10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr 113/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 2., 3. un 4. punktu, 4. panta 5. punktu, 5. panta 2. un 4. punktu, 6. panta 2. un 3. punktu un 8. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 471/2009 nosaka vienotu struktūru Eiropas statistikas sistemātiskai apkopošanai par preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm.

(2)	Lai izvairītos no dubultas tirdzniecības plūsmu uzskaites, jāpielāgo ārējās tirdzniecības statistikas darbības joma, ņemot vērā konkrētas muitas procedūras, un jānorāda preces vai pārvietojumi, kurus neiekļauj ārējās tirdzniecības statistikā metodikas apsvērumu dēļ.

(3)	Lai saskaņoti apkopotu ārējās tirdzniecības statistiku, jānorāda dati no importa un eksporta uzskaites dokumentiem, tostarp izmantojamie kodi.

(4)	Metodikas apsvērumu dēļ jāparedz īpašām precēm vai pārvietojumiem piemērojamie noteikumi.

(5)	Lai nodrošinātu saskaņotu statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un kopsavilkuma statistiku par tirdzniecību faktūras valūtas dalījumā, jādefinē šīs statistikas sagatavošanas metodika.

(6)	Lai nodrošinātu salīdzināmus un precīzus rādītājus, jāparedz noteikumi par datu nosūtīšanu Komisijai (Eurostat), ko veic dalībvalstis, un statistikas pārskatīšanu.

(7)	Jāizdara labojumi darījumu veidu kodos, lai identificētu preces, kas paredzētas pārstrādei saskaņā ar līgumu un kas tiek nosūtītas atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti

(8)

Jāpieņem pasākumi, kas nodrošina, ka tiek sniegti statistikas dati, ja nebūtu pieejami muitas dati saistībā ar turpmāku muitas formalitāšu un kontroles vienkāršošanu, jo īpaši vienkāršošanu saskaņā ar 116. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss) (2).

(9)	Tāpēc jāatceļ Komisijas 2000. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1917/2000 par noteikumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 īstenošanai attiecībā uz ārējās tirdzniecības statistiku (3).

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi preču tirdzniecības ar ārpuskopienas valstīm statistikas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Izslēgtās preces un pārvietojumi

I pielikumā norādītās preces un pārvietojumus neiekļauj ārējās tirdzniecības statistikā.

2. NODAĻA

DATU DEFINĪCIJA UN SPECIFIKĀCIJA

2. pants

Tirdzniecības plūsmu kodi

Šādus kodus izmanto datiem, kas iegūti no muitas uzskaites dokumentiem par tirdzniecības plūsmu:

1	—	ja tiek reģistrēts imports;
2	—	ja tiek reģistrēts eksports.

3. pants

Pārskata periods

1. Pārskata periods norāda kalendāro gadu un mēnesi, kurā preces importē vai eksportē.

Ja importa un eksporta reģistrācijas avots ir muitas deklarācija, pārskata periods norāda kalendāro gadu un mēnesi, kurā muitas iestādes ir pieņēmušas deklarāciju.

2. Dati par pārskata periodu ir sešu zīmju skaitļu kods, kurā pirmās četras zīmes norāda gadu un pēdējās divas zīmes – mēnesi.

4. pants

Statistiskā vērtība

1. Statistiskā vērtība pamatojas uz preču vērtību laikā un vietā, kur preces šķērso galamērķa dalībvalsts robežu (par importu) un faktiskā eksporta dalībvalsts robežu (par eksportu).

Statistisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz 2. punktā minēto preču vērtību, un vajadzības gadījumā to koriģē, ņemot vērā transporta un apdrošināšanas izmaksas saskaņā ar 4. punktu.

2. Ņemot vērā vērtēšanas principus, kas noteikti Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanas nolīgumā (PTO muitas vērtēšanas nolīgums), importa vai eksporta preču vērtība ir šāda:

a)	pārdošanas vai pirkšanas gadījumā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām vai eksportētajām precēm, izņemot brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības;

b)	citos gadījumos cena, kas tiktu maksāta pārdošanas vai pirkšanas gadījumā.

Muitas vērtību izmanto, ja tā saskaņā ar muitas kodeksu noteikta precēm laišanai brīvā apgrozībā.

3. Pārstrādē ietverto preču vērtību, pamatojoties uz bruto bāzi, nosaka šādi:

a)	precēm, kuras tiks pārstrādātas, nosaka nepārstrādāto preču vērtību;

b)	precēm pēc pārstrādes nosaka nepārstrādāto preču vērtību plus pārstrādes pievienoto vērtību.

4. Vajadzības gadījumā 2. un 3. punktā minēto vērtību koriģē tā, lai statistiskajā vērtībā būtu ietvertas tikai un vienīgi transporta un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās, lai nogādātu preces no nosūtīšanas vietas

a)	līdz galamērķa dalībvalsts robežai attiecībā uz importu (CIF tipa vērtība);

b)	līdz faktiskā eksporta dalībvalsts robežai attiecībā uz eksportu (FOB tipa vērtība).

5. Statistisko vērtību izsaka tās dalībvalsts valsts valūtā, kurā ir iesniegta muitas deklarācija. Ja valūta jākonvertē, lai izteiktu statistisko vērtību valsts valūtā, jāizmanto šāds maiņas kurss:

a)	saskaņā ar muitas kodeksā paredzētajiem noteikumiem piemērojamais maiņas kurss muitas deklarācijas pieņemšanas laikā; vai, ja tā nav,

b)	piemērojamais references maiņas kurss, ko nosaka Eiropas Centrālā banka euro zonā ietilpstošajām dalībvalstīm, laikā, kad preces tiek importētas vai eksportētas, vai oficiālais maiņas kurss, ko nosaka dalībvalstis, kuras neietilpst euro zonā.

5. pants

Daudzums

Datus par daudzumu norāda šādi:

a)	kilogramos izteikta neto masa, kas ir preču masa, izņemot visu iepakojumu; un

b)	vajadzības gadījumā papildmērvienība, kas izteikta attiecīgajā mērvienībā, saskaņā ar spēkā esošo kombinēto nomenklatūru.

6. pants

Importēšanas un eksportēšanas dalībvalstis

1. Datus par importēšanas un eksportēšanas dalībvalstīm kodē saskaņā ar Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas valstu un teritoriju nomenklatūru, ko noteikusi Komisija, turpmāk “ģeonomenklatūra”.

2. Datos par dalībvalsti, kur ir iesniegta muitas deklarācija, norāda dalībvalsti, kuras muitas administrācijā ir iesniegta muitas deklarācija, vai, ja izmantota muitas kodeksā definētā vienkāršotā procedūra, kurai muitas administrācijai ir iesniegta papildu deklarācija, ieskaitot, ja muitas iestādes ir atļāvušas, attiecīgo ierakstu deklarētāja uzskaites dokumentos.

3. Attiecībā uz importu datos par galamērķa dalībvalsti norāda dalībvalsti, par kuru muitas procedūras noformēšanas laikā zināms, ka uz to tiks nosūtītas preces, neveicot komerciālus darījumus vai citas darbības, kas maina preču juridisko statusu un kas notiek kādā starpniecības dalībvalstī.

Ja tās nav, datos norāda dalībvalsti, kurā preces atrodas muitas procedūras noformēšanas laikā.

Ja preces tiek importētas, lai tās pārstrādātu muitas uzraudzībā, galamērķa dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā tiek veikta pirmā pārstrādes darbība.

4. Attiecībā uz eksportu datos par faktiskā eksporta dalībvalsti norāda dalībvalsti, par kuru muitas procedūras noformēšanas laikā zināms, ka no tās tiks nosūtītas preces, neveicot komerciālus darījumus vai citas darbības, kas maina preču juridisko statusu un kas pirms muitas procedūras noformēšanas notiek kādā starpniecības dalībvalstī.

Ja preces tiek eksportētas pēc pārstrādes muitas uzraudzībā, faktiskā eksporta dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā tika veikta pēdējā pārstrādes darbība.

7. pants

Partnervalstis

1. Datus par partnervalstīm kodē saskaņā ar spēkā esošo ģeonomenklatūru.

2. Attiecībā uz importu datos par izcelsmes valsti norāda valsti, kurā preces ir pilnībā ražotas vai kurā notikusi pēdējā būtiskā pārveidošana saskaņā ar muitas kodeksa noteikumiem, kurā izklāstīti noteikumi par nepreferenciālu izcelsmi.

Datos par nosūtīšanas valsti norāda ārpuskopienas valsti, no kuras preces tika nosūtītas uz galamērķa dalībvalsti, neveicot komerciālus darījumus vai citas darbības, kas maina preču juridisko statusu un kas notiek kādā starpniecības ārpuskopienas valstī.

3. Attiecībā uz eksportu datos par pēdējo zināmo galamērķa valsti norāda pēdējo ārpuskopienas valsti, par kuru laikā, kad notiek muitas procedūras noformēšana vai muitas noteikumos atzīts apstrādes veids, zināms, ka uz to jānogādā preces.

8. pants

Preču kods

Datus par precēm kodē šādi:

a)	par importu saskaņā ar Taric apakšpozīcijas preču kodu;

b)	par eksportu saskaņā ar kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas preču kodu.

9. pants

Statistikas procedūra

1. Statistikas procedūra identificē dažādus raksturlielumus, ko izmanto, lai nošķirtu tirdzniecības darījumus, īpaši saskaņā ar tiem atbilstošo muitas procedūru.

2. Statistikas procedūras kods ir kods, ko vajadzības gadījumā atvasina no četru zīmju koda, kas norāda deklarēto procedūru saskaņā ar muitas kodeksu. Izmanto šādus kodus:

1	—	parastais imports vai eksports;
2	—	imports un eksports, uz ko attiecas muitas procedūra – ievešana pārstrādei;
3	—	imports un eksports, uz ko attiecas muitas procedūra – izvešana pārstrādei;
9	—	imports vai eksports, kas netiek uzskaitīts no muitas deklarācijām.

10. pants

Darījuma veids

1. Darījuma veids identificē dažādus raksturlielumus, kas ir nepieciešami, lai noteiktu preču tirdzniecības darbības jomu, kas pamatojas uz muitas deklarācijām, saskaņotu tirdzniecības statistiku maksājumu bilances un nacionālo kontu vajadzībām un citiem statistikā svarīgiem raksturlielumiem.

2. Datus par darījuma veidu kodē, kā norādīts II pielikumā. Dalībvalstis piemēro kodus A slejā vai kodu kombināciju A slejā un to apakšnodaļas B slejā, kas norādīta minētajā pielikumā.

11. pants

Preferenciāls režīms importam

1. Dati par preferenciālu režīmu ir tarifa režīms, kas norādīts ar preferenču kodu saskaņā ar klasifikāciju, kas norādīta muitas kodeksā.

2. Dati attiecas uz preferenciālo režīmu, ko piemēro vai piešķir muitas iestādes.

12. pants

Transportēšanas veids

1. Datus par transportēšanas veidu uz robežas un transportēšanas veidu valsts iekšienē kodē saskaņā ar III pielikumu.

Transportēšanas veids uz robežas norāda aktīvo transportlīdzekli, ar kuru attiecībā uz eksportu pieņem, ka preces ir izvestas no Eiropas Savienības statistikas teritorijas, un attiecībā uz importu pieņem, ka preces ir ievestas Eiropas Savienības statistikas teritorijā.

Transportēšanas veids valsts iekšienē vajadzības gadījumā norāda aktīvo iekšzemes transportlīdzekli, ar kuru preces tika aizvestas uz saņemšanas vietu (par importu), vai tiek pieņemts, ka ir aizvestas no nosūtīšanas vietas (par eksportu).

2. Datiem par konteineru izmanto šādus kodus:

0	—	ja, šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces netiek pārvadātas konteineros;
1	—	ja, šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces tiek pārvadātas konteineros.

13. pants

Tirgotāja identificēšana

Dati par tirgotāju ir atbilstošs identifikācijas numurs, kas piešķirts importētājam/saņēmējam attiecībā uz importu un eksportētajam/nosūtītājam attiecībā uz eksportu.

14. pants

Faktūras valūta

Datus par faktūras valūtu vajadzības gadījumā iegūst no muitas deklarācijas un kodē šādi:

0	—	ja valūta ir norādīta to dalībvalstu valsts valūtā, kuras neietilpst euro zonā;
1	—	ja valūta ir norādīta euro;
2	—	ja valūta ir norādīta ASV dolāros;
3	—	ja valūta ir norādīta citā valūtā, nevis to dalībvalstu valsts valūtā, kuras neietilpst euro zonā, euro vai ASV dolāros.

3. NODAĻA

STATISTIKAS APKOPOŠANA PAR TIRDZNIECĪBU UZŅĒMUMU RAKSTURLIELUMU DALĪJUMĀ UN STATISTIKAS APKOPOŠANA PAR TIRDZNIECĪBU FAKTŪRAS VALŪTAS DALĪJUMĀ

15. pants

Statistikas apkopošana par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā

1. Valsts iestādes apkopo ikgadējo tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā.

2. Statistikas vienības ir uzņēmumi, kas definēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 (4) pielikumā.

3. Statistikas vienības tiek veidotas, savienojot saskaņā ar 13. pantu tirgotāja identifikācijas numuru ar uzņēmumu reģistra juridisko vienību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 177/2008 (5) pielikumā minēto rādītāju 1.7a.

4. Lai nodrošinātu tirgotāja identifikāciju un uzturētu saiti ar uzņēmumu reģistru, valsts statistikas iestādēm ir piekļuve ekonomikas dalībnieku reģistrācijas un identifikācijas datiem, kā tas paredzēts Eiropas Savienības muitas noteikumos. Par ekonomikas dalībnieka reģistrācijas identifikācijas numura piešķiršanu atbildīgās iestādes pēc valsts statistikas iestāžu pieprasījuma nodrošina piekļuvi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (6) 38.d pielikumā norādītajiem datiem.

5. Apkopo šādus raksturlielumus:

a)	tirdzniecības plūsma;

b)	statistiskā vērtība;

c)	partnervalsts;

d)	preču kods saskaņā ar sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 451/2008 (7) pielikumā;

e)	uzņēmumu skaits;

f)	darbība, ko uzņēmums veicis saskaņā ar saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (8) I pielikumā;

g)	lieluma klase, ko nosaka pēc nodarbināto personu skaita saskaņā Komisijas Regulas (EK) Nr. 250/2009 (9) I pielikumā izklāstītajām uzņēmējdarbības strukturālās statistikas raksturlielumu definīcijām.

6. Apkopo šādas datu kopas:

a)	tirdzniecības reģistra un uzņēmumu reģistra atbilstības rādītāji;

b)	tirdzniecība pēc darbības un uzņēmuma lieluma klases;

c)	lielāko uzņēmumu īpatsvars tirdzniecības vērtības ziņā pēc darbības;

d)	tirdzniecība pēc partnerdalībvalsts un darbības;

e)	tirdzniecība pēc partnerdalībvalstu skaita un darbības;

f)	tirdzniecība pēc preces un darbības.

7. Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2010. gads. Pēc tam dalībvalstis sniedz datus par katru nākamo kalendāro gadu.

8. Statistiku nosūta 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

9. Dalībvalstis nodrošina, lai statistika tiktu sniegta tādā veidā, ka, Komisijai (Eurostat) statistiku izplatot, nebūtu iespējams noteikt uzņēmumu vai tirgotāju. Valsts statistikas iestādes norāda, uz kuriem datiem attiecas konfidencialitātes noteikumi.

16. pants

Statistikas apkopošana par tirdzniecību faktūras valūtas dalījumā

1. Valsts statistikas iestādes apkopo ikgadējo statistiku par tirdzniecību faktūras valūtas dalījumā.

2. Statistikā ietilpst šādi raksturlielumi:

a)	tirdzniecības plūsma;

b)	statistiskā vērtība;

c)	faktūras valūta saskaņā ar kodiem 14. pantā;

kopējais un produkta dalījums saskaņā ar spēkā esošās Starptautiskās standartizētās tirdzniecības klasifikācijas (SITC) sadaļām un nodaļām, norādot šādus kodus:

1	—	izejvielas, izņemot naftu, saskaņā ar SITC 0.–4. sadaļu; izņemot 33. nodaļu,
2	—	nafta saskaņā ar SITC 33. nodaļu;
3	—	rūpniecības preces saskaņā ar SITC 5.–8. sadaļu.

3. Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo ikgadējo statistiku, ir 2010. gads. Pēc tam dalībvalstis apkopo datus par katru otro kalendāro gadu.

4. Statistiku nosūta Komisijai (Eurostat) triju mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

5. Datu avots ir informācija, kas iegūta no muitas deklarācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 471/2009 4. panta 1. punktu. Tomēr, ja attiecībā uz eksportu muitas deklarācijā nav pieejama faktūras valūta, dalībvalstis veic apsekojumu, lai apkopotu datus par eksportu faktūras valūtas dalījumā, kas nodrošina statistiku ar precīziem rezultātiem.

4. NODAĻA

ĪPAŠAS PRECES UN PĀRVIETOJUMI

17. pants

Rūpniecības iekārtas

1. Šā panta vajadzībām

a)	“rūpniecības iekārta” ir mašīnu, aparātu, ierīču, iekārtu, aprīkojuma, instrumentu un materiālu apvienojums, kas kopā veido liela mēroga stacionāras vienības, kas ražo preces vai nodrošina pakalpojumus;

b)	“sastāvdaļa” ir tāda piegāde rūpniecības iekārtai, kuru veido preces, kas attiecas uz to pašu KN nodaļu;

sastāvdaļas preču kodu veido šādi:

i)	pirmie četri cipari ir 9880;

ii)	piektais un sestais cipars atbilst KN nodaļai, uz kuru attiecas sastāvdaļas preces;

iii)	septītais un astotais cipars ir 0.

2. Dalībvalstis var apkopot eksporta statistiku sastāvdaļu līmenī ar nosacījumu, ka kopējā attiecīgās rūpniecības iekārtas statistiskā vērtība pārsniedz EUR 3 miljonus , ja vien tā ir pabeigta rūpniecības iekārta otrreizējai izmantošanai. Daudzumu apkopo pēc izvēles.

18. pants

Sūtījumi pa daļām

1. Šā panta vajadzībām “sūtījumi pa daļām” ir tāda vesela priekšmeta sastāvdaļu piegāde nesamontētā vai nenokomplektētā veidā, kuras ar tirdzniecību vai transportu saistītu iemeslu dēļ nosūta vairāk nekā viena pārskata perioda laikā.

2. Pārskata periodu attiecībā uz sūtījumu pa daļām eksportu un importu var pielāgot tā, lai dati tiktu sniegti vienreiz mēnesī, proti, kad ir importēts vai eksportēts pēdējais sūtījums.

19. pants

Kuģi un gaisa kuģi

1. Šā panta vajadzībām

a)	“kuģi” ir kuģi, kas uzskatāmi par jūras kuģiem saskaņā ar KN 89. nodaļu, velkoņi, karakuģi un peldlīdzekļi;

b)	“gaisa kuģi” ir lidmašīnas, ko klasificē ar KN kodu 8802 30 un 8802 40;

c)	“ekonomiskās īpašumtiesības” ir fiziskas vai juridiskas personas tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kuģa vai gaisa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2. Ārējās tirdzniecības statistikā ietver tikai šādu kuģu un gaisa kuģu importu un eksportu:

a)	fiziskas vai juridiskas personas, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana fiziskai vai juridiskai personai, kas ir nodibināta importēšanas dalībvalstī; šo darījumu uzskata par importu;

fiziskas vai juridiskas personas, kas ir nodibināta eksportēšanas dalībvalstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana fiziskai vai juridiskai personai, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī; šo darījumu uzskata par eksportu. Ja kuģis vai gaisa kuģis ir jauns, eksportu reģistrē būvētāja dalībvalstī;

c)	kuģu un gaisa kuģu imports un eksports pirms pārstrādes vai pēc tās saskaņā ar līgumu, kā minēts II pielikuma 2. piezīmē.

3. Ārējās tirdzniecības statistiku attiecībā uz kuģu un gaisa kuģu tirdzniecību apkopo šādi:

a)	kuģiem daudzumu izsaka kā vienību skaitu un jebkurās citās KN minētajās papildmērvienībās; gaisa kuģiem daudzumu izsaka neto masā un papildmērvienībās;

b)	transporta un apdrošināšanas izmaksas izslēdz no statistiskās vērtības;

partnervalsts ir

ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kas nodod kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, (par importu), vai ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, (par eksportu), attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem;

ii)	būvētāja ārpuskopienas valsts (par importu), ja jauns kuģis vai gaisa kuģis ir būvēts ārpus Eiropas Savienības;

iii)	ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kam ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, (par importu), vai ārpuskopienas valsts, kas veic pārstrādi saskaņā ar līgumu, (par eksportu), attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem;

d)	2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā importa un eksporta pārskata periods ir mēnesis, kurā tiek nodotas ekonomiskās īpašumtiesības.

4. Par kuģu un gaisa kuģu reģistru pārvaldīšanu atbildīgās iestādes pēc valsts statistikas iestāžu pieprasījuma sniedz visu pieejamo informāciju, lai identificētu kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību maiņu starp fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta dalībvalstī, un fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī.

20. pants

Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces

1. Šā panta vajadzībām

a)	“preču piegāde kuģiem un gaisa kuģiem” ir preču piegāde komandai un pasažieriem, un mašīnu, mehānismu un cita kuģa vai gaisa kuģa aprīkojuma darbībai;

b)	uzskata, ka kuģis vai gaisa kuģis pieder valstij, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Ārējās tirdzniecības statistikā ietver to preču eksportu, kas no eksportēšanas dalībvalsts teritorijas piegādātas kuģiem un gaisa kuģiem, kuri pieder ārpuskopienas valstij.

3. Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātajām precēm dalībvalstis var izmantot šādus preču kodus:

—	:	9930 24 00	:	KN 1. līdz 24. nodaļas preces,
—	:	9930 27 00	:	KN 27. nodaļas preces,
—	:	9930 99 00	:	citur klasificētas preces.

Izņemot KN 27. nodaļas preces, datu nosūtīšana par daudzumu ir brīvprātīga.

Turklāt var izmantot vienkāršoto partnervalsts kodu “QS”.

