24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/1

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/5

(1)

Ar Komisijas 2010. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 774/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējām kompensācijām un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (2), ir izveidots mehānisms, lai pārvades sistēmu operatoriem kompensētu izmaksas, kas rodas, izmantojot tīklus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, un kopējai regulatīvai pieejai, nosakot maksas par pārvadi. Tomēr minētās regulas darbības termiņš beigsies 2011. gada 2. martā.

(2)

Lai nodrošinātu pārvades sistēmu operatoru savstarpējā kompensācijas mehānisma nepārtrauktu darbību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 1. un 2. punktu ir jāpieņem jaunas pamatnostādnes, kas atbilst ar minēto regulu iedibinātajai institucionālajai sistēmai. Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (3), būtu jāuzrauga, kā tiek īstenots pārvades sistēmu operatoru savstarpējais kompensācijas mehānisms.

(3)

Pieņemot saistošas pamatnostādnes, ar kurām izveido kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem, vajadzētu rasties stabilam pamatam pārvades sistēmu operatoru kompensācijas mehānisma darbībai un godīgai kompensācijai pārvades sistēmu operatoriem par izmaksām, kas rodas no elektroenerģijas pārrobežu plūsmām to tīklos.

(4)

Pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm vai no teritorijām, kas ar Eiropas Savienību noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, jābūt tiesīgiem piedalīties pārvades sistēmu operatoru kompensācijas mehānismā līdzvērtīgi dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

(5)

Pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm, kas ar Eiropas Savienību nav noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, jādod iespēja noslēgt daudzpusējus nolīgumus ar pārvades sistēmu operatoriem dalībvalstīs, lai visas puses varētu saņemt taisnīgu un līdzvērtīgu kompensāciju par izmaksām, kas rodas no pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvades to tīklos.

(6)

Pārvades sistēmu operatoriem jākompensē enerģijas zudumi, ka rodas, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas to tīklos. Šādas kompensācijas pamatā jābūt aprēķinam, kādi zudumi rastos gadījumā, kad šāds elektroenerģijas tranzīts nenotiktu.

(7)

Lai kompensētu pārvades sistēmu operatoriem izmaksas par to tīklu izmantošanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, jāizveido fonds. Fonda vērtības pamatā jābūt Eiropas Savienības mēroga aprēķinam par ilgtermiņa vidējām papildizmaksām, kas rodas, izmantojot tīklus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

(8)

Savienības mēroga novērtējums par elektroenerģijas pārvades infrastruktūru saistībā ar pārrobežu elektroenerģijas plūsmu veicināšanu būtu jāveic Aģentūrai kā iestādei, kas atbildīga par to regulatoru (pārvaldes iestāžu) darbības koordinēšanu, kam jāveic līdzīgas darbības valstu līmenī.

(9)

Trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem jāsedz tādas pašas izmaksas par Eiropas Savienības pārvades sistēmu izmantošanu kā dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

(10)

Dažādās maksas, ko elektroenerģijas ražotāji maksā par piekļuvi pārvades sistēmai, nedrīkst likt šķēršļus iekšējam tirgum. Tāpēc vidējās maksas par piekļuvi tīkliem dalībvalstīs jāsaglabā tādās robežās, kas ļauj panākt harmonizācijas priekšrocību izmantošanu.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (4) 46. pantu,

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/12

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/14

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Savienības tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu un teļa gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 168. un 169. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensāciju var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Savienībā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Atbilstīgi nosacījumiem 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), izmaksājamo īpašo kompensāciju samazina, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums ir 85 %–95 % no kopējā atkauloto izcirtņu svara.

(6)

Pašreiz piemērojamās kompensācijas ir noteiktas ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 649/2010 (6). Tā kā ir jānosaka jaunas kompensācijas, minētā regula ir jāatceļ.

(7)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/18

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Savienības tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167. un 169. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensāciju var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīva apgrozībā Savienībā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)

Pašreiz piemērojamās kompensācijas ir noteiktas ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 525/2010 (4). Tā kā ir jānosaka jaunas kompensācijas, minētā regula ir jāatceļ.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/20

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/22

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 447/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena vai jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti 7. individuālajā uzaicinājumā uz konkursu, ir jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/23

(1)

Pārbaudot atbalstu, kas piešķirts Fondam zvejniecības risku novēršanai (turpmāk FPAP) un zvejniecības uzņēmumiem (pārbaudes noslēdzās ar Komisijas Lēmumu 2008/936/EK (4)), Komisija uzzināja par īpaša nodokļu režīma esamību par labu FPAP un tā dalībniekiem.

