21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/1

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/2

(1)

Veicot kuģa paplašinātu inspekciju, ostas valsts inspektors vadās pēc konkrēto pārbaudāmo punktu saraksta, ievērojot to nepilnību praktisko iespējamību vai ierobežojumus, kas attiecas uz cilvēku, kuģa vai ostas drošību.

(2)

Attiecībā uz to konkrēto punktu noteikšanu, kas pārbaudāmi paplašinātas inspekcijas gaitā Direktīvas 2009/16/EK VII pielikumā uzskaitītajās riska zonās, ir jāpaplašina Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli pieredze.

(3)

Ostas valsts inspektori pieņem profesionālu lēmumu, nosakot katra konkrētā punkta piemērojamību un pārbaudes pamatīgumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas (COSS) atzinumu,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/8

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Spānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Pemento de Oímbra ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/10

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (2) Regulā (EEK) Nr. 2913/92 tika ieviests pienākums iesniegt ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas elektroniski. Komisijas Regulā (EK) Nr. 273/2009 (3), atkāpjoties no dažiem Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (4) noteikumiem, noteikts pārejas posms līdz 2010. gada 31. decembrim, kura laikā komersantiem ir iespējams iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas elektroniski, bet tas nav obligāts pienākums.

(2)

Ir lietderīgi veikt dažus pielāgojumus noteikumos par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, lai mazinātu administratīvo slogu gadījumos, kad drošuma un drošības labad šādas deklarācijas nav nepieciešamas. Turklāt riska analīzes uzlabošanas nolūkā mājsaimniecības priekšmeti, kas definēti 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā Padomes 2009. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (5), nebūtu jāatbrīvo no šādas deklarēšanas, ja tos pārvadā saskaņā ar pārvadājuma līgumu.

(3)

Dažos gadījumos drošuma un drošības labad nav nepieciešams muitas deklarācijās sniegt informāciju par drošumu un drošību un noteikt konkrētu termiņu šādu deklarāciju iesniegšanai, tādējādi būtu jāievieš turpmāki atbrīvojumi šajā ziņā; tomēr šādiem atbrīvojumiem nebūtu jāietekmē vispārējie noteikumi par muitas deklarācijām neatkarīgi no to iesniegšanas veida.

(4)

Dažos gadījumos, kad eksporta deklarācijām nepiemēro ar drošumu un drošību saistītus termiņus, piemēram, kuģu un gaisa kuģu apgādē, muitas dienestiem jābūt iespējai atļaut uzticamiem komersantiem iegrāmatot eksportētās preces savā uzskaitē un periodiski ziņot par to eksporta operācijām pēc tam, kad preces izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

(5)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1192/2008 (6), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ieviesa kopīgus kritērijus un kopīgu pieteikuma veidlapu atļauju piešķiršanai vienkāršotajai deklarēšanai un vietējās muitošanas procedūrai. Jāprecizē, ka šie noteikumi attiecas uz visām muitas procedūrām. Ar to pašu regulu 253.a pantā ieviesa prasību, ka no 2011. gada 1. janvāra vienkāršotās deklarācijas varēs izmantot vai vietējās muitošanas procedūru varēs piemērot ar nosacījumu, ka muitas deklarācijas un paziņojumus iesniedz elektroniski. Dažas dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka šādas sistēmas ne visos gadījumos būs pieejamas no minētā datuma. Ar nosacījumu, ka ir veikta efektīva riska analīze, šīm dalībvalstīm jābūt iespējai saskaņā ar to noteikto kārtību pieņemt muitas deklarācijas un paziņojumus, kas nav iesniegti elektroniski, līdz sāks piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizēto muitas kodeksu) (7).

(6)

Gadījumos, kad, veicot tādu preču atpakaļizvešanu no Kopienas muitas teritorijas, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā vai I kontroles tipa brīvajā zonā, nav vajadzīga izvešanas kopsavilkuma deklarācija, jānosaka alternatīvi līdzekļi atpakaļizvešanas reģistrācijai vai paziņošanai un par to atbildīgā persona.

(7)

Jāprecizē, ka eksporta formalitātes izmantojamas ne tikai attiecībā uz Kopienas precēm, ko paredzēts vest uz galamērķi ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet arī attiecībā uz tādiem krājumiem gaisa kuģos vai kuģos, kam piemēro atbrīvojumu no nodokļa, lai personas, kas piegādā šādus krājumus, nodokļa atbrīvojuma vajadzībām varētu saņemt apliecinājumu par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas. Tādi paši noteikumi piemērojami, kad veic ārpuskopienas preču atpakaļizvešanu, izmantojot atpakaļizvešanas deklarāciju.

