ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.267.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 267 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
2010/597/ES |
|
|
* |
||
|
|
PAMATNOSTĀDNES |
|
|
|
2010/598/EU |
|
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
LĒMUMI
9.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 267/1 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS
(2010. gada 16. septembris)
par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā
(ECB/2010/14)
(2010/597/ES)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 16. pantu,
tā kā:
(1) |
Līguma 128. panta 1. punkts un ECBS Statūtu 16. pants nosaka, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības atļaut emitēt euro banknotes Savienībā. Šīs tiesības ietver kompetenci veikt pasākumus, lai aizsargātu euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritāti. |
(2) |
Lai nodrošinātu euro banknošu integritāti un prasībām atbilstošu viltojumu atklāšanu, apgrozībā esošās banknotes jāuztur labā stāvoklī, lai to īstumu varētu pārbaudīt ātri un droši, tāpēc jāpārbauda euro banknošu derīgums. Turklāt iespējami euro banknošu viltojumi ātri jāatklāj un jānodod kompetentajām valsts iestādēm. |
(3) |
Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (1), 6. pantā sākotnēji tika paredzēts, ka kredītiestādēm un citām attiecīgajām iestādēm ir pienākums izņemt no apgrozības visas euro banknotes, par kurām iestādes zina, ka tās ir viltojumi, vai kuras iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt par viltotām. |
(4) |
Lai izveidotu saskaņotus standartus euro banknošu atkārtotai laišanai apgrozībā, ECB 2005. gadā publicēja pamatnoteikumus banknošu atkārtotai laišanai apgrozībā, kuros paredzēti vienoti euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudes noteikumi un procedūras (2), t. sk. banknošu apstrādes iekārtu darbības standarti. Tādējādi ECB pieņēma vienotas banknošu apstrādes iekārtu pārbaudes procedūras, kas jāveic NCB. |
(5) |
Regula (EK) Nr. 1338/2001 tika attiecīgi grozīta (3), paplašinot tās adresātu loku un paredzot, ka tagad to pienākums ir nodrošināt saņemto un atkārtoti apgrozībā laižamo euro banknošu autentiskuma pārbaudi, kā arī viltojumu atklāšanu. Šajā saistībā Regulā (EK) Nr. 1338/2001 paredzēts, ka attiecībā uz euro banknotēm šī pārbaude jāveic saskaņā ar ECB noteiktajām procedūrām. Tāpēc lietderīgi šīs procedūras ietvert atsevišķā tiesību aktā. |
(6) |
Neskarot dalībvalstu kompetenci noteikt sankcijas attiecībā uz iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā un kas nepilda šajā pantā noteiktos pienākumus, Eurosistēmas rīcībā jābūt pasākumiem, ar kuriem varētu nodrošināt atbilstību ECB noteiktajām procedūrām un novērst šajā lēmumā paredzēto noteikumu apiešanu, šādi radot risku, ka netiek atklātas vai apgrozībā atkārtoti tiek laistas viltotas un nederīgas banknotes, |
IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.
1. pants
Darbības joma
Šajā lēmumā ir paredzēti vienoti noteikumi un procedūras euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudei, kā arī atkārtotai laišanai apgrozībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktu.
2. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā:
1) |
“NCB” ir tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā ir ieviests euro; |
2) |
“skaidrās naudas apstrādes iestādes” ir Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā minētās iestādes un uzņēmumi; |
3) |
“atkārtota laišana apgrozībā” ir darbība, ko veic skaidrās naudas apstrādes iestādes, tiešā vai netiešā veidā atkārtoti laižot apgrozībā euro banknotes, ko tās saņēmušas no iedzīvotājiem maksājuma veidā vai kā noguldījumu bankas kontā, vai arī no citas skaidrās naudas apstrādes iestādes; |
4) |
“banknošu apstrādes iekārtas” ir paša klienta darbinātas iekārtas vai operatora apkalpotas iekārtas, kā definēts I pielikumā; |
5) |
“banknošu apstrādes iekārtu tips” ir tāda banknošu apstrādes iekārta, kura atšķiras no citām banknošu apstrādes iekārtām, kā aprakstīts I pielikumā; |
6) |
“vienotas pārbaudes procedūras” ir pārbaudes procedūras, ko ECB noteikusi NCB piemērot banknošu apstrādes iekārtu tipu pārbaudei; |
7) |
“apmācīts personāls” ir skaidrās naudas apstrādes iestāžu darbinieki, kuriem ir a) zināšanas par dažādiem publiskotiem euro banknošu pretviltošanas elementiem, kurus noteikusi un publicējusi Eurosistēma, kā arī spējas tos pārbaudīt; un b) zināšanas par IIIb pielikumā norādītajiem šķirošanas kritērijiem un spējas saskaņā ar tiem pārbaudīt euro banknotes; |
8) |
“viltotas euro banknotes” ir viltotas banknotes Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. panta a) apakšpunkta izpratnē; |
9) |
“skaidrās naudas izsniegšanas iekārtas” ir paša klienta darbinātas iekārtas, no kurām, izmantojot bankas karti vai citus līdzekļus, tiek izsniegtas euro banknotes, debetējot saņēmēja bankas kontu, piemēram, bankomāti (ATM), no kuriem tiek izsniegta skaidrā nauda. Termināļus ar pašpārbaudes iespēju (SCoT), kurus izmantojot iedzīvotāji var samaksāt par precēm vai pakalpojumiem gan ar bankas karti, gan skaidro naudu un citiem maksāšanas līdzekļiem un kuriem ir skaidrās naudas izņemšanas funkcija, arī uzskata par skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām; |
10) |
“kompetentās valsts iestādes” ir iestādes Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. panta b) apakšpunkta izpratnē; |
11) |
“nederīgas euro banknotes” ir euro banknotes, ko saskaņā ar 6. pantā minēto derīguma pārbaudi novērtē kā nederīgas atkārtotai laišanai apgrozībā; |
12) |
“kredītiestāde” ir iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas Nr. 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (4) 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā. |
3. pants
Vispārējie principi
1. Skaidrās naudas apstrādes iestāžu pienākums pārbaudīt banknošu autentiskumu un derīgumu jāpilda saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajām procedūrām.
2. Ja divas vai vairākas skaidrās naudas apstrādes iestādes iesaistītas vienu un to pašu banknošu atkārtotā laišanā apgrozībā, iestāde, kas atbild par banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, jāizraugās atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem vai, ja tādu nav, atbilstoši līguma noteikumiem, kas noslēgts starp attiecīgajām skaidrās naudas apstrādes iestādēm.
3. Banknošu autentiskumu un derīgumu pārbauda vai nu ar banknošu apstrādes iekārtām, kas izturējušas NCB pārbaudi, vai arī apmācīts personāls.
4. Euro banknošu atkārtotu laišanu apgrozībā, izmantojot paša klienta darbinātas iekārtas vai skaidrās naudas izsniegšanas iekārtas, var veikt tikai pēc tam, kad ar NCB pārbaudīta tipa banknošu apstrādes iekārtas palīdzību sekmīgi veikta to autentiskuma un derīguma pārbaude un tās klasificētas kā īstas un derīgas. Tomēr šī prasība neattiecas uz tām euro banknotēm, kuras skaidrās naudas apstrādes iestādei tieši piegādājusi NCB vai kāda cita skaidrās naudas apstrādes iestāde, kas šo euro banknošu autentiskumu un derīgumu jau pārbaudījusi.
5. Banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudei skaidrās naudas apstrādes iestāde operatora apkalpotas iekārtas var izmantot tikai tad, ja šīs iekārtas izturējušas NCB pārbaudi un iekļautas ECB interneta lapā, kā paredzēts 9. panta 2. punktā. Šīs iekārtas jāizmanto ar rūpnīcas standarta iestatījumiem, t. sk. to jauninājumiem, kas sekmīgi pārbaudīti, ja vien NCB un skaidrās naudas apstrādes iestāde nav vienojušās par stingrākiem iestatījumiem.
6. Euro banknotes, kam autentiskuma un derīguma pārbaudi veicis un tās kā īstas un derīgas klasificējis apmācīts personāls, nevis tāda tipa banknošu apstrādes iekārta, kas izturējusi NCB pārbaudi, atkārtoti apgrozībā var laist tikai darbinieki tirdzniecības vietā.
7. Šis lēmums neattiecas uz NCB veikto euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi.
4. pants
Banknošu apstrādes iekārtās veiktā euro banknošu klasifikācija un apstrāde
1. Euro banknotes, ko pārbauda paša klienta darbinātā iekārtā, klasificē un apstrādā saskaņā ar IIa pielikumu.
2. Euro banknotes, ko pārbauda operatora apkalpotā iekārtā, klasificē un apstrādā saskaņā ar IIb pielikumu.
5. pants
Viltotu euro banknošu atklāšana
Banknotes, kuras saskaņā ar IIa vai IIb pielikumā noteikto klasifikāciju vai pēc apmācīta personāla veiktas manuālas autentiskuma pārbaudes nav autentificētas kā īstas euro banknotes, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un nekādā gadījumā ne vēlāk kā 20 darbadienu laikā skaidrās naudas apstrādes iestādes nekavējoties nodod kompetentajām valsts iestādēm.
6. pants
Nederīgo banknošu atklāšana
1. Derīguma pārbaudi veic saskaņā ar IIIa un IIIb pielikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem.
2. NCB pēc tam, kad par to informējusi ECB, var noteikt stingrākus standartus attiecībā uz vienas vai vairāku nominālvērtību euro banknotēm, ja to pamato, piemēram, ar attiecīgajā dalībvalstī apgrozībā esošo euro banknošu kvalitātes pasliktināšanos.
3. Nederīgās euro banknotes nodod NCB saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.
7. pants
Izņēmumi
1. NCB kredītiestāžu nomaļajām filiālēm ar nelielu skaidrās naudas operāciju apjomu var apmācītam personālam piešķirt atļauju veikt manuāli to euro banknošu derīguma pārbaudi, kuras paredzēts atkārtoti laist apgrozībā, izmantojot paša klienta darbinātas iekārtas vai skaidrās naudas izsniegšanas iekārtas, ja šāda tipa iekārtas izturējušas NCB pārbaudi. Lai lūgtu šādu atļauju, kredītiestādes savas dalībvalsts NCB iesniedz pierādījumus par attiecīgās filiāles nomaļo atrašanos un nelielo skaidrās naudas operāciju apjomu. Katra NCB nodrošina, ka šādā veidā manuāli pārbaudīto euro banknošu apjoms nepārsniedz 5 % no kopējā to euro banknošu apjoma, kuras gada laikā apgrozībā nonāk ar paša klienta darbinātu iekārtu vai skaidrās naudas izsniegšanas iekārtu palīdzību. NCB nolemj, vai 5 % slieksnis attiecas uz katras atsevišķas kredītiestādes operāciju apjomu vai visu valsts kredītiestāžu kopējo apjomu.
2. Ja neparedzēta gadījuma rezultātā euro banknošu piegāde kādā dalībvalstī ievērojami pasliktinās, skaidrās naudas apstrādes iestāžu apmācīts personāls, uz laiku un ievērojot attiecīgu vienošanos ar NCB par konkrētā gadījuma izņēmuma statusu, atkārtotai laišanai apgrozībā paredzētu euro banknošu manuālu autentiskuma un derīguma pārbaudi var veikt ar paša klienta darbinātu iekārtu vai skaidrās naudas izsniegšanas iekārtu palīdzību.
8. pants
Eurosistēmas saistības
1. Informāciju, ko Eurosistēma noteikusi attiecībā uz euro banknotēm un to mašīnlasāmajiem pretviltošanas elementiem, Eurosistēma ražotājiem sniedz pirms jaunas banknošu sērijas emitēšanas, lai pēc tam ražotāji varētu izstrādāt banknošu apstrādes iekārtas, kuras izturētu vienotās pārbaudes procedūras un kuras varētu pielāgot jaunajām prasībām.
2. Informāciju, ko Eurosistēma noteikusi attiecībā uz euro banknotēm un to publiskotajiem pretviltošanas elementiem, Eurosistēma skaidrās naudas apstrādes iestādēm sniedz pirms jaunas banknošu sērijas emitēšanas, lai pēc tam to personālam būtu iespējams sniegt vajadzīgo apmācību.
3. Eurosistēma sniedz atbalstu skaidrās naudas apstrādes iestādēm to personāla apmācībai, lai nodrošinātu, ka apmācītais personāls ir kompetents veikt euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi.
4. Eurosistēma vajadzības gadījumā informē skaidrās naudas apstrādes iestādes par viltojumu draudiem un var tām pieprasīt veikt attiecīgas darbības, t. sk. uz laiku aizliegt atkārtoti laist apgrozībā noteiktas(-u) nominālvērtības(-u) banknotes.
5. Eurosistēma attiecīgi brīdina banknošu apstrādes iekārtu ražotājus par viltojumu draudiem.
9. pants
Eurosistēmas vienotās banknošu apstrādes iekārtu pārbaudes procedūras
1. Atsevišķus banknošu apstrādes iekārtu tipus pārbauda NCB saskaņā ar vienotām pārbaudes procedūrām.
2. Visi pārbaudi izturējušie banknošu apstrādes iekārtu tipi uz pārbaužu rezultātu spēkā esamības periodu tiek iekļauti ECB interneta lapā publicētajā sarakstā, kā norādīts 3. punktā. Ja kāds iekārtas tips šajā periodā vairs nespēj atklāt visus Eurosistēmai zināmos euro banknošu viltojumus, to svītro no šā saraksta atbilstoši ECB noteiktajai procedūrai.
3. Ja banknošu apstrādes iekārtas tips pārbaudi izturējis, šīs pārbaudes rezultāti ir spēkā visā euro zonā vienu gadu, sākot ar mēnesi, kad tos publicē ECB interneta lapā, ar nosacījumu, ka, izmantojot šo tipu, šajā periodā joprojām iespējams atklāt visus Eurosistēmai zināmos euro banknošu viltojumus.
4. Eurosistēma neatbild par gadījumiem, kad pārbaudi izturējis banknošu apstrādes iekārtas tips nespēj klasificēt un apstrādāt euro banknotes saskaņā ar IIa vai IIb pielikumu.
10. pants
Eurosistēmas uzraudzības darbības un koriģējošie pasākumi
1. Atbilstoši valsts tiesību aktu prasībām NCB ir tiesības: i) skaidrās naudas apstrādes iestāžu telpās veikt pārbaudes uz vietas, t. sk. iepriekš nebrīdinot, lai pārbaudītu šo iestāžu banknošu apstrādes iekārtas, īpaši iekārtu spēju noteikt banknošu autentiskumu un derīgumu, kā arī konstatēt euro banknošu iespējamos viltojumus un euro banknotes, kuru autentiskums nav skaidri nosakāms saistībā ar to konta turētāju; un ii) apstiprināt procedūras, ar kurām regulē banknošu apstrādes iekārtu darbību un kontroli, pārbaudīto euro banknošu apstrādi un jebkādu manuāli veiktu autentiskuma un derīguma pārbaudi.
2. Atbilstoši valsts tiesību aktu prasībām NCB ir tiesības ņemt pārbaudīto euro banknošu paraugus pārbaudei savās telpās.
3. Ja pārbaudē uz vietas NCB atklāj neatbilstību šiem lēmuma noteikumiem, viņš skaidrās naudas apstrādes iestādei pieprasa veikt korektīvus pasākumus noteiktā termiņā. Līdz neatbilstības novēršanai NCB ECB vārdā var aizliegt skaidrās naudas apstrādes iestādei atkārtoti laist apgrozībā attiecīgās(-o) nominālvērtības(-u) banknotes. Ja neatbilstības iemesls ir kāda banknošu apstrādes iekārtas tipa darbības nepilnība, tas var būt par pamatu šā iekārtu tipa svītrošanai no saraksta, kas minēts 9. panta 2. punktā.
4. Ja skaidrās naudas apstrādes iestāde pārbaudes jomā nesadarbojas ar NCB, to uzskata par neatbilstību.
11. pants
Ziņošanas pienākumi
Lai ECB un NCB varētu uzraudzīt skaidrās naudas apstrādes iestāžu darbības atbilstību šim lēmumam un pārraudzīt skaidrās naudas apriti, NCB jāsaņem: i) attiecīga rakstiska informācija, t. sk. elektroniskā veidā, no skaidrās naudas apstrādes iestādēm pirms banknošu apstrādes iekārtas tipa uzstādīšanas izmantošanai; un ii) IV pielikumā minētā informācija no skaidrās naudas apstrādes iestādēm.
12. pants
Izmaksas
1. Eurosistēma skaidrās naudas apstrādes iestādēm neatlīdzina tām saistībā ar šā lēmuma izpildi radušās izmaksas.
2. Eurosistēma neatlīdzina skaidrās naudas apstrādes iestādēm papildu izmaksas, kas tām radušās, emitējot banknotes ar mainītiem vai jauniem pretviltošanas elementiem.
13. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Katra NCB var nolemt savas dalībvalsts skaidrās naudas apstrādes iestādēm piedāvāt pārejas periodu attiecībā uz statistisko datu sniegšanu saskaņā ar IV pielikumu. IV pielikumu piemēro vēlākais no 2012. gada 1. janvāra.
2. To dalībvalstu skaidrās naudas apstrādes iestādēm, kurās euro ieviests no 2011. gada 1. janvāra vai vēlāk, šā lēmuma piemērošanai kopš euro ieviešanas dienas noteikts vienu gadu ilgs pārejas periods.
Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 16. septembrī
ECB prezidents
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.
(2) Euro banknošu atkārtota laišana apgrozībā: pamatnoteikumi viltojumu noteikšanai un banknošu šķirošanai pēc to derīguma, ko veic kredītiestādes un citas specializētās skaidrās naudas apstrādes iestādes.
(3) Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 44/2009, ar ko groza Regulu Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 17, 22.1.2009., 1. lpp.).
(4) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
I PIELIKUMS
BANKNOŠU APSTRĀDES IEKĀRTAS
1. Vispārējās tehniskās prasības
1.1. Lai kvalificētos par banknošu apstrādes iekārtu, tai jāspēj apstrādāt euro banknošu paciņas, klasificējot atsevišķas euro banknotes un fiziski nodalot tās pēc to klasifikācijas bez iekārtas operatora iejaukšanās, kā paredzēts IIa un IIb pielikumā. Banknošu apstrādes iekārtai jābūt ierīcei, kurai vajadzīgajā skaitā paredzēti izvades kārtotājnodalījumi un/vai citi līdzekļi, kas nodrošina apstrādāto euro banknošu atbilstošu nodalīšanu.
1.2. Banknošu apstrādes iekārtām jābūt pielāgojamām, lai nodrošinātu to iespējas atklāt jaunus viltojumus. Turklāt tām jābūt pielāgojamām, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams noteikt vairāk vai mazāk ierobežojošus standartus šķirošanai pēc derīguma.
2. Banknošu apstrādes iekārtu kategorijas
Banknošu apstrādes iekārtas ir paša klienta darbinātas iekārtas vai operatora apkalpotas iekārtas.
1. tabula
Paša klienta darbinātas iekārtas
A. Paša klienta darbinātas iekārtas, kurās skaidrā nauda tiek noguldīta ar klienta datu izsekošanas iespēju |
||
1. |
Skaidrās naudas iemaksu bankomāti (CIM) |
Skaidrās naudas iemaksu bankomāti (CIM) ļauj klientiem, izmantojot bankas karti vai citus līdzekļus, noguldīt euro banknotes savos bankas kontos, bet tiem nav nekādu skaidrās naudas izsniegšanas funkciju. Skaidrās naudas iemaksu bankomātos (CIM) tiek pārbaudīts euro banknošu autentiskums un nodrošināta konta turētāja datu izsekojamība; derīguma pārbaudes nav obligātas. |
2. |
Banknošu apstrādes iekārtas (CRM) |
Banknošu apstrādes iekārtas (CRM) ļauj klientiem, izmantojot bankas karti vai citus līdzekļus, noguldīt euro banknotes savos bankas kontos, kā arī debetēt no tiem euro banknotes. Banknošu apstrādes iekārtās (CRM) tiek pārbaudīts euro banknošu autentiskums un derīgums, kā arī nodrošināta konta turētāja datu izsekojamība. Naudas izņemšanai no banknošu apstrādes iekārtām (CRM) var tikt izmantotas derīgas īstās euro banknotes, ko citi klienti tajās noguldījuši iepriekšējos darījumos. |
3. |
Kombinētie skaidrās naudas iemaksu bankomāti (CCM) |
Kombinētie skaidrās naudas iemaksu bankomāti (CCMs) ļauj klientiem, izmantojot bankas karti vai citus līdzekļus, noguldīt euro banknotes savos bankas kontos, kā arī debetēt no tiem euro banknotes. Kombinētajos skaidrās naudas iemaksu bankomātos (CCM) tiek pārbaudīts euro banknošu autentiskums un nodrošināta konta turētāja datu izsekojamība; derīguma pārbaudes nav obligātas. Naudas izņemšanai no kombinētajiem skaidrās naudas iemaksu bankomātiem (CCM) netiek izmantotas euro banknotes, ko citi klienti tajās noguldījuši iepriekšējos darījumos, bet tikai atsevišķi tajos ievietotas euro banknotes. |
B. Citas paša klienta darbinātas iekārtas |
||
4. |
Skaidrās naudas izmaksu bankomāti (COM) |
Skaidrās naudas izmaksu bankomāti (COM) ir bankomāti, kuros pirms euro banknošu izmaksas klientiem tiek pārbaudīts to autentiskums un derīgums. Skaidrās naudas izmaksu bankomātos (COM) tiek izmantotas euro banknotes, kuras tajos ievieto skaidrās naudas apstrādes iestādes vai kuras tiek ievietotas no citām automatizētām sistēmām (piemēram, tirdzniecības automātiem). |
2. tabula
Operatora apkalpotas iekārtas
1. |
Banknošu apstrādes iekārtas (BPM) |
Banknošu apstrādes iekārtās (BPM) pārbauda euro banknošu autentiskumu un derīgumu. |
2. |
Banknošu autentifikācijas iekārtas (BAM) |
Banknošu autentifikācijas iekārtās (BAM) pārbauda euro banknošu autentiskumu. |
3. |
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei un apstrādei (TARM) |
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei un apstrādei (TARM) izmanto skaidrās naudas apstrādes iestādes, kas pārbauda euro banknošu autentiskumu un derīgumu. Naudas izņemšanai no kases palīgierīcēm skaidrās naudas pārbaudei un apstrādei (TARM) var tikt izmantotas derīgas īstās euro banknotes, ko citi klienti tajās noguldījuši iepriekšējos darījumos. Turklāt šīs iekārtas droši uzglabā euro banknotes un skaidrās naudas apstrādes iestādēm ļauj kreditēt vai debetēt klientu banku kontus. |
4. |
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei (TAM) |
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei (TAM) izmanto skaidrās naudas apstrādes iestādes, kas pārbauda euro banknošu autentiskumu. Turklāt šīs iekārtas droši uzglabā euro banknotes un skaidrās naudas apstrādes iestādēm ļauj kreditēt vai debetēt klientu banku kontus. |
Ja klienti ievieto noguldīšanai euro banknotes kases palīgierīcēs skaidrās naudas pārbaudei un apstrādei (TARM) vai kases palīgierīcēs skaidrās naudas pārbaudei (TAM) vai no šīm iekārtām euro banknotes izņem, šīs iekārtas tiek uzskatītas par paša klienta darbinātām iekārtām un tām euro banknotes jāklasificē un jāapstrādā saskaņā ar IIa pielikumu.
3. Banknošu apstrādes iekārtu tipi
Eurosistēma pārbauda banknošu apstrādes iekārtu tipus. Banknošu apstrādes iekārtu tipus iedala atbilstoši to detektorsistēmām, programmatūrai un citām to galveno funkciju izpildes nodrošināšanas sastāvdaļām. Šīs funkcijas ir: a) īstu euro banknošu autentifikācija; b) to euro banknošu atklāšana un nodalīšana, kuras ir iespējami viltojumi; c) nederīgo banknošu atklāšana un, ja vajadzīgs, nodalīšana no derīgajām; un d) tādu priekšmetu atpazīšana, kurus atzīst par iespējamiem euro banknošu viltojumiem, un, ja vajadzīgs, tādu euro banknošu konstatēšana, kuru autentiskums nav skaidri nosakāms.
IIa PIELIKUMS
EURO BANKNOŠU KLASIFIKĀCIJA UN APSTRĀDE PAŠA KLIENTA DARBINĀTĀS IEKĀRTĀS
Euro banknotes klasificē, iedalot vienā no turpmāk norādītajām kategorijām, un tās tiek fiziski nodalītas atbilstoši kategorijai. Iekārtās, kurās nepārbauda euro banknotes pēc to derīguma, banknotes nav jāiedala 4.a un 4.b kategorijā.
1. tabula
Euro banknošu klasifikācija un apstrāde paša klienta darbinātās iekārtās, kurās skaidrā nauda tiek noguldīta ar klienta datu izsekošanas iespēju
Kategorija |
Īpašības |
Apstrāde |
|||||||||||
1. |
Objekti, kas netiek atpazīti kā euro banknotes |
Netiek atpazīti kā euro banknotes jebkura norādītā iemesla dēļ:
|
Iekārta nodod atpakaļ klientam. |
||||||||||
2. |
Iespējami euro banknošu viltojumi |
Izskats un forma tiek atpazīta, bet trūkst viena vai vairāku ar iekārtu pārbaudīto autentifikācijas elementu vai tie ievērojami pārsniedz pieļaujamo novirzi no normas. |
Izņem no apgrozības. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 darbadienu laikā no banknotes iemaksas iekārtā, jānodod kompetentajām valsts iestādēm autentifikācijai, sniedzot informāciju par konta turētāju. Nedrīkst ieskaitīt klienta kontā. |
||||||||||
3. |
Euro banknotes, kuru autentiskums nav skaidri nosakāms |
Izskats un forma tiek atpazīta, taču kvalitātes noviržu un/vai pieļaujamo noviržu pārsniegšanas dēļ netiek atpazīti visi ar iekārtu pārbaudītie autentifikācijas elementi. Parasti tās ir nederīgas euro banknotes. |
Izņem no apgrozības. Euro banknotes apstrādā atsevišķi un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 darbadienu laikā no banknotes iemaksas iekārtā, nodod kompetentajām valsts iestādēm autentifikācijai. Informāciju par konta turētāju glabā astoņas nedēļas kopš šo euro banknošu atklāšanas iekārtā. Šai informācijai jābūt pieejamai pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma. Vienojoties ar kompetentajām valsts iestādēm, informāciju, kas nodrošina konta turētāja izsekojamību, kopā ar šīm euro banknotēm var nodot minētajām iestādēm. Drīkst ieskaitīt klienta kontā. |
||||||||||
4.a |
Euro banknotes, kas tiek atpazītas kā īstas un derīgas |
Ar iekārtu veiktas visas autentifikācijas un derīguma pārbaudes, un to rezultāti ir pozitīvi. |
Var atkārtoti laist apgrozībā. Tiek ieskaitītas klienta kontā. |
||||||||||
4.b |
Euro banknotes, kas tiek atpazītas kā īstas, bet nederīgas |
Visu ar iekārtu veikto autentifikācijas pārbaužu rezultāti ir pozitīvi. Vismaz viens pārbaudītais derīguma kritērijs devis negatīvu rezultātu. |
Nevar izmantot atkārtotai laišanai apgrozībā; nodod atpakaļ NCB. Tiek ieskaitītas klienta kontā. |
Iekārta 2. un 3. kategorijas euro banknotes neatdod atpakaļ klientam, ja tai ir noguldījuma darījuma atcelšanas funkcija. Šādu euro banknošu glabāšanu iekārtā pēc darījuma atcelšanas var īstenot, ja konkrētajā iekārtā paredzēta vieta banknošu pagaidu glabāšanai.
NCB var vienoties ar skaidrās naudas apstrādes iestādi, ka 3. kategorijas euro banknotes var fiziski neiedalīt 4.a un 4.b kategorijā. Tādā gadījumā visu šo triju kategoriju banknotes apstrādā kā 3. kategorijas euro banknotes.
2. tabula
Euro banknošu klasifikācija un apstrāde operatora apkalpotās iekārtās
Kategorija |
Īpašības |
Apstrāde |
|||||||||||||||||||||||
A |
|
|
Izņemšana no apgrozības. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 darbadienu laikā no banknošu atklāšanas iekārtā jānodod kompetentajām valsts iestādēm autentifikācijai. |
||||||||||||||||||||||
B1 |
Euro banknotes, kas tiek atpazītas kā īstas un derīgas |
Visu ar iekārtu veikto autentifikācijas un derīguma pārbaužu rezultāti ir pozitīvi. |
Var izsniegt klientiem. |
||||||||||||||||||||||
B2 |
Euro banknotes, kas tiek atpazītas kā īstas, bet nederīgas |
Visu ar iekārtu veikto autentifikācijas pārbaužu rezultāti ir pozitīvi. Vismaz viens pārbaudītais derīguma kritērijs devis negatīvu rezultātu. |
Nevar izsniegt klientiem; nodod atpakaļ NCB. |
IIb PIELIKUMS
EURO BANKNOŠU KLASIFIKĀCIJA UN APSTRĀDE OPERATORA APKALPOTĀS IEKĀRTĀS
Euro banknotes klasificē, iedalot vienā no turpmāk norādītajām kategorijām, un tās tiek fiziski nodalītas atbilstoši savai kategorijai. Iekārtās, kurās nepārbauda euro banknotes pēc to derīguma, banknotes nav jāiedala B1 un B2 kategorijā.
Euro banknošu klasifikācija un apstrāde operatora apkalpotās iekārtās
Kategorija |
Īpašības |
Apstrāde |
|||||||||||||||||||||||||||||
A |
|
|
No iekārtas nodod atpakaļ operatoram turpmākai novērtēšanai un apstrādei:
|
||||||||||||||||||||||||||||
B1 |
Euro banknotes, kas tiek atpazītas kā īstas un derīgas |
Visu ar iekārtu veikto autentifikācijas un derīguma pārbaužu rezultāti ir pozitīvi. |
Var atkārtoti laist apgrozībā. Tiek ieskaitītas klienta kontā. |
||||||||||||||||||||||||||||
B2 |
Euro banknotes, kas tiek atpazītas kā īstas, bet nederīgas |
Visu ar iekārtu veikto autentifikācijas pārbaužu rezultāti ir pozitīvi. Vismaz viens pārbaudītais derīguma kritērijs devis negatīvu rezultātu. |
Nevar izmantot atkārtotai laišanai apgrozībā; nodod atpakaļ NCB. Tiek ieskaitītas klienta kontā. |
Īpašie klasifikācijas un šķirošanas noteikumi dažām operatora apkalpotām iekārtām
1. Banknošu apstrādes iekārtās klasificē un fiziski sašķiro euro banknotes attiecīgi A, B1 un B2 kategorijā, kā norādīts IIb pielikumā, un šajā nolūkā nepieciešami vismaz trīs izvades kārtotājnodalījumi, lai nebūtu vajadzīga iekārtas operatora iejaukšanās.
2. Arī banknošu apstrādes iekārtās, kurām ir tikai divi izvades kārtotājnodalījumi, var klasificēt un šķirot euro banknotes, ja tiek ievērotas šādas prasības:
a) |
autentiskuma un derīguma pārbaudes notiek vienā apstrādes procesa posmā. Šajā apstrādes procesa posmā B1 kategorijas euro banknotes ir sašķirojamas vienā stacionārā izvades kārtotājnodalījumā, savukārt A un B2 kategorijas euro banknotes jāsašķiro atsevišķā stacionārā izvades kārtotājnodalījumā, lai nerastos nekāda fiziska saskare ne ar vienu no B1 kategorijas euro banknotēm; |
b) |
ja kāda A kategorijas euro banknote tiek konstatēta otrajā izvades kārtotājnodalījumā, operatoram otrā nodalījumā esošā(-ās) euro banknote(-es) jāievada atkārtotai apstrādei. Šajā otrajā apstrādes procesa posmā euro banknotes, kas ir iespējami euro banknošu viltojumi, jānodala no B2 kategorijas euro banknotēm, šos iespējamos viltojumus sašķirojot tam paredzētajā izvades kārtotājnodalījumā. |
3. Banknošu apstrādes iekārtas klasificē un fiziski sašķiro euro banknotes attiecīgi A un B kategorijā, un šajā nolūkā nepieciešami vismaz divi izvades kārtotājnodalījumi, lai nebūtu vajadzīga iekārtas operatora iejaukšanās.
4. Arī banknošu apstrādes iekārtās, kurām ir tikai viens izvades kārtotājnodalījums, var klasificēt un šķirot euro banknotes, ja tiek ievērotas šādas prasības:
a) |
katru reizi, kad tiek apstrādāta A kategorijas euro banknote, iekārtai nekavējoties jāpārtrauc apstrāde un jānodrošina, lai A kategorijas euro banknotei nerastos nekāda fiziska saskarsme ar autentificētajām euro banknotēm; |
b) |
ikvienas A kategorijas euro banknotes autentiskuma pārbaudes rezultātam jābūt nolasāmam uz displeja; |
c) |
pārtraucot apstrādi, iekārtai jāpārbauda, vai tajā nav nevienas A kategorijas euro banknotes, un apstrādi var turpināt tikai tad, kad operators no iekārtas izņēmis tajā konstatēto A kategorijas euro banknoti; |
d) |
katrā apstrādes pārtraukšanas reizē operatoram var būt pieejama tikai viena A kategorijas euro banknote. |
IIIa PIELIKUMS
AUTOMATIZĒTAS EURO BANKNOŠU DERĪGUMA PĀRBAUDES MINIMĀLIE STANDARTI
Šajā pielikumā noteikti automatizētas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti banknošu apstrādes iekārtām.
Euro banknotes, kurām derīguma pārbaudes laikā konstatēts jebkurš no turpmāk definētajiem obligātajiem defektiem, tiek uzskatītas par nederīgām.
Veicot derīguma pārbaudi banknošu apstrādes iekārtās, pieļaujamā novirze ir 5 %. Tas nozīmē, ka ne vairāk kā 5 % euro banknošu, kas neatbilst derīguma kritērijiem, iekārtās var kļūdaini tikt atzītas un šķirotas kā derīgas.
