PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 185/2010 (1) pielikumu groza šādi.

A.	4. nodaļā 4.1.1.2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu: “c) sprāgstvielu meklēšanas suņus apvienojumā ar a) apakšpunktā paredzēto paņēmienu.”

B.	4. nodaļā pievieno šādu 4.1.1.9. punktu: “4.1.1.9. Sprāgstvielu meklēšanas suņus var izmantot vienīgi kā pārbaudes papildu līdzekļus.”

C.	4. nodaļā 4.1.2.3. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu: “d) sprāgstvielu meklēšanas suņus apvienojumā ar a) apakšpunktā paredzēto paņēmienu.”

D.	5. nodaļā 5.1.1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu: “e) sprāgstvielu meklēšanas suņi.”

E.

12. nodaļā pievieno šādu 9. punktu: “12.9.   SPRĀGSTVIELU MEKLĒŠANAS SUŅI 12.9.1.   Vispārīgi principi 2.9.1.1. Sprāgstvielu meklēšanas suns (“explosive detection dog” – EDD) spēj atklāt un norādīt uz sprādzienbīstamu materiālu noteiktu vai lielāku atsevišķu daudzumu. 2.9.1.2. Atklāšana nav atkarīga no sprāgstvielu formas, novietojuma vai novietojuma virziena. 2.9.1.3. Atklādams atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā uzskaitītos sprādzienbīstamos materiālus, EDD to klātbūtni apzīmē pasīvi. 2.9.1.4. EDD un kinologu var izmantot pārbaudēs, ja tie abi ir apstiprināti – gan katrs atsevišķi, gan komandā. 2.9.1.5. EDD un kinologam jāsaņem gan sākotnējā, gan atkārtotā apmācība, lai nodrošinātu, ka tiek apgūtas un uzturētas vajadzīgās kompetences un – attiecīgā gadījumā – apgūtas jaunas kompetences. 2.9.1.6. Lai saņemtu apstiprinājumu, EDD komandai – sunim un kinologam(-iem) – ir sekmīgi jāpabeidz apmācību programma. 2.9.1.7. EDD komandu apstiprina attiecīgā iestāde vai to apstiprina attiecīgās iestādes vārdā saskaņā ar 12.E un 12.F pielikumu atsevišķā Komisijas lēmumā. 2.9.1.8. Pēc attiecīgās iestādes apstiprinājuma saņemšanas EDD komandu var izmantot drošības pārbaudēm ar sprāgstvielu smaržas brīvās meklēšanas metodi (“free running”) vai sprāgstvielu smaržas izsekošanu “no attāluma” (“remote tracing”). 12.9.2.    EDD standarti 12.9.2.1. EDD darba spēju prasības ir noteiktas atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā. 12.9.2.2. EDD komandai, ko izmanto, lai pārbaudītu personas, rokas bagāžu, to personu līdzi paņemtos priekšmetus, kuras nav pasažieri, transportlīdzekļus, gaisa kuģi, lidojumā patērējamos krājumus un lidostā patērējamos krājumus, kā arī ierobežotas iekļuves drošības zonas lidostā, jāatbilst atklāšanas 1. standartam. 12.9.2.3. EDD komandai, ko izmanto, lai pārbaudītu reģistrēto bagāžu, gaisa pārvadātāja pastu, gaisa pārvadātāja materiālus, kravu un pastu, jāatbilst atklāšanas 2. standartam. 12.9.2.4. EDD komandu, kas apstiprināta sprādzienbīstamu materiālu meklēšanai, izsekojot sprāgstvielu smaržas “no attāluma”, proti, ņemot paraugus un tos pārbaudot, var izmantot vienīgi kravas pārbaudēs, bet nevienā citā no 2. standartā iekļautajām jomām. 12.9.2.5. EDD komandu, ko izmanto sprādzienbīstamu materiālu meklēšanai, jāapgādā ar nepieciešamajiem līdzekļiem EDD unikālai identifikācijai. 12.9.2.6. Sprāgstvielu atklāšanas pienākumu izpildē EDD vienmēr atrodas kinologa pavadībā, kurš atbilstīgi apstiprināts darbam ar EDD. 12.9.2.7. EDD, kas apstiprināts brīvās meklēšanas metodei, pavada tikai viens kinologs. Vienu kinologu var apstiprināt darbam ar ne vairāk kā diviem EDD. 12.9.2.8. EDD, kas apstiprināts sprāgstvielu smaržas izsekošanai “no attāluma”, proti, ņemot paraugus un tos pārbaudot, var vadīt ne vairāk kā divi kinologi. 12.9.3.   Prasības attiecībā uz apmācību Vispārējie pienākumi attiecībā uz apmācību 12.9.3.1. EDD komandas apmācībā ietilpst teorētiskās, praktiskās mācības un apmācība darba vidē. 12.9.3.2. Apmācības programmas saturu nosaka vai apstiprina pilnvarotā iestāde. 12.9.3.3. Mācības vada attiecīgā iestāde vai tās noris attiecīgās iestādes vārdā, izmantojot instruktorus, kas kvalificēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikuma 11.5. punktu. 12.9.3.4. Suņus, ko apmāca sprāgstvielu atklāšanai, izmanto tikai šim nolūkam. 12.9.3.5. Apmācības laikā jāizmanto mācību inventārs, kas ir reprezentatīvs attiecīgajiem sprādzienbīstamajiem materiāliem. 12.9.3.6. Lai izvairītos no saindēšanās, ir jāapmāca visas personas, kas rīkojas ar mācību inventāru. EDD komandu sākotnējā apmācība 12.9.3.7. EDD komandai jāsaņem sākotnējā apmācība, kuras pamatā ir atsevišķa Komisijas lēmuma 12.9.3. punktā noteiktie kritēriji. 12.9.3.8. EDD komandas sākotnējā apmācībā ietilpst praktiskas mācības paredzētajā darba vidē. EDD komandu atkārtotā apmācība 12.9.3.9. Uz EDD un kinologu – gan atsevišķi, gan komandā – attiecas atkārtotās apmācības prasības. 12.9.3.10. Atkārtoto apmācību nolūks ir divējāds, proti, uzturēt esošās iemaņas tādā līmenī, kāds prasīts pamata apmācības ietvaros, un uzturēt iemaņas, kas iegūtas atbilstīgi norisēm drošības jomā. 12.9.3.11. EDD komandas atkārtotajai apmācībai jānotiek vismaz ik pēc 6 nedēļām. Atkārtoto apmācību ilgums katrā 6 nedēļu laikposmā ir vismaz 4 stundas. 12.9.3.12. 11. punktu nepiemēro gadījumā, ja EDD vismaz reizi nedēļā tiek apmācīts atpazīt visus materiālus, kas uzskaitīti atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā. EDD komandu apmācību dokumentācija 12.9.3.13. EDD un kinologa sākotnējās apmācības un atkārtoto apmācību dokumentācijas glabāšanas termiņš ir viss darba līguma laiks, un tai pēc pieprasījuma jābūt pieejamai attiecīgajai iestādei. EDD komandu operatīvā apmācība 12.9.3.14. Pārbaudēm izmantojot suņus, tie jāapmāca reālos (operatīvos) darba apstākļos, lai nodrošinātu atbilstību darba spēju prasībām, kas izklāstītas atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā. 12.9.3.15. Operatīvā apmācība notiek pastāvīgi ik pa laikam visu EDD izmantošanas laiku, un tās laikā, izmantojot attiecīgu apmācību inventāru, tiek izvērtēta EDD darba spējas attiecībā uz atklāšanu. 12.9.4.   Apstiprināšanas procedūras 12.9.4.1. Apstiprinājuma procedūras nolūks ir garantēt šādu turpmāko iemaņu izvērtējumu: a) EDD spēja atbilst darba spēju prasībām attiecībā uz atklāšanu, kuras noteiktas atsevišķa Komisijas lēmuma 12.D papildinājumā; b) EDD spēja pasīvi apzīmēt sprādzienbīstamu materiālu klātbūtni; c) EDD un kinologa(-u) spēja efektīvi darboties komandā; un d) kinologa spēja pareizi vadīt EDD, interpretēt tā reakcijas uz sprādzienbīstamu materiālu klātbūtni un uz tām atbilstīgi reaģēt. 12.9.4.2. Apstiprinājuma procedūras laikā tiek modelētas visas darba vides, kurās EDD komanda darbosies. 12.9.4.3. EDD ir sekmīgi jāpabeidz apmācība visās darba vidēs, uz kurām attiecas apstiprinājums. 12.9.4.4. Apstiprinājuma procedūras veic saskaņā ar atsevišķa Komisijas lēmuma 12.E un 12.F papildinājumu. 12.9.4.5. Apstiprinājuma perioda termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešu laikposmu. 12.9.5.   Kvalitātes kontrole 12.9.5.1. EDD komandai piemēro kvalitātes kontroles pasākumus, kas izklāstīti atsevišķa Komisijas lēmuma 12.G papildinājumā. 12.9.6.   Pārbaudes metodes Sīkākas, precīzas prasības ir ietvertas atsevišķā Komisijas lēmumā.”

