ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.049.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 49

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 26. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 157/2010 (2010. gada 22. februāris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 158/2010 (2010. gada 25. februāris), ar ko iepriekš nosaka atbalsta summu sviesta privātai uzglabāšanai 2010. gadā

14

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 159/2010 (2010. gada 25. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

16

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 160/2010 (2010. gada 25. februāris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

18

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 161/2010 (2010. gada 25. februāris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu

20

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 162/2010 (2010. gada 25. februāris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu

21

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2010/118/KĀDP (2010. gada 25. februāris), ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Kosovā

22

 

*

Padomes Lēmums 2010/119/KĀDP (2010. gada 25. februāris), ar ko pagarina un groza pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas Savienībā

26

 

*

Padomes Lēmums 2010/120/KĀDP (2010. gada 25. februāris), ar ko pagarina un groza pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Afganistānā un Pakistānā

28

 

*

Padomes Lēmums 2010/121/KĀDP (2010. gada 25. februāris), ar kuru groza pielikumu Kopējai nostājai 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi

30

 

 

2010/122/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 25. februāris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumu no kadmija izmantošanas ierobežojumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1034)  ( 1 )

32

 

 

2010/123/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 25. februāris), ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, kurus no 2009. gada 1. februāra, 2009. gada 1. marta, 2009. gada 1. aprīļa, 2009. gada 1. maija un 2009. gada 1. jūnija piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam

34

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 157/2010

(2010. gada 22. februāris),

ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“pamatregula”), un jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 119/97 (3) Padome dažu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam noteica galīgo antidempinga maksājumu robežās no 32,5 % līdz 39,4 %. Šīs maksājumu likmes bija piemērojamas tiem gredzenveida stiprinājuma mehānismiem, kuriem nebija 17 vai 23 gredzenu, savukārt uz gredzenveida stiprinājuma mehānismiem ar 17 vai 23 gredzeniem attiecās maksājums, kas ir vienāds ar starpību starp viszemāko importa cenu (EUR 325 par 1 000 vienībām un neto cenu, kurā ietilpst piegāde līdz ES robežai, pirms nodokļu nomaksas, ja pēdējā minētā cena ir zemāka par viszemāko importa cenu).

(2)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 12. pantu Padome ar Regulu (EK) Nr. 2100/2000 (4) grozīja un paaugstināja minētos maksājumus dažiem gredzenveida stiprinājuma mehānismiem, kuriem nav 17 vai 23 gredzenu. Grozītie maksājumi svārstījās no 51,2 % līdz 78,8 %.

(3)

Pēc divu Savienības ražotāju pieprasījuma 2002. gada janvārī (5) tika uzsākta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, un Padome ar Regulu (EK) Nr. 2074/2004 (6) pagarināja piemērojamo antidempinga pasākumu īstenošanu par četriem gadiem.

(4)

Pēc izmeklēšanas, kas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu tika veikta par pasākuma iespējamu apiešanu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1208/2004 (7) galīgos antidempinga pasākumus attiecināja arī uz dažu no Vjetnamas ievestu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu neatkarīgi no tā, vai tie ir deklarēti kā Vjetnamas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismi.

(5)

Pēc izmeklēšanas, kas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu tika veikta par pasākuma iespējamu apiešanu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 33/2006 (8) galīgos antidempinga pasākumus attiecināja arī uz dažu no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas ievestu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu neatkarīgi no tā, vai tie ir deklarēti kā Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismi.

(6)

Visbeidzot, 2008. gada augustā Padome ar Regulu (EK) Nr. 818/2008 (9) pasākumus sāka attiecināt arī uz nedaudz pārveidotiem gredzenveida stiprinājuma mehānismiem, jo tika konstatēta pasākumu apiešana.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums

(7)

Pēc paziņojuma par dažu ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam piemērojamo spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (10) publicēšanas Komisija 2008. gada 4. septembrī saņēma pieprasījumu pārskatīt šos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(8)

Pieprasījumu iesniedza Savienības ražotājs Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH (“pieprasījuma iesniedzējs”), kura produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no Savienības kopējās gredzenveida stiprinājuma mehānismu produkcijas. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, var izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(9)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija uzsāka pārskatīšanu (11).

3.   Izmeklēšana

a)   Procedūra

(10)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, kas saskaņā ar pieejamo informāciju ir ieinteresētās personas, eksportētājvalsts pārstāvjus, pieprasījumu iesniegušo Savienības ražotāju un vienu citu zināmu Savienība ražotāju par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(11)

Visām personām, kas iepriekš minētajā termiņā šādu pieprasījumu bija iesniegušas un bija norādījušas īpašus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa, piedāvāja iespēju tikt uzklausītām.

(12)

Anketas tika nosūtītas visām tām personām, kas bija oficiāli informētas par pārskatīšanas uzsākšanu, kā arī tām, kuras pieprasīja anketu paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu noteiktajā termiņā. Turklāt saziņa noritēja ar vienu ražotāju Taizemē (paredzētā analogā valsts), kurš saņēma anketu.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena ĶTR ražotāja eksportētāja, kurš neeksportē gredzenveida stiprinājuma mehānismus uz Eiropas Savienību (ES), un tā saistītā uzņēmuma Taizemē, pieprasījumu iesniegušā Savienības ražotāja, trīs savstarpēji nesaistītiem importētājiem un viena ar sūdzības iesniedzēju saistīta lietotāja. Otrs Savienības ražotājs nesadarbojās šajā izmeklēšanā, un viens nesaistīts importētājs tikai iesniedza apsvērumus.

(14)

Visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Tām bija dots laiks, kurā tās pēc informācijas paziņošanas varēja iesniegt apsvērumus. Personu piezīmes ņēma vērā un vajadzības gadījumā izdarīja grozījumus secinājumos.

b)   Ieinteresētās personas un pārbaudes apmeklējumi

(15)

Komisijas dienesti meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un ES intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

i)

Savienības ražotājs, kas iesniedza pieprasījumu:

Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, Vīne, Austrija;

ii)

eksportētājvalsts ražotājs:

Wah Hing Stationery Manufactory Ltd (WHS), Guandžou, un tā saistītais uzņēmums Wah Hing Stationery Manufactory Ltd (WHS), Honkonga, ĶTR;

iii)

nesaistīts importētājs ES:

Giardini S.r.l., Settimo Milanese, Itālija.

c)   Izmeklēšanas periods

(16)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanai būtisko tendenču izvērtējums attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(17)

Attiecīgais ražojums ir ražojums, kas definēts Regulā (EK) Nr. 2074/2004, t. i., konkrēti gredzenveida stiprinājuma mehānismi, ko veido divas taisnstūra tērauda plāksnes vai stieples ar vismaz četriem pusgredzeniem, kuri izgatavoti no mehānismiem piestiprinātas tērauda stieples un kurus kopā tur tērauda virsma. Tos var atvērt, atvelkot pusgredzenus vienu no otra vai arī ar šim mehānismam piestiprinātu nelielu tērauda atsperes ierīci. Gredzeni var būt dažāda veida – visbiežāk izmantota apaļa un D veida forma (“attiecīgais ražojums”). Gredzenveida stiprinājuma mehānismus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00. Ar tādu pašu KN kodu klasificētie sviras loka mehānismi (“SLM”) nav uzskatāmi par attiecīgo ražojumu.

(18)

Gredzenveida stiprinājuma mehānismus lieto papīra, kartona un ar plastmasu pārklātu mapju, prezentācijas un citu mapju izgatavošanai.

(19)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ES teritorijā tika pārdots liels skaits dažādu veidu gredzenveida stiprinājuma mehānismu. Atšķirības starp šiem veidiem noteica pēc pamatnes platuma, mehānisma tipa, gredzenu skaita, atvēršanas sistēmas, nominālās papīra ietilpības, gredzenu diametra, formas, garuma un izvietojuma. Ņemot vērā, ka visiem gredzenveida stiprinājuma mehānismu veidiem ir vienādas galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, kā arī to, ka zināmā mērā tie ir savstarpēji aizvietojami, tika konstatēts, ka šīs procedūras mērķiem visi gredzenveida stiprinājuma mehānismi veido vienu vienotu ražojumu.

2.   Līdzīgais ražojums

(20)

Tika konstatēts, ka ĶTR un Savienības nozares ražotiem un ES tirgū pārdotiem gredzenveida stiprinājuma mehānismiem ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietošanas veidi.

(21)

Tādējādi tika secināts, ka ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismi un Savienības nozares ražotie un ES tirgū pārdotie gredzenveida stiprinājuma mehānismi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai esošo pasākumu termiņa beigas var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

1.   Iepriekšējas piezīmes

(23)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens no tiem Ķīnas gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražotājiem, kas eksportē šos mehānismus uz ES. No izmeklēšanas pieprasījumā minētajiem četriem Ķīnas uzņēmumiem sadarbojās tikai viens, kā arī tā saistītais Taizemē izvietotais uzņēmums. Pārējie trīs eksporta uzņēmumi nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Vienīgais Ķīnas ražotājs, kurš sadarbojās, neeksportēja attiecīgo ražojumu uz ES, bet eksportēja to uz citiem trešo valstu tirgiem. Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nesadarbojās neviens no Ķīnas ražotājiem, kuri eksportēja gredzenveida stiprinājuma mehānismus uz ES, secinājumi par dempingu bija jāpamato ar Komisijai no citiem avotiem pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem. Šajā gadījumā tika uzskatīts, ka visvairāk pamatoto un atbilstīgāko informāciju par eksportu sniedza Eurostat. Kad tas bija praktiski iespējams, ņemot vērā arī izmeklēšanas termiņa ierobežojumus, šo informāciju salīdzināja ar to, kas saņemta no vienīgā Ķīnas ražotāja, kurš sadarbojās šajā izmeklēšanā, bet neeksportēja gredzenveida stiprinājuma mehānismus uz ES, un ar Ķīnas eksporta statistikas datiem. Tomēr, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nav snieguši uzņēmumu datus par daudzumu un apjomu, Eurostat datus joprojām uzskata par vienīgajiem pieejamajiem aptuvenajiem datiem par Ķīnas eksportu uz ES, pat ja Eurostat norādītais cenu absolūtais līmenis šķiet pārāk augsts salīdzinājumā ar importa cenām, kas minētas Ķīnas eksporta statistikā un Eurostat datos, kuri sniegti par citām trešām valstīm.

2.   Dempinga turpināšanās

a)   Analogā valsts

(24)

Tā kā ĶTR ekonomika ir pārejas ekonomika un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod preces uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, tostarp cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgu preci, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu saprātīgu peļņas normu.

(25)

Iepriekšējā izmeklēšanā Indiju izraudzījās par analogo valsti. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka par pašreizējās procedūras uzsākšanu Komisija informēja vienīgo Indijas ražotāju, kas sadarbojās iepriekšējā izmeklēšanā, bet attiecīgā persona atteicās sadarboties. Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumā normālās vērtības noteikšanai Taizeme tika ierosināta kā analogā valsts. Šo izvēli apstrīdēja konkrētas procedūrā iesaistītās personas, kas apgalvoja, ka par atbilstīgo analogo valsti būtu jāizmanto Indija.

