ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.223.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 223

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 25. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2010/465/ES

 

*

Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2010. gada 24. jūnijs) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses

1

Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007. gada 25. un 30. aprīlī

3

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 756/2010 (2010. gada 24. augusts), ar kuru groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ( 1 )

20

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 757/2010 (2010. gada 24. augusts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem I un III pielikumu ( 1 )

29

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 758/2010 (2010. gada 24. augusts), ar ko attiecībā uz vielu valnemulīnu groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura ( 1 )

37

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 759/2010 (2010. gada 24. augusts), ar ko attiecībā uz vielu tildipirosinu groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura ( 1 )

39

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 760/2010 (2010. gada 24. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

42

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

25.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/1


PADOMES UN PADOMĒ SANĀKUŠO EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS

(2010. gada 24. jūnijs)

par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses

(2010/465/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 8. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Gaisa transporta nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, kas parakstīts 2007. gada 25. un 30. aprīlī (turpmāk “nolīgums”), tika iekļauts pienākums abām Pusēm uzsākt otrā posma sarunas.

(2)

Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(3)

Komisija Savienības un dalībvalstu vārdā ir veikusi sarunas par Protokolu, ar ko groza nolīgumu (turpmāk “Protokols”) saskaņā ar minētā nolīguma 21. pantu.

(4)

Protokolu parafēja 2010. gada 25. martā.

(5)

Protokols pilnībā atbilst Savienības tiesību aktiem, konkrēti – ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai.

(6)

Protokols, par kuru Komisija risināja sarunas, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu nākotnē.

(7)

Ir jānosaka procedūras pasākumi, lai vajadzības gadījumā nolemtu, kā pārtraukt Protokola provizorisko piemērošanu un kā veikt pasākumus saskaņā ar 21. panta 5. punktu nolīgumā, kurš grozīts ar Protokolu. Ir jānosaka arī procedūras pasākumi, lai apturētu normatīvo konstatējumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību, ievērojot nolīguma 6.bis panta 2. punktu, kurš grozīts ar Protokolu, un lai īstenotu konkrētus nolīguma noteikumus, ieskaitot noteikumus par vidi, ievērojot nolīguma 15. panta 5. punktu, kurš grozīts ar Protokolu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Parakstīšana un provizoriska piemērošana

1.   Ar šo Savienības vārdā apstiprina Protokola, ar ko izdara grozījumus Gaisa transporta nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, (turpmāk “Protokols”) parakstīšanu, ņemot vērā minētā Protokola noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2.   Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt Protokolu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3.   No parakstīšanas dienas līdz tā spēkā stāšanās dienai Savienība un dalībvalstis Protokolu piemēro provizoriski tādā apmērā, cik tas ir atļauts saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem.

4.   Lēmumu pārtraukt Protokola provizorisku piemērošanu un paziņot par to Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi Protokola 9. panta 2. punktam un lēmumu atsaukt šo paziņojumu Savienības un dalībvalstu vārdā pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar attiecīgiem Līguma noteikumiem.

2. pants

Savstarpējas atzīšanas apturēšana

Lēmumu apturēt normatīvo konstatējumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību un paziņot par to Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi 6.bis panta 2. punktam nolīgumā, kurš grozīts ar Protokolu, Savienības un dalībvalstu vārdā pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar attiecīgiem Līguma noteikumiem.

3. pants

Apvienotā komiteja

1.   Apvienotajā komitejā, kas ir izveidota atbilstīgi 18. pantam nolīgumā, kurš grozīts ar Protokolu, Savienību un dalībvalstis pārstāv Komisijas un dalībvalstu pārstāvji.

2.   Jautājumos, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē un kam nav vajadzīga juridiski saistošu lēmumu pieņemšana, Savienības un tās dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā pieņem Komisija un par to savlaicīgi paziņo Padomei un dalībvalstīm.

3.   Attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumiem jautājumos, kas ir Savienības kompetencē, Savienības un dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja vien Līgumā noteiktā piemērojamā balsošanas procedūra neparedz citādi.

4.   Jautājumos, kas ir dalībvalstu kompetencē, Savienības un dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā pieņem Padome vienprātīgi, pamatojoties uz Komisijas vai dalībvalstu priekšlikumu, ja vien kāda dalībvalsts viena mēneša laikā pēc minētās nostājas pieņemšanas nav informējusi Padomes Ģenerālsekretariātu, ka tā Apvienotajā komitejā pieņemamajam lēmumam var piekrist tikai ar savu likumdevēju iestāžu apstiprinājumu, proti, saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas atrunu.

5.   Savienības un dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā pauž Komisija, izņemot dalībvalstu ekskluzīvās kompetences jomas, kurās nostāju pauž Padomes prezidentvalsts vai, ja Padome tā nolemj, Komisija.

4. pants

Lēmumi saskaņā ar nolīguma 21. panta 5. punktu

Lēmumu neatļaut otras Puses aviosabiedrībām veikt papildu lidojumus vai iekļūt jaunos tirgos saskaņā ar nolīgumu un paziņot par to Amerikas Savienotajām Valstīm vai vienoties par jebkāda šāda lēmuma atcelšanu, kas pieņemts atbilstīgi 21. panta 5. punktam nolīgumā, kurš grozīts ar Protokolu, Savienības un dalībvalstu vārdā pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar attiecīgiem Līguma noteikumiem.

5. pants

Komisijas informēšana

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi 15. pantam nolīgumā, kurš grozīts ar Protokolu.

Luksemburga, 2010. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. BLANCO LÓPEZ


PROTOKOLS,

ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007. gada 25. un 30. aprīlī

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS (turpmāk “ASV”),

no vienas puses, un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību puses un Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk “dalībvalstis”),

un EIROPAS SAVIENĪBA,

no otras puses,

AR NODOMU balstīties uz sistēmu, kas izveidota ar 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (turpmāk tekstā “nolīgums”), lai atvērtu pieeju tirgum un maksimāli palielinātu patērētāju, aviosabiedrību, darbaspēka un sabiedrības priekšrocības abās Atlantijas okeāna pusēs;

ĪSTENOJOT nolīguma 21. pantā paredzētās pilnvaras efektīvi veikt pārrunas, lai izstrādātu otrā posma nolīgumu, kas veicinātu šā mērķa sasniegšanu;

ATZĪSTOT, ka, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece un ka no minētās dienas uz Eiropas Savienību attiecas visas Eiropas Kopienas tiesības un pienākumi, kā arī visas atsauces uz Eiropas Kopienu,

IR VIENOJUŠĀS GROZĪT NOLĪGUMU ŠĀDI.

1. pants

Definīcijas

Nolīguma 1. pantu groza šādi.

1.

Pēc 2. punkta iekļauj šādu jaunu definīciju:

“2.bis   “Konstatējums par valstspiederību” nozīmē konstatējumu, ka gaisa pārvadātājs, kurš piedāvā sniegt gaisa transporta pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, atbilst 4. panta prasībām attiecībā uz to, kam pieder īpašumtiesības un faktiskā kontrole pār šo gaisa pārvadātāju, un attiecībā uz tā galveno uzņēmējdarbības vietu.”

2.

Pēc 3. punkta iekļauj šādu jaunu definīciju:

“3.bis   “Konstatējums par piemērotību” nozīmē konstatējumu, ka gaisa pārvadātājam, kurš piedāvā sniegt gaisa transporta pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ir pietiekamas finansiālās iespējas un atbilstīga vadības pieredze, lai sniegtu šādus pakalpojumus, un ka tas ir gatavs ievērot tiesību un normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē šādu pakalpojumu sniegšanu.”

2. pants

Normatīvo konstatējumu par aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību savstarpēja atzīšana

Pēc 6. panta iekļauj šādu jaunu 6.bis pantu:

“6.bis pants

Normatīvo konstatējumu par aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību savstarpēja atzīšana

1.   Saņemot vienas Puses gaisa pārvadātāja pieteikumu darbības atļaujai saskaņā ar 4. pantu, otras Puses aeronavigācijas iestādes atzīst jebkuru konstatējumu par aviosabiedrību piemērotību un/vai valstspiederību, ko attiecībā uz konkrēto gaisa pārvadātāju veikušas pirmās Puses aeronavigācijas iestādes, un neveic turpmāku noskaidrošanu par šādiem jautājumiem, izņemot a) apakšpunktā minēto gadījumu:

a)

ja ir saņemts gaisa pārvadātāja pieteikums darbības atļaujai vai šādas pilnvaras ir piešķirtas, un saņēmējas Puses aeronavigācijas iestādēm ir konkrēts iemesls bažām, ka, neraugoties uz otras Puses aeronavigācijas iestāžu veikto konstatējumu, šā nolīguma 4. pantā paredzētie nosacījumi attiecīgo pilnvaru vai atļauju piešķiršanai nav izpildīti, tās par to nekavējoties paziņo attiecīgajām iestādēm, norādot būtiskus iemeslus savām bažām. Šādā gadījumā jebkura Puse var lūgt konsultāciju, tostarp no attiecīgo aeronavigācijas iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar šo jautājumu, un uz šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas ātrāk. Ja jautājums paliek neatrisināts, jebkura Puse ar attiecīgo jautājumu var vērsties pie Apvienotās komitejas;

b)

šo pantu nepiemēro konstatējumiem, kas saistīti ar drošuma apliecībām vai licencēm, drošības pasākumiem vai apdrošināšanu.

2.   Katra Puse ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Pusi par jebkādām būtiskām izmaiņām kritērijos, ko tā piemēro iepriekš 1. punktā minētajiem konstatējumiem, ja iespējams, iepriekš, bet pretējā gadījumā pēc iespējas drīzāk pēc izmaiņu veikšanas. Ja saņēmēja Puse lūdz konsultācijas saistībā ar jebkādām šādām izmaiņām, šīm konsultācijām jānotiek Apvienotajā komitejā 30 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas, ja vien Puses nevienojas citādi. Ja pēc šādām konsultācijām saņēmēja Puse uzskata, ka otras Puses pārskatītie kritēriji nebūtu pietiekami normatīvo konstatējumu savstarpējai atzīšanai, saņēmēja Puse var informēt otru Pusi par 1. punkta piemērošanas apturēšanu. Saņēmēja Puse šo piemērošanas apturēšanu var atcelt jebkurā laikā. To attiecīgi dara zināmu Apvienotajai komitejai.”

3. pants

Vide

Nolīguma 15. pantu pilnībā svītro un aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Vide

1.   Puses atzīst vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā, rūpīgi izsverot vides aizsardzības pasākumu izmaksas un ieguvumus šādas politikas izstrādē un – attiecīgos gadījumos – kopīgi veicinot efektīvu globālo risinājumu īstenošanu. Attiecīgi Puses plāno sadarboties, lai ekonomiski pamatotā veidā ierobežotu vai samazinātu starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi.

