15.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 805/2010

(2010. gada 13. septembris),

ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu gludināmo dēļu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus ražojis uzņēmums Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 9. pantu

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2) (“apstrīdētā regula”) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus no 9,9 % līdz 38,1 % importētajiem gludināmajiem dēļiem – brīvi stāvošiem vai uzmontētiem, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli – un to svarīgākajām daļām, t. i., kājām, virsmu un gludekļa paliktni, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) un Ukrainā.

(2)

2007. gada 12. jūnijā viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, proti, uzņēmums Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd. (“Foshan Shunde”), iesniedza Vispārējā tiesā (pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā – “Pirmās instances tiesa”) prasību anulēt Regulu (EK) Nr. 452/2007, ciktāl tā attiecas uz apelācijas iesniedzēju (3).

(3)	Vispārējā tiesa 2008. gada 29. janvārī noraidīja uzņēmuma Foshan Shunde prasību.

(4)	Foshan Shunde2008. gada 3. aprīlī iesniedza apelāciju Tiesā, lūdzot atcelt Vispārējās tiesas spriedumu un prasot anulēt Regulu (EK) Nr. 452/2007, ciktāl tā attiecas uz apelācijas iesniedzēju.

(5)

Tiesa 2009. gada 1. oktobrī spriedumā lietā C-141/08 P (“Tiesas spriedums”) atcēla iepriekšējo 2008. gada 29. janvāra Vispārējās tiesas spriedumu. Tiesa ar savu lēmumu noteica, ka pamatregulas 20. panta 5. punkta pārkāpums negatīvi ietekmējis Foshan Shunde aizstāvības tiesības. Tādēļ Tiesa anulēja apstrīdēto regulu, ciktāl ar to noteikts antidempinga maksājums Foshan Shunde ražotu gludināmo dēļu importam.

(6)

Lietā T-2/95 (4) (“IPS lieta”) Vispārējā tiesa atzina, ka gadījumos, ja lietas izskatīšana sastāv no vairākiem administratīviem posmiem, viena šāda posma anulēšana neanulē visu lietas izskatīšanu. Antidempinga lietas izskatīšana ir šādas daudzpakāpju lietas izskatīšanas piemērs. Tādējādi apstrīdētās regulas anulēšana attiecībā uz vienu pusi nenozīmē visas procedūras atcelšanu pirms minētās regulas pieņemšanas. Turklāt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Savienības iestādēm ir jāpilda Tiesas 2009. gada 1. oktobra spriedums. Ir paredzēta arī iespēja labot tās apstrīdētās regulas daļas, kuru dēļ regulu anulēja, atstājot negrozītas neapstrīdētās daļas, uz kurām neattiecas Tiesas spriedums – kā lemts lietā C-458/98 P (5) (“IPS apelācijas lieta”). Jāatzīmē, ka, izņemot konstatējumu attiecībā uz pamatregulas 20. panta 5. punkta pārkāpumu, visi citi konstatējumi apstrīdētajā regulā automātiski paliek spēkā, jo Tiesa noraidīja visas citas šajā saistībā iesniegtās prasības.

(7)

Pēc 2009. gada 1. oktobra Tiesas sprieduma tika publicēts paziņojums (6) par antidempinga izmeklēšanas daļēju atsākšanu attiecībā uz tādu gludināmo dēļu importu, kuru izcelsme, cita starpā, ir ĶTR. Atsāktajā izmeklēšanā pārbaudīja tikai Tiesas sprieduma izpildi, ciktāl tas attiecās uz Foshan Shunde.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja par izmeklēšanas daļēju atsākšanu zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un lietotājiem, kā arī eksportētājvalstu un Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa termiņā, kas noteikts iepriekš minētajā paziņojumā.

(9)	Visām personām, kas iepriekš minētajā termiņā šādu lūgumu bija iesniegušas un bija norādījušas īpašus uzklausīšanas iemeslus, piedāvāja iespēju tikt uzklausītām.

(10)	Protestus iesniedza divi ĶTR ražotāji eksportētāji (viens no tiem bija tieši iesaistītā puse, proti, Foshan Shunde), Savienības ražošanas nozare un divi nesaistīti importētāji.

(11)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts ieteikt piemērot galīgos antidempinga maksājumus Foshan Shunde. Ieinteresētajām personām bija dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja iesniegt protestus. To piezīmes ņēma vērā un vajadzības gadījumā izdarīja grozījumus konstatējumos.

B. TIESAS SPRIEDUMA IZPILDE

1. Ievada piezīme

(12)

Jāatzīmē, ka apstrīdētās regulas anulēšanas iemesls bija fakts, ka Komisija savu priekšlikumu noteikt galīgo antidempinga maksājumu nosūtīja Padomei pirms obligātā 10 dienu termiņa beigām, kas noteikts pamatregulas 20. panta 5. punktā, lai saņemtu apsvērumus pēc tam, kad galīgais informācijas dokuments nosūtīts ieinteresētajām personām.

2. Ieinteresēto personu piezīmes

(13)

Foshan Shunde apgalvoja, ka Tiesas spriedumā nav prasīti īstenošanas pasākumi. Pēc uzņēmuma domām, izmeklēšanas atsākšana nav likumīga, jo pamatregulā nav īpaša noteikuma, kas pieļautu šādu pieeju, kā arī tāpēc, ka šāda izmeklēšanas atsākšana būtu pretrunā pamatregulas 6. panta 9. punktā noteiktajam 15 mēnešu termiņam izmeklēšanas pabeigšanai un PTO antidempinga nolīguma 5.10. pantā noteiktajam 18 mēnešu termiņam. Foshan Shunde apgalvoja, ka IPS lietu nevar uzskatīt par precedentu, jo tā pamatā bija Padomes Regula (EEK) Nr. 2423/88 (1988. gada 11. jūlijs) par aizsardzību pret dempinga vai subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis (7) (“vecā pamatregula”), ar kuru vēl nepiemēroja obligātus termiņus. Foshan Shunde arī apgalvoja, ka, ja Komisija nolemtu sākt Tiesas sprieduma izpildi, to vajadzētu darīt, pamatojoties uz Komisijas 2007. gada 20. februāra galīgo informācijas dokumentu, kurā pusei tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”) un attiecībā uz minēto uzņēmumu netika konstatēts dempings, un nevis pamatojoties uz 2007. gada 23. marta pārskatīto galīgo informācijas dokumentu, kurā Komisija apstiprināja pagaidu konstatējumus attiecībā uz Foshan Shunde – TER nepiemērošanu un 18,1 % dempinga starpību.

(14)

Otrs Ķīnas ražotājs eksportētājs Zheijiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd. (“Zheijiang Harmonic”) iesniedza vairākus iebildumus, kas pēc būtības bija vienādi ar Foshan Shunde iesniegtajiem iebildumiem, t. i., ka nav juridiska pamata lietas izskatīšanas atsākšanai un ka likums neparedz atkārtotu antidempinga maksājumu noteikšanu ārpus pamatregulā un PTO antidempinga nolīgumā noteiktajiem termiņiem. Tika apgalvots arī, ka, atkārtoti izdodot pārskatītu informācijas dokumentu un piešķirot laiku atbilžu iesniegšanai atbilstoši pamatregulas 20. panta 5. punktam, nevar labot to, ka aizskartas Zheijiang Harmonic tiesības uz aizstāvību un nelikumīgi noteikti maksājumi. Visbeidzot, tas norādīja, ka Komisija nevar atkārtoti noteikt antidempinga pasākumus, pamatojoties uz informāciju par 2005. gadu, periodu, kas ir vairāk nekā četrus gadus pirms izmeklēšanas daļējās atsākšanas, jo tas neatbilstu pamatregulas 6. panta 1. punktam. Turklāt Zheijiang Harmonic apgalvoja, ka Komisija nevarēja lietu atsākt, jo tā zaudējusi objektivitāti un spēju taisnīgi spriest, jo Tiesa daļēji anulēja apstrīdēto regulu, ko bija ierosinājusi Komisija.

(15)

Divi ar Savienību nesaistītie ražotāji importētāji neiesniedza nekādu informāciju un datus par atkārtotās izmeklēšanas juridisko būtību, bet gan uzsvēra savu nozīmību kā ES gludināmo dēļu tirgus dalībniekiem. Viens no viņiem arī norādīja uz Tiesas anulējuma un tam sekojošās izmeklēšanas daļējās atsākšanas ietekmi uz viņu uzņēmējdarbību.

(16)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Savienības ražotāji maksā par Tiesas konstatēto pārkāpumu, jo viņi ir palikuši bez aizsardzības pret importu, attiecībā uz kuru konstatēts, ka tas ir par dempinga cenām un ka tas nodara kaitējumu. Savienības nozare ierosināja, ka procedūra jāatsāk no posma, kurā notika Komisijas pārkāpums, t. i., tad, kad Ķīnas uzņēmumam bija jāiesniedz piezīmes par Komisijas 2007. gada 23. marta pārstrādāto galīgo informācijas dokumentu, kā arī, ka puses piezīmes ir jāizskata un jauns priekšlikums, kas attiektos tikai uz Foshan Shunde situāciju, jānosūta Padomei nolūkā atjaunot antidempinga maksājumu uzņēmuma Foshan Shunde ražotu gludināmo dēļu importam. Savienības ražošanas nozare arī norādīja, ka pagātnē jau bijusi līdzīga situācija (t. i., spriedumos IPS lietā, IPS apelācijas lietā un Regulā (EK) Nr. 235/2004 (8), kas pieņemta pēc Tiesas sprieduma lietā C-76/00 P Petrotub SA un Republica SA pret Padomi). Turklāt, pēc šīs puses domām, pamatregulas 15 mēnešu termiņš neattiecas uz regulas grozījumu, ar kuru nosaka antidempinga maksājumus, lai pildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

3. Piezīmju analīze

(17)	Jāatzīmē, ka Tiesa noraidījusi visus Foshan Shunde būtiskos argumentus attiecībā uz lietas būtību. Tādējādi Savienības iestāžu pienākums ir izlabot administratīvo procedūru posmā, kur sākotnējā izmeklēšanā noticis pārkāpums.

(18)

Apgalvojums, ka termiņu, attiecīgi 15 mēneši un 18 mēneši, ieviešana antidempinga izmeklēšanas pabeigšanai neļauj Komisijai izmantot IPS lietā noteikto pieeju, tika atzīts par nepamatotu. Minētais termiņš netiek uzskatīts par attiecināmu uz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma izpildi. Šāds termiņš tiešām attiecas vienīgi uz sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanu no sākuma datuma līdz galīgās rīcības datumam, un tas neattiecas ne uz kādām citām darbībām, kas varētu būt jāveic, piemēram, pārskatīšanas tiesā rezultātā. Turklāt jāatzīmē, ka jebkura cita interpretācija nozīmētu, ka Savienības ražošanas nozares uzvarēta prasība tiesā to praktiski nekādi neietekmētu, ja tiktu pieņemts, ka sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas termiņa beigas neļauj pildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Tas neatbilstu principam, ka visām pusēm ir tiesības lietu pārskatīt tiesā.

(19)

Jāatzīmē arī, ka Vispārējās tiesas spriedumā apvienotajās lietās T-163/94 un T-165/94 (9) tā ir nolēmusi, ka pat provizorisko termiņu, ko piemēro saskaņā ar veco pamatregulu, nevar bezgalīgi pagarināt, un uzskatīja, ka izmeklēšana, kas rit ilgāk nekā trīs gadus, ir pārāk gara. Tas atšķiras no IPS lietas, kurā tiesas sprieduma izpilde notika septiņus gadus pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas, un tiesas spriedumā nav norādes par termiņiem.

(20)	Tādēļ tiek secināts, ka pamatregulas 6. panta 9. punkts attiecas vienīgi uz lietas izskatīšanas sākšanu un uz tādas izmeklēšanas pabeigšanu, kas sākta saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu, un neattiecas uz izmeklēšanas daļēju atsākšanu nolūkā pildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

(21)

Minētais secinājums atbilst pieejai, kas izmantota, īstenojot PTO apakškomisiju un Apelācijas institūcijas ziņojumus, kuros pieļaujams, ka institūcija varētu grozīt tādas regulas trūkumus, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, lai atbilstu strīdu izšķiršanas organizācijas ziņojumiem, tostarp gadījumos, kas attiecas uz Savienību (10). Šādos gadījumos tika uzskatīts par vajadzīgu pieņemt īpašas procedūras, lai īstenotu PTO apakškomisiju un Apelācijas institūcijas ziņojumus, jo Savienības tiesiskajā regulējumā trūka šādu ziņojumu tiešas piemērojamības pretstatā Tiesas lēmumiem, kuri ir tieši piemērojami.

(22)	Ņemot vērā iesniegtos iebildumus par pamatregulas 6. panta 1. punkta piemērošanu, jāatzīmē, ka netika konstatēts pamatregulas 6. panta 1. punkta pārkāpums, jo Komisija nav sākusi jaunu lietas izskatīšanu, bet gan atsākusi sākotnējo izmeklēšanu, lai pildītu Tiesas lēmumu.

(23)

Kas attiecas uz apgalvojumu, ka Foshan Shunde vajadzēja saņemt 2007. gada 20. februāra informācijas dokumentu un nevis 2007. gada 23. marta pārskatīto informācijas dokumentu, jāatzīmē, ka saskaņā ar Tiesas spriedumu Komisijai jālabo procedūras pārkāpums. Minētais administratīvais pārkāpums notika tikai tad, kad Foshan Shunde tika dotas mazāk nekā 10 dienas laika, lai iesniegtu piezīmes par pārskatīto informācijas dokumentu. Tādēļ Tiesas spriedums neietekmēja sākotnējā izmeklēšanā iepriekš veikto darbību spēkā esamību, un tādējādi tās nevajag pārskatīt pašreizējā daļējā atsāktajā izmeklēšanā.

4. Secinājums

(24)

Ņemot vērā personu izteiktās piezīmes un saistīto analīzi, tika secināts, ka Tiesas spriedums būtu jāpilda, atkārtoti paziņojot uzņēmumam Foshan Shunde un visām citām ieinteresētajām personām 2007. gada 23. marta pārskatīto galīgo informācijas dokumentu, pamatojoties uz kuru tika ierosināts atkārtoti noteikt antidempinga maksājumu tādu gludināmo dēļu importam, kurus ražojis uzņēmums Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan, kas noteikti ar apstrīdēto regulu.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Komisijai būtu jādod Foshan Shunde un visām citām ieinteresētajām personām pietiekami daudz laika, lai iesniegtu piezīmes par 2007. gada 23. marta pārskatīto informācijas dokumentu, un tad šīs piezīmes būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai sagatavot priekšlikumu Padomei par to, lai, pamatojoties uz faktiem saistībā ar sākotnējo izmeklēšanas posmu, atkārtoti noteiktu antidempinga maksājumu tādu gludināmo dēļu importam, kurus ražojis Foshan Shunde.

C. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(26)	Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts pildīt Tiesas spriedumu.

(27)	Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes, piemērojot pamatregulas 20. panta 5. punktā paredzēto 10 dienu termiņu. Piezīmes tika izskatītas un attiecīgos gadījumos ņemtas vērā, bet tās nebija pietiekami pamatotas, lai grozītu minētos secinājumus.

(28)

Foshan Shunde un visas citas ieinteresētās personas saņēma 2007. gada 23. marta pārskatīto galīgo informācijas dokumentu, pamatojoties uz kuru tika ierosināts atkārtoti noteikt antidempinga maksājumu Foshan Shunde gludināmo dēļu importam, pamatojoties uz faktiem saistībā ar sākotnējo izmeklēšanas posmu.

