1. PIELIKUMS

EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA DOKUMENTĀCIJA

1.   daļa

Informācijas dokumentu paraugi

2.   daļa

---

(1)  Lieko svītrot.

(2)  Posmainam transportlīdzeklim norāda sēdvietu skaitu katrā nekustīgajā posmā.

(3)  Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vietu ratiņkrēsliem, šeit norāda maksimālo ratiņķrēslu vietu skaitu. Ja pasažieru ietilpība ir atkarīga no ratiņkrēslu vietu skaita, norāda pieļaujamās sēdošu un stāvošu pasažieru, kā arī personu ratiņkrēslos kombinācijas.

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

A   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.4. punktu)

B   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.5. punktu)

C   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.4.3. punktu)

---

(1)  Šis numurs norādīts tikai kā piemērs.

3. PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ VISIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

1.–6.   (Rezervēts)

7.   PRASĪBAS

7.1   Vispārīgi norādījumi

7.1.1.   Ja vadītāja nodalījums ir bez jumta, tam jābūt īpaši pasargātam pret stipru vēju, pēkšņiem putekļiem, lietusgāzēm u. c.

7.2.   Masa un izmēri

7.2.1.   Transportlīdzekļi atbilst 11. pielikuma prasībām.

7.2.2.   Pasažieriem pieejamā platība

7.2.2.1.   Kopējo pasažieriem pieejamo platību S0 aprēķina, no transportlīdzekļa grīdas kopējās platības atņemot šādu platību:

7.2.2.1.1.

vadītāja nodalījuma platību;

7.2.2.1.2.

pakāpienu pie durvīm platību un jebkura tāda cita pakāpiena platību, kas ir zemāks par 300 mm, un platību, ko pārsedz durvis un to mehānisms, kad tās tiek darbinātas;

7.2.2.1.3.

jebkuras citas daļas platību, ja, mērot no grīdas, vertikālā atstarpe virs tās ir mazāka nekā 1 350 mm, turklāt netiek ņemti vērā pieļaujamie izvirzītie elementi, kas minēti 7.7.8.6.3. un 7.7.8.6.4. punktā. A vai B klases transportlīdzekļiem šo attālumu var samazināt līdz 1 200 mm;

7.2.2.1.4.

platību jebkurā transportlīdzekļa vietā, kur pasažieri nevar iekļūt saskaņā ar 7.9.4. punkta definīciju;

7.2.2.1.5.

jebkuras daļas platību, kas ir paredzēta vienīgi preču un bagāžas pārvadāšanai un kas pasažieriem nav pieejama;

7.2.2.1.6.

platību, kas nepieciešama netraucētam apkalpes darbam;

7.2.2.1.7.

grīdas platību, ko aizņem kāpnes, puskāpnes, savienotājkāpnes vai pakāpienu virsma.

7.2.2.2.   Platību S1, kas pieejama stāvošiem pasažieriem (tikai attiecībā uz A, I un II klases transportlīdzekļiem, kuros ir atļauta stāvošu pasažieru pārvadāšana), aprēķina, atņemot no S0:

7.2.2.2.1.

visu grīdas daļu platību, kuras slīpums pārsniedz maksimālo pieļaujamo vērtību, kas noteikta 7.7.6. punktā;

7.2.2.2.2.

visu daļu platību, kas nav pieejama stāvošam pasažierim, kad visas sēdvietas, izņemot nolaižamos sēdekļus, ir aizņemtas;

7.2.2.2.3.

visu daļu platību, kurās tīrais augstums virs grīdas ir mazāks nekā galvenās ejas augstums, kas noteikts 7.7.5.1. punktā (turekļus šai ziņā neņem vērā);

7.2.2.2.4.

platību uz priekšu no vertikālās šķērsplaknes, kas iet cauri vadītāja sēdekļa virsmas centram (maksimāli uz aizmuguri atvirzītā stāvoklī);

7.2.2.2.5.

platību 300 mm apmērā visu sēdekļu priekšā, ja vien tie nav nolaižamie sēdekļi, izņemot sēdekļus, kas ir novietoti sānis, minēto attālumu var samazināt līdz 225 mm. Ja ir jaukts sēdekļu izkārtojums, attiecībā uz jebkuru sēdekli, ko uzskata par lietošanā esošu, skatīt 7.2.2.4. punktu;

7.2.2.2.6.

jebkādu platību, kura nav izslēgta iepriekš minētajā 7.2.2.2.1. līdz 7.2.2.2.5. punktā un uz kuras nav iespējams novietot 400 mm × 300 mm lielu taisnstūri;

7.2.2.2.7.

II klases transportlīdzekļiem – platību, kurā nav atļauts stāvēt;

7.2.2.2.8.

divstāvu transportlīdzekļiem – jebkuru platību augšstāvā;

7.2.2.2.9.

ratiņkrēslu nodalījuma(-u) platību, kad uzskata, ka to ir aizņēmusi persona ratiņkrēslā, sk. 7.2.24. punktu;

7.2.2.2.10.

ratiņkrēslu nodalījuma(-u) platību, kas paredzēta tikai personai(-ām) ratiņkrēslos.

7.2.2.3.   Atbilstoši 7.7.8. punkta prasībām transportlīdzeklī jābūt noteiktam sēdvietu skaitam (P), kas nav nolaižami sēdekļi. I, II vai A klases transportlīdzeklim sēdvietu skaits katrā stāvā ir vismaz vienāds ar pasažieriem un (vajadzības gadījumā) apkalpei pieejamo grīdas laukuma kvadrātmetru skaitu šajā stāvā, šo skaitli noapaļojot uz leju līdz tuvākajam veselajam skaitlim; šo skaitu I klases transportlīdzekļiem, izņemot augšstāvā, var samazināt par 10 %.

7.2.2.4.   Ja transportlīdzeklī ir mainīgs sēdvietu skaits, platību, kas pieejama stāvošiem pasažieriem (S1), jānosaka un 11. pielikuma 3.3.1. panta noteikumi jāpiemēro vajadzības gadījumā visiem turpmākajiem nosacījumiem:

7.2.2.4.1.

tiek aizņemtas visas iespējamās sēdvietas, pēc tam atlikusī platība stāvošiem pasažieriem un, ja paliek pāri vieta, visas ratiņkrēslu vietas;

7.2.2.4.2.

tiek aizņemtas visas iespējamās stāvvietas, pēc tam atlikušās sēdvietas, kas pieejamas sēdošiem pasažieriem, un, ja paliek pāri vieta, visas ratiņkrēslu vietas;

7.2.2.4.3.

tiek aizņemtas visas iespējamās ratiņkrēslu vietas, pēc tam atlikusī platība stāvošiem pasažieriem un tad visas atlikušās izmantojamās sēdvietas.

7.2.3.   Transportlīdzekļu marķēšana

7.2.3.1.   Vadītāja nodalījumā nodrošina tādu vietu, kas vadītājam skaidri saskatāma no viņa sēdvietas un kur izvieto 11. pielikuma 3.3. punktā minētos marķējumus:

7.2.3.1.1.

attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo sēdvietu skaitu;

7.2.3.1.2.

vajadzības gadījumā attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo stāvvietu skaitu;

7.2.3.1.3.

vajadzības gadījumā attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo ratiņkrēslu skaitu.

7.2.3.2.   (Rezervēts)

7.2.3.3.   (Rezervēts)

7.2.3.3.1.

bagāžas masa, ko transportlīdzeklis var pārvadāt, kad tajā ir maksimālais pasažieru un apkalpes locekļu skaits, lai transportlīdzeklis nepārsniegtu maksimālo tehniski pieļaujamo masu vai pieļaujamo masu uz katru asi. Šajā masā iekļauj bagāžas masu: 7.2.3.3.1.1. bagāžas nodalījumos (B masa, 11. pielikuma 7.4.3.3.1. punkts); 7.2.3.3.1.2. uz jumta, ja uz tā ir paredzēta vieta bagāžai (BX masa, 11. pielikuma 7.4.3.3.1. punkts).

7.3.   Virsbūves augšējās daļas stiprība

7.3.1.   Visiem vienstāva II un III klases transportlīdzekļiem ir jābūt virsbūvēm, kuras atbilst Noteikumu Nr. 66 prasībām.

7.4.   Stabilitātes tests

7.4.1.   Transportlīdzekļa stabilitātei jābūt tādai, lai netiktu pārsniegts punkts, kad transportlīdzeklis var apgāzties, ja virsmu, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, pārmaiņus paceļ 28° leņķī uz abām pusēm no horizontāles.

7.4.2.   Lai veiktu šo pārbaudi, transportlīdzeklim jābūt ar darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masu atbilstīgi šo noteikumu 2.18. punkta prasībām, turklāt:

7.4.2.1.

uz katra pasažieru sēdekļa (divstāvu transportlīdzekļos tikai augšstāvā) novieto smagumu, kas atbilst Q (kā definēts 11. pielikuma 3.2.3.2.1. punktā). Ja vienstāva transportlīdzeklis ir paredzēts stāvošiem pasažieriem vai apkalpes loceklim, kas nesēž, smagumu Q jeb tam atbilstošo 75 kg gravitācijas centru vienlaidus izkārto attiecīgi pa stāvošiem pasažieriem vai apkalpei paredzēto platību 875 mm augstumā. Ja divstāvu transporta līdzeklis ir paredzēts apkalpes loceklim, kas nesēž, tam atbilstošo 75 kg masas gravitācijas centru novieto augšstāva galvenajā ejā 875 mm augstumā. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots, lai pārvadātu bagāžu uz jumta, pie jumta piestiprina vienlaidus izkārtotu masu (BX) vai vismaz tādu masu, par kuru izgatavotājs ir paziņojis saskaņā ar 11. pielikuma 3.2.3.2.1. punkta prasībām un kura atbilst šādai bagāžai. Citos bagāžas nodalījumos bagāžu neievieto;

7.4.2.2.

ja transportlīdzeklī ir mainīga sēdvietu un stāvvietu ietilpība vai tas ir konstruēts tā, lai tajā varētu pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslus, attiecībā uz jebkuru pasažieru salona platību, kurā notiek šādas skaita pārmaiņas, 7.4.2.1. punktā noteiktajam smagumam ir jābūt lielākam par: a) to sēdvietās esošo pasažieru masu, kuri var aizņemt šo platību, ieskaitot jebkādu demontējamo sēdvietu masu; vai b) to stāvošo pasažieru masu, kuri var aizņemt šo platību; vai c) ratiņkrēslu un to lietotāju masu, kas var aizņemt šo platību, 250 kg uz katru, attiecīgi novietojot to 500 mm augstumā no grīdas katra ratiņkrēsla vietas centrā; vai d) sēdvietās, stāvvietās un ratiņkrēslos esošo pasažieru masu un jebkādu to iepriekš minēto pasažieru masas kombināciju, kuri var aizņemt šo platību.

7.4.3.   Jebkura balsta augstums, ko lieto, lai neļautu transportlīdzekļa ritenim slīdēt sānis no stabilitātes pārbaudes platformas, ir ne augstāks kā divas trešdaļas no attāluma starp virsmu, uz kuras transportlīdzeklis stāv, pirms tā tiek sašķiebta, un tā riteņa malu, kas ir vistuvāk minētajai virsmai, kad transportlīdzeklis ir noslogots saskaņā ar 7.4.2. punkta prasībām.

7.4.4.   Pārbaudes laikā neviena no transportlīdzekļa daļām, kurām nav paredzēts saskarties atbilstoši lietošanas nosacījumiem, nedrīkst saskarties, un neviena daļa arī nedrīkst tikt bojāta vai piestiprināta citur.

7.4.5.   Var lietot arī alternatīvu aprēķina metodi, lai parādītu, ka transportlīdzeklis 7.4.1. un 7.4.2. punktā minētajos apstākļos neapgāzīsies. Šajos aprēķinos ņem vērā šādus parametrus:

7.4.5.1.

masu un izmērus;

7.4.5.2.

gravitācijas centra augstumu;

7.4.5.3.

atsperu elastīgumu;

7.4.5.4.

riepu vertikālā un horizontālā elastīguma rādītājus;

7.4.5.5.

pneimatisko atsperu gaisa spiediena kontroles raksturlielumus;

7.4.5.6.

momentu centru pozīciju;

7.4.5.7.

virsbūves vērpes pretestību. Aprēķina metode ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

7.5.   Aizsardzība pret ugunsgrēka draudiem

7.5.1.   Dzinēja nodalījums

7.5.1.1.   Dzinēja nodalījumā nedrīkst lietot nekādu ugunsnedrošu skaņas izolācijas materiālu, kā arī materiālu, kas var piesūkties ar degvielu, smēreļļu vai kādu citu degošu vielu, izņemot gadījumus, kad šādu materiālu apsedz ar ūdensnecaurlaidīgu loksni.

7.5.1.2.   Ir jāveic drošības pasākumi, attiecīgi izplānojot dzinēja nodalījuma izkārtojumu vai nodrošinot noteces atveres, lai izvairītos, ciktāl tas ir iespējams, no degvielas, smēreļļas vai jebkādas citas degošas vielas uzkrāšanās jebkurā dzinēja nodalījuma vietā.

7.5.1.3.   Ievieto karstumizturīgu starpsienu starp dzinēja nodalījumu vai jebkuru citu karstuma avotu (piemēram, ierīci, kuras uzdevums ir absorbēt brīvo enerģiju, transportlīdzeklim braucot pa garu nogāzi, piemēram, palēninātāju, vai ierīci, kas silda virsbūves iekšpusi, tomēr neskaitot ierīces, kas darbojas uz karsta ūdens cirkulācijas pamata) un pārējo transportlīdzekļa daļu. Visiem stiprinājumiem, blīvēm utt., ko lieto saistībā ar šo nodalījumu, ir jābūt ugunsdrošiem.

7.5.1.4.   Pasažieru salonā var nodrošināt sildierīci, izņemot ar karstu ūdeni darbināmu sildierīci, ja vien tā ir izolēta ar attiecīgu pret ierīces radīto temperatūru izturīgu materiālu, ja tā nerada toksiskus dūmus un ir novietota tā, ka pasažieri nevar saskarties ar tās karsto virsmu.

7.5.1.5.   Ja dzinējs transportlīdzeklī atrodas vadītāja nodalījuma aizmugurē, nodalījumu aprīko ar signalizācijas sistēmu, kas brīdina vadītāju ar skaņas un vizuālu signālu, ja dzinēja nodalījumā un katrā nodalījumā, kurā atrodas apsildīšanas ierīce, kur izmanto degvielu, pārmērīgi paaugstinās temperatūra.

7.5.1.5.1.

Signalizācijas sistēma tiek projektēta tā, lai noteiktu temperatūru dzinēja nodalījumā un katrā nodalījumā, kurā atrodas apsildīšanas ierīce, kur izmanto degvielu, ja temperatūra normālos ekspluatācijas apstākļos tiek pārsniegta.

7.5.1.5.2.

Tiek uzskatīts, ka 7.5.1.5.1. punkts ir izpildīts, ja pārmērīgu temperatūras pieaugumu uzrauga šādās dzinēja nodalījuma vietās un katrā nodalījumā, kurā atrodas apsildīšanas ierīce, kur izmanto degvielu: 7.5.1.5.2.1. vietās, kur noplūdes gadījumā ugunsnedroši šķidrumi (šķidri vai gāzveida) var nonākt saskarē ar atklātām sastāvdaļām, piemēram, spiedni vai izplūdes gāzu sistēmu, tostarp uz dzinēja uzmontētām sastāvdaļām, kuru darba temperatūra ir vienāda ar vai lielāka par ugunsnedrošu šķidrumu (šķidru vai gāzveida) aizdedzes temperatūru; un 7.5.1.5.2.2. vietās, kur noplūdes gadījumā ugunsnedroši šķidrumi (šķidri vai gāzveida) var nonākt saskarē ar ekranētām sastāvdaļām, piemēram, patstāvīgu apkures ierīci, kuru darba temperatūra ir vienāda ar vai lielāka par ugunsnedrošu šķidrumu (šķidru vai gāzveida) aizdedzes temperatūru; un 7.5.1.5.2.3. vietās, kur noplūdes gadījumā ugunsnedroši šķidrumi (šķidri vai gāzveida) var nonākt saskarē ar sastāvdaļām, piemēram, ģeneratoru, kura temperatūra kļūmes gadījumā var būt vienāda ar vai lielāka par ugunsnedrošu šķidrumu (šķidru vai gāzveida) aizdedzes temperatūru.

7.5.1.5.3.

Signalizācijas sistēmai jābūt darba kārtībā katru reizi, kad tiek darbināta dzinēja iedarbināšanas ierīce, un līdz brīdim, kad tiek iedarbināta dzinēja apturēšanas ierīce, neatkarīgi no transportlīdzekļa stāvokļa.

7.5.2.   Elektroiekārtas un instalācijas

7.5.2.1.   Visiem kabeļiem jābūt labi izolētiem, un visiem kabeļiem un elektroiekārtām ir jābūt izturīgiem pret temperatūras un mitruma apstākļiem, kas uz tiem iedarbojas. Dzinēja nodalījumā īpaša uzmanība jāpievērš dzinēja spējai izturēt vides temperatūru un visu piesārņojošo vielu iespējamo iedarbību.

7.5.2.2.   Nevienu kabeli, ko lieto elektriskajā shēmā, nedrīkst pārslogot ar strāvu, kas ir lielāka par šim kabelim pieļaujamo, ņemot vērā tā uzstādīšanas veidu un maksimālo apkārtējo temperatūru.

7.5.2.3.   Katrai elektriskajai shēmai, kas baro kādu aprīkojuma mezglu un nav starteris, aizdedzes shēma (piespiedu aizdedze), kvēlsveces, dzinēja apturēšanas ierīce, uzlādes ķēde un akumulatora sazemējums, ir drošinātājs vai shēmas atdalītājs. Tomēr shēmas, kas baro citas iekārtas, var tikt aizsargātas ar kopīgu drošinātāju vai shēmas atdalītāju, ja vien summā to uzrādītā jauda nepārsniedz drošinātāja vai shēmas atdalītāja jaudu. Blīvēšanas gadījumā izgatavotājs sniedz visu attiecīgo tehnisko informāciju pēc tā tehniskā dienesta pieprasījuma, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.5.2.4.   Visi kabeļi ir labi jāaizsargā un jānovieto drošā stāvoklī tā, lai tos nevarētu sabojāt griežot, skrāpējot vai noberžot.

7.5.2.5.   Ja vienā vai vairākās transportlīdzekļa elektriskajās shēmās spriegums pārsniedz 100 V RMS (vidējā kvadrātiskā vērtība), katrā nesazemētā strāvas padeves punktā pievieno manuālu izolācijas slēdzi, ar kuru var atvienot visas šīs shēmas no galvenās strāvas padeves, to novietojot transportlīdzekļa iekšienē tādā vietā, ko vadītājs var viegli aizsniegt, taču neviens šāds izolācijas slēdzis nedrīkst atslēgt nevienu elektrisko shēmu, kas nodrošina obligāto ārējo transportlīdzekļa apgaismojumu. Šis punkts neattiecas ne uz augstsprieguma aizdedzes shēmām, ne uz autonomām shēmām transportlīdzekļa aprīkojuma mezglā.

7.5.2.6.   Visus elektriskos kabeļus izvieto tā, lai tie nevarētu saskarties ar kādu degvielas šļūteni vai kādu izplūdes gāzu sistēmas sastāvdaļu vai tikt pārkarsēti, izņemot gadījumus, kad ir nodrošināts piemērots īpašs izolācijas materiāls un aizsargmateriāls, piemēram, elektromagnētiskam izplūdes gāzu ventilim.

7.5.3.   Akumulatori

7.5.3.1.   Visiem akumulatoriem jābūt labi nostiprinātiem un viegli sasniedzamiem.

7.5.3.2.   Akumulatora nodalījumu nošķir no pasažieru salona un vadītāja nodalījuma, un tā ventilāciju nodrošina no ārpuses.

7.5.3.3.   Akumulatoru gali ir jāaizsargā pret īssavienojuma risku.

7.5.4.   Ugunsdzēšamie aparāti un pirmās palīdzības aprīkojums

7.5.4.1.   Jāparedz vieta vienam vai vairākiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, no kuriem viens atrodas pie vadītāja sēdekļa. A vai B klases transportlīdzekļos šī vieta ir vismaz 8 dm3, bet I, II vai III klases transportlīdzekļos – vismaz 15 dm3. Divstāvu transportlīdzeklī jāparedz vieta papildu ugunsdzēšamajam aparātam augšstāvā.

7.5.4.2.   Jāparedz vieta vienai vai vairākām pirmās palīdzības aptieciņām. Šai vietai ir jābūt vismaz 7 dm3 ar minimālo izmēru 80 mm.

7.5.4.3.   Ugunsdzēšamos aparātus un aptieciņas var aizsargāt pret zādzību vai sabojāšanu (piemēram, ar atslēgu salonā vai aiz sasitama stikla), ja vien šo priekšmetu atrašanās vietas ir skaidri marķētas un ir nodrošināti līdzekļi, ar kuriem avārijas gadījumā tos var viegli izņemt no minētajām vietām.

7.5.5.   Materiāli

Nedrīkst lietot ugunsnedrošu materiālu 100 mm attālumā no izplūdes gāzu sistēmas sastāvdaļām, jebkuras augstsprieguma elektriskās iekārtas vai cita būtiska karstuma avota, ja vien materiāls nav efektīvi izolēts. Vajadzības gadījumā ir jānodrošina izolācija, lai novērstu eļļu vai citu ugunsnedrošu materiālu saskaršanos ar izplūdes gāzu sistēmu vai jebkuru citu būtisku karstuma avotu. Šajā punktā par ugunsnedrošu materiālu uzskata tādu materiālu, kas nav paredzēts pretestībai tik augstām temperatūrām, kuras iespējams novērot minētajā vietā.

7.6.   Izejas

7.6.1.   Izeju skaits

7.6.1.1.   Transportlīdzeklī ir vismaz divas durvis – divas pasažieru durvis vai vienas pasažieru durvis un vienas avārijas durvis. Katram divstāvu transportlīdzeklim ir divas durvis apakšstāvā (skatīt arī 7.6.2.2. punktu). Minimālais nepieciešamais pasažieru durvju skaits ir šāds:

Pasažieru skaits	Pasažieru durvju skaits
	I un A KLASE	II KLASE	III un B KLASE
9–45	1	1	1
46–70	2	1	1
71–100	3 2 (divstāvu transportlīdzekļa gadījumā)	2	1
> 100	4	3	1

7.6.1.2.   Katrā nekustīgajā posmaina transportlīdzekļa daļā ir jābūt vismaz vienām durvīm, izņemot I klases posmaina transportlīdzekļa priekšdaļu, kurā ir jābūt divām durvīm.

