8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/1

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/2

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējās izmeklēšanas”) ar Regulu (EK) Nr. 435/2004 (2) Padome Ķīnas Tautas Republikas (Ķīnas) un Indonēzijas (kopā “attiecīgās valstis”) izcelsmes nātrija ciklamāta importam noteica galīgo antidempinga maksājumu.

(2)

Vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Savienībā Productos Aditivos S.A.2008. gada 11. decembrī iesniedza termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumu.

(3)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(4)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, 2009. gada 10. martā sāka izmeklēšanu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (3) (“paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu”).

(5)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un kaitējuma iespējamību vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju Savienības ražotāju, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, zināmos eksportētājus ražotājus Ķīnā un Indonēzijā un attiecīgo valstu iestādes par izmeklēšanas pārskatīšanas sākšanu.

(7)

Paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, bet neviens Komisijai šādu pieprasījumu neiesniedza.

(8)

Komisija nosūtīja anketas visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā un Indonēzijā. Divi uzņēmumi no Ķīnas, kas abi pieder pie Honkongas grupas Rich Industrial Ltd, un divi uzņēmumi no Indonēzijas norādīja, ka vēlas sadarboties, un atbildēja uz dempinga anketas jautājumiem.

(9)

Pieteicās vēl divi Ķīnas ražotāji: Fang Da Food Additive (Shenzhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yan Quan) Limited. Sākotnēja izmeklēšanā tika konstatēts, ka šie uzņēmumi Savienības tirgū nenodarbojas ar dempingu. Tādēļ uz Fang Da Food Additive (Shenzhen) un Fang Da Food Additive (Yan Quan) neattiecas šī termiņa beigu pārskatīšana.

(10)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos.

(11)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīgu antidempinga maksājumu noteikšanu Ķīnas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam.

(12)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem šīm personām tika dots laiks, kurā tās pēc informācijas publiskošanas varēja paust savu viedokli.

(13)

Tika izskatītas ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā tika attiecīgi laboti galīgie secinājumi.

(14)

Šī pārskatīšana attiecas uz to pašu ražojumu, uz kuru attiecas sākotnējā izmeklēšana, proti, Ķīnas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamātu (NC) (attiecīgais ražojums), uz kuru pašlaik attiecas KN kods ex 2929 90 00.

(15)

Sākotnējā izmeklēšanā konstatēts un pašreizējā pārskatīšanā apstiprinājies, ka nātrija ciklamāts ir patēriņa produkts, ko izmanto kā pārtikas piedevu un ko Eiropas Savienībā un daudzas citās valstīs to atļauts lietot kā saldinātāju mazkaloriju un diētiskos pārtikas produktos un dzērienos. To plaši izmanto kā pārtikas piedevu pārtikas rūpniecībā un mazkaloriju un diētisko galda saldinātāju ražošanā. Nelielos daudzumos to izmanto arī farmācijā.

(16)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika atklāts, ka attiecīgais ražojums, ko ražo Ķīnā un Indonēzijā un pārdod Savienībai, fizikālo un ķīmisko īpašību un lietojumu ziņā ir identisks ražojumam, ko ražo un Savienības tirgū pārdod pieprasījuma iesniedzējs, kā arī ražojumam, ko ražo un iekšzemes tirgū pārdod Indonēzijā, kura tika izmantota kā analogā valsts, lai noteikto normālo vērtību Ķīnai.

(17)

Tādējādi šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai šajā laikā ir dempings un, ja ir, vai pasākumu piemērošanas beigšana var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos. Saistībā ar izmeklēšanu, kas notiek saskaņa ar minēto pantu, tiek atgādināts, ka tirgus ekonomikas režīms (“TER”) netiek izvērtēts.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu tika izmantota tā pati parastā metodika, kas sākotnējā izmeklēšanā, ja vien apstākļi nebija mainījušies. Lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, saskaņā ar standarta praksi izlases veidā tika pārbaudīti darījumi, ņemot datus no četriem PIP mēnešiem, no kuriem katrs bija pēdējais ceturksnī. Rezultāts tika pārbaudīts, analizējot vēl vairākus citus darījumus. Neviena iesaistītā persona neiebilda pret šādu pieeju.

(20)

Eurostat dati liecina, ka PIP Savienība tika importēts 3 000 līdz 5 000 tonnu attiecīgā ražojuma. No tiem vairāk nekā 90 % bija no Ķīnas, un pārējie bija no Indonēzijas. No citām valstīm imports praktiski nebija reģistrēts.

(21)

Izņemot uzņēmumus, kam tika piešķirts TER sākotnējā izmeklēšanā, normālo vērtību Ķīnai noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(22)

Lai noteiktu normālo vērtību Ķīnai, iepriekšējā izmeklēšanā kā atbilstīga tirgus ekonomikas valsts tika izmantota Indonēzija.

(23)

Šo izvēli ierosināja Komisija paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu, un noteiktajā termiņā neviena ieinteresētā persona neiebilda.

(24)

Tika uzskatīts, ka cenas Indonēzijā pamatoti ir aizstājējcenas Ķīnas cenām, jo Indonēzijai ir konkurētspējīgs iekšzemes tirgus, kurā pieaug imports no Ķīnas un kurā darbojas vismaz seši ražotāji. Turklāt izrādās, ka ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, tiek ražots tikai Savienībā, Ķīnā un Indonēzijā. Pašreizējā izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi, kas to atspēkotu.

(25)

Tāpēc šīs pārskatīšanas vajadzībām Indonēzija tika izmantota kā analogā tirgus ekonomikas valsts.

(26)

Kā noteikts 8. apsvērumā, šajā pārskatīšanā sadarbojās divi ražotāji, kas pieder pie vienas un tās pašas grupas Honkongā, proti, Rainbow Rich Industries. PIP tie eksportēja vairāk nekā pusi no eksporta kopapjoma uz Savienību. Neņemot vērā to uzņēmumu ražošanas un pārdošanas apjomu, uz kuriem neattiecas procedūras, ražotāji, kas sadarbojās, saražoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Ķīnas kopējās produkcijas un to ražošanas jauda atbilda gandrīz pusei no kopējās jaudas. Eksports uz Savienību pārsniedza 80 %. Ņemot vērā šādu sadarbības pakāpi, lai novērtētu iespējamību, ka kaitējumu izraisošs dempings no Ķīnas turpināsies vai atkārtosies, kā avots tika izmantota detalizēta informācija, kas iegūta no eksportētājiem, kas sadarbojās.

(27)

Vienam no uzņēmumiem, kas sadarbojās, Golden Time Enterprises (Shenzhen), PIP bija ievērojami eksporta apjomi uz Savienību, savukārt tā māsas uzņēmums Jintian Enterprises (Nanjing) kopš pasākumu noteikšanas uz ES vairs neeksportēja. Dati, kas tika savākti, apmeklējot uzņēmumu, kas neeksportēja, Jintian Enterprises (Nanjing), tomēr neļāva gūt detalizētāku priekšstatu par Ķīnas iekšzemes tirgu, kurā uzņēmums ieguvis ievērojamu tirgus daļu un izmanto ievērojamu daļu no uzstādītās jaudas.

(28)

Izmeklēšanas laikā viens Ķīnas uzņēmums apgalvoja, ka lielākie iekšzemes ražotāji regulāri tiekas, lai noteiktu atsauces cenu Ķīnas iekšzemes tirgū. Ņemot vērā šo ražotāju dominējošo stāvokli, šis pasākums ir veiksmīgi uzturējis cenas Ķīnas iekšzemes tirgū relatīvi augstā līmenī.

