23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/1

(1)

Ar Regulu Nr. 19/65/EEK Komisija ir pilnvarota, izmantojot regulu, piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) 101. panta 3. punktu noteiktām vertikālu nolīgumu un attiecīgu saskaņotu darbību kategorijām, uz ko attiecas Līguma 101. panta 1. punkts.

(2)

Komisijas 1999. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2790/99 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām (3) definē tādu vertikālu vienošanos kategoriju, attiecībā uz kurām Komisija uzskatīja, ka tās parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ņemot vērā kopumā pozitīvo pieredzi minētās regulas piemērošanā, kura zaudē spēku 2010. gada 31. maijā, un papildu pieredzi, kas gūta kopš tās pieņemšanas, ir lietderīgi pieņemt jaunu grupālā atbrīvojuma regulu.

(3)

Kategorija, kas attiecas uz nolīgumiem, kurus parasti var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ietver vertikālus nolīgumus preču vai pakalpojumu pirkšanai vai pārdošanai, ja šie nolīgumi ir starp nekonkurējošiem uzņēmumiem, starp noteiktiem konkurentiem vai starp noteiktām preču mazumtirgotāju apvienībām. Tā ietver arī vertikālus nolīgumus, kuros ir iekļauti papildnoteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu vai izmantošanu. Terminam “vertikāli nolīgumi” būtu jāietver arī attiecīgas saskaņotās darbības.

(4)

Lai piemērotu Līguma 101. panta 3. punktu, izmantojot regulu, nav jādefinē tie vertikālie nolīgumi, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Atsevišķi vērtējot nolīgumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu, ir jāņem vērā vairāki faktori un jo īpaši tirgus struktūra no piedāvājuma un no pieprasījuma puses.

(5)

Šajā regulā noteiktais grupālais atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz tiem vertikālajiem nolīgumiem, kurus pietiekami droši var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem.

(6)

Daži vertikālu nolīgumu veidi var uzlabot ekonomisko efektivitāti ražošanas vai izplatīšanas ķēdē, veicinot labāku koordināciju starp dalībuzņēmumiem. Jo īpaši tie var samazināt pušu darījumu un izplatīšanas izmaksas un optimizēt pārdošanas un ieguldījumu līmeni.

(7)

Varbūtība, ka šādi efektivitātes ieguvumi atsvērs jebkādu ar konkurenci nesaderīgu ietekmi, kas rodas no vertikālā nolīgumā ietvertiem ierobežojumiem, ir atkarīga no attiecīgo nolīguma pušu tirgus varas pakāpes un tādējādi no pakāpes, kādā šie uzņēmumi sastopas ar konkurenci, ko rada citi piegādātāji, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, kurus to klienti uzskata par savstarpēji aizstājamiem vai aizvietojamiem produktu īpašību, cenu vai paredzētā izmantojuma dēļ.

(8)

Var pieņemt, ka gadījumos, kad katra uzņēmuma, kuri ir nolīguma dalībnieki, atsevišķā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 30 %, vertikālie nolīgumi, kas neietver noteiktus nopietnu konkurences ierobežojumu veidus, parasti palīdz uzlabot ražošanu vai izplatīšanu un dod patērētājiem pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem.

(9)

Virs 30 % tirgus daļas sliekšņa nevar pieņemt, ka vertikāli nolīgumi, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts, parasti radīs objektīvas tāda veida un apjoma priekšrocības, kas kompensēs šo nolīgumu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci. Vienlaikus nav prezumpcijas, ka šiem vertikāliem nolīgumiem ir piemērojams Līguma 101. panta 1. punkts vai ka tie neatbilst Līguma 101. panta 3. punktam.

(10)

Ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo tādi vertikāli nolīgumi, kas ietver ierobežojumus, kuri, iespējams, ierobežotu konkurenci un kaitētu patērētājiem vai kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu efektivitātes ieguvumu. Šajā regulā noteiktā grupālā atbrīvojuma priekšrocības neatkarīgi no attiecīgo uzņēmumu tirgus daļas jo īpaši nebūtu jāattiecina uz vertikāliem nolīgumiem, kas ietver noteiktus nopietnu konkurences ierobežojumu veidus, piemēram, minimālas un fiksētas tālākpārdošanas cenas, kā arī dažus teritoriālās aizsardzības veidus.

