23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/1

(1)

Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, kas tika pārdēvēta par Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (turpmāk “Barselonas konvencija”), Padome Eiropas Kopienas vārdā noslēdza ar Lēmumu 77/585/EEK (1) un Lēmumu 1999/802/EK (2).

(2)

Saskaņā ar Barselonas konvencijas 4. panta 3. punkta e) apakšpunktu Līgumslēdzējas puses sekmē kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, ņemot vērā ekoloģiski un ainaviski nozīmīgu teritoriju aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā par kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības īstenošanu Eiropā (3) un jo īpaši tā V nodaļā dalībvalstis ir aicinātas saskaņā ar spēkā esošajām konvencijām kopīgi ar kaimiņvalstīm (tostarp tām, kas nav ES dalībvalstis), kas atrodas vienas reģionālās jūras krastos, īstenot kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību.

(4)

Eiropas Savienība veicina integrētu pārvaldību plašākā mērogā, izmantojot horizontālos instrumentus, tostarp vides aizsardzības jomā, un šim nolūkam ar pētniecības programmu palīdzību veidojot pārliecinošu zinātnisko bāzi. Tātad šie pasākumi ir noderīgi kompleksā piekrastes teritoriju pārvaldībā.

(5)

Kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība ir ES integrētās jūrniecības politikas elements, kuru Eiropadome apstiprināja 2007. gada 13. un 14. decembrī Lisabonā organizētajā sanāksmē un kas detalizēti aprakstīta Komisijas paziņojumā “Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā”, un kuru 2009. gada 16. novembra secinājumos par integrēto jūrniecības politiku atzinīgi novērtēja Vispārējo lietu padome.

(6)

Ar 2008. gada 4. decembra Lēmumu 2009/89/EK (4) Padome Eiropas Kopienas vārdā parakstīja Barselonas konvencijas Protokolu par kompleksu piekrastes zonas pārvaldību Vidusjūras reģionā (turpmāk “ICZM protokols”), ņemot vērā ICZM protokola noslēgšanu vēlāk.

(7)

Pēc tam, kad 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība informēja Spānijas valdību par to, ka Eiropas Savienība ir Eiropas Kopienas aizstājēja un pēctece.

(8)

Vidusjūras piekrastes teritorijās joprojām vērojams liels vides ietekmējums un piekrastes resursu degradācija. ICZM protokols ir pamatdokuments, kas dos iespēju rosināt saskaņotāku un integrētāku pieeju, iesaistot ieinteresētās aprindas no publiskā un privātā sektora, tostarp pilsonisko sabiedrību un uzņēmējus. Šāda visaptveroša pieeja, kura balstīta uz labākajiem pieejamajiem zinātnisko pētījumu rezultātiem un atziņām, ir vajadzīga, lai minētās problēmas risinātu efektīvāk un panāktu Vidusjūras piekrastes teritoriju ilgtspējīgāku attīstību.

(9)

ICZM protokolā ietverts plašs noteikumu klāsts, kas būs jāīsteno dažādos administratīvos līmeņos, ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Lai gan Eiropas Savienībai būtu jādarbojas tā, lai tiktu atbalstīta kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība, ņemot vērā to, ka lielākajai daļai vides problēmu, cita starpā, ir pārrobežu raksturs, tieši dalībvalstis un to attiecīgās kompetentās iestādes būs atbildīgas par protokolā paredzētu konkrētu un sīki izstrādātu pasākumu sagatavošanu un īstenošanu piekrastes teritorijās, piemēram, neapbūvējamu zonu noteikšanu.

(10)

ICZM protokols būtu jāapstiprina,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/3

(1)

Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (2) attiecībā uz šīm precēm noteikti veterinārās sertifikācijas noteikumi. Minētajos noteikumos ņemts vērā, vai atkarībā no Ņūkāslas slimības statusa minētajās trešās valstīs, teritorijās, zonās vai nodalījumos ir vai nav nepieciešams noteikt papildu garantijas vai īpašus nosacījumus.

(2)

Regulā (EK) Nr. 798/2008 arī paredzēti nosacījumi, lai noteiktu, vai trešo valsti, teritoriju, zonu vai nodalījumu var vai nevar uzskatīt par Ņūkāslas slimības neskartu. Viens no šiem kritērijiem ir, ka nav veikta vakcinācija pret Ņūkāslas slimību, izmantojot tādas vakcīnas, kas neatbilst minētās regulas VI pielikuma I daļā izklāstītajiem apstiprināto Ņūkāslas slimības vakcīnu kritērijiem. Minētā pielikuma II daļas 2. punktā noteikti īpaši Ņūkāslas slimības vakcīnu kritēriji, tostarp attiecībā uz inaktivētām vakcīnām.

(3)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatā sauszemes dzīvniekiem (OIE rokasgrāmata) noteiktas prasības attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimību, tostarp drošuma pārbaudes dažādos ražošanas procesa posmos.

(4)

Lai aizsargātu mājputnu veselības statusu Savienībā un atvieglotu mājputnu un mājputnu gaļas tirdzniecību, ir lietderīgi, ka, nosakot prasības attiecībā uz Ņūkāslas slimības vakcīnām un to izmantošanu trešās valstīs, no kurām mājputni un mājputnu gaļa var būt importēta, tiek ņemtas vērā OIE rokasgrāmatā paredzētās prasības attiecībā uz šādam vakcīnām.

(5)

Šajā nolūkā Ņūkāslas slimības apstiprināto vakcīnu vispārīgajos kritērijos, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 798/2008 VI pielikuma I daļā, ir jābūt atsaucei uz OIE rokasgrāmatā minētajām prasībām, kuras jāsaglabā kā dinamiska atsauce, kas jāņem vērā, rokasgrāmatu regulāri atjauninot saskaņā ar jaunākajām zinātnes attīstības tendencēm.

(6)

Turklāt, ņemot vērā tehnikas attīstību, kas saistīta ar vakcīnu ražošanu pret Ņūkāslas slimību, jo īpaši attiecībā uz inaktivācijas tehnikām, kā arī attiecībā uz OIE rokasgrāmatā paredzētajām prasībām, ir jāsvītro Regulas (EK) Nr. 798/2008 VI pielikuma II daļas 2. punktā noteiktais īpašais kritērijs attiecībā uz inaktivētām Ņūkāslas slimības vakcīnām.

(7)

Ir jāgroza konkrēti Regulas (EK) Nr. 798/2008 VII pielikumā paredzētie noteikumi attiecībā uz mājputnu gaļu un regulas I pielikumā noteiktais atbilstošais veterinārā sertifikāta paraugs mājputnu gaļai (POU), lai ņemtu vērā minētās regulas VI pielikumā izdarītos grozījumus.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 798/2008.