(26)

Attiecībā uz Taizemi viens Taizemes ražotājs piekrita sadarboties. Tāpēc Komisija izvērtēja iespēju izmantot no Taizemes iegūtos datus, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR. Šādā saistībā būtu jānorāda, ka konkrētā ražojuma vietējā tirdzniecība Taizemē nenotika. Tāpēc jebkura normālā vērtība attiecībā uz Taizemi būtu jānosaka, pamatojoties uz 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(27)

Turklāt, salīdzinot attiecīgā ražojuma vidējās eksporta cenas līmeni, kad ražojums tika eksportēts no Taizemes, ar attiecīgā ražojuma vidējo eksporta cenu, kad ražojums tika eksportēts no ĶTR, saskaņā ar Eurostat datiem varēja secināt, ka Ķīnas ražojumu cenas bija augstākas nekā Taizemes ražojumiem. Šādā saistībā būtu jānorāda, ka ir ievērojams dažādu tādu ražojuma veidu klāsts, kuri uzskatāmi par attiecīgo ražojumu, un cenas var atšķirties atkarībā no ražojuma veida. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams precīzi noteikt to tirdzniecībai uz ES eksportēto ražojumu sastāvu un salīdzināt ar Taizemes ražotāju eksportētāju ražojumu klāstu. Tādēļ, tā kā nekas neliecināja, ka ievērojamo eksporta cenu atšķirību var saistīt ar jebkuru citu faktoru, tika secināts, ka pastāv atšķirība starp ražojumu klāstu, ko uz ES eksportējuši Ķīnas ražotāji, un to ražojumu klāstu, ko uz ES eksportējuši Taizemes ražotāji eksportētāji. Faktiski, pamatojoties uz eksporta cenu atšķirībām ražojumiem, kurus no Taizemes un ĶTR eksportē uz Eiropas Savienību, un izmantojot vislabākos pieejamos datus, tika secināts, ka no ĶTR eksportē dārgākus, sarežģītākus ražojumu veidus un šā iemesla dēļ normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR nav piemēroti izmantot datus no Taizemes.

(28)

Turklāt Taizemes uzņēmums bija saistīts ar vienīgo Ķīnas gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražotāju, kurš sadarbojās. Komisija pārbaudīja, vai abu uzņēmumu savstarpējā saistība var ietekmēt normālās vērtības noteikšanu. Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās (proti, divās izmeklēšanās par varbūtējo apiešanu) tika konstatēts, ka Taizemes uzņēmums tika nodibināts kā Ķīnas ražotāja uzņēmējdarbības raksturīga veida atbilde uz antidempinga pasākumu piemērošanu attiecīgajam ražojumam. Šo secinājumu apstiprina pašreizējā izmeklēšana, kā sīkāk paskaidrots 38. apsvērumā. Ņemot vērā šo ciešo saikni starp Ķīnas un Taizemes ražotājiem, tika uzskatīts par atbilstīgu neizmantot informāciju, ko ierosinātajā analogajā valstī sniedza vienīgais uzņēmums, kurš sadarbojās. Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, Taizemi neuzskatīja par normālās vērtības noteikšanai piemērotu analogo valsti.

(29)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos faktus par Taizemi, iepriekš izmantotās analogās valsts (Indijas) jebkāda veida sadarbības trūkumu, kā arī to, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens gredzenveida stiprinājuma mehānismus uz Eiropas Savienību eksportējošais Ķīnas uzņēmums, tika uzskatīts par atbilstīgu normālo vērtību noteikt, izmantojot jebkādu citu saprātīgu pamatojumu, t. i., cenas, kas faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā par līdzīgu ražojumu.

b)   Normālā vērtība

(30)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos faktus, tika nolemts normālo vērtību noteikt, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, t. i., pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā par līdzīgu ražojumu. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, kas pārbaudīti pieprasījumu iesniegušā Savienības ražotāja telpās. Konstatēja, ka šā ražotāja līdzīgā ražojuma tirdzniecība iekšējā tirgū bija reprezentatīva salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, kuru uz ES eksportēja no ĶTR. Tā kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas radīja zaudējumus, tās bija atbilstīgi jākoriģē, lai iekļautu samērīgu peļņas normu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā. Tādēļ tika izmantota samērīga peļņas norma 5 % apmērā, ko uzskata par samērīgu šāda veida uzņēmējdarbībai.

c)   Eksporta cena

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cenu aprēķināja, izmantojot Eurostat datus.

d)   Salīdzinājums

(32)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, tika izdarītas atbilstīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzinājumu. Vajadzības gadījumā koriģēja transporta, apdrošināšanas un citu ar transportēšanu saistīto izmaksu starpību.

e)   Dempinga starpība

(33)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nebija citas ticamas informācijas, Ķīnas valsts vienotā dempinga starpība tika aprēķināta 20,7 % apmērā, kas izriet no svērto vidējo vērtību salīdzināšanas un ko izsaka procentos no CIF cenas uz ES robežas pirms nodokļu nomaksas.

f)   Secinājums par dempingu

(34)

Izmeklēšanā tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šāda secinājuma pamatā bija: i) eksporta cenas, kas noteiktas pēc Eurostat datiem iepriekš 23. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ, un ii) normālā vērtība, kas noteikta, izmantojot Savienības ražošanas nozares cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem 24. līdz 29. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ.

3.   Dempinga atkārtošanās

(35)

Papildus dempinga esības analīzei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika pārbaudīta arī dempinga atkārtošanās iespējamība. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, izņemot vienu uzņēmumu, kurš eksportēja tikai uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un tā kā trūka publiski pieejamas informācijas, turpmākie secinājumi ir pamatoti galvenokārt ar faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, proti, Eurostat datiem, vienīgā tā uzņēmuma informāciju, kurš sadarbojās, Ķīnas statistikas datiem un pārskatīšanas pieprasījumu.

(36)

Šajā nolūkā tika analizēti šādi elementi: a) Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda un rīcība no apjomu un cenu viedokļa un b) ES tirgus pievilcība Ķīnas eksportētājiem no cenu un apjomu viedokļa.

a)   Ķīnas ražotāju neizmantotā jauda un rīcība

(37)

Būtu jāatceras – tā kā ražotāji eksportētāji, izņemot WHS, nesadarbojās, informācija par ražošanu ĶTR, neizmantotu ražošanas jaudu un Ķīnas iekšzemes tirdzniecības apjomu bija pieejama tikai par ražotāju, kurš sadarbojās.

(38)

Vienīgais Ķīnas ražotājs, kurš sadarbojās, laikā no 2005. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam bija ievērojami samazinājis savu ražošanas jaudu (precīzus skaitļus konfidencialitātes dēļ nedrīkst izpaust). Tomēr šis Ķīnas ražotājs ir spējīgs atkal paplašināt savu ražošanas jaudu. Patiesi, šo samazināto ražošanas jaudu varētu nekavējoties un bez grūtībām atjaunot, ņemot vērā, ka šim ražotājam izmantotās ražotnes tuvumā joprojām pieder tukša rūpnieciska ražotne. Šajā ražotnē Ķīnas ražotājs varētu īsā laikā, t. i., sešos mēnešos, atjaunot gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanas līniju, izmantojot pašlaik citām ražošanas vajadzībām lietoto aprīkojumu, ko var atkal pielāgot, lai palielinātu kopējo gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanu. Šādā saistībā arī būtu jānorāda, ka šis Ķīnas ražotājs neveic tirdzniecību vietējā tirgū un tam nav nepārprotamu plānu uzsākt šādu tirdzniecību tuvākajā nākotnē. Tātad, pasākumus atceļot, šis ražotājs spētu ātri palielināt ražošanas apjomu un novirzīt to uz jebkuru eksporta tirgu (tostarp ES tirgu, kurā tas pašlaik savu produkciju nepārdod). Uzņēmums arī apstiprināja, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā tas slēgtu sava saistītā Taizemes uzņēmuma ražotni un atkal pārceltu visu gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanu uz Ķīnu. Uzņēmums, kurš sadarbojās, neveica lielus ieguldījumus, kas viegli izskaidrojams – tam bija saistītais uzņēmums Taizemē, nelieli ieguldījumi, kas parasti ir vajadzīgi šāda veida ražošanai, un īss laikposms, kas vajadzīgs iekārtu pielāgošanai gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanas vajadzībām.

(39)

Attiecībā uz Ķīnas ražotājiem, kas nesadarbojās, secināts, ka ĶTR rīcībā joprojām ir neizmantota jauda. To pamato fakts, ka kopējais Ķīnas eksports ir krities un nav informācijas, kas liecinātu par ĶTR jaudas mazināšanos. Turklāt būtu jānorāda, ka gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanas jomā izmantojamo iekārtu un aprīkojuma, kura vispārējais pielietojums ir daudzveidīgs, pielāgošanai vajadzīgs īss sagatavošanās laiks un jaudu viegli var atjaunot, ņemot vērā gredzenveida stiprinājuma mehānismu tirgus attīstības tendences.

(40)

Attiecībā uz vienīgā Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, ražojumu eksportēšanu pārdošanai trešās valstīs būtu jānorāda, ka tas sniedza tikai nepilnīgu informāciju, kas liecina, ka tā pārdošanas apjoms laikā no 2006. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās aptuveni par 10 %. Tajā pašā laikā tā vidējā eksporta cena ražojumiem eksportam uz trešām valstīm palielinājās par 0,7 %.

(41)

Attiecībā uz Ķīnas kopējā uz citām valstīm veiktā eksporta attīstību tika izpētīta pieejamā Ķīnas statistika, lai noteiktu no Ķīnas eksportēto ražojumu apjomus un cenas. Šie dati liecina, ka laikā no 2004. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam gredzenveida stiprinājuma mehānismu eksports no Ķīnas ievērojami samazinājās. Pēc Ķīnas statistikas datiem, 2004. gadā no Ķīnas eksportēto gredzenveida stiprinājuma mehānismu apjoms bija apmēram 198 miljoni vienību, kas samazinājās līdz 89 miljoniem vienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Savukārt vidējā pārdošanas cena laikā no 2004. līdz 2007. gadam strauji samazinājās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot tikai nedaudz zemāku līmeni nekā 2004. gadā. Tas, ka Ķīnas eksportēto gredzenveida stiprinājuma mehānismu apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tikai 45 % no attiecīgā apjoma 2004. gadā, lai gan to vidējā eksporta cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 7 % zemāka nekā 2004. gadā, liecina, ka visiem Ķīnas ražotājiem neatkarīgi no tā, vai tie izmeklēšanā sadarbojas, ir spēcīgs stimuls atkal sasniegt savus iepriekšējos eksporta rādītājus, ņemot vērā to pieejamo jaudu un pēdējos desmit gados vērojamo eksporta cenu pieauguma tendenci. Šajos apstākļos ir pamats uzskatīt, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā ES tirgus kļūs par ļoti pievilcīgu mērķi visiem Ķīnas eksportētājiem, kas var ievērojamā apjomā sākt eksportu uz ES tirgu.

b)   ES tirgus pievilcīgums

(42)

Pirms antidempinga maksājumu piemērošanas ES bija ĶTR otrais nozīmīgākais gredzenveida stiprinājuma mehānismu eksporta tirgus kopējā apjoma izteiksmē. Pēc antidempinga maksājumu piemērošanas. Kopš antidempinga pasākumi ieviesti, pagarināti pēc divām izmeklēšanām par varbūtēju pasākumu apiešanu un 2008. gadā – pārskatīti, lai paplašinātu to darbības jomu, ĶTR tirgus daļa ir pastāvīgi samazinājusies. Tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās būtībā stabila un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai nedaudz samazinājās līdz 3,2 % (– 0,4 %). Tomēr, ņemot vērā ES tirgus apjomu – otru nozīmīgāko pēc ASV – un izrietošo pieprasījumu, ES tirgus ir kļuvis par svarīgu mērķi salīdzinājumā ar citiem Ķīnas eksporta tirgiem. Ķīnas ražotāju agrāko klātbūtni ES tirgū un tirgus nozīmīgumu var uzskatīt par nepārprotamu apliecinājumu tam, ka Ķīnas ražotāji nākotnē centīsies atgūt tirgus daļas ES.

