16.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/8

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 18. decembris),

ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10121)

(2010/93/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. panta 2. punktu Kopienas daudzgadu programmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē izstrādā trīs gadus ilgiem laikposmiem. Tāpēc ir jāizveido Kopienas daudzgadu programma laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam.

(2)

Komisijas 2009. gada 5. februāra paziņojumā par Eiropas Kopienas rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai (2) ir ieteikts vākt katrai sugai atsevišķi noteiktus uzticamus un sīkus kvantitatīvos un bioloģiskos datus par komerciālo zveju, kurā tiek gūtas skrimšļzivju (turpmāk “haizivis”) nozvejas. Turklāt ierosināts veikt regulāru nozvejas uzraudzību atpūtas zvejā, ja tajā tiek gūtas haizivju nozvejas.

(3)

Pamatojoties uz minēto paziņojumu, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir ieteikusi šādā komerciālajā un atpūtas zvejā ievācamo datu specifikācijas iekļaut datu specifikācijās, kuras atspoguļo zvejas darbību dalījumu pa reģioniem, kā arī bioloģisko datu mainīgos lielumus, par kuriem jāvāc dati.

(4)	Tāpēc papildus tiem datiem, kuri jau ir prasīti par 2009.–2010. gada plānošanas periodu saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/949/EK (3), Kopienas daudzgadu programmā laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam jāparedz uz haizivīm attiecošos datu vākšana, pārvaldība un izmantošana.

(5)	Tiesiskās noteiktības labad Lēmums 2008/949/EK ir jāatceļ no 2011. gada 1. janvāra.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopienas daudzgadu programma datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. panta 1. punktā, ir pievienota pielikumā.

2. pants

Lēmumu 2008/949/EK atceļ no 2011. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(2) COM(2009) 40, galīgā redakcija.

(3) OV L 346, 23.12.2008., 37. lpp.

PIELIKUMS

KOPIENAS DAUDZGADU PROGRAMMA

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

Šajā Kopienas programmā piemēro šādas definīcijas:

a) aktīvie kuģi: kuģi, kas kalendāra gada laikā ir bijuši iesaistīti jebkādās zvejas darbībās (vairāk nekā 0 dienas). Kuģi, kurš gadā nav bijis iesaistīts nekādās zvejas darbībās, uzskata par “neaktīvu”;

b) vienlaicīga paraugdatu vākšana: tāda visu vai iepriekš noteiktu sugu grupu paraugdatu vākšana, kuru kuģa nozvejās vai izkrāvumos veic vienlaicīgi;

c) jūrā pavadīta diena: jebkurš nepārtraukts 24 stundu periods (vai tā daļa), kurā kuģis atrodas apgabalā un neatrodas ostā;

d) flotes segments: tādu kuģu grupa, kuri ietilpst vienā un tajā pašā garuma klasē (LOA) un gada gaitā tiem ir viena tipa galvenais zvejas rīks, kā norādīts III papildinājumā. Kuģi drīkst ieskaitīt tikai vienā flotes segmentā, kaut arī atskaites periodā tas var būt veicis dažādas zvejas darbības;

e) zvejas dienas: dienu uzskata par pavadītu tajā apgabalā, kurā attiecīgajā jūrā pavadītajā dienā aizritējusi lielākā daļa zvejas laika. Tomēr attiecībā uz pasīvajiem zvejas rīkiem, ja no kuģa netiek veikta zvejas darbība tajā dienā, kad jūrā paliek vismaz viens (pasīvais) zvejas rīks, šo dienu uzskata par pavadītu apgabalā, kurā attiecīgajā zvejas reisā iepriekšējo reizi izlikts zvejas rīks;

f) zvejas reiss: zvejas kuģa brauciens no cietzemes līdz izkraušanas vietai, izņemot reisus, kas nav zvejas reisi (tāds zvejas kuģa brauciens no jebkuras vietas līdz cietzemei, kura laikā kuģis neveic zvejas darbības un visi zvejas rīki uz kuģa ir droši nostiprināti un uzglabāti, un nav gatavi tūlītējai izmantošanai);

g) zvejas veids: zvejas darbību kopa, kurām raksturīgas līdzīgas mērķsugas (vai mērķsugu grupas), kurās izmanto līdzīgus zvejas rīkus vienā un tajā pašā gada laikā un/vai vienā un tajā pašā apgabalā un kurām raksturīgs līdzīgs izmantojuma modelis;

h) kuģu kopa: visi kuģi, kas iekļauti Kopienas zvejas flotes reģistrā, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (1);

i) izvēlētās sugas: zvejniecības pārvaldībā svarīgās sugas, par kurām starptautiska zinātniskā organizācija vai reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija ir iesniegusi pieprasījumu;

j) ievietošanas ilgums: laiks, ko aprēķina no brīža, kad katru atsevišķu zvejas rīka vienību ievieto jūrā, līdz brīdim, kad sākas šīs pašas zvejas rīka vienības izcelšana.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas izstrādātās definīcijas (terminu vārdnīca atrodama www.fao.org/fi/glossary/default.asp) un ZZTEK izstrādātās definīcijas piemēro šādiem terminiem: anadromās sugas, katadromās sugas, nozvejas, galvkāji, vēžveidīgie, dziļūdens sugas, bentiskās zivis, bentiskās sugas, izmantojuma modelis, zivis, saldūdens sugas, zvejas rīki, izkrāvumi, izmetumi, lielās pelaģisko sugu zivis, gliemenes, zvejas darbība, kas nav zveja, pelaģiskās zivis, mazās pelaģisko sugu zivis, mērķsugas.

II NODAĻA

Sastāvdaļas un metodoloģija

A. KOPIENAS PROGRAMMAS SASTĀVDAĻAS

Kopienas programmu veido šādi moduļi.

Zvejniecības jomas novērtēšanas modulis

Zvejniecībā piemērojamās datu vākšanas programmas sastāvdaļas ir šādas:

a)	ekonomikas datu vākšana;

b)	bioloģisko datu vākšana;

c)	transversālo datu vākšana;

d)	krājumu pētnieciskā uzskaite jūrā.

Akvakultūras jomas un apstrādes jomas ekonomiskā stāvokļa novērtēšanas modulis:

a)	ekonomikas datu vākšana par akvakultūras jomu;

b)	ekonomikas datu vākšana par apstrādes jomu.

3.	Zvejniecības jomas radītā jūras ekosistēmas ietekmējuma novērtēšanas modulis

4.	Datu vākšanas sistēmas aptverto datu pārvaldības un izmantošanas modulis

B. PRECIZITĀTES PAKĀPE UN PARAUGDATU VĀKŠANAS INTENSITĀTE

Ja paraugdatu vākšanas programmās kvantitatīvus mērķus nav iespējams noteikt ne precizitātes pakāpes, ne paraugdatu apjoma ziņā, paredz veikt izmēģinājuma uzskaiti statistiskā nozīmē. Šādā izmēģinājuma uzskaitē novērtē problēmas nozīmīgumu, kā arī turpmākas, precīzākas uzskaites veikšanas lietderību un šādas precīzākas uzskaites rentabilitāti.

2.	Ja kvantitatīvus mērķus noteikt ir iespējams, tos var izteikt vai nu tiešā veidā ar paraugdatu vākšanas apjomu vai biežumu, vai arī ar sasniedzamo precizitātes un ticamības pakāpi.

3.	Ja mērķi izsaka ar paraugdatu vākšanas apjomu vai biežumu statistiski definētā kopā, izmantotajām paraugdatu vākšanas stratēģijām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā parastai paraugu ņemšanai izlases veidā. Šādas paraugdatu vākšanas stratēģijas apraksta attiecīgajās nacionālajās programmās.

Ja mērķi izsaka ar precizitātes vai ticamības pakāpi, izmanto šādu iedalījumu:

a) 1. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 40 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 20 %;

b) 2. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 25 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 12,5 %;

c) 3. pakāpe: parametru iespējams noteikt vai nu ar precizitāti ± 5 % un ticamības pakāpi 95 %, vai tuvinājumam izmantot variāciju koeficientu 2,5 %.

III NODAĻA

Zvejniecības jomas novērtēšanas modulis

A. EKONOMIKAS DATU VĀKŠANA

1. Mainīgie lielumi

Mainīgie lielumi, kas jānosaka, uzskaitīti VI papildinājumā. Ekonomikas datiem visi mainīgie lielumi jānosaka reizi gadā, izņemot transversālos datus, kuri minēti VIII papildinājumā, un datus, kuri raksturo zvejniecības radīto jūras ekosistēmas ietekmējumu, ir minēti XIII papildinājumā un kurus paredzēts vākt biežāk. Attiecīgā kopa ir visi kuģi, kas 1. janvārī ietilpst Kopienas zvejas flotes reģistrā. Visi ekonomikas datu mainīgie lielumi jānosaka par aktīvajiem kuģiem. Nosakot VI papildinājumā norādītos ekonomikas datu mainīgos lielumus, par katru kuģi jānosaka arī atbilstošie transversālo datu mainīgie lielumi, kuri minēti VIII papildinājumā.

2.	Par neaktīviem kuģiem vāc datus tikai par kapitāla vērtību (VI papildinājums), floti (VI papildinājums) un zvejotspēju (VIII papildinājums).

3.	Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

2. Apkopojuma pakāpe

1.	Ekonomikas datu mainīgos lielumus nosaka katram flotes segmentam (III papildinājums) un virsreģionam (II papildinājums). Paredzētas sešas garuma klases (izmanto lielākā garuma jeb LOA mērījumu). Tomēr dalībvalstis var vajadzības gadījumā paredzēt sīkāku apkopojumu pa garuma klasēm.

Lai noteiktu katram kuģim atbilstošo flotes segmentu, izmanto dominances kritērijus, pamatojoties uz to, cik zvejas dienās izmantots katrs zvejas rīks. Ja kāds zvejas rīks izmantots vairāk nekā visi pārējie zvejas rīki kopā (t. i., ja kuģis vairāk nekā 50 % zvejas laika pavadījis, izmantojot šo rīku), kuģi ieskaita attiecīgajā flotes segmentā. Ja tā nav, kuģim atbilstošo flotes segmentu nosaka šādi:

a)	“kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus aktīvos zvejas rīkus”, ja kuģis izmanto vienīgi aktīvos zvejas rīkus;

b)	“kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus”, ja kuģis izmanto vienīgi pasīvos zvejas rīkus;

c)	“kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus”.

3.	Ja kuģis darbojas vairāk nekā vienā virsreģionā, kas minēts II papildinājumā, nacionālajā programmā dalībvalsts norāda, kuram virsreģionam kuģis ir piesaistīts.

Ja flotes segmentā ir mazāk nekā 10 kuģu:

a)	šādi segmenti var būt jāapvieno, lai izstrādātu paraugdatu vākšanas plānu un noteiktu ekonomikas datu mainīgos lielumus;

b)	dalībvalstis paziņo par to, kuri flotes segmenti valsts mērogā ir apvienoti, un pamato šādu rīcību ar statistiskās analīzes rezultātiem;

c)	neatkarīgi no tā, vai segmenti ir tikuši apvienoti, lai datus būtu iespējams savākt vai sniegt, gada ziņojumā dalībvalsts paziņo datus par kuģiem katrā flotes segmentā;

d)	lai iegūtie ekonomikas datu mainīgie lielumi būtu savstarpēji salīdzināmi, reģionālajās koordinācijas sanāksmēs paredz kopēju segmentu apvienošanas metodoloģiju virsreģionu līmenim.

3. Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.	Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.	Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, uzskaitēs, no flotes reģistra, zvejas žurnāliem, tirdzniecības pavadzīmēm).

4. Precizitātes pakāpe

1.	Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

B. BIOLOĢISKO DATU VĀKŠANA

B.1. Ar zvejas veidu saistītie mainīgie lielumi

1. Mainīgie lielumi

1.	Paraugdati jāvāc, lai reizi ceturksnī novērtētu nozvejas sastāvu atkarībā no sugas garuma grupas un izmetumu apjomu. Datus vāc par katru zvejas veidu, kas IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulā minēts slejā “6. pakāpe”, un par VII papildinājumā minētajiem krājumiem.

Vajadzības gadījumā jāīsteno bioloģisko paraugdatu vākšanas papildprogrammas par nešķirotajiem izkrāvumiem, lai novērtētu:

a)	cik lielu daļu šajos izkrāvumos (katram apgabalam atsevišķi) veido siļķe no Skageraka IIIA-N, Kategata IIIa-S un Ziemeļjūras austrumu daļas un lasis no Baltijas jūras;

b)	cik lielu daļu veido starptautiski vērtējamās sugu grupas, piemēram, megrimi, jūrasvelni un skrimšļzivis.

2. Apkopojuma pakāpe

Lai optimāli piemērotu paraugdatu vākšanas programmas, datus par IV papildinājumā (1.–5. punkts) minētajiem zvejas veidiem drīkst apvienot. Ja apvieno datus par zvejas veidiem (vertikālā apvienošana), statistiski jāpierāda apvienoto datu viendabīgums. Ja apvieno vienādas detalizācijas pakāpes datus par kuģiem dažādos flotes segmentos (horizontālā apvienošana), tas statistiski jāpamato. Šādu horizontālu apvienošanu pārsvarā veic, sagrupējot datus par salīdzināmāko LOA klašu kuģiem un neatkarīgi no dominējošajām zvejas metodēm, lai vajadzības gadījumā nošķirtu atšķirīgus izmantojuma modeļus. Par apvienošanu jāvienojas reģionālā līmenī attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē, jāsaņem arī ZZTEK piekrišana.

Nacionālā līmenī zvejas veidu, kas minēts IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulas slejā “6. pakāpe”, var raksturot precīzāk, iedalot to sīkāk, t. i., var atsevišķi nošķirt dažādas mērķsugas. Šādu turpmāku dalīšanu veic, ievērojot divus principus:

a)	nacionālajā līmenī noteiktais sīkākais dalījums nepārklājas ar IV papildinājumā (1.–5. punkts) noteiktajiem zvejas veidiem;

b)	nacionālajā līmenī noteiktajā sīkākajā dalījumā kopā jāaptver visi zvejas reisi, kas veikti saistībā ar zvejas veidu, kurš minēts slejā “6. pakāpe”.

Teritoriālās vienības paraugdatu vākšanai par zvejas veidiem visos reģionos ir tādas, kā noteikts I papildinājuma slejā “3. pakāpe”, izņemot šādus reģionus:

a)	Baltijas jūra (ICES IIIb–d apgabals), Vidusjūra un Melnā jūra, kurās piemēro 4. pakāpei atbilstošās prasības;

b)	reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju vienības, ja tās noteiktas atkarībā no zvejas veida (ja šāds dalījums nav ticis izveidots, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas attiecīgi veic datu apvienošanu).

4.	Datu vākšanas un apkopošanas vajadzībām paraugdatu vākšanas teritoriālās vienības pēc vienošanās attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē var sagrupēt atkarībā no reģiona, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 665/2008 (2) 1. pantā.

5.	Datus par parametriem, kas minēti III nodaļas B.B.1. iedaļas 1.2. punktā, vāc reizi ceturksnī, un tiem jābūt savietojamiem ar flotes zvejas darbību tabulu, kas pievienota IV papildinājumā (1.–5. punkts).

3. Paraugdatu vākšanas stratēģija

Izkrāvumi

dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pirmā pārdošana, ir atbildīga par to, lai bioloģisko paraugdatu vākšana noritētu atbilstoši šajā Kopienas programmā paredzētajiem standartiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sadarbojas ar trešo valstu (ārpuskopienas) iestādēm, lai izstrādātu bioloģisko paraugdatu vākšanas programmas, kuras piemēro izkrāvumiem no kuģiem, kas peld ar šo trešo valstu karogu;

paraugdatu vākšanā jāņem vērā tikai nozīmīgākie zvejas veidi. Lai noteiktu, kuros zvejas veidos jāveic paraugdatu vākšana, dalībvalstīs izmanto turpmāk minēto klasifikācijas sistēmu, kuru piemēro zvejas veidiem, kas IV papildinājuma (1.–5. punkts) tabulā minēti slejā “6. pakāpe”, par atsauces vērtībām izmantojot iepriekšējo divu gadu vidējās vērtības, un:

—	zvejas veidus vispirms sarindo atkarībā no tā, cik liels ir to ieguldījums kopējā komerciālo nozveju apjomā. Iegūtajā rindā iekļautās vērtības tad summē, sākot ar lielāko vērtību, līdz ir sasniegts 90 % slieksnis. Paraugdatu vākšanai izraugās visus zvejas veidus, kas ietilpst minētajos 90 %,

—	pēc tam šo pašu procedūru atkārto attiecībā uz komerciālo izkrāvumu kopējo vērtību un vēlreiz – attiecībā uz kopējo zvejas piepūli, kas izteikta ar jūrā pavadīto dienu skaitu. Izraudzītajiem 90 % zvejas veidu pievieno visus tos zvejas veidus, kuri nav tikuši izraudzīti iepriekšējos 90 %,

—	ZZTEK var pievienot vēl citus zvejas veidus, kuri nav tikuši izraudzīti ar šīs klasifikācijas sistēmas palīdzību, bet ir īpaši nozīmīgi no pārvaldības viedokļa;

c)	paraugdatu vākšanā izmantojamā vienība ir zvejas reiss, un to zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, ir tāds, kas nodrošina pietiekami pilnīgu zvejas veida raksturojumu;

precizējuma vērtību un klasifikācijas sistēmas piesaiste ir tāda pati kā paraugdatu vākšanas programmām, proti, nacionāla līmeņa zvejas veidi, ja datus vāc, īstenojot nacionālās programmas, un reģionāla līmeņa zvejas veidi, ja datus vāc, īstenojot reģionālā līmenī koordinētas paraugdatu vākšanas programmas;

paraugdatu vākšanas intensitāte ir proporcionāla relatīvajai zvejas piepūlei un attiecīgā zvejas veida nozveju mainīgajiem lielumiem. Minimālais zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, nekad nav mazāks par vienu zvejas reisu mēnesī zvejas sezonas laikā, ja zvejas reisa ilgums ir mazāks par divām nedēļām, un par vienu zvejas reisu ceturksnī pārējos gadījumos;

zvejas reisa laikā paraugdatus par sugām vāc vienlaicīgi, un to dara šādi.

