ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.021.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 21

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 26. janvāris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Padome

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 23/2010 (2010. gada 14. janvāris), ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1359/2008, (EK) Nr. 754/2009, (EK) Nr. 1226/2009 un (EK) Nr. 1287/2009

1

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

Padome

26.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/1


PADOMES REGULA (ES) Nr. 23/2010

(2010. gada 14. janvāris),

ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1359/2008, (EK) Nr. 754/2009, (EK) Nr. 1226/2009 un (EK) Nr. 1287/2009

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) paredzēts, ka Padomei ir jāizveido pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2371/2002. Turklāt, lai zvejas iespējas būtu optimālas un tiktu efektīvi izmantotas, būtu jānosaka konkrēti nosacījumi, kas tām ir būtiski un ir ar tām funkcionāli saistīti.

(4)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem. Šajā sakarībā jāņem vērā viedokļi, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši 2009. gada 23. jūlija sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas, attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm un dalībvalstīm, un 2009. gada 29. septembra sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī, Lamanša rietumu daļā un Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumu daļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (4),

Padomes Regulā (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (5), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (6), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (7), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (8), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (9).

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)

Šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj zvejas darbības, ko veic tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām, izņemot darbības, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām.

(8)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt varētu pat ierobežota zvejas aktivitāte. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo ar vispārēju aizliegumu zvejot šīs sugas.

(9)

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2010. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (10).

(10)

Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(11)

Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(12)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Savienības tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (11), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (12), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (13), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (15), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (16),

Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (17), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (19), Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (20), Padomes Regulu (EK) Nr. 2115/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbības jomā (21),

Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (22), Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (23), Regulu (EK) Nr. 509/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (24), Regulu (EK) Nr. 676/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (25), Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (26), Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (27),

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1077/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (28), Regulu (EK) Nr. 1300/2008, Regulu (EK) Nr. 1342/2008, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (31), Regulu (EK) Nr. 302/2009 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (32).

(13)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (33), Fēru salām (34) un Grenlandi (35), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Apspriešanos ar Grenlandi pabeidza 2009. gada 25. novembrī, nosakot zvejas iespējas, kas 2010. gadā ES kuģiem pieejamas Grenlandes ūdeņos. Apspriešanās ar Fēru salām un Norvēģiju nav pabeigtas, un ir paredzams, ka ar šiem partneriem vienošanās par 2010. gadu tiks noslēgtas 2010. gada sākumā. Lai nepieļautu Savienības zvejas darbību pārtraukumu, vienlaikus nodrošinot elastību, kas vajadzīga, lai 2010. gada sākumā noslēgtu šīs vienošanās, ir atbilstīgi, ka līdz to noslēgšanai Savienība krājumiem nosaka provizoriskas zvejas iespējas ar nosacījumu, ka šādas vienošanās noslēdz.

(14)

Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu no Polijas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai Savienība pārvalda zvejniecības nolīgumus, ko Polijas Republika ir iepriekš noslēgusi, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2010. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Tāpēc Savienībai būtu jāīsteno šīs zvejas iespējas.

(15)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju nozvejas limitus, un, kaut gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir jāregulē IATTC jurisdikcijā esošo resursu zvejas iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārvaldību.

(16)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma tabulas, kurās norādīta ICCAT Līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepilnīga un pārmērīga izmantošana. Šajā saistībā ICCAT pieņēma lēmumu, norādot, ka 2008. gadā Savienība nav pilnībā izmantojusi savas ziemeļu un dienvidu zobenzivs, lielacu tunzivs un ziemeļu garspuru tunzivs kvotas. Lai ņemtu vērā korekcijas Savienības kvotās, kuras noteikusi ICCAT, ir jāveic nepietiekamās izmantošanas rezultātā radušos zvejas iespēju sadale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo daļu to nepietiekamajā izmantošanā, nemainot sadales principu, ko piemēro ikgadējās KPN iedalīšanai. Šajā sanāksmē grozīja zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu. ICCAT pieņēma arī ieteikumu par jūras lapsu saglabāšanu. Šie pasākumi ir jāīsteno, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu.

(17)

Trešajā starptautiskajā sanāksmē par Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) izveidi Klusā okeāna atklātās jūras apgabalā, kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā teritorijā līdz šādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidei. Šos pasākumus pārskatīja astotajā starptautiskajā sanāksmē, kas saistībā ar šā SPRFMO izveidi notika 2009. gada novembrī. Saskaņā ar dalībnieku panākto vienošanos, šie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr ir ieteicams, ņemot vērā saistītus noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par zivju krājumiem, šos pasākumus iestrādāt Savienības tiesību aktos.

(18)

Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma nozvejas limitus vēl diviem zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā. Šie nozvejas limiti ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(19)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību, dažu trešo valstu kuģiem būtu jāatļauj zvejot ES ūdeņos saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1006/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

(20)

Saistībā ar zvejas iespēju izveidi un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantu Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un ZZTEK izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ar nosacījumu, ka ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ka mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās attiecīgās kuģu grupas nozvejas un ka grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem. Polija sniedza informāciju par mencu nozveju, ko veic kuģu grupa, kurā ir viens kuģis, kurš Ziemeļjūrā zvejo saidu ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks. Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par mencu nozveju, ko divas kuģu grupas veikušas, izmantojot grunts traļus uz rietumiem no Skotijas. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu nozvejotais mencu apjoms, tostarp izmetumi, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošos kontroles un pārraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas aktivitātes uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem, ir atbilstīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļas piemērošanas, tādējādi ļaujot atbilstīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm,

(21)

Saskaņā ar Līguma 291. pantu pasākumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozvejas limitus noteiktiem tādu sugu, kas nav ilgdzīvojošas sugas, krājumiem, steidzamības dēļ būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (36).

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā regulā nosaka šādas zvejas iespējas un ar šo zvejas iespēju izmantošanu funkcionāli saistītus nosacījumus:

konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2010. gadam un

konkrētus zvejas piepūles limitus 2011. gadam un konkrētu Antarktikas krājumu zvejas iespējas II sadaļas III nodaļas 2. iedaļā un IE un V pielikumā noteiktajiem laikposmiem.

2.   Šajā regulā arī nosaka provizoriskas zvejas iespējas konkrētiem zivju krājumiem vai zivju krājumu grupām ar nosacījumu, kas tiks noslēgti divpusēji zvejniecības nolīgumi ar Norvēģiju un Fēru salām, kamēr apspriež vienošanās 2010. gadam.