21. pants

Preces, kas piegādātas ārzonas iekārtām un no ārzonas iekārtām

1. Šā panta vajadzībām

a)	“ārzonas iekārta” ir uzstādītais aprīkojums un ierīces, un stacionārs jūrā ārpus jebkuras valsts statistiskās teritorijas;

b)	“ārzonas iekārtām piegādātās preces” ir preču piegāde komandai un mašīnu, mehānismu un cita ārzonas iekārtas aprīkojuma darbībai;

c)	“ārzonas iekārtās iegūtās vai ražotās preces” ir produkti, kas iegūti jūras gultnē vai gruntī vai ražoti ārzonas iekārtā.

2. Ārējās tirdzniecības statistikā atspoguļo:

importu, ja preces piegādā no:

i)	ārpuskopienas valsts uz ārzonas iekārtu, kas ir ierīkota teritorijā, kurā importēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

ii)	ārzonas iekārtas, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz importēšanas dalībvalsti;

iii)	ārzonas iekārtas, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz ārzonas iekārtu teritorijā, kurā importēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

eksportu, ja preces piegādā uz:

i)	ārpuskopienas valsti no ārzonas iekārtas, kas ir ierīkota teritorijā, kurā eksportēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

ii)	ārzonas iekārtu, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no eksportēšanas dalībvalsts;

iii)	ārzonas iekārtu, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no ārzonas iekārtas teritorijā, kurā eksportēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti.

3. Ārzonas iekārtām piegādātajām precēm dalībvalstis var izmantot šādus preču kodus:

—	:	9931 24 00	:	KN 1. līdz 24. nodaļas preces,
—	:	9931 27 00	:	KN 27. nodaļas preces,
—	:	9931 99 00	:	citur klasificētas preces.

Izņemot KN 27. nodaļas preces, datu nosūtīšana par daudzumu ir brīvprātīga.

Turklāt var izmantot vienkāršoto partnervalsts kodu “QW”.

22. pants

Jūras produkti

1. Šā panta vajadzībām:

a)	“jūras produkti” ir zvejniecības produkti, minerāli, izglābtā krava un visi citi produkti, kurus jūras kuģi vēl nav izkrāvuši krastā;

b)	uzskata, ka kuģis pieder valstij, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Ārējās tirdzniecības statistikā ietver šādu jūras produktu importu un eksportu:

a)	jūras produktu izkraušana importēšanas dalībvalsts ostās vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder importēšanas dalībvalstij, no kuģiem, kas pieder ārpuskopienas valstij; šos darījumus uzskata par importu;

b)	jūras produktu izkraušana ārpuskopienas valsts ostās no kuģa, kas pieder eksportēšanas dalībvalstij, vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder ārpuskopienas valstij, no kuģiem, kas pieder eksportēšanas dalībvalstij; šos darījumus uzskata par eksportu.

3. Importa gadījumā partnervalsts ir ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas zvejo, un eksporta gadījumā ārpuskopienas valsts, kurā izkrauj jūras produktus vai kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kam ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas iegādājas jūras produktus.

4. Ja tas nav pretrunā citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts statistikas iestādēm papildus muitas deklarācijām ir piekļuve tādiem datu avotiem kā informācija par valstī reģistrētu kuģu deklarācijām par ārpuskopienas valstīs izkrautiem jūras produktiem.

23. pants

Kosmosa kuģi

1. Šā panta vajadzībām:

a)	“kosmosa kuģis” ir transportlīdzeklis, kas var pārvietoties ārpus zemes atmosfēras;

b)	“ekonomiskās īpašumtiesības” ir fiziskas vai juridiskas personas tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kosmosa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2. Tāda kosmosa kuģa palaišanu, kura ekonomiskās īpašumtiesības ir nodotas starp fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī, un fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta dalībvalstī, atspoguļo kā:

a)	importu dalībvalstī, kurā ir nodibināts jaunais īpašnieks;

b)	eksportu pabeigtā kosmosa kuģa būvētāja dalībvalstī.

3. Panta 2. punktā minētajai statistikai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)	datus par statistisko vērtību definē kā kosmosa kuģa vērtību, izņemot transporta un apdrošināšanas izmaksas;

b)	importa gadījumā partnervalsts ir pabeigtā kosmosa kuģa būvētāja ārpuskopienas valsts un eksporta gadījumā – ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināts jaunais īpašnieks.

4. Ja tas nav pretrunā citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts statistikas iestādēm papildus muitas deklarācijām ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kuri var būt vajadzīgi, lai izpildītu šā panta prasības.

24. pants

Elektroenerģija un gāze

1. Valsts statistikas iestādes papildus muitas deklarācijām var pieprasīt, lai attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai reģistrētu elektroenerģijas un gāzes importu un eksportu starp dalībvalsts statistisko teritoriju un ārpuskopienas valstīm, tieši sniegtu uzņēmēji, kuriem pieder elektroenerģijas vai gāzes pārvades tīkli vai kuri tos apsaimnieko.

2. Statistiskā vērtība, kas nosūtīta Komisijai (Eurostat), var būt balstīta uz aprēķiniem. Dalībvalstis pirms piemērošanas informē Komisiju (Eurostat) par aprēķinā izmantoto metodiku.

25. pants

Militārās preces

1. Ārējās tirdzniecības statistikā ietver tādu preču importu un eksportu, kas paredzētas militārai izmantošanai.

2. Dalībvalstis var sūtīt mazāk detalizētu informāciju, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 471/2009 6. panta 1. punktā, ja tā ir militāri slepena informācija saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajām definīcijām. Tomēr Komisijai (Eurostat) nosūta datus vismaz par kopējo mēneša importa un eksporta statistisko vērtību.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Eiropas statistikas nosūtīšana par preču importu un eksportu

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Komisijai (Eurostat) nosūtītie dati ir izsmeļoši un atbilst Regulas (EK) Nr. 471/2009 9. panta 1. punktā norādītajiem kvalitātes kritērijiem.

2. Komisijai (Eurostat) nosūtītā statistika ir izteikta statistiku apkopojošās dalībvalsts valsts valūtā.

3. Ja ikmēneša rezultāti, kas jau nosūtīti Komisijai (Eurostat), tiek mainīti, dalībvalstis nosūta mainītos rezultātus ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc mainīto datu pieejamības.

27. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 1917/2000 ar šo ir atcelta no 2010. gada 1. janvāra.

To turpina piemērot datiem, kuri attiecas uz pārskata periodiem līdz 2010. gada 1. janvārim.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.

(2) OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.

(3) OV L 229, 9.9.2000., 14. lpp.

(4) OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.

(5) OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.

(6) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(7) OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.

(8) OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(9) OV L 86, 31.3.2009., 1. lpp.

I PIELIKUMS

TO PREČU UN PĀRVIETOJUMU SARAKSTS, KAS IR IZSLĒGTI NO ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS STATISTIKAS

a)	monetārais zelts;

b)	likumīgie maksāšanas līdzekļi un vērtspapīri, tostarp maksāšanas līdzekļi par pakalpojumiem, piemēram, pasta izdevumi, nodokļi, lietošanas maksa;

preces pagaidu lietošanai vai pēc pagaidu lietošanas (piemēram, noma, aizdevums, operatīvais līzings) ar noteikumu, ka izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

—	pārstrāde nav vai nebija plānota vai veikta,

—	paredzamais preču pagaidu lietošanas ilgums bija vai ir paredzēts ne vairāk kā 24 mēneši,

—	nav notikusi vai nav paredzēta īpašumtiesību maiņa;

preces, ko pārvieto starp:

—	dalībvalsti un tās teritoriālajiem anklāviem citās dalībvalstīs, un

—	uzņēmējdalībvalsti un ārpuskopienas valstu vai starptautisku organizāciju teritoriālajiem anklāviem.

Teritoriālie anklāvi ir vēstniecības un valsts bruņotie spēki, kas izvietoti ārpus valsts teritorijas;

e)	preces, ko izmanto kā personalizētas informācijas nesējus, tostarp programmatūra;

f)	no interneta lejupielādēta programmatūra;

preces, ko piegādā bez maksas un kas nav komerciāla darījuma priekšmets, ar nosacījumu, ka pārvietošanai ir viens vienīgs nolūks, proti, sagatavot vai atbalstīt sekojošu tirdzniecības darījumu, demonstrējot preču vai pakalpojumu īpašības, piemēram:

—	reklāmas materiāli,

—	tirdzniecības paraugi;

h)	preces remontam un pēc remonta un remontā aizstāšanai izmantotās daļas, un aizstātās bojātās daļas;

i)	transportlīdzekļi ekspluatācijas laikā, tostarp kosmosa kuģa starta iekārtas ekspluatācijas laikā;

j)	muitas iestādēm mutiski deklarētas preces, kuras ir komerciāla rakstura un ar vērtību, kas nepārsniedz statistisko robežvērtību EUR 1 000 vai 1 000 kilogramu, vai nekomerciāla rakstura;

k)	preces, kas ir laistas brīvā apgrozībā pēc tam, kad uz tām attiecinātas muitas procedūras – ievešanai pārstrādei vai pārstrāde muitas kontrolē.

II PIELIKUMS

DARĪJUMU VEIDU KODU SARAKSTS

1.	Darījumi, kas ietver faktisko vai paredzēto īpašumtiesību nodošanu no rezidentiem nerezidentiem pret finansiālu vai citu kompensāciju (izņemot darījumus, kas norādīti 2., 7., 8. punktā)

1.	Tieša pirkšana/pārdošana

2.	Piegādes preču pirkšanai pēc paraugu novērtēšanas vai izmēģināšanas, nosūtīšanai vai ar tirdzniecības pārstāvja palīdzību

3.	Maiņas tirdzniecība (atlīdzība graudā)

4.	Finanšu līzings (pirkšana uz nomaksu) (1)

Citi

2.	Preču nosūtīšana atpakaļ un aizstāšana bez maksas pēc tam, kad reģistrēts sākotnējais darījums

1.	Preču nosūtīšana atpakaļ

2.	Atpakaļ nosūtīto preču aizstāšana

3.	Atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšana (piemēram, saskaņā ar garantijas noteikumiem)

Citi

3.	Darījumi, kas ietver īpašumtiesību nodošanu bez finansiālas kompensācijas vai kompensācijas graudā (piemēram, palīdzības sūtījumi)

4.	Darbības, kurās paredzēta pārstrāde (2) saskaņā ar līgumu (īpašumtiesības netiek nodotas pārstrādātājam)

1.	Preces, kuras paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti

2.	Preces, kuras nav paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti

5.	Darbības pēc pārstrādes saskaņā ar līgumu (īpašumtiesības netiek nodotas pārstrādātājam)

1.	Preces, kuras nosūta atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti

2.	Preces, kuras nenosūta atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti

6.	Īpaši darījumi, kas reģistrēti valsts nolūkiem

7.	Darbības saskaņā ar kopīgiem aizsardzības projektiem vai citām kopīgām starpvaldību ražošanas programmām

8.	Darījumi, kas ietver būvmateriālu un tehniska aprīkojuma piegādi saskaņā ar vispārēju būvniecības vai inženiertehnisku līgumu, kuram nav vajadzīga atsevišķu rēķinu izrakstīšana par precēm un tiek sagatavots rēķins par visu līgumu

9.	Citi darījumi, kurus nevar klasificēt ar citiem kodiem

1.	Noma, aizdevums un operatīvais līzings, kura termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem

Citi

(1) Finanšu līzings ietver darbības, kurās nomas iemaksas aprēķina tā, lai tās segtu visu vai faktiski visu preču vērtību. Ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus nodod līzinga ņēmējam. Līgumam beidzoties, līzinga ņēmējs kļūst par preču likumīgo īpašnieku.

(2) Pārstrāde ietver darbības (pārveidošanu, būvniecību, komplektēšanu, uzlabošanu, atjaunošanu …) ar mērķi izgatavot jaunu vai reāli uzlabotu preci. Tas nenozīmē obligātas izmaiņas produkta klasifikācijā. Šī pozīcija neietver pārstrādes darbības, ko pārstrādātājs veic uz sava rēķina; tās reģistrē A slejas 1. pozīcijā.

III PIELIKUMS

TRANSPORTA VEIDU KODĒŠANA

Kods	Nosaukums
1	Jūras transports
2	Dzelzceļa transports
3	Autotransports
4	Gaisa transports
5	Pasta sūtījums
7	Stacionāras transporta iekārtas
8	Iekšējo ūdensceļu transports
9	Pašgājēji

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/12

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 114/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2229/2004 attiecībā uz termiņu, kas dots EFSA, lai sniegtu viedokli par pārskata ziņojumu projektiem par darbīgajām vielām, par kurām ir skaidras norādes, ka tām nav kaitīgas ietekmes

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un it īpaši tās 8. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 24.b pantu Komisijas 2004. gada 3. decembra Regulā (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (2), gadījumos, kad ir skaidras norādes, ka varētu sagaidīt, ka darbīgajai vielai nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai uz gruntsūdeņiem vai arī kādas nepieļaujamas ietekmes uz vidi, minētā viela jāiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, iepriekš neapspriežoties ar EFSA.

(2)	Gadījumos, kad darbīgā viela iekļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 24.b pantu, neapspriežoties ar EFSA, minētās regulas 25.a pantā ir noteikts, ka EFSA jāsniedz viedoklis par pārskata ziņojuma projektu ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim.

(3)

Ņemot vērā to, cik daudz ir darbīgo vielu, kuras iekļautas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 24.b pantu, ir nepieciešams dot EFSA vairāk laika viedokļa sniegšanai. Par konkrētajām vielām ir skaidras norādes, ka tām nav kaitīgas ietekmes. Ņemot vērā minētos faktus, ir lietderīgi pagarināt termiņu, kurā EFSA ir jāsniedz viedoklis, līdz 2012. gada 31. decembrim.

(4)	Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2229/2004.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2229/2004 25.a pantā datumu “2010. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu “2012. gada 31. decembris”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2) OV L 379, 24.12.2004., 13. lpp.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/13

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 115/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar ko nosaka aktivēta alumīnija oksīda lietošanas noteikumus dabīgā minerālūdens un avota ūdens attīrīšanai no fluorīdiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 12. panta d) punktu,

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 16. maija Direktīva 2003/40/EK, ar ko izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežvērtības un marķēšanas prasības un paredz nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei (2), nosaka fluorīdu maksimālo limitu dabīgajos minerālūdeņos. Attiecībā uz avotu ūdeni robežvērtība ir noteikta ar Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (3).

(2)	Lai uzņēmumi varētu izpildīt minēto direktīvu prasības, jāatļauj aktivēta alumīnija oksīda lietošana dabīgā minerālūdens un avota ūdens attīrīšanai no fluorīdiem (turpmāk “attīrīšana no fluorīdiem”).

(3)	Veicot attīrīšanu no fluorīdiem, nedrīkst pievienot atliekvielas apstrādātajam ūdenim tādā koncentrācijā, kas var radīt draudus sabiedrības veselībai.

(4)	Par attīrīšanu no fluorīdiem jāziņo kompetentajām iestādēm, lai šīs iestādes var veikt vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu pareizu attīrīšanu.

(5)	Par attīrīšanu no fluorīdiem jānorāda uz apstrādātā ūdens etiķetes.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrāde ar aktivētu alumīnija oksīdu, lai attīrītu no fluorīdiem, turpmāk “attīrīšana no fluorīdiem”, ir atļauta.

Dabīgais minerālūdens un avota ūdens turpmāk kopā tiek minēti kā “ūdens”.

2. Attīrīšanu no fluorīdiem veic saskaņā ar pielikumā sniegtajām tehniskajām prasībām.

2. pants

Attīrot no fluorīdiem, atliekvielu nokļūšana ūdenī ir tik neliela, cik tehniski iespējams, saskaņā ar labāko praksi un tā nerada risku sabiedrības veselībai. Lai to nodrošinātu, uzņēmums īsteno un uzrauga kritiskos pārstrādes posmus, kā noteikts pielikumā.

3. pants

1. Par attīrīšanu no fluorīdiem paziņo kompetentajām iestādēm vismaz trīs mēnešus pirms sākuma.

2. Ar paziņojumu uzņēmums dara zināmu kompetentajām iestādēm attiecīgu informāciju, dokumentus un analītiskos rezultātus par apstrādi, kas liecina, ka tā atbilst pielikumā noteiktajām prasībām.

4. pants

Tāda ūdens etiķetē, kurš ir attīrīts no fluorīdiem, blakus paziņojumam par ķīmisko sastāvu ietver norādi “ūdens apstrādāts, izmantojot atļautu adsorbcijas metodi”.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Produktus, kuri laisti tirgū līdz 2010. gada 10. augustam un kuri neatbilst 4. panta prasībām, var turpināt tirgot līdz 2011. gada 10. augustam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.

(2) OV L 126, 22.5.2003., 34. lpp.

(3) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

PIELIKUMS

Aktivēta alumīnija oksīda lietošanas tehniskās prasības, lai attīrītu no fluorīdiem dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni

Ievieš un attiecīgi uzrauga šādus kritiskos pārstrādes posmus.

1.	Pirms ūdens attīrīšanai izmanto aktivētu alumīnija oksīdu, veic inicializēšanas procedūru, kas ietver skābu vai bāzisku reaģentu izmantošanu, lai atbrīvotos no visām atliekvielām, un atgriezenisko skalošanu, lai atbrīvotos no smalkajām cietajām daļiņām.

Reģenerācijas procedūru veic intervālos no vienas līdz četrām nedēļām atkarībā no ūdens kvalitātes un caurplūdes. Tā ietver atbilstošu ķīmisko vielu izmantošanu, adsorbēto jonu aizvākšanai, lai atjaunotu aktivētā alumīnija oksīda adsorbcijas kapacitāti un attīrītu no jebkuras varbūtējās bioplēves. Minēto procedūru veic šādos trīs posmos:

—	apstrāde ar nātrija hidroksīdu, lai attīrītu no fluorīdjoniem un aizstātu tos ar hidroksīdjoniem,

—	apstrāde ar skābi, lai atbrīvotu atlikušo nātrija hidroksīdu un aktivizētu vidi,

—	skalošana ar dzeramo vai demineralizētu ūdeni un kondicionēšana ar ūdeni kā pēdējais posms, lai nodrošinātu, ka filtrs neietekmē kopējo minerālvielu saturu apstrādātajā ūdenī.

3.	Ķīmiskās vielas un reaģenti, ko izmanto inicializēšanas un reģenerācijas procedūrās, atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem (1) vai piemērojamiem valsts standartiem, kas attiecas uz tāda ūdens attīrīšanai izmantoto ķīmisko reaģentu tīrību, kas paredzēts lietošanai pārtikā.

Aktivētais alumīnija oksīds atbilst Eiropas standartam attiecībā uz izskalošanas testu (EN 12902) (2), lai nodrošinātu, ka ūdenī nenonāk atliekvielas tādā koncentrācijā, kas rezultātā pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvā 2003/40/EK, vai, ja šajā direktīvā nav tādu ierobežojumu, tad ierobežojumus, kas noteikti Direktīvā 98/83/EEK vai piemērojamos valsts tiesību aktos. Alumīnija jonu kopējais daudzums attīrītajā ūdenī, kas paliek pēc alumīnija atdalīšanas, kas ir galvenais komponents aktivētajā alumīnija oksīdā, nepārsniedz 200 microg/L, kā noteikts Direktīvā 98/83/EK. Šis daudzums regulāri jāpārbauda saskaņā ar Padomes direktīvu.

5.	Pārstrādes posmiem piemēro labu ražošanas praksi un HACCP principus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (3) par pārtikas higiēnu.

6.	Uzņēmums izstrādā uzraudzības programmu, lai nodrošinātu pārstrādes posmu pareizu darbību, jo īpaši attiecībā ūdens būtisko īpašību saglabāšanu un fluorīdu saturu.

(1) Eiropas standarti, ko izstrādājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN).

(2) Eiropas Standarts EN 12902 (2004): Produkti, ko izmanto cilvēku dzeramā ūdens apstrādei. Neorganiskie atbalsta un filtrēšanas materiāli.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/16

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 116/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 attiecībā uz uzturvērtības norāžu sarakstu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1924/2006 8. panta 1. punkts nosaka, ka uzturvērtības norādes uz pārtikas produktiem ir atļautas tikai tad, ja tās ir uzskaitītas minētās regulas pielikumā, kurā izklāstīti arī to izmantošanas nosacījumi.

(2)	Regula (EK) Nr. 1924/2006 arī paredz, ka vajadzības gadījumā minētā pielikuma grozījumus pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI), turpmāk “Iestāde”.

(3)	Pirms Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pieņemšanas Komisija lūdza Iestādes atzinumu par uzturvērtības norāžu un to lietošanas nosacījumiem attiecībā uz omega-3 taukskābēm, mononepiesātinātiem taukiem, polinepiesātinātiem taukiem un nepiesātinātiem taukiem.

(4)

Iestāde 2005. gada 6. jūlija atzinumā (2) secina, ka omega-3 taukskābēm, mononepiesātinātiem taukiem, polinepiesātinātiem taukiem un nepiesātinātiem taukiem ir nozīmīga loma uzturā. Dažus nepiesātinātos taukus, piemēram, omega-3 taukskābes, dažkārt patērē mazāk par ieteikto līmeni. Tāpēc uzturvērtības norādes, kas norāda, kuri pārtikas produkti ir šo uzturvielu avots vai kuri ir bagāti ar šo uzturvielu, varētu palīdzēt patērētājiem izdarīt veselīgāku izvēli. Tomēr šīs uzturvērtības norādes netika iekļautas Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikuma sarakstā, kuru pieņēma Eiropas Parlaments un Padome, jo nevarēja skaidri noteikt lietošanas nosacījumus.

(5)	Tā kā lietošanas nosacījumi ir noskaidroti, turklāt ņemot vērā arī iestādes 2009. gada 30. jūnija atzinumu (3) par norādēm attiecībā uz omega-3 un omega-6 taukskābju patēriņa līmeni, ieteicams attiecīgās norādes iekļaut sarakstā.

(6)

Attiecībā uz norādēm “omega-3 taukskābju avots” un “augsts omega-3 taukskābju līmenis” izmantošanas nosacījumi liek nošķirt divu veidu omega-3 taukskābes, kam ir dažādas fizioloģiskās funkcijas un patēriņa līmeņi. Turklāt šiem lietošanas nosacījumiem jānosaka minimālais daudzums, kas vajadzīgs uz 100 g un 100 kcal produkta, lai nodrošinātu, ka šādas norādes var būt tikai uz tādas pārtikas, kas tās patēriņa līmenī nodrošina ievērojamu omega-3 taukskābju daudzumu.