1. tabula
Šķirošanas kritēriju saraksts automatizētai šķirošanai pēc derīguma
Defekts |
Definīcija |
|
1. |
Netīra banknote |
Netīrumi klāj visu euro banknoti |
2. |
Traipi |
Vienā vietā koncentrēti netīrumi |
3. |
Apzīmēta banknote |
Jebkādā rakstītā vai zīmētā veidā euro banknotei pievienoti attēli vai rakstu zīmes |
4. |
Banknote ar izdzisušu tinti |
Izdzisusi tinte uz visas banknotes vai tās daļas, piemēram, banknote ir mazgāta |
5. |
Ieplēsumi |
Definīcija nav nepieciešama |
6. |
Caurumi |
Definīcija nav nepieciešama |
7. |
Noplēsumi |
Banknotes malā (pretstatā caurumiem) noplēsts viens vai vairāki fragmenti |
8. |
Labota banknote |
Vienas vai vairāku euro banknošu daļas savienotas ar līmlenti, līmi vai citiem līdzekļiem |
9. |
Saburzīta banknote |
Daudzi nejauši locījumi |
10. |
Mīksta banknote |
Materiāla struktūras nolietošanās dēļ banknote ievērojami zaudējusi stingrumu |
11. |
Locījumi |
Definīcija nav nepieciešama |
12. |
Atlocīts stūris |
Definīcija nav nepieciešama |
Plašāka informācija par šķirošanas kritērijiem
1. Netīra banknote
Netīrumi palielina euro banknošu optisko blīvumu. Tabulā norādīts pārbaudes paraugu maksimālais blīvuma palielinājums salīdzinājumā ar jaunām euro banknotēm, kas pieļaujams, lai attiecīgās euro banknotes uzskatītu par derīgām.
2. tabula
Optiskā blīvuma pakāpes
Nominālvērtība |
Pārbaudes parauga maksimālais blīvuma palielinājums salīdzinājumā ar jaunu euro banknoti |
Filtrs |
EUR 5 |
0,06 |
Magenta |
EUR 10 |
0,06 |
Magenta |
EUR 20 |
0,08 |
Magenta |
EUR 50 |
0,07 |
Magenta |
EUR 100 |
0,07 |
Magenta |
EUR 200 |
0,04 |
Magenta |
EUR 500 |
0,04 |
Magenta |
Euro banknotes, kas neatbilst šiem kritērijiem, ir nederīgas. Visās NCB ir euro banknošu paraugi, kas ļauj apskatīt šiem kritērijiem atbilstošo netīrības pakāpi. Šo euro banknošu paraugu blīvuma mērījumu pamatā ir šādi kritēriji:
— |
ISO 5 standarta 3. un 4. daļa attiecībā uz blīvuma mērījumiem, |
— |
standarts attiecībā uz filtriem: DIN 16536, |
— |
absolūtie mērījumi: standarta kalibrēšana (white tile standarts), |
— |
polarizācijas filtrs: ieslēgts, |
— |
atvērums: 3 mm, |
— |
apgaismojums D65/2, |
— |
fons: white tile standarta kalibrēšana. |
Pārbaudes paraugu maksimālais blīvuma palielinājums ir lielākā vērtība no vismaz četriem vidējiem mērījumu punktiem, kas mērīti banknotei abās pusēs tās neapdrukātajās vietās, kur neatrodas ūdenszīmju modulācijas.
2. Traipi
Euro banknotes, kurām vienā vietā koncentrēti netīrumi pārklāj vismaz 9 mm garu un 9 mm platu laukumu neapdrukātajā daļā vai vismaz 15 mm garu un 15 mm platu laukumu apdrukātajā daļā, ir nederīgas.
3. Apzīmēta banknote
Patlaban nav obligāta prasība atklāt apzīmētu banknoti.
4. Banknote ar izdzisušu tinti
Tinte uz euro banknotēm var būt izdzisusi, piemēram, ja tās mazgātas vai bijušas saskarē ar iedarbīgām ķīmiskām vielām. Šāda veida nederīgās euro banknotes var atklāt ar attēla vai ultravioletā starojuma detektoriem.
5. Ieplēsumi
Euro banknotes ar ieplēsumiem, kas ir caurejoši un ko pilnībā vai daļēji nenosedz iekārtas padeves slīdlente(-es), jāatzīst par nederīgām, ja cauruma izmēri pārsniedz turpmāk norādītos.
3. tabula
Ieplēsumi
Virziens |
Platums |
Garums |
Vertikāls |
4 mm |
8 mm |
Horizontāls |
4 mm |
15 mm |
Pa diagonāli |
4 mm |
18 mm (1) |
6. Caurumi
Euro banknotes ar caurumiem, ko pilnībā vai daļēji nenosedz iekārtas padeves slīdlente(-es), jāatzīst par nederīgām, ja cauruma izmēri pārsniedz 10 mm2.
7. Noplēsumi
Euro banknotes ar garumu, kas samazināts par 6 mm vai vairāk, vai platumu, kas samazināts par 5 mm vai vairāk, uzskatāmas par nederīgām. Visi mērījumi attiecas uz euro banknošu nominālo garumu un platumu.
8. Labota banknote
Labota euro banknote tiek radīta, ja banknošu daļas tiek savienotas, izmantojot, piemēram, līmlenti vai līmi. Ja euro banknoti līmlente klāj vairāk par 10 mm platumā un 40 mm garumā un līmlentes biezums pārsniedz 50 µm, šī banknote ir nederīga.
9. Saburzīta banknote
Parasti saburzītas euro banknotes var konstatēt, ja mazinājusies to atstarošanas spēja vai zudis stingrums. Nav noteiktas nekādas obligātās prasības.
10. Mīksta banknote
Cik iespējams, banknotes, kas ievērojami zaudējušas stingrumu, jāšķiro kā nederīgas. Tā kā stingrumu zaudējušas banknotes parasti ir arī netīras, vairākumā gadījumu šādas banknotes atklāj ar sensoriem, kas uzrāda netīrās banknotes. Nav noteiktas nekādas obligātās prasības.
11. Locījumi
Tā kā ielocītu euro banknošu garums vai platums ir samazinājies, tās var atklāt ar sensoriem, kas pārbauda euro banknošu izmēru. Turklāt tās var atklāt arī ar biezuma sensoriem. Taču sakarā ar tehniskiem ierobežojumiem var atklāt tikai tos locījumus, kas atbilst noplēsumu kritērijiem, t. i., var konstatēt banknotes ar locījumiem, kas samazina garumu vairāk nekā par 6 mm vai platumu vairāk nekā par 5 mm, un atzīt par nederīgām.
12. Atlocīts stūris
Euro banknote ar atlocītu stūri, kura laukums pārsniedz 130 mm2 un īsākās malas minimālais garums pārsniedz 10 mm, ir nederīga.
(1) Mēra nevis paša ieplēsuma garumu, bet gan taisnu līniju (taisnleņķa projekciju), ko velk no ieplēsuma gala līdz banknotes malai, kur sākas ieplēsums.
IIIb PIELIKUMS
MANUĀLAS EURO BANKNOŠU DERĪGUMA PĀRBAUDES MINIMĀLIE STANDARTI
Šajā pielikumā noteikti apmācīta personāla veiktas manuālas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti.
Derīguma pārbaudes laikā euro banknotes, kurām ir jebkurš no turpmāk definētajiem vai skaidri pamanāmiem defektiem attiecībā uz vienu no redzamajiem pretviltošanas elementiem, tiek uzskatītas par nederīgām. Tomēr ielocītas euro banknotes un euro banknotes ar atlocītiem stūriem, ja iespējams, manuāli izlabo, tās iztaisnojot. Nolietojuma pakāpes pārbaudes veic, vizuāli novērtējot katru atsevišķu euro banknoti, un tāpēc nav vajadzīgi nekādi palīginstrumenti.
Šķirošanas kritēriju saraksts manuālai derīguma pārbaudei
Īpašība |
Apraksts |
|
1. |
Netīra banknote |
Vizuāli pamanāms, ka netīrumi klāj visu banknoti |
2. |
Traipi |
Vizuāli pamanāms, ka vienā vietā koncentrēti netīrumi |
3. |
Apzīmēta banknote |
Vizuāli pamanāms, ka jebkādā rakstītā vai zīmētā veidā euro banknotei pievienoti attēli vai rakstu zīmes |
4. |
Banknote ar izdzisušu tinti |
Vizuāli pamanāms, ka tinte uz visas banknotes vai tās daļas izdzisusi, piemēram, euro banknote ir mazgāta |
5. |
Ieplēsumi |
Euro banknotes malā ir vismaz viens ieplēsums |
6. |
Caurumi |
Euro banknotei vizuāli pamanāms vismaz viens caurums |
7. |
Noplēsumi |
Euro banknotes malā (pretstatā caurumiem) noplēsts viens vai vairāki fragmenti, piemēram, noplēsts stūris |
8. |
Labota banknote |
Vienas vai vairāku euro banknošu daļas savienotas ar līmlenti, līmi vai citiem līdzekļiem |
9. |
Saburzīta banknote |
Visā euro banknotes virsmā ir daudzi locījumi, kas stipri ietekmē banknotes izskatu |
10. |
Mīksta banknote |
Materiāla struktūras nolietošanās dēļ euro banknote ievērojami zaudējusi stingrumu |
11. |
Ielocīta euro banknote |
Ielocīta euro banknotes, t. sk. tāda, ko vairs nevar iztaisnot |
12. |
Atlocīts stūris |
Euro banknote ar vismaz vienu pamanāmu atlocītu stūri |
IV PIELIKUMS
DATU VĀKŠANA NO SKAIDRĀS NAUDAS APSTRĀDES IESTĀDĒM
1. Mērķi
Datu vākšanas mērķis ir nodrošināt, lai ECB un NCB varētu uzraudzīt skaidrās naudas apstrādes iestāžu darbības un pārraudzīt skaidrās naudas apriti.
2. Vispārējie principi
2.1. Datus par banknošu apstrādes iekārtām ziņo tikai tad, ja šīs iekārtas izmanto banknošu atkārtotai laišanai apgrozībā.
2.2. Skaidrās naudas apstrādes iestādes savu dalībvalstu NCB regulāri sniedz šādu informāciju:
— |
informāciju par struktūrvienībām, kurās notiek skaidrās naudas apstrāde, piemēram, filiāļu birojiem, |
— |
informāciju par banknošu apstrādes iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām. |
2.3. Turklāt skaidrās naudas apstrādes iestādes, kas ar banknošu apstrādes iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām atkārtoti apgrozībā laiž euro banknotes, savu dalībvalstu NCB regulāri sniedz šādu informāciju:
— |
informāciju par skaidrās naudas operāciju apjomu (apstrādātais euro banknošu skaits), kā arī par banknošu apstrādes iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām, |
— |
informāciju par nomaļajām kredītiestāžu filiālēm, kur skaidrās naudas operāciju apjoms ir ļoti neliels un banknošu derīguma pārbaude tiek veikta manuāli. |
3. Datu veids un ziņošanas prasības
3.1. Atkarībā no savākto datu rakstura tos iedala pamatdatos un operatīvajos datos.
Pamatdati
3.2. Uz pamatdatiem attiecas informācija par: a) katru skaidrās naudas apstrādes iestādi un to darbībā esošajām banknošu apstrādes iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām, un b) nomaļajām kredītiestāžu filiālēm.
3.3. Pamatdatus NCB nosūta šā lēmuma piemērošanas dienā un turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem. Jāiesniedz 1. papildinājuma paraugā norādītie dati, lai gan NCB tos var pieprasīt iesniegt citā formātā. Pārejas laikā NCB var prasīt datus ziņot katru mēnesi, ja tās to jau prasījušas pirms šī lēmuma spēkā stāšanās, vai NCB var prasīt datus ziņot katru ceturksni.
3.4. Uzraudzības nolūkā NCB var nolemt vākt datus vietējā līmenī, piemēram, filiāļu biroju līmenī.
3.5. NCB no ziņošanas prasību jomas var nolemt izslēgt euro banknošu apstrādes iekārtas, kurās apstrādā tikai tās euro banknotes, kuras darbinieki izmaksās tirdzniecības vietā.
3.6. Jāiesniedz 3. papildinājuma paraugā norādītie dati par nomaļajām filiālēm, lai gan NCB tos var pieprasīt iesniegt citā formātā.
Operatīvie dati
3.7. Dati, ko skaidrās naudas apstrādes iestādes iegūst euro banknošu apstrādē un atkārtotā laišanā apgrozībā, tiek klasificēti kā operatīvie dati.
3.8. NCB no operatīvo datu ziņošanas pienākuma var nolemt atbrīvot citus uzņēmumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā, ja euro banknošu skaits, ko tie ar skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām atkārtoti laiduši apgrozībā, ir mazāks nekā NCB noteiktais slieksnis.
3.9. Datus sagatavo ik pēc sešiem mēnešiem. Datus sniedz NCB ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda, t. i., februāra beigās un augusta beigās. Datus var sagatavot, izmantojot 2. papildinājumā norādīto paraugu. Pārejas laikā NCB var prasīt datus ziņot katru mēnesi, ja tās to jau prasījušas pirms šī lēmuma spēkā stāšanās, vai NCB var prasīt datus ziņot katru ceturksni.
3.10. Datus sagatavo skaidrās naudas apstrādes iestādes, kas fiziski apstrādā euro banknotes. Ja skaidrās naudas apstrādes iestāde citai skaidrās naudas apstrādes iestādei kā ārpakalpojumus uztic pārbaudīt banknošu autentiskumu un derīgumu, datus sagatavo šī izraudzītā iestāde atbilstoši 3. panta 2. punktam.
3.11. Skaidrās naudas apstrādes iestādes datus sniedz kā vienības (apjomu), ko apkopo valsts līmenī un iedala pēc euro banknošu nominālvērtības. Attiecībā uz kredītiestāžu nomaļajām filiālēm operatīvos datus sniedz atsevišķi.
3.12. Uzraudzības nolūkā NCB var nolemt vākt datus vietējā, piemēram, filiāļu biroju, līmenī.
3.13. NCB no ziņošanas prasību jomas var nolemt izslēgt euro banknotes, kuras tiek apstrādātas banknošu apstrādes iekārtās un kuras izmaksā darbinieki tirdzniecības vietā.
3.14. Skaidrās naudas apstrādes iestādēm, kas banknošu autentiskumu un derīgumu kā ārpakalpojumus uzticējušas pārbaudīt citām skaidrās naudas apstrādes iestādēm, NCB var pieprasīt iesniegt datus par šīm izraudzītajām iestādēm.
3.15. Jāiesniedz dati par nomaļajām filiālēm, kā norādīts 3. papildinājuma paraugā, lai gan NCB tos var pieprasīt sagatavot citā formātā un vienoties ar skaidrās naudas apstrādes iestādēm par plašāku datu vākšanu.
4. Konfidencialitāte un datu publiskošana
4.1. Par konfidenciāliem uzskata gan pamatdatus, gan arī operatīvos datus.
4.2. NCB un ECB var nolemt publicēt ziņojumus vai statistiskos datus, izmantojot saskaņā ar šo pielikumu iegūtos datus. Jebkurā no šādām publikācijām informācija ir apkopota tādā veidā, lai to nevarētu attiecināt uz atsevišķiem datu sniedzējiem.
1. PAPILDINĀJUMS
ZIŅOJUMA PARAUGS
Pamatdati
Šī informācija jāiesniedz:
[NCB nosaukums; kontaktinformācija uzziņām; adrese]
1. Informācija par skaidrās naudas apstrādes iestādi
Skaidrās naudas apstrādes iestādes nosaukums:
Centrālā biroja adrese:
Pasta indekss:
Pilsēta:
Iela:
Uzņēmējsabiedrības veids:
— |
kredītiestāde |
— |
valūtas maiņas punkts |
— |
skaidrās naudas pārvadājumu uzņēmums, kas nav maksājumu iestāde |
— |
tirdzniecības (mazumtirdzniecības) uzņēmums |
— |
kazino |
— |
citi veidi, t. sk. maksājumu iestādes, kas nav iepriekš minētas (norādīt) |
Kontaktpersonas:
Vārdi:
Tālruņi:
Telefaksi:
E-pasta adreses:
Ārpakalpojumu sniedzējs (ja attiecas)
Nosaukums:
Adrese:
Pasta indekss:
Pilsēta:
2. Paša klienta darbinātas iekārtas
Tips |
Ražotājs (1) |
Iekārtas nosaukums (1) |
Identifikācija (1) (detektorsistēmas/programmatūras versijas) |
Kopējais operāciju skaits |
Skaidrās naudas iemaksu bankomāti (CIM) |
|
|
|
|
Banknošu apstrādes iekārtas (CRM) |
|
|
|
|
Kombinētie skaidrās naudas iemaksu bankomāti (CCM) |
|
|
|
|
Skaidrās naudas izmaksu bankomāti (COM) |
|
|
|
|
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei un apstrādei (TARM) (2) |
|
|
|
|
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei (TAM) (2) |
|
|
|
|
3. Operatora apkalpotas iekārtas
Tips |
Ražotājs (3) |
Iekārtas nosaukums (3) |
Identifikācija (3) (detektorsistēmas/programmatūras versijas) |
Kopējais operāciju skaits |
Banknošu apstrādes iekārtas (BPM) |
|
|
|
|
Banknošu autentifikācijas iekārtas (BAM) |
|
|
|
|
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei un apstrādei (TARM) (4) |
|
|
|
|
Kases palīgierīces skaidrās naudas pārbaudei (TAM) (4) |
|
|
|
|
4. Skaidrās naudas izsniegšanas iekārtas
Tips |
Kopējais operāciju skaits |
Bankomāti (ATM) |
|
Termināļi ar pašpārbaudes iespēju (SCoT) |
|
Citi |
|
(1) Šos ierakstus veic atbilstoši attiecīgajiem ierakstiem ECB interneta lapā, ja vien ECB kā pieejamu nav norādījusi unikālu identifikācijas kodu.
