ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.117.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 117

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 11. maijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 400/2010 (2010. gada 26. aprīlis), ar ko paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikts par cita starpā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, attiecinot to uz tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā, un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz importu, kas nosūtīts no Malaizijas

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 401/2010 (2010. gada 7. maijs), ar kuru groza un labo Regulu (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu

13

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 402/2010 (2010. gada 10. maijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pintadeau de la Drôme (AĢIN))

60

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 403/2010 (2010. gada 10. maijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Tarta de Santiago (AĢIN))

62

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 404/2010 (2010. gada 10. maijs), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam

64

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 405/2010 (2010. gada 10. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

83

 

 

LĒMUMI

 

 

2010/266/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 30. aprīlis), ar ko groza Lēmumus 92/260/EEK, 93/195/EEK, 93/197/EEK un 2004/211/EK attiecībā uz reģistrētu zirgu importu no konkrētām Ķīnas daļām un pielāgo dažu trešo valstu apzīmējumus (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2635)  ( 1 )

85

 

 

2010/267/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 6. maijs) par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2923)  ( 1 )

95

 

 

2010/268/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2010. gada 6. maijs) par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Grieķijas valdības emitētu vai garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (ECB/2010/3)

102

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 400/2010

(2010. gada 26. aprīlis),

ar ko paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikts par cita starpā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, attiecinot to uz tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā, un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz importu, kas nosūtīts no Malaizijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi un iepriekšējās izmeklēšanas

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) (“sākotnējā regula”) Padome cita starpā noteica galīgo antidempinga maksājumu (60,4 %) par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (“SWR”). Šie pasākumi turpmāk tekstā būs minēti kā “sākotnējie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Pēc tam, kad saskaņā ar pamatregulas 13. pantu 2004. gadā konstatēja, ka sākotnējie pasākumi tika apieti, nosūtot Ķīnas izcelsmes SWR caur Maroku, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1886/2004 (3) pasākumus paplašināja un iekļāva tādu pašu SWR importu, kas nosūtīts no Marokas. Pēc tam, kad konstatēja sākotnējo pasākumu apiešanu attiecībā uz importu no Ukrainas, izmantojot Moldovu, pēc izmeklēšanas, ko veica saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 760/2004 (4) pasākumus tāpat paplašināja, to attiecinot uz tādu pašu tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Moldovas.

(3)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (5) pēc termiņa beigu pārskatīšanas (“termiņa beigu pārskatīšana”) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sākotnējo pasākumu līmenī cita starpā noteica galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes SWR importu. Tāpēc noteiktais maksājums saglabājas spēkā un turpmāk būs minēts kā “spēkā esošie pasākumi”.

1.2.   Pieprasījums

(4)

Komisija 2009. gada 29. jūnijā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu saņēma pieprasījumu veikt izmeklēšanu par iespējamo to antidempinga pasākumu apiešanu, kas noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes SWR. Pieprasījumu Eiropas Savienības tērauda trošu un tauvu ražotāju vārdā iesniedza ES Stiepļu trošu rūpniecības sadarbības komiteja (EWRIS) (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(5)

Pieprasījumā bija teikts, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas ievērojami mainījās tirdzniecības modelis, kurā bija iekļauts eksports no ĶTR, Korejas Republikas un Malaizijas uz Eiropas Savienību; tam nebija cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana. Šīs tirdzniecības modeļa pārmaiņas varēja rasties saistībā ar ĶTR izcelsmes SWR pārsūtīšanu caur Korejas Republiku un Malaiziju.

(6)

Turklāt pieprasījumā tika apgalvots, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika vājināta gan daudzuma, gan cenas ziņā. Bija arī pietiekami pierādījumi par to, ka šo palielināto importa daudzumu no Korejas Republikas un Malaizijas pārdeva par cenām, kas bija ievērojami mazākas nekā cena, kura nerada zaudējumus un bija noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(7)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ar cenām, kas noteiktas no Korejas Republikas un Malaizijas nosūtītajām SWR, veic dempingu attiecībā pret normālo vērtību, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta līdzīgajam ražojumam.

1.3.   Pārskatīšanas sākšana

(8)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju noteikusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 734/2009 (6) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu. Komisija atbilstoši pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam ar izmeklēšanas sākšanas regulu uzdeva muitas iestādēm reģistrēt no Korejas Republikas un Malaizijas nosūtīto SWR importu.

1.4.   Izmeklēšana

(9)

Komisija oficiāli informēja par izmeklēšanas sākšanu ĶTR, Korejas Republikas un Malaizijas iestādes, ražotājus/eksportētājus un tirgotājus minētajās valstīs, kā arī zināmos iesaistītos importētājus Savienībā un pieprasījuma iesniedzēju – Savienības ražošanas nozari. Anketas nosūtīja zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, Korejas Republikā un Malaizijā, kuri Komisijai bija zināmi no pieprasījuma vai no Korejas Republikas un Malaizijas pārstāvju komandējumiem uz Eiropas Savienību vai kuri bija paziņojuši par sevi izmeklēšanas sākšanas regulas 3. panta 1. punktā norādītajos termiņos. Anketas nosūtīja arī pieprasījumā minētajiem tirgotājiem Korejas Republikā un Malaizijā, kā arī importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Pieteicās 15 ražotāji/eksportētāji un divi tirgotāji Korejas Republikā, divi ražotāji/eksportētāji Malaizijā, pieci ražotāji/eksportētāji Ķīnā, divi saistīti importētāji, 10 nesaistīti importētāji Eiropas Savienībā un Eiropas Stiepļu trošu importētāju asociācija. Vairāki citi uzņēmumi apgalvoja, ka tie nenodarbojas ar tā ražojuma ražošanu vai eksportu, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(11)

Uz aptaujas jautājumiem atbildēja turpmāk minētie uzņēmumi, un to telpās pēc tam veica pārbaudes apmeklējumus.

 

Ražotāji/eksportētāji Korejas Republikā:

Bosung Wire Rope Co., Ltd, Kimhae-Si,

Chung Woo Rope Co., Ltd, Busan,

CS Co., Ltd, Yangsan-City,

Cosmo Wire Ltd, Ulsan,

Dae Heung Industrial Co., Ltd, Haman – Gun,

DSR Wire Corp., Suncheon-City, un saistītais uzņēmums DSR Corp., Busan,

Goodwire Mfg., Co., Ltd, Yangsan-city,

Kiswire Ltd, Seoul,

Line Metal Co., Ltd, Changnyoung-Gun,

Manho Rope & Wire Ltd, Busan,

Shin Han Rope Co., Ltd, Incheon,

Ssang Yong Cable Mfg. Co., Ltd, Busan,

Young Heung Iron & Steel Co., Changwon City.

 

Tirgotājs Korejas Republikā:

Trion Co. Ltd, Busan.

 

Ražotāji/eksportētāji Malaizijā:

Kiswire Sdn. Bhd., Johor Bahru,

Southern Wire Industries (M) Sdn. Bhd., Shah Alam, Selangor.

 

Ražotāji/eksportētāji ĶTR:

Qingdao DSR, Qingdao,

Kiswire Qingdao Ltd, Qingdao,

Young Heung (TAICANG) Steel Wire Rope Co., Ltd, Tai Cang City.

 

Saistītie importētāji:

Kiswire Europe, Nīderlande,

Verope AG, Šveice.

1.5.   Izmeklēšanas periods

(12)

Izmeklēšanas periods aptvēra laiku no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“IP”). Lai noskaidrotu iespējamās tirdzniecības modelī notikušās pārmaiņas, tika vākti dati par periodu no 1999. gada līdz IP beigām.

2.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2.1.   Vispārēji apsvērumi

(13)

Lai saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu novērtētu, vai pasākumi ir apieti, secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas trešo valstu un Eiropas Savienības tirdzniecības modelī, vai šīs pārmaiņas izraisījusi prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana, vai ir pierādījumi par kaitējumu, vai maksājuma koriģējošo ietekmi vājina līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumi un vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām, vajadzības gadījumā – saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem.

2.2.   Attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums

(14)

Kā definēts sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda troses un tauvas, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses un izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm (nozares terminoloģijā to bieži sauc par SWR), kas patlaban atbilst KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (“attiecīgais ražojums”).

(15)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir tērauda troses un tauvas, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses un izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm, kuras nosūtītas no Korejas Republikas un Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā un Malaizijā (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”), un kuras patlaban atbilst tiem pašiem KN kodiem, kuriem atbilst attiecīgais ražojums.

(16)

Izmeklēšana parādīja, ka no ĶTR uz Savienību eksportētajām SWR un no Korejas Republikas un Malaizijas uz Savienību eksportētajām SWR piemīt vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās pamatiezīmes un ir vienādi lietošanas veidi, tāpēc tās bija uzskatāmas par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Sadarbības pakāpe un tirdzniecības apjoma noteikšana

(17)

Kā teikts iepriekš 11. apsvērumā, 14 eksportētāji ražotāji Korejas Republikā, viens Korejas tirgotājs, divi ražotāji eksportētāji Malaizijā un trīs ražotāji eksportētāji Ķīnā sadarbojās, iesniedzot aizpildītas anketas.

(18)

Pēc aizpildītās anketas iesniegšanas viens Korejas uzņēmums paziņoja Komisijai, ka ir bankrotējis, tāpēc tas pārtrauca sadarbību.

(19)

Cita Korejas uzņēmuma gadījumā atzina, ka ir attaisnota 18. panta 1. punkta piemērošana (iemesli izklāstīti 47. apsvērumā).

(20)

Kā informēja Comext, Korejas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veidoja 81 % no kopējā Korejas eksporta uz Eiropas Savienību IP laikā. Tāpēc, lai gan sadarbības līmenis bija augsts, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pilnībā neražoja kopējo SWR eksporta apjomu no Korejas Republikas. Tādējādi kopējais eksporta apjoma rādītājs pamatojās uz Comext datiem.

(21)

Malaizijā ir divi zināmi ražotāji. Divu Malaizijas uzņēmumu, kas sadarbojās, kopējais eksporta daudzums pārsniedza ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importa apjomu, kas bija reģistrēts Comext. Tāpēc uzskatīja, ka ražotāji eksportētāji saražojuši kopējo SWR eksporta apjomu no Malaizijas uz Eiropas Savienību.

(22)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Comext dati nav ticami, tāpēc kopējais eksporta apjoms no Malaizijas uz Savienību nav jānosaka uz šā pamata. Tomēr izmeklēšanas laikā dati par importu tika salīdzināti ar Malaizijas oficiālo statistiku un pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Šajā analīzē netika konstatēts, ka faktiskais eksports no Malaizijas pārsniedza eksportu, par ko ziņas bija snieguši Malaizijas uzņēmumi, kuri sadarbojās. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēja arguments bija jānoraida.

(23)

Ražotāji/eksportētāji ĶTR sadarbojās maz, tikai trīs ražotāji/eksportētāji iesniedza aizpildītu anketu. Turklāt neviens no šiem uzņēmumiem neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, savukārt uz Malaiziju tie eksportēja tikai niecīgu daudzumu. To uzņēmumu eksports, kuri sadarbojās, veidoja 41 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Korejas Republiku. Tāpēc, pamatojoties uz sadarbojošos personu sniegtajām ziņām, nebija iespējams skaidri noteikt SWR eksporta apjomu no ĶTR.

(24)

Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus par SWR importu uz Savienību un SWR eksportu no ĶTR uz Korejas Republiku un Malaiziju nācās daļēji izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu kopējo importa apjomu no ĶTR uz Savienību, izmantoja Comext datus. Lai noteiktu kopējo importa apjomu no ĶTR uz Korejas Republiku un Malaiziju, izmantoja Ķīnas, Korejas un Malaizijas valsts statistiku. Datus savstarpēji salīdzināja, izmantojot dažādus statistikas avotus, un apstiprināja ar citu statistikas datubāzu palīdzību, piemēram, Global Trade Atlas, China Export Database, kā arī ar datiem, ko iesniedza Korejas Republikas un Malaizijas muitas iestādes.

(25)

Korejas, Malaizijas un Ķīnas statistikā atspoguļotais importa apjoms aptvēra lielāku ražojumu grupu nekā attiecīgais ražojums vai ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tāpēc, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, statistika tika attiecīgi koriģēta.

2.4.   Tirdzniecības modeļa pārmaiņas

(26)

Imports no Ķīnas Savienībā pirmo reizi samazinājās tuvu nullei pēc tam, kad 1999. gadā tika noteikti pasākumi. Pēc pakāpeniska kāpuma 2003.–2006. gadā (turklāt 2006. gadā imports sasniedza lielāko apjomu jeb 8 656 tonnas) tendence mainījās, un no 2006. gada līdz IP importa apjoms atkal samazinājās vairāk nekā par 40 %.

(27)

No otras puses, kopējais Korejas SWR importa apjoms Eiropas Savienībā ievērojami palielinājās 1999.–2008. gadā, proti, no aptuveni 11 123 tonnām līdz 48 214 tonnām. 2002. un 2003. gadā, kā arī nesen, proti, 2006. un 2007. gadā, gada kāpums absolūtā izteiksmē bija vislielākais.

(28)

Pamatojoties uz sūdzībā iekļauto informāciju, kā arī datiem, ko iesniedza Korejas Republikas misija Eiropas Savienībā, uzskata, ka šajā izmeklēšanā bija ietverta lielākā daļa (iespējams, pat visi) tā ražojuma faktisko ražotāju Korejā, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tāpēc uzskatīja, ka eksportu, ko uz Eiropas Savienību veikuši tie uzņēmumi, kuri nesadarbojās, un kas veidoja aptuveni 19 % no kopējā Korejas Republikas eksporta daudzuma ziņā, lielākoties veikuši tirgotāji (izņemot 18. un 47. apsvērumā minētos ražotājus).

(29)

Šie uzņēmumi 2006. un 2007. gadā bija ievērojami palielinājuši eksportu uz Savienību. Šajos gados eksports bija aptuveni par 20 % lielāks nekā 2005. gadā (pirmais gads, par kuru ir pieejami dati šajā līmenī). No 2008. gada to uzņēmumu eksports, kuri nesadarbojās, samazinājās; tas jāskata saistībā ar Korejas iestāžu izmeklēšanu šajā periodā, kā aprakstīts 52. apsvērumā.

(30)

Attiecībā uz Malaiziju gan Comext dati, gan to uzņēmumu kopējais eksporta apjoms, kuri sadarbojās, liecina, ka iepriekš eksports no Malaizijas uz Eiropas Savienību pastāvīgi palielinājies. Vislielākais un straujākais kāpums bija no 2005. gada līdz IP, kad Malaizijas eksports uz Eiropas Savienību divkāršojās.

(31)

SWR importa daudzums no iepriekšminētajām valstīm Savienībā no pasākumu noteikšanas 1999. gadā līdz IP atspoguļots 1. tabulā.

1.   tabula

SWR importa Eiropas Savienībā pārmaiņas kopš pasākumu noteikšanas

Avots: Comext, Korejas statistika (KITA).

Importa apjoms tonnās

1999

2000

2001

2002

2003

2004

ĶTR

Nav pieejams

414

283

394

913

2 809

Kopējais importa īpatsvars

1 %

1 %

1 %

2 %

5 %

Korejas Republika

11 122

12 486

13 280

16 223

22 302

31 862

Kopējais importa īpatsvars

29 %

32 %

37 %

47 %

52 %

Malaizija

2 989

2 366

4 171

3 371

4 836

4 426

Kopējais importa īpatsvars

5 %

10 %

8 %

10 %

7 %


Importa apjoms tonnās

2005

2006

2007

2008

IP

ĶTR

4 945

8 656

6 219

6 795

4 987

Kopējais importa īpatsvars

7 %

11 %

7 %

7 %

6 %

Korejas Republika

34 536

39 128

45 783

48 213

43 185

Kopējais importa īpatsvars

50 %

50 %

55 %

53 %

50 %

Korejas uzņēmumi, kas nesadarbojās

11 577

14 042

14 160

10 287

8 391

Indekss (2005 = 100)

100

121

122

89

72

Malaizija

5 123

7 449

8 142

9 685

10 116

Kopējais importa īpatsvars

7 %

10 %

10 %

11 %

12 %

Malaizijas uzņēmumi, kas sadarbojās (indekss 2006 = 100)

100

102

148

144

(32)

Aplūkojot iepriekš atspoguļoto triju tirdzniecības plūsmu modeli, redzams, ka jo īpaši kopš 2005. gada Korejas eksportētājiem un daļēji Malaizijas eksportētājiem bija liels noiets un tie zināmā mērā apjoma izteiksmē aizstāja Ķīnas eksportētājus Eiropas Savienības tirgū.

(33)

Pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanās dēļ, kas sakrita ar IP, visās attiecīgajās valstīs samazinājās pārdotais SWR apjoms vai palēninājās tirdzniecības kāpums. Tomēr visvairāk samazinājās imports no ĶTR uz Eiropas Savienību (-27 %).

(34)

Tajā pašā laika posmā var novērot lielu visu diametru tērauda trošu un tauvu eksporta kāpumu no Ķīnas uz Korejas Republiku, proti, no salīdzinoši niecīga daudzuma 1999. gadā (2 519 tonnas) tas 2008. gadā palielinājās līdz 78 822 tonnām. Īpaši liels kāpums bija 2005.–2008. gadā, kad imports četrkāršojās. Pēdējos gados Ķīna bija lielākais SWR eksportētājs uz Koreju, 2008. gadā tā nodrošināja 89 % no kopējā SWR importa. 2008. gadā tikai attiecīgā ražojuma (ražojumi, kuru diametrs pārsniedza 3 mm) aprēķinātais importa apjoms bija 58 885 tonnas.

(35)

Aplūkojot tikai to Korejas uzņēmumu importu, kuri nesadarbojās, vērojams liels kāpums, proti, 2007. un 2008. gadā četrkāršojās šo uzņēmumu imports no Ķīnas. Lai gan pēc tam importa apjoms sāka samazināties, tas joprojām bija ievērojami lielāks par 2005. gada importa apjomu un uzskatāms par ļoti lielu.

2.   tabula

Ķīnas ražojumu imports Korejas Republikā no 1999. gada līdz IP

 

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

IP

Imports (tonnās, visi diametri)

2 519

6 764

6 044

7 740

11 421

14 120

19 933

36 531

69 620

78 822

66 099

Gada pārmaiņas (%)

169

–11

28

48

24

41

83

91

13

–16

To Korejas uzņēmumu imports, kas nesadarbojās (tonnās, tikai attiecīgais ražojums)

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

7 166

18 053

33 907

29 717

22 004

Indekss (2005 = 100)

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

Nav pieejams

100

252

473

415

307

Avots: Korejas statistika (KITA), Korejas muitas dienestu sniegtie dati, pārbaudīta informācija, ko snieguši ražotāji, kas sadarbojās.

(36)

Lai noteiktu tendenci SWR tirdzniecības plūsmā no Ķīnas uz Malaiziju, ņēma vērā gan Malaizijas, gan Ķīnas statistiku. Abu valstu dati ir pieejami tikai par lielāku ražojumu grupu, nevis vienīgi par attiecīgo ražojumu. Turklāt tie ievērojami atšķīrās. Tāpēc šajā ziņā nevarēja noteikt ticamus datus.

(37)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas, ka nevarēja noteikt ticamus datus, nav pietiekami, lai secinātu, ka nav veikta pasākumu apiešana. Kā izklāstīts 38. un 55. apsvērumā, šajā izmeklēšanā pieejamie pierādījumi, piemēram, jo īpaši to Malaizijas ražotāju eksportētāju produkcijas apjoms, kuri sadarbojās, kā arī viņu eksporta pārdevumi Savienībā, liecina, ka SWR eksports no Malaizijas patiesi ir Malaizijas izcelsmes eksports, tāpēc nav saistīts ar pasākumu apiešanu. Šajā gadījumā līdz ar to nebija svarīgi, vai tika veikts imports no Ķīnas uz Malaiziju. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

(38)

No 2006. gada līdz IP to izgatavotāju kopējā ražošanas apjoma attīstība, kuri sadarbojās Korejas Republikā, bija stabila. Tomēr Malaizijas ražotāji tajā pašā periodā bija ievērojami palielinājuši izlaidi.

3.   tabula

To uzņēmumu SWR produkcija, kuri sadarbojās Korejas Republikā un Malaizijā

Ražošanas apjoms tonnās

2006

2007

2008

IP

Korejas Republika

152 657

159 584

160 113

142 413

Indekss

100

105

105

93

Malaizija (indeksēts)

100

164

171

157

Avots: pārbaudīta informācija, ko iesnieguši ražotāji, kuri sadarbojās.

2.5.   Secinājums par tirdzniecības modeļa pārmaiņām

(39)

Kopējais Ķīnas eksporta apjoma uz Eiropas Savienību samazinājums no 2006. gada un vienlaicīgais eksporta apjoma kāpums no Korejas Republikas un Malaizijas un no ĶTR uz Korejas Republiku pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas, un jo īpaši līdz 2008. gadam, liecināja par tirdzniecības modeļa pārmaiņām starp iepriekšminētajām valstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses. Korejas Republikas gadījumā šo secinājumu varēja izdarīt gan kopumā, gan par 2005.–2007. gada periodu atsevišķi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nesadarbojās.

(40)

Tika saņemtas piezīmes, kurās bija teikts, ka Korejas SWR eksporta apjoms Savienībā gadu gaitā bija stabils un bez pēkšņa kāpuma; šāds kāpums esot izmantots kā priekšnosacījums, lai noteiktu tirdzniecības modeļa pārmaiņas. Turklāt tika apgalvots, ka kāpums jāuzskata par dabisku Korejas SWR rūpniecības attīstību.

(41)

Pirmkārt, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu tirdzniecības modeļa pārmaiņas netiek definētas vienīgi kā pēkšņs importa kāpums no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana. Otrkārt, izmeklēšana liecina, ka, 2006. un 2007. gadā ievērojami palielinoties Korejas eksportam uz Savienību, saglabājās stabila Korejas ražotāju izlaide. Tāpēc nevarēja secināt, ka Korejas eksporta apjoma pārmaiņas noteica vienīgi Korejas SWR rūpniecības dabiskā attīstība. Visbeidzot, lielākoties pretējās tirdzniecības plūsmu tendences no Ķīnas uz Savienību un no Ķīnas uz Koreju, un no Korejas uz Savienību kopš 2006. gada skaidri liecina, ka mainījies tirdzniecības modelis starp Savienību un trešām valstīm. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

2.6.   Apiešanas raksturs

(42)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā teikts, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas izraisa prakse, process vai darbs, kam nav citu pamatotu iemeslu vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana. Prakse, process vai darbs cita starpā var būt tā ražojuma saņemšana caur trešām valstīm un detaļu apvienošana montāžas darbībā Eiropas Savienībā vai trešā valstī, uz kuru attiecas pasākumi. Šim nolūkam saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu tika noskaidrots, vai notiek montāžas darbības.

(43)

Tērauda trošu un tauvu nosūtīšanas galamērķu globāla analīze, kurus uzņēmumi, kas sadarbojās un nesadarbojās, ražojuši Korejā vai importējuši Korejā un no Korejas, ieskaitot importu uz citām valstīm un no citām valstīm, izņemot ĶTR un Savienību, liecina, ka konkrēts eksporta apjoms no Korejas uz Savienību bija Ķīnas izcelsmes imports uz Koreju, jo šo importu neiegādājās no citām trešām valstīm vai to nebija ražojuši Korejas vietējie ražotāji.

(44)

Turklāt, salīdzinot Korejas kopējo SWR eksportu, kas atspoguļots Korejas statistikā, un pārbaudīto informāciju, ko par savu produkciju snieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, redzams, ka Korejas ražotāju eksportam paredzētās produkcijas apjoms (118 856 tonnas) bija ievērojami mazāks par kopējo eksportu no Korejas (156 440 tonnas) IP. Ņemot vērā Korejas uzņēmumu lielo sadarbības pakāpi šajā izmeklēšanā, atšķirību nevar izskaidrot ar to ražotāju produkciju, kas nesadarbojās izmeklēšanā.

(45)

Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka daži importētāji Savienībā iegādājās Ķīnas izcelsmes SWR no Korejas eksportētājiem, kuri nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Šo informāciju salīdzināja ar Korejas tirdzniecības datubāzēm, kas liecināja, ka vismaz daļa SWR, ko eksportēja šie uzņēmumi, kuri nesadarbojās, patiesi bija iegādāta Ķīnā.

(46)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri sadarbojās, konstatēja, ka neviens no tiem IP nebija nosūtījis attiecīgo ražojumu caur Korejas Republiku. Daži no tiem importēja SWR no ĶTR, taču konstatēja, ka ražojumi tika pārdoti vienīgi vietējā tirgū un citos eksporta tirgos.

(47)

Par vienu uzņēmumu konstatēja, ka tas aizpildītajā anketā bija sniedzis nepareizu informāciju. Turklāt pārbaudes apmeklējumā tika daļēji liegta piekļuve informācijai. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par šo uzņēmumu pamatojās uz pieejamajiem faktiem. Saskaņā ar 18. panta 4. punktu uzņēmumu informēja par nodomu neņemt vērā minētā uzņēmuma iesniegto informāciju un noteica tam termiņu, kurā sniegt sīkākus paskaidrojumus.

(48)

Pēc informācijas iesniegšanas uzņēmums atzina, ka agrāk tas apgājis pasākumus, norādot nepareizu ražojumu izcelsmi no ĶTR iepirktiem ražojumiem. No otras puses, uzņēmums apgalvoja, ka iesniedzis pietiekamu informāciju par produkciju, pārdevumiem un iepirkumiem IP, tas esot pārbaudīts uz vietas. Turklāt uzņēmums argumentēja, ka tas esot pietiekami, lai noteiktu, ka IP tas nav veicis spēkā esošo pasākumu apiešanu.

(49)

Tomēr, ņemot vērā, ka uzņēmums bija atzinis, ka iesaistījies apiešanas darbībās, un turklāt mēģinājis maldināt izmeklēšanu, tiek uzskatīts, ka ir atbilstīgi pilnīgi neņemt vērā uzņēmuma iesniegtos dokumentus un neatbrīvot šo uzņēmumu no paplašināto pasākumu piemērošanas, kā sīkāk izklāstīts 77. apsvērumā.

(50)

Kā paskaidrots 18. apsvērumā, viens uzņēmums paziņoja Komisijai, ka ir bankrotējis, un pārtrauca sadarbību. Tāpat kā iepriekš konstatējumi arī par šo uzņēmumu bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē.

(51)

Pamatojoties uz šiem faktiem, secināja, ka IP un iepriekšējos gados tika veikta pārsūtīšana, lai gan konstatēja, ka nebija iesaistīts neviens no Korejas ražotājiem, kas sadarbojās. To apstiprina arī konstatējumi par tirdzniecības modeļa pārmaiņām, kas aprakstītas iepriekš 39. apsvērumā.

(52)

Tiek atgādināts, ka 2007. gadā OLAF sāka izmeklēšanu par tā paša ražojuma pārsūtīšanu caur Koreju. Bija zināms, ka Korejas iestādes vienlaikus veica izmeklēšanas par iespējamo apiešanas praksi un secināja, ka vairāki uzņēmumi (lielākoties tirgotāji) darbojās krāpnieciski, jo, reeksportējot ražojumus, norādīja nepareizu to SWR izcelsmi, kas no ĶTR tika importētas Korejā.

(53)

Tāpēc tika apstiprināts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumus pārsūta caur Korejas Republiku.

