21.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1225/2010

(2010. gada 13. decembris),

ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ir jāizveido, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām, tostarp, vajadzības gadījumā, noteikti, ar tiem funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši to ieinteresēto personu viedokļi, kuras darbojas Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejā un attiecīgajās reģionālajās konsultatīvajās padomēs.

(5)

Zvejas iespējām vajadzētu būt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un principiem, piemēram, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (2) un ar sīki izstrādātiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, atbilstīgi kurai likumdevējam jo īpaši vajadzētu būt piesardzīgam, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga. Tam, ka trūkst atbilstīgas zinātniskas informācijas, nevajadzētu būt par iemeslu, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz.

(6)

Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (SJPP) (3) un ZZTEK (4), norādīts, ka dziļūdens zivju krājumu lielākās daļas zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un, lai nodrošinātu to ilgtspējību, šo krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina līdz brīdim, kad zivju krājumu apjomā būs vērojamas pozitīvas tendences. SJPP ir ieteikusi arī, ka nevajadzētu veikt Atlantijas lielgalvja specializēto zveju.

(7)

Attiecībā uz dziļūdens haizivīm uzskata, ka galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi ir noplicināti un tādēļ nevajadzētu veikt specializēto zveju. Kamēr ar selektivitātes projektu un citu tehnisku pasākumu palīdzību nebūs noteikts nenovēršamās piezvejas daudzums, nevajadzētu atļaut piezvejā gūto zivju izkraušanu.

(8)

Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kuras definētas I pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (5), pieņem katru otro gadu. Tomēr izņēmums ir izdarīts attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas galveno zvejniecību, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Tādējādi zvejas iespējas attiecībā uz minētajiem krājumiem nosaka citā attiecīgā ikgadējā regulā, ar ko nosaka zvejas iespējas.

(9)	Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (6), ir jānosaka zivju krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(10)	Lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju darīt pieejamu 2011. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2011. un 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz noteiktu dziļūdens zivju krājumiem ES ūdeņos un noteiktos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

b)	“ES ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām blakus esošos ūdeņus;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

d)	“kvota” ir KPN daļa, kas piešķirta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

e)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

2. Šajā regulā piemēro šādas zonas definīcijas:

a) ICES zonas– kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (7);

b) CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja vai FAO 34. galvenā zvejas zona)– kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) (8).

3. pants

KPN un tās sadalījums

Dziļūdens sugu KPN ES kuģiem ES ūdeņos un noteiktos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un ar to funkcionāli saistīti nosacījumi, ja tādi nepieciešami, ir norādīti pielikumā.

4. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas noteikts pielikumā, neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (9), 37. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (10) 10. panta 4. punktu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

5. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 847/96

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 847/96, visas šīs regulas pielikumā minētās kvotas uzskata par analītiskajām kvotām.

6. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kuriem zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, patur uz kuģa un izkrauj tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnībā apgūta.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 13. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. PEETERS

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).

(3) Padomdevējas komitejas ziņojums par plaši izplatītiem un migrējošiem zivju krājumiem, 9. grāmata, 2010. gada jūnijs.

(4) KPC zinātniskie un tehniskie ziņojumi, pārskats par zinātniskajiem ieteikumiem 2011. gadam, 2. daļa, 2010. gada jūlijs.

(5) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(6) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(7) OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.

(8) OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.

(9) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(10) OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

PIELIKUMS

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

1. DAĻA

Sugas un sugu grupas

Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā, pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis ir norādītas minētā saraksta sākumā. Piemērojot šo regulu, izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu.

Vispārpieņemtais nosaukums	Zinātniskais nosaukums
Mataste	Aphanopus carbo
Beriksas	Beryx spp.
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris
Atlantijas lielgalvis	Hoplostethus atlanticus
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia
Sarkanā zobaine	Pagellus bogaraveo
Diegspuru vēdzele	Phycis spp.

Piemērojot šo regulu, “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minēto sugu haizivis.

Vispārpieņemtais nosaukums	Zinātniskais nosaukums
Dziļūdens kaķhaizivis	Apristurus spp.
Apmetņa haizivs	Chlamydoselachus anguineus
Brūnā īsraga haizivs	Centrophorus granulosus
Pelēkā īsraga haizivs	Centrophorus squamosus
Baltacu haizivs	Centroscymnus coelolepis
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	Centroscymnus crepidater
Melnā kaķhaizivs	Centroscyllium fabricii
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea
Melnā haizivs	Dalatias licha
Lielā melnā dzelkņhaizivs	Etmopterus princeps
Melnā jeb sarkanvēdera dzelkņhaizivs	Etmopterus spinax
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melastomus
Peles kaķhaizivs	Galeus murinus
Sešžaunu haizivs	Hexanchus griseus
Buru haizivs	Oxynotus paradoxus
Aszobe	Scymnodon ringens
Grenlandes haizivs	Somniosus microcephalus

2. DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas ES kuģiem apgabalos, kur piemēro KPN, sadalījumā pa sugām un apgabaliem (tonnās dzīvsvara)

Suga

Dziļūdens haizivis

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII, VIII un IX zonā (DWS/56789-)

Gads

2011 (1)

2012

Vācija

Igaunija

Īrija

Spānija

Francija

Lietuva

Polija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

KPN

Suga

Dziļūdens haizivis

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi X zonā (DWS/10-)

Gads

2011 (2)

2012

Portugāle

KPN

Suga

Dziļūdens haizivis un Deania hystricosa, un Deania profundorum

Zona

Starptautiskie ūdeņi XII zonā (DWS/12-)

Gads

2011 (3)

2012

Īrija

Spānija

Francija

Apvienotā Karaliste

KPN

Suga

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (BSF/1234-)

Gads

2011

2012

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

KPN

Suga

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā (BSF/56712-)

Gads

2011

2012

Vācija

Igaunija

Īrija

Spānija

134

124

Francija

1 884

1 743

Latvija

Lietuva

Polija

Apvienotā Karaliste

134

124

Citas (4)

2 356

2 179

KPN

2 356

2 179

Suga

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā (BSF/8910-)

Gads

2011

2012

Spānija

Francija

Portugāle

3 311

3 348

KPN

3 348

Suga

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā (BSF/C3412-)

Gads

2011

2012

Portugāle

4 071

3 867

4 071

3 867

KPN

4 071

3 867

Suga

Beriksas

Beryx spp.

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (ALF/3X14-)

Gads

2011

2012

Īrija

Spānija

Francija

Portugāle

214

Apvienotā Karaliste

328

KPN

328

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II un IV zonā (RNG/124-)

Gads

2011

2012

Dānija

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

KPN

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi III zonā (RNG/03-) (5)

Gads

2011

2012

Dānija

804

Vācija

Zviedrija

850

KPN

850

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā (RNG/5B67)

Gads

2011 (6)

2012 (6)

Vācija

Igaunija

Īrija

190

165

Spānija

Francija

2 409

2 096

Lietuva

Polija

Apvienotā Karaliste

141

123

Citas (7)

2 924

2 546

KPN

2 924

2 546

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (RNG/8X-14-)

Gads

2011 (8)

2012 (8)

Vācija

Īrija

Spānija

3 286

2 857

Francija

151

132

Latvija

Lietuva

Polija

1 028

894

Apvienotā Karaliste

4 573

3 979

KPN

4 573

3 979

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VI zonā (ORY/06-)

Gads

2011

2012

Īrija

Spānija

Francija

Apvienotā Karaliste

KPN

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VII zonā (ORY/07-)

Gads

2011

2012

Īrija

Spānija

Francija

Apvienotā Karaliste

Citi

KPN

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (ORY/1CX14C)

Gads

2011

2012

Īrija

Spānija

Francija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

KPN

Suga

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā (BLI/24-)

Gads

2011

2012

Dānija

Vācija

Īrija

Francija

Apvienotā Karaliste

Citas (9)

KPN

Suga

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi III zonā (BLI/03-)

Gads

2011

2012

Dānija

Vācija

Zviedrija

KPN

Suga

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā (SBR/678-)

Gads

2011 (10)

2012 (10)

Īrija

Spānija

172

Francija

Apvienotā Karaliste

Citas (11)

215

KPN

215

Suga

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi IX zonā (SBR/09-)

Gads

2011 (12) (13)

2012 (12) (13)

Spānija

614

Portugāle

166

780

KPN

780

Suga

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi X zonā (SBR/10-)

Gads

2011

2012

Spānija

Portugāle

1 116

Apvienotā Karaliste

1 136

KPN

1 136

Suga

Diegspuru vēdzeles

Phycis spp.

Zona

EK un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (GFB/1234-)

Gads

2011

2012

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

KPN

Suga

Diegspuru vēdzeles

Phycis spp.

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (GFB/567-)

Gads

2011 (14)

2012 (14)

Vācija

Īrija

260

Spānija

588

Francija

356

Apvienotā Karaliste

814

2 028

KPN

2 028

Suga

Diegspuru vēdzele

Phycis spp.

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā (GFB/89-)

Gads

2011 (15)

2012 (15)

Spānija

242

Francija

Portugāle

267

KPN

267

Suga

Diegspuru vēdzele

Phycis spp.

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi X un XII zonā (XII/1012-)

Gads

2011

2012

Francija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

KPN

(1) Atļauta piezveja līdz 3 % no 2009. gada kvotas apmērā:

Atsaucei: 2009. kvotas

Vācija	20
Igaunija	1
Īrija	55
Spānija	93
Francija	339
Lietuva	1
Polija	1
Portugāle	127
Apvienotā Karaliste	187

(2) Atļauta piezveja līdz 3 % no 2009. gada kvotas apmērā:

Atsaucei: 2009. kvotas

Portugāle

(3) Atļauta piezveja līdz 3 % no 2009. gada kvotas apmērā:

Atsaucei: 2009. kvotas

Īrija	1
Spānija	17
Francija	6
Apvienotā Karaliste	1

(4) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5) Laikā, kamēr notiek apspriešanās starp ES un Norvēģiju, ICES IIIa zonā neveic strupdeguna garastes specializēto zveju.

(6) ES un starptautiskajos ūdeņos VIII, IX, X, XII un XIV zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.

(7) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(8) ES un starptautiskajos ūdeņos Vb, VI, VII zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.

(9) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(10) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).

(11) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(12) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).

(13) ES un starptautiskajos ūdeņos VI, VII un VIII zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.

(14) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).

(15) ES un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.

21.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/24

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 10. decembris)

par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai

(2010/787/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 107. panta 3. punkta e) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regulas (EK) Nr. 1407/2002 (2002. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (2) termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī.

(2)	Subsidēto ogļu mazais īpatsvars vispārējā enerģētikas kopainā vairs neattaisno šo subsīdiju saglabāšanu, lai nodrošinātu energoapgādi Savienībā.

(3)

Savienības politika, ar kuru veicina atjaunīgu enerģijas avotu izmantošanu un sekmē ilgtspējīgu un drošu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nepamato nebeidzamu atbalstu nekonkurētspējīgām ogļraktuvēm. Tādēļ nevajadzētu bezgalīgi turpināt to atbalsta kategoriju sniegšanu, kuras atļauj Regula (EK) Nr. 1407/2002.

(4)	Tomēr, ja nav īpašu šīs nozares valsts atbalsta noteikumu, oglēm piemēro tikai vispārīgos valsts atbalsta noteikumus. Tādēļ nekonkurētspējīgās ogļraktuves, kas pašlaik saņem atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1407/2002, vairs nevar būt tiesīgas saņemt atbalstu, un tās drīkst slēgt piespiedu kārtā.

(5)

Neskarot vispārīgos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstīm būtu jāspēj veikt pasākumus sociālo un reģionālo seku atvieglošanai, ko radīs šo raktuvju slēgšana, proti, pakāpeniski sašaurināt uzņēmējdarbību saskaņā ar neatgriezenisku slēgšanas plānu un/vai finansēt ar to saistītos neparedzētos izdevumus, jo īpaši pārņemtās saistības.

(6)	Šis lēmums iezīmē ogļu rūpniecības pāreju no īpašu nozares noteikumu piemērošanas uz to vispārīgo valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ko piemēro visām nozarēm.

(7)	Lai mazinātu konkurences traucējumus iekšējā tirgū, kas izriet no valsts atbalsta nekonkurētspējīgo ogļraktuvju slēgšanas sekmēšanai, šis atbalsts būtu pakāpeniski jāsamazina un stingri jāierobežo, attiecinot vienīgi uz tām ogļu ražotnēm, kuras neatgriezeniski paredzēts slēgt.

(8)	Lai mazinātu ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ogļu ražotnēs, kurām piešķirts slēgšanas atbalsts, dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbilstīgu pasākumu plāns, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā.

(9)

Uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu, lai segtu izmaksas, kas saskaņā ar parasto grāmatvedības praksi tieši neskar ražošanas izmaksas. Šāds atbalsts ir paredzēts neparedzētu izdevumu segšanai, kas rodas, slēdzot šo uzņēmumu ogļu ražotnes. Lai nepieļautu, ka šādu atbalstu nepamatoti saņem uzņēmumi, kas slēdz tikai dažas savas ražotnes, attiecīgajiem uzņēmumiem katrā no to ogļu ražotnēm būtu jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite.

(10)

Veicot savu uzdevumu saskaņā ar šo lēmumu, Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izveidoti, uzturēti un ievēroti parastie konkurences apstākļi. Īpaši attiecībā uz elektroenerģijas tirgu atbalstam ogļu rūpniecībai nevajadzētu ietekmēt elektroenerģijas ražotāju primārās energoapgādes avotu izvēli. Tādēļ par ogļu cenām un daudzumiem līgumslēdzējām pusēm būtu brīvi jāvienojas, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

(11)

Šī lēmuma piemērošana neizslēdz, ka atbalstu ogļu rūpniecībai var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu citu iemeslu dēļ. Šajā sakarā, ja vien netiek noteikts citādi, un, ievērojot ierobežojumus maksimālā atbalsta apjomam, turpina piemērot citus īpašus noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, atbalstu vides aizsardzībai un atbalstu apmācībām.

(12)	Komisijai būtu jāizvērtē pasākumi, kas paziņoti saskaņā ar šo lēmumu, un jāpieņem lēmumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3).

(13)	Lai izvairītos no pārtraukuma starp Regulā (EK) Nr. 1407/2002 paredzētajiem pasākumiem un šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. NODAĻA

IEVADDNOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē (4);

b)	“slēgšana” ir ogļu ražošanas un tirdzniecības pilnīga pārtraukšana;

c)	“slēgšanas plāns” ir dalībvalsts izstrādāts plāns, kurā ir paredzēti pasākumi, kas noslēdzas ar ogļu ražotņu pilnīgu slēgšanu;

d)	“ogļu ražotne” ir apakšzemes vai virszemes ogļraktuves un saistīta infrastruktūra, kur neatkarīgi no citām uzņēmuma struktūrām var ražot neapstrādātas ogles;

e)	“ogļrūpniecības gads” ir kalendārais gads vai cits 12 mēnešu laikposms, ko izmanto atsaucēm līgumos ogļu rūpniecībā;

“ražošanas izmaksas” ir kopējās izmaksas, kas saistītas ar kārtējo ražošanu, tostarp kalnrūpniecības darbiem, ogļu sagatavošanas darbībām, jo īpaši mazgāšanu, šķirošanu pēc lieluma un citiem parametriem, kā arī transportēšanu uz izmantošanas vietu, parasto amortizāciju un procentiem par aizņemto kapitālu, rēķinot pēc tirgus kursa;

g)	“kārtējie ražošanas zaudējumi” ir pozitīvā starpība starp ogļu ražošanas izmaksām un to pārdošanas cenu izmantošanas vietā, par kuru līgumslēdzējas puses ir brīvi vienojušās, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

2. NODAĻA

ATBALSTA SADERĪGUMS

2. pants

Princips

1. Saistībā ar to, ka ir nolemts slēgt nekonkurētspējīgas ogļraktuves, atbalstu ogļu rūpniecībai var uzskatīt par saderīgu ar iekšējā tirgus pareizu darbību tikai tad, ja tas atbilst šā lēmuma noteikumiem.

2. Atbalsts sedz tikai tos izdevumus, kas saistīti ar oglēm elektroenerģijas ražošanai, siltuma un elektrības kopīgai ražošanai, koksa ražošanai un domnu kurināšanai tērauda rūpniecībā, ja tās Savienībā šim nolūkam izmanto.

