20.11.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/2

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1064/2010

(2010. gada 17. novembris),

ar kuru izbeidz daļējo starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. un 5. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 19. pantu un 22. panta 1. punkta pirmo teikumu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) ir iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie kompensācijas pasākumi

(1)

Padome 1999. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (3) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves (“attiecīgais ražojums”) importam. Izmeklēšana, kuras rezultātā pieņēma minēto regulu, turpmāk tekstā ir “sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšana”. Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu no 3,8 % līdz 19,1 % apmērā un piemēroja importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā. Sākotnējās antisubsidēšanas izmeklēšanas periods bija no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 30. septembrim.

(2)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (4) pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 18. pantu saglabāja galīgo kompensācijas maksājumu, ko Indijas izcelsmes PET plēves importam piemēroja ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods bija no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim.

(3)	Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (5) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja Garware Polyester Limited (“Garware”) subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica uzņēmumam Garware.

(4)

Padome 2007. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1124/2007 (6) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz cita Indijas PET plēves ražotāja Jindal Poly Films Limited (“Jindal”), agrākais nosaukums – Jindal Polyester Ltd., subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica uzņēmumam Jindal.

(5)	Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (7) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija sāka pēc savas iniciatīvas attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica šiem uzņēmumiem.

(6)	Padome 2010. gada jūnijā ar Regulu (ES) Nr. 579/2010 (8) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz uzņēmuma Jindal subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko uzņēmumam Jindal noteica ar Regulu (EK) Nr. 367/2006.

1.2. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie antidempinga pasākumi

(7)

Padome 2001. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (9) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuras izcelsme, cita starpā, ir Indijā. Izmeklēšana, kuras rezultātā pieņēma minēto regulu, turpmāk ir “sākotnējā antidempinga izmeklēšana”. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums no 0 % līdz 62,6 % apmērā, ko piemēroja importam no atsevišķi minētiem ražotājiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 53,3 % apmērā.

(8)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 (10) grozīja ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 piemērotos pasākumus. Piemērotais antidempinga maksājums bija no 0 % līdz 18 % apmērā, ņemot vērā faktus, kurus konstatēja galīgo kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanā, ko veica ar Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(9)	Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja Garware subsidēšanu, grozīja galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 piemēroja uzņēmumam Garware.

(10)

Padome 2006. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (11) pēc jauna ražotāja eksportētāja lūguma grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecībā uz SRF Limited. Grozītā regula attiecīgajam uzņēmumam noteica dempinga starpību 15,5 % apmērā un antidempinga maksājumu 3,5 % apmērā, ņemot vērā uzņēmuma eksporta subsīdiju starpību, kas noskaidrota antisubsidēšanas izmeklēšanā, pēc kuras pieņēma Regulu (EK) Nr. 367/2006. Uzņēmumam nebija noteikts individuāls kompensācijas maksājums, tāpēc tam piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma likmi.

(11)

Padome 2007. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (12) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes PET plēves importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu. Ar to pašu regulu izbeidza daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu, ko attiecināja uz vienu Indijas ražotāju eksportētāju.

(12)	Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija sāka pēc savas iniciatīvas attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, grozīja galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 piemēroja šiem uzņēmumiem.

2. PROCEDŪRA

2.1. Pārskatīšanas pamatojums

(13)

Pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantu iesniedza Indijas ražotājs eksportētājs Polyplex Corporation Limited (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījums attiecās vienīgi uz ražojuma definīciju, lai pārbaudītu, vai uz konkrētiem ražojuma veidiem attiecas antidempinga un kompensācijas pasākumi, ko piemēro PET plēves importam.

(14)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja neiekļaut silikonizēta poliestera plēvi (“SPRL”), ciktāl uz to attiecas konkrētā ražojuma definīcija, pašreizējo antidempinga un kompensācijas pasākumu darbības jomā, ko piemēro Indijas izcelsmes PET plēves importam. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pirmšķietamus pierādījumus, ka SPRL fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības būtiski atšķiras no attiecīgā ražojuma īpašībām.

2.2. Pārskatīšanas sākšana

(15)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2009. gada 9. septembrī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (13) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta noteikumiem un antisubsidēšanas pamatregulas 19. panta noteikumiem sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās vienīgi uz ražojuma definīciju. Pārskatīšanā īpaši bija jānosaka, vai SPRL ir iekļauta attiecīgā ražojuma definīcijā, kā bija noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

2.3. Pārskatīšanas izmeklēšana

(16)

Komisija oficiāli informēja Indijas Republikas (“attiecīgā valsts”) iestādes un visas pārējās zināmās attiecīgās personas, t. i., ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, lietotājus un importētājus Savienībā un ražotājus Savienībā, ka tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšanas izmeklēšana. Ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(17)	Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(18)	Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām attiecīgajām personām un visām pārējām personām, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(19)	Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza pieprasījuma iesniedzējs, divi citi Indijas ražotāji eksportētāji, četri ražotāji Savienībā un divi importētāji Savienībā.

(20)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai novērtētu, vai jāgroza pašreizējo antidempinga un kompensācijas pasākumu darbības joma, kā arī veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

—	Garware Polyester Limited, Mumbajā, Indijā,

—	Mitsubishi Polyester Film, Vīsbādenē, Vācijā,

—	Polyplex Corporation Limited, Noidā, Indijā.

(21)	Izmeklēšana attiecās uz laiku no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

3. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(22)	Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 367/2006 un (EK) Nr. 1292/2007, proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kas pašlaik atbilst KN kodam ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

4. PĀRSKATĪŠANAS IZMEKLĒŠANAS KONSTATĒJUMI

4.1. Vispārīga informācija

(23)	PET plēve ir pašnelīmējoša polietilēntereftalāta plēve. PET plēvi vienmēr ražo no PET polimēra, un tā sastāv no pamatplēves, kam var veikt turpmāku apstrādi ražošanas procesā vai pēc tā. Šāda pamatplēves apstrāde parasti var ietvert apstrādi ar koronu, metalizāciju vai ķīmisko pārklāšanu.

(24)

PET plēvēm ir specifiskas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kuras tās padara atšķirīgas no citām plēvēm. Dažas no šīm PET plēvju īpašībām ir, piemēram, stiepes izturība, ļoti labas elektriskās īpašības, zema mitruma absorbēšanas spēja un mitrumizturība, zema saraušanās spēja un labas barjeras funkcijas. Tādēļ, lai gan šīs specifiskās īpašības nosaka dažādus PET plēvju veidus, šiem veidiem saglabājas tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās PET plēves pamatīpašības. PET plēvei ir pieci plaši galaizmantojuma veidi, kas ietilpst piecos tirgus segmentos, t. i., magnētiskie nesēji, iepakojums, elektriskie, attēlveides un rūpnieciskie lietojumi.

4.2. Metodoloģija

(25)

Lai novērtētu, vai SPRL un citi PET plēves veidi ir jāuzskata par vienu ražojumu vai diviem atšķirīgiem ražojumiem, tika pārbaudīts, vai SPRL un citiem PET plēves veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. Turklāt pārbaudīja ražošanas procesu, atšķirības galaizmantojumos un savstarpējo aizstājamību, kā arī atšķirības izmaksās un cenās.

4.3. Lietas dalībnieku galvenie argumenti

(26)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka SPRL fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības atšķiras no attiecīgā ražojuma īpašībām. Proti, relatīvi zemais SPRL pielipšanas spēks un tās zemais virsmas spraigums padara plēvi slidenu, tādēļ tās virsma nepieņem iespiedkrāsas, pārklājumus, līmes un metalizāciju. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju nesacietējušā silikona migrācijas dēļ pašā SPRL tādas SPRL otrai pusei, kurai pārklājums uzklāts tikai vienā pusē, piemīt būtiskas atšķirības fizikālajās un tehniskajās īpašībās salīdzinājumā ar citiem PET plēves veidiem. Šīs īpašības, iespējams, kavē SPRL izmantošanu PET pamatplēves rūpniecības nozarēs, kas noteiktas sākotnējā izmeklēšanā, t. i., iepakojums, magnētiskie nesēji, elektriskie, attēlveides un rūpnieciskie lietojumi. Savukārt citu PET plēvju veidu funkcionāli aktīvā virsma ļauj tos izmantot kā plēvi, jo tie neatgriezeniski pielīp lipīgām virsmām. Tādēļ pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka SPRL nav savstarpēji aizstājama tās lietojumos ar citu PET plēves veidu.

(27)

Savienības nozares pārstāvji apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēja argumentu pamatā ir divi turpmāk minētie mākslīgi ierobežotu salīdzinājumu kopumi. Pirmkārt, pieprasījuma iesniedzējs salīdzināja SPRL ar šauru PET plēvju kopumu, t. i., PET pamatplēvi, nevis ar citiem pārklātās PET plēves veidiem, kuri ir salīdzināmāki ar SPRL. Otrkārt, šis, iespējams, ierobežotais salīdzinājums tika veikts tikai attiecībā uz ļoti selektīvu un ierobežotu fizikālo un ķīmisko īpašību kopumu. Savienības nozares pārstāvji apgalvoja, ka, salīdzinot SPRL ar plašu citu PET plēves veidu kopumu un ņemot vērā reprezentatīvu skaitu ķīmisko un fizikālo īpašību, ir skaidrs, ka SPRL ir tāds pats ražojums kā citi PET plēves veidi un ka tam būtu jāpaliek antidempinga un kompensācijas pasākumu darbības jomā. Saskaņā ar Savienības nozares pārstāvju apgalvojumiem SPRL faktiski ir PET plēve, kas pārklāta ar silikona slāni. Tā nav konceptuāli atšķirīga no citiem pārklātas plēves veidiem, piemēram, metalizētās plēves vai plēves ar antistatisku pārklājumu vai plēves ar barjerpārklājumu, un kā tāda nepārprotami ir attiecīgais ražojums. Lai pamatotu savus apgalvojumus, Savienības nozares pārstāvji veica vairāku dažādu PET plēves veidu vairāku dažādu fizikālo un ķīmisko īpašību salīdzinājumu.

4.4. Konstatējumi

4.4.1. Fizikālās un ķīmiskās īpašības

(28)

Izmeklēšanā atklājās, ka abas 27. apsvērumā minētās īpašības, t. i., relatīvi zemais SPRL pielipšanas spēks un tās zemais virsmas spraigums, ir papildu īpašības salīdzinājumā ar PET plēves fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām pamatīpašībām, kā noteikts sākotnējā antidempinga izmeklēšanā (14) un minēts 24. apsvērumā. Šajā saistībā jāatzīmē, ka SPRL piemīt tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, kādas ir citiem PET plēves veidiem.

(29)

Attiecībā uz SPRL raksturīgajām divām īpašībā, t. i., relatīvi zemo SPRL pielipšanas spēku un tās zemo virsmas spraigumu, tika konstatēts, ka tās nav SPRL īpašības kā tādas, bet drīzāk šīs plēves silikona virsmas īpašības vai faktiski silikona īpašības. Pārklāšana ar silikonu, kā arī pārklāšana ar jebkuru citu vielu izmaina dažas no plēves virsmas īpašībām, bet neizmaina pašas PET pamatplēves fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, kuras zem pārklājuma slāņa saglabājas nemainīgas.

(30)

Lai gan PET plēves pārklāšana ar silikonu sekmē zemu atlaišanas jaudu un arī zemu virsmas spraigumu, līdzīgu apgalvojumu varētu teikt attiecībā uz citiem pārklājumu veidiem, piemēram, PET plēves virsma iegūst citas specifiskas īpašības, ja to pārklāj ar cita veida pārklājumiem. Dažos gadījumos pārklājums var sekmēt tādu īpašību rašanos, kuru rezultātā PET plēve ir piemērota tikai ļoti specifiskiem lietojumiem. Silikona pārklājums šajā ziņā noteikti nav unikāls. Starp citiem īpašiem produktiem ar cita veida pārklājumiem ir, piemēram, termoplēves, plēves ar pretsvīšanas pārklājumu, novilces/blīvēšanas plēves un ar poliesteri pārklātas plēves. Tomēr visiem šiem veidiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un tie ir attiecīgā ražojuma veidi, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(31)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka nav būtisku atšķirību SPRL un citu PET plēves veidu fizikālajās, tehniskajās un ķīmiskajās pamatīpašībās, kas pamatotu SPRL izslēgšanu no ražojuma definīcijas.

4.4.2. Citu kritēriju salīdzinājums

(32)	Pabeigtības labad izskatīja arī citus apgalvojumus, ko pieprasījuma iesniedzējs bija ietvēris pārskatīšanas pieprasījumā, mēģinādams pierādīt, ka SPRL un PET plēve ir atšķirīgi ražojumi.

4.4.2.1. Ražošanas process

(33)	Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka SPRL ir vajadzīgas atsevišķas ražošanas iekārtas salīdzinājumā ar citiem ražotajiem PET plēves veidiem.

(34)	Kā minēts 23. apsvērumā, PET plēvi vienmēr ražo no PET polimēra un tā sastāv no pamatplēves, kam var veikt turpmāku apstrādi vai nu ražošanas procesa laikā, vai pēc tam. Šāda pamatplēves apstrāde parasti var ietvert apstrādi ar koronu, metalizāciju vai ķīmisko pārklāšanu.

(35)

SPRL ir PET plēve, kas pārklāta ar silikona slāni. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pastāv divas atšķirīgas SPRL ražošanas tehnoloģijas. Savienības ražotājs, uz kuru attiecās izmeklēšana, izmanto ražošanas centrēto pārklāšanas tehnoloģiju. Šajā procesā PET pamatplēvi pārklāj ražošanas procesā pirms stiepšanas. Pārklāšanas modulis ir papildu, noņemama ražošanas iekārtas daļa. Savukārt Indijas ražotāji, uz kuriem attiecās izmeklēšana, izmanto necentrēto pārklāšanas tehnoloģiju. Izmantojot šo procesu, PET plēvi vispirms izstrādā un pēc tam pārklāšanu veic atsevišķā ražošanas iekārtā.

(36)

Tika konstatēts, ka izvēles pamatā starp centrēto un necentrēto pārklāšanas tehnoloģiju ir tikai ekonomiskas dabas iemesli – ieguldījumu izmaksas attiecībā uz pārvietojamiem centrētās pārklāšanas moduļiem ir apmēram 10 reizes augstākas par ieguldījumu necentrētajā pārklāšanas iekārtā. Centrētās pārklāšanas tehnoloģijas priekšrocība ir tāda, ka iekārtas ātrums ir daudz lielāks, kas nodrošina būtiskus ražošanas apjomus. Centrētā ražošana arī sekmē ietaupījumus uz katru vienību attiecībā uz silikona izmaksām, jo silikona slānis ir plānāks nekā necentrētās pārklāšanas gadījumā.

(37)

Jāatzīmē, ka divu dažādu pārklāšanas metodiku esība nemaina SPRL fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, kas saglabājas tādas pašas salīdzinājumā ar citu PET plēves veidu īpašībām. Patiesi, dažādi ražošanas procesi kā tādi nav būtiski, nosakot, vai ražojuma veids ir atšķirīgs ražojums, ja šajos procesos iegūtie ražojuma veidi ir līdzīgi attiecībā uz fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām pamatīpašībām.

