18.11.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1031/2010

2010. gada 12. novembra

par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un īpaši tās 3.d panta 3. punktu un 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvu 2003/87/EK pārskatīja un grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (2), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (3). Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanas gaitā nosprieda, ka viens no ieviešamajiem uzlabojumiem ir tāds, ka izsolēm jākļūst par kvotu piešķiršanas pamatprincipu, jo izsoles ir visvienkāršākais un pēc vispārpieņemtajiem uzskatiem visekonomiskākais kvotu piešķiršanas paņēmiens. Efektīva emisiju kvotu tirdzniecības sistēma pamatojas uz nepārprotamiem oglekļa cenu signāliem, lai panāktu siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju samazinājumu ar vismazākajām izmaksām. Izsoles sekmētu un nostiprinātu šādus oglekļa cenu signālus.

(2)

Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāizsola minētās direktīvas III nodaļas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas. Tādējādi dalībvalstīm kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas, ir jāizsola. Dalībvalstis nedrīkst izmantot nekādus citus kvotu piešķiršanas paņēmienus, un tās arī nedrīkst bez maksas nepiešķirtās kvotas paturēt vai anulēt, kā alternatīvu to izsolīšanai.

(3)

Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā ir izvirzīti vairāki mērķi attiecībā uz izsoles procesu. Procesam ir jābūt paredzamam, jo īpaši attiecībā uz izsoļu laika grafiku un secību, kā arī attiecībā uz prognozētajiem pieejamo kvotu apjomiem. Izsolēm jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies emisiju tirdzniecības sistēmā, ir nodrošināta pilnīga, godīga un taisnīga pieeja, ka mazajiem emitentiem tiek nodrošināta pieeja kvotām, ka visiem dalībniekiem vienlaicīgi ir pieejama informācija, ka dalībnieki nerada šķēršļus izsoles norisei un ka izsoļu organizēšana un piedalīšanās tajās ir rentabla, un ka nerodas pārmērīgi administratīvie izdevumi.

(4)

Šie mērķi jāskata Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanas vispārējo uzdevumu kontekstā, kuri ietver, inter alia, lielāku saskaņotību, konkurences šķēršļu novēršanu un labāku prognozējamību, kas nostiprinātu oglekļa cenu signālus, lai panāktu emisiju samazināšanu ar vismazākajām izmaksām. Var apgalvot, ka intensīvākai emisiju samazināšanai ir jābūt pēc iespējas efektīvākai no ekonomikas viedokļa, balstoties uz pilnībā saskaņotiem kvotu piešķiršanas nosacījumiem visā Savienībā.

(5)

Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. punktā paredzēts, ka no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim jāizsola 15 % 2003/87/EK II nodaļas kvotu, savukārt 3.d panta 2. punktā paredzēts, ka pēc 2013. gada 1. janvāra ir jāizsola tāds pats procentuālais daudzums Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu. Direktīvas 3.d panta 3. punktā paredzēts, ka jāpieņem regula, kurā ir sīki izstrādāti noteikumi par to, kā dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu izsola II nodaļas kvotas, kas nav jāpiešķir bez maksas.

(6)

(7)

Saskaņā ar viedokli, ko apspriedēs pirms šīs regulas pieņemšanas pauda vairums ieinteresēto personu, lielākās daļas dalībvalstu nostāju un Komisijas veikto ietekmes novērtējumu kopēja izsoļu infrastruktūra, kurā ar izsoļu rīkošanu nodarbojas kopēja izsoles platforma, ir arī vislabākais veids, kā sasniegt Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķus. Šāda pieeja ir izmaksu ziņā visefektīvākais paņēmiens, lai izsolītu kvotas, neradot lieku administratīvu slogu, kādu neizbēgami radītu vairākas izsoles infrastruktūras. Tas ir vislabākais veids, kā gan de iure, gan de facto nodrošināt brīvu, pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi izsolēm. Šāda kopēja pieeja nodrošinātu izsoļu kalendāra prognozējamību un vairotu oglekļa cenu signālu nepārprotamību. Kopēja izsoles infrastruktūra ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un piekļuvi mazajiem emitētājiem. Tieši šādus uzņēmumus sevišķi apgrūtinātu nepieciešamība iepazīties ar vairāku izsoles platformu darbību un reģistrēties un darboties vairākās platformās. Kopēja izsoles platforma sekmētu to, ka tajā piedalās pēc iespējas vairāk dalībnieku no visas Savienības, kas savukārt ir labākais veids, kā samazināt risku, ka dalībnieki var kaitēt izsolēm, izmantojot tās kā līdzekli nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, terorisma finansēšanai, noziedzīgām darbībām vai tirgus ļaunprātīgai izmantošanai.

(8)

Tomēr, lai mazinātu risku, ka konkurence oglekļa tirgū varētu sarukt, šajā regulā paredzēta iespēja, ka dalībvalstis var izvēlēties nepiedalīties kopējā izsoles platformā, bet gan iecelt pašas savas izsoles platformas, ar nosacījumu, ka šādām izsoles platformām jābūt iekļautām šīs regulas pielikumā. Atsevišķo platformu sarakstā iekļauj, ja attiecīgā dalībvalsts par to paziņojusi Komisijai. Tomēr šāda iespēja neizbēgami nozīmē, ka izsoles process nebūs pilnībā saskaņots, tāpēc šajā regulā noteiktā kārtība, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, ir jāpārskata sākotnējā piecu gadu periodā, lai ieviestu grozījumus, ko uzskata par nepieciešamiem, ņemot vērā gūto pieredzi. Kad no dalībvalsts ir saņemts paziņojums saistībā ar atsevišķo platformu, Komisija bez liekas kavēšanās rīkojas saistībā ar minētās atsevišķās platformas iekļaušanu sarakstā.

(9)

Turklāt jāparedz iespēja dalībvalstij pieprasīt izsoles uzraugam sagatavot ziņojumu par tās izsoles platformas darbību, ko tā grasās iecelt, piemēram, kad tiek sagatavoti kādi šīs regulas grozījumi par atsevišķo platformu iekļaušanu sarakstā. Turklāt izsoles uzraugam ir jāizvērtē, vai visas izsoles platformas atbilst šīs regulas noteikumiem un Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķiem, un par to jāziņo dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgajai izsoles platformai. Šādā izvērtējumā jāiztirzā arī izsoļu ietekme uz izsoļu platformu vietu otrreizējā tirgū. Lai nepieļautu, ka dalībvalstis, kas piedalās izsolēs, negribēdamas “iestrēgst” kādā izsoles platformā pēc tam, kad beidzies termiņš, uz kuru izsoles platforma iecelta, jebkādā izsoles platformas iecelšanas līgumā ir jāparedz attiecīgi noteikumi, ka izsoles platformai visi izsoļu rīkošanai nepieciešamie materiālie un nemateriālie aktīvi ir jānodod izsoles platformas pēctecim.

(10)

Jautājumi saistībā ar to, kādam jābūt izsoles platformu skaitam un kādas struktūras var kļūt par izsoles platformu, ir pamatā šīs regulas noteikumiem par prognozējamu izsoļu kalendāru, kā arī noteikumiem par piekļuvi izsolēm un izsoļu iekārtojumu, noteikumiem par nodrošinājuma pārvaldību, maksājumiem, kvotu piegādi un izsoļu pārraudzību. Šādus noteikumus Komisija nevar ieviest kā pilnībā saskaņotu regulējumu, ja tai nav zināms izsoles platformu skaits un to struktūru specifiskās iespējas, kas izvēlētas izsoļu rīkošanai. Tāpēc ar šo regulu pieņemtie pasākumi ir balstīti uz izsolēm, kuras rīko, izmantojot kopēju izsoles platformu, un tajā paredz procedūru, lai noskaidrotu, cik un kādas citas izsoles platformas kāda dalībvalsts var nolemt izmantot.

(11)

Ņemot vērā 10. apsvērumā izklāstītos ierobežojumus, ir lietderīgi paredzēt, ka uz atsevišķo izsoles platformu iekļaušanu šīs regulas pielikumā attiecina nosacījumus vai pienākumus. Atsevišķās platformas iekļaušana šīs regulas pielikumā neskar Komisijas pilnvaras ierosināt kādas izsoles platformas svītrošanu no saraksta, jo īpaši gadījumos, ja nav ievēroti šīs regulas noteikumi vai Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķi. Ja atsevišķā platforma nav iekļauta sarakstā, attiecīgajai dalībvalstij savas kvotas jāizsola ar kopējās izsoles platformas starpniecību. Komisijai regulā, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu, jāparedz pasākumi, lai apturētu ar kvotu izsoli saistīto procesu norisi gadījumos, kad atsevišķā platforma ir pārkāpusi šo regulu vai nav ievērojusi Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā izklāstītos mērķus.

(12)

Sīki izstrādātos noteikumus par izsoles procesu, ko organizē atsevišķā izsoles platforma, būtu jāizvērtē Komisijai un būtu jāapspriež ar Direktīvas 2003/87/EK 23. panta 3. punktā minēto komiteju saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kā paredzēts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā. Šāda izvērtēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka uz atsevišķās platformas iecelšanu, ko tikai valsts līmenī veic dalībvalsts, kura izvēlējusies iecelt savu atsevišķu izsoles platformu, attiecas tikpat rūpīga kontroles procedūra kā tā, ko piemēro, kad ieceļ kopējo izsoles platformu, īstenojot šajā regulā paredzēto kopīgo rīcību. Dalībvalstis, kas piedalās kopējās izsoles platformas kopīgajā iepirkumā, to darīs kopā ar Komisiju, kas iesaistīta visā procesā. Turklāt dalībvalstīm, kas izvēlējušās atsevišķu izsoles platformu, kopīgajā iepirkuma procesā tiks piešķirts novērotāja statuss saskaņā ar noteikumiem, par ko vienojusies Komisija un tās dalībvalstis, kas piedalās kopīgajā iepirkumā.

(13)

Šī regula piemērojama Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas un III nodaļas kvotu izsolēm, attiecīgi, sākot ar 2012. gada 1. janvāri un 2013. gada 1. janvāri. Tā piemērojama arī jebkādām Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu izsolēm pirms 2013. gada, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu oglekļa un elektroenerģijas tirgu pareizu darbību.

(14)

Vienkāršības un pieejamības labad jānodrošina, ka izsolītajām kvotām jābūt pieejamām ne vēlāk kā piecu tirdzniecības dienu laikā. Šādi īsi piegādes termiņi ierobežotu jelkādu iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci starp izsoles platformām un kvotu tirdzniecības vietām otrreizējā tirgū. Turklāt īsi piegādes termiņi ir vienkāršāki, sekmē plašāku līdzdalību (tādējādi mazinot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku) un labāk nodrošina piekļuves iespējas sistēmā iesaistītajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazajiem emitentiem. Tā vietā, lai izsolēs nodrošinātu standartizētus un nestandartizētus nākotnes līgumus, tirgus var piedāvāt optimālus risinājumus, kā reaģēt uz pieprasījumu pēc atvasinātiem finanšu instrumentiem uz kvotu bāzes. Ir lietderīgi nodrošināt, ka izvēli starp divdienu tagadnes līgumiem un piecdienu standartizētiem nākotnes līgumiem izdara izsoles platformas iecelšanas laikā, lai izvērtētu, kāds ir optimālais un piemērotākais izsolāmais produkts. Lai gan divdienu tagadnes līgums nav finanšu instruments saskaņā ar Savienības tiesību aktiem finanšu tirgu jomā, piecdienu standartizēti nākotnes līgumi ir finanšu instrumenti Savienības finanšu tirgus regulējuma nozīmē.

(15)

Jautājumam par to, vai izsolāmajam produktam jābūt finanšu instrumentam, ir jābūt daļai no izsoles platformas atlases procedūras, un šī izvēle jāizdara, pamatojoties uz pretendentu – iepirkuma konkursa dalībnieku – piedāvāto risinājumu izmaksu un ieguvumu vispārēju novērtējumu. Šajā novērtējumā jāaplūko tādi aspekti kā rentabilitāte, vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana sistēmā iesaistītajiem MVU un mazajiem emitētājiem, pienācīga aizsardzība un tirgus uzraudzība.

(16)

Kamēr vēl nav pieņemti kvotu piegādāšanai nepieciešamie juridiskie pasākumi un tehniskie līdzekļi, ir lietderīgi paredzēt citas iespējas kvotu izsolīšanai. Tālab regulā paredzēta iespēja izsolīt standartizētus un nestandartizētus nākotnes līgumus ar piegādi ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. Šādi standartizēti un nestandartizēti nākotnes līgumi ir finanšu instrumenti, kas gan izsolītājam, gan solītājiem ļauj izmantot aizsardzību, kas līdzvērtīga tai, kādu nodrošina finanšu tirgiem piemērojamais regulējums. Šajā regulā standartizēti nākotnes līgumi no nestandartizētiem nākotnes līgumiem atšķiras ar to, ka par standartizētiem nākotnes līgumiem ir jāiemaksā papildu summa skaidrā naudā līdz sākotnējās maržas līmenim, bet par nestandartizētiem nākotnes līgumiem ir jāveic papildu nodrošinājums bezskaidras naudas formā līdz sākotnējās maržas līmenim. Ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis var izvēlēties, kādu finanšu produktu izmantot kvotu izsolīšanai atkarībā no tā, kādi noteikumi par papildu summu vai papildu nodrošinājumu līdz sākotnējās maržas līmenim ir vispiemērotākie to budžeta stāvoklim. Ja rastos nepieciešamība kvotu izsolīšanai izmantot šādus alternatīvus risinājumus, standartizētu un nestandartizētu nākotnes līgumu tirdzniecība provizoriski notiktu ar vienas vai divu izsoles platformu starpniecību.

(17)

Ņemot vērā, ka sistēmai jābūt vienkāršai, taisnīgai un rentablai un ka ir jāsamazina tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risks, izsolēm jānotiek vienā kārtā, tām jābūt slēgtām un ar vienotu cenu. Turklāt, ja tiek iesniegti vairāki līdzvērtīgi solījumi, uzvarējušo solījumu izvēlas pēc nejaušības principa, jo tādā gadījumā solītājiem tiek laupīta pārliecība, ka slepena vienošanās par solīto cenu būs ilgtspējīga. Var gaidīt, ka izsoles līdzsvara cena būs tuvu valdošajai cenai otrreizējā tirgū, kas nozīmē, ka, ja izsoles līdzsvara cena ir krietni zemāka par valdošo otrreizējā tirgus cenu, tas liecina, ka izsolei ir trūkumi. Ja šādai izsoles līdzsvara cenai ļautu dominēt, tiktu izkropļoti oglekļa cenas signāli, traucēta oglekļa tirgus darbība un netiktu nodrošināts, ka solītāji par kvotām samaksā taisnīgu cenu. Tāpēc šādā gadījumā izsole ir jāatceļ.

(18)

Vēlams, lai izsoles notiktu samērā bieži, lai tādējādi mazinātu izsoļu iespaidu uz otrreizējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot, ka izsoles ir pietiekami plašas, lai piesaistītu pienācīgu dalībnieku skaitu. Samērā biežas izsoles mazina tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku, jo tādējādi samazinās likmes individuālās izsolēs un solītāji var elastīgāk izmantot vēlākas izsoles, lai koriģētu savu tirgošanās pozīciju. Šo iemeslu dēļ regulā jāparedz, ka Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotas izsola vismaz reizi nedēļā. Tā kā minētās direktīvas II nodaļas kvotu apjoms ir daudz mazāks, šo kvotu izsoles ir lietderīgi rīkot vismaz reizi divos mēnešos.

(19)

Lai nodrošinātu otrreizējam tirgum vajadzīgo prognozējamību, šajā regulā jāparedz šādi noteikumi un procedūras. Pirmkārt, jāparedz, ka jebkuru 2011. un 2012. gadā izsolāmo kvotu apjomi ir jānosaka iespējami drīz pēc šīs regulas pieņemšanas. Noteiktos apjomus, kā arī to, kādu izsolāmo produktu veidā kvotas izsolīs, uzskaitīs šīs regulas pielikumā. Otrkārt, regulā jāparedz skaidri un pārredzami noteikumi, kā noteikt katrā gadā izsolāmo kvotu daudzumu pēc tam. Treškārt, regulā jāparedz noteikumi un procedūras, lai katram kalendārajam gadam krietni pirms kalendārā gada sākuma varētu sastādīt sīku izsoļu kalendāru, norādot visu būtisko informāciju par katru individuālo izsoli. Pēc tam mainīt kalendāru būtu iespējams tikai nedaudzos iepriekš paredzētos gadījumos. Visi grozījumi kalendārā jāveic tā, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu izsoļu kalendāra prognozējamību.

(20)

Principā katrā gadā izsolāmajam kvotu apjomam jābūt vienādam ar katram gadam iedalīto kvotu apjomu. Izņēmums būtu vienīgi Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotas, kas izsolāmas 2011. un 2012. gadā. Tā kā paredzams, ka trešajā tirdzniecības periodā būs pieejamas kvotas, kas uzkrātas otrajā tirdzniecības periodā, sertificēti emisiju samazinājumi (SES) un sagaidāmais kvotu daudzums, kas pārdodamas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu, ir lietderīgi šo 2011. un 2012. gada “pirmo izsoļu” ietekmi kompensēt, nosakot 2013. un 2014. gadā izsolāmo kvotu apjomu.

(21)	Atbilstīgi pieprasījumam otrreizējā tirgū katrā gadā izsolāmais apjoms vienmērīgi jāsadala visam gadam.

(22)

Ir nepieciešama atklāta piekļuve, lai sekmētu dalību un tādējādi nodrošinātu, ka izsoles rezultāti ir konkurences procesa iznākums. Tāpat priekšnoteikums aktīvai dalībai izsolēs un uz konkurenci balstītiem izsoļu rezultātiem ir uzticēšanās izsoles procesa integritātei, jo īpaši gadījumos, kad dalībnieki vēlas kropļot izsoles, izmantojot tās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, teroristu finansēšanai, noziedzīgām darbībām vai tirgus ļaunprātīgai izmantošanai. Lai nodrošinātu izsoļu godprātīgu norisi, jāparedz, ka piekļūt izsolēm var tad, ja ir izpildīts prasību minimums attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem. Lai nodrošinātu šādu pārbaudes pasākumu rentabilitāti, tiesības pieteikties pielaidei pie dalības izsolēs piešķir viegli noskaidrojamām un pienācīgi definētām dalībnieku kategorijām, proti, stacionāro iekārtu operatoriem un gaisa kuģu ekspluatantiem, uz ko attiecas emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, kā arī regulētām finanšu iestādēm, piemēram, ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm. Arī operatoru vai gaisa kuģu ekspluatantu uzņēmumu apvienībām, piemēram, partnerībām, kopuzņēmumiem un konsorcijiem, kas darbojas kā aģenti savu biedru vārdā, ir jābūt tiesīgiem pieteikties pielaidei pie solīšanas izsolēs. Tāpēc sākumā būtu lietderīgi ierobežot to personu loku, kam ir tiesības pieteikties pielaidei pie dalības izsolēs, neizslēdzot iespēju nākotnē šādas tiesības piešķirt arī citām dalībnieku kategorijām, ņemot vērā izsolēs gūto pieredzi vai pamatojoties uz Komisijas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 1.a punktu veikto pārbaudi, vai emisiju kvotu tirgus ir pienācīgi aizsargāts pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(23)

Turklāt tiesiskās noteiktības labad šajā regulā jāparedz, ka uz izsoles platformām attiecas konkrēti noteikumi, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (4). Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka izsoles platformām ir jānodrošina, ka tām var piekļūt ne tikai ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes, bet arī iekārtu operatori un gaisa kuģu ekspluatanti, kā arī citas personas, kam atļauts solīt gan savā, gan citu vārdā, uz kuriem Direktīvas 2005/60/EK noteikumi neattiecas.

(24)

Šajā regulā jāparedz, ka dalībniekiem ir tiesības piekļūt izsolēm vai nu tieši, izmantojot internetu vai atvēlētos savienojumus, vai izmantojot pilnvarotus un pārraudzītus finanšu starpniekus vai citas personas, kuras dalībvalstis pilnvarojušas solīt to pamatdarbības klientu vārdā, ja to pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu vai banku pakalpojumu sniegšana, ar nosacījumu, ka šīs citas personas īsteno tādus pašus ieguldītāju aizsardzības un klienta uzticamības pārbaudes pasākumus kā tos, kas jāveic ieguldījumu sabiedrībai.

(25)

To personu sarakstu, kam ir tiesības pieteikties pielaidei pie solīšanas, papildina ar citām personām, kam ir dalībvalsts atļauja, tāpēc, lai operatoriem un gaisu kuģu ekspluatantiem sniegtu netiešu pieeju, izmantojot ne tikai finanšu starpniekus, bet arī citus starpniekus, ar kuriem tie jau ir iedibinājuši klientu attiecības, piemēram, elektroenerģijas vai degvielas piegādātājus, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (5) saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

(26)

Tiesiskās noteiktības un pārredzamības labad šajā regulā jāietver sīki noteikumi par citiem izsoļu aspektiem, piemēram, lotu lielumu, iespēju atsaukt vai grozīt iesniegtos solījumus, solīšanā un maksāšanā izmantoto valūtu, to, kā tiek iesniegti un apstrādāti pieteikumi par pielaidi pie solīšanas, kā arī par šādas pielaides atteikšanu, atsaukšanu vai apturēšanu.

(27)

Katrai dalībvalstij jāieceļ izsolītājs, kas ir atbildīgs par kvotu izsolīšanu tās dalībvalsts vārdā, kura to iecēlusi. Izsoles platformām jābūt atbildīgām tikai par izsoļu rīkošanu. Jāparedz iespēja, ka vairākas dalībvalstis var iecelt vienu izsolītāju. Izsolītājam neatkarīgi jādarbojas katras tās dalībvalsts vārdā, kura to iecēlusi. Izsolītājam jābūt atbildīgam par kvotu izsolīšanu izsoles platformā un par attiecīgo izsoles ieņēmumu saņemšanu un izmaksāšanu katrai dalībvalstij, kura to iecēlusi. Ir svarīgi, lai nolīgumi starp dalībvalstīm un izsolītāju būtu saderīgi ar nolīgumiem starp izsolītāju un izsoles platformu, turklāt strīdus gadījumā noteicošais būtu nolīgums starp izsolītāju un izsoles platformu.

(28)

Turklāt ir nepieciešams, lai izsolītājus, ko iecēlusi dalībvalsts, kura nepiedalās kopējā izsoles platformā, bet ir iecēlusi savu izsoles platformu, pie solīšanas pielaistu ne tikai attiecīgās dalībvalsts ieceltā platforma, bet arī kopējā izsoles platforma. Ir vēlams nodrošināt netraucētu pāreju no atsevišķās izsoles platformas izmantošanas uz kopējās izsoles platformas izmantošanu, ja tas ir nepieciešams, piemēram, gadījumā, kad izsoles platforma nav iekļauta šīs regulas pielikumā.

(29)

Prasība par to, ka izsoles platformai jābūt regulētam tirgum, balstās vēlmē izsoļu administrēšanai izmantot otrreizējā tirgū pieejamo organizatorisko infrastruktūru. Konkrētāk, saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (6), regulētajiem tirgiem darījumu kārtošanā ir jāpiemēro virkne drošības pasākumu. Šo drošības pasākumu vidū var minēt šādus: apzināt un pārvaldīt interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā dalībniekiem, apzināt un pārvaldīt varbūtējos riskus un ieviest efektīvus pasākumus to mazināšanai, nodrošināt sistēmas tehnisko darbību pienācīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus, ieviest pārskatāmus un nediskrecionārus godīgas un sakārtotas tirdzniecības noteikumus un procedūras, noteikt rīkojumu efektīvas izpildes objektīvus kritērijus, sekmēt efektīvu un savlaicīgu sistēmās veikto darījumu pabeigšanu, nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai sekmētu to pienācīgu darbību, ņemot vērā tirgū noslēgto darījumu būtību un vērienu un risku apmēru un pakāpi.