(2)

Šis nodokļu režīms netika pārbaudīts procedūras laikā, kas noslēdzās ar 2008. gada 20. maija lēmumu, jo tas bija jauns fakts, kuru Komisija oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas brīdī nezināja (5).

(3)

Ņemot vērā to, ka tās rīcībā tomēr bija pietiekami skaidri fakti, kas ļāva secināt par nelikumīga atbalsta esamību, Komisija nolēma uzsākt nodokļu atbalsta iepriekšējo pārbaudi (6). Šīs analīzes beigās ar lēmumu, kuru Komisija pieņēma tajā pašā dienā – 2008. gada 20. maijā (7), tā uzsāka oficiālu pārbaudes procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

(4)

Komisija aicināja ieinteresētās personas viena mēneša laikā no publikācijas datuma iesniegt savus apsvērumus. No ieinteresētajām personām netika saņemts neviens apsvērums.

(5)

Francija savus apsvērumus par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu nosūtīja ar 2008. gada 8. septembra vēstuli.

(6)

Turklāt 2008. gada 29. novembra vēstulē saistībā ar atbalsta atgūšanas procedūru, kas bija Lēmumu 2008/936/EK temats, Francija iesniedza informāciju, saskaņā ar kuru FPAP2008. gada 27. februārī ir likvidēts, un no tā ir iekasēta no valsts saņemto avansu starpība.

(7)

Komisija attiecībā uz FPAP funkcionēšanas un darbības veida detalizētu aprakstu atsaucas uz Lēmumu 2008/936/EK.

(8)

Īpašais nodokļu režīms, kas pastāvēja par labu FPAP un tā dalībniekiem, ir aprakstīts divās vēstulēs, kuras Francijas ministrija, kas atbildīga par budžetu, nosūtījusi Komisijai pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, kas noslēdzās ar Lēmumu 2008/936/EK. (8)

(9)

Pirmā, 2004. gada 5. februāra, vēstule, attiecas uz FPAP izveidi, kura statūtu projektu apstiprināja dibināšanas sapulcē, kas notika 2004. gada 10. februārī. Vēstulē ir norādīts, ka:

(10)

Tajā ir arī norādījums par summām, kurām varētu piemērot minētos atskaitījumus: zvejas kuģu kapteiņu ikgadējās iemaksas, kas atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem, būtu no 1 000 līdz 15 000 euro.

(11)

Otrā, 2004. gada 28. novembra vēstule, attiecas uz dalībnieku veikto iemaksu atskaitījumu no ienākumiem. Tā ir saistīta ar tās garantiju konvencijas grozījumiem, kura saista FPAP ar tā dalībniekiem; saskaņā ar šiem grozījumiem ir atļauta pārskaitīto, bet neizmantoto iemaksu atmaksa dalībniekiem.

(12)

Tajā ir norādīts, ka:

(13)

Šajā vēstulē ir precizēts, ka “šā eksperimenta bilance” ir jāsagatavo līdz 2006. gada beigām un “jāizpēta, iespējams, nepieciešamie pielāgojumi”. Tātad nav runa par pastāvīgi noteiktu nodokļu režīmu.

(14)

Turklāt arī tad, ja šajā 2004. gada 28. novembra vēstulē ir paredzēts, ka iemaksas tiek atskaitītas no apliekamajiem ienākumiem to iemaksāšanas gadā, nekas neliecina par to, ka tiktu pārskatīts 2004. gada sākumā (līdz marta beigām) iemaksāto iemaksu atskaitījums no 2003. gada ienākumiem, kurš paredzēts 2004. gada 5. februāra vēstulē.

(15)

No divām iepriekš minētajām vēstulēm izriet, ka nodokļu režīmam, kuru finanšu ministrija piemēroja FPAP un tā dalībniekiem, ir divi aspekti:

(16)

Komisija uzskatīja, ka nodokļu režīms, kuru Francijas iestādes noteica par FPAP un tā dalībniekiem, tāpat kā lietas C-9/06 gadījumā, ir jāanalizē saistībā ar valsts atbalsta režīmu attiecībā uz labumiem, ko tas rada pašam FPAP, kā arī zvejniecības uzņēmumiem, kas ir tā biedri.

