4.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/1

4.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/3

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1253/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

4.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/5

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1112/2002 (2) un Regulā (EK) Nr. 2229/2004 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas ceturtā posma īstenošanai un izveidots to aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. 6-benziladenīns ir iekļauts minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 24.e pantu ziņotājs atsauca savu atbalstu šīs aktīvās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmums 2008/941/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4), tika pieņemts attiecībā uz 6-benziladenīna neiekļaušanu.

(3)

Sākotnējais ziņotājs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. līdz 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Apvienotajai Karalistei, kura ar Regulu (EK) Nr. 2229/2004 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Aktīvās vielas specifikācija un atļautie izmantošanas veidi ir tādi paši, kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/941/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Apvienotā Karaliste izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā 2009. gada 27. novembrī minēto ziņojumu nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde 2010. gada 27. augustā Komisijai iesniedza savu secinājumu par 6-benziladenīnu (6). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2010. gada 23. novembrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par 6-benziladenīnu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka 6-benziladenīnu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut 6-benziladenīnu I pielikumā, lai atļaujas par augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo aktīvo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Pirms aktīvo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada aktīvās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur 6-benziladenīnu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(9)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot aktīvās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7), gūtā pieredze liecina, ka var rasties grūtības, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju tiesības attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neparedz jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(10)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK.

(11)

Lēmumā 2008/941/EK ir paredzēts, ka 6-benziladenīnu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir nepieciešams svītrot rindu attiecībā uz 6-benziladenīnu.

(12)

Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/941/EK.

(13)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur 6-benziladenīnu kā vienīgo aktīvo vielu, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam, vai

b)

ja līdzeklis satur 6-benziladenīnu kā vienu no vairākām aktīvajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

4.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/9

(1)

Komisija 2009. gada 22. jūnijā saņēma sūdzību, kurā Komisijas uzmanību vērsa uz to, ka Spānijas valdība plāno grozīt valsts radio un televīzijas raidorganizācijas Corporación de Radio y Televisión Española (RTVE) finansēšanas sistēmu. Komisija 2009. gada 5. augustā pieprasīja Spānijai sniegt informāciju par šo grozījumu, jo īpaši par saistībām starp jaunajiem nodokļiem un RTVE finansējumu. Jaunais 2009. gada 28. augusta Likums Nr. 8/2009 par Corporación de Radio y Televisión Española finansēšanu (3), ar ko groza 2006. gada 5. jūnija Likumu Nr. 17/2006 par valstij piederošām radio un televīzijas raidorganizācijām (4), stājās spēkā 2009. gada 1. septembrī. Spānija 2009. gada 21. septembrī, kā arī 22. un 26. oktobrī Komisijai iesniedza pieprasīto informāciju par shēmu.

(2)

Komisija 2009. gada 2. decembra vēstulē informēja Spāniju par lēmumu uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo pasākumu. Komisijas lēmumu uzsākt procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par šo atbalsta pasākumu.

(3)

Spānija 2009. gada 21. decembra vēstulē atbildēja uz lēmumu uzsākt procedūru. Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām. Komisija šos apsvērumus pārsūtīja Spānijai, kurai deva iespēju atbildēt uz šiem apsvērumiem; Spānijas apsvērumi tika saņemti 2010. gada 23. marta vēstulē.

(4)

Komisija 2010. gada 19. februāra un 19. maija vēstulē uzdeva papildu jautājumus, uz kuriem Spānijas iestādes atbildēja 2010. gada 22. marta un 31. maija vēstulē.

(5)

Komisija 2010. gada 18. martā ar oficiāla brīdinājuma vēstuli saskaņā ar LESD 258. pantu uzsāka pienākumu neizpildes procedūru, pamatojoties uz to, ka elektronisko komunikāciju nodoklis ir pretrunā 12. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (6), kurā ir paredzēti precīzi noteikumi attiecībā uz administratīvajiem maksājumiem, ko dalībvalstis var uzlikt elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem vai tīklu nodrošinātājiem. Valsts atbalsta izmeklēšana neskar pienākumu neizpildes procedūru.

(6)

Pašreizējo Spānijas sistēmu RTVE īstenotai sabiedriskās apraides finansēšanai, kura noteikta Likumā Nr. 17/2006, apstiprināja ar Komisijas lēmumiem 2005. un 2007. gadā (7). Saskaņā ar Likumu Nr. 17/2006 RTVE tiek uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. Šā likuma I iedaļā (it sevišķi 2. un 3. pantā) ir noteikts RTVE sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, kā arī tas, ka radio un televīzijas apraides pakalpojumu uzdevumu attiecīgi pildīs uzņēmumi RTVE (Radio Televisión Española) un RNE (Radio Nacional de España). Likuma II iedaļas IV nodaļā tiek reglamentēti finanšu un ekonomiskie nosacījumi, ar kuriem saskaņā RTVE pildīs savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus. Jo īpaši 33. pants paredz, ka RTVE saņems gada budžeta maksājumus kā kompensāciju par savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildi. Šī kompensācija nepārsniedz attiecīgi RTVE un RNE sniegtā sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas. Likuma II iedaļas VI nodaļā tiek reglamentēta Parlamenta, Audiovizuālās iestādes un Revīzijas palātas ārējā kontrole.

(7)

RTVE darbībai gada budžetā paredzētie izdevumi bija EUR 1 177 miljoni 2007. gadā, EUR 1 222 miljoni 2008. gadā un EUR 1 146 miljoni 2009. gadā. Šo pēdējo gadu laikā RTVE saņēma kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu apmēram EUR 500 miljonu apjomā gadā (2006. gadā: EUR 575 miljoni; 2007. gadā: EUR 433 miljoni; 2008. gadā: EUR 500 miljoni; 2009. gadā (jau ar mazākiem ieņēmumiem no reklāmas): EUR 726 miljoni).

(8)

Likums Nr. 8/2009 groza Likumu Nr. 17/2006 attiecībā uz RTVE sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma definīciju un iespējamajām komercdarbībām. Tas papildina sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu ar elementiem, kurus Komisija apstiprināja 2005. gadā. Jo īpaši tas ierobežo apraides tiesību iegūšanu vispārējas nozīmes vai sabiedrībai īpaši interesējošu sporta pasākumu apraidei – izņemot Olimpiskās spēles un Paraolimpiskās spēles – līdz 10 % no kopējā gada budžeta ārējām piegādēm, iegādēm un pakalpojumiem (9. panta 1. punkta i) apakšpunkts). Likumā ir noteiktas saistības attiecībā uz bērnu programmām (9. panta 1. punkta d) apakšpunkts) un ierobežota lielu starptautisku producentu organizāciju producētu filmu pirmizrāžu pārraidīšana lielākā noslogojuma laikā līdz 52 filmām gadā (9. panta 1. punkta m) apakšpunkts).