7.6.1.3.   Šajā prasībā pasažieru durvis, kas ir aprīkotas ar mehānisku kontroles sistēmu, neuzskata par avārijas durvīm, izņemot gadījumus, ja tās nepieciešamības gadījumā var viegli atvērt ar rokām, kad ir iedarbināta 7.6.5.1. punktā minētā vadības ierīce.

7.6.1.4.   Minimālajam avārijas izeju skaitam ir jābūt tādam, lai katrā atsevišķā nodalījumā kopā būtu norādītais izeju skaits:

To pasažieru un apkalpes skaits, kuri var izvietoties katrā nodalījumā	Minimālais izeju kopskaits
1–8	2
9–16	3
17–30	4
31–45	5
46–60	6
61–75	7
76–90	8
91–110	9
111–130	10
> 130	11

Katra atsevišķa stāva (divstāvu transportlīdzeklim) un katra atsevišķa nodalījuma izeju skaits jānorāda atsevišķi. Tualetes nodalījumi vai kambīzes nav uzskatāmas par atsevišķiem nodalījumiem avārijas izeju skaita noteikšanā. Avārijas lūkas var ieskaitīt tikai kā vienu izeju iepriekš minēto avārijas izeju skaitā.

7.6.1.5.   Katru nekustīgo posmaina transportlīdzekļa daļu uzskata par atsevišķu transportlīdzekli, lai noteiktu izeju minimālo skaitu un izvietojumu. Savienojošu eju starp posmiem neuzskata par izeju. Tualetes nodalījumi vai kambīzes nav uzskatāmi par atsevišķiem nodalījumiem avārijas izeju skaita noteikšanā. Pasažieru skaitu nosaka katrai nekustīgajai transportlīdzekļa daļai. Plakni, kas ietver šarnīra horizontālo asi starp transportlīdzekļa savienotām nekustīgajām daļām un ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirziena asij, kad tas brauc taisni uz priekšu, uzskata par robežu starp daļām.

7.6.1.6.   Divviru pasažieru durvis skaita kā divas durvis, un dubultu vai daudzkārtīgu logu skaita kā divus avārijas logus.

7.6.1.7.   Ja vadītāja nodalījumā nav izejas uz pasažieru salonu pa pasažieru eju, kas atbilst vienam no 7.7.5.1.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ir jāievēro šādi nosacījumi:

7.6.1.7.1.

vadītāja nodalījumā jābūt divām izejām, kuras nedrīkst būt vienā un tajā pašā sānu sienā; ja viena no izejām ir logs, tam jāatbilst 7.6.3.1. un 7.6.8. punktā izklāstītajiem noteikumiem par avārijas logiem;

7.6.1.7.2.

blakus vadītājam var atrasties viens vai divi sēdekļi papildu personām, šādā gadījumā abām 7.6.1.7.1. punktā minētajām izejām ir jābūt durvīm. Vadītāja durvis var uzskatīt par avārijas durvīm šajos sēdekļos sēdošajām personām, ja vien ir iespējams virzīt pārbaudes mērierīci no šiem sēdekļiem uz transportlīdzekļa ārpusi caur vadītāja durvīm (skatīt 4. pielikuma 27. attēlu). Pārbaudot piekļuvi vadītāja durvīm, piemēro 7.7.3.2. punktā minētās prasības, izmantojot pārbaudes mērierīci, kuras 7.7.3.3. punktā aprakstītais izmērs ir 600 × 400 mm. Pasažieru durvis ir vadītāja durvīm pretējā transportlīdzekļa pusē, un tās uzskata par avārijas izeju vadītājam. Nodalījumā, kas aptver vadītāja nodalījumu, var ievietot maksimāli piecus papildu sēdekļus, ja vien papildu sēdekļi un to aizņemtā vieta atbilst visām šo noteikumu prasībām un vismaz vienas durvis, pa kurām var iekļūt pasažieru salonā, atbilst 7.6.3. punkta avārijas durvju prasībām;

7.6.1.7.3.

apstākļos, kas raksturoti 7.6.1.7.1. un 7.6.1.7.2. punktā, vadītāja nodalījuma izejas neieskaita kā vienas no durvīm, kuras prasītas no 7.6.1.1. līdz 7.6.1.2. punktam, un tās neuzskata arī par izejām, kuras prasītas 7.6.1.4. punktā, izņemot gadījumos, kas minēti 7.6.1.7.1. un 7.6.1.7.2. punktā. Uz šādām izejām neattiecina no 7.6.3. līdz 7.6.7., 7.7.1., 7.7.2. un 7.7.7. punktam.

7.6.1.8.   Ja vadītāja nodalījumam un tam blakus esošajiem sēdekļiem var piekļūt no galvenā pasažieru salona pa eju, kas atbilst vienam no 7.7.5.1.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vadītāja nodalījumam nav vajadzīga ārēja izeja.

7.6.1.9.   Ja 7.6.1.8. punktā aprakstītajos apstākļos ir nodrošinātas vadītāja durvis vai cita izeja no šā nodalījuma, tās var ieskaitīt kā pasažieru izeju, ja:

7.6.1.9.1.

šīs durvis atbilst 7.6.3.1. punktā norādītajām prasībām par avārijas durvju izmēru;

7.6.1.9.2.

tās atbilst 7.6.1.7.2. punktā norādītajām prasībām;

7.6.1.9.3.

platība, kas paredzēta vadītāja sēdeklim, ir savienota ar galveno pasažieru salonu, izmantojot piemērotu eju; šo prasību uzskata par izpildītu, ja 7.7.5.1. punktā minētā pārbaudes mērierīce var netraucēti virzīties no galvenās ejas, līdz mērierīces priekšgals sasniedz vertikālu plakni, kas ir tangenciāla vadītāja sēdekļa atzveltnes visvairāk uz priekšu izvirzītam punktam (sēdeklis ir novietots maksimāli uz aizmuguri atvirzītā stāvoklī) un no šīs plaknes 7.6.1.7.2. punktā aprakstītais panelis jāspēj virzīt uz avārijas durvīm virzienā, kuru nosaka minētajā punktā (skatīt 4. pielikuma 28. attēlu), sēdeklim un stūres ratam atrodoties vidus stāvoklī.

7.6.1.10.   Šo noteikumu 7.6.1.8. un 7.6.1.9. punkts neizslēdz iespēju, ka starp vadītāja sēdekli un pasažieru salonu var atrasties durvis vai kāds cits šķērslis, ja vien vadītājs avārijas gadījumā šādu šķērsli spēj ātri atvērt. Vadītāja durvis, kuras atrodas ar šādu šķērsli aizsargātā nodalījumā, neierēķina pasažieru izeju skaitā.

7.6.1.11.   II, III un B klases transportlīdzekļos papildus avārijas durvīm un logiem ierīko avārijas lūkas (divstāvu transportlīdzekļos – uz augšstāva jumta). Tās var ierīkot arī I un A klases transportlīdzekļos. Minimālais lūku skaits ir šāds:

Pasažieru skaits (divstāvu transportlīdzekļos – augšstāvā)	Lūku skaits
nepārsniedz 50	1
pārsniedz 50	2

7.6.1.12.   Katras savienotājkāpnes uzskata par izeju no divstāvu transportlīdzekļa augšstāva.

7.6.1.13.   Visām personām, kas atrodas divstāvu transportlīdzekļa apakšstāvā, avārijas situācijā jābūt pieejamai izejai no transportlīdzekļa bez nepieciešamības pārvietoties uz augšstāvu.

7.6.1.14.   Divstāvu transportlīdzekļa augšstāva galvenajai ejai jābūt savienotai, izmantojot vienu vai vairākas savienotājkāpnes, ar pasažieru durvju piekļuves eju vai apakšstāva galveno eju 3 m attālumā no pasažieru durvīm:

7.6.1.14.1.

I un II klases transportlīdzekļus nodrošina ar vismaz divām vai vienām ar pusi kāpnēm, ja augšstāvā pārvadā vairāk nekā 50 pasažierus;

7.6.1.14.2.

III klases transportlīdzekļus nodrošina ar vismaz divām vai vienām ar pusi kāpnēm, ja augšstāvā pārvadā vairāk nekā 30 pasažierus.

7.6.1.15.   Gadījumos, kad transportlīdzeklim nav jumta, izejas uz stāvu bez jumta atbilst tām prasībām, kas nav pretrunā faktam, ka transportlīdzeklim nav jumta.

7.6.2.   Izeju novietojums

Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība pārsniedz 22 pasažieru sēdvietas, jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām. Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, jāatbilst turpmāk izklāstītajām vai 7. pielikuma 1.2. punktā norādītājām prasībām.

7.6.2.1.   Pasažieru durvīm jāatrodas tajā transportlīdzekļa pusē, kura atrodas tuvāk ceļa malai, atbilstīgi satiksmes plūsmas virzienam valstī, kurā transportlīdzekli ir atļauts ekspluatēt, un vismaz vienām no šādām durvīm jāatrodas transportlīdzekļa priekšējā pusē. Tas neizslēdz:

7.6.2.1.1.

īpaši projektētas durvis transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, lai personas ratiņkrēslos tās izmantotu pasažieru durvju vietā; vai

7.6.2.1.2.

papildu pasažieru durvis transportlīdzekļa aizmugurē tikai preču vai bagāžas iekraušanai/izkraušanai, tomēr pasažieri var tās izmantot, ja to prasa apstākļi; vai

7.6.2.1.3.

vienas vai vairākas pasažieru durvis transportlīdzekļa pretējās pusēs, ja transportlīdzeklis ir projektēts izmantošanai apstākļos, kuri prasa iekraušanu/izkraušanu no abiem sāniem. Kā šādu apstākļu piemēru var minēt transportlīdzekļus, ko lieto lidostas kontrolējamā teritorijā, transportlīdzekļus, ko lieto uz vairākveidu pārvadājumu sistēmām, izmantojot salas peronus, vai transportlīdzekļus, kuri šķērso robežas un dodas uz valstīm, kur nebrauc pa to pašu ceļa pusi, pa kuru minētais transportlīdzeklis ir saņēmis atļauju braukt. Šādi aprīkoti transportlīdzekļi tiek apgādāti ar vadības ierīci(-ēm), kas kavē vadītāju normāli darbināt tās durvis, kuras pašlaik netiek izmantotas; vai

7.6.2.1.4.

pasažieru durvis A vai B klases transportlīdzekļa aizmugurē.

7.6.2.2.   Divas no 7.6.1.1. punktā minētajām durvīm nošķir tā, lai attālums starp to vertikālajām šķērsplaknēm, kas iet caur to laukuma centru, nebūtu mazāks par:

7.6.2.2.1.

vienstāva transportlīdzeklī 40 % no kopējā pasažieru salona garuma, mērot paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij. Posmainā transportlīdzeklī šo prasību izpilda, ja divas dažādu nodalījumu durvis atdala tā, ka attālums starp durvīm nav mazāks par 40 % no kopējā apvienotā pasažieru salona (visi posmi) garuma. Ja vienas no šīm durvīm ietilpst divviru durvīs, šo attālumu mēra starp divām durvīm, kas atrodas vistālāk viena no otras;

7.6.2.2.2.

divstāvu transportlīdzeklī divām no 7.6.1.1. punktā aprakstītajām durvīm jābūt nošķirtām tā, lai attālums starp vertikālajām šķērsplaknēm, kas iet caur to laukuma centriem ir vai nu 25 % no transportlīdzekļa kopējā garuma, vai 40 % no kopējā pasažieru salona garuma apakšējā stāvā; šis noteikums nav spēkā, ja durvis atrodas dažādās transportlīdzekļa pusēs. Ja vienas no šīm durvīm ietilpst divviru durvīs, šo attālumu mēra starp divām durvīm, kas atrodas vistālāk viena no otras.

7.6.2.3.   Izejām (divstāvu transportlīdzeklī katrā stāvā) jābūt izvietotām tā, lai to skaits abās transportlīdzekļa pusēs būtu faktiski vienāds. (Tas nenozīmē, ka jānodrošina papildu izejas virs un zem skaita, kas noteikts 7.6.1. punktā). Ja izeju skaits pārsniedz prasīto minimālo izeju skaitu, nav jānodrošina, lai tas būtu vienāds abās transportlīdzekļa pusēs.

7.6.2.4.   Vismaz vienai izejai jābūt izvietotai attiecīgi transportlīdzekļa aizmugurē vai priekšpusē. I klases transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kuru aizmugures daļa ir pastāvīgi nodalīta no pasažieru salona, šis noteikums ir izpildīts tad, ja ir ierīkota avārijas lūka. Attiecībā uz divstāvu transportlīdzekļiem šo prasību piemēro tikai augšstāvam.

7.6.2.5.   Transportlīdzekļa izejas, kas atrodas vienā un tajā pašā transportlīdzekļa pusē, ir pienācīgi izvietojamas visā transportlīdzekļa garumā.

7.6.2.6.   Transportlīdzekļa aizmugurē ir atļautas durvis, ja vien tās nav pasažieru durvis.

7.6.2.7.   Ja ir avārijas lūkas, tās ir jānovieto šādi: ja ir tikai viena lūka, tai ir jābūt pasažieru salona vidusdaļas trešdaļā; ja ir divas lūkas, tām jābūt vismaz 2 m atstatus, šo attālumu mērot starp tuvākajām atveru malām taisnē, kas iet paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij.

7.6.3.   Minimālie izeju izmēri

7.6.3.1.   I, II vai III klases transportlīdzekļiem jāatbilst šādām prasībām:

7.6.3.1.1.

pasažieru durvis ir atvere, kas rada pieeju saskaņā ar šā pielikuma 7.7.1. punktā norādītajām prasībām;

7.6.3.1.2.

avārijas durvis ir durvju atvere ar minimālo augstumu 1 250 mm un minimālo platumu 550 mm;

7.6.3.1.3.

avārijas loga minimālā platība ir 400 000 mm2. Šajā platībā ir iespējams iezīmēt taisnstūris, kura izmēri ir 500 mm × 700 mm;

7.6.3.1.4.

avārijas logam, kurš atrodas transportlīdzekļa aizmugures virsmā, jāatbilst prasībām, kas norādītas 7.6.3.1.3. punktā vai šajā avārijas loga atvērumā ir jāspēj iezīmēt 350 mm augsts un 1 550 mm plats taisnstūris, kura stūri var būt noapaļoti tā, lai izliekuma rādiuss nepārsniedz 250 mm;

7.6.3.1.5.

avārijas lūkas atveres minimālai platībai jābūt 400 000 mm2. Šajā platībā ir jāspēj iezīmēt taisnstūris, kura izmēri ir 500 mm × 700 mm.

7.6.3.2.   A vai B klases transportlīdzekļi var atbilst jebkurai no 7.6.3.1. punktā norādītajām prasībām. (A klases transportlīdzekļi atbilst I klases transportlīdzekļu prasībām un B klases transportlīdzekļi atbilst II un III klases transportlīdzekļu prasībām) vai 7. pielikuma 1.1. punktā minētajām prasībām.

7.6.4.   Tehniskās prasības visām pasažieru durvīm

7.6.4.1.   Visām pasažieru durvīm viegli jāveras no iekšpuses un ārpuses, kad transportlīdzeklis stāv (tas nav obligāti attiecībā uz braucošu transportlīdzekli). Tomēr šo prasību neuzskata par tādu, kas aizliedz durvju slēgšanu no ārpuses, ja vien tās vienmēr iespējams atvērt no iekšpuses.

7.6.4.2.   Jebkura vadības ierīce vai ierīce durvju atvēršanai no ārpuses atrodas 1 000 mm līdz 1 500 mm attālumā no zemes un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. I, II un III klases transportlīdzekļos katra vadības ierīce vai ierīce durvju atvēršanai no iekšpuses atrodas no 1 000 mm līdz 1 500 mm attālumā no grīdas virsmas vai vadības iekārtai tuvākā pakāpiena un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. Tas neattiecas uz vadības ierīcēm, kas atrodas vadītāja zonā.

7.6.4.3.   Visas vienlaidu manuālās piedziņas pasažieru durvis, kuras ir nostiprinātas uz eņģēm vai uz ass, ir jānostiprina tā, lai, transportlīdzeklim kustoties uz priekšu un iepriekš minētajām atvērtām durvīm saskaroties ar nekustīgu priekšmetu, šīs durvis vērtos ciet.

7.6.4.4.   Ja manuālās piedziņas pasažieru durvis ir aprīkotas ar aizkritņa slēdzeni, tai ir jāslēdzas divās pakāpēs.

7.6.4.5.   Pasažieru durvju iekšpusē nedrīkst būt nekāda ierīce, kas ir paredzēta iekšējo pakāpienu aizsegšanai, kad durvis ir ciet. Tas neizslēdz iespēju, ka pakāpienu padziļinājumā, durvīm esot aizvērtām, atrodas durvju darbības mehānisms un cits aprīkojums, kas piestiprināts durvju iekšienē, ja tas neveido pacēlumu uz grīdas, uz kuras stāv pasažieri. Šis mehānisms un aprīkojums nedrīkst būt pasažieriem bīstams.

7.6.4.6.   Ja tiešskate nav piemērota, ir jāierīko optiskas vai cita veida ierīces, lai vadītājs no savas vietas spētu saskatīt pasažieri, kas atrodas tiešā pasažieru durvju tuvumā vai nu no iekšpuses, vai ārpuses, ja šādas durvis nav automātiskas pasažieru durvis.

I klases divstāvu transportlīdzekļos šī prasība attiecas arī uz visu pasažieru durvju iekšpusi un visu to savienotājkāpņu tiešo tuvumu, kas ved uz augšējo stāvu.

Ja pasažieru durvis atrodas tāda transportlīdzekļa aizmugurē, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, šī prasība ir izpildīta, ja vadītājs spēj pamanīt 1,3 m garu personu, kura stāv 1 m aiz transportlīdzekļa.

Lai izpildītu šā punkta prasības, var izmantot atpakaļskata spoguļus, ja tā tiek nodrošināts braukšanai nepieciešamais redzes lauks.

Ja durvis atrodas aiz posmaina transportlīdzekļa posmainās daļas, spoguļi netiek uzskatīti par pietiekamu optisko ierīci.

7.6.4.7.   Visām durvīm, kas veras uz transportlīdzekļa iekšpusi, un to mehānismam ir jābūt veidotiem tā, lai tie paredzētajos ekspluatācijas apstākļos nevarētu ievainot pasažierus. Vajadzības gadījumā ierīko pienācīgas aizsargierīces.

7.6.4.8.   Ja pasažieru durvis atrodas līdzās kādām durvīm uz tualeti vai citu iekšējo nodalījumu, tās ir jānodrošina pret nejaušu atvēršanos. Šo prasību tomēr nepiemēro, ja durvis automātiski tiek aizvērtas, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.6.4.9.   Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, transportlīdzekļa aizmugurē esošo pasažieru durvju puses nedrīkst atvērties vairāk kā 115° un mazāk nekā 85° leņķī, un atvērtā stāvoklī tām ir automātiski jāsaglabā šāds stāvoklis. Tas neizslēdz iespēju atvērt tās plašāk par minēto leņķi, kad tas ir droši; piemēram, atvērt tās otrādi tad, kad lieto augstu iekraušanas platformu, vai atvērt tās 270° leņķī, lai varētu atbrīvot iekraušanas zonu transportlīdzekļa aizmugurē.

7.6.4.10.   Pasažieru durvis jebkurā atvērtā stāvoklī nedrīkst kavēt nevienas minimālās izejas izmantošanu vai nepieciešamo piekļuvi tai.

7.6.5.   Papildu tehniskās prasības mehāniskām pasažieru durvīm

7.6.5.1.   Avārijas gadījumā visas automātiskās pasažieru durvis, transportlīdzeklim stāvot vai braucot ar ātrumu, kas ir mazāks vai vienāds ar 5 km/h, ir jāspēj atvērt no iekšpuses un, ja tās nav aizslēgtas, no ārpuses, izmantojot vadības ierīces, kas var būt un var nebūt atkarīgas no barošanas avota un kas:

7.6.5.1.1.

neitralizē visas pārējās durvju vadības ierīces;

7.6.5.1.2.

iekšējo durvju vadības ierīču gadījumā atrodas 300 mm attālumā no durvīm vismaz 1 600 mm augstumā virs pirmā pakāpiena (izņemot iekšējo durvju vadības ierīču gadījumā, kas minētas 8. pielikuma 3.9.1. punktā);

7.6.5.1.3.

ir viegli saskatāmas un skaidri identificējamas, tuvojoties durvīm un stāvot to priekšā, un tās ir skaidri jāmarķē kā avārijas līdzekļi, ja papildina parastās durvju atvēršanas vadības ierīces;

7.6.5.1.4.

ir jādarbina vienai personai, kas stāv tieši durvju priekšā;

7.6.5.1.5.

liek durvīm atvērties tādā platumā, ka 7.7.1.1. punktā minētā mērierīce var tās šķērsot 8 sekundes pēc vadības ierīču iedarbināšanas, vai dod iespēju durvis viegli atvērt ar rokām tādā platumā, ka 7.7.1.1. punktā minētā mērierīce var tās šķērsot 8 sekundes pēc vadības ierīču iedarbināšanas;

7.6.5.1.6.

var būt aizsargātas ar ierīci, kuru var viegli noņemt vai salauzt, lai piekļūtu avārijas vadības ierīcei; avārijas vadības ierīču iedarbināšanu vai aizsargājošā pārsega noņemšanu vadītājs pamana gan ar skaņas, gan vizuāla signāla palīdzību; un

7.6.5.1.7.

vadītāja darbinātām durvīm, kas neatbilst 7.6.5.6.2. punkta prasībām, jābūt tādām, lai pēc to atvēršanas un atgriešanās normālajā stāvoklī, durvis neaizvērtos tik ilgi, pirms vadītājs nav iedarbinājis durvju slēgšanas vadības ierīci.

7.6.5.1.8.

Durvīm jābūt nodrošinātām pret atvēršanos, ja transportlīdzeklis brauc ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.6.5.2.   Var nodrošināt ierīci, kuru darbina vadītājs no sava sēdekļa, lai atvienotu ārpusē esošās avārijas vadības ierīces un nobloķētu durvis no ārpuses. Šajā gadījumā avārijas vadības ierīces no ārpuses jāatbloķē automātiski, palaižot dzinēju, vai pirms tam, kad transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 20 km/h. Pēc tam ārpusē esošās avārijas vadības ierīces neatslēdzas automātiski, bet tikai pēc vadītāja iejaukšanās.

7.6.5.3.   Vadītājam jāspēj darbināt visas vadītāja darbinātās pasažieru durvis, sēžot sēdeklī un lietojot vadības ierīces, kuras ir skaidri un nepārprotami marķētas, izņemot gadījumus, kad lieto ar kāju darbināmas ierīces.