---

(1)  OV L 55, 5.3.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPS Nr. 1	Grozījums 1. SPFS Pirmreizējiem piemērotājiem paredzētais ierobežotais atbrīvojums no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS
SFPS Nr. 7	Grozījums 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

---

(1)  E3. punkts tika pievienots saistībā ar 2010. gada janvārī publicēto Pirmreizējiem piemērotājiem paredzēto ierobežoto atbrīvojumu no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS (grozījums 1. SFPS). Lai nepieļautu situāciju, kad tiek izmantota vēlāk noskaidrotā informācija, un lai pirmreizējiem piemērotājiem neradītu mazāk labvēlīgus nosacījumus salīdzinājumā ar ierastajiem SFPS lietotājiem, padome nolēma pirmreizējiem piemērotājiem atļaut izmantot pārējas noteikumus, kuri paredzēti ierastajiem lietotājiem, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, kuri iekļauti Pilnveidotajā informācijā par finanšu instrumentiem (7. SFPS grozījums).

(2)  44.G punkts tika grozīts saistībā ar 2010. gada janvārī publicēto Pirmreizējiem piemērotājiem paredzēto ierobežoto atbrīvojumu no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju saskaņā ar 7. SFPS (grozījums 1. SFPS). Padome grozīja 44. G punktu, lai padarītu skaidrākus gan savus secinājumus, gan paredzēto pārēju saistībā ar Pilnveidoto informāciju par finanšu instrumentiem (7. SFPS grozījums).