(29)

Normālā vērtība uzņēmumam Golden Time Enterprises (Shenzhen) tika aprēķināta kā visu PIP iekšzemes tirgū veikto pārdevumu vidējā svērtā cena, kuru maksājuši neatkarīgi pircēji vai kura tiem jāmaksā par konkrēto ražojumu.

(30)

Golden Time Enterprises (Shenzhen) cena eksportam uz Savienību bija attiecīgi pielāgota cena, kas faktiski maksāta vai maksājama par ražojumu, ko pārdod eksportam uz ES.

(31)

Vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem apgalvoja un pierādīja, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika izdarītas jūras un iekšzemes pārvadājumu, apdrošināšanas, kredītu, apstrādes un iepakošanas izmaksu korekcijas.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību katram ražojuma veidam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējām svērtajām eksporta cenām vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Šis salīdzinājums parādīja, ka PIP dempinga apmērs bijis ievērojami lielāks nekā sākotnējās izmeklēšanas laikā. Vidējā svērtā dempinga starpība, izsakot procentos no CIF vērtības pie Savienības robežas, uzņēmumam Golden Time Enterprises pārsniedza 30 %.

(33)

Pārējais importa apjoms no Ķīnas bija mazāks par 5 % Savienības patēriņa.

(34)

Komisija pamatoja savus secinājumus par pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ar datiem, kas tika iegūti izmeklēšanā un no oficiālās Eurostat statistikas.

(35)

Normālā vērtība Ķīnas eksportētājiem, kas nesadarbojās, tika noteikta kā iekšzemes tirgus vidējā svērtā pārdošanas cena, ko neatkarīgi pircēji maksā Indonēzijas ražotājiem, kuri sadarbojās.

(36)

Šajos apstākļos eksporta cenu Ķīnas eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz faktiem, kuri bija pieejami. Nebija pieejama cita, ticamāka, informācija, tāpēc ņēma vērā vidējo CIF importa cenu pie Savienības robežas, ko uzzināja no Eurostat importa statistikas PIP.

(37)

Vidējo svērto eksporta cenu, kas tika noteikta pārējiem Ķīnas eksportētājiem, salīdzināja ar vidējo svērto normālo vērtību pārbaudītajiem Indonēzijas ražotājiem, pamatojoties uz EXW cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(38)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, attiecībā uz atšķirībām, kas saistītas ar cenu un cenas salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas. Šajā ziņā tika izdarītas jūras un iekšzemes pārvadājumu, apdrošināšanas, apstrādes un iepakošanas izmaksu korekcijas. Nebija pieejama ticamāka informācija, tāpēc korekcijas izdarīja, ņemot vērā pārbaudītas izmaksas Ķīnas eksportētājam, kas sadarbojās.

(39)

Dempinga starpība tika aprēķināta kā summa, par kuru normālā vērtība, kas aprēķināta 35. apsvērumā, pārsniedza eksporta cenu, kas noteikta 36. apsvērumā. Tādējādi iegūtie rezultāti nepārprotami liecina, ka dempings turpinājies visu laiku, kamēr pasākumi bijuši spēkā, dempinga starpībai pārsniedzot 5 %.

(40)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka dempings no Ķīnas turpinājās visu pasākumu piemērošanas laiku.

(41)

Kā minēts 8. apsvērumā, šajā pārskatīšanā sadarbojās divi ražotāji: PT Golden Sari un PT Tunggak Waru Semi. PIP to eksporta apjoms uz Savienību bija no 40 % līdz 60 % (4).

(42)

Dati, ko savākusi Komisija, atklāja, ka Indonēzijā ir vēl vismaz četri attiecīgā ražojuma ražotāji. Atbilstīgi šiem datiem ražotāji, kas sadarbojās, saražoja aptuveni trešdaļu no Indonēzijas kopējās produkcijas un izmantoja trešdaļu jaudas. Tāpēc šajā pārskatīšanā sadarbība Indonēzijā bija maza.

(43)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu informācija par Indonēzijas cenām iekšzemes tirgū, uz citām valstīm veiktā eksporta cenām, par produkciju un jaudu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, tika pamatota ar pieejamajiem faktiem, ietverot sūdzību un atklāti pieejamo informāciju. Attiecīgajām Indonēzijas iestādēm tika paziņots par 18. panta piemērošanu un sniegts tā pamatojums. Indonēzijas iestādes par to nav sniegušas nekādas piezīmes.

(44)

PIP no diviem ražotājiem, kas sadarbojās, tikai viens, proti, PT Golden Sari, eksportēja uz Savienību. Kaut arī dempinga starpību nevarēja noteikt uzņēmumam PT Tunggak Waru Semi, jo PIP tas neeksportēja uz Savienību, tā sniegtos datus tomēr izmantoja, lai inter alia iegūtu informāciju par produkciju, jaudu un eksportu uz trešo valstu tirgiem, no kuras varēja gūt detalizētāku ieskatu Indonēzijas iekšzemes un eksporta tirgos.

(45)

Normālā vērtība uzņēmumam PT Golden Sari tika aprēķināta kā visu PIP iekšzemes tirgū veikto pārdevumu vidējā svērtā cena, kuru maksājuši neatkarīgi pircēji vai kura tiem jāmaksā par konkrēto ražojumu.

(46)

Eksporta cena uzņēmumam PT Golden Sari tika noteikta, pamatojoties uz eksporta cenām, kas PIP faktiski samaksātas vai maksājamas neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(47)

Vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto uz Savienību veiktā eksporta cenu, pamatojoties EXW cenu tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(48)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, attiecībā uz atšķirībām, kas saistītas ar cenu un cenas salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas. Šajā ziņā tika izdarītas starptautisko pārvadājumu, apdrošināšanas, iekšzemes pārvadājumu, iepakošanas un kredīta izmaksu korekcijas.

(49)

Salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu, atklājās, ka PIP uzņēmums PT Golden Sari nav nodarbojies ar dempingu.

(50)

Kā minēts 43. apsvērumā, ņemot vērā mazo sadarbības pakāpi Indonēzijā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, eksportētājiem, kas nesadarbojās, tika noteikta dempinga starpība.

(51)

Normālo vērtību aprēķināja kā vidējo svērto normālo vērtību, kas tika aprēķināta diviem ražotājiem, kuri sadarbojās.

(52)

Nebija pieejama cita, ticamāka, informācija, tāpēc, nosakot eksporta cenu Indonēzijas eksportētajiem, kas nesadarbojās, ņēma vērā vidējo CIF importa cenu pie Savienības robežas, ko uzzināja no Eurostat importa statistikas PIP.

(53)

Šādi noteiktā vidējā svērtā eksporta cena Savienībā Indonēzijai EXW cenas līmenī tikai salīdzināta ar vidējo svērto normālo vērtību, kas tika noteikta Indonēzijas ražotājiem, kuri sadarbojās.

(54)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, attiecībā uz atšķirībām, kas saistītas ar cenu un cenas salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas. Šajā ziņā tika izdarītas starptautisko pārvadājumu, apdrošināšanas, iekšzemes pārvadājumu, apstrādes, iepakošanas un kredīta izmaksu korekcijas.

(55)

Iepriekš noteiktās normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums norādīja, ka pastāv dempings. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no importa CIF cenas pie Savienības robežas, bija gandrīz 30 %.

(56)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu piemērošanas laikā ievērojama daļa Indonēzijas ražotāju turpinājusi dempingu.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai dempings atkārtotos pēc tam, kad vairs netiktu piemēroti pašlaik spēkā esošie pasākumi pret Ķīnu un Indonēziju.

