ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.292.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2010. gada 8. novembris)
par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par lauksaimniecības produktu papildu tirdzniecības atvieglojumiem, kas piešķirami, pamatojoties uz 19. pantu Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu
(2010/676/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 19. pantā paredzēts, ka Puses apņemas turpināt centienus panākt lauksaimniecības produktu tirdzniecības savstarpēju pakāpenisku liberalizāciju. |
(2) |
Padome 2005. gada septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Norvēģiju, lai saistībā ar 19. pantu Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu panāktu lauksaimniecības produktu divpusējās tirdzniecības lielāku liberalizāciju. Sarunas tika sekmīgi noslēgtas, un 2010. gada 28. janvārī tika parafēts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par lauksaimniecības produktu papildu tirdzniecības atvieglojumiem, kas piešķirami, pamatojoties uz 19. pantu Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (“nolīgums”). |
(3) |
Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā parakstīšana starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par lauksaimniecības produktu papildu tirdzniecības atvieglojumiem, kas piešķirami, pamatojoties uz 19. pantu Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu (1).
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Eiropas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2010. gada 8. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. WATHELET
(1) Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.
REGULAS
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/2 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1008/2010
(2010. gada 9. novembris)
par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz noteiktu mehānisko transportlīdzekļu priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm, un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (1) un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ir atsevišķa regula saistībā ar tipa apstiprināšanas procedūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (2). |
(2) |
Ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 atceļ Padomes 1977. gada 21. decembra Direktīvu 78/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm (3). Prasības, kas izklāstītas minētajā direktīvā, jāpārņem šajā regulā un vajadzības gadījumā jāgroza, lai tās pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai. |
(3) |
Šīs regulas darbības joma atbilst Direktīvas 78/318/EEK darbības jomai un tādējādi attiecas tikai uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem. |
(4) |
Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir noteikti mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas prasību pamatnoteikumi attiecībā uz to priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām un attiecībā uz priekšējā stikla apskalošanas sistēmām kā atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanu. Tāpēc šādam tipa apstiprinājumam ir jānosaka arī īpašās procedūras, testi un prasības. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbības joma
Šie noteikumi attiecas uz M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, kas ir aprīkoti ar priekšējo stiklu, kā arī uz priekšējā stikla apskalošanas sistēmām, kuras ir paredzēts pierīkot M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas.
(1) |
“transportlīdzekļa tips attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos svarīgos aspektos: tīrīšanas un apskalošanas sistēmu īpašības vai priekšējā stikla un tā montāžas forma, lielums un īpašības; |
(2) |
“priekšējā stikla apskalošanas sistēmas tips” ir priekšējā stikla apskalošanas sistēmu grupa, kas neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā sūkņa darbība, izmantotie materiāli, glabāšanas iespējas, sprauslu skaits, izmēri, apskalošanas sistēmas sieniņu biezums vai forma; |
(3) |
“dzinējs” ir iekšdedzes dzinējs, kas darbojas ar šķidro vai gāzveida degvielu; |
(4) |
“priekšējā stikla apskalošanas sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīces, kura tīra priekšējā stikla ārējo virsmu, un piederumiem un vadības ierīcēm, kuras nepieciešamas, lai iedarbinātu un apturētu minēto ierīci; |
(5) |
“tīrīšanas lauks” ir priekšējā stikla apgabals(-i), ko notīra ar tīrītāja lāpstiņu(-ām), tīrīšanas sistēmai darbojoties parastajos darba apstākļos; |
(6) |
“tīrīšanas sistēmas darbība ar pārtraukumiem” ir tīrīšanas sistēmas automātiski pārtrauktās darbības režīms, kur pēc katra pilnā darbības cikla ir posms, kad tīrītāji nekustīgi atrodas vienā noteiktā apturēšanas pozīcijā; |
(7) |
“priekšējā stikla apskalošanas sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīcēm šķidruma glabāšanai, pārvietošanai un tēmēšanai priekšējā stikla ārējās virsmas virzienā, kopā ar vadības ierīcēm, kuras nepieciešamas minētās ierīces iedarbināšanai un apturēšanai; |
(8) |
“apskalošanas vadības ierīce” ir ierīce, ar ko apskalošanas sistēma tiek aktivizēta vai deaktivizēta manuāli; |
(9) |
“apskalošanas sūknis” ir ierīce šķidruma pārvietošanai no apskalošanas sistēmas glabāšanas tvertnes uz priekšējā stikla ārējo virsmu; |
(10) |
“sprausla” ir ierīce, ar ko šķidrums tiek vērsts uz priekšējo stiklu; |
(11) |
“pilnīgi uzpildīta sistēma” ir sistēma, kas parasti tiek aktivizēta uz laika posmu un kur šķidrums tiek pārvietots caur sūkni un cauruļvadiem, un tiek izvadīts pa sprauslu(-ām); |
(12) |
“notīrītais lauks” ir iepriekš netīrā zona, uz kuras pēc pilnīgas nožūšanas vairs nav pilienu un atlikušo netīrumu palieku; |
(13) |
“redzamības lauks A” ir testa zona A, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 18. pielikuma 2.2. punktā (4); |
(14) |
“redzamības lauks B” ir samazināta testa zona B, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 18. pielikuma 2.4. punktā, neizslēdzot zonu, kas definēta 2.4.1. punktā; |
(15) |
“projektētais torsa leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kura iet caur R punktu jeb sēdekļa atskaites punktu un torsa līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam atzveltnes stāvoklim, kuru nosaka transportlīdzekļa ražotājs; |
(16) |
“R punkts” jeb sēdekļa atskaites punkts ir projektētais punkts, ko katrai sēdvietai definē transportlīdzekļa ražotājs un ko nosaka attiecībā pret trīsdimensiju koordinātu sistēmu; |
(17) |
“trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir koordinātu sistēma, ko saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. papildinājuma noteikumiem veido vertikālā gareniskā plakne X-Z, horizontālā plakne X-Y un vertikālā šķērsplakne Y-Z; |
(18) |
“primārās atskaites zīmes” ir dobumi, virsmas, marķējums un citas identifikācijas zīmes uz transportlīdzekļa virsbūves vai šasijas, kurām transportlīdzekļa ražotājs trīsdimensiju koordinātu sistēmā ir norādījis X, Y un Z koordinātas; |
(19) |
“transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzeklī iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz normālā darba režīmā. |
3. pants
Transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanas procedūra attiecībā uz tā priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām
1. Ražotājs vai tā pārstāvis iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pieteikumu par transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanu attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām.
2. Pieteikumu sagatavo saskaņā ar I pielikuma 1. daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.
3. Ja šīs regulas III pielikumā izklāstītās attiecīgās prasības ir izpildītas, tad saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā izklāstīto numerācijas sistēmu apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru.
Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.
4. Ievērojot 3. punktu, tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar I pielikuma 2. daļā sniegto paraugu.
4. pants
Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprināšanas procedūra priekšējā stikla apskalošanas sistēmām
1. Ražotājs vai tā pārstāvis iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pieteikumu par atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprināšanu attiecībā uz priekšējā stikla apskalošanas sistēmu.
Pieteikumu sagatavo saskaņā ar II pielikuma 1. daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.
2. Ja šīs regulas III pielikumā izklāstītās attiecīgās prasības ir izpildītas, tad saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā izklāstīto numerācijas sistēmu apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru.
Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam atsevišķas tehniskās vienības tipam.
3. Ievērojot 2. punktu, tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar II pielikuma 2. daļā sniegto paraugu.
5. pants
Atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājuma zīme
Visām atsevišķajām tehniskajām vienībām, kas atbilst tipam, kuram saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājums, jālieto atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājuma zīme, kā norādīts II pielikuma 3. daļā.
6. pants
Saskaņā ar Direktīvu 78/318/EEK piešķirto apstiprinājumu derīgums un paplašināšana
Valsts iestādes atļauj pārdot un nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus un atsevišķas tehniskās vienības, kuru tips apstiprināts pirms Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. panta 2. punktā minētā datuma, un minētajiem transportlīdzekļiem un atsevišķām tehniskajām vienībām saskaņā ar Direktīvas 78/318/EEK noteikumiem turpina paplašināt apstiprinājumus.
7. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.
(2) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(3) OV L 81, 28.3.1978., 49. lpp.
(4) OV L 230, 31.8.2010., 119. lpp.
I PIELIKUMS
Administratīvie dokumenti mehāniskā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām
1. DAĻA
Informācijas dokuments
PARAUGS
Informācijas dokuments Nr. … attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām.
Turpmāk tekstā norādītā informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus, tos iesniedzot, sagatavo attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Fotoattēlos, ja tādi ir, detaļas ir pietiekami sīki saskatāmas.
Ja šajā informatīvajā dokumentā minētajām sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskas vadības ierīces, tad sniedz informāciju par to darbību.
0. VISPĀRĪGI
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (1): …
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (2): …
0.5. Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …
0.9. Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …
1. TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
1.1. Transportlīdzekļa reprezentatīvā parauga fotoattēli un/vai rasējumi: …
3. ENERGOIEKĀRTA (3)
3.2. Iekšdedzes dzinējs
3.2.1.8. Maksimālā lietderīgā jauda (4): … kW pie … min–1 (ražotāja norādīta vērtība)
3.2.5. Elektriskā sistēma
3.2.5.1. Nominālais spriegums: …V, pozitīvais/negatīvais iezemējums (5)
3.2.5.2. Ģenerators
3.2.5.2.1. Tips: …
3.2.5.2.2. Nominālā jauda: … VA
3.3. Elektromotors
3.3.1.1. Maksimālā izejas jauda stundā: …kW
3.3.1.2. Darba spriegums: … V
3.3.2. Akumulators
3.3.2.3. Jauda: … Ah (ampērstundas)
3.4. Dzinēja vai motora kombinācija
3.4.1. Hibrīdveida elektromobilis: jā/nē (5)
3.4.2. Hibrīdveida elektromobiļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa: (5)
3.4.4. Enerģijas akumulēšanas ierīces raksturojums: (akumulators, kondensators, spararats/ģenerators)
3.4.4.5. Enerģija: …
(akumulatoram: spriegums un jauda izteikta Ah ir 2 h, kondensatoram: J, …)
3.4.4.6. Uzlādes ierīce: iebūvēta/ārēja/nav (5)
4. TRANSMISIJAS IEKĀRTA (6)
4.7. Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h) (7): …
9. VIRSBŪVE
9.2. Izmantotie materiāli un izgatavošanas metodes: …
9.4. Redzamības lauks
9.4.1. Pietiekami sīkas ziņas par primārajiem orientieriem, lai tos varētu ērti noteikt, kā arī katra orientiera atrašanās vieta attiecībā pret pārējiem un pret pārbaudāmo “R” punktu: …
9.5. Priekšējais stikls un citi logi
9.5.1. Priekšējais stikls
9.5.1.1. Izmantotie materiāli: …
9.5.1.2. Montāžas metode: …
9.5.1.3. Slīpuma leņķis: …
9.5.1.4. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
9.5.1.5. Priekšējā stikla piederumi un vieta, kur tie ir savienoti, un visu elektrisko/elektronisko sastāvdaļu īss apraksts: …
9.6. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēma
9.6.1. Sīks tehnisks apraksts (tostarp fotoattēli vai rasējumi): …
9.7. Priekšējā loga apskalošanas sistēma
9.7.1. Sīks tehniskais apraksts (ar fotoattēliem vai rasējumiem) vai, ja apstiprinājums piešķirts kā atsevišķai tehniskajai vienībai, tipa apstiprinājuma numurs: …
9.8. Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces
9.8.2. Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: … kW
9.10. Iekšējais izvietojums
9.10.3. Sēdekļi
9.10.3.5. R punkta koordinātas vai rasējums
9.10.3.5.1. Vadītāja sēdeklis: …
9.10.3.6. Projektētais torsa leņķis
9.10.3.6.1. Vadītāja sēdeklis: …
Paskaidrojumi
2. DAĻA
EK tipa apstiprinājuma sertifikāts
PARAUGS
Formāts: A4 (210 × 297 mm)
EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Paziņojums par:
|
transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām |
||||||||
ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1008/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. …/… (8) |
|||||||||
EK tipa apstiprinājuma numurs: … |
|||||||||
Pagarināšanas iemesls: … |
I IEDAĻA
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (9): …
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (10): …
0.5. Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …
0.9. Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …
II IEDAĻA
1. Papildu informācija: sk. papildinājumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …
3. Testa ziņojuma datums: …
4. Testa ziņojuma numurs: …
5. Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.
6. Vieta: …
7. Datums: …
8. Paraksts:…
Pielikumi |
: |
Informācijas pakete Testa ziņojums |
(1) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(2) Klasificēts saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā izklāstītajām definīcijām.
(3) Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, tad attiecīgos punktus atkārto.Izgatavotājs sniedz šeit minētajām ziņām līdzvērtīgu informāciju par netradicionāliem motoriem un sistēmām.
(4) Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1269/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.) noteikumiem.
(5) Lieko svītrot.
(6) Norādītie dati jāsniedz par visiem iespējamiem variantiem.
(7) Attiecībā uz piekabēm — ražotāja atļautais maksimālais ātrums.
(8) Lieko svītrot.
(9) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(10) Kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā.
Papildinājums
EK tipa apstiprinājuma sertifikāts Nr. …
1. |
Papildu informācija:
|
2. |
Vadības puse: kreisā/labā puse (1) |
3. |
Kreisās puses vadības un labās puses spoguļskata vadības sistēmas: jā/nē (1) |
4. |
Aerodinamiskais spoileris ir piestiprināts pie tīrītāja sviras/tīrītāja lāpstiņas (1) vadītāja pusē/centrā/pasažiera pusē/… (1) |
5. |
Piezīmes: … |
(1) Lieko svītrot.
II PIELIKUMS
Administratīvie dokumenti priekšējā stikla apskalošanas sistēmas kā atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājumam
1. DAĻA
Informācijas dokuments
PARAUGS
Informācijas dokuments Nr. … attiecībā uz priekšējā stikla apskalošanas sistēmas kā atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājumu.
Turpmāk tekstā norādītā informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus, tos iesniedzot, sagatavo attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Fotoattēlos, ja tādi ir, detaļas ir pietiekami sīki saskatāmas.
Ja šajā informatīvajā dokumentā minētajām sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskas vadības ierīces, tad sniedz informāciju par to darbību.
0. VISPĀRĪGI
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz atsevišķās tehniskās vienības ir marķējums (1): …
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta: …
0.5. Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …
0.7. Atsevišķo tehnisko vienību EK tipa apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un stiprinājuma veids: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …
0.9. Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …
9.7. Priekšējā stikla apskalotājs
9.7.1. Sīks tehnisks apraksts (tostarp fotoattēli vai rasējumi): …
Paskaidrojumi
2. DAĻA
EK tipa apstiprinājuma sertifikāts
PARAUGS
Formāts: A4 (210 × 297 mm)
EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Paziņojums par:
|
priekšējā stikla apskalošanas sistēmai kā atsevišķai tehniskajai vienībai |
||||||||
ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1008/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. …/… (2) |
|||||||||
EK tipa apstiprinājuma numurs: … |
|||||||||
Pagarināšanas iemesls: … |
I IEDAĻA
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz atsevišķās tehniskās vienības ir marķējums (3):…
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta: …
0.5. Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …
0.7. EK apstiprinājuma zīmes piestiprināšanas vieta un veids: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …
0.9. Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …
II IEDAĻA
1. Papildu informācija: sk. papildinājumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …
3. Testa ziņojuma datums: …
4. Testa ziņojuma numurs: …
5. Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.
