14.9.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/1

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 801/2010

(2010. gada 13. septembris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu attiecībā uz karoga valsts kritērijiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Karoga valsts darbība ir viens no galvenajiem parametriem, nosakot kuģu riska profilu.

(2)	Lai novērtētu kuģa riska profilu, būtu jāņem vērā aizturēšanas īpatsvars Savienībā un teritorijā, uz ko attiecas Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli (Parīzes SM).

(3)	Ir nepieciešams balstīties uz Parīzes SM īstenošanā gūto pieredzi karoga valsts darbības novērtēšanas metodikā.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Karoga valstu iedalījums pēc aizturēšanas īpatsvara

1.   Lai noteiktu karoga valsts darbību Direktīvas 2009/16/EK izpratnē, karoga valstis klasificē melnajā, pelēkajā vai baltajā sarakstā, kas ir pieņemti saskaņā ar Parīzes SM, pamatojoties uz visām inspekcijām un aizturēšanām trīs gadu laikposmā. Pie tam melnajā sarakstā uzskaitītās karoga valstis klasificē ļoti augsta, augsta, vidēja līdz augsta vai vidēja riska grupās atkarā no to aizturēšanas īpatsvara. Klasifikāciju atjaunina katru gadu.

2.   Lai kādu karoga valsti ierindotu melnajā, pelēkajā vai baltajā sarakstā, ir vajadzīgas vismaz trīsdesmit ostas valsts kontroles inspekcijas.

3.   Karoga valstu klasificēšanai izmantojamā metodika un formulas atbilst pielikumā izklāstītajiem karoga valsts kritērijiem.

2. pants

Karoga valsts darbība, balstoties uz SJO revīziju

Direktīvas 2009/16/EK I pielikuma I daļas 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā minēto atbilstību, ko izvirza kuģiem, kuru risks tiek uzskatīts par zemāku, uzskata par uzrādītu, ja Komisija saņem rakstveida apstiprinājumu no karoga valsts par to, ka ir pabeigts galīgais revīzijas ziņojums un – attiecīgā gadījumā – ir iesniegts koriģējošas rīcības plāns. Tāpat tiek ņemtas vērā revīzijas, kas veiktas pirms 2009. gada 17. jūnija.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.

---

---

14.9.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/4

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 802/2010

(2010. gada 13. septembris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu un 27. pantu attiecībā uz sabiedrību darbības līmeni

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu un 27. pantu,

tā kā:

(1)	Sabiedrības darbības līmenis ir viens no vispārējiem rādītājiem, kas nosaka kuģa riska profilu.

(2)	Lai noteiktu sabiedrību darbības līmeni Direktīvas 2009/16/EK nozīmē, ir vajadzīgs, lai kuģa inspekcijā inspektori atzīmētu sabiedrībai piešķirto SJO numuru.

(3)	Lai novērtētu sabiedrības darbības līmeni, ir jāņem vērā visu to sabiedrības flotes kuģu trūkumu un aizturēšanas īpatsvars, kuri ir inspicēti Savienībā un teritorijā, uz kuru attiecas Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli (Parīzes SM).

(4)	Ir nepieciešams balstīties uz Parīzes SM piemērošanā gūto pieredzi sabiedrību darbības līmeņa novērtēšanas metodikā.

(5)	Publiski pieejamā tīmekļa vietnē publiskojot to sabiedrību sarakstu, kuru darbība ir zemā vai ļoti zemā līmenī, Komisijai ir jābalstās uz Eiropas Jūras drošības aģentūru, kas nodibināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (2).

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sabiedrību identifikācija

Dalībvalstis gādā par to, lai pēc SJO numura varētu identificēt sabiedrību, kā tā definēta Direktīvas 2009/16/EK 2. panta 18. punktā, ja kuģim ir jāievēro Starptautiskais drošības vadības kodekss (ISM kodekss), kas minēts Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija) IX nodaļā.

2. pants

Sabiedrības darbības līmeņa novērtēšanas kritēriji

1.   Lai novērtētu sabiedrības darbības līmeni, uz ko norādīts Direktīvas 2009/16/EK I pielikuma I daļas 1. punkta e) apakšpunktā, izmanto šīs regulas pielikumā iekļautos kritērijus.

2.   Sabiedrību darbības līmeni atjaunina ik dienas un aprēķina, balstoties uz darbību 36 mēnešu periodā pirms novērtējuma. Šim nolūkam aprēķinu veic, balstoties uz datiem, kas apkopoti no 2009. gada 17. jūnija. Ja ir pagājis mazāk par 36 mēnešiem kopš 2009. gada 17. jūnija, aprēķinus veic, balstoties uz pieejamiem datiem.