(9)

Ir lietderīgi noteikt šīs regulas piemērošanas datumu, lai to saskaņotu ar piemērošanas datumu Komisijas Lēmumam 93/152/EEK (3), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2010/633/ES (4), ar ko ievieš attiecīgus grozījumus attiecībā uz kritērijiem inaktivētajām vakcīnām pret Ņūkāslas slimību.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/10

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un dažos konkrētos gadījumos uz to eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā ir ietverts to ātrās noteikšanas testu saraksts, ko izmanto govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) uzraudzībai liellopiem un TSE uzraudzībai aitām un kazām.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2009. gada 18. decembrī un 2010. gada 29. aprīlī publicēja divus zinātniskus atzinumus par apstiprināto TSE ātrās noteikšanas testu analītisko jutību. Minētie atzinumi balstījās uz Eiropas Savienības references laboratorijas (EURL) veiktajiem TSE pētījumiem. EURL pētījumu nolūks bija izvērtēt visu patlaban apstiprināto TSE ātrās noteikšanas testu analītisko jutību, lai sniegtu uzticamus datus par analītisko jutību un izvērtētu katru testu, pārbaudot to pašu paraugu kopumus uz trim galvenajiem atgremotāju TSE tipiem: GSE, klasisku skrepi un atipisku skrepi slimību.

(4)

Kas attiecas uz skrepi slimību, EFSA2009. gada 18. decembrī publicētajā atzinumā secināja, ka testos Enfer TSE v2, Enfer TSE v3, Prionics®-Check LIA SR un Prionics®-WB Check Western SR var neuzrādīties atipiskas skrepi slimības gadījumi, kurus ar citiem apstiprinātiem testiem varētu noteikt, un atbilstoši EFSA protokolam par ātrās pēcnāves TSE noteikšanas testu izvērtēšanu maziem atgremotājiem (EFSA, 2007b) tos nevar ieteikt izmantošanai TSE uzraudzībai minētajā jomā. Attiecīgi šīs metodes vairs nevar iekļaut Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā minēto ātrās noteikšanas testu sarakstā, ko izmanto TSE uzraudzībai aitām un kazām.

(5)

Idexx laboratorijas 2009. gada 2. jūlijā informēja Komisiju, ka viņu kombinētais tests IDEXX HerdChek BSE-Scrapie Antigen Test Kit, EIA, kurš tika izstrādāts gan TSE uzraudzībai maziem atgremotājiem, gan GSE uzraudzībai liellopiem, nav bijis iekļauts ātrās noteikšanas testu sarakstā, ko izmanto GSE uzraudzībai Savienībā, lai gan EURL to šajā nolūkā bija oficiāli apstiprinājusi. Tādēļ tas jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā GSE uzraudzībai minēto ātrās noteikšanas testu sarakstā.

(6)

Ar šo regulu noteiktos grozījumus praktisku iemeslu dēļ piemēro no 2011. gada 1. janvāra, jo dalībvalstīm nepieciešams pietiekami daudz laika, lai saskaņotu izmantotās TSE uzraudzības procedūras aitām un kazām ar jauno ātrās noteikšanas testu sarakstu.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikums.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/13

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija nav tām piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kas turpmāk minēta kā “iestāde”.

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas iestādei ir nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija par šo pieteikumu un jāsniedz atzinums par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisijai ir jālemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu.

(5)

Divi šajā regulā minētie atzinumi ir saistīti ar pieteikumiem slimības riska samazināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un trīs atzinumi ir saistīti ar pieteikumiem par veselīguma norādēm attiecībā uz bērnu attīstību un veselību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(6)

Pēc tam, kad uzņēmums Association de la Transformation Laitière Française (ATLA) iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar joda ietekmi uz normālu bērna augšanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2008-324) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Jods ir nepieciešams normālai bērna augšanai”.

(7)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 20. novembrī, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp joda lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(8)

Pēc tam, kad uzņēmums Association de la Transformation Laitière Française (ATLA) iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar dzelzs ietekmi uz bērna kognitīvo attīstību (jautājums Nr. EFSA-Q-2008-325) (3). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Dzelzs ir nepieciešama bērna kognitīvajai attīstībai”.

(9)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 20. novembrī, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp dzelzs lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 4. punktā ir noteikts, ka, ja atzinums ir labvēlīgs attiecībā uz atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei, tajā jāiekļauj konkrētas ziņas. Attiecīgi šīm ziņām jābūt minētām šīs regulas I pielikumā attiecībā uz atļautajām veselīguma norādēm, un vajadzības gadījumā tajās jāiekļauj pārskatītais norāžu formulējums, īpašie norāžu lietošanas nosacījumi un attiecīgā gadījumā – pārtikas produkta lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 noteikumiem un atbilstoši iestādes atzinumiem.

(11)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes būtu patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam, un saistībā ar iepriekš minēto tiek ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad norāžu formulējums patērētājiem nozīmē to pašu, ko veselīguma norāde, par kuru jau ir izsniegta atļauja, jo tas liecina, ka pastāv tāda pati saikne, kāda ir starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību, uz to jāattiecina tādi paši lietošanas nosacījumi, kā minēts I pielikumā.

(12)

Pēc tam, kad uzņēmums GP International Holding B.V. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar OPC PremiumTM ietekmi uz holesterīna līmeņa samazināšanu asinīs (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00454) (4). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Ir pierādīts, ka OPC samazina holesterīna līmeni asinīs, un tādēļ tā lietošana var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku”.

(13)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 26. oktobrī, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp OPC PremiumTM lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, tai nevar piešķirt atļauju.

(14)

Pēc tam, kad uzņēmums Valosun A.S. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar Uroval® ietekmi uz urīnceļu infekcijām (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00600) (5). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Dzērveņu ekstrakts un D-mannoze, kas ir galvenās aktīvās uztura bagātinātāja Uroval® sastāvdaļas, samazina kaitīgo baktēriju pieķeršanos urīnpūšļa sieniņām. Kaitīgo baktēriju pieķeršanās urīnpūšļa sieniņām ir galvenais riska faktors, kas izraisa urīnceļu infekcijas”.

(15)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 22. decembrī, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp Uroval® lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, tai nevar piešķirt atļauju.

(16)

Pēc tam, kad uzņēmums Töpfer GmbH iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar bifidobaktēriju kombinācijas (Bifidobacterium bifidum, Bifidobacterium breve, Bifidobacterium infantis, Bifidobacterium longum) ietekmi uz iespējami patogēnu kuņģa–zarnu trakta mikroorganismu vairošanos (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00224) (6). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Probiotiskās bifidobaktērijas sekmē veselīgas kuņģa–zarnu trakta mikrofloras veidošanos, kas līdzinās ar krūti barota bērna kuņģa–zarnu trakta mikroflorai”.

(17)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 22. decembrī, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp bifidobaktēriju kombinācijas lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, tai nevar piešķirt atļauju.

(18)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzējiem un sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi pret tiem iebildumus,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/18

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija nav tām piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) (“iestāde”).

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas iestādei ir nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija un jāsniedz atzinums par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisijai ir jālemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu.

(5)

Pēc tam, kad uzņēmums Rudolf Wild GmbH & Co. KG2008. gada 10. jūnijā iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar produkta Immune Balance Drink ietekmi uz ķermeņa aizsargspēju stiprināšanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00517) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja cita starpā šādu norādes formulējumu: “Immune Balance Drink aktivizē ķermeņa aizsargspējas”.