(30)

Prasībai, ka izsoles platformai jābūt regulētam tirgum, ir vēl citas priekšrocības. Tas ļauj izmantot tirgus organizatorisko infrastruktūru, pieredzi, iespējas un pārredzamus un obligātus tirgus darbības noteikumus. Cita starpā tas ir būtiski attiecībā uz darījumu klīringu un norēķiniem, kā arī lai uzraudzītu, vai tiek ievēroti gan paša tirgus noteikumi, gan citi juridiski pienākumi, piemēram, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums un prasība nodrošināt strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismu. Tas ir izmaksu ziņā lietderīgi un palīdz nodrošināt izsoļu godprātīgu norisi. Ja piemēro regulēto tirgu noteikumus par interešu konfliktu, tas nozīmē, ka izsolītājam jābūt neatkarīgam no izsoles platformas, tās īpašniekiem vai tirgus dalībnieka, lai neapdraudētu regulētā tirgus pareizu darbību. Turklāt daudzi potenciālie izsoļu dalībnieki jau ir dažādu tādu regulēto tirgu locekļi vai dalībnieki, kas darbojas otrreizējā tirgū.

(31)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK regulētajiem tirgiem un to tirgus dalībniekiem atļaujas piešķir un tos uzrauga tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā regulētais tirgus vai tā tirgus dalībnieks atrodas vai ir reģistrēts (t. i., piederības dalībvalsts). Neskarot attiecīgos Direktīvas 2003/6/EK noteikumus, jo īpaši kriminālsankcijas, kas paredzētas valsts tiesību aktos par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uz regulētajiem tirgiem attiecas piederības dalībvalsts publiskās tiesības. Tādējādi tie ir pakļauti piederības valsts administratīvo tiesu jurisdikcijai, kā paredz valsts tiesību akti. Šis regulējums attiecas uz tirdzniecību, nevis izsolēm, un tikai uz finanšu instrumentiem, nevis tagadnes līgumiem. Tāpēc tiesiskās noteiktības labad ir lietderīgi šajā regulā paredzēt, ka tā regulētā tirgus piederības dalībvalsts, kuru ieceļ par izsoles platformu, nodrošina, ka ar tās tiesību aktiem attiecīgās minētā regulējuma daļas tiek attiecinātas arī uz izsolēm, ko rīko tās jurisdikcijā esoša izsoles platforma. Turklāt šajā regulā jāparedz, ka izsoles platformai ir jānodrošina strīdu ārpustiesas izšķiršana. Turklāt attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina arī tiesības pārsūdzēt šī strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānisma lēmumus neatkarīgi no tā, vai izsolāmais produkts ir finanšu instruments vai tagadnes līgums.

(32)

Jānodrošina konkurence dažādu izsoles platformu starpā, nosakot, ka izsoles platformu ieceļ iepirkuma konkursa kārtībā, ja to paredz vai nu Savienības, vai attiecīgās valsts tiesību akti iepirkuma jomā. Izsoles platformai jābūt piesaistītai vismaz vienai klīringa sistēmai vai norēķinu sistēmai. Izsoles platformai var būt piesaistītas arī vairākas klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas. Kopējā izsoles platforma jāieceļ uz ierobežotu laika periodu, kas nepārsniedz piecus gadus. Atsevišķās izsoles platformas ieceļ uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz trīs gadus; termiņu var pagarināt vēl uz diviem gadiem, kuru laikā jāpārskata kārtība, kas piemērojama visām izsoles platformām. Trīs gadu periodu atsevišķajām platformām paredz tālab, lai nodrošinātu minimālo iecelšanas periodu atsevišķajai izsoles platformai, bet attiecīgā dalībvalsts varētu pievienoties kopējai platformai pēc trīs gadu perioda beigām, tajā pašā laikā neierobežojot attiecīgās dalībvalsts iespējas atsevišķās platformas iecelšanas termiņu pagarināt vēl par diviem gadiem, kamēr nav zināmi Komisijas pārskata rezultāti. Beidzoties katram iecelšanas periodam, jārīko jauns iepirkuma konkurss, ja tādu nepieciešamību paredz Savienības vai valsts tiesību akti. Paredzams, ka, izvēloties kopējo izsoles platformu izsoļu rīkošanai, ietekme uz otrreizējiem tirgiem būs neliela, jo izsolītas tiks tikai kvotas, kas piegādājamas piecu dienu laikā.

(33)

Lai rīkotu izsoles, sastādītu un pārvaldītu izsoļu kalendāru, veiktu vairākus citus ar izsolēm saistītus uzdevumus (piemēram, uzturētu regulāri atjauninātu tīmekļa vietni, kam var piekļūt visā Savienībā), ir nepieciešama dalībvalstu un Komisijas kopīga rīcība tādā nozīmē, kā noteikts 91. panta 1. punkta trešajā daļā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Finanšu regula) (7). Nepieciešamība pēc šādas kopīgas rīcības izriet no fakta, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēma aptver visu Savienību, no Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanas vispārējiem mērķiem un no fakta, ka Komisija saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK ir tieši atbildīga par vairāku tādu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas aspektu īstenošanu, kam ir nepastarpināta ietekme gan uz izsoļu kalendāru, gan izsoļu uzraudzību. Tāpēc šajā regulā jāparedz, ka kopējās izsoles platformas un izsoles uzrauga iecelšanai nepieciešamais iepirkuma konkurss ir jārīko, Komisijai un dalībvalstīm veicot kopīgu iepirkumu 125.c panta nozīmē Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8). Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 125.c pants paredz, ka dalībvalstu un Komisijas kopīgajā iepirkumā var piemērot Komisijai piemērojamos iepirkuma noteikumus. Ņemot vērā, ka šis iepirkums aptver visu Savienību, ir lietderīgi kopīgajam iepirkuma procesam, ciktāl tas nepieciešams, piemērot attiecīgos iepirkuma noteikumus, kas paredzēti Finanšu regulā un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Šajā regulā jānosaka, kādus izsoles pakalpojumus iepērk dalībvalstis un kādus tehniskā atbalsta pakalpojumus iepērk Komisija, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem lēmumiem par šīs regulas nepabeigto pielikumu aizpildīšanu, piemērotāko izsoļu biežumu, dažādu izsoles platformu izsoļu kalendāru saskaņošanu, maksimālā solījuma lieluma noteikšanu un regulas grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz sasaisti ar citām sistēmām, un pakalpojumiem, lai ārpus Savienības vairotu pienācīgu izpratni par izsoļu noteikumiem. Ir lietderīgi, ka Komisija šādus pakalpojumus iepērk no tās kopējās izsoles platformas, kam ir vislielākā pieredze izsoļu rīkošanā vairāku dalībvalstu vārdā. Tas neliedz apspriesties ar citām izsoles platformām vai citām ieinteresētajām personām.

(34)

Izsoles platformas iepirkumam jānotiek atklātā, pārredzamā un uz konkurences principiem balstītā atlases procedūrā, izņemot gadījumus, kad izsoles platformu ieceļ dalībvalsts, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā, un uz šādu iecelšanu neattiecas iepirkuma noteikumi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem par iepirkumu. Izsoles platformu un tai piesaistītās klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas iecelšanā jāņem vērā, kādus risinājumus pretendenti piedāvā, lai nodrošinātu rentabilitāti, pilnīgu, taisnīgu un līdzvērtīgu piekļuvi solīšanai izsolēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazajiem emitētājiem, stingru izsoļu pārraudzību, tostarp strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismu. Izņēmuma kārtā izsoles platformu, kas pārdod standartizētus vai nestandartizētus nākotnes līgumus, iepirkuma procedūrā var izvēlēties, pamatojoties uz tās iespējām piemērot noteikumus par piekļuvi, noteikumus par maksājumiem un piegādēm un noteikumus par tirgus pārraudzību, kuri piemērojami otrreizējam tirgum. Konkrētās procedūras, kas jāievēro kopējās izsoles platformas iepirkumā, ir jānorāda nolīgumā starp Komisiju un dalībvalstīm, kurā vienojas arī par praktisko kārtību, kas attiecas uz dalības pieprasījumu vai konkursu izvērtēšanu, līgumu piešķiršanu, līgumiem piemērojamajiem tiesību aktiem un tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 125.c pantā.

(35)

Ievērojot visus piemērojamos noteikumus par publisko iepirkumu, tostarp noteikumus par izvairīšanos no interešu konfliktiem un konfidencialitātes saglabāšanu, dalībvalstīm, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā – kopējās izsoles platformas iepirkumā, var piešķirt novērotāja statusu visā iepirkuma procesā vai daļā no tā, ievērojot noteikumus, par kuriem vienojušās kopīgajā rīcībā iesaistītās dalībvalstis un Komisija, kā noteikts kopīgā iepirkuma līgumā. Būtu vēlams nodrošināt šādu piekļuvi, lai sekmētu konverģenci starp atsevišķajām izsoles platformām un kopējo izsoles platformu attiecībā uz tiem izsoles procesa aspektiem, kas šajā regulā nav pilnībā saskaņoti.

(36)

Ir lietderīgi, ka dalībvalstis, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā, ar kuru ieceļ kopējo izsoles platformu, bet nolemj iecelt pašas savu izsoles platformu, par šo lēmumu Komisiju informē samērā drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpat Komisijai ir jāizvērtē, vai dalībvalstis, kas ieceļ savu izsoles platformu, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izsoles process atbilst gan šīs regulas noteikumiem, gan Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķiem. Turklāt Komisijai ir jāsaskaņo sīki izstrādātie izsoļu kalendāri, kurus ierosina izsoles platformas, kas nav kopējā izsoles platforma, ar kalendāriem, kurus ierosina kopējā izsoles platforma. Kad Komisija ir izvērtējusi visas atsevišķās izsoles platformas, tā šīs regulas pielikumā ievieto sarakstu ar šādām izsoles platformām, dalībvalstīm, kas tās iecēlušas, un visiem piemērojamiem nosacījumiem vai pienākumiem, tostarp nosacījumiem vai pienākumiem, kas saistīti ar šo platformu izsoļu kalendāriem šīs regulas pielikumā. Šāds saraksts nenozīmē, ka Komisija apliecina, ka dalībvalsts, kura platformu iecēlusi, ir ievērojusi publiskā iepirkuma noteikumus, kas piemērojami tās izvēlētās izsoles platformas iecelšanai.

(37)	Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā paredzēts, ka dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Lai nedotu pamatu nekādām šaubām, šajā regulā jāapredz, ka izsoles ieņēmumus tieši pārskaita katras dalībvalsts ieceltajam izsolītājam.

(38)

Tā kā kvotu izsole būtībā nozīmē, ka kvotas pirmo reizi tiek emitētas otrreizējā tirgū, nevis bez maksas piešķirtas tieši operatoriem un gaisa kuģu ekspluatantiem, nebūtu vēlams klīringa sistēmai(-ām) vai norēķinu sistēmai(-ām) uzlikt jebkādu saistošu pienākumu piegādāt kvotas uzvarējušajiem solītājiem vai to īpašumtiesību pārņēmējiem, ja piegāde nav notikusi kādu no tās neatkarīgu notikumu dēļ. Tāpēc šajā regulā jāparedz, ka vienīgais korektīvais līdzeklis, kas pieejams uzvarējušajam solītājam vai tā īpašumtiesību pārņēmējam gadījumā, ja netiek piegādātas izsolītās kvotas, ir iespēja piekrist vēlākai piegādei. Tomēr ir svarīgi paredzēt, ka izsolītās kvotas, kas nav piegādātas tāpēc, ka par tām nav pilnībā samaksāts, var izsolīt šīs pašas izsoles platformas nākamajā izsolē.

(39)

Nebūtu lietderīgi prasīt, ka dalībvalstīm izsolēs jāsniedz kāds cits nodrošinājums, izņemot pašas kvotas, jo dalībvalstu vienīgās saistības attiecas tikai uz kvotu piegādi. Tāpēc šajā regulā jāparedz, ka dalībvalstu vienīgais pienākums, izsolot divdienu tagadnes līgumus vai piecdienu standartizētus nākotnes līgumus, kā definēts šajā regulā, ir izsolāmās kvotas iepriekš deponēt Savienības reģistra kontā, kur tās bloķē klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā depozitārs.

(40)

Tomēr izsoles platformai (ieskaitot jebkuru tai piesaistīto klīringa sistēmu vai norēķinu sistēmu) ir jāīsteno pienācīgi nodrošinājuma un citi riska pārvaldības procesi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka izsolītāji saņem pilnu maksu par kvotām, kas izsolītas par izsoles līdzsvara cenu, neraugoties uz to, ka uzvarējušais solītājs vai tā īpašumtiesību pārņēmējs nav samaksājis.

(41)

Rentabilitātes labad uzvarējušajiem solītājiem kvotas, kas tiem piešķirtas izsolē, jāvar tirgot, vēl pirms šīs kvotas ir piegādātas. Izņēmumu no prasības par tirgojamību var piemērot vienīgi tādā gadījumā, ja kvotas piegādā divu tirdzniecības dienu laikā pēc izsoles. Turklāt šajā regulā ir paredzēta iespēja, ka maksājumu var pieņemt no uzvarējušā solītāja īpašumtiesību pārņēmējiem, nevis no paša uzvarējušā solītāja, un arī kvotas piegādāt var uzvarējušā solītāja īpašumtiesību pārņēmējiem, nevis pašam uzvarējušajam solītājam. Tomēr šādas iespējas izmantošana nedrīkstētu radīt izdevību apiet prasības, kas attiecas uz tiesībām pieteikties solīšanai izsolēs.

(42)

Maksu struktūrai un līmenim, ko piemēro izsoles platforma un tai piesaistītā klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, jābūt ne mazāk labvēlīgām kā līdzīgām maksām un nosacījumiem, ko piemēro darījumiem otrreizējā tirgū. Pārredzamības labad visām maksām un nosacījumiem jābūt saprotamiem, izklāstītiem pa punktiem un publiski pieejamiem. Principā izsoles procesa izmaksas ir jāsedz no solītāju maksām, kā noteikts izsoles platformas iecelšanas līgumā. Tomēr, lai kopējās izsoles platformas iepirkums būtu rentabls, ir svarīgi, lai dalībvalstis piedalās kopīgajā rīcībā jau no paša sākuma. Tāpēc būtu lietderīgi no dalībvalstīm, kas kopīgajā rīcībā piedalās vēlāk, prasīt segt savas izmaksas un šo summu atskaitīt no izmaksām, ko pretējā gadījumā segtu solītāji. Tomēr šādi noteikumi nedrīkstētu nākt par sliktu dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties kopīgajā rīcībā pēc tam, kad ir beidzies atsevišķās platformas iecelšanas periods. Tāpat dalībvalstis nedrīkstētu nonākt neizdevīgā stāvoklī, ja tās uz laiku pievienojas kopīgajai rīcībai, jo paziņotā atsevišķā platforma nav iekļauta sarakstā. Ja izsolītājam kas jāmaksā, tad tikai par piekļuvi izsoles platformai, savukārt klīringa un norēķinu sistēmas izmaksas, ja tādas rodas, jāsedz solītājiem, kā nosaka vispārējie noteikumi.

(43)

Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka izsoles uzrauga izmaksas sedz dalībvalstis un ka tās tiek atskaitītas no izsoles ieņēmumiem. Turklāt izsoles uzrauga iecelšanas līgumā ir jānošķir tās izsoles uzrauga izmaksas, kas mainās galvenokārt atkarībā no izsoļu skaita, un visas citas izmaksas. Precīzs šo izmaksu nošķīrums būtu jānosaka kopīgajā iepirkuma procesā.

(44)

Ir jāieceļ objektīvs izsoles uzraugs, kura uzdevums ir uzraudzība un ziņošana par to, vai izsoles process atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķiem un šīs regulas noteikumiem, un par jebkādiem pierādījumiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai pret konkurenci vērstām darbībām. Līdzīgi kā ar izsolēm, arī izsoļu uzraudzība nozīmē, ka nepieciešama dalībvalstu un Komisijas kopīga rīcība, tāpēc arī šajā gadījumā ir lietderīgs kopīgs iepirkums. Izsoles platformām, izsolītājiem un kompetentajām valsts iestādēm, kas atbildīgas par izsolēs iesaistīto izsoles platformu, ieguldījumu sabiedrību, kredītiestāžu un citu tādu personu pārraudzību, kam atļauts solīt citu personu vārdā, vai par izmeklēšanu un tiesvedību tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, ir jāsadarbojas ar izsoles uzraugu, lai tas varētu pildīt savas funkcijas.

(45)

Lai nodrošinātu izsoles uzrauga objektivitāti, prasībās par izsoles uzrauga iecelšanu jāparedz, ka priekšroka dodama pretendentiem, kas rada vismazāko risku saistībā ar interešu konfliktu vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši saistībā ar to darbību otrreizējā tirgū (ja tāda ir), iekšējiem procesiem un procedūrām, kas paredzētas, lai mazinātu interešu konflikta vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku, neskarot to spējas pildīt izsoles uzrauga funkcijas laikus un saskaņā ar augstākajiem profesionālajiem un kvalitātes standartiem.

(46)

Pret konkurenci vērsta rīcība un tirgus ļaunprātīga izmantošana nav saderīga ar atklātības, pārredzamības, saskaņotības un nediskriminācijas principiem, kas ir šīs regulas pamatā. Tāpēc šajā regulā ir jāietver attiecīgi noteikumi, lai mazinātu šādu parādību risku izsolēs. Kopēja izsoles platforma, vienkāršs izsoļu iekārtojums, samērā biežas izsoles, līdzvērtīgo solījumu atlase pēc nejaušības principa, pienācīga piekļuve izsolēm, vienlīdzīga informācijas atklāšana un noteikumu pārredzamība – visi šie faktori palīdz mazināt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku. Tas, ka kvotas izsolīs kā finanšu instrumentus, dod iespēju gan izsolītājam, gan solītājiem izmantot aizsardzību, ko nodrošina finanšu tirgiem piemērojamais regulējums. Šajā regulā ir jāparedz līdzīgi noteikumi kā tie, kas piemērojami finanšu instrumentiem, lai mazinātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku gadījumā, ja izsolāmais produkts nav finanšu instruments. Objektīvam izsoles uzraugam ir jānovērtē viss izsoles process, tostarp gan pašas izsoles, gan tām piemērojamo noteikumu īstenošana.

(47)

Ir ļoti būtiski nodrošināt izsolītāja godprātību. Tāpēc, ieceļot izsolītāju, dalībvalstīm priekšroka jādod pretendentiem, kas rada vismazāko risku saistībā ar interešu konfliktu vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši saistībā ar to darbību otrreizējā tirgū (ja tāda ir), iekšējiem procesiem un procedūrām, kas paredzētas, lai mazinātu interešu konflikta vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku, neskarot to spējas pildīt izsoles uzrauga funkcijas laikus un saskaņā ar augstākajiem profesionālajiem un kvalitātes standartiem. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir nepārprotami aizliegts ar izsolītāju dalīties iekšējā informācijā par izsolēm. Ja šis aizliegums netiek ievērots, jāpiemēro efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas.

(48)

Turklāt ir vēlams paredzēt, ka izsoles platformām ir jāuzrauga solītāju rīcība un saskaņā ar Direktīvā 2003/6/EK un Direktīvā 2005/60/EK paredzēto ziņošanas pienākumu jāziņo kompetentajām valsts iestādēm, ja ir notikusi tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un teroristu finansēšana.

(49)	Piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem, ciktāl tas nepieciešams, transponē Direktīvas 2004/39/EK III un IV sadaļu un Direktīvu 2003/6/EK, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pienācīgi ievēro attiecīgos noteikumus Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno minētās direktīvas.

(50)

Turklāt šajā regulā būtu jāparedz, ka ir iespējams vai nu noteikt, par kādu maksimālo kvotu apjomu viens solītājs var solīt, izsakot to kā procentuālo daļu no visa tā kvotu apjoma, ko paredzēts izsolīt individuālās izsolēs vai kalendārā gada laikā, vai paredzēt kādus citus piemērotus korektīvus pasākumus. Tā kā šī iespēja varētu radīt administratīvu slogu, tā jāizmanto tikai tad, kad kompetentajām valsts iestādēm ir paziņots par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un tās ir nolēmušas nerīkoties, ar nosacījumu, ka ir pierādīta šādu pasākumu nepieciešamība un efektivitāte. Pirms šīs iespējas izmantošanas ir jāsaņem Komisijas iepriekšējs atzinums. Pirms atzinuma sniegšanas Komisijai par izsoles platformas priekšlikumu jāapspriežas ar dalībvalstīm un izsoles uzraugu. Šajā sakarā ir svarīgs arī Komisijas novērtējums par to, vai emisiju kvotu tirgus ir pietiekami aizsargāts pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 1.a punktu.

(51)	Tāpat ir lietderīgi, ka citas personas, kam dalībvalstis atļāvušas solīt to pamatdarbības klientu vārdā, ievēro šajā regulā paredzētos rīcības noteikumus, lai nodrošinātu klientu pienācīgu aizsardzību.

(52)

Šajā regulā ir jāparedz noteikumi par valodu lietojumu jebkurā izsoles platformā, lai tiktu nodrošināta pārredzamība un īstenots mērķis – nodrošināt piekļuvi izsolēm bez diskriminācijas, tajā pašā laikā paredzot izmaksu ziņā vislietderīgāko valodu lietojuma režīmu. Dokumentācija, kas nav publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāpublicē valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā, proti, angļu valodā. Starptautiskajā finanšu sfērā parasti izmantotas valodas lietojums jau ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvā 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (9).

(53)

Dalībvalstis uz sava rēķina var nodrošināt, ka visa dokumentācija tiek pārtulkota šīs dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s). Ja dalībvalsts šo iespēju izmanto, arī atsevišķajām platformām visa informācija, kas attiecas uz šo izsoles platformu, ir uz dalībvalsts, kura iecēlusi attiecīgo atsevišķo platformu, rēķina jāpārtulko attiecīgās dalībvalsts valodā(-s). Turklāt izsoles platformām ir jāspēj ar personām, kas iesniegušas pieteikumu pielaidei pie solīšanas, personām, kam ir pielaide pie solīšanas, vai solītājiem, kas sola izsolē, mutiski un rakstiski sazināties jebkurā valodā, ja dalībvalsts ir nodrošinājusi tulkojumu uz sava rēķina un ja to pieprasa šādas personas. Izsoles platforma no šīm personām nevar iekasēt maksu, lai segtu šī iemesla dēļ radušās papildu izmaksas. Šīs izmaksas būtu vienlīdzīgi jāsedz visiem solītājiem, kas sola attiecīgajā izsoles platformā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi izsolēm visā Savienībā.

(54)

Tiesiskās noteiktības un pārredzamības labad šajā regulā jāietver sīki noteikumi par citiem izsoļu aspektiem, piemēram, izsoles rezultātu publicēšanu, izziņošanu un paziņošanu, konfidenciālas informācijas aizsardzību, kļūdu izlabošanu saistībā ar maksājumiem, kvotu pārskaitījumiem un sniegto vai atbrīvoto nodrošinājumu saskaņā ar šo regulu, tiesībām pārsūdzēt izsoles platformas lēmumus un stāšanos spēkā.

(55)	Jānosaka, ka šīs regulas izpratnē ieguldījumu sabiedrības, kas iesniedz solījumus saistībā ar finanšu instrumentiem vai nu savā, vai savu klientu vārdā, sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības.

(56)

Šī regula neliedz Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 1.a punktu pārbaudīt, vai emisiju kvotu tirgus ir pienācīgi aizsargāts pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, vai iesniegt priekšlikumus šādas aizsardzības nodrošināšanai. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt taisnīgus un sakārtotus tirdzniecības apstākļus, kamēr nav zināms Komisijas pārbaudes rezultāts.

(57)	Šī regula neskar Līguma 107. un 108. panta piemērošanu, piemēram, saistībā ar taisnīgas, pilnīgas un līdzvērtīgas piekļuves nodrošināšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Savienības kvotu tirdzniecības sistēma, un piekļuves nodrošināšanu maziem emitētājiem.

(58)	Šī regula neskar nekādu piemērojamo iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu.

