ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.338.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 338

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 22. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1239/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

1

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1240/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā

7

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1241/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam

8

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1242/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importu

10

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1243/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd. ražotiem gludināmajiem dēļiem

22

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1244/2010 (2010. gada 9. decembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 ( 1 )

35

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1245/2010 (2010. gada 21. decembris), ar ko 2011. gadam atver aitu, kazu un aitas un kazas gaļas Savienības tarifu kvotas

37

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1246/2010 (2010. gada 21. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

40

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1247/2010 (2010. gada 21. decembris), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

42

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2010/92/ES (2010. gada 21. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu bromukonazolu kā darbīgo vielu ( 2 )

44

 

 

LĒMUMI

 

 

2010/795/ES

 

*

Padomes Lēmums (2010. gada 14. decembris), ar ko groza Padomes reglamentu

47

 

 

2010/796/KĀDP

 

*

Politikas un drošības Komitejas Lēmums EUPOL COPPS/1/2010 (2010. gada 21. decembris), ar ko pagarina Eiropas Savienības policijas misijas palestīniešu teritorijās vadītāja pilnvaru termiņu (EUPOL COPPS)

49

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

 

2010/797/ES

 

*

Apvienotās veterinārijas komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmums Nr. 1/2010 (2010. gada 1. decembris) par Nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 5., 6., 10. un 11. papildinājuma grozījumiem

50

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 291/10/COL (2010. gada 7. jūlijs) par apstiprinātu zonu atzīšanu Norvēģijā attiecībā uz Bonamia ostreae un Marteilia refringens

60

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Direktīvā 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) (OV L 167, 2.7.1999.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nodaļa, 3. sējums, 363. lpp.)

62

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici

 

(2)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1239/2010

(2010. gada 20. decembris),

ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti un jo īpaši tā 12. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši Civildienesta noteikumu 63., 64., 65. un 82. pantu un VII, XI un XIII pielikumu, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. panta 1. punktu, 64., 92. un 132. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā, lai garantētu, ka pārmaiņas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pirktspējā notiek paralēli ar pārmaiņām dalībvalstu civildienesta ierēdņu pirktspējā, Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojums un pensijas būtu jākoriģē atbilstīgi 2010. gada izvērtējumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā datumu “2009. gada 1. jūlijs” aizstāj ar datumu “2010. gada 1. jūlijs”.

2. pants

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 66. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām, kas piemērojamas atalgojuma un pensiju aprēķināšanai, aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2010.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

16

16 919,04

17 630,00

18 370,84

 

 

15

14 953,61

15 581,98

16 236,75

16 688,49

16 919,04

14

13 216,49

13 771,87

14 350,58

14 749,83

14 953,61

13

11 681,17

12 172,03

12 683,51

13 036,39

13 216,49

12

10 324,20

10 758,04

11 210,11

11 521,99

11 681,17

11

9 124,87

9 508,31

9 907,86

10 183,52

10 324,20

10

8 064,86

8 403,76

8 756,90

9 000,53

9 124,87

9

7 127,99

7 427,52

7 739,63

7 954,96

8 064,86

8

6 299,95

6 564,69

6 840,54

7 030,86

7 127,99

7

5 568,11

5 802,09

6 045,90

6 214,10

6 299,95

6

4 921,28

5 128,07

5 343,56

5 492,23

5 568,11

5

4 349,59

4 532,36

4 722,82

4 854,21

4 921,28

4

3 844,31

4 005,85

4 174,18

4 290,31

4 349,59

3

3 397,73

3 540,50

3 689,28

3 791,92

3 844,31

2

3 003,02

3 129,21

3 260,71

3 351,42

3 397,73

1

2 654,17

2 765,70

2 881,92

2 962,10

3 003,02

3. pants

No 2010. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 2. slejā.

No 2011. gada 1. janvāra korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 3. punktu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku veiktajiem pārskaitījumiem, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 3. slejā.

No 2010. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 1. punktu piemēro pensijām, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 4. slejā.

No 2010. gada 16. maija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 5. slejā. Ikgadējā korekcija attiecībā uz šīm darba vietām stājas spēkā 2010. gada 16. maijā.

1

2

3

4

5

Valsts/Vieta

Atalgojums

1.7.2010.

Pārskaitījums

1.1.2011.

Pensija

1.7.2010.

Atalgojums

16.5.2010.

Bulgārija

62,7

59,3

100,0

 

Čehija

84,2

77,5

100,0

 

Dānija

134,1

130,5

130,5

 

Vācija

94,8

96,5

100,0

 

Bonna

94,7

 

 

 

Karlsrūe

92,1

 

 

 

Minhene

103,7

 

 

 

Igaunija

75,6

76,6

100,0

 

Īrija

109,1

103,9

103,9

 

Grieķija

94,8

94,3

100,0

 

Spānija

97,7

91,0

100,0

 

Francija

116,1

107,6

107,6

 

Itālija

106,6

102,3

102,3

 

Varēze

92,3

 

 

 

Kipra

83,7

86,7

100,0

 

Latvija

74,3

69,4

100,0

 

Lietuva

72,5

68,8

100,0

 

Ungārija

79,2

68,6

100,0

 

Malta

82,2

84,8

100,0

 

Nīderlande

104,1

98,0

100,0

 

Austrija

106,2

105,1

105,1

 

Polija

77,1

68,1

100,0

 

Portugāle

85,0

85,1

100,0

 

Rumānija

 

59,1

100,0

69,5

Slovēnija

89,6

84,4

100,0

 

Slovākija

80,0

75,4

100,0

 

Somija

119,4

112,4

112,4

 

Zviedrija

118,6

112,6

112,6

 

Apvienotā Karaliste

 

108,4

108,4

134,4

Kalema

104,5

 

 

 

4. pants

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 42.a panta otrajā un trešajā daļā minētais bērna kopšanas pabalsts ir EUR 911,73 un EUR 1 215,63 vientuļajiem vecākiem.

5. pants

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 1. punktā minētā apgādnieka pabalsta pamatsumma ir EUR 170,52.

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 1. punktā minētais apgādājamā bērna pabalsts ir EUR 372,61.

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā minētais pabalsts izglītībai ir EUR 252,81.

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā minētais pabalsts izglītībai ir EUR 91,02.

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 69. pantā un VII pielikuma 4. panta 1. punkta otrajā daļā minētais ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 505,39.

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 134. pantā minētais ekspatriācijas pabalsts ir EUR 363,31.

6. pants

No 2011. gada 1. janvāra Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punktā minēto atlīdzību par attālumu koriģē šādi:

EUR 0 par kilometru,

ja attālums ir no 0 līdz 200 km,

EUR 0,3790 par kilometru,

ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km,

EUR 0,6316 par kilometru,

ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km,

EUR 0,3790 par kilometru,

ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km,

EUR 0,1262 par kilometru,

ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km,

EUR 0,0609 par kilometru,

ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km,

EUR 0 par kilometru,

ja attālums pārsniedz 10 000 km.

Iepriekš norādītajai atlīdzībai par attālumu pievieno vienotas likmes piemaksu:

EUR 189,48, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 725 km līdz 1 450 km,

EUR 378,93, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir lielāks nekā 1 450 km.

7. pants

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punktā minētā dienas nauda ir:

EUR 39,17 ierēdnim, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

EUR 31,58 ierēdnim, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

8. pants

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā minētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

EUR 1 114,99 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

EUR 662,97 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

9. pants

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 3. punkta otrajā daļā minētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 1 337,19, tas nepārsniedz EUR 2 674,39.

No 2010. gada 1. jūlija 28.a panta 7. punktā minētais standarta pabalsts ir EUR 1 215,63.

10. pants

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 93. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu.

FUNKCIJU GRUPA

1.7.2010.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

6

7

IV

18

5 832,42

5 953,71

6 077,52

6 203,91

6 332,92

6 464,62

6 599,06

 

17

5 154,85

5 262,04

5 371,47

5 483,18

5 597,20

5 713,60

5 832,42

 

16

4 555,99

4 650,73

4 747,45

4 846,17

4 946,95

5 049,83

5 154,85

 

15

4 026,70

4 110,44

4 195,92

4 283,18

4 372,25

4 463,17

4 555,99

 

14

3 558,90

3 632,91

3 708,46

3 785,58

3 864,31

3 944,67

4 026,70

 

13

3 145,45

3 210,86

3 277,63

3 345,80

3 415,37

3 486,40

3 558,90

III

12

4 026,63

4 110,36

4 195,84

4 283,09

4 372,15

4 463,07

4 555,88

 

11

3 558,86

3 632,87

3 708,41

3 785,53

3 864,25

3 944,60

4 026,63

 

10

3 145,43

3 210,84

3 277,61

3 345,77

3 415,34

3 486,36

3 558,86

 

9

2 780,03

2 837,84

2 896,86

2 957,09

3 018,59

3 081,36

3 145,43

 

8

2 457,08

2 508,17

2 560,33

2 613,57

2 667,92

2 723,40

2 780,03

II

7

2 779,98

2 837,80

2 896,82

2 957,07

3 018,58

3 081,36

3 145,45

 

6

2 456,97

2 508,07

2 560,24

2 613,49

2 667,84

2 723,33

2 779,98

 

5

2 171,49

2 216,65

2 262,76

2 309,82

2 357,86

2 406,91

2 456,97

 

4

1 919,18

1 959,10

1 999,84

2 041,44

2 083,90

2 127,24

2 171,49

I

3

2 364,28

2 413,35

2 463,43

2 514,56

2 566,74

2 620,01

2 674,39

 

2

2 090,12

2 133,50

2 177,78

2 222,98

2 269,11

2 316,21

2 364,28

 

1

1 847,76

1 886,11

1 925,25

1 965,21

2 005,99

2 047,63

2 090,12

11. pants

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 94. pantā minētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

EUR 838,66 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

EUR 497,22 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

12. pants

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 3. punkta otrajā daļā minētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 1 002,90, tas nepārsniedz EUR 2 005,78.

No 2010. gada 1. jūlija 96. panta 7. punktā minētais standarta pabalsts ir EUR 911,73.

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 136. pantā minētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 882,33 un nepārsniedz EUR 2 076,07.

13. pants

No 2010. gada 1. jūlija pabalsti par maiņu darbu, kas paredzēti Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (2) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir EUR 382,17, EUR 576,84, EUR 630,69 un EUR 859,84.

14. pants

No 2010. gada 1. jūlija summām, kas minētas 4. pantā Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (3), piemēro koeficientu 5,516766.

15. pants

No 2010. gada 1. jūlija tabulu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2010.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

6

7

8

16

16 919,04

17 630,00

18 370,84

18 370,84

18 370,84

18 370,84

 

 

15

14 953,61

15 581,98

16 236,75

16 688,49

16 919,04

17 630,00

 

 

14

13 216,49

13 771,87

14 350,58

14 749,83

14 953,61

15 581,98

16 236,75

16 919,04

13

11 681,17

12 172,03

12 683,51

13 036,39

13 216,49

 

 

 

12

10 324,20

10 758,04

11 210,11

11 521,99

11 681,17

12 172,03

12 683,51

13 216,49

11

9 124,87

9 508,31

9 907,86

10 183,52

10 324,20

10 758,04

11 210,11

11 681,17

10

8 064,86

8 403,76

8 756,90

9 000,53

9 124,87

9 508,31

9 907,86

10 324,20

9

7 127,99

7 427,52

7 739,63

7 954,96

8 064,86

 

 

 

8

6 299,95

6 564,69

6 840,54

7 030,86

7 127,99

7 427,52

7 739,63

8 064,86

7

5 568,11

5 802,09

6 045,90

6 214,10

6 299,95

6 564,69

6 840,54

7 127,99

6

4 921,28

5 128,07

5 343,56

5 492,23

5 568,11

5 802,09

6 045,90

6 299,95

5

4 349,59

4 532,36

4 722,82

4 854,21

4 921,28

5 128,07

5 343,56

5 568,11

4

3 844,31

4 005,85

4 174,18

4 290,31

4 349,59

4 532,36

4 722,82

4 921,28

3

3 397,73

3 540,50

3 689,28

3 791,92

3 844,31

4 005,85

4 174,18

4 349,59

2

3 003,02

3 129,21

3 260,71

3 351,42

3 397,73

3 540,50

3 689,28

3 844,31

1

2 654,17

2 765,70

2 881,92

2 962,10

3 003,02

 

 

 

16. pants

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 18. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nemainīgais pabalsts, kas minēts līdz 2004. gada 1. maijam spēkā esošo Civildienesta noteikumu VII pielikuma bijušajā 4.a pantā, ir:

EUR 131,84 mēnesī C4 vai C5 pakāpes ierēdņiem,

EUR 202,14 mēnesī C1, C2 vai C3 pakāpes ierēdņiem.

17. pants

No 2010. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 133. pantā sniegto mēneša pamatalgu skalu aizstāj ar šādu skalu.

Pakāpe

1

2

3

4

5

6

7

Pamatalga, strādājot pilnu slodzi

1 680,76

1 958,08

2 122,97

2 301,75

2 495,58

2 705,73

2 933,59

Pakāpe

8

9

10

11

12

13

14

Pamatalga, strādājot pilnu slodzi

3 180,63

3 448,48

3 738,88

4 053,72

4 395,09

4 765,20

5 166,49

Pakāpe

15

16

17

18

19

 

 

Pamatalga, strādājot pilnu slodzi

5 601,56

6 073,28

6 584,71

7 139,21

7 740,41

 

 

18. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

J. SCHAUVLIEGE


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (1976. gada 9. februāris), ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.).


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/7


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1240/2010

(2010. gada 20. decembris),

ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši to 83.a pantu un XII pielikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 13. pantu Eurostat2010. gada 1. septembrī iesniedza ziņojumu par 2010. gadā veikto pensiju shēmas aktuāro novērtējumu, kā rezultātā tiek atjaunināti attiecīgajā pielikumā minētie parametri. No šā novērtējuma izriet, ka iemaksu likme, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru, ir 11,6 % no pamatalgas.

(2)

Tāpēc, lai saglabātu Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru, iemaksu likme ir jākoriģē līdz 11,6 % no pamatalgas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2010. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punktā minētā iemaksu likme ir 11,6 %.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

J. SCHAUVLIEGE


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/8


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1241/2010

(2010. gada 20. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1515/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (1), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Ukrainas izcelsmes gludināmajiem dēļiem (“pirmā izmeklēšana”) ar Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2007. gada 23. aprīlis) (2) tika noteikti antidempinga pasākumi. Minētā regula stājās spēkā 2007. gada 27. aprīlī.

(2)

Tiek atgādināts, ka galīgā antidempinga maksājuma likme, kas noteikta Ķīnas ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd. (“Since Hardware”) ražotajiem gludināmajiem dēļiem, ir 0 %, savukārt citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tā ir no 18,1 % līdz 38,1 %. Pēc starpposma pārskatīšanas maksājumu likmes tika palielinātas līdz 42,3 % ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 270/2010 (2010. gada 29. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 452/2007 (3).

2.   Pašreizējās procedūras sākšana

(3)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2009. gada 2. oktobrī Komisija paziņoja, ka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (5), (“pamatregula”) 5. pantu tiek sākta antidempinga izmeklēšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importu Savienībā, attiecinot to vienīgi uz Since Hardware. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī informēja, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1515/2001 2. panta 3. punktu tiek sākta pārskatīšana, lai, ņemot vērā PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu “Mehiko – galīgie antidempinga pasākumi attiecībā uz liellopa gaļu un rīsiem” (AB-2005-6) (6), varētu grozīt Regulu (EK) Nr. 452/2007. Minētā ziņojuma 305. un 306. punktā apgalvots, ka ražotājs eksportētājs, kurš sākotnējā izmeklēšanā nav atzīts par dempinga piekopēju, izslēdzams no galīgo pasākumu darbības jomas, kuri noteikti izmeklēšanas rezultātā, un uz šādu ražotāju eksportētāju nevar attiecināt administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu apstākļu maiņas dēļ.

3.   Uzņēmuma Since Hardware atbrīvošana no galīgā antidempinga pasākuma, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 452/2007

(4)

Since Hardware būtu jāatbrīvo no galīgā antidempinga pasākuma, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 452/2007, lai uz Since Hardware vienlaikus neattiektos divas antidempinga regulas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 452/2007 groza šādi:

Regulas 1. panta 2. punktā, tabulā, dzēš ierakstu par Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd. un aizstāj ierakstu “Pārējie uzņēmumi” ar “Pārējie uzņēmumi (izņemot Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd., GuangzhouTARIC papildkods A784)”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

J. SCHAUVLIEGE


(1)  OV L 201, 26.7.2001., 10. lpp.

(2)  OV L 109, 26.4.2007., 12. lpp.

(3)  OV L 84, 31.3.2010., 13. lpp.

(4)  OV C 237, 2.10.2009., 5. lpp.

(5)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(6)  WT/DS295/AB/R, 2005. gada 29. novembris.


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/10


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1242/2010

(2010. gada 20. decembris),

ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 2. un 5. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedz pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1312/98 (2), piemēroja galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”) Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importam. Piemērotā maksājumu likme bija 53 % vienam Indijas (“attiecīgā valsts”) ražotājam eksportētājam un 82 % pārējiem Indijas izcelsmes ražojumu eksportētājiem.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšana”) Padome saglabāja šos pasākumus, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1736/2004 (2004. gada 4. oktobris), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importu (3).

2.   Pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Savienības Auklu, virvju un tīklu rūpniecības nozares (Eurocord) Sakaru komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2009. gada 4. maijā iesniedza pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu to Savienības ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā — vairāk nekā 50 %, no kopējās sintētiskās šķiedras trošu produkcijas Savienībā.

(4)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka, beidzoties pasākumu termiņam, iespējama dempinga un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma atkārtošanās.

(5)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi pārskatīšanas uzsākšanai, ar 2009. gada 7. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu par procedūras uzsākšanu (4) (“paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu”) paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

3.   Izmeklēšana

3.1.   Izmeklēšanas periods

(6)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību notika laikposmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude ietvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

3.2.   Šajā izmeklēšanā iesaistītās personas

(7)

Komisija par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu oficiāli informēja zināmos Savienības ražotājus, eksportētājus un ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, attiecīgās valsts pārstāvjus, importētājus, kā arī zināmās iesaistītās lietotāju apvienības.

(8)

Ieinteresētajām personām paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu noteiktā termiņā deva iespēju rakstiski darīt zināmu to viedokli un pieprasīt iespēju tikt uzklausītām. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

4.   Izlases veidošana

(9)

Ņemot vērā Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju neapšaubāmi lielo skaitu Indijā, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noteikt, vai ir jāizmanto izlases metode. Lai Komisija varētu lemt par to, vai izlase ir vajadzīga, un ja tā, tad lai tā varētu izveidot izlasi, iepriekšminētajām personām lūdza paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas uzsākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu.

(10)

Noteiktajā termiņā pieteicās pavisam pieci Indijas ražotāji, no kuriem divi piederēja vienai grupai, tie sniedza nepieciešamo informāciju un izteica vēlmi tikt iekļautiem izlasē. Četri no šiem pieciem uzņēmumiem ražoja attiecīgo ražojumu un eksportēja to uz Savienības tirgu PIP laikā. Piektais uzņēmums PIP laikā attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu neeksportēja. Visi pieci uzņēmumi tika uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un novērtēti iekļaušanai izlasē. Šā priekšlikuma 21. līdz 23. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nevarēja aprēķināt sadarbības līmeni no Indijas uzņēmumu puses, proti, sadarbojošos Indijas uzņēmumu eksporta uz Savienību procentuālo daļu attiecībā pret kopējo Indijas eksportu uz Savienību, jo piecu sadarbojošos uzņēmumu paziņotais kopējais eksporta apjoms uz Savienību PIP laikā bija ievērojami augstāks par Eurostat reģistrēto kopējo Indijas eksporta apjomu.

(11)

Izlasi izveidoja, saskaņojot ar Indijas iestādēm, un tajā iekļāva četrus uzņēmumus, kuri bija ziņojuši par eksportu uz Savienību. Divi no četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem bija saistīti. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ražotājs eksportētājs, un tam patlaban tiek piemērots individuāls antidempinga maksājums. Jāatgādina arī, ka iepriekšējās termiņa beigu pārskatīšanas laikā nesadarbojās neviens Indijas ražotājs eksportētājs, un tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumu pamatā bija pieejamie fakti.

