21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

(1)

Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ir jāizveido, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām, tostarp, vajadzības gadījumā, noteikti, ar tiem funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši to ieinteresēto personu viedokļi, kuras darbojas Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejā un attiecīgajās reģionālajās konsultatīvajās padomēs.

(5)

Zvejas iespējām vajadzētu būt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un principiem, piemēram, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (2) un ar sīki izstrādātiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, atbilstīgi kurai likumdevējam jo īpaši vajadzētu būt piesardzīgam, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga. Tam, ka trūkst atbilstīgas zinātniskas informācijas, nevajadzētu būt par iemeslu, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz.

(6)

Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (SJPP) (3) un ZZTEK (4), norādīts, ka dziļūdens zivju krājumu lielākās daļas zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un, lai nodrošinātu to ilgtspējību, šo krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina līdz brīdim, kad zivju krājumu apjomā būs vērojamas pozitīvas tendences. SJPP ir ieteikusi arī, ka nevajadzētu veikt Atlantijas lielgalvja specializēto zveju.

(7)

Attiecībā uz dziļūdens haizivīm uzskata, ka galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi ir noplicināti un tādēļ nevajadzētu veikt specializēto zveju. Kamēr ar selektivitātes projektu un citu tehnisku pasākumu palīdzību nebūs noteikts nenovēršamās piezvejas daudzums, nevajadzētu atļaut piezvejā gūto zivju izkraušanu.

(8)

Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kuras definētas I pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (5), pieņem katru otro gadu. Tomēr izņēmums ir izdarīts attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas galveno zvejniecību, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Tādējādi zvejas iespējas attiecībā uz minētajiem krājumiem nosaka citā attiecīgā ikgadējā regulā, ar ko nosaka zvejas iespējas.

(9)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (6), ir jānosaka zivju krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(10)

Lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju darīt pieejamu 2011. gada 1. janvārī,

a)

“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

b)

“ES ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām blakus esošos ūdeņus;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas piešķirta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

e)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (9), 37. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (10) 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/13

(1)

Regulas (EK) Nr. 1236/2005 I pielikumā ir uzskaitītas kompetentās iestādes, kam piešķirtas īpašas funkcijas saistībā ar minētās regulas īstenošanu.

(2)

Pamatojoties uz Igaunijas pieprasījumu, ir jāizdara grozījumi attiecībā uz kompetento iestādi Igaunijā,

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/15

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 184/2005 ir izveidota vienota sistēma regulārai Kopienas statistikas iesniegšanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1055/2008 (2) noteikti kopīgie kvalitātes kritēriji un kvalitātes ziņojumu periodiskums, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku.

(3)

Lai iekļautu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (3) par Eiropas statistiku 12. panta 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus, jāpielāgo kopīgie kvalitātes kritēriji un kvalitātes ziņojumu periodiskums, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1055/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Maksājumu bilances komitejas atzinumu,

1.

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. maijam iesniedz kvalitātes ziņojumu.”

2.

Pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/17

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 ir izveidota kombinētā nomenklatūra (KN), lai izpildītu kopējā muitas tarifa, Savienības ārējās tirdzniecības statistikas un citu ar preču importu vai eksportu saistītu Savienības politikas jomu prasības.

(2)

Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (2) attiecas uz gadījumiem, kad aplikšanai ar nodokli nav pamata.

(3)

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā dažu Regulā (EK) Nr. 1186/2009 minēto preču aprites gadījumu īpašo raksturu, ir lietderīgi samazināt administratīvo slogu šādas pārvietošanas deklarēšanā, piešķirot tai īpašu KN kodu. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad katra veida preču pārvietošanas klasifikācija nolūkā sagatavot muitas deklarāciju radītu darba slodzi un izmaksas, kas nav samērīgas ar interesēm.

(4)

Ar Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 113/2010, ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (3), un Komisijas 2004. gada 18. novembra Regulu (EK) Nr. 1982/2004, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 1901/2000 un (EEK) Nr. 3590/92 (4), ES iekšējās un ārējās tirdzniecības statistikā dalībvalstīm atļauj izmantot vienkāršotu preču kodēšanas sistēmu.

(5)

Minētajās regulās paredzēti īpaši preču kodi, kas jāizmanto saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, kā arī informācijas nolūkos, šādi kodi jānorāda KN.

(6)

Minēto iemeslu dēļ ir lietderīgi KN iekļaut 99. nodaļu.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2658/87 I pielikums.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/20

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/22

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1184/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/24

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1407/2002 (2002. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (2) termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī.

(2)

Subsidēto ogļu mazais īpatsvars vispārējā enerģētikas kopainā vairs neattaisno šo subsīdiju saglabāšanu, lai nodrošinātu energoapgādi Savienībā.

(3)

Savienības politika, ar kuru veicina atjaunīgu enerģijas avotu izmantošanu un sekmē ilgtspējīgu un drošu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nepamato nebeidzamu atbalstu nekonkurētspējīgām ogļraktuvēm. Tādēļ nevajadzētu bezgalīgi turpināt to atbalsta kategoriju sniegšanu, kuras atļauj Regula (EK) Nr. 1407/2002.

(4)

Tomēr, ja nav īpašu šīs nozares valsts atbalsta noteikumu, oglēm piemēro tikai vispārīgos valsts atbalsta noteikumus. Tādēļ nekonkurētspējīgās ogļraktuves, kas pašlaik saņem atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1407/2002, vairs nevar būt tiesīgas saņemt atbalstu, un tās drīkst slēgt piespiedu kārtā.