(6)

Komisija un dalībvalstis 2009. gada 4. novembrī saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp Immune Balance Drink lietošanu pārtikā un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajiem kritērijiem, tai nevar piešķirt atļauju.

(7)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzēja un no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 28. panta 5. punktā paredzētie pārejas pasākumi uz minētās regulas 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām veselīguma norādēm attiecas tikai tad, ja tās atbilst minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem, tostarp atbilst minētajai regulai. Iestāde secināja, ka šajā regulā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, jo nav noteikta cēloņsakarība starp attiecīgā produkta lietošanu pārtikā un norādīto ietekmi, līdz ar to šai veselīguma norādei nav piemērojams minētās regulas 28. panta 5. punktā paredzētais pārejas periods. Tāpēc jānosaka sešu mēnešu pārejas periods, lai uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, varētu pielāgoties šajā regulā paredzētajām prasībām.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi pret tiem iebildumus,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/20

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/22

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji (3), ir noteikts saraksts, kurā iekļautas pārtikas piedevas, ko drīkst lietot Eiropas Savienībā, un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Pārtikas piedevu jomā pēc Direktīvas 95/2/EK pieņemšanas ir notikušas tehniskas pārmaiņas. Minētā direktīva jāpielāgo atbilstoši šīm pārmaiņām.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 31. pantu, līdz Savienības pārtikas piedevu sarakstu izstrādes pabeigšanai, kā noteikts minētās regulas 30. pantā, Direktīvas 95/2/EK pielikumus vajadzības gadījumā groza ar Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(4)

Saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK pašlaik dažādiem lietošanas veidiem ir atļauti šādi stabilizatori: agars (E 406), karagināns (E 407), baltās akācijas sveķi (E 410), guāras sveķi (E 412), ksantānsveķi (E 415), pektīni (E 440), celuloze (E 460), karboksimetilceluloze (E 466), oksidēta ciete (E 1404), monocietes fosfāts (E 1410), dicietes fosfāts (E 1412), fosfatētas dicietes fosfāts (E 1413), acetilētas dicietes fosfāts (E 1414), acetilēta ciete (E 1420), acetilētas dicietes adipināts (E 1422), hidroksipropilciete (E 1440), hidroksipropildicietes fosfāts (E 1442), cietes nātrija oktenilsukcināts (E 1450), acetilēta oksidēta ciete (E 1451) un taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi (E 471). Pārtikas zinātniskā komiteja (turpmāk PZK) noteica šīm pārtikas piedevām “nenoteiktu” pieļaujamo diennakts devu (PDD), un tāpēc tās nerada nekādu apdraudējumu patērētāju veselībai. Tehnoloģiski nepieciešams paplašināt minēto piedevu lietošanu, tās izmantojot nearomatizētiem dzīvi raudzētiem krējuma produktiem un aizstājējproduktiem ar tauku saturu, kas ir mazāks par 20 %, lai nodrošinātu emulsijas stabilitāti un viendabīgumu. Šāds lietojums būtu izdevīgs patērētājam, dodot iespēju izvēlēties fermentētus krējuma produktus ar samazinātu tauku daudzumu, kuriem ir līdzīgas īpašības kā parastam produktam. Tādēļ ir lietderīgi atļaut minēto papildu lietošanu.

(5)

Pārtikas zinātniskā komiteja 1990. gadā novērtēja nātrija un kālija laktātu (E 325 un E 326), kālija acetātu (E 261), nātrija acetātu (E 262i) un nātrija hidrogēnacetātu (E 262ii) un nonāca pie secinājuma, ka visas šīs vielas dabiskā veidā atrodas pārtikas sastāvdaļās, un uzņemtā deva no minētajām vielām ir novērtēta kā šķietami maznozīmīga, salīdzinot ar uzņemšanu no dabiskiem avotiem. Tāpēc tās visas iekļautas PDD grupā “nav noteikts”. Līdz ar to šīs pārtikas piedevas parasti atļauj izmantot visos pārtikas produktos, izņemot Direktīvas 95/2/EK 2. panta 3. punktā minētos produktus. Tiek ierosināts paplašināt šo pārtikas piedevu lietošanu, tās izmantojot iepakotos svaigas maltās gaļas izstrādājumos, lai kontrolētu mikrobiālo patogēnu vairošanos, piemēram, Listeria, E. coli O157. Pamatojoties uz šo tehnoloģisko pamatojumu un ņemot vērā to, ka šāda veida lietošana nerada bažas par drošumu, ir lietderīgi atļaut šo pārtikas piedevu papildu lietošanu iepakotos svaigas maltās gaļas izstrādājumos.

(6)

Pašlaik sorbāti (E 200, E 202, E 203) un benzoāti (E 210, E 211, E 212, E 213) kā pārtikas piedevas ir atļauti saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK. Šīs pārtikas piedevas tiek ierosināts lietot papildus kā konservantus zivju produktu analogos, kas gatavoti uz aļģu bāzes (kaviāra analogos, kas gatavoti no aļģēm), papildinot dažādus pārtikas veidus, lai novērstu pelējumu un raugu attīstību un mikotoksīnu veidošanos. Minētajiem sāļiem noteiktās PDD ir attiecīgi 0-25 mg/kg ķermeņa svara un 0-5 mg/kg ķermeņa svara. Pieļaujot sliktāko iespējamo scenāriju, kad minētās vielas tiek lietotas maksimālajā koncentrācijā, aplēstā uzņemtā deva ir ļoti zema, salīdzinot ar PDD. Iedarbība uz patērētāju minētās lietošanas rezultātā nerada bažas attiecībā uz drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut sorbātu un benzoātu papildu lietošanu zivju produktu analogos, kas gatavoti uz aļģu bāzes, ņemot vērā tehnoloģisko pamatojumu un to, ka šis jaunais produkts ieņem nišu tirgū.

(7)

Sorbātu (E 200, E 202, E 203) un benzoātu (E 210, E 211, E 212, E 213) lietošana ir pieprasīta tiem alus veidiem mucās, kam pievienots vairāk nekā 0,5 % fermentējamo cukuru un/vai augļu sulu vai koncentrātu un ko izlej tieši no mucas. Minētie alus veidi mucās var ilgi atrasties saskarē ar alus krānu. Tā kā savienojumu starp mucu un krānu nevar veikt sterilos apstākļos, ir iespējams mucas mikrobioloģisks piesārņojums. Šī problēma attiecas uz alus veidiem, kuru sastāvā vēl ir fermentējamie cukuri, jo tas var veicināt kaitīgu mikroorganismu veidošanos. Tādēļ tiek pieprasīta antibakteriālo līdzekļu lietošana attiecībā uz izlejamo alu mucās, kuram pievienoti fermentējamie cukuri un/vai augļu sulas vai koncentrāti. Vērtējot uzņemto devu, šādu augļu izlejamo alu patēriņš ir neliels, un aplēses par uzņemto sorbātu un benzoātu devām, pamatojoties uz “sliktāko iespējamo scenāriju”, liecina, ka tām būtu jābūt mazākām par attiecīgajām PDD. Tāpēc ir lietderīgi atļaut sorbātu un benzoātu papildu lietošanu tādiem alus veidiem mucās, kuru sastāvā ir vairāk nekā 0,5 % fermentējamo cukuru un/vai augļu sulu vai koncentrātu.