(2) Izmantotas kā paša klienta darbinātās iekārtas.
(3) Šos ierakstus veic atbilstoši attiecīgajiem ierakstiem ECB interneta lapā, ja vien ECB kā pieejamu nav norādījusi unikālu identifikācijas kodu.
(4) Izmantotas kā paša klienta darbinātās iekārtas.
2. PAPILDINĀJUMS
ZIŅOJUMA PARAUGS
Operatīvie dati
1. Informācija par skaidrās naudas apstrādes iestādi
Skaidrās naudas apstrādes iestādes nosaukums |
|
Pārskata periods |
|
2. Dati
Lūdzam sniegt valsts vai reģionālā līmenī apkopotus datus, kā pieprasa NCB, – neiekļaujot nomaļās filiāles.
|
Kopējais apstrādāto euro banknošu skaits (1) |
No kurām sašķirotas kā nederīgas (1) |
No kurām atkārtoti laistas apgrozībā (2) |
EUR 5 |
|
|
|
EUR 10 |
|
|
|
EUR 20 |
|
|
|
EUR 50 |
|
|
|
EUR 100 |
|
|
|
EUR 200 |
|
|
|
EUR 500 |
|
|
|
To euro banknošu skaits, kuras izsniegtas no pašapkalpošanās iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām |
|
Šie dati ir obligāti attiecībā uz kredītiestādēm.
(1) Šis postenis attiecas gan uz paša klienta darbinātām iekārtām, gan arī uz operatora apkalpotām iekārtām.
(2) Netiek iekļautas operatora apkalpotās iekārtās neapstrādātās euro banknotes, kuras nodod atpakaļ NCB vai kuras darbinieki atkārtoti laiž apgrozībā, tās izmaksājot tirdzniecības vietā.
3. PAPILDINĀJUMS
KREDĪTIESTĀŽU NOMAĻĀS FILIĀLES
Šo informāciju iesniedz tikai tās kredītiestādes, kurām ir nomaļās filiāles, kā minēts 7. panta 1. punktā.
1. Informācija par kredītiestādi
Kredītiestādes nosaukums |
|
Pārskata periods |
|
2. Dati
Nomaļās kredītiestādes adrese |
Adrese |
To euro banknošu skaits, kuras izsniegtas no paša klienta darbinātām iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām |
|
|
|
PAMATNOSTĀDNES
9.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 267/21 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE
(2010. gada 16. septembris),
ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām
(ECB/2010/13)
(2010/598/ES)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu un 14.3. pantu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,
tā kā:
(1) |
Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, ko veido dalībvalstu, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā – “iesaistītās dalībvalstis”), nacionālās centrālas bankas (NCB) un Eiropas Centrālā banka (ECB), lai visās iesaistītajās dalībvalstīs šādu politiku īstenotu vienoti. |
(2) |
ECB ir tiesības izstrādāt nepieciešamās pamatnostādnes, lai īstenotu Eurosistēmas vienoto monetāro politiku, un NCB pienākums ir darboties saskaņā ar šādām pamatnostādnēm. |
(3) |
2000. gada 31. augusta Pamatnostādne ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) jāgroza, lai atspoguļotu pārmaiņas Eurosistēmas vienotās monetārās politikas procedūru un operāciju definējumā un ieviešanā. No tām galvenās šādas: a) pārskatīt Eurosistēmas kredītoperāciju riska kontroles regulējumu; b) nodrošināt saskaņotību neatbilstību gadījumu novēršanā; c) uzlabot un stiprināt noteikumus attiecībā uz izvēles pasākumiem, ko Eurosistēma var veikt, lai risinātu jautājumus, ko rada apsvērumi par darījuma partnera finanšu stabilitāti; d) ļaut ECB Padomei nolemt, ka ECB ārkārtas gadījumos var veikt tiešos darījumus centralizēti; e) mazinātu nodokļu paaugstināšanas risku, lai novērstu kredītriska un juridiskā riska faktorus, ierobežojot ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru darījumu iniciatorus, kā arī darījumu iniciatorus ar aktīviem, kas ir šo vērtspapīru nodrošinājums, nosakot, ka šādus darījumus var veikt iniciatori no Eiropas Ekonomikas zona (EEZ); f) ieviest jaunus atbilstības kritērijus strukturēto nodrošināto obligāciju izmatošanai, kuras nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (UCITS) nodrošinātās obligācijas un kuru pamatā esošie aktīvi ir dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredīti; g) pievienot jaunus terminus I pielikuma 2. papildinājumam un precizēt citus terminus; h) grozīt I pielikuma 4. papildinājumu, lai atspoguļotu pārmaiņas statistikas regulējumā; i) saskaņot noteikumus un ieviest citus nelielus grozījumus saskaņotības un pārredzamības uzlabošanai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Pamatnostādni ECB/2000/7 groza šādi:
1. |
Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes I un II pielikumu. |
2. |
Pamatnostādnes ECB/2000/7 II pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes III pielikumu. |
2. pants
Pārbaude
Ne vēlāk kā 2010. gada 9. oktobrī NCB nosūta ECB sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šai pamatnostādnei.
3. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā divas dienas pēc tās pieņemšanas.
2. Šīs pamatnostādnes I un III pielikums stājas spēkā dienā pēc šīs pamatnostādnes publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Šīs pamatnostādnes II pielikumu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
4. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu NCB.
Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 16. septembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidents
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza šādi.
1. Ievadā (1) zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
“(1) |
Eiropas Centrālās bankas Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 282. panta 1. punktu izmanto terminu “Eurosistēma”, lai apzīmētu Eiropas Centrālo banku sistēmas sastāvdaļas, kas veic tās pamatuzdevumus, t. i., Eiropas Centrālo banku un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuras ieviesušas vienoto valūtu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Kopienas darbību.” |
2. Ar šādu sadaļu aizstāj 1.1. sadaļu:
“Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu (1) nacionālās centrālās bankas. ECBS veic darbības saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk tekstā – “ECBS Statūti”). ECBS pārvalda ECB lēmējinstitūcijas. Tādējādi ECB Padome atbild par monetārās politikas formulēšanu, bet Valde pilnvarota īstenot monetāro politiku saskaņā ar Padomes pieņemtajiem lēmumiem un pamatnostādnēm. Ciktāl tiek uzskatīts par iespējamu un atbilstošu, kā arī lai nodrošinātu darbības efektivitāti, ECB vēršas pie nacionālajām centrālajām bankām (NCB) (2), lai tiktu veiktas operācijas, kas ir daļa no Eurosistēmas uzdevumiem. Nacionālās centrālās bankas, ja tas vajadzīgs monetārās politikas īstenošanai, drīkst Eurosistēmas dalībniekiem sniegt atsevišķu informāciju, piemēram, operatīvos datus, par darījuma partneriem, kas piedalās Eurosistēmas operācijās (3). Eurosistēmas monetārās politikas operācijas tiek veiktas saskaņā ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs (4).
3. Ar šādu sadaļu aizstāj 1.2. sadaļu:
“Eurosistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 1. punktā. Nekaitējot tās galvenajam mērķim – cenu stabilitātei –, Eurosistēmai jāatbalsta Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā politika. Īstenojot šos mērķus, Eurosistēmai jādarbojas saskaņā ar atklātā tirgus ekonomikas principu, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali.”
4. Šādi groza 1.3.1. sadaļu:
a) |
ar šādu tekstu aizstāj ievaddaļu: “Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atklātā tirgus operāciju veikšanai Eurosistēmai pieejami pieci instrumentu veidi. Nozīmīgākais instruments ir reversie darījumi (piemērojami atpirkšanas līgumu vai nodrošinātu aizņēmumu veidā). Eurosistēma var izmantot arī tiešos darījumus, ECB parāda sertifikātu emisiju, valūtas mijmaiņas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaisti. Atklātā tirgus operācijas veic pēc ECB iniciatīvas, ECB arī pieņem lēmumu par izmantojamā instrumenta izvēli un nosaka tā izmantošanas nosacījumus. Tās šīs darbības var veikt, izmantojot standartizsoles, ātrās izsoles vai divpusējas procedūras (5). Attiecībā uz to mērķi, biežumu un procedūrām Eirosistēmas atvērtā tirgus operācijas var iedalīt šādās četrās kategorijās (sk. arī 1. tabulu): |
b) |
trešo aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “precizējošās operācijas veic uz ad hoc pamata, lai pārvaldītu likviditāti un ietekmētu procentu likmju virzību, īpaši – lai mazinātu neparedzētu likviditātes svārstību izraisīto ietekmi uz procentu likmēm tirgū. Precizējošās operācijas var veikt rezervju prasību izpildes perioda pēdējā dienā, lai novērstu likviditātes nesabalansētību, kas, iespējams, uzkrājusies kopš pēdējās galvenās refinansēšanas operācijas norēķiniem. Precizējošās operācijas galvenokārt veic kā reversos darījumus, taču tās var veikt arī kā valūtas mijmaiņas darījumus vai noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes veidā. Precizējošajās operācijās izmantotos instrumentus un procedūras pielāgo darījumu veidiem un konkrētajiem operāciju mērķiem. Parasti optimālas saskaņošanas darbības veic NCB, izmantojot ātros konkursus vai divpusējas procedūras. ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt precizējošās divpusējās operācijas;”; |
c) |
ceturto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “turklāt Eurosistēma var izmantot arī strukturālās operācijas, emitējot ECB parāda sertifikātus, veicot reversos darījumus un tiešos darījumus. Šīs operācijas veic tad, ja ECB vēlas koriģēt Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru (regulāri vai neregulāri). Strukturālās operācijas reverso darījumu un parāda instrumentu emisijas veidā īsteno NCB ar standartizsoļu palīdzību. Strukturālās operācijas tiešo darījumu veidā parasti veic NCB ar divpusējo procedūru palīdzību. ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt strukturālās operācijas;”. |
5. Pielikuma 1.3. sadaļas 1. tabulas trešās slejas ceturtajā rindā vārdus “Parāda sertifikātu emisija” aizstāj ar vārdiem “ECB parāda sertifikātu emisija”.
6. Ar šādu sadaļu aizstāj 1.4. sadaļu:
“Eurosistēmas monetārās politikas principi formulēti tā, lai nodrošinātu plaša darījuma partneru loka dalību. Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var izmantot pastāvīgās iespējas un piedalīties atklātā tirgus operācijās, izmantojot standartizsoles un tiešos darījumus. Eurosistēma var izvēlēties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai precizējošajās operācijās. Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, iesaista aktīvus valūtas tirgus dalībniekus. Darījuma partneru loks šajās operācijās ir ierobežots – piedalās vienīgi tās Eurosistēmas valūtas intervences operācijām izraudzītās iestādes, kuras dibinātas euro zonā.”
7. Šādi groza 2.1. sadaļu:
a) |
pirmās daļas otro aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “darījuma partneriem jābūt finansiāli stabiliem. Tiem obligāti jāpiemēro vismaz viena no ES/EEZ saskaņotās uzraudzības formām, un to veic valsts iestādes (6). Ņemot vērā to īpašo statusu ES tiesībās, kā darījuma partneres var pieņemt finansiāli stabilas iestādes Līguma 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kurām attiecas uzraudzība, kas līdzvērtīga kompetento valsts iestāžu veiktajai uzraudzībai. Kā darījuma partneres var pieņemt arī finansiāli stabilas iestādes, uz kurām attiecas nesaskaņota kompetento valsts iestāžu uzraudzība, kuras līmenis ir līdzvērtīgs ES/EEZ saskaņotajai uzraudzībai, piemēram, euro zonā reģistrētas tādu iestāžu filiāles, kuras reģistrētas ārpus EEZ. |
b) |
trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Iestāde var piekļūt Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām un atklātā tirgus operācijām, ko veic, īstenojot standartizsoles, tikai ar tās dalībvalsts NCB starpniecību, kurā iestāde reģistrēta. Ja iestādei ir institūti (galvenais birojs vai filiāles) vairāk nekā vienā dalībvalstī, katram institūtam ir piekļuve šīm operācijām ar tās dalībvalsts NCB starpniecību, kurā tā reģistrēta, kaut arī pieteikumus izsolei var iesniegt tikai viens institūts (vai nu galvenais birojs, vai izraudzītā filiāle) katrā dalībvalstī.” |
8. Šādi groza 2.2. sadaļu:
a) |
otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, darījuma partneriem jāspēj efektīvi veikt liela apjoma valūtas operācijas jebkuros tirgus apstākļos. Valūtas mijmaiņas darījuma partneru loks atbilst to darījuma partneru lokam, kuri reģistrēti euro zonā un izraudzīti Eurosistēmas valūtas intervences operācijām. Kritēriji un procedūras, ko piemēro darījuma partneru atlasei ārvalstu valūtas intervences operācijām, sniegti 3. papildinājumā.”; |
b) |
piekto daļu aizstāj ar šādu daļu: “ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt precizējošās divpusējās operācijas. Ja ECB būtu jāveic divpusējās operācijas, darījuma partneru atlasi šādos gadījumos veiktu ECB, piemērojot rotācijas principu tiem darījuma partneriem euro zonā, kuri tiesīgi piedalīties ātrajās izsolēs un divpusējās operācijās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.” |
9. Šādi groza 2.3. sadaļu:
a) |
trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Tas attiecas uz: a) izsoles noteikumu pārkāpumiem, ja darījuma partneris nevar pārvest pietiekamu pamatā esošo aktīvu vai naudas līdzekļu apjomu (7), lai (norēķinu dienā) norēķinātos vai sniegtu nodrošinājumu līdz operācijas termiņam, izmantojot attiecīgu papildu nodrošinājumu, par līdzekļiem, kas tam piešķirti likviditāti palielinošā operācijā, vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par tam piešķirto summu likviditāti samazinošās operācijās; un b) divpusējo darījumu pārkāpumiem, ja darījuma partneris nevar nodrošināt pietiekamu atbilstošo pamatā esošo aktīvu apjomu vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par divpusējo darījumu līgumsummu, vai ja tas nevar iesniegt nodrošinājumu par divpusējā darījuma atlikumu līdz darījuma beigu termiņam, izmantojot attiecīgu papildu nodrošinājumu. |
b) |
piekto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Turklāt darbības apturēšanu, ko piemēro darījuma partnerim, kurš nepilda saistības, var piemērot tās pašas iestādes filiālēm, kas reģistrētas citās dalībvalstīs. Ja kā ārkārtas pasākums darbības apturēšana piemērota sakarā ar pārkāpuma smagumu, par ko liecina, piemēram, tā biežums vai ilgums, darījuma partnerim uz noteiktu laiku var liegt dalību jebkādās monetārās politikas operācijās nākotnē.” |
10. Ar šādu sadaļu aizstāj 2.4. sadaļu:
“2.4. Piekļuves pārtraukšana, ierobežošana vai liegšana piesardzības apsvērumu dēļ vai saistību neizpildes gadījumā
Saskaņā ar līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā NCB (vai ECB), Eurosistēma piesardzības apsvērumu dēļ darījuma partnerim var pārtraukt, ierobežot vai liegt piekļuvi monetārās politikas instrumentiem.
Turklāt darījuma partneru piekļuves pārtraukšanas, ierobežošanas vai liegšanas pasākumus var piemērot dažos gadījumos, uz kuriem attiecināms jēdziens “kāda darījuma partnera saistību neizpilde”, kā definēts līgumos vai regulējošajos nosacījumos, ko piemēro NCB.
Visbeidzot, piesardzības apsvērumu dēļ Eurosistēma var arī aktīvus noraidīt, ierobežot aktīvu izmantošanu vai piemērot papildu diskontus aktīviem, ko kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās snieguši kādi darījuma partneri.”
11. Pielikuma 3. nodaļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:
“Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā. Tās izmanto, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atbilstoši mērķiem, biežumam un procedūrām Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt četrās kategorijās: galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, precizējošās operācijas un strukturālās operācijas. Attiecībā uz izmantotajiem instrumentiem reversie darījumi ir galvenais Eurosistēmas atklātā tirgus instruments, un to var izmantot visās četrās operāciju kategorijās, bet ECB parāda sertifikātus var izmantot strukturālajās likviditāti samazinošajās operācijās. Strukturālās operācijas var veikt, arī izmantojot tiešos darījumus, t. i., pirkšanu un pārdošanu. Turklāt Eurosistēmai precizējošo operāciju veikšanai pieejami divi citi instrumenti: valūtas mijmaiņas darījumi un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste. Turpmākajās sadaļās detalizēti izklāstītas dažādo Eurosistēmā izmantoto atklātā tirgus instrumentu raksturīgās iezīmes.”
12. Pielikuma 3.1.4. sadaļā otrās daļas sesto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu:
“parasti šādas operācijas decentralizēti veic NCB (ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt divpusējās precizējošās reversās operācijas);”.
13. Pielikuma 3.2. sadaļā ceturtās daļas ceturto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu:
“parasti šādas operācijas decentralizēti veic NCB (ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt tiešās operācijas);”.