3.   Sabiedrības klasificē kā tādas, kurām ir ļoti zems, zems, vidējs vai augsts darbības līmenis, kā minēts pielikuma 3. punktā.

3. pants

Sabiedrību ar zemu vai ļoti zemu darbības līmeni sarakstu publiskošana

1.   Lai publiski pieejamā tīmekļa vietnē saskaņā ar Direktīvas 2009/16/EK 27. pantu regulāri publiskotu ziņas par sabiedrībām, kam ir zems vai ļoti zems darbības līmenis, Komisijai palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA).

2.   EMSA savā publiskajā tīmekļa vietnē ik dienas publicē un atjaunina šādu informāciju:

a)	to sabiedrību sarakstu, kuru darbības līmenis iepriekšējos 36 mēnešos vismaz trīs mēnešus no vietas bijis ļoti zems;

b)	to sabiedrību sarakstu, kuru darbības līmenis iepriekšējos 36 mēnešos vismaz trīs mēnešus no vietas bijis zems vai ļoti zems;

c)	to sabiedrību sarakstu, kuru darbības līmenis iepriekšējos 36 mēnešos vismaz trīs mēnešus no vietas bijis zems.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.

(2)  OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

---

---

14.9.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/8

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 803/2010

(2010. gada 13. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 14. septembrī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

14.9.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/10

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 804/2010

(2010. gada 13. septembris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 800/2010 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 14. septembrī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 240, 11.9.2010., 3. lpp.

---

---

14.9.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/12

---

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 7. septembris),

ar kuru groza Lēmumu 2010/320/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu

(2010/486/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 126. panta 9. punktu un 136. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar LESD 136. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, var pieņemt īpašu pasākumus, lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību.

(2)

LESD 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam minētajā pantā ir izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(3)	Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(4)

Padome 2010. gada 10. maijā pieņēma Lēmumu 2010/320/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (1) (turpmāk “Lēmums”). Ar Lēmumu tika noteikts termiņš – vēlākais, 2014. gads –, līdz kuram Grieķijai jāizpilda tā prasības. Padome noteica šādus deficīta novēršanas virzienus: valdības deficīts nepārsniedz 8 % no IKP 2010. gadā, 7,6 % no IKP 2011. gadā, 6,5 % no IKP 2012. gadā, 4,9 % no IKP 2013. gadā un 2,6 % no IKP 2014. gadā.

(5)

Saskaņā ar prognozēm, kas bija pieejamas laikā, kad Padome pieņēma Lēmumu, bija paredzēts, ka faktiskais IKP 2010. gadā samazināsies par 4 % un 2011. gadā par 2,6 %, bet ka pēc tam šis rādītājs uzlabosies, pieaugot par 1,1 % 2012. gadā un par 2,1 % 2013. un 2014. gadā. IKP deflators tika paredzēts 1,2 %, – 0,5 %, 1,0 %, 0,7 % un 1,0 % laikposmā attiecīgi no 2010. gada līdz 2014. gadam. Ņemot vērā ekonomikas attīstību šajā laikā, iepriekšminētais faktiskais IKP pieauguma rādītājs joprojām ir centrālais scenārijs ar līdzsvarotiem pozitīviem un negatīviem riskiem; vienlaikus pašlaik tiek prognozēts, ka pirmajos gados IKP deflators būs ievērojami augstāks: 3½ %, 1¼ % un ½ % laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam.

(6)

Grieķija ir panākusi ievērojamu progresu pasākumu īstenošanā, kas pieprasīti Lēmumā. Vairākās jomās pasākumi tika ieviesti jau pirms prasību noteikšanas. Tas jo īpaši attiecas uz pensiju reformu, pašvaldības reformu un ikmēneša datu publicēšanu par valsts ieņēmumiem un izdevumiem. Tomēr katrā no šīm jomām joprojām ir nepieciešamas vairākas korekcijas.

(7)	Grieķija 2010. gada 6. augustā Padomei un Komisijai iesniedza ziņojumu, norādot politikas pasākumus, kas veikti, lai izpildītu Lēmuma prasības. Komisija novērtēja ziņojumu un secināja, ka Grieķija apmierinoši pilda Lēmuma prasības.

(8)	Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir lietderīgi pārskatīt vairākus Lēmuma aspektus, vienlaikus saglabājot to pašu termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kā arī deficīta un valsts parāda attiecīgās korekcijas plānoto attīstību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/320/ES groza šādi.