4.4.2.2. Atšķirības galaizmantojumā un savstarpējā aizstājamība

(38)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka starp SPRL un citiem PET plēves veidiem nav savstarpējas aizstājamības to lietojumos. Šis apgalvojums izmeklēšanā apstiprinājās. Tomēr, kā konstatēja sākotnējā izmeklēšanā, šāds apgalvojums ir spēkā arī attiecībā uz citiem PET plēves veidiem, kam veikta īpaša apstrāde.

(39)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pārklājuma vai PET plēves jebkuras citas īpašas apstrādes mērķis ir to padarīt piemērotu konkrētiem specifiskiem lietojumiem. Vielai, kas izvēlēta pārklājuma slāņa veidošanai, katrā gadījumā ir konkrētas īpašības, kuras sekmē attiecīgo mērķi. Piemēram, silikons piešķir zemu atlaišanas jaudu. Pārklājuma vielai var būt citas specifiskas īpašības (silikona gadījumā tas ir zems virsmas spraigums), kas pārklātā ražojuma izmantošanu citiem lietojumiem padara neiespējamu. Ir vairāku citu veidu PET plēves, kas pārklātas ar citām vielām vai apstrādātas citādi un kam iepriekš minēto iemeslu dēļ ir īpaši un ierobežoti lietojumi.

(40)	Tādēļ, lai gan SPRL izmanto tieši konkrētiem lietojumiem, tās fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības ir tādas pašas kā citu PET plēves veidu īpašības. Rezultātā savstarpējas aizstājamība un galaizmantojums nav būtiski, nosakot, vai SPRL ir atšķirīgs ražojums.

4.4.2.3. Izmaksu un cenu atšķirības

(41)	Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka PET pamatplēves pārklāšanas process ar silikonu ir saistīts ar papildu izmaksām.

(42)

Patiesi tika konstatēts, ka silikona pārklājuma papildu izmaksas var veidot līdz 10 % no ražošanas izmaksām atkarībā no izvēlētās pārklāšanas metodes. Kā aprakstīts 35. un 36. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs ir izvēlējies dārgāku metodi attiecībā uz silikona izmaksām katrai vienībai. Tomēr jāuzsver, ka šīs ir papildu izmaksas salīdzinājumā ar PET pamatplēves ražošanas izmaksām. PET pamatplēves pārklāšana ar citām vielām, kā arī metalizācijas process palielina ražošanas izmaksas un attiecīgi arī cenas.

(43)

Taču šajā saistībā uzskata, ka silikona pārklājuma papildu izmaksas pašas par sevi nav noteicošs kritērijs, nosakot, vai SPRL ir atšķirīgs ražojums. Patiesi, atšķirības izmaksās un cenās pašas par sevi nepamato secinājumu, ka konkrēti ražojuma veidi jāuzskata par atšķirīgiem ražojumiem, kamēr šim veidam ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, kādas ir attiecīgajam ražojumam.

5. SECINĀJUMI PAR RAŽOJUMA DEFINĪCIJU

(44)

Izmeklēšanas konstatējumi apstiprināja, ka PET plēves pārklāšanas ar silikonu procesa rezultātā rodas galaprodukta atšķirīga virsma salīdzinājumā ar PET pamatplēvi. Tomēr šis process neizmaina ražojuma fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Patiesi, izmeklēšanā konstatēja, ka tirgū ir vairāki īpaši apstrādāti PET plēves veidi, kas ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt citi analizētie kritēriji, t. i., ražošanas process, savstarpēja aizstājamība/galaizmantojums un izmaksu un cenu atšķirības, nemainīja šo konstatējumu.

(45)	Visas ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika izdarīti iepriekš minētie secinājumi. Ieinteresētajām personām deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja iesniegt apsvērumus.

(46)	Ieinteresēto personu mutiskie un rakstiskie komentāri tika pienācīgi ņemti vērā, bet tie nemainīja secinājumu negrozīt ražojuma definīciju saistībā ar spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas noteikti PET plēves importam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izbeigta daļēja starpposma pārskatīšana attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Indijas izcelsmes PET plēves veidu importam, negrozot spēkā esošos antidempinga un kompensācijas pasākumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 17. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. REYNDERS

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(3) OV L 316, 10.12.1999., 1. lpp.

(4) OV L 68, 8.3.2006., 15. lpp.

(5) OV L 236, 31.8.2006., 1. lpp.

(6) OV L 255, 29.9.2007., 1. lpp.

(7) OV L 6, 10.1.2009., 1. lpp.

(8) OV L 168, 2.7.2010., 1. lpp.

(9) OV L 277, 23.8.2001., 1. lpp.

(10) OV L 68, 8.3.2006., 6. lpp.

(11) OV L 270, 29.9.2006., 1. lpp.

(12) OV L 288, 6.11.2007., 1. lpp.

(13) OV C 215, 9.9.2009., 19. lpp.

(14) Regulas (EK) Nr. 367/2001 10. apsvērums.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

20.11.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/21

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas ir pieejama šādā tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 29 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz komerciāla transportlīdzekļa kabīnē esošu personu aizsardzību

Ar visiem grozījumiem līdz

03. grozījumu sērijai, kas stājas spēkā 2011. gada 30. janvārī.

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

4.	Apstiprinājums

Prasības

6.	Transportlīdzekļa tipa pārveidošana un apstiprinājuma paplašināšana

7.	Ražošanas atbilstība

8.	Sankcijas par ražošanas neatbilstību

9.	Pilnīga ražošanas izbeigšana

10.	Pārejas noteikumi

11.	To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums. –

EEK tipa apstiprinājuma dokumentācija

1. daļa.– Informācijas dokumenta paraugs

2. daļa.– Paziņojums

2. pielikums. –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums. –

Testa procedūra

1. papildinājums. Instrukcijas par transportlīdzekļa piestiprināšanu testu stendā

2. papildinājums. Drošības telpas noteikšanai izmantojamais manekens

4. pielikums. –

Mehāniskā transportlīdzekļa sēdvietu H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas procedūra

1. papildinājums. Telpiskās H punkta ierīces apraksts

2. papildinājums. Telpiskā atskaites sistēma

5. pielikums. –

Atskaites dati par sēdvietām

1. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz N (1) kategorijas transportlīdzekļiem ar atsevišķu vadītāja kabīni saistībā ar kabīnē esošo personu aizsardzību.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas:

2.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu prasībām attiecībā uz transportlīdzekļa kabīnē esošo personu aizsardzību frontāla trieciena vai apgāšanās gadījumā;

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir mehāniskā transportlīdzekļa kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā:

2.2.1.

transportlīdzekļa kabīnes izmēri, forma un sastāvdaļu materiāli; vai

2.2.2.

kabīnes stiprinājuma veids pie šasijas rāmja;

2.3.	“šķērsplakne” ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenplaknei;

2.4.	“garenplakne” ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei;

2.5.	“transportlīdzeklis ar izvirzītu kabīni” ir transportlīdzeklis, kam vairāk nekā puse motora garuma atrodas aiz vējstikla pamatnes priekšējā sākumpunkta un stūres rata rumba atrodas transportlīdzekļa garuma priekšējā ceturtdaļā;

2.6.	“R punkts” ir sēdvietas atskaites punkts, kas definēts 4. pielikuma 2.4. punktā;

2.7.	“H punkts” ir punkts, kas definēts 4. pielikuma 2.3. punktā;

2.8.	“A tests” ir frontālā trieciena tests, ar kuru novērtē kabīnes izturību frontālā sadursmē;

2.9.	“B tests” ir pret kabīnes A statņiem vērsta trieciena tests, ar kuru novērtē kabīnes izturību 90° apgāšanās situācijā un tai sekojošā triecienā;

2.10.

“C tests” ir kabīnes jumta izturības tests, ar kuru novērtē kabīnes izturību 180° apgāšanās situācijā;

2.11.

“A statnis” ir priekšējais un ārējais jumta balsts;

2.12.

“vējstikls” ir transportlīdzekļa frontālais stiklojums, kas atrodas starp A statņiem.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz transportlīdzekļa kabīnē esošo personu aizsardzību iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2. Tam pievieno transportlīdzekļa rasējumus, kuros redzams kabīnes novietojums uz transportlīdzekļa un tās piestiprināšanas veids, un pietiekami sīki izstrādātus rasējumus, kas attiecas uz kabīnes uzbūvi, un visus minētos rasējumus iesniedz trīs eksemplāros. Informācijas dokumenta paraugs, kas attiecas uz uzbūves raksturojumu, ir dots 1. pielikuma 1. daļā.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu 5. punkta prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2. Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam tipam. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 03, kas atbilst 03. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma piešķiršanas laikā. Viena un tā pati puse nedrīkst piešķirt šo numuru citam transportlīdzekļa tipam 2.2. punkta nozīmē.

4.3. Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, par transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu saskaņā ar šiem noteikumiem vai par šāda apstiprinājuma paplašināšanu, atteikšanu vai atsaukšanu vai par pilnīgu ražošanas izbeigšanu, paziņo, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts atbilstīgi šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

4.5. Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstīgi vienam vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu numurus un papildu simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6. Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7. Apstiprinājuma marķējumu novieto uz transportlīdzekļa datu plāksnes vai tās tuvumā.

4.8. Šo noteikumu 2. pielikumā ir norādīti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

5. PRASĪBAS

5.1. Vispārīgas prasības

5.1.1. Transportlīdzekļa kabīne ir konstruēta un piestiprināta transportlīdzeklim tā, lai avārijas situācijā, cik vien iespējams, mazinātu tajā esošo personu risku gūt ievainojumus.

5.1.2. Uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, attiecina A un C testus, kas aprakstīti 3. pielikuma 5. un 7. punktā.

Tomēr var uzskatīt, ka transportlīdzeklis, kura tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 33 vai Noteikumiem Nr. 94, atbilst frontālā trieciena testa (A testa) prasībām.

5.1.3. Uz N3 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, attiecina A, B un C testus, kas aprakstīti 3. pielikuma 5., 6. un 7. punktā.

5.1.4. A testu (frontālā trieciena testu) var veikt vienīgi transportlīdzekļiem ar izvirzītu kabīni.

5.1.5. Lai pierādītu atbilsmi iepriekš minētajam 5.1.2. vai 5.1.3. punktam, pēc izgatavotāja izvēles var izmantot vienu, divas vai trīs kabīnes. Tomēr C testa abos posmos testē vienu un to pašu kabīni.

5.1.6. A, B un C tests nav jāveic, ja izgatavotājs ar datorsimulāciju, kabīnes sastāvdaļu izturības aprēķiniem vai citādi tehniskajam dienestam var pierādīt, ka, veicot testus, kabīne netiek deformēta tiktāl, lai apdraudētu tajā esošās personas, proti, to drošības telpu.

5.2. Drošības telpa pēc testa vai testiem

5.2.1. Pēc 5.1.2. vai 5.1.3. punktā minēto testu veikšanas transportlīdzekļa kabīnē ir drošības telpa, kurā 3. pielikuma 2. papildinājumā definēto testa manekenu uz sēdvietas, kas ir vidējā stāvoklī, var ievietot tā, lai tas nesaskartos ar nedeformējamām daļām, kuru cietība pēc Šora ir lielāka vai vienāda ar 50. Šis noteikums neattiecas uz nedeformējamām daļām, kuras no testa manekena var noņemt bez darbarīkiem, pieliekot spēku, kas mazāks par 100 N. Lai vienkāršotu uzstādīšanu, manekenu var ievietot izjauktā veidā un tā salikšanu veikt kabīnē. Šim nolūkam sēdvietu noregulē pēdējā aizmugures stāvoklī, manekenu pilnībā saliek un ievieto tā, lai tā H punkts sakristu ar R punktu. Pēc tam drošības telpas noteikšanai sēdekli pārvieto uz priekšu vidējā stāvoklī. Testa manekena, kas aprakstīts 3. pielikuma 2. papildinājumā, alternatīva ir 50. procentiles vīrieša manekens (Hybrid II vai Hybrid III) ar vai bez mērinstrumentiem, un šāda manekena apraksts ir dots Noteikumos Nr. 94.

5.2.2. Šādi definētu telpu pārbauda katrai izgatavotāja norādītajai sēdvietai.

5.3. Citi nosacījumi

5.3.1. Testu laikā sastāvdaļas, ar kurām kabīne ir piestiprināta šasijas rāmim, var tikt deformētas vai salauztas, bet kabīne nedrīkst atdalīties no šasijas rāmja.

5.3.2. Testu laikā nav pieļaujama durvju atvēršanās, savukārt pēc testēšanas ir pieļaujama durvju neatvēršanās.

6. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA PĀRVEIDOŠANA UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

6.1. Par visiem transportlīdzekļa tipa pārveidojumiem paziņo tai administratīvajai struktūrvienībai, kas piešķīrusi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Šī struktūrvienība var:

6.1.1.

uzskatīt, ka izdarītie pārveidojumi nevar nelabvēlīgi ietekmēt darbību un ka visādā ziņā transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām; vai arī

6.1.2.

pieprasīt papildu testu protokolu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

6.2. Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

6.3. Kompetentā iestāde, kura izdod apstiprinājuma paplašinājumu, šādam paplašinājumam piešķir sērijas numuru un par to informē citas 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

7. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst noteikumiem nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev. 2), ievērojot šādas prasības:

7.1. transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, atbilstot prasībām, kuras izklāstītas iepriekš 5. punktā;

7.2. kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražošanas uzņēmumā piemērotās atbilstības kontroles metodes. Šādas pārbaudes parasti notiek reizi divos gados.

8. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

8.1. Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, var atsaukt, ja nav izpildītas 7.1. punktā noteiktās prasības.

8.2. Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā informē citas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam.

9. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, tas par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc atbilstoša paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

10. PĀREJAS NOTEIKUMI

10.1. Sākot ar 02. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienu, nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

10.2. No 2002. gada 1. oktobra nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, izsniedz EEK apstiprinājumu tikai tad, ja tiek izpildītas šo noteikumu prasības atbilstoši 02. grozījumu sērijai.

10.3. No 2006. gada 1. oktobra nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumu, kas nav izsniegts atbilstoši šo noteikumu 02. grozījumu sērijai.

10.4. No 03. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena no pusēm, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

10.5. Pēc 72 mēnešiem kopš 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, jauniem kabīņu veidiem piešķir EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem tikai tad, ja ir ievērotas prasības, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

10.6. Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājuma paplašinājumus saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.

10.7. Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, 72 mēnešu laikā pēc 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas turpina piešķirt apstiprinājumus tiem transportlīdzekļu tipiem, kuri atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kas grozīti ar iepriekšējām grozījumu sērijām.

10.8. Puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 03. grozījumu sēriju.

10.9. Apstiprinājumi, kas ir saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām, nezaudē spēku pat pēc šo noteikumu 03. grozījumu sērijas stāšanās spēkā, un nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina atzīt minētos apstiprinājumus.

