ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.166.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 166

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 1. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 573/2010 (2010. gada 30. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā ( 1 )

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 574/2010 (2010. gada 30. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 1. un 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) ( 1 )

6

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 575/2010 (2010. gada 30. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

9

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 576/2010 (2010. gada 30. jūnijs), ar ko nosaka no 2010. gada 1. jūlija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

11

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 577/2010 (2010. gada 30. jūnijs), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

14

 

 

LĒMUMI

 

 

2010/364/ES

 

*

Padomes Lēmums (2010. gada 24. jūnijs) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republikas Ministru padomi par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

16

 

 

2010/365/ES

 

*

Padomes Lēmums (2010. gada 29. jūnijs) par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā

17

 

 

2010/366/ES

 

*

Padomes Lēmums (2010. gada 29. jūnijs), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Rumānijas

21

 

 

2010/367/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 25. jūnijs) par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4190)  ( 1 )

22

 

 

2010/368/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 30. jūnijs), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4313)  ( 1 )

33

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regulā (ES) Nr. 74/2010, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2336/2003, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1580/2007 un (EK) Nr. 376/2008 attiecībā uz paziņojumu Komisijai nosacījumiem un formu (OV L 23, 27.1.2010.)

42

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 573/2010

(2010. gada 30. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 300/2008 Komisijai jāpieņem sīki izstrādāti pasākumi šīs regulas 4. panta 1. punktā minēto kopīgo pamatstandartu un tādu 4. panta 2. punktā minēto vispārējo pasākumu īstenošanai, kas papildina kopīgos pamatstandartus.

(2)

Ja šajos pasākumos ietilpst neizpaužami drošības pasākumi, tie būtu jāuzskata par klasificētu ES informāciju Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom izpratnē, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (2), kā paredzēts 18. panta a) punktā Regulā Nr. 300/2008, un tāpēc nebūtu publicējami. Šie pasākumi būtu jāpieņem atsevišķi ar dalībvalstīm adresētu lēmumu.

(3)

Regulu (EK) Nr. 300/2008 kopumā piemēro no dienas, kas noteikta īstenošanas noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. un 3. punktā minētājām procedūrām, bet vēlākais no 2010. gada 29. aprīļa. Šī regula būtu jāpiemēro no 2010. gada 29. aprīļa tādēļ, lai saskaņotu Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu piemērošanu.

(4)

Tādēļ būtu jāatceļ Komisijas 2003. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 1217/2003, ar ko nosaka kopējas specifikācijas valstu civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmām (3), 2003. gada 22. augusta Regula (EK) Nr. 1486/2003, ar ko nosaka procedūras Komisijas inspekciju veikšanai civilās aviācijas drošības jomā (4), 2004. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1138/2004 par kopēju definīciju ierobežotas iekļuves drošības zonu kritiskajām daļām lidostās (5) un 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 820/2008, ar ko nosaka pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (6) – regulas, ar kurām tika īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (7).

(5)

Tomēr, neraugoties uz vispārējo noteikumu, kuram atbilstoši Komisija publicē pasākumus, kuriem ir tieša ietekme uz pasažieriem, Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. pantā ir teikts, ka atsevišķus pasākumus, kuros ietverta neizpaužama aviācijas drošības informācija, var klasificēt saskaņā ar Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom un nepublicēt. Šie pasākumi būtu jāpieņem atsevišķi ar dalībvalstīm adresētu lēmumu. Daļa šā lēmuma, kurā ietilpst neizpaužama drošības informācija un procedūras, nebūtu jāpublicē, un tam būtu jābūt pieejamam tikai tiem ekspluatantiem un subjektiem, kas šajā sakarā ir likumiskas intereses. Šādi pasākumi cita starpā ir konkrētas sīki izstrādātas procedūras un atbrīvojumi no šādām procedūrām attiecībā uz gaisa kuģu, transportlīdzekļu, personu, bagāžas, pasta un kravas kontroli, gan ieejot, gan uzturoties ierobežotas iekļuves drošības zonās, kā arī pārbaudes iekārtu tehniskās specifikācijas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 19. panta 1. punktu izveidotā Civilās aviācijas drošības komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus īstenošanas pasākumus kopīgajiem pamatstandartiem civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un vispārējiem pasākumiem, kuri papildina kopīgos pamatstandartus.

2. pants

Īstenošanas noteikumi

1.   Regulas 1. pantā minētie pasākumi ir izklāstīti pielikumā.

2.   Saskaņā ar 10. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 300/2008 šo regulu pienācīgi ņem vērā valsts civilās aviācijas drošības programmās.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā un ir piemērojama no divdesmitās dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(2)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 169, 8.7.2003., 44. lpp.

(4)  OV L 213, 23.8.2003., 3. lpp.

(5)  OV L 221, 22.6.2004., 6. lpp.

(6)  OV L 221, 19.8.2008., 8. lpp.

(7)  OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 185/2010 (1) pielikumu groza šādi.

A.

4. nodaļā 4.1.1.2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

sprāgstvielu meklēšanas suņus apvienojumā ar a) apakšpunktā paredzēto paņēmienu.”

B.

4. nodaļā pievieno šādu 4.1.1.9. punktu:

“4.1.1.9.

Sprāgstvielu meklēšanas suņus var izmantot vienīgi kā pārbaudes papildu līdzekļus.”

C.

4. nodaļā 4.1.2.3. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

sprāgstvielu meklēšanas suņus apvienojumā ar a) apakšpunktā paredzēto paņēmienu.”

D.

5. nodaļā 5.1.1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)

sprāgstvielu meklēšanas suņi.”

E.

12. nodaļā pievieno šādu 9. punktu:

“12.9.   SPRĀGSTVIELU MEKLĒŠANAS SUŅI

12.9.1.   Vispārīgi principi

2.9.1.1.

Sprāgstvielu meklēšanas suns (“explosive detection dog” – EDD) spēj atklāt un norādīt uz sprādzienbīstamu materiālu noteiktu vai lielāku atsevišķu daudzumu.

2.9.1.2.

Atklāšana nav atkarīga no sprāgstvielu formas, novietojuma vai novietojuma virziena.

2.9.1.3.

Atklādams atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā uzskaitītos sprādzienbīstamos materiālus, EDD to klātbūtni apzīmē pasīvi.

2.9.1.4.

EDD un kinologu var izmantot pārbaudēs, ja tie abi ir apstiprināti – gan katrs atsevišķi, gan komandā.

2.9.1.5.

EDD un kinologam jāsaņem gan sākotnējā, gan atkārtotā apmācība, lai nodrošinātu, ka tiek apgūtas un uzturētas vajadzīgās kompetences un – attiecīgā gadījumā – apgūtas jaunas kompetences.

2.9.1.6.

Lai saņemtu apstiprinājumu, EDD komandai – sunim un kinologam(-iem) – ir sekmīgi jāpabeidz apmācību programma.

2.9.1.7.

EDD komandu apstiprina attiecīgā iestāde vai to apstiprina attiecīgās iestādes vārdā saskaņā ar 12.E un 12.F pielikumu atsevišķā Komisijas lēmumā.

2.9.1.8.

Pēc attiecīgās iestādes apstiprinājuma saņemšanas EDD komandu var izmantot drošības pārbaudēm ar sprāgstvielu smaržas brīvās meklēšanas metodi (“free running”) vai sprāgstvielu smaržas izsekošanu “no attāluma” (“remote tracing”).

12.9.2.    EDD standarti

12.9.2.1.

EDD darba spēju prasības ir noteiktas atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā.

12.9.2.2.

EDD komandai, ko izmanto, lai pārbaudītu personas, rokas bagāžu, to personu līdzi paņemtos priekšmetus, kuras nav pasažieri, transportlīdzekļus, gaisa kuģi, lidojumā patērējamos krājumus un lidostā patērējamos krājumus, kā arī ierobežotas iekļuves drošības zonas lidostā, jāatbilst atklāšanas 1. standartam.

12.9.2.3.

EDD komandai, ko izmanto, lai pārbaudītu reģistrēto bagāžu, gaisa pārvadātāja pastu, gaisa pārvadātāja materiālus, kravu un pastu, jāatbilst atklāšanas 2. standartam.

12.9.2.4.

EDD komandu, kas apstiprināta sprādzienbīstamu materiālu meklēšanai, izsekojot sprāgstvielu smaržas “no attāluma”, proti, ņemot paraugus un tos pārbaudot, var izmantot vienīgi kravas pārbaudēs, bet nevienā citā no 2. standartā iekļautajām jomām.

12.9.2.5.

EDD komandu, ko izmanto sprādzienbīstamu materiālu meklēšanai, jāapgādā ar nepieciešamajiem līdzekļiem EDD unikālai identifikācijai.

12.9.2.6.

Sprāgstvielu atklāšanas pienākumu izpildē EDD vienmēr atrodas kinologa pavadībā, kurš atbilstīgi apstiprināts darbam ar EDD.

12.9.2.7.

EDD, kas apstiprināts brīvās meklēšanas metodei, pavada tikai viens kinologs. Vienu kinologu var apstiprināt darbam ar ne vairāk kā diviem EDD.

12.9.2.8.

EDD, kas apstiprināts sprāgstvielu smaržas izsekošanai “no attāluma”, proti, ņemot paraugus un tos pārbaudot, var vadīt ne vairāk kā divi kinologi.

12.9.3.   Prasības attiecībā uz apmācību

Vispārējie pienākumi attiecībā uz apmācību

12.9.3.1.

EDD komandas apmācībā ietilpst teorētiskās, praktiskās mācības un apmācība darba vidē.

12.9.3.2.

Apmācības programmas saturu nosaka vai apstiprina pilnvarotā iestāde.

12.9.3.3.

Mācības vada attiecīgā iestāde vai tās noris attiecīgās iestādes vārdā, izmantojot instruktorus, kas kvalificēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikuma 11.5. punktu.

12.9.3.4.

Suņus, ko apmāca sprāgstvielu atklāšanai, izmanto tikai šim nolūkam.

12.9.3.5.

Apmācības laikā jāizmanto mācību inventārs, kas ir reprezentatīvs attiecīgajiem sprādzienbīstamajiem materiāliem.

12.9.3.6.

Lai izvairītos no saindēšanās, ir jāapmāca visas personas, kas rīkojas ar mācību inventāru.

EDD komandu sākotnējā apmācība

12.9.3.7.