(43)

Turklāt ir skaidras norādes, ka ieinteresētās personas Ķīnā rūpīgi seko pašreizējai izmeklēšanai un apsver iespēju sākt eksportu uz ES. Šādā saistībā būtu jānorāda, ka pēc procedūras uzsākšanas Komisija saņēma jautājumus no kāda Ķīnas ražotāja, kas nebija minēts pieprasījumā uzsākt termiņa beigu pārskatīšanu, ar norādi, ka uzņēmums ir nodibināts 2005. gadā, ka tas ražo gredzenveida stiprinājuma mehānismus un plāno tos eksportēt uz ES no 2009. gada. Šis uzņēmums sākotnēji apsvēra iespēju sadarboties izmeklēšanā, bet nesniedza atbildi uz attiecīgās anketas jautājumiem. Iepriekš minētais apstiprina, ka ES joprojām ir Ķīnas ražotājiem pievilcīgs tirgus pat ar pašreizējiem antidempinga pasākumiem, un tādēļ šo pasākumu atcelšana ievērojami veicinās viņu iniciatīvu sākt, palielināt vai atsākt eksportu uz ES.

(44)

ES kā gredzenveida stiprinājuma mehānismu tirgus vēsturisko nozīmīgumu un pievilcīgumu apliecina arī atkārtoti iepriekšējie centieni apiet vai mīkstināt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Patiesi, kopš antidempinga pasākumu pret ĶTR piemērošanas Ķīnas eksportētāji pastāvīgi cenšas tos apiet un absorbēt, lai piekļūtu ES tirgum. Jāatgādina, ka pašreizējie pasākumi tika paplašināti 2000. gadā antiabsorbcijas procedūrā, tika piemēroti arī Vjetnamai un Laosai attiecīgi pasākumu apiešanas darbības rezultātā 2004. un 2006. gadā un grozīti 2008. gadā saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju un arī tāpēc, ka bija vērojama apiešanas darbība, veicot nelielus ražojumu pārveidojumus.

(45)

Analizējot cenas, redzams, ka saskaņā ar Ķīnas statistikas datiem vidējā Ķīnas eksporta cena uz trešo valstu tirgiem ir augstāka nekā vidējā Ķīnas eksporta cena ražojumiem eksportam uz ES, bet tā joprojām ir ievērojami zemāka par vidējām Indijas un Taizemes, t. i., Ķīnas eksportētāju potenciālo tiešo konkurentu, cenām ES tirgū. Attiecīgie Ķīnas eksporta dati liecina, ka Ķīnas ražotājiem jau ir pietiekami stabils stāvoklis lielākajā daļā pārējo tirgu atšķirībā no to pašreizējās darbības ES. Tādējādi ir skaidrs, ka ES tirgus būs finansiāli pievilcīgs mērķis Ķīnas eksportētājiem, jo tie varēs pārdot ražojumus par augstākām cenām ES, neapdraudot savu ražojumu pārdošanu citur pasaulē, un joprojām piedāvāt zemākas cenas nekā to galvenie konkurenti ES, pārdodot ražojumus par dempinga cenām.

c)   Tirdzniecības aizsardzības pasākumi, ko piemēro trešās valstis

(46)

Neviena no trešām valstīm nepiemēro tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu.

4.   Secinājums

(47)

Izmeklēšana liecina, ka gan ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, gan, visticamāk, arī pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcībā ir ievērojama neizmantota jauda, ņemot vērā viņu eksporta apjoma būtisko samazināšanos laikposmā no 2004. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Tā arī apliecina, ka Ķīnas ieinteresētās personas pastāvīgi interesējas par ienākšanu ES tirgū. Turklāt vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā var viegli pārvietot savu ražošanas jaudu no Taizemes atpakaļ uz Ķīnu.

(48)

Tā kā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir neizmantota jauda un daudzveidīgi pielietojamas iekārtas un aprīkojums, ļoti iespējams, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā ES tirgū var atsākties ievērojama ĶTR ražojumu daudzuma imports. ES tirgus pašlaik ir vienīgais pasaulē, kurā piemēro antidempinga pasākumus, un konstatētie fakti liecina, ka Ķīnas eksportētāji noteikti centīsies pēc iespējas drīzāk atgūt iepriekšējās tirgus daļas, izmantojot savā labā nepieciešamo jaudas pielāgojamību. Šo secinājumu apliecina fakts, ka Ķīnas eksportētāji varētu atļauties pārdot ražojumus par cenām, kas ir zemākas nekā visu viņu konkurentu piedāvātās cenas ES tirgū, un jau ir apliecinājuši šādu rīcību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(49)

Pamatojoties uz visiem atzinumiem un notikumiem, iespējams, ka Ķīnas eksportētāju uz ES veiktā eksporta atsākšanas gadījumā eksporta produkcijas cenas būs zemākas par normālo vērtību. Attiecīgi secināms, ka pašreizējo pasākumu atcelšanas gadījumā eksports no Ķīnas par dempinga cenām, visticamāk, atkārtotos.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(50)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gredzenveida stiprinājuma mehānismus ES ražoja šādi ražotāji:

Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, Vīne, Austrija,

Industria Meccanica Lombarda srl, Ofanengo, Itālija.

(51)

Pirmais ražotājs ir pieprasījuma iesniedzējs un sadarbojās izmeklēšanā. Otrs (mazākais) Savienības ražotājs nesadarbojās. Izmeklēšanā secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja vairāk nekā 50 % no kopējās gredzenveida stiprinājuma mehānismu produkcijas Savienībā. Tāpēc uzskatāms, ka šis ražotājs veido attiecīgo Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tekstā tā minēta kā “Savienības ražošanas nozare”. Pieprasījuma iesniedzējs un tā meitasuzņēmumi nav saistīti ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(52)

Būtu jānorāda, ka iepriekš Savienības ražošanas nozari sākotnēji veidoja divi dažādi ražotāji (Koloman Handler – Austrija un Robert Krause – Vācija), kuri bankrotēja un kurus pārņēma Austrijas grupa. Šie uzņēmumi tika būtiski pārstrukturēti, un pašreizējais uzņēmums Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH tika nodibināts 2003. gadā, t. i., aptuveni divus gadus pirms attiecīgā perioda. Tā galvenais birojs atrodas Austrijā, bet ražošana notiek Ungārijā.

E.   SITUĀCIJA ES TIRGŪ

1.   Patēriņš ES tirgū

(53)

No Savienības ražotāja, kas sadarbojās izmeklēšanā, uz anketas jautājumiem saņemtās atbildes tika izmantotas, lai noteiktu Savienības ražošanas nozares gredzenveida stiprinājuma mehānismu tirdzniecības apjomu ES tirgū. Tika izmantota arī cita pieejamā informācija, lai aprēķinātu tā Savienības ražotāja tirdzniecības apjomu, kas nav iekļauts Savienības ražošanas nozares definīcijā.

(54)

Dati par importa apjomiem tika iegūti no Eurostat statistikas, izņemot datus par importu no Taizemes, kurus ieguva no anketas atbildēm, ko saņēma vienlaikus notiekošajā antidempinga procedūrā attiecībā uz šo valsti.

(55)

Pamatojoties uz minēto, jāsecina, ka gredzenveida stiprinājuma mehānismu patēriņš ES attiecīgajā periodā samazinājās par 4 % no aptuveni 170–180 miljoniem vienību 2005. gadā līdz 165–175 miljoniem vienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (12).

2.   Imports no attiecīgās valsts

a)   Importa apjoms un tirgus daļa

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Importa apjoms

100

49

41

43

Tirgus daļa (%)

7,0 %

3,8 %

3,2 %

3,2 %

(56)

Lai noteiktu attiecīgā ražojuma kopējo importa apjomu no ĶTR, par atbilstīgu uzskatīja to valstu importa iekļaušanu, uz kurām saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu attiecināti arī spēkā esošie antidempinga pasākumi, proti, Vjetnamas un Laosas (sk. iepriekš 4. un 5. apsvērumu). Uzskatīja, ka no šīm valstīm faktiski tika veikts ĶTR izcelsmes ražojumu imports. Pamatojoties uz minēto, konstatēja, ka kopējais gredzenveida stiprinājuma mehānismu importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās vairāk nekā par 50 %. Tādā pašā apjomā šajā laikā samazinājās tirgus daļa. Tomēr būtu jānorāda, ka minētie skaitļi ietver tikai tos nosūtītos ražojumus, kas importēti no Laosas 2005. gadā, un tie veidoja pusi no importa apjoma šajā gadā. Jāatzīmē, ka izmeklēšana par pasākumu apiešanu attiecībā uz gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no Laosas tika uzsākta 2005. gada aprīlī.

(57)

ĶTR tirgus daļa 2006. gadā samazinājās no 7,0 % līdz 3,8 % un kopš tā laika saglabājas nemainīga (aptuveni 3 %). Būtu jānorāda, ka saistībā ar iepriekšējo termiņa beigu pārskatīšanu ĶTR tirgus daļa samazinājās no 14,8 % 1998. gadā līdz 1,9 % 2001. gadā, t. i., Ķīnas gredzenveida stiprinājuma mehānismu tirgus daļa pašlaik ir lielāka nekā tā perioda beigās, kurš tika izvērtēts iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā.

b)   Attiecīgā ražojuma importa cena/cenas samazinājums

(58)

Tikai viens no trim importētājiem, kuri sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importēja gredzenveida stiprinājuma mehānismus no ĶTR. Šā importa apjoms bija ļoti mazs salīdzinājumā ar kopējo importu no ĶTR, un to veidoja tādi mehānismi ar 17 un 23 gredzeniem, kuriem piemēroja minimālo importa cenu. Tāpēc tos nevarēja izmantot kā tipisku pamatu. Pēc Eurostat statistikas datiem, ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importa cenas attiecīgajā periodā kritās par 5 %, un Ķīnas cenas bija aptuveni par 10 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (neņemot vērā antidempinga maksājumus). Tomēr Eurostat norādītais cenu absolūtais līmenis šķiet diezgan augsts salīdzinājumā ar importa cenām, kas minētas Ķīnas eksporta statistikas datos un Eurostat datos par citām trešām valstīm. Kā norādīts iepriekš, iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksporta cenas būtu jāpielāgo ārvalstu konkurentu (Taizemes un Indijas) cenām, un uz šīs bāzes cenu samazinājuma likme būtu daudz ievērojamāka.

c)   Imports no citām trešām valstīm

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Indija

52,9 %

48,3 %

44,9 %

43,3 %

Taizeme

11,5 %

12,2 %

7,9 %

13,0 %

Honkonga

0,2 %

0,0 %

5,1 %

4,9 %

Citas

1,2 %

2,7 %

4,4 %

1,7 %

(59)

Attiecībā uz importu no citām trešām valstīm būtu jānorāda, ka Indijas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports samazinās, savukārt Taizemes izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nedaudz palielinājies un ir augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Honkonga tāpat kā citas valstis eksportē gredzenveida stiprinājuma mehānismus uz ES, bet par to nav sniegti dati un papildu informācija nav pieejama.