(29)

Foshan Shunde un visām citām ieinteresētajām personām tika sniegta iespēja iesniegt piezīmes par minēto pārskatīto informācijas dokumentu. Personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes izskatīja un attiecīgā gadījumā ņēma vērā. Ņemot vērā izteiktās piezīmes, var veikt šādus novērojumus. Šajā regulā noteiktā rīcība ir balstīta uz faktu, ka Tiesa savā spriedumā uzsvēra, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu nevar interpretēt tādā veidā, lai uzliktu Komisijai pienākumu iesniegt Padomei priekšlikumu par galīgiem pasākumiem, kas saglabātu novērtējuma kļūdu, kura pieļauta minētā noteikuma būtisko kritēriju sākotnējā novērtējumā (11). Lai gan Tiesa izteica šo piezīmi attiecībā uz kļūdu, kas bija nelabvēlīga pieteikuma iesniedzējam minētajā lietā, ir skaidrs, ka šī interpretācija būtu jāpiemēro vienoti, t. i., nevar saglabāt arī kļūdu, kas būtu nelabvēlīga Savienībai. Kā minēts 2007. gada 23. marta pārskatītajā galīgajā informācijas dokumentā un tā paša datuma pārskatītajā īpašajā informācijas dokumentā, kā arī Komisijas iepriekšējās vēstulēs pieteikuma iesniedzējam, kuras ir minēto dokumentu pamatā, Foshan Shunde nevar piešķirt TER, jo uzņēmuma grāmatvedībā konstatēti vairāki nopietni trūkumi un tādējādi tie neatbilda Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Minēto 2. panta 7. punkta otrā kritērija pārkāpumu nevar attaisnot ar Tiesas sprieduma 12. punkta pēdējā teikumā minēto statistiku. Tādējādi pieeja, kas sākotnēji tika apsvērta 2007. gada 20. februāra galīgajā informācijas dokumentā, uzskatāma par kļūdu un tā jālabo. Lai Savienības ražošanas nozari aizsargātu pret dempingu, izrietošie antidempinga maksājumi pieteikuma iesniedzējam jānosaka atkārtoti pēc iespējas ātrāk.

(30)

Pēc būtisku faktu un secinājumu izpaušanas, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt atkārtoti noteikt galīgos antidempinga pasākumus, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Taču minētais saistību piedāvājums nesniedza risinājumu attiecībā uz regulas 68. apsvērumā jau minētajām problēmām, jo īpaši vajadzību noteikt pamatotas minimālā importa cenas katram ražojumu tipam, kuras Komisija varētu pienācīgi pārraudzīt bez nopietniem apiešanas draudiem. Turklāt cenu saistību piedāvājumā tika ierosināta viena vidējā minimālā cena, kas attiektos tikai uz vienu ražojumu tipu, ko eksportē uz Savienību, vai vairākas minimālā importa cenas, kas atkal balstītos uz vidējām svērtajām cenām dažu ražojumu kombinācijām. Turklāt visas ierosinātās minimālā importa cenu kombinācijas bija ievērojami zemākas nekā noteiktās augstākās eksporta cenas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka šādas saistības nav praktiskas un tādēļ tās nevar pieņemt. Puse par to tika attiecīgi informēta, un tai tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Tomēr saņemtās piezīmes minētos secinājumus neietekmēja.

D. PASĀKUMU ILGUMS

(31)	Šī procedūra nemaina dienu, kurā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nebūs spēkā ar apstrīdēto regulu noteiktie pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu gludināmo dēļu, brīvi stāvošu vai uzmontētu, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli un to svarīgāko daļu, t. i., kāju, virsmas un gludekļa paliktņa, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 3924 90 00, ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 unex 8516 90 00 (TARIC kodi 3924900010, 4421909810, 7323939010, 7323999110, 7323999910, 8516797010 un 8516900051), un kurus ražojis uzņēmums Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan (TARIC papildu kods A785), importam.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ir 18,1 %.

3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 13. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. VANACKERE

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 109, 26.4.2007., 12. lpp.

(3) Lieta T-206/07 Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware pret Padomi.

(4) Lieta T-2/95 Industrie des poudres sphériques (IPS) pret Padomi (1998), ECR II-3939.

(5) Lieta C-458/98 P Industrie des poudres sphériques (IPS) pret Padomi (2000), ECR I-08147.

(6) OV C 308, 18.12.2009., 44. lpp.

(7) OV L 209, 2.8.1988., 1. lpp.

(8) OV L 40, 12.2.2004., 11. lpp.

(9) Apvienotās lietas T-163/94 un 165/94 NTN Corporation un Koyo Seiko Co. Ltd pret Padomi (1995), ECR II-01381.

(10) Eiropas Kopienas – Antidempinga maksājumi par kokvilnas gultasveļas no Indijas importu: Indijas atsaukšanās uz DSU 21.5. pantu WT/DS141/AB/RW (2003. gada 8. aprīlis), 82.–86. punkts; Padomes Regula (EK) Nr. 1515/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (OV L 201, 26.7.2001., 10. lpp.); Padomes Regula (EK) Nr. 436/2004 (2004. gada 8. marts), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas ieviests attiecībā uz atsevišķu formējamā čuguna cauruļu veidgabalu ievedumiem ar izcelsmi Brazīlijā, Čehijā, Japānā, Ķīnas Tautas Republikā, Korejas Republikā un Taizemē (OV L 72, 11.3.2004., 15. lpp.), pēc PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas pieņemtajiem ziņojumiem.

(11) Tiesas sprieduma 111. punkts.

15.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/6

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 806/2010

(2010. gada 13. septembris),

ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 1292/2007 un (EK) Nr. 367/2006 attiecībā uz viena Izraēlas Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves eksportētāja atbrīvošanu no pasākumiem saskaņā ar šīm regulām un pārtrauc minētā eksportētāja veiktā importa reģistrāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 20. pantu un 23. panta 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome ar Regulām (EK) Nr. 1676/2001 (3) un (EK) Nr. 2597/1999 (4) attiecīgi piemēroja antidempinga un kompensācijas pasākumus PET plēvei, kuras izcelsme inter alia ir Indijā (“sākotnējie pasākumi”). Padome ar Regulām (EK) Nr. 1975/2004 (5) un (EK) Nr. 1976/2004 (6) šos pasākumus attiecināja arī uz PET plēves sūtījumiem no Izraēlas un Brazīlijas (“paplašinātie pasākumi”), bet tos nepiemēroja Brazīlijas uzņēmuma Terphane Ltd un Izraēlas uzņēmuma Jolybar Ltd importam, kas īpaši norādīts katrā no minētajām regulām.

(2)	Padome ar Regulu (EK) Nr. 101/2006 (7) izdarīja grozījumus Regulās (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004, atbrīvojot vēl vienu Izraēlas uzņēmumu Hanita Coatings Rural Cooperative Association Ltd no paplašinātajiem pasākumiem.

(3)

Pēc antidempinga pasākumu pārskatīšanas saistībā ar termiņa beigām Padome ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (8) piemēroja antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam un attiecināja to arī uz tāda paša ražojuma importu no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai Brazīlija vai Izraēla ir vai nav norādīta kā izcelsmes valsts, izņemot konkrētus ražotājus, kas norādīti minētās regulas 2. panta 4. punktā (“spēkā esošie antidempinga pasākumi”).

(4)

Pēc antidempinga pasākumu pārskatīšanas saistībā ar termiņa beigām Padome ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (9) piemēroja kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam un attiecināja to arī uz tāda paša ražojuma importu no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai Brazīlija vai Izraēla ir vai nav norādīta kā izcelsmes valsts, izņemot konkrētus ražotājus, kas norādīti minētās regulas 1. panta 3. punktā (“spēkā esošie kompensācijas pasākumi”). Spēkā esošos antidempinga pasākumus un spēkā esošos kompensācijas pasākumus turpmāk kopā dēvē par “spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem”.

(5)	Regulās (EK) Nr. 1292/2007 un (EK) Nr. 367/2006 jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 15/2009 (10).

B. PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

1. Pārskatīšanas pieprasījums

(6)

Pēc tam Komisija saņēma pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem atbilstīgi antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punktam un 13. panta 4. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 20. pantam un 23. panta 5. un 6. punktam. Pieprasījumu iesniedza uzņēmums S.Z.P. Plastic Packaging Products Ltd (“SZP”), kas ir ražotājs Izraēlā (“attiecīgā valsts”).

2. Pārskatīšanas sākšana

(7)

Komisija pārbaudīja SZP iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai sāktu izmeklēšanu atbilstīgi antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punktam un 13. panta 4. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 20. pantam un 23. panta 5. un 6. punktam attiecībā uz iespēju uzņēmumu SZP atbrīvot no paplašināto pasākumu piemērošanas. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja sniegt piezīmes, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 6/2010 (11) (“regula, ar kuru sāka pārskatīšanu”) sāka pārskatīt Regulas (EK) Nr. 1292/2007 un (EK) Nr. 367/2006 attiecībā uz uzņēmumu SZP.

(8)

Ar regulu, ar kuru sāka pārskatīšanu, tika atcelts antidempinga maksājums, kas ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 bija noteikts ražojuma, uz kuru attiecās izmeklēšana, importam, ko SZP bija sūtījis no Izraēlas. Vienlaikus atbilstīgi antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktam muitas dienestiem tika uzdots attiecīgi rīkoties, lai reģistrētu šādu importu.

3. Attiecīgais ražojums

(9)	Attiecīgais ražojums ir ražojums, kas regulās, ar kurām noteica sākotnējos pasākumus, bija definēts kā Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 (“attiecīgais ražojums”).

(10)

Tiek uzskatīts, ka attiecīgajam ražojumam un PET plēvei, kura tiek sūtīta no Izraēlas uz Savienību un uz kuru attiecas KN kodi ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 (“ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana”), ir vienādas tehniskās, fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē tā uzskatāma par līdzīgo ražojumu.

4. Izmeklēšana

(11)	Komisija oficiāli paziņoja uzņēmumam SZP un attiecīgās valsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli un tika informētas par iespēju pieprasīt uzklausīšanu. Tomēr netika saņemts neviens šāds pieprasījums.

(12)	Komisija arī nosūtīja uzņēmumam SZP anketu un noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu pārskatīšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums SZP telpās.

5. Izmeklēšanas periods

(13)	Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“IP”). Lai noskaidrotu, kā mainījies tirdzniecības modelis, tika vākti dati par laikposmu no 2006. gada līdz IP beigām.

C. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

(14)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izmeklēšanas periodā, kuras rezultātā tika noteikti paplašinātie pasākumi, proti, no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, SZP nebija eksportējis uz Eiropas Savienību ražojumu, uz kuru attiecās pārskatīšana. SZP sāka minētā ražojuma eksportu pēc tam, kad pasākumi inter alia bija attiecināti arī uz Izraēlu.

(15)	Turklāt saskaņā ar iesniegtajiem dokumentārajiem pierādījumiem SZP spēja pietiekami pierādīt, ka tas nebija tieši vai netieši saistīts ne ar vienu Indijas ražotāju eksportētāju vai Izraēlas uzņēmumu, kuriem piemēroja spēkā esošos antidempinga un kompensācijas pasākumus.

(16)	Kā jau minēts 14. apsvērumā, SZP attiecīgo ražojumu sāka eksportēt uz Savienību tikai pēc tās izmeklēšanas perioda beigām, kuras rezultātā tika noteikti paplašinātie pasākumi. SZP ražo PET plēvi un to pārdod vai izmanto, lai izgatavotu dažādus iepakošanas materiālus.

(17)

Uzņēmums SZP Indijas izcelsmes izejvielas cita starpā izmanto, lai ražotu PET plēvi, ko tas eksportē uz Savienību, taču tas netika uzskatīts par procesu, ar kuru notiek pasākumu apiešana. Indijā iegūtās izejvielas veidoja tikai nelielu daļu no izejvielām, kuras uzņēmums SZP bija iegādājies par tirgus cenām, un tās tika kombinētas ar citām izejvielām, kuras galvenokārt tika iepirktas iekšzemes tirgū. Ražotājs, kurš ražo izejvielas Indijā, jau ilgu laiku tās piegādā uzņēmumam SZP.

(18)	Turklāt netika iegūti pierādījumi tam, ka SZP iegādājās Indijā gatavu PET plēvi, lai to tālāk pārdotu vai pārsūtītu uz Eiropas Savienību.

D. PĀRSKATĀMO PASĀKUMU GROZĪŠANA

(19)	Saskaņā ar iepriekš minētajiem konstatējumiem par to, ka SZP nenodarbojās ar pasākumu apiešanu, uzņēmums būtu jāatbrīvo no spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem.

(20)

Būtu jāpārtrauc SZP no Izraēlas ievestās PET plēves importa reģistrēšana, kas bija noteikta ar regulu, ar kuru sāka pārskatīšanu. Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka pasākumus reģistrētajam importam piemēro no reģistrācijas dienas, un ņemot vērā uzņēmuma atbrīvojumu no pasākumiem, nebūtu jāiekasē antidempinga maksājums par PET plēves importu, ko uzņēmums SZP sūtījis no Izraēlas un kas, ievedot Savienībā, tika reģistrēts atbilstīgi regulai, ar kuru sāka pārskatīšanu.

(21)

Tika konstatēts, ka SZP neapiet spēkā esošos pasākumus, tāpēc atbrīvojums no kompensācijas pasākumiem saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 6. punktu būtu jāpiemēro no dienas, kad stājas spēkā Regula (ES) Nr. 6/2010. Pieprasījumu veikt atmaksu vai atbrīvot no maksājuma iesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro muitas jomā.

(22)

Attiecībā uz SZP ražoto PET plēvi piešķirtais atbrīvojums no paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. panta 4. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 6. punktu paliek spēkā ar nosacījumu, ka atbrīvojums ir pamatots ar konstatētajiem faktiem un nav konstatēts, ka atbrīvojums tika piešķirts, pamatojoties uz nepatiesu vai maldinošu attiecīgā uzņēmuma sniegto informāciju. Ja pirmšķietamie pierādījumi liecina citādi, Komisija var ierosināt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ir pamats anulēt atbrīvojumu.

(23)

SZP ražotās PET plēves importam piemēroto atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem noteica, pamatojoties uz šajā pārskatīšanā konstatētajiem faktiem. Tādējādi šo atbrīvojumu piemēro tikai tādas PET plēves importam, kas nosūtīta no Izraēlas un ko ražojusi konkrētā juridiskā persona. Atbrīvojumu nevar attiecināt uz tādas PET plēves importu, ko ražojuši vai nosūtījuši uzņēmumi, kuru nosaukumi un adreses nav konkrēti norādītas Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 3. punktā, tostarp personas, kas saistītas ar šiem konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un šādam importam būtu jāpiemēro minētajās regulās noteiktā atlikusī maksājuma likme.

E. PROCEDŪRA

(24)	SZP un visas pārējās ieinteresētās personas tika informētas par faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstoties uzņēmumam SZP paredzēja piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem. Piezīmes netika saņemtas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo Regulu (EK) Nr. 1292/2007 groza šādi.

Regulas 2. panta 4. punktā to uzņēmumu sarakstam, kuri ražo polietilēntereftalāta plēvi Brazīlijā un Izraēlā un kuru ražotās polietilēntereftalāta plēves imports ir atbrīvots no paplašinātā galīgā atlikušā antidempinga maksājuma piemērošanas, pievieno šādu uzņēmumu:

“S.Z.P. Plastic Packaging Products Ltd, PO Box 53, Shavei Zion, 22086 Israel (TARIC papildkods A964)”.

2. Regulu (EK) Nr. 367/2006 groza šādi.

Regulas 1. panta 3. punktā to uzņēmumu sarakstam, kuri ražo polietilēntereftalāta plēvi Brazīlijā un Izraēlā un kuru ražotās polietilēntereftalāta plēves imports ir atbrīvots no paplašinātā galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas, pievieno šādu uzņēmumu:

“S.Z.P. Plastic Packaging Products Ltd, PO Box 53, Shavei Zion, 22086 Israel (TARIC papildkods A964)”.

