18.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/1

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 29. novembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru nosaka Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu

(2010/783/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1563/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (1).

(2)	Minētajam nolīgumam pievienotais protokols zaudē spēku 2010. gada 31. decembrī.

(3)

Eiropas Savienība ir risinājusi sarunas ar Komoru Salu Savienību (turpmāk “Komoru salas”) par jauna protokola noslēgšanu, ar kuru ES kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Komoru Salu Savienības suverenitātē vai jurisdikcijā. Lai nodrošinātu ES zvejas kuģu darbību, jaunā protokola 13. pantā paredzēts, ka to piemēros provizoriski.

(4)	Šo sarunu rezultātā 2010. gada 21. maijā tika parafēts jauns protokols, un to grozīja ar vēstuļu apmaiņu 2010. gada 16. septembrī.

(5)	Jaunais protokols būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, gaidot to procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas tā noslēgšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības vārdā ir apstiprināta protokola, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā, parakstīšana, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kuras ir tiesīgas parakstīt protokolu Eiropas Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Protokolu saskaņā ar tā 13. pantu piemēro provizoriski, gaidot to procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2010. gada 29. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. PEETERS

(1) OV L 290, 20.10.2006., 6. lpp.

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas iespējas trīs gadu laikposmā ir šādas:

—	tunzivju seineri: 45 kuģi,

—	kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 25 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 6., 8. un 9. pantam.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir noteikts EUR 1 845 750.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

a)	ikgadēja summa EUR 315 250 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Komoru salu EEZ un kas atbilst atsauces daudzumam 4 850 tonnu gadā; un

b)	īpaša ikgadēja summa EUR 300 000 gadā, kas paredzēta Komoru salu zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5. un 6. pantam un nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu šā protokola piemērošanas laikā Eiropas Savienība pārskaita, katru gadu izmaksājot EUR 615 250, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu gada kopējai summai.

5. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas kopējais apjoms Komoru salu ūdeņos pārsniedz 4 850 tonnas gadā, tad gada finansiālā ieguldījuma kopējo summu paaugstina par EUR 65 par katru nozvejoto papildu tonnu. Tomēr Eiropas Savienības šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu (EUR 630 500). Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjoms pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršai kopējai gada summai, summu, kas jāmaksā par daudzumu, kurš pārsniedz šo robežu, maksā nākamajā gadā.

6. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 30 dienas pēc šā protokola stāšanās spēkā, un maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

7. Komoru salu iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8. Finansiālā ieguldījuma daļu, kas norādīta šā protokola 2. panta 2. punktā, iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Komoru Centrālajā Bankā.

9. No šā īpašā konta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma summu pārskaitīs TR 5006 kontā, ko Komoru Zivsaimniecības ministrija atvērusi Centrālajā Bankā.

3. pants

Atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Komoru salu ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

—	gada un daudzgadu pamatnostādnes par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu,

—	gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Komoru salas izvirzījušas valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības ieviešanu,

—	ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visus ierosinātos grozījumus nozares daudzgadu programmā Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Katru gadu Komoru salas vajadzības gadījumā iedala 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma daļas daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām. Par šo iedalījumu paziņo Eiropas Savienībai.

4. Gadījumā, ja nozares daudzgadu programmas ieviešanas rezultātu gada novērtējums to pamato, Eiropas Komisija pēc konsultēšanās ar abām Pusēm Apvienotajā komitejā patur tiesības samazināt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto finansiālā ieguldījuma daļu, lai šiem rezultātiem pielāgotu programmas īstenošanai izlietojamo summu.

4. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejniecības veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Komoru salu ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Komoru Salu Savienība cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Komoru salu EEZ.

3. Puses cenšas ievērot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pieņemtās rezolūcijas un ieteikumus un apņemas veicināt sadarbību atbildīgas zvejniecības pārvaldības jomā apakšreģiona mērogā.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses konsultējas Apvienotajā komitejā, kas noteikta nolīguma 9. pantā, lai vajadzības gadījumā pēc zinātniskas sanāksmes un kopīgas vienošanās pieņemtu pasākumus ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu zvejas resursu pārvaldību, kas ietekmē Eiropas Savienības kuģu darbības.

5. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl IOTC ieteikumi un rezolūcijas liecina, ka šāda pielāgošana nodrošinās Komoru salu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā. Tādā gadījumā 2. panta 2. punktā a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

6. pants

Jaunas zvejas iespējas

1. Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejā, kas nav paredzēta 1. pantā, Puses savstarpēji apspriežas pirms atļaujas iespējamās piešķiršanas no Komoru salu iestāžu puses. Vajadzības gadījumā Puses vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Puses veicina izpētes zveju. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses lūguma Puses savstarpēji apspriežas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu par sugām, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

3. Puses veic izpētes zveju saskaņā ar spēkā esošajiem Komoru salu tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā, saskaņā ar attiecīgajiem administratīvajiem un zinātniskajiem noteikumiem. Izpētes zvejas atļauju izdod uz laikposmiem, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

4. Ja Puses uzskata, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, Komoru salu iestādes nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmē var Eiropas Savienības flotei iedalīt jaunu sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina.

7. pants

Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1. Neskarot nolīguma 6. pantu, kuģi, kas kuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, Komoru salu ūdeņos var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un šā protokola pielikumā aprakstīto kārtību.

2. Komoru salu iestādes var izdot Eiropas Savienības kuģiem zvejas atļaujas spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī izpētes zvejai. Tomēr šo atļauju izdošanu reglamentē Komoru Salu Savienības normatīvie akti, un tai vajadzīga abu Pušu piekrišana.

8. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pārskatīt vai apturēt, ja:

a)	sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Komoru salu EEZ;

b)	krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

c)	Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Komoru salās ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā.

2. Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

a)	pēc Apvienotās komitejas veiktā novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

b)	šis finansiālais ieguldījums nav iemaksāts.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus un zvejas darbības var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato.

9. pants

Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā aptur šādos gadījumos:

a)	sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Komoru salu EEZ;

b)	ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

c)	Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Komoru salās ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā;

d)	Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā ieguldījuma maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

e)	starp Pusēm rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu;

f)	viena no Pusēm neievēro šajā protokolā izklāstītos noteikumus.

2. Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja domstarpības starp abām Pusēm uzskata par nopietnām un ja apspriedes Apvienotajā komitejā nav novedušas pie mierizlīguma.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina konsultācijas, lai meklētu risinājumu ar izlīgumu domstarpībām, kas tās pretnostata. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

10. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Komoru salu ūdeņos nosaka Komoru salās piemērojamie tiesību akti, izņemot, ja Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

2. Komoru salu iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

11. pants

Piemērošanas ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro trīs gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 13. pantu, ja vien nav nosūtīts paziņojums saskaņā ar 12. pantu.

12. pants

Piemērošanas izbeigšana

1. Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

13. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu un tā pielikumu provizoriski piemēro no to parakstīšanas dienas.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

Nosacījumi, kas piemērojami Eiropas Savienības kuģu zvejas darbībām Komoru salu ūdeņos

I NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJU PIEPRASĪŠANA UN IZDOŠANA

1. IEDAĻA

Zvejas atļauju izdošana

Tikai zvejot tiesīgi Eiropas Savienības kuģi var saņemt atļauju zvejot Komoru salu ūdeņos.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Komoru salu ūdeņos. Tiem ir jābūt likumības stāvoklī attiecībā pret Komoru salu pārvaldes iestādēm tajā nozīmē, ka tiem ir jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām Komoru salās saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 noteikumi.

Visus Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir Komoru salu rezidents. Šā aģenta vārdu un adresi norāda atļaujas pieprasījumā.

Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasītā atļaujas derīguma termiņa sākuma nosūta Komoru salu kompetentajām iestādēm zvejas atļaujas pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

Pieprasījumus iesniedz Komoru salu kompetentajām iestādēm saskaņā ar veidlapām, kuru paraugs dots 1. papildinājumā.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par to, ka ir nokārtota maksa par zvejas atļaujas derīguma termiņu,

—	visus citus dokumentus vai apliecinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus attiecīgā tipa kuģiem piemēro atbilstīgi šim protokolam.

Maksu ieskaita Komoru salu iestāžu norādītajā kontā.

Maksā ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

Visu kuģu zvejas atļaujas ar Eiropas Savienības Delegācijas Maurīcijā starpniecību izdod kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem 15 dienu laikā no dienas, kad Komoru salu kompetentās iestādes ir saņēmušas visus iepriekš 6. punktā minētos dokumentus.

10.

Ja zvejas atļaujas parakstīšanas brīdī Eiropas Savienības Delegācijas birojs ir slēgts, atļauju nodod tieši kuģa aģentam ar kopiju Delegācijai.

11.

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

12.

Tomēr pēc Eiropas Savienības lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita kuģa vārda, kurš līdzīgs aizstājamajam kuģim, un par to nav jāveic jauna maksa.

13.

Aizstājamā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis ar Eiropas Savienības Delegācijas starpniecību atdod anulēto atļauju Komoru salu kompetentajām iestādēm.

14.

Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto zvejas atļauju Komoru salu kompetentajām iestādēm. Eiropas Savienības Delegāciju Maurīcijā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

15.

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa, neskarot šā pielikuma VI nodaļas 1. punkta noteikumus.

2. IEDAĻA

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu. Tās var atjaunot.

Maksa ir noteikta 35 euro par Komoru salu ūdeņos nozvejotu tonnu zivju.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	3 700 euro gadā par tunzivju seineri, kas atbilst maksai par 106 tonnām nozvejotu tunzivju gadā,

—	2 200 euro gadā par katru kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kas atbilst maksai par 63 tonnām nozvejotu tunzivju gadā.

Maksu galīgo aprēķinu atkarībā no zvejas reisiem pieņem Eiropas Komisija vēlākais nākamā gada 31. jūlijā, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, ko sagatavo katrs kuģa īpašnieks un apliecina attiecībā uz nozvejas datu pārbaudi kompetenti zinātniskie institūti dalībvalstīs kā, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto de Investigação das Pescas e do Mar).

Šo aprēķinu paziņo vienlaicīgi Komoru salu kompetentajai iestādei un kuģu īpašniekiem.

Katru iespējamo papildu maksājumu kuģu īpašnieki pārskaitīs Komoru salu valsts kompetentajām iestādēm vēlākais nākamā gada 30. augustā kontā, kas minēts šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā.

Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

3. IEDAĻA

Apgādes kuģi

Apgādes kuģiem atļaujas izdod saskaņā ar Komoru salu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Par apgādes kuģiem izdotajām atļaujām nekādu maksu nepieprasa. Apgādes kuģiem jākuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu vai tiem jābūt Eiropas Savienības uzņēmējsabiedrības kuģiem.

Šo atļauju sarakstu Komoru salu kompetentās iestādes ar Eiropas Savienības Delegācijas Maurīcijā starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

II NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz mazapjoma zvejniecībām Komoru salu ūdeņos, Eiropas Savienības kuģiem nav atļauts zvejot tuvāk par 10 jūras jūdzēm no katras salas, ne arī trīs jūras jūdžu attālumā no zivju pievilināšanas ierīcēm (DCP), kuras uzstādījusi Komoru salu Zivsaimniecības ministrija un par kuru ģeogrāfisko atrašanās vietu ir paziņots Eiropas Savienības Delegācijas pārstāvim Maurīcijā.

Šos noteikumus var pārskatīt nolīguma 9. pantā minētā Apvienotā komiteja.

III NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA UN UZRAUDZĪBA

1. IEDAĻA

Nozvejas reģistrēšana

Visiem kuģiem, kam ir atļauts zvejot Komoru salu ūdeņos, saskaņā ar nolīgumu ir pienākums paziņot savu nozveju Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai saskaņā ar turpmāk norādītiem nosacījumiem.

1.1.	Eiropas Savienības kuģi, kuri ir saņēmuši atļauju zvejai Komoru salu ūdeņos, katru dienu aizpilda IOTC tunzivju zvejas žurnālu (2. un 3. papildinājums) par katru zvejas reisu, ko tie veic Komoru salu ūdeņos. Zvejas žurnālu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta.

1.2.	IOTC tunzivju zvejas žurnāla kopijas jānosūta arī I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā norādītajiem zinātniskajiem institūtiem.

Par laikposmiem, kuros kuģis neatrodas Komoru salu ūdeņos, tam kuģa žurnālā jāizdara atzīme “Ārpus Komoru salu EEZ”.

Veidlapas aizpilda salasāmi, un aizpildītās veidlapas paraksta kuģa kapteinis.

Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Komoru salu valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un kuģa īpašniekam piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Komoru salu tiesību akti. Par to informē Eiropas Komisiju.

Nozvejas deklarācijā norāda nozvejas, ko kuģis guvis katrā atsevišķā reisā. Deklarācijas nosūta Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai elektroniskā veidā ar kopiju Eiropas Komisijai katra reisa beigās un, jebkurā gadījumā, pirms kuģis iziet no Komoru salu ūdeņiem. Abi saņēmēji nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim saņemšanas apstiprinājumus un kopiju otram saņēmējam.

To deklarāciju oriģinālus uz fiziskiem datu nesējiem, kuras elektroniski nosūtītas licences ikgadējā derīguma termiņa laikā saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu, iesniedz Komoru salu Zivsaimniecības ministrijai 45 dienu laikā pēc pēdējā minētā termiņa laikā veiktā reisa. Vienlaikus kopijas uz fiziskiem datu nesējiem nosūta arī Eiropas Komisijai.

Abas Puses cenšas ieviest nozvejas datu sistēmu, kura balstītos tikai uz elektronisku apmaiņu ar visu iepriekš minēto informāciju: tāpēc Puses apsver iespēju nozvejas deklarācijas papīra veidlapas pēc iespējas drīzāk aizstāt ar elektroniskā formātā sagatavotām veidlapām.

Ja pēc nozvejas deklarāciju elektroniskās sistēmas ieviešanas rodas tehniskas problēmas, nozvejas deklarācijas iesniedz saskaņā ar 5. un 6. punktu un tik ilgi, kamēr sistēmas darbība nav atjaunota.

2. IEDAĻA

Nozvejas paziņošana, ieejot Komoru salu ūdeņos un izejot no tiem

Šajā pielikumā Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums ir:

—	vai nu laikposms starp kuģa ieiešanu Komoru salu ūdeņos un iziešanu no tiem,

—	vai laikposms starp kuģa ieiešanu Komoru salu ūdeņos un nozvejas pārkraušanu citā kuģī,

—	vai arī laikposms starp kuģa ieiešanu Komoru salu ūdeņos un nozvejas izkraušanu Komoru salās.

Eiropas Savienības kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo Komoru salu iestādēm par plānotu ieiešanu Komoru salu ūdeņos vai iziešanu no tiem.

Paziņojot par ieiešanu un/vai iziešanu, kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sugu sastāvu. Šos paziņojumus 4. papildinājumā norādītajā formātā nosūta pa e-pastu, bet, ja tādas iespējas nav, pa faksu, kuģim saņemot pretī apstiprinājumu par saņemšanu. Ja tas nav tehniski paveicams, šiem paziņojumiem izmanto radiosakarus.

Kuģi, ko atklāj zvejojot, iepriekš nebrīdinot Komoru salu kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas.

Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī e-pasta adreses, attiecīgos faksa un tālruņa numurus, kā arī radiosakaru frekvenci.

3. IEDAĻA

Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

Eiropas Savienības kuģiem, kas vēlas pārkraut citā kuģī vai izkraut nozvejas Komoru salu ūdeņos, šī darbība ir jāveic, noenkurojoties Komoru salu ostās.

1.1.

Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš ir jāpaziņo Komoru salu kompetentajām iestādēm šāda informācija:

—	pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu nosaukumi,

—	kravas kuģu nosaukumi,

—	pārkraujamie vai izkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

—	pārkraušanas vai izkraušanas diena,

—	izkrautās nozvejas saņēmējs.

Pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu uzskata par iziešanu no Komoru salu ūdeņiem. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz Komoru salu kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Komoru salu ūdeņiem.

Jebkāda nozveju pārkraušanas vai izkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Komoru salu ūdeņos ir aizliegta. Visi šā nosacījuma pārkāpēji ir pakļauti Komoru salās spēkā esošajos tiesību aktos paredzētajām sankcijām.

4. IEDAĻA

Satelītnovērošana

Kuģus, ievērojot nediskriminēšanas principu, cita starpā uzrauga, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

Satelītnovērošanas vajadzībām kuģu īpašnieku pārstāvjiem vai aģentiem, kā arī karoga valstu Zvejas uzraudzības centriem tiek paziņotas Komoru salu ūdeņu ģeogrāfiskās koordinātas.

Puses apmainās ar informāciju par https adresēm un par specifikācijām, ko izmanto elektroniskajā saziņā starp Pušu Zvejas uzraudzības centriem, saskaņā ar 4. un 6. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses, ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp Zvejas uzraudzības centriem.

Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

Tiklīdz kuģis, kas zvejo saskaņā ar ES/Komoru salu nolīgumu un kas ir pakļauts satelītnovērošanai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ieiet Komoru salu zvejas zonā, karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs nekavējoties nosūta šādus atrašanās vietas ziņojumus Komoru salu Zvejas uzraudzības centram (KSZUC) vismaz reizi divās stundās. Šo ziņojumu nosaukums ir “Atrašanās vietas ziņojums”.

4.1.	Ja ir sniegti pārliecinoši pierādījumi, ka kuģis izdara pārkāpumu, nosūtīšanas biežumu var mainīt, paredzot nosūtīšanu reizi 30 minūtēs.

4.2.	KSZUC šos pierādījumus nosūta karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai. Pierādījumiem pievieno pieprasījumu mainīt nosūtīšanas biežumu. Karoga dalībvalsts Zvejas uzraudzības centrs tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas un reāllaikā nosūta datus KSZUC.

4.3.	KSZUC tūlīt paziņo karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai par uzraudzības procedūras beigšanu.

4.4.	Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs un Eiropas Komisiju informē par turpmākiem pasākumiem pēc ikvienas inspekcijas procedūras, kura pamatojas uz šo īpašo pieprasījumu.

Ziņojumus, kas minēti 4. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu, bez jebkāda papildu protokola. Šos ziņojumus sūta reāllaikā un 4. papildinājuma tabulā norādītajā formātā.

5.1.	Darbojoties Komoru salu ūdeņos, kuģim ir aizliegts izslēgt satelītnovērošanas iekārtu.

Uz zvejas kuģa uzstādītās pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtas tehniskas problēmas vai bojājumu gadījumā minētā kuģa kapteinis vajadzīgajā laikā nosūta 4. punktā norādīto informāciju attiecīgās karoga valsts Zvejas uzraudzības centram. Šādos gadījumos būs nepieciešams izsūtīt atrašanās vietas ziņojumus ik pēc četrām stundām, kamēr kuģis atradīsies Komoru salu ūdeņos.

6.1.	Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo četru stundu laikā katru stundu ir atzīmējis kuģa kapteinis.

6.2.	Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs vai zvejas kuģis pats nekavējoties nosūta šo ziņojumu KSZUC.

6.3.	Vajadzības vai šaubu gadījumā Komoru salu kompetentās iestādes var pieprasīt karoga valsts Zvejas uzraudzības centram papildu informāciju par konkrētu kuģi.

Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis ir noslēdzis savu zvejas reisu, un, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā mēneša laikā. Pēc šā termiņa iztecēšanas konkrētais kuģis vairs nevarēs uzsākt jaunu zvejas reisu pirms aprīkojuma salabošanas vai nomaiņas.

Satelītnovērošanas sistēmas aparatūras un programmatūras komponenti ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja. Sistēma darbojas pilnīgi automātiski un vienmēr ir darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

8.1.

Kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

—	dati netiek sagrozīti,

—	satelītnovērošanas iekārtu antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

—	nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām,

—	kuģa satelītnovērošanas iekārta nav aizvākta no kuģa vai vietas, kurā tā bija sākotnēji uzstādīta,

—	par ikvienu kuģa satelītnovērošanas iekārtas nomaiņu tūlīt paziņo Komoru salu kompetentajām iestādēm.

8.2.	Par ikvienu iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu kapteini var saukt pie atbildības saskaņā ar Komoru salu normatīvajiem aktiem, ja vien kuģis darbojas Komoru salu ūdeņos.

Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Komoru salu ūdeņos. Gadījumā, ja uzraudzība nenotiks saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem, par to nekavējoties informēs KSZUC un piemēros 6. punktā paredzēto procedūru.

10.

Attiecīgie karoga valstu Zvejas uzraudzības centri un KSZUC sadarbojas, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Ja KSZUC noteiks, ka karoga valsts nepaziņo 4. punktā paredzēto informāciju, par to nekavējoties informēs otro Pusi. Saņemot šo informāciju, otra Puse 24 stundu laikā sniedz atbildi, kurā KSZUC informē par to, kāpēc nenotiek datu pārraide, un norāda saprātīgu termiņu, līdz kuram tiks nodrošināta šo noteikumu ievērošana. Ja pēc norādītā termiņa datu pārraide joprojām nenotiek saskaņā ar noteikumiem, abas Puses šādas problēmas risina rakstiski vai saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu.

11.

Novērošanas dati, ko paziņo otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, paredzēti vienīgi Komoru salu iestāžu veiktajai tās Eiropas Savienības flotes daļas uzraudzībai un novērošanai, kas zvejo saskaņā ar ES/Komoru salu zivsaimniecības nolīgumu. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot trešām personām.

12.

Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13.

Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, jo īpaši izvērtēt visus uz atsevišķiem kuģiem reģistrētus bojājumu vai darbības traucējumu gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem Komoru salu kompetentā iestāde vismaz 15 dienas pirms pārskata tikšanās paziņo karoga dalībvalstij.

14.

Visas domstarpības par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības nolīguma 9. pantā.

IV NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

Katrs Eiropas Savienības kuģis uz sava rēķina uzņem vismaz vienu vietējo jūrnieku reisa laikā Komoru salu ūdeņos.

Kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas ĀKK jūrnieku nodarbināšanai.

Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti Komoru salu kompetentās iestādes iesniegtā sarakstā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis paziņo Komoru salu kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

Vietējo jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku pārstāvi (pārstāvjiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem saistībā ar Komoru salu kompetento iestādi. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai to pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

Ja vietējie jūrnieki netiek uzņemti citu iemeslu dēļ nekā iepriekšējā punktā minētais, attiecīgo kuģu īpašniekiem ir jāmaksā par katru reisa dienu Komoru salu ūdeņos vienotas likmes summa, kas noteikta 20 euro dienā par katru kuģi. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

10.

Minēto summu izmanto jūrnieku/zvejnieku apmācībai Komoru salās, un to iemaksā Komoru salu iestāžu norādītā kontā.

V NODAĻA

NOVĒROTĀJI

Kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauja zvejot Komoru salu ūdeņos, uzņem Komoru salu zivsaimniecības iestāžu norīkotus novērotājus ar turpmāk noteiktajiem nosacījumiem.

1.1.	Pēc Komoru salu Zivsaimniecības ministrijas pieprasījuma tunzivju zvejas kuģi uzņem tās norīkotu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Komoru salu ūdeņos gūtās nozvejas.

1.2.

Komoru salu kompetentā iestāde sagatavo to kuģu sarakstu, kuriem jāuzņem novērotājs, kā arī norīkoto novērotāju sarakstu, kuri tiks uzņemti uz kuģiem. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.	Komoru salu kompetentā iestāde licences izdošanas brīdī vai vēlākais 15 dienu laikā pirms dienas, kas noteikta novērotāja uzņemšanai, paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem tā norīkotā novērotāja vārdu, kurš jāuzņem uz kuģa.

Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Vienlaikus pēc Komoru salu kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Šo pieprasījumu Komoru salu kompetentās iestādes izsaka, kad paziņo norīkotā novērotāja vārdu uzņemšanai uz attiecīgā kuģa.

Novērotāja uzņemšanas nosacījumus nosaka kopīgā nolīgumā starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Komoru salu iestādēm.

Novērotāja uzņemšanu veic kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, un to īsteno pirmā reisa sākumā Komoru salu ūdeņos pēc norādīto kuģu saraksta paziņošanas.

Attiecīgie kuģu īpašnieki divu nedēļu laikā ar brīdinājumu desmit dienas iepriekš paziņo datumus un Komoru salu ostas, kas noteiktas novērotāju uzņemšanai.

Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura ir novērotājs no Komoru salām, atstāj Komoru salu ūdeņus, ir jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos dzimtenē par kuģa īpašnieka līdzekļiem.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

8.1.	novērot kuģu zvejas darbības;

8.2.	pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3.	atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.4.	pārbaudīt kuģa žurnālā reģistrētos datus par Komoru salu ūdeņos gūto nozveju;

8.5.	pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt tirgū pārdodamu zivju, vēžveidīgo un galvkāju izmetumu daudzumu;

8.6.	pa radio paziņot zvejas datus, tostarp uz kuģa esošo nozvejas un piezvejas apjomu.

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10.

Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju;

11.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jānosūta Komoru salu kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplārs jānosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13.

Kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina novērotājus ar pārtiku un izmitina tādos pašos apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā kuģa iespējas.

14.

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Komoru salu kompetentās iestādes.

VI NODAĻA

KONTROLE

Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām.

1. Kuģu saraksts

1.1.

Eiropas Savienība uztur pastāvīgi atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuriem ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Šo sarakstu paziņo Komoru salu iestādēm, kas atbildīgas par zvejas kontroli, tūlīt pēc tā sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts.

1.2.

Eiropas Savienības kuģus var ierakstīt iepriekšējā punktā minētajā sarakstā tūlīt pēc tam, kad ir saņemts šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minētā avansa maksājuma paziņojums. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks var saņemt šā saraksta apstiprinātu kopiju un turēt to uz kuģa zvejas atļaujas vietā, līdz tā ir izdota.

2. Kontroles procedūras

2.1.

To Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās Komoru salu ūdeņos, atļauj un atvieglo to Komoru salu ierēdņu uzkāpšanu uz kuģa un funkciju veikšanu, kuriem ir jāveic zvejas inspekcija un kontrole.

2.2.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

2.3.

Pēc katras inspekcijas un kontroles kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.4.

Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras, neskarot Komoru salu tiesības, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai varētu identificēt inspekcijas platformu un inspektorus kā Komoru salu pilnvarotas amatpersonas.

2.5.

Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī veic kādā Komoru salu ostā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Komoru salu inspektori.

VII NODAĻA

KUĢA AIZTURĒŠANA

1. Kuģa aizturēšana

1.1.

Komoru salu kompetentās iestādes ne vēlāk kā 24 darbstundu laikā informē Eiropas Komisiju un kuģa karoga valsti par visiem Eiropas Savienības kuģu aizturēšanas gadījumiem Komoru salu ūdeņos un par piemērotajām sankcijām.

1.2.

Eiropas Komisija vienlaikus saņem īsu ziņojumu par kuģa aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

2. Aizturēšanas protokols

2.1.

Kuģa kapteinis paraksta Komoru salu kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

2.2.

Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

2.3.

Kapteinis ieved kuģi Komoru salu iestāžu norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā Komoru salu kompetentā iestāde aizturētajam kuģim var atļaut turpināt zveju.

3. Konsultatīvā sanāksme pēc aizturēšanas

3.1.

Pirms lemt par jebkādiem pasākumiem attiecībā uz kuģa kapteini vai apkalpi vai attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus potenciālā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Komoru salu kompetentās iestādes tiekas konsultatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvis.

3.2.

Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

4. Izlīgums

4.1.

Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk vēlākais trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

4.2.

Izlīguma gadījumā sodanaudas lielumu nosaka atbilstīgi Komoru salu tiesību aktiem. Sodanaudas summu reģistrē dokumentā, dokumentu paraksta un nosūta Eiropas Komisijai, kā arī karoga valstij.

4.3.

Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Komoru salu kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām, kā arī no sodanaudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

4.4.

Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā sodanauda ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, Komoru salu kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

4.5.

Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

—	ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības,

—	ir iemaksāta 4.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Komoru salu kompetentās iestādes pieņēmušas uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

Papildinājumi

Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

Zvejas žurnāls tunzivju seineriem

Zvejas žurnāls kuģiem zvejai ar āķu jedām

Veidlapa, lai deklarētu kuģu ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās

Satelītu noērošanas sistēmu ziņojumi Komoru salām – Atrašanās vietas ziņojums

1. papildinājums

ĀRVALSTU KUĢA ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

Pieprasītāja vārds, uzvārds: …

…

Pieprasītāja adrese: …

…

Kuģa fraktētāja vārds un adrese, ja tā nav minētā persona: …

…

Pārstāvja (aģenta) Komoru salās vārds un adrese: …

…

Kuģa nosaukums: …

…

Kuģa tips: …

…

Reģistrācijas valsts: …

…

Reģistrācijas osta un numurs: …

…

Kuģa ārējā identifikācija: …

…

Radioizsaukuma signāls un frekvence: …

…

Kuģa garums: …

…

Kuģa platums: …

…

Dzinēja tips un jauda: …

…

Kuģa bruto tilpība: …

…

Kuģa neto tilpība: …

…

Minimālais apkalpes locekļu skaits: …

…

Praktizētās zvejas veids: …

…

Plānotās sugas: …

…

Prasītais derīguma termiņš: …

…

Ar savu parakstu apliecinu, ka iepriekš sniegtā informācija ir pareiza.

Datums … Paraksts …

2. papildinājums

TUNZIVJU SEINERU NOZVEJAS ZIŅOJUMA VEIDLAPAS PARAUGS

DEPART/SALIDA/DEPARTURE

ARRIVEE/LLEGADA/ARRIVAL

NAVIRE/BARCO/VESSEL

PATRON/PATRON/MASTER

FEUILLE

PORT/PUERTO/PORT

DATE/FECHA/DATE

HEURE/HORA/HOUR

LOCH/CORREDERA/LOCH

PORT/PUERTO/PORT

DATE/FECHA/DATE

HEURE/HORA/HOUR

LOCH/CORREDERA/LOCH

HOJA/SHEET No

DATE

FECHA

DATE

POSITION (chaque calée ou midi)

POSICIÓN (cada lance o mediodia)

POSITION (each set or midday)

CALEE

LANCE

SET

CAPTURE ESTIMEE

ESTIMACIÓN DE LA CAPTURA

ESTIMATED CATCH

ASSOCIATION

ASSOCIACIÓN

ASSOCIATION

COMMENTAIRES

OBSERVACIONES

COMMENTS

COURANT

CORRIENTE

CURRENT

ALBACORE

RABIL

YELLOWFIN

LISTAO

LISTADO

SKIPJACK

PATUDO

BIGEYE

AUTRE ESPECE préciser le/les nom(s)

OTRA ESPECIE dar el/los nombre(s)

OTHER SPECIES give name(s)

REJETS préciser le/les nom(s)

DESCARTES dar el/los nombre(s)

DISCARDS give name(s)

Route/Recherche, problèmes divers, type d’épave (naturelle/artificielle, balisée, bateau), prise accessoire, taille du banc, autres associations, …

Ruta/Busca, problemas varios, tipo de objeto (natural/artificial, con baliza, barco), captura accesoria, talla del banco, otras asociaciones, …

Steaming/Searching, miscellaneous problems, log type (natural/artificial, with radio beacon, vessel), by catch, school size, other associations, …

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Nom

Nombre

Name

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Nom

Nombre

Name

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Une calée par ligne/Un lance cada línea/One set by line

SIGNATURE

DATE

3. papildinājums

NOZVEJAS ZIŅOJUMA VEIDLAPAS PARAUGS TUNZIVJU ZVEJAI AR ĀĶU JEDĀM

Flag country/Pavilion

Name of boat/nom du navire

Date reported/Date de déclaration †

Name of captain/Nom du capitaine

Vessel size/Taille du navire

GT (tons)/TB (tonnes)

LOA (m)/LHT (m)

Reporting person/Personne déclarante

Name/Nom

Phone/Téléphone

License number/Numéro de licence

Departure date/Date de départ †

Departure port/Port de départ

Call sign/Indicatif radio

Arrival date/Date d’arrivée †

Arrival port/Port d’arrivée

Number of crew/Effectif équipage

† use YYYY/MM/DD for dates/utilisez AAAA/MM/JJ pour les dates

Gear configuration/configuration de l'engin

Branch line length/Longueur des avancons (m)

Float line length/longueur des ralingues de flotteurs (m)

Type of weight/type de poids

Length between branch lines/longueur entre les avancons

whole/entier

processed/transformé

Par katru iemetienu nozvejas pēc skaita un svara (kg) attiecīgi jānorāda augšējā un apakšējā rindā.