(54)

Lai noteiktu, vai saskaņā ar 13. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem Korejas Republikā, izmantojot montāžas darbības, tika apieti spēkā esošie pasākumi, katram uzņēmumam analizēja izejmateriālu avotus un ražošanas izmaksas. Visos gadījumos Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velmētas stieples vai daļēji gatavi ražojumi) vērtība neatbilda 60 % vai vairāk no kopējās gatavā ražojuma sastāvdaļu vērtības. Tāpēc nevajadzēja pārbaudīt, vai bija sasniegta robežvērtība (25 %) attiecībā uz pievienoto vērtību.

(55)

Izmeklēšanā konstatēja, ka neviens no ražotājiem, kas sadarbojās Malaizijā, IP laikā neimportēja attiecīgo ražojumu no Ķīnas.

(56)

Pamatojoties uz uzņēmumu, kuri sadarbojās, eksporta uz Savienību īpatsvaru kopējā Malaizijas eksportā uz Savienību, kas reģistrēts Comext, varēja secināt, ka statistikā atspoguļoto importa kāpumu no Malaizijas var pilnībā izskaidrot ar to uzņēmumu eksportu, kuri sadarbojās. Šo secinājumu apstiprina Malaizijas ražotāju kopējā produkcijas apjoma kāpums tajā pašā laika periodā, kā aprakstīts 38. apsvērumā.

(57)

Pieprasījuma iesniedzējs apšaubīja šo konstatējumu, tomēr nesniedza plašāku pamatojumu vai pierādījumus. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(58)

Lai noteiktu, vai saskaņā ar 13. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem Malaizijā, izmantojot montāžas darbības, tika apieti spēkā esošie pasākumi, katram uzņēmumam analizēja izejmateriālu avotus un ražošanas izmaksas. Visos gadījumos Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velmētas stieples vai daļēji gatavi ražojumi) vērtība neatbilda 60 % vai vairāk no kopējās gatavā ražojuma sastāvdaļu vērtības. Tāpēc nevajadzēja pārbaudīt, vai bija sasniegta robežvērtība (25 %) attiecībā uz pievienoto vērtību.

(59)

Tāpēc varēja secināt, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas, ko novēroja tirdzniecībā starp ĶTR, Malaiziju un Savienību, neizraisīja pasākumu apiešanas prakse Malaizijā. Līdz ar to jāizbeidz izmeklēšana par SWR importu, kas nosūtīts no Malaizijas.

2.7.   Tādu pamatotu iemeslu vai ekonomiska izskaidrojuma trūkums, kas nav antidempinga pasākumu piemērošana (Korejas Republika)

(60)

Izmeklēšanā nekonstatēja citus pamatotus iemeslus vai ekonomisku izskaidrojumu, kas pamatotu pārsūtīšanu, kā vien izvairīšanos no spēkā esošā antidempinga maksājuma par Ķīnas izcelsmes SWR.

2.8.   Antidempinga maksājuma koriģējošās ietekmes vājināšana (Korejas uzņēmumi, kuri nesadarbojās)

(61)

Lai novērtētu, vai importētie ražojumi daudzuma un cenu ziņā vājina to spēkā esošo pasākumu ietekmi, kas bija noteikti SWR importam no Ķīnas, izmantoja Comext datus, jo tie bija labākie pieejamie dati par to uzņēmumu eksporta daudzumu un cenām, kuri nesadarbojās. Šādi iegūtās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Eiropas Savienības ražotājiem bija noteikts termiņa beigu pārskatīšanā.

(62)

Korejas importa kāpums tika uzskatīts par ievērojamu daudzuma ziņā, ņemot vērā tirgus lielumu, kas tika noteikts termiņa beigu pārskatīšanā (Regulas (EK) Nr. 1858/2005 99. apsvērums). Aprēķinātais patēriņš Savienībā šajā izmeklēšanas periodā līdzīgi norāda uz šā importa nozīmi. Salīdzinot kaitējuma novēršanas līmeni, kas bija noteikts termiņa beigu pārskatīšanā, un vidējo svērto eksporta cenu, konstatēja ievērojamu mērķa cenas samazinājumu. Tāpēc secināja, ka pasākumi vājināti daudzuma un cenu ziņā.

2.9.   Pierādījumi par dempingu (Korejas uzņēmumi, kuri nesadarbojās)

(63)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu tika pārbaudīts, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret tādiem pašiem vai līdzīgiem ražojumiem iepriekš noteikto normālo vērtību.

(64)

Termiņa beigu pārskatīšanā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām Turcijā, kas šajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analoga valsti ĶTR. Šajā izmeklēšanā noteica, ka velmētu stiepļu (svarīgākais izejmateriāls, ko izmanto SWR ražošanā) cena ir ievērojami palielinājusies kopš termiņa beigu pārskatīšanas. Turklāt un ņemot vērā to, ka izejmateriālu cenas pārmaiņas tika atspoguļotas eksporta cenā IP, uzskatīja par lietderīgu atjaunināt iepriekš noteikto normālo vērtību, ņemot vērā izejmateriālu cenu pārmaiņas.

(65)

Konstatēja, ka ievērojama Korejas eksporta daļa tiešām bija Korejas produkcija. Tāpēc, lai noteiktu tās cenas eksportam no Korejas Republikas, kuras ietekmēja pasākumu apiešana, tika ņemts vērā tikai to ražotāju eksportētāju eksports, kuri nesadarbojās, turklāt izmantoja pieejamos faktus, proti, par SWR vidējo eksporta cenu IP, kas reģistrēta Comext.

(66)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atšķirību korekcijas, kas attiecās uz cenām un to salīdzināmību. Attiecīgi veica korekcijas, lai ņemtu vērā netiešo nodokļu, transporta un apdrošināšanas izmaksu atšķirības, pamatojoties uz Korejas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējām izmaksām IP.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot termiņa beigu pārskatīšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar šīs izmeklēšanas IP noteiktajām vidējām svērtajām eksporta cenām, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(68)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējās svērtās eksporta cenas, noteica dempingu.

3.   PASĀKUMI

(69)

Minēto iemeslu dēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika secināts, ka galīgais antidempinga maksājums, kas bija noteikts Ķīnas izcelsmes SWR importam, tiek apiets, pārsūtot to caur Korejas Republiku.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jāpaplašina un jāiekļauj arī tā paša ražojuma imports, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tas deklarēts ar Korejas Republikas izcelsmi.

(71)

Regulas (EK) Nr. 1858/2005 1. panta 2. punktā noteiktie pasākumi, kuru piemērošanas joma ir jāpaplašina, ir galīgais antidempinga maksājums 60,4 %, ko piemēro CIF neto cenai, Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai, pirms muitas nodokļa nomaksas.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punkta un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kuru noteica ar izmeklēšanas sākšanas regulu, maksājumi ir jāiekasē par to reģistrēto SWR importu, kas nosūtīts no Korejas.

4.   IZMEKLĒŠANAS PRET MALAIZIJU IZBEIGŠANA

(73)

Ņemot vērā konstatējumus par Malaiziju, jāizbeidz izmeklēšana par iespējamo antidempinga pasākumu apiešanu, ko veic, izmantojot no Malaizijas nosūtītu SWR importu, un jāpārtrauc no Malaizijas nosūtīta importa reģistrēšana, ko ieviesa ar izmeklēšanas sākšanas regulu.

(74)

Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja priekšlikumu izbeigt izmeklēšanu pret Malaiziju. Tā kā visi viņa argumenti iepriekš tika apskatīti, nebija nekāda cita iemesla, lai atkārtoti apsvērtu priekšlikumu.

5.   ATBRĪVOJUMA PIEPRASĪJUMI

(75)

Korejas Republikas 14 uzņēmumi, kuri iesniedza aizpildītas anketas, pieprasīja tos atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(76)

Kā paskaidrots 18. apsvērumā, vēlāk viens uzņēmums pārtrauca sadarbību. Tādējādi atbrīvojuma pieprasījums saskaņā ar 13. panta 4. punktu bija jānoraida.

(77)

Kā izklāstīts 47. apsvērumā, cits uzņēmums sniedza nepareizu informāciju un liedza piekļuvi vajadzīgajai informācijai. Tādējādi atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar 13. panta 4. punktu nevarēja piešķirt.

(78)

Trešais uzņēmums Korejas Republikā neeksportēja ražojumu ne IP laikā, ne vēlāk, un nevarēja izdarīt secinājumus par tā darbību raksturu. Tāpēc šim uzņēmumam nevarēja piešķirt atbrīvojumu. Tomēr, ja izrādīsies, ka pēc spēkā esošo antidempinga pasākumu paplašināšanas ir izpildīts pamatregulas 11. panta 4. punkts un 13. panta 4. punkts, pēc pieprasījuma var pārskatīt uzņēmuma situāciju.

(79)

Šis trešais uzņēmums iebilda un atkārtoti pieprasīja atbrīvojumu. Tomēr tas neiesniedza jaunu informāciju un pierādījumus, kas varētu mainīt iepriekšminēto lēmumu. Tāpēc pieprasījumu nevarēja apmierināt.

(80)

Konstatēja, ka pasākumus neapiet neviens no tiem uzņēmumiem Korejas Republikā, kuri sadarbojās. Turklāt neviens no uzņēmumiem, kuri pieprasīja atbrīvojumu, nav saistīts ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pasākumu apiešanu. Īpaši tiek atgādināts, ka četri attiecīgie ražotāji ir saistīti ar ĶTR uzņēmumiem, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi. Tomēr nav pierādījumu tam, ka šāda saistība tika izveidota vai izmantota, lai apietu spēkā esošos pasākumus, kas noteikti Ķīnas izcelsmes importam. Tāpēc atbrīvojumi jāpiešķir visiem pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un nav minēti 76. līdz 78. apsvērumā.

(81)

Tāpēc uzskata, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir prasība par to, ka dalībvalstu muitas iestādēm tiek iesniegts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecas paplašinātais antidempinga maksājums, ko piemēro visiem tiem uzņēmumiem Korejas Republikā, kuriem nav piešķirts atbrīvojums.

(82)

Citiem attiecīgajiem eksportētājiem, ar kuriem Komisija šajā izmeklēšanā nesazinājās un kuriem ir nodoms iesniegt prasību piešķirt atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, būs jāaizpilda anketa, lai Komisija varētu spriest par to, vai atbrīvojums būtu attaisnots. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums būtu adresējams tieši Komisijai, pievienojot visas vajadzīgās ziņas.

(83)

Ja piešķir atbrīvojumu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ierosina atbilstoši grozīt šo regulu. Pēc tam visus piešķirtos atbrīvojumus kontrolēs, lai nodrošinātu regulā paredzēto nosacījumu izpildi.

6.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(84)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekšminēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika izskatītas. Neviens no minētajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo paplašina galīgo antidempinga maksājumu, ko noteica ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma izmēru, kas pārsniedz 3 mm, attiecinot to uz no Korejas Republikas nosūtītu tērauda trošu un tauvu importu, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma izmēru, kas pārsniedz 3 mm, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā; šie ražojumi patlaban atbilst KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (Taric kods 7312108113, 7312108313, 7312108513, 7312108913 un 7312109813), izņemot ražojumus, kurus izgatavojuši turpmāk norādītie uzņēmumi:

Valsts

Uzņēmums

Taric papildkods

Korejas Republika

Bosung Wire Rope Co., Ltd, 972-5, Songhyun-Ri, Jinrae-Myeun, Kimhae-Si, Gyeungsangnam-Do

A969

 

Chung Woo Rope Co., Ltd 1682-4, Songjung-Dong, Gangseo-Gu, Busan

A969

 

CS Co., Ltd, 287-6 Soju-Dong Yangsan-City, Kyoungnam

A969

 

Cosmo Wire Ltd, 447-1, Koyeon-Ri, Woong Chon-Myon Ulju-Kun, Ulsan

A969

 

Dae Heung Industrial Co., Ltd, 185 Pyunglim – Ri, Daesan-Myun, Haman – Gun, Gyungnam

A969

 

DSR Wire Corp., 291, Seonpyong-Ri, Seo-Myon, Suncheon-City, Jeonnam

A969

 

Kiswire Ltd, 20t h Fl. Jangkyo Bldg., 1, Jangkyo-Dong, Chung-Ku, Seoul

A969

 

Manho Rope & Wire Ltd, Dongho Bldg, 85-2, 4 Street Joongang-Dong, Jong-gu, Busan

A969

 

Shin Han Rope Co., Ltd, 715-8, Gojan-dong, Namdong-gu, Incheon

A969

 

Ssang Yong Cable Mfg. Co., Ltd, 1559-4 Song-Jeong Dong, Gang-Seo Gu, Busan

A969

 

Young Heung Iron & Steel Co., Ltd, 71-1 Sin-Chon Dong, Changwon City, Gyungnam

A969

2.   To atbrīvojumu piemērošana, kuri piešķirti 1. punktā minētajiem uzņēmumiem vai kurus Komisija ir atļāvusi saskaņā ar 3. panta 2. punktu, ir atkarīga no tāda derīga rēķina iesniegšanas dalībvalstu muitas iestādēm, kas atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja neiesniedz šādu rēķinu, piemēro 1. punktā noteikto antidempinga maksājumu.

3.   Šā panta 1. punktā paplašināto maksājumu iekasē par importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tas ir deklarēts ar izcelsmi Korejas Republikā, un reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 734/2009 2. pantu un Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, izņemot importu, kuru ražojuši 1. punktā norādītie uzņēmumi.

4.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ar šo izbeidz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 734/2009 sākto izmeklēšanu par to antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, izmantojot no Malaizijas nosūtītu tērauda trošu un tauvu importu, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Malaizijā, un par šāda importa reģistrāciju.

3. pants

1.   Pieprasījumu atbrīvojumam no maksājuma, kura piemērošanas joma ir paplašināta ar 1. pantu, iesniedz rakstiski Eiropas Savienības oficiālajā valodā, un tas jāparaksta atbrīvojuma pieprasītāja uzņēmuma pilnvarotam pārstāvim. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate

Office: N-105 04/92

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 4. punktu Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var ar lēmumu piešķirt atbrīvojumu no 1. pantā paplašinātā maksājuma tādu uzņēmumu importam, kuri neapiet ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteiktos antidempinga maksājumus.

4. pants

Muitas iestādēm ir jāpārtrauc importa reģistrācija, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 734/2009 2. pantu.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2010. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 217,17.8.1999., 1. lpp.

(3)  OV L 328, 30.10.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 120, 24.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 299,16.11.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 208, 12.8.2009., 7. lpp.


PIELIKUMS

Regulas 1. panta 2. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1.

Rēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja vārds/uzvārds un amats.

2.

Šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais [attiecīgā ražojuma] (apjoms), kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildkods), (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”

3.

Datums un paraksts.


11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/13


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 401/2010

(2010. gada 7. maijs),

ar kuru groza un labo Regulu (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 121. panta pirmās daļas k), l) un m) punktu un 203.b pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 (2) 25. panta 1. punktu vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ikgadējās pārbaudes jāveic kā izlases pārbaudes, ņemot paraugus vai pārbaudot sistemātiski, turklāt paturot prātā, ka tikai izlases pārbaudes metodi var apvienot ar paraugu ņemšanu metodi. Dažas dalībvalstis, kuras līdz šim ir devušas priekšroku sistemātiskām pārbaudēm, vēlas mainīt šo pieeju un kombinēt visas trīs pārbaužu metodes. Tāpēc dalībvalstīm jādod iespēja izmantot elastīgāku pieeju attiecībā uz ikgadējās pārbaudes sistēmām.

(2)

Pēc Regulas (EK) Nr. 607/2009 pieņemšanas tajā konstatēja dažas tehniskas kļūdas, kas ir jāizlabo. Konkrēti, vīna vīnogu šķirnes nosaukums “Montepulciano” bija kļūdaini minēts XV pielikuma B daļā, tāpēc tas jāpārvieto uz minētā pielikuma A daļu. Jāprecizē arī dažu noteikumu pareizrakstība, lai ieviestu lielāku skaidrību.

(3)

Skaidrības un konsekvences labad daži Regulas (EK) Nr. 607/2009 noteikumi ir jāpārstrādā vai jāprecizē. Tas jo īpaši attiecas uz noteikumiem, ko piemēro trešām valstīm, kurām noteiktu fakultatīvo norāžu izmantošana jāatļauj tad, ja tās atbilst nosacījumiem, kas līdzvērtīgi dalībvalstīm attiecināmajiem nosacījumiem. Tas attiecas arī uz XII pielikumu, kurā izmantotajai terminoloģijai ir jāatbilst Reģistrā norādīto aizsargātu cilmes vietas nosaukumu sarakstam. Ir jāievieš arī jauni noteikumi, lai panāktu precizitāti saistībā marķēšanas un noformēšanas ziņā.

(4)

Austrālija ir pieprasījusi iekļaut Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma B daļā jaunus vīna vīnogu šķirņu nosaukumus. Pēc tam, kad gūti apmierinoši rezultāti, izskatot pieteikumu attiecībā uz tā atbilstību minētās regulas 62. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 62. panta 4. punkta nosacījumiem, Komisijai jāiekļauj Austrālija slejā, kas atbilst attiecīgo vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem minētajā pielikumā.

(5)

Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm (3) iekļauts saraksts ar vīna vīnogu nosaukumiem, ko drīkst izmantot kā marķējumā sniedzamās ziņas. Tādējādi ASV jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma B daļā slejā, kas atbilst attiecīgo vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem.

(6)

Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 607/2009.

(7)

Lai neradītu administratīvo slogu saistībā ar sertifikācijas izmaksām un neapgrūtinātu tirdzniecību, šajā regulā ierosinātie grozījumi jāpiemēro no tās pašas dienas kā Regula (EK) Nr. 607/2009, t. i., no 2009. gada 1. augusta.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 607/2009 groza šādi.

(1)

Regulas 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   “Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs”, ko uztur Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (4) 118.n pantam, turpmāk “Reģistrs”, ir iekļauts elektroniskajā datubāzē “E-Bacchus”.

(2)

Regulas 24. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“24. pants

Uzņēmēju paziņojums

Uzņēmējs, kas pilnībā vai daļēji vēlas piedalīties produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanas vai iepakošanas procesā, paziņo par to kompetentajai kontroles iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.o pantu.”

(3)

Regulas 25. pantu groza šādi:

a)

regulas 1. punktā:

i)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ikgadējo pārbaudi veic dalībvalstī, kurā produkts ražots saskaņā ar produkta specifikāciju un to veic:

a)

kā izlases pārbaudi, pamatojoties uz riska analīzi; vai

b)

ņemot paraugus; vai

c)

sistemātiski; vai

d)

apvienojot jebkuras iepriekš minētās metodes.”;

ii)

svītro piekto daļu;

b)

4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

pārbaudes rezultāti, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos un 2. punktā, pierāda, ka attiecīgais produkts atbilst specifikācijas prasībām un tam piemīt visas attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes raksturīgās īpašības;”.

(4)

Regulas 56. panta 1. punktu groza šādi:

a)

minētā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

pudelēs pildītājs” ir fiziska vai juridiska persona vai Eiropas Savienībā reģistrēta šādu personu grupa, kas veic pudeļu pildīšanu, vai arī pudeļu pildīšanu veic kāds cits to uzdevumā;”;

b)

minētā punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“f)

adrese” nozīmē norādi uz vietējo administratīvo teritoriju un dalībvalsti vai trešo valsti, kurā atrodas pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja galvenais birojs.”

(5)

Regulas 63. pantu groza šādi:

a)

minētā panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj šādu daļu:

“Sertificēšanas izmaksas sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas sertifikācija, ja vien dalībvalstis nenolemj citādi.”;

b)

panta 7. punktam pievieno šādu ceturto daļu:

“Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar Apvienotās Karalistes atsevišķas daļas nosaukumu.”

(6)

Regulas 64. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikuma 3., 8. un 9. punktā, ja nosacījumus cukura satura norādīšanai regulē dalībvalsts vai ja tie ir paredzēti noteikumos, ko piemēro attiecīgajā trešā valstī, tostarp — attiecībā uz trešām valstīm — reprezentatīvu profesionālo organizāciju noteikumos.”

(7)

Regulas 67. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Lai izmantotu tādas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, kas ir mazāka par apgabalu, kurš pamato aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir precīzi jādefinē attiecīgās ģeogrāfiskās vienības apgabals. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus šo ģeogrāfisko vienību izmantošanai. Vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas vīna ražošanā, jābūt iegūtiem šajā mazākajā ģeogrāfiskajā vienībā. Tas neattiecas uz:

a)

vīna saldināšanā, vīnā šķīdināta cukura piedevā [“expedition liqueur”] un vīnā šķīdināta cukura un rauga piedevā [“tirage liqueur”] izmantotu produktu daudzumu; vai

b)

jebkādu produkta daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā.

Atlikušajiem 15 % vīnogu jābūt iegūtiem attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.”

(8)

Regulas XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

(9)

Regulas XV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

(10)

Regulas XVII pielikuma 4. punkta b) apakšpunkta pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

“—

Tokaj,

Vinohradnícka oblasť Tokaj”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 7. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.

(3)  OV L 87, 24.3.2006., 2. lpp.

(4)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.”


I PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

40. PANTĀ MINĒTO TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU SARAKSTS

Tradicionālais apzīmējums

Valoda

Vīni (1)

Produkta apraksts/lietošanas nosacījumi (2)

Attiecīgās trešās valstis

A DAĻA.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie tradicionālie apzīmējumi

BEĻĢIJA

Appellation d'origine contrôlée

Franču valodā

ACVN

(1, 4)

Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējuma “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vietā

 

Gecontroleerde oorsprongsbenaming

Holandiešu valodā

ACVN

(1, 4)

 

Landwijn

Holandiešu valodā

AĢIN

(1)

Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējuma “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vietā

 

Vin de pays

Franču valodā

AĢIN

(1)

 

BULGĀRIJA

Гарантирано наименование запроизход (ГНП)

(guaranteed designation of origin)

Bulgāru valodā

ACVN

(1, 3, 4)

Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējumu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vietā

14.4.2000.

 

Гарантирано и контролиранонаименование за произход (ГКНП)

(guaranteed and controlled designation of origin)

Bulgāru valodā

ACVN

(1, 3, 4)

 

Благородно сладко вино (БСВ)

(noble sweet wine)

Bulgāru valodā

ACVN

(3)

 

Pегионално вино

(Regional wine)

Bulgāru valodā

AĢIN

(1, 3, 4)

 

ČEHIJA

Jakostní šumivé víno stanovené oblasti

Čehu valodā

ACVN

(4)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnu izmanto kvalitatīvā dzirkstošā vīna izgatavošanai īpašā reģionā, ražots vīnogu audzēšanas apgabalā, vīnogu raža no viena hektāra noteiktajā apgabalā nav pārsniegta, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās.

 

Jakostní víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnogu raža no viena hektāra nav palielināta, cukura saturs vīnogās, no kurām vīns izgatavots, ir vismaz 15° NM, vīnogas tika ievāktas un vīns ražots, izņemot tā iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās.

 

Jakostní víno odrůdové

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma, vīnogu misas, vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā, vai sajaucot kvalitatīvos vīnus, bet ne vairāk kā no trīs vīnogu šķirnēm.

 

Jakostní víno známkové

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma, vīnogu misas, iespējams, vīns izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā.

 

Jakostní víno s přívlastkem, papildināts ar vārdiem:

Kabinetní víno

Pozdní sběr

Výběr z hroznů

Výběr z bobulí

Výběr z cibéb

Ledové víno

Slámové víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma vai vīnogu misas, iespējams, no vīna, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā vai apakšapgabalā; raža no viena hektāra nav pārsniegta; vīns ir izgatavots no vīnogām, kuru izcelsmi, cukura saturu un svaru, ja nepieciešams, šķirni vai vīnogu šķirņu sajaukumu, vai pelēkās puves Botrytis cinerea P. paveidu “cēlo puvi” ir pārbaudījis inspekcijas birojs un vīns atbilst prasībām attiecībā uz noteiktas kategorijas kvalitatīvo vīnu ar atribūtiem vai, ja sajaukti kvalitatīvie vīni ar atribūtiem, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. Inspekcijas birojs vīnu klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar vienu no šādiem atribūtiem:

“Kabinetní víno” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 19° NM,

“Pozdní sběr” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 21° NM,

“Výběr z hroznů” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 24° NM,

“Výběr z bobulí” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kurās cukura saturs ir vismaz 27° NM,

“Výběr z cibéb” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kuras skārusi cēlā puve vai pārgatavinātām ogām, kurās cukura saturs ir 32° NM,

“Ledové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kuras ievāktas pie temperatūras, kas vienāda vai zemāka par –7 grādiem pēc Celsija, un kuras ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM,

“Slámové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kas pirms apstrādes vismaz trīs mēnešus uzglabātas salmos vai niedrēs vai, ja nepieciešams, izkārtas vēdināmā telpā, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM.

 

Pozdní sběr

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnogu raža nav palielināta, cukura saturs vīnogās, no kurām vīns izgatavots, ir vismaz 21° NM, vīnogas tika ievāktas un vīns ražots, izņemot tā iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās.

 

Víno s přívlastkem, papildināts ar vārdiem:

Kabinetní víno

Pozdní sběr

Výběr z hroznů

Výběr z bobulí

Výběr z cibéb

Ledové víno

Slámové víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma vai vīnogu misas, iespējams, no vīna, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā vai apakšapgabalā; raža no viena hektāra nav pārsniegta; vīns ir izgatavots no vīnogām, kuru izcelsmi, cukura saturu un svaru, ja nepieciešams, šķirni vai vīnogu šķirņu sajaukumu, vai pelēkās puves Botrytis cinerea P. paveidu “cēlo puvi” ir pārbaudījis inspekcijas birojs un vīns atbilst prasībām attiecībā uz noteiktas kategorijas kvalitatīvo vīnu ar atribūtiem vai, ja sajaukti kvalitatīvie vīni ar atribūtiem, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. Inspekcijas birojs vīnu klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar vienu no šādiem atribūtiem:

“Kabinetní víno” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 19° NM,

“Pozdní sběr” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 21° NM,

“Výběr z hroznů” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 24° NM,

“Výběr z bobulí” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kurās cukura saturs ir vismaz 27° NM,

“Výběr z cibéb” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kuras skārusi cēlā puve vai pārgatavinātām ogām, kurās cukura saturs ir 32° NM,

“Ledové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kuras ievāktas pie temperatūras, kas vienāda vai zemāka par –7 grādiem pēc Celsija, un kuras ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM,

“Slámové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kas pirms apstrādes vismaz trīs mēnešus uzglabātas salmos vai niedrēs vai, ja nepieciešams, izkārtas vēdināmā telpā, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM.

 

Jakostní likérové víno

Čehu valodā

ACVN

(3)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā īpašā reģionā, vīnogu raža no viena hektāra nav pārsniegta, vīns ražots īpašā vīnkopības reģionā, kurā vīnogas ievāktas, vīns atbilst piemērojamajā tiesību normā noteiktajām kvalitātes prasībām.

 

Zemské víno

Čehu valodā

AĢIN

(1)

Vīns izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas Čehijas teritorijā un kuras ir piemērotas kvalitatīvo vīnu izgatavošanai īpašā reģionā, vai no vīnogu šķirnēm, kas uzskaitītas piemērojamajā tiesību aktā iekļautajā vīnogu šķirņu sarakstā, vīna marķējumā drīkst norādīt tikai piemērojamā tiesību normā noteikto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; galda vīna ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi izgatavošanā drīkst izmantot tikai tās vīnogas, no kurām izgatavots vīns un kurās cukura saturs ir vismaz 14° NM, un kuras ievāktas ģeogrāfiskajā vienībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar šo punktu un atbilst piemērojamajā tiesību normā noteiktajām kvalitātes prasībām; citas ģeogrāfiskās vienības nosaukuma lietošana, kas ieviests ar piemērojamo tiesību aktu, ir aizliegta.