Katru sugu, kas sastopama II papildinājumā noteiktā reģionā, klasificē kādā no grupām saskaņā ar šādiem noteikumiem:

— 1. grupa: sugas, kuras ir starptautisko pārvaldības procesu priekšmets, tostarp sugas, uz kurām attiecas pārvaldības plāni vai atjaunošanas plāni, vai ilgtermiņa daudzgadu plāni, vai rīcības plāni, kurus, lai saglabātu un pārvaldītu resursus, ES izstrādājusi, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (3),

— 2. grupa: citas starptautiski regulētas sugas un svarīgākās piezvejas sugas, kuras nav starptautiski regulētas,

— 3. grupa: visas pārējās piezvejas sugas (zivis un gliemenes). Sugu sarakstu 3. grupai izstrādā reģionālā līmenī attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē un saskaņo ar ZZTEK;

sugu iedalījums 1. un 2. grupas sugās ir norādīts VII papildinājumā. Paraugdatu vākšanas shēmu izvēlas atkarībā no tā, cik daudz ir sugu, par kurām jāvāc dati, un no apstākļiem, kādos norisinās paraugdatu vākšana. Paraugdatu vākšanas modelī attiecībā uz katru zvejas veidu ņem vērā gan paraugdatu vākšanas pasākumu periodiskumu, gan izmantojamo shēmu. Izvēlei pieejamās paraugdatu vākšanas shēmas, kas tālāk atainotas tabulā, ir šādas:

— 1. shēma: visaptveroša paraugdatu vākšana par visām sugām,

— 2. shēma: katrā laika intervālā paraugdatu vākšanas pasākumus sadala divās daļās. Vienā no tām (x %) veic visaptverošu paraugdatu vākšanu par visām sugām krastā, bet otrā (100 – x %) paraugdatus vāc tikai par visām 1. grupas sugām,

— 3. shēma: katrā laika intervālā paraugdatu vākšanas pasākumus sadala divās daļās. Vienā no tām (x %) veic visaptverošu paraugdatu vākšanu par visām 1. un 2. grupas sugām krastā, bet otrā (100 – x %) paraugdatus vāc tikai par 1. grupas sugām. Šajā shēmā paraugdati par 3. grupas sugām jāievāc jūrā;

1. tabula

Kopsavilkums par vienlaicīgā paraugdatu vākšanā izmantojamajām shēmām

Paraugdatu vākšanas shēma

Biežums

grupa

shēma

Katra paraugdatu vākšanas reize

shēma

x % no paraugdatu vākšanas reizēm

(100 – x) % no paraugdatu vākšanas reizēm

shēma

x % no paraugdatu vākšanas reizēm

Paraugdatu vākšana jūrā

(100 – x) % no paraugdatu vākšanas reizēm

katram paraugdatu vākumam norāda izmantoto paraugdatu vākšanas shēmu (1. tabula) un sniedz ziņas par to, cik šis vākums ir pilnīgs;

Vācot paraugdatus par sugu, jānodrošina, ka izmērīto īpatņu daudzums ir tāds, lai iegūtie garuma dati būtu kvalitatīvi un precīzi. Garuma klašu skaitu ievāktajos paraugdatos var novērtēt, pamatojoties uz tiem atbilstošo aptuveno garuma diapazonu, un pirmajā tuvinājumā, ja nav veikta paraugdatu vākšanas modeļa statistiskā optimizācija, var secināt, ka izmērīto zivju skaits atrodas intervālā no trīskāršota līdz pieckāršotam garuma klašu skaitam;

i)	citas paraugdatu vākšanas procedūras var izmantot tad, ja ir zinātniski pierādījumi, ka ar šīm procedūrām tiks sasniegti tie paši mērķi, kas aprakstīti 3.1.g) punktā;

j)	dalībvalstu veiktās paraugdatu vākšanas protokolu kopsavilkumu par katru zvejas veidu, attiecībā uz kuru notikusi paraugdatu vākšana, ar nacionālo programmu starpniecību dara pieejamu ZZTEK.

Izmetumi

lai novērtētu izmetumu apjomu, izraugās konkrētus zvejas veidus, izmantojot III nodaļas B.B.1. iedaļas 3.1.b) punktā minēto klasifikācijas sistēmu. Jebkurā gadījumā paraugdati jāievāc, ja konkrētā zvejas veidā izmetumi tiek vērtēti kā tādi, kas pārsniedz 10 % no kopējā nozveju apjoma, un ja šis zvejas veids nav izraudzīts, izmantojot klasifikācijas sistēmu;

b)	paraugdatu vākšanā izmantojamā vienība ir zvejas reiss, un to zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, labi raksturo konkrēto zvejas veidu;

d)	paraugdatu vākšanas intensitāte ir proporcionāla relatīvajai zvejas piepūlei un/vai attiecīgā zvejas veida nozveju mainīgajiem lielumiem. Minimālais zvejas reisu skaits, par kuriem vāc paraugdatus, nav mazāks par diviem zvejas reisiem ceturksnī;

izmetumus novēro 1., 2. un 3. grupas sugām, kas definētas III nodaļas B.B.1.iedaļas 3.f) punktā, lai šādi reizi ceturksnī novērtētu izmetumu vidējo svaru. Turklāt:

—	ja izmetumi gadā veido vairāk nekā 10 % no kopējās nozvejas (pēc svara) vai arī vairāk nekā 15 % no 1. un 2. grupas sugu nozvejas (pēc skaita), reizi ceturksnī tajos jānovērtē garuma grupu procentuālais sastāvs,

—	ja izmetumos konstatē tādus sugu garuma diapazonus, kuru nav izkrāvumos, jāveic vecuma noteikšana saskaņā ar VII papildinājuma noteikumiem;

f)	vajadzības gadījumā veic izmēģinājuma uzskaiti, kas minēta II nodaļas B iedaļas 1. punktā;

g)	dalībvalstu veiktās paraugdatu vākšanas protokolu kopsavilkumu par katru zvejas veidu, attiecībā uz kuru notikusi paraugdatu vākšana, ar nacionālo programmu starpniecību dara pieejamu ZZTEK.

Atpūtas zveja

a)	attiecībā uz atpūtas zveju, kuras mērķsugas ir norādītas IV papildinājumā (1.-5. punkts), dalībvalstis reizi ceturksnī novērtē nozvejas sastāvu atkarībā no svara;

b)	vajadzības gadījumā, lai novērtētu, cik nozīmīga ir 3.3.a) punktā minētā atpūtas zveja, veic izmēģinājuma uzskaiti, kas minēta II nodaļas B iedaļas 1. punktā.

4. Precizitātes pakāpe

Izkrāvumi

a)	attiecībā uz 1. un 2. grupas sugām krājuma līmenī jānodrošina 2. pakāpes precizitāte. Vajadzības gadījumā, ja ar zvejas veidu saistītā paraugdatu vākšana neļauj pietiekami precīzi noteikt garuma grupu sastopamību kādā krājumā, pievieno īpašus paraugdatus no konkrētā krājuma.

Izmetumi

a)	attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi, lai reizi ceturksnī novērtētu 1. un 2. grupas sugu garuma un vecuma grupu sastopamību izmetumos, jānodrošina 1. pakāpes precizitāte;

b)	attiecībā uz 1., 2. un 3. grupas sugām svara novērtējumā jānodrošina 1. pakāpes precizitāte.

Atpūtas zveja

a)	attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi, lai reizi gadā novērtētu nozvejas apjomu, jānodrošina 1. pakāpes precizitāte.

5. Izņēmumi

Ja dalībvalstis nevar nodrošināt III nodaļas B.B.1. iedaļas 4.2.a) un b) punktā un 3.a) un b) punktā minēto precizitātes pakāpi vai ja tas ir iespējams tikai ar nesamērīgām izmaksām, Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, var pieļaut izņēmumu un samazināt prasīto precizitātes pakāpi vai paraugdatu vākšanas biežumu vai atļaut veikt izmēģinājuma uzskaiti, ja šāds prasījums ir pilnībā dokumentēts un zinātniski pamatots.

B.2. Ar krājumu saistītie mainīgie lielumi

1. Mainīgie lielumi

Attiecībā uz VII papildinājumā minētajiem krājumiem jānosaka šādi mainīgie lielumi:

a)	individuāla informācija par vecumu;

b)	individuāla informācija par garumu;

c)	individuāla informācija par svaru;

d)	individuāla informācija par dzimumu;

e)	individuāla informācija par dzimumgatavību;

f)	individuāla informācija par auglību;

g)	izmantojot paraugdatu vākšanas shēmu, kas paredzēta minētajā VII papildinājumā.

2.	Visas 1. punktā minētās individuālās informācijas vākšana notiek saistībā ar atbilstošajiem vietas un laika datiem.

Attiecībā uz savvaļas laša krājumiem svarīgākajās ICES noteiktajās upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, IIIb–d zonā, jānosaka šādi mainīgie lielumi:

a)	smolta attīstības stadijā esošo lašu mazuļu sastopamība;

b)	plankumotajā attīstības stadijā esošo lašu mazuļu sastopamība;

c)	upēs uz nārstu ienākušo pieaugušo īpatņu sastopamība.

2. Apkopojuma pakāpe

Prasītā apkopojuma pakāpe, kā arī paraugdatu vākšanas periodiskums visiem mainīgajiem lielumiem un paraugdatu vākšanas intensitāte dažādās vecuma grupās ir norādīta VII papildinājumā. Attiecībā uz paraugdatu vākšanas stratēģiju un intensitāti piemēro II nodaļas B iedaļas (Precizitātes pakāpe un paraugdatu vākšanas intensitāte) noteikumus.

3. Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.	Ja iespējams, komerciālajās nozvejās nosaka īpatņu vecumu, lai novērtētu dažādu vecuma grupu sastopamību dažādām sugām un, attiecīgā gadījumā, augšanas parametrus. Ja tas nav iespējams, dalībvalstis nacionālajās programmās norāda, kāpēc.

2.	Ja VII papildinājumā minēto parametru kopējā novērtējuma atbilstību prasītajai precizitātes pakāpei nodrošina ar dalībvalstu sadarbības palīdzību, katra dalībvalsts gādā, lai tās ieguldījums kopējā datu kopā ir pietiekams šādas precizitātes pakāpes nodrošināšanai.

4. Precizitātes pakāpe

1.	Sugu krājumiem, kuros ir iespējams noteikt īpatņu vecumu, vidējais svars un garums katrā vecuma grupā jānovērtē ar 3. pakāpes precizitāti tādā apjomā, lai attiecīgajās vecuma grupās kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

Krājumiem, kuros īpatņu vecumu noteikt nav iespējams, bet kuriem var izveidot augšanas līkni, vidējais svars un garums katrā vecuma pseidogrupā (piemēram, no augšanas līknes nolasītā grupā) jānovērtē ar 2. pakāpes precizitāti tādā apjomā, lai attiecīgajās vecuma grupās kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

Nosakot dzimumgatavības, auglības un abu dzimumu pārstāvju skaita savstarpējo attiecību, var pievienot norādi pēc izvēles attiecībā vai nu uz vecumu, vai garumu, ja dalībvalstis, kurām jāvāc attiecīgie bioloģiskie paraugdati, ir vienojušās par to, ka:

a)	attiecībā uz dzimumgatavību un auglību, kuras aprēķina kā dzimumbriedumu sasniegušu zivju proporcionālo daudzumu, jāsasniedz 3. pakāpes precizitāte attiecīgajā vecuma un/vai garuma diapazonā, kura sākuma un beigu robeža atbilst 20 % un 90 % no dzimumbriedumu sasniegušajām zivīm;

attiecībā uz abu dzimumu pārstāvju skaita savstarpējo attiecību, kuru aprēķina kā sieviešu dzimuma zivju proporcionālo daudzumu, jāsasniedz 3. pakāpes precizitāte tādā apjomā, lai attiecīgajā vecuma vai garuma grupā kumulatīvie izkrāvumi veidotu vismaz 90 % no nacionālajiem izkrāvumiem, kas veikti no attiecīgā krājuma.

5. Izņēmumi

Dalībvalsts nacionālajā programmā var neiekļaut ar krājumu saistīto datu novērtējumu tādiem krājumiem, attiecībā uz kuriem KPN un kvotas ir noteiktas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	attiecīgajām kvotām jāatbilst mazāk nekā 10 % no Kopienas daļas KPN vai jābūt mazākām nekā vidēji 200 tonnu iepriekšējos trijos gados;

b)	to dalībvalstīm iedalīto attiecīgo kvotu summai, kuras ir mazākas par 10 %, jābūt mazākai nekā 25 % no Kopienas daļas KPN.

Ja 1.a) punkta nosacījums ir izpildīts, bet 1.b) punkta nosacījums – nav, attiecīgās dalībvalstis var izveidot saskaņotu programmu, lai attiecībā uz saviem kopējiem izkrāvumiem ieviestu kopēju paraugdatu vākšanas shēmu, vai arī individuāli izveidot citas nacionālas paraugdatu vākšanas shēmas, ar kurām nodrošina tādu pašu precizitāti.

3.	Ja tas ir lietderīgi, nacionālās programmas katru gadu līdz 1. februārim var koriģēt, lai ņemtu vērā kvotu apmaiņu starp dalībvalstīm.

4.	Attiecībā uz krājumiem, kuriem nav noteikta KPN un kvotas un kuri ir ārpus Vidusjūras, piemēro tos pašus noteikumus, kas minēti 5.1. punktā, pamatojoties uz izkrāvumu vidējo apjomu iepriekšējos trijos gados un kopējiem Kopienas izkrāvumiem no krājuma.

5.	Attiecībā uz krājumiem, kuri atrodas Vidusjūrā, ņem vērā tos pie Vidusjūras esošas dalībvalsts veiktos izkrāvumus (pēc svara, atkarībā no sugas), kuri atbilst mazāk nekā 10 % no kopējiem Kopienas izkrāvumiem no Vidusjūras vai mazāk nekā 200 tonnām, izņemot zilās tunzivis.

C. TRANSVERSĀLO DATU VĀKŠANA

1. Mainīgie lielumi

1.	Mainīgie lielumi, kas jānosaka, uzskaitīti VIII papildinājumā. Datus norāda atbilstoši minētajā papildinājumā prasītajam periodiskumam.

2.	Ziņas par flotes segmentiem un zvejas piepūli var netikt iesniegtas vienlaikus.

2. Apkopojuma pakāpe

1.	Vajadzīgā apkopojuma pakāpe ir norādīta VIII papildinājumā atbilstoši V papildinājumā noteiktajiem kritērijiem.

2.	Apkopot drīkst tikai vissīkākās prasītās apkopojuma pakāpes datus. Sleju apkopošana pēc attiecīgās shēmas ir pieļaujama tad, ja pierāda tās savietojamību ar attiecīgas statistiskās analīzes rezultātiem. Šāda apkopošana jāapstiprina attiecīgajā reģionālajā koordinācijas sanāksmē.

3. Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.	Ja iespējams, jāsavāc visi attiecīgie transversālie dati. Ja tas nav iespējams, nacionālajās programmās dalībvalstis precizē attiecīgās paraugdatu vākšanas procedūras.

4. Precizitātes pakāpe

1.	Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par datu kvalitāti (pareizību un precizitāti).

D. KRĀJUMU PĒTNIECISKĀ UZSKAITE JŪRĀ

1.	Visām uzskaitēm, kas minētas IX papildinājumā, jābūt ietvertām.

2.	Nacionālajā programmā dalībvalstis nodrošina līdzšinējo uzskaišu modeļu turpināmību.

3.	Neatkarīgi no 1. un 2. punkta dalībvalstis var ierosināt mainīt uzskaites intensitāti vai paraugdatu vākšanas modeli, ja tas nekaitē rezultātu kvalitātei. Šādas izmaiņas Komisija atbalstīs tikai tad, ja tās apstiprinās ZZTEK.

IV NODAĻA

Akvakultūras un apstrādes jomas ekonomiskā stāvokļa novērtēšanas modulis

A. EKONOMIKAS DATU VĀKŠANA PAR AKVAKULTŪRAS JOMU

1. Mainīgie lielumi

1.	Visus X papildinājumā minētos mainīgos lielumus nosaka reizi gadā katram XI papildinājumā minētajam šīs jomas segmentam.

2.	Statistikas vienība ir “uzņēmums”, juridiska persona, kuru grāmatvedībā definē kā sīkāko juridisko vienību.

3.	Datus vāc par uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids atbilst Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktajai NACE klasifikācijas definīcijai (kods 05.02 “Zivkopība”).

4.	Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

2. Apkopojuma pakāpe

1.	Datus norāda atkarībā no sugas un akvakultūrā izmantotās metodes, kā minēts XI papildinājumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var piemērot sīkāku dalījumu atkarībā no uzņēmuma lieluma vai pēc citiem attiecīgiem kritērijiem.