7.6.5.4.   Katrām mehāniskajām durvīm ir jāiedarbina vizuāls indikators, kas, vadītājam sēžot normālā stāvoklī, ir skaidri redzams jebkādos apkārtējā apgaismojuma apstākļos un brīdina viņu, ja durvis nav pilnīgi aizvērušās. Šis indikators parāda, kad durvju nekustīgā struktūra atrodas starp pilnīgi atvērtu stāvokli un punktu, kas ir 30 mm attālumā no pilnīgi aizvērta stāvokļa. Viens indikators var kalpot vienām vai vairākām durvīm. Šādu indikatoru tomēr nedrīkst pierīkot tādām priekšējām pasažieru durvīm, kuras neatbilst 7.6.5.6.1.1. un 7.6.5.6.1.2. punkta prasībām.

7.6.5.5.   Ja ir vadības ierīces, ar kurām vadītājs var atvērt un aizvērt mehāniskas pasažieru durvis, tām ir jābūt tādām, lai vadītājs varētu apturēt durvju kustību jebkurā brīdī, tām atveroties vai aizveroties.

7.6.5.6.   Visu mehānisko durvju konstrukcijai un vadības ierīču sistēmai ir jābūt tādai, lai pasažieri nevarētu ievainot vai iespiest durvīs, kad tās aizveras.

7.6.5.6.1.

Šo prasību uzskata par izpildītu, ja ir izpildītas šādas divas turpmāk izklāstītās prasības: 7.6.5.6.1.1. pirmā prasība – ja 6. pielikumā aprakstītajā jebkurā mērījumu punktā durvju aizvēršanai pretojas iespīlēšanas spēks, kas nepārsniedz 150 N, durvīm automātiski pilnīgi jāatveras un, izņemot automātiskas pasažieru durvis, jāpaliek pilnīgi atvērtām līdz durvju aizvēršanas vadības ierīces iedarbināšanai. Iespīlēšanas spēku var izmērīt ar jebkuru metodi, kurai piekrīt kompetentā iestāde. Vadlīnijas ir izklāstītas šo noteikumu 6. pielikumā. Maksimālais spēks uz īsu brīdi var pārsniegt 150 N, tomēr nepārsniedzot 300 N. Atkārtotās atvēršanas sistēmu var pārbaudīt ar stieni, kura šķērsgriezums ir 60 mm augsts, 30 mm plats un kuram ir noapaļoti stūri 5 mm rādiusā; 7.6.5.6.1.2. otrā prasība – gadījumos, kad durvīs iespiež pasažiera plaukstas locītavu vai pirkstus: 7.6.5.6.1.2.1. durvis automātiski pilnīgi atveras un, izņemot automātiskas pasažieru durvis, paliek pilnīgi atvērtas līdz durvju aizvēršanas vadības ierīces iedarbināšanai; vai 7.6.5.6.1.2.2. pasažiera plaukstas locītavu vai pirkstus bez grūtībām var izvilkt no durvīm, neriskējot pasažieri savainot. Šo prasību var pārbaudīt ar roku vai ar pārbaudes stieni, kas minēts 7.6.5.6.1.1. punktā, kurš vienā galā nosmailināts 300 mm garumā, tā biezumam samazinoties no 30 mm līdz 5 mm. Tas nedrīkst būt nopulēts vai ieziests. Ja durvis iespiež stieni, to jāspēj viegli izvilkt; vai 7.6.5.6.1.2.3. durvis paliek stāvoklī, kas neiespīlē pārbaudes stieni, kura šķērsgriezums ir 60 mm augsts, 20 mm plats, un kuram ir noapaļoti stūri 5 mm rādiusā. Šis stāvoklis nedrīkst pārsniegt pilnīgas aizvēršanās stāvokli par vairāk kā 30 mm.

7.6.5.6.2.

Priekšējām pasažieru durvīm 7.6.5.6. punkta prasību uzskata par izpildītu, ja durvis: 7.6.5.6.2.1. atbilst 7.6.5.6.1.1. un 7.6.5.6.1.2. punkta prasībām; vai 7.6.5.6.2.2. ja tām ir mīkstas malas; šīs malas tomēr nedrīkst būt tik mīkstas, ka, durvīm iespiežot 7.6.5.6.1.1. punktā minēto pārbaudes stieni, durvju cietā struktūra sasniedz pilnīgas aizvēršanās stāvokli.

7.6.5.7.   Ja mehāniskas pasažieru durvis aizvērtā stāvoklī notur vienīgi ar pastāvīgu enerģijas pievadi, ir jānodrošina vizuāla brīdināšanas ierīce, kas informē vadītāju, ja enerģijas pievadē durvīm radušās kādas kļūmes.

7.6.5.8.   Kustības bloķētājam, ja tāds ir pierīkots, ir jādarbojas vienīgi tad, ja ātrums ir mazāks par 5 km/h, un tas nedrīkst darboties, ja ātrums ir lielāks.

7.6.5.9.   Ja transportlīdzeklim nav pierīkots kustības bloķētājs, ir jāiedarbojas vadītāja skaņas signālam, ja transportlīdzeklis sakustas un kādas mehāniskās durvis nav pilnīgi aizvērušās. Skaņas signālam attiecībā uz 7.6.5.6.1.2.3. punkta prasībām atbilstošām durvīm ir jāiedarbojas ātrumā, kas pārsniedz 5 km/h.

7.6.6.   Papildu tehniskās prasības automātiskām pasažieru durvīm

7.6.6.1.   Atvēršanas ierīču aktivēšana

7.6.6.1.1.

Izņemot gadījumus, kas norādīti 7.6.5.1. punktā, visas automātisko pasažieru durvju atvēršanas ierīces ir jāspēj iedarbināt un atslēgt tikai vadītājam no sava sēdekļa.

7.6.6.1.2.

Iedarbināšanu un atslēgšanu var veikt tieši, izmantojot slēdzi, vai netieši, piemēram, atverot un aizverot priekšējās pasažieru durvis.

7.6.6.1.3.

Kad vadītājs iedarbina atvēršanas vadības ierīces, tas parādās transportlīdzekļa iekšpusē un arī ārpusē, ja durvis ir atveramas no ārpuses; indikatoram (piemēram, apgaismotai spiedpogai, apgaismotai zīmei) ir jābūt uz durvīm vai blakus durvīm, uz kurām tas attiecas.

7.6.6.1.4.

Ja mehānismu iedarbina tieši, t. i., ar slēdzi, sistēmas funkcionālajam stāvoklim ir jābūt tādam, lai vadītājs skaidri to varētu saskatīt, piemēram, pēc slēdža stāvokļa, indikatora spuldzes vai apgaismota slēdža. Slēdzi īpaši marķē un ierīko tā, lai to nevarētu sajaukt ar citām vadības ierīcēm.

7.6.6.2.   Automātisku pasažieru durvju atvēršana

7.6.6.2.1.

Kad vadītājs ir iedarbinājis atvēršanas ierīces, pasažieriem jāspēj atvērt durvis šādā veidā: 7.6.6.2.1.1. no iekšpuses, piemēram, nospiežot spiedpogu vai pārejot pāri gaismas barjerai; un 7.6.6.2.1.2. no ārpuses, izņemot gadījumus, kad durvis ir paredzētas tikai izejai un attiecīgi marķētas, nospiežot apgaismotu spiedpogu, spiedpogu zem apgaismotas zīmes vai līdzīgu ierīci, kas marķēta ar attiecīgām norādēm.

7.6.6.2.2.

Šo noteikumu 7.6.6.2.1.1. punktā minēto spiedpogu nospiešana un 7.7.9.1. punktā minēto sakaru līdzekļu izmantošana var raidīt signālu, kas tiek saglabāts un, vadītājam iedarbinot durvju atvēršanas vadības ierīces, veic durvju atvēršanu.

7.6.6.3.   Automātisku pasažieru durvju aizvēršana

7.6.6.3.1.

Kad automātiskās pasažieru durvis ir atvērušās, tām atkal automātiski jāaizveras, kad ir pagājis noteikts laika intervāls. Ja šā intervāla laikā transportlīdzeklī iekāpj vai no tā izkāpj pasažieris (piemēram, uzkāpjot uz jutīga paneļa, šķērsojot gaismas barjeru, ieejot vienvirziena ejā), drošības ierīcei ir jānodrošina pietiekams šā durvju aizvēršanās perioda pagarinājums.

7.6.6.3.2.

Ja, durvīm aizveroties, pasažieris iekāpj transportlīdzeklī vai izkāpj no tā, aizvēršanās procesam ir automātiski jāapstājas un durvīm ir jāsaglabā atvērts stāvoklis. Aizvēršanās procesu var apturēt, iedarbinot vienu no 7.6.6.3.1. punktā minētajām drošības ierīcēm vai jebkuru citu ierīci.

7.6.6.3.3.

Durvis, kas aizvērušās automātiski saskaņā ar 7.6.6.3.1. punktu, pasažierim ir jāspēj atkārtoti atvērt saskaņā ar 7.6.6.2. punktu; šo prasību nepiemēro, ja vadītājs ir izslēdzis atvēršanas vadības ierīces.

7.6.6.3.4.

Pēc tam, kad vadītājs ir izslēdzis automātisko pasažieru durvju atvēršanas vadības ierīces, atvērtās durvis aizveras saskaņā ar 7.6.6.3.1. un 7.6.6.3.2. punktu.

7.6.6.4.   Automātiskā aizvēršanas procesa aizkavēšana, ja durvis marķētas īpašām vajadzībām, piemēram, pasažieriem ar bērnu ratiņiem, pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām utt.

7.6.6.4.1.

Vadītājam jāspēj aizkavēt automātisko aizvēršanās procesu, iedarbinot īpašu vadības ierīci. Arī pasažierim jāspēj aizkavēt automātisko aizvēršanās procesu, nospiežot speciālu spiedpogu.

7.6.6.4.2.

Automātiskā aizvēršanās procesa aizkavēšanās vadītājam ir jāpamana, piemēram, ar vizuāla indikatora palīdzību.

7.6.6.4.3.

Jebkurā gadījumā automātiskās aizvēršanas procesam ir jābūt tādam, lai to varētu paveikt vadītājs.

7.6.6.4.4.

Uz šādu durvju aizvēršanos attiecas 7.6.6.3. punkts.

7.6.7.   Tehniskās prasības avārijas durvīm

7.6.7.1.   Avārijas durvīm ir viegli jāatveras no iekšpuses un ārpuses, kad transportlīdzeklis stāv. Tomēr šo prasību neuzskata par tādu, kas aizliedz durvju slēgšanu no ārpuses, ja vien tās vienmēr iespējams atvērt no iekšpuses, lietojot parasto atvēršanas mehānismu.

7.6.7.2.   Avārijas durvis, kad tās lieto paredzētajiem mērķiem, nav mehāniskas durvis, izņemot gadījumus, kad 7.6.5.1. punktā paredzētās vadības ierīces iedarbinātas un atgrieztas parastajā stāvoklī, šīs durvis atkal neaizveras, līdz vadītājs nav iedarbinājis aizvēršanās vadības ierīces. Kad iedarbina vienu no 7.6.5.1. punktā minētajām ierīcēm, durvis atveras tādā platumā, ka 7.7.2.1. punktā minētā mērierīce var tās šķērsot ne ilgāk kā 8 sekundes pēc vadības ierīču iedarbināšanas, vai dod iespēju durvis viegli atvērt ar rokām tādā platumā, ka mērierīce var tās šķērsot ne ilgāk kā astoņas sekundes pēc vadības ierīču iedarbināšanas. Turklāt tās nedrīkst būt bīdāmas durvis, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus. Transportlīdzekļiem, kam ir bīdāmas durvis, attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka tās var atvērt, nelietojot instrumentus, kad saskaņā ar Noteikumiem Nr. 33 ir veikts frontālās barjeras trieciena tests, šīs durvis uzskata par avārijas durvīm.

7.6.7.3.   Katrai vadības ierīcei vai ierīcei avārijas durvju atvēršanai (divstāvu transportlīdzekļos apakšstāvā) no ārpuses jāatrodas starp 1 000 mm un 1 500 mm attālumā no zemes un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. I, II un III klases transportlīdzekļiem katrai vadības ierīcei vai ierīcei avārijas durvju atvēršanai no iekšpuses jāatrodas starp 1 000 mm un 1 500 mm attālumā no grīdas virsmas vai vadības iekārtai tuvākā pakāpiena un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. Tas neattiecas uz vadības ierīcēm, kas atrodas vadītāja zonā.

7.6.7.2. punktā minēto vadības ierīci mehānisku durvju atvēršanai var ierīkot arī saskaņā ar 7.6.5.1.2. punktu.

7.6.7.4.   Transportlīdzekļa sānos ierīkotām avārijas durvīm ar eņģēm jāatrodas transportlīdzekļa priekšgalā un jāveras uz āru. Ir atļautas siksnas, ķēdes vai citas drošības ierīces, ja vien tās netraucē durvīm atvērties un palikt atvērtā stāvoklī vismaz 100° leņķī. Prasību par vismaz 100° leņķi nepiemēro, ja ir nodrošināti līdzekļi, kas ļauj brīvi piekļūt avārijas durvju izejai.

7.6.7.5.   Avārijas durvis jānodrošina pret nejaušu iedarbošanos. Šo prasību tomēr nepiemēro, ja avārijas durvis automātiski tiek aizvērtas, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.6.7.6.   Visām avārijas durvīm jābūt aprīkotām ar skaņas signālu, kas brīdina vadītāju par nepilnīgu šo durvju aizvēršanos. Skaņas signāls iedarbojas, pavelkot durvju rokturi, nevis sakustoties pašām durvīm.

7.6.8.   Tehniskās prasības avārijas logiem

7.6.8.1.   Katram izgrūžamam vai atveramam avārijas logam jāveras uz ārpusi. Izgrūžamā tipa logi nedrīkst pilnīgi atdalīties no transportlīdzekļa, kad tos lieto. Izgrūžamajiem logiem ir jādarbojas tā, lai efektīvi novērstu iespēju tos izgrūst nejauši.

7.6.8.2.   Katram avārijas logam:

7.6.8.2.1.

ir jābūt tādam, lai to viegli un uzreiz varētu atvērt no transportlīdzekļa iekšpuses un ārpuses, izmantojot attiecīgi paredzētu ierīci; vai

7.6.8.2.2.

jābūt ar viegli izsitamu bezšķembu stiklu. Šis iepriekš minētais noteikums neļauj izmantot laminēta stikla vai plastmasas rūtis. Blakus katram avārijas logam nodrošina ierīci, ko var viegli sasniegt transportlīdzeklī esošās personas, lai dotu iespēju izsist katru šādu logu. Ierīce avārijas logu stikla izsišanai transportlīdzekļa aizmugurē jānovieto centrā virs vai zem avārijas loga, vai ierīce jānovieto blakus katram loga galam.

7.6.8.3.   Katram avārijas logam, ko var aizslēgt no ārpuses, ir jābūt konstruētam tā, lai to jebkurā laikā varētu atvērt no transportlīdzekļa iekšpuses.

7.6.8.4.   Ja avārijas logs ir tāds logs, kura eņģes atrodas horizontālā augšējā malā, ir jānodrošina piemērota ierīce, kas noturētu to pilnīgi atvērtā stāvoklī. Katram veramam avārijas logam ir jādarbojas tā, lai tas neradītu šķēršļus brīvai kustībai no transportlīdzekļa iekšpuses vai ārpuses.

7.6.8.5.   Transportlīdzekļa sānos ierīkotā avārijas loga apakšējās malas augstums no grīdas vidējā līmeņa, kad šī grīda atrodas tieši zem minētā loga (neņemot vērā dažādus vietēja rakstura variantus, piemēram, riteni vai transmisijas kārbu), nedrīkst pārsniegt 1 200 mm, bet nedrīkst būt arī mazāks par 650 mm avārijas logam, ko var atvērt, vai par 500 mm, ja avārijas logam ir izsitams stikls.

Tomēr verama avārijas loga apakšējās malas augstumu var samazināt līdz 500 mm, ja vien loga atvērumam ir pierīkots aizsargs, kas atrodas līdz 650 mm augstumā, lai novērstu iespēju, ka pasažieri var izkrist no transportlīdzekļa. Ja loga atvērumam ir pierīkots aizsargs, iepriekš minētā loga atvēruma izmēri nedrīkst būt mazāki par minimālajiem izmēriem, kādi ir noteikti avārijas logam.

7.6.8.6.   Katram veramam avārijas logam, ko nevar skaidri saskatīt no vadītāja sēdekļa, ir jābūt aprīkotam ar brīdinājuma skaņas signālu, kas brīdina vadītāju par nepilnīgu loga aizvēršanos. Šo ierīci iedarbina loga slēdzis, nevis paša loga sakustēšanās.

7.6.9.   Tehniskās prasības avārijas lūkām

7.6.9.1.   Katrai avārijas lūkai ir jādarbojas tā, lai tā neradītu šķēršļus brīvai kustībai no transportlīdzekļa iekšpuses vai ārpuses.

7.6.9.2.   Jumta avārijas lūkām ir jābūt vai nu izgrūžamām, veramām vai izgatavotām no viegli izsitama drošības stikla. Grīdas lūkām ir jābūt vai nu veramām, vai izgrūžamām, un tām jābūt aprīkotām ar brīdinājuma skaņas signālu, kas brīdina vadītāju par nepilnīgu lūkas aizvēršanos. Šo ierīci iedarbina grīdas lūkas slēdzis, nevis pašas lūkas sakustēšanās. Grīdas lūkas ir jānodrošina pret nejaušu atvēršanos. Šo prasību tomēr nepiemēro, ja grīdas lūka automātiski aizslēdzas, transportlīdzeklim pārsniedzot ātrumu 5 km/h.

7.6.9.3.   Ja atver izgrūžama tipa lūkas, tās nedrīkst pilnīgi atdalīties no transportlīdzekļa, lai neradītu draudus citiem satiksmes dalībniekiem. Izgrūžamajām avārijas lūkām ir jādarbojas tā, lai efektīvi novērstu iespēju tās izgrūst nejauši. Izgrūžamās grīdas lūkas var izgrūst vienīgi pasažieru salonā.

7.6.9.4.   Veramas avārijas lūkas ir jāierīko transportlīdzekļa malā uz tā priekšpusi vai aizmuguri, un tām jāatveras vismaz 100o leņķī. Veramās avārijas grīdas lūkas var atvērt vienīgi pasažieru salonā.

7.6.9.5.   Avārijas lūkām jābūt viegli atveramām vai noņemamām gan no iekšpuses, gan ārpuses. Šo prasību tomēr neuzskata par tādu, kas izslēgtu iespēju aizslēgt avārijas lūku transportlīdzekļa drošības apsvērumu dēļ, kad tas ir neuzraudzīts, ja vien avārijas lūku vienmēr var atvērt vai noņemt no transportlīdzekļa iekšienes, izmantojot parastu atvēršanas vai noņemšanas mehānismu. Viegli izsitamas lūkas gadījumā lūkas tuvumā novieto ierīci, ko var viegli sasniegt transportlīdzeklī esošās personas, lai nodrošinātu iespēju izsist šādu lūku.

7.6.10.   Tehniskās prasības ievelkamiem pakāpieniem

Ja ir pierīkoti ievelkamie pakāpieni, tie atbilst šādām prasībām:

7.6.10.1.

ievelkamo pakāpienu darbību var sinhronizēt ar attiecīgo pasažieru vai avārijas durvju darbību;

7.6.10.2.

kad durvis ir aizvērtas, neviena ievelkamā pakāpienā daļa nedrīkst būt izvirzīta pāri virsbūves līnijai par vairāk kā 10 mm;

7.6.10.3.

kad durvis ir atvērtas un ievelkamais pakāpiens ir izvirzītā stāvoklī, tā virsmai ir jāatbilst šā pielikuma 7.7.7. punkta prasībām;

7.6.10.4.

ja pakāpiens ir mehāniski darbināms, tam jābūt tādam, ka transportlīdzeklis pats no sevis nevar izkustēties, ja pakāpiens ir izvirzītā stāvoklī. Ja pakāpienu darbina manuāli, jābūt skaņas signālam, kas brīdinātu vadītāju, ka pakāpiens nav pilnīgi ievilkts;

7.6.10.5.

mehāniski darbināms pakāpiens nedrīkst izvirzīties tad, kad transportlīdzeklis ir kustībā. Ja pakāpiena darbību nodrošinošā ierīce ir bojāta, pakāpiens ievelkas un paliek ievilktā stāvoklī. Tomēr attiecīgo durvju darbībā nedrīkst rasties traucējumi, ja rodas šāds bojājums vai ja pakāpiens ir sabojāts vai bloķēts;

7.6.10.6.

kad uz mehāniski darbināma ievelkamā pakāpiena stāv pasažieris, attiecīgās durvis nedrīkst aizvērties. Šīs prasības ievērošanu var pārbaudīt, pakāpiena vidū novietojot 15 kg smagu masu, kas atbilst maza bērna svaram. Šo prasību nepiemēro durvīm, kas atrodas tiešā vadītāja redzes laukā;

7.6.10.7.

(Rezervēts)

7.6.10.8.

ievelkamo pakāpienu stūrus, kas ir vērsti uz priekšu vai aizmuguri, noapaļo ne mazāk kā 5 mm rādiusā; malas noapaļo vismaz 2,5 mm rādiusā;

7.6.10.9.

kad pasažieru durvis ir atvērtas, ievelkamam pakāpienam ir droši jāsaglabā izvirzīts stāvoklis. Ja vienlaidu pakāpiena vidū novieto 136 kg smagu masu vai dubulta pakāpiena vidū novieto 272 kg smagu masu, tas nevienā punktā nedrīkst ieliekties vairāk par 10 mm, mērot attiecībā pret transportlīdzekļa masu.

7.6.11.   Marķējumi

7.6.11.1.   Katru avārijas izeju un jebkuru citu izeju, kas atbilst avārijas izejas prasībām, jāmarķē gan transportlīdzekļa iekšpusē, gan ārpusē ar uzrakstu “Avārijas izeja” un attiecīgā gadījumā jāpapildina ar vienu no atbilstošām piktogrammām, kas aprakstītas ISO standartā 7010:2003.

7.6.11.2.   Pasažieru durvju un visu avārijas izeju avārijas vadības ierīces attiecīgi marķē gan transportlīdzekļa iekšpusē, gan ārpusē, izmantojot raksturīgu simbolu vai skaidri formulētu uzrakstu.

7.6.11.3.   Uz katras izejas avārijas vadības ierīces vai tās tuvumā novieto skaidri formulētas norādes par tās darbības principiem.