11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

(1) Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2) 1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Serbijai, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (brīvs), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (brīvs), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (brīvs), 34 Bulgārijai, 35 (brīvs), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (brīvs), 42 Eiropas Savienībai (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot attiecīgo ANO EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (brīvs), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai, 51 Korejas Republikai, 52 Malaizijai, 53 Taizemei, 54 un 55 (brīvs) un 56 Melnkalnei, 57 (brīvs) un 58 Tunisijai. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

1. PIELIKUMS

EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA DOKUMENTĀCIJA

1. daļa

INFORMĀCIJAS DOKUMENTA PARAUGS

Saskaņā ar noteikumiem Nr. 29 attiecībā uz kabīnes tipa apstiprināšanu

Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai šā formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

1. Vispārīgā informācija …

1.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

1.2. Tips: …

1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir attiecīgais marķējums: …

1.3.3. Minētā marķējuma novietojums: …

1.4. Transportlīdzekļa kategorija (1): …

1.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

1.6. Montāžas uzņēmuma(-u) adrese(-es): …

2. Transportlīdzekļa uzbūves vispārīgs raksturojums …

2.1. Transportlīdzekļa prototipa fotoattēli un/vai rasējumi: …

2.2. Gatava transportlīdzekļa rasējums mērogā: …

2.3. Asu un riteņu skaits: …

2.6. Motora atrašanās vieta un novietojums: …

2.7. Vadītāja kabīne (virs motora vai aiz motora) (2)…

2.8. Kurā pusē atrodas stūres iekārta: …

3. Masas un gabarīti (kg un mm) (attiecīgā gadījumā sniedz norādi uz rasējumu) …

3.1. Izgatavotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnmasa: …

3.2. Tehniski pieļaujamā maksimālā slodze uz transportlīdzekļa priekšējo asi vai asīm: …

4. Kabīne …

4.1. Kabīnes veids (dienas kabīne/guļamkabīne/augstā jumta kabīne) (3): …

4.2. Izmantotie materiāli un konstrukcijas veids: …

4.3. Durvju konfigurācija un durvju skaits: …

4.4. Rasējumi, kuros attēloti durvju slēgmehānismi un durvju notures detaļas un to novietojums durvīs: …

4.5. Sēdvietu skaits: …

4.6. R punkti: …

4.7. Sīks transportlīdzekļa tipa kabīnes apraksts, norādot tās izmērus, konfigurāciju un materiālus, kā arī stiprinājuma veidu pie šasijas rāmja: …

4.8. Rasējumi, kuros attēlota kabīne un tie iekšējās apdares elementi, kuri ietekmē drošības telpu: …

5. Stūres iekārta …

5.1. Stūres iekārtas(-u) shematiska diagramma(-as): …

5.2. Stūres iekārtas regulēšanas (ja ir) diapazons un veids: …

2. daļa

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Izdevējs

(administratīvās iestādes nosaukums)

…

par transportlīdzekļa tipa (4)

apstiprinājuma piešķiršanu

apstiprinājuma paplašināšanu

apstiprinājuma atteikšanu

apstiprinājuma atsaukšanu

pilnīgu ražošanas izbeigšanu

attiecībā uz transportlīdzekļa kabīnē esošo personu aizsardzību saskaņā ar Noteikumiem Nr. 29.

Apstiprinājuma Nr.: …Paplašinājuma Nr.: …

1. Transportlīdzekļa tirdzniecības nosaukums vai preču zīme: …

2. Transportlīdzekļa tips: …

3. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

4. Izgatavotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

5. Īss kabīnes konstrukcijas un piestiprināšanas veida apraksts: …

6. Transportlīdzeklis nodots apstiprināšanai (datums): …

7. Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

8. Datums, kad minētais dienests izsniedzis protokolu: …

9. Minētā dienesta izsniegtā protokola numurs: …

10. Apstiprinājums piešķirts/atteikts/paplašināts/atsaukts (4) …

11. Apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta uz transportlīdzekļa: …

12. Vieta: …

13. Datums: …

14. Paraksts: …

Šim paziņojumam pievienots to dokumentu saraksts, kas deponēti administratīvajā dienestā, kurš piešķīris apstiprinājumu, un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

(1) Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju 7. pielikumā (R.E.3). (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Rev.2, kas grozīts ar 4. groz.).

(2) Izvirzīta kabīne ir konfigurācija, kam vairāk nekā puse motora garuma atrodas aiz vējstikla pamatnes priekšējā sākumpunkta un stūres rata rumba atrodas transportlīdzekļa garuma priekšējā ceturtdaļā.

(3) Vajadzības gadījumā lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).

(4) Lieko svītrot.

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz komerciāla transportlīdzekļa kabīnē esošo personu aizsardzību ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) ar apstiprinājuma numuru 032439. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājuma piešķiršanas brīdī Noteikumos Nr. 29 jau bija ietverta 03. grozījumu sērija.

B PARAUGS

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 29 un 24 (1). (Noteikumos Nr. 24 absorbcijas koeficenta labotā vērtība ir 1,30 m–1.) Apstiprinājumu numuri norāda, ka minēto apstiprinājumu piešķiršanas brīdī Noteikumos Nr. 29 un 24 bija ietverta 03. grozījumu sērija.

(1) Otrais numurs ir minēts piemēram.

3. PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA

1. Durvis

Pirms testēšanas kabīnes durvis aizver, bet neaizslēdz.

2. Motors

Pirms A testa transportlīdzeklim uzstāda motoru vai maketu, kas līdzinās motoram pēc svara, izmēriem un uzstādīšanas veida.

3. Kabīne

Kabīni aprīko ar stūres mehānismu, stūres ratu, mērierīču paneli un vadītāja un pasažieru sēdvietām. Stūres ratu un sēdvietu noregulē parastiem lietošanas apstākļiem, kā norādījis izgatavotājs.

4. Kabīnes piestiprināšana

A testam kabīni uzstāda transportlīdzeklī. B un C testam kabīni pēc izgatavotāja izvēles uzstāda vai nu transportlīdzeklī, vai uz atsevišķa rāmja. Transportlīdzekli vai rāmi piestiprina, kā norādīts šā pielikuma 1. papildinājumā.

5. Frontālā trieciena tests (A tests)

1. attēls

Frontālā trieciena tests (A tests)

5.1. Triecienelements ir izgatavots no tērauda, tā svars ir sadalīts vienmērīgi un nepārsniedz 1 500 kg. Trieciendevēja virsma ir plakans taisnstūris, kura platums ir 2 500 mm un augstums ir 800 mm (sk. b un h 1. attēlā). Tā malas ir noapaļotas un ar noapaļojuma rādiusu 10 mm ± 5 mm.

5.2. Triecienelementa statīvs ir no cieta materiāla. Triecienelements ir iekārts divās sijās, kas tam ir stingri piestiprinātas, attālums starp tām nav mazāks par 1 000 mm (sk. f 1. attēlā). Siju garums no balstiekārtas ass līdz triecienelementa ģeometriskajam centram nav mazāks par 3 500 mm (L 1. attēlā).

5.3. Triecienelements ir novietots tā, lai vertikālā stāvoklī:

5.3.1.

trieciendevēja virsma saskartos ar transportlīdzekļa priekšējo daļu;

5.3.2.

tā smaguma centrs c būtu novietots 50 + 5/– 0 mm zem vadītāja sēdvietas R punkta; un

5.3.3.

tā smaguma centrs būtu transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknē.

5.4. Trieciens kabīni skar priekšpusē un ir vērsts uz kabīnes aizmuguri. Trieciens vērsts horizontāli, un tā virziens ir paralēls transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei.

5.5. Trieciena spēks ir:

5.5.1.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, – 29,4 kJ;

5.5.2.

N3 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, – 55 kJ.

6. Pret frontālajiem statņiem vērsta trieciena tests (B tests)

2. attēls

Pret frontālajiem statņiem vērsta trieciena tests (B tests)

6.1. Triecienelements ir no cieta materiāla, tā svars ir sadalīts vienmērīgi un nav mazāks par 1 000 kg. To veido cilindrs, kura diametrs ir 600 ± 50 mm un garums b ir vismaz 2 500 mm. Tā malām jābūt noapaļotām, un noapaļojuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 1,5 mm.

6.2. Triecienelementa statīvs ir no cieta materiāla. Triecienelements ir iekārts divās sijās, kas tam ir stingri piestiprinātas, un attālums starp tām (f) nav mazāks par 1 000 mm. Siju garums L no balstiekārtas ass līdz triecienelementa ģeometriskajam centram nav mazāks par 3 500 mm.

6.3. Triecienelements ir novietots tā, lai ar balstiekārtu vertikālā stāvoklī:

6.3.1.

trieciendevēja virsma saskartos ar kabīnes priekšējo daļu;

6.3.2.

tā garenvirziena viduslīnija būtu novietota horizontāli un perpendikulāri kabīnes garenvirziena vertikālajai vidusplaknei;

6.3.3.

tā smaguma centrs atrastos viduspunktā starp apakšējo un augšējo vējstikla malu, mērot uz vējstikla un uz kabīnes garenvirziena vertikālās vidusplaknes;

6.3.4.

tā smaguma centrs būtu kabīnes garenvirziena vidusplaknē;

6.3.5.

tā garums transportlīdzekļa platumā būtu sadalīts vienmērīgi, pārsedzot abu A statņu pilnu platumu.

6.4. Trieciens kabīni skar priekšpusē un ir vērsts uz kabīnes aizmuguri. Trieciens vērsts horizontāli, un tā virziens ir paralēls transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei.

6.5. Trieciena spēks ir 29,4 kJ.

7. Jumta izturības tests (C tests)

3. attēls

Jumta izturības tests (C tests)

7.1. N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļiem vienai un tai pašai kabīnei veic abus testus, kas aprakstīti 7.3. un 7.4. punktā.

7.2. N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un N1 kategorijas transportlīdzekļiem veic vienīgi 7.4. punktā aprakstīto testu.

7.3. N2 kategorijas transportlīdzekļu, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļu dinamiska pirmsslogošana (sk. P1 3. attēlā).

7.3.1. Triecienelements ir no cieta materiāla, tā svars ir sadalīts vienmērīgi un nav mazāks par 1 500 kg.

7.3.2. Trieciendevēja virsma ir plakans taisnstūris. Tās izmēri ir tik lieli, lai 7.3.3. punktā aprakstītajā novietojumā triecienelementa malas nesaskartos ar kabīni.

7.3.3. Triecienelementu un/vai kabīni novieto tā, lai trieciena laikā:

7.3.3.1.

trieciendevēja virsma būtu 20° leņķī pret kabīnes garenvirziena vidusplakni un ne triecienelementu, ne kabīni nevarētu izkustināt;

7.3.3.2.

trieciendevēja virsma visā garumā pārsegtu kabīnes augšējo daļu;

7.3.3.3.

triecienelementa garenvirziena viduslīnija būtu novietota horizontāli un paralēli kabīnes garenvirziena vidusplaknei.

7.3.4. Triecienelements skar kabīnes augšējo daļu tādā veidā, lai trieciena laikā būtu izpildītas 7.3.3. punkta prasības. Trieciens ir vērsts perpendikulāri triecienelementa virsmai un arī kabīnes garenvirziena viduslīnijai. Triecienelements un kabīne var kustēties, ja vien novietojums atbilst prasībām.

7.3.5. Trieciena spēks ir vismaz 17,6 kJ.

7.4. Jumta izturības tests (sk. P2 3. attēlā)

7.4.1. Slodzes elements ir izgatavots no tērauda, un tā svars ir sadalīts vienmērīgi.

7.4.2. Slodzes elementa slogvirsma ir plakans taisnstūris. Tās izmēri ir tik lieli, lai 7.4.4. punktā aprakstītajā novietojumā slodzes elementa malas nesaskartos ar kabīni.

7.4.3. Starp slodzes elementu un tā balstiekārtu vajadzības gadījumā var ievietot lineāru nesošu sistēmu, lai pieļautu kabīnes jumta kustību prom no tās puses, kurā izdarīts trieciens 6.3. punktā minētajā pirmsslogošanas posmā.

7.4.4. Slodzes elementu novieto tā, lai testa laikā:

7.4.4.1.

tas būtu novietots paralēli šasijas xy plaknei;

7.4.4.2.

tas kustētos paralēli šasijas vertikālajai asij;

7.4.4.3.

tā slogvirsma pilnībā pārsegtu kabīnes jumta virsmu.

7.4.5. Ar slodzes elementu kabīnes jumtam uzliek statisku slodzi, kas atbilst maksimālajam pieļaujamajam svaram uz transportlīdzekļa priekšējo asi vai asīm un nepārsniedz 98 kN.

1. papildinājums

INSTRUKCIJAS PAR TRANSPORTLĪDZEKĻA PIESTIPRINĀŠANU TESTU STENDAM

1. Frontālais trieciens

A testu kabīnei, kas ir uzstādīta transportlīdzeklī, veic šādi (sk. 1. attēlu).

1.1. Stiprinājuma ķēdes un virves

Visas stiprinājuma ķēdes un virves ir no tērauda un spēj izturēt vismaz 10 t vilces slodzi.

1.2. Šasijas rāmja bloķēšana

Šasijas rāmja garenvirziena sastāvdaļas visā platumā un ne mazāk kā 150 mm garumā ieķīlē ar koka bluķiem. Bluķu priekšējās malas nedrīkst atrasties pirms kabīnes galējā aizmugures punkta un aiz riteņu bāzes viduspunkta. Pēc izgatavotāja pieprasījuma šasijas rāmi novieto tādā stāvoklī, kādā tas ir piekrautā veidā.

1.3. Piestiprināšana garenvirzienā

Šasijas rāmja kustību uz aizmuguri ierobežo ar ķēdēm vai virvēm (A), kas šasijas rāmja priekšējā daļā piestiprinātas simetriski attiecībā pret tā garenvirziena asi, un attālums starp to stiprinājuma punktiem nav mazāks par 600 mm. Ķēdes vai virves nospriegotā stāvoklī ar horizontāli veido lejupvērstu leņķi, kas nepārsniedz 25°, un to projekcija horizontālajā plaknē ar transportlīdzekļa garenvirziena asi veido leņķi, kas nepārsniedz 10°. Ķēdes vai virves var krustoties.

1.4. Piestiprināšana sānu virzienā

Kustību sānu virzienā ierobežo ar ķēdēm un virvēm (B), kas šasijas rāmim ir piestiprinātas simetriski attiecībā pret tā garenvirziena asi. Stiprinājuma punkti uz šasijas ir ne vairāk kā 5 m un ne mazāk kā 3 m attālumā no transportlīdzekļa priekšpuses. Ķēdes vai virves nospriegotā stāvoklī ar horizontāli veido lejupvērstu leņķi, kas nepārsniedz 20°, un to projekcija horizontālajā plaknē ar transportlīdzekļa garenvirziena asi veido leņķi, kas nav mazāks par 25° un nav lielāks par 45°.

1.5. Ķēžu un virvju spriegošana un piestiprināšana aizmugures virzienā

Sākumā ķēdi vai virvi C spriego ar apmēram 1kN lielu spēku. Tad nospriego visas ķēdes vai virves A un B, un ķēdi vai virvi C spriego ar vismaz 10 kN stiepes spriegumu. Leņķis, ko ķēdes vai virves (C) veido ar horizontāli, nepārsniedz 15°. Punktā D starp šasijas rāmi un zemes virsmu pieliek vertikālu bloķējošu spēku, kas nav mazāks par 500 N.

1.6. Līdzvērtīga uzstādīšana

Pēc izgatavotāja pieprasījuma testu var veikt kabīnei, kas piestiprināta īpašam rāmim, ja var pierādīt, ka šāds uzstādīšanas veids ir līdzvērtīgs uzstādīšanai transportlīdzeklī.

