ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.191.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 191

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 23. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 648/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 649/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

3

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 650/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē

7

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensācijas par sviestu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kurš paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

11

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 652/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

12

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 653/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas olu nozarē

13

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 654/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas cūkgaļas nozarē

15

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 655/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

17

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 656/2010 (2010. gada 22. jūlijs), par minimālās pārdošanas cenas nenoteikšanu ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sviesta pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 446/2010

19

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 657/2010 (2010. gada 22. jūlijs) par minimālās pārdošanas cenas nenoteikšanu ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010

20

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 658/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

21

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 659/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

23

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 660/2010 (2010. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

25

 

 

IETEIKUMI

 

 

2010/410/ES

 

*

Padomes Ieteikums (2010. gada 13. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai

28

 

 

Labojumi

 

*

Labojums 2010. gada 30. jūnija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 163

35

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 648/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

42,3

TR

66,8

ZZ

54,6

0707 00 05

MK

41,0

TR

114,0

ZZ

77,5

0709 90 70

TR

106,3

ZZ

106,3

0805 50 10

AR

94,5

UY

56,9

ZA

114,7

ZZ

88,7

0806 10 10

CL

98,6

EG

147,8

IL

126,4

MA

162,3

TR

142,4

ZA

130,8

ZZ

134,7

0808 10 80

AR

127,7

BR

80,1

CA

114,8

CL

98,4

CN

73,7

NZ

114,2

US

156,7

UY

111,6

ZA

99,3

ZZ

108,5

0808 20 50

AR

110,6

CL

101,0

CN

98,4

NZ

130,0

ZA

95,1

ZZ

107,0

0809 10 00

TR

193,1

ZZ

193,1

0809 20 95

CL

150,0

TR

239,3

US

520,8

ZZ

303,4

0809 30

AR

75,9

TR

184,3

ZZ

130,1

0809 40 05

BA

78,6

BR

123,2

TR

130,0

XS

91,2

ZZ

105,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/3


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 649/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punkta pēdējo daļu un 170. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Savienības var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā un 167. līdz 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Savienības un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Nosacījumi 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), paredz samazināt izmaksājamo īpašo kompensāciju, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (ES) Nr. 338/2010 (6) ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2.   Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā, un Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā noteiktajām prasībām par veselības marķējumu.

2. pants

Gadījumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1359/2007 7. panta 2. punkta trešajā daļā, kompensāciju par produktiem ar kodu 0201 30 00 9100 samazina par EUR 7/100 kg.

3. pants

Ar šo atceļ Regulu (ES) Nr. 338/2010.

4. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(5)  OV L 304, 22.11.2007., 21. lpp.

(6)  OV L 102, 23.4.2010., 29. lpp.


PIELIKUMS

No 2010. gada 23. jūlijā piemērotās eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

0102 10 10 9140

B00

EUR/100 kg dzīvsvara

25,9

0102 10 30 9140

B00

EUR/100 kg dzīvsvara

25,9

0201 10 00 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 10 00 9130 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

48,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

28,7

0201 20 20 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

48,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

28,7

0201 20 30 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 20 50 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

61,0

B03

EUR/100 kg tīrā svara

35,9

0201 20 50 9130 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 30 00 9050

US (4)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

CA (5)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

0201 30 00 9060 (7)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

22,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

7,5

0201 30 00 9100 (3)  (7)

B04

EUR/100 kg tīrā svara

84,7

B03

EUR/100 kg tīrā svara

49,8

EG

EUR/100 kg tīrā svara

103,4

0201 30 00 9120 (3)  (7)

B04

EUR/100 kg tīrā svara

50,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

29,9

EG

EUR/100 kg tīrā svara

62,0

0202 10 00 9100

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 30 9000

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 50 9900

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 90 9100

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 30 90 9100

US (4)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

CA (5)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

0202 30 90 9200 (7)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

22,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

7,5

1602 50 31 9125 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

23,3

1602 50 31 9325 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

20,7

1602 50 95 9125 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

23,3

1602 50 95 9325 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

20,7

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.).

Pārējie galamērķi ir definēti šādi:

B00

:

jebkurš galamērķis (trešās valstis, citas teritorijas, pārtikas piegādes un galamērķi, kas pielīdzināmi eksportam no Savienības).

B02

:

B04 un EG galamērķi.

B03

:

Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Kosova (), Melnkalne, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, piegādes un rezerves (Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 33. un 42. pantā un, attiecīgā gadījumā, 41. pantā paredzētie galamērķi (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.)).

B04

:

Turcija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Krievija, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija, Libāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Izraēla, Jordānas Rietumkrasts/Gazas josla, Jordānija, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Jemena, Pakistāna, Šrilanka, Mjanma (Birma), Taizeme, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas, Ķīna, Ziemeļkoreja, Honkonga, Sudāna, Mauritānija, Mali, Burkinafaso, Nigēra, Čada, Kaboverde, Senegāla, Gambija, Gvineja-Bisava, Gvineja, Sjerraleone, Libērija, Kotdivuāra, Gana, Togo, Benina, Nigērija, Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Santome un Prinsipi, Gabona, Kongo, Kongo (Demokrātiskā Republika), Ruanda, Burundi, Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas, Angola, Etiopija, Eritreja, Džibutija, Somālija, Uganda, Tanzānija, Seišelu salas un piederīgās teritorijas, Britu teritorija Indijas okeānā, Mozambika, Maurīcija, Komoru salas, Majota, Zambija, Malāvija, Dienvidāfrika, Lesoto.


(1)  Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.

(2)  Iekļaut produktu šajā apakšpozīcijā var tad, ja tiek uzrādīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 433/2007 pielikumā norādītais apliecinājums (OV L 104, 21.4.2007., 3. lpp.).

(3)  Kompensāciju piešķir, ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1359/2007 (OV L 304, 22.11.2007., 21. lpp.) un – attiecīgā gadījumā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 1741/2006 (OV L 329, 25.11.2006., 7. lpp.).