(5)

Neskarot vispārīgos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstīm būtu jāspēj veikt pasākumus sociālo un reģionālo seku atvieglošanai, ko radīs šo raktuvju slēgšana, proti, pakāpeniski sašaurināt uzņēmējdarbību saskaņā ar neatgriezenisku slēgšanas plānu un/vai finansēt ar to saistītos neparedzētos izdevumus, jo īpaši pārņemtās saistības.

(6)

Šis lēmums iezīmē ogļu rūpniecības pāreju no īpašu nozares noteikumu piemērošanas uz to vispārīgo valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ko piemēro visām nozarēm.

(7)

Lai mazinātu konkurences traucējumus iekšējā tirgū, kas izriet no valsts atbalsta nekonkurētspējīgo ogļraktuvju slēgšanas sekmēšanai, šis atbalsts būtu pakāpeniski jāsamazina un stingri jāierobežo, attiecinot vienīgi uz tām ogļu ražotnēm, kuras neatgriezeniski paredzēts slēgt.

(8)

Lai mazinātu ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ogļu ražotnēs, kurām piešķirts slēgšanas atbalsts, dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbilstīgu pasākumu plāns, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā.

(9)

Uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu, lai segtu izmaksas, kas saskaņā ar parasto grāmatvedības praksi tieši neskar ražošanas izmaksas. Šāds atbalsts ir paredzēts neparedzētu izdevumu segšanai, kas rodas, slēdzot šo uzņēmumu ogļu ražotnes. Lai nepieļautu, ka šādu atbalstu nepamatoti saņem uzņēmumi, kas slēdz tikai dažas savas ražotnes, attiecīgajiem uzņēmumiem katrā no to ogļu ražotnēm būtu jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite.

(10)

Veicot savu uzdevumu saskaņā ar šo lēmumu, Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izveidoti, uzturēti un ievēroti parastie konkurences apstākļi. Īpaši attiecībā uz elektroenerģijas tirgu atbalstam ogļu rūpniecībai nevajadzētu ietekmēt elektroenerģijas ražotāju primārās energoapgādes avotu izvēli. Tādēļ par ogļu cenām un daudzumiem līgumslēdzējām pusēm būtu brīvi jāvienojas, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

(11)

Šī lēmuma piemērošana neizslēdz, ka atbalstu ogļu rūpniecībai var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu citu iemeslu dēļ. Šajā sakarā, ja vien netiek noteikts citādi, un, ievērojot ierobežojumus maksimālā atbalsta apjomam, turpina piemērot citus īpašus noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, atbalstu vides aizsardzībai un atbalstu apmācībām.

(12)

Komisijai būtu jāizvērtē pasākumi, kas paziņoti saskaņā ar šo lēmumu, un jāpieņem lēmumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3).

(13)

Lai izvairītos no pārtraukuma starp Regulā (EK) Nr. 1407/2002 paredzētajiem pasākumiem un šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra,

a)

“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē (4);

b)

“slēgšana” ir ogļu ražošanas un tirdzniecības pilnīga pārtraukšana;

c)

“slēgšanas plāns” ir dalībvalsts izstrādāts plāns, kurā ir paredzēti pasākumi, kas noslēdzas ar ogļu ražotņu pilnīgu slēgšanu;

d)

“ogļu ražotne” ir apakšzemes vai virszemes ogļraktuves un saistīta infrastruktūra, kur neatkarīgi no citām uzņēmuma struktūrām var ražot neapstrādātas ogles;

e)

“ogļrūpniecības gads” ir kalendārais gads vai cits 12 mēnešu laikposms, ko izmanto atsaucēm līgumos ogļu rūpniecībā;

f)

“ražošanas izmaksas” ir kopējās izmaksas, kas saistītas ar kārtējo ražošanu, tostarp kalnrūpniecības darbiem, ogļu sagatavošanas darbībām, jo īpaši mazgāšanu, šķirošanu pēc lieluma un citiem parametriem, kā arī transportēšanu uz izmantošanas vietu, parasto amortizāciju un procentiem par aizņemto kapitālu, rēķinot pēc tirgus kursa;

g)

“kārtējie ražošanas zaudējumi” ir pozitīvā starpība starp ogļu ražošanas izmaksām un to pārdošanas cenu izmantošanas vietā, par kuru līgumslēdzējas puses ir brīvi vienojušās, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

a)

attiecīgās ogļu ražotnes ir jāietver slēgšanas plānā, kura termiņš nebeidzas vēlāk par 2018. gada 31. decembri;

b)

attiecīgās ogļu ražotnes ir jāslēdz pilnībā un saskaņā ar slēgšanas plānu;

c)

paziņotais atbalsts nedrīkst pārsniegt starpību starp paredzamajām ražošanas izmaksām un paredzamajiem ieņēmumiem ogļrūpniecības gadā. Faktiski izmaksātā atbalsta apjomu, pamatojoties uz kārtējām izmaksām un ienākumiem, precizē katru gadu ne vēlāk kā nākamā ogļrūpniecības gada beigās pēc tā gada, par kuru atbalsts bijis piešķirts;

d)

atbalsta apjoma par tonnu ogļu ekvivalenta rezultātā Savienības ogļu cenas izmantošanas vietā nedrīkst būt mazākas par cenām līdzīgas kvalitātes oglēm no trešām valstīm;

e)

attiecīgai ogļu ražotnei ir jādarbojas 2009. gada 31. decembrī;

f)

dalībvalsts piešķirtā slēgšanas atbalsta kopsumma ir pakāpeniski jāsamazina - līdz 2013. gada beigām ne mazāk kā par 20 %, līdz 2015. gada beigām ne mazāk kā par 40 %, līdz 2016. gada beigām ne mazāk kā par 60 % un līdz 2017. gada beigām ne mazāk kā par 75 % no 2011. gadā piešķirtā atbalsta;

g)

slēgšanas atbalsta kopsumma, ko dalībvalsts piešķir ogļu rūpniecībai, nevienā gadā pēc 2010. gada nedrīkst pārsniegt atbalsta summu, ko šī dalībvalsts piešķīrusi un Komisija apstiprinājusi 2010. gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1407/2002 4. un 5. pantu;

h)

dalībvalstīm jaizstrādā plāns, lai veiktu pasākumus ar mērķi samazināt ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ražotnēs, kurām piešķirts atbalsts, ievērojot šo pantu, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā.