3.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis  (13)

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Ražošana

100

102

118

119

Ražošanas jauda

100

91

100

103

Jaudas izmantojums (%)

59 %

66 %

70 %

68 %

(60)

Attiecīgajā periodā ražošana palielinājās gandrīz par 20 %, bet jauda saglabājās salīdzinoši nemainīga. Tādējādi jaudas izmantojuma tendence bija līdzīga ražošanas tendencei, pieaugot par deviņiem procentu punktiem.

(61)

Tomēr jaudas izmantojuma līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zemāks par 2001. gadā, proti, iepriekšējās termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, sasniegto līmeni. Jaudas izmantojuma īpatsvars tad bija no 70 % līdz 75 %.

b)   Krājumi

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Krājumi perioda beigās

100

95

119

143

(62)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi kopumā palielinājās par 43 %. Ievērojamu gredzenveida stiprinājuma mehānismu produkcijas daļu veido standarta ražojumi, tāpēc Savienības ražošanas nozarei ir jāsaglabā noteikts krājumu līmenis, lai spētu ātri apmierināt savu klientu pieprasījumu. Jebkurš perioda beigu krājumu pieaugums, pārsniedzot vidējo līmeni, liecina par grūtībām pārdot ražojumus (vietējā un eksporta tirgū). Būtu jāņem vērā arī pārdošanas sezonalitāte – pārdošanai lielāka nozīme ir gada pēdējā ceturksnī, kas vienlaikus ir skolas laika sākums.

c)   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pieaugums

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Pārdošanas apjoms

100

113

118

123

Tirgus daļas

24,4 %

30,2 %

31,5 %

31,1 %

(63)

Savienības ražošanas nozarē pārdošana ES tirgū attiecīgajā periodā pieauga par 23 % un tirgus daļas palielinājās no 24,4 % līdz 31,1 %, t. i., gandrīz par septiņiem procentu punktiem. Šis tirgus daļu palielinājums liecina, ka Savienības ražošanas nozares pieaugums pārsniedza patēriņa attīstību.

(64)

Tomēr tirgus daļas absolūtais līmenis saglabājās zemāks nekā 2001. gadā – iepriekšējā izmeklēšanas periodā, kad tas sasniedza aptuveni 40 %.

d)   Pārdošanas cenas un izmaksas

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Pārdošanas cenas

100

88

88

88

(65)

Savienības ražošanas nozares vidējā svērtā pārdošanas cena attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Būtu jānorāda, ka pēdējos gados izejmateriāla (tērauda) cenas palielinājās atbilstīgi vispārējai cenu pieauguma tendencei pasaulē un ka tērauda izmaksas veido apmēram 40 % no kopējām vienības izmaksām. Pārdošanas cenas radīja zaudējumus no 2006. gada.

e)   Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Rentabilitāte

100

– 646

–62

– 115

Ienākumi no neto aktīviem

100

–72

– 103

–53

Naudas plūsma

100

56

42

– 131

(66)

Savienības ražošanas nozare joprojām darbojās rentabli 2005. gadā, bet nākamajā gadā situācija ievērojami pasliktinājās pasākumu apiešanas rezultātā, tādēļ 2006. gadā pasākumi tika paplašināti un 2008. gadā tika noteikta ražojuma definīcija. Lai gan rentabilitāte 2007. gadā uzlabojās, pārskatīšanas izmeklēšanas laikā Savienības ražošanas nozare joprojām nespēja sasniegt peļņas un zaudējumu slieksni un darbojās ar zaudējumiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas laikā zaudējumi bija nelieli.

(67)

Naudas plūsma un peļņa no neto aktīviem pārsvarā attīstījās atbilstīgi tādai pašai tendencei. Šādā finanšu stāvoklī pieprasījuma iesniedzējam, kas pārstāv Savienības ražošanas nozari, bez šaubām būtu grūti palielināt kapitālu ārpus grupas.

f)   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Ieguldījumi (EUR)

100

190

85

80

(68)

Kaut arī ieguldījumi samazinājās, proti, par 20 % attiecīgajā periodā, tomēr Savienības ražošanas nozare uzturēja noteiktu ieguldījumu līmeni, lai saglabātu konkurētspēju. Šādi ieguldījumi bija jaunas iekārtas ražošanas procesa uzlabošanai un konkurētspējas palielināšanai.

(69)

Kā norādīts 66. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares neapmierinošo finanšu stāvokli, var secināt, ka tās spēja palielināt kapitālu no neatkarīgiem avotiem bija ievērojami traucēta.

g)   Nodarbinātība, produktivitāte un algas

 

2005

2006

2007

Pārsk. izmekl. periods

Nodarbinātība

100

94

105

104

Produktivitāte

100

109

113

114

Kopējās algas

100

102

107

111

Algas

100

109

102

106

(70)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība (pilna laika vienībās) pieauga par 4 % un produktivitāte, izteikta tūkstošos vienību uz darbinieku attiecīgajā periodā, uzlabojās par 14 %; vispārējās darbaspēka izmaksas palielinājās par 11 %, kas lielā mērā izskaidrojams ar nodarbinātības rādītāju palielināšanos; vidējais algas palielinājums uz darbinieku joprojām bija diezgan ierobežots.

h)   Faktiskās dempinga starpības lielums

(71)

Pamatojoties uz labākajiem pieejamiem faktiem, izmeklēšanā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts dempings 20,7 % apmērā, kas ir diezgan ievērojams rādītājs.

4.   Secinājums

(72)

Savienības ražošanas nozare ir pārstrukturējusies un zināmā mērā guvusi labumu no pasākumu piemērošanas pret importu par dempinga cenām. Tās ekonomiskais stāvoklis pēdējos gados ir patiesi uzlabojies – ražošanā, pārdošanā, tirgus daļu jomā un nodarbinātībā ir vērojamas pozitīvas tendences.

(73)

Tomēr, neraugoties uz iepriekš minēto pozitīvo attīstību, ražošanas nozare nevarēja pilnībā atgūties no tai iepriekš nodarītā kaitējuma. Par to galvenokārt liecina finanšu rādītāji – rentabilitātes, naudas plūsmas un peļņas no neto aktīviem dati joprojām norāda uz kaitējuma iezīmēm. Turklāt nozare nespēja sasniegt iepriekš panākto pārdošanas un ražošanas līmeni. Tas būtu jāvērtē, ņemot vērā arī faktu, ka noteiktā izvērtētā perioda daļā pasākumu efektivitāti mazināja arī iepriekš izklāstītā pasākumu apiešana.

(74)

Lai gan Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis uzlabojās, attiecīgajā periodā tas joprojām bija nestabils.

F.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(75)

Savienības ražošanas nozare pārstrukturēja savu darbību un guva labumu no antidempinga pasākumiem. Tomēr, lai gan šos pasākumus pirmoreiz piemēroja 1997. gadā, pilnīgu iedarbību tie guva pēc absorbcijas un apiešanas prakses seku novēršanas. Kaut arī Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojās, tas joprojām ir nestabils un viegli ietekmējams.

(76)

Šādos apstākļos ir piemēroti analizēt būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamību, lai noskaidrotu, vai pasākumu atcelšanas gadījumā prognozētā attīstība ĶTR izcelsmes ražojumu importa apjomu un cenu izteiksmē turpinātu pasliktināt nozares stāvokli un radītu būtisku kaitējumu.

1.   Dempinga importa prognozētā pieauguma ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(77)

Jāatgādina, ka Ķīnas rīcībā ir ievērojama neizmantotā jauda un ka gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanu var viegli palielināt līdz lielam apjomam. Šīs atziņas pamatā ir iepriekš minētie secinājumi, ka Ķīnas ražotājs, kurš vienīgais sadarbojās, var viegli atjaunot savu pašlaik samazināto ražošanas jaudu un pat slēgt savu ražotni Taizemē, lai ražošanu pārvietotu atpakaļ uz Ķīnu. Turklāt citiem Ķīnas ražotājiem, kuri nesadarbojās, ir ievērojama neizmantotā jauda vai arī tie šādu jaudu varētu viegli atjaunot, ņemot vērā īso sagatavošanās laiku, kas vajadzīgs, lai pielāgotu gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanai nepieciešamās iekārtas, un to, ka aprīkojuma vispārējais pielietojums ir daudzveidīgs.

(78)

Ar lielu ticamību konstatēts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā jebkurš gredzenveida stiprinājuma mehānismu produkcijas pieaugums lielā apjomā tiktu eksportēts uz ES. Šis konstatējums balstās uz faktu, ka ES tirgus joprojām ir ievērojams apjoma izteiksmē un vēsturiski ir bijis svarīgs tirgus Ķīnas eksportētājiem, kuri noteikti censtos atgūt zaudētās tirgus daļas. Par ES tirgus pievilcīgumu Ķīnas eksportētājiem nepārprotami liecināja arī daudzkārtējie mēģinājumi izvairīties no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Pasākumi tiešām tika absorbēti, apieti ar trešo valstu starpniecību un pat nedaudz pārveidojot ražojumus.

(79)

Visbeidzot, ir konstatēts, ka turpmāks gredzenveida stiprinājuma mehānismu importa uz ES pieaugums nelabvēlīgi ietekmēs Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā minēts iepriekš, pasākumu atcelšanas gadījumā paredzams, ka no ĶTR importēto gredzenveida stiprinājuma mehānismu apjoms būs ievērojams. Turklāt šāds imports, visticamāk, radīs nozīmīgu cenu spiedienu ES tirgū un tādējādi arī Savienības ražošanas nozarē, uz ko norāda analīze par cenu līmeni ES un trešo valstu tirgos. Patiesi, Eurostat dati liecina, ka Ķīnas ražojumu pašreizējās cenas ir aptuveni par 10 % zemākas nekā ES ražojumu cenas (bez antidempinga maksājumiem), un tās pašlaik ir daudz augstākas nekā Ķīnas potenciālo konkurentu (Indijas un Taizemes) ražojumu vidējā cena ES tirgū. Ja pasākumus atceltu un Ķīnas ražotāji varētu eksportēt visu veidu gredzenveida stiprinājuma mehānismus, nepiemērojot Eiropas Savienībā antidempinga maksājumus, ir ļoti iespējams, ka šie ražotāji – vismaz noteiktā apjomā – pielāgotu savas cenas konkurentu cenām. Par to liecina arī Ķīnas ražojumu (zemās) cenas trešo valstu tirgū, kā norādīts Ķīnas eksporta statistikas datos. Nepiemērojot nekādus pasākumus, ES tirgus kļūtu par Ķīnas eksportētājiem ļoti pievilcīgu tirgu.