2. Pret frontālajiem statņiem vērsts trieciens

2.1. Kabīne ir uzstādīta transportlīdzeklī (sk. 1. attēlu)

Jāveic pasākumi, lai novērstu transportlīdzekļa būtisku pārvietošanos testa laikā. Šim nolūkam iedarbina rokas bremzi, ieslēdz pārnesumu un priekšējos riteņus nostiprina ar ķīļiem.

2.2. Kabīne piestiprināta pie rāmja

Jāveic pasākumi, lai novērstu transportlīdzekļa būtisku pārvietošanos testa laikā.

3. Jumta izturība

3.1. Kabīne ir uzstādīta transportlīdzeklī

Jāveic pasākumi, lai novērstu transportlīdzekļa būtisku pārvietošanos testa laikā. Šim nolūkam iedarbina rokas bremzi, ieslēdz pārnesumu un priekšējos riteņus nostiprina ar ķīļiem. Dažādu balstiekārtas sastāvdaļu (atsperes, riepas u. c.) deformāciju novērš, izmantojot detaļas no cieta materiāla.

3.2. Kabīne ir piestiprināta pie rāmja

Veic pasākumus, lai novērstu rāmja būtisku pārvietošanos testa laikā.

1. attēls

Frontāla trieciena tests

2. papildinājums

DROŠĪBAS TELPAS NOTEIKŠANAI IZMANTOJAMAIS MANEKENS

4. PIELIKUMS

MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA SĒDVIETU H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA

1. Mērķis

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un faktisko rumpja leņķi mehānisko transportlīdzekļu sēdvietās un pārbaudītu mērījumu datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajām specifikācijām (1).

2. Definīcijas

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas.

2.1. “Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība;

2.1.2.

faktiskais rumpja leņķis un sēdekļa aizmugures balsta leņķis, un to attiecība.

2.2. “Telpiska H punkta ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos rumpja leņķus. Ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3. “H punkts” ir saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru transportlīdzekļa sēdvietā novietotas telpiskas H punkta ierīces rumpja un augšstilba rotācijas centrs. H punkts atrodas ierīces tās centrālās līnijas vidū, kura novilkta starp H punkta projekcijas punktiem abās H punkta ierīces pusēs. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides skatīt 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4. “R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, ko katrai sēdvietai nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs un kurš ir apzīmēts telpiskajā atskaites sistēmā.

2.5. “Rumpja līnija” telpiskās H punkta ierīces zondes centra līnija, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

2.6. “Faktiskais rumpja leņķis” leņķis, kas mērīts telpiskās H punkta ierīces aizmugures leņķa kvadrantā starp vertikālu līniju, kas vilkta caur H punktu, un rumpja līniju. Faktiskais rumpja leņķis teorētiski atbilst sēdekļa aizmugures balsta leņķim (pielaides skatīt 3.2.2. punktā).

2.7. “Sēdekļa aizmugures balsta leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikālu līniju, kas vilkta caur R punktu, un rumpja līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam sēdekļa atzveltnes stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8. “Pasažiera centra plakne” (PCP) ir katrā norādītā sēdvietā novietotas telpiskās H punkta ierīces vidus plakne; to nosaka H punkta koordināte uz Y ass. Atsevišķu sēdekļu centra plakne sakrīt ar pasažiera centra plakni. Citiem sēdekļiem pasažieru centra plakni nosaka izgatavotājs.

2.9. “Trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītā sistēma.

2.10. “Atpazīstamības zīmes” ir tādi fiziski punkti (caurumi, virsmas, zīmes vai robojumi) uz transportlīdzekļa virsbūves, ko nosaka izgatavotājs.

2.11. “Transportlīdzekļa mērīšanas novietojums” ir transportlīdzekļa novietojums, ko nosaka atpazīstamības zīmju koordinātas telpiskā atskaites sistēmā.

3. Prasības

3.1. Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, jāuzrāda visi turpmāk minētie dati vai no tiem attiecīgi atlasīti dati šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātas telpiskajā atskaites sistēmā;

3.1.2.

sēdekļa aizmugures balsta leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) turpmāk 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2. Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1.

H punkta koordinātas un faktiskā rumpja leņķa vērtība, kas iegūta ar turpmāk 4. punktā izklāstīto procedūru, jāsalīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātām un sēdekļa aizmugures balsta leņķa vērtību, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

3.2.2.

R punkta un H punkta relatīvās pozīcijas un attiecību starp sēdekļa aizmugures balsta leņķi un faktisko rumpja leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkta koordinātas atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais rumpja leņķis no sēdekļa aizmugures balsta leņķa neatšķiras vairāk par 5°.

3.2.3.

Ja šie nosacījumi ir ievēroti, R punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi izmanto, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām.

3.2.4.

Ja H punkts vai faktiskais rumpja leņķis neatbilst iepriekš 3.2.2. punktā noteiktajām prasībām, H punkts un sēdekļa aizmugures balsta leņķis jānosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro iepriekš 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5.

Ja vismaz divās no trim 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai arī ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta pozīciju vai par sēdekļa aizmugures balsta leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto smaguma centru vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai sēdekļa aizmugures balsta leņķis.

4. H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas procedūra

4.1. Transportlīdzeklis pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši jāsagatavo 20 ± 10 °C temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls ir telpas temperatūrā. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma sēdekļa komplektus nenoslogo vismaz 30 minūtes pirms telpiskās H punkta ierīces ievietošanas tajos.

4.2. Transportlīdzeklis ir 2.11. punktā definētajā mērīšanas novietojumā.

4.3. Sēdekli, ja tas ir regulējams, vispirms noregulē vistālāk atpakaļ parastā braukšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā vienīgi sēdekļa regulējumu garenvirzienā, izņemot sēdekļa pārvietojumu, kas nav paredzēts parastam braukšanas stāvoklim. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķiska, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Atsperotiem sēdekļiem vertikālo pozīciju stingri nofiksē atbilstoši parastam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4. Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar telpisko H punkta ierīci, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm2 un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem.

Ja sēdeklim testu veic ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, ir tādi paši pamata parametri (2) kā tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5. Telpiskās H punkta ierīces sēdekļa un muguras mezglu novieto tā, lai pasažiera centra plakne (PCP) sakristu ar telpiskās H punkta ierīces centra plakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma telpisko H punkta ierīci drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret PCP, ja telpiskā H punkta ierīce atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala telpisko H punkta ierīci neļauj regulēt.

4.6. Pēdas un apakšējo kājas savienojumu pievieno sēdekļa paliktņa mezglam vai nu atsevišķi, vai izmantojot T veida siju un apakšējo kājas savienojumu. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7. Telpiskās H punkta ierīces pēdu un kāju pozīciju noregulē šādi.

4.7.1.

Norādītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris

4.7.1.1.

Ja nepieciešams, abus pēdu un kāju savienojumus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas uz grīdas būtu dabiskā pozīcijā, attiecīgā gadījumā starp vadības pedāļiem. Kreiso pēdu pēc iespējas novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no telpiskās H punkta ierīces centra plaknes kā labo pēdu – pa labi. Līmeņrādi, ar ko pārbauda telpiskās H punkta ierīces šķērsvirzienu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot sēdekļa paliktni vai pavirzot kājas un pēdas savienojumu uz aizmuguri. Līnijai, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, jābūt perpendikulārai sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.1.2.

Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā ir atbalstīta. Saglabā projekcijas punktu uzstādījumu.

4.7.2.

Norādītā sēdvieta: malējā aizmugurējā.

Aizmugurējos sēdekļos vai papildu sēdvietās kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas balstās uz grīdas daļām, kas ir dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, ir atskaites pēda, bet otru pēdu novieto tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda tā sēdekļa šķērsvirzienu, uz kura novietota ierīce, rādītu horizontāli.

4.7.3.

Citas norādītās sēdvietas:

ievēro vispārējo procedūru, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8. Piestiprina apakšējās kājas un augšstilba svarus un noregulē telpisko H punkta ierīci.

4.9. Muguras paliktni liec uz priekšu līdz priekšējai atdurei un telpisko H punkta ierīci atvelk no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida siju. Maina telpiskās H punkta ierīces stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm.

4.9.1.

Ja telpiskā H punkta ierīce tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Ļauj telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida sijai vairs nav vajadzīga, t. i., līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina apakšējās kājas stāvokli.

4.9.2.

Ja telpiskā H punkta ierīce netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Liek telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, T veida sijai pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10. Pieliek 100 ± 10 N lielu slodzi telpiskās H punkta ierīces muguras un paliktņa mezglam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadrants un T veida sijas balsts. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas šķērso minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba sijas balsta (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Procedūras atlikušajā daļā jārīkojas uzmanīgi, lai novērstu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu uz priekšu.

4.11. Uzliek labās un kreisās puses sēžas svarus un tad pēc kārtas astoņus rumpja svarus. Saglabā telpiskās H punkta ierīces līmeni.

4.12. Noliec muguras paliktni uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Lai nepieļautu, ka starp telpisko H punkta ierīci un sēdekli rodas berze, telpisko H punkta ierīci šūpo no vienas puses uz otru 10° lielā lokā (5° uz katru pusi no vertikālās centra plaknes), izdarot trīs pilnus ciklus.

Šūpošanas laikā telpiskās H punkta ierīces T veida sija var sliekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida sija jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānu slodzi šūpošanas laikā. Lai nodrošinātu, ka vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ netiek pieliktas nejaušas ārējas slodzes, T veida sijas turēšana un telpiskās H punkta ierīces šūpošana jāveic uzmanīgi.

Šajā posmā telpiskās H punkta ierīces pēdas nav jāstabilizē vai jātur. Ja pēdas maina pozīciju, tām uz laiku atļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras paliktni atpakaļ pret sēdekļa atzveltni un pārbauda, vai abi līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja telpiskās H punkta ierīces šūpošanas laikā pēdas ir izkustējušās, to stāvokli maina šādi.

Pēc kārtas katru pēdu paceļ no grīdas tiktāl, cik vajadzīgs, lai nerodas pēdas papildu kustība. Šīs pacelšanas laikā pēda var brīvi griezties, un uz priekšu vērsta vai sānu slodze netiek pielikta. Kad katru pēdu novieto atpakaļ uz grīdas, papēdim jāsaskaras ar tam paredzēto konstrukciju.

Pārbauda, vai sānu līmeņrādis ir nulles stāvoklī, vajadzības gadījumā muguras paliktņa augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai uz sēdekļa izlīdzinātu telpiskās H punkta ierīces paliktni.

4.13. Turot T veida siju, lai nepieļautu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, rīkojas šādi:

a)	atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

muguras leņķa sijai aptuveni rumpja svara centra augstumā secīgi pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, līdz gūžas leņķa kvadrants norāda, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākta stabila pozīcija. Rūpīgi seko, lai uz telpisko H punkta ierīci neiedarbotos uz leju vai sāniem vērstas ārējas slodzes. Ja telpiskās H punkta ierīces līmenis jāregulē vēlreiz, muguras paliktni pagriež uz priekšu, vēlreiz noregulē līmeni un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14. Veic visus mērījumus.

4.14.1.

Telpiskajā atskaites sistēmā nosaka H punkta koordinātas.

4.14.2.

Faktisko rumpja leņķi nolasa telpiskās H punkta ierīces muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

4.15. Ja nepieciešams telpisko H punkta ierīci uzstādīt atkārtoti, sēdekļa komplektu nenoslogo vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas. Telpisko H punkta ierīci neatstāj novietotu uz sēdekļa komplekta ilgāk, nekā tas vajadzīgs testa veikšanai.

4.16. Ja sēdekļus, kas atrodas vienā rindā, var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “faktisko rumpja leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto telpisko H punkta ierīci novieto sēdvietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – ārējais sēdeklis.

(1) Jebkurā sēdvietā, kas nav priekšējais sēdeklis, kur H punktu nevar noteikt, izmantojot telpisko H punkta ierīci vai citas metodes, pēc kompetentās iestādes ieskatiem par atskaites punktu var uzskatīt transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto R punktu.

(2) Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas faktūra utt.

1. papildinājums

TELPISKĀS H PUNKTA IERĪCES APRAKSTS (1)

(Telpiskā H punkta ierīce)

1. Muguras un sēdekļa paliktnis

Muguras un sēdekļa paliktņi ir būvēti no stiegrota plasta un metāla; tie imitē cilvēka rumpi un augšstilbus, un tiem ir mehāniska vira H punktā. Faktiskā rumpja leņķa mērījumiem pie zondes ar locījuma vietu H punktā ir piestiprināts kvadrants. Ar regulējamu augšstilba siju, kas piestiprināta pie sēdekļa paliktņa, nosaka augšstilba centra līniju, un to izmanto kā gūžas leņķa kvadranta pamatlīniju.

2. Ķermeņa un kāju elementi

Apakšējās kājas segmenti ir savienoti ar sēdekļa paliktņa mezglu ar T veida siju, kura savieno ceļgalus un kura ir augšstilba regulējamās sijas sānisks pagarinājums. Apakšējās kājas segmentos ir iestiprināti kvadranti ceļgalu leņķu noteikšanai. Kurpju un pēdu savienojumus kalibrē, lai noteiktu pēdas leņķi. Ar diviem līmeņrāžiem nosaka ierīces stāvokli telpā. Ķermeņa elementu svarus novieto attiecīgos smaguma centros, lai nodrošinātu sēdekļa iespiedumu, kas līdzvērtīgs iespiedumam, kuru radītu 76 kg smags vīrietis. Visas telpiskās H punkta ierīces locītavas jāpārbauda, lai tās brīvi kustētos bez ievērojamas berzes.

1. attēls

Telpiskās H-punkta ierīces elementu nosaukumi

2. attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu izmēri un slodzes sadalījums

(1) Par telpiskās H punkta ierīces konstrukcijas datiem sazinieties ar: Society of Automotive Engineers (SAE), 400 Commonwealth Drive, Warrendale, Pennsylvania 15096, Amerikas Savienotās Valstis Iekārta atbilst ISO standartam 6549:1980.

2. papildinājums

TELPISKĀ ATSKAITES SISTĒMA

1.	Telpisko atskaites sistēmu veido trīs ortogonālas plaknes, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs (skatīt attēlu) (1).

2.	Transportlīdzekļa mērīšanas novietojumu nosaka, novietojot transportlīdzekli uz balstošas virsmas tā, lai atpazīstamības zīmju koordinātas atbilstu izgatavotāja norādītajiem raksturlielumiem.

3.	R punkta un H punkta koordinātas nosaka attiecībā pret transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām atpazīstamības zīmēm.

(1) Šī atskaites sistēma atbilst ISO standartam 4130:1978.

5. PIELIKUMS

ATSKAITES DATI PAR SĒDVIETĀM

1. Atskaites datu kodēšana

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē ar divciparu kodu. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustības virzienam uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L	=	pa kreisi,
C	=	vidū,
R	=	pa labi.

2. Transportlīdzekļa mērīšanas novietojuma apraksts

2.1. Atpazīstamības zīmju koordinātas

X …

Y …

Z …

3. Atskaites datu saraksts

3.1. Sēdvieta: …

3.1.1. R punkta koordinātas

X …

Y …

Z …

3.1.2. Sēdekļa aizmugures balsta leņķis: …

3.1.3. Norādījumi par sēdekļa regulēšanu (1)

horizontāli: …

vertikāli: …

leņķis: …

rumpja leņķis: …

Piezīme. Atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2. punktā, 3.3. punktā utt.

(1) Svītrot to, kas nav piemērojams.