EDD komandai jāsaņem sākotnējā apmācība, kuras pamatā ir atsevišķa Komisijas lēmuma 12.9.3. punktā noteiktie kritēriji.

12.9.3.8.

EDD komandas sākotnējā apmācībā ietilpst praktiskas mācības paredzētajā darba vidē.

EDD komandu atkārtotā apmācība

12.9.3.9.

Uz EDD un kinologu – gan atsevišķi, gan komandā – attiecas atkārtotās apmācības prasības.

12.9.3.10.

Atkārtoto apmācību nolūks ir divējāds, proti, uzturēt esošās iemaņas tādā līmenī, kāds prasīts pamata apmācības ietvaros, un uzturēt iemaņas, kas iegūtas atbilstīgi norisēm drošības jomā.

12.9.3.11.

EDD komandas atkārtotajai apmācībai jānotiek vismaz ik pēc 6 nedēļām. Atkārtoto apmācību ilgums katrā 6 nedēļu laikposmā ir vismaz 4 stundas.

12.9.3.12.

11. punktu nepiemēro gadījumā, ja EDD vismaz reizi nedēļā tiek apmācīts atpazīt visus materiālus, kas uzskaitīti atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā.

EDD komandu apmācību dokumentācija

12.9.3.13.

EDD un kinologa sākotnējās apmācības un atkārtoto apmācību dokumentācijas glabāšanas termiņš ir viss darba līguma laiks, un tai pēc pieprasījuma jābūt pieejamai attiecīgajai iestādei.

EDD komandu operatīvā apmācība

12.9.3.14.

Pārbaudēm izmantojot suņus, tie jāapmāca reālos (operatīvos) darba apstākļos, lai nodrošinātu atbilstību darba spēju prasībām, kas izklāstītas atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā.

12.9.3.15.

Operatīvā apmācība notiek pastāvīgi ik pa laikam visu EDD izmantošanas laiku, un tās laikā, izmantojot attiecīgu apmācību inventāru, tiek izvērtēta EDD darba spējas attiecībā uz atklāšanu.

12.9.4.   Apstiprināšanas procedūras

12.9.4.1.

Apstiprinājuma procedūras nolūks ir garantēt šādu turpmāko iemaņu izvērtējumu:

a)

EDD spēja atbilst darba spēju prasībām attiecībā uz atklāšanu, kuras noteiktas atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā;

b)

EDD spēja pasīvi apzīmēt sprādzienbīstamu materiālu klātbūtni;

c)

EDD un kinologa(-u) spēja efektīvi darboties komandā; un

d)

kinologa spēja pareizi vadīt EDD, interpretēt tā reakcijas uz sprādzienbīstamu materiālu klātbūtni un uz tām atbilstīgi reaģēt.

12.9.4.2.

Apstiprinājuma procedūras laikā tiek modelētas visas darba vides, kurās EDD komanda darbosies.

12.9.4.3.

EDD ir sekmīgi jāpabeidz apmācība visās darba vidēs, uz kurām attiecas apstiprinājums.

12.9.4.4.

Apstiprinājuma procedūras veic saskaņā ar atsevišķa Komisijas lēmuma 12.E un 12.F papildinājumu.

12.9.4.5.

Apstiprinājuma perioda termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešu laikposmu.

12.9.5.   Kvalitātes kontrole

12.9.5.1.

EDD komandai piemēro kvalitātes kontroles pasākumus, kas izklāstīti atsevišķa Komisijas lēmuma 12.G papildinājumā.

12.9.6.   Pārbaudes metodes

Sīkākas, precīzas prasības ir ietvertas atsevišķā Komisijas lēmumā.”


(1)  OV L 55, 5.3.2010., 1. lpp.


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/6


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 574/2010

(2010. gada 30. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 1. un 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (IASB) 2010. gada 28. janvārī publicēja grozījumus 1. starptautisko finanšu pārskatu standartā (SFPS) “Pirmreizējiem piemērotājiem paredzētais ierobežotais atbrīvojums no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS”, turpmāk — “1. SFPS grozījumi”. Tā kā uzņēmumi, kas piemēro SFPS pirmo reizi, nevar izmantot atbrīvojumu no pienākuma koriģēt salīdzināmo informāciju par patiesās vērtības novērtējumu un likviditātes risku saskaņā ar 7. SPFS, ja šie salīdzināmie periodi beidzas pirms 2009. gada 31. decembra, 1. SFPS grozījumu mērķis ir paredzēt šādiem uzņēmumiem fakultatīvu atbrīvojumu.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka 1. SPFS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā paredzētajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)

SFPS Nr. 1 grozījumu pieņemšana nozīmē, ka attiecīgi jāizdara grozījumi 7. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS), lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu saskanību.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

1)

Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 1 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

2)

SFPS Nr. 7 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Katrs uzņēmums piemēro grozījumus SFPS Nr. 1 un SFPS Nr. 7, kā noteikts šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2010. gada 30. jūnija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.


PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPS Nr. 1

Grozījums 1. SPFS Pirmreizējiem piemērotājiem paredzētais ierobežotais atbrīvojums no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS

SFPS Nr. 7

Grozījums 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

PIRMREIZĒJIEM PIEMĒROTĀJIEM PAREDZĒTAIS IEROBEŽOTAIS ATBRĪVOJUMS NO PIENĀKUMA SNIEGT SALĪDZINĀMO INFORMĀCIJU SASKAŅĀ AR 7. SFPS

(Grozījums 1. SFPS)

Grozījums 1. SFPS

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā piemērošana

Pievienots 39.C punkts.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

39.C

Pirmreizējiem piemērotājiem paredzētais ierobežotais atbrīvojums no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS (grozījums 1. SFPS) tika publicēts 2010. gada janvārī, un ar to tika pievienots E3. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

E papildinājums

Īstermiņa atbrīvojumi no pienākumiem saskaņā ar SFPS

Pievienots nosaukums, E3. punkts un viena zemsvītras piezīme.

Informācija par finanšu instrumentiem

E3.

Pirmreizēji piemērotāji drīkst piemērot 7. SFPS 44.G punkta pārējas noteikumus. (1)

Papildinājums

Grozījums 7. SFPS

Finanšu instrumenti: Informācijas publiskošana

Grozīts 44.G punkts (jaunais teksts ir pasvītrots, svītrotais teksts ir pārsvītrots) un pievienota viena zemsvītras piezīme).

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

44.G

Ar Pilnveidoto informāciju par finanšu instrumentiem (7. SFPS grozījums), kas publicēta 2009. gada martā, tika grozīts 27., 39. un B.11 punkts un pievienots 27.A, 27.B, B.10.A un B.11.A–B.11.F punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Uzņēmumam nav obligāti jāsniedz grozījumos prasītā informācija attiecībā uz:

a)

jebkuru gada pārskata periodu vai starpposma periodu (t. sk. pārskatiem par finanšu stāvokli), kas ir tāda ikgadējā salīdzināmā perioda ietvaros, kurš beidzas pirms 2009. gada 31. decembra, vai attiecībā uz

b)

pārskatiem par finanšu stāvokli agrākā salīdzināmā perioda sākumā attiecībā uz datumu līdz 2009. gada 31. decembrim.

Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. (2)


(1)  E3. punkts tika pievienots saistībā ar 2010. gada janvārī publicēto Pirmreizējiem piemērotājiem paredzēto ierobežoto atbrīvojumu no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS (grozījums 1. SFPS). Lai nepieļautu situāciju, kad tiek izmantota vēlāk noskaidrotā informācija, un lai pirmreizējiem piemērotājiem neradītu mazāk labvēlīgus nosacījumus salīdzinājumā ar ierastajiem SFPS lietotājiem, padome nolēma pirmreizējiem piemērotājiem atļaut izmantot pārējas noteikumus, kuri paredzēti ierastajiem lietotājiem, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, kuri iekļauti Pilnveidotajā informācijā par finanšu instrumentiem (7. SFPS grozījums).

(2)  44.G punkts tika grozīts saistībā ar 2010. gada janvārī publicēto Pirmreizējiem piemērotājiem paredzēto ierobežoto atbrīvojumu no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS (grozījums 1. SFPS). Padome grozīja 44. G punktu, lai padarītu skaidrākus gan savus secinājumus, gan paredzēto pārēju saistībā ar Pilnveidoto informāciju par finanšu instrumentiem (7. SFPS grozījums).


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/9


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 575/2010

(2010. gada 30. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

44,4

MK

31,8

TR

53,0

ZZ

43,1

0707 00 05

MK

41,0

TR

118,9

ZZ

80,0

0709 90 70

TR

106,7

ZZ

106,7

0805 50 10

AR

85,3

TR

97,3

US

84,1

ZA

94,5

ZZ

90,3

0808 10 80

AR

107,5

BR

90,2

CA

118,4

CL

95,2

CN

60,1

NZ

112,2

US

102,5

ZA

100,8

ZZ

98,4

0809 10 00

TR

231,7

ZZ

231,7

0809 20 95

TR

303,6

ZZ

303,6

0809 30

AR

133,5

TR

155,8

ZZ

144,7

0809 40 05

AU

258,9

IL

210,4

US

319,2

ZZ

262,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/11


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 576/2010

(2010. gada 30. jūnijs),

ar ko nosaka no 2010. gada 1. jūlija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2010. gada 1. jūlija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2010. gada 1. jūlija, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2010. gada 1. jūlija

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

11,79

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

5,34

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

5,34

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

11,79


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras vai Melnās jūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

16.6.2010-29.6.2010

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minneapolis

Chicago

Kotējums

170,70

111,08

FOB cena, ASV

139,88

129,88

109,88

86,97

Piemaksa par Persijas līča reģionu

14,26

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

40,50

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

26,36 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

58,26 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/14


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 577/2010

(2010. gada 30. jūnijs),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 572/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 163, 30.6.2010., 39. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 1. jūlija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

41,21

0,00

1701 11 90 (1)

41,21

2,54

1701 12 10 (1)

41,21

0,00

1701 12 90 (1)

41,21

2,24

1701 91 00 (2)

42,49

4,72

1701 99 10 (2)

42,49

1,59

1701 99 90 (2)

42,49

1,59

1702 90 95 (3)

0,42

0,27


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


LĒMUMI

1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/16


PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 24. jūnijs)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republikas Ministru padomi par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

(2010/364/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Albānijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (turpmāk “nolīgums”) saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā Padomes lēmumam, ar kuru Komisija tiek pilnvarota sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/716/EK (1) nolīgumu Kopienas vārdā parakstīja 2006. gada 5. maijā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienībai būtu jāsniedz Albānijas Republikai paziņojums par to, ka Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(5)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republikas Ministru padomi par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (2).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas tiesīga sniegt nolīguma 8. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu un šādu paziņojumu:

“Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” attiecīgā gadījumā ir lasāmas kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

Luksemburgā, 2010. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. BLANCO LÓPEZ


(1)  OV L 294, 25.10.2006., 51. lpp.