(4)  Eksports atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1643/2006 (OV L 308, 8.11.2006., 7. lpp.).

(5)  Eksports atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1041/2008 (OV L 281, 24.10.2008., 3. lpp.).

(6)  Kompensācijas piešķir, ja ir ievēroti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1731/2006 paredzētie noteikumi (OV L 325, 24.11.2006., 12. lpp.).

(7)  Liesas liellopu gaļas daudzumu (izņemot taukus) nosaka atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2429/86 pielikumā iekļautajai analīzes procedūrai (OV L 210, 1.8.1986., 39. lpp.).

Termiņš “vidējais daudzums” attiecas uz tāda parauga daudzumu, kas definēts 2. panta 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 765/2002 (OV L 117, 4.5.2002., 6. lpp.). Paraugu ņem no attiecīgā sūtījuma daļas, kas varētu būt visbīstamākā.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/7


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 650/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starpību starp minētās regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Savienības tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 (2) 3. pantā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 318, 4.12.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

No 2010. gada 23. jūlija piemērojamās eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

0401 30 31 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 31 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 31 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 39 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 39 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 39 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 91 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 99 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 99 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 10 11 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 10 19 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 10 99 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 17 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 19 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 19 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 19 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 91 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 91 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 91 9350

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9600

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 15 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 15 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 15 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 19 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 19 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 19 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 99 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 99 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 91 10 9370

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 91 30 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 91 99 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 99 10 9350

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 99 31 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 11 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 33 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 59 9310

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 59 9340

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 59 9370

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 21 9120

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 21 9160

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9120

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9130

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9140

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9150

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 81 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9110

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9130

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9150

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9170

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 11 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 11 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 19 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 19 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 30 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 30 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 30 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 50 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 50 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 90 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 20 90 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 20 90 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 90 10 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 90 90 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9640

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9650

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9830

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9850

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9913

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9915

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9917

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9919

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 31 9730

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 31 9930

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 31 9950

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9500

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9700

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9930

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9950

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 40 50 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 40 90 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 13 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 15 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 17 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 21 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 23 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 25 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 27 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 29 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 29 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 32 9119

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 35 9190

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 35 9990

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 37 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 61 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 63 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 63 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 69 9910

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 73 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 75 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 76 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 76 9400

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 76 9500

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 78 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 78 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 79 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 81 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 85 9930

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 85 9970

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 86 9200

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 86 9400

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 86 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9400

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9951

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9971

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9973

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9974

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9975

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9979

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 88 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 88 9500

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

Galamērķi ir noteikti šādi.

L20

:

Visi galamērķi, izņemot:

a)

trešās valstis: Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteina un Amerikas Savienotās Valstis;

b)

Savienibā muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

c)

Savienibā muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

d)

galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.) 33. panta 1. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 1. punktā.

L04

:

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Kosova (), Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

L40

:

Visi galamērķi, izņemot:

a)

trešās valstis: L04, Andora, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Amerikas Savienotās Valstis, Horvātija, Turcija, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Dienvidāfrika;

b)

Savienibā muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

c)

Savienibā muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

d)

galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.) 33. panta 1. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 1. punktā.


(1)  Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/11


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensācijas par sviestu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kurš paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembrī Regulu (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 20. jūlijā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, konkursa posmam, kurš beidzas 2010. gada 20. jūlijā, eksporta kompensācijas par produktiem un galamērķiem, kas uzskaitīti attiecīgi minētās regulas 1. panta a) un b) apakšpunktā un 2. pantā, netiek piešķirtas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/12


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 652/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 20 jūlijā.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, attiecībā uz konkursa posmu, kurš beidzas 2010. gada 20 jūlijā, kompensācijas par produktiem un galamērķiem, kas norādīti attiecīgi minētās regulas 1. panta c) apakšpunktā un 2. pantā, netiek piešķirtas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23 jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/13


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 653/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas olu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punkta pēdējo daļu un 170. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Eiropas Savienībā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2.   Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteiktajām prasībām par identifikācijas marķējumu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā noteiktajām marķēšanas prasībām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.


PIELIKUMS

Olu eksporta kompensācijas no 2010. gada 23. jūlijā

Produktu kodi

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0407 00 11 9000

A02

EUR/100 vienības

0,39

0407 00 19 9000

A02

EUR/100 vienības

0,20

0407 00 30 9000

E09

EUR/100 kg

0,00

E10

EUR/100 kg

22,00

E19

EUR/100 kg

0,00

0408 11 80 9100

A03

EUR/100 kg

84,72

0408 19 81 9100

A03

EUR/100 kg

42,53

0408 19 89 9100

A03

EUR/100 kg

42,53

0408 91 80 9100

A03

EUR/100 kg

53,67

0408 99 80 9100

A03

EUR/100 kg

9,00

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

E09

:

Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals, Krievija, Turcija,

E10

:

Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna, Filipīnas,

E19

:

visi galamērķi, izņemot Šveici un E09 un E10 grupas valstis.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/15


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 654/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas cūkgaļas nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punkta pēdējo daļu un 170. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XVII daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Eiropas Savienībā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cūkgaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2.   Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā, un Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā noteiktajām prasībām par veselības marķējumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.


PIELIKUMS

Eksporta kompensācijas cūkgaļas nozarē, kuras piemēro no 2010. gada 23. jūlija

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju apjoms

0210 11 31 9110

A00

EUR/100 kg

54,20

0210 11 31 9910

A00

EUR/100 kg

54,20

0210 19 81 9100

A00

EUR/100 kg

54,20

0210 19 81 9300

A00

EUR/100 kg

54,20

1601 00 91 9120

A00

EUR/100 kg

19,50

1601 00 99 9110

A00

EUR/100 kg

15,20

1602 41 10 9110

A00

EUR/100 kg

29,00

1602 41 10 9130

A00

EUR/100 kg

17,10

1602 42 10 9110

A00

EUR/100 kg

22,80

1602 42 10 9130

A00

EUR/100 kg

17,10

1602 49 19 9130

A00

EUR/100 kg

17,10

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/17


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 655/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 614/2009 par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (2) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlija

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.

