26.1.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 23/2010

(2010. gada 14. janvāris),

ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1359/2008, (EK) Nr. 754/2009, (EK) Nr. 1226/2009 un (EK) Nr. 1287/2009

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) paredzēts, ka Padomei ir jāizveido pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2371/2002. Turklāt, lai zvejas iespējas būtu optimālas un tiktu efektīvi izmantotas, būtu jānosaka konkrēti nosacījumi, kas tām ir būtiski un ir ar tām funkcionāli saistīti.

(4)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem. Šajā sakarībā jāņem vērā viedokļi, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši 2009. gada 23. jūlija sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas, attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm un dalībvalstīm, un 2009. gada 29. septembra sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī, Lamanša rietumu daļā un Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumu daļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (4),

Padomes Regulā (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (5), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (6), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (7), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (8), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (9).

(6)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)	Šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj zvejas darbības, ko veic tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām, izņemot darbības, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām.

(8)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt varētu pat ierobežota zvejas aktivitāte. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo ar vispārēju aizliegumu zvejot šīs sugas.

(9)

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2010. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (10).

(10)	Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(11)	Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(12)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Savienības tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (11), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (12), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (13), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (15), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (16),

Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (17), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (19), Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (20), Padomes Regulu (EK) Nr. 2115/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbības jomā (21),

Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (22), Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (23), Regulu (EK) Nr. 509/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (24), Regulu (EK) Nr. 676/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (25), Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (26), Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (27),

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1077/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (28), Regulu (EK) Nr. 1300/2008, Regulu (EK) Nr. 1342/2008, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (31), Regulu (EK) Nr. 302/2009 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (32).

(13)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (33), Fēru salām (34) un Grenlandi (35), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Apspriešanos ar Grenlandi pabeidza 2009. gada 25. novembrī, nosakot zvejas iespējas, kas 2010. gadā ES kuģiem pieejamas Grenlandes ūdeņos. Apspriešanās ar Fēru salām un Norvēģiju nav pabeigtas, un ir paredzams, ka ar šiem partneriem vienošanās par 2010. gadu tiks noslēgtas 2010. gada sākumā. Lai nepieļautu Savienības zvejas darbību pārtraukumu, vienlaikus nodrošinot elastību, kas vajadzīga, lai 2010. gada sākumā noslēgtu šīs vienošanās, ir atbilstīgi, ka līdz to noslēgšanai Savienība krājumiem nosaka provizoriskas zvejas iespējas ar nosacījumu, ka šādas vienošanās noslēdz.

(14)

Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu no Polijas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai Savienība pārvalda zvejniecības nolīgumus, ko Polijas Republika ir iepriekš noslēgusi, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2010. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Tāpēc Savienībai būtu jāīsteno šīs zvejas iespējas.

(15)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju nozvejas limitus, un, kaut gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir jāregulē IATTC jurisdikcijā esošo resursu zvejas iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārvaldību.

(16)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma tabulas, kurās norādīta ICCAT Līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepilnīga un pārmērīga izmantošana. Šajā saistībā ICCAT pieņēma lēmumu, norādot, ka 2008. gadā Savienība nav pilnībā izmantojusi savas ziemeļu un dienvidu zobenzivs, lielacu tunzivs un ziemeļu garspuru tunzivs kvotas. Lai ņemtu vērā korekcijas Savienības kvotās, kuras noteikusi ICCAT, ir jāveic nepietiekamās izmantošanas rezultātā radušos zvejas iespēju sadale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo daļu to nepietiekamajā izmantošanā, nemainot sadales principu, ko piemēro ikgadējās KPN iedalīšanai. Šajā sanāksmē grozīja zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu. ICCAT pieņēma arī ieteikumu par jūras lapsu saglabāšanu. Šie pasākumi ir jāīsteno, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu.

(17)

Trešajā starptautiskajā sanāksmē par Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) izveidi Klusā okeāna atklātās jūras apgabalā, kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā teritorijā līdz šādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidei. Šos pasākumus pārskatīja astotajā starptautiskajā sanāksmē, kas saistībā ar šā SPRFMO izveidi notika 2009. gada novembrī. Saskaņā ar dalībnieku panākto vienošanos, šie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr ir ieteicams, ņemot vērā saistītus noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par zivju krājumiem, šos pasākumus iestrādāt Savienības tiesību aktos.

(18)	Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma nozvejas limitus vēl diviem zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā. Šie nozvejas limiti ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(19)	Lai nodrošinātu nepārtrauktību, dažu trešo valstu kuģiem būtu jāatļauj zvejot ES ūdeņos saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1006/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

(20)

Saistībā ar zvejas iespēju izveidi un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantu Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un ZZTEK izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ar nosacījumu, ka ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ka mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās attiecīgās kuģu grupas nozvejas un ka grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem. Polija sniedza informāciju par mencu nozveju, ko veic kuģu grupa, kurā ir viens kuģis, kurš Ziemeļjūrā zvejo saidu ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks. Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par mencu nozveju, ko divas kuģu grupas veikušas, izmantojot grunts traļus uz rietumiem no Skotijas. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu nozvejotais mencu apjoms, tostarp izmetumi, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošos kontroles un pārraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas aktivitātes uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem, ir atbilstīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļas piemērošanas, tādējādi ļaujot atbilstīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm,

(21)

Saskaņā ar Līguma 291. pantu pasākumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozvejas limitus noteiktiem tādu sugu, kas nav ilgdzīvojošas sugas, krājumiem, steidzamības dēļ būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (36).

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Šajā regulā nosaka šādas zvejas iespējas un ar šo zvejas iespēju izmantošanu funkcionāli saistītus nosacījumus:

—	konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2010. gadam un

—	konkrētus zvejas piepūles limitus 2011. gadam un konkrētu Antarktikas krājumu zvejas iespējas II sadaļas III nodaļas 2. iedaļā un IE un V pielikumā noteiktajiem laikposmiem.

2. Šajā regulā arī nosaka provizoriskas zvejas iespējas konkrētiem zivju krājumiem vai zivju krājumu grupām ar nosacījumu, kas tiks noslēgti divpusēji zvejniecības nolīgumi ar Norvēģiju un Fēru salām, kamēr apspriež vienošanās 2010. gadam.

2. pants

Darbības joma

1. Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a)	ES kuģiem; un

b)	zvejas kuģiem, kas kuģo ES ūdeņos ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešo valstu kuģi”).

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu, izņemot 1. zemsvītras piezīmi tabulai, kas iekļauta V pielikuma B daļā, nepiemēro zvejas darbībām, kas notiek tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām un ko veic ar tās dalībvalsts atļauju, ar kuru attiecīgais kuģis kuģo, un šīs valsts vārdā, un par ko iepriekš informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātnisku pētījumu vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. Šī panta 2. punktu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām, ja šādām zvejniecībām ir piešķirtas papildu kvotas.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ES kuģi” ir zvejas kuģi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) apakšpunktā;

b)	“Kopienas ūdeņi” ir ūdeņi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta a) apakšpunktā;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

d)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

e)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

“linuma acs izmērs” ir linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (37);

g)	“ES zvejas flotes reģistrs” ir zvejas flotes reģistrs, ko izveido Komisija saskaņā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

h)	“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)	ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 218/2009;

b)	“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)	“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7° 23′48″W;

e)	CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2009;

f)	NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 217/2009;

g)	SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals, kā noteikts Padomes Lēmumā 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (38);

h)	ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (39);

i)	CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 601/2004;

j)	IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā (40);

k)	IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) apgabals, kā noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (41);

“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras apgabals uz dienvidiem no 10 grādiem uz Z, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (42), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

m)	WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (43);

n)	“Beringa jūras atklātā jūra” ir atklātās jūras apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II SADAĻA

ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

1. Nozvejas limiti ES kuģiem ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2. ES kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 12. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3. Nozvejas limitus tūbīšu zvejai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4. Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Savienībai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5. Ņemot vērā 2010. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumam ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un brētliņas krājumam ES ūdeņos ICES IIa un IV zonā.

6. Pēc Esmarka mencas krājuma nozvejas limitu pārskatīšanas, ko veic atbilstīgi 5. punktam, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlanga krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un pikšas krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, III un IV zonā, lai ņemtu vērā rūpniecisko piezveju Esmarka mencas zvejā.

7. Ņemot vērā 2010. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt nozvejas limitus Eiropas anšova krājumam ICES VIII zonā.

6. pants

Zvejai aizliegtās sugas

ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi;

b)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)	parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d)	cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā, un

e)	siļķu haizivs (Lamma nasu) starptautiskos ūdeņos.

7. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2847/93 21. panta 3. punktu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības nolūkā veiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

8. pants

Zvejas piepūles limiti

Laikposmā no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

a)	IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa un Vb zonā;

b)	IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)	IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībai ICES VIIe zonā;

d)	IID pielikumā, piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

9. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1. Papildus nozvejas limitiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1359/2008 (2008. gada 28. novembris), ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (44), ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut dziļūdens sugu īpatņu un Grenlandes paltusu summāros daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā zvejas reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļjūras dziļūdens zvejas atļaujas, kura izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens sugu īpatņu un Grenlandes paltusu, notiek saskaņā ar dziļūdens zvejas atļauju.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2010. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika nozvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)	nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)	nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2. Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir pilnībā apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa un izkraut šādas zivis:

to sugu zivis, kas nav siļķes un makreles, ja:

i)	tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu; kā arī

ii)	nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot;

vai

makreles, ja:

i)	tās ir nozvejotas kopā ar stavridām vai sardīnēm;

ii)	to svars nepārsniedz 10 % no makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara uz kuģa un

iii)	nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

3. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Savienības kvota nav kvotu veidā sadalīta starp dalībvalstīm, no Savienības kvotas, izņemot nozveju, kas gūta saskaņā ar 2. punktu.

4. Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

11. pants

Dažu zvejas iespēju izmantošanas ierobežojumi

Laikposmā no 2010. gada 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa jebkādus jūras dzīvos organismus, kas nav siļķes, makreles, sardīnes, stavridas, brētliņas, putasu vai argentīnas, apgabalā, kuru ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

Punkts	Platums	Garums
1	52o 27' N	12o 19' W
2	52o 40' N	12o 30' W
3	52o 47' N	12o 39,600' W
4	52o 47' N	12o 56' W
5	52o 13,5' N	13o 53,830' W
6	51o 22' N	14o 24' W
7	51o 22' N	14o 03' W
8	52o 10' N	13o 25' W
9	52o 32' N	13o 07,500' W
10	52o 43' N	12o 55' W
11	52o 43' N	12o 43' W
12	52o 38,800' N	12o 37' W
13	52o 27' N	12o 23' W
14	52o 27' N	12o 19' W

12. pants

Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas ES ūdeņos

1. Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Savienībā un darbojas zvejniecībās, kurām piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā.

3. Nešķirotas nozvejas, kas gūtas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā, izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 2. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

13. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

14. pants

Zvejas atļauja

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

15. pants

To kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis

Turpmāk norādīto kuģu maksimālo skaitu ierobežo saskaņā ar IV pielikumu:

—	ES laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

—	ES piekrastes amatierzvejas kuģi, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

—	ES kuģi, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm.

16. pants

Papildu noteikumi ID pielikumā piešķirtajām zilās tunzivs kvotām

Papildus 7. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 302/2009 laikā no 15. aprīļa līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar riņķvadiem.

17. pants

Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no ID pielikumā noteiktajām tām piešķirtajām kvotām atvēl noteiktu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

18. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jūras lapsu (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Ir aizliegts veikt specializētu genus Alopias sugas jūras lapsu zveju.

2. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

19. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus.

20. pants

Izpētes zvejai

1. Zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ir reģistrēti dalībvalstī un ir paziņoti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

21. pants

Krilu zveja 2010./2011. gada zvejas sezonā

1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2010./2011. gada zvejas sezonā var veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2010. gada 1. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai:

a)	par tās plāniem zvejot krilu, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b)	par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā paredzēto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts atļāvusi piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalstis, kuras plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai tos kuģus, kas kuģo ar to karogu un paziņojuma nosūtīšanas laikā ir saņēmuši attiecīgo atļauju.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko CCAMLR nav paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz

a)	pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi vai aizstājējkuģiem, kā minēts 2. punktā, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)	izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR NNN kuģu sarakstiem.

