28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/1

---

PADOMES UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS

(2010. gada 15. oktobris)

par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses

(2011/50/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu kopā ar 218. panta 5. un 7. punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Savienības un dalībvalstu vārdā Komisija ir risinājusi sarunas par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu ar Gruziju (turpmāk “nolīgums”) saskaņā ar Padomes lēmumu, ar kuru Komisiju pilnvaroja sākt sarunas.

(2)	Nolīgums tika parafēts 2010. gada 5. martā.

(3)	Savienībai un dalībvalstīm būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro nolīgums, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Ir jānosaka procesuālā kārtība lēmuma pieņemšanai, lai vajadzības gadījumā lemtu par nolīguma provizoriskās piemērošanas izbeigšanu. Jānosaka arī procesuālā kārtība Savienības un dalībvalstu dalībai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 22. pantu, un strīdu izšķiršanas procedūrās, kas noteiktas nolīguma 23. pantā, kā arī dažu ar drošību un lidojumu drošumu saistītu nolīguma noteikumu īstenošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Parakstīšana

1.   Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Kopējās aviācijas telpas nolīguma parakstīšana starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), ņemot vērā Padomes lēmumu par nolīguma noslēgšanu (1).

2.   Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt nolīgumu Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

2. pants

Provizoriska piemērošana

Līdz nolīguma spēkā stāšanās dienai Savienība un dalībvalstis to piemēro provizoriski no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pēc dienas, kad puses viena otrai nosūtījušas pēdējo paziņojumu par nolīguma provizoriskai piemērošanai nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3. pants

Apvienotā komiteja

1.   Eiropas Savienību un dalībvalstis Apvienotajā komitejā, kuru izveido saskaņā ar nolīguma 22. pantu, pārstāv Komisijas un dalībvalstu pārstāvji.

2.   Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumiem nolīguma III vai IV pielikumā, ko izdara saskaņā ar nolīguma 26. panta 2. punktu, un jautājumiem, kuri ir ES ekskluzīvā kompetencē un par kuriem nav jāpieņem lēmums, kam ir juridiskas sekas, nosaka Komisija, un šo nostāju iepriekš paziņos Padomei un dalībvalstīm.

3.   Attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumiem par jautājumiem, kas ir ES kompetencē, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nostāju pēc Komisijas priekšlikuma pieņems Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien piemērojamā ES līgumos noteiktā balsošanas procedūra neparedz citādi.

4.   Attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumiem par jautājumiem, kas ir dalībvalstu kompetencē, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nostāju pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas vai dalībvalstu priekšlikuma, ja vien dalībvalsts viena mēneša laikā pēc minētās nostājas pieņemšanas nav informējusi Padomes Ģenerālsekretariātu, ka tā Apvienotās komitejas pieņemtajam lēmumam var piekrist tikai ar tās likumdevēju iestāžu apstiprinājumu.

5.   Savienības un dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā izsaka Komisija, izņemot attiecībā uz jautājumiem, kas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, – šādā gadījumā to izsaka Padomes prezidentvalsts vai, ja Padome tā nolemj, Komisija.

4. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Komisija pārstāv Savienību un dalībvalstis strīdu izšķiršanas procesā, kas noteikts nolīguma 23. pantā.

2.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu pārtraukt priekšrocību piemērošanu saskaņā ar nolīguma 23. pantu. Lēmumu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

3.   Par citiem nepieciešamajiem pasākumiem, kas saskaņā ar nolīguma 23. pantu jāveic saistībā ar ES kompetencē esošiem jautājumiem, lemj Komisija, sadarbojoties ar īpašo komiteju, kurā ir Padomes iecelti dalībvalstu pārstāvji.

5. pants

Komisijas informēšana

1.   Dalībvalstis laikus informē Komisiju par ikvienu tādu lēmumu atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot atļauju Gruzijas aviokompānijai, kuru dalībvalstis plāno pieņemt saskaņā ar nolīguma 5. pantu.

2.   Dalībvalstis laikus informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 14. pantam (Aviācijas drošums).

3.   Dalībvalstis laikus informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 15. pantam (Aviācijas drošība).

---

(1)  Nolīguma teksts tiks publicēts kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/3

---

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 18. janvāris)

par to, lai parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību

(2011/51/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (1) (turpmāk “Lauksaimniecības nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)	Lauksaimniecības nolīguma 12. pantā paredzēts, ka Lauksaimniecības nolīgumu var pārskatīt pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma.

(3)	Lauksaimniecības nolīguma Nobeiguma aktam pievienota kopēja deklarācija par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību.

(4)

Komisija Savienības vārdā risināja sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (turpmāk “nolīgums”), ar kuru groza Lauksaimniecības nolīgumu, iekļaujot tajā jaunu 12. pielikumu.

(5)

Padomes un attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas Lēmums 2002/309/EK, Euratom (2002. gada 4. aprīlis) par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (2) nosaka iekšējo procedūru attiecībā uz Savienības nostājas pieņemšanu jautājumos, par kuriem lemj Apvienotā komiteja, kas paredzēta Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 3. punktā. Būtu jānosaka arī iekšējā procedūra attiecībā uz Savienības nostājas pieņemšanu par jautājumiem saistībā ar Lauksaimniecības nolīguma 12. pielikumu.

(6)	Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma parakstīšana starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu (3).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Attiecībā uz jautājumiem saistībā ar Lauksaimniecības nolīguma 12. pielikumu un tā papildinājumiem Eiropas Savienības nostāju jautājumos, par kuriem lemj Apvienotā lauksaimniecības komiteja, kā paredzēts Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 3. punktā, pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 15. pantā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

(2)  OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.

(3)  Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

(4)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/4

---

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 18. janvāris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko groza Papildu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar kuru uz Lihtenšteinas Firstisti attiecina Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību

(2011/52/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (1) (turpmāk “lauksaimniecības nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Papildu nolīgums starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar kuru uz Lihtenšteinas Firstisti attiecina Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (2), (turpmāk “papildu nolīgums”) stājās spēkā 2007. gada 13. oktobrī.

(3)

Komisija Eiropas Savienības vārdā ir risinājusi sarunas par Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas nolīgumu par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza lauksaimniecības nolīgumu, tam pievienojot jaunu 12. pielikumu.

(4)	Eiropas Savienība, Lihtenšteinas Firstiste un Šveices Konfederācija ir vienojušās, ka papildu nolīgums arī būtu jāgroza, lai varētu ņemt vērā cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

(5)	Savienības vārdā būtu jāparaksta Nolīgums starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko groza papildu nolīgumu (turpmāk “nolīgums”),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā ir apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko groza Papildu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar kuru uz Lihtenšteinas Firstisti attiecina Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, parakstīšana, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu (3).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko groza Papildu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, ar kuru uz Lihtenšteinas Firstisti attiecina Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

(2)  OV L 270, 13.10.2007., 6. lpp.

(3)  Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/5

---

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 18. janvāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā lauksaimniecības komitejā, kura izveidota ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz minētā nolīguma 3. pielikuma pielāgošanu

(2011/53/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem (1) (turpmāk “nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)	Ar nolīguma 6. pantu tiek izveidota Apvienotā lauksaimniecības komiteja, kura atbild par nolīguma administrēšanu un nodrošina tā pienācīgu darbību.

(3)	Nolīguma 11. pants paredz, ka Apvienotā lauksaimniecības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt nolīguma pielikumus.

(4)

Lai ņemtu vērā to, ka no 2007. gada 1. jūnija ir pilnībā liberalizēta divpusējā tirdzniecība ar sieru, un tā kā ir noteikta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, kura jāparedz jaunā nolīguma 12. pielikumā un kuras rezultātā jāpanāk specifikāciju konsekvence, jo īpaši attiecībā uz sieru, attiecīgi būtu jāpielāgo nolīguma 3. pielikums.

(5)

Padomes un attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas Lēmuma 2002/309/EK, Euratom (2002. gada 4. aprīlis) par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (2) 5. panta 2. punkta pirmā daļa paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem Kopienas nostāju Apvienotajā lauksaimniecības komitejā.

(6)	Tāpēc Savienībai būtu jāieņem nostāja, kas izklāstīta pievienotajā Apvienotās lauksaimniecības komitejas lēmuma projektā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājai, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā lauksaimniecības komitejā, kura izveidota ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz nolīguma pielāgojumiem, kas skar divpusējo tirdzniecību ar produktiem, kurus klasificē Harmonizētās sistēmas pozīcijā 0406, lai ņemtu vērā pilnīgi liberalizēto tirdzniecību šajā nozarē, pamatā ir Apvienotās lauksaimniecības komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Apvienotās lauksaimniecības komitejas lēmumu pēc tā pieņemšanas nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

(2)  OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.

