ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.116.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 116

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 8. maijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 10 – Vienoti noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu apstiprinājumu saistībā ar elektromagnētisko savietojamību

1

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

8.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/1


Tiesību akti, ko pieņem struktūras, kuras izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem. Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcija, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 10 – Vienoti noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu apstiprinājumu saistībā ar elektromagnētisko savietojamību

3.   redakcija

Ar visiem grozījumiem līdz:

03. grozījumu sērijai: spēkā stāšanās datums: 2008. gada 11. jūlijs

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Marķējums

6.

Specifikācijas

7.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma grozījums vai attiecināšana uz citu tipu pēc elektriska/elektroniska mezgla (ESA) papildinājuma vai aizvietojuma

8.

Ražojumu atbilstība

9.

Sankcijas par ražojumu neatbilstību

10.

Ražošanas galīga pārtraukšana

11.

Transportlīdzekļa vai ESA tipa apstiprinājuma grozīšana vai attiecināšana uz citu tipu

12.

Pārejas perioda noteikumi

13.

Tehnisko dienestu, kas veic apstiprināšanas testus, kā arī administratīvo iestāžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma paraugi

2.A pielikums –

Informācijas dokumenta paraugs transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību

2.B pielikums –

Informācijas dokumenta paraugs elektriska/elektroniska mezgla tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību

3.A pielikums –

Paziņojuma veidlapas paraugs transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam

3.B pielikums –

Paziņojuma veidlapas paraugs elektriska/elektroniska mezgla tipa apstiprinājumam

3.C pielikums –

Apstiprināšana attiecībā uz 3.2.9. punktu

4. pielikums –

Transportlīdzekļu izstaroto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

5. pielikums –

Transportlīdzekļu izstaroto šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

6. pielikums –

Testēšanas metode transportlīdzekļa stabilitātei elektromagnētiskā starojumā

7. pielikums –

Elektrisku/elektronisku mezglu izstaroto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

8. pielikums –

Elektrisku/elektronisku mezglu izstaroto šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

9. pielikums –

Testēšanas metode(-es) elektrisku/elektronisku mezglu stabilitātei elektromagnētiskā starojumā

10. pielikums –

Testēšanas metode(-es) elektrisku/elektronisku mezglu stabilitātei un to pārejas emisiju noteikšanai

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

1.1.

L, M, N un O (1) kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību;

1.2.

detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas paredzētas ierīkošanai transportlīdzekļos ar 3.2.1. punktā norādītajiem ierobežojumiem attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību.

Tie aptver šādas jomas:

a)

prasības attiecībā uz stabilitāti pret izstarotiem un novadītiem traucējumiem funkcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa tiešu kontroli, vadītāja, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošību un kas saistītas ar traucējumiem, kas izraisa vadītāja un citu satiksmes dalībnieku apjukumu;

b)

prasības attiecībā uz nevēlamu izstaroto un novadīto emisiju kontroli, lai aizsargātu elektriskā un elektroniskā aprīkojuma, kas darbojas atsevišķi vai blakus vai netālu no transportlīdzekļiem, paredzēto pielietojumu, un attiecībā uz traucējumu, kas rodas no papildierīcēm, kuras var tikt izmantotas transportlīdzekļa modernizēšanai, kontroli.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

2.1.

“Elektromagnētiskā savietojamība” ir transportlīdzekļa vai detaļas(-u), vai atsevišķas(-u) tehniskas(-u) vienības(-u) spēja apmierinoši darboties savā elektromagnētiskajā vidē, neradot kaitīgus elektromagnētiskos traucējumus nekam, kas atrodas šajā vidē.

2.2.

“Elektromagnētiskie traucējumi” ir jebkura elektromagnētiska parādība, kas var pasliktināt transportlīdzekļa vai detaļas(-u), vai atsevišķas(-u) tehniskas(-u) vienības(-u), vai jebkuras citas iekārtas, aprīkojuma vienības vai sistēmas, kas tiek lietota transportlīdzekļa tuvumā, darbību. Elektromagnētiskie traucējumi var būt elektromagnētiskais troksnis, nevēlami signāli vai pārmaiņas pašā elektromagnētisko viļņu izplatības vidē.

2.3.

“Elektromagnētiskā stabilitāte” ir transportlīdzekļa vai detaļas(-u), vai atsevišķas(-u) tehniskas(-u) vienības(-u) spēja darboties bez darbības pasliktināšanās (noteiktu) elektromagnētisko traucējumu iedarbībā, kas ietver vēlamus radiofrekvences signālus no radioraidītājiem vai rūpniecisku–zinātnisku–medicīnisku (RZM) iekārtu izstarotas iekšjoslas emisijas gan transportlīdzeklī, gan ārpus tā.

2.4.

“Elektromagnētiskā vide” ir elektromagnētisko parādību kopums, kas pastāv attiecīgajā vietā.

2.5.

“Platjoslas emisijas” ir emisijas, kuru joslas platums ir lielāks par konkrētās mērījumu iekārtas vai uztvērēja joslas platumu (Starptautiskā Radiotraucējumu īpašā komiteja (CISPR) 25, 2. izdevums).

2.6.

“Šaurjoslas emisijas” ir emisijas, kuru joslas platums ir mazāks par konkrētās mērījumu iekārtas vai uztvērēja joslas platumu (CISPR 25, 2. izdevums).

2.7.

“Elektriska/elektroniska sistēma” ir tāda(-as) elektriska(-as) un/vai elektroniska(-as) ierīce(-es) vai ierīču komplekts(-i) kopā ar jebkādiem saistītiem elektriskiem savienojumiem, kas ir transportlīdzekļa daļa, bet kurai nav paredzēts tipa apstiprinājums atsevišķi no transportlīdzekļa.

2.8.

“Elektrisks/elektronisks mezgls” (ESA) ir tāda(-as) elektriska(-as) un/vai elektroniska(-as) ierīce(-es) vai ierīču komplekts(-i) kopā ar jebkādiem saistītiem elektriskiem savienojumiem un vadiem, kas paredzēts(-i) kā transportlīdzekļa daļa un kas veic vienu vai vairākas noteiktas funkcijas. ESA var apstiprināt pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma, kā “detaļu” vai “atsevišķu tehnisku vienību (ATV)”.

2.9.

“Transportlīdzekļa tips” attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību ietver visus transportlīdzekļus, kas būtiski neatšķiras šādos aspektos:

2.9.1.

motora nodalījuma vispārējie izmēri un forma;

2.9.2.

vispārējais elektrisko un/vai elektronisko detaļu novietojums un vispārējais vadu novietojums;

2.9.3.

pamatmateriāls, no kā būvēta transportlīdzekļa virsbūve vai korpuss (piemēram, dzelzs, alumīnija vai stikla šķiedras virsbūves korpuss). Ja paneļi veidoti no atšķirīga materiāla, transportlīdzekļa tips nemainās ar noteikumu, ka virsbūves pamatmateriāls nav mainīts. Taču par šādām modifikācijām ir jāpaziņo.

2.10.

ESA tips” attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību ir tādi ESA, kas būtiski neatšķiras šādos aspektos:

2.10.1.

funkcija, ko veic ESA;

2.10.2.

vispārējais elektrisko un/vai elektronisko detaļu novietojums, ja tādas ir.

2.11.

“Transportlīdzekļa elektroinstalācija” ir barošanas spriegums, sadalkopņu sistēma (piemēram, CAN), signāla vai aktīvās antenas kabeļi, kurus uzstādījis transportlīdzekļa ražotājs.

2.12.

“Stabilitātes funkcijas” ir šādas:

a)

funkcijas, kas saistītas ar transportlīdzekļa tiešo kontroli:

i)

pasliktināšanās vai izmaiņas: piemēram, motorā, pārnesumā, bremzēs, piekarē, aktīvajā stūres iekārtā, ātruma ierobežošanas ierīcēs;

ii)

vadītāja stāvokļa ietekmēšana: piemēram, sēdekļa vai stūres stāvoklis;

iii)

vadītāja redzamības ietekmēšana: piemēram, tuvās gaismas, vējstikla tīrītājs;

b)

funkcijas, kas saistītas ar vadītāja, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošību:

i)

piemēram, gaisa drošības spilveni un drošības ierobežojumu sistēmas;

c)

funkcijas, kuru traucējumi var izraisīt vadītāja un citu satiksmes dalībnieku apjukumu:

i)

optiski traucējumi: neatbilstoša, piemēram, virzienrādītāju, bremžu signāllukturu, aizmugures kontūrgaismas lukturu, aizmugures gabarītgaismas lukturu, avārijas sistēmas gaismas joslu darbība, kļūdaina informācija no brīdināšanas indikatoriem, lampiņām vai displejiem, kas saistīti ar a) vai b) apakšpunkta funkcijām un kas redzami vadītāja tiešajā redzeslokā;

ii)

akustiski traucējumi: neatbilstoša darbība, piemēram, signalizācija, signāltaure;

d)

funkcijas, kas saistītas ar transportlīdzekļa datu sadalkopņu funkcionalitāti:

i)

tādu datu sadalkopņu sistēmu datu pārraides bloķēšana, kuras tiek izmantotas, pārraidot datus, kas nepieciešami citu saistītu stabilitātes funkciju atbilstošas darbības nodrošināšanai;

e)

funkcijas, kuru traucējumi ietekmē transportlīdzekļa likumīgos datus: piemēram, tahogrāfs, odometrs.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums

3.1.1.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību iesniedz transportlīdzekļa ražotājs.

3.1.2.   Informācijas dokumenta paraugs ir norādīts 2.A pielikumā.

3.1.3.   Transportlīdzekļa ražotājs sagatavo sarakstu, aprakstot visas attiecīgās transportlīdzekļa elektriskās/elektroniskās sistēmas vai ESA, virsbūves veidus, virsbūves materiāla modifikācijas, vispārējo vadu novietojumu, motora modifikācijas, transportlīdzekļa versijas ar stūri kreisajā/labajā pusē un garenbāzes versijas. Attiecīgās transportlīdzekļa elektriskās/elektroniskās sistēmas vai ESA var izstarot ievērojamu platjoslas vai šaurjoslas starojumu un/vai ir saistītas ar transportlīdzekļa stabilitātes funkcijām (skatīt 2.12. punktu).

3.1.4.   Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototipu izvēlas no šā saraksta, pamatojoties uz mutisku vienošanos starp ražotāju un kompetento iestādi. Transportlīdzekļa izvēle pamatojas uz elektriskajām/elektroniskajām sistēmām, ko piedāvā ražotājs. No šā saraksta var izvēlēties vienu vai vairākus transportlīdzekļus, ja, pamatojoties uz mutisku vienošanos starp ražotāju un kompetento iestādi, tiek uzskatīts, ka ir iekļautas atšķirīgas elektriskas/elektroniskas sistēmas, kas salīdzinājumā ar pirmo transportlīdzekļa prototipu varētu ievērojami ietekmēt transportlīdzekļa elektromagnētisko savietojamību.

3.1.5.   Transportlīdzekļa(-u) izvēle atbilstoši iepriekš minētajam 3.1.4. punktam aprobežojas ar transportlīdzekļa/elektriskās/elektroniskās sistēmas kombinācijām, kuras paredzētas faktiskai ražošanai.

3.1.6.   Ražotājs var pieteikumam pievienot ziņojumu par veiktajiem testiem. Jebkādus šādus sniegtos datus apstiprinātāja iestāde var izmantot, lai noformētu tipa apstiprinājuma paziņojuma veidlapu.

3.1.7.   Ja tehniskais dienests, kas atbild par tipa apstiprinājuma testu, veic testu pats, tad saskaņā ar 3.1.4. punktu jānodrošina apstiprināmā tipa transportlīdzekļa prototips.

3.1.8.   Attiecībā uz M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem ražotājam jāiesniedz ziņojums par frekvenču joslu, jaudas līmeņu, antenas novietojuma un iekārtu noteikumiem radiofrekvences raidītāju (RF raidītāju) ierīkošanai, arī ja transportlīdzeklis tipa apstiprināšanas laikā nav aprīkots ar RF raidītāju. Tajā ietilpst visi mobilie radio pakalpojumi, kas parasti tiek izmantoti transportlīdzekļos. Šī informācija pēc tipa apstiprinājuma jādara publiski pieejama.

