29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/1

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/2

(1)

Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamo zinātnisko ieteikumu un jo īpaši ziņojumu, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jānosaka ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (2), un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, nosūtot Komisijai datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(6)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (3), ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukuma un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju sākt 2011. gada 1. janvārī. Steidzamības iemeslu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

“GFCM” ir Vidusjūras Vispārējā zvejniecības komisija;

b)

“Melnā jūra” ir GFCM teritorijas ģeogrāfiskais apakšapgabals atbilstīgi definīcijai rezolūcijā GFCM/33/2009/2;

c)

“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma;

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij.

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105. un 107. pantu.

a)

nozveju guvuši tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/5

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 920/2005 (2005. gada 13. jūnijs), ar kuru groza 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, un 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Atomenerģijas kopienā lietojamās valodas, un ar kuru ievieš pagaidu izņēmuma pasākumus no minētajām regulām (1), piešķīra īru valodai Eiropas Savienības oficiālās valodas un Savienības iestāžu darba valodas statusu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 920/2005 paredzēts, ka praktisku iemeslu dēļ un pārejas kārtā Savienības iestādēm nav saistošs pienākums visus tiesību aktus, tostarp Tiesas spriedumus, izstrādāt un tulkot īru valodā, izņemot regulas, ko kopīgi pieņem Eiropas Parlaments un Padome. Padomei četru gadu laikā pēc Regulas (EK) Nr. 920/2005 piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem ir jānosaka, vai šis izņēmums ir jāatceļ.

(3)

Savienības iestādes turpina iniciatīvas, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi informācijai īru valodā par Savienības darbībām. Joprojām pastāv grūtības pieņemt darbā pietiekamu skaitu īru valodas tulkotāju, juristu lingvistu, tulku un asistentu. Līdz ar to no 2012. gada 1. janvāra uz pieciem gadiem jāpagarina Regulas (EK) Nr. 920/2005 2. panta pirmajā daļā paredzētā izņēmuma darbību,

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/6

(1)

Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem pasākumus par cenu noteikšanu.

(2)

Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1) paredz, ka katram zvejas gadam nosaka orientējošās cenas un Savienības ražotāju cenas, lai noteiktu cenu līmeņus intervencei konkrētu zvejas produktu tirgū.

(3)

Padomes pienākums ir noteikt orientējošās cenas produktiem un produktu grupām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 104/2000 I un II pielikumā, un Savienības ražotāju cenas produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas III pielikumā.

(4)

Pamatojoties uz patlaban pieejamajiem datiem par attiecīgo produktu cenām un kritērijiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 2. punktā, orientējošās cenas 2011. zvejas gadam atkarībā no sugas ir jāpalielina, jāsaglabā nemainīgas vai jāsamazina.

(5)

Ir lietderīgi noteikt Savienības ražotāju cenu vienam no Regulas (EK) Nr. 104/2000 III pielikumā uzskaitītajiem produktiem un aprēķināt Savienības ražotāju cenas pārējiem produktiem, izmantojot pārrēķina koeficientus, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 802/2006 (2006. gada 30. maijs), ar ko nosaka Thunnus un Euthynnus ģinšu zivīm piemērojamos pārrēķina koeficientus (2).

(6)

Savienības ražotāju cena 2011. zvejas gadam būtu jāpielāgo, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā un 26. panta 1. punktā,

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/10

(1)

Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienībai jāpieņem pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, īpaši, kad tas vajadzīgs iekšējā tirgus pareizai darbībai.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu minētajiem pasākumiem jāietver pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību noteikumiem, kas piemērojami dalībvalstīs attiecībā uz tiesību normu kolīzijām.

(3)

Komisija 2005. gada 14. martā pieņēma Zaļo grāmatu par laulības šķiršanai piemērojamiem tiesību aktiem un jurisdikciju. Ar Zaļo grāmatu tika uzsākta plaša sabiedriska apspriešana par iespējamiem to problēmu risinājumiem, kuras var rasties pašreizējā situācijā.

(4)

Komisija 2006. gada 17. jūlijā iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (2) attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamiem tiesību aktiem.