2. pants

Kompensācijas maksājumi, kas uzlikti importam no S.Z.P. Plastic Packaging Products Ltd pēc 2010. gada 7. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 1. punktu, tiek atlīdzināti attiecīgajam(-iem) importētājam(-iem). Pieprasījumu veikt atmaksāšanu vai atbrīvot no maksājuma iesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro muitas jomā.

3. pants

Muitas dienestiem ar šo ir uzdots pārtraukt importa reģistrāciju, kas tiek veikta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 6/2010 3. pantam. Antidempinga maksājumu par šādi reģistrētu importu neiekasē.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 2. punktu piemēro no 2010. gada 7. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 13. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. VANACKERE

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(3) OV L 227, 23.8.2001., 1. lpp.

(4) OV L 316, 10.12.1999., 1. lpp.

(5) OV L 342, 18.11.2004., 1. lpp.

(6) OV L 342, 18.11.2004., 8. lpp.

(7) OV L 17, 21.1.2006., 1. lpp.

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1292/2007 (2007. gada 30. oktobris), ar ko pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu (OV L 288, 6.11.2007., 1. lpp.).

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 367/2006 (2006. gada 27. februāris), ar ko Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam nosaka galīgu kompensācijas maksājumu pēc beigu termiņa pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 18. pantu (OV L 68, 8.3.2006., 15. lpp.).

(10) OV L 6, 10.1.2009., 1. lpp.

(11) OV L 2, 6.1.2010., 5. lpp.

15.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/9

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 807/2010

(2010. gada 14. septembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Savienībā

(kodificēta redakcija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 43. panta g) un h) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1992. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Kārtībai un noteikumiem par to, kā Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, izveido ikgadējo sadales plānu produktiem no intervences krājumiem, būtu jābūt vienkāršiem, un grafiks būtu jāpielāgo, ņemot vērā sadales prasības saņēmējiem un vajadzību finansiāli pārvaldīt valsts intervences krājumus.

(3)

Lai dalībvalstis, kas piedalās šajos pasākumos, šo regulu piemērotu vienveidīgāk, ir jāprecizē šo pasākumu “saņēmēji” vai “finansējuma saņēmēji”. Lai atvieglotu gada plāna izpildes administrēšanu un kontroli, ir jāparedz iespēja uzskatīt labdarības organizācijas par finansējuma saņēmējām, ja tās dažādos veidos nodrošina efektīvu pārtikas sadali tur, kur dzīvo vistrūcīgākās personas.

(4)

Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu piegāde vistrūcīgākajām personām Savienībā parasti saistās ar apstrādātiem vai iesaiņotiem produktiem no Savienības intervences noliktavām. Mērķi tomēr var sasniegt, piegādājot tādas pašas kategorijas lauksaimniecības produktus un pārtikas produktus kā produkti Savienības tirgū. Šādos gadījumos par piegādi atlīdzina, izņemot un nododot produktus no intervences noliktavām.

(5)

Lai risinātu situācijas, kad daži pamatprodukti gada plāna pieņemšanas brīdī vai tā īstenošanas laikā intervences krājumos uz laiku nav pieejami, 27. pants Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredz, ka attiecīgos produktus var sagādāt Savienības tirgū, taču vienīgi atbilstoši tādiem nosacījumiem, kas nerada pretrunas ar principu piegādei no intervences krājumiem. Būtu jānosaka šādas sagādes noteikumi.

(6)

Lai ievērotu principu, ka prioritāte tiek noteikta intervences krājumiem, piegādājot produktus trūcīgākajām personām, optimāla esošo valsts rezervju sadale starp dalībvalstīm, kuras piedalās šajā shēmā, būtu jānodrošina tad, kad plāns tiek pieņemts, un būtu jākoordinē produktu nodošana Savienības iekšienē, kas jāveic sakarā ar to, ka vienā vai vairākās dalībvalstīs nav pieejami prasītie produkti. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. panta piemērošanai būtu jānosaka arī minimālā daudzumu robežvērtība, zem kuras labas saimnieciskās pārvaldes nolūkos produktu nodošana Savienības iekšienē nebūtu jāveic.

(7)

Lai panāktu saprātīgu shēmas vadību un lai organizētu Savienības gada plāna īstenošanu, pirmkārt, ir jānosaka, kad šis plāns tiek pieņemts, kādu produktu īslaicīga nepieejamība attaisno šī produkta vai vienas un tās pašas kategorijas produkta sagādāšanu tirgū, un, otrkārt, ir jānosaka līdzekļu asignējums, kuri šai nolūkā kļūst pieejami dalībvalstij. Lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus, šāda asignēšana būtu jāveic, ņemot vērā pieteikumus gada plānam, kurus iesniegusi dalībvalsts, to produktu daudzumus, kuri nav pieejami intervences krājumos, un asignējumus, kas veikti iepriekšējos finanšu gados, un to efektīvu izmantošanu.

(8)	Paturot prātā mērķi noteikt prioritāti intervences krājumu izmantošanai, būtu jānosaka, ka piegādēm, kurās izmanto produktus, kuri jāizņem no šiem krājumiem, jābūt sadalītām, pirms tiek veiktas darbības vienas un tās pašas kategorijas produktu sagādāšanai Savienības tirgū.

(9)	Būtu jāpanāk vislabākie nosacījumi dažāda veida piegāžu veikšanai un, lai nodrošinātu vienādu piekļuvi visiem Savienībā izveidotajiem pakalpojumu sniedzējiem, būtu jāprecizē, ka ir jāpublicē uzaicinājumi uz konkursu.

(10)	Būtu skaidri jānosaka, ka šajos uzaicinājumos jāiekļauj visi vajadzīgie noteikumi par piegāžu nodošanu, un būtu jāparedz, ka samaksu par tām pielāgo, balstoties uz atbilstību noteiktajām prasībām vai citādi.

(11)

Produktus, kuri ir jāizņem no intervences krājumiem saskaņā ar ikgadējo plānu, var piegādāt neapstrādātā vai pārstrādātā veidā pārtikas ražošanai vai arī izņemt, lai aizstātu ar tiem Savienības tirgū nopērkamu pārtikas produktu piegādi vai ražošanu. Attiecībā uz pēdējo piegādes veidu jāprecizē, kādus produktus no intervences krājumiem var izņemt, lai aizstātu graudaugu, rīsu un piena produktu ražošanu.

(12)	Lai efektīvāk reaģētu uz labdarības organizāciju vajadzībām un paplašinātu piegādāto pārtikas produktu klāstu, jānosaka, ka pārtikas ražošanas nolūkos produktus no intervences krājumiem ar dažiem nosacījumiem var iekļaut citos produktos.

(13)

Būtu jāparedz noteikumi par to, kā labdarības organizācijām pieejamo līdzekļu robežās atlīdzināt produktu transporta izdevumus un vajadzības gadījumā arī administratīvās izmaksas. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) noteikumos par to produktu vērtības iekļaušanu pārskatos, kuri izņemti no intervences noliktavām, kopā ar noteikumiem, kas jāpiemēro, krājumus nododot no vienas dalībvalsts uz citu, būtu jānosaka arī izdevumi.

(14)	Transporta izmaksas ir jāatlīdzina, balstoties uz pienācīgi pamatotām faktiskajām izmaksām, ko nosaka konkursa kārtībā. Tomēr būtu jānorāda, ka izmaksas, kas rodas, transportējot starp labdarības organizācijas noliktavām un izdales vietām, atlīdzina, pamatojoties uz pierādījumiem.

(15)	Nolūkā panākt pieejamo līdzekļu labāku izmantošanu, būtu jānorāda, ka nekādos apstākļos produktu pārvadāšanas izmaksas nedrīkst segt produktu veidā.

(16)	Gada plāna izpildē jāparedz arī vispiemērotākais kontroles mehānisms, kā arī kompetento iestāžu veikto pārbaužu skaits. Ikgadējos plāna izpildes pārskatos jānorāda dati, kas ļautu novērtēt šīs kontroles rezultātus, kā arī pasākumu izpildi.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas vēlas piemērot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantā paredzētos pasākumus par labu vistrūcīgākajām personām Savienībā, par to informē Komisiju līdz katra gada 1. februārim, pirms šīs regulas 2. pantā minētā gada plāna īstenošanas perioda.

2. Vēlākais līdz 31. maijam attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai par:

a)	katra veida produktu daudzumiem (tonnās), kas attiecīgajā gadā ir vajadzīgi plāna īstenošanai tās teritorijā;

b)	veidu, kādā produktus izsniegs saņēmējiem;

c)	kritērijiem, kuriem ir jāatbilst saņēmējiem;

d)	maksājumiem, ja tādi ir, ko var uzlikt saņēmējiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. panta 1. punkta otrās daļas, b) apakšpunktu.

3. Šajā regulā: “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas, privātpersonas vai ģimenes, vai šo personu grupas, kuru sociālās un finansiālās atkarības stāvoklis ir noteikts vai atzīts, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, kurus nosaka kompetentās iestādes, vai tiek atzīts, pamatojoties uz kritērijiem, kurus lieto labdarības organizācijas un kurus ir apstiprinājušas kompetentas iestādes.

2. pants

1. Līdz katra gada 1. oktobrim Komisija pieņem gada plānu, lai pārtiku vistrūcīgākajām personām sadalītu pa attiecīgajām dalībvalstīm (turpmāk tekstā “plāns”). Resursu sadalē starp dalībvalstīm Komisija ņem vērā vistrūcīgāko personu skaita visprecīzākos novērtējumus attiecīgajās dalībvalstīs. Tā ņem vērā arī to, kā darbības tika veiktas, un to, kur resursi tika izlietoti iepriekšējos finanšu gados, jo īpaši ņemot vērā ziņojumus, kas minēti 11. pantā.

2. Pirms plāna sastādīšanas Komisija apspriežas ar lielākajām organizācijām, kas labi pārzina vistrūcīgāko personu problēmas Savienībā.

3. Plānā jo īpaši:

katrai no dalībvalstīm, kas īsteno šo pasākumu, ietver informāciju:

i)	par maksimālo finanšu līdzekļu apjomu, kāds ir pieejams tās plāna daļas īstenošanai;

ii)	par ikviena veida produktu daudzumu, kurš jāizņem no krājumiem, kuri atrodas intervences aģentūras vai maksātāja (abi turpmāk tekstā “intervences aģentūra”) pārziņā;

iii)

dotāciju, kura pieejama ikviena produkta iegādei Savienības tirgū, ja attiecīgais produkts uz laiku nav pieejams krājumos, kuri atrodas intervences aģentūru pārziņā, kad tiek pieņemts plāns.

Ikvienam produktam šo dotāciju nosaka, pirmkārt, ņemot vērā daudzumu, kāds norādīts 1. panta 2. punktā minētajā paziņojumā, otrkārt, daudzumus, kuri nav pieejami intervences krājumos, un, treškārt, produktus, par kuriem ir saņemti pieteikumi un kuri ir sadalīti iepriekšējos finanšu gados, kā arī to faktisko izmantošanu.

Šo dotāciju izsaka euro saskaņā ar 5. panta 1. punktu, izmantojot to produktu uzskaites vērtību, kuri nav pieejami intervences krājumos;

iv)

vajadzības gadījumā – dotāciju viena vai vairāku tādu produktu iepirkšanai Savienības tirgū, kuri nav pieejami dalībvalstī, kurā tie ir vajadzīgi, ja produktu nodošana Savienības iekšienē, kas nepieciešama, lai īstenotu plānu šajā dalībvalstī, tiek veikta par 60 tonnām vai par mazāku katra nepieejamā produkta daudzumu.

Šo dotāciju izsaka euro saskaņā ar 5. panta 1. punktu, izmantojot to attiecīgo produktu uzskaites vērtību;

b)	ietver apropriācijas, kas nepieciešamas, lai segtu tādu intervences produktu nodošanas izmaksas Savienības iekšienē, kuri atrodas kādas intervences aģentūras pārziņā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā šis produkts ir pieprasīts.

4. Komisija plānu publicē, cik ātri vien iespējams.

3. pants

1. Plāna izpildes laikposms ir no 1. oktobra līdz nākamā gada 31. decembrim.

2. Produktu izņemšana no intervences krājumiem regulāri un atbilstīgi plāna izpildes vajadzībām notiek no 1. oktobra līdz nākamā gada 31. augustam.

70 % no 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajiem daudzumiem ir jāizņem no krājumiem līdz 1. jūlijam plāna īstenošanas gadā. Tomēr šī prasība neattiecas uz piešķīrumiem 500 tonnu apjomā vai mazāk. Daudzumi, kuri nav izņemti no intervences krājumiem līdz 30. septembrim plāna īstenošanas gadā, nav jāpiešķir dalībvalstij, kurai tie tika piešķirti saskaņā ar minēto plānu.

Taču sviesta un vājpiena gadījumā 70 % no produktiem jāizņem no intervences krājumiem līdz plāna izpildes gada 1. februārim. Taču šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad piešķirtās pārtikas daudzums ir mazāks vai vienāds ar 500 tonnām.

Savienība pārtrauc uzņemties intervences produktu uzglabāšanas izmaksas, ja tiek pārkāpti pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētie termiņi. Šo noteikumu nepiemēro produktiem, kuri nav izņemti no intervences krājumiem plāna izpildes gada 30. septembrī.

Produkti jāizņem no intervences krājumiem sešdesmit dienu laikā no dienas, kad attiecīgais piegādātājs ir parakstījis līgumu, bet produktu nodošanas gadījumos – sešdesmit dienu laikā no dienas, kad saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta paziņojumu piegādātājas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

3. Attiecībā uz produktiem, ko mobilizē tirgū saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) daļu, maksājumi, kas paredzēti pakalpojuma sniedzējam par produktu piegādi, jānoslēdz līdz plāna izpildes gada 1. septembrim.

4. Plāna izpildes laikposmā dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai par eventuāliem grozījumiem, kuri to teritorijā var rasties plāna izpildē, stingri ievērojot to rīcībā nodoto finanšu līdzekļu ierobežojumus. Šim paziņojumam pievieno attiecīgu noderīgu informāciju. Ja šie attaisnotie grozījumi attiecas uz 5 vai vairāk % no daudzumiem vai vērtībām, kas attiecīgajam produktam paredzētas Savienības plānā, to pārskata.

5. Dalībvalstis uzreiz informē Komisiju par plāna īstenošanā paredzēto izdevumu samazinājumiem. Komisija var piešķirt pieejamos līdzekļus citām dalībvalstīm, atkarībā no to lūgumiem un tā, vai tās efektīvi izlietojušas to rīcībā nodotos produktus, kā arī ņemot vērā iepriekšējo finanšu gadu piešķīrumus.

4. pants

1. Plāna izpilde ietver:

a)	tādu produktu piegādi, kuri izņemti no intervences krājumiem;

b)	tādu produktu piegādi, kuri ir mobilizēti Savienības tirgū, piemērojot 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) daļu;

c)	tādu pārstrādāto lauksaimniecības produktu vai pārtikas piegādi, kas ir pieejami vai ko var iegūt tirgū, maksājot par to piegādi ar produktiem no intervences krājumiem.

2. Tirgū mobilizētajiem produktiem, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, ir jāpieder pie tās pašas produktu grupas, pie kuras pieder produkts, kas uz laiku nav pieejams intervences krājumos.

Tomēr, ja intervences krājumos nav pieejami rīsi, Komisija var atļaut no intervences krājumiem izņemt graudaugus, lai maksātu par to rīsu vai rīsu produktu piegādēm, ko mobilizē tirgū.

Tāpat, ja intervences krājumos nav pieejama labība, Komisija var atļaut no intervences krājumiem izņemt rīsus, lai maksātu par tās labības vai graudaugu produktu piegādēm, ko mobilizē tirgū.