(17)

Kā minēts Lēmumā 2008/936/EK, saskaņā ar Eiropas Savienības konkurences tiesību aktiem FPAP ir uzskatāms par uzņēmumu. Tam, ka FPAP nav nolūka gūt peļņu vai tam, ka tā ir profesionāla apvienība, šajā gadījumā nav nozīmes.

(18)

Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka nodokļu režīms, kuru Francijas iestādes piemēroja FPAP, radīja tam papildu priekšrocības, salīdzinot ar pārējiem privātajiem investoriem, kas darbojas naftas produktu nākotnes līgumu tirgū:

(19)

Pēc iepriekšējās pārbaudes veikšanas Komisija secināja, ka priekšrocības, kas minētas 17. apsvērumā, ir piešķīrusi valsts, un ka tās ir saistītas ar atteikšanos no valsts resursiem.

(20)

Visbeidzot, FPAP, pateicoties nodokļu pasākumiem, kas norādīti 17. apsvērumā, guva labumu no finanšu priekšrocības salīdzinājumā ar citām sabiedrībām, kas veic darbību nākotnes līgumu tirgos gan Francijā, gan citās dalībvalstīs.

(21)

Lēmumā par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu Komisija arī norādīja, ka tā uzskatīja, ka juridisko pamatu, kas ļāvis FPAP gūt labumu no atbrīvojuma no peļņas nodokļa, veidoja vispārējā nodokļu kodeksa 206. panta 1.a punkts (9), kurš noteiktos apstākļos ļauj piešķirt atbrīvojumu profesionālām apvienībām. Šādos apstākļos ir iespējams, ka FPAP gūst labumu arī no atbrīvojuma no uzņēmējdarbības nodokļa, kā ir paredzēts tā paša kodeksa 1447. pantā par labu organizācijām, kuras gūst labumu no atbrīvojuma, kas paredzēts tā paša kodeksa 206. panta 1.a punktā.

(22)

Finansiālās priekšrocības, kas paredzētas 17. apsvērumā, pateicoties FPAP īstenotajām darbībām naftas produktu nākotnes līgumu tirgos, ir ļāvušas zvejniecības uzņēmumiem, kuri ir FPAP dalībnieki, iegādāties degvielu par izdevīgākām cenām.

(23)

Zvejniecības uzņēmumu iespēja atskaitīt no saviem ienākumiem iemaksas FPAP, atviegloja slogu, kas parasti ir apgrūtinājis viņu budžetu. Par šo atskaitījumu iespēju lēmumu pieņēma ministrija, kas atbildīga par budžetu; tātad, tā ir saistāma ar valsti.

(24)

Uzņēmumi, kuriem bija iespēja veikt atskaitījumu, kas paredzēts 22. apsvērumā, guva labumu no finansiālām priekšrocībām salīdzinājumā ar pārējiem Eiropas Savienības zvejniecības uzņēmumiem. Tāpat šī finansiālā priekšrocība ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļoja vai draudēja kropļot konkurenci. Tātad tas ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(25)

Otrkārt, ņemot vērā informāciju, kas ietverta “Zvejniecības risku novēršanas fonda detalizētajā rokasgrāmatā”, dokumentā, kas arī tika pievienots atbalsta C–9/06 oficiālās pārbaudes procedūras ietvaros, Komisija konstatēja: tā kā iemaksas FPAP, kas noteiktas uz deklaratīva pamata, ņemot vērā iespējamo degvielas patēriņu nākamajā gadā, tika aprēķinātas, par pamatu izmantojot augstāku patēriņu nekā faktiskais, visi nodokļu atskaitījumi palika īpašnieka rīcībā. Šāda sistēma šķietami stimulēja īpašniekus pārvērtēt savas vajadzības, ar vienīgo mērķi gūt labumu no nodokļu atskaitījumiem.

(26)

Pamatojoties uz to pašu dokumentu, Komisija arī konstatēja, ka dažiem dalībniekiem, kuru darbība nav saistīta ar zvejniecību, bet kuri ir “gatavi apvienībai sniegt morālu atbalstu”, arī varēja saņemt nodokļu atskaitījumus par savām iemaksām FPAP, arī tad, ja tos neskāra garantētie riski.