---

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/8

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 65/2011

(2011. gada 27. janvāris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1), un jo īpaši tās 51. panta 4. punktu, 74. panta 4. punktu un 91. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (2) atcēla un aizstāja Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 73/2009, kā arī lai ieviestu savstarpēju atbilstību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2008 (3).

(2)

Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulā (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (4), ir daudzas norādes uz atceltajā Regulā (EK) Nr. 796/2004 paredzētajiem administrēšanas un kontroles noteikumiem. Būtu jāņem vērā izmaiņas, ko šajos administrēšanas un kontroles noteikumos ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1122/2009, bet Regulas (EK) Nr. 1975/2006 noteiktie principi – būtu jāievēro. Turklāt saskaņotības, skaidrības un vienkāršošanas labad Regulas (EK) Nr. 1975/2006 atsevišķi noteikumi būtu jāgroza, lai pēc iespējas ierobežotu atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1122/2009. Tādēļ ir lietderīgi atcelt un aizstāt Regulu (EK) Nr. 1975/2006.

(3)

Dalībvalstīm būtu jāizveido tāda kontroles sistēma, kas nodrošina visu nepieciešamo pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanas noteikumu ievērošanas efektīvu kontroli. Visiem Savienības vai valsts tiesību aktos vai lauku attīstības programmās noteiktajiem atbilstības kritērijiem būtu jābūt kontrolējamiem saskaņā ar pārbaudāmu rādītāju kopumu.

(4)

Pieredze rāda, ka integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (turpmāk tekstā “IAKS”), kas paredzēta II sadaļas 4. nodaļā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (5), apliecinājusi, ka tā ir efektīvs un iedarbīgs līdzeklis tiešo maksājumu shēmu ieviešanai. Tāpēc, ciktāl tas attiecas uz platībatkarīgajiem un ar dzīvniekiem saistītajiem maksājumiem saskaņā ar 2. asi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 IV sadaļas I nodaļas 2. iedaļā, administrēšanas un kontroles noteikumos, kā arī saistītajos noteikumos attiecībā uz samazinājumiem un izslēgšanu nepatiesu deklarāciju gadījumā būtu jāievēro IAKS noteiktie principi, jo īpaši tie, ko paredz Regula (EK) Nr. 1122/2009.

(5)

Tomēr attiecībā uz dažiem atbalsta pasākumiem saskaņā ar 2. asi un līdzīgu atbalstu saskaņā ar 4. asi, kā paredzēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 IV sadaļas I nodaļas 2. un 4. iedaļā, administrēšanas un pārbaudes noteikumi ir jāpielāgo šo atbalsta pasākumu īpatnībām. Tas attiecas arī uz atbalsta pasākumiem, kas izklāstīti attiecīgi tās pašas nodaļas 1. un 3. iedaļā saskaņā ar 1. un 3. asi, un uz līdzīgu atbalstu saskaņā ar 4. asi. Tādēļ šiem atbalsta pasākumiem ir jāizstrādā īpaši noteikumi.

(6)

Lai nodrošinātu, ka visu valstu pārvaldes iestādes var organizēt efektīvu integrētu kontroli visās jomās, kurās tiek prasīts maksājums saskaņā ar 2. asi, un platībatkarīgajās atbalsta shēmās, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1122/2009, maksājuma pieprasījumi platībatkarīgā atbalsta pasākumos saskaņā ar 2. asi būtu jāiesniedz tajā pašā termiņā kā vienotais pieteikums, kas paredzēts minētās regulas II daļas II sadaļas I nodaļā.

(7)	Lai kontrole būtu preventīva, maksājumus principā nevajadzētu veikt, pirms nav pabeigtas atbilstības pārbaudes. Tomēr, kad ir pabeigtas administratīvās pārbaudes, ir lietderīgi atļaut zināma apjoma maksājumus. Nosakot šo apjomu, būtu jāņem vērā pārmaksājuma risks.

(8)	Šajā regulā paredzētajos kontroles noteikumos būtu jāņem vērā 2. ass pasākumu īpatnības. Tāpēc skaidrības labad būtu jānosaka īpaši noteikumi.

(9)

Dalībvalstis var izmantot no citiem dienestiem, iestādēm vai organizācijām saņemtus pierādījumus, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti atbilstības kritēriji. Tomēr tām būtu jāpārliecinās, ka attiecīgais dienests, iestāde vai organizācija savā darbībā ievēro standartu, kas ir pietiekams, lai pārbaudītu atbilstības kritēriju ievērošanu.

(10)	Pieredze liecina, ka dažiem noteikumiem ir nepieciešams skaidrojums, jo īpaši attiecībā uz hektāru un dzīvnieku skaita noteikšanu, kā arī uz maksājumu samazināšanu, izslēgšanu un atgūšanu.

(11)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50.a pantam uz maksājumiem par dažiem minētajā regulā paredzētajiem pasākumiem attiecina savstarpējās atbilstības prasību ievērošanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 1. nodaļā. Tādēļ ir lietderīgi saskaņot savstarpējās atbilstības noteikumus ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 un (EK) Nr. 1122/2009 noteikumiem.

(12)	Pieredze liecina, ka dažiem īpašiem atbalsta pasākumiem ir vajadzīgi īpaši kontroles noteikumi.

(13)	Būtu jāveic ieguldījumu darbību ex post pārbaudes, lai pārbaudītu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 72. panta 1. punkta noteikumu ievērošanu. Būtu jāprecizē šādu pārbaužu pamats un saturs.

(14)	Lai Komisija varētu izpildīt savas saistības attiecībā uz pasākumu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par veikto pārbaužu skaitu un to rezultātiem.

(15)	Būtu jāievieš daži vispārēji kontroles principi, kas attiektos uz Komisijas tiesībām veikt pārbaudes.

(16)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (6) 6. pantā minētajām maksājumu aģentūrām ir pietiekama informācija par pārbaudēm, ko veikuši citi dienesti vai iestādes, lai izpildītu minētajā regulā noteiktos pienākumus.

(17)	Lai izvairītos no grāmatvedības problēmām, kuras varētu rasties, ja 2011. kalendārajā gadā būtu jāsāk piemērot atšķirīgas kontroles procedūras, šī regula tiek piemērota no 2011. gada 1. janvāra.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   DAĻA

DARBĪBAS JOMA UN VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Šī regula paredz sīki izstrādātus noteikumus par pārbaudes procedūrām un savstarpējo atbilstību attiecībā uz līdzfinansētiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kas noteikti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

(a)	“Atbalsta pieteikums” ir pieteikums atbalstam vai dalībai shēmā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005;

(b)	“Maksājuma pieprasījums” ir pieteikums, ko saņēmējs iesniedz valsts iestādēm maksājuma veikšanai;

(c)	“Cita deklarācija” ir jebkura deklarācija vai dokuments, kas nav a) vai b) apakšpunktā minētais pieteikums vai pieprasījums un kurš saņēmējam vai trešai personai ir jāiesniedz vai jānodrošina, lai ievērotu dažu lauku attīstības pasākumu īpašās prasības.

3. pants

Atbalsta pieteikumi, maksājuma pieprasījumi un citas deklarācijas

1.   Dalībvalstis nodrošina atbilstošu kārtību atbalsta pieteikumu iesniegšanai.

2.   Attiecībā uz daudzgadu saistību pasākumiem saņēmējs iesniedz ikgadēju maksājuma pieprasījumu.

Tomēr dalībvalstis var atteikties no prasības iesniegt fiziskus ikgadējus maksājuma pieprasījumus, ja tās ievieš efektīvu alternatīvu procedūru, lai veiktu attiecīgi 11. vai 24. pantā paredzētās administratīvās pārbaudes.

3.   Atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu vai citu deklarāciju jebkurā laikā var pilnībā vai daļēji atsaukt. Kompetentā iestāde nodrošina šādas atsaukšanas pierādījumu reģistrēšanu.

Tomēr, ja kompetentā iestāde jau ir informējusi atbalsta saņēmēju par pārkāpumiem pirmajā daļā minētajos dokumentos vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi atbalsta saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ja tajā atklājas pārkāpumi, tad nav atļauts atsaukt tās atbalsta pieteikuma daļas, attiecībā uz kurām konstatēja pārkāpumus.

Pirmajā daļā minētās atsaukšanas rezultātā atbalsta saņēmēji nonāk tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms attiecīgo dokumentu vai to daļas iesniegšanas.