(3)  OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2010. gada 22. jūlijā Regulai, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

137,4

0

BR

137,9

0

AR

122,5

0

TH

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

132,9

0

BR

141,0

0

AR

0207 14 10

Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali

217,9

25

BR

257,2

13

AR

316,3

0

CL

0207 14 50

Saldētas krūtiņas un to gabali

255,0

0

BR

0207 14 60

Saldētas kājas un to gabali

147,2

0

BR

0207 25 10

Nesadalīti, saldēti tītari, t. s. “80 % cāļi”

184,0

0

BR

0207 27 10

Atkauloti, saldēti tītaru gabali

276,4

6

BR

293,9

1

CL

0408 11 80

Olu dzeltenumi

323,9

0

AR

0408 91 80

Žāvētas olas bez čaumalām

341,4

0

AR

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

339,1

0

BR

3502 11 90

Žāvēts olu albumīns

566,9

0

AR


(1)  Valstu nomenklatūra noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Ar kodu “ZZ” apzīmē “citu izcelsmi”.”


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/19


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 656/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

par minimālās pārdošanas cenas nenoteikšanu ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sviesta pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 446/2010

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), jo īpaši tās 43. panta j) punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 446/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra sviesta pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena vai jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu, minimālā pārdošanas cena nav jānosaka.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sviesta pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 446/2010 un kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2010. gada 20. jūlijs, sviesta minimālo pārdošanas cenu nenosaka.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 126, 22.5.2010., 17. lpp.

(3)  OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/20


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 657/2010

(2010. gada 22. jūlijs)

par minimālās pārdošanas cenas nenoteikšanu ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta j) punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 447/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena vai jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu, minimālā pārdošanas cena nav jānosaka.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ceturtajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010 un kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2010. gada 20. jūlijs, sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu nenosaka.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisjas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 126, 22.5.2010., 19. lpp.

(3)  OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/21


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 658/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 645/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 187, 21.7.2010., 26. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 23. jūlija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

42,48

0,00

1701 11 90 (1)

42,48

2,16

1701 12 10 (1)

42,48

0,00

1701 12 90 (1)

42,48

1,86

1701 91 00 (2)

42,48

5,07

1701 99 10 (2)

41,32

1,94

1701 99 90 (2)

41,32

1,94

1702 90 95 (3)

0,41

0,27


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/23


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 659/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Savienībā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2010. gada 29. jūnija Regulā (ES) Nr. 578/2010, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1216/2009 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 578/2010 14. panta 1. apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro Regulas (ES) Nr. 578/2010 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 171, 6.7.2010., 1. lpp.


PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2010. gada 23. jūlija piemēro olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Galamērķis (1)

Kompensācijas likme

0407 00

Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas:

 

 

– Mājputnu:

 

 

0407 00 30

– – Citas:

 

 

a)

eksportējot olu albumīnu ar KN kodiem 3502 11 90 un 3502 19 90

02

0,00

03

22,00

04

0,00

b)

eksportējot citas preces

01

0,00

0408

Putnu olas bez čaumalas un dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem:

 

 

– Olu dzeltenumi:

 

 

0408 11

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 11 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

84,72

0408 19

– – Citi:

 

 

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

ex 0408 19 81

– – – – Šķidri:

 

 

nesaldināti

01

42,53

ex 0408 19 89

– – – – Saldēti:

 

 

nesaldināti

01

42,53

– Citi:

 

 

0408 91

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 91 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

53,67

0408 99

– – Citi:

 

 

ex 0408 99 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

9,00


(1)  Galamērķi ir šādi:

01

trešās valstis. Šveicei un Lihtenšteinai šīs likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā;

02

Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Turcija, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals un Krievija;

03

Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna un Filipīnas;

04

visi galamērķi, izņemot Šveici un galamērķus 02 un 03.


23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/25


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 660/2010

(2010. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta p) apakšpunktā un I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Savienībā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas uzskaitītas minētās regulas XX pielikuma IV daļā.

(2)

Komisijas 2010. gada 29. jūnija Regula (ES) Nr. 578/2010, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1216/2009 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma IV daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 578/2010 14. panta 1. punktam kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 2. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(6)

Regulas (ES) Nr. 578/2010 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (ES) Nr. 578/2010 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Savienībā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(8)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro Regulas (ES) Nr. 578/2010 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma XVI daļā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma IV daļā, nosaka, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 171, 6.7.2010., 1. lpp.


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2010. gada 23. jūlijā piemēro dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums  (1)

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likmes

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

ex 0402 10 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu, kas nepārsniedz 1,5 % no svara (PG 2):

 

 

a)

eksportējot preces ar KN kodu 3501

b)

eksportējot citas preces

0,00

0,00

ex 0402 21 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu 26 % no svara (PG 3)

0,00

0,00

ex 0405 10

Sviests ar tauku saturu 82 % no svara (PG 6):

 

 

a)

eksportējot preces, kas atbilst KN kodam 2106 90 98 un kuru piena tauku saturs ir 40 % vai vairāk no svara

0,00

0,00

b)

eksportējot citas preces

0,00

0,00


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz:

a)

trešām valstīm: Andoru, Svēto Krēslu (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteinu, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un eksportētas uz Šveices Konfederāciju;

b)

Savienībā muitas teritorijā neiekļautajām ES dalībvalstu teritorijām: Seūtu, Meliļu, Itālijas pašvaldībām Livinjo un Kampioni, Helgolandi, Grenlandi, Fēru salām un Kipras Republikas apgabaliem, kuros Kipras Republikas valdība neveic faktisku kontroli;

c)

Eiropas teritorijām, par kuru ārējām attiecībām atbild dalībvalsts un kuras nav iekļautas Savienībā muitas teritorijā: Gibraltāru;

d)

galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.) 33. panta 1. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 1. punktā.


