15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1092/2010

(2010. gada 24. novembris)

par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Finanšu stabilitāte ir priekšnoteikums, lai reālā ekonomika varētu nodrošināt darba vietas, kredītus un izaugsmi. Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā, kas nav prognozējusi nevēlamus makroekonomiskus pavērsienus un nav novērsusi pārmērīga riska uzkrāšanos finanšu sistēmā.

(2)

Eiropas Parlaments vairākkārt ir aicinājis nodrošināt īsteni līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem iesaistītajiem dalībniekiem Savienības mērogā, vienlaikus norādot uz būtiskām nepilnībām Savienības īstenotajā aizvien integrētāku finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcija par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu – rīcības plāns (4), 2002. gada 21. novembra rezolūcija par konsultatīvās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (5), 2007. gada 11. jūlija rezolūcija par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam – Baltā grāmata (6), 2008. gada 23. septembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem (7) un 2008. gada 9. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu – uzraudzības struktūra nākotnē (8), un tā 2009. gada 22. aprīļa nostāja par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (9) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (10)).

(3)	Komisija 2008. gada novembrī pilnvaroja augsta līmeņa ekspertu grupu Jacques de Larosière vadībā sniegt ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas uzraudzības sistēmu, lai varētu labāk aizsargāt iedzīvotājus un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai.

(4)	Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī (“de Larosière ziņojums”), augsta līmeņa ekspertu grupa inter alia ieteica izveidot Savienības līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

(5)

Komisija savā 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” atzinīgi novērtēja un kopumā atbalstīja de Larosière ziņojuma ieteikumus. Eiropadome 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmē vienojās par nepieciešamību uzlabot finanšu iestāžu regulējumu un uzraudzību Savienībā un izmantot de Larosière ziņojumu par pamatu rīcībai.

(6)

Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” ierosināja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai Savienības līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja tās nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim Padome inter alia secināja, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) “būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus”. Atbalstam, ko ECB sniedz ESRK, un uzdevumiem, kas uzticēti ESRK, nevajadzētu skart ECB neatkarības principu, veicot savus pienākumus atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(7)

Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju un finanšu krīzes izplatīšanās riskus, ir vajadzīga apņēmīga Savienības iesaistīšanās procesos pasaules līmenī. ESRK vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskās komitejas specializētās zināšanas un uzņemties visus vispārējos pienākumus, kas jāveic, lai Savienības viedoklis par finanšu stabilitātes jautājumiem tiktu sadzirdēts, jo īpaši cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Finanšu stabilitātes padomi (FSP), no kurām tiek sagaidīti agrīni brīdinājumi par makroriskiem pasaules līmenī, kā arī visiem Divdesmit valstu grupas (G20) dalībniekiem.

(8)	ESRK inter alia būtu jāveicina SVF, FSP un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieteikumu G20 valstīm īstenošana.

(9)

SVF, SNB un FSP 2009. gada 28. oktobra ziņojumā “Norādījumi finanšu iestāžu, tirgu un instrumentu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai: sākotnēja izskatīšana”, ar ko iepazīstināja G20 valstu finanšu ministrus un centrālo banku vadītājus, arī minēts, ka sistēmiska riska novērtējums, visticamāk, būs atšķirīgs atkarībā no ekonomikas vides. Sistēmiska riska novērtēšana būs atkarīga arī no finanšu infrastruktūras un krīzes pārvaldības sistēmas, kā arī no spējas novērst radušos traucējumus. Finanšu iestādes var būt sistēmiski svarīgas vietējām, valsts un starptautiskajām finanšu sistēmām un ekonomikai. Galvenie kritēriji, kas palīdz noteikt tirgu un iestāžu sistēmisko nozīmīgumu, ir šādi: lielums (atsevišķa finanšu sistēmas elementa sniegto finanšu pakalpojumu apjoms), aizvietojamība (cik lielā mērā citi sistēmas elementi var nodrošināt identiskus pakalpojumus traucējumu gadījumā) un savstarpējā sasaiste (saikne ar pārējiem sistēmas elementiem). Papildus novērtējumam, kas balstās uz trim minētajiem kritērijiem, būtu jāietver norāde uz finanšu apdraudējumu un iestāžu sistēmas spēju risināt ar finanšu neveiksmēm saistītus jautājumus, kā arī būtu jāapsver plašs papildu faktoru klāsts, piemēram, inter alia konkrēto struktūru un uzņēmējdarbības modeļu sarežģītība, finanšu autonomijas pakāpe, uzraudzības intensitāte un darbības joma, finanšu pasākumu pārredzamība un saiknes, kas var ietekmēt iestāžu kopējo risku.

(10)

ESRK uzdevumam vajadzētu būt uzraudzīt un novērtēt sistēmisku risku parastos apstākļos, lai mazinātu sistēmas apdraudējumu saistībā ar sistēmas elementu darbības traucējumiem un palielinātu finanšu sistēmas noturību pret triecieniem. Šajā sakarā ESRK būtu jāsekmē finanšu stabilitātes nodrošināšana un negatīvās ietekmes uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku mazināšana. Lai īstenotu savus mērķus, ESRK būtu jāanalizē visa attiecīgā informācija.

(11)

Pašreizējā Savienības sistēmā pārāk maz ir uzsvērta makrouzraudzība un plašākas makroekonomiskās vides un finanšu sistēmas savstarpējā mijiedarbība. Atbildība par makrouzraudzības analīzi joprojām ir sadrumstalota, un to veic dažādas atšķirīgu līmeņu iestādes bez mehānisma, kas nodrošinātu, ka makroriski tiek attiecīgi identificēti un ka brīdinājumi un ieteikumi tiek izteikti skaidri un tiem seko rīcība, un tiek veikti attiecīgi pasākumi. Lai Savienības un pasaules finanšu sistēmas varētu pienācīgi darboties un lai mazinātu to apdraudējumu, ir jāuzlabo makrouzraudzības un mikrouzraudzības savstarpējā atbilstība.

(12)

Lai īstenotu šo jauno makrouzraudzības sistēmu, ir vajadzīga uzticama un autoritatīva vadība. Tādēļ, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi un tās starptautisko un iekšējo uzticamību un de Larosière ziņojuma garu, pirmos piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ECB priekšsēdētājam vajadzētu ieņemt ESRK priekšsēdētāja amatu. Turklāt vajadzētu noteikt stingrākas atbildības prasības, un ESRK struktūrās vajadzētu būt pārstāvētam plašam pieredzes, zināšanu un viedokļu spektram.

(13)	Turklāt de Larosière ziņojumā ir norādīts, ka makrouzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt uzraudzību mikrolīmenī, savukārt mikrouzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja pienācīgi neņem vērā norises makrolīmenī.

(14)

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) būtu jāizveido, darbam vienotā tīklā apvienojot gan valstu, gan Savienības līmeņa finanšu uzraudzības jomas dalībniekus. Ievērojot godprātīgas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībniekiem būtu jāsadarbojas godprātīgi un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši lai nodrošinātu savstarpēju atbilstīgas un uzticamas informācijas nodošanu. Savienības līmenī tīklā būtu jāietver ESRK un trīs mikrouzraudzības iestādes: ar Eiropas Parlamenta un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (11) izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (12) izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (13) izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (turpmāk visas kopā “EUI”).

(15)

Savienībai ir vajadzīga īpaša, par visas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību atbildīga struktūra, kas konstatētu finansiālās stabilitātes riskus un vajadzības gadījumā izteiktu brīdinājumus un sniegtu ieteikumus, lai veiktu pasākumus šo risku novēršanai. Tādēļ būtu jāizveido ESRK – jauna, neatkarīga struktūra, kas aptvertu visus finanšu sektorus un garantiju sistēmas. ESRK būtu jāatbild par makrouzraudzību Savienības līmenī, un tai nevajadzētu būt juridiskas personas statusam.

(16)

ESRK sastāvā vajadzētu būt Valdei, Koordinācijas komitejai, sekretariātam, Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai un Konsultatīvajai speciālistu komitejai. Attiecībā uz Konsultatīvās zinātniskās komitejas sastāvu būtu jāņem vērā atbilstīgie Valdes pieņemtie noteikumi par interešu konfliktu. Lai izvairītos no dublēšanās, Konsultatīvās speciālistu komitejas izveidē vajadzētu ņemt vērā jau esošās struktūras.

(17)

ESRK būtu jāizsaka brīdinājumi un, ja tā to uzskata par vajadzīgu, būtu jāsniedz vai nu vispārēji, vai konkrēti ieteikumi, kas jo īpaši būtu adresēti Savienībai kopumā vai vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai vienai vai vairākām EUI, vai arī vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestādēm, nosakot konkrētu termiņu attiecīgajai politiskajai rīcībai.

(18)	ESRK būtu jāizstrādā krāsu kods, lai ieinteresētās personas varētu labāk novērtēt riska veidu.

(19)

Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, būtu jānosūta arī Padomei un Komisijai, un - ja tie adresēti vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestādēm - EUI. Padomes apspriedes būtu jāgatavo Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) saskaņā ar tās uzdevumu, kā tas noteikts LESD. Lai sagatavotu Padomes apspriedes un laikus sniegtu tai politiskas konsultācijas, ESRK būtu regulāri jāinformē EFK un jāsūta brīdinājumu un ieteikumu teksti, tiklīdz tie ir pieņemti.

(20)

ESRK, pamatojoties uz ieteikumu adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās brīdinājumi un ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem būtu jārīkojas saskaņā ar šiem ieteikumiem un bezdarbības gadījumā jāsniedz atbilstīgs pamatojums (mehānisms “rīkojies vai paskaidro”). Ja ESRK uzskata, ka reakcija uz ieteikumu nav bijusi pietiekama, tai, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, būtu jāinformē adresāti, Padome un vajadzības gadījumā – konkrētā Eiropas Uzraudzības iestāde.

(21)	ESRK – katrā gadījumā atsevišķi un pietiekami savlaicīgi informējot Padomi, lai dotu tai iespēju reaģēt, – būtu jāizlemj, vai ieteikumam būtu jāpaliek konfidenciālam vai to būtu jādara zināmu atklātībai, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

(22)

Ja ESRK konstatē risku, kas varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, tai būtu nekavējoties jābrīdina Padome par šādu situāciju. Ja ESRK uzskata, ka var rasties ārkārtas situācija, tai būtu jāsazinās ar Padomi un jāsniedz situācijas novērtējums. Pēc tam Padomei būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams pieņemt EUI adresētu lēmumu, ar ko nosaka ārkārtas situāciju. Minētajā procesā ārkārtīgi svarīga ir konfidencialitātes pienācīga aizsardzība.

(23)	ESRK vismaz reizi gadā būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, un plašu finansiālo grūtību gadījumā – biežāk. Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai uzaicināt ESRK pārbaudīt ar finanšu stabilitāti saistītus konkrētus jautājumus.

(24)

ECB un valstu centrālajām bankām būtu jāuzņemas vadošā loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā. Valstu uzraudzības iestādes būtu jāiesaista, lai tās varētu dalīties īpašajā pieredzē. Lai nodrošinātu to, ka makrorisku novērtējums pamatojas uz pilnīgu un precīzu informāciju par attīstības tendencēm finanšu sistēmā, mikrouzraudzības iestāžu līdzdalība ESRK darbībā ir būtiska. Tāpēc Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem vajadzētu būt balsstiesīgiem locekļiem. Vienam kompetento valsts uzraudzības iestāžu pārstāvim no katras dalībvalsts Valdes sanāksmēs būtu jāpiedalās bez balsstiesībām. Ievērojot atklātības principu, 15 neatkarīgām personām ar Konsultatīvās zinātniskās komitejas starpniecību būtu jānodrošina ESRK ar ārēju ekspertu zināšanām.

(25)

Komisijas locekļa līdzdalība ESRK palīdzēs izveidot saikni ar makroekonomikas un finanšu uzraudzību Savienībā, savukārt EFK priekšsēdētāja klātbūtne atspoguļos dalībvalstu ministriju, kas atbildīgas par finansēm, un Padomes lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā un ekonomikas un finanšu uzraudzībā.

(26)

Ir būtiski, lai ESRK locekļi pildītu savus pienākumus neitrāli un aplūkotu finanšu stabilitāti tikai Savienībā kopumā. Ja vienprātību nevar panākt, balsojot par brīdinājumiem un ieteikumiem ESRK, katram loceklim vajadzētu būt vienai balsij, un lēmumi parasti būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(27)

No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Minētie sistēmiskie riski ietver finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada Savienības finanšu sistēmas vai tās daļu darbības ievērojama vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Jebkāda finanšu iestāde un starpnieks, tirgus, infrastruktūra un instruments var būt sistēmiski nozīmīgs. Tālab ESRK vajadzētu būt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot minētās informācijas konfidencialitāti.

(28)

Šajā regulā izklāstītie pasākumi attiecībā uz informācijas vākšanu ir nepieciešami ESRK uzdevumu izpildei, un tiem nebūtu jāskar Eiropas Statistikas sistēmas tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (14) un Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (15).

(29)

Tirgus dalībnieki var dot vērtīgu ieguldījumu izpratnē par procesiem, kas ietekmē finanšu sistēmu. Tālab ESRK vajadzības gadījumā būtu jākonsultējas ar privātā sektora dalībniekiem, tostarp finanšu sektora pārstāvjiem, patērētāju apvienībām, finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai dotu tiem vienlīdzīgas iespējas izteikt savus apsvērumus.

(30)

ESRK veidošanai tiešā veidā būtu jāsekmē iekšējā tirgus mērķu sasniegšana. Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība ir Savienības jaunās kopīgās uzraudzības sistēmas sastāvdaļa, jo makrouzraudzības aspekts ir cieši saistīts ar mikrouzraudzības uzdevumiem, ko uzticēts veikt EUI. Tikai tad, ja sistēmā pienācīgi ņem vērā mikrorisku un makrorisku savstarpējo mijiedarbību, visām ieinteresētajām personām var rasties tāda uzticēšanās, lai iesaistītos pārrobežu finanšu darbībās. ESRK būtu jāuzrauga un jānovērtē finansiālās stabilitātes riski, ko rada tādas attīstības tendences, kurām var būt ietekme nozares līmenī vai visas finanšu sistēmas līmenī. Pievēršoties šādiem riskiem, ESRK būtu jādod tiešs ieguldījums integrētā Savienības uzraudzības struktūrā, kas ir vajadzīga, lai sekmētu savlaicīgu un konsekventu politisko rīcību dalībvalstīs, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(31)

Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome) ir atzinusi, ka “nekas EKL 95. panta [tagad LESD 114. panta] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.” (16) ESRK, uzraugot sistēmiskus riskus un attiecīgā gadījumā sniedzot brīdinājumus un ieteikumus, būtu jāveicina finansiālā stabilitāte, kas vajadzīga, lai turpinātu finanšu integrāciju iekšējā tirgū. Šie uzdevumi ir cieši saistīti ar Savienības tiesību aktu mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādēļ ESRK būtu jāizveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

(32)	Kā ierosināts de Larosière ziņojumā, ir vajadzīga pakāpeniska pieeja, un Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2013. gada 17. decembrim būtu pilnībā jāpārskata EFUS, ESRK un EUI darbība.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, Savienības finanšu sistēmas efektīvu makrouzraudzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs Savienības finanšu tirgu integrācijas dēļ, un ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Izveide

1. Izveido Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (“ESRK”). Tās mītne atrodas Frankfurtē pie Mainas.

2. ESRK ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības finanšu sistēmas uzraudzību.

3. EFUS struktūru veido:

ESRK;

b)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010;

c)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010;

d)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010;

e)	Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (Apvienotā komiteja), kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā;

f)	dalībvalstu kompetentās vai uzraudzības iestādes, kuras ir norādītas Savienības aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

4. Ievērojot lojālas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībnieki sadarbojas godprātīgi un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši lai nodrošinātu atbilstīgas un uzticamas informācijas savstarpēju nodošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

a)	“finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, uz kuru attiecas tiesību akti, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010, kā arī jebkurš cits uzņēmums vai struktūra Eiropas Savienībā ar līdzīga veida galveno nodarbošanos;

b)	“finanšu sistēma” ietver visas finanšu iestādes, tirgus, produktus un tirgus infrastruktūras;

c)	“sistēmisks risks” ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra potenciāli var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.

3. pants

Misija, mērķi un uzdevumi

1. ESRK atbild par Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai palīdzētu novērst vai mazināt Savienības finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus, kas rodas finanšu sistēmas attīstības gaitā, un ņemot vērā makroekonomisko attīstību, tādējādi izvairoties no plašu finansiālo grūtību posmiem. Tā veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību un šādi nodrošina finanšu sektora ilglaicīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.

2. Piemērojot 1. punktu, ESRK veic šādus uzdevumus:

a)	nosaka un/vai vāc un analizē visu atbilstīgo un vajadzīgo informāciju, lai sasniegtu 1. punktā aprakstītos mērķus;

b)	nosaka sistēmiskos riskus un to prioritāti;

c)	izsaka brīdinājumus, ja šie sistēmiskie riski tiek uzskatīti par būtiskiem, un attiecīgā gadījumā dara šos brīdinājumus zināmus atklātībai;

d)	sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām saistībā ar atklātajiem riska faktoriem un attiecīgā gadījumā dara šos ieteikumus zināmus atklātībai;

ja ESRK nolemj, ka var rasties ārkārtas situācija, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 18. pantā, ESRK izsaka konfidenciālu brīdinājumu, kas adresēts Padomei, un sniedz situācijas novērtējumu Padomei, lai Padome varētu noteikt, vai jāpieņem EUI adresējams lēmums par ārkārtas situāciju;

f)	uzrauga, vai brīdinājumiem un ieteikumiem seko rīcība;

cieši sadarbojas ar visiem pārējiem EFUS dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodrošina EUI ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus, jo īpaši, sadarbojoties ar EUI, izstrādā kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju vienotu kopumu (riska paneli), lai apzinātu un novērtētu sistēmisko risku;

h)	vajadzības gadījumā piedalās Apvienotās komitejas darbā;

i)	saskaņo ar makrouzraudzību saistītus jautājumus ar starptautiskām finanšu iestādēm, īpaši ar SVF un FSP, kā arī ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

j)	veic citus saistītus uzdevumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

II NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

4. pants

Struktūra

1. ESRK ir Valde, Koordinācijas komiteja, sekretariāts, Konsultatīvā zinātniskā komiteja un Konsultatīvā speciālistu komiteja.

2. Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESRK uzticēto uzdevumu izpildi atbilstīgi 3. panta 2. punktam.

3. Koordinācijas komiteja palīdz ESRK lēmumu pieņemšanas procesā, gatavojot Valdes sēdes, pārskatot apspriežamos dokumentus un uzraugot ESRK darba virzību.

4. Sekretariāts ir atbildīgs par ESRK ikdienas darbu. Tas Valdes priekšsēdētāja un Koordinācijas komitejas vadībā sniedz ESRK augstas kvalitātes analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1096/2010 (17). Tas arī izmanto EUI, valstu centrālo banku un valstu uzraudzības iestāžu specializētos ieteikumus.

5. Konsultatīvā zinātniskā komiteja un Konsultatīvā speciālistu komiteja, kas minētas 12. un 13. pantā, sniedz konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ir būtiski ESRK darbā.

5. pants

ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1. ESRK priekšsēdētāja amatu pirmo piecu gadu pilnvaru termiņā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ieņem ECB priekšsēdētājs. Nākamajiem pilnvaru termiņiem ESRK priekšsēdētāju izraugās atbilstīgi nosacījumiem, kas noteikti, pamatojoties uz 20. pantā paredzētās pārskatīšanas rezultātiem.

2. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku uz pieciem gadiem no sava vidus ievēlē ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt dalībvalstu kopumā un to valstu, kuru valūta ir euro, un to, kuru valūta nav euro, līdzsvarotu pārstāvību. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku var vienu reizi ievēlēt amatā atkārtoti.

3. Priekšsēdētāja otrais vietnieks ir Apvienotās komitejas priekšsēdētājs, ko ieceļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 55. panta 3. punktu.

4. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki Eiropas Parlamentā atklātā uzklausīšanā izklāsta to, kā viņi paredz pildīt savus amata pienākumus saskaņā ar šo regulu.

5. Priekšsēdētājs vada Valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes.

6. Ja Valdes priekšsēdētājs sanāksmē nevar piedalīties, Valdes un/vai Koordinācijas komitejas sanāksmes atbilstīgi to secībai vada priekšsēdētāja vietnieki.

7. Ja ECB Ģenerālpadomes locekļa, kas ir ievēlēts par Valdes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, pilnvaru termiņš beidzas, pirms pagājuši pieci gadi, vai ja Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks kāda iemesla dēļ nevar pildīt savus pienākumus, saskaņā ar 2. punktu tiek ievēlēts jauns Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

8. Valdes priekšsēdētājs pārstāv ESRK ārējās attiecībās.

6. pants

Valde

1. Valdes balsstiesīgie locekļi ir šādi:

a)	ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;

b)	valstu centrālo banku vadītāji;

c)	Komisijas loceklis;

d)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) priekšsēdētājs;

e)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētājs;

f)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) priekšsēdētājs;

g)	Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un abi priekšsēdētāja vietnieki;

h)	Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs.

2. Valdes locekļi bez balsstiesībām ir šādi:

a)	viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar 3. punktu;

b)	Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) priekšsēdētājs.

3. Attiecībā uz valsts uzraudzības iestāžu pārstāvību saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, ja vien konkrētas dalībvalsts uzraudzības iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi, katras dalībvalsts attiecīgie augsta līmeņa pārstāvji mainās atkarībā no apspriežamā jautājuma.

4. Valde izstrādā ESRK reglamentu.

7. pants

Neitralitāte

1. Piedaloties Valdes un Koordinācijas komitejas darbā vai veicot jebkādas citas darbības saistībā ar ESRK, ESRK locekļi veic savu uzdevumu neitrāli un tikai visas Savienības interesēs. Viņi neprasa un nepieņem instrukcijas no dalībvalstīm, Savienības iestādēm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

2. Neviens Valdes loceklis (vai nu ar, vai bez balsstiesībām) neieņem amatu finanšu nozarē.

3. Nedz dalībvalstis, nedz Savienības iestādes, nedz arī jebkuras citas publiskas vai privātas struktūras necenšas ietekmēt ESRK locekļus, kad viņi pilda savus uzdevumus, kas noteikti 3. panta 2. punktā.

8. pants

Dienesta noslēpums

1. Valdes locekļi un citas personas (tostarp centrālo banku, Konsultatīvās zinātniskās komitejas, Konsultatīvās speciālistu komitejas, EUI un dalībvalstu kompetento valsts uzraudzības iestāžu attiecīgie darbinieki), kas strādā vai ir strādājušas ESRK vai saistībā ar to, neizpauž informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, pat pēc savu amata pienākumu beigām.

2. Informāciju, ko saņem ESRK locekļi, izmanto vienīgi, pildot pienākumus un veicot uzdevumus, kas izklāstīti 3. panta 2. punktā.

3. Neskarot 16. pantu un krimināltiesību piemērošanu, nekādu konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas finanšu iestādes.

4. ESRK kopā ar EUI vienojas par īpašām konfidencialitātes procedūrām un nosaka tās, lai sargātu informāciju par atsevišķām finanšu iestādēm un informāciju, kas ļauj atpazīt atsevišķas finanšu iestādes.

9. pants

Valdes sanāksmes

1. Parastās Valdes pilnsapulces sasauc ESRK priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz četras reizes gadā. Ārkārtas sanāksmes var sasaukt pēc ESRK priekšsēdētāja ierosmes vai, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Valdes balsstiesīgo locekļu.

2. Visi Valdes locekļi Valdes sanāksmēs piedalās personīgi, un tos nevar pārstāvēt.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ja kāds no locekļiem sanāksmes nevar apmeklēt vismaz trīs mēnešus, tas var iecelt aizstājēju. Šo Valdes locekli var arī aizstāt persona, kas saskaņā ar attiecīgo iestādi reglamentējošiem noteikumiem ir oficiāli iecelta aizstāšanai uz laiku.

4. Vajadzības gadījumā augsta līmeņa pārstāvjus no starptautiskām finanšu organizācijām, kuras veic darbību, kas tieši saistīta ar ESRK uzdevumiem, kuri noteikti 3. panta 2. punktā, var aicināt apmeklēt Valdes sanāksmes.

5. ESRK darbā var iesaistīt trešo valstu, jo īpaši EEZ valstu, attiecīgo iestāžu augsta līmeņa pārstāvjus tikai par jautājumiem, kas ir īpaši svarīgi šīm valstīm. ESRK var paredzēt pasākumus, jo īpaši precizējot veidu, darbības jomu un procedūras aspektus, kādos minētās trešās valstis iesaistās ESRK darbā. Šajos pasākumos var paredzēt ad hoc pārstāvniecību novērotāja statusā Valdē tikai attiecībā uz jautājumiem, kas ir svarīgi šīm valstīm, izņemot sanāksmēs, kurās var tikt apspriests atsevišķu finanšu iestāžu vai dalībvalstu stāvoklis.

6. Sanāksmes ir konfidenciālas.

10. pants

Balsošanas kārtība Valdē

1. Katram Valdes balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

2. Neskarot 18. panta 1. punktā minēto balsošanas procedūru, Valdē lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot klātesošiem balsstiesīgiem Valdes locekļiem. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir ESRK priekšsēdētāja balss.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, lai pieņemtu ieteikumu vai darītu zināmu atklātībai brīdinājumu vai ieteikumu, ir vajadzīgs divu trešdaļu nodoto balsu vairākums.

4. Lai Valde varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas Valdes balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, ESRK priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumus var pieņemt ar vienas trešdaļas balsu kvorumu. Reglamentā, kas minēts 6. panta 4. punktā, paredz atbilstīgu paziņojumu ārkārtas sanāksmes sasaukšanai.

11. pants

Koordinācijas komiteja

1. Koordinācijas komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a)	ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

b)	ECB priekšsēdētāja vietnieks;

četri citi Valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību starp dalībvalstīm kopumā un starp tām, kuru valūta ir euro, un tām, kuru valūta nav euro. Viņus uz trim gadiem ievēlē Valdes locekļi no to Valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

d)	Komisijas loceklis;

e)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) priekšsēdētājs;

f)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētājs;

g)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) priekšsēdētājs;

h)	EFK priekšsēdētājs;

i)	Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs; un

j)	Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs.

Katru ievēlētā Koordinācijas komitejas locekļa vietu, kura ir vakanta, aizpilda, Valdei ievēlot jaunu locekli.

2. Koordinācijas komitejas sanāksmes sasauc ESRK priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz reizi ceturksnī pirms katras Valdes sanāksmes. ESRK priekšsēdētājs var sasaukt arī ad hoc sanāksmes.

12. pants

Konsultatīvā zinātniskā komiteja

1. Konsultatīvās zinātniskās komitejas sastāvā ir Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs un piecpadsmit Koordinācijas komitejas izvirzīti eksperti ar bagātu pieredzi un plašu prasmju spektru, kurus Valde apstiprina uz četru gadu pilnvaru termiņu, kuru ir iespējams atjaunot. Izvirzītās personas nav kādas EUI locekļi, un viņus izvēlas, ņemot vērā viņu vispārējo pieredzi, kā arī dažāda veida pieredzi, ko viņi guvuši akadēmiskā jomā vai citās nozarēs, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos vai arodbiedrībās vai kā finanšu pakalpojumu sniedzēji vai patērētāji.

2. Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus ieceļ Valde pēc ESRK priekšsēdētāja priekšlikuma, un katram no viņiem attiecīgi ir augsta līmeņa dziļas specializētas un vispārējas zināšanas, piemēram, akadēmiska darba pieredze banku, vērtspapīru tirgu vai apdrošināšanas un aroda pensiju nozarēs. Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāja amatu minētajām trim personām būtu jāieņem pēc rotācijas principa.

3. Konsultatīvā zinātniskā komiteja pēc ESRK priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz 4. panta 5. punktā minētās konsultācijas un palīdzību.

4. ESRK sekretariāts atbalsta Konsultatīvās zinātniskās komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

5. Attiecīgā gadījumā Konsultatīvā zinātniskā komiteja atvērtā un pārredzamā veidā, ņemot vērā konfidencialitātes prasības, organizē agrīna posma apspriedes ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju struktūrām un akadēmiskajiem ekspertiem.

6. Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai nodrošina visus tās uzdevumu sekmīgai īstenošanai vajadzīgos līdzekļus.