a)

izmaksas, kas radušās vai kas paredzamas tikai tiem uzņēmumiem, kuri slēdz vai ir slēguši ogļu ražotnes, tostarp uzņēmumiem, kuri saņem slēgšanas atbalstu;

b)

izmaksas, kas radušās vairākiem uzņēmumiem.

a)

ogļu ražotņu identifikācija;

b)

katras ogļu ražotnes kārtējās vai paredzamās ražošanas izmaksas vienā ogļrūpniecības gadā;

c)

slēgšanas plānā ietverto ogļu ražotņu paredzamais saražotais ogļu daudzums vienā ogļrūpniecības gadā;

d)

paredzamā slēgšanas atbalsta summa vienā ogļrūpniecības gadā.

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/30

(1)

Padome 2008. gada 14. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (1), kas sekoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 2008. gada 31. martā pieņemtajai Rezolūcijai 1807 (2008).

(2)

2010. gada 1. decembrī Sankciju komiteja, kas izveidota atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1533 (2004), grozīja to personu un vienību sarakstu, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Procedūrā šā lēmuma pielikuma grozīšanai būtu jānosaka, ka sarakstā iekļautās personas jāinformē par to, kāpēc viņas sarakstā iekļautas, lai dotu tām iespēju iesniegt piezīmes. Ja tiek iesniegti apsvērumi vai ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padomei, ņemot vērā šos apsvērumus, būtu jāpārskata lēmums un attiecīgi jāinformē par to attiecīgā persona vai vienība.

(4)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un īpaši tiesības uz efektīvu aizsardzību un taisnīgu tiesu, īpašuma tiesībām un tiesībām uz personas datu aizsardzību. Šis lēmums būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(5)

Šajā lēmumā tāpat pilnībā ievēroti dalībvalstu pienākumi saskaņā ar ANO Statūtiem un Drošības padomes rezolūciju juridiski saistošā būtība.

(6)

Kopējā nostāja 2008/369/KĀDP tādēļ būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(7)

Savienības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 889/2005 (2005. gada 13. jūnijs), ar ko paredz konkrētus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (2) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1183/2005 (2005. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (3),

a)

tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt, pārdot, piegādāt vai sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas saistīti ar militārām darbībām un bruņojuma un ar to saistīto visa veida materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitārā ekipējuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, piegādi, ražošanu, uzturēšanu vai izmantošanu;

b)

tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību militārām darbībām, tostarp jo īpaši piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, jebkādai tiešai vai netiešai bruņojuma un ar to saistīto materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai ar tiem saistītās tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu piešķiršanai, pārdošanai, piegādei vai nodošanai.

a)

bruņojuma un ar to saistītu materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai tehniskās palīdzības, finansējuma, starpnieka pakalpojumu un citu ar bruņojumu un ar to saistītiem materiāliem saistītu pakalpojumu sniegšanai, ja to veic vienīgi, lai sniegtu atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas misijai KDR (“MONUC”) vai lai minētā misija to izmantotu;

b)

tāda aizsargapģērba, tostarp artilērijas jaku un militāro ķiveru, piegādei, pārdošanai vai nodošanai, kuru uz KDR uz laiku un tikai personiskai lietošanai eksportē Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un humanitārie un celtniecības darbinieki un saistītie darbinieki;

c)

vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām paredzēta militārā ekipējuma, kas nav nāvējošs, piegādei, pārdošanai vai nodošanai, vai arī ar šādu ekipējumu, kas nav nāvējošs, saistītas tehniskas palīdzības un apmācības sniegšanai.

—

personām vai vienībām, kas rīkojas, pārkāpjot ieroču embargo un citus saistītus pasākumus, kuri minēti 1. pantā;

—

KDR darbojošos ārzemju bruņoto grupu politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē atbruņošanos un šīm grupām piederošo kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos;

—

Kongo kaujinieku grupu, kuras saņem atbalstu no ārvalstīm, politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē savu kaujinieku dalību atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas procesā;

—

politiskiem un militāriem vadītājiem, kas darbojas KDR un kas bruņotos konfliktos iesaista vai izmanto bērnus, pārkāpjot attiecīgos starptautiskos tiesību aktus;

—

personām, kas darbojas KDR un kas nopietni pārkāpj starptautiskus tiesību aktus attiecībā uz bērniem un sievietēm bruņotu konfliktu situācijās, tostarp nogalina un sakropļo, veic seksuālu vardarbību, nolaupa un piespiedu kārtā pārvieto;

—

personām, kas traucē piekļuvi humānai palīdzībai vai tās sniegšanu KDR austrumu daļā;

—

personām vai vienībām, kas ar dabas resursu nelikumīgu tirdzniecību atbalsta nelegālas bruņotas grupas KDR austrumu daļā.