IETEIKUMI

23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/28


PADOMES IETEIKUMS

(2010. gada 13. jūlijs)

par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai

(2010/410/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

tā kā:

(1)

Līgumā noteikts, ka dalībvalstis ekonomikas politiku uzskata par vispārsvarīgu jautājumu un to koordinē Padomē. Saskaņā ar Līguma noteikumiem Eiropas Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus nodokļu politikas jomā (Stabilitātes un izaugsmes pakts), kā arī makrostrukturālās politikas jomās.

(2)

Līgumā noteikts, ka Padome pieņem nodarbinātības pamatnostādnes un vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes, lai dotu ievirzi dalībvalstu politikai.

(3)

Lisabonas stratēģija, kuru sāka 2000. gadā, tika balstīta uz atziņu, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams palielināt nodarbinātību, ražīgumu un konkurētspēju, kā arī veicināt sociālo kohēziju, ņemot vērā pasaules mēroga konkurenci, tehnoloģiskās izmaiņas, vides problēmas un sabiedrības novecošanos. Lisabonas stratēģiju atjaunoja 2005. gadā pēc starpposma pārskatīšanas, kā rezultātā lielāka uzmanība tika veltīta izaugsmei, vairāk un labākām darbvietām.

(4)

Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija palīdzēja panākt vienprātību par vispārēju Savienības ekonomikas un nodarbinātības politikas ievirzi. Saskaņā ar šo stratēģiju Padome 2005. gadā pieņēma vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes (1), bet 2008. gadā tās pārskatīja (2). Divdesmit četras pamatnostādnes veidoja pamatu valsts reformu programmām, nosakot galvenās makroekonomikas, mikroekonomikas un darba tirgus reformu prioritātes visai Savienībai kopumā. Tomēr pieredze liecina, ka pamatnostādnēs prioritātes nebija noteiktas pietiekami skaidri un saikne starp tām būtu varējusi būt ciešāka. Tas ierobežoja to ietekmi uz valstu politikas izstrādi.

(5)

Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, bija par iemeslu ievērojamam darbvietu un potenciālā ražošanas apjoma samazinājumam, un tās rezultātā krasi pasliktinājās valsts finanšu stāvoklis. Tomēr Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns (3) daļēji ar koordinētu fiskālo stimulu, euro kalpojot par makroekonomiskās stabilitātes garantu, ir līdzējis dalībvalstīm rast risinājumu krīzei. Tādēļ krīze pierādīja, ka ekonomikas politikas koordinēšana Savienības līmenī var dot būtiskus rezultātus, ja to stiprina un efektīvi pielieto. Tāpat krīze uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību.

(6)

Komisija ierosināja izveidot jaunu stratēģiju nākamajai desmitgadei, stratēģiju “Eiropa 2020” (4), lai ES varētu izkļūt no krīzes spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz saprātīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautie pieci pamatmērķi ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu, kā arī Savienības darbība, ņemot vērā valstu attiecīgās sākumpozīcijas un konkrētos apstākļus. Dalībvalstīm būtu jāveic viss iespējamais, lai izpildītu valsts mērķus un novērstu vājās vietas, kas ierobežo izaugsmi.

(7)

Saistībā ar vispārējām ekonomikas krīzes “pārvarēšanas stratēģijām” dalībvalstīm būtu jāīsteno tālejošas reformu programmas, lai panāktu makroekonomikas stabilitāti un valsts finanšu stabilitāti, uzlabotu konkurētspēju, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu darba tirgus rezultātus. Pēc tam, kad būs nodrošināta atveseļošanās, attiecīgā gadījumā pagaidu pasākumi, kas ir ieviesti, reaģējot uz krīzi, būtu koordinētā veidā jāatceļ. Fiskālā stimula atcelšana būtu jāīsteno un jākoordinē saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(8)

Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” dalībvalstīm un Savienībai būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir “saprātīga izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām vajadzētu būt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem un pētniecības un uzņēmumu snieguma stiprināšanu, kā arī tiesiskā regulējuma turpmāku uzlabošanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā Savienībā. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas darbvietas, teritoriālu, ekonomikas un sociālo kohēziju un palīdzēt efektīvāk risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

(9)

Savienības un dalībvalstu politikai, arī ar to reformu programmu palīdzību, būtu jātiecas uz “ilgtspējīgu izaugsmi”. Ilgtspējīga izaugsme nozīmē, ka ekonomikas izaugsme tiek nošķirta no resursu izmantošanas, tiek veidota ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika, kurā efektīvi tiek izlietota enerģija un resursi, izmaksas un ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi, tiek izmantota Eiropas vadošā nozīme jaunu procesu un tehnoloģiju, tostarp zaļo tehnoloģiju, izstrādes jomā. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāīsteno nepieciešamās reformas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi izmantotu resursus, kas arī palīdzēs novērst vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tāpat tām būtu jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, jāstimulē zaļo darbvietu radīšana un jāpalīdz uzņēmumiem modernizēt savu ražošanas bāzi.

(10)

Savienības politikai un dalībvalstu reformu programmām visbeidzot vajadzētu būt vērstām arī uz “integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, invalīdiem un likumīgiem migrantiem.

Tām visās minētajās politikas jomās būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības jautājums. Tām būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā vajadzētu būt darba tirgus efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, attiecīgo prasmju attīstīšanu, darba kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret sadrumstalošanu, strukturālo bezdarbu un pasivitāti, nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību, vienlaikus stingri ievērojot noteikto fiskālo konsolidāciju.