(59)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 11. pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā. Tas nozīmē, ka šī regula nekādā ziņā neliedz dalībvalstīm piemērot to konstitucionālos noteikumus par preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos.

(60)	Lai nodrošinātu prognozējamas un savlaicīgas izsoles, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

(61)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 23. panta 1. punktā minētās Komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus par kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas (aviācija) kvotu piešķiršanai izsolēs un minētās direktīvas III nodaļas (stacionāras iekārtas) kvotu piešķiršanai izsolēs, kuras var nodot tirdzniecības periodos no 2013. gada 1. janvāra.

3. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“standartizēti nākotnes līgumi” ir kvotas, kuras izsola kā finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1287/2006 (10) 38. panta 3. punktu un kuru piegāde paredzēta konkrētā datumā nākotnē par izsoles līdzsvara cenu, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, un par kurām, lai atspoguļotu cenu izmaiņas, ir jāiemaksā papildsumma skaidrā naudā līdz sākotnējās maržas līmenim;

“nestandartizēti nākotnes līgumi” ir kvotas, kuras izsola kā finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1287/2006 38. panta 3. punktu un kuru piegāde paredzēta konkrētā datumā nākotnē par izsoles līdzsvara cenu, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, un par kurām, lai atspoguļotu cenu izmaiņas, līdz sākotnējās maržas līmenim pēc centrālās starpniekiestādes izvēles ir jāiesniedz bezskaidras naudas nodrošinājums vai valdības garantija;

3)	“divdienu tagadnes līgumi” ir kvotas, ko izsola piegādei norunātā datumā – ne vēlāk kā otrajā tirdzniecības dienā no izsoles dienas – saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1287/2006 38. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

4)	“piecdienu nākotnes līgumi” ir kvotas, ko izsola kā finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1287/2006 38. panta 3. punktu un kuru piegāde paredzēta ne vēlāk kā piektajā tirdzniecības dienā, skaitot no izsoles dienas;

5)	“solījums” ir piedāvājums izsolē iegādāties noteiktu daudzumu kvotu par norādītu cenu;

6)	“piedāvājuma periods” ir laika posms, kurā var iesniegt piedāvājumus;

7)	“tirdzniecības diena” ir jebkura diena, kurā strādā attiecīgā izsoles platforma un tai piesaistīta klīringa sistēma vai norēķinu sistēma;

8)	“ieguldījumu sabiedrība” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

9)	“kredītiestāde” nozīmē to pašu, ko 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (11);

10)	“finanšu instruments” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 17) apakšpunktā, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

11)	“otrreizējais tirgus” ir tirgus, kurā personas pērk vai pārdod kvotas vai nu pirms tam, vai pēc tam, kad šīs kvotas tām piešķirtas vai nu bez maksas, vai izsoles ceļā;

12)	“mātesuzņēmums” nozīmē to pašu, ko Padomes Direktīvas 83/349/EEK (12) 1. un 2. pantā;

13)	“meitasuzņēmums” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā;

14)	“radniecīga sabiedrība” ir sabiedrība, kas saistīta ar mātesuzņēmumu vai meitasuzņēmumu Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē;

15)

“kontrole” nozīmē to pašu, ko 3. panta 2. un 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (13), kā šis termins izmantots Komisijas konsolidētajā jurisdikcijas paziņojumā (14). Minētās regulas 22. apsvērumu un minētā Paziņojuma 52. un 53. punktu piemēro, lai definētu jēdzienu “kontrole” attiecībā uz valsts uzņēmumiem;

16)

“izsoles process” ir process, kas ietver šādus elementus: izsoles kalendāra sastādīšana, prasības attiecībā uz pielaidi pie solīšanas, solījumu iesniegšanas procedūras, izsoles rīkošana, izsoles rezultātu aprēķināšana un paziņošana, maksājamās cenas samaksāšanas kārtība, kvotu piegāde un jebkādu darījumu risku segšanai paredzētā nodrošinājuma pārvaldība, kā arī izsoļu pienācīgas norises uzraudzība un pārraudzība, ko veic izsoles platforma;

17)	“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā, ievērojot arī minētās direktīvas 1. panta 3. un 5. punktu;

18)	“teroristu finansēšana” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 4. punktā, ievērojot arī minētās direktīvas 1. panta 5. punktu;

19)	“noziedzīga darbība” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2005/60/EK 3. panta 4. punktā;

20)	“izsolītājs” ir jebkura dalībvalsts iecelta publiska vai privāta struktūra, kas izsola kvotas dalībvalsts vārdā;

21)

“norādītais turējuma konts” ir viena vai vairāku veidu konts, kas paredzēts piemērojamā Komisijas regulā, kura pieņemta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu, lai varētu piedalīties izsoles procesā vai izsoli rīkot, tostarp turēt kvotas kontā, kur tās ir bloķētas līdz brīdim, kad tās tiek piegādātas saskaņā ar šo regulu;

22)	“norādītais bankas konts” ir izsolītāja vai solītāja, vai solītāja īpašumtiesību pārņēmēja norādīts bankas konts, kurā saņem maksājumus saskaņā ar šo regulu;

23)	“klienta uzticamības pārbaudes pasākumi” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2005/60/EK 8. panta 1. punktā, ievērojot arī minētās direktīvas 8. panta 2. punktu;

24)	“faktiskais īpašnieks” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2005/60/EK 3. panta 6. punktā;

25)

“pienācīgi apliecināta kopija” ir dokumenta oriģināla autentiska kopija, kuru apliecinājis kvalificēts jurists, grāmatvedis, notārs vai līdzīgas profesijas pārstāvis, kuram saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesības oficiāli apliecināt, ka kopija patiešām ir dokumenta oriģināla pareiza kopija;

26)	“politiski ietekmējamas personas” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2005/60/EK 3. panta 8. punktā;

27)	“tirgus ļaunprātīga izmantošana” ir vai nu iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana, kā definēts šā panta 28) apakšpunktā vai aizliegts 38. punktā, vai tirgus manipulācijas, kā definēts šā panta 30) apakšpunktā vai 37. panta b) punktā, vai abas šīs parādības;

28)

“iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana” nozīmē iekšējās informācijas izmantošanu, kas aizliegta saskaņā ar Direktīvas 2003/6/EK 2., 3. un 4. pantu attiecībā uz finanšu instrumentiem Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē, kā minēts Direktīvas 2003/6/EK 9. pantā, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

29)	“iekšējā informācija” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 1. punktā attiecībā uz finanšu instrumentiem Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē, kā minēts Direktīvas 2003/6/EK 9. pantā, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

30)	“tirgus manipulācija” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 2. punktā attiecībā uz finanšu instrumentu Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē, kā minēts Direktīvas 2003/6/EK 9. pantā, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

31)

“klīringa sistēma” ir viena vai vairākas infrastruktūras, kas piesaistītas izsoles platformai un kas var nodrošināt klīringu, maržas noteikšanu, ieskaitu, nodrošinājuma pārvaldību, norēķinus un piegādi, kā arī visus citus pakalpojumus, ko veic centrālā starpniekiestāde, un kurai vai nu tieši, vai netieši piekļūst centrālās starpniekiestādes locekļi, kas darbojas kā starpnieki starp klientiem un centrālo starpniekiestādi;

32)

“klīrings” nozīmē visus procesus, kas notiek pirms solīšanas perioda sākšanās, solīšanas perioda laikā un pēc solīšanas perioda beigām līdz norēķināšanās brīdim, tostarp visu to risku vadību, kas var rasties šajā laika sprīdī, kuri cita starpā saistīti ar maržas noteikšanu, ieskaitu vai novāciju, vai jebkādiem citiem pakalpojumiem, ko, iespējams, veikusi klīringa vai norēķinu sistēma;

33)

“maržas noteikšana” ir process, kad izsolītājs, solītājs vai starpnieks vai starpnieki, kas darbojas to vārdā, ieķīlā nodrošinājumu, lai garantētu noteiktu finanšu pozīciju; tā ietver visu tāda nodrošinājuma novērtēšanas, aprēķināšanas un administrēšanas procesu, kurš ieķīlāts, lai garantētu šādas finanšu pozīcijas, un kura mērķis ir panākt, ka visas solītāja maksāšanas saistības, izsolītāja piegādes saistības un to starpnieka vai starpnieku saistības var izpildīt ļoti īsā laikā;

34)

“norēķins” nozīmē to, ka uzvarējušais solītājs vai tā īpašumtiesību pārņēmējs, vai centrālā starpniekiestāde, vai norēķinu aģents samaksā summu, kas maksājama par kvotām, kuras piegādājamas šim solītājam vai tā īpašumtiesību pārņēmējam, vai centrālajai starpniekiestādei, vai norēķinu aģentam, un ka kvotas tiek piegādātas uzvarējušajam solītājam vai tā īpašumtiesību pārņēmējam, vai centrālajai starpniekiestādei, vai norēķinu aģentam;

35)

“centrālā starpniekiestāde” ir iestāde, kas darbojas kā vidutājs vai nu tieši starp izsolītāju un solītāju vai tā īpašumtiesību pārņēmēju, vai starp tos pārstāvošiem starpniekiem un kas ir vienīgā darījuma puse katram no tiem, kura garantē, ka ieņēmumi no izsoles tiek samaksāti izsolītājam vai to pārstāvošajam starpniekam vai ka izsolītās kvotas tiek piegādātas solītājam vai to pārstāvošajam starpniekam saskaņā ar 48. pantu;

36)

“norēķinu sistēma” ir jebkāda infrastruktūra, kas var būt un var nebūt piesaistīta izsoles platformai un kas var nodrošināt norēķinu pakalpojumus, kuri var ietvert klīringu, ieskaitu, nodrošinājuma pārvaldību un visus citus vajadzīgos pakalpojumus, lai galu galā būtu iespējams izsolītāja vārdā piegādāt kvotas uzvarējušajam solītājam vai tā īpašumtiesību pārņēmējam un lai uzvarējušais solītājs vai tā īpašumtiesību pārņēmējs varētu izsolītājam samaksāt maksājamo summu, izmantojot:

a)	vai nu banku sistēmu un Savienības reģistru;

b)	vai vienu vai vairākus norēķinu aģentus, kas darbojas izsolītāja un solītāja vai tā īpašumtiesību pārņēmēja vārdā, kuri norēķinu aģentam piekļūst tieši vai netieši ar norēķinu aģenta locekļu starpniecību, kuri darbojas kā starpnieki starp saviem klientiem un norēķinu aģentu;

37)

“norēķinu aģents” ir struktūra, kas darbojas kā aģents un izsoles platformām atver kontus, ar kuru starpniecību garantētā veidā vienlaicīgi vai gandrīz vienlaicīgi tiek izpildīti izsolītāja vai izsolītāju pārstāvošā starpnieka rīkojumi pārskaitīt izsolītās kvotas un uzvarējušā solītāja, tā tiesību pārņēmēja vai tos pārstāvošā starpnieka rīkojumi samaksāt izsoles līdzsvara cenu;

38)	“nodrošinājums” ir nodrošinājuma veidi, kas minēti 2. panta m) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/26/EK (15), tostarp visas kvotas, ko kā nodrošinājumu pieņem klīringa sistēma vai norēķinu sistēma;

39)	“regulēts tirgus” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā;

40)	“MVU” ir operatori vai gaisa kuģu ekspluatanti, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi tādā nozīmē, kā minēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (16);

41)	“mazie emitētāji” ir operatori vai gaisa kuģu ekspluatanti, kuru vidējās emisijas trīs kalendāro gadu laikā pirms gada, kurā tie piedalās izsolē, ir mazākas par vai vienādas ar 25 000 t oglekļa dioksīda ekvivalenta, kā liecina to verificētās emisijas;

42)	“tirgus dalībnieks” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā;

43)

“uzņēmējdarbības veikšana” jāsaprot šādās nozīmēs:

a)	6. panta 3. punkta trešajā daļā – dzīvesvieta vai pastāvīgās dzīvesvietas adrese Savienībā;

b)	šīs regulas 18. panta 2. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta a) punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 5. panta 4. punktu;

c)	šīs regulas 18. panta 3. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta a) punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 5. panta 4. punktu, ja runa ir par 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām personām;

d)	šīs regulas 18. panta 3. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 7. punktā, ja runa ir par šīs regulas 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām personām;

e)	šīs regulas 19. panta 2. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta a) punktā, ja runa ir par šīs regulas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām uzņēmumu apvienībām;

f)	šīs regulas 35. panta 4., 5. un 6. punktā un 42. panta 1. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta b) punktā.

II NODAĻA

IZSOĻU IEKĀRTOJUMS

4. pants

Izsolāmie produkti

1. Kvotas piedāvā pārdošanai izsoles platformās, izmantojot standartizētus elektroniskus līgumus, ko tirgo minētajā izsoles platformā (“izsolāmais produkts”). Izsolāmie produkti nav jātirgo tajā pašā izsoles platformā, kurā kvotas tiek piegādātas divu tirdzniecības dienu laikā pēc izsoles.

2. Līdz brīdim, kad ieviesti kvotu piegādei nepieciešamie juridiskie pasākumi un tehniskie līdzekļi, katra dalībvalsts izsola kvotas vai nu kā standartizētus nākotnes līgumus, vai kā nestandartizētus nākotnes līgumus.

Standartizētus nākotnes līgumus vai nestandartizētus nākotnes līgumus izsola saskaņā ar 11. panta 1. punktu, 32. pantu un I pielikumu.

Izsolot standartizētus nākotnes līgumus vai nestandartizētus nākotnes līgumus kvotas piegādi var atlikt līdz ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrim.

3. Ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad ir ieviesti kvotu piegādei nepieciešamie juridiskie pasākumi un tehniskie līdzekļi, dalībvalstis izsola kvotas vai nu kā divdienu tagadnes līgumus, vai kā piecu dienu nākotnes līgumus.

5. pants

Izsoles veids

Izsoles rīko šādā veidā: solītāji iesniedz solījumus noteiktajā solīšanas periodā, nebūdami informēti par citu solītāju solījumiem. Katrs uzvarējušais solītājs maksā vienu un to pašu izsoles līdzsvara cenu (kā minēts 7. pantā) par katru kvotu neatkarīgi no solītās cenas.

6. pants

Solījumu iesniegšana un atsaukšana

1. Minimālais solījumu apjoms ir viena lote.

Viena divdienu tagadnes līgumu vai piecu dienu nākotnes līgumu lote ir 500 kvotas.

Viena standartizētu nākotnes līgumu vai nestandartizētus nākotnes līgumu lote ir 1 000 kvotas.

2. Katrā solījumā norāda:

a)	solītāja identitāti un to, vai solītājs sola savā vārdā vai klienta vārdā;

b)	ja solītājs sola klienta vārdā – klienta identitāti;

c)	solījuma apjomu kā kvotu skaitu, ko izsaka kā vesela skaitļa reizinājumu ar 500 vai 1 000 kvotu lotēm;

d)	solīto cenu euro par katru kvotu, cenu norādot līdz divām zīmēm aiz komata.

3. Solījumu var iesniegt, grozīt vai atsaukt tikai konkrētajā solīšanas periodā.

Iesniegtos solījumus var grozīt vai atsaukt tikai līdz norādītajam termiņam, pirms beidzies solīšanas periods. Šādu termiņu nosaka attiecīgā izsoles platforma, un to publicē minētās izsoles platformas tīmekļa vietnē vismaz piecas tirdzniecības dienas pirms solīšanas perioda sākuma.

Tikai fiziska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas iecelta saskaņā ar 19. panta 2. punkta d) apakšpunktu, un ir pilnvarota saistīt solītāju visiem mērķiem, kas saistīti ar izsolēm, tostarp iesniegt solījumu (“solītāja pārstāvis”) ir tiesības iesniegt, grozīt vai atsaukt solījumu solītāja vārdā.

Ikviens solījums ir saistošs, tiklīdz tas ir iesniegts, izņemot gadījumus, kad to atsauc vai groza saskaņā ar šo punktu vai atsauc saskaņā ar 4. punktu.

4. Ja attiecīgā izsoles platforma ir pārliecināta, ka, iesniedzot solījumu, ir pieļauta patiesa kļūda, tā var pēc solītāja pārstāvja pieprasījuma kļūdaini iesniegto solījumu uzskatīt par atsauktu pēc tam, kad ir beidzies solīšanas periods, bet pirms ir noteikta izsoles līdzsvara cena.

5. Ja ieguldījumu sabiedrība vai kredītiestāde pieņem solījumu, to pārsūta vai iesniedz izsoles platformai, tad to uzskata par ieguldījumu pakalpojumu Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta nozīmē, ja izsolāmais produkts ir finanšu instruments.

7. pants

Izsoles līdzsvara cena un līdzvērtīgo solījumu sadale

1. Izsoles līdzsvara cenu nosaka, beidzoties solīšanas periodam.

2. Izsoles platforma tai iesniegtos solījumus sakārto pēc solītās cenas. Ja vairākos solījumos piedāvāta vienāda cena, minētos solījumus sakārto pēc nejaušas izlases principa, izmantojot algoritmu, ko izsoles platforma nosaka pirms izsoles.

Kumulatīvos solījumus saskaita, sākot ar augstāko solīto cenu. Solītā cena, par kādu kumulatīvo solījumu summa sasniedz vai pārsniedz izsolīto kvotu apjomu, ir izsoles līdzsvara cena.

3. Visus solījumus, kas veido kumulatīvo solījumu summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, piešķir par izsoles līdzsvara cenu.

4. Ja uzvarējušo solījumu kopējais apjoms, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, pārsniedz izsolīto kvotu apjomu, atlikušo izsolīto kvotu apjomu piešķir solītājam, kas iesniedzis pēdējo solījumu, kas veido kumulatīvā solījuma summu.

5. Ja kopējais to solījumu apjoms, kas sakārtoti saskaņā ar 2. punktu, ir mazāks par izsolīto kvotu apjomu, izsoles platforma izsoli atceļ.

6. Ja izsoles līdzsvara cena ir ievērojami zemāka par cenu otrreizējā tirgū solīšanas perioda laikā un īsi pirms solīšanas perioda sākuma, turklāt ņemot vērā kvotu cenas īstermiņa svārstības noteiktā laika periodā pirms izsoles, izsoles platforma izsoli atceļ.

7. Izsoles platforma pirms izsoles sākuma nosaka metodiku 6. punkta piemērošanai, pirms tam apspriežoties ar izsoles uzraugu un saņemot tā atzinumu, un par to paziņojot 56. pantā minētajai kompetentajai valsts iestādei. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro izsoles uzrauga atzinumu.

Laikā starp vienas izsoles platformas diviem solīšanas periodiem attiecīgā izsoles platforma var mainīt metodiku, pirms tam apspriežoties ar izsoles uzraugu un par to paziņojot kompetentajām valsts iestādēm, kas minētas 56. pantā.

8. Ja izsoli atceļ saskaņā ar 5. vai 6. punktu, izsolīto kvotu apjomu vienādi sadala nākamajām plānotajām izsolēm, kuras rīko tā pati izsoles platforma.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, izsolāmo apjomu vienādi sadala nākamajām četrām plānotajām izsolēm.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, izsolāmo apjomu vienādi sadala nākamajām divām plānotajām izsolēm.

III NODAĻA

IZSOĻU KALENDĀRS

8. pants

Grafiks un biežums

1. Izsoles platforma izsoles rīko atsevišķi, nosakot savu solīšanas periodu, kas regulāri atkārtojas. Solīšanas periods sākas un beidzas tajā pašā tirdzniecības dienā. Solīšanas periods ir atvērts ne mazāk kā divas stundas. Divu vai vairāku platformu solīšanas periodi nedrīkst pārklāties, un starp secīgiem solīšanas periodiem jābūt vismaz divu stundu starplaikam.

2. Izsoles platforma izsoļu datumu un laiku nosaka, ņemot vērā svētku dienas, kas ietekmē starptautisko finanšu tirgu darbību, un citus notikumus vai apstākļus, kas pēc izsoles platformas ieskata varētu ietekmēt pienācīgu izsoles norisi, kālab būtu vajadzīgas izmaiņas. Izsoles nerīko divas nedēļas katru gadu Ziemassvētku un Jaunā gada laikā.

3. Ārkārtējos apstākļos ikviena izsoles platforma pēc apspriešanās ar izsoles uzraugu un attiecīga atzinuma saņemšanas var mainīt jebkura solīšanas perioda laiku, iepriekš par to paziņojot visām personām, kuras tas varētu skart. Attiecīgā izsoles platforma pēc iespējas ievēro izsoles uzrauga atzinumu.

4. Sākot no sestās izsoles vai pirms tam, izsoles platforma, kas iecelta saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu, Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu izsoles rīko vismaz reizi nedēļā, bet Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu izsoles rīko vismaz reizi divos mēnešos.

Neviena cita izsoles platforma nerīko izsoli kādā no tām dienām (maksimums divas dienas nedēļā), kad to rīko saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu iecelta izsoles platforma. Ja saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu iecelta izsoles platforma rīko izsoles vairāk nekā divas dienas nedēļā, tā nosaka un publicē informāciju par to, kurās divās dienās nedrīkst rīkot citas izsoles. Izsoles platforma to dara ne vēlāk kā tad, kad tā nosaka un publicē 11. panta 1. punktā norādītos elementus.

5. Sākot no sestās izsoles vai pirms tam, to kvotu apjomu, kas jāizsola izsoles platformai, kura iecelta saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu, vienmērīgi sadala visām attiecīgajā gadā rīkotajām izsolēm ar tādu izņēmumu, ka apjomi, ko izsola katra gada augustā, ir uz pusi mazāki par apjomiem, ko izsola citos mēnešos.

6. Papildu noteikumi par to izsoļu laika grafiku un biežumu, kuras rīko citas izsoles platformas, nevis tās, kas ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu, ir izklāstīti 32. pantā.

9. pants

Apstākļi, kas liedz rīkot izsoles

Neskarot 58. pantā minēto noteikumu piemērošanu attiecīgā gadījumā, izsoles platforma var atcelt izsoli, ja izsoles pienācīga norise ir traucēta vai var tikt traucēta kādu apstākļu dēļ, kas skar tādas informācijas tehnoloģijas sistēmas drošību vai uzticamību, kura nepieciešama, lai pieteiktos pielaidei pie solīšanas, piekļūtu izsolei vai īstenotu to.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, izsolāmo apjomu vienmērīgi sadala nākamajām četrām plānotajām izsolēm.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, izsolāmo apjomu vienmērīgi sadala nākamajām divām plānotajām izsolēm.

10. pants

Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu izsolāmie daudzumi gadā

1. Šīs regulas I pielikumā nosaka, kādu apjomu Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu izsolīs 2011. un 2012. gadā un kādi ir izsolāmie produkti, kuru veidā kvotas izsola.

2. Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjoms, kas izsolāms 2013. un 2014. gadā, ir kvotu daudzums, kurš saskaņā ar minētās direktīvas 9. un 9.a pantu ir noteikts attiecīgajam kalendārajam gadam, atskaitot minētās direktīvas 10.a panta 7. punktā un 11. panta 2. punktā paredzētās kvotas, kas piešķiramas bez maksas, un atskaitot pusi no kopējā kvotu apjoma, kas izsolītas 2011. un 2012. gadā.

Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjoms, kas izsolāms katrā kalendārajā gadā no 2015. gada, ir kvotu daudzums, kurš saskaņā ar minētās direktīvas 9. un 9.a pantu ir noteikts attiecīgajam kalendārajam gadam, atskaitot minētās direktīvas 10.a panta 7. punktā un 11. panta 2. punktā paredzētās kvotas, kas piešķiramas bez maksas.

Jebkādu kvotu daudzumu, kas izsolāms saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu, pieskaita kvotu daudzumam, kas izsolāms attiecīgajā kalendārajā gadā un ko nosaka saskaņā ar šā punkta pirmo vai otro daļu.

Nosakot Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjomu, kas izsolāms katra tirdzniecības perioda pēdējā gadā, ņem vērā, vai kāda no iekārtām ir pārtraukusi darbību saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 19. punktu, vai ir pielāgots bezmaksas kvotu līmenis saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 20. punktu un vai vēl ir palikušas kvotas jaunām iekārtām paredzētajā rezervē saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 7. punktu.