2.   Secinājums par kaitējuma atkārtošanās iespējamību

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir ticams, ka antidempinga pasākumu termiņa nepagarināšana ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam izraisīs strauju importa apjoma palielināšanu Eiropas Savienībā par ļoti zemām cenām un tādējādi samazinās vispārējo cenu līmeni ES tirgū. Būtu jānorāda, ka gredzenveida stiprinājuma mehānismu tirgus ražojumu lielākā daļa ir augsti standartizēta, un tādējādi cena ir galvenais izšķirošais faktors.

(81)

Tā kā Savienības ražošanas nozare ir nestabila, ĶTR ražojumu importa par dempinga cenām ievērojams pieaugums apvienojumā ar nozīmīgu cenu samazinājumu neapšaubāmi būtiski ietekmētu tās stāvokli. Tas radītu būtisku kaitējumu un iznīcinātu nozares pārstrukturēšanās centienus.

G.   EIROPAS SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievads

(82)

Tika pārbaudīts, vai nav pārliecinošu iemeslu, kas ļauj secināt, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu atjaunošana nav ES interesēs. Šādā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, pamatojoties uz visām iesniegtajām liecībām, tika apsvērta pasākumu atjaunošanas ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām personām un pasākumu termiņa beigu sekas.

(83)

Lai novērtētu pasākumu iespējamās saglabāšanas ietekmi, visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu. Kā jau minēts, uz anketas jautājumiem atbildēja tikai ES ražotāji, kas sadarbojās, un trīs savstarpēji nesaistīti importētāji. Arī viens nesaistīts importētājs un viens lietotājs iesniedza apsvērumus, neatbildot uz anketas jautājumiem.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(84)

Kad 1995. gadā tika iesniegta pirmā antidempinga sūdzība, Savienības ražošanas nozari veidoja divi ražotāji – Austrijas uzņēmums Koloman Handler GmbH un Vācijas uzņēmums Robert Krause GmbH & Co. Abi uzņēmumi darbojās ES tirgū ilgu laiku, bet tiem bija jāpārvar ievērojamas finansiālas grūtības – arī negodīgi tirgotu importēto ražojumu dēļ.

(85)

Uzņēmumu ekonomiskais stāvoklis bija tik slikts, ka abiem bija jāiesniedz bankrota pieteikums. Robert Krause GmbH iesniedza bankrota pieteikumu 1998. gadā, un tā pārņēmēja uzņēmumam to pašu nācās darīt 2002. gadā, savukārt Koloman Hander kļuva par maksātnespējīgu 2001. gadā. Abus uzņēmumus pārņēma cits uzņēmums, proti, SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH, kuru savukārt iegādājās Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH – sūdzības iesniedzējs šajā pārskatīšanas procedūrā.

(86)

Kopš tā laika darbība ir pārstrukturēta, lai uzlabotu konkurenci pasaules mērogā, bet jo īpaši sūdzības iesniedzēja galvenajā, t. i., ES, tirgū.

(87)

Uzņēmuma Bensons – vispāratzīta gredzenveida stiprinājuma mehānismu tirgotāja – iegāde kopā ar Nīderlandē, Singapūrā, Apvienotajā Karalistē un ASV izvietotajiem uzņēmumiem nepārprotami liecina par Savienības ražošanas nozares vēlmi nostiprināt tās piekļuvi tirgum visā pasaulē un pārstrukturēšanās centienu nopietnību.

(88)

Sūdzības iesniedzēja centieni ir bijuši sekmīgi – vismaz daļēji, kā var spriest pēc uzņēmuma ekonomiskā stāvokļa analīzes. Pēdējos gados vērojams ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas, kā arī nodarbinātības pieaugums.

(89)

Tomēr nozares centieni uzlabot savu stāvokli ir iedragāti, ņemot vērā, ka pasākumi, kas piemēroti pret negodīgu importu, ir zaudējuši efektivitāti absorbcijas un apiešanas dēļ. Tādējādi, lai gan situācija ir būtiski uzlabojusies, nozares stāvoklis joprojām ir nestabils, par ko liecina finanšu rādītāju attīstība.

(90)

Tāpēc nozari joprojām var viegli ietekmēt no ĶTR par pazeminātām un dempinga cenām importēto ražojumu pieaugums. Ir acīmredzams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā nozarei atkal rastos nopietnas grūtības, kas var veicināt tās galīgu izzušanu. Ar pārstrukturēšanās centieniem Savienības ražošanas nozare pierādīja, ka tā ir dzīvotspējīga un joprojām var nodrošināt piedāvājumu ievērojamā ES tirgus daļā, bet tai ir vajadzīga efektīva papildu aizsardzība pret importu par dempinga cenām, lai sasniegtu stabilu un attīstīties spējīgu stāvokli.

(91)

Pamatojoties uz izklāstīto, secināts, ka Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus uz nākamo piecu gadu termiņu.

3.   Importētāju intereses

(92)

Šajā izmeklēšanā piedalījās četri savstarpēji nesaistīti importētāji, bet tikai trīs no viņiem atbildēja uz anketas jautājumiem. Tomēr tie vairs neveica gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no ĶTR, izņemot vienu, kurš importēja tikai mehānismus ar 17 un 23 gredzeniem par minimālo importa cenu. Divi no viņiem iebilda pret izmeklēšanu un apstrīdēja 10 gadus spēkā esošos antidempinga pasākumus, bet trešā nostāja bija samērā neitrāla, un viņš norādīja, ka pašreizējie pasākumi viņu neietekmē.

(93)

Importētāji galvenokārt sūdzējās par piedāvājuma ierobežotajiem avotiem ES tirgū, ņemot vērā no ĶTR importētajiem ražojumiem piemēroto antidempinga pasākumu apjomu un nozīmīgo Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, kā arī faktu, ka tai pieder svarīgs gredzenveida stiprinājuma mehānismu izplatītājs ES tirgū, kuram, iespējams, ir zināma ekskluzivitāte attiecībā uz Indijas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu produkciju.

(94)

Šādā saistībā būtu jānorāda, ka pašlaik ES tirgū ir dažādi piedāvājuma avoti – Savienības ražošanas nozare, otrs ES ražotājs vai arī citi avoti, kas nav ĶTR, piemēram, Taizeme.

(95)

Turklāt, lai gan pašreizējo pasākumu līmenis tiešām ir salīdzinoši augsts, būtu jāatceras, ka pasākumus paplašināja pēc izmeklēšanas, kurā tika secināts, ka tos absorbē Ķīnas eksportētāji. Tāpēc pasākumu pašreizējais līmenis ir pilnīgi pamatots.

(96)

Kopš pasākumu piemērošanas un paplašināšanas imports no ĶTR ir ievērojami samazinājies un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja tikai nelielu daļu no ES tirgus. Tomēr importētāji ir pielāgojušies situācijai un mainījuši piedāvājuma avotus. Pat atzīstot, ka pasākumu atcelšanas gadījumā importētājiem būtu vairāk piedāvājuma avotu, jo pašlaik importētāji neimportē ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismus, pasākumu saglabāšana neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz šo importētāju ekonomisko stāvokli.

(97)

Tādēļ secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana būtiski neietekmēs importētājus.

4.   Lietotāju intereses

(98)

Vienīgais lietotājs, kas atbildēja uz anketas jautājumiem, minēja argumentus par labu pasākumu termiņa pagarināšanai, apgalvojot, ka ES ražotajiem gredzenveida stiprinājuma mehānismiem ir daudz labāka kvalitāte nekā no ĶTR importētajiem.

(99)

Kāds cits lietotājs izteica dažas piezīmes, bet neiesniedza pierādījumus to pamatojumam. Tas rosina secināt, ka pasākumu īstenošana lietotājus būtiski neietekmēja. Antidempinga pasākumu saglabāšanas rezultātā lietotāju stāvoklis, visticamāk, nepasliktināsies.

5.   Izejmateriālu ražošanas nozares intereses

(100)

Tērauda stiepļu un lokšņu piegādātāji Savienības ražošanas nozarei pārdod nelielu daļu no sava saražotā apjoma, un tos šīs procedūras rezultāti neietekmē. Neviens no tiem nenorādīja uz sevi kā ieinteresētu personu.

6.   Konkurenci un tirdzniecību kropļojoša ietekme

(101)

Par iespējamo antidempinga pasākumu termiņa beigu ietekmi uz konkurenci ES būtu jānorāda, ka ir tikai daži pasaules mēroga gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražotāji, kas lielākoties ir Ķīnas vai Ķīnas kontrolēti ražotāji eksportētāji. Tādēļ pārējo dažu Ķīnas uzņēmumu kontrolē neesošu ražotāju pazušana radīs negatīvu ietekmi uz konkurenci ES.

7.   Secinājums par ES interesēm

(102)

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un apsvērumus, jāsecina, ka nav pārliecinošu iemeslu pret pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

H.   PAZIŅOŠANA UN ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(103)

Visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus. Pēc šā paziņojuma minētajām personām tika dots laiks izteikt apsvērumus un iesniegt prasības. Attiecīgi iesniegtie viedokļi tika analizēti, bet būtiskie fakti un apsvērumi, kas pamatoja lēmumu saglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus, to rezultātā nemainījās.

(104)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam piemērotie un ar Regulu (EK) Nr. 2074/2004 ieviestie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam, kas pašlaik tiek klasificēti ar KN kodu ex 8305 10 00.

2.   Šā panta nozīmē gredzenveida stiprinājuma mehānismus veido divas taisnstūra tērauda plāksnes vai stieples ar vismaz četriem pusgredzeniem, kas izgatavoti no tērauda plāksnēm piestiprinātas tērauda stieples un ko kopā tur tērauda virsma. Tos var atvērt, atvelkot pusgredzenus vienu no otra vai ar šim mehānismam piestiprinātu nelielu tērauda atsperes ierīci.

3.   Galīgā neto cenai, kurā iekļauta piegāde līdz ES robežai, pirms nodokļu nomaksas piemērojamā antidempinga maksājuma likme ir šāda:

a)

mehānismiem ar 17 un 23 gredzeniem (TARIC kodi 8305100021, 8305100023, 8305100029 un 8305100035) maksājuma likme ir vienāda ar starpību starp minimālo importa cenu EUR 325 par 1 000 vienībām un neto cenu, kurā iekļauta piegāde līdz ES robežai, pirms nodokļu nomaksas;

b)

mehānismiem, kas nav ar 17 vai 23 gredzeniem (TARIC kodi 8305100011, 8305100013, 8305100019 un 8305100034):

 

Maksājuma likme

TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika:

 

 

World Wide Stationery Mfg, Honkonga, Ķīnas Tautas Republika

51,2 %

8934

visi pārējie uzņēmumi

78,8 %

8900

2. pants

1.   Ar šo galīgo antidempinga maksājumu piemēro dažu tādu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00 un nosūta no Vjetnamas neatkarīgi no tā, vai tie ir deklarēti kā Vjetnamas izcelsmes mehānismi (TARIC kodi 8305100011 un 8305100021).