2.	Datu vākšana par saldūdens sugu zivīm nav obligāta. Ja tomēr šādus datus vāc, dalībvalstis ievēro XI papildinājumā norādīto dalījumu.

3. Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.	Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.	Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, rakstveida aptaujas, finanšu pārskati).

4. Precizitātes pakāpe

1.	Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

B. EKONOMIKAS DATU VĀKŠANA PAR APSTRĀDES JOMU

1. Mainīgie lielumi

1.	Visus XII papildinājumā minētos mainīgos lielumus attiecīgajai kopai nosaka reizi gadā.

2.	Datus vāc par uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids atbilst Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktajai NACE klasifikācijas definīcijai (kods 15.20 “Zivju un zivju produktu apstrāde un konservēšana”).

Kontrolpārbaudes vajadzībām un lai precīzāk noteiktu, kuri uzņēmumi atbilst NACE klasifikācijas kodam 15.20, papildus kā orientierus izmanto arī valsts piešķirtos kodus, kurus dalībvalstis piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 852/2004 (4), (EK) Nr. 853/2004 (5) un (EK) Nr. 854/2004 (6).

4.	Valstu valūtas konvertē euro, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto gada vidējo maiņas kursu.

2. Apkopojuma pakāpe

1.	Datu vākšanā statistikas vienība ir “uzņēmums”, juridiska persona, kuru grāmatvedībā definē kā sīkāko juridisko vienību.

Par uzņēmumiem, kuri veic zivju apstrādi, bet kuru pamatdarbības veids ir cits, katra plānošanas perioda pirmajā gadā obligāti jāsavāc šādi dati:

a)	uzņēmumu skaits;

b)	apgrozījuma daļa, kas saistīta ar zivju apstrādi.

3. Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.	Nacionālajā programmā dalībvalstis apraksta metodoloģiju, kuru tās izmanto katra ekonomikas datu mainīgā lieluma, arī tā kvalitātes aspektu, noteikšanai.

2.	Dalībvalstis nodrošina visu ekonomikas datu mainīgo lielumu viendabīgumu un salīdzināmību, ja tie iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, rakstveida aptaujas, finanšu pārskati).

4. Precizitātes pakāpe

1.	Gada ziņojumā dalībvalstis iekļauj informāciju par aptuveni noteikto vērtību kvalitāti (pareizību un precizitāti).

V NODAĻA

Zvejniecības jomas radītā jūras ekosistēmas ietekmējuma novērtēšanas modulis

1. Mainīgie lielumi

1.	Lai varētu aprēķināt XIII papildinājumā minētos indikatorus, tajā prasītos datus vāc reizi gadā, izņemot tos datus, kurus paredzēts vākt vēl sīkākā apkopojuma pakāpē.

2.	Datus, kas minēti XIII papildinājumā, vāc nacionālā mērogā, lai tiešie lietotāji varētu noteikt indikatorus attiecīgajā ģeogrāfiskajā mērogā, kā norādīts II papildinājumā.

2. Apkopojuma pakāpe

1.	Piemēro XIII papildinājumā prasīto apkopojuma pakāpi.

3. Paraugdatu vākšanas stratēģija

1.	Dalībvalstis piemēro XIII papildinājumā pievienotos ieteikumus.

4. Precizitātes pakāpe

1.	Dalībvalstis piemēro XIII papildinājumā pievienotos ieteikumus.

VI NODAĻA

Datu vākšanas sistēmas aptverto datu pārvaldības un izmantošanas modulis

A. DATU PĀRVALDĪBA

1.	Šī Kopienas programmas daļa aptver datubāzu izveidi, datu ievadi (glabāšanu), datu kvalitātes kontroli un apstiprināšanu un primāro datu apstrādi, pārveidojot tos detalizētu vai apkopotu datu kopās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 17. panta 1. punktā.

2.	Tā ietver primāro sociāli ekonomisko datu pārveidi metadatos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 199/2008 13. panta b) punktā.

3.	Dalībvalstis garantē, ka pēc Komisijas pieprasījuma tās sniedz informāciju par 2. punktā minēto pārveidi.

B. DATU IZMANTOŠANA

1.	Šī programmas daļa attiecas uz datu kopu veidošanu un to izmantošanu zinātniskajā analīzē, kura ir pamats zivsaimniecības pārvaldībā sniegtajiem ieteikumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 199/2008 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.	Tā ietver bioloģisko parametru aptuvenu novērtēšanu (vecums, svars, dzimums, dzimumgatavība un auglība) VII papildinājumā minētajiem krājumiem, datu kopu sagatavošanu krājumu novērtējuma vajadzībām un bioekonomisko modelēšanu, un atbilstošo zinātnisko analīzi.

(1) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(2) OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.

(3) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(4) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(6) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

I papildinājums

Ģeogrāfiskais iedalījums pa reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām

	ICES	NAFO	ICCAT	GFCM	CCAMLR	IOTC	Cita
1. līmenis	Apgabals	Apgabals	FAO apgabals	Apgabals piem., 37 Vidusjūra un Melnā jūra	Apgabals piem., 48	FAO apgabals	FAO apgabals
2. līmenis	Apakšapgabals piem., 27.IV Ziemeļjūra	Apakšapgabals piem., 21.2 Labradora	FAO apakšapgabals	Apakšapgabals piem., 37.1 Rietumu	Apakšapgabals piem., 48.1 Antarktikas pussala	FAO apakšapgabals	FAO apakšapgabals
3. līmenis	Rajons piem., 27.IV c	Rajons piem., 21.2 H	Rajons 5° × 5°	Rajons piem., 37.1.2 Lionas līcis	Rajons piem., 58.5.1 Kergelena salas	Rajons 5° × 5°	Rajons 5° × 5°
4. līmenis	Apakšrajons piem., 27.III.c.22			GSA piem., GSA 1
5. līmenis	Taisnstūris 30′ × 1°	Taisnstūris	Taisnstūris 1° × 1°		Taisnstūris 30′ × 1°	Taisnstūris 1° × 1°	Taisnstūris 1° × 1°

II papildinājums

Ģeogrāfiskais iedalījums pa reģioniem

	Apakšreģions/zvejas vieta (1)	Reģions	Virsreģions
Līmenis	1	2	3
	I papildinājumā definētu 4. līmeņa teritoriju (ICES apakšrajonu) kopums	Baltijas jūra (ICES IIIb–d apgabals)	Baltijas jūra (ICES IIIb–d apgabals), Ziemeļjūra (ICES IIIa, IV un VIId apgabals) un Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals), un Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V–XIV apgabals un NAFO apgabali)
	I papildinājumā definētu 3. līmeņa teritoriju (ICES rajonu) kopums	Ziemeļjūra (ICES IIIa, IV un VIId apgabals) un Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)
	I papildinājumā definētu 3. līmeņa teritoriju (ICES/NAFO rajonu) kopums	Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V–XIV apgabals un NAFO apgabali)
	I papildinājumā definētu 4. līmeņa teritoriju (GSA) kopums	Vidusjūra un Melnā jūra	Vidusjūra un Melnā jūra
	RZPO paraugdatu vākšanas apakšapgabali (izņemot GFCM)	Citi reģioni, kuros ES kuģi veic zvejas darbības un kurus pārvalda RZPO, kurās Kopienai ir līgumslēdzējas puses vai novērotājas statuss (piemēram, ICCAT, IOTC, CECAF u. c.)	Citi reģioni

(1) Apakšreģionus vai zvejas vietas dalībvalstis nosaka pirmajam plānošanas periodam (2009–2010); vajadzības gadījumā reģionālajās koordinācijas sanāksmēs ar ZZTEK piekrišanu tos var noteikt no jauna. Tiem nevajadzētu pārsniegt esošo ģeogrāfisko rajonu robežas.

III papildinājums

Flotes segmenti dalījumā pa reģioniem

		Garuma klase (LOA) (1)
		0-< 10 m 0-< 6 m	10-< 12 m 6-< 12 m	12-< 18 m	18-< 24 m	24-< 40 m	40 m un vairāk
Aktīvie kuģi
Izmanto aktīvos zvejas rīkus	Kuģi zvejai ar rāmja trali
	Traleri grunts zvejai un/vai seineri grunts zvejai
	Traleri pelaģiskai zvejai
	Kuģi zvejai ar riņķvadiem
	Bagarkuģi
	Kuģi, kas izmanto citus aktīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus aktīvos zvejas rīkus
Izmanto pasīvos zvejas rīkus	Kuģi, kas zvejā izmanto āķus	(2)	(2)
	Kuģi zvejai ar dreifējošiem un/vai noenkurotiem tīkliem
	Kuģi, kas zvejā izmanto murdus un/vai zivju krātiņveida lamatas
	Kuģi, kas izmanto citus pasīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus
Izmanto daudzfunkcionālus zvejas rīkus	Kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus
Neaktīvie kuģi

(1) Kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metru, Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemēro garuma klases 0–< 6 m un 6–< 12 m. Visos pārējos reģionos šādiem kuģiem piemēro garuma klases 0–< 10 m un 10–< 12 m.

(2) Par kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metru un kuri izmanto pasīvos zvejas rīkus Vidusjūrā un Melnajā jūrā, informāciju var apkopot pa izmantoto zvejas rīku tipiem.

IV papildinājums

Zvejas darbība (zvejas veids) pa reģioniem

1. Baltijas jūra (ICES 22.–32. apakšrajons)

1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	4. līmenis	5. līmenis	6. līmenis	Garuma klases (m)
Zvejas darbība	Zvejas rīka klase	Zvejas rīka grupa	Zvejas rīka tips	Mērķsugu kopa (1)	Linuma acu izmērs un citāds selektīvu ierīču lietojums	<10	10–<12	12–<18	18–<24	24–<40	40 &+
Zvejas darbība	Traļi	Grunts traļi	Grunts traļi ar traļu durvīm (OTB)	Vēžveidīgie	(2)
				Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
			Vairākrīku traļi ar traļu durvīm (OTT)	Vēžveidīgie	(2)
				Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
			Jūga grunts traļi (PTB)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
		Pelaģiskie traļi	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (OTM)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
			Jūga pelaģiskie traļi (PTM)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
	Āķi un āķu rindas	Makšķerkāta āķu rindas	Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Zivis	(2)
		Āķu jedas	Dreifējošas āķu jedas (LLD)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
			Dreifējošas āķu jedas (LLD)	Anadromās sugas	(2)
			Nostiprinātas āķu jedas (LLS)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
				Anadromās sugas	(2)
				Katadromās sugas	(2)
	Zivju krātiņveida lamatas	Zivju krātiņveida lamatas	Murdi un zivju krātiņveida lamatas (FPO) (3)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
				Anadromās sugas	(2)
				Katadromās sugas	(2)
			Kūri (FYK) (3)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
				Anadromās sugas	(2)
				Katadromās sugas	(2)
			Stacionāri, virspusē atvērti stāvvadi (FPN)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
				Anadromās sugas	(2)
				Katadromās sugas	(2)
	Tīkli	Tīkli	Vairāksienu tīkli (GTR)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
			Nostiprināti žaunu tīkli (GNS)	Bentiskās zivis	(2)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
				Saldūdens sugas	(2)
				Anadromās sugas	(2)
				Katadromās sugas	(2)
	Zvejas vadi	Apņemošie tīkli	Riņķvadi (PS)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
		Zvejas vadi	Skotu vadi (SSC)	Bentiskās zivis	(2)
			Skotu vadi (SSC)	Saldūdens sugas	(2)
			Dāņu vadi (SDN)	Bentiskās zivis	(2)
			Dāņu vadi (SDN)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(2)
			Divkuģu vadi (SPR)	Bentiskās zivis	(2)
			No krasta vai kuģa velkamie vadi (SB) (SV)	Zivis	(2)
	Zvejas darbība, par kuru nav informācijas			Zvejas darbība, par kuru nav informācijas
Cita darbība, kas nav zveja				Cita darbība, kas nav zveja
Neaktīvie kuģi				Neaktīvie kuģi
Atpūtas zveja				Tikai šādām sugām: lasis, menca, zuši, haizivis	Nepiemēro	Ja ir, visas kuģu klases kopā

Piezīme:

Attiecīgā gadījumā veic izmēģinājuma pētījumus, lai sagatavotu protokolus zušu zvejas uzraudzībai iekšzemes ūdeņos.

2. Ziemeļjūra (ICES IIIa, IV un VIId apgabals) un Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)

1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	4. līmenis	5. līmenis	6. līmenis	Garuma klases (m)
Zvejas darbība	Zvejas rīka klase	Zvejas rīka grupa	Zvejas rīka tips	Mērķsugu kopa (4)	Linuma acu izmērs un citāds selektīvu ierīču lietojums	<10	10–<12	12–<18	18–<24	24–<40	40 &+
Zvejas darbība	Dragas	Dragas	Laivas dragas (DRB)	Gliemji	(5)
	Dragas	Dragas	Mehāniskās dragas (HMD)	Gliemji	(5)
	Traļi	Grunts traļi	Grunts traļi ar traļu durvīm (OTB)	Gliemji	(5)
				Vēžveidīgie	(5)
				Bentiskās zivis	(5)
				Vēžveidīgie kopā ar bentiskajām zivīm	(5)
				Galvkāji kopā ar bentiskajām zivīm	(5)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(5)
				Dziļūdens sugas	(5)
				Pelaģiskās zivis kopā ar bentiskajām zivīm	(5)
				Bentiskās sugas kopā ar dziļūdens sugām	(5)
			Vairākrīku traļi ar traļu durvīm (OTT)	Gliemji	(5)
				Vēžveidīgie	(5)
				Bentiskās zivis	(5)
				Dziļūdens sugas	(5)
				Vēžveidīgie kopā ar bentiskajām zivīm	(5)
				Pelaģiskās zivis kopā ar bentiskajām zivīm	(5)
			Jūga grunts traļi (PTB)	Bentiskās zivis	(5)
				Vēžveidīgie	(5)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(5)
			Rāmja traļi (TBB)	Vēžveidīgie	(5)
				Bentiskās zivis	(5)
				Vēžveidīgie kopā ar bentiskajām zivīm	(5)
		Pelaģiskie traļi	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (OTM)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(5)
			Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (OTM)	Bentiskās zivis	(5)
			Jūga pelaģiskie traļi (PTM)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(5)
			Jūga pelaģiskie traļi (PTM)	Bentiskās zivis	(5)
	Āķi un āķu rindas	Makšķerkāta āķu rindas	Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Zivis	(5)
	Āķi un āķu rindas	Āķu jedas	Nostiprinātas āķu jedas (LLS)	Bentiskās zivis	(5)
	Zivju krātiņveida lamatas	Zivju krātiņveida lamatas (6)	Murdi un zivju krātiņveida lamatas (FPO)	Gliemji	(5)
				Vēžveidīgie	(5)
				Zivis	(5)
			Kūri (FYK)	Katadromās sugas	(5)
	Tīkli	Tīkli	Vairāksienu tīkli (GTR)	Bentiskās zivis	(5)
			Nostiprināti žaunu tīkli (GNS)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(5)
				Bentiskās zivis	(5)
				Vēžveidīgie	(5)
			Dreifējošie tīkli (GND)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(5)
			Dreifējošie tīkli (GND)	Bentiskās zivis	(5)
	Zvejas vadi	Apņemošie tīkli	Riņķvadi (PS)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(5)
		Zvejas vadi	Skotu vadi (SSC)	Bentiskās zivis	(5)
			Dāņu vadi (SDN)	Bentiskās zivis	(5)
			Divkuģu vadi (SPR)	Bentiskās zivis	(5)
			No krasta vai kuģa velkamie vadi (SB) (SV)	Zivis	(5)
	Citi zvejas rīki	Citi zvejas rīki	Stikla zušu zveja	Stikla zuši	(5)
	Dažādi zvejas rīki (norādīt)	Dažādi zvejas rīki (norādīt)			(5)
Cita darbība, kas nav zveja				Cita darbība, kas nav zveja
Neaktīvie kuģi				Neaktīvie kuģi
Atpūtas zveja				Tikai šādām sugām: menca, zuši, haizivis	Nepiemēro	Ja ir, visas kuģu klases kopā

Piezīme:

Attiecīgā gadījumā veic izmēģinājuma pētījumus, lai sagatavotu protokolus zušu zvejas uzraudzībai iekšzemes ūdeņos.

3. Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V–XIV apgabals un NAFO apgabali)

1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	4. līmenis	5. līmenis	6. līmenis	Garuma klases (m)
Zvejas darbība	Zvejas rīka klase	Zvejas rīka grupa	Zvejas rīka tips	Mērķsugu kopa (7)	Linuma acu izmērs un citāds selektīvu ierīču lietojums	<10	10–<12	12–<18	18–<24	24–<40	40 &+
Zvejas darbība	Dragas	Dragas	Laivas dragas (DRB)	Gliemji	(8)
	Dragas	Dragas	Mehāniskās dragas (HMD)	Gliemji	(8)
	Traļi	Grunts traļi	Grunts traļi ar traļu durvīm (OTB)	Gliemji	(8)
				Vēžveidīgie	(8)
				Bentiskās zivis	(8)
				Vēžveidīgie kopā ar bentiskajām zivīm	(8)
				Galvkāji kopā ar bentiskajām zivīm	(8)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(8)
				Dziļūdens sugas	(8)
				Pelaģiskās zivis kopā ar bentiskajām zivīm	(8)
				Bentiskās sugas kopā ar dziļūdens sugām	(8)
			Vairākrīku traļi ar traļu durvīm (OTT)	Gliemji	(8)
				Vēžveidīgie	(8)
				Bentiskās zivis	(8)
				Dziļūdens sugas	(8)
				Vēžveidīgie kopā ar bentiskajām zivīm	(8)
				Pelaģiskās zivis kopā ar bentiskajām zivīm	(8)
			Jūga grunts traļi (PTB)	Bentiskās zivis	(8)
				Vēžveidīgie	(8)
				Mazo pelaģisko sugu zivis	(8)
			Rāmja traļi (TBB)	Vēžveidīgie	(8)
				Bentiskās zivis	(8)
				Vēžveidīgie kopā ar bentiskajām zivīm	(8)
				Bentiskās zivis kopā ar galvkājiem	(8)
		Pelaģiskie traļi	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (OTM)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(8)
			Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (OTM)	Bentiskās zivis	(8)
			Jūga pelaģiskie traļi (PTM)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(8)
				Lielo pelaģisko sugu zivis	(8)
				Bentiskās zivis	(8)
	Āķi un āķu rindas	Makšķerkāta āķu rindas	Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Zivis	(8)
			Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Galvkāji	(8)
			Velcējamās āķu rindas (LTL)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(8)
		Āķu jedas	Dreifējošas āķu jedas (LLD)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(8)
				Bentiskās zivis	(8)
				Dziļūdens sugas	(8)
			Nostiprinātas āķu jedas (LLS)	Dziļūdens sugas	(8)
			Nostiprinātas āķu jedas (LLS)	Bentiskās zivis	(8)
	Zivju krātiņveida lamatas	Zivju krātiņveida lamatas (9)	Murdi un zivju krātiņveida lamatas (FPO)	Gliemji	(8)
				Vēžveidīgie	(8)
				Zivis	(8)
			Kūri (FYK)	Katadromās sugas	(8)
			Kūri (FYK)	Bentiskās sugas	(8)
			Stacionāri, virspusē atvērti stāvvadi (FPN)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(8)
	Tīkli	Tīkli	Vairāksienu tīkli (GTR)	Bentiskās zivis	(8)
			Nostiprināti žaunu tīkli (GNS)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(8)
				Bentiskās zivis	(8)
				Vēžveidīgie	(8)
				Dziļūdens sugas	(8)
			Dreifējošie tīkli (GND)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(8)
			Dreifējošie tīkli (GND)	Bentiskās zivis	(8)
	Zvejas vadi	Apņemošie tīkli	Riņķvadi (PS)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(8)
		Apņemošie tīkli	Riņķvadi (PS)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(8)
		Zvejas vadi	Skotu vadi (SSC)	Bentiskās zivis	(8)
			Dāņu vadi (SDN)	Bentiskās zivis	(8)
			Divkuģu vadi (SPR)	Bentiskās zivis	(8)
			No krasta vai kuģa velkamie vadi (SB) (SV)	Zivis	(8)
	Citi zvejas rīki	Citi zvejas rīki	Stikla zušu zveja	Stikla zuši	(8)
	Dažādi zvejas rīki (norādīt)	Dažādi zvejas rīki (norādīt)			(8)
Cita darbība, kas nav zveja				Cita darbība, kas nav zveja
Neaktīvie kuģi				Neaktīvie kuģi
Atpūtas zveja				Tikai šādām sugām: lasis, jūrasasaris (labraks), haizivis, zuši (tikai ICES apgabalos)	Nepiemēro	Ja ir, visas kuģu klases kopā

Piezīme:

Attiecīgā gadījumā veic izmēģinājuma pētījumus, lai sagatavotu protokolus zušu zvejas uzraudzībai iekšzemes ūdeņos.

4. Vidusjūra un Melnā jūra

1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	4. līmenis	5. līmenis	6. līmenis	Garuma klases (m)
Zvejas darbība	Zvejas rīka klase	Zvejas rīka grupa	Zvejas rīka tips	Mērķsugu kopa (10)	Linuma acu izmērs un citāds selektīvu ierīču lietojums	<6	6–<12	12–<18	18–<24	24–<40	40 &+
Zveja	Dragas	Dragas	Laivas dragas (DRB)	Gliemji	(11)
	Traļi	Grunts traļi	Grunts traļi ar traļu durvīm (OTB)	Bentiskās sugas	(11)
				Dziļūdens sugas	(11)
				Bentiskās sugas kopā ar dziļūdens sugām (12)	(11)
			Vairākrīku traļi ar traļu durvīm (OTT)	Bentiskās sugas	(11)
			Jūga grunts traļi (PTB)	Bentiskās sugas	(11)
			Rāmja traļi (TBB)	Bentiskās sugas	(11)
		Pelaģiskie traļi	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (OTM)	Bentiskās sugas kopā ar pelaģiskajām sugām	(11)
		Pelaģiskie traļi	Jūga pelaģiskie traļi (PTM)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(11)
	Āķi un āķu rindas	Makšķerkāta āķu rindas	Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Zivis	(11)
			Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Galvkāji	(11)
			Velcējamās āķu rindas (LTL)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(11)
		Āķu jedas	Dreifējošas āķu jedas (LLD)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(11)
		Āķu jedas	Nostiprinātas āķu jedas (LLS)	Bentiskās zivis	(11)
	Zivju krātiņveida lamatas	Zivju krātiņveida lamatas (13)	Murdi un zivju krātiņveida lamatas (FPO)	Bentiskās sugas	(11)
			Kūri (FYK)	Katadromās sugas	(11)
			Kūri (FYK)	Bentiskās sugas	(11)
			Stacionāri, virspusē atvērti stāvvadi (FPN)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(11)
	Tīkli	Tīkli	Vairāksienu tīkli (GTR)	Bentiskās sugas	(11)
			Nostiprināti žaunu tīkli (GNS)	Mazo un lielo pelaģisko sugu zivis	(11)
			Nostiprināti žaunu tīkli (GNS)	Bentiskās sugas	(11)
			Dreifējošie tīkli (GND)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(11)
			Dreifējošie tīkli (GND)	Bentiskās zivis	(11)
	Zvejas vadi	Apņemošie tīkli	Riņķvadi (PS)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(11)
			Riņķvadi (PS)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(11)
			Ēsmas zivtiņu vadi (LA)	Mazo un lielo pelaģisko sugu zivis	(11)
		Zvejas vadi	Skotu vadi (SSC)	Bentiskās sugas	(11)
			Dāņu vadi (SDN)	Bentiskās sugas	(11)
			Divkuģu vadi (SPR)	Bentiskās sugas	(11)
			No krasta vai kuģa velkamie vadi (SB) (SV)	Bentiskās sugas	(11)
	Citi zvejas rīki	Citi zvejas rīki	Stikla zušu zveja	Stikla zuši	(11)
	Dažādi zvejas rīki (norādīt)	Dažādi zvejas rīki (norādīt)			(11)
Cita darbība, kas nav zveja				Cita darbība, kas nav zveja
Neaktīvie kuģi				Neaktīvie kuģi
Atpūtas zveja				Tikai šādām sugām: zilā tunzivs, zuši, haizivis	Nepiemēro	Ja ir, visas kuģu klases kopā

Piezīme:

Attiecīgā gadījumā veic izmēģinājuma pētījumus, lai sagatavotu protokolus zušu zvejas uzraudzībai iekšzemes ūdeņos.

5. Citi reģioni, kuros ES kuģi veic zvejas darbības un kurus pārvalda RZPO, kurās Kopienai ir līgumslēdzējas puses vai novērotājas statuss (piemēram, ICCAT, IOTC, CECAF u. c.)

1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	4. līmenis	5. līmenis	6. līmenis	Garuma klases (m)
Zvejas darbība	Zvejas rīka klase	Zvejas rīka grupa	Zvejas rīka tips	Mērķsugu kopa (14)	Linuma acu izmērs un citāds selektīvu ierīču lietojums	<10	10–<12	12–<18	18–<24	24–<40	40 &+
Zveja	Traļi	Grunts traļi	Grunts traļi ar traļu durvīm (OTB)	Vēžveidīgie	(15)
				Bentiskās zivis	(15)
				Galvkāji kopā ar bentiskajām zivīm	(15)
			Vairākrīku traļi ar traļu durvīm (OTT)	Vēžveidīgie	(15)
		Pelaģiskie traļi	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (OTM)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(15)
	Āķi un āķu rindas	Makšķerkāta āķu rindas	Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(15)
		Makšķerkāta āķu rindas	Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas (LHP) (LHM)	Bentiskās zivis	(15)
		Āķu jedas	Dreifējošas āķu jedas (LLD)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(15)
		Āķu jedas	Nostiprinātas āķu jedas (LLS)	Bentiskās zivis	(15)
	Zivju krātiņveida lamatas	Zivju krātiņveida lamatas	Murdi un zivju krātiņveida lamatas (FPO)	Vēžveidīgie	(15)
	Zivju krātiņveida lamatas	Zivju krātiņveida lamatas	Murdi un zivju krātiņveida lamatas (FPO)	Zivis	(15)
	Tīkli	Tīkli	Vairāksienu tīkli (GTR)	Bentiskās zivis	(15)
			Nostiprināti žaunu tīkli (GNS)	Bentiskās zivis	(15)
			Dreifējošie tīkli (GND)	Bentiskās zivis	(15)
	Zvejas vadi	Apņemošie tīkli	Riņķvadi (PS)	Mazo pelaģisko sugu zivis	(15)
	Zvejas vadi	Apņemošie tīkli	Riņķvadi (PS)	Lielo pelaģisko sugu zivis	(15)
	Dažādi zvejas rīki (norādīt)	Dažādi zvejas rīki (norādīt)			(15)
Cita darbība, kas nav zveja				Cita darbība, kas nav zveja
Neaktīvie kuģi				Neaktīvie kuģi

(1) Paturēto nozvejas daļu var klasificēt atkarībā no mērķsugu kopas (vēžveidīgie, bentiskās zivis u. c.) par katru zvejas reisu vai, ja iespējams, par katru zvejas darbību un šķirot pēc svara vai pēc kopējās vērtības (sugām ar augstu vērtību, piemēram, Norvēģijas omāram, garnelēm). Mērķsugu kopa, kurai atbilst lielākās vērtības, arī ir tā, par kuru jāveic ieraksts tabulā.

(2) Kā definēts Padomes Regulās (EK) Nr. 88/98 (OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp.) un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

(3) Arī zuši pārvaldības vienībās saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1100/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(4) Paturēto nozvejas daļu var klasificēt atkarībā no mērķsugu kopas (vēžveidīgie, galvkāji, bentiskās zivis u. c.) par katru zvejas reisu vai, ja iespējams, par katru zvejas darbību un šķirot pēc svara vai pēc kopējās vērtības (sugām ar augstu vērtību, piemēram, Norvēģijas omāram, tunzivīm). Mērķsugu kopa, kurai atbilst lielākās vērtības, arī ir tā, par kuru jāveic ieraksts tabulā.

(5) Kā definēts Padomes Regulās (EEK) Nr. 1899/85 (OV L 179, 11.7.1985., 2. lpp.), (EEK) Nr. 1638/87 (OV L 153, 13.6.1987., 7. lpp.), (EK) Nr. 850/98 (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.), Komisijas Regulās (EK) Nr. 2056/2001 (OV L 277, 20.10.2001., 13. lpp.), (EK) Nr. 494/2002 (OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.) un Padomes Regulā (EK) Nr. 40/2008 (OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp.).

(6) Arī zuši pārvaldības vienībās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007.

(7) Paturēto nozvejas daļu var klasificēt atkarībā no mērķsugu kopas (vēžveidīgie, galvkāji, bentiskās zivis u. c.) par katru zvejas reisu vai, ja iespējams, par katru zvejas darbību un šķirot pēc svara vai pēc kopējās vērtības (sugām ar augstu vērtību, piemēram, Norvēģijas omāram, tunzivīm). Mērķsugu kopa, kurai atbilst lielākās vērtības, arī ir tā, par kuru jāveic ieraksts tabulā.

(8) Kā definēts Regulā (EK) Nr. 850/98, Padomes Regulā (EK) Nr. 2549/2000 (OV L 292, 21.11.2000., 5. lpp.), Regulās (EK) Nr. 2056/2001, (EK) Nr. 494/2002, Padomes Regulā (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.) un Regulā (EK) Nr. 40/2008.

(9) Arī zuši pārvaldības vienībās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007.

(10) Paturēto nozvejas daļu var klasificēt atkarībā no mērķsugu kopas (vēžveidīgie, galvkāji, bentiskās zivis u. c.) par katru zvejas reisu vai, ja iespējams, par katru zvejas darbību un šķirot pēc svara vai pēc kopējās vērtības (sugām ar augstu vērtību, piemēram, Norvēģijas omāram, tunzivīm). Mērķsugu kopa, kurai atbilst lielākās vērtības, arī ir tā, par kuru jāveic ieraksts tabulā.

(11) Kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11 lpp.).

(12) Attiecas tikai uz Aristaeomorpha foliacea un Aristeus antennatus sugas garnelēm; minētās sugas nav iekļautas Padomes Regulā (EK) Nr. 2347/2002 (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.) dotajā “dziļjūras sugu” definīcijā.

(13) Arī zuši pārvaldības vienībās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007.

(14) Paturēto nozvejas daļu var klasificēt atkarībā no mērķsugu kopas (vēžveidīgie, galvkāji, bentiskās zivis u. c.) par katru zvejas reisu vai, ja iespējams, par katru zvejas darbību un šķirot pēc svara vai pēc kopējās vērtības (sugām ar augstu vērtību, piemēram, Norvēģijas omāram, tunzivīm). Mērķsugu kopa, kurai atbilst lielākās vērtības, arī ir tā, par kuru jāveic ieraksts tabulā.

V papildinājums

Datu vākšanā piemērojamā apkopojuma pakāpe

		Apakšreģioni vai zvejas vietas	Reģioni	Virsreģioni
		1	2	3
Zvejas veids * Flotes segments (vienība)	A	A1	A2	A3
Zvejas veids	B	B1	B2	B3
Flotes segments	C	C1	C2	C3
Piezīme Atkarībā no zvejas darbības norises vietas var attiekties uz apakšreģionu, reģionu vai virsreģionu. Šajā papildinājumā norādīts, kādai (cik sīkai) jābūt datu vākšanā piemērojamajai apkopojuma pakāpei.

VI papildinājums

Ekonomikas datu mainīgie lielumi

Mainīgo lielumu grupa

Mainīgais lielums

Specifikācija datu vākšanas vajadzībām (1)

Vienība

Definīcija

saskaņā ar uzņēmējdarbības

strukturālo statistiku, SBS (Komisijas Regula (EK) Nr. 2700/98 (2))

Vadlīnijas

Ieņēmumi

Izkrāvumu bruto vērtība

Transversāli dati

EUR

12 11 0,

izņ. 4. punktu

Ieņēmumi no kvotu vai cita veida zvejas tiesību iznomāšanas

EUR

12 11 0,

izņ. 4. punktu

Tiešās subsīdijas (3)

EUR

12 11 0,

izņ. 4. punktu

Citi ieņēmumi (4)

EUR

12 11 0,

izņ. 4. punktu

Personāla izmaksas

Apkalpes darba samaksa (5)

EUR

13 31 0

Aprēķinātā neatalgotā darba vērtība (6)

EUR

13 32 0

EUR

Energoizmaksas

Energoizmaksas (7)

EUR

20 11 0

(13 11 0)

Remonta un apkopes izmaksas

Remonta un apkopes izmaksas (8)

EUR

(13 11 0)

EKS (9) 3.70.

e) (1) (2)

Citas saimnieciskās darbības izmaksas

Mainīgās izmaksas (10)

EUR

(13 11 0)

Nemainīgās izmaksas (11)

EUR

(13 11 0)

Maksājumi par kvotu vai cita veida zvejas tiesību nomu

EUR

(13 11 0)

Kapitāla izmaksas

Gada amortizācija (12)

EUR

EKS 6.02. līdz 6.05.

Kapitāla vērtība

Materiālā vērtība: amortizētā aizstājējvērtība (13)

EUR

EKS 7.09. līdz 7.24.

Materiālā vērtība: amortizētā vēsturiskā vērtība (13)

EUR

EKS 7.09. līdz 7.24.

Kvotu un cita veida zvejas tiesību vērtība (14)

EUR

EKS 7.09. līdz 7.24.

Ieguldījumi

Materiālie ieguldījumi (15)

EUR

15 11 0

EKS 3.102. līdz 3.111.

Finansiālais stāvoklis

Parāda un aktīvu samērs (16)

Nodarbinātība

Nodarbinātie apkalpes locekļi (17)

skaits

16 11 0; 16 13 0;

16 13 1; 16 13 2;

16 13 5; 16 14 0;

16 15 0

EKS 11.32. līdz 11.34.

Nacionālais pilna laika ekvivalents (18)

skaits

16 11 0; 16 13 0;

16 13 1; 16 13 2;

16 13 5; 16 14 0;

16 15 0

EKS 11.32. līdz 11.34.

Saskaņotais pilna laika ekvivalents (19)

skaits

16 11 0; 16 13 0;

16 13 1; 16 13 2;

16 13 5; 16 14 0;

16 15 0

EKS 11.32. līdz 11.34.