(12)

Astoņpadsmit Savienības ražotāji (visi piecpadsmit sūdzības iesniedzēji un trīs citi ražotāji, kuru produkcija veido 78 % no kopējā Savienības produkcijas apjoma) sniedza prasīto informācija un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz sadarbojošos Savienības ražotāju sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no pieciem Savienības ražotājiem, kuru produkcija veido aptuveni 40 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas, kā noteikts 40. apsvērumā, un aptuveni pusi no visu sadarbojošos Savienības ražotāju pārdevumiem nesaistītiem pircējiem Savienībā. Šāda izlase tika veidota, pamatojoties uz lielāko pārstāvošo realizācijas apjomu un ražotāju ģeogrāfisko izplatību Savienībā, kuru būtu iespējams pienācīgi izpētīt atvēlētajā termiņā. Viens no pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem sāka darbību attiecīgajā periodā, tāpēc, veicot kaitējuma rādītāju tendenču analīzi, tā datus neizmantoja, lai izvairītos no šādu tendenču novirzēm. Tomēr pārējo četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati, kurus izmantoja minēto tendenču analīzei, palika reprezentatīvi.

(13)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā arī četriem izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem.

(14)

Atbildes uz aptaujas jautājumiem tika saņemtas no visiem pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. No četriem izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem viens pārtrauca sadarbību, taču pārējie trīs (no kuriem divi bija saistīti) sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem noteiktajā termiņā. Tāpēc galu galā Indijas ražotāju eksportētāju izlasi veidoja tie trīs Indijas uzņēmumi, kuri sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

5.   Saņemtās informācijas pārbaude

(15)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un aizstāvētu Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

5.1.   Ražotāji eksportētāji Indijā

Axiom Imex International Ltd., Boisāra,

Tufropes Private Limited, Silvasa,

India Nets, Indore;

5.2.   Savienības ražotāji

Cordoaria Oliveira SÁ (Portugāle),

Eurorope SA (Grieķija),

Lanex A.S. (Čehijas Republika),

Lankhorst Euronete Ropes (Portugāle),

Teufelberger Ges.m.b.H. (Austrija).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(16)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas bijis sākotnējā izmeklēšanā, un tiek definēts šādi: auklas, tauvas, troses un kabeļi, kuri ir vai nav pīti un ir vai nav impregnēti, pārklāti, ietverti apvalkā vai apšūti ar gumiju vai plastmasu, no polietilēna vai polipropilēna, izņemot saistvielu un iesaiņojamo auklu, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m), kā arī no citādām sintētiskajām šķiedrām no neilona vai no citiem poliamīdiem vai poliesteriem, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m). Pašlaik tas ir klasificējams ar KN kodiem 5607 49 11, 5607 49 19, 5607 50 11 un 5607 50 19. Attiecīgo ražojumu izmanto dažāda veida jūras un rūpnieciskajā pielietojumā, sevišķi kuģniecībā (jo īpaši pietauvošanās nolūkiem) un zvejniecības nozarē.

(17)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka iepriekš minētās pietauvošanās virves neatbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, jo, ņemot vērā, ka šīm virvēm ir piestiprināti savienojumi, tās būtu jādeklarē kā “virvju izstrādājumi”, kas pieder pie cita KN koda (skatīt arī 23. apsvērumu). Tomēr jānorāda, ka atsauce uz pietauvošanās virvēm minēta tikai saistībā ar attiecīgā ražojuma dažādajiem lietošanas veidiem, kas visi ir definēti kā sintētiskās šķiedras virves, kā izklāstīts 16. apsvērumā.

2.   Līdzīgs ražojums

(18)

Kā norādīts sākotnējā izmeklēšanā un kā ir apstiprinājies pašreizējā izmeklēšanā, attiecīgais ražojums un sintētiskās šķiedras troses, ko Indijas ražotāji eksportētāji ražo un pārdod savā iekšējā tirgū, tāpat kā tās, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir visos aspektos identiskas un ka tām ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares izgatavotais ražojums nav salīdzināms ar attiecīgo ražojumu, jo Savienības ražotāji ir sākuši izmantot jaunu izejmateriālu ar nosaukumu Dyneema, kas ir daudz dārgāks par citiem izejmateriāliem, un no tā izgatavotie ražojumi ir daudz izturīgāki. Izlasē iekļautie Indijas ražotāji patiešām neizmanto šo jauno izejmateriālu. Taču, pirmkārt, jānorāda, ka šādi ražojumi veido tikai nelielu daļu no Savienības ražotāju pārdoto ražojumu apjoma. Lai gan daži Savienības ražotāji patiešām arvien vairāk izmanto šāda veida šķiedras, Dyneema virves veido pavisam niecīgu daļu no Savienības ražošanas apjoma. Izejmateriāla izmaksas būtiski atšķiras (potenciāli aptuveni 25–30 reizes dārgāk), tāpēc tām var būt zināma ietekme, konkrēti uz kaitējuma rādītāju par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, tomēr Dyneema virvju ietekme uz vispārējo novērtējumu paliek ierobežota, ņemot vērā milzīgo Savienībā ražoto “standarta” virvju daudzumu. Otrkārt, visu ar šo termiņa beigu pārskatīšanu saistīto aprēķinu pamatā bija atbilstīgu ražojumu veidu salīdzinājums, ņemot vērā atšķirīgos izejmateriālus. Tāpēc aprēķinus nevar ietekmēt ražojumu sortimenta atšķirības. Katrā ziņā ražojumam, kura izgatavošanā izmanto tādus izejmateriālus kā Dyneema, joprojām ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā attiecīgajam ražojumam. Tāpēc apgalvojumu noraidīja.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu pret Indiju iespējamas izbeigšanās gadījumā pastāv dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

1.   Importa apjoms

(21)

Saskaņā ar Eurostat datiem attiecīgā ražojuma importa apjoms no Indijas attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs. PIP laikā importa apjoms no Indijas bija 31 tonna, proti, mazāk nekā 0,1 % no patēriņa Savienībā PIP laikā.

(tonnas)

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Indija

3

4

19

31

Attiecīgā ražojuma imports no Indijas, avots: Comext.

(22)

Taču saskaņā ar pārbaudītiem datiem trīs izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā nosūtīja uz Savienību ievērojami lielāku attiecīgā ražojuma apjomu, nekā paziņots Eurostat. Šai sakarībā tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā importētāji informēja, ka noteikta daļa no Indijas iepirktā attiecīgā ražojuma apjoma netika laista brīvā apgrozībā Savienības tirgū, bet gan ievietota muitas noliktavās un pārdota okeāna kuģiem vai platformām atklātā jūrā. Viens no sūdzības iesniedzējiem ražotājiem izvirzīja šo argumentu arī šajā izmeklēšanā. Tā kā ostu tirgotāji nevēlējās sadarboties izmeklēšanas laikā, šo apgalvojumu nevarēja pārbaudīt. Taču, novērtējot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju iesniegto pircēju sarakstu, bija acīmredzams, ka lielākā daļa pircēju patiešām bija uzņēmumi, kas Savienības ostās apgādāja kuģniecības, jūrniecības uzņēmumus un iekārtas atklātā jūrā. Ņemot to vērā, var secināt, ka atšķirības starp statistikas datiem un paziņotajiem rādītājiem radās šādu pārdevumu dēļ.

(23)

Jānorāda arī tas, ka pieprasījumā veikt termiņa beigu pārskatīšanu tika izteikti apgalvojumi par pasākumu apiešanas gadījumiem. Šai sakarībā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka noteikts sintētiskās šķiedras trošu apjoms no Indijas tika ievests Savienības tirgū ar KN kodu 5609 (Ražojumi no (..) auklām, tauvām, trosēm vai kabeļiem), uz kuru pasākumi neattiecas. Taču šajā izmeklēšanā netika iegūta informācija, kas apstiprinātu šādu apgalvojumu.

(24)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka PIP laikā 31 tonnu attiecīgā ražojuma faktiski ieveda no Indijas Savienības muitas teritorijā. Attiecībā uz pārbaudīto trīs izlasē iekļauto Indijas ražotāju eksporta preču pārdevumu apjomu uz Savienības ostām, kas netika laists brīvā apgrozībā Savienības tirgū, jānorāda, ka šie pārdevumi tiek uzskatīti par daļu no Indijas eksportu uz citām trešām valstīm.

(25)

Sakarā ar to, ka Indijas imports Savienības tirgū nebija nozīmīgs, nebija iemesla veikt reprezentatīvo analīzi par dempinga vai kaitējuma turpināšanās iespējamību. Ņemot vērā to, ka faktiskais importa apjoms bija patiešām neliels, nevar secināt, ka PIP imports no Indijas par dempinga cenām izraisīja kaitējumu. Tāpēc analīze bija vērsta uz dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pasākumu izbeigšanās gadījumā.

2.   Iespējamās importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

2.1.   Ražošanas jauda

(26)

Tika pārbaudīts, vai attiecīgajai valstij ir neizmantota ražošanas jauda, kas nodrošina iespēju atsākt eksportu par dempinga cenām pasākumu izbeigšanās gadījumā.

(27)

Ir konstatēts, ka laikposmā no 2007. gada līdz PIP trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ražošanas jauda strauji palielinājās, taču tajā pašā laikā samazinājās ražošanas jaudas izmantojums. Trīs uzņēmumu neizmantotā ražošanas jauda veidoja aptuveni 75 % no Savienības patēriņa PIP laikā. Tas norāda uz eksporta apjoma uz Savienību palielināšanās iespējamību pasākumu izbeigšanās gadījumā.

(28)

Attiecībā uz citiem sintētiskās šķiedras trošu ražotājiem Indijā jānorāda, ka ir zināms, ka uzņēmums Garware, kurš pārtrauca sadarboties pēc izlases veidošanas posma, ir nozīmīgs ražotājs, un saskaņā ar tā oficiālajā mājas lapā sniegto informāciju tā ražošanas jauda ir nozīmīga. Turklāt pieprasījumā veikt termiņa beigu pārskatīšanu ir norādīti vēl četri lieli Indijas ražotāji. Pastāv arī vairāki vidēji un mazi Indijas ražošanas uzņēmumi, kuri pārdod ražojumus galvenokārt iekšējā tirgū. Tā kā šie Indijas ražotāji nesadarbojās, to ražošanas jauda nav zināma, taču var pieņemt, ka to ražošanas jaudas tendence ir līdzīga sadarbojošos uzņēmumu ražošanas jaudas tendencei un ka arī šo ražotāju jauda netiek pilnībā izmantota.

(29)

Pēc konstatējumu paziņošanas visi izlasē iekļautie Indijas ražotāji apstrīdēja datus, kas saistīti ar viņu kopīgo neizmantoto jaudu. Tomēr visus minētos datus bija iesnieguši paši uzņēmumi, un tos pārbaudīja izmeklēšanā uz vietas visos uzņēmumos. Tāpēc šīs prasības noraidīja.

2.2.   Realizācijas apjoms Savienības ostās un citos eksporta tirgos

(30)

Trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta preču pārdevumu apjoms uz citām trešām valstīm, ieskaitot preču pārdevumus Savienības ostās, kuri nenonāk Savienības muitas teritorijā, ir nozīmīgs un attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 80 %, veidojot gandrīz pusi no ražotāju eksportētāju kopējā realizācijas apjoma PIP laikā.

(31)

Pēc sākotnējo pasākumu piemērošanas faktiskais imports uz Savienību tika gandrīz pārtraukts. Taču jānorāda, ka izlasē iekļauto ražotāju eksporta preču pārdevumu apjoms Savienības ostās attiecīgajā periodā būtiski palielinājās no 61 līdz 785 tonnām. Ņemot vērā to, ka faktiskie importa preču pārdevumi Savienībā nonāk daļēji pa tiem pašiem pārdošanas kanāliem, ko izmanto, lai pārdotu ražojumus Savienības ostās, šāda arvien pieaugoša eksportētāju klātbūtne pie Savienības tirgus robežām var norādīt uz to, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā izlasē iekļautie Indijas ražotāji un, iespējams, arī citi ražotāji pavisam drīz var sākt pārdot nozīmīgu attiecīgā ražojuma daudzumu Savienības tirgū.

(32)

Ņemot vērā iepriekš pieminēto Indijas ražotāju orientāciju uz eksportu, kā arī to pieaugošo klātbūtni Savienības ostās, var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties pasākumu termiņam, var būtiski palielināties Indijas eksporta apjoms Savienībā.

(33)

Pēc pārskatīšanas konstatējumu paziņošanas viens Indijas ražotājs norādīja, ka Indijas eksports pasaulē ir plaši izplatīts tirgos ar izaugsmes potenciālu, tāpēc, atceļot pasākumus, eksports uz Savienību ievērojamā apjomā neatsāktos. Ir zināms, ka daži Indijas ražotāji ir paplašinājuši eksporta tirdzniecību dažādos tirgos, taču to nevar uzskatīt par pietiekamu, lai grozītu ar iepriekšminētajiem konstatējumiem pamatotos secinājumus.

2.3.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un normālo vērtību

(34)

Tika veikts indikatīvs dempinga aprēķins, pamatojoties uz pārbaudītu trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārdevumu apjomu Savienības ostās, kas, lai gan tiek uzskatīts par daļu no eksporta preču pārdevumiem uz citām trešām valstīm, sniedz pienācīgu priekšstatu par iespējamām Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu cenām, atceļot maksājumus. Normālo vērtību pamatā bija cena Indijas tirgū. Pamatojoties uz šiem rādītājiem, tika konstatēts, ka dempinga cenas izmanto divi no trīs izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem. Tika konstatēts, ka vidējā dempinga starpība bija 10 %, kas uzskatāma par nozīmīgu, lai gan ir daudz zemāka par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto.

(35)

Salīdzinot cenas, ko trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji piemēroja citu trešo valstu tirgos (izņemot cenas Savienības ostās), ar to noteiktajām cenām iekšējā tirgū, tika iegūts līdzīgs rezultāts, lai gan šādi noteiktā dempinga starpība bija zemāka.

(36)

Pēc šīs izmeklēšanas konstatējumu paziņošanas viens Indijas ražotājs apgalvoja, ka nav konstatēts Indijas importa dempings Savienībā. Taču arī faktiska importa gandrīz nebija. Turklāt dempingu konstatēja gan attiecībā uz pārdošanu Savienības ostām, gan pārdošanu uz citām trešām valstīm. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(37)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā noteiktās dempinga starpības nevar uzskatīt par būtiskām, salīdzinot ar spēkā esošajiem maksājuma līmeņiem, ņemot vērā lielās darbaspēka izmaksu atšķirības starp Savienību un Āziju. Tomēr jānorāda, ka darbaspēka izmaksas Savienībā nav saistītas ar dempinga starpības aprēķinu.

3.   Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(38)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, ir konstatēts, ka ražotājiem eksportētājiem ir liels ražošanas potenciāls atsākt eksportu uz Savienību, ja pasākumi netiek turpināti. Attiecībā uz cenām tika konstatēts, ka divi izlasē iekļautie ražotāji pārdeva ražojumu par dempinga cenām uz citām trešām valstīm. Turklāt, neskaitot uzņēmumu Garware, kas pārtrauca sadarbību, sūdzībā ir minēti vēl pieci citi lieli ražotāji eksportētāji, un, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var pieņemt, ka arī uz tiem attiecināms konstatējums par uzņēmumiem, kuri pārdod ražojumu par dempinga cenām citu trešo valstu tirgos.

(39)

Pazīmes, ka Indijas ražotāji eksportētāji saglabā stratēģisku interesi Savienības tirgū, par ko liecina arvien pieaugošs to eksporta preču pārdevumu apjoms Savienības ostās, kopā ar tiem pieejamām milzīgajām ražošanas rezervēm padara ticamu iespēju, ka līdz ar pasākumu beigšanos viņi atsāks ievērojama apjoma eksportu uz Savienību. Ņemot vērā informāciju par Indijas eksportētāju cenu politiku trešo valstu tirgos, ir ļoti iespējams, ka atsāksies eksports par dempinga cenām. Tāpēc ir secināts, ka pasākumu termiņu beigšanās, domājams, novedīs pie dempinga atkārtošanās.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(40)

Savienības ražotāji, kuru saražotais preču daudzums veido kopējo saražoto apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Aplēstais Savienības ražotāju skaits ir aptuveni četrdesmit.

(41)

Paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu izlasi, iesniedza piecpadsmit Savienības ražotāji, kuru vārdā sūdzības iesniedzēja apvienība iesniedza pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu, un trīs citi Savienības ražotāji. Kā norādīts 12. apsvērumā, plašāka izmeklēšana tika veikta attiecībā uz piecu ražotāju izlasi, kuri aptver aptuveni 40 % no Savienības ražošanas nozares. Izlasē bija iekļauti šādi uzņēmumi:

Cordoaria Oliveira SÁ (Portugāle),

Eurorope SA (Grieķija),

Lanex A.S. (Čehijas Republika),

Lankhorst Euronete Ropes (Portugāle),

Teufelberger Ges.m.b.H. (Austrija).

(42)

Kā jau norādīts 12. apsvērumā, astoņpadsmit Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, saražotais preču daudzums PIP laikā veidoja 78 % no kopējā saražotā apjoma Savienībā.

E.   SITUĀCIJA SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Savienības tirgū

(43)

Savienības sintētiskās šķiedras trošu patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem par Savienības ražošanas nozares realizācijas apjomu Savienības tirgū (ņemot vērā sūdzības iesniedzējas apvienības aprēķināto Savienības ražotāju, kuri nesadarbojās, realizācijas apjomu), pieskaitot importu no citām valstīm.

(44)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 7 %. Īpaši jānorāda, ka pēc patēriņa pieauguma par 16 % no 2006. līdz 2007. gadam patēriņš samazinājās par 20 % laikposmā no 2007. gada līdz PIP.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Kopējais Savienības patēriņš (tonnas)

34 318

39 816

36 777

31 944

Indekss (2006 = 100)

100

116

107

93

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji), sūdzības iesniedzējs (izlasē neiekļautie Savienības ražotāji), Eurostat (imports).

2.   Imports no Indijas

(45)

Kā norādīts 21. apsvērumā, pateicoties spēkā esošiem efektīviem antidempinga pasākumiem, faktiskais imports no Indijas uz Savienību visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs.

(46)

Taču, kā paskaidrots 22. apsvērumā, arvien pastiprinās Indijas ražotāju klātbūtne pie Savienības tirgus robežām, jo pieaug eksporta preču pārdevumi Savienības ostās, kuriem nepiemēro muitošanas prasības un tādējādi arī minētos antidempinga maksājumus.

3.   Indijas eksporta cenas un apjoms uz citām trešām valstīm

(47)

Kā minēts 21. apsvērumā, faktiskais Indijas imports uz Savienību bija nenozīmīgs, tika salīdzinātas Indijas eksporta cenas uz citām trešām valstīm (tostarp eksporta cenas Savienības ostās pārdotajām precēm, kurām nepiemēro antidempinga maksājumus) un preču cenas Savienībā, ko nosaka izlasē iekļautie ražotāji, kas pārstāv Savienības ražošanas nozari.

(48)

Pamatojoties uz šo salīdzinājumu, tika konstatēts, ka Indija eksportēja ražojumus uz citām trešām valstīm par pārdošanas cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tādējādi konstatētā cenu starpība sasniedza 46 %, un vidējā cenu starpība bija 18 %.

(49)

Indijas eksporta preču pārdevumu uz citām trešām valstīm vērtība attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 30 %. Šāds pārdevumu apjoms atbilst gandrīz pusei no izlasē iekļauto Indijas ražotāju eksportētāju kopējā apgrozījuma PIP laikā.

4.   Imports no citām valstīm

(50)

Neskatoties uz patēriņa samazinājumu par 7 % Savienības tirgū, importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Tādējādi šāda importa tirgus daļa palielinājās no 17 % līdz 22 %.

(51)

Jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā imports no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) palielinājās par 46 %, sasniedzot 8,6 % lielu tirgus daļu (no 5,5 % 2006. gadā). Lai gan nav iespējams veikt precīzu salīdzinājumu Eurostat datu vispārējā rakstura dēļ, proti, tie nav apkopoti atsevišķi pa ražojumu veidiem, var secināt, ka Ķīnas importa vidējā cena Savienībā ir ievērojami augstāka par Indijas eksporta preču vidējo cenu. Turklāt šķiet, ka Ķīnas importa vidējā cena atbilst Savienības ražošanas nozares noteiktajai cenai.

(52)

Korejas Republikas (“Koreja”) importa tirgus daļa Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās nemainīga apmēram 3 % līmenī. Arī šīs valsts importa apjoms ir samazinājies par 6 % atbilstīgi patēriņa samazinājumam.

(53)

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa nepārsniedza 2 % no Savienības sintētiskās šķiedras trošu tirgus PIP laikā.

5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija

5.1.   Iepriekšējas piezīmes

(54)

Ir analizēti visi pamatregulas 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma rādītāji. Attiecībā uz realizācijas apjoma un Savienības ražotāju tirgus daļas rādītājiem jānorāda, ka tie ir analizēti, pamatojoties uz datiem par visiem Savienības ražotājiem, proti, Savienības ražošanas nozari. Attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem jānorāda, ka to novērtējuma pamatā bija izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtā informācija, ko, kā minēts 15. apsvērumā, pārbaudīja katra uzņēmuma telpās. Kā jau norādīts 12. apsvērumā, viens no Savienības ražotājiem sāka darbību attiecīgajā periodā, tāpēc, veicot kaitējuma rādītāju tendenču analīzi, tā datus neizmantoja, lai izvairītos no šādu tendenču novirzēm.