(8)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (8) 278., 279. un 280. pantā un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (9), 3. pantā pieprasīts izmantot importa un eksporta formalitātes, ja Kopienas preces pārvieto uz un no tādām teritorijām Kopienas muitas teritorijā, kurās minētās direktīvas nepiemēro. Ir lietderīgi atsaukties uz minētajiem noteikumiem un atbrīvot šādu preču pārvietošanu no prasības sniegt informāciju saistībā ar drošumu un drošību un ievērot īpašos termiņus kontrolēm saistībā ar drošumu un drošību, pieņemot, ka šie noteikumi būtu piemērojami vienīgi precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās. Gadījumos, kad preces ieved Helgolandē, Sanmarīno Republikā un Vatikāna Pilsētvalstī, to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ īpašie termiņi kontrolēm saistībā ar drošumu un drošību un informācijas sniegšana saistībā ar drošumu un drošību arī nav nepieciešami.

(9)

Jāprecizē muitas iestāde, kurā iesniedzama izvešanas kopsavilkuma deklarācija, un persona, kas atbildīga par šādas deklarācijas iesniegšanu. Šādā precizējumā jāietver arī situācijas, kad izvešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniedz tranzīta deklarāciju, kura satur izvešanas kopsavilkuma deklarācijas datus.

(10)

Lai vienkāršotu muitas pārraudzību izvešanas muitas iestādē, jāprecizē, kādi pienākumi ir personām, kuras nodod preces citai personai pirms preču izvešanas no Kopienas muitas teritorijas, un kādi pienākumi ir personām, kurām izvešanas muitas iestādei jāsniedz informācija par preču izvešanu. Tādi paši pienākumi jāpiemēro gadījumos, kad preces, kas deklarētas eksportam un uzrādītas izvešanas muitas iestādē, vairs nav paredzēts izvest no Kopienas muitas teritorijas un tās aizved no izvešanas muitas iestādes.

(11)

Saskaņā ar Direktīvu 2008/118/EK Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles datorizētās sistēmas (EMCS) izmantošana no 2011. gada 1. janvāra ir obligāta tādu akcīzes preču pārvietošanai, kurām ir atlikts akcīzes nodoklis. Saskaņā ar minēto direktīvu Kopienas preces, kurām ir atlikts akcīzes nodoklis un kuru galamērķis ir ārpus Kopienas muitas teritorijas, jāpārvieto saskaņā ar eksporta procedūru, izmantojot datorizētu sistēmu. Tāpēc īpašie noteikumi par administratīvā pavaddokumenta izmantošanu, kas paredzēti Komisijas 1992. gada 11. septembra Regulā (EEK) Nr. 2719/92 par administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm, transportējot tās akcīzes nodokļu atlikšanas režīmā (10), jāsvītro, grozījumiem stājoties spēkā no 2011. gada 1. janvāra. Eksporta procedūras, kas pirms minētās dienas uzsāktas, izmantojot administratīvo pavaddokumentu, jāpabeidz saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 793.c pantu, kā tas piemērojams 2010. gada 31. decembrī.

(12)

Šo grozījumu īstenošanai nebūtu vajadzīgas nekādas izmaiņas elektroniskajās sistēmās, kas jau ir ieviestas vai kurām jābūt ieviestām, kad sāk piemērot šo regulu.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1.

Regulas 1. pantam pievieno šādu 18. punktu:

2.

Regulas 181.c pantu groza šādi:

3.

Regulas 184.d panta 3. punktā frāzi “181.c panta c) līdz i), l) līdz n) punktu” aizstāj ar frāzi “181.c panta c) līdz i), l) līdz o) punktu”.

4.

Regulas 189. pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr preces, kuras ievestas Kopienas muitas teritorijā un kuras pārvadājuma gaitā izkrauj un atkārtoti iekrauj tajā pašā transportlīdzeklī, lai būtu iespējams izkraut vai iekraut citas preces, neuzrāda muitai.”

5.

Regulas 253.a pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr gadījumos, kad nav ieviestas muitas dienestu vai komersantu datorizētās sistēmas vienkāršoto muitas deklarāciju vai vietējās muitošanas paziņojumu iesniegšanai vai saņemšanai, izmantojot datu apstrādes paņēmienus, muitas dienesti var pieņemt to norādītās cita veida deklarācijas un paziņojumus ar nosacījumu, ka ir veikta efektīva riska analīze.”

6.

Regulas 261. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atļauju izmantot vienkāršotās deklarēšanas procedūru pieteikuma iesniedzējam piešķir, ja ir izpildīti 253., 253.a, 253.b un 253.c pantā minētie nosacījumi un kritēriji.”

7.

Regulas 264. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru pieteikuma iesniedzējam piešķir, ja ir izpildīti 253., 253.a, 253.b un 253.c pantā minētie nosacījumi un kritēriji.”

8.