22. pants

Jebkādas zvejas apturēšana

1. Pēc tam, kad CCAMLR Sekretariāts ir paziņojis par zvejas apturēšanu IE pielikumā minētās KPN pilnīgas apguves dēļ, dalībvalstis nodrošina, ka visi kuģi, kas kuģo ar tās karogu un zvejo apgabalā, pārvaldības apgabalā, apakšapgabalā, rajonā, SSRU vai citā pārvaldes vienībā, uz ko attiecas paziņojums par zvejas apturēšanu, līdz paziņojumā noteiktajai dienai un laikam izņemtu zvejas rīkus no ūdens.

2. Kad kuģis saņem tādu paziņojumu, tas nedrīkst izlikt papildu āķu jedas 24 stundas pēc paziņotās dienas un datuma. Ja tādu paziņojumu saņem ātrāk nekā 24 stundas pirms paredzētās zvejas izbeigšanas dienas un laika, papildu āķu jedas vairs nedrīkst izlikt no paziņojuma saņemšanas brīža.

3. Ja 1. punktā minēto zveju liek apturēt, visi kuģi iziet no zvejas apgabala, tiklīdz visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens.

4. Ja kuģis līdz paziņotajai zvejas apturēšanas dienai un laikam nevar izcelt no ūdens visus zvejas rīkus tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar

a)	kuģa un apkalpes drošību;

b)	ierobežojumiem, ko rada nelabvēlīgi laika apstākļi;

c)	jūras apledojumu vai

d)	vajadzību aizsargāt Antarktikas jūras vidi,

kuģis paziņo tā karoga dalībvalstij par konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju. Tomēr kuģis veic visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk izceltu visus zvejas rīkus no ūdens.

5. Ja piemēro 4. punktu, dalībvalstis izpēta kuģa darbības un saskaņā ar vietēji piemērotām procedūrām ziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai par saviem secinājumiem, vēlākais līdz nākamajai CCAMLR sanāksmei. Nobeiguma ziņojumā izvērtē, vai kuģis ir veicis visu iespējamo, lai izceltu no ūdens visus savus zvejas rīkus

a)	līdz paziņotajai zvejas izbeigšanas dienai un laikam; kā arī

b)	pēc iespējas drīz pēc 4. punktā minētās paziņošanas.

6. Ja kuģis no apgabala, kurā apturēta zveja, neiziet uzreiz pēc tam, kad visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens, karoga dalībvalsts nodrošina, ka par to ir informēts CCAMLR Sekretariāts un Komisija.

3. iedaļa

IOTC apgabals

23. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC apgabalā

1. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība (GT), ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta GT, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Dalībvalstis var mainīt 1. un 2. punktā minēto kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija iekļāvusi to kuģu sarakstā, kas iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā (NNN kuģi).

5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzētos zvejas kapacitātes limitus dalībvalstis drīkst palielināt tikai minētajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

4. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

24. pants

Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. un 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, ierobežo to kuģu kopējo GT, kuri kuģo ar to karogu un 2010. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 GT SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

25. pants

Pelaģiskā zveja – nozvejas limiti

1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā minēts 24. pantā, var zvejot pelaģiskos krājumus šajā apgabalā saskaņā ar IJ pielikumā minētajiem nozvejas limitiem.

2. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu nosaukumus un raksturlielumus, tostarp GT, kas iesaistīti šajā pantā minētajā zvejā.

3. Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis nosūta Komisijai, lai pēc tam to nosūtītu SPRFMO Pagaidu sekretariātam, ziņojumus no kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS), mēneša nozvejas ziņojumus un attiecīgā gadījumā – datus par kuģu ienākšanu ostās vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

26. pants

Grunts zveja

Dalībvalstis ierobežo grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas kapacitāti, nepārsniegtu gada vidējos rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un atļauj grunts zveju veikt tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja ir veikta iepriekšējā zvejas sezonā.

5. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

27. pants

Zveja ar riņķvadiem

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

no 2010. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2010. gada 10. novembra līdz 2011. gada 18. janvārim apgabalā, ko ierobežo:

—	Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—	150° rietumu garuma meridiāns,

—	40° ziemeļu platuma paralēle,

—	40° dienvidu platuma paralēle.

no 2010. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko ierobežo:

—	94° rietumu garuma meridiāns,

—	110° rietumu garuma meridiāns,

—	3° ziemeļu platuma paralēle,

—	5° dienvidu platuma paralēle.

2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2010. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, noteiktajā apgabalā pārtrauc zveju ar riņķvadiem.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo tunzivis IATTC pārvaldības apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai pārtikā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

6. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

28. pants

Pasākumi dziļūdens haizivju aizsardzībai

Šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta: raju dzimta (Rajidae), dzelkņu haizivs (Squalus acanthiasgludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), īsastes laternhaizivs(Etmopterus brachyurus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), kaķhaizivs (Apristurus manis), samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus) un Selachimorpha apakškārtas dziļjūras haizivis.

7. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

29. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), svītrainās tunzivs (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kuri noslēgti starp Savienību un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

30. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2010. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2010. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20°N un 20°S. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, var iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā

a)	neizmanto ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b)	nezvejo zivju barus, izmantojot ZPI.

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)	ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru, vai

c)	ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

31. pants

To kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S, ir norādīts VII pielikumā.

8. iedaļa

Beringa Jūra

32. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātā jūrā

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajā jūrā ir aizliegta.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS

33. pants

Nozvejas limiti

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kuri izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā un šajā sadaļā.

34. pants

Zvejas atļauja

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

35. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos;

b)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)	parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d)	cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1359/2008

Regulas (EK) Nr. 1359/2008 pielikuma 2. daļā ierakstu par strupdeguna garasti ICES III apakšapgabalā Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:	Strupdeguna garaste Coryphaernoides rupestris		Zona:	III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (45) (RNG/03-)
Gads	2009	2010
Dānija	804	804
Vācija	5	5
Zviedrija	41	41
EK	850	850

37. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 754/2009

Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. pantam pievieno šādus punktus:

“c)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Apvienotās Karalistes karogu un kura minēta 2009. gada 18. jūnija Apvienotās Karalistes pieteikumā un kura uz rietumiem no Skotijas, it īpaši Minčā (Minch) (ICES statistikas taisnstūri 42 E3, 42 E4, 43 E3, 43 E4, 44 E3, 44 E4, 45 E3) zvejo Norvēģijas omārus, izmantojot grunts traļus un vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un mazāks par 100 mm;

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Apvienotās Karalistes karogu un kura minēta 2009. gada 18. jūnija Apvienotās Karalistes pieteikumā un kura uz rietumiem, it īpaši Fērtofklaidā (Firth of Clyde) (ICES statistikas taisnstūri 39 E5 un 40 E5) zvejo Norvēģijas omārus, izmantojot grunts traļus un vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un mazāks par 100 mm;

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Polijas karogu un kura minēta Polijas 2009. gada 24. aprīļa pieteikumā, kas pabeigts ar saraksti 2009. gada 11. jūlijā, un kuras mērķis ir Ziemeļjūrā un ICES IIa zonas ES ūdeņos zvejot saidu, izmantojot grunts traļus ar linuma acs izmēru 100 mm vai lielāku ar pilna laika novērotāju izvietošanu.”.

38. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1226/2009

Padomes Regulas (EK) Nr. 1226/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Baltijas jūrā (46), 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”), kas darbojas Baltijas jūrā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kas notiek tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām un ko veic ar tās dalībvalsts atļauju, ar kuru attiecīgais kuģis kuģo, un šīs valsts vārdā, un par ko iepriekš informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātnisku pētījumu vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām, ja šādām zvejniecībām ir piešķirtas papildu kvotas.”

39. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1287/2009

Padomes Regulas (EK) Nr. 1287/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko 2010. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Melnajā jūrā (47), 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”), kas darbojas Melnajā jūrā.

40. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Ja zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteiktas laikposmiem, kas sākas pirms 2010. gada 1. janvāra, II sadaļas III nodaļas 2. iedaļu un IE un V pielikumu attiecīgi piemēro no to laikposmu sākuma, kuriem šīs zvejas iespējas noteiktas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 14. janvāris

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. A. MORATINOS

(1) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(2) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3) OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(4) OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(5) OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(6) OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(7) OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

(8) OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

(9) OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

(10) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

(11) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(12) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

(13) OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(14) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(15) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(16) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(17) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(18) OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

(19) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(20) OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

(21) OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

(22) OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp.

(23) OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(24) OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

(25) OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

(26) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(27) OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

(28) OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.

(29) OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.

(30) OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.

(31) OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.

(32) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(33) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(34) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(35) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 172, 30.6.2007., 9. lpp.).

(36) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(37) OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.

(38) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(39) Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(40) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(41) Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(42) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(43) Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(44) OV L 352, 31.12.2008., 1. lpp.

(45) ICES IIIa zonā strupdeguna garastes specializēto zveju neveic, kamēr nav noslēgušās Eiropas Savienības un Norvēģijas sarunas.”

(46) OV L 330, 16.12.2009., 1. lpp.

(47) OV L 347, 24.12.2009., 1. lpp.

I PIELIKUMS

NOZVEJAS LIMITI, KAS PIEMĒROJAMI ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTI NOZVEJAS LIMITI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM ES ŪDEŅOS, PA SUGĀM UN APGABALIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Šīs regulas 5. panta īstenošanas vajadzībām visus šajā pielikumā paredzētos nozvejas limitus uzskata par kvotām, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā paredzētie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsraga haizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon (Geryon) quinquedens	CRR	Sarkanie dziļūdens krabji
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Karaliskie krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Strupdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dipturus batis	RJB	Parastā raja
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Engraulis encrasicolus	ANE	Eiropas anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hippoglossus hippoglossus	HAL	Atlantijas paltuss
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidonotothen squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja circularis	RJI	Smilšu raja
Leucoraja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Limanda limanda	DAB	Limanda
Lophiidae	ANF	Jūrasvelnu dzimtas zivis
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Martialia hyadesi	SQS	Kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūras līdaka
Molva molva	LIN	Jūras līdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Platichthys flesus	FLE	Plekste
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJA	Cirtainā raja
Rajiformes - Rajidae	SRX-RAJ	Rajveidīgās - Raju dzimtas zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Soleidae	SOX	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstošie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Cirtainā raja	RJA	Raja undulata
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Eiropas anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūras līdaka	LIN	Molva molva
Jūrasmēles	SOX	Soleidae.
Jūrasvelnu dzimtas zivis	ANF	Lophiidae
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Karaliskie krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Limanda	DAB	Limanda limanda
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja	RJB	Dipturus batis
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekste	FLE	Platichthys flesus
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās - Raju dzimtas zivis	SRX-RAJ	Rajiformes - Rajidae
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Saida	POK	Pollachius virens
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Sarkanie dziļūdens krabji	CRR	Chaceon (Geryon) quinquedens
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Smilšu raja	RJI	Leucoraja circularis
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Šagrēnādas raja	RJF	Leucoraja fullonica
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

IA PIELIKUMS

Skageraks, Kategats, ICES, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zona, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

Suga:	Tūbītes Ammodytes spp.			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.)
Dānija		0	(1)
Apvienotā Karaliste		0	(1)
ES		0	(1)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Tūbītes Ammodytes spp.			Zona:	ES ūdeņi IIa, III un IV zonā (2) (SAN/2A3A4.)
Dānija		108 834	(2)
Apvienotā Karaliste		2 379	(2)
Vācija		166	(2)
Zviedrija		3 996	(2)
ES		115 375	(2)
KPN		200 000

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (ARU/1/2.)
Vācija		30
Francija		10
Nīderlande		24
Apvienotā Karaliste		48
ES		112
KPN		112