(9)

Jaunais likums jo īpaši paredz, ka līdz 2009. gada beigām tiks pārtraukta reklāmas un telepārdošanas pakalpojumu, kā arī maksas piekļuves skatījumu kā ieņēmumu avotu izmantošana. Šos komercieņēmumus aizstās ar līdzekļiem, ko iegūs ar esošajām vai jaunām maksām, kuras piemēros komerciālajām raidorganizācijām un telekomunikāciju operatoriem. Spānija plāno, ka šis pasākums mazinās spiedienu, ko piemēro komerciālie operatori, palielinās to ieņēmumus no reklāmas un likvidēs potenciālu tirgus izkropļojumu cēloni. Kā komerciālo ieņēmumu avotus RTVE paturēs ienākumus no pakalpojumu sniegšanas trešām personām un savu produkciju pārdošanas (kopā apmēram EUR 25 miljoni).

(10)

Līdz šim gada ieņēmumi par reklāmu bija apmēram EUR 600 miljoni (2007. gadā: EUR 667 miljoni; 2008. gadā: EUR 565 miljoni). Bez šiem komercieņēmumiem RTVE sabiedrisko pakalpojumu apraides uzdevuma neto izmaksas būs gandrīz identiskas gada budžetā paredzētajiem raidorganizācijas darbības izdevumiem. Atbilstīgi Spānija grasās kompensēt šo ieņēmumu atcelšanu, palielinot savu ieguldījumu no valsts līdzekļiem līdz gada budžetā paredzēto RTVE darbības izdevumu summai, to samazinot tikai par atlikušajiem komercieņēmumiem EUR 25 miljonu apmērā, kas minēti iepriekšējā punktā.

(11)

Saskaņā ar jaunā likuma 3. panta 2. punktu RTVE vispārējie gada ienākumi 2010. un 2011. gadam ir paredzēti ne vairāk kā EUR 1 200 miljonu apmērā, 2012.–2014. gadam – ne vairāk kā 1 % palielinājums attiecībā uz šo summu, savukārt turpmākajos gados – palielinājums, pamatojoties uz gada patēriņa cenu indeksu. Nosakot šīs summas, Spānija salīdzinājumā ar gada budžetā paredzētajiem RTVE izdevumiem aprēķināja papildu gada izdevumus EUR 104 miljonu apmērā, lai ar citām audiovizuālajām produkcijām piepildītu ētera laiku, kas iepriekš tika rezervēts reklāmām.

(12)

Saskaņā ar Spānijas budžeta plānošanu šo vispārējo gada ienākumu summu veidos vispārējā valsts budžeta piešķīrumi atbilstīgi Likumā Nr. 17/2006 paredzētajai shēmai – apmēram EUR 500 miljoni –, kas atbilst iepriekšējos gados piešķirtajai summai, un jaunie ienākumi, kurus gūs, pateicoties fiskālajiem pasākumiem, ko ieviesīs vai grozīs saskaņā ar jaunā likuma 4., 5. un 6. pantu:

(13)

Likuma Nr. 17/2006 5. un 6. pantā ir skaidri noteikts, ka nodokļus, ar kuriem apliek komerciālos televīzijas un telekomunikāciju operatorus, iekasē “lai atbalstītu RTVE finansējumu”. Turklāt likuma preambulā ir skaidri noteikta šī saikne starp jaunajiem nodokļiem un finanšu kompensāciju par RTVE izslēgšanu no reklāmas tirgus.

(14)

Ja ieņēmumi no šiem trim nodokļu iekasēšanas avotiem nebūs pietiekami, lai segtu plaisu EUR 700 miljonu apmērā starp tradicionālo sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju (EUR 500 miljoni) un RTVE darbības vispārējām izmaksām, kuras līdz šim tika nodrošinātas ar komercieņēmumiem, Likuma Nr. 8/2009 2. panta 2. punkts paredz, ka trūkstošos līdzekļus nodrošinātu no vispārējā valsts budžeta saskaņā ar Likuma Nr. 17/2006 33. pantu, kas paredz valdībai pienākumu segt RTVE sabiedriskā pakalpojuma pienākumu neto izmaksas. Tas nozīmē, ka RTVE sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksu finansēšanu – ne vairāk kā EUR 1 200 miljonu apmērā – nodrošinās neatkarīgi no nodokļu ieņēmumiem.

(15)

Spānija apstiprināja, ka iemaksas no nodokļiem, ar ko apliek televīzijas raidorganizācijas un telekomunikāciju operatorus, nav obligāti jāizmanto tikai RTVE finansēšanai. Spānija ir noteikusi maksimālās summas, ko var saņemt no nodokļiem. Jebkādus papildu ieņēmumus novirzīs uz vispārējo valsts budžetu, tādēļ tos var izmantot, lai segtu citus izdevumus. Turklāt šo maksimālo summu robežās Spānija var izlemt, tieši kādu no nodokļiem iegūto summu tā paredzējusi piešķirt RTVE. Piemēram, 2010. gada budžeta plānā ir paredzēts, ka RTVE tiks piešķirta mazāk nekā puse iespējamo maksimālo iemaksu.

(16)

Lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas, jaunā likuma 8. pants paredz rezerves fondu, kurā iemaksā to daļu valdības piešķirto ieņēmumu, kas pārsniedz faktiskās neto izmaksas par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu. Šī rezerve nedrīkst pārsniegt 10 % no gada budžetā paredzētajiem RTVE izdevumiem. Jebkādi ieņēmumi, kas pārsniedz šos 10 %, tiks atgriezti valsts kasē. Rezervi izmantos, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas radušies iepriekšējos gados. Ja šī rezerve nav izmantota 4 gadu laikā, to atgūst, atbilstīgi samazinot sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju par nākamo gadu.

(17)

Turklāt saskaņā ar Likuma Nr. 17/2006 37. pantu un 39.–41. pantu ārējā kontrole, ko īstenos revidenti, Valdības revīzijas birojs, Parlaments, Audiovizuālā iestāde un Revīzijas palāta, nodrošinās, ka RTVE nesaņem kompensāciju, kura pārsniedz faktiskās neto izmaksas, izņemot rezervētos 10 %. Jebkādi ieņēmumi no dažām atlikušajām komercdarbībām samazinās sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju (Likuma Nr. 8/2009 7. panta 1. punkts).

(18)

Šajā lēmumā analizētie jautājumi attiecas uz izmaiņām esošajā RTVE finansēšanas sistēmā, ar ko saistībā Komisija pauda šaubas lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru.

(19)

Kā Komisija norādīja, RTVE finansēšanas izmaiņu un gandrīz pilnīgas RTVE komercdarbību pārtraukšanas galvenā iezīme ir tāda, ka daļa RTVE ieņēmumu, kas līdz šim tika gūti no šīm komercdarbībām, tiks aizstāta ar ieņēmumiem, kurus gūst no nodokļiem, kas īpaši ieviesti vai grozīti šajā nolūkā. Nepārprotamās atsauces Likumā Nr. 8/2009 norāda, ka nodokļu summa ir noteikta, lai atbalstītu konkrētu, iepriekš noteiktu RTVE finansējuma daļu. Šī saikne starp finansējumu un ieņēmumiem no jaunajiem nodokļiem norāda uz to, ka nodokļi ir saistīti ar RTVE piešķirto atbalstu, jo ieņēmumi no nodokļiem noteikti tiek piešķirti šī RTVE atbalsta finansēšanai, un tiem ir tieša ietekme uz atbalsta summu.