(7)

Attiecībā uz norādēm “augsts mononepiesātināto tauku līmenis”, “augsts polinepiesātināto tauku līmenis” un “augsts nepiesātināto tauku līmenis” izmantošanas nosacījumos jānosaka minimālais nepiesātināto tauku saturs pārtikā un tādējādi jānodrošina, ka norādītais daudzums vienmēr atbilst ievērojamam daudzumam, kāds sasniedzams, ievērojot līdzsvarotu diētu.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2) The EFSA Journal (2005) 253, 1.–29. lpp.

(3) The EFSA Journal (2009) 1176, 1.–11. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumam pievieno šādu tekstu:

“OMEGA-3 TAUKSKĀBJU AVOTS

Norādi, ka pārtikas produkts ir omega-3 taukskābju avots, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir vismaz 0,3 g alfa-linolēnskābes uz 100 g un 100 kcal vai vismaz 40 mg eikozānpentaēnskābes un dokosaheksaēnskābes kopā uz 100 g un 100 kcal.

AUGSTS OMEGA-3 TAUKSKĀBJU LĪMENIS

Norādi, ka pārtikas produktā ir augsts omega-3 taukskābju līmenis, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir vismaz 0,6 g alfa-linolēnskābes uz 100 g un 100 kcal vai vismaz 80 mg eikozānpentaēnskābes un dokosaheksaēnskābes kopā uz 100 g un 100 kcal.

AUGSTS MONONEPIESĀTINĀTO TAUKU LĪMENIS

Norādi, ka pārtikas produktā ir augsts mononepiesātināto tauku līmenis, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 45 % no produktā esošajām taukskābēm iegūtas no mononepiesātinātiem taukiem, ar nosacījumu, ka mononepiesātinātie tauki nodrošina vairāk nekā 20 % produkta enerģijas.

AUGSTS POLINEPIESĀTINĀTO TAUKU LĪMENIS

Norādi, ka pārtikas produktā ir augsts polinepiesātināto tauku līmenis, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja no vismaz 45 % produktā esošajām taukskābēm iegūtas no polinepiesātinātiem taukiem, ar nosacījumu, ka polinepiesātinātie tauki nodrošina vairāk nekā 20 % produkta enerģijas.

AUGSTS NEPIESĀTINĀTO TAUKU LĪMENIS

Norādi, ka pārtikas produkts satur daudz nepiesātināto tauku, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 70 % no produkta kopējā taukskābju satura dod nepiesātinātie tauki, ar nosacījumu, ka nepiesātinātie tauki nodrošina vairāk nekā 20 % produkta enerģijas.”

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/19

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 117/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 904/2008, ar ko nosaka analīžu metodes un citus tehniskus noteikumus, kuri vajadzīgi, lai piemērotu eksporta režīmu precēm, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOMISIJA

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 904/2008 (2) nosaka analīžu metodes, procedūras un formulas, kuras jāizmanto, aprēķinot datus, kas iegūti, analizējot preces, kā paredz IV pielikums Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (3).

(2)

Ekspertu grupa ir izskatījusi Regulu (EK) Nr. 904/2008, lai pārbaudītu, vai minētajā regulā ir ievērota tajā paredzēto metožu zinātniskā un tehnoloģiskā attīstība. Pētījumi un testi, ko veica saistībā ar šo pārbaudi, liecina, ka cietes (vai dekstrīna) satura noteikšana, hidrolizējot ar nātrija hidroksīdu, un glikozes satura noteikšana, izmantojot fermentatīvo metodi ar spektrofotometriju, kā noteikts attiecībā uz lielāko daļu preču, tagad vairs neatbilst pastāvošajām tehniskajām prasībām un tādēļ ir jāatjaunina.

(3)

Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka cietes (vai dekstrīna) satura noteikšana jāveic amilāzes un amilglikozidāzes fermentācijas veidā un glikozes saturs jānosaka, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC), kā noteikts I pielikumā Komisijas 2008. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 900/2008, ar ko nosaka analīzes metodes un citus tehniskus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot importa režīmu dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (4), kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 118/2010 (5).

(4)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 904/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 904/2008 2. pantā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Ciete (vai dekstrīns)

(dekstrīnu izsaka kā cieti)

Visiem KN kodiem, izņemot KN kodus 3505 10 10, 3505 10 90, 3505 20 10 līdz 3505 20 90 un 3809 10 10 līdz 3809 10 90, cietes (vai dekstrīna) saturu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1043/2005 IV pielikuma 3. slejā, aprēķina, izmantojot formulu:

(Z – G) × 0,9,

kur

Z	=	glikozes saturs, kas noteikts ar Regulas (EK) Nr. 900/2008 (6) I pielikumā izklāstīto metodi;
G	=	glikozes saturs pirms fermentācijas, ko nosaka ar augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC).

2.	KN kodiem 3505 10 10, 3505 10 90, 3505 20 10 līdz 3505 20 90 un 3809 10 10 līdz 3809 10 90 cietes (vai dekstrīna) saturu nosaka ar metodi, kura minēta Regulas (EK) Nr. 900/2008 II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) OV L 249, 18.9.2008., 9. lpp.

(3) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.

(4) OV L 248, 17.9.2008., 8. lpp.

(5) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 21 lpp.

(6) OV L 248, 17.9.2008., 8. lpp.”

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/21

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 118/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 900/2008, ar ko nosaka analīzes metodes un citus tehniskus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot importa režīmu dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 900/2008 (2) noteiktas formulas, procedūras un metodes, kas jāizmanto cietes/glikozes sastāva noteikšanai, lai piemērotu II un III pielikumu Komisijas 1996. gada 25. jūlija Regulai (EK) Nr.1460/96, kas nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus atvieglota tirdzniecības režīma īstenošanai, ko piemēro dažām precēm, kuras iegūst lauksaimniecības produktu pārstrādē, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) 3448/93 (3) 7. pantā.

(2)

Ekspertu grupa izskatīja Regulu (EK) Nr. 900/2008, lai novērtētu, vai minētajā regulā ņemta vērā tajā noteikto metožu zinātniskā un tehnoloģiskā attīstība. Šajā pārbaudē veiktie pētījumi un testi liecina, ka cietes/glikozes satura noteikšana, hidrolizējot ar nātrija hidroksīdu (pirms fermentatīvas noārdīšanas reakcijas, lai iegūtu glikozi), un kopējā glikozes satura noteikšana, izmantojot fermentatīvo metodi ar spektrofometriju, kā pašreiz noteikts lielākajai daļai preču, vairs neatbilst pašreizējām tehnikas prasībām un tādēļ ir jāatjaunina.

(3)	Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka cietes/glikozes noārdīšana ir jāveic fermentatīvi ar amilāzi un amiloglikozidāzi, un kopējais glikozes daudzums ir jānosaka, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC), kā arī precizēt, kādā veidā fermentatīvā metode ir jāveic.

(4)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 900/2008 ir attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 900/2008 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) OV L 248, 17.9.2008., 8. lpp.

(3) OV L 187, 26.7.1996., 18. lpp.

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Cietes satura un tās šķelšanās produktu, ieskaitot glikozi, fermentatīva noteikšana pārtikas produktos, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC)

1. Darbības joma

Ar šo metodi nosaka cietes saturu un tās šķelšanās produktus, ieskaitot glikozi, cilvēka uzturā paredzētos pārtikas produktos, kas šeit turpmāk saukta “ciete”. Cietes saturu nosaka, veicot glikozes kvantitatīvo analīzi ar augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC) pēc cietes un tās šķelšanās produktu fermentatīvas pārveidošanās glikozē.

2. Kopējā glikozes satura un kopējā glikozes satura, kas izteikts kā “ciete”, definīcija

Kopējais glikozes saturs ir vērtība “Z”, ko aprēķina, kā noteikts šā pielikuma 7.2.1. punktā. Tā apzīmē cietes un visu tās šķelšanās produktu saturu, ieskaitot glikozi.

Regulas (EK) Nr. 1460/96 III pielikumā definēto cietes/glikozes saturu aprēķina, ņemot vērā kopējo glikozes saturu “Z” un saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta noteikumiem.

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 (1) IV pielikuma 3. slejā minēto cietes (vai dekstrīna) saturu aprēķina, ņemot vērā kopējo glikozes saturu “Z” un saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 904/2008 (2) 2. panta 2. punkta 1. apakšpunkta noteikumiem.

Šā pielikuma 1. punktā minētais cietes saturs ir vērtība “E”, ko aprēķina, kā noteikts šā pielikuma 7.2.2. punktā. To izsaka % (m/m). Tas ir vienāds ar kopējo glikozes saturu “Z”, kas izteikts kā “ciete”. Minētā vērtība “E” neskar iepriekšminētos aprēķinus.

3. Princips

Paraugus homogenizē un suspendē ūdenī. Paraugos esošo cieti un tās šķelšanās produktus fermentatīvi pārveido glikozē divos posmos:

1)	cieti un tās šķelšanās produktus daļēji pārveido šķīstošos glikozes ķēdes fragmentos, izmantojot termostabilo alfa-amilāzi 90 °C temperatūrā. Lai efektīvi pārveidotu, nepieciešams, lai paraugi būtu pilnīgi izšķīdināti vai arī suspensijā, kas satur ļoti mazas cietās daļiņas;

2)	šķīstošos glikozes ķēdes fragmentus pārveido glikozē, izmantojot amilglikozidāzi 60 °C temperatūrā.

Produkti, kas satur lielu daudzumu proteīnu vai tauku, tiek dzidrināti un filtrēti.

Cukurus nosaka ar HPLC analīzi.

Tā kā fermentatīvās apstrādes laikā var notikt daļēja saharozes inversija, tiek veikta brīvo cukuru noteikšana ar HPLC analīzi, lai aprēķinātu koriģēto glikozes saturu.

4. Reaģenti un citi materiāli

Izmanto atzītas analītiskas kvalitātes reaģentus un demineralizētu ūdeni.

4.1. Glikoze, vismaz 99 %.

4.2. Fruktoze, vismaz 99 %.

4.3. Saharoze, vismaz 99 %.

4.4. Maltozes monohidrāts, vismaz 99 %.

4.5. Laktozes monohidrāts, vismaz 99 %.

4.6. Termostabilās alfa-amilāzes šķīdums (1,4-alfa-D-glikān-glikānhidrolāze) ar aktivitāti aptuveni 31 000 U/ml (1 U 3 minūtēs no cietes atbrīvo 1,0 mg maltozes pie pH 6,9 20 °C temperatūrā). Šis ferments var saturēt nelielus piemaisījumu daudzumus (piemēram, glikozi vai saharozi) un citus traucējošus fermentus. Uzglabā aptuveni 4 °C temperatūrā. Kā alternatīvu risinājumu, lai pagatavotu gala šķīdumu ar līdzīgu fermentu aktivitāti, var izmantot citus alfa-amilāzes avotus.

4.7. Amiloglikozidāze (1,4-alfa-D-glikān-glikohidrolāze) no Aspergillus niger, pulveris ar aktivitāti aptuveni 120 U/mg vai aptuveni 70 U/mg (1 U 1 minūtē no cietes atbrīvo 1 mikromolu glikozes pie pH 4,8 un 60 °C temperatūrā). Šis ferments var saturēt nelielus piemaisījumu daudzumus (piemēram, glikozi vai saharozi) un citus traucējošus fermentus (piemēram, invertāzi). Uzglabā aptuveni 4 °C temperatūrā. Kā alternatīvu risinājumu, lai pagatavotu gala šķīdumu ar līdzīgu fermentu aktivitāti, var izmantot citus amiloglikozidāzes avotus.

4.8. Cinka acetāta dihidrāts, p.a.

4.9. Kālija heksaciānoferrāts (II) (K4[Fe(CN)]6.3H2O), īpaši tīrs.

4.10. Bezūdens nātrija acetāts, p.a.

4.11. Ledus etiķskābe, vismaz 96 % (v/v).

4.12. Nātrija acetāta buferšķīdums (0,2 mol/l). Mērglāzē iesver 16,4 g nātrija acetāta (4.10. punkts). Izšķīdina ūdenī un ieskalo 1 000 ml mērkolbā. Atšķaida ar ūdeni līdz zīmei un ar etiķskābi koriģē pH vērtību līdz pH 4,7 (izmantojot pH-metru (5.7. punkts)). Šo šķīdumu var izmantot ne ilgāk kā 6 mēnešus, uzglabājot aptuveni 4 °C temperatūrā.

4.13. Amiloglikozidāzes šķīdums. Sagatavo šķīdumu no amiloglikozidāzes pulvera (4.7. punkts), izmantojot nātrija acetāta buferšķīdumu (4.12. punkts). Fermentu darbībai jābūt pietiekamai un atbilstošai tam cietes saturam, kas ir attiecīgajā parauga daudzumā (piemēram, aptuveni 600 U/ml aktivitāti iegūst, izmantojot 0,5 g amiloglikozidāzes pulvera ar 120 U/mg aktivitāti (4.7. punkts) 100 ml galīgajā tilpumā uz 1 g cietes daudzuma paraugā). Sagatavo tieši pirms lietošanas.

4.14. Standartšķīdumi. Sagatavo glikozes, fruktozes, saharozes, maltozes un laktozes šķīdumus ūdenī tādā veidā, kā parasti izmanto HPLC analīzē cukuru noteikšanai.

4.15. Dzidrināšanas reaģents (Kareza I šķīdums). Mērglāzē ūdenī izšķīdina 219,5 gramus cinka acetāta (4.8. punkts). Ieskalo 1 000 ml mērkolbā un pievieno 30 ml etiķskābes (4.11. punkts). Rūpīgi samaisa un uzpilda līdz zīmei ar ūdeni. Šo šķīdumu var izmantot ne ilgāk kā 6 mēnešus, ja to uzglabā istabas temperatūrā. Var izmantot citus dzidrināšanas reaģentus, kas līdzvērtīgi Kareza šķīdumam.

4.16. Dzidrināšanas reaģents (Kareza II šķīdums). Mērglāzē ūdenī izšķīdina 106,0 gramus kālija heksaciānoferrāta (II) (4.9. punkts). Ieskalo 1 000 ml mērkolbā. Rūpīgi samaisa un līdz zīmei uzpilda ar ūdeni. Šo šķīdumu var izmantot ne ilgāk kā 6 mēnešus, ja to uzglabā istabas temperatūrā. Var izmantot citus dzidrināšanas reaģentus, kas līdzvērtīgi Kareza šķīdumam.

4.17. HPLC kustīgā fāze. Sagatavo kustīgo fāzi, kādu parasti izmanto HPLC analīzē cukuru noteikšanai. Ja izmanto aminopropilsilikagela kolonnu, parastā kustīgā fāze ir, piemēram, HPLC vajadzībām piemērota ūdens un acetonitrila maisījums.

5. Aprīkojums

5.1. Laboratorijas standarta stikla trauki.

5.2. Kroku filtri, piem., 185 mm.

5.3. Membrānas filtri, 0,45 μm, piemēroti ūdens šķīdumiem.

5.4. Paraugu stobriņi, kas piemēroti HPLC automātiskajai paraugu ņemšanas ierīcei.

5.5. 100 ml mērkolbas.

5.6. Plastmasas šļirces, 10 ml.

5.7. pH-metrs.

5.8. Analītiskie svari.

5.9. Ūdens vanna ar termostatu, iespējams uzstādīt 60 °C un 90 °C temperatūru.

5.10. HPLC aparāts, kas piemērots cukuru analīzei.

6. Procedūra

6.1. Parauga sagatavošana dažādu veidu produktiem

Produktus homogenizē.

6.2. Parauga lielums

Parauga lielums tiek paredzēts, ņemot vērā norādījumus par sastāvdaļām un HPLC analīzes apstākļus (glikozes standartšķīduma koncentrācijas), un nepārsniedz:

Formula

Paraugu sver ar precizitāti līdz 0,1 mg.

6.3. Tukšā analīze

Tukšo analīzi veic kā pilnu analīzi (kā aprakstīts 6.4. punktā), nepievienojot paraugu. Tukšās analīzes rezultātu izmanto cietes satura aprēķināšanā (7.2. punkts).

6.4. Analīze

6.4.1. Paraugu sagatavošana

Paraugu homogenizē, kratot vai apmaisot. Izvēlēto analizējamo paraugu (6.2. punkts) iesver mērkolbā (5.5. punkts) un pievieno 70 ml silta ūdens.

Pēc izšķīdināšanas vai suspendēšanas pievieno 50 mikrolitrus termostabilas alfa-amilāzes (4.6. punkts) un karsē 30 minūtes 90 °C temperatūrā ūdens vannā (5.9. punkts). Cik vien ātri iespējams, paraugus atdzesē ūdens vannā līdz 60 °C temperatūrai un pievieno 5 ml amiloglikozidāzes šķīduma (4.13. punkts). Kontrolē pH vērtību tiem paraugiem, kuri var ietekmēt šķīduma pH reakciju, un vajadzības gadījumā to pielāgo līdz 4,6–4,8. Ļauj reaģēt 60 minūtes 60 °C. Paraugus atdzesē līdz istabas temperatūrai.

6.4.2. Dzidrināšana

Paraugiem ar lielu proteīnu vai tauku saturu ir jāveic dzidrināšana, pievienojot parauga šķidrumam 1 ml Kareza I šķīdumu (4.15. punkts). Pēc saskalošanas pievieno 1 ml Kareza II šķīdumu (4.16. punkts). Paraugu vēlreiz saskalo.

6.4.3. Sagatavošana HPLC analīzei

Paraugu mērkolbā atšķaida līdz zīmei ar ūdeni, homogenizē un filtrē caur kroku filtru (5.2. punkts). Savāc parauga ekstraktu.

Ekstraktu filtrē caur membrānas filtru (5.3. punkts) ar šļirci (5.6. punkts), kas iepriekš izskalota ar ekstraktu. Filtrātu savāc stobriņos (5.4. punkts).

6.5. Hromatogrāfija

HPLC veic tāpat, kā parasti cukuru analīzei. Ja HPLC analīze uzrāda maltozes piemaisījumus, tas norāda uz cietes nepilnīgu sadalīšanos, kas izraisa zemāku glikozes atgūstamību.

7. Rezultātu aprēķināšana un izteikšana

7.1. HPLC rezultātu aprēķināšana

Lai aprēķinātu cietes saturu, nepieciešami divu HPLC analīžu rezultāti, proti, paraugā esošo cukuru saturs pirms (“brīvie cukuri”) un pēc apstrādes ar fermentatīvo metodi (kā aprakstīts šajā metodē). Jāveic arī tukšā analīze, lai varētu koriģēt cukurus, kuri atrodas fermentos.

HPLC analīzē pīķu laukumu nosaka pēc integrēšanas un koncentrāciju aprēķina pēc kalibrēšanas ar standartšķīdumiem (4.14. punkts). Glikozes koncentrāciju (g/100 ml) tukšajā analīzē atņem no glikozes koncentrācijas (g/100 ml) pēc fermentatīvās apstrādes. Visbeidzot aprēķina cukuru saturu (g cukura/100 g parauga), izmantojot nosvērto parauga daudzumu, kā rezultātā iegūst:

HPLC analīzi pirms fermentatīvās apstrādes, iegūstot brīvo cukuru saturu (g/100 g):

—	glikoze G,

—	fruktoze F,

—	saharoze S;

HPLC analīzi pēc fermentatīvās apstrādes, iegūstot cukuru saturu (g/100 g):

—	glikoze pēc tukšās analīzes koriģēšanas (Ge cor),

—	fruktoze Fe,

—	saharoze Se.

7.2. Cietes satura aprēķināšana

7.2.1. Kopējā glikozes satura “Z” aprēķināšana

Ja fruktozes daudzums pēc fermentatīvās apstrādes (Fe) ir lielāks nekā fruktozes daudzums pirms fermentatīvās apstrādes (F), tad saharoze, kas atrodas paraugā, ir daļēji pārveidota fruktozē un glikozē. Tas nozīmē, ka jākoriģē atbrīvotā glikoze (Fe – F).

Z, galīgais glikozes saturs pēc korekcijas g/100 g:

Z = (Ge cor) – (Fe – F)

7.2.2. Kopējā glikozes satura, kas izteikts kā ciete, aprēķināšana:

E, “cietes” saturs g/100 g:

E = [(Ge cor) – (Fe – F)] × 0,9

8. Precizitāte

Šajā punktā sniegta informācija par metodes precizitātes datiem no starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas rezultātiem 2 paraugiem. Tie atspoguļo šajā pielikumā aprakstītās metodes izpildījuma prasības.

Starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas rezultāti (informācijai)

Starplaboratoriju salīdzinošā testēšana tika veikta 2008. gadā, piedaloties Eiropas muitas laboratorijām.

Precizitātes datu novērtēšana tika veikta saskaņā ar dokumentu “Protocol for the design, conduct and interpretation of method-performance studies”, W. Horwitz, (IUPAC technical report), Pure & Appl. Chem., 67. sēj., Nr. 2, 331.–343. lpp., 1995.

Precizitātes dati ir apkopoti šajā tabulā:

Paraugi 1šokolādes un cepumu tāfelīte2cepumi	Z 1. paraugs	Z 2. paraugs
Laboratoriju skaits	41	42
Laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	38	39
Vidējā vērtība (%, m/m)	29,8	55,0
Atkārtojamības standartnovirze sr (%, m/m)	0,5	0,5
Reproducējamības standartnovirze sR (%, m/m)	1,5	2,3
Atkārtojamības robeža r (%, m/m)	1,4	1,4
Reproducējamības robeža R (%, m/m)	4,2	6,6”

(1) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.

(2) OV L 249, 18.9.2008., 9. lpp.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/26

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 119/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1233/2009, ar ko nosaka īpašu tirgus atbalsta pasākumu piena nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (1), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (2), un jo īpaši tās 186. pantu un 188. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1233/2009 (3) pielikumā ir noteiktas summas, kas paredzētas, lai atbalstītu piensaimniekus, kurus ir smagi skārusi piena nozares krīze. Tā kā šīs summas ir izteiktas euro, lai nodrošinātu vienotu un vienlaicīgu piemērošanu visā Savienībā, jānosaka kopīgs datums šo summu pārvēršanai to dalībvalstu naudas vienībās, kas nav pieņēmušas vienoto valūtu. Tāpēc jānosaka noteicošā diena attiecībā uz maiņas kursu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. pantu.