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	ES ūdeņi III un IV zonā (ARU/3/4.)
Dānija		1 134
Vācija		11
Francija		8
Īrija		8
Nīderlande		53
Zviedrija		44
Apvienotā Karaliste		20
ES		1 278
KPN		1 278

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (ARU/567.)
Vācija		389
Francija		8
Īrija		360
Nīderlande		4 057
Apvienotā Karaliste		285
ES		5 099
KPN		5 099

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā (USK/1214EI.)
Vācija		6	(3)
Francija		6	(3)
Apvienotā Karaliste		6	(3)
Citi		3	(3)
ES		21	(3)
KPN		21

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	ES ūdeņi III zonā (USK/03-C.)
Dānija		12
Zviedrija		6
Vācija		6
ES		24
KPN		24

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	ES ūdeņi IV zonā (USK/04-C.)
Dānija		53
Vācija		16
Francija		37
Zviedrija		5
Apvienotā Karaliste		80
Citi		5	(4)
ES		196
KPN		196

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (USK/567EI.)
Vācija		4	(6)
Spānija		14	(6)
Francija		165	(6)
Īrija		16	(6)
Apvienotā Karaliste		80	(6)
Citi		4	(5) (6)
ES		283	(6)
KPN		3 217

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0	(7)
Dānija		0	(7)
Vācija		0	(7)
Francija		0	(7)
Nīderlande		0	(7)
Apvienotā Karaliste		0	(7)
ES		0	(7)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Siļķe (8) Clupea harengus			Zona:	IIIa (HER/03A.)
Dānija		10 147	(9)
Vācija		163	(9)
Zviedrija		10 614	(9)
ES		20 924	(9)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Siļķe (10) Clupea harengus			Zona:	ES ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30'N (HER/04A.), (HER/04B.)
Dānija		15 259	(11)
Vācija		9 595	(11)
Francija		6 547	(11)
Nīderlande		14 637	(11)
Zviedrija		1 131	(11)
Apvienotā Karaliste		16 429	(11)
ES		63 598	(11)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (HER/04-N.)
Zviedrija		0	(12) (13)
ES		0	(13)
KPN		Nepiemēro	(13)

Suga:	Siļķe (14) Clupea harengus			Zona:	Piezveja IIIa zonā (HER/03A-BC)
Dānija		4 652	(15)
Vācija		42	(15)
Zviedrija		748	(15)
ES		5 442	(15)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Siļķe (16) Clupea harengus			Zona:	Piezveja ES ūdeņos IIa un IV zonā; VIId zonā (HER/2A47DX)
Beļģija		51	(17)
Dānija		9 948	(17)
Vācija		51	(17)
Francija		51	(17)
Nīderlande		51	(17)
Zviedrija		49	(17)
Apvienotā Karaliste		189	(17)
ES		10 390	(17)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Siļķe (18) Clupea harengus			Zona:	VIId; IVc (19) (HER/4CXB7D.)
Beļģija		4 615	(20) (21)
Dānija		218	(20) (21)
Vācija		137	(20) (21)
Francija		3 550	(20) (21)
Nīderlande		5 557	(20) (21)
Apvienotā Karaliste		1 242	(20) (21)
ES		15 319	(21)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (22) (HER/5B6ANB)
Vācija		1 533	(23)
Francija		290	(23)
Īrija		2 072	(23)
Nīderlande		1 533	(23)
Apvienotā Karaliste		8 287	(23)
ES		13 715	(23)
KPN		24 420

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIb, VIIc; VIaS (24) (HER/6AS7BC)
Īrija		6 774
Nīderlande		677
ES		7 451
KPN		7 451

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VI zona (Klaida) (25) (HER/06ACL.)
Apvienotā Karaliste		720
ES		720
KPN		720

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIa (26) (HER/07A/MM)
Īrija		1 250
Apvienotā Karaliste		3 550
ES		4 800
KPN		4 800

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIe un VIIf (HER/7EF.)
Francija		500
Apvienotā Karaliste		500
ES		1 000
KPN		1 000

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIg (27), VIIh (27), VIIj (27)un VIIk (27) (HER/7G-K.)
Vācija		113
Francija		627
Īrija		8 770
Nīderlande		627
Apvienotā Karaliste		13
ES		10 150
KPN		10 150

Suga:	Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	VIII (ANE/08.)
Spānija		6 300
Francija		700
ES		7 000
KPN		7 000

Suga:	Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		3 826
Portugāle		4 174
ES		8 000
KPN		8 000

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija		7	(28) (29)
Dānija		2 140	(28) (29)
Vācija		54	(28) (29)
Nīderlande		13	(28) (29)
Zviedrija		374	(28) (29)
ES		2 588	(29)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija		234
Vācija		5
Zviedrija		140
ES		379
KPN		379

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		553	(30) (31)
Dānija		3 178	(30) (31)
Vācija		2 015	(30) (31)
Francija		683	(30) (31)
Nīderlande		1 796	(30) (31)
Zviedrija		21	(30) (31)
Apvienotā Karaliste		7 290	(30) (31)
ES		15 536	(30) (31)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.)
Zviedrija		0	(32) (33)
ES		0	(33)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00'W un XII un XIV zonā (COD/561214)
Beļģija		0
Vācija		1
Francija		13
Īrija		18
Apvienotā Karaliste		48
ES		80
KPN		80

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00'W (COD/5B6A-C)
Beļģija		0
Vācija		4
Francija		38
Īrija		53
Apvienotā Karaliste		145
ES		240
KPN		240

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIIa (COD/07A.)
Beļģija		9
Francija		25
Īrija		444
Nīderlande		2
Apvienotā Karaliste		194
ES		674
KPN		674

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIIb, VIIc, VIIe-k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		167
Francija		2 735
Īrija		825
Nīderlande		1
Apvienotā Karaliste		295
ES		4 023
KPN		4 023

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	VIId (COD/07D.)
Beļģija		47	(34) (35)
Francija		916	(34) (35)
Nīderlande		27	(34) (35)
Apvienotā Karaliste		101	(34) (35)
ES		1 091	(35)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Siļķu haizivs Lamna nasus		Zona:	ES ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII zonā (POR/3-12)
Dānija		0
Francija		0
Vācija		0
Īrija		0
Spānija		0
Apvienotā Karaliste		0
ES		0
KPN		neattiecas

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		5
Dānija		5
Vācija		5
Francija		29
Nīderlande		23
Apvienotā Karaliste		1 690
ES		1 757
KPN		1 757

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (LEZ/561 214)
Spānija		350
Francija		1 364
Īrija		399
Apvienotā Karaliste		966
ES		3 079
KPN		3 079

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VII (LEZ/07.)
Beļģija		494
Spānija		5 490
Francija		6 663
Īrija		3 029
Apvienotā Karaliste		2 624
ES		18 300
KPN		18 300

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (LEZ/8ABDE.)
Spānija		1 176
Francija		949
ES		2 125
KPN		2 125

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija		1 188
Francija		59
Portugāle		40
ES		1 287
KPN		1 287

Suga:	Limanda un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (D/F/2AC4-C)
Beļģija		513
Dānija		1 927
Vācija		2 890
Francija		200
Nīderlande		11 654
Zviedrija		6
Apvienotā Karaliste		1 620
ES		18 810
KPN		18 810

Suga:	Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		401	(36)
Dānija		884	(36)
Vācija		432	(36)
Francija		82	(36)
Nīderlande		303	(36)
Zviedrija		10	(36)
Apvienotā Karaliste		9 233	(36)
ES		11 345	(36)
KPN		11 345

Suga:	Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		0	(37)
Dānija		0	(37)
Vācija		0	(37)
Nīderlande		0	(37)
Apvienotā Karaliste		0	(37)
ES		0	(37)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (ANF/561214)
Beļģija		200
Vācija		228
Spānija		214
Francija		2 462
Īrija		557
Nīderlande		193
Apvienotā Karaliste		1 713
ES		5 567
KPN		5 567

Suga:	Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae			Zona:	VII (ANF/07.)
Beļģija		2 984	(38)
Vācija		333	(38)
Spānija		1 186	(38)
Francija		19 149	(38)
Īrija		2 447	(38)
Nīderlande		386	(38)
Apvienotā Karaliste		5 807	(38)
ES		32 292	(38)
KPN		32 292	(38)

Suga:	Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (ANF/8ABDE.)
Spānija		1 387
Francija		7 721
ES		9 108
KPN		9 108

Suga:	Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae		Zona:	VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija		1 247
Francija		1
Portugāle		248
ES		1 496
KPN		1 496

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (HAD/3A/BCD)
Beļģija		7	(40)
Dānija		1 213	(40)
Vācija		77	(40)
Nīderlande		1	(40)
Zviedrija		143	(40)
ES		1 441	(39) (40)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (HAD/2AC4.)
Beļģija		225	(42)
Dānija		1 549	(42)
Vācija		986	(42)
Francija		1 718	(42)
Nīderlande		169	(42)
Zviedrija		109	(42)
Apvienotā Karaliste		16 485	(42)
ES		21 241	(41) (42)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.)
Zviedrija		0	(43) (44)
ES		0	(44)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		11
Vācija		13
Francija		551
Īrija		393
Apvienotā Karaliste		4 029
ES		4 997
KPN		4 997

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija		3
Vācija		4
Francija		147
Īrija		438
Apvienotā Karaliste		2 081
ES		2 673
KPN		2 673

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	VIIb-k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		129
Francija		7 719
Īrija		2 573
Apvienotā Karaliste		1 158
ES		11 579
KPN		11 579

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	VIIa (HAD/07A.)
Beļģija		23
Francija		103
Īrija		617
Apvienotā Karaliste		681
ES		1 424
KPN		1 424

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	IIIa (WHG/03A.)
Dānija		151	(46)
Nīderlande		1	(46)
Zviedrija		16	(46)
ES		168	(45) (46)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija		250	(48) (49)
Dānija		1 082	(48) (49)
Vācija		282	(48) (49)
Francija		1 627	(48) (49)
Nīderlande		626	(48) (49)
Zviedrija		1	(48) (49)
Apvienotā Karaliste		4 317	(48) (49)
ES		8 185	(47) (48)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (WHG/561 214)
Vācija		3
Francija		53
Īrija		129
Apvienotā Karaliste		246
ES		431
KPN		431

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIIa (WHG/07A.)
Beļģija		0
Francija		5
Īrija		91
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		61
ES		157
KPN		157

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk (WHG/7X7A.)
Beļģija		133
Francija		8 180
Īrija		4 565
Nīderlande		66
Apvienotā Karaliste		1 463
ES		14 407
KPN		14 407

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIII (WHG/08.)
Spānija		1 296
Francija		1 944
ES		3 240
KPN		3 240

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHG/9/3411)
Portugāle		588
ES		588
KPN		588

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (W/P/04-N.)
Zviedrija		0	(50) (51)
ES		0	(51)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (HKE/3A/BCD)
Dānija		1 531
Zviedrija		130
ES		1 661
KPN		1 661	(52)

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		28
Dānija		1 119
Vācija		128
Francija		248
Nīderlande		64
Apvienotā Karaliste		348
ES		1 935
KPN		1 935	(53)

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/571214)
Beļģija		284	(54)
Spānija		9 109
Francija		14 067	(54)
Īrija		1 704
Nīderlande		183	(54)
Apvienotā Karaliste		5 553	(54)
ES		30 900
KPN		30 900	(55)

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	37
Spānija	1 469
Francija	1 469
Īrija	184
Nīderlande	18
Apvienotā Karaliste	827
ES	4 004

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/8ABDE.)
Beļģija		9	(56)
Spānija		6 341
Francija		14 241
Nīderlande		18	(56)
ES		20 609
KPN		20 609	(57)

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	2
Spānija	1 837
Francija	3 305
Nīderlande	6
ES	5 150

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija		5 952
Francija		571
Portugāle		2 777
ES		9 300
KPN		9 300