(2)  Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republikas Ministru padomi par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem ir publicēts OV L 294, 25.10.2006., 52. lpp. kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/17


PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 29. jūnijs)

par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā

(2010/365/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 4. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā paredzēts, ka Šengenas acquis noteikumi, kas nav iekļauti minētā akta II pielikumā, Bulgārijā un Rumānijā (turpmāk – attiecīgās dalībvalstis) ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu, kuru pieņem pēc tam, kad ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi minētā acquis piemērošanai.

(2)

Padome, veicot turpmāk norādītās darbības, ir pārbaudījusi, vai attiecīgās dalībvalstis nodrošina piemērotu datu aizsardzības pakāpi, veicot šādus pasākumus.

Attiecīgajām dalībvalstīm tika nosūtīta pilna aptaujas anketa, un to atbildes tika dokumentētas, kā arī saskaņā ar spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām datu aizsardzības jomā, kā izklāstīts Izpildu komitejas Lēmumā par Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgās komitejas izveidošanu (SCH/Com-ex (98) 26 def.) (2), minētajās dalībvalstīs notika pārbaudes un izvērtēšanas apmeklējumi.

(3)

Padome 2010. gada 26. aprīlī secināja, ka attiecīgās dalībvalstis nosacījumus šajā jomā ir izpildījušas. Tādēļ var noteikt dienu, no kuras minētajās dalībvalstīs var piemērot Šengenas acquis, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS).

(4)

Līdz ar šā lēmuma stāšanos spēkā vajadzētu būt nodrošinātai iespējai reālos SIS datus pārsūtīt attiecīgajām dalībvalstīm. Šo datu konkrētai izmantošanai būtu jāļauj Padomei saskaņā ar spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām, kā izklāstīts SCH/Com-ex (98) 26 def., pārbaudīt, vai attiecīgajās dalībvalstīs tiek pareizi piemēroti Šengenas acquis noteikumi, kas attiecas uz SIS. Kad pārbaudes būs veiktas, Padomei būtu jāpieņem lēmums par to, vai atcelt kontroli pie iekšējām robežām ar minētajām dalībvalstīm.

(5)

Būtu jāpieņem atsevišķs Padomes lēmums, ar ko nosaka dienu, kad atceļ kontroli pie iekšējām robežām. Līdz minētajā lēmumā noteiktajai dienai būtu jāpiemēro konkrēti SIS izmantošanas ierobežojumi.

(6)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3), – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (4) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(7)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI (6) 3. pantu un Padomes Lēmuma 2008/146/EK (7) 3. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Šengenas acquis noteikumus, kas attiecas uz SIS, kā minēts I pielikumā, no 2010. gada 15. oktobra piemēro Bulgārijas Republikas un Rumānijas savstarpējās attiecībās un to attiecībās ar Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, kā arī Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju.

2.   Šengenas acquis noteikumus, kas attiecas uz SIS, kā minēts II pielikumā, no šajos noteikumos paredzētā datuma piemēro Bulgārijas Republikas un Rumānijas savstarpējās attiecībās un to attiecībās ar Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, kā arī Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju.

3.   No 2010. gada 29. jūnija uz attiecīgajām dalībvalstīm var pārsūtīt reālos SIS datus.

No 2010. gada 15. oktobra attiecīgās dalībvalstis tāpat kā dalībvalstis, attiecībā uz kurām jau īsteno Šengenas acquis, var ievadīt datus SIS un izmantot SIS datus, ievērojot 4. punktu.

4.   Līdz dienai, kad atceļ kontroli pie iekšējām robežām ar attiecīgajām dalībvalstīm:

a)

tām nav pienākuma atteikt ieceļošanu savā teritorijā vai izraidīt trešo valstu valstspiederīgos, par kuriem cita dalībvalsts izdevusi SIS brīdinājumu nolūkā aizliegt ieceļošanu;

b)

neievada datus, uz kuriem attiecas 96. pants 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (8) (turpmāk – Šengenas konvencija).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2010. gada 29. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

E. ESPINOSA


(1)  Atzinums sniegts 2010. gada 17. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 138. lpp.

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(4)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(5)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(6)  OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(8)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.


I PIELIKUMS

To Šengenas acquis noteikumu saraksts, kuri attiecas uz SIS 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē un kuri piemērojami attiecīgajās dalībvalstīs

1.

Attiecībā uz Šengenas konvencijas noteikumiem:

Šengenas konvencijas 64. pants un 92. līdz 119. pants.

2.

Citi noteikumi, kas attiecas uz SIS:

a)

lēmumi, ko pieņēmusi ar Šengenas konvenciju izveidotā Izpildu komiteja:

Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza finanšu regulu par C.SIS (SCH/Com-ex (97) 35) (1);

b)

deklarācijas, ko pieņēmusi ar Šengenas konvenciju izveidotā Izpildu komiteja:

i)

Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko definē ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5) (2);

ii)

Izpildu komitejas Deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev) (3);

c)

citi instrumenti:

i)

Padomes Lēmums 2000/265/EK (2000. gada 27. marts) par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par komunikācijas infrastruktūras izveidi un darbību Šengenas videi “Sisnet (4);

ii)

SIRENE rokasgrāmata (5);

iii)

Padomes Regula (EK) Nr. 871/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā (6), un jebkādi turpmākie lēmumi par šo funkciju piemērošanas dienu;

iv)

Padomes Lēmums 2005/211/TI (2005. gada 24. februāris) par dažu jaunu funkciju ieviešanu Šengenas Informācijas sistēmā, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanu (7), un jebkādi turpmākie lēmumi par šo funkciju piemērošanas dienu;

v)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1160/2005 (2005. gada 6. jūlijs), ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izdošanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai (8);

vi)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (9), 5. panta 4. punkta a) apakšpunkts, II sadaļas noteikumi un pielikumi, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS);

vii)

Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008 (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (10);

viii)

Padomes Lēmums 2008/839/TI (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (11).


(1)  OV L 239, 22.9.2000., 444. lpp.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 458. lpp.

(3)  OV L 239, 22.9.2000., 459. lpp.

(4)  OV L 85, 6.4.2000., 12. lpp.

(5)  SIRENE rokasgrāmatas daļas publicētas OV C 38, 17.2.2003., 1. lpp. Rokasgrāmatā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/757/EK (OV L 317, 16.11.2006., 1. lpp.) un 2006/758/EK (OV L 317, 16.11.2006., 41. lpp.).

(6)  OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.

(7)  OV L 68, 15.3.2005., 44. lpp.

(8)  OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.

(9)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

(11)  OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.


II PIELIKUMS

To Šengenas acquis noteikumu saraksts, kuri attiecas uz SIS 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē un kuri piemērojami attiecīgajās dalībvalstīs no šajos noteikumos paredzētā datuma

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1986/2006 (2006. gada 20. decembris) par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) (1).

2.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2).

3.

Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (3).


(1)  OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(3)  OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/21


PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 29. jūnijs),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Rumānijas

(2010/366/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Rumānijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma attiecīgi Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Cristian ANGHEL kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā komitejas locekļa amatā ir iecelts:

Romeo STAVARACHE kungs

Primarul municipiului Bacău, județul Bacău

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2010. gada 29. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

E. ESPINOSA


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp. un OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/22


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 25. jūnijs)

par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4190)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/367/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Zemas patogenitātes gripa izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt īpaši patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairākumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)

Direktīvā 2005/94/EK izklāstīti pasākumi augsti patogēnās putnu gripas (APPG) un zemi patogēnās putnu gripas, ko izraisa putnu gripas H5 un H7 apakštipu vīrusi (ZPPG), kas definētas minētajā direktīvā, uzliesmojumu kontrolei mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Direktīvā 2005/94/EK paredzēti arī atsevišķi profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un vīrusu agrīnu konstatāciju.

(3)

Direktīvā 2005/94/EK noteikts, ka dalībvalstīm jāīsteno obligātas uzraudzības programmas. Šo uzraudzības programmu mērķis ir noteikt ZPPG vīrusu cirkulāciju, īpaši mājas ūdensputnu sugās, pirms tie plaši izplatās mājputnu populācijā, lai varētu pieņemt kontroles pasākumus un novērst APPG vīrusa attīstību mutācijas ceļā un varbūtējas postošas sekas.

(4)

Direktīvā 2005/94/EK paredzēts arī, ka jāīsteno savvaļas putnu uzraudzības programmas, lai, pamatojoties uz regulāri atjauninātu riska novērtējumu, papildinātu esošās zināšanas par savvaļas putnu radītajiem draudiem saistībā ar putnu saslimšanu ar jebkādiem putnu izcelsmes putnu gripas vīrusiem.

(5)

Komisijas 2007. gada 13. aprīļa Lēmumu 2007/268/EK, ar ko dalībvalstīs īsteno putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem un groza Lēmumu 2004/450/EK (3), pieņēma, lai sniegtu norādījumus par šādu uzraudzības programmu īstenošanu.

(6)

Kopš minētā lēmuma pieņemšanas datuma, īstenojot uzraudzības programmas dalībvalstīs gūtā pieredze, jauna zinātniska informācija un pētījumu secinājumi liecina, ka dažas mājputnu sugas un mājputnu audzēšanas kategorijas ir vairāk apdraudētas attiecībā uz risku inficēties ar putnu gripas vīrusiem nekā citas, arī ņemot vērā saimniecības atrašanās vietu un citus riska faktorus.

(7)

Saistībā ar H5N1 apakštipa APPG ienešanas draudiem Eiropā, tai izplatoties rietumu virzienā no Āzijas dienvidaustrumu daļas 2005. gadā, pieņēma papildu pasākumus gatavībai un šā vīrusa tipa agrīnai konstatācijai mājputniem un savvaļas putniem.

