ISSN 1725-5112
doi:10.3000/17255112.L_2010.077.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 77
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
53. sējums
2010. gada 24. marts
|
ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.077.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 241/2010
(2010. gada 8. marts),
ar ko groza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu, iekļaujot Baltkrieviju ar minēto regulu izveidotajā trešo valstu sarakstā, lai atļautu lietošanai pārtikā paredzētu olu un olu produktu tranzītu caur Savienību no Baltkrievijas un grozītu sertificēšanas kārtību diennakti veciem cāļiem, izņemot diennakti vecus skrējējputnu cāļus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 26. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (2), un jo īpaši tās 8. pantu un 9. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvā 2009/158/EK paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Savienībā un to importu no trešām valstīm, un noteikti sertifikātu paraugi minēto preču importam. |
|
(2) |
Direktīvā 2002/99/EK paredzēti dzīvnieku veselības noteikumi, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un noteikts, ka jāievieš īpaši noteikumi un sertifikācija attiecībā uz tranzītu. |
|
(3) |
Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (3) paredzēts, ka preces, uz kurām attiecas minētā regula, var importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to tikai no trešām valstīm, teritorijām, zonām vai nodalījumiem, kas uzskaitīti minētās regulas I pielikuma 1. daļas tabulā. Regulā noteiktas arī minēto preču veterinārās sertifikācijas prasības. Veterināro sertifikātu paraugi, kas jāpievieno precēm, ir iekļauti minētā pielikuma 2. daļā. |
|
(4) |
Patlaban Baltkrievija nav minēta Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā. Baltkrievija ir pieprasījusi, lai to iekļauj minētajā sarakstā, un ir iesniegusi Komisijai informāciju par atbilstību minētās regulas prasībām. |
|
(5) |
Komisija ir atzinīgi novērtējusi Baltkrievijas sniegto informāciju par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas minētajā trešā valstī ir jāievēro, pārvadājot tranzītā caur Savienību lietošanai pārtikā paredzētas olas un olu produktus. Tādēļ ir lietderīgi minēto trešo valsti iekļaut sarakstā, kas dots Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā. Tomēr, kamēr nav zināmi Pārtikas un veterinārā dienesta Baltkrievijā veiktās pārbaudes rezultāti, iekļaušana sarakstā attiecas tikai uz lietošanai pārtikā paredzētu olu un olu produktu pārvadāšanu tranzītā caur Savienību no minētās trešās valsts uz galamērķi citās trešās valstīs, jo dzīvnieku veselības apdraudējums šādas ievešanas rezultātā ir ļoti zems. Šāda atļauja jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek sniegta papildu garantija attiecībā uz tranzīta veikšanu pa ceļu vai dzelzceļu kravas automašīnās vai dzelzceļa vagonos, kas ir aizzīmogoti ar plombu, kurai norādīts sērijas numurs. |
|
(6) |
Šis pasākums ir paredzēts kā pārejas pasākums, tāpēc tam ir jābūt spēkā tikai 18 mēnešus no spēkā stāšanās dienas. |
|
(7) |
Tādēļ Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā jāiekļauj ieraksts attiecībā uz Baltkrieviju un jāpievieno jauns ieraksts I pielikuma 2. daļas sadaļā Papildu garantijas. |
|
(8) |
Pieredze liecina, ka dzīvnieku veselības nosacījumu sertificēšana diennakti veciem cāļiem, ko attiecībā uz importu Savienībā nosūtīšanas brīdī veic valsts pilnvarots veterinārārsts, var radīt praktiskas problēmas trešo valstu kompetentajām iestādēm. |
|
(9) |
Lai ņemtu vērā ražošanas praksi un sertificēšanas procedūras, vienlaikus nodrošinot, ka joprojām tiek ievēroti vajadzīgie dzīvnieku veselības nosacījumi, ir jāgroza veterināro sertifikātu paraugi diennakti veciem cāļiem I pielikuma 2. daļā. |
|
(10) |
Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikums. |
|
(11) |
Ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, lai ļautu dalībvalstīm un nozarei veikt vajadzīgos pasākumus šajā regulā paredzēto piemērojamo veterinārās sertifikācijas prasību izpildei. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Preces, kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 798/2008 izsniegti attiecīgi veterinārie sertifikāti, var turpināt importēt Savienībā vai pārvadāt tranzītā caur to līdz 2010. gada 1. jūnijam.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 8. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.
(2) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.
(3) OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu groza šādi.
|
1) |
Pielikuma 1. daļu aizstāj ar šādu daļu: “1. DAĻA Trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksts
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
Regulas I pielikuma 2. daļu groza šādi:
|
(1) Preces, tostarp atklātā jūrā pārvadātās, kuras ražotas pirms šā datuma, Savienībā atļauts importēt 90 dienas pēc šā datuma.
(2) Savienībā drīkst importēt tikai preces, kas ražotas pēc šā datuma.
(3) Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).
(4) Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika; pagaidu kods, kas nekādi neietekmē šīs valsts galīgo nomenklatūru, par kuru tiks panākta vienošanās pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kuras par šo jautājumu pašlaik norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.
(5) Neietverot Kosovu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija 1244. rezolūcijas izpratnē.”
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/17 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 242/2010
(2010. gada 19. marts),
ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tās 24. panta 2. punktu;
apspriedusies ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pants paredz izveidot barības sastāvdaļu reģistru. |
|
(2) |
Tādēļ ir jāizstrādā šāda reģistra sākotnējā redakcija, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Barības sastāvdaļu reģistrs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pantā, ir izveidots un iekļauts pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 1. septembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 19. martā.
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
BARĪBAS SASTĀVDAĻU REĢISTRS
NOTEIKUMI PAR GLOSĀRIJU
Turpmāk iekļautais glosārijs attiecas uz galvenajiem procesiem, kurus izmanto šajā pielikumā minēto barības sastāvdaļu sagatavošanā. Ja šo barības sastāvdaļu nosaukumi ietver parasto nosaukumu vai apzīmētāju no šā glosārija, tad izmantotajam procesam ir jāatbilst norādītajai definīcijai.
|
|
Process |
Definīcija |
Parastais nosaukums/apzīmētājs |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
1. |
Koncentrēšana (1) |
Zināma satura palielināšana, atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļas |
Koncentrāts |
|
2. |
Mizošana (2) |
Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām |
Mizoti, daļēji mizoti |
|
3. |
Žāvēšana |
Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā |
Žāvēti (saulē vai mākslīgi) |
|
4. |
Ekstrahēšana |
Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Organiska šķīdinātāja gadījumā galaproduktam ir jābūt tehniski brīvam no šāda šķīdinātāja |
Ekstrahēti (eļļu saturošām vielām), melase, mīkstums (cukuru vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas saturošiem produktiem) |
|
5. |
Ekstrūzija |
Materiāla presēšana caur atveri zem spiediena (sk. arī “uzbriedināšana”) |
Ekstrudēti |
|
6. |
Pārslošana |
Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana |
Pārslas |
|
7. |
Miltu malšana |
Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās) |
Milti, klijas, atsijas (3), dzīvnieku barība |
|
8. |
Termiska apstrāde |
Vispārējs termins, kas attiecas uz vairāku veidu termisko apstrādi, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu materiāla uzturvērtību vai struktūru |
Grauzdēti, vārīti, termiski apstrādāti |
|
9. |
Hidrogenēšana |
Nepiesātinātu glicerīdu pārveidošana piesātinātos glicerīdos (par eļļām un taukiem) |
Sacietējuši, daļēji sacietējuši |
|
10. |
Hidrolīze |
Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, vai nu ar fermentiem, vai arī ar skābi/sārmu |
Hidrolizēti |
|
11. |
Presēšana (4) |
Tauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātiem materiāliem vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehāniskas ekstrahēšanas palīdzību (ar skrūves vai cita veida presi) |
Rauši (5) (eļļu saturošām vielām), mīkstums, čagas (augļiem u. c.), atspiedas (cukurbietēm) |
|
12. |
Granulēšana |
Īpašas formas piešķiršana, izspiežot caur plātni |
Granula, granulēti |
|
13. |
Uzbriedināšana |
Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī |
Uzbriedināti (6), uzpūsti |
|
14. |
Rafinēšana |
Pilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citiem dabiskiem materiāliem, ķīmiski/fizikāli tos apstrādājot |
Rafinēti, daļēji rafinēti |
|
15. |
Mitru graudu mehāniska frakcionēšana |
Kodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cieti |
Dīgļi, glutēns, ciete |
|
16. |
Drupināšana |
Graudu un citu barības sastāvdaļu mehāniska apstrāde, lai samazinātu to izmēru |
Drupināti, drupināšana |
|
17. |
Cukura atdalīšana |
Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru |
Atcukurots, daļēji atcukurots |
Neizsmeļošs galveno barības sastāvdaļu saraksts
1. LABĪBAS GRAUDI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
1.01. |
Auzas |
Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi |
|
|
1.02. |
Auzu pārslas |
Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu |
Ciete |
|
1.03. |
Auzu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas |
Kopšķiedra |
|
1.04. |
Auzu apvalks un klijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu sēnalām un klijām |
Kopšķiedra |
|
1.05. |
Mieži |
Hordeum vulgare L. graudi |
|
|
1.06. |
Miežu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos |
Kopšķiedra |
|
1.07. |
Miežu proteīns |
Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem. Tas sastāv galvenokārt no proteīna, ko iegūst, atdalot cieti |
Kopproteīns Ciete |
|
1.08. |
Rīsi, smalcināti |
Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētus vai glazētus Oryza sativa L. rīsus. Tas sastāv galvenokārt no maza izmēra un/vai šķeltiem graudiem |
Ciete |
|
1.09. |
Rīsu klijas (brūnās) |
Blakusprodukts, ko iegūst, pirmoreiz pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām |
Kopšķiedra |
|
1.10. |
Rīsu klijas (baltās) |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām |
Kopšķiedra |
|
1.11. |
Rīsu klijas ar kalcija karbonātu |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādu daudzumu kalcija karbonāta, kas radies pulēšanas procesā |
Kopšķiedra Kalcija karbonāts |
|
1.12. |
Lopbarības milti no tvaicētiem rīsiem |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus un apvārītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādus kalcija karbonāta daudzumus, kas radies pulēšanas procesā |
Kopšķiedra Kalcija karbonāts |
|
1.13. |
Malti lopbarības rīsi |
Produkts, ko iegūst, samaļot lopbarības rīsus un kura sastāvā ir vai nu zaļi, kaļķaini vai nenobrieduši graudi, kas atsijāti, maļot izlobītus rīsus, vai arī parasti izlobīti graudi, kuri ir dzelteni vai plankumaini |
Ciete |
|
1.14. |
Rīsu dīgļu rauši |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
1.15. |
Rīsu dīgļi, ekstrahēti |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas |
Kopproteīns |
|
1.16. |
Rīsu ciete |
Tehniski tīra rīsu ciete |
Ciete |
|
1.17. |
Prosa |
Panicum miliaceum L. graudi |
|
|
1.18. |
Rudzi |
Secale cereale L. graudi |
|
|
1.19. |
Rudzu atsijas (7) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu |
Ciete |
|
1.20. |
Rudzu barība |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no rudzu klijām |
Ciete |
|
1.21. |
Rudzu klijas |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
Kopšķiedra |
|
1.22. |
Sorgo |
Sorghum bicolor L. Moench s.l. graudi |
|
|
1.23. |
Kvieši |
Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi |
|
|
1.24. |
Kviešu atsijas (8) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu |
Ciete |
|
1.25. |
Kviešu barība |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām |
Kopšķiedra |
|
1.26. |
Kviešu klijas (9) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
Kopšķiedra |
|
1.27. |
Kviešu dīgļi |
Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas |
Kopproteīns Koptauki |
|
1.28. |
Kviešu glutēns |
Kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti |
Kopproteīns |
|
1.29. |
Kviešu glutēna barība |
Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, no kurām ir vai nav daļēji atdalīti dīgļi, un glutēna, kuram var būt pievienoti ļoti mazi graudu sijāšanas sastāvdaļu daudzumi, kā arī ļoti mazi cietes hidrolīzes procesa pārpalikumu daudzumi |
Kopproteīns Ciete |
|
1.30. |
Kviešu ciete |
Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kviešiem |
Ciete |
|
1.31. |
Uzbriedināta kviešu ciete |
Produkts, kas sastāv no kviešu cietes, kura ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē |
Ciete |
|
1.32. |
Plēkšņu kvieši |
Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dioccum Schrank, Triticum monococcum graudi |
|
|
1.33. |
Tritikāle |
Triticum X Secale hibrīda graudi |
|
|
1.34. |
Kukurūza |
Zea mays L. graudi |
|
|
1.35. |
Kukurūzas atsijas (10) |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām |
Kopšķiedra |
|
1.36. |
Kukurūzas klijas |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endospermas daļiņām |
Kopšķiedra |
|
1.37. |
Kukurūzas dīgļu rauši |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas |
Kopproteīns Koptauki |
|
1.38. |
Kukurūzas dīgļi, ekstrahēti |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas |
Kopproteīns |
|
1.39. |
Kukurūzas glutēna barība (11) |
Kukurūzas cietes mitrās ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam var būt pievienota smalcināta kukurūza, kura ir iegūta sijājot, daudzumā, kas nepārsniedz 15 % no produkta un/vai alkohola vai citu no cietes atvasinātu produktu ražošanā izmantota graudu mērcēšanas šķidruma pārpalikumus. Produkts drīkst arī saturēt kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas pārpalikumus, kas arī ir iegūti mitrajā apstrādē |
Kopproteīns Ciete Koptauki, ja > 4,5 % |
|
1.40. |
Kukurūzas glutēns |
Kaltēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti |
Kopproteīns |
|
1.41. |
Kukurūzas ciete |
Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kukurūzas |
Ciete |
|
1.42. |
Uzbriedināta kukurūzas ciete (12) |
Produkts, kas sastāv no kukurūzas cietes, kas ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē |
Ciete |
|
1.43. |
Iesala asni |
Iesala ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no diedzētiem labības asniem |
Kopproteīns |
|
1.44. |
Drabiņas |
Brūvēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību un citu cieti saturošu produktu pārpalikumus |
Kopproteīns |
|
1.45. |
Destilācijas sausie graudi (13) |
Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus |
Kopproteīns |
|
1.46. |
Destilācijas tumšie graudi (14) |
Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens |
Kopproteīns |
2. EĻĻAS SĒKLAS, EĻĻAS AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
2.01. |
Zemesrieksti, daļēji lobīti, rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot daļēji lobītus Arachis hypogaea L. un citu sugu Arachis zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.02. |
Zemesrieksti, daļēji lobīti, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji lobītus zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.03. |
Zemesrieksti, lobīti, rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot lobītus zemesriekstus |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.04. |
Zemesrieksti, lobīti, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot lobītus zemesriekstus |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.05. |
Rapšu sēklas (15) |
Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. rapša sēklas, Indijas rapša Brassica napus L. Var. Glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica napa ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %) |
|
|
2.06. |
Rapšu sēklas, rauši (15) |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.07. |
Rapšu sēklas, ekstrahētas (15) |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %) |
Kopproteīns |
|
2.08. |
Rapšu pākstis |
Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot rapšu sēklas |
Kopšķiedra |
|
2.09. |
Safrāna sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas safrāna Carthamus tinctorius L. sēklas |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.10. |
Kopras rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot žāvētus kokosriekstu palmas Cocos nucifera L. sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.11. |
Kopra, ekstrahēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus kokosriekstu palmas sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus |
Kopproteīns |
|
2.12. |
Palmu kodolu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot palmu Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifera (HBK) L. H. Bailey (Elaeis melanococca auct.) kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
|
2.13. |
Palmu kodoli, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.14. |
Soja (pupiņas), grauzdēta |
Sojas pupiņas (Glycine max. L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,4 mg N/g × min) |
|
|
2.15. |
Soja (pupiņas), ekstrahēta, grauzdēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,4 mg N/g × min) |
Kopproteīns Kopšķiedra, ja > 8 % |
|
2.16. |
Soja (pupiņas), izlobīta, ekstrahēta, grauzdēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 8 %) (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,5 mg N/g × min) |
Kopproteīns |
|
2.17. |
Sojas (pupiņu) proteīna koncentrāts |
Produkts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahēti tauki, kas pakļautas otrai ekstrahēšanai, lai samazinātu no slāpekļa brīva ekstrakta līmeni |
Kopproteīns |
|
2.18. |
Augu eļļa (16) |
Eļļa, kuru iegūst no augiem |
Mitrums, ja > 1 % |
|
2.19. |
Sojas (pupiņu) pākstis |
Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas |
Kopšķiedra |
|
2.20. |
Kokvilnas sēklas |
Kokvilnas Gossypium spp. sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
|
2.21. |
Kokvilnas sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā – 22,5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.22. |
Kokvilnas sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
|
2.23. |
Niger sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot niger auga Guizotia abyssinica (L.f.) Cass. sēklas. (Pelni, kas nešķīst HCl: maksimāli 3,4 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.24. |
Saulespuķu sēklas |
Saulgriezes Helianthus annuus L. sēklas |
|
|
2.25. |
Saulgriežu sēklas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas |
Kopproteīns |
|
2.26. |
Saulgriežu sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā – 27,5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.27. |
Eļļas lini |
Eļļas linu Linum usitatissimum L. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %) |
|
|
2.28. |
Eļļas linu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.29. |
Eļļas lini, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %) |
Kopproteīns |
|
2.30. |
Olīvu mīkstums |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas Olea europea L., kas pēc iespējas atdalītas no kodolu daļām |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.31. |
Sezama sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot sezama auga Sesamum indicum L. sēklas (Pelni, kas nešķīst HCl – maksimāli 5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
|
2.32. |
Kakao pupiņas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas kakao pupiņas Theobroma cacao L., no kurām ir atdalīta daļa sēnalu |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.33. |
Kakao sēnalas |
Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki |
Kopšķiedra |
3. PĀKŠAUGU SĒKLAS, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
3.01. |
Aunazirņi |
Cicer arietinum L. sēklas |
|
|
3.02. |
Guāras rupja maluma milti |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc augu līmes ekstrahēšanas no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub sēklām |
Kopproteīns |
|
3.03. |
Vīķi |
Ervum ervilia L. sēklas |
|
|
3.04. |
Turku pupas (17) |
Lathyrus sativus L. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei |
|
|
3.05. |
Lēcas |
Lens culinaris a.o. Medik sēklas |
|
|
3.06. |
Saldās lupīnas |
Lupinus ssp. sēklas ar zemu rūgto sēklu saturu |
|
|
3.07. |
Pupas, grauzdētas |
Phaseolus vai Vigna ssp. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei, lai iznīcinātu toksiskos lektīnus |
|
|
3.08. |
Zirņi |
Pisum ssp. sēklas |
|
|
3.09. |
Zirņu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazāk – no mizām |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
3.10. |
Zirņu klijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no mizām, kas atdalītas, mizojot un tīrot zirņus |
Kopšķiedra |
|
3.11. |
Cūku pupas |
Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas |
|
|
3.12. |
Monantas vīķi |
Vicia monanthos Desf. sēklas |
|
|
3.13. |
Vīķi |
Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas |
|
4. GUMI, SAKNES, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
4.01. |
(Cukur)biešu mīkstums |
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētiem un žāvētiem Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. cukurbiešu gabaliem. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas) |
HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10,5 % |
|
4.02. |
(Cukur)biešu melase |
Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas laikā |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi Mitrums, ja > 28 % |
|
4.03. |
(Cukur)biešu mīkstums, melasēts |
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no žāvēta cukurbiešu mīkstuma, kuram pievienota melase. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas) |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
|
4.04. |
(Cukur)biešu vināze |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc biešu melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā |
Kopproteīns Mitrums, ja > 35 % |
|
4.05. |
(Biešu) cukurs (18) |
Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm |
Saharoze |
|
4.06. |
Saldie kartupeļi |
Ipomoea batatas (L.) Poir gumi, neatkarīgi no to sagatavošanas veida |
Ciete |
|
4.07. |
Manioka (19) |
Manihot esculenta Crantz saknes, neatkarīgi no to sagatavošanas veida. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas) |
Ciete HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
|
4.08. |
Maniokas ciete (20), uzpūsta |
Ciete, ko iegūst no maniokas saknēm, kura ir ievērojami izpletusies pēc attiecīgas termiskas apstrādes |
Ciete |
|
4.09. |
Kartupeļu mīkstums |
Kartupeļu cietes ražošanas blakusprodukts (Solanum tuberosum L.) |
|
|
4.10. |
Kartupeļu ciete |
Tehniski tīra kartupeļu ciete |
Ciete |
|
4.11. |
Kartupeļu proteīns |
Kaltēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas |
Kopproteīns |
|
4.12. |
Kartupeļu pārslas |
Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, nomizotus vai nenomizotus tvaicētus kartupeļus |
Ciete Kopšķiedra |
|
4.13. |
Iebiezināta kartupeļu sula |
Cietes ražošanas blakusprodukts, no kura ir daļēji atdalīti proteīni un ūdens |
Kopproteīns Koppelni |
|
4.14. |
Uzbriedināta kartupeļu ciete |
Produkts, kas sastāv no kartupeļu cietes, kuras šķīdība ir ievērojami palielināta ar termisku apstrādi |
Ciete |
5. CITAS SĒKLAS UN AUGĻI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
5.01. |
Ceratonijas pākstis |
Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas Ceratonia seliqua L. augļus (pākstis), no kurām ir atdalītas akāciju pupas |
Kopšķiedra |
|
5.02. |
Citrusaugļu mīkstums |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot citrusu Citrus ssp. augļus citrusu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
|
5.03. |
Augļu mīkstums (21) |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot atspiedas vai kauleņus augļu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
|
5.04. |
Tomātu mīkstums |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum Karst. tomātu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
|
5.05. |
Vīnogu sēklas, ekstrahētas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām |
Kopšķiedra, ja > 45 % |
|
5.06. |
Vīnogu mīkstums |
Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas |
Kopšķiedra, ja > 25 % |
|
5.07. |
Vīnogu sēklas |
No vīnogu mīkstuma ekstrahētas sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa |
Kopšķiedra, ja > 45 % |
6. ZĀLES LOPBARĪBA UN RUPJĀ LOPBARĪBA
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
6.01. |
Lucernas milti (22) |
Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušas lucernas Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn. Tas var saturēt līdz 20 % nenobrieduša āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas |
|
6.02. |
Lucernas atspiedas |
Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot sulu no lucernas |
Kopproteīns |
|
6.03. |
Lucernas proteīna koncentrāts |
Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnus |
Karotīns Kopproteīns |
|
6.04. |
Āboliņa milti (22) |
Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušu āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % nenobriedušas lucernas vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņu |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas |
|
6.05. |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot un samaļot nenobriedušas zāles lopbarības kultūras |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas |
|
|
6.06. |
Neapstrādāti salmi (24) |
Graudaugu salmi |
|
|
6.07. |
Apstrādāti salmi (25) |
Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus |
Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH |
7. CITI AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
7.01. |
(Cukur)niedru melase |
Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc cukura ražošanas laikā no cukurniedrēm Saccharum officinarum L. |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi Mitrums, ja > 30 % |
|
7.02. |
(Cukur)niedru vināze |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc cukurniedru melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā |
Kopproteīns Mitrums, ja > 35 % |
|
7.03. |
Niedru cukurs (26) |
Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm |
Saharoze |
|
7.04. |
Jūraszāļu milti |
Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot jūraszāles, jo īpaši brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu |
Koppelni |
8. PIENA PRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
8.01. |
Vājpiena pulveris |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot pienu, no kura ir atdalīta lielākā daļa tauku |
Kopproteīns Mitrums, ja > 5 % |
|
8.02. |
Paniņu pulveris |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc sviesta kulšanas |
Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitrums, ja > 6 % |
|
8.03. |
Sūkalu pulveris |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc siera, biezpiena un kazeīna gatavošanas vai līdzīgiem procesiem |
Kopproteīns Laktoze Mitrums, ja > 8 % Koppelni |
|
8.04. |
Sūkalu pulveris ar zemu cukura saturu |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot sūkalas, no kurām ir daļēji atdalīta laktoze |
Kopproteīns Laktoze Mitrums, ja > 8 % Koppelni |
|
8.05. |
Sūkalu proteīna pulveris (27) |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot proteīnu savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstrahēti no sūkalām vai piena |
Kopproteīns Mitrums, ja > 8 % |
|
8.06. |
Kazeīna pulveris |
Produkts, ko iegūst no vājpiena vai paniņām, izžāvējot kazeīnu, kurš ir nogulsnēts ar skābēm vai siera fermentu |
Kopproteīns Mitrums, ja > 10 % |
|
8.07. |
Laktozes pulveris |
Cukurs, kas ir atdalīts no piena vai sūkalām attīrot un žāvējot |
Laktoze Mitrums, ja > 5 % |
9. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU PRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
9.01. |
Gaļas milti (28) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura (minimālais kopproteīna saturs 50 % no sausnas). (Maksimālais kopējā fosfora saturs – 8 %) |
Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
|
9.02. |
Gaļas un kaulu milti (28) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura |
Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
|
9.03. |
Kaulu milti |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un smalki samaļot siltasiņu lauksaimniecības dzīvnieku kaulus, no kuriem var būt ekstrahēta vai fizikāli atdalīta lielākā daļa tauku. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura |
Kopproteīns Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
|
9.04. |
Dradži |
Produkts, kas paliek pāri ekstrahētu un fizikāli atdalītu dzīvnieku izcelsmes tauku ražošanā |
Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 8 % |
|
9.05. |
Mājputnu milti (28) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, izžāvējot un samaļot no kautiem mājputniem iegūtus blakusproduktus. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no spalvām |
Kopproteīns Koptauki Koppelni HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,3 % Mitrums, ja > 8 % |
|
9.06. |
Mājputnu spalvu milti, hidrolizēti |
Produkts, ko iegūst, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot mājputnu spalvas |
Kopproteīns HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,4 % Mitrums, ja > 8 % |
|
9.07. |
Asiņu milti |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no svešķermeņiem |
Kopproteīns Mitrums, ja > 8 % |
|
9.08. |
Dzīvnieku tauki (29) |
Produkts, kas sastāv no taukiem, kuri iegūti no siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekiem |
Mitrums, ja > 1 % |
10. ZIVIS, CITI JŪRAS DZĪVNIEKI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
10.01. |
Zivju milti (30) |
Produkts, ko iegūst, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt atdalīta eļļa un kurām no jauna var būt pievienoti zivju nosēdumi |
Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 % |
|
10.02. |
Zivju nosēdumi, kondensēti |
Produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus un kas ir atdalīts un stabilizēts, apstrādājot ar skābi vai kaltējot |
Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 5 % |
|
10.03. |
Zivju eļļa |
Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām |
Mitrums, ja > 1 % |
|
10.04. |
Zivju eļļa, rafinēta, sacietējusi |
Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un kura ir rafinēta un pakļauta hidrogenēšanas procesam |
Joda skaitlis Mitrums, ja > 1 % |
11. MINERĀLVIELAS
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
11.01. |
Kalcija karbonāts (31) |
Produkts, ko iegūst, samaļot kalcija karbonāta avotus, piemēram, kaļķakmeni, austeru vai mīdiju čaulas, vai nogulsnējot no skābes šķīduma |
Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 % |
|
11.02. |
Kalcijs un magnija karbonāts |
Dabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījums |
Kalcijs Magnijs |
|
11.03. |
Kaļķi saturošas jūras aļģes (Maerl) |
Dabiskas izcelsmes produkts, ko iegūst no samaltām un granulētām kaļķi saturošām aļģēm |
Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 % |
|
11.04. |
Magnija oksīds |
Tehniski tīrs magnija oksīds (MgO) |
Magnijs |
|
11.05 |
Magnija sulfāts |
Tehniski tīrs magnija sulfāts (MgSO4 7H2O) |
Magnijs Sērs |
|
11.06. |
Dikalcija fosfāts (32) |
Nogulsnēts kalcija monoūdeņraža fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 H2O) |
Kalcijs Kopējais fosfors |
|
11.07. |
Mono-dikalcija fosfāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta (CaHPO4 – Ca(H2PO4)2 H2O) |
Kopējais fosfors Kalcijs |
|
11.08. |
Defluorēts minerālfosfāts |
Produkts, ko iegūst, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorinētus dabiskos fosfātus |
Kopējais fosfors Kalcijs |
|
11.09. |
Deželatinēti kaulu milti |
Deželatinēti, sterilizēti un samalti kauli, no kuriem ir atdalīti tauki |
Kopējais fosfors Kalcijs |
|
11.10. |
Monokalcija fosfāts |
Tehniski tīrs kalcija-bis(dihidrogenfosfāts) (Ca(H2PO4)2 x H2O) |
Kopējais fosfors Kalcijs |
|
11.11. |
Kalcija-magnija fosfāts |
Tehniski tīrs kalcija-magnija fosfāts |
Kalcijs Magnijs Kopējais fosfors |
|
11.12. |
Monoamonija fosfāts |
Tehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH4H2PO4) |
Kopējais slāpeklis Kopējais fosfors |
|
11.13. |
Nātrija hlorīds (31) |
Tehniski tīrs nātrija hlorīds vai produkts, ko iegūst, samaļot dabiskos nātrija hlorīda avotus, piemēram, (akmens) un (jūras) sāli |
Nātrijs |
|
11.14. |
Magnija propionāts |
Tehniski tīrs magnija propionāts |
Magnijs |
|
11.15. |
Magnija fosfāts |
Produkts, kas sastāv no tehniski tīra (divbāziska) magnija fosfāta (MgHPO4 x H2O) |
Kopējais fosfors Magnijs |
|
11.16. |
Nātrija-kalcija-magnija fosfāts |
Produkts, kas sastāv no nātrija-kalcija-magnija fosfāta |
Kopējais fosfors Magnijs Kalcijs Nātrijs |
|
11.17. |
Mononātrija fosfāts |
Tehniski tīrs mononātrija fosfāts (NaH2PO H2O) |
Kopējais fosfors Nātrijs |
|
11.18. |
Nātrija bikarbonāts |
Tehniski tīrs nātrija bikarbonāts (NaHCO3) |
Nātrijs |
12. DAŽĀDI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
12.01. |
Maizes un makaronu produkti un blakusprodukti (33) |
Produkti un blakusprodukti, ko iegūst maizes, tai skaitā bakalejas izstrādājumu, cepumu vai makaronu, ražošanas procesā |
Ciete Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
|
12.02. |
Saldumi un to blakusprodukti (33) |
Produkti un blakusprodukti, ko iegūst saldumu, ieskaitot šokolādi, ražošanas procesā |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
|
12.03. |
Konditorejas izstrādājumu un saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti (33) |
Produkti vai blakusprodukti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas vai saldējumu |
Ciete Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi Koptauki |
|
12.04. |
Taukskābes |
Blakusprodukts, ko iegūst atskābjošanas laikā, ar sārma palīdzību, vai destilējot nenoteiktas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus |
Koptauki Mitrums, ja > 1 % |
|
12.05. |
Taukskābju sāļi (34) |
Produkts, ko iegūst, pārziepjojot taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīdu |
Koptauki Ca (vai Na, vai K, pēc vajadzības) |
13. FERMENTĀCIJAS PROCESU PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI UN AMONIJA SĀĻI
|
2 |
3 |
4 |
||
|
Produkta nosaukums |
Barības vielas nosaukums vai mikroorganisma raksturojums |
Barotne (apraksts, ja barotne ir) |
||
|
Methylophilus methylotrophus NCIB celms 10515 |
Metanols |
||
|
Methylococcus capsulatus (Bath) NCIMB celms 11132 Alcaligenes acidovorans NCIMB celms 12387 Bacillus brevis strain NCIMB celms 13288 Bacillus firmus strain NCIMB celms 13280 |
Dabasgāze (apm. 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % n-butāna, 1 % citu komponentu), amonjaks, minerālsāļi |
||
|
Visi raugi – kuri iegūti no mikroorganismiem un substrātiem, kas attiecīgi uzskaitīti 3. un 4. ailē – kuru šūnas ir nonāvētas |
Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces carlsbergiensis Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces fragilis Candida guilliermondii |
Melase, destilācijas atlikumi, graudaugi un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe un hidrolizētas augu šķiedras |
||
|
Penicillium chrysogenum ATCC 48271 saturoši slāpekļa savienojumi |
Dažādi ogļhidrātu avoti un to hidrolizāti |
||
|
CH3CHOHCOONH4 |
Sūkalas |
||
|
CH3COONH4 |
— |
||
|
(NH4)2SO4 |
— |
||
|
Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi |
Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti |
||
|
Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi |
Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti |
(1) Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “eingedickt”.
(2) Vajadzības gadījumā vārdu “mizošana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīti” vai “nolobīti”.
(3) Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”.
(4) Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”.
(5) Vajadzības gadījumā vārdu “rausis” drīkst aizstāt ar vārdu “plācenis”.
(6) Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti).
(7) Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst kvalificēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Roggennachmehl”.
(8) Produktus, kas satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst kvalificēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Weizennachmehl”.
(9) Ja šai sastāvdaļai veikta smalkāka malšana, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas” vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.
(10) Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst apzīmēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Maisnachmehl”.
(11) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “kukurūzas glutēna barība”.
(12) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “ekstrudēta kukurūzas ciete”.
(13) Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.
(14) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar nosaukumu “destilācijas sausie graudi un nosēdumi”. Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.
(15) Ja vajadzīgs, drīkst pievienot norādi “zems glikozinolāta saturs”. “Zems glikozinolāta saturs” ir tāds, kādu paredz Eiropas Savienības likumi.
(16) Nosaukums ir jāpapildina ar auga sugu.
(17) Šis nosaukums ir jāpapildina ar norādi par termiskās apstrādes veidu.
(18) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”.
(19) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “tapioka”.
(20) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdiem “tapiokas ciete”.
(21) Nosaukumu drīkst papildināt ar augļu sugu.
(22) Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumā drīkst norādīt žāvēšanas veidu.
(23) Nosaukumā drīkst norādīt zāles lopbarības kultūras sugu.
(24) Nosaukumā jānorāda labības suga.
(25) Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās ķīmiskās apstrādes īpašībām.
(26) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”.
(27) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “piena albumīna pulveris”.
(28) Produkti, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, ir jākvalificē kā produkti “ar augstu tauku saturu”.
(29) Šo nosaukumu drīkst papildināt ar precīzāku dzīvnieku tauku aprakstu atkarībā no to izcelsmes vai ražošanas procesa veida (tauki, kausēti tauki, kaulu tauki u. c.).
(30) Produktus, kas satur vairāk nekā 75 % kopproteīna sausnā, var kvalificēt kā produktus “ar augstu proteīna saturu”.
(31) Drīkst norādīt avota veidu papildus nosaukumam vai to aizvietojot.
(32) Nosaukumā drīkst norādīt ražošanas procesu.
(33) Nosaukumu drīkst grozīt vai papildināt, lai precizētu lauksaimnieciski kulināro procesu, kurā barības sastāvdaļa ir iegūta.
