12.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1

(1)

Dabasgāze (“gāze”) ir nozīmīgs elements Eiropas Savienības energoapgādē, kas atbilst vienai ceturtdaļai no primārās energoapgādes un ko galvenokārt izmanto elektroenerģijas ražošanai, apkurei, kā izejvielu rūpniecībā un degvielu transporta nozarē.

(2)

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir strauji pieaudzis gāzes patēriņš. Samazinoties iekšzemes ieguves apjomiem, gāzes imports pieauga vēl straujāk, palielinot atkarību no importētās gāzes un liekot pievērst uzmanību gāzes piegādes drošības aspektiem. Turklāt dažas dalībvalstis attiecībā uz gāzes apgādi atrodas uz “gāzes salas”, jo tām trūkst infrastruktūras savienojumu ar pārējām Savienības dalībvalstīm.

(3)

Ņemot vērā gāzes nozīmīgumu Savienības dažādo enerģijas veidu kopumā, šīs regulas mērķis ir apliecināt gāzes patērētājiem, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai viņiem nodrošinātu pastāvīgas piegādes, jo īpaši sarežģītos klimata apstākļos un piegādes traucējumu gadījumā. Ir atzīts par pamatotu, ka šie mērķi būtu jāsasniedz ar visefektīvākajiem pasākumiem izmaksu ziņā, lai neietekmētu šīs degvielas relatīvo konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem degvielas veidiem.

(4)

Ar Padomes Direktīvu 2004/67/EK (3) pirmo reizi tika izveidots Kopienas līmeņa tiesiskais regulējums, lai aizsargātu gāzes piegādes drošību un sekmētu iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību piegādes traucējumu gadījumā. Ar to tika izveidota Gāzes koordinācijas grupa, kas ir bijusi noderīga, apmainoties ar informāciju un nosakot dalībvalstu, Komisijas, gāzes nozares un patērētāju kopējās darbības. Energoapgādes drošības ekspertu tīkls, ko Eiropas Padome apstiprināja 2006. gada decembrī, ir uzlabojis iespējas apkopot informāciju un nodrošinājis laicīgas brīdināšanas iespējas attiecībā uz potenciāliem draudiem energoapgādes drošības jomā. Jaunie tiesību akti par iekšējo enerģētikas tirgu, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2009. gada jūlijā, ir nozīmīgs solis, lai pabeigtu iekšējā enerģētikas tirgus izveidi, un tajos ir noteikts skaidrs mērķis uzlabot Savienības drošību energoapgādes jomā.

(5)

Tomēr atbilstīgi pašreizējiem gāzes piegādes drošības pasākumiem, kas veikti Savienības mērogā, dalībvalstīm joprojām ir liela rīcības brīvība attiecībā uz pasākumu izvēli. Ja ir apdraudēta kādas dalībvalsts piegādes drošība, pastāv skaidrs risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi var apdraudēt iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un gāzes piegādi patērētājiem. Nesen gūtā pieredze ir parādījusi, ka šāds risks pastāv. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī piegādes traucējumu gadījumā, atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

(6)

Konkrētiem Savienības reģioniem tiek piegādāta gāze ar mazu siltumietilpību. Gāze ar mazu siltumietilpību savu īpašību dēļ nevar tikt izmantota iekārtās, kas paredzētas gāzei ar lielu siltumietilpību. Savukārt gāzi ar lielu siltumietilpību ir iespējams izmantot iekārtās, kas paredzētas gāzei ar mazu siltumietilpību, ja to var pārvērst gāzē ar mazu siltumietilpību, piemēram, pievienojot slāpekli. Gāzes ar mazu siltumietilpību īpatnības būtu jāapsver valstu un reģionālā līmenī, un šīs īpatnības būtu jāņem vērā riska novērtēšanā un preventīvos rīcības plānos un ārkārtas rīcības plānos valstu un reģionālā līmenī.

(7)

Gāzes piegādes ceļu un piegādes avotu Savienībai dažādošana ir būtiski svarīga piegādes drošības uzlabošanai Savienībā kopumā un tās dalībvalstīs atsevišķi. Nākotnē piegādes drošība būs atkarīga no izmaiņām izmantotās enerģijas veidos, attīstības gaitas ieguves jomā Savienībā un trešās valstīs, kas apgādā Savienību, ieguldījumiem uzglabāšanas sistēmās un gāzes piegādes ceļu un piegādes avotu dažādošanā Savienībā un ārpus tās, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes (“SDG”) iekārtās. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš prioritātes noteikšanai ar infrastruktūru saistītām darbībām, kā tas konstatēts Komisijas 2008. gada 13. novembra paziņojumā “Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats: ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns”, piemēram, Dienvidu gāzes koridoram (Nabucco un pieslēguma mezglam starp Turciju, Grieķiju un Itāliju), dažādotai un adekvātai SDG piegādei Eiropā, efektīvam pieslēguma mezglam Baltijas jūras reģionā, Vidusjūras reģiona energolokam un adekvātiem dienvidu un ziemeļu gāzes savienojumiem ar Viduseiropu un Dienvidaustrumeiropu.

(8)

Lai mazinātu gāzes piegādes traucējumu radīto iespējamo krīžu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāveicina dažādu energoresursu un dažādu gāzes piegādes ceļu un piegādes avotu izmantošana.

(9)

Būtiski gāzes piegādes traucējumi Savienībai var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību kopumā un Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma (4), kas parakstīts Atēnās 2005. gada 25. oktobrī, Līgumslēdzējas puses un radīt smagus kaitējumus Savienības ekonomikai. Gāzes piegādes traucējumi var būtiski ietekmēt arī sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

(10)

Dažādi patērētāji, ietverot, inter alia, arī mājsaimniecības un patērētājus, kas nodrošina būtiskus sociālos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi un bērnu aprūpi, izglītību un citus sociālus un sociālās aprūpes pasākumus, kā arī citus pakalpojumus, kas dalībvalstij ir nepieciešami, ir īpaši neaizsargāti, un tiem varētu būt vajadzīga aizsardzība. Šādu aizsargātu patērētāju vispārīga definīcijai nevajadzētu būt pretrunā ar solidaritātes mehānismiem Eiropā.

(11)

Ziņojumā par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu, ko apstiprināja Eiropadome, kura sanāca 2008. gada decembrī, ir norādīts, ka pieaugošā atkarība no importētās enerģijas ir ievērojams papildu risks Savienības drošībai energoapgādes jomā, un uzsvērts, ka energoapgādes drošība ir viena no jaunajām problēmām drošības politikā. Iekšējais gāzes tirgus ir centrālais elements, lai palielinātu energoapgādes drošību Savienībā un samazinātu piegādes traucējumu radīto nelabvēlīgo ietekmi atsevišķās dalībvalstīs.

(12)

Iekšējā gāzes tirgus pareizai funkcionēšanai ir īpaši būtiski, lai pasākumi, ka veikti gāzes piegādes drošības aizsardzībai, nepamatoti neizkropļotu konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus efektīvu darbību.

(13)

Darbības kļūme vienotajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, tā dēvētais N-1 princips, ir reālistisks scenārijs. Šādas infrastruktūras darbības kļūmi var izmantot par kritēriju tam, ko dalībvalstīm būtu jāspēj kompensēt, un tas ir derīgs izejas punkts analīzes veikšanai, lai izvērtētu katras dalībvalsts gāzes piegādes drošību.

(14)

Piemērota un dažādota gāzes infrastruktūra dalībvalstī un Savienībā, ietverot jo īpaši jaunu infrastruktūru, kas savienotu pašreizējās izolētās sistēmas, kuras veido gāzes salas kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ir svarīgs elements piegādes traucējumu rezultātā radīto problēmu risināšanai. Kopīgiem minimālajiem kritērijiem gāzes piegādes drošības jomā būtu jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi attiecībā uz gāzes piegādes drošību, ņemot vērā valsts vai reģionālās īpatnības, un vajadzētu būtiski motivēt izveidot nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu un uzlabot sagatavotību krīzes gadījumos. Pasākumiem pieprasījuma jomā, piemēram, kurināmā aizstāšanai, var būt liela nozīme, rūpējoties par energoapgādes drošību, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Enerģijas efektīvu izmantošanu vajadzētu veicināt vēl vairāk, jo īpaši, ja nepieciešami pasākumi saistībā ar pieprasījumu. Pienācīgi būtu jāņem vērā ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma jomas pasākumu ietekme uz vidi, un priekšroka iespēju robežās būtu jādod pasākumiem, kuri vismazāk ietekmē vidi, vienlaicīgi ņemot vērā piegādes drošuma aspektus.

(15)

Būtu aktīvi jāatbalsta ieguldījumi jaunas gāzes infrastruktūras izveidē, un tie būtu jāveic tikai pēc tam, kad ir īstenots atbilstīgs ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Šādai jaunai infrastruktūrai būtu jāuzlabo gāzes piegādes drošība, vienlaikus nodrošinot gāzes iekšējā tirgus pareizu darbību. Ieguldījumi principā būtu jāveic uzņēmumiem, un to pamatā vajadzētu būt ekonomiskiem stimuliem. Pienācīgi būtu jāņem vērā nepieciešamība veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas gāzes iekļaušanu gāzes tīkla infrastruktūrā. Ja ieguldījumiem infrastruktūrā ir pārrobežu raksturs, būtu cieši jāiesaista Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (5), un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (6) izveidotais gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (“ENTSO gāzei”) to attiecīgo kompetenču jomās, lai labāk ņemtu vērā pārrobežu jautājumus. Tiek atgādināts, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009 aģentūra var sagatavot atzinumus vai ieteikumus pārrobežu jautājumos savas kompetences un darbības jomā. Aģentūrai un “ENTSO gāzei” kopā ar citiem tirgus dalībniekiem ir nozīmīga loma tāda tīkla attīstības desmit gadu plāna izstrādāšanā un īstenošanā Savienībā, kurā, inter alia, iekļauta Eiropas piegādes atbilstības perspektīva, un attiecībā uz pārrobežu sadarbību tā pamatā, inter alia, vajadzētu būt dažādu tīkla lietotāju saprātīgām vajadzībām.

(16)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina gāzes tirgus analīzes veikšana, kas ir nepieciešams pasākums, īstenojot procesu, kura rezultātā jāpanāk atbilstība infrastruktūras standartiem.

(17)

Īstenojot uzdevumus, kas precizēti šajā regulā, kompetentajām iestādēm būtu vajadzības gadījumā cieši jāsadarbojas ar citām attiecīgajām valsts iestādēm, jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm, un neskarot to kompetenci saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (7).

(18)

Ja ir vajadzīgi jauni pārrobežu starpsavienojumi vai jāpaplašina pašreizējie starpsavienojumi, būtu savlaicīgi jāīsteno cieša attiecīgo dalībvalstu, kompetento iestāžu un valsts regulatīvo iestāžu, ja tās nav kompetentās iestādes, sadarbība.

(19)

Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt vajadzīgos ieguldījumus ieguves rūpniecībā, infrastruktūrā un energoefektivitātes pasākumos reģionālā un vietējā līmenī, ir pieejami dažādi Savienības finansējuma avoti, piemēram, Eiropas Investīciju bankas aizdevumi un garantijas vai finansējums no reģionālajiem fondiem, struktūrfondiem un kohēzijas fondiem. Eiropas Investīciju banka, kā arī Savienības ārējie instrumenti, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments un finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, var arī palīdzēt finansēt pasākumus trešās valstīs, lai uzlabotu energoapgādes drošību.