7.6.11.4.   Valodu, kurā jāraksta jebkādi teksta veida marķējumi, lai ievērotu no 7.6.11.1. līdz 7.6.11.3. punkta prasības, nosaka apstiprinātāja iestāde, ņemot vērā valsti/valstis, kurās pieteikuma iesniedzējs ir paredzējis tirgot transportlīdzekli, vajadzības gadījumā sazinoties ar attiecīgās valsts/valstu kompetentajām iestādēm. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas valsts/valstu iestāde ir nomainījusi valodu, šī pārmaiņa neliek atkārtot tipa apstiprināšanas procesu.

7.6.12.   Pasažieru durvju apgaismojums

7.6.12.1.   Pasažieru durvju apgaismojumu var nodrošināt, lai izgaismotu 7.6.12.2.2. punktā noteikto līdzenu, horizontālu virsmas daļu, lai palīdzētu iekāpjošiem pasažieriem un apgaismotu transportlīdzekli, tādējādi ļaujot vadītājam no sava sēdekļa pamanīt pasažieri uz šīs virsmas daļas.

7.6.12.2.   Pasažieru durvju apgaismojums, ja tas ir ierīkots:

7.6.12.2.1.

ir baltā krāsā;

7.6.12.2.2.

apgaismo līdzenu, horizontālu virsmas daļu, kuras platums ir 2 m, mērot no plaknes, kas paralēla transportlīdzekļa garenvirziena vertikālajai vidējai plaknei, kura šķērso tālāko aizvērtu pasažieru durvju punktu pāri garumam, kas sniedzas no šķērsplaknes, kura šķērso maksimāli uz priekšu izvirzīto aizvērtu pasažieru durvju malu, līdz šķērsplaknei, kura šķērso maksimāli uz priekšu izvirzīto to riteņu centra līniju, kas atrodas pasažieru durvju aizmugurē, vai, ja šādu riteņu nav, līdz šķērsplaknei, kas šķērso transportlīdzekļa aizmuguri;

7.6.12.2.3.

apgaismojums ārpus zonas uz zemes ir ierobežots, tā maksimālais platums – 5 m, mērot no transportlīdzekļa sāna, un tā maksimālo garumu ierobežo divas šķērsplaknes, viena šķērso transportlīdzekļa priekšpusi un otra aizmuguri;

7.6.12.2.4.

ja apgaismojuma ierīces zemākā mala ir mazāk nekā 2 m no zemes, neapgaismo vairāk kā 50 mm aiz transportlīdzekļa kopējā platuma, neietverot šo ierīci mērījumā, un tās izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm;

7.6.12.2.5.

tiek ieslēgts un izslēgts ar atsevišķu slēdzi; un

7.6.12.2.6.

tiek ierīkots tā, ka ierīci var ieslēgt tikai tad, kad pasažieru durvis tiek darbinātas un transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 5 km/h, un tā tiek izslēgta automātiski, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.7.   Iekšējais aprīkojums

7.7.1.   Piekļūšana pasažieru durvīm (skatīt 4. pielikuma 1. attēlu)

7.7.1.1.   Brīvā telpa, kas iestiepjas transportlīdzeklī no sānu sienas, kurā ir ierīkotas durvis, ir tāda, ka pa to var brīvi pārvietot vienu testa mērierīci, kuras izmēri atbilst 4. pielikuma 1. attēlā noteiktās 1. vai 2. testa mērierīces izmēriem.

Testa mērierīci jātur paralēli durvju atverei, kad to virza no sākuma stāvokļa, kur virsmas plakne, kura atrodas vistuvāk transportlīdzekļa iekšpusei, ir tangenciāla attiecībā pret atveres tālāko malu, līdz stāvoklim, kur tā pieskaras pirmajam pakāpienam, aiz kura mērierīci notur taisnā leņķī attiecībā pret durvju lietotāja iespējamo kustības virzienu.

7.7.1.2.   (Rezervēts)

7.7.1.3.   Ja testa mērierīces viduslīnija ir šķērsojusi 300 mm attālumu no tās sākuma stāvokļa un testa mērierīce ir pieskārusies pakāpiena vai grīdas virsmai, tā ir jānotur šajā stāvoklī.

7.7.1.4.   Cilindrisko figūru (skatīt 4. pielikuma 6. attēlu), kuru lieto galvenās ejas telpiskuma pārbaudei, jāvirza no galvenās ejas tādā virzienā, kādā iespējams pārvietoties personai, kas izkāpj no transportlīdzekļa, līdz šīs figūras viduslīnija ir sasniegusi vertikālo plakni, ko veido augšējā pakāpiena augšmala, vai arī plakni, kas ir tangenciāla attiecībā pret augšējo cilindru un pieskaras dubultpanelim, atkarībā no tā, kas notiek vispirms, un tad figūru notur šajā stāvoklī (skatīt 4. pielikuma 2. attēlu).

7.7.1.5.   Starp cilindrisko figūru, kas atrodas 7.7.1.4. punktā noteiktajā stāvoklī, un dubultpaneli, kas novietots 7.7.1.3. punktā izklāstītajā stāvoklī, ir jābūt brīvai vietai, kuras augšējās un apakšējās robežas ir parādītas 4. pielikuma 2. attēlā. Caur šo brīvo vietu var brīvi pārvietot vertikālu paneli, kura forma un izmēri ir tādi paši, kādi ir cilindriskajai formai (7.7.5.1. punkts), ja tā centra šķērsgriezums un biezums nepārsniedz 20 mm. Šo paneli pārvieto no cilindriskās formas tangenciālā stāvokļa, līdz tā ārmala saskaras ar dubultpaneļa iekšmalu un plakni vai plaknēm, ko veido pakāpiena augšmalas, virzot paneli uz to pusi, uz kuru iespējams pārvietoties personai, kas izmanto durvis (skatīt 4. pielikuma 2. attēlu).

7.7.1.6.   Brīvās ejas telpiskums attiecībā uz šo figūru neietver telpu katra nesaspiesta sēdekļa spilvena priekšā, kas ir 300 mm, ja šis sēdeklis ir novietots braukšanas virzienā vai pretēji tam, vai 225 mm – sēdekļiem, kas novietoti sānis, – un telpu sēdekļa spilvena augstumā (skatīt 4. pielikuma 25. attēls).

7.7.1.7.   Ja sēdeklis ir nolaižams, šo telpu nosaka sēdeklim lietošanas stāvoklī.

7.7.1.8.   Tomēr nolaižams sēdeklis vai vairāki sēdekļi lietošanas stāvoklī, ko lieto apkalpe, var aizšķērsot piekļuves eju pasažieru durvīm, ja:

7.7.1.8.1.

gan pašā transportlīdzeklī, gan paziņojuma veidlapā (skatīt 1. pielikumu) ir skaidri norādīts, ka šis sēdeklis ir paredzēts vienīgi apkalpei;

7.7.1.8.2.

tas salokās automātiski, kad to nelieto, tādējādi ļaujot izpildīt 7.7.1.1. vai 7.7.1.2. un 7.7.1.3., 7.7.1.4. un 7.7.1.5. punkta prasības;

7.7.1.8.3.

durvis neuzskata par minimālo izeju 7.6.1.4. punkta izpratnē; un

7.7.1.8.4.

neviena šā sēdekļa daļa lietošanas stāvoklī, kā arī salocītā stāvoklī neizvirzās uz priekšu vertikālajā plaknē, kas šķērso vadītāja sēdekļa sēdvirsmas centru, kad šis sēdeklis ir maksimāli atbīdīts atpakaļ, un transportlīdzekļa pretējā pusē pierīkotā ārējā atpakaļskata spoguļa centru.

7.7.1.9.   Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, ieeju un gaiteni, pa kuru pasažieri iekļūst transportlīdzeklī, uzskata par brīvu, ja:

7.7.1.9.1.

mērot paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij, ir telpa, kas jebkurā punktā ir vismaz 220 mm, un jebkurā punktā, kas atrodas vairāk nekā 500 mm virs grīdas vai pakāpieniem, – 550 mm (4. pielikuma 3. attēls);

7.7.1.9.2.

mērot perpendikulāri transportlīdzekļa garenvirziena asij, ir telpa, kas jebkurā punktā ir vismaz 300 mm, un jebkurā punktā, kas atrodas vairāk nekā 1 200 mm virs grīdas vai pakāpieniem vai mazāk nekā 300 mm zem griestiem, – 550 mm (4. pielikums, 4. attēls).

7.7.1.10.   Pasažieru durvju un avārijas durvju izmērus, kas norādīti 7.6.3.1. punktā, un prasības, kas izklāstītas 7.7.1.1. līdz 7.7.1.7., 7.7.2.1. līdz 7.7.2.3., 7.7.5.1. un 7.7.8.5. punktā, nepiemēro B klases transportlīdzeklim ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, un ar ne vairāk kā 12 pasažieru sēdvietām, ja no katras sēdvietas var brīvi piekļūt vismaz divām durvīm.

7.7.1.11.   Maksimālais grīdas slīpums piekļuves ejā nedrīkst pārsniegt 5 %.

7.7.1.12.   Piekļuves eju virsmai ir jābūt neslīdīgai.

7.7.2.   Piekļuve avārijas durvīm (skatīt 4. pielikuma 5. attēlu)

Šādas prasības nepiemēro vadītāja durvīm, ko lieto kā avārijas izeju transportlīdzeklī, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus.

7.7.2.1.   Izņemot 7.7.2.4. punktā paredzētos gadījumus, pa brīvo telpu starp galvenās ejas un avārijas izejas atveri 700 mm augstumā no grīdas var brīvi pārvietot vertikālu cilindru, kura diametrs ir 300 mm un kurš balstās uz vēl viena vertikāla cilindra, kā diametrs ir 550 mm, šā veidojuma kopējam augstumam sasniedzot 1 400 mm.

Augšējā cilindra diametru augšpusē var samazināt līdz 400 mm, ierēķinot nobīdi pret horizontāli, kas nepārsniedz 30o.

7.7.2.2.   Pirmā cilindra pamats atrodas otrā cilindra projekcijas robežās.

7.7.2.3.   Ja gar šo eju ierīko nolaižamus sēdekļus, brīvā telpa cilindra pārvietošanai jānosaka, kad šie sēdekļi ir izmantošanas stāvoklī.

7.7.2.4.   Dubultcilindra vietā var lietot mērierīci, kas aprakstīta 7.7.5.1. punktā (skatīt 4. pielikuma 6. attēlu).

7.7.3.   Piekļuve avārijas logiem

7.7.3.1.   No galvenās ejas uz transportlīdzekļa ārpusi pa katru avārijas logu var pārvietot pārbaudes mērierīci.

7.7.3.2.   Mērierīces kustības virzienam ir jābūt tādam pašam, kādā ir paredzēta pasažiera pārvietošanās, viņam evakuējoties no transportlīdzekļa. Pārbaudes mērierīci tur perpendikulāri šim pārvietošanās virzienam.

7.7.3.3.   Pārbaudes mērierīce ir no plānas plāksnes, kuras izmēri ir 600 mm × 400 mm, bet stūru rādiuss ir noapaļots un atbilst 200 mm. Ja transportlīdzeklim tomēr ir avārijas logs aizmugures pusē, pārbaudes mērierīces izmēri var būt arī 1 400 mm × 350 mm, bet stūru rādiuss var būt noapaļots un atbilst 175 mm.

7.7.4.   Piekļuve avārijas lūkām

7.7.4.1.   Avārijas lūkas jumtā

7.7.4.1.1.

Izņemot I un A klases transportlīdzekļus, vismaz vienai avārijas lūkai jābūt novietotai tā, lai četrās pusēs nošķelta 1 600 mm augsta piramīda ar sānu leņķi 20o pieskartos sēdekļa daļai vai līdzvērtīgam atbalstam. Piramīdai ir vertikāla ass, un tās mazākā daļa saskaras ar avārijas lūkas atveres zonu. Atbalsti var būt salokāmi vai pārvietojami, ja vien tos var nobloķēt to lietošanas stāvoklī. Šo stāvokli uzskata par pārbaudes stāvokli.

7.7.4.1.2.

Ja jumta struktūras biezums ir lielāks par 150 mm, mazākā piramīdas daļa saskaras ar avārijas lūkas atveres zonu jumta ārējās virsmas līmenī.

7.7.4.2.   Avārijas lūkas grīdā

Ja avārijas lūka ir ierīkota grīdā, pa to ir jānodrošina tieša un brīva piekļuve transportlīdzekļa ārpusei un tā ir jāierīko tur, kur virs lūkas ir brīva vieta, kas atbilst galvenās ejas augstumam. Jebkuram karstuma avotam vai kustīgajām daļām ir jāatrodas vismaz 500 mm no lūkas atveres jebkuras daļas.

Ir jāspēj pārvietot pārbaudes mērierīci, kas izgatavota no plānas plāksnes, kuras izmēri ir 600 mm × 400 mm, bet stūru rādiuss ir noapaļots un atbilst 200 mm, virzot to horizontālā stāvoklī no vietas, kas atrodas 1 m virs transportlīdzekļa grīdas, līdz pat zemei.

7.7.5.   Galvenās ejas (skatīt 4. pielikuma 6. attēlu)

7.7.5.1.   Transportlīdzekļa galvenajai ejai ir jābūt projektētai un konstruētai tā, lai pa to varētu brīvi pārvietot mērierīci, kas sastāv no diviem vienas ass cilindriem, starp kuriem novietots apgriezts šķelts konuss, ja mērierīcei ir 4. pielikuma 6. attēlā minētie izmēri.

Mērierīce var saskarties ar saitēs iekārtiem turekļiem, ja tādi ir ierīkoti, vai citiem elastīgiem priekšmetiem, piemēram, sēdekļu drošības jostu sastāvdaļām, un pabīdīt tās nost.

7.7.5.1.1.

Ja sēdekļa vai sēdekļu rindas priekšā nav izejas:

7.7.5.1.1.1.

Sēdekļu, kas novietoti braukšanas virzienā, gadījumā 7.7.5.1. punktā noteiktās cilindriskās mērierīces priekšmalai jāaizsniedzas vismaz līdz vertikālajai šķērsplaknei, kas ir tangenciāla visvairāk uz priekšu izvirzītās rindas sēdekļa atzveltnes visvairāk uz priekšu izvirzītajam punktam, un tā ir jānotur šajā stāvoklī. No šīs plaknes jāspēj virzīt paneli, kas parādīts 4. pielikuma 7. attēlā, sākot no vietas, kur tas saskaras ar cilindrisko mērierīci, paneļa puse, kas pavērsta pret transportlīdzekļa ārpusi, tiek pārvietota uz priekšu 660 mm attālumā.

7.7.5.1.1.2.

Sānis novietotu sēdvietu gadījumā cilindriskās mērierīces priekšdaļai jāaizsniedz vismaz šķērsplakne, kas sakrīt ar vertikālo plakni, kura šķērso priekšējā sēdekļa centru (4. pielikuma 7. attēls).

7.7.5.1.1.3.

Ja sēdekļi ir novietoti pretēji braukšanas virzienam, cilindriskās mērierīces priekšdaļai jāaizsniedz vismaz vertikālā šķērsplakne, kas ir tangenciāla priekšējās rindas vai sēdekļa spilvenu virsmai (4. pielikuma 7. attēls).

7.7.5.2.   (Rezervēts)

7.7.5.3.   III klases transportlīdzekļiem sēdekļus vienā vai abās galvenās ejas pusēs var pārvietot sānis, tādējādi radot iespēju samazināt galvenās ejas platumu līdz tādam lielumam, kas atbilst apakšējā cilindra diametram 220 mm, ar nosacījumu, ka ar šāda sēdekļa darbināšanas mehānismiem, kuri ir viegli pieejami personai, kas stāv galvenajā ejā, pietiek, lai viegli un, ja iespējams, automātiski vēlreiz novietotu sēdekli, pat sēdekli ar svaru, tādā stāvoklī, kas atbilst minimālajam platumam 300 mm.

7.7.5.4.   Posmainiem transportlīdzekļiem 7.7.5.1. punktā definētā mērierīce var netraucēti šķērsot posmainā transportlīdzekļa daļu jebkurā stāvā, kur paredzēta pasažieru eja starp diviem posmiem. Neviena šīs daļas mīkstā pārklājuma daļa, tostarp apakšējās daļas, nedrīkst iestiepties galvenajā ejā.

7.7.5.5.   Galvenajās ejās var būt pierīkoti pakāpieni. Šādu pakāpienu platums nedrīkst būt mazāks par galvenās ejas platumu pakāpienu augšpusē.

7.7.5.6.   Nolaižamie sēdekļi, kas ļautu pasažieriem sēdēt galvenajā ejā, nav atļauti. Tomēr nolaižamie sēdekļi ir atļauti citās transportlīdzekļa vietās, kamēr tie netraucē galvenās ejas pārbaudes mērierīces kustību lejup pa galveno eju, kad tie ir atvērtā (sēdēšanai paredzētā) stāvoklī.

7.7.5.7.   Sānis bīdāmi sēdekļi, kuri kādā stāvoklī var iestiepties galvenajā ejā, nav atļauti, izņemot III klases transportlīdzekļos, ievērojot 7.7.5.3. punktā izklāstītos nosacījumus.

7.7.5.8.   Transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas 7.7.1.9. punkts, galvenā eja nav nepieciešama, ja vien ir ievēroti piekļuves izmēri, kas noteikti minētajā punktā.

7.7.5.9.   Galveno eju virsmai ir jābūt neslīdīgai.

7.7.6.   Galvenās ejas slīpums

Galvenās ejas slīpums nedrīkst pārsniegt:

7.7.6.1.

garenvirzienā: 7.7.6.1.1. 8 % I, II vai A klases transportlīdzeklim; vai 7.7.6.1.2. 12,5 % III un B klases transportlīdzeklim; un

7.7.6.2.

šķērseniski 5 % visām klasēm.

7.7.7.   Pakāpieni (skatīt 4. pielikuma 8. attēlu)

7.7.7.1.   Maksimālais un minimālais augstums un minimālais pasažieru vajadzībām paredzēto pakāpienu dziļums pie pasažieru un avārijas durvīm, kā arī transportlīdzekļa iekšpusē ir paredzēts 4. pielikuma 8. attēlā.

7.7.7.1.1.

Nevienu pāreju no pazeminātas galvenās ejas uz sēdekļu zonu neuzskata par pakāpienu. Vertikālais attālums starp galvenās ejas virsmu un sēdekļu zonas grīdu tomēr nedrīkst pārsniegt 350 mm.

7.7.7.2.   Pakāpiena augstumu mēra tā platuma centra ārmalā, nodrošinot, ka riepas un spiediens tajās ir tāds, kā noteicis izgatavotājs maksimāli tehniski pieļaujamai pilnai masai (M).

7.7.7.3.   Pirmā pakāpiena augstumu attiecībā pret zemi mēra, novietojot transportlīdzekli, kura masa atbilst darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masai, uz līdzenas zemes, kā noteikts šo noteikumu 2.18. punktā, un nodrošinot, ka riepas un spiediens tajās ir tāds, kā noteicis izgatavotājs maksimāli tehniski pieļaujamai pilnai masai (M) saskaņā ar šo noteikumu 2.19. punktu.

7.7.7.4.   Ja ir vairāk nekā viens pakāpiens, katrs pakāpiens var ietiekties nākamā pakāpiena vertikālās pārvirzes zonā ne vairāk kā 100 mm un šādai pārvirzei pār apakšējo pakāpienu ir jāatstāj vismaz 200 mm brīva virsma (skatīt 4. pielikuma 8. attēlu), turklāt pakāpienu galiem ir jābūt tādiem, lai pēc iespējas samazinātu paklupšanas risku. Visiem pakāpienu galiem vizuāli jākontrastē ar to tuvāko apkārtni.

7.7.7.5.   Katra pakāpiena platumam un formai ir jābūt tādai, lai varētu uz tā novietot turpmāk dotajā tabulā norādīto taisnstūri, turklāt lai attiecīgā taisnstūra pārkares laukums pāri šim pakāpienam nepārsniegtu 5 % no tā laukuma. Divviru durvju ejā šī prasība ir jāizpilda katrai durvju ejas pusei.

Pasažieru skaits		> 22	≤ 22
Zona	Pirmais pakāpiens (mm)	400 × 300	400 × 200
	Pārējie pakāpieni (mm)	400 × 200	400 × 200

7.7.7.6.   Visiem pakāpieniem ir jābūt ar neslīdīgu virsmu.

7.7.7.7.   Maksimālais pakāpiena slīpums jebkurā virzienā nedrīkst pārsniegt 5 %.

7.7.8.   Pasažieru sēdekļi (tostarp nolaižami sēdekļi) un vieta sēdošiem pasažieriem

7.7.8.1.   Minimālais sēdekļu platums (skatīt 4. pielikuma 9. attēlu)

7.7.8.1.1.

Minimālajam sēdekļa spilvena platumam, F izmērs (4. pielikums, 9. attēls), mērot no vertikālās plaknes, kas iet cauri sēdvietas centram, ir jābūt šādam: 7.7.8.1.1.1. 200 mm I, II, A vai B klasei; vai 7.7.8.1.1.2. 225 mm III klasei.

7.7.8.1.2.

Katrai sēdvietai pieejamās vietas minimālajam platumam, G izmērs (4. pielikums, 9. attēls), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso minētās sēdvietas centru starp 270 mm un 650 mm augstumā virs nesaspiesta sēdekļa spilvena, ir jābūt vismaz šādam: 7.7.8.1.2.1. 250 mm atsevišķiem sēdekļiem; vai 7.7.8.1.2.2. 225 mm nepārtrauktām sēdekļu rindām diviem vai vairāk pasažieriem.

7.7.8.1.3.

Transportlīdzekļiem, kuru platums ir 2,35 m vai mazāks, katrai sēdvietai pieejamās vietas platumam, mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso minētās sēdvietas centru starp 270 mm un 650 mm augstumā virs nesaspiesta sēdekļa spilvena, ir jābūt 200 mm (skatīt 4. pielikuma 9. zīmējumu). Ja ir izpildītas šā punkta prasības, 7.7.8.1.2. punkta prasības nepiemēro.

7.7.8.1.4.

Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, ja sēdekļi atrodas pie transportlīdzekļa sienas, pieejamā vieta augšdaļā neietver 20 mm platu un 100 mm augstu trijstūra formas laukumu (skatīt 4. pielikuma 10. attēlu). Turklāt vietu, kas ir vajadzīga drošības jostām un to stiprinājumiem, kā arī saules aizsegiem, neuzskata par aizņemtu.

7.7.8.1.5.

Mērot galvenās ejas platumu, nav jāņem vērā tas, vai iepriekš minētā pieejamā vieta iesniedzas vai neiesniedzas galvenajā ejā.

7.7.8.2.   Sēdekļa spilvena minimālais dziļums (K izmērs, skatīt 4. pielikuma 11. attēlu)

Sēdekļa spilvena minimālais dziļums ir šāds:

7.7.8.2.1.

350 mm I, A un B klases transportlīdzekļos; un

7.7.8.2.2.

400 mm II vai III klases transportlīdzekļos.