(20)

Tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka, ja finansēšanas metode veido pasākuma neatņemamu daļu, Komisijai savā atbalsta pasākuma analīzē ir noteikti jāņem vērā arī šī metode (8). Ja maksa, kuras konkrētais mērķis ir finansēt atbalstu, izrādās pretrunīga citiem Līguma noteikumiem, Komisija nevar paziņot, ka atbalsta shēma, kurā ietilpst šī maksa, ir saderīga ar iekšējo tirgu. Attiecīgi metodes dēļ, ar kuru atbalsta pasākumu finansē, visu atbalsta shēmu var atzīt par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

(21)

Tādēļ Komisija pauda šaubas par to, vai jaunie nodokļi veido pasākuma neatņemamu daļu. Ja tas tā ir, Komisijai būtu jānovērtē to atbilstība Līgumam, un tie ietekmētu atbalsta shēmas vispārējo likumību. Šīs bažas šķita pamatotas, ir sevišķi ņemot vērā to, ka Komisija šaubās par jauno nodokļu, ar ko apliek fiksētās telefonijas, mobilās telefonijas un interneta piekļuves pakalpojumu uzņēmumus, atbilstību Direktīvai 2002/20/EK (9).

(22)

Vēl viens jautājums, par ko Komisija šaubījās, ir tas, vai pēc finansēšanas sistēmas reformas Spānija ir ieviesusi pietiekamus pasākumus aizsardzībai pret iespējamo pārmērīgo kompensāciju. Reklāmas pārtraukšana var ietekmēt raidorganizācijas izmaksas, padarot tās programmas mazāk atkarīgas no komerciāliem apsvērumiem.

(23)

Turklāt RTVE finansēšanas sistēmai ir jāparedz piemērota procedūra iepriekšējam novērtējumam attiecībā uz to, vai sabiedriskās raidorganizācijas RTVE jaunie pakalpojumi atbilst Amsterdamas protokola galvenajiem nosacījumiem (10). Spānijas iesniegtā informācija nenodrošināja Komisijai iespēju noskaidrot, vai Spānijai jau bija šāds mehānisms.

(24)

Tika saņemti apsvērumi no 15 ieinteresētajām personām. Tos saņēma no komerciālām raidorganizācijām (TF1 un ACT – Eiropas Komerciālās televīzijas asociācija), maksas televīzijas raidorganizācijām (DTS, Canal Satélite), telefonijas un interneta pakalpojumu sniedzējiem (redtel, ONO, AETIC), kabeļu operatoriem (Cable Europe) un reklāmas jomas pārstāvjiem. Daži no viņiem pieprasīja neizpaust viņu identitāti.

(25)

Vairums sūdzības iesniedzēju iebilda pret jauno nodokļu likumību, jo tie, viņuprāt, izkropļotu konkurenci starp sabiedriskajām un privātām televīzijas raidorganizācijām, starp brīvi uztveramām un maksas televīzijas raidorganizācijām vai starp operatoriem, kas piedāvā tikai telekomunikāciju pakalpojumus, un citiem telekomunikāciju pakalpojumu operatoriem, kuri arī piedāvā audiovizuālos pakalpojumus. Sūdzības iesniedzēji arī pauda šaubas par elektronisko komunikāciju nodokļa atbilstību Atļauju izsniegšanas direktīvas 2002/20/EK 12. pantam (11).

(26)

Raidorganizācijas un interneta pakalpojumu sniedzēji arī apšaubīja RTVE sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma definīcijas atbilstību. Tā nebūtu pietiekami precīza un būtu pārāk neierobežojoša attiecībā uz apraides tiesību iegūšanu īpašu sporta pasākumu vai lielu starptautisku producentu organizāciju producētu filmu pārraidīšanai. It sevišķi TF1 argumentēja, ka nav piemērots nekāds ex ante tests, lai ieviestu būtiski jaunus RTVE sabiedriskos pakalpojumus.

(27)

Attiecībā uz iespējamo saikni starp nodokli un atbalstu, televīzijas raidorganizācijas un interneta pakalpojumu sniedzēji argumentēja, ka ieņēmumi no šiem jaunajiem nodokļiem tieši ietekmētu atbalstu. Viņi pauda īpašas bažas, ka nodokļu ieņēmumu palielināšana varētu novest pie RTVE kompensācijas, kas pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas neto izmaksas.

(28)

Attiecībā uz atbalsta proporcionalitāti vairāki televīzijas un interneta operatori saskatīja pārmērīgas kompensācijas risku. RTVE budžeta plāna EUR 1 200 miljonu apmērā, kā noteikts Likumā Nr. 8/2009, pamatā nebūtu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas neto izmaksu pienācīgs aprēķins. Pašreizējo gada budžetā paredzēto RTVE izmaksu pamatā būtu pieņēmumi. Netiktu noteikta atšķirība starp komercdarbībām un sabiedriskā pakalpojuma darbībām. It sevišķi plānošanā neņemtu vērā izmaksu ietaupījumus, ko nodrošinātu, atsakoties no reklāmas, jo programmām vairs nevajadzētu piesaistīt plašu skatītāju loku. Tādēļ, piemēram, producēšana – kā tas ir mākslas programmu gadījumā – būtu lētāka. Tomēr citi pauda bažas, ka RTVE iztērētu vairāk, maksājot par augstvērtīgām programmām.

(29)

Iespējamu pārmērīgu kompensāciju saskatīja arī tajā, ka zaudējumus saistībā ar to, ka RTVE vairs nesaņems ienākumus no reklāmas, pilnībā segs no valsts līdzekļiem. Šo kompensāciju aprēķinātu, pamatojoties uz iepriekšējiem gadiem, taču ekonomikas krīze būtu veicinājusi zemākus komercieņēmumus 2010. gadā un tādā veidā arī zemākus vispārējos RTVE ieņēmumus. Nebūtu godīgi, ja, atceļot jaukto finansējumu, RTVE iegūtu garantētus ienākumus, kas nav atkarīgi no mainīgajiem komercieņēmumiem.

(30)

Raidorganizācijas arī apšaubīja efektīvas budžeta kontroles sistēmas pastāvēšanu, kurai pateicoties no valsts līdzekļiem sedz tikai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas neto izmaksas.

(31)

Iesākumā Spānija apstrīd to, ka pašreizējā procedūrā Komisija novērtē jautājumu par proporcionalitāti un ex ante testu attiecībā uz būtiski jauniem pakalpojumiem. Tie ietilptu esošajā RTVE finansēšanas shēmā, ko Komisija apstiprināja 2005. un 2007. gadā. Tomēr lēmuma uzsākt procedūru pamatā ir finansēšanas sistēmas reformas kā jauna atbalsta definēšana 1. panta c) apakšpunkta izpratnē Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (12). “Jaunā atbalsta” elements attiektos tikai uz finansēšanas reformu, ieviešot jaunos nodokļus, un nemainītu vai neietekmētu citus pastāvošās shēmas elementus. Tādēļ šie citi elementi joprojām būtu pastāvošais atbalsts, un Komisijai šajā procedūrā tie nav jānovērtē.