Transportlīdzekļu ražotājiem jānodrošina pierādījums par to, ka šādu raidītāju iekārtas transportlīdzekļu darbību neietekmē nelabvēlīgi.

3.2.   ESA tipa apstiprinājums

3.2.1.   Šo noteikumu piemērošana ESA:

Image

3.2.2.   ESA tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz tā elektromagnētisko savietojamību iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai ESA ražotājs.

3.2.3.   Informācijas dokumenta paraugs ir norādīts 2.B pielikumā.

3.2.4.   Ražotājs var pieteikumam pievienot ziņojumu par veiktajiem testiem. Jebkādus šādus sniegtos datus apstiprinātāja iestāde var izmantot, lai noformētu tipa apstiprinājuma paziņojuma veidlapu.

3.2.5.   Ja tehniskais dienests, kas atbild par tipa apstiprinājuma testu, veic testu pats, jānodrošina apstiprināmā ESA sistēmas tipa prototipa paraugs, nepieciešamības gadījumā apspriežoties ar ražotāju, piemēram, par iespējamām shēmas, sastāvdaļu skaita vai devēju skaita modifikācijām. Tehniskais dienests var izvēlēties vēl vienu paraugu, ja uzskata to par vajadzīgu.

3.2.6.   Paraugam(-iem) jābūt skaidri un neizdzēšami marķētam(-iem) ar ražotāja tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa apzīmējumu.

3.2.7.   Ja nepieciešams, jānorāda visi izmantošanas ierobežojumi. Visi šādi ierobežojumi jāiekļauj 2.B un/vai 3.B pielikumā.

3.2.8.   ESA, kas ir izlaisti tirgū kā rezerves daļas, nav nepieciešams tipa apstiprinājums, ja tie ir acīm redzami marķēti kā rezerves daļas ar identifikācijas numuru un ja tie ir identiski un tā paša ražotāja, kas ir atbilstošā oriģinālā aprīkojuma ražotājs (OAR), jau apstiprināta tipa transportlīdzekļa daļa.

3.2.9.   Detaļām, kas pārdotas kā rezerves daļas un paredzētas ierīkošanai mehāniskajos transportlīdzekļos, nav nepieciešams tipa apstiprinājums, ja tās nav saistītas ar stabilitātes funkcijām (skatīt 2.12. punktu). Šādā gadījumā ražotājam jāiesniedz paziņojums par to, ka ESA atbilst šo noteikumu prasībām, jo īpaši 6.5., 6.6., 6.8. un 6.9. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

Pārejas perioda laikā, kas beidzas 2008. gada 4. novembrī, personai vai uzņēmumam, kas ir atbildīgs par šādu produktu izlaišanu tirgū, ir jāiesniedz visa attiecīgā informācija un/vai paraugs tehniskajam dienestam, kas noteiks, vai aprīkojums ir saistīts ar stabilitāti vai ne. Pārbaudes rezultāti būs pieejami trīs nedēļu laikā, un papildu testēšana nebūs nepieciešama. Šajā periodā tehniskais dienests izsniegs arī dokumentu atbilstoši 3.C pielikumā norādītajam paraugam. Šaubu gadījumā vai ja tehniskais dienests atsakās izsniegt apstiprinājumu atbilstoši 3.C pielikumam, ražotājam ir jāpiesakās sava produkta tipa apstiprinājumam.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Tipa apstiprinājuma procedūras

4.1.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums

Pēc transportlīdzekļa ražotāja ieskatiem var izmantot šādas alternatīvas transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma procedūras.

4.1.1.1.   Transportlīdzekļa iekārtas apstiprinājums

Transportlīdzekļa iekārta var saņemt tipa apstiprinājumu nekavējoties, ievērojot nosacījumus, kas norādīti šo noteikumu 6. punktā. Ja transportlīdzekļa ražotājs izvēlas šo procedūru, atsevišķa elektrisku/elektronisku sistēmu vai ESA testēšana nav nepieciešama.

4.1.1.2.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, testējot atsevišķus ESA

Transportlīdzekļa ražotājs var iegūt apstiprinājumu transportlīdzeklim, pierādot apstiprinātājai iestādei, ka visas attiecīgās (skatīt šo noteikumu 3.1.3. punktu) elektriskās/elektroniskās sistēmas vai visi attiecīgie ESA apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem un uzstādīti, ievērojot visus nosacījumus to pielikumos.

4.1.1.3.   Ražotājs var iegūt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, ja transportlīdzeklim nav tāda tipa aprīkojuma, kam veicami stabilitātes vai emisijas testi. Attiecībā uz šādiem apstiprinājumiem nav vajadzīga testēšana.

4.1.2.   ESA tipa apstiprinājums

Tipa apstiprinājumu var piešķirt ESA, kas tiks uzstādīts vai nu jebkura tipa transportlīdzeklī (detaļas apstiprinājums), vai konkrētā ESA ražotāja pieprasīta tipa vai tipu transportlīdzeklī (atsevišķu tehnisko vienību apstiprinājums).

4.1.3.   ESA, kas ir apzināti RF raidītāji, kuri nav saņēmuši tipa apstiprinājumu saistībā ar transportlīdzekļa ražotāju, jāpiegādā ar atbilstošiem ierīkošanas norādījumiem.

4.2.   Tipa apstiprinājuma piešķiršana

4.2.1.   Transportlīdzeklis

4.2.1.1.   Ja transportlīdzekļa prototips atbilst šo noteikumu 6. punkta prasībām, tiek piešķirts tipa apstiprinājums.

4.2.1.2.   Tipa apstiprinājuma paziņojuma veidlapas paraugs ir ietverts 3.A pielikumā.

4.2.2.   ESA

4.2.2.1.   Ja ESA sistēmas(-u) prototips atbilst šo noteikumu 6. punkta prasībām, tiek piešķirts tipa apstiprinājums.

4.2.2.2.   Tipa apstiprinājuma paziņojuma veidlapas paraugs ir ietverts 3.B pielikumā.

4.2.3.   Lai noformētu iepriekš 4.2.1.2. vai 4.2.2.2. punktā minētās paziņojuma veidlapas, līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, var izmantot ziņojumu, kuru sagatavojusi vai apstiprinājusi atzītā laboratorija vai kurš apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.

4.3.   Transportlīdzekļa vai ESA tipa apstiprinājums vai apstiprinājuma atteikums saskaņā ar šiem noteikumiem tiks paziņots nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, apstiprinot šo noteikumu 3.A un 3.B pielikuma modeli, kuru papildina fotogrāfijas un/vai diagrammas vai rasējumi atbilstošā izmērā, kurus iesniedzis pretendents formātā, kas nav lielāks par A4 (210 × 297 mm), vai kuri ir salocīti šādā izmērā.

5.   MARĶĒJUMS

5.1.   Katram apstiprinātajam transportlīdzekļa vai ESA tipam tiek piešķirts apstiprinājuma numurs. Šā numura pirmie divi cipari (šobrīd 03) norāda grozījumu sērijas atbilstoši jaunākajiem būtiskajiem tehniskajiem grozījumiem, kas veikti noteikumos apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Līgumslēdzēja puse var nepiešķirt tādu pašu apstiprinājuma numuru citam transportlīdzekļa vai ESA tipam.

5.2.   Marķējuma nepieciešamība

5.2.1.   Transportlīdzeklis

Turpmāk 5.3. punktā aprakstītā apstiprinājuma zīme tiek piestiprināta katram transportlīdzeklim, kas atbilst šo noteikumu ietvaros apstiprinātajam tipam.

5.2.2.   Mezgli

Turpmāk 5.3. punktā aprakstītā apstiprinājuma zīme tiek piestiprināta katram ESA, kas atbilst šo noteikumu ietvaros apstiprinātajam tipam.

Elektriskām/elektroniskām sistēmām, kuras iebūvētas transportlīdzekļos, kas apstiprināti kā vienības, marķējums nav nepieciešams.

5.3.   Starptautiska apstiprinājuma zīme jāpiestiprina skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma paziņojuma veidlapā, uz katra transportlīdzekļa, kas atbilst šo noteikumu ietvaros apstiprinātajam tipam. Šī zīme ietver:

5.3.1.   apli, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (2);

5.3.2.   šo noteikumu numuru, kam seko burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs 5.3.1. punktā norādītā apļa labajā pusē.

5.4.   Tipa apstiprinājuma zīmes paraugs ir norādīts šo noteikumu 1. pielikumā.

5.5.   Marķējumiem uz ESA atbilstoši iepriekš 5.3. punktam nav jābūt redzamiem, ja ESA ir ierīkots transportlīdzeklī.

6.   SPECIFIKĀCIJAS

6.1.   Vispārīgas specifikācijas

6.1.1.   Transportlīdzekli un tā elektrisko(-ās)/elektronisko(-ās) sistēmu(-as) vai ESA projektē, izgatavo un ierīko tā, lai transportlīdzeklis normālos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu prasībām.

6.1.1.1.   Transportlīdzeklim tiek testētas izstarotās emisijas un stabilitāte pret izstarotajiem traucējumiem. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam nav nepieciešami testi novadītajām emisijām vai stabilitātei pret novadītajiem traucējumiem.

6.1.1.2.   ESA tiek testētas izstarotās un novadītās emisijas, stabilitāte pret izstarotajiem un novadītajiem traucējumiem.

6.1.2.   Pirms testēšanas tehniskajam dienestam kopā ar ražotāju ir jāsagatavo testa plāns, kas ietver vismaz darbības režīmu, stimulētas(-u) funkcijas(-u), novērotas(-u) funkcijas(-u), atbilstības/neatbilstības kritērijus un paredzētās emisijas.

6.2.   Specifikācijas attiecībā uz platjoslas elektromagnētisko starojumu no transportlīdzekļiem

6.2.1.   Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada transportlīdzekļa tipa prototips, mēra, izmantojot 4. pielikumā aprakstīto metodi. Mērmetodi nosaka transportlīdzekļa ražotājs, saskaņojot ar tehnisko dienestu.

6.2.2.   Transportlīdzekļa platjoslas tipa apstiprināšanas robeža

6.2.2.1.   Ja mērījumus veic, izmantojot metodi, kas aprakstīta 4. pielikumā, ievērojot 10,0 ± 0,2 m lielu attālumu starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 32 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 32 līdz 43 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts 2. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga – 43 dB (mikrovolti/m) 400–1 000 MHz frekvencē.

6.2.2.2.   Ja mērījumus veic, izmantojot metodi, kas aprakstīta 4. pielikumā, ievērojot 3,0 ± 0,05 m lielu attālumu starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 42 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 42 līdz 53 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts 3. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga – 53 dB (mikrovolti/m) 400–1 000 MHz frekvencē.

6.2.2.3.   Uz transportlīdzekļa tipa prototipa izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, jābūt zem tipa apstiprinājuma robežas.

6.3.   Specifikācijas attiecībā uz šaurjoslas elektromagnētisko starojumu no transportlīdzekļiem

6.3.1.   Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada transportlīdzekļa tipa prototips, mēra, izmantojot 5. pielikumā aprakstīto metodi. Mērmetodi nosaka transportlīdzekļa ražotājs, saskaņojot ar tehnisko dienestu.

6.3.2.   Transportlīdzekļa šaurjoslas tipa apstiprinājuma robeža

6.3.2.1.   Ja mērījumus veic, izmantojot metodi, kas aprakstīta 5. pielikumā, ievērojot 10,0 ± 0,2 m lielu attālumu starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 22 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 22 līdz 33 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts 4. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga – 33 dB mikrovolti/m 400–1 000 MHz frekvencē.

6.3.2.2.   Ja mērījumus veic, izmantojot metodi, kas aprakstīta 5. pielikumā, ievērojot 3,0 ± 0,05 m lielu attālumu starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 32 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 32 līdz 43 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts 5. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga – 43 dB mikrovolti/m 400–1 000 MHz frekvencē.