6. Vieta: …
7. Datums: …
8. Paraksts: …
Pielikumi |
: |
Informācijas pakete Testa ziņojums |
Papildinājums
EK tipa apstiprinājuma sertifikāts Nr. …
1. |
Papildu informācija:
|
2. |
Piemērotība vadīšanas pusei: kreisajai/labajai pusei (4) |
3. |
Kādu sistēmas daļu var novietot dzinēja nodalījumā: jā/nē (4) |
4. |
Atsevišķa tehniskā vienība: universāla/specifiska transportlīdzeklim (4) |
5. |
Piezīmes: … |
6. |
Transportlīdzekļu tipu saraksts, kam šī atsevišķā tehniskā vienība ir apstiprināta (ja piemērojams): … |
3. DAĻA
Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīme
1. Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīmi veido:
1.1. taisnstūris, kurā ir mazais burts “e”, aiz tā ir tās dalībvalsts apzīmējums burtiem vai cipariem, kura piešķīrusi atsevišķās tehniskās vienības EK tipa apstiprinājumu:
1 |
Vācija |
2 |
Francija |
3 |
Itālija |
4 |
Nīderlande |
5 |
Zviedrija |
6 |
Beļģija |
7 |
Ungārija |
8 |
Čehijas Republika |
9 |
Spānija |
11 |
Apvienotā Karaliste |
12 |
Austrija |
13 |
Luksemburga |
17 |
Somija |
18 |
Dānija |
19 |
Rumānija |
20 |
Polija |
21 |
Portugāle |
23 |
Grieķija |
24 |
Īrija |
26 |
Slovēnija |
27 |
Slovākija |
29 |
Igaunija |
32 |
Latvija |
34 |
Bulgārija |
36 |
Lietuva |
49 |
Kipra |
50 |
Malta |
1.2. Taisnstūra tuvumā ir tipa apstiprinājuma numura 4. iedaļā norādītais “pamatapstiprinājuma numurs”, un pirms tā ir divi cipari, kas norāda kārtas numuru, kāds piešķirts jaunākajam būtiskajam šīs regulas tehniskam grozījumam. Pašlaik šis kārtas numurs ir “00”.
2. Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīme ir jāpiestiprina pie priekšējā stikla apskalošanas šķidruma glabāšanas tvertnes tā, lai tā būtu neizdzēšama un skaidri salasāma pat tad, ja ierīce ir uzmontēta transportlīdzeklim.
3. Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīmes piemērs ir sniegts 1. attēlā.
1. attēls
Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīmes piemērs
Paskaidrojums
Apzīmējumi |
Šis atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājums tika izsniegts Nīderlandē ar numuru 0046. Pirmie divi cipari “00” nozīmē, ka atsevišķo tehnisko vienību apstiprināja saskaņā ar šo regulu. |
(1) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(2) Lieko svītrot.
(3) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(4) Lieko svītrot.
III PIELIKUMS
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu prasības
1. ĪPAŠĀS PRASĪBAS
1.1. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēma.
1.1.1. Katrs transportlīdzeklis ir jāaprīko ar priekšējā stikla tīrīšanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un autovadītājam nav jādara nekas vairāk par vadības ierīces, kas ir nepieciešama priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas ieslēgšanai un izslēgšanai, pārslēgšanu ieslēgšanas pozīcijā.
1.1.1.1. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāsastāv no vienas vai vairākām tīrīšanas svirām, kam ir piestiprinātas vienkārši maināmas lāpstiņas.
1.1.2. Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāsedz vismaz 98 % no redzamības lauka A, kā ir noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu.
1.1.3. Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāsedz vismaz 80 % no redzamības lauka B, kā ir noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu.
1.1.4. Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāatbilst 1.1.2. punkta un 1.1.3. punkta prasībām, kad sistēma tiek darbināta 1.1.5.1. punktam atbilstošā tīrīšanas biežumā, un tas ir jāpārbauda šī pielikuma no 2.1.10. punkta līdz 2.1.10.3. punktam aprakstītajos nosacījumos.
1.1.5. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir nepieciešami vismaz divi tīrīšanas biežuma iestatījumi:
1.1.5.1. |
Viens biežums — ne mazāk par 10 un ne vairāk par 55 cikliem minūtē. |
1.1.5.2. |
Viens biežums — ne mazāk par 45 pilniem cikliem minūtē. |
1.1.5.3. |
Lielākā un mazākā tīrīšanas biežuma iestatījuma atšķirībai ir jābūt vismaz 15 cikliem/minūtē. |
1.1.5.4. |
Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas darbību ar pārtraukumiem var lietot, lai izpildītu šī pielikuma no 1.1.5.1. punkta līdz 1.1.5.3. punktam aprakstītās prasības. |
1.1.6. No 1.1.5. punkta līdz 1.1.5.3. punktam minētie biežumi ir jāpārbauda šī pielikuma no 2.1.1. punktam līdz. 2.1.6 punktam un 2.1.8. punktā aprakstītajos nosacījumos.
1.1.7. Pēc priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas apturēšanas vadības ierīces izslēgšanas dēļ tīrīšanas svirai(-ām) un lāpstiņai(-ām) ir jāatgriežas to atpūtas pozīcijās.
1.1.8. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj izturēt vismaz 15 sekunžu motora apstāšanos. Drīkst lietot automātiskas ierīces aizsardzībai pret īssavienojumu, ja iespējamas atiestatīšanas gadījumā nav jāveic citas darbības, izņemot priekšējā stikla tīrīšanas vadības ierīces pārslēgšanu.
1.1.9. Iepriekš 1.1.8. punktā minētā priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas spēja izturēt motora apstāšanos ir jāpārbauda šī pielikuma 2.1.7. punktā aprakstītajos nosacījumos.
1.1.10. Ja priekšējā stikla tīrīšanas sviras(-u) vai lāpstiņas(-u) apturēšanas pozīcija nav ārpus redzamības lauka B, kā ir noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu, tīrīšanas sviru(-as) ir jāvar manuāli pārvietot tā, lai tīrīšanas lāpstiņu(-as) varētu pacelt no to pozīcijas uz priekšējā stikla, ļaujot priekšējo stiklu notīrīt manuāli.
1.1.11. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmu ir jāvar divas minūtes bez pasliktinājumiem darbināt uz sausa priekšējā stikla, kad apkārtējā temperatūra ir – 18 °C.
1.1.12. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas darbību – 18 °C temperatūrā ir jāpārbauda šī pielikuma 2.1.11. punktā aprakstītajos nosacījumos.
1.1.13. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāturpina atbilst šī pielikuma 1.1.2. punkta prasībām, nemazinoties darbības efektivitātei, darbojoties maksimālajā biežumā un kad transportlīdzeklis ir pakļauts relatīvajam gaisa plūsmas ātrumam, kas ir vienlīdzīgs ar 80 % no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma vai 160 km/h, atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks. Priekšējā stikla redzamības lauks A ir jāsagatavo atbilstoši šī pielikuma 2.1.8. punktam un 2.1.9. punktam. Šajos apstākļos ir jāpārbauda ar priekšējā stikla, tīrīšanas sviras(-u) un tīrīšanas lāpstiņas(-u) izmēriem un formu saistītie aerodinamiskie efekti, arī ņemot vērā 2.1.9.1. punktu. Pārbaudes laikā tīrīšanas lāpstiņai(-ām) ir jāsaglabā saskare ar priekšējo stiklu un nav atļauta pilnīga pacelšanās. Katrā pilnajā darbības ciklā tīrīšanas lāpstiņai(-ām) ir jāsaglabā pilnīga saskare ar priekšējo stiklu 1.1.2. punktā noteiktajā zonā, un augšupvērstā, kā arī lejupvērstā vēziena laikā nav pieļaujama jebkāda daļējā pacelšanās.
1.2. Priekšējā stikla apskalošanas sistēma.
1.2.1. Katrs transportlīdzeklis ir jāaprīko ar priekšējā stikla apskalošanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un kas spēj izturēt slodzes un spiedienus, kādas rodas, kad sprauslas ir aizsprostotas un sistēma tiek aktivizēta atbilstoši šī pielikuma no 2.2.1.1. punktam līdz 2.2.1.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.
1.2.2. Temperatūras cikli, kas noteikti no šī pielikuma 2.2.1. līdz 2.2.5. punktam, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt priekšējā stikla apskalošanas ierīces darbību.
1.2.3. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmai ir jāvar izšļākt šķidrumu uz priekšējā stikla mērķa zonas bez noplūžu paliekām, cauruļvadu atvienošanās un jebkuras sprauslas darbības traucējumiem, parastajos darba apstākļos, kad apkārtējā temperatūra ir no – 18 °C līdz 80 °C. Turklāt, kad sprauslas ir aizsprostotas, sistēmā nedrīkst būt pazīmju par noplūdēm un cauruļvadu atvienošanos.
1.2.4. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmai ir jāvar pievadīt pietiekamu daudzumu šķidruma, lai notīrītu vismaz 60 % no redzamības lauka A, kā noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu, no šī pielikuma 2.2.6. punkta līdz 2.2.6.4. punktam aprakstītajos nosacījumos.
1.2.5. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmu ir jāvar aktivizēt manuāli, izmantojot apskalošanas vadības ierīci. Turklāt sistēmas aktivizēšanu un deaktivizēšanu ir jāvar koordinēt un apvienot ar jebkuru citu transportlīdzekļa sistēmu.
1.2.6. Tvertnes tilpums, kurā atrodas šķidrums, nevar būt mazāks par 1,0 litru.
2. TESTA PROCEDŪRA
2.1. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas testēšanas nosacījumi.
2.1.1. Ja vien nav norādīts citādi, tālāk aprakstītie testi ir jāveic no 2.1.2. punkta līdz 2.1.5. punktam aprakstītajos nosacījumos.
2.1.2. Apkārtējā temperatūra ir diapazonā no 5 °C līdz 40 °C.
2.1.3. Priekšējais stikls pastāvīgi ir slapjš.
2.1.4. Elektriskās priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas gadījumā ir jāievēro tālāk aprakstītie papildu nosacījumi.
2.1.4.1. Testa sākumā visi akumulatori ir pilnīgi uzlādēti.
2.1.4.2. Dzinējs, ja tas ir, darbojas ar apgriezienu skaitu, kas nepārsniedz 30 % no apgriezienu skaita, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tas nav iespējams specifisku dzinēja kontroles stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdveida elektromobiļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks scenārijs, ņemot vērā dzinēja apgriezienu skaitu minūtē, dzinēja darbības regulāru neesamību vai pilnīgu neesamību parastajos braukšanas apstākļos. Ja priekšējā stikla tīrīšanas sistēma var izpildīt prasības bez iedarbināta dzinēja, tad dzinējs var nedarboties vispār.
2.1.4.3. Tuvās gaismas lukturi ir ieslēgti.
2.1.4.4. Visas aprīkotās apsildes, ventilācijas, pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas (neatkarīgi no to atrašanās vietas transportlīdzeklī) darbojas ar maksimālo elektroenerģijas patēriņu.
2.1.5. Ar saspiestu gaisu vai vakuumu darbināmajām priekšējā stikla tīrīšanas sistēmām ir jāspēj pastāvīgi darboties iepriekš aprakstītajā tīrīšanas biežumā, neatkarīgi no dzinēja apgriezienu skaita un dzinēja slodzes vai minimālajiem un maksimālajiem akumulatora uzlādes līmeņiem, ko ražotājs ir norādījis parastajai darbībai.
2.1.6. Pēc aptuveni 20 minūšu iepriekšējas darbības uz slapja priekšējā stikla priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas biežumam ir jāatbilst šī pielikuma no 1.1.5. punktam līdz 1.1.5.3. punktam aprakstītajām prasībām.
2.1.7. Tiek izpildītas šī pielikuma 1.1.8. punkta prasības, kad tīrīšanas sviras uz 15 sekunžu periodu tiek apturētas pozīcijā, kas atbilst pusei cikla, kamēr priekšējā stikla tīrītāja vadības ierīce ir iestatīta maksimālajam tīrīšanas biežumam.
2.1.8. Priekšēja stikla ārējā virsma ir rūpīgi jāattauko ar denaturēto spirtu vai līdzvērtīgu attaukošanas līdzekli. Pēc nožūšanas ir jāuzklāj ne mazāk par 3 % un ne vairāk par 10 % amonjaka šķīduma. Virsmai jāļauj atkal nožūt un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.
2.1.9. Testa maisījuma pārklājumu atbilstoši III pielikuma 4. papildinājumā aprakstītajām specifikācijām vienmērīgi uzklāj uz priekšējā stikla ārējās virsmas, un ļauj tam nožūt.
2.1.9.1. Kad priekšējā stikla ārējā virsma ir sagatavota atbilstoši 2.1.8. un 2.1.9. punktam, priekšējā stikla apskalošanas sistēmu var lietot piemērojamo testu laikā.
2.1.10. Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas lauks, kā aprakstīts šī pielikuma 1.1.4. punktā, ir jānosaka tālāk aprakstītajā veidā.
2.1.10.1. Priekšējā stikla ārējā virsma ir jāapstrādā atbilstoši 2.1.8. punktam un 2.1.9. punktam.
2.1.10.2. Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas šī pielikuma 1.1.2. punktā un 1.1.3. punktā aprakstītās prasības, ir jāaktivizē priekšējā stikla tīrīšanas sistēma, ņemot vērā 2.1.9.1. punktu, ir jāizveido tīrīšanas lauka paliekas un jāsalīdzina ar redzamības lauka A un B paliekām, kā noteikts atbilstoši III pielikuma 3. papildinājumam.
2.1.10.3. Lai pārbaudītu, vai šī pielikuma 1.1.2. punkta un 1.1.3. punkta prasības tiek izpildītas, tehniskais dienests var piekrist alternatīvai testa procedūrai (piemēram, virtuālai testēšanai).
2.1.11. Iepriekš aprakstītās 1.1.11. punkta prasības ir jāizpilda pie apkārtējās temperatūras – 18 ± 3 °C, kurā transportlīdzeklis ir bijis novietots vismaz četras stundas. Transportlīdzeklis ir jāsagatavo darbībai no 2.1.4. punkta līdz 2.1.5. punktam aprakstītajos nosacījumos. Testa laikā tīrīšanas sistēmai ir jādarbojas parastajā veidā, bet maksimālajā tīrīšanas biežumā. Tīrīšanas lauks nav jākontrolē.
2.2. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas testēšanas nosacījumi.
2.2.1. Tests Nr. 1: priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni, tad to vismaz četras stundas pakļauj apkārtējās temperatūras 20 ± 2 °C iedarbībai. Ūdenim šajā temperatūrā ir jābūt stabilizētam.
2.2.1.1. Sprauslu izvades ir jāaizsprosto un priekšējā stikla apskalošanas vadības ierīce ir jāieslēdz sešas reizes minūtē, katru reizi vismaz uz trīs sekundēm.
2.2.1.1.1. Ja priekšējā stikla apskalošanas sistēma tiek darbināta ar autovadītāja muskuļu spēku, manuāli darbināma sūkņa gadījumā piemērotajam spēkam ir jābūt no 11,0 līdz 13,5 daN. Ar kāju darbināma sūkņa gadījumā piemērotajam spēkam ir jābūt no 40,0 līdz 44,5 daN.
2.2.1.1.2. Elektrosūkņu gadījumā testēšanas spriegums nav mazāks par nominālo spriegumu un nav lielāks par nominālo spriegumu plus 2 V.
2.2.1.2. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība testa beigās atbilst šī pielikuma 1.2.3. punktam.
2.2.2. Tests Nr. 2: priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni, tad to vismaz četras stundas pakļauj apkārtējās temperatūras – 18 ± 3 °C iedarbībai. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam.
2.2.2.1. Priekšējā stikla apskalošanas vadības ierīce ir jāieslēdz sešas reizes minūtē, katru reizi uz vismaz trīs sekundēm, atbilstoši 2.2.1.1.1. punktam un 2.2.1.1.2. punktam. Pēc tam sistēma ir jānovieto 20 ± 2 °C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā izkusis. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktā aprakstītajai procedūrai.
2.2.3. Tests Nr. 3. Zemas temperatūras cikla iedarbības tests.
2.2.3.1. Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un tad vismaz četras stundas ir jānovieto apkārtējās vides temperatūrā – 18 ± 3 °C, lai apskalošanas sistēmas ūdens kopējā masa sasaltu. Tad sistēmu novieto 20 ± 2 °C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā atkusis, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk par četrām stundām. Šis sasalšanas/atkušanas cikls ir jāatkārto sešas reizes. Visbeidzot, kad priekšējā stikla apskalošanas sistēma tiek novietota apkārtējā temperatūrā 20 ± 2 °C un ledus ir pilnībā izkusis, lai arī ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam, priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. punkta līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.