2. pants

Darbības joma

1.   Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a)

ES kuģiem; un

b)

zvejas kuģiem, kas kuģo ES ūdeņos ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešo valstu kuģi”).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu, izņemot 1. zemsvītras piezīmi tabulai, kas iekļauta V pielikuma B daļā, nepiemēro zvejas darbībām, kas notiek tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām un ko veic ar tās dalībvalsts atļauju, ar kuru attiecīgais kuģis kuģo, un šīs valsts vārdā, un par ko iepriekš informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātnisku pētījumu vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3.   Šī panta 2. punktu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām, ja šādām zvejniecībām ir piešķirtas papildu kvotas.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“ES kuģi” ir zvejas kuģi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) apakšpunktā;

b)

“Kopienas ūdeņi” ir ūdeņi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta a) apakšpunktā;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

e)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

f)

“linuma acs izmērs” ir linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (37);

g)

“ES zvejas flotes reģistrs” ir zvejas flotes reģistrs, ko izveido Komisija saskaņā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

h)

“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 218/2009;

b)

“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

“Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)

“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7° 23′48″W;

e)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2009;

f)

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 217/2009;

g)

SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals, kā noteikts Padomes Lēmumā 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (38);

h)

ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (39);

i)

CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 601/2004;

j)

IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā (40);

k)

IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) apgabals, kā noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (41);

l)

SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras apgabals uz dienvidiem no 10 grādiem uz Z, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (42), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

m)

WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (43);

n)

“Beringa jūras atklātā jūra” ir atklātās jūras apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II SADAĻA

ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

1.   Nozvejas limiti ES kuģiem ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2.   ES kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 12. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3.   Nozvejas limitus tūbīšu zvejai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Savienībai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5.   Ņemot vērā 2010. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumam ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un brētliņas krājumam ES ūdeņos ICES IIa un IV zonā.

6.   Pēc Esmarka mencas krājuma nozvejas limitu pārskatīšanas, ko veic atbilstīgi 5. punktam, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlanga krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un pikšas krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, III un IV zonā, lai ņemtu vērā rūpniecisko piezveju Esmarka mencas zvejā.

7.   Ņemot vērā 2010. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt nozvejas limitus Eiropas anšova krājumam ICES VIII zonā.

6. pants

Zvejai aizliegtās sugas

ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi;

b)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)

parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d)

cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā, un

e)

siļķu haizivs (Lamma nasu) starptautiskos ūdeņos.

7. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2847/93 21. panta 3. punktu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

2.   Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības nolūkā veiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

8. pants

Zvejas piepūles limiti

Laikposmā no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

a)

IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa un Vb zonā;

b)

IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)

IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībai ICES VIIe zonā;

d)

IID pielikumā, piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

9. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1.   Papildus nozvejas limitiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1359/2008 (2008. gada 28. novembris), ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (44), ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut dziļūdens sugu īpatņu un Grenlandes paltusu summāros daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā zvejas reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļjūras dziļūdens zvejas atļaujas, kura izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantu.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens sugu īpatņu un Grenlandes paltusu, notiek saskaņā ar dziļūdens zvejas atļauju.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka 2010. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika nozvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)

nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2.   Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir pilnībā apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa un izkraut šādas zivis:

a)

to sugu zivis, kas nav siļķes un makreles, ja:

i)

tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu; kā arī

ii)

nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot;

vai

b)

makreles, ja:

i)

tās ir nozvejotas kopā ar stavridām vai sardīnēm;

ii)

to svars nepārsniedz 10 % no makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara uz kuģa un

iii)

nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

3.   Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Savienības kvota nav kvotu veidā sadalīta starp dalībvalstīm, no Savienības kvotas, izņemot nozveju, kas gūta saskaņā ar 2. punktu.

4.   Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

11. pants

Dažu zvejas iespēju izmantošanas ierobežojumi

Laikposmā no 2010. gada 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa jebkādus jūras dzīvos organismus, kas nav siļķes, makreles, sardīnes, stavridas, brētliņas, putasu vai argentīnas, apgabalā, kuru ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

Punkts

Platums

Garums

1

52o 27' N

12o 19' W

2

52o 40' N

12o 30' W

3

52o 47' N

12o 39,600' W

4

52o 47' N

12o 56' W

5

52o 13,5' N

13o 53,830' W

6

51o 22' N

14o 24' W

7

51o 22' N

14o 03' W

8

52o 10' N

13o 25' W

9

52o 32' N

13o 07,500' W

10

52o 43' N

12o 55' W

11

52o 43' N

12o 43' W

12

52o 38,800' N

12o 37' W

13

52o 27' N

12o 23' W

14

52o 27' N

12o 19' W

12. pants

Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas ES ūdeņos

1.   Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Savienībā un darbojas zvejniecībās, kurām piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā.

3.   Nešķirotas nozvejas, kas gūtas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā, izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 2. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

13. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

14. pants

Zvejas atļauja

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

15. pants

To kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis

Turpmāk norādīto kuģu maksimālo skaitu ierobežo saskaņā ar IV pielikumu:

ES laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

ES piekrastes amatierzvejas kuģi, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

ES kuģi, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm.

16. pants

Papildu noteikumi ID pielikumā piešķirtajām zilās tunzivs kvotām

Papildus 7. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 302/2009 laikā no 15. aprīļa līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar riņķvadiem.

17. pants

Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no ID pielikumā noteiktajām tām piešķirtajām kvotām atvēl noteiktu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

18. pants

Haizivis

1.   Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jūras lapsu (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.   Ir aizliegts veikt specializētu genus Alopias sugas jūras lapsu zveju.

2. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

19. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1.   Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.   Jauna veida zvejai un izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus.

20. pants

Izpētes zvejai

1.   Zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ir reģistrēti dalībvalstī un ir paziņoti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2.   Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.   Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

21. pants

Krilu zveja 2010./2011. gada zvejas sezonā

1.   Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2010./2011. gada zvejas sezonā var veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2010. gada 1. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai:

a)

par tās plāniem zvejot krilu, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b)

par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2.   Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā paredzēto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts atļāvusi piedalīties krilu zvejā.

3.   Dalībvalstis, kuras plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai tos kuģus, kas kuģo ar to karogu un paziņojuma nosūtīšanas laikā ir saņēmuši attiecīgo atļauju.

4.   Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko CCAMLR nav paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz

a)

pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi vai aizstājējkuģiem, kā minēts 2. punktā, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)

izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.   Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR NNN kuģu sarakstiem.

22. pants

Jebkādas zvejas apturēšana

1.   Pēc tam, kad CCAMLR Sekretariāts ir paziņojis par zvejas apturēšanu IE pielikumā minētās KPN pilnīgas apguves dēļ, dalībvalstis nodrošina, ka visi kuģi, kas kuģo ar tās karogu un zvejo apgabalā, pārvaldības apgabalā, apakšapgabalā, rajonā, SSRU vai citā pārvaldes vienībā, uz ko attiecas paziņojums par zvejas apturēšanu, līdz paziņojumā noteiktajai dienai un laikam izņemtu zvejas rīkus no ūdens.

2.   Kad kuģis saņem tādu paziņojumu, tas nedrīkst izlikt papildu āķu jedas 24 stundas pēc paziņotās dienas un datuma. Ja tādu paziņojumu saņem ātrāk nekā 24 stundas pirms paredzētās zvejas izbeigšanas dienas un laika, papildu āķu jedas vairs nedrīkst izlikt no paziņojuma saņemšanas brīža.

3.   Ja 1. punktā minēto zveju liek apturēt, visi kuģi iziet no zvejas apgabala, tiklīdz visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens.

4.   Ja kuģis līdz paziņotajai zvejas apturēšanas dienai un laikam nevar izcelt no ūdens visus zvejas rīkus tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar

a)

kuģa un apkalpes drošību;

b)

ierobežojumiem, ko rada nelabvēlīgi laika apstākļi;

c)

jūras apledojumu vai

d)

vajadzību aizsargāt Antarktikas jūras vidi,

kuģis paziņo tā karoga dalībvalstij par konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju. Tomēr kuģis veic visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk izceltu visus zvejas rīkus no ūdens.