1.

Lēmuma 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “a) veic fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas veido vismaz 3,2 % no IKP (4,3 % no IKP, ja ņem vērā 2010. gadā īstenotos pasākumus) un kas jāiekļauj budžeta projektā 2011. gadam: vispārējās valdības starpposma patēriņu samazina vismaz par EUR 300 miljoniem salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni (papildus ietaupījumiem, kas izriet no valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, kas minēta šajā punktā); iesaldē pensiju indeksāciju (tādējādi iegūstot vismaz EUR 100 miljonus); ļoti rentabliem uzņēmumiem pagaidu kārtā piemēro ar krīzi saistītu maksājumu (kas 2011., 2012. un 2013. gadā nodrošinātu papildu ikgadējus ienākumus vismaz EUR 600 miljonu apmērā); ievieš uz aprēķina pamata noteiktus nodokļus pašnodarbinātām personām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 400 miljonus un vismaz EUR 100 miljonus ieņēmumu 2012. un 2013. gadā); paplašina PVN bāzi, ietverot dažus pakalpojumus, kas pašlaik tajā nav iekļauti, un 30 % preču un pakalpojumu piemērojot nevis pazemināto likmi, bet gan parasto likmi (kas nodrošinātu ieņēmumus EUR 1 miljarda apmērā); pakāpeniski ievieš vides nodokli par CO2 emisijām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 300 miljonus); valdība pieņem tiesību aktus, ar ko veic reformas valsts pārvaldē un veic pašvaldību reorganizāciju (tādējādi 2011. gadā izmaksas samazinot vismaz par EUR 500 miljoniem un 2012. un 2013. gadā vēl par EUR 500 miljoniem); samazina iekšzemes finansētos ieguldījumus (vismaz par EUR 500 miljoniem), prioritāti piešķirot ieguldījumu projektiem, ko finansē no ES struktūrfondiem, ievieš iniciatīvas, lai noregulētu zemes izmantošanas noteikumu pārkāpumus (kas laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam nodrošinātu vismaz EUR 1 500 miljonus, no kuriem vismaz EUR 500 miljonus 2011. gadā); iekasē ieņēmumus no spēļu licencēšanas (vismaz EUR 500 miljonus no licenču pārdošanas un EUR 200 miljonus no ikgadējām nodevām); paplašina nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina bāzi, atjauninot aktīvu vērtību (kas nodrošinātu papildu ieņēmumus vismaz EUR 400 miljonu apmērā); palielina nodokļus par natūrā izmaksātām algām, tostarp piemēro nodokli mašīnu nomas maksājumiem (kas nodrošinātu vismaz EUR 150 miljonus); palielina nodokļus par luksusprecēm (vismaz par EUR 100 miljoniem); ievieš īpašu nodokli par neatļautām būvēm (kas nodrošinātu vismaz EUR 800 miljonus gadā); un valsts sektorā aizstāj tikai 20 % no darba ņēmējiem, kuri pensionējas (valdības un pašvaldību iestādēs, valsts uzņēmumos, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs). Pasākumus, kas nodrošina salīdzināmus budžeta ietaupījumus var izskatīt pēc apspriešanās ar Komisiju.”

2.	Svītro 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

3.	Lēmuma 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “f) uzsāk centrālās pārvaldes un esošo sociālo programmu neatkarīgu pārbaudi;”.

4.

Lēmuma 2. panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus: “j) izveido visaptverošu centrālo reģistru valsts uzņēmumiem; k) nosaka darbības plānu ar grafiku konkrētām darbībām, lai izveidotu centrālu publiskā iepirkuma iestādi; l) pieņem tiesību aktu, ar ko laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam nosaka galīgo ierobežojumu EUR 50 miljonu apmērā ikgadējam ieguldījumam, kuru valsts iestādes piešķir dzelzceļa operatoriem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros, un nosaka principu, ka valsts dzelzceļa operatoriem nesniedz nekādu tiešu vai netiešu papildatbalstu; m) sagatavo Grieķijas dzelzceļa darbības plānu. Darbības plānā norāda, kā panākt darbību rentabilitāti, tostarp ņemot vērā amortizācijas izmaksu segšanu, sākot no 2011. gada, nerentablu dzelzceļa līniju slēgšanu, tarifu paaugstināšanu, kā arī algu un darbinieku skaita samazināšanu; sniedz jutīguma analīzi par dažādu scenāriju ietekmi uz algu izmaksām saistībā ar koplīgumu un sniedz informāciju par vairākām iespējām attiecībā uz darbiniekiem, kā arī paredz kontrolakciju sabiedrības restrukturizāciju, tostarp zemes un citu aktīvu pārdošanu;”.