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	44,4
	MK	31,8
	TR	53,0
	ZZ	43,1
0707 00 05	MK	41,0
	TR	118,9
	ZZ	80,0
0709 90 70	TR	106,7
	ZZ	106,7
0805 50 10	AR	85,3
	TR	97,3
	US	84,1
	ZA	94,5
	ZZ	90,3
0808 10 80	AR	107,5
	BR	90,2
	CA	118,4
	CL	95,2
	CN	60,1
	NZ	112,2
	US	102,5
	ZA	100,8
	ZZ	98,4
0809 10 00	TR	231,7
	ZZ	231,7
0809 20 95	TR	303,6
	ZZ	303,6
0809 30	AR	133,5
	TR	155,8
	ZZ	144,7
0809 40 05	AU	258,9
	IL	210,4
	US	319,2
	ZZ	262,8

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2010. gada 1. jūlija

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	11,79
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	5,34
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	5,34
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	11,79

---

(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras vai Melnās jūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

16.6.2010-29.6.2010

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā. (EUR/t)   Mīkstie kvieši (1) Kukurūza Cietie kvieši, augsta kvalitāte Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2) Cietie kvieši, zema kvalitāte (3) Mieži Birža Minneapolis Chicago — — — — Kotējums 170,70 111,08 — — — — FOB cena, ASV — — 139,88 129,88 109,88 86,97 Piemaksa par Persijas līča reģionu — 14,26 — — — — Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu 40,50 — — — — —

2)	Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā. Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 26,36 EUR/t Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama 58,26 EUR/t

---

(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 1. jūlija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	41,21	0,00
1701 11 90 (1)	41,21	2,54
1701 12 10 (1)	41,21	0,00
1701 12 90 (1)	41,21	2,24
1701 91 00 (2)	42,49	4,72
1701 99 10 (2)	42,49	1,59
1701 99 90 (2)	42,49	1,59
1702 90 95 (3)	0,42	0,27

---

(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

“Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” attiecīgā gadījumā ir lasāmas kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

I PIELIKUMS

To Šengenas acquis noteikumu saraksts, kuri attiecas uz SIS 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē un kuri piemērojami attiecīgajās dalībvalstīs

1.	Attiecībā uz Šengenas konvencijas noteikumiem: Šengenas konvencijas 64. pants un 92. līdz 119. pants.

2.

Citi noteikumi, kas attiecas uz SIS: a) lēmumi, ko pieņēmusi ar Šengenas konvenciju izveidotā Izpildu komiteja: Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza finanšu regulu par C.SIS (SCH/Com-ex (97) 35) (1); b) deklarācijas, ko pieņēmusi ar Šengenas konvenciju izveidotā Izpildu komiteja: i) Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko definē ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5) (2); ii) Izpildu komitejas Deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev) (3); c) citi instrumenti: i) Padomes Lēmums 2000/265/EK (2000. gada 27. marts) par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par komunikācijas infrastruktūras izveidi un darbību Šengenas videi “Sisnet” (4); ii) SIRENE rokasgrāmata (5); iii) Padomes Regula (EK) Nr. 871/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā (6), un jebkādi turpmākie lēmumi par šo funkciju piemērošanas dienu; iv) Padomes Lēmums 2005/211/TI (2005. gada 24. februāris) par dažu jaunu funkciju ieviešanu Šengenas Informācijas sistēmā, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanu (7), un jebkādi turpmākie lēmumi par šo funkciju piemērošanas dienu; v) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1160/2005 (2005. gada 6. jūlijs), ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izdošanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai (8); vi) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (9), 5. panta 4. punkta a) apakšpunkts, II sadaļas noteikumi un pielikumi, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS); vii) Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008 (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (10); viii) Padomes Lēmums 2008/839/TI (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (11).

---

(1)  OV L 239, 22.9.2000., 444. lpp.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 458. lpp.

(3)  OV L 239, 22.9.2000., 459. lpp.

(4)  OV L 85, 6.4.2000., 12. lpp.

(5)  SIRENE rokasgrāmatas daļas publicētas OV C 38, 17.2.2003., 1. lpp. Rokasgrāmatā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/757/EK (OV L 317, 16.11.2006., 1. lpp.) un 2006/758/EK (OV L 317, 16.11.2006., 41. lpp.).

(6)  OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.

(7)  OV L 68, 15.3.2005., 44. lpp.

(8)  OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.

(9)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

(11)  OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

II PIELIKUMS

To Šengenas acquis noteikumu saraksts, kuri attiecas uz SIS 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē un kuri piemērojami attiecīgajās dalībvalstīs no šajos noteikumos paredzētā datuma

1.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1986/2006 (2006. gada 20. decembris) par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) (1).

2.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2).

3.	Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (3).

---

(1)  OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(3)  OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

I PIELIKUMS

Norādījumi par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem īstenošanu

1.   Uzraudzības programmu mērķi

Putnu gripas mājputniem uzraudzības programmu mērķi ir informēt kompetento iestādi par cirkulējošu putnu gripas vīrusu, lai kontrolētu slimību saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK, veicot ikgadējo konstatēšanu, aktīvi uzraugot:

a)	zemi patogēnās putnu gripas (ZPPG) H5 un H7 apakštipus vistveidīgajiem putniem (proti, vistām, tītariem, pērļu vistiņām, fazāniem, irbēm un paipalām) un skrējējputniem, tādējādi papildinot citas esošas agrīnās konstatācijas sistēmas;

b)	ZPPG H5 un H7 apakštipus un augsti patogēno putnu gripu (APPG) mājas ūdensputniem (proti, pīlēm, zosīm un meža pīlēm, kas paredzētas, lai atjaunotu medību resursus).

2.   Uzraudzības modelis

Mājputnu saimniecībās ņem paraugus un veic seroloģiskos testus, lai konstatētu putnu gripas antivielas, kā definēts Direktīvā 2005/94/EK.

Aktīva uzraudzība papildina dalībvalstīs jau esošās agrīnās konstatācijas sistēmas, kā paredzēts Lēmumā 2005/734/EK un II nodaļā putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā, ko apstiprināja ar Komisijas Lēmumu 2006/437/EK (“diagnostikas rokasgrāmata”); īpaši tās, ko īsteno mājputnu saimniecībās, kuras uzskata par vairāk apdraudētām attiecībā uz putnu gripas ienešanu.

Dzīvnieku slimību uzraudzībai pastāv divas lielākās starptautiski atzītās metodes: a) uz risku balstīta uzraudzība un b) uzraudzība, kuras pamatā ir reprezentatīvs paraugs.