(2)	Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minēto principu un 3. panta 2. punktā minētos kritērijus, noteicošajai dienai jāsakrīt ar Regulas (ES) Nr. 1233/2009 spēkā stāšanās dienu.

(3)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1233/2009.

(4)	Lai pēc iespējas drīz nodrošinātu vienotu un vienlaicīgu piemērošanu visā Savienībā, šai regulai jāstājas spēkā bez kavēšanās un tā jāpiemēro no Regulas (ES) Nr. 1233/2009 spēkā stāšanās dienas.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (ES) Nr. 1233/2009 aiz 3. panta iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Noteicošā diena attiecībā uz maiņas kursu pielikumā noteiktajām summām ir 2009. gada 17. decembris.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2009. gada 17. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

(2) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(3) OV L 330, 16.12.2009., 70. lpp.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/27

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 120/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 10. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	94,7
	MA	69,2
	TN	112,8
	TR	107,2
	ZZ	96,0
0707 00 05	JO	158,2
	MA	75,9
	TR	146,1
	ZZ	126,7
0709 90 70	MA	128,2
	TR	153,7
	ZZ	141,0
0709 90 80	EG	69,8
	MA	131,9
	ZZ	100,9
0805 10 20	EG	49,8
	IL	53,6
	MA	50,5
	TN	46,3
	TR	48,6
	ZZ	49,8
0805 20 10	IL	162,6
	MA	87,1
	ZZ	124,9
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	57,9
	EG	61,9
	IL	82,3
	JM	97,3
	MA	72,9
	PK	46,5
	TR	68,3
	ZZ	69,6
0805 50 10	EG	88,6
	IL	88,6
	TR	66,7
	ZZ	81,3
0808 10 80	CA	95,3
	CL	60,1
	CN	90,6
	MK	24,7
	US	125,8
	ZZ	79,3
0808 20 50	CN	28,7
	TR	84,8
	US	96,4
	ZA	109,0
	ZZ	79,7

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/29

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/6/ES

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK attiecībā uz dzīvsudrabu, brīvo gosipolu, nitrītiem un Mowrah, Bassia, Madhuca

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīva 2002/32/EK nosaka, ka ir aizliegts izmantot dzīvnieku barībai paredzētus produktus, kuros nevēlamo vielu līmenis pārsniedz minētās direktīvas I pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo līmeni.

(2)

Attiecībā uz dzīvsudrabu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2008. gada 20. februāra atzinumā (2) secināja, ka pašreiz noteiktais maksimāli pieļaujamais līmenis zivīm paredzētajai kompleksajai barībai (0,1 mg/kg) un maksimāli pieļaujamais līmenis tādai barībai, kas iegūta zivju un citu jūras dzīvnieku pārstrādē (0,5 mg/kg), nav saskaņots. Jaunākie pētījumi par barības sastāvu liecina, ka zivju barība satur vairāk zivju eļļas un zivju miltu, bet, ievērojot pašreiz spēkā esošās tiesību normas, ir apdraudēta šo vērtīgo barības sastāvdaļu pieejamība zivju barības ražošanai. Lai risinātu šo jautājumu, ir nedaudz jāpaaugstina maksimāli pieļaujamais līmenis zivju barībai, un šāda paaugstināšana neapdraudētu saimniecībās audzētu zivju atbilstību noteiktajam maksimāli pieļaujamajam dzīvsudraba līmenim. Turklāt minētais atzinums liecina, ka pašreizējais maksimāli pieļaujamais dzīvsudraba līmenis suņu un kaķu kompleksajā barībā nav pietiekami aizsargājošs. Tāpēc šis maksimāli pieļaujamais līmenis ir jāpazemina. Ņemot vērā to, ka kažokzvēru jutīgums ir līdzīgs kaķu jutīgumam, šis maksimāli pieļaujamais līmenis jāpiemēro arī kažokzvēriem.

(3)

Attiecībā uz nitrītiem EFSA2009. gada 25. marta atzinumā (3) secināja, ka drošības robežas, kas saistībā ar nenovērojamas kaitīgas iedarbības līmeni (NOAEL) noteiktas cūkām un liellopiem kā reprezentatīvām jutīgām produktīvām sugām, ir pietiekamas. EFSA turklāt uzskatīja, ka nitrīta klātbūtne dzīvnieku izcelsmes produktos neapdraud cilvēka veselību. Nitrītu ar maksimālo saturu 100 mg/kg jau ir atļauts lietot kā konservantu suņu un kaķu kompleksajā barībā ar mitruma saturu virs 20 % un kā piedevu skābbarībai (4). Tāpēc nitrīts nav jāuzskata par nevēlamu vielu minētajā kompleksajā barībā un skābbarībā. Tādējādi maksimāli pieļaujamais līmenis uz šiem gadījumiem neattiecas.

(4)

Attiecībā uz gosipolu EFSA2008. gada 4. decembra atzinumā secināja, ka maksimāli pieļaujamais līmenis aitām (ieskaitot jērus) un kazām (ieskaitot kazlēnus) nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret dzīvnieku veselībai negatīvo ietekmi. EFSA turklāt secināja, ka gosipola iedarbība uz cilvēku, iespējams, ir zema, un tā veselību negatīvi neietekmē, ja uzturā patērē no tādiem dzīvniekiem iegūtus pārtikas produktus, kuri baroti ar produktiem, kas iegūti no kokvilnas sēklām. Pamatojoties uz šo atzinumu, maksimāli pieļaujamais līmenis aitām (ieskaitot jērus) un kazām (ieskaitot kazlēnus) ir jāpazemina.

(5)

Attiecībā uz Madhuca longifolia L. saponīniem EFSA2009. gada 29. janvāra atzinumā (5) secināja, ka nav sagaidāma kaitīga ietekme uz dzīvnieku veselību, jo iedarbība uz attiecīgajiem dzīvniekiem Savienībā ir niecīga. EFSA uzskata, ka Madhuca saponīnu ietekme uz patērētāju, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, ir niecīga, jo cilvēki nelieto pārtikā no Madhuca iegūtus produktus un Madhuca miltus Savienībā neizmanto kā barības sastāvdaļas. Tāpēc ir lietderīgi svītrot rindu, kas attiecas uz Mowrah, Bassia, Madhuca.

(6)	Tāpēc Direktīva 2002/32/EK attiecīgi ir jāgroza.

(7)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 1. novembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(2) Zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma par dzīvsudrabu kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā. The EFSA Journal (2008) 654, 1.–76. lpp.

(3) Zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma par nitrītu kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā. The EFSA Journal (2009) 1017, 1.–47. lpp.

(4) Kopienas Reģistrs par lopbarības piedevām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003, ieraksts par nātrija nitrītu (suņi, kaķi) un nātrija nitrītu skābbarībā; http://ec.europa.eu/food/food/animalnutrition/feedadditives/registeradditives_en.htm

(5) Zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma par Madhuca longifolia L. saponīniem kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā. The EFSA Journal (2009) 979, 1.–36. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza šādi.

Tabulas 4. rindu “Dzīvsudrabs” aizstāj ar šādu rindu:

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

(1)

(2)

(3)

“4.	Dzīvsudrabs (1) (2)

Barības sastāvdaļas,

0,1

izņemot:

—	barību, kas iegūta zivju un citu jūras dzīvnieku pārstrādē,

0,5

—	kalcija karbonātu.

0,3

Kombinētā (papildbarība un kompleksā) barība,

0,1

izņemot:

—	minerālbarību,

0,2

—	komplekso zivju barību,

0,2

—	komplekso barību suņiem, trušiem, zirgiem un kažokzvēriem.

0,3

Tabulas 5. rindu “Nitrīti” aizstāj ar šādu rindu:

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

(1)

(2)

(3)

“5.

Nitrīti

Barības sastāvdaļas,

15 (izteikts kā nātrija nitrīts)

izņemot:

—	zivju miltus,

30 (izteikts kā nātrija nitrīts)

—	skābbarību.

—

Kompleksā barība,

15 (izteikts kā nātrija nitrīts)

izņemot:

—	suņu un kaķu komplekso barību ar mitruma saturu virs 20 %.

—”

Tabulas 9. rindu “Brīvais gosipols” aizstāj ar šādu rindu:

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

(1)

(2)

(3)

“9.	Brīvais gosipols

Barības sastāvdaļas,

izņemot:

—	kokvilnas sēklas,

5 000

—	kokvilnas sēklu raušus un kokvilnas sēklu miltus.

1 200

Kompleksā barība,

izņemot:

—	komplekso barību pieaugušiem liellopiem,

500

—	komplekso barību aitām (izņemot jērus) un kazām (izņemot kazlēnus),

300

—	komplekso barību mājputniem (izņemot dējējvistas) un teļiem,

100

—	komplekso barību trušiem, jēriem, kazlēniem un cūkām (izņemot sivēnus).

60”

4.	Svītro tabulas 32. rindu “Mowrah, Bassia, Madhuca – Madhuca longifolia (L.) Macbr. (= Bassia longifolia L. = Illiped malabrorum Engl.) Madhuca indica Gmelin (= Bassia latifolia Roxb.) = Illipe latifolia (Roscb.) F. Mueller)”.

(1) Maksimāli pieļaujamais līmenis attiecas uz kopējo dzīvsudraba daudzumu.

(2) Maksimāli pieļaujamais līmenis attiecas uz analītiski nosakāmu dzīvsudraba daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (5 masas %) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.”

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/33

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/7/ES

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu magnija fosfīdu, kas izdala fosfīnu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Magnija fosfīds ir minētajā sarakstā.

(2)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 magnija fosfīds ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai insekticīdos, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 18. produktu veids.

(3)	Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Vācija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2007. gada 26. oktobrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)	Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja izskatīšanas gaitā gūtos secinājumus 2009. gada 17. septembrī iekļāva novērtējuma ziņojumā.

(5)

No veikto pārbaužu rezultātiem izriet, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par insekticīdiem un kuri satur magnija fosfīdu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir pamatoti iekļaut magnija fosfīdu I pielikumā, lai nodrošinātu, ka biocīdajiem produktiem, kurus izmanto par insekticīdiem un kuri satur magnija fosfīdu, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai anulēt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(6)

Eiropas Savienības mērogā nav novērtēti visi iespējamie lietojumi. Tāpēc ir lietderīgi dalībvalstīm izvērtēt tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz vides segmentiem un populācijām, kuri nebija pārstāvēti riska novērtējumā Eiropas Savienības mērogā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošināt to, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai noteikti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim. Jo īpaši attiecīgos gadījumos dalībvalstīm jāizvērtē lietojums ārpus telpām, kas netika izskatīts riska novērtējumā Eiropas Savienības mērogā.

(7)

Ņemot vērā novērtējuma ziņojumā izklāstītos secinājumus, ir lietderīgi noteikt, ka produktus, kuri satur magnija fosfīdu un kurus izmanto par insekticīdiem, atļauts lietot tikai īpaši apmācītiem profesionāļiem saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 2. punkta i) apakšpunkta e) punktu un ka atļauju piešķiršanas procesā attiecībā uz šādiem produktiem jāveic īpaši riska mazināšanas pasākumi. Šādu pasākumu mērķim jābūt līdz pieņemamam līmenim mazināt magnija fosfīda iedarbības risku attiecībā uz lietotājiem.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (3), noteikti maksimāli pieļaujamie magnija fosfīdu atlieku līmeņi pārtikā un barībā vai uz tās. Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 396/2005 3. panta 2. punkta c) apakšpunktam maksimāli pieļaujamā atlieku satura ierobežojumi attiecas uz visām pesticīdu atliekām, tostarp tām, kas var rasties, izmantojot attiecīgās vielas kā biocīdus. Dalībvalstīm jānodrošina, ka produkta apstiprināšanas procesā tiek veiktas atbilstošas atlieku pārbaudes, lai novērtētu patērētājiem radīto risku. Turklāt atļauto produktu marķējumā un/vai drošības datu lapās jābūt iekļautām lietošanas norādēm, piemēram, par nogaidīšanas periodu ievērošanu, kas nodrošina atbilstību Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(9)	Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur magnija fosfīdu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(10)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un varētu nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(11)	Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekami ilgs laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, un jo īpaši lai piešķirtu, grozītu vai atsauktu atļaujas magnija fosfīdu saturošiem 18. produktu veida biocīdiem produktiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(12)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(13)	Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2012. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(3) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā par vielu magnija fosfīdu, kas izdala fosfīnu, iekļauj šādu ierakstu:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamā biocīdajā produktā

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām

(izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz to sastāvā esošajām aktīvajām vielām)

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produktu veids

Īpaši noteikumi (1)

“ 26

Magnija fosfīds, kas izdala fosfīnu

Trimagnija difosfīds

EK Nr.: 235-023-7

CAS Nr.: 12057-74-8

880 g/kg

2012. gada 1. februāris

2014. gada 31. janvāris

2022. gada 31. janvāris

Novērtējot pieteikumu atļaujai izmantot produktu saskaņā ar 5. pantu un VI pielikumu, dalībvalstis – ja tas nepieciešams attiecībā uz konkrēto produktu – izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz vides segmentiem un populācijām, kas nav pārstāvēti riska novērtējumā Eiropas Savienības mērogā. Jo īpaši attiecīgā gadījumā dalībvalstis izvērtē lietojumu ārpus telpām.

Piešķirot produkta atļauju, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veiktas atbilstošas atlieku pārbaudes, lai varētu noteikt patērētājiem radīto risku, un ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai samazinātu identificētos riskus.

Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem:

1.	Produktus piegādā tikai īpaši apmācītiem profesionāļiem – un vienīgi tie drīkst izmantot šos produktus – kā lietošanai gatavus produktus.

Ņemot vērā attiecībā uz lietotājiem identificētos riskus, jāveic pienācīgi riska mazināšanas pasākumi. Cita starpā tie ietver pienācīgu individuālo aizsardzības līdzekļu un respiratoru izmantošanu, aplikatoru izmantošanu un to, ka produkts pieejams tādā veidā, ka tā iedarbība uz lietotāju ir samazināta līdz pieļaujamam līmenim. Attiecībā uz lietojumu iekštelpās, tie ietver arī operatoru un strādnieku aizsardzību fumigācijas laikā, strādnieku aizsardzību, tiem atkārtoti ienākot iekštelpās (pēc fumigācijas perioda), un apkārtējo cilvēku aizsardzību pret gāzes noplūdi.

Attiecībā uz magnija fosfīdu saturošiem produktiem, kura atliekas var nonākt pārtikā vai barībā, atļauto produktu marķējumā un/vai drošības datu lapās jābūt iekļautām lietošanas norādēm, piemēram, par nogaidīšanas periodu ievērošanu, kas nodrošina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.) 18. pantā paredzētajiem noteikumiem.”

(1) Par VI pielikumā noteikto vienoto novērtēšanas principu īstenošanu, novērtējuma pārskatu saturu un secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/37

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/8/ES

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu varfarīnnātriju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

(2)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 varfarīnnātrijs novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai rodenticīdos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 14. produktu veids.

(3)	Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Īrija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2005. gada 3. oktobrī Komisijai iesniedza ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)	Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja izskatīšanas gaitā gūtos secinājumus 2009. gada 17. septembrī iekļāva novērtējuma ziņojumā.

(5)

No veikto pārbaužu rezultātiem izriet, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur varfarīnnātriju, nevarētu radīt risku cilvēkiem, izņemot nejaušus negadījumus ar bērniem. Ir konstatēts risks attiecībā uz nemērķa dzīvniekiem. Tomēr patlaban varfarīnnātriju uzskata par būtisku ar sabiedrības veselību un higiēnu saistītu apsvērumu dēļ. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut varfarīnnātriju I pielikumā, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur varfarīnnātriju, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai anulēt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(6)

Ņemot vērā novērtējuma ziņojumā konstatēto, ir lietderīgi noteikt, ka, piešķirot produktu atļaujas, jāparedz īpaši riska mazināšanas pasākumi produktiem, kuri satur varfarīnnātriju un kurus lieto par rodenticīdiem. Šādiem pasākumiem jābūt vērstiem uz primārās un sekundārās iedarbības riska mazināšanu attiecībā uz cilvēkiem un nemērķa dzīvniekiem. Tālab jānosaka noteikti ierobežojumi, piemēram, maksimālā koncentrācija, tādu galīgai lietošanai nesagatavotu produktu tirdzniecības aizliegums, kas satur šo aktīvo vielu, un aizliegums lietot aversīvas vielas attiecībā uz visiem varfarīnnātriju saturošiem rodenticīdiem, bet citi nosacījumi jāparedz dalībvalstīm katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi.

(7)	Ņemot vērā konstatētos riskus, varfarīnnātrijs jāiekļauj I pielikumā tikai uz pieciem gadiem un jāveic salīdzinošais riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) apakšpunkta otro daļu pirms tā atkārtotas iekļaušanas I pielikumā.

(8)	Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaikus visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur varfarīnnātriju, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(9)	Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalstīs varētu stāties spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

(10)

(11)	Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, jo īpaši lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas varfarīnnātriju saturošiem 14. produktu veida biocīdiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(12)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(13)	Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2012. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

PIELIKUMS

Par varfarīnnātriju Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iekļauj šādu ierakstu:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numurs

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamā biocīdā produktā

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produkta veids

Īpaši noteikumi (1)

“33

Varfarīnnātrijs

Nātrija 2-okso-3-(3-okso-1-fenilbutil)hromēn-4-olāts

EK Nr.: 204-929-4

CAS Nr.: 129-06-6

910 g/kg

2012. gada 1. februāris

2014. gada 31. janvāris

2017. gada 31. janvāris

Pirms aktīvās vielas atkārtotas iekļaušanas I pielikumā jāveic salīdzinošs riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) apakšpunkta otro daļu.

Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem:

1)	aktīvās vielas nominālā koncentrācija produktos nedrīkst pārsniegt 790 mg/kg, un drīkst atļaut tikai lietošanai gatavus produktus;

2)	produkta sastāvā jābūt aversīvai vielai un attiecīgā gadījumā krāsvielai;

primāro un sekundāro kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem, nemērķa dzīvniekiem un vidi pēc iespējas mazina, ņemot vērā un izmantojot visus piemērotos un pieejamos riska mazināšanas pasākumus. Citu starpā tiem pieskaitāms lietošanas ierobežojums tikai profesionāliem lietojumiem, iepakojuma maksimālā lieluma ierobežojums un noteikums, ka jāizmanto tikai pret piekļūšanu drošas slēgtas ēsmas kastes.”

(1) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/40

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/9/ES

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai paplašinātu aktīvās vielas alumīnija fosfīda, kas izdala fosfīnu, iekļaušanu tās I pielikumā kā 18. produktu veidu atbilstīgi direktīvas V pielikumam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

(2)

Ar Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīvu 2009/95/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu alumīnija fosfīdu, kas izdala fosfīnu (3), alumīnija fosfīds kā aktīvā viela ir iekļauts Direktīvas 98/8/EK I pielikumā izmantošanai rodenticīdos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 14. produktu veids.

(3)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 alumīnija fosfīds tagad ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai insekticīdos, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 18. produktu veids.

(4)	Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Vācija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2007. gada 26. oktobrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(5)	Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja izskatīšanas gaitā gūtos secinājumus 2009. gada 17. septembrī iekļāva novērtējuma ziņojumā.

(6)

No veikto pārbaužu rezultātiem izriet, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par insekticīdiem un kuri satur alumīnija fosfīdu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir pamatoti iekļaut alumīnija fosfīdu I pielikumā, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par insekticīdiem un kuri satur alumīnija fosfīdu, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai anulēt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(7)

(8)

Ņemot vērā novērtējuma ziņojumā izklāstītos secinājumus, ir lietderīgi noteikt, ka produktus, kuri satur alumīnija fosfīdu un kurus izmanto par insekticīdiem, atļauts lietot tikai īpaši apmācītiem profesionāļiem saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 2. punkta i) apakšpunkta e) daļu un ka atļauju piešķiršanas procesā attiecībā uz šādiem produktiem jāveic īpaši riska mazināšanas pasākumi. Šādu pasākumu mērķim jābūt līdz pieņemamam līmenim mazināt alumīnija fosfīda iedarbības risku attiecībā uz lietotājiem.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (4), noteikti maksimāli pieļaujamie alumīnija fosfīdu atlieku līmeņi pārtikā un barībā vai uz tās. Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 396/2005 3. panta 2. punkta c) apakšpunktam maksimāli pieļaujamā atlieku satura ierobežojumi attiecas uz visām pesticīdu atliekām, tostarp tām, kas var rasties, izmantojot attiecīgās vielas kā biocīdus. Dalībvalstīm jānodrošina, ka produkta apstiprināšanas procesā tiek veiktas atbilstošas atlieku pārbaudes, lai novērtētu patērētājiem radīto risku. Turklāt atļauto produktu marķējumā un/vai drošības datu lapās jābūt iekļautām lietošanas norādēm, piemēram, par nogaidīšanas periodu ievērošanu, kas nodrošina atbilstību Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(10)	Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur alumīnija fosfīdu, un lai kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(11)

(12)	Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekami ilgs laiks, lai īstenotu Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu un jo īpaši lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas alumīnija fosfīdu saturošiem 18. produktu veida biocīdiem produktiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(13)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(14)	Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2012. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(3) OV L 201, 1.8.2009., 54. lpp.

(4) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā pievieno šādu ierakstu Nr. 20:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamā biocīdajā produktā

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produkta veids

Īpaši noteikumi (1)

“830 g/kg

2012. gada 1. februāris

2014. gada 31. janvāris

2022. gada 31. janvāris

Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem:

1)	produktus piegādā tikai īpaši apmācītiem profesionāļiem – un vienīgi tie drīkst izmantot šos produktus – kā lietošanai gatavus produktus;

ņemot vērā attiecībā uz lietotājiem identificētos riskus, jāveic pienācīgi riska mazināšanas pasākumi. Cita starpā tie ietver pienācīgu individuālo aizsardzības līdzekļu un respiratoru izmantošanu, aplikatoru izmantošanu un to, ka produkts pieejams tādā veidā, ka tā iedarbība uz lietotāju ir samazināta līdz pieļaujamam līmenim. Attiecībā uz lietojumu iekštelpās tie ietver arī operatoru un strādnieku aizsardzību fumigācijas laikā, strādnieku aizsardzību, tiem atkārtoti ienākot iekštelpās (pēc fumigācijas perioda), un apkārtējo cilvēku aizsardzību pret gāzes noplūdi;

attiecībā uz alumīnija fosfīdu saturošiem produktiem, kura atliekas var nonākt pārtikā, marķējumā un/vai drošības datu lapās jābūt iekļautām lietošanas norādēm, piemēram, par nogaidīšanas periodu ievērošanu, kas nodrošina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. pantā paredzētajiem noteikumiem (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).”