 

Víno originální certifikace (VOC vai V.O.C.)

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīnogu misa, kas izgatavota tikpat lielā vai mazākā teritorijā kā vīnkopības reģions; vīna ražotājam jābūt asociācijas biedram, kura atbilstoši tiesību normām ir tiesīga piešķirt vīnam nosaukumu, veicot sākotnējo sertifikāciju; vīns atbilst vismaz kvalitātes prasībām attiecībā uz kvalitatīvo vīnu saskaņā ar šo tiesību aktu, vīns atbilst nosacījumiem, kas norādīti lēmumā par atļauju piešķirt vīna nosaukuma sākotnējo sertifikātu; attiecībā uz pārējām īpašībām, vīnam jāatbilst ar šo tiesību aktu noteiktajām prasībām noteiktiem vīna veidiem.

 

DĀNIJA

Regional vin

Dāņu valodā

AĢIN

(1, 3, 4)

Vīns vai dzirkstošais vīns, kas Dānijā izgatavots saskaņā ar valsts tiesību aktos izklāstītiem noteikumiem. Vīniem ar norādi “reģionālais vīns” ir veikts organoleptiskais un analītiskais novērtējums. Vīna īpašā rakstura un īpašību veidošanos ietekmē ražošanas apgabals, izmantoto vīnogu kvalitāte un ražotāja un vīndara prasmes.

 

VĀCIJA

Prädikatswein (Qualitätswein mit Prädikat (3)), papildināts ar vārdu:

Kabinett

Spätlese

Auslese

Beerenauslese

Trockenbeerenauslese

Eiswein

Vācu valodā

ACVN

(1)

Vispārēja kategorija vīniem ar īpašiem elementiem, kuros ir noteikts misas obligātais svars un kuri nav bagātināti (nav pievienots cukurs un nav pievienota koncentrēta vīnogu misa), un kuri papildināti ar vienu no šādām norādēm:

(Kabinett): kvalitatīvo vīnu ar īpašiem atribūtiem (Prädikatsweine) pirmās pakāpes kvalitātes līmenis; Kabinett vīni ir viegli un smalki, sasniedzot 67 līdz 85 grādus pēc Eksles (Öchsle), atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona;

(Spätlese): kvalitatīvais vīns ar īpašu elementu, kura misas svars ir no 76 līdz 95 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; vīnogu raža jānovāc vēlu un vīnogām jābūt pilnībā gatavām; Spätlese vīniem piemīt izteikta smarža (ne tikai salda);

(Auslese): izgatavots no individuāli atlasītām pilnībā gatavām vīnogām, kuras var koncentrēt ar Botrytis cinerea, misas svars ir no 85 līdz 100 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona;

(Beerenauslese): izgatavots no īpaši atlasītām, pilnībā gatavām vīnogu ogām ar augstu cukura koncentrāciju, ko izraisa Botrytis cinerea (cēlā puve); galvenokārt ievāktas pēc parastās ražas novākšanas. Misas masai jāsvārstās no 110 līdz 125 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; vīni ir izteikti saldi un maigi;

(Trockenbeerenauslese): kvalitatīvo vīnu ar īpašiem elementiem (Prädikatswein) augstākās pakāpes kvalitātes līmenis, kuros misas svars pārsniedz 150 grādus pēc Eksles. Šīs kategorijas vīnus izgatavo no rūpīgi atlasītām, pārgatavinātām vīnogām, kuru sula koncentrēta, izmantojot Botrytis cinerea (cēlā puve). Ogas ir sažuvušas līdzīgi kā rozīnes. Ar šādu paņēmienu iegūtie vīni ir bagātīgi saldi un ar nelielu spirta daudzumu;

(Eiswein): Eiswein jāizgatavo no vīnogām, kuras ievāktas stipras salnas laikā gaisa temperatūrā, kas zemāka par –7 °C; sapresētas sasalušas; neatkārtojams augstākās kvalitātes vīns, ar izteikti augstu salduma un skābuma koncentrācijas pakāpi.

 

Qualitätswein, papildināts vai nepapildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete)

Vācu valodā

ACVN

(1)

Kvalitatīvais vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi)

 

Qualitätslikörwein, papildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätslikörwein bestimmter Anbaugebiete) (4)

Vācu valodā

ACVN

(3)

Kvalitatīvais deserta vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi)

 

Qualitätsperlwein, papildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätsperlwein bestimmter Anbaugebiete) (4)

Vācu valodā

ACVN

(8)

Kvalitatīvais pusdzirkostošais vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi))

 

Sekt b.A. (Sekt bestimmter Anbaugebiete) (4)

Vācu valodā

ACVN

(4)

Kvalitatīvais dzirkstošais vīns no noteiktiem reģioniem.

 

Landwein

Vācu valodā

AĢIN

(1)

Izcils vīns, tā nedaudz augstāka misas svara dēļ.

 

Winzersekt (4)

Vācu valodā

ACVN

(1)

Kvalitatīvais dzirkstošais vīns, ko ražo īpašās vīnogu audzēšanas zonās, iegūts no vīnogām, kuras ievāktas tajā pašā vīnogu audzēšanas uzņēmumā, kurā ražotājs vīnogas pārstrādā vīnā, no kura paredzēts izgatavot kvalitatīvos dzirkstošos vīnus, ko ražo īpašā vīnogu audzēšanas zonā; attiecas arī uz ražotāju grupām.

 

GRIEĶIJA

Ονομασία Προέλευσης Ανωτέρας Ποιότητας (ΟΠΑΠ)

(appellation d'origine de qualité supérieure)

Grieķu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 15, 16)

Reģiona vai īpašas vietas nosaukums, kas atzīts kā administratīva vienība, lai aprakstītu vīnus, kas atbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no Vitis vinifera vīnogulāju pamatšķirņu vīnogām, kas audzētas vienīgi šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un vīna ražošana notiek šajā apgabalā,

tie ir izgatavoti no vīnogām, kas audzētas vīna dārzos, kuros no viena hektāra iegūta maza raža,

to kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēku faktoriem,

(L.D. 243/1969 un L.D. 427/76 par vīnkopības produkcijas uzlabošanu un aizsardzību)

 

Ονομασία Προέλευσης Ελεγχόμενη (ΟΠΕ)

(appellation d'origine contrôlée)

Grieķu valodā

ACVN

(3, 15)

Papildus apzīmējuma“ appurosellation d’origine ideide qualité supérieure” obligātajām prasībām, šīs kategorijas vīniem jāatbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no vīnogām, kuras audzētas primārajos vīna dārzos ar zemu vīnogu ražu no viena hektāra, audzētas augsnē, kas piemērota kvalitatīvo vīnu ražošanai,

tie atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz zaru apgriešanas metodi vīna dārzos un obligāto cukura saturu misā.

(L.D. 243/1969 un L.D. 427/76 par vīnkopības produkcijas uzlabošanu un aizsardzību)

 

Οίνος γλυκός φυσικός

(vin doux naturel)

Grieķu valodā

ACVN

(3)

“Appellation d'origine contrôlée” vai “appellation d’origine de qualité supérieure” vīnu kategorijas vīni, kas papildus atbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no vīnogu misas, kurā sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 %,

to faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un lielāka par 22 %;

to kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 %.

(L.D. 212/1982 par vīnu ar cilmes vietas nosaukuma “Samos” reģistrāciju)

 

Οίνος φυσικώς γλυκύς

(vin naturellement doux)

Grieķu valodā

ACVN

(3, 15, 16)

“Appellation d'origine contrôlée” vai “appellation d’origine de qualité supérieure” vīnu kategorijas vīni, kas papildus atbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no vīnogām, kas turētas saulē vai ēnā,

tie ražoti bez bagātināšanas,

to dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17 % (vai 300 gramu cukura uz vienu litru).

(L.D. 212/1982 par vīnu ar cilmes vietas nosaukuma “Samos” reģistrāciju)

 

ονομασία κατά παράδοση

(appellation traditionnelle)

Grieķu valodā

AĢIN

(1)

Vīni, ko ražo vienīgi Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā un kas papildus:

attiecībā uz vīniem ar tradicionālo apzīmējumu Retsina, izgatavoti no vīnogu misas, kas apstrādāta ar Aleppo priedes sveķiem, un

attiecībā uz vīniem ar tradicionālo apzīmējumu Verntea, izgatavoti no vīnogām, kas audzētas Zakynthos salas vīna dārzos un atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz izmantoto vīnogu šķirnēm, ražas lielumu no vīna dārza viena hektāra un misas cukura saturu

(P.D. 514/1979 par vīnu, kas apstrādāti ar sveķiem, ražošanu, kontroli un aizsardzību un M.D 397779/92 par prasību definēšanu norādes Verntea Traditional Designation of Zakynthos lietošanai)

 

τοπικός οίνος

(vin de pays)

Grieķu valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 11, 15, 16)

Norāde, kas raksturo reģionu vai īpašu vietu, kas atzīta kā administratīva vienība, un ko lieto vīnu aprakstam, kas atbilst šādām prasībām:

tiem piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas to izcelsmei raksturīgas īpašības,

ne mazāk kā 85 % vīnogu, kas izmantotas vīnu izgatavošanā, audzētas vienīgi šajā ģeogrāfiskajā apgabalā un tos ražo šajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

tie ir iegūti no īpašā apgabalā klasificētām vīnogu šķirnēm,

tie ir izgatavoti no vīnogām, kas audzētas vīna dārzos, kuru augsne piemērota vīnkopībai ar mazu vīnogu ražu no viena hektāra,

katram no tiem ir noteikta dabiskā un faktiskā spirta koncentrācija

(C.M.D. 392169/1999 Vispārēji noteikumi apzīmējuma “Reģionālais vīns” lietošanai galda vīnu aprakstā, kas grozīts ar C.M.D. 321813/2007).

 

SPĀNIJA

Denominación de origen (DO)

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Reģiona, apgabala, apvidus vai norobežotās vietas nosaukums, kas atzīts kā administratīva vienība un ko lieto, lai apzīmētu vīnus, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

tie jāizstrādā reģionā, apgabalā, apvidū vai norobežotā vietā, kurā vīnogas audzētas,

tiem ir augsts prestižs tirdzniecībā to izcelsmes dēļ un

to kvalitāte un īpašības ir saistītas, lielā mērā vai pilnīgi, ar ģeogrāfiskajām iezīmēm, tostarp dabas un cilvēku faktoriem.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

Čīle

Denominación de origen calificada (DOCa)

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Papildus apzīmējuma “denominación de origen” obligātajām prasībām “denominacion de origen calificada”vīns atbilst šādām prasībām:

ir pagājuši vismaz desmit gadi kopš tā atzīšanas par “denominación de origen”,

aizsargātos produktus laiž tirgū tikai iepildītus vīna darītavās, kas reģistrētas un izvietotas norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un

tā vīnu ražošanai piemērotā apgabala robežas, kuram ir tiesības vīnu aprakstā norādīt cilmes vietas nosaukumu, ir kartogrāfiski norādītas ar katru pašvaldības nosaukumu.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de calidad con indicación geográfica

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Vīns izstrādāts reģionā, apgabalā, apvidū vai norobežotā vietā no vīnogām, kuru izcelsme ir attiecīgajā teritorijā, vīna kvalitāte, reputācija vai īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko vai cilvēku faktoru, vai abiem kopā, attiecībā uz vīnogu apstrādi, vīna izstrādāšanu vai tā izturēšanu. Šos vīnus identificē pēc apzīmējuma “vino de calidad de”, aiz kura norādīts vīna ražošanas un izstrādes reģiona, apgabala, apvidus vai norobežotās vietas nosaukums.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de pago

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Apzīmē vietu vai lauku apdzīvotu vietu ar īpašām augsnes īpašībām un mikroklimatu, kas šo vietu atšķir un izceļ starp citām vietām apkārtnē, ko pazīst pēc nosaukuma, kas tradicionāli un vispārzināmi saistīts ar vīna dārzu kultūru, no kuriem iegūti vīni ar neatkārtojamām īpašībām un kvalitāti, un kuru nosaukuma maksimālo paplašināšanu ierobežo kompetentās Administrācijas pieņemtie noteikumi, atbilstīgi katra reģiona raksturīgākajām īpašībām. Nosaukuma paplašinājums nedrīkst būt tāds pats vai pārāks par kādu no pašvaldības nosaukumiem, kuras teritorijā vai teritorijās, ja tādas ir vairākas, tas atrodas. Nosaukumu “pago” jeb “īpašums” parasti lieto tirdzniecībā, lai identificētu vīnus, kuri iegūti šajā vīna dārzā vismaz piecu gadu laikā, kas norāda, ka pastāv vispārzināma saikne ar vīna dārzu kultūru. Visas vīnogas, kas paredzētas “vino de pago” izgatavošanai, audzē vīna dārzos, kas atrodas šajā “pago” un vīnu izstrādā, uzglabā un, ja nepieciešams, iztur atsevišķi no citiem vīniem.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de pago calificado

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Ja “pago” jeb īpašumu kopums iekļauts kvalificētas izcelsmes nosaukuma teritoriālajā darbības jomā, to drīkst apzīmēt ar norādi“pago calificado vīns”un izgatavoto vīnu vienmēr apzīmēs kā pago calificado, ja tas atbildīs prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz vīniem ar kvalificētu cilmes vietas nosaukumu un tas ir reģistrēts šajā teritorijā.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de la tierra

Spāņu valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Prasības tradicionālā apzīmējuma “vino de la tierra” un tam pievienotās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanai

1.

Izskatot 1. pantā minēto produktu ģeogrāfisko norāžu lietošanas regulējumu, jāapsver vismaz šādi aspekti:

a)

vīna kategorija vai kategorijas attiecībā uz kurām piemērojamas atsauksmes;

b)

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanai paredzētais nosaukums;

c)

ģeogrāfiskā apgabala precīzas robežas;

d)

izmantošanai paredzēto vīnogu šķirņu norāde;

e)

dažāda veida vīnu ar tiesībām uz norādi obligātais dabiskā spirta tilpumiedalījums;

f)

organoleptisko īpašību novērtējums un norāde;

g)

vīniem piemērojamā kontroles sistēma, ko īsteno valsts vai privātā institūcija.

2.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana, lai apzīmētu vīnus, kas izgatavoti no vīnu maisījuma, kurā izmantotas vīnogas, kas ievāktas dažādos ražošanas apgabalos, tiek pieļauta, ja vismaz 85 procenti vīnā izmantoto vīnogu iegūtas tajā ražošanas apgabalā, kas norādīts nosaukumā.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; Dekrēts 1126/2003)

 

Vino dulce natural

Spāņu valodā

ACVN

(3)

(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 6. punkts)

 

Vino Generoso

Spāņu valodā

ACVN

(3)

(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 8. punkts)

Čīle

Vino Generoso de licor

Spāņu valodā

ACVN

(3)

(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 10. punkts)

 

FRANCIJA

Appellation d'origine contrôlée

Franču valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 15, 16)

Vietas nosaukums, ko lieto, lai aprakstītu produktu, kura izcelsme ir šajā vietā, kura kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēku faktoriem, šim produktam piemīt attiecīgi konstatēta pazīstamība, un to ražo saskaņā ar kontroles procedūrām, kurā iekļautas prasības par ieinteresēto pušu piekrišanu, ražošanas nosacījumu un produktu kontroli.

Alžīrija

Šveice

Tunisija

Appellation […] contrôlée

Franču valodā

 

Appellation d'origine vin délimité de qualité supérieure

Franču valodā

 

Vin doux naturel

Franču valodā

ACVN

(3)

Pārveidots vīns, t. i., vīns, kurā spirta fermentācija ir apturēta, pievienojot neitrālu vīna spirtu. Šāda procesa mērķis ir palielināt vīna spirta izteiktību, saglabājot lielāko daļu vīnogu dabiskā cukura.

Atkarībā no izstrādātā dabiskā saldā vīna veida – baltais, sarkanais vai sārtais – pārveidošanu veic spirta fermentācijas noteiktā stadijā, veicot vai neveicot vīnogu izmērcēšanu.

 

Vin de pays

Franču valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 15, 16)

Vīni ar ģeogrāfiskajām norādēm, kas atbilst stingriem ražošanas nosacījumiem, kas noteikti dekrētā, piemēram, maksimālā vīnogu raža, spirta grādu minimums, vīnogu šķirnes un stingri analītiskie noteikumi.

 

ITĀLIJA

Denominazione di origine controllata (D.O.C.)

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16)

Vīnu cilmes vietas nosaukums ir vīnogu audzēšanas zonas ģeogrāfiskais nosaukums, kam raksturīga īpaša produkcija un ko izmanto, lai aprakstītu atzītas kvalitātes produktu, kura īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko vidi un cilvēkfaktoriem. Iepriekš minētais likums attiecībā uz Itālijas vīnu nosaukumiem nosaka īpaša tradicionālā apzīmējuma D.O.C. lietošanu, lai precīzi definētu augstas kvalitātes un tradicionāla cilmes vietas nosaukuma jēdzienu.

(10.2.1992. likums Nr. 164)

 

Kontrollierte Ursprungsbezeichnung

Vācu valodā

 

Kontrolirano poreklo

Slovēņu valodā

 

Denominazione di origine controllata e garanttia (D.O.C.G.)

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16)

Līdzīga D.O.C. definīcijai, taču tajā ir ietverts arī vārds Guaranteed un to piešķir vīniem ar īpašu vērtību, kas atzīti par DOC vīniem vismaz pirms pieciem gadiem. Vīnus laiž tirgū iepildītus traukos, kuru ietilpība ir 5 litri un kuriem piestiprināta valdības identifikācijas zīme, lai nodrošinātu lielākas garantijas patērētājiem.

(10.2.1992. likums Nr. 164)

 

Kontrollierte und garantierte Ursprungsbezeichnung

Vācu valodā

 

Kontrolirano in garantirano poreklo

Slovēņu valodā

 

Vino dolce naturale

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 11, 15)

Tradicionālais apzīmējums, ko izmanto, lai aprakstītu un kvalificētu atsevišķus vīnus, kas iegūti no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, kurās ir noteikts atlieku cukura saturs, kas radies no vīnogām, nepielietojot bagātināšanas procesus.

To izmantošana atļauta saskaņā ar īpašiem dekrētiem, kas pieņemti attiecībā uz dažādiem vīniem.

 

Indicazione geografica tipica (IGT)

Itāļu valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16)

Tikai Itālijā ražotu vīnu apzīmēums, ko paredz 1992. gada 10. februāra likums Nr. 164, lai aprakstītu Itālijas vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru īpašais raksturs un kvalitātes līmenis saistīts ar vīnogu ražošanas ģeogrāfisko apgabalu.

 

Landwein

Vācu valodā

 

Vin de pays

Franču valodā

 

Deželna oznaka

Slovēņu valodā

 

KIPRA

Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας

Προέλευσης (ΟΕΟΠ)

(Controlled Designation of Origin)

Grieķu valodā

ACVN

(1,3,4,5,6,8,9,11,15,16)

Apzīmē vīnus ar ACVN

Κ.Δ.Π.403/2005 Αρ.4025/19.8.2005/Ε.Ε. Παρ. ΙΙΙ (Ι)

Κ.Δ.Π.212/2005 Αρ.3896/26.04.2005/Ε.Ε. Παρ.ΙΙΙ (Ι)

Κ.Δ.Π.706/2004 Αρ.3895/27.08.2004/Ε.Ε. Παρ.ΙΙΙ (Ι)

 

Τοπικός Οίνος

(Regional Wine)

Grieķu valodā

AĢIN

(1,3,4,5,6,8,9,11,15,16)

Apzīmē vīnus ar AĢIN

Κ.Δ.Π. 704/2004 Αρ.3895/27.8.2004/Ε.Ε. Παρ. ΙΙΙ(Ι)

 

LUKSEMBURGA

Crémant de Luxembourg

Franču valodā

ACVN

(4)

(1991. gada 4. janvāra Valdības regula) Galvenie standarti, kas jāievēro ražošanā, ir šādi:

vīnogas ievāktas ar rokām un atlasītas īpaši Crémant ražošanai,

pamata vīnu cuvee jāatbilst kvalitātes standartiem, ko piemēro kvalitatīvajiem vīniem,

to izgatavo no misas, kas iegūta sapresējot vīnogas, attiecībā uz baltvīniem vai rosé dzirkstošajiem vīniem iegūtās misas daudzums nepārsniedz 100 litrus no katriem 150 kg vīnogu,

to raudzē pudelē, izmantojot tradicionālu metodi,

pieļaujamais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 150 mg/l,

oglekļa dioksīda minimālais spiediens nav mazāks par 4 atmosfērām 20 °C temperatūrā,

cukura saturs ir mazāks par 50 g/l.

 

Marque nationale, papildināts ar:

appellation contrôlée

appellation d'origine contrôlée

Franču valodā

ACVN

(1, 4)

(W):

Marque nationale (Valsts apstiprinājuma zīme) piešķiršana “Moselle luxembourgeoise” vīniem noteikta ar 1935. gada 12. marta Valdības noteikumiem. Uzraksts Marque nationale – appellation contrôlée uz taisnstūrformas etiķetes, kas piestiprināta pudeles aizmugurē, apstiprina valsts kontrolētu produkciju un vīnu kvalitāti. Šo apzīmējumu piešķir Marque nationale birojs. Tikai Luksemburgas izcelsmes vīniem, kas nav samaisīti ar importēto vīnu un kas atbilst valsts un Eiropas prasībām, var pieprasīt šo nosaukumu. Attiecībā uz vīniem ar šādu etiķeti obligāta ir prasība, ka tos jālaiž tirgū iepildītus pudelēs, un vīnogām jābūt ievāktām un vinificētām valsts ražošanas apgabalā. Vīnus sistemātiski pārbauda, veicot analītiskās un organoleptiskās pārbaudes.

(SW):

Luksemburgas dzirkstošo vīnu apzīmējums “Marque nationale” ir noteikts valdības 1988. gada 18. marta noteikumos, un tas garantē, ka:

dzirkstošais vīns ir izgatavots vienīgi no vīniem, kas piemēroti Luxembourg Moselle kvalitatīvo vīnu izgatavošanai,

vīns atbilst kvalitātes kritērijiem, kas noteikti valsts tiesību aktos un Eiropas Kopienas noteikumos,

vīna ražošanu kontrolē valsts.

 

UNGĀRIJA

Minőségi bor

Ungāru valodā

ACVN

(1)

“Kvalitatīvais vīns”, apzīmē vīnus ar ACVN

 

Védett eredetű bor

Ungāru valodā

ACVN

(1)

Apzīmē vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

 

Tájbor

Ungāru valodā

AĢIN

(1)

“Apgabala vīns”, apzīmē vīnus ar AĢIN.

 

MALTA

Denominazzjoni ta’ Origini Kontrollata (D.O.K.)

Maltiešu valodā

ACVN

(1)

(Laikraksta “Government Gazette”2006. gada 5. septembra Nr. 17965)

 

Indikazzjoni Ġeografika Tipika (I.G.T.)

Maltiešu valodā

AĢIN

(1)

(Laikraksta “Government Gazette”2006. gada 5. septembra Nr. 17965)

 

NĪDERLANDE

Landwijn

Holandiešu valodā

AĢIN

(1)

Vīnogas, kas izmantotas šajā vīnā, ievāktas un vīns ražots Nīderlandes teritorijā. Provinces nosaukumu, kurā vīnogas ievāktas, var minēt uz etiķetes. Dabiskai spirta minimālajai tilpumkoncentrācijai šajā vīnā jābūt 6,5 % vai vairāk. Šī vīna ražošanai Nīderlandē drīkst izmantot tikai tās vīnogu šķirnes, kas uzskaitītas valsts apstiprināto vīnogu šķirņu sarakstā.

 

AUSTRIJA

Districtus Austrijae Controllatus (DAC)

ACVN (1)

ACVN

(1)

Šo kvalitatīvo vīnu izgatavošanas nosacījumus (piemēram, vīnogu šķirnes, vīna garša, spirta saturs) nosaka Reģionālā Komiteja

 

Prädikatswein, papildināts vai nepapildināts ar:

Ausbruch / Ausbruchwein

Auslese / Auslesewein

Beerenauslese / Beerenauslesewein

Kabinett / Kabinettwein

Schilfwein

Spätlese / Spätlesewein

Strohwein

Trockenbeerenauslese

Eiswein

Vācu valodā

ACVN

(1)

Šie vīni ir kvalitatīvie vīni, kurus galvenokārt definē pēc vīnogu dabiskā cukura satura un vīnogu ievākšanas nosacījumiem. Vīnus nedrīkst bagātināt vai saldināt.

Ausbruch/Ausbruchwei: izgatavots no pārgatavinātām vīnogām, kuras skāris Botrytis un kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 27°, kas izteikts Klosterneuburger Mostwaage mērvienībā (KMW); labāka ekstrakta ieguvei var pievienot svaigu misu vai vīnu.

Auslese/Auslesewein: izgatavots no īpaši atlasītām vīnogām, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 21° KMW.

Beerenauslese/Beerenauslesewein: izgatavots no pārgatavinātām atlasītām vīnogām un/vai vīnogām, ko skāris botrytis, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 25° KMW.

Kabinett/Kabinettwein: izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 17° KMW.

Schilfwein, Strohwein: vīnogas pirms presēšanas vismaz 3 mēnešus jāuzglabā un dabiski jāizžāvē uz niedrēm vai salmos; minimālajam cukura saturam jābūt 25° KMW.

Spätlese/Spätlesewein: izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 19° KMW.

Trockenbeerenauslese: lielāko daļu vīnogu skāris Botrytis un tās ir dabiski izžuvušas, minimālais cukura saturs ir 30° KMW.

Eiswein: vīnogas ievāktas un presētas dabiski sasalušas un minimālais cukura saturs misā ir 25° KMW.

 

Qualitätswein besonderer Reife und Leseart, papildināts vai nepapildināts ar:

Ausbruch / Ausbruchwein

Auslese / Auslesewein

Beerenauslese / Beerenauslesewein

Kabinett / Kabinettwein

Schilfwein

Spätlese / Spätlesewein

Strohwein

Trockenbeerenauslese

Eiswein

 

Qualitätswein

Vācu valodā

ACVN

(1)

Izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām un atsevišķām vīnogu šķirnēm ar minimālo dabiskā cukura saturu 15° KMW un maksimālo ražu 6 750 l/ha. Vīnu var pārdot tikai ar vīna kvalitātes pārbaudes numuru.

 

Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer

 

Landwein

Vācu valodā

AĢIN

(1)

Izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām un atsevišķām vīnogu šķirnēm ar minimālo dabiskā cukura saturu 14° KMW un maksimālo ražu 6 750 l/ha.

 

PORTUGĀLE

Denominação de origem (D.O.)

Portugāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 8)

Reģiona vai īpašas vietas ģeogrāfiskais nosaukums vai tradicionāls nosaukums, kas asociējas vai neasociējas ar ģeogrāfisko izcelsmi un ko izmanto, lai aprakstītu vai identificētu produktu, kas izgatavots no šajā reģionā vai īpašā vietā audzētām vīnogām un kura kvalitāte vai īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašās ģeogrāfiskās vides īpatnībām ar tai piemītošajiem dabas un cilvēka faktoriem, un ko ražo šajā noteiktajā apgabalā vai ģeogrāfiskajā reģionā.

(Decreto-Lei no 212/2004, de 23.8.2004)

 

Denominação de origem controlada (D.O.C.)

Portugāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 8)

Vīna produktu marķējumā, kuriem ir tiesības uz cilmes vietas nosaukumu, var iekļaut šādas norādes: “Denominação de Origem Controlada” vai “DOC”.

(Decreto-Lei no 212/2004, de 23 de Agosto)

 

Indicação de proveniência regulamentada (I.P.R.)

Portugāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 8)

Valsts vai reģiona vai īpašas vietas nosaukums vai tradicionāls nosaukums, kas asociējas vai neasociējas ar produkta ģeogrāfisko izcelsmi un ko izmanto, lai aprakstītu vai identificētu vīna produktu, kurš izgatavots vismaz no 85 % vīnogu, kas ievāktas šajā teritorijā, ja tā ir īpaša vieta vai reģions, kura reputāciju, īpašo kvalitāti vai citas īpašības var attiecināt uz tā ģeogrāfisko izcelsmi un kuru ražo šajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai reģionā.

(Decreto-Lei no 212/2004, de 23.8.2004)

 

Vinho doce natural

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

Vīns ar izteikti saldu garšu, izgatavots no vēlu ievāktām vīnogām vai vīnogām, kuras skārusi “cēlā puve”.

(Portaria no 166/1986, de 26.6.1986)

 

Vinho generoso

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

Desertvīni, kurus tradicionāli izgatavo Douro, Madeira, Setúbal un Carcavelos norobežotajos apgabalos un kurus attiecīgi sauc par portvīniem vai porto, pārtulkojot citās valodās, Madeiras vīns vai Madeira, pārtulkojot citās valodās, Moscatel de Setúbal vai Setúbal un Carcavelos.

(Decreto-Lei no 166/1986, de 26.6.1986)

 

Vinho regional

Portugāļu valodā

AĢIN

(1)

Vīna produktu marķējumā, kuriem ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, var iekļaut šādas norādes: “Vinho Regional” vai “Vinho da Região de”.

(Decreto-Lei no 212/2004, de 23.8.2004)

 

RUMĀNIJA

Vin cu denumire de origine controlată (D.O.C.), papildināts ar:

Cules la maturitate deplină – C.M.D.

Cules târziu – C.T.

Cules la înnobilarea boabelor – C.I.B.

Rumāņu valodā

ACVN

(1, 3, 8, 15, 16)

Vīni ar cilmes vietas nosaukumu ir vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras iegūtas norobežotās teritorijās, ko raksturo klimats, augsne un apkārtējie apstākļi, kas ir labvēlīgi ražas kvalitātei un kas atbilst šādām prasībām:

a)

vīnogas, no kurām izgatavots vīns, audzētas vienīgi attiecīgajā norobežotajā teritorijā;

b)

vīnu ražo vienīgi attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c)

vīna kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēka faktoriem;

d)

vīns iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm.

Atkarībā no vīnogu nogatavināšanas pakāpes un to kvalitates īpašībām, novācot ražu, vīnus ar cilmes vietas nosaukumu klasificē šādi:

a)

DOC – CMD – vīns ar cilmes vietas nosaukumu, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātu vīnogu ražas;

b)

DOC – CT – vīns ar cilmes vietas nosaukumu, kas izgatavots no vēlu ievāktām vīnogām;

DOC – CIB – vīns ar cilmes vietas nosaukumu, kas izgatavots, novācot ražu, kad vīnogas ir sasniegušas izcilu kvalitāti.

 

Vin spumant cu denumire de origine controlată (D.O.C.)

Rumāņu valodā

ACVN

(5, 6)

Dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus ražo no vīnogu šķirnēm, kas rekomendētas šādu vīnu ražošanai un kas audzētas norobežotajos vīna dārzos, kuros ražo vīnu kā izejvielu un kas pilnībā apstrādāti, līdz to laišanai tirgū, vienīgi atļautajā teritorijā.

 

Vin cu indicație geografică

Rumāņu valodā

AĢIN

(1, 4, 9, 15, 16)

Vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus ražo no vīnogām, kuras ievāktas īpašos vīna dārzos norobežotās teritorijās, un tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tiem piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai īpašības, kuras var attiecināt uz atbilstošo ģeogrāfisko izcelsmi;

b)

vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c)

vīns ir ražots šajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

d)

vīns iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm vai no šķirnēm, kas iegūtas, sakrustojot Vitis vinifera vīnogulāju šķirni ar citām Vitis ģints vīnogulāju šķirnēm.

Vīniem, ko ražo vīnogu audzēšanas B zonā, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 9,5 %, vīniem, ko ražo vīnogu audzēšanas CI un CII zonā, tilpumkoncentrācijai jābūt vismaz 10,0 %. Kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 15 %.

 

SLOVĒNIJA

Kakovostno vino z zaščitenim geografskim poreklom (kakovostno vino ZGP), papildināts vai nepapildināts ar Mlado vino

Slovēņu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā spirta saturs nav mazāks par 8,5 % tilp. (9,5 % tilp. CII zonā) un kuru raža no viena hektāra nav lielāka par 8 000 l/ha. Analītiskais un organoleptiskais novērtējums ir obligāts.

 

Kakovostno peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom (Kakovostno vino ZGP)

Slovēņu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kurš iegūts pirmajā un otrajā spirta fermentācijā, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav mazāka par 10 %, un kuram cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %.

 

Penina

Slovēņu valodā

 

Vino s priznanim tradicionalnim poimenovanjem (vino PTP)

Slovēņu valodā

ACVN

(1)

Šo kvalitatīvo vīnu ražošanas nosacījumus paredz Ministra noteikumi, pamatojoties uz ekspertu sīki izstrādātu ziņojumu (piemēram, vīnogu šķirnes, spirta saturs vīnā, raža utt.)

 

Renome

Slovēņu valodā

 

Vrhunsko vino z zaščitenim geografskim poreklom (vrhunsko vino ZGP), papildināts vai nepapildināts ar:

Pozna trgatev

Izbor

Jagodni izbor

Suhi jagodni izbor

Ledeno vino

Arhivsko vino (Arhiva)

Slamno vino (vino iz sušenega grozdja)

Slovēņu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 83 grādiem pēc Eksles un raža nav lielāka par 8 000 l/ha. Atļauts vīnu bagātināt, saldināt, paskābināt un atskābināt. Analītiskais un organoleptiskais novērtējums ir obligāts.

Pozna trgatev: izgatavots no pārgatavinātām un/vai Botrytis skartām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 92 grādiem pēc Eksles;

Izbor: izgatavots no pārgatavinātām un Botrytis skartām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 108 grādiem pēc Eksles;

Jagodni izbor: izgatavots no pārgatavinātām un Botrytis skartām, atlasītām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 128 grādiem pēc Eksles;

Suhi jagodni izbor: izgatavots no pārgatavinātām un Botrytis skartām, atlasītām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 154 grādiem pēc Eksles;

Ledeno vino: vīnogas ievāktas un presētas dabiski sasalušas, un cukura saturam jābūt ne mazākam par 128 grādiem pēc Eksles;

Arhivsko vino (arhiva): izturēts vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 83 grādiem pēc Eksles;

Slamno vino (vino iz sušenega grozdja): vīnogas pirms presēšanas jāuzglabā un dabiski jāizžāvē niedrēs vai salmos;

 

Vrhunsko peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom (Vrhunsko peneče vino ZGP)

Slovēņu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kurš iegūts pirmajā un otrajā spirta fermentācijā, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav mazāka par 10,5 %, un kuram cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9,5 %.

 

Penina

Slovēņu valodā

 

Deželno vino s priznano geografsko oznako (Deželno vino PGO), papildināts vai nepapildināts ar Mlado vino

Slovēņu valodā

AĢIN

(1)

Vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā spirta saturs nav mazāks par 8,5 % tilp. un kuru raža no viena hektāra nav lielāka par 12 000 l/ha. Analītiskais un organoleptiskais novērtējums ir obligāts.

 

SLOVĀKIJA

Akostné víno

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko Kontroles Institūts klasificējis kā kvalitatīvo vīnogu šķirņu vīnu vai kvalitatīvo zīmolu vīnu, kas izgatavots no vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 16° NM, un pieļaujamā raža no viena hektāra nav pārsniegta, un vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas konkrētā tiesību aktā.

 

Akostné víno s prívlastkom, papildināts ar:

Kabinetné

Neskorý zber

Výber z hrozna

Bobuľovývýber

Hrozienkový výber

Cibébový výber

L'adový zber

Slamové víno

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko Kontroles Institūts klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar elementiem, atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas konkrētā tiesību aktā, pieļaujamā raža no viena hektāra nav pārsniegta, vīnogu šķirni, izcelsmi, dabiskā cukura saturu, svaru un vīnogu stāvokli pirms vīnogu apstrādes apstiprinājis Kontroles Institūta ierēdnis, dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas un atlieku cukura pievienošanas aizliegums ir ievērots.

Akostné víno s prívlastkom iedala:

kabinetné víno – iegūts no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 19° NM,

neskorý zber – iegūts no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 21° NM,

výber z hrozna – iegūts no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 23° NM un kuras iegūtas no rūpīgi atlasītiem ķekariem,

bobuľový výber – iegūts no atlasītiem, pārgatavinātu vīnogu ķekariem, kas nolasīti ar rokām, no kuriem nenogatavojušās un bojātās ogas noņemtas ar rokām, un kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 26° NM,

hrozienkový výber – iegūts tikai no atlasītām, dabiski pārgatavinātām vīnogu ogām, kas nolasītas ar rokām un kurās cukura saturs nav mazāks par 28° NM,

cibébový výber – iegūts tikai no atlasītām dabiski pārgatavinātām vīnogu ogām, kas nolasītas ar rokām, pilnveidotas ar Botrytis cinerea Persoon efektu un kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 28° NM,

ľadové víno – iegūts no vīnogām, kas ievāktas –7 grādu pēc Celsija vai zemākā temperatūrā un kas ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā misā dabiskā cukura saturs ir vismaz 27° NM,

slamové víno – iegūts no pilnībā gatavām vīnogām, kuras vismaz trīs mēnešus pirms apstrādes uzglabātas salmos vai pītos niedru paklājos, iespējams, atstātas iekārtas auklās, un dabiskā cukura saturs iegūtajā misā ir vismaz 27° NM.

 

Esencia

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko ražo, lēni fermentējot saspiestu vīnogu sulu, kas iegūta no atsevišķi atlasītām, dabiski kaltētām vīnogām “vinohradnícka oblasť Tokaj” noteiktā vīna dārzā. Dabiskā cukura saturs esencē ir vismaz 450 g/l un ekstrakts bez cukura 50 g/l. Vīnu nogatavina vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz divus gadus koka mucā.

 

Forditáš

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu misā vai vīnā, kas izgatavots no tajā pašā gadā “vinohradnícka oblasť Tokaj” noteiktā vīna dārzā ievāktām vīnogām un kuram pievienotas dabiski kaltētas vīnogu čagas. Vīnu nogatavina vismaz divus gadus, no kuriem vismaz vienu gadu koka mucā.

 

Mášláš

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu misā vai vīnā, kas izgatavots no tajā pašā gadā “vinohradnícka oblasť Tokaj” noteiktā vīna dārzā ievāktām vīnogām un kam fermentācijas laikā pievienotas Samorodné vai Výber vīnu nogulsnes. Vīnu nogatavina vismaz divus gadus, no kuriem vismaz vienu gadu koka mucā.

 

Pestovateľský sekt (5)

Slovāku valodā

ACVN

(4)

Ražošanas pamatnosacījumi ir ievēroti, ja ņemti vērā kvalitatīvo dzirkstošo vīnu ražošanas nosacījumi, un dzirkstošo vīnu iegūšanas procesa pēdējo posmu veicis tā vīna dārza vīnkopis, kurā audzētas ražošanā izmantotās vīnogas. Pestovateľský sekt cuvée atsevišķie komponenti ir no viena vīnogu audzēšanas apgabala.

 

Samorodné

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu no Tokaj vīnogu šķirņu vīnogām, kas audzētas noteiktā vīna dārzā “vinohradnícka oblasť Tokaj” vīnogu audzēšanas apgabalā, ja nepastāv apstākļi dabiski kaltētu vīnogu masas iegūšanai. Vīnu drīkst laist apgrozībā ne agrāk kā divus gadus pēc tā nogatavināšanas, no kuriem vismaz vienu gadu vīns izturēts koka mucā.

 

Sekt vinohradníckej oblasti (5)

Slovāku valodā

ACVN

(4)

Dzirkstošais vīns, kas pirmajā vai otrajā kvalitatīvā vīna fermentācijā iegūts no vīnogām, kuras audzētas vīnogu audzēšanas platībās vīnogu audzēšanas apgabalos, un vienīgi vīnogu audzēšanas apgabalā, kurā vīna izgatavošanai audzētas vīnogas, vai tiešā tā tuvumā esošā apgabalā, un ir ievēroti ražošanas pamatnosacījumi, ņemot vērā kvalitatīvo dzirkstošo vīnu ražošanas nosacījumus.

 

Výber (3)(4)(5)(6) putňový

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu, pēc dabiski kaltētu vīnogu pievienošanas, ar misu, kurā cukura saturs ir vismaz 21° NM, kas iegūta no noteiktā vīna dārzā “vinohradnícka oblasť Tokaj” apgabalā audzētām vīnogām, vai ar tādas pašas kvalitātes vīnu, kurā izmantotas tās pašas ražas vīnogas, kas audzētas noteiktā vīna dārzā “vinohradnícka oblasť Tokaj” apgabalā. Atkarībā no pievienoto dabiski kaltēto vīnogu daudzuma, Tokajský výber vīnu iedala no 3 līdz 6 putňový. Výber vīnu nogatavina vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz divus gadus koka mucā.

 

Výberová esencia

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko ražo, fermentējot dabiski kaltētas vīnogas. Ievācot ražu, vīnogas tiek atsevišķi atlasītas un tās pievieno tūlīt pēc apstrādes ar misu no noteikta vīna dārza “vinohradnícka oblasť Tokaj” apgabalā, vai ar vīnu, kurā izmantotas tās pašas ražas vīnogas, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 180 g/l un ekstrakts bez cukura 45 g/l. Vīnu nogatavina vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz divus gadus koka mucā.

 

APVIENOTĀ KARALISTE

quality (sparkling) wine

Angļu valodā

ACVN

(1, 4)

Vīns vai dzirkstošais vīns, kas izgatavots Anglijā un Velsā saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šo zemju tiesību aktos. Vīniem, kurus laiž tirgū ar norādi “quality wine” (“kvalitatīvais vīns”), ir veikts organoleptiskais un analītiskais novērtējums. Vīna īpašā rakstura un īpašību veidošanos ietekmē ražošanas apgabals, izmantoto vīnogu kvalitāte un ražotāja un vīndara prasmes.

 

Regional (sparkling) wine

Angļu valodā

AĢIN

(1, 4)

Vīns vai dzirkstošais vīns, kas izgatavots Anglijā un Velsā saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šo zemju tiesību aktos. Vīniem ar norādi “Regional wine” (“reģionālais vīns”) ir veikts organoleptiskais un analītiskais novērtējums. Vīna īpašā rakstura un īpašību veidošanos ietekmē ražošanas apgabals, izmantoto vīnogu kvalitāte un ražotāja un vīndara prasmes.

 

B DAĻA.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie tradicionālie apzīmējumi

BULGĀRIJA

Колекционно

(collection)

Bulgāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas atbilst “īpašo rezervju” nosacījumiem un kas nogatavināts pudelēs vismaz vienu gadu, un kura daudzums nepārsniedz partijas “īpašo rezervju” 1/2 daļu.

 

Ново

(young)

Bulgāru valodā

ACVN / AĢIN

(1)

Vīns izgatavots vienīgi no vīnogām, kas iegūtas no vienas vīnogu ražas, un iepildīts pudelēs līdz gada beigām. Vīnu var pārdot ar norādi “jauns” līdz nākamā gada 1. martam. Uz etiķetēm obligāti jābūt arī norādei “pārdošanas termiņš – … gada 1. marts”. Pēc iepriekš norādītā termiņa beigām vīnu nedrīkst marķēt un noformēt ar norādi “jauns”, un tirdzniecības tīklā atlikušais vīns pēc attiecīgā gada 31. marta obligāti jāmarķē atkārtoti saskaņā ar lēmuma prasībām.

 

Премиум

(premium)

Bulgāru valodā

AĢIN

(1)

Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, kurai piemīt visas ražas visaugstākā kvalitāte. Saražotā vīna apjoms nepārsniedz 1/10 daļu no visas ražas.

 

Премиум оук, или първо зареждане в бъчва

(premium oak)

Bulgāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas nogatavināts jaunās ozolkoka mucās ar tilpumu līdz 500 l.

 

Премиум резерва

(premium reserve)

Bulgāru valodā

AĢIN

(1)

Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, pārstāv ražas labākās partijas saglabāto daudzumu.

 

Резерва

(reserve)

Bulgāru valodā

ACVN / AĢIN

(1)

Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, nogatavināts vismaz vienu gadu, sākot ar attiecīgā ražas gada novembri.

 

Розенталер

(Rosenthaler)

Bulgāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko izgatavo no rekomendēto vīnogu šķirnēm ar cukura saturu, kas nav mazāks par 22 svara procentiem. Spirta koncentrācija vīnā ir vismaz 11o. Tā īpašību nozīmīgums ir saistīts ar vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu misas pievienošanu vīnam vismaz 30 dienas pirms preču nosūtīšanas.

 

Специална селекция

(special selection)

Bulgāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes vai no vīnu maisījuma, nogatavināts vismaz divus gadus pēc produkta specifikācijā norādītā termiņa beigām.

 

Специална резерва

(special reserve)

Bulgāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, vai no vīnu maisījuma, nogatavināts vismaz vienu gadu ozolkoka mucās pēc produkta specifikācijā norādītā termiņa beigām.

 

ČEHIJA

Archivní víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko laiž apgrozībā vismaz trīs gadus pēc ražas novākšanas gada.

 

Burčák

Čehu valodā

ACVN

(1)

Daļēji fermentēta vīnogu misa, kurā faktiskā spirta saturs ir augstāks par vienu tilpuma procentu un zemāks par trīs piektdaļām no kopējā spirta satura.

 

Klaret

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots no melnajām vīnogām un nav fermentēts uz vīnogu miziņām.

 

Košer, Košer víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots, ievērojot liturģisku paņēmienu, kas saistīts ar Ebreju draudzes noteikumiem.

 

Labín

Čehu valodā

AĢIN

(1)

Vīns, kas izgatavots no melnajām vīnogām un nav fermentēts uz vīnogu miziņām Čehijas vīna reģionā.

 

Mladé víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko piedāvā gala patērētājam ne vēlāk kā līdz kalendārā gada beigām, kurā ievāktas vīnogas, kas izmantotas šā vīna ražošanā.

 

Mešní víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots saskaņā ar liturģijas prasībām un atbilst vīna izmantošanas nosacījumiem sv. Mises svinēšanā Katoliskajā Baznīcā.

 

Panenské víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns iegūts no vīna dārza pirmās ražas; par vīna dārza pirmo ražu uzskata ražu, ko iegūst vīna dārza plantācijas trešajā audzēšanas gadā.

 

Panenská sklizeň

Čehu valodā

 

Pěstitelský sekt (6)

Čehu valodā

ACVN

(4)

Dzirkstošais vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, atbilst Eiropas Kopienas regulās noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti īpašā reģionā no vīnogu audzētāja vīna dārzā izaudzētām vīnogām.

 

Pozdní sběr

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā teritorijā, raža no viena hektāra nav pārsniegta; cukura saturs vīnogās, no kurām izgatavots vīns, ir vismaz 21° NM, vīnogas ievāktas un vīns ražots, izņemot iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas, piemērojamajās tiesību normās.

 

Premium

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns ar tādiem šķirņu elementiem, kā vīnogu izlase, ogu izlase vai vēlu novāktu, izžuvušu ogu izlase, izgatavots no vīnogām, kuras, vismaz 30 %, ir skārusi “cēlā puve”Botrytis cinerea P.

 

Rezerva

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas vismaz 24 mēnešus izturēts koka mucā un pēc tam pudelē; sarkanvīns mucā izturēts vismaz 12 mēnešus, baltvīns vai sārtvīns – 6 mēnešus.

 

Růžák

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots, sajaucot vīnogas vai vīnogu misu no baltajām, vajadzības gadījumā, sarkanajām vai melnajām vīnogām.

 

Ryšák

Čehu valodā

 

Zrálo na kvasnicích,

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas ražošanas procesa laikā, atstāts uz nogulsnēm vismaz sešus mēnešus.

 

Krášleno na kvasnicích

Čehu valodā

 

Školeno na kvasnicích

Čehu valodā

 

VĀCIJA

Affentaler

Vācu valodā

ACVN

(1)

Izcelsmes apzīmējums kvalitatīvajam sarkanvīnam un Prädikatswein of the Blauer Spätburgunder vīna vīnogu šķirnei no Bühl un Bühlertal pilsētu teritorijām Altschweier, Bühl, Eisental un Neusatz, kā arī Baden-Baden pilsētas teritorijas Neuweier.

 

Badisch Rotgold

Vācu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots, sajaucot balto vīnogu šķirnes vīnogas, arī saspiestās, ar sarkano vīnogu šķirnes vīnogām, kuru izcelsme ir īpašajā Baden vīnogu audzēšanas apgabalā

 

Classic

Vācu valodā

ACVN

(1)

Kvalitatīvais sarkanvīns vai baltvīns, kas izgatavots tikai no attiecīgajam reģionam raksturīgajām klasisko vīna vīnogu šķirņu vīnogām; ražošanā izmantotajā misā dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimums ir vismaz par 1 % augstāks par dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimumu, kas noteikts vīnogu audzēšanas apgabalam, kurā vīnogas ir ievāktas; kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 11,5 %; atlieku cukura saturs nepārsniedz 15 g/l un divkārt nepārsniedz kopējo skābuma saturu; ir norāde par konkrēto vīna vīnogu šķirni, vīna novākšanas gadu, taču nav norādes par garšu.

 

Ehrentrudis

Vācu valodā

ACVN

(1)

Paziņojums par izcelsmi kvalitatīvajam un augstākās kvalitātes sārtvīnam, kas izgatavots no Blauer Spätburgunder vīna vīnogu šķirnes, kas audzēta Tuniberg reģionā.

 

Federweisser

Vācu valodā

AĢIN

(1)

Daļēji norūgusi vīnogu misa, kas izgatavota Vācijā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai citās ES valstīs; ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizgūtas no “vin de pays” vīnogu audzēšanas apgabala; “Federweißer”: norādi lieto daļēji norūgušas vīnogu misas vispārpieņemtos nosaukumos, ņemot vērā nosaukumu reģionālās atšķirības.

 

Hock

Vācu valodā

AĢIN

(1)

Galda baltvīns no Rhine vīnogu audzēšanas apgabala ar “vidēji saldu”atlieku cukura saturu; apzīmējuma vēsture: Hock tradicionāli ir angloamerikānisks nosaukums Rhine vīnam, un nosaukuma izcelsme ir saistīta ar vietas nosaukumu Hochheim (Main, Rheingau vīnogu audzēšanas apgabals).

 

Liebfrau(en)milch

Vācu valodā

ACVN

(1)

Vācu kvalitatīvā baltvīna tradicionāls nosaukums, kurš izgatavots no vismaz 70 procentiem vīnu maisījuma no Riesling, Silvaner, Müller-Thurgau vai Kerner vīniem no Nahe, Rheingau, Rheinhessen vai Pfalz reģioniem. “Vidēji salds”atlieku cukura saturs. Izgatavo gandrīz tikai eksportam.

 

Riesling-Hochgewächs (7)

Vācu valodā

ACVN

(1)

Kvalitatīvais baltvīns, kas izgatavots tikai no Riesling vīna vīnogu šķirnes vīnogām, ražošanā izmantotajā misā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz par 1,5 % augstāka par dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimumu, kas noteikts īpašam vīnogu audzēšanas apgabalam vai tā daļai, kurā vīnogas ir ievāktas, un kurai kvalitātes pārbaudē piešķirts vismaz 3,0 kvalitātes numurs.

 

Schillerwein

Vācu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas iegūts Württemberg īpašajā vīnogu audzēšanas apgabalā; kvalitatīvais sarkanvīns ar spilgti sarkanu krāsu, kas izgatavots, sajaucot balto vīnogu šķirnes vīnogas, arī saspiestās, ar sarkano vīnogu šķirnes vīnogām, arī saspiestām. Atļauts lietot norādi Schillersekt b.A. vai Schillerperlwein b.A., ja Schillerwein ir pamata vīns.

 

Weissherbst

Vācu valodā

ACVN

(1)

Kvalitatīvais vīns, kas izgatavots īpašajā vīnogu audzēšanas apgabalā, vai Prädikatswein (vīns ar īpašiem elementiem), kas izgatavots no vienas sarkano vīnogu šķirnes un vismaz 95 procentiem viegli sapresētas misas; vīna vīnogu šķirni jānorāda saistībā ar Weißherbst nosaukumu ar tādu paša veida aprakstu, izmēru un krāsu; drīkst lietot arī ar vietējo kvalitatīvo dzirkstošo vīnu, kas izgatavots no vīna ar cilmes vietas nosaukumu – Weißherbst.

 

GRIEĶIJA

Αγρέπαυλη

(Agrepavlis)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir ēka, ko sauc par “Agrepavlis”, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā.

 

Αμπέλι

(Ampeli)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā.

 

Αμπελώνας(ες)

(Ampelonas (-ès))

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā.

 

Αρχοντικό

(Archontiko)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir ēka, ko sauc par “archontiko”, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā.

 

Κάβα

(Cava)

Grieķu valodā

AĢIN

(1, 3, 8, 11, 15, 16)

Vīnus iztur, ievērojot noteiktus nosacījumus.

 

Από διαλεκτούς αμπελώνες

(Grand Cru)

Grieķu valodā

ACVN

(3, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti tikai no tādos īpašos vīna dārzos audzētām vīnogām, kuri dod sevišķi zemu ražu no viena hektrāra.

 

Ειδικά Επιλεγμένος

(Grande réserve)

Grieķu valodā

ACVN

(1, 3, 15, 16)

Atlasīti vīni, kurus iztur noteiktu laika periodu, ievērojot konrētus nosacījumus.

 

Κάστρο

(Kastro)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir pils ēka vai vēsturiskas pilsdrupas, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā.

 

Κτήμα

(Ktima)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kas atrodas attiecīgajā aizsargātajā vīnkopības teritorijā.

 

Λιαστός

(Liastos)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kas daļējai dehidrācijai atstātas saulē vai ēnā.

 

Μετόχι

(Metochi)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kuras atrodas ārpus klostera teritorijas, kam pieder saimniecība.

 

Μοναστήρι

(Monastiri)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas klosterim piederošajos vīna dārzos.

 

Νάμα

(Nama)

Grieķu valodā

ACVN / AĢIN

(1)

Saldie vīni, ko lieto svētajā Komūnijā.

 

Νυχτέρι

(Nychteri)

Grieķu valodā

ACVN

(1)

ACVN Santorini vīni, kurus izgatavo tikai Thira un Thiresia salās, izturēts mucās vismaz trīs mēnešus.

 

Ορεινό κτήμα

(Orino Ktima)

Grieķu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kuras atrodas 500 m virs jūras līmeņa.

 

Ορεινός αμπελώνας

(Orinos Ampelonas)

Grieķu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no tikai vīnogām, kuras audzētas vīna dārzos, kas atrodas 500 m virs jūras līmeņa.