(8)

Komisijas 2005. gada 17. oktobra Lēmumā 2005/731/EK, ar ko nosaka papildu prasības putnu gripas uzraudzībai attiecībā uz savvaļas putniem (4), paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai kompetentās iestādes tiktu informētas par visiem virsnormas mirstības vai nozīmīgiem slimības uzliesmojumu gadījumiem savvaļas putnu un jo īpaši savvaļas ūdensputnu populācijā. Jāievāc arī paraugi, un jāveic laboratorijas testi putnu gripas vīrusa noteikšanai.

(9)

Ir lietderīgi Lēmumā 2005/731/EK paredzētās prasības iekļaut šajā lēmumā.

(10)

No 2006. līdz 2009. gadam paraugi ņemti un putnu gripas testi veikti vairāk nekā 350 000 savvaļas putniem. Vidēji uzraudzība dalībvalstīs veikta, 75 % paraugu ņemot no dzīviem putniem, bet 25 % – no slimiem vai mirušiem putniem.

(11)

Minētajā četru gadu periodā vairāk nekā 1 000 putniem, kas bija atrasti miruši vai slimi, testos konstatēja APPG H5N1 apakštipa infekciju, savukārt no pārbaudītajiem veselajiem, dzīvajiem putniem vīrusu konstatēja tikai pieciem putniem. Gandrīz visus ZPPG apakštipus izdalīja paraugos, kas ņemti no dzīviem putniem.

(12)

ES references laboratorijas (ESRL) putnu gripas jomā izstrādātajos ikgadējos ziņojumos par putnu gripas uzraudzību Eiropas Savienībā (5) paustie secinājumi, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) (6), (7), (8) zinātniskie atzinumi un nesen izveidotās epidemioloģijas ekspertu darba grupas dzīvnieku slimību uzraudzības jomā (TFADS) darbs vērsis uzmanību uz to, ka būtu jāievieš konkrēti grozījumi pašreizējā mājputnu un savvaļas putnu uzraudzības stratēģijā, lai pilnveidotu uz risku balstītu pieeju, ko uzskata par vispiemērotāko uzraudzības stratēģiju, lai informētu par slimības profilaksi un kontroli atbildīgās kompetentās iestādes ar mērķi aizsargāt mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimniecības.

(13)

Uz risku balstītai uzraudzībai būtu jāpapildina putnu gripas infekcijas agrīnās konstatācijas sistēmas mājputniem, piemēram, tās, kas jau paredzētas 2. pantā Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmumā 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, lai mazinātu risku, ka ļoti patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un ar ko paredz agrīnas konstatācijas sistēmu īpaši apdraudētos apgabalos (9), un Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmuma 2006/437/EK, ar ko apstiprina Padomes Direktīvā 2005/94/EK paredzēto putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (10), pielikuma II nodaļas 2. punktā.

(14)

Tāpēc Lēmumā 2007/268/EK iekļautie norādījumi par putnu gripas uzraudzību mājputniem un savvaļas putniem ir jāpārskata, ņemot vērā pieredzi un iegūto zinātnisko informāciju, un jāaizstāj ar šajā lēmumā iekļautajiem norādījumiem.

(15)

Savienības tiesību aktu konsekvences labad paraugu ņemšana un laboratorijas testi jāveic saskaņā ar Lēmumā 2006/437/EK izklāstītajām procedūrām, ja nav norādīts citādi.

(16)

Savienības tiesību aktu konsekvences labad, īstenojot uzraudzības programmas attiecībā uz savvaļas putniem, pilnībā jāņem vērā prasības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (11), īpaši attiecībā uz uzraudzības modeli un paraugu ņemšanas procedūrām, kas aprakstītas šā lēmuma II pielikuma 1. sadaļas 2. un 3. iedaļā.

(17)

Lēmums 2005/731/EK un Lēmums 2007/268/EK ir jāatceļ.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstis pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes atbilstoši sadarbojas ar savvaļas putnu novērošanas un gredzenošanas organizācijām, medību un citām attiecīgām organizācijām ar mērķi nodrošināt, lai šīs organizācijas nekavējoties ziņotu kompetentajām iestādēm par visiem virsnormas mirstības vai nozīmīgiem slimības uzliesmojumu gadījumiem savvaļas putnu un jo īpaši savvaļas ūdensputnu populācijā.

2. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tūlīt pēc tam, kad kompetentā iestāde saņēmusi paziņojumu, kā paredzēts 1. pantā, un visos gadījumos, kad nav konstatēts skaidrs saslimšanas cēlonis, kas nav putnu gripa, kompetentā iestāde organizē, ka:

a)

tiek ievākti attiecīgi paraugi no mirušiem putniem un, ja iespējams, no citiem putniem, kas bijuši saskarē ar mirušajiem putniem;

b)

minētajiem paraugiem tiek veikti laboratorijas testi putnu gripas vīrusa noteikšanai.

2.   Paraugu ņemšanas un testu procedūras veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatas II līdz VIII nodaļu, kura apstiprināta ar Lēmumu 2006/437/EK.

3.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju, ja 1. punkta b) apakšpunktā minēto testu rezultāts ir pozitīvs attiecībā uz augsti patogēno putnu gripu (APPG).

3. pants

Putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem, ko veic dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. panta 1. punktu, atbilst šā lēmuma I un II pielikumā izklāstītajiem norādījumiem.

4. pants

Neskarot Savienības tiesību aktos paredzētās prasības, kompetentā iestāde nodrošina, lai visus pozitīvos un negatīvos putnu gripas seroloģisko un virusoloģisko izmeklēšanu rezultātus, kas gūti mājputnu un savvaļas putnu uzraudzības programmās, paziņotu Komisijai reizi sešos mēnešos. Tos iesniedz, izmantojot Komisijas tiešsaistes sistēmu, katru gadu līdz 31. jūlijam par iepriekšējiem sešiem mēnešiem (no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) un līdz 31. janvārim par iepriekšējiem sešiem mēnešiem (no 1. jūlija līdz 31. decembrim).

5. pants

Lēmumu 2005/731/EK un Lēmumu 2007/268/EK atceļ.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(2)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(3)  OV L 115, 3.5.2007., 3. lpp.

(4)  OV L 274, 20.10.2005., 93. lpp.

(5)  Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/controlmeasures/avian/eu_resp_surveillance_en.htm

(6)  The EFSA Journal (2005) 266, 1.–21. lpp.; Scientific Opinion on Animal health and welfare aspects of Avian Influenza.

(7)  The EFSA Journal (2008) 715, 1.–161. lpp., Scientific Opinion on Animal health and welfare aspects of avian influenza and the risks of its introduction into the EU poultry holdings.

(8)  The EFSA Journal (2006) 357, 1.–46. lpp., Opinion on Migratory birds and their possible role in the spread of highly pathogenic Avian Influenza.

(9)  OV L 274, 20.10.2005., 105. lpp.

(10)  OV L 237, 31.8.2006., 1. lpp.

(11)  OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.


I PIELIKUMS

Norādījumi par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem īstenošanu

1.   Uzraudzības programmu mērķi

Putnu gripas mājputniem uzraudzības programmu mērķi ir informēt kompetento iestādi par cirkulējošu putnu gripas vīrusu, lai kontrolētu slimību saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK, veicot ikgadējo konstatēšanu, aktīvi uzraugot:

a)

zemi patogēnās putnu gripas (ZPPG) H5 un H7 apakštipus vistveidīgajiem putniem (proti, vistām, tītariem, pērļu vistiņām, fazāniem, irbēm un paipalām) un skrējējputniem, tādējādi papildinot citas esošas agrīnās konstatācijas sistēmas;

b)

ZPPG H5 un H7 apakštipus un augsti patogēno putnu gripu (APPG) mājas ūdensputniem (proti, pīlēm, zosīm un meža pīlēm, kas paredzētas, lai atjaunotu medību resursus).

2.   Uzraudzības modelis

Mājputnu saimniecībās ņem paraugus un veic seroloģiskos testus, lai konstatētu putnu gripas antivielas, kā definēts Direktīvā 2005/94/EK.

Aktīva uzraudzība papildina dalībvalstīs jau esošās agrīnās konstatācijas sistēmas, kā paredzēts Lēmumā 2005/734/EK un II nodaļā putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā, ko apstiprināja ar Komisijas Lēmumu 2006/437/EK (“diagnostikas rokasgrāmata”); īpaši tās, ko īsteno mājputnu saimniecībās, kuras uzskata par vairāk apdraudētām attiecībā uz putnu gripas ienešanu.

Dzīvnieku slimību uzraudzībai pastāv divas lielākās starptautiski atzītās metodes: a) uz risku balstīta uzraudzība un b) uzraudzība, kuras pamatā ir reprezentatīvs paraugs.

2.1.   Uz risku balstīta uzraudzība (RBU)

RBU metodei dod priekšroku, veicot putnu gripas uzraudzību mērķtiecīgi un efektīvi izmantojot resursus.

Dalībvalstis, kas izvēlas šo metodi, norāda attiecīgos mājputnu saimju inficēšanas riska izplatīšanās ceļus un paraugu atlases pamatu mājputnu saimniecībām, kuras identificētas kā vairāk apdraudētas attiecībā uz risku inficēties ar putnu gripu.

Kritēriji un riska faktori, kas uzskaitīti 4.1. daļā, nav izsmeļoši, taču rada priekšstatu par to, kā virzīt paraugu ņemšanu un mājputnu sugu un mājputnu audzēšanas kategoriju testēšanu atšķirīgās putnkopība sistēmās. Atkarībā no konkrētā dzīvnieku veselības stāvokļa attiecīgajā dalībvalstī var rasties nepieciešamība tās vērtēt dažādi.

2.2.   Uzraudzība, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu

Ja dalībvalsts nevar veikt uz pietiekamiem pierādījumiem balstītu novērtējumu par inficēšanās riska veidiem mājputnu saimēm savā teritorijā, tā īsteno uzraudzību, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu ņemšanas shēmu. Paraugā iekļauto mājputnu saimniecību skaits atbilst tam, kas norādīts 1. un 2. tabulā, atkarībā no mājputnu sugas.

Paraugus putnu gripas seroloģiskajiem testiem ņem visā dalībvalsts teritorijā tā, lai tos varētu uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz visu dalībvalsti.