13. pants

Konsultatīvā speciālistu komiteja

1. Konsultatīvās speciālistu komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a)	pārstāvis no katras valsts centrālās bankas un pārstāvis no ECB;

b)	viens pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar otro daļu;

c)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) pārstāvis;

d)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) pārstāvis;

e)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pārstāvis;

f)	divi Komisijas pārstāvji;

g)	EFK pārstāvis; un

h)	Konsultatīvās zinātniskās komitejas pārstāvis.

Katras dalībvalsts uzraudzības iestādes izraugās vienu Konsultatīvās speciālistu komitejas pārstāvi. Attiecībā uz valsts uzraudzības iestāžu pārstāvību atbilstīgi pirmās daļas b) apakšpunktam, ja vien konkrētas dalībvalsts valsts uzraudzības iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi, attiecīgie pārstāvji mainās atkarībā no apspriežamā jautājuma.

2. Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētāju ieceļ Valde pēc ESRK priekšsēdētāja priekšlikuma.

3. Konsultatīvā speciālistu komiteja pēc ESRK priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ESRK 4. panta 5. punktā minētās konsultācijas un palīdzību.

4. ESRK sekretariāts atbalsta Konsultatīvās speciālistu komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

5. Konsultatīvajai speciālistu komitejai nodrošina visus tās uzdevumu sekmīgai īstenošanai vajadzīgos līdzekļus.

14. pants

Citi konsultāciju avoti

Veicot savus uzdevumus, kas noteikti 3. panta 2. punktā, ESRK vajadzības gadījumā lūdz attiecīgo privātā sektora dalībnieku viedokļus.

III NODAĻA

UZDEVUMI

15. pants

Informācijas vākšana un apmaiņa

1. ESRK nodrošina EUI ar informāciju par riskiem, kas tām ir vajadzīga to uzdevumu izpildei.

2. EUI, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), Komisija, valstu uzraudzības iestādes un valstu statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK un nodrošina to ar visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 36. panta 2. punktu ESRK var pieprasīt informāciju no EUI, parasti pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes.

4. Pirms pieprasīt informāciju saskaņā ar šo pantu, ESRK vispirms ņem vērā jau pieejamos statistikas datus, kas sagatavoti, izplatīti un izstrādāti Eiropas Statistikas sistēmā un ECBS.

5. Ja pieprasītā informācija nav pieejama vai tai nevar laikus piekļūt, ESRK var pieprasīt informāciju no ECBS, valstu uzraudzības iestādēm vai valstu statistikas iestādēm. Ja informācija joprojām nav pieejama, ESRK var to pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts, neskarot attiecīgi Padomei, Komisijai (Eurostat), ECB, Eurosistēmai un ECBS noteiktās prerogatīvas statistikas un datu vākšanas jomā.

6. Ja ESRK pieprasa informāciju, kas nav sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, tā pamatotā pieprasījumā paskaidro, kāpēc dati par attiecīgo atsevišķo finanšu iestādi tiek uzskatīti par sistēmiski svarīgiem un vajadzīgiem, ņemot vērā dominējošo tirgus situāciju.

7. Pirms katra tādas informācijas pieprasījuma, kas nav pārskata vai apkopojuma veidā, ESRK apspriežas ar atbilstīgo Eiropas Uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs. Ja atbilstīgā Eiropas Uzraudzības iestāde neuzskata, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs, tā nekavējoties nosūta pieprasījumu atpakaļ ESRK un pieprasa papildu pamatojumu. Pēc tam, kad ESRK ir sniegusi atbilstīgajai Eiropas Uzraudzības iestādei šādu papildu pamatojumu, pieprasījuma adresāti pieprasīto informāciju nosūta uz ESRK, ja vien tiem ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai.

16. pants

Brīdinājumi un ieteikumi

1. Ja konstatēti nopietni riski, kas apdraud 3. panta 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu, ESRK izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām, tostarp vajadzības gadījumā arī attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām.

2. ESRK brīdinājumi vai ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt gan vispārīgi, gan konkrēti, un tie ir adresēti jo īpaši Savienībai kopumā vai arī vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai vienai vai vairākām EUI, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm. Ja brīdinājumu vai ieteikumu nosūta vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, par to informē arī attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is). Ieteikumos paredzēts konkrēts termiņš politiskajai rīcībai. Ieteikumi var būt adresēti arī Komisijai par atbilstīgiem Savienības tiesību aktiem.

3. Saskaņā ar 2. punktu brīdinājumus vai ieteikumus vienlaikus ar to nosūtīšanu adresātiem nosūta arī Padomei un Komisijai, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, un, ja tie ir adresēti vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm – arī EUI.

4. Lai veicinātu informētību par riskiem Savienības ekonomikā un sarindotu šos riskus pēc nozīmīguma, ESRK ciešā sadarbībā ar citām EFUS pusēm izstrādā krāsu kodu sistēmu atbilstīgi dažādu riska līmeņu situācijām.

Tiklīdz ir izstrādāti šādas klasifikācijas kritēriji, katrā konkrētā situācijā un vajadzības gadījumā ESRK brīdinājumos un ieteikumos norāda attiecīgā riska kategoriju.

17. pants

Turpmākie pasākumi, kas seko ESRK ieteikumiem

1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts Komisijai, vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vienai vai vairākām EUI, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, adresāti ESRK un Padomei paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumiem, un bezdarbības gadījumā sniedz atbilstīgu pamatojumu. Ja vajadzīgs, ESRK, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, nekavējoties informē EUI par saņemtajām atbildēm.

2. Ja ESRK nolemj, ka ieteikums nav ņemts vērā vai ka tā adresāti nav pienācīgi pamatojuši bezdarbību, tā, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, informē adresātus, Padomi un, vajadzības gadījumā, attiecīgo Eiropas Uzraudzības iestādi.

3. Ja saskaņā ar 2. punktu ESRK ir pieņēmusi lēmumu par ieteikumu, kas ir darīts zināms atklātībai saskaņā ar 18. panta 1. punktā noteikto procedūru, Eiropas Parlaments var aicināt ESRK priekšsēdētāju iepazīstināt ar šo lēmumu, un adresāti var pieprasīt piedalīties viedokļu apmaiņā.

18. pants

Publiski brīdinājumi un ieteikumi

1. Izskatot katru gadījumu atsevišķi, Valde, laikus informējot Padomi, lai dotu tai iespēju reaģēt, lemj, vai brīdinājums vai ieteikums būtu jādara zināms atklātībai. Neatkarīgi no 10. panta 3. punkta attiecībā uz lēmumiem, ko Valde pieņem saskaņā ar šo punktu, vienmēr piemēro divu trešdaļu kvorumu.

2. Ja Valde izlemj brīdinājumu vai ieteikumu darīt zināmu atklātībai, tā par to iepriekš brīdina adresātus.

3. To brīdinājumu un ieteikumu adresātiem, kurus ESRK darījusi zināmus atklātībai, arī paredz tiesības darīt zināmus atklātībai savus uzskatus un apsvērumus saistībā ar šiem brīdinājumiem un ieteikumiem.

4. Ja Valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu zināmu atklātībai, adresāti un attiecīgā gadījumā Padome un EUI veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu to konfidenciālo raksturu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Atbildība un ziņošanas pienākumi

1. Vismaz reizi gadā un plašu finansiālo grūtību gadījumā biežāk ESRK priekšsēdētāju uzaicina Eiropas Parlamentā uz ikgadēju uzklausīšanu saistībā ar Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētā ESRK gada pārskata publicēšanu. Šādu uzklausīšanu rīko atsevišķi no Eiropas Parlamenta un ECB priekšsēdētāja monetārā dialoga.

2. Šā panta 1. punktā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju, kuru Valde saskaņā ar 18. pantu izlemj darīt to zināmu atklātībai. Šis gada ziņojums ir pieejams sabiedrībai.

3. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

4. Eiropas Parlaments var pieprasīt, lai ESRK priekšsēdētājs apmeklētu kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas rīkotu uzklausīšanu.

5. ESRK priekšsēdētājs vismaz divas reizes gadā vai, ja nepieciešams, biežāk, aiz slēgtām durvīm rīko konfidenciālas mutiskas diskusijas ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāju un viņa vietniekiem par notiekošajām ESRK darbībām. Eiropas Parlaments un ESRK noslēdz vienošanos par sīki izstrādātu šādu sanāksmju rīkošanas kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti saskaņā ar 8. pantu. ESRK šīs vienošanās kopiju nosūta Padomei.

20. pants

Pārskatīšana

Līdz 2013. gada 17. decembrim Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un, pēc ECB un EUI atzinuma saņemšanas, nosaka, vai ESRK uzdevums un organizācija ir jāpārskata.

Tie jo īpaši pārskata ESRK priekšsēdētāja iecelšanas vai ievēlēšanas kārtību.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 24. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

O. CHASTEL

(1) OV C 270, 11.11.2009., 1. lpp.

(2) 2010. gada 22. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 17. novembra lēmums.

(4) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

(5) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.

(6) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.

(7) OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.

(8) OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.

(9) OV C 184 E, 8.7.2010., 214. lpp.

(10) OV C 184 E, 8.7.2010., 292. lpp.

(11) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 12. lpp.

(12) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 48. lpp.

(13) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84. lpp.

(14) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(15) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(16) Eiropas Tiesas ziņojumi, 2006., lappuse I-03771, 44. punkts.

(17) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 162. lpp.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/12

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1093/2010

(2010. gada 24. novembris),

ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzas finanšu iestādes darbojas pārrobežu mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(2)

Pirms krīzes un krīzes laikā Eiropas Parlaments aicināja rīkoties, lai Eiropas mērogā izveidotu integrētāku uzraudzības sistēmu, kura visiem dalībniekiem Savienības līmenī ļautu nodrošināt līdzvērtīgus darbības nosacījumus un kurā atspoguļotos pieaugošā Savienības finanšu tirgu integrācija (Eiropas Parlamenta 2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu “Finanšu tirgu sistēmas īstenošana – rīcības plāns” (4), 2002. gada 21. novembra rezolūcijā par pienācīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (5), 2007. gada 11. jūlija rezolūcijā par finanšu pakalpojumu politika laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam – Baltā grāmata (6), 2008. gada 23. septembra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem (7) un 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu – uzraudzības struktūra nākotnē (8), un 2009. gada 22. aprīļa normatīvajā rezolūcijā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (9), un 2009. gada 23. aprīļa normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (10)).

(3)

2008. gada novembrī Komisija pilnvaroja Jacques de Larosière vadīto augsta līmeņa darba grupu sagatavot ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas pārraudzības nosacījumus, lai labak aizsargātu pilsoni un atgrieztu uzticību finanšu sistēmai. Tās 2009. gada 25. februārī publicētajā galīgajā ziņojumā (“de Larosière ziņojums”) augsta līmeņa darba grupa ieteica stiprināt uzraudzības sistēmas pamatstruktūru, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Tā ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un aroda pensiju nozarē, un ieteica izveidot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Ziņojumā bija izklāstītas reformas, kuras eksperti uzskatīja par vajadzīgām un kuras bija nekavējoties jāsāk izstrādāt.

(4)

Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja nākt klajā ar tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Savā 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” tā sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru, atspoguļojot galvenās de Larosière ziņojuma pamatnostādnes.

(5)

(6)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā vienojās par to, ka “dalībvalstīm vajadzētu izveidot finanšu iestāžu nodevu un nodokļu sistēmu, lai nodrošinātu godīgu sloga sadali un stimulētu ierobežot sistēmiskos riskus. Šādām nodevām un nodokļiem vajadzētu būt daļai no uzticamas noregulējuma sistēmas. Steidzami jāturpina darbs, izstrādājot tās galvenos elementus, un rūpīgi būtu jāizvērtē jautājums par vienādiem darbības nosacījumiem un daudzo regulatīvo pasākumu kumulatīvo ietekmi.”.

(7)

Finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi reālus un nopietnus draudus finanšu sistēmas un iekšējā tirgus darbības stabilitātei. Stabilas un uzticamas finanšu sistēmas atjaunošana un saglabāšana ir absolūts priekšnoteikums, lai iekšējā tirgū saglabātu uzticēšanos un konsekvenci un tādējādi saglabātu un uzlabotu nosacījumus pilnībā integrēta un darbotiesspējīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Turklāt dziļāk un plašāk integrēti finanšu tirgi rada labākas iespējas finansējuma un risku dažādošanai un tādējādi veicina ekonomikas spēju absorbēt satricinājumus.

(8)

Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu finanšu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus, kad valstu uzraudzības iestāžu vidū nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa, kad valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; kad bieži vien vienīgā reālā iespēja Savienības līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; un kad viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēma (turpmāk “EFUS”) būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.

(9)

EFUS būtu jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (turpmāk “iestāde”) būtu jāizveido Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kā arī Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”). Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (turpmāk “ESRK”) vajadzētu būt daļai no EFUS šajā regulā un Regulā (ES) Nr. 1092/2010 (11) paredzēto pienākumu veikšanai.

(10)

Eiropas uzraudzības iestādēm (turpmāk kopā “EUI”) būtu jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (12), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (13) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (14), un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras, tostarp vajadzības gadījumā jāturpina to iesāktais darbs un projekti. Būtu skaidri jānosaka katras Eiropas Uzraudzības iestādes darbības joma. EUI vajadzētu būt atbildīgām Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja šāda atbildība attiecas uz starpnozaru jautājumiem, kurus saskaņo Apvienotajā komitejā, EUI šajos saskaņotajos jautājumos vajadzētu būt atbildīgām ar Apvienotās komitejas starpniecību.

(11)

Iestādei būtu jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses un finanšu iestāžu atšķirīgo raksturu. Iestādei būtu jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas stabilitāte, tirgu un finanšu produktu pārredzamība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestādei būtu arī jānovērš regulējuma arbitrāža, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāstiprina starptautiskās uzraudzības koordinācija ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darbiniekiem. Tās uzdevumos būtu jāietilpst arī uzraudzības konverģences veicināšanai un Savienības iestāžu konsultēšanai par banku darbību, maksājumiem, elektroniskās naudas regulēšanu un uzraudzību, kā arī uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskatu jautājumiem. Iestādei būtu jāuztic arī noteikti pienākumi attiecībā uz esošajām un jaunajām finanšu darbībām.

(12)

Gadījumos, kas paredzēti šajā regulā minētajos leģislatīvajos aktos vai arī, ja to prasa ārkārtas situācija, iestādei vajadzētu būt arī spējīgai uz laiku aizliegt vai ierobežot dažas finanšu darbības, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti. Ja ārkārtas gadījumā šāds pagaidu aizliegums jānosaka, iestāde to būtu jāveic saskaņā ar un ievērojot šīs regulas noteikumus. Gadījumos, kad pagaidu aizliegumam vai konkrētu finanšu darbību ierobežošanai ir ietekme uz vairākām nozarēm, nozaru tiesību aktos būtu jāparedz, ka iestādei vajadzības gadījumā ar Apvienotās komitejas starpniecību sava darbība būtu jāsaskaņo ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

(13)	Iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā tās darbību ietekme uz konkurētspēju un inovāciju iekšējā tirgū, Savienības konkurētspēju pasaulē, finansiālo integrāciju un Savienības jaunajām stratēģijām darbavietu un izaugsmes jomā.

(14)	Lai varētu izpildīt savus uzdevumus, iestādei vajadzētu būt juridiskas personas statusam, kā arī administratīvai un finansiālai autonomijai.

(15)

Pamatojoties uz starptautisko struktūru veikto darbu, sistēmisku risku būtu jādefinē kā finanšu sistēmas darbības traucējumu risku, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Sistēmiski nozīmīgi zināmā mērā var būt jebkādi finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūras.

(16)

Jēdzienā “pārrobežu risks” ietilpst jebkāds risks, ko visā Savienībā vai tās daļās rada ekonomikas nelīdzsvarotība vai finanšu neveiksmes, kurām ir potenciāli nopietna negatīva ietekme uz darījumiem starp divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējiem, iekšējā tirgus darbību vai Savienības vai kādas dalībvalsts valsts finansēm.

(17)

Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome) atzina: “Nekas EKL 95. panta [tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar atsevišķu dalībvalsti. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.” (15) Iestādes mērķis un uzdevumi – palīdzēt kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti – ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tāpēc iestāde būtu jāveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

(18)

Dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi leģislatīvi akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (18).

(19)

Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (20), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (21), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (22) un attiecīgās daļas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (24) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (25).

(20)

Vēlams, lai iestāde veicinātu konsekventu pieeju noguldījumu garantiju jomā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret noguldītājiem Savienībā. Tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, iestādei vajadzētu izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu un tās pārvaldītāju.

(21)

Saskaņā ar deklarāciju (Nr. 39) attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, kura pievienota starpvaldību konferences, kas pieņēma Lisabonas līgumu, Nobeiguma aktam, regulatīvu tehnisku standartu izstrādei nepieciešamas tieši šādas īpašas finanšu pakalpojumu jomas tehniskās zināšanas. Ir jādod iespēja iestādei sniegt konsultācijas saistībā ar šādām zināšanām arī attiecībā uz standartiem vai standartu daļām, kuru pamatā nav iestādes pašas izstrādātie regulatīvu tehnisko standartu projekti.

(22)

Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu regulatīvu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā. Tā kā iestāde ir struktūra ar augsti specializētām zināšanām, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvu tehnisko standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles.

(23)

Komisijai būtu jāapstiprina šo regulatīvo tehnisko standartu projekts, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Regulatīvu tehnisko standartu projektos vajadzētu izdarīt grozījumus tikai ļoti ierobežotos ārkārtas apstākļos ar noteikumu, jo iestāde ir tā, kam ir ciešs kontakts ar finanšu tirgiem un kas vislabāk pazīst to ikdienas darbību. Regulatīvu tehnisko standartu projektos būtu jāizdara grozījumi, ja tie būtu nesaderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Komisijai nebūtu jāgroza iestādes sagatavotā regulatīvu tehnisko standartu projekta saturs, to iepriekš nesaskaņojot ar iestādi. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, Komisijas lēmuma pieņemšanai par regulatīvu tehnisko standartu priekšlikumu apstiprināšanu būtu jānosaka termiņš.

(24)

Tā kā iestādei ir speciālas tehniskās zināšanas jomās, kurās vajadzētu izstrādāt regulatīvus tehniskos standartus, būtu jāņem vērā Komisijas paziņotais nodoms – pieņemot atbilstīgus deleģētos aktus, parasti balstīties uz regulatīvu tehnisko standartu projektu, kuru tai iesniegusi iestāde. Tomēr gadījumos, kad iestāde tomēr neiesniedz regulatīvu tehnisko standartu projektu attiecīgajā leģislatīvajā aktā noteiktajā termiņā, būtu jānodrošina, lai faktiski tiktu pabeigta pilnvaru deleģēšana un uzturēta lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāte. Tāpēc Komisijai tādos gadījumos vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, ja iestāde nav iesniegusi to projektu.

(25)	Komisijai vajadzētu būt arī pilnvarām pieņemt tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu.

(26)

Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvi vai īstenošanas tehniskie standarti, iestādei vajadzētu būt pilnvarām izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu, ka valstu uzraudzības iestādes izpilda minētās pamatnostādnes un ieteikumus, vajadzētu būt iespējai publiskot iemeslus, kuru dēļ uzraudzības iestādes nav izpildījušas minētās pamatnostādnes un ieteikumus.

(27)

Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Savienībā. Tāpēc būtu jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju iestādei rīkoties Savienības tiesību aktu nepiemērošanas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos, kas ir to pārkāpums. Minētais mehānisms būtu jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

(28)

Lai pienācīgi reaģētu uz gadījumiem, kad neprecīzi vai nepietiekami tiek piemēroti Savienības tiesību akti, būtu jāizmanto trīs posmu mehānisms. Pirmkārt, iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes uzraudzības darbā neprecīzi vai nepietiekami piemēro Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, un nobeigumā sagatavot ieteikumu. Otrkārt – ja valsts kompetentā iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai, ņemot vērā iestādes ieteikumu, vajadzētu būt pilnvarotai nākt klajā ar oficiālu atzinumu, ar kuru lūdz kompetento iestādi veikt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(29)

Treškārt – lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šādas pilnvaras būtu jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresēto oficiālo atzinumu un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām Savienības regulām.

(30)

Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc būtu jādod iespēja iestādei pieprasīt, lai valstu uzraudzības iestādes veiktu īpašus pasākumus ārkārtas situācijas novēršanai. Pilnvaras izsludināt ārkārtas situāciju būtu jāpiešķir Padomei pēc jebkuras EUI, Komisijas vai ESRK pieprasījuma.

(31)

Iestādei būtu jāspēj prasīt, lai valstu uzraudzības iestādes veiktu īpašus pasākumus ārkārtas situācijas novēršanai. Saistībā ar to iestādes uzsāktajām darbībām nebūtu jāskar LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras sākt pienākumu neizpildes procedūru pret attiecīgās uzraudzības iestādes dalībvalsti par šādu pasākumu neveikšanu, kā arī Komisijas tiesības šādos apstākļos veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas reglamentu. Turklāt tam nebūtu jāskar jebkuras saistības, ko dalībvalsts varētu uzņemties saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ja tās uzraudzības iestādes neveic iestādes prasītos pasākumus.

(32)

Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, iestādei pārrobežu gadījumos būtu jāspēj izšķirt domstarpības starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzītāju kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Būtu jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē būtu jāietver domstarpības par dalībvalsts kompetentās iestādes darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu gadījumos, kas noteikti šajā regulā minētajos juridiski saistošajos Savienības tiesību aktos. Šādā situācijā vienai no iesaistītajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt tiesīgai izvirzīt jautājumu iestādē, kurai būtu jārīkojas saskaņā ar šo regulu. Iestādei vajadzētu būt pilnvarotai izvirzīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm prasību veikt īpašu pasākumu vai atturēties no pasākuma veikšanas, lai nokārtotu jautājumu, tādējādi nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktiem, un šīs prasības izpilde ir saistoša attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja kompetentā iestāde neievēro tai adresēto domstarpību izšķiršanas lēmumu, iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tieši finanšu iestādēm adresētus lēmumus tajās Savienības tiesību aktu jomās, kas tām tieši piemērojamas. Pilnvaras pieņemt tādus lēmumus vajadzētu piemērot vienīgi kā pēdējo iespēju un tikai ar mērķi nodrošināt pareizu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti piešķir dalībvalstu kompetentām iestādēm rīcības brīvību, iestādes pieņemtie lēmumi nevar aizstāt šīs rīcības brīvības izmantošanu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(33)	Krīze ir skaidri parādījusi, ka pašreizējā sistēma, kurā sadarbojas valstu iestādes ar ierobežotām, tikai attiecīgās atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošām pilnvarām, ir nepietiekama attiecībā uz pārrobežu finanšu iestādēm.

(34)

Ekspertu grupas, ko dalībvalstis izveidoja, lai noskaidrotu krīzes iemeslus un nāktu klajā ar ieteikumiem, lai uzlabotu finanšu nozares regulējumu un uzraudzību, ir apstiprinājušas, ka pašreizējā sistēma nav pietiekams pamats turpmākam pārrobežu finanšu iestāžu regulējumam un uzraudzībai visā Savienībā.

(35)

Kā norādīts de Larosière ziņojumā: “Būtībā mums ir divas alternatīvas: pirmā alternatīva – risinājumi saskaņā ar attieksmi “katrs pats par sevi” un politiku “gūstam peļņu uz tirdzniecības partneru rēķina”; vai arī otra alternatīva – pastiprināta, pragmātiska un saprātīga Eiropas mēroga sadarbība, kas nāk par labu visiem, lai saglabātu atvērtu pasaules ekonomiku. Tas neapšaubāmi dotu ekonomiskus ieguvumus.”.

(36)

Uzraudzītāju kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei būtu jādod ieguldījums, lai veicinātu un uzraudzītu uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību, un šajā sakarā tai būtu jāuzņemas vadošā loma, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību pārrobežu finanšu iestādēs visā Savienībā. Tāpēc iestādei būtu jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzītāju kolēģijās ar nolūku racionalizēt uzraudzītāju kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu uzraudzītāju kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Kā norādīts de Larosière ziņojumā, “jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti – inter alia, mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”.

(37)

Konverģence krīžu novēršanas, pārvarēšanas un noregulējuma, tostarp finansēšanas mehānismu, jomā ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka finanšu sistēma pati maksā par tās radītām izmaksām un ka publiskā sektora iestādes spēj glābt grūtībās nonākušas finanšu iestādes, vienlaikus līdz minimumam samazinot bankrotu ietekmi uz finanšu sistēmu, nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu banku glābšanai un publiskā sektora resursu izmantojumu, mazinot ekonomikai nodarīto kaitējumu un koordinējot valsts noregulējuma pasākumu piemērošanu. Šajā sakarā ir obligāti jāizstrādā vienots noteikumu kopums par pilnīgu instrumentu komplektu grūtībās nonākušu banku noregulējumam un bankrota nepieļaušanai, lai jo īpaši risinātu lielu, pārrobežu vai savstarpēji saistītu iestāžu krīžu radītas problēmas un pievērstos vajadzībai piešķirt iestādei papildu atbilstīgas pilnvaras, kā arī tam, kā bankas un krājbankas varētu piešķirt prioritāti noguldītāju aizsardzībai.

(38)

Pašreizējā pārskatā par Direktīvu 94/19/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (26) ir norādīta Komisijas iecere īpašu uzmanību pievērst tam, lai visā Savienībā turpinātu saskaņošanu. Attiecībā uz apdrošināšanas nozari arī ir norādīta Komisijas iecere izvērtēt iespēju ieviest Savienības noteikumus, lai aizsargātu apdrošināšanas polises turētājus gadījumos, kad apdrošināšanas sabiedrība nonāk grūtībās. EUI vajadzētu būt nozīmīgām šo jomu dalībniecēm, un tām būtu jāpiešķir atbilstīgas pilnvaras saistībā ar Eiropas garantiju sistēmām.

(39)

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Ievērojot vispārējo noteikumu, kas nosaka, ka deleģēšana būtu atļaujama, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt īpašus nosacījumus par pienākumu deleģēšanu, piemēram, attiecībā uz informēšanu un paziņošanu par deleģēšanas kārtību. Uzdevumu deleģēšana nozīmē, ka uzdevumus veic iestāde vai valsts uzraudzības iestāde, nevis atbildīgā iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Pienākumus deleģējot, iestādei vai vienai valsts uzraudzības iestādei – iestādei, kurai pienākums deleģēts, – būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem savā vārdā deleģējošās iestādes vietā. Deleģēšana būtu jāreglamentē saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale būtu nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu speciālo tehnisko zināšanu izmantošanu. Deleģējošajai iestādei un citām kompetentām iestādēm būtu jāatzīst par noteicošiem lēmumus, ko pieņēmusi iestāde, kurai pienākums deleģēts, ja šie lēmumi atbilst deleģējuma darbības jomai. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos varētu plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, būtu jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm.

Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei būtu jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Tai būtu jāapzina un jāizplata paraugprakse deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā.

(40)	Iestādei būtu aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Savienībā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru.

(41)

Salīdzinoša izvērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc iestādei būtu jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu izvērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot izvērtēšanu, uzmanība būtu jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī minēto kompetento iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās izvērtēšanas rezultāti būtu jādara pieejami atklātībai ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, par kuru ir veikts izvērtējums. Būtu arī jāapzina paraugprakse un tā jādara zināma atklātībai.

(42)

Iestādei būtu aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā. Ņemot vērā iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, iestādei būtu jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija EFUS. Veicot pasākumus, iestādei būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp kompetentajām iestādēm.

(43)

Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei būtu jāuzrauga un jāizvērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK. Iestādei, sadarbojoties ar ESRK, būtu jāierosina un jāveic arī Savienības līmeņa stresa testu koordinēšana, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, un būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes. Lai pienācīgi pildītu savus pienākumus, iestādei būtu jāveic tirgu ekonomiskā analīze un jānosaka iespējamo tirgus norišu ietekme.

(44)

Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, iestādei būtu jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Savienības. Tai vajadzētu būt pilnvarotai iedibināt kontaktus un paredzēt administratīvas sadarbības pasākumus ar trešo valstu un starptautisko organizāciju uzraudzības un administratīvām iestādēm, vienlaikus pilnībā ievērojot pastāvošās dalībvalstu un Savienības iestāžu lomas un attiecīgās kompetences. Iestādes darbā vajadzētu ļaut piedalīties valstīm, kas ar Savienību ir noslēgušas nolīgumus, ar kuriem saskaņā tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus, un iestādei vajadzētu spēt sadarboties ar trešām valstīm, kurās piemēro tiesību aktus, kas ir atzīti par līdzvērtīgiem Savienības tiesību aktiem.