(20)

Šai regulai piegādes traucējumu gadījumā būtu jāļauj dabasgāzes uzņēmumiem un patērētājiem pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Tajā būtu jāparedz arī ārkārtas mehānismi, kurus izmanto, kad tirgi vieni paši vairs nespēj atbilstīgi reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem. Pat ārkārtas situācijā būtu jādod priekšroka tirgus instrumentiem, lai mazinātu piegādes traucējumu radīto ietekmi.

(21)

Pēc 2009. gada jūlijā pieņemto jauno iekšējās enerģētikas tirgus tiesību aktu stāšanās spēkā gāzes nozarē tiks ieviesti jauni noteikumi, kuros precīzi noteikta dalībvalstu, valsts regulatīvo iestāžu, pārvades sistēmu operatoru un aģentūras loma un pienākumi, kā arī uzlabota tirgus pārredzamība, lai pastiprinātu tā darbību, piegādes drošību un patērētāju aizsardzību.

(22)

Iekšējā gāzes tirgus izveide un efektīva konkurence šajā tirgū piedāvā Savienībai augstākā līmeņa piegādes drošību visām dalībvalstīm ar noteikumu, ka tirgum ļauj pilnībā darboties piegādes traucējumu gadījumā, kas ietekmē Savienības daļu, neatkarīgi no traucējumu iemesla. Šim nolūkam ir vajadzīga visaptveroša un efektīva vienota pieeja piegādes drošības jautājumiem, jo īpaši izmantojot pārredzamību, solidaritāti un nediskriminējošu politiku, kas atbilst iekšējā tirgus darbībai, izvairoties no tirgus izkropļošanas un tirgus reakcijas ierobežošanas traucējumu gadījumā.

(23)

Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu, jo īpaši to kompetento iestāžu, un Komisijas kopīga atbildība to attiecīgajā darbības un kompetences jomā. Vajadzības gadījumā arī valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, būtu jāveicina gāzes piegādes drošība to darbības un kompetences jomā saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK. Turklāt patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, arī var būt nozīmīga loma gāzes piegādes drošībā, izmantojot to spēju reaģēt krīzes situācijās ar pasākumiem pieprasījuma jomā, piemēram, slēdzot pārtraucamus līgumus, izmantojot kurināmā aizstāšanu, jo tas tieši ietekmē piegādes un pieprasījuma līdzsvaru.

(24)

Tāpēc izšķiroša nozīme ir precīzai visu dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu lomu un pienākumu definīcijai, lai iekšējais gāzes tirgus turpinātu veiksmīgi darboties, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos. Šādas lomas un pienākumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas vispirms iekļauj attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību. Piegādes krīzes gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pienācīgai iespējai reaģēt uz situāciju, veicot tirgus pasākumus. Ja ar tirgus dalībnieku rīcību nepietiek, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu vai mazinātu piegādes krīzes sekas. Tikai tad, ja ar šiem pasākumiem nepietiek, būtu jāveic pasākumi reģionālā vai Savienības līmenī, lai novērstu vai mazinātu piegādes krīzes sekas. Pēc iespējas būtu jāmeklē risinājumi reģionālā līmenī.

(25)

Savstarpēji solidarizējoties, iesaistot valsts iestādes un dabasgāzes uzņēmumus, plaši tiks izveidota reģionāla sadarbība šīs regulas īstenošanai, lai optimizētu guvumus, ko sniedz tādu pasākumu koordinēšana, kuru mērķis ir mazināt konstatētos riskus un īstenot pasākumus, kas no iesaistīto pušu viedokļa ir visefektīvākie izmaksu ziņā.

(26)

Ievērojot Direktīvas 2009/73/EK 3. pantā noteiktās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un patērētāju aizsardzības pasākumus, būtu jānosaka pietiekami saskaņoti piegādes drošības standarti, kuri attiecas vismaz uz 2009. gada janvāra situāciju. Šādiem piegādes drošības standartiem vajadzētu būt stabiliem, lai nodrošinātu nepieciešamo juridisko noteiktību, precīzi definētiem, un ar tiem nedrīkstētu noteikt nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, tostarp jauniem tirgus dalībniekiem un maziem uzņēmumiem, vai tiešajiem patērētājiem. Ar šiem standartiem būtu arī jāgarantē, lai Savienības uzņēmumiem būtu vienlīdzīga piekļuve valsts mēroga patērētājiem. Pasākumi, kas nepieciešami atbilstības panākšanai piegādes standartiem, var aptvert papildu uzglabāšanas jaudu un tilpumu, saspiestas gāzes uzglabāšanas sistēmas, piegādes līgumus, pārtraucamus līgumus vai citus pasākumus, kuriem ir līdzīga ietekme, kā arī nepieciešamos tehniskos pasākumus, lai garantētu gāzes piegādes drošību.

(27)

Gāzes tirgus veiksmīgai darbībai ir svarīgi, lai dabasgāzes uzņēmumi laicīgi veiktu ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā un infrastruktūrā, piemēram, starpsavienojumos, jo īpaši tādos, kas nodrošina piekļuvi Savienības gāzes tīklam, iekārtās, kas nodrošina fizisku atpakaļgaitas gāzes plūsmu cauruļvados, uzglabāšanas sistēmās un sašķidrinātās dabasgāzes regazifikācijas iekārtās, ņemot vērā iespējamos piegādes traucējumus, piemēram, tādus, kādi tika novēroti 2009. gada janvārī. Prognozējot finansiālās vajadzības gāzes infrastruktūrai saistībā ar Savienības instrumentiem, Komisijai attiecīgā gadījumā prioritāte būtu jāpiešķir infrastruktūras projektiem, ar kuriem tiek atbalstīta iekšējā gāzes tirgus integrācija un gāzes piegādes drošība.

(28)

Pārvades sistēmu operatorus nebūtu jākavē apsvērt situāciju, kurā fiziskā jauda transportēt gāzi abos virzienos (“divvirzienu jauda”), izmantojot pārrobežu starpsavienojumus ar trešām valstīm, varētu veicināt piegādes drošības uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz trešām valstīm, kas nodrošina tranzīta plūsmas starp divām dalībvalstīm.

(29)

Ir svarīgi, lai gadījumos, kad tirgus nespēj turpināt gāzes piegādi, tā tiktu saglabāta īpaši mājsaimniecībām, kā arī ierobežotam skaitam citu patērētāju, kurus nosaka attiecīgās dalībvalstis, jo īpaši patērētājiem, kas sniedz būtiski svarīgus sabiedriskos pakalpojumus. Ir būtiski, lai krīzes gadījumā veicamie pasākumi tiktu definēti pirms krīzes iestāšanās un lai, tos paredzot, tiktu ņemtas vēra drošības prasības, tostarp gadījumos, kad aizsargāti patērētāji ir pieslēgti tam pašam sadales tīklam, kuram pieslēgti arī citi patērētāji. Ja infrastruktūras piekļuves jauda ir samazināta tehnisku iemeslu dēļ, šādi pasākumi var ietvert samērīgu samazinājumu, kas ir proporcionāls sākotnēji rezervētajai jaudai.

(30)

Kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jāievēro to ārkārtas rīcības plāns. Pietiekami pamatotos ārkārtējos apstākļos tās var veikt pasākumu, kas atšķiras no šiem plāniem.

(31)

Lai ievērotu piegādes drošības pienākumus, ir pieejama plaša instrumentu izvēle. Minētie instrumenti vajadzības gadījumā būtu jāizmanto valsts, reģionālā un Savienības kontekstā, lai nodrošinātu, ka tiek panākts saskaņots un izmaksu ziņā izdevīgs rezultāts.

(32)

Piegādes drošības aspekti ieguldījumu ilgtermiņa plānošanā saistībā ar pārrobežu iespējām un citu infrastruktūru, kas nodrošina sistēmas spēju garantēt piegādes drošību ilgtermiņā un atbilst pamatotām prasībām, ir izskatīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK. Piegādes drošības standartu ievērošanai var būt vajadzīgs pārejas laiks, lai ļautu veikt vajadzīgos ieguldījumus. Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāns, ko izstrādāja “ENTSO gāzei” un uzraudzīja aģentūra, ir galvenais instruments Savienības mērogā vajadzīgo ieguldījumu identificēšanai, lai, inter alia, izpildītu šajā regulā iekļautās infrastruktūras prasības.

(33)

Kā Gāzes koordinācijas grupas locekļiem “ENTSO gāzei” un aģentūrai to kompetences jomās vajadzētu būt pilnībā iesaistītiem Savienības mēroga sadarbības un sarunu procesā.

(34)

Gāzes koordinācijas grupa ir galvenā struktūra, ar kuru jāapspriežas Komisijai saistībā ar preventīvu rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izstrādāšanu. Jāatgādina, ka “ENTSO gāzei” un aģentūra ir Gāzes koordinācijas grupas locekļi un ar tiem šajos jautājumos būs jāapspriežas.

(35)

Lai nodrošinātu augstākā līmeņa gatavību piegādes traucējumu gadījumā, kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem būtu jāizveido ārkārtas rīcības plāni. Šādiem plāniem nevajadzētu būt pretrunā ar jebkuru citu valsts, reģionālā vai Savienības līmeņa plānu. Tajos būtu jāņem vērā esošo plānu paraugprakse un būtu skaidri jādefinē visu attiecīgo dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu loma un pienākumi. Vajadzības gadījumā un iespēju robežās būtu jāizveido kopīgi reģionālā mēroga ārkārtas rīcības plāni.

(36)

Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Savienības mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm būtu jāizstrādā pasākumi solidaritātes veicināšanai. Dabasgāzes uzņēmumiem būtu jāizstrādā, piemēram, tirdzniecības nolīgumi, kas var ietvert gāzes eksporta vai plūsmas palielināšanu no uzglabāšanas sistēmām. Ir svarīgi veicināt vienošanos noslēgšanu starp dabasgāzes uzņēmumiem. Ārkārtas rīcības plāna pasākumiem būtu jāparedz mehānismi, lai vajadzības gadījumā dabasgāzes uzņēmumiem nodrošinātu godīgu un atbilstīgu kompensāciju. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvus rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.

(37)

Saistībā ar šo regulu Komisijai ir nozīmīga loma ārkārtas situāciju gadījumos gan Savienības, gan reģionālā līmenī.

(38)

Eiropas solidaritātei vajadzības gadījumā būtu jāizpaužas arī kā Savienības un dalībvalstu sniegtai palīdzībai civilās aizsardzības jomā. Šādas palīdzības sniegšana būtu jāatvieglo un jākoordinē, izmantojot Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom (8).

(39)

Šī regula neietekmē dalībvalstu suverēnās tiesības pār to energoresursiem.

(40)

Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (9), paredz procesu ar mērķi uzlabot izraudzīto Eiropas kritisko infrastruktūru, tostarp vairāku gāzes infrastruktūru, drošību Savienībā. Direktīva 2008/114/EK kopā ar šo regulu palīdz izveidot visaptverošu pieeju Savienības drošībai energoapgādes jomā.

(41)

Ārkārtas rīcības plāni būtu regulāri jāatjaunina un jāpublicē. Tiem vajadzētu būt zinātniski recenzētiem un pārbaudītiem.