4.   Atbalsta pieteikumus, maksājuma pieprasījumus un citas deklarācijas pēc to iesniegšanas var jebkurā laikā koriģēt, ja kompetentā iestāde konstatē acīmredzamu kļūdu.

4. pants

Kontroles vispārējie principi

1.   Dalībvalstis izveido kontroles sistēmu, kas nodrošina visu nepieciešamo pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanas noteikumu ievērošanas efektīvu kontroli.

2.   Neskarot šīs regulas īpašus noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka visi Savienības vai valstu tiesību aktos, vai lauku attīstības programmās noteiktie atbilstības kritēriji ir kontrolējami saskaņā ar pārbaudāmiem rādītājiem, ko nosaka dalībvalstis.

3.   Dalībvalstis nodrošina unikālas identifikācijas sistēmas piemērošanu attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem un citām deklarācijām, ko iesniedzis tas pats atbalsta saņēmējs. Šī identifikācija ir saderīga ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 15. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto sistēmu, kas paredzēta katra lauksaimnieka identitātes reģistrēšanai.

4.   Ja iespējams, pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šīs regulas 12., 20. un 25. pantā, un citas pārbaudes, kas paredzētas Savienības noteikumos par lauksaimniecības subsīdijām, veic vienā un tajā pašā laikā.

5.   Rezultātus saskaņā ar 11., 12., 24. un 25. pantu veiktajām pārbaudēm novērtē, lai noteiktu, vai konstatētās problēmas varētu kopumā apdraudēt citas līdzīgas darbības, atbalsta saņēmējus vai citas iestādes. Novērtējumā arī nosaka šādu situāciju cēloņus, iespējami nepieciešamo turpmāko izpēti un vajadzīgās koriģējošās un profilaktiskās darbības.

6.   Atbalsta pieteikumus, maksājuma pieprasījumus un citas deklarācijas noraida, ja atbalsta saņēmēji vai to pārstāvji neļauj veikt pārbaudes. Visas summas, kas jau samaksātas par attiecīgo darbību, tiek atgūtas, ievērojot šīs regulas 18. panta 2. punktā izklāstītos kritērijus.

7.   Neskarot šīs regulas 20. panta 4. punktu, un ar noteikumu, ka netiek apdraudēta kontroles jēga, par pārbaužu uz vietas veikšanu drīkst paziņot. Paziņošanu neveic drīzāk, kā noteikti nepieciešams, un to nedrīkst veikt vairāk kā 14 dienas iepriekš. Tomēr, veicot pārbaudes uz vietas ar dzīvniekiem saistītiem pasākumiem, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, paziņošanu neveic vairāk kā 48 stundas iepriekš.

8.   Neskarot īpašus noteikumus, maksājumus neveic atbalsta saņēmējiem, par kuriem ir konstatēts, ka viņi ir mākslīgi radījuši nosacījumus, kas vajadzīgi šādu maksājumu iegūšanai, lai gūtu priekšrocības pretēji attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

9.   Maksājumu samazināšanu vai izslēgšanu, kas paredzēta šajā regulā, piemēro, neskarot papildu sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar jebkuriem citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

5. pants

Nepamatotu maksājumu atgūšana

1.   Ja ir veikts nepamatots maksājums, atbalsta saņēmējs atmaksā attiecīgo summu, kam pieskaitīti procenti, kas aprēķināti saskaņā ar 2. punktu.

2.   Procentus aprēķina par laikposmu no atmaksas pienākuma paziņošanas atbalsta saņēmējam līdz faktiskajai atmaksai vai atmaksājamās summas atskaitīšanai.

Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nevar būt zemāka par procentu likmi, kas piemērojama summu atgūšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

3.   Atmaksas pienākumu, kas minēts 1. punktā, nepiemēro, ja maksājums izdarīts kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja atbalsta saņēmējs pamatoti nav varējis šo kļūdu atklāt.

Tomēr, ja kļūda attiecas uz faktiem, kas ir būtiski attiecīgā maksājuma aprēķinam, tad pirmo daļu piemēro tikai tad, ja lēmums par summas atgūšanu netika paziņots 12 mēnešos pēc maksājuma.

II   DAĻA

ADMINISTRĒŠANAS UN KONTROLES NOTEIKUMI

I   SADAĻA

LAUKU ATTĪSTĪBAS ATBALSTS NOTEIKTIEM 2. UN 4. ASS PASĀKUMIEM

I   NODAĻA

Vispārēji noteikumi

6. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šī sadaļa attiecas uz:

(a)	atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. pantam;

(b)	atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta a) punktam attiecībā uz darbībām, kas atbilst 2. asī noteiktajiem pasākumiem.

Tomēr šo sadaļu nepiemēro pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta vi) apakšpunktā, b) punkta vi) un vii) apakšpunktā un 39. panta 5. punktā, kā arī pasākumiem, kas paredzēti minētās regulas 36. panta b) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā attiecībā uz izveidošanas izdevumiem.

2.   Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

(a)	“platībatkarīgais pasākums” ir pasākumi vai apakšpasākumi, attiecībā uz kuriem atbalsta pamatā ir deklarētās platības lielums;

(b)	“ar dzīvniekiem saistīts pasākums” ir pasākumi vai apakšpasākumi, attiecībā uz kuriem atbalsta pamatā ir deklarētais dzīvnieku skaits.

(c)	“noteiktā platība” ir zemes gabalu vai lauku platība, par kuru tiek pieprasīts atbalsts, kā noteikts atbilstīgi šīs regulas 11. pantam un 15. panta 2., 3. un 4. punktam.

(d)	“noteiktie dzīvnieki” ir dzīvnieku skaits, kas noteikts atbilstīgi šīs regulas 11. pantam un 15. panta 5. punktam.

7. pants

Piemērojamie noteikumi

1.   Šīs sadaļas mērķiem mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 1., 10. un 20. punktu, 6. panta 1. punktu, 10. panta 2. punktu, 12., 14., 16., 20. pantu, 25. panta 1. punkta otro daļu, 73., 74. un 82. pantu. Tomēr pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta b) punkta iii), iv) un v) apakšpunktā, dalībvalstis var izveidot piemērotas alternatīvas sistēmas, lai atsevišķi identificētu platību, uz kuru attiecas atbalsts.

2.   Šīs sadaļas mērķiem atsauces Regulā (EK) Nr. 1122/2009 uz “lauksaimniekiem” uzskata par atsaucēm uz “saņēmējiem”.

8. pants

Maksājuma pieprasījumi

1.   Attiecībā uz visām saistībām, kas sākas, vai līgumiem, kas stājas spēkā pēc 2007. gada 1. janvāra, platībatkarīgo pasākumu maksājuma pieprasījumus iesniedz termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktā. Taču dalībvalstis var nolemt piemērot šo noteikumu tikai no 2008. pieprasījumu gada

2.   Ja dalībvalsts piemēro šīs regulas 3. panta 2. punkta otro daļu, tad uzskata, ka maksājuma pieprasījums ir iesniegts Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

3.   Maksājuma pieprasījumiem, uz ko attiecas šī sadaļa, mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 1122/2009 22. un 23. pantu. Papildus informācijai, kas izklāstīta minētās regulas 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā, maksājuma pieprasījumā iekļauj arī informāciju, kas paredzēta minētajā noteikumā attiecībā uz nelauksaimnieciskās zemes gabaliem, par kuriem pieprasīts atbalsts.

9. pants

Maksājumi

1.   Maksājumus par pasākumiem vai darbību kopumu, uz ko attiecas šī sadaļa, neveic, pirms nav galīgi pabeigtas šā pasākuma vai darbību kopuma pārbaudes, piemērojot atbilstības kritērijus, kā minēts II nodaļas I iedaļā.

Tomēr dalībvalstis, ņemot vērā pārmaksāšanas risku, var nolemt izmaksāt līdz 75 % atbalsta, kad ir pabeigtas 11. pantā paredzētās administratīvās pārbaudes. Visiem pasākuma vai darbību kopuma atbalsta saņēmējiem izmaksā procentuāli vienādu maksājumu.

2.   Ja attiecībā uz II nodaļas II iedaļā paredzētajām savstarpējās atbilstības pārbaudēm šādas pārbaudes nevar pabeigt pirms maksājuma, jebkuru nepamatotu maksājumu atgūst atbilstīgi 5. pantam.

II   NODAĻA

Kontrole, samazinājumi un izslēgšana

10. pants

Vispārēji principi

1.   Dalībvalstis izmanto integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (turpmāk tekstā “IAKS”), kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. nodaļā.