5.   Ja piemēro 4. punktu, dalībvalstis izpēta kuģa darbības un saskaņā ar vietēji piemērotām procedūrām ziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai par saviem secinājumiem, vēlākais līdz nākamajai CCAMLR sanāksmei. Nobeiguma ziņojumā izvērtē, vai kuģis ir veicis visu iespējamo, lai izceltu no ūdens visus savus zvejas rīkus

a)

līdz paziņotajai zvejas izbeigšanas dienai un laikam; kā arī

b)

pēc iespējas drīz pēc 4. punktā minētās paziņošanas.

6.   Ja kuģis no apgabala, kurā apturēta zveja, neiziet uzreiz pēc tam, kad visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens, karoga dalībvalsts nodrošina, ka par to ir informēts CCAMLR Sekretariāts un Komisija.

3. iedaļa

IOTC apgabals

23. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC apgabalā

1.   Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība (GT), ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2.   Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta GT, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3.   Dalībvalstis var mainīt 1. un 2. punktā minēto kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.   Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija iekļāvusi to kuģu sarakstā, kas iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā (NNN kuģi).

5.   Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzētos zvejas kapacitātes limitus dalībvalstis drīkst palielināt tikai minētajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

4. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

24. pants

Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. un 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, ierobežo to kuģu kopējo GT, kuri kuģo ar to karogu un 2010. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 GT SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

25. pants

Pelaģiskā zveja – nozvejas limiti

1.   Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā minēts 24. pantā, var zvejot pelaģiskos krājumus šajā apgabalā saskaņā ar IJ pielikumā minētajiem nozvejas limitiem.

2.   Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu nosaukumus un raksturlielumus, tostarp GT, kas iesaistīti šajā pantā minētajā zvejā.

3.   Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis nosūta Komisijai, lai pēc tam to nosūtītu SPRFMO Pagaidu sekretariātam, ziņojumus no kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS), mēneša nozvejas ziņojumus un attiecīgā gadījumā – datus par kuģu ienākšanu ostās vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

26. pants

Grunts zveja

Dalībvalstis ierobežo grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas kapacitāti, nepārsniegtu gada vidējos rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un atļauj grunts zveju veikt tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja ir veikta iepriekšējā zvejas sezonā.

5. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

27. pants

Zveja ar riņķvadiem

1.   Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

a)

no 2010. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2010. gada 10. novembra līdz 2011. gada 18. janvārim apgabalā, ko ierobežo:

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

150° rietumu garuma meridiāns,

40° ziemeļu platuma paralēle,

40° dienvidu platuma paralēle.

b)

no 2010. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko ierobežo:

94° rietumu garuma meridiāns,

110° rietumu garuma meridiāns,

3° ziemeļu platuma paralēle,

5° dienvidu platuma paralēle.

2.   Attiecīgās dalībvalstis līdz 2010. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, noteiktajā apgabalā pārtrauc zveju ar riņķvadiem.

3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo tunzivis IATTC pārvaldības apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai pārtikā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

6. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

28. pants

Pasākumi dziļūdens haizivju aizsardzībai

Šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta: raju dzimta (Rajidae), dzelkņu haizivs (Squalus acanthiasgludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), īsastes laternhaizivs(Etmopterus brachyurus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), kaķhaizivs (Apristurus manis), samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus) un Selachimorpha apakškārtas dziļjūras haizivis.

7. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

29. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), svītrainās tunzivs (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kuri noslēgti starp Savienību un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

30. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2010. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2010. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20°N un 20°S. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, var iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā

a)

neizmanto ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b)

nezvejo zivju barus, izmantojot ZPI.

2.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru, vai

c)

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

31. pants

To kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S, ir norādīts VII pielikumā.

8. iedaļa

Beringa Jūra

32. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātā jūrā

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajā jūrā ir aizliegta.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS

33. pants

Nozvejas limiti

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kuri izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā un šajā sadaļā.

34. pants

Zvejas atļauja

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2.   Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

35. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos;

b)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)

parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d)

cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1359/2008

Regulas (EK) Nr. 1359/2008 pielikuma 2. daļā ierakstu par strupdeguna garasti ICES III apakšapgabalā Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaernoides rupestris

Zona:

III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (45)

(RNG/03-)

Gads

2009

2010

 

Dānija

804

804

Vācija

5

5

Zviedrija

41

41

EK

850

850

37. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 754/2009

Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. pantam pievieno šādus punktus:

“c)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Apvienotās Karalistes karogu un kura minēta 2009. gada 18. jūnija Apvienotās Karalistes pieteikumā un kura uz rietumiem no Skotijas, it īpaši Minčā (Minch) (ICES statistikas taisnstūri 42 E3, 42 E4, 43 E3, 43 E4, 44 E3, 44 E4, 45 E3) zvejo Norvēģijas omārus, izmantojot grunts traļus un vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un mazāks par 100 mm;

d)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Apvienotās Karalistes karogu un kura minēta 2009. gada 18. jūnija Apvienotās Karalistes pieteikumā un kura uz rietumiem, it īpaši Fērtofklaidā (Firth of Clyde) (ICES statistikas taisnstūri 39 E5 un 40 E5) zvejo Norvēģijas omārus, izmantojot grunts traļus un vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un mazāks par 100 mm;

e)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Polijas karogu un kura minēta Polijas 2009. gada 24. aprīļa pieteikumā, kas pabeigts ar saraksti 2009. gada 11. jūlijā, un kuras mērķis ir Ziemeļjūrā un ICES IIa zonas ES ūdeņos zvejot saidu, izmantojot grunts traļus ar linuma acs izmēru 100 mm vai lielāku ar pilna laika novērotāju izvietošanu.”.

38. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1226/2009

Padomes Regulas (EK) Nr. 1226/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Baltijas jūrā (46), 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”), kas darbojas Baltijas jūrā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kas notiek tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām un ko veic ar tās dalībvalsts atļauju, ar kuru attiecīgais kuģis kuģo, un šīs valsts vārdā, un par ko iepriekš informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātnisku pētījumu vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām, ja šādām zvejniecībām ir piešķirtas papildu kvotas.”

39. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1287/2009

Padomes Regulas (EK) Nr. 1287/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko 2010. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Melnajā jūrā (47), 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”), kas darbojas Melnajā jūrā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kas notiek tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām un ko veic ar tās dalībvalsts atļauju, ar kuru attiecīgais kuģis kuģo, un šīs valsts vārdā, un par ko iepriekš informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātnisku pētījumu vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām, ja šādām zvejniecībām ir piešķirtas papildu kvotas.”

40. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Ja zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteiktas laikposmiem, kas sākas pirms 2010. gada 1. janvāra, II sadaļas III nodaļas 2. iedaļu un IE un V pielikumu attiecīgi piemēro no to laikposmu sākuma, kuriem šīs zvejas iespējas noteiktas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 14. janvāris

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. A. MORATINOS


(1)  OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(5)  OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(7)  OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

(8)  OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

(9)  OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

(10)  OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

(11)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(12)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

(13)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(14)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(15)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(16)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(17)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(18)  OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

(19)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(20)  OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

(21)  OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

(22)  OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp.

(23)  OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(24)  OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

(25)  OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

(26)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(27)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

(28)  OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.

(29)  OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.

(30)  OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.

(31)  OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.

(32)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(33)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(34)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(35)  Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 172, 30.6.2007., 9. lpp.).