(8)

Lai novērstu pelējumu veidošanos uz citrusaugļiem, ir atļauta to apstrāde pēc ražas novākšanas ar pesticīdiem, piemēram, imazalilu un tiabendazolu. Sorbātus (E 200, E 202, E 203) var izmantot, lai citrusaugļu apstrādē daļēji vai pilnīgi aizstātu minētos pesticīdus. Ar sorbātiem var apstrādāt nemizotu citrusaugļu virsmu, izmantojot šādus atļautus vaskus: bišu vasks, kandelilvasks, karnaubvasks, šellaka (attiecīgi E 901, E 902, E 903 un E 904). Iedarbība uz patērētāju šo piedevu lietošanas rezultātā nerada bažas attiecībā uz drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut to papildu lietošanu.

(9)

Patērētāji var izvēlēties papildināt dažu uzturvielu uzņemšanu ar uztura bagātinātājiem. Šajā nolūkā uztura bagātinātājiem var pievienot A vitamīnu un A un D vitamīna kombinācijas, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (4). Drošības nolūkā A vitamīnam un A un D vitamīna kombinācijām jābūt ietvertām preparātos, kam var būt nepieciešams palielināts mitrums un augsta temperatūra, cietes un cukuru klātbūtnē. Šāda pārstrāde var izraisīt mikroorganismu attīstību. Lai novērstu šo mikroorganismu veidošanos, sorbātu (E 200, E 202, E 203) un benzoātu (E 210, E 211, E 212 un E 213) pievienošana A vitamīnā un A un D vitamīna kombinācijās jāatļauj tad, ja tos izmanto sausa veida uztura bagātinātājos.

(10)

Sēra dioksīds un sulfīti (E 220, E 221, E 222, E 223, E 224, E 226, E 227, E 228) ir pārtikas piedevas, kas atļautas saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK un kuras galvenokārt izmanto kā antibakteriālus līdzekļus un ķīmiskās bojāšanās kontrolei. Mūsdienās svaigu augļu pārvadāšana ir kļuvusi ļoti izplatīta, jo īpaši, izmantojot jūras pārvadājumus. Šādi pārvadājumi var ilgt vairākas nedēļas. Sēra dioksīda un sulfītu lietošana aizsargās svaigas vairogu zilenes no sēnīšu veidošanās. Jāatļauj sēra dioksīda un sulfītu papildu lietošana, lai palīdzētu aizsargāt svaigas vairogu zilenes no sēnīšu veidošanās, ņemot vērā, ka šim produktam varētu būt tirgus niša. Ņemot vērā arī svarīgus tehnoloģiskus iemeslus šo jauno atļauju iekļaušanai, nepieciešamību atvieglot vispasaules tirdzniecību, kā arī uzņemtās sēra un sulfītu devas niecīgo ietekmi, ir lietderīgi atļaut sēra dioksīda papildu lietošanu vairogu zilenēm šīs direktīvas pielikumā norādītajā koncentrācijā.

(11)

Kanēļa standziņu (tikai Cinnamomum ceylanicum), kas pazīstamas arī ar nosaukumu “stobriņi”, ražošanai tiek izmantotas svaigas miziņas no kanēļkoka mizas iekšējās daļas. Miziņas ir pakļautas mikrobioloģiskam piesārņojumam un kukaiņu uzbrukumiem, jo īpaši ražotājvalsts tropiskā un mitrā klimata apstākļos. Fumigācija ar sēra dioksīdu ir piemērota apstrāde pret šādu mikrobioloģisku piesārņojumu un kukaiņu uzbrukumiem. PZK 1994. gadā noteica PDD 0-0,7 mg/kg ķermeņa svara un uzskatīja, ka sēra dioksīda un citu sulfītu lietojums jāierobežo, lai samazinātu bīstamu astmatisku reakciju biežumu. Lai gan sēra dioksīda un sulfītu lietošana jāierobežo, šā specifiskā lietojuma rezultātā uzņemtā sēra dioksīda un sulfītu deva ir niecīga. Tādēļ ir lietderīgi atļaut sēra dioksīda un sulfītu (E 220, E 221, E 222, E 223, E 224, E 226, E 227, E 228) papildu lietošanu tikai minētajam īpašajam kanēļa veidam.

(12)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk EFSA) novērtēja informāciju par nizīna lietošanas drošumu šķidru olu papildu pārtikas kategorijā un informāciju par tāda nizīna drošumu, kas ražots pārveidotā ražošanas procesā. EFSA2006. gada 26. janvāra atzinumā (5) apstiprināja iepriekš noteikto PDD 0-0,13 mg/kg nizīnam, kas ražots, izmantojot jaunu ražošanas un ekstrakcijas procesu, kā pamatā ir cukura barotnes fermentācija, kas aizstāj tradicionāli izmantoto piena barotnes fermentāciju. Šajā atzinumā EFSA arī apstiprināja, ka nizīna lietošanai pārtikā nevajadzētu izraisīt antibiotisko rezistenci. Saskaņā ar EFSA sniegto informāciju nav datu, ka bakteriālie mutanti būtu rezistenti pret nizīnu, kas, savukārt, liecinātu par krustenisko rezistenci pret ārstniecībā lietotajām antibiotikām. EFSA uzskatīja, ka tas, iespējams, ir saistīts ar atšķirībām starp ārstniecisko antibiotiku un nizīna antibakteriālās darbības veidiem. Turklāt EFSA2006. gada 20. oktobra atzinumā (6) apliecināja, ka nizīna papildu lietošana pasterizētām šķidrām olām saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem (maksimālā robeža 6,25 mg/l) nerada bažas saistībā ar drošumu, un no tehnoloģiskā viedokļa ir pamatoti pagarināt produkta uzglabāšanas laiku un arī novērst tādu sporas veidojošu sugu vairošanos, kas var saindēt pārtiku, piemēram, Bacillus cereus, kuras var izdzīvot arī pēc pasterizācijas. Tādēļ ir lietderīgi atļaut nizīna papildu lietošanu pasterizētām šķidrām olām.

(13)

Dimetildikarbonāts (DMDC, E 242) ir saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK atļauta pārtikas piedeva, ko izmanto kā konservantu bezalkoholiskajos aromatizētajos dzērienos, bezalkoholiskajos vīnos un tējas šķidrajos koncentrātos. Šai piedevai tika nolemts piešķirt atļauju, pamatojoties uz Pārtikas zinātniskās komitejas 1990. gadā izstrādāto pozitīvo atzinumu, kuru apstiprināja 1996. gadā. Pārtikas zinātniskās komiteja nevarēja noteikt PDD, jo DMDC ātri sadalās oglekļa dioksīdā un metanolā. PZK 2001. gadā tika lūgta izpētīt, vai ir droši lietot DMDC vīnā. Šajā laikā PZK uzskatīja, ka metanola un citu reakcijas produktu, piemēram, metilkarbamāta, veidošanās, kas ir rezultāts DMDC izmantošanai alkoholisku dzērienu un vīna apstrādē, ir tāda pati kā bezalkoholiskajos dzērienos, un pat liels vīna patēriņš neizraisītu nekādu apdraudējumu saistībā ar metanolu un metilkarbamātu. DMDC lietošana tika pieprasīta, lai novērstu bojāšanos, kas notiek fermentēšanās rezultātā sidra, bumbieru vīna, augļu vīna, vīna ar samazinātu alkohola daudzumu, vīnus saturošu dzērienu un visu citu produktu, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (7), noslēgtās un nesterilos apstākļos iepildītās pudelēs. Šie papildu lietojumi nav uzskatāmi par tādiem, kas patērētājiem varētu radīt bažas attiecībā uz drošumu. Turklāt DMDC lietošana var palīdzēt samazināt sēra dioksīda iedarbību. Tādēļ ir lietderīgi atļaut DMDC papildu lietošanu sidrā, bumbieru sidrā, augļu vīnā, vīnā ar samazinātu alkohola daudzumu, vīnus saturošos dzērienos un citos produktos, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91.