2.1.   Uz risku balstīta uzraudzība (RBU)

RBU metodei dod priekšroku, veicot putnu gripas uzraudzību mērķtiecīgi un efektīvi izmantojot resursus.

Dalībvalstis, kas izvēlas šo metodi, norāda attiecīgos mājputnu saimju inficēšanas riska izplatīšanās ceļus un paraugu atlases pamatu mājputnu saimniecībām, kuras identificētas kā vairāk apdraudētas attiecībā uz risku inficēties ar putnu gripu.

Kritēriji un riska faktori, kas uzskaitīti 4.1. daļā, nav izsmeļoši, taču rada priekšstatu par to, kā virzīt paraugu ņemšanu un mājputnu sugu un mājputnu audzēšanas kategoriju testēšanu atšķirīgās putnkopība sistēmās. Atkarībā no konkrētā dzīvnieku veselības stāvokļa attiecīgajā dalībvalstī var rasties nepieciešamība tās vērtēt dažādi.

2.2.   Uzraudzība, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu

Ja dalībvalsts nevar veikt uz pietiekamiem pierādījumiem balstītu novērtējumu par inficēšanās riska veidiem mājputnu saimēm savā teritorijā, tā īsteno uzraudzību, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu ņemšanas shēmu. Paraugā iekļauto mājputnu saimniecību skaits atbilst tam, kas norādīts 1. un 2. tabulā, atkarībā no mājputnu sugas.

Paraugus putnu gripas seroloģiskajiem testiem ņem visā dalībvalsts teritorijā tā, lai tos varētu uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz visu dalībvalsti.

3.   Mērķa populācija

Uzraudzības programmā iekļauj paraugu ņemšanu no šādām mājputnu sugām uz audzēšanas kategorijām:

a)	dējējvistas;

b)	dējējvistas brīvās turēšanas apstākļos;

c)	vaislas cāļi;

d)	vaislas tītari;

e)	vaislas pīles;

f)	vaislas zosis;

g)	nobarojami tītari;

h)	nobarojamas pīles;

i)	nobarojamas zosis;

j)	audzēti medījamie putni (vistveidīgie), īpaši pievēršoties pieaugušiem putniem, piemēram, vaislas putniem;

k)	audzēti medījamie putni (ūdensputni);

l)	skrējējputni.

Taču šādos konkrētos izņēmuma gadījumos var iekļaut arī šādas mājputnu kategorijas:

m)	broilerus, tikai, ja i) tos tur lielā skaitā audzēšanai brīvās turēšanas apstākļos un ii) uzskata, ka tie rada lielāku inficēšanos risku ar putnu gripu;

n)

piemājas saimes: parasti tām vīrusu cirkulācijā un izplatībā ir neliela loma, un paraugu ņemšana no tām ir resursietilpīga; taču dažās dalībvalstīs piemājas saimes var radīt lielāku putnu gripas risku, jo to ir daudz, tās atrodas tuvu komerciālām mājputnu saimniecībām, tās ir saistītas ar vietēja/reģiona mēroga tirdzniecību un uz tām attiecas citi kritēriji un riska faktori, kas uzskaitīti 4.1. sadaļā, īpaši attiecībā uz sugu sastāvu.

Tomēr, ja tiek sniegts argumentēts pamatojums par riska līmeni kādai mājputnu ražošanas kategorijai (piemēram, vaislas cāļiem, ko tur augstas bioloģiskās drošības apstākļos), to var arī neiekļaut paraugā.

4.   Uz risku balstītas uzraudzības (RBU) metode

RBU izvēlas, dalībvalsts mērogā veicot novērtējumu, kurā ņem vērā vismaz šādus kritērijus un riska faktorus.

4.1.   Kritēriji un riska faktori

4.1.1.   Vīrusa ienešanas kritēriji un riska faktori mājputnu saimniecībās tiešas vai netiešas saskarsmes dēļ ar savvaļas putniem, īpaši tiem, kas pieder pie identificētām “mērķsugām”

a)	Mājputnu saimniecība atrodas tuvu mitrājiem, dīķiem, purviem, ezeriem, upēm vai jūras krastiem, kur var pulcēties migrējošie ūdensputni.

b)	Mājputnu saimniecība atrodas teritorijā ar lielu migrējošo savvaļas putnu blīvumu, īpaši to putnu, kas uzskatāmi par APPG H5N1 konstatēšanas “mērķsugām” (MS) un ir uzskaitīti II pielikuma 2. daļā.

c)	Mājputnu saimniecība atrodas tuvu migrējošo savvaļas ūdensputnu atpūtas un vairošanās vietām, īpaši, ja migrējošo putnu migrācijas ceļi šīs vietas sasaista ar teritorijām, kurās zināms, ka savvaļas putni vai mājputni bijuši inficēti ar H5N1 APPG.

d)	Mājputnu saimniecībās ar brīvās turēšanas audzēšanu vai mājputnu saimniecībās, kurās mājputni vai citi nebrīvē turēti putni atrodas āra apstākļos, kuros nav iespējams pietiekamā mērā novērst saskarsmi ar savvaļas putniem.

e)	Mājputnu saimniecībā ir zems bioloģiskās drošības līmenis, ieskaitot barības glabāšanas metodi un dzirdināšanu ar virszemes ūdeni.