2.   Ja kāda no Pusēm apsver noteiktu vides aizsardzības pasākumu ieviešanu reģionālā, valsts vai vietējā mērogā, tai ir jānovērtē to iespējamā negatīvā ietekme uz šajā nolīgumā noteikto tiesību izmantošanu un, ja šādi pasākumi tiek piemēroti, ir jāveic arī nepieciešamās darbības negatīvas ietekmes mazināšanai. Pēc vienas Puses pieprasījuma otra Puse sniedz šāda novērtējuma un negatīvās ietekmes mīkstināšanas pasākumu aprakstu.

3.   Nosakot vides aizsardzības pasākumus, ir jāievēro aviācijas vides standarti, ko pieņēmusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija kā Konvencijas pielikumus, ja vien nav konstatētas atšķirības. Puses piemēro jebkādus vides aizsardzības pasākumus, kas ietekmē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums, saskaņā ar šā nolīguma 2. pantu un 3. panta 4. punktu.

4.   Puses atkārtoti apliecina dalībvalstu un ASV apņemšanos piemērot līdzsvarotas pieejas principu.

5.   Nosakot jaunus obligātos darbības ierobežojumus saistībā ar troksni tādās lidostās, kurās notiek vairāk nekā 50 000 civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu pārvietošanās darbību kalendārajā gadā, piemēro šādus noteikumus:

a)

Puses atbildīgās iestādes nodrošina iespēju, ka lēmumu pieņemšanas procesā ņem vērā ieinteresēto personu uzskatus;

b)

paziņojumu par jebkādu jaunu darbības ierobežojumu ieviešanu otrai Pusei sniedz vismaz 150 dienas pirms attiecīgo darbības ierobežojumu stāšanās spēkā. Pēc šīs otras Puses lūguma tai nekavējoties tiek sniegts rakstisks ziņojums, kurā izskaidroti iemesli darbības ierobežojumu noteikšanai, lidostai noteiktais mērķis vides aizsardzības jomā un pasākumi, kas tikuši apsvērti šā mērķa sasniegšanai. Ziņojumā jābūt iekļautam atbilstīgam novērtējumam par domājamām izmaksām un ieguvumiem saistībā ar dažādiem apsvērtajiem pasākumiem;

c)

darbības ierobežojumi ir i) nediskriminējoši, ii) ne vairāk ierobežojoši, kā tas nepieciešams, lai sasniegtu konkrētajai lidostai noteikto mērķi vides aizsardzības jomā, un iii) nav pieņemti patvaļīgi.

6.   Puses apstiprina un atbalsta informācijas apmaiņu un regulāru dialogu ekspertu starpā – jo īpaši izmantojot jau esošos sakaru kanālus –, lai veicinātu piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem atbilstīgu sadarbību, kuras mērķis ir mazināt starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi, un meklēt risinājumus negatīvās ietekmes mīkstināšanai, kā, piemēram:

a)

pētniecība un izstrāde videi nekaitīgu aviācijas tehnoloģiju jomā;

b)

zinātniskās izpratnes uzlabošana par aviācijas radīto emisiju ietekmi, lai nodrošinātu labāk informētu politisko lēmumu pieņemšanu;

c)

jauninājumi gaisa satiksmes pārvaldības jomā, lai mazinātu aviācijas radīto ietekmi uz vidi;

d)

pētniecība un izstrāde ilgtspējīgu alternatīvo aviodegvielu jomā; un

e)

viedokļu apmaiņa par jautājumiem un iespējamiem risinājumiem starptautiskajos forumos, kas veltīti aviācijas ietekmei uz vidi, tostarp attiecīgos gadījumos arī nostāju saskaņošana.

7.   Ja to pieprasa kāda no Pusēm, Apvienotā komiteja ar ekspertu palīdzību izstrādā ieteikumus, lai novērstu pārklāšanos starp Pušu īstenotajiem uz tirgus principiem balstītiem pasākumiem, kas attiecas uz aviācijas radītajām emisijām, un nodrošinātu to saskaņotību, kā arī lai novērstu pasākumu un izmaksu dublēšanos un pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu aviosabiedrībām. Šādi ieteikumi jāīsteno saskaņā ar tādu iekšējās apstiprināšanas vai ratificēšanas procedūru, kas atbilst Pušu iespējamām prasībām.

8.   Ja kāda no Pusēm uzskata, ka jautājums, kas saistīts ar vides aizsardzību aviācijā, tostarp ierosinātie jaunie pasākumi, var radīt problēmas šā nolīguma piemērošanai vai īstenošanai, tā var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, kā noteikts 18. pantā, lai izskatītu šo jautājumu un izstrādātu attiecīgus risinājumus, ja bažas tiktu atzītas par pamatotām.”

4. pants

Sociālais aspekts

Pēc 17. panta iekļauj šādu jaunu 17.bis pantu:

“17.bis pants

Sociālais aspekts

1.   Puses atzīst nolīguma sociālā aspekta nozīmīgumu un ieguvumus, ko sniedz atvērti tirgi apvienojumā ar augstiem darba apstākļu standartiem. Nolīguma radīto iespēju mērķis nav pazemināt darba apstākļu standartus vai ar darbu saistītās tiesības un principus, kas paredzēti Pušu attiecīgajos tiesību aktos.

2.   Īstenojot Nolīgumu, Pusēm jāvadās pēc 1. punktā minētajiem principiem, tostarp Apvienotajai komitejai saskaņā ar 18. pantu regulāri jāapsver nolīguma sociālā ietekme un piemērotu risinājumu izstrāde, ja konkrētas bažas tiek atzītas par pamatotām.”

5. pants

Apvienotā komiteja

Nolīguma 18. panta 3., 4. un 5. punktu pilnībā svītro un aizstāj ar šādiem punktiem:

“3.   Apvienotā komiteja atbilstoši vajadzībai izskata nolīguma vispārējo īstenošanu, tostarp jebkādu aviācijas infrastruktūras ierobežojumu ietekmi uz 3. pantā paredzēto tiesību izmantošanu, saskaņā ar 9. pantu veikto drošības pasākumu ietekmi, ietekmi uz konkurences nosacījumiem, tostarp datorizēto rezervēšanas sistēmu jomā, un jebkādu šā nolīguma īstenošanas sociālo ietekmi. Turklāt Apvienotā komiteja pastāvīgi izskata atsevišķus jautājumus vai ierosinājumus, saistībā ar kuriem kāda no Pusēm uzskata, ka tie ietekmē vai varētu ietekmēt darbības saskaņā ar nolīgumu, – runa var būt, piemēram, par pretrunīgām reglamentējošām prasībām.

4.   Apvienotā komiteja arī pilnveido sadarbību:

a)

apsverot potenciālās jomas, kurās ir iespējama nolīguma tālāka attīstība, tostarp apsverot ieteikumus nolīguma grozījumiem;

b)

apsverot nolīguma sociālo ietekmi tā īstenošanas gaitā un izstrādājot atbilstīgus risinājumus, ja konkrētas bažas atzītas par pamatotām;

c)

veicot uzskaiti par jautājumiem saistībā ar valdības subsīdijām vai atbalstu, kurus Apvienotajā komitejā ir ierosinājusi jebkura no Pusēm;

d)

pēc vienprātības principa pieņemot lēmumus par jebkādiem jautājumiem attiecībā uz 11. panta 6. punkta piemērošanu;

e)

izstrādājot pasākumus normatīvo konstatējumu savstarpējai atzīšanai, ja to pieprasa Puses;

f)

veicinot Pušu attiecīgo iestāžu sadarbību centienos pilnveidot savas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, lai optimizētu šo sistēmu sadarbspēju un saderību, samazinātu izmaksas un palielinātu to drošumu, kapacitāti un uzlabotu sniegumu vides aizsardzības jomā;

g)

veicinot priekšlikumu izstrādi kopīgiem projektiem un iniciatīvām (tostarp ar trešām valstīm) lidojumu drošuma jomā;

h)

atbalstot nepārtrauktu ciešu sadarbību starp Pušu attiecīgajām aviācijas drošības iestādēm, tostarp iniciatīvas, lai izstrādātu drošības procedūras, kas veicinātu formalitāšu vienkāršošanu pasažieru un kravas pārvadājumiem, vienlaikus nepazeminot drošības līmeni;

i)

apsverot, vai Pušu attiecīgie tiesību akti, regulas un piemērotās prakses jomās, uz ko attiecas Konvencijas 9. pielikums (Formalitāšu vienkāršošana), var ietekmēt tiesību izmantošanu saskaņā ar šo nolīgumu;

j)

veicinot ekspertu apmaiņu saistībā ar jaunām likumdošanas vai normatīvām iniciatīvām un pasākumiem, tostarp drošības, drošuma, vides, aviācijas infrastruktūras (arī laika nišu) un patērētāju aizsardzības jomā;

k)

vajadzības gadījumā sekmējot konsultācijas par gaisa transporta jautājumiem, ko izskata starptautiskās organizācijās un saistībā ar trešām valstīm, tostarp apsvērumiem par to, vai pieņemt vienotu pieeju; un

l)

vienprātīgi pieņemot lēmumus, uz ko attiecas 4. pielikuma 1. panta 3. punkts un 4. pielikuma 2. panta 3. punkts.

5.   Pusēm ir kopīgs mērķis – maksimāli palielināt ieguvumu patērētājiem, aviosabiedrībām, darbaspēkam un sabiedrībai abās Atlantijas okeāna pusēs, šo nolīgumu attiecinot arī uz trešām valstīm. Tālab Apvienotā komiteja pienācīgi apsver nosacījumus un procedūras, tostarp jebkādus grozījumus, kas būtu jāizdara šajā nolīgumā, lai tam varētu pievienoties arī trešās valstis.”

6. pants

Turpmāka iespēju paplašināšana

Nolīguma 21. pantu pilnībā svītro un aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

Turpmāka iespēju paplašināšana

1.   Puses apņemas censties sasniegt kopīgu mērķi novērst šķēršļus, kas kavē piekļuvi tirgum, lai maksimāli palielinātu ieguvumu patērētājiem, aviosabiedrībām, darbaspēkam un sabiedrībai abās Atlantijas okeāna pusēs, tostarp atvieglojot savām aviosabiedrībām piekļuvi pasaules kapitāla tirgiem, lai labāk ņemtu vērā visus globālās aviācijas nozares aspektus, stiprinot transatlantisko gaisa pārvadājumu sistēmu, kā arī izveidojot sistēmu, kas mudinās citas valstis atvērt savus gaisa pakalpojumu tirgus.