(11)

Dalībvalstīm un Savienībai kā būtisks aspekts būtu jāturpina un jāizvērš centieni vēl vairāk uzlabot savu tiesisko regulējumu, it īpaši attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem. Nostiprinot savus lietpratīga regulējuma instrumentus, dalībvalstīm un Savienībai būtu jānodrošina, ka tiesību akti ir pareizi izstrādāti, proporcionāli, regulāri pārskatīti un nerada lieku slogu. Administratīvā sloga samazināšanas mērķu sasniegšana arvien ir prioritāte.

(12)

Savienības un dalībvalstu strukturālās reformas var efektīvi dot ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, ja ar tām stiprina Savienības konkurētspēju pasaules ekonomikā, paver jaunas iespējas Eiropas eksportētājiem un rada konkurētspējīgu piekļuvi būtiskam importam. Tādēļ reformās būtu jāņem vērā to ārējās konkurētspējas aspekti, lai veicinātu Eiropas izaugsmi un dalību atvērtos un godīgos tirgos visā pasaulē.

(13)

Stratēģija “Eiropa 2020” ir jāstiprina ar integrētu Eiropas un valstu politikas kopumu, kas dalībvalstīm un Savienībai būtu jāīsteno pilnībā un līdzīgā tempā, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu papildu ietekmi un būtiskāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas mērķos, ņemot vērā valstu sākumpozīcijas.

(14)

Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Eiropas Savienībai, stratēģija “Eiropa 2020” būtu jāīsteno partnerībā ar visām valstu, reģionālām un vietējām iestādēm, cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas dod ieguldījumu valsts reformu programmu izstrādē, to īstenošanā un vispārējā saziņā stratēģijas sakarā.

(15)

Stratēģiju “Eiropa 2020” stiprina mazāks skaits pamatnostādņu, ar kurām aizstāj iepriekšējo divdesmit četru pamatnostādņu kopumu un saskaņotā veidā pievēršas nodarbinātības un vispārējās ekonomikas politikas jautājumiem. Dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim ieteikumam, ir cieši saistītas ar būtiskajām nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Kopā tās veido stratēģijas “Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes.

(16)

Šīs jaunās integrētās pamatnostādnes atbilst Eiropadomes secinājumiem. Tajās ir dota precīza ievirze dalībvalstīm, kā noteikt savas valsts reformu programmas un īstenot reformas, atspoguļojot savstarpējo atkarību un ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Uz pamatnostādnēm balstīsies visi ieteikumi konkrētām valstīm, ko Padome var adresēt dalībvalstīm, vai ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu gadījumā – politikas brīdinājumi, ko Komisija var izdot tad, ja netiek veikti pietiekami pasākumi pēc attiecīgiem ieteikumiem atsevišķām valstīm.

(17)

Lai nodrošinātu orientāciju uz īstenošanu, pēc pieņemšanas šīm pamatnostādnēm būtu jāpaliek nemainīgām līdz 2014. gadam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Eiropas Savienībai būtu savā ekonomikas politikā jāņem vērā pielikumā izklāstītās pamatnostādnes.

2.

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts reformu programmas saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti stratēģijas “Eiropa 2020” integrētajās pamatnostādnēs.

Briselē, 2010. gada 13. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. REYNDERS


(1)  COM(2005) 141.

(2)  COM(2007) 803.

(3)  COM(2009) 615, 19.11.2009.

(4)  COM(2010) 2020, 3.3.2010.


PIELIKUMS

Vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai

1. pamatnostādne.   Valsts finanšu kvalitātes un stabilitātes nodrošināšana

Dalībvalstīm būtu stingri jāīsteno budžeta konsolidācijas stratēģijas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) un it īpaši ieteikumi, kas adresēti dalībvalstīm attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un/vai saprašanās memorandos maksājumu bilances atbalsta gadījumos. Konkrēti dalībvalstīm būtu jāpanāk konsolidācija saskaņā ar Padomes ieteikumiem un jāsasniedz savi vidēja termiņa mērķi atbilstīgi SIP. Neskarot SIP tiesisko regulējumu, tas nozīmē, ka vairumam dalībvalstu ir jāpanāk konsolidācija krietni virs noteiktā kritērija 0,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā strukturālā izteiksmē, līdz parāda proporcijas ir sākušas stabili samazināties. Fiskālā konsolidācija būtu jāsāk vēlākais 2011. gadā, bet dažās dalībvalstīs, kurās ekonomiskie apstākļi to atļauj, – agrāk, ja Komisijas prognozes turpinās liecināt, ka atgūšanās nostiprinās un kļūst pašpietiekama.

Izstrādājot un īstenojot budžeta konsolidēšanas stratēģijas, tajās būtu jāpievēršas izdevumu ierobežojumam un prioritāte jāatvēl izaugsmi veicinošiem izdevumu posteņiem tādās jomās kā izglītība, prasmes un nodarbinātība, pētniecība, attīstība un inovācija, ieguldījumi tīklos, kas labvēlīgi ietekmē ražīgumu, piemēram, attiecīgā gadījumā – ātrgaitas internetā, enerģētikas un transporta tīklu starpsavienojumos un infrastruktūrā. Ja nodokļi būtu jāpaaugstina, tas, ja iespējams, būtu jādara saistībā ar pasākumiem, kas nodokļu sistēmas padara labvēlīgākas nodarbinātībai, videi un izaugsmei, piemēram, pārvietojot nodokļu slogu uz videi kaitīgām darbībām. Nodokļu un pabalstu sistēmām būtu jārada labāki stimuli panākt, lai darbs atmaksājas.