Regulas 269. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atļauju izmantot vienkāršotās deklarēšanas procedūru pieteikuma iesniedzējam piešķir, ja ir izpildīti 253., 253.a, 253.b, 253.c un 270. pantā minētie nosacījumi un kritēriji.”

9.

Regulas 272. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru pieteikuma iesniedzējam piešķir, ja ir izpildīti 2. punktā un 253., 253.a, 253.b, 253.c un 274. pantā minētie nosacījumi un kritēriji.”

10.

Regulas 279. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“279. pants

Šīs regulas 786. līdz 796.e pantā noteiktās eksporta formalitātes var vienkāršot saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.”

11.

Regulas 282. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atļauju izmantot vienkāršotās deklarēšanas procedūru piešķir saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas noteikti 253., 253.a, 253.b un 253.c pantā, 261. panta 2. punktā un, mutatis mutandis, 262. pantā.”

12.

Regulas 283. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“283. pants

Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru piešķir saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas noteikti 253., 253.a, 253.b un 253.c pantā, jebkurai personai (turpmāk “atzītais eksportētājs”), kura vēlas izpildīt eksporta procedūras savās telpās vai citās muitas dienestu norādītās vai apstiprinātās vietās.”

13.

Regulas 284. pantu svītro.

14.

Regulas 285.a pantam pievieno šādu 1.a punktu:

“1.a.   Gadījumos, kad piemēro 592.a vai 592.d pantu, muitas dienesti komersantam var atļaut nekavējoties iegrāmatot savā uzskaitē katru šādu eksporta operāciju un par tām visām ziņot atļaujas devējai muitas iestādei, periodiski iesniedzot papildu deklarāciju ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad preces izvestas no Kopienas muitas teritorijas. Šādu atļauju var dot ar šādiem nosacījumiem:

Ja piemēro pirmajā daļā minēto kārtību, preču iegrāmatošana uzskaitē uzskatāma par izlaišanu eksportam un izvešanai.”

15.

Regulas 592.a pantu groza šādi:

16.

Regulas 592.b pantu groza šādi:

17.

Regulas 592.g pantā frāzi “592.a panta c) līdz m)” aizstāj ar frāzi “592.a panta c) līdz p)”.

18.

Regulas IV sadaļas 2. nodaļā iekļauj šādu 786. pantu:

“786. pants

1.   Eksporta procedūru Kodeksa 161. panta 1. punkta nozīmē piemēro, kad Kopienas preces jāizved uz galamērķi ārpus Kopienas muitas teritorijas.

2.   Šajā nodaļā noteiktās formalitātes attiecībā uz eksporta deklarāciju jāievēro arī gadījumos:

Tomēr a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos nav nepieciešams eksporta deklarācijā iekļaut izvešanas kopsavilkuma deklarācijas datus, kas noteikti 30.A pielikumā.”

19.

Regulas 792.a panta 2. punktā frāzi “793.a panta 6. punktā” aizstāj ar frāzi “793. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā”.

20.

Regulas 793. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Šā panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos, kad preces, kuras pārņemtas saskaņā ar vienotu pārvadājuma līgumu, ieved muitas iestādē vietā, kurā tās faktiski izved no Kopienas muitas teritorijas, pārvadātājs pēc pieprasījuma dara pieejamu minētajai muitas iestādei vienu no turpmāk norādītajiem informācijas elementiem:

21.

Regulas 793.a panta 6. punktu svītro.

22.

Regulas 793.c pantu svītro.

23.

Regulas 796.c panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šādā paziņojumā ietver eksporta deklarācijā norādīto preču pārvadājuma atsauces numuru.”

24.

Regulas 796.d pantu groza šādi:

25.

Regulas 796.da panta 4. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

26.

Regulas 841. panta 1. punktā frāzi “787. līdz 796.e pantu” aizstāj ar frāzi “786. panta 1. punktu un 2. punkta b) apakšpunktu un 787. līdz 796.e pantu”.

27.

Regulas 841.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“841.a pants

1.   Gadījumos, kas nav norādīti Kodeksa 182. panta 3. punkta trešajā teikumā, par atpakaļizvešanu paziņo ar izvešanas kopsavilkuma deklarāciju saskaņā ar 842.a līdz 842.e pantu, izņemot gadījumus, kad no šīs prasības atsakās saskaņā ar 842.a panta 3. vai 4. punktu.

2.   Ja veic tādu preču atpakaļizvešanu, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā vai I kontroles tipa brīvajā zonā, un nav vajadzīga muitas deklarācija vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, par atpakaļizvešanu paziņo muitas iestādei, kuras kompetencē ir vieta, no kuras preces izvedīs no Kopienas muitas teritorijas, un šādu paziņojumu sniedz pirms preču izvešanas un muitas dienestu noteiktajā veidā.