3.   Mērķa populācija

Uzraudzības programmā iekļauj paraugu ņemšanu no šādām mājputnu sugām uz audzēšanas kategorijām:

a)

dējējvistas;

b)

dējējvistas brīvās turēšanas apstākļos;

c)

vaislas cāļi;

d)

vaislas tītari;

e)

vaislas pīles;

f)

vaislas zosis;

g)

nobarojami tītari;

h)

nobarojamas pīles;

i)

nobarojamas zosis;

j)

audzēti medījamie putni (vistveidīgie), īpaši pievēršoties pieaugušiem putniem, piemēram, vaislas putniem;

k)

audzēti medījamie putni (ūdensputni);

l)

skrējējputni.

Taču šādos konkrētos izņēmuma gadījumos var iekļaut arī šādas mājputnu kategorijas:

m)

broilerus, tikai, ja i) tos tur lielā skaitā audzēšanai brīvās turēšanas apstākļos un ii) uzskata, ka tie rada lielāku inficēšanos risku ar putnu gripu;

n)

piemājas saimes: parasti tām vīrusu cirkulācijā un izplatībā ir neliela loma, un paraugu ņemšana no tām ir resursietilpīga; taču dažās dalībvalstīs piemājas saimes var radīt lielāku putnu gripas risku, jo to ir daudz, tās atrodas tuvu komerciālām mājputnu saimniecībām, tās ir saistītas ar vietēja/reģiona mēroga tirdzniecību un uz tām attiecas citi kritēriji un riska faktori, kas uzskaitīti 4.1. sadaļā, īpaši attiecībā uz sugu sastāvu.

Tomēr, ja tiek sniegts argumentēts pamatojums par riska līmeni kādai mājputnu ražošanas kategorijai (piemēram, vaislas cāļiem, ko tur augstas bioloģiskās drošības apstākļos), to var arī neiekļaut paraugā.

4.   Uz risku balstītas uzraudzības (RBU) metode

RBU izvēlas, dalībvalsts mērogā veicot novērtējumu, kurā ņem vērā vismaz šādus kritērijus un riska faktorus.

4.1.   Kritēriji un riska faktori

4.1.1.   Vīrusa ienešanas kritēriji un riska faktori mājputnu saimniecībās tiešas vai netiešas saskarsmes dēļ ar savvaļas putniem, īpaši tiem, kas pieder pie identificētām “mērķsugām”

a)

Mājputnu saimniecība atrodas tuvu mitrājiem, dīķiem, purviem, ezeriem, upēm vai jūras krastiem, kur var pulcēties migrējošie ūdensputni.

b)

Mājputnu saimniecība atrodas teritorijā ar lielu migrējošo savvaļas putnu blīvumu, īpaši to putnu, kas uzskatāmi par APPG H5N1 konstatēšanas “mērķsugām” (MS) un ir uzskaitīti II pielikuma 2. daļā.

c)

Mājputnu saimniecība atrodas tuvu migrējošo savvaļas ūdensputnu atpūtas un vairošanās vietām, īpaši, ja migrējošo putnu migrācijas ceļi šīs vietas sasaista ar teritorijām, kurās zināms, ka savvaļas putni vai mājputni bijuši inficēti ar H5N1 APPG.

d)

Mājputnu saimniecībās ar brīvās turēšanas audzēšanu vai mājputnu saimniecībās, kurās mājputni vai citi nebrīvē turēti putni atrodas āra apstākļos, kuros nav iespējams pietiekamā mērā novērst saskarsmi ar savvaļas putniem.

e)

Mājputnu saimniecībā ir zems bioloģiskās drošības līmenis, ieskaitot barības glabāšanas metodi un dzirdināšanu ar virszemes ūdeni.

4.1.2.   Vīrusa izplatīšanās kritēriji un riska faktori mājputnu saimniecībā un starp mājputnu saimniecībām, kā arī putnu gripas izplatīšanās sekas (ietekme) no vieniem mājputniem uz citiem un starp mājputnu saimniecībām

a)

Mājputnu saimniecībā ir vairāk nekā vienas sugas mājputni, īpaši mājas pīles un zosis kopā ar citām mājputnu sugām.

b)

Saimniecībā izmantotais mājputnu audzēšanas veids un mājputnu sugas, kuru uzraudzības dati liecina par paaugstinātiem putnu gripas infekcijas rādītājiem dalībvalstī, piemēram, pīļu audzētavas un mājputni, kas paredzēti, lai atjaunotu medību resursus (īpaši audzētas meža pīles).

c)

Mājputnu saimniecība atrodas apgabalā, kurā ir liels mājputnu saimniecību blīvums.

d)

Tirdzniecības modeļi, ieskaitot importu un ar to saistītās mājputnu pārvietošanas intensitāte, tieši un netieši, kā arī citi faktori, tostarp transportlīdzekļi, aprīkojums un personas.

e)

Saimniecībā ir ilgdzīvotāju mājputnu sugas un vairākas mājputnu vecuma grupas (slāņi).

4.2.   Apdraudēto populāciju noteikšana

Pasākumu līmenim jāatspoguļo mājputnu saimniecībā esošo riska faktoru skaits un proporcionalitāte vietējā mērogā.

Kompetentā iestāde, veidojot uzraudzības modeli, novērtējumā var ņemt vērā citus riska faktorus, kas precīzi jānorāda un jāpamato uzraudzības programmā.

4.3.   Paraugā iekļaujamo saimniecību atlase

Lai noteiktu paraugā iekļaujamo saimniecību skaitu uz vienu riska populāciju, par pamatu var izmantot 1. un 2. tabulu.

5.   Reprezentatīvā parauga metode

Ja veic reprezentatīvo paraugu ņemšanu, kas minēta 2.2. sadaļā, paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu aprēķina, pamatojoties uz skaitļiem, kas norādīti 1. un 2. tabulā atbilstoši mājputnu saimniecībā turēto mājputnu sugām.

5.1.   Putnu gripas seroloģiskajos testos iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits

5.1.1.   Paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības)

Katrai mājputnu audzēšanas kategorijai, izņemot pīles, zosis un meža pīles, paraugā iekļaujamo saimniecību skaitu nosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas mājputnu saimniecības identifikāciju, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz 5 %, ar 95 % ticamības intervālu.

Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar 1. tabulu.

1.   tabula

Paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) katrā audzēšanas kategorijā

Saimniecību skaits katrā mājputnu audzēšanas kategorijā katrā dalībvalstī

Paraugā iekļaujamo saimniecību skaits

Līdz 34

Visas

35–50

35

51–80

42

81–250

53

> 250

60

5.1.2.   Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits  (1)

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitu nosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas mājputnu saimniecības identifikāciju, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz 5 %, ar 99 % ticamības intervālu.

Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar 2. tabulu.

2.   tabula

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits

Pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits katrā dalībvalstī

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits

Līdz 46

Visas

47–60

47

61–100

59

101–350

80

> 350

90

5.2.   Mājputnu (putnu) skaits, no kuriem ņem paraugus saimniecībā

5.2.1. un 5.2.2. punktā minētie skaitļi attiecas gan un mājputnu saimniecībām, kuras pārbauda saistībā ar uzraudzību, kuras pamatā ir risks, gan pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu.

5.2.1.   Mājputnu skaits (izņemot pīles, zosis un meža pīles), no kuriem ņem paraugus mājputnu saimniecībā

Paraugā iekļaujamo putnu skaitu mājputnu saimniecībā nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %.

Asins paraugus seroloģiskām analīzēm savāc no visām mājputnu audzēšanas kategorijām un mājputnu sugām, vismaz 5 līdz 10 putniem no katras sugas (izņemot pīles, zosis un meža pīles) katrā saimniecībā un no dažādām novietnēm, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne.

Ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne, paraugus ņem no vismaz 5 putniem katrā novietnē.

5.2.2.   Pīļu, zosu un meža pīļu skaits, no kurām ņem paraugus saimniecībā

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un mežu pīļu skaitu mājputnu saimniecībā nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %.

Katrā atlasītā mājputnu saimniecībā ņem divdesmit asins paraugus (2) seroloģiskiem testiem.

6.   Paraugu ņemšanas procedūras seroloģiskiem testiem

Paraugu ņemšanas periods mājputnu saimniecībā sakrīt ar katras mājputnu audzēšanas kategorijas audzēšanas sezonu, un paraugus var ņemt arī kautuvē. Šāda paraugu ņemšanas prakse nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt uz risku vērsto pieeju saskaņā ar 4.1. sadaļā uzskaitītajiem kritērijiem un riska faktoriem.

Lai optimizētu efektivitāti un novērstu personu nevajadzīgu uzturēšanos mājputnu saimniecībās, paraugu ņemšanu pēc iespējas apvieno ar paraugu ņemšanu citiem mērķiem, piemēram, salmonellu un mikoplazmas kontroles programmās. Taču, ja apvieno paraugu ņemšanu, tas nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt prasības par uzraudzību, kas balstīta uz risku.

7.   Paraugu ņemšana viroloģiskiem testiem

Paraugu ņemšanu putnu gripas viroloģiskiem testiem neizmanto seroloģisko testu vietā, un tā jāveic vienīgi saistībā ar izmeklēšanu, ja putnu gripas seroloģisko testu rezultāti bijuši pozitīvi.

8.   Testu biežums un periods

Mājputnu saimniecībās paraugus ņem katru gadu. Taču, pamatojoties uz riska novērtējumu, dalībvalstis var izlemt par biežāku paraugu ņemšanu un testēšanu. Ja to dara, pamatojums jānorāda uzraudzības programmā.

Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar apstiprināto uzraudzības programmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim gadā, kurā īsteno attiecīgo programmu.

9.   Laboratorijas testi

Paraugu testus putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts references laboratorijās (VRL) vai VRL kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

Laboratorijas testus veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

Tomēr, ja dalībvalsts vēlas izmantot laboratorijas testus, kas nav iekļauti diagnostikas rokasgrāmatā un nav aprakstīti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko analīžu un vakcīnu rokasgrāmatā, šie testi pirms izmantošanas jānovērtē attiecībā uz atbilstību ESRL mērķiem, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem.