7.7.8.3.   Sēdekļa spilvena augstums (H izmērs, skatīt 4. pielikuma 11.a attēlu)

Nesaspiesta sēdekļa spilvena augstums attiecībā pret grīdu ir tāds, ka attālums no grīdas līdz horizontālajai plaknei, kas ir tangenciāla priekšējai augšējai sēdekļa spilvena virsmai, ir robežās starp 400 mm līdz 500 mm; šo augstumu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 350 mm pie riteņu arkām (ņemot vērā 7.7.8.5.2. punktā paredzētās pielaides) un pie dzinēja/transmisijas nodalījuma.

7.7.8.4.   Vieta starp sēdekļiem (skatīt 4. pielikuma 12. attēlu)

7.7.8.4.1.

Attiecībā uz sēdekļiem, kas ir vērsti uz vienu un to pašu pusi, attālums starp sēdekļa malas priekšpusi un tam priekšā esošā sēdekļa atzveltnes malu (H izmērs), kad to mēra horizontāli un jebkurā augstumā virs grīdas starp sēdekļa spilvena augšējās virsmas līmeni un punktu, kurš atrodas 620 mm virs grīdas, ir ne mazāks kā: H I, A un B klase 650 mm II un III klase 680 mm

7.7.8.4.2.

Visus mērījumus izdara, kad sēdekļa spilvens un mala nav saspiesti, vertikālā plaknē, kas šķērso atsevišķas sēdvietas viduslīniju.

7.7.8.4.3.

Kad šķērseniski novietoti sēdekļi ir vērsti cits pret citu, minimālais attālums starp pretī esošo sēdekļu priekšpusēm, kad to mēra augstākajā sēdekļu spilvenu punktā, ir vismaz 1 300 mm.

7.7.8.4.4.

Mērījumus nolaižamiem pasažieru sēdekļiem un regulējamiem vadītāja sēdekļiem veic, kad sēdekļu atzveltnes un citas regulējamas daļas atrodas normālā lietošanas stāvoklī, kā norādījis izgatavotājs.

7.7.8.4.5.

Mērījumus sēdekļiem ar atvāžamiem galdiņiem, kas piestiprināti pie sēdekļu atzveltnes, veic, kad šie galdiņi ir salocītā (paceltā) stāvoklī.

7.7.8.4.6.

Sēdekļiem, kas uzmontēti uz sliedes vai citas sistēmas, kura ļauj operatoram vai lietotājam viegli mainīt transportlīdzekļa iekšienes konfigurāciju, mērījumus veic normālā lietošanas stāvoklī, ko norādījis izgatavotājs tipa apstiprinājuma saņemšanas pieteikumā.

7.7.8.5.   Vieta sēdošiem pasažieriem (skatīt 4. pielikuma 13. attēlu)

7.7.8.5.1.

Sēdeklim aiz nodalījuma vai jebkuras citas nekustīgas struktūras, kas nav sēdeklis, jānodrošina minimālā brīvā vieta katra pasažiera sēdekļa vietas priekšā (kā noteikts 7.7.8.6. punktā), kā tas parādīts 4. pielikuma 13. attēlā. Nodalījums, kura aprises aptuveni atbilst atlaista sēdekļa atzveltnes aprisēm, var ietiekties šajā vietā. Ja A vai B klases transportlīdzekļos ir sēdekļi blakus vadītāja sēdeklim, ir atļauts kontroles un instrumentu paneļa, ātruma pārslēgšanas ierīces, vējstikla, saules aizsega, drošības jostu un to stiprinājuma izvirzīts stāvoklis.

7.7.8.5.2.

Sēdeklim aiz sēdekļa un/vai sēdekļa, kas pavērsts pret galveno eju, jānodrošina, kā tas norādīts 4. pielikuma 11.b attēlā, minimālā brīvā vieta kājām vismaz 300 mm dziļumā un saskaņā ar 7.7.8.1.1. punktā paredzēto platumu. Ir atļauts, ka šajā vietā atrodas sēdekļu kājas, pasažieru kāju atbalsti un 7.7.8.6. punktā paredzētie izvirzītie elementi, ja paliek pietiekami daudz vietas pasažieru kājām. Šī vieta kājām var daļēji atrasties galvenajā ejā un/vai virs tās, bet nedrīkst kļūt par šķērsli, mērot minimālo galvenās ejas platumu saskaņā ar 7.7.5. punktu. Ja A vai B klases transportlīdzekļos ir sēdekļi blakus vadītāja sēdeklim, ir atļauts drošības jostu un to stiprinājuma izvirzīts stāvoklis.

7.7.8.5.3.

Minimālais prioritāro sēdvietu skaits, kas atbilst 8. pielikuma 3.2. punkta prasībām, I klasei ir četras vietas, II klasei – divas vietas un A klasei – viena vieta. Sēdekli, kurš ir salokāms, kad netiek izmantots, nedrīkst paredzēt kā prioritāru sēdvietu.

7.7.8.6.   Brīva vieta virs sēdvietām

7.7.8.6.1.

Vienstāva transportlīdzekļos virs katras sēdvietas, izņemot sēdvietu(-as) blakus vadītāja sēdvietai A vai B klases transportlīdzekļos, un virs attiecīgās vietas, kas paredzēta kājām, ir jābūt brīvai vietai, kuras augstums ir vismaz 900 mm, mērot no augstākā nesaspiesta sēdekļa spilvena punkta, turklāt vismaz 1 350 mm attālumā no vidējā grīdas līmeņa kājām atvēlētajā vietā. Transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas 7.7.1.10. punkts, un arī sēdeklim(-iem) blakus vadītāja sēdeklim A vai B klases transportlīdzekļos šo izmēru var samazināt līdz 1 200 mm, mērot no grīdas, un 800 mm, mērot no augstākā nesaspiesta sēdekļa spilvena punkta. Divstāvu transportlīdzekļiem katrai sēdvietai jābūt brīvam augstumam vismaz 900 mm apmērā, mērot no augstākā nesaspiesta sēdekļa spilvena punkta. Brīvajam augstumam jābūt visas sēdvietas zonas un ar to saistītās vietas kājām vertikālās projekcijas garumā. Augšējā stāvā šo brīvo augstumu var samazināt līdz 850 mm.

7.7.8.6.2.

Šī brīvā vieta atrodas virs zonas, ko veido: 7.7.8.6.2.1. garenvirziena vertikālās plaknes 200 mm uz katru pusi no sēdvietas vertikālās videjās plaknes; un 7.7.8.6.2.2. vertikālā šķērsplakne, kas šķērso vistālāk uz aizmuguri izvirzīto sēdekļa atzveltnes augšējo punktu, un vertikālā šķērsplakne 280 mm nesaspiesta sēdekļa spilvena vistālāk uz priekšu izvirzītā punkta priekšā, kuru katrā gadījumā mēra pie sēdvietas vertikālās vidējās plaknes.

7.7.8.6.3.

No 7.7.8.6.1. un 7.7.8.6.2. punktā noteiktās brīvās vietas malām var izslēgt šādas zonas: 7.7.8.6.3.1. ārmalas sēdekļu augšdaļai, kas atrodas pie transportlīdzekļa iekšējās sienas, – zonu ar 150 mm augstu un 100 mm platu taisnstūra šķērsgriezumu (skatīt 4. pielikuma 14. attēlu); 7.7.8.6.3.2. ārmalas sēdvietu augšdaļai – zonu ar trijstūra šķērsgriezumu, kura virsotne atrodas 700 mm attālumā no augšas un kuras pamats ir 100 mm plats (skatīt 4. pielikuma 15. attēlu). Netiek iekļauta arī drošības jostām un to stiprinājumiem un saules aizsegiem nepieciešamā vieta; 7.7.8.6.3.3. ārmalas sēdvietu padziļinājumam kājām – šķērsgriezuma laukuma zonu, kura nepārsniedz 0,02 m2 (0,03 m2 transportlīdzekļiem ar zemu grīdu) un kuras maksimālais platums nepārsniedz 100 mm (150 mm transportlīdzekļiem ar zemu grīdu) (skatīt 4. pielikuma 16. attēlu); 7.7.8.6.3.4. transportlīdzekļa, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, sēdvietām, kas atrodas vistuvāk virsbūves aizmugures stūriem, brīvās vietas ārējo aizmugures malu var noapaļot līdz rādiusam, kas nepārsniedz 150 mm (skatīt 4. pielikuma 17. attēlu).

7.7.8.6.4.

Brīvajā vietā, kas definēta 7.7.8.6.1., 7.7.8.6.2. un 7.7.8.6.3. punktā, ir atļauti šādi papildu izvirzīti elementi: 7.7.8.6.4.1. cita sēdekļa atzveltnes, balstu un stiprinājumu izvirzījums (piemēram, atvāžams galdiņš); 7.7.8.6.4.2. transportlīdzeklim, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, riteņa arkas izvirzīšanās, ja vien ir izpildīts viens no turpmāk izklāstītajiem diviem noteikumiem: 7.7.8.6.4.2.1. izvirzītais elements nesniedzas tālāk par sēdvietas vertikālo vidējo plakni (skatīt 4. pielikuma 18. attēlu); vai 7.7.8.6.4.2.2. sēdoša pasažiera kājām paredzētās 300 mm dziļās zonas tuvākā mala nav izvirzīta tālāk par 200 mm no nesaspiesta sēdekļa spilvena malas un tālāk par 600 mm sēdekļa malas priekšā, ja šos mērījumus veic sēdvietas vertikālajā vidējā plaknē (skatīt 4. pielikuma 19. punktu). Ja ir divi sēdekļi, kas novietoti viens otram pretī, šo noteikumu attiecina tikai uz vienu no šiem sēdekļiem un atlikušajai vietai, kas paredzēta sēdošu pasažieru kājām, ir jābūt vismaz 400 mm; 7.7.8.6.4.3. ja transportlīdzeklī, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, ir sēdekļi blakus vadītāja sēdeklim – izvirzīts kontroles/instrumentu panelis, vējstikls, saules aizsegi, drošības jostas un to stiprinājumi un griestu daļa transportlīdzekļa priekšā; 7.7.8.6.4.4. izvirzīti paverami logi un to stiprinājumi.

7.7.9.   Sakari ar vadītāju

7.7.9.1.   I, II un A klases transportlīdzekļos pasažieriem ir jānodrošina iespēja paziņot vadītājam par vēlēšanos apturēt transportlīdzekli. Visas šādas sakaru vadības ierīces jāspēj darbināt ar plaukstu. Atbilstošām sakaru ierīcēm ir jābūt izvietotām pietiekamā skaitā visa transportlīdzekļa garumā ne augstāk kā 1 500 mm no grīdas; tas neizslēdz iespēju ierīkot augstāk izvietotas papildu sakaru ierīces. Vadības ierīcēm vizuāli jākontrastē ar tuvāko apkārtni. Pasažieri uzzina, ka vadības ierīces ir ieslēgtas, iedegoties vienai vai vairākām apgaismotām zīmēm. Zīmē parādās vārdi “autobusa pietura” vai līdzvērtīgs uzraksts un/vai atbilstoša piktogramma, un tā paliek izgaismota, kamēr atveras pasažieru durvis. Posmainiem transportlīdzekļiem šādām zīmēm ir jābūt katrā nekustīgajā transportlīdzekļa daļā. Divstāvu transportlīdzekļiem šādām zīmēm ir jābūt katrā stāvā. Visiem izmantotajiem teksta marķējumiem piemēro 7.6.11.4. punkta noteikumus.

7.7.9.2.   Sakari ar apkalpes nodalījumu

Ja apkalpes nodalījums ir ierīkots bez piekļuves vadītāja vai pasažieru salonam, nodrošina sakaru līdzekli saziņai starp vadītāja un apkalpes nodalījumu.

7.7.9.3.   Sakari ar tualetes nodalījumu

Tualetes nodalījumi jāaprīko ar līdzekļiem, lai izsauktu palīdzību ārkārtas situācijā.

7.7.10.   Karsto dzērienu automāti un virtuves aprīkojums

7.7.10.1.   Karsto dzērienu automātus un virtuves aprīkojumu ierīko un norobežo tā, lai avārijas bremzēšanas vai straujas virziena maiņas dēļ karsts ēdiens vai dzēriens nevarētu uzlīt virsū nevienam pasažierim.

7.7.10.2.   Transportlīdzekļos, kuros ir karsto dzērienu automāti un virtuves aprīkojums, visiem pasažieru sēdekļiem ir jābūt īpaši nodrošinātiem, lai tajos varētu novietot karstu ēdienu vai dzērienu, kad transportlīdzeklis kustas.

7.7.11.   Durvis uz iekšējiem nodalījumiem

Ikvienas durvis uz tualeti vai citu iekšēju nodalījumu:

7.7.11.1.

ir automātiskas un nedrīkst būt aprīkotas ar nekādām bloķēšanas ierīcēm, ja atvērtā stāvoklī tās var radīt pasažieriem šķēršļus avārijas gadījumā;

7.7.11.2.

atvērtā stāvoklī nedrīkst aizsegt nevienu rokturi, vadības ierīci, ko lieto pasažieru durvju, avārijas durvju, avārijas izejas atvēršanai, ugunsdzēšamā aparāta vai pirmās palīdzības aptieciņas iegūšanai, vai attiecīgu obligāto marķējumu;

7.7.11.3.

ir nodrošinātas ar līdzekļiem, kas avārijas gadījumā ļauj tās atvērt no nodalījuma ārpuses;

7.7.11.4.

nedrīkst būt slēdzamas no ārpuses, ja vien nepastāv iespēja vienmēr tās atslēgt no iekšpuses.

7.7.12.   Divstāvu transportlīdzekļa savienotājkāpnes (skatīt 4. pielikuma 1. attēlu)

7.7.12.1.   Jebkuru savienotājkāpņu minimālajam platumam jābūt projektētam tā, lai ļautu brīvi iziet cauri vienviru durvju piekļuves šablonam, kā norādīts 4. pielikuma 1. attēlā. Paneli virza, sākot no apakšstāva galvenās ejas, līdz pēdējam augšējam pakāpienam kāpnes izmantojošās personas iespējamajā kustības virzienā.

7.7.12.2.   Savienotājkāpnes jāprojektē tā, lai, transportlīdzeklim kustoties uz priekšu un spēji bremzējot, pasažieris netiktu nosviests lejā.

Šo prasību var uzskatīt par izpildītu, ja ir ievērots vismaz viens no šiem nosacījumiem:

7.7.12.2.1.

nevienai kāpņu daļai nav slīpuma uz priekšu;

7.7.12.2.2.

kāpnes ir aprīkotas ar aizsargiem vai līdzīgu ietaisi;

7.7.12.2.3.

kāpņu augšējā daļā atrodas automātiska ierīce, kas neļauj izmantot kāpnes, ja transportlīdzeklis kustas; ar šo ierīci jābūt viegli rīkoties avārijas gadījumā.

7.7.12.3.   Izmantojot 7.7.5.1. punktā aprakstīto cilindru, jāpārbauda, vai piekļuve kāpnēm no galvenajām ejām (augšējās un apakšējās) ir atbilstoša.

7.7.13.   Vadītāja nodalījums

7.7.13.1.   Vadītājam jābūt norobežotam no stāvošiem pasažieriem un no tiem pasažieriem, kas sēž tieši aiz vadītāja nodalījuma, kuri citādi varēti iekrist vadītāja nodalījumā, transportlīdzeklim bremzējot vai strauji mainot virzienu. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja:

7.7.13.1.1.

vadītāja nodalījuma aizmugure ir norobežota ar nodalījumu; vai

7.7.13.1.2.

pasažieru sēdekļi atrodas uzreiz aiz vadītāja nodalījuma, ir ierīkots aizsargs vai drošības josta A vai B klases transportlīdzekļos. Transportlīdzekļiem, kuros ir pasažieru stāvvietas uzreiz aiz vadītāja nodalījuma, nepiemēro drošības jostas ierīkošanas iespēju. Ja ir ierīkots aizsargs, tam jāatbilst prasībām, kas paredzētas no 7.7.13.1.2.1. līdz 7.7.13.1.2.3. punktam (skatīt 4. pielikuma 30. attēlu): 7.7.13.1.2.1. aizsarga minimālajam augstumam, mērot no grīdas, uz kuras stāv pasažieri, jābūt 800 mm; 7.7.13.1.2.2. aizsarga platumam jāsniedzas uz iekšpusi no transportlīdzekļa sienas vismaz 100 mm aiz vistālāk uz salona vidu izvirzītā attiecīgā pasažieru sēdekļa gareniskās viduslīnijas, bet jebkurā gadījumā jāsniedzas vismaz līdz vadītāja sēdekļa vistālāk uz salona vidu izvirzītajam punktam; 7.7.13.1.2.3. attālumam starp tās platības augšmalu, kas paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, galda) un aizsarga augšmalu, jābūt vismaz 90 mm.

7.7.13.2.   Vadītāja nodalījums jāpasargā no priekšmetiem, kas var tajā ieripot spējas bremzēšanas gadījumā no pasažieru zonas uzreiz aiz nodalījuma. Šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja bumba, kuras diametrs ir 50 mm, nevar ieripot vadītāja nodalījumā no pasažieru zonas uzreiz aiz nodalījuma.

7.7.13.3.   Vadītājs ir jāpasargā no saules un apžilbināšanas efekta un atspīduma, kurus rada mākslīgais salona apgaismojums. Jebkurš apgaismojums, kas varētu negatīvi un būtiski ietekmēt vadītāja redzes spēju, jāspēj darbināt tikai tad, kad transportlīdzeklis stāv.

7.7.13.4.   Transportlīdzeklis jānodrošina ar vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm.

7.7.14.   Vadītāja sēdeklis

7.7.14.1.   Vadītāja sēdeklim jāatrodas atstatus no citiem sēdekļiem.

7.7.14.2.   Sēdekļa atzveltnei jābūt izliektai, vai vadītāja zona jānodrošina ar roku balstiem, kas novietoti tā, ka vadītājs netiek ierobežots, veicot transportlīdzekļa vadīšanas darbības, ne arī kļūst nestabils šķērsvirziena paātrinājuma ietekmē, kurš var notikt ekspluatācijas laikā.

7.7.14.3.   Minimālajam sēdekļa spilvena platumam (F izmērs, skatīt 4. pielikums, 9. attēls), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso sēdekļa centru, ir jābūt šādam:

7.7.14.3.1.

200 mm A vai B klasei;

7.7.14.3.2.

225 mm I, II vai III klasei.

7.7.14.4.   Minimālajam sēdekļa spilvena dziļumam (K izmērs, skatīt 4. pielikums, 11.a attēls), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso sēdekļa centru, ir jābūt šādam:

7.7.14.4.1.

350 mm A vai B klasei;

7.7.14.4.2.

400 mm I, II vai III klasei.

7.7.14.5.   Sēdekļa atzveltnes minimālajam kopējam platumam, mērot 250 mm augstumā virs horizontālas plaknes, kas ir tangenciāla attiecībā pret nesaspiesta sēdekļa spilvena augšējo virsmu, jābūt 450 mm.

7.7.14.6.   Attālumam starp roku balstiem jānodrošina brīva vieta vadītājam, kā noteikts 7.7.14.2. punktā, vismaz 450 mm apmērā.

7.7.14.7.   Sēdekļa garenvirziena un vertikālam stāvoklim, kā arī sēdekļa atzveltnes slīpumam jābūt regulējamam. Tam automātiski jānoslēdzas izvēlētajā stāvoklī un, ja tas ir aprīkots ar grozīšanas mehānismu, tam jānoslēdzas automātiski, kad vadītājs sēž normālā stāvoklī. Sēdeklis jāaprīko ar atsperojuma sistēmu.

7.7.14.7.1.

Atsperojuma sistēma un vertikāla stāvokļa noregulēšana nav obligāta A vai B klases transportlīdzekļiem.

7.8.   Mākslīgais apgaismojums

7.8.1.   Nodrošina elektrisko apgaismojumu salona iekšpusē, lai apgaismotu:

7.8.1.1.

visus pasažieru salonus, apkalpes nodalījumus, tualešu nodalījumus un posmaina transportlīdzekļa posmaino daļu;

7.8.1.2.

jebkuru pakāpienu vai pakāpienus;

7.8.1.3.

piekļuvi jebkurai izejai un zonai, kas atrodas tiešā pasažieru durvju tuvumā, tostarp lietošanas laikā jebkurai ierīkotai iekāpšanas palīgierīcei;

7.8.1.4.

iekšējo marķējumu un visu izeju iekšējās vadības ierīces;

7.8.1.5.

visas vietas, kur ir šķēršļi.

7.8.1.6.

Divstāvu transportlīdzekļos bez jumta vismaz vienai apgaismojuma ierīcei jābūt tik tuvu, cik iespējams katram kāpņu galam, kas ved uz augšstāvu.

7.8.2.   Ir jābūt vismaz divām iekšējā apgaismojuma shēmām, lai vienas shēmas atteice neietekmētu otru. Shēmu, kas nodrošina nepārtrauktu ieejas un izejas apgaismojumu, var uzskatīt par vienu no šīm shēmām.

7.8.3.   (Rezervēts)

7.8.4.   Atsevišķs apgaismojums katrai no 7.8.1. punktā minētajām vietām nav nepieciešams, ja atbilstošu apgaismojumu var nodrošināt normālas izmantošanas laikā.

7.8.5.   Obligātā iekšējā apgaismojuma vadības ierīces ir manuālie slēdži, kurus kontrolē vadītājs vai kuri tiek kontrolēti automātiski.

7.9.   Posmainu transportlīdzekļu posmainā daļa

7.9.1.   Posmainajai daļai, kas savieno transportlīdzekļa nekustīgās daļas, ir jābūt projektētai un konstruētai tā, lai vismaz viens rotējošais elements grieztos ap vismaz vienu horizontālo asi un vismaz viens – ap vismaz vienu vertikālo asi.

7.9.2.   Ja posmains transportlīdzeklis ar pilnu masu darba kārtībā stāv uz horizontālas gludas virsmas, starp nekustīgās daļas grīdu un rotējošo bāzi vai elementu, kas aizstāj šādu bāzi, nedrīkst būt neapsegta sprauga, kuras platums pārsniedz:

7.9.2.1.   10 mm, ja visi transportlīdzekļa riteņi atrodas vienā līmenī; vai

7.9.2.2.   20 mm, ja posmainās daļas tuvumā esošās ass riteņi balstās uz virsmas, kas ir 150 mm augstāka par virsmu, uz kuras balstās pārējo asu riteņi.

7.9.3.   Līmeņa atšķirība starp nekustīgo daļu grīdu un rotējošās bāzes grīdu, ko mēra pie savienojuma, nedrīkst pārsniegt:

7.9.3.1.

20 mm 7.9.2.1. punktā aprakstītajos apstākļos; vai

7.9.3.2.