20.11.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/47

Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS KOMISIJA (turpmāk – abas iestādes),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), it īpaši tā 295. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Līgumi),

ņemot vērā iestāžu nolīgumus un dokumentus, kas nosaka abu iestāžu attiecības,

ņemot vērā Parlamenta Reglamentu (1) un it īpaši tā 105., 106. un 127. pantu, kā arī VIII un XIV pielikumu,

ņemot vērā politiskās vadlīnijas un ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja attiecīgos paziņojumus 2009. gada 15. septembrī un 2010. gada 9. februārī un paziņojumus, ko katrs no Komisijas locekļa amata kandidātiem izteicis uzklausīšanas parlamentārajās komitejās,

A.	tā kā Lisabonas līgums stiprina Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti;

B.	tā kā abas iestādes piešķir vislielāko nozīmi Savienības tiesību aktu efektīvai transponēšanai un īstenošanai;

C.	tā kā šis pamatnolīgums neskar Parlamenta, Komisijas vai jebkuras citas Savienības iestādes vai struktūras pilnvaras un prerogatīvas, bet tā mērķis ir nodrošināt, lai šīs pilnvaras un prerogatīvas tiktu īstenotas cik vien iespējams efektīvi un pārredzami;

D.	tā kā šis pamatnolīgums būtu jāinterpretē saskaņā ar iestāžu sistēmu, kas noteikta Līgumos;

E.	tā kā Komisija pienācīgi ņems vērā Parlamentam un Padomei Līgumos attiecīgi piešķirtās lomas, it īpaši attiecībā uz vienādas attieksmes pamatprincipu, kas noteikts 9. punktā;

F.	tā kā ir lietderīgi atjaunināt 2005. gada maijā noslēgto pamatnolīgumu (2) un aizstāt to ar turpmāk iekļauto tekstu;

IR NOSLĒGUŠI ŠĀDU PAMATNOLĪGUMU.

I. PIEMĒROŠANAS JOMA

Lai labāk atspoguļotu Parlamenta un Komisijas jaunās īpašās partnerattiecības, abas iestādes vienojas par šādiem pasākumiem, lai stiprinātu Komisijas politisko atbildību un leģitimitāti, paplašinātu konstruktīvu dialogu un uzlabotu informācijas apriti starp abām iestādēm, kā arī sadarbību attiecībā uz procedūrām un plānošanu.

Tās arī vienojas par īpašiem noteikumiem:

—	par Komisijas sanāksmēm ar valstu ekspertiem, kā izklāstīts I pielikumā,

—	par konfidenciālas informācijas nosūtīšanu Parlamentam, kā izklāstīts II pielikumā,

—	par starptautisku nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu, kā izklāstīts III pielikumā, un

—	par Komisijas darba programmas grafiku, kā izklāstīts IV pielikumā.

II. POLITISKĀ ATBILDĪBA

2.	Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts pēc tam, kad viņa kandidatūru ir izvirzījusi Eiropadome, iesniegs Parlamentam sava pilnvaru termiņa politiskās vadlīnijas, lai pirms ievēlēšanas balsojuma varētu veikt viedokļu apmaiņu ar Parlamentu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju.

Saskaņā ar Reglamenta 106. pantu Parlaments savlaicīgi sazinās ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, pirms tiek uzsāktas procedūras, kas attiecas uz jaunās Komisijas apstiprināšanu Parlamentā. Parlaments ņem vērā ievēlētā priekšsēdētāja piezīmes.

Komisijas locekļu kandidāti nodrošina pilnīgu atklātību par visu būtisko informāciju, kas saistīta ar pienākumu neatkarīgu pildīšanu, kā noteikts LESD 245. pantā.

Procedūras izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka visus Komisijas kandidātus izvērtē atklāti, godīgi un konsekventi.

Neskarot Komisijas koleģialitātes principu, katrs Komisijas loceklis ir politiski atbildīgs par darbību tajā nozarē, kas viņam ir uzticēta.

Komisijas priekšsēdētājs ir pilnībā atbildīgs par jebkāda tāda interešu konflikta noteikšanu, kas liedz kādam Komisijas loceklim pildīt tā pienākumus.

Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par turpmāko rīcību, kas šādos apstākļos jāveic, un nekavējoties rakstiski informē par to Parlamenta priekšsēdētāju.

Komisijas locekļu piedalīšanos vēlēšanu kampaņās regulē Komisāru rīcības kodekss.

Komisijas locekļiem, kuri aktīvi piedalās vēlēšanu kampaņās kā kandidāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, no dienas, kad beidzas pēdējā sesija pirms vēlēšanām, ir jādodas neapmaksātā vēlēšanu atvaļinājumā.

Komisijas priekšsēdētājs laicīgi informē Parlamentu par savu lēmumu piešķirt šādu atvaļinājumu un par to, kurš Komisijas loceklis pārņems attiecīgos pienākumus šāda atvaļinājuma laikā.

Ja Parlaments prasa Komisijas priekšsēdētāju izteikt neuzticību kādam Komisijas loceklim, priekšsēdētājs rūpīgi apsver, vai viņam vajadzētu pieprasīt šā Komisijas locekļa atkāpšanos no amata saskaņā ar LES 17. panta 6. punktu. Priekšsēdētājs vai nu pieprasa šā Komisijas locekļa atkāpšanos, vai arī nākamajā sesijā paskaidro Parlamentam savu atteikumu to darīt.

Ja savu pilnvaru termiņa laikā nepieciešams nomainīt kādu Komisijas locekli saskaņā ar LESD 246. panta otro daļu, Komisijas priekšsēdētājs pirms piekrišanas Padomes lēmumam nopietni apsver apspriedēs ar Parlamentu gūto rezultātu.

Parlaments nodrošina attiecīgo procedūru īstenošanu pietiekami ātri, lai ļautu Komisijas priekšsēdētājam nopietni apsvērt Parlamenta viedokli pirms jaunā Komisijas locekļa iecelšanas amatā.

Tāpat arī saskaņā ar LESD 246. panta trešo daļu, ja atlikušais Komisijas pilnvaru termiņš ir īss, Komisijas priekšsēdētājs nopietni apsvērs Parlamenta nostāju.

Ja Komisijas priekšsēdētājs Komisijas pilnvaru laikā plāno mainīt Komisijas locekļu pienākumu sadalījumu saskaņā ar LESD 248. pantu, viņš/viņa laicīgi informē Parlamentu, lai varētu apspriesties ar Parlamentu par šīm izmaiņām. Priekšsēdētāja lēmums par amata pienākumu sadalījuma maiņu var stāties spēkā nekavējoties.

8.	Ja Komisija ierosina pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktu vai rīcības ētiskumu, tā noskaidros Parlamenta viedokli.

III. KONSTRUKTĪVS DIALOGS UN INFORMĀCIJAS PLŪSMA

i) Vispārīgi noteikumi

9.	Komisija garantē, ka ievēros vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu attiecībā uz Parlamentu un Padomi, jo īpaši attiecībā uz piedalīšanos sanāksmēs un nodrošināšanu ar tekstiem vai citu informāciju, it sevišķi likumdošanas un budžeta jautājumos.

10.	Savas kompetences ietvaros Komisija veic pasākumus, lai labāk iesaistītu Parlamentu, cik vien iespējams ņemot vērā Parlamenta viedokli kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

11.

Lai īstenotu Parlamenta un Komisijas īpašās partnerattiecības, tiek veikti vairāki šādi pasākumi, kā izklāstīts turpmāk:

—	Komisijas priekšsēdētājs vismaz divreiz gadā pēc Parlamenta uzaicinājuma apmeklē Priekšsēdētāju konferences sanāksmes, lai apspriestu jautājumus, kas skar kopējas intereses,

—	Komisijas priekšsēdētājs uztur pastāvīgu dialogu ar Parlamenta priekšsēdētāju par svarīgākajiem horizontālajiem jautājumiem un būtiskiem likumdošanas priekšlikumiem. Šajā dialogā būtu jāiekļauj arī uzaicinājumi Parlamenta priekšsēdētājam apmeklēt Komisāru kolēģijas sanāksmes,

—

Komisijas priekšsēdētāju vai par starpiestāžu attiecībām atbildīgo priekšsēdētāja vietnieku uzaicina apmeklēt Priekšsēdētāju konferences un Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmes, kad paredzēts apspriest konkrētus jautājumus saistībā ar plenārsēdes darba kārtības noteikšanu, Parlamenta un Komisijas attiecībām un likumdošanas un budžeta jautājumiem,

—	katru gadu notiek Priekšsēdētāju konferences, Komiteju priekšsēdētāju konferences un Komisāru kolēģijas sanāksme, lai apspriestu būtiskus jautājumus, tostarp Komisijas darba programmas sagatavošanu un īstenošanu,

—

Priekšsēdētāju konference un Komiteju priekšsēdētāju konference laicīgi informē Komisiju par tādu savu diskusiju rezultātiem, kas skar starpiestāžu jautājumus. Arī Parlaments pilnībā un regulāri informē Komisiju par sanāksmju rezultātiem saistībā ar sesiju sagatavošanu, ņemot vērā Komisijas viedokli. Tas neskar 45. punktu,

—	Parlamenta ģenerālsekretārs un Komisijas ģenerālsekretārs regulāri tiekas, lai nodrošinātu pastāvīgu būtiskas informācijas plūsmu starp abām iestādēm.

12.	Katrs Komisijas loceklis nodrošina regulāru un nepastarpinātu informācijas apmaiņu starp Komisijas locekli un attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētāju.

13.

Komisija jebkuru likumdošanas priekšlikumu un nozīmīgu iniciatīvu vai lēmumu publisko tikai pēc tam, kad par to ir rakstiski paziņojusi Parlamentam.

Pamatojoties uz Komisijas darba programmu un savstarpēji vienojoties, abas iestādes iepriekš nosaka svarīgākās iniciatīvas, ko iesniegs izskatīšanai plenārsēdē. Parasti Komisija šādas iniciatīvas vispirms iesniegs plenārsēdē un tikai pēc tam darīs publiski pieejamas sabiedrībai.

Līdzīgi tās nosaka tos priekšlikumus un iniciatīvas, par kurām informēs Priekšsēdētāju konferenci vai, piemērotā veidā informējot, attiecīgo parlamentāro komiteju vai tās priekšsēdētāju.

Šos lēmumus pieņem abu iestāžu regulārā dialogā, kas paredzēts 11. punktā, un tos regulāri atjaunina, pienācīgi ņemot vērā jebkādas politiskās norises.

14.	Ja ārpus iestādēm izplata kādu iekšēju Komisijas dokumentu, par ko Parlaments nav bijis informēts saskaņā ar šo pamatnolīgumu, Parlamenta priekšsēdētājs var pieprasīt šā dokumenta tūlītēju nosūtīšanu Parlamentam, lai ar to iepazīstinātu Parlamenta deputātus pēc viņu pieprasījuma.

15.

Komisija sniegs pilnīgu informāciju un dokumentāciju par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar Savienības tiesību aktu sagatavošanu un īstenošanu, tostarp attiecībā uz ieteikuma tiesību aktiem un deleģētiem aktiem. Ja to pieprasa Parlaments, Komisija uz šīm sanāksmēm var uzaicināt arī Parlamenta ekspertus.

Attiecīgie noteikumi ir noteikti I pielikumā.

16.

Trīs mēnešu laikā pēc Parlamenta rezolūcijas pieņemšanas Komisija sniedz Parlamentam rakstisku informāciju par darbībām, ko tā veikusi pēc īpašiem pieprasījumiem, kas tai izteikti Parlamenta rezolūcijās, ieskaitot informāciju par gadījumiem, kad tā nav varējusi ņemt vērā Parlamenta viedokli. Šo termiņu var saīsināt, ja pieprasījums ir steidzams. To var pagarināt par vienu mēnesi, ja pieprasījums saistīts ar apjomīgāku darbu un ja tas ir pietiekami pamatoti. Parlaments nodrošina, ka šī informācija iestādē tiek plaši izplatīta.

Parlaments centīsies izvairīties uzdot mutiskus vai rakstiskus jautājumus par tādiem tematiem, par kuriem Komisija jau ir turpmākā rakstiskā saziņā informējusi Parlamentu par savu nostāju.

Komisija apņemas ziņot par konkrētiem pasākumiem saistībā ar pieprasījumu iesniegt priekšlikumu saskaņā ar LESD 225. pantu (likumdošanas iniciatīvas ziņojums) trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās rezolūcijas pieņemšanas plenārsēdē. Komisija nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu ne vēlāk kā viena gada laikā vai iekļauj priekšlikumu tās nākamā gada darba programmā. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā detalizēti informē Parlamentu par iemesliem.

Komisija apņemas arī pievērsties ciešai Komisijas sadarbībai ar Parlamentu agrīnā posmā attiecībā uz likumdošanas iniciatīvas pieprasījumiem, kuri izriet no pilsoņu iniciatīvām.

Attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru piemēro šā pamatnolīguma 31. punktā paredzētos īpašos noteikumus.

17.	Ja iniciatīvas, ieteikumi vai lūgumi ir iesniegti saskaņā ar LESD 289. panta 4. punktu, Komisija pēc pieprasījuma informē Parlamentu attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē par savu nostāju attiecībā uz minētajiem priekšlikumiem.

18.

Abas iestādes vienojas sadarboties jomā, kas saistīta ar attiecībām ar valstu parlamentiem.

Parlaments un Komisija sadarbojas, lai īstenotu LESD 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Šāda sadarbība ietver pasākumus saistībā ar valstu parlamentu iesniegto pamatoto atzinumu nepieciešamo tulkošanu.

Ja ir izpildīti LESD 2. protokola 7. pantā minētie nosacījumi, Komisija iesniedz visu valstu parlamentu sniegto pamatoto atzinumu tulkojumus kopā ar savu nostāju šajā jautājumā.

19.

Komisija informē Parlamentu par savu ekspertu grupu sarakstu, kuras izveidotas, lai palīdzētu Komisijai īstenot tās iniciatīvas tiesības. Šo sarakstu regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu.

Saskaņā ar šo pamatnolīgumu un pēc attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja īpaša un pamatota pieprasījuma Komisija atbilstošā veidā šo komiteju informē par šādu grupu darbību un to sastāvu.

20.	Abas iestādes ar atbilstošiem mehānismiem uztur konstruktīvu dialogu par svarīgiem administratīviem jautājumiem, jo īpaši tādiem, kas tieši ietekmē Parlamenta administrāciju.

21.	Parlaments noskaidro Komisijas viedokli, ja tiek ierosināts pārskatīt Parlamenta Reglamentu jautājumā par attiecībām ar Komisiju.

22.	Ja uz informāciju, kas tiek nodota saskaņā ar šo pamatnolīgumu, attiecas konfidencialitāte, piemēro noteikumus, kas paredzēti II pielikumā.

ii) Starptautiskie nolīgumi un paplašināšanās

23.

Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, tostarp par sarunu norāžu definēšanu. Komisija rīkojas tā, lai pilnībā izpildītu LESD 218. pantā minētos pienākumus, vienlaikus ievērojot katras iestādes lomu saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu.

Komisija ievēro III pielikumā minētos noteikumus.

24.