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā (WHB/4AB-N.)
Dānija		0	(58)
Apvienotā Karaliste		0	(58)
ES		0	(58)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14)
Dānija		7 349	(59) (60) (61)
Vācija		2 858	(59) (60) (61)
Spānija		6 231	(59) (60) (61)
Francija		5 115	(59) (60) (61)
Īrija		5 691	(59) (60) (61)
Nīderlande		8 962	(59) (60) (61)
Portugāle		579	(59) (60) (61)
Zviedrija		1 818	(59) (60) (61)
Apvienotā Karaliste		9 535	(59) (60) (61)
ES		48 138	(59) (60) (61)
KPN		540 000

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		7 881	(62)
Portugāle		1 970	(62)
ES		9 851	(62) (63) (64)
KPN		540 000

Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

ES ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30'N un VII zonā uz rietumiem no 12°W

(WHB/24A567)

Norvēģija

88 701

(65) (66)

KPN

540 000

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		353
Dānija		973
Vācija		125
Francija		266
Nīderlande		810
Zviedrija		11
Apvienotā Karaliste		3 983
ES		6 521
KPN		6 521

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII zonā (BLI/67-)
Vācija		21	(68)
Igaunija		3	(68)
Spānija		67	(68)
Francija		1 536	(68)
Īrija		6	(68)
Lietuva		1	(68)
Polija		1	(68)
Apvienotā Karaliste		391	(68)
Citi		6	(67) (68)
ES		2 032	(68)
KPN		1 732

Suga:	Jūras līdaka Molva molva			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (LIN/1/2.)
Dānija		8
Vācija		8
Francija		8
Apvienotā Karaliste		8
Citi		4	(69)
ES		38
KPN		38

Suga:	Jūras līdaka Molva molva			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (LIN/03.)
Beļģija		7	(70)
Dānija		51
Vācija		7	(70)
Zviedrija		20
Apvienotā Karaliste		7	(70)
ES		92
KPN		92

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	ES ūdeņi IV zonā (LIN/04.)
Beļģija		16
Dānija		243
Vācija		150
Francija		135
Nīderlande		5
Zviedrija		10
Apvienotā Karaliste		1 869
ES		2 428
KPN		2 428

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi V zonā (LIN/05.)
Beļģija		10
Dānija		6
Vācija		6
Francija		6
Apvienotā Karaliste		6
ES		34
KPN		34

Suga:	Jūras līdaka Molva molva			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		26	(71)
Dānija		5	(71)
Vācija		95	(71)
Spānija		1 930	(71)
Francija		2 057	(71)
Īrija		516	(71)
Portugāle		5	(71)
Apvienotā Karaliste		2 369	(71)
ES		7 003	(71)
KPN		14 164

Suga:	Jūras līdaka Molva molva			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		0	(72)
Dānija		0	(72)
Vācija		0	(72)
Francija		0	(72)
Nīderlande		0	(72)
Apvienotā Karaliste		0	(72)
ES		0	(72)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (NEP/3A/BCD)
Dānija		3 800
Vācija		11	(73)
Zviedrija		1 359
ES		5 170
KPN		5 170

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		1 291
Dānija		1 291
Vācija		19
Francija		38
Nīderlande		665
Apvienotā Karaliste		21 384
ES		24 688
KPN		24 688

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NEP/04-N.)
Dānija		0	(74)
Vācija		0	(74)
Apvienotā Karaliste		0	(74)
ES		0	(74)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		33
Francija		130
Īrija		217
Apvienotā Karaliste		15 677
ES		16 057
KPN		16 057

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VII (NEP/07.)
Spānija		1 346
Francija		5 455
Īrija		8 273
Apvienotā Karaliste		7 358
ES		22 432
KPN		22 432

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (NEP/8ABDE.)
Spānija		234
Francija		3 665
ES		3 899
KPN		3 899

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VIIIc (NEP/08C.)
Spānija		97
Francija		4
ES		101
KPN		101

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija		84
Portugāle		253
ES		337
KPN		337

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	IIIa (PRA/03A.)
Dānija		2 621	(75)
Zviedrija		1 412	(75)
ES		4 033	(75)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		3 145
Nīderlande		29
Zviedrija		127
Apvienotā Karaliste		932
ES		4 233
KPN		4 233

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.)
Dānija		0	(77)
Zviedrija		0	(76) (77)
ES		0	(77)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.			Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija		4 108	(78)
ES		4 108	(78)
KPN		4 108	(78)

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		36	(79)
Dānija		4 733	(79)
Vācija		24	(79)
Nīderlande		910	(79)
Zviedrija		253	(79)
ES		5 956	(79)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija		1 353	(80)
Vācija		15	(80)
Zviedrija		152	(80)
ES		1 520	(80)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija		2 100	(81)
Dānija		6 824	(81)
Vācija		1 968	(81)
Francija		394	(81)
Nīderlande		13 123	(81)
Apvienotā Karaliste		9 711	(81)
ES		34 120	(81)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (PLE/561214)
Francija		10
Īrija		280
Apvienotā Karaliste		417
ES		707
KPN		707

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIa (PLE/07A.)
Beļģija		42
Francija		18
Īrija		1 063
Nīderlande		13
Apvienotā Karaliste		491
ES		1 627
KPN		1 627

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIb un VIIc (PLE/7BC.)
Francija		16
Īrija		64
ES		80
KPN		80

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIId un VIIe (PLE/7DE.)
Beļģija		699
Francija		2 332
Apvienotā Karaliste		1 243
ES		4 274
KPN		4 274

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIf un VIIg (PLE/7FG.)
Beļģija		67
Francija		120
Īrija		201
Apvienotā Karaliste		63
ES		451
KPN		451

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIh, VIIj un VIIk (PLE/7HJK.)
Beļģija		7
Francija		14
Īrija		156
Nīderlande		27
Apvienotā Karaliste		14
ES		218
KPN		218

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija		67
Francija		269
Portugāle		67
ES		403
KPN		403

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (POL/561214)
Spānija		6
Francija		194
Īrija		57
Apvienotā Karaliste		148
ES		405
KPN		405

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VII (POL/07.)
Beļģija		428
Spānija		26
Francija		9 864
Īrija		1 051
Apvienotā Karaliste		2 401
ES		13 770
KPN		13 770

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (POL/8ABDE.)
Spānija		257
Francija		1 255
ES		1 512
KPN		1 512

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VIIIc (POL/08C.)
Spānija		212
Francija		24
ES		236
KPN		236

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija		278
Portugāle		10
ES		288
KPN		288

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc, IIId un IV zonā (POK/2A34.)
Beļģija		29	(82)
Dānija		3 394	(82)
Vācija		8 572	(82)
Francija		20 172	(82)
Nīderlande		86	(82)
Zviedrija		466	(82)
Apvienotā Karaliste		6 572	(82)
ES		39 291	(82)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; ES un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (POK/561214)
Vācija		621	(83)
Francija		6 163	(83)
Īrija		206	(83)
Apvienotā Karaliste		1 503	(83)
ES		8 493	(83)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (POK/04-N.)
Zviedrija		0	(84) (85)
ES		0	(85)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		6
Francija		1 428
Īrija		1 525
Apvienotā Karaliste		452
ES		3 411
KPN		3 411

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scopthalmus rhombus		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		347
Dānija		742
Vācija		189
Francija		89
Nīderlande		2 633
Zviedrija		5
Apvienotā Karaliste		732
ES		4 737
KPN		4 737

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		235	(86) (87) (88)
Dānija		9	(86) (87) (88)
Vācija		12	(86) (87) (88)
Francija		37	(86) (87) (88)
Nīderlande		201	(86) (87) (88)
Apvienotā Karaliste		903	(86) (87) (88)
ES		1 397	(86) (88)
KPN		1 397	(88)

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae			Zona:	ES ūdeņi IIIa zonā (SRX/03-C.)
Dānija		45	(89) (90)
Zviedrija		13	(89) (90)
ES		58	(89) (90)
KPN		58	(90)

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae			Zona:	ES ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		1 209	(91) (92) (93)
Igaunija		7	(91) (92) (93)
Francija		5 425	(91) (92) (93)
Vācija		16	(91) (92) (93)
Īrija		1 747	(91) (92) (93)
Lietuva		28
Nīderlande		5	(91) (92) (93)
Portugāle		30	(91) (92) (93)
Spānija		1 460	(91) (92) (93)
Apvienotā Karaliste		3 460	(91) (92) (93)
ES		13 387	(91) (92) (93)
KPN		13 387	(92)

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae			Zona:	ES ūdeņi VIId zonā (SRX/07D)
Beļģija		80	(94) (95) (96)
Francija		670	(94) (95) (96)
Nīderlande		4	(94) (95) (96)
Apvienotā Karaliste		133	(94) (95) (96)
ES		887	(94) (95) (96)
KPN		887	(95)

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae			Zona:	ES ūdeņi VIII un IX zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		11	(97) (98)
Francija		2 070	(97) (98)
Portugāle		1 678	(97) (98)
Spānija		1 688	(97) (98)
Apvienotā Karaliste		12	(97) (98)
ES		5 459	(97) (98)
KPN		5 459	(98)

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		3	(99)
Vācija		5	(99)
Igaunija		3	(99)
Spānija		3	(99)
Francija		45	(99)
Īrija		3	(99)
Lietuva		3	(99)
Polija		3	(99)
Apvienotā Karaliste		176	(99)
ES		244	(99)
KPN		612

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc, IIId un IV zonā (MAC/2A34.)
Beļģija		324	(100)
Dānija		8 537	(100)
Vācija		337	(100)
Francija		1 019	(100)
Nīderlande		1 026	(100)
Zviedrija		3 049	(100)
Apvienotā Karaliste		951	(100)
ES		15 243	(100)
KPN		Nav noteikta

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	IIIa un IVbc (ES ūdeņi) (MAC/*3A4BC)(1)	IVb (ES ūdeņi) (MAC/*04B.) (1)	IVc (MAC/*04C.) (1)	VI; starptautiskie ūdeņi IIa zonā no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. martam (MAC/*2A6.)(1)
Dānija	2 684			2 613
Francija	319
Nīderlande	319
Zviedrija		254	7
Apvienotā Karaliste	319

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		12 884	(101)
Spānija		13	(101)
Igaunija		107	(101)
Francija		8 590	(101)
Īrija		42 947	(101)
Latvija		79	(101)
Lietuva		79	(101)
Nīderlande		18 788	(101)
Polija		907	(101)
Apvienotā Karaliste		118 101	(101)
ES		202 495	(101)
KPN		Nav noteikta

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk noteiktajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

	ES ūdeņi IVa zonā (MAC/*04A-C)
Vācija	3 888	(1)
Francija	2 592	(1)
Īrija	12 960	(1)
Nīderlande	5 670	(1)
Apvienotā Karaliste	35 639	(1)
ES	60 749	(1)

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija		26 577	(102) (103)
Francija		176	(102) (103)
Portugāle		5 493	(102) (103)
ES		32 246	(103)
KPN		Nav noteikta

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIb (MAC/*08B.)
Spānija	1 984	(2)
Francija	13	(2)
Portugāle	410	(2)

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (SOL/3A/BCD)
Dānija		588
Vācija		34	(104)
Nīderlande		56	(104)
Zviedrija		22
ES		700
KPN		700	(105)

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	ES ūdeņi II un IV zonā (SOL/24.)
Beļģija		753	(106)
Dānija		344	(106)
Vācija		603	(106)
Francija		151	(106)
Nīderlande		6 803	(106)
Apvienotā Karaliste		388	(106)
ES		9 042	(106)
KPN		14 100

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (SOL/561214)
Īrija		49
Apvienotā Karaliste		12
ES		61
KPN		61

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIa (SOL/07A.)
Beļģija		186
Francija		2
Īrija		73
Nīderlande		58
Apvienotā Karaliste		83
ES		402
KPN		402

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIb un VIIc (SOL/7BC.)
Francija		10
Īrija		35
ES		45
KPN		45

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIId (SOL/07D.)
Beļģija		1 136
Francija		2 272
Apvienotā Karaliste		811
ES		4 219
KPN		4 219