Konkrēto produktu var mobilizēt tirgū tikai tad, ja visi vienas un tās pašas grupas produkta daudzumi piegādes nolūkos tiek izņemti no intervences krājumiem, piemērojot 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, tostarp daudzumi, kuri jānodod, piemērojot 8. pantu, jau ir sadalīti. Kompetentā valsts iestāde informē Komisiju par attiecīgās mobilizēšanas procedūru uzsākšanu.

3. Ja piegāde ietver produktus, kuri ir izņemti no intervences krājumiem, kompetentā valsts iestāde izsludina vai organizē, lai tiktu izsludināts konkurss, lai noteiktu visizdevīgākos piegādes nosacījumus. Konkursa nolikumā precīzi norāda piegādājamā produkta raksturu un īpašības. Piegādājamais produkts ir produkts, ko izņem no intervences krājumiem neapstrādātā veidā vai pēc iesaiņošanas un/vai pārstrādes, vai arī produkts, ko laiž tirgū, to izņemot no intervences krājumiem pret samaksu par piegādi.

Konkursa nolikumā ietver:

a)	ziņas par to produktu, kuri tiek saņemti no intervences krājumiem, pārstrādes un/vai iesaiņošanas izmaksām;

b)	informāciju par to pārstrādāto vai vajadzības gadījumā iesaiņoto lauksaimniecības vai pārtikas produktu daudzumu, kuru var iegūt, izmantojot produktus no intervences krājumiem, kas piegādāti tādu produktu vietā;

vai arī informāciju par to pārstrādāto lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu daudzumu, kas ir pieejami vai ko var iegūt tirgū, maksājot par to piegādi ar produktiem no intervences krājumiem; šo pārtikas produktu saturā jāiekļauj vismaz viens komponents, kas pieder pie tās pašas produktu grupas, pie kuras pieder intervences produkts, ar ko maksāja par piegādi.

Otrās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja piegāde ietver labību vai graudaugu produktus, uzaicinājumā uz konkursu jānorāda, ka produkts, kurš ir jāizņem, ir īpaša labība, kas atrodas intervences aģentūras rīcībā. Ja piegāde ietver piena produktus, uzaicinājumā uz konkursu jānorāda, kurš produkts – sviests vai sausais piens – jāizņem no intervences aģentūras rīcībā esošajiem krājumiem, atkarībā no krājumiem, kas atrodas minētās aģentūras rīcībā.

Otrās daļas c) apakšpunktā paredzētajā gadījumā un tad, kad attiecīgajā piegādes gadījumā rīsus vai rīsu produktus aizstāj ar graudaugiem, ko izņem no intervences krājumiem, uzaicinājumā uz konkursu precizē, ka attiecīgais produkts, kas jāizņem, ir konkrētais intervences aģentūras pārziņā esošais graudaugu produkts. Tāpat, ja piegāde attiecas uz labību un graudaugu produktiem, bet to vietā piegādā rīsus, ko izņem no intervences krājumiem, uzaicinājumā uz konkursu ir jāprecizē, ka produkts, kas jāizņem no intervences aģentūras pārziņā esošajiem krājumiem, ir konkrētas rīsu partijas.

Ja piegāde ietver produkta pārstrādi un/vai iesaiņošanu, konkursa nolikumā paredz izraudzītā pretendenta pienākumu pirms produkta pārņemšanas iemaksāt drošības naudu intervences aģentūrai saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (4) III sadaļu; drošības naudas summa ir līdzvērtīga intervences cenai, kuru piemēro dienā, kas noteikta produkta pārņemšanai, un kurai pieskaitīti 10 % no šīs cenas. Lai piemērotu minētās regulas V sadaļu, galvenā prasība ir produkta piegāde paredzētajā galamērķī. Gadījumā, ja piegāde notiek pēc šīs regulas 3. panta 1. punktā paredzētā plāna izpildes perioda beigām, drošības naudas ieturējums atbilst 15 % no garantētās summas. Turklāt bez atlikušās drošības naudas summas iekasē vēl papildu 2 % par katru nokavēto dienu. Šī punkta daļa nav piemērojama, ja produkts, kurš izņemts no intervences krājumiem, kļūst pieejams piegādātājam kā maksājums par jau veikto piegādi.

4. Attiecībā uz lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kuri jāsagādā tirgū, piegādi kompetentā valsts iestāde izsludina konkursu, lai noteiktu visizdevīgākos piegādes nosacījumus. Konkursa nolikumā precīzi norāda sagādājamā produkta vai pārtikas produkta raksturu un īpašības, iesaiņošanas un marķēšanas specifikācijas un citus pienākumus, kas saistīti ar piegādi. Izraudzītajam piegādātājam līgumtiesības tiek piešķirtas ar nosacījumu, ka tas iemaksā drošības naudu (garantijas ķīlu), kuras apjoms ir 110 % no piedāvājuma summas un kura ir noformēta uz intervences aģentūras vārda, saskaņā ar III sadaļu Regulā (EEK) Nr. 2220/85.

Konkursa nolikumā ietver visus piegādes maksas aprēķinus un, atkarībā no gadījuma, aicina iesniegt piedāvājumus attiecībā uz:

a)	maksimālo lauksaimniecības vai pārtikas produktu daudzumu, kurš jāsagādā tirgū, par kopējo naudas summu, kas noteikta paziņojumā;

b)	vai kopējo naudas summu, kas vajadzīga, lai paziņojumā noteikto daudzumu sagādātu tirgū.

5. Produktus, kuri iegūti no intervences krājumiem vai mobilizēti tirgū saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) daļu vai šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, var iekļaut vai pievienot citiem produktiem, kuri ir mobilizēti tirgū, lai ražotu pārtiku, ko piegādās plāna ietvaros.

6. Ar konkursa nolikumu nosaka transporta izmaksas.

Dalībvalstis var precizēt, ka piegādē jāietver arī produktu transportēšana uz labdarības organizāciju noliktavām. Tādos gadījumos konkursa nolikumā transportēšanu regulē ar īpašu noteikumu, kas veido īpašu pozīciju iesniegtajā piedāvājumā.

Piedāvājumus attiecībā uz transportu iesniedz izteiktus naudas izteiksmē.

Transporta izmaksas nekādā gadījumā nevar samaksāt ar produktiem.

7. Izsludinot konkursu, tiek garantēta vienlīdzīga pieeja visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir izveidoti Savienībā. Šajā sakarā uz viņiem attiecas paziņojumi, kas publicēti oficiālajos administratīvajos izdevumos, kā arī paziņojumi, kurus pēc pieprasījuma pilnā apjomā var saņemt no ieinteresētajiem pakalpojumu sniedzējiem.

8. Uzaicinājumā uz konkursu iekļauj piegādes norisei vajadzīgos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti, iepakojumu un marķējumu. Tur iekļauj arī noteikumu, ka tad, ja piegādei noteiktajā laikā reģistrētā produktu kvalitāte, iepakojums un marķējums neatbilst paredzētajam, tomēr neliedz preces pieņemt un izmantot, kā paredzēts, kompetentās iestādes var samazināt maksājamo summu.

5. pants

1. Produktiem, kas ir pieejami no intervences saskaņā ar šo regulu, uzskaitei Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF), neraugoties uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 884/2006 (5) VIII pielikumu, uzskaites vērtība ir intervences cena, ko piemēro katra gada 1. oktobrī.

Dalībvalstīs, kuras nav ieviesušas euro, intervences produktu uzskaites vērtību konvertē valsts valūtā pēc 1. oktobrī piemērotā valūtas maiņas kursa.

2. Ja intervences produktus nosūta no vienas dalībvalsts uz otru, tad piegādātāja dalībvalsts reģistrē piegādāto produktu pārskatos ar nulli, un saņēmēja dalībvalsts to reģistrē kā ieņēmumu nosūtīšanas mēnesī, izmantojot cenu, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu.

6. pants

Lai sadalītu pārtiku vistrūcīgākajām personām un veiktu pārbaudes, labdarības organizācijas, kuras rūpējas par saņēmējiem un sniedz viņiem tiešu palīdzību, uzskata par sadales finansējuma saņēmējām, ja tās faktiski sadala pārtiku. Par sadalītu uzskata tādu pārtiku, kuru uz vietas un bez citiem pasākumiem piegādā kā pārtikas pakas vai ēdienus, kas attiecīgi atbilst saņēmēju dienišķajām vai nedēļas vajadzībām.

7. pants

1. Pēc attiecīgi pamatota pieteikuma katras dalībvalsts kompetentajai iestādei labdarības organizācijām, kuras ir izraudzītas produktus izdalīt, atlīdzina izmaksas, kas rodas, transportējot produktus dalībvalsts teritorijā no labdarības organizāciju noliktavām uz vietām, kur produktus izdala saņēmējiem.

2. Administratīvās izmaksas, kas rodas šajā regulā paredzēto piegāžu dēļ, labdarības organizācijām atlīdzina pēc attiecīgi pamatota pieteikuma katras dalībvalsts kompetentajai iestādei, nepārsniedzot 1 % no tām nodoto produktu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

3. Izmaksas, kas minētas 1. un 2. punktā, dalībvalstīm atmaksā to finansiālo līdzekļu robežās, kas ir pieejami plāna ieviešanai katrā dalībvalstī.

Izmaksas, kas minētas 1. un 2. punktā, nedrīkst segt produktu veidā.

8. pants

1. Ja produkti, kas iekļauti plānā, nav dabūjami intervences dalībvalstī, kur šie produkti ir pieprasīti, tad Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto kārtību atļauj pārvest attiecīgo produktu no dalībvalsts, kur tas ir intervences krājumos, uz dalībvalsti, kur to izmantos plāna īstenošanai.

Dalībvalsts, kas produktus saņem, publicē uzaicinājumu uz konkursu, lai iegūtu vislabvēlīgākos piegādes nosacījumus. Savienības iekšējā transporta izmaksu apmēru naudā nosaka konkursa kārtībā, un to nevar samaksāt ar produktiem. Saistībā ar šo uzaicinājumu uz konkursu piemēro šīs regulas 4. panta 7. punktu.

2. Savienības iekšējā transporta izmaksas sedz Savienība un atmaksā dalībvalstij. Šajā nolūkā atlīdzinājuma pieprasījumam jāpievieno visi vajadzīgie apliecinošie dokumenti, jo īpaši tie, kuri attiecas uz transportu. Izdevumus apmaksā no 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajām apropriācijām. Ja atvēlētie līdzekļi ir piešķirti pilnībā, tad jebkādu Savienības papildu finansējumu transporta izmaksām Savienības teritorijā nosaka saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

3. Konkursa uzaicinājumā paredz to, ka operators ir tiesīgs iesniegt piedāvājumu piegādājamo lauksaimniecības vai pārtikas produktu izvietošanai Savienības tirgū un šo produktu pārņemšanai no piegādātājas intervences aģentūras, nenododot to saņēmējai dalībvalstij. Šajā situācijā Savienības iekšējā transporta izmaksas netiek segtas personai, kurai piešķir piegādes līgumtiesības.

Saņēmēja dalībvalsts paziņo piegādātājai dalībvalstij tās personas vārdu, ar kuru ir noslēgts līgums par produktu piegādi.

4. Pirms preču izvešanas līgumslēdzējs, kurš veic piegādi, iemaksā drošības naudu, kas vienāda ar intervences iepirkuma cenu, ko piemēro produktu pārņemšanas dienā, kurai pieskaitīti 10 %.

Drošības naudu iemaksā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 III sadaļu.

Šīs regulas V sadaļas mērķiem galvenā prasība ir piegādes pabeigšana galamērķa dalībvalstī.

Galamērķa intervences aģentūras izsniegtajā pārņemšanas dokumentā apstiprina produktu piegādi.

5. Produktu nodošanas gadījumā saņēmēja dalībvalsts paziņo piegādātājai dalībvalstij tās personas pilnu vārdu, ar kuru ir noslēgts līgums par šā pakalpojuma sniegšanu.

Piegādātājas dalībvalsts intervences aģentūra nodot produktus piegādes pakalpojuma sniedzējam vai viņa likumīgi pilnvarotajam pārstāvim ar nosacījumu, kas tas uzrāda saņēmējas dalībvalsts intervences aģentūras izdoto izņemšanas orderi.

Kompetentā iestāde pārliecinās par to, ka prece ir atbilstīgi apdrošināta.

Piegādātājas dalībvalsts intervences aģentūras izsniegtajā nosūtīšanas deklarācijā ieraksta vienu no I pielikumā minētajām norādēm.

Piegādātājas dalībvalsts intervences aģentūra iespējami drīz paziņo attiecīgās saņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei datumu, kurā tika pabeigta produktu izņemšana.

Produktu saņēmēja dalībvalsts apmaksā transporta izmaksas Savienībā saskaņā ar faktiski pārņemto daudzumu.

6. Jebkurus zaudējumus uzskaita saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 X pielikuma c) punktu.

9. pants

Maksājumu pieprasījumus iesniedz katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm četru mēnešu laikā pēc attiecīgās darbības pabeigšanas. Ja pieprasījumus iesniedz pēc noteiktā termiņa, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, tiek piemērots 20 % samazinājums. Nepieņem pieprasījumus, kas iesniegti vēlāk kā desmit mēnešus pēc šīs darbības pabeigšanas.

Kompetentās iestādes veic maksājumu divu mēnešu laikā pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas.

Tomēr, ja apliecinošajos dokumentos ir konstatētas būtiskas nepilnības, otrajā daļā minēto termiņu var apturēt ar rakstisku paziņojumu, ko adresē piegādātājam vai labdarības organizācijai. Maksājuma termiņa darbība atsākas dienā, kad ir saņemti pieprasītie dokumenti, kuri jānosūta trīsdesmit kalendāro dienu laikā. Ja dokumenti nav nosūtīti šajā termiņā, piemēro pirmajā daļā minēto samazinājumu.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ņemot vērā trešajā daļā paredzēto termiņa apturēšanu, otrajā daļā paredzētā divu mēnešu termiņa neievērošanas gadījumā dalībvalstij atmaksājamā summa tiek samazināta saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (6) 9. pantu.

10. pants

1. Dalībvalsts nosaka visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai:

a)	intervences produktus un, vajadzības gadījumā, līdzekļus pārtikas mobilizācijai tirgū varētu izmantot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem mērķiem;

b)	uz preču iepakojuma būtu uzraksts “ES atbalsts” un Eiropas Savienības karoga attēlojums, kas atbilst II pielikuma instrukcijām, ja attiecīgās preces saņēmējiem piegādā iesaiņotā veidā;

c)	attiecīgi izraudzītās labdarības organizācijas, ieviešot pasākumus, saglabātu visu grāmatvedības dokumentāciju un apliecinošos dokumentus, ļaujot kompetentajām iestādēm tiem piekļūt, lai tās varētu veikt vajadzīgās pārbaudes;

d)	rīkojot konkursus, tiktu ievēroti 3. un 4. panta noteikumi, kā arī piegādes tiktu veiktas atbilstīgi šīs regulas noteikumiem; konkrēti, dalībvalstis nosaka sodus, ko piemēro tajā gadījumā, ja produkti netiek izņemti 3. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

2. Kompetentās iestādes veic pārbaudes, sākot no intervences krājumu pārņemšanas līdz pat to izvešanai vai – attiecīgajos gadījumos – sākot no produktu sagādāšanas tirgū saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) daļu vai 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu, respektīvi, visos plāna izpildes posmos un visos sadales līmeņos. Šīs pārbaudes notiek visā plāna izpildes periodā un visos posmos, tostarp arī vietējā līmenī.

Pārbauda vismaz 5 % no 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteikto produktu katra veida, ņemot vērā iespējamos plāna grozījumus. Šādu pārbaužu daudzuma likmi piemēro visiem izpildes procesa posmiem, izņemot piegādes vistrūcīgākajām personām posmu, ņemot vērā riska kritēriju.