Flote

Kuģu skaits

Transversāli dati

skaits

nepiemēro

Lielākais garums jeb LOA (vidēji)

Transversāli dati

metri

nepiemēro

Kuģa vidējā tilpība

Transversāli dati

nepiemēro

Kuģa vidējā jauda

Transversāli dati

nepiemēro

Vidējais vecums

Transversāli dati

gadi

nepiemēro

Zvejas piepūle

Jūrā pavadīto dienu skaits

Transversāli dati

dienas

nepiemēro

Energopatēriņš

litri

nepiemēro

Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits

Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits (20)

Norādīt pa lieluma kategorijām:

1)	īpašumā viens kuģis;

2)	īpašumā 2–5 kuģi;

3)	īpašumā vairāk nekā pieci kuģi

skaits

nepiemēro

Produkcijas vērtība atkarībā no sugas

Izkrāvumu vērtība atkarībā no sugas

Transversāli dati

EUR

nepiemēro

Vidējā cena atkarībā no sugas (21)

Transversāli dati

EUR/kg

nepiemēro

(1) Ekonomikas datu mainīgos lielumus nosaka reizi gadā ar detalizācijas pakāpi C3 (V papildinājums), izņemot transversālo datu mainīgos lielumus, kurus nosaka precīzāk un biežāk (kā noteikts VIII papildinājumā).

(2) OV L 344, 18.12.1998., 49. lpp.

(3) Ietver tiešos maksājumus, piemēram, kompensāciju par zvejas izbeigšanu, degvielas nodokļa atmaksājumus vai tamlīdzīgus vienreizējus kompensācijas maksājumus. Neietver sociālo pabalstu maksājumus un tādas netiešās subsīdijas kā nodokļu samazinājumu, piemēram, degvielai un ieguldījumu subsīdijas.

(4) Ietver citus ieņēmumus no kuģa izmantošanas, piemēram, atpūtas zvejai, tūrismam, naftas urbjtorņa apkalpošanai u. c., kā arī apdrošināšanas maksājumus par zvejas rīku/kuģa bojājumiem/nelietojamību.

(5) Ietver sociālās apdrošināšanas izmaksas.

(6) Piemēram, paša kuģa īpašnieka ieguldītais darbs. Izvēlētā metodoloģija dalībvalstīm jāizskaidro savās nacionālajās programmās.

(7) Izņemot smēreļļas. Ja iespējams, norādīt tipu (benzīns, dīzeļdegviela, biodegviela u. c.).

(8) Kuģu un zvejas rīku apkopes un remonta bruto izmaksas.

(9) EKS ir Eiropas kontu sistēma 1995 (Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1267/2003, Eurostat rokasgrāmata par EKS, 1995).

(10) Ietver visas saistībā ar zvejas piepūli un/vai nozvejām/izkrāvumiem iegādātās preces un pakalpojumus.

(11) Ietver visu, kas iegādāts neatkarīgi no zvejas piepūles un/vai nozvejām/izkrāvumiem (arī nomātās iekārtas).

(12) Aprēķināta saskaņā ar [PIM metodoloģiju, kas ierosināta kapitāla novērtējuma ziņojumā, kurš sagatavots saskaņā ar pētījumu Nr. FISH/2005/03: IREPA Onlus Co-ordinator, 2006. Evaluation of the capital value, investments and capital costs in the fisheries sector Study No FISH/2005/03, 203 p.]. Attiecīgie dati un aprēķina procedūras dalībvalstīm jāizskaidro savās nacionālajās programmās.

(13) Kuģa vērtība, t. i., korpusa, dzinēja, visu uz kuģa esošo iekārtu un zvejas rīku vērtība. Aprēķināta saskaņā ar [PIM metodoloģiju, kas ierosināta kapitāla novērtējuma ziņojumā, kurš sagatavots saskaņā ar pētījumu Nr. FISH/2005/03: IREPA Onlus Co-ordinator, 2006. Evaluation of the capital value, investments and capital costs in the fisheries sector Study No FISH/2005/03, 203 p.]. Attiecīgie dati un aprēķina procedūras dalībvalstīm jāizskaidro savās nacionālajās programmās.

(14) Attiecīgā gadījumā. Aprēķina metodes jāizskaidro nacionālajās programmās.

(15) Esošā kuģa/zvejas rīku uzlabojumi konkrētajā gadā.

(16) Parāda procentuālais apjoms salīdzinājumā ar kopējo kapitāla vērtību (kā definēts iepriekš).

(17) Darba vietu skaits uz kuģa jeb to personu vidējais skaits, kuras strādā uz šā kuģa un saņem ar šo kuģi saistītu atalgojumu. Tas ietver arī pagaidu darbiniekus un rotācijas kārtībā nodarbinātos apkalpes locekļus. (Sk. ziņojumu, kurš sagatavots saistībā ar pētījumu Nr. FISH/2005/14: LEI WAGENINGENUR Co-ordinator, 2006. Calculation of labour including full-time equivalent (FTE) in fisheries Study No FISH/2005/14, 142 p.).

(18) Pilna laika ekvivalents (FTE), kura pamatā ir nacionālais FTE atsauces līmenis attiecībā uz apkalpes locekļu darba laiku uz kuģa (atskaitot atpūtai paredzēto laiku) un darba laiku krastā. Ja gadā darba laiks uz vienu apkalpes locekli pārsniedz atsauces līmeni, FTE vērtība vienam apkalpes loceklim ir 1. Ja tā nav, FTE vērtība ir nostrādātā laika un atsauces līmeņa attiecība. (Izmantotajām metodēm jābūt saskaņā ar pētījumu Nr. FISH/2005/14 (LEI WAGENINGENUR Co-ordinator, 2006. Calculation of labour including full-time equivalent (FTE) in fisheries Study No FISH/2005/14, 142 p.) un grozījumiem, kas noteikti SGECA 07-01 ziņojumā (2007. gada 15.–19. janvāris, Salerno, 21. lpp. un pielikumi), un tās jāizskaidro nacionālajās programmās.).

(19) Pilna laika ekvivalents (FTE), kuru nosaka, pamatojoties uz 2 000 stundu robežlīmeni vienam FTE un izmantojot to pašu metodi, kas minēta 18. piezīmē.

(20) Flotes reģistrā fiksētais stāvoklis 1. janvārī. Kopīpašumu (vairāk nekā viens īpašnieks) skaita kā vienu vienību.

(21) Cenas norāda EUR par dzīvsvara kilogramu.

VII papildinājums

Bioloģisko datu mainīgie lielumi un sugu paraugdatu vākšanas specifikācijas

(Y = reizi gadā; T = reizi trijos gados)