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIe (SOL/07E.)
Beļģija		22
Francija		233
Apvienotā Karaliste		363
ES		618
KPN		618

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIf un VIIg (SOL/7FG.)
Beļģija		621
Francija		62
Īrija		31
Apvienotā Karaliste		279
ES		993
KPN		993

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIh, VIIj un VIIk (SOL/7HJK.)
Beļģija		41
Francija		83
Īrija		225
Nīderlande		66
Apvienotā Karaliste		83
ES		498
KPN		498

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIIa un VIIIb (SOL/8AB.)
Beļģija		60
Spānija		11
Francija		4 426
Nīderlande		332
ES		4 829
KPN		4 829

Suga:	Jūrasmēles Soleidae		Zona:	VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOX/8CDE34)
Spānija		412
Portugāle		682
ES		1 094
KPN		1 094

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus			Zona:	IIIa (SPR/03A.)
Dānija		22 649	(107)
Vācija		47	(107)
Zviedrija		8 569	(107)
ES		31 265	(107)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		1 118	(109)
Dānija		88 513	(109)
Vācija		1 118	(109)
Francija		1 118	(109)
Nīderlande		1 118	(109)
Zviedrija		1 330	(108) (109)
Apvienotā Karaliste		3 690	(109)
ES		98 005	(109)
KPN		170 000	(110)

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus		Zona:	VIId un VIIe (SPR/7DE.)
Beļģija		28
Dānija		1 798
Vācija		28
Francija		387
Nīderlande		387
Apvienotā Karaliste		2 904
ES		5 532
KPN		5 532

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	ES ūdeņi IIIa zonā (DGS/03A-C.)
Dānija		0	(111)
Zviedrija		0	(111)
ES		0	(111)
KPN		0	(111)

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (DGS/2AC4-C)
Beļģija		0	(112)
Dānija		0	(112)
Vācija		0	(112)
Francija		0	(112)
Nīderlande		0	(112)
Zviedrija		0	(112)
Apvienotā Karaliste		0	(112)
ES		0	(112)
KPN		0	(112)

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā (DGS/15X14)
Beļģija		0	(113)
Vācija		0	(113)
Spānija		0	(113)
Francija		0	(113)
Īrija		0	(113)
Nīderlande		0	(113)
Portugāle		0	(113)
Apvienotā Karaliste		0	(113)
ES		0	(113)
KPN		0	(113)

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	ES ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		33	(115)
Dānija		14 350	(115)
Vācija		1 267	(114) (115)
Spānija		266	(115)
Francija		1 190	(114) (115)
Īrija		903	(115)
Nīderlande		8 640	(114) (115)
Portugāle		30	(115)
Zviedrija		49	(115)
Apvienotā Karaliste		3 415	(114) (115)
ES		30 143	(115)
KPN		47 454

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/2AX14-)
Dānija		9 836	(116) (118)
Vācija		7 675	(116) (117) (118)
Spānija		10 468	(118)
Francija		3 950	(116) (117) (118)
Īrija		25 560	(116) (118)
Nīderlande		30 794	(116) (117) (118)
Portugāle		1 008	(118)
Zviedrija		439	(116) (118)
Apvienotā Karaliste		9 256	(116) (117) (118)
ES		98 986	(118)
KPN		159 881

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	VIIIc (JAX/08c.)
Spānija		22 676	(119) (120)
Francija		393	(119)
Portugāle		2 241	(119) (120)
ES		25 310
KPN		25 310

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	IX (JAX/09.)
Spānija		8 057	(121) (122)
Portugāle		23 085	(121) (122)
ES		31 142
KPN		31 142

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	X; CECAF apgabala ES ūdeņi (123) (JAX/X34PRT)
Portugāle		3 072	(124)
ES		3 072
KPN		3 072

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	CECAF apgabala ES ūdeņi (125) (JAX/341PRT)
Portugāle		1 229	(126)
ES		1 229
KPN		1 229

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	CECAF apgabala ES ūdeņi (127) (JAX/341SPN)
Spānija		1 229
ES		1 229
KPN		1 229

Suga:	Esmarka menca Trisopterus esmarkii			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIa un IV zonā (NOP/2A3A4.)
Dānija		75 818	(129)
Vācija		14	(128) (129)
Nīderlande		56	(128) (129)
ES		75 888	(129)
KPN		Nav noteikta

Suga:	Esmarka menca Trisopterus esmarkii			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NOP/04-N.)
Dānija		0	(130) (131)
Apvienotā Karaliste		0	(130) (131)
ES		0	(130) (131)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Rūpnieciskās zivis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija		0	(132) (133)
ES		0	(133)
KPN		Nepiemēro

Suga:

Apvienotā kvota

Zona:

ES ūdeņi Vb, VI un VII zonā

(R/G/5B67-C)

Nepiemēro

KPN

Nepiemēro

Suga:	Citas sugas			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		0	(136)
Dānija		0	(136)
Vācija		0	(136)
Francija		0	(136)
Nīderlande		0	(136)
Zviedrija		Nepiemēro	(134) (136)
Apvienotā Karaliste		0	(136)
ES		0	(135) (136)
KPN		Nepiemēro

Suga:

Citas sugas

Zona:

ES ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30'N

(OTH/2A46AN)

Nepiemēro

(137)

KPN

Nepiemēro

(1) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(2) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(3) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(6) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(7) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(8) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(9) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(10) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot IVa un IVb rajonā nozvejotu siļķu izkrāvumus.

(11) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(12) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(13) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(14) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(15) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(16) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(17) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(18) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(19) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko ierobežo līnija, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz platumam 51° 33' N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(20) Līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt IVb zonas ES ūdeņos. Tomēr Komisijai iepriekš jāpaziņo par šā īpašā nosacījuma izmantošanu (HER/*04B.).

(21) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(22) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 00' N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07° 00' W un uz ziemeļiem no 55° 00' N, izņemot Klaidu.

(23) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(24) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00' N un uz rietumiem no 07° 00' W.

(25) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.

(26) Šī zona ir samazināta par VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonai pievienoto teritoriju, ko ierobežo:

—	ziemeļos — 52° 30'N platuma paralēle,

—	dienvidos — 52° 00'N platuma paralēle,

—	rietumos — Īrijas krasts,

—	austrumos — Apvienotās Karalistes krasts.

(27) Šī zona ir palielināta par apgabalu, ko ierobežo:

—	ziemeļos — 52° 30'N platuma paralēle,

—	dienvidos — 52° 00'N platuma paralēle,

—	rietumos — Īrijas krasts,

—	austrumos — Apvienotās Karalistes krasts.

(28) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(29) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(30) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(31) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(32) Pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(33) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(34) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(35) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(36) No kā līdz 5 % drīkst zvejot VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; XII un XIV zonas starptautiskajos ūdeņos (ANF/*561214).

(37) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(38) No tās līdz 5 % drīkst zvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(39) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 172 tonnu apmērā.

(40) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(41) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 485 tonnu apmērā.

(42) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(43) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(44) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(45) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 503 tonnu apmērā.

(46) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(47) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 691 tonnu apmērā.

(48) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(49) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(50) Mencas, pikšas un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(51) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(52) Nepārsniedzot kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

(53) Nepārsniedzot kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

(54) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.

(55) Nepārsniedzot kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

(56) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.

(57) Nepārsniedzot kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

(58) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(59) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1). Šis nosacījums būs piemērojams tikai no datuma, kad ar Norvēģiju noslēgs divpusējo zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(60) No tās līdz 27 % drīkst nozvejot Fēru salu ūdeņos (WHB/*05B-F). Šis nosacījums būs piemērojams tikai no datuma, kad ar Fēru salām noslēgs divpusējo zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(61) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(62) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(63) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2). Šis nosacījums būs piemērojams tikai no datuma, kad ar Norvēģiju noslēgs divpusējo zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(64) No tās līdz 27 % drīkst nozvejot Fēru salu ūdeņos (WHB/*05B-F.). Šis nosacījums būs piemērojams tikai no datuma, kad ar Fēru salām noslēgs divpusējo zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(65) Šī kvota būs pieejama no datuma, kad ar Norvēģiju noslēgs divpusējo zvejas vienošanos par 2010. gadu. Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(66) Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 22 175 tonnas, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves limita.

(67) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(68) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(69) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(70) Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai ES ūdeņos IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.

(71) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(72) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(73) Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai ES ūdeņos IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.

(74) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(75) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(76) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(77) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(78) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas seklāki par 30 m.

(79) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(80) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(81) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(82) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(83) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(84) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(85) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(86) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(87) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk kā 25 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

(88) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(89) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03-C.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/03-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(90) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(91) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(92) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(93) No kā 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId (SRX/*07D.).

(94) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(95) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(96) No kā 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa-c, un VIIe-k (SRX/*6AKD).

(97) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(98) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(99) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(100) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(101) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(102) Daudzumus, kas paredzēti apmaiņām ar citām dalībvalstīm, drīkst iegūt VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Francija vai Portugāle un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

(103) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(104) Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai ES ūdeņos IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.

(105) No tās ne vairāk kā 620 tonnas drīkst nozvejot IIIa zonā.

(106) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(107) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(108) Ieskaitot tūbītes.

(109) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(110) Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus 2010. gada pirmajā pusē.

(111) Piezveja, kas nepārsniedz 10 % no Regulas (EK) Nr. 43/2009 Ia pielikumā noteiktās 2009. gada kvotas, ir atļauta saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

—	ir ievērots maksimālais izkrāvumu izmērs 100 cm (kopējais garums), un

—	piezveja nepārsniedz 10 % no kopējā uz zvejas kuģa paturēto jūras organismu svara.

Piezvejā iegūtos īpatņus, kas neatbilst šiem nosacījumiem vai pārsniedz šos daudzumus, neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.

(112) Piezveja, kas nepārsniedz 10 % no Regulas (EK) Nr. 43/2009 Ia pielikumā noteiktās 2009. gada kvotas, ir atļauta saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

—

piezveja ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus pusillus, baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām,

—	ir ievērots maksimālais izkrāvumu izmēru 100 cm (kopējais garums), un

—	piezveja nepārsniedz 10 % no kopējā uz zvejas kuģa paturēto jūras organismu svara.

Piezvejā iegūtos īpatņus, kas neatbilst šiem nosacījumiem vai pārsniedz šos daudzumus, neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.

(113) Piezveja, kas nepārsniedz 10 % no Regulas (EK) Nr. 43/2009 Ia pielikumā noteiktās 2009. gada kvotas, ir atļauta saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

—

piezveja ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām,

—	ir ievērots maksimālais izkrāvumu izmēru 100 cm (kopējais garums), un

—	piezveja nepārsniedz 10 % no kopējā uz zvejas kuģa paturēto jūras organismu svara.

Piezvejā iegūtos īpatņus, kas neatbilst šiem nosacījumiem vai pārsniedz šos daudzumus, neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.

(114) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejota VIId zonā, var ieskaitīt kvotā, kas attiecas uz šādu zonu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa-c, VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb; starptautiskie ūdeņi XII un XIV. Tomēr par šā konkrētā noteikuma izmantojumu ir iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*2A-14).

(115) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(116) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejota ES ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 30. jūnijam, var ieskaitīt kvotā, kas attiecas uz zonu: ES ūdeņos IVb, IVc un VIId. Tomēr par šā konkrētā noteikuma izmantojumu ir iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*2A4A).

(117) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIId rajonā/division. Tomēr par šā konkrētā noteikuma izmantojumu ir iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*07d)

(118) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu..

(119) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(120) L īdz 5 % no šīs kvotas var zvejot IX zonā. Tomēr par šā konkrētā noteikuma izmantojumu ir iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*09).

(121) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(122) Līdz 5 % no šīs kvotas var zvejot VIIIc zonā. Tomēr par šā konkrētā noteikuma izmantojumu ir iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*08C).

(123) Ūdeņi pie Azoru salām.

(124) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,2.

(125) Ūdeņi pie Madeiras.

(126) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,2.

(127) Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(128) Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai ES ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā.