(27)

Attiecībā uz šo jautājumu Komisija atsaucās uz analīzi, kas izvērsta Lēmumā 2008/936/EK. Komisija uzskatīja, ka runa ir par darbības atbalstu FPAP un zvejniecības uzņēmumiem un ka neviens LESD vai saistībā ar valsts atbalstu pieņemta Komisijas instrumenta noteikums neļauj uzskatīt šo atbalstu par tādu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(28)

Rezultātā Komisija informēja Franciju par savām pamatotajām šaubām par atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu.

(29)

Francija uzskata, ka nodokļu pasākumi, kas nodrošināti zvejniecības uzņēmumiem, nav valsts atbalsts tādēļ, ka iemaksas, kuras zvejniecības uzņēmumi iemaksā FPAP, ir daļa no šo uzņēmumu pieskaitāmajiem izdevumiem savas darbības nodrošināšanai. Vai arī – saskaņā ar vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantu šādas iemaksas ir atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem. Tātad iemaksu atskaitījumi atbilst vispārēja pasākuma īstenošanai, tādēļ tas nav valsts atbalsts.

(30)

Francija atzina, ka vēstulēs, kas minētas 7. apsvērumā, nav informācijas par iemaksu atmaksas režīmu. Tādējādi Francija precizē, ka tas nenozīmē, ka atmaksātās summas nebūtu tikušas apliktas ar nodokļiem. Patiesībā atbilstoši vispārējo tiesību aktu par apliekamo ienākumu noteikšanu principiem zvejniecības uzņēmumu, kuri ir FPAP dalībnieki, iemaksu atmaksa ir produkts, kas apliekams ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat Francija precizē, ka gadījumā, ja degvielas cena pārsniedza garantijas konvencijā noteikto slieksni, kompensācija, kuru saņēma uzņēmumi, kas ir FPAP dalībnieki, bija uzskatāma par peļņu, kas apliekama ar ienākumu nodokli. Tādēļ dalībniekiem nebija nekādas intereses pārvērtēt savas vajadzības tādēļ, ka rezultātā tas izraisītu papildu aplikšanu ar nodokļiem.

(31)

Otrkārt, Francija norāda, ka atbalsta pasākuma selektīvo būtību var pamatot ar sistēmas būtību vai vispārējām iezīmēm. Tādēļ var būt likumīgi iemesli, kas pamato diferencētu attieksmi un tātad – izņēmuma gadījumos – priekšrocību piešķiršanu, kas no tās var izrietēt. Taču šajā gadījumā Francija nesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu par diferencētu attieksmi par labu zvejniecības uzņēmumiem.

(32)

Francija uzskata, ka atbrīvojums no uzņēmuma peļņas nodokļa, kas piešķirts FPAP, ir pamatojams ar to, ka tam kā profesionālai apvienībai nav nolūka gūt peļņu.

(33)

Francija norādīja, ka tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Patiešām, uzņēmuma peļņas nodokļa mērķis ir aplikt darbības, kuras veic peļņas nolūkā. Ņemot vērā šo principu, Francija atgādina, ka pati Komisija savā paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (10), (turpmāk “paziņojums par tiešajiem nodokļiem”) pauda viedokli, ka nodokļu sistēmas būtība var pamatot to, ka bezpeļņas uzņēmumi ir atbrīvojami no ienākumu nodokļa.

(34)

Novērtējums, kas izklāstīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir jāpārskata un jāpapildina, ņemot vērā apsvērumus, kurus Francija iesniedza 2008. gada 8. septembrī un 29. novembrī (skatīt 5. un 6. apsvērumu).

(35)

Analīze ir veikta, ņemot vērā FPAP divējādo mērķi, tas ir, pirmkārt, gūt finanšu iespējas naftas vai tās produktu nākotnes līgumu tirgos un, otrkārt, pārskaitīt zvejniecības uzņēmumiem, kuri ir dalībnieki, summu, kas veido starpību starp mēneša vidējo bāzes cenu un “maksimālo segto cenu” jeb 0,30 euro apmērā par litru atkarībā no perioda.

(36)

Attiecīgais nodokļu pasākums ir iespēja no apliekamajiem ienākumiem atskaitīt iemaksas, kuras zvejniecības uzņēmums iemaksā FPAP.