Turklāt dalībvalstīm būtu jāstiprina valsts budžeta sistēmas, jāuzlabo valsts izdevumu kvalitāte un jāveicina valsts finanšu stabilitāte, it īpaši apņēmīgi cenšoties samazināt parādus, reformēt ar vecumu saistītos valsts izdevumus, piemēram, pensiju un veselības jomā, un politiku, kas palīdz palielināt nodarbinātību un faktisko pensionēšanās vecumu, lai panāktu, ka ar vecumu saistītie valsts izdevumi un sociālās labklājības sistēmas ir finansiāli stabili.

Budžeta efektivitāte un valsts finanšu kvalitāte ir svarīga arī Savienības līmenī.

2. pamatnostādne.   Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana

Dalībvalstīm būtu jāizvairās no makroekonomikas nenoturīgas nelīdzsvarotības, kam pamatā jo īpaši ir tekošo kontu, aktīvu tirgu un mājsaimniecību un uzņēmumu bilances. Dalībvalstīm, kurās ir liela tekošā konta nelīdzsvarotība, kas sakņojas pastāvīgā konkurētspējas trūkumā vai citos iemeslos, būtu jāpievēršas pamatcēloņiem, piemēram, veicot pasākumus attiecībā uz fiskālo politiku, algu attīstības tendencēm, strukturālām reformām saistībā ar produktu un finanšu pakalpojumu tirgiem (tostarp attiecībā uz ražīgumu veicinošu kapitāla plūsmu), darba tirgiem saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm, vai jebkurā citā attiecīgā politikas jomā. Šajā sakarībā dalībvalstīm būtu jāveicina pareizie pamatnosacījumi algu noteikšanas sistēmām sarunu ceļā un darba izmaksu attīstības tendencēm saskaņā ar cenu stabilitāti, ražošanas tendencēm vidējā termiņā un nepieciešamību mazināt makroekonomisku nelīdzsvarotību. Vajadzības gadījumā pareiza algu noteikšana valsts sektorā būtu jāuzskata par svarīgu signālu, lai nodrošinātu algu mērenību privātajā sektorā atbilstīgi vajadzībai uzlabot konkurētspēju. Algu, tostarp minimālo algu, noteikšanas mehānismiem būtu jādod iespēja noteikt algas, ņemot vērā prasmju un vietējo darba tirgus apstākļu atšķirības un reaģējot uz lielām atšķirībām reģionu, nozaru un uzņēmumu ekonomikas rādītājos valsts robežās. Svarīga nozīme šajā ziņā ir sociālajiem partneriem. Dalībvalstīm, kurās ir liels tekošo kontu pārpalikums, būtu jāveic pasākumi ar mērķi īstenot strukturālas reformas, ar ko cenšas stiprināt potenciālo izaugsmi un ar to arī atbalstīt iekšzemes pieprasījumu. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana, tostarp starp dalībvalstīm, arī palīdzētu panākt ekonomisko kohēziju.

3. pamatnostādne.   Nelīdzsvarotības mazināšana euro zonā

Dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, lielas un pastāvīgas novirzes tekošo kontu pozīcijās un cita veida makroekonomikas nelīdzsvarotība būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un vajadzības gadījumā būtu steidzami jārīkojas, lai samazinātu nelīdzsvarotību. Ir jārīkojas visām euro zonas dalībvalstīm, tomēr politikas uzdevumu veids, svarīgums un steidzamība attiecīgās valstīs ievērojami atšķiras. Ņemot vērā vajadzīgā pielāgojuma vārīgumu un apjomu, politikas rīcība ir īpaši steidzami vajadzīga dalībvalstīs ar pastāvīgi lieliem tekošā konta deficītiem un lieliem konkurētspējas zudumiem. Tām būtu jāpanāk ievērojams pastāvīgs tekošā konta deficīta samazinājums. Šīm euro zonas dalībvalstīm būtu arī jāizvirza mērķis samazināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā ražīguma tendences reģionu, nozaru un uzņēmumu līmenī, un pastiprināt konkurenci produktu tirgos. Euro zonas dalībvalstīm, kurās ir liels tekošo kontu pārpalikums, būtu jāveic pasākumi ar mērķi īstenot strukturālas reformas, ar ko cenšas stiprināt potenciālo izaugsmi un ar to arī atbalstīt iekšzemes pieprasījumu. Līdzīgi euro zonas dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu jebkādu citu makroekonomikas nelīdzsvarotību, piemēram, pārmērīgu privātā parāda uzkrāšanos un inflācijas procesa izmaiņas. Būtu jānovērš institucionāli šķēršļi, lai cenas un algas varētu elastīgi pielāgot tirgus apstākļiem. Eurogrupai būtu jāveic cieša makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzība, vajadzības gadījumā ierosinot koriģējošas darbības.

4. pamatnostādne.   Atbalsta pētniecībai, attīstībai un inovācijai optimizēšana, zināšanu trīsstūra stiprināšana un digitālās ekonomikas potenciāla attīstīšana

Dalībvalstīm būtu jāpārskata valsts (un reģionu) pētniecības, attīstības un inovācijas sistēmas, budžeta konsolidācijas stratēģijās saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (1. pamatnostādne) nodrošinot efektīvus un adekvātus pamatnosacījumus valsts ieguldījumiem un tos orientējot uz lielāku izaugsmi, vienlaikus vajadzības gadījumā ar rentablu pieeju pievēršoties galvenajiem sabiedrības problēmjautājumiem (tostarp enerģētika, resursu efektivitāte, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, sociāla un teritoriāla kohēzija, novecošanās, veselība un drošība). It īpaši valsts ieguldījumiem būtu jāpalīdz palielināt privātu pētniecības un attīstības finansējumu. Ar reformām būtu jāveicina izcilība un lietpratīga specializācija, jāveicina zinātniskā integritāte, jāpastiprina sadarbība starp augstākajām mācību iestādēm, pētniecības iestādēm, procesa dalībniekiem no valsts, privātā un trešā sektora gan valstu iekšienē, gan starptautiskā mērogā, kā arī jānodrošina infrastruktūru un tīklu attīstība, kas ļaus izplatīt zināšanas. Būtu jāuzlabo pētniecības iestāžu pārvaldība, lai uzlabotu valsts pētniecības sistēmu rentabilitāti un ražīgumu. Šajā nolūkā būtu jāmodernizē universitātēs bāzētā pētniecība, jāattīsta un jādara pieejamas pasaules līmeņa infrastruktūras, jāveicina pievilcīgas karjeras iespējas un pētnieku un studentu mobilitāte. Finansējuma un iepirkuma programmas būtu jāpielāgo un jāvienkāršo, lai vajadzības gadījumā palīdzētu atvieglot pārrobežu sadarbību, zināšanu nodošanu un uz sasniegumiem balstītu konkurenci, pamatojoties uz sinerģijām un panākot lielāku vērtību.