2.   Saskaņā ar 1. punktā minēto kopīgo mērķi un atbilstīgi 18. pantam izpildot savas saistības pārraudzīt šā nolīguma īstenošanu, Apvienotā komiteja ik gadu pārskata situācijas attīstību, tostarp attiecībā uz tiesību aktu grozījumiem, kas minēti šajā pantā. Apvienotā komiteja šim nolūkam izstrādā sadarbības procedūru, iekļaujot atbilstīgus ieteikumus Pusēm. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar savstarpīguma principu atļauj, ka to aviosabiedrības ar akciju kontrolpaketes starpniecību pieder ASV vai to valstspiederīgajiem vai ir to faktiskā kontrolē, ja Apvienotā Komiteja apstiprina, ka saskaņā ar ASV normatīvajiem aktiem to aviosabiedrības drīkst ar akciju kontrolpaketes starpniecību piederēt dalībvalstīm vai to valstspiederīgajiem vai būt to faktiskā kontrolē.

3.   Pēc tam, kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 18. panta 6. punktu ir rakstiski apstiprinājusi, ka saskaņā ar abu Pušu normatīvajiem aktiem to aviosabiedrības drīkst ar akciju kontrolpaketes starpniecību piederēt otrai Pusei vai tās valstspiederīgajiem vai būt to faktiskā kontrolē:

a)

nolīguma 1. pielikuma 3. iedaļa zaudē spēku;

b)

ASV aviosabiedrībām ir tiesības sniegt regulārus pasažieru kombinēto pārvadājumu pakalpojumus starp punktiem Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un vēl piecās valstīs, neiekļaujot maršrutā punktu ASV teritorijā. Šīs valstis nosaka Apvienotā komiteja viena gada laikā pēc protokola parakstīšanas. Apvienotā komiteja var grozīt sarakstu vai palielināt šādu valstu skaitu; un

c)

nolīguma 4. pielikuma 2. panta (“Īpašumtiesības uz trešo valstu aviosabiedrībām un to kontrole”) teksts zaudē spēku, un tā vietā stājas spēkā nolīguma 6. pielikuma teksts attiecībā uz trešo valstu aviosabiedrībām, kas pieder ASV vai to valstspiederīgajiem vai ir to kontrolē.

4.   Kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 18. panta 6. punktu ir rakstiski apstiprinājusi, ka saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem attiecībā uz darbības ierobežojumu noteikšanu saistībā ar troksni tādās lidostās, kurās notiek vairāk nekā 50 000 civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu pārvietošanās darbību kalendārajā gadā, Eiropas Komisijai ir tiesības pārskatīt šādus pasākumus pirms to ieviešanas un veikt attiecīgas tiesiskas darbības, ja tā uzskata, ka attiecībā uz konkrētajiem pasākumiem nav ievērotas atbilstīgās procedūras saskaņā ar spēkā esošo pienākumu:

a)

Eiropas Savienības aviosabiedrībām ir tiesības sniegt regulārus pasažieru kombinēto pārvadājumu pakalpojumus starp punktiem ASV un vēl piecās citās valstīs, neiekļaujot maršrutā punktu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu teritorijā. Šīs valstis nosaka Apvienotā komiteja viena gada laikā pēc protokola parakstīšanas. Apvienotā komiteja var grozīt sarakstu vai palielināt šādu valstu skaitu; un

b)

nolīguma 4. pielikuma 2. panta (“Īpašumtiesības uz trešo valstu aviosabiedrībām un to kontrole”) teksts zaudē spēku, un tā vietā stājas spēkā nolīguma 6. pielikuma teksts attiecībā uz trešo valstu aviosabiedrībām, kas pieder Eiropas Savienībai vai tās valstspiederīgajiem vai ir to kontrolē.

5.   Pēc Apvienotās komitejas rakstiska apstiprinājuma, ka kāda no Pusēm atbilst 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kas piemērojami attiecīgajai Pusei, šī Puse var lūgt augsta līmeņa konsultācijas par šā panta piemērošanu. Šādas konsultācijas tiek uzsāktas 60 dienu laikā no dienas, kad iesniegts pieprasījums, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses dara visu iespējamo, lai atrisinātu attiecīgos jautājumus. Ja Puse, kas lūdz konsultācijas, ir neapmierināta ar konsultāciju rezultātu, šī Puse var rakstiski ar diplomātisku kanālu starpniecību paziņot par savu lēmumu, ka neviena otras Puses aviosabiedrība nedrīkst saskaņā ar šo nolīgumu veikt papildu lidojumus vai ienākt jaunos tirgos. Jebkurš šāds lēmums stājas spēkā pēc 60 dienām no paziņojuma dienas. Šajā laikposmā otra Puse var nolemt, ka neviena pirmās Puses aviosabiedrība nedrīkst saskaņā ar šo nolīgumu veikt papildu lidojumus vai ienākt jaunos tirgos. Šāds lēmums stājas spēkā tajā pašā dienā, kurā stājas spēkā pirmās Puses lēmums. Jebkuru šādu vienas Puses lēmumu var atcelt ar Pušu vienošanos, kuru rakstiski apstiprina Apvienotā komiteja.”

7. pants

ASV publiskā iepirkumā nodrošināti pārvadājumi

Nolīguma 3. pielikumu pilnībā svītro un aizstāj ar šādu pielikumu:

“3. PIELIKUMS

Par ASV publiskā iepirkumā nodrošinātiem pārvadājumiem

Kopienas aviosabiedrībām ir tiesības pārvadāt pasažierus un kravu, veicot regulārus lidojumus un čārterlidojumus, attiecībā uz kuriem ASV valdības civilais departaments, aģentūra vai starpniecības iestāde:

1)

nodrošina pārvadājumus savām vajadzībām vai darbojas saskaņā ar noteikumu, ka maksājumu veic valdība vai maksājumu sedz no summas, kas paredzēta valdības lietošanai; vai

2)

nodrošina pārvadājumus uz citu valsti vai starptautisku vai cita veida organizāciju vai nodrošina pārvadājumus šai valstij vai organizācijai, nesaņemot par to atlīdzību,

un šie pārvadājumi ir:

a)

starp jebkuru punktu ASV un jebkuru punktu ārpus ASV tādā apmērā, kādā šādi pārvadājumi ir atļauti saskaņā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu – izņemot attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem starp punktiem, kuri ietilpst tarifā, kas noteikts spēkā esošā līgumā par pārvadājumiem starp divām pilsētām; vai

b)

starp diviem punktiem ārpus ASV.

Šis pielikums neattiecas uz pārvadājumiem, ko savām vajadzībām nodrošina vai finansē aizsardzības sekretārs vai militārā departamenta sekretārs.”

8. pants

Pielikumi

Šā protokola papildinājuma tekstu pievieno nolīgumam kā 6. pielikumu.

9. pants

Provizoriska piemērošana

1.   Puses vienojas līdz protokola spēkā stāšanās brīdim to piemērot provizoriski tādā apmērā, kāds atļauts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem tiesību aktiem, sākot no parakstīšanas dienas.

2.   Katra Puse jebkurā laikā ar diplomātisku kanālu starpniecību var darīt zināmu otrai Pusei lēmumu turpmāk vairs nepiemērot šo protokolu. Tādā gadījumā šā protokola piemērošana beidzas pusnaktī pēc Griničas laika Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstisks paziņojums, ja vien paziņojums nav atsaukts, Pusēm par to vienojoties līdz minētā laikposma beigām. Gadījumā, ja nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta atbilstīgi nolīguma 25. panta 2. punktam, vienlaikus tiek izbeigta šā protokola piemērošana.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā vēlākais:

1)

dienā, kad stājas spēkā nolīgums; un

2)

vienu mēnesi pēc pēdējās notas datuma diplomātisko notu apmaiņā starp Pusēm, apliecinot, ka ir pabeigtas visas nepieciešamās procedūras, lai šis protokols stātos spēkā.

Apmaiņā ar diplomātiskajām notām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā nosūtītās vai Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm adresētās diplomātiskās notas nosūta Eiropas Savienībai vai attiecīgi saņem no Eiropas Savienības. Diplomātiskā nota vai notas no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm ietver paziņojumu no katras dalībvalsts, kurā apliecināts, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras, lai šis protokols stātos spēkā.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Люксембург на двадесет и четвърти юни две хиляди и десета година.

Hecho en Luxemburgo, el veinticuatro de junio de dos mil diez.

V Lucemburku dne dvacátého čtvrtého června dva tisíce deset.

Udfærdiget i Luxembourg den fireogtyvende juni to tusind og ti.

Geschehen zu Luxemburg am vierundzwanzigsten Juni zweitausendzehn.

Kahe tuhande kümnenda aasta juunikuu kahekümne neljandal päeval Luxembourgis.

'Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι τέσσερις Ιουνίου δύο χιλιάδες δέκα.

Done at Luxembourg on the twenty-fourth day of June in the year two thousand and ten.

Fait à Luxembourg, le vingt-quatre juin deux mille dix.

Fatto a Lussemburgo, addì ventiquattro giugno duemiladieci.

Luksemburgā, divi tūkstoši desmitā gada divdesmit ceturtajā jūnijā

Priimta du tūkstančiai dešimtų metų birželio dvidešimt ketvirtą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kétezer-tizedik év június havának huszonnegyedik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu, fl-erbgħa u għoxrin jum ta' Ġunju tas-sena elfejn u għaxra.

Gedaan te Luxemburg, de vierentwintigste juni tweeduizend tien.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego czwartego czerwca roku dwa tysiące dziesiątego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e quatro de Junho de dois mil e dez.

Întocmit la Luxemburg, la douăzeci și patru iunie două mii zece.

V Luxemburgu dňa dvadsiateho štvrtého júna dvetisícdesať.

V Luxembourgu, dne štiriindvajsetega junija leta dva tisoč deset.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakymmenen.

Som skedde i Luxemburg den tjugofjärde juni tjugohundratio.

За Репyблика Бългaрия

Image

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Image

Deze handtekening verbindt eveneens het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

Za Českou republiku

Image

På Kongeriget Danmarks vegne

Image

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image

Eesti Vabariigi nimel

Image

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Image

Por el Reino de España

Image

Pour la République française

Image

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Image

Per la Repubblica italiana

Image

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Image

Latvijas Republikas vārdā

Image

Lietuvos Respublikos vardu

Image

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image

A Magyar Köztársaság részéről

Image

Għal Malta

Image

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image

Für die Republik Österreich

Image

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Image

Pela República Portuguesa

Image

Pentru România

Image

Za Republiko Slovenijo

Image

Za Slovenskύ republiku

Image

Suomen tasavallan puolesta

Image

För Konungariket Sverige

Image

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l’Union européenne

Per l’Unione europea

Eiropas Savienības vārdā

Europos Sajungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Eurόpsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

Image

For the United States of America

Image

Protokola papildinājums

6. PIELIKUMS

Īpašumtiesības uz trešo valstu aviosabiedrībām un to kontrole

1.