2.2.3.2. Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar zemas temperatūras priekšējā stikla apskalošanas šķidrumu, kas sastāv no 50 % metanola vai alternatīva izopropilspirta, izšķīdināta ūdenī, kura cietība nepārsniedz 205 mg/l (Ca). Sistēma vismaz četras stundas ir jānovieto apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3 °C. Šķidrumam šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.
2.2.4. Tests Nr. 4. Augstas temperatūras cikla iedarbības tests.
2.2.4.1. Ja kāda no priekšējā stikla apskalošanas sistēmas daļām atrodas dzinēja nodalījumā, sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un vismaz astoņas stundas ir jānovieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3 °C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.
2.2.4.2. Ja neviena no priekšējā stikla apskalošanas sistēmas daļām neatrodas dzinēja nodalījumā, sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un vismaz astoņas stundas ir jānovieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3 °C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Pēc tam sistēma ir jānovieto apkārtējā temperatūrā 20 ± 2 °C. Kad ūdens temperatūra ir stabilizējusies, priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. punkta līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai. Pēc tam sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un vismaz astoņas stundas jāpakļauj apkārtējās vides temperatūrai 60 ± 3 °C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai. Ražotājs pēc izvēles var pieprasīt priekšējā stikla apskalošanas sistēmu testēt 2.2.4.1. punktā aprakstītajos nosacījumos.
2.2.5. No 2.2.1. punkta līdz 2.2.4.2. punktam aprakstītie priekšējā stikla apskalošanas testi pēc kārtas ir jāveic vienai un tai pašai priekšējā stikla apskalošanas sistēmai. Sistēmu var pārbaudīt gan ierīkotu tajā transportlīdzekļa tipā, kuram lūdz piešķirt EK tipa apstiprinājumu, gan atsevišķi. Ja EK tipa apstiprinājumu lūdz piešķirt atsevišķai tehniskajai vienībai, sistēma ir jātestē atsevišķi.
2.2.6. Tests Nr. 5. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas spēju tests
2.2.6.1. Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni. Stāvošam transportlīdzeklim bez nozīmīgas vēja ietekmes apskalotāja sprausla(-as), ja iespējams, ir jāregulē tā, lai tā(s) būtu notēmēta(s) uz priekšējā stikla ārējās virsmas mērķa laukumu.
2.2.6.2. Priekšējā stikla ārējā virsma ir jāapstrādā, kā aprakstīts šī pielikuma 2.1.8. un 2.1.9. punktā.
2.2.6.3. Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir jāieslēdz atbilstoši ražotāja sniegtajiem norādījumiem, ņemot vērā šī pielikuma 2.2.1.1.1. un 2.2.1.1.2. punktu. Testa kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt 10 pilnus priekšējā stikla apskalošanas sistēmas automātiskās darbības ciklus, darbojoties maksimālajā tīrīšanas biežumā.
2.2.6.4. Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas šī pielikuma 1.2.4. punkta prasības, ir jāizveido attiecīgās notīrītās zonas paliekas un tās jāsalīdzina ar redzamības lauka A paliekām, kas noteiktas atbilstoši III pielikuma 3. papildinājumam. Ja novērotājam ir skaidri redzams, ka prasības tiek ievērotas, paliekas nav jāsagatavo.
2.2.7. No 2.2.6. līdz 2.2.6.4. punktam aprakstītais tests vienmēr ir jāveic transportlīdzekļa tipam, kuram lūdz piešķirt EK tipa apstiprinājumu, pat tad, ja transportlīdzeklim ir ierīkota apstiprināta atsevišķa tehniskā vienība.
1. papildinājums
R punkta jeb sēdekļa atskaites punkta pārbaudes procedūra
R punktu jeb sēdekļa atskaites punktu nosaka saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 3. pielikuma (1) prasībām.
2. papildinājums
Primāro atskaites zīmju noteikšanas procedūra trīsdimensiju koordinātu sistēmā
Izmēru attiecības starp primārajām atskaites zīmēm rasējumos un to izvietojumu uz faktiskā transportlīdzekļa nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti ANO/EEK Noteikumu Nr. 125 4. pielikumā (1).
3. papildinājums
Transportlīdzekļu priekšējā stikla redzamības lauku noteikšanas procedūra
Redzamības lauku A un B nosaka saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 18. pielikumā izklāstītajām prasībām.
4. papildinājums
Testa maisījuma specifikācijas priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu testēšanai
1. Testa maisījumā, kas ir minēts III pielikuma 2.1.9. punktā, ietilpst tālāk uzskaitītais.
1.1. |
Ūdens, kura cietība nepārsniedz 205 mg/l (Ca): 92,5 % tilpuma. |
1.2. |
Ūdens piesātinātais sāls (nātrija hlorīds), šķīdums: 5,0 % tilpuma. |
1.3. |
Putekļi, atbilstoši tālāk no 1.3.1. līdz 1.3.2.6. punktā aprakstītajām specifikācijām: 2,5 % tilpuma. |
1.3.1. Testa putekļu analīzes specifikācijas
1.3.1.1. |
68 ± 1 % SiO2 masas |
1.3.1.2. |
4 ± 1 % Fe2O3 masas |
1.3.1.3. |
16 ± 1 % Al2O3 masas |
1.3.1.4. |
3 ± 1 % CaO masas |
1.3.1.5. |
1,0 ± 0,5 % MgO masas |
1.3.1.6. |
4 ± 1 % sārmu masas |
1.3.1.7. |
2,5 ± 0,5 % aizdedzes zudumu masas |
1.3.2. Daļiņu lieluma izplatības specifikācijas rupja maluma putekļos
1.3.2.1. |
12 ± 2 % no 0 līdz 5 μm daļiņu lieluma |
1.3.2.2. |
12 ± 3 % no 5 līdz 10 μm daļiņu lieluma |
1.3.2.3. |
14 ± 3 % no 10 līdz 20 μm daļiņu lieluma |
1.3.2.4. |
23 ± 3 % no 20 līdz 40 μm daļiņu lieluma |
1.3.2.5. |
30 ± 3 % no 40 līdz 80 μm daļiņu lieluma |
1.3.2.6. |
9 ± 3 % no 80 līdz 200 μm daļiņu lieluma |
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/21 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1009/2010
(2010. gada 9. novembris),
kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu dubļusargu tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (1) un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ir atsevišķa regula saistībā ar tipa apstiprināšanas procedūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (2). |
(2) |
Ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 atceļ Padomes 1978. gada 12. jūnija Direktīvu 78/549/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dubļusargiem (3). Prasības, kas izklāstītas minētajā direktīvā, jāpārņem šajā regulā un vajadzības gadījumā jāgroza, lai tās pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai. |
(3) |
Šīs regulas darbības joma atbilst Direktīvas 78/549/EEK darbības jomai un tādējādi attiecas tikai uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem. |
(4) |
Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir paredzēti pamatnoteikumi prasībām par tipa apstiprinājumu noteiktiem mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz dubļusargiem. Tāpēc jānosaka arī konkrētas procedūras, testus un prasības šādam tipa apstiprinājumam. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā lieto šādas definīcijas.
1) |
“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz dubļusargiem” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādām būtiskām iezīmēm kā dubļusargu raksturlielumi vai uzstādīšanai piemēroto riepu un riteņu minimālie un maksimālie izmēri, ņemot vērā piemērojamos riepu apvalkus, loka izmērus un riteņa iznesumus. |
2) |
“Riepas apvalks” ir riepas maksimālais profila platums un ārējais diametrs, tostarp pielaides, kā atļauts un noteikts tās elementu apstiprinājumā. |
3) |
“Ierīce saķeres uzlabošanai ziemas apstākļos” ir sniega ķēdes vai cita līdzvērtīga ierīce, kas nodrošina saķeri ar sniegu, tās var uzstādīt uz transportlīdzekļa riepas/riteņa kombinācijas; tā nav sniega riepa, ziemas riepa, vissezonu riepa vai jebkāda cita veida riepa. |
3. pants
Noteikumi transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz dubļusargiem
1. Izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pieteikumu par transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanu attiecībā uz dubļusargiem.
2. Pieteikumu izstrādā saskaņā ar I pielikuma 1. daļā sniegto informatīvā dokumenta paraugu.
3. Ja šīs regulas II pielikumā izklāstītās attiecīgās prasības ir izpildītas, tad saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā izklāstīto numerācijas sistēmu apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru.
Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.
4. Ievērojot 3. punktu, tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar I pielikuma 2. daļā sniegto paraugu.
4. pants
Atbilstoši Direktīvai 78/549/EEK piešķirto apstiprinājumu derīgums un paplašināšana
Valsts iestādes atļauj pārdot un nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips apstiprināts pirms Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. panta 2. punktā minētā datuma, un minētajiem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 78/549/EEK noteikumiem turpina paplašināt apstiprinājumus.
5. pants
Spēkā stāšanās
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.
(2) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(3) OV L 168, 26.6.1978., 45. lpp.
I PIELIKUMS
Administratīvie dokumenti mehānisko transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz dubļusargiem
1. DAĻA
Informatīvs dokuments
PARAUGS
Informatīvs dokuments Nr. … par mehāniskā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz dubļusargiem
Turpmāk tekstā norādīto informāciju iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus iesniedz attiecīgā mērogā, un tiem jābūt pietiekami detalizētiem, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.
Ja šajā informatīvajā dokumentā minētajām sistēmām, detaļām vai individuālām tehniskām vienībām ir elektroniska kontrolierīce, tad iesniedz informāciju par tās veiktspēju.
0. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA
0.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
0.3. Tipa identifikācijas veids (ja marķēts uz transportlīdzekļa) (1): …
0.3.1. Minētā marķējuma novietojums: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (2): …
0.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …
0.9. Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/uzvārds vai nosaukums un adrese: …
1. VISPĀRĪGS TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS
1.1. Transportlīdzekļa tipa parauga fotoattēli un/vai rasējumi: …
1.3. Asu un riteņu skaits: …
1.3.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un izvietojums: …
1.3.2. Vadāmo asu skaits un izvietojums: …
1.3.3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …
2.3. Asu šķērsbāze(-es) un platums(-i)
2.3.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze: (5) …
2.3.2. Pārējo asu šķērsbāze(-s): (5) …
2.3.3. Platākās pakaļējās ass platums: …
2.3.4. Priekšējās ass platums (mēra riepu visvairāk izvirzītajā daļā, izņemot riepu izliekumu pie pašas zemes): …
2.4. Transportlīdzekļa gabarīti (kopā)
2.4.1. Šasijai bez virsbūves
2.4.1.2. Platums (6): …
2.4.1.3. Augstums (darbderīgā stāvoklī) (7) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …
2.4.2. Šasijai ar virsbūvi
2.4.2.2. Platums (6): …
2.4.2.3. Augstums (darbderīgā stāvoklī) (7) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …
2.6. Pašmasa
Transportlīdzekļa pašmasa (maksimālā un minimālā masa katram variantam) kopā ar virsbūvi un kopā ar sakabes ierīci, ja tas ir vilcējs, kas nepieder M1 kategorijai, vai šasijas masa vai šasijas masa kopā ar kabīni, bez virsbūves un/vai sakabes ierīces, ja izgatavotājs neuzstāda virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot dzesēšanas šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tas ir, un vadītāju; autobusu gadījumā – apkalpes locekļa masa, ja transportlīdzeklī ir tam paredzēta sēdvieta) (8): …
6. BALSTIEKĀRTA
6.2.1. Augstuma regulācija: ir/nav/pēc izvēles (9)
6.6. Riepas un riteņi
6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-as):
a) |
riepām norādīt izmēra apzīmējumu; |
b) |
riteņiem norādīt loka izmēru(-us) un iznesumu(-s) |
6.6.1.1. Asis:
6.6.1.1.1. 1. ass: …
6.6.1.1.2. 2. ass: …
utt.
6.6.4. Ierīces(-ču) saķeres uzlabošanai ziemas apstākļos apraksts un transportlīdzekļa tipam piemērotā riepas/riteņa kombinācija(-s) priekšējai un/vai aizmugurējai asij, ko ieteicis izgatavotājs: …
9.16. Dubļusargi
9.16.1. Īss transportlīdzekļa apraksts attiecībā uz tā dubļusargiem: …
9.16.2. Sīki izstrādāti dubļusargu rasējumi un to izvietojums uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas minēti šīs regulas II pielikuma 1. attēlā, un ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas: …
Paskaidrojumi
2. DAĻA
EK tipa apstiprinājuma sertifikāts
PARAUGS
Formāts: A4 (210 × 297 mm)
EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Paziņojums par
|
transportlīdzekļa tipam attiecībā uz dubļusargiem, |
||||||||
ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1009/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. …/… (10). |
|||||||||
EK tipa apstiprinājuma numurs: … |
|||||||||
Paplašināšanas iemesls: … |
I IEDAĻA
0.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
0.3. Tipa identifikācijas veids, ja marķēts uz transportlīdzekļa (11): …
0.3.1. Minētā marķējuma novietojums: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (12): …
0.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …
0.9. Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/uzvārds vai nosaukums un adrese: …
II IEDAĻA
1. Papildu informācija: sk. papildinājumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …
3. Testa protokola datums: …
4. Testa protokola numurs: …
5. Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu
6. Vieta: …
7. Datums: …
8. Paraksts: …
Pielikumi |
: |
Informatīvā pakete. Testa protokols. |
(1) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai individuālu tehnisku vienību tipus, uz ko attiecas šis informatīvais dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(2) Klasificēts saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā minētajām definīcijām.
(3) Ja viens transportlīdzekļa variants ir ar parastu kabīni, bet otrs aprīkots ar kabīni, kurā paredzētas guļamvietas, norāda abu kabīņu masu un izmērus.
(4) Standarts ISO 612:1978 — Autotransporta līdzekļi. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju izmēri. Termini un definīcijas.
(g4) |
Termins Nr. 6.5. |
(g7) |
Termins Nr. 6.2. |
(g8) |
Termins Nr. 6.3. |
(8) Uzskata, ka vadītāja un, attiecīgā gadījumā, apkalpes locekļa svars ir 75 kg (no kā 68 kg ir cilvēka svars un 7 kg bagāžas svars saskaņā ar ISO standartu 2416:1992), degvielas tvertne ir piepildīta 90 % apjomā un citas sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot tās, kurās lieto ūdeni), attiecīgi 100 % apjomā no izgatavotāja norādītā tilpuma.
(9) Nevajadzīgo svītrot.
(10) Nevajadzīgo svītrot.
(11) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai individuālu tehnisku vienību tipus, uz ko attiecas šis informatīvais dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(12) Kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā.
Papildinājums
EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …
1. |
Papildu informācija:
|
2. |
Pastāvīgi dzenošā(s) ass(-is): 1. ass/2. ass/… (1) |
3. |
Regulējams balstiekārtas augstums: jā/nē (1) |
4. |
Kā vienība/pa daļām (1) demontējami dubļusargi/nav demontējami dubļusargi (1) |
5. |
Piezīmes … |
(1) Lieko svītrot.
II PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz dubļusargiem
1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
1.1. |
Katrs mehāniskā transportlīdzekļa ritenis ir aprīkots ar dubļusargu. |
1.2. |
Dubļusargu var veidot virsbūves daļas vai atsevišķi dubļu aizsargi, un tas konstruēts tā, lai pēc iespējas labāk aizsargātu ceļa lietotājus pret riepu izmestajiem akmeņiem, dubļiem, ledu, sniegu un ūdeni un lai samazinātu apdraudējumu, ko var radīt saskare ar rotējošiem riteņiem. |
2. ĪPAŠAS PRASĪBAS
2.1. |
Dubļusargi atbilst turpmāk aprakstītajām prasībām, ja transportlīdzekļa masa ir pielāgota izgatavotāja deklarētajai masai darbderīgā stāvoklī, priekšējā sēdekļu rindā sēž viens papildu pasažieris, un ar stūri vadāmie riteņi ir novietoti taisni uz priekšu. |
2.1.1. |
Daļā, ko veido radiālās plaknes 30° leņķī uz priekšu un 50° leņķī uz aizmuguri no riteņu centra (sk. 1. attēlu), kopējais dubļusargu platums (q) ir vismaz pietiekams, lai apsegtu kopējo riepas platumu (b), ņemot vērā izgatavotāja norādīto riepas apvalku un visvairāk uz āru izvirzīto(-ās) riepas/diska kombināciju(-as). Attiecībā uz dubultriteņiem ņem vērā abu riepu apvalkus un abu riepu kopējo platumu (t). |
2.1.1.1. |
Nosakot platumu, kas minēts 2.1.1. punktā, neņem vērā marķējumu un dekoratīvas uzlikas, riepas sānu aizsargslāni vai riepas sānu kordus. |
2.1.2. |
Dubļusarga aizmugurējā daļa nebeidzas virs horizontālās plaknes, kas atrodas 150 mm virs riteņu rotācijas ass; un
|
2.1.3. |
Visu dubļusargu forma un novietojums ir tāds, lai tie būtu pēc iespējas tuvu riepām. Konkrēti daļā, ko veido 2.1.1. punktā minētās radiālās plaknes, ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
2.1.4. |
Tādu transportlīdzekļu dubļusargi, kam ir regulējams balstiekārtas augstums, atbilst iepriekšminētajām prasībām brīdī, kad transportlīdzeklis ir normālā ekspluatācijas stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. |
2.2. |
Dubļusargiem var būt vairākas sastāvdaļas ar noteikumu, ka samontētā stāvoklī starp atsevišķajām daļām vai to iekšienē nav spraugu. |
2.3. |
Dubļusargi ir cieši piestiprināti. Tomēr tie var būt demontējami kā vienība vai atsevišķi pa daļām. |
3. IERĪČU SAĶERES UZLABOŠANAI ZIEMAS APSTĀKĻOS LIETOŠANA
3.1. |
Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kam ir tikai divi dzenošie riteņi, izgatavotājs apliecina, ka transportlīdzeklis ir konstruēts tā, lai varētu izmantot vismaz viena tipa ierīci saķeres uzlabošanai ziemas apstākļos vismaz vienai riepu un disku kombinācijai, kas apstiprināta šā transportlīdzekļa dzenošajai asij. Transportlīdzekļa tipam piemēroto ierīci saķeres uzlabošanai ziemas apstākļos un riepu/disku kombināciju(-as) nosaka izgatavotājs, norādot informatīvā dokumenta 6.6.4. punktā. |
3.2. |
Attiecībā uz pilnpiedziņas transportlīdzekļiem, tostarp transportlīdzekļiem ar iespēju vienu dzenošo asi manuāli vai automātiski atslēgt, izgatavotājs apliecina, ka transportlīdzeklis ir konstruēts tā, lai varētu izmantot vismaz viena tipa ierīci saķeres uzlabošanai ziemas apstākļos vismaz vienai riepu un disku kombinācijai, kas apstiprināta transportlīdzekļa dzenošajai asij, kuru nevar atslēgt. Transportlīdzekļa tipam piemēroto ierīci saķeres uzlabošanai ziemas apstākļos un riepu/disku kombināciju(-as) nosaka izgatavotājs, norādot informatīvā dokumenta 6.6.4. punktā. |
3.3. |
Transportlīdzekļa izgatavotājs transportlīdzekļa rokasgrāmatā iekļauj atbilstošas instrukcijas attiecībā uz konkrēto ierīču saķeres uzlabošanai ziemas apstākļos pareizu lietošanu un šo informāciju sniedz tās valsts valodā vai vismaz vienā no tās valsts valodām, kurā transportlīdzekli laiž tirgū. |
1. attēls
Dubļusarga diagramma
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/30 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1010/2010
(2010. gada 8. novembris),
ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot sarkanasarus NAFO zonā 3M
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2010. gada 14. janvāra Regulā (ES) Nr. 53/2010, ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti, (2) ir noteiktas kvotas 2010. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2010. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2010. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, no minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 8. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors
Fokion FOTIADIS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) OV L 21, 26.1.2010., 1. lpp.
PIELIKUMS
Nr. |
8/T&Q |
Dalībvalsts |
Spānija |
Krājums |
RED/03M. |
Suga |
Sarkanasari (Sebastes spp.) |
Zona |
NAFO 3M |
Datums |
13.4.2010. |
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/32 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1011/2010
(2010. gada 9. novembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 10. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 9. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
AL |
46,8 |
MA |
75,9 |
|
MK |
35,0 |
|
TR |
95,0 |
|
ZZ |
63,2 |
|
0707 00 05 |
EG |
161,4 |
MK |
59,4 |
|
TR |
146,1 |
|
ZA |
121,6 |
|
ZZ |
122,1 |
|
0709 90 70 |
MA |
78,8 |
TR |
143,6 |
|
ZZ |
111,2 |
|
0805 20 10 |
MA |
71,5 |
ZA |
149,8 |
|
ZZ |
110,7 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
AR |
100,3 |
HR |
47,9 |
|
TR |
62,2 |
|
UY |
54,2 |
|
ZA |
60,7 |
|
ZZ |
65,1 |
|
0805 50 10 |
AR |
54,2 |
BR |
83,8 |
|
CL |
81,9 |
|
EC |
92,5 |
|
TR |
69,3 |
|
UY |
61,0 |
|
ZA |
109,5 |
|
ZZ |
78,9 |
|
0806 10 10 |
BR |
227,9 |
PE |
182,7 |
|
TR |
157,9 |
|
US |
227,8 |
|
ZA |
79,2 |
|
ZZ |
175,1 |
|
0808 10 80 |
AR |
75,7 |
AU |
149,8 |
|
CA |
73,1 |
|
CL |
84,2 |
|
CN |
82,6 |
|
MK |
22,1 |
|
NZ |
116,8 |
|
US |
118,9 |
|
ZA |
83,9 |
|
ZZ |
89,7 |
|
0808 20 50 |
CN |
41,7 |
US |
48,2 |
|
ZZ |
45,0 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/34 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1012/2010
(2010. gada 9. novembris),
ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,
tā kā:
(1) |
Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1007/2010 (4). |
(2) |
Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 10. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 9. novembrī.
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.
(3) OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.
(4) OV L 291, 9.11.2010., 45. lpp.
PIELIKUMS
Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 10. novembris piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95
(EUR) |
||
KN kods |
Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
1701 11 10 (1) |
63,80 |
0,00 |
1701 11 90 (1) |
63,80 |
0,00 |
1701 12 10 (1) |
63,80 |
0,00 |
1701 12 90 (1) |
63,80 |
0,00 |
1701 91 00 (2) |
55,14 |
0,93 |
1701 99 10 (2) |
55,14 |
0,00 |
1701 99 90 (2) |
55,14 |
0,00 |
1702 90 95 (3) |
0,55 |
0,19 |
(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.
(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.
(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.
DIREKTĪVAS
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/36 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/74/ES
(2010. gada 9. novembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu oglekļa dioksīdu produktu veidā Nr. 18
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Oglekļa dioksīds ir minētajā sarakstā. |
(2) |
Komisijas 2008. gada 24. jūlija Direktīva 2008/75/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu oglekļa dioksīdu (3), iekļāva oglekļa dioksīdu kā aktīvo vielu tās I pielikumā, lai šo vielu izmantotu rodenticīdos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 14. produktu veids. |
(3) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 oglekļa dioksīds ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai insekticīdos, akaricīdos un produktos citu posmkāju kontrolei, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 18. produktu veids. |
(4) |
Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Francija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2008. gada 19. februārī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu. |
(5) |
Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Ziņojumā ietvertos konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2010. gada 27. maijā ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā. |
(6) |
No veikto pārbaužu rezultātiem izriet, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par insekticīdiem, akaricīdiem un produktiem citu posmkāju apkarošanai un kuri satur oglekļa dioksīdu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi šādus oglekļa dioksīdu saturošus produktus iekļaut minētās direktīvas I pielikumā. |
(7) |
ES mērogā nav novērtēti visi iespējamie lietojumi. Tāpēc ir lietderīgi dalībvalstīm izvērtēt tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz vides segmentiem un populācijām, kuri nebija pārstāvēti riska novērtējumā ES mērogā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošināt to, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai noteikti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim. |
(8) |
Ņemot vērā novērtējuma ziņojuma konstatējumus, ir lietderīgi noteikt, ka attiecībā uz produktiem, kuri satur oglekļa dioksīdu un kurus izmanto par insekticīdiem, akaricīdiem un produktiem citu posmkāju apkarošanai, atļaujas tiek piešķirtas, paredzot īpašus riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu riska samazināšanu līdz pieņemamam līmenim atbilstīgi Direktīvas 98/8/EK 5. pantam un VI pielikumam. It īpaši ir lietderīgi paredzēt, ka šos produktus var pārdot un var atļaut lietot tikai apmācītiem profesionāliem lietotājiem un ka jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu lietotājus, līdz minimumam samazinot riska iespēju, ja nepieciešams, izmantojot arī īpašus individuālās aizsardzības līdzekļus, kā arī jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu apkārtējos cilvēkus, piemēram, jānovērš piekļūšanas iespēja zonai, kurā notiek fumigācija. |
(9) |
Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur oglekļa dioksīdu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību. |
(10) |
Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un varētu nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas. |
(11) |
Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai. |
(12) |
Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK. |
(13) |
Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. oktobrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
Šos noteikumus dalībvalstis piemēro no 2012. gada 1. novembra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai tiesību aktu svarīgāko noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.
(3) OV L 197, 25.7.2008., 54. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iestarpina šādu ierakstu Nr. 7:
Nr. |
Vispārpieņemtais nosaukums |
IUPAC nosaukums Identifikācijas numurs |
Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamā biocīdā produktā |
Iekļaušanas datums |
Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām (izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz aktīvajām vielām to sastāvā) |
Iekļaušanas termiņa beigu datums |
Produktu veids |
Īpaši noteikumi (1) |
||||||
|
|
|
“990 ml/l |
2012. gada 1. novembris |
2014. gada 31. oktobris |
2022. gada 31. oktobris |
18 |
Novērtējot pieteikumu atļaujai izmantot produktu saskaņā ar 5. pantu un VI pielikumu, dalībvalstis — ja tas nepieciešams attiecībā uz konkrēto produktu — izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz vides segmentiem un populācijām, kas nav pārstāvēti riska novērtējumā Kopienas mērogā. Piešķirot produkta atļauju, dalībvalstis izvērtē riskus un pēc tam nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai konstatēto risku samazinātu līdz pieļaujamam līmenim. Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem.
|
(1) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem skatīt Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm
LĒMUMI
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/39 |
PADOMES LĒMUMS 2010/677/KĀDP
(2010. gada 8. novembris),
ar ko atceļ Kopējo nostāju 98/409/KĀDP par Sjerraleoni
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
tā kā:
(1) |
Padome 1998. gada 29. jūnijā pieņēma Kopējo nostāju 98/409/KĀDP par Sjerraleoni (1), lai īstenotu pasākumus, kas noteikti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (turpmāk “ANO DPR”) 1171 (1998). |
(2) |
Padome 2008. gada 28. janvārī pieņēma Kopējo nostāju 2008/81/KĀDP, ar ko groza Kopējo nostāju 98/409/KĀDP (2), lai īstenotu pasākumus, kas noteikti ar ANO DPR 1793 (2007), ar ko paredz atbrīvojumu no ANO DPR 1171 (1998) 5. punktā noteiktajiem pasākumiem. |
(3) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2010. gada 29. septembrī pieņēma ANO DPR 1940 (2010), ar ko atceļ ANO DPR 1171 (1998). |
(4) |
Tādēļ būtu jāatceļ Kopējā nostāja 98/409/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo ir atcelta Kopējā nostāja 98/409/KĀDP.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2010. gada 8. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. WATHELET
(1) OV L 187, 1.7.1998., 1. lpp.
(2) OV L 24, 29.1.2008., 54. lpp.
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/40 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 5. novembris)
par Savienības finansiālo ieguldījumu dalībvalstīs veicamajā koordinētajā uzraudzības programmā attiecībā uz Listeria monocytogenes izplatību dažos lietošanai cilvēka uzturā gatavos pārtikas produktos
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7516)
(2010/678/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 66. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu izraisītāju uzraudzību (2) un jo īpaši tās 5. pantu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 882/2004 citu starpā noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo atbalstu, lai veiktu Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošanas nodrošināšanai vajadzīgos pasākumus. |
(2) |
Direktīvā 2003/99/EK noteikta iespēja izveidot koordinētas uzraudzības programmas, lai izvērtētu risku un noteiktu nulles līnijas lielumus, kas saistītas ar zoonozēm un zoonožu izraisītājiem, jo sevišķi – ja konstatētas īpašas vajadzības. |
(3) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs 2006. (3) un 2007. (4) gadā izdeva ziņojumus par zoonožu, zoonožu izraisītāju un antibakteriālās rezistences tendencēm un avotiem Savienībā (EPNI un ECDC ziņojumi). No minētajiem ziņojumiem izriet, ka 2006. gadā 25 dalībvalstīs cilvēkiem reģistrēja kopumā 1 588 listeriozes (Listeria monocytogenes) gadījumus. Turklāt 2007. gadā 26 dalībvalstīs reģistrēja 1 558 šādus gadījumus. Ziņojumā norādīts, ka no 2001. gada līdz 2006. gadam šādu cilvēku inficēšanās gadījumu skaits būtiski pieaudzis. Bieži slimība norit smagi, un mirstības rādītāji ir augsti. |
(4) |
Tas, ka Listeria monocytogenes baktērijas ir spējīgas vairoties dažādos pārtikas produktos pat tik zemā temperatūrā kā 2 līdz 4 °C, liek pievērst īpašu uzmanību Listeria monocytogenes izplatībai lietošanai cilvēka uzturā gatavā (LCUG) pārtikā ar salīdzinoši ilgu derīguma laiku. |
(5) |
Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (5) pārtikas nozares dalībniekiem, ievērojot labas higiēnas prakses un kritisko kontrolpunktu apdraudējuma analīzes (HACCP) programmu, jāatbilst Listeria monocytogenes pārtikas nekaitīguma kritērijiem attiecībā uz lietošanai cilvēka uzturā gatavu pārtiku. |
(6) |
EPNI un ECDC ziņojumos norādīts, ka lielāko neatbilstību Listeria monocytogenes kritērijiem reģistrēja lietošanai cilvēka uzturā gatavam sieram un lietošanai cilvēka uzturā gataviem zivju un termiski apstrādātas gaļas produktiem. |
(7) |
Pārsvarā cilvēki uzņem Listeria monocytogenes ar ēdienu. Tādēļ Listeria monocytogenes izplatība un piesārņojuma pakāpe lietošanai cilvēka uzturā gatavos zivju produktos, sieros un termiski apstrādātos gaļas produktos jāizvērtē saskaņoti un salīdzinoši, izmantojot mazumtirdzniecībā visās dalībvalstīs koordinētu uzraudzības programmu. |
(8) |
Listeria monocytogenes pieaugumu lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā būtiski ietekmē pH, ūdens aktivitāte un produkta glabāšanas temperatūra. Lai novērtētu Listeria monocytogenes pieaugumu lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā dažādās temperatūrās, var izmantot modelēšanu. |
(9) |
Ja Savienības normatīvajos aktos nav atbilstošu definīciju, jāizmanto Pārtikas kodeksa komisijas noteiktās definīcijas, kas iekļautas kodeksa vispārīgajos siera standartos (CODEX STAN 283-1978, grozīti 2008. gadā) un kodeksa nenogatavināta siera, tostarp svaigā siera, grupas standartos (CODEX STAN 221-2001, grozīti 2008. gadā), lai nodrošinātu saskaņotu pieeju lietošanai cilvēka uzturā gatavu sieru definēšanā. |
(10) |
EPNI darba grupa zoonožu datu vākšanas uzraudzībai 2009. gada maijā pieņēma ziņojumu par ierosinātajām tehniskajām specifikācijām koordinētai uzraudzības programmai attiecībā uz Listeria monocytogenes dažās LCUG pārtikas kategorijās ES mazumtirdzniecībā (6). |
(11) |
Lai tālāk saskaņotu paraugu ņemšanas posmu, paraugi tiks ņemti mazumtirdzniecības līmenī, ietverot veikalus, lielveikalus un citas tamlīdzīgas tirdzniecības vietas, kurās preci pārdod tieši galapatērētājam. |
(12) |
Lai garantētu datu konfidencialitāti, koordinētās uzraudzības programmas ietvaros savāktos datus bez iepriekšējas atļaujas no dalībvalstīm nevar izmantot citiem mērķiem kā vien šai programmai. |
(13) |
Ņemot vērā, cik svarīgi ir savākt salīdzināmus datus par Listeria monocytogenes izplatību lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā, šādu koordinētu uzraudzības programmu izveidei jāpiešķir Savienības finansējums. |
(14) |
Lai koordinētajā uzraudzības programmā varētu saskaņoti ņemt paraugus un veikt analīzes, bet ņemot vērā iespējamās atšķirības dažādu dalībvalstu laika grafikos, ir lietderīgi noteikt programmas sākuma datumu un tās ilgumu. |
(15) |
Savienības finansējums jāpiešķir, ja koordinētā uzraudzības programma tiek veikta atbilstoši šim lēmumam un ja kompetentās iestādes šajā lēmumā noteiktajā termiņā sniedz visu nepieciešamo informāciju. |
(16) |
Efektīvas pārvaldības labad visi izdevumi Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai jāizsaka euro. Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7) izdevumiem, kas nav euro, jāpiemēro jaunākais valūtas maiņas kurss, kuru Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi atmaksājuma pieteikumu. |
(17) |
Šis lēmums ir finansēšanas lēmums nozīmē, kas lietota 75. pantā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (Finanšu regula), 90. pantā sīki izstrādātajos Finanšu regulas īstenošanas noteikumos un 15. pantā Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildes iekšējos noteikumos. |
(18) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo lēmumu izveido koordinētu uzraudzības programmu attiecībā uz Listeria monocytogenes izplatību dažās lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijās mazumtirdzniecībā, kuras noteiktas šā lēmuma 2. pantā, un nosaka Savienības finansiālā ieguldījuma noteikumus dalībvalstīm minētās programmas īstenošanai.