2.   Ar šo galīgo antidempinga maksājumu piemēro dažu tādu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00 un nosūta no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas neatkarīgi no tā, vai tie ir deklarēti kā Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas izcelsmes mehānismi (TARIC kodi 8305100013 un 8305100023).

3.   Šā panta nozīmē gredzenveida stiprinājuma mehānismus veido divas taisnstūra tērauda plāksnes vai stieples ar vismaz četriem tai piestiprinātiem pusgredzeniem, kas izgatavoti no tērauda stieples un ko satur kopā tērauda pārsegs. Tos var atvērt, atvelkot pusgredzenus vai ar mazu tērauda sprūdmehānismu, kas piestiprināts pie gredzenveida stiprinājuma mehānisma.

4.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai, kurā iekļauta piegāde līdz ES robežai, pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

a)

mehānismiem ar 17 un 23 gredzeniem (TARIC kodi 8305100021 un 8305100023) maksājuma likme ir vienāda ar starpību starp minimālo importa cenu EUR 325 par 1 000 vienībām un neto cenu, kurā iekļauta piegāde līdz ES robežai, pirms nodokļu nomaksas;

b)

mehānismiem, kas nav ar 17 vai 23 gredzeniem (TARIC kodi 8305100011 un 8305100013), maksājuma likme ir 78,8 %.

3. pants

Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šo regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 22, 24.1.1997., 1. lpp.

(4)  OV L 250, 5.10.2000., 1. lpp.

(5)  OV C 21, 24.1.2002., 25. lpp.

(6)  OV L 359, 4.12.2004., 11. lpp.

(7)  OV L 232, 1.7.2004., 1. lpp.

(8)  OV L 7, 12.1.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 221, 19.8.2008., 1. lpp.

(10)  OV C 146, 12.6.2008., 33. lpp.

(11)  OV C 310, 5.12.2008., 15. lpp.

(12)  Norādīti tikai aptuveni rādītāji, lai aizsargātu vienīgā sūdzības iesniedzēja konfidencialitāti.

(13)  Kad jāievēro konfidencialitāte, dati ir norādīti indeksa (1998 = 100) vai aptuvenos skaitļos.


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/14


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 158/2010

(2010. gada 25. februāris),

ar ko iepriekš nosaka atbalsta summu sviesta privātai uzglabāšanai 2010. gadā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a) un d) punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 28. pantā paredzēts piešķirt atbalstu par sviesta uzglabāšanu privātās noliktavās.

(2)

Sviesta cenas un krājumu tendences liecina par tirgus nelīdzsvarotību, kuru var novērst vai samazināt ar sezonālu uzglabāšanu. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ir lietderīgi no 2010. gada 1. marta piešķirt atbalstu par sviesta privātu uzglabāšanu.

(3)

Ar Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (2), izstrādāti kopīgi noteikumi privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanai.

(4)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(5)

Lai atvieglotu šā pasākuma īstenošanu, ņemot vērā dalībvalstu pašreizējo praksi, Regulas (EK) Nr. 826/2008 7. panta 3. punkts attiecināms tikai uz produktiem, kuri ir pilnībā novietoti uzglabāšanā. Tādēļ jāparedz atkāpe no minētā panta.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 29. pantu atbalstu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaiga sviesta un krājumos esošā sviesta iespējamās cenu tendences.

(7)

Ir lietderīgi noteikt atbalstu par izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai saldētavā, kā arī par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(8)

Ja vajadzīgā sīkā informācija par uzglabāšanu jau iekļauta atbalsta pieteikumā, administratīvās efektivitātes un vienkāršošanas labad ir lietderīgi atcelt prasību, ka šī informācija jāpaziņo pēc līguma noslēgšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) apakšpunktā.

(9)

Ievērojot īpašo stāvokli sviesta uzglabāšanā, administratīvās efektivitātes un vienkāršošanas labad Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punktā noteiktās pārbaudes jāveic vismaz attiecībā uz pusi no līgumiem. Tādēļ jāparedz atkāpe no minētā panta. Minētā atkāpe jāpiemēro arī attiecībā uz izņemšanu no noliktavas, kas paredzēta 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā Komisijas 2008. gada 28. novembra Regulā (EK) Nr. 1182/2008, ar ko iepriekš nosaka atbalsta summu sviesta privātai uzglabāšanai 2009. gadā (3).

(10)

Vienkāršošanas un loģistikas efektivitātes labad prasību par līguma numura norādīšanu uz katras uzglabāšanā novietotas vienības var atcelt, ja līguma numurs ir ierakstīts noliktavas reģistrā.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu ir paredzēts atbalsts par sālīta un nesālīta sviesta uzglabāšanu privātās noliktavās atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 28. panta a) punktam attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti no 2010. gada 1. marta.

2. pants

1.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 826/2008.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 826/2008 7. panta 3. punkta, pieteikumi attiecas tikai uz produktiem, kuri pilnībā novietoti uzglabāšanā.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 826/2008 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā daudzuma mērvienība ir “uzglabātā partija”, kura atbilst šīs regulas darbības jomā ietvertu produktu daudzumam, kas sver vismaz vienu tonnu, kam ir viendabīgs sastāvs un kvalitāte, kas ražots vienā uzņēmumā un saņemts uzglabāšanai vienā noliktavā vienā dienā.

4. pants

1.   Atbalsts par produktiem, kas minēti 1. pantā, ir:

EUR 18,31 par uzglabāšanā novietota produkta tonnu par fiksētām glabāšanas izmaksām,

EUR 0,34 par tonnu dienā par līgumā paredzēto produkta uzglabāšanu.

2.   Novietošana līgumā paredzētajā uzglabāšanā notiek laikposmā no 2010. gada 1. marta līdz 15. augustam. Izņemt no noliktavas drīkst tikai no 2010. gada 16. augusta. Līgumā paredzētā uzglabāšana beidzas dienā pirms produkta izņemšanas no noliktavas vai vēlākais tā februāra pēdējā dienā, kas seko gadam, kad produkts ievietots noliktavā.

3.   Atbalstu var piešķirt tikai tad, ja līgumā paredzētais uzglabāšanas laikposms ir no 90 līdz 210 dienām.

5. pants

Dalībvalstis katru otrdienu līdz plkst. 12.00 (pēc Briseles laika) paziņo Komisijai par daudzumiem, par kuriem noslēgti līgumi, kā paredzēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kā arī par produktu daudzumiem, par kuriem iesniegti līgumu slēgšanas pieteikumi.

6. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) apakšpunktu nepiemēro.

2.   Dalībvalstis var atcelt Regulas (EK) Nr. 862/2008 22. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās prasības par līguma numura norādīšanu, ja noliktavas vadītājs apņemas ierakstīt līguma numuru minētās regulas I pielikuma III punktā norādītajā reģistrā.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punkta, līgumā noteiktā uzglabāšanas laika beigās par pārbaudi atbildīgā iestāde visu izņemšanas laiku no 2010. gada augusta līdz 2011. gada februārim attiecībā vismaz uz pusi no līgumu skaita izlases veidā pārbauda uzglabāšanā esošā sviesta svaru un identifikāciju.

Pirmo daļu piemēro pārbaudēm produktu izņemšanas no noliktavas laikposmā, kas sākas no 2010. gada 16. augusta, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1182/2008 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

7. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.

(3)  OV L 319, 29.11.2008., 49. lpp.


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/16


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 159/2010

(2010. gada 25. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 26. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

114,6

JO

79,9

MA

92,1

TN

128,5

TR

109,1

ZZ

104,8

0707 00 05

EG

216,8

JO

138,7

TR

146,0

ZZ

167,2

0709 90 70

IL

265,5

MA

137,3

TR

125,8

ZZ

176,2

0709 90 80

EG

82,2

ZZ

82,2

0805 10 20

EG

49,3

IL

58,3

MA

50,3

TN

48,2

TR

60,4

ZZ

53,3

0805 20 10

EG

65,1

IL

140,3

MA

87,5

TR

80,4

ZZ

93,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

60,5

EG

69,6

IL

81,8

JM

97,9

MA

112,6

PK

34,1

TR

60,6

ZZ

73,9

0805 50 10

EG

76,3

IL

76,3

MA

68,6

TR

57,9

ZZ

69,8

0808 10 80

CA

77,1

CL

59,9

CN

68,0

MK

24,7

US

110,2

ZZ

68,0

0808 20 50

AR

85,3

CL

75,8

CN

45,8

US

91,8

ZA

101,2

ZZ

80,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/18


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 160/2010

(2010. gada 25. februāris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 155/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 26. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 48, 25.2.2010., 9. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 26. februāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

43,40

0,00

1701 11 90 (1)

43,40

1,88

1701 12 10 (1)

43,40

0,00

1701 12 90 (1)

43,40

1,59

1701 91 00 (2)

49,77

2,54

1701 99 10 (2)

49,77

0,00

1701 99 90 (2)

49,77

0,00

1702 90 95 (3)

0,50

0,22


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/20


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 161/2010

(2010. gada 25. februāris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 676/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Spānijā.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo maksimālo nodokļa samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)

Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas nodokļa maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz piedāvājumiem, kas iesniegti no 2010. gada 12. februāra līdz 25. februārim saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu, ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai nosaka 19,06 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 1 000 tonnu apjomā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 26. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 196, 28.7.2009., 6. lpp.

(3)  OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/21


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 162/2010

(2010. gada 25. februāris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 677/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Portugālē.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo nodokļa maksimālo samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)

Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz piedāvājumiem, kas iesniegti no 2010. gada 12. februāra līdz 25. februārim saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu, ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai nosaka 19,25 EUR/t apmērā par kopējo maksimālo daudzumu 20 000 tonnu apjomā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 26. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 196, 28.7.2009., 7. lpp.

(3)  OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.


LĒMUMI

26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/22


PADOMES LĒMUMS 2010/118/KĀDP

(2010. gada 25. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Kosovā (1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ar ko nākusi klajā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 1999. gada 10. jūnijā pieņēma Rezolūciju 1244.

(2)

Padome 2006. gada 15. septembrī pieņēma Vienoto rīcību 2006/623/KĀDP (2) par grupas izveidi, lai palīdzētu sagatavot iespējamas Kosovā izvietotas Starptautiskas civilas misijas izveidi, tostarp Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja aspektu (SCM/ESĪP plānošanas grupa).

(3)

Eiropadome 2007. gada 13. un 14. decembrī uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) ir gatava uzņemties vadošo lomu, lai sekmētu stabilitāti reģionā un panāktu jautājuma noregulēšanu, definējot Kosovas turpmāko statusu. Tā apliecināja Savienības gatavību palīdzēt Kosovai, lai panāktu ilgtspējīgu stabilitāti, tostarp ar Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) misijas starpniecību, kā arī sniedzot ieguldījumu Starptautiskā civilā biroja izveidē kā daļu no starptautiskās klātbūtnes.

(4)

Padome 2008. gada 4. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO  (3) un Vienoto rīcību 2008/123/KĀDP (4), ar ko Pieter FEITH kungu līdz 2009. gada 28. februārim iecēla par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi (ESĪP) Kosovā.