Date

Position

Tunas/thons

Billfishes / Aiguilles de mer

Sharks/requins

Latitude

Longitude

southern bluefin/thon rouge

albacore/german

bigeye/patudo

yellowfin/albacore

skipjack/listao

Swordfish/espadon

Stripped marlin/marlin ray

blue marlin/marlin bleu

black marlin/marlin noir

Sailfish/voilier

Shortbill spearfish/marlin rostre court

Blue shark/Peau bleue

Porbeagle/requin taupe

Mako/petite taupe

Other/autres

Degree/Degrs ą

N S

Degree/Degrs ą

E W

N S

E W

N S

E W

N S

E W

N S

E W

for dates, use the YYYY/MM/DD format/pour les dates, utiliser le format AAAA/MM/JJ

ą for positions, use the format/pour les positions, utiliser le formatŹ: XXXX'

** for SST, use a value with one decimal point/pour la SST, utiliser une valeur une dcimale

4. papildinājums

TABULAS PARAUGS KOPIENAS ZVEJAS KUĢU UZRAUDZĪBAI KOMORU SALU ŪDEŅOS

Karoga valsts	Kuģa nosaukum	Kuģa izsaukuma signāls	Gads	Kuģa kategorija (seineris, kuģis zvejai ar āķu jedām)	Atļauja	Ieiešana zonā	Iziešana no zonas	Zvejas dienas (VMS)	Nozveja	VMS piezīmes

5. papildinājums

VMS ZIŅOJUMI KOMORU SALĀM

Atrašanās vietas ziņojums

Datu elementi	Kods	Obligāti/fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati: adresāts. Norāda ISO trīsburtu valsts kodu
Sūtītājs	FS	O	Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda ISO trīsburtu valsts kodu
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips “POS”
Radioizsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radioizsaukuma signāls
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR	F	Kuģa dati: līgumslēdzējas Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Karoga valsts	FS	F	Karoga valsts dati
Ģeogrāfiskais platums	LA	O	Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LO	O	Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS-84)
Datums	DA	O	Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”,

—	datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu,

—	lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/),

—	datu pārus atdala ar tukšumzīmi,

—	ieraksta beigas apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “ER”,

—	fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

18.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/21

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1213/2010

(2010. gada 16. decembris),

ar ko ievieš kopīgus noteikumus par autotransporta uzņēmumu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (1), un jo īpaši tās 16. pantu,

tā kā:

(1)	Lai sekmētu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu, kas prasīta Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktā, Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 6. punktu ir jāpieņem kopīgi noteikumi par savstarpējās savienošanas īstenošanu.

(2)

Noteikumi par personas datu aizsardzību, kas jo īpaši noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2), attiecas uz jebkuru personas datu apstrādi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1071/2009. Dalībvalstīm jo īpaši jāīsteno atbilstoši drošības pasākumi, lai novērstu personas datu ļaunprātīgu izmantošanu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3) noteikumi par personas datu aizsardzību attiecīgos gadījumos attiecas uz jebkādu personas datu apstrādi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1071/2009.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (4) 18. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopīgie noteikumi, kas ļauj īstenot valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu, ir noteikti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 31. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.

(2) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(3) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(4) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

PIELIKUMS

Valstu elektronisko reģistru savstarpējās savienošanas sistēma saucas ERRU (Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistri).

1. INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1.1. Informācija par pārkāpumiem

1.1.1. Pārkāpuma ziņojums

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (1) 13. panta 1. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (2) 23. panta 1. punktu, dalībvalstis izmanto ziņojumus šādā formātā (pārkāpuma ziņojumus):

Datu veids

Datu vienums

Obligāti vai fakultatīvi

Datu lauka papildu apraksts

Ziņotāja dalībvalsts

Obligāti

Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

Ziņotāja kompetentā iestāde

Ziņotājas kompetentās iestādes identifikators

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Adresāte dalībvalsts

Obligāti

Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

Ziņas par paziņojumu

Paziņojuma numurs

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Paziņojuma datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Paziņojuma laiks

Obligāti

Ciparu datu ieraksts formātā SS:MM:SS

Transporta uzņēmums

Nosaukums

Fakultatīvi

Brīva teksta burtciparu lauks

Atļauja

Kopienas licences apstiprināta noraksta kārtas numurs

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Transportlīdzekļa reģistrācijas numurs

Fakultatīvi

Brīva teksta burtciparu lauks

Smags pārkāpums

Kategorija

Obligāti

Veids

Obligāti

Pārkāpuma datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Pārbaudes, kurā pārkāpums apstiprinājies, datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Uzliktie un izpildītie sodi

Galīgā lēmuma datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Uzliktā soda veids

Obligāti

Norāda vienu no šiem:

“Brīdinājums”

“Kabotāžas pagaidu aizliegums”

“Naudassods”

“Aizliegums”

“Kustības aizliegums”

“Cits”

Attiecīgā gadījumā – uzliktā soda sākuma datums

Fakultatīvi

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Attiecīgā gadījumā – uzliktā soda beigu datums

Fakultatīvi

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Sodi izpildīti

Obligāti

Norāda vienu no šiem:

“Jā”

“Nē”

“Nav zināms”

Pieprasītie sodi

Pieprasītā administratīvā soda veids

Fakultatīvi

Norāda vienu no šiem:

“Brīdinājums”

“Dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju pagaidu anulēšana”

“Dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju galīga anulēšana”

“Kopienas licences pagaidu anulēšana”

“Kopienas licences galīga anulēšana”

“Autovadītāja atestāta izsniegšanas atlikšana”

“Autovadītāja atestāta anulēšana”

“Papildu nosacījumi autovadītāja atestāta izsniegšanai, lai novērstu tā nelikumīgu izmantošanu”

Pieprasītā soda ilgums (kalendāra dienas)

Fakultatīvi

Ciparu datu ieraksts DDDDD

1.1.2. Atbildes ziņojums par pārkāpumu

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1072/2009 12. panta 3. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1073/2009 22. panta 2. punktu, dalībvalstis izmanto ziņojumus šādā formātā (atbildes ziņojumus par pārkāpumu):

Datu veids

Datu vienums

Obligāti vai fakultatīvi

Datu lauka papildu apraksts

Atbildošā dalībvalsts

Obligāti

Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

Atbildošā kompetentā iestāde

Atbildošās kompetentās iestādes identifikators

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Adresāte dalībvalsts

Obligāti

Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

Adresāte kompetentā iestāde

Adresātes kompetentās iestādes identifikators

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Ziņas par atbildi

Paziņojuma numurs

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Atbildes datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Atbildes laiks

Obligāti

Ciparu datu lauks formātā SS:MM:SS

Transporta uzņēmums

Nosaukums

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Soda uzlicēja iestāde

Soda uzlicējas iestādes nosaukums

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Uzliktie sodi

Soda uzlikšanas apstiprinājums

Obligāti

Norāda vienu no šiem:

“Jā”

“Nē”

Uzliktais sods

Obligāti

Norāda vienu no šiem:

“Brīdinājums”

“Dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju pagaidu anulēšana”

“Dažu vai visu Kopienas licences apliecināto kopiju galīga anulēšana”

“Kopienas licences pagaidu anulēšana”

“Kopienas licences galīga anulēšana”

“Autovadītāja atestāta izsniegšanas apturēšana”

“Autovadītāja atestāta anulēšana”

“Papildu nosacījumi autovadītāja atestāta izsniegšanai, lai novērstu tā nelikumīgu izmantošanu”

“Cits”

Uzliktā soda datums

Fakultatīvi

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Uzliktā soda beigu datums

Fakultatīvi

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Soda neuzlikšanas iemesls

Fakultatīvi

Brīva teksta burtciparu lauks

1.2. Pārvadājumu vadītāju labās reputācijas pārbaude

1.2.1. Meklēšanas pieprasījums

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 11. panta 4. punktu pārbaudot, vai pārvadājumu vadītājs vienā no dalībvalstīm nav atzīts par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai, dalībvalstis izmanto ziņojumus šādā formātā (meklēšanas pieprasījumus):

Datu kategorija	Datu vienums	Obligāti vai fakultatīvi	Datu lauka papildu apraksts
Pieprasītāja dalībvalsts	Pieprasītāja dalībvalsts	Obligāti	Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2
Pieprasītāja kompetentā iestāde	Pieprasītājas kompetentās iestādes identifikators	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
Ziņas par meklēšanas pieprasījumu	Meklēšanas pieprasījuma numurs	Obligāti
	Meklēšanas pieprasījuma datums	Obligāti
	Meklēšanas pieprasījuma laiks	Obligāti
Pārvadājumu vadītājs	Vārds	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
	Uzvārds(-i)	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
	Dzimšanas datums	Obligāti	Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)
	Dzimšanas vieta	Fakultatīvi	Brīva teksta burtciparu lauks
	Profesionālās kompetences apliecības numurs	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
	Profesionālās kompetences apliecības izdošanas datums	Obligāti	Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)
	Profesionālās kompetences apliecības izdošanas valsts	Obligāti	Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

1.2.2. Meklēšanas atbildes ziņojums

Atbildot uz 1.2.1. punktā paredzēto meklēšanas pieprasījumu, dalībvalstis izmanto ziņojumus šādā formātā (meklēšanas atbildes ziņojumus):

Datu veids

Datu vienums

Obligāti vai fakultatīvi

Datu lauka papildu apraksts

Pieprasītāja dalībvalsts

Obligāti

Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

Pieprasītāja kompetentā iestāde

Pieprasītājas kompetentās iestādes identifikators

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Atbildošā dalībvalsts

Obligāti

Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

Atbildošā kompetentā iestāde

Atbildošās kompetentās iestādes identifikators

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Ziņas par meklēšanas atbildi

Meklēšanas pieprasījuma numurs

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Atbildes datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Atbildes laiks

Obligāti

Ciparu datu lauks formātā (SS:MM:SS)

Meklēšanas rezultāti

Statuss

Obligāti

Norāda vienu no šiem:

—

Atrasts

—	Nav atrasts

Pārvadājumu vadītājs

Vārds

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Uzvārds(-i)

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Dzimšanas datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Dzimšanas vieta

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Profesionālās kompetences apliecības numurs

Obligāti

Brīva teksta burtciparu lauks

Profesionālās kompetences apliecības izdošanas datums

Obligāti

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD)

Profesionālās kompetences apliecības izdošanas valsts

Obligāti

Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2

Pārzināto uzņēmumu skaits

Obligāti

Ciparu datu ieraksts

Pārzināto transportlīdzekļu skaits

Obligāti

Ciparu datu ieraksts

Piemērotība

Obligāti

Norāda vienu no šiem:

—	“Nepiemērots”

—	“Piemērots”

Atzīšanas par nepiemērotu beigu datums

Fakultatīvi

Ciparu datu ieraksts ISO 8601 formātā (GGGG-MM-DD).

Izmanto tad, ja piemērotība ir “Nepiemērots”

1.3. Saņemšanas apstiprinājums

Apstiprinot ziņojuma saņemšanu, dalībvalstis izmanto ziņojumus šādā formātā (apstiprinājuma ziņojumus):

Datu veids	Datu vienums	Obligāti vai fakultatīvi	Datu lauka papildu apraksts
Apstiprinošā dalībvalsts	Apstiprinošā dalībvalsts	Obligāti	Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2
Apstiprinošā kompetentā iestāde	Apstiprinošās kompetentās iestādes identifikators	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
Adresāte dalībvalsts	Adresāte dalībvalsts	Obligāti	Atlasa no divburtu koda ISO 3166-1 alpha 2
Adresāte kompetentā iestāde	Adresātes kompetentās iestādes identifikators	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
Ziņas par sākotnējo ziņojumu	Sākotnējā ziņojuma identifikators	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
Ziņas par apstiprinājumu	Apstiprinājuma ziņojuma identifikators	Obligāti	Brīva teksta burtciparu lauks
	Apstiprinājuma datums	Obligāti	Ciparu datu ieraksts formātā GGGG-MM-DD
	Apstiprinājuma laiks	Obligāti	Ciparu datu ieraksts formātā SS:MM:SS

2. ERRU ARHITEKTŪRA

Savstarpējai savienošanai izmanto XML ziņojumapmaiņas sistēmu, kas dalībvalstīm ļauj apmainīties ar XML ziņojumiem uzticamā, drošā un organizētā (darbplūsmas) veidā.

ERRU sistēmu veido centrmezgla arhitektūra (klientservera arhitektūra ar intelektisku maršrutētāju) un vienādranga arhitektūra. Dalībvalstis var izvēlēties XML ziņojumapmaiņai sTESTA tīklā (izmantojot HTTPS) lietot vienu no minētajām arhitektūrām.

ERRU sistēma ir parādīta 1. attēlā.

1. attēlā

ERRU sistēma

Vienādranga arhitektūra

Centrmezgla arhitektūra

Ziņojumu nodošanai dalībvalstīm ir divas iespējas atkarībā no tā, kādu arhitektūru izmanto apmaiņā iesaistītās dalībvalstis: izmantot centrmezgla arhitektūru vai izmantot vienādranga arhitektūru.

Centrmezglu pārvalda Komisija. Komisija atbild par sTESTA tīkla un centrmezgla tehnisko ekspluatāciju, uzturēšanu un vispārējo drošību. Centrmezglā glabā tikai žurnalēšanas datus. Komisijai nav piekļuves uzņēmējdarbības datiem, izņemot uzturēšanas un atkļūdošanas vajadzībām.

Dalībvalstis atbild par savu valsts sistēmu. Dalībvalstis, kuras izmanto vienādranga arhitektūru, atbild par vienādranga arhitektūras sadarbspēju ar centrmezglu.

Savstarpējai savienošanai caur ERRU dalībvalstis izmanto:

—	interneta standartprotokolus (XML, HTTPS, XML Web Services) un

—	Eiropas Komisijas privāto tīklu sTESTA.

3. STATISTIKA UN ŽURNALĒŠANA

Dalībvalstis, kuras izmanto vienādranga savienojumus, reizi nedēļā nodod Komisijas rīcībā statistikas vajadzībām nepieciešamo informāciju.

Lai nodrošinātu privātumu, statistikas vajadzībām nodotie dati ir anonīmi.

Žurnalēšanas informācijā reģistrē visas transakcijas – pārraudzīšanas un atkļūdošanas vajadzībām un tālab, lai varētu ģenerēt statistiku par šīm transakcijām. Tiek glabāti un pārraudzīti šādu veidu žurnalēšanas dati:

—	lietošanas žurnāls (piem., nosūtītie ziņojumi, ieskaitot ziņojuma veidu, datumu, struktūru),

—	drošības žurnāls (piem., pieteikšanās mēģinājumi, piekļūšana datnēm),

—	sistēmas žurnāls (piem., sistēmas kļūmes).

Žurnalēšanas informāciju neuzglabā ilgāk par sešiem mēnešiem.

Dalībvalstis, kuras izmanto vienādranga arhitektūru, atbild par žurnalēšanas informāciju, kas attiecas uz transakcijām, kuras veic ar vienādranga savienojumiem.

Dalībvalstu kontaktpunkti, kas izraudzīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. panta 1. punktu, atbild par piekļuvi iesūtītajiem datiem un datu turpmāko lietošanu un atjaunināšanu pēc piekļuves.

4. MINIMĀLAIS PAKALPOJUMU LĪMENIS

Attiecībā uz ERRU dalībvalstis piemēro šādus minimālos pakalpojumu standartus:

4.1. Pakalpojumu grafiks un aptvērums

Diennakti 7 dienas nedēļā.

4.2. Tehniskās sistēmas izmantojamība

98 %.

Sistēmas izmantojamība parāda sekmīgo transakciju proporciju mēnesī.

4.3. Sistēmas atbildes laiks

Maksimāli 60 sekundes.

Ja sistēmas atbildes laiks pārsniedz noteikto, dalībvalsts dara visu nepieciešamo, lai pēc iespējas drīzāk atjaunotos sistēmas normālais atbildes laiks.

4.4. Uzturēšanas procedūra

Par kārtējām uzturēšanas darbībām dalībvalstis nedēļu iepriekš paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai uzturēšanas portālā.

4.5. Incidentu eskalācija

Incidents ir stāvoklis, kad dalībvalsts sistēma nav pieejama neparedzamu iemeslu dēļ.

Ja incidentu nevar likvidēt 30 minūtēs, dalībvalsts, kuras sistēma ir incidenta sākumposmā, piemēro šādu eskalācijas procedūru:

a)	30 minušu laikā pa e-pastu paziņo par incidentu pārējām dalībvalstīm un Komisijai;

b)	tūlīt pēc sistēmas darbības atjaunošanas nosūta jaunu ziņojumu pa e-pastu, informējot pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, ka sistēma atkal darbojas normāli.

(1) OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.

(2) OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.

18.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/36

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1217/2010

(2010. gada 14. decembris)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 20. decembra Regulu (EEK) Nr. 2821/71 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz līgumu, lēmumu un saskaņotas darbības kategorijām (1),

publicējusi šīs regulas projektu,

apspriedusies ar Padomdevēja komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos,

tā kā:

(1)

Regula (EEK) Nr. 2821/71 pilnvaro Komisiju ar regulu piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punktu (*1) dažām līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām, uz kurām attiecas Līguma 101. panta 1. punkts un kuru mērķis ir produktu, tehnoloģiju vai procesu pētniecība un izstrāde līdz rūpnieciskās izmantošanas stadijai un rezultātu izmantošana, tostarp noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesībām.

(2)

Līguma 179. panta 2. punkts paredz, ka Savienība mudina uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, veikt augstas kvalitātes pētniecību un tehnoloģiju izstrādi, kā arī atbalsta to centienus sadarboties. Šīs regulas mērķis ir atvieglināt pētniecību un izstrādi, vienlaicīgi efektīvi aizsargājot konkurenci.

(3)

Komisijas 2000. gada 29. novembra Regula (EK) Nr. 2659/2000 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu pētniecības un attīstības līgumiem (2) definē tādu pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijas, ko Komisija uzskatīja, ka tie parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Ņemot vērā kopumā pozitīvo pieredzi minētās regulas piemērošanā, kura zaudē spēku 2010. gada 31. decembrī, un papildu pieredzi, kas gūta kopš tās pieņemšanas, ir lietderīgi pieņemt jaunu grupu atbrīvojuma regulu.