Pārbauda produktu ievešanas un izvešanas darbības, kā arī to pārvešanu turpmākajiem darbiniekiem. Attiecībā uz pārbaudāmajiem produktiem pārbauda grāmatvedības aktos norādītos krājumus, salīdzinot tos ar faktiskajiem krājumiem.

3. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka plāns tiek izpildīts pareizi, kā arī lai nepieļautu nelikumības un sodītu par tām. Lai to panāktu, tās var apturēt pakalpojumu sniedzēju dalību konkursa procedūrā, kā arī apturēt labdarības organizāciju dalību plāna izpildē, ņemot vērā plāna izpildē pieļauto kļūdu vai nelikumību smagumu.

11. pants

Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. jūnijā nosūta Komisijai ziņojumu par plāna izpildi to teritorijā iepriekšējā gadā. Progresa ziņojumā iekļauj:

a)	no intervences krājumiem izņemto dažādo produktu daudzumus;

b)	saņēmējiem nodoto preču veidu un daudzumu, atsevišķi norādot nepārstrādātās, pārstrādātās preces un aizstāšanas rezultātā iegūtās preces, kā arī pārstrādes koeficientus;

c)	transporta un nodošanas izmaksas;

d)	administratīvās izmaksas;

e)	saņēmēju skaitu gadā.

Pārskatā precizē kontroles pasākumus, kas piemēroti, lai nodrošinātu, ka preces sasniedz paredzēto mērķi un finansējuma saņēmējus. Šai pārskatā konkretizē veikto pārbaužu skaitu un veidu, iegūto rezultātu un 10. panta 3. punktā paredzētās piemērotās sankcijas. Pārskats ir galvenais elements, ko ņem vērā, izstrādājot turpmākos plānus.

12. pants

Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot Komisijas Regulas (EK) Nr. 1130/200 (7) noteikumus.

13. pants

Regulu (EK) Nr. 3149/92 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

14. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 14. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 313, 30.10.1992., 50. lpp.

(3) Sk. III pielikumu.

(4) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(5) OV L 171, 23.6.2006., 35. lpp.

(6) OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(7) OV L 310, 25.11.2009., 5. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas 8. panta 5. punkta ceturtajā daļā minētās norādes

Bulgāru valodā	:	Прехвърляне на интервенционни продукти — прилагане на член 8, параграф 5 от Регламент (EC) № 807/2010.
Spāņu valodā	:	Transferencia de productos de intervención — aplicación del artículo 8, apartado 5, del Reglamento (UE) no 807/2010.
Čehu valodā	:	Přeprava intervenčních produktů – Použití čl. 8 odst. 5 nařízení (EU) č. 807/2010.
Dāņu valodā	:	Overførsel af interventionsprodukter — Anvendelse af artikel 8, stk. 5, i forordning (EU) nr. 807/2010.
Vācu valodā	:	Transfer von Interventionserzeugnissen — Anwendung von Artikel 8 Absatz 5 der Verordnung (EU) Nr. 807/2010.
Igauņu valodā	:	Sekkumistoodete üleandmine – määruse (EL) nr 807/2010 artikli 8 lõike 5 rakendamine.
Grieķu valodā	:	Μεταφορά προϊόντων παρέμβασης — Εφαρμογή του άρθρου 8 παράγραφος 5 του κανονισμού (EE) αριθ. 807/2010.
Angļu valodā	:	Transfer of intervention products — Application of Article 8(5) of Regulation (EU) No 807/2010.
Franču valodā	:	Transfert de produits d’intervention — Application de l’article 8, paragraphe 5, du règlement (UE) no 807/2010.
Itāliešu valodā	:	Trasferimento di prodotti d’intervento — Applicazione dell’articolo 8, paragrafo 5, del regolamento (UE) n. 807/2010.
Latviešu valodā	:	Intervences produktu transportēšana – Piemērojot Regulas (ES) Nr. 807/2010 8. panta 5. punktu.
Lietuviešu valodā	:	Intervencinių produktų vežimas – taikant Reglamento (ES) Nr. 807/2010 8 straipsnio 5 dalį.
Ungāru valodā	:	Intervenciós termékek átszállítása – A 807/2010/EU rendelet 8. cikke (5) bekezdésének alkalmazása.
Maltiešu valodā	:	Trasferiment ta’ prodotti ta’ l-intervent – Applikazzjoni ta’ l-Artikolu 8 (5) tar-Regolament (UE) Nru 807/2010.
Holandiešu valodā	:	Overdracht van interventieproducten — Toepassing van artikel 8, lid 5, van Verordening (EU) nr. 807/2010.
Poļu valodā	:	Przekazanie produktów objętych interwencją – stosuje się art. 8 ust. 5 rozporządzenia (UE) nr 807/2010.
Portugāļu valodā	:	Transferência de produtos de intervenção — aplicação do n.o 5 do artigo 8.o do Regulamento (UE) n.o 807/2010.
Rumāņu valodā	:	Transfer de produse de interventie — Aplicare a articolului 8 alineatul (5) din Regulamentul (UE) nr. 807/2010.
Slovāku valodā	:	Premiestnenie intervenčných výrobkov – uplatnenie článku 8 ods 5 nariadenia (EÚ) č.807/2010.
Slovēņu valodā	:	Prenos intervencijskih proizvodov – Uporaba člena 8(5) Uredbe (EU) št. 807/2010.
Somu valodā	:	Interventiotuotteiden siirtäminen – Asetuksen (EU) N:o 807/2010 8 artiklan 5 kohdan soveltaminen.
Zviedru valodā	:	Överföring av interventionsprodukter – Tillämpning av artikel 8.5 i förordning (EU) nr 807/2010.

II PIELIKUMS

Instrukcijas emblēmas izveidei un standarta krāsu noteikšana

1. Heraldikas apraksts

Uz debeszila fona divpadsmit zelta krāsas piecstaru zvaigznes veido apli tā, ka to stari nesaskaras.

2. Ģeometriskais apraksts

Attiecīgā emblēma ir zils taisnstūra karogs, kura garums ir pusotras reizes lielāks par platumu. Divpadsmit zelta krāsas zvaigznes, starp kurām atstarpes ir vienādas, veido neredzamu apli, kura centrs ir taisnstūra diagonāļu krustpunkts. Apļa rādiuss ir vienāds ar vienu trešdaļu no karoga platuma. Katrai zvaigznei ir pieci stari, kas atrodas uz tāda neredzama apļa perimetra, kura rādiuss ir vienāds ar vienu astoņpadsmito daļu no karoga platuma. Visas zvaigznes ir novietotas stateniski, proti, ar vienu staru vertikāli un diviem stariem uz taisnas līnijas, kas veido taisnu leņķi pret iztēloto mastu. Zvaigznes ir izvietotas kā pulksteņa ciparnīcas skaitļi. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs.

3. Krāsu apraksts

Emblēmā izmanto šādas krāsas: PANTONE REFLEX BLUE – taisnstūra virsmai; PANTONE YELLOW – zvaigznēm. Starptautiskā PANTONE palete ir ļoti izplatīta un vienkārši pieejama pat neprofesionāļiem.

Četru krāsu reproducēšana: ja izmanto četru krāsu iespiešanas tehniku, nedrīkst lietot divas standarta krāsas. Tās jāatveido, izmantojot iespiešanas tehnikas četras krāsas. PANTONE YELLOW iegūst, izmantojot 100 % Process YELLOW. Sajaucot 100 % Process CYAN un 80 % Process MAGENTA, var iegūt toni, kas ir ļoti līdzīgs PANTONE REFLEX BLUE.

Vienkrāsas reproducēšana: ja ir pieejama tikai melnā krāsa, apkārt taisnstūrim ir jāizveido melna mala, fonam jābūt baltam, zvaigznēm – melnām. Ja pieejama tikai zilā krāsa (tai noteikti jābūt Reflex Blue), tā 100 % jāizmanto fonam, savukārt zvaigznēm balto krāsu iegūst no negatīva.

Reproducēšana uz krāsaina fona: emblēmu ir ieteicams attēlot uz balta fona. Ir jāizvairās no daudzkrāsaina fona, jo īpaši – ja attiecīgie toņi nesaskan ar zilo krāsu. Ja ir iespējams tikai krāsains fons, apkārt taisnstūrim ir jāizveido balta mala, kuras platums ir 1/25. daļa no taisnstūra platuma.

III PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošu grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EEK) Nr. 3149/92	(OV L 313, 30.10.1992., 50. lpp.).
Komisijas Regula (EEK) Nr. 3550/92	(OV L 361, 10.12.1992., 19. lpp.).
Komisijas Regula (EEK) Nr. 2826/93	(OV L 258, 16.10.1993., 11. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 267/96	(OV L 36, 14.2.1996., 2. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 2760/1999	(OV L 331, 23.12.1999., 55. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1098/2001	(OV L 150, 6.6.2001., 37. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1921/2002	(OV L 293, 29.10.2002., 9. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 2339/2003	(OV L 346, 31.12.2003., 29. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1903/2004	(OV L 328, 30.10.2004., 77. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 537/2005	(OV L 89, 8.4.2005., 3. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1608/2005	(OV L 256, 1.10.2005., 13. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 133/2006	(OV L 23, 27.1.2006., 11. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 208/2007	(OV L 61, 28.2.2007., 19. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 209/2007	(OV L 61, 28.2.2007., 21. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 724/2007	(OV L 165, 27.6.2007., 2. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 725/2007	(OV L 165, 27.6.2007., 4. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 758/2007	(OV L 172, 30.6.2007., 47. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1127/2007	(OV L 255, 29.9.2007., 18. lpp.).

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 3149/92	Šī regula
1. pants	1. pants
2. panta 1. punkts	2. panta 1. punkts
2. panta 2. punkts	2. panta 2. punkts
2. panta 3. punkta ievadvārdi	2. panta 3. punkta ievadvārdi
2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta ievadteikums	2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ievadteikums
2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta a) daļa	2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) daļa
2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta b) daļa	2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļa
2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta c) daļa	2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) daļa
2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta d) daļa	2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) daļa
2. panta 3. punkta 2) apakšpunkts	2. panta 3. punkta b) apakšpunkts
2. panta 4. punkts	2. panta 4. punkts
3. panta 1. punkts	3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts	3. panta 2. punkts
3. panta 2.a punkts	3. panta 3. punkts
3. panta 3. punkts	3. panta 4. punkts
3. panta 4. punkts	3. panta 5. punkts
4. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
4. panta 1.a punkts	4. panta 2. punkts
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa	4. panta 3. punkta pirmā daļa
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrās daļas ievadvārdi	4. panta 3. punkta otrās daļas ievadvārdi
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums	4. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunkts
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrās daļas otrais ievilkums	4. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunkts
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrās daļas trešais ievilkums	4. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta trešā daļa	4. panta 3. punkta trešā daļa
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta ceturtā daļa	4. panta 3. punkta ceturtā daļa
4. panta 2. punkta a) apakšpunkta piektā daļa	4. panta 3. punkta piektā daļa
4. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa	4. panta 4. punkta pirmā daļa
4. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrās daļas ievadteikums	4. panta 4. punkta otrās daļas ievadteikums
4. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums	4. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunkts
4. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrās daļas otrais ievilkums	4. panta 4. punkta otrās daļas b) apakšpunkts
4. panta 2.a punkts	4. panta 5. punkts
4. panta 3. punkts	4. panta 6. punkts
4. panta 4. punkts	4. panta 7. punkts
4. panta 5. punkts	4. panta 8. punkts
5. pants	5. pants
5.a pants	6. pants
6. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
6. panta 3. punkts	7. panta 2. punkts
6. panta 4. punkts	7. panta 3. punkts
7. pants	8. pants
8.a pants	9. pants
9. pants	10. pants
10. panta pirmās daļas ievaddaļa	11. panta pirmās daļas ievaddaļa
10. panta pirmās daļas pirmais ievilkums	11. panta pirmās daļas a) apakšpunkts
10. panta pirmās daļas otrais ievilkums	11. panta pirmās daļas b) apakšpunkts
10. panta pirmās daļas trešais ievilkums	11. panta pirmās daļas c) apakšpunkts
10. panta pirmās daļas ceturtais ievilkums	11. panta pirmās daļas d) apakšpunkts
10. panta pirmās daļas piektais ievilkums	11. panta pirmās daļas e) apakšpunkts
10. panta otrā daļa	11. panta otrā daļa
10.a pants	12. pants
11. pants	—
—	13. pants
12. panta pirmā daļa	14. pants
12. panta otrā daļa	—
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

15.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/25

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 9. oktobris)

par to, lai Komisija noslēgtu Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Indijas Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

(2010/487/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Komisija saskaņā ar Padomes 2008. gada 22. jūlija norādījumiem ir risinājusi sarunas par Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Indijas Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā.

(2)	Būtu jāapstiprina tas, ka Komisija noslēdz nolīgumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek apstiprināts tas, ka Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Indijas Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

Briselē, 2009. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Å. TORSTENSSON

SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Indijas Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA (Euratom)

INDIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA

(turpmāk kopā sauktas “Puses”),

TĀ KĀ 1993. gada 20. decembrī noslēgtajā Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Sadarbības nolīgumā par partnerību un attīstību Puses ir apņēmušās veicināt sadarbību enerģētikas un vides aizsardzības jomā,

VĒLOTIES arī turpmāk veicināt kodolsintēzes enerģijas kā potenciāli videi pieņemama, ekonomiski konkurētspējīga un praktiski neierobežota enerģijas avota attīstību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un savstarpējību, pastiprināt Pušu sadarbību to attiecīgo kodolsintēzes programmu aptvertajās jomās, lai attīstītu zinātnisku izpratni un tehnoloģiskās iespējas, kas ir kodolsintēzes enerģijas sistēmas pamatā.

II pants

Sadarbības jomas

Sadarbības jomas saskaņā ar šo nolīgumu var būt šādas:

a)	tokamaki, tostarp lieli pašreizējās paaudzes projekti un darbības saistībā ar nākamo paaudžu projektiem;

b)	tokamaku alternatīvas;

c)	magnētiskās kodolsintēzes enerģijas tehnoloģija;

d)	plazmas teorija un lietišķā plazmas fizika;

e)	programmas politika un plāni; un

f)	citas jomas, par ko Puses savstarpēji rakstiski vienojušās, ciktāl tās aptver to attiecīgās programmas.

III pants

Sadarbības veidi

1. Sadarbības veidi saskaņā ar šo nolīgumu var būt šādi (bet ne tikai):

a)	informācijas un datu apmaiņa un nodrošināšana par zinātniskajām un tehniskajām darbībām, attīstību, praksi un rezultātiem un par programmas politiku un plāniem, tostarp neizpaužamas informācijas apmaiņa saskaņā ar VI un VII panta noteikumiem;

b)	zinātnieku, inženieru un citu speciālistu apmaiņa uz noteiktu laika posmu, lai piedalītos eksperimentos, analīzē, projektēšanā un citās pētniecības un attīstības darbībās saskaņā ar VIII pantu;

c)	semināru un citu tikšanos organizēšana, lai apspriestos un apmainītos ar informāciju par saskaņotām tēmām II pantā noteiktajās jomās un lai apzinātu sadarbības pasākumus, kuri varētu būt lietderīgi saskaņā ar V pantu;

d)	apmaiņa ar eksperimentu, testēšanas un izvērtēšanas paraugiem, materiāliem, aprīkojumu (instrumentiem un komponentiem) un to sagādāšana saskaņā ar IX un X pantu;

e)	kopīgu pētījumu, projektu un eksperimentu veikšana, tostarp to kopīga izstrāde, izveide un darbība;

f)	datu posmu izveide, piemēram, attālās datu analīzes rīku izveide u. c.; un

g)	citi īpaši sadarbības veidi, par ko Puses savstarpēji rakstiski vienojušās.