Informāciju, kas minēta 23. punktā, Parlamentam sniedz savlaicīgi, lai tam vajadzības gadījumā būtu iespēja paust savu viedokli un Komisija pēc iespējas varētu ņemt vērā Parlamenta viedokli. Šo informāciju parasti Parlamentam sniedz ar atbildīgās parlamentārās komitejas starpniecību un, ja nepieciešams, arī plenārsēdē. Attiecīgi pamatotos gadījumos to sniedz vairāk nekā vienai parlamentārajai komitejai.

Parlaments un Komisija apņemas izstrādāt atbilstīgas procedūras un drošības pasākumus konfidenciālas informācijas nosūtīšanai no Komisijas Parlamentam saskaņā ar II pielikuma noteikumiem.

25.

Ņemot vērā iestāžu atšķirīgās institucionālās lomas, abas iestādes atzīst, ka Komisijai jāpārstāv Eiropas Savienība starptautiskās sarunās, izņemot sarunas, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un citus Līgumos paredzētos gadījumus.

Gadījumos, kad Komisija pārstāv Savienību starptautiskās konferencēs, tā pēc Parlamenta pieprasījuma veicina Eiropas Parlamenta deputātu delegācijas iekļaušanu novērotāju statusā Savienības delegācijās, lai tas gūtu tūlītēju un pilnīgu informāciju par konferences darba gaitu. Komisija apņemas attiecīgā gadījumā sistemātiski informēt Parlamenta delegāciju par sarunu rezultātiem.

Eiropas Parlamenta deputāti nedrīkst tieši piedalīties šādās sarunās. Atkarībā no juridiskajām, tehniskajām un diplomātiskajām iespējām Komisija viņiem var piešķirt novērotāja statusu. Atteikuma gadījumā Komisija informē Parlamentu par atteikuma iemesliem.

Turklāt Komisija atbalsta Eiropas Parlamenta deputātu dalību novērotāju statusā visās attiecīgās sanāksmēs savā atbildības jomā pirms un pēc sarunu kārtām.

26.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem Komisija sistemātiski informē Parlamentu un atbalsta Eiropas Parlamenta deputātu dalību novērotāju statusā Savienības delegāciju sastāvā tādu struktūru sanāksmēs, kas izveidotas ar daudzpusējiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros piedalās Savienība, kad šādām struktūrām jāpieņem lēmumi, kuriem nepieciešama Parlamenta piekrišana vai kuru īstenošanai var būt vajadzīgi ar parasto likumdošanas procedūru pieņemti tiesību akti.

27.

Komisija šajos gadījumos arī sniedz Parlamenta delegācijai, kas iekļauta Savienības delegācijā starptautiskā konferencē, iespēju izmantot visu Savienības delegācijas aprīkojumu saskaņā ar vispārējo principu par labu sadarbību starp iestādēm un ņemot vērā pieejamās loģistikas iespējas.

Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Komisijas priekšsēdētājam priekšlikumu par Parlamenta delegācijas iekļaušanu Savienības delegācijā ne vēlāk kā četras nedēļas pirms konferences sākuma, norādot Parlamenta delegācijas vadītāju un to Eiropas Parlamenta deputātu skaitu, kuri jāiekļauj. Attiecīgi pamatotos gadījumos šo termiņu izņēmuma kārtā var saīsināt.

Parlamenta delegācijā iekļauto Eiropas Parlamenta deputātu un palīgpersonāla skaits ir proporcionāls Savienības delegācijas kopējam lielumam.

28.	Komisija pilnīgi informē Parlamentu par pievienošanās sarunu norisi un it īpaši par galvenajiem aspektiem un notikumiem, lai tas savlaicīgi varētu formulēt savu viedokli saskaņā ar attiecīgajām Parlamenta procedūrām.

29.	Ja Parlaments pieņem ieteikumu par 28. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar Reglamenta 90. panta 4. punktu un ja svarīgu iemeslu dēļ Komisija nolemj, ka tā šo ieteikumu nevar atbalstīt, tad tā izklāsta iemeslus Parlamenta plenārsēdē vai nākamajā attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē.

iii) Budžeta īstenošana

30.	Pirms līdzekļu devēju konferencēs izteikt finansiālus solījumus, kas nozīmē jaunas finanšu saistības un kam vajadzīga budžeta lēmējinstitūcijas piekrišana, Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju un iepazīstas ar tās piezīmēm.

31.

Saistībā ar LESD 319. pantā noteikto ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanu Komisija nosūta attiecīgā gada budžeta kontrolei vajadzīgo informāciju, ko šajā nolūkā tai prasa tās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs, kura ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību saskaņā ar Parlamenta Reglamenta VII pielikumu.

Ja parādās jauni fakti attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, kuru budžeta izpilde jau ir apstiprināta, Komisija iesniedz visu ar to saistīto vajadzīgo informāciju, lai varētu rast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

iv) Attiecības ar regulatīvajām aģentūrām

32.

Kandidātiem, kas izvirzīti regulatīvo aģentūru izpilddirektora amatam, jāierodas uz uzklausīšanām parlamentārajās komitejās.

Turklāt, ņemot vērā 2009. gada martā izveidotās starpiestāžu darba grupas par aģentūrām diskusijas, Komisija un Parlaments centīsies rast kopēju pieeju attiecībā uz decentralizēto aģentūru lomu un vietu Savienības institucionālajā vidē un kopējām vadlīnijām par šādu aģentūru izveidi, struktūru un darbību, kā arī attiecībā uz finansējuma, budžeta, uzraudzības un pārvaldības jautājumiem.

IV. SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRĀM UN PLĀNOŠANU

i) Komisijas darba programmas un Eiropas Savienības programmas izstrāde

33.	Komisija ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

34.	Katru gadu Komisija iepazīstina ar savu darba programmu.

35.	Abas iestādes sadarbojas saskaņā ar IV pielikumā sniegto grafiku. Komisija ņem vērā Parlamenta paustās prioritātes. Komisija sniedz pietiekami detalizētu informāciju attiecībā uz to, kas paredzēts tās darba programmas katrā punktā.

36.

Komisija sniedz paskaidrojumus, ja tā nevar iesniegt atsevišķus priekšlikumus, kas paredzēti attiecīgā gada darba programmā, vai ja tā atkāpjas no programmas. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par starpiestāžu attiecībām, apņemas regulāri ziņot Komiteju priekšsēdētāju konferencei par Komisijas darba programmas politiskās piemērošanas galvenajiem virzieniem attiecīgajā gadā.

ii) Aktu pieņemšanas procedūras

37.

Komisija apņemas rūpīgi iepazīties ar Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Komisijas likumdošanas priekšlikumos, lai tos ņemtu vērā jebkurā grozītajā priekšlikumā.

Komisija, saskaņā ar LESD 294. pantu sniedzot atzinumu par Parlamenta veiktajiem grozījumiem, apņemas maksimāli ņemt vērā otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus; ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc tam, kad tos izskatījusi kolēģija, Komisija nolemj nepieņemt vai neatbalstīt šos grozījumus, tā paskaidro savu lēmumu Parlamentam un jebkurā gadījumā paskaidro to savā atzinumā par Parlamenta grozījumiem saskaņā ar LESD 294. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

38.

Izskatot iniciatīvu, ko saskaņā ar LESD 76. pantu iesniegusi vismaz ceturtā daļa dalībvalstu, Parlaments apņemas attiecīgajā komitejā nepieņemt ziņojumu, kamēr nav saņemts Komisijas atzinums par šo iniciatīvu.

Komisija apņemas sniegt atzinumu par šādu iniciatīvu ne vēlāk kā 10 nedēļas pēc tā iesniegšanas.

39.

Pirms atsaukt priekšlikumu, par ko Parlaments jau ir paudis nostāju pirmajā lasījumā, Komisija pienācīgā laikā sniedz detalizētu paskaidrojumu.

Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtos priekšlikumus, lai politiski apstiprinātu vai atsauktu tos, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli.

40.

Saistībā ar īpašajām likumdošanas procedūrām, kad ir jāapspriežas ar Parlamentu, un citām procedūrām, piemēram, LESD 148. pantā norādītajām, Komisija:

i)	veic pasākumus, lai labāk iesaistītu Parlamentu, cik vien iespējams ņemot vērā Parlamenta viedokli, it īpaši nodrošinot Parlamentam pietiekamu laiku Komisijas priekšlikuma izskatīšanai;

ii)	nodrošina, lai Padomes struktūrām savlaicīgi atgādina, ka tās nedrīkst pieņemt politisku vienošanos par priekšlikumiem, kamēr Parlaments nav pieņēmis savu atzinumu. Komisija pieprasa pārrunas ministru līmenī pēc tam, kad Padomes locekļi pieņemamā termiņā izskatījuši Parlamenta atzinumu;

iii)	nodrošina, lai Padome ievēro Eiropas Savienības Tiesas noteiktos principus attiecībā uz atkārtotu apspriešanos ar Parlamentu gadījumos, kad Padome būtiski groza Komisijas priekšlikumu. Komisija informē Parlamentu par jebkuru atgādinājumu Padomei atkārtoti apspriesties;

iv)	apņemas vajadzības gadījumā atsaukt Parlamenta noraidīto likumdošanas priekšlikumu. Ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc izskatīšanas kolēģijā Komisija nolemj savu priekšlikumu uzturēt, tā sniedz argumentētu skaidrojumu Parlamentam.

41.

Savukārt Parlaments, lai pilnveidotu likumdošanas plānošanu, apņemas:

i)	plānot darba kārtības likumdošanas iedaļas, ievērojot Komisijas darba programmu un rezolūcijas, ko tas ir pieņēmis par šo programmu, it īpaši ņemot vērā prioritāro debašu uzlaboto plānošanu;

ii)	ievērot samērīgus termiņus, ciktāl tas ir lietderīgi procedūrai, pieņemot savu nostāju pirmajā lasījumā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru vai savu atzinumu saskaņā ar apspriežu procedūru;

iii)	referentus nākamajiem priekšlikumiem pēc iespējas iecelt uzreiz pēc Komisijas darba programmas pieņemšanas;

iv)	vispirms izskatīt atkārtotas apspriešanās pieprasījumus, ja ir saņemta visa vajadzīgā informācija.

iii) Ar labāku likumdošanu saistīti jautājumi

42.

Komisija nodrošina uzraudzību pār ietekmes novērtējumiem un to, ka tos veic, izmantojot pārredzamu procedūru, kas garantē neatkarīgu novērtējumu. Ietekmes novērtējumus publicē pienācīgā laikā, izskatot vairākus atšķirīgus scenārijus, tostarp variantu “nekas nav jādara”, un ar tiem parasti iepazīstina attiecīgo parlamentāro komiteju, kamēr tiek sniegta informācija dalībvalstu parlamentiem saskaņā ar LESD 1. un 2. protokolu.

43.

Jomās, kurās Parlaments parasti ir iesaistīts likumdošanas procesā, Komisija attiecīgos un pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc tam, kad Parlamentam ir dota iespēja paust viedokli, izmanto ieteikuma tiesību aktus. Pieņemot priekšlikumu, Komisija sniedz detalizētu paskaidrojumu Parlamentam par to, kā tā viedoklis ir ņemts vērā.

44.

Lai nodrošinātu labāku pārraudzību pār Savienības tiesību transponēšanu un piemērošanu, Komisija un Parlaments cenšas iekļaut obligātas atbilstības tabulas un saistošu termiņu transponēšanai, kam direktīvu gadījumā parasti nevajadzētu pārsniegt divus gadus.

Papildus īpašiem ziņojumiem un gada ziņojumam par Savienības tiesību piemērošanu Komisija dara pieejamu Parlamentam informācijas kopsavilkumu par visām pārkāpumu procedūrām, sākot no oficiālas paziņojuma vēstules, tostarp, ja to pieprasa Parlaments, par katru gadījumu atsevišķi un ievērojot konfidencialitātes noteikumus, jo īpaši tos, ko atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra.

V. KOMISIJAS LĪDZDALĪBA PARLAMENTA PROCEDŪRĀS

45.

Komisija dalībai plenārsēdēs vai citu Parlamenta struktūrvienību sanāksmēs, ja tāda ir pieprasīta, piešķir prioritāti attiecībā pret citiem pasākumiem vai uzaicinājumiem tajā laikā.

It īpaši Komisija nodrošina, lai parastos apstākļos ikreiz, kad to pieprasa Parlaments, atbildīgie Komisijas locekļi piedalītos plenārsēdēs, kad apspriež darba kārtības jautājumus, kas attiecas uz viņu darbības jomu. Tas attiecas uz provizoriskajiem darba kārtības projektiem, ko Priekšsēdētāju konference apstiprina iepriekšējās sesijas laikā.

Parlaments parasti cenšas nodrošināt, lai sesijas darba kārtības jautājumi, kas ir viena Komisijas locekļa atbildības jomā, tiktu sagrupēti vienkopus.

46.

Pēc Parlamenta pieprasījuma paredz regulāru jautājumu stundu ar Komisijas priekšsēdētāju. Šī jautājumu stunda sastāv no divām daļām: pirmā daļa ar politisko grupu vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, un tā notiek pilnīgi spontāni; otrā daļa ir veltīta politiskai tēmai, par ko vienojas iepriekš, ne vēlāk kā ceturtdienā pirms attiecīgās sesijas, bet bez sagatavotiem jautājumiem.

Turklāt, lai reformētu esošo jautājumu laiku, ievieš jautājumu stundu ar Komisijas locekļiem, ieskaitot priekšsēdētāja vietnieku ārējo attiecību jautājumos / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un rīkojoties pēc modeļa, kāds ir esošajai jautājumu stundai ar Komisijas priekšsēdētāju. Jautājumu stunda ir saistīta ar attiecīgo Komisijas locekļu atbildības jomām.

47.	Komisijas locekļus uzklausa pēc viņu pieprasījuma. Neskarot LESD 230. pantu, abas iestādes vienojas par vispārīgiem noteikumiem attiecībā uz uzstāšanās laika sadali starp iestādēm. Iestādes vienojas par to, ka paredzētais uzstāšanās laika sadalījums ir jāievēro.

48.

Nolūkā nodrošināt Komisijas locekļa klātbūtni Parlaments apņemas darīt visu iespējamo, lai ievērotu galīgos darba kārtības projektus.

Ja Parlaments groza savu galīgo darba kārtības projektu vai maina sesijas darba kārtības jautājumu secību, tas nekavējoties par to informē Komisiju. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbildīgā Komisijas locekļa klātbūtni.

49.	Komisija var ierosināt jautājumu iekļaušanu darba kārtībā vēlākais tajā Priekšsēdētāju konferences sanāksmē, kuras laikā apstiprina sesijas galīgo darba kārtības projektu. Parlaments pilnīgi ņem vērā šos priekšlikumus.

50.

Parlamentārās komitejas mēģina uzturēt to darba kārtības projektu un darba kārtību.

Ikreiz, kad parlamentārā komiteja groza savu darba kārtības projektu vai darba kārtību, tā nekavējoties informē Komisiju. Parlamentārās komitejas it īpaši cenšas ievērot saprātīgus termiņus, lai Komisijas locekļi varētu piedalīties to sanāksmēs.

Ja nav nepārprotama pieprasījuma, lai parlamentārās komitejas sanāksmē piedalītos kāds Komisijas loceklis, tad Komisija nodrošina, lai to pārstāvētu kāds kompetents attiecīga līmeņa ierēdnis.

Parlamentārās komitejas cenšas koordinēt savu darbu, tostarp izvairīties no vienlaicīgām sanāksmēm par vienu un to pašu jautājumu, un cenšas nenovirzīties no darba kārtības projekta, lai Komisija varētu nodrošināt pienācīga līmeņa pārstāvību.