14. Šādi groza 3.3. sadaļu:
a) |
otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “ECB parāda sertifikāti ir ECB parādsaistības attiecībā pret sertifikāta turētāju. Tos emitē un ieraksta veidā glabā euro zonas vērtspapīru depozitārijos. ECB nepiemēro nekādus ierobežojumus sertifikātu pārvedamībai. Detalizēti noteikumi par ECB parāda sertifikātiem tiks iekļauti nosacījumos attiecībā uz šādiem sertifikātiem.”; |
b) |
trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “ECB parāda sertifikātus emitē ar diskontu, t. i., tos emitē zem nominālvērtības un dzēšanas datumā dzēš atbilstoši nominālvērtībai. Emisijas apjoma un dzēšanas apjoma starpība ir vienāda ar to procentu summu, kas saskaņā ar noteikto procentu likmi uzkrāta emisijas apjomam sertifikāta termiņā. Piemērojamā procentu likme ir vienkārša procentu likme, aprēķināta saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. Emisijas apjoma aprēķins sniegts 1. ielikumā.”; |
c) |
ar šādu ielikumu aizstāj 1. ielikumu: |
15. Pielikuma 3.4. sadaļā ceturtās daļas piekto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu:
“parasti tos decentralizēti veic NCB (ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt divpusējos valūtas mijmaiņas darījumus); un”.
16. Pielikuma 3.5. sadaļā ceturtās daļas piekto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu:
“parasti noguldījumu piesaisti decentralizēti veic NCB (ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB var veikt noguldījumu ar noteiktu termiņu (8) divpusēju piesaisti); un
17. Pielikuma 4.1. sadaļā trešās daļas 1. un 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādām zemsvītras piezīmēm:
“(1) |
Kopš 2008. gada 19. maijaTARGET decentralizētā tehniskā infrastruktūra aizstāta ar TARGET2. TARGET2 ir vienota platforma (caur kuru tiek iesniegti un apstrādāti visi maksājuma uzdevumi un caur kuru maksājumi tiek saņemti tehniskā ziņā tieši tādā pašā veidā) un, ciktāl piemērojams, NCB iekšējās uzskaites sistēmas. |
(2) |
Turklāt piekļuvi aizdevuma iespējai uz nakti nodrošina tikai darījuma partneriem, kam ir piekļuve kontam NCB, kurā var tikt veikti darījuma norēķini, piemēram, TARGET2 vienotajā platformā.” |
18. Šādi groza 4.2. sadaļu:
a) |
trešās daļas (pirmā daļa pēc virsraksta “Piekļuves nosacījumi”) beigās pievieno šādu (*) zemsvītras piezīmi:
|
b) |
septītās daļas (otrā daļa pēc virsraksta “Termiņš un procentu nosacījumi”) 12. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
19. Pielikuma 5.1.1. sadaļas 3. ielikumu aizstāj ar šādu ielikumu:
20. Šādi groza 5.1.3. sadaļu:
a) |
pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: “Eurosistēmas standartizsoles tiek publiski izziņotas, izmantojot informācijas tīklus un ECB tīmekļa vietni. Turklāt NCB var izziņot izsoles operāciju tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles paziņojumā iekļauta šāda informācija:”; |
b) |
pirmās daļas desmito aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (ECB parāda sertifikātu emisijai);”; |
c) |
pirmās daļas septiņpadsmito aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “sertifikātu nominālvērtība (ECB parāda sertifikātu emisijai); un”; |
d) |
pirmās daļas astoņpadsmito aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “emisijas ISIN kods (ECB parāda sertifikātu emisijai).” |
21. Šādi groza 5.1.4. sadaļu:
a) |
trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Mainīgas procentu likmes izsolēs darījuma partneri var iesniegt izsoles pieteikumus ar ne vairāk kā desmit dažādiem procentu likmju/cenu/mijmaiņas darījuma punktu līmeņiem. Ārkārtas gadījumos Eurosistēma var noteikt ierobežojumu izsoles pieteikumu skaitam, ko var iesniegt mainīgas likmes izsolēs. Katrā izsoles pieteikumā darījuma partneriem jānorāda summa, par kuru tie vēlas veikt darījumu ar NCB, un attiecīga procentu likme (9) (10). Procentu likmju pieteikumi jāizsaka ar skaitli, kas dalās ar 0,01 procentu punktu. Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs mijmaiņas darījuma punkti nosakāmi saskaņā ar standarta tirgus principiem, un to solis ir 0,01 mijmaiņas darījuma punkts. |
b) |
septīto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Darījuma partneriem vienmēr jāspēj segt tiem piešķirtos apjomus ar pietiekamu apjomu atbilstošo pamatā esošo aktīvu (11). Līgumu vai normatīvo aktu nosacījumi, kurus piemēro attiecīgā NCB, pieļauj soda piemērošanu, ja darījuma partneris nepārved pamatā esošos aktīvus vai skaidro naudu pietiekamā apjomā, lai norēķinātos par summu, kas tam piešķirta izsoles operācijā. |
22. Pielikuma 5.1.5. sadaļas trešo daļu (otrā daļa pēc virsraksta “Euro veiktas mainīgas procentu likmes izsoles”) aizstāj ar šādu daļu:
“Mainīgas procentu likmes izsolēs, kas paredzētas likviditātes samazināšanai (tās var izmantot ECB parāda sertifikātu emisijai un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei), pieteikumi tiek sakārtoti piedāvāto procentu likmju augošā secībā (vai piedāvāto cenu dilstošā secībā). Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar viszemāko procentu likmi (augstāko cenu), pēc tam – pieteikumi ar augstākām procentu likmēm (zemākām cenām), līdz izlietots viss likviditātes samazināšanai paredzētais līdzekļu apjoms. Ja visaugstākās apstiprinātās procentu likmes (viszemākās cenas) līmenī (t. i., robežlikmes/cenas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo piešķiramo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā piešķiramā apjoma attiecību pret pieteikumu kopapjomu ar robežlikmi/cenu (sk. 5. ielikumu). ECB parāda sertifikātu emisijai katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz tuvākajam ECB parāda sertifikātu nominālvērtības darījuma solim. Citām likviditāti samazinošām operācijām katram darījuma partnerim piešķirtais apjoms jānoapaļo līdz pilnam euro.”
23. Šādi groza 5.1.6. sadaļu:
a) |
pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: “Standartizsoļu un ātro izsoļu rezultātus paziņo publiski, izmantojot informācijas tīklus un ECB tīmekļa vietni. Turklāt NCB var paziņot izsoles rezultātu tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles rezultāta paziņojumā iekļauta šāda informācija:”; |
b) |
trīspadsmito aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (ECB parāda sertifikātu emisijai);”; |
c) |
sešpadsmito aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “sertifikātu nominālvērtība (ECB parāda sertifikātu emisijai); un”; |
d) |
septiņpadsmito aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “emisijas ISIN kods (ECB parāda sertifikātu emisijai).” |
24. Pielikuma 5.2. sadaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“NCB var veikt operācijas, pamatojoties uz divpusējām procedūrām. Šīs procedūras var izmantot precizējošajās atklātā tirgus operācijās un strukturālajās tiešajās operācijās (12). Plašā nozīmē divpusējās operācijas ir jebkādas procedūras, kurās Eurosistēma veic darījumu ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem, nerīkojot izsoli. Šajā ziņā izšķir divus dažādus divpusējo procedūru veidus: operācijas, kurās Eurosistēma ar darījuma partneriem sazinās tieši, un operācijas, kas tiek veiktas ar biržu un tirgus aģentu starpniecību.
25. Pielikuma 5.3.1. sadaļas 3. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:
“3. tabula
Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju parastie norēķinu datumi (13)
Monetārās politikas instruments |
Norēķinu datums standartizsolēs |
Norēķinu datums ātrajās izsolēs un divpusējās procedūrās |
Reversie darījumi |
T + 1 (14) |
T |
Tiešie darījumi |
— |
Saskaņā ar tirgus principiem attiecībā uz darījuma pamatā esošajiem aktīviem |
ECB parāda sertifikātu emisija |
T + 2 |
— |
Valūtas mijmaiņas darījumi |
— |
T, T + 1 vai T + 2 |
Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste |
— |
T |
26. Pielikuma 5.3.2. sadaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Norēķinus par atklātā tirgus operācijām, kuru pamatā ir standartizsoles (t. i., galvenajām refinansēšanas operācijām, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām un strukturālajām operācijām), parasti veic pirmajā dienā pēc darījuma dienas, kurā atvērta TARGET2 un visas atbilstošās SSS. Tomēr norēķinus par ECB parāda sertifikātu emisiju veic otrajā dienā pēc darījuma dienas, kurā atvērta TARGET2 un visas atbilstošās SSS. Principā Eurosistēmas mērķis ir panākt, lai norēķini par darījumiem, kas saistīti ar tās atklātā tirgus operācijām, vienlaikus tiktu veikti visās dalībvalstīs ar visiem darījuma partneriem, kas nodrošinājuši pietiekamus pamatā esošos aktīvus. Taču darbības ierobežojumu un SSS tehnisko īpatnību dēļ norēķinu veikšanas konkrētais laiks dienas robežās atklātā tirgus operācijām euro zonā var atšķirties. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju norēķinu veikšanas laiks parasti sakrīt ar laiku, kad veic atmaksu par iepriekšējo atbilstoša termiņa operāciju.”
27. Pielikuma 6.1. sadaļas otrās daļas 2. zemsvītras piezīmi svītro.
28. Šādi groza 6.2.1. sadaļu:
a) |
piekto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Aktīviem, kas rada naudas plūsmu un nodrošina ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, jāatbilst šādām prasībām:
|
b) |
sesto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Strukturētas emisijas gadījumā laidiens (vai apakšlaidiens), lai tas būtu atbilstošs, nevar tikt pakārtots tās pašas emisijas citiem laidieniem. Laidienu (vai apakšlaidienu) uzskata par nepakārtotu attiecībā pret citiem tās pašas emisijas laidieniem (vai apakšlaidieniem), ja saskaņā ar emisijas prospektā izklāstīto maksājuma prioritāti, ko piemēro pēc paziņojuma par tiesību izmantošanu saņemšanas, nevienam citam laidienam (vai apakšlaidienam) netiek noteikta prioritāte attiecībā pret šo laidienu (vai apakšlaidienu) par maksājuma (pamatsummas un procentu) saņemšanu, un tādējādi šāds laidiens (vai apakšlaidiens) no strukturētas emisijas dažādiem laidieniem vai apakšlaidieniem ir pēdējais, kuram rodas zaudējumi. Attiecībā uz strukturētām emisijām, kurās prospekts paredz paziņojuma par tūlītēju samaksu vai tiesību izmantošanu saņemšanu, jānodrošina, ka laidiens (vai apakšlaidiens) nav pakārtots ne saskaņā ar paziņojumā par tūlītēju samaksu noteikto maksājumu prioritāti, ne saskaņā ar paziņojumā par tiesību izmantošanu noteikto maksājumu prioritāti.”; |
c) |
devītajā daļā (pēc virsraksta “Emisijas vieta”) 7. zemsvītras piezīmi (pirmo zemsvītras piezīmi šajā daļā) aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
d) |
desmito daļu (pirmo daļu pēc virsraksta “Norēķinu procedūras”) aizstāj ar šādu daļu: “Parāda instrumentam jābūt pārvedamam dematerializētā veidā. Tam jāatrodas un par to jāveic norēķini euro zonā, izmantojot Eurosistēmas vai SSS kontu, kas atbilst ECB noteiktajiem standartiem, lai uz reģistrāciju un realizāciju attiektos dalībvalsts tiesību akti.”; |
e) |
divpadsmitās daļas (vienīgā daļa pēc virsraksta “Pieņemami tirgi”) 13. zemsvītras piezīmi (pēdējo zemsvītras piezīmi) aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
f) |
piecpadsmito daļu (otro daļu pēc virsraksta “Emitenta/garantijas devēja reģistrācijas vieta”) aizstāj ar šādu daļu: “Garantijas devējam jābūt reģistrētam EEZ, ja vien garantija nav nepieciešama, lai noteiktu augstus kredītstandartus tirgojamiem aktīviem, kā izklāstīts 6.3.2. sadaļā.” |
29. Šādi groza 6.2.2. sadaļu:
a) |
otrās daļas (pirmā daļa pēc virsraksta “Kredītprasības”) otro aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Debitors/garantijas devējs: nefinanšu sabiedrības (18), valsts sektora uzņēmumi, starptautiskās vai starpvalstu iestādes ir atbilstoši parādnieki un garantijas devēji. Katrs parādnieks ir individuāli un atsevišķi atbildīgs par attiecīgās kredītprasības atmaksu pilnā apjomā (par atsevišķām kredītprasībām kopā atbildīgie kredīta līdzaizņēmēji netiek iekļauti). |
b) |
otrās daļas trešo aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Debitora/garantijas devēja reģistrācijas vieta: debitoram jābūt reģistrētam euro zonā. Garantijas devējam arī jābūt reģistrētam euro zonā, ja vien garantija nav vajadzīga augstu kredītstandartu noteikšanai netirgojamiem aktīviem, kā izklāstīts 6.3.3. sadaļā. Šī prasība neattiecas uz starptautiskām vai starpvalstu iestādēm.”; |
c) |
otrās daļas ceturto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Kredītstandarti: kredītprasību kvalitāti novērtē ar debitora vai garantijas devēja pamatā esošo kredītspēju. Kredītprasībām jāatbilst ECAF noteikumos noteiktajiem augstajiem netirgojamo aktīvu kredītstandartiem, kas izklāstīti 6.3.3. sadaļā.”; |
d) |
otrās daļas septīto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Noteicošie tiesību akti: līgumu par kredītprasību un līgumu starp darījuma partneri un NCB, kas laiž apgrozībā kredītprasību kā nodrošinājumu (līgums par nodrošinājuma mobilizāciju), nosaka kādas dalībvalsts tiesību akti. Turklāt dažādu noteicošo tiesību aktu, kas piemērojami a) darījuma partnerim, b) kreditoram, c) parādniekam, d) garantijas devējam (ja iespējams), e) līgumam par kredītprasību un f) līgumam par nodrošinājuma mobilizāciju, skaits nevar pārsniegt divus.”; |
e) |
otrās daļas astotās aizzīmes teksta daļas 20. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
f) |
trešās daļas (pirmā daļa pēc virsraksta “Netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti”) ceturto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Emitenta reģistrācijas vieta: emitentam jābūt reģistrētam euro zonā.”; |
g) |
trešās daļas sestās aizzīmes teksta daļas 22. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|
30. Šādi groza 6.2.3. sadaļu:
a) |
pēc piektās daļas (trešā daļa pēc virsraksta “Atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumi”) iekļauj šādu daļu: “Monetārās politikas īstenošanas nolūkā, jo īpaši – lai uzraudzītu atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumu ievērošanu attiecībā uz ciešām saiknēm, Eurosistēmas centrālās bankas apmainās ar informāciju par kapitāla turējumiem, ko šim nolūkam sniegušas uzraudzības iestādes. Uz šo informāciju attiecas uzraudzības iestāžu piemērotie slepenības standarti.”; |
b) |
sesto daļu (ceturto daļu pēc virsraksta “Atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumi”) aizstāj ar šādu daļu: “Nosacījums par ciešām saiknēm nav piemērojams: a) ciešām saiknēm starp darījuma partneri un EEZ valsts iestādēm, kurām ir tiesības iekasēt nodokļus, vai gadījumos, ja EEZ valsts sektora iestāde, kurai ir tiesības iekasēt nodokļus, garantē kādu parāda instrumentu; b) nodrošinātām banku obligācijām, kas emitētas saskaņā ar PVKIU Direktīvas 22. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem; vai c) gadījumiem, kuros parāda instrumentus aizsargā īpaši tiesiskās aizsardzības pasākumi, ko var pielīdzināt b) punktā minētajiem instrumentiem, piemēram: i) netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; vai ii) ar dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītiem nodrošinātas strukturētas nodrošinātās obligācijas (t. i., dažas nodrošinātās obligācijas, ko Eiropas Komisija nav atzinusi par PVKIU atbilstošām), kas atbilst visiem kritērijiem, ko piemēro ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas izklāstīti 6.2. un 6.3. sadaļā, un šādiem papildu kritērijiem (19):