2. Puses attiecīgi koordinē šajā nolīgumā minētās darbības ar citām starptautiskām kodolsintēzes pētniecības un attīstības darbībām, lai mazinātu šo darbību pārklāšanos. Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā tādu, kas ierobežo pašreizējās vai turpmākās Pušu vienošanās par sadarbību.

IV pants

Koordinācijas komiteja un izpildsekretāri

1. Puses izveido Koordinācijas komiteju, lai koordinētu un uzraudzītu šajā nolīgumā minēto darbību veikšanu. Katra Puse ieceļ vienādu skaitu Koordinācijas komitejas pārstāvju un vienu no tās ieceltajiem pārstāvjiem izvirza par delegācijas vadītāju. Koordinācijas komitejas sanāksmes notiek katru gadu pārmaiņus Indijas Republikā un Eiropas Savienībā vai citā norunātā laikā un vietā. Uzņēmējas Puses delegācijas vadītājs ir sanāksmes priekšsēdētājs.

2. Koordinācijas komiteja izstrādā sadarbības pasākuma plānu un apstiprina un pārskata saskaņā ar šo nolīgumu veicamo sadarbības pasākumu rezultātus. Tā arī koordinē, ierosina un apstiprina turpmākos sadarbības pasākumus, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, ņemot vērā to tehnisko vērtību un pieliekamās pūles, lai nodrošinātu abpusēju izdevīgumu un savstarpējību atbilstīgi šim nolīgumam.

3. Visus Koordinācijas komitejas lēmumus pieņem vienprātīgi.

4. Katra Puse ieceļ izpildsekretāru, kas laikā starp Koordinācijas komitejas sanāksmēm tās vārdā rīkosies visos jautājumos, kuri attiecas uz sadarbību saskaņā ar šo nolīgumu. Izpildsekretāri ir atbildīgi par šīs sadarbības ikdienas pārvaldību.

V pants

Īstenošana

1. Katra Puse norāda attiecīgas struktūras, kas īsteno darbības saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Ja Koordinācijas komiteja apstiprina sadarbības pasākumu, tā vajadzības gadījumā apstiprina projekta plānu saskaņā ar šo nolīgumu un ievērojot tā noteikumus.

3. Katrā projekta plānā minētas struktūras, kas norādītas projekta īstenošanai, un ietverti sīki izstrādāti noteikumi sadarbības pasākuma īstenošanai, tostarp attiecīgā gadījumā tā tehniskā darbības joma un pārvaldība, piemērojamās dekontaminācijas saistības, neizpaužamas informācijas apmaiņa, aprīkojuma apmaiņa, intelektuālā īpašuma pārvaldība, kopējās izmaksas, izmaksu dalīšana un tās grafiks u. c.

VI pants

Informācijas pieejamība un izplatīšana

1. Katra Puse un tās norādītās personas saskaņā ar to piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un šā nolīguma noteikumiem apņemas visu to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama sadarbības pasākumu veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu, padarīt brīvi pieejamu otrai Pusei un tās norādītajām personām.

2. Puses atbalsta plašāko iespējamo tās informācijas izplatīšanu, ko tām ir tiesības atklāt un kas ir vai nu kopīgi izstrādāta, vai paredzēta sniegšanai vai apmaiņai saskaņā ar šo nolīgumu, ņemot vērā vajadzību aizsargāt neizpaužamu informāciju un vajadzību aizsargāt intelektuālo īpašumu, kas radīts vai nodots saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Informācija, ko viena Puse nosūta otrai Pusei saskaņā ar šo nolīgumu, ir tik precīza, ciktāl tas atkarīgs no nosūtītājas Puses, bet nosūtītāja Puse negalvo par nosūtītās informācijas piemērotību kādam konkrētam saņēmējas Puses vai jebkuras trešās personas izmantojumam vai lietojumam. Pušu kopīgi izstrādātā informācija ir tik precīza, ciktāl tas atkarīgs no abām Pusēm. Neviena no Pusēm negalvo par kopīgi izstrādātās informācijas precizitāti vai tās piemērotību kādam konkrētam jebkuras Puses vai jebkuras trešās personas izmantojumam vai lietojumam.

VII pants

Intelektuālais īpašums

Sadarbības pasākumu gaitā saskaņā ar šo nolīgumu radītā vai nodotā intelektuālā īpašuma aizsardzību un sadali reglamentē saskaņā ar A pielikumu, kas ir šā nolīguma neatņemama daļa un ko piemēro visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu.

VIII pants

Personāla apmaiņa

Uz personāla apmaiņu starp Pusēm vai to norādītajām personām saskaņā ar šo nolīgumu attiecas šādi noteikumi:

katra Puse nodrošina kvalificēta personāla izvēli, kam ir vajadzīgās prasmes un kompetence veikt saskaņā ar šo nolīgumu plānotās darbības. Par katru šādu personāla apmaiņu Puses iepriekš savstarpēji vienojas vēstuļu apmaiņas veidā, atsaucoties uz šo nolīgumu un tā attiecīgajiem intelektuālā īpašuma noteikumiem, kā arī uz attiecīgo sadarbības pasākumu;

b)	katra Puse ir atbildīga par sava apmaiņas personāla darba samaksu, apdrošināšanu un pabalstiem;

c)	nosūtītāja Puse apmaksā sava apmaiņas personāla ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus uzņēmējā iestādē, ja Puses nav vienojušās citādi;

d)	uzņēmēja Puse nodrošina piemērotu dzīves vietu otras Puses apmaiņas personālam (un ģimenes locekļiem, kas veido to mājsaimniecību) uz savstarpējas vienošanās un savstarpības pamata;

e)	uzņēmēja Puse saskaņā ar tās attiecīgajiem normatīvajiem aktiem nodrošina visu vajadzīgo palīdzību otras Puses apmaiņas personālam attiecībā uz administratīvajām formalitātēm (piemēram, vīzu saņemšanu);

f)	katra Puse nodrošina, ka apmaiņas personāls ievēro vispārējos darba un drošības noteikumus, kas ir spēkā uzņēmējā iestādē;

g)	katra Puse uz sava rēķina drīkst novērot otras Puses konkrētas testēšanas darbības un analītisko darbu II pantā noteiktajās sadarbības jomās. Šādu novērošanu var veikt personāla apmeklējumu veidā, katrā atsevišķā gadījumā iepriekš vienojoties ar uzņēmēju Pusi.

IX pants

Aprīkojuma, paraugu u. tml. apmaiņa

Ja veic aprīkojuma, instrumentu, paraugu, materiālu vai vajadzīgo rezerves daļu (turpmāk “aprīkojums u. tml.”) apmaiņu, aizdošanu vai piegādi starp vienu Pusi vai tās norādītajām personām un otru Pusi vai tās norādītajām personām, tad piemēro šādus aprīkojuma u. tml. nosūtīšanas un izmantošanas noteikumus:

a)	nosūtītāja Puse, cik drīz vien iespējams, nodrošina sīki izstrādātu piegādājamā aprīkojuma u. tml. sarakstu ar attiecīgajām specifikācijām un tehnisko un informatīvo dokumentāciju;

b)	nosūtītājas Puses piegādātais aprīkojums u. tml. paliek tās īpašums un koordinācijas komitejas noteiktā datumā tiek atdots nosūtītājai Pusei, ja vien V pantā minētajā projekta plānā nav noteikts citādi;

c)	aprīkojumu u. tml. uzņēmējā iestādē sāk izmantot tikai pēc Pušu savstarpējas vienošanās; un

d)	uzņēmēja Puse nodrošina aprīkojumam u. tml. vajadzīgās telpas un elektroenerģiju, ūdeni, gāzi u. tml. saskaņā ar tehniskajām prasībām, par ko Puses savstarpēji vienojušās.

X pants

Vispārīgi noteikumi

1. Katra Puse veic šajā nolīgumā paredzētās darbības saskaņā ar tās piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un nodrošina resursus, ja ir pieejams piešķirtais finansējums.

2. Ja vien Puses nav īpaši rakstiski vienojušās citādi, visas izmaksas, kas radušās, veicot sadarbību saskaņā ar šo nolīgumu, sedz tā Puse, kurai tās radušās.

3. Visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, tā darbības laikā risina, Pusēm vienojoties.

4. Šo nolīgumu, ciktāl tas attiecas uz Euratom, piemēro teritorijās, kurās piemēro Euratom dibināšanas līgumu, un to valstu teritorijās, kuras piedalās Euratom kodolsintēzes programmā kā pilnībā asociētas trešās valstis.

XI pants

Nolīguma termiņš, grozījumi un izbeigšana

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai rakstiski paziņojušas, ka ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā, un ir spēkā piecus (5) gadus. Ja vien kāda no Pusēm vismaz sešus (6) mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām rakstiski neinformē otru Pusi par nodomu to izbeigt, tad nolīgumu automātiski pagarina vēl uz pieciem (5) gadiem.

2. Šo nolīgumu var grozīt ar Pušu rakstisku vienošanos.

3. Visus kopīgos pasākumus un eksperimentus, kas nav pabeigti šā nolīguma izbeigšanas vai termiņa beigšanās brīdī, saskaņā ar šo nolīgumu var turpināt līdz to pabeigšanai.

4. Šo nolīgumu un jebkuru attiecīgo projekta plānu pēc katras Puses izvēles var izbeigt jebkurā laikā, ja Puse, kura vēlas izbeigt nolīgumu vai projekta plānu, par to rakstiski paziņo sešus (6) mēnešus iepriekš. Šāda izbeigšana neskar tiesības, kas kādai Pusei var būt radušās saskaņā ar šo nolīgumu vai projekta plānu līdz tā darbības izbeigšanas dienai.

5. Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

To apliecinot, šo nolīgumu ir parakstījušas attiecīgi pilnvarotas personas.

Sagatavots Ņūdeli, divtūkstoš devītā gada sestajā novembrī

Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā

BENITA FERRERO-WALDNER

Indijas Republikas valdības vārdā

ANIL KAKODKAR

A PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

Tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts vai nodots saskaņā ar šo nolīgumu, tiek piešķirtas šādi:

I. Piemērošana

Šo pielikumu piemēro visiem sadarbības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu, ja vien nav īpaši panākta citāda vienošanās.

II. Īpašumtiesības, tiesību piešķiršana un izmantošana

A. Šajā nolīgumā terminam “intelektuālais īpašums” ir tāda nozīme, kāda noteikta 2. pantā Konvencijā par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu, kas pieņemta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā.

B. Šajā pielikumā izskatīta tiesību, procentuālo daļu un autoratlīdzības sadale starp Pusēm. Katra Puse nodrošina to, ka otra Puse var iegūt tiesības uz tai piešķirto intelektuālo īpašumu saskaņā ar šo pielikumu. Šis pielikums negroza un neskar šādu tiesību, procentuālo daļu un autoratlīdzības sadali starp Pusi un tās valstspiederīgajiem, kas noteikta attiecīgās Puses tiesību aktos un praksē.

C. Šā nolīguma izbeigšana vai termiņa beigšanās neietekmē tiesības un pienākumus, kas rodas saskaņā ar šo pielikumu.

Ja Puses veic sadarbības pasākumus, tad kopīgas pētniecības (t. i., tādas pētniecības, ko atbalsta abas Puses) rezultātā radīto intelektuālo īpašumu pārvalda atbilstīgi tehnoloģiju pārvaldības plānam (TPP) saskaņā ar šādiem principiem:

a)	Puses pienācīgā laikā informē viena otru par visām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas izriet no šā nolīguma (vai attiecīgiem īstenošanas noteikumiem);

b)	ja vien nav panākta citāda vienošanās, tiesības un procentuālās daļas intelektuālajā īpašumā, kas radīts kopīgas pētniecības rezultātā, izmanto jebkura no Pusēm bez teritoriālā ierobežojuma;

c)	katra Puse cenšas savlaicīgi aizsargāt intelektuālo īpašumu, uz kuru tā ieguvusi tiesības un kurā tai ir procentuālās daļas saskaņā ar TPP;

d)	katrai Pusei ir neekskluzīva, neatsaucama licence bez autoratlīdzības tikai pētniecības nolūkiem izmantot jebkādu intelektuālo īpašumu, kas radīts saskaņā ar šo nolīgumu; un

viespētnieki, kas piedalījušies intelektuālā īpašuma radīšanā, iegūst intelektuālā īpašuma tiesības un daļas no autoratlīdzības, ko nopelnījušas uzņēmējas iestādes no minēto intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanas atbilstoši uzņēmēju iestāžu politikai. Katra Puse attiecībā uz iepriekš minēto intelektuālā īpašuma tiesību un autoratlīdzības daļu piešķiršanu viespētniekiem nodrošina ne mazāk labvēlīgu kārtību kā saviem valstspiederīgajiem. Turklāt visiem viespētniekiem, kas norādīti kā izgudrotāji, ir tiesības saņemt apbalvojumus, prēmijas, pabalstus vai citu atalgojumu kā uzņēmējas Puses valstspiederīgajiem saskaņā ar uzņēmējas iestādes politiku un Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem.

Tādu sadarbības pasākumu gadījumā, kas nav kopīga pētniecība, uz ko attiecas II iedaļas D punkta 1. apakšpunkts, katra Puse, ciktāl prasīts tās normatīvajos aktos, pieprasa visiem saviem dalībniekiem noslēgt īpašas vienošanās, kas attiecas uz kopīgas pētniecības īstenošanu un attiecīgajām dalībnieku tiesībām un pienākumiem. Attiecībā uz intelektuālo īpašumu šādas vienošanās, cita starpā, parasti skar īpašumtiesības, to aizsardzību, lietotāju tiesības saistībā ar pētniecības mērķiem, informācijas izmantošanu un izplatīšanu, kā arī vienošanās par kopīgām publikācijām, viespētnieku tiesības un pienākumus un strīdu izšķiršanas kārtību. Vienošanās var skart arī citus jautājumus, piemēram, konkrētas un vispārīgas informācijas pieejamību, licencēšanu un iegūtos rezultātus.

E. Saglabājot konkurences apstākļus šā nolīguma skartajās jomās, katra Puse cenšas nodrošināt, ka tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar šo nolīgumu un īstenojot atbilstīgi tam panāktās vienošanās, izmanto tā, lai jo īpaši sekmētu i) tādas informācijas izmantošanu, kas radīta vai citādi darīta pieejama saskaņā ar šo nolīgumu, un tās izplatīšanu, ciktāl tas ir saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem, šā pielikuma IV iedaļas noteikumiem un visiem citiem noteikumiem, kuri var būt spēkā saskaņā ar Pušu tiesību aktiem, ko piemēro attiecībā uz slepenas vai konfidenciālas informācijas apstrādi kodolenerģijas jomā, un ii) starptautisko standartu pieņemšanu un īstenošanu.

III. Ar autortiesībām aizsargāti darbi

Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem Pusēm piederošajām autortiesībām piemēro kārtību, kas ir saderīga ar Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kuru administrē Pasaules Tirdzniecības organizācija.

IV. Zinātniskās publikācijas

Ja attiecībā uz neizpaužamu informāciju ievēro V iedaļā noteikto kārtību, piemēro šādas procedūras:

Katrai Pusei ir tiesības uz neekskluzīvu, neatsaucamu licenci bez autoratlīdzības visās valstīs, lai tulkotu, pavairotu un publiski izplatītu informāciju, kas ietverta zinātniskajos un tehniskajos žurnālos, rakstos, pārskatos, grāmatās vai citos informācijas nesējos un ko Puses tieši radījušas kopīgas pētniecības rezultātā saskaņā ar šo nolīgumu vai arī kas radīta Pušu vārdā.

Uz visiem publiski izplatītiem ar autortiesībām aizsargāta darba eksemplāriem saskaņā ar šo noteikumu jābūt norādītiem darba autoru vārdiem un uzvārdiem, ja vien autors skaidri neatsakās no sava vārda un uzvārda norādīšanas. Uz tiem arī jābūt skaidri redzamam Pušu kopīgi sniegtā atbalsta apliecinājumam.