 

Πύργος

(Pyrgos)

Grieķu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 8, 11, 15, 16)

Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir ēka, ko sauc par “Pyrgos”, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā.

 

Επιλογή ή Επιλεγμένος

(Réserve)

Grieķu valodā

ACVN

(1, 3, 15, 16)

Atlasīti vīni, kas izturēti noteiktu laika periodu, ievērojot konkrētus nosacījumus.

 

Παλαιωθείς επιλεγμένος

(Vieille réserve)

Grieķu valodā

ACVN

(3, 15, 16)

Atlasīti desertvīni, kas izturēti noteiktu laika periodu, ievērojot konkrētus nosacījumus.

 

Βερντέα

(Verntea)

Grieķu valodā

AĢIN

(1)

Vīni ar tradicionālu nosaukumu, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos Zakynthos salā, kur arī izgatavo vīnu.

 

Vinsanto

Latīņu valodā

ACVN

(1, 3, 15, 16)

ACVN Santorini vīns, kas izgatavots Thira un Thirasia salās Santo Erini-Santorini kompleksā, no vīnogām, kas turētas saulē.

 

SPĀNIJA

Amontillado

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles desertvīns (Vino generoso) ar asu aromātu, savelkošs, samtainu un biezu garšu, dzintardzeltenā vai zeltainā krāsā, ar iegūto spirta koncentrāciju no 16–22°. Izturēts vismaz divus gadus, pielietojot criaderas y soleras metodi, ozolkoka traukā ar maksimālo ietilpību 1 000 l.

 

Añejo

Spāņu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīni, kas kopumā ne mazāk kā divdesmit četrus mēnešus izturēti ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 600 l vai pudelē.

 

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Malaga desertvīns, kas izturēts no trīs līdz pieciem gadiem.

 

Chacolí-Txakolina

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Chacolí de Bizkaia-Bizkaiko Txakolina, Chacolí de Getaria-Getariako Txakolina un Chacolí de Álava-Arabako Txakolina vīni, kurus izstrādā pamatā no Ondarrabi Zuri un Ondarrabi Beltza vīnogu šķirnēm. Vīns ar iegūto spirta tilpumkoncentrācijas minimumu 9,5 % (11 % tilp. baltvīniem, kas raudzēti mucā), maksimālo gaistošo skābumu 0,8 mg/l un maksimālo kopējo sēra daudzumu 180 mg/l (140 mg/l sarkanvīniem)

 

Clásico

Spāņu valodā

ACVN

(3, 16)

Vīni ar vairāk kā 45 g/l saldinātu atlieku.

Čīle

Cream

Angļu valodā

ACVN

(3)

Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva desertvīns ar vismaz 60 g/l samazināto vielu, kura krāsa mainās no dzintardzeltenas līdz sarkankoka krāsai. Izturēts vismaz divus gadus, lietojot criaderas y soleras metodi vai vienu no añadas metodēm, ozolkoka traukā.

 

Criadera

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva desertvīns, kas izturēts, pielietojot criaderas y soleras metodi, kas ir šī apgabala tradicionālā metode.

 

Criaderas y Soleras

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva desertvīns, kuru iegūst, izturot vīnu ozolkoka mucās, kas rindām novietotas viena virs otras piramīdā, ko sauc par criaderas, iepildot attiecīgā gada vīnu mucās, kas atrodas augšējā rindā, vīns tiek izturēts dažādās mucu rindās jeb “criaderas”, to daļēji un veiksmīgi pārlejot no vienas mucu rindas otrā, ilgā laika periodā, kamēr tiek sasniegta apakšējā rinda jeb solera, kurā tiek pabeigts vīna izturēšanas process.

 

Crianza

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem: sarkanvīnu misa, kas izturēta ne mazāk kā 24 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 330 l,

baltvīnu un sārtvīnu misa, kas izturēta ne mazāk kā 18 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar tādu pašu maksimālo ietilpību.

 

Dorado

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Rueda” un “Malaga” izturētie desertvīni.

 

Fino

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Jerez-Xérès-Sherry un Manzanilla Sanlúcar de Barrameda, Montilla Moriles desertvīns, kam piemīt šādas īpašības: maigi dzeltenas krāsas sausais vīns, viegli rūgtens, savelkošs, viegla un aromātiska garša. Izturēts zem baltās pelējuma plēvītes flor vismaz divus gadus, lietojot criaderas y soleras metodi, ozolkoka tvertnē, kura maksimālā ietilpība ir 1 000 l.

 

Fondillón

Spāņu valodā

ACVN

(16)

“Alicante” vīns, ko iegūst no Monastrell vīnogu šķirnes vīnogām, kas nobriedušas ķekarā, un ar izcilām kvalitātes un vīnogu stāvokļa prasībām. Fermentācijas procesā izmantoti tikai dabiskie ieraugi un iegūtā spirta tilpumkoncentrācija (ne mazāk kā 16 %) kopumā ir dabīga. Vismaz desmit gadus izturēts ozolkoka tvertnēs.

 

Gran reserva

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

sarkanvīnu misa izturēta ne mazāk kā 60 mēnešus, no kuriem vismaz 18 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 330 l, un atlikušajā periodā pudelē,

baltvīnu un sārtvīnu misa izturēta ne mazāk kā 48 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar tādu pašu maksimālo ietilpību un atlikušo laiku – pudelēs.

Čīle

Spāņu valodā

ACVN

(4)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Cava” dzirkstošos vīnus iztur ne mazak kā 30 mēnešus, no “tiraje” līdz “degüelle”.

 

Lágrima

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga saldais vīns, kas iegūts no misas, kuras sula iegūta pēc vīnogu apstrādes, tās mīcot, neizmantojot ogu mehānisku presēšanu. To iztur vismaz divus gadus, lietojot criaderas y soleras metodi, vai vienā no vīna novākšanas gadiem – ozolkoka traukā ar maksimālo ietilpību 1 000 l.

 

Noble

Spāņu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīni, kas kopumā izturēti ne mazāk kā astoņpadsmit mēnešus ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 600 l vai pudelē.

 

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga desertvīni, kas izturēti no diviem līdz trīs gadiem.

 

Oloroso

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Jerez-Xérès-Sherry un Manzanilla Sanlúcar de Barrameda, Montilla Moriles desertvīns (vino generoso), kam piemīt šādas īpašības: biezs, bagātīgas un samtainas garšas nianses, aromātisks, enerģisks, sauss, lielisks, sarkankoka krāsā, ar iegūto spirta koncentrāciju no 16 līdz 22o. Tas, lietojot criaderas y soleras metodi, izturēts vismaz divus gadus ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l.

 

Pajarete

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga saldie vai pussaldie vīni, kas, lietojot “criaderas y soleras” metodi vai vienu no “añadas” metodēm, izturēti vismaz divus gadus ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l.

 

Pálido

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Condado de Huelva desertvīns (vino generoso), kas, lietojot bioloģisko izturēšanas metodi, izturēts vairāk kā trīs gadus ar iegūto spirta tilpumkoncentrāciju no 15-17 %.

 

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Rueda desertvīns, kas izturēts vismaz četrus gadus, no kuriem trīs pēdējos gadus – koka tvertnē.

 

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga vīns, kurš izgatavots no Pedro Ximenez un/vai Moscatel vīnogu šķirnēm, kuram nav pievienota “arrope” (uzvārīta misa) un kurš nav izturēts.

 

Palo Cortado

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Jerez-Xérès-Sherry un Manzanilla Sanlúcar de Barrameda, Montilla Morile desertvīns (vino generoso), kura organoleptiskās īpašības veido amontillado aromāts un Oloroso vīniem līdzīga garša un krāsa, ar iegūto spirta tilpumkoncentrāciju robežās no 16 līdz 22 procentiem. Izturēts divos posmos: pirmais ir bioloģiskais posms zem flor plēvītes, bet otrais – oksidatīvais.

 

Primero de Cosecha

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Valencia vīns, kas iegūts no vīnogām, kuras ievāktas pirmajās desmit ražas novākšanas dienās, un iepildīts pudelēs turpmāko trīsdesmit dienu laikā, lai pabeigtu procesu; uz etiķetes obligāti jānorāda raža.

 

Rancio

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3)

Vīni, kuru izturēšanas process ticis ievērojami pavājināts ar krasām gaisa temperatūras maiņām vai turot koka tvertnēs vai stikla traukus.

 

Raya

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Montilla Moriles desertvīns (vino generoso), kam piemīt Oloroso vīnam līdzīgas īpašības, bet ar ne tik izteiktu garšu un aromātu. Pēc criaderas y soleras metodes vismaz divus gadus izturēts ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l.

 

Reserva

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

sarkanvīnu misa izturēta ne mazāk kā 36 mēnešus, no kuriem vismaz 12 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 330 l, un atlikušajā periodā pudelē,

baltvīnu un sārtvīnu misa izturēta ne mazāk kā 24 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar tādu pašu maksimālo ietilpību un atlikušo laiku – pudelēs.

Čīle

Sobremadre

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Vinos de Madrid baltie vīni, kas pateicoties to īpašai izstrādāšanai, satur oglekļa dioksīda gāzi, kura iegūta, pirms tam ferementējot misu ar madres (notīrītas un saspiestas vīnogas).

 

Solera

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva vīni, kas izturēti pēc criaderas y soleras metodes.

 

Superior

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas iegūts no vismaz 85 % vīnogu šķirņu, kas atzītas par labākajām šķirnēm attiecīgajā norobežotajā apgabalā.

Čīle

Dienvidāfrika

Trasañejo

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga desertvīns, kas izturēts vairāk kā piecus gadus.

 

Vino Maestro

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga vīns, kas iegūts, līdz galam nepabeidzot vīna fermentācijas procesu, jo pirms tā fermentācijas ir pievienota misa ar 7 % vīna spirtu. Tāpēc fermentācija noris ļoti lēni un apstājas, kad spirta saturs ir sasniedzis 15–16°, atstājot cukuru aptuveni 160-200 g/l bez rūgšanas. Pēc criaderas y soleras metodes vai vienas no añadas metodēm izturēts vismaz divus gadus ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l.

 

Vendimia Inicial

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Utiel–Requena vīns, kurš izgatavots no vīnogām, kas ievāktas pirmajās desmit ražas novākšanas dienās, kurā spirta tilpumprocenti svārstās no 10 un 11,5; tā kā šie vīni ir jauni, tiem piemīt speciālas īpašības, tostarp oglekļa dioksīda izdalīšanās.

 

Viejo

Spāņu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns, kas izturēts vismaz trīsdesmit sešus mēnešus, okdisējies gaismas, skābekļa vai siltuma iedarbībā vai iedarbojoties visiem šiem faktoriem vienlaikus.

 

Spāņu valodā

ACVN

(3)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Condado de Huelva desertvīns (vino generoso), kam piemīt šādas īpašības: biezs, bagātīgas un samtainas garšas nianses, aromātisks, enerģisks, sauss, lielisks, sarkankoka krāsā, ar iegūto spirta koncentrāciju no 15 līdz 22o. Lietojot criaderas y soleras metodi, tas vismaz divus gadus izturēts ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l.

 

Vino de Tea

Spāņu valodā

ACVN

(1)

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma La Palma ziemeļu apakšzonas vīns, kas ne vairāk kā sešus mēnešus izturēts koka tvertnēs, kuras izgatavotas no Pinus canariensis priedes koka. Iegūtā spirta tilpumkoncentrācija baltvīniem ir no 11–14,5 %, sārtvīniem – no 11–13 % un sarkanvīniem – no 12–14 %.

 

FRANCIJA

Ambré

Franču valodā

ACVN

(3)

1997. gada 29. decembra Dekrēta 7. pants: ACVN “Rivesaltes”: lai vīnam būtu tiesības uz kontrolētu cilmes vietas nosaukumu “Rivesaltes”, kas beidzas ar norādi “ambré”, vīnogām, no kurām izgatavots baltvīns, jābūt izaudzētām īpašumā ar oksidējošu vidi līdz tā gada 1. septembrim, kas ir nākamais pēc ražas gada.

 

Clairet

Franču valodā

ACVN

(1)

Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi Bourgogne, Bordeaux: gaišais sarkanvīns vai sārtvīns.

 

Claret

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN Bordeaux: apzīmējums, ko lieto, lai apzīmētu gaišo sarkanvīnu.

 

Tuilé

Franču valodā

ACVN

(3)

1997. gada 29. decembra Dekrēta 7. pants: lai vīnam būtu tiesības uz kontrolētu cilmes vietas nosaukumu Rivesaltes, kas beidzas ar norādi tuilé, vīnogām, no kurām izgatavots sarkanvīns, jābūt izaudzētām īpašumā ar oksidējošu vidi līdz tā gada 1. septembrim, kas ir nākamais pēc ražas gada.

 

Vin jaune

Franču valodā

ACVN

(1)

Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi Arbois, Côtes du Jura, L'Etoile, Château-Châlon: vīna produkts, kas izgatavots tikai no to šķirņu vīnogām, kuras iekļautas valsts tiesību aktos; lēna fermentācija, izturēšana ne mazāk kā sešus gadus ozolkoka mucā, neveicot periodisku tās piepildīšanu līdz malām.

 

Château

Franču valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 7,8,9,15,16)

Vēsturisks apzīmējums, kas saistās ar apgabala tipu un vīna veidu, un rezervēts vīniem, kas izgatavoti tādā īpašumā, kurš patiešām pastāv vai kuram ir tieši tāds pats nosaukums.

Čīle

Clos

Franču valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 7,8,9,15,16)

Čīle

Cru artisan

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN “Médoc”, “Haut-Médoc”, “Margaux”, “Moulis”, “Listrac”, “St Julien”, “Pauillac”, “St Estèphe”:

Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, tā vēsturi, kā arī apgabala tipu, radot labāko īpašību hierarhiju vīniem, kas izgatavoti noteiktā īpašumā.

 

Cru bourgeois

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, Saint-Julien, Pauillac, Saint-Estèphe: Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, tā vēsturi, kā arī apgabala tipu, radot labāko īpašību hierarhiju vīniem, kas izgatavoti noteiktā īpašumā.

Čīle

Cru classé, papildināts vai nepapildināts ar Grand, Premier Grand, Deuxième, Troisième, Quatrième, Cinquième

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN “Barsac”, “Côtes de Provence”, “Graves”, “Saint-Emilion grand cru”, “Médoc”, “Haut-Médoc”, “Margaux”, “Pessac-Leognan”, “Saint Julien”, “Pauillac”, “Saint Estèphe”, “Sauternes”:

Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, tā vēsturi, kā arī apgabala tipu, radot labāko īpašību hierarhiju vīniem, kas izgatavoti noteiktā īpašumā.

 

Edelzwicker

Vācu valodā

ACVN

(1)

ACVN Alsace vīni, kas saskaņā ar specifikācijām izgatavoti no vienas vai vairākām vīnogu šķirnēm.

 

Grand cru

Franču valodā

ACVN

(1, 3, 4)

Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, rezervēts vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem saskaņā ar Dekrētu, un šo apzīmējumu kopēji lieto, iekļaujot to cilmes vietas nosaukumā.

Čīle

Šveice

Tunisija

Hors d’âge

Franču valodā

ACVN

(3)

ACVN “Rivesaltes”, “Banyuls”, “Rasteau” and “Maury”: drīkst lietot vīniem, kuri pēc to izstrādes nogatavināti ne mazāk kā piecus gadus.

 

Passe-tout-grains

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN Bourgogne vīni, kas saskaņā ar specifikācijām izgatavoti no divām vīnogu šķirnēm.

 

Premier Cru

Franču valodā

ACVN

(1, 4)

Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, rezervēts vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem saskaņā ar Dekrētu, un šo apzīmējumu kopēji lieto, iekļaujot to cilmes vietas nosaukumā.

Tunisija

Primeur

Franču valodā

ACVN

(1)

Vīni, kurus var laist tirdzniecībā sākot no ražas gada novembra trešās ceturtdienas.

 

Franču valodā

AĢIN

(1)

Vīni, kurus var laist tirdzniecībā sākot no ražas gada oktobra trešās ceturtdienas.

 

Rancio

Franču valodā

ACVN

(1, 3)

ACVN “Grand Roussillon”, “Rivesaltes”, “Rasteau”, “Banyuls”, “Maury”, “Clairette du Languedoc”: apzīmējumu attiecina uz vīna veidu un noteiktu vīna ražošanas paņēmienu, rezervēts atsevišķiem kvalitatīvajiem vīniem to vecuma dēļ un reģiona nosacījumu dēļ.

 

Sélection de grains nobles

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN “Alsace”, “Alsace Grand Cru”, “Condrieu”, “Monbazillac”, “Graves supérieur”, “Bonnezeaux”, “Jurançon”, “Cérons”, “Quarts de Chaume”, “Sauternes”, “Loupiac”, “Côteaux du Layon”, “Barsac”, “Sainte Croix du Mont”, “Côteaux de l’Aubance”, “Cadillac”: vīni, kurus obligāti jāizstrādā no vīnogu ražas, kas ievākta ar rokām, atkārtoti pārstaigājot vīna dārzu. To dara, lai atlasītu pārgatavojušās vīnogas, vīnogas, ko skārusi “cēlā puve”, vai tādas, kuras ir sabiezējušas, nogatavojoties vīnogulājā.

 

Sur lie

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN “Muscadet”, “Muscadet Coteaux de la Loire”, “Muscadet-Côtes de Grandlieu”, “Muscadet-Sèvre et Maine”, “Gros Plant du Pays Nantais”: vīni ar noteiktām specifikācijām (piemēram, raža, spirta koncentrācija), kurus iztur uz nogulsnēm līdz nākamā tā gada 1. martam, kas ir nākamais pēc ražas gada.

 

Franču valodā

AĢIN

(1)

AĢIN “Vin de pays d’Oc”, “Vin de pays des Sables du Golfe du Lion”: vīni ar noteiktām specifikācijām, kurus atstāj mazāk kā uz vienu ziemu mucā vai lielā mucā un iztur uz nogulsnēm līdz vīna iepildīšanai pudelēs.

 

Vendanges tardives

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN “Alsace”, “Alsace Grand Cru”, “Jurançon”: apzīmējumu attiecina uz vīna veidu un noteiktu ražošanas paņēmienu, rezervēts vīniem, kas izgatavoti no vīnogām, kas pārgatavojušās un atbilst noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz vīnogu sulas sabiezēšanās pakāpi un spirta stiprumu.

 

Villages

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN “Anjou”, “Beaujolais”, “Côte de Beaune”, “Côtes de Nuits”, “Côtes du Rhône”, “Côtes du Roussillon”, “Mâcon”: apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, rezervēts vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saskaņā ar Dekrētu, un šo apzīmējumu kopēji lieto, iekļaujot to cilmes vietas nosaukumā.

 

Vin de paille

Franču valodā

ACVN

(1)

ACVN “Arbois”, “Côtes du Jura”, “L’Etoile”, “Hermitage”: apzīmējumu attiecina uz vīna izstrādes paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnu izgatavo no tādu šķirņu vīnogu izlases, kuras noteiktas valsts tiesību aktos, ne mazāk kā sešas nedēļas atstājot vīnogas kaltēties starp salmu kārtām vai uz režģiem, vai piekārtas. Vīnu iztur ne mazāk kā trīs gadus, sākot ar dienu, kad vīnogas sapresētas, turklāt ne mazāk kā 18 mēnešus nogatavinātas mucā.

 

ITĀLIJA

Alberata

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums attiecas uz Aversa tipa vīniem. Tas saistīts ar ļoti senu vīnkopības tradīciju, saskaņā ar kuru iegūst šo produktu.

 

Vigneti ad alberata

 

Amarone

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Īpašs, vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar Valpolicella tipa vīnu ražošanas metodi. To lieto kopš senatnes, lai identificētu vīna izcelsmes vietu; vīns izgatavots, ievērojot īpašu ražošanas paņēmienu, kura pamatā ir cukura pilnīga fermentācija, izmantojot vēlu novāktas, izžuvušas vīnogas. Tas izskaidro vārda “Amarone” izcelsmi. Apzīmējums ir pietiekami nepārprotams un plaši pazīstams, lai ar to varētu identificēt attiecīgo produktu.

 

Ambra

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums saistīts ar Marsala tipa vīnu ražošanas paņēmienu un šiem vīniem raksturīgo īpašo, vairāk vai mazāk piesātināto, dzintardzelteno krāsu. Tā īpašo krāsu iegūst, izmantojot senu ražošanas paņēmienu, kas ietver vīna izturēšanu un nogatavināšanu, ar polifenolu un krāsvielu darbību būtiski samazinot oksidācijas procesus.

 

Ambrato

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3)

Apzīmējums saistīts ar Malvasia de Lipari un Vernaccia d'Oristano tipa vīnu ražošanas paņēmienu un šiem vīniem raksturīgo īpašo, vairāk vai mazāk piesātināto, dzintardzelteno krāsu. Tā īpašo krāsu iegūst, izmantojot senu ražošanas paņēmienu, kas ietver vīna izturēšanu un nogatavināšanu, ar polifenolu un krāsvielu darbību būtiski samazinot oksidācijas procesus.

 

Annoso

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Tas saistīts ar noteiktu ražošanas paņēmienu, izmantojot vēlu novāktas, izžuvušas vīnogas; obligātais vīna izturēšanas periods koka tvertnēs ir vismaz 30 mēneši pirms gala produkta laišanas tirgū un pārdošanas.

 

Apianum

Latīņu valodā

ACVN

(1)

Īpašs apzīmējums, ko piešķir Fiano di Avellino vīnam. Šim apzīmējumam ir klasiska izcelsme. Tas nozīmē labas kvalitātes vīnogas, jo tās īpaši iecienījušas bites (itāļu valodā – api).

 

Auslese

Vācu valodā

ACVN

(1)

Skatīt tradicionālo apzīmējumu “scelto”. Īpašs apzīmējums, ko piešķir Caldaro un Caldaro Classico – Alto Adige vīniem.

 

Buttafuoco

Itāļu valodā

ACVN

(1, 6)

Īpašs apzīmējums, kas attiecas tikai uz noteikta tipa vīnu, kas ir Oltrepò Pavese vīnu apakšreģiona izcelsmes vīns. To lieto kopš seniem laikiem, lai aprakstītu noteiktu produktu, kas atbilstoši vārda nozīmei izraisa “noteiktu karstumu”.

 

Cannellino

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Īpašs apzīmējums, ko attiecina uz Frascati tipa vīnu un tā ražošanu. To lieto kopš seniem laikiem, lai identificētu iepriekš minētā vīna tipu, un šo vīnu izgatavo, izmantojot noteiktu ražošanas paņēmienu, iegūstot vīnu, ko sauc par “abboccato”, tas ir viegli saldens un biezs vīns.

 

Cerasuolo

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Tradicionāls un vēsturisks apzīmējums, ko attiecina tikai uz Cerasuolo di Vittoria vīniem. Tas ir DOCG apzīmējuma neatņemama daļa un tas veido apzīmējuma neģeogrāfisko aspektu. Apzīmējums saistīts ar vīna ražošanas procesu, kā arī ar tā īpašo krāsu. Apzīmējumu arī tradicionāli lieto, lai aprakstītu vēl vienu Montepulciano d'Abruzzo vīnu veidu, ar kuru tas ir cieši saistīts.

 

Chiaretto

Itāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6)

Apzīmējums, kas saistīts ar ražošanas paņēmienu un īpašu attiecīgā veida vīnam raksturīgo krāsu, ko iegūst no melnajām vīnogām.

 

Ciaret

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar Monferrato vīniem un ko attiecina uz produkta īpašo krāsu; tā nosaukuma tradicionālā nozīme ir “gaiši sarkans”.

 

Château

Franču valodā

ACVN

(1,3,4,5,6,8, 15, 16)

Apzīmējums, ko attiecina uz uzņēmuma, kas ražo vīnu, nosaukumu, ja vīnogu izcelsme ir vienīgi šajā uzņēmumā un vīnu ražo šajā pašā uzņēmumā.

Čīle

Classico

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 8, 11, 15, 16)

Apzīmējums, kas noteikts Likumā Nr. 164/1992. Tas rezervēts vīniem, kas nav dzirkstošie vīni, no vissenākā cilmes vietas apgabala, uz kuriem var attiecināt autonomas ACVN tiesību normas.

Čīle

Dunkel

Vācu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums, kas saistīts ar ražošanas paņēmienu un raksturīgo tumšo krāsu, kas piemīt Trentino tipa vīniem.

 

Fine

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums, kas cieši saistīts ar vienu no Marsala tipa vīniem. To attiecina uz īpašu ražošanas paņēmienu, izturot vīnu ne mazāk kā vienu gadu, no kura vismaz 8 mēnešus vīnu iztur koka mucās.

 

Fior d’Arancio

Itāļu valodā

ACVN

(1, 6)

Apzīmējums, kas saistīts ar diviem Colli Euganei tipa vīnu veidiem: dzirkstošajiem un passito vīniem (t. i., iegūti no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām). To attiecina uz ražošanas paņēmienu un produktu ar tam raksturīgajām aromātiskajām īpašībām, kas iegūts no Muscat vīnogu šķirnes vīnogām, lietojot rūpīgu ražošanas paņēmienu.

 

Flétri

Franču valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums, kas saistīts ar īpašo Valle d'Aosta vai Vallée d'Aoste DOC tipu vīniem. To attiecina uz ražošanas paņēmienu un produkta raksturīgajām īpašībām, ko iegūst, lietojot rūpīgu ražošanas metodi, izmantojot daļēji izžuvušas vīnogas.

 

Garibaldi Dolce

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar īpašā Marsala Superior DOC tipa vīnu. Sākotnēji apzīmējumu lietoja par godu Garibaldi, kurš šo vīnu nobaudīja, ierodoties Marsal. Viņš atzinīgi novērtēja vīnu tā īpašību dēļ, kas saistītas ar noteiktu ražošanas paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnu iztur koka mucās ne mazāk kā vismaz divus gadus.

 

GD

 

Governo all’uso toscano

Itāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Sākotnēji apzīmējumu saistīja ar “Chianti” un “Chianti”Classico ACVN vīniem. Vēlāk tā lietojumu paplašināja uz Colli della Toscana Centrale AĢIN vīniem, ko ražo tajā pašā ražošanas apgabalā. To attiecina uz noteiktu ražošanas procesu, ko lieto Toskānas reģionā, saskaņā ar kuru ziemas beigās vīnam pievieno žāvētas vīnogas, kas izraisa papildu rūgšanu.

 

Gutturnio

Itāļu valodā

ACVN

(1, 8)

Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar vīna veidu, kura izcelsme ir Colli Piacentini vīnu apakšreģionā. To attiecina uz minētā sarkanvīna ražošanas paņēmienu, vīna, kas ir augstas kvalitātes vīnu raksturīgākais paraugs. To pasniedza romiešu stila sudraba biķeros, ko sauca par Gutturnium.

 

Italia Particolare

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar Marsala fine vīniem. Sākotnēji Marsala vīnus ražoja pārdošanai vienīgi vietējā tirgū.

 

IP

 

Klassisch

Vācu valodā

ACVN

(1)

Caldaro, Alto Adige vīnu ražošanas tradicionāls apgabals (ar nosaukumu Santa Maddalena un Terlano).

(Skatīt “Classico” definīciju).

 

Klassisches Ursprungsgebiet

 

Kretzer

Vācu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums attiecas uz ražošanas paņēmienu un vīnam raksturīgo sārto krāsu.

Apzīmējumu lieto attiecībā uz atbilstošajām Alto Adige, Trentino un Teroldego rotaliano vīnu tipoloģijām.