(32)

Attiecībā uz nodokļa sasaistīšanas jautājumu Spānija argumentē, ka jaunie nodokļi neveidotu atbalsta neatņemamu daļu un tieši neietekmētu atbalsta summu. Spānija uzsvēra, ka saskaņā ar Likuma Nr. 8/2009 2. panta 2. punktu, ko lasa kopā ar Likuma Nr. 17/2006 33. pantu, vienīgais faktors, kurš nosaka RTVE valsts finansējuma summu, ir sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas neatkarīgi no tā, cik lieli ieņēmumi ir gūti no nodokļiem. Sabiedriskā pakalpojuma plānotajās izmaksās nav ņemti vērā ieņēmumi no nodokļiem, bet šo izmaksu pamatā ir šā pakalpojuma izmaksas iepriekšējos gados.

(33)

Spānija apstiprināja, ka iemaksas no nodokļiem, ar ko apliek televīzijas raidorganizācijas un telekomunikāciju operatorus, netiek vienkārši novirzītas RTVE. Tā vietā ieņēmumi no nodokļiem tiks novirzīti uz vispārējo valsts budžetu (valsts kasi), no kurienes tiks veikti visi maksājumi RTVE. Spānija ir noteikusi maksimālās summas attiecībā uz iemaksām no nodokļiem. Jebkādus papildu ieņēmumus novirzīs uz vispārējo valsts budžetu, tādēļ tos var paredzēt citiem nolūkiem. Turklāt attiecībā uz summām, kas mazākas par šīm maksimālajām summām, Spānija var izlemt, tieši kādu procentuālo daļu no nodokļiem tā paredzējusi piešķirt RTVE. Piemēram, 2010. gada budžeta plānā ir paredzēts, ka RTVE tiks piešķirta mazāk nekā puse iespējamo maksimālo iemaksu.

(34)

Spānija apgalvo, ka augstāki vai zemāki jauno nodokļu ieņēmumi nekā iecerēts neizmainītu plānotās sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas summas. Ja ieņēmumi no jauna nodokļa avotiem nebūtu pietiekami, lai segtu finansējuma plaisu, ko rada atteikšanās no reklāmas, trūkstošos līdzekļus nodrošinātu no vispārējā valsts budžeta saskaņā ar Likuma Nr. 17/2006 33. pantu. Jebkādus papildu ieņēmumus novirzīs uz vispārējo valsts budžetu. Visbeidzot, jebkādi papildu ienākumi, kas pārsniegtu EUR 1 200 miljonu robežu, kas noteikta Likuma Nr. 8/2009 3. panta 2. punktā, tiktu novirzīti uz valsts kasi. Tādēļ RTVE sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma plānotais kopējais finansējums nebūtu atkarīgs no konkrēto nodokļu ieņēmumu summas, bet to jebkurā gadījumā nodrošinātu vispārējais valsts budžets.

(35)

Attiecībā uz atbalsta proporcionalitāti Spānija argumentēja, ka tiktu nodrošināts neto izmaksu segšanas princips. Saskaņā ar 33. panta 1. punktu Likumā Nr. 17/2006, kas grozīts ar Likumu Nr. 8/2009, neto izmaksas ir vienīgais raksturlielums, lai noteiktu atbalsta faktisko summu. Saskaņā ar Likuma Nr. 8/2009 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu vispārējais valsts budžets kompensē jebkādus nepietiekamus ieņēmumus no nodokļiem un jebkādus pārmērīgus ieņēmumus piešķir šim budžetam, izņemot iespējamo pārmērīgo kompensāciju 10 % no gada budžetā paredzētajām izmaksām, ko paredz 8. panta 1. un 2. punkts.

(36)

Attiecībā uz gada budžeta plānu EUR 1 200 miljonu apmērā nākamajiem gadiem Spānija neuzskata, ka tā ir rīkojusies, pamatojoties uz pieņēmumiem. Šīs summas pamatā ir gada budžetā paredzētās izmaksas, ar ko saskārās RTVE, pildot savu sabiedriskā pakalpojuma pienākumu. Šie pienākumi netika mainīti tā, ka liktu prognozēt zemākas izmaksas; gluži pretēji – sūdzības iesniedzēji neņem vērā to, ka RTVE ir jāiegulda EUR 104 miljoni euro papildu produkcijās, lai aizpildītu ētera laiku, kas atbrīvojies reklāmu pārtraukšanas dēļ.

(37)

Turklāt nebūtu pareizi pieņemt, ka pēc reklāmu pārtraukšanas RTVE vairs nevajadzētu piesaistīt plašu skatītāju loku un ka tādēļ tā varētu samazināt producēšanas izmaksas un piedāvāt mazāk pievilcīgas pārraides. Saskaņā ar tās sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu RTVE būtu pienākums saglabāt ievērojamu un būtisku klātbūtni un skatītāju piesaisti starp televīzijas kanāliem, lai efektīvi pildītu savu uzdevumu.

(38)

Visbeidzot, saskaņā ar Likuma Nr. 17/2006 37. pantu efektīvu ex post budžeta kontroli nodrošinātu iekšējās revīzijas, Valdības revīzijas biroja pārskats un ārējās revīzijas, ko veic privāts revidentu uzņēmums (KPMG). Turklāt saskaņā ar šā likuma 39. un 40. pantu Parlaments un Audiovizuālā iestāde uzrauga, kā RTVE pilda savu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, un RTVE gada pārskatus. Visbeidzot, RTVE piemēro Revīzijas palātas pārskatu.

(39)

Attiecībā uz ex ante kontroli būtiski jaunu pakalpojumu ieviešanai – Spānija informēja, ka šādu procedūru noteica 41. panta 3. punktā 2010. gada 31. marta Vispārējā likumā Nr. 7/2010 par audiovizuālajiem sakariem (13). Spānijas sabiedrisko raidorganizāciju neatkarīgajai uzraudzības un regulatīvajai iestādei – Consejo Estatal de Medios Audiovisuales – ir uzticēta ex ante kontroles īstenošana, un šī kontrole ietver sabiedriskas apspriešanas ar akcionāriem, apspriešanas rezultātu publicēšanu un katra jauna pakalpojuma vispārējās ietekmes uz tirgu novērtēšanu. Turklāt Spānija norādīja, ka tā ir paredzējusi līdz 2010. gada 1. novembrim ar RTVE parakstīt programmas līgumu (contrato-programa), kurā noteiks, kas veido būtiski jaunu pakalpojumu. Saskaņā ar šā programmas līguma projektu būtiski jaunu pakalpojumu uzskatīs par jauna pakalpojuma piedāvājumu, kas nepārprotami atšķiras no jau ieviestajiem pakalpojumiem, kurus var arī uzskatīt par atsauces produkta tirgu, un kas var ietekmēt tirgu, it sevišķi pieprasījumu.