4.1.2.   Vīrusa izplatīšanās kritēriji un riska faktori mājputnu saimniecībā un starp mājputnu saimniecībām, kā arī putnu gripas izplatīšanās sekas (ietekme) no vieniem mājputniem uz citiem un starp mājputnu saimniecībām

a)	Mājputnu saimniecībā ir vairāk nekā vienas sugas mājputni, īpaši mājas pīles un zosis kopā ar citām mājputnu sugām.

b)	Saimniecībā izmantotais mājputnu audzēšanas veids un mājputnu sugas, kuru uzraudzības dati liecina par paaugstinātiem putnu gripas infekcijas rādītājiem dalībvalstī, piemēram, pīļu audzētavas un mājputni, kas paredzēti, lai atjaunotu medību resursus (īpaši audzētas meža pīles).

c)	Mājputnu saimniecība atrodas apgabalā, kurā ir liels mājputnu saimniecību blīvums.

d)	Tirdzniecības modeļi, ieskaitot importu un ar to saistītās mājputnu pārvietošanas intensitāte, tieši un netieši, kā arī citi faktori, tostarp transportlīdzekļi, aprīkojums un personas.

e)	Saimniecībā ir ilgdzīvotāju mājputnu sugas un vairākas mājputnu vecuma grupas (slāņi).

4.2.   Apdraudēto populāciju noteikšana

Pasākumu līmenim jāatspoguļo mājputnu saimniecībā esošo riska faktoru skaits un proporcionalitāte vietējā mērogā.

Kompetentā iestāde, veidojot uzraudzības modeli, novērtējumā var ņemt vērā citus riska faktorus, kas precīzi jānorāda un jāpamato uzraudzības programmā.

4.3.   Paraugā iekļaujamo saimniecību atlase

Lai noteiktu paraugā iekļaujamo saimniecību skaitu uz vienu riska populāciju, par pamatu var izmantot 1. un 2. tabulu.

5.   Reprezentatīvā parauga metode

Ja veic reprezentatīvo paraugu ņemšanu, kas minēta 2.2. sadaļā, paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu aprēķina, pamatojoties uz skaitļiem, kas norādīti 1. un 2. tabulā atbilstoši mājputnu saimniecībā turēto mājputnu sugām.

5.1.   Putnu gripas seroloģiskajos testos iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits

5.1.1.   Paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības)

Katrai mājputnu audzēšanas kategorijai, izņemot pīles, zosis un meža pīles, paraugā iekļaujamo saimniecību skaitu nosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas mājputnu saimniecības identifikāciju, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz 5 %, ar 95 % ticamības intervālu.

Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar 1. tabulu.

1.   tabula

Paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) katrā audzēšanas kategorijā

Saimniecību skaits katrā mājputnu audzēšanas kategorijā katrā dalībvalstī	Paraugā iekļaujamo saimniecību skaits
Līdz 34	Visas
35–50	35
51–80	42
81–250	53
> 250	60

5.1.2.   Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits  (1)

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitu nosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas mājputnu saimniecības identifikāciju, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz 5 %, ar 99 % ticamības intervālu.

Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar 2. tabulu.

2.   tabula

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits

Pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits katrā dalībvalstī	Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits
Līdz 46	Visas
47–60	47
61–100	59
101–350	80
> 350	90

5.2.   Mājputnu (putnu) skaits, no kuriem ņem paraugus saimniecībā

5.2.1. un 5.2.2. punktā minētie skaitļi attiecas gan un mājputnu saimniecībām, kuras pārbauda saistībā ar uzraudzību, kuras pamatā ir risks, gan pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu.

5.2.1.   Mājputnu skaits (izņemot pīles, zosis un meža pīles), no kuriem ņem paraugus mājputnu saimniecībā

Paraugā iekļaujamo putnu skaitu mājputnu saimniecībā nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %.

Asins paraugus seroloģiskām analīzēm savāc no visām mājputnu audzēšanas kategorijām un mājputnu sugām, vismaz 5 līdz 10 putniem no katras sugas (izņemot pīles, zosis un meža pīles) katrā saimniecībā un no dažādām novietnēm, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne.

Ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne, paraugus ņem no vismaz 5 putniem katrā novietnē.

5.2.2.   Pīļu, zosu un meža pīļu skaits, no kurām ņem paraugus saimniecībā

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un mežu pīļu skaitu mājputnu saimniecībā nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %.

Katrā atlasītā mājputnu saimniecībā ņem divdesmit asins paraugus (2) seroloģiskiem testiem.

6.   Paraugu ņemšanas procedūras seroloģiskiem testiem

Paraugu ņemšanas periods mājputnu saimniecībā sakrīt ar katras mājputnu audzēšanas kategorijas audzēšanas sezonu, un paraugus var ņemt arī kautuvē. Šāda paraugu ņemšanas prakse nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt uz risku vērsto pieeju saskaņā ar 4.1. sadaļā uzskaitītajiem kritērijiem un riska faktoriem.

Lai optimizētu efektivitāti un novērstu personu nevajadzīgu uzturēšanos mājputnu saimniecībās, paraugu ņemšanu pēc iespējas apvieno ar paraugu ņemšanu citiem mērķiem, piemēram, salmonellu un mikoplazmas kontroles programmās. Taču, ja apvieno paraugu ņemšanu, tas nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt prasības par uzraudzību, kas balstīta uz risku.

7.   Paraugu ņemšana viroloģiskiem testiem

Paraugu ņemšanu putnu gripas viroloģiskiem testiem neizmanto seroloģisko testu vietā, un tā jāveic vienīgi saistībā ar izmeklēšanu, ja putnu gripas seroloģisko testu rezultāti bijuši pozitīvi.

8.   Testu biežums un periods

Mājputnu saimniecībās paraugus ņem katru gadu. Taču, pamatojoties uz riska novērtējumu, dalībvalstis var izlemt par biežāku paraugu ņemšanu un testēšanu. Ja to dara, pamatojums jānorāda uzraudzības programmā.

Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar apstiprināto uzraudzības programmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim gadā, kurā īsteno attiecīgo programmu.