(4)

Šai regulai ir jāatbilst divām prasībām, proti, tai jānodrošina efektīva konkurences aizsardzība un jāsniedz pietiekama juridiska aizsardzība uzņēmumiem. Lai sasniegtu šos mērķus, būtu jāņem vērā tas, ka administratīvā uzraudzība un attiecīgās jomas tiesību akti cik vien iespējams jāvienkāršo. Ja ietekme uz tirgu ir mazāka par noteiktu pakāpi, tad attiecībā uz Līguma 101. panta 3. punkta piemērošanu parasti var pieņemt, ka pētniecības un izstrādes nolīgumu pozitīvā ietekme atsvērs negatīvo ietekmi uz konkurenci.

(5)	Lai ar regulu piemērotu Līguma 101. panta 3. punktu, nav nepieciešams noteikt tos nolīgumus, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Novērtējot atsevišķus nolīgumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu, jāņem vērā vairāki faktori, un jo īpaši attiecīgā tirgus struktūra.

(6)

Uz nolīgumiem par kopīgu zinātnisku pētniecību vai kopīgu izpētes rezultātu izstrādi līdz rūpnieciskās izmantošanas posmam, to neietverot, Līguma 101. panta 1. punkts parasti neattiecas. Tomēr dažos apstākļos, piemēram, ja puses vienojas neveikt papildu pētniecību un izstrādi tajā pašā jomā, tādējādi atsakoties no iespējas gūt priekšrocības konkurences ziņā salīdzinājumā ar citām pusēm, uz šādiem nolīgumiem var attiekties Līguma 101. panta 1. punkts, un tāpēc tie jāiekļauj šīs regulas darbības jomā.

(7)	Šajā regulā noteiktais atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz tiem nolīgumiem, kurus pietiekami droši var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem.

(8)

Sadarbība pētniecības un izstrādes jomā, kā arī tās rezultātu izmantošana, visticamāk, varēs veicināt tehnisko un ekonomisko progresu tad, ja puses sadarbībā ieguldīs papildu prasmes, aktīvus un pieliks papildu pūles. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad viena puse tikai finansē otras puses pētniecības un izstrādes darbības.

(9)	Kopīgu rezultātu izmantošanu var uzskatīt par kopīgas pētniecības un izstrādes dabisku turpinājumu. Tā var izpausties dažādi, piemēram, kā ražošana, intelektuālā īpašuma tiesību izmantošana, kas būtiski palīdz tehnikas vai ekonomikas attīstībai, vai jaunu produktu laišana tirgū.

(10)	Var uzskatīt, ka patērētāji parasti gūst labumu no plašākas un efektīvākas pētniecības un izstrādes, kas izpaužas kā jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu ieviešana, šo produktu vai pakalpojumu ātrāka ieviešana vai cenu samazinājums jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju vai procesu dēļ.

(11)

Lai pamatotu atbrīvojumu, kopīgai izmantošanai jābūt saistītai ar produktiem, tehnoloģijām vai procesiem, kuriem pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošana ir izšķiroši nozīmīga. Turklāt visām pusēm pētniecības un izstrādes nolīgumā ir jāvienojas, ka viņiem visiem būs pilna piekļuve kopīgās pētniecības un izstrādes galīgajiem rezultātiem, tostarp arī visām no tās izrietošajām intelektuālā īpašuma tiesībām un zinātībai, lai arī turpmāk varētu veikt pētniecību un izstrādi, un izmantošanu, tiklīdz galīgie rezultāti ir pieejami. Piekļuvei rezultātiem attiecībā uz rezultātu izmantošanu turpmākai pētniecībai un izstrādei nebūtu jābūt ierobežotai. Taču, ja puses saskaņā ar šo regulu ierobežo izmantošanas tiesības, jo īpaši, ja tās specializējas saistībā ar izmantošanu, piekļuvi rezultātiem izmantošanas nolūkos var attiecīgi ierobežot. Turklāt, ja pētniecībā un izstrādē piedalās akadēmiskas iestādes, pētniecības institūti vai uzņēmumi, kas nodrošina pētniecību un izstrādi kā komercpakalpojumu, parasti aktīvi neizmantojot rezultātus, tie var vienoties izmantot pētniecības un izstrādes rezultātus tikai turpmākas pētniecības mērķiem. Atkarībā no spējām un komerciālajām vajadzībām pušu ieguldījums pētniecības un izstrādes sadarbībā var būt nevienlīdzīgs. Tāpēc, lai atspoguļotu un izlīdzinātu pušu atšķirīgo ieguldījumu vērtības ziņā vai pēc būtības, pētniecības un izstrādes nolīgums, kurā izmantotas šīs regulas sniegtās priekšrocības, var paredzēt, ka viena puse kompensē otrai savu piekļuvi rezultātiem turpmākas pētniecības vai izmantošanas nolūkos. Tomēr kompensācijai nebūtu jābūt tik augstai, ka tā efektīvi kavē piekļuvi.

(12)

Tāpat arī gadījumos, kad pētniecības un izstrādes nolīgumi neparedz kopīgu rezultātu izmantošanu, pusēm pētniecības un izstrādes līgumā būtu jāvienojas, ka tās piešķir viena otrai piekļuvi savai attiecīgajai, jau iepriekš pastāvošajai zinātībai tik ilgi, cik vien tas ir nepieciešams, lai pārējās puses varētu izmantot pētniecības rezultātus. Maksai par licenci, kas šādā gadījumā tiek prasīta, nebūtu jābūt tik augstai, lai traucētu citām pusēm piekļūt šai zinātībai.

(13)

Saskaņā ar šo regulu noteiktais atbrīvojums attiecas tikai uz pētniecības un izstrādes līgumiem, kas neļauj uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku minēto produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju daļu. Grupu atbrīvojumu nedrīkst attiecināt uz nolīgumiem starp konkurentiem, kuru kopējā tirgus daļa produktiem, pakalpojumiem vai tehnoloģijām, kurus ir iespējams uzlabot vai aizstāt ar pētniecības un izstrādes rezultātiem, pārsniedz konkrētu robežu nolīguma slēgšanas laikā. Taču tas nenozīmē pieņēmumu, ka pētniecības un izstrādes nolīgumi ietilpst Līguma 101. panta 1. panta piemērošanas jomā vai tie neatbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem, tiklīdz tiek pārsniegta šajā regulā noteiktā tirgus daļas robeža vai netiek ievēroti citi šīs regulas nosacījumi. Šādos gadījumos pētniecības un izstrādes nolīgums ir individuāli jāvērtē saskaņā ar Līguma 101. pantu.

(14)

Lai nodrošinātu to, ka rezultātu kopīgas izmantošanas laikā turpinās efektīva konkurence, būtu jānosaka, ka grupveida atbrīvojumu pārtrauc piemērot, ja pušu kopējā tirgus daļa kopīgā pētniecībā un izstrādē iegūtiem produktiem, pakalpojumiem vai tehnoloģijām kļūst pārāk liela. Atbrīvojumu neatkarīgi no pušu tirgus daļas turpina piemērot noteiktu laiku pēc kopējās izmantošanas sākuma, gaidot, lai nostabilizējas tirgus daļas, jo īpaši pēc pilnīgi jauna produkta ieviešanas, kā arī lai nodrošinātu minimālo atmaksāšanās laika posmu iesaistītajiem ieguldījumiem.

(15)

Šai regulai nevajadzētu atbrīvot nolīgumus, kuri satur ierobežojumus, kas nav obligāti nepieciešami pētniecības un izstrādes nolīguma radīto pozitīvo seku sasniegšanai. Nolīgumiem, kuros iekļauti nopietni konkurences ierobežojumi, piemēram, ierobežojumi, kuri neļauj pusēm brīvi veikt pētniecību un izstrādi kādā jomā, kas nav saistīta ar nolīgumu, cenu noteikšana, kuras jāmaksā trešām pusēm, ražošanas vai tirdzniecības ierobežojumi un līguma produktu vai līguma tehnoloģiju pasīvās tirdzniecības ierobežojumi konkrētās teritorijās vai klientiem, kas rezervēti citām pusēm, neatkarīgi no pušu tirgus daļas vispār nevajadzētu piemērot atbrīvojumu, kas paredzēts šajā regulā. Šajā saistībā izmantošanas jomas ierobežojumi nav uzskatāmi par ražošanas vai pārdošanas ierobežojumiem un nav uzskatāmi par teritoriju vai klientu ierobežojumiem.

(16)	Tirgus daļas ierobežošana, atbrīvojumu liegšana dažiem līgumiem un nosacījumi, kas noteikti šajā regulā, parasti nodrošina to, ka līgumi, uz ko attiecas grupveida atbrīvojums, neļauj pusēm likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto ražojumu vai pakalpojumu daļu.

(17)

Ja viena puse finansē vairākus konkurentu veiktus pētniecības un izstrādes projektus par tiem pašiem līguma produktiem vai līguma tehnoloģijām, nav izslēgta iespēja, ka var rasties konkurenci ierobežojošas sekas, kas izpaužas kā tirgus piekļuves liegšana, jo īpaši, ja minētā puse iegūst ekskluzīvas tiesības izmantot rezultātus attiecībā pret trešām pusēm. Tāpēc šīs regulas priekšrocības uz maksas pētniecības un izstrādes nolīgumiem būtu jāattiecina tikai tad, ja visu šajos saistītajos nolīgumos iesaistīto pušu, tas ir, finansējošās puses un visu pušu, kas veic pētniecību un izstrādi, tirgus daļas kopā nepārsniedz 25 %.

(18)

Nolīgumi starp uzņēmumiem, kas nav konkurējoši tādu produktu, tehnoloģiju vai procesu ražotāji, kurus ir iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar pētniecības un izstrādes rezultātiem, tikai izņēmuma apstākļos likvidēs efektīvu pētniecības un izstrādes konkurenci. Tāpēc uz šādiem nolīgumiem šajā regulā paredzēto atbrīvojumu ir lietderīgi attiecināt neatkarīgi no tirgus daļas, bet ārkārtējos gadījumos atbrīvojumu atsaukt.

(19)

Komisija saskaņā ar 29. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (3), var atsaukt šīs regulas priekšrocības, ja konkrētā gadījumā tā konstatē, ka nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(20)

Dalībvalsts konkurences iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktu var attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju vai tās daļu atsaukt labumus, kuri gūti, piemērojot šo regulu, ja konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā noteiktais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai ir visas atsevišķa ģeogrāfiskā tirgus pazīmes.

(21)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. pantu šīs regulas priekšrocības var atsaukt, piemēram, ja pētniecības un izstrādes nolīguma pastāvēšana būtiski ierobežo trešo personu iespējas veikt pētniecību un izstrādi attiecīgajā nozarē, jo citur pieejamās pētniecības jaudas ir ierobežotas, ja īpašas piegādes struktūras dēļ pētniecības un izstrādes nolīguma pastāvēšana būtiski ierobežo trešo personu piekļuvi līguma produktu vai līguma tehnoloģiju tirgum, ja puses bez objektīvi pamatota iemesla neizmanto kopīgās pētniecības un izstrādes rezultātus attiecībā uz trešām pusēm, ja līguma produkti vai līguma tehnoloģijas visā iekšējā tirgū vai tā būtiskā daļā efektīvi nekonkurē ar produktiem, tehnoloģijām vai procesiem, kurus patērētāji to iezīmju, cenas un paredzētā pielietojuma ziņā uzskata par līdzvērtīgiem, vai ja pētniecības un izstrādes nolīguma pastāvēšana ierobežotu konkurenci inovācijas jomā vai likvidētu efektīvu pētniecības un izstrādes konkurenci konkrētajā tirgū.

(22)	Tā kā pētniecības un izstrādes nolīgumi bieži ir ilgtermiņa līgumi, īpaši, ja sadarbība turpinās arī rezultātu izmantošanā, šīs regulas spēkā esamības termiņš būtu jānosaka 12 gadi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“pētniecības un izstrādes nolīgums” ir nolīgums starp divām vai vairākām pusēm par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šīs puses veic:

i)	līguma produktu vai līguma tehnoloģiju kopīgu pētniecību un izstrādi un kopīgu šādas pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu;

ii)	līguma produktu vai līguma tehnoloģiju pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, ja pētniecība un izstrāde kopīgi veikta saskaņā ar iepriekšēju šo pušu nolīgumu;

iii)	līguma produktu vai līguma tehnoloģiju kopīgu pētniecību un izstrādi bez kopīgas rezultātu izmantošanas;

iv)	līguma produktu vai līguma tehnoloģiju kopīgu maksas pētniecību un izstrādi un kopīgu šādas pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu;

v)	līguma produktu vai līguma tehnoloģiju pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, ja maksas pētniecība un izstrāde veikta saskaņā ar iepriekšēju nolīgumu šo pašu pušu starpā; vai

vi)	līguma produktu vai līguma tehnoloģiju kopīgu maksas pētniecību un izstrādi bez kopīgas rezultātu izmantošanas;

b)	“nolīgums” ir vienošanās, uzņēmumu apvienības lēmums vai saskaņota darbība;

“pētniecība un izstrāde” ir speciālo zināšanu iegūšana, kas saistītas ar produktiem, tehnoloģijām vai procesiem, teorētisku analīžu veikšana, sistemātiski pētījumi vai eksperimenti, tostarp eksperimentāla ražošana, produktu vai procesu tehniska pārbaude, vajadzīgo iekārtu izveide un intelektuālā īpašuma tiesību ieguve attiecībā uz rezultātiem;

d)	“produkts” ir prece vai pakalpojums, tai skaitā gan starppatēriņa preces vai pakalpojumi, gan galapatēriņa preces vai pakalpojumi;

e)	“līguma tehnoloģijas” ir tehnoloģija vai process, kas rodas kopīgā pētniecībā un izstrādē;

f)	“līguma produkts” ir produkts, kas rodas kopīgā pētniecībā un izstrādē vai ko ražo vai nodrošina, piemērojot līguma tehnoloģijas;

g)	“rezultātu izmantošana” ir līguma produktu ražošana vai izplatīšana, līguma tehnoloģiju piemērošana, intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršana vai licencēšana vai tādas zinātības nodošana, kas vajadzīga šādai ražošanai vai piemērošanai;

h)	“intelektuālā īpašuma tiesības” ir intelektuālā īpašuma tiesības, kas ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības, autortiesības un blakustiesības;

i)	“zinātība” ir nepatentētas praktiskas informācijas kopums, kas rodas pieredzes un pārbaužu rezultātā un ir slepens, būtisks un precizēts;

j)	“slepens” zinātības kontekstā nozīmē, ka zinātība nav plaši zināma vai viegli pieejama;

k)	“būtisks” zinātības kontekstā nozīmē, ka zinātība ir īpaši svarīga un lietderīga līguma produktu ražošanai vai līguma tehnoloģiju piemērošanai;

l)	“precizēts” zinātības kontekstā nozīmē, ka zinātība ir aprakstīta pietiekami vispusīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tā atbilst slepenības un būtiskuma kritērijiem;

“kopīgi” saskaņā ar pētniecības un izstrādes nolīgumiem veikto darbību kontekstā nozīmē darbības, kurā attiecīgo darbu:

i)	veic apvienota komanda, organizācija vai uzņēmums;

ii)	kopīgi uztic kādai trešai pusei; vai

iii)	sadala starp pusēm, specializējoties saistībā ar pētniecību un izstrādi vai izmantošanu;

“specializācija saistībā ar pētniecību un izstrādi” nozīmē, ka katra puse ir iesaistīta pētniecības un izstrādes nolīgumā paredzētās pētniecības un izstrādes darbībās un sadala pētniecības un izstrādes darbu savā starpā jebkādā veidā, ko tās uzskata par vispiemērotāko; tas neietver maksas pētniecību un izstrādi;

“specializācija saistībā ar izmantošanu” nozīmē, ka puses savā starpā sadala atsevišķus uzdevumus, piemēram, ražošanu vai izplatīšanu, vai nosaka viena otrai rezultātu izmantošanas ierobežojumus, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz konkrētām teritorijām, klientiem vai izmantošanas jomām; tas attiecas uz gadījumiem, kad, pamatojoties uz ekskluzīvu licenci, ko tai piešķīrušas pārējās puses, līguma produktus ražo un izplata tikai viena puse;

p)	“maksas pētniecība un izstrāde” ir pētniecība un izstrāde, ko veic viena puse un finansē finansējošā puse;

q)	“finansējošā puse” ir puse, kas finansē maksas pētniecību un izstrādi un kas pati neveic pētniecības un izstrādes darbības;

r)	“konkurējošs uzņēmums” ir faktisks vai potenciāls konkurents;

s)	“faktisks konkurents” ir uzņēmums, kas piegādā produktu, tehnoloģiju vai procesu, kuru ir iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma produktu vai līguma tehnoloģiju konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū;

“potenciāls konkurents” ir uzņēmums, kurš, ja nebūtu pētniecības un izstrādes nolīguma, pamatojoties nevis uz tīri teorētisku varbūtību, bet reāli novērtējot situāciju, neliela, bet pastāvīga relatīvo cenu kāpuma gadījumā, visticamāk, turpmākajos trīs gados uzņemtos veikt vajadzīgos papildu ieguldījumus vai citu nepieciešamo pārorientāciju, lai piegādātu produktu, tehnoloģiju vai procesu, ko ir iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma produktu vai līguma tehnoloģiju konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū;

u)	“konkrētais produkta tirgus” ir konkrētais tādu produktu tirgus, ko iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma produktiem;

v)	“konkrētais tehnoloģiju tirgus” ir konkrētais tādu tehnoloģiju vai procesu tirgus, ko iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma tehnoloģijām.