3. pants

Slēgšanas atbalsts

1. Atbalstu uzņēmumam, kas paredzēts tieši ogļu ražotņu kārtējo ražošanas zaudējumu segšanai, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	attiecīgās ogļu ražotnes ir jāietver slēgšanas plānā, kura termiņš nebeidzas vēlāk par 2018. gada 31. decembri;

b)	attiecīgās ogļu ražotnes ir jāslēdz pilnībā un saskaņā ar slēgšanas plānu;

paziņotais atbalsts nedrīkst pārsniegt starpību starp paredzamajām ražošanas izmaksām un paredzamajiem ieņēmumiem ogļrūpniecības gadā. Faktiski izmaksātā atbalsta apjomu, pamatojoties uz kārtējām izmaksām un ienākumiem, precizē katru gadu ne vēlāk kā nākamā ogļrūpniecības gada beigās pēc tā gada, par kuru atbalsts bijis piešķirts;

d)	atbalsta apjoma par tonnu ogļu ekvivalenta rezultātā Savienības ogļu cenas izmantošanas vietā nedrīkst būt mazākas par cenām līdzīgas kvalitātes oglēm no trešām valstīm;

e)	attiecīgai ogļu ražotnei ir jādarbojas 2009. gada 31. decembrī;

f)	dalībvalsts piešķirtā slēgšanas atbalsta kopsumma ir pakāpeniski jāsamazina - līdz 2013. gada beigām ne mazāk kā par 20 %, līdz 2015. gada beigām ne mazāk kā par 40 %, līdz 2016. gada beigām ne mazāk kā par 60 % un līdz 2017. gada beigām ne mazāk kā par 75 % no 2011. gadā piešķirtā atbalsta;

g)	slēgšanas atbalsta kopsumma, ko dalībvalsts piešķir ogļu rūpniecībai, nevienā gadā pēc 2010. gada nedrīkst pārsniegt atbalsta summu, ko šī dalībvalsts piešķīrusi un Komisija apstiprinājusi 2010. gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1407/2002 4. un 5. pantu;

h)	dalībvalstīm jaizstrādā plāns, lai veiktu pasākumus ar mērķi samazināt ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ražotnēs, kurām piešķirts atbalsts, ievērojot šo pantu, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā.

2. To pasākumu ietveršana plānā, kā minēts 1. punkta h) apakšpunktā, kuri veido valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, neskar dalībvalstīm ar Līguma 108. panta 3. punktu noteiktos paziņošanas un pārtraukšanas klauzulas pienākumus saistībā ar šādiem pasākumiem un šādu pienākumu saderību ar iekšējo tirgu.

3. Ja ogļu ražotnes, kurām atbalsts piešķirts saskaņā ar 1. punktu, nav slēgtas datumā, kas noteikts Komisijas apstiprinātajā slēgšanas plānā, attiecīgā dalībvalsts atmaksā visu piešķirto atbalstu attiecībā uz visu slēgšanas plānā paredzēto laikposmu.

4. pants

Atbalsts neparedzētu izdevumu segšanai

1. Valsts atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri veic vai ir veikuši darbības saistībā ar ogļu ražošanu, lai tie varētu segt izmaksas, kas rodas vai ir radušās, slēdzot ogļu ražotnes, un nav saistītas ar kārtējo ražošanu, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja izmaksātā atbalsta summa nepārsniedz šīs izmaksas. Šo atbalstu var izmantot, lai segtu:

a)	izmaksas, kas radušās vai kas paredzamas tikai tiem uzņēmumiem, kuri slēdz vai ir slēguši ogļu ražotnes, tostarp uzņēmumiem, kuri saņem slēgšanas atbalstu;

b)	izmaksas, kas radušās vairākiem uzņēmumiem.

2. Izmaksu kategorijas, uz kurām attiecas 1. punkts, ir definētas pielikumā. Panta 1. punktu nepiemēro izmaksām, kas radušās saistībā ar vides aizsardzības noteikumu neievērošanu.

5. pants

Kumulācija

1. Atbalsta maksimālo summu, kas atļauta saskaņā ar šo lēmumu, piemēro neatkarīgi no tā, vai atbalstu pilnībā ir finansējušas dalībvalstis vai to daļēji finansē Savienība.

2. Atbalstu, ko atļauj saskaņā ar šo lēmumu, nevar apvienot ar citiem valsts atbalsta veidiem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē vai ar citiem Savienības finansējuma veidiem attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas pārklāšanās rezultātā radusies atbalsta summa ir lielāka par to, kas atļauta saskaņā ar šo lēmumu.

6. pants

Grāmatvedības nodalīšana

Visu uzņēmumu saņemto atbalstu peļņas un zaudējumu pārskatos norāda kā patstāvīgu ieņēmumu pozīciju atsevišķi no apgrozījuma. Ja uzņēmumi, kas gūst labumu no atbalsta saskaņā ar šo lēmumu, turpina tirdzniecību vai darbību pēc dažu vai visu savu ogļu ražotņu slēgšanas, veic precīzu un atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par katru savu ogļu ražotni un citām saimnieciskajām darbībām, kas nav saistītas ar ogļrūpniecību. Saskaņā ar šo lēmumu piešķirto atbalstu pārvalda tā, lai to nebūtu iespējams novirzīt citām ogļu ražotnēm, uz kurām neattiecas slēgšanas plāns, vai tā paša uzņēmuma citām saimnieciskajām darbībām.

3. NODAĻA

PROCEDŪRAS

7. pants

Dalībvalstu sniedzamā informācija

1. Papildus Regulai (EK) Nr. 659/1999, uz šajā lēmumā minēto atbalstu attiecas īpaši noteikumi, kuri paredzēti 2. līdz 6. punktā.

2. Dalībvalstis, kuras gatavojas piešķirt 3. pantā minēto slēgšanas atbalstu, iesniedz Komisijai attiecīgo ogļu ražotņu slēgšanas plānu. Plāns satur vismaz šādu informāciju:

a)	ogļu ražotņu identifikācija;

b)	katras ogļu ražotnes kārtējās vai paredzamās ražošanas izmaksas vienā ogļrūpniecības gadā;

c)	slēgšanas plānā ietverto ogļu ražotņu paredzamais saražotais ogļu daudzums vienā ogļrūpniecības gadā;

d)	paredzamā slēgšanas atbalsta summa vienā ogļrūpniecības gadā.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām slēgšanas plānā.

4. Dalībvalstis paziņo par jebkuru atbalstu, ko tās plāno piešķirt ogļu rūpniecībai saskaņā ar šo lēmumu ogļrūpniecības gada laikā. Tās iesniedz Komisijai sīku informāciju attiecībā uz paredzamo ražošanas izmaksu aprēķināšanu un to saistību ar slēgšanas plāniem, kas Komisijai paziņoti saskaņā ar 2. punktu.

5. Dalībvalstis ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ogļrūpniecības gada beigām informē Komisiju par tā atbalsta summu un aprēķiniem, kas faktiski izmaksāts attiecīgā gada laikā. Ja tiek veiktas jebkādas izmaiņas attiecīgajā ogļrūpniecības gadā sākotnēji izmaksātajās summās, dalībvalstis informē Komisiju pirms nākamā ogļrūpniecības gada beigām.

6. Paziņojot par 3. un 4. pantā minēto atbalstu un informējot Komisiju par faktiski izmaksāto atbalstu, dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija varētu pārbaudīt šajā lēmumā paredzēto noteikumu izpildi.

4. DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi šī lēmuma īstenošanai. Ar šo lēmumu noteiktajās robežās Komisija var izveidot kopīgus noteikumus attiecībā uz 7. pantā minētās informācijas sniegšanu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Tā darbības termiņš beidzas 2027. gada 31. decembrī.

Briselē, 2010. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. VAN QUICKENBORNE

(1) 2010. 23. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp.

(3) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(4) Starptautiskā vidējas kvalitātes un augstas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1998). Ogļu slāņa starptautiskā klasifikācija (1998) un Starptautiskā zemas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1999).

PIELIKUMS

LĒMUMA 4. PANTĀ MINĒTO IZMAKSU DEFINĪCIJA

1. Radušās un paredzamās izmaksas tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir slēguši vai slēdz savas ražotnes

Vienīgi šādas izmaksu kategorijas un tikai, ja tās rodas, slēdzot ogļu ražotnes:

a)	sociālo pabalstu izmaksas sakarā ar darbinieku atlaišanu pensijā, pirms tie sasniedz likumos noteikto pensijas vecumu;

b)	citi neparedzēti izdevumi saistībā ar darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu;

c)	pensiju un pabalstu izmaksas darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu, un darbiniekiem, kam ir tiesības šādus maksājumus saņemt pirms slēgšanas, ārpus tiesību aktos noteiktās sistēmas;

d)	uzņēmumu segtās izmaksas par darbinieku readaptāciju, lai palīdzētu tiem atrast citu darbu ārpus ogļu rūpniecības, jo īpaši, mācību izmaksas;

e)	bezmaksas ogļu piegāde darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu, un darbiniekiem, kam ir tiesības uz šādu piegādi pirms slēgšanas, vai ekvivalents naudā;

f)	pārējās izmaksas, ko paredz administratīvi, juridiski vai nodokļu noteikumi, kas īpaši attiecas uz ogļu rūpniecību;

g)	papildu darbi apakšzemes drošībai sakarā ar ogļu ražotņu slēgšanu;

h)	raktuvju postījumi, ja tos ir radījušas ogļu ražotnes, kuras is slēgtas vai kuras slēdz;

visas pienācīgi pamatotas izmaksas saistībā ar bijušo ogļraktuvju sanāciju, tostarp,

—	izmaksas sakarā ar ūdens piegādes un notekūdeņu novadīšanas organizāciju pakalpojumiem,

—	citas izmaksas sakarā ar ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu;

j)	iemaksas bijušo raktuvju darbinieku veselības apdrošināšanai;

k)	izmaksas saistībā ar iesākto līgumu anulēšanu vai mainīšanu (maksimālā vērtība ir seši ražošanas mēneši);

l)	ārkārtējs un būtisks vērtības zaudējums, ja tas rodas saistībā ar ogļu ražotņu slēgšanu;

m)	augsnes virskārtas rekultivācijas izmaksas.

Zemes vērtības palielinājumu atskaita no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz g), h) un i) un m) kategoriju.

2. Notikušās un paredzētās izmaksas dažiem uzņēmumiem

a)	iemaksu palielinājums ārpus likumos noteiktās sistēmas, lai segtu sociālā nodrošinājuma izmaksas saistībā ar iemaksu veicēju skaita samazināšanos pēc ogļu ražotņu slēgšanas;

b)	izdevumi par ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu saistībā ar ogļu ražotņu slēgšanu;

c)	ar nodokli apliekamo maksu palielinājums organizācijām, kas atbildīgas par ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu, ja šis palielinājums ir radies saistībā ar ogļu ražošanas samazināšanu pēc ogļu ražotņu slēgšanas ogļu rūpniecībā.

21.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/30

PADOMES LĒMUMS 2010/788/KĀDP

(2010. gada 20. decembris)

par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2008/369/KĀDP atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2008. gada 14. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (1), kas sekoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 2008. gada 31. martā pieņemtajai Rezolūcijai 1807 (2008).

(2)	2010. gada 1. decembrī Sankciju komiteja, kas izveidota atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1533 (2004), grozīja to personu un vienību sarakstu, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Procedūrā šā lēmuma pielikuma grozīšanai būtu jānosaka, ka sarakstā iekļautās personas jāinformē par to, kāpēc viņas sarakstā iekļautas, lai dotu tām iespēju iesniegt piezīmes. Ja tiek iesniegti apsvērumi vai ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padomei, ņemot vērā šos apsvērumus, būtu jāpārskata lēmums un attiecīgi jāinformē par to attiecīgā persona vai vienība.

(4)	Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un īpaši tiesības uz efektīvu aizsardzību un taisnīgu tiesu, īpašuma tiesībām un tiesībām uz personas datu aizsardzību. Šis lēmums būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(5)	Šajā lēmumā tāpat pilnībā ievēroti dalībvalstu pienākumi saskaņā ar ANO Statūtiem un Drošības padomes rezolūciju juridiski saistošā būtība.

(6)	Kopējā nostāja 2008/369/KĀDP tādēļ būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(7)

Savienības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 889/2005 (2005. gada 13. jūnijs), ar ko paredz konkrētus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (2) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1183/2005 (2005. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Bruņojuma un ar to saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitārā ekipējuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, tieša vai netieša piegāde, pārdošana vai nodošana visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) teritorijā, ko īsteno dalībvalstu valstspiederīgie vai ko veic no dalībvalstu teritorijas, vai kam izmanto kuģus, kuri kuģo ar to karogu, vai to gaisa kuģus, ir aizliegta neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijā.

2. Aizliegts arī:

tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt, pārdot, piegādāt vai sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas saistīti ar militārām darbībām un bruņojuma un ar to saistīto visa veida materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitārā ekipējuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, piegādi, ražošanu, uzturēšanu vai izmantošanu;

tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību militārām darbībām, tostarp jo īpaši piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, jebkādai tiešai vai netiešai bruņojuma un ar to saistīto materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai ar tiem saistītās tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu piešķiršanai, pārdošanai, piegādei vai nodošanai.

2. pants

1. Šā lēmuma 1. pantu nepiemēro:

bruņojuma un ar to saistītu materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai tehniskās palīdzības, finansējuma, starpnieka pakalpojumu un citu ar bruņojumu un ar to saistītiem materiāliem saistītu pakalpojumu sniegšanai, ja to veic vienīgi, lai sniegtu atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas misijai KDR (“MONUC”) vai lai minētā misija to izmantotu;

tāda aizsargapģērba, tostarp artilērijas jaku un militāro ķiveru, piegādei, pārdošanai vai nodošanai, kuru uz KDR uz laiku un tikai personiskai lietošanai eksportē Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un humanitārie un celtniecības darbinieki un saistītie darbinieki;

c)	vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām paredzēta militārā ekipējuma, kas nav nāvējošs, piegādei, pārdošanai vai nodošanai, vai arī ar šādu ekipējumu, kas nav nāvējošs, saistītas tehniskas palīdzības un apmācības sniegšanai.

2. Šā panta 1. punktā minētajai bruņojuma un ar to saistīto materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai pakalpojumu vai tehniskās palīdzības, un apmācības sniegšanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja, ko izsniedz dalībvalstu kompetentās iestādes.

3. Dalībvalstis laikus paziņo Sankciju komitejai, kas izveidota saskaņā ar ANO DPR 1533 (2004) (“Sankciju komiteja”), par katru 1. punkta a) un b) apakšpunktā neminētu bruņojuma un ar to saistīto materiālu sūtījumu uz KDR vai gadījumu, kad sniedz tehnisku palīdzību, finansējumu, starpnieka pakalpojumus un citus ar militārām darbībām saistītus pakalpojumus Kongo Demokrātiskajā Republikā. Šādā paziņojumā ietver visu attiecīgo informāciju, tostarp vajadzības gadījumā – galalietotāju, ierosināto piegādes datumu un sūtījuma maršrutu.

4. Dalībvalstis izskata katru saskaņā ar 1. punktu veikto piegādi atsevišķi, pilnībā ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (4). Dalībvalstis pieprasa atbilstīgus drošības pasākumus, lai novērstu tādu atļauju ļaunprātīgu izmantošanu, ko izsniedz saskaņā ar 2. punktu, un vajadzības gadījumā izstrādā noteikumus par piegādātā bruņojuma vai ar to saistīto materiālu nosūtīšanu atpakaļ.

3. pants

Ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā, piemēro šādām personām un vajadzības gadījumā vienībām, ko norādījusi Sankciju komiteja:

—	personām vai vienībām, kas rīkojas, pārkāpjot ieroču embargo un citus saistītus pasākumus, kuri minēti 1. pantā;

—	KDR darbojošos ārzemju bruņoto grupu politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē atbruņošanos un šīm grupām piederošo kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos;

—	Kongo kaujinieku grupu, kuras saņem atbalstu no ārvalstīm, politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē savu kaujinieku dalību atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas procesā;

—	politiskiem un militāriem vadītājiem, kas darbojas KDR un kas bruņotos konfliktos iesaista vai izmanto bērnus, pārkāpjot attiecīgos starptautiskos tiesību aktus;

—	personām, kas darbojas KDR un kas nopietni pārkāpj starptautiskus tiesību aktus attiecībā uz bērniem un sievietēm bruņotu konfliktu situācijās, tostarp nogalina un sakropļo, veic seksuālu vardarbību, nolaupa un piespiedu kārtā pārvieto;

—	personām, kas traucē piekļuvi humānai palīdzībai vai tās sniegšanu KDR austrumu daļā;

—	personām vai vienībām, kas ar dabas resursu nelikumīgu tirdzniecību atbalsta nelegālas bruņotas grupas KDR austrumu daļā.