2. pants
Koordinētās uzraudzības programmas mērķis un ilgums
1. Dalībvalstis īsteno koordinētu uzraudzības programmu, lai izvērtētu Listeria monocytogenes izplatību šādās lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijās izlases veidā mazumtirdzniecībā izvēlētos paraugos:
a) |
fasētas (nesaldētas) karsti vai auksti kūpinātas zivis vai mazsālītas zivis; |
b) |
mīkstie vai pusmīkstie sieri, izņemot svaigos sierus; |
c) |
fasēti termiski apstrādāti gaļas produkti. |
2. Šā lēmuma 1. pantā minētās koordinētās uzraudzības programmas paraugu ņemšana sāksies 2010. gadā un noritēs vismaz 12 mēnešus.
3. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“lietošanai cilvēka uzturā gatava pārtika” ir lietošanai cilvēka uzturā gatava pārtika, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2073/2005 2. panta g) punktā; |
2) |
“derīguma laiks” ir derīguma laiks, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2073/2005 2. panta f) punktā; |
3) |
“partija” ir partija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2073/2005 2. panta e) punktā; |
4) |
“mazumtirdzniecība” ir mazumtirdzniecība, kas definēta 3. panta 7. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9); taču šajā lēmumā mazumtirdzniecība attiecas tikai uz veikaliem, lielveikaliem un citām tamlīdzīgām tirdzniecības vietām, kurās preci pārdod tieši galapatērētājam; tā neattiecas uz izplatīšanas vietām vai centriem, sabiedriskās ēdināšanas darbībām, iestāžu sabiedrisko ēdināšanu, ražotņu ēdnīcām, restorāniem un citiem tamlīdzīgiem pakalpojumiem un vairumtirdzniecības vietām; |
5) |
“apstrāde” ir apstrāde, kas definēta 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (10); |
6) |
“gaļas produkti” ir gaļas produkti, kas definēti I pielikuma 7.1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (11); |
7) |
“ražotājvalsts” ir valsts, kas norādīta uz identifikācijas zīmes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļas B daļas 6. punktā; |
8) |
“fasēta pārtika” ir pārtika, kura viscaur pārklāta ar caurlaidīgu vai necaurlaidīgu iepakojumu, lai novērstu pārtikas tiešu saskari ar vidi; |
9) |
“aizsargatmosfērā fasēta pārtika” ir fasēta pārtika, kuras iepakojums pēc gaisa izsūknēšanas un aizvietošanas ar strikti kontrolētu gāzveida oglekļa dioksīda, skābekļa un/vai slāpekļa maisījumu hermētiski noslēgts; |
10) |
“vakuumā fasēta pārtika” ir fasēta pārtika, kuras iepakojums pēc gaisa izsūknēšanas hermētiski noslēgts; |
11) |
“kūpinātas zivis” ir kūpinot konservētas zivis; |
12) |
“mazsālītas zivis” ir ar sāli un cukuru konservētas zivis bez termiskas apstrādes; |
13) |
“nogatavināti sieri” ir sieri, kas nav lietošanai gatavi īsi pēc ražošanas, bet kas jānotur tik ilgi, tādā temperatūrā un tādos citos apstākļos, lai rastos vajadzīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas, kas raksturīgas minētajam sieram; |
14) |
“mīkstie sieri” ir sieri, kuros mitruma saturs beztauku sausnā pārsniedz 67 %; |
15) |
“pusmīkstie sieri” ir sieri, kuru tekstūra ir tikai mazliet cietāka nekā mīksto sieru kategorijai. Minēto sieru mitruma saturs beztauku sausnā ir no 62 līdz 67 %. Pusmīkstie sieri ir stingri, bet elastīgi; |
16) |
“pelējuma sieri” ir sieri, kurus nogatavina, galvenokārt audzējot raksturīgu pelējumu iekšā un uz siera virsmas; |
17) |
“ar baktēriju kultūrām nogatavināti sieri” ir sieri, kuru mizu nogatavināšanas laikā vai pēc tās apstrādā vai dabīgi kolonizē ar vēlamajām mikroorganismu kultūrām, piemēram, Penicillium candidum vai Brevibacterium linens. Tā izveidojas slānis vai gleme, kas kļūst par siera mizas daļu; |
18) |
“sāls šķīdumā izturēti sieri” ir sieri, kurus līdz pārdošanai vai fasēšanai tur un glabā sālījumā; |
19) |
“svaigie sieri” ir nenogatavināti biezpienveidīgi sieri, piemēram, mājas siers, mocarella, rikota un biezpiens. Šajā koordinētajā uzraudzības programmā svaigos sierus neiekļauj. |
4. pants
Dalībvalstu veikta paraugu ņemšana, analīzes un datu reģistrēšana
1. Paraugus ņem kompetentā iestāde, vai to dara minētās iestādes uzraudzībā.
2. Listeria monocytogenes valsts references laboratorijas izdara Listeria monocytogenes, pH un ūdens aktivitātes analīzes.
3. Listeria monocytogenes, pH un ūdens aktivitātes analīžu izdarīšanai kompetentā iestāde var nozīmēt ne vien valsts references laboratorijas, bet arī citas laboratorijas, kuras ir atbilstoši akreditētas un iesaistītas Listeria monocytogenes oficiālajās pārbaudēs.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās analīzes izdara, paraugu ņem un datus reģistrē saskaņā ar I pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.
5. Katrā dalībvalstī ņemamo paraugu skaits katrā lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijā ir noteikts II pielikumā.
5. pants
Datu vākšana, izvērtēšana, ziņošana un izmantošana Savienības līmenī
1. Dalībvalstis vāc un izvērtē paraugu ņemšanas un Listeria monocytogenes, pH un ūdens aktivitātes analīžu rezultātus, kā noteikts šā lēmuma 4. panta 1., 2. un 3. punktā.
Šos rezultātus un to izvērtējumu kopā ar visiem attiecīgajiem datiem iekļauj galīgajā ziņojumā par koordinētās uzraudzības programmas pabeigšanu un iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. maijam.
2. Līdz 2010. gada 30. novembrim Komisija nosaka datu vārdnīcas formātu un datu vākšanas veidlapas, kas izmantojamas, kompetentajām iestādēm izstrādājot 1. punktā minēto ziņojumu.
3. Komisija pārsūta 1. punktā minētos galīgos ziņojumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI), kas tos izskata, izstrādā prognostiskus modeļus attiecībā uz atbilstību Listeria monocytogenes pārtikas nekaitīguma kritērijiem un baktēriju augšanu dažādos glabāšanas apstākļos un sešu mēnešu laikā sagatavos kopsavilkuma ziņojumu.
4. Lai dalībvalstu iesniegtos datus izmantotu ne vien koordinētajai uzraudzības programmai, bet arī citos nolūkos, iepriekš jāsaņem dalībvalstu piekrišana.
5. Datus un rezultātus publisko tā, lai nodrošinātu atsevišķo rezultātu konfidencialitāti.
6. pants
Nosacījumi Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanai
1. Savienības finansiālo ieguldījumu EUR 1 555 300 apjomā no budžeta pozīcijas 17 04 07 01 šā lēmuma 4. panta 2. punktā minēto analīžu izmaksām un 5. panta 1. punktā minētās paraugu ņemšanas, izvērtēšanas un ziņošanas izmaksām dalībvalstīm piešķir, nepārsniedzot III pielikumā noteikto maksimālo līdzfinansējuma apjomu.
2. Savienības finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, dalībvalstīm izmaksā ar noteikumu, ka koordinēto uzraudzības programmu veic, ievērojot Savienības tiesību aktu attiecīgos noteikumus, tostarp noteikumus par konkurenci un publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī atbilstīgi šādiem nosacījumiem:
Galīgais ziņojums par koordinētās uzraudzības programmas pabeigšanu jāiesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. maijam. Šajā ziņojumā jānorāda:
i) |
visa I pielikuma D daļā minētā informācija; |
ii) |
apstiprinoši pierādījumi par izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies par analīzēm; šajos pierādījumos jāietver vismaz IV pielikumā minētā informācija. |
3. Ja 2. punktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšana tiek kavēta, Savienības finansiālo ieguldījumu 2012. gada 1. jūlijā samazina par 25 %, 2012. gada 1. augustā – par 50 % un 2012. gada 1. septembrī – par 100 %.
7. pants
Maksimālās atmaksājamās summas
Savienības finansējuma maksimālās summas, ko dalībvalstīm piešķir 5. panta 1. punktā minētās paraugu ņemšanas, izvērtēšanas un ziņošanas izmaksu segšanai, uz kurām attiecas apsekojums, nepārsniedz:
a) |
EUR 60 par katru paņemto, izvērtēto un ziņoto paraugu Listeria monocytogenes noteikšanai; |
b) |
EUR 60 par katru paņemto, izvērtēto un ziņoto paraugu Listeria monocytogenes uzskaitīšanai; |
c) |
EUR 15 par katru paņemto, izvērtēto un ziņoto paraugu pH analīzei; |
d) |
EUR 20 par katru paņemto, izvērtēto un ziņoto paraugu ūdens aktivitātes (aw) analīzei. |
8. pants
Valūtas maiņas kurss izdevumiem
Ja dalībvalsts izdevumi ir valūtā, kas nav euro, attiecīgā dalībvalsts tos konvertē euro, piemērojot jaunāko valūtas maiņas kursu, ko ir noteikusi Eiropas Centrālā banka pirms pirmās tā mēneša dienas, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.
9. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 5. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
John DALLI
(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.
(2) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.
(3) The EFSA Journal (2007), 130.
(4) The EFSA Journal (2009), 223.
(5) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.
(6) The EFSA Journal (2009) 300, 1. lpp.
(7) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.
(8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(9) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(10) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.
(11) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.
I PIELIKUMS
(minēts 4. panta 4. punktā)
A DAĻA
PARAUGU ŅEMŠANAS KĀRTĪBA
1. Produkti, no kuriem ņem paraugus
Mazumtirdzniecībā ņem paraugus no šādām lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijām.
1.1. Fasētas (nesaldētas) karsti vai auksti kūpinātas zivis vai mazsālītas zivis
Šīs kategorijas produktiem jābūt fasētiem vakuumā vai fasētiem aizsargatmosfērā.
Zivis var būt vai nebūt sagrieztas šķēlēs. Fasējumā var būt vesela zivs vai puse, vai daļa zivs. Zivs var būt ar ādu vai bez tās.
1.2. Mīkstie vai pusmīkstie sieri, izņemot svaigos sierus
Šajā kategorijā ietilpst no jebkura dzīvnieka svaigpiena, termiski apstrādāta vai pasterizēta piena izgatavoti sieri. Sieri var būt nogatavināti, ar baktēriju kultūrām nogatavināti sieri, pelējuma sieri vai sāls šķīdumā izturēti sieri.
Sieri var būt fasēti, tostarp ietīti muslīnā, vai arī tos var izpakot mazumtirdzniecībā, bet iesaiņot pircējam pārdošanas brīdī.
1.3. Termiski apstrādāti gaļas produkti
1.3.1. |
Šīs kategorijas produktiem jābūt termiski apstrādātiem un pēc tam apstrādātiem un fasētiem vakuumā vai aizsargatmosfērā. |
1.3.2. |
Šajā kategorijā ietilpst gan vaļēji gaļas produkti, gan gaļas produkti caurlaidīgā ādā, kas starp termisko apstrādi un fasēšanu sagriezti šķēlēs vai apstrādāti citādi. Produkti var būt kūpināti pēc termiskās apstrādes. Šajā kategorijā jo īpaši ietilpst:
|
1.3.3. |
Šajā kategorijā neietilpst:
|
2. Paraugu ņemšanas kārtība
Koordinētajā uzraudzības programmā izmanto proporcionālu, pakāpenisku paraugu ņemšanas shēmu, kur katrai dalībvalstij piešķir paraugu skaitu proporcionāli konkrētās dalībvalsts iedzīvotāju skaitam.
2.1. Paraugu ņemšanas plāns
2.1.1. |
Katrai dalībvalstij vajadzīgs paraugu ņemšanas plāns, kas balstīts uz daudzpakāpju kopējo kārtību:
|
2.1.2. |
Kompetentajai iestādei jāizstrādā paraugu ņemšanas plāns un tajā jāiekļauj:
|
2.1.3. |
Ja pieejami atbilstoši mārketinga dati, paraugu ņemšanā jāiekļauj:
|
2.1.4. |
Dalībvalstis izstrādā paraugu ņemšanas plānu atbilstoši tālāk aprakstītajiem noteikumiem un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem mārketinga datiem. Šie mārketinga dati vai ieteikumi, kā iegūt datus, bieži pieejami valsts tirdzniecības asociācijā. Ja mārketinga datu nav, lai informētu centrālo paraugu ņemšanas plānu, izmanto labākās prognozes par tirgus daļām. Ja nav nekādas uzticamas mārketinga informācijas, kompetentajām iestādēm var būt jānodod produktu veidu atlase, no kuriem produktu kategorijā ņemt paraugus, paraugu ņēmējiem uz vietas. |
2.2. Pārbaudāmo mazumtirdzniecības vietu kategoriju atlasīšana
Kompetentās iestādes izvēlas mazumtirdzniecības vietas, kurās tiks ņemti paraugi. Tipiski mazumtirdzniecības vietu veidi, kurus iekļauj paraugu ņemšanai, ir lielveikali, mazi veikaliņi, delikatešu veikali un ielu tirgi (piemēram, zemnieku vai lauku tirdziņi).
Ja lielākā tirdzniecības vietu kategorija (piemēram, lielveikali) nodrošina 80 % no LCUG pārtikas kategorijas tirgus, tad paraugus jāņem tikai no šīm tirdzniecības vietām. Ja tā nav, tad pievieno otro lielāko tirdzniecības vietu kategoriju, līdz aptverti 80 % no tirgus.
Ja paraugu ņemšana norit atbilstoši paraugu ņemšanas plānam, paraugu skaits, ko no katras LCUG pārtikas kategorijas ņem katrā no tirdzniecības vietu veidiem, ir proporcionāls tirgus daļai, kādu konkrētā tirdzniecības vieta ieņem pārbaudāmo tirdzniecības vietu ietvaros.
2.3. Pilsētu atlasīšana, kurās ņem paraugus
Paraugu ņemšana notiek lielās pilsētās. Katrā dalībvalstī paraugus ņem vismaz divās lielās pilsētās.