a)

iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka šādu ieceļošanu vai tranzītu veic humanitāru vajadzību dēļ, tostarp reliģisku pienākumu dēļ;

b)

nolemj, ka ar izņēmumu sekmētu attiecīgās Drošības padomes rezolūcijas mērķus, proti, mieru un nacionālo izlīgumu KDR, kā arī stabilitāti reģionā;

c)

iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļauj atsevišķu personu tranzītu, ja tās atgriežas savas valstspiederības valsts teritorijā vai ja tās piedalās centienos saukt pie atbildības vainīgos par smagiem cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

a)

tie nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu vai citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem;

d)

tie ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai un Sankciju komiteja to ir apstiprinājusi;

e)

uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā, pirms Sankciju komiteja noteikusi attiecīgo personu vai vienību, ja tas nav par labu 3. pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Sankciju komitejai.

a)

procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no šiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem vai saistībām, ko noslēdza vai kas radās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus,

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/43

(1)

Pēc 2007. gada 23. aprīlī iesniegtās sūdzības saņemšanas Komisija nolēma sākt izmeklēšanu par iespējamiem Beļģijas piešķirta valsts atbalsta pasākumiem, lai segtu izmaksas saistībā ar Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu.

(2)

Komisija 2007. gada 2. jūlijā nosūtīja vēstuli Beļģijas iestādēm, pieprasot informāciju par attiecīgo atbalsta pasākumu. Beļģijas iestādes iesniedza informāciju 2007. gada 27. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 3. augustā. Pēc Beļģijas kompetento iestāžu pieprasījuma 2007. gada 21. augustā tika sasaukta tehniskas nozīmes sanāksme. Pēc minētās sanāksmes Beļģijas iestādes 2007. gada 4. oktobrī iesniedza papildu informāciju par šo jautājumu.

(3)

Komisijas dienesti ar 2007. gada 10. septembra vēstuli informēja Beļģiju, ka šā atbalsta shēma ir iekļauta nepaziņoto atbalsta pasākumu reģistrā ar reģistrācijas numuru NN 56/2007, ņemot vērā, ka daļa līdzekļu acīmredzami jau bija izmaksāti.

(4)

Pēc Beļģijas kompetento iestāžu pieprasījuma 2007. gada 12. oktobrī tika sasaukta otra tehniskas nozīmes sanāksme.

(5)

Komisijas dienesti 2007. gada 25. oktobra vēstulē aicināja Beļģijas iestādes sniegt plašāku informāciju. Tā kā noteiktajā termiņā netika saņemta atbilde, 2007. gada 21. decembrī Komisijas dienesti nosūtīja Beļģijas iestādēm atgādinājuma vēstuli, nosakot jaunu atbildes sniegšanas termiņu.

(6)

2008. gada 4. jūnijā, noteiktajā termiņā nesaņemot atbildi uz pirmo atgādinājuma vēstuli, Komisijas dienesti nosūtīja vēl vienu atgādinājuma vēstuli, pievēršot Beļģijas iestāžu uzmanību faktam, ka gadījumā, ja netiks ievērots jaunais atbildes sniegšanas termiņš, kas tika noteikts četru nedēļu garumā, Komisija var dot norādījumu sniegt informāciju saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (4). Minētais termiņš beidzās 2008. gada 4. jūlijā. Tāpēc Komisija 2008. gada 1. oktobrī pieņēma lēmumu pieprasīt Beļģijas iestādēm sniegt prasīto informāciju. Minētajā lēmumā Komisija pieprasīja, lai Beļģijas iestādes, cita starpā, pārsūta tai papildinformācijas lapas, kas paredzētas Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (5), lai varētu novērtēt atbalsta pasākumus, kas piešķirti pēc 2007. gada 31. janvāra.

(7)

Beļģijas iestādes beidzot sniedza atbildi ar 2008. gada 27. novembra vēstuli un nosūtīja papildu informāciju 2008. gada 5. decembrī. Tomēr tās neiesniedza papildinformācijas lapas, kas bija pieprasītas Komisijas 2008. gada 1. oktobra lēmumā.

(8)

2009. gada 27. janvārī Komisija nosūtīja Beļģijas iestādēm pieprasījumu sniegt papildu informāciju. Beļģijas iestādes atbildēja uz šo pieprasījumu ar 2009. gada 16. marta vēstuli, kas reģistrēta 2009. gada 19. martā.

(9)

2010. gada 14. janvāra vēstulē Komisija informēja Beļģiju par savu lēmumu attiecībā uz paziņoto atbalsta pasākumu uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 15. jūlijā. Komisija uzaicināja iesaistītās personas iesniegt apsvērumus par attiecīgajiem atbalsta pasākumiem. Neviena iesaistītā trešā persona apsvērumus neiesniedza.

(10)

2010. gada 19. februāra vēstulē Beļģijas iestādes lūdza papildu laiku atbildes sniegšanai – vienu mēnesi papildus tam termiņam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 14. janvāra vēstulē. Komisija 2010. gada 5. marta vēstulē piešķīra viena mēneša papildu termiņu atbildes sniegšanai. Visbeidzot, ar 2010. gada 12. marta vēstuli Beļģijas iestādes reaģēja uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(11)

Komisijas veiktās izmeklēšanas gaitā ir nepārprotami noskaidrots, ka sūdzība tika iesniegta par tās atbalsta shēmas izmantošanu, ko Komisija apstiprināja 2003. gada 26. novembrī valsts atbalsta lietā Nr. NN 48/2003 (iepriekš N. 157/2003) ar nosaukumu “Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas pārvaldīšana”. Šī lieta attiecās uz Beļģijas iestāžu paziņoto shēmu, ar kuru Beļģija, izmantojot subsidētos pakalpojumus, piešķir atbalstu lauku saimniecībām, lai segtu visas izmaksas saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(12)