Attiecīgās personas un vienības ir uzskaitītas pielikumā.

4. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, ka to teritorijās iebrauc vai to teritorijas šķērso personas, kas minētas 3. pantā.

2. Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja:

a)	iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka šādu ieceļošanu vai tranzītu veic humanitāru vajadzību dēļ, tostarp reliģisku pienākumu dēļ;

b)	nolemj, ka ar izņēmumu sekmētu attiecīgās Drošības padomes rezolūcijas mērķus, proti, mieru un nacionālo izlīgumu KDR, kā arī stabilitāti reģionā;

c)	iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļauj atsevišķu personu tranzītu, ja tās atgriežas savas valstspiederības valsts teritorijā vai ja tās piedalās centienos saukt pie atbildības vainīgos par smagiem cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

4. Gadījumos, ja saskaņā ar 3. punktu dalībvalsts ļauj savā teritorijā ieceļot vai to tranzītā šķērsot Sankciju komitejas norādītajām personām, atļauja attiecas tikai uz to mērķi, kam atļauja piešķirta, un to var izmantot tikai tās personas, uz kurām tā attiecas.

5. pants

1. Iesaldē visus līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskus resursus, kas tieši vai netieši pieder 3. pantā minētajām personām vai vienībām, vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, vai kas pieder vienībām, kuras ir tieši vai netieši pakļautas šādām personām vai jebkurai personai vai vienībai, kura rīkojas šādu personu vārdā vai vadībā, kā norādīts pielikumā.

2. Nekādus līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskus resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.

3. Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)	tie nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)	tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu vai citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem;

d)	tie ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai un Sankciju komiteja to ir apstiprinājusi;

uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā, pirms Sankciju komiteja noteikusi attiecīgo personu vai vienību, ja tas nav par labu 3. pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Sankciju komitejai.

4. Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos izņēmumus pieļauj pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Sankciju komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja Sankciju komiteja četru darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu.

5. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādām darbībām ar iesaldētajiem kontiem:

a)	procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no šiem kontiem; vai

b)	maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem vai saistībām, ko noslēdza vai kas radās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus,

ar noteikumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.

6. pants

Padome īsteno grozījumus pielikumā iekļautajā sarakstā, pamatojoties uz Drošības padomes vai Sankciju komitejas noteikto.

7. pants

1. Ja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Sankciju komiteja sarakstā iekļauj personu vai vienību, Padome šādu personu vai vienību iekļauj pielikumā. Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai personai vai vienībai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai personai vai vienībai iespēju paust savus apsvērumus.

2. Ja ir iesniegti apsvērumi vai ja ir iesniegti jauni, būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē attiecīgo personu vai vienību.

8. pants

1. Pielikumā ir ietverts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas sniegtais pamatojums personu un vienību iekļaušanai sarakstā.

2. Pielikumā arī iekļauj, ja iespējams, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas sniegto informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu attiecīgās personas vai vienības. Attiecībā uz personām šāda informācija var ietvert vārdus, tostarp pieņemtos vārdus, dzimšanas datumu un vietu, tautību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā zināma, kā arī darbības jomu vai profesiju. Attiecībā uz vienībām šāda informācija var ietvert reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un uzņēmējdarbības vietu. Pielikumā ietver arī datumu, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Sankciju komiteja veikusi iekļaušanu.

9. pants

Šo lēmumu vajadzības gadījumā pārskata, groza vai atceļ, kā to nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome.

10. pants

Ar šo atceļ Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP.

11. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. SCHAUVLIEGE

(1) OV L 127, 15.5.2008., 84. lpp.

(2) OV L 152, 15.6.2005., 1. lpp.

(3) OV L 193, 23.7.2005., 1. lpp.

(4) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.