(45)

Iestāde savā kompetences jomā ir neatkarīga padomdevēja struktūra Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Neskarot attiecīgo kompetento iestāžu kompetenci, iestādei vajadzētu spēt sniegt atzinumus par apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, kura grozīta ar Direktīvu 2007/44/EK (27) gadījumos, kuros direktīvā ir paredzēts rīkot apspriedes starp divu vai vairāk dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(46)

Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, iestādei vajadzētu būt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu iestāžu ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti būtu jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un iestādēm, un būtu jāņem vērā jau esošie statistikas dati. Tomēr, ja citu iespēju nav, iestādei vajadzētu spēt nosūtīt pienācīgi pamatotu un motivētu informācijas lūgumu tieši finanšu iestādei, ja valsts uzraudzības iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm būtu jānosaka pienākums sniegt atbalstu iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē. Šajā sakarībā liela nozīme ir darbam pie vienotu informācijas sniegšanas formātu izstrādes. Informācijas vākšanas pasākumiem nevajadzētu skart Eiropas Statistikas sistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (28) un Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (29).

(47)

Cieša sadarbība starp iestādi un ESRK ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un ESRK savā starpā būtu jāapmainās ar būtisku informāciju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRB brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, iestādei būtu jānodrošina turpmākie atbilstīgie pasākumi.

(48)

Attiecīgā gadījumā iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem vai īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un būtu jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvu vai īstenošanas tehnisko standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas iestādei būtu jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā būtu jāizmanto Banku nozares ieinteresēto personu grupa, kam būtu proporcionāli jāpārstāv Savienības kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības, kuras pārstāv modeļa un lieluma ziņā daudzveidīgas finanšu iestādes un uzņēmumus, tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), arodbiedrības, akadēmisko aprindu pārstāvjus, patērētājus un citus privāto banku pakalpojumu lietotājus. Banku nozares ieinteresēto personu grupai būtu aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(49)	Banku nozares ieinteresēto personu grupai, kura pārstāv bezpeļņas organizācijas vai akadēmiskās aprindas, būtu jāpiešķir pienācīga kompensācija, lai dotu iespēju aktīvi piedalīties pārrunās par finanšu regulējumu tām personām, kas nesaņem pietiekamu finansējumu un nav nozares pārstāvji.

(50)

Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu krīzes pārvaldību un saglabātu finanšu stabilitāti krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes pieņemtajiem lēmumiem ārkārtas vai domstarpību izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nebūtu jāskar dalībvalstu fiskālie pienākumi. Būtu jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Tomēr minēto aizsargpasākumu mehānismu nevajadzētu nelietderīgi izmantot, jo īpaši attiecībā uz iestādes pieņemtiem lēmumiem, kuriem nav būtiskas vai materiālas fiskālas ietekmes, piemēram, ienākumu samazinājums, kas saistīts ar patērētāju aizsardzības interesēs piemērotu pagaidu aizliegumu veikt konkrētas darbības vai produktu aizliegumu. Pieņemot lēmumu saskaņā ar drošības mehānismu, Padomei būtu jābalso, ievērojot principu, ka katram loceklim ir viena balss. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei. Ņemot vērā šā jautājuma delikātumu, būtu jānodrošina stingri konfidencialitātes mehānismi.

(51)

Lēmumu pieņemšanas procedūrās iestādei būtu jāievēro Savienības tiesību akti un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā būtu jānodrošina to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām iestāde adresējusi savus lēmumus. Iestādes pieņemtajiem noteikumiem būtu jāveido Savienības tiesību aktu sastāvdaļa.

(52)

Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada iestādes priekšsēdētājs, vajadzētu būt iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai. Novērotāju statusā būtu jāpiedalās Komisijas, ESRK, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem vajadzētu būt neatkarīgiem un būtu jārīkojas tikai Savienības interesēs.

(53)

Parasti Uzraudzības padomei būtu jāpieņem lēmumi ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka katrai dalībvalstij ir viena balss. Tomēr attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, budžeta pasākumiem, kā arī attiecībā uz dalībvalstu lūgumiem pārskatīt iestādes lēmumu uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētas finanšu darbības ir atbilstīgi piemērot noteikumus par kvalificētu balsu vairākumu, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 4. punktā un protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Lietas saistībā ar domstarpībām starp valstu uzraudzības iestādēm būtu jāizskata objektīvai komisijai ar ierobežotām funkcijām, ko veido locekļi, kuri nav attiecīgajās domstarpībās iesaistīto kompetento iestāžu pārstāvji un kuriem nav nekādas intereses attiecīgajā konfliktā, nedz arī tiešu saišu ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm. Komisijas sastāvam vajadzētu būt atbilstīgi līdzsvarotam. Komisijas pieņemtie lēmumi būtu jāapstiprina Uzraudzības padomei ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem komisijas ierosinātos lēmumus var noraidīt locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

(54)

Valdei, kuru veido iestādes priekšsēdētājs, valstu uzraudzības iestāžu un Komisijas pārstāvji, būtu jānodrošina, ka iestāde pilda savus pienākumus un veic tai uzticētos uzdevumus. Valdei būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, lai tā inter alia varētu ierosināt ikgadējo un daudzgadu darba programmu, īstenot noteiktas budžeta pilnvaras, apstiprināt iestādes personāla politikas plānu, pieņemt īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem un ierosināt gada pārskatu.

(55)

Iestādi būtu jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko pēc atklāta konkursa ieceļ Uzraudzības padome. Priekšsēdētāju vajadzētu iecelt Uzraudzības padomei, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, un viņu ieceļ saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Uzraudzības padome, kurai palīdz Komisija. Lai ieceltu pirmo iestādes priekšsēdētāju, Komisijai, inter alia, būtu jāsagatavo kandidātu saraksts, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu. Attiecībā uz turpmāku iecelšanu amatā pārskatā, ko izstrādās atbilstīgi šai regulai, būtu jāpārskata Komisijas iespēja sagatavot kandidātu sarakstu. Pirms izvēlētā persona sāk pildīt darba pienākumus un viena mēneša laikā pēc tam, kad Uzraudzības padome ir pabeigusi atlases procedūru, Eiropas Parlamentam pēc izvēlētās personas uzklausīšanas vajadzētu būt tiesīgam iebilst pret tās iecelšanu amatā.

(56)	Iestādes vadība būtu jāuztic izpilddirektoram, kuram vajadzētu būt tiesībām piedalīties Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

(57)

Lai nodrošinātu EUI darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, tām būtu cieši jāsadarbojas ar Apvienotās komitejas starpniecību un attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai būtu jākoordinē EUI darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem un citiem starpnozaru jautājumiem. Attiecīgā gadījumā akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes) kompetences jomā, būtu jāpieņem paralēli ar attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no EUI priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši, un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt ESRK priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt īpaši atlasītam personālam, kas nosūtīts darbā no EUI, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un EUI darbiniekiem veidotos kopēja finanšu uzraudzības kultūra.

(58)

Ir jānodrošina, lai personas, kuras skar iestādes pieņemtie lēmumi, var izmantot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus. Lai efektīvi aizsargātu personu tiesības un procesuālās ekonomijas dēļ, gadījumos, kad iestādei ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, personām būtu jānodrošina tiesības vērsties Apelācijas padomē. Lai nodrošinātu efektivitāti un konsekvenci, Apelācijas padomei vajadzētu būt EUI apvienotai struktūrai, kas ir neatkarīga no to administratīvajām un regulatīvajām struktūrām. Apelācijas padomes lēmumus būtu jāvar pārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesā.

(59)

Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, iestādei būtu jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Iestādei piešķirtais Savienības finansējums ir saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (30) 47. punktam. Būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.

(60)

Attiecībā uz iestādi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (31). Iestādei būtu arī jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (32).

(61)	Lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu nodarbināšanas kārtību un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, iestādes darbiniekiem būtu jāpiemēro Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (33).

(62)	Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Stingri un efektīvi konfidencialitātes noteikumi būtu jāpiemēro attiecībā uz tās informācijas konfidencialitāti, kuru nodod iestādei un ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā.

(63)

Šajā regulā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (34) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (35) pilnībā piemēro attiecībā uz personas datu apstrādi.

(64)	Lai nodrošinātu iestādes darbības pārredzamību, attiecībā uz iestādi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (36).

(65)	Trešām valstīm būtu jāļauj piedalīties iestādes darbībā atbilstīgi attiecīgiem nolīgumiem, kas jānoslēdz Savienībai.

(66)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulējuma un uzraudzības līmeni, noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordināciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā arar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(67)

Iestādei būtu jāpārņem visi Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas pašreizējie uzdevumi un pilnvaras, tāpēc no iestādes izveides dienas būtu jāatceļ Komisijas Lēmums 2009/78/EK un attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 716/2009/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (37). Ņemot vērā Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas esošās struktūrvienības un darbības, nosakot atbilstīgus pārejas mehānismus, ir būtiski nodrošināt ļoti ciešu sadarbību starp Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju un Komisiju, nodrošinot, lai laikposms, kurā Komisija ir atbildīga par iestādes administratīvu izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, būtu pēc iespējas īsāks.

(68)

Ir lietderīgi noteikt termiņu šīs regulas piemērošanai, lai nodrošinātu, ka iestāde ir pienācīgi sagatavojusies darbības uzsākšanai, un lai nodrošinātu netraucētu Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas aizstāšanu. Iestāde būtu pienācīgi jāfinansē. Vismaz sākumā finansējuma sadalījumam vajadzētu būt – 40 % no Savienības līdzekļiem un 60 % no dalībvalstu iemaksām –, ko aprēķina saskaņā ar balsu skaitu, kas noteikts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem.

(69)	Lai iestādi varētu izveidot 2011. gada 1. janvārī, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS

1. pants

Izveide un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (turpmāk “iestāde”).

2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula un Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK, Direktīva 2002/87/EK, Regula Nr. 1781/2006, Direktīva 94/19/EK un tiktāl, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, un to uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgās daļas Direktīvā 2005/60/EK, Direktīvā 2002/65/EK, Direktīvā 2007/64/EK un Direktīvā 2009/110/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemtie juridiski saistošie Savienības akti, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

3. Iestāde rīkojas arī kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu sabiedrību, maksājumu iestāžu un e-naudas iestāžu darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ja šādas iestādes darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu.

4. Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši LESD 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

5. Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde veicina:

a)	iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b)	finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

c)	starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

d)	regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

e)	kredītrisku un citu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu, un

f)	patērētāju aizsardzības uzlabošanu.

Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī veicot tirgu ekonomikas analīzi, lai veicinātu iestādes darbības mērķa sasniegšanu.

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus iestādes, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot šajā regulā minētos pienākumus, iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs.

2. pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.

2. EFUS sastāvā ietilpst:

a)	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. 1092/2010 un šajā regulā;

iestāde;

c)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (38);

d)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (39);

e)	Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (“Apvienotā komiteja”), pildot uzdevumus, kas minēti šīs regulas 54. līdz 57. pantā, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010;

f)	dalībvalstu kompetentās vai uzraudzības iestādes, kā noteikts Savienības aktos, kas minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

3. Iestāde ar Apvienotās komitejas starpniecību regulāri un cieši sadarbojas ar ESRK, kā arī ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), nodrošinot darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

4. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar patiesu savstarpēju cieņu un uzticību, jo īpaši, nodrošinot starp tām atbilstīgu un drošu informācijas plūsmu.

5. Tām uzraudzības iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā.

3. pants

Iestāžu atbildība

Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“finanšu iestādes” ir “kredītiestādes”, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, “ieguldījumu sabiedrības”, kā noteikts Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un “finanšu konglomerāti”, kā noteikts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punktā, izņemot attiecībā uz Direktīvu 2005/60/EK, kuras izpratnē “finanšu iestādes” ir kredītiestādes un finanšu iestādes, kā definēts šīs direktīvas 3. panta 1. un 2. punktā;

“kompetentās iestādes” ir:

i)	kompetentās iestādes, kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK, Direktīvā 2006/49/EK un Direktīvā 2007/64/EK un kā minēts Direktīvā 2009/110/EK;

ii)	attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt 1. punktā minēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām; un

iii)	attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums, – valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai.

5. pants

Juridiskais statuss

1. Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

2. Visās dalībvalstīs iestādei ir visplašākā tiesībspēja, ko dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tā, konkrēti, var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3. Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

6. pants

Sastāvs

Iestādi veido:

1)	Uzraudzības padome, kura veic 43. pantā noteiktos uzdevumus;

2)	Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;

3)	priekšsēdētājs, kurš veic 48. pantā noteiktos uzdevumus;

4)	izpilddirektors, kurš veic 53. pantā noteiktos uzdevumus;

5)	Apelācijas padome, kura veic 60. pantā noteiktos uzdevumus.

7. pants

Atrašanās vieta

Iestādes atrašanās vieta ir Londona.

II NODAĻA

IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS

8. pants

Iestādes uzdevumi un pilnvaras

1. Iestādes uzdevumi ir:

veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;

c)	stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

d)	cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;

e)	organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās izvērtēšanas analīzi, tostarp sniegt pamatnostādnes, ieteikumus un apzināt paraugprakses, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f)	uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp vajadzības gadījumā tendences kredītu jomā, jo īpaši attiecībā uz mājsaimniecībām un MVU;

g)	veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;

h)	sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību;

palīdzēt nodrošināt, lai uzraudzītāju kolēģijas darbotos konsekventi un saskaņoti, veicot sistēmisku risku uzraudzību, izvērtējumu un mērījumus, izstrādājot un saskaņojot atveseļošanas un risinājuma plānus, nodrošinot augsta līmeņa noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību visā Savienībā un izstrādājot metodes grūtībās nonākušu finanšu iestāžu noregulējumam, kā arī sniedzot izvērtējumu par vajadzību pēc piemērotiem finanšu instrumentiem saskaņā ar 21. līdz 26. pantu;

j)	veikt jebkurus citus šajā regulā vai citos leģislatīvos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;

k)	savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā – informāciju par reģistrētajām finanšu iestādēm, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;

l)	attiecīgā gadījumā pārņemt no Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) visus esošos un iesāktos uzdevumus.

2. Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši:

a)	izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu 10. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

b)	izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 15. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

c)	pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 16. pantā;

d)	sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 17. panta 3. punktā;

e)	īpašos gadījumos, kas noteikti 18. panta 3. punktā un 19. panta 3. punktā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;

f)	gadījumos, kas saistīti ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus, kas īpašos gadījumos ir noteikti 17. panta 6. punktā, 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā;

g)	sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 34. pantā;

h)	vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. pantā;

i)	izstrādāt vienotas metodoloģijas, ar kurām izvērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;

j)	nodrošināt centrāli pieejamu to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie akti.

9. pants

Uzdevumi, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību un finansiālo darbību

1. Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā iekšējā tirgū, tostarp:

a)	vācot un analizējot informāciju par patēriņa tendencēm, un ziņojot par to;

b)	pārskatot un koordinējot kompetento iestāžu finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas;

c)	izstrādājot apmācības standartus nozarei; un

d)	atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi.

2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti, kā arī regulatīvās prakses konverģenci.

3. Iestāde var arī brīdināt gadījumā, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 5. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

4. Iestāde izveido finanšu jomas jauninājumu komiteju kā iestādes sastāvdaļu, kura sadarbojas ar visām kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm, lai panāktu koordinētu pieeju regulatīvajām un pārraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām, un konsultē iestādi, lai tā ar šīm darbībām iepazīstinātu Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

5. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos un saskaņā ar šo aktu nosacījumiem vai arī, ja to prasa ārkārtas situācija, ievērojot 18. pantu un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētas finanšu darbības, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pēc minētā triju mēnešu laikposma lēmums netiek atjaunots, tas automātiski zaudē spēku.

Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālo darbību, un, ja tas nepieciešams, informē Komisiju, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.

10. pants

Regulatīvi tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaru pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti.

Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgs ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Iestāde arī prasa atzinumu 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Kad iestāde iesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu, Komisija nekavējoties to pārsūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Ja to prasa Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt regulatīvu tehniskā standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt regulatīva tehniskā standarta projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt tos Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties šim sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai arī noraidīt to.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot deleģētu aktu.

Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgs ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī lūdz sniegt atzinumu vai konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu iestādei. Sešu nedēļu laikā iestāde var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus sešās nedēļās, Komisija var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem. Komisija nemaina iestādes izstrādāto regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Šīs regulas 10. pantā minēto regulatīvu tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaras uz četriem gadiem no 2010. gada 16. decembra piešķir Komisijai. Komisija izstrādā ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 14. pantu.

2. Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu tehnisko standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ir saistītas ar nosacījumiem, kas noteikti 12. līdz 14. pantā.

12. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3. Ar šādu lēmumu par atsaukšanu pilnvaru deleģēšana, kas precizēta minētajā lēmumā, zaudē spēku. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošo regulatīvu tehnisko standartu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Iebildumi pret regulatīviem tehniskajiem standartiem

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir paziņojusi par pieņemto regulatīvu tehnisko standartu. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, šo termiņu pagarina par trim mēnešiem.

Ja Komisija pieņem regulatīvu tehnisko standartu, kas ir tieši tāds pats, kā iestādes iesniegtais regulatīva tehniskā standarta projekts, tad laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus, ir viens mēnesis kopš paziņošanas dienas; pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, šo termiņu pagarina par vienu mēnesi.

Regulatīvu tehnisko standartu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā iebilst pret regulatīvu tehnisko standartu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kas pauž iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

14. pants

Regulatīva tehniskā standarta projekta neapstiprināšana vai grozīšana

1. Ja Komisija neapstiprina regulatīva tehniskā standarta projektu vai veic tajā grozījumus, kā paredzēts 10. pantā, Komisija informē iestādi, Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus.

2. Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma var aicināt atbildīgo komisāru kopā ar iestādes priekšsēdētāju uz Eiropas Parlamenta vai Padomes kompetentās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu atšķirīgos apsvērumus.

15. pants

Īstenošanas tehniskie standarti

1. Iestāde var izstrādāt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.

Pirms īstenošanas tehnisko standartu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa atzinumu 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Kad iestāde iesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu, Komisija nekavējoties to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija var apstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem, ja to prasa Savienības intereses.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehnisko standartu projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties piektajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi grozīto īstenošanas tehniskā standarta projektu vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt tos.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot īstenošanas aktu.

Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgs ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa atzinumu vai konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu iestādei. Iestāde sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus sešu nedēļu laikā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.

16. pants

Pamatnostādnes un ieteikumi

1. Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentām iestādēm vai finanšu iestādēm.

2. Iestāde attiecīgā gadījumā organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šo apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa atzinumus vai konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

3. Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Divu mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde apstiprina, vai tā ievēro vai paredz ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu, tā par to paziņo iestādei, minot iemeslus.

Iestāde publisko informāciju par to, ka kāda kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot minēto pamatnostādni vai ieteikumu. Iestāde, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, var arī pieņemt lēmumu publiskot kompetentās iestādes norādītos iemeslus, kāpēc tā nav ievērojusi pamatnostādni vai ieteikumu. Pirms publiskošanas kompetentā iestāde saņem attiecīgu paziņojumu.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu iestādes sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tās ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

4. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, norādot, kura kompetentā iestāde nav tos ievērojusi, un izklāstot, kā iestāde paredz nodrošināt, ka turpmāk attiecīgā kompetentā iestāde pamatnostādnes un ieteikumus ievēros.

17. pants

Savienības tiesību aktu pārkāpums

1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai ir piemērojusi tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestādei rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpšanas vai nepiemērošanas gadījumus.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

3. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4. Ja viena mēneša laikā pēc iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas sniedz oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā iestādes ieteikumu.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai izpildītu minēto oficiālo atzinumu.

6. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar 4. punktu.

7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

8. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas šā panta 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus vai lēmumus.

18. pants

Rīcība ārkārtas situācijās

1. Tādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes.

Lai pildītu minētos starpnieka un koordinatora pienākumus, iestāde saņem informāciju par visiem attiecīgajiem attīstības virzieniem, un tā jāaicina piedalīties novērotāja statusā jebkurās dalībvalstu attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu sanāksmēs.

2. Padome, apspriežoties ar Komisiju un ESRK un vajadzības gadījumā ar EUI, pēc tam, kad ir saņemts lūgums no iestādes, Komisijas vai ESRK, var pieņemt iestādei adresētu lēmumu, izsludinot ārkārtas situāciju šīs regulas vajadzībām. Padome pārskata šo lēmumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi mēnesī. Ja lēmumu neatjauno pēc mēneša, tā termiņš automātiski beidzas. Padome jebkurā brīdī var pasludināt ārkārtas situācijas izbeigšanos.

Ja ESRK vai iestāde lemj, ka var rasties ārkārtas situācija, tās iesniedz slepenu Padomei adresētu ieteikumu un nosūta tai situācijas izvērtējumu. Padome tad izvērtē sanāksmes sasaukšanas iespējas. Attiecīgajā procesā garantē pienācīgu slepenību.

Ja Padome nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Komisiju.

3. Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu un ārkārtas apstākļos, kad valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz negatīviem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

4. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kāda kompetentā iestāde minētajā lēmumā noteiktajā termiņā neievēro 3. punktā minēto iestādes lēmumu, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tostarp regulatīvos tehniskajos standartos un īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu, finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Tas attiecas vienīgi uz situācijām, kurās kompetentā iestāde nepiemēro 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, tostarp regulatīvus tehniskos standartus un īstenošanas tehniskos standartus, kuri pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, vai arī piemēro tos tādā veidā, kas šķiet acīmredzams minēto aktu pārkāpums, un kad nekavējoties jāveic novēršanas pasākumi, lai atjaunotu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

5. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.

19. pants

Domstarpību izšķiršana starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos

1. Neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt citas dalībvalsts kompetentās iestādes darbības vai bezdarbības procedūrai vai saturam gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos aktos, iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos, un ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka pastāv domstarpības starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā iestāde darbojas kā vidutājs.

3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā izklāstīto procedūru var pieņemt attiecīgajām kompetentajām iestādēm saistošu lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no pasākumiem, lai izšķirtu domstarpības ar mērķi nodrošināt Savienības tiesību aktu ievērošanu.

4. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

5. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

6. Šīs regulas 50. panta 2. punktā minētajā ziņojumā iestādes priekšsēdētājs norāda uz kompetento iestāžu domstarpību būtību un veidu, uz panāktiem izlīgumiem un lēmumiem, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.

20. pants

Domstarpību izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

Apvienotā komiteja saskaņā ar 19. un 56. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kā noteikts attiecigi šīs regulas 4. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 2. punktā.

21. pants

Uzraudzītāju kolēģijas

1. Iestāde palīdz veicināt un pārraudzīt Direktīvā 2006/48/EK minēto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu uzraudzītāju kolēģijās. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestādes darbiniekiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

2. Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētās finanšu iestādes.

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.

Iestāde var:

a)	apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;

ierosināt un koordinēt Savienības mēroga stresa testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši 23. pantā minēto finanšu iestāžu radīto sistēmisko risku, un izvērtēt sistēmiskā riska iespējas palielināties stresa situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot stresa testā konstatētās problēmas;

c)	veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai var būt pakļautas, kā noteikts saskaņā ar uzraudzības pārskata procesu vai stresa situācijās;

d)	saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un

visos gadījumos, kad tā uzskata, ka lēmuma rezultātā tiktu nepareizi piemēroti Savienības tiesību akti vai ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi par uzraudzības prakses konverģenci, lūgt kolēģiju turpināt apspriesties. Tā var arī prasīt no konsolidētās uzraudzības iestādes paredzēt kolēģijas sanāksmi vai iekļaut sanāksmes darba kārtībā kādu punktu.

3. Iestāde var izstrādāt regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvu darbību, un izdot pamatnostādnes un ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un to, lai uzraudzītāju kolēģijas pieņemtu paraugpraksi.

4. Iestādei ir juridiski saistoša vidutāja loma, lai izšķirtu domstarpības starp kompetentām iestādēm saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru. Iestāde var pieņemt uzraudzības lēmumus, kas tieši piemērojami attiecīgajai iestādei saskaņā ar 19. pantu.

22. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

a)	ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un

b)	kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Iestāde vajadzības gadījumā apsver sistēmiskā riska uzraudzību un izvērtēšanu, ko veic ERSK un iestāde, un reaģē uz ERSK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.

2. Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (“riska paneli”) sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai.

Iestāde izstrādā arī atbilstīgu stresa testu sistēmu, lai palīdzētu noteikt tās iestādes, kas var radīt sistēmisku risku. Šīm iestādēm piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

3. Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus finanšu iestādēm, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Iestāde nodrošina, lai finanšu iestāžu radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos.

4. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei, un izstrādāt pienācīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu darbībai.

Šim nolūkam iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai nodotas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.

5. Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.

23. pants

Sistēmisku risku noteikšana un mērīšana

1. Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu stresa testu sistēmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska iespējamību, kuru finanšu iestādes var radīt stresa situācijās. Šīm finanšu iestādēm, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

2. Izstrādājot kritērijus sistēmiska riska noteikšanai un mērīšanai, kuru rada finanšu iestādes, iestāde pilnībā ņem vērā attiecīgās starptautiskās pieejas, tostarp tās, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome, Starptautiskais valūtas fonds un Starptautiskā norēķinu banka.

24. pants

Ilgstoša spēja reaģēt uz sistēmiskiem riskiem

1. Iestāde nodrošina, ka tai ir specializētas un nepārtrauktas spējas efektīvi reaģēt uz 22. un 23. pantā minēto sistēmisku risku materializēšanos un jo īpaši attiecībā uz iestādēm, kas rada sistēmisku risku.

2. Iestāde pilda tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar šo regulu, 1. panta 2. punktā minētājiem tiesību aktiem, un palīdz nodrošināt saskaņotu un koordinētu krīžu pārvarēšanas un noregulējuma sistēmu Savienībā.

25. pants

Ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma procedūras

1. Lai mazinātu traucējumu sistēmisku ietekmi, iestāde palīdz un aktīvi piedalās efektīvu un saskaņotu ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma plānu un procedūru izstrādē un koordinēšanā ārkārtas situācijās, un preventīvu pasākumu izstrādē un koordinēšanā.

2. Lai sekmētu grūtībās nonākušu iestāžu – jo īpaši pārrobežu grupu – noregulējumu, iestāde var noteikt paraugpraksi tā, lai nepieļautu problēmu izplatīšanos, nodrošinot, ka ir pieejami piemēroti instrumenti, tostarp pietiekami resursi, un iestādes un grupas var pienācīgi, rentablā veidā un laikus rast noregulējumu.

3. Iestāde var pieņemt regulatīvus un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar 10. līdz 15. pantā noteikto procedūru.

26. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēma

1. Rīkojoties saskaņā ar šajā regulā noteiktām pilnvarām, lai garantētu pareizu Direktīvas 94/19/EK piemērošanu, iestāde veicina Valsts noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēmas (DGS) nostiprināšanu, lai nodrošinātu, ka valstu noguldījumu garantiju sistēmas saņem pienācīgu finansējumu no iemaksām no finanšu iestādēm, tostarp no tām finanšu iestādēm, kas izveidotas un kas pieņem noguldījumus Savienībā, bet kuru galvenās mītnes atrodas ārpus Savienības, kā noteikts Direktīvā 94/19/EK, un nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni visiem noguldītājiem visā Savienībā saskaņotā sistēmā, kas neskar stabilizējošo drošību, kuru sniedz savstarpējās garantiju sistēmas, ja tās atbilst Savienības tiesību aktiem.

2. Regulas 16. pants par iestādes pilnvarām pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecas arī uz noguldījumu garantiju sistēmām.

3. Iestāde var pieņemt regulatīvus un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta 10. līdz 15. pantā.

4. Šajā regulas pārskatīšanā, kā noteikts 81. pantā, jo īpaši pievēršas valstu noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēmas konverģencei.

27. pants

Eiropas sistēma banku noregulējumam un finansēšanas pasākumi

1. Iestāde palīdz izstrādāt metodes, ar ko rastu noregulējumu grūtībās nonākušām finanšu iestādēm, jo īpaši tām, kas var radīt sistēmisku risku, lai nepieļautu problēmu izplatīšanos un ļautu sistemātiskā veidā un laicīgi izbeigt finanšu iestāžu darbību, tostarp, ja vajadzīgs, piemērojot attiecīgus saskaņotus un stabilus finansēšanas mehānismus.

2. Iestāde palīdz izvērtēt vajadzību pēc saskaņotu, stabilu un uzticamu finansēšanas mehānismu sistēmas, kurā atbilstīgi finansēšanas instrumenti būtu saistīti ar koordinētu valsts krīžu pārvarēšanas pasākumu kopumu.