3. Nosakot Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjomu, kas izsolāms katru kalendāro gadu no 2013. gada, balstās uz Komisijas saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 1. punktu noteiktajām un publicētajām aplēsēm par izsolāmo kvotu apjomu vai uz jaunākajām izmaiņām Komisijas sākotnējā aplēsē, kas publicēta līdz iepriekšējā gada 31. janvārim.

Jebkādas turpmākas izmaiņas kvotu apjomā, ko paredzēts izsolīt attiecīgajā kalendārajā gadā, ņem vērā, nosakot kvotu apjomu, ko paredzēts izsolīt nākamajā kalendārajā gadā.

4. Neskarot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktu, katrā kalendārajā gadā katras dalībvalsts Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas izsolāmo kvotu apjoms ir vienāds ar kvotu apjomu, kas noteikts saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 2. punktu, atskaitot kvotas, ko dalībvalstis pārejas periodā attiecīgajā kalendārajā gadā piešķir bez maksas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu, un pieskaitot visas kvotas, ko attiecīgā dalībvalsts tajā pašā kalendārajā gadā izsola saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu.

11. pants

Individuālo izsoļu kalendārs attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, ko izsola izsoles platformās, kuras ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu

1. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas, pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas līdz iepriekšējā gada 28. februārim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru kalendāro gadu izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.

2. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas 1. punktā norādītos elementus nosaka un publicē, balstoties uz Komisijas noteiktajām un publicētajām aplēsēm par izsolāmo kvotu apjomu vai uz jaunākajiem grozījumiem Komisijas sākotnējā aplēsē, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktā.

3. Solīšanas periodus, atsevišķos apjomus un izsoļu datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, kuras paredzēts izsolīt individuālās izsolēs katra tirdzniecības perioda pēdējā gadā, attiecīgā izsoles platforma var koriģēt, lai ņemtu vērā, vai kāda no iekārtām ir pārtraukusi darbību saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 19. punktu, vai ir pielāgots bezmaksas kvotu līmenis saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 20. punktu un vai vēl ir palikušas kvotas jaunām iekārtām paredzētajā rezervē saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 7. punktu.

4. Kalendāru tādām Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu individuālām izsolēm, kuras rīko citas izsoles platformas, nevis tās, kas ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu, nosaka un publicē saskaņā ar šīs regulas 32. pantu.

12. pants

Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu izsolāmie daudzumi gadā

1. Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjoms, kas izsolāms 2012. gadā, ir kvotu apjoms, par kuru aprēķinus veic un lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 1. punktu.

Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjoms, kas izsolāms katru kalendāro gadu no 2013. gada, ir kvotu apjoms, par kuru aprēķinus veic un lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 2. punktu un kurš vienmērīgi sadalīts pa gadiem, kuri veido attiecīgo tirdzniecības periodu.

Savukārt, nosakot to kvotu apjomu, ko paredzēts izsolīt katra tirdzniecības perioda pēdējā gadā, ņem vērā kvotas, kas palikušas Direktīvas 2003/87/EK 3.f pantā minētajā īpašajā rezervē.

2. Katras dalībvalsts Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjoms, kas izsolāms katru kalendāro gadu attiecīgajā tirdzniecības periodā, ir kvotu apjoms, kuru attiecīgajam tirdzniecības periodam nosaka saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 3. punktu, dalot ar to gadu skaitu, kuri veido attiecīgo tirdzniecības periodu.

13. pants

Individuālo izsoļu kalendārs attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, ko izsola izsoles platformās, kuras ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu

1. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas, līdz 2011. gada 30. septembrim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam, nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus un izsoļu datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, kuras paredzēts 2012. gadā izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.

2. No 2012. gada saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas, līdz iepriekšējā gada 28. februārim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam, nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru kalendāro gadu izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.

Solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, kuras paredzēts izsolīt individuālās izsolēs katra tirdzniecības perioda pēdējā gadā, attiecīgā izsoles platforma var koriģēt, lai ņemtu vērā to kvotu skaitu, kas vēl palikušas minētās direktīvas 3.f pantā norādītajā īpašajā rezervē.

3. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas 1. un 2. punktā minētos elementus nosaka un publicē, balstoties uz Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktu.

4. Noteikumus par Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu tādu individuālo izsoļu kalendāru, kuras rīko citas izsoles platformas, nevis tās, kas ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu, nosaka un publicē saskaņā ar šīs regulas 32. pantu.

14. pants

Izsoļu kalendāra grozījumi

1. Kad ir noteikti un publicēti ik gadus izsolāmo kvotu apjomi, solīšanas periodi, apjomi, datumi, izsolāmie produkti un maksāšanas un piegādes datumi saistībā ar individuālām izsolēm atbilstīgi 10. līdz 13. pantam un 32. panta 4. punktam, tos vairs nemaina, izņemot šādos gadījumos:

a)	izsole ir atcelta saskaņā ar 7. panta 5. un 6. punktu, 9. pantu un 32. panta 5. punktu;

b)	izsoles platformas (izņemot saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas) darbība ir apturēta, kā paredzēts Komisijas regulā, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu;

c)	dalībvalsts ir pieņēmusi kādu lēmumu saskaņā ar 30. panta 8. punktu;

d)	nav notikusi norēķināšanās, kā minēts 45. panta 5. punktā;

e)	Direktīvas 2003/87/EK 3.f pantā minētajā īpašajā rezervē ir palikušas kvotas;

iekārta ir pārtraukusi darbību saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 19. punktu, ir koriģēts jeb pielāgots bezmaksas kvotu līmenis saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 20. punktu vai vēl ir palikušas kvotas jaunām iekārtām paredzētajā rezervē saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 7. punktu;

g)	ir notikusi papildu darbību un gāzu vienpusēja iekļaušana saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EEK 24. pantu;

h)	ir pieņemti pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 29.a pantu;

i)	ir stājušies spēkā šīs regulas vai Direktīvas 2003/87/EK grozījumi.

2. Ja grozījumu īstenošanas kārtība nav paredzēta šajā regulā, attiecīgā izsoles platforma grozījumu neīsteno, iekams tā nav apspriedusies ar Komisiju un saņēmusi tās atzinumu. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.

IV NODAĻA

PIEKĻUVE IZSOLĒM

15. pants

Personas, kas var tieši iesniegt solījumus izsolē

Neskarot 28. panta 3. punktu, izsolē tieši iesniegt solījumus var tikai persona, kas ir tiesīga pieteikties pielaidei pie solīšanas saskaņā ar 18. pantu un kam ir pielaide pie solīšanas saskaņā ar 19. un 20. pantu.

16. pants

Piekļuves līdzekļi

1. Izsoles platforma nodrošina līdzekļus, lai tās rīkotajām izsolēm varētu piekļūt bez diskriminācijas.

2. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, nodrošina, ka tās rīkotajām izsolēm var piekļūt attālināti ar elektroniskas saskarnes starpniecību, kurai var droši un uzticami piekļūt, izmantojot internetu.

Turklāt izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, solītājiem piedāvā iespēju piekļūt izsolei, izmantojot atvēlētos pieslēgumus elektroniskajai saskarnei.

3. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, var piedāvāt vienu vai vairākus citus līdzekļus, kā piekļūt izsolēm, ja galvenais piekļuves līdzeklis kādu iemeslu dēļ nav izmantojams, ar nosacījumu, ka šie alternatīvie piekļuves līdzekļi ir droši un uzticami un ka to izmantošana nerada diskrimināciju solītāju starpā.

17. pants

Apmācība un palīdzības dienests

Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, piedāvā praktisku apmācības modeli internetā par platformas rīkotās izsoles procesu, tostarp norādījumus par to, kā aizpildīt un iesniegt veidlapas, un solīšanas izsolē simulāciju. Platforma nodrošina arī pieeju palīdzības dienestam, ar kuru katru tirdzniecības dienu vismaz darba laikā var sazināties pa tālruni, faksu vai e-pastu.

18. pants

Personas, kas tiesīgas pieteikties pielaidei pie solīšanas

1. Pieteikties pielaidei pie tiešas solīšanas izsolēs ir tiesīgas šādas personas:

a)	operators vai gaisa kuģu ekspluatants, kam ir operatora turējuma konts un kas sola savā vārdā, tostarp ikviens mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai radniecīga sabiedrība, kas ir daļa no tās pašas uzņēmumu grupas, pie kuras pieder operators vai gaisa kuģu ekspluatants;

b)	ieguldījumu sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK un kas sola savā vai savu klientu vārdā;

c)	kredītiestādes, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK un kas sola savā vai savu klientu vārdā;

d)	šā punkta a) apakšpunktā minēto personu uzņēmumu apvienības, kas sola savā vārdā un darbodamās kā locekļu aģents;

e)	dalībvalstu publiskas iestādes vai valstij piederošas struktūras, kuru kontrolē ir kāda no a) apakšpunktā minētajām personām.

2. Neskarot Direktīvas 2004/39/EK 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, personas, uz kurām attiecas šis izņēmums un kas ir pilnvarotas saskaņā ar šīs regulas 59. pantu, ir tiesīgas pieteikties pielaidei pie tiešas solīšanas izsolēs vai nu savā vārdā, vai savas pamatdarbības klientu vārdā, ar nosacījumu, ka dalībvalstī, kurā tās veic uzņēmējdarbību, ir spēkā tiesību akti, kas paredz, ka minētās dalībvalsts attiecīgā kompetentā valsts iestāde var atļaut šīm personām solīt savā vārdā vai savas pamatdarbības klientu vārdā.

3. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās personas ir tiesīgas pieteikties pielaidei pie tiešas solīšanas izsolēs savu klientu vārdā, ja tās sola par izsolāmajiem produktiem, kas nav finanšu instrumenti, ar nosacījumu, ka dalībvalstī, kurā tās veic uzņēmējdarbību, ir spēkā tiesību akti, kas paredz, ka minētās dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde var atļaut šīm personām solīt savā vārdā vai savu klientu vārdā.

4. Ja 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. punktā minētās persona sola savu klientu vārdā, tās nodrošina, ka šie klienti ir tiesīgi pieteikties pielaidei pie tiešas solīšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu.

Ja pirmajā daļā minēto personu klienti savukārt sola savu klientu vārdā, tie nodrošina, ka arī šie klienti ir tiesīgi pieteikties pielaidei pie tiešas solīšanas saskaņā ar 1. un 2. punktu. Tas pats attiecas uz visiem pārējiem klientiem visā ķēdes garumā, kas netieši sola izsolēs.

5. Tālāk minētās personas ne savā, ne kādas citas personas vārdā nav tiesīgas pieteikties pielaidei pie tiešas solīšanas izsolēs un nav tiesīgas piedalīties izsolēs ar vienas vai vairāku tādu personu starpniecību, kam ir pielaide pie solīšanas saskaņā ar 19. un 20. pantu, ja attiecīgajās izsolēs tās darbojas kā:

a)	izsolītājs;

b)	izsoles platforma, ieskaitot jebkādu tai piesaistītu klīringa sistēmu un norēķinu sistēmu;

c)	personas, kas spēj tieši vai netieši būtiski ietekmēt a) un b) apakšpunktā minēto personu pārvaldību;

d)	personas, kas strādā a) vai b) apakšpunktā minēto personu labā.

6. Izsoles uzraugs ne savā, ne kādas citas personas vārdā nedrīkst piedalīties nevienā izsolē ne tieši, ne netieši ar vienas vai vairāku tādu personu starpniecību, kam ir pielaide pie solīšanas saskaņā ar 19. un 20. pantu.

Personas, kas tieši vai netieši var būtiski ietekmēt izsoles uzrauga pārvaldību, ne savā, ne kādas citas personas vārdā nedrīkst piedalīties nevienā izsolē ne tieši, ne netieši ar vienas vai vairāku tādu personu starpniecību, kam ir pielaide pie solīšanas saskaņā ar 19. un 20. pantu.

Personas, kas strādā izsoles uzrauga labā saistībā ar izsolēm, ne savā, ne kādas citas personas vārdā nedrīkst piedalīties nevienā izsolē ne tieši, ne netieši ar vienas vai vairāku tādu personu starpniecību, kam ir pielaide pie solīšanas saskaņā ar 19. un 20. pantu.

7. Šīs regulas 44. līdz 50. pantā paredzētā iespēja izsoles platformai, ieskaitot jebkuru tai piesaistīto klīringa sistēmu vai norēķinu sistēmu, pieņemt maksājumu, piegādāt kvotas vai pieņemt nodrošinājumu no uzvarējušā solītāja tiesību pārņēmēja nedrīkst traucēt 17. līdz 20. panta piemērošanu.

19. pants

Prasības, lai pielaistu pie solīšanas

1. Ja izsoles platforma organizē otrreizējo tirgu, tāda otrreizējā tirgus locekļi vai dalībnieki, kuru organizē izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, kuri ir personas, kam saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu ir tiesības iesniegt solījumus, tiek pielaisti pie tiešas solīšanas izsolēs, neizvirzot nekādas citas pielaišanas prasības, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	prasības locekļu vai dalībnieku pielaidei pie kvotu tirdzniecības otrreizējā tirgū, kuru organizē izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, nav mazāk stingras kā tās, kas noteiktas šā panta 2. punktā;

b)	izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, saņem papildu informāciju, kura vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildītas visas tās šā panta 2. punktā minētās prasības, kuru izpilde iepriekš nav pārbaudīta.

2. Personas, kas nav tāda otrreizējā tirgus locekļi vai dalībnieki, kuru organizē izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, un kas ir personas, kam saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu ir tiesības iesniegt pieteikumu pielaidei pie solīšanas, tiek pielaistas tiešai solīšanai attiecīgās izsoles platformas rīkotajās izsolēs ar nosacījumu, ka:

a)	tās veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir operators vai gaisa kuģu ekspluatants;

b)	tām ir norādītais turējuma konts;

c)	tām ir norādītais bankas konts;

d)	tās ieceļ vismaz vienu solītāja pārstāvi, kā definēts 6. panta 3. punkta trešajā daļā;

attiecīgajai izsoles platformai, ievērojot piemērojamos klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, nav iebildumu pret to identitāti, to faktisko īpašnieku identitāti, godprātību, uzņēmējdarbības un tirdzniecības profilu (ievērojot līdzekļus, ar kādiem veido attiecības ar solītājiem), solītāja veidu, izsolāmā produkta veidu, potenciālo solījumu lielumu un maksāšanas un piegādes līdzekļiem;

f)	attiecīgajai izsoles platformai nav šaubu par to finansiālo stāvokli, proti, par to, vai persona ir spējīga izpildīt savas finansiālās saistības un īstermiņa saistības, kad pienācis to termiņš;

g)	tās ir ieviesušas vai pēc pieprasījuma var ieviest iekšējos procesus, procedūras un līgumiskas vienošanās, kas vajadzīgas, lai varētu izpildīt nosacījumu par maksimālo solījuma lielumu, kas noteikts saskaņā ar 57. pantu;

h)	tās atbilst 49. panta 1. punkta prasībām.

Ja izsoles platforma neorganizē otrreizējo tirgu, personām, kas ir tiesīgas pieteikties pielaidei saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu, piešķir pielaidi pie tiešas solīšanas izsolēs, ko rīko minētā izsoles platforma, ar noteikumu, ka tās atbilst šā punkta a) līdz h) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Personas, uz kurām attiecas 18. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts vai 18. panta 2. punkts un kuras iesniedz solījumus savu klientu vārdā, ir atbildīgas par to, ka tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	to klienti ir tiesīgi pieteikties pielaidei pie solīšanas saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu;

tās jau ir ieviesušas vai savlaicīgi pirms solīšanas perioda sākšanās ieviesīs pienācīgus iekšējos procesus, procedūras un līgumiskas vienošanās, kas vajadzīgas, lai:

i)	tās varētu apstrādāt klientu solījumus, tostarp iesniegt solījumus, iekasēt maksājumus un pārskaitīt kvotas,

ii)	nodrošinātu, ka tā uzņēmuma daļa, kas atbildīga par solījumu saņemšanu, sagatavošanu un iesniegšanu klientu vārdā, neizpauž konfidenciālu informāciju tai uzņēmuma daļai, kas atbildīga par solījumu sagatavošanu un iesniegšanu paša uzņēmuma vārdā,

iii)	nodrošinātu, ka to klienti, kas savukārt rīkojas savu klientu vārdā, kuri sola izsolēs, piemēro šī panta 2. punktā un šajā punktā izklāstītās prasības un to pašu prasa no saviem klientiem un savu klientu klientiem, kā paredzēts 18. panta 4. punktā.

Attiecīgā izsoles platforma var paļauties uz ticamām pārbaudēm, ko veikušas šā punkta pirmajā daļā minētās personas, to klienti vai šo klientu klienti, kā paredzēts 18. panta 4. punktā.

Šā punkta pirmajā daļā minētās personas ir atbildīgas par to, lai spētu pierādīt izsoles platformai, ka ir izpildīti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, ja izsoles platforma to pieprasa saskaņā ar 20. panta 5. punkta d) apakšpunktu.

20. pants

Pieteikumi pielaidei pie solīšanas – to iesniegšana un apstrāde

1. Pirms pirmā solījuma iesniegšanas ar kādas izsoles platformas starpniecību, kura izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, personas, kas tiesīgas solīt saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu, attiecīgajai izsoles platformai iesniedz pieteikumu pielaidei pie solīšanas.

Ja izsoles platforma organizē otrreizējo tirgu, tad attiecīgās izsoles platformas organizēta otrreizējā tirgus locekļi vai dalībnieki, kas atbilst 19. panta 1. punkta prasībām, tiek pielaisti pie solīšanas, neiesniedzot pieteikumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu pielaidei pie solīšanas iesniedz, aizpildot elektronisku pieteikumu, kas ir pieejams internetā. Attiecīgā izsoles platforma nodrošina un uztur internetā elektronisko pieteikuma veidlapu un piekļuvi tai.

3. Pieteikumam par pielaidi pie solīšanas pievieno pienācīgi apstiprinātas visu to dokumentu kopijas, ko pieprasa izsoles platforma, lai pierādītu, ka pieteicējs atbilst 19. panta 2. un 3. punkta prasībām. Pieteikumā par pielaidi pie solīšanas ietver vismaz II pielikumā uzskaitītās ziņas un dokumentus.

4. Pieteikumu par pielaidi pie solīšanas, ieskaitot visus pamatojošos dokumentus, pēc pieprasījuma pārbaudes veikšanai dara pieejamu izsoles uzraugam, dalībvalsts kompetentajām tiesībsargājošām iestādēm, kuras veic 62. panta 3. punkta e) apakšpunktā minēto izmeklēšanu, un visām kompetentajām Savienības struktūrām, kas iesaistītas pārrobežu izmeklēšanā.

5. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, var atteikt pielaidi pie solīšanas savās izsolēs, ja pieteicējs atsakās izpildīt kādu no šīm prasībām:

a)	izpildīt izsoles platformas pieprasījumus iesniegt papildu informāciju vai precizējumus vai pamatot sniegto informāciju;

b)	piekrist izsoles platformas uzaicinājumam uz interviju ar pieteicēja pārstāvjiem, tostarp pieteicēja uzņēmējdarbības vietā vai citviet;

c)	atļaut veikt izsoles platformas pieprasītu izmeklēšanu vai pārbaudes, tostarp apmeklējumus un pārbaudes uz vietas pieteicēja uzņēmējdarbības vietā;

d)	izpildīt izsoles platformas pieprasījumu sniegt informāciju par pieteicēju, pieteicēja klientiem vai šo klientu klientiem atbilstoši 18. panta 4. punktā noteiktajam, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir izpildītas 19. panta 3. punkta prasības;

e)	izpildīt izsoles platformas pieprasījumus iesniegt jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir izpildītas 19. panta 2. punkta prasības.

6. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, piemēro Direktīvas 2005/60/EK 13. panta 4. punkta prasības darījumiem vai komercdarbības attiecībām ar politiski ietekmējamām personām neatkarīgi no to dzīvesvietas valsts.

7. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, no personas, kas iesniegusi pieteikumu pielaidei pie solīšanas platformas izsolēs, prasa, lai tiktu nodrošināts, ka pieteicēja klienti izpilda visus pieprasījumus saskaņā ar 5. punktu un ka tāpat rīkojas arī pieteicēja klientu klienti, kā paredzēts 18. panta 4. punktā.

8. Pieteikumu pielaidei uzskata par atsauktu, ja pieteicējs neiesniedz prasīto informāciju pamatotā termiņā, kas norādīts attiecīgās izsoles platformas saskaņā ar 5. punkta a), d) vai e) apakšpunktu sagatavotajā informācijas pieprasījumā (šis termiņš ir ne mazāks par piecām tirdzniecības dienām, skaitot no informācijas pieprasīšanas dienas), vai nereaģē, nepiedalās vai nesadarbojas intervijā vai kādā izmeklēšanā vai pārbaudē saskaņā ar 5. punkta b) vai c) apakšpunktu.

9. Pieteicējs nevienai izsoles platformai, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, nesniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju. Pieteicējs attiecīgajai izsoles platformai nekavējoties sniedz pilnīgas un patiesas ziņas par visām sava stāvokļa izmaiņām, kas varētu skart vai nu tā pieteikumu pielaidei pie solīšanas minētās izsoles platformas rīkotajās izsolēs, vai jebkādu pieteicējam jau piešķirtu pielaidi pie solīšanas.

10. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, pieņem lēmumu par tai iesniegto pieteikumu un šo lēmumu paziņo pieteicējam.

Attiecīgā izsoles platforma var:

a)	piešķirt beznosacījumu pielaidi izsolēm uz laika periodu, kas nav lielāks par periodu, uz kādu pati izsoles platforma ir iecelta, ieskaitot jebkādu iecelšanas perioda pagarināšanu vai atjaunošanu;

b)	piešķirt pielaidi izsolēm uz laika periodu, kas nav lielāks par periodu, uz kādu pati izsoles platforma ir iecelta, taču ar noteikumu, ka līdz noteiktam datumam tiek izpildīti konkrēti nosacījumu, kuru izpildi attiecīgā izsoles platforma pienācīgi pārbauda;

c)	atteikt pielaides piešķiršanu.

21. pants

Pielaides atteikšana, atsaukšana vai apturēšana

1. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, atsaka piešķirt pielaidi pie solīšanas savās izsolēs vai jau piešķirtu pielaidi pie solīšanas atsauc vai aptur ikvienai personai, kas:

a)	nav vai vairs nav tiesīga pieteikties pielaidei pie solīšanas saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu;

b)	neatbilst vai vairs neatbilst 18., 19. un 20. panta prasībām;

c)	ar nodomu vai atkārtoti ir pārkāpusi šo regulu, noteikumus, ar kādiem tai piešķirta pielaide pie solīšanas attiecīgās izsoles platformas rīkotajās izsolēs, vai kādus citus saistītus norādījumus vai vienošanās.

2. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, atsaka piešķirt pielaidi pie solīšanas savās izsolēs vai atsauc vai aptur jau piešķirtu pielaidi pie solīšanas, ja tai saistībā ar pieteicēju ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, noziedzīgu darbību vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar nosacījumu, ka šāds atteikums nevarētu kaitēt kompetento valsts iestāžu centieniem vajāt vai notvert šādu darbību izdarītājus.

Tādā gadījumā attiecīgā izsoles platforma iesniedz ziņojumu Direktīvas 2005/60/EK 21. pantā minētajai finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU) saskaņā ar šīs regulas 55. panta 2. punktu.

3. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, var atteikt piešķirt pielaidi pie solīšanas savās izsolēs vai atsaukt vai apturēt jau piešķirtu pielaidi pie solīšanas ikvienai personai, kas:

a)	nevērības dēļ ir pārkāpusi šo regulu, noteikumus, ar kādiem tai piešķirta pielaide pie solīšanas attiecīgās izsoles platformas rīkotajās izsolēs, vai kādus citus saistītus norādījumus vai vienošanās;

b)	ir kā citādi rīkojusies tā, ka ir nodarīts kaitējums organizētai vai efektīvai izsoles norisei;

c)	ir minēta 18. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 18. panta 2. punktā, un nav solījusi nevienā izsolē iepriekšējās 220 tirdzniecības dienās.