Visus pozitīvos seroloģisko izmeklējumu konstatējumus apstiprina VRL, veicot hemaglutinācijas inhibīcijas testu ar izraudzītiem celmiem, kas saņemti no ESRL:

a)

H5 apakštipam:

i)

pirmreizējais tests, izmantojot teal/England/7894/06 (H5N3);

ii)

visu pozitīvo paraugu testēšana ar chicken/Scotland/59 (H5N1), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N3;

b)

H7 apakštipam:

i)

pirmreizējais tests, izmantojot turkey/England/647/77 (H7N7);

ii)

visu pozitīvo paraugu testēšana ar African Starling/983/79 (H7N1), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N7.

Saistībā ar visiem pozitīvajiem seroloģiskajiem konstatējumiem mājputnu saimniecībā jāveic epidemioloģiska izmeklēšana un jāņem papildu paraugi, lai veiktu testus, izmantojot viroloģiskās metodes ar mērķi noteikt, vai mājputnu saimniecībā ir aktīva putnu gripas vīrusa infekcija. Par visiem šo izmeklēšanu secinājumiem ir jāziņo Komisijai.

Visus putnu gripas vīrusa izolātus iesniedz ESRL saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atbilstoši valsts references laboratoriju funkcijām un pienākumiem, kā izklāstīts Direktīvas 2005/94/EK VIII pielikumā, ja nav piešķirta atkāpe saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punkta d) apakšpunktu. H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus nekavējoties iesniedz ESRL, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

Izmanto konkrētos protokolus, ko ESRL nodrošina paraugu un diagnostikas materiālu iesniegšanai. Kompetentās iestādes nodrošina labu informācijas apmaiņu starp ESRL un VRL.


(1)  Attiecībā uz vīrusa skartu pīļu un zosu saimniecību noteikšanu piemēro augstāku ticamības pakāpi, jo pierādījumi liecina, ka, atšķirībā no vistveidīgo mājputnu saimniecībām, pastāv mazāka iespēja pasīvās uzraudzības programmās vai agrīnās konstatācijas sistēmās konstatēt vīrusa skartas pīļu un zosu saimniecības.

(2)  Vajadzīgs lielāks paraugu skaits salīdzinājumā ar 5.2.1. punktā minēto, jo diagnosticējošā testa jutīgums ir zemāks, to izmantojot attiecībā uz ūdensputniem.


II PIELIKUMS

1.   DAĻA

Norādījumi par putnu gripas uzraudzības programmu savvaļas putniem īstenošanu

1.   Uzraudzības mērķi

Putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem mērķis ir savlaicīgi konstatēt H5N1 apakštipa APPG savvaļas putniem, lai aizsargātu mājputnus mājputnu saimniecībās un aizsargātu sabiedrības veselību no veterināriem draudiem.

2.   Uzraudzības modelis

a)

Īsteno uz risku balstītu uzraudzību (RBU) kā pasīvas uzraudzības sistēmu, kas īpaši vērsta uz ūdensputnu sugām, veicot mirstošu savvaļas putnu vai putnu, kas atrasti beigti, laboratorijas izmeklēšanu.

b)

Konkrētus pasākumus paredz attiecībā uz savvaļas putnu, īpaši migrējošo savvaļas putnu, mērķsugām (MS), par kurām konstatēts, ka tās vairāk apdraud risks inficēties un izplatīt H5N1 APPG vīrusu.

c)

Konkrētus pasākumus paredz teritorijās, kas atrodas jūras, ezeru un ūdens ceļu tuvumā, kurās atrasti beigti putni, un it īpaši, ja šīs teritorijas atrodas mājputnu saimniecību tuvumā, jo sevišķi teritorijās, kurās ir liels mājputnu saimniecību blīvums.

d)

Veidojot uzraudzības programmu, nodrošina ciešu sadarbību ar epidemiologiem un ornitologiem, un kompetento iestādi dabas aizsardzības jomā, kas palīdz noteikt sugas un optimizēt paraugu ņemšanu atbilstoši situācijai valstī.

e)

Ja tas vajadzīgs saistībā ar H5N1 APPG epidemioloģisko situāciju, uzraudzības pasākumus papildina ar izpratnes veidošanu un aktīvi meklējot un uzraugot mirušus vai mirstošus savvaļas putnus, īpaši MS putnus. Tas var notikt saistībā ar H5N1 APPG konstatēšanu mājputniem un/vai savvaļas putniem kaimiņu dalībvalstīs un trešās valstīs vai valstīs, ko ar attiecīgajām dalībvalstīm saista migrējošo savvaļas putnu, īpaši MS putnu, migrācijas ceļi. Šādos gadījumos ņem vērā konkrētos savvaļas putnu sugu migrācijas modeļus, kas dažādās dalībvalstīs var būt atšķirīgi.

3.   Paraugu ņemšanas procedūras

a)

Testu procedūras veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

b)

Vīrusa izolēšanai un/vai molekulārai noteikšanai (PCR) ņem uztriepes no kloākas un trahejas/rīkles apakšdaļas un/vai audus no savvaļas putniem, kas atrasti miruši vai mirstoši.

c)

Paraugus glabā un pārvadā, ievērojot īpašu rūpību, kā paredzēts diagnostikas rokasgrāmatas IV nodaļas 5. un 6. punktā. Visus putnu gripas vīrusa izolātus, kas iegūti savvaļas putnu gadījumos, iesniedz ESRL, ja vien nav piešķirta atkāpe, kā paredzēts diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punkta d) apakšpunktā. H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus nekavējoties iesniedz ESRL, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

d)

Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz uzraudzības programmas īstenošanas gada 31. decembrim.

4.   Laboratorijas testi

Laboratorijas testus veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

Paraugu testus veic VRL dalībvalstīs vai VRL kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

Tomēr, ja dalībvalsts vēlas izmantot laboratorijas testus, kas nav iekļauti diagnostikas rokasgrāmatā un nav aprakstīti OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko analīžu un vakcīnu rokasgrāmatā, šie testi pirms izmantošanas jānovērtē attiecībā uz atbilstību ESRL mērķiem, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem.

Sākotnējo skrīningu veic, izmantojot M gēna PCR, pēc tam veic ātrās noteikšanas testu paraugiem, kuri uzrādījuši pozitīvu rezultātu uz H5, un tas jāveic ne vēlāk kā divu nedēļu laikā. Ja konstatē H5, pēc iespējas drīz veic šķelšanās vietas analīzi, lai noteiktu, vai tā ir augsti patogēnā putnu gripa (APPG) vai zemi patogēnā putnu gripa (ZPPG). Ja apstiprina APPG H5, nekavējoties jāveic papildu analīzes, lai noteiktu N tipu, pat ja tādējādi var gūt pierādījumus tikai N1 izslēgšanai.

5.   Turpmākie pasākumi

Pozitīvos apstiprinātos APPG H5 (N1) (1) gadījumos piemēro kontroles pasākumus, kas paredzēti Komisijas 2006. gada 11. augusta Lēmumā 2006/563/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu savvaļas putnu vidū Kopienā un par Lēmuma 2006/115/EK atcelšanu (2).

Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir svarīgi noteikt teritorijas, kas saistītas ar konstatētajiem gadījumiem, lai iespējami prognozētu putnu gripas vīrusa turpmāku izplatību, īpaši teritorijās, kas saistītas ar mājputnu audzēšanu, piemēram, teritorijās, kurās ir liels mājputnu saimniecību blīvums.

2.   DAĻA

Savvaļas putnu sugu saraksts, no kurām ņem paraugus un kuras testē attiecībā uz putnu gripu, t. i., mērķsugas (MS)

Nr.

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

1.

Accipiter gentilis

Vistu vanags

2.

Accipiter nisus

Zvirbuļvanags

3.

Anas acuta

Garkaklis

4.

Anas clypeata

Platknābis

5.

Anas crecca

Krīklis

6.

Anas penelope

Baltvēderis

7.

Anas platyrhynchos

Meža pīle

8.

Anas querquedula

Prīkšķe

9.

Anas strepera

Pelēkā pīle

10.

Anser albifrons albifrons

Baltpieres zoss (kontinentālā rase)

11.

Anser anser

Meža zoss

12.

Anser brachyrhynchus

Īsknābja zoss

13.

Anser erythropus

Mazā zoss

14.

Anser fabalis

Sējas zoss

15.

Ardea cinerea

Zivju gārnis

16.

Aythya ferina

Brūnkaklis

17.

Aythya fuligula

Cekulpīle

18.

Branta bernicla

Melngalvas tumšzoss

19.

Branta canadensis

Kanādas tumšzoss

20.

Branta leucopsis

Baltvaigu tumšzoss

21.

Branta ruficollis

Sarkankakla zoss

22.

Bubo bubo

Ūpis

23.

Buteo buteo

Peļu klijāns

24.

Buteo lagopus

Bikšainais klijāns

25.

Cairina moschata

Muskusa pīle

26.

Ciconia ciconia

Baltais stārķis

27.

Circus aeruginosus

Niedru lija

28.

Cygnus columbianus

Mazais gulbis

29.

Cygnus cygnus

Ziemeļu gulbis

30.

Cygnus olor

Paugurknābja gulbis

31.

Falco peregrinus

Lielais piekūns

32.

Falco tinnunculus

Lauka piekūns

33.

Fulica atra

Laucis

34.

Larus canus

Kajaks

35.

Larus ridibundus

Lielais ķīris

36.

Limosa limosa

Melnā puskuitala

37.

Marmaronetta angustirostris

Marmorpīle

38.

Mergus albellus

Mazā gaura

39.

Milvus migrans

Melnā klija

40.

Milvus milvus

Sarkanā klija

41.

Netta rufina

Lielgalvis

42.

Phalacrocorax carbo

Jūras krauklis

43.

Philomachus pugnax

Gugatnis

44.

Pica pica

Žagata

45.

Pluvialis apricaria

Dzeltenais tārtiņš

46.

Podiceps cristatus

Cekuldūkuris

47.

Podiceps nigricollis

Melnkakla dūkuris

48.

Porphyrio porphyrio

Sultānvistiņa

49.

Tachybaptus ruficollis

Mazais dūkuris

50.

Vanellus vanellus

Ķīvīte


(1)  Slimības kontroles pasākumus piemēro, pamatojoties uz APPG H5 apstiprināšanu un aizdomām par N1.

(2)  OV L 222, 15.8.2006., 11. lpp.