Vispārpieņemtais sugas nosaukums	Sugas zinātniskais nosaukums	Apgabals/krājums	Sugu grupa (1)	Vecums (skaits/1 000 t)	Svars	Dzimums	Dzimumgatavība	Auglība
ICES I un II apgabals
Zutis	Anguilla anguilla	I, II	G1	(2)	T	T	T
Brosme	Brosme brosme	I, II	G2	250	T	T	T
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	I, II	G1
Siļķe	Clupea harengus	I, II, V	G1	25	Y	Y	Y
Raja	Dipturus oxyrinchus	II	G1
Haizivs	Etmopterus spinax	II	G1
Menca	Gadus morhua	I, II	G1	125	Y	Y	Y
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melastomus	II	G1
Moiva	Mallotus villosus	I, II	G2
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	I, II	G1	125	Y	Y	Y
Putasu	Micromesistius poutassou	I–IX, XII, XIV	G1	25	Y	Y	Y
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	I, II	G1		Y	Y	Y
Saida	Pollachius virens	I, II	G1	125	Y	Y	Y
Blondā raja	Raja brachyura	I, II	G1
Dzeloņainā raja	Raja clavata	I, II	G1
Dzegužraja	Raja naevus	I, II	G1
Ērkšķu raja	Raja radiata	I, II	G1
Melnais paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	I, II	G1	50	Y	Y	Y
Lasis	Salmo salar	I, II	G1	250	T	T	T
Atlantijas makrele	Scomber scombrus	II, IIIa, IV, V, VI, VII, VIII, IX	G1	25	Y	Y	Y
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus.	I, II	G1	125	Y	Y	Y
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella.	I, II	G1	125	Y	Y	Y
Eņģeļhaizivs	Squatina squatina	Visi apgabali
Parastā stavrida	Trachurus trachurus	IIa, IVa, Vb, VIa, VIIa–c, e–k, VIIIabde	G2	25	T	T	T
Skageraks un Kategats (ICES IIIa apgabals)
Tūbīšu dzimta	Ammodytidae	IIIa	G2	50
Zutis	Anguilla anguilla	IIIa	G1	(2)	T	T	T
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	IIIa	G1
Siļķe	Clupea harengus	IV, VIId, IIIa/22-24, IIIa	G1	25	Y	Y	Y
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	IIIa	G2	100	T	T	T
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IIIa	G2	250	T	T	T
Menca	Gadus morhua	IV, VIId, IIIaN	G1	250	Y	Y	Y
Menca	Gadus morhua	IIIaS	G1	125	Y	Y	Y
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	IIIa	G2	250	T	T	T
Limanda	Limanda limanda	IIIa	G2	125
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	IV, IIIa	G1	125	Y	Y	Y
Merlangs	Merlangius merlangus	IIIa	G2	125	T	T	T
Heki	Merluccius merluccius	IIIa, IV, VI, VII, VIIIab	G1	125	Y	Y	Y
Putasu	Micromesistius poutassou	I–IX, XII, XIV	G1	25	Y	Y	Y
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Funkcionālā vienība	G1		Y	Y	Y
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	IIIa, IVa austrumdaļa	G1		Y	Y	Y
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	IIIa	G1	250	Y	Y	Y
Saida	Pollachius virens	IV, IIIa, VI	G1	125	Y	Y	Y
Akmeņplekste	Psetta maxima	Visi apgabali	G2	250	T	T	T
Raju dzimta	Rajidae (3)	IIIa	G1
Atlantijas makrele	Scomber scombrus	II, IIIa, IV, V, VI, VII, VIII, IX	G1	25	Y	Y	Y
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	IIIa	G2	125	T	T	T
Mazā kaķhaizivs	Scyliorhinus canicula	IIIa	G1
Haizivjveidīgie	Haizivjveidīgie selachii (3)	IIIa	G1
Parastā jūrasmēle	Solea solea	IIIa, 22	G1	250	Y	Y	Y
Brētliņa	Sprattus sprattus	IIIa	G1	500	Y	Y	Y
Esmarka menca	Trisopterus esmarki	IV, IIIa	G2	25
Baltijas jūra (ICES 22.–32. apakšrajons)
Zutis	Anguilla anguilla	IIIb-d	G1	(2)	T	T	T
Reņģe	Clupea harengus	22–24/25–29, 32/30/31/ Rīgas jūras līcis	G1	25	Y	Y	Y
Sīga	Coregonus lavaretus	IIId	G2	250	T	T	T
Līdaka	Esox lucius	IIId	G2	250	T	T	T
Menca	Gadus morhua	22–24/25–32	G1	125	Y	Y	Y
Limanda	Limanda limanda	22–32	G2	125	T	T	T
Asaris	Perca fluviatilis	IIId	G2	250	T	T	T
Plekste	Platichtys flesus	22–32	G2	250	T	T	T
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	22–32	G2	250	T	T	T
Akmeņplekste	Psetta maxima	22–32	G2	250	T	T	T
Lasis	Salmo salar	22–31/32	G1	250	Y	Y	Y
Taimiņš	Salmo trutta	22–32	G2	250	T	T	T
Zandarts	Sander lucioperca	IIId	G2	250	T	T	T
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	22–32	G2	125	T	T	T
Parastā jūrasmēle	Solea solea	22	G1	125	Y	Y	Y
Brētliņa	Sprattus sprattus	22–32	G1	50	Y	Y	Y
Ziemeļjūra un Lamanša austrumu daļa (ICES IV un VIId apgabals)
Tūbīšu dzimta	Ammodytidae	IV	G2	25
Vilkzivis	Anarhichas spp.	IV	G2	250
Zutis	Anguilla anguilla	IV, VIId	G1	(2)	T	T	T
Argentīnas	Argentina spp.	IV	G2	50
Sarkanais jūrasgailis	Aspitrigla cuculus	IV	G2	250	T	T	T
Brosme	Brosme brosme	IV, IIIa	G2	250	T	T	T
Pelēkā īsraga haizivs	Centrophorus squamosus	IV	G1
Melnā kaķhaizivs	Centroscyllium fabricii	VIId	G1
Baltacu haizivs	Centroscymnus coelolepis	VII	G1
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	Centroscymnus crepidater	VIId	G1
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	IV, VIId	G1
Siļķe	Clupea harengus	IV, VIId, IIIa	G1	25	Y	Y	Y
Brūnā garnele	Crangon crangon	IV, VIId	G2		T	T	T
Melnā haizivs	Dalatias licha	VIId	G1
Raja	Dasyatis pastinaca	VIId	G1
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	VIIa	G1
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	IV, VIId	G2	125	T	T	T
Haizivs	Etmopterus spinax	IV, VIIa	G1
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IV	G2	250	T	T	T
Menca	Gadus morhua	IV, VIId, IIIa	G1	125	Y	Y	Y
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melastomus	VIIa	G1
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	IV	G2	250	T	T	T
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	IV	G2	250	T	T	T
Plankumainais megrims	Lepidorhombus boscii	IV, VIId	G2	50	T	T	T
Megrims	Lepidorhombus whiffiagonis	IV, VIId	G2	50	T	T	T
Smilšu raja	Leucoraja circularis	VIId	G1
Limanda	Limanda limanda	IV, VIId	G2	125	T	T	T
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	IV, VIId	G1	125	Y	Y	Y
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	IIIa, IV, VI	G1	125	Y	Y	Y
Makrūrzivs	Macrourus berglax	IV, IIIa	G2	250	T	T	T
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	IV, IIIa	G1	125	Y	Y	Y
Merlangs	Merlangius merlangus	IV, VIId	G1	125	Y	Y	Y
Heki	Merluccius merluccius	IIIa, IV, VI, VII, VIIIab	G1	125	Y	Y	Y
Putasu	Micromesistius poutassou	I-IX, XII, XIV	G1	25	Y	Y	Y
Mazmutes plekste	Microstomus kitt	IV, VIId	G2	100	T	T	T
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	IV, IIIa	G1	125	T	T	T
Jūras līdaka	Molva molva	IV, IIIa	G2	125	T	T	T
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	IV, VIId	G2	125	T	T	T
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	IV, VIId	G2	125	T	T	T
Haizivis	Mustelus spp. (3)	VIIa	G1
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Visas funkcionālās vienības	G1		Y	Y	Y
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	IIIa, IVa austrumdaļa/IVa/IV	G1		T	T	T
Lielā ķemmīšgliemene	Pecten maximus	VIId	G2		T	T	T
Lielacu diegspuru vēdzele	Phycis blennoides	IV	G2	50	T	T	T
Parastā diegspuru vēdzele	Phycis phycis	IV	G2	50	T	T	T
Plekste	Platichthys flesus	IV	G2	125	T	T	T
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	IV	G1	50	Y	Y	Y
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIId	G1	125	Y	Y	Y
Saida	Pollachius virens	IV, IIIa, VI	G1	125	Y	Y	Y
Akmeņplekste	Psetta maxima	IV, VIId	G2	250	T	T	T
Blondā raja	Raja brachyura	IV	G1
Dzeloņainā raja	Raja clavata	IV, VIId	G1		T	T	T
Plankumainā raja	Raja montagui	IV, VIId	G1		T	T	T
Dzegužraja	Raja naevus	IV, VIId	G1		T	T	T
Ērkšķu raja	Raja radiata	IV, VIId	G1		T	T	T
Raju dzimta	Rajidae (3)	IV, VIId	G1
Melnais paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	IV	G2	250	T	T	T
Lasis	Salmo salar	IV	G1	250	T	T	T
Atlantijas makrele	Scomber scombrus	II, IIIa, IV, V, VI, VII, VIII, IX	G1	25	Y	Y	Y
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	IV, VIId	G2	125	T	T	T
Mazā kaķhaizivs	Scyliorhinus canicula	IV, VIIa	G1
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella.	IV	G1	125	Y	Y	Y
Haizivjveidīgie	Haizivjveidīgie Selachii (3)	IV	G1		T	T	T
Haizivjveidīgie	Haizivjveidīgie Selachii (3)	IV, VIId	G1		T	T	T
Parastā jūrasmēle	Solea solea	IV	G1	250	Y	Y	Y
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIId	G1	250	Y	Y	Y
Brētliņa	Sprattus sprattus	IV/VIIde	G1	50	T	T	T
Dzelkņu haizivs	Squalus acanthias	IV, VIId	G1		T	T	T
Eņģeļhaizivs	Squatina squatina	Visi apgabali	G1
Eņģeļhaizivs	Squatina squatina	VIIa	G1
Parastā stavrida	Trachurus trachurus	IIa, IVa, Vb, VIa, VIIa–c, e–k, VIIIabde/IIIa, IVbc, VIId	G2	25	T	T	T	T
Jūrasgailis	Trigla lucerna	IV	G2	250	T	T	T
Esmarka menca	Trisopterus esmarki	IV, IIIa	G2	25
Parastā dorija	Zeus faber	IV, VIId	G2	250	T	T	T
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Lamanša rietumu daļa (ICES V, VI, VII apgabals (izņemot VIId) VIII, IX, X, XII, XIV apgabals)
Bērda gludgalve	Alepocephalus bairdii	VI, XII	G2		T	T	T
Tūbīšu dzimta	Ammodytidae	VIa	G2	25
Zutis	Anguilla anguilla	Visi apgabali	G1	(2)	T	T	T
Ogļzivis	Aphanopus spp.	Visi apgabali	G1	50	Y	Y	Y
Argentīnas	Argentina spp.	Visi apgabali	G2	50	T	T	T
Sudrabainā kuprzivs	Argyrosomus regius	Visi apgabali	G2	50	T	T	T
Sarkanais jūrasgailis	Aspitrigla cuculus	Visi apgabali	G2	250	T	T	T
Beriksas	Beryx spp.	Visi apgabali, izņemot X un IXa	G1	50	Y	Y	Y
Beriksas	Beryx spp.	IXa un X	G1	125	T	T	T
Ēdamais krabis	Cancer pagurus	Visi apgabali	G2		T	T	T
Brūnā īsraga haizivs	Centrophorus granulosus	Visi apgabali	G1		T	T	T
Pelēkā īsraga haizivs	Centrophorus squamosus	Visi apgabali	G1		T	T	T
Melnā kaķhaizivs	Centroscyllium fabricii	V, VI, VII, XII	G1
Baltacu haizivs	Centroscymnus coelolepis	Visi apgabali	G1		T	T	T
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	Centroscymnus crepidater	V, VI, VII, IX, X, XII	G1
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	Visi apgabali	G1
Siļķe	Clupea harengus	VIa/VIaN/ VIa S, VIIbc/VIIa/VIIj	G1	25	Y	Y	Y
Jūraszutis	Conger conger	Visi apgabali, izņemot X	G2	25	T	T	T
Jūraszutis	Conger conger	X	G2	125	T	T	T
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	Visi apgabali	G1	100	Y	Y	Y
Melnā haizivs	Dalatias licha	Visi apgabali	G1
Raja	Dasyatis pastinaca	VII, VIII	G1
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	V, VI, VII, IX, X, XII	G1
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Visi apgabali, izņemot IX	G2	125	T	T	T
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	IX	G2	125	T	T	T
Īsspuru jūrasmēle	Dicologoglosa cuneata	VIIIc, IX	G2	100
Parastā raja	Dipturus batis	V, VI, VII, VIII	G1
Raja	Dipturus oxyrinchus	V, VI, VII, VIII	G1
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	IXa (tikai Kadisas līcis)	G1	125	T	T	T	T
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	VIII	G1	125	Y	Y	Y	Y
Haizivs	Etmopterus spinax	VI, VII, VIII	G1
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	VIId,e	G2	250	T	T	T
Menca	Gadus morhua	Va/Vb/VIa/VIb/VIIa/VIIe-k	G1	125	Y	Y	Y
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melastomus	VI, VII, VIII, IX, X	G1
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	VI, VII	G2	50
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	Visi apgabali	G2	100
Omārs	Homarus gammarus	Visi apgabali	G2		T	T	T
Atlantijas lielgalvis	Hoplostethus atlanticus	Visi apgabali	G1	50	Y	Y	Y
Īsspuru mako	Isurus oxyrinchus	Visi apgabali	G1
Siļķu haizivs	Lamna nasus	Visi apgabali	G1
Astainais lepidops	Lepidopus caudatus	IXa	G2		T	T	T
Plankumainais megrims	Lepidorhombus boscii	VIIIc, IXa	G1	250	Y	Y	Y
Megrims	Lepidorhombus whiffiagonis	VI/VII, VIIIabd/VIIIc, IXa	G1	125	Y	Y	Y
Smilšu raja	Leucoraja circularis	VI, VII, VIII	G1
Šagrēnādas raja	Leucoraja fullonica	V, VI, VII, VIII	G1
Limanda	Limanda limanda	VIIe/VIIa,f–h	G2	125	T	T	T
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	Visi apgabali, izņemot VIIIc un IXa	G2
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	VIIIc, IXa	G2		T	T	T
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	IV, VI/VIIb–k, VIIIabd	G1	125	Y	Y	Y
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	VIIIc, IXa	G1	125	Y	Y	Y
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorious	IV, VI/VIIb–k, VIIIabd	G1	125	Y	Y	Y
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorious	VIIIc, IXa	G1	125	Y	Y	Y
Moiva	Mallotus villosus	XIV	G2	50
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	Va/Vb	G1	125	Y	Y	Y
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	VIa/VIb/VIIa/VIIb–k	G1	125	Y	Y	Y
Merlangs	Merlangius merlangus	VIII/IX, X	G2	25	T	T	T
Merlangs	Merlangius merlangus	Vb/VIa/VIb/VIIa/VIIe–k	G1	250	Y	Y	Y
Parastais heks	Merluccius merluccius	IIIa, IV, VI, VII, VIIIab/VIIIc, IXa	G1	125	Y	Y	Y
Īsspuru jūrasmēle	Microchirus variegatus	Visi apgabali	G2	50
Putasu	Micromesistius poutassou	I–IX, XII, XIV	G1	25	Y	Y	Y
Mazmutes plekste	Microstomus kitt	Visi apgabali	G2	100	T	T	T
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	Visi apgabali, izņemot X	G1	125	T	T	T
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	X	G1	125	T	T	T
Jūras līdaka	Molva molva	Visi apgabali	G2	125	T	T	T
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	Visi apgabali	G2	125	T	T	T
Haizivs	Mustelus asterias	VI, VII, VIII, IX	G1
Eiropas caunhaizivs	Mustelus mustelus	VI, VII, VIII, IX	G1
Haizivs	Mustelus punctulatus	VI, VII, VIII, IX	G1
Ērgļraja	Myliobatis aquila	Visi apgabali	G1
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VI funkcionālā vienība	G1		Y	Y	Y
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VII funkcionālā vienība	G1		Y	Y	Y
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VIII, IX funkcionālā vienība	G1		Y	Y	Y
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	Visi apgabali, izņemot VIIIc un IXa	G2		T	T	T
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	VIIIc, IXa	G2
Sarkanā zobaine	Pagellus bogaraveo	IXa, X	G1	250	T	T	T
Ziemeļgarneles	Pandalus spp.	Visi apgabali	G2
Sārtā dziļūdens garnele	Parapenaeus longirostris	IXa	G2		T	T	T
Lielacu diegspuru vēdzele	Phycis blennoides	Visi apgabali	G2	50	T	T	T
Parastā diegspuru vēdzele	Phycis phycis	Visi apgabali	G2	50	T	T	T
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIIa/VIIe/VIIfg	G1	100	Y	Y	Y
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIIbc/VIIh–k/VIII, IX, X	G1	25	Y	Y	Y
Pollaks	Pollachius pollachius	Visi apgabali, izņemot IX un X	G2	25	T	T	T
Pollaks	Pollachius pollachius	IX, X	G2	500	T	T	T
Saida	Pollachius virens	Va/Vb/IV, IIIa, VI	G1	125	Y	Y	Y
Saida	Pollachius virens	VII, VIII	G2	125	T	T	T
Poliprions	Polyprion americanus	X	G2	125
Zilā haizivs	Prionace glauca	Visi apgabali	G1
Akmeņplekste	Psetta maxima	Visi apgabali	G2	250	T	T	T
Raja	Pteroplatytrygon violacea	Visi apgabali	G1
Baltā raja	Raja alba	IX	G1
Blondā raja	Raja brachyura	VII, IX	G1
Dzeloņainā raja	Raja clavata	Visi apgabali	G1		T	T	T
Sīkacu raja	Raja microocellata	VII, IX	G1
Spoguļraja	Raja miraletus	IX	G1
Plankumainā raja	Raja montagui	Visi apgabali	G1		T	T	T
Dzegužraja	Raja naevus	Visi apgabali	G1		T	T	T
Ērkšķu raja	Raja radiata	V	G1
Raju dzimta	Rajidae (3)	Visi apgabali	G1
Melnais paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	V, XIV/VI	G1	250	Y	Y	Y
Lasis	Salmo salar	Visi apgabali	G1	250
Sardīne	Sardina pilchardus	VIIIabd/VIIIc, IXa	G1	50	Y	Y	Y	T
Austrumu makrele	Scomber japonicus	VIII, IX	G2	25	T	T	T
Atlantijas makrele	Scomber scombrus	II, IIIa, IV, V, VI, VII, VIII, IX	G1	25	Y	Y	Y	T
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	Visi apgabali	G2	125	T	T	T
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	ICES V, VI, XII, XIV apakšapgabals un NAFO SA 2 + (1F+3K rajons)	G1	250	Y	Y	Y
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	ICES V, VI, XII, XIV apakšapgabals un NAFO SA 2 + (1F+3K rajons)	G1	250	Y	Y	Y
Sēpija	Sepia officinalis	Visi apgabali	G2		T	T	T
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIa/VIIfg	G1	250	Y	Y	Y
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIbc/VIIhjk/IXa/VIIIc	G1	250	Y	Y	Y
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIe	G1	250	Y	Y	Y
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIIab	G1	250	Y	Y	Y
Jūraskarūsu dzimta	Sparidae	Visi apgabali	G2	50
Dzelkņu haizivs	Squalus acanthias	Visi apgabali	G1		T	T	T
Eņģeļhaizivs	Squatina squatina	Visi apgabali	G1
Elektriskā raja	Torpedo marmorata	VIII	G1
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	VIII, IX	G2	25	T	T	T
Zilā stavrida	Trachurus picturatus	X	G2	25	T	T	T
Parastā stavrida	Trachurus trachurus	IIa, IVa, Vb, VIa, VIIa–c, e–k, VIIIabde/X	G2	25	T	T	T	T
Parastā stavrida	Trachurus trachurus	VIIIc, IXa	G2	25	T	T	T	T
Franču mencas	Trisopterus spp.	Visi apgabali	G2	25
Parastā dorija	Zeus faber	Visi apgabali	G2	250	T	T	T
Vidusjūra un Melnā jūra
Lielacu lapshaizivs	Alopias superciliosus	Visi apgabali	G1
Lapshaizivs	Alopias vulpinus	Visi apgabali	G1
Zutis	Anguilla anguilla	Visi apgabali	G1	(2)	T	T	T
Garnele	Aristeomorpha foliacea	Visi apgabali	G1		Y	Y	Y
Āfrikas dziļūdens garnele	Aristeus antennatus	Visi apgabali	G1		Y	Y	Y
Bopsa	Boops boops	1.3, 2.1, 2.2, 3.1, 3.2	G2		T	T	T
Haizivs	Carcharhinus plumbeus	Visi apgabali	G1
Smilšhaizivs	Carcharias taurus	Visi apgabali	G1
Brūnā īsraga haizivs	Centrophorus granulosus	Visi apgabali	G1
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	Visi apgabali	G1
Mazā korifēna	Coryphaena equiselis	Visi apgabali	G2
Mazā korifēna	Coryphaena hippurus	Visi apgabali	G2	500 (4)	T	T	T
Melnā haizivs	Dalatias licha	Visi apgabali	G1
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Visi apgabali	G2	100	T	T	T
Parastā raja	Dipturus batis	Visi apgabali	G1
Raja	Dipturus oxyrinchus	Visi apgabali	G1
Astoņkājis	Eledone cirrosa	1.1, 1.3, 2.1, 2.2, 3.1	G2		T	T	T
Baltais astoņkājis	Eledone moschata	1.3, 2.1, 2.2, 3.1	G2		T	T	T
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	Visi apgabali	G1	50	Y	Y	Y
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	Melnā jūra	G1		T	T	T
Haizivs	Etmopterus spinax	Visi apgabali	G1
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	2.2, 3.1	G2	250	T	T	T
Bara haizivs	Galeorhinus galeus	Visi apgabali	G1
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melastomus	Visi apgabali	G1
Tauriņraja	Gymnura altavela	Visi apgabali	G1
Asdeguna septiņžaunu haizivs	Heptranchias perlo	Visi apgabali	G1
Sešžaunu haizivs	Hexanchus griseus	Visi apgabali	G1
Kalmāri	Illex spp., Todarodes spp.	Visi apgabali	G2		T	T	T
Buriniekzivju dzimta	Istiophoridae	Visi apgabali	G1		T	T	T
Īsspuru mako	Isurus oxyrinchus	Visi apgabali	G1
Siļķu haizivs	Lamna nasus	Visi apgabali	G1
Smilšu raja	Leucoraja circularis	Visi apgabali	G1
Raja	Leucoraja melitensis	Visi apgabali	G1
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	Visi apgabali	G2		T	T	T
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	1.1, 1.2, 1.3, 2.2, 3.1	G2	250	T	T	T
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	1.1, 1.2, 1.3, 2.2, 3.1	G2	250	T	T	T
Parastais heks	Merluccius merluccius	Visi apgabali	G1	125	Y	Y	Y
Putasu	Micromesistius poutassou	1.1, 3.1	G2	250	T	T	T
Kefalu dzimta	Mugilidae	1.3, 2.1, 2.2, 3.1	G2
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	Visi apgabali	G1	125	Y	Y	Y
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	Visi apgabali	G1	125	Y	Y	Y
Haizivs	Mustelus asterias	Visi apgabali	G1
Eiropas caunhaizivs	Mustelus mustelus	Visi apgabali	G1
Haizivs	Mustelus punctulatus	Visi apgabali	G1
Ērgļraja	Myliobatis aquila	Visi apgabali	G1
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Visi apgabali	G1		Y	Y	Y
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	Visi apgabali	G2		T	T	T
Haizivs	Odontaspis ferox	Visi apgabali	G1
Cūkhaizivs	Oxynotus centrina	Visi apgabali	G1
Pagele	Pagellus erythrinus	Visi apgabali	G2	125	T	T	T
Sārtā dziļūdens garnele	Parapenaeus longirostris	Visi apgabali	G1		Y	Y	Y
Penaeus dzimtas garnele	Penaeus kerathurus	3.1	G2		T	T	T
Zilā haizivs	Prionace glauca	Visi apgabali	G1
Sīkzobu zāģzivs	Pristis pectinata	Visi apgabali	G1
Parastā zāģzivs	Pristis pristis	Visi apgabali	G1
Akmeņplekste	Psetta maxima	Melnā jūra	G1		T	T	T
Raja	Pteroplatytrygon violacea	Visi apgabali	G1
Dzeloņainā raja	Raja asterias	Visi apgabali	G1
Dzeloņainā raja	Raja clavata	1.3, 2.1, 2.2, 3.1	G1		T	T	T
Spoguļraja	Raja miraletus	1.3, 2.1, 2.2, 3.1	G1		T	T	T
Cirtainā raja	Raja undulata	Visi apgabali	G1
Raja	Rhinobatos cemiculus	Visi apgabali	G1
Raja	Rhinobatos rhinobatos	Visi apgabali	G1
Baltā raja	Rostroraja alba	Visi apgabali	G1
Pelamīda	Sarda sarda	Visi apgabali	G2	50 (4)	T	T	T
Sardīne	Sardina pilchardus	Visi apgabali	G1	50	Y	Y	Y
Makreles	Scomber spp.	Visi apgabali	G2	50	T	T	T
Mazā kaķhaizivs	Scyliorhinus canicula	Visi apgabali	G1
Lielā kaķhaizivs	Scyliorhinus stellaris	Visi apgabali	G1
Sēpija	Sepia officinalis	Visi apgabali	G2		T	T	T
Haizivjveidīgie	Haizivjveidīgie Selachii (3)	Visi apgabali	G1		T	T	T
Parastā jūrasmēle	Solea vulgaris	1.2, 2.1, 3.1	G1	250	Y	Y	Y
Zeltainā jūraskarūsa	Sparus aurata	1.2, 3.1	G2		T	T	T
Robainā āmurzivs	Sphyrna lewini	Visi apgabali	G1
Milzu āmurzivs	Sphyrna mokarran	Visi apgabali	G1
Sīkacu āmurzivs	Sphyrna tudes	Visi apgabali	G1
Gludā āmurzivs	Sphyrna zygaena	Visi apgabali	G1
Smarīda	Spicara smaris	2.1, 3.1, 3.2	G2	100	T	T	T
Brētliņa	Sprattus sprattus	Melnā jūra	G1		T	T	T
Dzelkņu haizivs	Squalus acanthias	Melnā jūra	G1		T	T	T
Dzelkņu haizivs	Squalus acanthias	Visi apgabali	G1
Garpurna dzeloņu haizivs	Squalus blainvillei	Visi apgabali	G1
Haizivs	Squatina aculeata	Visi apgabali	G1
Haizivs	Squatina oculata	Visi apgabali	G1
Eņģeļhaizivs	Squatina squatina	Visi apgabali	G1
Garnele	Squilla mantis	1.3, 2.1, 2.2	G2		T	T	T
Garspuru tunzivs	Thunnus alalunga	Visi apgabali	G2	125 (4)	T	T	T
Zilā tunzivs	Thunnus thynnus	Visi apgabali	G1	125 (4)	T	T	T
Elektriskā raja	Torpedo marmorata	Visi apgabali	G1
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	Visi apgabali	G2	100	T	T	T
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	Melnā jūra	G1		T	T	T
Parastā stavrida	Trachurus trachurus	Visi apgabali	G2	100	T	T	T
Parastā stavrida	Trachurus trachurus	Melnā jūra	G1		T	T	T
Jūrasgailis	Trigla lucerna	1.3, 2.2, 3.1	G2		T	T	T
Plakangliemenes	Veneridae	2.1, 2.2	G2		T	T	T
Zobenzivs	Xiphias gladius	Visi apgabali	G1	125 (4)	T	T	T
NAFO apgabali
Menca	Gadus morhua	2J 3KL	G1	125	Y	Y	Y
Menca	Gadus morhua	3M	G1	125	Y	Y	Y
Menca	Gadus morhua	3NO	G1	125	Y	Y	Y
Menca	Gadus morhua	3Ps	G2	125	T	T	T
Menca	Gadus morhua	SA 1	G1	125	Y	Y	Y
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	3NO	G2		T	T	T
Rietumatlantijas plekste	Hippoglossoides platessoides	3LNO	G1	100	Y	Y	Y
Rietumatlantijas plekste	Hippoglossoides platessoides	3M	G1	100	T	T	T
Dzeltenastes plekste	Limanda ferruginea	3LNO	G2		T	T	T
Makrūrzivis	Macrouridae	SA 2 + 3	G2	250	T	T	T
Ziemeļgarneles	Pandalus spp.	3L	G1		Y	Y	Y
Ziemeļgarneles	Pandalus spp.	3M	G1		Y	Y	Y
Raju dzimta	Raja spp.	SA 3	G1		T	T	T
Melnais paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	3KLMNO	G1	200	Y	Y	Y
Melnais paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	SA 1	G1	200	Y	Y	Y
Lasis	Salmo salar	ICES XIV apakšapgabals un NAFO 1. apakšapgabals	G1	500	Y	Y	Y
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella.	SA 1	G1	250	Y	Y	Y
Sarkanasari	Sebastes spp.	3LN	G1
Sarkanasari	Sebastes spp.	3M	G1	50
Sarkanasari	Sebastes spp.	3O	G1
Tālu migrējošās sugas Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā
Fregates makreļtunzivs	Auxis rochei		G2		T	T	T
Haizivs	Carcharhinus falciformis	Visi apgabali	G1
Atlantijas plankumainā tunzivs	Euthynnus alleteratus		G2		T	T	T
Buriniekzivju dzimta	Istiophoridae		G1		T	T	T
Īsspuru mako	Isurus oxyrinchus		G1		T	T	T
Svītrainā tunzivs	Katsuwonus pelamis		G1		T	T	T
Siļķu haizivs	Lamna nasus		G1		T	T	T
Zilā haizivs	Prionace glauca		G1		T	T	T
Pelamīda	Sarda sarda		G1		T	T	T
Haizivjveidīgie	Haizivjveidīgie Selachii (3)		G1		T	T	T
Citas haizivis	Squaliformes (3)		G1		T	T	T
Garspuru tunzivs	Thunnus alalunga		G1		T	T	T
Dzeltenspuru tunzivs	Thunnus albacares		G1		T	T	T
Lielacu tunzivs	Thunnus obesus		G1		T	T	T
Zilā tunzivs	Thunnus thynnus		G1		T	T	T
Zobenzivs	Xiphias gladius		G1		T	T	T
CECAF FAO 34
Ogļzivs	Aphanopus carbo	Madeira	G1		T	T	T
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	Maroka	G1		T	T	T
Dienvidu sārtā garnele	Farfantepenaeus notialis	Visi apgabali	G1		T	T	T
Astainais lepidops	Lepidopus caudatus	Mauritānija	G2
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	Visi apgabali	G2		T	T	T
Heki	Merluccius spp.	Visi apgabali	G1		T	T	T
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	Visi apgabali	G1		T	T	T
Sārtā dziļūdens garnele	Parapenaeus longirostris	Visi apgabali	G1		T	T	T
Sīkzobu zāģzivs	Pristis pectinata	Visi apgabali	G1
Parastā zāģzivs	Pristis pristis	Visi apgabali	G1
Raja	Pteroplatytrygon violacea	Visi apgabali	G1
Raju dzimta	Rajidae (3)	Visi apgabali	G1
Raja	Rhinobatos cemiculus	Visi apgabali	G1
Raja	Rhinobatos rhinobatos	Visi apgabali	G1
Sardīne	Sardina pilchardus	Visi apgabali	G1		T	T	T
Sardinella	Sardinella aurita	Visi apgabali	G1		T	T	T
Dienvidāfrikas zeltainā sardinella	Sardinella maderensis	Visi apgabali	G1		T	T	T
Austrumu makrele	Scomber japonicus	Madeira	G1
Austrumu makrele	Scomber japonicus	Visi apgabali, izņemot Madeiru	G1		T	T	T
Sēpija	Sepia hierredda	Visi apgabali	G1		T	T	T
Sēpija	Sepia officinalis	Visi apgabali	G1		T	T	T
Haizivjveidīgie	Haizivjveidīgie Selachii (3)	Visi apgabali	G1
Haizivs	Squatina aculeata	Visi apgabali	G1
Haizivs	Squatina oculata	Visi apgabali	G1
Eņģeļhaizivs	Squatina squatina	Visi apgabali	G1
Stavridas	Trachurus spp.	Visi apgabali	G1		T	T	T
WECAF
Purpura lutjānzivs	Lutjanus purpureus	Francijas Gviānas EEZ	G2		T	T	T
Penaeus dzimtas garnele	Penaeus subtilis	Francijas Gviānas EEZ	G1		Y	Y	Y
Raju dzimta	Rajidae (3)	Visi apgabali	G1
Haizivjveidīgie	Haizivjveidīgie Selachii (3)	Visi apgabali	G1