4. Šā panta 3. punkta minētajai personai paziņo par atteikumu piešķirt pielaidi vai par to, ka piešķirtā pielaide ir atsaukta vai apturēta, un tai dod pienācīgu laiku (tas norādīts lēmumā par pielaides atteikšanu, atsaukšanu vai apturēšanu), kurā iesniegt rakstisku atbildi.

Pēc personas rakstiskās atbildes izskatīšanas un, ja tam ir pienācīgs pamatojums, attiecīgā izsoles platforma:

a)	piešķir vai atjauno pielaidi no noteiktas dienas;

b)	piešķir pielaidi vai atjauno pielaidi, taču ar noteikumu, ka līdz noteiktam datumam tiek izpildīti konkrēti nosacījumu, kuru izpildi attiecīgā izsoles platforma pienācīgi pārbauda;

c)	apstiprina atteikumu piešķirt pielaidi, pielaides atsaukšanu vai apturēšanu no noteiktas dienas.

Izsoles platforma attiecīgajai personai paziņo par tās lēmumu.

5. Personas, kam saskaņā ar šā panta 1., 2. vai 3. punktu ir atsaukta vai apturēta pielaide pie solīšanas, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izstāšanās no izsoles:

a)	noris kārtīgi;

b)	nekaitē to klientu interesēm un netraucē izsoļu efektīvu darbību;

c)	neskar to pienākumu ievērot noteikumus par maksāšanu, noteikumus, ar kādiem piešķirta pielaide pie solīšanas izsolēs, vai kādus citus saistītus norādījumus vai vienošanās;

d)	nepārkāpj to saistības attiecībā uz konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar 19. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, kuras ir spēkā 20 gadus pēc izstāšanās no izsoles.

Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajā atteikumā piešķirt pielaidi, pielaides atsaukumā vai apturējumā norāda visus pasākumus, kas jāveic, lai ievērotu šo punktu, un izsoles platforma pārbauda, vai šie pasākumi ir izpildīti.

V NODAĻA

IZSOLĪTĀJA IECELŠANA UN FUNKCIJAS

22. pants

Izsolītāja iecelšana

1. Katra dalībvalsts ieceļ izsolītāju. Neviena dalībvalsts neizsola kvotas, iekams nav iecelts izsolītājs. Vairākas dalībvalstis var iecelt vienu izsolītāju.

2. Ieceļošā dalībvalsts ieceļ izsolītāju savlaicīgi pirms izsoļu sākuma, lai varētu noslēgt un izpildīt nepieciešamās vienošanās ar izsoļu platformu, ko šī dalībvalsts iecēlusi vai grasās iecelt (ieskaitot jebkādu tai piesaistīto klīringa sistēmu un norēķinu sistēmu), un lai tādējādi izsolītājs varētu ieceļošās dalībvalsts vārdā izsolīt kvotas, ievērojot savstarpēji saskaņotus noteikumus.

3. Ja dalībvalsts nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, tad ieceļošā dalībvalsts ieceļ izsolītāju savlaicīgi, pirms izsoles sākas izsoles platformās, kas ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu, lai varētu noslēgt un izpildīt vajadzīgās vienošanās ar šīm izsoles platformām (ieskaitot tām piesaistīto klīringa sistēmu un norēķinu sistēmu), lai izsolītājs varētu ieceļošās dalībvalsts vārdā izsolīt kvotas šādās izsoles platformās saskaņā ar abpusēji saskaņotiem noteikumiem, kā paredzēts 30. panta 7. punktā un 30. panta 8. punkta pirmajā daļā.

4. Dalībvalstis atturas izpaust jelkādu iekšējo informāciju 3. panta 29) punkta un 37. panta a) punkta nozīmē jebkurai personai, kas strādā izsolītāja labā.

Ja personām, kas strādā izsolītāja labā, tiek neatļauti izpausta iekšējā informācija, tad izsolītāja iecelšanas noteikumos paredz pienācīgus pasākumus, kā liegt darboties izsolēs personām, kurām neatļauti izpausta šāda iekšējā informācija.

Šā punkta otro daļu piemēro, neskarot Direktīvas 2003/6/EK 11. līdz 16. panta un šīs regulas 43. panta piemērošanu šā punkta pirmajā daļā minēto aizliegumu pārkāpumiem.

5. Kvotas, kas izsolāmas dalībvalsts vārdā, nelaiž izsolē, iekams nav pienācīgi iecelts izsolītājs un iekams nav noslēgtas un izpildītas 2. punktā minētās vienošanās.

6. Šā panta 5. punkts neskar nekādas tiesiskās sekas, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, attiecībā uz dalībvalsti, kas nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar 1. līdz 4. punktu.

7. Dalībvalstis izsolītāja identitāti un kontaktinformāciju paziņo Komisijai.

Izsolītāja identitāti un kontaktinformāciju publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

23. pants

Izsolītāja funkcijas

Izsolītājs:

a)	izsola katras tās dalībvalsts izsolāmo kvotu apjomu, kura to iecēlusi;

b)	saņem ieņēmumus no izsoles, kas pienākas katrai dalībvalstij, kura to iecēlusi;

c)	izmaksā ieņēmumus no izsoles, kas pienākas katrai dalībvalstij, kura to iecēlusi.

VI NODAĻA

IZSOLES UZRAUGA IECELŠANA UN FUNKCIJAS

24. pants

Izsoles uzraugs

1. Visus izsoles procesus uzrauga viens un tas pats izsoles uzraugs.

2. Visas dalībvalstis ieceļ izsoles uzraugu pēc Komisijas un dalībvalstu kopīgas iepirkuma procedūras, ko īsteno saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 91. panta 1. punkta trešo daļu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 125.c pantu.

3. Izsoles uzraugu ieceļ uz ne vairāk kā 5 gadiem.

Vismaz trīs mēnešus pirms tam, kad beidzas termiņš, uz kādu izsoles uzraugs iecelts, vai uzraugs tiek atcelts, ieceļ uzrauga pēcteci saskaņā ar 2. punktu.

4. Izsoles uzrauga identitāti un kontaktinformāciju publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

25. pants

Izsoles uzrauga funkcijas

1. Izsoles uzraugs uzrauga katru izsoli un Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā ziņo gan dalībvalstu vārdā Komisijai, gan attiecīgajām dalībvalstīm par iepriekšējā mēnesī notikušo izsoļu pienācīgu norisi saskaņā ar minēto daļu, tostarp par:

a)	taisnīgu un atklātu piekļuvi;

b)	pārredzamību;

c)	cenu veidošanu;

d)	tehniskiem un darbības aspektiem.

2. Izsoles uzraugs dalībvalstīm un Komisijai iesniedz konsolidētu gada ziņojumu, kurā iztirzā:

a)	šā panta 1. punktā minētos jautājumus attiecībā uz katru individuālo izsoli un uz katru izsoles platformu kopumā;

b)	izsoles platformas iecelšanas līguma pārkāpumus;

c)	jebkādus pierādījumus, ka ir bijusi pret konkurenci vērsta rīcība vai tirgus ļaunprātīga izmantošana;

d)	izsoļu ietekmi uz izsoļu platformu tirgus pozīcijām otrreizējā tirgū, ja tāda ir bijusi;

e)	saikni starp konsolidētajā ziņojumā aplūkotajiem izsoles procesiem un saikni starp šiem procesiem un otrreizējā tirgus darbību saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu;

f)	informāciju par tādu sūdzību skaitu, būtību un virzību, kas iesniegtas saskaņā ar 59. panta 4. punktu, kā arī par visām citām sūdzībām, kas iesniegtas valstu kompetentajām iestādēm, kuras pārrauga kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības;

g)	informāciju par pasākumiem, kas īstenoti pēc tam, kad izsoles uzraugs sagatavojis ziņojumu saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu;

ieteikumus, kas būtu lietderīgi, lai uzlabotu kādu izsoles procesu vai lai pārskatītu šādus tiesību aktus:

i)	šo regulu, ieskaitot 33. pantā minēto pārskatīšanu;

ii)	Komisijas regulu, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu;

iii)	Direktīvu 2003/87/EK, ieskaitot pārskatu par oglekļa tirgus darbību, kā paredzēts minētās direktīvas 10. panta 5. punktā un 12. panta 1.a punktā.

3. Izsoles uzraugs var vai nu pēc Komisijas un vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, vai saskaņā ar 5. punktu laiku pa laikam ziņot par jebkādu konkrētu jautājumu saistībā ar jebkādu izsoles procesu, ja ir nepieciešams šo jautājumu izskatīt pirms 1. vai 2. punktā minēto ziņojumu iesniegšanas. Pretējā gadījumā izsoles uzraugs var ziņot par šiem jautājumiem 1. vai 2. punktā paredzētajos ziņojumos.

4. Dalībvalsts, kas nepiedalās šīs regulas 26. pantā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. un 2. punktu, var pieprasīt, lai izsoles uzraugs dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgajai izsoles platformai iesniedz tehnisku ziņojumu par to, vai izsoles platforma, ko tā ierosina vai grasās ierosināt iecelt, spēj īstenot izsoles procesu saskaņā ar šīs regulas prasībām un Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā izklāstītajiem mērķiem.

Šādos ziņojumos izsoles uzraugs skaidri norāda, kādos aspektos izsoles process pirmās daļas prasībām atbilst un kādos – neatbilst. Izsoles uzraugs sniedz precīzus ieteikumus, kā vajadzības gadījumā pilnveidot vai uzlabot izsoles procesu, ierosinot konkrētu termiņu šādu uzlabojumu ieviešanai.

5. Ja izsoles platformas rīkota izsoles procesa gaitā tiek pārkāpta šī regula vai nav nodrošināta atbilstība Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķiem, vai ja to pieprasa Komisija, kurai ir radušās aizdomas par šādu pārkāpumu, izsoles uzraugs par to ziņo dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgajai izsoles platformai.

Ziņojumā skaidri izklāsta pārkāpuma vai neatbilstības būtību. Ziņojumā sniedz precīzus ieteikumus, kā situāciju novērst, un ierosina konkrētu termiņu šādu pasākumu īstenošanai. Ja nepieciešams, ziņojumā var ieteikt apturēt attiecīgās izsoles platformas darbību. Izsoles uzraugs saskaņā ar šo punktu sagatavoto ziņojumu pastāvīgi pārskata un ik ceturksni iesniedz atjauninājumus dalībvalstij, Komisijai un attiecīgajai izsoles platformai.

6. Izsoles uzraugs jebkādus atzinumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 7. punktu vai 8. panta 3. punktu sniedz, pildīdams savas funkcijas saskaņā ar šo pantu.

7. Šajā pantā minētos ziņojumus un atzinumus sagatavo saprotamā, standartizētā un viegli pārskatāmā formātā, kuru nosaka, kā izklāstīts izsoles uzrauga iecelšanas līgumā.

VII NODAĻA

KĀRTĪBA, KĀ DALĪBVALSTIS UN KOMISIJA PĒC KOPĪGAS PROCEDŪRAS IECEĻ IZSOLES PLATFORMU, UN TĀS FUNKCIJAS

26. pants

Kārtība, kā dalībvalstis un Komisija pēc kopīgas procedūras ieceļ izsoles platformu

1. Neskarot 30. pantu, dalībvalstis ieceļ vienu izsoles platformu, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, pēc kopīgas iepirkuma procedūras starp Komisiju un dalībvalstīm, kuras piedalās kopīgajā rīcībā.

2. Neskarot 30. pantu, dalībvalstis ieceļ vienu vai divas izsoles platformas, kas izsola standartizētus nākotnes līgumus vai nestandartizētus nākotnes līgumus, ar nosacījumu, ka šie izsolāmie produkti ir uzskaitīti I pielikumā, pēc kopīgas iepirkuma procedūras starp Komisiju un dalībvalstīm, kuras piedalās kopīgajā rīcībā.

3. Kopīgo iepirkuma procedūru, kas minēta 1. un 2. punktā, īsteno saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 91. panta 1. punkta trešo daļu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 125.c pantu.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētās izsoles platformas ieceļ uz ne vairāk kā pieciem gadiem.

5. Šā panta 1. un 2. punktā minēto izsoles platformu identitāti un kontaktinformāciju publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

6. Ikviena dalībvalsts, kas pievienojas kopīgajai rīcībai saskaņā ar 1. un 2. punktu pēc tam, kad ir stājies spēkā kopīga iepirkuma līgums, ko noslēgušas iesaistītās dalībvalstis un Komisija, piekrīt noteikumiem, par ko iesaistītās dalībvalstis un Komisija vienojušās kopīga iepirkuma līgumā, kā arī jebkādiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto līgumu.

Ikvienai dalībvalstij, kas saskaņā ar 30. panta 4. punktu nolemj nepiedalīties kopīgajā rīcībā, bet gan iecelt savu izsoles platformu, var piešķirt novērotāja statusu atbilstīgi noteikumiem, par ko kopīgā iepirkuma līgumā vienojušās kopīgajā rīcībā iesaistītās dalībvalstis un Komisija, ievērojot visus piemērojamos noteikumus par publisko iepirkumu.

27. pants

Saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltas izsoles platformas funkcijas

1. Saskaņā ar 26. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma dalībvalstīm sniedz šādus pakalpojumus, kas sīkāk izklāstīti tās iecelšanas līgumā:

a)	nodrošina piekļuvi izsolēm saskaņā ar 15. līdz 21. pantu, tostarp nodrošina un uztur nepieciešamās elektroniskās saskarnes un tīmekļa vietnes internetā;

b)	rīko izsoles saskaņā ar 4. līdz 7. pantu;

c)	sastāda izsoļu kalendāru saskaņā ar 8. līdz 14. pantu;

d)	izziņo un paziņo izsoles rezultātus saskaņā ar 61. pantu;

nodrošina, tostarp noslēdzot apakšlīgumus, nepieciešamo klīringa sistēmu vai norēķinu sistēmu, kas vajadzīga, lai:

i)	apstrādātu uzvarējušo solītāju vai to īpašumtiesību pārņēmēju veiktos maksājumus un izsoles ieņēmumus sadalītu izsolītājam saskaņā ar 44. un 45. pantu,

ii)	piegādātu izsolītās kvotas uzvarējušajiem solītājiem vai to īpašumtiesību pārņēmējiem saskaņā ar 46., 47. un 48. pantu,

iii)	pārvaldītu nodrošinājumu (ieskaitot maržas noteikšanu), ko piedāvā izsolītājs vai solītāji, saskaņā ar 49. un 50. pantu;

f)	saskaņā ar 53. pantu sniedz izsoles uzraugam visu informāciju par izsoļu rīkošanu, kas nepieciešama, lai uzraugs varētu pildīt savas funkcijas;

pārrauga izsoles, ziņo par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, noziedzīgām darbībām vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, piemēro visus vajadzīgos korektīvos pasākumus vai sankcijas, tostarp nodrošina strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismu, saskaņā ar 44. līdz 59. pantu un 64. panta 1. punktu.

2. Vismaz 20 tirdzniecības dienas, pirms sākas solīšanas periods izsolē, ko rīko saskaņā ar 26. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma, izsoles platformai piesaista vismaz vienu klīringa sistēmu vai norēķinu sistēmu.

28. pants

Saskaņā ar 26. panta 2. punktu ieceltas izsoles platformas funkcijas

1. Saskaņā ar 26. panta 2. punktu iecelta izsoles platforma dalībvalstīm sniedz šādus pakalpojumus:

a)	nodrošina piekļuvi izsolēm saskaņā ar kārtību, kāda noteikta otrreizējā tirgū, kura organizators ir izsoles platforma, kā paredz grozījumi izsoles platformas iecelšanas līgumā;

b)	rīko izsoles saskaņā ar 4. līdz 7. pantu;

c)	sastāda izsoļu kalendāru saskaņā ar 8. līdz 14. pantu;

d)	izziņo un paziņo izsoles rezultātus saskaņā ar 61. pantu;

saskaņā ar kārtību, kāda noteikta otrreizējā tirgū, kura organizators ir izsoles platforma (ar piebildi, ka jebkurā gadījumā piemēro 40. pantu), kā paredz grozījumi līgumā, ar kuru ieceļ izsoles platformu, nodrošina klīringa sistēmu vai norēķinu sistēmu, kas nepieciešama, lai:

i)	apstrādātu solītāju un to īpašumtiesību pārņēmēju veiktos maksājumus un izsoles ieņēmumus sadalītu izsolītājam;

ii)	piegādātu izsolītās kvotas uzvarējušajiem solītājiem vai to īpašumtiesību pārņēmējiem;

iii)	pārvaldītu izsolītāja vai solītāju sniegto nodrošinājumu (ieskaitot maržas noteikšanu);

f)	saskaņā ar 53. pantu sniedz izsoles uzraugam visu informāciju par izsoļu rīkošanu, kas nepieciešama, lai uzraugs varētu pildīt savas funkcijas;

2. Vismaz 20 tirdzniecības dienas pirms sākas solīšanas periods izsolē, ko rīko saskaņā ar 26. panta 2. punktu ieceltā izsoles platforma, attiecīgajai izsoles platformai piesaista vismaz vienu klīringa sistēmu vai norēķinu sistēmu.

3. Šīs regulas 16. panta 2. un 3. punktu, 17., 19., 20., 21., 54., 55. un 56. pantu, 60. panta 3. punktu, 63. panta 4. punktu un 64. pantu nepiemēro izsolēm, kuras rīko izsoles platforma, kas izsola standartizētus nākotnes līgumus vai nestandartizētus nākotnes līgumus.

29. pants

Saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltas izsoles platformas sniegtie pakalpojumi Komisijai

Saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas sniedz Komisijai tehniskā atbalsta pakalpojumus saistībā ar Komisijas darbu šādās lietās:

a)	I pielikuma aizpildīšana un III pielikuma izsoļu kalendāra koordinēšana;

b)	Komisijas sniegtie atzinumi saskaņā ar šo regulu;

c)	izsoles uzrauga sniegtie atzinumi vai ziņojumi par tādu izsoles platformu darbību, kas ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu;

d)	Komisijas ziņojumi vai priekšlikumi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu un 12. panta 1.a punktu;

e)	jebkādi grozījumi šajā regulā vai Direktīvā 2003/87/EK, kas var ietekmēt oglekļa tirgus darbību, tostarp izsoļu īstenošanu;

f)	jebkāda šīs regulas, Direktīvas 2003/87/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu pieņemtās Komisijas regulas pārskatīšana, kas var ietekmēt oglekļa tirgus darbību, tostarp izsoļu īstenošanu;

g)	jebkāda cita kopīga rīcība saistībā ar oglekļa tirgus darbību, ieskaitot izsoļu īstenošanu, par ko vienojusies Komisija un dalībvalstis, kas piedalās kopīgajā rīcībā.

VIII NODAĻA

KĀRTĪBA, KĀ IZSOLES PLATFORMAS IECEĻ DALĪBVALSTIS, KAS IZVĒLAS VEIDOT PAŠAS SAVAS IZSOLES PLATFORMAS, UN TO FUNKCIJAS

30. pants

Tādu izsoles platformu iecelšana, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltas izsoles platformas

1. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās šīs regulas 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, var iecelt savu izsoles platformu, lai izsolītu tai pienākošās Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotas, kas izsolāmas kā divdienu tagadnes līgumi vai piecu dienu nākotnes līgumi.

2. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās šīs regulas 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, var iecelt savu izsoles platformu, lai izsolītu tai pienākošās Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotas, kas izsolāmas kā standartizēti nākotnes līgumi vai kā nestandartizēti nākotnes līgumi, ar nosacījumu, ka šie produkti ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

3. Dalībvalstis, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, var iecelt vai nu vienu un to pašu vai atsevišķas izsoles platformas, lai izsolītu attiecīgi standartizētus nākotnes līgumus vai nestandartizētus nākotnes līgumus un divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus.

4. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, trīs mēnešu laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā informē Komisiju par lēmumu nepiedalīties kopīgajā rīcībā, bet gan iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

5. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, savu izsoles platformu, kas iecelta saskaņā ar šā panta 1. līdz 2. punktu, izvēlas atlases procedūrā, kas atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem par iepirkumu, ja attiecīgi Savienības vai valsts tiesību akti paredz, ka jārīko publiskais iepirkums. Uz atlases procedūru attiecas visi piemērojamie korektīvie līdzekļi un izpildes procedūras saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem.

Izsoles platformas, kas minētas 1. vai 2. punktā, ieceļ uz ne ilgāk kā trim gadiem, un šo periodu var vēl pagarināt par ne vairāk kā diviem gadiem.

Izsoles platformas, kas minētas 1. vai 2. punktā, ieceļ ar nosacījumu, ka attiecīgā izsoles platforma ir iekļauta III pielikumā saskaņā ar 7. punktu. Iecelšana nevar notikt, iekams nav stājusies spēkā attiecīgās izsoles platformas iekļaušana III pielikumā, kā paredzēts 7. punktā.

6. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, iesniedz Komisijai izsmeļošu paziņojumu, kurā ietverta visa tālāk minētā informācija:

a)	tās izsoles platformas identitāte, kuru tā ierosina iecelt, turklāt norādot, vai ar attiecīgi standartizētu nākotnes līgumu vai nestandartizētu nākotnes līgumu un divdienu tagadnes līgumu vai piecu dienu nākotnes līgumu izsoli nodarbosies viena un tā pati vai dažādas izsoles platformas;

sīki darbības noteikumi, kas reglamentē tās izsoles platformas(-u) rīkoto izsoļu norisi, kuru(-as) tā ierosina iecelt, tostarp līguma noteikumus saistībā ar attiecīgās izsoles platformas iecelšanu, tai skaitā jebkuru ierosinātai izsoles platformai piesaistītu(-as) klīringa sistēmu(-as) un norēķinu sistēmu(-as), nosakot noteikumus par maksu struktūru un līmeni, nodrošinājuma pārvaldību, maksājumiem un kvotu piegādi;

ierosinātie solīšanas periodi, atsevišķie apjomi, izsoļu datumi (norādot valsts svētku dienas), kā arī izsolāmais produkts, maksāšanas un piegādes datumi attiecībā uz kvotām, ko izsolīs individuālās izsolēs attiecīgajā kalendārajā gadā, un visa pārējā informācija, kas nepieciešama, lai Komisija varētu izvērtēt, vai ierosinātais izsoļu kalendārs ir saderīgs ar to izsoļu kalendāru, kuras rīkos saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu ieceltās izsoles platformas, un ar citiem izsoļu kalendāriem, kurus ierosinājušas citas dalībvalstis, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, bet ir izvēlējušās iecelt savas izsoles platformas;

sīki noteikumi un nosacījumi par izsoļu pārraudzību un kontroli, ko piemēro ierosinātajai izsoles platformai saskaņā ar 35. panta 4., 5. un 6. punktu, kā arī sīki noteikumi par aizsardzību pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, noziedzīgām darbībām vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ieskaitot jebkādus korektīvos pasākumus vai sankcijas;

tas, kādi sīki izstrādāti pasākumi ir ieviesti, lai izpildītu 22. panta 4. punktu un 34. pantu saistībā ar izsolītāja iecelšanu.

Paziņojumā pierāda, ka ir ievēroti gan šīs regulas noteikumi, gan Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķi.

Dalībvalsts, kas iesniedz paziņojumu, var mainīt sākotnējo paziņojumu, pirms ir notikusi šā panta 7. punktā minētā iekļaušana pielikumā.

Ikviena dalībvalsts, kas iesniedz paziņojumu, gan ar sākotnējo, gan ar mainīto paziņojumu iepazīstina Direktīvas 2003/87/EK 23. panta 1. punktā minēto komiteju.