(5)

Padome 2009. gada 16. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2009/137/KĀDP, ar ko ESĪP pilnvaras pagarināja līdz 2010. gada 28. februārim (5).

(6)

ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina līdz 2010. gada 31. augustam. Tomēr ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

(7)

Stabilizācijas un asociācijas process ir stratēģisks pamats Savienības politikai attiecībā uz Rietumbalkānu reģionu, un Kosovai piemēro tā instrumentus, tostarp Eiropas partnerību, politisko un tehnisko dialogu kā daļu no SAP Uzraudzības mehānisma, kā arī saistītas Savienības palīdzības programmas.

(8)

ESĪP pilnvaras būtu jāīsteno sadarbībā ar Komisiju, lai nodrošinātu saskaņotību ar citām attiecīgām darbībām, kas ir Savienības kompetencē.

(9)

Padome ir noteikusi, ka ESĪP kompetenci un pilnvaras, kā arī Starptautiskā civilā pārstāvja kompetenci un pilnvaras piešķir vienai un tai pašai personai.

(10)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības Īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja (ESĪP) Kosovā Pieter FEITH kunga pilnvaras tiek pagarinātas līdz 2010. gada 31. augustam. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc AP ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Kosovā. Tie ietver vadošo lomu, stiprinot stabilitāti reģionā un īstenojot risinājumu par Kosovas statusa noteikšanu nākotnē, kā mērķis ir izveidot stabilu, dzīvotspējīgu, mierīgu, demokrātisku un etniski daudzveidīgu Kosovu, kas sniedz ieguldījumu reģiona sadarbībā un stabilitātē, balstoties uz labām kaimiņattiecībām; Kosovu, kas ievēro tiesiskumu un aizsargā mazākumtautības un kultūras un reliģisko mantojumu.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

piedāvāt Savienības konsultācijas un atbalstu politiskajā procesā;

b)

veicināt vispārēju Savienības politikas koordināciju Kosovā;

c)

nodrošināt politisku vadību uz vietas Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) vadītājam, tostarp par to jautājumu politiskajiem aspektiem, kas saistīti ar izpildes pienākumiem;

d)

nodrošināt konsekvenci un saskaņotību Savienības darbībās, kas vērstas uz sabiedrību. ESĪP preses pārstāvis ir galvenā Savienības kontaktpersona ar Kosovas masu informācijas līdzekļiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas/kopējās drošības un aizsardzības politikas (KĀDP/KDAP) jautājumos. Visas darbības, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrības informēšanu, īstenos ciešā un nepārtrauktā koordinācijā ar Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) preses pārstāvi/Padomes sekretariāta Preses biroju;

e)

veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp sieviešu un bērnu tiesību ievērošanas attīstību un konsolidāciju Kosovā saskaņā ar ES politiku cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur priviliģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2010. gada 1. marta līdz 2010. gada 31. augustam ir EUR 1 660 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, var veikt no 2010. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam. Rietumbalkānu reģiona valstu valstspiederīgie var piedalīties konkursos par līgumiem.

3.   Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   ES Īpašajam pārstāvim norīko īpaši atlasītu ES personālu, lai palīdzētu īstenot ESĪP pilnvaras un nodrošinātu saskaņotību, publicitāti un efektivitāti visām ES darbībām Kosovā. ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis un Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā uz Padomes Ģenerālsekretariātu. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts vai Savienības nosūtītājas iestādes administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa personāla locekļu misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmēju pusi/uzņēmējām pusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

Klasificētas informācijas drošība

1.   ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (6), jo īpaši – darbojoties ar klasificētu ES informāciju.

2.   Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu AP ir pilnvarota nodot NATO/KFOR to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti pasākumu vajadzībām un kuru līmenis nepārsniedz līmeni “CONFIDENTIEL UE”.

3.   Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ESĪP darbības vajadzībām AP ir pilnvarota nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti pasākumu vajadzībām un kuru līmenis nepārsniedz līmeni “RESTREINT UE”. Šim nolūkam sagatavo vietējus noteikumus.

4.   AP ir pilnvarota ar šo lēmumu saistītajām trešām personām nodot neklasificētus ES dokumentus, kas ir saistīti ar Padomes apspriedēm par operāciju un uz ko attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums atbilstīgi Padomes reglamenta 6. panta 1. punktam (7).

9. pants

Pieeja informācijai un atbalsts loģistikas jomā

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai atbilstīgai informācijai.

2.   Savienības delegācija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāli tehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, īpaši:

a)

izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, kura pamatā ir Padomes Ģenerālsekretariāta norādes, ietverot tai pielāgotus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī drošības pārkāpumu novēršanu un plānus ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Ārlietu padomei.

12. pants

Koordinācija

1.   ESĪP veicina vispārēju Savienības politisko koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti misijas norises vietā būtu saskaņoti Savienības politisko mērķu sasniegšanas nolūkā. ESĪP darbības koordinē ar Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem reģionā un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz norādes EULEX KOSOVO vadītājam vietējos politiskos jautājumos, tostarp par to jautājumu politiskajiem aspektiem, kas saistīti ar izpildes pienākumiem. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

3.   ESĪP uztur saikni arī ar attiecīgām vietējām organizācijām un citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

4.   ESĪ kopā ar citiem Savienības darbību īstenotājiem attiecīgajā teritorijā uzlabo informācijas izplatīšanu un apmaiņu starp Savienības darbību īstenotājiem uz vietas, lai sasniegtu augstu situācijas kopīgas izpratnes un novērtēšanas pakāpi.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP pilnvaru termiņa beigās iesniedz pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu AP, Padomei un Komisijai.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2010. gada 1. marta.

15. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. PÉREZ RUBALCABA


(1)  Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūciju 1244 (1999).

(2)  OV L 253, 16.9.2006., 29. lpp.

(3)  OV L 42, 16.2.2008., 92. lpp.

(4)  OV L 42, 16.2.2008., 88. lpp.

(5)  OV L 46, 17.2.2009., 69. lpp. Grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2009/605/KĀDP (OV L 206, 8.8.2009., 20. lpp.).

(6)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(7)  Lēmums 2009/937/ES, ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/26


PADOMES LĒMUMS 2010/119/KĀDP

(2010. gada 25. februāris),

ar ko pagarina un groza pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas Savienībā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ar ko nākusi klajā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 6. decembrī pieņēma Vienoto Rīcību 2007/805/KĀDP (1), ar ko Koen VERVAEKE kungu ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Āfrikas Savienībā (ĀS).

(2)

Padome 2008. gada 1. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/898/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaru termiņu pagarina līdz 2010. gada 28. februārim.

(3)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2010. gada 31. augustam. Tomēr ESĪP pilnvaras var beigties agrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

(4)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vienoto rīcību 2008/898/KĀDP groza šādi.

1)

Vienotās rīcības 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo ESĪP ĀS Koen VERVAEKE kungam pilnvaras tiek pagarinātas līdz 2010. gada 31. augustam. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.”;

2)

vienotās rīcības 3. panta ievadvārdus un a) un k) apakšpunktu aizstāj ar šādu daļu un apakšpunktiem:

“Lai sasniegtu 2. pantā minēto mērķu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP)/kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) aspektus, ESĪP ir piešķirtas pilnvaras:

a)

stiprināt vispārēju ES ietekmi Adisabebas dialogā ar ĀS un Komisiju par visu KĀDP/KDAP jautājumu klāstu, ko risina ES un ĀS attiecībās, un stiprināt dialoga koordināciju;

k)

visos KĀDP/KDAP jautājumos, uz ko attiecas ES un ĀS attiecības, uzturēt ciešus kontaktus un veicināt koordināciju ar Adisabebā pārstāvētiem svarīgākajiem starptautiskajiem ĀS partneriem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, bet arī ar nevalstiskām iesaistītajām pusēm.”;

3)

vienotās rīcības 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.”;

4)

vienotās rīcības 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. augustam ir EUR 1 850 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, var veikt no 2009. gada 1. janvāra. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.”;

5)

vienotās rīcības 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.”;

6)

vienotās rīcības 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Savienības delegācija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāli tehnisko atbalstu reģionā.”;

7)

vienotās rīcības 10. panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

nodrošinot to, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.”;

8)

vienotās rīcības 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Ārlietu padomei.”;

9)

vienotās rīcības 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Koordinācija

ESĪP veicina vispārēju Savienības politisko koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti misijas norises vietā būtu saskaņoti Savienības politisko mērķu sasniegšanas nolūkā. ESĪP darbības koordinē ar Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegācijas vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.”.

2. pants

ESĪP pilnvaru termiņa beigās iesniedz pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu AP, Padomei un Komisijai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2010. gada 1. marta.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. PÉREZ RUBALCABA


(1)  OV L 323, 8.12.2007., 45. lpp.

(2)  OV L 322, 2.12.2008., 50. lpp.


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/28


PADOMES LĒMUMS 2010/120/KĀDP

(2010. gada 25. februāris),

ar ko pagarina un groza pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Afganistānā un Pakistānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ar ko nākusi klajā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,

tā kā:

(1)

Padome 2008. gada 24. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/612/KĀDP (1), ar ko Ettore F. SEQUI kungu iecēla par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi (ESĪP) Afganistānā uz laikposmu no 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 28. februārim.

(2)

Padome 2009. gada 16. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2009/135/KĀDP (2), ar ko ESĪP Afganistānā pilnvaru termiņu pagarināja līdz 2010. gada 28. februārim.

(3)

Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2009/135/KĀDP pārskatīšanu, Padome 2009. gada 15. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2009/467/KĀDP (3), ar ko paplašina ESĪP pilnvaras, tajās iekļaujot Pakistānu.

(4)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2010. gada 31. martam.

(5)

ESĪP Afganistānā un Pakistānā īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vienoto rīcību 2009/467/KĀDP ar šo groza šādi.

1)

Vienotās rīcības 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Eiropas Savienības Īpašais pārstāvis

Ar šo Ettore F. SEQUI kungu ieceļ par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi (ESĪP) Afganistānā un Pakistānā līdz 2010. gada 31. martam.”;

2)

vienotās rīcības 2. panta e) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“e)

atbalsta Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) darbību reģionā.”;

3)

vienotās rīcības 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.”;

4)

vienotās rīcības 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 31. martam ir EUR 2 830 000.”

“2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, var veikt no 2009. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.”;

5)

vienotās rīcības 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.”;

6)

vienotās rīcības 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Savienības delegācijas un/vai dalībvalstis attiecīgi nodrošina materiāli tehnisko atbalstu reģionā.”;

7)

vienotās rīcības 10. panta d) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.”;

8)

vienotās rīcības 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Ārlietu padomei.”;

9)

12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Koordinācija

1.   ESĪP veicina vispārēju Savienības politisko koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti misijas norises vietā būtu saskaņoti Savienības politisko mērķu sasniegšanas nolūkā. ESĪP darbības koordinē ar Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko veic ESĪP Vidusāzijā. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz vietējas politiskas norādes ES Policijas misijas vadītājam Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN). ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.”.