Kopējam iedzīvotāju skaitam pilsētās, kurās ņem paraugus, jāatbilst vismaz 30 % no dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Tomēr, ja plānā iekļautas astoņas lielākās pilsētas, iedzīvotāju skaits var būt mazāks par 30 % no dalībvalsts iedzīvotāju skaita.
2.4. Paraugu ņemšanas laika atlase
Piesārņojums ar Listeria monocytogenes lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā gada laikā var mainīties. Lai nodrošinātu precīzus koordinētās uzraudzības programmas rezultātus, to sadala 12 periodos pa vienam mēnesim, kuru laikā jāņem vienāds paraugu skaits.
2.5. Triju lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategoriju paraugu atlase
Lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas paraugus trijās lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijās atlasa, pamatojoties uz mārketinga datiem, un sīki dokumentē paraugu ņemšanas plānā.
Kompetentās iestādes var instruēt paraugu ņēmējus izvēlēties paraugu ņemšanai sierus, balstoties uz aplēsto pienesumu tirgus daļai atbilstoši valsts paraugu ņemšanas plānam. Kompetentajām iestādēm vajadzētu sniegt arī norādes par kategorijā ietilpstošo galveno pārtikas produktu veidu aptuveno tirgus daļu, lai varētu izvēlēties vislabāko pieeju tirgus reprezentatīvam paraugam, piemēram, sieri no svaigpiena vai pasterizēta piena.
B DAĻA
PARAUGU ŅEMŠANA UN TRANSPORTS
1. Parauga veids un raksturojums
Paraugus ņem izlases veidā no patērētājiem pieejamiem stendiem, un katram no tiem jāsver vismaz 100 g. Vienā tirdzniecības vietas apmeklējumā var ņemt vairāk nekā vienu paraugu no katras no trim lietošanā cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijām. Tomēr viena apmeklējuma laikā nevajadzētu ņemt vairāk kā piecas partijas no katras kategorijas.
Paraugiem ņem tikai fasētus un nebojātus (slēgtus) iepakojumus, kurus iepakojis ražotājs. Tomēr, ņemot sieru un gaļas paraugus, var ņemt arī mazumtirdzniecības vietās iesaiņotus paraugus.
Pārbaudei ņemtajiem paraugiem jābūt marķētiem, lai varētu reģistrēt informāciju par produktu. Uz marķējuma sniegtajā informācijā norāda:
a) |
ražotājvalsti; |
b) |
partijas numuru; |
c) |
derīguma termiņu; |
d) |
ja zināmas, norādes par glabāšanas temperatūru un apstākļiem; |
e) |
citu informāciju, kas parasti pieejama uz lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas marķējuma. |
Ja uz marķējuma nav pieejama visa a) līdz d) apakšpunktā minētā informācija, paraugu ņēmējs lūdz uz produkta un tā marķējuma trūkstošo informāciju mazumtirdzniecības vietas īpašniekam vai pārvaldniekam un/vai meklē šo informāciju uz vairumtirdzniecībai paredzētā iepakojuma.
Ja lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas marķējums nav skaidrs vai ir kā citādi bojāts, pārbaudei paraugu neņem. No katras kūpināto zivju vai mazsālīto zivju partijas ņem divus paraugus. Lai nodrošinātu, ka abi paraugi ir no vienas un tās pašas partijas, jāpārbauda informācija uz marķējuma, piemēram, partijas numurs, datums, līdz kuram produktu var pārdot. Viens no abiem paraugiem jāizanalizē dienā, kad paraugs saņemts laboratorijā, un otrs – derīguma laika beigās.
No mīksto un pusmīksto sieru un termiski apstrādātu gaļas produktu partijas ņem tikai vienu paraugu, kuru izanalizē tā derīguma laika beigās.
Paraugs jāievieto atsevišķā paraugu ņemšanas maisiņā un nekavējoties jānosūta uz laboratoriju analīzei.
Tādēļ visā procesa laikā jāievēro piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka paraugu ņemšanas, transportēšanas un glabāšanas laikā izmantotās ierīces nav inficētas ar Listeria monocytogenes.
2. Parauga informācija
Visu attiecīgo par paraugu pieejamo informāciju reģistrē paraugu ņemšanas veidlapā, kuras paraugu izstrādā kompetentā iestāde. Paraugu ņemšanas veidlapai vienmēr jābūt pie parauga. Ņemot sieru paraugus, kurus iesaiņo mazumtirdzniecības vietā, jālūdz informācija par vajadzīgo produktu un tā marķējuma informācija un/vai minētā informācija jāmeklē uz vairumtirdzniecībai paredzētā iepakojuma.
Ņemot paraugu, izmēra fasēto paraugu virsmas temperatūru un reģistrē to paraugu ņemšanas veidlapā.
Katru paraugu un attiecīgo parauga veidlapu marķē ar unikālu numuru, ko izmanto no paraugu ņemšanas līdz testēšanai. Minētajam nolūkam kompetentā iestāde izmanto unikālu numurēšanas sistēmu.
3. Paraugu pārvadāšana
Paraugus transportē vēsumā konteineros, transportēšanas laikā paraugiem nodrošina 2 līdz 8 °C temperatūru un nepieļauj ārēju inficēšanos.
Lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas paraugiem jānonāk laboratorijā 24 stundu laikā no parauga ņemšanas brīža.
Ārkārtas gadījumos transportēšanas laiks var pārsniegt 24 stundas. Tomēr transportēšanas ilgums nav ilgāks par 48 stundām, un testēšana nekādā gadījumā nedrīkst notikt pēc ņemtā produkta parauga realizācijas termiņa beigām.
C DAĻA
PARAUGU SAGATAVOŠANA UN ANALĪTISKĀS METODES
1. Paraugu saņemšana
1.1. Vispārīgi noteikumi
Saņemot paraugus, laboratorijas pārbauda paraugu ņēmēja reģistrēto informāciju paraugu ņemšanas veidlapā un aizpilda attiecīgās veidlapas sadaļas. Visus saņemtos paraugus pārbauda, lai pārliecinātos, ka pirms glabāšanas transportēšanai izmantotais iepakojums ir neskarts. Saņemtos paraugus, kuru temperatūra pārsniedz 8 °C, noraida, izņemot, ja mazumtirdzniecībā temperatūra pārsniegusi 8 °C.
Neskarot 1.2. punktu, visus paraugus līdz derīguma laika beigām uzglabā vēsumā.
Gadījumos, kad paraugi jāglabā līdz derīguma laika beigām, tos glabā vēsumā:
a) |
uz iepakojuma marķējuma norādītajā glabāšanas temperatūrā. Ja uz marķējuma norādīts temperatūras diapazons, paraugs jāglabā augstākajā temperatūras diapazona temperatūrā; |
b) |
ja uz iepakojuma marķējuma nav īpašu norāžu par glabāšanas temperatūru, paraugs jāglabā:
|
Ja ņemtā produkta parauga derīguma laiks beidzas nedēļas nogalē vai valsts svētku dienā, paraugs jāizanalizē pēdējā darba dienā pirms derīguma laika beigām.
1.2. Īpaši noteikumi attiecībā uz kūpinātām un mazsālītām zivīm
Vienu no diviem paraugiem analizē 24 stundu laikā no parauga saņemšanas laboratorijā. Ja paraugu neanalizē tūlīt pēc saņemšanas, to līdz analīzei uzglabā laboratorijā vēsumā 3 °C (± 2 °C).
Otru paraugu glabā vēsumā līdz derīguma laika beigām.
2. Paraugu sagatavošana un sākotnējās suspensijas sagatavošana
Jāizvairās no paraugu savstarpējas piesārņošanās citam no cita un no apkārtējās vides. Pēc laboratorijas analīžu sākšanas no paraugiem atbrīvojas. Ja analīzi pārtrauc, piemēram, saistībā ar nepieņemamām atkāpēm analīzes procesā, jāņem jauni paraugi.
Vai nu visu produktu, vai atbilstošu testa porciju 100 līdz 150 g apjomā atšķaida līdz sākotnējam līmenim. Ņemot pārtikas paraugu, tajā jāietver arī patēriņa apjomam atbilstošs produkta virsmas daudzums (piemēram, 20 % (siera) mizas/virsmas un 80 % no iekšienes). Ja fasēto produktu griež šķēlēs, attiecīgo paraugu ņem vairāk nekā no vienas produkta šķēles. Testa porciju sagriež mazos gabaliņos un ar sterilu instrumentu antiseptiskā tehnikā ievieto Stomacher maisiņā. No maisījuma ņem 10 g testa porciju uzskaitīšanai un 25 g testa porciju – noteikšanai.
Vienai testa porcijas (10 g) daļai pievieno 9 daļas (90 ml) šķīdinātāja un pēc tam ar Stomacher maisiņu vai blenderi 1 līdz 2 minūtēs maisījumu homogenizē.
Vispārējai lietošanai kā šķīdinātāju var izmantot buferētu peptona ūdeni, kā aprakstīts EN ISO 11290-2 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 2. daļa. Koloniju skaitīšanas metode”.
Siera šķīdināšanai buferēta peptona ūdens vietā var izmantot nātrija citrāta šķīdumu, kā aprakstīts EN ISO 6887-5 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – analizējamo paraugu sagatavošana, sākotnējā suspensija un decimālatšķaidījumi mikrobioloģiskai izmeklēšanai – 5. daļa. Īpaša kārtība piena un piena produktu sagatavošanai”.
Listeria monocytogenes noteikšanas un uzskaitīšanas analīzes veic atbilstoši šādiem nosacījumiem:
a) |
kūpinātu un mazsālītu zivju paraugiem jāveic divi analīžu kopumi:
|
b) |
mīksto un pusmīksto sieru un termiski apstrādātu gaļas produktu paraugi jāanalizē tikai derīguma laika beigās. |
2.1. Listeria monocytogenes noteikšana
Listeria monocytogenes nosaka saskaņā ar grozīto redakciju EN ISO 11290-1:1996 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 1. daļa. Noteikšanas metode”.
2.2. Listeria monocytogenes uzskaitīšana
Listeria monocytogenes uzskaita saskaņā ar EN ISO 11290-2:1998 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 2. daļa. Uzskaitīšanas metode” un tās grozījumiem EN ISO 11290-2:1998/Amd 1:2004 “Uzskaitīšanas līdzekļa maiņa”.
Ja konstatē, ka paraugs ir inficēts, uzskata, ka lielākajā daļā produktu būs sastopams neliels piesārņojums ar Listeria monocytogenes. Lai paraugos varētu noteikt mazus apjomus (10 līdz 100 kvv/g), 1 ml sākotnējā atšķaidījuma pārbauda dubultīgi, kā noteikts EN ISO 11290-2:1998/Amd 1:2004:
a) |
izklāj pa triju 90 mm diametra plātņu virsmu; vai |
b) |
izklāj pa vienas 140 mm diametra plātnes virsmu. |
Ņemot vērā iespējamību, ka piesārņojuma līmenis ar Listeria monocytogenes var būt augstāks, 0,1 ml sākotnējā atšķaidījuma jāizklāj pa vienas plātnes virsmu, lai varētu uzskaitīt līdz pat 1,5 × 104 kvv/g. Šādu uzsējumu veic vienu reizi, kā noteikts ISO 7218:2007 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – vispārējas prasības un ieteikumi mikrobioloģiskiem izmeklējumiem”.
3. Kūpinātu un mazsālītu zivju pH un ūdens aktivitātes (aw) analīzes
3.1. pH noteikšana
Parauga pH nosaka atbilstoši EN ISO 2917:1999 “Gaļa un gaļas produkti – pH mērīšana – references metode”.
Analīze jāveic paraugam, kurš testēts uzreiz pēc saņemšanas laboratorijā. Parauga pH mērīšanai iesaka ISO metodē minēto nedestruktīvo tehniku.
Rezultātu reģistrē ar 0,05 pH vienību precizitāti.
3.2. Ūdens aktivitātes noteikšana (aw)
Parauga ūdens aktivitāti (aw) nosaka atbilstoši EN ISO 21807:2004 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – ūdens aktivitātes noteikšana”.
Analīze jāveic paraugam, kurš testēts uzreiz pēc saņemšanas laboratorijā. Metode darbojas diapazonā no 0,999 līdz 0,9000, un atkārtojamības robeža atbilst standarta novirzei 0,002.
Reģistrētajā vērtībā ir vismaz divi būtiski cipari.
4. Izolātu glabāšana
Vienu apstiprinātu Listeria monocytogenes celmu no katra pozitīva parauga glabā iespējamiem turpmākiem tipizēšanas pētījumiem. Ja Listeria monocytogenes celmi ir iegūti gan no noteikšanas, gan no uzskaitīšanas metodes, glabā tikai ar uzskaitīšanas metodi iegūto izolātu.
Izolātus, izmantojot atbilstošas metodes kultūru savākšanai, glabā valsts references laboratorijas tā, lai tipizēšanai nodrošinātu celmu dzīvotspēju vismaz divus gadus.
D DAĻA
ZIŅOŠANA
1. Vispārēji noteikumi
Dalībvalstīm iespēju un pieejamības robežās jāziņo šādu divu plašu kategoriju informācija:
a) |
pārskats par koordinēto uzraudzības programmu un rezultātiem; pārskatam jābūt stāstījuma veidā; |
b) |
atsevišķi sīki izstrādāti dati katram paraugam, kas testēts paraugu ņemšanas plāna ietvaros; minētā informācija jāiesniedz izejas datu veidā, izmantojot 5. panta 2. punktā paredzēto datu vārdnīcu un datu vākšanas veidlapas. |
2. Informācija, kas jāiekļauj pārskatā par koordinēto uzraudzības programmu un rezultātiem
a) |
Dalībvalsts nosaukums; |
b) |
paraugu vākšanas un analīzes sākuma un beigu datums; |
c) |
no mazumtirdzniecības vietām ņemto un analizēto lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas paraugu skaits:
|
d) |
vispārējie rezultāti: tādu paraugu izplatība un proporcija, kuros Listeria monocytogenes pārsniedz 100 kvv/g robežu, mīkstos un pusmīkstos sieros, kūpinātās un mazsālītās zivīs, kā arī termiski apstrādātos gaļas produktos, kas iekļauti koordinētajā uzraudzības programmā; |
e) |
mīksto un pusmīksto sieru, kūpinātu un mazsālītu zivju, kā arī termiski apstrādātu gaļas produktu tirgus apraksts dalībvalstī:
|
f) |
mazumtirdzniecības vietas, kurās ņemti paraugi: iekļauto tirdzniecības vietu kategoriju veidi, piemēram, lielveikali, mazi veikaliņi utt.; |
g) |
paraugu ņemšanas ģeogrāfiskais sadalījums – iekļautās pilsētas (aptvertie iedzīvotāju skaita %); |
h) |
izlases kārtības apraksts mazumtirdzniecības paraugu ņemšanā: mēneša izlase; |
i) |
piezīmes par vispārējo paraugu ņemšanas programmas pārstāvību; |
j) |
analizējamā parauga sagatavošana pH mērīšanai; |
k) |
analītiskā metode ūdens aktivitātes (aw) noteikšanai. |
3. Informācija, kas jāiekļauj atsevišķajos sīki izstrādātajos datos par katru paraugu
a) |
Parauga veids:
|
b) |
parauga apakštips:
|
c) |
kūpinātās vai mazsālītās zivīs lietotie konservanti (kā norādīts uz marķējuma); |
d) |
parauga analīzē iekļautā siera miza (jā/nē; ja jā, tad arī proporcija, ja zināma); |
e) |
paraugu ņemšanas datums; |
f) |
pārbaudāmā produkta “izlietot līdz” datums; |
g) |
ražošanas/fasēšanas datums (ja zināms); |
h) |
parauga virsmas temperatūra mazumtirdzniecības vietā; |
i) |
glabāšanas temperatūra laboratorijā līdz derīguma laika beigām; |
j) |
analīze tūlīt pēc parauga ņemšanas (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm)/derīguma laika beigas; |
k) |
laboratorijas analīzes sākuma datums; |
l) |
Listeria monocytogenes noteikšana: kvalitatīvie rezultāti (ir/nav 25 gramos); |
m) |
Listeria monocytogenes kvantifikācija: kvantitatīvie rezultāti (kvv/g); |
n) |
pH (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm); |
o) |
ūdens aktivitāte (aw) (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm); |
p) |
pilsētas kods; |
q) |
tirdzniecības vietas kods; |
r) |
tirgotāja veids:
|
s) |
ražotājvalsts: apstiprināta ar norādi uz identifikācijas zīmi uz iepakojuma vai tirdzniecības dokumentos; |
t) |
fasēts:
|
u) |
parauga organoleptiskās īpašības. |
II PIELIKUMS
Dalībvalstī ņemamo paraugu skaits katrā lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijā
(minētas 4. panta 5. punktā)
Dalībvalsts |
Iedzīvotāju skaits 1.1.2008. (Eurostat dati) |
Saskaņots sadalīta parauga lielums |
||
N (miljoni) |
% |
Katrā pārtikas kategorijā un analīzes fāzē (1) |
Kopējais parauga lielums |
|
Beļģija – BE |
10,7 |
2,1 |
60 |
240 |
Bulgārija – BG |
7,6 |
1,5 |
60 |
240 |
Čehija – CZ |
10,4 |
2,1 |
60 |
240 |
Dānija – DK |
5,576 |
1,1 |
60 |
240 |
Vācija – DE |
82,2 |
16,5 |
400 |
1 600 |
Igaunija – EE |
1,3 |
0,3 |
30 |
120 |
Īrija – IE |
4,4 |
0,9 |
30 |
120 |
Grieķija – EL |
11,2 |
2,3 |
60 |
240 |
Spānija – ES |
45,3 |
9,1 |
200 |
800 |
Francija – FR |
63,8 |
12,8 |
400 |
1 600 |
Itālija – IT |
59,6 |
12,0 |
400 |
1 600 |
Kipra – CY |
0,8 |
0,2 |
30 |
120 |
Latvija – LV |
2,3 |
0,5 |
30 |
120 |
Lietuva – LT |
3,4 |
0,7 |
30 |
120 |
Luksemburga – LU |
0,5 |
0,1 |
30 |
120 |
Ungārija – HU |
10,0 |
2,0 |
60 |
240 |
Malta – MT |
0,4 |
0,1 |
30 |
120 |
Nīderlande – NL |
16,4 |
3,3 |
60 |
240 |
Austrija – AT |
8,3 |
1,7 |
60 |
240 |
Polija – PL |
38,1 |
7,7 |
200 |
800 |
Portugāle – PT |
10,6 |
2,1 |
60 |
240 |
Rumānija – RO |
21,5 |
4,3 |
60 |
240 |
Slovēnija – SI |
2,0 |
0,4 |
30 |
120 |
Slovākija – SK |
5,4 |
1,1 |
60 |
240 |
Somija – FI |
5,3 |
1,1 |
60 |
240 |
Zviedrija – SE |
9,2 |
1,8 |
60 |
240 |
Apvienotā Karaliste – UK |
61,2 |
12,3 |
400 |
1 600 |
Kopā ES |
497,5 |
100,0 |
3 020 |
12 080 |
(1) Kūpinātām un mazsālītām zivīm: no katras partijas ņem divus paraugus. Vienu no šiem paraugiem analizē dienā, kad paraugs saņemts laboratorijā, un otru derīguma laika beigās. (Sk. I pielikuma C daļas 1.2. punktu.)