(11)

Lai nodrošinātu piekļuvi konkrētajam tirgum vai tajā novērstu slepenu nolīgumu, uz grupālo atbrīvojumu būtu jāattiecina daži nosacījumi. Tādēļ atbrīvojums attiecībā uz nekonkurēšanas saistībām būtu jāattiecina tikai uz saistībām, kas neturpinās ilgāk par noteiktu laika posmu. Šo pašu iemeslu dēļ jebkuras tiešas vai netiešas saistības, kas liedz selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībniekiem pārdot konkrētu konkurējošu piegādātāju zīmolpreces, būtu jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas.

(12)

Tirgus daļas ierobežojumi, dažu vertikālo nolīgumu neatbrīvošana un šajā regulā paredzētie nosacījumi parasti nodrošina, ka nolīgumi, uz kuriem attiecas grupālais atbrīvojums, nedod dalībuzņēmumiem iespēju novērst konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo produktu daļu.

(13)

Komisija saskaņā ar 29. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (4), var atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā tā konstatē, ka nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(14)

Dalībvalsts konkurences iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktu var attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju vai tās daļu atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai ir visas atsevišķa ģeogrāfiskā tirgus pazīmes.

(15)

Nosakot, vai būtu atsaucama šīs regulas piemērošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. pantu, īpaši svarīga ir ar konkurenci nesaderīga ietekme, kas var rasties, ja pastāv vertikālu nolīgumu paralēli tīkli, kuriem ir līdzīga ietekme, kas būtiski ierobežo piekļuvi konkrētajam tirgum vai konkurenci tajā. Šāda kumulatīva ietekme, piemēram, var rasties selektīvas izplatīšanas vai nekonkurēšanas saistību gadījumā.

(16)

Lai stiprinātu to vertikālu nolīgumu paralēlo tīklu pārraudzību, kam ir līdzīga ar konkurenci nesaderīga ietekme un kas attiecas uz vairāk nekā 50 % no attiecīgā tirgus, Komisija, izmantojot regulu, var pasludināt šo regulu par nepiemērojamu vertikāliem nolīgumiem, kuri ietver īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz konkrēto tirgu, tādējādi pilnībā atjaunojot Līguma 101. panta piemērošanu šādiem nolīgumiem,

a)

“vertikāli nolīgumi” ir nolīgumi vai saskaņotas darbības starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem, kas katrs attiecīgā nolīguma vai saskaņotas darbības mērķiem darbojas citā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes posmā, un kuri attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem dalībnieki drīkst pirkt, pārdot vai tālākpārdot konkrētas preces vai pakalpojumus;

b)

“vertikāli ierobežojumi” ir konkurences ierobežojumi vertikālā nolīgumā, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts;

c)

“konkurējošs uzņēmums” ir faktisks vai potenciāls konkurents; “faktisks konkurents” ir uzņēmums, kas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū; “potenciāls konkurents” ir uzņēmums, kurš tad, ja vertikālā nolīguma nebūtu, neliela, taču pastāvīga relatīvo cenu kāpuma gadījumā ne tikai teorētiski, bet reāli varētu īsā laikā veikt vajadzīgos papildu ieguldījumus vai segt pārorientācijas izmaksas, lai ieietu konkrētajā tirgū;

d)

“nekonkurēšanas saistības” ir jebkuras tiešas vai netiešas saistības, kas liedz pircējam ražot, pirkt, pārdot vai tālākpārdot preces vai pakalpojumus, kuri konkurē ar līguma precēm vai pakalpojumiem, vai jebkuras tiešas vai netiešas saistības pircējam pirkt no piegādātāja vai no piegādātāja norādīta uzņēmuma vairāk nekā 80 % no pircēja kopējā līguma preču vai pakalpojumu un to aizstājēju pirkumu apjoma konkrētajā tirgū, ko aprēķina pēc pirkumu vērtības iepriekšējā kalendārajā gadā vai, ja to paredz nozares parastā prakse, pēc pirkumu apjoma iepriekšējā kalendārajā gadā;

e)

“selektīva izplatīšanas sistēma” ir izplatīšanas sistēma, kurā piegādātājs apņemas līguma preces vai pakalpojumus tieši vai netieši pārdot tikai pēc īpašiem kritērijiem izvēlētiem izplatītājiem un kurā šie izplatītāji apņemas piegādātāja noteiktajā sistēmas darbības teritorijā nepārdot attiecīgās preces vai pakalpojumus nepilnvarotiem izplatītājiem;

f)