(42)

Gāzes koordinācijas grupai vajadzētu būt Komisijas padomdevējai, lai sekmētu piegādes drošības pasākumu koordinēšanu Savienības mēroga ārkārtas situācijā. Turklāt tai būtu jāuzrauga, vai pasākumi, kas jāveic saskaņā ar šo regulu, ir atbilstīgi un piemēroti.

(43)

Šīs regulas mērķis ir dabasgāzes uzņēmumiem un dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzticēt iekšējā gāzes tirgus efektīvas darbības nodrošināšanu, cik ilgi vien iespējams piegādes traucējumu gadījumā, pirms kompetentās iestādes veic pasākumus, lai rastu risinājumu situācijā, kad tirgus vairs nespēj nodrošināt vajadzīgo gāzes piegādi. Šiem ārkārtas pasākumiem būtu pilnībā jāatbilst Savienības tiesību aktiem, un par tiem būtu jāpaziņo Komisijai.

(44)

Tā kā gāzes piegādei no trešām valstīm ir centrāla loma Savienības drošībā gāzes piegādes jomā, Komisijai būtu jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar trešām piegādes un tranzīta valstīm izstrādājot noteikumus krīzes situācijas pārvarēšanai un nemainīgas gāzes plūsmas nodrošināšanai uz Savienību. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai nosūtīt darba grupu, lai uzraudzītu gāzes plūsmu uz Savienību krīzes situācijās, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, un, ja krīze izveidojas sarežģījumu trešās valstīs dēļ, darboties kā starpniecei un veicinātājai.

(45)

Ir svarīgi, lai piegāžu nosacījumi no trešām valstīm nekropļotu konkurenci un atbilstu iekšējā tirgus noteikumiem.

(46)

Ja ir iegūta ticama informācija par tādu situāciju ārpus Savienības, kas apdraud piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs un kas var iedarbināt agrīnas brīdināšanas mehānismu starp Savienību un kādu trešo valsti, Komisijai nekavējoties būtu jābrīdina Gāzes koordinācijas grupa un Savienībai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai mēģinātu atvieglot situāciju.

(47)

Padome 2009. gada februārī secināja, ka pārredzamība un uzticamība būtu jāpalielina, nodrošinot mērķtiecīgu informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm par attiecībām ar trešām valstīm enerģētikas jomā, tostarp ilgtermiņa piegādes noteikumiem, vienlaikus saglabājot komerciāli svarīgu informāciju.

(48)

Tā kā Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumi, jo īpaši noteikumi konkurences jomā, tiek piemēroti pakalpojumiem ar vispārēju ekonomikas nozīmi, ciktāl šo noteikumu piemērošana netraucē šādu pakalpojumu sniegšanu, dalībvalstīm ir plašas izvēles tiesības, paredzot, uzliekot un organizējot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(49)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt gāzes piegādes drošību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to rīcības mēroga vai ietekmes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(50)

Direktīva 2004/67/EK būtu jāatceļ,

1)

“aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, turklāt, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tie var būt arī:

Cik vien drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 2011. gada 3. decembrī, dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās paredzējušas iekļaut a) un/vai b) apakšpunktu savā aizsargātu patērētāju definīcijā;

2)

“kompetentā iestāde” ir katras dalībvalsts izraudzīta valsts iestāde vai valsts regulatīvā iestāde, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pasākumu īstenošanu. Tas neskar dalībvalstu spēju atļaut kompetentajai iestādei deleģēt dažus īpašus šajā regulā paredzētus uzdevumus citām struktūrām. Šādus deleģētos uzdevumus veic kompetentās iestādes uzraudzībā un norāda 4. pantā minētajos plānos.

a)

preventīvu rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi identificēto risku novēršanai vai mazināšanai saskaņā ar riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu; un

b)

ārkārtas rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi gāzes piegādes traucējumu radītās ietekmes novēršanai vai mazināšanai saskaņā ar 10. pantu.

a)

Komisija saskaņā ar b) punktu novērtē šos plānus. Lai to veiktu, Komisija par šiem plāniem apspriežas ar Gāzes koordinācijas grupu un pienācīgi ņem vērā tās viedokli. Komisija par tās veikto plānu novērtējumu ziņo Gāzes koordinācijas grupai; un

b)

ja Komisija, balstoties uz šo apspriešanos,

a)

riska novērtējuma rezultātus, kā noteikts 9. pantā;

b)

nepieciešamos pasākumus, apjomus, jaudas un grafiku, lai nodrošinātu atbilstību infrastruktūras un piegādes standartiem, kā noteikts 6. un 8. pantā, tostarp vajadzības gadījumā norādot arī to, kādā mērā pasākumi pieprasījuma jomā var pietiekami un laikus kompensēt piegādes traucējumus, kā minēts 6. panta 2. punktā, no vispārējo interešu viedokļa vienoto lielāko gāzes infrastruktūru 6. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā un jebkuru paaugstinātu piegādes standartu saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

c)

dabasgāzes uzņēmumiem un citām atbilstīgām struktūrām noteiktos pienākumus, tostarp tos, kas saistīti ar gāzes sistēmas drošu ekspluatāciju;

d)

citus preventīvus pasākumus, piemēram, tos, kuri saistīti ar nepieciešamību uzlabot starpsavienojumus starp kaimiņos esošajām dalībvalstīm un iespēju vajadzības gadījumā dažādot gāzes ceļus un piegādes avotus, identificēto risku novēršanai, lai iespēju robežās saglabātu gāzes piegādi visiem patērētājiem;

e)

mehānismus sadarbībai ar citām dalībvalstīm, lai vajadzības gadījumā sagatavotu un īstenotu kopīgus preventīvus rīcības plānus un kopīgus ārkārtas rīcības plānus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

f)

informāciju par pašreizējo un turpmāko sadarbību, tostarp tādu, kas nodrošina piekļuvi Savienības gāzes apgādes tīklam, pārrobežu plūsmām, pārrobežu piekļuvi krātuvēm un fizisko jaudu gāzes transportēšanai abos virzienos (“divvirzienu jauda”), jo īpaši ārkārtas situācijās;

g)

informāciju par visām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas saistītas ar gāzes piegādes drošību.

a)

gadījumus, kad ir savienojumi ar ražošanas iekārtām, SDG iekārtām un sadales tīkliem; vai

b)

ja piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 7. pantu.

a)

Luksemburgai ir vismaz divi pieslēguma mezgli ar citām dalībvalstīm, vismaz divi dažādi piegādes avoti un tās teritorijā nav gāzes krātuves vai SDG iekārtas;

b)

Slovēnijai ir vismaz divi pieslēguma mezgli ar citām dalībvalstīm, vismaz divi dažādi piegādes avoti un tās teritorijā nav gāzes krātuves vai SDG iekārtas;

c)

Zviedrijai tās teritorijā nav gāzes tranzīta uz citām dalībvalstīm, gada iekšzemes bruto gāzes patēriņš nav mazāks par 2 miljoniem tonnu un mazāk par 5 % no kopējā enerģijas patēriņa netiek segti ar gāzi.

a)

priekšlikumu divvirzienu jaudai attiecībā uz atpakaļgaitas virzienu (“atpakaļgaitas plūsmas jauda”); vai

b)

lūgumu atbrīvot no pienākuma ierīkot divvirzienu jaudu.

a)

piešķir atbrīvojumu, ja atpakaļgaitas plūsmas jauda būtiski neuzlabotu piegādes drošību kādā dalībvalstī vai reģionā vai arī ja ieguldījumu izmaksas ievērojami pārsniedz iespējamos ieguvumus no piegādes drošības; vai

b)

apstiprina priekšlikumu attiecībā uz atpakaļgaitas plūsmas jaudu; vai

c)

pieprasa, lai pārvades sistēmas operators grozītu priekšlikumu.

a)

galējas temperatūras septiņu dienu aukstākajā periodā, ko statistiski novēro reizi 20 gados;

b)

kad ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums ilgst vismaz 30 dienas, ko statistiski novēro reizi 20 gados; un

c)

uz vismaz 30 dienām, ja vienotas lielākās gāzes piegādes infrastruktūras traucējumi rodas vidējos ziemas apstākļos.

a)

atbilst 3. panta 6. punkta noteikumiem;

b)

nevajadzīgi neizkropļo konkurenci vai nekavē gāzes iekšējā tirgus darbību;

c)

negatīvi neietekmē jebkuras citas dalībvalsts spēju saskaņā ar šo pantu apgādāt tās aizsargātos patērētājus valsts, Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā; un

d)

atbilst 11. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem Savienības vai reģiona mēroga ārkārtas situācijas gadījumā.

a)

izmantojot 6. un 8. pantā norādītos standartus, parādot N-1 formulas aprēķināšanu, izmantotos pieņēmumus, to skaitā pieņēmumus N-1 formulas aprēķināšanai reģionālā līmenī, un šādu aprēķinu veikšanai nepieciešamos datus;

b)

ņemot vērā visus attiecīgos valsts un reģionālos apstākļus, jo īpaši tirgus lielumu, tīkla konfigurāciju, faktiskās plūsmas, to skaitā izejošās plūsmas no attiecīgās dalībvalsts, fizisku gāzes plūsmu abos virzienos iespēju, tostarp ar to saistīto nepieciešamību nostiprināt pārvades sistēmu, ražošanas un uzglabāšanas esamību un gāzes nozīmi dažādo enerģijas veidu kopumā, jo īpaši attiecībā uz komunālo apkuri, elektroenerģijas izstrādi un ražošanas nodrošināšanu, kā arī drošības un gāzes kvalitātes apsvērumus;

c)

izstrādājot dažādus sevišķi liela gāzes pieprasījuma un piegādes traucējumu scenārijus, piemēram, galvenās pārvades infrastruktūras, uzglabāšanas sistēmu vai SDG termināļu darbības kļūme un piegādes traucējumi no trešo valstu piegādātājiem, ņemot vērā to rašanās vēsturi, varbūtību, gadalaiku, biežumu un norises ilgumu, kā arī attiecīgā gadījumā ģeopolitiskos riskus, un novērtējot šo scenāriju iespējamās sekas;

d)

identificējot risku mijiedarbību un saistību ar citām dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz starpsavienojumiem, pārrobežu piegādi, pārrobežu piekļuvi uzglabāšanas sistēmām un divvirzienu jaudu;

e)

ņemot vērā katra ieplūdes un izplūdes robežpunkta maksimālo starpsavienojuma jaudu.