|
c) |
ar šādu tabulu aizstāj 4. tabulu: “4. tabula Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi
|
31. Šādi groza 6.3.1. sadaļu:
a) |
ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Attiecībā uz ECAI avotiem novērtējumam jābūt balstītam uz publiski pieejamu kredītreitingu. Eurosistēma patur sev tiesības pieprasīt skaidrojumu, ja uzskata to par nepieciešamu. Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem kredītreitingi jāskaidro publiski pieejamā kredītreitinga ziņojumā, t. i., detalizētā pirmspārdošanas vai jaunas emisijas ziņojumā, ietverot arī vispusēju strukturālo un tiesisko aspektu analīzi, detalizētu nodrošinājuma pūla novērtējumu, darījuma dalībnieku un arī visu pārējo būtisko tā detaļu analīzi. Turklāt ECAI regulāri jāpublicē ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzraudzības ziņojumi. Šo ziņojumu publikācijai jānotiek atbilstoši kupona maksājumu veikšanas biežumam un laikam. Šajos ziņojumos kā minimums jāietver jaunākā informācija par galveno darījumu datiem (piemēram, nodrošinājuma pūla sastāvs, darījumu dalībnieki, kapitāla struktūra) un arī darbības rezultātiem.”; |
b) |
piekto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Eurosistēmas etalons, nosakot augstu kredītstandartu prasību minimumu (kredītspējas slieksni), ir “A” kredītreitings (23). Eurosistēma uzskata, ka 0,10 % saistību neizpildes varbūtība (NV) viena gada periodā ir ekvivalenta “A” kredītreitingam, un tā tiek regulāri pārskatīta. ECAF izmanto Kapitāla prasību direktīvā (CRD) (24) sniegto saistību neizpildes gadījuma definīciju. Eurosistēma publicē viszemāko reitinga līmeni, kas atbilst katrai atzītajai ECAI noteiktajam kredītspējas slieksnim (arī tas tiek regulāri pārskatīts), neuzņemoties nekādu atbildību par ECAI novērtējumu. Attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem Eurosistēmas etalons, nosakot augstu kredītstandartu prasību minimumu, ir “AAA” kredītreitings (25) emisijas brīdī. Ar aktīviem nodrošināta vērtspapīra pastāvēšanas laikā tam jāsaglabā mazākais Eurosistēmas pieļautais kredītreitings “A” līmenī. |
c) |
septīto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Aktīvus, ko emitējuši vai garantējuši uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Līguma 75. pantu ES vai kāda ES dalībvalsts piemērojusi līdzekļu iesaldēšanu un/vai citus pasākumus, ierobežojot to līdzekļu izmantošanu, vai uzņēmumi, par kuriem ECB Padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uz laiku vai liegt tiem dalību atklātā tirgus operācijās vai piekļuvi Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām, var izslēgt no atbilstošo aktīvu saraksta.” |
32. Šādi groza 6.3.2. sadaļu:
a) |
pirmās daļas otro aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “ECAI kredītnovērtējums ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem: ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas emitēti 2010. gada 1. martā vai pēc tā, Eurosistēma pieprasa vismaz divus atzītu ECAI kredītnovērtējumus attiecīgajai emisijai. Lai noteiktu šo vērtspapīru atbilstību, piemēro “otrā labākā” noteikumu, kas nozīmē, ka ne tikai vislabākajam ECAI kredītnovērtējumam, bet arī otram labākajam pieejamajam ECAI kredītnovērtējumam jāatbilst ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru kredītspējas slieksnim. Pamatojoties uz šo principu, Eurosistēma pieprasa abiem kredītnovērtējumiem būt “AAA”/“Aaa” līmenī emisijas brīdī un “A” līmenī vērtspapīra pastāvēšanas laikā, lai vērtspapīru uzskatītu par atbilstošu. No 2011. gada 1. marta visiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem neatkarīgi no to emisijas datuma jābūt vismaz diviem atzītu ECAI kredītnovērtējumiem attiecīgajai emisijai, un tiem jāizpilda “otrā labākā” noteikums, lai vērtspapīrus arī turpmāk uzskatītu par atbilstošiem. Pirms 2010. gada 1. marta emitētiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kam ir tikai viens kredītnovērtējums, līdz 2011. gada 1. martam jāsaņem otrs kredītnovērtējums. Pirms 2009. gada 1. marta emitētiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem abiem kredītnovērtējumiem jāatbilst “A” līmenim vērtspapīra pastāvēšanas laikā. Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas emitēti laikā no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim, pirmajam kredītnovērtējumam jāatbilst “AAA”/“Aaa” līmenim emisijas brīdī un “A” līmenim vērtspapīra pastāvēšanas laikā, bet otram kredītnovērtējumam jāatbilst “A” līmenim gan emisijas brīdī (26), gan vērtspapīra pastāvēšanas laikā. Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru aizstājamas papildu emisijas tiek uzskatītas par jaunām ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru emisijām. Visiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas emitēti ar vienu ISIN kodu, jāievēro atbilstības kritēriji, kas bija spēkā pēdējās aizstājamās papildu emisijas laikā. Ja ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru aizstājamas papildu emisijas neatbilst pēdējās aizstājamās papildu emisijas laikā spēkā esošajiem atbilstības kritērijiem, visus ar to pašu ISIN kodu emitētos ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus uzskata par neatbilstošiem. Šo noteikumu nepiemēro attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru aizstājamām papildu emisijām, kas ir Eurosistēmas atbilstošo aktīvu sarakstā 2010. gada 10. oktobris, ja pēdējā papildu emisija notika pirms šā datuma. Neaizstājamas papildu emisijas tiek uzskatītas par citiem ar aktīviem nodrošinātajiem vērtspapīriem. |
b) |
pirmās daļas trešās aizzīmes teksta daļas trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu: “Garantija jāregulē ES dalībvalsts tiesību aktiem, un tai juridiski jābūt spēkā esošai, kā arī garantijas devējam saistošai un realizējamai pret to.”; |
c) |
otrās daļas pirmās aizzīmes teksta daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: “Euro zonas valsts sektora emitenti vai garantijas devēji: ja tirgojamu aktīvu emitē vai par to garantiju sniedz euro zonā reģistrēta reģionālā valdība, vietējā pašvaldība vai valsts sektora uzņēmums (VSU) saskaņā ar CRD, piemērojama šāda procedūra:”; |
d) |
otrās daļas otro aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Euro zonas nefinanšu sabiedrību emitenti vai garantijas devēji: ja tirgojamiem aktīviem, kurus emitē vai par kuriem garantiju sniedz euro zonā reģistrētas nefinanšu sabiedrības (27), nevar noteikt augstus kredītstandartus, pamatojoties uz ECAI kredītnovērtējumu attiecīgajai emisijai, emitentam vai garantijas devējam, piemēro ECAF noteikumus attiecībā uz kredītprasībām, un darījuma partneri drīkst izmantot paši savu IRB sistēmu, NCB iekšējā kredītnovērtējuma sistēmas vai trešo personu – kredītreitinga sniedzēju – reitinga instrumentus. Nefinanšu sabiedrību emitētie tirgojamie parāda instrumenti, kam nav piešķirts reitings, nav iekļauti atbilstošo tirgojamo aktīvu publiski pieejamā sarakstā. |
33. Šādi groza 6.3.3. sadaļu:
a) |
Ppiektās daļas pirmās aizzīmes teksta daļas (Valsts sektora debitori/garantijas devēji) ii) apakšpunktā 35. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
b) |
piektās daļas pirmās aizzīmes teksta daļas iii) apakšpunktā 36. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
c) |
piektās daļas otrās aizzīmes teksta daļas (Nefinanšu sabiedrību debitori vai garantijas devēji) 37. zemsvītras piezīmi (pirmā zemsvītras piezīme šajā aizzīmes teksta daļā) aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
d) |
sestās daļas trešo aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Garantija jāregulē ES dalībvalsts tiesību aktiem, un tai juridiski jābūt spēkā esošai, kā arī garantijas devējam saistošai un realizējamai pret to.” |
34. Pielikuma 6.3.4. sadaļas četrpadsmito daļu (pirmā daļa pēc virsraksta “Trešo personu sniegto kredītreitinga instrumentu avots”) aizstāj ar šādu daļu:
“RT avots ir iestādes, kas novērtē debitoru kredītspēju, galvenokārt izmantojot kvantitatīvos modeļus sistemātiskā un mehāniskā veidā, bez citas informācijas paļaujoties arī uz auditētajiem pārskatiem, un kuru kredītnovērtējumi nav domāti publiskai lietošanai. RT sniedzējs, kurš vēlas piedalīties ECAF, iesniedz pieteikumu savas reģistrācijas valsts NCB, izmantojot Eurosistēmas sagatavoto paraugu, kuram pievieno tajā norādītos papildu dokumentus. Darījuma partneri, kas vēlas ECAF mērķiem izmantot RT sniedzēju, kuru nav apstiprinājusi Eurosistēma, iesniedz pieteikumu savas reģistrācijas valsts NCB, izmantojot Eurosistēmas sagatavoto paraugu, kuram pievieno tajā norādītos papildu dokumentus. Eurosistēma lemj par RT sniedzēja apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtējumu par Eurosistēmas noteikto apstiprināšanas kritēriju izpildi (28).
35. Pielikuma 6.4.1. sadaļas 7. ielikumu aizstāj ar šādu ielikumu:
36. Šādi groza 6.4.2. sadaļu:
a) |
trešo aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Eurosistēma ierobežo tādu nenodrošinātu parāda instrumentu izmantošanu, ko emitējusi kredītiestāde vai cits uzņēmums, ar kuru kredītiestādei ir cieša saikne, kas definēta 6.2.3. sadaļā. Šādus aktīvus darījuma partneri var izmantot kā nodrošinājumu tikai tādā apmērā, lai vērtība, ko šim nodrošinājumam Eurosistēma noteikusi pēc diskonta piemērošanas, nepārsniedz 10 % no kopējās šā darījuma partnera sniegtā nodrošinājuma vērtības pēc diskonta piemērošanas. Šis ierobežojums neattiecas uz aktīviem, ko garantējusi valsts sektora iestāde, kurai ir tiesības iekasēt nodokļus, vai ja aktīvu vērtība pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz 50 milj. euro. Divu vai vairāku šādu aktīvu emitentu apvienošanās vai šādu emitentu ciešu saikņu izveidošanas gadījumā šos emitentus gada laikā pēc apvienošanās vai ciešas saiknes nodibināšanās šā ierobežojuma kontekstā uzskata par vienu emitentu grupu.”; |
b) |
sadaļas 6. tabulas 4. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
37. Šādi groza 6.6.1. sadaļu:
a) |
otrās daļas 52. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
b) |
trešās daļas 53. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
38. Pielikuma 6.7. sadaļas trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Darījuma partneri, kas ir ārpus EEZ vai Šveices reģistrētu kredītiestāžu filiāles, nevar izmantot šādus aktīvus kā nodrošinājumu.”
39. Pielikuma 7.1. sadaļas ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Piemērojot obligātās rezerves, ECB jārīkojas saskaņā ar Eurosistēmas mērķiem, kas noteikti Līguma 127. pantā un ECBS Statūtu 2. pantā, kas turklāt ietver principu par izvairīšanos izraisīt būtisku nevēlamu līdzekļu pārvietošanu vai atteikšanos no banku starpniekpakalpojumiem ieguldījumu veikšanā.”
40. Ar šādu sadaļu aizstāj 7.2. sadaļu:
“Saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu ECB pieprasa dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm turēt obligātās rezerves. Tas nozīmē, ka Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas arī uz euro zonā nereģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kas atrodas euro zonā. Tomēr šī sistēma neattiecas uz euro zonā reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kas nav reģistrētas euro zonā.
Iestādes automātiski tiek atbrīvotas no rezervju prasībām tā izpildes perioda sākumā, kura laikā to atļauja darboties kā kredītiestādei ir atsaukta vai nodota vai kura laikā dalībvalsts tiesu iestāde vai cita kompetenta iestāde pieņem lēmumu par iestādes likvidācijas procesa uzsākšanu. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 un Regulu ECB/2003/9 ECB var arī nediskriminējošā veidā atbrīvot iestādes no to saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā, ja šīm iestādēm ES vai kāda dalībvalsts piemēro reorganizācijas pasākumus vai līdzekļu iesaldēšanu un/vai citus pasākumus saskaņā ar Līguma 75. pantu, ierobežojot to līdzekļu izmantošanu, vai atbrīvot iestādes, par kurām ECB Padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uz laiku vai liegt tām dalību atklātā tirgus operācijās vai piekļuvi Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām, vai ja Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas mērķi netiktu sasniegti, piemērojot saistības šīm konkrētajām iestādēm. Ja lēmums par šādu atbrīvojumu pamatots ar Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas mērķiem, ECB ņem vērā vienu vai vairākus šādus kritērijus:
— |
iestāde ir pilnvarota veikt tikai īpašas mērķfunkcijas, |
— |
iestādei ir aizliegts veikt aktīvas bankas darbības funkcijas, konkurējot ar citām kredītiestādēm, |
— |
iestādei ir juridiskas saistības visus savus noguldījumus paredzēt mērķiem, kas saistīti ar palīdzību reģionālajai un/vai starptautiskajai attīstībai. |
ECB izveido un uztur to iestāžu sarakstu, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma. ECB arī publisko to iestāžu sarakstu, kuras atbrīvotas no saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā citu iemeslu dēļ, nevis sakarā ar ES vai kādas dalībvalsts veiktajiem reorganizācijas pasākumiem vai līdzekļu iesaldēšanu un/vai citiem pasākumiem saskaņā ar Līguma 75. pantu, ierobežojot to līdzekļu izmantošanu, vai iestāžu sarakstu, par kurām ECB Padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uz laiku vai liegt tām dalību atklātā tirgus operācijās vai piekļuvi Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām (29). Darījuma partneri var paļauties uz šiem sarakstiem, lemjot, vai to saistības ir parāds citai iestādei, uz kuru attiecas rezervju prasības. Saraksti, kas publiski pieejami pēc Eurosistēmas darbadienas beigām katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, ir spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas kalendārajā mēnesī pēc diviem mēnešiem. Piemēram, februāra beigās publicētais saraksts būtu spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas aprīlī.
41. Šādi groza 7.3. sadaļu:
a) |
septītās daļas (otrā daļa pēc virsraksta “Rezervju prasību aprēķināšana”) 7. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
b) |
sadaļas 9. ielikumā (*) zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:
|
42. Pielikuma 7.4. sadaļas otro daļu (pirmā daļa pēc virsraksta “Rezerves”) aizstāj ar šādu daļu:
“Katrai iestādei jātur savas obligātās rezerves vienā vai vairākos rezervju kontos tās dalībvalsts NCB, kurā iestāde reģistrēta. Iestādēs, kurām dalībvalstī ir vairāk nekā viena vienība, par kopējo obligāto rezervju prasību izpildi visās iestādes vietējās vienībās atbild galvenais birojs (30). Iestādei, kurai ir vienības vairāk nekā vienā dalībvalstī, jāuztur obligātās rezerves katrā tās dalībvalsts NCB, kurā tai ir vienība, atbilstoši tās rezervju bāzei attiecīgajā dalībvalstī.