(40)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(41)

Spānijas RTVE finansēšanas sistēmā ietvertie finanšu līdzekļi tiek novirzīti uz vispārējo valsts budžetu, no kurienes tos pēc tam piešķir. Tie ir saistīti ar tiešu valsts līdzekļu novirzīšanu konkrētam uzņēmumam, un šie līdzekļi nav pieejami šā uzņēmuma konkurentiem. Tādēļ RTVE gūst selektīvu priekšrocību.

(42)

Tomēr savos apsvērumos, ko Spānija iesniedza pirms procedūras uzsākšanas, tā apgalvoja, ka reforma neietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo RTVE nedarbojas ārpus Spānijas teritorijas. Taču, ja valsts finansiālais atbalsts nostiprina kāda uzņēmuma pozīcijas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē Eiropas Savienības iekšējā tirgū, šī tirdzniecība ir jāuzskata par tādu, kuru ietekmē šis atbalsts, pat ja saņēmējs uzņēmums pats nav iesaistīts eksporta darbībās (14). Tāpat, ja dalībvalsts piešķir atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas pakalpojumu un izplatīšanas nozarē, saņēmējiem uzņēmumiem nav nepieciešams īstenot uzņēmējdarbību ārpus šīs dalībvalsts, lai šis atbalsts ietekmētu tirdzniecību Eiropas Savienībā (15).

(43)

Ņemot vērā šo principu, Komisijas 2001. un 2009. gada paziņojumos par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei ir paskaidrots, ka “kopumā arī var uzskatīt, ka sabiedrisko raidorganizāciju valsts finansējums ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību… Tas nepārprotami attiecas uz programmu tiesību pārņemšanu un pārdošanu, kas bieži vien notiek starptautiskā līmenī …. Turklāt komerciālo raidorganizāciju īpašuma struktūra var pārsniegt vienas dalībvalsts robežas” (16).

(44)

RTVE pati darbojas starptautiskajos tirgos (programmu tirdzniecība un apraides tiesību pārņemšana). Izmantojot Eiropas Radio un televīzijas savienību, RTVE apmainās ar televīzijas programmām un piedalās Eurovision sistēmā (17). Turklāt saistībā ar apraides tiesību pārņemšanu un pārdošanu RTVE ir tiešais konkurents komerciālajām raidorganizācijām, kas darbojas valsts un starptautiskajā apraides tirgū un kam ir starptautiska īpašumtiesību struktūra. Tādēļ pat bez komercdarbībām, ko RTVE īstenoja līdz 2009. gada augustam, pastāv risks, ka RTVE piešķirtais atbalsts izkropļos konkurenci Spānijas tirgū tā, ka tas var ietekmēt dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Komisija jau to ir paziņojusi Lēmumā E 8/2005 un NN 8/07.

(45)

Komisija arī apsvēra iespēju, ka finanšu pasākumus varētu uzskatīt tikai par sabiedrisko pakalpojumu pienākumu kompensāciju, kas RTVE nenodrošinātu finansiālu priekšrocību Tiesas Altmark lēmuma izpratnē (18). RTVE ir uzņēmums, kam ir uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) – sabiedriskās apraides pakalpojuma – sniegšana. Valsts pasākumi, kas kompensē VTNP neto papildu izmaksas, nav valsts atbalsts, ja ir izpildīti visi šajā spriedumā paredzētie nosacījumi. Pirmkārt, saņēmējam uzņēmumam ir efektīvi jāpilda sabiedriskā pakalpojuma pienākumi un šie uzdevumi ir skaidri jānosaka; otrkārt, parametriem, uz ko pamatojoties aprēķina kompensāciju, bija jābūt objektīvi un pārredzami noteiktiem iepriekš; treškārt, kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas vajadzīga, lai segtu visas izmaksas vai daļu izmaksu, ar kurām uzņēmums saskaras, pildot sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu šo pienākumu izpildei; ceturtkārt, ja uzņēmums, kam ir jāpilda sabiedriskā pakalpojuma pienākumi, nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, kura nodrošina iespēju izvelēties piedāvājumu, kas var kopienai sniegt šos pakalpojumus par vismazākajām izmaksām, kompensācijas līmenis ir jānosaka, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, ar kurām, pildot šos pienākumi, būtu saskāries tipisks uzņēmums, kas tiek labi vadīts un atbilstīgi nodrošināts ar nepieciešamajiem instrumentiem, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma prasības.

(46)

Ja valsts subsīdijas, ko piešķir uzņēmumiem, kuriem skaidri ir noteikta prasība pildīt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, lai kompensētu šo uzdevumu izpildes izmaksas, neatbilst visiem šiem nosacījumiem, šādas subsīdijas ietilpst LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā un ir jāuzskata par valsts atbalstu šā noteikuma izpratnē (19).

(47)

Valsts iestādei RTVE bija uzticēta sabiedriskā pakalpojuma – apraides – nodrošināšana, kā noteikts Likumā Nr. 17/2006 un 8/2009. Tomēr par sabiedrisko raidorganizāciju to iecēla saskaņā ar likumu, nevis publisku konkursu. Turklāt Spānijas iestādes nenoteica vajadzīgās kompensācijas līmeni, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, ar kurām saskartos tipisks uzņēmums, kas tiek labi vadīts un ir pienācīgi aprīkots, lai pildītu šos pienākumus. Līmeni nosaka reizi gadā, pamatojoties uz kārtējām neto izmaksām un neizmantojot labi vadīta uzņēmuma kritēriju. Parametri, uz kuru pamata aprēķinātu kompensāciju, netika objektīvi un pārredzami noteikti iepriekš. Tādēļ nav nodrošināta atbilstība visiem Tiesas paredzētajiem nosacījumiem, un novērtējumā esošie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (20).

(48)

Spānija nav paziņojusi par jaunu atbalsta pasākumu. Tā apgalvo, ka pasākums būtiski neizmainītu pastāvošā atbalsta shēmu, kas ir grozīta saskaņā ar Komisijas lēmumu lietā E 8/2005, LESD 108. panta 3. punkta nozīmē, un tādēļ tas nebūtu jauns atbalsta pasākums, kurš ir jāpaziņo.

(49)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta c) apakšpunktu “jauns atbalsts” ir viss atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi. Saskaņā ar Īstenošanas regulas (EK) Nr. 794/2004 4. pantu ne pastāvošā atbalsta pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu, ne pastāvošas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājumu par summu līdz 20 % apmērā neuzskata par pastāvoša atbalsta izmaiņām.

(50)

Lai pastāvošas shēmas izmaiņas uzskatītu par “jaunu atbalstu”, izmaiņām sistēmā jābūt būtiskām, t. i., jābūt izmainītām sistēmas pamatiezīmēm, kā tas būtu gadījumā, ja, piemēram, būtu izmainīts shēmas mērķis, uz kura pamatojoties tika piemērots nodoklis; ietekmētās personas un struktūras; vai shēmas finansējuma avoti (21). Šajā lietā ir būtiski izmainījušies RTVE finansējuma avoti. Jaunie finansējuma avoti arī nozīmē, ka ar reklāmu saistīto finansējumu (kas nav atbalsts) tagad nodrošina valsts (un tas ir atbalsts). Šis krasais atbalsta summas pieaugums un pāreja no jauktā finansējuma uz finansējumu no viena avota skaidri parāda, ka pastāv jauns atbalsts.