a)

tos izstrādā, balstoties uz krīzes līmeņiem, kas noteikti 3. punktā;

b)

tajos definē dabasgāzes uzņēmumu un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un pienākumus, ņemot vērā dažādo pakāpi, kādā tos skar gāzes piegāžu pārtraukumi, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 3. punktā noteiktajiem krīzes līmeņiem;

c)

tajos definē kompetento iestāžu un citu struktūru, kurām ir deleģēti uzdevumi, kā minēts 2. panta 2. punktā, lomu un pienākumus katrā no krīzes līmeņiem, kas definēti šā panta 3. punktā;

d)

ar tiem nodrošina, ka dabasgāzes uzņēmumiem un rūpnieciskiem gāzes patērētājiem ir dota pietiekama iespēja reaģēt katrā krīzes līmenī;

e)

ar tiem vajadzības gadījumā nosaka veicamos pasākumus un darbības, lai mazinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz komunālo apkuri un elektroenerģijas piegādi, ko ražo, izmantojot gāzi;

f)

tajos ir minētas sīki izstrādātas procedūras un pasākumi, kas jāievēro attiecībā uz katru krīzes līmeni, tostarp atbilstīgās shēmas par informācijas plūsmām;

g)

tajos ir norādīta persona vai grupa, kas atbild par riska pārvaldību, un definēta tās loma;

h)

tajos ir identificēts tirgus pasākumu, īpaši to, kas uzskaitīti II pielikumā, ieguldījums, novēršot trauksmes stāvokļa līmeņa situāciju un mazinot ārkārtas stāvokļa līmeņa situāciju;

i)

tajos ir identificēts ārpustirgus pasākumu, kuri plānoti vai kuru īstenos ārkārtas stāvokļa līmenī, īpaši to, kas uzskaitīti III pielikumā, ieguldījums un izvērtēts, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto šādi ārpustirgus pasākumi, izvērtēta to ietekme un definētas procedūras to īstenošanai, ņemot vērā faktu, ka ārpustirgus pasākumi jāizmanto tikai tad, kad tirgus mehānismi vien vairs nevar nodrošināt piegādes, jo īpaši aizsargātiem patērētājiem;

j)

tajos ir raksturoti mehānismi, ko izmanto, lai sadarbotos ar citām dalībvalstīm saistībā ar katru krīzes līmeni;

k)

tajos ir precizēti ziņošanas pienākumi, kas noteikti dabasgāzes uzņēmumiem trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmeņos;

l)

tajos ir uzskaitītas iepriekšēji noteiktas darbības gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas situācijā, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp šādās darbībās iesaistītajām pusēm un attiecīgā gadījumā kompensācijas mehānismi dabasgāzes uzņēmumiem, pienācīgi ņemot vērā svarīgu datu konfidencialitāti. Šādas darbības var ietvert pārrobežu nolīgumus starp dalībvalstīm un/vai dabasgāzes uzņēmumiem.

a)

savlaicīgas brīdināšanas līmenis (savlaicīga brīdināšana): ja ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija par to, ka var izveidoties situācija, kas varētu būtiski pasliktināt piegādes stāvokli un varētu novest pie trauksmes līmeņa vai ārkārtas stāvokļa līmeņa rašanās; savlaicīgas brīdināšanas līmeni var aktivizēt savlaicīgas brīdināšanas mehānisms;

b)

trauksmes līmenis (trauksme): kad novēro piegādes traucējumus vai ārkārtīgi lielu gāzes pieprasījumu, kas būtiski pasliktina piegādes stāvokli, bet tirgus joprojām spēj pārvaldīt šo traucējumu vai pieprasījumu un nav nepieciešams izmantot ārpustirgus pasākumus;

c)

ārkārtas stāvokļa līmenis (ārkārtas stāvoklis): ārkārtīgi liela gāzes pieprasījuma vai būtisku piegādes traucējumu gadījumā vai arī citādi būtiski pasliktinoties piegādes situācijai, un ja visi attiecīgie tirgus pasākumi jau ir īstenoti, bet gāzes piegāde nav pietiekama, lai apmierinātu atlikušo gāzes pieprasījumu, un tāpēc papildus jāievieš ārpustirgus pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu gāzes piegādes aizsargātiem patērētājiem saskaņā ar 8. pantu.

a)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežo gāzes plūsmu iekšējā tirgū;

b)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī; un

c)

pārrobežu piekļuve infrastruktūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009 tiek uzturēta, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu.

a)

nodrošina informācijas apmaiņu;

b)

nodrošina dalībvalsts vai reģionālā mēroga pasākuma saskaņotību un efektivitāti saistībā ar Savienības mērogu;

c)

koordinē darbības saistībā ar trešām valstīm.

a)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežotu gāzes plūsmu iekšējā tirgū; jo īpaši gāzes plūsmu uz skartajiem tirgiem;

b)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī; un

c)

pārrobežu piekļuve infrastruktūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009 tiek nodrošināta, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu.

a)

gāzes piegādes drošība ikdienā un, konkrētāk, ārkārtas stāvokļa gadījumā;

b)

informācija, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību valsts, reģionālā un Savienības mērogā;

c)

paraugprakse un iespējamās pamatnostādnes visām iesaistītajām pusēm;

d)

piegādes drošības līmenis, kritēriji un novērtējuma metodoloģijas;

e)

valsts, reģiona un Savienības scenāriji un sagatavotības līmeņu pārbaudīšana;

f)

preventīvu rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu novērtēšana un šajos plānos paredzēto pasākumu ieviešana;

g)

pasākumu koordinēšana ārkārtas stāvokļa risināšanai Savienībā, ar trešām valstīm, kas ir Enerģētikas kopienas līguma Līgumslēdzējas puses, un ar citām trešām valstīm;

h)

palīdzība, kas nepieciešama visvairāk skartajām dalībvalstīm.

a)

par ikdienas gāzes pieprasījuma un piegādes prognozēm turpmākajām trijām dienām;

b)

par gāzes plūsmu diennaktī visos pārrobežu ieplūdes un izplūdes punktos, kā arī visos punktos, kas savieno ieguves sistēmu, uzglabāšanas sistēmu vai SDG termināli ar tīklu miljonos m3 dienā;

c)

par laikposmu, kas izteikts dienās, attiecībā uz kuru ir pamats uzskatīt, ka var nodrošināt gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem.

a)

informāciju, kas norādīta 2. punktā;

b)

informāciju par pasākumiem, ko kompetentā iestāde plāno veikt un jau īstenojusi, lai mazinātu ārkārtas stāvokli, un informāciju par to efektivitāti;

c)

informāciju par prasībām pēc papildu pasākumiem, kas jāveic citām kompetentajām iestādēm;

d)

informāciju par pasākumiem, kas īstenoti pēc citu kompetento iestāžu pieprasījuma.

a)

vēlākais līdz 2011. gada 3. decembrim dalībvalstis informē Komisiju par spēkā esošiem starpvaldību nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm un kam ir ietekme uz gāzes infrastruktūras attīstību un gāzes piegādi. Slēdzot jaunus starpvaldību nolīgumus ar trešām valstīm, kam ir šāda ietekme, dalībvalstis par to paziņo Komisijai;

b)

par esošiem līgumiem vēlākais līdz 2011. gada 3. decembrim, kā arī par jauniem līgumiem vai izmaiņām esošajos līgumos dabasgāzes uzņēmumi attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo šādu informāciju par līgumiem, kuru ilgums pārsniedz vienu gadu un kuri noslēgti ar piegādātājiem no trešām valstīm:

a)

izdara secinājumus par varbūtējām iespējām uzlabot piegādes drošību Savienības mērogā, izvērtē iespēju veikt riska novērtējumus un izstrādāt preventīvus rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus Savienības mērogā un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, inter alia, arī par panākto progresu attiecībā uz tirgu savienojamību; un

b)

ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu preventīvu rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu vispārējo atbilstību, kā arī to ieguldījumu attiecībā uz solidaritāti un sagatavotību no Savienības viedokļa.

a)

2. panta otrās daļas 1. punkts, 3. panta 2. punkts, 9. panta 1. punkts un 13. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts: 12 mēneši;

b)

4. panta 2. punkts un 8. panta 1. punkts: 18 mēneši;

c)

4. panta 5. punkts: 24 mēneši;

d)

6. panta 5. punkts: 36 mēneši;

e)

6. panta 1. punkts: 48 mēneši,

12.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/23

(1)

Meži nodrošina daudzus dažādus vides, ekonomikas un sociālus labumus, tostarp izstrādājumus no kokmateriāliem – un ne tikai kokmateriāliem – kā arī cilvēcei izšķiroši svarīgus vides pakalpojumus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas funkcionēšanas saglabāšanu un klimata sistēmas aizsargāšanu.

(2)

Ņemot vērā to, ka visā pasaulē aug pieprasījums pēc kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, tas līdz ar daudzu kokmateriālu ražotāju valstu mežsaimniecības nozares organizatoriskām un pārvaldes nepilnībām izraisa to, ka nelikumīga mežizstrāde un ar to saistītā tirdzniecība ir kļuvušas par aizvien problemātiskiem jautājumiem.

(3)

Nelikumīga mežizstrāde ir izplatīta, un tā rada nopietnas starptautiska mēroga problēmas. Tā būtiski apdraud mežus, jo veicina atmežošanu un meža degradāciju, un rada aptuveni 20 % pasaules CO2 emisiju, apdraud bioloģisko daudzveidību un kaitē mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un attīstībai, kā arī tādu nozares uzņēmēju pastāvēšanai, kuri darbojas saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem. Tā rosina arī tuksnešu veidošanos un augsnes eroziju un var radīt ārkārtējus laika apstākļus un plūdus. Turklāt tā rada arī sociālas, politiskas un ekonomiskas sekas, bieži kavējot labas pārvaldības mērķu sasniegšanu un apdraudot vietējo, no mežu resursiem atkarīgo kopienu iztiku, kā arī var vērot tās saistību ar bruņotiem konfliktiem. Tiek sagaidīts, ka efektīva nelikumīgas mežizstrādes problēmas novēršana, īstenojot šo regulu, sniegs rentablu ieguldījumu Savienības klimata pārmaiņu seku mazināšanas centienos, un tā būtu uzskatāma par papildinājumu Savienības darbībai un saistībām ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām kontekstā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar kuru ieviesa Sesto vides rīcības programmu (3), par prioritāru darbību ir noteikts izpētīt iespējas rīkot aktīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību un turpinātu Savienības un dalībvalstu aktīvu dalību, īstenojot globālus un reģionālus lēmumus un nolīgumus jautājumos, kas saistīti ar mežiem.

(5)

Komisijas 2003. gada 21. maija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība mežsaimniecības jomā (FLEGT): ES Rīcības plāna priekšlikums” ir ierosināts pasākumu kopums, atbalstot starptautiskus centienus cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistītu tirdzniecību, kas ir saistīts ar Savienības vispārējiem centieniem nodrošināt mežu ilgtspējīgu izmantošanu.

(6)

Eiropas Parlaments un Padome atzinīgi novērtēja minēto paziņojumu un atzina, ka Savienībai ir jāatbalsta pasaules mēroga centieni risināt nelikumīgas mežizstrādes problēmu.

(7)

Saskaņā ar paziņojumā ieskicēto mērķi – proti, nodrošināt, lai Savienībā ievestu tikai tādus koka izstrādājumus, kas būtu ražoti saskaņā ar attiecīgās kokmateriālu ražotājas valsts tiesību aktiem – Savienība ir risinājusi sarunas ar kokmateriālu ražotājām valstīm (partnervalstīm) par brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem (FLEGT VPA), kas līgumslēdzējām pusēm uzliek juridisku pienākumu ieviest licencēšanas sistēmas un reglamentēt minētajos FLEGT VPA uzskaitīto kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību.

(8)

Ņemot vērā problēmas nopietnību un steidzamību, ir aktīvi jāatbalsta cīņa pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistītu tirdzniecību, jāpapildina un jāstiprina FLEGT VPA iniciatīva un jāuzlabo tādu politikas jomu sinerģijas, kuras tiecas saglabāt mežus un nodrošināt labu vides aizsardzību, tostarp klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma apkarošanu.