Iestāde palīdz strādāt pie jautājumiem par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem un jebkādu tādu nodokļu un iemaksu sistēmu kumulatīvo ietekmi uz finanšu iestādēm, kurus varētu ieviest, lai kā daļu no saskaņotas un uzticamas noregulējuma sistēmas nodrošinātu taisnīgu pienākumu sadali un stimulus, tādējādi ierobežojot sistēmisku risku.

Šajā regulas pārskatīšanā, kā noteikts 81. pantā, jo īpaši pievēršas iespējamajai iestādes nozīmes pastiprināšanai saistībā ar krīžu novēršanu, pārvarēšanu un noregulējumu un, ja vajadzīgs, Eiropas Noregulējuma fonda izveidei.

28. pants

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana

1. Kompetentās iestādes, ar deleģēto piekrišanu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus iestādei vai citai kompetentai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro vēl pirms to kompetentās iestādes noslēdz šādus deleģēšanas nolīgumus, kā arī var ierobežot deleģējamo pienākumu jomu, attiecinot deleģēšanu tikai uz tādiem uzdevumiem un pienākumiem, kas ir vajadzīgi konstruktīvai pārrobežu finanšu iestāžu vai grupu uzraudzībai.

2. Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot paraugpraksi.

3. Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minēto aktu kompetences. Deleģētās iestādes tiesību akti reglamentē deleģēto pienākumu procedūru, izpildi, administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā.

4. Kompetentās iestādes informē iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

29. pants

Kopējā uzraudzības kultūra

1. Iestāde aktīvi piedalās kopējas Savienības uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā, kā arī vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Savienībā. Iestāde veic vismaz šādus pasākumus:

a)	sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;

b)	veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;

c)	sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi, kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 3. punktu;

d)	pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu, ka arī iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus; un

e)	izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.

2. Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

30. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana

1. Iestāde periodiski organizē un veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošo izvērtēšanu, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu izvērtēšanu un salīdzināšanu. Veicot salīdzinošos izvērtējumus, ņem vērā dotajā brīdī pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi.

2. Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:

a)	kompetentās iestādes resursu un pārvaldības pasākumu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 10. un 15. pantā minēto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu un 1. panta 2. punktā minēto aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;

panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16.pantu pieņemto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;

c)	dažu kompetento iestāžu izstrādāta paraugprakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām kompetentajām iestādēm;

d)	efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvi pasākumi un sankcijas, kas ir piemērotas atbildīgajām personām, ja šie noteikumi nav bijuši ievēroti.

3. Pamatojoties uz salīdzinošo izvērtēšanu, iestāde saskaņā ar 16. pantu var sniegt pamatnostādnes un ieteikumus. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes apņemas ievērot iestādes sniegtās pamatnostādnes un ieteikumus. Iestāde, izstrādājot regulatīvu tehnisko vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, ņem vērā salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus.

4. Iestāde salīdzinošās izvērtēšanas gaitā atklātos paraugprakses piemērus dara zināmus atklātībai. Turklāt visus pārējos salīdzinošo izvērtējumu rezultātus var publiskot, ja ir saņemta tās kompetentās iestādes piekrišana, par kuru ir veikts attiecīgais salīdzinošais izvērtējums.

31. pants

Koordinācijas funkcija

Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:

a)	veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;

b)	nosakot informācijas jomu un, ja iespējams un vajadzīgs, izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai vajadzētu būt pieejamai visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

c)	neskarot 19. pantu, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošu starpnieka funkciju;

d)	nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām;

e)	pieņemot jebkādus atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu attiecīgo kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus darbību;

f)	centralizējot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. un 35. pantu, sakarā ar regulatīvo ziņošanas pienākumu, kas noteikts iestādēm, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Iestāde dalās šajā informācijā ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

32. pants

Tirgus attīstības izvērtēšana

1. Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde izvērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šīm iestādēm.

2. Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

a)	vienotas metodoloģijas, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;

b)	vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības izvērtējumu rezultātu paziņošanai;

c)	vienotas metodoloģijas, lai izvērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētāju informēšanu.

3. Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde ne retāk kā vienu reizi gadā un vajadzības gadījumā – biežāk sniedz tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK.

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

4. Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

33. pants

Starptautiskās attiecības

1. Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm.

2. Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

3. Pārskatā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde norāda administratīvos nolīgumus, par kuriem panākta vienošanās ar starptautiskām organizācijām vai trešo valstu iestādēm, un informē par sniegto palīdzību, sagatavojot lēmumus par atbilstību.

34. pants

Citi uzdevumi

1. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtējumiem, kuri ir Direktīvas 2006/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2007/44/EK, darbības jomā un kuriem saskaņā ar šo direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgo kompetento iestāžu iesniegumiem, var pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības izvērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2006/48/EK 19.a panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms izvērtējuma perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2007/44/EK. Regulas 35. pantu piemēro jomām, par kurām iestāde var sniegt atzinumu.

35. pants

Informācijas vākšana

1. Pēc iestādes pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus, ja tām ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai un ja informācijas pieprasījums ir samērīgs ar konkrētā pienākuma raksturu.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri un precizētos formātos. Šādos pieprasījumus veic, ja iespējams, izmantojot vienotus ziņojuma formātus.

3. Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, saskaņā ar dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumu, kas noteikts nozaru tiesību aktos un 70. pantā.

4. Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu, un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, iestāde ņem vērā visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.

5. Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nesniedz laikus, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, tās valsts ministrijai, kas atbild par finansēm, kuras rīcībā ir plaša informācija, kā arī attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam.

6. Ja informācija nav pieejama vai tā nav laikus sniegta saskaņā ar 1. vai 5. punktu, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši attiecīgajām finanšu iestādēm. Pamatotajā pieprasījumā paskaidro, kādēļ ir vajadzīga informācija par katru attiecīgo finanšu iestādi.

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar šo punktu un 5. punktu.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.

7. Iestāde var izmantot saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu ar šo regulu tai noteikto pienākumu izpildi.

36. pants

Attiecības ar ESRK

1. Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

2. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu. Iestādes rīcībā, sadarbojoties ar ESRK, ir atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas nosūtīšanai, jo īpaši informācija par atsevišķām finanšu iestādēm.

3. Saskaņā ar 4. un 5. punktu iestāde nodrošina pienācīgus pasākumus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantā minētajiem ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem.

4. Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde nekavējoties sasauc Uzraudzības padomes sanāksmi un izvērtē šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi.

Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.

Ja iestāde neveic pasākumus attiecībā uz ieteikumu, tā paskaidro ESRK un Padomei savas rīcības iemeslus.

5. Saņemot kompetentajai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs neparedz ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.

Informējot Padomi un ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.

6. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

37. pants

Banku nozares ieinteresēto personu grupa

1. Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Banku nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10 līdz 15. pantu attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķas finanšu iestādes, arī par 16. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Banku nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.

2. Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv kredītiestādes un noguldījumu sabiedrības, kas darbojas Savienībā, to darbiniekus, pārstāvjus, kā arī patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus. Vismaz pieci locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv finanšu iestādes, un trīs no tiem pārstāv kooperatīvu bankas un krājbankas.

3. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā.

4. Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts 70. pantā, un nodrošina Banku ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka pienācīgu kompensāciju. Par tehniskiem jautājumiem Banku nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

5. Banku nozares ieinteresēto personu grupa sniedz atzinumus un konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas noteikti 10. līdz 16. pantā un 29., 30. un 32. pantā.

6. Banku nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

7. Iestāde dara zināmus atklātībai Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus.

38. pants

Aizsargpasākumi

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 18. vai 19. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā divu nedēļu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un īpaši izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.

Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esamību vai grozīšanu, vai atcelšanu. Ja lēmums paliek spēkā vai tiek grozīts, iestāde norāda, ka fiskālie pienākumi nav skarti.

Ja iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome kādā no tās sanāksmēm – vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad iestāde ir nosūtījusi paziņojumu dalībvalstīm, kā minēts ceturtajā daļā, ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums paliek spēkā.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atstāt spēkā iestādes lēmumu saskaņā ar piekto daļu, iestādes lēmumu atceļ.

3. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 18. panta 3. punktu pieņemtais lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un īpaši izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek izbeigta.

Padome desmit darbdienu laikā sasauc sanāksmi un ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums tiek atcelts.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atcelt iestādes lēmumu saskaņā ar ceturto daļu, iestādes lēmuma izpildes apturēšana tiek izbeigta.

4. Ja Padome saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu neatcelt iestādes lēmumu saistībā ar 18. panta 3. punktu un attiecīgā dalībvalsts joprojām uzskata, ka iestādes lēmums skar tās fiskālos pienākumus, minētā dalībvalsts var informēt Komisiju un iestādi un lūgt Padomei vēlreiz izskatīt šo jautājumu. Attiecīgā dalībvalsts skaidri norāda iemeslus, kādēļ tā nepiekrīt Padomes lēmumam.

Četru nedēļu laikā pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma Padome apstiprina savu sākotnējo lēmumu vai pieņem jaunu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Padome četru nedēļu laikposmu var pagarināt vēl par četrām nedēļām, ja lietas konkrētie apstākļi to prasa.

5. Jebkāda šā panta ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši saistībā ar iestādes lēmumu, kam nav būtiska vai materiāla fiskāla ietekme, ir aizliegta, jo nav savienojama ar iekšējo tirgu.

39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1. Pirms šajā regulā minēto lēmumu pieņemšanas iestāde informē lēmumu visus minētos adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. To mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kā minēts 17. panta 3. punktā.

2. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

3. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4. Pieņemot lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

5. Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus dara zināmus atklātībai, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publiskošana nav pretrunā ar finanšu iestāžu likumīgajām interesēm to komercnoslēpumu aizsardzībā vai ja tā var nopietni apdraudēt finanšu tirgu parasto darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

III NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

1. IEDAĻA

Uzraudzības padome

40. pants

Sastāvs

1. Uzraudzības padomi veido:

a)	priekšsēdētājs, kuram nav balsstiesību;

b)	par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, kuri tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;

c)	viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

d)	viens Eiropas Centrālās bankas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

e)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;

f)	pa vienam tādam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

2. Uzraudzības padome ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu regulāri rīko kopīgas sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

3. Katra kompetentā iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja minētā persona nevar ierasties.

4. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde nav centrālā banka, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt ņemt līdzi dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi, kam nav balsstiesību.

5. Dalībvalstīs, kurās uzraudzība saskaņā ar šo regulu ir vairāk nekā vienas iestādes kompetencē, šīs iestādes vienojas par kopīgu pārstāvi. Tomēr, ja Uzraudzības padomē paredzēts izskatīt jautājumu, kas neietilpst tādas valsts iestādes kompetencē, kuru pārstāv 1. punkta b) apakšpunktā minētais loceklis, šāds loceklis var ņemt līdzi attiecīgās valsts iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību.

6. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 94/19/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

7. Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.

41. pants

Iekšējās komitejas un darba grupas

1. Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas vai darba grupas īpašu Uzraudzības padomes noteikto uzdevumu veikšanai un paredzēt konkrētu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām vai darba grupām, Valdei vai priekšsēdētājam.

2. Piemērojot 19. pantu, Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, lai atvieglotu objektīvu domstarpību risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas domstarpībās, un kam šajā konfliktā nav nekādu interešu, ne arī tiešas saistības ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

3. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu darba grupa izstrādā lēmuma priekšlikumu, kas galīgajā redakcijā jāpieņem Uzraudzības padomei, ievērojot 44. panta 1. punkta trešajā daļā izklāstīto procedūru.

4. Uzraudzības padome pieņem 2. punktā minētās darba grupas reglamentu.

42. pants

Neatkarība

Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

43. pants

Uzdevumi

1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un ir atbildīga par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

2. Uzraudzības padome pieņem viedokļus, ieteikumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas.

3. Uzraudzības padome ieceļ priekšsēdētāju.

4. Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, apstiprina iestādes darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu dara pieejamu atklātībai.

6. Uzraudzības padome pieņem iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

7. Uzraudzības padome pieņem budžetu saskaņā ar 63. pantu.

8. Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru un var atbrīvot viņus no amata attiecīgi saskaņā ar 48. panta 5. punktu vai 51. panta 5. punktu.

44. pants

Lēmumu pieņemšana

1. Uzraudzības padomē lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Par 10. līdz 16. pantā minētajām darbībām, kā arī pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 5. punkta trešo daļu un VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantu.

Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 19. panta 3. punktu, konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem darba grupas ierosinātu lēmumu uzskata par pieņemtu, ja to apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien to nenoraida locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Līgumam par Eiropas Savienību un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

Attiecībā uz pārējiem lēmumiem saskaņā ar 19. panta 3. punktu darba grupas ierosinātu lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

2. Uzraudzības padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās biedru, un tās vada priekšsēdētājs.

3. Uzraudzības padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

4. Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp attiecīgā gadījumā – noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.

2. IEDAĻA

Valde

45. pants

Sastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.

Katram Valdes loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var viņu aizvietot, ja viņš nevar ierasties.

Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Minēto termiņu drīkst pagarināt vienu reizi. Valdes sastāvs ir līdzsvarots un proporcionāls, kā arī atspoguļo visu Savienību kopumā. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.

2. Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 63. pantā minētajiem jautājumiem.

Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

3. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā.

4. Atbilstīgi reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Valdes apspriedēs par atsevišķām finanšu iestādēm.

46. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā, un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz arī citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Valdes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

47. pants

Uzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk “Civildienesta noteikumi”) ieviešanas pasākumus.

5. Saskaņā ar 72. pantu Valde pieņem īpašus noteikumus par piekļuves tiesībām iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

8. Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

3. IEDAĻA

Priekšsēdētājs

48. pants

Iecelšana un uzdevumi

1. Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.

2. Priekšsēdētāju amatā ieceļ Uzraudzības padome saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

Pirms attiecīgā persona sāk pildīt darba pienākumus un viena mēneša laikā pēc tam, kad Uzraudzības padome ir pabeigusi atlases procedūru, Eiropas Parlaments pēc Uzraudzības padomes izvēlētā kandidāta uzklausīšanas var iebilst pret izraudzītās personas iecelšanu amatā.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.

3. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4. Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā izvērtējumu, Uzraudzības padome, ja tā saņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, var vienreiz pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

5. Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

Priekšsēdētājs neaizliedz Uzraudzības padomei apspriest jautājumus, kas saistīti ar priekšsēdētāju, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību atbrīvot viņu no amata, un viņš nedrīkst iesaistīties pārrunās par šo jautājumu.

49. pants

Neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

50. pants

Ziņojums

1. Eiropas Parlaments un Padome var uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku sniegt ziņojumu, pilnībā respektējot viņa neatkarību. Priekšsēdētājs uzstājas ar ziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem, kad vien tas tiek pieprasīts.

2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1. punktā minētā ziņojuma sniegšanas sniedz Eiropas Parlamentam rakstisku pārskatu par iestādes veiktajiem pasākumiem.

3. Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai pārskatā iekļauj arī attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

4. IEDAĻA

Izpilddirektors

51. pants

Iecelšana

1. Iestādi vada izpilddirektors, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

3. Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4. Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome jo īpaši izvērtē:

a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.

5. Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

52. pants

Neatkarība

Neskarot Valdes un Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz izpilddirektora uzdevumiem, izpilddirektors nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt izpilddirektoru, tam pildot savus pienākumus.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem izpilddirektoram pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

53. pants

Uzdevumi

1. Izpilddirektors atbild par iestādes vadību un sagatavo Valdes darbu.

2. Izpilddirektors atbild par iestādes ikgadējās darba programmas ieviešanu, ko vada Uzraudzības padome un kontrolē Valde.

3. Saskaņā ar šo regulu izpilddirektors veic nepieciešamos pasākumus, īpaši pieņemot iekšējos administratīvos norādījumus un publicējot paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību.

4. Izpilddirektors sagatavo daudzgadu darba programmu, kā norādīts 47. panta 2. punktā.

5. Katru gadu līdz 30. jūnijam izpilddirektors sagatavo darba programmu nākamajam gadam, kā noradīts 47. panta 2. punktā.

6. Izpilddirektors sastāda provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpilda iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu.

7. Katru gadu izpilddirektors sagatavo ziņojuma projektu, kurā viena sadaļa ir veltīta iestādes normatīvajām un pārraudzības darbībām un viena – finanšu un administratīviem jautājumiem.

8. Izpilddirektors īsteno 68. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz iestādes personālu un risina personāla jautājumus.

IV NODAĻA

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOPĒJĀS STRUKTŪRAS

1. IEDAĻA

Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja

54. pants

Izveide

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.

2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:

—	finanšu konglomerātiem,

—	grāmatvedību un revīziju,

—	mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi,

—	privāto klientu ieguldījumu projektiem,

—	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumiem, un

—	uz informācijas apmaiņu ar ESRK un attiecību veidošanu starp ESRK un EUI.

3. Apvienotajai komitejai ir specializēts personāls, ko nodrošina EUI, un šis personāls darbojas kā sekretariāts. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.

4. Ja finanšu iestāde darbojas dažādās nozarēs, Apvienotā komiteja atrisina domstarpības saskaņā ar 56. pantu.

55. pants

Sastāvs

1. Apvienoto komiteju veido EUI priekšsēdētāji un attiecīgā gadījumā – jebkuras saskaņā ar 57. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

2. Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuras 57. pantā minētās apakškomitejas sanāksmēs kā novērotājus.

3. Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK priekšsēdētāja vietnieks.

4. Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

56. pants

Kopējas nostājas un kopēji akti

Regulas II nodaļā noteikto uzdevumu satvarā, un jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

Aktus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 15. pantam, 17., 18. vai 19. pantam attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanu, kas ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, attiecīgā gadījumā līdztekus pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komiteja) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

57. pants

Apakškomitejas

1. Piemērojot 56. pantu, izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

2. Apakškomiteju veido 55. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3. Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī Apvienotās komitejas loceklis.

4. Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.

2. IEDAĻA

Apelācijas padome

58. pants

Sastāvs un darbība

1. Apelācijas padome ir EUI apvienota struktūra.

2. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar labu slavu un kas var apliecināt atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi, tostarp uzraudzības jomā, pietiekami augsta līmeņa pieredzi banku, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgus nozarē vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi.

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (EAFPI) un Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (EVTI).

4. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi.

5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

6. Apelācijas padome lēmumus pieņem pēc vairākuma principa – vismaz ar četrām no sešām locekļu balsīm. Ja pārsūdzētais lēmums ir šīs regulas darbības jomā, tad vismaz viens lemjošā vairākuma loceklis ir viens no tiem diviem Apelācijas padomes locekļiem, kurus iecēlusi iestāde.

7. Apelācijas padomi priekšsēdētājs sasauc pēc nepieciešamības.

8. EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

59. pants

Neatkarība un objektivitāte

1. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi neveic citus pienākumus saistībā ar iestādi, tās Valdi vai Uzraudzības padomi.

2. Apelācijas padomes locekļi nepiedalās apelācijas tiesvedībā, ja viņi ir personīgi ieinteresēti tajā vai arī ir iepriekš pārstāvējuši vienu no procedūrā iesaistītajām pusēm, vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

3. Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka citam loceklim nebūtu japiedalās kādā apelācijas tiesvedībā, viņš attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

4. Jebkura apelācijas tiesvedībā iesaistītā puse drīkst iebilst pret kāda Apelācijas padomes locekļa dalību, atsaucoties uz 1. un 2. punktā norādīto pamatojumu, vai arī ja ir aizdomas par neobjektivitāti.

Iebilduma pamatā nedrīkst būt locekļu tautība, kā arī nav pieņemams, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas tiesvedībā iesaistītā puse ir veikusi procesuālu darbību, kas nav iebildumu izteikšana pret Apelācijas padomes sastāvu.

5. Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

Lai pieņemtu minēto lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku. Ja vietnieks atrodas līdzīgā situācijā, iestādes priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.

6. Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot vai nu jebkādu tādu interešu neesamību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešas vai netiešas intereses esamību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.

Šos paziņojumus katru gadu rakstiski dara zināmus atklātībai.

V NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

60. pants

Apelācijas

1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 17., 18. un 19. pantā minēto iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

2. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā iestāde lēmumu publicēja.

Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

3. Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4. Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā aicina apelācijas tiesvedībā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas tiesvedībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5. Apelācijas padome var vai nu apstiprināt iestādes kompetentās struktūras pieņemto lēmumu, vai arī nodot lietu iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un šī struktūra attiecībā uz konkrēto lietu pieņem grozītu lēmumu.

6. Apelācijas padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

7. Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un iestāde tos dara zināmus atklātībai.

61. pants

Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1. Saskaņā ar LESD 263. pantu prasību var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, iestādes pieņemtu lēmumu.

2. Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par iestādes lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

3. Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Eiropas Savienības Tiesā var iesniegt prasību par bezdarbību.

4. Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

62. pants

Iestādes budžets

1. Iestādes, kura saskaņā ar 185. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (40) (turpmāk “Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:

to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem. Piemērojot šo pantu, Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punkts būs spēkā pēc tajā noteiktā termiņa beigām 2014. gada 31. oktobrī;

b)	Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā);

c)	jebkura iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

2. Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

3. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4. Visu iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo iestādes budžetā.

63. pants

Budžeta izstrāde

1. Līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta to Valdei un Uzraudzības padomei kopā ar štata plānu. Katru gadu Uzraudzības padome, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto un Valdes apstiprināto tāmes projektu, sagatavo iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam Uzraudzības padome nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī štata plāna projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Valde apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.

2. Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk kopā “budžeta lēmējinstitūcija”) tāmi un Eiropas Savienības budžeta projektu.

3. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības budžeta projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

4. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem iestādes štata plānu. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj iestādes subsīdiju apropriāciju.

5. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc tam, kad ir pieņemts Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgais variants. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.

6. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde ir iecerējusi sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par projektu informē iestādi par savu nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja netiek saņemta atbilde, iestāde var turpināt iecerētās darbības veikšanu.

7. Pirmajā iestādes darbības gadā, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, tās finansējumu no Savienības nosaka saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos, kas paredzēta 47. punktā Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

2. Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada noslēguma iestādes grāmatvedis nosūta Komisijas kredītrīkotājam un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus, kam pievienots ziņojums par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi. Vēl iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomei, Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

Tad Komisijas kredītrīkotājs konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.

3. Pēc Revīzijas palātas novērojumu saņemšanas par iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu, izpilddirektors, uzņemoties atbildību, izstrādā iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos Valdei viedokļa saņemšanai.

4. Valde izsaka viedokli par iestādes galīgajiem pārskatiem.

5. Izpilddirektors līdz 1. jūlijam pēc finanšu gada noslēguma nosūta galīgos pārskatus, kā arī Valdes atzinumu Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6. Nobeiguma pārskatus publicē.

7. Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Izpilddirektors nosūta minētās atbildes kopiju Valdei un Komisijai.

8. Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 146. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.

9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu, kurā ir ietverti N finanšu gadam paredzētie ieņēmumi no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un kompetentajām iestādēm.

65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (41) noteikumiem, ja vien to nenosaka vajadzība veikt specifiskas darbības, kas nepieciešamas iestādes darbībai, un tikai saņemot iepriekšēju Komisijas piekrišanu.

66. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas mērķiem iestādei bez ierobežojumiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Iestāde pievienojas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

3. Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla, pārbaudes uz vietas.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

67. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz iestādi un tās personālu attiecas Protokols (Nr. 7) par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

68. pants

Personāls

1. Uz iestādes personālu, tostarp uz tās izpilddirektoru un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

3. Attiecībā uz personālu iestāde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kura ir kompetenta iecelt amatā, saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un iestādei, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

69. pants

Iestādes atbildība

1. Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Savienības Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

2. Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret iestādi reglamentē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz iestādes personālu.

70. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

1. Uz Uzraudzības padomes un Valdes locekļiem, izpilddirektoru un iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām un visām citām personām, kas uz līguma pamata pilda iestādes uzdevumus, pat pēc pienākumu veikšanas beigām attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

Viņiem piemēro Civildienesta noteikumu 16. pantu.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem darbiniekiem pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

Ne dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, ne jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt iestādes darbiniekus, tiem veicot savus pienākumus.

2. Neskarot krimināltiesībās noteiktos gadījumus, jebkuru konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas finanšu iestādes.

Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un valsts uzraudzības iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildei un jo īpaši tiesas procedūras attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Šai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4. Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu 2001/844/EK/EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (42).

71. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK vai iestādes saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, veicot tās pienākumus.

72. pants

Piekļuve dokumentiem

1. Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2. Valde līdz 2011. gada 31. maijam pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3. Par lēmumiem, kurus iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, attiecīgā gadījumā, iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

73. pants

Valodu lietojums

1. Iestādei piemēro Padomes Regulas Nr. 1, ar ko nosaka valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā (43) noteikumus.

2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.

3. Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

74. pants

Mītnes nolīgums

Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādei paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas minētajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, Valdes locekļiem, iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp iestādi un minēto dalībvalsti, kas noslēgts pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.

Minētā dalībvalsts nodrošina iespējami vislabākos apstākļus, lai gādātu par atbilstīgu iestādes darbību, tostarp daudzvalodu, uz Eiropu orientētas apmācības un piemērotus transporta savienojumus.

75. pants

Trešo valstu līdzdalība

1. Iestādes darbā var piedalīties trešās valstis, kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, saskaņā ar kuriem tās iestādes kompetences jomās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus, kā minēts 1. panta 2. punktā.

2. Iestāde var sadarboties ar trešām valstīm, kas minētas 1. punktā, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 216. pantu.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, jo īpaši attiecībā uz valstu, kas minētas 1. punktā, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību – kā novērotājiem – Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

76. pants

Sagatavošanās darbības

1. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms iestādes izveidošanas EBUK cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotos tam, ka iestāde aizstāj EBUK.

2. Pēc iestādes izveidošanas Komisija atbild par iestādes administratīvo izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, līdz iestāde ir iecēlusi izpilddirektoru.

Šajā nolūkā Komisija var uz ierobežotu laiku iecelt vienu amatpersonu izpilddirektora funkciju veikšanai līdz brīdim, kad izpilddirektors uzņemas pienākumu veikšanu pēc tam, kad viņu iecēlusi Uzraudzības padome saskaņā ar 51. pantu. Šis laikposms nav ilgāks par to, kas vajadzīgs, lai iestāde ieceltu amatā izpilddirektoru.

Pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kuri iekļauti iestādes budžetā, un var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus pēc iestādes štata plāna pieņemšanas.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar Uzraudzības padomes un Valdes pilnvaras.

4. Iestāde tiek uzskatīta par EBUK tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienā visi EBUK aktīvi un pasīvi, un visas nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. EBUK sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. EBUK un Komisijas locekļi veic minētā ziņojuma revīziju un to apstiprina.

77. pants

Pārejas noteikumi par personālu

1. Atkāpjoties no 68. panta, visus darba līgumus un norīkojuma nolīgumus, kurus noslēgusi EBUK vai tās sekretariāts un kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī, īsteno līdz to beigu termiņam. Tos nedrīkst pagarināt.

2. Visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, piedāvā noslēgt pagaidu darbinieku līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumus ar EBUK vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

3. Atkarībā no veicamo funkciju tipa un līmeņa sekmīgajiem kandidātiem piedāvā pagaidu darbinieka līgumu, kura darbības termiņš atbilst vismaz laikposmam, kas atlicis saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

4. Attiecīgos valstu tiesību aktus par darba līgumiem un citiem atbilstīgajiem instrumentiem turpina piemērot tiem darbiniekiem, ar kuriem iepriekš līgumi nav noslēgti, kas izvēlas nekandidēt uz pagaidu darbinieka līguma noslēgšanu vai kam netiek piedāvāts pagaidu darbinieka līgums saskaņā ar 2. punktu.

78. pants

Valstu noteikumi

Dalībvalstis pieņem noteikumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

79. pants

Grozījumi

Ar šo tiek grozīts Lēmums Nr. 716/2009, ciktāl EBUK tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B iedaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.

80. pants

Atcelšana

Ar šo no 2011. gada 1. janvāra tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/78/EK, ar ko izveido EBUK.

81. pants

Pārskatīšana

1. Līdz 2014. gada 2. janvārim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:

kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību konverģenci:

i)	konverģenci attiecībā uz kompetento iestāžu funkcionālo neatkarību un standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;

ii)	iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;

b)	uzraudzītāju kolēģiju darbību;

c)	panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, ietverot Savienības finansējuma mehānismus;

d)	iestādes nozīmi attiecībā uz sistēmisko risku;

e)	regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;

f)	regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu;

g)	iestādes priekšsēdētāja izvēles un apstiprināšanas procedūru, apsverot turpmāku Komisijas sastādītā saraksta lietošanu.

2. Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:

a)	vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;

b)	vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;

c)	vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;

d)	vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

e)	vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

f)	vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;

g)	vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;

h)	vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.

3. Attiecībā uz iestāžu tiešas uzraudzības jautājumiem vai Eiropas infrastruktūrām un ņemot vērā tirgus norises, Komisija izstrādā gada ziņojumu par lietderību uzticēt iestādei papildu uzraudzības pienākumus šajā jomā.

4. Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

82. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 76. pantu un 77. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Iestāde tiek izveidota 2011. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 24. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

O. CHASTEL

(1) OV C 13, 20.1.2001., 1. lpp.

(2) 2010. gada 22. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 17. novembra lēmums.

(4) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

(5) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.

(6) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.

(7) OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.

(8) OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.

(9) OV C 184 E, 8.7.2010., 214. lpp.

(10) OV C 184 E, 8.7.2010., 292. lpp.

(11) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.

(12) OV L 25, 29.1.2009., 23. lpp.

(13) OV L 25, 29.1.2009., 28. lpp.

(14) OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.

(15) Eiropas Tiesas ziņojumi, 2006., lappuse I-03771, 44. punkts.

(16) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(17) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(18) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.

(19) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

(20) OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

(21) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.

(22) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

(23) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(24) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.

(25) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

(26) OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu izvērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

(28) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(29) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(30) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(31) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(32) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(33) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(34) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(35) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(36) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(37) OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.

(38) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 48 lpp.

(39) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84 lpp.

(40) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(41) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(42) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(43) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/48

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1094/2010

(2010. gada 24. novembris),

ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzas finanšu iestādes darbojas starptautiskā mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(2)

(3)

2008. gada novembrī Komisija pilnvaroja Jacques de Larosière vadīto augsta līmeņa darba grupu sagatavot ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas pārraudzības nosacījumus, lai labāk aizsargātu iedzīvotāju un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai. Tās 2009. gada 25. februārī publicētajā galīgajā ziņojumā (de Larosière ziņojums) augsta līmeņa darba grupa ieteica stiprināt uzraudzības sistēmas pamatstruktūru, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Tā ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un aroda pensiju nozarē, un grupa ieteica izveidot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Ziņojumā bija izklāstītas reformas, kuras eksperti uzskatīja par vajadzīgām un kuras bija nekavējoties jāsāk izstrādāt.

(4)

(5)

(6)

(7)

Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu finanšu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu vidū nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Savienības līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; un viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēma (turpmāk “EFUS”) būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.

(8)

EFUS būtu jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (turpmāk “iestāde”) būtu jāizveido Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kā arī Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”). Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (turpmāk “ESRK”) vajadzētu būt daļai no EFUS šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1092/2010 (11) paredzēto pienākumu veikšanai.

(9)

Eiropas uzraudzības iestādēm (turpmāk kopā “EUI”) būtu jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (12), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (13) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (14), un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras, tostarp vajadzības gadījumā jāturpina to iesāktais darbs un projekti. Būtu skaidri jānosaka katras Eiropas Uzraudzības iestādes darbības joma. EUI vajadzētu būt atbildīgām Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja šāda atbildība attiecas uz starpnozaru jautājumiem, kurus saskaņo Apvienotajā komitejā, EUI šajos saskaņotajos jautājumos vajadzētu būt atbildīgām ar Apvienotās komitejas starpniecību.

(10)

Iestādei būtu jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses un finanšu iestāžu atšķirīgo raksturu. Iestādei būtu jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas stabilitāte, tirgu un finanšu produktu pārredzamība un apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un saņēmēju aizsardzība. Iestādei būtu arī jānovērš regulējuma arbitrāža, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāstiprina starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darbiniekiem. Tās uzdevumos būtu jāietilpst arī uzraudzības konverģences veicināšanai un Savienības iestāžu konsultēšanai par apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas regulēšanu un uzraudzību, kā arī uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskatu jautājumiem. Iestādei būtu jāuztic arī noteikti pienākumi attiecībā uz esošajām un jaunajām finanšu darbībām.

(11)

Gadījumos, kas paredzēti šajā regulā minētajos leģislatīvajos aktos vai arī, ja to prasa ārkārtas situācija, iestādei vajadzētu būt arī spējīgai uz laiku aizliegt vai ierobežot dažas finanšu darbības, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti. Ja ārkārtas gadījumā šāds pagaidu aizliegums jānosaka, iestādei tas būtu jāveic saskaņā ar un ievērojot šajā regulā paredzētos nosacījumus. Gadījumos, kad pagaidu aizliegumam vai konkrētu finanšu darbību ierobežošanai ir ietekme uz vairākām nozarēm, nozaru tiesību aktos būtu jāparedz, ka iestāde vajadzības gadījumā ar Apvienotās komitejas starpniecību savu darbību saskaņo ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

(12)	Iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā tās darbību ietekme uz konkurētspēju un inovāciju iekšējā tirgū, Savienības konkurētspēju pasaulē, finansiālo integrāciju un Savienības jaunajām stratēģijām darbavietu un izaugsmes jomā.

(13)	Lai varētu izpildīt savus uzdevumus, iestādei vajadzētu būt juridiskas personas statusam, kā arī administratīvai un finansiālai autonomijai.

(14)

(15)

(16)

Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 (Lielbritānijas un ZiemeļīrijasApvienotā Karaliste/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome) atzina: “Nekas EKL 95. panta [tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar atsevišķu dalībvalsti. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstīgāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.” (15) Iestādes mērķis un uzdevumi – palīdzēt kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti – ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tāpēc iestāde būtu jāveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

(17)

Dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (18), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (19), Padomes Direktīva 64/225/EEK (1964. gada 25. februāris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā (20), Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (21), Padomes Direktīva 73/240/EEK (1973. gada 24. jūlijs), ar ko atceļ ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību tiešās apdrošināšanas jomā, kas nav dzīvības apdrošināšana (22), Padomes Direktīva 76/580/EEK (1976. gada 29. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (23), Padomes Direktīva 78/473/EEK (1978. gada 30. maijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju Kopienas līdzapdrošināšanas jomā (24), Padomes Direktīva 84/641/EEK (1984. gada 10. decembris), ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes Pirmo direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (25), Padomes Direktīva 87/344/EEK (1987. gada 22. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu (26), Padomes Otrā direktīva 88/357/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai (27), Padomes Direktīva 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (28), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/17/EK (2001. gada 19. marts) par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (32). Tomēr attiecībā uz aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, iestādes rīcībai nevajadzētu skart valstu sociālās un darba tiesības.

(18)

Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti ietver arī – un attiecīgajās daļās – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (33) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (34).

(19)	Būtu vēlams, lai iestāde palīdzētu novērtēt nepieciešamību veidot Eiropas Valstu apdrošināšanas garantiju sistēmu tīklu, kas saņemtu atbilstīgu finansējumu un kurš būtu pietiekami saskaņots.

(20)

Saskaņā ar deklarāciju (Nr. 39) attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, kura pievienota starpvaldību konferences, kas pieņēma Lisabonas līgumu, Nobeiguma aktam, regulatīvu tehnisku standartu izstrādei nepieciešamas īpašas finanšu pakalpojumu jomas tehniskās zināšanas. Ir jādod iespēja iestādei sniegt konsultācijas saistībā ar šādām zināšanām arī attiecībā uz standartiem vai standartu daļām, kuru pamatā nav iestādes pašas izstrādātie regulatīvu tehnisko standartu projekti.

(21)

Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu regulatīvu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību apdrošinājuma ņēmējiem, pensiju shēmu dalībniekiem un citiem saņēmējiem visā Savienībā. Tā kā iestāde ir struktūra ar augsti specializētām zināšanām, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvu tehnisko standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles.

(22)

Komisijai būtu jāapstiprina šo regulatīvo tehnisko standartu projekts, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Regulatīvu tehnisko standartu projektos vajadzētu izdarīt grozījumus tikai ļoti ierobežotos ārkārtas apstākļos, jo iestāde ir tā, kam ir ciešs kontakts ar finanšu tirgiem un kas vislabāk pazīst to ikdienas darbību. Regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu jāizdara grozījumi, ja tie būtu nesaderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Komisijai nebūtu jāgroza iestādes sagatavotā regulatīvu tehnisko standartu projekta saturs, to iepriekš nesaskaņojot ar iestādi. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, būtu jānosaka termiņš Komisijas lēmuma pieņemšanai par regulatīvu tehnisko standartu priekšlikumu apstiprināšanu.

(23)

(24)	Komisijai vajadzētu būt arī pilnvarām pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu.

(25)

(26)

(27)

(28)

Treškārt, lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresēto oficiālo atzinumu un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām Savienības regulām.

(29)

(30)

Iestādei būtu jāspēj prasīt, lai valstu uzraudzības iestādes veiktu īpašus pasākumus ārkārtas situācijas novēršanai. Saistībā ar to iestādes uzsāktās darbības neskar LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras sākt pienākumu neizpildes procedūru pret attiecīgās uzraudzības iestādes dalībvalsti par šādu pasākumu neveikšanu, kā arī Komisijas tiesības šādos apstākļos veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas reglamentu. Turklāt tam nebūtu jāskar jebkuras saistības, ko dalībvalsts varētu uzņemties saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ja tās uzraudzības iestādes neveic iestādes prasītos pasākumus.

(31)

Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, iestādei pārrobežu gadījumos būtu jāspēj izšķirt domstarpības starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzītāju kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Būtu jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē būtu jāietver domstarpības par dalībvalsts kompetentās iestādes darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu gadījumos, kas noteikti šajā regulā minētajos juridiski saistošajos Savienības aktos. Šādā situācijā vienai no iesaistītajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt tiesīgai izvirzīt jautājumu iestādē, kurai būtu jārīkojas saskaņā ar šo regulu. Iestādei vajadzētu būt pilnvarotai var izvirzīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm prasību veikt īpašu pasākumu vai atturēties no pasākuma veikšanas, lai nokārtotu jautājumu, tādējādi nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktiem, un šīs prasības izpilde ir saistoša attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja kompetentā iestāde neievēro tai adresēto domstarpību izšķiršanas lēmumu, iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tieši finanšu iestādēm adresētus lēmumus tajās Savienības tiesību aktu jomās, kas tām tieši piemērojamas. Pilnvaras pieņemt tādu lēmumu vajadzētu piemērot vienīgi kā pēdējo iespēju un tikai ar mērķi nodrošināt pareizu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti piešķir dalībvalstu kompetentām iestādēm rīcības brīvību, iestādes pieņemtie lēmumi nevar aizstāt šīs rīcības brīvības izmantošanu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(32)	Krīze ir skaidri parādījusi, ka pašreizējā sistēma, kurā sadarbojas valstu iestādes ar ierobežotām, tikai attiecīgās atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošām pilnvarām, ir nepietiekama attiecībā uz pārrobežu finanšu iestādēm.

(33)

Ekspertu grupas, ko dalībvalstis izveidoja, lai noskaidrotu krīzes iemeslus un nāktu klajā ar ieteikumiem, lai uzlabotu finanšu nozares regulējumu un uzraudzību, ir apstiprinājušas, ka pašreizējā sistēma nav pietiekams pamats pārrobežu finanšu iestāžu regulējumam un uzraudzībai nākotnē visā Savienībā.

(34)

(35)

Uzraudzītāju kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei būtu jādod ieguldījums, lai veicinātu un uzraudzītu uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību, un šajā sakarā tai būtu jāuzņemas vadošā loma, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību pārrobežu finanšu iestādēs visā Savienībā. Tāpēc iestādei būtu jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzītāju kolēģijās ar nolūku racionalizēt kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Kā norādīts de Larosière ziņojumā, “jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti – inter alia, mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu”.

(36)

Konverģence krīžu novēršanas, pārvarēšanas un noregulējuma, tostarp finansēšanas mehānismu, jomā ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka publiskā sektora iestādes spēj glābt grūtībās nonākušas finanšu iestādes, vienlaikus līdz minimumam samazinot bankrotu ietekmi uz finanšu sistēmu, nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību glābšanai un publiskā sektora resursu izmantojumu, mazinot ekonomikai nodarīto kaitējumu un koordinējot valsts noregulējuma pasākumu piemērošanu. Šajā sakarā būtu jārada iespēja Komisijai lūgt iestādi dot ieguldījumu Direktīvas 2009/138/EK 242. pantā minētā novērtējuma veikšanā, īpaši attiecībā uz uzraudzības iestāžu sadarbību uzraudzītāju kolēģijās un šo kolēģiju darbību, uzraudzības darbībām, nosakot kapitāla palielinājumus, novērtējumu par ieguvumiem no grupas uzraudzības un kapitāla pārvaldības uzlabojumiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupā, tostarp iespējamiem pasākumiem, lai veicinātu apdrošināšanas grupu pārrobežu pareizu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz risku un aktīvu pārvaldību, kā arī ziņot par visām jaunākajām norisēm un panākumiem attiecībā uz saskaņotu valstu krīžu pārvarēšanas pasākumu kopumu, tostarp par vajadzību pēc saskaņotas un ticamas finansēšanas mehānismu sistēmas ar atbilstīgiem finanšu instrumentiem.

(37)

Pašreizējā pārskatā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (35) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (36) ir norādīta Komisijas iecere īpašu uzmanību pievērst tam, lai visā Savienībā turpinātu saskaņošanu. Attiecībā uz apdrošināšanas nozari arī ir norādīta Komisijas iecere izvērtēt iespēju ieviest Savienības noteikumus, lai aizsargātu apdrošināšanas polises turētājus gadījumos, kad apdrošināšanas sabiedrība nonāk grūtībās. EUI vajadzētu būt nozīmīgām šo jomu dalībniecēm, un tām būtu jāpiešķir atbilstīgas pilnvaras saistībā ar Eiropas valstu apdrošināšanas tīkla garantiju sistēmām.

(38)

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Ievērojot vispārējo noteikumu, kas nosaka, ka deleģēšana būtu atļaujama, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt īpašus nosacījumus par pienākumu deleģēšanu, piemēram, attiecībā uz informēšanu un paziņošanu par deleģēšanas kārtību. Uzdevumu deleģēšana nozīmē, ka uzdevumus veic iestāde vai valsts uzraudzības iestāde, nevis atbildīgā iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Pienākumus deleģējot, iestādei vai vienai valsts uzraudzības iestādei – iestādei, kurai pienākums deleģēts, – būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem savā vārdā deleģējošās iestādes vietā. Deleģēšana būtu jāreglamentē saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale būtu nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu speciālo tehnisko zināšanu izmantošanu. Deleģējošajai iestādei un citām kompetentām iestādēm būtu jāatzīst par noteicošiem lēmumus, ko pieņēmusi iestāde, kurai pienākums deleģēts, ja minētie lēmumi atbilst deleģējuma darbības jomai. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos varētu plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu.

Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, būtu jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei būtu jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Tai būtu jāapzina un jāizplata paraugprakse deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā.

(39)	Iestādei būtu aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Savienībā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru.

(40)

(41)

(42)

(43)

(44)

Iestāde savā kompetences jomā ir neatkarīga padomdevēja struktūra Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Neskarot attiecīgo kompetento iestāžu kompetenci, iestādei vajadzētu spēt sniegt atzinumus par apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvām 2002/83/EK un 2005/68/EK, kuras grozītas ar Direktīvu 2007/44/EK (37), gadījumos, kuros minētajā direktīvā ir paredzēts rīkot apspriedes starp divu vai vairāk dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(45)

Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, iestādei vajadzētu būt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu iestāžu ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti būtu jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un iestādēm, un būtu jāņem vērā jau esošie statistikas dati. Tomēr, ja citu iespēju nav, iestādei vajadzētu spēt nosūtīt pienācīgi pamatotu un motivētu informācijas lūgumu tieši finanšu iestādei, ja valsts uzraudzības iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm būtu jānosaka pienākums sniegt atbalstu iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē. Minētajā sakarībā liela nozīme ir darbam pie vienotu informācijas sniegšanas formātu izstrādes. Informācijas vākšanas pasākumiem nevajadzētu skart Eiropas Statistikas sistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (38) un Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (39).

(46)

Cieša sadarbība starp iestādi un ESRK ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un ESRK savā starpā būtu jāapmainās ar būtisku informāciju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, iestādei būtu jānodrošina turpmākie atbilstīgie pasākumi.

(47)

Attiecīgā gadījumā iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem vai īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un būtu jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvu tehnisko vai īstenošanas standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas iestādei būtu jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā būtu jāizmanto Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, kuras attiecīgi proporcionāli pārstāvētu attiecīgās finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā, pārstāvot modeļa un lieluma ziņā daudzveidīgas finanšu iestādes un uzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), arodbiedrības, akadēmisko aprindu pārstāvjus, patērētājus, citus minēto finanšu iestāžu pakalpojumu lietotājus un attiecīgo profesionālo apvienību pārstāvjus. Ieinteresēto personu grupām būtu aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(48)	Ieinteresēto personu grupām, kuras pārstāv bezpeļņas organizācijas vai akadēmiskās aprindas, būtu jāpiešķir pienācīga kompensācija, lai dotu iespēju aktīvi piedalīties pārrunās par finanšu regulējumu tām personām, kas nesaņem pietiekamu finansējumu un nav nozares pārstāvji.

(49)	Iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresēto personu grupām, kā arī minētai ieinteresēto personu grupai vajadzētu spēt sniegt atzinumus un ieteikumus iestādei par jautājumiem saistībā ar fakultatīvu pieteikumu dalībai institūcijās, uz kurām attiecas Direktīva 2002/83/EK vai Direktīva 2003/41/EK.

(50)

(51)

Lēmumu pieņemšanas procedūrās iestādei būtu jāievēro Savienības noteikumi un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā būtu jānodrošina to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām iestāde adresējusi savus lēmumus. Iestādes pieņemtajiem noteikumiem būtu jāveido Savienības tiesību aktu sastāvdaļa.

(52)

Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada iestādes priekšsēdētājs, vajadzētu būt iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai. Novērotāju statusā būtu jāpiedalās Komisijas, ESRK, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde), un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem vajadzētu būt neatkarīgiem un būtu jārīkojas tikai Savienības interesēs.

(53)

Parasti Uzraudzības padomei būtu jāpieņem lēmumi ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka katram loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, budžeta pasākumiem, kā arī attiecībā uz dalībvalstu lūgumiem pārskatīt iestādes lēmumu uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētas finanšu darbības ir atbilstīgi piemērot noteikumus par kvalificētu balsu vairākumu, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 4. punktā un protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Lietas saistībā ar domstarpībām starp valstu uzraudzības iestādēm būtu jāizskata objektīvai komisijai ar ierobežotām funkcijām, ko veido locekļi, kuri nav attiecīgajās domstarpībās iesaistīto kompetento iestāžu pārstāvji un kuriem nav nekādas intereses attiecīgajā konfliktā, nedz arī tiešu saišu ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm. Komisijas sastāvam vajadzētu būt atbilstīgi līdzsvarotam. Komisijas pieņemtie lēmumi būtu jāapstiprina Uzraudzības padomei ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem komisijas ierosinātos lēmumus var noraidīt locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

(54)

(55)

Iestādi būtu jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, un viņu ieceļ saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Uzraudzības padome, kurai palīdz Komisija. Lai ieceltu pirmo iestādes priekšsēdētāju, Komisijai inter alia būtu jāsagatavo kandidātu saraksts, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu. Attiecībā uz turpmāku iecelšanu amatā pārskatā, ko izstrādās atbilstīgi šai regulai, būtu jāpārskata Komisijas iespēja sagatavot kandidātu sarakstu. Pirms izvēlētā persona sāk pildīt darba pienākumus un viena mēneša laikā pēc tam, kad Uzraudzības padome ir pabeigusi atlases procedūru, Eiropas Parlamentam pēc izvēlētās personas uzklausīšanas vajadzētu būt tiesīgam iebilst pret tās iecelšanu amatā.

(56)	Iestādes vadība būtu jāuztic izpilddirektoram, kuram vajadzētu būt tiesībām piedalīties Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

(57)

Lai nodrošinātu EUI darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, tām būtu cieši jāsadarbojas ar Apvienotās komitejas starpniecību un attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai būtu jākoordinē EUI darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem un citiem starpnozaru jautājumiem. Attiecīgā gadījumā akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes) kompetences jomā, būtu jāpieņem paralēli ar attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no EUI priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši, un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt ESRK priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt īpaši atlasītam personālam, kas nosūtīts darbā no EUI, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un EUI darbiniekiem veidotos kopēja finanšu uzraudzības kultūra.

(58)

Ir jānodrošina, lai personas, kuras skar iestādes pieņemtie lēmumi, var izmantot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus. Lai efektīvi aizsargātu personu tiesības un procesuālās ekonomijas dēļ, gadījumos, kad iestādei ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, personām būtu jānodrošina tiesības vērsties Apelācijas padomē. Lai nodrošinātu efektivitāti un konsekvenci, Apelācijas padomei vajadzētu būt EUI apvienotai struktūrvienībai, kas ir neatkarīga no to administratīvajām un regulatīvajām struktūrām. Apelācijas padomes lēmumus būtu jāvar pārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesā.

(59)

Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, iestādei būtu jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Iestādei piešķirtais Savienības finansējums ir saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (40) 47. punktam. Būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.

(60)

Attiecībā uz iestādi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (41). Iestādei būtu arī jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (42).

(61)	Lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu nodarbināšanas kārtību un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, iestādes darbiniekiem būtu jāpiemēro Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (43).

(62)	Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Stingri un efektīvi konfidencialitātes noteikumi būtu jāpiemēro attiecībā uz tās informācijas konfidencialitāti, kuru nodod iestādei un ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā.

(63)

Šajā regulā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (44) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (45) pilnībā piemēro attiecībā uz personas datu apstrādi.

(64)	Lai nodrošinātu iestādes darbības pārredzamību, attiecībā uz iestādi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (46).

(65)	Trešām valstīm būtu jāļauj piedalīties iestādes darbībā atbilstīgi attiecīgiem nolīgumiem, kas jānoslēdz Savienībai.

(66)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulējuma un uzraudzības līmeni, apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un citu saņēmēju aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordināciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā arar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(67)

Iestādei būtu jāpārņem visi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komitejas pašreizējie uzdevumi un pilnvaras, tāpēc no iestādes izveides dienas būtu jāatceļ Komisijas Lēmums 2009/79/EK un attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 716/2009/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (47). Ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komitejas esošās struktūrvienības un darbības, nosakot atbilstīgus pārejas mehānismus, ir būtiski nodrošināt ļoti ciešu sadarbību starp Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komiteju un Komisiju, nodrošinot, lai laikposms, kurā Komisija ir atbildīga par iestādes administratīvu izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, būtu pēc iespējas īsāks.

(68)

Ir lietderīgi noteikt termiņu šīs regulas piemērošanai, lai nodrošinātu, ka iestāde ir pienācīgi sagatavojusies darbības uzsākšanai, un lai nodrošinātu netraucētu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komitejas aizstāšanu. Iestāde būtu pienācīgi jāfinansē. Vismaz sākumā finansējuma sadalījumam vajadzētu būt – 40 % no Savienības līdzekļiem un 60 % no dalībvalstu iemaksām –, ko aprēķina saskaņā ar balsu skaitu, kas noteikts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem.

(69)	Lai iestādi varētu izveidot 2011. gada 1. janvārī, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS

1. pants

Izveide un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (turpmāk “iestāde”).

2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula un Direktīva 2009/138/EK, izņemot IV sadaļu, Direktīvas 2002/92/EK, 2003/41/EK, 2002/87/EK, 64/225/EEK, 73/239/EEK, 73/240/EEK, 76/580/EEK, 78/473/EEK, 84/641/EEK, 87/344/EEK, 88/357/EEK, 92/49/EEK, 98/78/EK, 2001/17/EK, 2002/83EK, 2005/68/EK un tiktāl, ciktāl minētie akti atteicas uz apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām un apdrošināšanas starpniekiem, attiecīgās daļas Direktīvā 2005/60/EK un 2002/65/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemtie juridiski saistošie Savienības akti, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

3. Iestāde rīkojas arī apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, finanšu konglomerātu, aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju un apdrošināšanas starpnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ja šādas iestādes darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu.

4. Attiecībā uz aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām iestāde rīkojas, neskarot valstu tiesību aktus sociālā nodrošinājuma un darba attiecību jomā.

5. Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši LESD 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

6. Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde veicina:

a)	iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b)	finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

c)	starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

d)	regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

e)	ar apdrošināšanu, pārapdrošināšanu un aroda pensijām saistītu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu, un

f)	patērētāju aizsardzības uzlabošanu.

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem iespējamiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus iestādes, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot šajā regulā minētos pienākumus, iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi tikai Savienības interesēs.

2. pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

2. EFUS sastāvā ietilpst:

a)	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. 1092/2010 un šajā regulā;

iestāde;

c)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (48);

d)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (49);

e)	Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (“Apvienotā komiteja”), pildot uzdevumus, kas minēti šīs regulas 54. līdz 57. pantā, Regulā (ES) Nr. 1093/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010;

f)	dalībvalstu kompetentās vai uzraudzības iestādes, kā noteikts Savienības aktos, kas minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulā (ES) Nr. 1093/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

3. Iestāde ar Apvienotās komitejas starpniecību regulāri un cieši sadarbojas ar ESRK, kā arī ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), nodrošinot darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

5. Tām uzraudzības iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā.

3. pants

Iestāžu atbildība

Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“finanšu iestādes” ir uzņēmumi, struktūras un fiziskas personas un juridiskas personas, uz kurām attiecas jebkuri 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti. Attiecībā uz Direktīvu 2005/60/EK “finanšu iestādes” ir tikai apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki, kā definēts šajā direktīvā;

“kompetentās iestādes” ir:

i)	uzraudzības iestādes, kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK, 2009/138/EK, un kompetentās iestādes, kā definēts Direktīvā 2003/41/EK un Direktīvā 2002/92/EK;

ii)	attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt 1. punktā minēto finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām.

5. pants

Juridiskais statuss

1. Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

3. Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

6. pants

Sastāvs

Iestādi veido:

1)	Uzraudzības padome, kura veic 43. pantā noteiktos uzdevumus;

2)	Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;

3)	priekšsēdētājs, kurš veic 48. pantā noteiktos uzdevumus;

4)	izpilddirektors, kurš veic 53. pantā noteiktos uzdevumus;

5)	Apelācijas padome, kura veic 60. pantā noteiktos uzdevumus.

7. pants

Atrašanās vieta

Iestādes atrašanās vieta ir Frankfurte pie Mainas.

II NODAĻA

IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS

8. pants

Iestādes uzdevumi un pilnvaras

1. Iestādes uzdevumi ir:

c)	stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

d)	cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;

e)	organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās izvērtēšanas analīzi, tostarp sniegt pamatnostādnes, ieteikumus un apzināt paraugprakses, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f)	uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu;

g)	veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;

h)	sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību;

j)	veikt jebkurus citus šajā regulā vai citos leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;

k)	savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā – informāciju par reģistrētajām finanšu iestādēm, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;

l)	attiecīgā gadījumā pārņemt no Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komitejas (CEIOPS) visus esošos un iesāktos uzdevumus.

2. Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši:

a)	izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu 10. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

b)	izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 15. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

c)	pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 16. pantā;

d)	sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 17. panta 3. punktā;

e)	īpašos gadījumos, kas noteikti 18. panta 3. punktā un 19. panta 3. punktā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;

f)	gadījumos, kas saistīti ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus, kas īpašos gadījumos ir noteikti 17. panta 6. punktā, 18. panta 4. punktā un 19. panta 4. punktā;

g)	sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 34. pantā;

h)	vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. pantā;

i)	izstrādāt vienotas metodoloģijas, ar kurām izvērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;

j)	nodrošināt centrāli pieejamu to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie akti.

9. pants

Uzdevumi, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību un finansiālo darbību

1. Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā iekšējā tirgū, tostarp:

a)	vācot un analizējot informāciju par patēriņa tendencēm, un ziņojot par to;

b)	pārskatot un koordinējot kompetento iestāžu finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas;

c)	izstrādājot apmācības standartus nozarei; un

d)	atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi.

3. Iestāde var arī brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 6. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

5. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos un saskaņā ar šo aktu nosacījumiem vai arī, ja to prasa ārkārtas situācija, ievērojot 18. pantu un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētas finanšu darbības, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde pārskata savu pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pēc minētā triju mēnešu laikposma lēmums netiek atjaunots, tas automātiski zaudē spēku.

Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 1. punkta otrajā daļā, pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

10. pants

Regulatīvi tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaru pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti.

Kad iestāde iesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu, Komisija nekavējoties to pārsūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu.

Komisija nekavējoties nosūta regulatīvu tehnisko standartu projektus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

2. Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu tehnisko standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ir saistītas ar nosacījumiem, kas noteikti 12. līdz 14. pantā.

12. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

3. Ar šādu lēmumu par atsaukšanu pilnvaru deleģēšana zaudē spēku. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas minēts šajā lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo regulatīvu tehnisko standartu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Iebildumi pret regulatīviem tehniskajiem standartiem

2. Ja, beidzoties 1. punktā minētajam laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebilduši pret regulatīvu tehnisko standartu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā paziņotajā datumā. Regulatīvu tehnisko standartu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvu tehnisko standartu 1. punktā minētajā laikposmā, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kas pauž iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

14. pants

Regulatīva tehniskā standarta projekta neapstiprināšana vai grozīšana

15. pants

Īstenošanas tehniskie standarti

Kad iestāde iesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu, Komisija nekavējoties to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta to atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehnisko standartu projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties piektajā daļā paredzētajam sešu mēnešu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehnisko standartu projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt tos.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma beigām iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.

16. pants

Pamatnostādnes un ieteikumi

2. Iestāde attiecīgā gadījumā organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šo apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa atzinumu vai konsultāciju attiecīgajām 37. pantā minētajām ieinteresēto personu grupām.

3. Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu iestādes sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tās ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

17. pants

Savienības tiesību aktu pārkāpums

1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi vai ir piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestādei rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai attiecīgās ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpšanas vai nepiemērošanas gadījumus.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

6. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar 4. punktu.

7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

18. pants

Rīcība ārkārtas situācijās

2. Padome, apspriežoties ar Komisiju un ESRK un vajadzības gadījumā ar EUI, pēc tam, kad ir saņemts lūgums no iestādes, Komisijas vai ESRK, var pieņemt iestādei adresētu lēmumu, izsludinot ārkārtas situāciju šīs regulas vajadzībām. Padome pārskata minēto lēmumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi mēnesī. Ja lēmumu neatjauno pēc viena mēneša laikposma beigām, tā termiņš automātiski beidzas. Padome jebkurā brīdī var pasludināt ārkārtas situācijas izbeigšanos.

Ja ESRK vai iestāde uzskata, ka var rasties ārkārtas situācija, tās iesniedz slepenu Padomei adresētu ieteikumu un nosūta tai situācijas izvērtējumu. Padome tad izvērtē nepieciešamību sasaukt sanāksmi. Minētajā procesā garantē pienācīgu slepenību.

Ja Padome nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Komisiju.

3. Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu un ārkārtas apstākļos, kad valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz negatīviem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos aktos noteiktās prasības.

4. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar LESD 258. pantu, ja kāda kompetentā iestāde neievēro 3. punktā minēto iestādes lēmumu tajā paredzētajā laikposmā, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tostarp regulatīvos tehniskajos standartos un īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar šiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu, finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Tas attiecas vienīgi uz situācijām, kurās kompetentā iestāde nepiemēro 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, tostarp regulatīvus tehniskos standartus un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar šiem aktiem, vai arī piemēro tos tādā veidā, kas šķiet acīmredzams minēto aktu pārkāpums, un kad nekavējoties jāveic novēršanas pasākumi, lai atjaunotu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

5. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.

19. pants

Domstarpību izšķiršana starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos

3. Ja 2. punktā minētā samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā izklāstīto procedūru var pieņemt attiecīgajām kompetentajām iestādēm saistošu lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no pasākumiem, lai izšķirtu domstarpības ar mērķi nodrošināt Savienības tiesību aktu ievērošanu.

20. pants

Domstarpību izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

Apvienotā komiteja saskaņā ar 19. un 56. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kā attiecīgi noteikts šīs regulas, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 2. punktā.

21. pants

Uzraudzītāju kolēģijas

1. Iestāde palīdz veicināt un pārraudzīt Direktīvā 2009/138/EK minēto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu uzraudzītāju kolēģijās. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestādes darbiniekiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.

Iestāde var:

a)	apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;

c)	veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai var būt pakļautas, kā noteikts saskaņā ar uzraudzības pārbaudes procesu vai stresa situācijās;

d)	saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un

22. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

a)	ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un

b)	kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Iestāde vajadzības gadījumā apsver sistēmiskā riska uzraudzību un izvērtēšanu, ko veic ESRK un iestāde, un reaģē uz ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.

2. Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un ievērojot 23. panta 1. punktu, izstrādā vienotu pieeju sistēmiskas nozīmes noteikšanai un mērīšanai, tostarp kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu.

Šie rādītāji ir izšķirošs elements piemērotu uzraudzības darbību noteikšanā. Iestāde veiktajos konstatējumos pārrauga konverģences pakāpi, lai veicinātu vienotu pieeju.

Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai nodotas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.

5. Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.

23. pants

Sistēmisku risku noteikšana un mērīšana

Iestāde izstrādā piemērotu stresa testu sistēmu, lai palīdzētu noteikt tās finanšu iestādes, kas var radīt sistēmisku risku. Šīm iestādēm, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

2. Izstrādājot kritērijus sistēmiska riska noteikšanai un mērīšanai, kuru var radīt apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, iestāde pilnībā ņem vērā attiecīgās starptautiskās pieejas, tostarp tās, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome, Starptautiskais valūtas fonds, Starptautiskā Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācija un Starptautiskā norēķinu banka.

24. pants

Ilgstoša spēja reaģēt uz sistēmiskiem riskiem

25. pants

Ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma procedūras

26. pants

Eiropas Valstu apdrošināšanas garantiju sistēmu tīkla izstrāde

Iestāde var palīdzēt novērtēt vajadzību pēc Eiropas Valstu apdrošināšanas garantiju sistēmu tīkla, kuram ir nodrošināts pienācīgs finansējums un kura darbība ir pietiekami saskanīga.

27. pants

Krīzes novēršana, pārvarēšana un noregulējums

Komisija var lūgt iestādi, lai tā palīdzētu veikt Direktīvas 2009/138/EK 242. pantā minēto novērtējumu, īpaši attiecībā uz uzraudzības iestāžu sadarbību uzraudzītāju kolēģijās un šo kolēģiju funkcionalitāti, uz kapitāla palielinājumu uzraudzības darbībām, uz ieguvumu novērtējumu, kurus gūst no grupas uzraudzības un kapitāla pārvaldības uzlabojumiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupā, tostarp no iespējamiem pasākumiem pareizas apdrošināšanas grupu pārrobežu pārvaldības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz risku un aktīvu pārvaldību, un iestāde var sniegt ziņojumu par jaunām norisēm un panākumiem saistībā ar:

a)	saskaņotu agrīnas iejaukšanās sistēmu;

b)	centralizētām grupas riska vadības metodēm un grupas iekšējo modeļu darbību, tostarp stresa testiem;

c)	grupas iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju;

d)	diversifikācijas un koncentrācijas ietekmes izmaiņām laikā;

e)	aktīvu pārskaitījumu, maksātnespējas un likvidācijas procedūras saskaņotu sistēmu, kas novērš attiecīgo valsts sabiedrību vai uzņēmējdarbības tiesību šķēršļus aktīvu pārskaitījumiem;

f)	vienas grupas sabiedrību apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju vienlīdzīgu aizsardzības līmeni, jo īpaši krīzes situācijās;

g)	visā Savienībā saskaņotu un atbilstīgi finansētu risinājumu apdrošināšanas garantiju sistēmām.

Ņemot vērā f) apakšpunktu, iestāde var ziņot arī par jebkādām jaunām norisēm un panākumiem attiecībā uz koordinētu valsts krīžu pārvarēšanas pasākumu kopumu un aptverot vajadzību pēc citādi saskaņotas un uzticamas finansēšanas mehānismu sistēmas, kurā ir atbilstīgi finansēšanas instrumenti.

28. pants

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana

4. Kompetentās iestādes informē iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

29. pants

Kopējā uzraudzības kultūra

a)	sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;

b)	veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;

c)	sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi, kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 3. punktu;

d)	pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu, iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus; un

e)	izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.

2. Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

30. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana

2. Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:

a)	kompetentās iestādes resursu un pārvaldības pasākumu, jo īpaši attiecībā uz 10. un 15. pantā minēto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu un 1. panta 2. punktā minēto aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;

panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;

c)	dažu kompetento iestāžu izstrādāta paraugprakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām kompetentajām iestādēm;

d)	efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvi pasākumi un sankcijas, kas ir piemērotas atbildīgajām personām, ja šie noteikumi nav bijuši ievēroti.

3. Pamatojoties uz salīdzinošo izvērtēšanu, iestāde saskaņā ar 16. pantu var sniegt pamatnostādnes un ieteikumus. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes apņemas ievērot minētās pamatnostādnes un ieteikumus. Iestāde, izstrādājot regulatīvu tehnisko vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, ņem vērā salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus.

31. pants

Koordinācijas funkcija

Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:

a)	veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;

b)	nosakot informācijas jomu un, ja iespējams un vajadzīgs, izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai vajadzētu būt pieejamai visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

c)	neskarot 19. pantu, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošu starpnieka funkciju;

d)	nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām;

e)	pieņemot jebkādus atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu attiecīgo kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus darbību;

f)	centralizējot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. un 35. pantu, sakarā ar regulatīvo ziņošanas pienākumu, kas noteikts iestādēm, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Iestāde dalās šajā informācijā ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

32. pants

Tirgus attīstības izvērtēšana

1. Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde izvērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādām iestādēm.

a)	vienotas metodoloģijas, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;

b)	vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības izvērtējumu rezultātu paziņošanai;

c)	vienotas metodoloģijas, lai izvērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz apdrošinājuma ņēmējiem, pensiju shēmu dalībniekiem, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem un patērētāju informēšanu.

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

4. Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

33. pants

Starptautiskās attiecības

1. Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.

2. Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

34. pants

Citi uzdevumi

2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtējumiem, kas ir Direktīvas 92/49/EEK un Direktīvu 2002/83/EK un 2005/68/EK, kuras grozītas ar Direktīvu 2007/44/EK, darbības jomā un kam saskaņā ar minētajām direktīvām nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgo kompetento iestāžu iesniegumiem, var pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības izvērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 92/49/EEK 15.b panta 1. punkta e) apakšpunktā, Direktīvas 2002/83/EK 15.b panta 1. punkta e) apakšpunktā un Direktīvas 2005/68/EK15.b panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms izvērtējuma perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvām 2002/83/EK un 2005/68/EK, kuras grozītas ar Direktīvu 2007/44/EK. Regulas 35. pantu piemēro jomām, par kurām iestāde var sniegt atzinumu.

35. pants

Informācijas vākšana

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri un precizētos formātos. Šajos pieprasījumos iespēju robežās izmanto vienotus ziņojuma formātus.

5. Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nesniedz laikus, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, tās valsts ministrijai, kas ir atbildīga par finansēm, kuras rīcībā ir plaša informācija, kā arī attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam.

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar šo punktu un 5. punktu.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.

7. Iestāde var izmantot saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu ar šo regulu tai noteikto pienākumu izpildi.

36. pants

Attiecības ar ESRK

1. Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

3. Saskaņā ar 4. un 5. punktu iestāde nodrošina pienācīgus pasākumus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantā minētajiem ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem.

Ja iestāde neveic pasākumus attiecībā uz ieteikumu, tā paskaidro ESRK un Padomei savas rīcības iemeslus.

Ja ieteikuma saņēmējs neparedz ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.

Informējot Padomi un ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.

6. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

37. pants

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa

1. Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa (turpmāk kopā “ieinteresēto personu grupas”). Ar ieinteresēto personu grupām apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10. līdz 15. pantu attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķas finanšu iestādes, arī par 16. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, ieinteresēto personu grupām informāciju sniedz iespējami drīz.

Ieinteresēto personu grupas tiekas ne retāk kā četras reizes. Tās var kopā apspriest kopīgu interešu jautājumus un informē cita citu par pārējiem jautājumiem, kas tiek apspriesti.

Vienas ieinteresēto personu grupas locekļi var būt arī otras ieinteresēto personu grupas locekļi.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpniekus, kas darbojas Savienībā, to darbiniekus, pārstāvjus, kā arī patērētājus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumu lietotājus, MVU pārstāvjus un attiecīgo profesionālo apvienību pārstāvjus. Ne mazāk kā pieci locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības vai apdrošināšanas starpniekus, no kuriem trīs pārstāv kooperatīvos un savstarpējos apdrošinātājus vai pārapdrošinātājus.

3. Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kas darbojas Savienībā, to darbinieku pārstāvjus, pensiju saņēmēju pārstāvjus, MVU pārstāvjus un attiecīgo profesionālo apvienību pārstāvjus. Ne mazāk kā pieci locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas.

4. Ieinteresēto personu grupu locekļus ieceļ iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā.

5. Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju atbilstīgi 70. pantā noteiktajam dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumam un nodrošina ieinteresēto personu grupām pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem ieinteresēto personu grupu locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, izņemot nozares pārstāvjus, nosaka pienācīgu kompensāciju. Ieinteresēto personu grupas var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Ieinteresēto personu grupu locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

6. Ieinteresēto personu grupas sniedz atzinumus un konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas noteikti 10. līdz 16. pantā un 29., 30. un 32. pantā.

7. Ieinteresēto personu grupas pieņem savus reglamentus to attiecīgolocekļu balsojumā ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

8. Iestāde publicē ieinteresēto personu grupu atzinumus, ieteikumus un to apspriežu rezultātus.

38. pants

Aizsargpasākumi

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 18. vai 19. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un speciāli izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.

Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu. Ja lēmums paliek spēkā vai tiek grozīts, iestāde norāda, ka fiskālie pienākumi nav skarti.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atstāt spēkā iestādes lēmumu saskaņā ar piekto daļu, iestādes lēmuma izpilde tiek izbeigta.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un detalizēti izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.

Padome desmit darbdienu laikā sasauc sanāksmi un ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums tiek atcelts.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atcelt iestādes lēmumu saskaņā ar ceturto daļu, iestādes lēmuma izpildes apturēšana tiek izbeigta.

Četru nedēļu laikā pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma Padome apstiprina savu sākotnējo lēmumu vai pieņem jaunu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Padome četru nedēļu laikposmu var pagarināt vēl par četrām nedēļām, ja lietas konkrētie apstākļi to prasa.

5. Jebkāda šā panta ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši saistībā ar iestādes lēmumu, kam nav būtiska vai materiāla fiskāla ietekme, ir aizliegta, jo nav savienojama ar iekšējo tirgu.

39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

2. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

3. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4. Pieņemot lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

III NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

1. IEDAĻA

Uzraudzības padome

40. pants

Sastāvs

1. Uzraudzības padomi veido:

a)	priekšsēdētājs, kuram nav balsstiesību;

b)	par finanšu iestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, šie vadītāji tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;

c)	viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

d)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;

e)	pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

2. Uzraudzības padome ar ieinteresēto personu grupām regulāri rīko kopīgas sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

4. Dalībvalstīs, kurās uzraudzība saskaņā ar šo regulu ir vairāk nekā vienas iestādes kompetencē, šīs iestādes vienojas par kopīgu pārstāvi. Tomēr, ja Uzraudzības padomē paredzēts izskatīt jautājumu, kas neietilpst tādas valsts iestādes kompetencē, kuru pārstāv 1. punkta b) apakšpunktā minētais loceklis, šāds loceklis var ņemt līdzi attiecīgās valsts iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību.

5. Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.

41. pants

Iekšējās komitejas un darba grupas

2. Piemērojot šīs regulas 19. pantu, Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, lai atvieglotu objektīvu domstarpību risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas domstarpībās, un kam šajā konfliktā nav nekādu interešu, ne arī tiešas saistības ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

4. Uzraudzības padome pieņem 2. punktā minētās darba grupas reglamentu.

42. pants

Neatkarība

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

43. pants

Uzdevumi

1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un ir atbildīga par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

2. Uzraudzības padome pieņem viedokļus, ieteikumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas.

3. Uzraudzības padome ieceļ priekšsēdētāju.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

6. Uzraudzības padome pieņem iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

7. Uzraudzības padome pieņem budžetu saskaņā ar 63. pantu.

44. pants

Lēmumu pieņemšana

1. Uzraudzības padomē lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 19. panta 3. punktu, konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem darba grupas ierosinātu lēmumu uzskata par pieņemtu, ja to apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien to nenoraida locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

2. Uzraudzības padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās biedru, un tās vada priekšsēdētājs.

3. Uzraudzības padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

2. IEDAĻA

Valde

45. pants

Sastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.

Katram loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var viņu aizvietot, ja viņš nevar ierasties.

2. Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 63. pantā minētajiem jautājumiem.

Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

3. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu, un tās vada priekšsēdētajs.

Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā.

46. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

47. pants

Uzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

5. Saskaņā ar 72. pantu Valde pieņem īpašus noteikumus par piekļuves tiesībām iestādes dokumentiem.

7. Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

8. Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

3. IEDAĻA

Priekšsēdētājs

48. pants

Iecelšana un uzdevumi

1. Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.

3. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4. Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā izvērtējumu, Uzraudzības padome, ja tā saņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, var vienreiz pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

5. Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

49. pants

Neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.

50. pants

Ziņojums

2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1. punktā minētā ziņojuma sniegšanas sniedz Eiropas Parlamentam rakstisku pārskatu par iestādes veiktajiem pasākumiem.

3. Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai pārskatā iekļauj arī attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

4. IEDAĻA

Izpilddirektors

51. pants

Iecelšana

1. Iestādi vada izpilddirektors, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

3. Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4. Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome jo īpaši izvērtē:

a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.

5. Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

52. pants

Neatkarība

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt izpilddirektoru, tam pildot savus pienākumus.

53. pants

Uzdevumi

1. Izpilddirektors atbild par iestādes vadību un sagatavo Valdes darbu.

2. Izpilddirektors atbild par iestādes ikgadējās darba programmas ieviešanu, ko vada Uzraudzības padome un kontrolē Valde.

4. Izpilddirektors sagatavo daudzgadu darba programmu, kā norādīts 47. panta 2. punktā.

5. Katru gadu līdz 30. jūnijam izpilddirektors sagatavo darba programmu nākamajam gadam, kā noradīts 47. panta 2. punktā.

6. Izpilddirektors sastāda provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpilda iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu.

8. Izpilddirektors īsteno 68. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz iestādes personālu un risina personāla jautājumus.

IV NODAĻA

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOPĒJĀS STRUKTŪRAS

1. IEDAĻA

Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja

54. pants

Izveide

1. Ar šo regulu izveido Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.

2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:

—	finanšu konglomerātiem,

—	grāmatvedību un revīziju,

—	mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi,

—	privāto klientu ieguldījumu projektiem,

—	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumiem, un

—	uz informācijas apmaiņu ar ESRK un attiecību veidošanu starp ESRK un EUI.

4. Ja finanšu iestāde darbojas dažādās nozarēs, Apvienotā komiteja atrisina domstarpības saskaņā ar 56. pantu.

55. pants

Sastāvs

1. Apvienoto komiteju veido EUI priekšsēdētāji un attiecīgā gadījumā – jebkuras saskaņā ar 57. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

2. Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

3. Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētājiem. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK priekšsēdētāja vietnieks.

4. Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

56. pants

Kopējas nostājas un kopēji tiesību akti

Regulas II nodaļā noteikto uzdevumu satvarā, un jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

Aktus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 15. pantam, 17., 18. vai 19. pantam attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanu, kas ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, attiecīgā gadījumā līdztekus pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

57. pants

Apakškomitejas

1. Piemērojot 56. pantu, izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

2. Apakškomiteju veido 55. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3. Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī Apvienotās komitejas loceklis.

4. Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.

2. IEDAĻA

Apelācijas padome

58. pants

Sastāvs un darbība

1. Apelācijas padome ir apvienota EUI struktūra.

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

4. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi.

7. Apelācijas padomi priekšsēdētājs sasauc pēc nepieciešamības.

8. EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

59. pants

Neatkarība un objektivitāte

1. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

2. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties apelācijas tiesvedībā, ja viņi ir personīgi ieinteresēti tajā vai arī ir iepriekš pārstāvējuši vienu no procedūrā iesaistītajām pusēm, vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

3. Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka cits loceklis nedrīkst piedalīties kādā apelācijas tiesvedībā, šis loceklis attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

5. Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

6. Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot vai nu jebkādu tādu interešu neesību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešas vai netiešas intereses esību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.

Šos paziņojumus katru gadu rakstiski dara zināmus atklātībai.

V NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

60. pants

Apelācijas

Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

3. Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4. Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā aicina apelācijas tiesvedībā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas tiesvedībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5. Apelācijas padome var vai nu apstiprināt kompetentās iestādes pieņemto lēmumu, vai arī nodot lietu iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un šī struktūra attiecībā uz konkrēto lietu pieņem grozītu lēmumu.

6. Apelācijas padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

7. Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un iestāde tos dara zināmus atklātībai.

61. pants

Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1. Saskaņā ar LESD 263. pantu var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, iestādes pieņemtu lēmumu.

2. Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par iestādes lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

3. Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Eiropas Savienības Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

4. Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

62. pants

Iestādes budžets

1. Iestādes, kura saskaņā ar 185. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (50) (turpmāk “Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:

to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem Piemērojot šo pantu, Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punkts būs spēkā pēc tajā noteiktā termiņa beigām 2014. gada 31. oktobrī;

b)	Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā);

c)	jebkura iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

2. Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

3. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4. Visu iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo iestādes budžetā.

63. pants

Budžeta izstrāde

2. Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk kopā “budžeta lēmējinstitūcija”) tāmi un Eiropas Savienības budžeta projektu.

4. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem iestādes štata plānu. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj iestādes subsīdiju apropriāciju.

6. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde ir iecerējusi sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par projektu informē iestādi par savu nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja netiek saņemta atbilde, iestāde var turpināt iecerētās darbības veikšanu.

64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

Tad Komisijas kredītrīkotājs konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.

4. Valde izsaka viedokli par iestādes galīgajiem pārskatiem.

6. Nobeiguma pārskatus publicē.

7. Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Izpilddirektors nosūta minētās atbildes kopiju Valdei un Komisijai.

65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (51), ja vien to nenosaka vajadzība veikt specifiskas darbības, kas nepieciešamas iestādes darbībai, un tikai saņemot iepriekšēju Komisijas piekrišanu.

66. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas mērķiem iestādei bez ierobežojumiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Iestāde pievienojas iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

67. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz iestādi un tās personālu attiecas Protokols (Nr. 7) par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

68. pants

Personāls

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

69. pants

Iestādes atbildība

2. Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret iestādi reglamentē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz iestādes personālu.

70. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

Viņiem piemēro Civildienesta noteikumu 16. pantu.

Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras vai jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt iestādes darbiniekus, tiem pildot savus pienākumus.

Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un valstu uzraudzības iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildei un jo īpaši tiesas procedūrai attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

4. Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu 2001/844/EK/EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (52).

71. pants

Datu aizsardzība

72. pants

Piekļuve dokumentiem

1. Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2. Valde līdz 2011. gada 31. maijam pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

73. pants

Valodu lietojums

1. Iestādei piemēro Padomes Regulu Nr. 1, ar ko nosaka valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā (53).

2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.

3. Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

74. pants

Mītnes nolīgums

75. pants

Trešo valstu līdzdalība

2. Iestāde var sadarboties ar 1. punktā minētajām valstīm, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 216. pantu.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, jo īpaši attiecībā uz šo valstu, kas minētas 1. punktā, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību – kā novērotājiem – Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka minētās valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

76. pants

Sagatavošanas darbības

1. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms iestādes izveidošanas CEIOPS cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotos tam, ka iestāde aizstāj CEIOPS.

2. Pēc iestādes izveidošanas Komisija atbild par iestādes administratīvo izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, līdz iestāde ir iecēlusi izpilddirektoru.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar Uzraudzības padomes un Valdes pilnvaras.

4. Iestāde tiek uzskatīta par CEIOPS tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienā visi CEIOPS aktīvi un pasīvi, un visas nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CEIOPS sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. CEIOPS un Komisija veic šā paziņojuma revīziju un to apstiprina.

77. pants

Pārejas noteikumi par personālu

1. Atkāpjoties no 68. panta, visus darba līgumus un norīkojuma nolīgumus, kurus noslēgusi CEIOPS vai tās sekretariāts un kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī, īsteno līdz to beigu termiņam. Tos nedrīkst pagarināt.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumus ar CEIOPS vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

78. pants

Valstu noteikumi

Dalībvalstis pieņem noteikumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

79. pants

Grozījumi

Ar šo tiek grozīts Lēmums Nr. 716/2009, ciktāl CEIOPS tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B iedaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.

80. pants

Atcelšana

Ar šo no 2011. gada 1. janvāra tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/79/EK, ar ko izveido CEIOPS.

81. pants

Pārskatīšana

kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību konverģenci:

i)	konverģenci attiecībā uz kompetento iestāžu funkcionālo neatkarību un standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;

ii)	iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;

b)	uzraudzītāju kolēģiju darbību;

c)	panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, ietverot arī Savienības finansējuma mehānismus;

d)	iestādes nozīmi attiecībā uz sistēmisko risku;

e)	regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;

f)	regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu.

2. Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:

a)	vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;

b)	vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;

c)	vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;

d)	vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

e)	vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

f)	vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;

g)	vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;

h)	vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.

4. Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

82. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 76. pantu un 77. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Iestāde tiek izveidota 2011. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 24. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

O. CHASTEL

(1) OV C 13, 20.1.2010., 1. lpp.

(2) 2010. gada 22. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 17. novembra lēmums.

(4) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

(5) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.

(6) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.

(7) OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.

(8) OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.

(9) OV C 184 E, 8.7.2010., 214. lpp.

(10) OV C 184 E, 8.7.2010., 292. lpp.

(11) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(12) OV L 25, 29.1.2009., 23. lpp.

(13) OV L 25, 29.1.2009., 28. lpp.

(14) OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.

(15) Eiropas Tiesas ziņojumi, 2006., lappuse I-03771, 44. punkts.

(16) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(17) OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

(18) OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.

(19) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

(20) OV 56, 4.4.1964., 878. lpp.

(21) OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

(22) OV L 228, 16.8.1973., 20. lpp.

(23) OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.

(24) OV L 151, 7.6.1978., 25. lpp.

(25) OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp.

(26) OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.

(27) OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp.

(28) OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.

(29) OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

(30) OV L 110, 20.4.2001., 28. lpp.

(31) OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.

(32) OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.

(33) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(34) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.

(35) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.

(36) OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu izvērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

(38) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(39) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(40) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(41) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(42) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(43) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(44) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(45) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(46) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(47) OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.

(48) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 12. lpp.

(49) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84. lpp.

(50) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(51) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(52) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(53) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/84

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1095/2010

(2010. gada 24. novembris),

ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

(2)

(3)

2008. gada novembrī Komisija pilnvaroja Jacques de Larosière vadīto augsta līmeņa darba grupu sagatavot ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas uzraudzības pasākumus, lai labāk aizsargātu pilsoni un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai. Savā 2009. gada 25. februārī publicētajā gala ziņojumā (“de Larosière ziņojums”) augsta līmeņa darba grupa ieteica stiprināt uzraudzības sistēmas pamatstruktūru, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Tā ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un aroda pensiju nozarē, un ieteica izveidot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Ziņojumā bija izklāstītas reformas, kuras eksperti uzskatīja par vajadzīgām un kuras bija nekavējoties jāsāk izstrādāt.

(4)

(5)

Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos apstiprināja, ka būtu jāizveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, kurā būtu trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes. Sistēmas mērķim vajadzētu būt uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību un pieņemt vienotu Eiropas noteikumu kopumu, kas piemērojams visiem tirgu dalībniekiem iekšējā tirgū. Tā uzsvēra, ka Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz to, kā nodrošināt to, ka Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmai ir nozīmīga loma krīzes situācijās, uzsverot, ka Eiropas uzraudzības iestāžu pieņemtie lēmumi nedrīkstētu skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (11). Padomei un Parlamentam vajadzētu izskatīt šo priekšlikumu, lai nodrošinātu Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (turpmāk “iestāde”) pietiekamas pilnvaras pār kredītreitingu aģentūrām, paturot prātā, ka iestādei būtu jāīsteno ekskluzīvas kredītreitingu aģentūru uzraudzības pilnvaras, kas tai uzticētas ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Šim nolūkam iestādei vajadzētu būt atbilstīgām izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvarām, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesībām iekasēt maksu.