Personai, kas minēta 3. punktā, pēc tās pieprasījuma atļauj grozīt vienu vai vairākus datus paziņojumā. Šādi grozījumi vairs nav iespējami pēc tam, kad paziņojumā minētās preces ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

3.   Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz pārvadātājs. Tomēr šādu paziņojumu sniedz pagaidu uzglabāšanas telpu turētājs vai uzglabāšanas telpu turētājs I kontroles tipa brīvajā zonā, vai jebkura cita persona, kam ir iespēja uzrādīt preces, ja pārvadātājs ir informēts par to, ka šā punkta otrajā teikumā minētā persona sniedz paziņojumu, un ir tam piekritis saskaņā ar līguma noteikumiem. Izvešanas muitas iestāde var pieņemt – ja vien nav pierādījumu par pretējo –, ka pārvadātājs ir devis savu piekrišanu saskaņā ar līguma noteikumiem un ka tas zina par paziņojuma sniegšanu.

Šīs regulas 796.d panta 1. punkta pēdējo daļu piemēro attiecībā uz pārvadātāja definīciju.

4.   Gadījumos, kad pēc 2. punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas preces vairs nav paredzēts izvest no Kopienas muitas teritorijas, 796.d panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis.”

28.

Regulas 842.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“842.a pants

1.   Neskarot 3. un 4. punktu, ja preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas nav vajadzīga muitas deklarācija, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz izvešanas muitas iestādē.

2.   Šīs nodaļas izpratnē “izvešanas muitas iestāde” ir:

3.   Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav vajadzīga, ja elektroniskajā tranzīta deklarācijā ir ietverti izvešanas kopsavilkuma deklarācijas dati, ar nosacījumu, ka galamērķa muitas iestāde ir arī izvešanas muitas iestāde vai ka galamērķa muitas iestāde atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas.

4.   Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav vajadzīga šādos gadījumos:

Neskarot 842.d panta 2. punktu, a) līdz f) apakšpunktā minētajos gadījumos, veicot muitas kontroli, ņem vērā situācijas īpatnības.

5.   Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, kad tā ir vajadzīga, iesniedz pārvadātājs. Tomēr šādu deklarāciju iesniedz pagaidu uzglabāšanas telpu turētājs vai uzglabāšanas telpu turētājs I kontroles tipa brīvajā zonā, vai jebkura cita persona, kam ir iespēja uzrādīt preces, ja pārvadātājs ir informēts par to, ka šā punkta otrajā teikumā minētā persona iesniedz deklarāciju, un ir tam piekritis saskaņā ar līguma noteikumiem. Izvešanas muitas iestāde var pieņemt – ja vien nav pierādījumu par pretējo –, ka pārvadātājs ir devis savu piekrišanu saskaņā ar līguma noteikumiem un ka tas zina par deklarācijas iesniegšanu.

Šīs regulas 796.d panta 1. punkta pēdējo daļu piemēro attiecībā uz pārvadātāja definīciju.

6.   Gadījumos, kad pēc izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas preces vairs nav paredzēts izvest no Kopienas teritorijas, mutatis mutandis piemēro 796.d panta 4. punktu.”

29.

Regulas 842.d panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja no Kopienas muitas teritorijas izved preces, uz kurām attiecas kāds no 842.a panta 4. punktā noteiktajiem atbrīvojumiem no prasības iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, riska analīzi veic, kad preces tiek uzrādītas, ja tas ir vajadzīgs, un pamatojoties uz dokumentāciju vai citu informāciju, kas attiecas uz precēm.”

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/19

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/21

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starpību starp minētās regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Dominikānas Republikai paredzētās eksporta kompensācijas tika diferencētas, lai ņemtu vērā samazinātos muitas nodokļus, ko piemēro importam saskaņā ar importa tarifa kvotu atbilstīgi Saprašanās memorandam starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3). Ņemot vērā to, ka Dominikānas Republikā situācija tirgū ir mainījusies un ir palielinājusies sausā piena konkurence, kvota vairs netiek pilnībā izmantota. Lai maksimāli palielinātu kvotas izmantošanu, jāatceļ eksporta kompensāciju diferencēšana Dominikānas Republikai.

(5)

Komisijas Regula (ES) Nr. 326/2010 (4), ar kuru groza Komisijas 1987. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3846/87, ar ko izveido lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām (5), pievienoja dažus produkta kodus sieriem lauksaimniecības produktu nomenklatūrā. Tātad šie kodi ir jāiekļauj šīs regulas pielikumā.