Lai lēmums par pārbaudi tiktu pieņemts un, ņemot vērā paredzēto Kopienas pamatnostādņu stāšanos spēkā 2004. gada 1. janvārī attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar nobeigušos dzīvnieku TSE testiem un lopkautuvju atkritumiem (“TSE pamatnostādnes”) (6), Beļģijas iestādes apņēmās veikt grozījumus attiecīgajā shēmā. Šie grozījumi bija vajadzīgi, lai ievērotu TSE pamatnostādņu nosacījumus un jo īpaši 29. punktu. Saskaņā ar šo punktu dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu līdz 100 % apmērā no nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas izmaksām un līdz 75 % šādu nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu. Beļģijas atbalsta shēma, kāda tā bija paziņota, neatbilda šim noteikumam, jo tajā bija teikts, ka atbalsts varētu segt 100 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu.

(13)

Ņemot vērā (11) un (12) apsvērumā minētos apsvērumus, Beļģijas iestādes apņēmās (sk. Komisijas lēmuma par valsts atbalstu lietā Nr. NN 48/2003 (33) un (34) apsvērumu) attiecīgi grozīt atbalsta shēmu tā, lai no 2004. gada 1. janvāra atbalsts, kas paredzēts nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu segšanai, būtu nevis 100 %, bet gan ne vairāk kā 75 % radušos maksimālo izmaksu. Turklāt Beļģijas iestādes apņēmās Komisijai ne vēlāk kā līdz 2003. gada decembra vidum nosūtīt pierādījumus, ka atbalsta shēmā nepieciešamās izmaiņas ir veiktas.

(14)

Pamatojoties uz šīm saistībām, Komisija apstiprināja minēto atbalsta shēmu uz piecu gadu laikposmu, sākot no 2002. gada 31. janvāra. Tātad šis termiņš ir beidzies 2007. gada 31. janvārī.

(15)

Komisija 2007. gada 23. aprīlī saņēma sūdzību, kurā bija apgalvots, ka Beļģijas iestādes pārkāpj TSE pamatnostādnes, turpinot piešķirt atbalstu, kas var sasniegt līdz 100 % gan par nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, gan par šādu dzīvnieku iznīcināšanu.

(16)

Minētā atbalsta shēma attiecas uz reģionālu atbalsta pasākumu, kas paredz pilnībā segt visas izmaksas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar Valonijas reģionā esošajās lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(17)

Šajās saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas organizēšanu un pārvaldīšanu īsteno reģionālās iestādes, veicot publisko pakalpojumu iepirkumu. Pēc vispārīgā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, kas izsludināts Eiropas Savienības līmenī ar paziņojumu par publisko iepirkumu (7), šis iepirkums 2002. gada 31. janvārī tika piešķirts uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDES”. Attiecīgais līgums tika sadalīts trīs atsevišķās daļās, atbilstoši dažādajiem sniedzamajiem pakalpojumiem:

(18)

Uzņēmējsabiedrība “S.A. RENDAC-UDES” bija vienīgā, kas iesniedza piedāvājumu, atsaucoties uz minēto uzaicinājumu, un attiecībā uz visām trim pasūtījuma daļām. Tādēļ 2002. gada 31. janvārī šai uzņēmējsabiedrībai tika piešķirts iepirkums uz piecu gadu laikposmu. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju līguma termiņš tika pagarināts vismaz četras reizes – līdz 2007. gada 31. decembrim, līdz 2008. gada 31. decembrim, līdz 2009. gada 30. jūnijam un visbeidzot – līdz nākamajai jauna publiskā iepirkuma izsludināšanai, kam saskaņā ar Beļģijas iestāžu apgalvojumu ir jānotiek 2010. gada trešajā ceturksnī.

(19)

Konkrētā atbalsta shēma paredz atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem. Beļģijas iestādes ir apstiprinājušas, ka, lai gan atbalsts tika piešķirts tieši uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDEC” kā pakalpojumu sniedzējam, sedzot lauksaimniekiem sniegto pakalpojumu izmaksas, ieguvēji no šā atbalsta pasākuma pilnībā bija lauksaimnieki, jo tas sedza pilnīgi visas izmaksas saistībā ar dažādajām savākšanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un iznīcināšanas darbībām, kas bez minētās atbalsta shēmas tiktu veiktas uz lauksaimnieku rēķina. Beļģijas iestādes arī apgalvoja, ka uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDES” par lauksaimniekiem sniegtajiem pakalpojumiem tieši izmaksātās summas pilnīgi atbilda sniegto pakalpojumu tirgus cenām, tās nepārsniedzot.

(20)

Valonijas Atkritumu pārvaldei, kas pakļauta reģionālajai Vides ministrijai, bija uzdots apmaksāt rēķinus, ko iesniedza “S.A. RENDAC-UDES”, daļēji pamatojoties uz noslēgto līgumu, daļēji – uz izdevumu apmaksas rēķiniem.

(21)

Lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes apstiprināja, ka atbalsta shēma attiecas tikai uz dzīvniekiem, kas nobeigušies Valonijas reģiona lauku saimniecībās. Tā neattiecas uz tiem dzīvniekiem, kas nobeigušies liellopu tirgos vai lopkautuvēs.

(22)

Komisija 2010. gada 13. janvāra lēmumā par pārbaudes procedūras uzsākšanu pauda šaubas par šīs atbalsta shēmas savietojamību ar Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Precīzāk, Komisija secināja, ka attiecīgās atbalsta shēmas pasākumi, kas paredz segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu, ir uzskatāmi par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz TSE pamatnostādnēm un Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (“pamatnostādnes 2007.–2013. gadam”) (8).