(129) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(130) Ieskaitot stavridu nenovēršamu nozveju.

(131) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(132) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(133) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(134) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

(135) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(136) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(137) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE

ICES I, II, V, XII, XIV zona un Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

Suga:	Karaliskie krabji Chionoecetes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (PCR/N01GRN)
Īrija		62
Spānija		437
ES		500
KPN		Nepiemēro

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2.)
Beļģija		34	(1)
Dānija		33 079	(1)
Vācija		5 793	(1)
Spānija		109	(1)
Francija		1 427	(1)
Īrija		8 563	(1)
Nīderlande		11 838	(1)
Polija		1 674	(1)
Portugāle		109	(1)
Somija		512	(1)
Zviedrija		12 257	(1)
Apvienotā Karaliste		21 148	(1)
ES		96 543	(1)
Norvēģija		86 889	(2)
KPN		1 483 000

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
Beļģija	30	(3) (4)
Dānija	29 771	(3) (4)
Vācija	5 214	(3) (4)
Spānija	98	(3) (4)
Francija	1 284	(3) (4)
Īrija	7 707	(3) (4)
Nīderlande	10 654	(3) (4)
Polija	1 507	(3) (4)
Portugāle	98	(3) (4)
Somija	461	(3) (4)
Zviedrija	11 032	(3) (4)
Apvienotā Karaliste	19 033	(3) (4)

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.)
Vācija		0	(5)
Grieķija		0	(5)
Spānija		0	(5)
Īrija		0	(5)
Francija		0	(5)
Portugāle		0	(5)
Apvienotā Karaliste		0	(5)
ES		0	(5)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā; Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (COD/N01514)
Vācija		1 595	(6) (7) (8)
Apvienotā Karaliste		355	(6) (7) (8)
ES		2 500	(6) (7) (8)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Starptautiskie ūdeņi I un IIb (COD/1/2B.)
Vācija		3 928
Spānija		10 155
Francija		1 676
Polija		1 838
Portugāle		2 144
Apvienotā Karaliste		2 515
Visas dalībvalstis		100	(9)
ES		22 356	(10)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Fēru salu ūdeņi Vb zonā (C/H/05B-F.)
Vācija		0	(11)
Francija		0	(11)
Apvienotā Karaliste		0	(11)
ES		0	(11)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus			Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (HAL/514GRN)
Portugāle		650	(12) (13)
ES		Nepiemēro	(13)
KPN		Nepiemēro

Suga:

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(HAL/N01GRN)

(14)

KPN

Nepiemēro

Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

IIb

(CAP/02B.)

KPN

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN)
Visas dalībvalstis		0
ES		0
KPN		Nepiemēro

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija		0	(15)
Francija		0	(15)
Apvienotā Karaliste		0	(15)
ES		0	(15)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Fēru salu ūdeņi (WHB/2A4AXF)
Dānija		0	(16)
Vācija		0	(16)
Francija		0	(16)
Nīderlande		0	(16)
Apvienotā Karaliste		0	(16)
ES		0	(16)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un Molva dypterygia			Zona:	Fēru salu ūdeņi Vb zonā (B/L/05B-F.)
Vācija		0	(17)
Francija		0	(17)
Apvienotā Karaliste		0	(17)
ES		0	(17)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (PRA/514GRN)
Dānija		703	(18)
Francija		703	(18)
ES		Nepiemēro	(18)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (PRA/N01GRN)
Dānija		2 000
Francija		2 000
ES		4 000
KPN		Nepiemēro

Suga:	Plekstveidīgās zivis Pleuronectiformes			Zona:	Fēru salu ūdeņi Vb zonā (FLX/05B-F.)
Vācija		0	(19)
Francija		0	(19)
Apvienotā Karaliste		0	(19)
ES		0	(19)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (POK/1N2AB.)
Vācija		0	(20)
Francija		0	(20)
Apvienotā Karaliste		0	(20)
ES		0	(20)
KPN		Nepiemēro

Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(POK/1/2INT)

(21)

KPN

Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	Fēru salu ūdeņi Vb zonā (POK/05B-F.)
Beļģija		0	(22)
Vācija		0	(22)
Francija		0	(22)
Nīderlande		0	(22)
Apvienotā Karaliste		0	(22)
ES		0	(22)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides			Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (GHL/1N2AB.)
Vācija		0	(23) (24)
Apvienotā Karaliste		0	(23) (24)
ES		0	(23) (24)
KPN		Nepiemēro

Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(GHL/1/2INT)

(25)

KPN

Nepiemēro

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides			Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GHL/514GRN)
Vācija		4 076	(26)
Apvienotā Karaliste		215	(26)
ES		Nepiemēro	(26)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides			Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (GHL/N01GRN)
Vācija		1 008	(27)
ES		Nepiemēro	(27)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/02A-N.)
Dānija		0	(28) (29)
ES		0	(28) (29)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	Fēru salu ūdeņi Vb zonā (MAC/05B-F.)
Dānija		0	(30) (31)
ES		0	(30) (31)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214.)
Igaunija		210
Vācija		4 266
Spānija		749
Francija		398
Īrija		1
Latvija		76
Nīderlande		2
Polija		384
Portugāle		896
Apvienotā Karaliste		10
ES		6 992	(32)
KPN		46 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.			Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (RED/1N2AB.)
Vācija		0	(33)
Spānija		0	(33)
Francija		0	(33)
Portugāle		0	(33)
Apvienotā Karaliste		0	(33)
ES		0	(33)
KPN		Nepiemēro

Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(RED/1/2INT)

Nepiemēro

(34) (35)

KPN

8 600

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.			Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/514GRN)
Vācija		3 082	(36) (37)
Francija		16	(36) (37)
Apvienotā Karaliste		21	(36) (37)
ES		Nepiemēro	(36) (37) (38)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.			Zona:	Īslandes ūdeņi Va zonā (RED/05A-IS)
Beļģija		0	(39) (40) (41)
Vācija		0	(39) (40) (41)
Francija		0	(39) (40) (41)
Apvienotā Karaliste		0	(39) (40) (41)
ES		0	(39) (40) (41)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.			Zona:	Fēru salu ūdeņi Vb zonā (RED/05B-F.)
Beļģija		0	(42)
Vācija		0	(42)
Francija		0	(42)
Apvienotā Karaliste		0	(42)
ES		0	(42)
KPN		Nepiemēro

Suga:

Piezveja

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(XBC/N01GRN)

2 300

(43) (44)

KPN

Nepiemēro

Suga:	Citas sugas (45)			Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (OTH/1N2AB.)
Vācija		0	(45) (46)
Francija		0	(45) (46)
Apvienotā Karaliste		0	(45) (46)
ES		0	(45) (46)
KPN		Nepiemēro

Suga:	Citas sugas (47)			Zona:	Fēru salu ūdeņi Vb zonā (OTH/05B-F.)
Vācija		0	(48)
Francija		0	(48)
Apvienotā Karaliste		0	(48)
ES		0	(48)
KPN		Nepiemēro

(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabals, ES ūdeņi, Fēru salu ūdeņi, Norvēģijas ūdeņi, zvejas zona ap Jana Majena salu, zvejas liegums ap Svalbāru.

(2) Šī kvota būs pieejama no datuma, kad ar Norvēģiju noslēgs divpusējo zvejas vienošanos par 2010. gadu. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62°N.

(3) Šī kvota būs pieejama no datuma, kad ar Norvēģiju noslēgs divpusējo zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(4) Kad visu dalībvalstu nozvejas kopapjoms sasniedz pm tonnas, turpmāku zveju aizliedz.

(5) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(6) Jāzvejo uz dienvidiem no 61°N Rietumgrenlandē un uz dienvidiem no 62°N Austrumgrenlandē.

(7) Uz kuģiem var būt zinātnisks novērotājs.

(8) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(9) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(10) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(11) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(12) Drīkst zvejot ne vairāk kā seši ES kuģi zvejai ar grunts āķu jedām, kas zvejo Atlantijas paltusu. Saistītu sugu nozveja jāatskaita no šīs kvotas.

(13) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(14) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(15) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(16) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(17) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(18) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(19) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(20) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(21) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(22) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(23) Tikai piezvejā.

(24) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(25) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(26) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(27) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(28) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IV zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa zonā (MAC/*4N-2A).

(29) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(30) Drīkst zvejot ES ūdeņos IVa zonā (MAC/*04A.).

(31) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(32) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5X14.).

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	64° 45'	28° 30'
2	62° 50'	25° 45'
3	61° 55'	26° 45'
4	61° 00'	26° 30'
5	59° 00'	30° 00'
6	59° 00'	34° 00'
7	61° 30'	34° 00'
8	62° 50'	36° 00'
9	64° 45'	28° 30'

(33) Tikai kā piezveja.

(34) Zveju veiks tikai laikposmā no 2010. gada 15. augusta līdz 30. novembrim. Zveju izbeigs, kad NEAFC līgumslēdzējas puses būs pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas peld ar to karogu.

(35) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

(36) Drīkst zvejot vienīgi ar pelaģisko trali, austrumos vai rietumos. Kvotu drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Grenlandes noteikumi par nozveju paziņošanu (RED /*51214).

(37) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(38) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5-14.)

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	64° 45'	28° 30'
2	62° 50'	25° 45'
3	61° 55'	26° 45'
4	61° 00'	26° 30'
5	59° 00'	30° 00'
6	59° 00'	34° 00'
7	61° 30'	34° 00'
8	62° 50'	36° 00'
9	64° 45'	28° 30'

(39) Tostarp nenovēršama piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(40) Jāzvejo no jūlija līdz decembrim.

(41) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas apspriešanās zvejniecības jautājumos ar Īslandi par 2010. gadu.

(42) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(43) Piezveja ir visu to sugu zivju nozveja, kas nav zvejas atļaujā norādītās kuģa mērķsugas. Drīkst zvejot austrumos vai rietumos.

(44) No tās pm tonnas strupdeguna garastes zvejai ir iedalītas Norvēģijai. Jāzvejo tikai V, XIV zonā un NAFO 1. zonā.

(45) Tikai kā piezveja.

(46) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(47) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

(48) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA

NAFO konvencijas apgabals

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 2J3KL

(COD/N2J3KL)

(1)

KPN

(1)

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3NO

(COD/N3NO.)

(2)

KPN

(2)

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	NAFO 3M (COD/N3M.)
Igaunija		61	(3) (4)
Vācija		247	(3)
Latvija		61	(3) (4)
Lietuva		61	(3) (4)
Polija		209	(3) (4)
Spānija		796	(3)
Francija		110	(3)
Portugāle		1 070	(3)
Apvienotā Karaliste		521	(3)
ES		3 136	(3) (4) (5)
KPN		5 500	(3) (4)

Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 2J3KL

(WIT/N2J3KL)

(6)

KPN

(6)

Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3NO

(WIT/N3NO.)

(7)

KPN

(7)

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3M

(PLA/N3M.)

(8)

KPN

(8)

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3LNO

(PLA/N3LNO.)

(9)

KPN

(9)

Suga:	Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus			Zona:	NAFO 3. un 4. apakšzona (SQI/N34.)
Igaunija		128	(10)
Latvija		128	(10)
Lietuva		128	(10)
Polija		227	(10)
ES			(10) (11)
KPN		34 000

Suga:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona:

NAFO 3LNO

(YEL/N3LNO.)

(12) (13)

KPN

17 000

Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

NAFO 3NO

(CAP/N3NO.)

(14)

KPN

(14)

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	NAFO 3L (15) (PRA/N3L.)
Igaunija		334
Latvija		334
Lietuva		334
Polija		334
Visas dalībvalstis		334	(16)
ES		1 670
KPN		30 000

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (17)

(PRA/*N3M.)