(5)

Padome 2008. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē Luksemburgā secināja, ka nav vienprātības par priekšlikumu un ka pastāv nepārvaramas grūtības, kas padara vienprātību neiespējamu gan tajā brīdī, gan tuvākajā nākotnē. Tā konstatēja, ka priekšlikuma mērķus pieņemamā termiņā nevar panākt, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus.

(6)

Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Austrija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija iesniedza Komisijai pieprasījumu, kurā norādīja, ka tās plāno savā starpā izveidot ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības lietās. Grieķija 2010. gada 3. martā atsauca savu pieprasījumu.

(7)

Padome 2010. gada 12. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/405/ES, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.

(8)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu, izveidojot ciešāku sadarbību, tai jābūt pieejamai visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kas noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tai jābūt tām pieejamai arī jebkurā citā laikā, ja papildus minētajiem nosacījumiem tās ievēro šajā sakarā jau pieņemtos aktus. Komisija un dalībvalstis, kas iesaistās ciešākā sadarbībā, nodrošina, ka līdzdalība tiek sekmēta iespējami lielākam dalībvalstu skaitam. Šai regulai būtu jāuzliek saistības kopumā un vajadzētu būt tieši piemērojamai tikai iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

(9)

Šai regulai iesaistītajās dalībvalstīs būtu jānodrošina skaidrs un vispusīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, jāsniedz pilsoņiem pienācīgs rezultāts tiesiskās noteiktības, paredzamības un elastības ziņā, kā arī jānovērš tādas situācijas rašanās, kad viens no laulātajiem ceļ laulības šķiršanas prasību, pirms to izdarījis otrs, lai nodrošinātu, ka tiesvedību reglamentē konkrēti tiesību akti, kurus viņš vai viņa uzskata par savām interesēm labvēlīgākiem.

(10)

Šīs regulas materiāltiesiskajai darbības jomai un noteikumiem vajadzētu būt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003. Tomēr tā nebūtu jāpiemēro laulības atzīšanai par neesošu.

Šī regula būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz laulības saišu saraušanu vai iziršanu. Tiesību akti, ko nosaka ar šīs regulas kolīziju normām, būtu jāpiemēro kā pamats laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai.

Iepriekš izskatāmie jautājumi kā, piemēram, tiesībspēja un rīcībspēja un laulības spēkā esamība un tādi jautājumi kā laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas sekas attiecībā uz mantu, vārdu, vecāku atbildību, uzturēšanas saistībām vai jebkuriem citiem saistītiem pasākumiem būtu jānosaka ar kolīziju normām, ko piemēro attiecīgā iesaistītajā dalībvalstī.

(11)

Lai skaidri norādītu šīs regulas teritoriālo darbības jomu, būtu jānosaka dalībvalstis, kuras piedalās ciešākā sadarbībā.

(12)

Šai regulai vajadzētu būt universālai, proti, tās vienotajām kolīziju normām vajadzētu spēt noteikt, vai piemēro kādas iesaistītas dalībvalsts tiesību aktus, neiesaistītas dalībvalsts tiesību aktus vai kādas tādas valsts tiesību aktus, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

(13)

Šī regula būtu jāpiemēro neatkarīgi no tās tiesas veida, kurā ir celta prasība. Attiecīgā gadījumā būtu jāuzskata, ka prasība tiesā ir celta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003.

(14)

Lai dotu laulātajiem iespēju izvēlēties piemērojamos tiesību aktus, ar kuriem viņi ir cieši saistīti, vai, ja izvēle nav izdarīta, lai šie tiesību akti būtu piemērojami viņu laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai, attiecīgie tiesību akti būtu jāpiemēro pat tādā gadījumā, ja tie nav iesaistītās dalībvalsts tiesību akti. Ja ir norādīti kādas citas dalībvalsts tiesību akti, tad tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (3), varētu palīdzēt tiesām izprast ārvalstu tiesību aktu saturu.