2. Šajā regulā termini “uzņēmums” un “puse” ietver to attiecīgos saistītos uzņēmumus.

“Saistīti uzņēmumi” ir:

uzņēmumi, kuros kādai no pētniecības vai izstrādes nolīguma pusēm tieši vai netieši:

i)	ir vairāk nekā puse balsu;

ii)	ir pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, valdes vai uzņēmuma likumīgas pārstāvības struktūru locekļu; vai

iii)	tiesības vadīt uzņēmuma darījumus;

b)	uzņēmumi, kuriem attiecībā uz kādu no pētniecības un izstrādes nolīguma līgumslēdzējām pusēm tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

c)	uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

d)	uzņēmumi, kuri ir pētniecības un izstrādes nolīguma puses kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros vienam vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:

i)	pētniecības un izstrādes nolīgumu līgumslēdzējām pusēm vai to attiecīgajiem saistītajiem uzņēmumiem, kas ir minēti a) līdz d) apakšpunktā; vai

ii)	vienai vai vairākām pētniecības un izstrādes nolīguma pusēm vai vienam vai vairākiem saistītajiem uzņēmumiem, kas ir minēti a) līdz d) apakšpunktā, un vienai vai vairākām trešām pusēm.

2. pants

Atbrīvojums

1. Atbilstoši Līguma 101. panta 3. punktam un ievērojot šīs regulas noteikumus, ar šo tiek noteikts, ka Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro pētniecības un izstrādes nolīgumiem.

Šo atbrīvojumu piemēro tad, ja šādos nolīgumos ir paredzēti konkurences ierobežojumi, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts.

2. Atbrīvojums, kas paredzēts 1. punktā, attiecas arī uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kuros ietverti noteikumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanu vai licencēšanu vienai vai vairākām pusēm vai vienībai, ko puses nodibina, lai veiktu kopīgu pētniecību un izstrādi, maksas pētniecību un izstrādi vai kopīgu izmantošanu ar nosacījumu, ka šie noteikumi nav minēto nolīgumu galvenais priekšmets, taču ir tieši saistīti ar tiem un nepieciešami to izpildei.

3. pants

Atbrīvojuma nosacījumi

1. Atbrīvojumu, kas paredzēts 2. pantā, piemēro saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Pētniecības un izstrādes nolīgumā paredz, ka visām pusēm pētniecības un izstrādes, un izmantošanas turpināšanas nolūkiem ir pilnas piekļuves tiesības kopīgās pētniecības un izstrādes vai maksas pētniecības un izstrādes rezultātiem, tostarp arī visām izrietošajām intelektuālā īpašuma tiesībām un zinātībai, tiklīdz šie rezultāti ir pieejami. Ja puses saskaņā ar šo regulu ierobežo izmantošanas tiesības, jo īpaši, ja tās specializējas saistībā ar izmantošanu, piekļuvi rezultātiem izmantošanas nolūkos var attiecīgi ierobežot. Turklāt akadēmiskas iestādes, pētniecības institūti vai uzņēmumi, kas nodrošina pētniecību un izstrādi kā komercpakalpojumu un parasti nepiedalās rezultātu izmantošanā, var vienoties izmantot rezultātus tikai turpmākai pētniecībai. Pētniecības un izstrādes nolīgumā var paredzēt, ka puses kompensē viena otrai piekļuves sniegšanu rezultātiem pētniecības vai izmantošanas nolūkos, taču kompensācija nevar būt tik liela, ka tā efektīvi kavē šādu piekļuvi.

3. Neierobežojot 2. punkta piemērošanu, ja pētniecības un izstrādes nolīgums paredz tikai kopīgu pētniecību un izstrādi vai maksas pētniecību un izstrādi, pētniecības un izstrādes nolīgumā vienojas, ka katrai pusei ir tiesības piekļūt jau pastāvošai citas puses zinātībai, ja šī zinātība ir nepieciešama rezultātu izmantošanai. Pētniecības un izstrādes nolīgumā var paredzēt, ka puses kompensē viena otrai piekļuves sniegšanu to jau pastāvošai zinātībai, taču kompensācija nevar būt tik liela, ka tā efektīvi kavē šādu piekļuvi.

4. Kopīgā izmantošana var attiekties tikai uz rezultātiem, kurus aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības vai kuri ir zinātība un ir nepieciešami, lai ražotu līguma produktus vai piemērotu līguma tehnoloģijas.

5. Pusēm, kam saskaņā ar specializāciju saistībā ar izmantošanu ir uzticēta līguma produktu ražošana, ir jāpilda citu pušu līguma produktu piegādes pasūtījumi, izņemot gadījumus, kad pētniecības un izstrādes nolīgums paredz arī kopīgu izplatīšanu 1. panta 1. punkta m) apakšpunkta i) vai ii) punkta nozīmē vai kad puses ir vienojušās, ka tikai tā puse, kas ražo līguma produktus, var tos izplatīt.

4. pants

Tirgus daļas ierobežojums un atbrīvojuma ilgums

1. Ja puses nav konkurējoši uzņēmumi, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu piemēro pētniecības un izstrādes laikā. Ja rezultātus izmanto kopīgi, atbrīvojumu turpina piemērot septiņus gadus pēc līguma produktu vai līguma tehnoloģiju pirmās laišanas iekšējā tirgū.

2. Ja divas vai vairākas puses ir konkurējoši uzņēmumi, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu piemēro šā panta 1. punktā minētajā laikposmā tikai tad, ja pētniecības un izstrādes nolīguma noslēgšanas brīdī:

a)	attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā, pētniecības un izstrādes nolīguma pušu kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 % no konkrētā produktu un tehnoloģiju tirgus; vai

attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv), v) vai vi) punktā, finansējošās puses un visu pārējo pušu, ar kurām finansējošā puse noslēgusi pētniecības un izstrādes nolīgumus par tiem pašiem līguma produktiem vai tām pašām līguma tehnoloģijām, kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 % no konkrētā produktu vai tehnoloģiju tirgus.

3. Pēc 1. punktā minētā termiņa beigām atbrīvojumu turpina piemērot tik ilgi, kamēr pušu kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 % no attiecīgā līguma produktu un tehnoloģiju tirgus.

5. pants

Stingrie ierobežojumi

Atbrīvojums, kas paredzēts 2. pantā, nav piemērojams pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kuru priekšmets tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem, ko kontrolē puses, ir veikt jebkuru no sekojošām darbībām:

a)	ierobežot pušu brīvību veikt pētniecību un izstrādi neatkarīgi vai sadarbībā ar trešām pusēm kādā ar šo pētniecības un izstrādes nolīgumu nesaistītā jomā vai – pēc kopīgās pētniecības un izstrādes vai maksas pētniecības un izstrādes pabeigšanas – jomā, kas uz to attiecas vai kādā saistītā jomā;

ierobežot ražošanu vai tirdzniecību, izņemot:

i)	ražošanas mērķu noteikšanu, ja kopīga rezultātu izmantošana ietver līguma produktu kopīgu ražošanu;

ii)	ražošanas mērķu noteikšanu, ja kopīga rezultātu izmantošana ietver kopīgu līguma produktu izplatīšanu vai kopīgu līguma tehnoloģiju licencēšanu 1. panta 1. punkta m) apakšpunkta i) vai ii) punkta nozīmē;

iii)	pasākumus, kas ir specializācija saistībā ar izmantošanu; un

iv)	ierobežojumus attiecībā uz pušu brīvību ražot, pārdot, piešķirt vai licencēt produktus, tehnoloģijas vai procesus, kas konkurē ar līguma produktiem vai līguma tehnoloģijām laikposmā, kurā saskaņā ar pušu vienošanos tās kopīgi izmanto rezultātus;

noteikt pārdošanas cenu līguma produktiem vai līguma tehnoloģiju licencēm attiecībā pret trešām pusēm, izņemot cenu noteikšanu, ko iekasē no tiešajiem patērētājiem, vai licences maksas noteikšanu, ko iekasē no tiešajiem licences saņēmējiem, ja kopīga rezultātu izmantošana ietver līguma produktu kopīgu izplatīšanu vai līguma tehnoloģiju kopīgu licencēšanu 1. panta 1. punkta m) apakšpunkts i) vai ii) punkta nozīmē;

d)	ierobežot teritoriju vai patērētāju loku, attiecībā uz kuriem puses var veikt līguma produktu pasīvo pārdošanu vai līguma tehnoloģiju licencēšanu, izņemot prasību piešķirt ekskluzīvu licenci attiecībā uz rezultātiem citai nolīguma pusei;

e)	prasība neveikt vai ierobežot aktīvo līguma produktu vai līguma tehnoloģiju pārdošanu teritorijās vai attiecībā uz patērētājiem, kas nav ekskluzīvi piešķirti vienai no pusēm, piemērojot specializāciju saistībā ar izmantošanu;

f)	prasība atteikties pildīt patērētāju pasūtījumus pušu attiecīgajās teritorijās vai patērētāju pasūtījumus, kas citādi sadalīti pušu starpā, piemērojot specializāciju saistībā ar izmantošanu, kuras tirgotu līguma produktus citās teritorijās iekšējā tirgū;

g)	prasība apgrūtināt lietotājiem vai tālākpārdevējiem līguma produktu ieguvi no citiem tālākpārdevējiem iekšējā tirgū.

6. pants

Izslēgtie ierobežojumi

Atbrīvojums, kas paredzēts 2. pantā, nav piemērojams šādām pētniecības un izstrādes nolīgumos iekļautām saistībām:

apņemšanās pēc pētniecības un izstrādes pabeigšanas neapstrīdēt intelektuālā īpašuma tiesības, kas pusēm pieder iekšējā tirgū un kas ir saistītas ar pētniecību un izstrādi, vai aizliegums pēc pētniecības un izstrādes nolīguma termiņa beigām apstrīdēt intelektuālā īpašuma tiesības, kas pusēm pieder iekšējā tirgū un aizsargā pētniecības un izstrādes rezultātus, neskarot iespēju noteikt, ka pētniecības un izstrādes nolīgums izbeidzas, ja viena no pusēm apstrīd šādas intelektuālā īpašuma tiesības;

apņemšanās nepiešķirt licences trešām pusēm līguma produktu ražošanai vai līguma tehnoloģiju piemērošanai, ja vien nolīgumā nav noteikts, ka kopīgās pētniecības un izstrādes vai maksas pētniecības un izstrādes rezultātus izmanto vismaz viena nolīguma puse un šī izmantošana notiek iekšējā tirgū attiecībā pret trešām pusēm.

7. pants

Tirgus daļas ierobežojuma piemērošana

Lai piemērotu 4. pantā paredzēto tirgus daļas ierobežojumu, piemēro šādus noteikumus:

a)	tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību tirgū; ja dati par pārdotās produkcijas vērtību tirgū nav pieejami, var izmantot aprēķinus, kas balstīti uz pārējo ticamo tirgus informāciju, tostarp par pārdošanas apjomu tirgū, lai noteiktu attiecīgo pušu tirgus daļas;

b)	tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem;

c)	tirgus daļu, kas pieder 1. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, līdzīgi sadala katram uzņēmumam, kuram ir minētās daļas a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

d)	ja 4. panta 3. punktā minētā tirgus daļa sākotnēji nepārsniedz 25 %, taču turpmāk pārsniedz šo līmeni, nepārsniedzot 30 %, 2. pantā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot divus turpmākos kalendāros gadus pēc gada, kad pirmoreiz ir pārsniegts 25 % limits;

e)	ja 4. panta 3. punktā minētā tirgus daļa sākotnēji nepārsniedz 25 %, taču turpmāk pārsniedz 30 %, 2. pantā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot vienu kalendāro gadu pēc gada, kad pirmoreiz ir pārsniegts 30 % limits;

f)	d) un e) punkta nosacījumus nedrīkst apvienot tā, ka atbrīvojuma ilgums pārsniedz divus kalendāros gadus.

8. pants

Pārejas posms

Līguma 101. panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim attiecībā uz nolīgumiem, kuri jau ir spēkā 2010. gada 31. decembrī un kuri neatbilst atbrīvojuma nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā, bet atbilst Regulā (EK) Nr. 2659/2000 paredzētajiem atbrīvojuma nosacījumiem.

9. pants

Spēkā esamības termiņš

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Tā ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 285, 29.12.1971., 46. lpp.

(*1) Sākot no 2009. gada 1. decembra, EK līguma 81. pants ir kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 101. pantu. Šie panti pēc būtības ir identiski. Šajā regulā atsauces uz LESD 101. pantu attiecīgajos gadījumos uzskatāmas par atsaucēm uz EK līguma 81. pantu. LESD ieviesa arī dažas izmaiņas terminoloģijā, piemēram, aizstājot “Kopiena” ar “Savienība” un “kopējais tirgus” ar “iekšējais tirgus”. Šajās regulā tiks izmantota LESD terminoloģija.

(2) OV L 304, 5.12.2000., 7. lpp.

(3) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

18.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/43

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1218/2010

(2010. gada 14. decembris)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām specializācijas nolīgumu kategorijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 20. decembra Regulu (EEK) Nr. 2821/71 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz līgumu, lēmumu un saskaņotas darbības kategorijām (1),

publicējusi šīs regulas projektu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos,

tā kā:

(1)

Regula (EEK) Nr. 2821/71 pilnvaro Komisiju ar regulu piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punktu (*1) attiecībā uz līgumu, lēmumu un saskaņotas darbības kategorijām, uz kurām attiecas 101. panta 1. punkts un kuru mērķis ir specializācija, ietverot tās sasniegšanai vajadzīgos nolīgumus.

(2)

Komisijas 2000. gada 29. novembra Regulā (EK) Nr. 2658/2000 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu specializācijas līgumu kategorijām (2) definē tādas specializācijas līgumu kategorijas, ko Komisija uzskatīja, ka tie parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ņemot vērā kopumā pozitīvo pieredzi minētās regulas piemērošanā, kura zaudē spēku 2010. gada 31. decembrī, un papildu pieredzi, kas gūta kopš tās pieņemšanas, ir lietderīgi pieņemt jaunu grupu atbrīvojuma regulu.

(3)

Šai regulai ir jāatbilst divām prasībām, proti, tai jānodrošina efektīva konkurences aizsardzība un jāsniedz pietiekama juridiska aizsardzība uzņēmumiem. Lai sasniegtu šos mērķus, būtu jāņem vērā, ka administratīvā uzraudzība un attiecīgās jomas tiesību akti pēc iespējas jāvienkāršo. Ja tirgus ietekme ir mazāka par noteiktu pakāpi, tad, piemērojot Līguma 101. panta 3. punktu, parasti var uzskatīt, ka specializācijas nolīgumu pozitīvā ietekme atsvērs negatīvo ietekmi uz konkurenci.

(4)	Lai ar regulu piemērotu Līguma 101. panta 3. punktu, nav nepieciešams noteikt tos nolīgumus, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Novērtējot atsevišķus nolīgumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu, jāņem vērā vairāki faktori, un jo īpaši attiecīgā tirgus struktūra.

(5)	Šajā regulā noteiktais atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz tiem nolīgumiem, kurus pietiekami droši var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem.

(6)

Nolīgumi par ražošanas specializāciju, visticamāk, var uzlabot preču ražošanu un izplatīšanu, ja attiecīgajām pusēm ir papildu prasmes un aktīvi vai tās pieliek papildu pūles, jo tās var pievērsties noteiktu produktu ražošanai un tādējādi darboties efektīvāk un piedāvāt produktus lētāk. To pašu vispārīgi var teikt par specializācijas nolīgumiem pakalpojumu sagatavošanā. Paredzams, ka, pastāvot efektīvai konkurencei, patērētāji gūs ievērojamu labumu.