(36)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(37)  OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.

(38)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(39)  Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(40)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(41)  Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(42)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(43)  Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(44)  OV L 352, 31.12.2008., 1. lpp.

(45)  ICES IIIa zonā strupdeguna garastes specializēto zveju neveic, kamēr nav noslēgušās Eiropas Savienības un Norvēģijas sarunas.”

(46)  OV L 330, 16.12.2009., 1. lpp.

(47)  OV L 347, 24.12.2009., 1. lpp.


I PIELIKUMS

NOZVEJAS LIMITI, KAS PIEMĒROJAMI ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTI NOZVEJAS LIMITI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM ES ŪDEŅOS, PA SUGĀM UN APGABALIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Šīs regulas 5. panta īstenošanas vajadzībām visus šajā pielikumā paredzētos nozvejas limitus uzskata par kvotām, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā paredzētie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Amblyraja radiata

RJR

Ērkšķu raja

Ammodytes spp.

SAN

Tūbītes

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksas

Brosme brosme

USK

Brosme

Centrophorus squamosus

GUQ

Pelēkā īsraga haizivs

Centroscymnus coelolepis

CYO

Baltacu haizivs

Chaceon (Geryon) quinquedens

CRR

Sarkanie dziļūdens krabji

Champsocephalus gunnari

ANI

Antarktikas leduszivs

Chionoecetes spp.

PCR

Karaliskie krabji

Clupea harengus

HER

Siļķe

Coryphaenoides rupestris

RNG

Strupdeguna garaste

Dalatias licha

SCK

Melnā haizivs

Deania calcea

DCA

Gardeguna spurainā haizivs

Dipturus batis

RJB

Parastā raja

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Engraulis encrasicolus

ANE

Eiropas anšovs

Etmopterus princeps

ETR

Lielā laternhaizivs

Etmopterus pusillus

ETP

Gludā laternhaizivs

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Galeorhinus galeus

GAG

Bara haizivs

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Atlantijas paltuss

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuru kalmārs

Lamna nasus

POR

Siļķu haizivs

Lepidonotothen squamifrons

NOS

Pelēkā nototēnija

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Leucoraja circularis

RJI

Smilšu raja

Leucoraja fullonica

RJF

Šagrēnādas raja

Leucoraja naevus

RJN

Dzegužraja

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Limanda limanda

DAB

Limanda

Lophiidae

ANF

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Macrourus spp.

GRV

Makrūrzivis

Makaira nigricans

BUM

Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Martialia hyadesi

SQS

Kalmārs

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterygia

BLI

Zilā jūras līdaka

Molva molva

LIN

Jūras līdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Paralomis spp.

PAI

Krabji

Penaeus spp.

PEN

Penaeus garneles

Platichthys flesus

FLE

Plekste

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Psetta maxima

TUR

Akmeņplekste

Raja brachyura

RJH

Blondā raja

Raja clavata

RJC

Dzeloņainā raja

Raja (Dipturus) nidarosiensis

JAD

Norvēģijas raja

Raja microocellata

RJE

Sīkacu raja

Raja montagui

RJM

Plankumainā raja

Raja undulata

RJA

Cirtainā raja

Rajiformes - Rajidae

SRX-RAJ

Rajveidīgās - Raju dzimtas zivis

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Grenlandes paltuss

Rostroraja alba

RJA

Baltā raja

Scomber scombrus

MAC

Makrele

Scophthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasari

Solea solea

SOL

Parastā jūrasmēle

Soleidae

SOX

Jūrasmēles

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņu haizivs

Tetrapturus albidus

WHM

Baltais marlīns

Thunnus maccoyii

SBF

Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus spp.

JAX

Stavridas

Trisopterus esmarkii

NOP

Esmarka menca

Urophycis tenuis

HKW

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstošie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste

TUR

Psetta maxima

Antarktikas leduszivs

ANI

Champsocephalus gunnari

Atlantijas lielgalvis

ORY

Hoplostethus atlanticus

Atlantijas paltuss

HAL

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas zilais marlīns

BUM

Makaira nigricans

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

HKW

Urophycis tenuis

Baltā raja

RJA

Rostroraja alba

Baltais marlīns

WHM

Tetrapturus albidus

Bara haizivs

GAG

Galeorhinus galeus

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Blondā raja

RJH

Raja brachyura

Brētliņa

SPR

Sprattus sprattus

Brosme

USK

Brosme brosme

Cirtainā raja

RJA

Raja undulata

Dienvidu tunzivs

SBF

Thunnus maccoyii

Dzegužraja

RJN

Leucoraja naevus

Dzelkņu haizivs

DGS

Squalus acanthias

Dzeloņainā raja

RJC

Raja clavata

Dzeltenastes plekste

YEL

Limanda ferruginea

Eiropas anšovs

ANE

Engraulis encrasicolus

Esmarka menca

NOP

Trisopterus esmarkii

Ērkšķu raja

RJR

Amblyraja radiata

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Gludā laternhaizivs

ETP

Etmopterus pusillus

Gludais rombs

BLL

Scophthalmus rhombus

Grenlandes paltuss

GHL

Reinhardtius hippoglossoides

Heks

HKE

Merluccius merluccius

Īsspuru kalmārs

SQI

Illex illecebrosus

Jūras līdaka

LIN

Molva molva

Jūrasmēles

SOX

Soleidae.

Jūrasvelnu dzimtas zivis

ANF

Lophiidae

Jūras zeltplekste

PLE

Pleuronectes platessa

Kalmārs

SQS

Martialia hyadesi

Karaliskie krabji

PCR

Chionoecetes spp.

Krabji

PAI

Paralomis spp.

Krils

KRI

Euphausia superba

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Lielā laternhaizivs

ETR

Etmopterus princeps

Limanda

DAB

Limanda limanda

Makrele

MAC

Scomber scombrus

Makrūrzivis

GRV

Macrourus spp.

Mazmutes plekste

LEM

Microstomus kitt

Megrimi

LEZ

Lepidorhombus spp.

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Menca

COD

Gadus morhua

Merlangs

WHG

Merlangius merlangus

Moiva

CAP

Mallotus villosus

Norvēģijas omārs

NEP

Nephrops norvegicus

Norvēģijas raja

JAD

Raja (Dipturus) nidarosiensis

Parastā jūrasmēle

SOL

Solea solea

Parastā raja

RJB

Dipturus batis

Patagonijas ilkņzivs

TOP

Dissostichus eleginoides

Pelēkā īsraga haizivs

GUQ

Centrophorus squamosus

Pelēkā nototēnija

NOS

Lepidonotothen squamifrons

Penaeus garneles

PEN

Penaeus spp.

Pikša

HAD

Melanogrammus aeglefinus

Plankumainā raja

RJM

Raja montagui

Plekste

FLE

Platichthys flesus

Plekstveidīgās zivis

FLX

Pleuronectiformes

Pollaks

POL

Pollachius pollachius

Putasu

WHB

Micromesistius poutassou

Rajveidīgās - Raju dzimtas zivis

SRX-RAJ

Rajiformes - Rajidae

Rietumatlantijas plekste

PLA

Hippoglossoides platessoides

Saida

POK

Pollachius virens

Sarkanasari

RED

Sebastes spp.