(23)

Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Komisija apstiprināja šo atbalsta shēmu līdz 2007. gada 31. janvārim, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu apņemšanos, kurām vajadzēja mainīt attiecīgo shēmu tā, lai ievērotu TSE pamatnostādnēs iekļautos nosacījumus, sākot no 2004. gada 1. janvāra, un, tā kā minētās iestādes neizpildīja šo apņemšanos, Komisija secināja, ka atbalsts ar nolūku segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu ir piešķirts ļaunprātīgi.

(24)

Līdz ar to saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 4. punktu un saistībā ar minētās regulas 16. pantu attiecībā uz atbalsta shēmas ļaunprātīgu īstenošanu, Komisija pieņēma lēmumu uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru un aicināja Beļģiju iesniegt savus apsvērumus.

(25)

2010. gada 12. marta atbildē Beļģija informēja Komisiju par to, ka tā veic pasākumus, kas nepieciešami jauna publisko pakalpojumu iepirkuma izsludināšanai. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu informāciju vēlākais līdz 2010. gada 15. aprīlim ir jāpabeidz sagatavot konkrētas specifikācijas, kas paredzētas nākamā publisko pakalpojumu iepirkuma pārvaldīšanai, un tām ir jāsāk darboties 2010. gada trešajā ceturksnī. Līdz tam Beļģijas iestādes ir atzinušas par nepieciešamu pagarināt 2002. gada 31. janvārī piešķirtā publisko pakalpojumu iepirkuma termiņu, paredzot tādus pašus nosacījumus, kādi bija noteikti piešķiršanas brīdī 2002. gada 31. janvārī.

(26)

Turklāt Beļģijas iestādes atzina par nepieciešamu informēt, ka i) Valonijas reģionam vajag piemērot de minimis principu, lai noregulētu lauksaimnieku situāciju laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, un ka ii) vēlākais trīs mēnešu laikā tiks uzsākts atgūšanas process, lai no visiem lauksaimniekiem piedzītu summu, kas atbilst 25 % nobeigušos dzīvnieku pārstrādes un iznīcināšanas izmaksu, rēķinot par laika posmu no 2008. gada 1. jūlija līdz datumam, kad stāsies spēkā nākamais publiskais iepirkums.

(27)

Visbeidzot, Beļģijas iestādes informēja Komisiju, ka tās prasīs de minimis atbalsta summu atgūšanu, pamatojoties uz Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (9), summām, kas pārsniedz 3 000 euro trīs gadu laika posmā. Beļģijas iestādes arī norādīja, ka maksimālā pieļaujamā summa 3 000 euro apmērā ir pārsniegta attiecībā uz 58 lauku saimniecībām.

(28)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgi atbalsta pasākumi, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas izraisa vai draud izraisīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(29)

Šajā gadījumā minētie nosacījumi ir atbilstīgi attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem. Attiecīgo atbalstu piešķir Valonijas reģiona valsts iestādes, un tas dod priekšrocības Valonijas reģiona lauksaimniekiem, jo viņiem nav jāsedz izmaksas saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu, kas viņiem būtu jānodrošina parastos apstākļos.

(30)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru jau pats fakts, ka kāda uzņēmuma konkurētspēja tiek nostiprināta, salīdzinot ar konkurējošiem uzņēmumiem, piešķirot tam ekonomiskas priekšrocības, ko šis uzņēmums citādi nesaņemtu, veicot savu parasto uzņēmējdarbību, norāda, ka pastāv konkurences izkropļošanas risks (10).

(31)

Atbalsts uzņēmumam ir uzskatāms par tādu, kas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja šis uzņēmums darbojas Eiropas Savienības tirdzniecībai atvērtā tirgū (11). Attiecīgajā nozarē notiek plaša tirdzniecība Eiropas Savienības mērogā. Līdz ar to atbalsta pasākums var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(32)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir acīmredzams, ka iestājušies ES līguma 107. panta 1. punktā minētie nosacījumi, izņemot attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas ietilpst de minimis tiesību aktu piemērošanas jomā.

(33)

Beļģijas iestādes vairākkārt ir uzsvērušas, ka tās ir piemērojušas de minimis noteikumus, kurus piemēro lauksaimniecības nozarē. Regulas, ko piemēroja atbalsta piešķiršanas perioda laikā, bija Regula (EK) Nr. 1860/2004 un Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (12), un ar kuru atcēla Regulu (EK) Nr. 1860/2004.

(34)

Atbalsta pasākumus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1860/2004 vai Regulas (EK) Nr. 1535/2007 piemērošanas noteikumiem, uzskata par tādiem, kas neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem.

(35)

Tomēr jāprecizē, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1535/2007 3. panta 7. punktu de minimis atbalsta pasākumus nevar papildināt ar valsts atbalstu attiecībā uz tiem pašiem attiecināmajiem izdevumiem, ja šī papildināšana veido tādu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktu noteikto līmeni konkrētajiem katra gadījuma apstākļiem. Minēto noteikumu piemēro arī šajā gadījumā – nav iespējama nekāda de minimis atbalsta (kas veido 25 % no izmaksām saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, kuras jāsedz lauku saimniecībām) kumulēšana ar pārējiem 75 %, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 133. punktu, saistībā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (13)) ir uzskatāma par saderīgu ar LESD līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(36)