9.   Laboratorijas testi

Paraugu testus putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts references laboratorijās (VRL) vai VRL kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

Laboratorijas testus veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu, kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

Tomēr, ja dalībvalsts vēlas izmantot laboratorijas testus, kas nav iekļauti diagnostikas rokasgrāmatā un nav aprakstīti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko analīžu un vakcīnu rokasgrāmatā, šie testi pirms izmantošanas jānovērtē attiecībā uz atbilstību ESRL mērķiem, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem.

Visus pozitīvos seroloģisko izmeklējumu konstatējumus apstiprina VRL, veicot hemaglutinācijas inhibīcijas testu ar izraudzītiem celmiem, kas saņemti no ESRL:

a)	H5 apakštipam: i) pirmreizējais tests, izmantojot teal/England/7894/06 (H5N3); ii) visu pozitīvo paraugu testēšana ar chicken/Scotland/59 (H5N1), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N3;

b)	H7 apakštipam: i) pirmreizējais tests, izmantojot turkey/England/647/77 (H7N7); ii) visu pozitīvo paraugu testēšana ar African Starling/983/79 (H7N1), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N7.

Saistībā ar visiem pozitīvajiem seroloģiskajiem konstatējumiem mājputnu saimniecībā jāveic epidemioloģiska izmeklēšana un jāņem papildu paraugi, lai veiktu testus, izmantojot viroloģiskās metodes ar mērķi noteikt, vai mājputnu saimniecībā ir aktīva putnu gripas vīrusa infekcija. Par visiem šo izmeklēšanu secinājumiem ir jāziņo Komisijai.

Visus putnu gripas vīrusa izolātus iesniedz ESRL saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atbilstoši valsts references laboratoriju funkcijām un pienākumiem, kā izklāstīts Direktīvas 2005/94/EK VIII pielikumā, ja nav piešķirta atkāpe saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punkta d) apakšpunktu. H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus nekavējoties iesniedz ESRL, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

Izmanto konkrētos protokolus, ko ESRL nodrošina paraugu un diagnostikas materiālu iesniegšanai. Kompetentās iestādes nodrošina labu informācijas apmaiņu starp ESRL un VRL.

---

(1)  Attiecībā uz vīrusa skartu pīļu un zosu saimniecību noteikšanu piemēro augstāku ticamības pakāpi, jo pierādījumi liecina, ka, atšķirībā no vistveidīgo mājputnu saimniecībām, pastāv mazāka iespēja pasīvās uzraudzības programmās vai agrīnās konstatācijas sistēmās konstatēt vīrusa skartas pīļu un zosu saimniecības.

(2)  Vajadzīgs lielāks paraugu skaits salīdzinājumā ar 5.2.1. punktā minēto, jo diagnosticējošā testa jutīgums ir zemāks, to izmantojot attiecībā uz ūdensputniem.

II PIELIKUMS

1.   DAĻA

Norādījumi par putnu gripas uzraudzības programmu savvaļas putniem īstenošanu

1.   Uzraudzības mērķi

Putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem mērķis ir savlaicīgi konstatēt H5N1 apakštipa APPG savvaļas putniem, lai aizsargātu mājputnus mājputnu saimniecībās un aizsargātu sabiedrības veselību no veterināriem draudiem.

2.   Uzraudzības modelis

a)	Īsteno uz risku balstītu uzraudzību (RBU) kā pasīvas uzraudzības sistēmu, kas īpaši vērsta uz ūdensputnu sugām, veicot mirstošu savvaļas putnu vai putnu, kas atrasti beigti, laboratorijas izmeklēšanu.

b)	Konkrētus pasākumus paredz attiecībā uz savvaļas putnu, īpaši migrējošo savvaļas putnu, mērķsugām (MS), par kurām konstatēts, ka tās vairāk apdraud risks inficēties un izplatīt H5N1 APPG vīrusu.

c)	Konkrētus pasākumus paredz teritorijās, kas atrodas jūras, ezeru un ūdens ceļu tuvumā, kurās atrasti beigti putni, un it īpaši, ja šīs teritorijas atrodas mājputnu saimniecību tuvumā, jo sevišķi teritorijās, kurās ir liels mājputnu saimniecību blīvums.

d)	Veidojot uzraudzības programmu, nodrošina ciešu sadarbību ar epidemiologiem un ornitologiem, un kompetento iestādi dabas aizsardzības jomā, kas palīdz noteikt sugas un optimizēt paraugu ņemšanu atbilstoši situācijai valstī.

e)

Ja tas vajadzīgs saistībā ar H5N1 APPG epidemioloģisko situāciju, uzraudzības pasākumus papildina ar izpratnes veidošanu un aktīvi meklējot un uzraugot mirušus vai mirstošus savvaļas putnus, īpaši MS putnus. Tas var notikt saistībā ar H5N1 APPG konstatēšanu mājputniem un/vai savvaļas putniem kaimiņu dalībvalstīs un trešās valstīs vai valstīs, ko ar attiecīgajām dalībvalstīm saista migrējošo savvaļas putnu, īpaši MS putnu, migrācijas ceļi. Šādos gadījumos ņem vērā konkrētos savvaļas putnu sugu migrācijas modeļus, kas dažādās dalībvalstīs var būt atšķirīgi.

3.   Paraugu ņemšanas procedūras

a)	Testu procedūras veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

b)	Vīrusa izolēšanai un/vai molekulārai noteikšanai (PCR) ņem uztriepes no kloākas un trahejas/rīkles apakšdaļas un/vai audus no savvaļas putniem, kas atrasti miruši vai mirstoši.

c)

Paraugus glabā un pārvadā, ievērojot īpašu rūpību, kā paredzēts diagnostikas rokasgrāmatas IV nodaļas 5. un 6. punktā. Visus putnu gripas vīrusa izolātus, kas iegūti savvaļas putnu gadījumos, iesniedz ESRL, ja vien nav piešķirta atkāpe, kā paredzēts diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punkta d) apakšpunktā. H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus nekavējoties iesniedz ESRL, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

d)	Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz uzraudzības programmas īstenošanas gada 31. decembrim.