43. Šādi groza 2. papildinājumu:
a) |
“ciešu saikņu” definīciju aizstāj ar šādu definīciju: “Ciešas saiknes (close links): situācija, kurā darījuma partneris ir saistīts ar atbilstošo aktīvu emitentu/debitoru/garantijas devēju tāpēc, ka: a) darījuma partnerim tieši vai netieši, izmantojot vienu vai vairākus citus uzņēmumus, pieder 20 % vai vairāk emitenta/debitora/garantijas devēja kapitāla; vai b) emitentam/debitoram/garantijas devējam tieši vai netieši, izmantojot vienu vai vairākus citus uzņēmumus, pieder 20 % vai vairāk darījuma partnera kapitāla; vai c) trešai personai pieder vairāk nekā 20 % darījuma partnera kapitāla un vairāk nekā 20 % emitenta/debitora/garantijas devēja kapitāla vai nu tieši, vai netieši, izmantojot vienu vai vairākus citus uzņēmumus.”; |
b) |
“kredītiestāžu” definīciju aizstāj ar šādu definīciju: “Kredītiestāde (credit institution): kredītiestāde, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (31) 2. pantā un 4. panta 1. punktā, kā tie ieviesti nacionālajos tiesību aktos, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai cita kredītiestāde Līguma 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas uzraudzība, kas līdzvērtīga kompetentās nacionālās iestādes veiktajai uzraudzībai. |
c) |
tiek svītrota “elektroniskās naudas” definīcija; |
d) |
tiek iekļauta “likviditātes atbalsta ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru darījumā” definīcija: “Likviditātes atbalsts ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru darījumā (Liquidity support in an ABS transaction): jebkurš strukturāls mehānisms, kas var tikt izmantots, lai segtu naudas plūsmas pagaidu deficītu, kas var rasties darījuma laikā.”; |
e) |
“reitinga instrumentu” definīciju aizstāj ar šādu definīciju: “Reitinga instrumenti (RT) (Rating tools (RTs)): Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēma (ECAF) nodrošināts kredītspējas novērtējuma avots, ko sniedz iestādes, kas novērtē debitoru kredītspēju, galvenokārt izmantojot kvantitatīvos modeļus sistemātiskā un mehāniskā veidā, bez citas informācijas paļaujoties arī uz auditētajiem pārskatiem, un kuru kredītnovērtējumi nav domāti publiskai lietošanai. Lai kļūtu par ECAF sastāvdaļu, šādām iestādēm nepieciešams individuāls Eurosistēmas akcepts.”; |
f) |
“Līguma” definīciju aizstāj ar šādu definīciju: “Līgums (Treaty): Līgums par Eiropas Savienības darbību.” |
44. Šādi groza 4. papildinājumu:
a) |
papildinājuma 1. sadaļā šādu (*) zemsvītras piezīmi pievieno pēc Regulas (EK) Nr. 2533/98 nosaukuma:
|
b) |
ar šādu daļu aizstāj 2. sadaļas pirmo daļu: “Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2008/32) (32) mērķis ir nodrošināt ECB un saskaņā ar ECBS Statūtu 5.2. pantu arī NCB, kuras iespēju robežās veic šo darbu, pilnvaras vākt statistikas materiālus, kas nepieciešami, lai varētu pildīt ECBS uzdevumus, un īpaši – tās uzdevumu noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu. Statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar Regulu ECB/2008/32, izmanto, lai sagatavotu monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora konsolidēto bilanci, kuras galvenais mērķis ir sniegt ECB vispusīgu statistisko informāciju par monetārajām norisēm, kas skar dalībvalstīs izvietoto MFI kopējos finanšu aktīvus un pasīvus. Iesaistītās dalībvalstis tiek aplūkotas kā viena ekonomiskā teritorija. |
c) |
ar šādu daļu aizstāj 2. sadaļas ceturto daļu: “Otrkārt, Regulā ECB/2008/32 noteiktajām pārskatu sniegšanas saistībām jāievēro caurredzamības un juridiskās noteiktības princips. Tas jādara, jo minētā regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visā euro zonā. Tā nosaka to fizisko un juridisko personu tiešos pienākumus, pret kuriem ECB var piemērot sankcijas, ja netiek pildītas ECB pārskatu sniegšanas prasības (sk. Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. pantu). Tādējādi pārskatu sniegšanas pienākumi ir skaidri noteikti un jebkura ECB rīcība, pārbaudot vai savācot obligāto statistisko informāciju, notiek saskaņā ar noteiktiem principiem. Treškārt, ECB līdz minimumam jāsamazina pārskatu apjoms saskaņā ar statistikas principiem, kas nosaka ECBS veikto statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu (sk. Regulas (EK) Nr. 2533/98 3.a pantu). Šie principi sīkāk definēti ECBS publiskajā paziņojumā par Eiropas statistiku, kas publicēts ECB tīmekļa vietnē.”; |
d) |
ar šādu daļu aizstāj 2. sadaļas piekto daļu: “Tāpēc statistikas materiālus, ko NCB savākušas saskaņā ar Regulu ECB/2008/32, izmanto arī tam, lai aprēķinātu rezervju bāzi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (33). |
e) |
ar šādu daļu aizstāj 2. sadaļas sesto daļu: “Regula ECB/2008/32 tikai vispārīgi nosaka pārskatu sniedzējus un to pārskatu sniegšanas pienākumus, un principus, saskaņā ar kuriem ECB un NCB parasti izmanto savas tiesības pārbaudīt vai vākt obligāto statistisko informāciju. Detalizēta statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, un standartu minimums, kas jāņem vērā, plašāk skaidrots Regulas ECB/2008/32 I–IV pielikumā.”; |
f) |
ar šādu sadaļu aizstāj 3. sadaļu: “MFI ietver rezidentu kredītiestādes, kas definētas Savienības tiesību aktos, un visas pārējās rezidentu finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai tiem tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē). ECB izveido un uztur iestāžu sarakstu saskaņā ar šo definīciju un klasifikācijas principiem, kas noteikti Regulas ECB/2008/32 I pielikumā. MFI sarakstu statistikas vajadzībām izveido un uztur ECB Valde. Euro zonā rezidējošo MFI kopums ir faktiskie pārskatu sniedzēji. NCB var noteikt izņēmuma statusu mazajām MFI saskaņā ar Regulas ECB/2008/32 8. pantu. Šie izņēmumi dod iespēju NCB piemērot mazietekmīgo grupu atmešanas (cutting off the tail) metodi.”; |
g) |
ar šādu sadaļu aizstāj 4. sadaļu: “Lai izveidotu konsolidēto bilanci, faktiskajiem pārskatu sniedzējiem rezidentiem katru mēnesi jāiesniedz bilances statistiskā informācija. Papildu informācija jāiesniedz katru ceturksni. Detalizētāks iesniedzamās statistiskās informācijas apraksts sniegts Regulas ECB/2008/32 I pielikumā. Attiecīgos statistiskos datus vāc NCB, kurām jānosaka konkrētā pārskatu sniegšanas procedūra. Regula ECB/2008/32 neliedz NCB vākt no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem statistisko informāciju, kas nepieciešama ECB statistikas prasību pildīšanai, plašākas statistikas pārskatu sniegšanas sistēmas ietvaros, ko NCB uz savu atbildību veido saskaņā ar Savienības vai nacionālajiem tiesību aktiem vai iedibināto praksi un kas paredzēta citām statistikas vajadzībām. Tomēr tas nedrīkst ierobežot to statistikas prasību izpildi, kuras izklāstītas Regulā ECB/2008/32. Konkrētos gadījumos ECB var izmantot šādiem nolūkiem savāktu statistisko informāciju savu prasību izpildei. Minētais NCB piešķirtais izņēmuma statuss nozīmē, ka attiecīgajām mazajām MFI tiek piemērotas atvieglotas pārskatu sniegšanas prasības (t. sk. tām noteikta prasība sniegt tikai ceturkšņa pārskatus), kas saistībā ar obligātajām rezervēm noteikti jāpilda un kas precizētas Regulas ECB/2008/32 III pielikumā. Prasības tām mazajām MFI, kas nav kredītiestādes, izklāstītas minētās regulas 8. pantā. Tomēr MFI, kurām piešķirts izņēmuma statuss, ir iespēja izpildīt visas standarta pārskatu sniegšanas prasības.”; |
h) |
ar šādām daļām aizstāj 5. sadaļas pirmo līdz astoto daļu: “Lai mazinātu pārskatu apjomu un izvairītos no dublēšanās statistiskās informācijas vākšanā, bilances statistikas informāciju, ko MFI sniegušas saskaņā ar Regulu ECB/2008/32, izmanto arī rezervju bāzes aprēķinam saskaņā ar Regulu ECB/2003/9. Pārskatu sniedzējiem jāiesniedz dati statistikas vajadzībām savām NCB saskaņā ar 1. tabulu, kas iekļauta Regulas ECB/2008/32 III pielikumā. 1. tabulā ar “*” atzīmētos lodziņus pārskatu sniedzējas iestādes izmanto rezervju bāzes aprēķināšanai (sk. 7. nodaļas 9. ielikumu). Lai pareizi aprēķinātu rezervju bāzi, kurai tiek piemērota pozitīvo rezervju norma, nepieciešams detalizēts sadalījums noguldījumiem ar noteikto termiņu ilgāku par diviem gadiem, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par diviem gadiem un kredītiestāžu repo saistībām pret (“iekšzemes” un “citu iesaistīto dalībvalstu”) “MFI”, “kredītiestādēm, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB” un “valdības” sektoriem, kā arī “pārējām valstīm”. Turklāt atkarībā no katras valsts statistiskās informācijas vākšanas sistēmas un neierobežojot pilnīgu atbilstību MFI bilances definīcijām un klasifikācijas principiem, kas izklāstīti Regulā ECB/2008/32, kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, var paziņot datus, kas nepieciešami rezervju bāzes aprēķināšanai (izņemot datus par tirgojamiem vērtspapīriem), saskaņā ar 1.a tabulu, ja netiek ietekmēti dati, kas 1. tabulā atzīmēti treknrakstā. Regulas ECB/2008/32 III pielikumā aprakstīti obligāto rezervju sistēmas lietojuma īpašie un pārejas noteikumi, kā arī noteikumi, kas piemērojami, kredītiestādēm apvienojoties. Regulas ECB/2008/32 III pielikumā īpaši aplūkota to kredītiestāžu pārskatu sniegšanas sistēma, kuras veido mazietekmīgo grupu. Mazajām kredītiestādēm jāziņo vismaz ceturkšņa dati, kas ir nepieciešami rezervju bāzes aprēķināšanai saskaņā ar 1.a tabulu. Šīs iestādes nodrošina, ka saskaņā ar 1.a tabulu sniegtie pārskati pilnībā atbilst 1. tabulā piemērotajām definīcijām un klasifikācijai. Mazietekmīgo iestāžu triju rezervju prasību izpildes periodu rezervju bāzes datu pamatā ir NCB savāktie ceturkšņa beigu dati. III pielikumā ietverti arī kredītiestāžu grupas apkopoto pārskatu sniegšanas noteikumi. Saņemot atļauju no ECB, kredītiestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības vienotā nacionālajā teritorijā, var sniegt statistikas datus par to konsolidēto rezervju bāzi kā kredītiestāžu grupa, ja visas attiecīgās iestādes atteikušās izmantot vienreizējo atskaitījumu no rezervju prasībām. Tomēr vienreizējais atskaitījums saglabājas visai grupai kopumā. Ja kredītiestāžu grupai atļauts obligātās rezerves turēt, izmantojot starpnieku, bet tā nesniedz grupas pārskatu, NCB var atļaut starpniekam veikt apkopotu statistikas pārskatu sniegšanu (kas neattiecas uz rezervju bāzi) šīs kredītiestāžu grupas vārdā. Šādā gadījumā vienreizējais atskaitījums saglabājas katram grupas dalībniekam. Visas attiecīgās iestādes ir atsevišķi iekļautas ECB MFI sarakstā. Pielikums ietver arī noteikumus, kas piemērojami, kredītiestādēm apvienojoties. Terminiem “apvienošanās”, “iestādes, kas apvienojas” un “pārņēmēja iestāde” ir Regulas ECB/2003/9 1. pantā noteiktā nozīme. Izpildes periodā, kurā notiek apvienošanās, pārņēmējas iestādes rezervju prasības tiek aprēķinātas un pildītas saskaņā ar minētās regulas 13. pantu. Turpmākajiem rezervju prasību izpildes periodiem pārņēmējas iestādes rezervju prasības tiek aprēķinātas, pamatojoties uz rezervju bāzi un statistisko informāciju saskaņā ar īpašiem noteikumiem (sk. tabulu Regulas ECB/2008/32 III pielikumā), ja tie ir piemērojami. Citos gadījumos piemēro parastos statistiskās informācijas sniegšanas un rezervju prasību aprēķināšanas noteikumus saskaņā ar Regulas ECB/2003/9 3. pantu. Turklāt attiecīgā NCB var atļaut pārņēmējai iestādei pildīt tās statistikas informācijas sniegšanas prasības, izmantojot pagaidu kārtību. Šāda atkāpe no parastās kārtības pieļaujama iespējami īsu laiku, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus pēc apvienošanās. Šis izņēmums neierobežo pārņēmējas iestādes uzdevumu pildīt pārskatu sniegšanas pienākumus saskaņā ar Regulu ECB/2008/32 un, ja tā ir piemērojama, arī uzdevumu pārņemt pievienoto iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumus.”; |
i) |
ar šādu sadaļu aizstāj 6. sadaļu: “ECB un NCB parasti izmanto tiesības pārbaudīt un obligāti vākt statistisko informāciju, ja nav ievērots datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartu minimums. Šo standartu minimums izklāstīts Regulas ECB/2008/32 IV pielikumā.”; |
j) |
ar šādu sadaļu aizstāj 7. sadaļu: “Tā kā ECBS Statūtu 34.1. pantā ietvertie noteikumi nepiešķir nekādas tiesības vai nenosaka pienākumus dalībvalstīm, uz kurām attiecas izņēmums (ECBS Statūtu 42.1. pants), un Dānijai (Protokola par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju 2. pants) un neattiecas uz Lielbritāniju (Protokola par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti 8. pants), Regula ECB/2008/32 tiek piemērota tikai iesaistītajās dalībvalstīm. Tomēr ECBS Statūtu 5. pants, kas attiecas uz ECB un NCB kompetenci statistikas jomā, un Regula (EK) Nr. 2533/98 tiek piemērota visās dalībvalstīs. Šis fakts, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkta otrais un trešais ievilkums nosaka neiesaistīto dalībvalstu pienākumu izstrādāt un īstenot valstī visus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem, lai savāktu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildei nepieciešamo statistisko informāciju un statistikas jomā laikus sagatavotos kļūt par iesaistītajām dalībvalstīm. Šāds pienākums precīzi formulēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 4.pantā un 17. apsvērumā. Lai nodrošinātu caurredzamību, šis īpašais pienākums atkārtoti uzsvērts arī Regulas ECB/2008/32 apsvērumos.”; |
k) |
tabulu aizstāj ar šādu tabulu: “1. tabula Mēneša krājumi (34)
|
45. Šādi groza 6. papildinājumu:
a) |
papildinājuma 1. sadaļas ievaddaļas 1. un 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādām zemsvītras piezīmēm:
|
b) |
ar šādu daļu aizstāj 1. sadaļas a) punkta trešo daļu: “Par pamatā esošo aktīvu izmantošanas noteikumu pārkāpumiem (39) naudas sodu aprēķina, neatbilstošo aktīvu summu (vai to aktīvu summu, kurus darījuma partneris nedrīkst izmantot), ko: i) darījuma partneris sniedzis kā nodrošinājumu NCB vai ECB vai ii) darījuma partneris nav aizstājis 20 darbdienu laikā pēc tam, kad atbilstošie aktīvi kļuvuši neatbilstoši vai darījuma partneris tos vairs nav drīkstējis izmantot, reizinot ar koeficientu 1/360. |
c) |
ar šādu daļu aizstāj 2.1. sadaļas otro daļu: “Šādus naudas sodus un sadarbības pārtraukšanu uz laiku piemēro arī jebkuriem citiem pārkāpumiem, kas pieļauti 12 mēnešu periodā, ja vien tas nav pretrunā ar 2.3. sadaļas nosacījumiem.”; |
d) |
ar šādu daļu aizstāj 2.2. sadaļas otro daļu: “Šādus naudas sodus un sadarbības pārtraukšanu uz laiku piemēro arī jebkuriem citiem pārkāpumiem, kas pieļauti 12 mēnešu periodā, ja vien tas nav pretrunā ar 2.3. sadaļas nosacījumiem.” |
(1) Jāatzīmē, ka to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuras vēl nav ieviesušas vienoto valūtu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Kopienas darbību, saglabā savas tiesības monetārās politikas jomā saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un tādējādi nav iesaistītas vienotās monetārās politikas īstenošanā.
(2) Visā dokumentā termins “nacionālās centrālās bankas” attiecas uz to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kuras ieviesušas vienoto valūtu saskaņā ar Līgumu.
(3) Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums saskaņā ar ECBS Statūtu 37. pantu.
(4) Visā dokumentā termins “dalībvalsts” attiecas uz dalībvalsti, kas ieviesusi vienoto valūtu saskaņā ar Līgumu.”
(5) Dažādās procedūras Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju veikšanai, t. i., standartizsoles, ātrās izsoles un divpusējās procedūras, noteiktas 5. nodaļā. Standartizsoles veic ilgākais 24 stundu laikā no izsoles izsludināšanas līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai. Visi darījuma partneri, kas atbilst 2.1. sadaļā minētajiem vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piedalīties standartizsolēs. Ātrās izsoles parasti veic 90 minūšu laikā. Eurosistēma var izvēlēties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai ātrajās izsolēs. Termins “divpusējās procedūras” attiecas uz jebkuru gadījumu, kad Eurosistēma veic darījumu ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem, neizmantojot izsoles procedūras. Divpusējas procedūras ietver operācijas, ko veic ar biržu vai tirgus aģentu starpniecību.”;
(6) Kredītiestāžu saskaņotā uzraudzība balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).”;
(7) Vajadzības gadījumā – attiecībā uz papildu nodrošinājuma pieprasījumiem.”;
(8) Noguldījumi ar noteiktu termiņu tiek turēti NCB kontos; tā tas būtu arī tad, ja šādas operācijas centralizēti būtu jāveic ECB.”
(9) Attiecībā uz ECB parāda sertifikātu emisiju ECB var nolemt, ka pieteikumi jāizsaka kā cena, nevis kā procentu likme. Šādos gadījumos cenas jānorāda procentos no nominālvērtības.
(10) Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumos jānorāda valūtas apjoms, kas tiek uzturēts nemainīgs un ko darījuma partneris vēlas izmantot darījumā ar Eurosistēmu, kā arī attiecīgais mijmaiņas darījuma punktu līmenis.”;
(11) Vai norēķināties skaidrā naudā likviditāti samazinošās operācijās.”
(12) ECB Padome var nolemt, ka ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt šīs operācijas.”
(13) T ir darījuma diena. Norēķinu datums attiecas uz Eurosistēmas darbadienām.
(14) Ja parastais norēķinu datums galvenajām vai ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām sakrīt ar svētku dienu, ECB var izlemt piemērot atšķirīgu norēķinu datumu ar iespēju veikt norēķinu tajā pašā dienā. Norēķinu datumi galvenajām un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām tiek iepriekš noteikti Eurosistēmas izsoļu grafikā (sk. 5.1.2. sadaļu).”
(15) Šī prasība neizslēdz ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ja emisijas struktūra ietver divus īpaša mērķa uzņēmumus un ja attiecībā uz šiem īpaša mērķa uzņēmumiem ir izpildīta “pārdošanas” prasība, lai otrā īpaša mērķa uzņēmuma emitētie vērtspapīri tieši vai netieši būti nodrošināti ar sākotnējo aktīvu pūlu un naudas plūsmas no naudas plūsmu radošajiem aktīviem tiek pārvestas no pirmā īpaša mērķa uzņēmuma otrajam īpaša mērķa uzņēmumam.
(16) Šis ierobežojums neaptver mijmaiņas darījumus, ko ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru darījumos izmanto tikai riska ierobežošanas mērķiem.
(17) Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas 2010. gada 10. oktobris ir atbilstošu tirgojamo aktīvu sarakstā, no šīs prasības ir atbrīvoti un turpina būt atbilstoši līdz 2011. gada 9. oktobris.
(18) Kā definēts EKS 95.”;
(19) Strukturētās nodrošinātās obligācijas, kas iesniegtas pirms 2010. gada 10. oktobris un kas neatbilst šiem kritērijiem, var tikt izmantotas līdz 2011. gada 31. martam.”;
(20) Sīkāka informācija sniegta 6.2.1. sadaļā.
(21) Sīkāka informācija sniegta 6.2.2. sadaļā.
(22) Nefinanšu sabiedrību emitēto vai garantēto tirgojamo parāda instrumentu, kuriem nav piešķirts reitings, kredītstandartu nosaka, pamatojoties uz kredītnovērtējuma avotu, kuru attiecīgais darījuma partneris izvēlējies saskaņā ar kredītprasībām piemērojamiem ECAF noteikumiem, kā norādīts 6.3.3. sadaļā. Šo tirgojamo parāda instrumentu gadījumā grozījumi veikti šādos tirgojamo aktīvu atbilstības kritērijos: emitenta/garantijas devēja reģistrācijas vieta: euro zona; emisijas vieta: euro zona.”