(58)

Lai konstatētu, vai dempings atkārtotos, ja pasākumus atceltu, Komisija pārbaudīja pieejamo informāciju par eksportētāju apstākļiem un tirgus apstākļiem. Analīze lielākoties tika balstīta uz informāciju, kuru atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza ražotāji, kas sadarbojās, un kura tika pārbaudīta pārbaudes apmeklējumos uz vietas. Tika izmantoti arī citi informācijas avoti, piemēram, Eurostat importa statistika un oficiālā eksporta un tirgus statistika no attiecīgajām valstīm.

(59)

Kā noteikts 26. apsvērumā, ražotāji, kas sadarbojās, saražoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Ķīnas produkcijas PIP. Sadarbība bija liela, tāpēc tika noteikts, ka iespējams tieši no ražotāja eksportētāja ievākt uzticamu informāciju par attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību PIP. Vispār dati par Ķīnas iekšzemes tirgu tika ievākti no abiem pārbaudītajiem ražotājiem.

(60)

Tiek atgādināts, ka izmeklēšana parādījusi, ka dempings no Ķīnas uzņēmumiem, uz kuriem attiecās šī pārskatīšana, ir turpinājies apmērā, kas ievērojami pārsniedz sākotnējā izmeklēšanā konstatēto.

(61)

Dati, ko izmeklēšanā savākusi Komisija, liecina, ka to uzņēmumu brīvi pieejamā ražošanas jauda, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, Ķīnā daudzkārt pārsniedz Savienības tirgus lielumu. Izmeklēšana parādījusi, kas iekšzemes patēriņš Ķīnā nevarētu vērā ņemami absorbēt šo papildu jaudu.

(62)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka nodomājis pēc PIP ievērojami samazināt ražošanas jaudu. Tomēr par to neiesniedza reālus pierādījumus. Pat ja teorētiski tas Ķīnā varētu izraisīt jaudas samazinājumu, tas tik un tā stimulētu pārējos Ķīnas ražotājus vairāk izmantot brīvi pieejamo jaudu, lai aizpildītu brīvo vietu Ķīnas eksportā.

(63)

Turklāt citu trešo valstu tirgu spēja absorbēt ievērojamus papildu daudzumus Ķīnas importa ir ierobežota. Vispirms vairākas lielas valstis neimportē attiecīgo ražojumu ar regulējumu saistītu iemeslu dēļ (tostarp ASV, Indija, Japāna, Meksika, Dienvidkoreja, visas Tuvo Austrumu valstis). Turklāt, ņemot vērā informāciju, kas ievākta izmeklēšanas laikā, atlikušie ievērojama lieluma nātrija ciklamāta tirgi (Dienvidamerika, Dienvidāfrika un Āzija) tuvākajos gados visticamāk nepalielināsies. Tāpēc Savienības tirgus paliktu galvenais ražojuma noieta tirgus, pievilcīgs ne vien lieluma dēļ, bet arī tādēļ, ka tajā ir labi zināmi, nostiprinājušies importētā ražojuma izplatīšanas kanāli.

(64)

Visbeidzot tika izvērtēts, vai jaudas pārpalikums varētu tikt izmantots, lai attiecīgajos uzņēmumos ražotu citus ražojumus. Tas tomēr nešķiet iespējams, jo pārbaudītie ražotāji neražo citus ražojumus ievērojamos apmēros un nav pierādījumu, ka citi nātrija ciklamāta ražotāji Ķīnā varētu viegli pārorientēties uz citiem ražojumiem.

(65)

Iepriekš minētais arī liecina, ka lieli eksporta apjomi no Ķīnas arī turpmāk nonāktu Savienībā, ja pasākumus atceltu.

(66)

Komisija atklāja, ka lielie importa apjomi no Ķīnas Savienībā pārdoti par cenām, kas bijušas zemākas nekā cenas Ķīnas iekšzemes tirgū. Ņemot vērā Ķīnas importa par dempinga cenām apmēru un tirgus daļu, tā pārdošanas cena jāuzskata par atsauces cenu Savienībā: citi Ķīnas eksportētāji, kas vēlētos ienākt tirgū ar ievērojamiem daudzumiem, ļoti iespējams, pielāgotos zemajām cenām, tādējādi iesaistoties dempingā.

(67)

Komisija salīdzināja pārbaudītās Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm ar pārbaudīto cenu Ķīnas iekšzemes tirgū, lai papildus pārbaudītu Ķīnas eksportētāju cenu uzvedību, ja pasākumi tiktu izbeigti.

(68)

Tika atklāts, ka eksporta cenas uz trešām valstīm bijušas konsekventi zemākas nekā iekšzemes cenas un tās atbildušas eksporta cenām uz ES, uzsverot, ka dempinga piekopšana bijusi raksturīga šīs Ķīnas nozares struktūrai.

(69)

Komisija salīdzināja Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm ar cenām, kas dominē Savienībā, lai konstatētu, vai būtu stimuls palielināt eksportu uz Savienību, ja pasākumi tiktu izbeigti.

(70)

Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā atbilda cenu līmenim Savienībā. Tas apstiprina, ka Ķīnas eksportētāji visticamāk nepārorientētu eksportu no ES uz citiem tirgiem.

(71)

Novērtējot iepriekš minētos faktorus, atklājās, ka eksportētāji, uz kuriem attiecās pārskatīšana, turpinājuši uz Savienību eksportēt ļoti ievērojamus daudzumus attiecīga ražojuma par dempinga cenām. Ķīna par dempinga cenām eksportējusi arī uz citām trešām valstīm – tas norāda, ka dempinga piekopšanai bijusi strukturāla iedaba. Cenas Ķīnas iekšzemes tirgū ir augstas, un nekas neliecina, ka pārredzamā nākotnē tās varētu pazemināties. Ja pasākumus atceltu, tad, ņemot vērā lielo Ķīnas eksportētājiem pieejamo jaudu, citu lielu noieta tirgu neesību šādai jaudai un ES tirgus pievilcību, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt uz Savienības tirgu vēl lielākus daudzumus par dempinga cenām.

(72)

Izvērtējot iepriekšminētos datus un informāciju, tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings no Ķīnas turpinātos vai atkārtotos.

(73)

Kā paskaidrots 42. apsvērumā, sadarbojās ražotāji, kas saražo proporcionāli mazāko daļu Indonēzijas produkcijas un kam ir proporcionāli mazākā ražošanas jauda, tāpēc tika piemērots 18. pants.

(74)

Tiek arī atgādināts izmeklēšanas secinājums, ka dempingu no Indonēzijas PIP turpināja ražotāji, kas nesadarbojās.

(75)

Pārskatīšanā tika konstatēts, ka kopējā brīvi pieejamā jauda Indonēzijā pārsniedz trīs ceturtdaļas Savienības tirgus lieluma. Pat ja eksportētājs, kas sadarbojās, tiktu izslēgts, pārējiem uzņēmumiem palikusī brīvā jauda vēl aizvien atbilstu aptuveni pusei Savienības tirgus. Oficiālā Indonēzijas statistika liecina, ka Indonēzijas ražotāji uzbrūkošās Ķīnas konkurentu cenu politikas dēļ zaudē tirgus daļu kā iekšzemes, tā starptautiskajā tirgū. Tāpēc iespējams, ka Indonēzijas brīvi pieejamā jauda tuvākajā nākotnē vēl palielināsies.