PIELIKUMS

To personu saraksts, kas minētas 3., 4. un 5. pantā

Vārds	Citā vārdā	Dzimšanas datums/ dzimšanas vieta	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Norādījuma datums
Frank Kakolele BWAMBALE	Frank Kakorere Frank Kakorere Bwambale		2008. gada janvārī atstāja CNDP (Congrès National pour la Défense du Peuple). Kopš 2008. gada decembra dzīvo Kinšasā.	Bijušais Kongo Demokrātijas apvienības – atbrīvošanas kustības (RCD-ML) līderis ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē RCD-ML spēku darbību, vienu no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, kas iesaistītas ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo.	1.11.2005.
Gaston IYAMUREMYE	Rumuli Byiringiro Victor Rumuli Victor Rumuri Michel Byiringiro	1948 Musanze rajons, (Ziemeļu province) Ruanda Ruhengeri, Ruanda	Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) otrais vadītāja vietnieks Brigādes ģenerālis Kopš 2010. gada novembra dzīvo vai nu Kibua, Kivu ziemeļos, KDR vai Aru, Austrumu provincē, KDR.	Saskaņā ar vairākiem avotiem, tostarp ANO DP KDR Sankciju komitejas ekspertu grupu, Gaston Iyamuremye ir Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) otrais vadītāja vietnieks un ir uzskatāms par būtisku FDLR militārās un politiskās vadības dalībnieku. Līdz 2009. gada decembrim Gaston Iyamuremye arī cīnījās par (FDLR vadītāja) amatu Kibua, KDC.	1.12.2010.
Jérôme KAKWAVU BUKANDE	Jérôme Kakwavu		kongojietis Pazīstams kā: “Komandants Jérôme”. Kopš 2010. gada jūnija ir arestēts un atrodas apcietinājumā Kinšasas centrālcietumā. Pret viņu un diviem citiem no pieciem FARDC vecākajiem virsniekiem ir uzsākta tiesvedība.	Bijušais Kongojiešu tautas armijas spēku (UCD/FAPC) vadītājs. FAPC nelegālo robežpunktu kontrole starp Ugandu un Kongo Demokrātisko Republiku – galvenais ieroču plūsmas tranzīta ceļš. Kā FAPC vadītājam viņam ir politiska ietekme, un viņš komandē un kontrolē FAPC spēku darbību, kuri iesaistīti ieroču kontrabandā un tātad – ieroču embargo pārkāpšanā. 2004. gada decembrī viņam piešķirta Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku (FARDC) ģenerāļa pakāpe. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par bērnu vervēšanu un izmantošanu Ituri 2002. gadā. Viņš ir viens no pieciem FARDC vecākajiem virsniekiem, kas apsūdzēts smagos noziegumos saistībā ar seksuālu vardarbību un uz kā lietu Drošības padome vērsa valdības uzmanību 2009. gada vizītē.	1.11.2005.
Germain KATANGA			Kongojietis Mājas arestā Kinšasā kopš 2005. gada marta par Kongo Patriotiskās pretošanās frontes (FRPI) līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos. KDR valdība 2007. gada 18. oktobrī viņu nodeva Starptautiskajai krimināltiesai.	Kongo Patriotiskās pretošanās frontes (FRPI) vadītājs. 2004. gada decembrī iecelts par Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku (FARDC) ģenerāli. Iesaistīts ieroču transportēšanā, pārkāpjot ieroču embargo. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par bērnu vervēšanu un izmantošanu Ituri no 2002. līdz 2003. gadam.	1.11.2005.
Thomas LUBANGA		Ituri	kongojietis Arestēts 2005. gada martā Kinšasā par Kongojiešu patriotu savienības – Luanga (UPC/L) līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos. Kongo iestādes 2006. gada 17. martā viņu nodeva Starptautiskajai krimināltiesai. No 2008. gada decembra tiesā par kara noziegumiem.	UPC/L vadītājs, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām grupām un bandām, kas iesaistītas ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par bērnu vervēšanu un izmantošanu Ituri no 2002. līdz 2003. gadam.	1.11.2005.
Khawa Panga MANDRO	Kawa Panga Kawa Panga Mandro Kawa Mandro Yves Andoul Karim Mandro Panga Kahwa Yves Khawa Panga Mandro	1973. gada 20. augusts, Bunija	kongojietis Pazīstams kā: “Virsaitis Kahwa”, “Kawa” Kongo iestādes 2005. gada oktobrī viņu apcietināja, Kisangani Apelācijas tiesa attaisnoja, pēc tam viņu nodeva Kinšasas tiesu iestādēm saistībā ar jaunām apsūdzībām par noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem, slepkavību, uzbrukumu vainu pastiprinošos apstākļos un piekaušanu.	Bijušais vadītājs Kongo vienotības un integritātes saglabāšanas grupai (PUSIC), viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām grupām un bandām, kas iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. Kopš 2005. gada aprīļa apcietinājumā Bunijā par Ituri miera procesa sabotāžu. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par bērnu vervēšanu un izmantošanu Ituri no 2001. līdz 2002. gadam.	1.11.2005.
Callixte MBARUSHIMANA		1963. gada 24. jūlijs, Ndusu/Ruhengeri Ziemeļu province Ruanda	ruandietis Pašreizējā atrašanās vieta: Parīze vai Thaïs, Francija.	Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) izpildsekretārs un FDLR militārās virspavēlniecības vadītāja vietnieks. Kongo Demokrātiskajā Republikā darbojošās ārzemju bruņotās grupas politiskais un militārais vadītājs, kas kavē atbruņošanos un kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos; saskaņā ar Drošības Padomes Rezolūciju 1857 (2008) DP 4(b).	3.3.2009.
Iruta Douglas MPAMO	Mpano Douglas Iruta Mpamo	1965. gada 28. decembris, Bashali, Masisi 1965. gada 29. decembris, Goma, KDR (agrāk Zaira)	kongojietis Darbojas Gomā un Gisenyi, Ruandā. Bieži ceļo, šķērsojot starptautisko Ruandas un Kongo robežu. Adrese: Bld Kanyamuhanga 52, Goma	Compagnie Aérienne des Grands Lacs (Lielo ezeru gaisa spēku vienības) un Great Lakes Business Company (Lielo ezeru uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kuru lidmašīnas izmantoja, lai sniegtu atbalstu Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām. Atbildīgs arī par informācijas slēpšanu attiecībā uz lidojumiem un kravām, acīmredzami ar mērķi ļaut pārkāpt ieroču embargo.	1.11.2005.
Sylvestre MUDACUMURA			ruandietis Pazīstams kā: “Radja”, “Mupenzi Bernard”, “Ģenerālmajors Mupenzi”, “Ģenerālis Mudacumura” No 2009. gada decembra turpina darboties kā FDLR-FOCA militārais komandieris. Darbojas Kibua, Masisi teritorija, KDR.	Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) personāla komandieris ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē FDLR spēku darbību, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. Mudacumura (vai viņa darbinieki) telefoniski sazinājās ar FDLR vadītāju Murwanashyaka Vācijā, tostarp laikā, kad notika Busurungi masu slepkavība 2009. gada maijā, un ar militāro komandieri majoru Guillaume 2009. gadā Umoja un Wetu Kimia II operāciju laikā. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par 27 gadījumiem, kad viņa spēki no 2002. līdz 2007. gadam vervēja un izmantoja bērnus Kivu ziemeļos.	1.11.2005.
Leodomir MUGARAGU	Manzi Leon Leo Manzi	1954. gads 1953. gads Kigali, Ruanda Rushashi (Ziemeļu province) Ruanda	Adrese: Katoyi, Kivu ziemeļi, KDR FDLR/FOCA štāba priekšnieks Brigādes ģenerālis.	Saskaņā ar atvērtā koda un oficiālajiem ziņojumiem Leodomir Mugaragu ir Forces Combattantes Abucunguzi (FOCA)/Ruandas atbrīvošanas bruņoto spēku (FDLR bruņotais atzars) štāba priekšnieks. Saskaņā ar oficiāliem ziņojumiem Mugaragu ir FDLR KDR austrumos veikto militāro operāciju vecākais plānotājs.	1.12.2010.
Leopold MUJYAMBERE	Musenyeri Achille Frere Petrus Ibrahim	1962. gada 17. marts, Kigali, Ruanda Iespējams 1966. gads;	ruandietis Dienesta pakāpe: pulkvedis Pašreizējā atrašanās vieta: Mwenga, Kivu dienvidi, KDR.	FOCA otrās divīzijas/Rezerves brigādes (FDLR bruņota struktūra) komandieris. Kongo Demokrātiskajā Republikā darbojošās ārzemju bruņotās grupas militārais vadītājs, kas kavē atbruņošanos un kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos; pārkāpjot Drošības Padomes Rezolūciju 1857 (2008) DP 4(b). Saskaņā ar ANO DP KDR Sankciju komitejas ekspertu grupas apkopotajiem pierādījumiem, kas izklāstīti tās 2008. gada 13. februāra ziņojumā, meitenes, kas atbrīvotas no FDLR-FOCA, tika pirms tam nolaupītas un seksuāli izmantotas. Kopš 2007. gada vidus FDLR-FOCA, kas iepriekš vervēja zēnus vidēja un vēlīna pusaudža vecumā, piespiedu kārtā vervēja jauniešus no 10 gadu vecuma. Jaunākos izmanto kā pavadoņus, bet vecākie bērni tiek izmantoti kā karavīri frontes līnijā, pārkāpjot Drošības Padomes Rezolūciju 1857 (2008) DP 4 (d) un (e).	3.3.2009.
Dr. Ignace MURWANASHYAKA	Ignace	1963. gada 14. maijs, Butera, Ruanda Ngoma (Butare), Ruanda	ruandietis Dzīvo Vācijā. 2009. gada decembrī vēl aizvien atzīts par FDLR-FOCA politiskās nodaļas vadītāju un par FDLR bruņoto spēku augstāko komandieri. 2009. gada 17. novembrī viņu arestēja Vācijas Federālā policija uz aizdomu pamata par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem KDR, kā arī pamatojoties uz citām apsūdzībām saistībā ar ārvalstu teroristu organizācijas izveidi un dalību tajā.	Ruandas Atbrīvošanas spēku (FDLR) vadītājs un FDLR bruņoto spēku augstākais komandieris ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē FDLR spēku darbību, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. Uztur telefoniskus sakarus ar FDLR augstākajiem militārajiem komandieriem (tostarp Busurungi masu slepkavības laikā 2009. gada maijā); deva militāras pavēles virspavēlniecībai; piedalās ieroču un munīcijas nodošanas FDLR rīcībā koordinēšanā un konkrētu lietošanas instrukciju sniegšanā; pārvalda lielas naudas summas, kas iegūtas, nelegāli pārdodot dabas resursus FDLR kontrolētajās zonās (24.-25., 83. lpp.). 2006. gadā aizceļojis uz Ugandu, pārkāpjot ceļošanas aizliegumu. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš kā FDLR vadītājs un militārais komandieris ir atbildīgs par to, ka FDLR vervē un izmanto bērnus Kongo austrumos.	1.11.2005.
Straton MUSONI	IO Musoni	1961. gada 6. aprīlis (iespējams 1961. gada 4. jūnijs) Mugambazi, Kigali, Ruanda	Ruandas pases termiņš beidzies 2004. gada 10. septembrī Dzīvo Neuffen, Vācijā. 2009. gada novembrī vēl aizvien atzīts par FDLR-FOCA politiskās nodaļas vadītāja pirmo vietnieku un FDLR militārās virspavēlniecības vadītāju. 2009. gada 17. novembrī viņu arestēja Vācijas Federālā policija uz aizdomu pamata par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem KDR, kā arī pamatojoties uz citām apsūdzībām saistībā ar ārvalstu teroristu organizācijas izveidi un dalību tajā.	Būdams FDLR, KDR darbojošās ārzemju bruņotas grupas, vadītājs, Musoni kavē atbruņošanos un šīm grupām piederošo kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos, pārkāpjot Rezolūciju 1649 (2005).	29.3.2007.
Jules MUTEBUTSI	Jules Mutebusi Jules Mutebuzi Pulkvedis Mutebutsi	Kivu dienvidi	kongojietis (no Kivu dienvidiem) Ruandas iestādes apcietināja 2007. gada decembrī, kad viņš mēģināja šķērsot robežu KDR. Ziņots, kas pašlaik viņš ir ieslodzījumā.	Bijušais Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku (FARDC) 10. militārā reģiona komandiera vietnieks 2004. gada aprīlī, atlaists par disciplīnas pārkāpumiem un apvienojies ar citiem bijušā Kongo demokrātijas apvienības renegātu elementiem, lai 2004. gada maijā ar spēku ieņemtu Bukavu pilsētu. Iesaistīts ieroču saņemšanā ārpus Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku struktūrām un piegāžu nodrošināšanā Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām militārām grupām, pārkāpjot ieroču embargo.	1.11.2005.
Mathieu, Chui NGUDJOLO	Cui Ngudjolo		“Pulkvedis” vai “Ģenerālis”. KDR valdība 2008. gada 7. februāri viņu nodeva Starptautiskajai krimināltiesai.	Nacionālistu un integracionistu frontes (FNI) štāba priekšnieks un bijušais Kongo Patriotiskās pretošanās frontes (FRPI) štāba priekšnieks ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē FRPI spēkus, vienu no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, kas iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. 2003. gada oktobrī Bunijā viņu arestēja ANO Novērošanas misija Kongo Demokrātiskajā Republikā. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par tādu bērnu vervēšanu un izmantošanu Ituri 2006. gadā, kuri ir jaunāki par 15 gadiem.	1.11.2005.
Floribert Ngabu NJABU	Floribert Njabu Floribert Ndjabu Floribert Ngabu Ndjabu		Apcietināts un tiek turēts mājas arestā Kinšasā kopš 2005. gada marta par Nacionālistu un integracionistu frontes (FNI) līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos.	FNI vadītājs, kas ir viena no Rezolūcijas 1493 (2003.) 20. punktā minētajām bruņotām kaujinieku grupām, iesaistīta ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo.	1.11.2005.
Laurent NKUNDA	Nkunda Mihigo Laurent Laurent Nkunda Bwatare Laurent Nkundabatware Laurent Nkunda Mahoro Batware Laurent Nkunda Batware	1967. gada 6. februāris Kivu ziemeļi, Rutshuru 1967. gada 2. februāris	kongojietis Pazīstams kā: “Priekšsēdētājs” “Ģenerālis Nkunda” “Papa Six” Arestēts Ruandā 2009. gada janvārī un pēc tam aizvietots kā CNDP komandieris Kivu ziemeļos.	Bijušais Kongo demokrātijas apvienības (RCD) ģenerālis. Apvienojis spēkus ar citiem bijušās RCD-G renegātu elementiem, lai 2004. gada maijā ar spēku ieņemtu Bukavu pilsētu. Iesaistīts ieroču saņemšanā ārpus Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku struktūrām, pārkāpjot ieroču embargo. Nacionālā tautas aizsardzības kongresa dibinātājs 2006. gadā; vecākais virsnieks, Kongo demokrātijas apvienības – Goma (RCD-G) aktīvists no 1998. līdz 2006. gadam; Ruandas Patriotiskās frontes (RPF) virsnieks no 1992. līdz 1998. gadam. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par 264 gadījumiem, kad viņa spēki no 2002. līdz 2009. gadam vervēja un izmantoja bērnus Kivu ziemeļos. Kopš 2009. gada novembra, lai gan arestēts Ruandā 2009. gada janvārī un atbrīvots no CNDP priekšsēdētāja amata, saglabā zināmu kontroli pār CNDP un tā starptautisko tīklu.	1.11.2005.
Felicien NSANZUBUKI-RE	Fred Irakeza	1967. gads Murama, Kinyinya, Rubungo, Kigali, Ruanda		Saskaņā ar vairākiem avotiem Felicien Nsanzubukire ir FDLR pirmais bataljona vadītājs un darbojas Kivu dienvidu Uvira-Sange apgabalā. Felicien Nsanzubukire ir FDLR loceklis vismaz kopš 1994. gada un darbojas KDR austrumos kopš 1998. gada oktobra. ANO DP KDR Sankciju komitejas ekspertu grupa ziņo, ka Felicien Nsanzubukire pārraudzīja un koordinēja munīcijas un ieroču kontrabandu laikposmā no vismaz 2008. gada novembra līdz 2009. aprīlim starp Tanzānijas Savienoto Republiku (pār Tanganyika ezeru) un FDLR vienībām, kuras atradās Kivu dienvidu Uvira un Fizi apgabalos.	1.12.2010.
Pacifique NTAWUNGUKA	“Pulkvedis Omega”. Nzeri Israel Pacifique Ntawungula	1964. gada 1. janvāris, Gaseke, Gisenyi province, Ruanda	ruandietis Dienesta pakāpe – pulkvedis Pašreizējā atrašanās vieta: Peti, Walikale-Masisis robeža, KDR. Cita informācija: saņēma militāro apmācību Ēģiptē.	FOCA pirmās divīzijas (FDLR bruņota struktūra) komandieris. Kongo Demokrātiskajā Republikā darbojošās ārzemju bruņotās grupas militārais vadītājs, kas kavē atbruņošanos un kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos; pārkāpjot Drošības Padomes Rezolūciju 1857 (2008) DP 4(b). Saskaņā ar ANO DP KDR Sankciju komitejas ekspertu grupas apkopotajiem pierādījumiem, kas izklāstīti tās 2008. gada 13. februāra ziņojumā, meitenes, kas atbrīvotas no FDLR-FOCA, tika pirms tam nolaupītas un seksuāli izmantotas. Kopš 2007. gada vidus FDLR-FOCA, kas iepriekš vervēja zēnus vidēja un vēlīna pusaudža vecumā, piespiedu kārtā vervēja jauniešus no 10 gadu vecuma. Jaunākos izmanto kā pavadoņus, bet vecākie bērni tiek izmantoti kā karavīri frontes līnijā, pārkāpjot Drošības Padomes Rezolūciju 1857 (2008) DP 4 (d) un (e).	3.3.2009.
James NYAKUNI			ugandietis	Tirdzniecības sakari ar komandantu Jerome, jo īpaši kontrabanda pār Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežu, tostarp aizdomas par ieroču un kara materiālu kontrabandu nepārbaudītās kravas automašīnās. Ieroču embargo pārkāpumi un atbalsts Rezolūcijas 1493 (2003.) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, tostarp finansiāls atbalsts, kas dod tām iespēju veikt militāru darbību.	1.11.2005.
Stanislas NZEYIMANA	Deogratias Bigaruka Izabayo Bigaruka Bigurura Izabayo Deo Jules Mateso Mlamba	1966. gada 1. janvāris, Mugusa (Butare), Ruanda Iespējams 1967. gads; Cita iespēja – 1966. gada 28. augusts	ruandietis No 2009. gada novembra atzīts par majoru Stanislas Nzeyimana, FDLR komandiera vietnieku. Pašreizējā atrašanās vieta: Kalonge, Masisi, Kivu ziemeļi, KDR vai Kibua, KDR Bieži ceļo uz Kigoma.	FOCA Pirmās divīzijas (FDLR bruņota struktūra) komandiera vietnieks. Kongo Demokrātiskajā Republikā darbojošās ārzemju bruņotās grupas militārais vadītājs, kas kavē atbruņošanos un kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos; pārkāpjot Drošības Padomes Rezolūciju 1857 (2008) DP 4(b). Saskaņā ar ANO DP KDR Sankciju komitejas ekspertu grupas apkopotajiem pierādījumiem, kas izklāstīti tās 2008. gada 13. februāra ziņojumā, meitenes, kas atbrīvotas no FDLR-FOCA, tika pirms tam nolaupītas un seksuāli izmantotas. Kopš 2007. gada vidus FDLR-FOCA, kas iepriekš vervēja zēnus vidēja un vēlīna pusaudža vecumā, piespiedu kārtā vervēja jauniešus no 10 gadu vecuma. Jaunākos izmanto kā pavadoņus, bet vecākie bērni tiek izmantoti kā karavīri frontes līnijā, pārkāpjot Drošības Padomes Rezolūciju 1857 (2008) DP 4 (d) un (e).	3.3.2009.
Dieudonné OZIA MAZIO	Ozia Mazio	1949. gada 6. jūnijs, Ariwara	kongojietis Pazīstams kā: “Omari”, “misters Omari”. Miris 2008. gada 23. septembrī, Ariwara.	Kongo Uzņēmumu federācijas (FEC) prezidents Aru teritorijā. Kopīgas finanšu shēmas ar komandantu Jerome un Kongojiešu tautas armijas spēkiem (FAPC) un kontrabanda pār Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežu, nodrošinot komandantam Jerome un viņa spēkiem apgādi un naudu. Ieroču embargo pārkāpumi, tostarp atbalsts Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām.	1.11.2005.
Bosco TAGANDA	Bosco Ntaganda Bosco Ntagenda Ģenerālis Taganda		kongojietis Pazīstams kā: “Terminators”, “Majors”. Kopš 2009. gada novembra CNDP de facto militārais vadītājs pēc ģenerāļa Laurent Nkunda aresta 2009. gada janvārī. Bijušais CNDP štāba priekšnieks. Darbojas Bunagana un Rutshuru. Kopš 2009. gada janvārī viņu iecēla par de facto CNDP militāro vadītāju, viņa uzdevums bija vadīt apvienošanos ar FARDC, kā arī viņam piešķīra Kimia II operācijas operatīvā komandiera vietnieka amatu, lai gan FARDC to oficiāli noliedz.	Kongojiešu patriotu savienības – Luanga (UPC/L) militārais komandieris ar politisku ietekmi, komandē un kontrolē UPC/L spēku darbību, vienu no Rezolūcijas 1493 (2003) 20. punktā minētajām bruņotajām kaujinieku grupām, kas iesaistītas ieroču kontrabandā, pārkāpjot ieroču embargo. 2004. gada decembrī viņam piešķīra Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku ģenerāļa pakāpi, taču viņš atteicās pieņemt paaugstinājumu un palika ārpus Kongo Demokrātiskās Republikas bruņotajiem spēkiem. Saskaņā ar ĢSĪP biroju saistībā ar bērniem un bruņotiem konfliktiem viņš ir atbildīgs par to, ka 2002. un 2003. gadā Ituri tika vervēti un izmantoti bērni, un par 155 gadījumiem, kad viņa tiešā un/vai komandas atbildībā tika vervēti un izmantoti bērni Kivu ziemeļos no 2002. līdz 2009. gadam. Kā CNDP štāba vadītājs ir tieši un nododot pavēles pa komandķēdi atbildīgs par masu slepkavību Kiwanja (2008. gada novembrī).	1.11.2005.
Innocent ZIMURINDA		1972. gada 1. septembris 1975. gads Ngungu, Masisi teritorija, Kivu ziemeļu province, KDR	pulkvežleitnants Saskaņā ar atvērtā koda un oficiālajiem ziņojumiem pulkvežleitnants Innocent Zimurinda bija oficieris Tautas aizsardzības nacionālo kongresā (Congrès National pour la Défense du Peuple – CNDP), kas 2009. gada sākumā tika apvienots ar Ruandas Atbrīvošanas spēkiem (FDLR).	Saskaņā ar vairākiem avotiem pulkvežleitnants Innocent Zimurinda, ieņemot FARDC 231. brigādes komandiera amatu, deva pavēles, kuru rezultātā militārajā operācijā Shalio apgabalā 2009. gada aprīlī tika masveidā noslepkavoti vairāk nekā 100 Ruandas bēgļu, galvenokārt sievietes un bērni. ANO DP KDR Sankciju komitejas ekspertu grupa ziņoja, ka ir liecinieki tam, ka 2009. gada 29. augustāKalehe pulkvežleitnants Innocent Zimurinda ir atteicies atbrīvot trīs bērnus, kas atradās viņa pakļautībā. Saskaņā ar vairākiem avotiem pulkvežleitnants Innocent Zimurinda pirms CNDP apvienošanas ar FARDC 2008. gada novembrī piedalījās CNDP operācijā, kuras rezultātā Kiwanja reģionā tika masveidā nogalināti 89 civiliedzīvotāji, tostarp sievietes un bērni. 2010. gada martā 51 cilvēktiesību aizsardzības grupa, kas strādāja KDR austrumos, tiešsaistē publicēja sūdzību, apgalvojot, ka pulkvežleitnants Innocent Zimurinda ir atbildīgs vairākos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp vairāku civiliedzīvotāju, arī sieviešu un bērnu, slepkavībā laikposmā no 2007. gada februāra līdz 2007. gada augustam. Tajā pašā sūdzībā pulkvežleitnants Innocent Zimurinda ir apsūdzēts daudzu sieviešu un meiteņu izvarošanā. Saskaņā ar Ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja jautājumos par bērniem un bruņotu konfliktu 2010. gada 21. maija ziņojumu Innocent Zimurinda ir iesaistīts patvaļīgā bērnu – kareivju nāvessoda izpildē, tostarp Kimia II operācijas laikā. Saskaņā ar minēto ziņojumu viņš neļāva ANO Novērošanas misijai Kongo Demokrātiskajā Republikā kareivju vidū meklēt nepilngadīgos. Saskaņā ar ANO DP KDR Sankciju komitejas ekspertu grupu pulkvežleitnants Innocent Zimurinda ir tieši un ar komandķēdes palīdzību atbildīgs par bērnu vervēšanu un bērnu izmantošanu savā pakļautībā esošajā karaspēkā.	1.12.2010.

To vienību saraksts, kas minētas 3., 4. un 5. pantā

Nosaukums

Citā vārdā

Adrese

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Norādījuma datums

BUTEMBO AIRLINES (BAL)

Butembo, KDR

Privāta aviokompānija, veic lidojumus no Butembo.

Kopš 2008. gada decembra nav gaisa kuģa darbības licences KDR.

Kisoni Kambale (miris 2007. gada 5. jūlijā un attiecīgi 2008. gada 24. aprīlī svītrots no saraksta) izmantoja savu aviokompāniju, lai transportētu FNI zeltu, pārtiku un ieročus starp Mongbvalu un Butembo. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.

29.3.2007.

CONGOCOM TRADING HOUSE

Butembo, KDR

Tālr.: +253 (0) 99 983 784

Zelta tirdzniecības uzņēmums Butembo.

CONGOCOM īpašnieks bija Kisoni Kambale (miris 2007. gada 5. jūlijā un attiecīgi 2008. gada 24. aprīlī svītrots no saraksta).

Kambale iegādājas gandrīz visu zelta produkciju Mongbwalu rajonā, kuru kontrolē FNI. FNI gūst ievērojamus ienākumus no šai produkcijai uzliktajiem nodokļiem. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.

29.3.2007.

COMPAGNIE AERIENNE DES GRANDS LACS (CAGL),

GREAT LAKES BUSINESS COMPANY (GLBC)

CAGL Avenue Président Mobutu Goma, KDR (CAGL ir arī birojs Gisenyi, Ruandā)

GLBC, PO Box 315, Goma, KDR (GLBC ir birojs arī Gisenyi, Ruandā)

Kopš 2008. gada decembra GLBC vairs nav neviena operatīva gaisa kuģa, kaut arī daži gaisa kuģi, neskatoties uz ANO sankcijām, turpināja lidot 2008. gadā.

CAGL un GLBC ir uzņēmumi, kuru īpašnieks ir Douglas MPAMO, persona, kurai jau piemēro sankcijas saskaņā ar Rezolūciju 1596(2005). CAGL un GLBC tika izmantoti ieroču un munīcijas transportam, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.

29.3.2007.

MACHANGA LTD

Kampala, Uganda

Zelta eksporta uzņēmums Kampalā (Direktori: Rajendra Kumar Vaya kungs un Hirendra M. Vaya kungs).

MACHANGA iepirka zeltu, izmantojot pastāvīgus tirdzniecības kontaktus ar tirgotājiem KDR, kuriem ir cieši sakari ar bandām. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.

29.3.2007.

TOUS POUR LA PAIX ET LE DEVELOPPEMENT (VISI MIERAM UN ATTĪSTĪBAI (NVO))

TPD

Goma, Kivu ziemeļi

2008. gada decembrī TPD joprojām pastāvēja un tai bija biroji dažās pilsētās Masisi un Rutshuru teritorijās, bet tās darbības bija gandrīz izbeigtas.

Iesaistīta ieroču embargo pārkāpumos, sniedzot atbalstu Kongo demokrātijas apvienībai – Goma (RCD-G), jo īpaši piegādājot kravas automobiļus ieroču un karaspēka transportam, kā arī pārvadājot ieročus izdalīšanai Masisi un Rutshuru iedzīvotāju daļām Kivu ziemeļos 2005. gada sākumā.

1.11.2005.