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanie dziļūdens krabji

CRR

Chaceon (Geryon) quinquedens

Siļķe

HER

Clupea harengus

Siļķu haizivs

POR

Lamna nasus

Sīkacu raja

RJE

Raja microocellata

Smilšu raja

RJI

Leucoraja circularis

Stavridas

JAX

Trachurus spp.

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Šagrēnādas raja

RJF

Leucoraja fullonica

Tūbītes

SAN

Ammodytes spp.

Ziemeļatlantijas argentīna

ARU

Argentina silus

Ziemeļu garnele

PRA

Pandalus borealis

Zilā jūras līdaka

BLI

Molva dypterygia

Zilā tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Zobenzivs

SWO

Xiphias gladius

IA PIELIKUMS

Skageraks, Kategats, ICES, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zona, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

Suga:

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(SAN/04-N.)

Dānija

0

 (1)

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 (1)

 

 

ES

0

 (1)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona:

ES ūdeņi IIa, III un IV zonā (2)

(SAN/2A3A4.)

Dānija

108 834

 (2)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 379

 (2)

 

 

Vācija

166

 (2)

 

 

Zviedrija

3 996

 (2)

 

 

ES

115 375

 (2)

 

 

KPN

200 000

 

 


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(ARU/1/2.)

Vācija

30

 

 

 

Francija

10

 

 

 

Nīderlande

24

 

 

 

Apvienotā Karaliste

48

 

 

 

ES

112

 

 

 

KPN

112

 

 


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

ES ūdeņi III un IV zonā

(ARU/3/4.)

Dānija

1 134

 

 

 

Vācija

11

 

 

 

Francija

8

 

 

 

Īrija

8

 

 

 

Nīderlande

53

 

 

 

Zviedrija

44

 

 

 

Apvienotā Karaliste

20

 

 

 

ES

1 278

 

 

 

KPN

1 278

 

 


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(ARU/567.)

Vācija

389

 

 

 

Francija

8

 

 

 

Īrija

360

 

 

 

Nīderlande

4 057

 

 

 

Apvienotā Karaliste

285

 

 

 

ES

5 099

 

 

 

KPN

5 099

 

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā

(USK/1214EI.)

Vācija

6

 (3)

 

 

Francija

6

 (3)

 

 

Apvienotā Karaliste

6

 (3)

 

 

Citi

3

 (3)

 

 

ES

21

 (3)

 

 

KPN

21

 

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

ES ūdeņi III zonā

(USK/03-C.)

Dānija

12

 

 

 

Zviedrija

6

 

 

 

Vācija

6

 

 

 

ES

24

 

 

 

KPN

24

 

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

ES ūdeņi IV zonā

(USK/04-C.)

Dānija

53

 

 

 

Vācija

16

 

 

 

Francija

37

 

 

 

Zviedrija

5

 

 

 

Apvienotā Karaliste

80

 

 

 

Citi

5

 (4)

 

 

ES

196

 

 

 

KPN

196

 

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(USK/567EI.)

Vācija

4

 (6)

 

 

Spānija

14

 (6)

 

 

Francija

165

 (6)

 

 

Īrija

16

 (6)

 

 

Apvienotā Karaliste

80

 (6)

 

 

Citi

4

 (5)  (6)

 

 

ES

283

 (6)

 

 

KPN

3 217

 

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(USK/04-N.)

Beļģija

0

 (7)

 

 

Dānija

0

 (7)

 

 

Vācija

0

 (7)

 

 

Francija

0

 (7)

 

 

Nīderlande

0

 (7)

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 (7)

 

 

ES

0

 (7)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Siļķe (8)

Clupea harengus

Zona:

IIIa

(HER/03A.)

Dānija

10 147

 (9)

 

 

Vācija

163

 (9)

 

 

Zviedrija

10 614

 (9)

 

 

ES

20 924

 (9)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Siļķe (10)

Clupea harengus

Zona:

ES ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30'N

(HER/04A.), (HER/04B.)

Dānija

15 259

 (11)

 

 

Vācija

9 595

 (11)

 

 

Francija

6 547

 (11)

 

 

Nīderlande

14 637

 (11)

 

 

Zviedrija

1 131

 (11)

 

 

Apvienotā Karaliste

16 429

 (11)

 

 

ES

63 598

 (11)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

(HER/04-N.)

Zviedrija

0

 (12)  (13)

 

 

ES

0

 (13)

 

 

KPN

Nepiemēro

 (13)

 


Suga:

Siļķe (14)

Clupea harengus

Zona:

Piezveja IIIa zonā

(HER/03A-BC)

Dānija

4 652

 (15)

 

 

Vācija

42

 (15)

 

 

Zviedrija

748

 (15)

 

 

ES

5 442

 (15)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Siļķe (16)

Clupea harengus

Zona:

Piezveja ES ūdeņos IIa un IV zonā; VIId zonā

(HER/2A47DX)

Beļģija

51

 (17)

 

 

Dānija

9 948

 (17)

 

 

Vācija

51

 (17)

 

 

Francija

51

 (17)

 

 

Nīderlande

51

 (17)

 

 

Zviedrija

49

 (17)

 

 

Apvienotā Karaliste

189

 (17)

 

 

ES

10 390

 (17)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Siļķe (18)

Clupea harengus

Zona:

VIId; IVc (19)

(HER/4CXB7D.)

Beļģija

4 615

 (20)  (21)

 

 

Dānija

218

 (20)  (21)

 

 

Vācija

137

 (20)  (21)

 

 

Francija

3 550

 (20)  (21)

 

 

Nīderlande

5 557

 (20)  (21)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 242

 (20)  (21)

 

 

ES

15 319

 (21)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (22)

(HER/5B6ANB)

Vācija

1 533

 (23)

 

 

Francija

290

 (23)

 

 

Īrija

2 072

 (23)

 

 

Nīderlande

1 533

 (23)

 

 

Apvienotā Karaliste

8 287

 (23)

 

 

ES

13 715

 (23)

 

 

KPN

24 420

 

 


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIb, VIIc; VIaS (24)

(HER/6AS7BC)

Īrija

6 774

 

 

 

Nīderlande

677

 

 

 

ES

7 451

 

 

 

KPN

7 451

 

 


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VI zona (Klaida) (25)

(HER/06ACL.)

Apvienotā Karaliste

720

 

 

 

ES

720

 

 

 

KPN

720

 

 


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIa (26)

(HER/07A/MM)

Īrija

1 250

 

 

 

Apvienotā Karaliste

3 550

 

 

 

ES

4 800

 

 

 

KPN

4 800

 

 


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIe un VIIf

(HER/7EF.)

Francija

500

 

 

 

Apvienotā Karaliste

500

 

 

 

ES

1 000

 

 

 

KPN

1 000

 

 


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIg (27), VIIh (27), VIIj (27)un VIIk (27)

(HER/7G-K.)

Vācija

113

 

 

 

Francija

627

 

 

 

Īrija

8 770

 

 

 

Nīderlande

627

 

 

 

Apvienotā Karaliste

13

 

 

 

ES

10 150

 

 

 

KPN

10 150

 

 


Suga:

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

VIII

(ANE/08.)

Spānija

6 300

 

 

 

Francija

700

 

 

 

ES

7 000

 

 

 

KPN

7 000

 

 


Suga:

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

3 826

 

 

 

Portugāle

4 174

 

 

 

ES

8 000

 

 

 

KPN

8 000

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Skageraks

(COD/03AN.)