“intelektuālā īpašuma tiesības” ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības, zinātību, autortiesības un blakustiesības;

g)

“zinātība” ir nepatentētas praktiskas informācijas kopums, kas piegādātājam rodas pieredzes un pārbaužu rezultātā, un ir slepens, būtisks un precizēts; šajā kontekstā “slepens” nozīmē, ka zinātība nav vispārzināma vai viegli pieejama; “būtisks” nozīmē, ka zinātība ir svarīga un noderīga pircējam, lai izmantotu, pārdotu vai tālākpārdotu līguma preces vai pakalpojumus; “precizēts” nozīmē, ka zinātība ir aprakstīta pietiekami vispusīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tā atbilst slepenības un būtiskuma kritērijiem;

h)

“pircēja” jēdziens ietver uzņēmumus, kas saskaņā ar nolīgumu, uz kuru attiecas Līguma 101. panta 1. punkts, pārdod preces vai pakalpojumus cita uzņēmuma vārdā;

i)

“pircēja klients” ir uzņēmums, kas nav nolīguma dalībnieks un kas pērk līguma preces vai pakalpojumus no pircēja, kurš ir nolīguma dalībnieks.

a)

uzņēmumi, kuros kādam no nolīguma dalībniekiem tieši vai netieši:

b)

uzņēmumi, kuriem attiecībā uz kādu no nolīguma dalībniekiem tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

c)

uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

d)

uzņēmumi, kuros kādam no nolīguma dalībniekiem kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

e)

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:

a)

piegādātājs ir preču ražotājs un izplatītājs, savukārt pircējs ir izplatītājs un nav konkurējošs uzņēmums ražošanas līmenī; vai

b)

piegādātājs ir pakalpojumu sniedzējs dažādos tirdzniecības līmeņos, savukārt pircējs pārdod savas preces vai sniedz pakalpojumus mazumtirdzniecības līmenī un nav konkurējošs uzņēmums tajā tirdzniecības līmenī, kurā tas pērk līguma pakalpojumus.

a)

ierobežot pircēja spēju noteikt pārdošanas cenu, neskarot piegādātāja iespējas noteikt maksimālo pārdošanas cenu vai ieteikt pārdošanas cenu, ja tā nekļūst par fiksēto vai minimālo pārdošanas cenu jebkura dalībnieka spiediena vai piedāvātu stimulu dēļ;

b)

ierobežot teritoriju, kurā, vai klientu loku, kuram pircējs, kas ir nolīguma dalībnieks, neskarot reģistrācijas vietas ierobežojumus, var pārdot līguma preces vai pakalpojumus, izņemot:

c)

ierobežot aktīvo vai pasīvo pārdošanu galalietotājiem, ko veic selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībnieki, kuri darbojas mazumtirdzniecības līmenī, neskarot iespēju aizliegt šīs sistēmas dalībniekam darboties nepilnvarotā tirdzniecības vietā;

d)

ierobežot savstarpēju piegādi starp izplatītājiem selektīvā izplatīšanas sistēmā, tai skaitā starp izplatītājiem, kas darbojas dažādos tirdzniecības līmeņos;

e)

pēc sastāvdaļu piegādātāja un pircēja, kurš šīs sastāvdaļas iestrādā, vienošanās ierobežot piegādātāja iespēju pārdot sastāvdaļas kā rezerves daļas galalietotājiem, remonta vai citu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pircējs nav uzticējis remontēt vai apkalpot šīs preces.

a)

jebkādām tiešām vai netiešām nekonkurēšanas saistībām, kuru ilgums ir nenoteikts vai pārsniedz piecus gadus;

b)

jebkādām tiešām vai netiešām saistībām, kas liedz pircējam pēc nolīguma darbības beigām ražot, pirkt, pārdot vai tālākpārdot preces vai pakalpojumus;

c)

jebkādām tiešām vai netiešām saistībām, kas selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībniekiem liedz pārdot konkrētu konkurējošu piegādātāju zīmolpreces.

a)

saistības attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas konkurē ar līguma precēm un pakalpojumiem;

b)

saistības attiecas vienīgi uz telpām un zemi, no kurām pircējs darbojies līguma darbības laikā;

c)

saistības ir obligāti vajadzīgas, lai aizsargātu zinātību, ko piegādātājs nodevis pircējam;

d)

saistību ilgums nepārsniedz vienu gadu pēc nolīguma darbības beigām.