Neviena no Pusēm neizmanto tiesības, kas tai piešķirtas saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ar trešo valsti, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai attiecīgās trešās valsts aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka otrai Pusei, tās valstspiederīgajiem vai abiem minētajiem pieder attiecīgās aviosabiedrības būtiska īpašumtiesību daļa.

2.

ASV neizmanto saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem tai piešķirtās tiesības, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai Lihtenšteinas Firstistes, Šveices Konfederācijas vai valsts, kas nolīguma parakstīšanas brīdī ir Eiropas Kopējās aviācijas telpas (ECAA) dalībvalsts, aviosabiedrībai vai jebkuras Āfrikas valsts, kas nolīguma parakstīšanas brīdī īsteno “atvērto debesu” gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu ar ASV, aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka attiecīgā aviosabiedrība ir kādas dalībvalsts vai dalībvalstu, šādas valsts vai valstu valstspiederīgo vai abu minēto faktiskā kontrolē.

3.

Neviena no Pusēm neizmanto tiesības, kas tai piešķirtas saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ar trešo valsti, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai attiecīgās trešās valsts aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka attiecīgā aviosabiedrība ir otras Puses, tās valstspiederīgo vai abu minēto faktiskā kontrolē, ar nosacījumu, ka attiecīgajai trešai valstij ir iedibināta laba sadarbība gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā ar abām Pusēm.

4.

Apvienotā komiteja apkopo informāciju par trešām valstīm, par kurām abas Puses uzskata, ka attiecīgajām valstīm ir iedibināta laba sadarbība ar abām Pusēm gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā.

Kopīga deklarācija

ASV un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pārstāvji apstiprināja, ka 2010. gada 25. martā Briselē parafētā Protokola, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp ASV un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, autentiskumu citās valodās apstiprinās vai nu vēstuļu apmaiņas veidā pirms protokola parakstīšanas, vai arī ar Apvienotās komitejas lēmumu pēc protokola parakstīšanas.

Šī kopīgā deklarācija ir neatņemama protokola daļa.

Amerikas Savienoto Valstu vārdā

John BYERLY (paraksts)

2010. gada 25. martā

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā

Daniel CALLEJA (paraksts)

2010. gada 25. martā

APSPRIEŠANĀS MEMORANDS

1.

Delegācijas, kas pārstāv Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un Amerikas Savienotās Valstis, no 2010. gada 23. līdz 25. martam tikās Briselē, lai pabeigtu otrā posma sarunas par gaisa transporta nolīgumu. Delegāciju saraksts pievienots A pielikumā.

2.

Delegācijas panāca ad referendum vienošanos par Protokola, ar ko izdara grozījumus 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstītajā Gaisa transporta nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, tekstu un parafēja to (“Protokols”, pievienots B pielikumā). Delegācijas plāno iesniegt Protokola projektu to attiecīgajām iestādēm, lai saņemtu šo iestāžu apstiprinājumu un Protokols varētu drīz stāties spēkā.

3.

Atsauces šajā memorandā uz nolīgumu un tā pantiem, punktiem un pielikumiem ir atsauces uz nolīgumu, ja tajā tiks izdarīti grozījumi ar Protokolu.

4.

ES delegācija apstiprināja, ka, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece un ka no minētās dienas uz Eiropas Savienību attiecas visas Eiropas Kopienas tiesības un pienākumi, kā arī visas atsauces uz Eiropas Kopienu nolīgumā.

5.

Delegācijas apstiprināja, ka procedūras jaunajā 6.bis pantā par normatīvo konstatējumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību nav paredzētas, lai grozītu nosacījumus, kas atrunāti tiesību aktos un noteikumos, kurus Puses parasti piemēro starptautiskiem gaisa pārvadājumiem, kas minēti nolīguma 4. pantā.

6.

Attiecībā uz 9. pantu delegācijas pauda ieceri paplašināt ES un ASV sadarbību aviācijas drošības jomā, lai pēc iespējas sasniegtu maksimālu savstarpēju paļāvību uz otras Puses veiktajiem drošības pasākumiem, kas ir saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tādējādi samazinot šādu pasākumu lieku dublēšanos.

7.

Delegācijas atzīmēja, ka sadarbība drošības jomā paredz regulāras konsultācijas par spēkā esošo prasību grozījumiem, ja iespējams, pirms to īstenošanas, ciešu koordināciju lidostu novērtējuma darbībās un iespēju robežās un vajadzības gadījumā gaisa pārvadātāju pārbaudes, kā arī informācijas apmaiņu par jaunām drošības tehnoloģijām un procedūrām.

8.

Lai sekmētu pieejamo resursu efektīvu izmantošanu, pastiprinātu drošību un veicinātu atvieglojumus, delegācijas atzīmēja ātras un iespēju robežās koordinētas reakcijas priekšrocības jaunu draudu gadījumā.

9.

Abas delegācijas atzīmēja, ka šis Protokols neietekmē starp dalībvalstīm un ASV noslēgto, spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākumu un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

10.

Attiecībā uz 15. panta 7. punktu ES delegācija atzīmēja, ka visi attiecīgie darbi šajā jomā paredz iekļaut, cita starpā, attiecīgo pasākumu ietekmi uz vidi un tehnisko integritāti, nepieciešamību izvairīties no konkurences traucējumiem un oglekļa emisiju pārvirzes un vajadzības gadījumā noteikt, vai un kā šādus pasākumus var savstarpēji apvienot vai integrēt. ASV delegācija atzīmēja, ka izstrādātajos ieteikumos tā, cita starpā, vēlētos vērst uzmanību uz atbilstību Čikāgas konvencijai un nolīguma mērķu veicināšanu.

11.

Abas delegācijas uzsvēra, ka nekas šajā nolīgumā nekādā veidā neietekmē to attiecīgās juridiskās un politiskās nostājas dažādos ar aviāciju saistītos vides jautājumos.

12.

Atzīstot kopējus mērķus, delegācijas izstrādāja kopīgu paziņojumu par sadarbību vides jomā, kas ir šā Apspriešanās memoranda C pielikumā.

13.

ES delegācija atkārtoti norādīja ES apņemšanos turpināt darbu saistībā ar Apvienoto Nāciju Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, lai izveidotu globālus emisiju samazināšanas mērķus starptautiskajā aviācijā.

14.

ASV un ES delegācijas atkārtoti norādīja ASV un ES apņemšanos sadarboties ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), lai risinātu problēmas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām starptautiskajā aviācijā. Abas delegācijas arī atzīmēja nozares ieguldījumus šā procesa atbalstam.

15.

Abas delegācijas atzīmēja, ka atsauces uz līdzsvaroto pieeju 15. panta 4. punktā attiecas uz Rezolūciju A35-5, ko vienbalsīgi pieņēma 35. ICAO asamblejā. Delegācijas uzsvēra, ka visi līdzsvarotās pieejas principa aspekti, kas minēti Rezolūcijā, ir atbilstīgi un svarīgi, tostarp atzīstot, ka “valstīm ir atbilstīgas juridiskas saistības, spēkā esošie nolīgumi, tiesību akti un noteikta politika, kas var ietekmēt ICAO līdzsvarotās pieejas īstenošanu šajās valstīs”.

16.

Abas delegācijas uzsvēra savu atbalstu saistībā ar ICAO“Norāžu par līdzsvarotu pieeju attiecībā uz gaisa kuģu radīto troksni” piemērošanu, kuras pašreiz ir publicētas ICAO dokumentā 9829 (2. izdevums).

17.

Attiecībā uz 15. panta 5. panta a) apakšpunktu ES delegācija atzīmēja, ka “ieinteresētās personas” atbilstīgi definīcijai Direktīvas 2002/30/EK 2. panta f) punktā nozīmē “fiziskas vai juridiskas personas, kuras skar, iespējami skars vai kurām ir likumīgas intereses par trokšņu samazināšanas pasākumu, tostarp ekspluatācijas ierobežojumu, ieviešanu”. ES delegācija arī atzīmēja, ka saskaņā ar minētās direktīvas 10. pantu, lai piemērotu tās 5. un 6. pantu, dalībvalstīm jānodrošina, ka procedūras apspriešanai ar ieinteresētajām personām ir saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts piemērojamajiem tiesību aktiem.

18.

Atzīstot problēmas attiecībā uz darbinieku pieaugošo pārrobežu mobilitāti un uzņēmumu struktūru, ES delegācija atzīmēja, ka Eiropas Komisija cieši uzrauga situāciju un apsver turpmākas iniciatīvas, lai uzlabotu īstenošanu, piemērošanu un izpildi šajā jomā. ES delegācija atsaucās arī uz darbu, ko Eiropas Komisija uzsākusi saistībā ar starptautiskiem uzņēmumu līgumiem, un paziņoja, ka tā vēlas informēt Apvienoto komiteju attiecīgi par šīm un citām iniciatīvām.

19.

ASV delegācija atzīmēja, ka princips Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ļauj izvēlēties vienu pārstāvi no aviosabiedrības nodarbināto noteiktas klases vai kategorijas, ir palīdzējis atbalstīt gan to aviosabiedrību nodarbināto, kuri piedalās lidojumos, gan to, kuri strādā uz zemes, tiesības organizēti veikt sarunas par darba koplīgumiem un to izpildi.

20.

Abas delegācijas atzīmēja, ka, ja viena no Pusēm veic pasākumus, kas ir pretrunā nolīgumam, ieskaitot 21. pantu, otra Puse drīkst veikt jebkurus atbilstošus un samērīgus pasākumus saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, tostarp šo nolīgumu.

21.

Saistībā ar 21. panta 4. punktu ES delegācija atzīmēja, ka pārskatu, kas minēts šajā punktā, veiks Eiropas Komisija ex officio vai ex parte.

22.

Delegācijas atzīmēja, ka satiksmes tiesības, kas minētas 21. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ir papildus tām tiesībām, kuras piešķirtas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nolīguma 3. pantā.

23.