(51)

Turklāt, ja Procedūras regulas 1. panta c) apakšpunktā ir sacīts, ka pastāvošā atbalsta izmaiņas uzskata par jaunu atbalstu, šis noteikums nozīmē, ka “ne jau izmainītais pastāvošais atbalsts ir jāuzskata par jaunu atbalstu, bet tikai izmaiņas kā tādas, kuras ir uzskatāmas par jaunu atbalstu”, kā Pirmās instances tiesa uzsvēra Gibraltar lietā (22). Tiesa turpina, nosakot, ka “tikai tad, ja izmaiņas ietekmē sākotnējās shēmas faktisko būtību, šī shēma tiek pārveidota jaunā atbalsta shēmā. Nav šaubu par šādām būtiskām izmaiņām, ja jaunais elements ir skaidri nošķirams no sākotnējās shēmas” (23).

(52)

No šīs judikatūras un tiesību aktiem izriet, ka pielāgojumi, kas neietekmē atbalsta pasākuma saderības novērtēšanu, nevar ietekmēt arī atbalsta būtību, tādēļ tie neizmaina to, ka pasākumu uzskata par pastāvošu atbalstu. Savukārt, ja izmaiņas ietekmē shēmas būtību, bet ne tādā mērā, lai būtu vajadzīgs jauns novērtējums attiecībā uz tās citiem elementiem, šīs izmaiņas var novērtēt atsevišķi, neatsaucoties uz citiem shēmas elementiem. Šajā gadījumā paziņojuma pienākumu un Komisijas pārskatu piemēro tikai izmaiņām.

(53)

Trīs fiskālie pasākumi, kas tiek ieviesti vai grozīti ar Likuma Nr. 8/2009 4., 5. un 6. pantu, ir nošķirami no esošās RTVE finansēšanas shēmas. Lai gan jaunie finansējuma avoti var ietekmēt shēmas kā tādas likumību, tie neietekmē citu RTVE sniegtā atbalsta elementu novērtēšanu vai ietekmi, kāda atbalstam var būt uz tirgu.

(54)

Atbalsta jaunie elementi, proti, jaunie nodokļi, var veidot jaunu atbalstu, jo tie neietilpst nevienā no situācijām, kas ir apskatītas Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunktā. Tie patiesībā ir noteikti likumos, kuri ir apstiprināti pēc Līguma stāšanās spēkā, un tie nav individuāla atbalsta pasākums, ko piešķir saistībā ar atļauta atbalsta shēmu, tos neatļāva, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 6. punktu, tos nepiešķīra desmit gadus pirms Komisijas pirmās rīcības, un, visbeidzot, tie attiecas uz nozarēm, kuras bija atvērtas konkurencei, kad šie elementi stājās spēkā. Savukārt, ja hipotētiski atzīst Spānijas argumentu, ka šie elementi ir jāuzskata kā pastāvošās finansējuma shēmas izmaiņas, šķiet, ka veids, kādā tiek finansēts RTVE papildu finansējums, rada būtiskas izmaiņas esošajā atbalsta shēmā attiecībā uz tās finansējuma avotiem. Esošā shēma neietvēra konkrētus nodokļus, kas jāiekasē RTVE vajadzībām, un šo nodokļu likumīgums var ietekmēt visa atbalsta saderību.

(55)

Kā izklāstīts lēmumā uzsākt procedūru, izmaiņas RTVE finansēšanā Komisijai radīja šaubas par šo izmaiņu ietekmi uz RTVE finansēšanas vispārējo atbilstību Līgumam, tādēļ Komisijai bija jāveic papildu novērtējums. Tādēļ šīs izmaiņas bija oficiāli jāpaziņo Komisijai. Kā izklāstīts iepriekš, par jaunu atbalstu uzskata tikai izmaiņas kā tādas. Tādēļ Komisija ir uzsākusi procedūru, tikai lai novērtētu šo izmaiņu kvalitāti un to sekas attiecībā uz atbalsta saderību.

(56)

Komisija novērtē atbalstu sabiedriskajām raidorganizācijām kompensācijas veidā, ko piešķir sabiedriskā pakalpojuma pilnvarojuma izpildei saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, pamatojoties uz 2001. gada paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (2001. gada Apraides paziņojums) noteiktajiem kritērijiem (24). Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, un 2009. gada Apraides paziņojuma 100. punktu šis Apraides paziņojums ir piemērojams nepaziņota jauna atbalsta gadījumā tikai tad, ka jaunais atbalsts tika piešķirts pēc tā publicēšanas 2009. gada 27. oktobrī. Tomēr šajā gadījumā jaunā atbalsta sistēma tika ieviesta ar likuma stāšanos spēkā 2009. gada 1. septembrī. Attiecīgi jauno finansējuma shēmu novērtēs, pamatojoties uz 2001. gada Apraides paziņojumu un Komisijas sekojošo tiesu praksi (25).

(57)

Lai pasākumam varētu piemērot 106. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

(58)

Sabiedriskās apraides konkrētajā gadījumā iepriekš aprakstītā pieeja ir jāpielāgo, ņemot vērā Amsterdamas protokola skaidrojošos noteikumus, kas atsaucas uz “valsts pasūtījumu, ko tām uzticējusi, noteikusi un organizējusi attiecīgā dalībvalsts” (definīcija un pilnvarojums), un paredz atbrīvojumu no Līguma noteikumiem sabiedriskā apraides pakalpojuma finansējuma gadījumā, “ja šādu finansējumu piešķir apraides organizācijām, lai tās izpildītu valsts pasūtījumu… un… ja šāds finansējums nav pretrunā kopējām interesēm, iespaidojot tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā, tomēr ņemot vērā valsts pasūtījuma izpildi” (proporcionalitāte) (27).

(59)

Sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīciju Likumā Nr. 17/2006 Komisija ir atzinusi par atbilstīgu LESD 106. panta 2. punktam savā lēmumā par RTVE finansēšanu lietās E8/2005 un NN 8/2007. Likuma Nr. 8/2009 9. pants ietekmē šo definīciju, jo pievieno papildu saistības un ierobežojumus attiecībā uz RTVE apraides saturu. Tādēļ ir nodrošināta atbilstība sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma atbilstīgas definīcijas kritērijam. Turklāt, apturot RTVE darbību televīzijas reklāmas tirgū, var tikt nostiprināts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, padarot programmas mazāk atkarīgas no komerciāliem apsvērumiem un komercieņēmumu svārstībām.

(60)

Tādēļ Komisija lēmumā uzsākt procedūru nepauda šaubas par šiem RTVE finansēšanas aspektiem.