(14)

EFSA novērtēja informāciju par rozmarīna ekstraktu lietošanas drošumu, ja tos izmanto kā antioksidantus pārtikas produktos. Rozmarīna ekstrakti ir iegūti no Rosmarinus officinalis L. un satur dažus savienojumus, kuriem ir antioksidantu iedarbība (galvenokārt fenolskābes, flavonoīdus, diterpenoīdus un triterpēnus). Lai gan EFSA rīcībā nebija pietiekamu toksikoloģisko datu par rozmarīna ekstraktiem, lai varētu skaitliski noteikt PDD, EFSA2008. gada 7. marta atzinumā (8) uzskatīja, ka drošības rezerve ir pietiekami liela, lai secinātu, ka ierosināto lietojumu rezultātā radusies uztura iedarbība un lietotie daudzumi nerada bažas par drošumu. Tādēļ rozmarīna ekstraktus var atļaut, ja to lietošanai ir tehnoloģisks pamatojums. Jāatļauj ierosinātā rozmarīna ekstraktu kā antioksidantu lietošana, un rozmarīna ekstraktiem jāpiešķir numurs E 392.

(15)

Sūkalas ir siera ražošanas blakusprodukts. Daži sūkalu proteīnus saturoši dzērieni ir izstrādāti, lai nodrošinātu uzturu, kura sastāvā ir pietiekoši daudz proteīnu. Lai saglabātu proteīnus suspensijas veidā šādu dzērienu karsēšanas laikā, tajos jābūt lielākam fosfātu daudzumam nekā parastos bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos. Fosfātu lietošana jāatļauj sūkalu proteīnos, kuri ir sportistu dzērienu sastāvā.

(16)

Pašlaik bišu vasku (E 901) ir atļauts lietot kā glazētājvielu nelieliem konditorejas izstrādājumiem, kas glazēti ar šokolādi. Šī atļauja neattiecas uz saldējuma vafelēm, kas nav glazētas ar šokolādi. Papildus tam, ka bišu vasku var uzskatīt par šokolādes alternatīvu iepakotām saldējuma vafelēm, vafeļu glazēšana ar bišu vasku var novērst ūdens iekļūšanu vafelēs un nodrošināt to kraukšķīgumu, kā arī pagarināt produkta uzglabāšanas ilgumu, un tādēļ tiek uzskatīta par tehnoloģiski pamatotu. Tādēļ bišu vasks ir jāatļauj kā glazētājviela, lai pilnībā vai daļēji aizstātu šokolādes iekšējo slāni iepakotās vafelēs, kurās iepildīts saldējums.

(17)

EFSA novērtēja informāciju par bišu vaska lietošanas drošumu, izskatot tā papildu lietošanu kā aromatizētāju nesējvielu bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos. Lai gan pieejamie dati par bišu vasku nebija pietiekami, lai varētu noteikt PDD, EFSA secināja, ka bišu vaska nelielās toksikoloģiskās iedarbības dēļ pastāvošie bišu vaska lietojumi pārtikā un ierosinātais jaunais lietojums nerada bažas par drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut papildus lietot šo bišu vasku kā aromatizētāju nesējvielu bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos.

(18)

Pašlaik trietilcitrāts (E 1505) saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK ir atļauts kā nesējviela aromatizētājos un sausos olu baltumos visā ES teritorijā. PZK 1990. gadā noteica tā PDD 0-20 mg/kg apmērā. Tika ierosināts paplašināt trietilcitrāta lietošanu kā glazētājvielu pārtikas piedevu tabletēm. Trietilcitrāta lietošana varētu palielināt pārklājuma kārtiņas noturību, aizsargājot tableti pret ārējo vidi, kā arī tā palielina produkta atbrīvošanās ilgumu. Saskaņā ar sliktāko iespējamo scenāriju trietilcitrāta uzņemšana no papildu avotiem ir niecīga (0,25 % no PDD), salīdzinot ar pilnu PDD. Tādēļ ir lietderīgi atļaut trietilcitrāta papildu lietošanu kā glazētājvielu pārtikas piedevu tabletēm ES mērogā.

(19)

EFSA novērtēja informāciju par polivinilspirta (PVA) kā plēves apvalka nekaitīgumu uztura bagātinātājos un 2005. gada 5. decembrī publicēja atzinumu (9). EFSA atzina, ka PVA lietošana tādu uztura bagātinātāju apvalkošanā, kuri ir kapsulu un tablešu veidā, nerada bažas. EFSA uzskata, ka, ņemot vērā paredzamos lietošanas nosacījumus, gaidāma maza PVA potenciālā iedarbība uz cilvēku. Informācija liecina, ka, uzņemot PVA orāli, tas tiek minimāli absorbēts. Ņemot vērā sliktāko iepējamo scenāriju, pamatojoties uz kuru EFSA veica riska novērtējumu, maksimālais lietošanas ierobežojums ir noteikts 18 g/kg. Pateicoties polivinilspirta labajām saķeres īpašībām un plēves stingrībai, paredzams, ka šī jaunā pārtikas piedeva iegūs tehnoloģisku nozīmi kā uztura bagātinātāju plēves apvalks, īpaši tādos gadījumos, kuros vajadzīga aizsardzība pret mitrumu un līdz ar to mitruma aizsargīpašības. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šādu lietojumu. Šai jaunajai pārtikas piedevai jāpiešķir E numurs E 1203.