(34) Nosaukumu drīkst papildināt, norādot iegūto sāli.
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/33 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 243/2010
(2010. gada 23. marts),
ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) uzlabojumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī. |
|
(2) |
Starptautiskā Grāmatvedības standartu padome (IASB) 2009. gada aprīlī saskaņā ar ikgadējo uzlabošanas procedūru, kuras mērķis ir vienkāršot un precizēt starptautiskos grāmatvedības standartus, publicēja starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumus, turpmāk “SFPS uzlabojumi”. Vairums grozījumu ir precizējumi vai labojumi esošajos SFPS vai grozījumi, kas izriet no iepriekš veiktajām izmaiņām SFPS. Grozījumi 8. SFPS, 17. SGS, 36. SGS, 39. SGS ietver izmaiņas esošajās prasībās vai papildu vadlīnijas šo prasību īstenošanai. |
|
(3) |
Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka SFPS uzlabojumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par EFRAG atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs. |
|
(4) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.
|
1) |
Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS) Nr. 2, Nr. 5 un Nr. 8 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. |
|
2) |
Starptautiskos grāmatvedības standartus (SGS) Nr. 1, Nr. 7, Nr. 17, Nr. 36, Nr. 38 un Nr. 39 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. |
|
3) |
Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 9. interpretāciju un 16. interpretāciju groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2009. gada 31. decembra.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 23. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.
(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.
PIELIKUMS
STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI
Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi
“Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org”.
Grozījumi 2. SFPS Akciju maksājumi
Grozīti 5. un 61. punkti.
DARBĪBAS JOMA
|
5. |
Kā noteikts 2. punktā, šo SFPS … Tomēr uzņēmums nepiemēro šo SFPS darījumiem, kuros uzņēmums iegādājas preces kā daļu no neto aktīviem, kas iegūti uzņēmējdarbības apvienošanā, kā tas definēts 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana (pārstrādāts 2008. gadā), kopīgi kontrolētu uzņēmumu vai uzņēmējdarbību apvienošanā, kā minēts 3. SFPS B1.–B4. punktā, vai uzņēmuma ieguldījumā kopuzņēmuma veidošanā, kā definēts 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos. Tādējādi pašu kapitāla instrumenti, kas emitēti … (un tādējādi ir šī SFPS darbības jomā). |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
61. |
3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) un SFPS uzlabojumi, kas izdoti 2009. gada aprīlī, veica grozījumus 5. punktā. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam. |
Grozījumi 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības
Pievienoti 5.B un 44.E punkti.
DARBĪBAS JOMA
|
5.B |
Šis SFPS nosaka attiecībā uz ilgtermiņa aktīviem pārdošanai (vai atsavināšanas grupām) vai pārtrauktajām darbībām sniedzamo informāciju. Citos SFPS noteiktās informācijas sniegšanas prasības uz šādiem aktīviem (vai atsavināšanas grupām) neattiecas, izņemot gadījumus, kad šajos SFPS pieprasīta:
Iespējams, ka būs nepieciešams sniegt papildus informāciju par ilgtermiņa aktīviem (vai atsavināšanas grupām), kas klasificēti kā paredzēti pārdošanai vai pārtrauktajām darbībām, lai nodrošinātu atbilstību vispārējām 1. SGS prasībām, konkrēti šī standarta 15. un 125. punktiem. |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
44.E |
5.B punkts tika pievienots ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums perspektīvi piemēro šo grozījumu gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 8. SFPS Darbības segmenti
Grozīti 23. un 36. punkti. Pievienots 35.A punkts.
INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA
Informācija par peļņu vai zaudējumiem, aktīviem un saistībām
|
23. |
Uzņēmumam ir jāparāda peļņas vai zaudējumu rādītājs par katru uzrādāmo segmentu. Uzņēmumam ir jāparāda kopējo aktīvu un saistību novērtējums par katru uzrādāmo segmentu, ja šādi rādītāji regulāri tiek iesniegti galvenajam saimniecisko lēmumu pieņēmējam. Ja norādītās summas ir iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais saimniecisko lēmumu pieņēmējs, vai tās citādi tiek regulāri iesniegtas galvenajam saimniecisko lēmumu pieņēmējam pat tad, ja tās nav iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, uzņēmumam arī par katru uzrādāmo segmentu ir jāatklāj šāda informācija:
|
PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
35.A |
23. punkts tika grozīts ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
|
36. |
Segmenta informācija par iepriekšējiem gadiem, kas tiek uzrādīta kā salīdzinošā informācija par sākotnējo piemērošanas gadu (ieskaitot 2009. gada aprīlī veikto 23. punkta grozījumu piemērošanu), ir jāpārveido, lai tā atbilstu šā SFPS prasībām, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana var būt saistīta ar pārmērīgām izmaksām. |
Grozījumi 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana
Grozīts 69. punkts. Pievienots 139.D punkts.
STRUKTŪRA UN SATURS
Finanšu stāvokļa pārskats
Īstermiņa saistības
|
69. |
Uzņēmumam jāklasificē saistības kā īstermiņa, ja:
Uzņēmumam jāklasificē visas pārējās saistības kā ilgtermiņa. |
PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
139.D |
69. punkts tika grozīts ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 7. SGS Naudas plūsmu pārskats
Grozīts 16. punkts un pievienots 56. punkts.
NAUDAS PLŪSMU PĀRSKATA SNIEGŠANA
Ieguldījumu darbība
|
16. |
Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmu no ieguldījumu darbības, jo šīs naudas plūsmas parāda, cik lieli izdevumi radušies, lai iegūtu resursus, kuri paredzēti nākotnes ienākumu un naudas plūsmas radīšanai. Par ieguldījumu darbību var tikt kvalificēti tikai tādi izdevumi, kuru rezultātā finanšu stāvokļa pārskatā rodas atzīti aktīvi. Naudas plūsmas no ieguldījumu darbības ir, piemēram, šādas:
|
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
56. |
16. punkts tika grozīts ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 17. SGS Noma
Svītroti 14. un 15. punkti. Pievienoti 15.A, 68.A un 69.A punkti.
NOMAS KLASIFIKĀCIJA
|
14. |
(Svītrotså) |
|
15. |
(Svītrots) |
|
15.A |
Ja noma ietver gan zemes, gan ēku elementus, uzņēmums atsevišķi izvērtē katra elementa klasifikāciju kā finanšu vai operatīvo nomu saskaņā ar 7.-13. punktiem. Nosakot, vai zemes elements ir operatīvā vai finanšu noma, svarīgi ņemt vērā, ka zemei parasti ir nenoteikts saimnieciskās izmantošanas laiks. |
PĀREJAS NOTEIKUMI
|
68.A |
Uzņēmumam atkārtoti jānovērtē nepabeigtas nomas zemes elementu klasifikācija datumā, kad tas sāk piemērot 69.A punktā minētos grozījumus, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama šo nomu sākšanās brīdī. Nomu, kas tikko klasificēta kā finanšu noma, jāatzīst ar atpakaļejošu datumu saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas. Tomēr, ja uzņēmumam nav pieejama nepieciešamā informācija, lai piemērotu grozījumus ar atpakaļejošu datumu, tam:
|
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
69.A |
14. un 15. punkti tika svītroti un 15.A un 68.A punkti tika pievienoti kā daļa no dokumenta SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums piemēro šos grozījumus ar pārskata gadu, kurš sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās
Grozīts 80. punkts un pievienots 140.E punkts.
NAUDU IENESOŠĀS VIENĪBAS UN NEMATERIĀLĀS VĒRTĪBAS
Naudu ienesošās vienības atgūstamā summa un uzskaites vērtība
Nemateriālā vērtība
|
80. |
Vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkā nemateriālā vērtība, kas iegūta uzņēmējdarbības apvienošanā, sākot no iegūšanas datuma, jāattiecina uz katru pircēja naudu ienesošo vienību vai naudu ienesošo vienību grupu, kuras, iespējams, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanās sinerģijas neatkarīgi no tā, vai citi iegādātāja aktīvi vai saistības ir attiecināti uz šīm vienībām vai vienību grupām. Katra vienība vai vienību grupa, uz kuru šādā veidā ir attiecināta nemateriālā vērtība:
|
PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
140.E |
Ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī, tika grozīts 80. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums perspektīvi piemēro šo grozījumu gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 38. SGS Nemateriālie aktīvi
Grozīti 36., 37., 40., 41. un 130.C punkti un pievienots 130.E punkts.
ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA
Iegāde kā daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas
Uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāta nemateriālā aktīva patiesās vērtības novērtēšana
|
36. |
Uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts nemateriālais aktīvs varētu būt atdalāms, bet tikai kopā ar saistīto līgumu, identificējamu aktīvu vai saistībām. Šādos gadījumos iegādātājs atzīst nemateriālo aktīvu atsevišķi no nemateriālās vērtības, bet kopā ar saistīto posteni. |
|
37. |
Pircējs savstarpēji papildinošu nemateriālo aktīvu grupu var atzīt kā atsevišķu aktīvu, ja atsevišķiem aktīviem grupā ir līdzīgi lietderīgās lietošanas laiki. Piemēram, termini “zīmols” un “zīmolvārds” tiek bieži izmantoti kā sinonīmi preču zīmēm un citām zīmēm. Tomēr pirmie ir vispārīgi tirgvedības termini, kurus parasti izmanto, lai attiecinātu uz savstarpēji papildinošu aktīvu grupu, tādiem kā preču zīme (vai pakalpojuma zīmols) un ar to saistītiem firmas nosaukumiem, formulām, receptēm un tehnoloģisko ekspertīzi. |
|
40. |
Ja attiecīgajam nemateriālajam aktīvam nepastāv aktīvs tirgus, tā patiesā vērtība ir summa, kādu uzņēmums būtu samaksājis par šo aktīvu iegādes datumā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā starp informētām un ieinteresētām pusēm, pamatojoties uz precīzāko pieejamo informāciju. Nosakot šo summu, uzņēmums ņem vērā rezultātus, kādi bijuši pēdējiem darījumiem ar līdzīgiem aktīviem. Piemēram, uzņēmums var piemērot pašreizējos tirgus darījumus atspoguļojošus koeficientus rādītājiem, kas nosaka attiecīgā aktīva rentabilitāti (piemēram, ieņēmumi, pamatdarbības peļņa vai peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas). |
|
41. |
Uzņēmumi, kuri veic nemateriālo aktīvu pirkšanu un pārdošanu, var būt izstrādājuši metodes to patiesās vērtības netiešai aplēsei. Šīs metodes var izmantot, veicot uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātā nemateriālā aktīva sākotnējo novērtēšanu, ja to mērķis ir aplēst patieso vērtību un ja tie atspoguļo pašreizējos darījumus un praksi nozarē, pie kuras pieder attiecīgais aktīvs. Šīs metodes iekļauj, piemēram:
|
PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
130.C |
Ar 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) grozīts 12., 33.-35., 68., 69., 94. un 130. punkts, dzēsts 38. un 129. punkts un pievienots 115.A punkts. Ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī, grozīti 36. un 37. punkti. Uzņēmums perspektīvi piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Tādēļ iepriekšējos uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumos atzītās nemateriālo aktīvu un nemateriālās vērtības summas nekoriģē. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, grozījumi jāpiemēro arī attiecīgajam agrākajam periodam un šis fakts jāatklāj. |
|
130.E |
Ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī, tika grozīti 40. un 41. punkti. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana
Grozīti 2. punkta g) apakšpunkts, 80., 97., 100. un 108.C punkti un pievienots 103.K punkts.