30 mm 7.9.2.2. punktā aprakstītajos apstākļos.

7.9.4.   Posmainos transportlīdzekļos ir jānodrošina līdzekļi, kas fiziski neļautu pasažieriem piekļūt jebkurai posmainās daļas vietai, kur:

7.9.4.1.

grīdā ir neapsegta sprauga, kura neatbilst 7.9.2. punkta prasībām;

7.9.4.2.

grīda neiztur pasažieru masu;

7.9.4.3.

sienu pārvietošanās rada briesmas pasažieriem.

7.10.   Posmaina transportlīdzekļa gaitas noturīgums

Kad posmains transportlīdzeklis brauc pa taisnu ceļa posmu, garenvirziena vidējām plaknēm tā nekustīgajās daļās ir jāsakrīt un jāveido nepārtraukta plakne bez nekādām nobīdēm.

7.11.   Rokturi un turekļi

7.11.1.   Vispārīgas prasības

7.11.1.1.   Rokturiem un turekļiem ir jābūt pietiekami izturīgiem.

7.11.1.2.   Tiem ir jābūt izgatavotiem un pievienotiem tādā veidā, lai neradītu ievainojuma risku pasažieriem.

7.11.1.3.   Rokturu un turekļu šķērsgriezumam ir jābūt tādam, lai pasažieri varētu viegli tos satvert un stingri turēties tajos. Katram rokturim ir jābūt vismaz 100 mm garam, lai tajā varētu ietilpt roka. Neviens šķērsgriezuma izmērs nedrīkst būt mazāks par 20 mm vai lielāks par 45 mm, izņemot rokturus pie durvīm un sēdekļiem, kā arī piekļuves ejās II, III vai B klases transportlīdzekļos. Šiem rokturiem ir atļauts minimālais izmērs 15 mm, ja vien cits izmērs ir vismaz 25 mm. Rokturiem nedrīkst būt asi izliekumi.

7.11.1.4.   Attālumam starp rokturi vai turekli lielākajā tā garuma daļā un blakus esošo transportlīdzekļa virsbūves daļu vai sienām ir jābūt vismaz 40 mm. Tomēr durvju vai sēdekļa rokturim II, III vai B klases transportlīdzekļa piekļuves ejā ir atļauts minimālais attālums 35 mm.

7.11.1.5.   Visu rokturu, turekļu vai atbalsta stieņu virsmai ir jākontrastē ar to tuvāko apkārtni un jābūt neslīdīgai.

7.11.2.   Papildu prasības rokturiem un turekļiem transportlīdzekļos, kas pārvadā stāvošus pasažierus

7.11.2.1.   Ir jānodrošina pietiekams rokturu un/vai turekļu skaits katrā grīdas platības punktā stāvošu pasažieru vajadzībām, ievērojot 7.2.2. punktu. Šai nolūkā saitēs iekārtus turekļus, ja tādi ir, var ieskaitīt kā turekļus, ja vien tos notur nekustīgus attiecīgas ierīces. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja vien visas testēšanas ierīces iespējamās vietas, kas paredzētas 4. pielikuma 20. attēlā, var aizsniegt vismaz divus rokturus vai turekļus, izstiepjot ierīces saliekamo roku. Testēšanas ierīci var brīvi griezt ap tās vertikālo asi.

7.11.2.2.   Piemērojot procedūru, kas aprakstīta 7.11.2.1. punktā, ņem vērā tikai tādus rokturus un turekļus, kuri atrodas vismaz 800 mm un ne vairāk kā 1 950 mm virs grīdas.

7.11.2.3.   Attiecībā uz katru vietu, kuru var aizņemt stāvošs pasažieris, vismaz viens no diviem vajadzīgajiem rokturiem vai turekļiem atrodas ne vairāk kā 1 500 mm attālumā no grīdas līmeņa šajā vietā. Tas neattiecas uz zonu, kuras atrodas blakus durvīm, kur durvis vai to mehānisms atvērtā stāvoklī neļauj lietot šo turekli. Izņēmums var būt arī lielu platformu vidusdaļa, bet šo izņēmumu summa nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējās stāvvietu zonas.

7.11.2.4.   Vietās, kuras var aizņemt stāvoši pasažieri un kuras nav atdalītas no sēdekļiem ar sānu sienām vai transportlīdzekļa aizmugures sienu, nodrošina horizontālus turekļus, kas izvietoti paralēli sienām un pierīkoti no 800 mm līdz 1 500 mm augstumā virs grīdas.

7.11.3.   Rokturi un turekļi pasažieru durvīm

7.11.3.1.   Durvju atverēm abās pusēs pierīko rokturus un/vai turekļus. Attiecībā uz divviru durvīm šo prasību var izpildīt, pierīkojot vienu centrālu atbalsta stieni vai rokturi.

7.11.3.2.   Pasažieru durvīm pierīkojamajiem turekļiem un/vai rokturiem ir jābūt ar punktu, kuram var pieķerties persona, kas stāv uz zemes blakus pasažieru durvīm vai uz jebkura no tālākajiem durvju pakāpieniem. Šādiem punktiem jāatrodas vertikāli starp 800 mm un 1 100 mm no zemes vai katra pakāpiena virsmas, bet horizontāli:

7.11.3.2.1.

stāvoklī, kas ir piemērots apakšstāvā stāvošai personai, ne vairāk kā 400 mm uz iekšpusi no pirmā pakāpiena ārmalas; un

7.11.3.2.2.

stāvoklī, kas ir piemērots konkrētajam pakāpienam, minētajiem punktiem nav jāatrodas uz ārpusi no attiecīgā pakāpiena ārmalas un ne vairāk kā 600 mm uz iekšpusi no minētās malas.

7.11.4.   (Rezervēts)

7.11.5.   Rokturi un turekļi savienotājkāpnēm divstāvu transportlīdzekļos

7.11.5.1.   Visu savienotājkāpņu abās malās jāatrodas piemērotiem rokturiem vai turekļiem. Tiem jāatrodas no 800 mm līdz 1 100 mm virs katra pakāpiena pārvirzes malas.

7.11.5.2.   Rokturiem un/vai turekļiem jāietver punkts, kuram var pieķerties persona, kas stāv apakšējā vai augšējā stāvā blakus savienotājkāpnēm un uz jebkura no tālākajiem pakāpieniem. Šādiem punktiem jāatrodas vertikāli starp 800 mm un 1 100 mm virs apakšstāva vai virs katra pakāpiena virsmas un:

7.11.5.2.1.

stāvoklī, kas ir piemērots apakšstāvā stāvošai personai, ne vairāk kā 400 mm uz iekšpusi no pirmā pakāpiena ārmalas; un

7.11.5.2.2.

stāvoklī, kas ir piemērots konkrētajam pakāpienam, minētajiem punktiem nav jāatrodas uz ārpusi no attiecīgā pakāpiena ārmalas un ne vairāk kā 600 mm uz iekšpusi no minētās malas.

7.12.   Pakāpienu padziļinājumu un tuvumā esošo sēdekļu aizsardzība

7.12.1.   Ja pastāv iespēja, ka sēdošs pasažieris straujas bremzēšanas rezultātā var iekrist pakāpienu padziļinājumā, tam ir jāpierīko aizsargs vai drošības josta A vai B klases transportlīdzekļos. Ja aizsargs tiek ierīkots, tā minimālais augstums no grīdas, uz kuras balstās pasažiera kājas, ir 800 mm, un tas no transportlīdzekļa sienas sniedzas uz iekšpusi vismaz 100 mm aiz jebkuras tās sēdvietas gareniskās viduslīnijas, kurā sēdošajam pasažierim draud šāds risks, vai arī uz salona vidu visvairāk izvirzītā pakāpiena stateniskās virsmas; ņemot par pamatu īsāko attālumu.

7.12.2.   Divstāvu transportlīdzekļa augšstāvā savienotājkāpņu padziļinājums jāaizsargā ar slēgtu aizsargu, kura augstums ir vismaz 800 mm, mērot no grīdas. Aizsarga apakšmala nedrīkst atrasties vairāk kā 100 mm no grīdas.

7.12.3.   Priekšējam vējstiklam, kas atrodas augšstāva priekšējo pasažieru sēdvietu priekšā divstāvu transportlīdzeklī, jābūt aprīkotam ar polsterētiem aizsargiem. Šīs aizsardzības augšmalai jāatrodas vertikāli no 800 mm līdz 900 mm virs grīdas, uz kuras balstās pasažiera kājas.

7.12.4.   Katra pakāpiena stateniskajai virsmai divstāvu transportlīdzekļa savienotājkāpnēs jābūt slēgtai.

7.13.   Bagāžas plaukti un pasažieru aizsardzība

Transportlīdzekļa pasažieri ir jāaizsargā no priekšmetiem, kas var krist no bagāžas plauktiem straujas bremzēšanas vai pēkšņas virziena maiņas dēļ. Ja ir īpaši bagāžas nodalījumi, tiem jābūt veidotiem tā, lai pēkšņas bremzēšanas gadījumā bagāža nevarētu no tiem izkrist.

7.14.   Lūkas, ja tādas ir

7.14.1.   Katra lūka, kas nav avārijas lūka, transportlīdzekļa grīdā ir jāierīko un jānodrošina tā, lai tās nevarētu izkustināt vai atvērt bez īpašiem instrumentiem vai atslēgām, un neviena pacelšanas vai aizsargierīce šīm lūkām nedrīkst izvirzīties virs grīdas līmeņa vairāk par 8 mm. Izvirzījumu malas ir jānoapaļo.

7.15.   Audiovizuālie līdzekļi

7.15.1.   Pasažieru vajadzībām paredzētajiem audiovizuālajiem līdzekļiem, piemēram, televizoru ekrāniem vai videomagnetofoniem, ir jāatrodas ārpus vadītāja redzes lauka, kad vadītājs sēž transportlīdzekļa vadītāja vietā. Šī prasība neattiecas uz televizora monitoru vai tamlīdzīgu ierīci, kas ietilpst vadītājam vajadzīgajā transportlīdzekļa kontroles vai vadības sistēmā, piemēram, pasažieru durvju pārskatīšanai.

7.16.   Trolejbusi

7.16.1   Trolejbusiem jāpilda 12. pielikuma prasības.

7.17.   Pasažieru aizsardzība transportlīdzekļos bez jumta

Katram transportlīdzeklim bez jumta ir:

7.17.1.

nepārtraukts priekšpuses panelis visā transportlīdzekļa tās daļas platumā, kurai nav jumta, un tā augstums ir vismaz 1 400 mm no grīdas vispārējā līmeņa blakus priekšējam panelim;

7.17.2.

nepārtraukta aizsardzība gar transportlīdzekļa to sānu un aizmugures daļu, kurai nav jumta, un tā augstums ir vismaz 1 100 mm transportlīdzekļa sānos un 1 200 mm aizmugurē, mērot no grīdas vispārējā līmeņa blakus paneļiem. Aizsardzībai jāietver nepārtraukti sānu un aizmugures paneļi, kuru augstums ir vismaz 700 mm no grīdas vispārējā līmeņa blakus paneļiem, ko apvieno ar vienu vai vairākām nepārtrauktām aizsargmargām, kuras atbilst šādām prasībām: a) neviens šīs daļas izmērs nav mazāks par 20 mm vai lielāks par 45 mm; b) jebkuras atveres izmērs starp aizsargmargu un jebkuru blakus esošu aizsarga turekli vai paneli nedrīkst pārsniegt 200 mm; c) tai jābūt cieši piestiprinātai pie transportlīdzekļa struktūras; d) durvis pie izejām jāuzskata par šīs aizsardzības daļu.

7.18.   Redzes spēju un sakaru līdzekļi

Ja transportlīdzeklim nav jumta, vadītāju nodrošina ar vizuāliem līdzekļiem, piemēram, spoguli, periskopu, videokameru/monitoru, lai viņš varētu novērot pasažieru uzvedību zonā bez jumta. Turklāt, lai vadītājs varētu sazināties ar šiem pasažieriem, jānodrošina savstarpējo sakaru sistēma.

4. PIELIKUMS

PASKAIDROJOŠĀS SHĒMAS

1.   attēls

Piekļuve pasažieru durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.7.1. punktu)

1. pārbaudes mērierīce	2. pārbaudes mērierīce

2.   attēls

Piekļuve pasažieru durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.4. punktu)

3.   attēls

Kā noteikt, vai piekļuve durvīm ir bez šķēršļiem

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.9.1. punktu)

4.   attēls

Kā noteikt, vai piekļuve durvīm ir bez šķēršļiem

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.9.2. punktu)

5.   attēls

Piekļuve avārijas durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.7.2. punktu)

6.   attēls

Galvenās ejas

(sk. 3. pielikuma 7.7.5. punktu)

7.   attēls

Galvenās ejas priekšējā robeža

(sk. 3. pielikuma 7.7.5.1.1.1. punktu)

8.   attēls

Pakāpieni pasažieriem

(sk. 3. pielikuma 7.7.7. punktu)

9.   attēls

Pasažieru sēdekļu platums

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.1. punktu)

9.A   attēls

Pasažieru sēdekļu platums

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.1.3. punktu)

10.   attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums plecu augstumā

Mazākās plecu augstumā pieejamās telpas šķērsgriezums sēdeklim, kas ir pie transportlīdzekļa sienas

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.1.4. punktu)

11.a   attēls

Sēdekļa spilvena dziļums un augstums

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.2. un 7.7.8.3. punktu)

11.b   attēls

Vieta sēdošu pasažieru kājām aiz sēdekļa vai sēdeklī, kas vērsts pret galveno eju

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.5.2. punktu)

12.   attēls

Attālumi starp sēdekļiem

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.4. punktu)

13.   attēls

Vieta sēdošiem pasažieriem aiz nodalījuma vai citas cietas struktūras, kas nav sēdeklis

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.5.1. punktu)

14.   attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums virs sēdekļa

Mazākās brīvās telpas šķērsgriezums, kurai jābūt virs sēdekļa, kas atrodas pie transportlīdzekļa sienas

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.1. punktu)

15.   attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums virs sēdvietas

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.2. punktu)

16.   attēls

Pieļaujamais pasažiera telpas apakšējās daļas ierobežojums

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.3. punktu)

17.   attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums aizmugurējiem stūra sēdekļiem

Sēdeklim paredzētās zonas skats (divi malējie aizmugurējie sēdekļi)

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.4. punktu)

18.   attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums, ko veido riteņa arka, kura nesniedzas tālāk par sānu sēdekļa vertikālo viduslīniju

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.4.2.1. punktu)

19.   attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums, ko veido riteņa arka, kura sniedzas tālāk par sānu sēdekļa vertikālo viduslīniju

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.4.2.2. punktu)

20.   attēls

Turekļu izvietojuma testēšanas ierīce

(sk. 3. pielikuma 7.11.2.1. punktu)

21.   attēls

Standarta ratiņkrēsls

(sk. 8. pielikuma 3.6.4. punktu)

22.   attēls

Minimālā brīvā vieta personai ratiņkrēslā tiem paredzētajā zonā

(sk. 8. pielikuma 3.6.1. punktu)

23.   attēls

Pieejamības simboli

(sk. 8. pielikuma 3.2.8. un 3.6.6. punktu)

23.A   attēls

Piktogramma personām ratiņkrēslos

23.B   attēls

Piktogramma tiem pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri nelieto ratiņkrēslus

24.   attēls

(Rezervēts)

25.   attēls

Vieta pasažieru kājām

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.6. punktu)

26.   attēls

Piekļuve jumta avārijas lūkai

(sk. 3. pielikuma 7.7.4.1.1. punktu)

27.   attēls

Piekļuve vadītāja durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.6.1.7.2. punktu)

28.   attēls

Piekļuve vadītāja durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.6.1.9.3. punktu)

29.   attēls

Pretēji braukšanas virzienam novietota ratiņkrēsla atzveltnes piemērs

(sk. 8. pielikuma 3.8.6. punktu)

---

(1)  A vai B klases transportlīdzekļiem apakšējo paneli var pārvietot horizontāli attiecībā pret augšējo paneli, ja tas ir vienā un tajā pašā virzienā.

(2)  Augšējā cilindra augstumu un tādējādi arī kopējo augstumu var samazināt par 100 mm jebkurā galvenās ejas daļā, kas atrodas uz aizmuguri no:

a)	šķērsplaknes, kura izvirzīta 1,5 m uz priekšu no aizmugurējās ass viduslīnijas (vistālāk uz priekšu izvirzītā aizmugurējā ass transportlīdzekļiem ar vairāk nekā vienu aizmugurējo asi); un

b)	vertikālas šķērsplaknes, kura atrodas aiz pasažieru durvju aizmugurējās malas vai vistālāk uz aizmuguri izvirzītajām pasažieru durvīm, ja ir vairāk nekā vienas pasažieru durvis.

(3)  Apakšējā cilindra diametru var samazināt no 450 mm līdz 400 mm jebkurā galvenās ejas daļā uz aizmuguri no visvairāk uz priekšu izvirzītajām šādām divām plaknēm:

a)	Apakšējā cilindra diametru var samazināt no 450 mm līdz 400 mm jebkurā galvenās ejas daļā uz aizmuguri no visvairāk uz priekšu izvirzītajām šādām divām plaknēm:

b)	vertikālas šķērsplaknes, kas atrodas pie vistālāk uz aizmuguri izvirzīto pasažieru durvju aizmugurējās malas starp asīm.

Piemērojot iepriekš minēto, katra posmaina transportlīdzekļa nekustīgā daļa jāizskata atsevišķi.

(4)  220 mm, ja sēdekļi ir kustināmi sāniski (skatīt 7.7.5.3. punktu).

(5)  Kopējo mērierīces augstumu var samazināt (samazinot apakšējā cilindra augstumu):

a)	no 1 800 mm līdz 1 680 mm jebkurā apakšējā stāva galvenās ejas daļā uz aizmuguri no vertikālās šķērsplaknes, kas atrodas 1 500 mm uz priekšu no aizmugurējās ass centra (vistālāk uz priekšu izvirzītās aizmugurējās ass transportlīdzekļiem ar vairāk nekā vienu aizmugurējo asi);

b)	no 1 800 mm līdz 1 770 mm pasažieru durvīm, kas atrodas uz priekšu no priekšējās ass jebkurā galvenās ejas daļā, kura ir starp divām vertikālajām šķērsplaknēm, kas atrodas 800 mm uz priekšu no priekšējās ass centrālās līnijas un aiz tās.

(6)  230 mm transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus.

(7)  700 mm avārijas durvīm.

1 500 mm avārijas durvīm divstāvu transportlīdzekļa augšstāvā.

Maksimāli 850 mm avārijas durvīm divstāvu transportlīdzekļa apakšstāvā.

(8)  430 mm transportlīdzeklim, kam ir tikai mehāniska piekare.

(9)  Vismaz vienām pasažieru durvīm; 400 mm pārējām pasažieru durvīm.

(10)  300 mm pakāpieniem pie durvīm, kas atrodas aiz pašas aizmugurējās ass.

(11)  250 mm galvenajās ejās transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus.

(12)  225 III klasei.

(13)  350 mm uz riteņu arkām un motora nodalījumiem.

(14)  400 mm II un III klases transportlīdzekļos.

5. PIELIKUMS

(Rezervēts)

6. PIELIKUMS

Mehānisko durvju aizvēršanas spēku

(sk. 3. pielikuma 7.6.5.6.1.1. punktu)

un mehānisko platformu pretspēka mērīšanas pamatnostādnes

(sk. 8. pielikuma 3.11.4.3.3. punktu)

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Mehānisko durvju aizvēršana un mehānisko platformu darbība ir dinamiski procesi. Ja durvis vai platforma vēršanas brīdī atduras pret šķērsli, rodas dinamisks reakcijas spēks, kura rašanās (laikā) ir atkarīga no vairākiem faktoriem (piemēram, no durvju vai platformas masas, paātrinājuma, izmēriem).

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.	Aizvēršanas spēks vai pretspēks F(t) ir laika funkcija, ko mēra durvju vai platformas ārmalā (skatīt turpmāko 3.2. punktu).

2.2.	Maksimālais spēks FS ir aizvēršanas spēka vai pretspēka maksimālā vērtība.

2.3.	Lietderīgais spēks FE ir aizvēršanas spēka vai pretspēka vidējā vērtība attiecībā pret impulsa ilgumu:

2.4.	Impulsa ilgums T ir laiks no t1 līdz t2: T = t2 – t1 kur: t1 = jutības slieksnis, ja aizvēršanas spēks vai pretspēks pārsniedz 50 N, t2 = izzušanas slieksnis, ja aizvēršanas spēks vai pretspēks kļūst mazāks nekā 50 N.

2.5.	Attiecība starp minētajiem rādītājiem ir attēlota 1. attēlā (kā piemērs). 1.   attēls

2.6.	Iespīlēšanas spēks vai vidējais pretspēks Fc ir vienā mērīšanas punktā vairākkārt izmērītu lietderīgo spēku vidējā aritmētiskā vērtība:

3.   MĒRĪJUMI

3.1.	Mērīšanas nosacījumi: 3.1.1. temperatūras intervāls: no 10 līdz 30 °C; 3.1.2. transportlīdzeklim jāatrodas uz horizontālas virsmas. Ja veic platformas mērījumus, šai virsmai jābūt ierīkotai ar nekustīgi uzmontētu bloku vai līdzīgu ierīci, kam ir virsma, pret kuru platforma var reaģēt.

3.2.

Mērīšanas punkti 3.2.1. Durvīm: 3.2.1.1. durvju galvenajās slēgmalās:   vienam durvju vidū,   vienam 150 mm virs durvju apakšmalas; 3.2.1.2. ja durvis ir aprīkotas ar iespīlēšanas novēršanas ierīcēm atvēršanas procesam: durvju sekundārajās slēgmalās, tajā punktā, kas uzskatāms par bīstamāko iespīlēšanas vietu. 3.2.2. Platformām: 3.2.2.1. platformas ārmalā, kas atrodas perpendikulāri tās kustības virzienam:   vienam platformas vidū,   vienam 100 mm platformas centra virzienā no katras malas, kas paralēla platformas kustības virzienam.

3.3.	Katrā mērīšanas punktā jāizdara vismaz trīs mērījumi, lai iespīlēšanas spēku vai vidējo pretspēku noteiktu saskaņā ar 2.6. punktu.

3.4.	Aizvēršanas spēka vai pretspēka signāls jāpieraksta ar zemfrekvenču filtru, kura robežfrekvence ir 100 Hz. Jutības slieksnis un izzušanas slieksnis impulsa ilguma ierobežošanai jāiestata uz 50 N.

3.5.	Nolasījuma novirze no nominālās vērtības nedrīkst pārsniegt ± 3 %.

4.   MĒRĪŠANAS IERĪCE

4.1.	Mērīšanas ierīcei jābūt divdaļīgai: viens rokturis un viena mērīšanas daļa, kas ir spēka sensors (skatīt 2. attēlu).