a)

piegādātāja tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par pārdoto produktu vērtību tirgū, un pircēja tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par iegādāto produktu vērtību tirgū. Ja dati par pārdoto vai iegādāto produktu vērtību tirgū nav pieejami, attiecīgā uzņēmuma tirgus daļas noteikšanai var izmantot aprēķinus, kas pamatojas uz citu uzticamu tirgus informāciju, tostarp par pārdošanas vai pirkumu apjomu tirgū;

b)

tirgus daļas aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem;

c)

piegādātāja tirgus daļa ietver preces vai pakalpojumus, kas pārdošanas nolūkā piegādāti vertikāli integrētiem izplatītājiem;

d)

ja sākotnēji tirgus daļa nepārsniedz 30 %, bet turpmāk pieaug, tomēr nepārsniedzot 35 %, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot divus turpmākos kalendāros gadus pēc gada, kad pirmoreiz pārsniegts 30 % tirgus daļas slieksnis;

e)

ja sākotnēji tirgus daļa nepārsniedz 30 %, bet turpmāk pieaug, pārsniedzot 35 %, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot vienu kalendāro gadu pēc gada, kad pirmoreiz pārsniegts 35 % līmenis;

f)

šā punkta d) un e) apakšpunkta nosacījumus nedrīkst apvienot tā, ka atbrīvojuma ilgums pārsniedz divus kalendāros gadus;

g)

tirgus daļu, kas ir 1. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, sadala vienlīdzīgi katram uzņēmumam, kuram ir 1. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras.

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/8

(1)

Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), ir paredzēta tās XVII pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzība. Šī uzraudzība jāveic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2007., 2008. un 2009. gadu, ir jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz gurķiem un ķiršiem (izņemot skābos ķiršus).

(3)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1580/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/10

(1)

Direktīva 2002/99/EK paredz vispārējos dzīvnieku veselības noteikumus, kas reglamentē visus posmus tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā Savienības teritorijā un ievešanā no trešām valstīm, kuri paredzēti lietošanai pārtikā. Minētajā direktīvā paredzēts ieviest īpašus importa noteikumus katrā trešā valstī vai trešo valstu grupā, ņemot vērā dzīvnieku veselības stāvokli tajās.

(2)

Direktīvā 2009/158/EK paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Savienībā un to importu no trešām valstīm. Minētajā direktīvā noteikts, ka mājputni jāieved no trešām valstīm, kuras ir putnu gripas neskartas vai kuras, lai arī tās ir slimības skartas, veic pasākumus tās apkarošanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kuri noteikti ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

(3)

Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (3) paredzēts, ka preces, uz kurām attiecas minētā regula, var importēt Savienībā un tranzītā caur to pārvadāt tikai no trešām valstīm, teritorijām, zonām un nodalījumiem, kas iekļauti minētās regulas I pielikuma 1. daļas tabulā.

(4)

Saskaņā ar minēto regulu, ja augstas patogenitātes putnu gripas uzliesmojums konstatēts trešā valstī, teritorijā, zonā vai nodalījumā, kas iepriekš bijis šīs slimības neskarts, šī trešā valsts, teritorija, zona vai nodalījums atkal uzskatāmi par augstas patogenitātes putnu gripas neskartiem ar nosacījumu, ka ievēroti konkrēti nosacījumi; minētie nosacījumi ir slimības kontroles nolūkā īstenota sistēmiskas dzīvnieku iznīcināšanas politika, tostarp visās iepriekš inficētajās audzētavās veikta atbilstoša tīrīšana un dezinfekcija. Turklāt trīs mēnešu laikā pēc sistēmiskas dzīvnieku iznīcināšanas politikas pabeigšanas un tīrīšanas un dezinfekcijas ir jāveic putnu gripas uzraudzība saskaņā ar minētās regulas IV pielikuma II daļu.

(5)

Izraēla pašlaik ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā kā trešā valsts, kas ir augstas patogenitātes putnu gripas neskarta. Tāpēc mājputnu izcelsmes preču, uz kurām attiecas minētā regula, imports ir atļauts no minētās trešās valsts visas teritorijas.

(6)

Izraēla ir informējusi Komisiju par augsti patogēnās H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu tās teritorijā.