(7)

Šādas priekšrocības var dot nolīgumi, ar ko viena puse pilnībā vai daļēji atsakās no atsevišķu produktu ražošanas vai atsevišķu pakalpojumu sagatavošanas par labu citai pusei (“vienpusēja specializācija”), nolīgumi, ar ko visas puses pilnībā vai daļēji atsakās no atsevišķu produktu ražošanas vai atsevišķu pakalpojumu sagatavošanas par labu citai pusei (“savstarpēja specializācija”), un nolīgumi, ar ko puses apņemas sākt kopīgi ražot atsevišķus produktus vai sagatavot atsevišķus pakalpojumus (“kopīga ražošana”). Saistībā ar šo regulu vienpusēja un savstarpēja specializācija nenozīmē, ka pusei ir jāsamazina jauda, jo pietiek, ja tās samazina ražošanas apjomu. Kopīgas ražošanas jēdziens tomēr nenozīmē, ka pusēm ir jāsamazina to individuālās ražošanas darbības ārpus paredzētās kopīgās ražošanas.

(8)

Vienpusējas un savstarpējas specializācijas nolīgumi pēc būtības iepriekš pieņem, ka puses darbojas tajā pašā produktu tirgū. Nav nepieciešams, lai puses darbotos tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū. Tādējādi šīs regulas piemērošana vienpusējas vai savstarpējas specializācijas nolīgumiem būtu jāattiecina tikai uz nolīgumiem starp pusēm, kas darbojas tajā pašā produktu tirgū. Kopīgas ražošanas nolīgumus var noslēgt ne tikai starp pusēm, kas jau darbojas tajā pašā produktu tirgū, bet arī starp pusēm, kas ar nolīguma palīdzību vēlas ienākt produktu tirgū. Tāpēc šī regula ir piemērojama kopīgas ražošanas nolīgumiem neatkarīgi no tā, vai puses jau darbojas tajā pašā produktu tirgū.

(9)

Lai nodrošinātu, ka specializācija dod reālu labumu un neviena puse pilnībā nepamet pakārtoto ražošanas tirgu, šī regula uz vienpusējiem un savstarpējiem specializācijas nolīgumiem jāattiecina tikai tad, ja tie paredz piegādes un pirkšanas pienākumus vai kopīgu izplatīšanu. Piegādes un pirkšanas pienākumi var būt ekskluzīvi, taču tas nav obligāts nosacījums.

(10)

Var uzskatīt, ka gadījumos, kad pušu tirgus daļa konkrētajā tirgū produktiem, kas ir specializācijas nolīguma priekšmets, nepārsniedz noteiktu līmeni, šādi nolīgumi parasti dod saimniecisku labumu apjomradītu ietaupījumu, diversifikācijas vai labāku ražošanas tehnoloģiju veidā un ļauj patērētājiem baudīt ievērojamu daļu no gūtajām priekšrocībām. Tomēr, ja produkti, ko ražo saskaņā ar specializācijas nolīgumu, ir starppatēriņa produkti, ko viena vai vairākas puses pilnībā vai daļēji izmanto kā izejmateriālu pakārtotu produktu ražošanai, kurus šīs puses pēcāk pārdod tirgū, ar šo regulu paredzētais atbrīvojums ir atkarīgs no nosacījuma, ka šo pušu tirgus daļa šo pakārtoto produktu konkrētajā tirgū nepārsniedz noteiktu līmeni. Šādā gadījumā, ja tiktu vērtēta tikai pušu tirgus daļa starpproduktu līmenī, tiktu ignorēts iespējamais risks slēgt piekļuvi tirgum vai palielināt cenas konkurentu izejmateriāliem pakārtoto produktu līmenī. Taču tas nenozīmē pieņēmumu, ka specializācijas nolīgumi ietilpst Līguma 101. panta 1. punkta piemērošanas jomā vai tie neatbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem, tiklīdz tiek pārsniegta šajā regulā noteiktā tirgus daļas robeža vai netiek izpildīti citi šīs regulas nosacījumi. Šādā gadījumā specializācijas nolīgums ir individuāli jāvērtē saskaņā ar Līguma 101. pantu.

(11)

Ar šo regulu paredzētais atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz nolīgumiem, kuri satur ierobežojumus, kas nav obligāti nepieciešami specializācijas nolīguma pozitīvo seku sasniegšanai. Uz nolīgumiem, kuri satur dažus nopietnu konkurences ierobežojumu veidus, kas saistīti ar cenu noteikšanu attiecībā pret trešām pusēm, ražošanas vai tirdzniecības ierobežošanu un tirgus vai patērētāju sadalīšanu, neatkarīgi no attiecīgo uzņēmumu tirgus daļas vispār nevajadzētu attiecināt atbrīvojumu, kas paredzēts šajā regulā.

(12)	Tirgus daļas ierobežojums, atbrīvojuma nepiemērošana dažiem nolīgumiem un šajā regulā paredzētie nosacījumi parasti nodrošina to, ka nolīgumi, uz ko attiecas grupu atbrīvojums, neļauj iesaistītajām pusēm likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu vai pakalpojumu daļu.

(13)

Saskaņā ar 29. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (3), Komisija var atsaukt šīs regulas sniegtās priekšrocības, ja tā konkrētā gadījumā atklāj, ka nolīgums, uz kuru attiecināms šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada sekas, kuras nav saderīgas ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(14)

Dalībvalsts konkurences iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktu var attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju vai tās daļu atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā noteiktais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai ir visas atsevišķa ģeogrāfiskā tirgus pazīmes.

(15)

Šīs regulas piemērošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. pantu var atsaukt, piemēram, ja konkrētais tirgus ir ļoti koncentrēts un konkurence tajā jau ir vāja, jo īpaši ņemot vērā citu tirgus dalībnieku individuālās pozīcijas tirgū vai saiknes citu tirgus dalībnieku starpā, kas izveidojušās paralēlu specializācijas nolīgumu dēļ.

(16)	Lai veicinātu specializācijas nolīgumu slēgšanu, kas var ietekmēt pušu uzbūvi, šīs regulas spēkā esamības termiņš būtu jānosaka 12 gadi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“specializācijas nolīgums” ir vienpusējs specializācijas nolīgums, savstarpējs specializācijas nolīgums vai kopīgas ražošanas līgums;

“vienpusējs specializācijas nolīgums” ir nolīgums divu pušu starpā, kas darbojas tajā pašā produktu tirgū, ar ko viena puse apņemas pilnībā vai daļēji pārtraukt ražot dažus produktus vai atturēties ražot šos produktus un iegādāties tos no otras puses, kas savukārt apņemas ražot un piegādāt šos produktus;

“savstarpējs specializācijas nolīgums” ir nolīgums starp divām vai vairākām pusēm, kas darbojas tajā pašā produktu tirgū, saskaņā ar kuru divas vai vairākas puses savstarpēji vienojas pilnībā vai daļēji pārtraukt ražot vai atturēties ražot konkrētus, bet ne vienus un tos pašus produktus un iegādāties šos produktus no citām pusēm, kuras apņemas tos ražot un piegādāt;

d)	“kopīgas ražošanas līgums” ir nolīgums, ar ko divas vai vairākas puses vienojas ražot dažus produktus kopīgi;

e)	“nolīgums” ir vienošanās, uzņēmumu apvienības lēmums vai saskaņota darbība;

f)	“produkts” ir prece vai pakalpojums, tostarp gan starppatēriņa preces un/vai pakalpojumi, gan galapatēriņa preces vai pakalpojumi, izņemot izplatīšanas un nomas pakalpojumus;

g)	“ražošana” ir preču ražošana vai pakalpojumu sagatavošana, un tā ietver ražošanu, slēdzot apakšuzņēmuma līgumus;

h)	“pakalpojuma sagatavošana” ir darbības pirms pakalpojuma sniegšanas klientiem;

“konkrētais tirgus” ir konkrētais produktu un ģeogrāfiskais tirgus, kuram pieder specializācijas produkti, turklāt, ja specializācijas produkti ir starppatēriņa produkti, ko viena vai vairākas puses pilnībā vai daļēji izmanto tikai pakārtotu produktu ražošanai, tas ir konkrētais produktu un ģeogrāfiskais tirgus, kuram pieder pakārtotie produkti;

j)	“specializācijas produkts” ir produkts, kas ir ražots saskaņā ar specializācijas nolīgumu;

k)	“pakārtotais produkts” ir produkts, kurā kā sastāvdaļu viena vai vairākas puses izmanto specializācijas produktu un kuru minētās puses pārdod tirgū;

l)	“konkurējošs uzņēmums” ir faktisks vai potenciāls konkurents;

m)	“faktisks konkurents” ir uzņēmums, kas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū;

“potenciāls konkurents” ir uzņēmums, kurš tad, ja specializācijas nolīguma nebūtu, neliela, taču pastāvīga relatīvo cenu kāpuma gadījumā ne tikai teorētiski, bet reāli ne vairāk kā trīs gadu laikā varētu veikt vajadzīgos papildu ieguldījumus vai segt citas pārorientācijas izmaksas, lai ieietu konkrētajā tirgū;

o)	“ekskluzīvs piegādes pienākums” ir pienākums nepiegādāt specializācijas produktu konkurējošam uzņēmumam, kas nav nolīguma puse;

p)	“ekskluzīvs pirkšanas pienākums” ir pienākums iegādāties specializācijas produktu tikai no nolīguma puses;

“kopīgi” izplatīšanas kontekstā nozīmē, ka puses:

i)	produktu izplatīšanu veic kā apvienota komanda, organizācija vai uzņēmums; vai

ii)	norīko trešo pusi par ekskluzīvu vai neekskluzīvu izplatītāju ar noteikumu, ka trešā puse nav konkurējošs uzņēmums;

r)	“izplatīšana” iz izplatīšana, kas ietver preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu.

2. Šajā regulā termini “uzņēmums” un “puse” ietver to attiecīgos saistītos uzņēmumus.

“Saistīti uzņēmumi” ir:

uzņēmumi, kuros kādai no specializācijas nolīguma pusēm tieši vai netieši:

i)	ir vairāk nekā puse balsu;

ii)	ir pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, valdes vai uzņēmuma likumīgas pārstāvības struktūru locekļu; vai

iii)	ir tiesības vadīt uzņēmuma darījumus;

b)	uzņēmumi, kuriem attiecībā uz kādu no specializācijas nolīguma dalībniekiem tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

c)	uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

d)	uzņēmumi, kuros kādam no specializācijas nolīguma dalībniekiem kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:

i)	specializācijas nolīguma dalībniekiem vai to attiecīgajiem saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā; vai

ii)	vienam vai vairākiem specializācijas nolīguma dalībniekiem vai vienam vai vairākiem to saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā, un vienai vai vairākām trešām personām.

2. pants

Atbrīvojums

1. Atbilstoši Līguma 101. panta 3. punktam un ievērojot šīs regulas noteikumus, ar šo tiek noteikts, ka Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro specializācijas nolīgumiem.

Šo atbrīvojumu piemēro tad, ja šādos nolīgumos ir paredzēti konkurences ierobežojumi, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts.

2. Atbrīvojums, kas paredzēts 1. punktā, attiecas uz specializācijas nolīgumiem, kuros ietverti noteikumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanu vai licencēšanu vienai vai vairākām līguma pusēm ar nosacījumu, ka šie noteikumi nav minēto nolīgumu galvenais priekšmets, taču ir tieši saistīti ar tiem un nepieciešami to izpildei.

3. Šā panta 1. punktā pantā paredzēto atbrīvojumu piemēro specializācijas nolīgumiem, ja:

a)	puses uzņemas ekskluzīvu pirkšanas vai ekskluzīvu piegādes pienākumu; vai

b)	puses nepārdod specializācijas produktus patstāvīgi, bet šos produktus izplata kopīgi.

3. pants

Tirgus daļas ierobežojums

Atbrīvojumu, kas paredzēts 2. pantā, piemēro ar nosacījumu, ka pušu kopējā tirgus daļa nevienā no konkrētajiem tirgiem nepārsniedz 20 %.

4. pants

Stingrie ierobežojumi

Atbrīvojums, kas paredzēts 2. pantā, neattiecas uz specializācijas nolīgumiem, kuru priekšmets tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem, ko kontrolē puses, ir veikt jebkuru no sekojošām darbībām:

a)	noteikt produktu pārdošanas cenu attiecībā pret trešām pusēm, izņemot cenu noteikšanu, ko iekasē no tiešajiem patērētājiem, saistībā ar kopīgu izplatīšanu;

ierobežot ražošanu vai tirdzniecību, izņemot:

i)	noteikumus par konkrētu produktu daudzumu saistībā ar vienpusējiem vai savstarpējiem specializācijas nolīgumiem vai vienošanās par ražošanas jaudu un apjomu saistībā ar kopīgas ražošanas nolīgumiem; un

ii)	pārdošanas mērķu noteikšanu saistībā ar kopīgu izplatīšanu;

c)	sadalīt tirgus vai patērētājus.

5. pants

Tirgus daļas ierobežojuma piemērošana

Lai piemērotu 3. pantā paredzēto tirgus daļas ierobežojumu, piemēro šādus noteikumus:

a)	tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību tirgū; ja dati par pārdotās produkcijas vērtību tirgū nav pieejami, var izmantot aprēķinus, kas balstīti uz pārējo ticamo tirgus informāciju, tostarp par pārdošanas apjomu tirgū, lai noteiktu attiecīgo pušu tirgus daļas;

b)	tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem;

c)	tirgus daļu, kas pieder 1. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, līdzīgi sadala katram uzņēmumam, kuram ir minētās daļas a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

d)	ja 3. pantā minētā tirgus daļa sākotnēji nepārsniedz 20 %, taču turpmāk pārsniedz šo līmeni, nepārsniedzot 25 %, 2. pantā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot divus turpmākos kalendāros gadus pēc gada, kad pirmoreiz ir pārsniegta 20 % robeža;

e)	ja 3. pantā minētā tirgus daļa sākotnēji nepārsniedz 20 %, taču vēlāk palielinās, pārsniedzot 25 % robežu, 2. pantā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot vienu kalendāro gadu pēc gada, kad pirmoreiz ir pārsniegta 25 % robeža;

f)	d) un e) punkta nosacījumus nedrīkst apvienot tā, ka atbrīvojuma ilgums pārsniedz divus kalendāros gadus.

6. pants

Pārejas posms

7. pants

Spēkā esamības termiņš

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Tā ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 285, 29.12.1971., 46. lpp.

(2) OV L 304, 5.12.2000., 3. lpp.

(3) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

18.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/60

PADOMES LĒMUMS 2010/784/KĀDP

(2010. gada 17. decembris)

par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 43. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2005. gada 14. novembrī uz trijiem gadiem pieņēma Vienoto rīcību 2005/797/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju palestīniešu teritorijās (1) (EUPOL COPPS). EUPOL COPPS operatīvā fāze sākās 2006. gada 1. janvārī.

(2)	Misijas termiņu pēdējo reizi pagarināja ar Padomes Lēmumu 2009/955/KĀDP (2), un tas beigsies 2010. gada 31. decembrī.

(3)	Politikas un drošības komiteja (PDK) 2010. gada 17. novembrī ieteica pagarināt misijas termiņu vēl par 12 mēnešiem līdz 2011. gada 31. decembrim.

(4)	Misijas vadības un kontroles struktūrai nevajadzētu skart misijas vadītāja līgumsaistības ar Eiropas Komisiju attiecībā uz misijas budžeta īstenošanu.

(5)	Misijas vajadzībām būtu jāaktivizē Informācijas analīzes un sakaru centrs.

(6)	Misiju īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Misija

1. Eiropas Savienības policijas misiju palestīniešu teritorijās (turpmāk “Eiropas Savienības Koordinācijas birojs palestīniešu policijas atbalstam (EUPOL COPPS)”), kas izveidota ar Vienoto rīcību 2005/797/KĀDP, turpina no 2011. gada 1. janvāra.

2. EUPOL COPPS darbojas saskaņā ar misijas pamatuzdevumu, kas izklāstīts 2. pantā.

2. pants

Misijas pamatuzdevums

EUPOL COPPS mērķis ir palīdzēt izveidot palestīniešu pārziņā esošu stabilu un efektīvu policijas mehānismu, kas atbilstu labākajiem starptautiskajiem standartiem, sadarbojoties ar Savienības programmām iestāžu izveidē, kā arī ar citiem starptautiskiem centieniem plašākā drošības jomas sakarā, ietverot arī krimināltiesību sistēmas reformu.

Lai to nodrošinātu, EUPOL COPPS:

a)	palīdz palestīniešu civilajai policijai (PCP) īstenot policijas attīstības programmu, konsultējot PCP un nodrošinot tai rūpīgu darbaudzināšanu, jo īpaši attiecībā uz augstākajām amatpersonām rajonu nodaļu, galvenās pārvaldes un ministrijas līmenī;

b)	koordinē un sekmē Savienības un dalībvalstu palīdzības, kā arī – ja tam izteiks tādu lūgumu – starptautiskas palīdzības sniegšanu PCP;

c)	konsultē ar policijas darbību saistītos krimināltiesību jautājumos;

d)	ir projektu vienība, kas apzina un īsteno projektus. Jomās, kas ir saistītas ar misiju, kā arī lai palīdzētu sasniegt tās mērķus, misija pēc vajadzības koordinē un sekmē projektus, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno pašas, kā arī sniedz konsultācijas par tiem.