Delegācijas pauda gandarījumu par sadarbību starp ASV Transporta departamentu un Eiropas Komisiju, kā paredzēts nolīgumā, ar kopīgu mērķi uzlabot savstarpēju izpratni par otras Puses tiesību aktiem, procedūrām un praksi attiecībā uz konkurences režīmiem un ietekmi, ko gaisa pārvadājumu nozares attīstība ir radījusi vai, iespējams, radīs šā sektora konkurences jomā.

24.

Delegācijas apstiprināja to attiecīgo konkurences iestāžu apņemšanos turpināt dialogu un sadarbību un atbalstīt pārredzamības principu atbilstīgi juridiskajām prasībām, iekļaujot konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību. Delegācijas apstiprināja arī to attiecīgo konkurences iestāžu gatavību vajadzības gadījumā sniegt norādes par procedūras prasībām.

25.

Delegācijas atzīmēja, ka katrā paziņojumā Apvienotajai komitejai vai citā kontekstā saistībā ar sadarbību atbilstīgi 2. pielikumam jāievēro noteikumi par konfidenciālas vai sensitīvas tirgu ietekmējošas informācijas izpaušanu.

26.

Saistībā ar 6. pielikuma 4. punktu delegācijas pauda cerību, ka Apvienotā komiteja viena gada laikā pēc Protokola parakstīšanas izstrādās atbilstošus kritērijus, lai noteiktu, vai valstis ir izveidojušas reģistru par sadarbības attiecībām gaisa transporta pakalpojumu jomā.

27.

Delegācijas atzinīgi novērtēja Īslandes un Norvēģijas pārstāvju piedalīšanos novērotāju statusā ES delegācijā un atzīmēja, ka darbs Apvienotajā komitejā pie priekšlikuma izstrādes par nosacījumiem un procedūrām Islandei un Norvēģijai tiks turpināts, lai tās varētu pievienoties nolīgumam, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu.

28.

Abas delegācijas pauda cerības, ka to attiecīgās aeronavigācijas iestādes atļaus darbību atbilstīgi nolīguma nosacījumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, no Protokola parakstīšanas dienas, pamatojoties uz savstarpējas tiesību atzīšanas un savstarpējības principu vai uz administratīviem nosacījumiem.

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu delegācijas vārdā

Daniel CALLEJA

Amerikas Savienoto Valstu delegācijas vārdā

John BYERLY

C papildinājums

Kopīgs paziņojums par sadarbību vides jomā

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu delegācijas atkārtoti apstiprināja izšķirošo nozīmi risināt starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi. Delegācijas pauda kopīgu apņemšanos sasniegt vides mērķus, kas noteikti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 35. asamblejā, proti, censties:

a)

ierobežot vai samazināt gaisa transporta izraisītā trokšņa ietekmi uz cilvēkiem;

b)

ierobežot vai samazināt aviācijas emisiju ietekmi uz vietējo gaisa kvalitāti; kā arī

c)

ierobežot vai samazināt aviācijas izraisīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi uz pasaules klimatu.

Delegācijas atzina Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kopenhāgenas vienošanās Pušu 15. konferences rezultātus, tostarp kopīgi atzīstot zinātnisko viedokli, ka planētas temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2 °C.

Delegācijas apstiprināja abu Pušu ciešo apņēmību kopīgi strādāt, lai ņemtu vērā panākumus, kas tika gūti ICAO augsta līmeņa sanāksmē par starptautisko aviāciju un klimata pārmaiņām, lai pievienotos starptautiskiem partneriem ICAO kopējos centienos izstrādāt vērienīgāku darbības programmu, tostarp stingrākus mērķus, sistēmu uz tirgu balstītiem pasākumiem un apsvērumus par jaunattīstības valstu īpašām vajadzībām.

Abas Puses atzina apņemšanos sadarboties ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejā (CAEP), lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu tās darba programmas paziņošanu, tostarp globālo standartu attiecībā uz gaisa kuģu CO2 emisijām un citus pasākumus par klimata pārmaiņām, troksni un gaisa kvalitāti.

Delegācijas vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi samazināt aviācijas ietekmi uz vidi:

turpinot sadarbību NextGen un SESAR gaisa satiksmes pārvaldības modernizēšanas programmās, tostarp Atlantijas sadarbspējas iniciatīvā, lai samazinātu emisijas (AIRE),

vajadzības gadījumā veicinot un paātrinot jaunu gaisa kuģu un ilgtspējīgu alternatīvu degvielu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, tostarp īstenojot Clean Sky kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu, programmu CLEEN (Continuous Low Energy, Emissions and Noise), iniciatīvu CAAFI (Commercial Aviation Alternative Fuels Initiative) un iniciatīvu SWAFEA (Sustainable Way for Alternative Fuel and Energy in Aviation), un

sadarbojoties ar zinātnieku aprindām, piemēram, darbojoties CAEP Ietekmes un zinātnes grupā, lai labāk saprastu un aplēstu aviācijas ietekmi uz vidi, piemēram, ietekmi uz veselību un ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisijām.


REGULAS

25.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/20


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 756/2010

(2010. gada 24. augusts),

ar kuru groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 5. punktu un 14. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 Savienības tiesību aktos tiek īstenotas saistības, kas noteiktas Stokholmas Konvencijā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “konvencija”), kura apstiprināta ar Padomes 2004. gada 14. oktobra Lēmumu 2006/507/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (2), un 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “protokols”), kurš apstiprināts ar Padomes 2004. gada 19. februāra Lēmumu 2004/259/EK, ar ko Kopienas vārdā noslēdz Protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos ar noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (3).

(2)

Pēc pieteikumu par vielu iekļaušanu saņemšanas no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, Norvēģijas un Meksikas saskaņā ar konvenciju izveidotā Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteja ir beigusi izvērtēt deviņas vielas, kuras atzītas par atbilstošām konvencijas kritērijiem. Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences ceturtajā sesijā 2009. gada 4.–8. maijā (turpmāk “LPK4”) tika nolemts visas deviņas vielas iekļaut konvencijas pielikumos.

(3)

Lai ņemtu vērā saskaņā ar LPK4 lēmumu iekļautās jaunās vielas, jāgroza Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikums.

(4)

LPK4 nolēma konvencijas A pielikumā (likvidēšana) iekļaut hlordekonu, heksabrombifenilu un heksahlorcikloheksānus, tostarp lindānu. Tā kā šīs vielas ir minētas protokolā, tās jau ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā.

(5)

LPK4 nolēma konvencijas A pielikumā (likvidēšana) iekļaut pentahlorbenzolu. Tāpēc pentahlorbenzols jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā, norādot atbilstošās maksimālās koncentrācijas robežas, kas noteiktas saskaņā ar metodoloģiju, kura izmantota noturīgo organisko piesārņotāju (turpmāk “NOP”) robežvērtību noteikšanai Padomes 2006. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 1195/2006, ar ko groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (4), un Padomes 2007. gada 16. februāra Regulā (EK) Nr. 172/2007, ar ko groza V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (5). Šīs provizoriskās maksimālās koncentrācijas robežas jāpārskata atbilstoši rezultātiem, kurus dos Komisijas uzdevumā veicamais pētījums par to, cik sekmīgi notiek ar atkritumiem saistīto Regulas (EK) Nr. 850/2004 noteikumu īstenošana.

(6)

LPK4 nolēma Konvencijas B pielikumā (ierobežošana) iekļaut perfluoroktānsulfoskābi un tās atvasinājumus (turpmāk “PFOS”), paredzot dažus izņēmumus konkrētiem lietojumiem. PFOS patlaban ir atļauti vairākiem konkrētiem lietojumiem. Ņemot vērā PFOS saturošo ražojumu darbmūža ilgumu, šie ražojumi, kaut arī aizvien mazākā skaitā, vēl vairākus gadus turpinās nonākt atkritumu plūsmā. Var rasties praktiskas grūtības ar noteiktu PFOS saturošu materiālu identificēšanu konkrētā atkritumu plūsmā. Dati par PFOS daudzumiem un koncentrācijām dažādos ražojumos un atkritumos joprojām nav pietiekami pilnīgi. Regulā (EK) Nr. 850/2004 paredzēto pienākumu par NOP saturošās daļas likvidēšanu vai neatgriezenisku pārveidošanu attiecinot uz PFOS atkritumos, kuros ir pārsniegtas IV pielikumā noteiktās koncentrācijas robežas, var tikt ietekmētas esošās atkritumu pārstrādes sistēmas, un tas savukārt var apgrūtināt citas vides jomā izvirzītās prioritātes, proti, resursu izmantošanas ilgtspējības nodrošināšanas, izpildi. Tāpēc IV un V pielikumā PFOS iekļauti, nenorādot koncentrācijas robežas.

(7)

LPK4 nolēma Konvencijas A pielikumā (likvidēšana) iekļaut tetrabromdifenilēteri, pentabromdifenilēteri, heksabromdifenilēteri un heptabromdifenilēteri (turpmāk “polibromdifenilēteri”). Pentabromdifenilētera un oktabromdifenilētera laišana tirgū un lietošana Savienībā tiek ierobežota saskaņā ar XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (6), un maksimālā koncentrācijas robeža ir 0,1 % (masas procenti). Pentabromdifenilēteris, heksabromdifenilēteris, heptabromdifenilēteris un tetrabromdifenilēteris patlaban netiek laisti Savienības tirgū, jo tiem noteikts ierobežojums saskaņā ar Komisijas 2009. gada 22. jūnija Regulu (EK) Nr. 552/2009, ar ko groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķīmisku vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (8). Tomēr, ņemot vērā šos polibromdifenilēterus saturošo ražojumu darbmūža ilgumu, minētās vielas saturoši nolietotie ražojumi vēl vairākus gadus turpinās nonākt atkritumu plūsmā. Ņemot vērā praktiskās grūtības ar polibromdifenilēterus saturošu materiālu identificēšanu jauktos atkritumos un to, ka pašreizējie zinātniskie dati par polibromdifenilēteru daudzumiem un koncentrācijām dažādos ražojumos un atkritumos ir nepilnīgi, pienākumu par NOP saturošās daļas likvidēšanu vai neatgriezenisku pārveidošanu attiecinot uz šīm jaunajām vielām atkritumos, kuros ir pārsniegtas IV pielikumā noteiktās koncentrācijas robežas, var tikt nelabvēlīgi ietekmētas esošās atkritumu pārstrādes sistēmas, un tas savukārt var apgrūtināt resursu izmantošanas ilgtspējīguma nodrošināšanu. LPK4 atzina, ka šāda problēma pastāv, un vienojās par īpašiem izņēmumiem, kas paredz pielikumā iekļautus polibromdifenilēterus saturošu atkritumu pārstrādes turpināšanu, pat ja tas nozīmētu NOP pārstrādāšanu. Tāpēc šie izņēmumi jāatspoguļo Regulā (EK) Nr. 850/2004.