5.2.   Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoms

(55)

Attiecīgajā periodā būtiski — par 12 % — samazinājās Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoms. Kā jau norādīts 44. apsvērumā, attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 7 %, un īpaši straujš patēriņa kritums bija vērojams, sākot no 2007. gada. Būtu jāuzsver, ka Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoma samazinājums Savienības tirgū ir bijis straujāks nekā patēriņa kritums.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoms Savienībā (tonnas)

28 393

32 161

28 911

24 955

Indekss (2006 = 100)

100

113

102

88

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji), sūdzības iesniedzējs (izlasē neiekļautie Savienības ražotāji).

5.3.   Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

(56)

Iepriekšējā apsvērumā un tabulā aprakstītās situācijas dēļ Savienības ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2006. gada līdz PIP samazinājās. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās turpinājās, un samazinājums sasniedza 4,6 %.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa (%)

82,7 %

80,8 %

78,6 %

78,1 %

Indekss (2006 = 100)

100

98

95

94

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji), sūdzības iesniedzējs (izlasē neiekļautie Savienības ražotāji).

(57)

Jānorāda, ka iepriekš aprakstītā Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās iemesls lielā mērā bija Ķīnas importa tirgus daļas palielināšanās (skatīt 50. apsvērumu).

5.4.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauta un jaudas izmantojums

(58)

Ņemot vērā realizācijas apjoma tendences, atbilstīgi ir samazinājies izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms, proti, par 17 % attiecīgajā periodā. Tajā pašā periodā ražošanas jauda palielinājās par 5 %. Tādējādi laikposmā no 2008. gada līdz PIP par 20 % samazinājās jaudas izmantojums.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Ražošanas apjoms (tonnas)

11 229

12 286

12 150

9 372

Indekss (2006 = 100)

100

109

108

83

Ražošanas jauda (tonnas)

21 510

23 467

23 278

22 480

Indekss (2006 = 100)

100

109

108

105

Jaudas izmantojums (%)

52,2 %

52,4 %

52,2 %

41,7 %

Indekss (2006 = 100)

100

100

100

80

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

5.5.   Krājumi

(59)

Attiecībā uz krājumiem jānorāda, ka sintētiskās šķiedras trošu ražotāji galvenokārt saglabā diezgan zemu savu krājumu līmeni, jo lielākā produkcijas daļa tiek izgatavota pēc pieprasījuma. Tomēr attiecīgajā periodā, jo īpaši PIP laikā, vidējie krājumi uzrādīja samazinājumu, kura iemesls lielā mērā bija sintētiskās šķiedras trošu ražošanas apjoma samazinājums.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Noslēguma krājumi (tonnas)

1 073

982

1 156

905

Indekss (2006 = 100)

100

92

108

84

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

5.6.   Pārdošanas cena

(60)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienībā pārdotā līdzīga ražojuma vidējā cena attiecīgajā periodā, it īpaši laikposmā no 2007. gada līdz PIP, nedaudz palielinājās.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena (EUR/tonna)

5 268

5 229

5 670

5 766

Indekss (2006 = 100)

100

99

108

109

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

(61)

Tomēr jānorāda, ka minēto vidējo pārdošanas cenu aprēķināja, ņemot vērā visus ražojuma veidus, tostarp dārgākās sintētiskās šķiedras troses, piemēram, sintētiskās šķiedras troses, kuru izgatavošanā izmanto izejmateriālu ar nosaukumu Dyneema. Šo dažādo ražojuma veidu cenas patiešām būtiski atšķiras (skatīt 19. apsvērumu). Pēdējos gados Savienības ražošanas nozare ir palielinājusi augstvērtīgāku ražojumu ražošanas apjomu. Tādējādi šādas sintētiskās šķiedras troses veido arvien lielāku to ražojumu sortimenta daļu. Nesen notikušās ražojumu sortimenta izmaiņas ir viens no iemesliem Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas pieaugumam.

5.7.   Rentabilitāte

(62)

Daļēji pateicoties spēkā esošiem efektīviem pasākumiem un ražojumu sortimenta diversifikācijai, izlasē iekļautie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā spēja saglabāt stabilu un pietiekamu rentabilitātes līmeni.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte (%)

9,7 %

11,1 %

10,0 %

12,4 %

Indekss (2006 = 100)

100

115

104

128

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

5.8.   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

(63)

Ieguldījumu līmenis 2006. un 2007. gadā bija salīdzinoši augsts, taču pēc tam samazinājās uz pusi. PIP laikā ieguldījumi praktiski netika veikti.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Neto ieguldījumi (EUR)

3 574 130

3 886 212

1 941 222

168 877

Indekss (2006 = 100)

100

109

54

5

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

5.9.   Ienākums no ieguldījumiem

(64)

Saskaņā ar stabilo rentabilitātes tendenci attiecīgajā periodā palielinājās arī ienākums no ieguldījumiem.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Ienākums no ieguldījumiem (%)

21,4 %

25,5 %

26,1 %

28,4 %

Indekss (2006 = 100)

100

119

122

132

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

5.10.   Naudas plūsma

(65)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju naudas plūsma saglabājās relatīvi stabilā līmenī.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Naudas plūsma (EUR)

6 033 496

7 973 188

7 790 847

6 911 360

Indekss (2006 = 100)

100

132

129

115

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

5.11.   Nodarbinātība, ražīgums un darbaspēka izmaksas

(66)

Laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam nodarbinātības situācija izlasē iekļautajos Savienības ražošanas uzņēmumos attīstījās pozitīvi. Taču laikposmā no 2008. gada līdz PIP, samazinoties pieprasījumam tirgū, bija vērojama nodarbinātības samazināšanās. Pieprasījuma kritums laikposmā no 2008. gada līdz PIP, kā rezultātā samazinājās ražošanas apjoms, izraisīja arī ražīguma pazemināšanos. Gada darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku paaugstinājās līdz 2008. gadam un pēc tam — PIP laikā — nedaudz pazeminājās.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

PIP

Nodarbinātība (personas)

638

665

685

623

Indekss (2006 = 100)

100

104

107

98

Gada darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

12 851

13 688

14 589

14 120

Indekss (2006 = 100)

100

107

114

110

Ražīgums (tonnas uz vienu darbinieku)

17,6

18,4

17,7

15,0

Indekss (2006 = 100)

100

105

101

85

Avots: izmeklēšana (izlasē iekļautie Savienības ražotāji).

5.12.   Izaugsme

(67)

Laikposmā no 2006. gadam līdz PIP, kad Savienības patēriņš samazinājās par 7 % (skatīt 44. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 12 %, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 6 % (skatīt 55. un 56. apsvērumu). No otras puses, lai gan spēkā esošo pasākumu dēļ faktiskais Indijas importa apjoms saglabājās nenozīmīgs, importa apjoms no citām valstīm palielinājās par 18 % (galvenokārt pateicoties importam no ĶTR), palielinot tirgus daļu vēl par 5 % (skatīt 50. apsvērumu). Tādēļ ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozari lielākā mērā ietekmēja patēriņa samazināšanās, un tāpēc tās zaudējumi attiecībā uz realizācijas apjomu bija lielāki nekā citiem tirgus dalībniekiem.

5.13.   Dempinga starpības lielums

(68)

Sakarā ar to, ka attiecīgā ražojuma imports no Indijas PIP laikā bija nenozīmīgs, faktiskā Indijas importa dempinga starpību nevarēja noteikt. Taču jānorāda, ka būtiski ir palielinājies Indijas eksports uz Savienības ostām, kam nepiemēro muitošanas prasības, un tika konstatēts, ka daļu no šīm precēm pārdeva par dempinga cenām.

5.14.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(69)

Tika analizēts, vai Savienības ražošanas nozare joprojām atrodas atgūšanās procesā no iepriekšējā dempinga sekām. Tika secināts, ka ņemot vērā to, ka efektīvi antidempinga pasākumi bija spēkā ilgu laiku, Savienības ražošanas nozare lielā mērā ir atguvusies no šādām sekām.

5.15.   Secinājums par situāciju Savienības ražošanas nozarē

(70)

Pateicoties efektīvu antidempinga maksājumu spēkā esamībai attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importu, šķiet, ka Savienības ražošanas nozarei ir izdevies lielā mērā atgūties no iepriekšējā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

(71)

Tomēr nevar secināt, ka situācija Savienības ražošanas nozarē ir stabila. Lai gan vairāki kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražotāju finansiālo situāciju, it īpaši rentabilitāti, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu, šķiet, sasnieguši relatīvi stabilu līmeni, citi kaitējuma rādītāji, it īpaši realizācijas apjoms un tirgus daļa, ražošanas apjoms un jaudas izmantojums, kā arī ieguldījumi, skaidri parāda, ka PIP beigās situācija Savienības ražošanas nozarē joprojām bija diezgan nestabila. Pēc šīs izmeklēšanas konstatējumu paziņošanas viens Indijas ražotājs apgalvoja, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums. Šajā ziņā jānorāda, ka nav teikts, ka Savienības ražošanas nozarei PIP laikā būtu nodarīts kaitējums. Tā vietā, pamatojoties pārskatīšanas konstatējumiem, secināja, ka daži rādītāji liecināja par stabilu situāciju, savukārt saistībā ar citiem rādītājiem bija pazīmes, kas liecināja par kaitējumu.

(72)

Dažas personas apgalvoja, ka dažu kaitējuma rādītāju negatīvās tendences nav izraisījis Indijas imports, bet to pamatā ir globālā ekonomikas krīze un palielinātā Ķīnas importa tirgus daļa. Šajā ziņā jānorāda, ka neuzskatīja, ka atsevišķu rādītāju negatīvo virzību būtu izraisījis gandrīz neesošais Indijas imports. Turklāt tika izskatīts pieaugošais Ķīnas imports, un tas neietekmēja kaitējumu nodaroša dempinga iespējamas atkārtošanās analīzi.

(73)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju kopumā jānorāda, ka pakāpeniska dažādu augstvērtīgu ražojumu ieviešana tirgū — gan Savienības tirgū, gan arī trešo valstu tirgos —, šķiet, pozitīvi ietekmē Savienības ražošanas nozares konkurētspēju ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka tādu ražotāju skaits, kuri izgatavo šādas augstas kvalitātes sintētiskās šķiedras troses, globālajā tirgū patlaban ir neliels.

F.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(74)

Kā norādīts 25. apsvērumā, ņemot vērā to, ka Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms PIP laikā bija nenozīmīgs, analīze bija vērsta uz dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību.

(75)

Kā jau izklāstīts 26. līdz 28. apsvērumā, Indijas ražotājiem eksportētājiem ir pieejamas milzīgas ražošanas rezerves. Turklāt, kā paskaidrots 28. līdz 30. apsvērumā, Indijas ražotājiem ir skaidrs mērķis un stimuls pārdot lielu savu ražojumu apjomu eksporta tirgos. Turklāt, kā norādīts 29. apsvērumā, ir jūtama spēcīga un arvien pieaugoša Indijas ražotāju klātbūtne Savienības ostās. Ņemot vērā šos iemeslus, var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties pasākumu termiņam, īsā laikā Indijas imports uz Savienību sasniegs nozīmīgu apjomu.

(76)

Kā norādīts 34. un 35. apsvērumā, pasākumu izbeigšanās gadījumā, visticamāk, atsāktos Indijas imports par dempinga cenām. Turklāt, kā norādīts 47. un 48. apsvērumā, tika konstatēts arī, ka fakts, ka Indijas ražotāju pārdošanas cena ir vidēji par 18 % zemāka nekā Savienības ražotāju noteiktā cena (cenas starpība var sasniegt 46 % līmeni), šķiet, liecina par to, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā Indijas ražotāji, visticamāk, eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu par cenu, kas ievērojami zemāka par Savienības ražotāju noteikto cenu, proti, tie, visticamāk, noteiktu zemāku pārdošanas cenu nekā Savienības ražotāji.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka, izbeidzoties pasākumiem, atsāksies Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports ievērojamā apjomā un par cenu, kas ievērojami zemāka par cenu Savienības ražošanas nozarē.

(78)

Ņemot vērā diezgan nestabilo situāciju Savienības ražošanas nozarē, kā paskaidrots 71. un 72. apsvērumā, iespējamā Indijas izcelsmes ražojuma liela apjoma importa atsākšana par cenu, kas zemāka par Savienības ražotāju noteikto cenu, visticamāk, negatīvi ietekmētu situāciju Savienības ražošanas nozarē. It īpaši atsākot liela apjoma importu par dempinga cenām, pastāv iespējamība, ka vēl vairāk samazināsies Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un realizācijas apjoms, novedot pie ražošanas apjoma un nodarbinātības samazināšanās. Tas kopā ar ievērojamo spiedienu cenu dēļ, ko radījis imports par pārdošanas cenām, kuras zemākas par Savienības ražotāju noteiktajām cenām, veicinātu strauju un nopietnu finansiālās situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir secināts, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ko rada Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa atsākšana par dempinga cenām.

G.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Iepriekšējas piezīmes

(80)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm.

(81)

Savienības intereses tika noteiktas, pamatojoties uz visu dažādo iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, tirgotāju, vairumtirgotāju un rūpniecisko lietotāju, interešu novērtējumu.

(82)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika atzīts, ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, kurā tiek analizēta situācija, kad antidempinga pasākumi jau ir spēkā.

(83)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumu par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(84)

Kā jau minēts 56. un 73. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu ievērojamo, tomēr sarūkošo tirgus daļu, izgatavojot augstvērtīgākas sintētiskās šķiedras troses, lai dažādotu savu ražojumu sortimentu. Tāpēc var uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozare saglabājās strukturāli dzīvotspējīga.

(85)

Ņemot vērā secinājumus par situāciju Savienības ražošanas nozarē, kuri izteikti 70.līdz 72. apsvērumā iepriekš tekstā, un sekojot argumentiem saistībā ar analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, kā paskaidrots 74. līdz 79. apsvērumā, var uzskatīt arī, ka antidempinga maksājumu pārtraukšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare visdrīzāk izjutīs nopietnu tās finansiālās situācijas pasliktināšanos, un tā novedīs pie būtiska kaitējuma atkārtošanās.

(86)

Patiešām, ņemot vērā attiecīgā ražojuma importa no Indijas sagaidāmo apjomu un cenas, Savienības ražošanas nozare tiktu pakļauta nopietnam riskam. Kā paskaidrots 78. apsvērumā, šāds imports vēl vairāk samazinātu Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, realizācijas apjomu un nodarbinātību, kā arī samazinātu tās cenas, galu galā izraisot rentabilitātes tuvošanos tiem negatīvajiem līmeņiem, kas tika konstatēti sākotnējā izmeklēšanā.

(87)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī trūkstot jebkādiem pretējiem pierādījumiem, ir secināts, ka spēkā esošos pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības ražošanas nozares interesēm.

3.   Nesaistīto importētāju/tirgotāju intereses

(88)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas 10 nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem. Tikai viens no viņiem atbildēja, iesniedzot iebildumu šajā lietā. Tomēr, tā kā uzņēmums ir saistīts ar Indijas sintētiskās šķiedras trošu ražotāju, to nevar uzskatīt par nesaistītu importētāju. Tā kā šis uzņēmums ir saistīts importētājs, tā intereses būtībā ir saistītas ar tā Indijas ražotāja interesēm, ar kuru šis uzņēmums ir saistīts.

(89)

Ņemot to vērā, ir secināts, ka nepastāv nepārvarami iemesli, kas norādītu uz to, ka pasākumu turpināšana lielā mērā negatīvi ietekmētu attiecīgos nesaistītos importētājus/tirgotājus.

4.   Lietotāju intereses

(90)

Komisija nosūtīja vēstuli vienai attiecīgā ražojuma rūpniecisko lietotāju apvienībai. Neviens no lietotājiem neiesniedza pilnīgu atbildi uz aptaujas lapu, un no apvienības netika saņemta rakstiska atbilde.

(91)

Sakarā ar sadarbības trūkumu no lietotāju puses un sakarā ar to, ka antidempinga pasākumu ietekme, visticamāk, būtu nenozīmīga, salīdzinot ar citām galveno lietotāju nozaru, piemēram, kuģu būves nozares, mašīnbūves nozares un platformu atklātā jūrā ekspluatācijas nozares, izmaksām, ir secināts, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiska negatīva ietekme uz tāda veida lietotājiem.

5.   Secinājums

(92)

Pasākumu turpināšana var nodrošināt to, ka īstermiņā netiek atsākts liela apjoma Indijas imports par dempinga cenām uz Savienības tirgu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare arī turpmāk izjutīs labvēlīgu ietekmi no konkurences apstākļiem Savienības tirgū un samazinātiem draudiem attiecībā uz uzņēmumu likvidēšanu un nodarbinātības samazināšanu. Ir gaidāms arī, ka labvēlīgā ietekme nodrošinās priekšnosacījumus Savienības ražošanas nozarē, lai turpinātu izstrādāt augstās tehnoloģijas ražojumus jauniem un īpašiem pielietojumiem.

(93)

Jānorāda arī tas, ka, novērtējot Savienības importētāju/tirgotāju, kā arī lietotāju intereses, nav konstatēti nepārvarami iemesli, kas norādītu uz to, ka pasākumu turpināšana radītu lielā mērā negatīvu ietekmi.

(94)

Ņemot vērā iepriekš norādītos secinājumus par pasākumu turpināšanas ietekmi uz dažādiem Savienības tirgus dalībniekiem, ir secināts, ka pasākumu turpināšana nav pretrunā Savienības interesēm.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(95)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, t. i., cita starpā Indijas ražotājiem pieejamās milzīgās ražošanas rezerves, viņu spēcīgo orientāciju uz eksportu un arvien pieaugošo klātbūtni pie Savienības tirgus robežām, eksporta preču cenas citu trešo valstu tirgos, kas, kā tika konstatēts, bija zemākas par normālo vērtību un arī ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām PIP laikā, kā arī diezgan nestabilo situāciju Savienības ražošanas nozarē, pastāv iespējamība, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā atsāktos kaitējumu izraisošais imports par dempinga cenām no Indijas.

(96)

Visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tiek plānots ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu pašreizējā formā. Viņiem arī bija dots laiks, lai iesniegtu iebildumus attiecībā uz šo paziņošanu, bet neviens neiesniedza iebildumus, kuri mainītu augstākminētos secinājumus. Iebildumi, kas saistīti ar konstatējumu paziņošanu, ir apskatīti šīs regulas attiecīgajos apsvērumos.

(97)

No augstākminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga maksājumi, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 1736/2004, būtu jāsaglabā.

(98)

Neskatoties uz to un neaizmirstot, ka ir konstatēta kaitējumu izraisoša dempinga atkārtošanās iespējamība, šajā procedūrā jāņem vērā īpaši apstākļi, īpaši spēkā esošo pasākumu, kuru termiņš vienu reizi jau ticis pagarināts, ilglaicīgums un patiešām nelielais faktiskā Indijas importa apjoms, kā minēts 21. līdz 24. apsvērumā. Arī šie fakti būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot turpmāk pagarināto antidempinga pasākumu termiņu, kas jānosaka uz trīs gadiem. Pēc paziņošanas pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka pasākumi būtu jāpagarina uz pieciem gadiem un ka iepriekš izklāstītie argumenti īsāka pagarinājuma noteikšanai nav pamatoti.

(99)

Parasti pasākumu pagarinājumu pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu piemēro uz pieciem gadiem. Izmeklēšanā pierādīja, ka Savienības ražošanas nozares situācija PIP beigās joprojām bija nestabila; kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, nozare ilgi saskārusies ar finansiālām grūtībām. Tāpēc tā vēl nav pilnībā atguvusies no dempinga nodarītā kaitējuma. Taču vairāki kaitējuma rādītāji liecināja, ka pasākumu piemērošana jau darījusi iespējamus būtiskus uzlabojumus. No šīs sarežģītās situācijas analīzes secināts, ka pilnīga un stabila atveseļošanās no dempinga agrāk nodarītā kaitējuma, domājams, notiks ātrāk nekā parasti vajadzīgajos piecos gados. Novērtēja, ka, ņemot vērā vispārējo kaitējuma analīzi un paredzamo tirgus attīstību, piemērojot pasākumus, trīs gadu periodam jābūt pietiekamam, lai Savienības ražošanas nozare pilnībā atgūtos finanšu un ekonomikas ziņā. Šo iemeslu dēļ nav vajadzības piemērot pasākumus ilgāk.

(100)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanas laikā konstatētie fakti nav pietiekams iemesls pasākumu pagarinājumam uz pilnu termiņu, proti, pieciem gadiem un tāpēc būtu jānosaka trīs gadus ilgs pasākumu termiņš.