UGANDA COMMERCIAL IMPEX (UCI) LTD

Kajoka Street, Kisemente Kampala, Uganda

Tālr.: +256 41 533 578/9;

Alternatīva adrese: PO Box 22709, Kampala, Uganda

Zelta eksporta uzņēmums Kampalā. (Direktori: J.V. LODHIA, pazīstams kā “Chuni”, un viņa dēls Kunal LODHIA kungs).

UCI iepirka zeltu, izmantojot pastāvīgus tirdzniecības kontaktus ar tirgotājiem KDR, kuriem ir cieši sakari ar bandām. Tas ir kvalificējams kā “atbalsta sniegšana” nelegāliem bruņotiem grupējumiem, pārkāpjot Rezolūcijās 1493 (2003) un 1596(2005) minēto ieroču embargo.

29.3.2007.

21.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/43

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 17. novembris)

attiecībā uz atbalstu, lai segtu Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas (Valsts atbalsts C 1/10 – Beļģija)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7263)

(Autentisks ir tikai teksts franču un holandiešu valodā)

(2010/789/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu (2),

pēc iesaistīto personu uzaicināšanas iesniegt apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (3),

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)	Pēc 2007. gada 23. aprīlī iesniegtās sūdzības saņemšanas Komisija nolēma sākt izmeklēšanu par iespējamiem Beļģijas piešķirta valsts atbalsta pasākumiem, lai segtu izmaksas saistībā ar Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu.

(2)

Komisija 2007. gada 2. jūlijā nosūtīja vēstuli Beļģijas iestādēm, pieprasot informāciju par attiecīgo atbalsta pasākumu. Beļģijas iestādes iesniedza informāciju 2007. gada 27. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 3. augustā. Pēc Beļģijas kompetento iestāžu pieprasījuma 2007. gada 21. augustā tika sasaukta tehniskas nozīmes sanāksme. Pēc minētās sanāksmes Beļģijas iestādes 2007. gada 4. oktobrī iesniedza papildu informāciju par šo jautājumu.

(3)	Komisijas dienesti ar 2007. gada 10. septembra vēstuli informēja Beļģiju, ka šā atbalsta shēma ir iekļauta nepaziņoto atbalsta pasākumu reģistrā ar reģistrācijas numuru NN 56/2007, ņemot vērā, ka daļa līdzekļu acīmredzami jau bija izmaksāti.

(4)	Pēc Beļģijas kompetento iestāžu pieprasījuma 2007. gada 12. oktobrī tika sasaukta otra tehniskas nozīmes sanāksme.

(5)	Komisijas dienesti 2007. gada 25. oktobra vēstulē aicināja Beļģijas iestādes sniegt plašāku informāciju. Tā kā noteiktajā termiņā netika saņemta atbilde, 2007. gada 21. decembrī Komisijas dienesti nosūtīja Beļģijas iestādēm atgādinājuma vēstuli, nosakot jaunu atbildes sniegšanas termiņu.

(6)

2008. gada 4. jūnijā, noteiktajā termiņā nesaņemot atbildi uz pirmo atgādinājuma vēstuli, Komisijas dienesti nosūtīja vēl vienu atgādinājuma vēstuli, pievēršot Beļģijas iestāžu uzmanību faktam, ka gadījumā, ja netiks ievērots jaunais atbildes sniegšanas termiņš, kas tika noteikts četru nedēļu garumā, Komisija var dot norādījumu sniegt informāciju saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (4). Minētais termiņš beidzās 2008. gada 4. jūlijā. Tāpēc Komisija 2008. gada 1. oktobrī pieņēma lēmumu pieprasīt Beļģijas iestādēm sniegt prasīto informāciju. Minētajā lēmumā Komisija pieprasīja, lai Beļģijas iestādes, cita starpā, pārsūta tai papildinformācijas lapas, kas paredzētas Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (5), lai varētu novērtēt atbalsta pasākumus, kas piešķirti pēc 2007. gada 31. janvāra.

(7)	Beļģijas iestādes beidzot sniedza atbildi ar 2008. gada 27. novembra vēstuli un nosūtīja papildu informāciju 2008. gada 5. decembrī. Tomēr tās neiesniedza papildinformācijas lapas, kas bija pieprasītas Komisijas 2008. gada 1. oktobra lēmumā.

(8)	2009. gada 27. janvārī Komisija nosūtīja Beļģijas iestādēm pieprasījumu sniegt papildu informāciju. Beļģijas iestādes atbildēja uz šo pieprasījumu ar 2009. gada 16. marta vēstuli, kas reģistrēta 2009. gada 19. martā.

(9)

2010. gada 14. janvāra vēstulē Komisija informēja Beļģiju par savu lēmumu attiecībā uz paziņoto atbalsta pasākumu uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 15. jūlijā. Komisija uzaicināja iesaistītās personas iesniegt apsvērumus par attiecīgajiem atbalsta pasākumiem. Neviena iesaistītā trešā persona apsvērumus neiesniedza.

(10)

2010. gada 19. februāra vēstulē Beļģijas iestādes lūdza papildu laiku atbildes sniegšanai – vienu mēnesi papildus tam termiņam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 14. janvāra vēstulē. Komisija 2010. gada 5. marta vēstulē piešķīra viena mēneša papildu termiņu atbildes sniegšanai. Visbeidzot, ar 2010. gada 12. marta vēstuli Beļģijas iestādes reaģēja uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

II. KONTEKSTS

II.1. Komisijas lēmums – lieta Nr. NN 48/2003

(11)

Komisijas veiktās izmeklēšanas gaitā ir nepārprotami noskaidrots, ka sūdzība tika iesniegta par tās atbalsta shēmas izmantošanu, ko Komisija apstiprināja 2003. gada 26. novembrī valsts atbalsta lietā Nr. NN 48/2003 (iepriekš N. 157/2003) ar nosaukumu “Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas pārvaldīšana”. Šī lieta attiecās uz Beļģijas iestāžu paziņoto shēmu, ar kuru Beļģija, izmantojot subsidētos pakalpojumus, piešķir atbalstu lauku saimniecībām, lai segtu visas izmaksas saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(12)

Lai lēmums par pārbaudi tiktu pieņemts un, ņemot vērā paredzēto Kopienas pamatnostādņu stāšanos spēkā 2004. gada 1. janvārī attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar nobeigušos dzīvnieku TSE testiem un lopkautuvju atkritumiem (“TSE pamatnostādnes”) (6), Beļģijas iestādes apņēmās veikt grozījumus attiecīgajā shēmā. Šie grozījumi bija vajadzīgi, lai ievērotu TSE pamatnostādņu nosacījumus un jo īpaši 29. punktu. Saskaņā ar šo punktu dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu līdz 100 % apmērā no nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas izmaksām un līdz 75 % šādu nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu. Beļģijas atbalsta shēma, kāda tā bija paziņota, neatbilda šim noteikumam, jo tajā bija teikts, ka atbalsts varētu segt 100 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu.

(13)

Ņemot vērā (11) un (12) apsvērumā minētos apsvērumus, Beļģijas iestādes apņēmās (sk. Komisijas lēmuma par valsts atbalstu lietā Nr. NN 48/2003 (33) un (34) apsvērumu) attiecīgi grozīt atbalsta shēmu tā, lai no 2004. gada 1. janvāra atbalsts, kas paredzēts nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu segšanai, būtu nevis 100 %, bet gan ne vairāk kā 75 % radušos maksimālo izmaksu. Turklāt Beļģijas iestādes apņēmās Komisijai ne vēlāk kā līdz 2003. gada decembra vidum nosūtīt pierādījumus, ka atbalsta shēmā nepieciešamās izmaiņas ir veiktas.

(14)	Pamatojoties uz šīm saistībām, Komisija apstiprināja minēto atbalsta shēmu uz piecu gadu laikposmu, sākot no 2002. gada 31. janvāra. Tātad šis termiņš ir beidzies 2007. gada 31. janvārī.

II.2. Sūdzība

(15)	Komisija 2007. gada 23. aprīlī saņēma sūdzību, kurā bija apgalvots, ka Beļģijas iestādes pārkāpj TSE pamatnostādnes, turpinot piešķirt atbalstu, kas var sasniegt līdz 100 % gan par nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, gan par šādu dzīvnieku iznīcināšanu.

III. ATBALSTA PASĀKUMA DETALIZĒTS APRAKSTS

(16)	Minētā atbalsta shēma attiecas uz reģionālu atbalsta pasākumu, kas paredz pilnībā segt visas izmaksas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar Valonijas reģionā esošajās lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(17)

Šajās saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas organizēšanu un pārvaldīšanu īsteno reģionālās iestādes, veicot publisko pakalpojumu iepirkumu. Pēc vispārīgā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, kas izsludināts Eiropas Savienības līmenī ar paziņojumu par publisko iepirkumu (7), šis iepirkums 2002. gada 31. janvārī tika piešķirts uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDES”. Attiecīgais līgums tika sadalīts trīs atsevišķās daļās, atbilstoši dažādajiem sniedzamajiem pakalpojumiem:

—	nobeigušos dzīvnieku savākšana lauku saimniecībās un to pārvadāšana uz pārstrādes ražotni, ja iespējams – caur šķirošanas centru vai pagaidu uzglabāšanas iekārtu,

—	tādu nobeigušos dzīvnieku ķermeņu pārstrāde, kuri pilnībā atzīti par materiāliem, kas izraisa specifisku risku, un pārstrādē pārpalikušo atlieku pārvadāšana uz termiskās iznīcināšanas iekārtām, un

—	ad hoc iekārtās veiktajā pārstrādē iegūto atkritumu pilnīga iznīcināšana.

(18)

Uzņēmējsabiedrība “S.A. RENDAC-UDES” bija vienīgā, kas iesniedza piedāvājumu, atsaucoties uz minēto uzaicinājumu, un attiecībā uz visām trim pasūtījuma daļām. Tādēļ 2002. gada 31. janvārī šai uzņēmējsabiedrībai tika piešķirts iepirkums uz piecu gadu laikposmu. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju līguma termiņš tika pagarināts vismaz četras reizes – līdz 2007. gada 31. decembrim, līdz 2008. gada 31. decembrim, līdz 2009. gada 30. jūnijam un visbeidzot – līdz nākamajai jauna publiskā iepirkuma izsludināšanai, kam saskaņā ar Beļģijas iestāžu apgalvojumu ir jānotiek 2010. gada trešajā ceturksnī.

(19)

Konkrētā atbalsta shēma paredz atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem. Beļģijas iestādes ir apstiprinājušas, ka, lai gan atbalsts tika piešķirts tieši uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDEC” kā pakalpojumu sniedzējam, sedzot lauksaimniekiem sniegto pakalpojumu izmaksas, ieguvēji no šā atbalsta pasākuma pilnībā bija lauksaimnieki, jo tas sedza pilnīgi visas izmaksas saistībā ar dažādajām savākšanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un iznīcināšanas darbībām, kas bez minētās atbalsta shēmas tiktu veiktas uz lauksaimnieku rēķina. Beļģijas iestādes arī apgalvoja, ka uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDES” par lauksaimniekiem sniegtajiem pakalpojumiem tieši izmaksātās summas pilnīgi atbilda sniegto pakalpojumu tirgus cenām, tās nepārsniedzot.

(20)	Valonijas Atkritumu pārvaldei, kas pakļauta reģionālajai Vides ministrijai, bija uzdots apmaksāt rēķinus, ko iesniedza “S.A. RENDAC-UDES”, daļēji pamatojoties uz noslēgto līgumu, daļēji – uz izdevumu apmaksas rēķiniem.

(21)	Lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes apstiprināja, ka atbalsta shēma attiecas tikai uz dzīvniekiem, kas nobeigušies Valonijas reģiona lauku saimniecībās. Tā neattiecas uz tiem dzīvniekiem, kas nobeigušies liellopu tirgos vai lopkautuvēs.

IV. KOMISIJAS 2010. GADA 13. JANVĀRA LĒMUMS

(22)

Komisija 2010. gada 13. janvāra lēmumā par pārbaudes procedūras uzsākšanu pauda šaubas par šīs atbalsta shēmas savietojamību ar Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Precīzāk, Komisija secināja, ka attiecīgās atbalsta shēmas pasākumi, kas paredz segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu, ir uzskatāmi par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz TSE pamatnostādnēm un Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (“pamatnostādnes 2007.–2013. gadam”) (8).

(23)

Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Komisija apstiprināja šo atbalsta shēmu līdz 2007. gada 31. janvārim, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu apņemšanos, kurām vajadzēja mainīt attiecīgo shēmu tā, lai ievērotu TSE pamatnostādnēs iekļautos nosacījumus, sākot no 2004. gada 1. janvāra, un, tā kā minētās iestādes neizpildīja šo apņemšanos, Komisija secināja, ka atbalsts ar nolūku segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu ir piešķirts ļaunprātīgi.

(24)	Līdz ar to saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 4. punktu un saistībā ar minētās regulas 16. pantu attiecībā uz atbalsta shēmas ļaunprātīgu īstenošanu, Komisija pieņēma lēmumu uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru un aicināja Beļģiju iesniegt savus apsvērumus.

V. BEĻĢIJAS PASKAIDROJUMI

(25)

2010. gada 12. marta atbildē Beļģija informēja Komisiju par to, ka tā veic pasākumus, kas nepieciešami jauna publisko pakalpojumu iepirkuma izsludināšanai. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu informāciju vēlākais līdz 2010. gada 15. aprīlim ir jāpabeidz sagatavot konkrētas specifikācijas, kas paredzētas nākamā publisko pakalpojumu iepirkuma pārvaldīšanai, un tām ir jāsāk darboties 2010. gada trešajā ceturksnī. Līdz tam Beļģijas iestādes ir atzinušas par nepieciešamu pagarināt 2002. gada 31. janvārī piešķirtā publisko pakalpojumu iepirkuma termiņu, paredzot tādus pašus nosacījumus, kādi bija noteikti piešķiršanas brīdī 2002. gada 31. janvārī.

(26)

Turklāt Beļģijas iestādes atzina par nepieciešamu informēt, ka i) Valonijas reģionam vajag piemērot de minimis principu, lai noregulētu lauksaimnieku situāciju laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, un ka ii) vēlākais trīs mēnešu laikā tiks uzsākts atgūšanas process, lai no visiem lauksaimniekiem piedzītu summu, kas atbilst 25 % nobeigušos dzīvnieku pārstrādes un iznīcināšanas izmaksu, rēķinot par laika posmu no 2008. gada 1. jūlija līdz datumam, kad stāsies spēkā nākamais publiskais iepirkums.

(27)

Visbeidzot, Beļģijas iestādes informēja Komisiju, ka tās prasīs de minimis atbalsta summu atgūšanu, pamatojoties uz Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (9), summām, kas pārsniedz 3 000 euro trīs gadu laika posmā. Beļģijas iestādes arī norādīja, ka maksimālā pieļaujamā summa 3 000 euro apmērā ir pārsniegta attiecībā uz 58 lauku saimniecībām.

VI. ATBALSTA PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

VI.1. Atbalsta esamība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē

(28)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgi atbalsta pasākumi, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas izraisa vai draud izraisīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(29)

Šajā gadījumā minētie nosacījumi ir atbilstīgi attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem. Attiecīgo atbalstu piešķir Valonijas reģiona valsts iestādes, un tas dod priekšrocības Valonijas reģiona lauksaimniekiem, jo viņiem nav jāsedz izmaksas saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu, kas viņiem būtu jānodrošina parastos apstākļos.

(30)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru jau pats fakts, ka kāda uzņēmuma konkurētspēja tiek nostiprināta, salīdzinot ar konkurējošiem uzņēmumiem, piešķirot tam ekonomiskas priekšrocības, ko šis uzņēmums citādi nesaņemtu, veicot savu parasto uzņēmējdarbību, norāda, ka pastāv konkurences izkropļošanas risks (10).

(31)

Atbalsts uzņēmumam ir uzskatāms par tādu, kas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja šis uzņēmums darbojas Eiropas Savienības tirdzniecībai atvērtā tirgū (11). Attiecīgajā nozarē notiek plaša tirdzniecība Eiropas Savienības mērogā. Līdz ar to atbalsta pasākums var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(32)	Ņemot vērā iepriekš minēto, ir acīmredzams, ka iestājušies ES līguma 107. panta 1. punktā minētie nosacījumi, izņemot attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas ietilpst de minimis tiesību aktu piemērošanas jomā.