2. pants

ESĪP pilnvaru termiņa beigās iesniedz pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu AP, Padomei un Komisijai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2010. gada 1. marta.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. PÉREZ RUBALCABA


(1)  OV L 197, 25.7.2008., 60. lpp.

(2)  OV L 46, 17.2.2009., 61. lpp.

(3)  OV L 151, 16.6.2009., 41. lpp.


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/30


PADOMES LĒMUMS 2010/121/KĀDP

(2010. gada 25. februāris),

ar kuru groza pielikumu Kopējai nostājai 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 19. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi (1).

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2010/92/KĀDP (2), ko pieņēma 2010. gada 15. februārī, līdz 2011. gada 20. februārim pagarināja ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti ar Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP.

(3)

Padome uzskata, ka būtu jāpievieno vēl viena persona to personu un vienību sarakstam, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kas paredzēti ar Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP. Attiecīgi būtu jāgroza saraksts, kas iekļauts Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā minēto personu iekļauj sarakstā, kas iekļauts Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. Á. MORATINOS


(1)  OV L 50, 20.2.2004., 66. lpp.

(2)  OV L 41, 16.2.2010., 6. lpp.


PIELIKUMS

Persona, kas minēta 1. pantā

Nr. 57

Jangara (pazīstams arī kā Changara), Thomsen


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/32


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 25. februāris),

ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumu no kadmija izmantošanas ierobežojumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1034)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/122/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2002/95/EK ir noteikts, ka Komisijai ir jāpieņem visi grozījumi, kas vajadzīgi, lai zinātnes un tehnikas progresam pielāgotu to lietojumu sarakstu, kam nepiemēro šīs direktīvas 4. panta 1. punkta prasības.

(2)

Vēl nav tehnisko iespēju, lai aizstātu kadmiju, ko satur krāsu mainošas gaismas diodes (LED) ar II-VI grupas pusvadītājiem, krasi nepasliktinot to darbības rādītājus. Tāpēc daži kadmiju saturoši materiāli un detaļas no izmantošanas aizlieguma ir jāatbrīvo. Tomēr pētījumi par tādu tehnoloģiju izstrādi, kas nesatur kadmiju, jau noris, un vēlākais tuvāko četru līdz piecu gadu laikā tiks rastas piemērotas alternatīvas.

(3)

Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 2002/95/EK.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 2. punktu Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajām personām.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK (2) 18. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2002/95/EK pielikumu groza atbilstoši šā lēmuma pielikumam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(2)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2002/95/EK pielikumā iekļauj šādu 39. punktu:

“39.

Līdz 2014. gada 1. jūlijam – kadmijs krāsu mainošās gaismas diodēs (LED) ar II–VI grupas pusvadītājiem (< 10 μg Cd uz mm2 gaismas emisijas platības), kas paredzētas izmantošanai cietvielas apgaismes vai displeju sistēmās.”


26.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/34


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 25. februāris),

ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, kurus no 2009. gada 1. februāra, 2009. gada 1. marta, 2009. gada 1. aprīļa, 2009. gada 1. maija un 2009. gada 1. jūnija piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam

(2010/123/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši tās X pielikuma 13. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Piemērojot Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta pirmo daļu, Padomes Regulā (EK) Nr. 613/2009 (2) no 2008. gada 1. jūlija ir noteikti korekcijas koeficienti atalgojumam, ko izmaksā darba vietas valsts valūtā Eiropas Kopienu ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri strādā trešās valstīs.

(2)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu no 2009. gada 1. februāra, 2009. gada 1. marta, 2009. gada 1. aprīļa, 2009. gada 1. maija un 2009. gada 1. jūnija ir jāpielāgo daži korekcijas koeficienti tiem gadījumiem, kuros, pēc Komisijas rīcībā esošajiem statistikas datiem, dzīves dārdzība, ko aprēķina pēc attiecīga korekcijas koeficienta un valūtas maiņas kursa, dažās trešās valstīs ir izrādījusies par 5 % augstāka nekā iepriekšējā koeficientu noteikšanas reizē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Korekcijas koeficienti, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darba vietas valsts valūtā izmaksātam atalgojumam, tiek pielāgoti dažām valstīm, kā tas norādīts pielikumā. Pielikumā iekļautas tabulas pieciem mēnešiem, kurās precizēts, uz kurām valstīm pielāgojums attiecas un kādi ir piemērošanas datumi katrai valstij (2009. gada 1. februāris, 2009. gada 1. marts, 2009. gada 1. aprīlis, 2009. gada 1. maijs un 2009. gada 1. jūnijs).

Atalgojuma aprēķināšanā izmantoto valūtas maiņas kursu nosaka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtību, un tas atbilst maiņas kursiem, kas ir spēkā pirmajā daļā minētajos datumos.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 25. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

priekšsēdētāja vietniece

Catherine ASHTON


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2)  OV L 181, 14.7.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

2009. GADA FEBRUĀRIS

Darba vieta

Ekonomiskās paritātes, 2009. gada februāris

Valūtas maiņas kurss, 2009. gada februāris (1)

Korekcijas koeficienti, 2009. gada februāris (2)

Azerbaidžāna (3)

0,9962

1,0578

94,2

Baltkrievija (4)

2 192

3 495,42

62,7

Čīle

478,2

810,48

59,0

Ķīna

8,502

8,9653

94,8

Kolumbija

2 300

2 990,32

76,9

Indija

35,8

64,075

55,9

Indonēzija (Džakarta)

10 540

14 913,8

70,7

Kazahstāna (Almati) (3)

150,2

161,79

92,8

Kenija

78,23

103,009

75,9

Lesoto

6,198

12,9979

47,7

Libērija

84,28

84,6997

99,5

Pakistāna

48,48

101,889

47,6

Sjerraleone

3 356

3 998,59

83,9

Trinidāda un Tobāgo

6,291

8,10395

77,6

Zambija (3)

3 331

6 548,29

50,9


2009. GADA MARTS

Darba vieta

Ekonomiskās paritātes, 2009. gada marts

Valūtas maiņas kurss, 2009. gada marts (5)

Korekcijas koeficienti, 2009. gada marts (6)

Horvātija (7)

7,21

7,386

97,6

ASV (Ņujorka)

1,367

1,2782

106,9

Etiopija

12,93

14,289

90,5

Kazahstāna (Astana)

140,3

191,460

73,3

Papua-Jaungvineja (7)

3,265

3,47947

93,8

Sīrija

50,24

60,97

82,4

Venecuēla (8)

2,496

2,74813

90,8


2009. GADA APRĪLIS

Darba vieta

Ekonomiskās paritātes, 2009. gada aprīlis

Valūtas maiņas kurss, 2009. gada aprīlis (9)

Korekcijas koeficienti, 2009. gada aprīlis (10)

Dienvidāfrika

6,162

12,8433

48,0

Beliza

1,902

2,5947

73,3

Kamerūna (11)

678,9

655,957

103,5

Eritreja

10,43

20,8173

50,1

ASV (Vašingtona)

1,264

1,3193

95,8

Gana

1,045

1,859

56,2

Izraēla

5,915

5,5288

107,0

Maroka (11)

9,319

11,2015

83,2

Nigērija

176,4

196,571

89,7

Kongo Demokrātiskā Republika (11)

1 185

1 100,11

107,7


2009. GADA MAIJS

Darba vieta

Ekonomiskās paritātes, 2009. gada maijs

Valūtas maiņas kurss, 2009. gada maijs (12)

Korekcijas koeficienti, 2009. gada maijs (13)

Saūda Arābija

4,62

4,8515

95,2

Baltkrievija (14)

2 348

3 735,22

62,9

Haiti

66,21

55,0576

120,3

Kirgizstāna

53,52

56,48

94,8

Libāna

1 795

1 999,85

89,8

Jaunkaledonija

157

119,332

131,6

Serbija

61,49

94,1782

65,3

Venecuēla (15)

2,64

2,85219

92,6


2009. GADA JŪNIJS

Darba vieta

Ekonomiskās paritātes, 2009. gada jūnijs

Valūtas maiņas kurss, 2009. gada jūnijs (16)

Korekcijas koeficienti, 2009. gada jūnijs (17)

Alžīrija

80,51

100,892

79,8

Azerbaidžāna (18)

1,048

1,11513

94,0

Bosnija un Hercegovina (Sarajeva)

1,437

1,95583

73,5

Kamerūna (19)

644,4

655,957

98,2

Kongo (Brazavilla)

794

655,957

121,0

Horvātija (20)

6,843

7,3305

93,3

Gruzija

2,06

2,2857

90,1

Gvineja-Bisava

712,6

655,957

108,6

Fidži salas

1,78

2,91971

61,0

Zālamana salas

10,23

10,9681

93,3

Kazahstāna (Almati) (18)

159,4

209,7

76,0

Maroka (19)

8,821

11,2615

78,3

Meksika

11,97

18,3176

65,3

Nikaragva

15,79

28,0214

56,3

Norvēģija

11,26

8,9615

125,6

Uzbekistāna

1 053

2 032,12

51,8

Papua-Jaungvineja (20)

3,456

3,87597

89,2

Paragvaja

4 748

7 003,48

67,8

Kongo Demokrātiskā Republika (19)

1 277

1 083,84

117,8

Dienvidsudāna (Džuba)

3,108

3,37579

92,1

Šveice (Ženēva)

1,692

1,5117

111,9

Tadžikistāna

3,498

6,04787

57,8

Turcija

1,654

2,1775

76,0

Ukraina

8,155

10,6411

76,6

Urugvaja

23,59

32,7002

72,1

Jemena

187,9

279,175

67,3

Zambija (18)

3 540

7 126,41

49,7


(1)  1 EURO = valsts valūtas vienības (izņemot attiecībā uz Kubu, Ekvadoru un Salvadoru, kur tiek izmantots ASV dolārs).

(2)  Brisele = 100 %.

(3)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada februārī un 2009. gada jūnijā.

(4)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada februārī un 2009. gada maijā.

(5)  1 EURO = valsts valūtas vienības (izņemot attiecībā uz Kubu, Ekvadoru un Salvadoru, kur tiek izmantots ASV dolārs).

(6)  Brisele = 100 %.

(7)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada martā un 2009. gada jūnijā.

(8)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada martā un 2009. gada maijā.

(9)  1 EURO = valsts valūtas vienības (izņemot attiecībā uz Kubu, Ekvadoru un Salvadoru, kur tiek izmantots ASV dolārs).

(10)  Brisele = 100 %.

(11)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada aprīlī un 2009. gada jūnijā.

(12)  1 EURO = valsts valūtas vienības (izņemot attiecībā uz Kubu, Ekvadoru un Salvadoru, kur tiek izmantots ASV dolārs).

(13)  Brisele = 100 %.

(14)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada februārī un 2009. gada maijā.

(15)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada martā un 2009. gada maijā.

(16)  1 EURO = valsts valūtas vienības (izņemot attiecībā uz Kubu, Ekvadoru un Salvadoru, kur tiek izmantots ASV dolārs).

(17)  Brisele = 100 %.

(18)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada februārī un 2009. gada jūnijā.

(19)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada aprīlī un 2009. gada jūnijā.

(20)  Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada martā un 2009. gada jūnijā.