(6)

(7)

(8)

Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu finanšu tirgu dalībniekiem pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu vidū nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Savienības līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; un viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēma (turpmāk “EFUS”) būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.

(9)

EFUS būtu jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu tirgu dalībniekiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus iestādei būtu jāizveido Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kā arī Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”). Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (turpmāk “ESRK”) vajadzētu būt daļai no EFUS šajā regulā un Regulā (ES) Nr. 1092/2010 (12) paredzēto pienākumu veikšanai.

(10)

Eiropas uzraudzības iestādēm (turpmāk kopā “EUI”) būtu jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (13), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (14) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (15), un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras, tostarp vajadzības gadījumā jāturpina to iesāktais darbs un projekti. Būtu skaidri jānosaka katras Eiropas Uzraudzības iestādes darbības joma. EUI vajadzētu būt atbildīgām Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja šāda atbildība attiecas uz starpnozaru jautājumiem, kurus saskaņo Apvienotajā komitejā, EUI šajos saskaņotajos jautājumos vajadzētu būt atbildīgām ar Apvienotās komitejas starpniecību.

(11)

Iestādei būtu jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses un finanšu tirgu dalībnieku atšķirīgo raksturu. Iestādei būtu jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas integritāte un stabilitāte, tirgu un finanšu produktu pārredzamība un ieguldītāju aizsardzība. Iestādei būtu arī jānovērš regulējuma arbitrāža, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāstiprina starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu iestādēm un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darbiniekiem. Tās uzdevumos būtu jāietilpst arī uzraudzības konverģences veicināšanai un Savienības iestāžu konsultēšanai par tās atbildībā esošiem jautājumiem. Iestādei būtu jāuztic arī noteikti pienākumi attiecībā uz esošajām un jaunajām finanšu darbībām.

(12)

Gadījumos, kas paredzēti šajā regulā minētajos leģislatīvajos aktos iestādei vajadzētu būt arī spējīgai uz laiku aizliegt vai ierobežot dažas finanšu darbības, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti. Ja ārkārtas gadījumā šāds pagaidu aizliegums jānosaka, iestādei tas būtu jāveic saskaņā ar un ievērojot šajā regulā paredzētos nosacījumus. Gadījumos, kad pagaidu aizliegumam vai konkrētu finanšu darbību ierobežošanai ir ietekme uz vairākām nozarēm, nozaru tiesību aktos būtu jāparedz, ka iestādei vajadzības gadījumā ar Apvienotās komitejas starpniecību sava darbība būtu jāsaskaņo ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi).

(13)	Iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā tās darbību ietekme uz konkurētspēju un inovāciju iekšējā tirgū, Savienības konkurētspēju pasaulē, finansiālo integrāciju un Savienības jaunajām stratēģijām darbavietu un izaugsmes jomā.

(14)	Lai varētu izpildīt savus uzdevumus, iestādei vajadzētu būt juridiskas personas statusam, kā arī administratīvai un finansiālai autonomijai.

(15)

(16)

(17)

Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome) atzina: “Nekas EKL 95. panta [tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar atsevišķu dalībvalsti. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.” (16) Iestādes mērķis un uzdevumi – palīdzēt kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti – ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tāpēc iestāde būtu jāveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

(18)

Dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi leģislatīvi akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (18), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (20), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (21), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (25), neskarot Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) kompetenci, ciktāl tā attiecas uz konsultatīvu uzraudzību, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (26), jebkuri turpmāki tiesību akti Alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldnieku (AIFP) jomā un Regula Nr. 1060/2009.

(19)

Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (27), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (28), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (29), un attiecīgās daļas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (30) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (31).

(20)

Vēlams, lai iestāde veicinātu konsekventu pieeju ieguldītāju kompensācijas sistēmu jomā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret ieguldītāju Savienībā. Tā kā ieguldītāju kompensācijas sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, iestādei vajadzētu spēt izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz ieguldītāju kompensācijas sistēmu un tās pārvaldītāju.

(21)

Saskaņā ar Deklarāciju (Nr. 39) attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kura pievienota starpvaldību konferences, kas pieņēma Lisabonas līgumu, Nobeiguma aktam, regulatīvu tehnisku standartu izstrādei nepieciešamas īpašas finanšu pakalpojumu jomas tehniskās zināšanas. Ir jādod iespēja iestādei sniegt konsultācijas saistība ar šādām zināšanām arī attiecībā uz standartiem vai standartu daļām, kuru pamatā nav iestādes pašas izstrādātie tehnisko standartu projekti.

(22)

(23)

Komisijai būtu jāapstiprina šo regulatīvo tehnisko standartu projekts, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Standartos vajadzētu izdarīt grozījumus tikai ļoti ierobežotos ārkārtas apstākļos ar noteikumu, jo iestāde ir tā, kam ir ciešs kontakts ar finanšu tirgu dalībniekiem un kas vislabāk pazīst finanšu tirgu ikdienas darbību. Regulatīvu tehnisko standartu projektos vajadzētu izdarīt grozījumus, ja tie būtu nesaderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie būtu pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Komisijai nebūtu jāgroza iestādes sagatavotā regulatīvu tehnisko standartu projekta saturs, to iepriekš nesaskaņojot ar iestādi. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, būtu jānosaka termiņš Komisijas lēmuma pieņemšanai par regulatīvu tehnisko standartu projektu apstiprināšanu.

(24)

(25)	Komisijai vajadzētu būt arī pilnvarām pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu.

(26)

Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvi vai īstenošanas tehniskie standarti, iestādei vajadzētu būt pilnvarām izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu, ka valstu uzraudzības iestādes izpilda minētās pamatnostādnes un ieteikumus, iestādei vajadzētu būt iespējai publiskot iemeslus, kuru dēļ uzraudzības iestādes nav izpildījušas minētās pamatnostādnes un ieteikumus.

(27)

Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu tirgu dalībniekiem Savienībā. Tāpēc būtu jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju iestādei rīkoties Savienības tiesību aktu nepiemērošanas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos, kas ir to pārkāpums. Minētais mehānisms būtu jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

(28)

Lai pienācīgi reaģētu uz gadījumiem, kad neprecīzi vai nepietiekami tiek piemēroti Savienības tiesību akti, būtu jāizmanto trīs posmu mehānisms. Pirmkārt, iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes uzraudzības darbā neprecīzi vai nepietiekami piemēro Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, un nobeigumā sagatavot ieteikumu. Otrkārt, ja valsts kompetentā iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai, ņemot vērā iestādes ieteikumu, vajadzētu būt pilnvarotai nākt klajā ar oficiālu atzinumu, ar kuru lūdz kompetento iestādi veikt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(29)

Treškārt, lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresēto oficiālo atzinumu un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu tirgu dalībniekiem atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām Savienības regulām.

(30)

(31)

Iestādei būtu jāspēj prasīt, lai valstu uzraudzības iestādes veiktu īpašus pasākumus ārkārtas situācijas novēršanai. Saistībā ar to iestādes uzsāktajām darbībām ārkārtas situācijas novēršanai nebūtu jāskar LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras sākt pienākumu neizpildes procedūru pret attiecīgās uzraudzības iestādes dalībvalsti par šādu pasākumu neveikšanu, kā arī Komisijas tiesības šādos apstākļos veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas reglamentu. Turklāt tam nebūtu jāskar jebkuras saistības, ko šī dalībvalsts varētu uzņemties saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ja tās uzraudzības iestādes neveic iestādes prasītos pasākumus.

(32)

Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, iestādei pārrobežu gadījumos būtu jāspēj izšķirt domstarpības starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzītāju kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Būtu jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē būtu jāietver domstarpības par dalībvalsts kompetentās iestādes darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu gadījumos, kas noteikti šajā regulā minētajos juridiski saistošajos Savienības aktos. Šādā situācijā vienai no iesaistītajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt tiesīgai izvirzīt jautājumu iestādē, kurai būtu jārīkojas saskaņā ar šo regulu. Iestādei vajadzētu būt pilnvarotai var izvirzīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm prasību veikt īpašu pasākumu vai atturēties no pasākuma veikšanas, lai nokārtotu jautājumu, tādējādi nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktiem, un šīs prasības izpilde ir saistoša attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja kompetentā iestāde neievēro tai adresēto domstarpību izšķiršanas lēmumu, iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tieši finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus tajās Savienības tiesību aktu jomās, kas tām tieši piemērojamas. Pilnvaras pieņemt tādus lēmumus vajadzētu piemērot vienīgi kā pēdējo iespēju un tikai ar mērķi nodrošināt pareizu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti piešķir dalībvalstu kompetentām iestādēm rīcības brīvību, iestādes pieņemtie lēmumi nevar aizstāt šīs rīcības brīvības izmantošanu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(33)	Krīze ir skaidri parādījusi, ka pašreizējā sistēma, kurā sadarbojas valstu iestādes ar ierobežotām, tikai attiecīgās atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošām pilnvarām, ir nepietiekama attiecībā uz pārrobežu finanšu iestādēm.

(34)

Ekspertu grupas, ko dalībvalstis izveidoja, lai noskaidrotu krīzes iemeslus un nāktu klajā ar ieteikumiem, lai uzlabotu finanšu nozares regulējumu un uzraudzību, ir apstiprinājušas, ka pašreizējā sistēma nav pietiekams pamats pārrobežu finanšu iestāžu regulējumam un uzraudzībai nākotnē visā Savienībā.

(35)

(36)

Uzraudzītāju kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu tirgu dalībniekiem uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei būtu jādod ieguldījums, lai veicinātu un uzraudzītu uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību, un šajā sakarā tai būtu jāuzņemas vadošā loma, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību pārrobežu finanšu iestādēs visā Savienībā. Tāpēc iestādei būtu jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzītāju kolēģijās ar nolūku racionalizēt uzraudzītāju kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu uzraudzītāju kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Kā norādīts de Larosière ziņojumā, “jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti – inter alia, mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu”.

(37)

Lai nodrošinātu, ka finanšu sistēma pati maksā par tās radītām izmaksām (izmaksu internalizācija), lai mazinātu traucējumu sistēmisku ietekmi un nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu finanšu tirgu dalībnieku glābšanai. Tai savas kompetences jomās būtu jāpalīdz tādu metožu izstrādē, ar kurām varētu glābt grūtībās nonākušus nozīmīgus finanšu tirgu dalībniekus, neradot nevēlamu ietekmi, ļaujot tiem pienācīgi un laikus izbeigt darbību, un atbilstīgā gadījumā, izstrādā saskaņotus un uzticamus finansēšanas mehānismus.

(38)

Pašreizējā pārskatā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (32) un Direktīvu 97/9/EK ir norādīta Komisijas iecere īpašu uzmanību pievērst tam, lai visā Savienībā turpinātu saskaņošanu. Attiecībā uz apdrošināšanas nozari arī ir norādīta Komisijas iecere izvērtēt iespēju ieviest Savienības noteikumus, lai aizsargātu apdrošināšanas polises turētājus gadījumos, kad apdrošināšanas sabiedrība nonāk grūtībās. EUI vajadzētu būt nozīmīgām minēto jomu dalībniecēm, un tām būtu jāpiešķir atbilstīgas pilnvaras saistībā ar Eiropas garantiju sistēmām.

(39)

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu tirgu dalībniekiem radīto slogu. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Ievērojot vispārējo noteikumu, kas nosaka, ka deleģēšana būtu atļaujama, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt īpašus nosacījumus par pienākumu deleģēšanu, piemēram, attiecībā uz informēšanu un paziņošanu par deleģēšanas kārtību. Uzdevumu deleģēšana nozīmē, ka uzdevumus veic iestāde vai cita valsts uzraudzības iestāde, nevis atbildīgā iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Pienākumus deleģējot, iestādei vai vienai valsts uzraudzības iestādei – iestādei, kurai pienākums deleģēts, – būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem savā vārdā deleģējošās iestādes vietā. Deleģēšana būtu jāreglamentē saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale būtu nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu speciālo tehnisko zināšanu izmantošanu. Deleģējošajai iestādei un citām kompetentām iestādēm būtu jāatzīst par noteicošiem lēmumus, ko pieņēmusi iestāde, kurai pienākums deleģēts, ja minētie lēmumi atbilst deleģējuma darbības jomai. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos varētu plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, būtu jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm.

(40)	Iestādei būtu aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Savienībā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru.

(41)

(42)

Iestādei būtu aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti un finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā. Papildus iestādei piešķirtajām pilnvarām veikt pasākumus ārkārtas situācijās tai būtu jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija EFUS. Veicot pasākumus, iestādei būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp kompetentajām iestādēm.

(43)

Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei būtu jāuzrauga un jāizvērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK. Iestādei, sadarbojoties ar ESRK, būtu jāierosina un jāveic arī Savienības līmeņa stresa testu koordinēšana, lai izvērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, un būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērota pēc iespējas konsekventāka metodoloģija. Lai pienācīgi pildītu savus pienākumus, iestādei būtu jāveic tirgu ekonomiskā analīze un jānosaka iespējamo tirgus norišu ietekme.

(44)

(45)

Iestāde savā kompetences jomā ir neatkarīga padomdevēja struktūra Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Neskarot attiecīgo kompetento iestāžu kompetenci, iestādei vajadzētu spēt sniegt atzinumus par apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (23), kura grozīta ar Direktīvu 2007/44/EK (33) gadījumos, kuros direktīvā ir paredzēts rīkot apspriedes starp divu vai vairāk dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(46)

Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, iestādei vajadzētu būt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti būtu jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un finanšu tirgu dalībniekiem, un būtu jāņem vērā jau esošie statistikas dati. Tomēr, ja citu iespēju nav, iestādei vajadzētu spēt nosūtīt pienācīgi pamatotu un motivētu informācijas lūgumu tieši finanšu tirgu dalībniekam, ja valsts uzraudzības iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm būtu jānosaka pienākums sniegt atbalstu iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē. Šajā sakarībā liela nozīme ir darbam pie vienotu informācijas sniegšanas formātu izstrādes. Informācijas vākšanas pasākumiem nevajadzētu skart Eiropas Statistikas sistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nevajadzētu skart ne Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (34), ne Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (35).

(47)

Cieša sadarbība starp iestādi un ESRK ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un ESRK savā starpā būtu jāapmainās ar būtisku informāciju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, iestādei būtu jānodrošina turpmākie atbilstīgie pasākumi.

(48)

Attiecīgā gadījumā iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem vai īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un būtu jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvu vai īstenošanas tehnisko standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas iestādei būtu jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā būtu jāizmanto Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, kam būtu proporcionāli jāpārstāv finanšu tirgu dalībnieki, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), akadēmisko aprindu pārstāvji, patērētāji un citi privāto finanšu pakalpojumu lietotāji. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai būtu aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(49)

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai, kura pārstāv bezpeļņas organizācijas vai akadēmiskās aprindas, būtu jāpiešķir pienācīga kompensācija, lai dotu iespēju aktīvi piedalīties pārrunās par finanšu regulējumu tām personām, kas nesaņem pietiekamu finansējumu un nav nozares pārstāvji.

(50)

Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu krīzes pārvaldību un saglabātu finanšu stabilitāti krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu tirgu dalībnieku stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes pieņemtajiem lēmumiem ārkārtas vai domstarpību izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu tirgu dalībnieka stabilitāti, nebūtu jāskar dalībvalstu fiskālie pienākumi. Būtu jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Tomēr minēto aizsargpasākumu mehānismu nevajadzētu nelietderīgi izmantot, jo īpaši attiecībā uz iestādes pieņemtiem lēmumiem, kuriem nav būtiskas vai materiālas fiskālas ietekmes, piemēram, ienākumu samazinājums, kas saistīts ar patērētāju aizsardzības interesēs piemērotu pagaidu aizliegumu veikt konkrētas darbības vai produktu aizliegumu. Pieņemot lēmumus saskaņā ar drošības mehānismu, Padomei būtu jābalso saskaņā ar principu, ka katram loceklim ir viena balss. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei. Ņemot vērā šā jautājuma delikātumu, būtu jānodrošina stingri konfidencialitātes mehānismi.

(51)

Lēmumu pieņemšanas procedūrās iestādei būtu jāievēro Savienības tiesību akti un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā būtu jānodrošina to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām iestāde adresējusi savus lēmumus. Iestādes pieņemtajiem noteikumiem vajadzētu būt Savienības tiesību aktu sastāvdaļai.

(52)

Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada iestādes priekšsēdētājs vajadzētu būt iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai. Novērotāju statusā būtu jāpiedalās Komisijas, ESRK, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes(Eiropas Banku iestādes) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem vajadzētu būt neatkarīgiem un būtu jārīkojas tikai Savienības interesēs.

(53)

Parasti Uzraudzības padomei būtu jāpieņem lēmumi ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka katram loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, budžeta pasākumiem, kā arī attiecībā uz dalībvalstu lūgumiem pārskatīt iestādes lēmumu uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētas finanšu darbības ir atbilstīgi piemērot noteikumus par kvalificētu balsu vairākumu, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 4. punktā un Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Lietas saistībā ar domstarpībām starp valstu uzraudzības iestādēm būtu jāizskata objektīvai komisijai ar ierobežotām funkcijām, ko veido locekļi, kuri nav attiecīgajās domstarpībās iesaistīto kompetento iestāžu pārstāvji un kuriem nav nekādas intereses attiecīgajā konfliktā, nedz arī tiešu saišu ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm. Komisijas sastāvam vajadzētu būt atbilstīgi līdzsvarotam. Komisijas pieņemtie lēmumi būtu jāapstiprina Uzraudzības padomei ar vienkāršu balsu vairākumu saskaņā ar principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem komisijas ierosinātos lēmumus var noraidīt locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

(54)

(55)

Iestādi būtu jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, un viņu ieceļ saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Uzraudzības padome, kurai palīdz Komisija. Lai ieceltu pirmo iestādes priekšsēdētāju, Komisijai būtu jāsagatavo kandidātu saraksts pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu. Attiecībā uz turpmāku iecelšanu amatā pārskatā, ko izstrādās atbilstīgi šai regulai, būtu jāpārskata Komisijas iespēja sagatavot kandidātu sarakstu. Pirms izvēlētā persona sāk pildīt darba pienākumus un viena mēneša laikā pēc tam, kad Uzraudzības padome ir pabeigusi atlases procedūru, Eiropas Parlamentam pēc izvēlētās personas uzklausīšanas vajadzētu būt tiesīgam iebilst pret tās iecelšanu amatā.

(56)	Iestādes vadība būtu jāuztic izpilddirektoram, kuram vajadzētu būt tiesībām piedalīties Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

(57)

Lai nodrošinātu EUI darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, tām būtu cieši jāsadarbojas ar Apvienotās komitejas starpniecību un attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai būtu jākoordinē EUI darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem un citiem starpnozaru jautājumiem. Attiecīgā gadījumā akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšana un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) kompetences jomā, būtu jāpieņem līdztekus ar attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no EUI priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši, un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt ESRK priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt īpaši atlasītam personālam, kas nosūtīts darbā no EUI, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un EUI darbiniekiem veidotos kopēja finanšu uzraudzības kultūra.

(58)

(59)

Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, iestādei būtu jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Iestādei piešķirtais Savienības finansējums ir saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (36) 47. punktam. Būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.

(60)

Attiecībā uz iestādi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (37). Iestādei būtu arī jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (38).

(61)	Lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu nodarbināšanas kārtību un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, iestādes darbiniekiem būtu jāpiemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (39).

(62)	Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Stingri un efektīvi konfidencialitātes noteikumi būtu jāpiemēro attiecībā uz tās informācijas konfidencialitāti, kuru nodod iestādei un ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā.

(63)

Šajā regulā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (40) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (41) pilnā mērā piemēro attiecībā uz personas datu apstrādi.

(64)	Lai nodrošinātu iestādes darbības pārredzamību, attiecībā uz iestādi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (42).

(65)	Trešām valstīm būtu jāļauj piedalīties iestādes darbībā atbilstīgi attiecīgiem nolīgumiem, kas jānoslēdz Savienībai.

(66)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulējuma un konsultatīvās uzraudzības līmeni, ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordināciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā arar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(67)

Iestādei būtu jāpārņem visi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas pašreizējie uzdevumi un pilnvaras, tāpēc no iestādes izveides dienas būtu jāatceļ Komisijas Lēmums 2009/77/EK un attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 716/2009/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (43). Ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas esošās struktūrvienības un darbības, nosakot atbilstīgus pārejas mehānismus, ir būtiski nodrošināt ļoti ciešu sadarbību starp Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju un Komisiju, nodrošinot, lai laikposms, kurā Komisija ir atbildīga par iestādes administratīvu izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, būtu pēc iespējas īsāks.

(68)

Ir lietderīgi noteikt termiņu šīs regulas piemērošanai, lai nodrošinātu, ka iestāde ir pienācīgi sagatavojusies darbības uzsākšanai, un lai netraucētu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas aizstāšanu. Iestāde būtu pienācīgi jāfinansē. Vismaz sākumā finansējuma sadalījumam vajadzētu būt – 40 % no Savienības līdzekļiem un 60 % no dalībvalstu iemaksām –, ko aprēķina saskaņā ar balsu skaitu, kas noteikts Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punktā.

(69)	Lai iestādi varētu izveidot 2011. gada 1. janvārī, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS

1. pants

Izveide un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (turpmāk “iestāde”).

2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula un Direktīva 97/9/EK, Direktīva 98/26/EK, Direktīva 2001/34/EK, Direktīva 2002/47/EK, Direktīva 2003/6/EK, Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2005/65/EK un Direktīva 2006/49/EK, neskarot Eiropas iestādes (Eiropas Banku iestādes) kompetenci attiecībā uz konsultatīvo uzraudzību, jebkuri turpmāki tiesību akti Alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldnieku (AIFP) jomā un Regula (EK) Nr. 1060/2009, Direktīvu 2002/87/EK, 2005/60/EK un 2002/65/EK attiecīgās daļas, ciktāl ar tām ir reglamentēti ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumi vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas tirgo savas daļas vai akcijas, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemtie juridiski saistošie Savienības akti, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

3. Iestāde rīkojas arī tirgu dalībnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ja šādas iestādes darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu. Iestāde veic arī nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, klīringu un norēķiniem, kā arī derivātu jautājumiem.

4. Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši saskaņā ar LESD 258. pantu, nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

a)	iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b)	finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

c)	starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

d)	regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

e)	ieguldījumu un citu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu, un

f)	patērētāju aizsardzības uzlabošanu.

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada finanšu tirgu dalībnieki, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot šajā regulā minētos pienākumus, iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi tikai Savienības interesēs.

2. pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

2. EFUS sastāvā ietilpst:

a)	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. 1092/2010 (44) un šajā regulā;

iestāde;

c)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (45);

d)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (46);

e)	Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (“Apvienotā komiteja”), pildot uzdevumus, kas minēti šīs regulas 54. līdz 57. pantā, Regulā (ES) Nr. 1093/2010 un Regulā (ES) Nr. 1094/2010;

f)	dalībvalstu kompetentās vai uzraudzības iestādes, kā noteikts Savienības aktos, kas minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulā (ES) Nr. 1093/2010 un Regulā (ES) Nr. 1094/2010.

3. Iestāde ar Apvienotās komitejas starpniecību regulāri un cieši sadarbojas ar ESRK, kā arī ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), nodrošinot darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

5. Tām uzraudzības iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem uzraudzīt finanšu tirgu dalībniekus, kas darbojas Savienībā.

3. pants

Iestāžu atbildība

Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“finanšu tirgu dalībnieks” ir jebkura persona, uz kuru attiecas kāda no 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu prasībām vai valsts tiesību akti, ar ko šādus tiesību aktus īsteno;

2)	“nozīmīgs finanšu tirgu dalībnieks” ir finanšu tirgu dalībnieks, kura ikdienas darbība vai finansiāla dzīvotspēja būtiski ietekmē vai varētu ietekmēt Savienības finanšu tirgu stabilitāti, integritāti un efektivitāti;

“kompetentās iestādes” ir:

i)	kompetentās iestādes un/vai uzraudzības iestādes, kā noteikts 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos;

ii)	attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumu un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kas tirgo to vienības vai akcijas, atbilstību šo direktīvu prasībām;

iii)

attiecībā uz ieguldījumu kompensācijas sistēmām – struktūras, kuras pārvalda valstu kompensācijas sistēmas saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, vai gadījumā, ja ieguldījumu kompensācijas sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums, – valsts iestāde, kas uzrauga minētās sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai.

5. pants

Juridiskais statuss

1. Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

3. Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

6. pants

Sastāvs

Iestādi veido:

1)	Uzraudzības padome, kura veic 43. pantā noteiktos uzdevumus;

2)	Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;

3)	priekšsēdētājs, kurš veic 48. pantā noteiktos uzdevumus;

4)	izpilddirektors, kurš veic 53. pantā noteiktos uzdevumus;

5)	Apelācijas padome, kura veic 60. pantā noteiktos uzdevumus.

7. pants

Atrašanās vieta

Iestādes atrašanās vieta ir Parīze.

II NODAĻA

IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS

8. pants

Iestādes uzdevumi un pilnvaras

1. Iestādes uzdevumi ir:

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;

c)	stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

d)	cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;

e)	organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās izvērtēšanas analīzi, tostarp sniegt pamatnostādnes, ieteikumus un apzināt paraugprakses, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f)	uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu;

g)	veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;

h)	sekmēt ieguldītāju aizsardzību;

palīdzēt nodrošināt, lai uzraudzītāju kolēģijas konsekventi un saskaņoti darbotos, veicot sistēmisku risku uzraudzību, izvērtējumu un mērījumus, izstrādājot un saskaņojot atveseļošanas un risinājuma plānus, nodrošinot augsta līmeņa ieguldītāju aizsardzību visā Savienībā un izstrādājot metodes grūtībās nonākušu finanšu tirgu dalībnieku noregulējumam, kā arī sniedzot izvērtējumu par vajadzību pēc piemērotiem finanšu instrumentiem saskaņā ar 21. līdz 26. pantu;

j)	veikt jebkurus šajā regulā vai citos leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;

k)	savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā – informāciju par reģistrētajām finanšu tirgu dalībniekiem, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;

l)	attiecīgā gadījumā pārņemt no Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) visus esošos un iesāktos uzdevumus.

2. Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši:

a)	izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu 10. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

b)	izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 15. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

c)	pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 16. pantā;

d)	sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 17. panta 3. punktā;

e)	īpašos gadījumos, kas noteikti 18. panta 3. punktā un 19. panta 3. punktā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;

f)	gadījumos, kas saistīti ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, pieņemt atsevišķus finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus, kas īpašos gadījumos ir noteikti 17. panta 6. punktā, 18. panta 4. punktā un 19. panta 4. punktā;

g)	sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 34. pantā;

h)	vākt vajadzīgo informāciju par finanšu tirgu dalībniekiem, kā noteikts 35. pantā;

i)	izstrādāt vienotas metodoloģijas, ar kurām izvērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz finanšu tirgu dalībnieku finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;

j)	nodrošināt centrāli pieejamu to reģistrēto finanšu tirgu dalībnieku datubāzi, kuras darbojas iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie akti.

9. pants

Uzdevumi, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību un finansiālo darbību

1. Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā iekšējā tirgū, tostarp:

a)	vācot un analizējot informāciju par patēriņa tendencēm, un ziņojot par to;

b)	pārskatot un koordinējot kompetento iestāžu finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas;

c)	izstrādājot apmācības standartus nozarei; un

d)	atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi.

3. Iestāde var arī brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 5. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

5. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos aktos, un saskaņā ar šo aktu nosacījumiem vai arī, ja to prasa ārkārtas situācija, ievērojot 18. pantu un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot konkrētas finanšu darbības, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pēc triju mēnešu laikposma lēmums netiek atjaunots, tas automātiski zaudē spēku.

10. pants

Regulatīvi tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaru pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti.

Kad iestāde iesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu, Komisija nekavējoties to pārsūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Ja to prasa Savienības intereses, Komisija var apstiprināt regulatīvu tehniskā standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

Komisija nekavējoties nosūta regulatīvu tehnisko standartu projektus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

2. Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu tehnisko standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ir saistītas ar nosacījumiem, kas noteikti 12. līdz 14. pantā.

12. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

3. Ar šādu lēmumu par atsaukšanu šajā lēmumā minētā pilnvaru deleģēšana zaudē spēku. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas minēts šajā lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo regulatīvu tehnisko standartu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Iebildumi pret regulatīviem tehniskajiem standartiem

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir paziņojusi par pieņemto regulatīvu tehnisko standartu.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, šo termiņu pagarina par trim mēnešiem. Ja Komisija pieņem regulatīvu tehnisko standartu, kas ir tieši tāds pats, kā iestādes iesniegtais regulatīva tehniskā standarta projekts, tad laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus, ir viens mēnesis kopš paziņošanas dienas. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, minēto termiņu pagarina par vienu mēnesi.