KPN

nepiemēro

(18)

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO)
Igaunija		321,3
Vācija		328
Latvija		45,1
Lietuva		22,6
Spānija		4 396,5
Portugāle		1 837,5
ES		6 951
KPN		11 856

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae		Zona:	NAFO 3LNO (SRX/N3LNO.)
Spānija		5 833
Portugāle		1 132
Igaunija		485
Lietuva		106
ES		7 556
KPN		12 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.			Zona:	NAFO 3LN (RED/N3LN.)
Igaunija		173	(19) (20)
Vācija		119	(19)
Latvija		173	(19) (20)
Lietuva		173	(19) (20)
ES		638	(19) (20) (21)
KPN		3 500	(19) (20)

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.			Zona:	NAFO 3M (RED/N3M.)
Igaunija		1 571	(22)
Vācija		513	(22)
Spānija		233	(22)
Latvija		1 571	(22)
Lietuva		1 571	(22)
Portugāle		2 354	(22)
ES		7 813	(22)
KPN		10 000	(22)

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3O (RED/N3O.)
Spānija		1 771
Portugāle		5 229
ES		7 000
KPN		20 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 2. apakšapgabals, IF un 3K rajons (RED/N1F3K.)
Latvija		269
Lietuva		2 234
KPN		2 503

Suga:	Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis		Zona:	NAFO 3NO (HKW/N3NO.)
Spānija		1 528
Portugāle		2 001
ES		3 529
KPN		6 000

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(2) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(3) Specializētā mencas zveja NAFO 3M zonā ir atļauta līdz brīdim, kad nozvejas (ieskaitot piezveju) novērtējums liecina, ka iedalītā kvota atlikušajā gada daļā tiks apgūta 100 % apmērā. Pēc attiecīgās dienas ir atļauta tikai piezveja, kas nepārsniedz 1 250 kg vai 5 % (izvēloties lielāko daudzumu) karoga dalībvalstij iedalītās kvotas robežās.

(4) Ieskaitot Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piešķirtās zvejas tiesības 61 tonnas apmērā (katrai valstij) un Polijai iedalītās 209 tonnas saskaņā ar NAFO Zvejniecības komisijas 2003. gadā pieņemto vienošanos par bijušās PSRS kvotas sadalīšanu un ņemot vērā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(5) Mencas piezveja citu sugu zvejā NAFO 3M zonā dalībvalstīm, kurām nav iedalīta kvota mencas zvejai, nepārsniedz 1 250 kg vai 5 %, izvēloties lielāko daudzumu.

(6) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(7) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(8) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(9) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(10) Jāzvejo no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(11) Nav noteikta Savienības daļa, 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un ES dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(12) Lai gan Savienībai ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz 0. Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(13) Informāciju par nozveju, ko kuģi guvuši saskaņā ar šo kvotu, reizi 48 stundās paziņo karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO izpildsekretāram.

(14) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(15) Neietverot četrstūra zonu, ko ierobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20'0	46° 40'0
2	47° 20'0	46° 30'0
3	46° 00'0	46° 30'0
4	46° 00'0	46° 40'0

(16) Izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(17) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20'0	46° 40'0
2	47° 20'0	46° 30'0
3	46° 00'0	46° 30'0
4	46° 00'0	46° 40'0

Turklāt garneļu zveja ir aizliegta no 2010. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim apgabalā, kuru ierobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 55'0	45° 00'0
2	47° 30'0	44° 15'0
3	46° 55'0	44° 15'0
4	46° 35'0	44° 30'0
5	46° 35'0	45° 40'0
6	47° 30'0	45° 40'0
7	47° 55'0	45° 00'0

(18) Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94 attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Maksimālais zvejas dienu skaits
Dānija	2	65
Igaunija	8	833
Spānija	10	128
Latvija	4	245
Lietuva	7	289
Polija	1	50
Portugāle	1	34

Katra dalībvalsts ik mēnesi 25 dienu laikā pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā veikta nozveja, ziņo Komisijai par 3M rajonā un 1. zemsvītras piezīmē norādītajā apgabalā pavadītajām zvejas dienām un gūto nozveju.

(19) Specializētā sarkanasaru zveja NAFO 3LN zonā ir atļauta līdz brīdim, kad nozvejas (ieskaitot piezveju) novērtējums liecina, ka iedalītā kvota atlikušajā gada daļā tiks apgūta 100 % apmērā. Pēc attiecīgās dienas ir atļauta tikai piezveja, kas nepārsniedz 1 250 kg vai 5 % (izvēloties lielāko daudzumu) karoga dalībvalstij iedalītās kvotas robežās.

(20) Ieskaitot Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piešķirtās zvejas tiesības 173 tonnu apmērā (katrai valstij) saskaņā ar NAFO Zvejniecības komisijas 2003. gadā pieņemto vienošanos par bijušās PSRS kvotas sadalīšanu un ņemot vērā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(21) Sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā NAFO 3LN zonā dalībvalstīm, kurām nav iedalīta kvota sarkanasaru zvejai, nepārsniedz 1 250 kg vai 5 %, izvēloties lielāko daudzumu.

(22) Šai kvotai ir jāatbilst KPN 10 000 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. Pēc KPN pilnīgas apguves šā krājuma specializētā zveja tiks pārtraukta neatkarīgi no nozveju apjoma.

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS — visi apgabali

KPN šajā apgabalā ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.

Suga:	Zilā tunzivs Thunnus thynnus			Zona:	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE045W)
Kipra		70,18	(5)
Grieķija		130,30
Spānija		2 526,06	(2) (5)
Francija		2 021,93	(2) (3) (5)
Itālija		1 937,50	(5) (6)
Malta		161,34	(5)
Portugāle		237,66
Visas dalībvalstis		28,18	(1)
ES		7 113,15	(2) (3) (5) (6)
KPN		13 500

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N)
Spānija		6 869,8
Portugāle		1 408,5
Visas dalībvalstis		357,5	(7)
ES		8 635,7
KPN		13 700

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N)
Spānija		6 299,8
Portugāle		338,6
ES		6 638,4
KPN		15 000

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)
Īrija		4 355,9	(9)
Spānija		14 659,9	(9)
Francija		5 967,1	(9)
Apvienotā Karaliste		309,4	(9)
Portugāle		2 624,6	(9)
ES		27 916,8	(8)
KPN		28 000

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N)
Spānija		943,7
Francija		311
Portugāle		660
ES		1 914,7
KPN		29 900

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus		Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija		17 012,7
Francija		8 026,9
Portugāle		6 160,4
ES		31 200
KPN		85 000

Suga:

Atlantijas zilais marlīns

Makaira nigricans

Zona:

Atlantijas okeāns

(BUM/ATLANT)

103

KPN

nepiemēro

Suga:

Baltais marlīns

Tetrapturus albidus

Zona:

Atlantijas okeāns

(WHM/ATLANT)

46,5

KPN

nepiemēro

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija	367,23
Francija	165,69
EK	532,92

(3) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):

Francija	45 ()
ES	45

(4) Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija, iespējams, pārskatīs šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05.

(5) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):

Spānija	50,52
Francija	49,84
Itālija	39,34
Kipra	1,40
Malta	3,23
ES	144,34

(6) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):

Itālija	39,34
ES	39,34

(7) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

(8) To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu, ir 1 253.

(9) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to zvejas kuģu maksimālais skaits, kuri peld ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits
Īrija	50
Spānija	730
Francija	151
Apvienotā Karaliste	12
Portugāle	310

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR konvencijas apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(ANI/F483.)

KPN

1 548

Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika (1)

(ANI/F5852.)

KPN

1 658

(2)

Suga:	Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides			Zona:	FAO 48.3. Antarktika (TOP/F483.)
KPN		3 000	(3)
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30'W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483A)		0
B pārvaldības apgabals: 43° 30'W līdz 40° W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483B)		900
C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30' W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483C)		2 100

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.4. Antarktika

(TOP/F484.)

KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

(TOP/F5852.)

KPN

2 550

(4)

Suga:	Krils Euphausia superba			Zona:	FAO 48 (KRI/F48.)
KPN		3 470 000	(5)
Īpaši nosacījumi: Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Rajonā 48.1 (KRI/F48.1.)		155 000
Rajonā 48.2 (KRI/F48.2.)		279 000
Rajonā 48.3 (KRI/F48.3.)		279 000
Rajonā 48.4 (KRI/F48.4.)		93 000

Suga:	Krils Euphausia superba			Zona:	FAO 58.4.1. Antarktika (KRI/F5841.)
KPN		440 000	(6)
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E (KRI/*F-41W)		277 000
58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E (KRI/*F-41E)		163 000

Suga:	Krils Euphausia superba			Zona:	FAO 58.4.2. Antarktika (KRI/F5842.)
KPN		2 645 000	(7)
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
58.4.2. rajons uz rietumiem no 55°E (KRI/*F-42W)		1 448 000
58.4.2. rajons uz austrumiem no 55°E (KRI/*F-42E)		1 080 000

Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(NOS/F5852.)

KPN

Suga:

Krabji

Paralomis spp.

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(PAI/F483.)

KPN

1 600

(8)

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(GRV/F5852.)

KPN

360

Suga:

Citas sugas

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(OTH/F5852.)

KPN

Suga:

Raju dzimtas zivis

Rajidae

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(SRX/F5852.)

KPN

120

(9)

(1) Attiecībā uz šo KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

a)	kas novilkta no punkta, kur 72° 15'E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25'S platuma paralēli;

b)	tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74°E garuma meridiānu;

c)	tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40'S platuma paralēles un 76°E garuma meridiāna krustpunktam;

d)	tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52°S platuma paralēli;

e)	tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51°S platuma paralēles un 74° 30'E garuma meridiāna krustpunktam; un

f)	tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(2) Šo KPN piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

(3) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2010. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

(4) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20'E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta (sk. IX pielikumu).

(5) Šo KPN piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

(6) Šo KPN piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

(7) Šo KPN piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

(8) Šo KPN piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

(9) Šo KPN piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

IF PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS

SEAFO konvencijas apgabals

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200

Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon (Geryon) quinquedens

Zona:

SEAFO B1 apakšrajons (1)

(CRR/F47NAM)

KPN

Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon.(Geryon) quinquedens

Zona:

SEAFO, izņemot B1 apakšrajonu

(CRR/F47X)

KPN

200

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO

(TOP/SEAFO)

KPN

200

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1 apakšapgabals (2)

(ORY/F47NAM)

KPN

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO, izņemot B1 apakšapgabalu

(ORY/F47X)

KPN

(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—	tā rietumu robeža ir 0°E garuma meridiāns,

—	tā ziemeļu robeža ir 20°S platuma paralēle,

—	tā dienvidu robeža ir 28°S platuma paralēle,

—	tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(2) Šajā pielikumā apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—	tā rietumu robeža ir 0°E garuma meridiāns,

—	tā ziemeļu robeža ir 20°S platuma paralēle,

—	tā dienvidu robeža ir 28°S platuma paralēle,

—	tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS — visi apgabali

Suga:

Dienvidu tunzivs

Thunnus maccoyii

Zona:

Visi apgabali

(SBF/F41-81)

(1)

KPN

9 449

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC konvencijas apgabals

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S

(F7120S)

nav noteikts

KPN

nav noteikts

IJ PIELIKUMS

SPRFMO konvencijas apgabals

Suga:	Stavrida Trachurus murphyi		Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM)
Vācija		49 553
Nīderlande		47 449
Lietuva		37 998
Polija		44 000
ES		179 000

I pielikuma papildinājums

1. Mencu selektivitāte Ziemeļjūrā un Skagerakā

1.1. Dalībvalstis saskaņā ar 1.2. līdz 1.6. punktā izklāstītajiem noteikumiem veic pasākumus, lai 2010. gadam sadalītu mencu kvotu izmantojumu kuģiem, kas peld ar to karogu, zvejo Ziemeļjūrā un Skagerakā un izmanto grunts traļus, dāņu vadus un tiem līdzīgus velkamus zvejas rīkus, izņemot rāmja traļus, un ierobežotu mencu izmetumus no šiem kuģiem.

1.2. Dalībvalstis 1.1. punktā minēto zvejas rīku izmantošanu pielāgo mencu kvotas izlietojumam. Šajā nolūkā dalībvalstis 2010. gadā līdz katra ceturkšņa beigām nosaka mencas kvotu izlietojuma mērķus un paziņo tos Komisijai līdz 2010. gada 1. februārim.