Beļģija

7

 (28)  (29)

 

 

Dānija

2 140

 (28)  (29)

 

 

Vācija

54

 (28)  (29)

 

 

Nīderlande

13

 (28)  (29)

 

 

Zviedrija

374

 (28)  (29)

 

 

ES

2 588

 (29)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Kategats

(COD/03AS.)

Dānija

234

 

 

 

Vācija

5

 

 

 

Zviedrija

140

 

 

 

ES

379

 

 

 

KPN

379

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(COD/2A3AX4)

Beļģija

553

 (30)  (31)

 

 

Dānija

3 178

 (30)  (31)

 

 

Vācija

2 015

 (30)  (31)

 

 

Francija

683

 (30)  (31)

 

 

Nīderlande

1 796

 (30)  (31)

 

 

Zviedrija

21

 (30)  (31)

 

 

Apvienotā Karaliste

7 290

 (30)  (31)

 

 

ES

15 536

 (30)  (31)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(COD/04-N.)

Zviedrija

0

 (32)  (33)

 

 

ES

0

 (33)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00'W un XII un XIV zonā

(COD/561214)

Beļģija

0

 

 

 

Vācija

1

 

 

 

Francija

13

 

 

 

Īrija

18

 

 

 

Apvienotā Karaliste

48

 

 

 

ES

80

 

 

 

KPN

80

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00'W

(COD/5B6A-C)

Beļģija

0

 

 

 

Vācija

4

 

 

 

Francija

38

 

 

 

Īrija

53

 

 

 

Apvienotā Karaliste

145

 

 

 

ES

240

 

 

 

KPN

240

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIIa

(COD/07A.)

Beļģija

9

 

 

 

Francija

25

 

 

 

Īrija

444

 

 

 

Nīderlande

2

 

 

 

Apvienotā Karaliste

194

 

 

 

ES

674

 

 

 

KPN

674

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIIb, VIIc, VIIe-k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

167

 

 

 

Francija

2 735

 

 

 

Īrija

825

 

 

 

Nīderlande

1

 

 

 

Apvienotā Karaliste

295

 

 

 

ES

4 023

 

 

 

KPN

4 023

 

 


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIId

(COD/07D.)

Beļģija

47

 (34)  (35)

 

 

Francija

916

 (34)  (35)

 

 

Nīderlande

27

 (34)  (35)

 

 

Apvienotā Karaliste

101

 (34)  (35)

 

 

ES

1 091

 (35)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zona:

ES ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII zonā

(POR/3-12)

Dānija

0

 

 

 

Francija

0

 

 

 

Vācija

0

 

 

 

Īrija

0

 

 

 

Spānija

0

 

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

 

ES

0

 

 

 

KPN

neattiecas

 

 


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

5

 

 

 

Dānija

5

 

 

 

Vācija

5

 

 

 

Francija

29

 

 

 

Nīderlande

23

 

 

 

Apvienotā Karaliste

1 690

 

 

 

ES

1 757

 

 

 

KPN

1 757

 

 


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(LEZ/561 214)

Spānija

350

 

 

 

Francija

1 364

 

 

 

Īrija

399

 

 

 

Apvienotā Karaliste

966

 

 

 

ES

3 079

 

 

 

KPN

3 079

 

 


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VII

(LEZ/07.)

Beļģija

494

 

 

 

Spānija

5 490

 

 

 

Francija

6 663

 

 

 

Īrija

3 029

 

 

 

Apvienotā Karaliste

2 624

 

 

 

ES

18 300

 

 

 

KPN

18 300

 

 


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

1 176

 

 

 

Francija

949

 

 

 

ES

2 125

 

 

 

KPN

2 125

 

 


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(LEZ/8C3411)

Spānija

1 188

 

 

 

Francija

59

 

 

 

Portugāle

40

 

 

 

ES

1 287

 

 

 

KPN

1 287

 

 


Suga:

Limanda un plekste

Limanda limanda un Platichthys flesus

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(D/F/2AC4-C)

Beļģija

513

 

 

 

Dānija

1 927

 

 

 

Vācija

2 890

 

 

 

Francija

200

 

 

 

Nīderlande

11 654

 

 

 

Zviedrija

6

 

 

 

Apvienotā Karaliste

1 620

 

 

 

ES

18 810

 

 

 

KPN

18 810

 

 


Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(ANF/2AC4-C)

Beļģija

401

 (36)

 

 

Dānija

884

 (36)

 

 

Vācija

432

 (36)

 

 

Francija

82

 (36)

 

 

Nīderlande

303

 (36)

 

 

Zviedrija

10

 (36)

 

 

Apvienotā Karaliste

9 233

 (36)

 

 

ES

11 345

 (36)

 

 

KPN

11 345

 

 


Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(ANF/04-N.)

Beļģija

0

 (37)

 

 

Dānija

0

 (37)

 

 

Vācija

0

 (37)

 

 

Nīderlande

0

 (37)

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 (37)

 

 

ES

0

 (37)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(ANF/561214)

Beļģija

200

 

 

 

Vācija

228

 

 

 

Spānija

214

 

 

 

Francija

2 462

 

 

 

Īrija

557

 

 

 

Nīderlande

193

 

 

 

Apvienotā Karaliste

1 713

 

 

 

ES

5 567

 

 

 

KPN

5 567

 

 


Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

VII

(ANF/07.)

Beļģija

2 984

 (38)

 

 

Vācija

333

 (38)

 

 

Spānija

1 186

 (38)

 

 

Francija

19 149

 (38)

 

 

Īrija

2 447

 (38)

 

 

Nīderlande

386

 (38)

 

 

Apvienotā Karaliste

5 807

 (38)

 

 

ES

32 292

 (38)

 

 

KPN

32 292

 (38)

 


Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(ANF/8ABDE.)

Spānija

1 387

 

 

 

Francija

7 721

 

 

 

ES

9 108

 

 

 

KPN

9 108

 

 


Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANF/8C3411)

Spānija

1 247

 

 

 

Francija

1

 

 

 

Portugāle

248

 

 

 

ES

1 496

 

 

 

KPN

1 496

 

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

(HAD/3A/BCD)

Beļģija

7

 (40)

 

 

Dānija

1 213

 (40)

 

 

Vācija

77

 (40)

 

 

Nīderlande

1

 (40)

 

 

Zviedrija

143

 (40)

 

 

ES

1 441

 (39)  (40)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

225

 (42)

 

 

Dānija

1 549

 (42)

 

 

Vācija

986

 (42)

 

 

Francija

1 718

 (42)

 

 

Nīderlande

169

 (42)

 

 

Zviedrija

109

 (42)

 

 

Apvienotā Karaliste

16 485

 (42)

 

 

ES

21 241

 (41)  (42)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HAD/04-N.)

Zviedrija

0

 (43)  (44)

 

 

ES

0

 (44)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā

(HAD/6B1214)

Beļģija

11

 

 

 

Vācija

13

 

 

 

Francija

551

 

 

 

Īrija

393

 

 

 

Apvienotā Karaliste

4 029

 

 

 

ES

4 997

 

 

 

KPN

4 997

 

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

3

 

 

 

Vācija

4

 

 

 

Francija

147

 

 

 

Īrija

438

 

 

 

Apvienotā Karaliste

2 081

 

 

 

ES

2 673

 

 

 

KPN

2 673

 

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

VIIb-k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HAD/7X7A34)

Beļģija

129

 

 

 

Francija

7 719

 

 

 

Īrija

2 573

 

 

 

Apvienotā Karaliste

1 158

 

 

 

ES

11 579

 

 

 

KPN

11 579

 

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

VIIa

(HAD/07A.)