(15)

Līdz ar pilsoņu pieaugošo mobilitāti ir nepieciešama gan lielāka elastība, gan tiesiskā noteiktība. Lai sasniegtu šo mērķi, šai regulai būtu jāpalielina pušu autonomija laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, sniedzot laulātajiem ierobežotu iespēju izvēlēties laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai piemērojamos tiesību aktus.

(16)

Kā laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus laulātajiem vajadzētu spēt izvēlēties tās valsts tiesību aktus, ar kuru tiem ir īpaša saistība, vai tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas tiesa. Laulāto izvēlētajiem tiesību aktiem ir jābūt saskaņā ar Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām.

(17)

Ir svarīgi, lai pirms piemērojamo tiesību aktu norādīšanas laulātajiem būtu pieeja aktuālai informācijai par būtiskiem aspektiem valstu un Savienības tiesību aktos, kā arī par procedūrām, kas reglamentē laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu. Lai nodrošinātu pieeju pienācīgai un kvalitatīvai informācijai, Komisija to regulāri atjaunina internetā sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmā, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.

(18)

Abu laulāto apzināta izvēle ir šīs regulas pamatprincips. Katram laulātajam būtu precīzi jāzina, kādas ir piemērojamo tiesību aktu izvēles juridiskās un sociālās sekas. Iespējai izvēlēties piemērojamos tiesību aktus pēc kopīgas vienošanās nebūtu jāskar abu laulāto tiesības un vienlīdzīgas iespējas. Līdz ar to tiesnešiem iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāapzinās, cik liela nozīme ir abu laulāto apzinātai izvēlei attiecībā uz juridiskajām sekām, ko rada noslēgtā vienošanās par tiesību aktu izvēli.

(19)

Noteikumi par spēkā esamību pēc būtības un spēkā esamību pēc formas būtu jānosaka tā, lai laulātajiem palīdzētu izdarīt apzinātu izvēli un lai tiktu ievērota to piekrišana, nolūkā nodrošināt tiesisko noteiktību, kā arī uzlabot tiesu iestāžu pieejamību. Attiecībā uz spēkā esamību pēc formas būtu jāievieš īpašas garantijas, lai nodrošinātu to, ka laulātie apzinās savas izvēles sekas. Būtu vismaz jānoslēdz rakstiska vienošanās par piemērojamo tiesību aktu izvēli, kam būtu pievienots vienošanās noslēgšanas datums un ko parakstītu abas puses. Tomēr gadījumā, ja tās iesaistītās dalībvalsts tiesību aktos, kurā abiem laulātajiem ir pastāvīgā dzīvesvieta vienošanās noslēgšanas laikā, ir noteiktas papildu prasības par formu, šīs prasības būtu jāievēro. Piemēram, šādas papildu prasības par formu var būt spēkā iesaistītā dalībvalstī, kurā šādu vienošanos iekļauj laulības līgumā. Ja vienošanās noslēgšanas laikā laulāto pastāvīgās dzīvesvietas ir dažādās iesaistītajās dalībvalstīs, kurās ir paredzētas atšķirīgas prasības par formu, pietiktu ievērot vienā no šīm dalībvalstīm paredzētās prasības par formu. Ja vienošanās noslēgšanas laikā tikai viens no laulātajiem pastāvīgi dzīvo kādā iesaistītajā dalībvalstī, kurā ir noteiktas papildu prasības par formu, šīs prasības būtu jāievēro.

(20)

Vajadzētu būt iespējai noslēgt un izmainīt vienošanos par piemērojamo tiesību aktu norādīšanu vēlākais tad, kad tiesā tiek celta prasība, un pat tiesvedības gaitā, ja tas paredzēts tās valsts tiesību aktos, kurā atrodas tiesa. Tādā gadījumā būtu jāpietiek ar šādas norādīšanas reģistrēšanu tiesā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas tiesa.