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/44

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/10/ES

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu brodifakumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

(2)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 brodifakums novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai rodenticīdos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 14. produktu veids.

(3)	Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Itālija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2005. gada 5. jūnijā iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)	Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja izskatīšanas gaitā gūtos secinājumus 2009. gada 17. septembrī iekļāva novērtējuma ziņojumā.

(5)

No veikto pārbaužu rezultātiem izriet, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur brodifakumu, nevarētu radīt risku cilvēkiem, izņemot nejaušus negadījumus ar bērniem. Ir konstatēts risks attiecībā uz nemērķa dzīvniekiem un vidi. Tomēr mērķa grupa – grauzēji – ir kaitēkļi, kas apdraud sabiedrības veselību. Turklāt pagaidām nav apstiprināts, ka pastāvētu pienācīgi brodifakumam alternatīvi līdzekļi, kas būtu gan tikpat efektīvi, gan mazāk kaitējoši videi. Tāpēc ir pamatoti iekļaut brodifakumu I pielikumā uz ierobežotu laiku, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur brodifakumu, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai atsaukt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(6)

Ņemot vērā novērtēšanas ziņojumā konstatēto, ir ieteicams noteikt, ka produktu atļauju līmenī jāparedz īpaši riska samazināšanas pasākumi tiem produktiem, kuri satur brodifakumu un kurus lieto par rodenticīdiem. Šādiem pasākumiem jābūt vērstiem uz primārās un sekundārās iedarbības riska samazināšanu attiecībā uz cilvēkiem un nemērķa dzīvniekiem, kā arī uz samazinātu vielas ilgstošo iedarbību uz vidi. Tālab jānosaka noteikti ierobežojumi, piemēram, maksimālā koncentrācija, tādu produktu tirdzniecības aizliegums, ko izmanto par iezīmēšanas pulveri vai galīgai lietošanai nesagatavotos produktos un kas satur šo aktīvo vielu, un aizliegums lietot aversīvas vielas, bet citi nosacījumi jāparedz dalībvalstīm katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi.

(7)

Identificētais risks un vielas īpašības, kas liecina par tās iespējamo noturību, spēju bioloģiski akumulēties un toksiskumu vai par ļoti lielu noturību un ļoti lielu spēju bioloģiski akumulēties, ir iemesls tam, ka brodifakums jāiekļauj I pielikumā tikai uz pieciem gadiem un pirms tā atkārtotas iekļaušanas I pielikumā jāveic salīdzinošs riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) punkta otro daļu.

(8)	Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur brodifakumu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(9)

(10)	Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekami ilgs laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai un jo īpaši lai piešķirtu, grozītu vai atsauktu atļaujas brodifakumu saturošiem 14. produktu veida biocīdiem produktiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(11)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(12)	Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2012. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iestarpina šādu ierakstu.

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamajā biocīdajā produktā

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produkta veids

Īpaši noteikumi (1)

“16

Brodifakums

3-[3-(4'-brombifenil-4-il)-1,2,3,4-tetrahidro-1-naftil]-4-hidroksikumarīns

EK Nr.: 259-980-5

CAS Nr.: 56073-10-0

950 g/kg

2012. gada 1. februāris

2014. gada 31. janvāris

2017. gada 31. janvāris

Ņemot vērā to, ka aktīvās vielas īpašības liecina par tās iespējamo noturību, spēju bioloģiski akumulēties un toksiskumu vai par ļoti lielu noturību un ļoti lielu spēju bioloģiski akumulēties, pirms aktīvās vielas atkārtotas iekļaušanas šajā pielikumā jāveic tās salīdzinošais riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) punkta otro daļu.

Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem.

1.	Aktīvās vielas nominālā koncentrācija produktos nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg, un drīkst atļaut tikai lietošanai gatavus produktus.

2.	Produkta sastāvā jābūt aversīvai vielai un attiecīgā gadījumā krāsvielai.

3.	Produktus neizmanto par iezīmēšanas pulveri.

Primāro un sekundāro iedarbību uz cilvēkiem, nemērķa dzīvniekiem un vidi pēc iespējas mazina, ņemot vērā un izmantojot visus piemērotos un pieejamos riska mazināšanas pasākumus. Cita starpā tas ietver nosacījumu, ka produktu var izmantot tikai profesionāliem lietojumiem, iepakojuma maksimāli pieļaujamā izmēra ierobežojumu un noteikumu, ka jāizmanto tikai pret piekļūšanu drošas un nodrošinātas ēsmas kastes.”

(1) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/47

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/11/ES

(2010. gada 9. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu varfarīnu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

(2)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 varfarīns novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai rodenticīdos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 14. produktu veids.

(3)	Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Īrija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2005. gada 3. oktobrī Komisijai iesniedza ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)	Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja izskatīšanas gaitā gūtos secinājumus 2009. gada 17. septembrī iekļāva novērtējuma ziņojumā.

(5)

No veikto pārbaužu rezultātiem izriet, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur varfarīnu, nevarētu radīt risku cilvēkiem, izņemot nejaušus negadījumus ar bērniem. Ir konstatēts risks attiecībā uz nemērķa dzīvniekiem. Tomēr patlaban varfarīnu uzskata par būtisku ar sabiedrības veselību un higiēnu saistītu apsvērumu dēļ. Tāpēc ir pamatoti iekļaut varfarīnu I pielikumā, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur varfarīnu, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai atsaukt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(6)

Ņemot vērā novērtēšanas ziņojumā konstatēto, ir lietderīgi noteikt, ka, piešķirot produktu atļaujas, jāparedz īpaši riska mazināšanas pasākumi tiem produktiem, kuri satur varfarīnu un kurus lieto par rodenticīdiem. Šādiem pasākumiem jābūt vērstiem uz primārās un sekundārās iedarbības riska mazināšanu attiecībā uz cilvēkiem un nemērķa dzīvniekiem. Tālab jānosaka noteikti ierobežojumi, piemēram, maksimālā koncentrācija, tādu galīgai lietošanai nesagatavotu produktu tirdzniecības aizliegums, kas satur šo aktīvo vielu, un aizliegums lietot aversīvas vielas attiecībā uz visiem varfarīnu saturošiem rodenticīdiem, bet citi nosacījumi jāparedz dalībvalstīm katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi.

(7)	Ņemot vērā konstatētos riskus, varfarīns jāiekļauj I pielikumā tikai uz pieciem gadiem un jāveic salīdzinošais riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) apakšpunkta otro daļu pirms tā atkārtotas iekļaušanas I pielikumā.

(8)	Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaikus visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur varfarīnu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(9)	Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalstīs varētu stāties spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

(10)

(11)	Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, jo īpaši lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas varfarīnu saturošiem 14. produktu veida biocīdiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(12)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(13)	Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2012. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

PIELIKUMS

Tabulā Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iekļauj šādu ierakstu.

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numurs

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamā biocīdā produktā

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produkta veids

Īpaši noteikumi (1)

“32

Varfarīns

(RS)-4-hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)kumarīns

EK Nr.: 201-377-6

CAS Nr.: 81-81-2

990 g/kg

2012. gada 1. februāris

2014. gada 31. janvāris

2017. gada 31. janvāris

Pirms aktīvās vielas atkārtotas iekļaušanas I pielikumā jāveic salīdzinošs riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) apakšpunkta otro daļu.

Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem.

1.	Aktīvās vielas nominālā koncentrācija nedrīkst pārsniegt 790 mg/kg, un drīkst atļaut tikai lietošanai gatavus produktus.

2.	Produkta sastāvā jābūt aversīvai vielai un attiecīgā gadījumā krāsvielai.

Primāro un sekundāro iedarbību uz cilvēkiem, nemērķa dzīvniekiem un vidi pēc iespējas mazina, ņemot vērā un izmantojot visus piemērotos un pieejamos riska mazināšanas pasākumus. Citu starpā tiem pieskaitāms lietošanas ierobežojums tikai profesionāliem lietojumiem, iepakojuma maksimālā lieluma ierobežojums un noteikums, ka jāizmanto tikai pret piekļūšanu drošas slēgtas ēsmas kastes.”

(1) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/50

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 25. janvāris),

ar ko atceļ Lēmumu 2009/472/EK un par turpmāko rīcību pēc apspriežu procedūras ar Mauritānijas Islāma Republiku saskaņā ar ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu

(2010/73/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) (turpmāk “ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums”), un jo īpaši tā 96. pantu,

ņemot vērā Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, lai īstenotu ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (3), un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Mauritānijas Islāma Republika ir īstenojusi vienprātīgu krīzes risinājumu, kā definēts atbilstīgajos pasākumos, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2009/472/EK (2009. gada 6. aprīlis) par to, lai pabeigtu apspriešanos ar Mauritānijas Islāma Republiku saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu (4).

(2)	Mauritānijas Islāma Republika ir atjaunojusi konstitucionālo kārtību.

(3)	Lai stiprinātu valsts stabilitāti un nepieļautu jaunus tādu būtisku elementu pārkāpumus, kas minēti ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 9. pantā, ir jāveicina visaptverošs valsts līmeņa dialogs, kurā iesaistīti visi svarīgie un ieinteresētie politiskie un sociālie dalībnieki, un jāatsāk sadarbība.

(4)

Tāpēc būtu jāatceļ Lēmums 2009/472/EK un no jauna jāuzsāk politisks dialogs ar Mauritānijas Islāma Republiku, lai veicinātu demokrātijas stiprināšanu, nepieļautu valdības maiņu, kas būtu pretrunā ar konstitūciju, veiktu iestāžu un bruņoto spēku reformas, īstenotu labu politisko un ekonomisko pārvaldību, stiprinātu tiesiskumu un cilvēktiesības, kā arī lai atgūtu iestāžu un varas līdzsvaru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2009/472/EK.

2. pants

Politiskais dialogs ar Mauritānijas Islāma Republiku saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 8. pantu notiks tādā veidā, kā tas paredzēts šim lēmumam pievienotajā vēstulē.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tā darbības laiks beidzas 2012. gada 25. janvārī. Ja nepieciešams, to var pārskatīt, pamatojoties uz Eiropas Savienības uzraudzības misijām.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 25. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

(3) OV L 317, 15.12.2000., 376. lpp.

(4) OV L 156, 19.6.2009., 26. lpp.

PIELIKUMS

Godājamais prezidenta kungs!

Mēs ar lielu gandarījumu konstatējām, ka Mauritānijā ir atjaunota konstitucionālā kārtība pēc tam, kad tika īstenota liela daļa Dakāras nolīgumā paredzēto pasākumu, un galvenais panākums bija Jūsu iecelšana valsts augstākajā amatā. Tādēļ mēs ar prieku Jūs informējam par pilnīgu sadarbības atsākšanu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku.

Mēs atzīmējam, ka saskaņā ar Dakāras pamatnolīguma 4.VII pantu dažādi nolīgumu parakstījušie politiskie spēki apņēmās turpināt un pastiprināt visaptverošu valsts līmeņa dialogu, lai konsolidētu nacionālo izlīgumu un demokrātiju. Kā to norādīja Starptautiskās kontaktgrupas locekļi pēdējā – 2009. gada 10. septembra – sanāksmē, būtu vēlams, lai šāds dialogs notiktu. Cerības vieš tas, ka ir vērojama dažādu politisko partiju gatavība piedalīties dialogā. Ir skaidrs, ka vēl nav atrisinātas dažas problēmas, kuras tika minētas starp 2008. gada 6. augusta valsts apvērsuma pamatcēloņiem. Daži no Dakāras nolīgumā minētā dialoga tematiem ir demokrātijas stiprināšana, valdības maiņas, kas ir pretrunā ar konstitūciju, nepieļaušana, iestāžu un bruņoto spēku reforma, laba politiskā un ekonomiskā pārvaldība, tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšana, kā arī iestāžu un varas līdzsvarošana. Drošības apdraudējums, kas radies Mauritānijā, īpaši norāda uz to, ka šajā dialogā jāpievēršas ar drošību saistītiem jautājumiem, tostarp drošības un attīstības savstarpējai saiknei.

Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi visi jautājumi, kas attiecas uz Jūsu valsts stabilitāti, arī iepriekš minētie jautājumi. Tā kā šajos jautājumos pastāv savstarpēja ieinteresētība un ņemot vērā Eiropas Savienības sadarbības apmērus Mauritānijā pārvaldības jomā, mēs ierosinām stiprināt un padarīt regulāru un strukturētu Mauritānijas un Eiropas Savienības politisko dialogu, kā paredzēts ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 8. pantā. Šā dialoga praktiskie noteikumi un uzdevumi būs jānosaka, Jūsu valdībai un Eiropas Savienības diplomātiskās misijas Mauritānijas Islāma Republikā vadītājiem savstarpēji vienojoties.

Viens no šā dialoga mērķiem būs veicināt minēto visaptverošo valsts līmeņa dialogu un rūpīgi pārraudzīt tā rezultātus. Mēs uzskatām, ka apstākļus un sarežģījumus, kuru dēļ bija grūti uzsākt šo dialogu, varētu pārvarēt, ja Mauritānijas dažādās politiskās partijas apņemtos risināt uz nākotni vērstas diskusijas, neskarot pretenzijas un strīdus, kas saistīti ar nesenajiem notikumiem.

Visbeidzot, Eiropas Savienība atbalstīs Mauritānijas centienus pārvarēt sociāli ekonomiskās un politiskās grūtības, ar kurām tā saskaras ieilgušās politiskās krīzes dēļ, kas saistīta ar 2008. gada augusta valsts apvērsumu, ar pasaules ekonomisko krīzi un jauniem drošības apdraudējumiem un terorisma draudiem.

Prezidenta kungs, lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Briselē, 2010. gada 25. janvārī

Eiropas Komisijas vārdā –

José Manuel BARROSO

Eiropas Savienības Padomes vārdā –

C. ASHTON

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/52

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 4. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2005/629/EK par Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas izveidošanu

(2010/74/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 33. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Lēmumu 2005/629/EK (2) ir izveidota Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (STECF), kas sniedz Komisijai kvalificētus zinātniskus ieteikumus.

(2)

Lēmumā 2005/629/EK ir noteikta STECF locekļu iecelšanas procedūra, tās locekļu amata pilnvaru laiks, neatkarīgu ekspertu uzaicināšanas procedūra, darba grupu izveides procedūra un STECF reglamenta pieņemšanas procedūra. Šīs procedūras ir jāvienkāršo, lai administratīvus lēmumus varētu pieņemt attiecīgā līmenī.

(3)	Lai papildu atlīdzību, kas saskaņā ar Lēmumu 2005/629/EK jāpiešķir STECF locekļiem un neatkarīgiem ekspertiem, kuri piedalās STECF sanāksmēs, nejauktu ar dienas naudu, kuru maksā Komisijas uzaicinātiem privātiem ekspertiem, šī papildu atlīdzība jāsauc par “kompensāciju”.

(4)	Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/629/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Lēmumu 2005/629/EK groza šādi.

1.	Lēmuma 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Komisija STECF locekļus ieceļ no piemērotu kandidātu saraksta. Minēto sarakstu izveido pēc tam, kad Komisijas tīmekļa vietnē ir publicēts atklāts uzaicinājums iesniegt pieteikumus.”

2.	Lēmuma 7. pantā frāzi “ar Komisijas piekrišanu” aizstāj ar frāzi “pēc apspriešanās ar Komisijas struktūrvienību, kas atbild par attiecīgo jautājumu”.

3.	Lēmuma 8. pantā frāzi “ar Komisijas apstiprinājumu” aizstāj ar frāzi “pēc apspriešanās ar Komisijas struktūrvienību, kas atbild par attiecīgo jautājumu”.

Lēmuma 9. pantu groza šādi:

a)	panta virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “Atlīdzinājumi un kompensācija”;

b)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. STECF locekļi un neatkarīgie eksperti par piedalīšanos STECF darbā ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kā paredzēts pielikumā.”

Lēmuma 10. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Pirms STECF plenārsēžu un tās darba grupu sanāksmju organizēšanas STECF apspriežas ar Komisijas struktūrvienību, kas atbild par attiecīgo jautājumu.”;

b)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Pēc tās Komisijas struktūrvienības lūguma, kas atbild par attiecīgo jautājumu, STECF sanāksmēs un darba grupās var uzaicināt piedalīties ekspertus, kuri nav STECF locekļi.”

6.	Lēmuma 11. panta 1. punktā frāzi “ar Komisijas atļauju” aizstāj ar frāzi “pēc apspriešanās ar Komisijas struktūrvienību, kas atbild par attiecīgo jautājumu”.

7.	Pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

Briselē, 2010. gada 4. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 225, 31.8.2005., 18. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJA

STECF locekļi un neatkarīgie eksperti par piedalīšanos STECF darbā ir tiesīgi saņemt šādu kompensāciju:

—

Dalība STECF plenārsēdēs un STECF darba grupās

EUR par pilnu dienu	STECF plenārsēdes	STECF darba grupas
Priekšsēdētājs	300	300
Priekšsēdētāja vietnieks (1)	300	0
Citi dalībnieki	250	250

Ja dalība notiek tikai no rīta vai tikai pēcpusdienā, kompensācija ir 50 % no pilnas dienas kompensācijas.

—

Ziņojumi

EUR	Plenārsēdēs vai sarakstē sniegtie STECF atzinumi (2)	Pamatojuma ziņojumi (3) pirms STECF plenārsēdēm un darba grupu sanāksmēm
Ziņotājs	300	300 (4)

(1) Paredzēts tikai STECF plenārsēdēs.

(2) Kompensācija, kas jāmaksā par atzinuma galīgo izstrādi.

(3) Kopsavilkumi, izpētes rezultāti un pamatinformācija.

(4) Kompensāciju maksā ne vairāk kā par 15 dienām atkarībā no grafika, ko Komisija paredzējusi, noslēdzot iepriekšēju rakstisku vienošanos. Tomēr vajadzības gadījumā Komisija dienu skaitu var palielināt.”

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/55

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 5. februāris)

par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu dalībvalstīs veicamajā koordinētajā uzraudzības programmā attiecībā uz Listeria monocytogenes izplatību dažos lietošanai cilvēka uzturā gatavos pārtikas produktos

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 592)

(2010/75/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 66. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu izraisītāju uzraudzību (2) un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 882/2004 citu starpā noteiktas procedūras, kas reglamentē Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, lai veiktu Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošanas nodrošināšanai vajadzīgos pasākumus.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs 2006. (3) un 2007. gadā (4) izdeva ziņojumus par zoonožu, zoonožu izraisītāju un antibakteriālās rezistences tendencēm un avotiem Eiropas Savienībā (EPNI–ECDC ziņojumi). No minētajiem ziņojumiem izriet, ka 2006. gadā 25 dalībvalstīs cilvēkiem reģistrēja kopumā 1 588 listeriozes (Listeria monocytogenes) gadījumus. Turklāt 2007. gadā 26 dalībvalstīs reģistrēja 1 558 šādus gadījumus. Ziņojumā norādīts, ka no 2001. gada līdz 2006. gadam šādu cilvēku inficēšanās gadījumu skaits būtisks pieaudzis. Bieži slimība norit smagi, un mirstības rādītāji ir augsti.

(3)	Tas, ka Listeria monocytogenes baktērijas ir spējīgas vairoties dažādos pārtikas produktos pat tik zemā temperatūrā kā 2 līdz 4 °C, liek pievērst īpašu uzmanību Listeria monocytogenes izplatībai lietošanai cilvēka uzturā gatavā (LCUG) pārtikā ar salīdzinoši ilgu derīguma laiku.

(4)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (5) pārtikas nozares dalībniekiem, ievērojot labas higiēnas prakses un kritisko kontrolpunktu apdraudējuma analīzes (HACCP) programmu, jāatbilst Listeria monocytogenes pārtikas nekaitīguma kritērijiem attiecībā uz lietošanai cilvēka uzturā gatavu pārtiku.

(5)	EPNI un ECDC ziņojumos norādīts, ka lielāko neatbilstību Listeria monocytogenes kritērijiem reģistrēja lietošanai cilvēka uzturā gatavam sieram un lietošanai cilvēka uzturā gataviem zivju un termiski apstrādātas gaļas produktiem.

(6)

Pārsvarā cilvēki uzņem Listeria monocytogenes ar ēdienu. Tādēļ Listeria monocytogenes izplatība un piesārņojuma pakāpe lietošanai cilvēka uzturā gatavos zivju produktos, sieros un termiski apstrādātos gaļas produktos jāizvērtē saskaņoti un salīdzinoši, izmantojot mazumtirdzniecībā visās dalībvalstīs koordinētu pārraudzības programmu.

(7)	Listeria monocytogenes pieaugumu lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā būtiski ietekmē pH, ūdens aktivitāte un produkta glabāšanas temperatūra. Lai novērtētu Listeria monocytogenes pieaugumu lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā dažādās temperatūrās, var izmantot modelēšanu.

(8)

Ja Eiropas Savienības normatīvajos aktos nav atbilstošu definīciju, jāizmanto Pārtikas kodeksa komisijas noteiktās definīcijas, kas iekļautas kodeksa vispārīgajos siera standartos (CODEX STAN 283-1978, grozīti 2008. gadā) un kodeksa nenogatavināta siera, tostarp svaigā siera, grupas standartos (CODEX STAN 221-2001, grozīti 2008. gadā), lai nodrošinātu saskaņotu pieeju lietošanai cilvēka uzturā gatavu sieru definēšanā.

(9)	Direktīvā 2003/99/EK noteikta iespēja izveidot koordinētas pārraudzības programmas, lai izvērtētu risku un noteiktu pamatvērtības, kas saistītas ar zoonozēm un zoonožu izraisītājiem, jo sevišķi – ja konstatētas īpašas vajadzības.

(10)	EPNI darba grupa zoonožu datu vākšanas pārraudzībai 2009. gada maijā pieņēma ziņojumu par ierosinātajām tehniskajām specifikācijām koordinētai pārraudzības programmai attiecībā uz Listeria monocytogenes dažās LCUG pārtikas kategorijās ES mazumtirdzniecībā (6).