4.   Laboratorijas testi

Laboratorijas testus veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

Paraugu testus veic VRL dalībvalstīs vai VRL kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

Tomēr, ja dalībvalsts vēlas izmantot laboratorijas testus, kas nav iekļauti diagnostikas rokasgrāmatā un nav aprakstīti OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko analīžu un vakcīnu rokasgrāmatā, šie testi pirms izmantošanas jānovērtē attiecībā uz atbilstību ESRL mērķiem, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem.

Sākotnējo skrīningu veic, izmantojot M gēna PCR, pēc tam veic ātrās noteikšanas testu paraugiem, kuri uzrādījuši pozitīvu rezultātu uz H5, un tas jāveic ne vēlāk kā divu nedēļu laikā. Ja konstatē H5, pēc iespējas drīz veic šķelšanās vietas analīzi, lai noteiktu, vai tā ir augsti patogēnā putnu gripa (APPG) vai zemi patogēnā putnu gripa (ZPPG). Ja apstiprina APPG H5, nekavējoties jāveic papildu analīzes, lai noteiktu N tipu, pat ja tādējādi var gūt pierādījumus tikai N1 izslēgšanai.

5.   Turpmākie pasākumi

—

Pozitīvos apstiprinātos APPG H5 (N1) (1) gadījumos piemēro kontroles pasākumus, kas paredzēti Komisijas 2006. gada 11. augusta Lēmumā 2006/563/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu savvaļas putnu vidū Kopienā un par Lēmuma 2006/115/EK atcelšanu (2).

—

Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir svarīgi noteikt teritorijas, kas saistītas ar konstatētajiem gadījumiem, lai iespējami prognozētu putnu gripas vīrusa turpmāku izplatību, īpaši teritorijās, kas saistītas ar mājputnu audzēšanu, piemēram, teritorijās, kurās ir liels mājputnu saimniecību blīvums.

2.   DAĻA

Savvaļas putnu sugu saraksts, no kurām ņem paraugus un kuras testē attiecībā uz putnu gripu, t. i., mērķsugas (MS)

Nr.	Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums
1.	Accipiter gentilis	Vistu vanags
2.	Accipiter nisus	Zvirbuļvanags
3.	Anas acuta	Garkaklis
4.	Anas clypeata	Platknābis
5.	Anas crecca	Krīklis
6.	Anas penelope	Baltvēderis
7.	Anas platyrhynchos	Meža pīle
8.	Anas querquedula	Prīkšķe
9.	Anas strepera	Pelēkā pīle
10.	Anser albifrons albifrons	Baltpieres zoss (kontinentālā rase)
11.	Anser anser	Meža zoss
12.	Anser brachyrhynchus	Īsknābja zoss
13.	Anser erythropus	Mazā zoss
14.	Anser fabalis	Sējas zoss
15.	Ardea cinerea	Zivju gārnis
16.	Aythya ferina	Brūnkaklis
17.	Aythya fuligula	Cekulpīle
18.	Branta bernicla	Melngalvas tumšzoss
19.	Branta canadensis	Kanādas tumšzoss
20.	Branta leucopsis	Baltvaigu tumšzoss
21.	Branta ruficollis	Sarkankakla zoss
22.	Bubo bubo	Ūpis
23.	Buteo buteo	Peļu klijāns
24.	Buteo lagopus	Bikšainais klijāns
25.	Cairina moschata	Muskusa pīle
26.	Ciconia ciconia	Baltais stārķis
27.	Circus aeruginosus	Niedru lija
28.	Cygnus columbianus	Mazais gulbis
29.	Cygnus cygnus	Ziemeļu gulbis
30.	Cygnus olor	Paugurknābja gulbis
31.	Falco peregrinus	Lielais piekūns
32.	Falco tinnunculus	Lauka piekūns
33.	Fulica atra	Laucis
34.	Larus canus	Kajaks
35.	Larus ridibundus	Lielais ķīris
36.	Limosa limosa	Melnā puskuitala
37.	Marmaronetta angustirostris	Marmorpīle
38.	Mergus albellus	Mazā gaura
39.	Milvus migrans	Melnā klija
40.	Milvus milvus	Sarkanā klija
41.	Netta rufina	Lielgalvis
42.	Phalacrocorax carbo	Jūras krauklis
43.	Philomachus pugnax	Gugatnis
44.	Pica pica	Žagata
45.	Pluvialis apricaria	Dzeltenais tārtiņš
46.	Podiceps cristatus	Cekuldūkuris
47.	Podiceps nigricollis	Melnkakla dūkuris
48.	Porphyrio porphyrio	Sultānvistiņa
49.	Tachybaptus ruficollis	Mazais dūkuris
50.	Vanellus vanellus	Ķīvīte

---

(1)  Slimības kontroles pasākumus piemēro, pamatojoties uz APPG H5 apstiprināšanu un aizdomām par N1.

(2)  OV L 222, 15.8.2006., 11. lpp.

PIELIKUMS

---

(1)  Šajā tabulā norādītās frekvenču blakusjoslas dalībvalstīm ir jāatļauj izmantot kā vienu frekvenču joslu, ja vien ir izpildīti ikvienai atsevišķai frekvenču blakusjoslai noteiktie īpašie nosacījumi.

(2)  Dalībvalstīm jāatļauj izmantot radiofrekvenču spektru līdz šajā tabulā norādītajai pārraides jaudas, lauka intensitātes vai jaudas blīvuma vērtībai. Saskaņā ar Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punktu tās drīkst pieņemt mazāk ierobežojošus nosacījumus, t. i., atļaut izmantot radiofrekvenču spektru ar lielāku pārraides jaudu, lauka intensitāti vai jaudas blīvumu.