(20)

EFSA novērtēja informāciju par sešu pakāpju polietilēnglikolu (PEG 400, PEG 3000, PEG 3350, PEG 4000, PEG 6000, PEG 8000) kā plēves apvalka lietošanas nekaitīgumu uztura bagātinātāju produktos un 2006. gada 28. novembrī publicēja atzinumu (10). EFSA atzina, ka, ņemot vērā paredzētos lietošanas nosacījumus, šo polietilēnglikola pakāpju kā glazētājvielas lietošana plēves apvalka preparātos, kuri paredzēti uztura bagātinātāju tabletēm un kapsulām, nerada bažas par kaitīgumu. Turklāt EFSA riska novērtējumā ņēma vērā šo PEG papildu iedarbības avotus, lietojot farmaceitiskos produktus, un uzskatīja, ka jau apstiprinātā PEG 6000 kā saldinātāju nesējvielas lietošana, kā arī PEG lietošana materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, var veidot vienīgi nelielu papildu devu. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šādu jaunu lietojumu. Turklāt, ņemot vērā ar PEG 6000 kā saldinātāju nesējvielas nelielo uzņemto daudzumu un tā līdzīgo toksikoloģisko iedarbību salīdzinājumā ar citām PEG pakāpēm (sešiem PEG tika noteikta grupas nepārsniedzamā dienas deva (tolerable daily intake (TDI)), ir lietderīgi arī atļaut lietot EFSA novērtētos PEG kā alternatīvas PEG 6000, kuru izmanto kā saldinātāju nesējvielu. Visiem šiem PEG jāpiešķir E numurs E 1521.

(21)

EFSA novērtēja informāciju par kasijas sveķu kā jaunas pārtikas piedevas, kura darbojas kā recinātājs un biezinātājs, lietošanas nekaitīgumu un 2006. gada 26. septembrī publicēja atzinumu (11). EFSA atzina, ka tāda kasijas sveķu lietošana, kā norādīts nosacījumos, neraisa bažas par kaitīgumu. Lai gan EFSA pieejamos toksikoloģiskos datus par kasijas sveķiem uzskatīja par nepietiekamiem, lai atvasinātu PDD, tā neuzskata, ka pieejamie dati būtu pamats bažām. Jo īpaši EFSA uzsvēra ļoti mazo kasijas sveķu uzsūkšanos un to, ka, kasijas sveķus hidrolizējot, tie sadalītos sastāvdaļās, ko pārstrādātu parastajos vielmaiņas ceļos. Kasijas sveķu izmantošanai ir tehnoloģisks pamatojums, ņemot vērā to sinerģisko recināšanas iedarbību, ja tos pievieno citiem parastajiem pārtikas sveķiem. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šos lietojumus un piešķirt kasijas sveķiem E numuru E 427.

(22)

EFSA novērtēja neotama kā garšas pastiprinātāja nekaitīgumu un 2007. gada 27. septembrī publicēja atzinumu (12). EFSA secināja, ka nav bažu par neotama kaitīgumu, ņemot vērā ierosināto lietojumu “garšas pastiprinātājs”, un noteica PDD 0-2 mg/kg ķermeņa svara/dienā. Tāpēc ir jāatļauj lietot neotamu kā garšas pastiprinātāju.

(23)

EFSA novērtēja informāciju par L-cisteīna (E 920) lietošanas nekaitīgumu pārtikas produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem.EFSA2006. gada 26. septembra atzinumā (13) secināja, ka tā ierosinātā lietošana apstrādātos labības pārtikas produktos un pārtikas produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem (īpaši cepumos), neraisa bažas par kaitīgumu. Zīdaiņu un mazu bērnu cepumos jābūt atbilstošam sastāvam, tostarp kontrolētam cukura un tauku daudzumam. Tomēr cepumi ar mazu tauku saturu ir ļoti trausli; tas var izraisīt nosmakšanas draudus, kad cepumi bērna mutē sadalās gabalos. L-cisteīns ir paredzēts mīklas uzlabošanai, lai kontrolētu galaprodukta tekstūru. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut lietot L-cisteīnu zīdaiņu un mazu bērnu cepumos.

(24)

EFSA novērtēja lietošanas nekaitīgumu fermentu preparātam, kura pamatā ir no liellopiem un/vai cūkām iegūts trombīns un fibrinogēns un kuru izmanto kā pārtikas piedevu, kas paredzēta pārtikas atjaunošanai, un 2005. gada 26. aprīļa atzinumā (14) secināja, ka šī fermentu preparāta lietošana neraisa bažas par kaitīgumu, ja tā sagatavošanu veic atbilstoši atzinumam. Tomēr Eiropas Parlaments 2010. gada 19. maija Rezolūcijā par Komisijas priekšlikumu direktīvai, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji, uzskatīja, ka minētā fermentu preparāta kā pārtikas piedevas, kas paredzēta pārtikas atjaunošanai, iekļaušana Direktīvas 95/2/EK IV pielikumā nav savienojama ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 mērķi un saturu, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 6. panta, jo īpaši 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, vispārējiem kritērijiem.

(25)

Ar Komisijas Lēmumu 2004/374/EK (15) pārtrauca tādu želejas minikapsulu laišanu tirgū un ievešanu, kas satur želeju veidojošas pārtikas piedevas (E 400, E 401, E 402, E 403, E 404, E 405, E 406, E 407, E 407a, E 410, E 412, E 413, E 414, E 415, E 417, E 418), ko iegūst no aļģēm un atsevišķiem sveķiem, jo šie produkti rada nosmakšanas draudus. Direktīva 95/2/EK tika attiecīgi grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/52/EK (16). Tāpēc jāatceļ Komisijas Lēmums 2004/374/EK un tā noteikumi jāiekļauj Direktīvā 95/2/EK.

(26)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/32

(1)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu pilnvaru termiņš beidzās 2010. gada 20. septembrī.

(2)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1), izņemot locekli no Rumānijas, kura kandidatūru Rumānijas valdība nolēma piedāvāt vēlāk.

(3)

Vēstulē, ko Padome saņēma 2010. gada 28. septembrī, Rumānijas valsts iestādes Padomei piedāvāja kandidātu, ko tās ierosina iecelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvā minētajam laikposmam, lai pabeigtu sarakstu atbilstīgi vietu skaitam, kurš Rumānijai piešķirts saskaņā ar Līgumu,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/33

(1)

Komisijas Lēmumā 93/152/EEK (2) noteikti konkrēti noteikumi attiecībā uz vakcīnām, kuras lietojamas pret Ņūkāslas slimību sistemātiskās vakcinācijas programmās.

(2)

Minētajā lēmumā īpaši noteikti kritēriji, kuri jāizpilda attiecībā uz intracerebrālās patogenitātes indeksu (ICPI) saistībā ar Ņūkāslas slimības vīrusu celmu, ko izmanto dzīvās novājinātās un inaktivētās vakcīnās pret šo slimību.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (3), noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz imunoloģiskām veterinārām zālēm, tostarp prasības attiecībā uz drošuma testiem.

(4)

Tādēļ, ņemot vērā tehnikas attīstību saistībā ar vakcīnu ražošanu, jo īpaši attiecībā uz inaktivācijas tehnikām un Direktīvas 2001/82/EK un Eiropas Farmakopejas prasībām, ir lietderīgi svītrot pašlaik Lēmuma 93/152/EEK 1. panta b) punktā paredzēto īpašo prasību, kas attiecas uz inaktivētajām vakcīnām attiecībā uz intracerebrālās patogenitātes indeksu (ICPI) saistībā ar Ņūkāslas slimības vīrusu celmu, ko izmanto minētajās vakcīnās.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 93/152/EEK.