3. pants

Pārskatīšana

Pārskatīšana reizi sešos mēnešos saskaņā ar izvērtējuma kritērijiem, kas noteikti operācijas koncepcijā (CONOPS) un operācijas plānā (OPLAN) un ņemot vērā notikumu attīstību, ļaus pēc vajadzības koriģēt EUPOL COPPS apjomu un darbības jomu.

4. pants

Struktūra

EUPOL COPPS, lai īstenotu tam uzticēto misiju, tiek iekļauti šādi elementi:

1)	misijas vadītājs/policijas komisārs;

2)	Padomdevēju nodaļa;

3)	Programmas koordinācijas nodaļa;

4)	Administrācijas nodaļa;

5)	Tiesiskuma nodaļa.

Minētos elementus sīkāk izstrādā CONOPS un OPLAN. Padome apstiprina CONOPS un OPLAN.

5. pants

Civilais operācijas komandieris

1. EUPOL COPPS civilais operācijas komandieris ir Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) direktors.

2. Civilais operācijas komandieris Politikas un drošības komitejas politiskā kontrolē un stratēģiskā vadībā un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vispārējā pakļautībā stratēģiskā līmenī īsteno EUPOL COPPS vadību un kontroli.

3. Civilais operācijas komandieris nodrošina Padomes un Politikas un drošības komitejas lēmumu pienācīgu un efektīvu īstenošanu, vajadzības gadījumā arī dodot stratēģiskas norādes misijas vadītājam un sniedzot viņam padomus un tehnisku atbalstu.

4. Norīkotais personāls turpina darboties attiecīgās norīkotājas valsts vai Savienības iestādes pilnīgā pakļautībā. Valstu iestādes dod civilajam operācijas komandierim tiesības veikt to personāla, grupu un vienību operatīvo kontroli (OPCON).

5. Civilajam operācijas komandierim ir vispārēja atbildība nodrošināt to, lai Savienība pienācīgi pildītu pienākumu rūpēties par personālu.

6. Civilais operācijas komandieris un Eiropas Savienības īpašais pārstāvis (ESĪP) vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

6. pants

Misijas vadītājs

1. Misijas vadītājs operācijas norises vietā uzņemas atbildību par misiju un īsteno tās vadību un kontroli.

2. Misijas vadītājs saskaņā ar civilā operācijas komandiera norādījumiem īsteno atbalstītāju valstu personāla, grupu un vienību vadību un kontroli, kā arī uzņemas atbildību par administratīviem un loģistikas jautājumiem, tostarp par misijas rīcībā nodotiem līdzekļiem, resursiem un informāciju.

3. Misijas vadītājs dod norādījumus visam misijas personālam, lai efektīvi operatīvā līmenī īstenotu EUPOL COPPS, uzņemoties koordinācijas un ikdienas jautājumu risināšanu saskaņā ar civilā operācijas komandiera stratēģiskiem norādījumiem.

4. Misijas vadītājs ir atbildīgs par misijas budžeta izpildi. Šajā nolūkā misijas vadītājs noslēdz līgumu ar Komisiju.

5. Misijas vadītājs ir atbildīgs par personāla disciplināru kontroli. Norīkotā personāla disciplināru uzraudzību veic attiecīgā valsts vai Savienības iestāde.

6. Misijas vadītājs pārstāv EUPOL COPPS operācijas vietā un nodrošina pienācīgu misijas atpazīstamību.

7. Vajadzības gadījumā misijas vadītājs saskaņo rīcību ar citiem Savienības dalībniekiem, kas darbojas uz vietas. Neskarot komandķēdi, misijas vadītājs saņem ESĪP norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem.

7. pants

EUPOL COPPS personāls

1. EUPOL COPPS darbinieku skaits un kompetence atbilst 2. pantā izklāstītajam misijas pamatuzdevumam un 4. pantā izklāstītajai struktūrai.

2. EUPOL COPPS sastāvā galvenokārt ir personāls, ko norīkojušas dalībvalstis vai Savienības iestādes. Katra dalībvalsts vai Savienības iestāde sedz ar tās norīkotajiem personāla locekļiem saistītās izmaksas, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, ceļa izdevumus uz misijas vietu un no tās un pabalstus, izņemot attiecīgas dienasnaudas, kā arī piemaksas par grūtībām un risku.

3. EUPOL COPPS pēc vajadzības uz līguma pamata pieņem darbā dalībvalstu valstspiederīgos, ja vajadzīgos uzdevumus nevar veikt dalībvalstu norīkotais personāls.

4. EUPOL COPPS pēc vajadzības pieņem darbā arī vietējo personālu.

5. Attiecīgos gadījumos arī trešās valstis var norīkot personālu strādāt misijā. Trešā valsts, kas norīko personālu, sedz ar tās norīkoto personālu saistītās izmaksas, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, pabalstus, augstas pakāpes riska apdrošināšanu, kā arī ceļa izdevumus uz misijas vietu un no tās.

6. Personāls savus pienākumus veic un darbojas misijas interesēs. Personāls ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3).

8. pants

EUPOL COPPS personāla statuss

1. Vajadzības gadījumā par EUPOL COPPS personāla statusu, attiecīgā gadījumā ietverot privilēģijas, imunitāti un papildu garantijas, kas ir vajadzīgas EUPOL COPPS pabeigšanai un stabilai darbībai, vienojas saskaņā ar Līguma 37. pantā noteikto procedūru.

2. Attiecīgā dalībvalsts vai Savienības iestāde, kas ir norīkojusi darbinieku, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar šo norīkojumu gan tad, ja sūdzību iesniedzis attiecīgais darbinieks, gan tad, ja sūdzība ir saņemta par darbinieku. Attiecīgā dalībvalsts vai Savienības iestāde ir atbildīga par lietas ierosināšanu pret norīkoto personu.

3. Nodarbināšanas kārtību un starptautiskā un vietējā personāla tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko misijas vadītājs/policijas komisārs noslēdz ar personāla locekļiem.

9. pants

Komandķēde

1. EUPOL COPPS kā krīzes pārvarēšanas operācijai ir vienota komandķēde.

2. Padomes un AP pārraudzībā PDK veic EUPOL COPPS politisko kontroli un stratēģisko vadību.

3. Civilais operācijas komandieris, kas atrodas PDK politiskā kontrolē, rīkojas saskaņā ar tās stratēģiskām norādēm un darbojas AP vispārējā pakļautībā, stratēģiskā līmenī ir EUPOL COPPS komandieris, un šajā statusā viņš dod norādījumus misijas vadītājam, kā arī sniedz tam padomus un tehnisku atbalstu.

4. Civilais operācijas komandieris ar AP starpniecību sniedz ziņojumus Padomei.

5. Misijas vadītājs operatīvajā līmenī īsteno EUPOL COPPS vadību un kontroli un darbojas civilā operācijas komandiera tiešā pakļautībā.

10. pants

Politiska kontrole un stratēģiska vadība

1. Padomes un AP pārraudzībā PDK īsteno misijas politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar Līguma 38. panta trešo daļu. Šis pilnvarojums paredz tiesības pēc AP priekšlikuma iecelt amatā misijas vadītāju un izdarīt CONOPS un OPLAN grozījumus. Tas nozīmē arī to, ka tai ir pilnvaras pieņemt turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu amatā. Padome saglabā tiesības pieņemt lēmumus par misijas mērķiem un izbeigšanu.

2. PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.

3. PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilā operācijas komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par jautājumiem, kas ir viņu kompetencē.

11. pants

Trešo valstu dalība

1. Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas patstāvību un tās vienoto iestāžu sistēmu, var aicināt EUPOL COPPS darbībā piedalīties trešās valstis, ja tās sedz ar savu norīkoto personālu saistītās izmaksas, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, pabalstus, augstas pakāpes riska apdrošināšanu, kā arī ceļa izdevumus uz misijas vietu un no tās, un vajadzības gadījumā piedalās EUPOL COPPS darbības izmaksu segšanā.

2. Tām trešām valstīm, kas atbalsta EUPOL COPPS, attiecībā uz misijas ikdienas vadību ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā dalībvalstīm.

3. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus, lai pieņemtu atbalsta piedāvājumus un izveidotu atbalstītāju komiteju.

4. Sīki izstrādātus noteikumus par trešo valstu dalību paredz nolīgumos, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 37. pantu, un vajadzības gadījumā papildu tehniskos noteikumos. Ja Savienība ar kādu trešo valsti noslēdz nolīgumu, kurā paredz sistēmu attiecīgās trešās valsts dalībai Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās, tādu nolīgumu piemēro EUPOL COPPS kontekstā.

12. pants

Drošība

1. Civilais operācijas komandieris saziņā ar Padomes Drošības biroju vada misijas vadītāja veikto EUPOL COPPS drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pienācīgu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 5. un 10. pantu.

2. Misijas vadītājs ir atbildīgs par operācijas drošību un par to, ka tiek nodrošināta atbilstība minimālajām drošības prasībām, ko piemēro operācijai, atbilstīgi Savienības politikai attiecībā uz tā personāla drošību, kuru izvieto ārpus Savienības, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu, un to papildinošiem instrumentiem.

3. Misijas vadītājam palīdz misijas drošības amatpersona (MSO), kas ziņos misijas vadītajam, kā arī uzturēs ciešas darba attiecības ar Padomes Drošības biroju.

4. EUPOL COPPS personāls pirms darbības sākšanas apmeklē obligātas drošības mācības saskaņā ar OPLAN. Tāpat personālam nodrošina regulāras prasmes nostiprinošas mācības uz vietas, kuras organizē MSO.

13. pants

Finanšu noteikumi

1. Ar EUPOL COPPS īstenošanu saistīto izdevumu segšanai paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 8 250 000.

2. Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Iesaistīto trešo valstu un kaimiņvalstu valstspiederīgie var piedalīties piedāvājumu konkursos. Pēc tam, kad Komisija to apstiprina, misijas vadītājs var noslēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, iesaistītām trešām valstīm un citiem iesaistītiem starptautiskiem dalībniekiem par iekārtu, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu EUPOL COPPS vajadzībām.

4. Misijas vadītājs/policijas komisārs pilnībā atskaitās Komisijai par darbībām, kas veiktas atbilstīgi viņa darba līgumam, un Komisija viņu pārrauga.

5. Finanšu noteikumos ņem vērā EUPOL COPPS operatīvās vajadzības, tostarp ierīču savietojamību un misijas grupu sadarbspēju.

6. Izdevumi ir atļauti no dienas, kad šis lēmums stājas spēkā.

14. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

1. AP ir pilnvarots attiecīgos gadījumos un atbilstīgi misijas operatīvajām vajadzībām saskaņā ar Padomes drošības reglamentu nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm klasificētu ES informāciju un misijas vajadzībām izstrādātus dokumentus ar slepenības pakāpi līdz “RESTREINT UE”.

2. Ja rodas īpaša un steidzama operatīva vajadzība, AP ir pilnvarots saskaņā ar Padomes drošības reglamentu nodot vietējām iestādēm klasificētu ES informāciju un misijas vajadzībām izstrādātus dokumentus ar slepenības pakāpi līdz “RESTREINT UE”. Visos citos gadījumos tādu informāciju un dokumentus vietējām iestādēm nodod saskaņā ar procedūrām, kas atbilst līmenim, kādā tās sadarbojas ar Savienību.

3. Augstais pārstāvis ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītajām trešām valstīm, kā arī vietējām iestādēm nodot ES neklasificētus dokumentus, kas ir saistīti ar Padomes apspriedēm par misiju, uz ko attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums atbilstīgi Padomes reglamenta 6. panta 1. punktam (4).

15. pants

Informācijas analīze un sakari

EUPOL COPPS vajadzībām aktivizē Informācijas analīzes un sakaru centru.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī.

Briselē, 2010. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. VANACKERE

(1) OV L 300, 17.11.2005., 65. lpp.

(2) OV L 330, 16.12.2009., 76. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(4) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

18.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/66

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi īstenošanu piešķir atkāpes Beļģijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Portugālei, Somijai un Apvienotajai Karalistei

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 9126)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, somu, spāņu, ungāru un vācu valodā)

(2010/786/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi (1) un jo īpaši tās 6. panta 3. punktu,

ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Igaunijas Republikas, Īrijas, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Somijas Republikas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pieprasījumus,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 452/2008 3. pantu šo regulu piemēro statistikas sagatavošanai trijās konkrētās sfērās.

(2)	Regulas (EK) Nr. 452/2008 6. panta 3. punktā paredzēts, ka vajadzības gadījumā vienai vai vairākām dalībvalstīm var piešķirt ierobežotas atkāpes un pārejas periodus, kas pamatoti ar objektīviem iemesliem.

(3)	No Komisijai sniegtās informācijas ir skaidrs, ka dalībvalstu pieprasījumi piešķirt atkāpes ir saistīti ar būtiskiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi, lai valstu statistikas sistēmas pilnībā atbilstu Regulai (EK) Nr. 452/2008.

(4)	Tāpēc šādas atkāpes pēc pieprasījuma jāpiešķir Beļģijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Portugālei, Somijai un Apvienotajai Karalistei.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstīm piešķir atkāpes saskaņā ar pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Somijas Republikai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2010. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Olli REHN

(1) OV L 145, 4.6.2008., 227. lpp.

PIELIKUMS

Atkāpes no Komisijas īstenotās Regulas (EK) Nr. 452/2008 attiecībā uz 1. sfēru – izglītības un apmācības sistēmas

Dalībvalsts

Tabulas un dalījumi

Atkāpes termiņš

Beļģija

Datus par personālu Komisijai (Eurostat) ik gadu nosūta līdz t + 2 gada 30. novembrim (tabula PERS_ENRL2 un PERS1)

2013. gada 31. decembris

Datus par absolventiem/iegūtajiem grādiem (diplomiem) Komisijai (Eurostat) ik gadu nosūta līdz t + 2 gada 31. decembrim (tabula GRAD2, GRAD4 un GRAD5)

2013. gada 31. decembris

Datus par izglītības izdevumiem Komisijai (Eurostat) ik gadu nosūta līdz t + 2 gada 31. decembrim (tabula FIN_ENRL2, FINANCE1 un FINANCE2)

2013. gada 31. decembris

—	Pilna laika, nepilna laika un pilna laika ekvivalentu izglītojamo skaits privātās izglītības iestādēs (C1, C2, C3 un C4 rinda) tabulā ENRL1a

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 5.B līmenī (4. aile) tabulā ENTR2

2012. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 6. līmenī (5. aile) tabulā ENTR2

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 5.B līmenī (3. aile) tabulā ENTR3

2012. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 6. līmenī (4. aile) tabulā ENTR3

2013. gada 31. decembris

—	Pirmreizējo absolventu skaits ISCED 3. un 4. līmenī (9., 10., 11. un 19. aile) tabulā GRAD2

2012. gada 31. decembris

—	Pirmreizējo absolventu skaits ISCED 5.A līmenī (19., 20., 21. un 22. aile) tabulā GRAD4

2013. gada 31. decembris

—	Pirmreizējo absolventu skaits ISCED 5.B līmenī (23. aile) tabulā GRAD4

2013. gada 31. decembris

—	Izglītojamo skaits ar aptvērumu, kas koriģēts atbilstoši statistikai par izglītības personālu privātās izglītības iestādēs (C1, C2 un C3 rinda) tabulā PERS_ENRL2

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāju un akadēmiskā personāla skaits privātās izglītības iestādēs (A50, A51, A52 un A53 rinda) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāju skaits ISCED 3. un 4. līmeņa vispārējās un profesionālajās programmās (7., 8., 12. un 13. aile) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāju skaits profesionālās izglītības skolas programmās un profesionālās izglītības skolas un darbavietas (mācekļa) programmās (9., 10., 14. un 15. aile) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Izglītojamo skaits ar aptvērumu, kas koriģēts atbilstoši statistikai par izglītības finansējumu privātās izglītības iestādēs (C1, C2 un C3 rinda) tabulā FIN_ENRL2

2013. gada 31. decembris

—	Izglītības izdevumi ISCED 2., 3. un 4. līmeņa dalījumā (3., 6. un 10. aile) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Izglītības izdevumi attiecībā uz starpvaldību pārvedumiem par izglītību (C7 un C8 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Citu privātu struktūru izglītības izdevumi publiskām izglītības iestādēm (E1 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Izglītības izdevumi ISCED 2., 3. un 4. līmeņa dalījumā (3., 6. un 10. aile) tabulā FINANCE2

2012. gada 31. decembris

—	Izdevumi visās privātās izglītības iestādēs (W6, W13, W14, W15, W20, W21, W22, W30 un W40 rinda) tabulā FINANCE2

2013. gada 31. decembris

—	Izglītojamo skaits vecuma, dzimuma un reģiona dalījumā REGIO2

2013. gada 31. decembris

Vācija

Datus par izglītības izdevumiem Komisijai (Eurostat) ik gadu nosūta līdz t + 3 gada 31. martam