(6)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/25

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 18. maijā.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/26

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 18. maijā.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/27

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta p) apakšpunktā un I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Savienībā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas uzskaitītas minētās regulas XX pielikuma IV daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma IV daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta otrās daļas a) punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 2. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Savienībā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(8)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/30

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/32

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Austrijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Austriju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Austrijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Austrijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā Austrijā sasniegs 3,9 % no IKP, tādējādi joprojām pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, var uzskatīt, ka plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas jo īpaši izriet no nopietnas ekonomikas lejupslīdes Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi plānots, ka 2009. gadā reālais IKP Austrijā strauji samazināsies (par – 3,7 %). Lejupslīde izpaužas kā straujš privāto ieguldījumu un starptautiskās tirdzniecības apjoma kritums uz eksportu orientētajā rūpniecības sektorā, ko izraisījusi finanšu krīze un vispārējs ekonomiskās aktivitātes kritums, jo īpaši daudz sliktākās prognozes par galveno tirdzniecības partneru (euro zonas valstis, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis) izaugsmes perspektīvām. Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, ņemot vērā šajā gadā pieņemtos fiskālos pasākumus, sagaidāms, ka, politikai nemainoties, 2010. gadā deficīts palielināsies līdz 5,5 % no IKP un 2011. gadā būs 5,3 % no IKP. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds bijis lielāks par atsauces vērtību – 60 % no IKP – kopš 2008. gada, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 68,2 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība palielināsies vēl vairāk, proti, līdz 73,9 % 2010. gadā un 77 % no IKP 2011. gadā. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība pietiekami ātri samazinās un tuvinās atsauces vērtībai Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Līgumā minētais parāda kritērijs nav izpildīts.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Austrijas gadījumā abi minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/34

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Beļģijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Beļģiju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Beļģijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Beļģijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, patlaban ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts Beļģijā 2009. gadā sasniegs 5,9 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas, cita starpā, jo īpaši izriet no ekonomikas krasas lejupslīdes Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēs lēsts, ka IKP 2009. gadā samazināsies par 2,9 % un 2010. gadā pieaugs par 0,6 %. Turklāt tāpat pamatojoties uz 2009. gada rudens prognozēm, plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo gaidāms, ka 2010. un 2011. gadā budžeta deficīts stabilizēsies 5,8 % apmērā no IKP, ņemot vērā jau pietiekami konkretizētos konsolidācijas pasākumus. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Valsts kopējais parāds nepārtraukti samazinājās no 134 % no IKP 1993. gadā līdz 84 % no IKP 2007. gadā. 2008. gadā darbības finanšu sektora stabilizācijai izraisīja parāda attiecības pret IKP palielināšanos gandrīz līdz 90 %. Tādējādi attiecība ievērojami pārsniedza 60 % atsauces vērtību. Saskaņā ar datiem, kurus Beļģijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, paredzams, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā būs 97,6 % no IKP. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēs lēsts, ka parāda attiecība palielināsies līdz aptuveni 97 % 2009. gadā, 101 % 2010. gadā un 104 % 2011. gadā. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība samazinās pietiekami un apmierinošā tempā pietuvinās atsauces vērtībai Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Līgumā minētais parāda kritērijs nav izpildīts.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Beļģijas gadījumā abi minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/36

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir paredzēti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Čehijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Čehiju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Čehijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Čehijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā Čehijā sasniegs 6,6 % no IKP, tādējādi aizvien pārsniedzot un netuvinoties atsauces vērtībai – 3 % no IKP. Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, var uzskatīt, ka plānotā atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas, cita starpā, jo īpaši izriet no ekonomikas nopietnas lejupslīdes Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi reālais IKP samazināsies par 4,8 % 2009. gadā, salīdzinot ar pozitīvo izaugsmi 2,5 % apmērā 2008. gadā, kas lielākoties atspoguļo pasaules ekonomikas krīzes ietekmi. Lai gan valsts kopbudžeta deficīts sāka palielināties tikai 2008. gadā, strukturālā pasliktināšanās sākās agrāk, kad ekonomikā vēl bija vērojama labvēlīga situācija. Turklāt nevar uzskatīt, ka plānotā atsauces vērtība ir pārsniegta tikai uz laiku, jo Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē lēsts, ka valsts kopbudžeta deficīts sasniegs 5,5 % no IKP 2010. gadā un, pieņemot, ka politika netiks mainīta, 5,7 % no IKP 2011. gadā. Prognozē ir ņemta vērā pretkrīzes pasākumu ietekme, kuri vēl būs spēkā 2010. gadā (divi pasākumi, kas veido aptuveni 0,7 % no IKP, ir pastāvīgi), kā arī fiskālās konsolidācijas pasākumu kopums 2010. gadam, ko Čehijas iestādes pieņēma 2009. gada oktobrī. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Čehijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds vēl aizvien ir ievērojami zem atsauces vērtības – 60 % no IKP, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 35,5 %. Pieņemot, ka politika netiks mainīta, Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē lēsts, ka parāda attiecība 2011. gadā sasniegs 44 % no IKP.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Čehijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/38