Turpretī saskaņā ar shēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1860/2004, šķiet, ka nav izslēgta šāda de minimis atbalsta kumulēšana ar summām, kas veido 75 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu. To var secināt no Regulas (EK) Nr. 1860/2004 7. apsvēruma, saskaņā ar kuru “de minimis noteikumi neskar iespēju, ka uzņēmumi var saņemt valsts atbalstu, ko atļāvusi Komisija vai uz ko attiecas grupālā atbrīvojuma regula, par to pašu projektu”. Regulas piemērošanas nosacījumi, un, proti, maksimālā atbalsta robeža 3 000 euro apmērā, ir jāievēro tādā veidā, ka neviens atbalsts, kas pārsniedz 3 000 euro robežvērtību, nedrīkst gūt labumu no Regulas (EK) Nr. 1860/2004, un tas attiecas uz atbalsta kopējo summu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1535/2007 6. panta 2. punktu šāda kumulācija bija iespējama tikai sešus mēnešus pēc minētās regulas stāšanās spēkā, un, proti, līdz 2008. gada 30. jūnijam. Pēc šā datuma piemēro Regulas (EK) Nr. 1535/2007 noteikumus.

(37)

Komisijas apstiprinātā atbalsta shēma ar lietas numuru NN 48/2003 bija paziņota un apstiprināta laika posmam no 2003. gada 31. janvāra līdz 2007. gada 31. janvārim. Taču Komisija konstatē, ka Beļģija ir turpinājusi piemērot šo atbalsta shēmu arī pēc 2007. gada 1. februāra, nepaziņojot par to Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Tātad šī atbalsta shēma pēc 2007. gada 1. februāra ir kļuvusi par nelikumīgu valsts atbalstu.

(38)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgiem ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalsta pasākumus, atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(39)

Minētā atbalsta shēma attiecas uz atbalsta piešķiršanu subsidētu pakalpojumu veidā, paredzot pilnībā segt visas pakalpojumu izmaksas saistībā ar Valonijas reģionā esošajās lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, pārvadāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(40)

Attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 31. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim Komisijas lēmums, kas pieņemts lietā Nr. NN 48/2003, paredz, ka šai atbalsta shēmai var piemērot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Tomēr, kā iepriekš minēts, attiecībā uz laika posmu pēc 2004. gada 1. janvāra Beļģijas iestādes bija apņēmušās mainīt paziņoto valsts atbalsta shēmu, lai to saskaņotu ar TSE pamatnostādnēm, ko piemēroja, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Proti, tām šī shēma bija jāpārveido tā, lai atbalsts segtu tikai 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu (pārējās izmaksas bija jāsedz pašam lauksaimniekam), un Beļģijas iestādēm vēlākais līdz 2003. gada decembra vidum bija jānosūta Komisijai pierādījumi, kas apliecinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu šajā atbalsta shēmā.

(41)

Šāda prasība bija paredzēta TSE pamatnostādnēs, kas tolaik bija piemērojamais tiesību akts. TSE pamatnostādņu 29. punktā bija noteikts šādi:

(42)

Pamatnostādņu 30. un 31. punkts noteikumos paredzēja izņēmumu, saskaņā ar kuru atbalsts nedrīkstēja segt nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksas vairāk nekā 75 % apmērā.

(43)

Jāpiebilst, ka lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes ne reizi neminēja, ka varētu piemērot kādu no šiem izņēmumiem.

(44)

TSE pamatnostādnes tika atceltas 2007. gada 1. janvārī, kā to paredzēja pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 194. panta c) apakšpunkts. Saskaņā ar pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 134. punktu Komisija atzīst valsts atbalstu, kas sniegts saistībā ar TSE testiem un dzīvniekiem, kuri nobeigušies, par saderīgu ar LESD līguma 108. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja ir izpildīti visi Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta nosacījumi.

(45)

Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. pants nemaina lietas būtību attiecībā uz tā atbalsta novērtēšanu, kas piešķirts nobeigušos dzīvnieku aizvākšanai un iznīcināšanai. Tāpat kā TSE pamatnostādnes, arī šīs regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunkts paredz, ka atbalsts, kas var sasniegt 100 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un 75 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu. Minētās regulas 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta noteikumi atkārto, ka ir iespējams atkāpties no 75 % robežvērtības, lai atbalsta likme sasniegtu 100 %, šādos gadījumos: i) ja atbalsts tiek finansēts no maksājumiem vai obligātām iemaksām, kas paredzētas šādu nobeigušos dzīvnieku ķermeņu iznīcināšanas finansēšanai, ar noteikumu, ka šādi maksājumi vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei; vai ii) ja ir noteikts pienākums veikt šo nobeigušos dzīvnieku TSE testus.

(46)

Tā kā jaunie tiesību akti (pamatnostādnes 2007.–2013. gadam un Regula (EK) Nr. 1857/2006) būtībā nemaina situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem tiesību aktiem (TSE pamatnostādnēm), lietas novērtējumam jautājumā par Eiropas Savienības noteikumu piemērošanu ir jābūt vienādam attiecībā uz visu šo laika posmu (no 2004. gada 1. janvāra līdz pat šai dienai).

(47)

Kā iepriekš uzsvērts, lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes bija apņēmušās mainīt savu atbalsta shēmu tā, lai atbalsts, kas paredzēts izmaksu segšanai saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, nepārsniegtu minēto izmaksu 75 %, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Tomēr šīs lietas pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes nenoliedza, ka valsts atbalsta shēma nav mainīta tā, kā šīs iestādes bija apņēmušās izdarīt.