Ja komitejas sanāksmē, kurā izskata Komisijas priekšlikumu, ir pieprasīta augsta līmeņa amatpersonas (ģenerāldirektora vai direktora) klātbūtne, Komisijas pārstāvim ir tiesības uzstāties.

VI. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51.

Komisija apstiprina savu apņemšanos pēc iespējas ātrāk izskatīt leģislatīvos aktus, kuri netika pielāgoti regulatīvajai kontroles procedūrai pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās, lai novērtētu, vai šie instrumenti ir jāpielāgo deleģēto aktu režīmam, ko ieviesa ar LESD 290. pantu.

Pakāpeniski izvērtējot pašlaik regulatīvajā kontroles procedūrā izskatāmo pasākumu raksturu un saturu, lai tos pienācīgā termiņā pielāgotu LESD 290. pantā noteiktajam režīmam, ir galu galā jāpanāk saskanīga deleģēto un īstenošanas aktu sistēma, kura pilnībā atbilstu Līgumam.

52.

Ar šā pamatnolīguma normām papildina Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (3), bet neietekmē šā nolīguma saturu un neskar jebkādas turpmākas izmaiņas tajā. Abas iestādes apņemas vienoties par galvenajām izmaiņām, kas ir jāizdara saistībā ar gatavošanos turpmākajām sarunām par Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pielāgošanu jaunajiem noteikumiem, kurus ieviesa Lisabonas līgums, ņemot vērā pašreizējo praksi un šo pamatnolīgumu un neietekmējot nākotnē paredzētās sarunas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi.

Tās vienojas arī par vajadzību uzlabot pastāvošo iestāžu saziņas mehānismu politiskā un tehniskā līmenī attiecībā uz labāku likumdošanas procesu, lai nodrošinātu efektīvu savstarpējo sadarbību starp Parlamentu, Komisiju un Padomi.

53.

Komisija apņemas ātri ierosināt Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu nolīgumu noslēgšanu saskaņā ar LES 17. pantu.

Komisijas darba programma ir Komisijas ieguldījums Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādē. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi darba programmu, ir jānotiek trialogam starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai noslēgtu nolīgumu par Savienības programmu izstrādi.

Šajā sakarā, tiklīdz Parlamentam, Padomei un Komisijai būs kopēja nostāja par Savienības programmu izstrādi, abas iestādes pārskata šā pamatnolīguma normas, kurās ir reglamentēta programmu izstrāde.

Parlaments un Komisija aicina Padomi pēc iespējas ātrāk iesaistīties diskusijās par Savienības programmu izstrādi, kā tas ir noteikts LES 17. pantā.

54.	Abas iestādes regulāri izvērtē, kā šo pamatnolīgumu un tā pielikumus īsteno praksē. Līdz 2011. gada beigām nolīgumu pārskata, ņemot vērā praktisko pieredzi.

Strasbūrā, 2010. gada 20. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Eiropas Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 44, 15.2.2005., 1. lpp.

(2) OV C 117 E, 18.5.2006., 125. lpp.

(3) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Komisijas sanāksmes ar valstu ekspertiem

Šajā pielikumā ir noteikta pamatnolīguma 15. punkta īstenošanas kārtība.

1. Piemērošanas joma

Pamatnolīguma 15. punkta noteikumi attiecas uz šādām sanāksmēm:

1)	Komisijas sanāksmēm, kas notiek Komisijas izveidoto ekspertu grupu ietvaros, kurās piedalīties ir aicinātas valstu iestādes no visām dalībvalstīm, ja to darbs attiecas uz Savienības tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, ieskaitot ieteikuma tiesību aktu un deleģēto aktu izstrādi un īstenošanu;

2)	ad hoc Komisijas sanāksmēm, kurās piedalīties ir aicināti valstu eksperti no visām dalībvalstīm, ja to darbs attiecas uz Savienības tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, ieskaitot ieteikuma tiesību aktu un deleģēto aktu izstrādi un īstenošanu.

Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz komitoloģijas komiteju sanāksmēm, neskarot spēkā esošos un turpmākos īpašos noteikumus attiecībā uz Parlamenta informēšanu par to, kā Komisija īsteno ieviešanas pilnvaras (1).

2. Parlamentam nododamā informācija

Komisija apņemas Parlamentam nosūtīt tos pašus dokumentus, ko tā nosūta valstu iestādēm attiecībā uz iepriekšminētajām sanāksmēm. Komisija nosūtīs šos dokumentus, tostarp darba kārtības, izmantojot funkcionējošu Parlamenta pasta adresi tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti valstu ekspertiem.

3. Parlamenta ekspertu uzaicināšana

Pēc Parlamenta pieprasījuma Komisija var pieņemt lēmumu uzaicināt Parlamentu nosūtīt Parlamenta ekspertus uz 1. punktā minētajām Komisijas sanāksmēm ar valstu ekspertiem.

(1) Parlamentam nododamā informācija par komitoloģijas komiteju darbu un Parlamenta prerogatīvas komitoloģijas procedūru darbībā ir precīzi definētas citos instrumentos: 1) Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.); 2) 2008. gada 3. jūnija Iestāžu nolīgums starp Parlamentu un Komisiju par komitoloģijas procedūrām; un 3) LESD 291. panta īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

II PIELIKUMS

Konfidenciālas informācijas nodošana Parlamentam

1. Piemērošanas joma

1.1.

Šis pielikums regulē Komisijas tādas konfidenciālās informācijas nodošanu Parlamentam un rīcību ar to, kas ir noteikta 1.2. punktā, īstenojot Parlamenta prerogatīvas un kompetenci. Abas iestādes darbojas, ievērojot savstarpējo lojālas sadarbības pienākumu pilnīgas savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un strikti ievērojot Līguma attiecīgos noteikumus.

1.2.

“Informācija” ir jebkura rakstiska vai mutiska informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida un sagatavotāja.

1.2.1.

“Konfidenciāla informācija” ir “ES klasificēta informācija” (EUCI) un neklasificēta “cita konfidenciāla informācija”.

1.2.2.

“ES klasificēta informācija” (EUCI) ir visa veida informācija un materiāli, kas ir klasificēti kā “TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET”, “SECRET UE”, “CONFIDENTIEL UE” vai “RESTREINT UE” vai kuriem ir līdzvērtīgas valstu vai starptautiskās klasifikācijas atzīmes un kuru neatļauta publiskošana varētu radīt dažādas pakāpes kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm neatkarīgi no tā, vai šāda informācija ir radusies Savienībā vai tā ir saņemta no dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

a) TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu nodarīt īpaši smagu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm;

b) SECRET UE: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu radīt nopietnu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm;

c) CONFIDENTIEL UE: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu kaitēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm;

d) RESTREINT UE: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu būt neizdevīga Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

1.2.3.

“Cita konfidenciāla informācija” ir jebkura cita konfidenciāla informācija, tostarp informācija, uz kuru attiecas profesionālā noslēpuma pienākums, ko ir pieprasījis Parlaments un/vai ko ir nosūtījusi Komisija.

1.3.

Komisija nodrošina Parlamentam pieeju konfidenciālai informācijai saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, kad tā saņem pieprasījumu par konfidenciālas informācijas nodošanu no kādas 1.4. punktā minētās Parlamenta struktūras vai amatpersonas. Turklāt Komisija var jebkāda veida konfidenciālu informāciju nodot Parlamentam pēc savas iniciatīvas saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem.

1.4.

Saistībā ar šo pielikumu konfidenciālas informācijas nodošanu Komisijai var pieprasīt:

—	Parlamenta priekšsēdētājs,

—	attiecīgo parlamentāro komiteju priekšsēdētāji,

—	Prezidijs un Priekšsēdētāju konference, un

—	tās Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs, kas ir iekļauta Savienības delegācijā kādā starptautiskā konferencē.

1.5.

Šā pielikuma piemērošanas joma neattiecas uz informāciju par pārkāpumu izskatīšanas procedūrām un konkurences procedūrām, ja datumā, kad no kādas no 1.4. punktā minētajām Parlamenta struktūrām/amatpersonām saņemts pieprasījums, par tām vēl nav saņemts Komisijas galīgais lēmums vai Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kā arī uz informāciju par Savienības finanšu interešu aizsardzību. Iepriekšminētais neskar pamatnolīguma 44. punktu un Parlamenta tiesības kontrolēt budžetu.

1.6.

Šos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu (1) un attiecīgos noteikumus Komisijas 1999. gada 28. aprīļa Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (2).

2. Vispārīgi noteikumi

2.1.

Pēc 1.4. punktā minēto Parlamenta struktūru/amatpersonu pieprasījuma Komisija pēc iespējas ātri nodod šai Parlamenta struktūrai/amatpersonai konfidenciālo informāciju, kas ir vajadzīga, lai Parlaments varētu īstenot savas prerogatīvas un kompetenci. Abas iestādes saskaņā ar savām pilnvarām un pienākumiem ievēro:

—	cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un privātās dzīves neaizskaramību,

—	noteikumus, kas reglamentē tiesas un disciplinārās procedūras,

—	komercnoslēpumu un darījumu attiecību noslēpumu aizsardzību,

—	Savienības interešu aizsardzību, it īpaši to, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību, starptautiskajām attiecībām, monetāro stabilitāti un finanšu interesēm.

Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt.

Konfidenciālu informāciju, kas nākusi no kādas valsts, iestādes vai starptautiskas organizācijas, nodod vienīgi ar šīs valsts, iestādes vai organizācijas piekrišanu.

2.2.

EUCI nodod Parlamentam, un Parlaments ar to rīkojas un aizsargā to saskaņā ar kopējiem minimālajiem drošības standartiem, kurus piemēro citas Savienības iestādes, it īpaši Komisija.

Komisija, klasificējot informāciju, kuras autors ir tā pati, nodrošinās, ka tiek noteikti attiecīgie klasifikācijas līmeņi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un definīcijām un Komisijas iekšējiem noteikumiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Parlamenta vajadzību iepazīties ar klasificētajiem dokumentiem, lai varētu efektīvi īstenot savu kompetenci un prerogatīvas.

2.3.

Ja rodas šaubas par kādas informācijas konfidencialitāti vai tās klasifikācijas līmeņa atbilstību vai arī ir jāizstrādā atbilstīgi noteikumi tās izsniegšanai saskaņā ar 3.2. punktā minētajām iespējām, abas iestādes nekavējoties un pirms attiecīgā dokumenta nodošanas apspriežas. Šajās apspriedēs Parlamentu pārstāv attiecīgās parlamentārās struktūras priekšsēdētājs, vajadzības gadījumā kopā ar referentu vai amatpersonu, kas ir iesniegusi pieprasījumu. Komisiju pārstāv par attiecīgo jomu atbildīgais Komisijas loceklis pēc tam, kad ir apspriedies ar Komisijas locekli, kas atbild par drošības jautājumiem. Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt.

2.4.

Ja pēc 2.3. punktā noteiktās procedūras piemērošanas domstarpības nav atrisinātas, tad Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās parlamentārās struktūras/amatpersonas, kas ir iesniegusi pieprasījumu, argumentēta pieprasījuma aicina Komisiju pienācīgi norādītā termiņā nodot minēto konfidenciālo informāciju, izmantojot kādu no šā pielikuma 3.2. punktā minētajām iespējām. Pirms šā termiņa beigām Komisija rakstiski informē Parlamentu par tās galīgo nostāju, ko vajadzības gadījumā Parlaments var pārsūdzēt.

2.5.

Tiesības iepazīties ar EUCI piešķir saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro personiskās drošības pielaidēm.

2.5.1.

Tiesības iepazīties ar “TRÈS SECRET UE /EU TOP SECRET”, “SECRET UE” un “CONFIDENTIEL UE” klasificētu informāciju var piešķirt tikai Parlamenta amatpersonām un tiem Parlamenta darbiniekiem, kas strādā politisko grupu uzdevumā un kam šāda informācija patiešām ir nepieciešama, un kurus parlamentārā struktūra/amatpersona iepriekš noteikusi kā personas, kam ir vajadzīga informācija un kam ir piešķirta atbilstoša drošības pielaide.

2.5.2

Ņemot vērā Parlamenta prerogatīvas un kompetenci, tiem deputātiem, kuriem nav piešķirtas personiskās drošības pielaides, piešķir tiesības iepazīties ar “CONFIDENTIEL UE” dokumentiem saskaņā ar praktisko kopēji pieņemto kārtību, tostarp liekot svinīgi parakstīties par šo dokumentu satura neizpaušanu nevienai trešai personai.

Tiesības iepazīties ar “SECRET UE” dokumentiem piešķir deputātiem, kuriem ir piešķirta atbilstoša personiskā drošības pielaide.

2.5.3.

Ar Komisijas atbalstu tiek izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu, ka Parlaments pēc iespējas ātrāk saņem valstu iestāžu palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar pielaides procedūru.

Ziņas par to personu kategoriju vai kategorijām, kurām ir jāiepazīstas ar konfidenciālu informāciju, paziņo vienlaikus ar pieprasījumu.

Pirms ļaut iepazīties ar šādu informāciju, katru personu informē par šīs informācijas konfidencialitātes līmeni un no tā izrietošām drošības saistībām.

Pārskatot šo pielikumu un 4.1. un 4.2. punktā minētos turpmākos drošības noteikumus, drošības pielaides jautājumu izskatīs vēlreiz.

3. Noteikumi par konfidenciālas informācijas izsniegšanu un rīcību ar to

3.1.

Komisijas priekšsēdētājs vai Komisijas loceklis uz savu atbildību dara pieejamu konfidenciālo informāciju saskaņā ar 2.3. punktā vai attiecīgajā gadījumā saskaņā ar 2.4. punktā noteikto procedūru tai Parlamenta struktūrai/amatpersonai, kas to ir pieprasījusi, ievērojot šādus nosacījumus:

Parlaments un Komisija nodrošina konfidenciālas informācijas reģistrāciju un izsekojamību.

Tas nozīmē, ka EUCI, kas ir klasificēta kā “CONFIDENTIEL UE” un “SECRET UE” informācija, Komisijas Ģenerālsekretariāta centrālais reģistrs nosūta atbilstošajam Parlamenta kompetentajam dienestam, kurš saskaņā ar kopīgi pieņemtajiem noteikumiem nodrošinās tā pieejamību parlamentārajai struktūrai/amatpersonai, kas iesniedza pieprasījumu.

Tās EUCI nodošanu, kas ir klasificēta kā “TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET” informācija, reglamentē citi noteikumi, par kuriem ir vienojusies Komisija un parlamentārā struktūra/amatpersona, kas iesniedza pieprasījumu, lai nodrošinātu drošības līmeni, kas atbilst šai klasifikācijai.

3.2.

Neskarot iepriekšminētos 2.2. un 2.4. punkta noteikumus un 4.1. punktā minētos turpmākos drošības noteikumus, piekļuvi konfidenciālai informācijai un noteikumus par tās konfidencialitātes saglabāšanu, savstarpēji vienojoties, nosaka pirms informācijas nodošanas. Šī vienošanās starp Komisijas locekli, kurš ir atbildīgs par atbilstošo politikas jomu, un attiecīgo parlamentāro struktūru (ko pārstāv tās priekšsēdētājs)/amatpersonu, kas iesniedza pieprasījumu, paredz vienu no 3.2.1. un 3.2.2. punktā minētajām iespējām, lai nodrošinātu atbilstīgu konfidencialitātes līmeni.