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisija jāadresē Padomei atzinumu, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Vācijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Vāciju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Vācijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Vācijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts Vācijā 2009. gadā sasniegs 3,7 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Var uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi plānots, ka 2009. gadā reālais IKP Vācijā strauji samazināsies (par 5 %). Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, ņemot vērā šajā gadā jau pieņemtos pasākumus, kas ietekmē 2010. un 2011. gada budžetu, deficīts 2010. gadā palielināsies līdz 5,0 % no IKP un, ja netiks veiktas izmaiņas politikā, samazināsies līdz 4,6 % no IKP 2011. gadā. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Vācijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem plānots, ka valsts kopējais parāds (kas pārsniedz atsauces vērtību – 60 % no IKP – kopš 2002. gada) 2009. gadā būs 74,2 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība palielināsies vēl vairāk, proti, līdz 73,1 % no IKP 2009. gadā, sasniedzot 79,7 % no IKP 2011. gadā. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība pietiekami ātri samazinās un tuvinās atsauces vērtībai Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Līgumā minētais parāda kritērijs nav izpildīts.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Vācijas gadījumā minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/40

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Itālijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Itāliju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Itālijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Itālijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, patlaban ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts Itālijā 2009. gadā sasniegs 5,3 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas jo īpaši ir nopietnas ekonomikas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē teikts, ka 2009. gadā reālais IKP Itālijā kritīs par 4,7 % pēc tam, kad 2008. gadā tas samazinājās par 1 %. Paredzams, ka 2010. gadā notiks vidēji spēcīga augšupeja, kas pastiprināsies 2011. gadā. Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo prognozēts, ka deficīts turpinās palielināties arī 2010. gadā un, ja politika netiks mainīta, nedaudz samazināsies 2011. gadā. Nav sagaidāms, ka diskrecionārie pasākumi, kas īstenoti secīgu atveseļošanas pasākumu programmas ietvarā, lai reaģētu uz krīzi atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam, (vērsti uz to, lai atbalstītu iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem un svarīgas rūpniecības nozares) ievērojami ietekmēs valsts budžeta bilanci, jo tie saskaņā ar Itālijas iestāžu teikto tiek oficiāli pilnībā finansēti, galvenokārt pārdalot esošus līdzekļus. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds ir bijis ievērojami pārsniedzis atsauces vērtību – 60 % no IKP – jau pirms tika uzsākts Ekonomikas un monetārās savienības III posms, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 115,1 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēm parāda attiecība palielināsies vēl vairāk, proti, līdz 117,8 % 2011. gadā. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība pietiekami ātri samazinās un tuvinās atsauces vērtībai Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Līgumā minētais parāda kritērijs nav izpildīts.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Itālijas gadījumā abi minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/42

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Nīderlandē bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Nīderlandi 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Nīderlandes gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Nīderlandes iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā Nīderlandē sasniegs 4,8 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas galvenokārt ir nopietnas ekonomikas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēs tiek lēsts, ka IKP 2009. gadā samazināsies par 4,5 % un 2010. gadā palielināsies tikai par ¼ %. Turklāt, tāpat pamatojoties uz Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēm, plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo, pamatojoties uz standartpieņēmumu, ka politika netiks mainīta, prognozēts, ka valsts kopbudžeta deficīts palielināsies no 4,7 % no IKP 2009. gadā līdz 6,1 % no IKP 2010. gadā, pirms tas nedaudz samazināsies līdz 5,6 % no IKP 2011. gadā. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar datiem, kurus Nīderlandes iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, valsts kopējais parāds 2009. gadā ir zem atsauces vērtības 60 % no IKP un veido 59,7 % (4) no IKP. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēs lēsts, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā būs 59,8 % no IKP un ka tas palielināsies līdz aptuveni 66 % no IKP 2010. gadā un 70 % no IKP – 2011. gadā, tādējādi pārsniedzot Līgumā minēto atsauces vērtību 60 %. Šis pieaugums lielākoties izriet no tā, ka gaidāma primārās bilances ievērojama pasliktināšanās.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Nīderlandes gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/44