 

Lacrima

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums cieši saistīts ar Lacrima di Morro d'Alba vīna nosaukumu, veidojot šā nosaukuma neatņemamu daļu. To attiecina uz noteiktu ražošanas paņēmienu, vīnogas viegli sapresējot, kā rezultātā tiek izgatavots augstas kvalitātes produkts.

 

Lacryma Christi

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5)

Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas cieši saistīts ar “Vesuvio” vīniem. To tradicionāli saistīja ar iepriekš minēto vīnu (gan parasto, gan deserta/dzirkstošo) atsevišķiem tipiem; vīnus ražo, izmantojot noteiktu ražošanas paņēmienu, vīnogas tiek viegli sapresējot, kā rezultātā tiek izgatavots augstas kvalitātes produkts ar reliģiska rakstura blakusnozīmi.

 

Lambiccato

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Īpašs apzīmējums, ko attiecina uz vienu no Castel San Lorenzo tipa vīniem. Tas attiecas uz produkta veidu un noteiktu ražošanas paņēmienu, kurā izmanto Muscat šķirnes vīnogas un atbilstoši kuram vīnogas, kontrolējot temperatūru, izmērcē īpašās tvertnēs, kuras tradicionāli sauc par lambicchi.

 

London Particolar

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Īpašs vēsturisks apzīmējums, ko attiecina uz Marsala Superiore tipa vīniem. Tas ir apzīmējums vai iniciāļi, kurus tradicionāli lieto, lai aprakstītu produktu, kas paredzēts Anglijas tirgum. Angļu valodas lietojumam vīna nosaukumā ir arī tradicionāla nozīme, tas noteikts produkta specifikācijā un attiecībā uz Marsala vīniem izstrādātajos noteikumos. Vispārzināms ir fakts, ka šā desertvīna nosaukuma nozīmīgums un reputācija ir saistīti ar tā ražotājiem un angļu izplatītājiem, kuri kopš 1773. gada, kad bija atklājuši Marsala, šo izcilo vīnu ražoja un tirgoja visā pasaulē, veicinot tā atpazīstamību, jo īpaši Anglijā.

 

LP

 

Inghilterra

 

Occhio di Pernice

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums attiecas uz atsevišķiem Vin Santo tipa vīniem. To attiecina uz ražošanas paņēmienu un īpašo krāsu. Pateicoties noteiktam ražošanas paņēmienam, vīna izgatavošanā izmantojot sarkanās vīnogas, rezultātā iegūstot ļoti raksturīgu produktu ar neatkārtojamu krāsu, kuras nianses svārstās no spilgti līdz gaiši rozā. Tas ir viens no pernice – putna, kā vārdā vīns nosaukts – acu krāsas toņiem.

 

Oro

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums attiecas uz īpašajiem Marsala vīniem. To attiecina uz noteiktu krāsu un ražošanas paņēmienu, kurā aizliegts izmantot karsētu misu. Rezultātā iegūst zeltainas, vairāk vai mazāk spilgtas, krāsas produktu ar īpašu vērtību.

 

Passito

Itāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 15, 16)

Apzīmējums, ko attiecina uz produkta veidu un atbilstošu ražošanas paņēmienu. Apzīmējumus passito vai vino passito, un vino passito liquoroso rezervē parastiem vai desertvīniem, kas iegūti, fermentējot vīnogas, dabiski žāvējot vai žāvējot vēdināmā telpā saskaņā ar produkta specifikācijā minētajiem noteikumiem. Ar Likumu Nr. 82/2006 tika paplašināta šā apzīmējuma lietošana arī attiecībā uz vīniem, kurus izgatavo no pārgatavinātām vīnogām.

 

Vino passito

 

Vino Passito Liquoroso

 

Ramie

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar vienu no Pinerolese tipa vīniem. To attiecina uz produkta veidu un atbilstošo ražošanas paņēmienu izmantojot daļēji žāvētas vīnogas.

 

Rebola

Itāļu valodā

ACVN

(1, 15)

Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar vienu no Colli di Rimini tipa vīniem. To attiecina uz ražošanas paņēmienu un produkta veidu, kura krāsa mainās no zeltaindzeltenas līdz dzintardzeltenai, un to iegūst no daļēji žāvētām vīnogām.

 

Recioto

Itāļu valodā

ACVN

(1, 4, 5)

Vēsturiski tradicionāls apzīmējums, kas cieši saistīts ar trīs vīnu nosaukumiem ar cilmes vietas nosaukumu, kurus ražo Veneto: ACVN Valpolicella, Gambellara un Recioto di Soave, kas tādējādi saistās ar ražošanas apgabaliem, kuri viens otram atrodas ļoti tuvu un tiem ir līdzīgas tradīcijas, jo īpaši Verona un Vicenza provincēs. Nosaukuma izcelšanās tiek datēta ar 5. gadsimtu. Tolaik bukoliku dzejnieki šo vīnu dēvēja par īpaši vērtīgu un atzīstamu, to izgatavoja tikai Verona provincē un tā nosaukums cēlies no vārda Retia, kalnaina reģiona, kas senos laikos pletās pāri Verona un Trento apgabalam līdz Como un Valtellina robežām. Tādējādi šo apzīmējumu lieto kopš seniem laikiem un vēl joprojām to lieto, lai apzīmētu vīnus, kas iegūti lietojot noteiktu ražošanas paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnogas tiek izžāvētas.

 

Riserva

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 15, 16)

Vīni, kas izturēti noteiktu laika periodu, vismaz divus gadus attiecībā uz sarkanvīniem un vienu gadu attiecībā uz baltvīniem, kas turpmāk tiek izturēti mucās, ko īpaši paredz produkta specifikācija. Papildus parastajām prasībām, produkta specifikācijā kā obligātu prasību jāiekļauj nosacījums par vīnogu novākšanas gada norādīšanu uz etiķetes, kā arī uzglabāšanas noteikumiem, ja vīns izgatavots no dažādu gadu vīnu maisījuma. ACVN dzirkstošo un desertvīnu tipa vīniem šo apzīmējumu var lietot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajā produkta specifikācijā un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

 

Rubino

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums, kas saistīts ar ACVN Cantavenna. To attiecina uz visu vīna izgatavošanas procesu un īpašo vīna krāsu. Apzīmējums Rubino lielākoties ir saistīts ar DOC vīnu Teroldego Rotaliano, Trentino un Garda Colli Mantovani īpašā tipa vīniem un to attiecina uz noteiktu krāsu, kuru iegūst produkts.

 

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums, kas saistīts ar īpašu Marsala tipa vīnu. To attiecina uz noteiktu procesu, kura laikā aizliegts izmantot uzkarsētu misu. Turklāt šim vīnam ir noteikta rubīnsarkana krāsa, kas pēc vīna izturēšanas iegūst dzintardzeltenu nokrāsu.

 

Sangue di Giuda

Itāļu valodā

ACVN

(4, 5, 8)

Īpašs vēsturisks, tradicionāls apzīmējums, kas saistīts ar vīnu tipoloģiju un ražots Oltrepò Pavese teritorijā. To ilgu laiku lietoja, apzīmējot izcilu sarkanas krāsas produktu ar saldu garšu, dzirkstošu vai bagātīgu, garšīgu, t. i., tas patiešām ir tik labi izturēts, ka jo vairāk to dzer, jo vairāk tas krāpj, gluži kā slavenais apustulis!

 

Scelto

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums, kas saistīts ar Caldaro, Caldaro ClassicoAlto Adige un Colli del Trasimeno vīniem. To attiecina uz īpašu produktu un tam atbilstošu ražošanas paņēmienu, sākot ar vīnogu izvēli (tāpēc to sauc par “izvēlēto”).

 

Sciacchetrà

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Vēsturisks, tradicionāls apzīmējums, kas cieši saistīts ar Cinque Terre vīniem. To attiecina uz produkta iegūšanai izmantoto paņēmienu, kurā ietilpst arī presēšana un uzglabāšana. Fakstiski, vārda tiešā nozīme ir “saspiest un turēt neskartu”- metode, ko piemēro augstas kvalitātes produktiem.

 

Sciac-trà

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Ditto as above (Schiacchetrà). Šajā gadījumā atšķirību var piedēvēt apzīmējumam, kas dots konkrētajā tipoloģijā.

 

Spätlese

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 15, 16)

Skatīt apzīmējumu “vēlā vīnogu ražas novākšana”, ko izmanto Bolzano autonomajā provincē.

 

Soleras

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums, kas saistīts ar īpašu desertvīnu tipu, ko sauc par Marsala. To attiecina uz produktu un īpašu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram vīnu iztur ne mazāk kā vismaz piecus gadus koka mucās. Aizliegts vīnu bagātināt ar karsētu misu vai koncentrētu misu. Izmantojot šo paņēmienu, iegūst nesajauktu, dabīgu produktu, kas nesatur papildu elementus, pat ne vīnogu izcelsmes, izņemot, protams, spirtu desertvīna gadījumā.

 

Stravecchio

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums, kas saistīts tikai ar Marsala neatkārtojamo Virgin un/vai Soleras tipu vīniem. To attiecina uz noteiktu ražošanas paņēmienu, izturot vīnu ne mazāk kā vismaz desmit gadus koka mucās.

 

Strohwein

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 11, 15, 16)

Skatīt tradicionālo apzīmējumu Passito.

Tā tiešā nozīme ir “salmu vīns”.

To attiecina uz īpašu vīnu, ko ražo Bolzano provincē, un tas attiecas uz ražošanas paņēmienu, izmantojot vīnogas, kuras pēc ievākšanas žāvētas uz salmu režģiem atbilstoši žāvēšanas paņēmienam, kas noteikts dažādās produkta specifikācijās.

 

Superiore

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 15, 16)

Vīni, kuriem piemīt augstākās kvalitātes īpašības un kuru ražošanas noteikumu tiesību normas ir daudz stingrākas par citām tiesību normām. Produkta specifikācijas nosaka šādas prasības:

a)

vīnogu dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimumu, kas lielāks vismaz par 0,5°;

b)

kopējā patērētā spirta tilpumkoncentrāciju, kas lielāka vismaz par 0,5°;

Sanmarīno

Superiore Old Marsala

Itāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums attiecas uz Marsala Superiore vīnu tipu. To attiecina uz īpašu produktu un noteiktu ražošanas paņēmienu, vīnu izturot koka mucās ne mazāk kā vismaz divus gadus. Šajā nosaukumā ietverts angļu apzīmējums, ko tradicionāli lieto desertvīniem un ko apstiprina gan produkta specifikācija, gan attiecībā uz Marsala vīniem izstrādātais likums. Šā nosaukuma nozīmīgums un prestižs ir saistīts ar tā ražotājiem un angļu izplatītājiem, kuri kopš 1773. gada, kad atklāja šo vīnu, ražoja un tirgoja, veicinot tā atpazīstamību, jo īpaši Anglijā.

 

Torchiato

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar Colli di ConeglianoTorchiato di Fregona vīniem. To attiecina uz produkta noteiktām īpašībām, kuras iegūst, izmantojot pilnībā izstrādātu ražošanas paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnogas tiek viegli sapresētas.

 

Torcolato

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Īpašs apzīmējums, ko attiecina uz īpašu vīnu tipu, ko sauc par Breganze.

Tas attiecas uz produkta noteiktām īpašībām, kuras iegūst, izmantojot rūpīgu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram izmanto daļēji žāvētas vīnogas. Pēc ražas novākšanas, vīnogas tiek piekārtas pie režģiem, kuros tās vēdina, un visbeidzot atkārtoti piekar. Šādā veidā notiek vīnogu žāvēšanas process.

 

Vecchio

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3)

Apzīmējums attiecas uz Rosso Barletta, Aglianico del Vuture, Marsala un Falerno del Massico vīniem. To attiecina uz vīna izturēšanas nosacījumiem un turpmāko izturēšanas procesu, un produkta pilnveidošanu.

 

Vendemmia Tardiva

Itāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 15, 16)

Apzīmējums attiecas uz noteiktu produkta tipu ar vēlu vīnogu ražu. Vīnogu nogatavināšanas pakāpe uz ķekara un turpmākā vīnogu žāvēšana dažādos apkārtējās vides un laika apstākļos rada neatkārtojamu produktu, jo īpaši ņemot vērā tā cukura saturu un aromātu. Rezultātā iegūst neparastu vīnu. Šos vīnus kvalificē arī kā desertvīnus vai “meditācijas” vīnus.

 

Verdolino

Itāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Apzīmējums attiecas uz ražošanas paņēmienu un tā īpašo zaļo krāsu.

 

Vergine

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3)

Apzīmējums attiecas uz Marsala vīniem. To attiecina uz īpašu produktu un noteiktu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram vīnu iztur ne mazāk kā vismaz piecus gadus koka mucās, kā arī vīnam nedrīkst pievienot karsētu vai koncentrētu misu. Tas nozīmē, ka iegūtais produkts ir nesajaukts, dabīgs produkts, kas nesatur papildu elementus, pat ne vīnogu izcelsmes, izņemot spirta procentus, kas ir endēmiski desertvīnam.

Šāds apzīmējums, lielākoties, attiecas uz Bianco Vergine Valdichiana vīniem. To attiecina uz tradicionālu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram vīnu raudzē bez vīnogu miziņām, iegūstot nesajauktu un dabīgu gala produktu.

 

Vermiglio

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums attiecas uz Colli dell’Etruria Centrale vīniem. To attiecina gan uz noteiktām kvalitātes īpašībām, gan uz īpašo krāsu.

 

Vino Fiore

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums attiecas uz dažu baltvīnu un sārtvīnu noteiktu ražošanas paņēmienu. Saskaņā ar šo paņēmienu vīnogas viegli sapresē, tādējādi iegūstot vīnu ar īpaši maigu garšu, kas atspoguļo šā vīna labākās iezīmes, t. i., “ziedu aromātu”.

 

Vino Novello

Itāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 8)

Apzīmējums attiecas uz noteiktu ražošanas paņēmienu un ražošanas periodu, kas vīna tirdzniecībai un patēriņam ir noteikts katra vīnogu ievākšanas gada 6. novembrī.

 

Novello

 

Vin Santo

Itāļu valodā

ACVN

(1)

Vēsturiski tradicionāls apzīmējums, kas attiecas uz atsevišķiem vīniem, ko ražo Toskānas, Marche, Umbria, Emilia Romagna, Veneto un Trentino Alto Adige vīna ražošanas reģionā.

To attiecina uz noteiktu vīnu tipu un attiecīgo un sarežģīto ražošanas paņēmienu, vīna vīnogas uzglabājot un žāvējot tradicionālos koka traukos tām piemērotās un vēdināmās telpās ilgu izturēšanas periodu.

Attiecībā uz apzīmējuma izcelsmi ir izteiktas vairākas hipotēzes lielākoties saistībā ar viduslaikiem. Visticamākā hipotēze ir cieši saistīta ar vīna reliģisko vērtību. Šo vīnu uzskatīja par neparastu, piedēvējot tam brīnumainu spēku.

Parasti vīnu lietoja Svētās Mises laikā, un tas izskaidro, kāpēc to sauc par “svēto vīnu” (vinsanto).

Apzīmējumu vēl joprojām lieto, un tas ir sīki aprakstīts ACVN vīnu specifikācijās; šā tipa vīnus kopumā pazīst un novērtē visā pasaulē.

 

Vino santo

 

Vinsanto

 

Vivace

Itāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 8)

Apzīmējums attiecas uz ražošanas paņēmienu un tā rezultātā iegūto attiecīgo produktu. Vīns ir dzirkstošs, jo tā sastāvā ir oglekļa dioksīds, kas radies īpašā un dabiskā fermentācijas procesā.

 

KIPRA

Αμπελώνας (-ες)

(Ampelonas (-es))

(Vineyard(-s))

Grieķu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16)

Vīns, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, kuru platība nav mazāka par vismaz 1 hektāru un kuri pieder lauksaimniecības nozarē nodarbinātai saimniecībai. Vīnu izgatavo vienīgi saimniecībā attiecīgā apvidus teritorijā.

WPC – Board act 6/2006

(EC382/2007, L95, 5.4.2007)

 

Κτήμα

(Ktima)

(Domain)

Grieķu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16)

Vīns, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, kuru platība nav mazāka par vismaz 1 hektāru un kuri pieder lauksaimniecības nozarē nodarbinātai saimniecībai. Vīnu izgatavo vienīgi saimniecībā.

WPC – Board act 6/2006

(EC382/2007, L95, 5.4.2007)

 

Μοναστήρι

(Monastiri)

(Monastery)

Grieķu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16)

Vīns, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, kuru platība nav mazāka par vismaz 1 hektāru un kuri pieder lauksaimniecības nozarē nodarbinātai saimniecībai. Tajā pašā lauksamniecības apgabalā atrodas klosteris. Vīnu izgatavo vienīgi saimniecībā.

WPC – Board act 6/2006

(EC382/2007, L95, 5.4.2007)

 

Μονή

(Moni)

(Monastery)

Grieķu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16)

 

LUKSEMBURGA

Château

Franču valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums attiecas uz tās saimniecības nosaukumu, kura nodrošina, ka vīnogu izcelsme ir vienīgi tās apsaimniekotajā teritorijā un vīna izgatavošanu veic saimniecība.

Čīle

Grand premier cru

Franču valodā

ACVN

(1)

Vīniem, attiecībā uz kuriem atļauts lietot valsts zīmi Marque nationale, var lietot arī kādu no papildu kvalitātes apzīmējumiem: Vin classé, Premier cru vai Grand premier cru, kurus lieto kopš 1959. gada. Šos apzīmējumus oficiāla komiteja piešķir atsevišķi katram vīnam pēc tā degustācijas, novērtējot vīnu un piešķirot tam punktus pēc 20 punktu vērtējuma skalas:

vīniem, kuriem piešķirts mazāk par 12 punktiem, atsaka oficiālo klasifikāciju, un uz to etiķetēm nedrīkst norādīt apzīmējumu Marque nationale – appellation contrôlée,

vīnus, kuriem piešķirti vismaz 12 punkti, oficiāli atzīst kā Marque nationale – appellation contrôlée,

vīniem, kuriem piešķirts ne mazāk par 14 punktiem, atļauts uz to etiķetēm papildus apzīmējumam Marque nationale – appellation contrôlée lietot apzīmējumu Vin classé,

vīniem, kuriem piešķirts ne mazāk par 16,0 punktiem, atļauts uz to etiķetēm papildus apzīmējumam Marque nationale – appellation contrôlée lietot apzīmējumu Premier cru,

vīniem, kuriem piešķirts ne mazāk par 18,0 punktiem, atļauts uz to etiķetēm papildus apzīmējumam Marque nationale – appellation contrôlée lietot apzīmējumu Grand premier cru,

 

 

Tunisija

Premier cru

 

Vin classé

 

Vendanges tardives

Franču valodā

ACVN

(1)

Apzīmē vīnu, kas izgatavots no vēlās ražas vīnogām un tikai no vienas Auxerrois, Pinot blanc, Pinot gris, Riesling vai Gewürztraminer vīnogu šķirnes. Vīnogas novāc ar rokām un dabiskā spirta tilpumkoncentrācija Riesling vīnogu šķirnei ir noteikta ne mazāk kā 95 grādi pēc Eksles un 105 grādi pēc Eksles pārējām vīnogu šķirnēm.

(2001. gada 8. janvāra Valdības noteikumi)

 

Vin de glace

Franču valodā

ACVN

(1)

Apzīmē ledus vīnu, kas izgatavots no sasalušām vīnogām, kuras ievāktas ar rokām, gaisa temperatūrā, kas zemāka vai vienāda ar –7 °C. Vinifikācijā drīkst izmantot tikai Pinot blanc, Pinot gris un Riesling vīnogu šķirnes vīnogas un dabiskā spirta tilpumkoncentrācijai misā jābūt ne mazāk par 120 grādiem pēc Eksles.

(2001. gada 8. janvāra Valdības noteikumi)

 

Vin de paille

Franču valodā

ACVN

(1)

Apzīmē “salmu vīnu”, kas izgatavots no vienas no Auxerrois, Pinot blanc, Pinot gris vai Gewürztraminer vīnogu šķirnes vīnogām. Vīnogas ievāc ar rokām un izklāj uz salmu paklājiem, atstājot kaltēties vismaz divus mēnešus. Salmus var aizstāt ar mūsdienīgiem plauktiem. Dabiskā spirta tilpumkoncentrācijai vīnogās jābūt ne mazāk par 130 grādiem pēc Eksles.

(2001. gada 8. janvāra Valdības noteikumi)

 

UNGĀRIJA

Aszú (3)(4)(5)(6) puttonyos

Ungāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots, pievienojot jaunvīnu, misu vai vēl nenorūgušu jaunvīnu, kas uzliets uz Botritys skartām (aszú) ogām un izturēts vismaz trīs gadus (divus gadus mucā). Ir noteikts cukura līmenis un arī saturs bez cukura. To var lietot tikai ar ACVN Tokaji.

 

Aszúeszencia

Ungāru valodā

ACVN

(1)

 

Bikavér

Ungāru valodā

ACVN

(1)

Sarkanvīns, kas iegūts no vismaz trīs vīnogu šķirnēm, izturēts koka mucā vismaz 12 mēnešus, turpmākās norādes attiecībā uz tā ražošanas prasībām var noteikt vietējās tiesību normās. To var lietot tikai ar ACVN Eger un Szekszárd.

 

Eszencia

Ungāru valodā

ACVN

(1)

Botritys skartu (aszú) ogu sula, kas dabiski iztek no cisternām, kurās tās tiek ievietotas, ievācot ražu. Atlieku cukura saturs: vismaz 450 g/l. Ekstrakts, kas nesatur cukuru: vismaz 50 g/l. To var lietot tikai ar ACVN Tokaj.

 

Fordítás

Ungāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots, vīnu uzlejot uz tajā pašā gadā ievāktas un izspiestas Asu masas (aszú pulp), izturēts vismaz divus gadus (vienu gadu mucā). To var lietot tikai ar ACVN Tokaj.

 

Máslás

Ungāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots, uzlejot vīnu uz Tokaj Aszú vīna nogulsnēm, kas iegūts no tajā pašā gadā ievāktas ražas, izturēts vismaz divus gadus (vienu gadu mucā). To var lietot tikai ar ACVN Tokaj.

 

Késői szüretelésű bor

Ungāru valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vēlā raža. Cukura saturs misā ir vismaz 204,5 g/l.

 

Válogatott szüretelésű bor

Ungāru valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns, kas izgatavots no atlasītām ogām. Cukura saturs misā ir vismaz 204,5 g/l.

 

Muzeális bor

Ungāru valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns, kas izturēts pudelē vismaz piecus gadus.

 

Siller

Ungāru valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Sarkanvīns ar ļoti spilgtu krāsu, ko iegūst, mērcējot vīnogas ļoti īsu laiku.

 

Szamorodni

Ungāru valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas izgatavots gan no Botritys skartām (aszú), gan veselām ogām, izturēts vismaz divus gadus (vienu gadu mucā). Cukura saturs misā ir vismaz 230,2 grami cukura uz vienu litru. To var lietot tikai ar ACVN Tokaj.

 

AUSTRIJA

Ausstich

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem.

 

Auswahl

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem.

 

Bergwein

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns izgatavots no vīnogām, kas audzētas vīna dārzu terasēs vai stāvās nogāzēs ar slīpumu, kurš lielāks par 26 %.

 

Klassik

Vācu valodā

ACVN

(1)

Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem.

 

Classic

 

Heuriger

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns jāpārdod mazumtirgotājam līdz tā gada decembra beigām, kas ir nākamais pēc vīnogu ražas ievākšanas gada, un vīns jāpārdod patērētājam līdz nākošā gada marta beigām.

 

Gemischter Satz

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns jāizgatavo no dažādu baltvīna vai sarkanvīna vīnogu šķirņu maisījuma.

 

Jubiläumswein

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem.

 

Reserve

Vācu valodā

ACVN

(1)

Spirta saturs vīnā nav mazāks par 13 % tilp. Kvalitatīvo vīnu pārbaudes numuru sarkanvīnam piešķir sākot ar tā gada 1. novembri, kas ir nākamais pēc ražas gada, baltvīnam – sākot ar tā gada 15. martu, kas ir nākamais pēc ražas gada.

 

Schilcher

Vācu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns jāizgatavo Steiermark apgabalā tikai no Blauer Wildbacher šķirnes vīnogām, kas izaudzētas Steirerland vīnogu audzēšanas reģionā.

 

Sturm

Vācu valodā

AĢIN

(1)

Daļēji fermentēta vīnogu misa, kurā spirta saturs nav mazāks par 1 % tilp. Sturm vīns jāpārdod ražas novākšanas gadā laika posmā no augusta līdz decembrim, turklāt tā fermentācijas procesam, to pārdodot, jāturpinās.

 

PORTUGĀLE

Canteiro

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums, kas rezervēts ACVN “Madeira” – šis vīns ir stiprināts pēc fermentācijas un uzglabāts mucā, izturēts ne mazāk kā divus gadus, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā, un to nevar iepildīt pudelēs ātrāk kā pēc trīs gadiem.

(Portaria no 125/98 de 29.7.1998)

 

Colheita Seleccionada

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir par vismaz 1 % augstāka nekā ar likumu noteiktais minimums, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā, un uz tā etiķetes obligāti jānorāda ražas novākšanas gads.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Crusted

Angļu valodā

ACVN

(3)

Portvīns ar īpašām organoleptiskajām īpašībām, iepildot pudelē tas ir sarkans un biezs, ar patīkamu aromātu un garšu, ko iegūst, samaisot dažādu gadu vīnus, lai iegūtu organoleptisko īpašību papildinājumu, kas izraisīs nogulšņu (“garozas”) izveidošanos uz pudeles sieniņām, kas ir viena no vīna izgatavošanas stadijām, un kuru atzinis Port un Douro vīna institūts ar tiesībām lietot apzīmējumu.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

 

Crusting

 

Escolha

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības un kas norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Escuro

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

Apzīmējums, kas rezervēts ACVN “Madeira” – vīns ar dziļi aromātisku smaržas intensitāti, ko izraisa oranžās un dominējoši brūnganīgās krāsas līdzsvars, kas saistīts ar vīna krāsvielu oksidāciju un mucā esošo vielu kustību.

(Portaria no 125/98 de 29.7.1998)

 

Fino

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

Kvalitatīvs un elegants vīns ACVN “Madeira” ar nevainojami līdzsvarotu skābju svaigumu, nobriedis un plašu aromātu, kas attīstījies, izturot vīnu mucā.

(Portaria no 125/98 de 29.7.1998)

 

Augstvērtīgs portvīns ar smalku aromātu un garšu, ko piešķir tā organoleptiskās īpašības; šo apzīmējumu lieto tikai kopā ar portvīna tradicionālajiem apzīmējumiem “Tawny”, “Ruby” un “White”.

(Portaria no 1484/2002 de 22.11.2002)

 

Frasqueira

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

ACVN “Madeira” vīns, kura apzīmējumu saista ar ražas gadu, un produkts jāiegūst no tradicionālām vīnogu šķirnēm, izturot vīnu ne mazāk kā 20 gadus, iegūstot raksturīgas īpašības un norādot īpašu pašreizējo novērtējumu, pirms vai pēc vīna iepildīšanas pudelēs.