(7)

Apstiprinātā APPG uzliesmojuma dēļ Izraēlas teritoriju vairs nevar uzskatīt par šīs slimības neskartu, un Izraēlas kompetentās veterinārās iestādes attiecīgi ir pārtraukušas izdot veterināros sertifikātus atsevišķu mājputnu izcelsmes preču sūtījumiem. Slimības kontroles nolūkā un lai ierobežotu tās izplatību, Izraēla ir arī īstenojusi sistēmiskas iznīcināšanas politiku.

(8)

Informācija par veiktajiem kontroles pasākumiem ir iesniegta Komisijai. Komisija ir novērtējusi šo informāciju un epidemioloģisko situāciju Izraēlā.

(9)

Izraēlas ātrā un izlēmīgā rīcība, lai ierobežotu slimību, un epidemioloģiskās situācijas novērtējuma pozitīvais rezultāts dod iespēju atsevišķu mājputnu izcelsmes preču importa ierobežojumus attiecināt tikai uz slimības skartajām zonām, kurām Izraēlas veterinārās iestādes noteikušas ierobežojumus augstas patogenitātes putnu gripas uzliesmojuma dēļ.

(10)

Turklāt Izraēla veic putnu gripas uzraudzības pasākumus, kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 798/2008 IV pielikuma II daļā.

(11)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas labvēlīgo attīstību un ar to saistītos putnu gripas uzraudzības pasākumus uzliesmojuma apturēšanā, ir lietderīgi līdz 2010. gada 1. maijam noteikt periodu, kura laikā ir apturēta atļauja importam Savienības teritorijā.

(12)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikums.

(13)

Lai īstenotu zonēšanas prasības un tādējādi dotu iespēju pēc iespējas ātrāk atjaunot tirdzniecību, šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/19

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā noteiktās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļaujas saņemšanu, lai jaunā veidā izmantotu preparātu Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) kā barības piedevu atšķirtiem sivēniem, un to klasificē barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1444/2006 (2) šo mikroorganismu preparātu atļāva izmantot gaļas cāļiem.

(5)

Iesniedza jaunus datus, lai pamatotu pieteikumu atļaujai lietot preparātu atšķirtiem sivēniem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2009. gada 9. decembra atzinumā (3) secināja, ka Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka minētā preparāta lietošana var uzlabot dzīvnieku produktivitāti. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(6)

Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/21

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 721/2008 (2) atļauj līdz 2018. gada 15. augustam lietot preparātu no baktērijas Paracoccus carotinifaciens, kura satur daudz sarkano karotinoīdu, kā barības piedevu lašiem un forelēm. Minētā barības piedeva ir iekļauta kategorijā “organoleptiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “a ii) krāsvielas; vielas, kas, ja tās izbaro dzīvniekiem, piešķir nokrāsas dzīvnieku izcelsmes pārtikai”.

(2)

Komisija saņēma pieteikumu ar prasību grozīt atļaujas nosacījumus attiecībā uz barības piedevas sastāvu. Minētajam pieteikumam bija pievienoti attiecīgie papildu dati. Komisija šo pieteikumu pārsūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“iestāde”).

(3)

Iestāde 2010. gada janvāra atzinumā secināja, ka prasītais grozījums neietekmēs minētā produkta drošumu un iedarbīgumu (3).

(4)

Grozītā preparāta novērtējums liecina, ka tas atbilst Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 721/2008.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

vārdus:

aizstāj ar vārdiem:

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/22

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā noteiktās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju metionīna hidroksianaloga cinka helātam, lai to izmantotu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām un klasificētu piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(4)

No Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) 2009. gada 11. novembra atzinuma (2), kas jālasa kopā ar 2008. gada 16. aprīļa atzinumu (3) un 2009. gada 2. aprīļa atzinumu (4), izriet, ka metionīna hidroksianaloga cinka helātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Saskaņā ar 2008. gada 16. aprīļa atzinumu minētā preparāta lietošanu var uzskatīt par pieejamā cinka avotu, un tas atbilst visu dzīvnieku sugu uzturfizioloģiskas piedevas kritērijiem. Iestāde iesaka atbilstošus pasākumus lietotāju drošībai. Tā neuzskata, ka jāievieš īpašas pēcpārdošanas uzraudzības prasības. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās dzīvnieku barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Attiecīgi ir jāatļauj šā preparāta izmantošana, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Ar Komisijas 2009. gada 25. septembra Regulu (EK) Nr. 888/2009 par atļaujas piešķiršanu metionīna hidroksianaloga cinka helātam kā gaļas cāļu barības piedevai (5) šis preperāts jau tika atļauts kā barības piedeva gaļas cāļiem. Minētā regula ir jāatceļ.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/25