DARBĪBAS JOMA
|
2. |
Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:
|
RISKA IEROBEŽOŠANA
Pret risku nodrošināti posteņi
Kritērijiem atbilstoši posteņi
|
80. |
Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tikai tie aktīvu posteņi, saistību posteņi, saistošas apņemšanās vai ļoti ticami prognozējami darījumi, kuros iesaistīta kāda uzņēmumam ārēja puse, var tikt noteikti kā pret risku nodrošinātie posteņi. No tā izriet, ka riska ierobežošanas uzskaite var tikt piemērota darījumiem starp vienas un tās pašas grupas uzņēmumiem tikai individuālos vai atsevišķos šo uzņēmumu finanšu pārskatos, bet ne konsolidētos grupas finanšu pārskatos. Izņēmuma kārtā … |
Riska ierobežošanas uzskaite
Naudas plūsmas riska ierobežošana
|
97. |
Ja prognozējama darījuma nodrošināšana pret risku turpmāk noved pie finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteņa atzīšanas, ar to saistīto peļņu vai zaudējumus, kas tika atzīti citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, saskaņā ar 95. punkta nosacījumiem pārklasificē no kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasificēšanas korekciju (skat. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) tai pat periodā vai periodos, kuros pret risku nodrošinātā prognozētā naudas plūsma ietekmē peļņu vai zaudējumus (piemēram, periodos, kuros tiek atzīti procentu ieņēmumi vai procentu izdevumi). Tomēr, ja uzņēmums paredz, ka visi vai daļa zaudējumu, kas ir atzīti citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nav atgūstami viena vai vairāku turpmāko periodu laikā, tas summu, kuras atgūšana nav paredzama, pārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem ar pārklasificēšanas korekciju. |
|
100. |
Attiecībā uz naudas plūsmas nodrošināšanu pret risku, izņemot 97. un 98. punktā minētos gadījumus, summas, kas tika atzītas citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārklasificē no kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem pārklasificēšanas korekcijas veidā (skat. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) tajā pašā periodā vai periodos, kuros nodrošinātā prognozētā naudas plūsma ietekmē peļņu vai zaudējumus (piemēram, prognozējamas pārdošanas gadījumā). |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA
|
103.K |
Ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī, tika grozīti 2. punkta g) apakšpunkts, 97., 100. punkti un AG30. punkta g) apakšpunkts. Uzņēmums 2. punkta g) apakšpunkta, 97. un 100. punktu grozījumus piemēro nākamajiem visiem neizbeigtajiem līgumiem pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc tā. Uzņēmums piemēro AG30. punkta g) apakšpunkta grozījumus pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
|
108.C |
9., 73. un AG8. punkti tikai grozīti un 50.A punkts tika pievienots ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2008. gada maijā. 80. punkts tika grozīts ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums piemēro šos grozījumus ar pārskata gadu, kurš sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc tā. Uzņēmums piemēro 9. un 50.A punktu grozījumus ar tādu datumu un tādā veidā, kā tas tika veikts attiecībā uz 105.A punktā aprakstītajiem 2005. gada grozījumiem. Ir pieļaujama visu grozījumu agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana piemērošanas norādījumos
Labots AG30. punkta g) apakšpunkts.
IEGULTIE ATVASINĀJUMI (10.–13. PUNKTI)
|
AG30 |
Iegultā atvasinājuma ekonomiskais raksturojums nav cieši saistīts ar galveno līgumu (11. punkta a) apakšpunkts) šādos piemēros. Šajos piemēros, pieņemot, ka 11. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti, uzņēmums iegulto atvasinājumu uzskaita atsevišķi no galvenā līguma. …
|
Grozījumi 9. SFPIK Iegulto atvasinājumu atkārtota novērtēšana
Grozīts 5. punkts un pievienots 11. punkts.
DARBĪBAS JOMA
|
5. |
Šī interpretācija neattiecas uz iegultiem atvasinājumiem līgumos, kas iegūti:
vai to iespējamā pārvērtēšanā iegādes dienā. (1) |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA
|
11. |
5. punkts tika grozīts ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums piemēro šos grozījumus nākamajiem pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, grozījumi jāpiemēro arī attiecīgajam agrākajam periodam un šis fakts jāatklāj. |
Grozījumi SFPIK 16. interpretācijā Neto ieguldījuma ārvalstu darbībā nodrošināšana
Grozīti 14. un 18. punkti.
KOMISIJAS VIEDOKLIS
Kas var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs
|
14. |
Atvasinātu vai neatvasinātu instrumentu (vai atvasinātu vai neatvasinātu instrumentu apvienojumu) var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu attiecībā uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībā. Riska ierobežošanas instruments(-i) var būt jebkura koncerna uzņēmuma vai uzņēmumu rīcībā, ja vien tiek ievērotas noteikšanas, dokumentēšanas un efektivitātes prasības, kas minētas 39. SGS 88. punktā un attiecas uz neto ieguldījumu riska ierobežošanu. Koncerna riska ierobežošanas stratēģijai ir jābūt īpaši skaidri dokumentētai, jo dažādos koncerna līmeņos ir iespējami atšķirīgi noteikšanas veidi. |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
18. |
Uzņēmumam jāpiemēro šī interpretācija pārskatu periodiem, kuri sākas 2008. gada 1. oktobrī vai pēc šī datuma. Uzņēmums piemēro 2009. gada aprīlī izdotā dokumenta SFPS uzlabojumi, 14. punkta grozījumus pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir pieļaujama abu dokumentu agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodam, kurš sākas pirms 2008. gada 1. oktobra, vai piemēro 14. punkta grozījumus pirms 2009. gada 1. jūlija, uzņēmumam šis fakts ir jānorāda. |
(1) 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) attiecas uz līgumu iegādi ar iegultiem atvasinājumiem uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā.
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/42 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 244/2010
(2010. gada 23. marts),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 2. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski grāmatvedības standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī. |
|
(2) |
Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (IASB) 2009. gada 18. jūnijā publicēja grozījumus starptautisko finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr. 2 “Maksājums ar akcijām”, turpmāk “2. SFPS grozījums”. 2. SFPS grozījumā sniegti skaidrojumi par grāmatvedības uzskaiti uz akcijām balstītiem darījumiem, kuros preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam samaksā naudā un saistības rodas citam koncerna uzņēmumam (maksājuma darījumi koncerna ietvaros, par akcijām norēķinoties naudā). |
|
(3) |
Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka 2. SFPS grozījums atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par EFRAG atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs. |
|
(4) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.
|
1) |
Starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr. 2 “Maksājums ar akcijām” groza atbilstīgi 2. SFSP “Maksājums ar akcijām” grozījumam, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. |
|
2) |
Svītro Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 8. un 11. interpretāciju. |
2. pants
Katrs uzņēmums piemēro grozījumus, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2009. gada 31. decembra.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 23. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.
(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.
PIELIKUMS
STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI
|
SFPS Nr. 2 |
Grozījumi 2. SFPS “Maksājums ar akcijām” |
“Pavairošana atļauta Eiropas Ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org”
Grozījumi 2. SFPS Akciju maksājumi
DARBĪBAS JOMA
Standarta 2. punktu groza, svītro 3. punktu un pievieno 3.A punktu.
|
2. |
Uzņēmumam šis SFPS jāpiemēro visiem maksājumiem ar akcijām neatkarīgi no tā, vai uzņēmums var vai nevar konkrēti identificēt dažas vai visas saņemtās preces vai pakalpojumus, tostarp:
izņemot, kā noteikts 5. un 6. punktā. Konkrēti identificējamu preču vai pakalpojumu neesamības gadījumā citi apstākļi var nozīmēt, ka preces vai pakalpojumi ir (vai tiks) saņemti un tādā gadījumā piemēro šo SFPS. |
|
3. |
[Svītrots] |
|
3.A |
Uz akcijām balstītu darījumu tā uzņēmuma vārdā, kas saņem vai iegādājas preces vai pakalpojumus, var samaksāt cits grupas uzņēmums (vai jebkura grupas uzņēmuma akcionārs). Standarta 2. punkts attiecas arī uz to uzņēmumu:
izņemot tad, ja darījums tiek nepārprotami veikts citā nolūkā, nevis lai samaksātu par precēm vai pakalpojumiem, kas piegādāti tos saņēmušajam uzņēmumam. |
UZ AKCIJĀM BALSTĪTA PAŠU KAPITĀLA DARĪJUMS
Pievieno šādu 13.A punktu.
Pārskats
|
13.A |
Jo īpaši, ja uzņēmuma saņemtā identificējamā atlīdzība (ja tāda ir) izrādās mazāka nekā piešķirto pašu kapitāla instrumentu vai radušos saistību patiesā vērtība, parasti šis apstāklis nozīmē, ka ir (vai tiks) saņemta cita atlīdzība (t. i., neidentificējamas preces vai pakalpojumi). Uzņēmums novērtē saņemtās identificējamās preces vai pakalpojumus saskaņā ar šo SFPS. Uzņēmums novērtē saņemtās (vai saņemamās) neidentificējamās preces vai pakalpojumus kā starpību starp maksājuma ar akcijām patieso vērtību un jebkuru saņemto (vai saņemamo) identificējamo preču vai pakalpojumu patieso vērtību. Uzņēmums novērtē saņemtās neidentificējamās preces vai pakalpojumus piešķiršanas datumā. Uzņēmums novērtē saņemtās neidentificējamās preces vai pakalpojumus piešķiršanas datumā. Tomēr attiecībā uz naudas darījumiem saistības pārvērtē katrā pārskata datumā, kamēr tās ir nokārtotas saskaņā ar 30.–33. punktu. |
Uz akcijām balstīti darījumi starp grupas uzņēmumiem
Pēc 43. punkta iekļauj virsrakstu un 43.A–43.D punktu.
MAKSĀJUMI AR AKCIJĀM STARP GRUPAS UZŅĒMUMIEM (2009. GADA GROZĪJUMI)
|
43.A |
Par maksājumiem ar akcijām starp grupas uzņēmumiem tas uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos saņemtās preces vai pakalpojumus novērtē vai nu kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu, vai naudas darījumu, nosakot:
Summa, ko atzinis uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, var atšķirties no summas, ko atzinusi konsolidētā grupa vai kāds cits grupas uzņēmums, kas maksā par uz akcijām balstītu darījumu. |
|
43.B |
Uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, saņemtās preces vai pakalpojumus novērtē kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu, ja:
Šādu uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu uzņēmums no jauna novērtē tikai attiecībā uz izmaiņām ārpustirgus garantētajos nosacījumos saskaņā ar 19.–21. punktu. Visos pārējos apstākļos uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, saņemtās preces vai pakalpojumus novērtē kā uz akcijām balstītu naudas darījumu. |
|
43.C |
Uzņēmums, kas maksā par uz akcijām balstītu darījumu tad, kad attiecīgās preces vai pakalpojumus saņem cits grupas uzņēmums, šādu darījumu par uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu atzīst tikai tad, ja tas tiek nokārtots ar uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem. Pretējā gadījumā šādu darījumu atzīst par uz akcijām balstītu naudas darījumu. |
|
43.D |
Daži grupu darījumi ir saistīti ar atmaksāšanas vienošanos, kas nosaka, ka vienam grupas uzņēmumam ir citam grupas uzņēmumam jāmaksā par uz akcijām balstītu maksājumu preču vai pakalpojumu piegādātājiem. Šādos gadījumos uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, šos uz akcijām balstītos darījumus uzskaita saskaņā ar 43.B punktu neatkarīgi no grupas iekšējās atmaksāšanas vienošanās. |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
Pievieno 63. punktu, virsrakstu un 64. punktu.