(11)	Ņemot vērā, cik svarīgi ir savākt salīdzināmus datus par Listeria monocytogenes izplatību lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā, šādu koordinētu pārraudzības programmu izveidei jāpiešķir Eiropas Savienības finansējums.

(12)	Tādēļ izmaksas, kas radušās, izdarot testus laboratorijās, atmaksā, nosakot maksājuma griestus. Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu nedrīkst saņemt attiecībā uz nevienām citām izmaksām, piemērām, izmaksām, kas saistītas ar paraugu ņemšanu, transporta izdevumiem un pārvaldību.

(13)	Eiropas Savienības finansējums jāpiešķir, ja koordinētā pārraudzības programma tiek veikta atbilstoši šim lēmumam un ja kompetentās iestādes šajā lēmumā noteiktajā termiņā sniedz visu nepieciešamo informāciju.

(14)

Administratīvās efektivitātes labad visi izdevumi, par ko iesniedz pieteikumu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai, jāizsaka euro. Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7) izdevumiem, kas nav euro, jāpiemēro jaunākais valūtas maiņas kurss, kuru Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi atmaksājuma pieteikumu.

(15)

Šajā lēmumā iekļauts finansēšanas lēmums nozīmē, kas lietota 75. pantā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (Finanšu regula), 90. pantā sīki izstrādātajos Finanšu regulas īstenošanas noteikumos un 15. pantā Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildes iekšējos noteikumos.

(16)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido koordinētu pārraudzības programmu attiecībā uz Listeria monocytogenes izplatību dažās lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijās mazumtirdzniecībā, kuras noteiktas šā lēmuma 2. pantā, un nosaka Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma noteikumus dalībvalstīm minētās programmas īstenošanai.

2. pants

Koordinētās pārraudzības programmas mērķis un ilgums

1. Dalībvalstis īsteno koordinētu pārraudzības programmu, lai izvērtētu Listeria monocytogenes izplatību šādās lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijās izlases veidā mazumtirdzniecībā izvēlētos paraugos:

a)	fasētas (nesaldētas) karsti vai auksti kūpinātas zivis vai mazsālītas zivis;

b)	mīkstie vai pusmīkstie sieri, izņemot svaigos sierus;

c)	fasēti termiski apstrādāti gaļas produkti.

2. Šā panta 1. punktā noteiktā paraugu ņemšana koordinētajai pārraudzības programmai norit ne vēlāk kā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

1)	“lietošanai cilvēka uzturā gatava pārtika” ir lietošanai cilvēka uzturā gatava pārtika, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2073/2005 2. panta g) punktā;

2)	“derīguma laiks” ir derīguma laiks, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2073/2005 2. panta f) punktā;

3)	“partija” ir partija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2073/2005 2. panta e) punktā;

“mazumtirdzniecība” ir mazumtirdzniecība, kas definēta 3. panta 7. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9); taču šajā lēmumā mazumtirdzniecība attiecas tikai uz veikaliem, lielveikaliem un citām tamlīdzīgām tirdzniecības vietām, kurās preci pārdot tieši galapatērētājam; tā neattiecas uz izplatīšanas vietām vai centriem, sabiedriskās ēdināšanas darbībām, iestāžu sabiedrisko ēdināšanu, ražotņu ēdnīcām, restorāniem un citiem tamlīdzīgiem pakalpojumiem un vairumtirdzniecības vietām;

5)	“apstrāde” ir apstrāde, kas definēta 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (10);

6)	“gaļas produkti” ir gaļas produkti, kas definēti I pielikuma 7.1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus pārtikas produktu higiēnas noteikumus (11);

7)	“ražotājvalsts” ir valsts, kas norādīta uz identifikācijas zīmes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļas B daļas 6. punktā;

8)	“fasēta pārtika” ir pārtika, kura viscaur pārklāta ar caurlaidīgu vai necaurlaidīgu iepakojumu, lai novērstu pārtikas tiešu saskari ar vidi;

9)	“aizsargatmosfērā fasēta pārtika” ir fasēta pārtika, kuras iepakojums pēc gaisa izsūknēšanas un aizvietošanas ar strikti kontrolētu gāzveida oglekļa dioksīda, skābekļa un /vai slāpekļa maisījumu hermētiski noslēgts;

10)	“vakuumā fasēta pārtika” ir fasēta pārtika, kuras iepakojums pēc gaisa izsūknēšanas hermētiski noslēgts;

11)	“kūpinātas zivis” ir kūpinot konservētas zivis;

12)	“mazsālītas zivis” ir ar sāli un cukuru konservētas zivis bez termiskas apstrādes;

13)	“nogatavināti sieri” ir sieri, kas nav lietošanai gatavi īsi pēc ražošanas, bet kas jānotur tik ilgi, tādā temperatūrā un tādos citos apstākļos, lai rastos vajadzīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas, kas raksturīgas minētajam sieram;

14)	“mīkstie sieri” ir sieri, kuros mitruma saturs beztauku sausnā pārsniedz 67 %;

15)	“pusmīkstie sieri” ir sieri, kuru tekstūra ir tikai mazliet cietāka nekā mīksto sieru kategorijai. Minēto sieru mitruma saturs beztauku sausnā ir no 62 līdz 67 %. Ar tausti jūtams, ka pusmīkstie sieri ir stingri, bet elastīgi;

16)	“pelējuma sieri” ir sieri, kurus nogatavina galvenokārt, audzējot raksturīgu pelējumu iekšā un uz siera virsmas;

17)	“ar baktēriju kultūrām nogatavināti sieri” ir sieri, kuru mizu nogatavināšanas laikā vai pēc tās apstrādā ar vai dabīgi kolonizē ar vēlamajām mikroorganismu kultūrām, piemēram, Penicillium candidum vai Brevibacterium linens. Tā izveidojas slānis vai gleme, kas kļūst par siera mizas daļu;

18)	“sāls šķīdumā izturēti sieri” ir sieri, kurus līdz pārdošanai vai fasēšanai tur un glabā sālījumā;

19)	“svaigie sieri” ir nenogatavināti biezpienveidīgi sieri, piemēram, mājas siers, mocarella, rikota un biezpiens. Šajā koordinētā pārraudzības programmā svaigos sierus neiekļauj.

4. pants

Dalībvalstu veikta paraugu ņemšana, analīzes un datu reģistrēšana

1. Paraugus ņem kompetentā iestāde, vai to dara minētās iestādes uzraudzībā.

2. Listeria monocytogenes valsts references laboratorijas izdara Listeria monocytogenes, pH un ūdens aktivitātes analīzes.

3. Listeria monocytogenes, pH un ūdens aktivitātes analīžu izdarīšanai kompetentā iestāde var nozīmēt ne vien valsts references laboratorijas, bet arī citas laboratorijas, kuras ir atbilstoši akreditētas un iesaistītas Listeria monocytogenes oficiālajās pārbaudēs.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās analīzes izdara, paraugu ņem un datus reģistrē saskaņā ar I pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

5. Katrā dalībvalstī ņemamo paraugu skaits katrā lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijā ir noteikts II pielikumā.

5. pants

Datu vākšana, izvērtēšana, ziņošana un izmantošana Eiropas Savienības līmenī

1. Dalībvalstis vāc un izvērtē paraugu vākšanas un Listeria monocytogenes, pH un ūdens aktivitātes analīžu rezultātus, kā noteikts šā lēmuma 4. panta 1., 2. un 3. punktā.

Šos rezultātus un to izvērtējumu kopā ar visiem attiecīgajiem datiem iekļauj galīgajā ziņojumā par koordinētās pārraudzības programmas pabeigšanu un iesniedz Komisijai līdz 2011. gada 31. maijam.

2. Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija nosaka datu vārdnīcas formātu un datu vākšanas veidlapas, kas izmantojamas, kompetentajām iestādēm izstrādājot 1. punktā minēto ziņojumu.

3. Komisija pārsūta 1. punktā minētos galīgos ziņojumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI), kas tos izskata, izstrādā prognostiskus modeļus attiecībā uz atbilstību Listeria monocytogenes pārtikas nekaitīguma kritērijiem un baktēriju augšanu dažādos glabāšanas apstākļos un sešu mēnešu laikā sagatavos kopsavilkuma ziņojumu.

4. Lai dalībvalstu iesniegtos datus izmantotu ne vien koordinētajai pārraudzības programmai, bet arī citos nolūkos, iepriekš jāsaņem dalībvalstu piekrišana.

5. Datus un rezultātus publisko tā, lai nodrošinātu atsevišķo rezultātu konfidencialitāti.

6. pants

Nosacījumi Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanai

1. Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu EUR 1 555 300 apjomā no budžeta pozīcijas 17 04 02 šā lēmuma 4. panta 2. punktā minēto analīžu izmaksām dalībvalstīm piešķir, nepārsniedzot III pielikumā noteikto maksimālo līdzfinansējuma apjomu.

2. Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, dalībvalstīm izmaksā ar noteikumu, ka koordinēto pārraudzības programmu veic, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu attiecīgos noteikumus, tostarp noteikumus par konkurenci un publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī atbilstīgi šādiem nosacījumiem.

Galīgais ziņojums par koordinētās pārraudzības programmas pabeigšanu jāiesniedz Komisijai līdz 2011. gada 31. maijam. Ziņojumā jānorāda:

i)	visa I pielikuma D daļā minētā informācija;

ii)	apstiprinoši pierādījumi par izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies par analīzēm; šajos pierādījumos jāietver vismaz IV pielikumā minētā informācija.

3. Ja 2. punktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšana tiek kavēta, Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu 2011. gada 1. jūlijā samazina par 25 %, 2011. gada 1. augustā par 50 % un 2011. gada 1. septembrī par 100 %.

7. pants

Maksimālās atmaksājamās summas

Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālās summas, ko dalībvalstīm atmaksā par katru analīzi, nepārsniedz:

a)	EUR 60 par katru analīzi Listeria monocytogenes noteikšanai;

b)	EUR 60 par katru analīzi Listeria monocytogenes uzskaitīšanai;

c)	EUR 15 par katru pH analīzi;

d)	EUR 20 par katru ūdens aktivitātes (aw) analīzi.

8. pants

Valūtas maiņas kurss izdevumiem

Ja dalībvalsts izdevumi ir valūtā, kas nav euro, attiecīgā dalībvalsts tos konvertē euro, piemērojot jaunāko valūtas maiņas kursu, ko ir noteikusi Eiropas Centrālā Banka pirms pirmās tā mēneša dienas, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.

9. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 5. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

(3) The EFSA Journal (2007) 130.

(4) The EFSA Journal (2009) 223.

(5) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.

(6) The EFSA Journal (2009) 300, 1.–66. lpp.

(7) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(9) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(10) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(11) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

I PIELIKUMS

(minēts 4. panta 4. punktā)

A DAĻA

PARAUGU ŅEMŠANAS SISTĒMA

1. Produkti, no kuriem ņem paraugus

Mazumtirdzniecībā ņem paraugus no šādām lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijām.

1.1. Fasētas (nesaldētas) karsti vai auksti kūpinātas zivis vai mazsālītas zivis

Šīs kategorijas produktiem jābūt fasētiem vakuumā vai fasētiem aizsargatmosfērā.

Zivis var būt vai nebūt sagrieztas šķēlēs. Fasējumā var būt vesela zivs vai puse, vai daļa zivs. Zivs var būt ar ādu vai bez tās.

1.2. Mīkstie vai pusmīkstie sieri, izņemot svaigos sierus

Šajā kategorijā ietilpst no jebkura dzīvnieka svaigpiena, termiski apstrādāta vai pasterizēta piena izgatavoti sieri. Sieri var būt nogatavināti, ar baktēriju kultūrām nogatavināti sieri, pelējuma sieri vai sāls šķīdumā izturēti sieri.

Sieri var būt fasēti, tostarp ietīti muslīnā, vai arī tos var izpakot mazumtirdzniecībā, bet iesaiņot pircējam pārdošanas brīdī.

1.3. Termiski apstrādāti gaļas produkti

1.3.1.

Šīs kategorijas produktiem jābūt termiski apstrādātiem un pēc tam apstrādātiem un fasētiem vakuumā vai aizsargatmosfērā.

1.3.2.

Šajā kategorijā ietilpst gan vaļēji gaļas produkti, gan gaļas produkti caurlaidīgā ādā, kas starp termisko apstrādi un fasēšanu sagriezti šķēlēs vai apstrādāti citādi. Produkti var būt kūpināti pēc termiskās apstrādes.

Šajā kategorijā jo īpaši ietilpst:

a)	auksti, pagatavoti gaļas produkti – gaļas produkti, kurus parasti gatavo ar veselām vai lielām anatomisko vai pārformētu struktūru daļām (piemēram, pagatavots šķiņķis šķēlēs un pagatavota vistas fileja);

desas;

pastētes.

1.3.3.

Šajā kategorijā neietilpst:

a)	pēc termiskas apstrādes žāvēti produkti, piemēram, produkti sloksnītēs;

b)	caurlaidīgā fasējumā termiski apstrādāti produkti, kurus pēc tam neapstrādā;

c)	fermentēti gaļas produkti, tostarp fermentētas desas.

2. Paraugu ņemšanas kārtība

Koordinētā pārraudzības programmā izmanto proporcionālu, pakāpenisku paraugu ņemšanas shēmu, kur katrai dalībvalstij piešķir paraugu skaitu proporcionāli konkrētās dalībvalsts iedzīvotāju skaitam.

2.1. Paraugu ņemšanas plāns

2.1.1.

Katrai dalībvalstij vajadzīgs paraugu ņemšanas plānām, kas balstīts uz daudzpakāpju kopējo kārtību:

a)	pirmajā līmenī ietilpst lielākās pilsētas, kurās ņem paraugus;

b)	otrajā līmenī ietilpst mazumtirdzniecības vietas, kurās ņem paraugus;

c)	trešajā līmenī ietilpst dažādi pārtikas produkti trīs pārbaudāmajās lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijās.

2.1.2.

Kompetentajai iestādei jāizstrādā paraugu ņemšanas plāns un tajā jāiekļauj:

a)	koordinētās pārraudzības programmā iekļautās pilsētas;

b)	iekļauto mazumtirdzniecības vietu veidi un no katras kategorijas ņemto paraugu procenti;

c)	paraugu ņemšanas laika grafiks gada griezumā.

2.1.3.

Ja pieejami atbilstoši mārketinga dati, paraugu ņemšanā jāiekļauj:

a)	produktu veids, ko pārbauda katrā no trim lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijām;

b)	paraugu skaits, ko ņem no katra a) apakšpunktā norādītā produktu veida.

2.1.4.

Dalībvalstis izstrādā paraugu ņemšanas plānu atbilstoši tālāk aprakstītajiem noteikumiem un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem mārketinga datiem. Šie mārketinga dati vai ieteikumi, kā iegūt informāciju, bieži pieejami valsts tirdzniecības asociācijā. Ja mārketinga datu nav, lai informētu centrālo paraugu ņemšanas plānu, izmanto labākās prognozes par tirgus daļām. Ja nav nekādas uzticamas mārketinga informācijas, kompetentajām iestādēm varbūt būs jānodod produktu veidu atlase, no kuriem produktu kategorijā ņemt paraugus, paraugu ņēmējiem uz vietas.

2.2. Pārbaudāmo mazumtirdzniecības vietu kategoriju atlasīšana

Kompetentās iestādes izvēlas mazumtirdzniecības vietas, kurās tiks ņemti paraugi. Tipiski mazumtirdzniecības vietu veidi, kurus iekļauj paraugu ņemšanai, ir lielveikali, mazi veikaliņi, delikatešu veikali un ielu tirgi (piemēram, “zemnieku” vai lauku tirdziņi).

Ja lielākā tirdzniecības vietu kategorija (piemēram, lielveikali) nodrošina 80 % no LCUG kategorijas tirgus, tad paraugus jāņem tikai no šīm tirdzniecības vietām. Ja tā nav, tad pievieno otro lielāko tirdzniecības vietu kategoriju, līdz aptverti 80 % no tirgus.

Ja paraugu ņemšana norit atbilstoši paraugu ņemšanas plānam, paraugu skaits, ko no katras LVUG pārtikas kategorijas ņem katrā no tirdzniecības vietu veidiem, ir proporcionāls tirgus daļai, kādu konkrētā tirdzniecības vieta ieņem pārbaudāmo tirdzniecības vietu ietvaros.

2.3. Pilsētu atlasīšana, kurās ņem paraugus

Paraugu ņemšana notiek lielās pilsētās. Katrā dalībvalstī paraugus ņem vismaz divās lielās pilsētās.

Kopējam iedzīvotāju skaitam pilsētās, kurās ņem paraugus, jāatbilst vismaz 30 % no dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Tomēr, ja plānā iekļautas astoņas lielākās pilsētas, iedzīvotāju skaits var būt mazāks par 30 % no dalībvalsts iedzīvotāju skaita.

2.4. Paraugu ņemšanas laika atlase

Piesārņojums ar Listeria monocytogenes lietošanai cilvēka uzturā gatavā pārtikā gada laikā var mainīties. Lai nodrošinātu precīzus koordinētās pārraudzības programmas rezultātus, to sadala 12 periodos pa vienam mēnesim, kuru laikā jāņem vienāds paraugu skaits.

2.5. Triju lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategoriju paraugu atlase

Lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas paraugus trijās lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijās atlasa, pamatojoties uz mārketinga datiem, un sīki dokumentē paraugu ņemšanas plānā.

Tomēr kategorijā ietilpstošo pārtikas produktu dažādība var traucēt precīzi noteikt tirgus daļu. Tādā gadījumā kompetentās iestādes var instruēt paraugu ņēmējus izvēlēties paraugu ņemšanai sierus, balstoties uz aplēsto pienesumu tirgus daļai atbilstoši valsts paraugu ņemšanas plānam. Šādai paraugu ņemšanai var izmantot vietējās mazumtirdzniecības pārvaldes sniegtos apgrozījuma datus vai aptuvenāku informāciju par izplatību tirgū, piemēram, kādi pārtikas produkti tirdzniecības vietā izlikti. Ar šādu pieeju kompetentajām iestādēm vajadzētu sniegt norādes par kategorijā ietilpstošo galveno pārtikas produktu veidu aptuveno tirgus daļu, lai varētu izvēlēties vislabāko pieeju tirgus reprezentatīvam paraugam, piemēram, sieri no svaigpiena vai pasterizēta piena.

B DAĻA

PARAUGU ŅEMŠANA UN TRANSPORTS

1. Parauga veids un raksturojums

Paraugus ņem izlases veidā no patērētājiem pieejamiem stendiem, un katram no tiem jāsver vismaz 100 g. Vienā tirdzniecības vietas apmeklējumā var ņemt vairāk nekā vienu paraugu no katras no trim lietošanā cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijām. Tomēr viena apmeklējuma laikā nevajadzētu ņemt vairāk kā piecas partijas no katras kategorijas.

Paraugiem ņem tikai fasētus un nebojātus (slēgtus) iepakojumus, kurus iepakojis ražotājs. Tomēr, ņemot sieru paraugus, var ņemt arī mazumtirdzniecības vietās iesaiņotus paraugus.

Pārbaudei ņemtajiem paraugiem jābūt marķētiem, lai varētu reģistrēt informāciju par produktu. Uz marķējuma sniegtajā informācijā norāda:

a)	informāciju par ražotājvalsti;

b)	partijas numuru;

c)	derīguma termiņu;

d)	ja zināmas, norādes par glabāšanas temperatūru un apstākļiem;

e)	citu informāciju, kas parasti pieejama uz lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas marķējuma.

Ja uz marķējuma nav pieejama visa a) līdz d) apakšpunktā minētā informācija, paraugu ņēmējs lūdz uz produkta un tā marķējuma trūkstošo informāciju mazumtirdzniecības vietas īpašniekam vai pārvaldniekam un/vai meklē šo informāciju uz vairumtirdzniecībai paredzētā iepakojuma.

Ja lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas marķējums nav skaidrs vai ir kā citādi bojāts, pārbaudei paraugu neņem. No katras kūpināto zivju vai mazsālīto zivju partijas ņem divus paraugus. Lai nodrošinātu, ka abi paraugi ir no vienas un tās pašas partijas, jāpārbauda informācija uz marķējuma, piemēram, partijas numurs, datums, līdz kuram produktu var pārdot. Viens no abiem paraugiem jāizanalizē dienā, kad paraugs saņemts laboratorijā, un otrs – derīguma laika beigās.

No mīksto un pusmīksto sieru un termiski apstrādātu gaļas produktu partijas ņem tikai vienu paraugu, kuru izanalizē tā derīguma laika beigās.

Paraugu jāievieto atsevišķā paraugu ņemšanas maisiņā un nekavējoties jānosūta uz laboratoriju analīzei.

Tādēļ visā procesa laikā jāievēro piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka paraugu ņemšanas, transportēšanas un glabāšanas laikā izmantotās ierīces nav inficētas ar Listeria monocytogenes.

2. Parauga informācija

Visu attiecīgo par paraugu pieejamo informāciju reģistrē paraugu ņemšanas veidlapā, kuras paraugu izstrādā kompetentā iestāde. Paraugu ņemšanas veidlapai vienmēr jābūt pie parauga. Ņemot sieru paraugus, kurus iesaiņo mazumtirdzniecības vietā, jālūdz informācija par vajadzīgo produktu un tā marķējuma informācija un/vai minētā informācija jāmeklē uz vairumtirdzniecībai paredzētā iepakojuma.

Ņemot paraugu, izmēra fasēto paraugu virsmas temperatūru un reģistrē to paraugu ņemšanas veidlapā.

Katru paraugu un attiecīgo parauga veidlapu marķē ar unikālu numuru, ko izmanto no paraugu ņemšanas līdz testēšanai. Minētajam nolūkam kompetentā iestāde izmanto unikālu numurēšanas sistēmu.

3. Paraugu pārvadāšana

Paraugus transportē vēsumā konteineros, transportēšanas laikā paraugiem nodrošina 2 °C līdz 8 °C temperatūru un nepieļauj ārēju inficēšanos.

Lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas paraugiem jānonāk laboratorijā 24 stundu laikā no parauga ņemšanas brīža.