(9)

Būtu jāatzīst tādu valstu centieni, kuras ar Savienību ir noslēgušas FLEGT VPA, un tajos iekļautie principi, jo īpaši likumīgi iegūtu kokmateriālu definīcija, kā arī turpmāk jāmudina valstis noslēgt FLEGT VPA. Būtu jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu uz Savienību eksportē tikai tādus kokmateriālus, kas ir iegūti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, un koka izstrādājumus, kas izgatavoti no šādiem kokmateriāliem. Tādēļ kokmateriāli, kas izmantoti koka izstrādājumos, kuri minēti II un III pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (4) un ir izgatavoti Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I pielikumā minētajās partnervalstīs, būtu jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja šie kokmateriāli atbilst minētajai regulai un attiecīgiem īstenošanas noteikumiem.

(10)

Būtu jāņem vērā arī tas, ka Starptautiskajā apdraudētu savvaļas dzīvnieku un augu sugu tirdzniecības konvencijā (CITES) ir paredzēts, ka konvencijas pusēm CITES eksporta atļauju piešķir tikai tad, ja CITES uzskaitīto sugu dzīvnieki ir iegūti, inter alia, ievērojot eksportētājas valsts tiesību aktus. Tāpēc kokmateriāli no koku sugām, kas ir minētas A, B un C pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (5), būtu jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja šie kokmateriāli atbilst minētajai regulai un attiecīgiem īstenošanas noteikumiem.

(11)

Paturot prātā to, ka būtu jāveicina otrreizējā pārstrādē iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu izmantošana un ka šādu izstrādājumu iekļaušana šīs regulas darbības jomā radītu nesamērīgu slogu tirgus dalībniekiem, šīs regulas darbības jomā nedrīkstētu iekļaut otrreizējā pārstrādē iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus, kam kalpošanas laiks ir beidzies un ko citos apstākļos iznīcinātu kā atkritumus.

(12)

Vienam no šīs regulas noteiktajiem pasākumiem vajadzētu būt aizliegumam pirmo reizi laist iekšējā tirgū nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ražoti no šādiem kokmateriāliem. Ņemot vērā to, ka nelikumīgu mežizstrādi izraisa sarežģīti faktori, kā arī tās cēloņus un sekas, būtu jāveic īpaši pasākumi, piemēram, pasākumi, kas ietekmētu tirgus dalībnieku rīcību.

(13)

Saistībā ar FLEGT rīcības plānu Komisija un attiecīgos gadījumos dalībvalstis var atbalstīt un veikt pētījumus par nelikumīgās mežistrādes apmēru un veidiem dažādās valstīs un darīt šo informāciju pieejamu sabiedrībai, kā arī atbalstīt to, ka tirgus dalībniekiem mežrūpniecības valstīs tiek sniegtas praktiskas vadlīnijas par piemērojamo likumdošanu.

(14)

Ņemot vērā to, ka nav starptautiski atzītas definīcijas, nelikumīgas mežizstrādes definīcijas pamatā vajadzētu būt tās valsts tiesību aktiem, kurā kokmateriāli ir iegūti, tostarp normatīvajiem aktiem un tam, kā šī valsts īsteno attiecīgas starptautiskās konvencijas, kuru puse tā ir.

(15)

Daudzus koka izstrādājumus vairākkārt dažādi apstrādā pirms un pēc pirmās laišanas iekšējā tirgū. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, vienīgi tirgus dalībniekiem, kas pirmo reizi laiž iekšējā tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, būtu jāpiemēro likumības pārbaužu sistēma, vienlaikus prasot, lai piegādes ķēdes tirgotājs sniedz pamatinformāciju par tā piegādātāju un pircēju, lai nodrošinātu kokmateriālu un koka izstrādājumu izsekojamību.

(16)

Tirgus dalībniekiem, kas kokmateriālus un koka izstrādājumus iekšējā tirgū laiž pirmo reizi, sistemātiski būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū netiek laisti nelikumīgi iegūti kokmateriāli un koka izstrādājumi, kas ražoti no šādiem kokmateriāliem. Tāpēc tirgus dalībniekiem būtu jāveic likumības pārbaudes, izmantojot pasākumu un procedūru sistēmu, lai mazinātu iespējamību, ka iekšējā tirgū laiž nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un no šādiem kokmateriāliem izgatavotus koka izstrādājumus.

(17)

Likumības pārbaužu sistēmā ir trīs elementi, kas ir raksturīgi risku regulācijai – piekļuve informācijai, riska novērtējums un apzināto risku mazināšana. Likumības pārbaužu sistēmai būtu jānodrošina piekļuve informācijai par iekšējā tirgū pirmo reizi laistu kokmateriālu un koka izstrādājumu izcelsmes avotiem un piegādātājiem, kā arī attiecīgai informācijai par spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu, ieguves valsti, koku sugu nosaukumiem un izstrādes apjomiem un, attiecīgā gadījumā, valstī ietilpstošo reģionu un izstrādes koncesiju. Izmantojot minēto informāciju, tirgus dalībniekiem būtu jāveic iespējamo risku novērtējums. Kad riski ir apzināti, tirgus dalībniekiem tie būtu jāmazina samērīgi ar apzināto risku apjomu, lai novērstu to, ka iekšējā tirgū laiž nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un no šādiem kokmateriāliem izgatavotus koka izstrādājumus.

(18)

Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, tirgus dalībniekiem, kas jau lieto sistēmas vai procedūras, kuras atbilst šīs regulas prasībām, nevajadzētu likt veidot jaunas sistēmas.

(19)

Lai konstatētu paraugpraksi mežsaimniecības nozarē, riska novērtēšanas procedūrā var izmantot sertifikāciju vai citus trešo personu pārbaudītus modeļus, pie kuriem pieder spēkā esošo tiesību aktu ievērošanas pārbaudes.

(20)

Kokrūpniecības nozare ir ļoti nozīmīga Savienības ekonomikā. Tirgus dalībnieku organizācijas ir svarīgi nozares elementi, jo tās visnotaļ pārstāv tirgus dalībnieku intereses un sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku. Šīm organizācijām ir arī vajadzīgā lietpratība un spēja analizēt attiecīgos tiesību aktus un veicināt, lai to biedri ievērotu noteikumus, taču tās nedrīkstētu izmantot šīs zināšanas, lai dominētu tirgū. Lai sekmētu šīs regulas īstenošanu un veicinātu paraugprakses attīstību, ir lietderīgi atzīt organizācijas, kas ir izstrādājušas likumības pārbaužu sistēmas, kuras atbilst šīs regulas prasībām. Pārraudzības organizāciju atzīšana un šīs atzīšanas atsaukšana būtu jāveic taisnīgi un pārredzami. Šādu atzīto organizāciju saraksts būtu jāpublisko, lai tirgus dalībnieki varētu izmantot atzītās pārraudzības organizācijas.

(21)

Kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpārbauda pārraudzības organizācijas, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi pilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jācenšas veikt pārbaudes, ja to rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp informācija par trešo personu pamatotām bažām.

(22)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārrauga tas, lai tirgus dalībnieki faktiski pildītu šīs regulas uzliktos pienākumus. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā saskaņā ar plānu būtu jāveic oficiālas pārbaudes, kas var ietver arī pārbaudes tirgus dalībnieku telpās un revīzijas uz vietas, un tām vajadzētu būt iespējai prasīt, lai tirgus dalībnieki veic attiecīgas korektīvas darbības. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jācenšas veikt pārbaudes, ja to rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp informācija par trešo personu pamatotām bažām.

(23)

Kompetentajām iestādēm būtu jāglabā pārbaužu dati un jādara pieejama svarīgākā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (6).

(24)

Ņemot vērā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītas tirdzniecības starptautisku izplatību, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā un ar trešo valstu administratīvām iestādēm un Komisiju.

(25)

Lai veicinātu to, ka tirgus dalībnieki, kas laiž iekšējā tirgū kokmateriālus vai koka izstrādājumus, spēj izpildīt šīs regulas prasības, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli, dalībvalstis ar Komisijas atbalstu vajadzības gadījumā var sniegt tirgus dalībniekiem tehnisku un cita veida palīdzību un veicināt informācijas apmaiņu. Šādai palīdzībai nebūtu jāatbrīvo tirgus dalībnieki no pienākuma veikt likumības pārbaudes.

(26)

Tirgotājiem un pārraudzības organizācijām būtu jā atturas no pasākumiem, kas varētu apdraudēt šīs regulas mērķa sasniegšanu.

(27)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumiem, tostarp tādiem, ko izdara tirgus dalībnieki, tirgotāji un pārraudzības organizācijas, piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Valstu tiesību normas var noteikt, ka pēc tam, kad piemērotas iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas par pārkāpumiem pret aizliegumu laist iekšējā tirgū nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ražoti no šādiem kokmateriāliem, šādi kokmateriāli un koka izstrādājumi nav obligāti jāiznīcina, bet tos var sabiedrības interesēs izmantot vai apglabāt.

(28)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz pārraudzības organizāciju atzīšanas un atzīšanas atsaukšanas procedūrām, citiem attiecīgiem risku novērtēšanas kritērijiem, kas var būt vajadzīgi, lai papildinātu šajā regulā paredzētos kritērijus, un attiecībā uz kokmateriālu un koka izstrādājumu uzskaitījumu, uz kuriem attiecas šī regula. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(29)

Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus par to, cik bieži un kādā veidā kompetentajām iestādēm jāveic pārraudzības organizāciju un likumības pārbaužu sistēmu pārbaudes, izņemot gadījumus, kas attiecas uz turpmākiem attiecīgo risku novērtēšanas kritērijiem. Saskaņā ar LESD 291. pantu noteikumi un pamatprincipi attiecībā uz to, kā dalībvalstis kontrolē Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošanu, ir jānosaka iepriekš, pieņemot regulu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz jaunās regulas pieņemšanai turpina piemērot Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7), izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kuru nepiemēro.

(30)

Tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm būtu jādod pietiekams laiks, lai sagatavotos šīs regulas prasību izpildei.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, apkarot nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistītu tirdzniecību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

“kokmateriāli un koka izstrādājumi” ir pielikumā minētie kokmateriāli un koka izstrādājumi, izņemot koka izstrādājumus vai tādu izstrādājumu sastāvdaļas, kas ražotas no tādiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, kam kalpošanas laiks ir beidzies un ko citos apstākļos iznīcinātu kā atkritumus, kā noteikts 3. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (8);

b)

“laišana tirgū” ir jebkāda kokmateriālu un koka izstrādājumu piegāde iekšējā tirgū, kas notiek pirmo reizi, lai tos par samaksu vai bez maksas izplatītu vai izmantotu komerciālās darbībās. Tā ietver arī piegādi ar distanciālās saziņas līdzekļiem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (9). Tādu koka izstrādājumu piegādāšana iekšējā tirgū, kuri iegūti no kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, kas jau ir laisti iekšējā tirgū, nav “laišana tirgū”;

c)

“tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū kokmateriālus vai koka izstrādājumus;

d)

“tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot saimniecisko darbību, pārdod vai pērk iekšējā tirgū kokmateriālus vai koka izstrādājumus, kuri jau ir laisti iekšējā tirgū;

e)

“ieguves valsts” ir valsts vai teritorija, kurā ir iegūti kokmateriāli vai koka izstrādājumos izmantoti kokmateriāli;

f)

“likumīgi iegūti” ir iegūti saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā ieguves valstī;

g)

“nelikumīgi iegūti” ir iegūti, pārkāpjot tiesību aktus, kas ir spēkā ieguves valstī;

h)

“spēkā esošie tiesību akti” ir tiesību akti, kas ir spēkā kokmateriālu ieguves valstī un ar ko reglamentētas šādas jomas:

a)

tirgus dalībniekus vai tirgotājus, kas piegādājuši kokmateriālus un koka izstrādājumus; un

b)

attiecīgos gadījumos, tirgotājus, kam viņi piegādājuši kokmateriālus un koka izstrādājumus.

a)

pasākumi un procedūras, kas dod pieeju šādai informācijai par tirgus dalībnieka tirgū laistiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem:

b)

risku novērtējumi, kas tirgus dalībniekiem ļauj analizēt un izvērtēt risku, ka tirgū tiek laisti nelegāli iegūti kokmateriāli vai no šādiem kokmateriāliem izgatavoti koka izstrādājumi.