Beļģija

23

 

 

 

Francija

103

 

 

 

Īrija

617

 

 

 

Apvienotā Karaliste

681

 

 

 

ES

1 424

 

 

 

KPN

1 424

 

 


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IIIa

(WHG/03A.)

Dānija

151

 (46)

 

 

Nīderlande

1

 (46)

 

 

Zviedrija

16

 (46)

 

 

ES

168

 (45)  (46)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(WHG/2AC4.)

Beļģija

250

 (48)  (49)

 

 

Dānija

1 082

 (48)  (49)

 

 

Vācija

282

 (48)  (49)

 

 

Francija

1 627

 (48)  (49)

 

 

Nīderlande

626

 (48)  (49)

 

 

Zviedrija

1

 (48)  (49)

 

 

Apvienotā Karaliste

4 317

 (48)  (49)

 

 

ES

8 185

 (47)  (48)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(WHG/561 214)

Vācija

3

 

 

 

Francija

53

 

 

 

Īrija

129

 

 

 

Apvienotā Karaliste

246

 

 

 

ES

431

 

 

 

KPN

431

 

 


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIIa

(WHG/07A.)

Beļģija

0

 

 

 

Francija

5

 

 

 

Īrija

91

 

 

 

Nīderlande

0

 

 

 

Apvienotā Karaliste

61

 

 

 

ES

157

 

 

 

KPN

157

 

 


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk

(WHG/7X7A.)

Beļģija

133

 

 

 

Francija

8 180

 

 

 

Īrija

4 565

 

 

 

Nīderlande

66

 

 

 

Apvienotā Karaliste

1 463

 

 

 

ES

14 407

 

 

 

KPN

14 407

 

 


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIII

(WHG/08.)

Spānija

1 296

 

 

 

Francija

1 944

 

 

 

ES

3 240

 

 

 

KPN

3 240

 

 


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHG/9/3411)

Portugāle

588

 

 

 

ES

588

 

 

 

KPN

588

 

 


Suga:

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(W/P/04-N.)

Zviedrija

0

 (50)  (51)

 

 

ES

0

 (51)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

(HKE/3A/BCD)

Dānija

1 531

 

 

 

Zviedrija

130

 

 

 

ES

1 661

 

 

 

KPN

1 661

 (52)

 


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

28

 

 

 

Dānija

1 119

 

 

 

Vācija

128

 

 

 

Francija

248

 

 

 

Nīderlande

64

 

 

 

Apvienotā Karaliste

348

 

 

 

ES

1 935

 

 

 

KPN

1 935

 (53)

 


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/571214)

Beļģija

284

 (54)

 

 

Spānija

9 109

 

 

 

Francija

14 067

 (54)

 

 

Īrija

1 704

 

 

 

Nīderlande

183

 (54)

 

 

Apvienotā Karaliste

5 553

 (54)

 

 

ES

30 900

 

 

 

KPN

30 900

 (55)

 


Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/*8ABDE)

Beļģija

37

Spānija

1 469

Francija

1 469

Īrija

184

Nīderlande

18

Apvienotā Karaliste

827

ES

4 004


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

9

 (56)

 

 

Spānija

6 341

 

 

 

Francija

14 241

 

 

 

Nīderlande

18

 (56)

 

 

ES

20 609

 

 

 

KPN

20 609

 (57)

 


Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/*57-14)

Beļģija

2

Spānija

1 837

Francija

3 305

Nīderlande

6

ES

5 150


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

5 952

 

 

 

Francija

571

 

 

 

Portugāle

2 777

 

 

 

ES

9 300

 

 

 

KPN

9 300

 

 


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā

(WHB/4AB-N.)

Dānija

0

 (58)

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 (58)

 

 

ES

0

 (58)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

(WHB/1X14)

Dānija

7 349

 (59)  (60)  (61)

 

 

Vācija

2 858

 (59)  (60)  (61)

 

 

Spānija

6 231

 (59)  (60)  (61)

 

 

Francija

5 115

 (59)  (60)  (61)

 

 

Īrija

5 691

 (59)  (60)  (61)

 

 

Nīderlande

8 962

 (59)  (60)  (61)

 

 

Portugāle

579

 (59)  (60)  (61)

 

 

Zviedrija

1 818

 (59)  (60)  (61)

 

 

Apvienotā Karaliste

9 535

 (59)  (60)  (61)

 

 

ES

48 138

 (59)  (60)  (61)

 

 

KPN

540 000

 

 


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHB/8C3411)

Spānija

7 881

 (62)

 

 

Portugāle

1 970

 (62)

 

 

ES

9 851

 (62)  (63)  (64)

 

 

KPN

540 000

 

 


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

ES ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30'N un VII zonā uz rietumiem no 12°W

(WHB/24A567)

Norvēģija

88 701

 (65)  (66)

 

 

KPN

540 000

 

 


Suga:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(L/W/2AC4-C)

Beļģija

353

 

 

 

Dānija

973

 

 

 

Vācija

125

 

 

 

Francija

266

 

 

 

Nīderlande

810

 

 

 

Zviedrija

11

 

 

 

Apvienotā Karaliste

3 983

 

 

 

ES

6 521

 

 

 

KPN

6 521

 

 


Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII zonā

(BLI/67-)

Vācija

21

 (68)

 

 

Igaunija

3

 (68)

 

 

Spānija

67

 (68)

 

 

Francija

1 536

 (68)

 

 

Īrija

6

 (68)

 

 

Lietuva

1

 (68)

 

 

Polija

1

 (68)

 

 

Apvienotā Karaliste

391

 (68)

 

 

Citi

6

 (67)  (68)

 

 

ES

2 032

 (68)

 

 

KPN

1 732

 

 


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(LIN/1/2.)

Dānija

8

 

 

 

Vācija

8

 

 

 

Francija

8

 

 

 

Apvienotā Karaliste

8

 

 

 

Citi

4

 (69)

 

 

ES

38

 

 

 

KPN

38

 

 


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

(LIN/03.)

Beļģija

7

 (70)

 

 

Dānija

51

 

 

 

Vācija

7

 (70)

 

 

Zviedrija

20

 

 

 

Apvienotā Karaliste

7

 (70)

 

 

ES

92

 

 

 

KPN

92

 

 


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

ES ūdeņi IV zonā

(LIN/04.)

Beļģija

16

 

 

 

Dānija

243

 

 

 

Vācija

150

 

 

 

Francija

135

 

 

 

Nīderlande

5

 

 

 

Zviedrija

10

 

 

 

Apvienotā Karaliste

1 869

 

 

 

ES

2 428

 

 

 

KPN

2 428

 

 


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā

(LIN/05.)

Beļģija

10

 

 

 

Dānija

6

 

 

 

Vācija

6

 

 

 

Francija

6

 

 

 

Apvienotā Karaliste

6

 

 

 

ES

34

 

 

 

KPN

34

 

 


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

(LIN/6X14.)

Beļģija

26

 (71)

 

 

Dānija

5

 (71)

 

 

Vācija

95

 (71)

 

 

Spānija

1 930

 (71)

 

 

Francija

2 057

 (71)

 

 

Īrija

516

 (71)

 

 

Portugāle

5

 (71)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 369

 (71)

 

 

ES

7 003

 (71)

 

 

KPN

14 164

 

 


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(LIN/04-N.)