(23) “A” kredītreitings nozīmē minimālo ilgtermiņa reitingu Fitch vai Standard & Poor’s“A–” vai Moody’s“A3”, vai DBRS“AL”.
(24) CRD ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija; OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija; OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).
(25) “AAA” kredītreitings nozīmē ilgtermiņa reitingu Fitch, Standard & Poor’s vai DBRS“AAA” vai Moody’s“Aaa”, vai, ja tie nav pieejami, īstermiņa reitingu Fitch“F1+” vai Standard & Poor’s“A-1+”, vai DBRS“R-1H”.”;
(26) Attiecībā uz otro ECAI novērtējumu kredītnovērtējums emisijas laikā nozīmē kredītnovērtējumu pirmās emisijas laikā vai pirmās ECAI publikācijas laikā.”;
(27) Sk. šīs nodaļas 12. zemsvītras piezīmi.”
(28) Apstiprināšanas kritēriju saraksts sniegts ECB tīmekļa vietnē (www.ecb.europa.eu).”
(29) Saraksti pieejami sabiedrībai ECB interneta lapā (www.ecb.europa.eu).”
(30) Ja iestādei nav galvenā biroja dalībvalstī, kurā tā reģistrēta, tai jānosaka galvenā filiāle, kas būs atbildīga par to, lai tiktu izpildītas kopējās obligāto rezervju prasības, kas paredzētas attiecīgās iestādes vienībām konkrētajā dalībvalstī.”
(31) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.”;
(32) OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.”;
(33) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.”;
(34) Ailes, kas iezīmētas ar “*”, izmanto rezervju bāzes aprēķināšanā. Attiecībā uz parāda vērtspapīriem kredītiestādes iesniedz pierādījumus par saistībām, kas jāizslēdz no rezervju bāzes, vai piemēro fiksētu ECB noteiktas procentuālās daļas standarta samazinājumu. Ailes šaurajā rakstā ziņo tikai kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības (RP). Sk. Regulas ECB/2008/32 III pielikuma īpašos noteikumus par obligāto rezervju piemērošanu.
(35) Par šo posteni informāciju sniedz brīvprātīgi līdz turpmākam paziņojumam.
(36) Uz datiem šajā postenī var attiekties citas statistikas vākšanas procedūras, par ko lemj NCB saskaņā ar Regulas ECB/2008/32 I pielikuma 2. daļas noteikumiem.
(37) Centrālie darījuma partneri.
(38) Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas.”
(39) Tālāk tekstā izklāstītie noteikumi tiek piemēroti arī tad, ja: a) darījuma partneris izmantojis neatbilstošus aktīvus vai sniedzis informāciju, kas negatīvi ietekmējusi nodrošinājuma vērtību, piemēram, par izmantotās kredītprasības atlikušo vērtību, kas ir vai ir bijusi nepatiesa vai novecojusi; vai b) darījuma partneris izmanto aktīvus, kas ir neatbilstoši emitenta/garantijas devēja un darījuma partnera ciešu saikņu dēļ.”;
II PIELIKUMS
Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma 6.3. un 6.4. sadaļu, kā arī 2. papildinājumu groza šādi.
1. Ar šādu daļu aizstāj 6.3.1. sadaļas piekto daļu:
“Eurosistēmas etalons, nosakot augstu kredītstandartu prasību minimumu (kredītspējas slieksni), ir kredītnovērtējums, kas atbilst 3. līmeņa kredītspējai Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā (1). Eurosistēma uzskata, ka 0,40 % saistību neizpildes varbūtība (NV) viena gada periodā ir ekvivalenta 3. līmeņa kredītspējas kredītnovērtējumam, un tā tiek regulāri pārskatīta. ECAF izmanto Kapitāla prasību direktīvā (CRD) (2) sniegto saistību neizpildes gadījuma definīciju. Eurosistēma publicē viszemāko reitinga līmeni, kas atbilst katrai atzītajai ECAI noteiktajam kredītspējas slieksnim (arī tas tiek regulāri pārskatīts), neuzņemoties nekādu atbildību par ECAI novērtējumu. Attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem Eurosistēmas etalons, nosakot augstu kredītstandartu prasību minimumu, ir “AAA” kredītreitings (3) emisijas brīdī. Ar aktīviem nodrošināta aktīva darbības laikā tam jāsaglabā Eurosistēmas kredītspējas sliekšņa minimums Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas 2. līmenī (“A”) (4). Attiecībā uz RMBD Eurosistēmas etalons, nosakot augstu kredītstandartu prasību minimumu, ir kredītnovērtējums, kas atbilst 2. līmeņa kredītspējai (“A”) Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā. Eurosistēma uzskata, ka 0,10 % saistību neizpildes varbūtība (NV) viena gada periodā ir ekvivalenta 2. līmeņa kredītspējas kredītnovērtējumam, un tā tiek regulāri pārskatīta.
2. Pielikuma 6.3.3. sadaļas septīto daļu (vienīgā daļa pēc virsraksta “Netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parada instrumenti”) aizstāj ar šādu daļu:
“Netirgojamu RMBD augstajiem kredītstandartiem jāatbilst Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas 2. kredītspējas līmenim (5). Konkrētajai jurisdikcijai atbilstošo parāda instrumentu kredītnovērtējuma sistēmu nosaka NCB attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā.
3. Ar šādām daļām aizstāj 6.3.5. sadaļas otro un trešo daļu:
“Procesa pirmais elements ir atbilstošo debitoru statisko pūlu, t. i., pūlu, kas sastāv no visiem uzņēmumu un valsts sektora debitoriem, apkopojums, ko katru gadu veic kredītnovērtējuma sistēmas nodrošinātājs, saņemot no sistēmas kredītnovērtējumu, kas atbilst vienam no šiem nosacījumam:
Statiskais pūls |
Nosacījums |
Statiskais pūls kredītspējas 1. un 2. līmenim |
PD(i,t) (6) ≤ 0,10 % |
Statiskais pūls kredītspējas 3. līmenim |
0,10 % < PD(i,t) ≤ 0,40 % |
Visi debitori, kas atbilst vienam no šiem nosacījumiem perioda t sākumā, veido t perioda statisko pūlu. Paredzētā 12 mēnešu perioda beigās tiek aprēķināts debitoru statiskā pūla realizētais saistību neizpildes rādītājs laikā t. Kredītreitinga sistēmas nodrošinātājam jāpiekrīt katru gadu iesniegt Eurosistēmai statiskajā pūlā ietilpstošo atbilstošo debitoru skaitu laikā t un to debitoru skaitu statiskajā pūlā (t), kuri neizpildīja saistības sekojošajā 12 mēnešu periodā.”
4. Šādi groza 6.4.2. sadaļu:
a) |
vienīgās daļas ceturto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Atsevišķiem V kategorijā iekļautajiem parāda instrumentiem piemēro unikālu 16 % novērtējuma diskontu neatkarīgi no to termiņa vai kupona struktūras.”; |
b) |
vienīgās daļas piekto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “Atsevišķiem ar aktīviem nodrošinātajiem vērtspapīriem, nodrošinātajām banku obligācijām (lielapjoma nodrošinātajām banku obligācijām, tradicionālajām nodrošinātajām banku obligācijām un citām nodrošinātajām banku obligācijām) un nenodrošinātiem kredītiestāžu parāda instrumentiem, kas teorētiski tiek novērtēti saskaņā ar 6.5. sadaļu, tiek piemērots papildu novērtējuma diskonts. Šo diskontu tieši piemēro šā atsevišķā parāda instrumenta teorētiskajam novērtējumam kā novērtējuma pazeminājumu 5 % apjomā.”; |
c) |
ar šādu tabulu aizstāj 6. tabulu: “6. tabula Tirgojamu aktīvu likviditātes kategorijas (7)
|
d) |
vienīgās daļas septīto aizzīmes teksta daļu aizstāj ar šādu: “I–IV likviditātes kategorijā iekļautajiem tirgojamiem parāda instrumentiem ar mainīgas procentu likmes kuponu (12) piemēro to pašu diskontu, kas tiek piemērots tādiem instrumentiem ar fiksētas procentu likmes kuponu, kuru termiņu grupa ir 0–1 gads, tajā likviditātes kategorijā un kredītspējas kategorijā, kurā instruments iekļauts. |
e) |
ar šādu tabulu aizstāj 7. tabulu: “7. tabula Novērtējuma diskonti, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem aktīviem
|
f) |
ar šādu tabulu aizstāj 8. tabulu: “8. tabula Novērtējuma diskonti, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem apgriezti mainīgas procentu likmes parāda instrumentiem, kas iekļauti I–IV kategorijā
|
5. Šādi groza 6.4.3. sadaļu:
a) |
pirmās daļas pirmās divas aizzīmes teksta daļas aizstāj ar šādām: “Atsevišķām kredītprasībām piemēro konkrētu novērtējuma diskontu. Diskonti ir atšķirīgi atbilstoši atlikušajam termiņam, procentu maksājumu veidam (fiksētas vai mainīgas procentu likmes), kredītspējas kategorijai un NCB izmantotās novērtēšanas metodoloģijai (sk. 6.5. sadaļu), kā aprakstīts 9. tabulā (15). Kredītprasībām ar mainīgas procentu likmes maksājumiem piemēro to pašu diskontu, ko piemēro kredītprasībām ar fiksētas procentu likmes maksājumiem, kuru termiņu grupa ir 0–1 gads un kuras atbilst tai pašai kredītspējai un novērtēšanas metodoloģijai (novērtējuma pamatā ir NCB noteikta teorētiska cena vai NCB noteikta darījuma atlikuma summa). Procentu maksājumu uzskata par mainīgas procentu likmes maksājumu, ja tas piesaistīts atsauces procentu likmei un ja šim maksājumam atbilstošais periods, kurā procentu likmi var mainīt, nav ilgāks par vienu gadu. Procentu maksājumus, kuru periods, kad var mainīt procentu likmi, ir ilgāks par vienu gadu, uzskata par maksājumiem ar fiksētu procentu likmi, un attiecīgais diskonta termiņš ir kredītprasības atlikušais termiņš. |
b) |
ar šādu tabulu aizstāj 9. tabulu: “9. tabula Novērtējuma diskonti, ko piemēro kredītprasībām ar fiksētas procentu likmes maksājumiem
|
c) |
otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Netirgojamiem neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātiem parāda instrumentiem piemēro 24 % novērtējuma diskontu.” |
6. Pielikuma 2. papildinājumu groza šādi.
“Novērtējuma pazeminājuma” definīciju aizstāj ar šādu definīciju:
“Novērtējuma pazeminājums (valuation markdown): riska kontroles pasākums, ko piemēro reverso darījumu pamatā esošajiem aktīviem, kas nozīmē to, ka centrālā banka piemēro aktīvu teorētiskās tirgus vērtības samazinājumu par noteiktiem procentiem, pirms tiek piemērots novērtējuma diskonts.”
(1) Eurosistēmas saskaņotā reitingu skala tiek publicēta ECB tīmekļa vietnē (www.ecb.europa.eu). Kredītspējas 3. līmeņa kredītnovertējums nozīmē minimālo ilgtermiņa reitingu Fitch vai Standard & Poor’s“BBB–” vai Moody’s“Baa3”, vai DBRS“BBB”.
(2) CRD ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija; OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija; OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).
(3) “AAA” kredītreitings nozīmē minimālo ilgtermiņa reitingu Fitch, Standard & Poor’s vai DBRS“AAA” vai Moody’s“Aaa” vai, ja tie nav pieejami, īstermiņa reitingu Fitch“F1+” vai Standard & Poor’s“A-1+”, vai DBRS“R-1H”.
(4) “A” kredītreitings nozīmē minimālo ilgtermiņa reitingu Fitch vai Standard & Poor’s“A–” vai Moody’s“A3”, vai DBRS“AL”.”
(5) Kas noteikts Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā, kura publicēta ECB tīmekļa vietnē (www.ecb.europa.eu).”
(6) PD(i,t) apzīmē neizpildes varbūtību, ko kredītnovērtējuma sistēma piešķīrusi debitoram i laikā t.
(7) Emitenta klasifikācija parasti nosaka likviditātes kategoriju. Tomēr V kategorijā tiek iekļauti visi ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri, neņemot vērā emitenta klasifikāciju, un lielapjoma nodrošinātas banku obligācijas tiek iekļautas II kategorijā, savukārt tradicionālās nodrošinātās banku obligācijas, pārējās nodrošinātās banku obligācijas un pārējie kredītiestāžu emitētie parāda instrumenti iekļauti III un IV kategorijā.
(8) ECB emitētie parāda sertifikāti un NCB emitētie parāda instrumenti, kas emitēti pirms euro ieviešanas attiecīgajā dalībvalstī, iekļauti I likviditātes kategorijā.
(9) Tikai tie instrumenti, kuru emisijas apjoms ir vismaz 1 mljrd. euro un kuriem vismaz trīs tirgus veidotāji nosaka regulāras pirkšanas un pārdošanas cenas, iekļauti lielapjoma nodrošināto banku obligāciju klasē.
(10) Likviditātes II kategorijā iekļauti tikai tie tirgojamie aktīvi, kuru emitentus ECB klasificē kā aģentūras. Citu starpnieku emitētie tirgojamie aktīvi iekļauti III vai IV likviditātes kategorijā atkarībā no emitenta un aktīvu veida.
(11) UCITS neatbilstošas nodrošinātās obligācijas, t. sk. strukturētās nodrošinātās obligācijas un vairāku emitentu nodrošinātas obligācijas, iekļautas III likviditātes kategorijā.”;
(12) Kupona maksājumu uzskata par mainīgas procentu likmes maksājumu, ja kupons saistīts ar atsauces procentu likmi un ja šim kuponam atbilstošais mainītās procentu likmes periods nav ilgāks par vienu gadu. Kupona maksājumus, kuru periods, kad var mainīt procentu likmi, ir ilgāks par vienu gadu, uzskata par maksājumiem ar fiksētu procentu likmi, un attiecīgais diskonta termiņš ir parāda instrumenta atlikušais termiņš.”;
(13) Atsevišķiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, nodrošinātajām banku obligācijām (lielapjoma nodrošinātajām banku obligācijām, tradicionālajām nodrošinātajām banku obligācijām un pārējām nodrošinātajām banku obligācijām) un nenodrošinātajām banku obligācijām, kas teorētiski tiek novērtētas saskaņā ar 6.5. sadaļu, tiek piemērots papildu novērtējuma diskonts. Šo diskontu tieši piemēro šā atsevišķā parāda instrumenta teorētiskajam novērtējumam kā novērtējuma pazeminājumu 5 % apjomā.
(14) Reitingi, kas norādīti Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā, ko publicē ECB tīmekļa vietnē (www.ecb.europa.eu).”;
(15) Novērtējuma diskonti, ko piemēro kredītprasībām ar fiksētas procentu likmes maksājumiem, tiek piemēroti arī tām kredītprasībām, kuru procentu maksājumi piesaistīti inflācijai.”;
III PIELIKUMS
Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2000/7 II pielikumu.
Šādi groza I sadaļu.
1. |
Sadaļas 6. punkta p) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “uz darījuma partneri attiecas līdzekļu iesaldēšana un/vai citi ES saskaņā ar Līguma 75. pantu noteikti pasākumi, kas ierobežo darījuma partnera tiesības izmantot viņa līdzekļus; vai”. |
2. |
Sadaļas 6. punkta q) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “uz darījuma partneri attiecas līdzekļu iesaldēšana un/vai citi dalībvalsts noteikti pasākumi, kas ierobežo darījuma partnera tiesības izmantot viņa līdzekļus; vai”. |
3. |
Sadaļas 7. punktu aizstāj ar šādu punktu: “Attiecīgie līgumiskie vai regulējošie nosacījumi, ko piemēro NCB, nodrošina, lai saistību nepildīšanas gadījumā NCB ir tiesības izmantot šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus: a) darījuma partnerim tiek bloķēta, ierobežota vai liegta piekļuve atklātā tirgus operācijām; b) darījuma partnerim tiek bloķēta, ierobežota vai liegta piekļuve Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām; c) tiek lauzti visi neizpildītie līgumi un darījumi; vai d) tiek pieprasīta paātrināta to prasību izpilde, kuru termiņš vēl nav iestājies vai kuras ir nosacītas. Turklāt NCB var būt tiesības piemērot šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus: a) darījumu partnera noguldījumi, kas atrodas NCB, tiek izmantoti, lai apmierinātu prasības pret šo darījumu partneri; b) saistību pildīšana pret darījumu partneri tiek apturēta, kamēr ir apmierināta prasība pret darījumu partneri; c) tiek prasīti procenti par saistību nepildīšanu; d) tiek pieprasīts atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, darījumu partnerim nepildot savas saistības. NCB piemērotie līgumu vai normatīvo aktu noteikumi nodrošina, ka saistību nepildīšanas gadījumā NCB ir tiesiskais statuss, kas tai ļauj nekavējoties realizēt visus kā nodrošinājumu sniegtos aktīvus un kas ļauj NCB realizēt aktīvus par sniegto kredītu vērtību, ja darījumu partneris nekavējoties nenosedz negatīvo bilanci. Lai nodrošinātu noteikto pasākumu vienotu īstenošanu, ECB Padome var lemt par tiesību aizsardzības līdzekļiem, t. sk. bloķēt, ierobežot vai liegt piekļuvi atklātā tirgus operācijām vai Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām.” |