Šādās procedūrās tiek ņemta vērā a) apakšpunktā minētā informācija, kā arī attiecīgi riska novērtēšanas kritēriji, tostarp:

c)

izņemot gadījumus, kad b) apakšpunktā minētajos risku novērtējumos apzinātie riski ir maznozīmīgi – risku mazināšanas procedūras, kuras ir piemērotu un samērīgu pasākumu un procedūru kopums, ar ko efektīvi mazina šos riskus, un kuras var prasīt arī papildu informāciju vai dokumentus un/vai trešo personu veiktas pārbaudes.

a)

uztur un regulāri izvērtē likumības pārbaužu sistēmu, kā izklāstīts 6. pantā, un dod tirgus dalībniekiem tiesības to izmantot;

b)

pārbauda, vai tirgus dalībnieki pareizi izmanto likumības pārbaužu sistēmu;

c)

attiecīgi rīkojas, ja tirgus dalībnieks likumības pārbaudes sistēmu nelieto pareizi, kā arī informē kompetentās iestādes, ja tirgus dalībnieks pieļauj būtisku vai atkārtotu pārkāpumu.

a)

tā ir juridiska persona un ir likumīgi izveidota Savienībā;

b)

tai ir atbilstošas speciālās zināšanas un pietiekama spēja, lai veiktu 1. punktā minētās funkcijas; un

c)

tā nodrošina, ka netiek pieļauts nekāds interešu konflikts, veicot tās funkcijas.

a)

likumības pārbaužu sistēmas, tostarp riska novērtēšanas un riska mazināšanas procedūru, pārbaudi;

b)

tādu dokumentu un uzskaites pārbaudi, kas apliecina likumības pārbaužu sistēmas un procedūru pareizu darbību;

c)

izlases veida pārbaudes, tostarp revīzijas uz vietas.

a)

kokmateriālu un koka izstrādājumu konfiskāciju;

b)

kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu.

a)

sodanaudu, kas ir samērīga ar vides kaitējumu, attiecīgo kokmateriālu vai koka izstrādājumu vērtību un pārkāpuma radītajiem nodokļu zaudējumiem, un ekonomisko kaitējumu, šādas sodanaudas aprēķinot tā, lai nodrošinātu, ka, neskarot pārkāpēju leģitīmās tiesības strādāt šajā profesijā, viņi faktiski zaudē ekonomiskos ieguvumus, kas izriet no viņu nopietnajiem pārkāpumiem, un pakāpeniski palielinot šādas sodanaudas par atkārtoti izdarītiem nopietniem pārkāpumiem;

b)

attiecīgo kokmateriālu un koka izstrādājumu konfiskāciju;

c)

tirdzniecības atļaujas tūlītēju apturēšanu.

12.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/35

(1)

Eiropas civilajā aviācijā būtu jāgarantē augsts vispārīgās drošības līmenis un būtu jāpieliek visas pūles, lai samazinātu nelaimes gadījumu un incidentu skaitu un nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos gaisa transportam.

(2)

Ja civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu drošības izmeklēšana norit raiti, tas uzlabo aviācijas drošību un palīdz novērst nelaimes gadījumus un incidentus.

(3)

Lai uzlabotu lidojumu drošību, ir būtiski svarīgi ziņot, analizēt un izplatīt informāciju par incidentiem, kuri saistīti ar drošību. Tādēļ Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (2003. gada 13. jūnijs) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (4) pārskatīšanu.

(4)

Drošības izmeklēšanas būtu jāveic ar vienu vienīgu nolūku – novērst nelaimes gadījumu un incidentu atkārtošanos nākotnē – un nevis lai noteiktu vainīgo vai liktu uzņemties atbildību.

(5)

Būtu jāņem vērā 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītā Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas paredz vajadzīgo pasākumu ieviešanu, lai nodrošinātu gaisa kuģu drošu ekspluatāciju. Īpaši būtu jāņem vērā Čikāgas konvencijas 13. pielikums ar tā turpmākajiem grozījumiem, ar ko nosaka starptautiskos standartus un ieteicamo praksi gaisa kuģu nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanā, kā arī izskaidro tajā lietotos terminus “reģistrācijas valsts”, “ekspluatācijas valsts”, “projektēšanas valsts”, “ražošanas valsts” un “notikuma valsts”.

(6)

Atbilstīgi starptautiskajiem standartiem un ieteicamajai praksei, kas izklāstīta Čikāgas konvencijas 13. pielikumā, par nelaimes gadījuma un nopietna incidenta izmeklēšanu atbildīga ir valsts, kurā nelaimes gadījums vai nopietns incidents ir noticis, vai reģistrācijas valsts, ja nav iespējams precīzi noteikt vietu nevienas valsts teritorijā, kurā nelaimes gadījums vai nopietns incidents noticis. Valsts var uzticēt uzdevumu veikt izmeklēšanu citai valstij vai lūgt tās palīdzību. Līdzīgā veidā būtu jāveic drošības izmeklēšanas Savienībā.

(7)

Pieredzi, kas gūta, īstenojot Padomes Direktīvu 94/56/EK (1994. gada 21. novembris), ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas pamatprincipus (5), vajadzētu izmantot, lai uzlabotu civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas un novēršanas sistēmu efektivitāti Savienībā.

(8)

Kopš Direktīvas 94/56/EK pieņemšanas un jo īpaši pēc Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“EASA”) izveides iestāžu sistēmā un noteikumos, kas reglamentē civilās aviācijas drošību Savienībā, ir notikušas izmaiņas, kuras būtu jāņem vērā. Tā kā aviācijas drošību arvien lielākā mērā reglamentē Savienības līmenī, būtu jāņem vērā arī drošības rekomendāciju Savienības dimensija.

(9)

EASA dalībvalstu vārdā pilda projektēšanas, ražošanas un reģistrācijas valsts funkcijas, ja tas saistīts ar konstrukcijas apstiprinājumu, kā tas noteikts Čikāgas konvencijā un tās pielikumos. Tāpēc atbilstīgi Čikāgas konvencijas 13. pielikumam EASA būtu jāaicina piedalīties drošības izmeklēšanā, lai aģentūra savu kompetenču robežās uzlabotu izmeklēšanas efektivitāti un nodrošinātu gaisa kuģu konstrukciju drošību, neietekmējot izmeklēšanas neatkarīgo statusu. Līdzīgi drošības izmeklēšanās būtu jāaicina piedalīties arī valstu civilās aviācijas iestādes.

(10)

Ņemot vērā to pienākumus drošības jomā, EASA, kā arī valstu civilās aviācijas iestāžu norīkotajām personām vajadzētu būt piekļuvei informācijai, kas nepieciešama drošības prasību efektivitātes novērtēšanai.

(11)

Lai nodrošinātu labāku aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu, EASA sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī būtu jāpiedalās informācijas apmaiņā un analīzē saistībā ar notikumu ziņošanas sistēmām saskaņā ar Direktīvu 2003/42/EK, tomēr izvairoties no interešu konfliktiem. Šī informācija būtu attiecīgi jāaizsargā pret neatļautu izmantošanu vai izpaušanu.

(12)

Ir atzīts, ka EASA un dalībvalstu kompetento iestāžu piedalīšanās tās informācijas apmaiņā un analīzē, uz kuru attiecas Direktīva 2003/42/EK, varētu veicināt drošības izmeklēšanas, izmantojot tiešsaistes piekļuvi svarīgai ar drošību saistītai informācijai, kas atrodama centrālajā informācijas repozitorijā par notikumiem civilajā aviācijā.

(13)

Drošības izmeklēšanu darbības joma būtu jānosaka atbilstīgi tam, kādu mācību to rezultātā var gūt aviācijas drošības uzlabošanai, īpaši ņemot vērā nepieciešamību izmantot Savienības izmeklēšanas resursus tādā veidā, kas izmaksu ziņā būtu visefektīvākais.

(14)

Lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta un jebkādas iespējamas ārējas iejaukšanās izmeklējamo notikumu cēloņu noteikšanā, civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana būtu jāveic vai jākontrolē neatkarīgai drošības izmeklēšanas iestādei.

(15)

Drošības izmeklēšanas iestādēm ir galvenā nozīme drošības izmeklēšanas procesā. Šo iestāžu darbs ir ļoti nozīmīgs, lai noteiktu nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta cēloņus. Tādēļ ir svarīgi, lai tās būtu spējīgas veikt savas izmeklēšanas pilnīgi neatkarīgi, kā arī lai to rīcībā būtu finanšu un cilvēkresursi, kas nepieciešami, lai veiktu efektīvu un pilnvērtīgu izmeklēšanu.

(16)

Būtu jānostiprina dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestāžu jauda, un ir nepieciešams nodrošināt šo iestāžu sadarbību, lai uzlabotu civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas un novēršanas efektivitāti Savienībā.

(17)

Drošības izmeklēšanas iestāžu koordinēšanas funkcijas būtu jāatzīst un jāpastiprina Eiropas kontekstā, lai radītu reālu pievienoto vērtību aviācijas drošībā, ņemot par pamatu jau pastāvošo sadarbību starp šādām iestādēm un dalībvalstīs pieejamos izmeklēšanas resursus, kas būtu jāizmanto visefektīvākajā veidā. Minētā atzīšana un pastiprināšana vislabāk būtu panākama, izveidojot Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu (“tīklu”) ar skaidri noteiktu lomu un uzdevumiem.

(18)

Tīklam pārskatāmā un neatkarīgā veidā būtu jāturpina koordinēšanas darbības, saņemot aktīvu Savienības atbalstu.

(19)

Šajā regulā izvirzītos mērķus var labāk sasniegt, sadarbojoties ar trešām valstīm, kurām varētu ļaut piedalīties tīkla darbā kā novērotājām.

(20)

Tā kā ir svarīgi nodrošināt skaidras tiesības drošības izmeklēšanai, dalībvalstīm atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem par to iestāžu pilnvarām, kas ir atbildīgas par tiesas izmeklēšanu, un, attiecīgā gadījumā, ciešā sadarbībā ar šīm iestādēm būtu jānodrošina, ka drošības izmeklēšanas iestādēm aviācijas drošības interesēs tiek ļauts veikt savu darbu vislabākajos iespējamos apstākļos. Drošības izmeklēšanas iestādēm tādēļ būtu jāpiešķir tūlītēja un neierobežota piekļuve nelaimes gadījuma vietai un būtu jādara tām pieejami visi elementi, kas nepieciešami drošības izmeklēšanas prasību izpildei, nekādā gadījumā negatīvi neietekmējot tiesas izmeklēšanas mērķus.

(21)

Pilnvērtīga drošības izmeklēšana ir iespējama tikai tad, ja pienācīgi tiek saglabāti svarīgi pierādījumu elementi.