VI.1.1. De minimis tiesību akti

(33)

Beļģijas iestādes vairākkārt ir uzsvērušas, ka tās ir piemērojušas de minimis noteikumus, kurus piemēro lauksaimniecības nozarē. Regulas, ko piemēroja atbalsta piešķiršanas perioda laikā, bija Regula (EK) Nr. 1860/2004 un Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (12), un ar kuru atcēla Regulu (EK) Nr. 1860/2004.

(34)	Atbalsta pasākumus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1860/2004 vai Regulas (EK) Nr. 1535/2007 piemērošanas noteikumiem, uzskata par tādiem, kas neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem.

(35)

Tomēr jāprecizē, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1535/2007 3. panta 7. punktu de minimis atbalsta pasākumus nevar papildināt ar valsts atbalstu attiecībā uz tiem pašiem attiecināmajiem izdevumiem, ja šī papildināšana veido tādu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktu noteikto līmeni konkrētajiem katra gadījuma apstākļiem. Minēto noteikumu piemēro arī šajā gadījumā – nav iespējama nekāda de minimis atbalsta (kas veido 25 % no izmaksām saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, kuras jāsedz lauku saimniecībām) kumulēšana ar pārējiem 75 %, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 133. punktu, saistībā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (13)) ir uzskatāma par saderīgu ar LESD līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(36)

Turpretī saskaņā ar shēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1860/2004, šķiet, ka nav izslēgta šāda de minimis atbalsta kumulēšana ar summām, kas veido 75 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu. To var secināt no Regulas (EK) Nr. 1860/2004 7. apsvēruma, saskaņā ar kuru “de minimis noteikumi neskar iespēju, ka uzņēmumi var saņemt valsts atbalstu, ko atļāvusi Komisija vai uz ko attiecas grupālā atbrīvojuma regula, par to pašu projektu”. Regulas piemērošanas nosacījumi, un, proti, maksimālā atbalsta robeža 3 000 euro apmērā, ir jāievēro tādā veidā, ka neviens atbalsts, kas pārsniedz 3 000 euro robežvērtību, nedrīkst gūt labumu no Regulas (EK) Nr. 1860/2004, un tas attiecas uz atbalsta kopējo summu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1535/2007 6. panta 2. punktu šāda kumulācija bija iespējama tikai sešus mēnešus pēc minētās regulas stāšanās spēkā, un, proti, līdz 2008. gada 30. jūnijam. Pēc šā datuma piemēro Regulas (EK) Nr. 1535/2007 noteikumus.

VI.2. Atbalsta likumība

(37)

Komisijas apstiprinātā atbalsta shēma ar lietas numuru NN 48/2003 bija paziņota un apstiprināta laika posmam no 2003. gada 31. janvāra līdz 2007. gada 31. janvārim. Taču Komisija konstatē, ka Beļģija ir turpinājusi piemērot šo atbalsta shēmu arī pēc 2007. gada 1. februāra, nepaziņojot par to Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Tātad šī atbalsta shēma pēc 2007. gada 1. februāra ir kļuvusi par nelikumīgu valsts atbalstu.

VI.3. Atbalsta saderība

(38)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgiem ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalsta pasākumus, atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(39)	Minētā atbalsta shēma attiecas uz atbalsta piešķiršanu subsidētu pakalpojumu veidā, paredzot pilnībā segt visas pakalpojumu izmaksas saistībā ar Valonijas reģionā esošajās lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, pārvadāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(40)

Attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 31. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim Komisijas lēmums, kas pieņemts lietā Nr. NN 48/2003, paredz, ka šai atbalsta shēmai var piemērot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Tomēr, kā iepriekš minēts, attiecībā uz laika posmu pēc 2004. gada 1. janvāra Beļģijas iestādes bija apņēmušās mainīt paziņoto valsts atbalsta shēmu, lai to saskaņotu ar TSE pamatnostādnēm, ko piemēroja, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Proti, tām šī shēma bija jāpārveido tā, lai atbalsts segtu tikai 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu (pārējās izmaksas bija jāsedz pašam lauksaimniekam), un Beļģijas iestādēm vēlākais līdz 2003. gada decembra vidum bija jānosūta Komisijai pierādījumi, kas apliecinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu šajā atbalsta shēmā.

(41)

Šāda prasība bija paredzēta TSE pamatnostādnēs, kas tolaik bija piemērojamais tiesību akts. TSE pamatnostādņu 29. punktā bija noteikts šādi:

“29.	No 2004. gada 1. janvāra dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu līdz 100 % apmērā attiecībā uz iznīcināmo nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas izmaksām un līdz 75 % apmērā attiecībā uz nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksām;(..)”.

(42)

Pamatnostādņu 30. un 31. punkts noteikumos paredzēja izņēmumu, saskaņā ar kuru atbalsts nedrīkstēja segt nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksas vairāk nekā 75 % apmērā.

“30.

Kā alternatīvu dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu līdz 100 % apmērā attiecībā uz nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja atbalstu finansē no nodokļiem vai obligātām iemaksām, kas paredzētas šādu nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas finansēšanai, ar nosacījumu, ka šie nodokļi un iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un ir tieši piemēroti šai nozarei.

31.	Dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu līdz 100 % apmērā no nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir paredzēts pienākums veikt TSE testus.”

(43)	Jāpiebilst, ka lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes ne reizi neminēja, ka varētu piemērot kādu no šiem izņēmumiem.

(44)

TSE pamatnostādnes tika atceltas 2007. gada 1. janvārī, kā to paredzēja pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 194. panta c) apakšpunkts. Saskaņā ar pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 134. punktu Komisija atzīst valsts atbalstu, kas sniegts saistībā ar TSE testiem un dzīvniekiem, kuri nobeigušies, par saderīgu ar LESD līguma 108. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja ir izpildīti visi Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta nosacījumi.

(45)

Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. pants nemaina lietas būtību attiecībā uz tā atbalsta novērtēšanu, kas piešķirts nobeigušos dzīvnieku aizvākšanai un iznīcināšanai. Tāpat kā TSE pamatnostādnes, arī šīs regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunkts paredz, ka atbalsts, kas var sasniegt 100 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un 75 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu. Minētās regulas 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta noteikumi atkārto, ka ir iespējams atkāpties no 75 % robežvērtības, lai atbalsta likme sasniegtu 100 %, šādos gadījumos: i) ja atbalsts tiek finansēts no maksājumiem vai obligātām iemaksām, kas paredzētas šādu nobeigušos dzīvnieku ķermeņu iznīcināšanas finansēšanai, ar noteikumu, ka šādi maksājumi vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei; vai ii) ja ir noteikts pienākums veikt šo nobeigušos dzīvnieku TSE testus.

(46)

Tā kā jaunie tiesību akti (pamatnostādnes 2007.–2013. gadam un Regula (EK) Nr. 1857/2006) būtībā nemaina situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem tiesību aktiem (TSE pamatnostādnēm), lietas novērtējumam jautājumā par Eiropas Savienības noteikumu piemērošanu ir jābūt vienādam attiecībā uz visu šo laika posmu (no 2004. gada 1. janvāra līdz pat šai dienai).

(47)

Kā iepriekš uzsvērts, lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes bija apņēmušās mainīt savu atbalsta shēmu tā, lai atbalsts, kas paredzēts izmaksu segšanai saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, nepārsniegtu minēto izmaksu 75 %, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Tomēr šīs lietas pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes nenoliedza, ka valsts atbalsta shēma nav mainīta tā, kā šīs iestādes bija apņēmušās izdarīt.

(48)

Turklāt Beļģijas iestādes šīs lietas izskatīšanas gaitā (piemēram, 2008. gada 27. novembra vēstulē) vairākkārt atzina par nepieciešamu informēt, ka būtībā ir iespējams piemērot otro no (42) apsvērumā minētajiem izņēmumiem un ka tāpēc atbalsts var sasniegt līdz 100 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu. Pēc šo iestāžu domām, minēto izņēmumu pamato fakts, ka visiem dzīvniekiem, kas nobeigušies, bija obligāti jāveic TSE testi (TSE pamatnostādņu 31. punkts un Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Tomēr netika iesniegts nekāds pierādījums, kas apliecinātu šādu apgalvojumu.

(49)

Galvenais Beļģijas iesniegtais arguments, lai pamatotu šo apgalvojumu, ir, ka tai minētie testi ir jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (14). Taču šādu argumentu nevar pieņemt. Tādējādi, piemērojot minēto regulu, Valonijas iestādēm bija pienākums veikt TSE testus beigtiem dzīvniekiem šādā veidā:

—	no 2001. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. decembrim visiem liellopiem, kas vecāki par 24 mēnešiem un nobeigušies lauku saimniecībā, un

—	sākot no 2009. gada 1. janvāra, visiem liellopiem, kas vecāki par 48 mēnešiem un nobeigušies lauku saimniecībā. Tomēr dalībvalsts var pieņemt lēmumu turpināt šo testu veikšanu jaunākiem liellopiem – no 24 līdz 48 mēnešu vecumam.

(50)

Līdz ar to testu veikšanas pienākums attiecas tikai uz dzīvniekiem noteiktā vecumā (24 mēneši laikposmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. decembrim un 48 mēneši pēc šā datuma). Turklāt vēl svarīgāk ir tas, ka šis pienākums attiecas tikai uz liellopiem. Citu sugu dzīvniekiem, kas nobeigušies lauku saimniecībā (cūkām, zirgiem, mājputniem u. c.), TSE testu veikšana nav obligāta. No Beļģijas iestāžu iesniegtās informācijas (2008. gada 27. novembra vēstule) izriet, ka to nobeigušos dzīvnieku skaits, uz kuriem šis izņēmums var attiekties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 noteikumiem, veido mazāk nekā 20–25 % visu izmaksu, kas radušās nobeigušos dzīvnieku dēļ un saistītas ar pakalpojumu sniegšanas līgumu. Tāpēc par saderīgām var atzīt tikai tās izmaksas, kas ir stingri saistītas ar Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēto TSE testu veikšanas pienākumu, ar nosacījumu, ka šīs izmaksas ir iespējams precīzi uzskaitīt.

(51)

Komisija arī norāda, ka pirmais izņēmums, kas gaļas nozarē pieļauj nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksu segšanu līdz 100 % apmērā, iekasējot nodokļus un obligātas iemaksas, nav attiecināms uz konkrēto gadījumu. Beļģijas iestādes nekad nav atsaukušās uz minētā izņēmuma piemērošanu un nav arī iesniegušas nekādus citus elementus šajā sakarā.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka attiecīgās atbalsta shēmas pasākumi, kuros paredzēts segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu, nav saderīgi ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz TSE pamatnostādnēm vai pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, izņemot tās izmaksas, kas ir tieši saistāmas ar tādu nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, attiecībā uz kuriem ir spēkā TSE testu veikšanas pienākums.

(53)

(54)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu gadījumos, kad nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tas ir jāatgūst no saņēmējiem. Šis mērķis ir sasniegts, kad saņēmēji, proti, uzņēmumi, kas ir attiecīgo atbalsta summu tiešie saņēmēji, ir tās atmaksājuši, vajadzības gadījumā kopā ar kavējuma procentiem.

(55)

Šis lēmums ir jāīsteno nekavējoties, jo īpaši attiecībā uz visu to individuālo atbalsta summu atmaksāšanu, kas piešķirtas saskaņā ar minēto atbalsta shēmu, izņemot tās summas, kas piešķirtas specifiskiem projektiem, kuri atbalsta piešķiršanas brīdī atbilda visiem nosacījumiem, kas paredzēti de minimis regulā, vai uz kuriem attiecās atbrīvojums, kas piemērojams saskaņā ar 1. un 2. pantu Padomes 1998. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (15), vai Komisijas apstiprināta atbalsta shēma.

VII. SECINĀJUMI

(56)	Komisija atzīst, ka Beļģija ir nelikumīgi veikusi minētos atbalsta pasākumus, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Beļģijai ir jāpārtrauc piešķirt atbalstu, kas ir daļēji nesaderīgs ar iekšējo tirgu, un jāatgūst no saņēmējiem jau nelikumīgi piešķirtās summas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atbalsta shēma, ko Beļģija ir piešķīrusi Valonijas reģiona lauksaimniekiem, lai segtu Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas, daļēji nav saderīga ar iekšējo tirgu.

2. Saderīga ar iekšējo tirgu ir tikai tā atbalsta daļa, kas paredzēta TSE testu veikšanas pienākuma kompensēšanai lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu Nr. 999/2001, ar nosacījumu, ka šīs izmaksas ir iespējams precīzi uzskaitīt.

2. pants

Beļģijai ir pienākums atcelt 1. pantā minēto atbalsta shēmu.

3. pants

Summas, kas piešķirtas saskaņā ar šā lēmuma 1. pantā minēto atbalsta shēmu, nav uzskatāmas par atbalstu Līguma izpratnē, ja piešķiršanas brīdī tās ir atbildušas nosacījumiem, kuri izklāstīti regulā, kura pieņemta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 2. pantu un bijusi piemērojama minētajā brīdī.

4. pants

Individuālās atbalsta summas, kas piešķirtas saskaņā ar šā lēmuma 1. pantā minēto atbalsta shēmu un piešķiršanas brīdī ir atbildušas nosacījumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu vai saskaņā ar jebkuru citu apstiprinātu atbalsta shēmu, ir saderīgas ar iekšējo tirgu, kamēr ir sasniegta maksimālā atbalsta intensitāte, kas piemērojama šim atbalsta veidam.

5. pants

1. Ņemot vērā 1. panta 2. punktu, 3. un 4. pantu, Beļģijai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai no saņēmējiem atgūtu nesaderīgo atbalstu, kas norādīts 1. pantā un jau ir nelikumīgi nodots saņēmēju rīcībā.

2. Atgūšana notiek bez kavēšanās, ievērojot valsts tiesību aktos noteiktās procedūras, ciktāl tās pieļauj tūlītēju un efektīvu šā lēmuma izpildi. Atgūstamās atbalsta summas ietver procentu maksājumus, kas aprēķināti, skaitot no datuma, kad tās ir nodotas saņēmēju rīcībā, un līdz atgūšanas datumam. Procentus aprēķina, pamatojoties uz standarta likmi, ko izmanto subsīdiju ekvivalences aprēķināšanai reģionālu atbalsta pasākumu gaitā.

6. pants

Beļģija informē Komisiju par veiktajiem šā lēmuma izpildes pasākumiem divu mēnešu laikā, skaitot no tā paziņošanas datuma.

Beļģija regulāri informē Komisiju par to valsts līmeņa pasākumu īstenošanas gaitu, kuri tiek veikti, lai izpildītu šo lēmumu, kamēr 1. pantā minētais atbalsts ir pilnībā atmaksāts. Pēc jebkura Komisijas pieprasījuma Beļģija nekavējoties nosūta tai visu informāciju par jau veiktajiem un paredzētajiem pasākumiem, kas nodrošinās šā lēmuma izpildi, kā arī detalizētu informāciju par atbalsta summām un procentiem, kas jau atgūti no saņēmējiem.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2010. gada 17. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ

(1) No 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants kļuva attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. un 108. pantu. Abi noteikumu kopumi būtībā ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu pēc vajadzības saprot kā atsauces uz attiecīgi EK līguma 87. un 88. pantu.

(2) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3) OV C 191, 15.7.2010., 12. lpp.

(4) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(5) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(6) OV C 324, 24.12.2002., 2. lpp.

(7) OV S 156, 16.8.2001.

(8) OV C 319, 27.12.2006., 1. lpp.

(9) OV L 325, 28.10.2004., 4. lpp.

(10) Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums lietā C-730/79, Philip Morris Holland BV pret Eiropas Kopienu Komisiju, Rec. 1980, 2671. lpp.

(11) Jo īpaši skatīt Tiesas 1988. gada 13. jūlija spriedumu lietā C-102/87, Francijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, Rec.1988, 4067. lpp.

(12) OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.

(13) OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.

(14) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(15) OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

21.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/50

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 15. decembris),

ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, kurus no 2009. gada 1. augusta, 2009. gada 1. septembra, 2009. gada 1. oktobra, 2009. gada 1. novembra, 2009. gada 1. decembra un 2010. gada 1. janvāra piemēro trešās valstīs strādājošo Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam

(2010/790/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 336. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši tās X pielikuma 13. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Piemērojot Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta pirmo daļu, Padomes Regulā (ES) Nr. 768/2010 (2) no 2009. gada 1. jūlija ir noteikti korekcijas koeficienti atalgojumam, ko izmaksā darbavietas valsts valūtā Eiropas Savienības ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri strādā trešās valstīs.