(1) Sk. III nodaļas B.B.1. iedaļas 3.1.f) punktu.

(2) Zutim (Anguilla anguilla) vecumu nosaka vismaz pieciem īpatņiem katrā garuma grupā, kuras savstarpēji atšķiras par 1 cm. Katrā pārvaldības vienībā, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 1100/2007, analizē vismaz 100 īpatņus atsevišķi dzeltenajiem zušiem (nenobrieduši īpatņi saldūdeņos vai jūras piekrastē) un sudrabzušiem (nārsta migrācijai gatavie īpatņi).

(3) Izkrāvumu, uzskaites vai nozvejas datus vāc katrai sugai atsevišķi.

(4) Vecumu nosaka reizi trijos gados (pirmo reizi – 2009. gadā) reizē ar svaru, dzimumbriedumu un dzimumu.

VIII papildinājums

Transversālo datu mainīgie lielumi un paraugdatu vākšanas specifikācijas

Pozīcija	Mainīgais lielums	Specifikācija	Vienība	Zvejas rīks (2. līmenis tabulā)	Apkopojuma pakāpe (1)	Atskaites periods
Zvejotspēja (zvejas kapacitāte)
	Kuģu skaits				C3	Gads
	BT, kW, kuģa vecums (2)				C3	Gads
Zvejas piepūle
	Kuģu skaits				B1	Mēnesis
	Jūrā pavadīto dienu skaits	Sk. definīciju I nodaļā	Dienas	Visi zvejas rīki	B1 un C3	Mēnesis
	Zvejā pavadīto stundu skaits (3)		Stundas	Dragas un traļi	A1 (4)	Mēnesis
	Zvejas dienas	Sk. definīciju I nodaļā	Dienas	Visi zvejas rīki	Visi kvadrāti (4)	Mēnesis
	kW * Zvejas dienas			Dragas un traļi	Visi kvadrāti (4)	Mēnesis
	BT * Zvejas dienas			Dragas un traļi	Visi kvadrāti (4)	Mēnesis
	Zvejas reisu skaits (3)		Skaits	Visi zvejas rīki	Visi kvadrāti (4)	Mēnesis
	Daļu skaits vairākrīku traļos (3)		Skaits	Pāru traļi (4. līmenis)	A1 (4)	Mēnesis
	Zvejas darbību skaits (3)		Skaits	Riņķvadi	A1 (4)	Mēnesis
	Tīklu skaits/garums (3)		Skaits/metri	Tīkli	A1 (4)	Mēnesis
	Āķu skaits, āķu rindu skaits (3)		Skaits	Āķi un āķu jedas	A1 (4)	Mēnesis
	Murdu un zivju krātiņveida lamatu skaits (3)		Skaits	Zivju krātiņveida lamatas	A1 (4)	Mēnesis
	Zvejas rīka ūdenī atrašanās ilgums (3)		Stundas	Visi pasīvie zvejas rīki	A1 (4)	Mēnesis
Izkrāvumi
	Izkrāvumu kopējā vērtība un vērtība pa komerciāli izmantojamām sugām (5)		EUR		B1 un C1	Mēnesis
	Izkrāvumu kopējais dzīvsvars un dzīvsvars pa sugām		Tonnas		A1 (4)	Mēnesis
	Cenas katrai komerciāli izmantotajai sugai (6)		EUR/kg		B2 un C2	Mēnesis, gads
	Pārrēķina koeficients katrai sugai					Datus katru gadu atjaunina

(1) Apkopojuma pakāpes skatīt V papildinājumā. (NB! Attiecībā uz zvejas veidiem vai zvejas darbībām piemēro 6. klasifikācijas līmeni saskaņā ar IV papildinājuma 1.–5. punktu.)

(2) Saskaņā ar definīciju Regulā (EK) Nr. 26/2004.

(3) Reģionālajās koordinācijas sanāksmēs var ierosināt dažas korekcijas.

(4) Attiecībā uz dažiem mainīgajiem lielumiem apkopojuma pakāpe A ir pietiekama, jo Formula … un Formula (piemēram, zvejā pavadīto stundu skaits), bet citiem Formula … un Formula (piemēram, zvejas dienas, jo pastāv iespēja, ka vienā un tajā pašā zvejas dienā praktizēti divi vai vairāki zvejas veidi un tāpēc tie ieskaitīti vairākkārt).

(5) Ja vienā zvejas reisā gūtās nozvejas izkrāvumus nav iespējams tiešā veidā klasificēt pa zvejas veidiem, to veic saskaņā ar ZZTEK apstiprinātiem noteikumiem.

(6) Ja iespējams, dati par cenām jāvāc atbilstoši apkopojuma pakāpei A1 (sk. V papildinājumu), lai izkrāvumu vērtību varētu nepastarpināti aprēķināt šajā pašā apkopojuma pakāpē.

IX papildinājums

Jūrā veicamās pētnieciskās uzskaites

Uzskaites nosaukums	Akronīms	Apgabals	Laikposms	Galvenās mērķsugas u. c.	Uzskaites intensitāte
Uzskaites nosaukums	Akronīms	Apgabals	Laikposms	Galvenās mērķsugas u. c.	Dienas (maksimālais skaits)
Baltijas jūra (ICES IIIb–d apgabals)
Baltijas starptautiskā traļu uzskaite	BITS Q1 BITS Q4	IIIaS, IIIb–d	1. un 4. ceturksnis	Menca un citas bentiskās sugas	160
Baltijas starptautiskā hidroakustiskā uzskaite (rudens)	BIAS	IIIa, IIIb–d	Septembris–oktobris	Reņģe un brētliņa	115
Rīgas līča hidroakustiskā reņģu uzskaite	GRAHS	IIId	3. ceturksnis	Reņģe	10
Brētliņu hidroakustiskā uzskaite	SPRAS	IIId	Maijs	Brētliņa un reņģe	60
Rīgenes reņģes kāpuru uzskaite	RHLS	IIId	Marts–jūnijs	Reņģe	50
Ziemeļjūra (ICES IIIa, IV un VIId apgabals) un Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)
Starptautiskā gruntstraļu uzskaite	IBTS Q1 IBTS Q3	IIIa, IV	1. un 3. ceturksnis	Pikša, menca, saida, siļķe, brētliņa, merlangs, makrele, Esmarka menca	315
Ziemeļjūras rāmja traļu uzskaite	BTS	IVb, IVc, VIId	3. ceturksnis	Jūras zeltplekste, jūrasmēle	65
Bentisko zivju mazuļu uzskaite	DYFS	Ziemeļjūras krasti	3. un 4. ceturksnis	Jūras zeltplekste, jūrasmēle, garneles	145
Jūrasmēles zvejas rīku uzskaite	SNS	IVb, IVc	3. ceturksnis	Jūrasmēle, jūras zeltplekste	20
Ziemeļjūras tūbīšu uzskaite	NSSS	IVa, IVb	4. ceturksnis	Tūbītes	15
Starptautiskā ekosistēmu uzskaite ziemeļvalstu jūrās	ASH	IIa	Maijs	Siļķe, putasu	35
Sarkanasaru uzskaite Norvēģu jūrā un tās tuvumā esošajos ūdeņos	REDNOR	II	Augusts–septembris	Sarkanasari	35
Makreles ikru uzskaite (reizi trijos gados)	NSMEGS	IV	Maijs–jūlijs	Makreles ikri	15
Siļķes kāpuru uzskaite	IHLS	IV, VIId	1. un 3. ceturksnis	Siļķes, brētliņas kāpuri	45
Ziemeļjūras siļķes hidroakustiskā uzskaite	NHAS	IIIa, IV, VIa	Jūnijs, jūlijs	Siļķe, brētliņa	105
Norvēģijas omāra TV uzskaite (FU 3&4)	NTV3&4	IIIA	2. un 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs	15
Norvēģijas omāra TV uzskaite (FU 6)	NTV6	IVb	Septembris	Norvēģijas omārs	10
Norvēģijas omāra TV uzskaite (FU 7)	NTV7	IVa	2. un 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs	20
Norvēģijas omāra TV uzskaite (FU 8)	NTV8	IVb	2. un 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs	10
Norvēģijas omāra TV uzskaite (FU 9)	NTV9	IVa	2. un 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs	10
Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V–XIV apgabals un NAFO apgabali)
Starptautiskā sarkanasaru traļu un hidroakustiskā uzskaite (reizi divos gados)	REDTAS	Va, XII, XIV; NAFO SA 1–3	Jūnijs/jūlijs	Sarkanasari	30
Flāmu raga bentisko sugu uzskaite	FCGS	3M	Jūlijs	Bentiskās sugas	35
Grenlandes bentisko sugu uzskaite	GGS	XIV, NAFO SA1	Oktobris/novembris	Menca, sarkanasari un citas bentiskās sugas	55
3LNO bentisko sugu uzskaite	PLATUXA	3LNO	2. un 3. ceturksnis	Bentiskās sugas	55
Rietumu starptautiskā grunts traļu uzskaite, 4. ceturksnis (arī Porkupīnas uzskaite)	IBTS Q4	VIa, VII, VIII, IXa	4. ceturksnis	Bentiskās sugas	215
Skotijas rietumu starptautiskā grunts traļu uzskaite	IBTS Q1	VIa, VIIa	Marts	Mencveidīgās zivis, siļķe, makrele	25
ISBCBTS, septembris	ISBCBTS	VIIa f g	Septembris	Jūrasmēle, jūras zeltplekste	25
WCBTS	VIIe BTS	VIIe	Oktobris	Jūrasmēle, jūras zeltplekste, jūrasvelns, mazmutes plekste	10
Putasu uzskaite		VI, VII	1. un 2. ceturksnis	Putasu	45
Starptautiskā makreles un stavridas ikru uzskaite (reizi trijos gados)	MEGS	VIa, VII, VIII, IXa	Janvāris–jūlijs	Makreles, stavridas ikri	310
Sardīnes, anšova un stavridas hidroakustiskā uzskaite		VIII, IX	Marts–aprīlis–maijs	Sardīnes, anšova, makreles, stavridas sastopamības indikatori	95
Sardīnes DEPM (reizi trijos gados)		VIIIc, IXa	2. un 4. ceturksnis	Sardīne: SSB, paraugu ņemšana ar CUFES	135
Siļķes nārsta/pirmsnārsta hidroakustiskā uzskaite		VIa, VIIa–g	Jūlijs, septembris, novembris, marts, janvāris	Siļķe, brētliņa	155
Anšova biomasa	BIOMAN	VIII	Maijs	Anšovs: SSB (DEP)	25
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite (atklātā jūrā)	UWTV (FU 11–13)	VIa	2. un 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs	20
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite Īrijas jūrā	UWTV (FU 15)	VIIa	Augusts	Norvēģijas omārs	10
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite Eirena sēklī	UWTV (FU 17)	VIIb	Jūnijs	Norvēģijas omārs	10
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite Ķeltu jūrā	UWTV (FU 20–22)	VIIg, h, j	Jūlijs	Norvēģijas omārs	10
Norvēģijas omāra TV uzskaite pie Portugāles krastiem	UWTV (FU 28–29)	IXa	Jūnijs	Norvēģijas omārs	20
Vidusjūra un Melnā jūra
Vidusjūras starptautiskā gruntstraļu uzskaite	MEDITS	37 (1., 2., 3.1., 3.2.)	2. un 3. ceturksnis	Bentiskās sugas	410
Vidusjūras pelaģisko sugu uzskaite	MEDIAS	37 (1.1., 1.2., 2.1., 2.2., 3.1.)	2., 3. un 4. ceturksnis	Mazās pelaģiskās sugas	185
Gruntstraļu uzskaite		Melnā jūra	2. un 4. ceturksnis	Akmeņplekste	40
Pelaģisko traļu uzskaite		Melnā jūra	2. un 4. ceturksnis	Brētliņa un merlangs	40

X papildinājums

Ekonomikas datu mainīgie lielumi akvakultūras jomā

Mainīgo lielumu grupa

Mainīgais lielums

Specifikācija

Vienība

Definīcija

saskaņā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, SBS (Regula (EK) Nr. 2700/98)

Vadlīnijas

Ieņēmumi

Apgrozījums

Par katru sugu

EUR

12 11 0

Subsīdijas (1)

EUR

Citi ieņēmumi

EUR

Personāla izmaksas

Darba samaksa (2)

EUR

13 31 0

Aprēķinātā neatalgotā darba vērtība (3)

EUR

Energoizmaksas

EUR

20 11 0

Izejvielu izmaksas

Audzējamo dzīvnieku izmaksas

EUR

SBS (13 11 0)

Barības izmaksas

EUR

SBS (13 11 0)

Remonta un apkopes izmaksas

Remonts un apkope

EUR

SBS (13 11 0)

Citas saimnieciskās darbības izmaksas

Citas saimnieciskās darbības izmaksas (4)

EUR

SBS (13 11 0)

Kapitāla izmaksas (5)

Kapitāla amortizācija

EUR

EKS (6) 6.02. līdz 6.05.