(76)

Tika pārbaudīts, vai kopējo brīvi pieejamo jaudu Indonēzijā varētu absorbēt pārdevumi uz trešām valstīm, bet, kā secināts 63. apsvērumā, nav gaidāms, ka trešo valstu tirgi varētu ievērojami absorbēt jaudas pārpalikumu. Tika arī pārbaudīts, vai jaudas pārpalikumu varētu absorbēt pārdevumi iekšzemes tirgū. Tomēr, kā konstatēts iepriekš, saskaņā ar Indonēzijas oficiālajiem datiem Indonēzijas ražotāju tirgus daļa iekšzemes tirgū samazinās Ķīnas importa spiediena dēļ. Visbeidzot tika izvērtēta iespējamība pārorientēt ražošanu uz citiem līdzīgiem ražojumiem; to pašu iemeslu dēļ, kas noteikti 64. apsvērumā, nav ticams, ka jaudas pārpalikumu varētu izmantot šādā veidā.

(77)

Tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, tad lielā (un pieaugošā) pieejamā jauda Indonēzijā varētu tikt ievērojamā mērā virzīta uz Savienību.

(78)

Cenas Indonēzijas iekšzemes tirgū ir augstākas nekā Savienības tirgū, kaut arī Ķīnas eksports Indonēzijas tirgū izraisa aizvien lielāku sasprindzinājumu. Ņemot vērā, cik zemas tik homogēnam ražojumam ir Ķīnas eksporta cenas Savienībā, minētās cenas varētu būt atsauces cenas, kurām gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Indonēzijas eksportētāji pielāgotu savas cenas, tādējādi iesaistoties dempingā. Šis apsvērums ir piemērojams gan tiem ražotājiem, kas sadarbojās, gan tiem, kas ne.

(79)

Ja pasākumi zaudētu spēku tikai attiecībā uz Indonēziju, nevis attiecībā uz Ķīnu, tad Savienības tirgus cenas ziņā vēl vairāk piesaistītu Indonēzijas ražotājus. Faktiski bez antidempinga maksājumiem tie varētu paaugstināt savas cenas, tādējādi izmantojot priekšrocības no antidempinga maksājuma, kas Ķīnas eksportētājiem vēl ir jāmaksā. Būtu jāpiebilst, ka saskaņā ar līdzīgu scenāriju attiecībā uz to Ķīnas un Indonēzijas eksportētāju cenu līmeni un cenu atšķirībām, ko novēroja sākotnējā izmeklēšanā, Indonēzijas eksportētāju eksporta apjoms uz ES bija ievērojams.

(80)

Visbeidzot būtu arī jānorāda, ka Indonēzijas eksports uz ES pēc pasākumu noteikšanas ir pastāvīgi samazinājies, un tas apstiprina secinājumu, ka Indonēzijas eksportētāji nespēj vai nevēlas pārdot ievērojamus daudzumus ES tirgū par cenām, kas nav dempinga cenas.

(81)

Tika konstatēts, ka ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pārbaudītās eksporta cenas uz trešām valstīm bijušas lielākas nekā cenas Indonēzijas iekšzemes tirgū.

(82)

Par eksportētājiem, kas nesadarbojās, izmeklēšanas laikā nebija iespējams iegūt individuālus datus. Pieejamā Indonēzijas oficiālā statistika par visa Indonēzijas eksporta vidējām cenām absolūtos skaitļos nav precīza, jo eksporta cenas norādītas pārspīlētas. Tomēr no tās pašas statistikas var secināt, ka eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Tas norāda, ka vismaz ievērojama daļa Indonēzijas eksporta uz trešām valstīm tiek pārdota par dempinga cenām. Katrā ziņā Indonēzijas eksporta statistika norāda, ka eksporta apjomi ir krasi samazinājušies, tādējādi uzsverot, ka pašreizējā cenu līmenī Indonēzijas eksportētāji ar Ķīnu nespēj konkurēt.

(83)

Tika konstatēts, ka ražotājam, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm parasti ir augstākas nekā cenas Savienībā. Tomēr par pārējiem Indonēzijas ražotājiem pieejamā Indonēzijas oficiālā statistika sniedz pretēju ainu. Tas norāda, ka ievērojama daļa Indonēzijas eksportētāju piekopj dempingu, arī eksportējot uz trešām valstīm.

(84)

Cenu starpība starp eksporta cenām uz Savienību un eksporta cenām uz pārējām valstīm norāda, ka Indonēzijas eksportētājiem bijis stimuls novirzīt eksportu uz Savienību. Ja pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu zaudētu spēku, šis secinājums būtu jo izteiktāks.

(85)

Iepriekšminēto faktoru novērtējums rāda, ka eksports no Indonēzijas uz Savienības un trešo valstu tirgiem ievērojamā apjomā bijis par dempinga cenām, un tas norāda, ka dempinga piekopšanai bijusi strukturāla iedaba. Ja pasākumus atceltu, tad, ņemot vērā lielo Indonēzijas eksportētājiem pieejamo jaudu, citu lielu noieta tirgu neesību šādai jaudai un ES tirgus pievilcību, Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt uz Savienības tirgu lielākus daudzumus par dempinga cenām.

(86)

Izvērtējot iepriekš minētos datus un informāciju, tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings no Indonēzijas turpinātos vai atkārtotos.

(87)

Termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par iespējamu 18. panta piemērošanu ražotājiem, kas nesadarbojas, Indonēzijas iestādes nesniedza nekādu atbildi. Tomēr pēc informācijas publiskošanas Indonēzijas iestādes un viens no Indonēzijas ražotājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka divi Indonēzijas ražotāji, kuri sadarbojās, pārstāv ievērojamu Indonēzijas ražošanas nozares segmentu. Šīs personas apgalvoja, ka tādējādi būtu jāuzskata, ka sadarbības līmenis Indonēzijā bijis ievērojams un 18. pants nav jāpiemēro. Turklāt iepriekš minētās personas apgalvoja, ka daži Indonēzijas ražotāji PIP nav eksportējuši uz Savienību, tāpēc nav varējuši sadarboties. Visbeidzot tika apgalvots, ka viens no ražotājiem, kas sadarbojās, veic ļoti lielu daļu no Indonēzijas eksporta, tāpēc minētie ražotāji, kas sadarbojās, būtu jāuzskata par reprezentatīviem eksportētājiem, un, ņemot vērā faktu, ka šim uzņēmumam nav konstatēts dempings, Indonēzijai noteiktie pasākumi nebūtu jāpagarina.

(88)

Būtu jāprecizē, ka 18. pants netika piemērots ražotājiem, kas sadarbojās, un to sniegtie dati izmeklēšanas laikā tika pilnībā ņemti vērā. Attiecībā uz 18. panta piemērošanu pārējiem Indonēzijas ražotājiem var secināt, ka bez informācijas no šīm personām Komisijas dienestiem atliek paļauties uz labākajiem pieejamajiem faktiem. Būtu jāatgādina, ka, lai termiņa beigu pārskatīšanā novērtētu dempinga turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību, Komisijas dienestiem jāizvērtē arī tie elementi, kas attiecas uz eksportētājas valsts ražošanas nozares stāvokli kopumā, piemēram, iekšzemes jauda, produkcija un cenas, eksports uz trešām valstīm.

(89)

Ņemot vērā to, ka Indonēzijas ražotāji uzņēmumi, kas nesadarbojās, veic lielu daļu no Indonēzijas ražošanas nozares eksporta uz Savienību un saražo un eksportē lielu daļu eksporta produkcijas uz trešām valstīm, Komisija apstiprina 18. panta piemērošanu attiecībā uz Indonēzijas ražotājiem, kas nesadarbojās, kā noteikts 43. apsvērumā.