6.3.2.3.   Uz transportlīdzekļa tipa prototipa izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, jābūt zem tipa apstiprinājuma robežas.

6.3.2.4.   Neatkarīgi no šā pielikuma 6.3.2.1., 6.3.2.2. un 6.3.2.3. punktā noteiktajām robežām, ja sākotnējā testēšanas posmā, kas aprakstīts 5. pielikuma 1.3. punktā, signāla stiprums, kuru mēra pie transportlīdzekļa raidošās radio antenas, ir mazāks par 20 dB mikrovoltiem 76 līdz 108 MHz frekvenču diapazonā, kuru mēra ar vidusmēra detektoru, tad ir uzskatāms, ka transportlīdzeklis atbilst šaurjoslas emisiju robežām un turpmāka testēšana nav nepieciešama.

6.4.   Specifikācijas attiecībā uz transportlīdzekļu stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā

6.4.1.   Testēšanas metode

Transportlīdzekļa tipa prototipa stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā testē ar 6. pielikumā aprakstīto metodi.

6.4.2.   Transportlīdzekļa stabilitātes tipa apstiprinājuma robeža

6.4.2.1.   Ja testus veic, izmantojot 6. pielikumā aprakstīto metodi, lauka intensitāte ir 30 volti/m, rēķinot vidējo ģeometrisko vērtību, vairāk nekā 90 % no 20 līdz 2 000 MHz frekvenču joslas un vismaz 25 volti/m, rēķinot vidējo ģeometrisko vērtību, visai 20 līdz 2 000 MHz frekvenču joslai.

6.4.2.2.   Transportlīdzekļa tipa prototips uzskatāms par atbilstošu stabilitātes prasībām, ja saskaņā ar 6. pielikumu veikto testu laikā nepasliktinās “stabilitātes funkciju” darbība.

6.5.   Specifikācijas attiecībā uz ESA radītiem platjoslas elektromagnētiskiem traucējumiem

6.5.1.   Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada ESA tipa prototips, mēra ar 7. pielikumā aprakstīto metodi.

6.5.2.   ESA platjoslas tipa apstiprinājuma robeža

6.5.2.1.   Ja mērījumus veic, izmantojot metodi, kas aprakstīta 7. pielikumā, atskaites robeža ir 62 līdz 52 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 30 MHz, un 52 līdz 63 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts 6. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga – 63 dB (mikrovolti/m) 400–1 000 MHz frekvencē.

6.5.2.2.   Uz ESA tipa prototipa izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, jābūt zem tipa apstiprinājuma robežas.

6.6.   Specifikācijas attiecībā uz ESA radītiem šaurjoslas elektromagnētiskiem traucējumiem

6.6.1.   Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada ESA tipa prototips, mēra ar 8. pielikumā aprakstīto metodi.

6.6.2.   ESA šaurjoslas tipa apstiprinājuma robeža

6.6.2.1.   Ja mērījumus veic, izmantojot metodi, kas aprakstīta 8. pielikumā, atskaites robeža ir 52 līdz 42 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 30 MHz, un 42 līdz 53 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts 7. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga – 53 dB (mikrovolti/m) 400–1 000 MHz frekvencē.

6.6.2.2.   Uz ESA tipa prototipa izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, jābūt zem tipa apstiprinājuma robežas.

6.7.   Specifikācijas attiecībā uz ESA stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā

6.7.1.   Testēšanas metode(-es)

ESA tipa prototipa stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā testē ar 9. pielikumā aprakstīto(-ajām) metodi(-ēm).

6.7.2.   ESA stabilitātes tipa apstiprinājuma robeža

6.7.2.1.   Ja testi tiek veikti, izmantojot 9. pielikumā aprakstītās metodes, stabilitātes testa līmeņi ir 60 volti/m 150 mm testēšanai ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību, 15 volti/m 800 mm testēšanai ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību, 75 volti/m šķērseniskā elektromagnētiskā režīma (TEM) elementu testēšanas metodei, 60 mA strāvas inžekcijas (BCI) testēšanas metodei un 30 volti/m brīvlauka starojuma testēšanas metodei vairāk nekā 90% no 20 līdz 2 000 MHz frekvenču joslas, un vismaz 50 volti/m 150 mm testēšanai ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību, 12,5 volti/m 800 mm testēšanai ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību, 62,5 volti/m TEM elementu testēšanas metodei, 50 mA strāvas inžekcijas (BCI) testēšanas metodei un 25 volti/m brīvlauka starojuma testēšanas metodei visā 20 līdz 2 000 MHz frekvenču joslā.

6.7.2.2.   ESA tipa prototips uzskatāms par atbilstošu stabilitātes prasībām, ja saskaņā ar 9. pielikumu veikto testu laikā nepasliktinās “stabilitātes funkciju” darbība.

6.8.   Specifikācijas attiecībā uz stabilitāti pret pārejas traucējumiem, kas tiek novadīti pa barošanas līnijām

6.8.1.   Testēšanas metode

ESA tipa prototipa stabilitāti testē ar metodi(-ēm) saskaņā ar ISO 7637-2, 2. izdevums, 2004. gads, kas aprakstīta(-as) 10. pielikumā ar 1. tabulā norādītajiem testa līmeņiem.

1.   tabula

ESA stabilitāte

Testa impulsa numurs

Stabilitātes testa līmenis

Sistēmu darbības statuss

Saistīti ar stabilitātes funkcijām

Ar stabilitātes funkcijām nesaistīti

1

III

C

D

2a

III

B

D

2b

III

C

D

3a/3b

III

A

D

4

III

B

(paredzēts ESA, kas darbojas motora iedarbināšanas posmos)

C

(citiem ESA)

D

6.9.   Specifikācijas attiecībā uz novadīto traucējumu emisijām

6.9.1.   Testēšanas metode

ESA tipa prototipa emisijas testē ar metodi(-ēm) saskaņā ar ISO 7637-2, 2. izdevums, 2004. gads, kas aprakstīta(-as) 10. pielikumā ar 2. tabulā norādītajiem līmeņiem.

2.   tabula

Maksimālā pieļaujamā impulsa amplitūda

 

Maksimālā pieļaujamā impulsa amplitūda

Impulsa amplitūdas polaritāte

Transportlīdzekļiem ar 12 V sistēmām

Transportlīdzekļiem ar 24 V sistēmām

Pozitīva

+75

+ 150

Negatīva

– 100

– 450

6.10.   Izņēmumi

6.10.1.   Ja transportlīdzeklī vai elektriskā/elektroniskā sistēmā vai ESA neietilpst elektronisks oscilators ar darbības frekvenci, kas lielāka par 9 kHz, tas uzskatāms par atbilstošu 6.3.2. vai 6.6.2. punktam un 5. un 8. pielikumam.

6.10.2.   Transportlīdzekļiem, kuriem nav elektriskas/elektroniskas sistēmas ar “stabilitātes funkcijām”, nav jātestē stabilitāte pret izstarotajiem traucējumiem, un tie ir uzskatāmi par atbilstošiem šo noteikumu 6.4. punktam un 6. pielikumam.

6.10.3.   ESA bez stabilitātes funkcijām nav jātestē stabilitāte pret izstarotiem traucējumiem, un tie ir uzskatāmi par atbilstošiem šo noteikumu 6.7. punktam un 9. pielikumam.

6.10.4.   Elektrostatiskā izlāde

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar riepām, transportlīdzekļa virsbūvi/šasiju var uzskatīt par elektriski izolētu konstrukciju. Ievērojami elektrostatiski spēki saistībā ar transportlīdzekļa ārējo vidi parādās tikai tajā brīdī, kad kāds iekāpj transportlīdzeklī vai izkāpj no tā. Tā kā šajos brīžos transportlīdzeklis ir nekustīgs, tipa apstiprinājuma tests attiecībā uz elektrostatisko izlādi netiek uzskatīts par vajadzīgu.

6.10.5.   Novadītās emisijas

ESA, kas nav saslēgti, neietver pārslēgus vai induktīvās slodzes, nav jātestē novadītās emisijas, un tie uzskatāmi par atbilstošiem 6.9. punktam.

6.10.6.   Uztvērēju funkciju zaudēšana stabilitātes testa laikā, kad testa signāls ir uztvērēja joslas platuma (RF izslēgšanas joslas) ietvaros, kā noteikts konkrētajam radio pakalpojumam/produktam starptautiskajos saskaņotajos elektromagnētiskās savietojamības standartos, obligāti nenozīmē neatbilstības kritērija piemērošanu.

6.10.7.   RF raidītāji tiek testēti raidīšanas režīmā. Vajadzīgās emisijas (piemēram, no RF raidīšanas sistēmām) nepieciešamajā joslas platumā un ārpus joslas emisijām uz šiem noteikumiem neattiecas. Šo noteikumu priekšmets ir neīstās emisijas.

6.10.7.1.   “Nepieciešamais joslas platums”: noteiktajai emisiju kategorijai frekvences joslas platums ir tāds, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu informācijas pārraidi tādā ātrumā un kvalitātē, kā noteikts specifiskajos noteikumos (Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) radio noteikumu Nr. 1.152 1. pants).

6.10.7.2.   “Ārpusjoslas emisijas”: emisijas frekvencē vai frekvencēs tieši ārpus nepieciešamā joslas platuma, kas rodas modulācijas procesā, bet neietverot neīstās emisijas (ITU radio noteikumu Nr. 1.144 1. pants).

6.10.7.3.   “Neīstās emisijas”: katrā modulācijas procesā pastāv papildu nevēlamai signāli. Tiem ir apvienots termins “neīstās emisijas”. Neīstās emisijas ir emisijas frekvencē vai frekvencēs, kas atrodas ārpus nepieciešamā joslas platuma un līmeņa, no kura var novirzīties, neietekmējot attiecīgo informācijas pārraidi. Neīstās emisijas ietver harmoniskās emisijas, parazītiskās emisijas, starpmodulācijas produktus un frekvences pārveidošanas produktus, bet neietver ārpusjoslas emisijas (ITU radio noteikumu Nr. 1.145 1. pants).

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMS VAI ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU PĒC ESA PAPILDINĀJUMA VAI AIZVIETOJUMA

7.1.   Ja transportlīdzekļa ražotājs ieguvis apstiprinājumu transportlīdzekļa iekārtai un vēlas ierīkot papildu vai aizstājošo elektrisko/elektronisko sistēmu vai ESA, kas jau ir saņēmis apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem un ko ierīkos saskaņā ar visiem nosacījumiem noteikumu pielikumos, transportlīdzekļa apstiprinājumu drīkst attiecināt uz citu tipu bez turpmākas testēšanas. Papildu vai aizstājošo elektrisko/elektronisko sistēmu vai ESA ražojumu atbilstības nolūkā uzskata par transportlīdzekļa daļu.

7.2.   Ja papildu vai aizstājošā(-ās) daļa(-as) nav saņēmusi(-ušas) apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem un ja ir nepieciešama testēšana, viss transportlīdzeklis ir uzskatāms par atbilstīgu, ja var pierādīt, ka jaunā(-ās) vai mainītā(-ās) daļa(-as) atbilst attiecīgajām 6. punkta prasībām vai ja salīdzinošā testā var pierādīt, ka jaunā daļa negatīvi neietekmēs transportlīdzekļa tipa atbilstību.

7.3.   Ja transportlīdzekļa ražotājs papildina apstiprinātu transportlīdzekli ar standarta mājsaimniecības vai uzņēmējdarbības aprīkojumu, kas nav pārvietojama sakaru iekārta, kura atbilst citiem noteikumiem un kuras ierīkošana, nomaiņa un noņemšana ir saskaņā ar iekārtas un transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem, transportlīdzekļa apstiprinājums paliek spēkā. Tas neliedz transportlīdzekļu ražotājiem ierīkot sakaru iekārtas atbilstoši attiecīgajiem ierīkošanas norādījumiem, ko izstrādājis transportlīdzekļa ražotājs un/vai šādu sakaru iekārtu ražotājs(-i). Transportlīdzekļa ražotājs (pēc testēšanas iestādes pieprasījuma) sniedz pierādījumu, ka šādi raidītāji transportlīdzekļa darbību neietekmē negatīvi. Tā var būt izziņa, ka jaudas līmeņi un iekārtas ir tādas, ka šo noteikumu stabilitātes līmeņi nodrošina pietiekamu aizsardzību attiecībā uz pārraidi, t. i., izņemot pārraidīšanu vienlaicīgi ar 6. punktā noteiktajiem testiem. Šie noteikumi nedod tiesības izmantot sakaru raidītāju, ja uz šādu aprīkojumu vai tās izmantošanu attiecas citas prasības.