|
63. |
Uzņēmums, ievērojot pārejas noteikumus, kas iekļauti 53.–59. punktā, saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas retrospektīvi piemēro turpmāk norādītos grozījumus, kas veikti ar 2009. gada jūnijā izdotajiem Grupu uz akcijām balstītiem naudas darījumiem, gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk:
Ja informācija, kas vajadzīga retrospektīvai iemērošanai, nav pieejama, uzņēmums savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos atspoguļo summas, kas iepriekš atzītas grupas konsolidētajos finanšu pārskatos. Ir atļauts piemērošanu sākt agrāk. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodam, kas sākas pirms 2010. gada 1. janvāra, šis fakts ir jānorāda. |
INTERPRETĀCIJU ATSAUKŠANA
|
64. |
2009. gada jūnijā izdotie Grupu uz akcijām balstīti naudas darījumi aizstāj 8. SFPIK 2. SFPS darbības joma un 11. SFPIK 2. SFPS – Darījumi ar koncerna (uzņēmumu) un pašu akcijām. Grozījumos, kas veikti ar minēto dokumentu, ir iekļauti šādi iepriekšējie grozījumi, kas izklāstīti 8. SFPIK un 11. SFPIK:
Šīs prasības tika piemērotas retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, ievērojot 2. SFPS pārejas noteikumus. |
TERMINU DEFINĪCIJAS
A pielikumā tiek grozītas šādas definīcijas un tiek pievienota zemsvītras piezīme.
|
Uz akcijām balstīti naudas darījumi |
Uz akcijām balstīts darījums, kurā uzņēmums iegādājas preces vai pakalpojumus, uzņemoties saistības par šo preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu nokārtot naudā vai citos aktīvos summās, kas balstās uz uzņēmuma vai cita grupas uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu (ieskaitot akcijas vai akciju iespējas līgumus) cenu (vai vērtību). |
||||
|
Uz akcijām balstīta pašu kapitāla darījums |
Uz akcijām balstīts darījums, kurā uzņēmums:
|
||||
|
Vienošanās par maksājumu ar akcijām |
Vienošanās starp uzņēmumu (vai citu grupas (1) uzņēmumu vai jebkura grupas uzņēmuma akcionāru) un otru personu (tai skaitā darbinieku), kurš otrai personai dod tiesības saņemt:
ja tiek nodrošināti konkrēti garantētie nosacījumi, ja tādi ir. |
||||
|
Maksājums ar akcijām |
Darījums, kurā uzņēmums:
|
2. SFPS DARBĪBAS JOMA
B pielikumā Norādījumu piemērošana iekļauj virsrakstu un B45–B61 punktu.
Maksājumi ar akcijām starp grupas uzņēmumiem (2009. gada grozījumi)
|
B45 |
Standarta 43.A–43.C punkts attiecas uz uzskaiti maksājumiem ar akcijām starp grupas uzņēmumiem katra uzņēmuma atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos. Pielikuma B46–B61 punktā tiek aplūkots tas, kā piemērojamas 43.A–43.C punktā iekļautās prasības. Kā norādīts 43.D punktā maksājumi ar darījumiem starp grupas uzņēmumiem var notikt dažādu iemeslu dēļ atkarībā no faktiem un apstākļiem. Tādēļ šī diskusija nav izsmeļoša un tajā tiek pieņemts, ka gadījumā, ja uzņēmumam, kas saņem preces vai pakalpojumus, nav saistību nokārtot darījumu, tad darījums ir mātesuzņēmuma pašu kapitāla ieguldījums meitasuzņēmumā neatkarīgi no jebkādas iekšējas vienošanās par atmaksāšanu. |
|
B46 |
Lai gan turpmākajā diskusijā tiek pievērsta uzmanība darījumiem ar darbiniekiem, tā attiecas arī uz līdzīgiem maksājumiem ar akcijām tādiem preču vai pakalpojumu piegādātājiem, kas nav darbinieki. Vienošanās starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu var paredzēt, ka meitasuzņēmumam ir jāmaksā mātesuzņēmumam par pašu kapitāla instrumentu nodošanu darbiniekiem. Turpmākajā diskusijā netiek aplūkots jautājums par to, kā uzskaitīt šādas iekšējās vienošanās par maksāšanu. |
|
B47 |
Saistībā ar maksājumiem ar akcijām starp grupas uzņēmumiem parasti nākas sastapties ar četriem jautājumiem. Ērtības dēļ turpmākajos piemēros šie jautājumi tiek aplūkoti no mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmuma viedokļa. |
Vienošanās par maksājumiem ar akcijām, kas saistītas ar uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem
|
B48 |
Pirmais jautājums ir par to, vai turpmāk minētie darījumi, kas saistīti ar uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, ir jāuzskaita kā pašu kapitāla darījumi vai naudas darījumi saskaņā ar šī SFPS prasībām:
|
|
B49 |
Maksājumus ar akcijām, ar kuriem tas saņem pakalpojumus kā atlīdzību par tā pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmums uzskaita kā pašu kapitāla darījumus. Tas tā jādara neatkarīgi no tā, vai uzņēmums nolemj vai tam ir pienākums pirkt šos pašu kapitāla instrumentus no citas personas, lai izpildītu savas saistības pret saviem darbiniekiem saskaņā ar vienošanos par maksājumu ar akcijām. Tas tā jādara arī neatkarīgi no tā, vai:
|
|
B50 |
Ja akcionāram ir saistības nokārtot darījumu ar sava ieguldījuma saņēmēja darbiniekiem, tas nodrošina sava ieguldījuma saņēmēja pašu kapitāla instrumentus, nevis savus. Tādēļ gadījumā, ja tā ieguldījuma saņēmējs pieder tai pašai grupai, kurai pieder akcionārs, tad saskaņā ar 43.C punktu akcionārs savas saistības atbilstoši prasībām, kas piemērojamas uz akcijām balstītiem naudas darījumiem, novērtē akcionāra atsevišķajos finanšu pārskatos un tās, kas piemērojamas uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem, – akcionāra konsolidētajos finanšu pārskatos. |
Vienošanās par maksājumiem ar akcijām, kas saistītas ar mātesuzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem
|
B51 |
Otrais jautājums attiecas uz maksājumiem ar akcijām starp diviem vai vairākiem vienas grupas uzņēmumiem, kas saistīti ar kāda cita grupas uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem. Piemēram, meitasuzņēmuma darbiniekiem piešķir tiesības uz tā mātesuzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem kā atlīdzību par meitasuzņēmumam sniegtajiem pakalpojumiem. |
|
B52 |
Tādēļ otrais jautājums skar šādas vienošanās par maksājumiem ar akcijām:
|
|
B53 |
Meitasuzņēmumam nav saistību nodot meitasuzņēmuma darbiniekiem nodot mātesuzņēmuma pašu kapitāla instrumentus. Tādēļ saskaņā ar 43.B punktu meitasuzņēmums no saviem darbiniekiem saņemtos pakalpojumus novērtē saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem un atzīst atbilstošu pieaugumu pašu kapitālā kā mātesuzņēmuma ieguldījumu. |
|
B54 |
Mātesuzņēmumam ir saistības nokārtot darījumu ar meitasuzņēmuma darbiniekiem, nodrošinot mātesuzņēmuma pašu kapitāla instrumentus. Tādēļ saskaņā ar 43.C punktu mātesuzņēmums savas saistības novērtē saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem. |
|
B55 |
Tādēļ, ka meitasuzņēmums neatbilst nevienam no 43.B punktā paredzētajiem nosacījumiem, darījums ar saviem darbiniekiem tam jāuzskaita kā naudas darījums. Šī prasība ir piemērojama neatkarīgi no tā, kādā veidā meitasuzņēmums iegūst pašu kapitāla instrumentus, lai izpildītu savas saistības pret darbiniekiem. |
Vienošanās par maksājumiem ar akcijām, kas saistīti ar naudas darījumiem ar darbiniekiem
|
B56 |
Trešais jautājums ir par to, kā uzņēmumam, kas saņem preces no saviem piegādātājiem (ieskaitot darbiniekus), jāuzskaita vienošanās par maksājumiem ar akcijām, kas balstītas uz naudas darījumiem, ja uzņēmumam pašam nav nekādu saistību veikt nepieciešamos maksājumus saviem piegādātājiem. Piemēram, aplūkosim šādas vienošanās, kurās mātesuzņēmumam (nevis pašam uzņēmumam) ir saistības veikt nepieciešamos naudas maksājumu meitasuzņēmuma darbiniekiem:
|
|
B57 |
Meitasuzņēmumam nav saistību nokārtot darījumu ar saviem darbiniekiem. Tādēļ meitasuzņēmums darījumu ar saviem darbiniekiem uzskaita kā pašu kapitāla darījumu un atzīst atbilstošu pieaugumu pašu kapitālā kā mātesuzņēmuma ieguldījumu. Meitasuzņēmums darījuma izmaksas novērtē no jauna pēc jebkādām izmaiņām, ko rada tas, ka nav izpildīti ārpustirgus garantētie nosacījumi saskaņā ar 19.–21. punktu. Tas atšķiras no attiecīgā darījuma kā naudas darījuma novērtēšanas grupas konsolidētajos finanšu pārskatos. |
|
B58 |
Tādēļ, ka mātesuzņēmumam ir saistības nokārtot darījumu ar darbiniekiem un atlīdzība ir naudā, mātesuzņēmums (un konsolidētā grupa) savas saistības novērtē saskaņā ar prasībām, kas saskaņā ar 43.C punktu piemērojamas uz akcijām balstītiem naudas darījumiem. |
Darbinieku nodošana starp uzņēmumiem
|
B59 |
Ceturtais jautājums attiecas uz grupas vienošanos par maksājumu ar akcijām, kas saistīta ar darbiniekiem no vairāk nekā viena grupas uzņēmuma. Piemēram, mātesuzņēmums varētu savu meitasuzņēmumu darbiniekiem piešķirt tiesības uz saviem pašu kapitāla instrumentiem ar nosacījumu, ka viņi grupā nostrādā noteiktu laika posmu. Darbinieks no viena meitasuzņēmuma konkrēta garantēšanas perioda laikā varētu pāriet strādāt uz citu meitasuzņēmumu, tā ka netiek ietekmētas darbinieka tiesības uz mātesuzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar sākotnējo vienošanos par maksājumu ar akcijām. Ja meitasuzņēmumiem nav saistību nokārtot attiecīgo maksājumu ar akcijām ar saviem darbiniekiem, tad tie to uzskaita kā pašu kapitāla darījumu. Katrs meitasuzņēmums no darbinieka saņemtos pakalpojumus novērtē, ņemot vērā pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību dienā, kad mātesuzņēmums sākotnēji piešķīra tiesības uz šiem pašu kapitāla instrumentiem, kā noteikts A pielikumā, un garantēšanas perioda daļu, ko darbinieks nostrādājis katrā no meitasuzņēmumiem. |
|
B60 |
Ja meitasuzņēmumam ir saistības ar saviem darbiniekiem nokārtot darījumu ar sava mātesuzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, tas šo darījumu uzskaita kā naudas darījumu. Katrs meitasuzņēmums saņemot pakalpojumus novērtē, pamatojoties uz pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību piešķiršanas datumā attiecībā uz to garantēšanas perioda daļu, ko darbinieks nostrādājis katrā meitasuzņēmumā. Turklāt katrs uzņēmums atzīst jebkādas izmaiņas pašu kapitāla instrumentu patiesajā vērtībā laikā, kad darbinieks strādājis katrā no meitasuzņēmumiem. |
|
B61 |
Šāds darbinieks pēc tam, kad pārgājis no viena grupas uzņēmuma uz citu, var neizpildīt garantētos nosacījumus, kas nav A pielikumā definētie tirgus nosacījumi, piem., darbinieks no grupas aiziet pirms noteiktā darba perioda beigām. Šādā gadījumā – tādēļ, ka garantētais nosacījums ir darbs grupā, – katrs meitasuzņēmums koriģē sākotnēji atzīto summu attiecībā uz pakalpojumiem, kas saņemti no darbinieka, saskaņā ar 19. punktā minētajiem principiem. No tā izriet, ka gadījumā, ja tiesības uz mātesuzņēmuma piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem netiek garantētas, jo darbinieks nav izpildījis garantētos nosacījumus, kas nav tirgus nosacījumi, par pakalpojumiem, kas saņemti no darbinieka, neviena grupas uzņēmuma finanšu pārskatos netiek kumulatīvi atzīta neviena summa. |
(1) 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati 4. punktā “grupa” ir definēta kā “mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi” no pārskatu sniedzošā uzņēmuma augstākā mātesuzņēmuma perspektīvas.