(101)

Regulas 1. pantā noteiktās individuālās antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo minētajā izmeklēšanā konstatēto situāciju attiecībā uz attiecīgo uzņēmumu. Tādējādi šī maksājuma likme (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojama vienīgi Indijas izcelsmes ražojumu importam, ko ražojis šis uzņēmums un tādējādi konkrētā minētā juridiskā persona. Attiecībā uz importētajiem ražojumiem, ko saražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav minēts šīs regulas 1. pantā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minēto likmi, un uz šādiem ražojumiem attiecina valsts vienoto maksājuma likmi.

(102)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras izmaiņām. Vajadzības gadījumā šo regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro šīs individuālās maksājuma likmes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo regulu galīgo antidempinga maksājumu piemēro šādu Indijas izcelsmes ražojumu importam: auklas, tauvas, troses un kabeļi, kuri ir vai nav pīti un ir vai nav impregnēti, pārklāti, ietverti apvalkā vai apšūti ar gumiju vai plastmasu, no polietilēna vai polipropilēna, izņemot saistvielu un iesaiņojamo auklu, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m), kā arī no citādām sintētiskajām šķiedrām no neilona vai no citiem poliamīdiem vai poliesteriem, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m), kas pašlaik klasificējami ar KN kodiem 5607 49 11, 5607 49 19, 5607 50 11 un 5607 50 19.

2.   Antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama to ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kuri minēti 1. punktā un kurus ražo tabulā uzskaitītie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums

Maksājuma likme

TARIC papildu kods

Garware Wall Ropes Ltd

53,0 %

8755

Visi pārējie uzņēmumi

82,0 %

8900

3.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro spēkā trīs gadus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. SCHAUVLIEGE


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 183, 26.6.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 311, 8.10.2004., 1. lpp.

(4)  OV C 240, 7.10.2009., 6. lpp.


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/22


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1243/2010

(2010. gada 20. decembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd. ražotiem gludināmajiem dēļiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) un Ukrainas izcelsmes gludināmajiem dēļiem (“pirmā izmeklēšana”) ar Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2007. gada 23. aprīlis) (2) tika noteikti antidempinga pasākumi. Minētā regula stājās spēkā 2007. gada 27. aprīlī.

(2)

Tiek atgādināts, ka galīgā antidempinga maksājuma likme, kas noteikta Ķīnas ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd. (“Since Hardware”) ražotajiem gludināmajiem dēļiem, ir 0 %, savukārt citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tā ir no 18,1 % līdz 38,1 %. Pēc starpposma pārskatīšanas maksājumu likmes tika palielinātas līdz 42,3 %, ievērojot Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 270/2010 (2010. gada 29. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 452/2007 (3).

2.   Pašreizējās procedūras sākšana

(3)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2009. gada 2. oktobrī Komisija paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. pantu tiek sākta antidempinga izmeklēšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importu Savienībā, attiecinot to vienīgi uz Since Hardware. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī informēja, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1515/2001 2. panta 3. punktu tiek sākta pārskatīšana (“pārskatīšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1515/2001”), lai, ņemot vērā PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu “Mehiko - galīgie antidempinga pasākumi attiecībā uz liellopa gaļu un rīsiem” (AB-2005-6) (5) (“PTO Apelācijas institūcijas ziņojums”), varētu veikt jebkuru vajadzīgu grozījumu Regulā (EK) Nr. 452/2007.

(4)

Pēc tam, kad trīs Savienības ražotāji — Colombo New Scal S.p.A., Pirola S.p.A. un Vale Mill (Rochdale) Ltd. (“sūdzības iesniedzēji”), kuri ražo nozīmīgu daļu no Savienības kopējās gludināmo dēļu produkcijas, 2009. gada 20. augustā iesniedza sūdzību, tika sākta antidempinga izmeklēšana.

(5)

Tiek atgādināts, ka, ņemot vērā PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu, pret Since Hardware tika sākta antidempinga procedūra saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, nevis starpposma pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Minētajā ziņojumā apgalvots, ka ražotājs eksportētājs, kurš sākotnējā izmeklēšanā nav atzīts par dempinga piekopēju, izslēdzams no galīgo pasākumu darbības jomas, kuri noteikti izmeklēšanas rezultātā, un uz šādu ražotāju eksportētāju nevar attiecināt administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu apstākļu maiņas dēļ.

(6)

Since Hardware piebilda, ka Komisija nevar sākt jaunu antidempinga izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu pret vienu uzņēmumu, jo tādējādi tiktu pārkāpts VVTT VI pantā, PTO Antidempinga nolīgumā (“PTO ADN”), kā arī pamatregulā noteiktais vispārējais princips, ka antidempinga procedūras tiek vērstas pret importu no valsts, nevis no atsevišķa uzņēmuma. Konkrēti, Since Hardware apgalvoja, ka Komisija, sākdama antidempinga izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, nevis 11. panta 3. punktu, pārkāpusi pamatregulas 9. panta 3. punktu un 11. panta 6. punktu. Since Hardware apgalvoja arī, ka PTO noteikumi tieši neietekmē Savienības tiesību sistēmu, tāpēc Komisija nevar pieņemt lēmumu, ka neņems vērā iepriekš minētos pamatregulas noteikumus, lai, Padomei iepriekš negrozot pamatregulu, automātiski īstenotu PTO nolēmumu.

(7)

Šajā ziņā tiek atzīts, ka antidempinga procedūras parasti tiek sāktas pret importu no valsts, nevis no atsevišķiem uzņēmumiem. Tomēr šis gadījums ir izņēmums no iepriekš minētā noteikuma, ņemot vērā turpmāk norādītos konkrētos apstākļus. PTO Apelācijas institūcijas ziņojuma 216. līdz 218. punktā paredzēts, ka PTO ADN 5.8. pantā noteikts, ka izmeklētājai iestādei jāizbeidz izmeklēšana attiecībā uz eksportētāju, par kuru sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tas nav pārsniedzis de minimis normu, un 305. punktā - ka tādējādi šis eksportētājs jāizslēdz no galīgo antidempinga pasākumu darbības jomasun ka uz to nevar attiecināt administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu apstākļu maiņas dēļ. Tas, ka PTO noteikumi nav tieši piemērojami, tiešām nozīmē, ka Savienības iestāžu (turpmāk “iestādes”) pieņemto pasākumu likumību parasti nevar izvērtēt, ņemot vērā PTO nolīgumus. Tomēr tas nenozīmē, ka šajā gadījumā iestādes nedrīkst ņemt vērā PTO noteikumus, konkrēti, Apelācijas institūcijas ziņojumu. Lai iestādes, iepriekš negrozot pamatregulu, varētu nodrošināt saskaņā ar pamatregulu veikto pasākumu atbilstību nolēmumiem, kas ietverti Strīdu izšķiršanas padomes pieņemtajā ziņojumā, ka minēts Regulas (EK) Nr. 1515/2001 4. apsvērumā, tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 1515/2001. Regula (EK) Nr. 1515/2001 tādējādi jo īpaši atļauj iestādēm eksportētājus, par kuriem iepriekšējā sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tie nepiekopj dempingu, oficiāli izslēgt no minētās izmeklēšanas rezultātā pieņemtās regulas darbības jomas. Tādēļ tika sākta Regulas (EK) Nr. 452/2007 pārskatīšana, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1515/2001.

(8)

Turklāt neviens pamatregulas noteikums neizslēdz to, ka pret vienu uzņēmumu tiek sākta jauna antidempinga izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 5. pantu. Turklāt, ciktāl iespējams, Savienības tiesību akti jāinterpretē saskanīgi ar starptautisko tiesību aktiem, jo īpaši, ja konkrētie noteikumi ir paredzēti, lai īstenotu starptautisku nolīgumu, ko noslēgusi Savienība. No vienas puses, PTO ADN ļauj PTO locekļiem noteikt maksājumus, kas kompensētu dempingu, kurš nodarījis kaitējumu, bet no otras puses, PTO Apelācijas institūcija ziņojumā to interpretējusi tādējādi, ka tas neļauj veikt pārskatīšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kam sākotnējā izmeklēšanā nav konstatēta dempinga piekopšana, tāpēc pamatregula jāinterpretē tādējādi, ka tādos gadījumos kā šis tā ļauj Savienībai sākt izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu.

(9)

Ar Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1241/2010 2010. gada 20. decembris (6) Since Hardware tika izslēgts no Regulas (EK) Nr. 452/2007 darbības jomas.

(10)

Tāpēc, ņemot vērā īpašos lietas apstākļus, antidempinga izmeklēšanas sākšana saskaņā ar pamatregulas 5. pantu pret Since Hardware ir likumīga.

3.   Attiecīgās personas

(11)

Par procedūras sākšanu Komisija informēja Since Hardware, importētājus un Savienības ražotājus, par kuru ieinteresētību bija zināms, attiecīgās valsts pārstāvjus un ražotājus potenciālajās analogajās valstīs. Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(12)

Ja Since Hardware vēlētos izmantot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”) un lai varētu iesniegt attiecīgu pieprasījumu, Komisija ražotājam eksportētājam nosūtīja pieprasījuma veidlapu. Komisija nosūtīja arī anketu uzņēmumam Since Hardware. Ražotājs eksportētājs iesniedza aizpildītu TER/AR pieprasījumu un atbildēja uz anketas jautājumiem.

(13)

Ievērojot to, ka Savienībā ražotāju ir ļoti daudz, lai noteiktu kaitējuma apjomu, paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Atsaucās pieci Savienības ražotāji un paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā sniedza pieprasīto informāciju.

(14)

No iepriekšminētajiem pieciem Savienības ražotājiem pirmās izmeklēšanas laikā tikai trīs sūdzības iesniedzēji ietilpa Savienības ražošanas nozarē. Ņemot vērā lietas apstākļus, kā izklāstīts no 57. līdz 60. apsvērumam, tika nolemts nosūtīt anketas tikai minētajiem trim Savienības ražotājiem, savukārt pārējiem diviem Savienības ražotājiem tika prasīts iesniegt papildu piezīmes, kas varētu palīdzēt Komisijai pārliecināties, vai Since Hardware ražoto produktu imports nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Visi Savienības ražotāji, kas iesniedza sūdzību, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Divi pārējie Savienības ražotāji neiesniedza papildu piezīmes par procedūru.

(15)

Komisija nosūtīja anketas arī visiem zināmajiem ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs un visiem importētājiem, par kuriem bija zināms, ka tie ir ieinteresēti un nav saistīti ar Since Hardware. Ciktāl tas attiecas uz nesaistītajiem importētājiem Savienībā, sākotnēji izmeklēšanā sadarbojās divi uzņēmumi. Tomēr viens no tiem sadarbību nespēja turpināt. Otrs importētājs bija Savienības ražotājs, kurš nebija iesniedzis sūdzību. Tas iesniedza atbildes uz importētāja anketas jautājumiem. Turklāt izmeklēšanā sadarbojās un iesniedza piezīmes viena nozares apvienība.

(16)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu TER novērtēšanai un dempinga, kaitējuma apjoma un Savienības interešu noteikšanai. Uzņēmumos Since Hardware (Guangzhou) Ķīnas Tautas Republikā un Vale Mill (Rochdale) Ltd. Apvienotajā Karalistē tika veikts pārbaudes apmeklējums.

(17)

Komisija informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā juridiski sarežģīto situāciju, kas saistīta ar šo izmeklēšanu (sk. 3. un nākamos apsvērumus), tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā būtu lietderīgāk nevis noteikt pagaidu pasākumus, bet turpināt izmeklēšanu. Neviena ieinteresētā persona necēla iebildumus.

(18)

Ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, kurus Komisija izmantoja par pamatu, lai ieteiktu galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Tika izskatītas ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā tika attiecīgi koriģēti konstatējumi.

4.   Izmeklēšanas periods

(19)

Dempinga un cenu nepamatota samazinājuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). To Since Hardware ražojumu importa apjomu pārbaude, kam ir būtiska nozīme kaitējuma apjoma izvērtēšanā, aptvēra laiku no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”). Tomēr, ņemot vērā lietas apstākļus, proti to, ka cita sākotnējā izmeklēšana, kas attiecās uz to pašu ražojumu un trešo valsti, notikusi tikai pirms dažiem gadiem un izmeklēšanas rezultātā noteiktie maksājumi joprojām tiek iekasēti, analizējot kaitējumu, atsauksies arī uz iepriekšējās izmeklēšanas periodu (“pirmās izmeklēšanas periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(20)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes uzņēmuma Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd. ražoti gludināmie dēļi — brīvi stāvoši vai uzmontēti, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar virsmas ventilāciju vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli — un to svarīgās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktnis, (“attiecīgais ražojums”), kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 3924 90 00, ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00.

(21)

Izmeklēšana atklāja, ka ir dažādi gludināmo dēļu un to svarīgo daļu veidi, kas galvenokārt atkarīgi no konstrukcijas un izmēra, izgatavošanas materiāla un papildu aprīkojuma. Tomēr visiem dažādajiem veidiem neatšķiras fiziskās pamatīpašības un izmantojumi.

(22)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uz gludināmo dēļu svarīgajām daļām nedrīkst attiecināt izmeklēšanu, jo gludināmie dēļi un to svarīgās daļas (t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktnis) nav viens ražojums, tāpēc nevar būt tā paša ražojuma daļa, uz kuru attiecas viena izmeklēšana. Izmeklēšanā šis apgalvojums netika apstiprināts. Šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšana jāattiecina uz gludināmo dēļu svarīgajām daļām, jo no kājām, virsmas un gludekļa paliktņa ir atkarīgas gatavā ražojuma īpašības un tās nevar izmantot citam gala lietojumam kā vien izmantošanai gatavajā ražojumā, t. i., gludināmajā dēlī, un tādējādi tās nav cits ražojums. Tas atbilst vairāku citu izmeklēšanu secinājumiem, kurās gatavais ražojums un tā galvenās sastāvdaļas tika uzskatītas par vienu ražojumu. Tādējādi līdzīgi kā pirmajā izmeklēšanā visi gludināmo dēļu un to svarīgo daļu veidi šajā izmeklēšanā tika uzskatīti par vienu ražojumu.

2.   Līdzīgais ražojums

(23)

Starp attiecīgo ražojumu un sūdzības iesniedzēju un citu sadarbojušos Savienības ražotāju ražotajiem un Savienības (kura beigās arī bija analogā valsts) tirgū pārdotajiem gludināmajiem dēļiem un to svarīgajām daļām netika konstatētas atšķirības. Abām ražojumu grupām ir vienas un tās pašas fiziskās īpašības un izmantojumi, un tās viena otru var aizstāt.

(24)

Tādējādi Savienībā ražotos un pārdotos gludināmos dēļus un to svarīgās daļas uzskata par līdzīgiem attiecīgajam ražojumam pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(25)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās normālo vērtību ĶTR izcelsmes importam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. punktu nosaka attiecībā uz ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Turpmāk sniegts īss šo kritēriju izklāsts kopsavilkuma veidā, kas paredzēts tikai uzziņai:

lēmumus par komercdarbību pieņem, reaģējot uz tirgus informāciju, valstij būtiski neiejaucoties; lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atbilst tirgus vērtībai,

uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kam tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) un kas tiek izmantots visām vajadzībām,

nav nozīmīgu izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas,

likumi par maksātnespēju un īpašumtiesībām garantē stabilitāti un juridisko noteiktību,

valūtas maiņa notiek pēc tirgus kursa.

(26)

Since Hardware saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu pieprasīja TER, un tam tika lūgts aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu.

(27)

Izmeklēšanā noteica, ka Since Hardware neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam TER kritērijam (1. kritērijs) attiecībā uz lielāko ieguldījumu izmaksām. Turklāt izmeklēšanā noteica, ka Since Hardware neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam TER kritērijam (2. kritērijs). Svarīgākie konstatējumi par TER izklāstīti turpmāk.

(28)

Attiecībā uz 1. kritēriju, proti, ka lēmumus par komercdarbību pieņem, reaģējot uz tirgus informāciju, valstij būtiski neiejaucoties, un izmaksas atbilst tirgus vērtībai, tiek norādīts, ka Since Hardware apgalvoja, ka sācis iepirkt svarīgākos izejmateriālus (tērauda izstrādājumus) Ķīnas iekšzemes tirgū, nevis tos importējis, kā tas darīja pirmās izmeklēšanas periodā. Tāpēc tika pārbaudīts, vai var uzskatīt, ka Ķīnā galveno izejmateriālu iekšzemes tirgū ir atbilstība tirgus vērtībai.

(29)

Tika konstatēts, ka pēc izmeklēšanas perioda pirmajā izmeklēšanā, t. i., pēc 2005. gada, valsts noteica eksporta ierobežojumus attiecībā uz vairākiem tērauda izstrādājumiem, ietverot galvenos izejmateriālus gludināmo dēļu ražošanai, t. i., tērauda plāksnes, tērauda caurules un tērauda stieples. Tiek norādīts, ka šo izejmateriālu izmaksas ir būtiska daļa no kopējām attiecīgā ražojuma izejmateriālu izmaksām. Eksporta nodokļu uzlikšana samazināja motivāciju eksportēt un tādējādi palielināja iekšzemes tirgū pieejamos apjomus, savukārt tas izraisīja cenu samazinājumu. Tomēr 2009. gada jūnijā (IP beigās) atkal bija mainījusies Ķīnas politika tērauda nozarē: tika atcelts eksporta nodoklis un tērauda produktiem tika ieviesta jauna PVN atlaide, tādējādi radot eksportam labvēlīgāku vidi. Jaunā politika, kas vairs neierobežo eksportu, sakrīt ar tērauda cenu kritumu pasaules tirgos un Ķīnas iekšzemes cenu pielāgošanos starptautiskajām tērauda cenām, t. i., situāciju, kad iekšzemes tirgū nepastāv iespējamība, ka cenas varētu palielināties. Šīs atkārtotās pārmaiņas tērauda eksporta nodokļa/PVN režīmā acīmredzot laika gaitā notikušas, lai regulētu Ķīnas iekšzemes tērauda tirgu un cenas. Tādējādi valsts turpināja izmantot lielo ietekmi iekšzemes tērauda tirgū, tādējādi konkrētajiem izejmateriāliem vajadzīgā tērauda cenas ĶTR brīvi neseko tendencēm pasaules tirgū.

(30)

Faktiski daudzi pētījumi un ziņojumi, kā arī vairāku tērauda ražotāju publiski pieejamie pārskati (7) apliecina, ka Ķīnas valsts aktīvi atbalsta tērauda nozares attīstību ĶTR.

(31)

Rezultātā tērauda cenas ĶTR iekšzemes tirgū izmeklēšanas perioda pirmajā pusē bija ievērojami zemākas nekā citos lielos pasaules tirgos, konkrēti, zemākas par tērauda cenām Ziemeļamerikā un Ziemeļeiropā (8), un šīs cenu atšķirības nevar izskaidrot ar konkurences priekšrocībām tērauda ražošanā. IP otrajā pusē pasaules tērauda cenas Eiropā un Ziemeļamerikā ievērojami kritās, savukārt Ķīnas iekšzemes cenas kritās daudz mazākā mērā. Tādējādi cenu starpība starp Ķīnas un starptautiskajām tērauda cenām līdz IP beigām praktiski izzuda. Tomēr pasākumi, ko veica Ķīnas valdība, lai regulētu Ķīnas tērauda tirgu, lielā mēra izraisīja situāciju, kad izejmateriālu cenas joprojām noteica valsts intervence, kas tieši ietekmēja uzņēmuma lēmumus, ko tas pieņēma, iepērkot izejmateriālus.

(32)

Ņemot vērā, ka Since Hardware pašreizējās izmeklēšanas perioda laikā izejmateriālus iepirka Ķīnas iekšzemes tirgū, tas IP laikā guva labumu no šīm mākslīgi zemajām un izkropļotajām tērauda cenām.

(33)

Tādējādi tika secināts, ka Since Hardware lielākie ieguldījumi būtībā neatbilst tirgus vērtībai. Tādējādi tika secināts, ka Since Hardware nav pierādījis atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijam, tāpēc šim uzņēmumam nevarēja piešķirt TER.

(34)

Turklāt uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tam ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kam tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar SGS un kas tiek izmantots visām vajadzībām, proti, kapitāla pārbaudes ziņojumā nebija atspoguļoti svarīgi darījumi, kas veikti IP laikā. Turklāt revidenti neizteicās par šo svarīgo darījumu. Bez tam tika atklāts ievērojamas summas grāmatojums, kas neatbilda SGS godīga kontu atspoguļojuma principam. Arī par to revidents neizteicās. Tādējādi tika secināts, ka uzņēmums nav pierādījis atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajam 2. kritērijam.