8.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

Ražojumu atbilstības nodrošināšanas procedūra ir tāda, kādu paredz nolīguma (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) 2. papildinājums, ievērojot šādas prasības:

8.1.

Transportlīdzekļi vai detaļas, vai ESA, kas apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jāražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot iepriekš 6. punktā izklāstītās prasības.

8.2.

Transportlīdzekļa vai detaļas, vai atsevišķas tehniskas vienības ražojumu atbilstība jāpārbauda, pamatojoties uz paziņojuma veidlapā(-ās) ietvertajiem datiem par tipa apstiprinājumu, kas noteikts šo noteikumu 3.A un/vai 3.B pielikumā.

8.3.

Ja kompetentā iestāde nav apmierināta ar ražotāja pārbaudes procedūru, tiek piemērots turpmāk 8.3.1. un 8.3.2. punkts.

8.3.1.   Ja pārbauda sērijveidā ražota transportlīdzekļa, detaļas vai ESA atbilstību, ražojumi uzskatāmi par atbilstīgiem šo noteikumu prasībām attiecībā uz platjoslas elektromagnētiskajiem traucējumiem un šaurjoslas elektromagnētiskajiem traucējumiem, ja izmērītie līmeņi nepārsniedz 6.2.2.1., 6.2.2.2., 6.3.2.1. un 6.3.2.2. punktā aprakstītās atskaites robežas vairāk kā par 2 dB (25 %) (attiecīgā gadījumā).

8.3.2.   Ja pārbauda sērijveidā ražota transportlīdzekļa, detaļas vai ESA atbilstību, ražojumi uzskatāmi par atbilstīgiem šo noteikumu prasībām attiecībā uz stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā, ja transportlīdzekļa ESA darbība attiecībā uz transportlīdzekļa tiešo vadību nekādi nepasliktinās tiktāl, ka to varētu ievērot vadītājs vai cits satiksmes dalībnieks, kad transportlīdzeklis atrodas 6. pielikuma 4. punktā norādītajā stāvoklī un tiek pakļauts lauka intensitātei, kura izteikta voltos/m, līdz 80 % no atskaites robežām, kas noteiktas iepriekš šā pielikuma 6.4.2.1. punktā.

8.3.3.   Ja pārbauda sērijveidā ražotas detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības (STU) atbilstību, ražojumi uzskatāmi par atbilstīgiem šo noteikumu prasībām attiecībā uz stabilitāti pret novadītiem traucējumiem un emisijām, ja detaļas vai STU“stabilitātes funkciju” darbība nepasliktinās līdz 6.8.1. punktā norādītajiem līmeņiem un nepārsniedz 6.9.1. punktā norādītos līmeņus.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

9.1.   Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa, komponenta vai atsevišķas tehniskas vienības apstiprinājumu var anulēt, ja nav izpildītas iepriekš 6. punktā minētās prasībās vai ja transportlīdzeklis neiztur iepriekš 6. punktā minēto testu.

9.2.   Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to ziņo citām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 3.A un 3.B pielikumā.

10.   RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc tāda transportlīdzekļa tipa vai ESA ražošanu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas par to informē iestādi, kura apstiprinājumu piešķīrusi, kas nekavējoties par to informē citas 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 3.A un 3.B pielikumā.

11.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI ESA APSTIPRINĀJUMA GROZĪŠANA VAI ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

11.1.   Par jebkuru transportlīdzekļa tipa vai ESA grozījumu jāpaziņo tai administratīvajai iestādei, kas ir piešķīrusi šo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu. Šī iestāde var rīkoties šādi:

11.1.1.

atzīt, ka veiktajiem grozījumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un transportlīdzeklis vai ESA jebkurā gadījumā atbilst prasībām; vai

11.1.2.

pieprasīt ziņojumu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

11.2.   Paziņojums par apstiprinājuma izmainīšanu vai atteikšanu kopā ar informāciju par grozījumiem jādara zināms nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, atbilstoši 4. punktā noteiktajai procedūrai.

11.3.   Kompetentā iestāde, kas lemj par apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu, šādam attiecinājumam piešķir sērijas numuru un, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 3.A un 3.B pielikumā, informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

12.   PĀREJAS PERIODA NOTEIKUMI

12.1.   No datuma, kad oficiāli stājas spēkā 03. grozījumu sērija, neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, nevar atteikties piešķirt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

12.2.   12 mēnešus no šo noteikumu, kuros grozījumi izdarīti ar 03. grozījumu sēriju, spēkā stāšanās datuma līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var piešķirt apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmā transportlīdzekļa tips, detaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst šiem noteikumiem, kas grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

12.3.   Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, nevar atteikties piešķirt apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.

12.4.   48 mēnešus pēc šo noteikumu 03. grozījumu sērijas stāšanās spēkā, līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var pirmo reizi atteikt reģistrēt transportlīdzekli, detaļu vai atsevišķu tehnisku vienību (pirmā nodošana ekspluatācijā) valsts reģistrā, ja tas neatbilst šo noteikumu 03. grozījumu sērijas prasībām.

13.   TEHNISKO DIENESTU, KAS VEIC APSTIPRINĀŠANAS TESTUS, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam tehnisko dienestu, kas veic apstiprināšanas testus, un administratīvo iestāžu, kas izsniedz apstiprinājumus un kurām jāsūta citās valstīs izdotie paziņojumi par apstiprinājuma, attiecināšanas uz citu tipu, atteikuma vai atsaukuma piešķiršanu, nosaukumus un adreses.


(1)  Kā noteikts Apvienotās rezolūcijas par transportlīdzekļu uzbūvi 7. pielikumā (R.E.3) (dokuments TRANS/WP.29/Rev.1/Amend.2, jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumu).

(2)  1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Serbijai, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (pieejams), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (pieejams), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (pieejams), 34 Bulgārijai, 35 (pieejams), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (pieejams), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (pieejams), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai, 51 Korejas Republikai, 52 Malaizijai, 53 Taizemei, 54 un 55 (pieejams), 56 Melnkalnei, 57 (pieejams) un 58 Tunisijai. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē un pievienojas nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nolīguma līgumslēdzējām pusēm paziņo tām piešķirtos numurus.


1. papildinājums

Šajos noteikumos minēto standartu saraksts

1.

CISPR 12 “Transportlīdzekļu, motorlaivu un motorizētu mehānismu ar aizdedzi radio traucējumu rādītāji – Robežas un mērmetodes”, 5. izdevums, 2001. gads.

2.

CISPR 16-1-4 “Specifikācijas radio traucējumu un stabilitātes mēraparātiem un metodēm. 1. daļa: Radio traucējumu un stabilitātes mēraparāti”, izdevums 1.1.2004., gads,

3.

CISPR 25 “Radio traucējumu rādītāju robežas un mērmetodes transportlīdzekļos izmantotu uztvērēju aizsardzībai”, 2. izdevums, 2002. gads.

4.

ISO 7637-1 “Autoceļu un ielu transportlīdzekļi. Konduktīvie un savstarpējās iedarbības izraisītie elektriskie traucējumi. 1. daļa: Definīcijas un vispārīgās nostādnes”, 2. izdevums, 2002. gads.

5.

ISO 7637-2 “Autoceļu un ielu transportlīdzekļi. Konduktīvie un savstarpējās iedarbības izraisīti elektriskie traucējumi. 2. daļa: Elektrisko pārejas procesu pārnese pa elektroapgādes līnijām tikai transportlīdzekļiem ar nominālu 12 V vai 24 V barošanas spriegumu”, 2. izdevums, 2004. gads.

6.

ISO-EN 17025 “Vispārīgās prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei”, 1. izdevums, 1999. gads.

7.

ISO 11451 “Autotransporta līdzekļi – Elektriskie traucējumi, ko izraisa šaurjoslas izstarotā elektromagnētiskā enerģija – Transportlīdzekļu testēšanas metodes”:

1. daļa:

Vispārīgi nosacījumi un definīcijas (ISO 11451-1, 3. izdevums, 2005. gads);

2. daļa:

Ārpus transportlīdzekļa esošs starojuma avots (ISO 11451-2, 3. izdevums, 2005. gads);

4. daļa:

Strāvas inžekcija (BCI) (ISO 11451-4, 1. izdevums, 1995. gads).

8.

ISO 11452 “Autotransporta līdzekļi – Elektriskie traucējumi, ko izraisa šaurjoslas izstarotā elektromagnētiskā enerģija – Detaļu testēšanas metodes”:

1. daļa:

Vispārīgi nosacījumi un definīcijas (ISO 11452-1, 3. izdevums, 2005. gads);

2. daļa:

Ar absorbējošu materiālu izklāta kamera (ISO 11452-2, 2. izdevums, 2004. gads);

3. daļa:

Šķērseniskā elektromagnētiskā režīma (TEM) kamera (ISO 11452-3, 3. izdevums, 2001. gads);

4. daļa:

Strāvas inžekcija (BCI) (ISO 11452-4, 3. izdevums, 2005. gads);

5. daļa:

Elektropārvades lokšņu līnija (stripline) (ISO 11452-5, 2. izdevums, 2002. gads).

9.

ITU radio noteikumi, 2001. gada izdevums.


2. papildinājums

Transportlīdzekļa platjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 10 m

E robeža (dBμV/m) F frekvencē (MHz)

30–75 MHz

75–400 MHz

400–1 000 MHz

E = 32

E = 32 + 15,13 log (F/75)

E = 43

Transportlīdzekļa izstaroto emisiju robeža

Platjoslas tipa apstiprinājuma robeža – 10 m

Kvazimaksimuma detektors – 120 kHz joslas platums

Image


3. papildinājums

Transportlīdzekļa platjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 3 m

E robeža (dBμV/m) F frekvencē (MHz)

30–75 MHz

75–400 MHz

400–1 000 MHz

E = 42

E = 42 + 15,13 log (F/75)

E = 53

Transportlīdzekļa izstaroto emisiju robeža

Platjoslas tipa apstiprinājuma robeža - 3 m

Kvazimaksimuma detektors - 120 kHz joslas platums

Image


4. papildinājums

Transportlīdzekļa šaurjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 10 m

E robeža (dBμV/m) F frekvencē (MHz)

30–75 MHz

75–400 MHz

400–1 000 MHz

E = 22

E = 22 + 15,13 log (F/75)

E = 33

Transportlīdzekļa izstaroto emisiju robeža

Šaurjoslas tipa apstiprinājuma robeža – 10 m

Vidusmēra detektors – 120 kHz joslas platums

Image


5. papildinājums

Transportlīdzekļa šaurjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 3 m

E robeža (dBμV/m) F frekvencē (MHz)

30–75 MHz

75–400 MHz

400–1 000 MHz

E = 32

E = 32 + 15,13 log (F/75)

E = 43

Transportlīdzekļa izstaroto emisiju robeža

Šaurjoslas tipa apstiprinājuma robeža – 3 m

Vidusmēra detektors – 120 kHz joslas platums

Image


6. papildinājums

Elektriskais/elektroniskais mezgls

Platjoslas atskaites robežas

E robeža (dBμV/m) F frekvencē (MHz)

30–75 MHz

75–400 MHz

400–1 000 MHz

E = 62 – 25,13 log (F/30)

E = 52 + 15,13 log (F/75)

E = 63

ESA izstaroto emisiju robeža

Platjoslas tipa apstiprinājuma robeža – 1 m

Kvazimaksimuma detektors – 120 kHz joslas platums

Image


7. papildinājums

Elektriskais/elektroniskais mezgls

Šaurjoslas atskaites robežas

E robeža (dBμV/m) F frekvencē (MHz)

30–75 MHz

75–400 MHz

400–1 000 MHz

E = 52 – 25,13 log (F/30)

E = 42 + 15,13 log (F/75)

E = 53

ESA izstaroto emisiju robeža

Šaurjoslas tipa apstiprinājuma robeža – 1 m

Vidusmēra detektors – 120 kHz joslas platums

Image


1. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA PARAUGI

A   paraugs

(Skatīt šo noteikumu 5.2. punktu)

Image

B   paraugs

(Skatīt šo noteikumu 5.2. punktu)

Image


(1)  Otrais numurs ir norādīts tikai kā piemērs.