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Portugālē bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Portugāli 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Portugāles gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Portugāles iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, patlaban ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts Portugālē 2009. gadā sasniegs 5,9 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Cita starpā tas jo īpaši ir nopietnas ekonomikas lejupslīdes rezultāts 2009. gadā Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē 2009. un 2010. gadam paredzēts, ka šajos gados IKP attiecīgi samazināsies par 2,9 % un palielināsies par 0,3 %. Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, ņemot vērā šajā gadā jau pieņemtos pasākumus, valsts kopbudžeta deficīts 2010. gadā palielināsies līdz 8 %. Neraugoties uz to, ka 2009. gadā tiks pārtraukts vairums ar krīzi saistītu ārkārtas pasākumu, 2010. un 2011. gadā nav sagaidāms fiskālā stāvokļa uzlabojums, jo saglabāsies recesīva vide, darbosies automātiskie stabilizatori un ievērojami pieaugs procentu maksājumi. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Portugāles iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds (kas bijis lielāks par atsauces vērtību – 60 % no IKP – kopš 2005. gada) 2009. gadā būs 74,5 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi paredzams, ka valsts kopējā parāda attiecība pret IKP ievērojami (par 18 procentpunktiem) palielināsies prognozē aplūkotajā laikposmā, pieaugot no 66,3 % 2008. gadā līdz 91,2 % 2011. gadā. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība pietiekami ātri samazinās un tuvinās atsauces vērtībai Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Līgumā minētais parāda kritērijs nav izpildīts.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Portugālē šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/46

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Slovēnijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Slovēniju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Slovēnijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Slovēnijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, patlaban ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts Slovēnijā 2009. gadā sasniegs 5,9 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Var uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Konkrēti, cita starpā, tas ir ekonomikas nopietnas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi ir plānots, ka reālais IKP pieaugums, kas laika posmā starp 2007. un 2008. gadu samazinājās uz pusi, 2009. gadā kļūs izteikti negatīvs (– 7,4 %). Kaut arī Slovēnijas budžeta rādītāji bija labi nesenā pagātnē, kad ekonomiskie apstākļi vēl bija labvēlīgi, pateicoties budžeta ieņēmumiem, kas bija lielāki, nekā paredzēts, šobrīd budžeta izpildē ir vērojams izdevumu pārtēriņš. Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi budžeta deficīts varētu pieaugt no 6,3 % no IKP 2009. gadā līdz aptuveni 7 % no IKP 2011. gadā, pieņemot, ka politika netiks mainīta, bet ir prognozēts, ka reālais IKP sasniegs mēreni pozitīvu izaugsmi. Izdarot šādu pieņēmumu, ir ņemts vērā, ka saskaņā ar valdības plāniem lielākā daļa ar krīzi saistīto ārkārtas un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam atbilstīgo pasākumu, kas 2009. gadā veido gandrīz 1¼ % no IKP, 2010. un 2011. gadā tiks pakāpeniski atcelti. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Slovēnijas iestāžu paziņotajiem datiem 2009. gada oktobrī valsts kopējais parāds joprojām ir ievērojami zem atsauces vērtības – 60 % no IKP –, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 34,2 %. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, pieņemot, ka politika netiks mainīta, parāda attiecība pret IKP līdz 2011. gadam turpinās pieaugt un sasniegs aptuveni 48 % no IKP.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Slovēnijas gadījumā abi minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/48

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Tāpat Regulā (EK) Nr. 1467/97 paredzēti noteikumi, lai īstenotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. pantu, kas kļuvis par 126. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija nodrošināt jo īpaši to, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts ir atbalsts valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā – kas kļuvis par 126. panta 5. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja tā uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par 126. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par 126. panta 4. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ir secinājusi, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir 2009. gada 11. novembrī adresējusi Padomei attiecīgu atzinumu par Slovākiju (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei ir jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Slovākijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Atbilstīgi Slovākijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem plānots, ka valsts budžeta deficīts Slovākijā sasniegs 6,3 % no IKP 2009. gadā, tādējādi aizvien pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un netuvinoties tai. Var uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Konkrēti, apsverot citus jautājumus, tas ir ekonomikas nopietnas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi faktiskais IKP 2009. gadā samazināsies par 5,8 %. Lai gan atsauces vērtības (3 % no IKP) pārsniegšana galvenokārt atspoguļo ekonomikas lejupslīdes nopietnību, tā ir arī rezultāts tam, ka kopš 2005. gada strukturālā bilance ir nopietni pasliktinājusies. Turklāt nevar uzskatīt, ka plānotā atsauces vērtība pārsniegta ir tikai uz laiku, jo saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi valsts budžeta deficīts sasniegs 6 % no IKP 2010. gadā, pieņemot, ka politika nemainīsies. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Slovākijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds ir ievērojami zem atsauces vērtības – 60 % no IKP, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 30 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu rudens prognozi parāda attiecība strauji pieaugs, sasniedzot 42,7 % no IKP 2011. gadā, pieņemot, ka politika nemainīsies.