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/50 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 245/2010
(2010. gada 23. marts),
ar kuru izdara atkāpi no Regulas (EK) Nr. 288/2009 attiecībā uz termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai savas stratēģijas, un termiņu, līdz kuram Komisijai jāpieņem lēmums par galīgo atbalsta piešķīrumu programmas “Augļi skolai” ietvaros
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 103.h panta f) punktu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 4. panta 1. punktu Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Regulā (EK) Nr. 288/2009, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem mācību iestādēs saskaņā ar programmu “Augļi skolai” (2), dalībvalstīm, kuras iesniedz pieteikumus atbalstam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 1. punktā, laikposmam no 1. augusta līdz 31. jūlijam, jāpaziņo sava stratēģija Komisijai līdz tā gada 31. janvārim, kad minētais laikposms sākas. |
|
(2) |
Vairākām dalībvalstīm ir bijušas grūtības ievērot termiņu – viens no iemesliem ir tas, ka dalībvalstīm ir jāizvērtē savas programmas efektivitāte pēc tās īstenošanas pirmā gada. |
|
(3) |
Kā pārejas pasākums, lai dalībvalstīm dotu papildu laiku izvērtēt savu programmu un vajadzības gadījumā izdarīt grozījumus savā stratēģijā, dalībvalstīm savu stratēģiju, kura attiecas uz laikposmu no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam, ir jāatļauj paziņot līdz 2010. gada 28. februārim. |
|
(4) |
Termiņš, līdz kuram Komisijai ir jāpieņem lēmums par Regulas (EK) Nr. 288/2009 4. panta 4. punkta trešajā daļā noteiktā galīgā atbalsta piešķīrumu laikposmam no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam, arī ir jāpagarina līdz 2010. gada 30. aprīlim. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 288/2009 4. panta 1. punkta, dalībvalstis savu stratēģiju, kas attiecas uz laikposmu no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam, var paziņot vēlākais līdz 2010. gada 28. februārim.
2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 288/2009 4. panta 4. punkta trešās daļas, Komisija lēmumu par galīgo atbalsta piešķīrumu laikposmam no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam pieņem līdz 2010. gada 30. aprīlim.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 1. februāra.
Tā zaudē spēku 2010. gada 30. aprīlī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 23. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 94, 8.4.2009., 38. lpp.
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/51 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 246/2010
(2010. gada 23. marts),
ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 989/89 attiecībā uz polsterētu vestu klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regulā (EEK) Nr. 989/89 (2) noteikti klasifikācijas kritēriji, kas piemērojami siltajām vējjakām (anorakiem) (iekaitot slēpošanas jakas), vējjakām un tamlīdzīgiem KN kodu 6101, 6102, 6201 un 6202 apģērba gabaliem. |
|
(2) |
Iepriekš minēto kodu apģērba gabalus parasti valkā virs citām drēbēm un tie nodrošina aizsardzību pret laika apstākļiem (Harmonizētās sistēmas skaidrojumi pozīcijām 6101, 6102, 6201 un 6202, pirmā daļa) un tāpēc siltajām vējjakām (anorakiem) (ieskaitot slēpošanas jakas), vējjakām un tamlīdzīgiem minēto kodu apģērba gabaliem ir jābūt ar garajām piedurknēm. Tomēr, lai gan polsterētajām vestēm vispār nav piedurkņu, uz tām jāattiecina minētie kodi, jo tās valkā virs citām drēbēm, lai nodrošinātu aizsardzību pret laika apstākļiem, un tās ir polsterētas (skatīt arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīcijām 6101, 6102, 6201 un 6202, otrā daļa). |
|
(3) |
Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu attiecībā uz polsterētu vestu tarifa klasifikāciju, jāprecizē, ka polsterētas vestes jāklasificē pozīcijās 6101, 6102, 6201 vai 6202, lai gan tām nav piedurkņu. |
|
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 989/89. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 989/89 1. pantam pievieno šādu daļu:
“Atkāpjoties no pirmās daļas, minētajās pozīcijās iekļauj polsterētas vestes, lai gan tām nav piedurkņu.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 23. martā
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
(2) OV L 106, 18.4.1989., 25. lpp.
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/52 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 247/2010
(2010. gada 23. marts),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 24. martā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 23. martā
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
IL |
130,0 |
|
JO |
62,0 |
|
|
MA |
90,3 |
|
|
TN |
129,0 |
|
|
TR |
92,5 |
|
|
ZZ |
100,8 |
|
|
0707 00 05 |
JO |
119,8 |
|
MA |
71,3 |
|
|
MK |
124,9 |
|
|
TR |
122,3 |
|
|
ZZ |
109,6 |
|
|
0709 90 70 |
JO |
97,9 |
|
MA |
164,3 |
|
|
TR |
105,2 |
|
|
ZZ |
122,5 |
|
|
0805 10 20 |
EG |
44,9 |
|
IL |
58,8 |
|
|
MA |
51,6 |
|
|
TN |
47,5 |
|
|
TR |
64,5 |
|
|
ZZ |
53,5 |
|
|
0805 50 10 |
EG |
66,4 |
|
IL |
91,6 |
|
|
MA |
53,9 |
|
|
TR |
69,2 |
|
|
ZZ |
70,3 |
|
|
0808 10 80 |
AR |
88,1 |
|
BR |
87,1 |
|
|
CA |
99,1 |
|
|
CL |
85,5 |
|
|
CN |
70,3 |
|
|
MK |
24,7 |
|
|
US |
129,5 |
|
|
UY |
68,2 |
|
|
ZZ |
81,6 |
|
|
0808 20 50 |
AR |
79,9 |
|
CL |
69,3 |
|
|
CN |
94,1 |
|
|
US |
134,2 |
|
|
ZA |
94,2 |
|
|
ZZ |
94,3 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
LĒMUMI
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/54 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 19. marts),
ar ko nosaka agrāku termiņu restrukturizācijas atbalsta otrās daļas izmaksai, kas 2009./2010. tirdzniecības gadam piešķirts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1710)
(2010/176/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1), un jo īpaši tās 10. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 320/2006 10. panta 5. punktā paredzēts, ka Komisija drīkst paātrināt to atbalstu izmaksas, kurus piešķir saskaņā ar minētajā regulā noteikto pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā. |
|
(2) |
Tā kā Regulas (EK) Nr. 320/2006 1. pantā minētajā restrukturizācijas fondā ir pieejami nepieciešamie līdzekļi, dalībvalstīm jādod iespēja paātrināt 2009./2010. tirdzniecības gadam piešķirtā restrukturizācijas atbalsta otrās daļas izmaksu tiem uzņēmumiem, audzētājiem un iekārtu piegādātājiem, kuri atteikušies no savām kvotām no 2009. gada 1. oktobra, izmaksājot to pirmās daļas izmaksāšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 320/2006 10. panta 4. punkta, dalībvalstis minētās regulas 3. pantā paredzēto restrukturizācijas atbalstu par 2009./2010. tirdzniecības gadu drīkst izmaksāt 100 % vienā maksājumā. Šādā gadījumā maksājums veicams 2010. gada jūnijā.
Dalībvalstis līdz 2010. gada 31. martam informē Komisiju, ja tās vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā paredzēto iespēju.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 19. martā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Dacian CIOLOŞ
(1) OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.
|
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/55 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 23. marts),
ar kuru groza Lēmumu 2006/109/EK, pieņemot trīs piedāvājumus par pievienošanos kopīgajām cenu saistībām, kas pieņemtas sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importu
(2010/177/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 8. pantu un 11. panta 3. punktu,
pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
|
(1) |
Padome ar Regulu (EK) Nr. 1212/2005 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes lējumu importam. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 500/2009 (3). |
|
(2) |
Komisija ar Lēmumu 2006/109/EK (4) piekrita Ķīnas Iekārtu un elektronikas ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (CCCME) un 20 Ķīnas uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, kas sadarbojās, piedāvāto kopīgu cenu saistību noteikšanai. Lēmumā jaunākie grozījumi tika izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2008/437/EK (5). |
|
(3) |
Galīgā regula dod iespēju jauniem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem piešķirt tādu pašu režīmu kā uzņēmumiem, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, ar nosacījumu, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1212/2005 1. panta 4. punktu šiem ražotājiem ir piešķirts jauna ražotāja eksportētāja režīms (JRER). |
|
(4) |
Pēc trīs pieteikumiem piešķirt JRER, pamatojoties uz galīgās regulas 1. panta 4. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 426/2008 (6) veica grozījumus galīgajā regulā un ražotājiem eksportētājiem HanDan County Yan Yuan Smelting and Casting Co., Ltd (HanDan), XianXian Guozhuang Precision Casting Co., Ltd (XianXian) un Wuxi Norlong Foundry Co., Ltd (Norlong) noteica individuālu maksājuma likmi 28,6 % apmērā. |
|
(5) |
Pēc lūguma piešķirt JRER, pamatojoties uz galīgās regulas 1. panta 4. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 282/2009 (7) veica grozījumus galīgajā regulā un ražotājam eksportētājam Weifang Stable Casting Co., Ltd (Weifang) noteica individuālu maksājuma likmi 28,6 % apmērā. |
|
(6) |
Jāatgādina, ka visiem četriem ražotājiem eksportētājiem JRER izmeklēšanas laikā bija noteikts individuāls režīms (IR). |
|
(7) |
Divi no četriem iepriekšminētajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija piešķirts JRER (XianXian un Weifang), kopā ar CCCME iesniedza oficiālu piedāvājumu pievienoties Komisijas pieņemtajām kopīgajām saistībām. |
|
(8) |
Komisija, 2009. gada 10. jūnijā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8), sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz galīgajiem pasākumiem. Pārskatīšana attiecas tikai uz pasākumu formas pārbaudi un jo īpaši uz atsevišķu ĶTR ražotāju eksportētāju piedāvāto saistību pieņemamības un efektivitātes pārbaudi. |
|
(9) |
Pēc pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanas vēl viens ražotājs eksportētājs, kam piešķirts JRER, HanDan, kopā ar CCCME noteiktajā termiņā iesniedza oficiālu piedāvājumu pievienoties Komisijas pieņemtajām kopīgajām saistībām. |
|
(10) |
Vēl viens ražotājs eksportētājs, kam piešķirts JRER, Norlong, paziņoja, ka nevēlas pievienoties kopīgajām saistībām, kurām piekritusi Komisija, bet noteiktajā termiņā piedāvāja atsevišķas saistības. |
|
(11) |