(90)

Attiecībā uz pieprasījumu atcelt pasākumus Indonēzijas eksportam būtu jānorāda, ka Indonēzijas iestādes nav sniegušas datus, kas varētu mainīt Komisijas secinājumus par to, cik reprezentatīvs ir eksportētājs, kas sadarbojās- kā norādīts 41. apsvērumā, PIP tas eksportēja 40 % līdz 60 % no Indonēzijas eksporta kopapjoma. Tāpēc eksportētāju, kas sadarbojās un saskaņā ar konstatēto nav veicis dempingu, nevarētu uzskatīt par reprezentatīvu visam Indonēzijas eksportam. Kā norādīts 55. apsvērumā, pārējais Indonēzijas eksports noticis par dempinga cenām. Tāpēc secinājums, ka dempings turpinājies minētajai Indonēzijas eksporta daļai, tiek apstiprināts. Turklāt, ja konstatēta dempinga atkārtošanās iespējamība, kā tas ir šajā termiņa beigu pārskatīšanā, dempinga neturpināšanās pati par sevi nav pietiekams iemesls neturpināt antidempinga pasākumus. Tiek secināts, ka pieprasījumu neturpināt pasākumus, pamatojoties uz to, ka Indonēzijas eksportētājs, kas sadarbojās, nav veicis dempingu, nevarētu atbalstīt.

(91)

Indonēzijas iestādes un viens Indonēzijas ražotājs, kas sadarbojās, ir arī lūguši publiskot skaitliskos rādītājus par kopējo Indonēzijas eksportu uz Savienību. Tomēr tiek atgādināts, ka šie dati bija jānorāda ar indeksu (sk. 41. apsvērumu), lai aizsargātu Indonēzijas ražotāju eksportētāju no konfidenciālu uzņēmējdarbības datu publiskošanas. Nelielais tirgus un nelielais ieinteresēto personu skaits pamato, kāpēc šie dati bija jānorāda ar indeksu. Kopsavilkumā tiek atzīts, ka ir pietiekams iemesls saglabāt konfidencialitāti, tāpēc pieprasījumu publiskot kopējos skaitliskos rādītājus par Indonēzijas eksportu uz Savienību nevar apstiprināt.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, dempings no abām valstīm, uz kurām attiecas šī pārskatīšana, turpinātos.

(93)

Savienībā nātrija ciklamātu ražo vienīgi pieprasījuma iesniedzējs Productos Aditivos S.A. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(94)

Dati par Savienības patēriņu aprēķināti, ņemot vērā attiecīgā ražojuma kopējo importa apjomu Savienībā (pēc Eurostat statistikas) un kopējo apstiprināto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Ņemot vērā, ka minētie dati iegūti no diviem avotiem un ka dati par pieprasījuma iesniedzēja pārdevumiem ir konfidenciāli, patēriņa pārmaiņas norādītas ar indeksiem.

(95)

Attiecīgajā periodā nātrija ciklamāta patēriņš Savienībā bija no 5 000 līdz 7 000 tonnu. No 2005. līdz 2006. gadam tas palielinājies par 6 % un no 2006. līdz 2007. gadam – par 15 %. No 2007. gada līdz PIP tas samazinājies par 18 %.

1.   tabula

Patēriņš Savienībā

(96)

Komisija apsvēra, vai ietekme, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, būtu jāvērtē kopumā, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Minētajā pantā paredzēts, ka importam no divām vai vairāk valstīm, uz kurām vienlaikus attiecas antidempinga izmeklēšana, ietekmi jāvērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci un importēto preču un līdzīgu Savienības preču konkurenci.

(97)

Šai sakarā vispirms tika konstatēts, ka katras attiecīgās valsts importam noteiktā dempinga starpība pārsniedza definēto minimālo apjomu. Turklāt katras šīs valsts importa apjoms par dempinga cenām nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Faktiski importa apjoms no Ķīnas un Indonēzijas bija aptuveni 50 % no Savienības patēriņa PIP. Aprēķinot importa apjomu, tika izslēgts imports, kas nebija imports par dempinga cenām.

(98)

Izmeklēšanā vēl tika konstatēts, ka konkurences apstākļi ir līdzīgi gan importam par dempinga cenām, gan importam par dempinga cenām un līdzīgajam Savienības ražojumam. Tika konstatēts, ka neatkarīgi no izcelsmes nātrija ciklamāts, ko ražojušas/pārdevušas attiecīgās valstis, un nātrija ciklamāts, ko ražojusi/pārdevusi Savienības ražošanas nozare, savstarpēji konkurē pamatīpašību, savstarpējas aizstājamības ziņā (no lietotāju viedokļa), un tos izplata pa tiem pašiem izplatīšanas kanāliem. Cenas importam no Ķīnas, uz kuru attiecās pasākumi, un importam par dempinga cenām no Indonēzijas, arī bija tikpat lielas. Turklāt, salīdzinot cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, tika atklāts, ka tās ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(99)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka attiecībā uz importu no Ķīnas, uz kuru attiecās pasākumi, un importu par dempinga cenām no Indonēzijas izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā minētie kritēriji un ka minētais imports būtu jānovērtē kopumā.

(100)

Imports par dempinga cenām no Ķīnas un Indonēzijas un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījušies šādi.

2.   tabula

3.   tabula

(101)

Apjoms un tirgus daļa importam par dempinga cenām attiecīgajā periodā ir gandrīz divkāršojušies.

(102)

Vidējā cena importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ir mainījusies šādi.

4.   tabula

(103)

Lai sagatavotu 4. tabulu, izmantoti pieejamie statistikas dati, tostarp Eurostat dati. Uz Savienību veiktā importa cenām ir tendence līdz 2007. gadam pieaugt un pēc tam PIP – pazemināties zem 2005. gada līmeņa.

(104)

Lai noteiktu cenas pazeminājumu, Komisija balstīja analīzi uz informāciju, ko izmeklēšanas laikā iesniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Citiem uzņēmumiem kā no Ķīnas, tā no Indonēzijas, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, cenas pazeminājumu noteica pēc Eurostat datiem.

(105)

Tiek izmantota tāda pati cenu pazeminājuma aprēķina metode kā sākotnējā izmeklēšanā. Ražotāja eksportētāja importa cenas, ietverot antidempinga maksājumus, salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares tās pašas kvalitātes ražojumu vidējo svērto cenu PIP. Savienības ražošanas nozares uzņēmumu cenas koriģēja EXW līmenī un salīdzināja ar CIF importa cenu pie Savienības robežas, pieskaitot antidempinga maksājumus un muitas nodokļus. Šādu cenu salīdzinājumu veica vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, atskaitot atlaides un vajadzības gadījumā izdarot atbilstīgas korekcijas.

5.   tabula

(106)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri no 2005. gada līdz PIP beigām ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(107)

Lai ņemtu vērā konfidenciālu informāciju par darījumiem, informācija par Savienības ražošanas nozari bija jānorāda ar indeksiem.

(108)

No 2005. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares saražotā produkcija samazinājās par 13 %. Ražošanas jauda šajā laikposmā palika nemainīga, jaudas izmantojums samazinājās par 10 % atbilstīgi pārmaiņām produkcijā.