(21)

Ja piemērojamo tiesību aktu izvēle nav notikusi, ar šo regulu būtu jāievieš saskaņotas kolīziju normas, pamatojoties uz secīgu piesaistes faktoru gradāciju, kuras pamatā ir laulāto cieša saistība ar attiecīgajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un paredzamību un lai novērstu tādas situācijas rašanos, kad viens no laulātajiem ceļ laulības šķiršanas prasību, pirms to izdarījis otrs, ar nolūku panākt, ka tiesvedību reglamentē konkrēti tiesību akti, kurus tas uzskata par savām interesēm labvēlīgākiem. Šādi piesaistes faktori būtu jāizvēlas tā, lai nodrošinātu, ka laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedību reglamentē tās valsts tiesību akti, ar kuru laulātajiem ir cieša saistība.

(22)

Ja šajā regulā kādas valsts tiesību aktu piemērošanas nolūkos kā piesaistes faktors ir minēta valstspiederība, jautājumam par to, kā risināt gadījumus, kad iesaistītas vairākas valstspiederības, būtu jāpaliek valsts tiesību aktu ziņā, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības vispārējos principus.

(23)

Ja tiesā ceļ prasību, lai laulāto atšķiršanu pārveidotu par laulības šķiršanu, un ja puses nav izdarījušas izvēli par piemērojamiem tiesību aktiem, tad tiesību akti, ko piemēroja laulāto atšķiršanai, būtu jāpiemēro arī laulības šķiršanai. Tāda nepārtrauktība pusēm veicinātu paredzamību un palielinātu tiesisko noteiktību. Ja tiesību aktos, ko piemēroja laulāto atšķiršanai, nav paredzēta laulāto atšķiršanas pārveide par laulības šķiršanu, šķiršanai būtu jāpiemēro kolīziju normas, kuras piemēro gadījumos, kad puses nav izdarījušas izvēli. Tam nevajadzētu liegt laulātajiem iespēju celt laulības šķiršanas prasību, pamatojoties uz citiem šīs regulas noteikumiem.

(24)

Konkrētās situācijās, piemēram, gadījumos, kad piemērojamie tiesību akti neparedz laulības šķiršanu vai nepiešķir vienam laulātajam vienlīdzīgu pieeju laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai, pamatojoties uz dzimumu, tomēr būtu jāpiemēro tās tiesas valsts tiesību akti, kurā celta prasība. Tomēr tam nevajadzētu skart sabiedriskās kārtības klauzulu.

(25)

Sabiedrības interesēs būtu jādod iesaistīto dalībvalstu tiesām iespēja izņēmuma apstākļos atteikties piemērot konkrētajam gadījumam kādu ārvalstu tiesību aktu noteikumu, ja tas būtu acīmredzami pretrunā tiesas atrašanās valsts sabiedriskajai kārtībai. Tomēr nebūtu jādod iespēja tiesām piemērot sabiedriskās kārtības nosacīto izņēmumu, lai noraidītu citas valsts tiesību akta noteikumu, ja tāda rīcība būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un jo īpaši tās 21. pantam, kurā aizliegta jebkāda veida diskriminācija.

(26)

Ja šajā regulā ir atsauce uz to, ka tās iesaistītās dalībvalsts tiesību aktos, kuras tiesā celta prasība, nav paredzēta laulības šķiršana, tad tas būtu jāinterpretē tā, ka šīs dalībvalsts tiesību aktos nav laulības šķiršanas institūta. Šādā gadījumā tiesai nebūtu jāuzliek par pienākumu pasludināt laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu saskaņā ar šo regulu.

Ja šajā regulā ir atsauce uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesā celta prasība, attiecīgā laulība netiek uzskatīta par spēkā esošu, lai to varētu izskatīt laulības šķiršanas tiesvedībā, tas būtu jāinterpretē tā, ka inter alia saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem šāda laulība nepastāv. Šādā gadījumā tiesai nebūtu jāuzliek par pienākumu pasludināt laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu saskaņā ar šo regulu.

(27)

Tā kā ir valstis un iesaistītās dalībvalstis, kurās attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē šī regula, ir spēkā divas vai vairākas tiesību sistēmas vai normu kopumi, būtu jāparedz noteikums, kas reglamentē to, cik lielā mērā šo regulu piemēro dažādās attiecīgo valstu un iesaistīto dalībvalstu teritoriālajās vienībās vai dažādām šo valstu un iesaistīto dalībvalstu personu kategorijām.