2.A PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS

transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību

Turpmāk tekstā norādītā informācija iesniedzama trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju.

Visi rasējumi iesniedzami atbilstošā mērogā A4 formātā vai salocīti atbilstoši A4 formātam un pietiekami detalizēti.

Fotoattēlos, ja tādi ir, detaļas ir pietiekami sīki saskatāmas.

Ja sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniskā vadības ierīce, tad sniedz informāciju par tās darbību.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.

Modelis (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

2.

Tips: …

3.

Transportlīdzekļa kategorija: …

4.

Ražotāja nosaukums un adrese: …

Pilnvarotā pārstāvja vārds un adrese, ja tāds ir: …

5.

Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

VISPĀRĪGS TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS

6.

Transportlīdzekļa prototipa fotoattēls(-i) un/vai rasējums(-i): …

7.

Motora atrašanās vieta un izvietojums: …

MOTORS

8.

Ražotājs: …

9.

Ražotāja motora kods, kā tas ir norādīts uz motora: …

10.

Iekšdedzes motors: …

11.

Darbības princips: dzirksteļaizdedzes/kompresijaizdedzes, četrtaktu/divtaktu (1)

12.

Cilindru skaits un izvietojums: …

13.

Degvielas padeve: …

14.

Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai kompresijas aizdedzei): jā/nē (1)

15.

Elektroniskais vadības bloks: …

16.

Modelis/modeļi: …

17.

Sistēmas apraksts: …

18.

Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai dzirksteļaizdedzei): jā/nē (1)

19.

Elektriskā sistēma: …

20.

Nominālais spriegums: … V, pozitīvs/negatīvs zemējums (1)

21.

Ģenerators:

22.

Tips: …

23.

Aizdedze: …

24.

Modelis/modeļi: …

25.

Tips(-i): …

26.

Darbības princips: …

27.

Sašķidrinātās naftas gāzes sistēma: jā/nē (1)

28.

Elektronisks motora vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar sašķidrinātu naftas gāzi: …

29.

Modelis/modeļi: …

30.

Tips(-i): …

31.

Dabasgāzes sistēma: jā/nē (1)

32.

Motora elektronisks vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar dabasgāzi:

33.

Modelis/modeļi: …

34.

Tips(-i): …

35.

Elektromotors: …

36.

Tips (tinums, ierosme): …

37.

Darbības spriegums: …

Gāzes motori (ja ir atšķirīgi plānotas sistēmas, sniegt līdzvērtīgu informāciju)

38.

Elektronisks vadības bloks (ECU):

39.

Modelis/modeļi: …

40.

Tips(-i): …

NOSŪTĪŠANA

41.

Tips (mehāniskais, hidrauliskais, elektriskais u. c.): …

42.

Īss elektrisko/elektronisko detaļu apraksts (ja tādas ir): …

BALSTIEKĀRTA

43.

Īss elektrisko/elektronisko detaļu apraksts (ja tādas ir): …

STŪRES IEKĀRTA

44.

Īss elektrisko/elektronisko detaļu apraksts (ja tādas ir): …

BREMZES

45.

Bremžu pretbloķēšanas sistēma: jā/nē/pēc izvēles (1)

46.

Transportlīdzekļiem ar pretbloķēšanas sistēmām – sistēmas darbības apraksts (ieskaitot elektroniskās sastāvdaļas), elektriskā blokshēma, hidropievada vai pneimopievada shēma: …

VIRSBŪVE

47.

Virsbūves tips: …

48.

Izmantotie materiāli un izgatavošanas metodes: …

49.

Vējstikls un pārējie logi:

50.

Īss loga pacelšanas mehānisma elektrisko/elektronisko detaļu apraksts (ja tādas ir): …

51.

Atpakaļskata spoguļi (katra spoguļa stāvoklis): …

52.

Īss regulācijas sistēmas elektronisko detaļu (ja tādas ir) apraksts: …

53.

Drošības jostas un/vai citas ierobežotājsistēmas: …

54.

Īss elektrisko/elektronisko detaļu apraksts (ja tādas ir): …

55.

Radiotraucējumu slāpēšana: …

56.

Formas un saturošo materiālu apraksts un rasējumi/fotoattēli tai virsbūves daļai, kura ietver motora nodalījumu un tam tuvāko pasažieru salona daļu: …

57.

Motora nodalījumā iebūvēto metāla detaļu (piemēram, apsildes ierīču, rezerves riteņa, gaisa filtra, stūres iekārtas u. c.) novietojuma rasējumi vai fotoattēli: …

58.

Radiotraucējumu kontroles iekārtas tabula un rasējums: …

59.

Ziņas par līdzstrāvas pretestības nominālvērtību un, pretestības aizdedzes kabeļu gadījumā, par to nominālo pretestību uz vienu metru: …

APGAISMES IERĪCES UN GAISMAS SIGNĀLIERĪCES:

60.

Īss elektrisko/elektronisko detaļu apraksts (ja tādas ir), izņemot lampas: …

DAŽĀDI

61.

Pretaizdzīšanas ierīces:

62.

Īss elektrisko/elektronisko detaļu apraksts (ja tādas ir): …

63.

Tabula RF raidītāju ierīkošanai un izmantošanai transportlīdzeklī/transportlīdzekļos, ja tādi ir (skatīt šo noteikumu 3.1.8. punktu):

Frekvenču joslas (Hz)

Maksimālā izejas jauda (W)

Antenas novietojums transportlīdzeklī,

specifiski nosacījumi ierīkošanai un/vai izmantošanai

64.

Transportlīdzeklis aprīkots ar maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārtu: jā/nē/pēc izvēles (1)

Tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs attiecīgā gadījumā iesniedz arī:

1. papildinājums:

sarakstu ar visām elektriskām un/vai elektroniskām detaļām (norādot modeli/modeļus un tipu/tipus), uz kurām attiecas šie noteikumi (skatīt šo noteikumu 2.9. un 2.10. punktu) un kuras nav uzskaitītas iepriekš;

2. papildinājums:

visu elektrisko un/vai elektronisko detaļu (uz ko attiecas šie noteikumi) kopējā izvietojuma un elektroinstalācijas novietojuma shēmu vai rasējumu;

3. papildinājums:

tipa prototipam izvēlētā transportlīdzekļa aprakstu:

 

virsbūves veids: …

 

stūre kreisajā vai labajā pusē: …

 

garenbāze: …

4. papildinājums:

ziņojumu(-us) par attiecīgajiem testiem, ko iesniedz ražotājs no ISO 17025 akreditētas un apstiprinātājas iestādes atzītas testa laboratorijas tipa apstiprinājuma sertifikāta noformēšanai.


(1)  Nevajadzīgo svītrot.


2.B PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS

elektriska/elektroniska mezgla tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību

Turpmāk tekstā norādītā informācija, ja nepieciešams, iesniedzama trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi iesniedzami atbilstošā mērogā A4 formātā vai salocīti atbilstoši A4 formātam un pietiekami detalizēti. Fotoattēlos, ja tādi ir, detaļas ir pietiekami sīki saskatāmas.

Ja sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniskā vadības ierīce, tad sniedz informāciju par tās darbību.

1.

Modelis (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

2.

Tips: …

3.

Tipa identifikācijas veids, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa detaļas/atsevišķas tehniskas vienības: (1)

3.1.

Šā marķējuma atrašanās vieta: …

4.

Ražotāja nosaukums un adrese: …

Pilnvarotā pārstāvja vārds un adrese, ja tāds ir: …

5.

Detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām – apstiprinājuma marķējuma piestiprināšanas vieta un veids: …

6.

Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

7.

Šo ESA apstiprina kā detaļu/atsevišķu tehnisku vienību (2)

8.

Izmantošanas ierobežojumi un uzstādīšanas nosacījumi: …

9.

Elektrosistēmas nominālais spriegums: …V, pozitīvs/negatīvs (2) zemējums.

1.   papildinājums:

ESA tipa izvēlētā prototipa apraksts (elektroniskā bloka shēma un galveno ESA detaļu saraksts, piemēram, mikroprocesora, kristāla u. c. modelis un tips).

2.   papildinājums:

Ziņojums(-i), kas ir par attiecīgajiem testiem un ko iesniedz ražotājs, no ISO 17025 akreditētas un apstiprinātājas iestādes atzītas testa laboratorijas tipa apstiprinājuma sertifikāta noformēšanai.


(1)  Ja tipa identifikācijas veids ietver zīmes, kas nav būtiskas detaļu vai atsevišķu vienību tipu aprakstam, ko ietver šis informācijas dokuments, šādas zīmes dokumentācijā jāapzīmē ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(2)  Dzēst, ja tāda nav.


3.A PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA VEIDLAPA

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image

Image


3.B PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA VEIDLAPA

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image

Image


3.C PIELIKUMS

APSTIPRINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ 3.2.9. PUNKTU

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Iesniedzējs: …

Produkta vispārīgs apraksts: …

Pieteikuma iesniedzēja sniegtā informācija: …

Šis ESA der jebkuram transportlīdzekļa tipam, ievērojot šādus ierobežojumus: …

Ierīkošanas nosacījumi, ja tādi ir: …

Mēs apstiprinām, ka iepriekš minētais produkts nav saistīts ar stabilitāti atbilstoši Noteikumiem Nr. 10. Testēšana attiecībā uz stabilitāti, kā noteikts šajos noteikumos, nav nepieciešama.

Par izvērtēšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

Vieta: …

Datums: …

Paraksts: …


4. PIELIKUMS

Transportlīdzekļu izstaroto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Šajā pielikumā aprakstīto testa metodi piemēro tikai transportlīdzekļiem.

1.2.   Testa metode

Šis tests ir paredzēts platjoslas emisiju, kuras rada transportlīdzeklī ierīkotas elektriskas vai elektroniskas sistēmas (piemēram, aizdedzes sistēma vai elektriskais motors), mērīšanai.

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, tests veicams saskaņā ar CISPR 12 (1. grozījums, 5. izdevums, 2005. gads).

2.   TRANSPORTLĪDZEKĻA STĀVOKLIS TESTU LAIKĀ

2.1.   Motors

Motors darbojas atbilstoši CISPR 12 (1. grozījums, 5. izdevums, 2005. gads) 5.3.2. pantam.

2.2.   Citas transportlīdzekļa sistēmas

Viss aprīkojums, kas var radīt platjoslas emisijas un kuru var pastāvīgi ieslēgt vadītājs vai pasažieri, piemēram, tīrītājs motoram vai ventilatoriem, darbojas ar maksimālo slodzi. Signāltaure un elektriskie logu motori nav ietverti, jo tie netiek izmantoti nepārtraukti.

3.   MĒRĪJUMA VIETA

3.1.   Kā alternatīvu CISPR 12 (1. grozījums, 5. izdevums, 2005. gads) prasībām L kategorijas transportlīdzekļiem par testa virsmu var izmantot jebkuru vietu, kas atbilst šā pielikuma papildinājuma 1. attēlā norādītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā mēraparatūrai jāatrodas ārpus šā pielikuma 1. papildinājuma 1. un 2. attēlā norādītās daļas.

3.2.   Drīkst izmantot slēgtu testa objektu, ja var pierādīt atbilstību starp slēgtā testa objektā un āra laukumā iegūtiem rezultātiem. Slēgtā testa objektā nav jāievēro citas āra laukuma prasības attiecībā uz redzamajiem izmēriem kā tikai prasības attiecībā uz attālumu starp antenu un transportlīdzekli un antenas augstumu.