(2)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu no 2009. gada 1. augusta, 2009. gada 1. septembra, 2009. gada 1. oktobra, 2009. gada 1. novembra, 2009. gada 1. decembra un 2010. gada 1. janvāra ir jāpielāgo daži korekcijas koeficienti tiem gadījumiem, kuros pēc Komisijas rīcībā esošajiem statistikas datiem dzīves dārdzība, ko aprēķina pēc attiecīga korekcijas koeficienta un valūtas maiņas kursa, dažās trešās valstīs ir izrādījusies par 5 % augstāka nekā iepriekšējā koeficientu noteikšanas vai pielāgošanas reizē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Korekcijas koeficienti, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darba vietas valsts valūtā izmaksātam atalgojumam, tiek pielāgoti dažām valstīm, kā tas norādīts pielikumā. Pielikumā iekļautas tabulas sešiem mēnešiem, kurās precizēts, uz kurām valstīm pielāgojums attiecas un kādi ir piemērošanas datumi katrai valstij (2009. gada 1. augusts, 2009. gada 1. septembris, 2009. gada 1. oktobris, 2009. gada 1. novembris, 2009. gada 1. decembris un 2010. gada 1. janvāris).

Atalgojuma aprēķināšanā izmantoto valūtas maiņas kursu nosaka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtību, un tas atbilst maiņas kursiem, kas ir spēkā pirmajā daļā minētajos datumos.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 15. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

priekšsēdētāja vietniece

Catherine ASHTON

(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2) OV L 228, 31.8.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

2009. GADA AUGUSTS

Darbavieta	Ekonomiskās paritātes, 2009. gada augusts	Valūtas maiņas kurss, 2009. gada augusts (*1)	Korekcijas koeficienti, 2009. gada augusts (*2)
Eritreja (1)	11,28	21,6903	52,0
Gruzija	1,919	2,3805	80,6
Gana (2)	1,009	2,0935	48,2
Indonēzija (Džakarta) (3)	10 091	13 989,6	72,1
Indonēzija (Banda Ačeha) (4)	7 989	13 989,6	57,1
Libērija (2)	USD 1,265	USD 1,4053	90,0
Moldova	9,558	15,9211	60,0
Melnkalne	0,6456	1	64,6
Serbija (Belgrada) (2)	65,28	93,045	70,2
Sudāna (Hartuma) (5)	1,93	3,55881	54,2

2009. GADA SEPTEMBRIS

Darbavieta	Ekonomiskās paritātes, 2009. gada septembris	Valūtas maiņas kurss, 2009. gada septembris (*3)	Korekcijas koeficienti, 2009. gada septembris (*4)
Ēģipte (7)	3,272	7,9632	41,1
Gambija (8)	24,07	38,05	63,3
Gvineja (Konakri)	4 456	6 793,48	65,6
Kazahstāna (Astana) (7)	154,2	215,54	71,5
Sjerraleone	3 745	5 088,7	73,6
Sudāna (Hartuma) (6)	2,035	3,63297	56,0
Austrumtimora (9)	USD 1,008	USD 1,4364	70,2
Venecuēla (10)	2,94	3,08826	95,2

2009. GADA OKTOBRIS

Darbavieta	Ekonomiskās paritātes, 2009. gada oktobris	Valūtas maiņas kurss, 2009. gada oktobris (*5)	Korekcijas koeficienti, 2009. gada oktobris (*6)
Albānija	89,99	134,994	66,7
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (12)	39,56	61,4321	64,4
Austrālija (12)	1,693	1,669	101,4
Kambodža	4 435	6 186,5	71,7
Horvātija	6,345	7,2708	87,3
Eritreja (11)	12,34	22,4703	54,9
Gvineja-Bisava	644,7	655,957	98,3
Mali	593,6	655,957	90,5
Jaunkaledonija	141,4	119,332	118,5
Uganda	1 965	2 839,77	69,2
Kongo Demokrātiskā Republika (Kinšasa) (13)	USD 1,663	USD 1,45490	114,3
Šrilanka (12)	107,3	169,169	63,4
Tadžikistāna	3,715	6,3745	58,3
Tanzānija	1 287	1 894,85	67,9
Taizeme	28,36	48,906	58,0
Turcija (13)	1,742	2,168	80,4
Ukraina	7,579	11,746	64,5
Zambija (13)	3 830	6 820,88	56,2

2009. GADA NOVEMBRIS

Darbavieta	Ekonomiskās paritātes, 2009. gada novembris	Valūtas maiņas kurss, 2009. gada novembris (*7)	Korekcijas koeficienti, 2009. gada novembris (*8)
Alžīrija	74,7	107,642	69,4
Ēģipte (15)	3,544	8,26565	42,9
Indonēzija (Banda Ačeha) (14)	8 536	14 188,1	60,2
Izraēla	5,351	5,5483	96,4
Kazahstāna (Almati)	172	226,55	75,9
Kazahstāna (Astana) (15)	162,9	226,55	71,9
Kirgizstāna	48,82	64,4757	75,7
Laosa (17)	9 584	12 734	75,3
Libāna	1 638	2 229,29	73,5
Nepāla (17)	79,66	111,64	71,4
Krievija	40,41	43,1957	93,6
Čada	751,4	655,957	114,6
Venecuēla (16)	3,172	3,17543	99,9

2009. GADA DECEMBRIS

Darbavieta	Ekonomiskās paritātes, 2009. gada decembris	Valūtas maiņas kurss, 2009. gada decembris (*9)	Korekcijas koeficienti, 2009. gada decembris (*10)
Saūda Arābija	4,174	5,5885	74,7
Kongo (Brazavilla)	725	655,957	110,5
Kuba	USD 1,105	USD 1,4918	74,1
Eritreja (18)	13,43	22,8273	58,8
Gambija (21)	25,54	40,1	63,7
Gana (19)	1,069	2,155	49,6
Gvatemala	8,18	12,3745	66,1
Haiti	60,46	64,591	93,6
Zālamana salas	10,68	11,7695	90,7
Indija	38,84	69,5925	55,8
Libērija (19)	USD 1,38	USD 1,4918	92,5
Madagaskara	2 140	2 907,57	73,6
Malaizija	3,289	5,0587	65,0
Malāvija	158,9	213,936	74,3
Paragvaja	4 341	7 186,56	60,4
Kongo Demokrātiskā Republika (Kinšasa) (22)	USD 1,772	USD 1,4918	118,8
Serbija (Belgrada) (19)	69,83	94,412	74,0
Sudāna (Hartuma) (20)	2,19	3,52542	62,1
Surinama	1,92	4,18	45,9
Turcija (22)	1,831	2,283	80,2
Vjetnama	12 873	29 495,2	43,6
Zambija (22)	4 038	6 974,14	57,9

2010. GADA JANVĀRIS

Darbavieta	Ekonomiskās paritātes, 2010. gada janvāris	Valūtas maiņas kurss, 2010. gada janvāris (*11)	Korekcijas koeficienti, 2010. gada janvāris (*12)
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (26)	37,26	61,447	60,6
Argentīna	3,219	5,4559	59,0
Austrālija (26)	1,596	1,6036	99,5
Etiopija	14,33	18,2782	78,4
Indonēzija (Džakarta) (23)	9 550	13 511,5	70,7
Īslande	144,5	180,96	79,9
Kosova (Priština)	0,5854	1	58,5
Laosa (27)	8 875	12 174	72,9
Lībija	1,018	1,7683	57,6
Nepāla (27)	74	107,83	68,6
Nigēra	593,3	655,957	90,4
Samoa	2,891	3,61939	79,9
Šrilanka (26)	114,1	163,139	69,9
Austrumtimora (24)	USD 1,083	USD 1,4338	75,5
Venecuēla (25)	3,357	3,0788	109,0

(*1) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).

(*2) Brisele = 100.

(1) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, oktobrī un decembrī.

(2) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un decembrī.

(3) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada augustā un 2010. gada janvārī.

(4) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un novembrī.

(5) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, septembrī un decembrī.

(*3) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).

(*4) Brisele = 100.

(6) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, septembrī un decembrī.

(7) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un novembrī.

(8) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un decembrī.

(9) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada septembrī un 2010. gada janvārī.

(10) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: 2009. gada septembrī un novembrī, kā arī 2010. gada janvārī.

(*5) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).

(*6) Brisele = 100.

(11) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, oktobrī un decembrī.

(12) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada oktobrī un 2010. gada janvārī.

(13) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: oktobrī un decembrī.

(*7) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).

(*8) Brisele = 100.

(14) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un novembrī.

(15) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un novembrī.

(16) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: 2009. gada septembrī un novembrī un 2010. gada janvārī.

(17) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada novembrī un 2010. gada janvārī.

(*9) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).

(*10) Brisele = 100.

(18) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, oktobrī un decembrī.

(19) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un decembrī.

(20) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, septembrī un decembrī.

(21) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un decembrī.

(22) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: oktobrī un decembrī.

(*11) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).

(*12) Brisele = 100.

(23) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada augustā un 2010. gada janvārī.

(24) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada septembrī un 2010. gada janvārī.

(25) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: 2009. gada septembrī un novembrī, kā arī 2010. gada janvārī.

(26) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada oktobrī un 2010. gada janvārī.

(27) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada novembrī un 2010. gada janvārī.

21.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/55

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 20. decembris),

kurā uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētie produkti

(pārstrādāta versija)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 8434)

(2010/791/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta b) punkta i) apakšpunktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1988. gada 28. oktobra Lēmums 88/566/EEK, kurā uzskaitīti Padomes Regulas (EEK) Nr. 1898/87 3. panta 1. punkta otrajā daļā minētie produkti (2), ir būtiski grozīts (3). Skaidrības labad tas ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2)

Regula (EK) Nr. 1234/2007 nosaka principu, ka apzīmējumus “piens” un “piena produkti” nevar izmantot tiem piena produktiem, kas nav minēti tās XII pielikuma II punktā. Izņēmuma gadījumā šis princips neattiecas uz tādu produktu apzīmējumu, kuru precīzas īpašības ir zināmas to tradicionālā izmantojuma dēļ un/vai ja apzīmējumi tiek skaidri izmantoti, lai aprakstītu produkta raksturīgo kvalitāti.

(3)

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai orientējošs to produktu saraksts, kurus tās savā teritorijā uzskata par atbilstīgiem iepriekš minētā izņēmuma kritērijiem. Šādu produktu saraksts jāveido, pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem orientējošajiem sarakstiem. Minētajā sarakstā jāiekļauj attiecīgo produktu nosaukumi saskaņā ar to tradicionālo izmantojumu dažādās Savienības valodās, lai šos nosaukumus varētu izmantot visās dalībvalstīs, ja tie atbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (4).

(4)	Šo sarakstu var papildināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta b) punkta i) apakšpunktu.

(5)

Pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā dažas jaunās dalībvalstis iesniedza to produktu sarakstus, kuri pēc šo valstu ieskatiem to teritorijās atbilst iepriekšminētā izņēmuma piemērošanas kritērijiem. Tāpēc šā lēmuma I pielikums jāpapildina, iekļaujot jauno dalībvalstu to produktu nosaukumus attiecīgajās valodās, uz kuriem var attiecināt šo izņēmumu.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produkti, kuri Savienības teritorijā atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētajiem produktiem, ir uzskaitīti šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Atceļ Lēmumu 88/566/EEK.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 20. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 310, 16.11.1988., 32. lpp.

(3) Sk. II pielikumu.

(4) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

I PIELIKUMS

To produktu saraksts, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā

Leche de almendras

Kakaosmør

Mandelsmør

Jordnøddesmør

Kokosmælk

Flødeboller

»… fromage «

ko izmanto, lai apzīmētu desertu uz augļu bāzes, kurš nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, citronfromage)

Smørtyve

Ostekiks

Osterejer

Flødetablet

Flødefodbolde

Flødemint

Flødekaramel

Kokosmilch

Liebfrau(en)milch

Fischmilch

Milchner

Butterbirne

Rahmapfel

Butterbohne

Butterkohl

Butterpilz

Milchbrätling

Buttersalat

Erdnussbutter

Kakaobutter

Fleischkäse

Leberkäse

Käseklee

Butterhäuptel

Butterschnitzel

Faschiertes Butterschnitzel

Milchmargarine

Margarinestreichkäse

Βούτυρο κακάου

Φρουτόκρεμα

Κρέμα αραβοσίτου

Κρέμα κάστανου

Νουκρέμα

Coconut milk

“ Cream …” vai “ Milk …”

ko izmanto, lai apzīmētu alkoholiskos dzērienus, kuri nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, cream sherry, milk sherry)

Cream soda

Cream filled biscuits (piemēram, custard cream, bourbon cream, raspberry cream biscuits, strawberry cream, utt.)

Cream filled sweets vai chocolates (piemēram, peppermint cream, raspberry cream, crème egg)

Cream crackers

Salad cream

Creamed coconut vai citu līdzīgu augļu, riekstu vai dārzeņu produkti, kuros vārds “ creamed ” norāda uz šā produkta raksturīgo konsistenci

Cream of tartar

Cream vai creamed soups (piemēram, cream of tomato soup, cream of celery, cream of chicken utt.)

Horseradish cream

Ice-cream

Jelly cream

Table cream

Cocoa butter

Shea butter

Nut butters (piemēram, peanut butter)

Butter beans

Butter puffs

Fruit cheese (piemēram, lemon cheese, Damson cheese)

Lait d’amande

Lait de coco

« Crème …»

ko izmanto, lai apzīmētu zupu, kura nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena un piena produktu aizvietotājus (piemēram, crème de volailles, crème de légumes, crème de tomates, crème d’asperges, crème de bolets, utt.)

« Crème …»

ko izmanto, lai apzīmētu alkoholiskos dzērienus, kuri nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, crème de cassis, crème de framboise, crème de banane, crème de cacao, crème de menthe, utt.)

« Crème …»

ko izmanto, lai apzīmētu sagatavotus gaļas produktus (piemēram, crème de foie de volaille, pâté crème utt.)

Crème de maïs

Crème de riz

Crème d’avoine

Crème d’anchois

Crème d’écrevisses

Crème de pruneaux, crème de marron (citu kauleņu krēms)

Crème confiseur

Beurre de cacao

Beurre de cacahouète

Fromage de tête

Haricot beurre

Beurré Hardy

Latte di mandorla

Burro di cacao

Latte di cocco

Fagiolini al burro

Vajretek

Gyümölcssajt (pl. birsalmasajt)

Disznósajt vagy hússajt vagy fejsajt

Haltej

Kakaóvaj

Kókusztej

Mogyoróvaj

Vajbab

Vajkörte

Pindakaas

Hoofdkaas

Cacaoboter

Leverkaas

Hamkaas

Tongkaas

Nierkaas

Kokosmelk

„… crème ”

ko izmanto, lai apzīmētu zupu, kura nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, groentencrème, tomatencrème, aspergecrème, utt.)

„… crème ”

ko izmanto, lai apzīmētu alkoholiskos dzērienus, kuri nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, cassiscrème, frambozencrème, cacaocrème, bananencrème utt.)

Crèmevulling

Levercrème

Boterbonen

Ser jabłeczny

Leite de coco

Manteiga de cacau

Manteiga de amendoim

Queijo doce de Tomar

Queijinho de sal

Mesni sir

Arašidové maslo

Fazul’a maslová (maslovka)

Kakaové maslo

Kokosové mlieko

Masliak

Maslová hruška (maslovka)

Pečeňový syr

Vtáčie mlieko

Kaakaovoi

Maapähkinävoi

Voileipäkeksi

Voitatti

Voileipäkakku

Jordnötssmör

Kakaosmör

Smörsopp

Kokosmjölk

Ostkex

Margarinost

Smördeg

II PIELIKUMS

Atceltais lēmums ar grozījumu

Komisijas Lēmums 88/566/EEK	(OV L 310, 16.11.1988., 32. lpp.)
Komisijas Lēmums 98/144/EK	(OV L 42, 14.2.1998., 61. lpp.)

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums 88/566/EEK	Šis lēmums
1. pants	1. pants
—	2. pants
2. pants	3. pants
Pielikums	I pielikums
—	II pielikums
—	III pielikums

21.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/63

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2010. gada 13. decembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām

(ECB/2010/30)

(2010/794/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu un 14.3. pantu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, ko veido dalībvalstu, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā –“iesaistītās dalībvalstis”), nacionālās centrālas bankas (NCB) un Eiropas Centrālā banka (ECB), lai visās iesaistītajās dalībvalstīs šādu politiku īstenotu vienoti.