1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/33


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 30. jūnijs),

ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4313)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/368/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (1) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2006/771/EK (2) harmonizē tehniskos nosacījumus radiofrekvenču spektra izmantošanai plašam klāstam maza darbības attāluma ierīču, tostarp tādiem lietojumiem kā trauksmes signalizācijas ierīces, lokālo sakaru iekārtas, durvju atvēršanas ierīces un medicīniskie implanti. Maza darbības attāluma ierīces parasti ir plaša patēriņa tirgus prece un/vai pārnēsājams izstrādājums, kuru var vienkārši izvest un izmantot ārvalstīs; tāpēc atšķirības radiofrekvenču spektra piekļuves nosacījumos aizkavē to brīvu kustību, palielina to ražošanas izmaksas un rada kaitīgu traucējumu risku citiem radiosakaru lietojumiem un dienestiem.

(2)

Tomēr, strauji mainoties tehnoloģijām un sabiedrības vajadzībām, maza darbības attāluma ierīcēm var rasties jauni lietojuma veidi, un tāpēc regulāri jāatjaunina radiofrekvenču spektra harmonizācijas nosacījumi.

(3)

Komisija saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu 2006. gada 5. jūlijā Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) piešķīra pastāvīgu pilnvarojumu atjaunināt Lēmuma Nr. 2006/771/EK pielikumu, ņemot vērā tehnoloģiju un tirgus attīstību maza darbības attāluma ierīču jomā.

(4)

Ar Komisijas Lēmumu 2008/432/EK (3) un 2009/381/EK (4) jau grozīja harmonizētos tehniskos nosacījumus maza darbības attāluma ierīcēm, kas ietverti Lēmumā 2006/771/EK, aizstājot attiecīgā lēmuma pielikumu.

(5)

Ziņojumā (5), kas 2009. gada novembrī iesniegts atbilstīgi iepriekš minētajam pilnvarojumam, CEPT ieteica Komisijai izdarīt grozījumus attiecībā uz vairākiem tehniskiem aspektiem Lēmuma 2006/771/EK pielikumā.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmuma 2006/771/EK pielikums.

(7)

Lai efektīvi izmantotu radiofrekvenču spektru un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem, iekārtām, ko ekspluatē saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem, ir jāatbilst arī prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (6); minēto atbilstību pierāda, izpildot harmonizētu standartu prasības vai veicot alternatīvas atbilstības novērtēšanas procedūras.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/771/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietniece

Neelie KROES


(1)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 312, 11.11.2006., 66. lpp.

(3)  OV L 151, 11.6.2008., 49. lpp.

(4)  OV L 119, 14.5.2009., 32. lpp.

(5)  CEPT 35. ziņojums, RSCOM 09-68.

(6)  OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Harmonizētas frekvenču joslas un tehniskie parametri maza darbības attāluma ierīcēm

Maza darbības attāluma ierīces veids

Frekvenču josla (1)

Pārraides jaudas robežvērtība/lauka intensitātes robežvērtība/jaudas blīvuma robežvērtība (2)

Papildu parametri (kanālu sakārtojuma un/vai kanāla piekļuves un aizņemšanas noteikumi) (3)

Citi izmantošanas ierobežojumi (4)

Īstenošanas termiņš

Dažāda izmantojuma (nespecifiskas) maza darbības attāluma ierīces (5)

6 765–6 795 kHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2008. gada 1. oktobris

13,553–13,567 MHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2008. gada 1. oktobris

26,957–27,283 MHz

10 mW efektīvā izstarotā jauda (e.r.p.), kas atbilst 42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

Izņemot videolietojumus

2007. gada 1. jūnijs

40,660–40,700 MHz

10 mW e.r.p.

 

Izņemot videolietojumus

2007. gada 1. jūnijs

Dažāda izmantojuma (nespecifiskas) maza darbības attāluma ierīces (turp.)

433,050–434,040 (6) MHz

1 mW e.r.p.

un jaudas blīvums – 13 dBm/10 kHz modulācijai ar joslas platumu, kas lielāks par 250 kHz

Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem

Izņemot audio un videolietojumus

2010. gada 1. novembris

10 mW e.r.p.

Darbības cikla robežvērtība (7): 10 %

Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

434,040–434,790 (6) MHz

1 mW e.r.p.

un jaudas blīvums – 13 dBm/10 kHz modulācijai ar joslas platumu, kas lielāks par 250 kHz

Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem

Izņemot audio un videolietojumus

2010. gada 1. novembris

10 mW e.r.p.

Darbības cikla robežvērtība (7): 10 %

Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

Darbības cikla robežvērtība (7): 100 % pie kanālu atstatuma līdz 25 kHz

Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem

Izņemot audio un videolietojumus

2010. gada 1. novembris

Dažāda izmantojuma (nespecifiskas) maza darbības attāluma ierīces (turp.)

863,000–865,000 MHz

25 mW e.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

865,000–868,000 MHz

25 mW e.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

868,000–868,600 MHz

25 mW e.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

868,700–869,200 MHz

25 mW e.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

Dažāda izmantojuma (nespecifiskas) maza darbības attāluma ierīces (turp.)

869,400–869,650 (6) MHz

500 mW e.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 10 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

Kanālu solim jābūt 25 kHz, izņemot gadījumus, kad visu joslu var izmantot arī kā vienu kopēju kanālu ātrdarbīgai datu pārraidei

Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

25 mW e.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

869,700–870,000 (6) MHz

5 mW e.r.p.

Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem

Izņemot audio un videolietojumus

2007. gada 1. jūnijs

25 mW e.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus

2010. gada 1. novembris

Dažāda izmantojuma (nespecifiskas) maza darbības attāluma ierīces (turp.)

2 400–2 483,5 MHz

10 mW ekvivalentā izotropi izstarotā jauda (e.i.r.p.)

 

 

2007. gada 1. jūnijs

5 725–5 875 MHz

25 mW e.i.r.p.

 

 

2007. gada 1. jūnijs

24,150–24,250 GHz

100 mW e.i.r.p.

 

 

2008. gada 1. oktobris

61,0–61,5 GHz

100 mW e.i.r.p.

 

 

2008. gada 1. oktobris

Platjoslas datu pārraides sistēmas

2 400–2 483,5 MHz

100 mW e.i.r.p.

un 100 mW/100 kHz e.i.r.p. blīvums, ja izmanto frekvences lēkāšanas modulāciju; 10 mW/MHz e.i.r.p. blīvums, ja izmanto citu veidu modulāciju

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos

 

2009. gada 1. novembris

57,0–66,0 GHz

40 dBm e.i.r.p.

un 13 dBm/MHz e.i.r.p. blīvums

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos

Izņemot fiksētas ārpustelpu instalācijas

2010 gada 1. novembris

Signalizācijas sistēmas

868,600–868,700 MHz

10 mW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Visu frekvenču joslu var izmantot arī kā vienu kopēju kanālu ātrdarbīgai datu pārraidei

Darbības cikla robežvērtība (7): 1,0 %

 

2008. gada 1. oktobris

869,250–869,300 MHz

10 mW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Darbības cikla robežvērtība (7): 0,1 %

 

2007. gada 1. jūnijs

869,300–869,400 MHz

10 mW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Darbības cikla robežvērtība (7): 1,0 %

 

2008. gada 1. oktobris

869,650–869,700 MHz

25 mW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Darbības cikla robežvērtība (7): 10 %

 

2007. gada 1. jūnijs

Sociālās trauksmes ierīces (8)

869,200–869,250 MHz

10 mW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Darbības cikla robežvērtība (7): 0,1 %

 

2007. gada 1. jūnijs

Induktīvās ierīces (9)

9,000–59,750 kHz

72 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2010. gada 1. novembris

59,750–60,250 kHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2007. gada 1. jūnijs

60,250–70,000 kHz

69 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2007. gada 1. jūnijs

70–119 kHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2007. gada 1. jūnijs

119–127 kHz

66 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2007. gada 1. jūnijs

127–140 kHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2008. gada 1. oktobris

140–148,5 kHz

37,7 dΒμΑ/m 10 m attālumā3553

 

 

2008. gada 1. oktobris

148,5–5 000 kHz

Konkrētām turpmāk norādītajām radiofrekvenču joslām nosaka lielāku lauka intensitāti un izmantošanas papildu ierobežojumus

– 15 dBμA/m 10 m attālumā jebkurā 10 kHz platā joslā

Turklāt kopējā lauka intensitāte ir – 5 dΒμΑ/m 10 m attālumā sistēmām, kuras darbojas joslās, kas platākas par 10 kHz

 

 

2008. gada 1. oktobris

Induktīvās ierīces (turp.)

400–600 kHz

– 8 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

Šie izmantošanas nosacījumi attiecas vienīgi uz RFID  (10)

2008. gada 1. oktobris

3 155–3 400 kHz

13,5 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2008. gada 1. oktobris

5 000–30 000 kHz

Konkrētām turpmāk norādītajām joslām nosaka lielāku lauka intensitāti un papildu izmantošanas ierobežojumus

– 20 dBμA/m 10 m attālumā jebkurā 10 kHz platā joslā

Turklāt kopējā lauka intensitāte ir – 5 dΒμΑ/m 10 m attālumā sistēmām, kuras darbojas joslās, kas platākas par 10 kHz

 

 

2008. gada 1. oktobris

6 765–6 795 kHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2007. gada 1. jūnijs

7 400–8 800 kHz

9 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2008. gada 1. oktobris

10 200–11 000 kHz

9 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2008. gada 1. oktobris

Induktīvas ierīces (turp.)

13 553–13 567 kHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2007. gada 1. jūnijs

60 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

Šie izmantošanas nosacījumi attiecas vienīgi uz RFID  (10) un EAS  (11)

2008. gada 1. oktobris

26 957–27 283 kHz

42 dΒμΑ/m 10 m attālumā

 

 

2008. gada 1. oktobris

Aktīvas implantējamas medicīniskas ierīces (12)

9–315 kHz

30 dBμA/m 10 m attālumā

Darbības cikla robežvērtība (7): 10 %

 

2008. gada 1. oktobris

30,0–37,5 MHz

1 mW e.r.p.