3.2.1.

Attiecībā uz konfidenciālās informācijas adresātiem jāparedz viena no šīm iespējām:

—	informāciju izsniedz tikai Parlamenta priekšsēdētājam īpašos atbilstīgi pamatotos izņēmuma gadījumos,

—	Prezidijs un/vai Priekšsēdētāju konference,

—	attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs un referents,

—	visi attiecīgās parlamentārās komitejas locekļi (pilntiesīgie locekļi un viņu aizstājēji),

—	visi Eiropas Parlamenta deputāti.

Minēto konfidenciālo informāciju ir aizliegts publiskot vai nodot citam adresātam bez Komisijas piekrišanas.

3.2.2.

Attiecībā uz rīcību ar konfidenciālu informāciju reglamentējošiem noteikumiem ir jāparedz šādas iespējas:

a)	dokumentu izskatīšana drošā lasītavā gadījumos, ja informācija ir klasificēta “CONFIDENTIEL UE” un ar lielāku konfidencialitātes pakāpi;

slēgtā sanāksmē, kurā piedalās tikai Prezidija, Priekšsēdētāju konferences locekļi vai pilntiesīgie un viņus aizstājošie kompetentās parlamentārās komitejas locekļi, kā arī Parlamenta amatpersonas un tie Parlamenta darbinieki, kuri strādā politisko grupu uzdevumā un kurus saistībā ar vajadzību pēc informācijas iepriekš ir izraudzījies priekšsēdētājs, un kuru klātbūtne ir patiešām nepieciešama, ja vien viņiem ir vajadzīgais drošības pielaides līmenis, ņemot vērā šādus nosacījumus:

—	visiem dokumentiem piešķir numuru, tos izdala sanāksmes sākumā un savāc beigās. Par šiem dokumentiem nedrīkst izdarīt piezīmes un tos nedrīkst kopēt,

—	sanāksmes protokolā nemin jautājumu, kas izskatīts, piemērojot konfidencialitātes procedūru.

Pirms informācijas nodošanas visus dokumentos minētos personu datus var dzēst.

Uz adresātiem Parlamentā mutiski nodotu konfidenciālu informāciju attiecas tāds pats aizsardzības līmenis, kādu nodrošina saistībā ar rakstisku konfidenciālu informāciju. Tas var ietvert informācijas saņēmēja svinīgu apņemšanos, ka viņš neizpaudīs tās saturu nevienai trešai personai.

3.2.3

Ja ir jāizskata rakstiska informācija drošā lasītavā, Parlaments nodrošina šādus apstākļus:

—	konfidenciālas informācijas drošu glabāšanas sistēmu,

—	drošu lasītavu, kurā nav kopēšanas iekārtu, telefonu, faksa aparātu, skeneru vai citu tehnisko dokumentu reproducēšanas vai pārraidīšanas līdzekļu utt.,

—	piekļuvi lasītavai reglamentējošu drošības pasākumu īstenošanu, tostarp parakstīšanos lasītavas apmeklētāju reģistrā un svinīgu apņemšanos neizpaust izskatīto konfidenciālo informāciju.

3.2.4.

Iepriekš izklāstītie noteikumi neierobežo iestāžu iespējas vienoties par citiem līdzvērtīgiem noteikumiem.

3.3.

Ja šos noteikumus pārkāpj, tad piemēro noteikumus par sankcijām attiecībā uz deputātiem, kas noteiktas Parlamenta Reglamenta VIII pielikumā, un attiecībā uz Parlamenta ierēdņiem un citiem Parlamenta darbiniekiem – Civildienesta noteikumu (3) 86. panta spēkā esošās normas vai Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 49. pantu.

4. Nobeiguma noteikumi

4.1.

Komisija un Parlaments veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā pielikuma noteikumu īstenošanu.

Šim nolūkam Komisijas un Parlamenta kompetentie dienesti cieši koordinē šā pielikuma īstenošanu. Sadarbojoties tiek pārbaudīta konfidenciālās informācijas izsekojamība un regulāri tiek kopīgi uzraudzīta piemēroto drošības noteikumu un standartu ievērošana.

Parlaments apņemas vajadzības gadījumā pielāgot savus iekšējos noteikumus, lai īstenotu šajā pielikumā noteiktos konfidenciālas informācijas drošību reglamentējošos noteikumus.

Parlaments apņemas pēc iespējas ātrāk pieņemt savus turpmākos drošības noteikumus un, vienojoties ar Komisiju, pārbaudīt šos noteikumus, lai panāktu drošības standartu atbilstību. Tādējādi šis pielikums būs spēkā attiecībā uz:

—	tehniskajiem drošības noteikumiem un standartiem, ar kuriem reglamentē rīcību ar konfidenciālu informāciju un tās glabāšanu, tostarp drošības pasākumus, kurus veic fiziskās, personāla, dokumentu un IT drošības jomā,

—	īpašas uzraudzības komitejas izveidošanu, kuras locekļi ir deputāti, kam ir vajadzīgā pielaide, lai rīkotos ar EUCI, kas klasificēta kā “TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET”.

4.2.

Parlaments un Komisija pārskatīs šo pielikumu un vajadzības gadījumā pielāgos to ne vēlāk kā pārskatīšanas brīdī, kas ir minēts pamatnolīguma 54. punktā, ņemot vērā to, kas ir noticis attiecībā uz:

—	turpmākiem drošības noteikumiem, kurus nosaka Parlaments un Komisija,

—	citiem nolīgumiem vai tiesību aktiem, kas attiecas uz informācijas nodošanu starp iestādēm.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.

(2) OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

(3) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

III PIELIKUMS

Sarunas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem un to noslēgšana

Šajā pielikumā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz informācijas sniegšanu Parlamentam par sarunām saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem un to noslēgšanu, kā minēts pamatnolīguma 23., 24. un 25. punktā:

1.	Komisija vienlaikus informē Parlamentu un Padomi par savu nodomu ierosināt sarunu uzsākšanu.

2.	Saskaņā ar pamatnolīguma 24. punktu gadījumos, kad Komisija izstrādā sarunu norāžu priekšlikumu projektus to pieņemšanai Padomē, Komisija tos tajā pašā laikā iesniedz arī Parlamentam.

3.	Komisija visā sarunu gaitā pienācīgi ņem vērā Parlamenta piezīmes.

Saskaņā ar pamatnolīguma 23. punktu Komisija līdz nolīguma parafēšanas brīdim regulāri un savlaicīgi informē Parlamentu par sarunu norisi un par to, vai Parlamenta piezīmes tika iekļautas apspriežamajā tekstā, un, ja tika iekļautas, tad paskaidro, kādā mērā tās tika iekļautas, bet, ja netika, tad – kāpēc.

Gadījumos, kad, slēdzot starptautisku nolīgumu, ir nepieciešama Parlamenta piekrišana, Komisija visā sarunu gaitā Parlamentam sniedz visu to pašu nepieciešamo informāciju, ko tā sniedz Padomei (vai īpašajai Padomes izveidotajai komitejai). Komisija cita starpā nodod arī pieņemto sarunu norāžu grozījumu projektus, sarunu dokumentu projektus, sarunās pieņemtos pantus, nolīguma parafēšanas datumu, par kuru ir panākta vienošanās, un parafējamā nolīguma tekstu. Papildus tam Komisija nodod Parlamentam, tāpat kā tā nodod Padomei (vai īpašajai Padomes izveidotajai komitejai), visus attiecīgos no trešām personām saņemtos dokumentus, ja vien to autors tam ir piekritis. Komisija pastāvīgi informē atbildīgo Parlamenta komiteju par sarunu gaitu un jo īpaši paskaidro, kādā mērā Parlamenta viedokļi tika ņemti vērā.

6.	Gadījumos, kad, slēdzot starptautisku nolīgumu, nav nepieciešama Parlamenta piekrišana, Komisija, sniedzot informāciju, kas aptver vismaz sarunu norāžu projektus, pieņemtās sarunu norādes, turpmāko sarunu norisi un nobeigumu, nodrošina, ka Parlaments tiek nekavējoties un pilnībā informēts.

Saskaņā ar pamatnolīguma 24. punktu Komisija savlaicīgi sniedz pilnīgu informāciju par starptautiska nolīguma parafēšanu un informē Parlamentu pēc iespējas ātrāk par dienu, kurā plāno Padomei ierosināt šo nolīgumu piemērot pagaidu režīmā, un sniedz šādas izvēles pamatojumu, izņemot gadījumus, kad šā lēmuma steidzamības iemeslu dēļ Komisija nespēj to izdarīt.

8.	Komisija savlaicīgi informē vienlaicīgi gan Padomi, gan Parlamentu par savu nodomu ierosināt Padomei starptautiska nolīguma darbības apturēšanu un par tās iemesliem.

9.	Attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem, kam saskaņā ar LESD jāpiemēro piekrišanas procedūra, Komisija arī pilnībā informē Parlamentu, pirms tiek apstiprināti šāda nolīguma grozījumi, kuriem Padome izņēmuma kārtā ir piekritusi saskaņā ar LESD 218. panta 7. punktu.

IV PIELIKUMS

Komisijas darba programmas grafiks

Komisijas darba programmas grafikam pievieno sarakstu ar turpmākajos gados pieņemamo leģislatīvo un neleģislatīvo aktu priekšlikumiem. Komisijas darba programma attiecas uz apskatāmo nākamo gadu, un tajā ir sīki izstrādātas norādes par Komisijas prioritātēm turpmākajos gados. Komisijas darba programma tādējādi var kļūt par pamatu strukturētam dialogam ar Parlamentu, lai censtos panākt kopēju izpratni.

Komisijas darba programmā iekļauj arī plānotās iniciatīvas ieteikumu tiesību, atcelšanu un vienkāršošanas jomā.

Pirmajā konkrētā gada pusgadā Komisijas locekļi uzsāk pastāvīgo dialogu ar atbilstošajām Parlamenta komitejām par Komisijas darba programmas īstenošanu attiecīgajā gadā un par Komisijas nākotnes darba programmas izstrādi. Pamatojoties uz šo dialogu, katra Parlamenta komiteja ziņo Komiteju priekšsēdētāju konferencei par tā iznākumu.

Līdztekus minētajām darbībām Komiteju priekšsēdētāju konference regulāri apmainās ar viedokļiem ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par iestāžu sakariem, lai novērtētu Komisijas pašreizējās darba programmas īstenošanas situāciju, apspriestu Komisijas nākamās darba programmas sagatavošanu un apkopotu rezultātus, kas iegūti pastāvīgajā divpusējā dialogā starp attiecīgajām Parlamenta komitejām un atbilstošajiem Komisijas locekļiem.

Komiteju priekšsēdētāju konference jūnijā iesniedz Priekšsēdētāju konferencei kopsavilkuma ziņojumu, kurā jābūt iekļautiem Komisijas darba programmas īstenošanas pārbaudes rezultātiem, kā arī Parlamenta prioritātēm saistībā ar turpmāko Komisijas darba programmu, un Parlaments par tām informē Komisiju.

4.	Pamatojoties uz šo kopsavilkuma ziņojumu, Parlaments jūlija sesijā pieņem rezolūciju, kurā vispārīgi izklāstīta Parlamenta nostāja, it īpaši par pieprasījumiem, kuru pamatā ir likumdošanas iniciatīvas ziņojumi.

Katru gadu septembra pirmajā sesijā tiks rīkotas debates par stāvokli Savienībā, kurās Komisijas priekšsēdētājs uzstājas ar runu, apkopojot attiecīgā gada rezultātus un aplūkojot prioritātes nākamajos gados. Šim nolūkam Komisijas priekšsēdētājs papildus runai iesniedz Parlamentam rakstiski izklāstītus galvenos faktorus, ko ņēma vērā, izstrādājot Komisijas darba programmu nākamajam gadam.

Sākot ar septembra sākumu, kompetentās parlamentārās komitejas un attiecīgie Komisijas locekļi var sanākt kopā, lai apmainītos ar vēl detalizētākiem viedokļiem par nākamajām prioritātēm katrā politikas jomā. Šādas sanāksmes vajadzības gadījumā noslēdz Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksme ar Komisāru kolēģiju un Priekšsēdētāju konferences sanāksme ar Komisijas priekšsēdētāju.

7.	Komisija pieņem darba programmu nākamajam gadam attiecīgā gada oktobrī. Pēc tam Komisijas priekšsēdētājs iepazīstina Parlamentu atbilstošā līmenī ar šo darba programmu.

8.	Parlaments var rīkot debates un pieņemt rezolūciju decembra sesijā.

9.	Šo grafiku piemēro katram kārtējam programmas izstrādes posmam, izņemot Parlamenta vēlēšanu gadus, kas sakrīt ar Komisijas pilnvaru termiņa beigām.

10.	Šis grafiks neskar nekādus turpmākus nolīgumus par iestāžu programmu izstrādi.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.304.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 304

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 20. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Informācija par to, ka spēkā stājas Nolīgums, ar ko atjauno Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību	1
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1064/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru izbeidz daļējo starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam	2
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1065/2010 (2010. gada 19. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	7
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1066/2010 (2010. gada 19. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	9
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1067/2010 (2010. gada 19. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	11
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1068/2010 (2010. gada 19. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	14
		Komisijas Regula (ES) Nr. 1069/2010 (2010. gada 19. novembris), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	16
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2010/79/ES (2010. gada 19. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/42/EK par gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanu III pielikuma pielāgošanu tehnikas attīstībai	18
		LĒMUMI
		2010/696/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 17. novembris), ar ko ieceļ amatā Revīzijas palātas locekli	20
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 29 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz komerciāla transportlīdzekļa kabīnē esošu personu aizsardzību	21
		IESTĀŽU NOLĪGUMI
	*	Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām	47

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	64,0
	EC	92,0
	IL	95,1
	MA	70,6
	MK	58,9
	ZZ	76,1
0707 00 05	AL	54,8
	EG	150,8
	JO	182,1
	MK	59,4
	TR	146,5
	ZZ	118,7
0709 90 70	MA	69,0
	TR	151,0
	ZZ	110,0
0805 20 10	MA	66,9
	ZA	141,4
	ZZ	104,2
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	42,1
	IL	75,3
	MA	61,9
	TN	78,6
	TR	58,9
	UY	58,6
	ZZ	62,6
0805 50 10	AR	39,6
	CL	79,2
	MA	68,0
	TR	65,7
	UY	57,1
	ZZ	61,9
0806 10 10	BR	251,8
	LB	196,9
	TR	141,7
	US	278,0
	ZA	79,2
	ZZ	189,5
0808 10 80	AR	74,9
	AU	187,8
	BR	49,6
	CL	75,0
	CN	82,6
	MK	24,7
	NZ	98,9
	US	121,8
	ZA	104,1
	ZZ	91,0
0808 20 50	CL	78,3
	CN	103,9
	US	160,9
	ZZ	114,4

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	57,89	0,00
1701 11 90 (1)	57,89	0,00
1701 12 10 (1)	57,89	0,00
1701 12 90 (1)	57,89	0,00
1701 91 00 (2)	51,92	1,89
1701 99 10 (2)	51,92	0,00
1701 99 90 (2)	51,92	0,00
1702 90 95 (3)	0,52	0,21

Parametrs	Mērvienība	Tests
		Metode	Publicēšanas datums
GOS saturs	g/l	ISO 11890-2	2006