III PIELIKUMS
Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālā summa, ko piešķir dalībvalstīm
(EUR) |
|||||
Dalībvalsts |
Maksimālā līdzfinansējuma kopējā summa |
||||
Listeria monocytogenes noteikšana |
Listeria monocytogenes uzskaitīšana |
pH |
Ūdens aktivitāte |
Kopā |
|
Beļģija – BE |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Bulgārija – BG |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Čehija – CZ |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Dānija – DK |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Vācija – DE |
96 000 |
96 000 |
6 000 |
8 000 |
206 000 |
Igaunija – EE |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Īrija – IE |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Grieķija – EL |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Spānija – ES |
48 000 |
48 000 |
3 000 |
4 000 |
103 000 |
Francija – FR |
96 000 |
96 000 |
6 000 |
8 000 |
206 000 |
Itālija – IT |
96 000 |
96 000 |
6 000 |
8 000 |
206 000 |
Kipra – CY |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Latvija – LV |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Lietuva – LT |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Luksemburga – LU |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Ungārija – HU |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Malta – MT |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Nīderlande – NL |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Austrija – AT |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Polija – PL |
48 000 |
48 000 |
3 000 |
4 000 |
103 000 |
Portugāle – PT |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Rumānija – RO |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Slovēnija – SI |
7 200 |
7 200 |
450 |
600 |
15 450 |
Slovākija – SK |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Somija – FI |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Zviedrija – SE |
14 400 |
14 400 |
900 |
1 200 |
30 900 |
Apvienotā Karaliste – UK |
96 000 |
96 000 |
6 000 |
8 000 |
206 000 |
Kopā ES |
724 800 |
724 800 |
45 300 |
60 400 |
1 555 300 |
IV PIELIKUMS
Sertificēts finanšu ziņojums par koordinētās uzraudzības programmas īstenošanu saistībā ar Listeria monocytogenes atsevišķās lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijās
Pārskata periods: … līdz …
Paziņojums par izmaksām, kas radušās saistībā ar koordinēto uzraudzības programmu un atbilst Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumiem
Komisijas lēmuma numurs, ar kuru piešķir Savienības finansējumu: …
Pozīcija, ar kuru saistītas izmaksas |
Testu skaits |
Kopējās izmaksas pārskata periodā (valsts valūtā) |
Kopējās izmaksas, kas atbilst Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumiem |
Listeria monocytogenes noteikšana |
|
|
|
Listeria monocytogenes uzskaitīšana |
|
|
|
pH noteikšana |
|
|
|
Ūdens aktivitāte (aw) |
|
|
|
Saņēmēja deklarācija
Es apliecinu, ka:
— |
iepriekšminētās izmaksas ir patiesas un tās radušās, veicot Komisijas Lēmumā 2010/678/ES noteiktos uzdevumus, un bija nepieciešamas, lai nodrošinātu pareizu šo uzdevumu izpildi, |
— |
visi attaisnojošie dokumenti, ar kuriem izmaksas tiek pamatotas, ir pieejami revīzijai, |
— |
šai koordinētajai uzraudzības programmai nav pieprasīts cits Savienības finansiālais atbalsts, |
— |
atbilstoši 109. panta 2. punktam Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002) šī dotācija nerada dalībvalstij peļņu. |
Datums: …
Par finansēm atbildīgā persona: …
Paraksts: …
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/55 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 8. novembris),
ar kuru groza Lēmumu 95/467/EK, ar ko īsteno 20. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7542)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/679/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (1) un jo īpaši tās 13. panta 4. punkta a) apakšpunktu,
apspriedusies ar Būvniecības pastāvīgo komiteju,
tā kā:
(1) |
Komisija 1995. gada 24. oktobrī pieņēma Lēmumu 95/467/EK, ar ko īsteno 20. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (2). |
(2) |
Lai pielāgotu ražojumu grupas “DŪMEŅI, DŪMVADI UN ĪPAŠI RAŽOJUMI” atbilstības apliecināšanas sistēmas tehnikas attīstībai, ir jāpielāgo lēmuma 3. pielikums. |
(3) |
Tādēļ minētais lēmums ir attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 95/467/EK 3. pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 8. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Antonio TAJANI
(1) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.
(2) OV L 268, 10.11.1995., 29. lpp.
PIELIKUMS
Lēmuma 95/467/EK 3. pielikuma tabulā attiecībā uz ražojumu grupu “DŪMEŅI, DŪMVADI UN ĪPAŠI RAŽOJUMI” pievieno šādu ierakstu:
Ražojums(-i) |
Paredzētais(-ie) pielietojums(-i) |
Pakāpe(-s) vai klase(-s) (Degamība) |
Atbilstības apliecināšanas sistēma(-s) |
“Saliekamie dūmeņi (stāva augstuma elementi), dūmvadu apdare (elementi vai bloki), daudzčaulu dūmenis (elementi vai bloki), vienas sienas dūmeņu bloki, atsevišķi stāvošu un saistītu dūmeņu komplekti, dūmeņu izvadi |
Pielietojumiem, uz kuriem attiecas noteikumi par degamību |
(A1, A2, B, C) (1) |
1 |
(A1, A2, B, C) (2), D, E |
3 |
||
(A1 to E) (3), F |
4 |
||
Sistēma 1: sk. Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. iedaļas i) punktu, neveicot paraugu kontroltestēšanu. Sistēma 3: sk. Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. iedaļas ii) punktu, otrā iespēja. Sistēma 4: sk. Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. iedaļas ii) punktu, trešā iespēja. |
(1) Ražojumi/materiāli, kuriem ražošanas procesa skaidri nosakāmā posmā uzlabo degamības klasifikāciju (piemēram, pievienojot slāpētājus vai samazinot organisko materiālu).
(2) Ražojumi/materiāli, uz kuriem neattiecas zemsvītras piezīme *.
(3) Ražojumi/materiāli, kuru degamība nav jāpārbauda (piemēram, A1 klases ražojumi/materiāli, kā paredzēts Komisijas Lēmumā 96/603/EK, OV L 267, 19.10.1996., 23. lpp.).”
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/57 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 9. novembris),
ar ko Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Spāniju, Franciju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti atbrīvo no pienākuma konkrētām sugām piemērot Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 1999/105/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecīgi par lopbarības augu sēklu, graudaugu sēklu, vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla, meža reproduktīvā materiāla, biešu sēklu, dārzeņu sēklu un eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7578)
(Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/680/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1), un jo īpaši tās 23.a pantu,
ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (2), un jo īpaši tās 23.a pantu,
ņemot vērā Padomes 1968. gada 9. aprīļa Direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (3) un jo īpaši tās 18.a pantu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. decembra Direktīvu 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (4) un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību (5) un jo īpaši tās 30.a) pantu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (6) un jo īpaši tās 49. pantu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (7) un jo īpaši tās 28. pantu,
tā kā:
(1) |
Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 1999/105/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK paredzēti konkrēti noteikumi attiecībā uz lopbarības sēklu, graudaugu sēklu, vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla, meža reproduktīva materiāla, biešu sēklu, dārzeņu sēklu un eļļas un šķiedraugu sēklu tirdzniecību. Šajās direktīvās arī paredzēts, ka, ievērojot zināmus nosacījumus, dalībvalstis var pilnībā vai daļēji atbrīvot no pienākuma piemērot šīs direktīvas attiecībā uz dažiem materiāliem vai sugām. |
(2) |
Šā lēmuma pielikuma I, II, V, VI un VII daļā minēto sugu sēklas dažās dalībvalstīs parasti netiek pavairotas vai tirgotas. Turklāt pielikuma III daļā minēto vīnogulāju audzēšanai un to pavairošanas materiāla tirdzniecībai dažās dalībvalstīs ir ļoti maza ekonomiska nozīme. Koku sugas, kas minētas pielikuma IV daļā, arī nav nozīmīgas dažu dalībvalstu mežsaimniecības mērķiem. |
(3) |
Pamatojoties uz Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iesniegtajiem pieteikumiem, kopš 1969. gada Komisija ir pieņēmusi Lēmumu 69/270/EEK (8), 69/271/EEK (9), 69/272/EEK (10), 70/47/EEK (11), 70/48/EEK (12), 70/49/EEK (13), 70/93/EEK (14), 70/94/EEK (15), 70/481/EEK (16), 72/270/EEK (17), 72/271/EEK (18), 73/122/EEK (19), 73/123/EEK (20), 73/188/EEK (21), 74/5/EEK (22), 74/358/EEK (23), 74/360/EEK (24), 74/361/EEK (25), 74/362/EEK (26), 74/491/EEK (27), 74/532/EEK (28), 75/287/EEK (29), 75/752/EEK (30), 79/355/EEK (31), 86/153/EEK (32), 89/101/EEK (33), 90/209/EEK (34), 2005/325/EK (35), 2005/871/EK (36), 2005/886/EK (37), 2005/931/EK (38), 2008/462/EK (39), 2009/786/EK (40), 2010/198/ES (41) un 2010/377/ES (42), pilnīgi vai daļēji atbrīvojot minētās dalībvalstis no pienākuma attiecīgajām sugām un materiālam piemērot noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 1999/105/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK. |
(4) |
Komisija 2010. gada pirmajā pusgadā veica aptauju starp attiecīgajām dalībvalstīm un aicināja tās pārbaudīt, cik lielā mēra tās uzskata par lietderīgu turpināt 3. apsvērumā minēto lēmumu piemērošanu un vai piemērojamie nosacījumi joprojām tiek pildīti. Pamatojoties uz šo pārbaudi, dažas dalībvalstis Komisijai iesniedza atjauninātus pieteikumus, savukārt Beļģija, Grieķija un Luksemburga lūdza pilnībā atsaukt uz tām attiecināmos lēmumus. Tāpēc ir lietderīgi atjaunināt un gadījumos, kad tas pieprasīts, atsaukt piešķirtos atbrīvojumus. Turklāt caurredzamības un vienkāršošanas labad visi 3. apsvērumā minētie lēmumi ir jāatceļ un jāaizstāj ar vienu tiesību aktu. |
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Šā lēmuma pielikuma I daļā minētās dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot Direktīvu 66/401/EEK, izņemot tās 14. panta 1. punktu, attiecībā uz sugām, kas uzskaitītas tabulas pirmajā slejā un par kurām attiecīgās dalībvalsts slejā ir norāde “X”.
2. Šā lēmuma pielikuma II daļā minētās dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot Direktīvu 66/402/EEK, izņemot tās 14. panta 1. punktu, attiecībā uz sugām, kas uzskaitītas tabulas pirmajā slejā un par kurām attiecīgās dalībvalsts slejā ir norāde “X”.
Latvijas gadījumā atbrīvojums no šā pienākuma attiecībā uz Zea mays sugu ir piemērojams, izņemot minētās direktīvas 19. panta 1. punktu.
3. Šā lēmuma pielikuma III daļā minētās dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot Direktīvu 68/193/EEK, izņemot tās 12. pantu un 12.a pantu, attiecībā uz ģinti, kas norādīta tabulas pirmajā slejā.
4. Šā lēmuma pielikuma IV daļā minētās dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot Direktīvu 1999/105/EK, izņemot tās 17. panta 1. punktu, attiecībā uz sugām, kas uzskaitītas tabulas pirmajā slejā un par kurām attiecīgās dalībvalsts slejā ir norāde “X”.
5. Šā lēmuma pielikuma V daļā minētās dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot Direktīvu 2002/54/EK, izņemot tās 20. pantu, attiecībā uz sugām, kas uzskaitītas tabulas pirmajā slejā un par kurām attiecīgās dalībvalsts slejā ir norāde “X”.
6. Šā lēmuma pielikuma VI daļā minētās dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot Direktīvu 2002/55/EK, izņemot tās 16. panta 1. punktu un 34. panta 1. punktu, attiecībā uz sugām, kas uzskaitītas tabulas pirmajā slejā un par kurām attiecīgās dalībvalsts slejā ir norāde “X”.
7. Šā lēmuma pielikuma VII daļā minētās dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot Direktīvu 2002/57/EK, izņemot tās 17. pantu, attiecībā uz sugām, kas uzskaitītas tabulas pirmajā slejā un par kurām attiecīgās dalībvalsts slejā ir norāde “X”.
Maltas gadījumā atbrīvojums no šā pienākuma ir piemērojams, izņemot minētās direktīvas 9. panta 1. punktu.
2. pants
Lēmumu 69/270/EEK, 69/271/EEK, 69/272/EEK, 70/47/EEK, 70/48/EEK, 70/49/EEK, 70/93/EEK, 70/94/EEK, 70/481/EEK, 72/270/EEK, 72/271/EEK, 73/122/EEK, 73/123/EEK, 73/188/EEK, 74/5/EEK, 74/358/EEK, 74/360/EEK, 74/361/EEK, 74/362/EEK, 74/491/EEK, 74/532/EEK, 75/287/EEK, 75/752/EEK, 79/355/EEK, 86/153/EEK, 89/101/EEK, 90/209/EEK, 2005/325/EK, 2005/871/EK, 2005/886/EK, 2005/931/EK, 2008/462/EK, 2009/786/EK, 2010/198/ES un 2010/377/ES atceļ.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.