(61)

Galvenās izmaiņas attiecībā uz RTVE finansēšanu ir gandrīz pilnīga tās komercdarbību pārtraukšana un pāreja no “jaukta finansējuma” sistēmas, apvienojot valsts līdzekļus un ieņēmumus no komercdarbībām, uz “finansējumu no viena avota”, kad apraidi finansē tikai vai gandrīz tikai no valsts līdzekļiem saskaņā ar 2001. gada Apraides paziņojuma 45. punktā norādīto atšķirību. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties, vai un kā apvienot dažādus finansējuma avotus. Tomēr to RTVE ienākumu daļu, ko līdz šim ieguva no komercdarbībām, vienkārši neaizstās ar finansējumu no Spānijas vispārējā budžeta saskaņā ar Likuma Nr. 17/2006 33. pantu. Šo aizstāšanu papildinās arī ar konkrētu nodokļu ieviešanu vai grozījumiem, lai iegūtu vajadzīgos ieņēmumus.

(62)

Izveidotā saikne starp finansējumu un ieņēmumiem no jauniem nodokļiem norāda, ka ieņēmumi no nodokļiem, šķiet, tiek piešķirti RTVE atbalsta finansēšanai, kā arī to, ka šie ieņēmumi tieši ietekmē atbalsta summu. Ja maksa, kuras konkrētais mērķis ir finansēt atbalstu, izrādās pretrunīga citiem Līguma noteikumiem, Komisija nevar paziņot, ka atbalsta shēma, kurā ietilpst šī maksa, ir saderīga ar iekšējo tirgu. Attiecīgi metodes dēļ, ar kuru atbalsta pasākumu finansē, visu atbalsta shēmu var atzīt par nesaderīgu ar iekšējo tirgu. Tādēļ, kā izklāstīts 21., 22. un 23. apsvērumā iepriekš, ir jānovērtē, vai jaunā finansējuma sistēma patiesi saista atbalstu ar nodokļiem un vai Komisijai tādēļ valsts atbalsta analīzē ir jāiekļauj jauno nodokļu ietekme.

(63)

Tomēr, lai nodokļus uzskatītu par atbalsta pasākumu neatņemamu daļu, tiem jābūt saistītiem ar atbalsta finansējumu, proti, ieņēmumiem no nodokļa ir noteikti jātiek piešķirtiem atbalsta finansēšanai un tiem tieši jāietekmē atbalsta summa (28).

(64)

Šajā gadījumā nav atbilstības šiem nosacījumiem. Kā apstiprināja Spānija, RTVE atbalsta summa ir noteikta tikai attiecībā uz RTVE finansējuma vajadzībām un aprēķinātajām neto izmaksām sabiedriskā apraides pakalpojuma sniegšanai. RTVE saņemtais finansējums – faktiski un saskaņā ar likumu – ir neatkarīgs no nodokļu ieņēmumiem, jo šāds finansējums būs atkarīgs tikai no sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksām. Savukārt ieņēmumi no nodokļiem, ko piešķirs RTVE finansēšanai, nevar pārsniegt sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksas (jebkādi pārpalikumi, kas pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas, tiks atgriezti vispārējā valsts budžetā). Un, ja sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksas pārsniedz attiecīgos nodokļa ieņēmumus, plaisu novērš maksājumi no vispārējā valsts budžeta. Augstāki vai zemāki jauno nodokļu ieņēmumi nekā iecerēts neizmainīs plānotās summas. Ja ieņēmumi no jaunajiem nodokļu avotiem būtu nepietiekami, lai segtu finansējuma plaisu, kas radusies reklāmu pārtraukšanas dēļ, trūkstošos līdzekļus piešķirtu no vispārējā valsts budžeta saskaņā ar Likuma Nr. 17/2006 33. pantu. Jebkādus papildu ieņēmumus novirzīs uz vispārējo valsts budžetu. Tādēļ plānotais vispārējais finansējums RTVE sabiedriskā pakalpojuma uzdevumam nebūs atkarīgs no konkrēto nodokļu ieņēmumu summas, bet jebkurā gadījumā tiks nodrošināts no vispārējā valsts budžeta.

(65)

Šo secinājumu nemaina tas, ka saikne starp nodokļiem un to ieviešanas mērķi ir minēta paskaidrojuma rakstā un pašā likumā. Frāze likumā (“RTVE finansējuma papildināšanas mērķim”) nenosaka saiknes starp nodokļiem un atbalstu kvalitāti.

(66)

Atbilstīgi Komisija secina, ka šie 14. apsvērumā aprakstītie trīs nodokļu pasākumi nav atbalsta neatņemama daļa. To likumīgums neietekmē RTVE atbalsta saderību. Tāpat uz valsts atbalsta novērtējumu neattiecas ieinteresēto personu apsvērumi par šo pasākumu likumību. Tādēļ pašlaik īstenotā pienākumu neizpildes procedūra saistībā ar elektronisko komunikāciju nodokli attiecībā uz Atļauju izsniegšanas direktīvas 2002/20/EK 12. panta iespējamo pārkāpumu neietekmē šo lēmumu.

(67)

Attiecībā uz kompensācijas proporcionalitāti, lai tā segtu tikai RTVE sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildes neto izmaksas, jaunais likums paredz, ka jebkādi RTVE ieņēmumi, kas pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas, – pieskaitot papildu 10 % ieņēmumus –, tiktu novirzīti atpakaļ vispārējā valsts budžetā. Papildu 10 % drīkst paturēt rezerves fondā, lai segtu iespējamo pārāk mazo kompensāciju iepriekšējos gados vai ārkārtas izmaksas, un to drīkst paturēt uz laiku ne ilgāku par 4 gadiem. Šis mehānisms, kura mērķis ir izvairīties no nepiemērotas pārmērīgas kompensācijas, atbilst Komisijas tiesu praksei (29).

(68)

Lai nodrošinātu atbalsta proporcionalitāti, dalībvalstīm ir arī jāievieš piemērots mehānisms ar mērķi garantēt regulāru un efektīvu kontroli attiecībā uz valsts finansējuma izmantošanu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumam (30), kā arī to, ka gada valsts finansējums nepārsniedz sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksas (31). Spānija saglabā savu ārējās kontroles sistēmu, kas tika ieviesta ar Likumu Nr. 17/2006, kā aprakstīts iepriekš un apstiprināts ar Komisijas Lēmumu E8/2005, kas ļauj noteikt sabiedrisko apraides pasākumu neto izmaksas.

(69)

Tomēr, ņemot vērā to, ka reklāmas pārtraukšana var ietekmēt raidorganizācijas izmaksas, padarot tās programmas mazāk atkarīgas no komerciāliem apsvērumiem, lai novērstu pārmērīgas kompensācijas iespēju, Komisija lēmumā uzsākt procedūru aicināja Spāniju un citas ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par finansēšanas mehānismu.