(Portaria no 125/98 de 29.7.1998)

 

Garrafeira

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3)

Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu, kurš saistās ar ražas novākšanas gadu, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, minimālais izturēšanas periods sarkanvīniem ir 30 mēneši, no kuriem vismaz 12 mēneši stikla pudelēs, baltvīniem vai sārtvīniem minimālais izturēšanas periods ir 12 mēneši, no kuriem vismaz seši mēneši stikla pudelēs, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

ACVN

(3)

Portvīns, kas pēc uzglabāšanas koka mucās tiek iepildīts stikla traukos un izturēts ne mazāk kā astoņus gadus, pēc tam vīnu iepilda pudelēs.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

 

ACVN

(3)

ACVN “Madeira” vīns, kura apzīmējumu saista ar ražas gadu, un produkts jāiegūst no tradicionālām vīnogu šķirnēm, izturot vīnu ne mazāk kā 20 gadus, iegūstot raksturīgas īpašības un norādot īpašu pašreizējo novērtējumu, pirms vai pēc vīna iepildīšanas pudelēs.

(Portaria no 40/82, de 15.4.1982)

 

Lágrima

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

Portvīns, kura salduma pakāpei – blīvumam 20° temperatūrā pēc Celsija jābūt no 1 034 līdz 1 084.

(Decreto-Lei no 166/86, de 26.6.1986)

 

Leve

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3)

Apzīmējums, kas rezervēts AĢIN “Lisboa” vīnam, kurā ir attiecīgajam vīnogu audzēšanas apgabalam noteiktais dabiskā spirta koncentrācijas minimums, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 10 %, noteiktais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābi, ir vienāds vai lielāks par 4,5 g/l, maksimālais spiediens ir 1 bārs, un atlikušie analītiskie parametri atbilst vērtībām, kas kopumā noteiktas desertvīniem.

(Portaria no 426/2009, 23.4.2009)

 

Apzīmējums, kas rezervēts AĢIN “Tejo” vīnam, kurā ir attiecīgajam vīnogu audzēšanas apgabalam noteiktais dabiskā spirta koncentrācijas minimums, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 10,5 %, noteiktais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābi, ir vienāds vai lielāks par 4 g/l, maksimālais spiediens ir 1 bārs, un atlikušie analītiskie parametri atbilst vērtībām, kas kopumā noteiktas desertvīniem.

(Portaria no 445/2009, de 27.4.2009)

 

Baltais portvīns ACVN, kura spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 16,5 %.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

 

ACVN “Madeira” vīns, nedaudz biezs, bet sabalansētas konsistences.

(Portaria no 125/98 de 29.7.1998)

 

Nobre

Portugāļu valodā

ACVN

(1)

Apzīmējums, kas rezervēts Dão cilmes vietas nosaukumam, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Dão vīna reģiona statūtos.

(Decreto-Lei no 376/93, de 5.11.1993)

 

Reserva

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 5)

Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, saistās ar ražas novākšanas gadu, vīnam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz par 0,5 % augstākā nekā ar likumu noteiktais minimums, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Apzīmējums, kas rezervēts kvalitatīvajam dzirkstošajam vīnam, dzirkstošajam vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas pirms atdalīšanas no nogulsnēm, lietojot vīna pārliešanas citā traukā metodi un sasaldēšanas metodi, vai vīna nogulšņu noņemšanu, bijis iepildīts pudelēs no 12 līdz 24 mēnešiem.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Apzīmējums rezervēts desertvīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, saistās ar ražas novākšanas gadu, ko var laist tirgū tikai pēc trim gadiem, norādot īpašā pašreizējā novērtējumā.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

ACVN

(1, 3, 4, 5)

Portvīns ar raksturīgām organoleptiskajām īpašībām, atklājot aromāta un garšas komplicētību, ko iegūst, sajaucot dažādu nogatavināšanas pakāpju vīnus, kas piešķir tiem īpašas organoleptiskās īpašības.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

 

Vīns ar ACVM “Madeira”, kurš atbilst noteikumiem par uzpildīšanu ik pēc 5 gadiem.

(Portaria no 125/98, de 29.7.1998)

 

Reserva velha (ou grande reserva)

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3, 4, 5)

Apzīmējums, kas rezervēts kvalitatīvajam dzirkstošajam vīnam, dzirkstošajam vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas pirms atdalīšanas no nogulsnēm, lietojot vīna pārliešanas citā traukā metodi un sasaldēšanas metodi, vai vīna nogulšņu noņemšanu, bija iepildīts pudelēs vairāk kā 36 mēnešus.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Ruby

Angļu valodā

ACVN

(3)

Portvīns ar sarkanu vai izteikti sarkanu krāsu. Vīni, kuros vīndari cenšas ierobežot to tumši sarkanās krāsas attīstību un saglabāt jaunvīnam piemītošo augļu garšu un stiprumu.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

Dienvidāfrika (8)

Solera

Portugāļu valodā

ACVN

(3)

Vīns ar ACVN “Madeira” – saistās ar ražas novākšanas datumu, kas ir vīna partijas pamatā, katru gadu iepildīšanai pudelēs atlejot noteiktu vīna daudzumu, kas nepārsniedz 10 % vīna krājumu, daudzumu, kas tiek aizstāts ar citu kvalitatīvo vīnu. Pieļaujamais papildinājuma maksimums ir 10, pēc tam vīnu var nekavējoties iepildīt pudelēs.

(Portaria no 125/98 de 29.7.1998)

 

Super reserva

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(4, 5)

Apzīmējums, kas rezervēts kvalitatīvajam dzirkstošajam vīnam, dzirkstošajam vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas pirms atdalīšanas no nogulsnēm, lietojot vīna pārliešanas citā traukā metodi un sasaldēšanas metodi, vai vīna nogulšņu noņemšanu, bijis iepildīts pudelēs no 24 līdz 36 mēnešiem.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Superior

Portugāļu valodā

ACVN/AĢIN

(1, 3)

Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz par 1 % augstākā nekā ar likumu noteiktais minimums un norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Apzīmējums rezervēts desertvīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs un ko var laist tirgū tikai pēc pieciem gadiem, norādot īpašā pašreizējā novērtējumā.

(Portaria no 924/2004, de 26.7.2004)

 

Tawny

Angļu valodā

ACVN

(3)

Sarkanais portvīns, kas nogatavināts ar koksni ne mazāk kā septiņus gadus. To iegūst no dažādu vīnu partijām, kas izturēti mucās vai tvertnēs dažādos laika periodos. Vīnu izturot ilgāk, tā krāsa pamazām mainās uz dzeltenbrūnu vai vidēji dzeltenbrūnu vai gaiši dzeltenbrūnu, ar žāvētu augļu un meža smaržu buķeti; jo vecāks vīns, jo izteiktāki ir šie aromāti.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

Dienvidāfrika (8)

Vintage, papildināts vai nepapildināts ar Late Bottle (LBV) vai Character

Angļu valodā

ACVN

(3)

Portvīns ar augstas kvalitātes organoleptiskajām īpašībām, kas iegūts no vienas vīnogu ražas, uz vīna apstiprināšanas dienu tas ir sarkans un biezs, ar patīkamu aromātu un garšu, ko atzinis Port un Douro vīna institūts ar tiesībām lietot apzīmējumu. Norādes “vēlā vīnogu raža” vai “LBV” var sākt izmantot ceturtajā gadā pēc ražas gada, bet iepildīt vīnu pudelēs drīkst ne vēlāk kā līdz tā gada 31. decembrim, kas ir sestais pēc ražas gada.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

 

Vintage

Angļu valodā

ACVN

(3)

Portvīns ar īpašām organoleptiskajām īpašībām, kas iegūts no vienas vīnogu ražas, uz vīna apstiprināšanas dienu tas ir sarkans un biezs, ar ļoti patīkamu aromātu un garšu, ko atzinis Port un Douro vīna institūts, ar tiesībām lietot apzīmējumu un atbilstošo datumu. Norādi “vintage” (“vīnogu raža”) var sākt izmantot otrajā gadā pēc ražas novākšanas gada, bet iepildīt vīnu pudelēs drīkst ne vēlāk kā līdz tā gada 30. jūlijam, kas ir trešais pēc ražas gada. Laist vīnu tirdzniecībā drīkst tikai sākot ar tā gada 1. maiju, kas ir otrais pēc ražas novākšanas gada.

(Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005)

Dienvidāfrika (8)

RUMĀNIJA

Rezervă

Rumāņu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīns, kas nogatavināts ozolkoka tvertnēs ne mazāk par 6 mēnešiem un izturēts pudelē ne mazāk par sešiem mēnešiem.

 

Vin de vinotecă

Rumāņu valodā

ACVN

(1, 15, 16)

Vīns, kas nogatavināts ozolkoka tvertnēs ne mazāk par vienu gadu un izturēts pudelē ne mazāk par četriem gadiem.

 

Vin tânăr

Rumāņu valodā

ACVN/AĢIN

(1)

Vīnu laiž tirgū tā gada beigās, kurā tas apstiprināts.

 

SLOVĀKIJA

Mladé víno

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns jāiepilda pudelēs līdz tā kalendārā gada beigām, kurā tika ievākta vīnogu raža, ko izmantoja vīna ražošanā. Laist vīnu apgrozībā atļauts sākot ar tā novembra pirmo pirmdienu gada, kurā novākta raža.

 

Archívne víno

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīns, kas pēc vīna ražošanā izmantoto vīnogu ražas ievākšanas gada, nogatavināts vismaz trīs gadus.

 

Panenská úroda

Slovāku valodā

ACVN

(1)

Vīna ražošanā izmantotas vīnogas, kuras ievāktas vīna dārza pirmajā ražas gadā. Pirmā raža ir raža, ko ievāc trešajā, vēlākais ceturtajā, gadā pēc vīnogulāju iestādīšanas.

 

SLOVĒNIJA

Mlado vino

Slovēņu valodā

AĢIN / ACVN

(1)

Vīns, kuru drīkst laist tirdzniecībā tikai 30 dienas pēc ražas novākšanas dienas un tikai līdz 31. janvārim.

 


(1)  ACVN (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai AĢIN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde), kas papildināta ar atsauci uz vīnkopības produktu kategorijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikumu.

(2)  Vārdiem kursīvā ir tikai informatīvs vai paskaidrojošs raksturs, vai abi kopā, un tos neattiecina uz šīs regulas 3. panta noteikumiem. Tā kā tiem ir norādošs raksturs, tie nekādā gadījumā nav aizstājami attiecīgajos valsts tiesību aktos.”

(3)  Apzīmējuma “Qualitätswein mit Prädikat” lietošana ir atļauta pārejas laikā līdz 2010. gada 31. decembrim.

(4)  Apzīmējumam “Sekt”, “Likörwein” un “Perlwein” aizsardzība nav pieprasīta.

(5)  Apzīmējumam “Sekt” aizsardzība nav pieprasīta.

(6)  Apzīmējumam “Sekt” aizsardzība nav pieprasīta.

(7)  Apzīmējumam “Riesling” un “Sekt” aizsardzība nav pieprasīta.

(8)  Apzīmējumu “Ruby”, “Tawny” un “Vintage” lieto kopā ar Dienvidāfrikas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “CAPE”


II PIELIKUMS

“XV PIELIKUMS

TO VĪNOGU ŠĶIRŅU NOSAUKUMU UN TO SINONĪMU SARAKSTS, KURUS DRĪKST NORĀDĪT VĪNU MARĶĒJUMĀ

(*)   PASKAIDROJUMI:

apzīmējumi slīprakstā:

atsauce uz vīna vīnogu šķirnes sinonīmu

“°”

nav sinonīma

apzīmējumi treknrakstā:

3. sleja: vīna vīnogu šķirņu nosaukums

4. sleja: valsts, kurā nosaukums atbilst šķirnei un norāda uz šķirni

apzīmējumi parastā rakstā:

3. sleja: vīnogu šķirnes sinonīma nosaukums

4. sleja: tās valsts nosaukums, kura izmanto vīnogu šķirnes sinonīmu

A DAĻA.   Vīnogu šķirņu nosaukumu un to sinonīmu saraksts, kuras drīkst norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 62. panta 3. punktu

 

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums

Šķirnes nosaukums vai tā sinonīms

Valstis, kuras drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmu (1)

1

Alba (IT)

Albarossa

Itālija°

2

Alicante (ES)

Alicante Bouschet

Grieķija°, Itālija°, Portugāle°, Alžīrija°, Tunisija°, ASV°, Kipra°, Dienvidāfrika

N.B.: Nosaukumu “Alicante” vienu pašu nedrīkst izmantot vīna apzīmēšanai.

3

Alicante Branco

Portugāle°

4

Alicante Henri Bouschet

Francija°, Serbija un Melnkalne (6)

5

Alicante

Itālija°

6

Alikant Buse

Serbija un Melnkalne (4)

7

Avola (IT)

Nero d'Avola

Itālija

8

Bohotin (RO)

Busuioacă de Bohotin

Rumānija

9

Borba (PT)

Borba

Spānija°

10

Bourgogne (FR)

Blauburgunder

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (13-20-30), Austrija (18-20), Kanāda (20-30), Čīle (20-30), Itālija (20-30), Šveice

11

Blauer Burgunder

Austrija (10-13), Serbija un Melnkalne (17-30)

12

Blauer Frühburgunder

Vācija (24)

13

Blauer Spätburgunder

Vācija (30), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika(10-20-30), Austrija (10-11), Bulgārija (30), Kanāda (10-30), Čīle (10-30), Rumānija (30), Itālija (10-30)

14

Burgund Mare

Rumānija (35, 27, 39, 41)

15

Burgundac beli

Serbija un Melnkalne (34)

16

Burgundac Crni

Horvātija°

17

Burgundac crni

Serbija un Melnkalne (11-30)

18

Burgundac sivi

Horvātija°, Serbija un Melnkalne°

19

Burgundec bel

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°

20

Burgundec crn

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (10-13-30)

21

Burgundec siv

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°

22

Early Burgundy

ASV°

23

Fehér Burgundi, Burgundi

Ungārija (31)

24

Frühburgunder

Vācija (12), Nīderlande°

25

Grauburgunder

Vācija, Bulgārija, Ungārija°, Rumānija (26)

26

Grauer Burgunder

Kanāda, Rumānija (25), Vācija, Austrija

27

Grossburgunder

Rumānija (37, 14, 40, 42)

28

Kisburgundi kék

Ungārija (30)

29

Nagyburgundi

Ungārija°

30

Spätburgunder

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (10-13-20), Serbija un Melnkalne (11-17), Bulgārija (13), Kanāda (10-13), Čīle, Ungārija (29), Moldova°, Rumānija (13), Itālija (10-13), Apvienotā Karaliste, Vācija (13)

31

Weißburgunder

Dienvidāfrika (33), Kanāda, Čīle (32), Ungārija (23), Vācija (32, 33), Austrija (32), Apvienotā Karaliste°, Itālija

32

Weißer Burgunder

Vācija (31, 33), Austrija (31), Čīle (31), Slovēnija, Itālija

33

Weissburgunder

Dienvidāfrika (31), Vācija (31, 32), Apvienotā Karaliste, Itālija, Šveice°

34

Weisser Burgunder

Serbija un Melnkalne (15)

35

Calabria (IT)

Calabrese

Itālija

36

Cotnari (RO)

Grasă de Cotnari

Rumānija

37

Franken (DE)

Blaufränkisch

Čehija (39), Austrija°, Vācija, Slovēnija (Modra frankinja, Frankinja), Ungārija, Rumānija (14, 27, 39, 41)

38

Frâncușă

Rumānija

39

Frankovka

Čehija (37), Slovākija (40), Rumānija (14, 27, 38, 41)

40

Frankovka modrá

Slovākija (39)

41

Kékfrankos

Ungārija, Rumānija (37, 14, 27, 39)

42

Friuli (IT)

Friulano

Itālija

43

Graciosa (PT)

Graciosa

Portugāle°

44

Мелник (BU)

Melnik

Мелник

Melnik

Bulgārija

45

Montepulciano (IT)

Montepulciano

Itālija°

46

Moravské (CZ)

Cabernet Moravia

Čehija°

47

Moravia dulce

Spānija°

48

Moravia agria

Spānija°

49

Muškat moravský

Čehija°, Slovākija

50

Odobești (RO)

Galbenă de Odobești

Rumānija

51

Porto (PT)

Portoghese

Itālija°

52

Rioja (ES)

Torrontés riojano

Argentīna°

53

Sardegna (IT)

Barbera Sarda

Itālija

54

Sciacca (IT)

Sciaccarello

Francija


B DAĻA.   Vīnogu šķirņu nosaukumu un to sinonīmu saraksts, kuras drīkst norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 62. panta 4. punktu

 

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums

Šķirnes nosaukums vai tā sinonīms

Valstis, kuras drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmu (1)

1

Mount Athos – Agioritikos (GR)

Agiorgitiko

Grieķija°, Kipra°

2

Aglianico del Taburno (IT)

Aglianico

Itālija°, Grieķija°, Malta°, ASV

3

Aglianico del Vulture (IT)

Aglianicone

Itālija°

4

Aleatico di Gradoli (IT)

Aleatico di Puglia (IT)

Aleatico

Itālija, Austrālija, ASV

5

Ansonica Costa dell'Argentario (IT)

Ansonica

Itālija, Austrālija

6

Conca de Barbera (ES)

Barbera Bianca

Itālija°

7

Barbera

Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālija°, Horvātija°, Meksika°, Slovēnija°, Urugvaja°, ASV°, Grieķija°, Itālija°, Malta°

8

Barbera Sarda

Itālija°

9

Malvasia di Castelnuovo Don Bosco (IT)

Bosco Eliceo (IT)

Bosco

Itālija°

10

Brachetto d'Acqui (IT)

Brachetto

Itālija, Austrālija

11

Etyek-Buda (HU)

Budai

Ungārija°

12

Cesanese del Piglio (IT)

Cesanese di Olevano Romano (IT)

Cesanese di Affile (IT)

Cesanese

Itālija, Austrālija

13

Cortese di Gavi (IT)

Cortese dell'Alto Monferrato (IT)

Cortese

Itālija, Austrālija, ASV

14

Duna (HU)

Duna gyöngye

Ungārija

15

Dunajskostredský (SK)

Dunaj

Slovākija

16

Côte de Duras (FR)

Durasa

Itālija

17

Korinthos-Korinthiakos (GR)

Corinto Nero

Itālija°

18

Korinthiaki

Grieķija°

19

Fiano di Avellino (IT)

Fiano

Itālija, Austrālija, ASV

20

Fortana del Taro (IT)

Fortana

Itālija, Austrālija

21

Freisa d'Asti (IT)

Freisa di Chieri (IT)

Freisa

Itālija, Austrālija, ASV

22

Greco di Bianco (IT)

Greco di Tufo (IT)

Greco

Itālija, Austrālija

23

Grignolino d'Asti (IT)

Grignolino del Monferrato Casalese (IT)

Grignolino

Itālija, Austrālija, ASV

24

Izsáki Arany Sárfehér (HU)

Izsáki Sáfeher

Ungārija

25

Lacrima di Morro d'Alba (IT)

Lacrima

Itālija, Austrālija

26

Lambrusco Grasparossa di Castelvetro

Lambrusco grasparossa

Itālija

27

Lambrusco

Itālija, Austrālija (2), ASV

28

Lambrusco di Sorbara (IT)

29

Lambrusco Mantovano (IT)

30

Lambrusco Salamino di Santa Croce (IT)

31

Lambrusco Salamino

Itālija

32

Colli Maceratesi

Maceratino

Itālija, Austrālija

33

Nebbiolo d'Alba (IT)

Nebbiolo

Itālija, Austrālija, ASV

34

Colli Orientali del Friuli Picolit (IT)

Picolit

Itālija

35

Pikolit

Slovēnija

36

Colli Bolognesi Classico Pignoletto (IT)

Pignoletto

Itālija, Austrālija

37

Primitivo di Manduria

Primitivo

Itālija, Austrālija, ASV

38

Rheingau (DE)

Rajnai rizling

Ungārija (41)

39

Rheinhessen (DE)

Rajnski rizling

Serbija un Melnkalne (40-41-46)

40

Renski rizling

Serbija un Melnkalne (39-43-46), Slovēnija° (45)

41

Rheinriesling

Bulgārija°, Austrija, Vācija (43), Ungārija (38), Čehija (49), Itālija (43), Grieķija, Portugāle, Slovēnija

42

Rhine Riesling

Dienvidāfrika°, Austrālija°, Čīle (44), Moldova°, Jaunzēlande°, Kipra, Ungārija°

43

Riesling renano

Vācija (41), Serbija un Melnkalne (39-40-46), Itālija (41)

44

Riesling Renano

Čīle (42), Malta°

45

Radgonska ranina

Slovēnija

46

Rizling rajnski

Serbija un Melnkalne (39-40-43)

47

Rizling Rajnski

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°, Horvātija°

48

Rizling rýnsky

Slovākija°

49

Ryzlink rýnský

Čehija (41)

50

Rossese di Dolceacqua (IT)

Rossese

Itālija, Austrālija

51

Sangiovese di Romagna (IT)

Sangiovese

Itālija, Austrālija, ASV

52

Štajerska Slovenija (SV)

Štajerska belina

Slovēnija

53

Teroldego Rotaliano (IT)

Teroldego

Itālija, Austrālija, ASV

54

Vinho Verde (PT)

Verdea

Itālija°

55

Verdeca

Itālija

56

Verdese

Itālija°

57

Verdicchio dei Castelli di Jesi (IT)

Verdicchio di Matelica (IT)

Verdicchio

Itālija, Austrālija

58

Vermentino di Gallura (IT)

Vermentino di Sardegna (IT)

Vermentino

Itālija, Austrālija

59

Vernaccia di San Gimignano (IT)

Vernaccia di Oristano (IT)

Vernaccia di Serrapetrona (IT)

Vernaccia

Itālija, Austrālija

60

Zala (HU)

Zalagyöngye

Ungārija


(1)  Šajā pielikumā attiecīgajām valstīm paredzētās atkāpes ir pieļaujamas tikai attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri izgatavoti no attiecīgajām vīnogu šķirnēm.

(2)  Izmantošana atļauta saskaņā ar Eiropas Kopienas un Austrālijas 2008. gada 1. decembra nolīgums par vīna tirdzniecību 22. panta 4. punktu (OV L 28, 30.1.2009., 3. lpp.).”


11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/60


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 402/2010

(2010. gada 10. maijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pintadeau de la Drôme (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Francijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Pintadeau de la Drôme ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 10. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 222, 15.9.2009., 12. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.1. grupa.   Svaiga gaļa (un subprodukti)

FRANCIJA

Pintadeau de la Drôme (AĢIN)


11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/62


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 403/2010

(2010. gada 10. maijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Tarta de Santiago (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Spānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Tarta de Santiago ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 10. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 223, 16.9.2009., 23. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 510/2006 I pielikumā uzskaitītie pārtikas produkti:

2.4. grupa.   Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

SPĀNIJA

Tarta de Santiago (AĢIN)


11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/64


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 404/2010

(2010. gada 10. maijs),

ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu veidu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2009. gada 13. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes alumīnija riteņu veidu importu Savienībā.

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad Eiropas Riteņu ražotāju apvienība (EUWA) (“sūdzības iesniedzējs”) 2009. gada 30. jūnijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā iesniegtas sūdzības, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no dažu alumīnija riteņu veidu ražošanas kopapjoma Savienībā. Sūdzībā bija pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par tā nodarīto būtisko kaitējumu, kurus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2.   Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, sūdzībā minētos Savienības ražotājus, citus zināmos Savienības ražotājus, ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus, apvienības, uz kurām tā attiecās, un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ievērojot ĶTR ražotāju eksportētāju, importētāju un Savienības ražotāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta pārbaude izlases veidā. Lai Komisija varētu lemt, vai jāveic pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visus ražotājus eksportētājus, importētājus un Savienības ražotājus lūdza paziņot par sevi Komisijai un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(6)

No ĶTR pieteicās 36 uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas (“grupas”) un noteiktajā termiņā sniedza pieprasīto informāciju. Šie 36 uzņēmumi vai grupas, kuri izmeklēšanas periodā ražoja un/vai eksportēja attiecīgo ražojumu uz Eiropas Savienības (ES) tirgu, izteica vēlmi tikt iekļautiem izlasē. Tos uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojās, un izvērtēja to piemērotību iekļaušanai izlasē. ĶTR sadarbības līmenis, proti, sadarbībā iesaistīto Ķīnas uzņēmumu eksporta īpatsvars uz ES kopējā Ķīnas eksportā uz Eiropas Savienību pārsniedza 90 %.

(7)

Apspriedusies ar attiecīgajām personām atbilstīgi pamatregulas 17. panta 2. punktam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izveidoja izlasi, pamatojoties uz tādu lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko attālumu starp sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem vai grupām. Izveidotajā izlasē ir četri uzņēmumi (uzņēmumu grupas), kuru eksporta apjoms uz ES ir 47 % no sadarbībā iesaistīto 36 uzņēmumu vai grupu eksporta kopapjoma un aptuveni 43 % no ĶTR eksporta kopapjoma uz ES. ĶTR iestādes un Ķīnas Tirdzniecības palāta piekrita Komisijas izraudzītajai izlasei, bet lūdza tajā iekļaut vēl vismaz divus uzņēmumus (uzņēmumu grupas). Tomēr sākotnējā izlasē bija pie 4 grupām piederoši 20 uzņēmumi, tāpēc tika nolemts lielāku uzņēmumu vai grupu skaitu izlasē neiekļaut, jo tas neļaus pabeigt izmeklēšanu noteiktajā termiņā.

(8)

Pieci izlasē neiekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji lūdza veikt individuālu pārbaudi un noteiktajā termiņā sniedza vajadzīgo informāciju, lai panāktu pamatregulas 9. panta 6. punkta un 17. panta 3. punkta piemērošanu. Ievērojot to, ka izlasē bija 4 uzņēmumu grupas ar daudziem uzņēmumiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu secina, ka nevar noteikt individuālu pārbaudi izlasē neiekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, jo tas būs pārlieku apgrūtinoši un neļaus laikus pabeigt izmeklēšanu.

(9)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieteikumu tirgus ekonomikas režīma (“TER”) piešķiršanai vai individuālas pārbaudes veikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, ja tie to vēlētos, Komisija attiecīgajiem lūgumu izteikušajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas.

(10)

Paziņojums par procedūras sākšanu tika nosūtīts aptuveni 40 alumīnija riteņu ražotājiem Savienībā. Tika saņemtas 17 atbildes. Izlasē iekļāva 5 uzņēmumu grupas, jo tika konstatēts, ka pēc ES tirdzniecības un ražošanas apjoma (vairāk nekā 75 %), ģeogrāfiskās atrašanās vietas un darbības veida, t. i., oriģināliekārtu ražotājs un darbība tā sauktajā sekundārajā tirgū (sīkāku informāciju sk. 19. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos), tās pārstāv Eiropas Savienības ražošanu kopumā. Kaut arī izlasē iekļautie ES ražotāji pārdeva ražojumus galvenokārt oriģināliekārtu ražotāju segmentā, divi no izlasē iekļautajiem ražotājiem tos pārdeva arī sekundārajā tirgū. Izlasē bija arī tādi uzņēmumi, kuri nebija pievienojušies sūdzībai.

(11)

Izmeklēšanas gaitā personas izvirzīja papildu argumentus par iespējamām atšķirībām starp oriģināliekārtu ražotāju un sekundārā tirgus segmentu. Lai iegūtu nozīmīgāku informāciju, izlasē nolēma iekļaut vēl vienu (lielu) ražotāju, kurš darbojās sekundārā tirgus segmentā.

(12)

Lai izvairītos no klientu vai konkurentu pretpasākumiem, sūdzības iesniedzēji lūdza neizpaust to nosaukumus. Komisija atzina, ka pretpasākumi patiesi ir iespējami, un piekrita neizpaust nosaukumus. Pēc procedūras sākšanas visi uzņēmumi, kuri sadarbojās, piekrita izpaust savu nosaukumu kā sadarbībā iesaistīto uzņēmumu nosaukumu, taču attiecīgā gadījumā nenorādot, kuri tie bija sūdzības iesniedzēji.