4.   TESTA PRASĪBAS

4.1.   Robežas attiecas uz mērījumiem, kas veikti daļējas bezatbalss kamerā vai āra laukumā visā frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

4.2.   Mērījumi var tikt veikti ar kvazimaksimuma vai maksimuma detektoriem. Šo noteikumu 6.2. un 6.5. punktā norādītās robežas attiecas uz kvazimaksimuma detektoriem. Ja tiek izmantoti maksimuma detektori, jāpielieto 20 dB korekcijas koeficients, kā noteikts CISPR 12 (1. grozījums, 5. izdevums, 2005. gads).

4.3.   Mērījumi

Tehniskais dienests testu veic intervālos, kas norādīti CISPR 12 (1. grozījums, 5. izdevums, 2005. gads) standartā, frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

Ja ražotājs nodrošina datus par mērījumiem visā frekvenču joslā no testēšanas laboratorijas, kas akreditēta saskaņā ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) attiecīgajām daļām un ko atzinusi apstiprinātāja iestāde, tad tehniskais dienests kā alternatīvu var iedalīt frekvenču diapazonu 14 frekvenču joslās (30–34, 34–45, 45–60, 60–80, 80–100, 100–130, 130–170, 170–225, 225–300, 300–400, 400–525, 525–700, 700–850, 850–1 000 MHz) un veikt testus 14 frekvencēs, nosaucot augstākos emisiju līmeņus katrā no joslām, lai pārliecinātos, vai transportlīdzeklis atbilst šā pielikuma prasībām.

Ja testā tiek pārsniegta robeža, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tas noticis transportlīdzekļa, nevis fona starojuma dēļ.

4.4.   Rādījumi

Maksimālie rādījumi, kas saistīti ar robežu (horizontāla un vertikāla polarizācija un antenas novietojums transportlīdzekļa labajā un kreisajā pusē), katrā no 14 frekvenču joslām jāpieņem kā raksturojošs rādījums frekvencē, kurā tika veikti mērījumi.

Papildinājums

1. attēls

Brīva horizontāla virsma bez elektromagnētiskas atstarošanas

Virsmas robežu nosaka elipses formā

Image

2. attēls

Antenas novietojums attiecībā pret transportlīdzekli

Image

Image


5. PIELIKUMS

Transportlīdzekļu izstaroto šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Šajā pielikumā aprakstīto testa metodi pielieto tikai transportlīdzekļiem.

1.2.   Testa metode

Šis tests paredzēts tādu šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai, ko varētu radīt sistēma ar mikroprocesoru vai cits šaurjoslas avots.

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, tests veicams saskaņā ar CISPR 12 (1. grozījums, 5. izdevums, 2005. gads) vai CISPR 25 (2. izdevums, 2002. gads).

1.3.   Vispirms emisiju līmeņus frekvences modulācijas (FM) joslā (76 līdz 108 MHz) mēra transportlīdzekļa radio antenas translācijā ar vidusmēra detektoru. Ja šo noteikumu 6.3.2.4. punktā noteiktais līmenis nav pārsniegts, transportlīdzeklis uzskatāms par atbilstošu šā pielikuma prasībām attiecībā uz šo frekvenču joslu un pilns tests nav jāveic.

1.4.   Alternatīvu mērījumu vietu L kategorijas transportlīdzekļiem var izvēlēties atbilstoši 4. pielikuma 3.1. un 3.2. punktam.

2.   TRANSPORTLĪDZEKĻA STĀVOKLIS TESTU LAIKĀ

2.1.   Aizdedzes slēdzis ir ieslēgts. Motors nedarbojas.

2.2.   Visas transportlīdzekļa elektroniskās sistēmas darbojas normālā darba režīmā, transportlīdzeklim stāvot.

2.3.   Viss aprīkojums, ko vadītājs vai pasažieri var ieslēgt pastāvīgi, ar iekšējiem ģeneratoriem > 9 kHz vai atkārtotiem signāliem, darbojas normāli.

3.   TESTA PRASĪBAS

3.1.   Robežas attiecas uz mērījumiem, kas veikti daļējas bezatbalss kamerā vai āra laukumā visā frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

3.2.   Mērījumi jāveic ar vidusmēra detektoru.

3.3.   Mērījumi

Tehniskais dienests testu veic intervālos, kas norādīti CISPR 12 (1. grozījums, 5. izdevums, 2005. gads) standartā, frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

Ja ražotājs nodrošina datus par mērījumiem visā frekvenču joslā no testēšanas laboratorijas, kas akreditēta saskaņā ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) attiecīgajām daļām un ko atzinusi apstiprinātāja iestāde, tad tehniskais dienests kā alternatīvu var iedalīt frekvenču diapazonu 14 frekvenču joslās (30–34, 34–45, 45–60, 60–80, 80–100, 100–130, 130–170, 170–225, 225–300, 300–400, 400–525, 525–700, 700–850, 850–1 000 MHz) un veikt testus 14 frekvencēs, nosaucot augstākos emisiju līmeņus katrā no joslām, lai pārliecinātos, vai transportlīdzeklis atbilst šā pielikuma prasībām.

Ja testā tiek pārsniegta robeža, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tam par iemeslu ir transportlīdzeklis, nevis fona starojums, tostarp arī platjoslas starojums no jebkāda ESA.

3.4.   Rādījumi

Maksimālie rādījumi, kas saistīti ar robežu (horizontāla un vertikāla polarizācija un antenas novietojums transportlīdzekļa labajā un kreisajā pusē), katrā no 14 frekvenču joslām, jāpieņem kā raksturojošs rādījums frekvencē, kurā tika veikti mērījumi.


6. PIELIKUMS

Testēšanas metode transportlīdzekļa stabilitātei elektromagnētiskajā starojumā

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Šajā pielikumā aprakstīto testa metodi pielieto tikai transportlīdzekļiem.

1.2.   Testa metode

Šis tests ir paredzēts, lai pierādītu transportlīdzekļa elektronisko sistēmu stabilitāti. Transportlīdzekli pakļauj elektromagnētiskiem laukiem, kā aprakstīts šajā pielikumā. Transportlīdzekli testu laikā uzrauga.

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, tests veicams saskaņā ar ISO 11451-2, 3. izdevums, 2005. gads.

1.3.   Alternatīvas testa metodes

Kā alternatīvu testus visiem transportlīdzekļiem var veikt āra testa laukumā. Testa objekts atbilst (valsts) tiesiskajām prasībām attiecībā uz elektromagnētisko lauku emisiju.

Ja transportlīdzeklis ir garāks par 12 m un/vai platāks par 2,60 m, un/vai augstāks par 4,00 m, BCI (strāvas inžekcijas) metodi atbilstoši ISO 11451-4 (1. izdevums, 1995. gads) var izmantot 20 līdz 2 000 MHz frekvenču diapazonā ar šo noteikumu 6.7.2.1. punktā noteiktajiem līmeņiem.

2.   TRANSPORTLĪDZEKĻA STĀVOKLIS TESTU LAIKĀ

2.1.   Transportlīdzeklis ir bez kravas, izņemot vajadzīgo testa aprīkojumu.

2.1.1.   Motors parastā režīmā griež dzenošos riteņus ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, ja nav tehniska iemesla transportlīdzekļa dēļ izvēlēties citu stāvokli. L1 un L2 kategorijas transportlīdzekļiem parastā režīmā uzturams vienmērīgs ātrums 25 km/h. Transportlīdzeklis atrodas uz pienācīgi noslogota dinamometra, vai arī, ievērojot minimālu klīrensu, tā asis ir uzliktas uz izolētiem balstiem, ja dinamometrs nav pieejams. Ja nepieciešams, jāatvieno pārvades vārpstas, jostas vai ķēdes (piemēram, kravas automobiļiem, divu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem).

2.1.2.   Transportlīdzekļa pamatnosacījumi

Punkts nosaka obligātos testa nosacījumus (ja tādi ir) un neatbilstības kritērijus transportlīdzekļa stabilitātes testiem. Citas transportlīdzekļa sistēmas, kuras var ietekmēt stabilitātes funkcijas, jāpārbauda veidā, par kādu vienojies ražotājs ar tehnisko dienestu.

“50 km/h cikla” transportlīdzekļa testa nosacījumi

Neatbilstības kritēriji

Transportlīdzekļa ātrums 50 km/h (attiecīgi 25 km/h L1, L2 transportlīdzekļiem) ± 20 % (transportlīdzeklis brauc uz veltņiem). Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar kruīza kontroles sistēmu, tā darbojas.

Ātruma novirze lielāka par ± 10 % no nominālā ātruma. Ja ir automātiskā ātrumkārba: izmaiņas pārneses attiecībā rada ātruma novirzi, kas pārsniedz ± 10 % no nominālā ātruma.

Tuvās gaismas IESLĒGTAS (manuālais režīms)

Gaismas IZSLĒDZAS

Priekšējais stikla tīrītājs IESLĒGTS (manuālais režīms) maksimālajā ātrumā

Priekšējā stikla tīrītāja pilnīga apstāšanās

Pagrieziena rādītājs vadītāja pusē IESLĒGTS

Frekvences izmaiņas (mazāk par 0,75 Hz vai vairāk par 2,25 Hz). Darba cikla izmaiņas (mazāk par 25 % vai vairāk par 75 %)

Regulējama balstiekārta standarta pozīcijā

Neparedzētas ievērojamas izmaiņas

Vadītāja vieta un stūres rats vidus pozīcijā

Neparedzētas izmaiņas, kas pārsniedz 10 % no kopējās amplitūdas

Signalizācija nav aktivizēta

Neparedzēta signalizācijas aktivizācija

Signāltaure IZSLĒGTA

Neparedzēta signāltaures aktivizācija

Drošības gaisa spilveni un drošības jostu ierobežojumu sistēmas darbojas, ar atslēgtiem drošības gaisa spilveniem, ja ir šāda funkcija

Neparedzēta aktivizācija

Automātiskās durvis noslēgtas

Neparedzēta atvēršanās

Regulējama stāvbremzes svira standarta pozīcijā

Neparedzēta aktivizācija


“Bremžu cikla” transportlīdzekļa testa nosacījumi

Neatbilstības kritēriji

Tiks noteikti bremžu cikla testa plānā. Tiem jāietver bremzes pedāļa darbība (ja vien nav tehnisku iemeslu to nedarīt), bet ne obligāti bremžu pretbloķēšanas sistēmas darbība.

Bremžu signāllukturi cikla laikā netiek aktivizēti

Bremžu signāllukturi IESLĒGTI, bet nedarbojas

Neparedzēta aktivizācija

2.1.3.   Viss aprīkojums, ko var pastāvīgi ieslēgt vadītājs vai pasažieri, darbojas normālā režīmā.

2.1.4.   Visas citas sistēmas, kas ietekmē vadītāja transportlīdzekļa vadību, ir ieslēgtas atbilstoši normālam transportlīdzekļa darba režīmam.

2.2.   Ja transportlīdzeklim ir elektriskas/elektroniskas sistēmas, kas ir vienota tiešās transportlīdzekļa vadības daļa un kas nedarbojas apstākļos, kuri aprakstīti 4.1. punktā, ražotājs drīkst sniegt ziņojumu vai papildu pierādījumu tehniskajam dienestam par to, ka transportlīdzekļa elektriskās/elektroniskās sistēmas atbilst šo noteikumu prasībām. Šādu pierādījumu iekļauj tipa apstiprinājuma dokumentācijā.

2.3.   Novērojot transportlīdzekli, izmanto tikai tādu aprīkojumu, kas nerada traucējumus. Lai konstatētu, vai šā pielikuma prasības tiek ievērotas, transportlīdzekļa ārpusi un pasažieru salonu novēro (piemēram, ar videokameru(-ām), mikrofonu u. c.).

3.   ATSKAITES PUNKTS

3.1.   Šajā pielikumā atskaites punkts ir punkts, kurā nosaka lauka intensitāti un kuru nosaka šādi:

3.2.

M, N, O kategorijas transportlīdzekļiem atbilstoši ISO 11451-2, 3. izdevums, 2005. gads;

3.3.