6.   tabula

(109)

Dati 7. tabulā nepārprotami norāda, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājies. Situāciju saasina fakts, ka kopējais patēriņš, kā norādīts 1. tabulā, šajā pašā laikā pieaudzis par 3 %. Laikposmā no 2005. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ievērojami samazinājās. Pretstatā tam attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās tirgus daļas (sk. 100. apsvērumu) importam par dempinga cenām no Ķīnas un Indonēzijas kopumā. Situācijā, kad apjomi samazinājās, Savienības ražošanas nozare paaugstināja vienības pārdošanas cenas. Kaut arī Savienības ražošanas nozare paaugstināja vienības cenas, PIP, pārdodot nātrija ciklamātu, tā joprojām cieta zaudējumus.

7.   tabula

(110)

No 2005. gada līdz PIP Savienības ražotāja krājumu apjoms ievērojami svārstījās, attiecīgajā periodā samazinoties gandrīz uz pusi.

8.   tabula

(111)

Kaut arī kopumā bija neliels uzlabojums, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā konsekventi palika negatīva.

(112)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē ir samazinājusies par 19 %. Nodarbinātā ražīgums (saražoto tonnu skaits dalīts ar nodarbināto skaitu) palielinājies. Vidējās viena nodarbinātā nodarbināšanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājušās par 5 %.

9.   tabula

(113)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās aptuveni uz pusi, tādējādi atspoguļojot kopējo negatīvo Savienības ražotāja stāvokli. Ienākums no ieguldījumiem, kas izteikts kā vienīgā Savienības ražotāja tīrās peļņas un tās pamatlīdzekļu bruto uzskaites vērtības attiecība, rāda rentabilitātes tendenci. Attiecīgajā periodā tā strauji samazinājusies par aptuveni 80 %.

10.   tabula

(114)

Savienības ražošanas nozares naudas plūsmu varētu novērtēt vienīgi attiecībā pret Savienības ražošanas nozares kopējo darbību. 2005. gadā tā palika nedaudz pozitīva, bet nākamajā laikposmā samazinājās un kļuva negatīva pārējā attiecīgā perioda daļā. Savienības ražošanas nozarei kļuva grūtāk piesaistīt kapitālu, jo attiecīgajā periodā tā cieta zaudējumus.

(115)

Dempings no abām attiecīgajām valstīm PIP turpinājās, izņemot Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Ņemot vērā eksporta apjomu un dempinga importa cenas no attiecīgajām valstīm, šo ietekmi nevar uzskatīt par neievērojamu.

(116)

Antidempinga pasākumi pret Ķīnas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importu tika noteikti 2004. gada martā. Šajā laikposmā bija vērojama tikai daļēja Savienības ražotāju atgūšanās no šīs situācijas, kā sīkāk izklāstīts iepriekš.

(117)

Imports par zemām cenām no Ķīnas un Indonēzijas Savienības tirgū ievērojami palielinājies. Daži rādītāji, kas liecina par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, rāda, ka notikusi atgūšanās, savukārt citi – ka izmaiņas bijušas negatīvas.

(118)

Ņemot vērā, ka vienīgā Savienības ražotāja situācija kopumā pasliktinās un cik liels no Ķīnas un Indonēzijas ir importa apjoms par dempinga cenām un cik ievērojams ir konstatētais cenu pazeminājums, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(119)

Kā noteikts 100. apsvērumā, importa par dempinga cenām kopapjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā ir gandrīz dubultojušies. Attiecībā uz abām attiecīgajām valstīm tika konstatēts arī ievērojams cenu pazeminājums. Ņemot vērā nepārprotamo Savienības ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos un Ķīnas un Indonēzijas izcelsmes dempinga importa kopapjoma ievērojamā pieauguma vienlaicīgumu, uzskatāms, ka šis imports nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Faktiski Ķīnas un Indonēzijas izcelsmes imports par dempinga cenām ir paplašinājis savu klātbūtni ES tirgū un pārņēmis ievērojamas tirgus daļas, ko iepriekš izmantoja Savienības ražotājs.

(120)

Komisija analizēja, vai papildus importam par dempinga cenām citi zināmi faktori varēja ietekmēt pastāvīgo kaitējumu Savienības ražotājam, lai šādu faktoru izraisītais iespējamais kaitējums netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(121)

Importa apjoms no Ķīnas un Indonēzijas, izņemot importu par dempinga cenām, attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās. Šā importa attiecīgās cenas pastāvīgi bija augstākas nekā importam par dempinga cenām. Pamatojoties uz to, imports no Ķīnas un Indonēzijas, izņemot importu par dempinga cenām, neveicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(122)

Savienības ražotāja eksporta pārdevumi ārpus ES ir mazāk nekā 25 % no pārdevumu kopapjoma. Pretēji pārdevumiem Savienībā eksporta pārdevumu rentabilitāte attiecīgajā periodā ir uzlabojusies, tāpēc tā nevarēja veicināt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(123)

Izejmateriālu cenu svārstības zināmā mērā negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares veiktspēju. Tomēr ar šo faktoru nepietiek, lai varētu apstrīdēt cēloņsakarību starp nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām. To būtu bijis jāietekmē izejmateriālu cenu izmaiņām līdzīgā samērā kā Savienības ražotāja izmaksām, jo tās ir cieši saistītas ar naftas un urīnvielas izmaksām.

(124)

Izmaiņas patēriņa modeļos, ko izraisījusi jaunu ražojumu parādīšanās tirgū, vērā ņemamā mērā neietekmēja nātrija ciklamāta patēriņu. Faktiski šķiet, ka nātrija ciklamāts netiek tieši aizstāts jaunajiem ražojumiem.

(125)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas un Indonēzijas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori neizskaidro šo cēloņsakarību.

(126)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, novērtēja importu no valstīm, uz kurām attiecas šī pārskatīšana.

(127)

Attiecībā uz spēkā esošo pasākumu atcelšanas iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari atbilstīgi iepriekš apkopotajiem elementiem saistībā ar dempinga turpināšanās iespējamību tika novērtēti šādi faktori.

(128)

Kā secināts 40. apsvērumā, eksportētāji, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, turpinājuši eksportu par dempinga cenām no Ķīnas. Izrādās, ka Ķīna par dempinga cenām eksportējusi arī uz citām trešām valstīm, un tas norāda, ka dempinga piekopšanai bijusi strukturāla iedaba.

(129)

Ķīnai pieejamās jaudas analīze parādījusi, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pārskatīšana, brīvi pieejamā ražošanas jauda daudzkārt pārsniedz Savienības tirgus lielumu (sk. 61. apsvērumu). Citu trešo valstu tirgu spēja absorbēt ievērojamus papildu daudzumus Ķīnas importa arī ir ierobežota (sk. 63. apsvērumu). Tāpēc, ja pasākumus atceltu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls virzīt lielus eksporta apjomus par dempinga cenām uz Savienības tirgu (sk. 65. apsvērumu).

(130)

Novērotais ievērojamais dempinga līmenis un cenu pazeminājums liecina par to, ka iepriekš minētais apjoms tiktu eksportēts uz Savienību par dempinga cenām, kas būtu daudz zemākas par Savienības ražotāja noteiktajām cenām un izmaksām.

(131)

Šāda apjoma un cenu kopējā ietekme varētu veicināt Savienības ražošanas nozares jau tā nestabilās situācijas pasliktināšanos. Ļoti iespējams, ka šādas notikumu gaitas dēļ vēl vairāk pazeminātos Savienības ražošanas nozares cenas un/vai samazinātos ražošanas un pārdošanas apjomi. Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinātu pasliktināties, tādējādi nodarītais kaitējums būtu jo lielāks. Šādas notikumu gaitas dēļ varētu beigties vienīgā Savienības ražotāja pastāvēšana.