(13)

Paziņojums par procedūras sākšanu tika nosūtīts aptuveni 80 alumīnija riteņu importētājiem un importētājiem/lietotājiem. No uzņēmumiem, kuri importē aptuveni trešo daļu no Ķīnas importa kopapjoma, tika saņemtas 40 atbildes. 12 no tām tika saņemtas no importētājiem un pārējās – no lietotājiem, kuri importē ražojumus. Izlasē iekļāva 7 uzņēmumus (5 importētājus un 2 lietotājus, kuri importē ražojumus).

(14)

Komisija nosūtīja anketas 6 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un tiem, kuri pieprasīja atsevišķo režīmu, kā arī 7 izlasē iekļautajiem importētājiem. Turklāt aptaujas anketas tika nosūtītas lietotājiem un citiem ražotājiem, kuri bija piekrituši sadarboties.

(15)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 4 izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un no 5 Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu bija pieprasījuši atsevišķo režīmu. Atbildes tika saņemtas arī no 6 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, 3 importētājiem, kuri nebija saistīti ar ražotāju eksportētāju, 9 citiem ES ražotājiem un 13 lietotājiem. Iesniegumi tika saņemti arī no Ķīnas Tirdzniecības palātas un divām lietotāju apvienībām.

(16)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

a)

Savienības ražotāji:

Borbet grupa:

Borbet Solingen GmbH, Vācija,

Heyes Lemmerz grupa:

Heyes Lemmerz Alukola, s.r.o., Čehija,

Heyes Lemmerz Italy Holding s.r.l., Itālija,

Ronal grupa:

Ronal AG, Šveice,

Ronal Polska Sp. z o.o., Polija,

Speedline s.r.l., Itālija,

Mapsa S. Coop. L., Spānija,

AEZ, Vācija,

Francaise de Roues S.A.S.V., Francija;

b)

ĶTR ražotāji eksportētāji un ar tiem saistītie uzņēmumi:

Baoding Lizhong Wheels manufacturing Co. Ltd. (Baodiņa),

Zhejiang Wanfeng Auto Wheel Co. Ltd (Vanfeņa),

YHI Manufacturing (Shanghai) Co., Ltd (YHI),

CITIC Dicastal Wheel Manufacturing (CITIC);

c)

saistītie uzņēmumi Savienībā:

OZ Deutschland, Biberbach (Vācija),

OZ SpA, Bassano del Grappa (Itālija);

d)

saistītie uzņēmumi Singapūrā

OZ Asia,

YHI Manufacturing;

e)

lietotāji:

Renault, Francija,

BMW, Vācija.

(17)

Lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem varētu nepiešķirt TER, pārbaudi normālās vērtības noteikšanai, pamatojoties uz Turcijas kā analogās valsts datiem, veica, apmeklējot šādus uzņēmumus:

f)

ražotāji Turcijā:

CMS Jant ve Makina Sanayi A.Ș.,

Hayes Lemmerz İnci Aluminyum.

3.   Izmeklēšanas periods

(18)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica laikā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Pārbaude attiecībā uz tendencēm kaitējuma novērtēšanai ilga no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(19)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņi, kas paredzēti KN pozīcijā 8701–8705 minētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ar piederumiem un riepām vai bez tiem (“attiecīgais ražojums”), un tos patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8708 70 10 un ex 8708 70 50.

(20)

Attiecīgo ražojumu Savienībā pārdod divos izplatīšanas kanālos – oriģināliekārtu ražotāju segmentā un tā sauktajā sekundārā tirgus segmentā. Oriģināliekārtu ražotāju segmentā automobiļu ražotāji rīko konkursa procedūras alumīnija riteņu ražošanai (aptuveni divus gadus pirms jauna automobiļa modeļa izlaides) un piedalās jauna automobiļa ražotāja zīmola riteņa izstrādē. Gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas eksportētāji piedalās vienos un tajos pašos konkursos. Sekundārā tirgus segmentā alumīnija riteņus projektē, izstrādā un marķē alumīnija riteņu ražotāji, kuri pēc tam tos pārdod vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem, speciālā autoaprīkojuma uzņēmumiem, automobiļu remontdarbnīcām utt.

(21)

Viens eksportētājs apgalvoja, ka no procedūrā pārbaudāmajiem ražojumiem jāizslēdz tie alumīnija riteņi, kurus ražo oriģināliekārtu ražotāju segmentam, jo tos uzstāda tikai jauniem automobiļiem, turpretim sekundārā tirgus segmentam ražotie alumīnija riteņi ir paredzēti oriģinālā riteņa aizstāšanai visā automobiļa modeļa ekspluatācijas laikā. Šis arguments būtībā ir pretrunīgs, jo apliecina, ka “sekundārā tirgus alumīnija riteņus” ražo tā, lai to saderīgums un ekspluatācijas īpašības būtu tādas pašas kā “oriģinālajiem alumīnija riteņiem”. Faktiski “sekundārā tirgus alumīnija riteņu” ražošanā var izmantot dažādus ražošanas procesus (3), tiem var būt dažāds diametrs un svars, kā arī visdažādākā virsmas apstrāde utt. Atšķirība starp “oriģinālā ražotāja un sekundārā tirgus” alumīnija riteņiem ir vienīgi atšķirīgie izplatīšanas kanāli, nosakot automobiļu ražotāju iesaistīšanos riteņa tapšanā un projektēšanā. Vēl tika apgalvots, ka “oriģināliekārtu ražotāju un sekundārā tirgus segmentā” atšķiras alumīnija riteņu cenu veidošanās mehānisms, jo pirmajā gadījumā cena ir piesaistīta Londonas Metālu biržas (LMB) cenai. Automobiļu ražotāji tiešām izmanto tā saukto cenu formulu no nulles. To veido trīs elementi: 1) alumīnija cena (mainīga, saistīta ar LMB cenām), 2) pievienotā vērtība, pārveidošanas izmaksas un 3) noteikta piemaksa par kvalitāti. Šis cenu veidošanas paņēmiens ir pielāgots automobiļu rūpniecības vajadzībām, bet izmaksas veidojošie elementi gan “oriģinālajiem”, gan “sekundārā tirgus” alumīnija riteņiem ir vienādi.

(22)

Tāpēc, kaut arī “oriģinālā ražotāja un sekundārā tirgus segmenta” alumīnija riteņu izplatīšanas kanāli ir atšķirīgi, tiem ir vienāds fizikālais un tehniskais raksturojums un tos var savstarpēji aizvietot. Tāpēc tie uzskatāmi par vienu viendabīgu ražojumu. Turklāt alumīnija riteņus pārdod un ievērojamos daudzumos importē no Ķīnas, izmantojot abus tirdzniecības kanālus. Ņemot vērā šos faktus, provizoriski var secināt, ka nav pamata “oriģinālos alumīnija riteņus” izslēgt no ražojumu klāsta, par kuriem tiks veikta izmeklēšana.

(23)

Kāda ieinteresēta persona apgalvoja, ka no izmeklēšanas jāizslēdz gokartiem paredzētie riteņi, jo gokarti nav pieskaitāmi KN pozīcijām no 8701 līdz 8705. Tomēr šī persona nevarēja pārliecinoši pierādīt, ka gokartus nevar iekļaut iepriekšminētajās KN pozīcijās, tāpēc prasība provizoriski tika noraidīta.

(24)

Tā pati persona apgalvoja, ka no ražojumu klāsta jāizslēdz arī visurgājēju riteņi, jo šie riteņi būtiski atšķiras no citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem ražotajiem riteņiem. Tomēr dažus visurgājējus var klasificēt KN pozīcijas no 8701 līdz 8705, un tāpēc to riteņi atbilst ražojumiem, par kuriem tiek veikta šī izmeklēšana. Tāpēc šis apgalvojums tika provizoriski noraidīts.

2.   Līdzīgais ražojums

(25)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un alumīnija riteņiem, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū ĶTR un Turcijā, kuru provizoriski uzskatīja par analogo valsti, kā arī alumīnija riteņiem, ko Savienības ražošana nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un izmantošana. Tādēļ šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms

(26)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka tiem ražotājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

lēmumi par uzņēmējdarbību tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kura neatkarīga revīzija tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) un kuru izmanto visām vajadzībām,

nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika,

bankrotu un īpašumtiesības reglamentējošie tiesību akti garantē stabilitāti un tiesisko noteiktību,

valūtas konvertāciju veic saskaņā ar tirgus likmēm.

(27)

Šajā izmeklēšanā visas izlasē iekļautās eksportētāju grupas pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(28)

Komisija centās iegūt visu nepieciešamo informāciju par visām izlasē iekļautajām eksportētāju grupām un pārbaudīja visu TER pieprasījuma veidlapās sniegto informāciju, apmeklējot attiecīgās grupas to atrašanās vietā.

(29)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka TER nevar piešķirt nevienai no četrām Ķīnas uzņēmumu grupām, jo neviena no tām neatbilst visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

(30)

Neviena no izlasē iekļautajām grupām nevarēja pierādīt atbilstību 1. kritērijam, jo lēmumos par galveno izejvielu (alumīniju) iejaucās valsts.

(31)

Visās izlasē iekļautajās grupās uzņēmumi lielāko daļu alumīnija riteņu ražošanai izmantotā alumīnija iepērk Ķīnas iekšzemes tirgū, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem. Cenas tiek noteiktas saskaņā ar primārā alumīnija cenu kotācijām Ķīnas tūlītējas piegādes tirgū, pievienojot maksu par pārstrādi (un viena uzņēmuma gadījumā arī saskaņā ar Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržas (SHFE) cenām). Šai ziņa jānorāda, ka kotācija tūlītējās piegādes tirgū notiek paralēli ar kotāciju Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržā.

(32)

Jānorāda, ka tieši Ķīnas valdība sākotnēji nosaka primārā alumīnija cenas un pastāvīgi iejaucas tirgū ar dažādiem instrumentiem.

(33)

Pirmkārt, eksportam paredzētajam primārajam alumīnijam ir noteikts 17 % PVN (turklāt PVN par gatavo preču eksportu tiek atmaksāts), kam pievieno 15 % eksporta nodokli.

(34)

Otrkārt, valsts iejaucas cenu veidošanas mehānismos Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržā, kas ir slēgta birža un pieejama tikai Ķīnā reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem. Šāda valsts iejaukšanās Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas cenu veidošanas mehānismos ir saistīta ar to, ka valsts vienlaikus ir primārā alumīnija pārdevēja un pircēja, kas darbojas ar Valsts rezervju biroja un citu valsts iestāžu starpniecību. Turklāt valsts pēc valsts regulatora – Ķīnas Vērtspapīru regulējošās komisijas (ĶVRK) – apstiprinātiem Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas noteikumiem nosaka cenas ierobežojumus attiecīgajai dienai.

(35)

Vēl viens valsts iejaukšanās piemērs ir Ķīnas valdības nesen izveidotā stimulu kopa ekonomiskās krīzes ietekmes ierobežošanai. Valsts rezervju birojs 2008. gada beigās sāka īstenot programmu alumīnija iepirkšanai no alumīnija kausētājiem, lai atbalstītu viņu saimniecisko darbību apstākļos, kad pasaules finanšu krīzes rezultātā samazinājās pieprasījums. Šo valsts atbalstīto iepirkumu rezultātā tika uzpirkta lielākā daļa no iekšzemes krājumiem, kas veicināja cenu kāpumu 2009. gada pirmajā pusē.

(36)

To uzskatīja par pamatfaktoru, kas raksturo valsts iejaukšanos uzņēmumu pieņemtajos lēmumos par izejvielām. Jāatzīst, ka Ķīnas pašreizējā sistēma, kurā ir noteikti augsti eksporta nodokļi par primārā alumīnija un citu izejvielu eksportu un netiek veikta PVN atmaksa, bet nav noteikts eksporta nodoklis par ražojumiem, kurus eksportē nākamā posma tirgus dalībnieki, kam veic PVN atmaksu, kā arī ņemot vērā valsts iejaukšanos Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas cenu veidošanas mehānismos, ir radījusi stāvokli, kurā Ķīnas alumīnija cenu veidošana notiek valsts iejaukšanās rezultātā. Tā rezultātā vēsturiski ir izveidojusies ievērojama atšķirība starp LMB cenām un cenām Ķīnas tirgū (4). No 2005. gada otrās puses līdz 2008. gada beigām LMB cenas bija ievērojami augstākas salīdzinājumā ar cenām Ķīnas tirgos, kas liecina, ka starp Ķīnas un pārējo valstu tirgiem faktiski nepastāv mērķtiecīga arbitrāža.

(37)

Tāpēc dažādie valdības radītie izkropļojumi Ķīnas primārā alumīnija cenās ietekmē Ķīnas alumīnija riteņu ražotāju lēmumus, iepērkot izejvielas. Turklāt tie gūst priekšrocības no šiem izkropļojumiem, jo, kaut arī parasti tie izejvielas Ķīnas tirgū iepērk no vietējiem piegādātājiem, salīdzinājumam izmantojot tūlītējās piegādes tirgus (vai Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas) cenas, noteiktus daudzumus viņi var iepirkt arī par LMB cenām laikā, kad cenas Ķīnas tirgū valsts pasākumu rezultātā ir augstākas.

(38)

Turklāt papildus iepriekš aprakstītajai vispārējai situācijai vēl trīs citas grupas neizpilda 1. kritērija prasības ievērojamas valsts iejaukšanās dēļ svarīgu saimniecisko lēmumu pieņemšanā. Vienā no grupām valstij piederošam uzņēmumam ir tādas veto tiesības atsevišķu svarīgu lēmumu pieņemšanā, kuras nav samērīgas ar tam piederošās kapitāldaļas lielumu divos grupas uzņēmumos. Arī citai grupai piederošo uzņēmumu vairākums dažus no svarīgākajiem lēmumiem pieņem ievērojamā valsts ietekmē, jo šie uzņēmumi 100 % apmērā pieder valstij vai arī valstij piederošo kapitāldaļu turētāju pārstāvošajam direktoram ir veto tiesības svarīgu lēmumu pieņemšanā uzņēmumā. Turklāt, neskatoties uz uzņēmumu apgalvojumiem par pretējo, izmeklēšanā atklājās, ka vietējam valsts darba departamentam ir veto tiesības attiecībā uz darbinieku nodarbināšanu divos no šiem uzņēmumiem. Visbeidzot trešajā grupā to kontrolējošā ģimene ir saistīta ar valdošo partiju un valsts ievērojami iejaucas dažos viena grupai piederošā uzņēmuma svarīgos lēmumos, jo valstij piederošo kapitāldaļu turētāju pārstāvošajam direktoram ir veto tiesības svarīgu lēmumu pieņemšanā uzņēmumā.

(39)

Vienā no grupām ir nepārprotams grāmatvedības pamatprincipu pārkāpums visos tai piederošajos uzņēmumos. Jo īpaši nebija ievērots 1. SGS (Finanšu pārskatu sniegšana), 12. SGS (Ienākuma nodokļi) un 16. SGS (Nekustamais īpašums, aprīkojums un iekārtas). Tāpēc uzskatāms, ka grāmatvedības dokumenti nebija sagatavoti un netika revidēti atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Citā grupā Komisijas dienesti konstatēja neatbilstību 1. SGS un 31. SGS.

(40)

Vienā grupā tika konstatēti nepārprotami izkropļojumi saistībā ar zemes izmantošanas tiesībām un pamatlīdzekļu iegādi vairākos uzņēmumos, un lielākā daļa no šai grupai piederošajiem uzņēmumiem bija saņēmusi nodokļu atvieglojumus, nodokļu atmaksu un subsīdijas, kas atbilst no tās agrākās ekonomikas sistēmas pārņemtiem izkropļojumiem, kura nav tirgus ekonomika. Šie izkropļojumi, izteikti, piemēram, apgrozījumā, ir uzskatāmi par nozīmīgiem.

(41)

Citā grupā tika konstatēts, ka trīs no tās uzņēmumiem ir saņēmuši nodokļu atvieglojumus, kas atbilst no tās agrākās ekonomikas sistēmas pārņemtiem izkropļojumiem, kura nav tirgus ekonomika. Šie izkropļojumi, izteikti, piemēram, apgrozījumā, ir uzskatāmi par nozīmīgiem.

(42)

Vēl citā grupā konstatēts, ka divi uzņēmumi neatbilst 3. kritērijam. Pirmais uzņēmums samaksāja par zemes lietošanas tiesībām ar lielu kavēšanos pēc noteiktā termiņa, bet pret to netika vērstas nekādas sankcijas, lai gan līgumā sankcijas bija skaidri noteiktas. Tas ir tiešs valsts (kas ir zemes galīgais īpašnieks) atbalsts uzņēmuma darbības sākuma posmā. Attiecībā uz otru uzņēmumu konstatēts, ka tas dibināts, nopērkot valstij piederoša alumīnija riteņu ražotāja aktīvus ar tirgum neatbilstīgiem nosacījumiem, uzņēmumam tādējādi iegūstot nepamatotas priekšrocības darbības sākumā.

(43)

Viena grupa apgalvoja, ka aktīvu iegāde no valstij piederoša ražotāja tika veikta atbilstoši tirgus nosacījumiem. Tomēr šī persona nespēja pierādīt, ka visā darījumā nav tādu izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika.

(44)

Visbeidzot, citai grupai piederošie uzņēmumi saņēma ievērojamas nodokļu atlaides un finanšu atbalstu, kas būtiski ietekmēja grupas finansiālo stāvokli, piemēram, apgrozījuma ziņā.

(45)

Komisija oficiāli paziņoja iegūto lēmuma par TER pieņemšanai nepieciešamo informāciju attiecīgajām ĶTR eksportētāju grupām, ĶTR iestādēm, Ķīnas Tirdzniecības palātai un sūdzības iesniedzējam. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tai būtu īpaši iemesli.

(46)

Viena grupa izvirzīja pretenziju, ka Komisija lēmumu par tirgus ekonomikas režīmu nav pieņēmusi pamatregulā noteikto triju mēnešu laikā, apgalvojot, ka eksportētāji līdz šim termiņam bija veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai paziņotu Komisijai, kā tās pieņemtais lēmums par statusu var ietekmēt dempinga starpības aprēķinu. Citiem vārdiem sakot, tā pieprasīja, lai vērtēšanu attiecībā uz TER veiktu trīs mēnešu termiņā visos tajos gadījumos, kad līdz šim termiņam ir iesniegtas atbildes uz antidempinga aptaujas anketu. Pretējā gadījumā ir risks, ka antidempinga anketā sniegtā informācija var ietekmēt lēmumu par TER piešķiršanu.

(47)

Tomēr šā gadījuma apstākļos ir jāuzsver, ka lēmumu par TER nevarēja pieņemt līdz trīs mēnešu termiņa beigām, jo lielākā daļa informācijas par TER tika iegūta sniegtās informācijas pārbaudes apmeklējumu laikā, apmeklējumus pabeidzot pēc trīs mēnešu termiņa beigām. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots iepriekš, lēmums izlasē iekļautajām eksportētāju grupām nepiemērot TER pamatojās vienīgi uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstīto piecu TER kritēriju rūpīgu novērtējumu.

(48)

Attiecībā uz 1. kritēriju tika izteikts apgalvojums, ka starp Ķīnas tirgiem un LMB pastāv arbitrāža, jo izmeklēšanas periodā uz Ķīnu un no tās tika eksportēts neliels alumīnija daudzums. Šo argumentu nevar pieņemt, ņemot vērā atšķirīgo cenu līmeni Ķīnas tirgos un LMB.

(49)

Attiecībā uz 2. kritēriju tika izvirzīti vairāki jautājumi par dažām neatbilstībām vairākiem SGS, ko Komisija konstatēja divu uzņēmumu grāmatvedības dokumentos. Tomēr izvirzītie argumenti neļauj secināt, ka kādam no šiem diviem uzņēmumiem ir pārskatāms grāmatvedības dokumentu kopums, ko saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir pārbaudījis neatkarīgs revidents.

(50)

Attiecībā uz 3. kritēriju tika izvirzīti vairāki argumenti. Pirmkārt, tika apgalvots, ka finanšu atbalsta, zemes lietošanas tiesību un citu priekšrocību, piemēram, nodokļu atbrīvojumu, ietekme nav radījusi nozīmīgus izkropļojumus uzņēmumu finansiālajā stāvoklī. Šo argumentu nevar pieņemt, jo attiecīgo programmu ietekme, izteikta apgrozījumā, ir nozīmīga.

(51)

Tika arī norādīts, ka vairākas atbalsta programmas un nodokļu priekšrocības neattiecas uz konkrētiem uzņēmumiem, tāpēc nevar uzskatīt, ka tās ir no tās agrākās ekonomikas sistēmas pārņemtu parādību rezultāts, kura nav tirgus ekonomika. Šādā saistībā jāuzsver, ka analīze TER noteikšanai attiecas uz valsts iejaukšanās faktu neatkarīgi no tā, vai iejaukšanās skar konkrētu uzņēmumu. Jebkurā gadījumā apgalvojuma pamatā esošie fakti nav pareizi. Šajā gadījumā uzņēmumu izmantotās priekšrocības tomēr var uzskatīt par konkrētiem uzņēmumiem piešķirtām priekšrocībām, jo tās visas ir attiecinātas uz noteiktu uzņēmuma veidu, piemēram, ārvalstu uzņēmumu, uzņēmumu, kas reģistrēts noteiktā teritorijā un risinājis ad hoc sarunas ar vietējām varas iestādēm par subsīdiju piešķiršanu, iepērk iekšzemē ražotas iekārtas, modernizē tehnoloģiju, piedalās gadatirgos, veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā utt.

(52)

Visbeidzot, tika izvirzīts apgalvojums, ka atbrīvojums no ienākuma nodokļa un 2005. gadā spēkā stājušās nodokļu atlaides ārvalstu uzņēmumiem nav izkropļojums, kas pārņemts no agrākās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika. Šādam skaidrojumam nevar piekrist. 3. kritērijs neattiecas uz laikā (līdz 1998. gadam, kad Ķīna sāka piemērot tirgus ekonomikas noteikumus) vai konkrētā jomā ierobežotām darbībām, bet gan uz tādām darbībām, kuras norāda uz valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbības vides veidošanā, veicot ārpustirgus ekonomikai raksturīgus pasākumus, piemēram, nosakot diskriminējošas nodokļu likmes.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no tiem ĶTR uzņēmumiem, kuri bija pieprasījuši TER piemērošanu, nevarēja pierādīt, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji. Tāpēc uzskatāms, ka visu šo uzņēmumu iesniegtie TER pieprasījumi ir noraidāmi. Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kura neiebilda pret šiem secinājumiem.

2.   Atsevišķais režīms

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu vajadzības gadījumā valsts mēroga maksājumu nosaka valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot tos gadījumus, kad uzņēmumi atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam var pierādīt, ka eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas nosacījumi tiek noteikti brīvi, valūtas kursa pārrēķins atbilst tirgus likmēm, un gadījumā, ja eksportētājiem piemērotu dažādas maksājuma likmes, nekāda valsts iejaukšanās neļautu pasākumus apiet.

(55)

Visas TER piemērošanu pieprasījušās eksportētāju grupas pieprasīja arī atsevišķo režīmu gadījumā, ja tiem nepiešķirtu TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, provizoriski konstatēts, ka divas no izlasē iekļautajām četrām ĶTR grupām atbilst visiem nosacījumiem atsevišķā režīma noteikšanai. Divām no izlasē iekļautajām grupām atsevišķais režīms netika piešķirts. Valsts iejaukšanās CITIC Dicastal un Baoding grupās ļautu apiet pasākumus, ja atsevišķiem importētājiem noteiktu dažādas nodokļu likmes, īpaši ņemot vērā, ka šīm divām grupām ir divi kopīgi attiecīgo izstrādājumu ražojošie kopuzņēmumi.

(56)

No četrām izlasē iekļautajām ĶTR eksportētāju grupām atsevišķais režīms jāpiešķir šādām grupām:

Zhejiang Wanfeng Auto Wheel Co. Ltd.,

YHI Manufacturing (Šanhaja) Co., Ltd.

3.   Normālā vērtība

3.1.   Analogās valsts izvēle

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kuriem netika piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū vai salikto normālo vērtību analogajā valstī.

(58)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja uz ieceri Turciju izmantot kā piemērotu analogo valsti normālās vērtības noteikšanai un aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes.

(59)

Pret šo izvēli iebilda tikai viens eksportētājs, kurš ierosināja Malaiziju izvēlēties par analogo valsti, bet vēlāk norādīja, ka Malaizijas uzņēmumi nevēlas sadarboties ar Komisiju.

(60)

Komisija pārbaudīja, vai Turciju pamatoti var izvēlēties par analogo valsti. Tā secināja, ka Turcija, kurā ir pieci valsts mēroga ražotāji un ievērojams importa apjoms no trešām valstīm, ir tirgus ar augstu konkurences līmeni. Turklāt ražošanas procesa ziņā nebija ievērojamu atšķirību starp Turcijas un Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšanā nekas neliecināja, ka Turcija būtu normālās vērtības noteikšanai nepiemērota valsts. Turklāt Turcijas ražotāji pārdod tādus ražojumu veidus, kuri ir salīdzināmi ar ĶTR eksportētajiem.

(61)

Divi Turcijas ražotāji atbildēja uz visiem alumīnija riteņu ražotājiem Turcijā nosūtītās anketas jautājumiem.

(62)

To Turcijas ražotāju sniegtie dati, kuri sadarbojās, tika pārbaudīti uz vietas un atzīti par ticamiem, lai tos izmantotu normālās vērtības noteikšanai.

(63)

Tādēļ provizoriski secināts, ka Turcija ir piemērota un pamatoti izraudzīta analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

3.2.   Normālās vērtības noteikšana

(64)

Normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas tika saņemta no ražotāja analogajā valstī, kā norādīts turpmāk.

(65)

Attiecīgais ražojums raksturīgā daudzumā tika pārdots Turcijas iekšējā tirgū.

(66)

Tika veikta analīze, lai noskaidrotu, vai ražojums ir uzskatāms par parastā tirdzniecības apritē pārdotu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū.

(67)

Ja tā ražojuma veida apjoms, kurš pārdots par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no konkrētā veida pārdošanas kopapjoma un ja attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdoto attiecīgo ražojumu veidu vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai pārdošanas darījumi bija vai nebija rentabli.

(68)

Ja kāda ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdošanas kopapjoma vai mazāks vai ja šā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā rentablo pārdošanas darījumu vidējo svērto cenu tikai attiecībā uz šo ražojuma veidu.

(69)

Vienam ražojuma veidam bez rentabliem pārdošanas darījumiem normālo vērtību noteica pēc iekšzemes tirgū pārdotā ražojuma veida ražošanas izmaksām, kurām pieskaitīja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un iekšzemes tirgum atbilstošu peļņu.

(70)

Visbeidzot ierobežotam ražojumu veidu skaitam normālo cenu aprēķināja, pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidu normālām vērtībām, koriģējot tās atbilstoši faktiskajām atšķirībām.

3.3.   Eksporta cenas

(71)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(72)

Gadījumos, kad pārdošanu veica ar saistītā importētāja vai tirgotāja palīdzību, eksporta cenas tika aprēķinātas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām attiecīgais saistītais importētājs/importētājs pirmo reizi tālāk pārdeva šos ražojumus neatkarīgiem pircējiem Savienībā un kuras attiecīgi koriģēja, ņemot vē