(2)	ECB ir tiesības izstrādāt nepieciešamās pamatnostādnes, lai īstenotu Eurosistēmas vienoto monetāro politiku, un NCB pienākums ir darboties saskaņā ar šādām pamatnostādnēm.

(3)

2000. gada 31. augusta Pamatnostādne ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) jāgroza, lai atspoguļotu pārmaiņas Eurosistēmas monetārās politikas regulējumā, jo īpaši, lai: a) noteiktu atbilstības kritērijus tam, kā izmantot pašu izdotas PVKIU neatbilstošas nodrošinātās banku obligācijas, kuru pamatā esošais aktīvs ir komercsektora hipotēkas; b) termiņnoguldījumus noteiktu par atbilstošu nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijām un dienas kredītam; c) grozītu I pielikuma 5. papildinājumu, lai ņemtu vērā euro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī, kā arī to, ka ir mainījies Central Bank and Financial Services Authority of Ireland nosaukums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi I pielikumā

Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Pārbaude

1. Ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī NCB nosūta ECB sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šīs pamatnostādnes pielikuma 1., 3. un 4. punktam.

2. Ne vēlāk kā 2011. gada 8. janvārī NCB nosūta ECB sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šīs pamatnostādnes pielikuma 2. punktam.

3. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā divas dienas pēc tās pieņemšanas.

2. Šīs pamatnostādnes pielikuma 1., 3. un 4. punktu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

3. Šīs pamatnostādnes pielikuma 2. punktu piemēro no 2011. gada 1. februāra.

4. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu NCB.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 13. decembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājis

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

PIELIKUMS

Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza šādi.

Ar šādu daļu aizstāj 6.2.2. sadaļas pirmo daļu:

“Atbilstošo aktīvu vienotajā sistēmā kā nodrošinājums atbilstoši ir trīs veidu netirgojamie aktīvi – atbilstošu darījuma partneru termiņnoguldījumi, kredītprasības un netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti (RMBD) (*1).

(*1) No 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim kredītprasībām tiek noteikts starprežīms, kas ļauj katrai NCB izvēlēties minimālo apjomu kredītprasībām, kas ir atbilstošas kā nodrošinājums, izņemot izmantošanu pārrobežu darījumos, un lemt, vai tiks piemērota maksa par apkalpošanu. Ar 2012. gada 1. janvāri tiks noteikts vienots režīms.” "

Šādi groza 6.2.3. sadaļu:

Septīto daļu (piekto daļu pēc virsraksta “Atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumi”) aizstāj ar šādu:

“Nosacījums par ciešām saiknēm nav piemērojams: a) ciešām saiknēm starp darījuma partneri un EEZ valsts iestādēm, kurām ir tiesības iekasēt nodokļus, vai gadījumos, ja EEZ valsts sektora iestāde, kurai ir tiesības iekasēt nodokļus, garantē kādu parāda instrumentu; b) nodrošinātām banku obligācijām, kas emitētas saskaņā ar PVKIU Direktīvas 22. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem; vai c) gadījumiem, kuros parāda instrumentus aizsargā īpaši tiesiskās aizsardzības pasākumi, ko var pielīdzināt b) punktā minētajiem instrumentiem, piemēram: i) netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; vai ii) ar dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītu nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas vai ar komercsektora hipotekāro kredītu nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas, t. i., dažas nodrošinātās banku obligācijas, ko Eiropas Komisija nav atzinusi par PVKIU atbilstošām, kas atbilst visiem kritērijiem, ko piemēro ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas izklāstīti 6.2. un 6.3. sadaļā, un šādiem papildu kritērijiem (*2):

Ar dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītiem nodrošinātu strukturēto nodrošināto banku obligāciju gadījumā:

—

dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītiem, kas ir strukturētu nodrošināto obligāciju pamatā, jābūt euro, to emitentam (un debitoram un garantijas devējam, ja tie ir juridiskas personas) jābūt reģistrētam dalībvalstī, pamatā esošajiem aktīviem jāatrodas dalībvalstī, un kredītu noteicošajiem tiesību aktiem jābūt kādas dalībvalsts tiesību aktiem,

—

dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredīti ir atbilstoši attiecīgo strukturēto nodrošināto obligāciju nodrošinājuma pūlam, ja tos nodrošina atbilstoša garantija vai hipotēka. Atbilstošai garantijai jābūt tādai, ko izmaksā 24 mēnešu laikā no saistību neizpildes. Šādu garantēto kredītu atbilstošās garantijas var sniegt dažādu līgumu formā, t.sk. apdrošināšanas līgumu formā, ar nosacījumu, ka tās sniedz valsts sektora iestāde vai valsts uzraudzīta finanšu iestāde. Garantijas devējam šādos garantētajos kredītos nedrīkst būt ciešu saikņu ar nodrošināto bankas obligāciju emitentu, un viņam uz darījuma laiku jābūt apstiprināta ECAI piešķirtam [A+/A1/AH] kredītreitingam,

—	līdz 10 % nodrošinājuma pūla var aizstāt ar augstas kvalitātes citu nodrošinājumu. Šo ierobežojumu var pārsniegt tikai pēc padziļināta attiecīgās NCB novērtējuma,

—	katra atsevišķā atbilstošā kredīta maksimālā daļa, kurai līdzekļus var iegūt ar strukturēto nodrošināto bankas obligāciju emisiju, ir 80 % no kredīta pret nodrošinājuma (loan-to-value (LTV)) vērtības. LTV aprēķinam jābalstās uz konservatīvu tirgus novērtējumu,

—	nodrošinājumam obligāti jābūt vismaz 8 % lielākam par aizdevumu,

—	maksimālā kredīta summa dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītiem ir 1 milj. euro,

—	nodrošinājuma pūla atsevišķajam kredītnovērtējumam jāatbilst 10 bāzes punktu NV līmenim viena gada periodā, kas atbilst “A” kredītreitingam (sk. 6.3.1. sadaļu),

—	emitentam un saistītajiem uzņēmumiem, kas ir daļa no darījuma vai uz kuriem attiecas darījums ar strukturētajām nodrošinātajām bankas obligācijām, piemērojamais mazākais kredītreitings ir “A” (Fitch vai Standard & Poor’s “A–” vai Moody’s “A3”, vai DBRS “AL”).

Ar komercsektora hipotekāro kredītu nodrošinātu strukturēto nodrošināto banku obligāciju gadījumā:

—

komercsektora hipotekārajiem kredītiem, kas ir strukturētu nodrošināto obligāciju pamatā, jābūt euro, to emitentam (un debitoram un garantijas devējam, ja tie ir juridiskas personas) jābūt reģistrētam dalībvalstī, pamatā esošajiem aktīviem jāatrodas dalībvalstī, un kredītu noteicošajiem tiesību aktiem jābūt kādas dalībvalsts tiesību aktiem,

—	līdz 10 % nodrošinājuma pūla var aizstāt ar augstas kvalitātes citu nodrošinājumu. Šo ierobežojumu var pārsniegt tikai pēc padziļināta attiecīgās NCB novērtējuma,

—	katra atsevišķā atbilstošā kredīta maksimālā daļa, kurai līdzekļus var iegūt ar strukturēto nodrošināto bankas obligāciju emisiju, ir 60 %. LTV aprēķinam jābalstās uz konservatīvu tirgus novērtējumu,

—	nodrošinājumam obligāti jābūt vismaz 10 % lielākam par aizdevumu,

—	katra atsevišķā aizņēmēja daļa kopējā nodrošinājuma pūlā pēc attiecīgā aizņēmēja neatmaksāto summu apkopošanas nevar pārsniegt 5 % no nodrošinājuma pūla kopsummas,

—	nodrošinājuma pūla atsevišķajam kredītnovērtējumam jāatbilst 1. kredītspējas līmenim pēc Eurosistēmas reitingu skalas (sk. 6.3.1. sadaļu),

—	emitentam un saistītajiem uzņēmumiem, kas ir daļa no darījuma vai uz kuriem attiecas darījums ar strukturētajām nodrošinātajām bankas obligācijām, piemēro 2. kredītspējas līmeni,

—

pamatā esošie komercsektora hipotekārie kredīti jāpārvērtē vismaz reizi gadā. Pārvērtēšanai pilnībā jāatspoguļo īpašumu cenas samazinājums. Cenas pieauguma gadījumā piemēro 15 % diskontu. Kredīti, kas neatbilst LTV ierobežojuma prasībai, jāaizstāj ar jauniem kredītiem vai ar attiecīgās NCB piekrišanu jānodrošina ar papildu nodrošinājumu. Galvenā piemērotā novērtēšanas metode ir novērtēšana pēc tirgus vērtības, t. i., aprēķinātā cena, kas tiktu iegūta aktīvus ar pienācīgu rūpību pārdodot tirgū. Šajos aprēķinos balstās uz viskonservatīvākajiem pieņēmumiem. Kā sekundāro novērtēšanas metodi var izmantot arī statistisko metodi,

—	vienmēr jānodrošina likviditātes rezerve atbilstošajā darījuma partnerī noguldītas euro skaidras naudas veidā, lai segtu ar nodrošinātajām banku obligācijām saistītos procentu maksājumus nākošajiem sešiem mēnešiem,

—

ja pamatā esošā komercsektora hipotekārā kredīta aizņēmēja īstermiņa kredītreitings ir zemāks par 2. kredītspējas līmeni to deviņu mēnešu laikā, kas ir pirms termiņa iestāšanās nodrošinātajai banku obligācijai ar garantētu pamatsummas atmaksu termiņa beigās, šādam aizņēmējam jāiesniedz euro summa, kas ir pietiekama, lai segtu attiecīgo nodrošinātas banku obligācijas pamatsummas daļu, ka arī saistītos izdevumus, kas emitentam saskaņā ar nodrošināto banku obligāciju jāiemaksā likviditātes rezervē,

—

likviditātes nepietiekamības gadījumā sākotnējo termiņu var pagarināt par 12 mēnešiem, lai kompensētu termiņu neatbilstības starp nodrošinājuma pūla amortizējošajiem kredītiem un nodrošinātās banku obligācijas atmaksu termiņa beigās. Tomēr pēc sākotnējā termiņa beigām nenodrošinātā banku obligācija būs neatbilstoša izmantošanai pašu vajadzībām.

(*2) Ar dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītu nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas, kas iesniegtas pirms 2010. gada 10. oktobra un kas neatbilst šiem kritērijiem, var tikt izmantotas līdz 2011. gada 31. martam. Ar komercsektora hipotekārajiem kredītiem nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas, kas iesniegtas pirms 2011. gada 1. februāra un kas neatbilst šiem kritērijiem, var tikt izmantotas līdz 2011. gada 31. martam.” "

Astoto daļu (sesto daļu pēc virsraksta “Atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumi”) aizstāj ar šādu:

“Turklāt ar dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītu nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas vai ar komercsektora hipotekāro kredītu nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas gadījumā darījuma partneriem jāsniedz pazīstamas juridiskās firmas juridisks apstiprinājums, kas apstiprina, ka ievēroti šādi nosacījumi:

—	nodrošināto banku obligāciju emitents ir ES dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde un nav īpaša mērķa uzņēmums pat tad, ja šīs nodrošinātas banku obligācijas garantējusi ES dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde,

—	saskaņā ar dalībvalsts, kurā reģistrēts emitents vai emitētas nodrošinātas banku obligācijas, likumiem uz nodrošināto banku obligāciju emitentu/emisiju attiecas īpaša valsts uzraudzība, kuras mērķis ir nodrošināto banku obligāciju turētāju aizsardzība,

—	emitenta maksātnespējas gadījumā, nodrošināto banku obligāciju turētājiem ir prioritāte attiecībā uz pamatsummas atmaksu un procentu maksājumiem, kas izriet no (pamatā esošajiem) atbilstošajiem aktīviem,

—

no nodrošināto banku obligāciju emisijas iegūtās summas tiek (atbilstoši nodrošināto banku obligāciju dokumentācijā izklāstītajiem ieguldījumu noteikumiem) investētas saskaņā ar attiecīgajiem nacionālajiem nodrošināto banku obligāciju tiesību aktiem vai citiem šiem aktīviem piemērojamiem tiesību aktiem.”

3.	Šādu apakšsadaļu pievieno 6.4.3. sadaļai: “ Termiņnoguldījumi Termiņnoguldījumiem novērtējuma diskontu nepiemēro.”

Ar šādu tabulu tiek aizstāta 5. papildinājuma tabula:

“ Eurosistēmas interneta lapas

Centrālā banka	Interneta lapa
Eiropas Centrālā banka	www.ecb.europa.eu
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	www.nbb.be vai www.bnb.be
Deutsche Bundesbank	www.bundesbank.de
Eesti Pank	www.eestipank.ee
Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland	www.centralbank.ie
Bank of Greece	www.bankofgreece.gr
Banco de España	www.bde.es
Banque de France	www.banque-france.fr
Banca d’Italia	www.bancaditalia.it
Central Bank of Cyprus	www.centralbank.gov.cy
Banque centrale du Luxembourg	www.bcl.lu
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	www.centralbankmalta.org
De Nederlandsche Bank	www.dnb.nl
Oesterreichische Nationalbank	www.oenb.at
Banco de Portugal	www.bportugal.pt
Národná banka Slovenska	www.nbs.sk
Banka Slovenije	www.bsi.si
Suomen Pankki	www.bof.fi”

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.336.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 336

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. gadagājums 2010. gada 21. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1225/2010 (2010. gada 13. decembris), ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1226/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai	13
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1227/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1055/2008, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 saistībā ar kvalitātes kritērijiem un kvalitātes ziņojumiem, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku	15
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1228/2010 (2010. gada 15. decembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu	17
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1229/2010 (2010. gada 20. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	20
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1230/2010 (2010. gada 20. decembris), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	22
		LĒMUMI
		2010/787/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 10. decembris) par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai	24
	*	Padomes Lēmums 2010/788/KĀDP (2010. gada 20. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2008/369/KĀDP atcelšanu	30
		2010/789/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 17. novembris) attiecībā uz atbalstu, lai segtu Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas (Valsts atbalsts C 1/10 – Beļģija) (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7263)	43
		2010/790/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 15. decembris), ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, kurus no 2009. gada 1. augusta, 2009. gada 1. septembra, 2009. gada 1. oktobra, 2009. gada 1. novembra, 2009. gada 1. decembra un 2010. gada 1. janvāra piemēro trešās valstīs strādājošo Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	50
		2010/791/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 20. decembris), kurā uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētie produkti (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 8434)	55
		2010/792/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 20. decembris), ar ko pagarina pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi Ungārijā ( 1 )	60
		2010/793/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 20. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2005/1/EK, ar ko apstiprina metodes cūku liemeņu klasificēšanai Čehijas Republikā, attiecībā uz šādu liemeņu noformējumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 9187)	62
		PAMATNOSTĀDNES
		2010/794/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2010. gada 13. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (ECB/2010/30)	63

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	71,2
	EG	88,4
	MA	47,9
	TR	114,5
	ZZ	80,5
0707 00 05	EG	140,2
	JO	158,2
	TR	78,6
	ZZ	125,7
0709 90 70	MA	79,0
	TR	95,8
	ZZ	87,4
0805 10 20	AR	43,0
	BR	41,5
	MA	65,0
	PE	58,9
	TR	55,8
	UY	48,7
	ZA	44,7
	ZZ	51,1
0805 20 10	MA	68,3
0805 20 10	ZZ	68,3
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	HR	61,3
	IL	71,6
	TR	70,0
	ZZ	67,6
0805 50 10	AR	49,2
	TR	51,4
	UY	49,2
	ZZ	49,9
0808 10 80	AR	74,9
	CA	110,7
	CL	84,2
	CN	83,7
	MK	29,3
	NZ	74,9
	US	110,7
	ZA	124,1
	ZZ	86,6
0808 20 50	CN	76,6
	US	86,2
	ZZ	81,4

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	64,20	0,00
1701 11 90 (1)	64,20	0,00
1701 12 10 (1)	64,20	0,00
1701 12 90 (1)	64,20	0,00
1701 91 00 (2)	59,68	0,00
1701 99 10 (2)	59,68	0,00
1701 99 90 (2)	59,68	0,00
1702 90 95 (3)	0,60	0,17

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai ( OV L 199, 28.7.2008. )	68