7. Izsoles platformas, kas nav ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu, dalībvalstis, kas šīs izsoles platformas ieceļ, to iecelšanas termiņu un visus piemērojamos noteikumus vai pienākumus norāda III pielikumā, ja ir izpildītas šīs regulas prasības un Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķi. Komisija un Direktīvas 2003/87/EK 23. panta 1. punktā minētā komiteja darbojas tikai uz šo prasību un mērķu pamata un pilnībā ņem vērā ziņojumus, ko izsoles uzraugs sagatavojis saskaņā ar šīs regulas 25. panta 4. punktu.

Ja nav notikusi pirmajā daļā minētā iekļaušana pielikumā, dalībvalsts, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu, izmanto saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu ieceltās izsoles platformas, lai izsolītu tām pienākošos daļu no kvotām, kas citādi būtu izsolītas saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu ieceltajā izsoles platformā laika periodā, līdz ir beigušies trīs mēneši pēc tam, kad ir stājusies spēkā pirmajā daļā minētā iekļaušana sarakstā.

8. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, var pievienoties 26. pantā paredzētajai kopīgajai rīcībai saskaņā ar 26. panta 6. punktu.

Kvotu apjomu, ko bija paredzēts izsolīt izsoles platformā, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltā izsoles platforma, vienlīdzīgi sadala izsolēm, ko rīko attiecīgā izsoles platforma, kas iecelta saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu.

31. pants

Tādu izsoles platformu funkcijas, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas

1. Ikviena saskaņā ar 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma veic tādas pašas funkcijas kā saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma, kā paredzēts 27. pantā, taču netiek piemērots 27. panta 1. punkta c) apakšpunkts par izsoļu kalendāru.

2. Ikviena saskaņā ar 30. panta 2. punktu ieceltā izsoles platforma veic tādas pašas funkcijas kā saskaņā ar 26. panta 2. punktu ieceltās izsoles platformas, kā paredzēts 28. pantā, taču netiek piemērots 28. panta 1. punkta c) apakšpunkts par izsoļu kalendāru.

3. Saskaņā ar 30. panta 1. vai 2. punktu ieceltajām izsoles platformām piemēro noteikumus par izsoļu kalendāru, kas izklāstīti 8. panta 1., 2. un 3. punktā un 9., 10., 12., 14. un 32. pantā.

32. pants

Tādu izsoles platformu izsoļu kalendārs, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas

1. Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjoms, ko izsola individuālās izsolēs, kuras rīko saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. vai 2. punktu iecelta izsoles platforma, nav lielāks par 20 miljoniem kvotu un nav mazāks par 10 miljoniem kvotu, izņemot gadījumus, kad Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kopējais kvotu apjoms, ko izsola dalībvalsts, kura ieceļ platformu, ir mazāks par 10 miljoniem attiecīgajā kalendārajā gadā – tādā gadījumā kvotas izsola vienā izsolē kalendārajā gadā.

2. Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjoms, ko izsola individuālās izsolēs, kuras rīko saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. vai 2. punktu iecelta izsoles platforma, nav lielāks par 5 miljoniem kvotu un nav mazāks par 2,5 miljoniem kvotu, izņemot gadījumus, kad Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kopējais kvotu apjoms, ko izsola dalībvalsts, kura ieceļ platformu, ir mazāks par 2,5 miljoniem attiecīgajā kalendārajā gadā – tādā gadījumā kvotas izsola vienā izsolē kalendārajā gadā.

3. Kopējo Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotu apjomu, ko kopā izsola visas saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas, vienmērīgi sadala visam attiecīgajam kalendārajam gadam, taču apjomi, ko izsola katra gada augustā rīkotajās izsolēs, ir uz pusi mazāki par apjomu, ko izsola citos gada mēnešos.

4. Saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas un pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. un 2. punktu ieceltā izsoles platforma ir publicējusi šīs regulas 11. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā prasītās ziņas, līdz iepriekšējā gada 31. martam vai pēc iespējas drīzāk pēc tam, nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotām, kuras paredzēts ik gadus izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.

Publicētie izsoļu kalendāri, kas minēti pirmajā daļā, atbilst attiecīgiem nosacījumiem un pienākumiem III pielikumā.

5. Ja izsole, kuru rīko saskaņā ar 30. panta 1. vai 2. punktu iecelta izsoles platforma, tiek atcelta saskaņā ar 7. panta 5. vai 6. punktu vai 9. pantu, izsolāmo kvotu daudzumu vienādi sadala vai nu nākamajām četrām plānotajām izsolēm šajā pašā izsoles platformā, vai, ja attiecīgā izsoles platforma konkrētajā gadā rīko mazāk par četrām izsolēm, nākamajām divām plānotajām izsolēm šajā pašā izsoles platformā.

33. pants

Regulas pārskatīšana

Pēc tam, kad iesniegts konsolidētais gada ziņojums, ko sagatavo izsoles uzraugs saskaņā ar 25. panta 2. punktu – to iesniedz ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim –, Komisija pārskata šajā regulā paredzēto kārtību, tostarp visu izsoles procesu darbību.

Regulas pārskatīšanā analizē pieredzi, kas gūta saistībā ar mijiedarbību starp izsoles platformām, kas ieceltas saskaņā ar 30. panta 1. vai 2. punktu, un tām, kas ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu, kā arī mijiedarbību starp izsolēm un otrreizējo tirgu.

Pārskatu veic, apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

Komisija, ņemdama vērā pārskatīšanas rezultātus, var ierosināt jebkādus pasākumus, kas uzskatāmi par nepieciešamiem, lai novērstu iekšējā tirgus vai oglekļa tirgus izkropļošanu vai darbības traucējumus, kurus izraisījusi šajā regulā noteiktā kārtība, lai šie pasākumi stātos spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.

IX NODAĻA

IZSOLĪTĀJA, IZSOLES UZRAUGA UN IZSOLES PLATFORMAS IECELŠANAI PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS

34. pants

Izsolītāja un izsoles uzrauga iecelšanai piemērojamās prasības

1. Ieceļot izsolītājus un izsoles uzraugu, dalībvalstis ņem vērā, kādā mērā kandidāti:

rada vismazāko risku saistībā ar interešu konfliktu vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz:

i)	jebkādām darbībām otrreizējā tirgū;

ii)	jebkādiem iekšējiem procesiem un procedūrām, kas paredzētas, lai mazinātu interešu konflikta vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku;

b)	spēj pildīt izsolītāja vai izsoles uzrauga funkcijas laikus un saskaņā ar augstākajiem profesionālajiem un kvalitātes standartiem.

2. Izsolītāju ieceļ tikai tad, ja izsolītājs ar attiecīgo izsoles platformu noslēdz 22. panta 2. un 3. punktā minēto vienošanos.

35. pants

Ikvienai izsoles platformai piemērojamās iecelšanas prasības

1. Izsoles rīko izsoles platformā, kam 4. punkta otrajā daļā minētās kompetentās valsts iestādes piešķīrušas atļauju kā regulētam tirgum saskaņā ar 5. punktu.

2. Ikvienai izsoles platformai, kas saskaņā ar šo regulu iecelta, lai izsolītu divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, ir atļauts – dalībvalstīm neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības – nodrošināt attiecīgus pasākumus, lai veicinātu 18. panta 1. un 2. punktā minēto solītāju piekļuvi izsolēm un dalību tajās.

3. Ieceļot izsoles platformu, dalībvalstis ņem vērā, kādā mērā pretendenti apliecina atbilstību visām šīm prasībām:

a)	nodrošināt, ka nediskriminācijas princips tiek ievērots gan de facto, gan de iure;

b)	nodrošināt, ka MVU, uz kuriem attiecas Savienības sistēma, ir pilnīga, taisnīga un līdzvērtīga piekļuve solīšanai izsolēs un ka mazajiem emitētājiem ir piekļuve solīšanai izsolēs;

c)	nodrošināt rentabilitāti un izvairīties no lieka administratīvā sloga;

nodrošināt, ka izsoles tiek stingri pārraudzītas, ka tiek ziņots par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, noziedzīgām darbībām vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ka tiek piemēroti visi vajadzīgie korektīvie pasākumi vai sankcijas, ka ir pieejams strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānisms;

e)	nepieļaut konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, tostarp oglekļa tirgū;

f)	nodrošināt pienācīgu oglekļa tirgus darbību, tostarp izsoļu īstenošanu;

g)	nodrošināt piesaisti vienai vai vairākām klīringa sistēmām vai norēķinu sistēmām;

h)	paredzēt attiecīgus noteikumus, ka izsoles platformai visi izsoļu rīkošanai nepieciešamie materiālie un nemateriālie aktīvi ir jānodod izsoles platformas pēctecim.

4. Izsoles platformu, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, ieceļ tikai pēc tam, kad dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību potenciālais regulētais tirgus un tā tirgus dalībnieks, laikus un jebkurā gadījumā pirms pirmā solīšanas perioda sākšanās ir nodrošinājusi, ka valsts normatīvie akti, ar kuriem transponē Direktīvas 2004/39/EK III sadaļas noteikumus, tiek piemēroti divdienu tagadnes līgumu vai piecu dienu nākotnes līgumu izsolēm, ciktāl tas nepieciešams.

Izsoles platformu, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, ieceļ tikai pēc tam, kad dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību potenciālais regulētais tirgus un tā tirgus dalībnieks, laikus un jebkurā gadījumā pirms pirmā solīšanas perioda sākšanās ir nodrošinājusi, ka šīs dalībvalsts kompetentās iestādes var tiem piešķirt atļaujas un tos pārraudzīt saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2004/39/EK IV sadaļas noteikumus, ciktāl tas nepieciešams.

Ja potenciālais regulētais tirgus un tā tirgus dalībnieks neveic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī, šā punkta pirmā un otrā daļa attiecas gan uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību potenciālais regulētais tirgus, gan uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību tirgus dalībnieks.

5. Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētās dalībvalsts kompetentās valsts iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 48. panta 1. punktu, pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu kā regulētam tirgum šīs regulas izpratnē, ar nosacījumu, ka regulētais tirgus un tā tirgus dalībnieks atbilst Direktīvas 2004/39/EK III sadaļas noteikumiem, kas transponēti tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā paredzēts šī panta 4. punktā. Lēmumu par atļaujas piešķiršanu pieņem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK IV sadaļas noteikumiem, kas transponēti tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā paredzēts šī panta 4. punktā.

6. Šā panta 5. punktā minētās kompetentās valsts iestādes īsteno efektīvu tirgus pārraudzību un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas minētajā punktā minētās prasības. Tālab tās spēj vai nu tieši, vai ar citu kompetento valsts iestāžu palīdzību, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 48. panta 1. punktu, izmantot pilnvaras, kas paredzētas valsts normatīvajos aktos, ar kuriem transponē minētās direktīvas 50. pantu attiecībā uz regulētiem tirgiem un tā tirgus dalībnieku, kā minēts šī panta 4. punktā.

Katras 5. punktā minētās kompetentās valsts iestādes dalībvalsts nodrošina, ka valsts normatīvie akti, ar kuriem transponē Direktīvas 2004/39/EK 51. un 52. pantu, attiecas uz personām, kas atbildīgas par to, ka nav izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļas noteikumiem, kas transponēti tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā tās veic uzņēmējdarbību, kā paredzēts šī panta 4. punktā.

Lai piemērotu šo punktu, valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2004/39/EK 56. līdz 62. pantu, piemēro sadarbībai starp dažādu dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm.

X NODAĻA

TIRGUS ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS REGULĒJUMS, KAS PIEMĒROJAMS IZSOLĀMAJIEM PRODUKTIEM

36. pants

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējums, kas piemērojams finanšu instrumentiem Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē

1. Šajā regulā, ja divdienu tagadnes līgumi vai piecu dienu nākotnes līgumi ir finanšu instrumenti Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē, minēto izsolāmo produktu izsolēm piemēro minēto direktīvu.

2. Ja divdienu tagadnes līgumi vai piecu dienu nākotnes līgumi nav finanšu instrumenti Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē, piemēro šīs regulas 37. līdz 43. pantu.

37. pants

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas definīcijas, kas piemērojamas izsolāmajiem produktiem, kas nav finanšu instrumenti Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē

Šīs regulas 38. līdz 43. pantā, kurus piemēro izsolāmajiem produktiem, kas nav finanšu instrumenti Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 3. punkta nozīmē, piemēro šādas definīcijas:

“iekšēja informācija” ir kāda precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem izsolāmajiem produktiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt cenas, kādas tiktu solītas.

Attiecībā uz personām, kuru uzdevums ir izdarīt solījumus, “iekšēja informācija” ir arī precīza informācija, ko paziņojis klients un kas saistīta ar klienta vēl neizpildītajiem solījumiem, un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem izsolāmajiem produktiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt cenas, kādas tiktu solītas;

“tirgus manipulācijas” ir:

solījumi, darījumi vai rīkojumi otrreizējā tirgū:

—	kas sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz izsolāmo produktu pieprasījumu vai cenu, vai

—	ar kuriem, vienai vai vairākām personām sadarbojoties, izsolāmajiem produktiem tiek noteikta neatbilstoša vai mākslīga līdzsvara cena;

ja vien persona, kas iesniegusi solījumu vai otrreizējā tirgū veikusi darījumus vai izdevusi rīkojumus, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi;

ii)	solījumi, kam izmanto fiktīvas procedūras vai cita veida krāpšanu vai viltu;

iii)

tādas informācijas izplatīšana, izmantojot vai nu informācijas līdzekļus, tostarp internetu, vai arī kādus citus līdzekļus, kura sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz izsolāmajiem produktiem, tostarp arī baumu un nepareizu vai maldinošu ziņu izplatīšana, kad šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai būtu vajadzējis zināt to, ka šī informācija ir kļūdaina vai maldinoša. Attiecībā uz žurnālistiem, kas darbojas atbilstīgi savai profesijai, šāda veida informācijas izplatīšana jāizvērtē, ņemot vērā noteikumus, kas piemērojami viņu profesijai, ja vien minētās personas tieši vai netieši negūst kādu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas.

Jo īpaši, še turpmāk minētie piemēri izriet no pamatdefinējuma pirmās daļas b) punktā:

—	dominējoša stāvokļa nodrošināšana kādai personai vai personu grupai, kas sadarbojas, attiecībā uz izsolāmā produkta pieprasījumu, rezultātā tieši vai netieši nosakot izsoles līdzsvara cenas vai radot citus negodīgas tirdzniecības apstākļus,

—	kvotu vai saistītu atvasināto instrumentu pirkšana vai pārdošana otrreizējā tirgū pirms izsoles, rezultātā tieši vai netieši nosakot izsolāmo produktu izsoles līdzsvara cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī vai maldinot solītājus, kas sola izsolēs,

—

tādu priekšrocību izmantošana, ko dod regulāra vai gadījuma rakstura pieeja tradicionālajiem vai elektroniskajiem informācijas līdzekļiem un iespēja izteikt viedokli par kādu izsolāmo produktu pēc tam, kad iepriekš jau ir solīts par šo produktu, un vēlāka peļņas gūšana no solīto cenu izmaiņām pēc viedokļa izteikšanas, tajā pašā laikā pienācīgi un efektīvi nenododot atklātībai šo interešu konfliktu.

38. pants

Iekšējas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

1. Neviena otrajā daļā minētā persona, kurai ir iekšēja informācija, nedrīkst šo informāciju tieši vai netieši izmantot, savā vai trešās personas vārdā iesniedzot, mainot vai atsaucot solījumu par izsolāmo produktu, uz kuru šī iekšējā informācija attiecas.

Pirmā daļa attiecas uz jebkuru personu, kurai ir iekšēja informācija:

a)	sakarā ar to, ka tā ir piederīga izsoles platformas, izsolītāja vai izsoles uzrauga administratīvajām, pārvaldes vai pārraudzības struktūrām; vai

b)	sakarā ar to, ka tai ir līdzdalība izsoles platformas, izsolītāja vai izsoles uzrauga kapitālā; vai

c)	sakarā ar to, ka tai – saistībā ar darbu, profesiju vai pienākumiem – ir pieeja šai informācijai; vai

d)	sakarā ar tās noziedzīgu darbību.

2. Ja 1. punktā minētā persona ir juridiska persona, minētajā punktā noteikto aizliegumu piemēro arī attiecībā uz fiziskām personām, kas līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā par solījuma iesniegšanu, mainīšanu vai atsaukšanu attiecīgās juridiskās personas vārdā.

3. Šis pants neattiecas uz solījumu par izsolāmajiem produktiem iesniegšanu, mainīšanu vai atsaukšanu, izpildot kādas saistības, kas izriet no nolīguma, kas noslēgts, pirms attiecīgā persona ieguva iekšējo informāciju.

39. pants

Citu iekšējās informācijas izmantošanas veidu aizliegums

Jebkurai personai, uz ko attiecas 38. pantā paredzētais aizliegums, ir aizliegts:

a)	izpaust iekšējo informāciju kādai citai personai, ja vien šāda izpaušana nenotiek, pildot savu darbu, amatu vai pienākumus;

b)	balstoties uz iekšēju informāciju, citai personai ieteikt vai to pamudināt iesniegt, mainīt vai atsaukt solījumu par izsolāmo produktu, uz kuru šī iekšējā informācija attiecas.

40. pants

Citas personas, uz kurām attiecas iekšējās informācijas izmantošanas aizliegums

Šīs regulas 38. un 39. pants attiecas uz visām minētajos pantos neminētām personām, kam ir iekšējā informācija un kas zina vai kam vajadzētu zināt, ka tā ir iekšējā informācija.

41. pants

Tirgus manipulācijas aizliegums

Nevienai personai nav atļauts iesaistīties tirgus manipulācijās.

42. pants

Īpašas prasības, lai mazinātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku

1. Izsoles platforma, izsolītājs un izsoles uzraugs katrs sagatavo to personu sarakstu, ko tās nodarbina, pamatojoties uz darba līgumu vai citādi, un kam ir pieeja iekšējai informācijai. Izsoles platforma regulāri atjaunina savu sarakstu un nosūta to kompetentajai valsts iestādei tajā dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību, kad vien to pieprasa. Izsolītājs un izsoles uzraugs savus sarakstus regulāri atjaunina un nosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā izsoles platforma veic uzņēmējdarbību, un tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā izsolītājs vai izsoles uzraugs veic uzņēmējdarbību, kā paredzēts to iecelšanas līgumā(-os), kad vien attiecīgā kompetentā valsts iestāde pieprasa.

2. Personas, kas pilda vadības pienākumus attiecībā uz izsoles platformu, izsolītāju vai izsoles uzraugu, un, attiecīgā gadījumā, cieši ar tām saistītās personas, vismaz ziņo 1. punktā minētajai kompetentajai valsts iestādei par to, ka pastāv tādi solījumi attiecībā uz izsolāmajiem produktiem, to atvasinājumiem vai citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem, ko tās savā vārdā iesniegušas, mainījušas vai atsaukušas.

3. Personas, kas pēta izsolāmos produktus vai izplata šo pētījumu rezultātus, vai personas, kas sagatavo vai izplata citu veida informāciju, ar kuru rekomendē vai iesaka ieguldījumu stratēģiju un kura paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, pienācīgi gādā par to, lai nodrošinātu, ka šāda informācija būtu godīgi atspoguļota, un atklāj savu ieinteresētību vai norāda uz interešu konfliktiem attiecībā uz izsolāmajiem produktiem.

4. Izsoles platforma pieņem strukturālus pasākumus, kuru mērķis ir novērst un konstatēt tirgus manipulācijas.

5. Ikviena 59. panta 1. punktā minētā persona, kam ir pamatotas aizdomas, ka darījums varētu būt iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana vai tirgus manipulācija, nekavējoties par to paziņo kompetentajai iestādei.

43. pants

Pārraudzība un piemērošana

1. Direktīvas 2003/6/EK 11. pantā minētās kompetentās valsts iestādes īsteno efektīvu tirgus pārraudzību un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas šīs regulas 37. līdz 42. panta prasības.

2. Šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām valsts iestādēm ir piešķirtas pilnvaras, kas paredzētas valsts normatīvajos aktos, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/6/EK 12. pantu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/6/EK 14. un 15. pantu, piemēro arī personām, kas atbildīgas par to, ka nav ievērots šīs regulas 37. līdz 42. pants saistībā ar izsolēm, kas rīkotas to teritorijā vai ārvalstīs.

4. Lai piemērotu šīs regulas 37. līdz 42. pantu un šā panta 1., 2. un 3. punktu, valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/6/EK 16. pantu, piemēro sadarbībai starp šī panta 1. punktā minētajām kompetentajām valsts iestādēm.

XI NODAĻA

SAMAKSA UN IZSOLES IEŅĒMUMU PĀRSKAITĪŠANA

44. pants

Uzvarējušo solītāju maksājumi un ieņēmumu pārskaitīšana dalībvalstīm

1. Ikviens uzvarējušais solītājs vai tā īpašumtiesību pārņēmējs(-i), tostarp visi starpnieki, kas darbojas to vārdā, summu, par kuru tam paziņots saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par iegūtajām kvotām, par kurām tam paziņots saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu, samaksā, to likvīdos maksāšanas līdzekļos ar klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas starpniecību pārskaitot vai noorganizējot tās pārskaitīšanu uz izsolītāja norādīto bankas kontu vai nu pirms tam, kad solītāja vai tā īpašumtiesību pārņēmēja norādītajā turējuma kontā tiek ieskaitītas kvotas, vai vēlākais šādas ieskaitīšanas brīdī.

2. Izsoles platforma (ieskaitot tai piesaistīto klīringa sistēmu(-as) vai norēķinu sistēmu(-as)) solītāju vai jebkuru īpašumtiesību pārņēmēju veiktos maksājumus, kas izriet no Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotu izsolīšanas, pārskaita izsolītājiem, kas izsolīja attiecīgās kvotas.

3. Maksājumus izsolītājiem veic euro vai ieceļošās dalībvalsts valūtā, ja šī dalībvalsts nav euro zonas dalībniece, pēc attiecīgās dalībvalsts izvēles, neatkarīgi no tā, kādā valūtā maksājumus veic solītāji, ar nosacījumu, ka attiecīgā klīringa sistēma vai norēķinu sistēma spēj apstrādāt attiecīgo nacionālo valūtu.

Valūtas maiņas kurss ir kurss, kuru uzreiz pēc solīšanas perioda beigām publicējusi atzīta finanšu ziņu aģentūra, kas norādīta attiecīgās izsoles platformas iecelšanas līgumā.

45. pants

Maksājuma kavēšanas vai nemaksāšanas sekas

1. Uzvarējušajam solītājam vai tā īpašumtiesību pārņēmējam kvotas, par kurām uzvarējušajam solītājam paziņots saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu, piegādā tikai tad, ja izsolītājam saskaņā ar 44. panta 1. punktu ir samaksāta visa maksājamā summa, par ko paziņots saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

2. Ja uzvarējušais solītājs vai tā īpašumtiesību pārņēmējs savas saistības saskaņā ar šā panta 1. punktu pilnā mērā neizpilda termiņā, kas uzvarējušajam solītājam paziņots saskaņā ar 61. panta 3. punkta d) apakšpunktu, uzskata, ka solītājs nav samaksājis.

3. Ja solītājs nav samaksājis, no tā var iekasēt vienu vai abus no sekojošiem:

a)	procentus par katru dienu, sākot no dienas, kad maksājums bija jāveic saskaņā ar 61. panta 3. punkta d) apakšpunktu, un beidzot ar dienu, kurā maksājums tiek veikts, ar procentu likmi, ko nosaka attiecīgās izsoles platformas iecelšanas līgumā un aprēķina par dienām;

b)	soda naudu, kas nonāk izsolītāja rīcībā, atrēķinot izmaksas, kuras atvelk klīringa sistēma vai norēķinu sistēma.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, ja uzvarējušais solītājs nemaksā, tad notiek viens no sekojošiem:

a)	vai nu centrālā starpniekiestāde rīkojas kā vidutājs, lai piegādātu kvotas un panāktu izsolītājam pienākošās summas samaksu;

b)	vai arī norēķinu aģents izmanto solītāja sniegto nodrošinājumu, lai panāktu izsolītājam pienākošās summas samaksu.