V. Neizpaužama informācija

A. Dokumentāra neizpaužama informācija

Katra Puse pēc iespējas drīzāk norāda informāciju, ko tā nevēlas izpaust saistībā ar šo nolīgumu, ņemot vērā, inter alia, šādus kritērijus:

a)	informācija ir slepena tādā ziņā, ka tā kopumā vai konkrētajā tās elementu salikumā vai izkārtojumā nav vispārzināma vai viegli pieejama ar likumīgiem līdzekļiem;

b)	informācijai ir faktiska vai potenciāla tirgus vērtība tās slepenības dēļ; un

likumīgi pilnvarota persona ir veikusi attiecīgos apstākļos pamatotus pasākumus, lai saglabātu informācijas slepenību. Puses dažos gadījumos var vienoties, ka tad, ja nav norādīts citādi, nedrīkst izpaust daļu informācijas vai visu informāciju, ko sniedz, ar ko apmainās vai ko rada, veicot kopīgu pētniecību saskaņā ar šo nolīgumu.

Katra Puse nodrošina, ka otra Puse var viegli atpazīt šādu neizpaužamu informāciju, uz kuru attiecas šis nolīgums, un tās konfidencialitāti, piemēram, pēc attiecīga marķējuma vai ierobežojošiem paskaidrojumiem. Tas attiecas arī uz minētās informācijas pilnīgu vai daļēju reproducēšanu. Puse vai dalībnieks, kas saņem neizpaužamu informāciju saskaņā ar šo nolīgumu, ievēro tās konfidencialitāti. Šie ierobežojumi automātiski izbeidzas, tiklīdz šo informāciju bez ierobežojumiem izpauž tās īpašnieks.

Neizpaužamu informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar šo nolīgumu, saņēmēja Puse drīkst izplatīt tās nodarbinātām personām, tostarp tās līgumpartneriem, un citām tās attiecīgajām struktūrvienībām, kuras pilnvarotas īpašām veicamās kopīgās pētniecības vajadzībām, ja šādu informāciju tām ir nepieciešams zināt un ja visa tādējādi izplatītā neizpaužamā informācija ir aizsargāta saskaņā ar šo pielikumu un tiktāl, ciktāl tas noteikts katras Puses normatīvajos aktos, un to ir viegli atpazīt kā neizpaužamu informāciju, kā norādīts iepriekš.

B. Nedokumentāra neizpaužama informācija

Attiecībā uz nedokumentāru neizpaužamu vai citādu konfidenciālu vai īpašu informāciju, kuru sniedz semināros un citās sanāksmēs, kas notiek saskaņā ar šo nolīgumu, vai uz informāciju, kuru uzzina no personāla vai lietojot iekārtas, vai īstenojot kopīgus projektus, Puses vai to norādītās personas piemēro kārtību atbilstīgi principiem, kas šajā nolīgumā noteikti attiecībā uz dokumentāru informāciju, tomēr ar noteikumu, ka šādas neizpaužamas vai citādas konfidenciālas vai īpašas informācijas saņēmējs ir rakstiski brīdināts par paziņotās informācijas konfidencialitāti ne vēlāk kā informācijas paziņošanas brīdī.

C. Pārraudzība

Katra Puse cenšas nodrošināt, lai neizpaužamā informācija, ko tā saņēmusi saskaņā ar šo nolīgumu, tiktu pārraudzīta, kā noteikts šajā nolīgumā. Ja viena no Pusēm apzinās, ka tā nespēs vai, pēc visa spriežot, var nespēt nodrošināt A un B punktā ietvertos neizplatīšanas noteikumus, tā tūlīt dara to zināmu otrai Pusei. Puses pēc tam apspriežas, lai vienotos par atbilstīgu rīcību.

VI. Strīdu izšķiršana un jauna veida un neparedzēts intelektuālais īpašums

A. Strīdus starp Pusēm par intelektuālo īpašumu izšķir atbilstīgi šā nolīguma X panta 3. punktam. Tomēr pēc Pušu savstarpējas vienošanās šādu strīdu var iesniegt izskatīšanai starptautiskā šķīrējtiesā, lai tā pieņemtu saistošu spriedumu saskaņā ar piemērojamiem starptautisku tiesību aktu noteikumiem. Ja vien nav panākta citāda vienošanās, noteicošie ir ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumi.

B. Ja kāda Puse secina, ka sadarbības pasākumā, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, var tikt radīts jauna veida intelektuālais īpašums, uz kuru neattiecas tehnoloģiju pārraudzības plāns vai norādīto struktūru nolīgums, vai ja rodas citas neparedzētas grūtības, Puses nekavējoties rīko apspriedes ar mērķi nodrošināt, ka to attiecīgajās teritorijās tiek pienācīgi nodrošināta šā intelektuālā īpašuma aizsardzība, izmantošana un izplatīšana.

15.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/33

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 16. novembris)

par to, lai apstiprinātu to, ka Komisija noslēdz Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

(2010/488/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Komisija saskaņā ar Padomes 2008. gada 22. jūlija norādījumiem ir risinājusi sarunas par sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā.

(2)	Būtu jāapstiprina tas, ka Komisija noslēdz nolīgumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek apstiprināts, ka Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

Briselē, 2009. gada 16. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA (Euratom)

BRAZĪLIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VALDĪBA

(turpmāk “Puses”),

ŅEMOT VĒRĀ to, ka 2004. gada 19. janvārī parakstītajā Sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību zinātnes un tehnoloģiju jomā Puses vienojās veicināt sadarbību pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā,

VĒLOTIES arī turpmāk veicināt kodolsintēzes enerģijas kā potenciāli videi draudzīga, ekonomiski konkurētspējīga un faktiski neierobežota enerģijas avota attīstīšanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir pastiprināt Pušu sadarbību jomās, kas aptver to attiecīgās kodolsintēzes programmas, pamatojoties uz savstarpēju labumu un visaptverošu mijiedarbību, lai tādējādi attīstītu kodolsintēzes enerģijas sistēmas pamatā esošo zinātnisko izpratni un tehnoloģiskās iespējas.

2. pants

Sadarbības jomas

Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbība var attiekties uz šādām jomām:

a)	tokamaki, tostarp lieli pašreizējās paaudzes projekti, un darbības, kas attiecas uz nākamās paaudzes projektiem;

b)	tokamaku alternatīvas;

c)	magnētiskās kodolsintēzes enerģijas tehnoloģijas;

d)	plazmas teorija un lietišķā plazmas fizika;

e)	programmas politika un plāni; un

f)	citas jomas, kā paredz savstarpēja rakstiska Pušu vienošanās, ciktāl tās ietvertas Pušu attiecīgajās programmās.

3. pants

Sadarbības formas

1. Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbības formas var būt šādas, tomēr šis uzskaitījums nav ierobežojošs:

a)	tādas informācijas un datu apmaiņa un sniegšana, kas attiecas uz zinātnes un tehnikas darbībām, notikumiem, praksi un rezultātiem un programmas politiku un plāniem, tostarp nepubliskotas informācijas apmaiņa saskaņā ar 6. un 7. panta nosacījumiem;

b)	zinātnieku, inženieru un citu speciālistu apmaiņa uz noteiktu laiku dalībai eksperimentos, analīzē, projektēšanā un citās pētniecības un attīstības darbībās saskaņā ar 8. pantu;

c)	semināru un citu tikšanos organizēšana, lai diskutētu un apmainītos ar informāciju par tematiem 2. pantā uzskaitītajās jomās un lai identificētu sadarbību, ko var lietderīgi īstenot saskaņā ar 5. pantu;

d)	paraugu, materiālu, iekārtu (instrumentu un komponentu) apmaiņa un nodrošināšana eksperimentiem, testēšanai un novērtēšanai saskaņā ar 9. un 10. pantu;

e)	kopīgu pētījumu, projektu vai eksperimentu veikšana, tostarp to kopīga projektēšana, būvniecība un ekspluatācija;

f)	datu posmu, piemēram (bet ne tikai), attālinātās datu analīzes instrumentu, izveide; un

g)	citas īpašas sadarbības formas, par kurām Puses vienojušās rakstiski.

2. Puses attiecīgi koordinē šajā nolīgumā minētās darbības ar citām starptautiskām kodolsintēzes pētniecības un attīstības darbībām, lai samazinātu šo darbību dublēšanos. Nekas no šajā nolīgumā minētā neparedz ierobežot ne pašreizējos, ne turpmākus Pušu sadarbības pasākumus.

4. pants

Koordinācijas komiteja un izpildsekretāri

1. Puses izveido Koordinācijas komiteju, kas koordinē un pārrauga darbību veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse ieceļ vienādu skaitu Koordinācijas komitejas locekļu un vienu no pārstāvjiem ieceļ par delegācijas vadītāju. Koordinācijas komiteja tiekas reizi gadā, vienu gadu Brazīlijas Federatīvajā Republikā, otru – Eiropas Savienībā, vai arī vienojas par citu vietu un laiku. Uzņēmējas Puses delegācijas vadītājs vada sanāksmi.

2. Koordinācijas komiteja pārskata darbību progresu un plānu saskaņā ar šo nolīgumu un iesaka, koordinē un apstiprina turpmāku sadarbību, kas ietverta šā nolīguma darbības jomā, lai šādas sadarbības tehniskais devums un līmenis nodrošinātu savstarpēju labumu un visaptverošu mijiedarbību saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Koordinācijas komiteja visus lēmumus pieņem vienprātīgi.

4. Katra Puse ieceļ izpildsekretāru, kas tās vārdā darbojas Koordinācijas komitejas sanāksmju starplaikos visos ar sadarbību saistītos jautājumos, kas ir šā nolīguma darbības jomā. Izpildsekretāri atbild par sadarbības ikdienas pārvaldību.

5. pants

Īstenošana

1. Katra Puse norīko atbilstošas aģentūras darbību īstenošanai saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Ja Koordinācijas komiteja apstiprina darbību, tā vajadzības gadījumā apstiprina arī projekta plānu saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Katrā projekta plānā uzskaita aģentūras, kas norīkotas īstenot projektu, un ietver sīki izstrādātus noteikumus darbības īstenošanai, tostarp attiecīgā gadījumā par tās tehnisko jomu un pārvaldību, piemērojamiem pienākumiem saistībā ar dekontamināciju, nepubliskotas informācijas apmaiņu, apmaiņu ar iekārtām, režīmu attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kopējām izmaksām, izmaksu sadalījumu un grafiku.

6. pants

Informācijas pieejamība un izplatīšana

1. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šā nolīguma noteikumiem katra Puse un tās norīkotās personas apņemas otrai Pusei un tās norīkotajām personām nodrošināt brīvu piekļuvi ikvienai tās rīcībā esošai informācijai, kas vajadzīga sadarbības veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Puses un to norīkotās personas atbalsta pēc iespējas plašu tādas informācijas izplatīšanu, kuru tās ir tiesīgas publiskot un kura vai nu ir izveidota kopīgi, vai arī kuras apmaiņa vai sniegšana paredzēta atbilstoši šim nolīgumam, ievērojot nepieciešamību aizsargāt nepubliskotu informāciju un nepieciešamību aizsargāt intelektuālo īpašumu, kas radīts vai nodrošināts saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Informācija, ko viena Puse nosūta otrai, ir precīza, ciktāl tas ir atkarīgs no nosūtītājas Puses, tomēr nosūtītāja Puse negarantē, ka nosūtītā informācija ir piemērota tam, lai uzņēmēja Puse vai kāda trešā persona to varētu konkrēti izmantot vai piemērot. Pušu kopīgi izveidotā informācija ir precīza, ciktāl tas atkarīgs no abām iesaistītajām Pusēm. Neviena no Pusēm negarantē šādas informācijas piemērotību tam, lai kādai no Pusēm vai kādai trešai personai tā būtu noderīga kādam konkrētam mērķim, izmantojumam vai lietojumam.

7. pants

Intelektuālais īpašums

Intelektuālo īpašumu, kas radīts vai nodrošināts, veicot sadarbību saskaņā ar šo nolīgumu, aizsargā un piešķir saskaņā ar pielikumu, kas ir šā nolīguma sastāvdaļa un ko piemēro visām darbībām, kuras veic saskaņā ar šo nolīgumu.

8. pants

Darbinieku apmaiņa

Saskaņā ar šo nolīgumu Pušu vai to norīkoto personu apmaiņai ar darbiniekiem piemēro šādus noteikumus:

katra Puse nodrošina tādu kvalificētu darbinieku atlasi, kuriem ir nepieciešamās iemaņas un kompetence šajā nolīgumā plānoto darbību veikšanai. Par darbinieku apmaiņu Puses savstarpēji vienojas iepriekš, apmainoties ar vēstulēm, kurās ir atsauce uz šo nolīgumu un ar to saistītajiem intelektuālā īpašuma noteikumiem, kā arī attiecīgo sadarbību;

b)	katra Puse atbild par to, lai tās apmaiņā iesaistītajiem darbiniekiem tiktu maksāta alga, apdrošināšana un pabalsti;

c)	nosūtītāja Puse sedz tās apmaiņā iesaistīto darbinieku ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus uzņēmējas Puses uzņēmējā iestādē, ja vien nepastāv citāda vienošanās;

d)	uzņēmēja Puse veic pasākumus, lai otras Puses apmaiņā iesaistītajiem darbiniekiem (un to ģimenēm, kas ir to mājsaimniecības daļa) nodrošinātu atbilstošu uzturēšanās vietu, pamatojoties uz abpusēji pieņemamiem, savstarpēji piemērojamiem noteikumiem;

e)	uzņēmēja Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem nodrošina visu nepieciešamo palīdzību otras Puses apmaiņā iesaistītajiem darbiniekiem attiecībā uz administratīvām formalitātēm (piemēram, vīzu iegūšanu);

f)	katra Puse nodrošina, ka apmaiņā iesaistītie darbinieki ievēro vispārējos darba un drošības noteikumus, kas ir spēkā uzņēmējā iestādē;

g)	katra Puse uz sava rēķina var novērot otras Puses īpašās testēšanas darbības un analītisko darbu 2. pantā definētajās sadarbības jomās. Novērošanu var veikt, organizējot darbinieku apmeklējumus, kam katrā konkrētajā gadījumā vajadzīga uzņēmējas Puses iepriekšēja piekrišana.

9. pants

Iekārtu, paraugu, materiālu un rezerves daļu apmaiņa

Ja Pusēm vai to norīkotām personām nepieciešams apmainīties ar t. sk. iekārtām, instrumentiem, paraugiem, materiāliem vai nepieciešamajām rezerves daļām (turpmāk “iekārtas”) vai tos savstarpēji aizdot, aizņemties vai piegādāt, tad piemēro šādus noteikumus, kas attiecas uz iekārtu transportēšanu un izmantošanu:

a)	nosūtītāja Puse iespējami ātri piegādā iekārtu sīki izstrādātu sarakstu, ietverot atbilstošās specifikācijas un tehnisko un informatīvo dokumentāciju;

b)	nosūtītājas Puses piegādātās iekārtas paliek tās īpašumā, un tās atdodamas nosūtītājai Pusei Koordinācijas komitejas noteiktajā dienā, ja vien 5. pantā minētais projekta plāns neparedz citādu kārtību;

c)	iekārtas nodod ekspluatācijai uzņēmējā iestādē, Pusēm savstarpēji vienojoties; un

d)	uzņēmēja Puse nodrošina nepieciešamās telpas iekārtām un nodrošina elektroenerģiju, ūdeni, gāzi un citus nepieciešamos resursus saskaņā ar tehniskajām prasībām, par kādām Puses savstarpēji vienojušās.

10. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Katra Puse veic šajā nolīgumā noteiktās darbības saskaņā ar tās spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nodrošina resursus atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem.