4.2.

Spēka sensoram jābūt šādiem raksturlielumiem: 4.2.1. tam jāsastāv no diviem slīdkorpusiem, kuru ārējais diametrs ir 100 mm un platums 115 mm. Spēka sensora iekšpusē, starp abiem korpusiem, jāierīko saspiežama atspere, lai spēka sensoru var saspiest ar attiecīgu spēku; 4.2.2. spēka sensora stingrumam jābūt 10 ± 0,2 N/mm. Atsperes maksimālā izliece jāierobežo līdz 30 mm, lai maksimālais spēks sasniegtu maksimālo vērtību 300 N apmērā. 2.   attēls

7. PIELIKUMS

Alternatīvās prasības A un B klases transportlīdzekļiem

1.   A un B klases transportlīdzekļiem jāatbilst 3. pielikuma prasībām, izņemot:

a)	3. pielikuma 7.6.3.1. punkta vietā transportlīdzeklis var atbilst šā pielikuma 1.1. punktam;

b)	3. pielikuma 7.6.2. punkta vietā transportlīdzeklis var atbilst šā pielikuma 1.2. punktam.

1.1.   Izeju minimālie izmēri

Dažāda veida izeju minimālajiem izmēriem jābūt šādiem:

Atvere	Izmēri	Piezīmes
Pasažieru durvis	Ieejas augstums: Klase A 1 650 mm B 1 500 mm	Pasažieru durvju ieejas augstumu mēra kā vertikālu attālumu, mērot durvju atveres un apakšējā pakāpiena augšējās virsmas viduspunkta horizontālās projekcijas vertikālā plaknē.
	Atveres augstums	Pasažieru durvju atveres vertikālajam augstumam jābūt tādam, lai tam izietu cauri dubultpanelis, kāds aprakstīts 3. pielikuma 7.7.1.1. pantā. Augšējie stūri var būt noapaļoti rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm.
	Platums:   Vienviru durvis: 650 mm   Divviru durvis: 1 200 mm	B klases transportlīdzekļiem, kuru pasažieru durvju atveres augstums ir starp 1 400 mm un 1 500 mm, piemēro vienviru durvju atveres platumu 750 mm. Visiem transportlīdzekļiem jebkuru pasažieru durvju platumu var samazināt par 100 mm, veicot mērījumu turekļu līmenī, un par 250 mm, ja tas nepieciešams riteņu arkām vai automātisko vai tālvadības vadības durvju piedziņas mehānismam, vai vējstikla rāmim.
Avārijas durvis	Augstums: 1 250 mm   Platums: 550 mm	Platumu var samazināt līdz 300 mm, ja tas nepieciešams riteņu arkām un ja tiek nodrošināts 550 mm platums vismaz 400 mm augstumā virs durvju atveres apakšdaļas. Augšējie stūri var būt noapaļoti rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm.
Avārijas logs	Atveres laukums: 4 000 cm2	Tiem tipa apstiprinājumiem, kas izsniegti gadu pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, ir pieļaujama 5 % pielaide attiecībā uz šo laukumu. Šajā laukumā jāspēj ievietot 500 mm × 700 mm taisnstūri.

1.1.1.

Transportlīdzeklim, uz kuru attiecas 3. pielikuma 7.7.1.10. punkts, jāatbilst 3. pielikuma 7.6.3.1. punkta vai šā pielikuma 1.1. punkta prasībām attiecībā uz avārijas logiem un avārijas lūkām un šādām obligātām prasībām attiecībā uz pasažieru durvīm un avārijas durvīm: Atvere Izmēri Piezīmes Pasažieru durvis Atveres augstums: 1 100 mm Šo izmēru var samazināt, noapaļojot atveres stūrus rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm. Platums:   Vienviru durvis: 650 mm   Divviru durvis: 1 200 mm Šo izmēru var samazināt, noapaļojot atveres stūrus rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm. Platumu var samazināt par 100 mm, veicot mērījumu turekļu līmenī, un par 250 mm, ja tas nepieciešams riteņu arkām vai automātisko vai tālvadības vadības durvju piedziņas mehānismam, vai vējstikla rāmim. Avārijas durvis   Augstums: 1 100 mm   Platums: 550 mm Platumu var samazināt līdz 300 mm, ja tas nepieciešams riteņu arkām un ja tiek nodrošināts 550 mm platums vismaz 400 mm augstumā virs durvju atveres apakšdaļas. Augšējie stūri var būt noapaļoti rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm.

1.2.   Izeju novietojums

1.2.1.

Pasažieru durvīm jāatrodas tajā transportlīdzekļa pusē, kura atrodas tuvāk ceļa malai, atbilstoši satiksmes kustības virzienam valstī, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, vai transportlīdzekļa aizmugurē.

1.2.2.

Izejas jānovieto tā, lai katrā transportlīdzekļa pusē atrastos vismaz viena izeja.

1.2.3.

Pasažieru salona priekšējā pusē un aizmugurējā pusē jābūt vismaz vienai izejai.

1.2.4.

Ja nav ierīkota avārijas lūka, vismaz vienai izejai jāatrodas vai nu transportlīdzekļa priekšpusē, vai arī aizmugurē.

8. PIELIKUMS

Prasības tehniskajām ierīcēm, kuras personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atvieglo iekļūšanu transportlīdzeklī

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šajā pielikumā apkopoti noteikumi, ko piemēro transportlīdzekļiem, kuri projektēti, lai atvieglotu piekļuvi pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ratiņkrēslos.

2.   DARBĪBAS JOMA

Šīs prasības piemēro transportlīdzekļiem, kuros paredzēta atvieglota piekļuve personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

3.   PRASĪBAS

3.1.   Pakāpieni

Vismaz viena pasažieru durvju pirmā pakāpiena augstums no zemes nedrīkst pārsniegt 250 mm I un A klases transportlīdzekļos un 320 mm II, III un B klases transportlīdzekļos. Ja tikai vienas pasažieru durvis atbilst šīm prasībām, nedrīkst uzstādīt nevienu norobežojumu vai norādi, kas traucētu šīs durvis izmantot gan iekāpšanai, gan izkāpšanai.

Alternatīvi – I un A klases transportlīdzekļiem divu durvju atverēs, no kurām viena ir ieeja un otra – izeja, pirmais pakāpiens no zemes nedrīkst atrasties augstāk kā 270 mm.

Šim nolūkam var izmantot nolaišanas sistēmu un/vai izbīdāmu pakāpienu.

Pakāpienu augstums piekļuves ejā pie iepriekš minētajām durvīm un galvenajā ejā nedrīkst pārsniegt 200 mm I un A klases transportlīdzekļos un 250 mm II, II un B klases transportlīdzekļos.

Pāreja no padziļinātas galvenās ejas uz sēdvietu zonu nav uzskatāma par pakāpienu.

3.2.   Prioritāras sēdvietas un sēdvietas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

3.2.1.   (Rezervēts)

3.2.2.   Vismaz vienai no prioritārām sēdvietām jābūt atbilstošai vietai zem tās vai blakus tai, kas paredzēta sunim – neredzīgas personas pavadonim. Šī vieta nevar būt galvenās ejas daļa.

3.2.3.   Roku balstus sēdekļiem jāpierīko vietā, kas atrodas starp sēdvietu un galveno eju; tiem jābūt viegli atvirzāmiem, lai atbrīvotu piekļuvi sēdeklim. Ja sēdekļi atrodas cits citam pretī, vienu no galvenās ejas sēdekļiem var aprīkot ar vertikālu atbalsta stieni. Šis atbalsta stienis jānovieto tā, lai pasažieris sēdeklī sēdētu droši un saglabātos viegla piekļuve šim sēdeklim.

3.2.4.   Prioritāra sēdekļa spilvena minimālajam platumam, mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso sēdvietas centru, jābūt 220 mm katrā pusē.

3.2.5.   Nesaspiesta sēdekļa spilvena augstums attiecībā pret grīdu ir tāds, ka attālums no grīdas līdz horizontālajai plaknei, kas ir tangenciāla sēdekļa spilvena priekšējai augšējai virsmai, ir robežās starp 400 mm un 500 mm.

3.2.6.   Kāju vietai pie prioritārām sēdvietām jāsniedzas uz priekšu no sēdekļa no vertikālās plaknes cauri sēdekļa spilvena priekšējai malu Kāju vietai nevienā virzienā nedrīkst būt slīpums, kas pārsniedz 8 %.

3.2.7.   Katrai prioritārai sēdvietai jābūt brīvam augstumam vismaz 1 300 mm apmērā I un A klases transportlīdzekļos un 900 mm II klases transportlīdzekļos, mērot no nesaspiesta sēdekļa spilvena augstākā punkta. Brīvajam augstumam jāsniedzas visa sēdekļa un ar to saistītās vietas kājām vertikālās projekcijas garumā.

Sēdekļa atzveltnes vai cita priekšmeta izvirzīšanās šajā telpā ir pieļaujama, ja tiek saglabāta minimālā neskartā vertikālā telpa, kas sniedzas 230 mm uz priekšu no sēdekļa spilvena. Ja prioritārais sēdeklis ir vērsts pret starpsienu, kas ir augstāka nekā 1 200 mm, minētajam augstumam jābūt 300 mm apmērā. No iepriekš noteiktās brīvās telpas malām ir atļauti izvirzījumi saskaņā ar 3. pielikuma 7.7.8.6.3.1. līdz 7.7.8.6.3.4. punktu, ja atsauce uz brīvo telpu 3. pielikuma 7.7.8.6.3.1. un 7.7.8.6.3.2. punktā, ir atsauce uz iepriekš noteikto brīvo telpu. Var piemērot 3. pielikuma 7.7.8.1.4. punkta noteikumus. Rokturu vai turekļu izvirzījums, kā minēts 3.4.2. punktā, var iesniegties maksimāli par 100 mm no sānu sienām brīvajā telpā pāri kājām paredzētās vietas vertikālai projekcijai.

3.2.8.   Uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar prioritāriem sēdekļiem, jābūt piktogrammai(-ām) saskaņā ar 4. pielikuma 23.B attēlu, kura ir redzama no ārpuses gan transportlīdzekļa ietvei tuvākās puses priekšdaļā, gan blakus attiecīgajām pasažieru durvīm. Piktogramma jānovieto iekšpusē blakus prioritārajam sēdeklim.

3.3.   Sakaru ierīces

3.3.1.   Sakaru ierīcēm jāatrodas blakus visiem prioritāriem sēdekļiem un jebkurā ratiņkrēslu zonā starp 700 mm un 1 200 mm augstumā virs grīdas.

3.3.2.   Sakaru ierīcēm, kas atrodas zemas grīdas zonā, jābūt starp 800 mm un 1 500 mm augstumā vietā, kur nav sēdekļu.

3.3.3.   (Rezervēts)

3.3.4.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar platformu vai pacēlāju, ārpusē blakus durvīm jābūt uzstādītam sakaru līdzeklim saziņai ar vadītāju un tam jāatrodas starp 850 mm līdz 1 300 mm augstumā no zemes. Šo prasību nepiemēro durvīm, kas atrodas tiešā vadītāja redzes laukā.

3.4.   Prioritāro sēdekļu rokturi

3.4.1.   Starp 3. pielikuma 7.7.8.5.3. punktā minētajām prioritārajām sēdvietām un vismaz vienām pasažieru durvīm iekāpšanai un izkāpšanai jānodrošina rokturi augstumā starp 800 mm un 900 mm virs grīdas līmeņa. Rokturī ir pieļaujams pārrāvums vietā, kur ir jāpiekļūst ratiņkrēsla vietai, kā arī pie sēdekļa, kas atrodas uz riteņa arkas, kāpnēm, piekļuves ejas vai galvenās ejas. Roktura pārrāvums nedrīkst pārsniegt 1 050 mm, un virs šā pārrāvuma vismaz vienā pusē ir jānodrošina vertikāls rokturis.

3.4.2.   Rokturi vai turekļi jāizvieto līdzās prioritārām sēdvietām, lai atvieglotu apsēšanos sēdeklī un piecelšanos no tā, un tiem jābūt izveidotiem tā, ka pasažierim ir tos viegli satvert.

3.5.   Grīdas slīpums

Jebkuras galvenās ejas, piekļuves ejas vai grīdas zonas slīpums starp jebkuru prioritāro sēdekli vai ratiņkrēslu vietu un vismaz vienu ieeju un vienu izeju vai kombinēto ieeju un izeju nedrīkst pārsniegt 8 %. Šādu slīpo zonu virsmai jābūt neslīdošai.

3.6.   Ratiņkrēsla novietošanas noteikumi

3.6.1.   Katrai personai ratiņkrēslā, kurai paredzēta vieta pasažieru salonā, jābūt nodrošinātai ar īpašu vismaz 750 mm platu un 1 300 mm garu zonu. Īpašās zonas garenvirziena plaknei jābūt paralēlai transportlīdzekļa garenvirziena plaknei, un īpašās zonas grīdas virsmai jābūt neslīdošai, un maksimālais slīpums nevienā virzienā nedrīkst pārsniegt 5 %. Ja uz aizmuguri vērsts ratiņkrēsls atbilst prasībām, kas noteiktas 3.8.4. punktā, garenvirziena slīpums nedrīkst pārsniegt 8 %, ja šis slīpums sliecas uz augšu no īpašās zonas priekšgala uz tās aizmuguri.

Ja ratiņkrēslu vieta projektēta ratiņkrēsliem, kas vērsti uz priekšu, priekšējo sēdekļu atzveltnes var iesniegties ratiņkrēslu vietā, ja tiek atstāta brīva vieta, kā parādīts 4. pielikuma 22. attēlā.

3.6.2.   Jābūt vismaz vienām durvīm, caur kurām var izbraukt personas ratiņkrēslos. I klases transportlīdzekļos vismaz vienām ratiņkrēsla piekļuves durvīm jābūt pasažieru durvīm. Ratiņkrēsla piekļuves durvīm jābūt aprīkotām ar iekāpšanas ierīci, kas atbilst 3.11.3. punkta (pacēlājs) vai 3.11.4. punkta (platforma) noteikumiem.

3.6.3.   Ratiņkrēslu piekļuves durvju, kas nav pasažieru durvis, minimālajam augstumam jābūt 1 400 mm. Visu to durvju minimālajam platumam, kas paredz ratiņkrēslu piekļuvi transportlīdzeklim, jābūt 900 mm, ko var samazināt par 100 mm, ja mērījumu veic turekļu līmenī.

3.6.4.   Personai ratiņkrēslā ar attiecīgo ratiņkrēslu, kura izmēri ir norādīti 4. pielikuma 21. attēlā, jāspēj brīvi un viegli nonākt no transportlīdzekļa ārpuses cauri vismaz vienām durvīm, kas paredzētas piekļuvei ratiņkrēslā, speciālajā zonā(-ās).

3.6.4.1.   Ar “brīvi un viegli nonākt” saprot, ka:

a)	ir pietiekami daudz vietas personai ratiņkrēslā, lai brauktu bez citu palīdzības;

b)	nav pakāpienu, spraugu vai atbalsta stieņu, kas varētu traucēt personai ratiņkrēslā brīvi kustēties.

3.6.4.2.   Lai piemērotu iepriekš minētos noteikumus, I un A klases transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar vairāk nekā vienu vietu ratiņkrēslam, katrai vietai ratiņkrēslam jāveic tests tad, kad visas ratiņkrēsliem paredzētās vietas ir aizņemtas ar standarta ratiņkrēsliem.

3.6.5.   I un A klases transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar platformu ratiņkrēslu piekļuvei, atsauces ratiņkrēslam, kura izmērs norādīts 4. pielikuma 21. attēlā, jāspēj iekļūt un izkļūt no transportlīdzekļa, ratiņkrēslam kustoties uz priekšu.

3.6.6.   Uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ratiņkrēsla vietu, jābūt piktogrammai(-ām) atbilstīgi 4. pielikuma 23.A attēlam, kura ir redzama no ārpuses; tām jāatrodas gan transportlīdzekļa ietvei tuvākās puses priekšdaļā, gan blakus attiecīgajām pasažieru durvīm.

Vienai no šīm piktogrammām jābūt piestiprinātām iekšpusē blakus katrai ratiņkrēsla vietai, kas norāda, kā ratiņkrēslu jānovieto – pavērstu uz transportlīdzekļa priekšu vai aizmuguri.

3.7.   Sēdvietas un stāvvietas ratiņkrēslu vietā

3.7.1.   Ratiņkrēslu vietā var ierīkot nolaižamus sēdekļus. Tomēr šie sēdekļi pieliektā stāvoklī un nelietoti nedrīkst iesniegties ratiņkrēslu vietā.

3.7.2.   Transportlīdzeklis var būt aprīkots ar demontējamiem sēdekļiem, kas ir uzstādīti ratiņkrēslu vietā, ja vadītājs vai apkalpes loceklis tos var viegli noņemt.

3.7.3.   Ja I, II un A klases transportlīdzekļos kāda sēdekļa kāju vieta vai nolaižama sēdekļa daļa noliektā stāvoklī iesniedzas ratiņkrēslu vietā, pie šiem sēdekļiem vai tiem blakus jābūt piestiprinātām zīmēm ar šādu tekstu, līdzīgu tekstu vai piktogrammu:

3. pielikuma 7.6.11.4. punkta noteikumus piemēro visiem izmantotajiem teksta marķējumiem.

3.7.4.   Transportlīdzekļos, kuros visas vietas ratiņkrēsliem ir paredzētas tikai personām ratiņkrēslos, kā noteikts 3. pielikuma 7.2.2.2.10. punktā, šīs vietas skaidri jāmarķē ar šādu tekstu, līdzīgu tekstu vai piktogrammu:

3. pielikuma 7.6.11.4. punkta noteikumus piemēro visiem izmantotajiem teksta marķējumiem.

3.8.   Ratiņkrēslu stabilitāte

3.8.1.   Transportlīdzeklī, kuram jābūt aprīkotam ar pasažieru ierobežotājsistēmām, vietai ratiņkrēsliem jābūt projektētai tā, lai persona ratiņkrēslā brauciena laikā būtu vērsta uz priekšu, un jābūt aprīkotai ar ierobežotājsistēmām, kas atbilst 3.8.2. punktā vai 3.8.3. punktā noteiktajām prasībām.

Transportlīdzeklī, kuram nav jābūt aprīkotam ar pasažieru ierobežotājsistēmām, ratiņkrēslu vietai jābūt aprīkotai ar ierobežotājsistēmām, kas atbilst 3.8.2. punktā vai 3.8.3. punktā noteiktajām prasībām, vai tām jāatbilst 3.8.4. punktā noteiktajām prasībām.

3.8.2.   Uz priekšu vērsti ratiņkrēsli – statiskas pārbaudes prasības

3.8.2.1.   Katra ratiņkrēslu vieta jānodrošina ar ierobežotājsistēmu, kas spēj ierobežot ratiņkrēslu un tajā sēdošu personu.

3.8.2.2.   Šī kustību ierobežojošā sistēma un tās stiprinājumu vietas jāprojektē tā, lai tās izturētu spēkus, kas līdzvērtīgi pasažieru sēdvietu un sēdētāju kustību ierobežotājsistēmām pieprasītajiem spēkiem.

3.8.2.3.   Jāveic statiska pārbaude atbilstoši šādām prasībām:

3.8.2.3.1.

šeit minētie spēki jāpiemēro virzienos uz priekšu un atpakaļ atsevišķi un pašai ierobežotājsistēmai;

3.8.2.3.2.

spēka pielikšanas laikam jābūt ne mazākam par 0,2 sekundēm;

3.8.2.3.3.

ierobežotājsistēmai jāiztur šī pārbaude. Pastāvīga deformācija, ieskaitot ierobežotājsistēmas saplīšanu vai salūšanu, netiek uzskatīta par neatbilstību prasībām, ja noteiktais spēks tiek noturēts noteikto laika periodu. Vajadzības gadījumā stiprināšanas ierīcei, kas palīdz ratiņkrēslam atstāt transportlīdzekli, jābūt darbināmai ar roku pēc tam, kad pārstāj pielietot vilces spēku.

3.8.2.4.   Gadījumā ar atsevišķu ierobežotājsistēmu ratiņkrēslam un personai ratiņkrēslā virzienā uz priekšu

3.8.2.4.1.   M2 kategorijai:

3.8.2.4.1.1.

1 110 daN ± 20 daN jostasvietas drošības jostai. Ja ierobežotājsistēma nav piestiprināta transportlīdzekļa grīdai, spēks personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai jāpieliek transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi. Ja ierobežotājsistēma ir piestiprināta grīdai, spēks jāpieliek 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi;

3.8.2.4.1.2.

675 daN ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 675 daN ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja tā ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem;

3.8.2.4.1.3.

1 715 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu;

3.8.2.4.1.4.

spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.4.2.   M3 kategorijai:

3.8.2.4.2.1.

740 ± 20 daN jostasvietas drošības jostai. Ja ierobežotājsistēma nav piestiprināta transportlīdzekļa grīdai, spēks personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai jāpieliek transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi. Ja ierobežotājsistēma ir piestiprināta grīdai, spēks jāpieliek 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi;

3.8.2.4.2.2.

450 daN ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 450 daN ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja tā ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem;

3.8.2.4.2.3.

1 130 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu;

3.8.2.4.2.4.

spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.5.   Gadījumā ar apvienotu ierobežotājsistēmu ratiņkrēslam un personai ratiņkrēslā virzienā uz priekšu

3.8.2.5.1.   M2 kategorijai:

3.8.2.5.1.1.

1 110 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu, ja tiek izmantota jostasvietas drošības josta;

3.8.2.5.1.2.

675 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 675 daN ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja tā ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem;

3.8.2.5.1.3.

1 715 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu;

3.8.2.5.1.4.

spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.5.2.   M3 kategorijai:

3.8.2.5.2.1.

740 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu, ja tiek izmantota jostasvietas drošības josta;

3.8.2.5.2.2.

450 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 450 daN ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja tā ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem;

3.8.2.5.2.3.

1 130 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu;

3.8.2.5.2.4.

spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.6.   Atpakaļvirzienā:

3.8.2.6.1.

810 daN ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu.

3.8.2.7.   Katrā gadījumā spēki jāpieliek personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai, izmantojot drošības jostas tipam atbilstošu vilkšanas ierīci, kā noteikts Noteikumos Nr. 14.

3.8.3.   Uz priekšu vērsti ratiņkrēsli – hibrīda pārbaudes prasības

3.8.3.1.   Ratiņkrēslu vietai jābūt aprīkotai ar ratiņkrēslu ierobežotājsistēmu, kas piemērota lietošanā ar standarta ratiņkrēsliem un ļauj ratiņkrēslam un personai ratiņkrēslā būt vērstiem pret transportlīdzekļa priekšpusi.