5. Ja norēķināšanās nenotiek, kvotas izsola nākamajās divās izsolēs, kas plānotas attiecīgajā izsoles platformā.

XII NODAĻA

IZSOLĪTO KVOTU PIEGĀDE

46. pants

Izsolīto kvotu pārskaitīšana

1. Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu izsolītās kvotas, pirms pienācis to piegādes termiņš, Savienības reģistrs ieskaita norādītajā turējuma kontā, kur klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā depozitārs, tās bloķē līdz brīdim, kad kvotas tiek piegādātas uzvarējušajiem solītājiem vai to īpašumtiesību pārņēmējiem atbilstīgi izsoles iznākumam, kā paredzēts piemērojamā Komisijas regulā, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu.

2. Pirms solīšanas perioda sākšanās saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu izsolītās kvotas Savienības reģistrs ieskaita norādītajā turējuma kontā, kur klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā depozitārs, tās bloķē līdz brīdim, kad kvotas tiek piegādātas uzvarējušajiem solītājiem vai to īpašumtiesību pārņēmējiem atbilstīgi izsoles iznākumam, kā paredzēts piemērojamā Komisijas regulā, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu.

47. pants

Izsolīto kvotu piegāde

1. Visas kādas dalībvalsts izsolītās kvotas uzvarējušajiem solītājiem piešķir klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, līdz piešķirtais kvotu apjoms ir vienāds ar to kvotu apjomu, par kuru paziņots solītājam saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Solītājam var piešķirt kvotas no vairākām dalībvalstīm, kuru kvotas tiek izsolītas tajā pašā izsolē, ja tas nepieciešams, lai kvotu apjoms būtu tāds, par kādu paziņots solītājam saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

2. Pēc tam, kad saskaņā ar 44. panta 1. punktu maksājamā summa ir samaksāta, katram uzvarējušajam solītājam vai tā īpašumtiesību pārņēmējam pēc iespējas drīzāk, taču nekādā gadījumā ne vēlāk kā noteiktajā piegādes termiņā, tiek piegādātas šim solītājam piešķirtās kvotas, proti, visas kvotas vai daļu no kvotām, par kurām solītājam paziņots saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu, pārskaita no norādītā turējuma konta, kuru bloķē klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas, kas darbojas kā depozitārs, uz uzvarējušā solītāja vai tā īpašumtiesību pārņēmēju vienu vai vairākiem norādīto(-ajiem) turējuma kontu(-iem) vai uz norādīto turējuma kontu, kuru bloķē klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā uzvarējušā solītāja vai tā īpašumtiesību pārstāvja depozitārs.

48. pants

Izsolīto kvotu novēlota piegāde

1. Ja klīringa sistēma vai norēķinu sistēma nepiegādā visas vai daļu no izsolītajām kvotām no sistēmas neatkarīgu apstākļu dēļ, klīringa sistēma vai norēķinu sistēma kvotas piegādā pēc iespējas drīzāk, un uzvarējušie solītāji vai to īpašumtiesību pārņēmēji piekrīt vēlākai piegādei.

2. Šā panta 1. punktā paredzētais pasākums ir vienīgais korektīvais pasākums, kuru uzvarējušais solītājs vai tā īpašumtiesību pārņēmēji ir tiesīgi izmantot, ja tiem netiek piegādātas izsolītās kvotas no attiecīgās klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas neatkarīgu apstākļu dēļ.

XIII NODAĻA

NODROŠINĀJUMA PĀRVALDĪBA

49. pants

Solītāja sniegtais nodrošinājums

1. Pirms ir sācies solīšanas periods divdienu tagadnes līgumu vai piecu dienu nākotnes līgumu izsolē, solītāji vai starpnieki, kas darbojas solītāju vārdā, sniedz nodrošinājumu.

2. Ja to pieprasa, tad neizmantoto nodrošinājumu, ko sniedzis solītājs, kas nav uzvarējis izsolē, kopā ar visiem procentiem, kas uzkrājušies par skaidras naudas nodrošinājumu, atmaksā pēc iespējas drīzāk pēc solīšanas perioda beigām.

3. Ja to pieprasa, tad uzvarējušā solītāja sniegto nodrošinājumu, kas nav izmantots norēķinam, kopā ar visiem procentiem, kas uzkrājušies par skaidras naudas nodrošinājumu, atmaksā pēc iespējas drīzāk pēc norēķina veikšanas.

50. pants

Izsolītāja sniegtais nodrošinājums

1. Pirms ir sācies solīšanas periods divdienu tagadnes līgumu vai piecu dienu nākotnes līgumu izsolē, izsolītājs kā nodrošinājumu sniedz vienīgi kvotas, kuras klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā depozitārs, bloķē kontā līdz brīdim, kad kvotas tiek piegādātas.

2. Kad ir īstenoti kvotu piegādei nepieciešamie juridiskie pasākumi un tehniskie līdzekļi, jebkādu nodrošinājumu, ko devušas dalībvalstis attiecībā uz standartizētu nākotnes līgumu vai nestandartizētu nākotnes līgumu izsoli, pēc attiecīgās dalībvalsts izvēles un ar izsoles platformas piekrišanu var atbrīvot un aizstāt ar kvotām, kuras klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā depozitārs, bloķē kontā līdz brīdim, kad kvotas tiek piegādātas.

3. Ja kādas kvotas, kas dotas kā nodrošinājums saskaņā ar 1. vai 2. punktu, netiek izmantotas, klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā depozitārs, pēc tās dalībvalsts izvēles, kura šīs kvotas izsola, var šīs kvotas bloķēt norādītajā turējuma kontā līdz brīdim, kad kvotas tiek piegādātas.

XIV NODAĻA

MAKSAS UN IZMAKSAS

51. pants

Maksu struktūra un līmenis

1. Maksu struktūra un līmenis, kā arī visi citi saistītie nosacījumi, ko piemēro kāda izsoles platforma un klīringa sistēma(-s) un norēķinu sistēma(-s), nav mazāk labvēlīgas kā tās salīdzināmās standarta maksas un nosacījumi, ko piemēro otrreizējā tirgū.

2. Ikviena izsoles platforma un klīringa sistēma(-s) un norēķinu sistēma(-s) drīkst piemērot tikai tādas maksas, atskaitījumus vai nosacījumus, kas ir nepārprotami izklāstītas to iecelšanas līgumā.

3. Informācija par visām maksām un nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar 1. un 2. punktu, ir skaidri izklāstīta, saprotama un publiski pieejama. Tajā pa punktiem norāda katru maksu par katru pakalpojumu veidu.

52. pants

Izsoles procesa izmaksas

1. Neskarot 2. punktu, 27. panta 1. punktā, 28. panta 1. punktā un 31. pantā minēto pakalpojumu izmaksas sedz no solītāju samaksātajām maksām, ar šādiem izņēmumiem:

a)	izmaksas, kas rodas, centrālajai starpniekiestādei pieņemot valsts garantiju, nevis bezskaidras naudas nodrošinājumu, ja kvotas izsola kā nestandartizētus nākotnes līgumus, sedz dalībvalsts, kas izsola kvotas un piedāvā valdības garantiju;

jebkuras izmaksas, ko rada 22. panta 2. un 3. punktā minētās vienošanās starp izsolītāju un izsoles platformu, kas ļauj izsolītājam izsolīt kvotas ieceļošās dalībvalsts vārdā, bet neieskaitot jebkādas attiecīgajai izsoles platformai piesaistītās klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas izmaksas, sedz dalībvalsts, kas izsola kvotas.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās izmaksas, kuras sedz dalībvalstis, atskaita no izsoles ieņēmumiem, kas jāmaksā izsolītājiem saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu.

2. Ja dalībvalsts neparaksta 26. panta 6. punkta pirmajā daļā minēto kopīga iepirkuma līgumu 30. panta 4. punktā norādītajā termiņā, bet vēlāk pievienojas kopīgajai rīcībai, tai var prasīt segt tās daļu no izmaksām par 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem no dienas, kad šī dalībvalsts sāk izsolīt kvotas, izmantojot saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu iecelto izsoles platformu, līdz brīdim, kad minētās izsoles platformas iecelšanas periods beidzas vai tiek pārtraukts.

To, kādā mērā šādai dalībvalstij jāsedz sava daļa no izmaksām par 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, nosaka kopīga iepirkuma līgumā un līgumā ar attiecīgo izsoles platformu.

Dalībvalstij nav jāsedz sava daļa no izmaksām saskaņā ar šo punktu, ja tā pievienojas kopīgajai rīcībai pēc tam, kad ir beidzies 30. panta 5. punkta otrajā daļā minētais iecelšanas periods, vai ja tā pievienojas kopīgajai rīcībai tāpēc, ka izsoles platforma, par kuru paziņots saskaņā ar 30. panta 6. punktu, nav iekļauta sarakstā saskaņā ar 30. panta 7. punktu.

Izmaksas, ko sedz solītāji saskaņā ar 1. punktu, attiecīgi samazina par to izmaksu daļu, ko sedz dalībvalsts saskaņā ar šo punktu.

3. To izsoles uzrauga izmaksu daļu, kas ir atkarīga no izsoļu skaita (kā sīkāk norādīts izsoles uzrauga iecelšanas līgumā), vienādi sadala pēc izsoļu skaita. Visas citas izsoles uzrauga izmaksas (kā sīkāk norādīts izsoles uzrauga iecelšanas līgumā), izņemot izmaksas, kas saistītas ar jebkādu ziņojumu, ko sagatavo saskaņā ar 25. panta 4. punktu, vienādi sadala pēc izsoles platformu skaita, ja vien izsoles uzrauga iecelšanas līgumā nav norādīts citādi.

Izsoles uzrauga izmaksas saistībā ar izsoles platformu, kas iecelta saskaņā ar 30. panta 1. vai 2. punktu (ieskaitot jebkāda tāda ziņojuma izmaksas, kas pieprasīts saskaņā ar 25. panta 4. punktu), sedz ieceļošā dalībvalsts.

Izsoles uzrauga izmaksas saistībā ar izsoles platformu, kas iecelta saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu, sadala starp dalībvalstīm, kas piedalās kopīgajā rīcībā, atbilstīgi to izsolītā kvotu apjoma īpatsvaram, ko izsola attiecīgajā izsoles platformā.

Izsoles uzrauga izmaksas, kuras sedz katra dalībvalstis, atskaita no izsoles ieņēmumiem, kas izsolītājiem jāmaksā ieceļošajai dalībvalstij saskaņā ar 23. panta c) punktu.

XV NODAĻA

IZSOĻU PĀRRAUDZĪBA, KOREKTĪVIE PASĀKUMI UN SANKCIJAS

53. pants

Sadarbība ar izsoles uzraugu

1. Izsolītāji, izsoles platformas un tos pārraugošās kompetentās valsts iestādes pēc pieprasījuma sniedz izsoles uzraugam visu to rīcībā esošo informāciju par izsolēm, kas pamatoti nepieciešama, lai izsoles uzraugs varētu pildīt savas funkcijas.

2. Izsoles uzraugam ir tiesības novērot izsoļu norisi.

3. Izsolītāji, izsoles platformas un tos pārraugošās kompetentās valsts iestādes palīdz izsoles uzraugam pildīt tā funkcijas, proti, aktīvi sadarbojas ar izsoles uzraugu savas kompetences ietvaros.

4. Kompetentās valsts iestādes, kas pārrauga kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības, un kompetentās valsts iestādes, kas pārrauga personas, kam ir atļauts iesniegt solījumus citu personu vārdā saskaņā ar 18. panta 2. punktu, palīdz izsoles uzraugam pildīt tā funkcijas, proti, aktīvi sadarbojas ar izsoles uzraugu savas kompetences ietvaros.

5. Pildot šā panta 1., 3. un 4. punktā noteiktās saistības, kompetentās valsts iestādes ņem vērā apsvērumus par dienesta noslēpumu, kas tām jāievēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

54. pants

Attiecības ar solītājiem – to uzraudzība

1. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, uzrauga attiecības ar solītājiem, kam ir pielaide pie solīšanas tās izsolēs, kamēr vien šādas attiecības pastāv, proti:

a)	rūpīgi izvērtē attiecību laikā iesniegtos solījumus, lai nodrošinātu, ka solītāju darbības saskan ar izsoles platformas rīcībā esošo informāciju par klientu, tā uzņēmējdarbību un riska profilu, tostarp (ja nepieciešams) par klienta līdzekļu avotiem;

b)	uztur iedarbīgu kārtību un procedūras, lai regulāri uzraudzītu, vai personas, kam piešķirta pielaide solīšanai saskaņā ar 19. panta 1., 2. un 3. punktu, ievēro noteikumus par darbošanos tirgū;

uzrauga darījumus, ko veic personas, kam piešķirta pielaide solīšanai saskaņā ar 19. panta 1., 2. un 3. punktu un 20. panta 6. punktu, izmantojot savas sistēmas, lai konstatētu šā punkta b) apakšpunktā minēto noteikumu pārkāpumus, netaisnus vai nesakārtotus izsoles nosacījumus vai rīcību, kas liek domāt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

Pārbaudot solījumus saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, attiecīgā izsoles platforma īpašu uzmanību pievērš tādām darbībām, kas pēc to būtības jo īpaši varētu būt saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu vai noziedzīgām darbībām.

2. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, nodrošina, ka tās rīcībā esošie dokumenti, dati vai informācija par solītāju tiek aktualizēti. Tālab izsoles platforma drīkst:

a)	pieprasīt jebkādu informāciju par solītāju saskaņā ar 19. panta 2. un 3. punktu un 20. panta 5., 6. un 7. punktu, lai uzraudzītu attiecības ar šo solītāju no brīža, kad solītājam ir piešķirta pielaide pie solīšanas, visā attiecību pastāvēšanas laikā un vēl piecus gadus pēc attiecību izbeigšanas;

b)	pieprasīt, lai jebkura persona, kam piešķirta pielaide pie solīšanas, regulāri iesniedz atkārtotu pieteikumu pielaidei pie solīšanas;

c)	pieprasīt, lai jebkura persona, kam piešķirta pielaide pie solīšanas, nekavējoties paziņo attiecīgajai izsoles platformai, ja ir mainījusies informācija, kas platformai iesniegta saskaņā ar 19. panta 2. un 3. punktu un 20. panta 5., 6. un 7. punktu.

3. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, glabā šādu informāciju:

a)	pieteicēja iesniegtais pieteikums par pielaidi pie solīšanas saskaņā ar 19. panta 2. un 3. punktu, tostarp visi pieteikuma grozījumi;

pārbaudes, kas veiktas,

i)	apstrādājot pieteikumu par pielaidi pie solīšanas saskaņā ar 19., 20. un 21. pantu;

ii)	rūpīgi izvērtējot un uzraugot attiecības saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu pēc tam, kad solītājs ir iesniedzis pieteikumu par pielaidi pie solīšanas;

c)	visa informācija saistībā ar konkrēta solītāja izsolē iesniegtu konkrētu solījumu, tostarp par šādu solījumu atsaukšanu vai grozīšanu saskaņā ar 6. panta 3. un 4. punktu;

d)	visa informācija par katras izsoles norisi, kurā solītājs ir iesniedzis solījumu.

4. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, 3. punktā minēto informāciju glabā visu laiku, kamēr solītājam ir pielaide pie solīšanas tās izsolēs, un vēl vismaz piecus gadus pēc tam, kad attiecības ar šo solītāju ir izbeigtas.

55. pants

Paziņošana par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu vai noziedzīgu darbību

1. Direktīvas 2005/60/EK 37. panta 1. punktā minētās kompetentās valsts iestādes īsteno uzraudzību un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, ievēro visas prasības par klienta uzticamības pārbaudi, kas izklāstītas šīs regulas 19. pantā un 20. panta 6. punktā, prasības par uzraudzību un informācijas glabāšanu, kas izklāstītas šīs regulas 54. pantā, un prasības par paziņošanu, kas izklāstītas šā panta 2. un 3. punktā.

Pirmajā daļā minētajām kompetentajām valsts iestādēm ir piešķirtas pilnvaras, kas paredzētas valsts normatīvajos aktos, ar kuriem transponē Direktīvas 2005/60/EK 37. panta 2. un 3. punktu.

Izsoles platformu, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, var saukt pie atbildības par šīs regulas 19. panta, 20. panta 6. un 7. punkta, 21. panta 1. un 2. punkta un 54. panta un šā panta 2. un 3. punkta pārkāpumiem. Šādos gadījumos piemēro valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2005/60/EK 39. pantu.

2. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, tās vadība un darbinieki pilnībā sadarbojas ar Direktīvas 2005/60/EK 21. pantā minēto FIU (finanšu ziņu vākšanas vienība), proti, nekavējoties:

a)	pēc savas ierosmes informē FIU, ja ir zināms, rodas aizdomas vai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, vai arī tiek izdarīti šādu darbību mēģinājumi;

b)	pēc FIU pieprasījuma sniedz tai visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos.

3. Šā panta 2. punktā minēto informāciju pārsūta FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas attiecīgā izsoles platforma.

Valsts normatīvajos aktos, ar kuriem transponē Direktīvas 2005/60/EK 34. panta 1. punktā minētos pasākumus un procedūras atbilstības pārvaldībai un saziņai, norāda personu vai personas, kas atbildīgas par informācijas nodošanu saskaņā ar šo pantu.

4. Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, nodrošina, ka valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2005/60/EK 26. līdz 29. pantu, 32. pantu, 34. panta 1. punktu un 35. pantu, piemēro attiecīgajai izsoles platformai.

56. pants

Paziņošana par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu

1. Izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, kompetentajām valsts iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 43. panta 2. punktu un atbildīgas par attiecīgās izsoles platformas pārraudzību vai par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, ziņo par aizdomām par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar ko nodarbojas jebkura persona, kam ir pielaide pie solīšanas izsolēs, vai jebkura persona, kuras vārdā rīkojas persona, kam ir pielaide pie solīšanas izsolēs.

Piemēro valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2005/60/EK 25. panta 2. punktu.

2. Attiecīgā izsoles platforma izsoles uzraugam un Komisijai ziņo par faktu, ka tā ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, norādot, kādus korektīvus pasākumus tā ir veikusi vai ierosina veikt, lai novērstu 1. punktā minētos pārkāpumus.

57. pants

Maksimālais solījuma lielums un citi korektīvi pasākumi

1. Ikviena izsoles platforma, apspriedusies ar Komisiju un saņēmusi tās atzinumu, var noteikt maksimālo solījuma lielumu vai paredzēt jebkādus citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu reālu vai potenciālu risku saistībā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, citām noziedzīgām darbībām un pret konkurenci vērstām darbībām, ar nosacījumu, ka maksimālā solījuma lieluma noteikšana vai citi korektīvie pasākumi šo risku patiešām mazinās. Komisija var apspriesties ar attiecīgajām dalībvalstīm un izsoles uzraugu, lai noskaidrotu to viedokli par attiecīgās izsoles platformas priekšlikumu. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.

2. Maksimālo solījuma lielumu izsaka vai nu procentos no kopējā kvotu skaita, ko izsola konkrētajā izsolē, vai procentos no kopējā kvotu skaita, ko izsola konkrētā gadā, atkarībā no tā, kurš risinājums ir vispiemērotākais, lai novērstu 56. panta 1. punktā minēto tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku.

3. Šajā pantā ar maksimālo solījuma lielumu jāsaprot maksimālais kvotu skaits, par kurām tieši vai netieši var solīt jebkuras 18. panta 1. vai 2. punktā uzskaitītās personu grupas, kas pieder pie kādās no šīm kategorijām:

a)	vienas uzņēmumu grupas, ieskaitot mātesuzņēmumus, tā meitasuzņēmumus, kā arī radniecīgās sabiedrības;

b)	vienas uzņēmumu apvienības;

c)	atsevišķas saimnieciskas vienības, kam ir neatkarīgas tiesības pieņemt lēmumus, ja tās tieši vai netieši kontrolē publiskas iestādes vai valstij piederošas struktūras.

58. pants

Noteikumi par darbošanos tirgū vai citi līguma noteikumi

Šīs regulas 53. līdz 57. pants neskar jebkādas citas darbības, kuras izsoles platformai, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus, ir tiesības veikt saskaņā ar tās noteikumiem par darbošanos tirgū vai citu līgumisku vienošanos, ko tā tieši vai netieši noslēgusi ar solītājiem, kam ir pielaide pie solīšanas izsolēs, ar nosacījumu, ka šādas darbības nav pretrunā un nekaitē 53. līdz 57. panta noteikumiem.

59. pants

Darbošanās noteikumi, kas attiecas uz citām personām, kam ir atļauts solīt citu personu vārdā saskaņā ar 18. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 18. panta 2. punktu

1. Šo pantu piemēro:

a)	personām, kam atļauts solīt saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

b)	šīs regulas 18. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kam atļauts solīt saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētās personas attiecībās ar klientiem ievēro šādus darbības noteikumus:

a)	pieņem klientu rīkojumus ar vienlīdzīgiem nosacījumiem;

b)	var atteikties solīt klienta vārdā, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, noziedzīgu darbību vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ievērojot valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2005/60/EK 24. un 28. pantu;

c)	var atteikties solīt klienta vārdā, ja ir pamats aizdomām, ka klients nevarēs samaksāt par kvotām, par kurām tas vēlas solīt;

d)	noslēdz rakstisku līgumu ar klientiem. Noslēgtie līgumi attiecīgajam klientam neuzliek nekādus netaisnus nosacījumus vai ierobežojumus. Tajos paredz visus noteikumus attiecībā uz piedāvātajiem pakalpojumiem, jo īpaši noteikumus par samaksu un kvotu piegādi;

e)	var pieprasīt, lai klienti iemaksā depozītu, proti, veic priekšapmaksu par kvotām;

f)	nedrīkst netaisni ierobežot solījumu skaitu, kurus klients var iesniegt;

g)	nedrīkst saviem klientiem liegt vai tos kā kavēt, ja tie vēlas izmantot citu struktūru pakalpojumus, kurām saskaņā ar 18. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktu un 18. panta 2. punktu ir tiesības klientu vārdā solīt izsolēs;

h)	pienācīgi aizsargā to klientu intereses, kas prasa iesniegt solījumus izsolēs to vārdā;

i)	pret klientiem izturas taisnīgi un bez diskriminācijas;

uztur pienācīgas iekšējās sistēmas un procedūras, lai apstrādātu klientu lūgumus rīkoties kā klienta aģentam izsolēs un lai varētu sekmīgi piedalīties izsolēs, proti, iesniegt solījumus klienta vārdā, iekasēt samaksu un nodrošinājumu no klientiem un pārskaitīt kvotas klientiem, kuru vārdā tās darbojas;

nodrošina, ka tā uzņēmuma daļa, kas atbildīga par solījumu saņemšanu, sagatavošanu un iesniegšanu klientu vārdā, neizpauž konfidenciālu informāciju tai uzņēmuma daļai, kas atbildīga par solījumu sagatavošanu un iesniegšanu paša uzņēmuma vārdā, vai tai uzņēmuma daļai, kas atbildīga par darījumu slēgšanu otrreizējā tirgū paša uzņēmuma vārdā;

l)	informāciju, ko tās ieguvušas vai sagatavojušas, darbodamās kā starpnieki, kuri klientu vārdā rīkojas ar solījumiem izsolēs, glabā vismaz piecus gadus kopš brīža, kad šāda informācija tiek iegūta vai sagatavota.

Šā punkta e) apakšpunktā minēto depozītu aprēķina taisnīgi un pamatoti.

Šā punkta e) apakšpunktā minētā depozīta aprēķina metodi izklāsta līgumos, kas noslēgti saskaņā ar d) apakšpunktu.

Jebkādu e) apakšpunktā minētā depozīta daļu, kas nav izmantota kvotu apmaksai, maksātājam pēc izsoles atmaksā pieņemamā termiņā, kā norādīts līgumos, kas noslēgti saskaņā ar d) apakšpunktu.