(35)

Since Hardware, attiecīgās valsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei tika dota iespēja izteikt piezīmes par iepriekš minētajiem konstatējumiem. Piezīmes tika saņemtas no Since Hardware un no Savienības ražošanas nozares.

(36)

Since Hardware nāca klajā ar trim galvenajiem argumentiem par konstatējumu attiecībā uz TER. Pirmkārt, tas norādīja, ka lēmums par TER tika pieņemts pēc tam, kad Komisija pieprasījusi un saņēmusi datus par uzņēmuma pārdošanas apjomu un izmaksām iekšzemes tirgū, un tādējādi esot pārkāpta pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrā daļa. Otrkārt, kaut arī Since Hardware neiebilda, ka tērauda cenas ir mainījušās, tas apgalvoja, ka Ķīnas izejmateriālu cenas joprojām atbildušas cenām citās valstīs un cena, ko Since Hardware maksājis Ķīnas tirgū, bijusi augstāka par cenām vairākos tērauda tirgos tirgus ekonomikas valstīs visā pasaulē. Šajā kontekstā uzņēmums apšaubīja arī salīdzinājumam izmantoto Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas tērauda tirgus cenu atbilstību. Since Hardware apgalvoja, ka cenas arī citos starptautiskos tirgos, piemēram, Turcijas vai Ukrainas eksporta cenas, arī būtu bijušas pieejamas un ka tās ir zemākas nekā ĶTR iekšzemes cenas. Treškārt, Since Hardware apgalvoja, ka TER piešķiršanu nevar atteikt uzņēmumam, kas darbojas vienā nozarē (gludināmie dēļi), pamatojoties uz faktoriem, kas skar tikai citu nozari (tērauds), un ka Komisija nevar kompensēt subsīdijas iepriekšējā posma tirgū, noraidot TER pieprasījumu nākamā posma tirgū. Turklāt Since Hardware apgalvoja, ka nav pamatoti noteikt pierādīšanas pienākumu, pieprasot mazam uzņēmumam, kas ražo gludināmos dēļus, pierādīt, ka Ķīnas tērauda nozare netiek subsidēta.

(37)

Attiecībā uz Since Hardware pirmo apgalvojumu tiek norādīts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu to, vai Since Hardware atbilst pieciem attiecīgajiem kritērijiem, nosaka izmeklēšanā un šis konstatējums paliek spēkā izmeklēšanas laikā. Šī izmeklēšana attiecas tikai uz vienu ražotāju eksportētāju, tāpēc Komisija vienā apmeklējumā uz vietas vienlaikus pārbaudīja TER pieprasījumu un atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem. TER pieprasījums tika izmeklēts atsevišķi neatkarīgi no tā iespējamās ietekmes uz dempinga starpības aprēķinu. Bez datiem no piemērotas tirgus ekonomikas valsts detalizētus dempinga aprēķinus attiecībā Since Hardware faktiski nevarētu veikt, pirms tiek noteikts TER. Tādējādi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts nav pārkāpts.

(38)

Attiecībā uz Since Hardware otro apgalvojumu izmeklēšanā tika atklāts, ka neatkarīgi no cenu starpības samazināšanās IP otrajā pusē un praktiskas izlīdzināšanās IP beigās joprojām tiek uzskatīts, ka Ķīnas cenu pielāgošanās starptautiskā tirgus cenām notikusi valsts intervences dēļ. Patiešām 2009. gadā, kad finanšu un ekonomikas krīzes dēļ cenas starptautiskajos tērauda tirgos strauji kritās, valsts atcēla iepriekš noteiktos eksporta nodokļus, tādējādi ļaujot iekšzemes cenām saskaņoties ar starptautiskajām cenām, neradot iespējamību, ka šo svarīgo izejmateriālu cenas iekšzemes tirgū varētu ievērojami paaugstināties. Tas liecina, ka to izejmateriālu tirgū, kuri nepieciešami, lai ražotu attiecīgo ražojumu, arī IP otrajā pusē turpinājusies valsts intervence.

(39)

Tiek norādīts, ka Since Hardware sniedza papildu informāciju par cenām, kura pamatota ar konstatējumu, ka galvenie izejmateriāli gludināmo dēļu ražošanai IP pirmajā pusē Ķīnas iekšzemes tirgū bija vidēji ievērojami lētāki nekā citos lielākajos pasaules tirgos. Tika salīdzinātas tērauda cenas Ķīnas iekšzemes tirgū un citos tirgos, kas ir salīdzināmi ar Ķīnas tirgu apjoma ziņā (ES, ASV un Kanāda), jo tur ir augsts tērauda patēriņš un vairāki aktīvi ražotāji. Citi tirgi, ko Since Hardware ieteica aplūkot, piemēram, Turcijas un Ukrainas tirgus (iekšzemes un eksporta tirgus) netika atzīti par reprezentatīviem lieluma un/vai konkrēto izejmateriālu ražotāju skaita ziņā, tādējādi nav salīdzināmi ar Ķīnas iekšzemes tirgu.

(40)

Tiek arī atgādināts, ka pamatregula nosaka pierādīšanas pienākumu uzņēmumam, kas pieteicies uz TER, proti, tam jāpierāda, ka tas atbilst attiecīgajiem kritērijiem. Komisija ir konstatējusi vairākus elementus, kas norāda, ka svarīgāko ieguldījumu izmaksas neatbilst tirgus vērtībai, tādēļ uzņēmumam jānāk klajā ar atspēkojošiem elementiem.

(41)

Turklāt pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā skaidri paredzēta iespēja pārbaudīt, vai uzņēmumu lēmumi cita starpā par ieguldījumiem tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju, kas atspoguļo pieprasījumu un piedāvājumu, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās, un lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atbilst tirgus vērtībai. Tādējādi, ja uzņēmums neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, TER piešķiršanu var noraidīt. Tiek arī norādīts, ka Since Hardware pirmās izmeklēšanas laikā importējis izejmateriālus, bet tad sācis iepirkt Ķīnas izejmateriālus, jo Ķīnas tirgū bijušas zemākas cenas.

(42)

Par atklātajām grāmatvedības problēmām Since Hardware apgalvoja, ka tās neattiecas uz Since Hardware grāmatvedību un nekādā ziņā nenozīmē, ka uzņēmums neievēro starptautiskos grāmatvedības standartus. Since Hardware apgalvoja, ka atklātā grāmatvedības kļūda bijusi nenozīmīga.

(43)

Lai TER vajadzībām izlemtu, vai uzņēmuma grāmatvedības dokumentus var novērtēt pēc konkrētiem grāmatvedības standartiem, nav nozīmes faktam, ka saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem Ķīnas uzņēmumiem minētie standarti nav jāievēro. Pats svarīgākais SGS princips ir godīga finanšu pārskatu sniegšana, un uzņēmuma pienākums ir parādīt, ka neviens šo standartu pārkāpums nav saistīts ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrā kritērija neievērošanu. Tas nav izdarīts ne attiecībā uz konkrēto darījumu, ne grāmatojumu kļūdām. Katrā ziņā pēdējo minēto aspektu nevar uzskatīt par nenozīmīgu, jo tas skar procentuāli lielu daudzumu no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(44)

Tiek secināts, ka Since Hardware argumenti nebija tādi, lai konstatējumus varētu mainīt. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājums par to, ka TER uzņēmumam Since Hardware nav jāpiešķir. Tādējādi tiek galīgi secināts, ka uzņēmumam Since Hardware nav jāpiešķir TER.

2.   Atsevišķais režīms (AR)

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, attiecīgā gadījumā tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem atsevišķa režīma piešķiršanas kritērijiem. Informācijai turpmāk īss minēto kritēriju izklāsts:

ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, tie var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu,

eksporta cenas, daudzumi un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti,

vairākums akciju pieder privātpersonām; valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās,

valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei,

valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(46)

Since Hardware ne vien lūdza tam piešķirt TER, bet pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER.

(47)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka Since Hardware atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem, un tiek secināts, ka AR uzņēmumam Since Hardware jāpiešķir.

3.   Normālā vērtība

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, ja preces importē no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas un ja nevar piešķirt TER, valstīm, kuras precizētas pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (analogajā valstī).

(49)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja ieceri izmantot Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, bet izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs no ASV. Tādējādi tika uzrunāti arī Turcijas un Ukrainas uzņēmumi, bet arī tie nesadarbojās.

(50)

Neviens trešās valsts ražotājs nesadarbojās, tāpēc, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, tika uzrunāti Savienības ražotāji, un viens no tiem sadarbojās.

(51)

No Since Hardware netika saņemtas piezīmes par to, ka informāciju, kas saņemta no Savienības ražotāja, izmantotu normālās vērtības noteikšanai. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, tika noteikta normālā vērtība.

(52)

Tika konstatēts, ka Savienības ražotāja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija reprezentatīvs salīdzinājumā ar Since Hardware uz Savienību eksportēto attiecīgo ražojumu.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība Since Hardware tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no vienīgā Savienības ražotāja, kas sadarbojās, proti, izmantojot cenas, ko Savienības tirgū samaksātas vai jāmaksā par salīdzināmu veidu ražojumiem, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē, vai izmantojot saliktās vērtības, ja iekšzemes tirgū nav konstatēti salīdzināmu ražojumu pārdevumi parastā tirdzniecības apritē, proti, pamatojoties uz Savienības ražotāja ražoto gludināmo dēļu ražošanas izmaksām un pieskaitot tām samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu. Izmantotā pelņas norma atbilst pirmajā izmeklēšanā izmantotajai pelņas normai.

4.   Eksporta cena

(54)

Visos gadījumos attiecīgo ražojumu tieši pārdeva eksportam neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par ražojumu, ko pārdod eksportam uz Savienību.

5.   Salīdzinājums

(55)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika pamatoti apgalvots, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi gadījumos, kad bija lietderīgi un pamatoti, tika koriģētas transporta izmaksas, apdrošināšana, maksa par kravas apstrādi, kredīta izmaksas un netiešie nodokļi.

6.   Dempinga starpība

(56)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. punktam katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings.

(57)

Tika konstatēts, ka Since Hardware dempinga starpība procentos no neto cenas ar piegādi līdz Savienības robežai bija 51,7 %.

D.   KAITĒJUMS

1.   Vispārīga informācija

1.1.   Šīs izmeklēšanas specifika

(58)

Pārbaudot būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu parasti pamatojas uz visu dempinga importu, kura izcelsme ir vienā vai vairākās eksportētājās valstīs.

(59)

Tomēr šajā gadījumā pilnīga analīze attiecībā uz visu cita starpā ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importu jau ir veikta pirmajā izmeklēšanā. Faktiski šajā izmeklēšanā Komisija noteica, ka cita starpā ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu imports ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šie konstatējumi, kas izdarīti saskaņā ar pamatregulas 3. panta noteikumiem, pamatoti ar visa ĶTR un Ukrainas izcelsmes importa ietekmes novērtējumu, izņemot vienīgi Since Hardware ražoto gludināmo dēļu importu, kas saskaņā ar konstatēto netika pārdots par dempinga cenām.

(60)

Rezultātā IP laikā antidempinga maksājumi bija piemērojami visam importam no šīm valstīm (tikai Since Hardware tika noteikts nulles maksājums). Savienības ražošanas nozare jau bija aizsargāta pret šā importa kaitīgo ietekmi IP laikā, tāpēc nebija iespējams veikt normālu pilnīgu kaitējuma analīzi. Tāpēc tika izstrādāta īpaša pieeja, kas bija pielāgota šīs izmeklēšanas specifikai, kurā iestādes īpašu uzmanību pievērsa kaitējuma rādītājiem. Informācija, kas tika pieprasīta no Savienības ražošanas nozares, bija saistīta ar to, vai Since Hardware ir nepamatoti samazinājis savas cenas un kāda bijusi šādu cenu rentabilitāte. Turklāt Savienības ražošanas nozare tika lūgta sniegt arī citu informāciju, kas, pēc tās uzskatiem, norādītu, ka Since Hardware eksports uz Savienību ir nodarījis tai kaitējumu.

(61)

Šajā kontekstā Komisija pārbaudīja i) izmaiņas, kas skāra Since Hardware ražoto gludināmo dēļu importu par dempinga cenām; ii) vai ražojumi importēti par cenām, kuras bijušas zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un kāda bijusi Savienības ražošanas nozares cenu rentabilitāte; un iii) informāciju, ko sniegusi Savienības ražošanas nozare, norādot, ka Since Hardware eksports uz Savienību ir nodarījis tai kaitējumu, piemēram, informāciju par Savienības ražošanas nozares zaudētajiem klientiem un pasūtījumiem, ko pārvilinājis Since Hardware, un par to, kāda IP laikā Savienības tirgū bijusi tā pārdošanas rentabilitāte.

1.2.   Savienības ražošanas nozares definīcija

(62)

Sūdzību iesniedza trīs Savienības ražotāji, kas pārstāv nozīmīgu daļu no kopējās zināmās Savienības gludināmo dēļu produkcijas, šajā gadījumā tas ir apmēram 40 % no aplēstās Savienībā ražotās produkcijas. Neviens cits Savienības ražotājs neiebilda pret šīs procedūras sākšanu.

(63)

Kā norādīts 11. apsvērumā, no pieciem ražotājiem, kas atbildēja uz atlases jautājumiem, pirmajā izmeklēšanā tikai trīs sūdzības bija no Savienības ražošanas nozares. Kā norādīts iepriekš, ņemot vērā pašreizējās izmeklēšanas specifiku, anketas tika nosūtītas tikai trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, kas pirmās izmeklēšanas laikā arī ietilpa Savienības ražošanas nozarē.

1.3.   Patēriņš Savienībā

(64)

Pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi Savienības ražošanas nozare, šķiet, ka kopš Regulas (EK) Nr. 452/2007 publicēšanas gludināmo dēļu patēriņš Savienībā palicis stabils, mazliet palielinoties proporcionāli Savienības iedzīvotāju skaita pieaugumam pēdējās Savienības paplašināšanās dēļ 2007. gadā. Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš tādējādi palielinājās līdz aptuveni 8,5–9 miljoniem vienību.

1.4.   Savienības produkcija

(65)

Gludināmo dēļu ražotāji darbojas vairākās dalībvalstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un Vācijā. Var lēst, ka kopējais gludināmo dēļu saražotais apjoms Savienībā ir vairāk nekā 5 miljoni vienību.

2.   Imports no Since Hardware

2.1.   Importa statuss

(66)

Kā aprakstīts 22. līdz 54. apsvērumā, izmeklēšanā tika atklāts, ka Since Hardware ražojumi Savienības tirgū importēti par dempinga cenām.

2.2.   Dempinga importa apjoms

(67)

Attiecīgajā periodā Since Hardware eksports uz Savienību ievērojami palielinājās, proti, līdz pašreizējās izmeklēšanas perioda sākumam tas bija pieaudzis par 64 % (9). No otras puses, kopš pagaidu maksājumu noteikšanas 2006. gadā citu Ķīnas un Ukrainas ražotāju imports ir pastāvīgi samazinājies (saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu konfidenciālie dati iegūti no dalībvalstu ziņojumiem):

Since Hardware ražoto gludināmo dēļu importa apjoms

Indeksi konfidencialitātes labad

2006

2007

2008

IP

Since Hardware

100

119

176

164

ĶTR (izņemot Since Hardware) un Ukraina

100

94

87

83

2.3.   Dempinga importa tirgus daļa

(68)

Ņemot vērā to, ka attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā kopumā palicis stabils, izņemot nelielo 2006. un 2007. gada palielinājumu, kas minēts 61. apsvērumā, Since Hardware tirgus daļa ir mainījusies atbilstīgi norādītajiem importa apjomiem. Tiek norādīts, ka 2006. gadā Since Hardware daļa ES tirgū bija aptuveni viena piektdaļa no kopējās pārējo Ķīnas un Ukrainas ražotāju tirgus daļas, savukārt līdz IP Since Hardware tirgus daļa sasniedza jau aptuveni pusi no kopējās pārējo Ķīnas un Ukrainas ražotāju tirgus daļas. Since Hardware importa apjoma un tā tirgus daļas ievērojamo pieaugumu var izskaidrot ar faktu, ka tas bijis vienīgais Ķīnas ražotājs, kuram noteikts nulles antidempinga maksājums, tāpēc tā iespējas kopš pagaidu maksājumu noteikšanas 2006. gadā tirgū faktiski uzlabojušās. To apstiprina arī minētā uzņēmuma spilgti izteiktās pretējās, proti, pozitīvās, importa apjomu pārmaiņas pretstatā pārējiem Ķīnas un Ukrainas ražotājiem raksturīgajai tendencei importa apjomam samazināties. Faktiski, aplūkojot attiecīgo periodu, vērojamas šādas pretējas tirgus daļas izmaiņas.

Importēto Since Hardware ražoto gludināmo dēļu tirgus daļa

Indeksi konfidencialitātes labad

2006

2007

2008

IP

Since Hardware

100

113

166

155

ĶTR (izņemot Since Hardware) un Ukraina

100

89

82

79

(69)

Iepriekšējās tabulas norāda, ka Since Hardware ir izdevies ievērojami palielināt importa apjomu un tirgus daļu (10).

(70)

Turklāt Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka pēdējos gados zaudējusi vairākus klientu pasūtījumus, ko ieguvis Since Hardware. Kļuvušas zināmas skaidras norādes, ka konkrēti svarīgi Savienības ražošanas nozares klienti ir mainījuši piegādātājus, iepērkot vairāk ražojumu no Since Hardware un mazāk no Savienības ražošanas nozares nekā iepriekš.

(71)

Piemēram, dati, ko savākusi Komisija pirmajā izmeklēšanā, liecina, ka Savienības ražotājs pirmās izmeklēšanas periodā (2005. gadā) pārdevis ievērojamu daudzumu gludināmo dēļu Savienības klientam, savukārt pašreizējā izmeklēšanā tas apgalvoja, ka pašreizējās izmeklēšanas periodā tam pašam klientam pārdevis ievērojami mazāk (10 % līdz 30 % no minētā daudzuma). Pretēji tam Since Hardware pirmās izmeklēšanas periodā šim Savienības klientam pārdeva nelielu daudzumu gludināmo dēļu, bet pašreizējās izmeklēšanas periodā minētajam klientam tas pārdeva daudz vairāk šo ražojumu (300 % līdz 500 % no minētā daudzuma).

(72)

Turklāt dati, ko Komisija savākusi pirmajā izmeklēšanā, liecina, ka pirmās izmeklēšanas periodā konstatētie Savienības ražotāja pārdevumi citam Savienības klientam pašreizējās izmeklēšanas periodā ievērojami kritušies (par 30 % līdz 50 %). Atkal vērojams kontrasts: pirmās izmeklēšanas periodā Since Hardware minētajam klientam nepārdeva neko, savukārt pašreizējās izmeklēšanas periodā tas pārdeva ievērojamu daudzumu. Šis daudzums ir 60 līdz 80 % no daudzuma, par kuru no pirmās izmeklēšanas perioda līdz pašreizējās izmeklēšanas periodam samazinājās Savienības ražotāja pārdevumi minētajam klientam.

2.4.   Cenu samazinājums

(73)

Lai analizētu cenu samazinājumu, Since Hardware importa cenas tika salīdzinātas ar Savienības ražošanas nozares cenām, pamatojoties uz vidējām svērtajām salīdzināmu ražojumu cenām izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozares cenas tika koriģētas līdz EXW līmenim un salīdzinātas ar importa CIF cenām pie Savienības robežas, attiecīgā gadījumā pieskaitot muitas nodokļus. Šādu cenu salīdzinājumu veica darījumiem vienā tirdzniecības līmenī, ņemot vērā atlaides un vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas.

(74)

Vidējā cenu samazinājuma norma, kas tika konstatēta uzņēmumam Since Hardware, izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares cenas, ir 16,1 %.

(75)

Tiek norādīts konstatējums, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares cenas kopumā nesa zaudējumus.

3.   Secinājums par kaitējumu

(76)

Iepriekšminētie fakti liecina, ka Savienības ražošanas nozarei bija nodarīts kaitējums, jo Since Hardware par dempinga cenām Savienības tirgū pārdeva attiecīgā ražojuma daudzumus, ko citādi būtu piegādājusi Savienības ražošanas nozare.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

(77)

Kā parādīts iepriekš, Since Hardware izmeklēšanas periodā piedāvāja savus ražojumus par izteiktām dempinga cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Rezultātā tas izmeklēšanas periodā pārdeva attiecīgā ražojuma daudzumus, kas ievērojami pārsniedza, piemēram, 2005. vai 2006. gadā pārdotos daudzumus. Tādējādi Since Hardware nodarīja kaitējumu, kas konstatēts iepriekš.