Beļģija

0

 (72)

 

 

Dānija

0

 (72)

 

 

Vācija

0

 (72)

 

 

Francija

0

 (72)

 

 

Nīderlande

0

 (72)

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 (72)

 

 

ES

0

 (72)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

(NEP/3A/BCD)

Dānija

3 800

 

 

 

Vācija

11

 (73)

 

 

Zviedrija

1 359

 

 

 

ES

5 170

 

 

 

KPN

5 170

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

1 291

 

 

 

Dānija

1 291

 

 

 

Vācija

19

 

 

 

Francija

38

 

 

 

Nīderlande

665

 

 

 

Apvienotā Karaliste

21 384

 

 

 

ES

24 688

 

 

 

KPN

24 688

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(NEP/04-N.)

Dānija

0

 (74)

 

 

Vācija

0

 (74)

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 (74)

 

 

ES

0

 (74)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

(NEP/5BC6.)

Spānija

33

 

 

 

Francija

130

 

 

 

Īrija

217

 

 

 

Apvienotā Karaliste

15 677

 

 

 

ES

16 057

 

 

 

KPN

16 057

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 346

 

 

 

Francija

5 455

 

 

 

Īrija

8 273

 

 

 

Apvienotā Karaliste

7 358

 

 

 

ES

22 432

 

 

 

KPN

22 432

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(NEP/8ABDE.)

Spānija

234

 

 

 

Francija

3 665

 

 

 

ES

3 899

 

 

 

KPN

3 899

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VIIIc

(NEP/08C.)

Spānija

97

 

 

 

Francija

4

 

 

 

ES

101

 

 

 

KPN

101

 

 


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(NEP/9/3411)

Spānija

84

 

 

 

Portugāle

253

 

 

 

ES

337

 

 

 

KPN

337

 

 


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

IIIa

(PRA/03A.)

Dānija

2 621

 (75)

 

 

Zviedrija

1 412

 (75)

 

 

ES

4 033

 (75)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(PRA/2AC4-C)

Dānija

3 145

 

 

 

Nīderlande

29

 

 

 

Zviedrija

127

 

 

 

Apvienotā Karaliste

932

 

 

 

ES

4 233

 

 

 

KPN

4 233

 

 


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(PRA/04-N.)

Dānija

0

 (77)

 

 

Zviedrija

0

 (76)  (77)

 

 

ES

0

 (77)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Penaeus garneles

Penaeus spp.

Zona:

Francijas Gviānas ūdeņi

(PEN/FGU.)

Francija

4 108

 (78)

 

 

ES

4 108

 (78)

 

 

KPN

4 108

 (78)

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Skageraks

(PLE/03AN.)

Beļģija

36

 (79)

 

 

Dānija

4 733

 (79)

 

 

Vācija

24

 (79)

 

 

Nīderlande

910

 (79)

 

 

Zviedrija

253

 (79)

 

 

ES

5 956

 (79)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Kategats

(PLE/03AS.)

Dānija

1 353

 (80)

 

 

Vācija

15

 (80)

 

 

Zviedrija

152

 (80)

 

 

ES

1 520

 (80)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

2 100

 (81)

 

 

Dānija

6 824

 (81)

 

 

Vācija

1 968

 (81)

 

 

Francija

394

 (81)

 

 

Nīderlande

13 123

 (81)

 

 

Apvienotā Karaliste

9 711

 (81)

 

 

ES

34 120

 (81)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(PLE/561214)

Francija

10

 

 

 

Īrija

280

 

 

 

Apvienotā Karaliste

417

 

 

 

ES

707

 

 

 

KPN

707

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIa

(PLE/07A.)

Beļģija

42

 

 

 

Francija

18

 

 

 

Īrija

1 063

 

 

 

Nīderlande

13

 

 

 

Apvienotā Karaliste

491

 

 

 

ES

1 627

 

 

 

KPN

1 627

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIb un VIIc

(PLE/7BC.)

Francija

16

 

 

 

Īrija

64

 

 

 

ES

80

 

 

 

KPN

80

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIId un VIIe

(PLE/7DE.)

Beļģija

699

 

 

 

Francija

2 332

 

 

 

Apvienotā Karaliste

1 243

 

 

 

ES

4 274

 

 

 

KPN

4 274

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIf un VIIg

(PLE/7FG.)

Beļģija

67

 

 

 

Francija

120

 

 

 

Īrija

201

 

 

 

Apvienotā Karaliste

63

 

 

 

ES

451

 

 

 

KPN

451

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIh, VIIj un VIIk

(PLE/7HJK.)

Beļģija

7

 

 

 

Francija

14

 

 

 

Īrija

156

 

 

 

Nīderlande

27

 

 

 

Apvienotā Karaliste

14

 

 

 

ES

218

 

 

 

KPN

218

 

 


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(PLE/8/3411)

Spānija

67

 

 

 

Francija

269

 

 

 

Portugāle

67

 

 

 

ES

403

 

 

 

KPN

403

 

 


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(POL/561214)

Spānija

6

 

 

 

Francija

194

 

 

 

Īrija

57

 

 

 

Apvienotā Karaliste

148

 

 

 

ES

405

 

 

 

KPN

405

 

 


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VII

(POL/07.)

Beļģija

428

 

 

 

Spānija

26

 

 

 

Francija

9 864

 

 

 

Īrija

1 051

 

 

 

Apvienotā Karaliste

2 401

 

 

 

ES

13 770

 

 

 

KPN

13 770

 

 


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(POL/8ABDE.)

Spānija

257

 

 

 

Francija

1 255

 

 

 

ES

1 512

 

 

 

KPN

1 512

 

 


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VIIIc

(POL/08C.)

Spānija

212

 

 

 

Francija

24

 

 

 

ES

236

 

 

 

KPN

236

 

 


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POL/9/3411)

Spānija

278

 

 

 

Portugāle

10

 

 

 

ES

288

 

 

 

KPN

288

 

 


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

IIIa; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc, IIId un IV zonā

(POK/2A34.)

Beļģija

29

 (82)

 

 

Dānija

3 394

 (82)

 

 

Vācija

8 572

 (82)

 

 

Francija

20 172

 (82)

 

 

Nīderlande

86

 (82)

 

 

Zviedrija

466

 (82)

 

 

Apvienotā Karaliste

6 572

 (82)

 

 

ES

39 291

 (82)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; ES un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(POK/561214)

Vācija

621

 (83)

 

 

Francija

6 163

 (83)

 

 

Īrija

206

 (83)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 503

 (83)

 

 

ES

8 493

 (83)

 

 

KPN

Nav noteikta

 

 


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

(POK/04-N.)

Zviedrija

0

 (84)  (85)

 

 

ES

0

 (85)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

 


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POK/7/3411)

Beļģija

6

 

 

 

Francija

1 428

 

 

 

Īrija

1 525

 

 

 

Apvienotā Karaliste

452

 

 

 

ES

3 411

 

 

 

KPN

3 411

 

 


Suga:

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(T/B/2AC4-C)

Beļģija

347

 

 

 

Dānija

742

 

 

 

Vācija

189

 

 

 

Francija

89

 

 

 

Nīderlande

2 633

 

 

 

Zviedrija

5

 

 

 

Apvienotā Karaliste