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jāparedz pasākumi attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnībā vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar KN kodu, kas norādīts minētās tabulas 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi paredzēt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, šīs izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/27

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/29

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā un 167. līdz 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Nosacījumi 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), paredz samazināt izmaksājamo īpašo kompensāciju, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 62/2010 (6) ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/33

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 20. aprīlī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/34

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 20. aprīlī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/35

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/37

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācija ir jāpiešķir tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/39

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XVII daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cūkgaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/41

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/43

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/45

(1)

Direktīvā 90/385/EEK, Direktīvā 93/42/EEK un Direktīvā 98/79/EK paredzēti noteikumi par Eiropas Medicīnas ierīču datubanku, saskaņā ar kuriem jāizveido šāda datubanka.

(2)

Eiropas Medicīnas ierīču datubankas izveides mērķis ir stiprināt tirgus uzraudzību, nodrošinot, ka kompetentajām iestādēm ātri ir pieejama informācija par ražotājiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem, ierīcēm un sertifikātiem, kā arī vigilances dati, apmainīties ar informāciju par klīnisko pētījumu datiem un sekmēt minēto direktīvu vienotu piemērošanu, īpaši attiecībā uz reģistrācijas prasībām.

(3)

Tāpēc datubankā jāietver dati, kas ir paredzēti Direktīvā 90/385/EEK, Direktīvā 93/42/EEK un Direktīvā 98/79/EK, jo īpaši dati par ražotāju un ierīču reģistrāciju, dati par izdotiem vai atjaunotiem, labotiem, papildinātiem, apturētiem, atsauktiem vai noraidītiem sertifikātiem, dati, kas iegūti saskaņā ar vigilances procedūru, un dati par klīniskiem pētījumiem.

(4)

Šādu datubanku ar nosaukumu “Eiropas Medicīnas ierīču datubanka (Eudamed)” sadarbībā ar dalībvalstīm ir izstrādājusi Eiropas Komisija, un to pēc brīvprātības principa izmanto daudzas dalībvalstis.

(5)

Datubankā jāievada dati, izmantojot paredzētās datu pārsūtīšanas metodes.

(6)

Ievadot datus datubankā Eudamed, ir lietderīgi izmantot starptautiski atzītu medicīnas ierīču nomenklatūru, lai nodrošinātu attiecīgo ierīču vienotu aprakstu un minētās datubankas efektīvu izmantošanu. Ņemot vērā to, ka datus var ievadīt visās Eiropas Kopienas oficiālajās valodās, lai atvieglotu ierīču meklēšanu, jāizmanto ciparu kods.

(7)

Tāda starptautiski atzīta nomenklatūra ir Globālā medicīnas ierīču nomenklatūra, kas izstrādāta, pamatojoties uz EN ISO 15225:2000 Nomenklatūra – Specifikācija Medicīnas ierīču nomenklatūras sistēmas normatīvo datu apmaiņai. Nepieciešamību izveidot un uzturēt Eudamed un sākt Globālās medicīnas ierīču nomenklatūras īstenošanu kā pamatu minētajai datubankai atgādināja Padomes 2003. gada 2. decembra secinājumos par medicīnas ierīcēm (4).

(8)

Nepieciešams atbilstošs pārejas periods, lai dalībvalstis varētu sagatavoties obligātai Eudamed izmantošanai un ņemt vērā izmaiņas, kas ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/47/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm un Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (5).

(9)

Dalībvalstīm jāievada pirms 2011. gada 1. maija pieejamie dati tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams Eudamed turpmākajai darbībai. Lai Eudamed būtu pilnīga, jāievada pirms 2011. gada 1. maija pieejamie dati par ražotāju, pilnvaroto pārstāvju un ierīču reģistrāciju, ko paredz Direktīva 93/42/EEK un Direktīva 98/79/EK, tādā formā, kādā minētie dati ir pieejami valsts līmenī.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Medicīnas ierīču komitejas atzinumu,