(22)

Civilās aviācijas drošības sistēmu pamatā ir atgriezeniskā saite un mācība, kas gūta no nelaimes gadījumiem un incidentiem, kam nepieciešama strikta konfidencialitātes noteikumu piemērošana, lai nodrošinātu vērtīgu informācijas avotu pieejamību nākotnē. Šajā sakarā sensitīva drošības informācija būtu attiecīgi jāaizsargā.

(23)

Nelaimes gadījums aktualizē daudzas atšķirīgas un reizēm konfliktējošas sabiedrības intereses, piemēram, turpmāku nelaimes gadījumu novēršanu un pareizu tiesvedību. Šīs intereses ir plašākas par iesaistīto pušu individuālajām interesēm un par konkrēto notikumu. Pareizais līdzsvars starp visām interesēm ir nepieciešams, lai garantētu vispārējo sabiedrības interešu ievērošanu.

(24)

Civilās aviācijas sistēmai būtu vienlīdz jāsekmē nerepresīvas vides izveide, kas veicinātu brīvprātīgu ziņošanu par notikumiem un tādējādi palīdzētu attīstīt “taisnīguma kultūras” principu.

(25)

Informācija, ko privātpersona sniegusi saistībā ar drošības izmeklēšanu, nebūtu jāizmanto pret šo personu, pilnībā ievērojot konstitucionālos principus un valstu tiesību aktus.

(26)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierobežot gadījumus, kad lēmums par drošības izmeklēšanas laikā iegūtas informācijas izpaušanu varētu tikt pieņemts, neietekmējot tiesu sistēmas nevainojamu darbību.

(27)

Lai nelaimes gadījumus un incidentus varētu novērst, ir svarīgi pēc iespējas īsākā laikā paziņot attiecīgo informāciju, tostarp jo īpaši ziņojumus un drošības rekomendācijas, kas izriet no drošības izmeklēšanām.

(28)

Kompetentajai iestādei vienmēr būtu jāizvērtē drošības rekomendācijas, kas izriet no nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu izmeklēšanām vai nāk no citiem avotiem, piemēram, drošības pētījumiem, un attiecīgā gadījumā tās būtu jāievēro, lai nodrošinātu civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu atbilstīgu novēršanu.

(29)

Vajadzētu veicināt progresu pētījumos gan attiecībā uz gaisa kuģu reālo atrašanās vietu, gan uz piekļuves iespēju informācijai lidojuma parametru reģistratoros, kad fiziska piekļuve lidojuma parametru reģistratoram nav iespējama, lai uzlabotu izmeklētāju rīcībā esošos rīkus, nosakot nelaimes gadījuma cēloņus, un uzlabotu profilakses līmeni, lai novērstu incidentu atkārtošanos. Šādi sasniegumi būtu ievērojams solis uz priekšu aviācijas drošības jomā.

(30)

Gūtā pieredze liecina par to, ka dažkārt ir grūti operatīvā veidā iegūt uzticamus to personu sarakstus, kas atrodas gaisa kuģī, bet pieredze rāda arī, ka ir svarīgi noteikt termiņu, kurā aviosabiedrībai var pieprasīt sagatavot šādu sarakstu. Turklāt šādos sarakstos iekļautā informācija būtu jāaizsargā pret neatļautu tās izmantošanu vai izpaušanu. Tāpat ir nepieciešams piekļūt informācijai par bīstamām kravām, kas atrodas nelaimes gadījumā iesaistītā gaisa kuģī, lai samazinātu drošības izmeklētāju risku notikuma vietā.

(31)

Pēc gaisa satiksmes nelaimes gadījuma nav viegli ātri identificēt attiecīgo kontaktpersonu, lai informētu par pasažiera klātbūtni gaisa kuģī. Tāpēc pasažieriem vajadzētu piedāvāt iespēju norādīt kontaktpersonu.

(32)

Būtu atbilstīgi jāprecizē palīdzība gaisa satiksmes nelaimes gadījumu upuriem un viņu tuviniekiem.

(33)

Būtiski svarīgs ir veids, kā dalībvalstis un aviosabiedrības risina jautājumus saistībā ar nelaimes gadījumu un tā sekām. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt ārkārtas plānam, kas nodrošina jo īpaši lidostas glābšanas dienestu darbību, kā arī palīdzību civilās aviācijas nelaimes gadījumos cietušajiem un viņu tuviniekiem. Aviosabiedrībām arī vajadzētu būt plānam, kā palīdzēt civilās aviācijas nelaimes gadījumos cietušajiem un viņu tuviniekiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš atbalsta sniegšanai un saziņai ar cietušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī ar viņu apvienībām.

(34)

Savienības tiesību aktu noteikumi par piekļuvi datiem, datu apstrādi un privātpersonu aizsardzību būtu pilnībā jāievēro, piemērojot šo regulu.

(35)

Sankcijām jo īpaši vajadzētu būt tādām, kas ļautu sodīt jebkuru personu, kura pretēji šai regulai izpauž informāciju, ko aizsargā ar šo regulu, traucē drošības izmeklēšanas iestādes darbu, neļaujot izmeklētājiem veikt savus pienākumus vai atsakoties sniegt izmeklēšanā noderīgus ierakstus, būtisku informāciju un dokumentus, tos slēpjot, sagrozot vai iznīcinot, vai, zinot par notikušu nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu, neinformē par to attiecīgās iestādes.

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izstrādāt kopīgus noteikumus civilās aviācijas drošības izmeklēšanas jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka Eiropas mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(37)

Tāpēc Direktīva 94/56/EK būtu jāatceļ.

(38)

Ministru deklarācija par Gibraltāra lidostu, par ko vienošanās panākta Kordovā 2006. gada 18. septembrī, pirmoreiz sanākot ministriem saistībā ar dialoga forumu par Gibraltāru, aizstās Kopīgo deklarāciju par Gibraltāra lidostu, kas pasludināta Londonā 1987. gada 2. decembrī, un pilnīga atbilstība jaunajai deklarācijai tiks uzskatīta par atbilstību 1987. gada deklarācijai,

1)

“nelaimes gadījums” ir ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, kas pilotējama gaisa kuģa gadījumā ir noticis laikā starp brīdi, kad jebkura persona iekāpj gaisa kuģī ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad visas šādas personas ir no gaisa kuģa izkāpušas, vai bezpilota gaisa kuģu gadījumā – no brīža, kad gaisa kuģis ir gatavs uzsākt kustību ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad tas apstājas pēc lidojuma un kad primārā dzinējsistēma ir izslēgta, un kura laikā:

2)

“akreditēts pārstāvis” ir attiecīgi kvalificēta persona, kuru valsts izraudzījusies, lai tā piedalītos citas valsts vadītā drošības izmeklēšanā. Dalībvalsts nozīmētais akreditētais pārstāvis ir no drošības izmeklēšanas iestādes;

3)

“padomdevējs” ir attiecīgi kvalificēta persona, kuru valsts iecēlusi, lai tā drošības izmeklēšanas gaitā palīdzētu šīs valsts akreditētajam pārstāvim;

4)

“cēloņi” ir darbība, bezdarbība, notikumi, apstākļi vai arī to kombinācija, kā rezultātā ir noticis attiecīgais nelaimes gadījums vai incidents; noskaidrojot cēloņus, netiek attiecināta vaina vai noteikta administratīvā, civilā vai kriminālatbildība;

5)

“nāvējošs miesas bojājums” ir miesas bojājums, ko persona gūst nelaimes gadījumā un kā rezultātā trīsdesmit dienu laikā pēc nelaimes gadījuma dienas iestājas šīs personas nāve;

6)

“lidojuma parametru reģistrators” ir jebkura tipa pašrakstītājaparāts, kas uzstādīts gaisa kuģī ar nolūku atvieglot nelaimes gadījumu vai incidentu drošības izmeklēšanas;

7)

“incidents” ir ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistīts notikums, kas nav nelaimes gadījums, bet kas ietekmē vai varētu ietekmēt ekspluatācijas drošību;

8)

“starptautiski standarti un ieteicamā prakse” ir starptautiski standarti un ieteicamā prakse gaisa kuģa nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanā, kuri pieņemti saskaņā ar Čikāgas konvencijas 37. pantu;

9)

“atbildīgais izmeklētājs” ir persona, kam, pamatojoties uz tās kvalifikāciju, uzticēta atbildība par drošības izmeklēšanas organizēšanu, vadīšanu un kontroli;

10)

“ekspluatants” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai piedāvā ekspluatēt vienu vai vairākus gaisa kuģus;

11)

“iesaistītā persona” ir nelaimes gadījumā vai nopietnā incidentā iesaistītā gaisa kuģa īpašnieks, apkalpes loceklis, ekspluatants; jebkura persona, kas iesaistīta šā gaisa kuģa apkopē, konstruēšanā, ražošanā vai tā apkalpes apmācībā; jebkura cita persona, kas iesaistīta gaisa satiksmes vadības, lidojuma informācijas vai lidostas pakalpojumu sniegšanā, apkalpojot gaisa kuģi; valsts civilās aviācijas iestādes personāls vai EASA personāls;

12)

“iepriekšējs ziņojums” ir ziņojums, lai nekavējoties izplatītu datus, kas iegūti izmeklēšanas sākuma posmos;

13)

“tuvinieki” ir nelaimes gadījumā cietušā tuvākie ģimenes locekļi un/vai tālākie radinieki, un/vai jebkura cita ar cietušo cieši saistīta persona, kā noteikts cietušā valsts tiesību aktos;

14)

“drošības izmeklēšana” ir process, kuru drošības izmeklēšanas iestāde veic ar nolūku novērst nelaimes gadījumus un incidentus un kura gaitā tiek vākta un analizēta informācija, izdarīti secinājumi, noteikts cēlonis (cēloņi) un/vai veicinošie faktori un attiecīgā gadījumā sniegtas drošības rekomendācijas;

15)

“drošības rekomendācija” ir nelaimes gadījumu vai incidentu novēršanas nolūkā pausts drošības izmeklēšanas iestādes priekšlikums, kura pamatā ir drošības izmeklēšanas rezultātā gūtā informācija vai informācija, kas gūta no citiem avotiem, piemēram, no pētījumiem drošības jomā;

16)

“nopietns incidents” ir incidents, pēc kura norises apstākļiem var spriest, ka pastāv liela varbūtība, ka varēja notikt negadījums, un kurš ir saistīts ar gaisa kuģa darbību, kas pilotējama gaisa kuģa gadījumā notiek starp brīdi, kad jebkura persona iekāpj gaisa kuģī ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad visas personas ir no gaisa kuģa izkāpušas, vai bezpilota gaisa kuģa gadījumā – no brīža, kad gaisa kuģis ir gatavs uzsākt kustību ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad tas apstājas pēc lidojuma un galvenā dzinējsistēma ir izslēgta. Nopietnu incidentu piemēri minēti pielikumā ietvertajā sarakstā;

17)