(9)

Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem Komisija savā ziņojumā sniedza apsvērumus par sistēmiskām pensiju reformām, aicinot ieviest vairāku līmeņu sistēmu, kas ietver obligātu pilnībā finansētu pensiju līmeni. Lai gan minēto reformu īstenošana rada īslaicīgu budžeta stāvokļa pasliktināšanos, tā nepārprotami uzlabo valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā. Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu aplēsēm, šīs reformas neto izmaksas būs līdz 1,1 % no IKP 2009.–2011. gadā, pieaugot līdz 1,2 % no IKP 2012. gadā. Atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam var ņemt vērā minēto reformu lineāri regresīvas neto izmaksas pārejas periodā un tikai gadījumos, kad deficīts saglabājas tuvu atsauces vērtībai. Tā kā 2009.–2011. gadā budžeta deficīts nav tuvu atsauces vērtībai, pensiju reformas izmaksas nevar tik ņemtas vērā.

(10)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma ar Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Slovākijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/50

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), kas pieņemta, lai veicinātu pārmērīga vispārējās valdības deficīta tūlītēju novēršanu.

(3)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt to, ka situācija ekonomikā un budžeta stāvoklis ir pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts ir atbalsts valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(4)

Padome, rīkojoties atbilstīgi Komisijas ieteikumam, 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Grieķijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts (2).

(5)

Padome 2009. gada 27. aprīlī, arī pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma ieteikumu (3) saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 7. punktu Grieķijas iestādēm, aicinot tās novērst pārmērīgo budžeta deficītu vēlākais līdz 2010. gada beigām, ticamā un ilgtspējīgā veidā samazinot vispārējās valdības deficītu zem 3 % no IKP. Tāpēc Padome noteica Grieķijas valdībai termiņu līdz 2009. gada 27. oktobrim efektīvu pasākumu īstenošanai.

(6)

Statistikas datu un jo īpaši vispārējās valdības datu vākšanas un ziņošanas procesa uzlabošana, ko bija pieprasījusi Padome, ir bijusi nepietiekama. Eurostat neapstiprināja jaunākās izmaiņas 2009. gada oktobra paziņojumā, jo pastāvēja būtiskas neskaidrības saistībā ar Grieķijas iestāžu paziņotajiem rādītājiem. Procedūras, kas tiek izmantotas, lai nodrošinātu tūlītēju precīzu vispārējās valdības datu sniegšanu atbilstīgi spēkā esošajai tiesību aktu sistēmai, ir acīmredzami nepietiekamas.

(7)

Novērtējot Grieķijas valdības rīcību, reaģējot uz Padomes ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 7. punktu, lai līdz 2010. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, tika izdarīti šādi secinājumi:

(8)

Rezultātā var izdarīt secinājumu, ka 2009. gadā Grieķijas budžeta stāvokli ir būtiski pasliktinājusi ievērojamā ieņēmumu samazināšanās un izdevumu pārsniegšana, ko tikai daļēji var skaidrot ar makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos. Tādējādi šādu pasliktinājumu galvenokārt ir radījusi Grieķijas iestāžu nepietiekamā rīcība, reaģējot uz Padomes 2009. gada aprīļa ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 7. punktu,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/52

(1)

Ievērojot Lēmuma 2010/279/KĀDP 10. panta 1. punktu, Padome saskaņā ar Līguma 38. pantu pilnvaroja Politikas un drošības komiteju pieņemt attiecīgus lēmumus, lai īstenotu misijas EUPOL Afghanistan politisku kontroli un stratēģisku vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājusi pašreizējo misijas vadītāja vietnieku policijas virsnieku Nigel THOMAS iecelt par misijas pagaidu vadītāju no 2010. gada 31. maija līdz jauna misijas vadītāja iecelšanai,

21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/53

(1)

Nolīgums par zinātnisko un tehnisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību (nolīgums) tika apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/591/EK (2) un stājās spēkā 1998. gada 14. oktobrī. Tas ir atjaunojams ik pēc pieciem gadiem (3), un 2008. gada 14. oktobrī tas tika pagarināts un grozīts (4).

(2)

Transatlantiskā sadarbība iekšzemes drošības/civilās aizsardzības pētniecības jomā ir vēlama un savstarpēji izdevīga.

(3)

Ievadsarunās izkristalizējās konsensa viedoklis, ka mehānisms, kā vienkāršot kopējos tehniskos un zinātniskos pasākumus, varētu būt īstenošanas vienošanās.

(4)

Komisija un Amerikas Savienoto Valstu valdība ir veiksmīgi izstrādājušas īstenošanas vienošanos par sadarbības pasākumiem starpdisciplinārajā iekšzemes drošības/civilās aizsardzības pētniecības jomā (īstenošanas vienošanās).

(5)

Īstenošanas vienošanās ir bez tiešas finansiālas ietekmes. Kopprojekti sacentīsies par finansējumu no parastajiem PTA un atbalsta pasākumiem, kas ietverti attiecīgajās pētniecības programmās Eiropas Kopienas Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (5). Saskaņā ar nolīgumu Eiropas Savienības finansējums tiks piešķirts tikai Eiropas puses partneriem.

(6)

Īstenošanas vienošanās jāapstiprina,