Finansiālās izmaksas (neto) (7)

EUR

Ārkārtas izmaksas (neto)

EUR

Kapitāla vērtība (8)

Kopējā aktīvu vērtība

EUR

43 30 0

EKS 7.09. līdz 7.24.

Ieguldījumi

Ieguldījumi (neto) (9)

EUR

15 11 0

15 21 0

EKS 3.102. līdz 3.111.

Parāds (10)

Parāds

EUR

Izejvielu apjoms (11)

Audzējamie dzīvnieki

tonnas

Zivju barība

tonnas

Pārdošanas apjoms (12)

Pārdošanas apjoms

Pa sugām

tonnas (13)

Nodarbinātība

Nodarbināto personu skaits

Pa dzimumiem

skaits

16 11 0

Nacionālais pilna laika ekvivalents (14)

Pa dzimumiem (15)

skaits

16 14 0

Uzņēmumu skaits

Norādīt kategoriju atkarībā no nodarbināto personu skaita (SBS 16.11.0):

≤ 5

6–10

> 10

skaits

11 11 0

(1) Ietver tiešos maksājumus, piemēram, kompensāciju par darbības izbeigšanu, degvielas nodokļa atmaksājumus vai tamlīdzīgus vienreizējus kompensācijas maksājumus. Neietver sociālo pabalstu maksājumus un tādas netiešās subsīdijas kā nodokļu samazinājumu, piemēram, degvielai un ieguldījumu subsīdijas.

(2) Ietver sociālās apdrošināšanas izmaksas.

(3) Izvēlētā metodoloģija dalībvalstīm jāizskaidro savās nacionālajās programmās.

(4) “Citas saimnieciskās darbības izmaksas” ietver arī iepakošanas izmaksas.

(5) Izvēlētā metodoloģija dalībvalstīm jāizskaidro savās nacionālajās programmās.

(6) EKS ir Eiropas kontu sistēma 1995 (Regula (EK) Nr. 2223/96, Regula (EK) Nr. 1267/2003, Eurostat rokasgrāmata par EKS, 1995).

(7) Kapitāla procentu izmaksas; finansiālās izmaksas var segt no procentiem par nacionālajām piecu gadu valsts obligācijām.

(8) Gada beigās.

(9) Aktīvu pirkšana un pārdošana gada laikā.

(10) Finanšu gada beigās.

(11) Izejvielu apjoma mainīgajam lielumam un izejvielu izmaksu mainīgajam lielumam jābūt savstarpēji atbilstošiem.

(12) Ražošanas apjoma mainīgajam lielumam un apgrozījuma vērtības mainīgajam lielumam jābūt savstarpēji atbilstošiem.

(13) Nacionālajā programmā jānorāda koeficienti pārrēķinam no skaita uz tonnām.

(14) Nacionālais pilna laika ekvivalents ir pilna laika ekvivalents, kura vērtība noteikta, pamatojoties uz nacionālo atsauces līmeni.

(15) Fakultatīvi dati.

XI papildinājums

Akvakultūras jomas segmentācija datu vākšanas vajadzībām

	Zivju audzēšanas metodes (1)				Gliemeņu audzēšanas metodes (1)
	Uz sauszemes izvietotas audzētavas			Sprosti	Gliemeņu audzēšanas metodes (1)
	Inkubatori un mazuļu audzētavas (2)	Audzēšana	Jaukta tipa (3)	Sprosti (4)	Plosti	Āķu jeda	Grunts (5)	Citas
Lasis
Forele
Jūrasasaris un jūraskarūsa
Karpa
Citas saldūdens zivis
Citas sāļūdens zivis
Ēdamgliemenes
Austeres
Plakangliemenes
Citas gliemenes

(1) Uzņēmumus iedala atkarībā no galvenās tajos izmantotās audzēšanas metodes.

(2) Inkubatori un mazuļu audzētavas ir vietas, kurās notiek ūdensdzīvnieku mākslīga pavairošana, inkubēšana un audzēšana to dzīves cikla agrīnajās stadijās. Statistikas vajadzībām uzskata, ka inkubatoros notiek tikai apaugļotu ikru ieguve. Uzskata, ka turpmākās agrīnās ūdensdzīvnieku dzīves cikla stadijas norisinās mazuļu audzētavās. Ja starp inkubatoru un mazuļu audzētavu pastāv cieša saistība, statistikā ņem vērā tikai pēdējo audzēšanas rezultātā sasniegto mazuļa dzīves cikla stadiju (COM(2006) 864).

(3) Jaukta tipa audzētavas ir tās, kurās izmanto inkubēšanas, mazuļu audzēšanas un zivju audzēšanas metodes.

(4) Sprosti ir atklātas vai segtas norobežotas struktūras, kuras veidotas no tīkla, linuma vai jebkāda cita poraina materiāla, kas netraucē ūdens dabīgo cirkulāciju. Šādas struktūras var būt peldošas, iekarinātas vai nostiprinātas uz grunts tādā veidā, kas netraucē ūdens apmaiņu to apakšpusē (COM(2006) 864).

(5) Grunts metodes attiecas uz gliemeņu audzēšanu plūdmaiņu joslā (tieši uz grunts vai uz paaugstinājuma).

XII papildinājums

Ekonomikas datu mainīgie lielumi apstrādes jomā

Mainīgo lielumu grupa

Mainīgais lielums

Specifikācija

Vienība

Definīcija

saskaņā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku,

SBS (Regula (EK) Nr. 2700/98)

Vadlīnijas

Ieņēmumi

Apgrozījums

EUR

12 11 0

Subsīdijas (1)

EUR

Citi ieņēmumi

EUR

Personāla izmaksas

Darbinieku darba samaksa (2)

EUR

13 31 0

Aprēķinātā neatalgotā darba vērtība (3)

EUR

Energoizmaksas

EUR

20 11 0

SBS 13 11 0

Izejvielu izmaksas

Zivju un citu izejvielu iepirkšana ražošanas vajadzībām

EUR

SBS 13 11 0

Citas saimnieciskās darbības izmaksas

Citas saimnieciskās darbības izmaksas (4)

EUR

SBS 13 11 0

Kapitāla izmaksas (5)

Kapitāla amortizācija

EUR

EKS (6) 6.02. līdz 6.05.

Finansiālās izmaksas (neto) (7)

EUR

Ārkārtas izmaksas (neto)

EUR

Kapitāla vērtība (8)

Kopējā aktīvu vērtība

EUR

43 30 0

EKS 7.09. līdz 7.24.

Ieguldījumi (neto)

Ieguldījumi (neto) (9)

EUR

15 11 0

15 21 0

EKS 3.102. līdz 3.111.

Parāds (10)

Parāds

EUR

Nodarbinātība

Nodarbināto personu skaits

Pa dzimumiem

skaits

16 11 0

Nacionālais pilna laika ekvivalents (11)

Pa dzimumiem (12)

skaits

16 14 0

Uzņēmumu skaits

Norādīt kategoriju atkarībā no nodarbināto personu skaita (16.11.0):

≤ 10

11–49

50–249

> 250

skaits

11 11 0

(1) Ietver tiešos maksājumus. Neietver sociālo pabalstu maksājumus un netiešās subsīdijas.

(2) Ietver sociālās apdrošināšanas izmaksas.

(3) Izvēlētā metodoloģija dalībvalstīm jāizskaidro savās nacionālajās programmās.

(4) “Citas saimnieciskās darbības izmaksas” ietver arī iepakošanas izmaksas.

(5) Izvēlētā metodoloģija jāizskaidro nacionālajās programmās.

(6) EKS ir Eiropas kontu sistēma 1995 (Regula (EK) Nr. 2223/96, Regula (EK) Nr. 1267/2003, Eurostat rokasgrāmata par EKS, 1995).

(7) Kapitāla procentu izmaksas; finansiālās izmaksas var segt no procentiem par nacionālajām piecu gadu valsts obligācijām.

(8) Visu uzņēmuma neto ieguldījumu kopējā kumulatīvā vērtība gada beigās.

(9) Aktīvu pirkšana un pārdošana gada laikā.

(10) Gada beigās.

(11) Izmantotajām metodēm jābūt saskaņā ar pētījumu Nr. FISH/2005/14 (LEI WAGENINGENUR Co-ordinator, 2006. Calculation of labour including full-time equivalent (FTE) in fisheries Study No FISH/2005/14, 142 p.).

(12) Fakultatīvi dati.

XIII papildinājums

Zvejniecības radītā jūras ekosistēmas ietekmējuma mērīšanai izmantojamo vides indikatoru definīcija

Kods	Indikators (1)	Definīcija	Vajadzīgie dati	Precizitāte
1	Zivju sugas saglabātības stāvoklis	Bioloģiskās daudzveidības indikators, lai apkopotu, novērtētu un darītu zināmas jutīgo zivju sugu bioloģiskās daudzveidības tendences.	Sugas, zivju garums un sastopamība saskaņā ar attiecīgajā jūras reģionā veiktu no nozares neatkarīgu pētniecisko uzskaiti. Datu precizitātes labad jāveic konsekventa un uzticama visu indikatora aptverto sugu noteikšana. Uzskaites nozvejas ir pilnībā jāsašķiro (nevis jāievāc no tām paraugdati), lai nodrošinātu, ka visi ikvienas indikatora aptvertās sugas īpatņi tiek reģistrēti; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos paraugdatu ievākšana ir atļauta attiecībā uz garuma mērījumiem.	Pētnieciskajai uzskaitei jāaptver attiecīgā jūras reģiona lielākā daļa iespējami ilgākā laika posmā. Indikatoru nosaka konkrētā veida uzskaite. Izmantotās metodes paredz, ka uzskaites jāatkārto katru gadu tajā pašā apgabalā ar standarta zvejas rīkiem.
2	Proporcionālais liela izmēra zivju daudzums	Indikators raksturo liela izmēra zivju proporcionālo daudzumu (pēc svara) datu vākumā un atspoguļo izmēra un vecuma grupu sadalījumu zivju kopā.
3	Vidējais maksimālais zivju garums	Indikators atspoguļo vecuma grupu sadalījumu zivju kopā.
4	Dzimumbriedumu sasniegušu zivju izmērs izmantotajām sugām	Indikators raksturo iespējamo ģenētisko ietekmi uz populāciju.	Individuāli vecuma, garuma, dzimuma un dzimumbrieduma mērījumi saskaņā ar attiecīgajā jūras reģionā veiktu no nozares neatkarīgu pētniecisko uzskaiti.	Jāmēra vismaz 100 īpatņu katrā vecuma klasē, bet datu kvalitāte pieaug līdz ar izmērīto zivju skaitu.
5	Zvejas darbību izplatība	Indikators rāda zvejas darbību izplatību telpā. To nosaka reizē ar zvejas darbību apkopojuma pakāpes indikatoru.	Kuģa atrašanās vieta un reģistrācijas dati saskaņā ar VMS ziņojumiem Jādara pieejami divu mēnešu laikā, kopš saņemti paziņojumi par atrašanās vietu, un jānorāda visas ģeogrāfiskās koordinātas atbilstoši 6. līmenim klasifikācijā pēc zvejas veida (IV papildinājums, 1.–5. punkts). Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 15 m.	Vēlams izmantot reizi pusstundā sūtītus VMS ziņojumus par atrašanās vietu.
6	Zvejas darbību apkopojuma pakāpe	Indikators rāda, cik lielā mērā zvejas darbības ir apkopotas. To nosaka reizē ar zvejas darbību izplatības indikatoru.
7	Pārvietojamo grunts zvejas rīku neietekmētie apgabali	Indikators atspoguļo, cik liela iepriekšējā gadā ir bijusi pārvietojamo grunts zvejas rīku neskartā jūras dibena platība. Tas rāda, kā mainījies grunts zvejas darbību sadalījums nozvejas un zvejas piepūles kontroles vai tehnisko pasākumu piemērošanas dēļ (arī pēc aizsargājamu jūras teritoriju noteikšanas saskaņā ar tiesību aktiem par resursu saglabāšanu) un kā attīstījusies cilvēka darbība (piemēram, vēja elektrostacijas), kuras dēļ zvejas darbības jāpārceļ uz citurieni.
8	Izmetumu apjoms komerciāli izmantotajām sugām	Indikators raksturo komerciāli izmantoto sugu nozvejas izmetumu apjomu salīdzinājumā ar izkrāvumiem.	Sugas, zivju garums un sastopamība nozvejās un izmetumos, par pamatu ņemot atsevišķi apstrādātus datus no zvejas žurnāliem un novērotāju ziņojumiem. Dati jāsniedz atbilstoši 6. līmenim klasifikācijā pēc zvejas veida (IV papildinājums, 1.–5. punkts).	Kā noteikts šajā Kopienas programmā par izmetumiem.
9	Degvielas izmantojuma efektivitāte nozvejas gūšanā	Indikators rāda degvielas patēriņa attiecību pret izkrautās nozvejas vērtību. Tas ļauj novērtēt degvielas izmantojuma efektivitātes dinamiku dažādās zvejniecībās.	Izkrāvumu vērtība un degvielas cena. Izkrāvumu vērtību aprēķina atkarībā no katras izkrautās sugas zivju vērtības. Cena par degvielu, kā definēts šajā Kopienas programmā. Indikatora vērtību aprēķina katram zvejas veidam atbilstoši 6. līmenim zvejas veidu klasifikācijā (IV papildinājums, 1.–5. punkts) un atkarībā no reģiona, gada ceturkšņa un gada.	Kā noteikts šajā Kopienas programmā.

(1) Indikatoru specifikācijas un vērtības aprēķināšanu skatīt Komisijas dienestu darba dokumentā (SEC 2008/449).

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.041.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 41

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 16. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (ES) Nr. 130/2010 (2010. gada 15. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
		Komisijas Regula (ES) Nr. 131/2010 (2010. gada 15. februāris), ar ko nosaka no 2010. gada 16. februāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	3
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2010/92/KĀDP (2010. gada 15. februāris), ar ko pagarina ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi	6
		2010/93/ES
	*	Komisijas Lēmums (2009. gada 18. decembris), ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10121)	8
		2010/94/ES
	*	EK un Šveices Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 1/2010 (2010. gada 28. janvāris), ar ko aizstāj III un IV b) tabulu 2. protokolā, kurš iekļauts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju	72

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	126,1
	JO	85,0
	MA	86,2
	TN	126,0
	TR	105,4
	ZZ	105,7
0707 00 05	JO	152,5
	MA	83,3
	TR	147,9
	ZZ	127,9
0709 90 70	IL	247,1
	MA	165,5
	TR	152,3
	ZZ	188,3
0709 90 80	EG	69,8
	MA	131,9
	ZZ	100,9
0805 10 20	EG	49,6
	IL	57,4
	MA	43,2
	TN	51,6
	TR	59,0
	ZZ	52,2
0805 20 10	IL	149,6
	MA	86,9
	TR	77,2
	ZZ	104,6
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	56,4
	EG	57,3
	IL	92,4
	JM	106,6
	MA	124,7
	PK	32,3
	TR	73,9
	ZZ	77,7
0805 50 10	EG	74,5
	IL	76,3
	MA	58,3
	TR	66,0
	ZZ	68,8
0808 10 80	CA	97,5
	CL	59,9
	CN	66,0
	MK	24,7
	US	121,6
	ZZ	73,9
0808 20 50	CL	75,8
	CN	74,2
	US	98,5
	ZA	100,3
	ZZ	87,2

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	38,81
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	19,26
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	19,26
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	38,81

Lauksaimniecības izejmateriāls	Šveices vietējā tirgus salīdzināmā cena	ES vietējā tirgus salīdzināmā cena	4. panta 1. punkts Piemēro Šveicē Starpība starp Šveices un ES salīdzināmo cenu	3. panta 3. punkts Piemēro ES Starpība starp Šveices un ES salīdzināmo cenu
Lauksaimniecības izejmateriāls	CHF par 100 kg neto	CHF par 100 kg neto	CHF par 100 kg neto	EUR par 100 kg neto
Parastie kvieši	48,35	18,28	30,05	0,00
Cietie kvieši (1)	—	—	1,20	0,00
Rudzi	43,12	13,56	29,55	0,00
Mieži	—	—	—	—
Kukurūza	—	—	—	—
Parasto kviešu milti	101,91	38,54	63,35	0,00
Pilnpiena pulveris	630,22	355,18	275,05	0,00
Vājpiena pulveris	438,91	291,45	147,45	0,00
Sviests	1 049,06	418,47	630,60	0,00
Baltais cukurs	—	—	—	—
Olas (2)	—	—	38,00	0,00
Svaigi kartupeļi	42,70	19,69	23,00	0,00
Augu tauki (3)	—	—	170,00	0,00

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Lēmumā 2010/75/ES (2010. gada 5. februāris) par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu dalībvalstīs veicamajā koordinētajā uzraudzības programmā attiecībā uz Listeria monocytogenes izplatību dažos lietošanai cilvēka uzturā gatavos pārtikas produktos (OV L 37, 10.2.2010.)	75