(37)

Francija uzskata, ka šis atskaitījums nav valsts atbalsts tādēļ, ka šīs iemaksas ietilpst uzņēmumu pieskaitāmo izmaksu kategorijā un Francijas nodokļu sistēma paredz šo izmaksu atskaitīšanu no apliekamajiem ienākumiem. Šā iemesla dēļ tā bija vispārēja pasākuma īstenošana un šis atskaitījums nebija valsts atbalsts.

(38)

Komisija konstatē, ka pieskaitāmās izmaksas patiesi ir atskaitāmas no uzņēmuma ienākumiem saskaņā ar vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantu. Tas ir vispārējs pasākums, kas piemērojams visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības jomas. Šī atskaitījumu iespēja izriet no nodokļu pasākumu kategorijas, kas atvērta visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri paredzēti “paziņojuma par tiešajiem nodokļiem” 13. punktā. Tādēļ šis pasākums, kas piemērojams visiem uzņēmumiem un visa veida ražošanai, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(39)

Francija norāda, ka iespēja atskaitīt izdevumus saistībā ar pieskaitītajām izmaksām tiek noteikta atkarībā no iemaksu objekta. Ja izmaksas ir radušās sabiedrības interesēs, tās principā ir atskaitāmas. Tātad iemaksas, kas iemaksātas profesionālām organizācijām (apvienībām, tirdzniecības kamerām …) pēc definīcijas ir izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un tādēļ tās ir atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem. Tā kā FPAP ir profesionāla apvienība, tad iemaksu atskaitīšanas iespējas izmantošanai piemērojama tāda pati pieeja.

(40)

Turklāt Komisija Lēmuma 2008/936/EK 20. apsvērumā norādīja, ka “FPAP ir izveidots kā savstarpējās apdrošināšanas sabiedrība, kas saviem dalībniekiem apmaiņā pret to iemaksām piedāvā noteiktu skaitu pakalpojumu”.

(41)

Apdrošināšanas iemaksas ir daļa izmaksu, kuras uzņēmumi veic, lai nodrošinātos pret dažādiem riskiem. Naftas cenu svārstību risks var būt viens no šiem riskiem. Šīs izmaksas ir tieši saistītas ar profesionālo darbību īstenošanu un neveicina uzņēmuma aktīvu palielināšanos; tāpat tās ir atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem kā pieskaitāmās izmaksas. Tātad ir uzskatāms, ka iemaksas FPAP, kas paredzētas naftas cenu svārstību riskam, ir atskaitāmas no uzņēmuma apliekamajiem ienākumiem saskaņā ar Francijas vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantu. Šādos apstākļos runa ir par vispārēja pasākuma piemērošanu. Tādēļ atskaitījumu veikšanas iespējas izmantošana nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(42)

Komisija konstatē, ka FPAP ir likvidēts 2008. gada 27. februārī. Nodokļu noteikumi, kas paredzēti FPAP, beidzās tajā pašā dienā.

(43)

Tāpat Komisija atklāj, ka likvidācijas procedūras rezultātā FPAP ir pārtraucis jebkādas saimnieciskās darbības. FPAP darbības un aktīvi citam uzņēmumam nav tikuši nodoti. Turklāt finanšu līdzekļi, kas likvidācijas dienā bija FPAP rīcībā, ar OFIMER – valsts finansētas publiskas organizācijas, – starpniecību ir palikuši valstij.

(44)

Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka arī tad, ja nodokļu pasākumi, kas piemēroti FPAP, būtu radījuši priekšrocības FPAP un izkropļojuši konkurenci, šī kropļošana ir beigusies brīdī, kad FPAP izbeidza savu darbību un kad beidzās tā labā veiktie pasākumi. Šādos apstākļos Komisijas lēmums par šāda nodokļu atbalsta esamību un tā iespējamo saderību ar iekšējo tirgu nebūtu praktiski lietderīgs.

(45)

Rezultātā oficiālā pārbaudes procedūrai, kas uzsākta saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, attiecībā uz FPAP vairs nav pamata.

(46)

Pamatojoties uz analīzi, kas izklāstīta 5.1. sadaļā, Komisija konstatē, ka nodokļu priekšrocības, kas piešķirtas FPAP dalībniekiem, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(47)

Pamatojoties uz 5.2. sadaļā minētajiem apsvērumiem, Komisija konstatē, ka procedūrai pret FPAP nav pamata,