(132)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka PIP dempings no Indonēzijas turpinājies. Izmeklēšanā atklājies arī, ka kopējā brīvi pieejamā jauda Indonēzijā atbilst vairāk nekā trim ceturtdaļām Savienības tirgus lieluma un, iespējams, tuvākajā nākotnē tā palielināsies (sk. 75. apsvērumu). Nekas neliecina, ka citi trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt jaudas pārpalikumu, tas varētu izraisīt to, ka gadījumā, ja pasākumus nepagarinātu, uz Eiropas Savienību tiktu vairāk eksportēts par zemāku cenu.

(133)

Tāpat kā attiecībā uz Ķīnu novērotais ievērojamais dempinga un cenu pazeminājums liecina par to, ka iepriekš minētais apjoms no Indonēzijas uz Savienību tiktu eksportēts par dempinga cenām, kas būtu daudz zemākas par Savienības ražotāja cenām un izmaksām. Līdzīgi arī šāda apjoma un cenu kopējā ietekme varētu veicināt Savienības ražotāju jau tā nestabilās situācijas pasliktināšanos un varētu beigties vienīgā Savienības ražotāja pastāvēšana. Tāpat kā Ķīna, arī Indonēzija uz citām trešām valstīm eksportē par dempinga cenām, ciktāl tās ir zemākas nekā eksporta cenas uz Eiropas Savienību, un tas liecina par dempinga piekopšanas strukturālo iedabu.

(134)

Savienības ražošanas nozari vairākus gadus ir negatīvi ietekmējis imports par dempinga cenām, un pašlaik tās ekonomiskā situācija vēl aizvien ir nestabila.

(135)

Kā secināts iepriekš, izmeklēšana ir parādījusi, ka PIP Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums turpinājies. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu kaitējuma turpināšanās pati par sevi ir spēcīgs pierādījums tam, ka kaitējums nākotnē varētu turpināties, un tas norāda, ka pasākumiem būtu jāpaliek spēkā.

(136)

Secinājumi par importu liecina, ka imports par dempinga cenām varētu turpināties lielos apmēros un ka cenu spiediens varētu palielināt konkurenci starp importu par dempinga cenām un Savienībā ražoto nātrija ciklamātu. Izmeklēšanā netika atklāti faktori, lai varētu apstrīdēt izteikto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(137)

Ja pasākumi tiktu izbeigti, Savienības ražošanas nozares situācija pasliktinātos, un vienīgā Savienības ražotāja pastāvēšana būtu apdraudēta.

(138)

Tāpēc tiek secināts, ka, no Ķīnas un Indonēzijas turpinoties importam par dempinga cenām, nepārprotami turpinātos kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(139)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādās intereses, proti, pieteikuma iesniedzēja Savienības ražotāja, importētāju, piegādātāju un patērētāju intereses.

(140)

Attiecībā uz Savienības ražotāju būtu jānorāda, ka situācijā, kas uzņēmumam nes zaudējumus, tas nonācis tādēļ, ka bija grūti konkurēt ar importu par zemajām dempinga cenām, kurš jau attiecīgā perioda sākumā bija ieņēmis būtisku tirgus daļu un tā laikā ievērojami palielinājis savu tirgus daļu.

(141)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražotājam, kurš tādā gadījumā varētu vismaz palielināt apjomu un, iespējams, pārdošanas cenas, tādējādi gūstot ieņēmumus tādā apmērā, lai varētu turpināt ieguldījumus savās ražotnēs. Pretēji, ja pasākumus neturpinātu, atveseļošana tiktu apturēta, un tas izraisītu Savienības ražotājam nodarītā kaitējuma turpināšanos un pastiprināšanos. Tas nopietni apdraudētu Savienības ražotāja dzīvotspēju, un tādējādi tas varētu pat beigt pastāvēšanu, samazinot piegādi un konkurenci tirgū.

(142)

Sākot procedūru, divdesmit nesaistītiem importētājiem tika nosūtīta anketa. Trīs no tiem atbildēja, ka vairs nedarbojas attiecīgā ražojuma tirgū. Divi citi importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem. Nesaistītie importētāji, kas sadarbojās, atbilda 7 % no kopējā attiecīgā importa.

(143)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka ir būtiski, lai būtu dažādi nātrija ciklamāta piegādātāji. Kvalitātes un pārtikas nekaitīguma dēļ importētājiem ir jāpaļaujas uz Āzijas un Eiropas piegādes avotiem.

(144)

Sākotnēji trīspadsmit potenciālajiem lietotājiem tika nosūtīta anketa, bet tikai divi no tiem Komisijai atbildēja.

(145)

Attiecīgā ražojuma galvenie lietotāji Savienībā ir pārtikas, dzērienu un farmācijas nozare. Tāpēc pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma ir atkarīgs no situācijas minētajās nozarēs.

(146)

Lietotāji, kas atbildēja uz anketas jautājumiem, atklāja, ka pakārtotajiem ražojumiem, kuriem izmanto nātrija ciklamātu, ir izteiktas peļņas normas. Faktiski antidempinga maksājumu ietekme uz kopējām pārdošanas cenām bija tik maza (mazāka par 1 %), ka spēkā esošie pasākumi tās neproporcionāli neietekmēja.

(147)

Anketas tika nosūtītas astoņiem potenciālajiem piegādātājiem, bet neviens no tiem Komisijai neatbildēja. No pieejamās informācijas redzams, ka to uzņēmējdarbībā nātrija ciklamātam ir visai maza nozīme. Katrā ziņā vienīgā Savienības ražotāja stāvokļa tālāka pasliktināšanās varētu netieši, kaut arī ierobežotā mērā, negatīvi ietekmēt vienīgā ražotāja izejmateriālu piegādātājus. Pamatojoties uz to, ir iemesls pieņemt, ka pasākumi varētu arī nākt par labu piegādātājiem, jo palīdzētu saglabāt viena to klienta stabilitāti.

(148)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pasākumus.

(149)

Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus, spēkā esošie pasākumi, kas piemērojami Ķīnas un Indonēzijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, būtu jāpatur spēkā,

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/17

(1)

Padomes Kopējā nostājā 2004/137/KĀDP (2004. gada 10. februāris), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Libēriju (2), ir paredzēts īstenot ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1521 (2003) noteiktos pasākumus, tostarp aizliegt tehnisko palīdzību, kas ir saistīta ar militārām darbībām. Tajā ir arī noteikts aizliegums finansiālajai palīdzībai, kas ir saistīta ar militārām darbībām. Saskaņā ar minēto kopējo nostāju Padomes Regulā (EK) Nr. 234/2004 (3) ir noteikts vispārējs aizliegums sniegt jebkādu tehnisko palīdzību, finansējumu vai finansiālo palīdzību, kas saistīta ar militārām darbībām, jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Libērijā vai lietošanai Libērijā.

(2)

Padome 2008. gada 12. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2008/109/KĀDP (4), kurā apstiprināja šos pasākumus un konsolidēja tos ar pārējiem atbilstīgajiem pasākumiem vienotā tiesību aktā.

(3)

ANO Drošības padome 2009. gada 17. decembrī pieņēma Rezolūciju 1903 (2009), ar kuru grozīja ANO ierobežojošos pasākumus attiecībā uz ieročiem un ar tiem saistītiem materiāliem un ar militārām darbībām saistītas palīdzības, konsultāciju un apmācības sniegšanu, attiecinot šos ierobežojošos pasākumus uz nevalstiskām vienībām un personām, kas darbojas Libērijas teritorijā. Saskaņā ar minēto rezolūciju Kopējā nostāja 2008/109/KĀDP ir grozīta ar Lēmumu 2010/129/KĀDP.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 234/2004.