(6)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas datumu, lai to saskaņotu ar piemērošanas datumu Komisijas Regulai (EK) Nr. 798/2008 (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 955/2010 (5), ar ko ievieš attiecīgus grozījumus attiecībā uz kritērijiem inaktivētajām vakcīnām pret Ņūkāslas slimību, ko izmanto trešās valstīs,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/34

(1)

Direktīvas 2003/87/EK 9.a pants paredz – Savienības kvotu kopapjomu koriģē tā, lai tas atspoguļotu kvotas, kas izdotas iekārtām, kuras laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktu bija iekļautas ES emisiju tirdzniecības sistēmā. Savienības kvotu kopapjoms jākoriģē arī attiecībā uz iekārtām, kas veic direktīvas I pielikumā minētās darbības un kas ir iekļautas Savienības sistēmā no 2013. gada vai vēlāk.

(2)

Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9. pantam Komisijas 2010. gada 9. jūlija Lēmumā 2010/384/ES par Kopienas kvotu kopapjomu, ko piešķir saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu 2013. gadam (2), Savienības 2013. gada kvotu absolūtā daudzuma pamatā bija kvotu kopapjoms, ko dalībvalstis piešķīrušas vai gatavojās piešķirt saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam. Tā kā kopš lēmuma pieņemšanas ir parādījusies jauna informācija, tas jāatceļ un jāaizstāj.

(3)

Papildus dalībvalstu pieteikumiem par papildu darbību un gāzu vienpusēju iekļaušanu Savienības sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktu darbības, kas agrāk nebija Savienības sistēmā, tajā tika iekļautas ar Komisijas Lēmumiem C(2008) 7867, C(2009) 3032 un C(2009) 9849. Šā lēmuma nolūkā pieteikumi atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktam jāņem vērā gadījumos, kad Komisija apstiprinājusi to iekļaušanu līdz 2010. gada 31. augustam. Turpmākās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās 2013. gadam saglabāsies iespēja atspoguļot iekļaušanas, ko Komisija apstiprinājusi pēc minētā datuma. Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9.a panta 1. punktam no 2010. gada Savienības kvotu kopapjomu koriģē ar minētās direktīvas 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

(4)

Saskaņā ar 2. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (3), dalībvalstīs stājušies spēkā normatīvie un administratīvie akti, kuri vajadzīgi, lai to iekārtu operatori, kas veic Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētās darbības un kas Savienības sistēmā iekļautas 2013. gadā vai vēlāk, var attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniegt pienācīgi pamatotus un neatkarīgi verificētus emisiju datus. Šādi dati ir vajadzīgi, ja tos ņem vērā Savienības kvotu kopapjoma korekcijā. Dalībvalstīm bija jāiesniedz Komisijai pienācīgi pamatoti emisiju dati līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(5)

Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visām iekārtām, emisiju dati, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai, jākoriģē, ņemot vērā emisiju samazināšanas pienākumu, kāds tiktu paredzēts iekārtām, ko iekļauj Savienības sistēmā no 2013. gada vai vēlāk, ja šīs iekārtas būtu iekļautas sistēmā no 2005. gada. Savienības kvotu kopapjoms no 2010. gada jākoriģē arī atbilstoši direktīvas 9.a panta 2. punktam ar lineāro koeficientu, kas minēts direktīvas 9. pantā. Ja Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, turpmākajās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās saglabāsies iespēja atspoguļot papildu informāciju.

(6)

Gadījumos, kad dalībvalstis ziņojušas par emisijām no iekārtām, kas ražo amonjaku vai nātrija karbonātu un Savienības sistēmā tiks iekļautas tikai no 2013. gada, emisijas, kas kalpoja par pamatu Savienības kvotu kopapjoma korekcijas aprēķinam, kā noteikts šajā lēmumā, tika ņemtas vērā, pieņemot, ka šīs emisijas atspoguļo emisijas Direktīvas 2003/87/EK 3. panta b) punkta nozīmē. Lai nodrošinātu konsekvenci starp Savienības sistēmas kvotu kopajomu un emisijām, par kurām nodotas kvotas, saglabāsies iespēja pārskatīt Savienības kvotu kopapjomu, ja regulā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktu, tiks izmantota cita pieeja.

(7)

Lai novērstu dubultu uzskaiti, Savienības kvotu kopapjoma korekcijā jāņem vērā tikai tās emisijas, kas paziņotas par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām darbībām, ko Savienības sistēmā iekļaus pēc 2013. gada.

(8)

Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 27. pantam dalībvalstis var izslēgt no Savienības sistēmas dažas iekārtas, ja tās paziņo Komisijai par katru no šīm iekārtām ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī un ja Komisija neiebilst. Komisija vēl nav saņēmusi no dalībvalstīm šādus paziņojumus. Saglabāsies iespēja atspoguļot minētos izslēgšanas gadījumus turpmākās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās 2013. gadam.

(9)

Iespējams, būs jāņem vērā papildu informācija par Savienības kvotu kopajoma korekciju atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9. pantam, kā noteikts Lēmumā 2010/384/ES, ja šāda informācija parādīsies. Saglabāsies iespēja atspoguļot šādu papildu informāciju turpmākās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās 2013. gadam.

(10)

Pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama kopš Lēmuma 2010/384/ES pieņemšanas, dalībvalstu piešķirtais gada vidējais kvotu kopapjoms saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, kurš ņemts vērā, aprēķinot Savienības kvotu kopapjomu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9. pantam, ir 2 037 227 209.

(11)

Savienības kvotu absolūtais kopapjoms 2013. gadam, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā, ir 1 930 883 949.

(12)

Attiecībā uz 2013. gadu kvotu apjoms, kas piešķirts par iekārtām, kuras bija iekļautas Savienības sistēmā laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktam, un kas koriģēts ar minētās direktīvas 9. pantā paredzēto lineāro koeficientu, ir 1 328 218.

(13)

Attiecībā uz 2013. gadu kvotu apjoms, kas piešķirts par iekārtām, kuras iekļautas Savienības sistēmā pēc 2013. gada, un kas koriģēts ar minētās direktīvas 9. pantā paredzēto lineāro koeficientu, ir 106 940 715.

(14)

Pamatojoties uz 9. un 9.a pantu, kvotu kopapjoms, ko piešķir, sākot ar 2013. gadu, katru gadu lineāri jāsamazina par 1,74 %, tas ir, 37 435 387 kvotām,

23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/36

(1)

37. pantā ir noteikts, ka katra dalībvalsts sniedz Komisijai vispārīgus datus par visiem plāniem attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu jebkādā formā, lai būtu iespējams noteikt, vai šādu plānu īstenošana varētu radīt ūdens, augsnes vai gaisa telpas radioaktīvu piesārņojumu citā dalībvalstī. Komisija sniedz savu atzinumu sešu mēnešu laikā pēc apspriešanās ar 31. pantā norādīto ekspertu grupu.

(2)

Pieredze ir iegūta, piemērojot Komisijas 1960. gada 16. novembra Ieteikumu (1), 82/181/Euratom (2), 91/4/Euratom (3) un 1999/829/Euratom (4) ieteikumus attiecībā uz Līguma 37. panta piemērošanu.