3. Šā panta 1. punktā minētās personas, solot savā vai savu klientu vārdā, ievēro šādus darbības noteikumus:

a)	sniedz visu informāciju, ko, lai varētu pildīt savas funkcijas saskaņā ar šo regulu, ir pieprasījusi izsoles platforma, kurā tiem ir piešķirta pielaide pie solīšanas, vai izsoles uzraugs;

b)	rīkojas godprātīgi, pietiekami prasmīgi, rūpīgi un centīgi.

4. Kompetento valsts iestāžu, ko izraudzījušas dalībvalstis, kurās 1. punktā minētās personas veic uzņēmējdarbību, atbildība ir izsniegt atļaujas šādām personām veikt minētajā punktā norādītās darbības, uzraudzīt, vai tiek ievēroti 2. un 3. punktā paredzētie darbības noteikumi, panākt to ievērošanu, kā arī izskatīt sūdzības par šo darbības noteikumu neievērošanu.

5. Šā panta 4. punktā minētās kompetentās valsts iestādes 1. punktā minētajām personām atļauju izsniedz tikai tādā gadījumā, ja minētās personas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)	tām ir pietiekami laba slava un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu 2. un 3. punktā minēto darbības noteikumu ievērošanu;

b)	tās ir ieviesušas vajadzīgās procedūras un pārbaudes, lai pārvaldītu interešu konfliktus un darbotos pēc iespējas labāk klientu interesēs;

c)	tās atbilst to valsts tiesību aktu prasībām, ar kuriem ir transponēta Direktīva 2005/60/EK;

tās atbilst visiem citiem nosacījumiem, ko uzskata par nepieciešamiem, ņemot vērā piedāvāto solīšanas pakalpojumu būtību, to, kāda ir attiecīgo klientu ieguldītāja vai tirdzniecības profila sarežģītība, un riska novērtējumu attiecībā uz iespējamo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu vai noziedzīgām darbībām.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā 1. punktā minētajām personām ir dota atļauja, uzrauga, vai tiek ievēroti 5. punktā minētie nosacījumi, un nodrošina to ievērošanu. Dalībvalsts nodrošina, ka:

a)	tās kompetento iestāžu rīcībā ir nepieciešamās izmeklēšanas pilnvaras un sankcijas, kas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas;

b)	ir izveidots mehānisms sūdzību izskatīšanai un atļauju atsaukšanai, ja personas, kam atļauja dota, nepilda atļaujā noteiktos pienākumus;

c)	tās kompetentās iestādes var atsaukt saskaņā ar 5. punktu piešķirto atļauju, ja 1. punktā minēta persona ir smagi un sistemātiski pārkāpusi 2. un 3. punkta noteikumus.

7. Solītāju klienti, kas minēti 1. punktā, jebkādas iespējamās sūdzības par 2. punktā minēto darbības noteikumu neievērošanu var iesniegt 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar procedūras noteikumiem, kas attiecībā uz šādu sūdzību izskatīšanu ir paredzēti tajā dalībvalstī, kurā norisinās 1. punktā minēto personu pārraudzība.

8. Šā panta 1. punktā minētajām personām, kam ir pielaide pie solīšanas izsoles platformā saskaņā ar 18., 19. un 20. punktu, ir atļauts – dalībvalstīm neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības – sniegt solīšanas pakalpojumus 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem klientiem.

XVI NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN KONFIDENCIALITĀTE

60. pants

Publicēšana

1. Visus tiesību aktus, norādes, rīkojumus, veidlapas, dokumentus, paziņojumus (arī izsoļu kalendāru), jebkādu citu nekonfidenciālu informāciju saistībā ar izsolēm konkrētā izsoles platformā, visus lēmumus, ieskaitot saskaņā ar 57. pantu pieņemtos lēmumus noteikt maksimālo solījuma apjomu un citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, teroristu finansēšanas, noziedzīgas darbības vai ļaunprātīgas tirgus izmantošanas reālu vai potenciālu risku attiecīgajā izsoles platformā, publicē īpašā un regulāri atjauninātā izsoles tīmekļa vietnē, ko uztur attiecīgā izsoles platforma.

Vairs neaktuālo informāciju arhivē. Šādiem arhīviem var piekļūt no tās pašas izsoles tīmekļa vietnes.

2. Izsoles uzrauga saskaņā ar 25. panta 1. un 2. punktu dalībvalstīm un Komisijai iesniegto ziņojumu nekonfidenciālos variantus publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

Vairs neaktuālos ziņojumus arhivē. Šādiem arhīviem var piekļūt no Komisijas tīmekļa vietnes.

3. Attiecīgās izsoles platformas uzturētā tīmekļa vietnē publicē vārdus/nosaukumus, adreses, tālruņa un faksa numurus, e-pasta un tīmekļa vietņu adreses visām personām, kurām ir pielaide pie solīšanas citu personu vārdā izsolēs, ko rīko izsoles platforma, kas izsola divdienu tagadnes līgumus vai piecu dienu nākotnes līgumus.

61. pants

Izsoles rezultātu izziņošana un paziņošana

1. Izsoles platforma katras tās rīkotās izsoles rezultātus paziņo pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā 15 minūšu laikā pēc solīšanas perioda beigām.

2. Izziņojot rezultātus saskaņā ar 1. punktu, iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	izsolītais kvotu apjoms;

b)	izsoles līdzsvara cena euro;

c)	kopējais iesniegto solījumu skaits;

d)	kopējais solītāju skaits un uzvarējušo solītāju skaits;

e)	ja izsole ir atcelta – izsoles, uz kurām pārnesīs kvotas;

f)	kopējie izsoles ieņēmumi;

g)	ja izsoles platformas ir ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu –ieņēmumu sadale starp dalībvalstīm.

3. Vienlaikus ar rezultātu paziņošanu saskaņā ar 1. punktu izsoles platforma ar savu sistēmu starpniecību katram uzvarējušajam solītājam paziņo šādu informāciju:

a)	kopējais kvotu skaits, kas tiks piešķirts šim solītājam;

b)	ja uzvarējušo solījumu starpā ir līdzvērtīgie solījumi – kurš solījums ir izvēlēts pēc nejaušības principa;

c)	veicamais maksājums vai nu euro, vai tādas dalībvalsts valūtā, kas nav euro zonas dalībniece, – pēc solītāja izvēles, ar nosacījumu, ka klīringa sistēma vai norēķinu sistēma spēj apstrādāt minēto nacionālo valūtu;

d)	datums, līdz kuram maksājums likvīdos maksāšanas līdzekļos iemaksājams izsolītāja norādītajā bankas kontā.

4. Ja solītāja izvēlētā valūta nav euro, tad izsoles platforma uzvarējušajam solītājam, kas sola tās rīkotajās izsolēs, paziņo, pēc kāda valūtas maiņas kursa ir aprēķināta summa, kas uzvarējušajam solītājam tā izvēlētajā valūtā jāmaksā.

Valūtas maiņas kurss ir kurss, kuru uzreiz pēc solīšanas perioda beigām publicējusi atzīta finanšu ziņu aģentūra, kas norādīta attiecīgās izsoles platformas iecelšanas līgumā.

5. Izsoles platforma tai piesaistītajai attiecīgajai klīringa sistēmai un norēķinu sistēmai paziņo informāciju, kas paziņota katram uzvarējušajam solītājam saskaņā ar 3. punktu.

62. pants

Konfidenciālas informācijas aizsardzība

1. Konfidenciāla informācija ir:

a)	solījuma saturs;

b)	solīšanas rīkojumu saturs pat tādā gadījumā, ja solījumu neiesniedz;

informācija, kas atklāj vai no kuras var secināt, kāda ir attiecīgā solītāja identitāte, un to,

i)	kādu kvotu skaitu solītājs vēlas iegādāties izsolē; vai arī

ii)	kādu cenu solītājs ir gatavs maksāt par šīm kvotām;

informācija par vienu vai vairākiem solījumiem vai solīšanas rīkojumiem (vai informācija, kas secināma no šādiem solījumiem vai solīšanas rīkojumiem), kas vai nu kopā vai atsevišķi:

i)	varētu liecināt par pieprasījumu pēc kvotām pirms jebkuras izsoles;

ii)	varētu liecināt par izsoles līdzsvara cenu pirms jebkuras izsoles;

e)	informācija, ko sniegušas personas, kas iedibina vai uztur attiecības ar solītājiem vai pārrauga šādas attiecības saskaņā ar 19., 20. un 21. un 54. pantu;

f)	izsoles uzrauga ziņojumi un atzinumi, kas iesniegti saskaņā ar 25. panta 1. līdz 6. punktu, izņemot tās ziņojumu daļas, kas iekļautas izsoles uzrauga ziņojumu nekonfidenciālajā variantā, kuru Komisija publicējusi saskaņā ar 60. panta 2. punktu;

g)	uzņēmējdarbības noslēpumi, ko uzticējušas personas, kas piedalās iepirkuma konkursā, lai ieceltu izsoles platformu vai izsoles uzraugu;

h)	informācija par algoritmu, pēc kura notiek līdzvērtīgo solījumu atlase pēc nejaušības principa, kas minēta 7. panta 2. punktā;

i)	informācija par metodiku, ko izmanto, lai noteiktu, kad izsoles līdzsvara cena ir krietni zemāka par otrreizējā tirgū valdošo cenu īsi pirms izsoles un tās laikā, kā minēts 7. panta 6. punktā.

2. Konfidenciālu informāciju neatklāj neviena persona, kas šo informāciju tieši vai netieši ieguvusi, izņemot, ja to pieļauj 3. punkta noteikumi.

3. Šā panta 2. punkts neliedz atklāt konfidenciālu informāciju, ja:

a)	tā jau likumīgi darīta pieejama sabiedrībai;

b)	to publisko ar solītāja, pie solīšanas pielaistas personas vai personas, kas iesniegusi pieteikumu par pielaidi pie solīšanas, rakstisku atļauju;

c)	tās atklāšanu vai publiskošanu paredz saistības, ko nosaka Savienības tiesību akti;

d)	to publisko pēc tiesas rīkojuma;

e)	to publisko, lai Savienībā īstenotu kriminālizmeklēšanu, administratīvu izmeklēšanu vai tiesas izmeklēšanu vai tiesvedību;

f)	to atklāj izsoles platforma izsoles uzraugam, lai izsoles uzraugam dotu iespēju vai palīdzētu pildīt funkcijas vai pienākumus saistībā ar izsolēm;

pirms atklāšanas informācija ir apkopota vai rediģēta tā, ka maz ticams, ka būtu iespējams precīzi nošķirt informāciju par:

i)	atsevišķiem solījumiem vai solīšanas rīkojumiem;

ii)	individuālām izsolēm;

iii)	individuāliem solītājiem, potenciālajiem solītājiem vai personām, kas iesniegušas pieteikumu par pielaidi pie solīšanas;

iv)	individuāliem pieteikumiem par pielaidi pie solīšanas;

v)	individuālām attiecībām ar solītājiem;

h)	tā ir minēta 1. punkta f) apakšpunktā ar nosacījumu, ka to nediskriminējoši un organizēti atklāj vai nu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja uz informāciju attiecas 25. panta 2. punkta c) apakšpunkts, un Komisija, ja uz informāciju attiecas 25. panta 2. punkts;

i)	tā ir minēta 1. punkta g) apakšpunktā ar nosacījumu, ka to atklāj personām, kuras strādā dalībvalstu vai Komisijas labā un ir iesaistītas 1. punkta g) apakšpunktā minētajā iepirkuma konkursa procesā un kuru darba līgums paredz pienākumu glabāt dienesta noslēpumu;

to atklāj, ievērojot spēkā esošos noteikumus par dienesta noslēpumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kad aizritējis 30 mēnešu periods, kas sākas kādā no tālāk minētajiem datumiem:

i)	attiecībā uz 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto konfidenciālo informāciju – skaitot no dienas, kad sācies tās izsoles solīšanas periods, kurā konfidenciālā informācija pirmo reizi atklāta;

ii)	attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto konfidenciālo informāciju – skaitot no dienas, kad beigušās attiecības ar solītāju;

iii)	attiecībā uz 1. punkta f) apakšpunktā minēto konfidenciālo informāciju – skaitot no dienas, kad sagatavots izsoles uzrauga ziņojums vai atzinums;

iv)	attiecībā uz 1. punkta g) apakšpunktā minēto konfidenciālo informāciju – skaitot no dienas, kad informācija sniegta iepirkuma konkursa ietvaros.

4. To, kādi pasākumi veicami, lai nodrošinātu, ka konfidenciālā informācija netiek nelikumīgi izpausta, un kādas ir sekas, ja kāda izsoles platforma vai izsoles uzraugs (ieskaitot personas, kas nodarbinātas to labā) informāciju nelikumīgi izpauž, izklāsta izsoles platformas vai izsoles uzrauga iecelšanas līgumā.

5. Izsoles platforma vai izsoles uzraugs (ieskaitot personas, kas nodarbinātas to labā) to rīcībā nonākušo konfidenciālo informāciju izmanto tikai tālab, lai izpildītu pienākumus vai funkcijas attiecībā uz izsolēm.

6. Šā panta 1. līdz 5. punkts neaizliedz ne informācijas apmaiņu starp izsoles platformu un izsoles uzraugu, ne informācijas apmaiņu starp izsoles platformu vai uzraugu un:

a)	kompetentajām valsts iestādēm, kas pārrauga izsoles platformu;

b)	kompetentajām valsts iestādēm, kas atbildīgas par izmeklēšanu un tiesvedību saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, noziedzīgām darbībām vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

Komisiju.

Ja saskaņā ar šo punktu ir notikusi konfidenciālas informācijas apmaiņa, neraugoties uz 2. punktu, šo informāciju nedrīkst atklāt citām personām, izņemot tās, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā.

7. Ikvienai personai, kas strādā vai strādājusi izsoles platformas vai izsoles uzrauga labā un ir vai ir bijusi iesaistīta izsolēs, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un nodrošināt konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar šo pantu.

63. pants

Izmantotā valoda

1. Rakstisko informāciju, ko izsoles platforma sniedz saskaņā ar 60. panta 1. un 3. punktu vai izsoles uzraugs sniedz saskaņā 60. panta 2. punktu vai iecelšanas līgumu un ko nepublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sagatavo valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

2. Ikviena dalībvalsts uz sava rēķina var nodrošināt, ka šīs dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s) tiek pārtulkota visa 1. punktā minētā informācija par jebkuru izsoles platformu.

Ja dalībvalsts uz sava rēķina nodrošina, ka tiek pārtulkota visa informācija, uz kuru attiecas 1. punkts, kuru sniegusi izsoles platforma, kas iecelta saskaņā ar 26. panta 1. punktu, ikviena dalībvalsts, kas iecēlusi izsoles platformu saskaņā ar 30. panta 1. punktu, uz sava rēķina nodrošina arī to, ka tajā pašā valodā(-s) tiek pārtulkota visa 1. punktā minētā informācija par izsoles platformu, ko tā iecēlusi saskaņā ar 30. panta 1. punktu.

3. Personas, kas iesniedz pieteikumu pielaidei pie solīšanas, un personas, kam ir pielaide pie solīšanas, saskaņā ar 4. punktu izvēlētajā Savienības oficiālajā valodā un ar nosacījumu, ka dalībvalsts ir nolēmusi nodrošināt tulkojumu šajā valodā saskaņā ar 2. punktu, var iesniegt:

a)	pieteikumus par pielaidi pie solīšanas, tostarp visus pamatojošos dokumentus;

b)	solījumus, ieskaitot solījumu atsaukumus un grozījumus;

c)	visus jautājumus saistībā ar a) vai b) apakšpunktu.

Izsoles platforma var pieprasīt apstiprinātu tulkojumu valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

4. Personas, kas iesniedz pieteikumu pielaidei pie solīšanas, personas, kam ir pielaide pie solīšanas, un solītāji, kas piedalās izsolē, izvēlas jebkuru oficiālo Savienības valodu, kurā tie saņems visus paziņojumus saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 20. panta 10. punktu, 21. panta 4. punktu un 61. panta 3. punktu.

Visa cita izsoles platformas mutvārdu vai rakstveida saziņa ar personām, kas piesakās pielaidei pie solīšanas, personām, kam ir pielaide pie solīšanas, vai solītājiem, kas piedalās izsolē, notiek valodā, kas izvēlēta saskaņā ar pirmo daļu, neradot nekādas papildu izmaksas attiecīgajiem pieteicējiem, personām un solītājiem, ar nosacījumu, ka dalībvalsts ir nolēmusi nodrošināt tulkojumu minētajā valodā saskaņā ar 2. punktu.

Tomēr pat gadījumos, kad dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu ir nolēmusi nodrošināt tulkojumu saskaņā ar šī punkta pirmo daļu izvēlētajā valodā, personas, kas iesniedz pieteikumu pielaidei pie solīšanas, personas, kam ir pielaide pie solīšanas, vai solītāji, kas piedalās izsolē, var atteikties no tiesībām saskaņā ar šī punkta otro daļu, attiecīgajai izsoles platformai dodot iepriekšēju rakstisku atļauju izmantot tikai valodu, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

5. Dalībvalstis ir atbildīgas par visu to tulkojumu pareizību, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.

Personas, kas iesniedz 3. punktā minēto dokumenta tulkojumu, un ikviena izsoles platforma, kas paziņo par tulkotu dokumentu saskaņā ar 4. punktu, ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu pareizu dokumenta oriģināla tulkojumu.

XVII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

64. pants

Apstrīdēšanas tiesības

1. Izsoles platforma nodrošina, ka ir ieviests ārpustiesas mehānisms tādu sūdzību izskatīšanai, kuras iesniegušas personas, kas iesniegušas pieteikumu pielaidei pie solīšanas, solītāji, kam ir pielaide pie solīšanas, vai solītāji, kam pielaide pie solīšanas ir atteikta, atsaukta vai apturēta.

2. Dalībvalstis, kurās tiek pārraudzīts regulētais tirgus, kas iecelts kā izsoles platforma, vai regulētā tirgus dalībnieks, nodrošina, ka ikviens lēmums, ko pieņem ar ārpustiesas mehānisma palīdzību, kurā izskata šā panta 1. punktā minētās sūdzības, ir pienācīgi pamatots un ka uz to attiecas tiesības vērsties tiesā, kā minēts Direktīvas 2004/39/EK 52. panta 1. punktā. Šīs tiesības nekādi neierobežo tiesības iesniegt pārsūdzību tieši tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, kā paredzēts valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē Direktīvas 2004/39/EK 52. panta 2. punktu.

65. pants

Kļūdu labošana

1. Par visām kļūdām saistībā ar izdarītajiem maksājumiem un kvotu pārskaitījumiem un nodrošinājuma vai depozīta sniegšanu vai atbrīvošanu saskaņā ar šo regulu, paziņo klīringa sistēmai vai norēķinu sistēmai, tikko šīs kļūdas kāds ievērojis.

2. Klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izlabotu kļūdas saistībā ar izdarītajiem maksājumu un kvotu pārskaitījumiem un nodrošinājuma vai depozīta sniegšanu vai atbrīvošanu saskaņā ar šo regulu, lai kā tās par šādām kļūdām būtu uzzinājušas.

3. Ja kāda persona, kas gūst labumu no 1. punktā minētās kļūdas, kuru nav iespējams izlabot saskaņā ar 2. pantu, jo kādai trešai pusei – labticīgam pircējam – ir iejaukšanās tiesības, zināja vai tai būtu bijis jāzina par šo kļūdu un par to neziņoja klīringa sistēmai vai norēķinu sistēmai, tā atlīdzina visus radušos zaudējumus.

66. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 12. novembra.

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2) OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.

(3) OJ L 140, 5.6.2009, 63. lpp.

(4) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(5) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(6) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(8) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(9) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(10) OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.

(11) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(12) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(13) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(14) OV C 95, 16.4.2008., 1. lpp.

(15) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(16) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

I PIELIKUMS

Kvotas, ko izsola līdz 2013. gadam, un 10. panta 1. punktā minētie izsolāmie produkti, kuru veidā kvotas izsola

Apjoms	Dalībvalsts	Izsolāmais produkts	Kalendārais gads
[…]	[…]	[…]	[…]

II PIELIKUMS

20. panta 3. punktā minēto ziņu un dokumentu saraksts

1. Pierādījums par tiesībām iesniegt solījumus saskaņā ar 18. panta 1. vai 2. punktu.

2. Pieteicēja vārds/nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numuri.

3. Pieteicēja norādītā turējuma konta identifikators.

4. Visas ziņas par pieteicēja norādīto bankas kontu.

5. Solītāja pārstāvja vai pārstāvju vārds/nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs, kā arī e-pasta adrese, kā noteikts 6. panta 3. punkta trešajā daļā.

6. Juridiskām personām:

a)	pierādījums par dibināšanu, kurā norāda: pieteicēja juridisko formu, tā darbību reglamentējošos tiesību aktus, to, vai uzņēmums ir kotēts vienā vai vairākās atzītās biržās;

b)	vajadzības gadījumā – pieteicēja reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā, kurā tas reģistrēts; ja tā nav, pieteicējs iesniedz dibināšanas dokumentu, statūtus vai citus dibināšanu apliecinošus dokumentus.

7. Juridiskām personām un/vai juridiskiem veidojumiem – informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu faktisko īpašnieku un noskaidrotu šādas juridiskas personas vai veidojuma īpašumtiesību un kontroles struktūru.

8. Fiziskām personām – identitātes apliecinājums, proti, personas apliecība, autovadītāja apliecība, pase vai līdzvērtīgs valdības izdots dokuments, kurā norādīts pilns vārds, fotogrāfija, dzimšanas datums un attiecīgā pieteicēja pastāvīgās dzīvesvietas adrese Savienībā, kam vajadzības gadījumā var pievienot citus apstiprinošus dokumentus.

9. Operatoriem – Direktīvas 2003/87/EK 4. pantā minētā atļauja.

10. Gaisa kuģu ekspluatantiem – pierādījums, ka tie ir iekļauti sarakstā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18.a panta 3. punktu, vai saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta g) punktu iesniegts un apstiprināts monitoringa plāns.

11. Informācija, kas nepieciešama, lai veiktu 19. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētos klienta uzticamības pārbaudes pasākumus.

12. Pieteicēja jaunākais revidētais gada pārskats, ieskaitot peļņas un zaudējumu aprēķinu un bilanci, ja tādi ir; ja šo dokumentu nav, iesniedz PVN deklarāciju vai citu informāciju, kas vajadzīga, lai pārliecinātos par pieteicēja maksātspēju un kredītspēju.

13. PVN reģistrācijas numurs; ja pieteicējs nav reģistrējies kā PVN maksātājs, jebkādi citi līdzekļi, ko tās dalībvalsts nodokļu iestādes, kurā tas veic uzņēmējdarbību vai ir nodokļu rezidents, izmanto pieteicēja identificēšanai, vai cita informācija, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par pieteicēja nodokļu statusu Savienībā.

14. Apliecinājums par to, ka pieteicējs, cik pieteicējam zināms, atbilst 19. panta 2. punkta f) punkta prasībām.

15. Pierādījums par atbilstību 19. panta 2. punkta g) apakšpunkta prasībām.

16. Pierādījums par atbilstību 19. panta 3. punkta prasībām.

17. Apliecinājums, ka pieteicējam ir nepieciešamā tiesībspēja un pilnvaras solīt izsolē vai nu savā, vai citu vārdā.

18. Apliecinājums par to, ka, cik pieteicējam zināms, nav nekādu juridisku, regulatīvu, līgumisku vai citu šķēršļu, kas tam liegtu pildīt savas saistības saskaņā ar šo regulu.

19. Paziņojums par to, vai pieteicējs vēlas maksāt euro vai tādas dalībvalsts valūtā, kas nav euro zonas dalībniece, norādot izvēlēto valūtu.

III PIELIKUMS

Izsoles platformas, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas, dalībvalstis, kas tās iecēlušas, un visi piemērojamie nosacījumi un pienākumi, kas minēti 30. panta 7. punktā

Izsoles platforma	Iecelšanas periods	Ieceļošā dalībvalsts	Nosacījumi	Pienākumi
[…]	[…]	[…]	[…]	[…]

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.302.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 302

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 18. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 2010. gada 12. novembra par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā ( 1 )	1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