3.8.3.2.   Ratiņkrēslu vieta jāaprīko ar personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu, kam jāsastāv no vismaz divām stiprināšanas vietām un iegurņa kustību ierobežojošā elementa (jostasvietas drošības jostas), kas projektēta un konstruēta no komponentiem, kuri paredzēti darbībai līdzīgi kā sēdvietām paredzētās sistēmas darbībai, kas atbilst Noteikumiem Nr. 16.

3.8.3.3.   Visām ratiņkrēslu vietās uzstādītajām ierobežotājsistēmām jābūt viegli atbrīvojamām avārijas gadījumā.

3.8.3.4.   Visām ratiņkrēslu ierobežotājsistēmām jāatbilst vai nu:

3.8.3.4.1.

dinamiskās pārbaudes prasībām, kas aprakstītas 3.8.3.8. punktā, un jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām, kas atbilst 3.8.3.6. punkta statiskās pārbaudes prasībām; vai arī

3.8.3.4.2.

jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām tā, lai kustību ierobežojošā sistēma un stiprinājumu vietas atbilstu 3.8.3.8. punkta prasībām.

3.8.3.5.   Visām personu ratiņkrēslos ierobežotājsistēmām jāatbilst vai nu:

3.8.3.5.1.

dinamiskās pārbaudes prasībām, kas aprakstītas 3.8.3.9. punktā, un jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām, kas atbilst 3.8.3.6. punkta statiskās pārbaudes prasībām; vai arī

3.8.3.5.2.

jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām tā, lai ierobežotājsistēma un stiprinājuma vietas atbilstu 3.8.3.9. punktā aprakstītajām dinamiskās pārbaudes prasībām, ja tā ir piestiprināta stiprinājuma vietām, kā aprakstīts 3.8.3.6.7. punktā.

3.8.3.6.   Stiprinājuma vietu statiskā pārbaude jāveic gan attiecībā uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu, gan uz personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu atbilstoši šādām prasībām:

3.8.3.6.1.

3.8.3.7. punktā aprakstītie spēki jāpieliek, izmantojot ierīci, kas atveido ratiņkrēslu ierobežotājsistēmas ģeometriju;

3.8.3.6.2.

3.8.3.7.3. punktā aprakstītie spēki jāpieliek, izmantojot ierīci, kas atveido personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmas ģeometriju, izmantojot vilkšanas ierīci, kas aprakstīta Noteikumos Nr. 14;

3.8.3.6.3.

3.8.3.6.1. un 3.8.3.6.2. punktā aprakstītie spēki jāpieliek vienlaicīgi virzienā uz priekšu un 10° ± 5° leņķī virs horizontālās plaknes;

3.8.3.6.4.

3.8.3.6.1. punktā aprakstītie spēki jāpieliek virzienā uz aizmuguri un 10° ± 5°leņķī virs horizontālās plaknes;

3.8.3.6.5.

spēki jāpieliek pēc iespējas strauji caur ratiņkrēslu vietas centrālo vertikālo asi; un

3.8.3.6.6.

spēka pielikšanas laikam jābūt ne mazākam par 0,2 sekundēm;

3.8.3.6.7.

pārbaude jāveic reprezentatīvā transportlīdzekļa struktūras daļā ar visiem transportlīdzeklī nodrošinātajiem stiprinājumiem, kas varētu uzlabot struktūras stiprību.

3.8.3.7.   3.8.3.6. punktā noteiktie spēki ir:

3.8.3.7.1.

stiprinājuma vietu gadījumā, kuras paredzētas ratiņkrēslu ierobežotājsistēmai un uzstādītas M2 kategorijas transportlīdzeklī: 3.8.3.7.1.1. 1 110 ± 20 daN jāpieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas; un 3.8.3.7.1.2. 550 ± 20 daN jāpieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas;

3.8.3.7.2.

stiprinājuma vietu gadījumā, kuras paredzētas ratiņkrēslu ierobežotājsistēmai un uzstādītas M3 kategorijas transportlīdzeklī: 3.8.3.7.2.1. 740 ± 20 daN jāpieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas; un 3.8.3.7.2.2. 370 ± 20 daN jāpieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas;

3.8.3.7.3.

stiprinājuma vietu gadījumā, kuras paredzētas ratiņkrēslu ierobežotājsistēmai, spēkiem jāatbilst Noteikumu Nr. 14 prasībām. Spēki jāpieliek, izmantojot jostas tipam atbilstošu vilkšanas ierīci, kā noteikts Noteikumos Nr. 14.

3.8.3.8.   Ratiņkrēslu ierobežotājsistēmai jāveic dinamiska pārbaude saskaņā ar šādām prasībām:

3.8.3.8.1.

samazinot ātrumu starp 48 km/h un 50 km/h līdz miera stāvoklim, reprezentatīvi ratiņkrēslu pārbaudes ratiņi, kuru masa ir 85 kg, jāpakļauj palēnināšanas-laika impulsam: 3.8.3.8.1.1. kas pārsniedz 20 g virzienā uz priekšu ar kopējo laiku vismaz 0,015 sekundes; 3.8.3.8.1.2. kas pārsniedz 15 g virzienā uz priekšu ar kopējo laiku vismaz 0,04 sekundes; 3.8.3.8.1.3. kas pārsniedz 0,075 sekundes; 3.8.3.8.1.4. kas nepārsniedz 28 g un ne vairāk kā 0,08 sekundes; 3.8.3.8.1.5. kas nepārsniedz 0,12 sekundes; un

3.8.3.8.2.

samazinot ātrumu starp 48 km/h un 50 km/h līdz miera stāvoklim, reprezentatīvi ratiņkrēslu pārbaudes ratiņi, kuru masa ir 85 kg, jāpakļauj palēnināšanas-laika impulsam: 3.8.3.8.2.1. kas pārsniedz 5 g virzienā uz aizmuguri ar kopējo laiku vismaz 0,015 sekundes; 3.8.3.8.2.2. kas nepārsniedz 8 g virzienā uz aizmuguri un ne vairāk kā 0,02 sekundes;

3.8.3.8.3.

3.8.3.8.2. punktā aprakstīto pārbaudi nepiemēro, ja viena un tā pati ierobežotājsistēma tiek izmantota gan virzienam uz priekšu, gan uz aizmuguri vai ja ir veikta līdzvērtīga pārbaude;

3.8.3.8.4.

iepriekš aprakstītajai pārbaudei ratiņkrēsla stiprināšanas sistēma jāpiestiprina vai nu: 3.8.3.8.4.1. stiprinājumiem, kas piestiprināti pārbaudes rāmim, kas imitē stiprinājuma vietu ģeometriju transportlīdzeklī, kuram ierobežotājsistēma ir paredzēta; vai arī 3.8.3.8.4.2. stiprinājuma vietām, kas veido transportlīdzekļa reprezentatīvo daļu, kuram ierobežotājsistēma ir paredzēta, kas uzstādītas, kā aprakstīts 3.8.3.6.7. punktā.

3.8.3.9.   Personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai jāatbilst Noteikumos Nr. 16 noteiktās pārbaudes prasībām vai pārbaudei, kas līdzīga palēnināšanas-laika impulsa pārbaudei, kas aprakstīta 3.8.3.8.1. punktā. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 16 apstiprināta un attiecīgi marķēta drošības josta uzskatāma par atbilstošu.

3.8.3.10.   3.8.3.6., 3.8.3.8. vai 3.8.3.9. punktā aprakstītā pārbaude jāuzskata par neizturētu, ja nav izpildītas šādas prasības:

3.8.3.10.1.

visas sistēmas daļas ir izturējušas pārbaudi vai arī pārbaudes laikā tās nav atvienojušās no savām stiprinājuma vietām vai transportlīdzekļa;

3.8.3.10.2.

ratiņkrēsla un personas ratiņkrēslā atbrīvošanas mehānismi ir atverami pēc pārbaudes pabeigšanas;

3.8.3.10.3.

3.8.3.8. punktā aprakstītās pārbaudes laikā ratiņkrēsls nedrīkst pārvietoties vairāk par 200 mm transportlīdzekļa garenvirzienā;

3.8.3.10.4.

neviena sistēmas daļa pēc pārbaudes pabeigšanas nedrīkst būt deformēta tādā pakāpē, lai asu malu vai citu izvirzījumu dēļ tā varētu radīt traumas.

3.8.3.11.   Lietošanas instrukcijām jābūt skaidri norādītām tās tuvumā.

3.8.4.   Uz aizmuguri vērsti ratiņkrēsli – statiskas pārbaudes prasības

3.8.4.1.   Transportlīdzekļus, kuriem nav jābūt aprīkotiem ar sēdētāju ierobežotājsistēmām, kā alternatīvu 3.8.2. vai 3.8.3. punktā minētajiem noteikumiem, jānodrošina ar ratiņkrēslu vietu, kas projektēta tā, lai persona ratiņkrēslā varētu braukt bez ierobežotājsistēmas, ratiņkrēslam esot vērstam uz aizmuguri pret balstu vai atzveltni, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

3.8.4.1.1.

vienai no ratiņkrēsla vietas gareniskajām malām jābalstās pret transportlīdzekļa malu vai sienu, vai gar nodalījumu;

3.8.4.1.2.

ratiņkrēslu vietas priekšgalā jāatrodas balstam vai atzveltnei, kas perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirziena asij;

3.8.4.1.3.

balstam vai atzveltnei jābūt projektētai, lai riteņi vai ratiņkrēsla mugura balstītos pret balstu vai atzveltni, neļaujot ratiņkrēslam apgāzties, un tam jāatbilst 3.8.5. punkta noteikumiem;

3.8.4.1.4.

pie transportlīdzekļa sāna, sienas vai nodalījuma jābūt piestiprinātam rokturim vai tureklim, ko persona ratiņkrēslā varētu viegli satvert. Šis rokturis nedrīkst sniegties pāri ratiņkrēsla vietas vertikālajai projekcijai, izņemot ne vairāk kā 90 mm un vismaz 850 mm augstumā virs ratiņkrēsla vietas grīdas;

3.8.4.1.5.

pretējā ratiņkrēslu vietas pusē jāierīko izvelkams rokturis vai līdzvērtīga ierīce, lai ierobežotu ratiņkrēsla laterālu nobīdi un ļautu personai ratiņkrēslā to viegli satvert;

3.8.4.1.6.

blakus ratiņkrēslu zonai jābūt piestiprinātai zīmei ar šādu tekstu: “Šī vieta ir paredzēta ratiņkrēsliem. Ratiņkrēsls jānovieto, vērsts uz aizmuguri, ar aktivizētām bremzēm un jāatbalsta pret atbalstu vai atzveltni.” 3. pielikuma 7.6.11.4. punkta noteikumus piemēro visiem izmantotajiem teksta marķējumiem.

3.8.5.   Prasības atzveltnei un atbalstam

3.8.5.1.   Ratiņkrēslu vietā ierīkota atzveltne saskaņā ar 3.8.4. punktu jāierīko perpendikulāri transportlīdzekļa garenvirziena asij un tai jāspēj noturēt slodzi 250 ± 20 daN apmērā, ko piemēro atzveltnes polsterētās virsmas centrā vismaz 600 mm, bet ne vairāk kā 800 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas, minimāli 1,5 sekundes, izmantojot bloku 200 mm × 200 mm transportlīdzekļa horizontālā plaknē pret transportlīdzekļa priekšpusi. Atzveltne nedrīkst izliekties par vairāk kā 100 mm vai tikt pastāvīgi deformēta vai sabojāta.

3.8.5.2.   Ratiņkrēslu vietā ierīkots atbalsts saskaņā ar 3.8.4. punktu jāierīko perpendikulāri transportlīdzekļa garenvirziena asij un tai jāspēj izturēt spēks 250 ± 20 daN, ko piemēro atbalsta centrā minimāli 1,5 sekundes transportlīdzekļa horizontālajā plaknē pret transportlīdzekļa priekšpusi atbalsta vidū. Atbalsts nedrīkst izliekties par vairāk kā 100 mm vai tikt pastāvīgi deformēts vai sabojāts.

3.8.6.   Prasībām atbilstošas atzveltnes piemērs 3.8.4.1.3. punktā (skatīt 4. pielikuma 29. attēlu).

3.8.6.1.   Atzveltnes apakšmalai jābūt vismaz 350 mm, bet ne vairāk kā 480 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas.

3.8.6.2.   Atzveltnes augšmalai jābūt vismaz 1 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas.

3.8.6.3.   Atzveltnes platumam jābūt:

3.8.6.3.1.

vismaz 270 mm, bet ne vairāk kā 420 mm, ja augstums nepārsniedz 830 mm, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas; un

3.8.6.3.2.

vismaz 270 mm, bet ne vairāk kā 300 mm, ja augstums pārsniedz 830 mm, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas.

3.8.6.4.   Atzveltni jāierīko vismaz 4° leņķī, bet ne vairāk kā 8° leņķī pret vertikāli, kad atzveltnes apakšmala atrodas tuvāk transportlīdzekļa aizmugurei nekā augšmala.

3.8.6.5.   Atzveltnes polsterētai virsmai jāveido vienota un nepārtraukta plakne.

3.8.6.6.   Atzveltnes polsterētajai virsmai jāšķērso jebkurš punkts iedomātā vertikālā plaknē, kas atrodas ratiņkrēslu vietas priekšgala aizmugurē un atrodas vismaz 100 mm, bet ne vairāk kā 120 mm no ratiņkrēslu priekšgala, mērot horizontāli, un vismaz 830 mm, bet ne vairāk kā 870 mm no ratiņkrēslu vietas grīdas, mērot vertikāli.

3.9.   Durvju vadības ierīces

3.9.1.   Ja 3.6. punktā minētās durvis ir aprīkotas ar atvēršanas vadības ierīci, ko izmanto parastos apstākļos, šī vadības ierīce:

3.9.1.1.

ārēju vadības ierīču gadījumā ir uz vai blakus durvīm augstumā starp 850 mm un 1 300 mm no zemes un nav vairāk kā 900 mm no durvīm; un

3.9.1.2.

iekšēju vadības ierīču gadījumā I, II un III klases transportlīdzekļos ir uz vai blakus durvīm augstumā starp 850 mm un 1 300 mm no tās grīdas augšējās virsmas, kas atrodas vistuvāk vadības ierīcei, un nav vairāk kā 900 mm jebkurā virzienā no durvju atveres.

3.10.   (Rezervēts)

3.11.   Noteikumi iekāpšanas palīglīdzekļiem

3.11.1.   Vispārīgas prasības

3.11.1.1.   Iekāpšanas palīglīdzekļu vadības ierīces ir skaidri jāmarķē. Vadītāja rīcībā jābūt indikatoram, kas norāda uz iekāpšanas palīglīdzekļa izvilktu vai nolaistu stāvokli.

3.11.1.2.   Drošības ierīces kļūmes gadījumā pacēlāji, platformas vai nolaišanas sistēmas nedrīkst darboties, ja vien tās var droši darbināt manuāli. Avārijas darbības mehānisma veids un atrašanās vieta ir skaidri jāmarķē. Strāvas padeves kļūmes gadījumā pacēlājiem un platformām jābūt darbināmām manuāli.

3.11.1.3.   Piekļuvi vienām no transportlīdzekļa pasažieru vai avārijas durvīm var traucēt iekāpšanas palīglīdzeklis, ja gan no transportlīdzekļa iekšpuses, gan ārpuses tiek ievēroti divi šādi nosacījumi:

3.11.1.3.1.   iekāpšanas palīgierīce netraucē piekļūšanu tureklim vai citam durvju atvēršanas līdzeklim;

3.11.1.3.2.   iekāpšanas ierīce ir viegli pārvietojama nost no durvīm izmantošanai avārijas gadījumā.

3.11.2.   Nolaišanas sistēma

3.11.2.1.   Nolaišanas sistēmas darbināšanai nepieciešams slēdzis.

3.11.2.2.   Jebkurai vadības ierīcei, kas iedarbina visas virsbūves vai tās daļas nolaišanos vai pacelšanos attiecībā pret ceļa virsmu, jābūt skaidri identificētai un jāatrodas tiešā vadītāja kontrolē.

3.11.2.3.   Nolaišanas process jāspēj apstādināt un nekavējoties pavērst atpakaļ, izmantojot vadības ierīces, kas atrodas gan vadītāja sasniedzamības zonā, esot kabīnē, gan blakus jebkurām citām nolaišanas sistēmas darbināšanai paredzētām vadības ierīcēm.

3.11.2.4.   Jebkura nolaišanas sistēma, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, nedrīkst ļaut transportlīdzeklim kustēties ar ātrumu, kas lielāks par 5 km/h, transportlīdzeklim atrodoties zemāk par normālo kustības augstumu.

3.11.3.   Pacēlājs

3.11.3.1.   Vispārīgi noteikumi

3.11.3.1.1.   Pacēlājam jābūt darbināmam tikai tad, kad transportlīdzeklis nekustas. Jebkura platformas kustība jānovērš, ja vien nav iedarbināta vai automātiski sākusi darboties ierīce, kas neļauj ratiņkrēslam noripot.

3.11.3.1.2.   Pacēlāja platformai jābūt vismaz 800 mm platai un vismaz 1 200 mm garai; tās celtspējai jābūt vismaz 300 kg.

3.11.3.2.   Papildu tehniskās prasības mehāniskajiem pacēlājiem

3.11.3.2.1.   Vadības ierīcei jābūt projektētai tā, lai atlaižot tā automātiski izslēgtos. Ja tas ir noticis, pacēlāja kustībai nekavējoties jāapstājas, un jābūt iespējai iedarbināt kustību jebkurā virzienā.

3.11.3.2.2.   Drošības ierīcei (piemēram, reversīvam mehānismam) jāaizsargā operatoram neredzamās vietas, kur pacēlāja kustība var iespiest vai salauzt kādu priekšmetu.

3.11.3.2.3.   Ja ieslēdzas kāda no šīm drošības ierīcēm, pacēlāja kustība nekavējoties jāapstādina un jāiedarbina kustība pretējā virzienā.

3.11.3.3.   Mehānisko pacēlāju ekspluatācija

3.11.3.3.1.   Ja pacēlājs atrodas pie pasažieru durvīm transportlīdzekļa vadītāja tiešā redzes zonā, pacēlāju drīkst darbināt vadītājs, atrodoties savā vietā.

3.11.3.3.2.   Visos citos gadījumos vadības ierīcēm jāatrodas blakus pacēlājam. To jāvar aktivēt un deaktivēt tikai vadītājam no savas sēdvietas.

3.11.3.4.   Manuāli darbināms pacēlājs

3.11.3.4.1.   Pacēlājs jāprojektē darbināšanai ar vadības ierīcēm, kas atrodas blakus pacēlājam.

3.11.3.4.2.   Pacēlājam jābūt projektētam tā, lai tā darbināšanai nebūtu nepieciešams pārāk liels spēks.

3.11.4.   Platforma

3.11.4.1.   Vispārīgi noteikumi

3.11.4.1.1.   Platformai jābūt darbināmai tikai tad, kad transportlīdzeklis nekustas.

3.11.4.1.2.   Ārējām malām jābūt noapaļotām vismaz 2,5 mm rādiusā. Ārējiem stūriem jābūt noapaļotiem vismaz 5 mm rādiusā.

3.11.4.1.3.   Platformas izmantojamai virsmai jābūt vismaz 800 mm platai. Uz 150 mm augstas ietves izvilktas vai atlocītas platformas slīpums nedrīkst pārsniegt 12 %. Uz zemes izvilktas vai atlocītas platformas slīpums nedrīkst pārsniegt 36 %. Lai veiktu šo pārbaudi, var izmantot nolaišanas sistēmu.

3.11.4.1.4.   Jebkura platforma, kas darba gatavībā pārsniedz 1 200 mm garumu, jāaprīko ar ierīci, kas neļauj ratiņkrēslam noripot pāri tās malām.

3.11.4.1.5.   Jebkurai platformai jāspēj droši darboties ar 300 kg slodzi.

3.11.4.1.6.   Platformas virsmas ārmala, kas pieejama ratiņkrēsliem, skaidri jāmarķē ar krāsainu 45 mm līdz 55 mm platu apmali, kura vizuāli kontrastē ar pārējo platformas virsmu. Krāsainai apmalei jāsniedzas gar tālāko ārmalu un gar abām malām, kas ir paralēlas ratiņkrēsla kustības virzienam.

Ir atļauts marķēt bīstamas vietas uz platformas vai platformas virsmu vietā, kur tā veido pakāpiena daļu.

3.11.4.1.7.   Pārnēsājamai platformai jābūt drošai, kad tā ir lietošanas stāvoklī. Pārnēsājamai platformai jābūt nodrošinātai ar piemērotu vietu, kur to var droši glabāt un viegli sasniegt, lai lietotu.

3.11.4.2.   Darbības režīmi

3.11.4.2.1.   Platformas atvēršana un aizvēršana var būt manuāla vai mehāniska.

3.11.4.3.   Papildu tehniskās prasības mehāniskajām platformām

3.11.4.3.1.   Platformas atvēršana un aizvēršana jānorāda ar mirgojošām, dzeltenām gaismām un skaņas signālu.

3.11.4.3.2.   Platformas atvēršana un aizvēršana, kas var radīt ievainojuma risku, jāaizsargā ar drošības ierīci(-ēm).

3.11.4.3.3.   Šīm drošības ierīcēm jāaptur platformas kustība, ja uz platformu iedarbojas vidējais pretspēks, kas nepārsniedz 150 N. Maksimālais spēks var būt lielāks par 150 N īsu brīdi, ja tas nepārsniedz 300 N. Pretspēku var mērīt, izmantojot jebkuru metodi, kurai piekrīt kompetentā iestāde. Vadlīnijas pretspēku mērīšanai dotas šo noteikumu 6. pielikumā.

3.11.4.3.4.   Platformas horizontālā kustība jāpārtrauc, ja uz tās novieto 15 kg smagu masu.

3.11.4.4.   Mehānisko platformu ekspluatācija

3.11.4.4.1.   Ja vadītājs redz platformu pietiekami labi, lai uzraudzītu tās atvēršanu un izmantošanu, kā arī nodrošinātu pasažieru drošību, vadītājs var darbināt platformu, atrodoties savā sēdeklī. Šo prasību var izpildīt, izmantojot piemērotu netiešas redzamības ierīci(- es).

3.11.4.4.2.   Visos citos gadījumos vadības ierīcēm jāatrodas blakus platformai. Tās jāvar aktivēt un deaktivēt tikai vadītājam no savas sēdvietas.

3.11.4.5.   Manuālās piedziņas platformas ekspluatācija

3.11.4.5.1.   Platformai jābūt projektētai tā, lai platformas darbināšanai nebūtu nepieciešams pārāk liels spēks.