(28)

Ja nav noteikumu par to, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami, tad pusēm, kas izvēlas vienas vai otras puses valstspiederības valsts tiesību aktus, būtu vienlaikus arī jānorāda, par kuras teritoriālās vienības tiesību aktiem tās ir vienojušās, gadījumā, ja valsts, kuras tiesību akti ir izraudzīti, ietver vairākas teritoriālās vienības, kam ir katrai sava tiesību sistēma vai tiesību normu kopums attiecībā uz laulības šķiršanu.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, tiesiskās noteiktības, paredzamības un elastības palielināšanu starptautiska rakstura laulības lietu tiesvedībā un tādējādi arī personu brīvas pārvietošanās Savienībā veicināšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienība var pieņemt pasākumus, atbilstīgā gadījumā izmantojot ciešāku sadarbību. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(30)

Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, un jo īpaši tās 21. pants, kurā noteikts, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šī regula būtu jāpiemēro iesaistīto dalībvalstu tiesās, ievērojot minētās tiesības un principus,

a)

fizisko personu tiesībspēja un rīcībspēja;

b)

laulības pastāvēšana, spēkā esamība vai atzīšana;

c)

laulības atzīšana par neesošu;

d)

laulāto vārdi;

e)

laulības mantiskās sekas;

f)

vecāku atbildība;

g)

uzturēšanas saistības;

h)

trasti vai mantošana.

1)

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura piedalās ciešākā sadarbībā attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, ņemot vērā Lēmumu 2010/405/ES vai lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu;

2)

“tiesa” ietver visas tās iesaistīto dalībvalstu iestādes, kam ir jurisdikcija lietās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma.

a)

tās valsts tiesību akti, kurā vienošanās noslēgšanas laikā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta; vai

b)

tās valsts tiesību akti, kurā atrodas laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ar noteikumu, ka vienošanās noslēgšanas laikā viens no viņiem tur joprojām dzīvo; vai

c)

tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederība ir vienam no laulātajiem vienošanās noslēgšanas laikā; vai

d)

tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa.

a)

kurā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad ceļ prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad

b)

kurā atrodas laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta – ar noteikumu, ka šis laikposms nav beidzies vairāk kā vienu gadu pirms prasības celšanas tiesā, ja viens no viņiem šajā valstī joprojām dzīvo laikā, kad ceļ prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad

c)

kuras valstspiederīgie ir abi laulātie laikā, kad ceļ prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad

d)

kurā ir celta prasība tiesā.

a)

jebkura atsauce uz šīs valsts tiesību aktiem, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar šo regulu, uzskata par atsaucēm uz attiecīgajā teritoriālajā vienībā spēkā esošiem tiesību aktiem;

b)

jebkura atsauce uz pastāvīgo dzīvesvietu šādā valstī uzskata par norādēm uz pastāvīgo dzīvesvietu teritoriālajā vienībā;

c)

jebkura atsauce uz valstspiederību attiecas uz teritoriālo vienību, kas norādīta attiecīgās valsts tiesību aktos, vai, ja nav attiecīgu noteikumu, uz pušu izraudzīto teritoriālo vienību, vai, ja izvēle nav izdarīta, uz teritoriālo vienību, ar kuru attiecīgajam laulātajam vai laulātajiem ir visciešākā saikne.

a)

prasībām par formu, kas attiecas uz vienošanos par piemērojamo tiesību aktu izvēli saskaņā ar 7. panta 2. līdz 4. punktu; un

b)

iespēju norādīt piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/17

(1)

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu eksporta režīmu jāpublicē kompensāciju nomenklatūras pilnīgā redakcija, kas ir spēkā no 2011. gada 1. janvāra.

(2)

Tādēļ jāatceļ Komisijas 2009. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1298/2009, ar kuru 2010. gadam publicē lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, ko ieviesa ar Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (3),

(1)

Regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

(2)

Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.