5.	Lēmuma 2. panta 2. punktam pievieno jaunu n) apakšpunktu, kurā pārņem 2. panta 3. punkta c) apakšpunkta tekstu.

6.

Lēmuma 2. panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus: “o) veic nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu reformu, lai jaunu darbinieku pārbaudes laiku pagarinātu līdz vienam gadam un veicinātu terminētu darba līgumu un nepilna laika darba plašāku izmantošanu; p) veic šķīrējtiesas sistēmas regulējuma grozījumus, lai ikviena no pusēm varētu vērsties šķīrējtiesā, ja tā nepiekrīt mediatora priekšlikumam; q) veic šķīrējtiesas procedūras reformu, lai nodrošinātu, ka tā darbojas saskaņā ar pārskatāmiem, objektīviem kritērijiem, paredzot neatkarīgu šķīrējtiesnešu komiteju ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām, kura ir brīva no valdības ietekmes.”

7.	Lēmuma 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “a) galīgajā variantā pieņem pasākumus, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;”.

8.	Lēmuma 2. panta 3. punkta c) apakšpunkts kļūst par 2. panta 2. punkta n) apakšpunktu.

9.	Svītro 2. panta 3. punkta d), e) un h) apakšpunktu.

10.

Lēmuma 2. panta 3. punktam pievieno šādus apakšpunktus: “m) pieņem tiesību aktu, kas pašvaldībām aizliedz radīt budžeta deficītu vismaz līdz 2014. gadam; n) publicē pensiju izdevumu starpposma ilgtermiņa prognozes līdz 2060. gadam, kā izklāstīts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā, attiecībā uz galvenajām pensiju shēmām (IKA, tostarp civildienesta ierēdņu pensiju shēma, OGA un OAEE); o) lūdz tehnisko palīdzību starptautiskajiem ekspertiem par veselības aizsardzības sistēmas un slimnīcu pārvaldības efektivitātes un lietderīguma dažādiem aspektiem, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu resursu nelietderīgu izmantošanu; p) ievieš maksājumu EUR 3 apmērā parastiem ambulatoriem pakalpojumiem valsts slimnīcās.”

11.

Lēmuma 2. panta 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “b) publicē pensiju izdevumu visaptverošas ilgtermiņa prognozes līdz pat 2060. gadam, kā noteikts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā. Plānos ietver papildshēmas (palīgshēmas), pamatojoties uz visaptverošu datu kopumu, kurus apkopojusi un izstrādājusi valsts statistikas iestāde. Plānus salīdzina un apstiprina Ekonomikas politikas komiteja.”

12.	Lēmuma 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “b) veic pasākumus, lai īstenotu pirmā posma secinājumus, kas iegūti neatkarīgā izpētē par centrālās pārvaldes un sociālo programmu darbību;”.

13.

Lēmuma 2. panta 5. punktam pievieno šādus apakšpunktus: “d) pieņem tiesību aktu, ar ko pārskata pensiju sistēmas galvenos kritērijus, lai valsts sektora pensiju izdevumus laikposmā no 2010. gada līdz 2060. gadam ierobežotu līdz mazāk nekā 2,5 % no IKP, ja 3. punkta n) apakšpunktā un 4. punkta b) apakšpunktā paredzētās ilgtermiņa prognozes parāda, ka prognozētais valsts pensiju izdevumu pieaugums varētu pārsniegt minēto apjomu; e) pārskata valsts pensiju papildshēmu/palīgshēmu darbību ar mērķi stabilizēt šo shēmu izdevumus un garantēt to budžeta neitralitāti; f) pārskata grūto un bīstamo profesiju sarakstu, lai tas attiektos uz ne vairāk kā 10 % no darbaspēka; grūto un bīstamo profesiju jauno sarakstu no 2011. gada 1. jūlija piemēro attiecībā uz visiem pašreizējiem un nākamajiem darbiniekiem; g) īsteno publiskā iepirkuma sistēmas reformu, kā noteikts rīcības plānā.”

14.	Lēmuma 2. panta 7. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “c) veic pasākumus, lai īstenotu otrā posma secinājumus, kas iegūti neatkarīgā izpētē par centrālās pārvaldes un sociālo programmu darbību.”

15.	Lēmuma 4. panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “g) vēl neapmaksātiem valsts budžeta izdevumiem, precizējot tos, kuru termiņš jau ir nokavēts;”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

---

(1)  OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.

---