Ārkārtas gadījumos transportēšanas laiks var pārsniegt 24 stundas. Tomēr transportēšanas ilgums nav ilgāks par 48 stundām, un testēšana nekādā gadījumā nedrīkst notikt pēc ņemtā produkta parauga realizācijas termiņa beigām.

C DAĻA

PARAUGU SAGATAVOŠANA UN ANALĪTISKĀS METODES

1. Paraugu saņemšana

1.1. Vispārīgie noteikumi

Saņemot paraugus, laboratorijas pārbauda paraugu ņēmēja reģistrēto informāciju paraugu ņemšanas veidlapā un aizpilda attiecīgās veidlapas sadaļas. Visus saņemtos paraugus pārbauda, lai pārliecinātos, ka pirms glabāšanas transportēšanai izmantotais iepakojums ir neskarts. Saņemtos paraugus, kuru temperatūra pārsniedz 8 °C, noraida, izņemot, ja mazumtirdzniecībā temperatūra pārsniegusi 8 °C.

Neskarot 1.2. punktu, visus paraugus līdz derīguma laika beigām uzglabā vēsumā.

Gadījumos, kad paraugi jāglabā līdz derīguma laika beigām, tos glabā vēsumā:

a)	uz iepakojuma marķējuma norādītajā glabāšanas temperatūrā. Ja uz marķējuma norādīts temperatūras diapazons, paraugu jāglabā augstākajā temperatūras diapazona temperatūrā;

ja uz iepakojuma marķējuma nav īpašu norāžu par glabāšanas temperatūru, paraugs jāglabā:

i)	maksimālajā saldēšanas temperatūrā, kas noteikta tās dalībvalsts spēkā esošajos normatīvajos aktos vai norādēs, kurā paraugs ņemts, ar ± 2 °C pielaidi;

ii)	8 °C (± 2 °C) gadījumos, ja šādu normatīvo aktu vai norāžu nav.

Ja ņemtā produkta parauga derīguma laiks beidzas nedēļas nogalē vai valsts svētku dienā, paraugs jāizanalizē pēdējā darba dienā pirms derīguma laika beigām.

1.2. Īpaši noteikumi attiecībā uz kūpinātām un mazsālītām zivīm

Vienu no diviem paraugiem analizē 24 stundu laikā no parauga saņemšanas laboratorijā. Ja paraugu neanalizē tūlīt pēc saņemšanas, to līdz analīzei uzglabā laboratorijā vēsumā 3 °C (± 2 °C).

Otru paraugu glabā vēsumā līdz derīguma laika beigām.

2. Paraugu sagatavošana un sākotnējās suspensijas sagatavošana

Jāizvairās no paraugu savstarpēja piesārņošanās citam no cita un no apkārtējās vides. Pēc laboratorijas analīžu sākšanas, no paraugiem atbrīvojas. Ja analīzi pārtrauc, piemēram, saistībā ar nepieņemamām atkāpēm analīzes procesā, jāņem jauni paraugi.

Vai nu visu produktu, vai atbilstošu testa porciju 100 līdz 150 g apjomā atšķaida līdz sākotnējam līmenim. Ņemot pārtikas paraugu, tajā jāietver arī patēriņa apjomam atbilstošs produkta virsmas daudzums (piemēram, 20 % (siera) mizas/virsmas un 80 % no iekšienes). Ja fasēto produktu griež šķēlēs, attiecīgo paraugu ņem no vairāk nekā vienas produkta šķēles. Testa porciju sagriež mazos gabaliņos un ar sterilu instrumentu antiseptiskā tehnikā ievieto Stomacher maisiņā. No maisījuma ņem 10 g testa porciju uzskaitīšanai un 25 g testa porciju – noteikšanai.

Vienai testa porcijas (10 g) daļai pievieno 9 daļas (90 ml) šķīdinātāja un pēc tam ar Stomacher maisiņu vai blenderi 1 līdz 2 minūtēs maisījumu homogenizē.

Vispārējai lietošanai kā šķīdinātāju var izmantot buferētu peptona ūdeni, kā aprakstīts EN ISO 11290-2 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 2. daļa. Koloniju skaitīšanas metode”.

Siera šķīdināšanai izmanto nātrija citrāta šķīdumu, kā aprakstīts EN ISO 6887-5 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – analizējamo paraugu sagatavošana, sākotnējā suspensija un decimālatšķaidījumi mikrobioloģiskai izmeklēšanai – 5. daļa. Īpaša kārtība piena un piena produktu sagatavošanai”.

Listeria monocytogenes noteikšanas un uzskaitīšanas analīzes veic atbilstoši šādiem nosacījumiem:

kūpinātu un mazsālītu zivju paraugiem jāveic divi analīžu kopumi:

i)	nekavējoties pēc parauga ņemšanas mazumtirdzniecības līmenī un

ii)	derīguma laika beigās;

b)	mīksto un pusmīksto sieru, un termiski apstrādātu gaļas produktu paraugus jāanalizē tikai derīguma laika beigās.

2.1. Listeria monocytogenes noteikšana

Listeria monocytogenes nosaka saskaņā ar grozīto redakciju EN ISO 11290-1:1996 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 1. daļa. Noteikšanas metode”.

2.2. Listeria monocytogenes uzskaitīšana

Listeria monocytogenes uzskaita saskaņā ar EN ISO 11290-2:1998 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Listeria monocytogenes noteikšanai un uzskaitīšanai – 2. daļa. Uzskaitīšanas metode” un tās grozījumiem EN ISO 11290-2:1998/Amd 1:2004 “Uzskaitīšanas līdzekļa maiņa”.

Ja konstatē, ka paraugs ir inficēts, uzskata, ka lielākajā daļā produktu būs sastopams neliels piesārņojums ar Listeria monocytogenes. Lai paraugos varētu noteikt mazus apjomus (10 līdz 100 kvv/g), 1 ml sākotnējā atšķaidījuma pārbauda dubultīgi, kā noteikts EN ISO 11290-2:1998/Amd 1:2004:

a)	izklāj pa triju 90 mm diametra plātņu virsmu vai

b)	izklāj pa vienas 140 mm diametra plātnes virsmu.

Ņemot vērā iespējamību, ka piesārņojuma līmenis ar Listeria monocytogenes var būt augstāks, 0,1 ml sākotnējā atšķaidījuma jāizklāj pa vienas plātnes virsmu, lai varētu uzskaitīt līdz pat 1,5 × 104 kvv/g. Šādu uzsējumu veic vienu reizi, kā noteikts ISO 7218:2007 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – vispārējas prasības un ieteikumi mikrobioloģiskiem izmeklējumiem”.

3. Kūpinātu un mazsālītu zivju pH un ūdens aktivitātes (aw) analīzes

3.1. pH noteikšana

Parauga pH nosaka atbilstoši EN ISO 2917:1999 “Gaļa un gaļas produkti – pH mērīšana – references metode”.

Analīze jāveic paraugam, kurš testēts uzreiz pēc saņemšanas laboratorijā. Parauga pH mērīšanai iesaka ISO metodē minēto nedestruktīvo tehniku.

Rezultātu reģistrē ar 0,05 pH vienību precizitāti.

3.2. Ūdens aktivitātes noteikšana (aw)

Parauga ūdens aktivitāti (aw) nosaka atbilstoši EN ISO 21807:2004 “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – ūdens aktivitātes noteikšana”.

Analīze jāveic paraugam, kurš testēts uzreiz pēc saņemšanas laboratorijā. Metode darbojas diapazonā no 0,999 līdz 0,9000, un atkārtojamības robeža atbilst standarta novirzei 0,002.

Reģistrētajā vērtībā ir vismaz divi būtiski cipari.

4. Izolātu glabāšana

Vienu apstiprinātu Listeria monocytogenes celmu no katra pozitīva parauga glabā iespējamiem turpmākiem tipizēšanas pētījumiem. Ja Listeria monocytogenes celmi ir iegūti gan no noteikšanas, gan no uzskaitīšanas metodes, glabā tikai ar uzskaitīšanas metodi iegūto izolātu.

Izolātus, izmantojot atbilstošas metodes kultūru savākšanai, glabā valsts references laboratorijas tā, lai tipizēšanai nodrošinātu celmu dzīvotspēju vismaz divus gadus.

D DAĻA

ZIŅOŠANA

1. Vispārēji noteikumi

Dalībvalstīm iespēju un pieejamības robežās jāziņo šādu divu plašu kategoriju informācija:

a)	pārskats par koordinēto pārraudzības programmu un rezultātiem; pārskatam jābūt stāstījuma veidā;

b)	atsevišķi sīki izstrādāti dati katram paraugam, kas testēts paraugu ņemšanas plāna ietvaros; minētā informācija jāiesniedz izejas datu veidā, izmantojot 5. panta 2. punktā paredzēto datu vārdnīcu un datu vākšanas veidlapas.

2. Informācija, kas jāiekļauj pārskatā par koordinēto pārraudzības programmu un rezultātiem

a)	Dalībvalsts nosaukums;

b)	paraugu vākšanas un analīzes sākuma un beigu datums;

no mazumtirdzniecības vietām ņemto un analizēto lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas paraugu skaits:

i)	mīkstie un pusmīkstie sieri;

ii)	fasētas kūpinātas un mazsālītas zivis;

iii)	fasēti termiski apstrādāti gaļas produkti;

d)	vispārējie rezultāti: tādu paraugu izplatība un proporcija, kuros Listeria monocytogenes pārsniedz 100 kvv/g robežu, mīkstos un pusmīkstos sieros, kūpinātās un mazsālītās zivīs, kā arī termiski apstrādātos gaļas produktos, kas iekļauti koordinētajā pārraudzības programmā;

mīksto un pusmīksto sieru, kūpinātu un mazsālītu zivju, kā arī termiski apstrādātu gaļas produktu tirgus apraksts dalībvalstī:

i)	vispārējais absolūtais tirgus lielums (ja zināms);

ii)	tirgus daļas, ko aizņem dažādu veidu mazumtirdzniecības vietas, piemēram, lielveikali, mazi veikaliņi, delikatešu veikali, ielu tirgi (ja zināmas);

iii)	importēto (Eiropas Savienības iekšējā tirdzniecība un imports no trešām valstīm) un vietējo ražojumu tirgus daļas (ja zināmas);

iv)	dažādu produktu veidu tirgus daļas (ja zināmas);

f)	mazumtirdzniecības vietas, kurās ņemti paraugi: iekļauto tirdzniecības vietu kategoriju veidi, piemēram, lielveikali, mazi veikaliņi utt.;

g)	paraugu ņemšanas ģeogrāfiskais sadalījums – iekļautās pilsētas (aptvertie iedzīvotāju skaita %);

h)	izlases kārtības apraksts mazumtirdzniecības paraugu ņemšanā: mēneša izlase;

i)	piezīmes par vispārējo paraugu ņemšanas programmas pārstāvību;

j)	analizējamā parauga sagatavošana pH mērīšanai;

k)	analītiskā metode ūdens aktivitātes (aw) noteikšanai.

3. Informācija, kas jāiekļauj atsevišķajos sīki izstrādātajos datos par katru paraugu

Parauga veids:

i)	fasēti mīkstie un pusmīkstie sieri;

ii)	fasētas kūpinātas un mazsālītas zivis;

iii)	fasēti termiski apstrādāti gaļas produkti;

parauga apakštips:

i)	sieri no svaigpiena, termiski apstrādāta vai pasterizēta piena;

ii)	sieri no govs/kazas/aitas/bifeļa/jaukta piena;

iii)	ar baktēriju kultūrām nogatavināti sieri, pelējuma sieri, sāls šķīdumā izturēti sieri vai citi nogatavināti sieri;

iv)	šķēlēs sagriezti vai nesagriezti produkti;

v)	auksti/karsti kūpinātas vai mazsālītas zivis;

vi)	zivju suga;

c)	kūpinātās vai mazsālītās zivīs lietotie konservanti (kā norādīts uz marķējuma);

d)	parauga analīzē iekļautā siera miza (jā/nē, ja jā, tad arī proporcija, ja zināma);

e)	sākotnējā analīzē iesaistītās laboratorijas kods;

f)	paraugu ņemšanas datums;

g)	pārbaudāmā produkta “izlietot līdz” datums;

h)	ražošanas/fasēšanas datums (ja zināms);

i)	parauga virsmas temperatūra mazumtirdzniecības vietā;

j)	glabāšanas temperatūra laboratorijā līdz derīguma laika beigām;

k)	analīze tūlīt pēc parauga ņemšanas (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm)/derīguma laika beigas;

l)	laboratorijas analīzes sākuma datums;

m)	Listeria monocytogenes noteikšana: kvalitatīvie rezultāti (ir/nav 25 gramos);

n)	Listeria monocytogenes kvantifikācija: kvantitatīvie rezultāti (kvv/g);

o)	pH (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm);

p)	ūdens aktivitāte (aw) (tikai kūpinātām un mazsālītām zivīm);

q)	pilsētas kods;

r)	tirdzniecības vietas kods;

tirgotāja veids:

i)	lielveikals;

ii)	mazs veikaliņš/neatkarīgs tirgotājs;

iii)	delikatešu veikals;

iv)	ielu tirgus/zemnieku tirdziņš;

t)	ražotājvalsts: apstiprināta ar norādi uz identifikācijas zīmi uz iepakojuma vai tirdzniecības dokumentos;

fasēts:

i)	aizsargatmosfērā fasēts;

ii)	vakuuma fasēts;

iii)	iesaiņotas mazumtirdzniecības vietā (tikai sieriem);

v)	parauga organoleptiskās īpašības.

II PIELIKUMS

Dalībvalstī ņemamo paraugu skaits katrā lietošanai cilvēka uzturā gatavās pārtikas kategorijā

(minēts 4. panta 5. punktā)

Dalībvalsts	Iedzīvotāju skaits 1.1.2008 (Eurostat dati)		Saskaņots sadalīta paraugu lielums
Dalībvalsts	N (miljoni)	%	Katrā pārtikas kategorijā un analīzes fāzē (1)	Kopējais parauga lielums
Beļģija – BE	10,7	2,1	60	240
Bulgārija – BG	7,6	1,5	60	240
Čehija – CZ	10,4	2,1	60	240
Dānija – DK	5,576	1,1	60	240
Vācija – DE	82,2	16,5	400	1 600
Igaunija – EE	1,3	0,3	30	120
Īrija – IE	4,4	0,9	30	120
Grieķija – EL	11,2	2,3	60	240
Spānija – ES	45,3	9,1	200	800
Francija – FR	63,8	12,8	400	1 600
Itālija – IT	59,6	12,0	400	1 600
Kipra – CY	0,8	0,2	30	120
Latvija – LV	2,3	0,5	30	120
Lietuva – LT	3,4	0,7	30	120
Luksemburga – LU	0,5	0,1	30	120
Ungārija – HU	10,0	2,0	60	240
Malta – MT	0,4	0,1	30	120
Nīderlande – NL	16,4	3,3	60	240
Austrija – AT	8,3	1,7	60	240
Polija – PL	38,1	7,7	200	800
Portugāle – PT	10,6	2,1	60	240
Rumānija – RO	21,5	4,3	60	240
Slovēnija – SI	2,0	0,4	30	120
Slovākija – SK	5,4	1,1	60	240
Somija – FI	5,3	1,1	60	240
Zviedrija – SE	9,2	1,8	60	240
Apvienotā Karaliste – UK	61,2	12,3	400	1 600
ES kopā	497,5	100,0	3 020	12 080

(1) Kūpinātām un mazsālītām zivīm: no katras partijas ņem divus paraugus. Vienu no šiem paraugiem analizē dienā, kad paraugs saņemts laboratorijā un otru derīguma laika beigās. (sk. I pielikuma C daļas 1.2. punktu.)

III PIELIKUMS

Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālā summa, ko piešķir dalībvalstīm

(EUR)
Dalībvalsts	Maksimālā līdzfinansējuma kopsumma analīžu veikšanai
Dalībvalsts	Listeria monocytogenes noteikšana	Listeria monocytogenes uzskaitīšana	pH	Ūdens aktivitāte	Kopā
Beļģija – BE	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Bulgārija – BG	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Čehija – CZ	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Dānija – DK	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Vācija – DE	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
Igaunija – EE	7 200	7 200	450	600	15 450
Īrija – IE	7 200	7 200	450	600	15 450
Grieķija – EL	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Spānija – ES	48 000	48 000	3 000	4 000	103 000
Francija – FR	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
Itālija – IT	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
Kipra – CY	7 200	7 200	450	600	15 450
Latvija – LV	7 200	7 200	450	600	15 450
Lietuva – LT	7 200	7 200	450	600	15 450
Luksemburga – LU	7 200	7 200	450	600	15 450
Ungārija – HU	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Malta – MT	7 200	7 200	450	600	15 450
Nīderlande – NL	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Austrija – AT	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Polija – PL	48 000	48 000	3 000	4 000	103 000
Portugāle – PT	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Rumānija – RO	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Slovēnija – SI	7 200	7 200	450	600	15 450
Slovākija – SK	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Somija – FI	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Zviedrija – SE	14 400	14 400	900	1 200	30 900
Apvienotā Karaliste – UK	96 000	96 000	6 000	8 000	206 000
ES kopā	724 800	724 800	45 300	60 400	1 555 300

IV PIELIKUMS

Sertificēts finanšu ziņojums par koordinētas pārraudzības programmas īstenošanu saistībā ar Listeria monocytogenes atsevišķās lietošanai cilvēka uzturā gatavas pārtikas kategorijās

Pārskata periods: … līdz …

Paziņojums par izmaksām, kas radušās saistībā ar koordinēto pārraudzības programmu un atbilst Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumiem

Komisijas lēmuma numurs, ar kuru piešķir Eiropas Savienības finansējumu: …

Pozīcija, ar kuru saistītas izmaksas	Pārbaužu skaits	Kopējās analīžu izmaksas pārskata periodā (valsts valūtā)
Analīzes Listeria monocytogenes noteikšanai
Analīzes Listeria monocytogenes uzskaitīšanai
Analīzes pH noteikšanai
Analīzes ūdens aktivitātes (aw) noteikšanai

Saņēmēja deklarācija

Es apliecinu, ka:

—	iepriekšminētās izmaksas ir patiesas un tās radušās, veicot Lēmumā 2010/75/ES noteiktos uzdevumus, un bija nepieciešamas, lai nodrošinātu pareizu šo uzdevumu izpildi,

—	visi attaisnojošie dokumenti, ar kuriem izmaksas tiek pamatotas, ir pieejami revīzijai,

—	šai koordinētajai pārraudzības programmai nav pieprasīts cits Eiropas Savienības finansiālais atbalsts.

Datums: …

Par finansēm atbildīgā persona: …

Paraksts: …

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/70

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 9. februāris),

ar ko Čehijai, Vācijai, Grieķijai, Austrijai, Polijai, Portugālei un Slovēnijai piešķir pārejas periodu, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 735)

(Autentisks ir tikai teksts čehu, grieķu, poļu, portugāļu, slovēņu un vācu valodā)

(2010/76/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96 (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 7. panta 1. punktu,

ņemot vērā Slovēnijas pieprasījumu, kas izteikts 2008. gada 25. novembrī,

ņemot vērā Čehijas pieprasījumu, kas izteikts 2008. gada 17. decembrī,

ņemot vērā Vācijas pieprasījumu, kas izteikts 2008. gada 19. decembrī,

ņemot vērā Grieķijas pieprasījumu, kas izteikts 2008. gada 2. decembrī,

ņemot vērā Austrijas pieprasījumu, kas izteikts 2008. gada 19. decembrī,

ņemot vērā Portugāles pieprasījumu, kas izteikts 2008. gada 22. decembrī,

ņemot vērā Polijas pieprasījumu, kas izteikts 2008. gada 31. decembrī,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 762/2008 7. pantu Komisija dalībvalstīm šīs regulas īstenošanai var piešķirt pārejas periodu, ja valstu statistikas sistēmas būtu ievērojami jāpielāgo, lai regulu varētu piemērot, un ja šī piemērošana varētu radīt ievērojamas praktiskas problēmas.

(2)	Šādi pārejas periodi pēc to pieprasījuma ir jāpiešķir Čehijai, Vācijai, Grieķijai, Austrijai, Polijai, Portugālei un Slovēnijai.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 762/2008 noteikumiem dalībvalsts, kam ir piešķirts pārejas periods, turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 788/96 noteikumus piešķirtajā pārejas periodā.

(4)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 762/2008 5. panta 2. punktu dati par akvakultūras nozares struktūru, kas minēti V pielikumā, jāiesniedz ik pēc trīs gadiem.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pārejas periodi, lai nosūtītu Regulas (EK) Nr. 762/2008 II, III un IV pielikumā minētos datus

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 762/2008 5. panta 1. punktu:

1.	Čehijai piešķir pārejas periodu, kas beidzas 2009. gada 31. decembrī. Pirmais pārskata kalendārais gads ir 2009. gads.

2.	Portugālei piešķir pārejas periodu, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī. Pirmais pārskata kalendārais gads ir 2010. gads.

3.	Vācijai, Grieķijai, Austrijai, Polijai un Slovēnijai piešķir pārejas periodu, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī. Pirmais pārskata kalendārais gads ir 2011. gads.

2. pants

Pārejas periodi, lai nosūtītu Regulas (EK) Nr. 762/2008 V pielikumā minētos datus

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 762/2008 5. panta 2. punktu Čehijai, Vācijai, Grieķijai, Austrijai, Polijai, Portugālei un Slovēnijai piešķir pārejas periodu, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī. Pirmais pārskata kalendārais gads ir 2011. gads.

3. pants

Pārejas periodi attiecībā uz gada ziņojumu par iesniegto datu kvalitātes novērtēšanu

Šā lēmuma 1. un 2. pantā minētos pārejas periodus piemēro pēc analoģijas, īstenojot Regulas (EK) Nr. 762/2008 6. pantu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Grieķijas Republikai, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai un Slovēnijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA

(1) OV L 218, 13.8.2008., 1. lpp.

(2) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/72

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 9. februāris)

par jauna dokumentācijas iesniegšanas termiņa noteikšanu attiecībā uz terbutrīnu, kas jāpārbauda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minēto 10 gadu darba programmu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 752)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/77/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

(2)

Sākotnējais dalībnieks, kurš paziņoja par terbutrīnu kā 7., 9. un 10. produktu veidu, pārtrauca dalību novērtēšanas programmā. Tādēļ un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1451/2007 11. panta 2. punktam Komisija par to informēja dalībvalstis. Minētā informācija 2007. gada 22. jūnijā tika publiskota arī elektroniskā veidā.