(3)

Eiropas Savienības Tiesa savā 1988. gada 22. septembra spriedumā lietā 187/87 (5) nolēma, ka Euratom līguma 37. pants jāinterpretē tā, ka Eiropas Komisijai tiek sniegti vispārīgi dati, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir radioaktīvo izmešu emisijas atļauju, ar nolūku dot Komisijai iespēju sniegt savu atzinumu, pirms šādas emisijas tiek atļautas tā, lai Komisijas atzinumu varētu ņemt vērā.

(4)

Līguma 37. panta mērķis ir novērst jebkuru citas dalībvalsts radioaktīvās piesārņošanas iespēju. Komisija, apspriedusies ar iepriekš minēto ekspertu grupu, uzskata, ka ar noteiktām darbībām saistītā radioaktīvo atkritumu apglabāšana nevarētu radīt radioaktīvo piesārņojumu citā valstī.

(5)

Izņēmuma gadījumos saņemtās informācijas dēļ Komisija var pieprasīt iesniegt vispārīgus datus plānam attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, ko pretējā gadījumā neuzskata par tādu, kas varētu radīt radioaktīvo piesārņojumu citā dalībvalstī, pamatojoties uz šo ieteikumu; Komisijas atzinums tad var attiekties uz atļauju, kas piešķirta senākā posmā.

(6)

Lai apglabāšanas plānus novērtētu konsekventi, vajadzīgs norādīt, kuru darbību tipu rezultātā radioaktīvos atkritumus var apglabāt Līguma 37. panta izpratnē, un attiecībā uz atšķirīgiem darbību tipiem norādīt, kādu informāciju iesniedz kā vispārīgus datus.

(7)

Jauktu oksīdu degvielas ražošanas rūpnīcās apstrādā lielu daudzumu plutonija oksīda, šādu rūpnīcu demontāžai jāpieprasa iesniegt vispārīgus datus tā, kā tas jau tiek darīts kodolreaktoru un pārstrādes rūpnīcu gadījumā.

(8)

Informācija par vienkāršām darbībām, kurām nav radioloģiskas ietekmes uz citām dalībvalstīm vai tā ir maznozīmīga, Komisijai nav jāiesniedz.

(9)

Dalībvalstis var darīt zināmu, ka informācija par sarežģītu objektu, kur ilgā periodā vairākos posmos ir ieplānots veikt būtiskas izmaiņas, kurās ietilpst jaunu struktūru darbība, tiks iesniegta apvienoti; pirmajos vispārīgajos datos iekļautai informācijai jābūt tik pilnīgai, lai ļautu Komisijai pildīt tās pienākumus saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu un sniegt pamatotu atzinumu.

(10)

Attiecībā uz vairākām pašreizējām atomelektrostacijām, par kurām vēl nav sniegts atzinums Līguma 37. panta izpratnē un uz kurām var attiekties izmaiņas vai demontāžas darbības, vajadzīgs norādīt, kāda informācija iesniedzama kā vispārīgi dati, lai ļautu Komisijai pildīt tās pienākumu, neskarot taisnīguma principu starp tām būvēm vai iekārtām, uz kurām izmaiņas attiecas, un tām, uz kurām neattiecas.

(11)

Gadījumos, kad iedzīvotāju apstarojums attiecīgā objekta apkārtnē ir ļoti mazs, šī informācija var būt pietiekama, lai novērtētu ietekmi uz citām dalībvalstīm.

(12)

Lai konsekventi novērtētu radioloģisko ietekmi uz citām dalībvalstīm negadījumos, vispārīgos datos pieprasītā informācija par neplānotu noplūdi no kodolreaktoriem un pārstrādes rūpnīcām jāpaplašina, papildus standartnegadījumiem tajā iekļaujot negadījumus, kuri ņemti vērā ar objektu saistītu valsts ārkārtas situāciju plāna izveidē.

(13)

Lai precizētu un ierobežotu Komisijas pieprasīto informāciju attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pirmsapglabāšanas apsaimniekošanu un tāda plāna izmaiņām, par kuru vēl nav sniegts Komisijas atzinums, ir pievienoti divi jauni pielikumi.

(14)

Šobrīd visas dalībvalstis ir deklarējušas, ka tās atturēsies no radioaktīvo atkritumu izgāšanas jūrā un neviena dalībvalsts neplāno veikt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu zem jūras gultnes,

1.

“Radioaktīvo atkritumu apglabāšana” Līguma 37. panta izpratnē jāattiecina uz jebkuru plānotu vai nejaušu gāzveida, šķidru vai cietu radioaktīvo vielu noplūdi apkārtējā vidē, kas ir saistīta ar turpmāk uzskaitītajām darbībām:

2.

“Vispārīgi dati” Līguma 37. panta izpratnē jāsaprot šādi:

3.

1. punkta 12) apakšpunkta jomā ietilpstošās darbības nav uzskatāmas par tādām, kuras varētu radīt veselības ziņā svarīgu radioaktīvo piesārņojumu citā dalībvalstī, ja vien Komisija katrā konkrētā gadījumā nepieprasa nodrošināt vispārīgus datus.

4.

Attiecībā uz darbībām, kuras ietilpst 1. punkta 9) apakšpunktā, vispārīgus datus iesniedz saskaņā ar šiem nosacījumiem:

5.

Ja dalībvalsts ir paredzējusi mainīt (10) radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plānu, vispārīgus datus iesniedz saskaņā ar šiem nosacījumiem:

6.

Vispārīgi dati jāiesniedz Komisijai:

7.

Ja dalībvalstis dara zināmu, ka kopā tiks iesniegti vispārīgi dati par sarežģītu objektu, kur ilgos periodos vairākos posmos ir ieplānots veikt būtiskas izmaiņas, kurās inter alia ietilpst jaunu struktūru ekspluatācija, pirmajā iesniegšanas reizē iesniedz arī pilnīgu un sīku pārskatu par plānotajām darbībām, ko papildina nākamajās iesniegšanas reizēs, ja pašreizējā plānā tiek veiktas izmaiņas. Attiecībā uz negadījumu scenārijiem pirmajā iesniegšanas reizē vispārīgos datos jāiekļauj vismaz informācija par katrā objektā esošo radionuklīdu aprēķināto skaitu un fizikālķīmisko formu, kā arī daudzumu, kas varētu noplūst, ja katrā no objektiem notiek attiecīgais negadījums. Vispārīgajos datos var sniegt papildinformāciju par iepriekšējām un pašreizējām operācijām objektā, ņemot vērā, ka Komisijas atzinumi attieksies vienīgi uz turpmākajām operācijām.

8.

Tā kā par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plāna iesniegšanu atbild attiecīgā dalībvalsts, šai valstij arī jāuzņemas atbildība par visu informāciju, kas iesniegta Komisijai saistībā ar šo plānu.

9.

Pēc atzinuma saņemšanas attiecīgai dalībvalstij jāinformē Komisija par tās plānoto rīcību, atbildot uz ieteikumiem, kas sniegti Komisijas atzinumā par apglabāšanas plānu.

10.

Pēc atzinuma saņemšanas attiecīgai dalībvalstij jānosūta Komisijai emisijas atļauja, kā arī visi turpmākie grozījumi salīdzināšanai ar vispārīgo datu informāciju, uz kuras pamata sagatavots Komisijas atzinums.