2.   Atbilstības kritēriju ievērošanas pārbaude ietver administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

3.   Savstarpējās atbilstības prasību ievērošanu pārbauda, izmantojot pārbaudes uz vietas un vajadzības gadījumā administratīvās pārbaudes.

4.   Laikposmā, uz kuru attiecas saistības, nedrīkst mainīt zemes gabalus, par kuriem tiek piešķirts atbalsts, izņemot lauku attīstības programmā īpaši paredzētos gadījumos.

I   iedaļa

Atbilstības kritēriju ievērošana, saistības un ar tām saistītie pienākumi

I   apakšiedaļa

Kontrole

11. pants

Administratīvās pārbaudes

1.   Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem un citām deklarācijām, kas saņēmējam vai trešai personai ir jāiesniedz, un tās aptver visus elementus, kurus ir iespējami un lietderīgi kontrolēt ar administratīviem līdzekļiem. Procedūras nodrošina, ka tiek izdarīti pieraksti par veikto kontroles darbu, pārbaudes rezultātiem un pasākumiem, kas veikti neatbilstību gadījumā.

2.   Ja vien tas ir iespējami un lietderīgi, administratīvajās pārbaudēs ietver savstarpējās pārbaudes, tostarp ar IAKS datiem. Šīs savstarpējās pārbaudes veic vismaz zemes gabaliem un dzīvniekiem, uz kuriem attiecas atbalsta pasākums, lai novērstu nepamatotus atbalsta maksājumus.

3.   Pārbauda ilgtermiņa saistību ievērošanu.

4.   Ja savstarpējās pārbaudēs konstatē neatbilstības, pēc tam veic citu attiecīgu administratīvu procedūru un vajadzības gadījumā pārbaudi uz vietas.

5.   Attiecīgā gadījumā atbilstības administratīvajās pārbaudēs ņem vērā to pārbaužu rezultātus, ko veikuši citi dienesti, iestādes vai organizācijas, kas iesaistītas lauksaimniecības subsīdiju kontrolē.

12. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Pārbaužu uz vietas kopskaits par maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti katrā kalendārajā gadā, aptver vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kas ir šīs sadaļas darbības jomā. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta iv) apakšpunktā minētajiem pasākumiem 5 % rādītāju sasniedz pasākuma līmenī.

Pieteikumu iesniedzēji, kas, veicot administratīvās pārbaudes, atzīti par tādiem, kam nav tiesību pretendēt uz atbalstu, neietilpst to saņēmēju minimālajā skaitā, kurus pārbauda saskaņā ar pirmo daļu.

2.   Ja pārbaudēs uz vietas atklāj būtiskus pārkāpumus saistībā ar konkrētu pasākumu vai reģionu, vai reģiona daļu, kompetentā iestāde attiecīgi palielina pārbaužu uz vietas skaitu kārtējā gadā un attiecīgi palielina to saņēmēju procentuālo daļu, kuru pārbaude uz vietas jāveic nākamajā gadā.

3.   Kontroles paraugus pārbaudēm uz vietas, kas jāveic saskaņā ar šā panta 1. daļu, izraugās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 31. pantu. Minētajā pantā norādītās riska analīzes rezultātā dalībvalstis pārbaudei uz vietas var izvēlēties konkrētus atbalsta saņēmēju pasākumus.

4.   Attiecībā uz saņēmējiem daudzgadu pasākumos, kuri saistīti ar maksājumiem, kas pārsniedz piecus gadus, dalībvalstis var nolemt pēc piektā maksājumu veikšanas gada pārbaudīt vismaz 2,5 % no šiem saņēmējiem.

Saņēmējus, kas pārbaudīti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, neņem vērā 1. punkta pirmās daļas nolūkā.

13. pants

Kontroles ziņojums

Par šajā apakšiedaļā minētajām pārbaudēm uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas jāizstrādā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1122/2009 32. pantam.

14. pants

Pārbaužu uz vietas vispārējie principi

1.   Pārbaudes uz vietas sadala pa visu gadu, pamatojoties uz katra lauku attīstības pasākuma dažādo saistību riska analīzi.

2.   To pasākumu pārbaudes uz vietas, kuri izraudzīti pārbaudei, kā norādīts šīs regulas 12. panta 3. punktā, skar visas atbalsta saņēmēja saistības un pienākumus, ko var pārbaudīt apmeklējuma brīdī.

15. pants

Pārbaužu uz vietas elementi un platību noteikšana

1.   Dalībvalstis nosaka kritērijus un pārbaudes metodes, ar ko var pārbaudīt dažādas saņēmēja saistības un pienākumus, lai izpildītu Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (7) 48. panta 1. punkta prasības.

2.   Ja dalībvalstis nosaka, ka atsevišķus pārbaudes uz vietas elementus var veikt uz izlases pamata, tad šai izlasei ir jānodrošina uzticams un reprezentatīvs kontroles līmenis. Dalībvalstīm jāievieš kritēriji izlases veidošanai. Ja šīs izlases pārbaudē atklāj pārkāpumus, attiecīgās izlases apmēru un jomu attiecīgi paplašina.

3.   Attiecībā uz platībatkarīgo pasākumu kontroli pārbaudes uz vietas aptver visus lauksaimniecības zemes gabalus un nelauksaimniecības zemi, par kuru ir prasīts atbalsts.

4.   Tomēr, faktiski nosakot platības lielumu pārbaužu uz vietas veikšanai, var izmantot izlasi, kurā ietilpst vismaz 50 % platību, ja izlase garantē ticamu un reprezentatīvu kontroles līmeni, ņemot vērā pārbaudāmo platību un prasīto atbalstu. Ja minētās izlases pārbaudē atklāj pārkāpumus, izlases apmēru un jomu attiecīgi paplašina.

5.   Platību noteikšanu un attālo izpēti veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 34. panta 1.–5. punktu un 35. pantu.

Tomēr pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta b) punkta iii), iv) un v) apakšpunktā, dalībvalstis var noteikt attiecīgas pielaides, kas nekādā gadījumā vairāk par divām reizēm nepārsniedz pielaides, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 34. panta 1. punktā.

6.   Attiecībā uz to pasākumu kontroli, kas saistīti ar dzīvniekiem, pārbaudes uz vietas veic atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1122/2009 42. pantam.

II   apakšiedaļa

Samazinājumi un izslēgšana

16. pants

Samazinājumi un izslēgšana saistībā ar platības lielumu

1.   Ja norādītajā gadā saņēmējs nedeklarē visas lauksaimniecības zemju platības un starpība starp maksājuma pieprasījumā deklarēto lauksaimniecības zemju kopplatību, no vienas puses, un deklarēto platību kopā ar nedeklarēto lauksaimniecības zemes gabalu kopplatību, no otras puses, pārsniedz 3 % no deklarētās platības, platībatkarīgo pasākumu atbalsta kopsummu, kas izmaksājama minētajam saņēmējam par attiecīgo gadu, samazina par līdz pat 3 % atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Pirmo daļu nepiemēro, ja visas lauksaimniecības platības ir deklarētas kompetentajām iestādēm saskaņā ar:

a)	integrēto sistēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 15. pantā, vai

b)	citām administrēšanas un kontroles sistēmām, kas nodrošina saderību ar integrēto sistēmu saskaņā ar minētās regulas 26. pantu.

2.   Šajā pantā saņēmēja deklarētās platības, par kurām saņem to pašu atbalsta likmi saskaņā ar noteiktu platībatkarīgo pasākumu, uzskata par tādām, kas veido vienu kultūraugu grupu. Tomēr, ja izmanto atbalsta summas, kas pakāpeniski samazinās, ņem vērā vidējo summu attiecībā uz attiecīgajām deklarētajām platībām.

3.   Ja konstatē, ka kādas kultūraugu grupas noteiktā platība ir lielāka, nekā deklarēts maksājuma pieprasījumā, tad deklarēto platību izmanto atbalsta aprēķināšanai.

Ja maksājuma pieprasījumā deklarētā platība pārsniedz šai kultūraugu grupai noteikto platību, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz šai kultūraugu grupai noteikto platību.

Tomēr, ja noteiktās kopplatības un maksājuma pieprasījumā deklarētās pasākuma kopplatības starpība ir mazāka vai vienāda ar 0,1 hektāru, uzskata, ka noteiktā platība ir vienāda ar deklarēto platību. Šim aprēķinam ņem vērā tikai deklarēšanas pārsniegumu platībām kultūraugu grupas līmenī.

Trešajā daļā minēto noteikumu nepiemēro gadījumos, kad starpība ir lielāka par 20 % no kopējās deklarētās platības atbalsta maksājuma saņemšanai.