(78)

Viens importētājs norādīja, ka nevis dempings, bet EUR un USD maiņas kurss izraisījis to, ka Savienības tirgū bija tik daudz Since Hardware gludināmo dēļu. Tomēr, ja tas tā būtu, viss imports, par ko rēķini sagatavoti USD, konkurēdams ar precēm, par ko rēķini sagatavoti euro, būtu guvis priekšrocības. Taču, kā izklāstīts 64. un 65. apsvērumā, no 2006. gada līdz IP, t. i., laikposmā, kad EUR un USD maiņas kurss ļoti bieži mainījās, citiem Ķīnas un Ukrainas ražotājiem, kas arī maksu aprēķina USD, imports pastāvīgi samazinājās pretēji ievērojamajam Since Hardware importa palielinājumam tajā pašā laikposmā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Citas piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tiek secināts, ka nav faktoru, kas spētu izjaukt cēloņsakarību starp dempinga importu no Since Hardware un tā ietekmi uz iepriekš konstatēto kaitējumu.

F.   SAVIENĪBAS INTERESES

(80)

Kā minēts 12. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās viena nozares apvienība. Turklāt Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, un importētājiem tika lūgts izteikt arī piezīmes par to, vai, pēc viņu domām, antidempinga maksājuma noteikšana uzņēmumam Since Hardware mainītu Regulas (EK) Nr. 452/2007 51. un 62. apsvērumā izdarītos secinājumu par Savienības interesēm.

(81)

Pēc Savienības ražotāju domām, antidempinga maksājuma noteikšana uzņēmumam Since Hardware nemainītu Regulā (EK) Nr. 452/2007 izdarītos secinājumus par Savienības interesēm.

(82)

Nozares apvienība, kas sadarbojās, norādīja, ka antidempinga maksājumu noteikšana uzņēmumam Since Hardware negatīvi ietekmētu importētāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo izplatītāju rentabilitāti. Tomēr saskaņā ar nozares apvienības sniegtajiem datiem tās biedri, tostarp lieli mazumtirdzniecības veikali, apliecinājuši, ka izmeklējamā ražojuma cenas pieaugums, piemēram, antidempinga pasākumu dēļ, diez vai būtiski ietekmēs patērētāju uztveri. Tādējādi netika darīts zināms konkrēts elements, kura dēļ būtu jāmaina secinājumi par Savienības interesēm, kas noteiktas divās iepriekšminētajās regulās.

(83)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka, nosakot antidempinga maksājumu uzņēmumam Since Hardware, pēc būtības netiktu mainīts secinājums par Savienības interesēm, kurš izdarīts Regulas (EK) Nr. 452/2007 51. līdz 62. apsvērumā. Netika sniegts pamatojums, kāpēc minētā analīze nebūtu mutatis mutandis attiecināma uz antidempinga maksājumu noteikšanu uzņēmumam Since Hardware.

G.   IEINTERESĒTO PERSONU IESNIEGTĀS PIEZĪMES PĒC INFORMĀCIJAS PAZIŅOŠANAS

(84)

Pēc konstatējumu galīgās paziņošanas Savienības ražošanas nozare un Since Hardware iesniedza mutiskas un rakstiskas piezīmes. Savienības ražošanas nozare piekrita paustajiem konstatējumiem. Tika izskatītas Since Hardware izteiktās piezīmes, taču tās nebija tādas, lai mainītu iepriekšminētos secinājumus. Galvenie Since Hardware izvirzītie argumenti bija šādi.

(85)

Since Hardware vēlreiz atsaucās uz agrāk izteiktajiem apgalvojumiem, ka sākotnējās izmeklēšanas sākšana tikai pret vienu uzņēmumu ir bijusi nelikumīga un konstatējumi par TER ir nepareizi. Šie apgalvojumi ir izklāstīti un atspēkoti 4. līdz 10. apsvērumā un 33. līdz 41. apsvērumā. Saistībā ar pirmo apgalvojumu Since Hardware izteica detalizētus argumentus (uzklausīšanā tika izvirzīti vairāki šādi argumenti), kas formulējami šādi.

(86)

i)

Since Hardware paziņoja, ka pamatregulas 9. panta 3. punkta pēdējais teikums nav PTO Antidempinga nolīgumu īstenošanas noteikums, tāpēc uz to nav attiecināmi PTO komitejas konstatējumi. Tomēr 9. panta 3. punkts neuzliek iestādēm pienākumu izmantot pārskatīšanu, lai izmeklētu apgalvojumus par uzņēmumiem, kuri veikuši dempingu un par kuriem sākotnējā izmeklēšanā konstatēts dempings de minimis apmērā vai tā nav bijis nemaz. Tas tikai paredz, ka tos “drīkst” pārbaudīt jebkurā turpmākā pārskatīšanā, ko veic saskaņā ar pamatregulas 11. pantu. Taču ir skaidrs, ka pēc minētā noteikuma pieņemšanas PTO Apelācijas institūcija ziņojumā ir noteikusi, ka šāda prakse būtu pretrunā PTO ADN. Tāpēc iestādes var izmantot un tām jāizmanto (11) elastīgums, ko piedāvā “drīkst”, nevis jāizmanto pārskatīšana, lai izmeklētu šādus apgalvojumus. Šāds pats secinājums ir izdarīts vismaz vēl vienā agrāk veiktā izmeklēšanā (12).

(87)

ii)

Since Hardware atkārtoti norādīja, ka, viņuprāt, sākotnējā izmeklēšana tikai pret vienu uzņēmumu saskaņā ar pamatregulu nav iespējama. Papildus 5. un 8. apsvērumā minētajam jāpiebilst sekojošais. Daudzi noteikumi, uz kuriem Since Hardware atsaucās, patiesi ir formulēti, atspoguļojot parasto situāciju, proti, sākotnējo izmeklēšanu pret valsti kopumā. Taču Since Hardware nevarēja minēt nevienu noteikumu, kas konkrēti šajā lietā aizliegtu veikt sākotnējo izmeklēšanu tikai pret vienu uzņēmumu.

(88)

iii)

Since Hardware apgalvoja, ka Regula (EK) Nr. 1515/2001 atļauj ar PTO Strīdu izšķiršanas iestādes pieņemtajiem nolēmumiem saskaņot tikai spēkā esošos antidempinga pasākumus, bet neko citu. Vispirms, tas nozīmē, ka Since Hardware neiebilst pret Regulas (EK) Nr. 1515/2001 1. pantu, ar kuru tas tiek oficiāli izslēgts no Regulas (EK) Nr. 452/2007 darbības jomas, tādējādi ir skaidrs, ka saskaņā ar attiecīgo regulu tā importam netiks piemērots maksājums. Lai gan Since Hardware apgalvoja, ka Regula (EK) Nr. 1515/2001 neatļauj neko citu, tomēr jāuzsver, ka šī regula balstās uz pamatregulu. Kā paskaidrots iepriekš, tā pamatā īpaši ir fakts, ka neviens no attiecīgās regulas noteikumiem konkrēti šajā lietā neliedz veikt sākotnējo izmeklēšanu tikai pret vienu uzņēmumu. Atbilstīgi Since Hardware ierosinājumam daži paziņotās informācijas formulējumi, kas šajā jautājumā var radīt zināmas neskaidrības, ir svītroti.

(89)

iv)

Since Hardware apgalvoja, ka tas tiek diskriminēts, jo, viņuprāt, konstatējumi PTO Apelācijas institūcijas ziņojumā ir vienādi piemērojami arī tiem uzņēmumiem, kuriem pārskatīšanas izmeklēšanā noteica nulles maksājumu. Svarīgākais šajā gadījumā ir tas, ka PTO Apelācijas institūcijas ziņojums gluži vienkārši neattiecas uz minēto situāciju. Tāpēc attiecīgie uzņēmumi atrodas citā situācijā.

(90)

v)

Since Hardware apgalvoja, ka Komisija veic nulles maksājuma de facto pārskatīšanu. Šāds viedoklis ir nepieņemams. Pirmkārt, pretstatā Since Hardware apgalvojumam iepriekš veiktā kaitējuma analīze ne tikai apstiprināja pirmajā izmeklēšanā konstatēto kaitējumu. Gluži pretēji, tā pievērsa uzmanību tam, kādu kaitējumuSince Hardware darbība bija faktiski nodarījusi Savienības ražošanas nozarei pēc minētās izmeklēšanas, jo šajā lietā nav iespējams veikt parasto kaitējuma analīzi. Otrkārt, tas, ka maksājuma termiņš beigsies pirms parastā piecu gadu laikposma beigām, nenozīmē, ka izmeklēšana ir de facto pārskatīšana. Izmeklēšanās vairākkārt dažādu iemeslu dēļ ir bijis noteikts periods, kas īsāks par pieciem gadiem. Šajā gadījumā iestādes uzskata, ka tā kā pēc pirmās izmeklēšanas Since Hardware diez vai ir guvis kādas priekšrocības no dempinga, tad maz ticams, ka tas cieš no nepamatotas negatīvas ietekmes. Piemēram, ja Regulai (EK) Nr. 452/2007 nebūtu pieprasīta termiņbeigu pārskatīšana, maksājuma turpmāka piemērošana uzņēmumam Since Hardware pēc minētās regulas termiņa beigām būtu uzskatāma par diskriminējošu.

(91)

vi)

Since Hardware paziņoja, ka ar lēmumu veikt sākotnējo izmeklēšanu ir pārkāptas tā tiesības, jo pārskatīšanas gadījumā tiktu piemērots pamatregulas 11. panta 9. punkts (proti, pastāv pienākums pārskatīšanā izmantot to pašu metodoloģiju, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā). Tomēr Since Hardware nav minējusi nevienu aspektu, kurš norādītu, ka šajā izmeklēšanā iestādes izmantoja metodoloģiju, kas atšķīrās no pirmajā izmeklēšanā izmantotās metodoloģijas. Otrkārt, pat tad, ja Since Hardware būtu norādījis, ka jāizmanto cita metodoloģija, tas būtu jādara atbilstīgi PTO Apelācijas institūcijas ziņojuma izraisītajam secinājumam, ka iestādēm nav jāpārbauda pret Since Hardware izvirzītie apgalvojumi pārskatīšanas veidā.

(92)

vii)

Visbeidzot, Since Hardware apgalvoja, ka iestādēm būtu bijis jāizmeklē pret to izvirzītie apgalvojumi pārskatīšanas veidā un tad, ja tam tiktu noteikts maksājums un PTO strīdu izšķiršanas procedūrā ĶTR to sekmīgi apstrīdētu, minētais maksājums tiktu atcelts, bet ne ar atpakaļejošu spēku. Taču nebūtu prātīgi apzināti pārkāpt PTO noteikumus, jo šajā gadījumā ir iespējams atrast lietas pārbaudes metodi, kas atbilst pamatregulai un ko interpretē saskaņā ar PTO noteikumiem. Turklāt, neskarot šādu apgalvojumu pamatotību, ir skaidrs, ka šādas rīcības rezultātā attiecīgie uzņēmumi pieprasītu iestādēm atlīdzināt zaudējumus.

(93)

Saistībā ar TER konstatējumiem Since Hardware apgalvoja, ka tam bijis pārāk sarežģīti pierādīt, ka tas atbilst TER piešķiršanas kritērijiem, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz valsts iejaukšanos tā galveno izejvielu cenu noteikšanā. Tomēr TER ir izņēmums no vispārējā noteikuma, un izņēmumam vai jebkādai atkāpei no vispārējā noteikuma nepieciešama precīza interpretācija. TER statusu var piešķirt tikai tad, ja tiek pierādīts, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs galvenokārt darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Atbilstīgi 37. apsvērumā minētajam par šiem pierādījumiem ir atbildīgs ražotājs eksportētājs, kurš vēlas gūt labumu no tirgus ekonomikas statusa. Pieprasījumā jābūt pietiekamiem pierādījumiem. Komisijai nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs eksportētājs neatbilst TER piešķiršanas kritērijiem. Tai jānovērtē, vai ražotāja eksportētāja sniegtie pierādījumi pietiekami pamato atbilstību TER piešķiršanas kritērijiem. Tā kā Komisija konstatēja vairākus faktus, kas liecināja par ievērojamu valsts iejaukšanos galveno izejvielu izmaksu noteikšanā, tad uzņēmumam bija jāpierāda, ka šāda valsts iejaukšanās nepastāv un/vai ka tā nav ietekmējusi uzņēmuma pieņemtos lēmumus (pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1.kritērijs). Visādā ziņā, kā izklāstīts 31. un 40. apsvērumā, Since Hardware arī neizdevās pierādīt, ka tas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. kritērijam par uzskaiti, jo tas šādu pierādīšanu uzskatīja par pārāk apgrūtinošu.

(94)

Papildus iepriekš minētajam Since Hardware, sniedzot piezīmes par galīgo informācijas paziņošanas dokumentu, pauda divus jaunus apgalvojumus. Pirmkārt, tas paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu bija jākoriģē normālā vērtība, jo izejmateriālu (tērauda izstrādājumu) cenas ĶTR ir zemākas nekā analogā tirgus valstī. Šo apgalvojumu nevar pieņemt. Tiek atgādināts, ka uzņēmumam Since Hardware tika noraidīta TER piešķiršana. Tādējādi normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, izmantojot cenu vai salikto vērtību kādā trešā tirgus ekonomikas valstī, kas nozīmē to, ka cenas un izmaksas ĶTR uzskatāmas par tādām, ko nevar izmantot normālās vērtības noteikšanai vai citādai koriģēšanai. Turpmāk jānorāda, ka nevar veikt arī Since Hardware norādīto korekciju, kas paredzēta pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā, ja netiek pierādīts, ka izejmateriālu atšķirīgo cenu dēļ klienti par līdzīgo ražojumu pastāvīgi maksā atšķirīgas cenas iekšzemes tirgū, šajā gadījumā – analogās valsts tirgū. Since Hardware nesniedza pierādījumus par šādām cenu atšķirībām.

(95)

Otrkārt, Since Hardware paziņoja, ka Komisija šajā izmeklēšanā nav veikusi pietiekami sīku kaitējuma analīzi. Tas arī apgalvoja, ka Komisijai atbilstīgi pamatregulas 3. panta 3. punktam bija jāpārbauda visi kaitējuma rādītāji. Tomēr Komisija konstatēja (konkrēti skatīt D daļu), ka attiecīgajā periodā ievērojami pieauga Since Hardware imports par dempinga cenām un tā pārdošanas cenas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šā konstatējuma pamatā ir apliecinošo pierādījumu objektīva pārbaude. Tādējādi tas atbilst pamatregulas 3. pantam.

(96)

Tika pārbaudīti daži, bet ne visi pamatregulas 3. panta 5. punktā izklāstītie faktori. Tomēr jāatgādina, ka, lai gan pirmajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Since Hardware vēl neveic dempingu, pārbaudot šos faktorus, atklājās, ka imports par dempinga cenām no ĶTR jau ir radījis kaitējumu. Atkārtota šo faktoru pārbaude būtu nelietderīga, jo pat tad, ja visi šie faktori tagad būtu pozitīvi, (vismaz daļēji) tas būtu skaidrojams ar to, ka Savienības ražošanas nozare patlaban ir aizsargāta pret visu (13) eksportu par dempinga cenām no Ukrainas un ĶTR (izņemot Since Hardware veikto eksportu). Turklāt nav apzināti faktori, kas pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Since Hardware un tā negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Visbeidzot, ja pasākumi Since Hardware netiktu noteikti, tas diskriminētu tos ražotājus eksportētājus, kuriem pēc pirmās sākotnējās izmeklēšanas maksājums tika piemērots.

H.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(97)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par dempingu, kas nodarījis kaitējumu, par cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi uzņēmuma Since Hardware ražotā attiecīgā ražojuma importam no ĶTR.

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(98)

Galīgo antidempinga pasākumu apmēram, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības, vajadzētu būt pietiekamam, lai likvidētu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Kā norādīts 72. apsvērumā, konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares cenas kopumā nesušas zaudējumus. Tāpēc nebūtu lietderīgi pamatot nodokli tikai ar cenu samazinājuma starpību.

(99)

Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga likvidēšanai nepieciešamā maksājuma apmēru, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko būtu iespējams panākt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām. Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja šim aprēķinam, bija 7 % no apgrozījuma. Kā minēts Regulas (EK) Nr. 452/2007 63. apsvērumā, pirmās izmeklēšanas gaitā tika parādīts, ka tāda būtu peļņa, ko varētu pamatoti gaidīt, ja nebūtu dempinga, kas nodara kaitējumu. Pamatojoties uz to, tika aprēķināta Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cena, kas nenodara kaitējumu. Tālab no Savienības ražošanas nozares tika vākta informācija, lai aprēķinātu vidējo svērto faktisko peļņās/zaudējumu normu pašreizējās izmeklēšanas periodā. Atņemot šādi aprēķināto Savienības ražošanas nozares faktisko peļņas/zaudējumu normu no tās pārdošanas cenām un pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas normu 7 %, tika noteikta cena, kas nenodara kaitējumu.

(100)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenas palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar vidējo kaitējumu nenodarošo cenu ražojumiem, kurus Savienības tirgū pārdeva Savienības ražošanas nozare. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību tad izteica procentos no vidējās importa CIF vērtības. Tādējādi tika noteikts kaitējuma novēršanas līmenis 35,8 %, kas bija mazāks nekā uzņēmumam Since Hardware konstatētā dempinga starpība.

2.   Uzņēmuma Since Hardware atbrīvošana no galīgā antidempinga pasākuma, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 452/2007

(101)

Saistībā ar pārskatīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1515/2001 un ņemot vērā PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome, un jo īpaši tā 305. un 306. punktu, ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1241/2010 Since Hardware atbrīvoja no galīgā antidempinga pasākuma, kas bija noteikts ar Regulu (EK) Nr. 452/2007.

(102)

Tagad uzņēmumam Since Hardware var noteikt jaunu pasākumu.

3.   Pasākuma veids un apmērs

(103)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu tiek uzskatīts, ka attiecībā uz ĶTR izcelsmes Since Hardware ražoto attiecīgo ražojumu būtu jānosaka galīgais antidempinga maksājums atbilstīgi kaitējuma novēršanas līmenim.

(104)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šim importam noteiktā galīgā maksājuma likme ir 35,8 %.

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumus parasti piemēro piecus gadus, ja vien nav īpašu iemeslu vai apstākļu, kādēļ šis periods saīsināms. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi ierobežot pasākuma ilgumu tā, lai tas ilgtu, līdz beidzas antidempinga pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme cita starpā ir ĶTR, un kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 452/2007. Vienlaikus tas dod iespēju izvērtēt pieprasījumus veikt spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz visu importu, kura izcelsme inter alia ir ĶTR. Protams, attiecīgie tirgus dalībnieki, jo īpaši Since Hardware un/vai Savienības ražošanas nozare līdz 2012. gada 27. aprīlim var pieprasīt citas pārskatīšanas, konkrēti, šīs regulas pārskatīšanu, ja vien visas prasības, kas jāizpilda, lai to varētu darīt, ir izpildītas.

(106)

Pieprasījumi piemērot uzņēmumam šo individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc ražotnes nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības vietu darbības sākšanas) būtu jāadresē Komisijai (14), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū vai eksportam, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai izmaiņām, kas saistītas ar ražošanas un tirdzniecības vietām. Vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums importētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes uzņēmuma Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd. ražotiem gludināmajiem dēļiem — brīvi stāvošiem vai uzmontētiem, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar virsmas ventilāciju vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli — un to svarīgām daļām, t. i., kājām, virsmai un gludekļa paliktnim, kurus klasificē ar KN kodiem ex 3924 90 00, ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00 (TARIC kodi 3924900010, 4421909810, 7323939010, 7323999110, 7323999910, 8516797010 un 8516900051).

2. pants

1.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama turpmāk minētā uzņēmuma ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

Ražotājs

Maksājuma likme

Taric papildkods

Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd., Guangzhou

35,8 %

A784

2.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja vien šī regula netiek pārskatīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. pantu, tā paliek spēkā līdz 2012. gada 27. aprīlim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

J. SCHAUVLIEGE


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 109, 26.4.2007., 12. lpp.

(3)  OV L 84, 31.3.2010., 13. lpp.

(4)  OV C 237, 2.10.2009., 5. lpp.

(5)  WT/DS295/AB/R, 2005. gada 29. novembris.

(6)  Sk. šo 8. lpp. OV.

(7)  Piemēram, “The State-Business Nexus in China’s Steel Industry — Chinese Market Distortions in Domestic and International Perspective” by Prof. Dr. Markus Taube & Dr. Christian Schmidkonz of THINK!DESK China Research & Consulting,2009. gada 25. februāris; pētījums, ko sagatavojusi ES Tirdzniecības palāta Ķīnā ar Roland Berger un kas veltīts jaudas pārpalikumiem, kas cita starpā ir valsts intervences rezultāts, 2009. gada novembris (http://www.euccc.com.cn/view/static/?sid=6388); “Money for Metal: A detailed Examination of Chinese Government Subsidies to its Steel Industry” by Wiley Rein LLP, 2007. gada jūlijs; “China Government Subsidies Survey” by Anne Stevenson-Yang, 2007. gada februāris; “Shedding Light on Energy Subsidies in China: An Analysis of China’s Steel Industry from 2000-2007” by Usha C.V. Haley; “China's Specialty Steel Subsidies: Massive, Pervasive and Illegal” by the Specialty Steel Industry of North America; “The China Syndrome: How Subsidies and Government Intervention Created the World’s Largest Steel Industry” by Wiley Rein & Fielding LLP, 2006. gada jūlijs.