2. Ja Puses nav rakstiski vienojušās citādi, visas izmaksas, kas saistītas ar sadarbību saskaņā ar šo nolīgumu, sedz tā Puse, kurai šādas izmaksas rodas.

3. Visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu un rodas tā darbības laikā, Puses risina, savstarpēji vienojoties.

4. Ciktāl tas attiecas uz Euratom, šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās piemēro Euratom dibināšanas līgumu, un to valstu teritorijās, kuras piedalās Euratom kodolsintēzes enerģijas programmā kā pilnībā asociētas trešās valstis.

11. pants

Nolīguma ilgums, grozījumi un izbeigšana

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai sniegušas pēdējo rakstisko paziņojumu par to, ka pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā; tas ir spēkā piecus gadus un tiek automātiski pagarināts uz papildu piecu gadu laikposmiem, ja viena Puse rakstiski neinformē otru Pusi par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu.

2. Šo nolīgumu var grozīt vienīgi ar Pušu rakstisku vienošanos. Šie grozījumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai sniegušas pēdējo rakstisko paziņojumu par to, ka pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai grozījums stātos spēkā.

3. Visus kopīgos darbus un eksperimentus, kas nav pabeigti līdz šā nolīguma izbeigšanai, var turpināt līdz to pabeigšanai saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

4. Jebkura Puse jebkurā laikā var izbeigt šo nolīgumu un ikvienu projekta plānu, iepriekš par to rakstiski informējot otru Pusi. Šāda izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas dienas, neierobežojot tiesības, ko jebkura Puse saskaņā ar šo nolīgumu vai projekta plānu ieguvusi līdz nolīguma izbeigšanas dienai.

Braziljā, 2009. gada 27. novembrī, divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā

JOÃO JOSÉ SOARES PACHECO

Brazīlijas Federatīvās Republikas valdības vārdā

MARCOS NOGUEIRA MARTINS

PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

Tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts vai nodrošināts saskaņā ar šo nolīgumu, tiek piešķirtas šādi:

I. Piemērošana

Šo pielikumu piemēro visu veidu sadarbībai, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, izņemot gadījumus, par kuriem īpaši vienojas citādi.

II. Īpašumtiesības, tiesību piešķiršana un īstenošana

A.	Šā nolīguma nolūkā termins “intelektuālais īpašums” lietots nozīmē, kas paredzēta 2. pantā 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā parakstītajā Konvencijā, ar ko dibināta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija.

Šis pielikums attiecas uz tiesību, procentu un autoratlīdzības piešķiršanu Pusēm vai to iestādēm, kuras veic īstenošanu un kuras norīkotas saskaņā ar 5. pantu. Katra Puse nodrošina, ka otra Puse var iegūt tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tai vai tās iestādēm, kuras veic īstenošanu un kuras norīkotas saskaņā ar 5. pantu, piešķirts saskaņā ar šo pielikumu. Šis pielikums negroza vai neierobežo šādu tiesību, procentu un autoratlīdzības sadalījumu starp Pusi un tās valstspiederīgajiem, ko nosaka saskaņā ar Puses tiesību aktiem un praksi.

C.	Šā nolīguma izbeigšana vai termiņa beigas neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas saistībā ar šo pielikumu.

Ja Puses vai to iestādes, kuras veic īstenošanu un kuras norīkotas saskaņā ar 5. pantu, veic sadarbību, tad intelektuālo īpašumu, kas radīts kopīgā pētniecībā, t. i., abu Pušu atbalstītā pētniecībā, ietver tehnoloģiju pārvaldības plānā (TPP) atbilstīgi šādiem principiem:

a)	Puses vai to iestādes, kuras veic īstenošanu un kuras norīkotas saskaņā ar 5. pantu, savlaicīgi viena otru informē par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas rodas saskaņā ar šo nolīgumu;

b)	ja nepastāv citāda vienošanās, tad tiesības, procentus un autoratlīdzību attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kas radīts kopīgas pētniecības gaitā, bez teritoriāliem ierobežojumiem var izmantot abas Puses vai to iestādes, kuras veic īstenošanu un kuras norīkotas saskaņā ar 5. pantu;

c)	katra Puse vai tās iestāde, kura veic īstenošanu un kura norīkota saskaņā ar 5. pantu, savlaicīgi cenšas aizsargāt intelektuālo īpašumu, attiecībā uz kuru tā ieguvusi tiesības un procentus atbilstīgi TPP;

d)	katrai Pusei vai tās iestādei, kura veic īstenošanu un kura norīkota saskaņā ar 5. pantu, ir neekskluzīva, neatsaucama bezmaksas licence izmantot saskaņā ar šo nolīgumu radīto intelektuālo īpašumu tikai pētniecības nolūkiem saskaņā ar attiecīgajiem Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem;

viespētnieki, kas piedalījušies intelektuālā īpašuma radīšanā, saņem intelektuālā īpašuma tiesības un autoratlīdzības daļas, ko uzņēmējas iestādes nopelnījušas, atļaujot izmantot intelektuālo īpašumu atbilstīgi savai politikai. Katra Puse piešķir viespētniekiem tikpat labvēlīgu režīmu, kādu tā piešķir saviem valstspiederīgajiem attiecībā uz minēto intelektuālā īpašuma tiesību un autoratlīdzības daļu piešķiršanu. Turklāt katrs viespētnieks, kas atzīts par izgudrotāju, ir tiesīgs uz tādu režīmu, kādu piešķir uzņēmējas Puses valstspiederīgajiem attiecībā uz apbalvojumiem, prēmijām, pabalstiem vai citu atlīdzību atbilstoši uzņēmējas iestādes politikai un Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Veicot sadarbību, izņemot kopīgu pētniecību, uz kuru attiecas II iedaļas D punkta 1. apakšpunkts, katra Puse – ciktāl tas noteikts tās spēkā esošajos normatīvajos aktos – prasa visiem saviem dalībniekiem slēgt īpašas vienošanās, kas attiecas uz kopīgu pētniecības darbību īstenošanu un attiecīgajām dalībnieku tiesībām un pienākumiem. Attiecībā uz intelektuālo īpašumu vienošanās, inter alia, parasti ietver arī īpašumtiesības, aizsardzību, lietotāju tiesības pētniecības nolūkā, izmantošanu un izplatīšanu, tostarp vienošanās par kopīgu publicēšanu, viespētnieku tiesības un pienākumus un domstarpību risināšanas procedūras. Šīs vienošanās var attiekties arī uz citiem jautājumiem, kā piekļuve jaunajai un iepriekš uzkrātajai informācijai, licencēšana un nodevums.

Saglabājot konkurenci jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, katra Puse cenšas nodrošināt, ka saskaņā ar šo nolīgumu un ar to saistītajiem veiktajiem pasākumiem iegūtās tiesības tiek īstenotas tā, lai īpaši veicinātu: i) informācijas, kas radīta vai citādi kļuvusi pieejama saskaņā ar šo nolīgumu, izmantošanu un izplatīšanu, ciktāl tas atbilst šā nolīguma nosacījumiem, šā pielikuma IV iedaļas noteikumiem un citiem noteikumiem, kas var būt spēkā saskaņā ar Puses tiesību aktiem, kuri reglamentē režīmu sensitīvas vai konfidenciālas informācijas gadījumos kodoljomā; un ii) starptautisku standartu pieņemšanu un īstenošanu.

III. Autortiesību darbi

Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem Pusēm vai to iestādēm, kuras veic īstenošanu un kuras norīkotas saskaņā ar 5. pantu, piederošajām autortiesībām tiek piemērots režīms, kas atbilst Nolīgumam par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem, ko pārrauga Pasaules Tirdzniecības organizācija.

IV. Zinātniski literārie darbi

Saskaņā ar V iedaļā noteikto režīmu attiecībā uz nepubliskotu informāciju piemēro turpmāk izklāstītās procedūras.

Katrai Pusei vai tās iestādei, kura veic īstenošanu un kura norīkota saskaņā ar 5. pantu, ir tiesības uz neekskluzīvu, neatsaucamu bezmaksas licenci visās valstīs tulkot, reproducēt un publiski izplatīt informāciju, kas ietverta zinātniskos un tehniskos žurnālos, rakstos, ziņojumos, grāmatās vai citos informācijas nesējos un kas tieši radīta Pušu vai to vārdā veiktā kopīgā pētniecībā saskaņā ar šo nolīgumu.

B.	Visos autortiesību darbos, kas sagatavoti saskaņā ar šo noteikumu, tiek ievērotas autora nemantiskās tiesības atbilstīgi Bernes konvencijas 6.bis pantam. Tajos ir arī skaidri norādīta pateicība par Pušu sadarbības atbalstu.

V. Nepubliskota informācija

A. Dokumentāra nepubliskota informācija

Katra Puse iespējami agrāk identificē informāciju, kuru tā nevēlas publiskot saistībā ar šo nolīgumu, inter alia ņemot vērā šādus kritērijus:

a)	informācija ir slepena tādā nozīmē, ka tā ne kā kopums, ne kā sastāvdaļu precīza konfigurācija vai apvienojums nav vispārīgi zināma vai viegli pieejama ar likumīgiem līdzekļiem;

b)	informācijai ir faktiska vai potenciāla tirgus vērtība tās slepenības dēļ; un

lai saglabātu informācijas slepenību, persona, kas likumīgi kontrolē šādu informāciju, atbilstīgi apstākļiem veikusi pamatotus pasākumus. Atsevišķos gadījumos Puses var vienoties, ka, ja nav norādīts citādi, nevar publiskot daļu informācijas vai visu informāciju, kas sniegta, apmainīta vai radīta kopīgas pētniecības gaitā saskaņā ar šo nolīgumu.

Katra Puse nodrošina, lai otra Puse saskaņā ar šo nolīgumu varētu viegli atpazīt nepubliskotu informāciju un tās attiecīgi privileģēto raksturu, piemēram, nodrošinot tai atbilstīgu marķējumu vai ierobežojošu uzrakstu. Tas attiecas arī uz šādas informācijas reproducēšanu gan kopumā, gan daļēji. Puse vai dalībnieks, kas saņem nepubliskotu informāciju saskaņā ar šo nolīgumu, respektē tās privileģēto raksturu. Šie ierobežojumi beidzas automātiski, ja īpašnieks publisko informāciju bez ierobežojumiem.

Nepubliskotu informāciju, ko paziņo saskaņā ar šo nolīgumu, uzņēmēja Puse var izplatīt personām, kas ir tās darbinieki, tostarp līgumslēdzējiem un citiem attiecīgiem departamentiem, kas pilnvaroti īpašam kopīgas pētniecības nolūkam, pamatojoties uz nepieciešamību zināt šādu informāciju un nodrošinot, ka šādi izplatīta nepubliskota informācija ir aizsargāta saskaņā ar šo pielikumu un ciktāl tas paredzēts katras Puses normatīvajos aktos, un nodrošinot, kā jau minēts iepriekš, ka tā ir viegli atpazīstama kā nepubliskota informācija.

B. Nedokumentāra nepubliskota informācija

Attiecībā uz nedokumentāru nepubliskotu vai citādi konfidenciālu vai privileģētu informāciju, ko sniedz semināros un citās tikšanās reizēs, kuras organizē saskaņā ar šo nolīgumu, vai informāciju, kas rodas darbinieku piesaistes, iekārtu izmantošanas vai kopīgu projektu dēļ, Puses vai to norādītās personas piemēro šajā nolīgumā noteiktos dokumentāras informācijas režīma principus, tomēr nodrošinot, ka šādas nepubliskotas vai citādi konfidenciālas vai privileģētas informācijas saņēmējs ne vēlāk kā informācijas paziņošanas laikā tiek rakstiski informēts par paziņotās informācijas konfidenciālo raksturu.

C. Pārraudzība

Katra Puse cenšas nodrošināt, ka nepubliskota informācija, ko tā saņēmusi saskaņā ar šo nolīgumu, tiek kontrolēta atbilstīgi šim nolīgumam. Ja kādai Pusei kļūst zināms vai ir pamatoti paredzams, ka tā nespēs ievērot A un B punktā minētos noteikumus par neizplatīšanu, tā nekavējoties informē otru Pusi. Pēc tam Puses apspriežas un definē piemērotāku darbības gaitu.

VI. Domstarpību risināšana un jauni vai neparedzēti intelektuālā īpašuma veidi

Pušu domstarpības attiecībā uz intelektuālo īpašumu risina saskaņā ar šā nolīguma 10. panta 3. punktu. Tomēr, savstarpēji vienojoties, Puses šādas domstarpības var iesniegt starptautiskai šķīrējtiesai, lai tā saskaņā ar piemērojamiem starptautisko tiesību noteikumiem pieņemtu saistošu šķīrējtiesas lēmumu. Ja nevienojas par citādu kārtību, tad noteicošie ir UNCITRAL arbitrāžas noteikumi.

Ja kāda Puse secina, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktās sadarbības rezultātā var tikt radīts jauna veida intelektuālais īpašums, kas nav ietverts TPP vai dokumentā par vienošanos starp norīkotajām īstenošanas aģentūrām, vai ja rodas citas neparedzētas grūtības, Puses uzsāk tūlītēju diskusiju, lai nodrošinātu, ka attiecīgais intelektuālais īpašums tiek atbilstīgi aizsargāts, izmantots un izplatīts to attiecīgajās teritorijās saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas Regula (ES) Nr. 805/2010 (2010. gada 13. septembris), ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu gludināmo dēļu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus ražojis uzņēmums Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan	1
	*	Padomes Īstenošanas Regula (ES) Nr. 806/2010 (2010. gada 13. septembris), ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 1292/2007 un (EK) Nr. 367/2006 attiecībā uz viena Izraēlas Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves eksportētāja atbrīvošanu no pasākumiem saskaņā ar šīm regulām un pārtrauc minētā eksportētāja veiktā importa reģistrāciju	6
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 807/2010 (2010. gada 14. septembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Savienībā	9
		Komisijas Regula (ES) Nr. 808/2010 (2010. gada 14. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	21
		Komisijas Regula (ES) Nr. 809/2010 (2010. gada 14. septembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	23

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	70,0
	XS	45,6
	ZZ	57,8
0707 00 05	MK	57,0
	TR	142,5
	ZZ	99,8
0709 90 70	TR	112,1
0709 90 70	ZZ	112,1
0805 50 10	AR	139,0
	BR	122,7
	CL	129,2
	IL	141,4
	TR	144,0
	UY	131,5
	ZA	132,5
	ZZ	134,3
0806 10 10	EG	148,1
	IL	122,3
	TR	112,6
	ZA	92,1
	ZZ	118,8
0808 10 80	AR	60,8
	BR	70,5
	CL	96,7
	CN	64,4
	NZ	97,9
	US	87,4
	ZA	83,5
	ZZ	80,2
0808 20 50	AR	80,1
	CL	150,5
	CN	69,9
	ZA	83,2
	ZZ	95,9
0809 30	TR	156,2
0809 30	ZZ	156,2
0809 40 05	BA	57,0
	IL	165,3
	XS	52,3
	ZZ	91,5

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	55,39	0,00
1701 11 90 (1)	55,39	0,00
1701 12 10 (1)	55,39	0,00
1701 12 90 (1)	55,39	0,00
1701 91 00 (2)	48,18	3,02
1701 99 10 (2)	48,18	0,00
1701 99 90 (2)	48,18	0,00
1702 90 95 (3)	0,48	0,23

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.242.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 242

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 15. septembris

	IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu
	2010/487/Euratom
*	Padomes Lēmums (2009. gada 9. oktobris) par to, lai Komisija noslēgtu Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Indijas Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā	25
	Sadarbības nolīgums starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Indijas Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā	26
	2010/488/Euratom
*	Padomes Lēmums (2009. gada 16. novembris) par to, lai apstiprinātu to, ka Komisija noslēdz Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā	33
	Sadarbības nolīgums starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdību kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā	34