Ja ir noteikts atbalsta maksimums par platību, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, atbalsta pieprasījumā deklarēto hektāru skaitu samazina līdz noteiktajam maksimumam.

4.   Ja to pašu platību izmanto par pamatu maksājuma pieprasījumam vairāk kā vienā platībatkarīgajā pasākumā, katram pasākumam šo platību ņem vērā atsevišķi.

5.   Panta 3. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā atbalstu aprēķina, par pamatu ņemot noteikto platību, kas samazināta par konstatētās starpības divkāršu apjomu, ja minētā starpība ir vairāk nekā 3 % vai divi hektāri, bet ne vairāk kā 20 % noteiktās platības.

Ja starpība ir lielāka par 20 % no noteiktās platības, par attiecīgo kultūraugu grupu atbalstu nepiešķir.

Ja starpība ir vairāk kā 50 %, saņēmējs atkal tiek izslēgts no atbalsta saņemšanas apjomā, kas atbilst starpībai starp maksājuma pieprasījumā deklarēto un noteikto platību.

6.   Ja maksājuma pieprasījumā deklarētās platības un saskaņā ar 3. punkta otro daļu noteiktās platības starpība rodas, jo apzināti deklarēta lielāka platība, atbalstu, uz kuru saņēmējam būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar minēto daļu, attiecīgajā kalendārajā gadā attiecīgajā platībatkarīgajā pasākumā nepiešķir, ja minētā starpība ir lielāka par 0,5 % no noteiktās platības vai lielāka par vienu hektāru.

Ja starpība ir vairāk kā 20 % no noteiktās platības, saņēmējs atkal tiek izslēgts no atbalsta saņemšanas apjomā, kas atbilst summai, ko veido starpība starp deklarēto platību un noteikto platību.

7.   Summu, kas rodas sakarā ar izslēgšanu saskaņā ar šī panta 5. punkta trešo daļu un 6. punkta otro daļu, kompensē atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (8) 5.b pantam. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trīs kalendāro gadu laikā pēc kalendārā gada, kurā noticis konstatējums, atlikuma summu dzēš.

17. pants

Samazinājumi un izslēgšana saistībā ar dzīvnieku skaitu

1.   Šī panta nolūkā liellopus, aitas un kazas aplūko atsevišķi.

Attiecībā uz dzīvniekiem, kas nav minēti pirmajā daļā, dalībvalsts nosaka atbilstošu samazinājumu un izslēgšanas sistēmu.

2.   Ja ir piemērojams individuāls ierobežojums vai individuālā maksimālā robeža, dzīvnieku skaitu, kas norādīts atbalsta pieprasījumos, samazina līdz ierobežojumam vai maksimālajai robežai, kas noteikta attiecīgajam saņēmējam.

Atbalstu nekādā gadījumā nedrīkst piešķirt par dzīvnieku skaitu, kas ir lielāks, nekā norādīts atbalsta pieprasījumā.

Ja maksājuma pieprasījumā deklarēto dzīvnieku skaits pārsniedz administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas rezultātā noteikto dzīvnieku skaitu, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteikto dzīvnieku skaitu.

3.   Liellopu, kas pazaudējis vienu no abām krotālijām, uzskata par piederīgu noteiktajiem dzīvniekiem, ja tas ir skaidri un individuāli identificēts ar citiem liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementiem.

Ja konstatētie pārkāpumi attiecas uz nepareiziem ierakstiem liellopu reģistrā vai dzīvnieku pasēs, attiecīgo dzīvnieku uzskata par nepiederīgu noteiktajiem dzīvniekiem tikai tajā gadījumā, ja šādas kļūdas konstatētas vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu laikā. Visos pārējos gadījumos attiecīgos dzīvniekus uzskata par nepiederīgiem noteiktajiem dzīvniekiem pēc pirmā konstatējuma.

Liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas ierakstiem un paziņojumiem piemēro šīs regulas 3. pantu 4. punktu.

4.   Panta 2. punkta trešajā daļā minētajā gadījumā atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējs var pretendēt šajā pasākumā, samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka atbilstīgi 6. punktam, ja pārkāpumi ir konstatēti attiecībā uz ne vairāk kā trim dzīvniekiem.

5.   Ja pārkāpumus konstatē attiecībā uz vairāk nekā trim dzīvniekiem, tad atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējs var pretendēt šajā pasākumā, samazina par:

(a)	procentuālo daļu, kas jānosaka atbilstīgi 6. punktam, ja tā nepārsniedz 10 %;

(b)	par divkāršu procentuālo daļu, kas jānosaka atbilstīgi 6. punktam, ja tā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 20 %.

Ja šī procentuālā daļa pārsniedz 20 %, attiecīgajam pasākumam atbalstu nepiešķir.

Ja šī procentuālā daļa pārsniedz 50 %, saņēmēju atkal izslēdz no atbalsta saņemšanas tās summas apjomā, kas atbilst starpībai starp deklarēto dzīvnieku skaitu un dzīvnieku skaitu, kas noteikts saskaņā ar 2. punkta trešo daļu. Summu, kas rodas sakarā ar izslēgšanu, kompensē atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantam. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trīs kalendāro gadu laikā pēc kalendārā gada, kurā noticis konstatējums, atlikuma summu dzēš.

6.   Lai noteiktu 4. un 5. punktā minētās procentuālās daļas, dzīvnieku skaitu, attiecībā uz kuriem konstatēti pārkāpumi, dala ar noteikto dzīvnieku skaitu.

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1122/2009 16. panta 3. punkta otro daļu, dzīvniekus, par kuriem var pretendēt uz atbalstu un par kuriem konstatēts, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēti pārkāpumi.

7.   Ja starpība starp deklarētajiem dzīvniekiem un dzīvniekiem, kas noteikti saskaņā ar 2. punkta trešo daļu, radusies, veicot tīšus pārkāpumus, attiecīgajā pasākumā atbalstu nepiešķir.

Ja saskaņā ar 6. punktu noteiktā procentuālā daļa ir lielāka par 20 %, saņēmēju atkal izslēdz no atbalsta saņemšanas tādā apjomā, kas atbilst deklarētā dzīvnieku skaita un saskaņā ar 2. punkta trešo daļu noteiktā dzīvnieku skaita starpībai. Izslēgšanas rezultātā radušos summu kompensē atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantam. Ja summu nevar pilnībā kompensēt trīs kalendāro gadu laikā pēc kalendārā gada, kurā noticis konstatējums, atlikuma summu dzēš.

18. pants

Samazinājumi un izslēgšana citu atbilstības kritēriju, saistību un saistīto pienākumu neievērošanas gadījumā

1.   Pieprasīto atbalstu samazina vai atsaka, ja nav izpildīti šādi pienākumi un kritēriji:

(a)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta iv) un v) apakšpunktā, kā arī b) punkta v) apakšpunktā minēto pasākumu gadījumā – attiecīgie obligātie standarti, kā arī prasību minimums attiecībā uz mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, citas attiecīgas obligātās prasības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā, 40. panta 2. punktā un 47. panta 1. punktā, un saistības, kas pārsniedz šādus standartus un prasības; vai

(b)	atbilstības kritēriji, kas nav ar deklarēto platības lielumu vai dzīvnieku skaitu saistītie kritēriji.

Daudzgadu saistību gadījumā atbalsta samazinājumi, neizmaksāšana un atgūšana attiecas arī uz summām, kas jau izmaksātas minēto saistību iepriekšējos gados.

2.   Dalībvalsts atgūst un/vai atsaka atbalstu, vai nosaka atbalsta samazinājuma summu, jo īpaši pamatojoties uz konstatētās neatbilstības smagumu, apjomu un pastāvīgumu.

Neatbilstības smagums jo īpaši ir atkarīgs no neatbilstības seku nozīmīguma, ņemot vērā neizpildīto kritēriju mērķus.

Neatbilstības apjoms jo īpaši ir atkarīgs no tā, kāda šim pārkāpumam ir ietekme uz darbību kopumā.

Tas, vai neatbilstība ir pastāvīga, ir jo īpaši atkarīgs no tās ietekmes ilguma vai iespējām novērst tās ietekmi, izmantojot pieņemamus līdzekļus.

3.   Ja neatbilstība ir radusies no tīšiem pārkāpumiem, saņēmējs konstatējuma kalendārajā gadā un nākamajā kalendārajā gadā tiek izslēgts no attiecīgā pasākuma.