(8)  Avots — Steel Business Briefing.

(9)  Kaut arī par kaitējumu liecina šis konstatējums viens pats (kā arī citi konstatējumi par attiecīgo periodu), tiek norādīts arī, ka to apstiprina fakts, ka salīdzinājumā ar pirmās izmeklēšanas IP, Since Hardware ražoto gludināmo dēļu importa apjoms, kas iepriekšminētajā IP jau bija ievērojams, līdz šim IP ir aptuveni dubultojies.

(10)  Kaut arī par kaitējumu liecina šis konstatējums viens pats (kā arī citi konstatējumi par attiecīgo periodu), tiek norādīts arī, ka to apstiprina fakts, ka salīdzinājumā ar pirmās izmeklēšanas IP Since Hardware tirgus daļa līdz šim IP ir palielinājusies par 89 %.

(11)  Ņemot vērā pienākumu interpretēt Savienības tiesību aktus cik vien iespējams saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

(12)  Izmeklēšana saistībā ar metinātām tērauda caurulēm inter alia no uzņēmuma Noksel Turcijā, OV L 343, 19.12.2008., 143. apsvērums.

(13)  Jāatzīst, ka pēc tam, kad Tiesa bija anulējusi Regulu (EK) Nr. 452/2007 attiecībā uz uzņēmumu Foshan Shunde, tam zināmu laiku de facto piemēroja nulles maksājumu, taču tam nav būtiskas nozīmes, jo šāds stāvoklis izveidojās pēc vairākiem gadiem kopš minētās regulas stāšanās spēkā.

(14)  European Commission, Directorate General for Trade, Directorate H, Office N-105 4/92, 1049 Brussels, BELGIUM.


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/35


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1244/2010

(2010. gada 9. decembris),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2), un jo īpaši tās 92. pantu,

tā kā:

(1)

Divas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes ir pieprasījušas izdarīt grozījumus Regulas (EK) Nr. 883/2004 VIII un IX pielikumā.

(2)

Dažas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes ir pieprasījušas izdarīt grozījumus Regulas (EK) Nr. 987/2009 1. un 2. pielikumā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 883/2004 VIII un IX pielikums un Regulas (EK) Nr. 987/2009 1. un 2. pielikums ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā dalībvalstu tiesību aktu jaunākās tendences un nodrošinātu ieinteresētajām personām pārskatāmību un juridisko noteiktību.

(4)

Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jautājumos ir piekritusi šiem grozījumiem.

(5)

Tāpēc ir atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 883/2004 groza šādi.

1.

Regulas VIII pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. daļas iedaļu “PORTUGĀLE” aizstāj ar šādu tekstu:

“PORTUGĀLE

Visi pieteikumi invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasījumiem, izņemot gadījumus, kad kopējais to apdrošināšanas periodu ilgums, kas izpildīti saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ir 21 kalendārais gads vai lielāks par to, bet valsts apdrošināšanas periodi ir 20 gadi vai mazāks par to un kad aprēķinu veic saskaņā ar 32. un 33. pantu 2007. gada 10. maija Dekrētā Nr. 187/2007”;

b)

pielikuma 2. daļā pēc iedaļas “POLIJA” pievieno šādu iedaļu:

“PORTUGĀLE

Papildu pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 2008. gada 22. februāra Dekrētu Nr. 26/2008 (valsts kapitalizācijas shēma).”

2.

Regulas IX pielikuma I daļas iedaļu “NĪDERLANDE” groza šādi:

a)

tekstu “Grozītais 1966. gada 18. februāra likums par darbinieku invaliditātes apdrošināšanu (WAO”) aizstāj ar “Grozītais 1966. gada 18. februāra likums “Par invaliditātes apdrošināšanu (WAO)” ”;

b)

tekstu “Grozītais 1997. gada 24. aprīļa likums par pašnodarbināto personu invaliditātes apdrošināšanu (WAZ)” aizstāj ar “Grozītais 1997. gada 24. aprīļa“Likums par pašnodarbinātu personu darba nespējas apdrošināšanu (WAZ)” ”;

c)

tekstu “1995. gada 21. decembra likums par pārdzīvojušo apgādājamo personu vispārējo apdrošināšanu (ANW)” aizstāj ar “1995. gada 21. decembra“Vispārējais likums par pārdzīvojušiem radiniekiem (ANW)” ”;

d)

tekstu “2005. gada 10. novembra likums par darbu un ienākumiem atbilstīgi darbaspējām (WIA)” aizstāj ar “2005. gada 10 novembra“Likums par darbu un ienākumiem atbilstīgi darbaspējām (WIA)” ”.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 987/2009 groza šādi.

1.

Regulas 1. pielikumu groza šādi:

a)

iedaļā “BEĻĢIJA un NĪDERLANDE” svītro a) punktu;

b)

svītro iedaļu “VĀCIJA un NĪDERLANDE”;

c)

svītro iedaļu “NĪDERLANDE un PORTUGĀLE”;

d)

svītro iedaļu “DĀNIJA un LUKSEMBURGA”.

2.

Regulas 2. pielikuma sākumdaļu “31. un 41. pantā” aizstāj ar “32. panta 2. punktā un 41. panta 1. punktā”.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/37


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1245/2010

(2010. gada 21. decembris),

ar ko 2011. gadam atver aitu, kazu un aitas un kazas gaļas Savienības tarifu kvotas

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu un 148. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ir jāatver 2011. gadam paredzētās aitas un kazas gaļas Savienības tarifu kvotas. Nodokļi un daudzumi jānosaka saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuri ir spēkā 2011. gadā.

(2)

Padomes 2003. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 312/2003 par Eiropas Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (2), paredzēto tarifa noteikumu īstenošanu attiecībā uz Kopienu ir noteikta papildu divpusēja tarifu kvota 2 000 tonnu apmērā ar 10 % sākotnējā daudzuma gada pieaugumu, kas no 2003. gada 1. februāra atverama produktiem ar kodu 0204. Tāpēc VVTT/PTO Čīles kvotai pievieno vēl 200 tonnu, un abas kvotas 2011. gadā ir jāturpina pārvaldīt tādā pašā veidā.

(3)

Dažas tarifu kvotas ir noteiktas laika posmam, kas sākas attiecīgā gada 1. jūlijā un beidzas nākamā gada 30. jūnijā. Imports, uz kuru attiecas šī regula, jāpārvalda pa kalendārajiem gadiem, tāpēc atbilstošie daudzumi, kas attiecīgajām kvotām nosakāmi 2011. kalendārajam gadam, ir summa, ko veido puse no daudzuma, kurš noteikts laika posmam no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam, un puse no daudzuma, kas noteikts laika posmam no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(4)

Jānosaka kautsvara ekvivalents, lai nodrošinātu Savienības tarifu kvotu pareizu darbību.

(5)

Atkāpjoties no Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulas (EK) Nr. 1439/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 3013/89 piemērošanai attiecībā uz produktu importu un eksportu aitas gaļas un kazas gaļas nozarē (3), aitas un kazas gaļas produktu kvotas jāpārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tas jādara saskaņā ar 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

(6)

Atbilstīgi šai regulai tarifu kvotas sākotnēji jāuzskata par nekritiskām Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta nozīmē, ja tās pārvalda, ievērojot rindas kārtības pārvaldības sistēmu. Tādēļ jāatļauj muitas dienestiem atteikties no prasības par nodrošinājumu attiecībā uz precēm, kuras saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta 1. punktu un 248. panta 4. punktu sākotnēji importē, izmantojot minētās kvotas. Ņemot vērā īpatnības, kas saistītas ar pāreju no vienas pārvaldības sistēmas uz citu, minētās regulas 308.c panta 2. un 3. punkts nav jāpiemēro.

(7)

Jāprecizē, kāds pierādījums, kas apliecina produktu izcelsmi, tirgus dalībniekiem jāsniedz, lai varētu izmantot tarifu kvotas rindas kārtībā.

(8)

Kad tirgus dalībnieki uzrāda muitas dienestiem aitas gaļas produktus importēšanai, muitas dienestiem ir grūti konstatēt, vai šie produkti ir no mājas aitām vai citām aitām, kas nosaka dažādu nodokļa likmju piemērošanu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka šim nolūkam izcelsmes pierādījumā jāsniedz skaidrojums.

(9)

Komisijas 2009. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1234/2009, ar ko 2010. gadam atklāj aitu, kazu un aitas un kazas gaļas Kopienas tarifu kvotas (5), 2010. gada beigās būs novecojusi. Tāpēc tā jāatceļ.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu atver Savienības importa tarifu kvotas aitu, kazu, aitas gaļas un kazas gaļas importēšanai laika posmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. pants

Muitas nodokļi, kas piemērojami produktiem saskaņā ar 1. pantā minētajām kvotām, KN kodi, izcelsmes valstis, kuras norādītas pa valstu grupām, un kārtas numuri ir norādīti pielikumā.

3. pants

1.   Atbilstīgi 1. pantā minētajām kvotām importējamo produktu daudzumi kautsvara ekvivalentā ir noteikti pielikumā.

2.   Lai aprēķinātu 1. punktā minētos daudzumus “kautsvara ekvivalentā”, aitu un kazu produktu tīro svaru reizina ar šādiem koeficientiem:

a)

dzīviem dzīvniekiem – 0,47;

b)

atkaulotai jēra gaļai un atkaulotai kazlēna gaļai – 1,67;

c)

atkaulotai aitas gaļai un atkaulotai kazas gaļai, izņemot kazlēna gaļu, un jebkuram to maisījumam – 1,81;

d)

neatkaulotiem produktiem – 1,00.

“Kazlēns” ir kaza, kas jaunāka par vienu gadu.

4. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1439/95 II sadaļas A un B daļas prasībām, no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šīs regulas pielikumā norādītās tarifu kvotas pārvalda rindas kārtībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu. Minētās regulas 308.c panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Importa licences netiek prasītas.

5. pants

1.   Lai izmantotu pielikumā noteiktās tarifu kvotas, Savienības muitas dienestiem uzrāda derīgu attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes izdotu izcelsmes pierādījumu kopā ar muitas deklarāciju par attiecīgo preču laišanu brīvā apgrozībā.

To produktu izcelsmi, uz kuriem attiecas tarifu kvotas, kas neizriet no preferences tarifu nolīgumiem, nosaka saskaņā ar Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem.

2.   Izcelsmes pierādījums, kas minēts 1. punktā, ir šāds:

a)

ja tarifu kvota ir daļa no preferences tarifu nolīguma, tad tas ir minētajā nolīgumā noteiktais izcelsmes pierādījums;

b)

ja piemēro citas tarifu kvotas, tad tas ir pierādījums, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 47. pantu, un šādi dati papildus minētajā pantā paredzētajiem elementiem:

KN kods (vismaz pirmie četri cipari),

attiecīgās tarifu kvotas kārtas numurs vai numuri,

kopējais tīrsvars katrai šīs regulas 3. panta 2. punktā paredzētajai koeficienta kategorijai;

c)

ja uz attiecīgās valsts kvotām attiecas a) un b) apakšpunkts un ja tās ir apvienotas, tas ir a) apakšpunktā minētais pierādījums.

Ja b) apakšpunktā minēto izcelsmes pierādījumu uzrāda kā pierādījuma dokumentu tikai vienai deklarācijai, kas vajadzīga laišanai brīvā apgrozībā, tajā var būt vairāki kārtas numuri. Visos pārējos gadījumos tajā ir tikai viens kārtas numurs.

6. pants

Regulu (ES) Nr. 1234/2009 atceļ.

7. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 21. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 46, 20.2.2003., 1 lpp.

(3)  OV L 143, 27.6.1995., 7. lpp.

(4)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 330, 16.12.2009., 73. lpp.


PIELIKUMS

AITAS GAĻAS UN KAZAS GAĻAS (kautsvara ekvivalents tonnās (t)) KOPIENAS TARIFU KVOTAS 2011. GADAM

Valstu grupa Nr.

KN kodi

Procentuālais nodoklis

%

Specifiskais nodoklis

EUR/100 kg

Kārtas numurs rindas kārtībā

Izcelsme

Gada apjoms tonnās kautsvara ekvivalenta

Dzīvi dzīvnieki

(koeficients = 0,47)

Atkaulota jēra gaļa (1)

(koeficients = 1,67)

Atkaulota jēra/aitas gaļa (2)

(koeficients = 1,81)

Neatkaulota gaļa un liemeņi

(koeficients = 1,00)

1

0204

Nulle

Nulle

09.2101

09.2102

09.2011

Argentīna

23 000

09.2105

09.2106

09.2012

Austrālija

18 786

09.2109

09.2110

09.2013

Jaunzēlande

227 854

09.2111

09.2112

09.2014

Urugvaja

5 800

09.2115

09.2116

09.1922

Čīle

6 600

09.2121

09.2122

09.0781

Norvēģija

300

09.2125

09.2126

09.0693

Grenlande

100

09.2129

09.2130

09.0690

Fēru salas

20

09.2131

09.2132

09.0227

Turcija

200

09.2171

09.2175

09.2015

Citas (3)

200

2

0204, 0210 99 21, 0210 99 29, 0210 99 60

Nulle

Nulle

09.2119

09.2120

09.0790

Īslande

1 850

3

0104 10 30

0104 10 80

0104 20 90

10 %

Nulle

09.2181

09.2019

Erga omnes  (4)

92


(1)  Un kazlēna gaļa.

(2)  Un kazas gaļa, izņemot kazlēna gaļu.

(3)  “Citas valstis” attiecas uz visām izcelsmes valstīm, izņemot valstis, kas minētas šajā tabulā.

(4)  “Erga omnes” attiecas uz visām izcelsmes valstīm, ieskaitot valstis, kas minētas šajā tabulā.


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/40


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1246/2010

(2010. gada 21. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 22. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 21. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

87,5

MA

42,8

TR

107,4

ZZ

79,2

0707 00 05

EG

140,2

JO

158,2

TR

84,2

ZZ

127,5

0709 90 70

MA

83,7

TR

115,9

ZZ

99,8

0805 10 20

AR

43,0

BR

41,5

MA

60,3

PE

58,9

TR

66,6

UY

48,7

ZA

50,2

ZZ

52,7

0805 20 10

MA

61,9

ZZ

61,9

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

HR

61,3

IL

72,0

JM

144,2

TR

71,6

ZZ

87,3

0805 50 10

AR

49,2

TR

55,5

UY

49,2

ZZ

51,3

0808 10 80

AR

74,9

CA

84,9

CL

84,2

CN

83,7

MK

29,3

NZ

74,9

US

104,8

ZA

124,1

ZZ

82,6

0808 20 50

CN

63,6

US

134,5

ZZ

99,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/42


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1247/2010

(2010. gada 21. decembris),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 22. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 21. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4)  OV L 336, 21.12.2010., 22. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 22. decembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

66,09

0,00

1701 11 90 (1)

66,09

0,00

1701 12 10 (1)

66,09

0,00

1701 12 90 (1)

66,09

0,00

1701 91 00 (2)

59,68

0,00

1701 99 10 (2)

59,68

0,00

1701 99 90 (2)

59,68

0,00

1702 90 95 (3)

0,60

0,17


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


DIREKTĪVAS

22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/44


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/92/ES

(2010. gada 21. decembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu bromukonazolu kā darbīgo vielu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Bromukonazols ir minētajā sarakstā. Komisijas Lēmumā 2008/832/EK (4) tika noteikts, ka bromukonazols nav iekļaujams Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(2)

Sākotnējais pieteikuma iesniedzējs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. līdz 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta minētās direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(3)

Pieteikumu iesniedza Beļģijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie izmantošanas veidi ir tādi paši kā tie, kas minēti Lēmumā 2008/832/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām. Beļģija novērtēja pieteikuma iesniedzēja sniegto jauno informāciju un datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā 2010. gada 8. oktobrī minēto ziņojumu nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai.

(4)

Iestāde papildu ziņojumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu sniegt savus komentārus, un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis un iestāde veica papildu ziņojuma salīdzinošu pārskatīšanu. Iestāde savu secinājumu par bromukonazolu iesniedza Komisijai 2010. gada 29. jūlijā (6). Dalībvalstis un Komisija pārskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2010. gada 23. novembrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par bromukonazolu.

(5)

Īpaša uzmanība ziņotājas dalībvalsts papildu ziņojumā un iestādes jaunajā secinājumā tika veltīta problēmām, kuru dēļ lēma par darbīgās vielas neiekļaušanu. Jo īpaši šīs problēmas bija lielais risks ūdens organismiem un informācijas trūkums, lai novērtētu potenciālo virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojumu.

(6)

Pieteikuma iesniedzēja sniegtā jaunā informācija ļāva novērtēt potenciālo virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojumu. Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka gruntsūdeņu piesārņojuma risks ir mazs un ka risks ūdens organismiem ir pieņemams.

(7)

Tātad pieteikuma iesniedzēja iesniegtie papildu dati un informācija ļauj novērst konkrētās problēmas, kuru dēļ viela netika iekļauta. Citi neatrisināti zinātniski jautājumi nav radušies.

(8)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka bromukonazolu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut bromukonazolu I pielikumā, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(9)

Neskarot šo secinājumu, ir lietderīgi iegūt apstiprinošu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka attiecībā uz vielas iekļaušanu I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt, lai papildus informācijai par ilgtermiņa risku attiecībā uz zālēdājiem pieteikuma iesniedzējs iesniegtu papildu informāciju par triazola metabolītu atvasinājumu (TDM) atliekām galvenajās kultūrās, rotācijas kultūrās un dzīvnieku izcelsmes produktos. Līdzko tiks izstrādātas ESAO testu pamatnostādnes par endokrīnās sistēmas traucējumiem vai arī Kopienas saskaņoto testu pamatnostādnes, ir lietderīgi pieprasīt bromukonazola turpmāku pārbaudi, lai izvērtētu tā īpašības, kas potenciāli varētu izraisīt endokrīnos traucējumus.

(10)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. februārī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3)  OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4)  OV L 295, 4.11.2008., 53. lpp.

(5)  OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde: Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance bromuconazole. EFSA Journal 2010; 8(8):1704. (84. lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2010.1704. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.


PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Īpaši noteikumi

“323

Bromukonazols

CAS Nr. 116255-48-2

CIPAC Nr. 680

1-[(2RS,4RS:2RS,4SR)-4-bromo-2-(2,4-dihlorofenil)tetrahidrofurfuril]-1H-1,2,4-triazols

≥ 960 g/kg

2011. gada 1. februāris

2021. gada 31. janvāris

A   DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu.

B   DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par bromukonazolu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, kas 2010. gada 23. novembrī pabeigts Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

operatora drošībai un nodrošina, lai lietošanas noteikumos vajadzības gadījumā būtu paredzēts izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus,

ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos iekļauj riska mazināšanas pasākumus, piemēram, atbilstošas buferzonas.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs Komisijai iesniedz:

papildu informāciju par triazola metabolītu atvasinājumu (TDM) atliekām galvenajās kultūrās, rotācijas kultūrās un dzīvnieku izcelsmes produktos,

informāciju, kas vajadzīga, lai turpinātu ilgtermiņa riska novērtējumu attiecībā uz zālēdājiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma bromukonazols ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu apstiprinošo informāciju vēlākais līdz 2013. gada 31. janvārim.

Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai papildu informāciju par bromukonazola īpašībām, kas potenciāli varētu izraisīt endokrīnos traucējumus, divu gadu laikā pēc ESAO testu pamatnostādņu pieņemšanas par endokrīnajiem traucējumiem vai arī pēc Kopienas saskaņoto testu pamatnostādņu sagatavošanas.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.


LĒMUMI

22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/47


PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 14. decembris),

ar ko groza Padomes reglamentu

(2010/795/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes reglamenta III pielikuma 2. panta 2. punktu (1),

tā kā:

(1)

Līgumiem pievienotā Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punkta ceturtajā daļā paredzēts, ka gadījumā, ja Padomei līdz 2014. gada 31. oktobrim ir jāpieņem akts, kam vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, un ja kāds Padomes loceklis to ir prasījis, tad pārbauda, vai dalībvalstis, kas veido šo balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem, kas aprēķināts atbilstīgi iedzīvotāju skaita rādītājiem, kuri noteikti Padomes reglamenta (turpmāk “reglaments”) III pielikuma 1. pantā.