(8)

Lai novērstu iekšējā tirgus izkropļojumus, Savienībā tiek prasīts ievērot vienotas maksimālās koncentrācijas robežas. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem un ievērojot piesardzības principu, Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā ir noteiktas provizoriskas maksimālās koncentrācijas robežas pentahlorbenzolam.

(9)

Tā kā trūkst pilnīgas zinātniskās informācijas par daudzumiem un koncentrācijām dažādos ražojumos un atkritumos, un nav izstrādāti arī iedarbības scenāriji, patlaban nav iespējams Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā noteikt maksimālās koncentrācijas robežas PFOS un polibromdifenilēteriem. Kad kļūs pieejama turpmāka informācija un Komisija būs to izskatījusi, saskaņā ar NOP regulas mērķi maksimālās koncentrācijas robežas tiks ierosinātas visiem deviņiem NOP.

(10)

Saskaņā ar konvencijas 22. pantu tās A, B un C pielikuma grozījumi stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad depozitārs ir paziņojis par grozījumu, un tas ir 2010. gada 26. augustā. Līdz ar to un saskaņotības labad šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas.

(11)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Padomes Direktīvu 75/442/EEK (9) izveidotā komiteja. Šai regulai jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu.

2.   Regulas (EK) Nr. 850/2004 V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 26. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 24. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(2)  OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 81, 19.3.2004., 35. lpp.

(4)  OV L 217, 8.8.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 55, 23.2.2007., 1. lpp.

(6)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 164, 26.6.2009., 7. lpp.

(8)  OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(9)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.


I PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

Vielas, uz kurām attiecas 7. pantā paredzētie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā koncentrācijas robeža

Tetrabromdifenilēteris C12H6Br4O

 

 

 

Pentabromdifenilēteris C12H5Br5O

 

 

 

Heksabromdifenilēteris C12H4Br6O

 

 

 

Heptabromdifenilēteris C12H3Br7O

 

 

 

Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) C8F17SO2X

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)

 

 

 

Polihlordibenz-p-dioksīni un dibenzfurāni (PCDD/PCDF)

 

 

15 μg/kg (1)

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)

50-29-3

200-024-3

50 mg/kg

Hlordāns

57-74-9

200-349-0

50 mg/kg

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

58-89-9

210-168-9

50 mg/kg

319-84-6

200-401-2

319-85-7

206-270-8

608-73-1

206-271-3

Dieldrīns

60-57-1

200-484-5

50 mg/kg

Endrīns

72-20-8

200-775-7

50 mg/kg

Heptahlors

76-44-8

200-962-3

50 mg/kg

Heksahlorbenzols

118-74-1

200-273-9

50 mg/kg

Hlordekons

143-50-0

205-601-3

50 mg/kg

Aldrīns

309-00-2

206-215-8

50 mg/kg

Pentahlorbenzols

608-93-5

210-172-5

50 mg/kg

Polihlorbifenili (PHB)

1336-36-3 un citi

215-648-1

50 mg/kg (2)

Mirekss

2385-85-5

219-196-6

50 mg/kg

Toksafēns

8001-35-2

232-283-3

50 mg/kg

Heksabrombifenils

36355-01-8

252-994-2

50 mg/kg


(1)  Robeža aprēķināta kā PCDD un PCDF, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PCDD

TEF

2,3,7,8-TeCDD

1

1,2,3,7,8-PeCDD

1

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

OCDD

0,0003

PCDF

TEF

2,3,7,8-TeCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeCDF

0,03

2,3,4,7,8-PeCDF

0,3

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

PCDD

TEF

1,2,3,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

OCDF

0,0003

(2)  Attiecīgos gadījumos izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķinu metodi.”


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 850/2004 V pielikuma 2. daļas tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Atkritumi, kas klasificēti Lēmumā 2000/532/EK

IV pielikumā uzskaitīto vielu maksimālās koncentrācijas robežas (1)

Darbība

10

TERMISKO PROCESU NEORGANISKIE ATKRITUMI

aldrīns: 5 000 mg/kg;

hlordāns: 5 000 mg/kg;

hlordekons:

5 000 mg/kg;

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns): 5 000 mg/kg;

dieldrīns: 5 000 mg/kg;

endrīns: 5 000 mg/kg;

heptabromdifenilēteris (C12H3Br7O);

heptahlors: 5 000 mg/kg;

heksabrombifenils: 5 000 mg/kg;

heksabromdifenilēteris (C12H4Br6O);

heksahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu:

5 000 mg/kg;

mirekss: 5 000 mg/kg;

pentabromdifenilēteris (C12H5Br5O);

pentahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS)

(C8F17SO2X)

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus);

polihlorbifenili (PHB) (5): 50 mg/kg;

polihlordibenz-p-dioksīni un dibenzfurāni (PCDD/PCDF) (6): 5 mg/kg;

tetrabromdifenilēteris (C12H6Br4O);

toksafēns: 5 000 mg/kg;

Pastāvīga glabāšana atļauta tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.

1.

Glabāšana notiek vienā no šādiem objektiem:

droši, dziļi pazemes cieto iežu veidojumi,

sāls raktuves,

bīstamo atkritumu poligoni (ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai stabilizēti, ja tas tehniski izdarāms, kā nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 1903 apakšnodaļā).

2.

Ir ievēroti Padomes Direktīvas 1999/31/EK (3) un Padomes Lēmuma 2003/33/EK (4) noteikumi.

3.

Ir pierādīts, ka izraudzītā darbība ir videi vēlamākā izvēle.

10 01

Atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās sadedzināšanas iekārtās (izņemot 19. pozīcijā minētos)

10 01 14 * (2)

Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas

10 01 16 *

Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

10 02

Atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā

10 02 07 *

Gāzu attīrīšanas cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 03

Atkritumi, kas radušies alumīnija termometalurģijā

10 03 04 *

Izdedži, kas radušies primārajā ražošanā

10 03 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies sekundārajā ražošanā

10 03 09 *

Melnie izdedži, kas radušies sekundārajā ražošanā

10 03 19 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 03 21 *

Citas cietās daļiņas un putekļi, kas satur bīstamas vielas (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām)

10 03 29 *

Sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 04

Atkritumi, kas radušies svina termometalurģijā

10 04 01 *

Izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 02 *

Izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 04 *

Dūmgāzu putekļi

10 04 05 *

Citas cietās daļiņas un putekļi

10 04 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 05

Atkritumi, kas radušies cinka termometalurģijā

10 05 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 05 05 *

Cietie atkritumi, kas radušies gāzu attīrīšanā

10 06

Atkritumi, kas radušies vara termometalurģijā

10 06 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 06 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 08

Atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu termometalurģijā

10 08 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 08 15 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 09

Atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā

10 09 09 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

16

ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR

16 11

Oderējuma un ugunsizturīgo materiālu atkritumi

16 11 01 *

Metalurģiskajos procesos izmantotais oderējums un ugunsizturīgie materiāli uz oglekļa bāzes, kas satur bīstamas vielas

16 11 03 *

Cits metalurģiskajos procesos izmantotais oderējums un ugunsizturīgie materiāli, kas satur bīstamas vielas

17

BŪVNIECĪBĀ UN ĒKU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZŅEMTA AUGSNE)

17 01

Betons, ķieģeļi, flīzes un keramika

17 01 06 *

Betona, ķieģeļu, flīžu un keramikas maisījumi vai to atsevišķas daļas, kas satur bīstamas vielas

17 05

Augsne, iekļaujot izrakto augsni no piesārņotām vietām, akmeņus un bagarēšanas grunti

17 05 03 *

Augsnes neorganiskā daļa un akmeņi, kas satur bīstamas vielas

17 09

Citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi

17 09 02 *

Būvdarbu un ēku nojaukšanas atkritumi, kas satur PHB, izņemot PHB saturošas iekārtas

17 09 03 *

Citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

19

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS

19 01

Atkritumi, kas radušies atkritumu sadedzināšanā vai pirolīzē

19 01 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

19 01 11 *

Smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas

19 01 13 *

Vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

19 01 15 *

Sodrēji, kas satur bīstamas vielas

19 04

Pārstikloti atkritumi un pārstiklošanas atkritumi

19 04 02 *

Vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmvadu gāzu attīrīšanā

19 04 03 *

Nepārstiklota cietā fāze


(1)  Šīs robežas attiecas tikai uz bīstamo atkritumu poligoniem, un tās neattiecas uz pastāvīgām bīstamo atkritumu pazemes glabātavām, ietverot sāls raktuves.

(2)  Visi ar zvaigznīti (*) atzīmētie atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 91/689/EEK, un uz tiem attiecas minētās direktīvas noteikumi.

(3)  OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(4)  OV L 11, 16.1.2003., 27. lpp.

(5)  Izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķinu metodi.

(6)  Robeža aprēķināta kā PCDD un PCDF, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PCDD

TEF

2,3,7,8-TeCDD

1

1,2,3,7,8-PeCDD

1

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

OCDD

0,0003

PCDF

TEF

2,3,7,8-TeCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeCDF

0,03

2,3,4,7,8-PeCDF

0,3

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

PCDD

TEF

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

OCDF

0,0003”


25.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/29


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 757/2010

(2010. gada 24. augusts),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem I un III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 Savienības tiesību aktos tiek īstenotas saistības, kas noteiktas Stokholmas Konvencijā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “konvencija”), kura apstiprināta ar Padomes 2004. gada 14. oktobra Lēmumu 2006/507/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (2), un 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “protokols”), kurš apstiprināts ar Padomes 2004. gada 19. februāra Lēmumu 2004/259/EK, ar ko Kopienas vārdā noslēdz Protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos ar noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (3).

(2)

Pēc pieteikumu par vielu iekļaušanu saņemšanas no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, Norvēģijas un Meksikas saskaņā ar konvenciju izveidotā Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteja ir beigusi izvērtēt deviņas vielas, kuras atzītas par atbilstošām konvencijas kritērijiem. Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences ceturtajā sesijā 2009. gada 4.–8. maijā (turpmāk “LPK4”) tika nolemts visas deviņas vielas iekļaut konvencijas pielikumos.

(3)

Sakarā ar LPK4 pieņemtajiem lēmumiem ir jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 850/2004 I un III pielikums. Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikums ir jāgroza, ņemot vērā to, ka vielas var tikt iekļautas tikai konvencijā.