L kategorijas transportlīdzekļiem:

3.3.1.

vismaz 2 m horizontāli no antenas fāzes centra vai vismaz 1 m vertikāli no pārvades līniju sistēmas (TLS) izstarojošajiem elementiem;

3.3.2.

uz transportlīdzekļa viduslīnijas (gareniskās simetrijas plaknē);

3.3.3.

1,0 ± 0,05 m augstumā virs plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, vai 2,0 ± 0,05 m augstumā, ja minimālais jumta augstums visiem transportlīdzekļiem paraugu klāstā pārsniedz 3,0 m;

3.3.4.

vai nu 1,0 ± 0,2 m aiz transportlīdzekļa priekšējā riteņa vertikālās viduslīnijas (šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēla C punkts), ja tas ir transportlīdzeklis ar 3 riteņiem;

vai 0,2 ± 0,2 aiz transportlīdzekļa priekšējā riteņa vertikālās viduslīnijas (šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēla D punkts), ja tas ir transportlīdzeklis ar 2 riteņiem;

3.3.5.

ja tiek nolemts apstarot transportlīdzekļa aizmuguri, atskaites punktu nosaka saskaņā ar 3.3.1. līdz 3.3.4. punktu. Transportlīdzekli tad novieto ar aizmuguri pret antenu tā, it kā tas būtu horizontāli pagriezts par 180o ap savu viduspunktu, t. i., tā, lai attālums no antenas līdz transportlīdzekļa ārējās virsbūves tuvākajai daļai nemainītos. Tas ir redzams šā pielikuma 1. papildinājuma 3. attēlā.

4.   TESTA PRASĪBAS

4.1.   Frekvenču diapazons, aiztures laiki, polarizācija

Transportlīdzekli pakļauj elektromagnētiskajam starojumam 20 līdz 2 000 MHz frekvenču diapazonā vertikālā polarizācijā.

Testa signāla modulācija ir:

a)

AM (amplitūdas modulācija) ar 1 kHz modulāciju un 80 % modulācijas platumu 20 līdz 800 MHz frekvenču diapazonā; un

b)

PM (impulsa modulācija), t – 577 μ, 4 600 μ periods 800 līdz 2 000 MHz frekvenču diapazonā,

ja vien tehniskais dienests un transportlīdzekļa ražotājs nav vienojušies citādi.

Frekvenču posma lielumu un aiztures laiku izvēlas saskaņā ar ISO 11451-1, 3. izdevums, 2005. gads.

4.1.1.   Tehniskais dienests testu veic intervālos, kas norādīti ISO 11451-1 (3. izdevums, 2005. gads), frekvenču diapazonā no 20 līdz 2 000 MHz.

Ja ražotājs nodrošina datus par mērījumiem visā frekvenču joslā no testēšanas laboratorijas, kas akreditēta saskaņā ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) attiecīgajām daļām un ko atzinusi apstiprinātāja iestāde, tad tehniskais dienests kā alternatīvu frekvenču diapazonā var izvēlēties samazinātu skaitu izlases frekvenču, piemēram, 27, 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750, 900, 1 300 un 1 800 MHz, lai pārliecinātos, vai transportlīdzeklis atbilst šā pielikuma prasībām.

Ja transportlīdzeklis neiztur pielikumā norādīto testu, jāpārliecinās, ka transportlīdzeklis nav izturējis attiecīgos testa apstākļus, nevis tas noticis nekontrolētu lauku rašanās rezultātā.

5.   VAJADZĪGĀS LAUKA INTENSITĀTES RADĪŠANA

5.1.   Testa metodika

5.1.1.   Lai izveidotu testa lauka apstākļus, tiek izmantota aizstājējmetode atbilstoši ISO 11451-1, 3. izdevums, 2005. gads.

5.1.2.   Kalibrēšana

TLS tiek izmantots viens lauka paraugs iekārtas atskaites punktā.

Antenām tiek izmantoti četri lauka paraugi iekārtas atskaites līnijā.

5.1.3.   Testa posms

Transportlīdzeklis novietots ar transportlīdzekļa viduslīniju uz iekārtas atskaites punkta vai līnijas. Parasti transportlīdzeklis atrodas ar priekšu pret fiksētu antenu. Taču, ja elektroniskās vadības bloki un saistītā instalācija pārsvarā ir transportlīdzekļa aizmugurē, parasti testu izdara transportlīdzeklim ar aizmuguri pret antenu. Garam transportlīdzeklim (t. i., izņemot L, M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļus), kam elektroniskās vadības bloki un saistītā instalācija pārsvarā ir transportlīdzekļa vidusdaļā, atskaites punktu drīkst noteikt, vadoties vai nu pēc transportlīdzekļa labās puses virsmas, vai kreisās puses virsmas. Šis atskaites punkts atrodas transportlīdzekļa garuma viduspunktā vai kādā punktā tajā transportlīdzekļa pusē, ko sadarbībā ar kompetento iestādi izvēlējies ražotājs, apsverot elektronisko sistēmu sadalījumu un visas instalācijas novietojumu.

Šādu testēšanu drīkst izdarīt tikai tad, ja to ļauj kameras fiziskā konstrukcija. Antenas atrašanās vieta jānorāda testa ziņojumā.

Papildinājums

1. attēls

Image

2. attēls

Image

3. attēls

Pirmais posms:

atskaites punkta noteikšana

Otrais posms:

transportlīdzekļa pagriešana

Image


7. PIELIKUMS

Elektrisku/elektronisku mezglu izstaroto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Ar šajā pielikumā aprakstīto testa metodi var testēt ESA, kurus pēc tam drīkst uzstādīt transportlīdzekļiem, kuri atbilst 4. pielikuma prasībām.

1.2.   Testa metode

Šis tests ir paredzēts platjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai no ESA (piemēram, aizdedzes sistēmām, elektriskā motora u. c.).

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, tests veicams saskaņā ar CISPR 25, 2. izdevums, 2002. gads.

2.   ESA STĀVOKLIS TESTU LAIKĀ

2.1.   Testējamais ESA darbojas normālā darba režīmā, vēlams – ar maksimālu slodzi.

3.   TESTĒŠANAS KĀRTĪBA

3.1.   Testu veic saskaņā ar CISPR 25 (2. izdevums, 2002. gads) 6.4. punktu – ALSE metode.

3.2.   Alternatīva mērīšanas vieta

Kā alternatīvu ar absorbētāju izklātai noslēgtai kamerai (ALSE) var izmantot atklātas telpas testa vietu (OATS), kas atbilst CISPR 16-1 (2. izdevums, 2002. gads) prasībām (skatīt šā pielikuma papildinājumu).

3.3.   Apkārtējā vide

Lai pārliecinātos, ka nav nozīmīga ārēja trokšņa vai signāla, kas varētu būtiski ietekmēt mērījumu, mērījumus veic pirms un pēc galvenā testa. Šajā mērījumā ārējam troksnim vai signālam ir jābūt vismaz 6 dB zem traucējumu robežas, kas norādīta šo noteikumu 6.5.2.1. punktā, izņemot apzinātas šaurjoslas fona transmisijas.

4.   TESTA PRASĪBAS

4.1.   Robežas attiecas uz mērījumiem, kas veikti daļējas bezatbalss kamerā vai āra testa laukumā visā frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

4.2.   Mērījumi var tikt veikti ar kvazimaksimuma vai maksimuma detektoriem. Šo noteikumu 6.2. un 6.5. punktā norādītās robežas attiecas uz kvazimaksimuma detektoriem. Ja tiek izmantoti maksimuma detektori, jāpielieto 20 dB korekcijas koeficients, kā noteikts CISPR 12 (5. izdevums, 2001. gads).

4.3.   Mērījumi

Tehniskais dienests testu veic intervālos, kas norādīti CISPR 25 (2. izdevums, 2002. gads) standartā, frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

Ja ražotājs nodrošina datus par mērījumiem visā frekvenču joslā no testēšanas laboratorijas, kas akreditēta saskaņā ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) attiecīgajām daļām un ko atzinusi apstiprinātāja iestāde, tad tehniskais dienests kā alternatīvu var izvēlēties frekvenču diapazonu iedalīt 13 frekvenču joslās, piemēram, 30–50, 50–75, 75–100, 100–130, 130–165, 165–200, 200–250, 250–320, 320–400, 400–520, 520–660, 660–820, 820–1 000 MHz, un veikt testus 13 frekvencēs, nosaucot augstākos emisiju līmeņus katrā joslā, lai pārliecinātos, vai ESA atbilst šā pielikuma prasībām.

Ja testā robeža ir pārsniegta, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tas noticis ESA, nevis fona starojuma dēļ.

4.4.   Rādījumi

Lielāko no rādījumiem, kas saistīti ar robežu (horizontālā/vertikālā polarizācija) katrā no 13 frekvenču joslām, uzskata par raksturīgo rādījumu frekvencē, kurā izdarīti mērījumi.

Papildinājums

1. attēls

Atklātas telpas testa vieta: elektriskā/elektroniskā mezgla testēšanas zonas robeža

Līdzena, tukša zona bez elektromagnētisko starojumu atstarojošām virsmām

Image


8. PIELIKUMS

Elektrisku/elektronisku mezglu izstaroto šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Ar šajā pielikumā aprakstīto testa metodi drīkst testēt ESA, kurus pēc tam drīkst uzstādīt transportlīdzekļiem, kuri atbilst 4. pielikuma prasībām.

1.2.   Testa metode

Šis tests paredzēts tādu šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai, ko varētu radīt sistēma ar mikroprocesoru.

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, tests veicams saskaņā ar CISPR 25 (2. izdevums, 2002. gads).

2.   ESA STĀVOKLIS TESTU LAIKĀ

Testējamais ESA darbojas normālā darba režīmā.

3.   TESTĒŠANAS KĀRTĪBA

3.1.   Testu veic saskaņā ar CISPR 25 (2. izdevums, 2002. gads) 6.4. punktu – ALSE metode.

3.2.   Alternatīva mērīšanas vieta

Kā alternatīvu ar absorbētāju izklātai noslēgtai kamerai (ALSE) var izmantot atklātas telpas testa vietu (OATS), kas atbilst CISPR 16-1 (2. izdevums, 2002. gads) prasībām (skatīt 7. pielikuma papildinājumu).

3.3.   Apkārtējā vide

Lai pārliecinātos, ka nav nozīmīga ārēja trokšņa vai signāla, kas varētu būtiski ietekmēt mērījumu, mērījumus veic pirms un pēc galvenā testa. Šajā mērījumā ārējam troksnim vai signālam ir jābūt vismaz 6 dB zem traucējumu robežas, kas norādīta šo noteikumu 6.5.2.1. punktā, izņemot apzinātas šaurjoslas fona transmisijas.

4.   TESTA PRASĪBAS

4.1.   Robežas attiecas uz mērījumiem, kas veikti daļējas bezatbalss kamerās vai āra testa laukumos visā frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

4.2.   Mērījumi jāveic ar vidusmēra detektoru.

4.3.   Mērījumi

Tehniskais dienests testu veic intervālos, kas norādīti CISPR 12 (5. izdevums, 2001. gads) standartā, frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz.

Ja ražotājs nodrošina datus par mērījumiem visā frekvenču diapazonā no testēšanas laboratorijas, kas akreditēta saskaņā ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) attiecīgajām daļām un ko atzinusi apstiprinātāja iestāde, tad tehniskais dienests kā alternatīvu var izvēlēties frekvenču diapazonu iedalīt 13 frekvenču joslās, piemēram, 30–50, 50–75, 75–100, 100–130, 130–165, 165–200, 200–250, 250–320, 320–400, 400–520, 520–660, 660–820, 820–1 000 MHz, un veikt testus 13 frekvencēs, nosaucot augstākos emisiju līmeņus katrā joslā, lai pārliecinātos, vai ESA atbilst šā pielikuma prasībām. Ja testā tiek pārsniegta robeža, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tas noticis ESA, nevis fona starojuma, ietverot platjoslas starojumu no ESA, dēļ.

4.4.   Rādījumi

Lielāko no rādījumiem, kas saistīti ar robežu (horizontālā/vertikālā polarizācija) katrā no 13 frekvenču joslām, uzskata par raksturīgo rādījumu frekvencē, kurā izdarīti mērījumi.