(3)	Triju mēnešu laikā pēc minētās informācijas publiskošanas elektroniski trīs uzņēmumi izrādīja interesi par dalībnieka funkciju pārņemšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 12. panta 1. punktu attiecībā uz terbutrīnu kā vienu vai vairākiem no 7., 9. un 10. produktu veidiem.

(4)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1451/2007 9. panta 2. punkta d) apakšpunktam pilnīgas dokumentācijas iesniegšanas termiņš attiecībā uz 7., 9. un 10. produktu veidu bija 2008. gada 31. oktobris. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 12. panta 3. punkta otro daļu, ja Komisija ieinteresētajai personai atļauj pārņemt tā dalībnieka funkcijas, kurš ir pārtraucis dalību, vajadzības gadījumā Komisija var nolemt pagarināt pilnīgas dokumentācijas iesniegšanas termiņu.

(5)	Ar termiņu saistīto domstarpību dēļ ir lietderīgi pagarināt dokumentācijas iesniegšanas termiņu attiecībā uz terbutrīnu kā 7., 9. un 10. produktu veidu līdz 2010. gada 1. martam.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Jaunais termiņš dokumentācijas iesniegšanai par terbutrīnu (EK Nr. 212-950-5; CAS Nr. 886-50-0) kā 7., 9. un 10. produktu veidu ir 2010. gada 1. marts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/73

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 9. februāris)

par Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, 157. panta b) punktā un 158. panta 1. punktā minēto robežlielumu pārskatīšanu

(2010/78/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 271. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1177/2009 (2) ir grozīti robežlielumi, ko piemēro publiskā iepirkuma līgumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (3).

(2)	Tādēļ konsekvences nolūkos ir attiecīgi jānosaka robežlielumi, kas paredzēti 157. panta b) punktā un 158. panta 1. punktā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

(3)	Tā kā ar Regulu (EK) Nr. 1177/2009 grozītie robežlielumi ir piemērojami no 2010. gada 1. janvāra, arī šim lēmumam jābūt piemērojamam no 2010. gada 1. janvāra. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4)

Komisijas 2004. gada 6. februāra Lēmums 2004/121/EK, ar kuru koriģē robežlielumus, kas paredzēti 157. panta b) apakšpunktā un 158. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā Regulā (EK, EAEK) Nr. 2342/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Finanšu regulas īstenošanai (4), Komisijas 2006. gada 14. februāra Lēmums 2006/103/EK par Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, 157. panta b) apakšpunktā, 158. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minēto robežlielumu pārskatīšanu (5), un Komisijas 2008. gada 1. februāra Lēmums 2008/102/EK par Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, 157. panta b) apakšpunktā un 158. panta 1. punktā minēto robežlielumu koriģēšanu (6), ir kļuvis lieks un tāpēc ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Euro ekvivalentus robežlielumiem, kas ir piemērojami, piešķirot publiskā iepirkuma līgumus, nosaka šādi:

—	157. panta b) punktā – EUR 4 845 000,

—	158. panta 1. punkta a) apakšpunktā – EUR 125 000,

—	158. panta 1. punkta b) apakšpunktā – EUR 193 000,

—	158. panta 1. punkta c) apakšpunktā – EUR 4 845 000.

2. pants

Lēmumus 2004/121/EK, 2006/103/EK un 2008/102/EK atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Briselē, 2010. gada 9. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(2) OV L 314, 1.12.2009., 64. lpp.

(3) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(4) OV L 36, 7.2.2004., 58. lpp.

(5) OV L 46, 16.2.2006., 52. lpp.

(6) OV L 36, 9.2.2008., 5. lpp.

10.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/74

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 19. oktobris)

par Lēmuma 2006/679/EK un 2006/860/EK grozījumiem attiecībā uz savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7787)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/79/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada 24. aprīļa rekomendācijas (ERA-REC-38-2009-ERTMS) par ātrgaitas dzelzceļu sistēmas un parasto dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju A pielikuma grozījumiem,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2006. gada 28. marta Lēmumu 2006/679/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu (2) noteiktas Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS).

(2)

Ar Komisijas 2006. gada 7. novembra Lēmumu 2006/860/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu (3) noteiktas Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS).

(3)

Saskaņā ar 2. pantu Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Lēmumā 2008/386/EK ar ko groza A pielikumu Lēmumam 2006/679/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu un A pielikumu Lēmumam 2006/860/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu (4) Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) specifikācijas jāpilnveido, tajās iekļaujot atjauninātas kopējās testu specifikācijas.

(4)	Tehnikas attīstībai jāpielāgo vairāki tehniskie dokumenti, kas minēti A pielikumā Lēmumā 2006/679/EK un 2006/860/EK.

(5)	Tādēļ Lēmumā 2006/679/EK un 2006/860/EK jāizdara attiecīgi grozījumi.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu izveidotā Komiteja dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un drošības jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/679/EK A pielikumā un Lēmuma 2006/860/EK A pielikumā noteiktos obligāto un informatīvo specifikāciju sarakstus aizstāj ar šā lēmuma pielikumā noteiktajiem obligāto un informatīvo specifikāciju sarakstiem. Savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās Lēmuma 2006/679/EK H pielikumā un Lēmuma 2006/860/EK H pielikumā svītro norādes uz Lēmumu 2002/731/EK.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. aprīļa.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1) OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2) OV L 284, 16.10.2006., 1. lpp.

(3) OV L 342, 7.12.2006., 1. lpp.

(4) OV L 136, 24.5.2008., 11. lpp.

PIELIKUMS

OBLIGĀTO SPECIFIKĀCIJU SARAKSTS

Indeksa Nr.	Norāde	Dokumenta nosaukums	Versija
1	ERA/ERTMS/003204	ERTMS/ETCS Functional Requirement Specification	5.0
2	Ar nolūku svītrots
3	UNISIG SUBSET-023	Glossary of Terms and Abbreviations	2.0.0
4	UNISIG SUBSET-026	System Requirement Specification	2.3.0
5	UNISIG SUBSET-027	FFFIS Juridical Recorder-Downloading Tool	2.3.0
6	UNISIG SUBSET-033	FIS for Man-Machine Interface	2.0.0
7	UNISIG SUBSET-034	FIS for the Train Interface	2.0.0
8	UNISIG SUBSET-035	Specific Transmission Module FFFIS	2.1.1
9	UNISIG SUBSET-036	FFFIS for Eurobalise	2.4.1
10	UNISIG SUBSET-037	Euroradio FIS	2.3.0
11	Rezevēts 05E537	Off line key management FIS
12	UNISIG SUBSET-039	FIS for the RBC/RBC Handover	2.3.0
13	UNISIG SUBSET-040	Dimensioning and Engineering rules	2.3.0
14	UNISIG SUBSET-041	Performance Requirements for Interoperability	2.1.0
15	ERA SUBSET-108	Interoperability-related consolidation on TSI annex A documents	1.2.0
16	UNISIG SUBSET-044	FFFIS for Euroloop sub-system	2.3.0
17	Ar nolūku svītrots
18	UNISIG SUBSET-046	Radio In-fill FFFS	2.0.0
19	UNISIG SUBSET-047	Track-side-Trainborne FIS for Radio In-Fill	2.0.0
20	UNISIG SUBSET-048	Trainborne FFFIS for Radio In-Fill	2.0.0
21	UNISIG SUBSET-049	Radio In-fill FIS with LEU/Interlocking	2.0.0
22	Ar nolūku svītrots
23	UNISIG SUBSET-054	Assignment of Values to ETCS variables	2.0.0
24	Ar nolūku svītrots
25	UNISIG SUBSET-056	STM FFFIS Safe Time Layer	2.2.0
26	UNISIG SUBSET-057	STM FFFIS Safe Link Layer	2.2.0
27	UNISIG SUBSET-091	Safety Requirements for the Technical Interoperability of ETCS in Levels 1 & 2	2.5.0
28	Rezevēts	Reliability – Availability Requirements
29	UNISIG SUBSET-102	Test specification for Interface “k”	1.0.0
30	Ar nolūku svītrots
31	UNISIG SUBSET-094	UNISIG Functional Requirements for an On-board Reference Test Facility	2.0.2
32	EIRENE FRS	GSM-R Functional Requirements Specification	7
33	EIRENE SRS	GSM-R System Requirements Specification	15
34	A11T6001 12	(MORANE) Radio Transmission FFFIS for EuroRadio	12
35	ECC/DC(02)05	EKK 2002. gada 5. jūlija lēmums par frekvenču diapazonu noteikšanu un pieejamību dzelzceļa vajadzībām 876-880 un 921-925 MHz diapazonā
36a	Ar nolūku svītrots
36b	Ar nolūku svītrots
36c	UNISIG SUBSET-074-2	FFFIS STM Test cases document	1.0.0
37a	Ar nolūku svītrots
37b	UNISIG SUBSET-076-5-2	Test cases related to features	2.3.1
37c	UNISIG SUBSET-076-6-3	Test sequences	2.3.1
37d	UNISIG SUBSET-076-7	Scope of the test specifications	1.0.2
37e	Ar nolūku svītrots
38	06E068	ETCS marker board definition	1.0
39	UNISIG SUBSET-092-1	ERTMS EuroRadio Conformance Requirements	2.3.0
40	UNISIG SUBSET-092-2	ERTMS EuroRadio Test cases Safety Layer	2.3.0
41	Rezervēts UNISIG SUBSET 028	JRU Test Specification
42	Ar nolūku svītrots
43	UNISIG SUBSET 085	Test Specification for Eurobalise FFFIS	2.2.2
44	Rezervēts	Odometry FIS
45	UNISIG SUBSET-101	Interface “K” Specification	1.0.0
46	UNISIG SUBSET-100	Interface “G” specification	1.0.1
47	Rezervēts	Safety Requirements and Requirements to Safety Analysis for Interoperability for the Control-Command and Signalling Sub-System
48	Rezervēts	Test specification for mobile equipment GSM-R
49	UNISIG SUBSET-059	Performance requirements for STM	2.1.1
50	UNISIG SUBSET-103	Test specification for EUROLOOP	1.0.0
51	Reserved	Ergonomic aspects of the DMI
52	UNISIG SUBSET-058	FFFIS STM Application Layer	2.1.1
53	Rezervēts AEIF-ETCS-Variables-Manual	AEIF-ETCS-Variables-Manual
54	Ar nolūku svītrots
55	Rezervēts	Juridical recorder baseline requirements
56	Rezervēts 05E538	ERTMS Key Management Conformance Requirements
57	Rezervēts UNISIG SUBSET-107	Requirements on pre-fitting of ERTMS on-board equipment
58	UNISIG SUBSET-097	Requirements for RBC-RBC Safe Communication Interface	1.1.0
59	Rezervēts UNISIG SUBSET-105	Requirements on pre-fitting of ERTMS track side equipment
60	Rezervēts UNISIG SUBSET-104	ETCS version management
61	Rezervēts	GSM-R version management
62	Rezervēts UNISIG SUBSET-099	RBC-RBC Test specification for Safe Communication Interface
63	UNISIG SUBSET-098	RBC-RBC Safe Communication Interface	1.0.0

INFORMATĪVO SPECIFIKĀCIJU SARAKSTS

“1” tipa specifikācijas norāda paveikto tādas obligātās specifikācijas sagatavošanā, kas patlaban vēl ir “rezervēta”.

“2” tipa specifikācijās sniegta papildu informācija obligāto specifikāciju prasību pamatojumam, kas palīdz to piemērošanai.

Indekss B32 ir paredzēts unikālu norāžu nodrošināšanai A pielikuma dokumentos. Tas netiek klasificēts kā “tips” un tas nav saistīts ar obligātu A pielikuma dokumentu, jo to izmanto tikai redakcionāliem nolūkiem un turpmāko izmaiņu atbalstam dokumentos, uz kuriem ir norāde.

Dokumenti B25, B27, B28, B29 un B30 attiecas tikai uz GSM-R DMI. Uz ETCS DMI attiecas tikai B34.

Indeksa Nr.	Norāde	Dokumenta nosaukums	Versija	Tips
B1	EEIG 02S126	RAM requirements (chapter 2 only)	6	2 (Indeksa Nr. 28)
B2	EEIG 97S066	Environmental conditions	5	2 (Indeksa Nr. A5)
B3	UNISIG SUBSET-074-1	Methodology for testing FFFIS STM	1.0.0	2 (Indeksa Nr. 36)
B4	EEIG 97E267	ODOMETER FFFIS	5	1 (Indeksa Nr. 44)
B5	O_2475	ERTMS GSM-R QoS Test Specification	1.0.0	2
B6	UNISIG SUBSET-038	Off-line Key Management FIS	2.1.9	1 (Indeksa Nr. 11)
B7	UNISIG SUBSET-074-3	FFFIS STM test specification traceability of test cases with Specific Transmission Module FFFIS	1.0.0	2 (Indeksa Nr. 36)
B8	UNISIG SUBSET-074-4	FFFIS STM Test Specification Traceability of testing the packets specified in the FFFIS STM Application Layer	1.0.0	2 (Indeksa Nr. 36)
B9	UNISIG SUBSET 076-0	ERTMS/ETCS Class 1, Test plan	2.3.1	2 (Indeksa Nr. 37)
B10	UNISIG SUBSET 076-2	Methodology to prepare features	2.3.0	2 (Indeksa Nr. 37)
B11	UNISIG SUBSET 076-3	Methodology of testing	2.3.1	2 (Indeksa Nr. 37)
B12	UNISIG SUBSET 076-4-1	Test sequence generation: Methodology and Rules	1.0.2	2 (Indeksa Nr. 37)
B13	UNISIG SUBSET 076-4-2	ERTMS ETCS Class 1 States for Test Sequences	1.0.2	2 (Indeksa Nr. 37)
B14	UNISIG SUBSET 076-5-3	On-Board Data Dictionary	2.3.0	2 (Indeksa Nr. 37)
B15	UNISIG SUBSET 076-5-4	SRS v.2.2.2 Traceability	2.3.1	2 (Indeksa Nr. 37)
B16	UNISIG SUBSET 076-6-1	UNISIG test data base	2.3.1	2 (Indeksa Nr. 37)
B17	UNISIG SUBSET 076-6-4	Test Cases Coverage	2.3.1	2 (Indeksa Nr. 37)
B18	Ar nolūku svītrots
B19	UNISIG SUBSET 077	UNISIG Causal Analysis Process	2.2.2	2 (Indeksa Nr. 27)
B20	UNISIG SUBSET 078	RBC interface: Failure modes and effects analysis	2.4.0	2 (Indeksa Nr. 27)
B21	UNISIG SUBSET 079	MMI: Failure Modes and Effects Analysis	2.2.2	2 (Indeksa Nr. 27)
B22	UNISIG SUBSET 080	TIU: Failure Modes and Effects Analysis	2.2.2	2 (Indeksa Nr. 27)
B23	UNISIG SUBSET 081	Transmission system: Failure Modes and Effects Analysis	2.3.0	2 (Indeksa Nr. 27)
B24	UNISIG SUBSET 088	ETCS Application Levels 1&2 -Safety Analysis	2.3.0	2 (Indeksa Nr. 27)
B25	TS50459-1	Railway applications – European Rail Traffic Management System – Driver Machine Interface – part 1 – Ergonomic principles of ERTMS/ETCS/GSM-R Information	2005	2 (Indeksa Nr. 51)
B26	Ar nolūku svītrots	aizstāts ar B34
B27	TS50459-3	Railway applications – Communication, signalling and processing systems – European Rail Traffic Management System – Driver Machine Interface – part 3 – Ergonomic arrangements of ERTMS/ GSM-R Information	2005	2 (Indeksa Nr. 51)
B28	TS50459-4	Railway applications – Communication, signalling and processing systems – European Rail Traffic Management System – Driver Machine Interface – part 4 – Data entry for the ERTMS/ETCS/GSM-R systems	2005	2 (Indeksa Nr. 51)
B29	TS50459-5	Railway applications – Communication, signalling and processing systems – European Rail Traffic Management System – Driver Machine Interface – part 5 – Symbols	2005	2 (Indeksa Nr. 51)
B30	TS50459-6	Railway applications – Communication, signalling and processing systems – European Rail Traffic Management System – Driver Machine Interface – part 6 – Audible Information	2005	2 (Indeksa Nr. 51)
B31	Rezervēts EN50xxx	Railway applications – European Rail Traffic Management System – Driver Machine Interface – part 7 – Specific Transmission Modules		2 (Indeksa Nr. 51)
B32	Rezervēts	Guideline for references		None
B33	EN 301 515	Global System for Mobile communication (GSM); Requirements for GSM operation in railways	2.1.0	2 (Indeksa Nr. 32, 33)
B34	ERA-ERTMS-015560	ERTMS/ETCS Driver Machine Interface	2.3	1 (Indeksa Nr. 51)
B35	Rezervēts UNISIG SUBSET-069	ERTMS Key Management Conformance Requirements		1 (Indeksa Nr. 56)
B36	04E117	ETCS/GSM-R Quality of Service user requirements – Operational Analysis	1	2 (Indeksa Nr. 32)
B37	UNISIG SUBSET-093	GSM-R Interfaces – Class 1 requirements	2.3.0	1 (Indeksa Nr. 32, 33)
B38	UNISIG SUBSET-107A	Requirements on pre-fitting of ERTMS on-board equipment	1.0.0	2 (Indeksa Nr. 57)
B39	UNISIG SUBSET-076-5-1	ERTMS ETCS Class 1 Feature List	2.3.1	2 (Indeksa Nr. 37)
B40	UNISIG SUBSET-076-6-7	Test Sequences Evaluation and Validation	1.0.2	2 (Indeksa Nr. 37)
B41	UNISIG SUBSET-076-6-8	Generic train data for test Sequences	1.0.1	2 (Indeksa Nr. 37)
B42	UNISIG SUBSET-076-6-10	Test Sequence Viewer (TSV)	3.0.8	2 (Indeksa Nr. 37)
B43	04E083	Safety Requirements and Requirements to Safety Analysis for Interoperability for the Control-Command and Signalling Sub-System	1.0	1 (Indeksa Nr. 47)
B44	04E084	Justification Report for the Safety Requirements and Requirements to Safety Analysis for Interoperability for the Control-Command and Signalling Sub-System.	1.0	2 (Indeksa Nr. B43)
B45	ERA/ERTMS/003205	Traceability Of Changes To ETCS FRS	0.1	2 (Indeksa Nr. 1)
B46	UNISIG SUBSET-099	RBC-RBC Safe Communication Interface Test Specifications	1.0.0	1 (Indeksa Nr. 62)

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.037.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 37

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 10. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr 113/2010 (2010. gada 9. februāris), ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 114/2010 (2010. gada 9. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2229/2004 attiecībā uz termiņu, kas dots EFSA, lai sniegtu viedokli par pārskata ziņojumu projektiem par darbīgajām vielām, par kurām ir skaidras norādes, ka tām nav kaitīgas ietekmes ( 1 )	12
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 115/2010 (2010. gada 9. februāris), ar ko nosaka aktivēta alumīnija oksīda lietošanas noteikumus dabīgā minerālūdens un avota ūdens attīrīšanai no fluorīdiem ( 1 )	13
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 116/2010 (2010. gada 9. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 attiecībā uz uzturvērtības norāžu sarakstu ( 1 )	16
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 117/2010 (2010. gada 9. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 904/2008, ar ko nosaka analīžu metodes un citus tehniskus noteikumus, kuri vajadzīgi, lai piemērotu eksporta režīmu precēm, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	19
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 118/2010 (2010. gada 9. februāris), ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 900/2008, ar ko nosaka analīzes metodes un citus tehniskus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot importa režīmu dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm	21
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 119/2010 (2010. gada 9. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1233/2009, ar ko nosaka īpašu tirgus atbalsta pasākumu piena nozarē	26
		Komisijas Regula (ES) Nr. 120/2010 (2010. gada 9. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	27
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2010/6/ES (2010. gada 9. februāris), ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK attiecībā uz dzīvsudrabu, brīvo gosipolu, nitrītiem un Mowrah, Bassia, Madhuca ( 1 )	29
	*	Komisijas Direktīva 2010/7/ES (2010. gada 9. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu magnija fosfīdu, kas izdala fosfīnu ( 1 )	33
	*	Komisijas Direktīva 2010/8/ES (2010. gada 9. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu varfarīnnātriju ( 1 )	37
	*	Komisijas Direktīva 2010/9/ES (2010. gada 9. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai paplašinātu aktīvās vielas alumīnija fosfīda, kas izdala fosfīnu, iekļaušanu tās I pielikumā kā 18. produktu veidu atbilstīgi direktīvas V pielikumam ( 1 )	40
	*	Komisijas Direktīva 2010/10/ES (2010. gada 9. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu brodifakumu ( 1 )	44
	*	Komisijas Direktīva 2010/11/ES (2010. gada 9. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu varfarīnu ( 1 )	47
		LĒMUMI
		2010/73/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 25. janvāris), ar ko atceļ Lēmumu 2009/472/EK un par turpmāko rīcību pēc apspriežu procedūras ar Mauritānijas Islāma Republiku saskaņā ar ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu	50
		2010/74/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 4. februāris), ar ko groza Lēmumu 2005/629/EK par Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas izveidošanu	52
		2010/75/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 5. februāris) par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu dalībvalstīs veicamajā koordinētajā uzraudzības programmā attiecībā uz Listeria monocytogenes izplatību dažos lietošanai cilvēka uzturā gatavos pārtikas produktos (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 592)	55
		2010/76/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 9. februāris), ar ko Čehijai, Vācijai, Grieķijai, Austrijai, Polijai, Portugālei un Slovēnijai piešķir pārejas periodu, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 735)	70
		2010/77/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 9. februāris) par jauna dokumentācijas iesniegšanas termiņa noteikšanu attiecībā uz terbutrīnu, kas jāpārbauda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minēto 10 gadu darba programmu (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 752) ( 1 )	72
		2010/78/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 9. februāris) par Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, 157. panta b) punktā un 158. panta 1. punktā minēto robežlielumu pārskatīšanu	73

	IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, Līgumu par ES un Euratom līgumu
	2010/79/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 19. oktobris) par Lēmuma 2006/679/EK un 2006/860/EK grozījumiem attiecībā uz savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7787) ( 1 )	74


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