“smags miesas bojājums” ir miesas bojājums, ko persona gūst nelaimes gadījumā un kā rezultātā:

a)

kas notikuši dalībvalstu teritorijās, uz kurām attiecas Līgumi, un ņemot vērā dalībvalstu starptautiskās saistības;

b)

kuros iesaistīts kādā dalībvalstī reģistrēts gaisa kuģis vai gaisa kuģis, kuru ekspluatē uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, un kuri notikuši ārpus dalībvalstu teritorijām, uz kurām attiecas Līgumi, ja šādu izmeklēšanu neveic trešā valsts;

c)

saistībā ar ko dalībvalstij saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ieteicamo praksi ir tiesības izraudzīties akreditētu pārstāvi, lai tas piedalītos kā reģistrācijas, ekspluatācijas, projektēšanas, ražošanas valsts vai kā tās valsts pārstāvis, kas nodrošina informāciju, telpas vai ekspertus pēc tās trešās valsts pieprasījuma, kas veic izmeklēšanu;

d)

kuros trešā valsts, kas veic izmeklēšanu, ļauj iecelt savu ekspertu tai dalībvalstij, kura ir īpaši ieinteresēta šajā izmeklēšanā tāpēc, ka attiecīgajā nelaimes gadījumā ir gājuši bojā vai smagus miesas bojājumus guvuši tās pilsoņi.

a)

drošības izmeklēšanas iestādes vadītājam un/vai daudznozaru iestādes gadījumā – aviācijas nozares vadītājam ir tāda pieredze un kompetence civilās aviācijas drošības jautājumos, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem;

b)

tās izmeklētājiem piešķir statusu, kas garantē vajadzīgo neatkarību;

c)

drošības izmeklēšanas iestādē ir vismaz viens pieejams izmeklētājs, kas, notiekot smagam aviācijas nelaimes gadījumam, spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas;

d)

drošības izmeklēšanas iestādei tiek piešķirts budžets, kas tai dod iespēju pildīt savas funkcijas;

e)

vai nu tieši vai izmantojot 6. pantā minēto sadarbību, vai arī vienojoties ar citām valsts iestādēm vai organizācijām, drošības izmeklēšanas iestādes rīcībā ir kvalificēts personāls un piemērotas telpas, tostarp biroji un angāri, lai tajos varētu novietot gaisa kuģus, to saturu vai atlūzas un veikt to ekspertīzi.

a)

priekšlikumu sagatavošanu un Savienības iestāžu konsultēšanu par Savienības politikas un noteikumu izstrādes un īstenošanas aspektiem attiecībā uz drošības izmeklēšanām un nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu;

b)

tādas informācijas apmaiņas veicināšanu, kas noderīga aviācijas drošības uzlabošanai, un strukturētas sadarbības aktīvu veicināšanu starp drošības izmeklēšanas iestādēm, Komisiju, EASA un valstu civilās aviācijas iestādēm;

c)

salīdzinošu pārskatu, attiecīgu apmācības pasākumu un izmeklētājiem paredzētu prasmju pilnveidošanas programmu koordinēšanu un organizēšanu;

d)

labākās drošības izmeklēšanas prakses veicināšanu nolūkā izstrādāt kopēju Savienības drošības izmeklēšanas metodoloģiju un sagatavo šādas prakses pasākumu sarakstu;

e)

drošības izmeklēšanas iestāžu izmeklēšanas jaudu palielināšanu, jo īpaši izveidojot un pārvaldot resursu apmaiņas sistēmu;

f)

attiecīgas palīdzības nodrošināšanu pēc drošības izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma, lai piemērotu 6. pantu, tostarp, bet ne tikai, sniedzot citās dalībvalstīs pieejamo izmeklētāju, aprīkojuma un iespēju sarakstu, ko potenciāli var izmantot iestāde, kura veic izmeklēšanu;

g)

piekļuvi informācijai, kas glabājas 18. pantā minētajā datubāzē, un tajā ietverto drošības rekomendāciju analīzi, lai apzinātu visai Savienībai svarīgas drošības rekomendācijas.

a)

kā atbildīgā izmeklētāja padomdevējs visās atbilstīgi 5. panta 1. un 2. punktam veiktajās drošības izmeklēšanās, kas notiek kādas dalībvalsts teritorijā vai vietā, kas minēta 5. panta 2. punktā, atbildīgā izmeklētāja vadībā un pēc viņa ieskatiem;

b)

kā padomdevējs, kas iecelts saskaņā ar šo regulu, lai palīdzētu dalībvalstu akreditētajiem pārstāvjiem piedalīties visās drošības izmeklēšanās, kas notiek kādā trešā valstī, kurā drošības izmeklēšanas iestāde ir aicināta izraudzīties akreditētu pārstāvi saskaņā ar starptautiskiem standartiem un ieteicamo praksi gaisa kuģa nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanai akreditētā pārstāvja uzraudzībā.

a)

apmeklēt nelaimes gadījuma vietu un veikt atlūzu ekspertīzi;

b)

ierosināt tematus, par kuriem būtu jāuzdod jautājumi, un iegūt liecinieku informāciju;

c)

saņemt visu atbilstīgo dokumentu kopijas un iegūt attiecīgu informāciju par faktiem;

d)

piedalīties datu nesējos ierakstīto datu nolasīšanā, izņemot pilota kabīnes audio un video ierakstus;

e)

piedalīties izmeklēšanas darbā, kas noris ārpus nelaimes gadījuma vietas, proti, detaļu ekspertīzē, testos un simulācijās, tehniskajās apspriedēs un izmeklēšanas norises gaitas sanāksmēs, izņemot gadījumus, kad šo sanāksmju nolūks ir izdarīt slēdzienus par cēloņiem vai formulēt drošības rekomendācijas.

a)

nekavējoties brīvi un netraucēti piekļūt nelaimes gadījuma vai incidenta vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai tā atlūzām;

b)

nekavējoties veikt pierādījumu uzskaiti un gaisa kuģa atlieku vai detaļu kontrolētu paņemšanu ekspertīzes vai analīzes nolūkā;

c)

tūlītēji piekļūt lidojuma parametru reģistratoriem, to saturam un jebkādiem citiem svarīgiem ierakstiem, kā arī tos kontrolēt;

d)

pieprasīt un veicināt nāvējoši ievainotu personu mirstīgo atlieku pilnīgu autopsiju, kā arī tūlītēji piekļūt ekspertīzes vai paņemto paraugu pārbaužu rezultātiem;

e)

pieprasīt gaisa kuģa ekspluatācijā iesaistīto personu medicīnisko ekspertīzi vai pieprasīt, lai tiktu veiktas no šādām personām paņemto paraugu analīzes, kā arī tūlītēju piekļuvi šādu ekspertīžu vai analīžu rezultātiem;

f)

izsaukt un nopratināt lieciniekus, kā arī pieprasīt, lai tie sniedz vai sagatavo informāciju vai liecību, kas attiecas uz drošības izmeklēšanu;

g)

brīvi piekļūt visai atbilstīgajai informācijai vai ierakstiem, kas atrodas gaisa kuģa īpašnieka, gaisa kuģa tipa projekta sertifikāta turētāja, par gaisa kuģa tehnisko apkopi atbildīgās organizācijas, apmācības organizācijas, gaisa kuģa ekspluatanta vai ražotāja vai arī to iestāžu, kas atbild par civilo aviāciju un EASA, kā arī gaisa navigācijas pakalpojumu sniedzēju vai lidlauka ekspluatantu rīcībā.

a)

piekļuve nelaimes gadījuma vietai;

b)

pierādījumu saglabāšana un piekļuve tiem;

c)

sākotnēja un turpmāka pārskatu sniegšana par katra procesa stāvokli;

d)

informācijas apmaiņa;

e)

drošības informācijas attiecīga izmantošana;

f)

konfliktu atrisināšana.

a)

visas personu sniegtās liecības, kuras drošības izmeklēšanas iestāde apkopojusi drošības izmeklēšanas gaitā;

b)

dokumentus, kas atklāj to personu identitāti, kuras liecinājušas drošības izmeklēšanā;

c)

drošības izmeklēšanas iestādes apkopoto informāciju, kas ir īpaši sensitīva un privāta, tostarp informāciju par personu veselību;

d)

materiālus, kas izveidojušies izmeklēšanas gaitā, piemēram, pierakstus, uzmetumus, izmeklētāju rakstveidā izteiktos viedokļus, viedokļus, kas izteikti, analizējot informāciju, tostarp lidojuma parametru reģistratora informāciju;

e)

informāciju un pierādījumus, kurus snieguši izmeklētāji no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ieteicamo praksi, ja to pieprasījusi viņu drošības izmeklēšanas iestāde;

f)

iepriekšējā vai nobeiguma ziņojuma vai starpposma ziņojumu projektus;

g)

pilotu kabīnes audio un video ierakstus un to atšifrējumus, kā arī gaisa satiksmes vadības vienību savstarpējo sarunu ierakstus, nodrošinot arī, ka informāciju, kas neattiecas uz drošības izmeklēšanu, īpaši informāciju par privāto dzīvi, atbilstīgi aizsargā, neskarot 3. punktu.

a)

visu saziņu starp personām, kas piedalījušās gaisa kuģa ekspluatācijā;

b)

rakstiskus vai elektroniskus gaisa satiksmes vadības vienību ierakstus un šo ierakstu atšifrējumus, tostarp ziņojumus un rezultātus, kas sagatavoti iekšējai lietošanai;

c)

drošības rekomendāciju pavadvēstules, ko drošības izmeklēšanas iestādes nosūtījušas attiecīgajam saņēmējam, ja to pieprasa par izmeklēšanu atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde, kas izdevusi attiecīgo rekomendāciju;

d)

notikuma ziņojumus, kas apkopoti saskaņā ar Direktīvu 2003/42/EK.

a)

attiecīgo valstu drošības izmeklēšanas iestādēm un civilās aviācijas iestādēm un ICAO, ievērojot starptautiskos standartus un ieteicamo praksi;

b)

ziņojumā iekļauto drošības rekomendāciju adresātiem;

c)

Komisijai un EASA, izņemot, ja ziņojums publiski pieejams elektroniski; šādā gadījumā drošības izmeklēšanas iestāde tikai attiecīgi par to informē.

a)

pēc iespējas drīz un vēlākais divu stundu laikā no brīža, kad saņemts paziņojums, ka ar gaisa kuģi ir noticis nelaimes gadījums, apstiprinātu sarakstu, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, par visām personām, kas atradušās gaisa kuģī; un

b)

tūlīt pēc tam, kad ir paziņots, ka ar šo gaisa kuģi ir noticis nelaimes gadījums, sarakstu ar bīstamām kravām, kas atradušās gaisa kuģī.

a)

apmeklēt nelaimes gadījuma vietu,

b)

piekļūt attiecīgajai informācijai par faktiem, ko publiskošanai ir apstiprinājusi atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde, kā arī informācijai par izmeklēšanas norises gaitu;

c)

saņemt nobeiguma ziņojuma kopiju.

12.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/51

(1)

2008. gada 15. oktobrī parakstīja Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (“nolīgums”), un to provizoriski piemēro no 2008. gada 29. decembra.

(2)

Nolīguma 63. pantā ir noteikts, ka sarunas par Bahamu Salu Sadraudzības saistību sarakstu pakalpojumu un ieguldījumu jomā tiks pabeigtas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nolīguma parakstīšanas dienas.

(3)

Šīs sarunas tika veiksmīgi pabeigtas 2010. gada 25. janvārī.

(4)

Šo sarunu rezultāti būtu jāizklāsta nolīgumā noteiktās CARIFORUM un ES Apvienotās padomes lēmumā.

(5)

Tādēļ CARIFORUM un ES Apvienotajā padomē Savienībai būtu jāieņem nostāja, kā izklāstīts lēmuma projektā, kas pievienots šim lēmumam,