(4)

LPK4 nolēma astoņas no šīm vielām iekļaut konvencijas A pielikumā (likvidēšana). Devīto vielu – perfluoroktānsulfoskābi un tās atvasinājumus (PFOS) – joprojām plaši izmanto visā pasaulē, un LPK4 nolēma to iekļaut B pielikumā (ierobežojumi) ar vairākiem izņēmumiem. Regulai (EK) Nr. 850/2004 ir līdzīga struktūra: tai ir I pielikums (aizliegumi) un II pielikums (ierobežojumi). Konvencijā ir noteikti pienākumi aizliegt vai ierobežot tās A un B pielikumā iekļauto vielu ražošanu, lietošanu, importu un eksportu. Iekļaujot Regulā (EK) Nr. 850/2004 LPK4 lēmumos aplūkoto vielu, ierobežojuma apmērs tiek pieskaņots LPK4 lēmumam, jo Regulā (EK) Nr. 850/2004 papildus ierobežojumam laišanai tirgū ir iekļauti nosacījumi ražošanai, lietošanai un atkritumu apsaimniekošanai.

(5)

PFOS laišana tirgū un lietošana Savienībā ir aizliegta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (4), XVII pielikumu. Pašreizējam PFOS ierobežojumam Savienībā ir tikai daži izņēmumi, salīdzinot ar izņēmumiem LPK4 lēmumā. PFOS tika iekļauta I pielikuma sarakstā arī protokola pārskatītajā redakcijā, ko pieņēma 2009. gada 18. decembrī. Tādēļ PFOS kopā ar pārējām astoņām vielām ir iekļaujama Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikuma sarakstā. Izņēmumi, kas attiecās uz PFOS, kad tā bija iekļauta XVII pielikumā, ar dažiem grozījumiem ir pārnesti un iekļauti Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikumā. Uz izņēmumiem attiecīgos gadījumos attiecas labākās pieejamās metodes lietošanas nosacījums. Īpašajam izņēmumam, kas ļauj PFOS lietot par mitrinātājiem lietošanai kontrolējamās galvanizācijas sistēmās, saskaņā ar LPK4 lēmumu ir laika ierobežojums. Ja ir tehnisks pamatojums, termiņu var pagarināt, ja to apstiprina konvencijas līgumslēdzēju pušu konference. Dalībvalstīm ik pēc četriem gadiem ir jāziņo par pieļaujamo izņēmumu izmantošanu. Eiropas Savienībai, kas ir konvencijas līgumslēdzēja puse, ir jāziņo tai, balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem. Komisijai ir jāturpina izvērtēt atlikušos izņēmumus un drošāku alternatīvu vielu vai tehnoloģiju pieejamību.

(6)

Regulas (EK) Nr. 850/2004 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi par vielām, kas sastopamas kā nejaušs mikropiesārņojums, ir jāattiecina uz PFOS, lai nodrošinātu minētās regulas saskaņotu izpildi un kontroli, vienlaikus garantējot atbilstību konvencijai. Ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu PFOS tika atļauts lietot daudzumos, kas nepārsniedz noteiktu robežvērtību. Kamēr nav pieejama sīkāka informācija, Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma robežvērtības attiecībā uz PFOS izstrādājumos atbilst līmenim, par kuru zemākā līmenī PFOS nav iespējams apzināti lietot, reizē ļaujot veikt kontroli un izpildi ar pastāvošajiem paņēmieniem. Tādēļ šīm robežvērtībām ir jāierobežo PFOS lietošana līdz līmenim, kas atbilst nejaušam mikropiesārņojumam. Attiecībā uz PFOS vielu veidā vai preparātu sastāvā šai regulai ir jānosaka robežvērtība, kas atbilst līdzīgam līmenim. Lai nepieļautu apzinātu lietošanu, šim līmenim jābūt zemākam par Regulā (EK) Nr. 1907/2006 noteikto līmeni.

(7)

Pentabromdifenilētera un oktabromdifenilētera laišana tirgū un lietošana Savienībā ir ierobežota Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā ar maksimālo koncentrācijas robežu 0,1 masas %, līdz kurai tas netiek uzskatīts par ierobežotu. LPK4 nolēma iekļaut sarakstā radniecīgas vielas, kas atrodamas pentabromdifenilēteru un oktabromdifenilēteru, kam ir noturīgu organisko piesārņotāju (POP) īpašības, tehniskajās formās. Saskaņotības labad uzskaitījumam Regulā (EK) Nr. 850/2004 ir jāievēro tā pati pieeja, kas ir Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā attiecībā uz tiem atvasinājumiem, ko LPK4 identificē kā tādus, kam ir POP īpašības; tādēļ heksabromdifenilētera, heptabromdifenilētera, tetrabromdifenilētera un pentabromdifenilētera atvasinājumi ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikumā.

(8)

Regulas (EK) Nr. 850/2004 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi par vielām, kas sastopamas kā nejaušs mikropiesārņojums, ir jāattiecina uz polibromdifenilēteriem (PBDE), lai nodrošinātu minētās regulas saskaņotu izpildi un kontroli, vienlaikus garantējot atbilstību konvencijai. Šai regulai ir jānosaka nemainīga vērā ņemamā nejauša mikropiesārņojuma robežvērtība attiecībā uz PBDE vielās, preparātos un izstrādājumos. Kamēr nav pieejama sīkāka informācija un Komisija nav veikusi pārskatīšanu atbilstīgi šās regulas mērķiem, Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā noteiktajām PBDE robežvērtībām izstrādājumos, ko ražo no pārstrādātām izejvielām, ir jāierobežo PBDE lietojums līdz nejaušam mikropiesārņojumam tādā mērā, ka tiek uzskatīts, ka tas atbilst līmenim, par kuru zemākā līmenī PBDE nav iespējams apzināti lietot, reizē nodrošinot kontroli un izpildi ar pastāvošajām metodēm. Attiecībā uz PBDE vielu veidā vai preparātu vai izstrādājumu sastāvā šai regulai ir jānosaka robežvērtība, kas atbilst līdzīgam līmenim.

(9)

Ir jāprecizē, ka aizliegums Regulas (EK) Nr. 850/2004 3. pantā neattiecas uz tādiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir PBDE un PFOS un kuri šās regulas spēkā stāšanās dienā jau tiek lietoti.

(10)

DDT un heksahlorcikloheksāni (HCH), ieskaitot lindānu, ir iekļaujami sarakstā bez izņēmumiem. Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikuma A daļā dalībvalstīm atļauts saglabāt pastāvošo ražošanu un izmantot DDT dikofola ražošanā. Pašlaik neviena no dalībvalstīm šo izņēmumu neizmanto. Bez tam dikofols netika iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (5) I pielikumā un Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (6). Tādēļ minētais izņēmums ir jāsvītro. HCH, ieskaitot lindānu, ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikuma B daļā ar diviem konkrētiem izņēmumiem konkrētiem lietojumiem. Izņēmumi zaudēja spēku 2006. gada 1. septembrī un 2007. gada 31. decembrī, tādēļ tie jāsvītro.

(11)

Atbilstīgi LPK4 lēmumiem pentahlorbenzols ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 850/2004 I un III pielikumā, lai uz to attiektos vispārējs aizliegums, kā arī minētās regulas noteikumi par izplūdes samazināšanu. Hlordekons un heksabrombifenils ir jāpārvieto uz I pielikuma A daļu, jo tie tagad ir iekļauti abos starptautiskajos dokumentos.

(12)

Saskaņā ar konvencijas 22. pantu tās A, B un C pielikuma grozījumi stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad depozitārs ir paziņojis par grozījumu, un tas ir 2010. gada 26. augustā. Līdz ar to un saskaņotības labad šai regulai ir jābūt piemērojamai no tās pašas dienas. Tādēļ šai regulai ir jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(13)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 67/548/EEK izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 850/2004 I un III pielikumu groza saskaņā ar šās regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 26. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 24. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(2)  OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 81, 19.3.2004., 35. lpp.

(4)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(6)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.


PIELIKUMS

1.

Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“I PIELIKUMS

A daļa –   Konvencijā un protokolā uzskaitītās vielas, kā arī tikai konvencijā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Īpašs izņēmums lietošanai par starpproduktu vai cita specifikācija

Tetrabromdifenilēteris

C12H6Br4O

 

 

1.

Sakarā ar šo ierakstu 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz tetrabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos, izstrādājumos vai kā izstrādājumu liesmu slāpētāju daļu sastāvdaļa.

2.

Izņēmuma kārtā ir atļauta šādu izstrādājumu ražošana, laišana tirgū un lietošana:

a)

neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumi un preparāti, kuros tetrabromdifenilētera koncentrācija pēc masas ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām vai otrreizējai izmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b)

elektriskas un elektroniskas ierīces Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK (1) darbības jomā.

3.

Ir atļauta tādu izstrādājumu lietošana, kas Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvdaļa ir tetrabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Pentabromdifenilēteris

C12H5Br5O

 

 

1.

Sakarā ar šo ierakstu 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz pentabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos, izstrādājumos vai kā izstrādājumu liesmu slāpētāju daļu sastāvdaļa.

2.

Izņēmuma kārtā ir atļauta šādu izstrādājumu ražošana, laišana tirgū un lietošana:

a)

neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumi un preparāti, kuros pentabromdifenilētera koncentrācija pēc masas ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām vai otrreizējai izmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b)

elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2002/95/EK darbības jomā.

3.

Ir atļauta tādu izstrādājumu lietošana, kas Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvdaļa ir pentabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Heksabromdifenilēteris

C12H4Br6O

 

 

1.

Sakarā ar šo ierakstu 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heksabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos, izstrādājumos vai kā izstrādājumu liesmu slāpētāju daļu sastāvdaļa.

2.

Izņēmuma kārtā ir atļauta šādu izstrādājumu ražošana, laišana tirgū un lietošana:

a)

neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumi un preparāti, kuros heksabromdifenilētera koncentrācija pēc masas ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām vai otrreizējai izmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b)

elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2002/95/EK darbības jomā.

3.

Ir atļauta tādu izstrādājumu lietošana, kas Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvdaļa ir heksabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Heptabromdifenilēteris

C12H3Br7O

 

 

1.

Sakarā ar šo ierakstu 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heptabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos, izstrādājumos vai kā izstrādājumu liesmu slāpētāju daļu sastāvdaļa.

2.

Izņēmuma kārtā ir atļauta šādu izstrādājumu ražošana, laišana tirgū un lietošana:

a)

neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumi un preparāti, kuros heptabromdifenilētera koncentrācija pēc masas ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām vai otrreizējai izmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b)

elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2002/95/EK darbības jomā.

3.

Ir atļauta tādu izstrādājumu lietošana, kas Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvdaļa ir heptabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS)

C8F17SO2X

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)

 

 

1.