(48)

Turklāt Beļģijas iestādes šīs lietas izskatīšanas gaitā (piemēram, 2008. gada 27. novembra vēstulē) vairākkārt atzina par nepieciešamu informēt, ka būtībā ir iespējams piemērot otro no (42) apsvērumā minētajiem izņēmumiem un ka tāpēc atbalsts var sasniegt līdz 100 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu. Pēc šo iestāžu domām, minēto izņēmumu pamato fakts, ka visiem dzīvniekiem, kas nobeigušies, bija obligāti jāveic TSE testi (TSE pamatnostādņu 31. punkts un Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Tomēr netika iesniegts nekāds pierādījums, kas apliecinātu šādu apgalvojumu.

(49)

Galvenais Beļģijas iesniegtais arguments, lai pamatotu šo apgalvojumu, ir, ka tai minētie testi ir jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (14). Taču šādu argumentu nevar pieņemt. Tādējādi, piemērojot minēto regulu, Valonijas iestādēm bija pienākums veikt TSE testus beigtiem dzīvniekiem šādā veidā:

(50)

Līdz ar to testu veikšanas pienākums attiecas tikai uz dzīvniekiem noteiktā vecumā (24 mēneši laikposmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. decembrim un 48 mēneši pēc šā datuma). Turklāt vēl svarīgāk ir tas, ka šis pienākums attiecas tikai uz liellopiem. Citu sugu dzīvniekiem, kas nobeigušies lauku saimniecībā (cūkām, zirgiem, mājputniem u. c.), TSE testu veikšana nav obligāta. No Beļģijas iestāžu iesniegtās informācijas (2008. gada 27. novembra vēstule) izriet, ka to nobeigušos dzīvnieku skaits, uz kuriem šis izņēmums var attiekties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 noteikumiem, veido mazāk nekā 20–25 % visu izmaksu, kas radušās nobeigušos dzīvnieku dēļ un saistītas ar pakalpojumu sniegšanas līgumu. Tāpēc par saderīgām var atzīt tikai tās izmaksas, kas ir stingri saistītas ar Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēto TSE testu veikšanas pienākumu, ar nosacījumu, ka šīs izmaksas ir iespējams precīzi uzskaitīt.

(51)

Komisija arī norāda, ka pirmais izņēmums, kas gaļas nozarē pieļauj nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksu segšanu līdz 100 % apmērā, iekasējot nodokļus un obligātas iemaksas, nav attiecināms uz konkrēto gadījumu. Beļģijas iestādes nekad nav atsaukušās uz minētā izņēmuma piemērošanu un nav arī iesniegušas nekādus citus elementus šajā sakarā.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka attiecīgās atbalsta shēmas pasākumi, kuros paredzēts segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu, nav saderīgi ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz TSE pamatnostādnēm vai pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, izņemot tās izmaksas, kas ir tieši saistāmas ar tādu nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, attiecībā uz kuriem ir spēkā TSE testu veikšanas pienākums.

(53)

Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Komisija apstiprināja šo atbalsta shēmu līdz 2007. gada 31. janvārim, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu apņemšanos, kurām vajadzēja mainīt attiecīgo shēmu tā, lai ievērotu TSE pamatnostādnēs iekļautos nosacījumus, sākot no 2004. gada 1. janvāra, un, tā kā minētās iestādes neizpildīja šo apņemšanos, Komisija secināja, ka atbalsts ar nolūku segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu ir piešķirts ļaunprātīgi, vismaz attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas nav paredzēti TSE testu veikšanas pienākuma kompensēšanai.

(54)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu gadījumos, kad nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tas ir jāatgūst no saņēmējiem. Šis mērķis ir sasniegts, kad saņēmēji, proti, uzņēmumi, kas ir attiecīgo atbalsta summu tiešie saņēmēji, ir tās atmaksājuši, vajadzības gadījumā kopā ar kavējuma procentiem.

(55)

Šis lēmums ir jāīsteno nekavējoties, jo īpaši attiecībā uz visu to individuālo atbalsta summu atmaksāšanu, kas piešķirtas saskaņā ar minēto atbalsta shēmu, izņemot tās summas, kas piešķirtas specifiskiem projektiem, kuri atbalsta piešķiršanas brīdī atbilda visiem nosacījumiem, kas paredzēti de minimis regulā, vai uz kuriem attiecās atbrīvojums, kas piemērojams saskaņā ar 1. un 2. pantu Padomes 1998. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (15), vai Komisijas apstiprināta atbalsta shēma.

(56)

Komisija atzīst, ka Beļģija ir nelikumīgi veikusi minētos atbalsta pasākumus, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Beļģijai ir jāpārtrauc piešķirt atbalstu, kas ir daļēji nesaderīgs ar iekšējo tirgu, un jāatgūst no saņēmējiem jau nelikumīgi piešķirtās summas,

21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/50

(1)

Piemērojot Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta pirmo daļu, Padomes Regulā (ES) Nr. 768/2010 (2) no 2009. gada 1. jūlija ir noteikti korekcijas koeficienti atalgojumam, ko izmaksā darbavietas valsts valūtā Eiropas Savienības ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri strādā trešās valstīs.

(2)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu no 2009. gada 1. augusta, 2009. gada 1. septembra, 2009. gada 1. oktobra, 2009. gada 1. novembra, 2009. gada 1. decembra un 2010. gada 1. janvāra ir jāpielāgo daži korekcijas koeficienti tiem gadījumiem, kuros pēc Komisijas rīcībā esošajiem statistikas datiem dzīves dārdzība, ko aprēķina pēc attiecīga korekcijas koeficienta un valūtas maiņas kursa, dažās trešās valstīs ir izrādījusies par 5 % augstāka nekā iepriekšējā koeficientu noteikšanas vai pielāgošanas reizē,