14. pants

Regulatīvu tehnisko standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana

15. pants

Īstenošanas tehniskie standarti

Pirms īstenošanas tehnisko standartu projekta iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa atzinumu 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

Kad iestāde iesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu, Komisija nekavējoties to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt īstenošanas tehniskā standarta projektu vai iecerējusi apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties piektajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt tos.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus šajā sešu nedēļu laikposmā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.

16. pants

Pamatnostādnes un ieteikumi

3. Kompetentās iestādes un finanšu tirgu dalībnieki dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu tirgu dalībnieki sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tās ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

17. pants

Savienības tiesību aktu pārkāpums

1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai ir tos piemērojusi tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestādei rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpšanas vai nepiemērošanas gadījumus.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

6. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu tirgu dalībniekiem ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar 4. punktu.

7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

8. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu tirgu dalībnieki nav ievērojuši šā panta 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus vai lēmumus.

18. pants

Rīcība ārkārtas situācijās

Lai pildītu minētos starpnieka un koordinatora pienākumus, Iestāde saņem informāciju par visiem attiecīgajiem attīstības virzieniem, un tā jāaicina piedalīties novērotāja statusā jebkurās dalībvalstu attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu sanāksmēs.

2. Padome, apspriežoties ar Komisiju un ESRK un vajadzības gadījumā ar EUI, pēc tam, kad ir saņemts lūgums no iestādes, Komisijas vai ESRK, var pieņemt iestādei adresētu lēmumu, izsludinot ārkārtas situāciju šīs regulas vajadzībām. Padome pārskata minēto lēmumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi mēnesī. Ja, beidzoties viena mēneša laikposmam, lēmumu neatjauno, tā termiņš automātiski beidzas. Padome jebkurā brīdī var pasludināt ārkārtas situācijas izbeigšanos.

Ja ESRK vai iestāde uzskata, ka var rasties ārkārtas situācija, tās iesniedz slepenu Padomei adresētu ieteikumu un nosūta tai situācijas izvērtējumu. Padome tad izvērtē, vai ir nepieciešams sasaukt sanāksmi. Minētajā procesā garantē pienācīgu slepenību.

Ja Padome nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Komisiju.

3. Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu un ārkārtas apstākļos, kad valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz negatīviem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu tirgu dalībnieki un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

4. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde minētajā lēmumā noteiktajā termiņā nepilda 3. punktā minēto iestādes lēmumu, gadījumos, kad finanšu tirgu dalībniekiem ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos, tostarp regulatīvos tehniskajos standartos un īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu, finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Tas attiecas vienīgi uz situācijām, kurās kompetentā iestāde nepiemēro 1. panta 2. punktā minētos aktus, tostarp regulatīvus tehniskos standartus un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, vai arī piemēro tos tādā veidā, kas šķiet acīmredzams šo aktu pārkāpums, un kad nekavējoties jāveic novēršanas pasākumi, lai atjaunotu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

5. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.

19. pants

Domstarpību izšķiršana starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos

3. Ja 2. punktā minētajā samierināšanas posmā iesaistītās kompetentās iestādes nepanāk vienošanos, iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā izklāstīto procedūru var pieņemt attiecīgajām kompetentajām iestādēm saistošu lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no pasākumiem, lai izšķirtu domstarpības ar mērķi nodrošināt Savienības tiesību aktu ievērošanu.

4. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu tirgu dalībnieka atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

20. pants

Domstarpību izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

Apvienotā komiteja saskaņā ar 19. un 56. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kas noteiktas attiecīgi šīs regulas, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā.

21. pants

Uzraudzītāju kolēģijas

1. Iestāde palīdz veicināt un pārraudzīt 1. panta 2. punktā minēto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu uzraudzītāju kolēģijās. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestādes darbiniekiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.

Iestāde drīkst:

a)	apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;

ierosināt un koordinēt Savienības mēroga stresa testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši finanšu tirgu dalībnieku radīto sistēmisko risku, kā minēts 23. pantā, un izvērtēt finanšu tirgu dalībnieku radītā sistēmiskā riska iespējas palielināties stresa situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot stresa testā konstatētās problēmas;

c)	veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu tirgu dalībnieki ir vai var būt pakļauti stresa situācijās;

d)	saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un

visos gadījumos, kad tā uzskata, ka lēmuma rezultātā tiktu nepareizi piemēroti Savienības tiesību akti vai ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi par uzraudzības prakses konverģenci, lūgt kolēģiju turpināt apspriesties. Tā var arī prasīt konsolidētajai uzraudzības iestādei paredzēt kolēģijas sanāksmi vai iekļaut sanāksmes darba kārtībā kādu punktu.

22. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkādu finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

a)	ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un

b)	kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

2. Iestāde sadarbībā ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu izstrādā vienotu pieeju sistēmiskas nozīmes noteikšanai un mērīšanai, tostarp vajadzības gadījumā kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus.

Minētie rādītāji ir svarīgs elements pienācīgu uzraudzības darbību noteikšanā. Iestāde veiktajos konstatējumos pārrauga konverģences pakāpi, lai veicinātu vienotu pieeju.

3. Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus finanšu tirgu dalībniekiem, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Iestāde nodrošina, lai finanšu tirgu dalībnieku radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

4. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomesvai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei, un izstrādāt pienācīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu darbībai.

Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.

5. Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.

23. pants

Sistēmisku risku noteikšana un mērīšana

1. Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu stresa testu sistēmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska iespējamību, kuru finanšu tirgu dalībnieki var radīt stresa situācijās. Finanšu tirgu dalībniekiem, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

2. Izstrādājot kritērijus sistēmiska riska noteikšanai un mērīšanai, kuru rada finanšu tirgu dalībnieki, iestāde pilnībā ņem vērā attiecīgās starptautiskās pieejas, tostarp tās, ko izstrādājuši Finansiālās stabilitātes padome, Starptautiskais valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka.

24. pants

Ilgstoša spēja reaģēt uz sistēmiskiem riskiem

1. Iestāde nodrošina, ka tai ir specializētas un nepārtrauktas spējas efektīvi reaģēt uz 22. un 23. pantā minēto sistēmisku risku materializēšanos, jo īpaši attiecībā uz iestādēm, kas rada sistēmisku risku.

2. Iestāde pilda tai saskaņā ar šo regulu un 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem uzticētos uzdevumus un palīdz nodrošināt saskaņotu un koordinētu krīžu pārvarēšanas un noregulējuma sistēmu Savienībā.

25. pants

Ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma procedūras

2. Iestāde var izstrādāt regulatīvus un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar 10. līdz 15. pantā noteikto procedūru.

26. pants

Valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmu Eiropas sistēma

1. Iestāde veicina valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmu (IGS) Eiropas sistēmas nostiprināšanu, rīkojoties saskaņā ar šajā regulā noteiktām pilnvarām, lai garantētu pareizu Direktīvas 97/9/EK piemērošanu, lai nodrošinātu, ka valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmas saņem pienācīgu finansējumu no attiecīgo finanšu tirgu dalībnieku iemaksām, tostarp vajadzības gadījumā no finanšu tirgu dalībniekiem, kuru mītnes vieta ir trešās valstīs, un tās spēj nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību visiem ieguldītājiem visā Savienībā saskaņotā sistēmā.

2. Regulas 16. pants par iestādes pilnvarām pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecas arī uz Ieguldītāju kompensāciju sistēmām.

4. Šajā regulas pārskatīšanā, kā noteikts 81. pantā, jo īpaši pievēršas valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmu Eiropas sistēmas konverģencei.

27. pants

Eiropas sistēma noregulējumam un finansēšanas pasākumi

1. Saskaņā ar savu kompetenci iestāde palīdz izstrādāt metodes, ar ko rastu noregulējumu grūtībās nonākušiem finanšu tirgus dalībniekiem, lai nepieļautu problēmu izplatīšanos, ļautu sistemātiskā veidā un laicīgi izbeigt to darbību, tostarp, ja vajadzīgs, piemērojot attiecīgus saskaņotus un stabilus finansēšanas mehānismus.

2. Iestāde palīdz strādāt pie jautājumiem par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem un jebkādu tādu nodokļu un iemaksu sistēmu kumulatīvo ietekmi uz finanšu iestādēm, kurus varētu ieviest, lai kā daļu no saskaņotas un uzticamas noregulējuma sistēmas nodrošinātu taisnīgu pienākumu sadali un stimulus, tādējādi ierobežojot sistēmisku risku.

Šajā regulas pārskatīšanā, kā noteikts 81. pantā, jo īpaši pievēršas iespējamajai iestādes nozīmes pastiprināšanai saistībā ar krīžu novēršanu, pārvarēšanu un noregulējumu.

28. pants

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana

1. Kompetentās iestādes, ar deleģēto piekrišanu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus iestādei vai citai kompetentai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro, vēl pirms to kompetentās iestādes noslēdz šādus deleģēšanas nolīgumus, kā arī var ierobežot deleģējamo pienākumu jomu, attiecinot deleģēšanu tikai uz tādiem uzdevumiem un pienākumiem, kas ir vajadzīgi konstruktīvai pārrobežu finanšu tirgu dalībnieku vai grupu uzraudzībai.

4. Kompetentās iestādes informē iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

29. pants

Kopējā uzraudzības kultūra

a)	sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;

b)	veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;

c)	sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi, kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 3. punktu;

d)	pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus; un

e)	izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.

2. Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

30. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana

2. Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:

a)	kompetentās iestādes resursu un pārvaldības pasākumu, jo īpaši attiecībā uz 10. līdz 15. pantā minēto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu un 1. panta 2. punktā minēto aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;

panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;

c)	dažu kompetento iestāžu izstrādāta paraugprakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām kompetentajām iestādēm;

d)	efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvi pasākumi un sankcijas, kas ir piemērotas atbildīgajām personām, ja minētie noteikumi nav bijuši ievēroti.

3. Pamatojoties uz salīdzinošo izvērtēšanu, iestāde saskaņā ar 16. pantu var sniegt pamatnostādnes un ieteikumus. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes apņemas ievērot minētās pamatnostādnes un ieteikumus. Iestāde, izstrādājot regulatīvu tehnisko vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, ņem vērā salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus.

31. pants

Koordinācijas funkcija

1. Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:

a)	veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;

b)	nosakot informācijas jomu un, ja iespējams un vajadzīgs, izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai vajadzētu būt pieejamai visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

c)	neskarot 19. pantu, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošu starpnieka funkciju;

d)	nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām;

e)	pieņemot jebkādus atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu attiecīgo kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus darbību;

f)	centralizējot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. un 35. pantu, sakarā ar regulatīvo ziņošanas pienākumu, kas noteikts finanšu tirgu dalībniekiem, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Iestāde dalās šajā informācijā ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

32. pants

Tirgus attīstības izvērtēšana

1. Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde izvērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu tirgu dalībnieki, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādiem tirgu dalībniekiem.

2. Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

a)	vienotas metodoloģijas, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz finanšu tirgu dalībnieka finansiālo stāvokli;

b)	vienotas pieejas minēto finanšu tirgu dalībnieka noturības izvērtējumu rezultātu paziņošanai;

c)	vienotas metodoloģijas, lai izvērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz finanšu tirgu dalībnieka finansiālo stāvokli, kā arī uz ieguldītājiem un patērētāju informēšanu.

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

4. Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

33. pants

Starptautiskās attiecības

1. Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.

2. Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

34. pants

Citi uzdevumi

2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtējumiem, kuri ietilpst Direktīvas 2004/39/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2007/44/EK, darbības jomā un kuriem saskaņā ar šo direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgo kompetento iestāžu iesniegumiem, var pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības izvērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2004/39/EK 10.b panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms izvērtējuma perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2007/44/EK. Regulas 35. pantu piemēro jomām, par kurām iestāde var sniegt atzinumu.

35. pants

Informācijas vākšana

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri un precizētos formātos. Šādus pieprasījumus iespēju robežās formulē, izmantojot vienotus ziņojuma formātus.

5. Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nesniedz laikus, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, tās valsts ministrijai, kas ir atbildīga par finansēm, kuras rīcībā ir plaša informācija, kā arī attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam.

6. Ja informācija nav pieejama vai tā nav laikus sniegta saskaņā ar 1. vai 5. punktu, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši attiecīgajiem finanšu tirgu dalībniekiem. Pamatotajā pieprasījumā paskaidro, kādēļ ir vajadzīga informācija par katru attiecīgo finanšu tirgu dalībnieku.

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar šo punktu un 5. punktu.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.

7. Iestāde var izmantot saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu ar šo regulu tai noteikto pienākumu izpildi.

36. pants

Attiecības ar ESRK

1. Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

3. Saskaņā ar 4. un 5. punktu iestāde nodrošina pienācīgus pasākumus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantā minētajiem ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem.

4. Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, tā nekavējoties sasauc Uzraudzības padomes sanāksmi un izvērtē šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi.

Ja iestāde neveic pasākumus attiecībā uz ieteikumu, tā paskaidro ESRK un Padomei savas rīcības iemeslus.

Ja ieteikuma saņēmējs neparedz ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.

Informējot Padomi un ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.

6. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

37. pants

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa

1. Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10 līdz 15. pantu attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķus finanšu tirgu dalībniekus, arī par 16. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.

2. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv finanšu tirgu dalībniekus, kas darbojas Savienībā, to darbinieku pārstāvjus, kā arī patērētājus, finanšu pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus. Vismaz pieci locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv finanšu tirgu dalībniekus.

3. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā.

4. Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts 70. pantā, un nodrošina Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka pienācīgu kompensāciju. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

5. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa sniedz atzinumus un konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas noteikti 10. līdz 16. un 29., 30. un 32. pantā.

6. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

7. Iestāde dara zināmus atklātībai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus.

38. pants

Aizsargpasākumi

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 18. vai 19. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un speciāli izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek izbeigta.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atstāt spēkā iestādes lēmumu saskaņā ar piekto daļu, iestādes lēmuma izpilde tiek pārtraukta.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un detalizēti izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.

Padome desmit darbdienu laikā sasauc sanāksmi un ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums tiek atcelts.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atcelt iestādes lēmumu saskaņā ar ceturto daļu, iestādes lēmuma izpildes apturēšana tiek izbeigta.

4. Ja Padome saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu neatcelt iestādes lēmumu saistībā ar 18. panta 3. punktu un attiecīgā dalībvalsts joprojām uzskata, ka šis iestādes lēmums skar tās fiskālos pienākumus, minētā dalībvalsts var informēt Komisiju un iestādi un lūgt Padomei vēlreiz izskatīt šo jautājumu. Attiecīgā dalībvalsts skaidri norāda iemeslus, kādēļ tā nepiekrīt Padomes lēmumam.

Četru nedēļu laikā pēc iepriekšējā daļā minētā paziņojuma Padome apstiprina savu sākotnējo lēmumu vai pieņem jaunu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Padome četru nedēļu laikposmu var pagarināt vēl par četrām nedēļām, ja lietas konkrētie apstākļi to prasa.

5. Jebkāda šā panta ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši saistībā ar iestādes lēmumu, kam nav būtiska vai materiāla fiskāla ietekme, ir aizliegta, jo nav savienojama ar iekšējo tirgu.

39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

2. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

3. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4. Pieņemot lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

5. Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus dara zināmus atklātībai, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu tirgu dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publiskošana nav pretrunā ar finanšu tirgu dalībnieka likumīgajām interesēm to komercnoslēpumu aizsardzībā vai ja tā var nopietni apdraudēt finanšu tirgu parasto darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

III NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

1. IEDAĻA

Uzraudzības padome

40. pants

Sastāvs

1. Uzraudzības padomi veido:

a)	priekšsēdētājs, kuram nav balsstiesību;

b)	par finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, šie vadītāji tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;

c)	viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

d)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;

e)	pa vienam pārstāvim no abām pārējām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

2. Uzraudzības padome ar Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu regulāri rīko kopīgas sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

5. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 97/9/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

6. Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.

41. pants

Iekšējās komitejas un darba grupas

2. Šīs regulas 19. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, lai atvieglotu objektīvu domstarpību risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas domstarpībās, un kam šajā konfliktā nav nekādu interešu, ne arī tiešas saistības ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

4. Uzraudzības padome pieņem 2. punktā minētās darba grupas reglamentu.

42. pants

Neatkarība

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

43. pants

Uzdevumi

1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un ir atbildīga par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

2. Uzraudzības padome pieņem viedokļus, ieteikumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas.

3. Uzraudzības padome ieceļ priekšsēdētāju.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

6. Uzraudzības padome pieņem iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

7. Uzraudzības padome pieņem budžetu saskaņā ar 63. pantu.

44. pants

Lēmumu pieņemšana

1. Uzraudzības padomē lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

2. Uzraudzības padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās biedru, un tās vada priekšsēdētājs.

3. Uzraudzības padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

4. Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp attiecīgā gadījumā – noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem, ja vien 75. panta 3. punktā vai aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, nav paredzēts citādi.

2. IEDAĻA

Valde

45. pants

Sastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.

Katram Valdes loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas viņu var aizvietot, ja viņš nevar ierasties.

2. Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 63. pantā minētajiem jautājumiem.

Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

3. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā.

46. pants

Neatkarība

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz arī citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Valdes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

47. pants

Uzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

5. Saskaņā ar 72. pantu Valde pieņem īpašus noteikumus par piekļuves tiesībām iestādes dokumentiem.

7. Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

8. Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

3. IEDAĻA

Priekšsēdētājs

48. pants

Iecelšana un uzdevumi

1. Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.

2. Priekšsēdētāju amatā ieceļ Uzraudzības padome saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.

3. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4. Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā izvērtējumu, Uzraudzības padome, ja tā saņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, var vienreiz pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

5. Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

Priekšsēdētājam neaizliedz Uzraudzības padomei apspriest jautājumus, kas saistīti ar priekšsēdētāju, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību atbrīvot viņu no amata, un viņš nedrīkst iesaistīties pārrunās par šo jautājumu.

49. pants

Neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.

50. pants

Ziņojums

2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1. punktā minētā ziņojuma sniegšanas sniedz Eiropas Parlamentam rakstisku pārskatu par iestādes veiktajiem pasākumiem.

3. Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai pārskatā iekļauj arī attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

4. IEDAĻA

Izpilddirektors

51. pants

Iecelšana

1. Iestādi vada izpilddirektors, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

3. Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4. Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome jo īpaši izvērtē:

a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.

5. Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

52. pants

Neatkarība

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt izpilddirektoru, tam pildot savus pienākumus.

53. pants

Uzdevumi

1. Izpilddirektors atbild par iestādes vadību un sagatavo Valdes darbu.

2. Izpilddirektors atbild par iestādes ikgadējās darba programmas ieviešanu, ko vada Uzraudzības padome un kontrolē Valde.

4. Izpilddirektors sagatavo daudzgadu darba programmu, kā norādīts 47. panta 2. punktā.

5. Katru gadu līdz 30. jūnijam izpilddirektors sagatavo darba programmu nākamajam gadam, kā noradīts 47. panta 2. punktā.

6. Izpilddirektors sastāda provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpilda iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu.

8. Izpilddirektors īsteno 68. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz iestādes personālu un risina personāla jautājumus.

IV NODAĻA

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOPĒJĀS STRUKTŪRAS

1. IEDAĻA

Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja

54. pants

Izveide

1. Ar šo regulu izveido Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.

2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:

—	finanšu konglomerātiem,

—	grāmatvedību un revīziju,

—	mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi,

—	privāto klientu ieguldījumu projektiem,

—	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumiem, un

—	informācijas apmaiņu ar ESRK un attiecību veidošanu starp ESRK un EUI.

4. Ja finanšu tirgu dalībnieks darbojas dažādās nozarēs, Apvienotā komiteja atrisina domstarpības saskaņā ar 56. pantu.

55. pants

Sastāvs

1. Apvienoto komiteju veido EUI priekšsēdētāji un attiecīgā gadījumā – jebkuras saskaņā ar 57. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

2. Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuras 57. pantā minētās apakškomitejas sanāksmēs kā novērotājus.

4. Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

56. pants

Kopējas nostājas un kopēji akti

Saskaņā ar II nodaļā noteiktajiem uzdevumiem un jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi).

Aktus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 15. pantam, 17., 18. vai 19. pantam attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanu, kas ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) kompetencē, attiecīgā gadījumā līdztekus pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde).

57. pants

Apakškomitejas

1. Piemērojot 56. pantu, izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

2. Apakškomiteju veido 55. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3. Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī Apvienotās komitejas loceklis.

4. Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.

2. IEDAĻA

Apelācijas padome

58. pants

Sastāvs un darbība

1. Apelācijas padome ir apvienota EUI struktūra.

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

4. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi.

6. Apelācijas padome lēmumus pieņem pēc vairākuma principa – vismaz ar četrām no sešām locekļu balsīm. Ja pārsūdzētais lēmums ir šīs regulas darbības jomā, tad vismaz viens lemjošā vairākumaā loceklis ir viens no tiem diviem Apelācijas padomes locekļiem, kurus iecēlusi iestāde.

7. Apelācijas padomi priekšsēdētājs sasauc pēc nepieciešamības.

8. EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

59. pants

Neatkarība un objektivitāte

1. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi neveic citus pienākumus attiecībā uz iestādi, tās Valdi vai Uzraudzības padomi.

2. Apelācijas padomes locekļi nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi ir iepriekš pārstāvējuši vienu no procesā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

3. Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka citam loceklim nevajadzētu piedalīties kādā apelācijas tiesvedībā, šis loceklis attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

5. Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

Lai pieņemtu minēto lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku. Ja vietnieks ir līdzīgā situācijā, iestādes priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citu vietnieku vidus.

6. Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

Šos paziņojumus katru gadu rakstiski dara zināmus atklātībai.

V NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

60. pants

Apelācijas

2. Apelāciju kopā ar pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā iestāde lēmumu publicēja.

Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

3. Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4. Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā aicina apelācijas tiesvedībā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās paziņojumiem vai citu apelācijas tiesvedībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

6. Apelācijas padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

7. Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un iestāde tos dara zināmus atklātībai.

61. pants

Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1. Saskaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesā var celt prasību, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, iestādes pieņemtu lēmumu.

2. Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par iestādes lēmumiem var celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

3. Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Eiropas Savienības Tiesā var celt prasību sakarā ar bezdarbību.

4. Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

62. pants

Iestādes budžets

1. Iestādes, kura saskaņā ar 185. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (47) (turpmāk “Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:

to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu tirgu dalībnieku uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem. Piemērojot šo pantu, Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punkts būs spēkā pēc tajā noteiktā termiņa beigām 2014. gada 31. oktobrī;

b)	Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā);

c)	jebkura iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

2. Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

3. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4. Visu iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo iestādes budžetā.

63. pants

Budžeta izstrāde

2. Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk kopā “budžeta lēmējinstitūcija”) tāmi un Eiropas Savienības budžeta projektu.

4. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem iestādes štata plānu. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj iestādes subsīdiju apropriāciju.

6. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde ir iecerējusi sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par projektu informē iestādi par savu nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja netiek saņemta atbilde, iestāde var turpināt iecerētās darbības veikšanu.

64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

Tad Komisijas kredītrīkotājs konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.

3. Pēc Revīzijas palātas novērojumu saņemšanas par iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu izpilddirektors, uzņemoties atbildību, izstrādā iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos Valdei viedokļa saņemšanai.

4. Valde izsaka viedokli par iestādes galīgajiem pārskatiem.

6. Nobeiguma pārskatus publicē.

7. Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Izpilddirektors nosūta minētās atbildes kopiju Valdei un Komisijai.

65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (48), ja vien to nenosaka vajadzība veikt specifiskas darbības, kas nepieciešamas iestādes darbībai, un tikai saņemot iepriekšēju Komisijas piekrišanu.

66. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas mērķiem iestādei bez ierobežojumiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Iestāde pievienojas iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF (49) un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

67. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz iestādi un tās personālu attiecas Protokols (Nr. 7) par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

68. pants

Personāls

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

69. pants

Iestādes atbildība

1. Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

2. Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret iestādi reglamentē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz iestādes personālu.

70. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

Viņiem piemēro Civildienesta noteikumu 16. pantu.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem darbiniekiem pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

Ne dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, ne jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt iestādes darbiniekus, kad tie veic savus pienākumus.

3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu tirgu dalībniekiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

4. Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu 2001/844/EK/EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (50).

71. pants

Datu aizsardzība

72. pants

Piekļuve dokumentiem

1. Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2. Valde līdz 2011. gada 31. maijam veic praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

73. pants

Valodu lietojums

1. Iestādei piemēro Padomes Regulu Nr. 1, ar ko nosaka valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā (51).

2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.

3. Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

74. pants

Mītnes nolīgums

75. pants

Trešo valstu līdzdalība

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, jo īpaši attiecībā uz šo valstu, kas minētas 1. punktā, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību – kā novērotājiem – Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

76. pants

Sagatavošanas darbības

1. Laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms iestādes izveidošanas CESR cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotos tam, ka iestāde aizstāj CESR.

2. Pēc iestādes izveidošanas Komisija atbild par iestādes administratīvo izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, līdz iestāde ir iecēlusi izpilddirektoru.

Šajā nolūkā Komisija var uz ierobežotu laiku iecelt vienu amatpersonu izpilddirektora funkciju veikšanai līdz brīdim, kad izpilddirektors uzņemas pienākumu veikšanu pēc tam, kad viņu iecēlusi Uzraudzības padome saskaņā ar 51. pantu. Minētais laikposms nav ilgāks par to, kas vajadzīgs, lai iestāde ieceltu amatā izpilddirektoru.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar Uzraudzības padomes un Valdes pilnvaras.

4. Iestāde tiek uzskatīta par CESR tiesību pārņēmēju. Vēlākais iestādes izveidošanas dienā visi CESR aktīvi un pasīvi, un visas nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CESR sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. CESR un Komisija locekļi veic minētā paziņojuma revīziju un to apstiprina.

77. pants

Pārejas noteikumi par personālu

1. Atkāpjoties no 68. panta, visus darba līgumus un norīkojuma nolīgumus, kurus noslēgusi CESR vai tās sekretariāts un kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī, īsteno līdz to beigu termiņam. Tos nedrīkst pagarināt.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumus ar CESR vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

78. pants

Valstu noteikumi

Dalībvalstis pieņem noteikumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

79. pants

Grozījumi

Ar šo tiek grozīts Lēmums Nr. 716/2009, ciktāl CESR tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B iedaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.

80. pants

Atcelšana

Ar šo no 2011. gada 1. janvāra tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/77/EK, ar ko izveido EBUK.

81. pants

Pārskatīšana

kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību konverģenci:

i)	konverģenci attiecībā uz kompetento iestāžu funkcionālo neatkarību un standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;

ii)	iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;

b)	uzraudzītāju kolēģiju darbību;

c)	panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, ietverot arī Savienības finansējuma mehānismus;

d)	iestādes nozīmi attiecībā uz sistēmisko risku;

e)	regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;

f)	regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu.

2. Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:

a)	vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;

b)	vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;

c)	vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;

d)	vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

e)	vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

f)	vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;

g)	vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;

h)	vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.

4. Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

82. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 76. pantu un 77. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Iestāde tiek izveidota 2011. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 24. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

O. CHASTEL

(1) OV C 13, 20.1.2010., 1. lpp.

(2) 2010. gada 22. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 17. novembra lēmums.

(4) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

(5) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.

(6) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.

(7) OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.

(8) OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.

(9) OV C 184 E, 8.7.2010., 214. lpp.

(10) OV C 184 E, 8.7.2010., 292. lpp.

(11) OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.

(12) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(13) OV L 25, 29.1.2009., 23. lpp.

(14) OV L 25, 29.1.2009., 28. lpp.

(15) OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.

(16) Eiropas Tiesas ziņojumi, 2006., lappuse I-03771, 44. punkts.

(17) OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

(18) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(19) OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.

(20) OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

(21) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(22) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(23) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(24) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(25) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(26) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(27) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

(28) OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

(29) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.

(30) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(31) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.

(32) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

(34) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(35) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(36) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(37) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(38) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(39) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(40) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(41) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(42) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(43) OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.

(44) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(45) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 12. lpp.

(46) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 48. lpp.

(47) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(48) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(49) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(50) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(51) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.331.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 331

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 15. decembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK	12
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK	48
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK	84
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES (2010. gada 24. novembris), ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām ( 1 )	120

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Regula (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību	162