(5)

Jebkuru fizisku personu datu apstrādei saskaņā ar šo regulu būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6),

1)

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Ir aizliegts:

3)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, I pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā attiecīgais pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, drīkst atļaut sniegt:

2.   Lēmumus par lūgumiem piešķirt atļauju pieņem kompetentās iestādes, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ņemot vērā visus būtiskos apsvērumus, tostarp kritērijus, kuri noteikti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (7). Kompetentās iestādes pieprasa atbilstīgus aizsardzības pasākumus pret šādu atļauju ļaunprātīgu izmantošanu un attiecīgā gadījumā izstrādā noteikumus piegādāto ieroču un ar tiem saistīto materiālu atgūšanai.

3.   Atļaujas nepiešķir darbībām, kas jau ir notikušas.

4)

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Tās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas iecerējušas Libērijas valdībai sniegt ar militārām darbībām saistītu tehnisku palīdzību, kā noteikts 1. pantā, par to jau iepriekš informē I pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādīto kompetento iestādi dalībvalstī, kurā ir to pastāvīgā dzīvesvieta vai atrašanās vieta. Šāda informācija aptver visus vajadzīgos datus, tostarp vajadzības gadījumā galapatērētāju, piedāvāto piegādes datumu un piegāžu maršrutu. Attiecīgā dalībvalsts pēc visas vajadzīgās informācijas saņemšanas nekavējoties paziņo par to Sankciju komitejai.”

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/19

(1)

Eiropas Savienība 2009. gada 15. decembrī parafēja Ženēvas Nolīgumu par banānu tirdzniecību ar Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu attiecībā uz Savienības tirdzniecības režīma struktūru un darbību banāniem ar KN kodu 0803 00 19 (turpmāk “nolīgums”). Nolīgumā izklāstīti nosacījumi par neizšķirto strīdu un sūdzību galīgo noregulēšanu PTO attiecībā uz banānu importa režīmu Savienībā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 3. punkta a) apakšpunktu Savienība pakāpeniski samazinās tarifa nodokli banāniem no EUR 176/1 000 kg/neto līdz EUR 114/1 000 kg/neto.

(3)

Līdz brīdim, kad nolīgums stāsies spēkā, un saskaņā ar nolīguma 8. punkta b) apakšpunktu minētie tarifa samazinājumi tiks piemēroti provizoriski un ar atpakaļejošu spēku no nolīguma parakstīšanas dienas ar nosacījumu, ka nolīguma Puses ir izpildījušas attiecīgos pienākumus.

(4)

Padome 2010. gada 10. maijā pieņēma lēmumu par nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

(5)

Tāpēc jāīsteno pirmais nolīgumā paredzētais tarifa samazinājums, kas paredz samazināt nodokļa likmi līdz EUR 148/1 000 kg/neto un nodrošināt to, ka minētā likme tiek piemērota ar atpakaļejošu spēku no 2009. gada 15. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim.

(6)

Tāpēc pēc nolīguma parakstīšanas attiecīgi jāgroza I pielikums Regulā (EEK) Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1031/2008 (2) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 948/2009 (3).

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/21

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/23

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 488/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/25

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma attiecīgi Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Reģionu komitejas locekļa Jan KOZŁOWSKI kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta,

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/26

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma attiecīgi Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Agazio LOIERO kunga, Antonio BASSOLINO kunga, Massimo PINESCHI kunga, Mercedes BRESSO kundzes, Claudio BURLANDO kunga un Claudio MARTINI kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās sešas Reģionu komitejas locekļa vietas. Pēc Maria Giuseppina MUZZARELLI kundzes, Sante ZUFFADA kunga un Maria Rita LORENZETTI kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās trīs locekļa aizstājēja vietas. Pēc Gianfranco VITAGLIANO kunga iecelšanas par Reģionu komitejas locekli ir atbrīvojusies viena locekļa aizstājēja vieta,

a)

komitejas locekļu amatā:

kā arī

b)

komitejas locekļu aizstājēju amatā:

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/27

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (1).

(2)

Pēc Bent HANSEN kunga, Carl HOLST kunga un Bent LARSEN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās trīs Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

—

Lasse KRULL, Regionsrådsmedlem,

—

Bente LAURIDSEN, Regionsrådsmedlem,

—

Ole B. SØRENSEN, Regionsrådsmedlem.

8.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/28

(1)

Regulā (EK) Nr. 669/2009 paredzēti noteikumi par minēto kontroli, ieskaitot fiziskās kontroles, kuras jāveic izraudzītās ievešanas vietās Eiropas Savienībā. Regulā arī paredzēts prasību minimums šādām ievešanas vietām un ietverts šo ievešanas vietu saraksts, kas dalībvalstīm jāpublicē internetā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 9. panta 1. punktā noteikts, ka Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma var pilnvarot kompetentās iestādes konkrētajā izraudzītajā ievešanas vietā, kas darbojas īpašos ģeogrāfiskos apstākļos, veikt fiziskās kontroles barības vai pārtikas uzņēmuma telpās, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(3)

Kipra 2009. gada 26. oktobra vēstulē minēja izraudzīto ievešanas vietu – Larnakas lidostas un Limasolas ostas – īpašo ģeogrāfisko situāciju, kā arī salas mazo teritoriju un lūdza Komisijai atļaut minēto ievešanas vietu kompetentajām iestādēm veikt fiziskās kontroles saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009 konkrētu barības un pārtikas uzņēmumu telpās.

(4)

Kipra 2010. gada 9. februāra vēstulē iesniedza Komisijai apliecinājumu tam, ka: fizisko kontroļu veikšanai apstiprinās tikai tādas barības un pārtikas uzņēmumu telpas, kuras atbildīs prasību minimumam, kas Regulā (EK) Nr. 669/2009 noteikts izraudzītām ievešanas vietām; Larnakas lidostas un Limasolas ostas kompetentajām iestādēm piešķirto līdzekļu apjoms būs tāds, lai minētajās izraudzītajās ievešanas vietās veiktās kontroles darbības netiktu pārtrauktas vai nelabvēlīgi ietekmētas, liekot izskatīt iespēju veikt fiziskās kontroles citur, nevis šajās telpās; un sūtījumus, kurus izraudzīsies fiziskajām kontrolēm barības un pārtikas uzņēmumu telpās, attiecīgās izraudzītās ievešanas vietas kompetentās iestādes arī turpmāk pastāvīgi kontrolēs no sūtījuma ievešanas brīža šajā ievešanas vietā un tā, lai sūtījums visu kontroļu laikā nekādā veidā nevarētu tikt izmainīts.

(5)

Tāpēc, ņemot vērā izraudzīto ievešanas vietu – Larnakas lidostas un Limasolas ostas – īpašos ģeogrāfiskos apstākļus un Kipras sniegto apliecinājumu tam, ka ir ievēroti Regulas (EK) Nr. 669/2009 9. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, ir lietderīgi atļaut veikt fiziskās kontroles konkrētu barības vai pārtikas uzņēmumu telpās, kuras šādu kontroļu veikšanai ir apstiprinājusi minētā dalībvalsts.

(6)

Lai nodrošinātu to, ka informācija par atļauju, ko piešķir ar šo lēmumu, būtu atbilstoši plaši pieejama, ir lietderīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009 fizisko kontroļu veikšanai apstiprināto barības un pārtikas uzņēmumu telpu sarakstu publicēt internetā, izmantojot valsts saiti, kā paredzēts minētās regulas 5. pantā,