(2)

Reglamenta III pielikuma 2. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Padome katru gadu 1. janvārī saskaņā ar informāciju, kas Eiropas Savienības Statistikas birojā pieejama iepriekšējā gada 30. septembrī, pielāgo minētā pielikuma 1. pantā norādītos skaitļus.

(3)

Tādēļ būtu jāveic reglamenta pielāgojums 2011. gadam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Reglamenta III pielikuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Lai piemērotu LES 16. panta 5. punktu un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. un 4. punktu, katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir šāds:

Dalībvalsts

Iedzīvotāju kopskaits

(× 1 000)

Vācija

81 802,3

Francija

64 714,1

Apvienotā Karaliste

62 008,0

Itālija

60 340,3

Spānija

45 989,0

Polija

38 167,3

Rumānija

21 462,2

Nīderlande

16 575,0

Grieķija

11 305,1

Beļģija

10 827,0

Portugāle

10 637,7

Čehijas Republika

10 506,8

Ungārija

10 014,3

Zviedrija

9 340,7

Austrija

8 375,3

Bulgārija

7 563,7

Dānija

5 534,7

Slovākija

5 424,9

Somija

5 351,4

Īrija

4 467,9

Lietuva

3 329,0

Latvija

2 248,4

Slovēnija

2 047,0

Igaunija

1 340,1

Kipra

803,1

Luksemburga

502,1

Malta

413,0

Kopā

501 090,4

slieksnis (62 %)

310 676,1”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Briselē, 2010. gada 14. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. VANACKERE


(1)  Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).


22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/49


POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMSEUPOL COPPS/1/2010

(2010. gada 21. decembris),

ar ko pagarina Eiropas Savienības policijas misijas palestīniešu teritorijās vadītāja pilnvaru termiņu (EUPOL COPPS)

(2010/796/KĀDP)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/784/KĀDP (2010. gada 17. decembris) par Eiropas Savienības policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) (1) un jo īpaši tā 10. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmuma 2010/784/KĀDP 10. panta 1. punktā paredzēts, ka Politikas un drošības komiteja ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus, lai īstenotu EUPOL COPPS politisku kontroli un stratēģisku vadību, tostarp jo īpaši pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājusi pagarināt EUPOL COPPS vadītāja Henrik MALMQUIST kunga pilnvaru termiņu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) vadītāja Henrik MALMQUIST kunga pilnvaru termiņš tiek pagarinātas uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro līdz 2011. gada 31. decembrim.

Briselē, 2010. gada 21. decembrī

Politikas un drošības komitejas vārdā

priekšsēdētājs

W. STEVENS


(1)  OV L 335, 18.12.2010., 60. lpp.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/50


APVIENOTĀS VETERINĀRIJAS KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU, LĒMUMS Nr. 1/2010

(2010. gada 1. decembris)

par Nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 5., 6., 10. un 11. papildinājuma grozījumiem

(2010/797/ES)

APVIENOTĀ VETERINĀRIJAS KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (turpmāk “Lauksaimniecības nolīgums”) un jo īpaši tā 11. pielikuma 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lauksaimniecības nolīgums stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Saskaņā ar Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 19. panta 1. punktu Apvienotā veterinārijas komiteja izskata visus jautājumus saistībā ar minēto pielikumu un tā īstenošanu un veic tajā paredzētos uzdevumus. Saskaņā ar Nolīguma 11. pielikuma 19. panta 3. punktu Apvienotā veterinārijas komiteja var nolemt grozīt 11. pielikuma papildinājumus, jo īpaši nolūkā tos pielāgot un atjaunināt.

(3)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma papildinājumus pirmo reizi grozīja ar Apvienotās veterinārijas komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmumu Nr. 2/2003 (2003. gada 25. novembris) par Nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 11. papildinājuma grozījumiem (1).

(4)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma papildinājumos jaunākie grozījumi izdarīti ar Apvienotās veterinārijas komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmumu Nr. 1/2008 (2008. gada 23. decembris) par Nolīguma 11. pielikuma 2., 3., 4., 5., 6. un 10. papildinājuma grozījumiem (2).

(5)

Šveices Konfederācija ir iesniegusi lūgumu pagarināt piemērošanas termiņu atkāpei, kura bija iepriekš piešķirta tādu mājas cūku liemeņu un gaļas pārbaudei uz Trichinella, kuras turētas nobarošanai un kaušanai nelielas jaudas kaušanas uzņēmumos. Tā kā minētos mājas cūku liemeņus un gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus, gaļas produktus un pārstrādātos gaļas produktus, kas no tiem iegūti, nevar izmantot tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar 9. panta a) punktu Šveices Iekšlietu federālā departamenta rīkojumā par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem (RS 817.022.108), šādu lūgumu var izpildīt. Minētā atkāpe attiecīgi būtu jāpiemēro līdz 2014. gada 31. decembrim.

(6)

Kopš jaunāko grozījumu izdarīšanas Nolīguma 11. pielikuma papildinājumos Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 5., 6. un 10. papildinājuma tiesību normas arī ir tikušas grozītas. Tādēļ būtu jāatjaunina 11. pielikuma 11. papildinājumā minētās kontaktadreses.

(7)

Attiecīgi ir jāpielāgo Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 5., 6., 10. un 11. papildinājums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 5., 6., 10. un 11. papildinājumu groza saskaņā ar šā lēmuma I līdz VI pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu, kas sagatavots divos eksemplāros, paraksta abi līdzpriekšsēdētāji vai citas pilnvarotas personas, kas rīkojas Pušu vārdā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad abas Puses būs to parakstījušas.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Bernē, 2010. gada 1. decembrī

Šveices Konfederācijas vārdā

delegācijas vadītājs

Hans WYSS

Briselē, 2010. gada 1. decembrī

Eiropas Savienības vārdā

delegācijas vadītājs

Paul VAN GELDORP


(1)  OV L 23, 28.1.2004., 27. lpp.

(2)  OV L 6, 10.1.2009., 89. lpp.


I PIELIKUMS

1.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1. papildinājuma V nodaļu “Putnu gripa” aizstāj ar šādu nodaļu:

“V.   Putnu gripa

A.   TIESĪBU AKTI (1)

Eiropas Savienība

Šveice

Padomes Direktīva 2005/94/EK (2005. gada 20. decembris), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

1.

1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi sevišķi lipīgu epizootiju gadījumā, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība).

2.

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77.–98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 122.–125. pants (specifiski pasākumi attiecībā uz putnu gripu).

3.

Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju (Org DFE; RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija).

B.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI

1.

Eiropas Savienības references laboratorija putnu gripai ir: Central Veterinary Laboratory, New Haw, Weybridge, Surrey KT15 3NB, United Kingdom (Apvienotajā Karalistē). Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir noteikti Direktīvas 2005/94/EK VII pielikuma 2. punktā.

2.

Piemērojot 97. pantu rīkojumā par epizootijām, Šveice ir izstrādājusi ārkārtas pasākumu plānu, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

3.

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2005/94/EK 60. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

2.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1. papildinājuma VII nodaļu “Zivju un gliemeņu slimības” aizstāj ar šādu nodaļu.

“VII.   Zivju un gliemeņu slimības

A.   TIESĪBU AKTI (2)

Eiropas Savienība

Šveice

Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

1.

1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 10. pants (pasākumi epizootiju apkarošanai) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība).

2.

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 3. un 4. pants (minētās epizootijas), 18.a pants (zivju audzēšanas vienību reģistrācija), 61. pants (zvejas tiesību izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62.–76. pants (apkarošanas vispārējie pasākumi), 275.–290. pants (īpaši pasākumi saistībā ar zivju slimībām, diagnostikas laboratorijām).

B.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI

1.

Pašlaik Šveicē plakano austeru audzēšana netiek praktizēta. Bonaminozes un marteilozes parādīšanās gadījumā Federālais veterinārais birojs apņemas veikt vajadzīgos ārkārtas pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem, pamatojoties uz Likuma par epizootijām 57. pantu.

2.

Lai apkarotu zivju un gliemeņu slimības, Šveice piemēro rīkojumu par epizootijām, jo īpaši 61. pantu (zvejas tiesību izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62.–76. pantu (apkarošanas vispārējie pasākumi), 275.–290. pantu (īpaši pasākumi saistībā ar zivju slimībām, diagnostikas laboratorijas), kā arī 291. pantu (epizootijas, kas jāuzrauga).

3.

Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz vēžveidīgo slimībām ir Centre for Environment, Fisheries & Aquaculture Science (CEFAS), Weymouth Laboratory, United Kingdom (Apvienotajā Karalistē). Eiropas Savienības references laboratorija zivju slimībām ir National Veterinary Institute, Technical University of Denmark, Hangøvej 2, 8200 Århus, Danmark (Dānijā). Eiropas Savienības references laboratorija gliemeņu slimībām ir Laboratoire IFREMER, BP 133, 17390 La Tremblade, France (Francijā). Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijās veiktajām darbībām. Šo laboratoriju darbība un uzdevumi ir noteikti Direktīvas 2006/88/EK VI pielikuma I daļā.

4.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroļu īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2006/88/EK 58. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.


(1)  Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2009. gada 1. septembrim.”

(2)  Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2009. gada 1. septembrim.”


II PIELIKUMS

1.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 2. papildinājuma I nodaļas “Liellopi un cūkas” B daļas “Īpaši noteikumi un īstenošanas procedūras” 7. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

nošķiršana tiek atcelta, ja pēc saslimušo dzīvnieku likvidācijas divas seroloģiskās pārbaudes, kas ar vismaz 21 dienu intervālu tiek veiktas visiem vaislas dzīvniekiem un nobarošanas dzīvnieku reprezentējošam skaitam, ir devušas negatīvu rezultātu.

Atzīstot Šveices statusu, Lēmuma 2008/185/EK (OV L 59, 4.3.2008., 19. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2009/248/EK (OV L 73, 19.3.2009., 22. lpp.), noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis.”

2.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 2. papildinājuma I nodaļas “Liellopi un cūkas” B daļas “Īpaši noteikumi un īstenošanas procedūras” 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.

Liellopiem un cūkām, ko tirgo starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, pievieno veselības sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 64/432/EEK F pielikumā sniegtajiem paraugiem. Piemēro šādus pielāgojumus:

1. paraugs: C sadaļā sertifikācijas tiek pielāgotas šādi:

attiecībā uz papildu garantijām 4. punktā pievieno šādus ievilkumus:

“—

slimība: govju infekciozais rinotraheīts,

saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/558/EK, kura noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis;”,

2. paraugs: C sadaļā sertifikācijas tiek pielāgotas šādi:

attiecībā uz papildu garantijām 4. punktā pievieno šādus ievilkumus:

“—

slimība: Aujeski,

saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/185/EK, kura noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis;” ”.

3.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 2. papildinājuma IV nodaļas “Mājputni un inkubējamās olas” B daļas “ Īpaši noteikumi un īstenošanas procedūras” 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.

Attiecībā uz inkubējamo olu sūtījumiem uz Eiropas Savienību Šveices iestādes apņemas ievērot marķēšanas noteikumus, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 617/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (OV L 168, 28.6.2008., 5. lpp.).”

4.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 2. papildinājuma V nodaļu “Akvakultūras dzīvnieki un produkti” aizstāj ar šādu nodaļu:

“V.   Akvakultūras dzīvnieki un produkti

A.   TIESĪBU AKTI (1)

Eiropas Savienība

Šveice

Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

1.

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916401), un jo īpaši tā 3. un 4. pants (minētās epizootijas), 18.a pants (zivju audzēšanas vienību reģistrācija), 61. pants (zvejas tiesību izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62.–76. pants (apkarošanas vispārējie pasākumi), 275.–290. pants (īpaši pasākumi saistībā ar zivju slimībām, diagnostikas laboratorijām).

2.

Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10).

3.

Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA; RS 916.443.12).

B.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI

1.

Šā pielikuma piemērošanas nolūkā Šveice ir atzīta par oficiāli brīvu no lašu infekciozās anēmijas un Marteilia refringens un Bonamia ostreae infekcijas.

2.

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par Direktīvas 2006/88/EK 29., 40., 41., 43., 44. un 50. panta iespējamo piemērošanu.

3.

Dzīvnieku veselības nosacījumi, ar ko reglamentē dekoratīvo ūdensdzīvnieku, akvakultūras dzīvnieku, kas paredzēti audzēšanai, tostarp izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, kā arī krājumu atjaunošanai, un dzīvnieku izcelsmes produktu, kas paredzēti izmantošanai cilvēka uzturā, laišanu tirgū, ir noteikti 4.–9. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1251/2008 (2008. gada 12. decembris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (OV L 337, 16.12.2008., 41. lpp.).

4.

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2006/88/EK 58. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.


(1)  Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2009. gada 1. septembrim.”


III PIELIKUMS

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 5. papildinājuma V nodaļas A daļu “Dzīvnieku identifikācija” aizstāj ar šādu daļu:

“A.   Lauksaimniecības dzīvnieku identifikācija

A.   TIESĪBU AKTI (1)

Eiropas Savienība

Šveice

1.

Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).

2.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

1.

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), jo īpaši tā 7.–20. pants (reģistrācija un identifikācija).

2.

Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par nelegālās tirdzniecības ar dzīvniekiem datu bāzi (RS 916.404).

B.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI

a)

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par Direktīvas 2008/71/EK 4. panta 2. punkta piemērošanu.

b)

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši – pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1760/2000 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu, kā arī uz 1. pantu 2007. gada 14. novembra rīkojumā par inspekciju koordinēšanu lauku saimniecībās (OCI, RS 910.15).


(1)  Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2009. gada 1. septembrim.”


IV PIELIKUMS

1.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 6. papildinājuma I nodaļas iedaļas “Īpaši noteikumi” 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6.

Šveices kompetentās iestādes var atkāpties no tādu mājas cūku liemeņu un gaļas pārbaudes uz Trichinella, kas turētas nobarošanai un kaušanai nelielas jaudas kaušanas uzņēmumos.

Šo noteikumu piemēro līdz 2014. gada 31. decembrim.

Piemērojot 8. panta 3. daļas noteikumus Federālā tautsaimniecības departamenta (DFE) 2005. gada 23. novembra rīkojumā attiecībā uz higiēnas noteikumu ievērošanu dzīvnieku kaušanā (OHyAb; RS 817.190.1) un 9. panta 8. daļu Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojumā par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem (RS 817 022 108), nobarošanai un kaušanai turēto mājas cūku liemeņus un gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus, gaļas produktus un pārstrādātos gaļas produktus, kas no tiem ir iegūti, marķē ar speciālu nekaitīguma zīmogu, kas atbilst paraugam, kas noteikts 9. pielikuma pēdējā daļā DFE2005. gada 23. novembra rīkojumā attiecībā uz higiēnas noteikumu ievērošanu dzīvnieku kaušanā (OHyAb; RS 817.190.1). Šos produktus nevar izmantot tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstīgi 9.a pantam Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojumā par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem (RS 817 022 108).”

2.

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 6. papildinājuma I nodaļas iedaļas “Īpaši noteikumi” 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.

1.

1. Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.).

2.

Komisijas Direktīva 95/45/EK (1995. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp.).

3.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2232/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai (OV L 299, 23.11.1996., 1. lpp.).

4.

Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

5.

Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

6.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/2/EK (1999. gada 22. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.).

7.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/3/EK (1999. gada 22. februāris) par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (OV L 66, 13.3.1999., 24. lpp.).

8.

Komisijas Lēmums 1999/217/EK (1999. gada 23. februāris), ar ko pieņem pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru, kurš sagatavots, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2232/96 (OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.).

9.

Komisijas Lēmums 2002/840/EK (2002. gada 23. oktobris), ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs (OV L 287, 25.10.2002., 40. lpp.).

10.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.).

11.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

12.

Komisijas Regula (EK) Nr. 884/2007 (2007. gada 26. jūlijs) par ārkārtas pasākumiem, ar kuriem aptur krāsvielas E 128 Sarkanā 2G izmantošanu pārtikas produktos (OV L 195, 27.7.2007., 8. lpp.).

13.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.).

14.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

15.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).

16.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (OV L 141, 6.6.2009., 3. lpp.).

17.

Komisijas Direktīva 2008/60/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko nosaka pārtikas produktos lietojamo saldinātāju tīrības kritērijus (OV L 158, 18.6.2008., 17. lpp.).

18.

Komisijas Direktīva 2008/84/EK (2008. gada 27. augusts) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (OV L 253, 20.9.2008., 1. lpp.).

19.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 470/2009 (2009. gada 6. maijs), ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.).”


V PIELIKUMS

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 10. papildinājuma V nodaļu groza šādi.

1.

Nodaļas 1. sadaļas A daļā svītro 3., 6., 7., 8., 9. un 14. punktu.

2.

Nodaļas 1. sadaļas A daļai pievieno šādus punktus:

“31.

Komisijas Direktīva 2008/60/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko nosaka pārtikas produktos lietojamo saldinātāju tīrības kritērijus (OV L 158, 18.6.2008., 17. lpp.).

32.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

33.

Komisijas Direktīva 2008/84/EK (2008. gada 27. augusts) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (OV L 253, 20.9.2008., 1. lpp.).”


VI PIELIKUMS

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 11. papildinājumu aizstāj ar šādu papildinājumu:

“11. papildinājums

Kontaktadreses

1.

Eiropas Savienībā:

The Director

Animal Health and Welfare

Directorate-General for Health and Consumers

European Commission

1049 Brussels, Belgium

2.

Šveicē:

The Director

Office Vétérinaire Fédéral

3003 Berne, Suisse

Cita svarīga kontaktadrese:

Head of Division

Office Fédéral de la Santé Publique

Division sécurité alimentaire

3003 Berne, Suisse


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/60


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 291/10/COL

(2010. gada 7. jūlijs)

par apstiprinātu zonu atzīšanu Norvēģijā attiecībā uz Bonamia ostreae un Marteilia refringens

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ņemot vērā Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu, jo īpaši 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ņemot vērā EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 4.1.5.a punktā minēto tiesību aktu – Padomes Direktīvu 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) –, kura pielāgota ar EEZ līguma 1. protokolu, un jo īpaši minētā tiesību akta 53. pantu,

tā kā:

Ar 2004. gada 9. septembra Lēmumu Nr. 225/04/COL EBTA Uzraudzības iestāde atzina visu Norvēģijas piekrasti par apstiprinātu zonu attiecībā uz Bonamia ostreae un Marteilia refringens.

Norvēģija 2009. gada 3. jūnijā pa e-pastu informēja EBTA Uzraudzības iestādi, ka Aust-Agder filkē Dienvidnorvēģijā ir konstatēta savvaļas austeru inficēšanās ar Bonamia ostreae un ap infekcijas apvidu ir izveidotas kontroles zona un uzraudzības zona.

Ar 2010. gada 23. aprīļa vēstuli (lieta Nr. 554681) Norvēģija apstiprināja EBTA Uzraudzības iestādei, ka nevar izslēgt Bonamia ostreae infekciju savvaļas austerēs no Aust-Agder filkes Dienvidnorvēģijā, un tādējādi nepastāv neapstrīdami pierādījumi, kas attaisnotu kontroles zonas un uzraudzības zonas atcelšanu attiecīgajā apvidū.

Direktīvas 2006/88/EK 53. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ja epizootijas izmeklēšana apstiprina lielu iespējamību, ka ir notikusi inficēšanās, dalībvalsts, zonas vai iecirkņa slimības neskartas teritorijas statusu atceļ atbilstīgi kārtībai, saskaņā ar kuru tas tika pasludināts. Saskaņā ar Norvēģijas veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem un Norvēģijas Valsts veterinārā institūta un Kopienas references laboratorijas diskusiju rezultātu EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi no slimības brīva statusa atcelšanai attiecībā uz Aust-Agder filki Dienvidnorvēģijā.

Attiecīgi ir jāatceļ Lēmums Nr. 225/04/COL.

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apstiprināto zonu sarakstu Norvēģijā attiecībā uz Bonamia ostreae un Marteilia refringens iekļauj pielikumā.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu Nr. 225/04/COL.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 7. jūlijā.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai.

5. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2010. gada 7. jūlijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

Kolēģijas loceklis

Sverrir Haukur GUNNLAUGSSON


(1)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 32, 17.6.2010., 1. lpp. Šī direktīva norvēģu valodā vēl nav publicēta.


PIELIKUMS

1.

Visa Norvēģijas piekraste ir apstiprināta zona attiecībā uz Marteilia refringens.

2.

Visa Norvēģijas piekraste ir apstiprināta zona attiecībā uz Bonamia ostreae, izņemot:

Aust-Agder filki Dienvidnorvēģijā.


Labojumi

22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/62


Labojums Padomes Direktīvā 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF)

( “Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” L 167, 1999. gada 2. jūlijs )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nodaļa, 3. sējums, 363. lpp.)

365. lappusē pielikuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā:

tekstu:

“ii)

72 stundām ik septiņu dienu laikposmā.”

lasīt šādi:

“ii)

77 stundām ik septiņu dienu laikposmā.”