Visas ieinteresētās personas 2009. gada 15. decembrī tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts pieņemt piedāvājumus pievienoties kopīgajām cenu saistībām, kuras bija iesnieguši CCCME un HanDan, CCCME un XianXian, un CCCME un Weifang, un noraidīt Norlong piedāvātās saistības. Visām personām tika dota iespēja izteikt viedokli. Pirms pieņemt galīgo lēmumu saņemtos komentārus izvērtēja. |
B. SAISTĪBU PIEDĀVĀJUMI
|
(12) |
Attiecībā uz saistību piedāvājumiem, ko iesniedza CCCME kopā ar Handan, XianXian un Weifang, jāatzīmē, ka tie ir identiski kolektīvajām saistībām, kuras pieņemtas ar Lēmumu 2006/109/EK, tādējādi CCCME un trīs ražotāji eksportētāji uzņemas saistības nodrošināt to, ka attiecīgā ražojuma eksporta cena ir vienāda vai lielāka par minimālo importa cenu (MIC), kas noteikta tādā līmenī, lai likvidētu dempinga zaudējumus radošo ietekmi. Jāatzīmē, ka iesniegtajā piedāvājumā paredzēta attiecīgā ražojuma minimālās importa cenas indeksācija saskaņā ar tā galvenās izejvielas – spoguļčuguna – starptautiskām publiskām etaloncenām, ņemot vērā to, ka lējumu cenas ievērojami atšķiras atkarībā no spoguļčuguna cenām. |
|
(13) |
Turklāt turpmāka izmeklēšana liecināja, ka nepastāv īpaši, ar uzņēmumiem saistīti iemesli, kuru dēļ vajadzētu atteikt CCCME kopā ar HanDan, XianXian un Weifang iesniegto piedāvājumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka uzņēmumiem noteikta individuāla maksājuma likme, Komisija uzskata, ka CCCME un ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības var pieņemt. |
|
(14) |
Turklāt regulārie un detalizētie ziņojumi, ko CCCME un uzņēmumi apņemas sūtīt Komisijai, ļaus veikt efektīvu uzraudzību. Tādēļ uzskatāms, ka saistību apiešanas risks ir ierobežots. |
|
(15) |
Attiecībā uz uzņēmuma Norlong atsevišķajām saistībām jāatgādina, ka ar Lēmumu 2006/109/EK pieņemtās sākotnējās saistības bija kopīgas 20 uzņēmumu un CCCME saistības. Apstāklis, ka tās tika iesniegtas kā kopīgas saistības, ievērojami atvieglināja to apstiprināšanu Komisijā, jo tādējādi tās ir praktiskākas un no tām izrietošo pienākumu ievērošanu var labāk kontrolēt, ņemot vērā lielo iesaistīto ražotāju eksportētāju skaitu. |
|
(16) |
Norlong apgalvoja, ka Komisija agrāk jau bija pieņēmusi vismaz vienu individuālu saistību piedāvājumu no uzņēmuma, kuram nav bijis piešķirts tirgus ekonomikas režīms (TER), bet gan individuāls režīms (9), tāpat kā gadījumā ar Norlong. Tomēr jāatzīmē, ka situācija lietā, uz kuru atsaucas Norlong, atšķiras no situācijas sākotnējās saistībās, kas pieņemtas ar Lēmumu 2006/109/EK: lietā, uz kuru atsaucas Norlong, pieņēma tikai vienu saistību piedāvājumu no viena ražotāja eksportētāja. Jāatgādina arī, ka minētās saistības Komisija vēlāk atsauca, jo konstatēja daudzus pārkāpumus, tostarp šķērskompensācijas shēmas (10). |
|
(17) |
Saistībām, kuras pieņēma ar Lēmumu 2006/109/EK, īpašās situācijas dēļ (liels skaits uzņēmumu – vairāk nekā 20) ir vajadzīga īpaša kontroles un monitoringa sistēma. Norlong nesniedza nevienu būtisku argumentu, kas norādītu, ka uzņēmuma situācija atšķiras no pārējo uzņēmumu situācijas, kuri ir kopīgo saistību dalībnieki, vai kas pamatotu Komisijas īpašu attieksmi pret Norlong, salīdzinot ar pārējiem uzņēmumiem, kas uzņēmušies kopīgās saistības. Turklāt Norlong piedāvājums nozīmētu to, ka Komisijai būtu jānodrošina divkārša kontroles un monitoringa sistēma. Ņemot vērā to, ka Komisijai nebūtu praktiski un rentabli veikt no Norlong individuālo saistību pieteikuma izrietošo pienākumu kontroli, tā uzskata, ka Norlong individuālo saistību pieteikums nav pieņemams. |
|
(18) |
Savienības ražošanas nozare iebilda pret saistību piedāvājumu, ko iesniedza CCCME kopā ar HanDan, XianXian un Weifang, apgalvojot, ka MIC būtu pārāk zemas, lai aizsargātu Eiropas ražošanas nozari no ietekmes, ko rada imports par dempinga cenām, un ka Savienības ražošanas nozare turpinātu ciest zaudējumus. Attiecībā uz MIC līmeni jānorāda, ka antidempinga maksājumus noteica konstatēto dempinga starpību līmenī, kas bija zemākas nekā kaitējuma novēršanas līmenis. Tāpēc arī MIC noteica pēc normālās vērtības, un tādējādi tās vienkārši novērš izveidojušos dempingu saskaņā ar mazākā maksājuma likumu, kas noteikts pamatregulas 8. panta 1. punktā. |
|
(19) |
Savienības rūpniecības nozare arī apgalvoja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas Ķīnas eksportētāju tirgus daļa ir palielinājusies (11), neskatoties uz antidempinga pasākumiem. Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tas noticis, strauji pieaugot eksportam no Ķīnas un vienlaikus strauji samazinoties patēriņam Savienībā. Tomēr pārliecinoši pierādījumi par straujo patēriņa kritumu netika iesniegti. Turklāt, vadoties no pieejamās statistikas (12), šķiet, ka kopš sākotnējā izmeklēšanas perioda imports par dempinga cenām ir samazinājies par 14 %. |
|
(20) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, neviens no Savienības ražošanas nozares izvirzītajiem iemesliem nevarēja būt par pamatu tam, lai grozītu secinājumu, ka CCCME kopā ar HanDan, Weifang un XianXian iesniegtais saistību piedāvājums ir jāpieņem. |
|
(21) |
Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt uzņēmumu saistību izpildi, kad attiecīgajam muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saņem ar noteikumu, ka i) ir iesniegts saistību rēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 268/2006 (13) pielikumā; ii) importētās preces minētais uzņēmums ir ražojis, nosūtījis un par tiem izrakstījis rēķinu pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā; iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja šāds rēķins netiek iesniegts vai tas neatbilst muitā uzrādītajiem ražojumiem, ir jāmaksā antidempinga maksājuma attiecīgā likme. |
|
(22) |
Lai turpmāk nodrošinātu saistību izpildi, importētājiem ar minēto Regulu (EK) Nr. 268/2006 ir darīts zināms, ka tajā paredzēto nosacījumu neizpilde vai tas, ka Komisija atsauc saistību pieņemšanu, var radīt muitas parādu par attiecīgajiem darījumiem. |
|
(23) |
Saistību neizpildes vai atsaukšanas gadījumā vai tad, ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu automātiski piemēro pamatregulas 9. panta 4. punktā noteikto antidempinga maksājumu. |
|
(24) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, Norlong piedāvātās saistības ir jānoraida. CCCME un HanDan, CCCME un XianXian un CCCME un Weifang iesniegtais piedāvājums pievienoties ar Lēmumu 2006/109/EK pieņemtajām kopīgajām cenu saistībām ir jāpieņem un Lēmuma 2006/109/EK 1. pants attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo pieņem saistības, ko sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importu piedāvā: i) Ķīnas Iekārtu un elektronikas ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME) un HanDan County Yan Yuan Smelting and Casting Co., Ltd; ii) CCCME un XianXian Guozhuang Precision Casting Co. Ltd; iii) CCCME un Weifang Stable Casting Co., Ltd.
2. pants
Tabulu 1. pantā Lēmumā 2006/109/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/437/EK, aizstāj ar šādu tabulu:
|
Uzņēmums |
Taric papildu kods |
|
Beijing Tongzhou Dadusche Foundry Factory, East of Dongtianyang Village, Dadushe, Tongzhou Beijing |
A708 |
|
Botou City Simencun Town Bai Fo Tang Casting Factory, Bai Fo Tang Village, Si Men Cun Town, Bo Tou City, 062159, Hebei Province |
A681 |
|
Botou City Wangwu Town Tianlong Casting Factory, Changle Village, Wangwu Town, Botou City, Hebei Province |
A709 |
|
Changan Cast Limited Company of Yixian Hebei, Taiyuan main street, Yi County, Hebei Province, 074200 |
A683 |
|
Changsha Jinlong Foundry Industry Co., Ltd, 260, Jinchang Road, JinJing Town, Changsha, Hunan |
A710 |
|
Changsha Lianhu Foundry, Lianhu Village, Yuhuating Town, Yuhua District, Changsha, Hunan |
A711 |
|
Ražo un pārdod GB Metal Products Co., Ltd, Zhuanlu Town, Dingzhou, Hebei vai ražo GB Metal Products Co., Ltd, Zhuanlu Town, Dingzhou, Hebei un pārdod tā saistītais tirdzniecības uzņēmums GB International Trading Shanghai Co Ltd, B301-310 Yinhai Building., 250 Cao Xi Road., Shanghai |
A712 |
|
Guiyang Bada Foundry Co., Ltd, Mengguan Huaxi Guiyang, Guizhou |
A713 |
|
Hebei Jize Xian Ma Gang Cast Factory, Nankai District. Xiao Zhai Town, Jize County, Handan City, Hebei |
A714 |
|
Ražo un pārdod Hebei Shunda Foundry Co., Ltd, Qufu Road, Quyang, 073100, PRC, ĶTR, vai ražo Hebei Shunda Foundry Co., Ltd, Qufu Road, Quyang, 073100, PRC, ĶTR, un pārdod tā saistītais tirdzniecības uzņēmums Success Cast Tech-Ltd, 603A Huimei Business Centre 83 Guangzhou Dadao(s), Guangzhou 510300 |
A715 |
|
Hong Guang Handan Cast Foundry Co., Ltd, Nankai District, Xiao Zhai Town, Handou City, Jize County, Hebei |
A716 |
|
Qingdao Qitao Casting Co., Ltd, Nan Wang Jia Zhuang Village, Da Xin Town, Jimo City, Qingdao, Shandong Province, 266200 |
A718 |
|
Shandong Huijin Stock Co., Ltd, North of Kouzhen Town, Laiwu City, Shandong Province, 271114 |
A684 |
|
Shahe City Fangyuan Casting Co., Ltd, West of Nango Village, Shiliting Town, Shahe City, Hebei Province |
A719 |
|
Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co. Ltd, No 8 DiZangAn, Taiyuan, Shanxi, 030002 |
A680 |
|
Tianjin Fu Xing Da Casting Co., Ltd, West of Nan Yang Cun Village, Jin Nan District, 300350, Tianjin |
A720 |
|
Weifang Jianhua Casting Co., Ltd, Kai Yuan Jie Dao Office, Hanting District, Weifang City, Shandong Province |
A721 |
|
Zibo City Boshan Guangyuan Casting Machinery Factory, Xiangyang Village, Badou Town, Boshan District, Zibo City Shandong Province |
A722 |
|
Zibo Dehua Machinery Co., Ltd, North of Lanyan Street, Zibo High-tech Developing Zone |
A723 |
|
HanDan County Yan Yuan Smelting and Casting Co., Ltd, South of Hu Cun Village, Hu Cun Town, Han Dan County, Hebei, 056105 |
A871 |
|
XianXian Guozhuang Precision Casting Co., Ltd, Guli Village, Xian County, Gouzhuang, Hebei, Cangzhou 062250 |
A869 |
|
Weifang Stable Casting Co., Ltd, Fangzi District, Weifang City, Shandong Province, 261202 |
A931 |
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2010. gada 23. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(2) OV L 199, 29.7.2005., 1. lpp.
(3) OV L 151, 16.6.2009., 6. lpp.
(4) OV L 47, 17.2.2006., 59. lpp.
(5) OV L 153, 12.6.2008., 37. lpp.
(6) OV L 129, 17.5.2008., 1. lpp.
(7) OV L 94, 8.4.2009., 1. lpp.
(8) OV C 131, 10.6.2009., 18. lpp.
(9) OV L 267, 12.10.2005., 27. lpp.
(10) OV L 164, 26.6.2007., 32. lpp.
(11) Sākotnējā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam.
(12) Avots: 14.6. datu bāze un Comext.
(13) OV L 47, 17.2.2006., 3. lpp.