(70)

Ieinteresētās personas pauda bažas par to, ka ir iespējama RTVE pārmērīga kompensēšana. RTVE plānotais budžets EUR 1 200 miljonu apmērā gadā nebūtu pamatots uz sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksu atbilstīgiem aprēķiniem. Tas nenošķirtu komercdarbības un sabiedriskā pakalpojuma darbības, kā arī neņemtu vērā izmaksu ietaupījumus, ko radītu reklāmas pārtraukšana, jo programmām vairs nevajadzētu piesaistīt plašu skatītāju loku, un to producēšana varētu būt lētāka. Turklāt reklāmas ieņēmumu zaudējuma pilnu kompensāciju aprēķinātu, pamatojoties uz iepriekšējiem gadiem, lai gan ekonomikas krīze būtu veicinājusi zemākus reklāmas ieņēmumus 2010. gadā un attiecīgi zemākus RTVE vispārējos ieņēmumus. Nebūtu godīgi, ja, atceļot jaukto finansējumu, RTVE iegūtu garantētus ienākumus, kas nav atkarīgi no mainīgajiem komercieņēmumiem. Ieinteresētās personas arī pauda bažas attiecībā uz budžeta kontroli.

(71)

Tomēr Spānija parādīja, ka budžeta plānošana ir saskaņā ar RTVE gada budžetā paredzētajām izmaksām iepriekšējos gados un ka nav iemesla pieņemt, ka varētu tikt gūti jebkādi būtiski izmaksu ietaupījumi tagad vai tuvākajā nākotnē, tikai pateicoties reklāmas pārtraukšanai. RTVE joprojām būs jāpiesaista plašs skatītāju loks, un reklāmu pārtraukšana noteiks vajadzību izstrādāt papildu produkcijas, kas būs jāfinansē. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu skaitļiem (EUR 1 177 miljoni 2007. gadā, EUR 1 222 miljoni 2008. gadā un EUR 1 146 miljoni 2009. gadā), kā arī ņemot vērā produkciju papildu izmaksas (EUR 104 miljoni), kas vajadzīgas, lai aizpildītu reklāmai paredzēto ētera laiku, un pārējos komercieņēmumus (kas aprēķināti tikai EUR 25 miljonu apmērā), robeža EUR 1 200 miljonu apmērā budžeta izdevumu plānošanā šķiet piesardzīga un saprātīga summa gada budžetā paredzētajām sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas izmaksām. Turklāt sabiedriskās raidorganizācijas faktisko neto izmaksu kompensēšanas princips ir saistīts ar šīs organizācijas aizsardzību pret mainīgiem ieņēmumiem reklāmas tirgū.

(72)

Attiecībā uz budžeta kontroli Spānija norādīja uz esošajiem kontroles mehānismiem, ko jau noteica Likumā Nr. 17/2006, kā aprakstīts 38. apsvērumā iepriekš. Lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts nepārsniedz sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksas, efektīvu budžeta ex post kontroli saskaņā ar Likuma Nr. 17/2006 37. pantu nodrošina ar iekšējo revīziju, Valdības revīzijas biroja publisko pārskatu un ārējo revīziju, ko veic privāts revidentu uzņēmums. Turklāt saskaņā ar šā likuma 39. un 40. pantu Parlaments un Audiovizuālā iestāde uzrauga, kā RTVE pilda sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, kā arī tās gada pārskatus. Visbeidzot, RTVE piemēro Revīzijas palātas pārskatu. No ieinteresētajām personām saņemtie apsvērumi nedod iemeslu uzskatīt, ka šī sistēma netiek pienācīgi piemērota.

(73)

Komisija uzskata, ka nav nekādu liecību, ka aprēķinātā gada kompensācija par RTVE sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu pārsniegs summu, ko var saprātīgi prognozēt attiecībā uz šā pakalpojuma izmaksām, vai ka kompensācija laika gaitā pārsniegtu sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas.

(74)

Turklāt lēmumā uzsākt procedūru Komisija Spānijai jautāja, vai tai ir piemēroti procedūras noteikumi, lai ex ante novērtētu, vai sabiedriskās raidorganizācijas RTVE jaunie audiovizuālie pakalpojumi atbilst Amsterdamas protokola būtiskajiem nosacījumiem (tā sauktā ex ante kontrole) (32). Spānijas līdz šim iesniegtā informācija nenodrošināja Komisijai iespēju izskatīt, vai Spānijai jau ir šāds mehānisms. Komisija piekrīt Spānijas argumentam, ka principā šim RTVE finansējuma elementam piemēroja 2005. un 2007. gada lēmumus, kuros apskatīja visu RTVE finansēšanas sistēmu. Komisija arī piekrīt, ka sistēmu nav ietekmējusi jauno nodokļu ieviešana, kuras dēļ tiek īstenota pašreizējā procedūra.

(75)

Tomēr saskaņā ar Spānijas iesniegto informāciju Likuma Nr. 7/2010 (33) 41. panta 3. punkts noteica šādu procedūru un pilnvaroja Spānijas sabiedrisko raidorganizāciju neatkarīgo uzraudzības un regulatīvo iestādi – Consejo Estatal de Medios Audiovisuales – īstenot šo kontroli, kas ietver sabiedriskas apspriešanas ar akcionāriem, apspriešanas rezultātu publicēšanu un katra jauna pakalpojuma vispārējās ietekmes uz tirgu novērtēšanu. Tomēr šis likums neietver definīciju par to, kas veido būtiski jaunu pakalpojumu. Dalībvalstīm ir jānosaka attiecīgie kritēriji (34). Taču Spānija norādīja, ka tā ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. novembrim ir paredzējusi parakstīt programmas līgumu (contrato-programa) ar RTVE, un šajā līgumā būs ietverta šāda definīcija. Saskaņā ar šā programmas līguma projektu būtiski jaunu pakalpojumu uzskatīs par jauna pakalpojuma piedāvājumu, kas nepārprotami atšķiras no jau ieviestajiem pakalpojumiem, kurus var arī uzskatīt par svarīgu produkta tirgu, un kas var ietekmēt tirgu, it sevišķi pieprasījumu.

(76)

Tādēļ Spānija ir izpildījusi savas saistības ieviest ex ante kontroli, un Komisija atzīmē, ka līdz 2010. gada novembrim tā ir paredzējusi arī ieviest saistošu definīciju attiecībā uz to, kas veido būtiski jaunu pakalpojumu. Komisija arī atzīmē, ka šis mehānisms netika izveidots pirms 2010. gada.

(77)

Komisija konstatē, ka Spānija ir nelikumīgi īstenojusi sabiedriskās raidorganizācijas RTVE finansēšanas reformu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Tomēr Komisija secina, ka iekasētie nodokļi nav saistīti ar RTVE atbalsta finansēšanu un neietekmē atbalsta atbilstību Līgumam. Turklāt Spānija ir ieviesusi aizsardzības mehānismus, lai izvairītos no RTVE pārmērīgas kompensēšanas. Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka Spānija ir ieviesusi procedūru ex ante kontroli attiecībā uz būtiski jaunu pakalpojumu ieviešanu saistībā ar sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu. Tādēļ atbalsts sabiedriskajai raidorganizācijai RTVE joprojām atbilst Līgumam,