II   iedaļa

Savstarpējā atbilstība

I   apakšiedaļa

Kontrole

19. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. panta 3. punktu, “savstarpējā atbilstība” ir atbilstība minētās regulas 50.a panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kā arī minētās regulas 51. panta 1. punktā paredzētajam prasību minimumam attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

2.   Attiecībā uz savstarpējo atbilstību mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 2. un 32.–37. punktu, 8., 47., 48., 49. pantu, 50. pantu, izņemot 1. punkta pirmo daļu, 51. panta 1., 2. un 3. punktu, 52., 53., 54. pantu, 70. panta 3., 4., 6. un 7. punktu, 71. un 72. pantu.

3.   Lai aprēķinātu šīs regulas 21. punktā minēto samazinājumu, prasību minimumu mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā, uzskata par daļu no jomas “vide” un attiecīgi “sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība”, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 5. panta 1. punktā. Abus prasību minimumus uzskata par “tiesību aktu” Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 33. punkta nozīmē.

20. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Kompetentā kontroles iestāde attiecībā uz prasībām un standartiem, par ko tā ir atbildīga, veic pārbaudes uz vietas vismaz 1 % visu saņēmēju, kas ir iesnieguši maksājuma pieprasījumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i) līdz v) apakšpunktam un b) punkta i), iv) un v) apakšpunktam.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pārbaudāmo saņēmēju izlasi var veidot vai nu, izmantojot saņēmēju izlasi, kuru jau izveidoja atbilstīgi šīs regulas 12. pantam un uz kuriem attiecas attiecīgās prasības vai standarti, vai no visiem saņēmējiem, kas iesniedz maksājuma pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i) līdz v) apakšpunktu un b) punkta i), iv) un v) apakšpunktu un kam ir pienākums ievērot attiecīgās prasības vai standartus.

3.   Var izmantot 2. punktā noteikto procedūru kombināciju, ja šāda kombinācija paaugstina kontroles sistēmas efektivitāti.

4.   Ja savstarpējai atbilstībai svarīgie tiesību akti un standarti prasa, lai pārbaudes uz vietas notiktu bez brīdinājuma, tā pati prasība attiecas arī uz savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas.

II   apakšiedaļa

Samazinājumi un izslēgšana

21. pants

Samazinājumi un izslēgšana

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. panta 2. punktu, ja konstatēta neatbilstība, šīs regulas 19. panta 2. punktā minētos samazinājumus un izslēgšanu piemēro tai atbalsta kopsummai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i) līdz v) apakšpunktam un b) punkta i), iv) un v) apakšpunktam, kas ir piešķirta vai ir jāpiešķir attiecīgajam saņēmējam, ņemot vērā maksājuma pieprasījumus, ko viņš ir iesniedzis vai iesniegs pārkāpuma konstatējuma kalendārajā gadā.

III   iedaļa

Samazinājumu secība

22. pants

Samazinājumu secība

Ja piemērojami vairāki samazinājumi, tos piemēro šādā secībā:

—	vispirms saskaņā ar šīs regulas 16. panta 5. un 6. punktu un 17. panta 4. un 5. punktu,

—	tad saskaņā ar šīs regulas 18. pantu,

—	tad par nokavētu iesniegšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 23. pantu,

—	tad saskaņā ar šīs regulas 16. panta 1. punktu,

—	tad saskaņā ar šīs regulas 21. pantu,

—	visbeidzot, saskaņā ar šīs regulas 16. panta 7. punktu un 17. panta 7. punktu.

II   SADAĻA

LAUKU ATTĪSTĪBAS ATBALSTS 1. UN 3. ASS PASĀKUMIEM UN DAŽIEM 2. UN 4. ASS PASĀKUMIEM

I   NODAĻA

Ievada noteikumi

23. pants

Darbības joma

Šī sadaļa attiecas uz izdevumiem atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005, ko neskar šīs regulas I sadaļa.

II   NODAĻA

Kontrole, samazinājumi un izslēgšana

I   iedaļa

Kontrole

I   apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

24. pants

Administratīvās pārbaudes

1.   Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem un citām deklarācijām, kas saņēmējam vai trešai personai ir jāiesniedz, un tās aptver visus elementus, kurus ir iespējami un lietderīgi kontrolēt ar administratīviem līdzekļiem. Procedūras nodrošina, ka tiek izdarīti pieraksti par veikto kontroles darbu, pārbaudes rezultātiem un pasākumiem, kas veikti neatbilstību gadījumā.

2.   Atbalsta pieteikumu administratīvajās pārbaudēs jo īpaši pārbauda:

(a)	tās darbības tiesības pretendēt uz atbalstu, par kuru tiek prasīts atbalsts;

(b)	lauku attīstības programmā noteikto atlases kritēriju ievērošanu;

(c)	vai darbība, par kuru tiek prasīts atbalsts, atbilst piemērojamiem valsts un Savienības noteikumiem, jo īpaši attiecīgā gadījumā publiskā iepirkuma, valsts atbalsta un citiem atbilstošiem obligātiem standartiem, ko paredz valsts tiesību akti vai kas noteikti lauku attīstības programmā;

(d)	pieteikumā deklarēto izmaksu pamatotību, ko novērtē, izmantojot piemērotu novērtēšanas sistēmu, piemēram, standarta izmaksas, dažādu piedāvājumu salīdzināšanu vai novērtēšanas komitejas iesaistīšanu;

(e)	pieteikuma iesniedzēja uzticamību, ņemot vērā kopš 2000. gada veiktās iepriekšējās līdzfinansētās darbības.

3.   Veicot maksājumu pieprasījumu administratīvās pārbaudes, ņemot vērā pārbaudes piemērotību attiecīgajam pieprasījumam, jo īpaši pārbauda:

(a)	līdzfinansētu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

(b)	pieprasīto izdevumu patiesumu;

(c)	veikto darbību salīdzinājumā ar darbību, par kuru tika iesniegts atbalsta pieteikums un piešķirts atbalsts.

4.   Administratīvās pārbaudes attiecībā uz ieguldījumu darbībām ietver vismaz vienu atbalstītās darbības vai ieguldījumu vietas apmeklējumu, lai pārliecinātos, ka ieguldījums patiešām veikts.

Tomēr dalībvalstis var nolemt neveikt šādus apmeklējumus, piemēram, šādu pietiekami pamatotu iemeslu gadījumā:

(a)	darbība ir iekļauta izlasē pārbaudei uz vietas, ko veiks saskaņā ar 25. pantu;

(b)	attiecīgā darbība bija neliels ieguldījums;

(c)	dalībvalsts uzskata, ka atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildes risks ir neliels, vai risks, ka ieguldījums nav veikts, ir neliels.

Otrajā daļā minēto lēmumu un tā pamatojumu dokumentē.

5.   Administratīvās pārbaudes ietver procedūru, kas izslēdz nelikumīgu divkāršu finansējumu, izmantojot citas Savienības vai valsts shēmas vai citus plānošanas periodus. Ja saņemts finansējums no citiem avotiem, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka kopējais saņemtais atbalsts nepārsniedz maksimālo pieļaujamo atbalstu.

6.   Saņēmēju maksājumus apliecina ar rēķiniem un maksājumu apliecinošiem dokumentiem. Ja to nav iespējams izdarīt, maksājumus apliecina ar dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību.

25. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz piemērotu izlasi, organizē apstiprināto darbību pārbaudes uz vietas. Ja iespējams, šīs pārbaudes veic pirms galīgā maksājuma par darbību.

2.   Pārbaudēs uz vietas aptvertie izdevumi veido vismaz 4 % no 23. pantā minētajiem izdevumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un kuri maksājumu aģentūrai jāapmaksā katrā kalendārajā gadā. Vērā ņem tikai līdz attiecīgā gada beigām veiktās pārbaudes.

Visā plānošanas periodā aptvertie izdevumi ir vismaz 5 % no ELFLA finansētajiem izdevumiem.

3.   Izvēloties apstiprinātās darbības pārbaudei saskaņā ar 1. punktu, jo īpaši ņem vērā:

(a)	nepieciešamību pārbaudīt pietiekami daudz dažāda veida un lieluma darbības;

(b)	riska faktorus, kas noteikti valsts vai Savienības pārbaudēs;

(c)	nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp asīm un pasākumiem;

(d)	nepieciešamību pēc nejaušās izvēles principa izvēlēties 20 %–25 % izdevumu.

4.   Inspektori, kas veic pārbaudes uz vietas, nedrīkst būt bijuši iesaistīti tās pašas darbības administratīvajās pārbaudēs.