2013. gada 31. decembris

—	Iestājušos izglītojamo skaits ISCED 6. līmenī tabulai ENRL1, ENRL1a, ENRL5, ENRL8, FIN_ENRL2, REGIO1un REGIO2

2013. gada 31. decembris

—	Uzņemto izglītojamo skaits ISCED 6. līmenī tabulai ENTR2 un ENTR3

2013. gada 31. decembris

—	Izglītojamo skaits apgūto mūsdienu valodu dalījumā kopā (A1 rinda) tabulai ENRLLNG2

2013. gada 31. decembris

Igaunija

—	Citu privātu struktūru izdevumi izglītības iestādēm tabulas FINANCE1 E10 un E11 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Izdevumi publiskās izglītības iestādēs tabulas FINANCE2 A2, A13, A14, A15, A20, A21, A22 un A40 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Izdevumi visās privātās izglītības iestādēs tabulas FINANCE2 W6, W13, W14, W15, W20, W21, W22, W30 un W40 rindā

2013. gada 31. decembris

Īrija

—	Skolotāju skaits ISCED 2. un 3. līmenī (5., 6., 7., 8., 9. un 10. aile) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Akadēmiskā personāla skaits ISCED 5.B, 5.A un 6. līmenī (17. un 18. aile) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Mājsaimniecību izdevumi izglītības iestādēm tabulas FINANCE1 H1, H4, H5, H18 un H20 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Citu privātu struktūru izdevumi izglītības iestādēm tabulas FINANCE1 E1, E4, E5, E10, E11, E12 un E20 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Izdevumi visās privātās izglītības iestādēs tabulas FINANCE2 W6, W13, W14, W15, W30 un W40 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Iestājušos izglītojamo skaits privātās izglītības iestādēs tabulai ENRL1, ENRL1_adult, ENRL1a (C1–C4 rinda), ENRL5, ENRL8, REGIO1, ENRLLNG1 un ENRLLNG2

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits privātās izglītības iestādēs tabulai ENTR2 un ENTR3

2013. gada 31. decembris

—	Privātās izglītības iestādēs iestājušos izglītojamo skaits (C1, C2 un C3 rinda) tabulā PERS_ENRL2

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāju un akadēmiskā personāla skaits privātās izglītības iestādēs (A50, A51, A52 un A53 rinda) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

Grieķija

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 6. līmenī tabulā ENTR3

2013. gada 31. decembris

—	Iegūto grādu (diplomu) skaits izglītības jomas dalījumā ISCED 3. un 4. līmenī (1. un 2. aile) tabulā GRAD5

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāji un akadēmiskais personāls vecuma dalījumā ISCED 2., 3., 4., 5. un 6. līmenī tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Tabula FIN_ENRL2

2013. gada 31. decembris

—	Tabula FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Tabula FINANCE2

2013. gada 31. decembris

Spānija

—	Skolotāji ISCED 3. līmenī vispārējās un visās profesionālajās programmās (7. un 8. aile)

2013. gada 31. decembris

—	Maksājumi par izglītības precēm un pakalpojumiem kopā, izņemot maksājumus izglītības iestādēm, tabulā FINANCE1, H18 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Maksājumi izglītības iestādēm tabulā FINANCE1, E1 un E4 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Finanšu atbalsts izglītojamajiem tabulā FINANCE1, E10 un E11 rindā

2013. gada 31. decembris

Francija

Datus par izglītojamo skaitu un uzņemtajiem izglītojamajiem Komisijai (Eurostat) ik gadu nosūta līdz t + 2 gada 31. oktobrim (tabula ENRL1, ENRL1_Adult, ENRL1a, ENRL5, ENRL8, ENTR2 un ENTR3)

2013. gada 31. decembris

—	Pilna laika programmās iestājušos izglītojamo skaits (A109 līdz A216 rinda) tabulā ENRL1

2013. gada 31. decembris

—	Pilna laika pieaugušo izglītības programmās iestājušos izglītojamo skaits (A73 līdz A144 rinda) tabulā ENRL1_Adult

2013. gada 31. decembris

—	Pilna laika, nepilna laika un pilna laika ekvivalentu izglītojamo skaits (A5 līdz A13, B2, B3, B4, C2, C3 un C4 rinda) tabulā ENRL1a

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 5.B līmenī (4. aile) tabulā ENTR2

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 5.B līmenī (3. aile) tabulā ENTR3

2013. gada 31. decembris

—	Pirmreizējo absolventu skaits ISCED 3. un 4. līmenī (9., 10., 11. un 19. aile) tabulā GRAD2

2013. gada 31. decembris

—	Absolventu skaits ISCED 4. līmenī vecuma un dzimuma dalījumā (A2 līdz A27, A30 līdz A55, A58 līdz A83 rinda) tabulā GRAD2

2013. gada 31. decembris

—	Absolventu skaits ISCED 5. un 6. līmenī (visas rindas un ailes) tabulā GRAD4

2013. gada 31. decembris

Itālija

Tabulai GRAD5 vajadzīgos datus par absolventiem/iegūtajiem grādiem (diplomiem) ISCED 5. līmenī, otro grādu un ISCED 6. līmeni Komisijai (Eurostat) ik gadu nosūta līdz t + 3 gada 1. martam (8., 12., 13. un 14. aile tabulā GRAD5)

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits vecuma dalījumā ISCED 4., 5.B un 6. līmenī (2., 3. un 4. aile) tabulā ENTR2

2013. gada 31. decembris

—	Iegūto grādu (diplomu) skaits izglītības jomas dalījumā ISCED 3. un 4. līmenī (1. un 2. aile) tabulā GRAD5

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāji un akadēmiskais personāls privātās izglītības iestādēs (A50, A51, A52 un A53 rinda) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

Ungārija

—	Citu privātu struktūru izdevumi izglītības iestādēm tabulas FINANCE1 E1, E4, E5 un E20 rindā

2012. gada 31. decembris

—	Izdevumi visās privātās izglītības iestādēs tabulas FINANCE2 W rindās (W6, W13, W14, W15, W20, W21, W22, W30 un W40)

2013. gada 31. decembris

Malta

—	Iestājušos izglītojamo skaits privātās izglītības iestādēs tabulai ENRL1, ENRL1a (C1–C4 rinda), ENRL5, ENRL8, REGIO1, ENRLLNG1 un ENRLLNG2

2013. gada 31. decembris

—	Tabula ENRL1_Adult

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits privātās izglītības iestādēs tabulai ENTR2 un ENTR3

2013. gada 31. decembris

—	Privātās izglītības iestādēs iestājušos izglītojamo skaits (C1, C2 un C rinda) tabulā PERS_ENRL2

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāju un akadēmiskā personāla skaits privātās izglītības iestādēs (A50, A51, A52 un A53 rinda) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Izdevumu mainīgie lielumi tabulas FINANCE1 C10–C14, F1–F20, G5b, G10–G14, H1–H5b, H15–H20, E10–E12, N5b rindā un 7., 8., 10., 12., 13. un 14. ailē

2013. gada 31. decembris

—	Izdevumu mainīgie lielumi tabulas FINANCE2 A30 un X30 rindā un 7., 8., 10., 12., 13. un 14. ailē

2013. gada 31. decembris

Polija

—	Izglītojamo skaits valstspiederības dalījumā ISCED 5.B līmenī (3. rinda) tabulā ENRL8

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits dzimuma un vecuma dalījumā ISCED 6. līmenī (5. aile) tabulā ENTR2

2013. gada 31. decembris

—	Jaunu uzņemto izglītojamo skaits izglītības jomas dalījumā ISCED 6. līmenī (5. aile) tabulā ENTR3

2013. gada 31. decembris

—	Pirmreizējo absolventu skaits ISCED 4. līmenī (19. rinda) tabulā GRAD2

2013. gada 31. decembris

—	Centrālās valdības, reģiona valdības un pašvaldības izdevumi (C1, C2, C3, C4, R1, R2, R3, R4, L1, L2, L3 un L4 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Starptautisku aģentūru un citu ārvalstu avotu finansējums (F5, F9 un F20 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Mājsaimniecību izdevumi izglītības iestādēm (H1 un H4 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Citu privātu struktūru izdevumi izglītības iestādēm tabulas FINANCE1 E1, E4, E5, E10, E11, E12 un E20 rindā

2013. gada 31. decembris

—	Privāti izdevumi izglītības iestādēm (P1 un P4 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Izdevumi visās privātās izglītības iestādēs tabulas FINANCE2 W rindās (W6, W13, W14, W15, W20, W21, W22, W30 un W40)

2013. gada 31. decembris

Portugāle

—	Pilna laika programmās iestājušos izglītojamo skaits (A109 līdz A216 rinda) tabulā ENRL1

2013. gada 31. decembris

—	Pilna laika programmās iestājušos izglītojamo skaits (A73 līdz A144 rinda) tabulā ENRL1_Adult

2013. gada 31. decembris

—	Pilna laika ekvivalentu pārrēķina koeficients (S7 rinda), izglītojamo skaits skolas un darbavietas (mācekļa) programmās ISCED 3. un 4. līmenī (A4, A8, A11 un A13 rinda); pilna laika programmās iestājušos izglītojamo skaits (A5–A13, B2–B4, C2–C4 rinda) tabulā ENRL1a

2013. gada 31. decembris

—	Pēcdoktorantūras grādu skaits (18. aile) GRAD4

2013. gada 31. decembris

—	Iegūto grādu (diplomu) skaits izglītības jomas dalījumā ISCED 3. un 4. līmenī (1. un 2. aile), pēcdoktorantūras grādu skaits ISCED 6. līmenī (14. aile) tabulā GRAD5

2013. gada 31. decembris

—	Nepilna laika/pilna laika/pilna laika ekvivalentu studentu skaits (A1–C9 rinda); skolas/darbavietas (mācekļa) programmas ISCED 3. un 4. līmenī (9., 10., 14. un 15. aile) tabulā PERS_ENRL2

2013. gada 31. decembris

—	Nepilna laika/pilna laika/pilna laika ekvivalentu skolotāju un akadēmiskā personāla skaits (A37–A61 rinda, izņemot 16. aili), dalījumi ISCED 5.B un 5.A/6. līmenis (17.–18. aile) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Dalījumi ISCED 4., 5.B un 5.A/6. līmenis (10.–15. aile) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Starpvaldību pārvedumi par izglītību (R8 rinda); pārvedumi un maksājumi par izglītību privātām struktūrām (R10–R14 rinda); reģiona valdības izdevumi par izglītību kopā (R20 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Tiešie izdevumi izglītības iestādēm (L1–L5a rinda); pārvedumi un maksājumi par izglītību privātām struktūrām (L10–L14 rinda); pašvaldību izdevumi par izglītību kopā (L20 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Visu pārvaldes līmeņu apvienotie izdevumi (G1–G14 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Starptautisku aģentūru un citu ārvalstu avotu finansējums (F2–F3, F5–F5c, F9 un F20 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Mājsaimniecību izdevumi (H1, H4 un H5 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Citu privātu struktūru izdevumi (E1, E4–E5, E5c, E10–E12, E20 rindā) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Privātie izdevumi kopā (P1–P20 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Apvienotie publiskie, privātie un starptautiskie izdevumi (N1–N20 rinda) tabulā FINANCE1

2013. gada 31. decembris

—	Dalījumi ISCED 4., 5.B un 5.A/6. līmenis (10.–15. aile) tabulā FINANCE2

2013. gada 31. decembris

—	Izdevumi visās privātās izglītības iestādēs (W6, W13–W15, W20–W22, W30, W40 rinda) tabulā FINANCE2

2013. gada 31. decembris

—	Nepilna laika/pilna laika/pilna laika ekvivalentu studentu skaits (A1–C3 rinda) tabulā FINANCE_ENRL2

2013. gada 31. decembris

—	Tabula ENRLLNG1

2013. gada 31. decembris

—	Tabula ENRLLNG2

2013. gada 31. decembris

Somija

Datus par personālu Komisijai (Eurostat) ik gadu nosūta līdz t + 2 gada 31. decembrim (tabula PERS_ENRL2 un PERS1)

2013. gada 31. decembris

—	Izglītojamo skaits apgūto mūsdienu svešvalodu dalījumā ISCED 3. līmenī (3. aile) tabulā ENRLLNG1

2013. gada 31. decembris

Apvienotā Karaliste

—	Absolventu skaits ISCED 4. līmenī (12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. un 19. aile) tabulā GRAD2

2013. gada 31. decembris

—	Skolotāju skaits ISCED 4. līmenī (11., 12., 13., 14. un 15. aile) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Akadēmiskā personāla skaits ISCED 5.B, 5.A un 6. līmenī (17. un 18. aile) tabulā PERS1

2013. gada 31. decembris

—	Izglītojamo skaits apgūto mūsdienu svešvalodu dalījumā ISCED 1. un 2. līmenī (1. un 2. aile) tabulā ENRLLNG1

2013. gada 31. decembris

—	Izglītojamo skaits apgūto mūsdienu svešvalodu skaita dalījumā ISCED 1. un 2. līmenī (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. aile) tabulā ENRLLNG2

2013. gada 31. decembris

Atkāpes no Komisijas īstenotās Regulas (EK) Nr. 452/2008 attiecībā uz 2. sfēru – pieaugušo piedalīšanās mūžizglītībā

Somijas Republikā pirmā apsekojuma datu vākšana par pieaugušo piedalīšanos mūžizglītībā (pieaugušo izglītības apsekojums) notiek laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Pārskata periods, par kuru tiek vākti dati par piedalīšanos mūžizglītības pasākumos, ir 12 mēneši pirms datu vākšanas perioda.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.335.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 335

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. gadagājums 2010. gada 18. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2010/783/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 29. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru nosaka Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu	1
		Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā	3
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1212/2010 (2010. gada 29. novembris) par zvejas iespēju sadalījumu atbilstīgi Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam	19
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1213/2010 (2010. gada 16. decembris), ar ko ievieš kopīgus noteikumus par autotransporta uzņēmumu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu ( 1 )	21
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1214/2010 (2010. gada 17. decembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Carota Novella di Ispica (AĢIN))	30
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1215/2010 (2010. gada 17. decembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Montoro-Adamuz (ACVN))	32
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1216/2010 (2010. gada 17. decembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Welsh Lamb (AĢIN))	34
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1217/2010 (2010. gada 14. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijām ( 1 )	36
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1218/2010 (2010. gada 14. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām specializācijas nolīgumu kategorijām ( 1 )	43
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1219/2010 (2010. gada 17. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	48
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1220/2010 (2010. gada 17. decembris) par graudaugu pārdošanas cenām, ņemot vērā trešos atsevišķos uzaicinājumus uz konkursu saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 1017/2010	50
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1221/2010 (2010. gada 17. decembris) par mājputnu gaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2010. gada decembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 533/2007	52
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1222/2010 (2010. gada 17. decembris) par konkrētu olu un olu albumīna produktu importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2010. gada decembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 539/2007	54
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1223/2010 (2010. gada 17. decembris) par Izraēlas izcelsmes mājputnu gaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2010. gada decembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1384/2007	56
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1224/2010 (2010. gada 17. decembris) par mājputnu gaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2010. gada decembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 1385/2007	58
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2010/784/KĀDP (2010. gada 17. decembris) par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS)	60
		2010/785/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 17. decembris), ar ko principā atzīst tās dokumentācijas pilnīgumu, kas iesniegta detalizētai pārbaudei saistībā ar iespējamo piriofenona iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 9076) ( 1 )	64
		2010/786/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi īstenošanu piešķir atkāpes Beļģijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Portugālei, Somijai un Apvienotajai Karalistei (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 9126)	66

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	78,3
	EG	88,4
	MA	50,0
	TR	109,6
	ZZ	81,6
0707 00 05	EG	140,2
	JO	158,2
	TR	88,4
	ZZ	128,9
0709 90 70	MA	84,2
	TR	138,3
	ZZ	111,3
0805 10 20	AR	43,0
	BR	41,5
	CL	87,1
	MA	64,5
	PE	58,9
	SZ	46,6
	TR	56,0
	UY	48,0
	ZA	44,7
	ZZ	54,5
0805 20 10	MA	65,4
0805 20 10	ZZ	65,4
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	HR	60,3
	IL	72,7
	TR	71,4
	ZZ	68,1
0805 50 10	AR	49,2
	TR	56,7
	UY	49,2
	ZZ	51,7
0808 10 80	AR	74,9
	AU	205,3
	CA	87,8
	CL	84,2
	CN	83,7
	MK	29,3
	NZ	74,9
	US	95,2
	ZA	124,0
	ZZ	95,5
0808 20 50	CN	49,5
	US	135,7
	ZZ	92,6

Grupas nr.	Kārtas nr.	Piešķīruma koeficients importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2011-31.3.2011 (%)
1	09.4410	0,412031
3	09.4412	0,426075
4	09.4420	0,541711
6	09.4422	0,558347