Darbības cikla robežvērtība (7): 10 %

Šie izmantošanas nosacījumi attiecas vienīgi uz asinsspiediena mērīšanai paredzētiem medicīniskiem membrānas implantiem ar īpaši zemu jaudu

2010. gada 1. novembris

402–405 MHz

25 μW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Atsevišķi raidītāji var apvienot blakuskanālus joslas platuma palielināšanai līdz 300 kHz.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram vai mazinātu traucējumus, tostarp joslas platumā, kas lielāks par 300 kHz, var izmantot citus tehniskus paņēmienus, ja panāktais rezultāts ir vismaz līdzvērtīgs rezultātam, kas iegūts ar tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos, lai nodrošinātu saderību ar citiem lietotājiem un it sevišķi ar meteoroloģiskajām radiozondēm

 

2009. gada 1. novembris

Aktīvas implantējamas medicīniskas ierīces un saistītās perifērās ierīces (13)

401–402 MHz

25 μW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Atsevišķi raidītāji var apvienot blakuskanālus joslas platuma palielināšanai līdz 100 kHz.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

 

2010. gada 1. novembris

405–406 MHz

25 μW e.r.p.

Kanālu solis: 25 kHz

Atsevišķi raidītāji var apvienot blakusesošus kanālus joslas platuma palielināšanai līdz 100 kHz.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (7)

 

2010. gada 1. novembris

Dzīvniekiem implantējamas ierīces (14)

315–600 kHz

– 5 dΒμΑ/m 10 m attālumā

Darbības cikla robežvērtība (7) : 10 %

 

2010. gada 1. novembris

12,5–20,0 MHz

– 7 dΒμΑ/m 10 m attālumā 10 kHz platā joslā

Darbības cikla robežvērtība (7): 10 %

Šie izmantošanas nosacījumi attiecas vienīgi uz lietojumiem telpās

2010. gada 1. novembris

Zemas jaudas FM raidītāji (15)

87,5–108,0 MHz

50 nW e.r.p.

Kanālu solis nepārsniedz 200 kHz

 

2010. gada 1. novembris

Bezvadu audiolietojumi (16)

863–865 MHz

10 mW e.r.p.

 

 

2010. gada 1. novembris

Radionoteikšanas lietojumi (17)

2 400–2 483,5 MHz

25 mW e.i.r.p.

 

 

2009. gada 1. novembris

17,1–17,3 GHz

26 dBm e.i.r.p.

Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos

Šie izmantošanas nosacījumi attiecas vienīgi uz sistēmām, kas izvietotas uz zemes

2009. gada 1. novembris

Tvertnes līmeņa zondēšanas radars (18)

4,5–7,0 GHz

24 dBm e.i.r.p.  (19)

 

 

2009. gada 1. novembris

8,5–10,6 GHz

30 dBm e.i.r.p.  (19)

 

 

2009. gada 1. novembris

24,05–27,0 GHz

43 dBm e.i.r.p.  (19)

 

 

2009. gada 1. novembris

57,0–64,0 GHz

43 dBm e.i.r.p.  (19)

 

 

2009. gada 1. novembris

75,0–85,0 GHz

43 dBm e.i.r.p.  (19)

 

 

2009. gada 1. novembris

Modeļu vadība (20)

26 990–27 000 kHz

100 mW e.r.p.

 

 

2009. gada 1. novembris

27 040–27 050 kHz

100 mW e.r.p.

 

 

2009. gada 1. novembris

27 090–27 100 kHz

100 mW e.r.p.

 

 

2009. gada 1. novembris

27 140–27 150 kHz

100 mW e.r.p.

 

 

2009. gada 1. novembris

27 190–27 200 kHz

100 mW e.r.p.

 

 

2009. gada 1. novembris

Radioierīces identifikācijai (RFID)

2 446–2 454 MHz

100 mW e.i.r.p.

 

 

2009. gada 1. novembris

Autotransports un satiksmes telemātika

76,0–77,0 GHz

55 dBm maksimālā e.i.r.p. un 50 dBm vidējā e.i.r.p. un 23,5 dBm vidējā e.i.r.p. pulsa radariem

 

Šie izmantošanas nosacījumi attiecas vienīgi uz zemes sistēmām transportlīdzekļiem un infrastruktūrai

2010. gada 1. novembris


(1)  Šajā tabulā norādītās frekvenču blakusjoslas dalībvalstīm ir jāatļauj izmantot kā vienu frekvenču joslu, ja vien ir izpildīti ikvienai atsevišķai frekvenču blakusjoslai noteiktie īpašie nosacījumi.

(2)  Dalībvalstīm jāatļauj izmantot radiofrekvenču spektru līdz šajā tabulā norādītajai pārraides jaudas, lauka intensitātes vai jaudas blīvuma vērtībai. Saskaņā ar Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punktu tās drīkst pieņemt mazāk ierobežojošus nosacījumus, t. i., atļaut izmantot radiofrekvenču spektru ar lielāku pārraides jaudu, lauka intensitāti vai jaudas blīvumu.

(3)  Dalībvalstis drīkst noteikt tikai minētos “papildu parametrus (kanālu sakārtošanas un/vai kanāla piekļuves un aizņemšanas noteikumus)” un nedrīkst papildus noteikt citus parametrus vai prasības attiecībā uz piekļuvi radiofrekvenču spektram un traucējumu mazināšanu. Mazāk ierobežojoši nosacījumi Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punkta izpratnē nozīmē to, ka dalībvalstis drīkst pilnībā atteikties no attiecīgajā ailē norādītajiem “papildu parametriem (kanālu sakārtošanas un/vai kanāla piekļuves un aizņemšanas noteikumiem)” vai atļaut lielākas vērtības.

(4)  Dalībvalstis drīkst noteikt tikai minētos “citus izmantošanas ierobežojumus” un nedrīkst noteikt papildu izmantošanas ierobežojumus. Tā kā drīkst pieņemt mazāk ierobežojošus nosacījumus Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punkta izpratnē, tad dalībvalstis var atteikties no viena vai no visiem minētajiem ierobežojumiem.

(5)  Šī kategorija ir pieejama jebkuram lietojuma veidam, kas atbilst tehniskajiem nosacījumiem (parasti lietojumi ir telemetrija, tālvadības ierīces, signalizācijas ierīces, datu pārraides ierīces kopumā vai līdzīgs lietojums).

(6)  Šajā frekvenču joslā dalībvalstīm jādod iespēja izmantot visus alternatīvos izmantošanas nosacījumu kopumus.

(7)  Darbības cikls ir iekārtas aktīvas raidīšanas laika procentuālā daļa vienā stundā. Mazāk ierobežojoši nosacījumi Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punkta izpratnē nozīmē to, ka dalībvalstis drīkst atļaut lielāku “darbības cikla” vērtību.

(8)  Sociālās trauksmes ierīces izmanto, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību vecāka gadagājuma cilvēkiem vai invalīdiem.

(9)  Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, automobiļu imobilizatori, dzīvnieku identifikācijas ierīces, signalizācijas sistēmas, kabeļu meklētāji, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, personas identifikācijas ierīces, balss bezvadu pārraides ierīces, piekļuves kontroles ierīces, attāluma noteikšanas sensori, pretaizdzīšanas sistēmas, tostarp pretaizdzīšanas radiofrekvenču indukcijas sistēmas, datu pārraide uz rokas ierīcēm, preču automātiskas identificēšanas ierīces, bezvadu kontroles sistēmas un automātiskās ceļa barjeras.

(10)  Šajā kategorijā ietilpst induktīvilietojumi, ko izmanto radioierīcēs identifikācijai (RFID).

(11)  Šajā kategorijā ietilpst induktīvās ierīces, ko izmanto elektroniskai priekšmetu uzraudzībai (EAS).

(12)  Šajā kategorijā ietilpst radiokomponenti aktīvās implantējamās medicīniskās ierīcēs, kas definētas Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvā 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(13)  Šajā kategorijā ietilpst sistēmas, kuras izstrādātas bezbalss digitālās saziņas nodrošināšanai starp aktīvām implantējamām medicīniskām ierīcēm, kuras definētas 12. zemsvītras piezīmē, un/vai valkājamām un citādām ārējām ierīcēm, kuras lieto pacienta laikneatkarīgo fizioloģisko datu pārraidīšanai.

(14)  Šajā kategorijā ietilpst raidošās ierīces, ko dzīvnieka ķermenī ievieto diagnostikas un/vai terapijas vajadzībām.

(15)  Šajā kategorijā ietilpst lietojumi, kas savieno individuālās audioierīces, tostarp mobilos tālruņus, kā arī automobilī vai mājās lietojamas izklaides sistēmas.

(16)  Lietojumi bezvadu audiosistēmām, tostarp: bezvadu mikrofoni, bezvadu skaļruņi, bezvadu austiņas, bezvadu austiņas portatīvai izmantošanai, piemēram, ar pārnēsājamiem kompaktdisku atskaņotājiem, kasešu vai radioiekārtām, ko nēsā cilvēks, bezvadu austiņas izmantošanai automobilī, piemēram, kopā ar radiouztvērēju vai mobilo tālruni u. c., ausī ievietojamas austiņas un bezvadu mikrofoni, ko izmanto koncertos vai citos skatuves iestudējumos.

(17)  Šajā kategorijā ietilpst lietojumi objekta atrašanās vietas, ātruma un/vai citu raksturlielumu noteikšanai vai lietojumi, ko izmanto informācijas iegūšanai saistībā ar šiem parametriem.

(18)  Tvertnes līmeņa zondēšanas radari (TLPR) ir īpašs radionoteikšanas lietojuma veids, ko izmanto, lai mērītu līmeni tvertnē, un ko uzstāda metāla vai dzelzsbetona tvertnēs vai līdzīgā aprīkojumā, kas izgatavots no materiāla ar salīdzināmiem vājinājuma rādītājiem. Tvertne ir paredzēta vielas uzglabāšanai.

(19)  Jaudas robežvērtība attiecas uz aizvērtas tvertnes iekšieni un atbilst spektrālajam blīvumam – 41,3 dBm/MHz e.i.r.p. ārpus 500 litru kontroltvertnes.

(20)  Šajā kategorijā ietilpst lietojumi, ko izmanto, lai vadītu modeļu (galvenokārt miniatūru transportlīdzekļu atveidu) kustību gaisā, uz zemes, virs ūdens virsmas vai zem tās.”


Labojumi

1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/42


Labojums Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regulā (ES) Nr. 74/2010, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2336/2003, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1580/2007 un (EK) Nr. 376/2008 attiecībā uz paziņojumu Komisijai nosacījumiem un formu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 23, 2010. gada 27. janvāris )

29. lappusē, 1. panta 4. punktā:

tekstu:

“II un VIII”

lasīt šādi:

“II līdz VIII”.