Sakarā ar šo ierakstu 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz PFOS koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tā ir vielās vai preparātos.

2.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz PFOS koncentrāciju pusfabrikātos vai izstrādājumos vai to daļās, ja PFOS masas koncentrācija ir zemāka par 0,1 masas % un ir aprēķināta, pamatojoties uz strukturāli vai mikrostrukturāli noteiktu daļu, kas satur PFOS, masu, vai – tekstilizstrādājumos un citos pārklātos materiālos – ja PFOS daudzums ir mazāks par 1 μg/m2 no pārklātā materiāla.

3.

Ir atļauta tādu izstrādājumu lietošana, kas Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvdaļa ir PFOS. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

4.

Ugunsdzēšamās putas, kas laistas tirgū pirms 2006. gada 27. decembra, var izmantot līdz 2011. gada 27. jūnijam.

5.

Ja vidē izplūdušais daudzums tiek minimalizēts, ir atļauta ražošana un laišana tirgū šādiem konkrētiem lietojumiem, ja vien dalībvalstis ik pēc četriem gadiem ziņo Komisijai par PFOS likvidācijā paveikto:

a)

līdz 2015. gada 26. augustam – par mitrinātājiem kontrolējamās galvanizācijas sistēmās;

b)

fotorezistīviem vai atstarojošiem pārklājumiem fotolitogrāfijas procesos;

c)

fotogrāfiskajiem pārklājumiem uz plēvēm, papīra vai iespiedplatēm;

d)

miglas novēršanai nedekoratīviem cieta hroma (VI) pārklājumiem slēgta cikla sistēmās;

e)

aviācijā izmantojamajiem hidrauliskajiem šķidrumiem.

Ja iepriekš a)–e) apakšpunktā minētie izņēmumi attiecas uz ražošanu vai lietošanu iekārtā, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/1/EK (2) darbības jomā, piemēro attiecīgās labākās pieejamās tehnoloģijas PFSO emisijas novēršanai un minimalizēšanai, kas aprakstītas informācijā, ko publicē Komisija atbilstīgi Direktīvas 2008/1/EK 17. panta 2. punkta otrajai daļai.

Kolīdz kļūst pieejama jauna informācija par lietošanu un drošākām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām lietojumiem b)–e) apakšpunktā, Komisija pārskata otrās daļas izņēmumus, lai:

i)

pakāpeniski izbeigtu PFOS lietošanu, kolīdz drošāku alternatīvu izmantošana kļūst tehniski un ekonomiski iespējama;

ii)

izņēmumu varētu piemērot arī turpmāk tikai attiecībā uz būtiski svarīgiem lietojumiem, ja tam nepastāv drošākas alternatīvas un ja ir ziņots par pasākumiem drošāku alternatīvu rašanai;

iii)

PFOS izplūdes vidē ir samazinātas līdz minimumam, piemērojot labākās pieejamās tehnoloģijas.

6.

Kolīdz Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pieņem standartus, tos lieto kā analītiskas pārbaudes paņēmienus, lai pierādītu vielu, preparātu un izstrādājumu atbilstību 1. un 2. punktam.

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)

50-29-3

200-024-3

Hlordāns

57-74-9

200-349-0

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

58-89-9

200-401-2

319-84-6

206-270-8

319-85-7

206-271-3

608-73-1

210-168-9

Dieldrīns

60-57-1

200-484-5

Endrīns

72-20-8

200-775-7

Heptahlors

76-44-8

200-962-3

Heksahlorbenzols

118-74-1

200-273-9

Hlordekons

143-50-0

205-601-3

Aldrīns

309-00-2

206-215-8

Pentahlorbenzols

608-93-5

210-172-5

Polihlorbifenili (PCB)

1336-36-3 un citi

215-648-1 un citi

Neskarot Direktīvu 96/59/EK, ir atļauts lietot izstrādājumus, ko jau lieto šās regulas spēkā stāšanās brīdī

Mirekss

2385-85-5

219-196-6

Toksafēns

8001-35-2

232-283-3

Heksabrombifenils

36355-01-8

252-994-2


B daļa –   Tikai protokolā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Īpašs izņēmums lietošanai par starpproduktu vai cita specifikācija

—”

 

 

 

2.

III pielikumam pievieno šādu vielu:

“Pentahlorbenzols (CAS Nr. 608-93-5)”.


(1)  OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(2)  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.


25.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/37


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 758/2010

(2010. gada 24. augusts),

ar ko attiecībā uz vielu valnemulīnu groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko formulējusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)

Maksimāli pieļaujamais atlieku saturs farmakoloģiski aktīvām vielām, kas paredzētas izmantošanai Eiropas Savienībā veterinārās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai biocīdos produktos, ko izmanto lopkopībā, jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009.

(2)

Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura ir noteikta pielikumā Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (2).

(3)

Valnemulīns pašlaik ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļauta viela cūkām, kuru piemēro muskuļiem, aknām un nierēm.

(4)

Eiropas Zāļu aģentūrai iesniegts pieteikums par spēkā esošā ieraksta attiecībā uz valnemulīnu paplašināšanu, tajā iekļaujot trušus.

(5)

Veterināro zāļu komiteja ir ieteikusi paplašināt minēto ierakstu, tajā iekļaujot trušus un to piemērojot muskuļiem, aknām un nierēm.

(6)

Tāpēc jāgroza ieraksts par valnemulīnu Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā, tajā iekļaujot trušus.

(7)

Ir lietderīgi noteikt pamatotu termiņu, lai attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt vajadzīgos pasākumus jaunā noteiktā MRL ievērošanai.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 24. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 24. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2)  OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.


PIELIKUMS

Ierakstu par valnemulīnu Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā aizstāj ar šādu ierakstu:

Farmakoloģiski aktīvā viela

Marķieratliekas

Dzīvnieku suga

MRL

Izmeklējamie audi

Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)

Terapeitiskā klasifikācija

“Valnemulīns

Valnemulīns

Cūkas, truši

50 μg/kg

Muskuļi

IERAKSTA NAV

Pretinfekcijas līdzekļi/antibiotikas”

500 μg/kg

Aknas

100 μg/kg

Nieres


25.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/39


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 759/2010

(2010. gada 24. augusts),

ar ko attiecībā uz vielu tildipirosinu groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko formulējusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)

Maksimāli pieļaujamais atlieku saturs farmakoloģiski aktīvām vielām, kas paredzētas izmantošanai Eiropas Savienībā veterinārās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai biocīdos produktos, ko izmanto lopkopībā, jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009.

(2)

Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura ir noteikta pielikumā Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (2).

(3)

Eiropas Zāļu aģentūrai iesniegts pieteikums par atlieku maksimāli pieļaujamā satura (turpmāk “MRL”) noteikšanu tildipirosinam liellopu un cūku sugām.

(4)

Veterināro zāļu komiteja (turpmāk “VZK”) ieteica noteikt pagaidu MRL tildipirosinam liellopu sugām, kas piemērojams muskuļiem, taukiem, aknām un nierēm, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā. Pagaidu MRL, kas noteikts muskuļiem, nedrīkstētu piemērot injekcijas vietai, kur atlieku saturs nedrīkstētu pārsniegt 11 500 μg/kg.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu Eiropas Zāļu aģentūrai ir jāizskata iespēja izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteikto maksimāli pieļaujamo atlieku saturu arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no tās pašas sugas, vai iespēja kādai farmakoloģiski aktīvai vielai noteikto maksimāli pieļaujamo atlieku saturu vienā vai vairākās sugās izmantot arī citām sugām. VZK ieteica ekstrapolēt pagaidu MRL tildipirosinam no liellopu sugām uz kazu sugām.

(6)

VZK ieteica noteikt pagaidu MRL tildipirosinam cūku sugām, kas piemērojams muskuļiem, ādai, taukiem, aknām un nierēm. Pagaidu MRL, kas noteikts muskuļiem, nedrīkstētu piemērot injekcijas vietai, kur atlieku saturs nedrīkstētu pārsniegt 7 500 μg/kg.

(7)

Tāpēc jāgroza 1. tabula Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumā, tajā iekļaujot vielu tildipirosinu liellopu, kazu un cūku sugām. Minētajā tabulā noteiktajam pagaidu MRL tildipirosinam liellopu, kazu un cūku sugām būtu jābūt spēkā līdz 2012. gada 1. janvārim.

(8)

Ir lietderīgi noteikt pamatotu termiņu, lai attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt vajadzīgos pasākumus jaunā noteiktā MRL ievērošanai.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 24. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 24. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2)  OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā iekļauj šādu vielu alfabēta kārtībā:

Farmakoloģiski aktīvā viela

Marķieratliekas

Dzīvnieku suga

MRL

Izmeklējamie audi

Citi noteikumi

(saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)

Terapeitiskā klasifikācija

“Tildipirosins

Tildipirosins

Liellopi, kazas

400 μg/kg

Muskuļi

Nelietot dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu, ko paredzēts lietot pārtikā.

MRL, kas noteikts muskuļiem, nepiemēro injekcijas vietai, kur atlieku saturs nepārsniedz 11 500 μg/kg.

Pagaidu MRL ir spēkā līdz 2012. gada 1. janvārim.

Makrolīdi”

200 μg/kg

Tauki

2 000 μg/kg

Aknas

3 000 μg/kg

Nieres

Cūkas

1 200 μg/kg

Muskuļi

MRL, kas noteikts muskuļiem, nepiemēro injekcijas vietai, kur atlieku saturs nepārsniedz 7 500 μg/kg.

Pagaidu MRL ir spēkā līdz 2012. gada 1. janvārim.

800 μg/kg

Āda un tauki

5 000 μg/kg

Aknas

10 000 μg/kg

Nieres


25.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/42


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 760/2010

(2010. gada 24. augusts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 25. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 24. augustā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

TR

103,0

ZZ

103,0

0707 00 05

TR

132,5

ZZ

132,5

0709 90 70

TR

122,5

ZZ

122,5

0805 50 10

AR

113,6

CL

123,2

TR

151,3

UY

118,5

ZA

139,7

ZZ

129,3

0806 10 10

BA

91,2

EG

281,8

TR

120,1

ZZ

164,4

0808 10 80

AR

114,0

BR

66,8

CL

91,6

CN

65,6

NZ

90,0

US

119,5

UY

95,9

ZA

94,6

ZZ

92,3

0808 20 50

AR

115,4

CL

150,5

CN

80,6

TR

133,1

ZA

94,5

ZZ

114,8

0809 30

TR

135,8

ZZ

135,8

0809 40 05

BA

59,9

IL

160,9

XS

59,4

ZA

191,2

ZZ

117,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.