9. PIELIKUMS

Testēšanas metode(-es) elektrisku/elektronisku mezglu stabilitātei elektromagnētiskā starojumā

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Šajā pielikumā aprakstītā(-ās) testa metode(-es) attiecas uz ESA.

1.2.   Testa metodes

1.2.1.   ESA atbilst šādu ražotāja izvēlētu testēšanas metožu jebkuras kombinācijas prasībām, ja rezultātā ir pārbaudīts pilns frekvenču diapazons, kas noteikts šā pielikuma 3.1. punktā:

a)

absorbējošās kameras tests saskaņā ar ISO 11452-2, 2. izdevums, 2004. gads;

b)

testēšana TEM kamerā saskaņā ar ISO 11452-3, 3. izdevums, 2001. gads;

c)

testēšana ar strāvas inžekciju saskaņā ar ISO 11452-4, 3. izdevums, 2005. gads;

d)

testēšanai ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību saskaņā ar ISO 11452-5, 2. izdevums, 2002. gads;

e)

800 mm elektropārvades lokšņu līnija saskaņā ar šā pielikuma 5. punktu.

(Frekvenču diapazons un testēšanas vispārīgie nosacījumi, pamatojoties uz ISO 11452-1, 3. izdevums, 2005. gads).

2.   ESA STĀVOKLIS TESTU LAIKĀ

2.1.   Testa apstākļi saskaņā ar ISO 11452-1, 3. izdevums, 2005. gads.

2.2.   Testējamais ESA ir ieslēgts un tiek stimulēts darboties normālā darba režīmā. To novieto, kā noteikts šajā pielikumā, ja atsevišķās testa metodēs nav noteikts citādi.

2.3.   Kalibrēšanas fāzē neviena no papildu iekārtām, kas nepieciešama testējamā ESA darbības nodrošināšanai, nedarbojas. Kalibrēšanas laikā neviena papildu iekārta nav tuvāk par 1 m no atskaites punkta.

2.4.   Lai nodrošinātu to mērījumu reproducējamību, kas iegūti, atkārtojot testus un mērījums, testa signālu radīšanas iekārta un tās shēma atbilst tai pašai specifikācijai, kura izmantota katrā attiecīgā kalibrēšanas fāzē.

2.5.   Ja testējamais ESA sastāv no vairākām vienībām, vēlams, lai savstarpēji savienojošie kabeļi ir instalācija, ko paredzēts izmantot transportlīdzeklī. Ja tādi nav pieejami, attālums starp elektronisko vadības bloku un AN ir tāds, kā noteikts standartā. Visiem instalācijas kabeļiem jābūt savienotiem cik vien iespējams atbilstoši reālajiem izmantošanas apstākļiem un, vēlams, pieslēgtiem pie īstām slodzēm un enerģijas pārveidotājiem.

3.   VISPĀRĪGAS TESTĒŠANAS PRASĪBAS

3.1.   Frekvenču diapazons, aiztures laiki

Mērījumus veic 20 līdz 2 000 MHz frekvenču diapazonā, frekvenču posmos saskaņā ar ISO 11452-1, 3. izdevums, 2005. gads.

Testa signāla modulācija ir:

a)

AM (amplitūdas modulācija) ar 1 kHz modulāciju un 80 % modulācijas platumu 20 līdz 800 MHz frekvenču diapazonā;

b)

PM (impulsa modulācija), t – 577 μ, 4 600 μ periods 800 līdz 2 000 MHz frekvenču diapazonā,

ja vien tehniskais dienests un ESA ražotājs nav vienojušies citādi.

Frekvenču posma lielumu un aiztures laiku izvēlas saskaņā ar ISO 11452-1, 3. izdevums, 2005. gads.

3.2.   Tehniskais dienests testu veic intervālos, kas norādīti ISO 11452-1 (3. izdevums, 2005. gads), frekvenču diapazonā no 20 līdz 2 000 MHz.

Ja ražotājs nodrošina datus par mērījumiem visā frekvenču diapazonā no testēšanas laboratorijas, kas akreditēta saskaņā ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) attiecīgajām daļām un ko atzinusi apstiprinātāja iestāde, tad tehniskais dienests kā alternatīvu frekvenču diapazonā var izvēlēties samazinātu skaitu izlases frekvenču, piemēram, 27, 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750, 900, 1 300 un 1 800 MHz, lai pārliecinātos, vai ESA atbilst šā pielikuma prasībām.

3.3.   Ja ESA neiztur šajā pielikumā noteikto testu, jāpārliecinās, ka tas nav izturējis attiecīgos testa apstākļus, nevis tas noticis nekontrolētu lauku rašanās rezultātā.

4.   ĪPAŠAS TESTĒŠANAS PRASĪBAS

4.1.   Absorbējošās kameras tests

4.1.1.   Testa metode

Ar šo metodi var testēt transportlīdzekļa elektriskās/elektroniskās sistēmas, pakļaujot ESA antenas radītajam elektromagnētiskajam starojumam.

4.1.2.   Testa metodika

“Aizstājējmetode” izmantojama, lai noteiktu testa lauka apstākļus saskaņā ar ISO 11452-2, 2. izdevums, 2004. gads.

Tests veicams ar vertikālu polarizāciju.

4.2.   Testēšana TEM kamerā (skatīt šā pielikuma 2. papildinājumu)

4.2.1.   Testa metode

TEM (šķērseniskā elektromagnētiskā režīma) kamera rada viendabīgus laukus starp iekšējo vadītāju (starpsienu) un apvalku (iezemētā plate).

4.2.2.   Testa metodika

Testu veic saskaņā ar ISO 11452-3, 3. izdevums, 2001. gads.

Atkarībā no testējamā ESA tehniskais dienests izvēlas metodi maksimālā lauka savienojumam vai nu ar ESA, vai ar instalāciju TEM kameras iekšienē.

4.3.   Testēšana ar strāvas inžekciju

4.3.1.   Testa metode

Šī ir tādu stabilitātes testu metode, ko izdara, inducējot strāvu tieši instalācijā ar strāvas inžekcijas zondi.

4.3.2.   Testa metodika

Testu veic testa stendā saskaņā ar ISO 11452-4, 3. izdevums, 2005. gads. Kā alternatīvu ESA var testēt, uzstādot to transportlīdzeklī saskaņā ar ISO 11451-4 (1. izdevums, 1995. gads) ar šādiem rādītājiem:

a)

inžekcijas zondi novieto 150 mm attālumā no testējamā ESA;

b)

lai no tiešās jaudas aprēķinātu inžekcijas strāvas, izmanto references metodi;

c)

metodes frekvenču diapazonu ierobežo inžekcijas zondes specifikācija.

4.4.   Testēšana ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību

4.4.1.   Testa metode

Izmantojot šo testa metodi, instalāciju, kas savieno ESA sastāvdaļas, pakļauj noteiktai lauka intensitātei.

4.4.2.   Testa metodika

Testu veic saskaņā ar ISO 11452-5, 2. izdevums, 2002. gads.

4.5.   800 mm testēšanai ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību

4.5.1.   Testa metode

Elektropārvades lokšņu līnija sastāv no divām paralēlām metāla plāksnēm, kas novietotas 800 mm attālumā viena no otras. Testējamo aprīkojumu novieto centrā starp plāksnēm un pakļauj elektromagnētiskā lauka iedarbībai (skatīt šā pielikuma 1. papildinājumu).

Ar šo metodi var testēt sakomplektētas elektroniskas sistēmas, ieskaitot devējus un enerģijas pārveidotājus, kā arī vadāmierīces un elektroinstalācijas izolācijas caurules. Tā ir piemērota iekārtām, kuru lielākais izmērs ir mazāks par vienu trešo daļu no attāluma starp plāksnēm.

4.5.2.   Testa metodika

4.5.2.1.   Elektropārvades lokšņu līnijas pozicionēšana

Elektropārvades lokšņu līniju ievieto ekranētā telpā (lai novērstu ārējas emisijas) un novieto 2 m attālumā no sienām un jebkura metāliska iežogojuma, lai novērstu elektromagnētisko atstarošanos. Drīkst izmantot augstfrekvenci absorbējošu materiālu, lai apslāpētu šos atstarojumus. Elektropārvades lokšņu līniju novieto uz nevadošiem balstiem vismaz 0,4 m virs grīdas.

4.5.2.2.   Elektropārvades lokšņu līnijas kalibrēšana

Lauka mērīšanas zondi novieto tās telpas garuma, augstuma un platuma vidējā trešdaļā, kas atrodas starp paralēlajām plāksnēm, bez testējamās sistēmas.

Saistīto mēraparatūru novieto ārpus ekranētās telpas. Lai pie antenas radītu nepieciešamo lauka intensitāti, katrā izvēlētajā testa frekvencē elektropārvades lokšņu līniju ieslēdz ar vajadzīgo jaudu. Šo tiešās jaudas līmeni vai citu ar tiešo jaudas līmeni tieši saistītu parametru, kas nepieciešams lauka noteikšanai, izmanto tipa apstiprinājuma testos, ja nav tādu izmaiņu iekārtās vai aprīkojumā, kuru dēļ šo procedūru ir nepieciešams atkārtot.

4.5.2.3.   Testējamā ESA uzstādīšana

Galveno vadības bloku novieto tās telpas garuma, augstuma un platuma vidējā trešdaļā, kas atrodas starp paralēlajām plāksnēm. To balsta statīvs, kas izgatavots no nevadoša materiāla.

4.5.2.4.   Galvenā lokanā vadu izolācijas caurule un devēja/enerģijas pārveidotāja kabeļi

Galvenā lokanā vadu izolācijas caurule un jebkuri devēja/enerģijas pārveidotāja kabeļi iet vertikāli augšup no vadības bloka uz augšējo iezemēto plati (tas palīdz maksimāli palielināt elektromagnētiskā lauka iedarbību). Tad tie zem iezemētās plates iet uz vienu no tās brīvajām malām, tai apmet cilpu un pa iezemētas plates virspusi iet līdz savienojumiem ar elektropārvades lokšņu līnijas barošanu. Tad kabeļus virza uz saistīto iekārtu, kas novietota tādā vietā, kas ir ārpus elektromagnētiskā lauka ietekmes, piemēram, uz ekranētās telpas grīdas 1 m gareniski no elektropārvades lokšņu līnijas.

1. papildinājums

1.   attēls

800 mm testēšanai ar elektropārvades lokšņu līnijas palīdzību

Image

2.   attēls

800 mm elektropārvades lokšņu līnijas izmēri

Image

Image

2. papildinājums

Tipiski TEM kameras izmēri

Šajā tabulā norādīti izmēri kameras būvei atbilstīgi noteiktām augšējo frekvenču robežām:

Augšējā frekvence

(MHz)

Kameras formas faktors

W:b

Kameras formas faktors

L/W

Attālums starp plāksnēm

b (cm)

Starpsiena

S (cm)

200

1,69

0,66

56

70

200

1,00

1

60

50


10. PIELIKUMS

Testēšanas metode(-es) elektrisku/elektronisku mezglu stabilitātei un to pārejas emisiju noteikšanai

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šī testa metode paredzēta, lai pārliecinātos par ESA stabilitāti pret pārejas režīma traucējumiem vados no transportlīdzekļa barošanas avota un ierobežotu pārejas režīma traucējumus vados no ESA uz transportlīdzekļa barošanas avotu.

2.   STABILITĀTE PRET BAROŠANAS LĪNIJĀS NOVADĪTIEM TRAUCĒJUMIEM

Izmanto 1., 2.a, 2.b, 3.a, 3.b un 4. testa impulsu saskaņā ar starptautisko standartu ISO 7637-2:2004 barošanas līnijām, kā arī citiem ESA savienojumiem, kas var būt savienoti darbībā ar barošanas līnijām.

3.   EMISIJAS NO BAROŠANAS LĪNIJĀS NOVADĪTIEM TRAUCĒJUMIEM

Mērījumi saskaņā ar starptautisko standartu ISO 7637-2:2004 barošanas līnijām, kā arī citiem ESA savienojumiem, kas var būt savienoti darbībā ar barošanas līnijām.