26. pants

Pārbaužu uz vietas saturs

1.   Pārbaudēs uz vietas dalībvalstis cenšas pārliecināties:

(a)	vai saņēmēja iesniegtos maksājuma pieprasījumus pamato grāmatvedības vai citi dokumenti, tostarp vajadzības gadījumā maksājuma pieprasījuma datu precizitātes pārbaude, pamatojoties uz trešo personu rīcībā esošiem datiem vai komercdokumentiem;

(b)	pietiekami daudziem izdevumu posteņiem – vai attiecīgo izdevumu veids un laiks atbilst Savienības noteikumiem, attiecīgajai darbībai apstiprinātajai specifikācijai un faktiski veiktajam darbam vai faktiski sniegtajiem pakalpojumiem;

(c)	vai darbības īstenošana vai paredzētā īstenošana saskan ar to, kas aprakstīta atbalsta pieteikumā;

(d)	vai publiski finansētās darbības ir īstenotas atbilstīgi Savienības noteikumiem un politikai, jo īpaši noteikumiem par atklātu konkursu un attiecīgajiem obligātajiem standartiem, kas noteikti valsts tiesību aktos vai lauku attīstības programmā.

2.   To maksājuma pieprasījumu pārbaudes uz vietas, kuri izraudzīti pārbaudei, kā norādīts šīs regulas 25. panta 3. punktā, aptver visas atbalsta saņēmēja saistības un pienākumus, ko var pārbaudīt apmeklējuma brīdī.

3.   Izņemot ārkārtas apstākļus, ko pienācīgi dokumentē un pamato valsts iestādes, pārbaudes uz vietas ietver darbības vietas apmeklējumu vai, ja darbība ir nemateriāla, – darbības veicēja apmeklējumu.

4.   Tikai tās pārbaudes, kas pilnībā atbilst šā panta prasībām, var ņemt vērā 25. panta 2. punktā noteikto kontroļu procenta aprēķinos.

27. pants

Kontroles ziņojums

1.   Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas un ex post pārbaudi izveido kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda:

(a)	pārbaudītos pasākumus un pieteikumus;

(b)	klātesošās personas;

(c)	vai saņēmējs ir bijis brīdināts par apmeklējumu, un ja ir bijis, šāda iepriekšēja paziņojuma laiku;

(d)	pārbaužu rezultātus un attiecīgā gadījumā – konkrētus novērojumus;

(e)	turpmāk veicamos kontroles pasākumus.

2.   Saņēmējam dod iespēju parakstīt ziņojumu, lai viņš apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē un pievienotu savus novērojumus. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, atbalsta saņēmējs saņem kontroles ziņojuma kopiju.

II   apakšiedaļa

Papildu kontroles noteikumi konkrētiem pasākumiem

28. pants

Jaunie lauksaimnieki

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punktā minētajam pasākumam dalībvalstis, veicot administratīvās pārbaudes un izlases veidā veicot pārbaudes uz vietas, pārbauda atbilstību uzņēmējdarbības plānam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 13. panta 3. punktu.

28.a pants

Priekšlaicīga pensionēšanās

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. pantā minētajam pasākumam dalībvalstis pārbauda atbilstību minētās regulas 23. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta prasībām pēc saimniecības nodošanas. Dalībvalstis pēc pirmā atbalsta maksājuma var atteikties no pārbaudēm uz vietas, ja administratīvās pārbaudes, tostarp attiecīgas savstarpējās pārbaudes, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 73/2009 16. pantā minētajā elektroniskajā datu bāzē esošās informācijas pārbaudes nodrošina nepieciešamo pārliecību par maksājumu likumību un pareizību.

28.b pants

Atbalsts dalībvalstu atzītām pārtikas kvalitātes shēmām

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. pantā minētajam pasākumam maksājumu aģentūras attiecīgā gadījumā var izmantot no citiem dienestiem, iestādēm vai organizācijām saņemtos pierādījumus, lai pārbaudītu atbilstības kritēriju ievērošanu. Tomēr tās pārliecinās, ka attiecīgais dienests, iestāde vai organizācija savā darbībā ievēro standartu, kas ir pietiekams, lai pārbaudītu atbilstības kritēriju ievērošanu.

28.c pants

Daļēji naturālas saimniecības

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā minētajam pasākumam dalībvalstis pārbauda progresu salīdzinājumā ar minētā panta 2. punktā noteikto uzņēmējdarbības plānu, veicot administratīvās pārbaudes un izlases veidā veicot pārbaudes uz vietas.

28.d pants

Ražotāju grupas

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 35. pantā minētajam pasākumam dalībvalstis atzīst ražotāju grupu pēc tam, kad ir pārbaudīta grupas atbilstība minētā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un valsts noteikumiem. Pēc atzīšanas vismaz vienreiz piecos gados, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai atzīšanas kritēriji joprojām tiek ievēroti.

28.e pants

Saimniecības, kurās notiek pārstrukturēšana

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 35.a pantā minētajam pasākumam dalībvalstis novērtē progresu salīdzinājumā ar minētā panta 2. punktā noteikto uzņēmējdarbības plānu, veicot administratīvās pārbaudes un izlases veidā veicot pārbaudes uz vietas.

28.f pants

Leader

1.   Dalībvalstis ievieš vietējo rīcības grupu attiecīgu uzraudzības sistēmu.

2.   Attiecībā uz izdevumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta a) un b) punktu dalībvalstis var deleģēt šīs regulas 24. pantā minēto administratīvo pārbaužu veikšanu vietējām rīcības grupām saskaņā ar oficiālu aktu. Tomēr dalībvalstis joprojām ir jāpārbauda, vai vietējām rīcības grupām ir administratīvas un kontroles spējas minētā darba veikšanai.

Pirmajā daļā minētās deleģēšanas gadījumā dalībvalstis veic vietējo rīcības grupu darbības regulāras kontroles, tostarp grāmatvedības pārbaudes un atkārtotas administratīvās pārbaudes izlases veidā.

Dalībvalstis veic arī šīs regulas 26. pantā minētās pārbaudes uz vietas. To apstiprināto darbību izlasē, kuras jāpārbauda, veicot pārbaudes uz vietas saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punktu, attiecībā uz Leader izdevumiem iekļauj vismaz tikpat lielu procentuālo daļu kā izdevumiem, kas minēti šīs regulas 23. pantā.

3.   Attiecībā uz izdevumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta c) punktu pārbaudes veic no attiecīgās vietējās rīcības grupas neatkarīgas personas.

28.g pants

Procentu likmju subsīdijas

Attiecībā uz izdevumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 49. pantu administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic attiecībā uz saņēmēju un atkarībā no attiecīgās darbības veikšanas. Riska analīzē, kas minēta šīs regulas 25. panta 3. punkta b) apakšpunktā, vismaz vienreiz iekļauj attiecīgo darbību, pamatojoties uz subsīdijas diskontēto vērtību.

Turklāt dalībvalstis, veicot administratīvās pārbaudes un nepieciešamības gadījumā apmeklējot finanšu starpniekinstitūcijas un saņēmēju, nodrošina, ka maksājumi finanšu starpniekinstitūcijām atbilst Savienības tiesību aktiem un Regulas (EK) Nr. 1974/2006 49. pantā minētajam nolīgumam starp dalībvalsts maksājumu aģentūru un finanšu starpniekinstitūciju.

28.h pants

Citas finanšu inženierijas darbības

Attiecībā uz izdevumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 50. pantu dalībvalstis, veicot administratīvās pārbaudes un nepieciešamības gadījumā apmeklējot fondus vai to sponsorus, nodrošina, ka ir ievēroti minētās regulas 51. un 52. pantā paredzētie nosacījumi. Tās īpaši pārbauda fondu pareizu izmantošanu un slēgšanu plānošanas perioda beigās.

III   apakšiedaļa

Ex post pārbaudes

29. pants

Ex post pārbaudes

1.   Ex post pārbaudes veic ieguldījumu darbībām, lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 72. panta 1. punktam vai lauku attīstības programmā noteiktās saistības.

2.   Katrā kalendārajā gadā ex post pārbaudes aptver vismaz 1 % ELFLA izdevumu ieguldījumu darbībām, uz kurām joprojām attiecas 1. punktā minētās saistības un par kurām no ELFLA veikts galīgais maksājums. Vērā tiek ņemtas tikai līdz attiecīgā gada beigām veiktas pārbaudes.

3.   To darbību izlase, kuras jāpārbauda saskaņā ar šā panta 1. punktu, pamatojas uz dažādu darbību, darbību grupu vai pasākumu riska analīzi un finansiālo ietekmi. Daļu izlases izraugās pēc nejaušās izvēles principa.