(3)  Dalībvalstis drīkst noteikt tikai minētos “papildu parametrus (kanālu sakārtošanas un/vai kanāla piekļuves un aizņemšanas noteikumus)” un nedrīkst papildus noteikt citus parametrus vai prasības attiecībā uz piekļuvi radiofrekvenču spektram un traucējumu mazināšanu. Mazāk ierobežojoši nosacījumi Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punkta izpratnē nozīmē to, ka dalībvalstis drīkst pilnībā atteikties no attiecīgajā ailē norādītajiem “papildu parametriem (kanālu sakārtošanas un/vai kanāla piekļuves un aizņemšanas noteikumiem)” vai atļaut lielākas vērtības.

(4)  Dalībvalstis drīkst noteikt tikai minētos “citus izmantošanas ierobežojumus” un nedrīkst noteikt papildu izmantošanas ierobežojumus. Tā kā drīkst pieņemt mazāk ierobežojošus nosacījumus Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punkta izpratnē, tad dalībvalstis var atteikties no viena vai no visiem minētajiem ierobežojumiem.

(5)  Šī kategorija ir pieejama jebkuram lietojuma veidam, kas atbilst tehniskajiem nosacījumiem (parasti lietojumi ir telemetrija, tālvadības ierīces, signalizācijas ierīces, datu pārraides ierīces kopumā vai līdzīgs lietojums).

(6)  Šajā frekvenču joslā dalībvalstīm jādod iespēja izmantot visus alternatīvos izmantošanas nosacījumu kopumus.

(7)  Darbības cikls ir iekārtas aktīvas raidīšanas laika procentuālā daļa vienā stundā. Mazāk ierobežojoši nosacījumi Lēmuma 2006/771/EK 3. panta 3. punkta izpratnē nozīmē to, ka dalībvalstis drīkst atļaut lielāku “darbības cikla” vērtību.

(8)  Sociālās trauksmes ierīces izmanto, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību vecāka gadagājuma cilvēkiem vai invalīdiem.

(9)  Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, automobiļu imobilizatori, dzīvnieku identifikācijas ierīces, signalizācijas sistēmas, kabeļu meklētāji, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, personas identifikācijas ierīces, balss bezvadu pārraides ierīces, piekļuves kontroles ierīces, attāluma noteikšanas sensori, pretaizdzīšanas sistēmas, tostarp pretaizdzīšanas radiofrekvenču indukcijas sistēmas, datu pārraide uz rokas ierīcēm, preču automātiskas identificēšanas ierīces, bezvadu kontroles sistēmas un automātiskās ceļa barjeras.

(10)  Šajā kategorijā ietilpst induktīvilietojumi, ko izmanto radioierīcēs identifikācijai (RFID).

(11)  Šajā kategorijā ietilpst induktīvās ierīces, ko izmanto elektroniskai priekšmetu uzraudzībai (EAS).

(12)  Šajā kategorijā ietilpst radiokomponenti aktīvās implantējamās medicīniskās ierīcēs, kas definētas Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvā 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(13)  Šajā kategorijā ietilpst sistēmas, kuras izstrādātas bezbalss digitālās saziņas nodrošināšanai starp aktīvām implantējamām medicīniskām ierīcēm, kuras definētas 12. zemsvītras piezīmē, un/vai valkājamām un citādām ārējām ierīcēm, kuras lieto pacienta laikneatkarīgo fizioloģisko datu pārraidīšanai.

(14)  Šajā kategorijā ietilpst raidošās ierīces, ko dzīvnieka ķermenī ievieto diagnostikas un/vai terapijas vajadzībām.

(15)  Šajā kategorijā ietilpst lietojumi, kas savieno individuālās audioierīces, tostarp mobilos tālruņus, kā arī automobilī vai mājās lietojamas izklaides sistēmas.

(16)  Lietojumi bezvadu audiosistēmām, tostarp: bezvadu mikrofoni, bezvadu skaļruņi, bezvadu austiņas, bezvadu austiņas portatīvai izmantošanai, piemēram, ar pārnēsājamiem kompaktdisku atskaņotājiem, kasešu vai radioiekārtām, ko nēsā cilvēks, bezvadu austiņas izmantošanai automobilī, piemēram, kopā ar radiouztvērēju vai mobilo tālruni u. c., ausī ievietojamas austiņas un bezvadu mikrofoni, ko izmanto koncertos vai citos skatuves iestudējumos.

(17)  Šajā kategorijā ietilpst lietojumi objekta atrašanās vietas, ātruma un/vai citu raksturlielumu noteikšanai vai lietojumi, ko izmanto informācijas iegūšanai saistībā ar šiem parametriem.

(18)  Tvertnes līmeņa zondēšanas radari (TLPR) ir īpašs radionoteikšanas lietojuma veids, ko izmanto, lai mērītu līmeni tvertnē, un ko uzstāda metāla vai dzelzsbetona tvertnēs vai līdzīgā aprīkojumā, kas izgatavots no materiāla ar salīdzināmiem vājinājuma rādītājiem. Tvertne ir paredzēta vielas uzglabāšanai.

(19)  Jaudas robežvērtība attiecas uz aizvērtas tvertnes iekšieni un atbilst spektrālajam blīvumam – 41,3 dBm/MHz e.i.r.p. ārpus 500 litru kontroltvertnes.

(20)  Šajā kategorijā ietilpst lietojumi, ko izmanto, lai vadītu modeļu (galvenokārt miniatūru transportlīdzekļu atveidu) kustību gaisā, uz zemes, virs ūdens virsmas vai zem tās.”