Briselē, 2010. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
John DALLI
(1) OV 125, 11.7.1966. 2298./66. lpp.
(2) OV 125, 11.7.1966. 2309./66. lpp.
(3) OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.
(4) OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.
(5) OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.
(6) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.
(7) OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.
(8) OV L 220, 1.9.1969., 8. lpp.
(9) OV L 220, 1.9.1969., 9. lpp.
(10) OV L 220, 1.9.1969., 10. lpp.
(11) OV L 13, 19.1.1970., 26. lpp.
(12) OV L 13, 19.1.1970., 27. lpp.
(13) OV L 13, 19.1.1970., 28. lpp.
(14) OV L 25, 2.2.1970., 16. lpp.
(15) OV L 25, 2.2.1970., 17. lpp.
(16) OV L 237, 28.10.1970., 29. lpp.
(17) OV L 166, 24.7.1972., 26. lpp.
(18) OV L 166, 24.7.1972., 27. lpp.
(19) OV L 145, 2.6.1973., 41. lpp.
(20) OV L 145, 2.6.1973., 43. lpp.
(21) OV L 194, 16.7.1973., 16. lpp.
(22) OV L 12, 15.1.1974., 13. lpp.
(23) OV L 196, 19.7.1974., 15. lpp.
(24) OV L 196, 19.7.1974., 18. lpp.
(25) OV L 196, 19.7.1974., 19. lpp.
(26) OV L 196, 19.7.1974., 20. lpp.
(27) OV L 267, 3.10.1974., 18. lpp.
(28) OV L 299, 7.11.1974., 14. lpp.
(29) OV L 122, 14.5.1975., 15. lpp.
(30) OV L 319, 10.12.1975., 12. lpp.
(31) OV L 84, 4.4.1979., 23. lpp.
(32) OV L 115, 3.5.1986., 26. lpp.
(33) OV L 38, 10.2.1989., 37. lpp.
(34) OV L 108, 28.4.1990., 104. lpp.
(35) OV L 109, 29.4.2005., 1. lpp.
(36) OV L 320, 8.12.2005., 50. lpp.
(37) OV L 326, 13.12.2005., 39. lpp.
(38) OV L 340, 23.12.2005., 67. lpp.
(39) OV L 160, 19.6.2008., 33. lpp.
(40) OV L 281, 28.10.2009., 5. lpp.
(41) OV L 87, 7.4.2010., 34. lpp.
(42) OV L 173, 8.7.2010., 73. lpp.
PIELIKUMS
Apzīmējumi
Saīsinājumi:
BG |
: |
Bulgārijas Republika |
CZ |
: |
Čehijas Republika |
DK |
: |
Dānijas Karaliste |
DE |
: |
Vācijas Federatīvā Republika |
EE |
: |
Igaunijas Republika |
IE |
: |
Īrija |
ES |
: |
Spānijas Karaliste |
FR |
: |
Francijas Republika |
CY |
: |
Kipras Republika |
LV |
: |
Latvijas Republika |
LT |
: |
Lietuvas Republika |
MT |
: |
Maltas Republika |
NL |
: |
Nīderlandes Karaliste |
PL |
: |
Polijas Republika |
SI |
: |
Slovēnijas Republika |
SK |
: |
Slovākijas Republika |
FI |
: |
Somijas Republika |
SE |
: |
Zviedrijas Karaliste |
UK |
: |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste |
Norāde “X” ir zem katras dalībvalsts nosaukuma, kas atbrīvota atbilstoši 1. pantam.
I daļa – Direktīva 66/401/EEK
|
BG |
CZ |
DK |
DE |
IE |
ES |
LV |
LT |
MT |
PL |
SK |
UK |
Agrostis canina |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Alopecurus pratensis |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
X |
Arrhenatherum elatius |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
Bromus catharticus |
|
|
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
Bromus sitchensis |
|
|
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
Cynodon dactylon |
|
X |
|
X |
|
|
X |
X |
|
X |
|
X |
Dactylis glomerata |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Festuca arundinacea |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
x Festulolium |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Lolium x boucheanum |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Phalaris aquatica |
|
|
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
Phleum nodosum |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Phleum pratense |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Poa annua |
|
|
|
X |
|
|
|
|
X |
X |
|
|
Poa nemoralis |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
Poa palustris |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
Poa trivialis |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Trisetum flavescens |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
X |
|
X |
Galega orientalis |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
Hedysarum coronarium |
|
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
|
X |
|
X |
Lotus corniculatus |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
Lupinus albus |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
Lupinus angustifolius |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
Lupinus luteus |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
Medicago lupulina |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
|
|
|
Medicago x varia |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Onobrychis viciifolia |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
Trifolium alexandrinum |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
X |
Trifolium hybridum |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Trifolium incarnatum |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
|
|
X |
Trifolium repens |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Trifolium resupinatum |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
|
|
X |
Trigonella foenum-graecum |
|
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
Vicia pannonica |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
X |
|
|
Vicia villosa |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
Brassica napus |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Brassica oleracea |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Phacelia tanacetifolia |
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
X |
Raphanus sativus |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
II daļa – Direktīva 66/402/EEK
|
CZ |
DK |
DE |
EE |
IE |
FR |
LV |
LT |
MT |
NL |
PL |
UK |
Avena strigosa |
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
X |
Oryza sativa |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
Phalaris canariensis |
|
|
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
X |
Sorghum bicolor |
|
X |
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
X |
X |
Sorghum sudanense |
|
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
Sorghum bicolor x Sorghum sudanense |
|
X |
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
X |
X |
Triticum spelta |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
|
|
Zea mays |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
III daļa – Direktīva 68/193/EEK
|
DK |
EE |
IE |
LV |
LT |
NL |
PL |
FI |
SE |
UK |
Vitis |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
IV daļa – Direktīva 1999/105/EK
|
DK |
EE |
LT |
MT |
SI |
Abies alba |
|
X |
X |
X |
|
Abies cephalonica |
X |
X |
X |
X |
|
Abies grandis |
|
X |
X |
X |
|
Abies pinsapo |
X |
X |
X |
X |
X |
Acer platanoides |
|
|
|
X |
|
Acer pseudoplatanus |
|
X |
X |
X |
|
Alnus glutinosa |
|
|
|
X |
|
Alnus incana |
|
|
|
X |
|
Betula pendula |
|
|
|
X |
|
Betula pubescens |
|
|
|
X |
|
Carpinus betulus |
|
X |
|
X |
|
Castanea sativa |
X |
X |
X |
|
|
Cedrus atlantica |
X |
X |
X |
X |
X |
Cedrus libani |
X |
X |
X |
X |
X |
Fagus sylvatica |
|
X |
|
X |
|
Fraxinus angustifolia |
X |
X |
X |
|
|
Fraxinus excelsior |
|
|
|
X |
|
Larix decidua |
|
|
|
X |
|
Larix x eurolepis |
|
|
|
X |
|
Larix kaempferi |
|
|
|
X |
|
Larix sibirica |
X |
|
X |
X |
X |
Picea abies |
|
|
|
X |
|
Picea sitchensis |
|
X |
X |
X |
X |
Pinus brutia |
X |
X |
X |
|
X |
Pinus canariensis |
X |
X |
X |
|
X |
Pinus cembra |
X |
X |
X |
X |
|
Pinus contorta |
|
|
X |
X |
X |
Pinus halepensis |
X |
X |
X |
|
|
Pinus leucodermis |
X |
X |
X |
X |
X |
Pinus nigra |
|
X |
X |
|
|
Pinus pinaster |
X |
X |
X |
|
|
Pinus pinea |
X |
X |
X |
|
|
Pinus radiata |
X |
X |
X |
|
X |
Prunus avium |
|
X |
|
|
|
Pseudotsuga menziesii |
|
|
X |
|
|
Quercus cerris |
X |
X |
X |
|
|
Quercus ilex |
X |
X |
X |
|
|
Quercus petraea |
|
X |
|
X |
|
Quercus pubescens |
X |
X |
X |
X |
|
Quercus rubra |
|
|
|
X |
|
Quercus suber |
X |
X |
X |
|
|
Robinia pseudoacacia |
|
X |
|
|
|
Tilia cordata |
|
|
|
X |
|
Tilia platyphyllos |
|
X |
|
X |
|
V daļa – Direktīva 2002/54/EK
|
CY |
MT |
Beta vulgaris |
X |
X |
VI daļa – Direktīva 2002/55/EK
|
IE |
UK |
Allium cepa – aggregatum group |
|
X |
Allium fistulosum |
|
X |
Allium sativum |
|
X |
Allium schoenoprasum |
|
X |
Anthriscus cerefolium |
X |
X |
Asparagus officinalis |
X |
|
Beta vulgaris |
X |
|
Capsicum annuum |
|
X |
Cichorium intybus |
|
X |
Citrullus lanatus |
X |
X |
Cucurbita maxima |
X |
|
Cynara cardunculus |
X |
X |
Foeniculum vulgare |
|
X |
Rheum rhabarbarum |
|
X |
Scorzonera hispanica |
X |
X |
Solanum melongena |
|
X |
Valerianella locusta |
X |
X |
VII daļa – Direktīva 2002/57/EK
|
CZ |
DK |
DE |
EE |
IE |
FR |
CY |
LV |
LT |
MT |
NL |
PL |
UK |
Arachis hypogaea |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
Brassica rapa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Brassica juncea |
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
X |
|
|
|
Brassica napus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Brassica nigra |
|
|
|
X |
X |
|
|
X |
|
X |
|
X |
|
Cannabis sativa |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
|
|
Carthamus tinctorius |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
|
X |
|
X |
X |
Carum carvii |
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
|
X |
|
|
X |
Gossypium spp. |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
Helianthus annuus |
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
|
X |
|
|
|
Linum usitatissimum |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
Papaver somniferum |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
|
X |
Sinapis alba |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
X |
|
|
|
Glycine max |
|
X |
|
|
X |
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
10.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 292/65 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 9. novembris)
par anketu dalībvalstu ziņojumiem attiecībā uz to, kā izpilda Padomes Direktīvu 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisiju ierobežošanu no organiskajiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās laikā no 2011. līdz 2013. gadam
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7591)
(2010/681/ES)
EIROPAS KOMISIJA
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 11. marta Direktīvu 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisiju ierobežošanu no organiskajiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (1) un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,
ņemot vērā Padomes 1991. gada 23. decembra Direktīvu 91/692/EEK, ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi (2),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Direktīvas 1999/13/EK 11. panta 1. punktu dalībvalstīm ir pienākums sagatavot ziņojumus par minētās direktīvas izpildi, pamatojoties uz anketu vai formu, ko Komisija sagatavojusi atbilstīgi Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā paredzētajai procedūrai. |
(2) |
Par minētās direktīvas izpildi laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim dalībvalstis ir sagatavojušas ziņojumus saskaņā ar Komisijas 2002. gada 27. jūnija Lēmumu 2002/529/EK par dalībvalstu ziņojumu anketu attiecībā uz to, kā īsteno Direktīvu 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (3). |
(3) |
Par minētās direktīvas izpildi laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim dalībvalstis ir sagatavojušas ziņojumus saskaņā ar Komisijas 2006. gada 20. jūlija Lēmumu 2006/534/EK par anketu dalībvalstu ziņojumiem par Direktīvas 1999/13/EK izpildi laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam (4). |
(4) |
Par minētās direktīvas izpildi laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim dalībvalstīm vēlākais līdz 2011. gada 30. septembrim jāsagatavo ziņojums saskaņā ar Komisijas 2007. gada 26. jūlija Lēmumu 2007/531/EK attiecībā uz anketu dalībvalstu ziņojumiem par to, kā izpilda Direktīvu 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisiju ierobežošanu no organiskajiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam (5). |
(5) |
Ceturtajā ziņojumā jāaptver laikposms no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantu izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ziņojumu sagatavošanai par laiku no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, kuri jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Direktīvas 1999/13/EK 11. panta 1. punktu, dalībvalstis izmanto anketu šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
(1) OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.
(2) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.
(3) OV L 172, 2.7.2002., 57. lpp.
(4) OV L 213, 3.8.2006., 4. lpp.
(5) OV L 195, 27.7.2007., 47. lpp.
PIELIKUMS
Anketa par to, kā izpilda Direktīvu 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās laikā no 2011. līdz 2013. gadam
1. Vispārīgs apraksts
Norādīt attiecīgas izmaiņas, kas valsts tiesību aktos pārskata periodā izdarītas attiecībā uz Direktīvu 1999/13/EK.
2. Iekārtas, uz kurām attiecas direktīva
2.1. |
Par katru no II.A pielikuma 1. daļā un II.A pielikuma 2. daļā minētajām 20 darbībām norādīt to iekārtu skaitu 2013. gada 31. decembrī, uz kurām attiecas Direktīva 1999/13/EK un kuras ietilpst šādās kategorijās:
|
2.2. |
Par katru no II.A pielikuma 1. daļā un II.A pielikuma 2. daļā minētajām 20 darbībām norādīt to iekārtu skaitu, uz kurām attiecas Direktīva 1999/13/EK un kuras ietilpst šādās kategorijās:
|
2.3. |
Aprakstīt, kā saskaņā ar Direktīvas 1999/13/EK 12. panta 1. un 2. punktu atļauto un reģistrēto iekārtu saraksts un to emisiju monitoringa rezultāti tiek darīti pieejami sabiedrībai. Ja šī informācija publiski pieejama internetā, lūdzu norādīt URL. Ja tā nav, lūdzu sniegt ziņas par kontaktpunktu, kurā var pieprasīt šādu informāciju. |
3. Aizstāšana
Par katru no II.A pielikuma 1. daļā un II.A pielikuma 2. daļā minētajām 20 darbībām norādīt, kuras no turpmāk minētajām vielām vai maisījumiem 2013. gada 31. decembrī joprojām tiek lietotas un kāds ir izmantotais (aptuvenais) daudzums (t/gadā): vielas vai maisījumi, kas to satura dēļ gaistošajos organiskajos savienojumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu klasificēti kā kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai sistēmai toksiski un kuriem ir piešķirti vai jāpiešķir bīstamības apzīmējumi H340, H350, H350i, H360D vai H360F vai riska frāzes R45, R46, R49, R60 vai R61.
Ja šāda informācija ir pieejama, norādīt vielas ar IUPAC nosaukumu un CAS numuru, bet maisījumiem izmantot vienu tehnisko nosaukumu un norādīt, kādas attiecīgās vielas ir to sastāvā.
Norādīt arī vielas, kuras tiek izmantotas par iepriekšminēto vielu un maisījumu aizstājējiem (nav obligāti).
4. Monitorings
Par katru no II.A pielikuma 1. daļā un II.A pielikuma 2. daļā minētajām 20 darbībām norādīt iekārtu skaitu 2012. gadā, kurām atbilstoši Direktīvas 1999/13/EK 8. panta 2. punktam prasību izpildes kontrolei tiek veikts nepārtraukts monitorings.
5. Atbilstība
Par katru no II.A pielikuma 1. daļā un II.A pielikuma 2. daļā minētajām 20 darbībām norādīt šādus 2012. gada datus:
— |
Direktīvas 1999/13/EK prasības pārkāpušo operatoru skaits:
|
— |
iekārtu skaits, kurām kompetentās iestādes ir apturējušas vai atsaukušas atļauju neatbilstības gadījumā, kā paredzēts Direktīvas 1999/13/EK 10. panta b) punktā. |
6. Emisijas
Par katru no II.A pielikuma 1. daļā un II.A pielikuma 2. daļā minētajām 20 darbībām norādīt GOS emisiju apjomu tonnās 2012. gadā. Norādīt, vai šis ziņojumā norādītais skaitlis ir noteikts pēc mērījumu, precīzu un/vai aptuvenu aprēķinu datiem.
7. Ja iespējams, norādīt:
— |
Direktīvas 1999/13/EK ieviešanā un izpildē iesaistītā (valsts, reģionālajās un vietējās varas iestādēs strādājošā) personāla skaits (nav obligāti), |
— |
ar to saistītās kopējās izmaksas (EUR gadā) šīm iestādēm (nav obligāti). |
8. Citas piezīmes