II   iedaļa

Samazinājumi un izslēgšana

30. pants

Samazinājumi un izslēgšana

1.   Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz to, kas administratīvās pārbaudēs noteikts par atbilstošu.

Dalībvalsts izskata saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un nosaka summas, par ko ir tiesības saņemt atbalstu. Tā nosaka:

(a)	summu, kas saņēmējam maksājama, pamatojoties tikai uz maksājuma pieprasījumu;

(b)	summu, kas saņēmējam maksājama pēc maksājuma pieprasījuma atbilstības pārbaudes.

Ja saskaņā ar a) punktu noteiktā summa pārsniedz saskaņā ar b) punktu noteikto summu vairāk kā par 3 %, saskaņā ar b) punktu noteiktajai summai piemēro samazinājumu. Samazinājuma summa ir šo divu summu starpība.

Taču samazinājumu nepiemēro, ja saņēmējs var pierādīt, ka nav vainojams pie neattaisnotās summas iekļaušanas pieprasījumā.

2.   Ja konstatē, ka saņēmējs tīši ir sniedzis nepatiesu deklarāciju, attiecīgo darbību izslēdz no ELFLA atbalsta un atgūst visas par šo darbību jau izmaksātās summas. Turklāt saņēmēju konstatējuma kalendārajā gadā un nākamajā kalendārajā gadā izslēdz no tā atbalsta saņemšanas, ko piešķir par šo pasākumu.

3.   Panta 1. un 2. punktā minētos samazinājumus un izslēgšanu mutatis mutandis piemēro saskaņā ar 25. un 29. pantu veiktajās pārbaudēs noteiktajiem neatbilstošajiem izdevumiem.

III   DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Ziņošana

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Komisijai ziņojumu par:

(a)

to maksājuma pieprasījumu pārbaužu rezultātiem, kuri iesniegti saskaņā ar I sadaļu iepriekšējā kalendārajā gadā un kuri attiecas uz šādiem punktiem: (i) maksājuma pieprasījumu skaitu par katru pasākumu, šo pieprasījumu kopējo pārbaudīto summu, kā arī to kopējo platību un to dzīvnieku kopskaitu, uz ko attiecās pārbaudes atbilstīgi 11., 12. un 20. pantam; (ii) platībatkarīgo atbalstu – kopīgo platību, kas sadalīta pa individuālā atbalsta shēmām; (iii) pasākumiem, kas saistīti ar dzīvniekiem, – dzīvnieku kopskaitu atsevišķo atbalsta shēmu dalījumā; (iv) veikto pārbaužu rezultātiem, norādot samazinājumus un izslēgšanu, kas piemērota, ievērojot 16., 17., 18. un 21. pantu;

(b)	attiecībā uz iepriekšējā kalendārajā gadā veiktajiem maksājumiem – par atbilstīgi 24. un 25. pantam veiktām maksājuma pieprasījumu pārbaudēm un pārbaužu rezultātiem;

(c)	iepriekšējā kalendārajā gadā atbilstīgi 28. un 29. pantam veiktām pārbaudēm un pārbaužu rezultātiem.

32. pants

Komisijas veikta pārbaude

Atbalstam, ko izmaksā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 27. panta 2. punktu.

33. pants

Ziņojumi par pārbaudēm maksājumu aģentūrām

1.   Ja pārbaudes neveic atbildīgā maksājumu aģentūra, dalībvalsts nodrošina, ka šī maksājumu aģentūra saņem pietiekamu informāciju par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Maksājumu aģentūra nosaka, kāda informācija tai ir vajadzīga. Šī informācija var būt ziņojums par katru veikto pārbaudi vai attiecīgā gadījumā – kopsavilkuma ziņojums.

2.   Jāsaglabā pietiekama revīzijas posmu izsekojamība. I pielikumā sniegts indikatīvs prasību apraksts attiecībā uz pietiekamu revīzijas posmu izsekojamību.

3.   Maksājumu aģentūrai ir tiesības pārbaudīt citu iestāžu veikto pārbaužu kvalitāti un saņemt savu funkciju veikšanai jebkuru citu vajadzīgo informāciju.

34. pants

Atcelšana

1.   Regulu (EK) Nr. 1975/2006 atceļ no 2011. gada 1. janvāra.

Tomēr to joprojām piemēro attiecībā uz tiem maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti līdz 2011. gada 1. janvārim.

2.   Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1975/2006 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar šīs regulas II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.

(3)  OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

(4)  OV L 368, 23.12.2006., 74. lpp.

(5)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(6)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(7)  OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

(8)  OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.

---

---

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/24

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 66/2011

(2011. gada 27. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 28. janvārī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/26

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 67/2011

(2011. gada 27. janvāris)

par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2011. gada janvāra apakšperiodam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3), un jo īpaši tās 5. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 327/98 ir atvērtas konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēta šo kvotu pārvaldība; kvotas ir sagrupētas pēc produkta izcelsmes valsts un iedalītas apakšperiodos saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu.

(2)	Janvāra apakšperiods ir pirmais apakšperiods Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām kvotām.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam iesniegti 2011. gada janvāra pirmajās desmit darbdienās par kvotām ar kārtas numuriem 09.4153, 09.4154, 09.4112, 09.4116, 09.4117, 09.4118, 09.4119 un 09.4166, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu daudzumu importa licences drīkst izdot, attiecīgi paredzot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams attiecīgo kvotu ietvaros pieprasītajiem daudzumiem.

(4)

Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 4. panta 1. punktam iesniegti 2011. gada janvāra pirmajās desmit darbdienās par kvotām ar numuriem 09.4127, 09.4128, 09.4148, 09.4149, 09.4150 un 09.4152, ir mazāki par vai vienādi ar pieejamajiem daudzumiem.

(5)	Tāpēc atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai kvotām, kuru kārtas numuri ir 09.4127, 09.4128, 09.4148, 09.4149, 09.4150, 09.4152, 09.4153, 09.4154, 09.4112, 09.4116, 09.4117, 09.4118, 09.4119 un 09.4166, ir jānosaka kopējie daudzumi, kas būs pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā.

(6)	Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Par rīsu importa licenču pieteikumiem, kuri iesniegti 2011. gada janvāra pirmajās desmit darbdienās par Regulā (EK) Nr. 327/98 minētajām kvotām ar kārtas numuriem 09.4153, 09.4154, 09.4112, 09.4116, 09.4117, 09.4118, 09.4119 un 09.4166, izdod licences, pieprasītajiem daudzumiem piemērojot šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.

2.   Šīs regulas pielikumā ir noteikti kopējie daudzumi, kuri attiecas uz Regulā (EK) Nr. 327/98 paredzētajām kvotām ar kārtas numuriem 09.4127, 09.4128, 09.4148, 09.4149, 09.4150, 09.4152, 09.4153, 09.4154, 09.4112, 09.4116, 09.4117, 09.4118, 09.4119 un 09.4166 un ir pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(3)  OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp.

---

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/30

---

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 24. janvāris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Latvijas

(2011/54/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Latvijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES un 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)	Pēc Aināra ŠLESERA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)	Pēc Sergeja DOLGOPOLOVA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelts:

a)	par locekli: — Dainis TURLĀ kungs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs; un

b)	par locekļa aizstājēju: — Viktors GLUHOVA kungs, Rīgas domes deputāts, Pilsētas attīstības komitejas loceklis.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp., un OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

---

28.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/31

---

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 24. janvāris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas trīs locekļus un četrus locekļa aizstājējus no Zviedrijas

(2011/55/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Zviedrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko uz laikposmu no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim amatā ieceļ Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Kent JOHANSSON kunga, Maria WALLHAGER NECKMAN kundzes un Kristina ALVENDAL kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās trīs Reģionu komitejas locekļu vietas. Pēc Susanna HABY kundzes, Bernth JOHNSON kunga, Jens NILSSON kunga un Ingela NYLUND WATZ kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās četras Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku līdz 2015. gada 25. janvārim Reģionu komitejā tiek iecelti:

a)	komitejas locekļu amatā: — Kent JOHANSSON kungs, Skara kommun, — Britt-Marie LÖVGREN kundze, Umeå kommun, — Jelena DRENJANIN kundze, Huddinge kommun; kā arī

b)	komitejas locekļu aizstājēju amatā: — Martin ANDREASSON kungs, Västra Götalands läns landsting, — Marie SÄLLSTRÖM kundze, Blekinge läns landsting, — Marie-Louise RÖNNMARK kundze, Umeå kommun, — Carin JÄMTIN kundze, Stockholms kommun.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp., un OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

---