Dalībvalstu pētniecības, attīstības un inovācijas politikā būtu tieši jāizmanto valsts iespējas un jārisina problēmas un būtu jāņem vērā Savienības konteksts, lai veicinātu iespējas jomās, kurās Savienība dod papildu vērtību, pulcēt vienkop valsts un privātos resursus, izmantot sinerģijas ar Savienības līdzekļiem, tādējādi panākot pietiekamu apjomu un novēršot sadrumstalošanu. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāintegrē inovācija visās attiecīgajās politikas jomās un būtu jāveicina inovācija plašā nozīmē (tostarp ar tehnoloģiju nesaistīta inovācija). Nolūkā veicināt privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā dalībvalstīm un Savienībai būtu jāuzlabo pamatnosacījumi – jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgiem un atvērtiem tirgiem un kultūras un jaunrades jomas lielo ekonomisko potenciālu – un vajadzības gadījumā rentabli fiskālie stimuli atkarībā no katras dalībvalsts rīcības brīvības fiskālā jomā un citi finanšu instrumenti ir jāapvieno ar pasākumiem, kas veicina piekļuvi privātam finansējumam (tostarp riska kapitālam), jāvienkāršo MVU piekļuve, jāpalielina pieprasījums, jo īpaši pēc ekoinovācijas (vajadzības gadījumā izmantojot videi draudzīgu valsts iepirkumu un savietojamus standartus), jāveicina uz inovāciju vērsti tirgi un noteikumi un jāizveido intelektuālā īpašuma pieejama un efektīva aizsardzība un pārvaldība. Visām trim trīsstūra šķautnēm (izglītība/pētniecība/inovācija) būtu citai citu jāatbalsta un jāpapildina. Saskaņā ar 8. un 9. pamatnostādni dalībvalstīm būtu jānodrošina cilvēkiem plašs prasmju loks, kas nepieciešamas inovācijai visās tās izpausmēs, tostarp ekoinovācijai, un būtu jācenšas panākt, ka pietiekami daudz personu iegūst augstāko izglītību zinātnē, matemātikā un tehnoloģijas jomā.

Dalībvalstīm un Savienībai būtu jārada attiecīgi pamatapstākļi, lai strauji attīstītos digitālais vienotais tirgus, piedāvājot plaši pieejamu tiešsaistes saturu un pakalpojumus. Dalībvalstīm būtu jāveicina ātrgaitas interneta pakalpojumu ieviešana un attīstīšana kā būtisks līdzeklis, lai piekļūtu zināšanām un piedalītos to veidošanā. Valsts finansējumam vajadzētu būt rentablam un vērstam uz tirgus trūkumu risināšanu. Politikā būtu jāievēro tehnoloģiskās neitralitātes princips. Dalībvalstīm būtu jācenšas samazināt tīkla ieviešanas izmaksas, it īpaši uzlabojot valsts pasūtījuma būvdarbu koordināciju. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jācenšas veicināt modernu, pieejamu tiešsaistes pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, tostarp tālāk attīstot e-pārvaldi, e-parakstu, e-identitāti un e-maksājumus; atbalstīt aktīvu līdzdalību digitālajā sabiedrībā, it īpaši veicinot piekļuvi kultūras jomas materiāliem un pakalpojumiem, tostarp izmantojot plašsaziņas līdzekļus un digitālo kompetenci; kā arī veicināt drošu un uzticamu gaisotni.

Eiropas Savienības pamatmērķis, uz kuru balstoties dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir uzlabot pētniecības un attīstības apstākļus, konkrēti – ar mērķi panākt, lai līdz 2020. gadam apvienotie valsts un privāto ieguldījumu līmeņi šajā jomā ir līdz 3 % no IKP. Komisija izstrādās rādītāju, kas atspoguļos pētniecības, attīstības un inovācijas intensitāti.

5. pamatnostādne.   Resursu efektīva izmantošana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāīsteno pasākumi ar mērķi veicināt, ka ekonomikas izaugsmi nošķir no resursu izmantošanas, pārvēršot vides problēmas izaugsmes iespējās un efektīvāk izmantojot savus dabas resursus, kas arī palīdz novērst vides degradāciju un saglabāt bioloģisko daudzveidību. Tām būtu jāīsteno nepieciešamās strukturālās reformas, lai, radot jaunas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, sekmīgi darbotos apstākļos, ko rada arvien lielāki globāla mēroga ierobežojumi oglekļa un resursu ziņā. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāturpina darbs, lai paātrinātu integrēta un pilnīgi funkcionējoša iekšējā enerģijas tirgus izveidi, atļaujot netraucētas gāzes un elektrības piegādes. Lai samazinātu emisijas un uzlabotu energoefektivitāti, dalībvalstīm būtu plaši jāizmanto uz tirgu balstīti instrumenti, jāatbalsta ārējo izmaksu internalizācijas princips, tostarp nodokļu jomā, un citi iedarbīgi atbalsta instrumenti, lai samazinātu emisijas un labāk pielāgotos klimata pārmaiņām, ar rentablu pieeju atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību un resursu efektivitāti, stimulētu atjaunojamo enerģijas avotu un zemas oglekļa koncentrācijas klimatu saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu, pāreju uz videi draudzīgākiem un savstarpēji savienotiem transporta veidiem un veicinātu enerģijas taupīšanu un ekoinovāciju.

Dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāatsakās no videi kaitīgām subsīdijām un jāpanāk izmaksu un ieguvumu taisnīga sadale. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizmanto regulējošie, neregulējošie un fiskālie instrumenti, piemēram, Savienības mēroga energoefektivitātes standarti produktiem un ēkām, marķējums un “zaļais iepirkums”, lai stimulētu ražošanas un patēriņa metožu rentablu pāreju, veicinātu otrreizēju pārstrādi, pārietu uz energoefektivitāti, resursu efektivitāti un drošu ekonomiku ar pastāvīgi zemu CO2 emisiju līmeni, palīdzot attīstīt ilgtspējīgāku transportu un drošas un tīras enerģijas ražošanu, vienlaikus šajā sakarībā maksimāli izmantojot Eiropas sinerģiju un ņemot vērā ilgtspējīgas lauksaimniecības ieguldījumu. Dalībvalstīm būtu apņēmīgi jāstrādā, lai izveidotu “inteliģentas”, modernizētas un savstarpēji pilnīgi savienotas transporta un enerģētikas infrastruktūras, jāizmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas saskaņā ar 4. pamatnostādni, lai nodrošinātu ražošanas ieguvumus, panāktu infrastruktūras projektu koordinētu īstenošanu un atbalstītu atvērtu, konkurētspējīgu un integrētu tīklu tirgu attīstību.

Eiropas Savienības pamatmērķis, uz kuru balstoties dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; palielināt atjaunojamu energoresursu avotu daļu mūsu enerģijas galapatēriņā līdz 20 %; un virzīties uz energoefektivitātes palielinājumu par 20 %. Savienība ir apņēmusies pieņemt lēmumu līdz 2020. gadam virzīties uz 30 % samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas ir tās piedāvājums ar nosacījumiem, lai noslēgtu pasaules mēroga un vispusīgu nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada, ja vien citas attīstītās valstis apņemas panākt līdzīgus emisiju samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgām spējām.

6. pamatnostādne.   Uzņēmumu un patērētāju vides uzlabošana un ražošanas bāzes modernizēšana un attīstīšana, lai nodrošinātu pilnīgu iekšējā tirgus darbību

Dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka tirgus darbojas pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu labā. Vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizveido paredzami pamatnosacījumi un jānodrošina pareizi funkcionējoši, atvērti un konkurētspējīgi preču un pakalpojumu tirgi. Konkrēti ar šiem pasākumiem būtu jācenšas pilnveidot vienotā tirgus un regulējuma sistēmu, it īpaši finanšu nozarē, kā arī globālā mērogā veicināt finanšu tirgos vienlīdzīgus konkurences apstākļus, efektīvi ieviest un izpildīt vienotā tirgus un konkurences noteikumus un attīstīt nepieciešamo fizisko infrastruktūru, arī lai samazinātu atšķirības starp reģioniem.

Būtu jāturpina attīstīt iekšējā tirgus ārpolitikas aspektu, lai stiprinātu tirdzniecību un investīcijas. Vienotā tirgus sakarībā ir jāpievērš pienācīga izmanība tam, lai ņemtu vērā vispārējas nozīmes pakalpojumu pienācīgu nodrošinājumu. Dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, modernizējot valsts pārvaldi, uzlabojot korporatīvu pārvaldību, novēršot vēl atlikušos iekšējā tirgus šķēršļus, likvidējot lieku administratīvo slogu un novēršot jaunus nevajadzīgus slogus, piemērojot lietpratīga regulējuma instrumentus, tostarp turpinot attīstīt savietojamus e-pārvaldes pakalpojumus, likvidējot nodokļu šķēršļus, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), uzlabojot to piekļuvi vienotajam tirgum saskaņā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu un principu “vispirms domāt par mazākajiem”, nodrošinot stabilus un integrētus finanšu pakalpojumu tirgus, veicinot piekļuvi finansējumam, uzlabojot apstākļus, ar ko veicina piekļuvi intelektuālajam īpašumam un aizsargā tā tiesības, atbalstot MVU internacionalizāciju un veicinot uzņēmējdarbību, tostarp sieviešu iesaisti tajā. Valsts iepirkuma jomā būtu jāveicina inovācija, jo īpaši MVU, un ekonomikā jāatbalsta pāreja uz energoefektivitāti un resursu efektivitāti (saskaņā ar 5. pamatnostādni), vienlaikus ievērojot tirgus atvērtības, pārskatāmības un efektīvas konkurences principus.

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta moderna, inovatīva, dažādota, konkurētspējīga, zemas oglekļa koncentrācijas un energoefektīva ražošanas bāze, daļēji veicinot jebkādu nepieciešamo pārstrukturēšanu, ko īstenotu rentabli un pilnīgi ievērojot Savienības konkurences noteikumus un citus attiecīgus noteikumus. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte Savienības līdzekļiem. Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas ar rūpniecības nozarēm un ieinteresētajām personām, lai veicinātu Savienības vadošo nozīmi un konkurētspēju ilgtspējīgā un integrējošā pasaules mēroga attīstībā, it īpaši veicinot korporatīvu sociālo atbildību, nosakot vājās vietas un dodot iespēju izdarīt pārmaiņas.


Labojumi

23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/35


Labojums 2010. gada 30. jūnija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 163

Uz pirmā vāka un 1. lappusē:

tekstu:

“STARPTAUTISKI NOLĪGUMI”

lasīt šādi:

“REGULAS”.

Uz pirmā vāka un 2. lappusē sadaļas apakšvirsrakstu “REGULAS” svītro.