1.3. Ja 2010. gadā pirmā, otrā vai trešā ceturkšņa beigās mencu kvotas izlietojums pārsniedz mērķa daudzumu par vairāk nekā 10 %, attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, lai tās 1.1. punktā minētie kuģi veiktu izmantoto zvejas rīku tehniskas izmaiņas, kas mencu piezveju ļautu samazināt tādā mērā, lai nākamā ceturkšņa beigās kvotas izlietojuma mērķis būtu ievērots.

1.4. Viena mēneša laikā no tā ceturkšņa beigām, kurā mērķa daudzums tika pārsniegts, dalībvalstis informē Komisiju par 1.3. punktā minētajiem pasākumiem, norādot tehniskās izmaiņas, ko plānots veikt attiecībā uz zvejas rīkiem, un kuģus, kurus šīs izmaiņas skars, kā arī pievienojot pamatojumu paredzamajai ietekmei uz mencu nozvejas rādītājiem.

1.5. Ja jebkurā laikā līdz 2010. gada 15. oktobrim dalībvalsts mencu kvota ir apgūta 90 % apmērā, visiem attiecīgās dalībvalsts kuģiem, kas minēti 1.1. punktā un izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, izņemot kuģus, kuri izmanto dāņu vadus, uzliek obligātu pienākumu atlikušajā gada daļā izmantot zvejas rīkus, kas aprakstīti Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 4. papildinājumā, vai citus rīkus, kuru tehniskie parametri nodrošina līdzvērtīgus mencu nozvejas rādītājus, kā apstiprinājusi ZZTEK, vai kuģiem, kas zvejo Norvēģijas omārus, izmantot šķirotājrežģi, kas raksturots minētā pielikuma 3. papildinājumā, vai jebkurus citus zvejas rīkus ar pierādītu līdzvērtīgu izkļūšanas iespēju.

1.6. Neatkarīgi no 1.5. punkta dalībvalstis minētajā punktā norādītos pasākumus var piemērot arī atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām, kuri jebkurā laikā līdz 2010. gada 15. novembrim ir apguvuši 90 % no valstij pieejamās mencu kvotas daļas, kas tiem iedalīta saskaņā ar valsts zvejas iespēju sadales metodi.

1.7. Neatkarīgi no 1.3. un 1.5. punkta dalībvalstis minētajos punktos norādītos pasākumus var piemērot arī atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām, kuriem saskaņā ar valsts zvejas iespēju sadales metodi ir iedalīta daļa no valstij pieejamās mencu kvotas.

2. Mencu selektivitāte Lamanša austrumu daļā

2.1. Dalībvalstis saskaņā ar 2.2., 2.3. un 2.4. punktā izklāstītajiem ar noteikumiem veic pasākumus, lai 2010. gadam sadalītu mencu kvotu izmantojumu kuģiem, kas peld ar to karogu, zvejo Lamanša austrumu daļā un izmanto grunts traļus, dāņu vadus un tiem līdzīgus velkamus zvejas rīkus, izņemot rāmja traļus, un ierobežotu mencu izmetumus no šiem kuģiem.

2.2. Dalībvalstis 2.1. punktā minēto zvejas rīku izmantošanu pielāgo to mencu kvotas izlietojumam. Šajā nolūkā dalībvalstis 2010. gadā līdz katra ceturkšņa beigām nosaka to mencas kvotu izlietojuma mērķus un paziņo tos Komisijai līdz 2010. gada 1. februārim.

2.3. Ja 2010. gada otrā vai trešā ceturkšņa beigās mencu kvotas izlietojums pārsniedz mērķa daudzumu par vairāk nekā 10 %, attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, tostarp nosaka reāllaika zvejas liegumus, lai 2.1. punktā minētie kuģi, kas peld ar tās karogu, nepieļautu mencu piezveju un zvejotu kvotā neiekļautas sugas tādā daudzumā, lai nākamā ceturkšņa beigās mencu kvotas izlietojuma mērķis būtu ievērots.

2.4. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis informē Komisiju par 2.3. punktā minētajiem pasākumiem.

IIA PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId ZONĀ UN ES ŪDEŅOS ICES IIa UN Vb ZONĀ

1. Darbības joma

1.1. Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem vai kuri izmanto šādus rīkus un kuri atrodas minētā pielikuma 2. punktā norādītajos ģeogrāfiskajos apgabalos.

1.2. Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Šiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem īpašas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli pa zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2010. gadā lūdz sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2. Reglamentēti zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītos reglamentētos zvejas rīkus un minētā pielikuma 2. punktā norādītos ģeogrāfiskos apgabalus.

3. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

3.1. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un — 2010. gada pārvaldības periodam — Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām laikposmā no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim ir noteikta 1. papildinājumā.

3.2. Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003, neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

4. Dalībvalstu pienākumi

4.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13. līdz 17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26. līdz 34. pantā.

4.2. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajām zonām, kas minētas 2. punktā, bet jūras zeltplekstu un jūrasmēļu pārvaldības vajadzībām – ICES IV zonu.

5. Zvejas piepūles iedalīšana

5.1. Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā nevienā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums, neatļauj nevienam tās kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā reglamentētajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

5.2. Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3. Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

6. Attiecīgo datu paziņošana

6.1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, dalībvalstis, sagatavojot ziņojumu atbilstīgi 2. papildinājumam, pēc pieprasījuma nosūta Komisijai datus par zvejas piepūli, kuru to zvejas kuģi īstenojuši pagājušajā mēnesī un iepriekšējos mēnešos.

6.2. Datus nosūta uz attiecīgajām elektroniskā pasta adresēm, kuras Komisija paziņo dalībvalstīm. Kad kļūst iespējams nosūtīt datus uz Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu (vai jebkuru jaunu datu sistēmu, par kuras izmantošanu lemj Komisija), dalībvalstis līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta datus uz sistēmu, norādot līdz pagājušā mēneša beigām īstenoto zvejas piepūli. Vismaz divus mēnešus pirms pirmā termiņa Komisija paziņo dalībvalstīm dienu, kurā sistēma ir izmantojama datu nosūtīšanai. Pirmajā uz sistēmu nosūtītajā zvejas piepūles deklarācijā norāda kopš 2010. gada 1. februāra īstenoto zvejas piepūli. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai datus par zvejas piepūli, kuru to zvejas kuģi īstenojuši 2010. gada janvārī.

IIA Pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentēti zvejas rīki

Kategats

TR1

197 929

4 212

16 610

TR2

1 475 629

9 316

582 233

TR3

523 126

55 853

BT1

BT2

115 456

26 534

13 102

22 645

22 060

1 100

25 339

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentēti zvejas rīki

b)	Skageraks; tā ICES IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV zona un ES ūdeņi ICES IIa zonā; ICES VIId zona

TR1

432

4 892 761

1 379 121

2 036

2 214 240

227

371 757

248 638

8 938 164

TR2

279 868

4 106 634

516 154

9 638 858

15 861

1 080 920

872 900

7 409 969

TR3

4 391 356

3 501

107 041

48 508

263 772

21 511

BT1

1 427 574

1 157 265

29 271

999 808

1 739 759

BT2

6 229 751

88 645

1 691 253

829 504

34 923 335

7 337 669

163 531

2 307 977

224 484

222 598

438 664

74 925

546 303

224 124

467

2 374 073

48 968

14 004

56 312

245

71 448

110 468

134 880

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentēti zvejas rīki

c)	ICES VIIa zona

TR1

138 714

59 625

603 719

TR2

17 409

552

845 598

1 934 646

TR3

8 433

1 588

BT1

BT2

843 782

514 584

111 693

158

18 255

5 970

158

70 614

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentēti zvejas rīki

d)	ICES VIa zona un ES ūdeņi ICES Vb zonā

TR1

16 569

3 387 803

221 346

1 836 929

TR2

7 415

479 043

2 972 845

TR3

20 355

30 042

BT1

7 161

117 544

BT2

13 211

3 801

4 626

35 442

13 836

400 503

5 697

213 454

1 953

145

1 402 142

54 917

4 250

630 040

IIA pielikuma 2. papildinājums

II tabula

Ziņojuma struktūra

Valsts	Zvejas rīks	Apgabals	Gads	Mēnesis	Summārā deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)

III tabula

Datu formāts

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Valsts

—

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

—

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR1

TR2

TR3

BT1

BT2

GN1

GT1

LL1

(3)

Apgabals

Viens no šādiem apgabaliem:

03AS

02A0407D

07A

06A

(4)

Gads

—

Gads, kurā ir mēnesis, par kuru sniedz deklarāciju

(5)

Mēnesis

—

Mēnesis, par kuru sniedz zvejas piepūles deklarāciju (apzīmēts ar diviem cipariem no 01 līdz 12)

(6)	Summārā deklarācija

Summārā zvejas piepūle, izteikta kilovatdienās, no (4) laukā norādītā gada 1. janvāra līdz (5) laukā norādītā mēneša beigām.

(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

IIB PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

1. Darbības joma

Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas vai kuri minētos zvejas rīkus izmanto un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2. Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)	“zvejas rīku grupa” ietver traļus, dāņu vadus un tiem līdzīgus zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)	“reglamentēti zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)	“apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)	“2010. gada pārvaldības periods” ir laikposms no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim;

e)	“īpaši nosacījumi” ir 5.2. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti

3.1. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem nevienam tās kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006., 2007., 2008. vai 2009. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

3.2. Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

4. Vispārēji pienākumi un darbības ierobežojumi

4.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26. līdz 34. pantā.

4.2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka ES kuģis, kas peld ar tās karogu, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 5. punktā paredzēto dienu skaitu, ja uz tā ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem.

4.3. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu uzskata 2. punktā noteikto apgabalu.

ES KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

5. Maksimālais dienu skaits

5.1. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2010. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2. Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)	saskaņā ar zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā kopējais kuģa veikto heka izkrāvumu apjoms 2007. vai 2008. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas, un

b)	saskaņā ar zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā kopējais kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu apjoms 2007. vai 2008. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

5.3. Īpašo nosacījumu, kas minēts 5.2. punktā, kuģis var nodot vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 5.2. punktā norādīto svaru.

5.4. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja vien ir ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un 5.2. punktā norādītajam īpašajam nosacījumam noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku, un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja nebūtu piemērots šis punkts. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

5.5. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 5.4. punktu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

—	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

—	šo kuģu 2007., 2008. un 2009. gada nozvejas reģistrs, kas apliecina atbilstību 5.2. punkta a) vai b) apakšpunkta īpašajos nosacījumos noteiktajam nozvejas sastāvam, ja šie kuģi atbilst šādam īpašajam nosacījumam,

—	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 5.4. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 5.4. punktu.

6. Pārvaldības periodi

6.1. Dalībvalsts I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pa pārvaldības periodiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

6.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 4.1. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

7.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam, Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam vai 2008. gada 24. jūlija Padomes Regulai (EK) Nr. 744/2008, ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (1), vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstīm jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, par kuru var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 3. vai 5.3. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.2. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītās dienas, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

—	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts kuģu numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

—	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajam nosacījumam.

7.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var grozīt attiecīgajai dalībvalstij 5.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

7.4. Dalībvalsts 2010. gada pārvaldības periodā šīs jūrā pavadāmās papildu dienas var pārdalīt visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas no flotes izslēgtam kuģim, kurš atbilda 5.2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

7.5. Dalībvalsts 2010. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu.

8. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērotāju izvietošanai

8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Padomes 2008. gada 25. februāra Regulā (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami nacionālajām programmām.

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītās dienas, iesniedz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu Komisijai apstiprināšanai.

8.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 5.1. punktā minēto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma.

8.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātu novērotāju izvietošanas programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

9. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

9.1. Ja kuģim neierobežots skaits dienu ir iedalīts tāpēc, ka ir izpildīti īpašie nosacījumi, kuģa izkrāvumi 2010. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) heku un 2,5 tonnas (dzīvsvars) Norvēģijas omāru.

9.2. Kuģis, esot jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī.

9.3. Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu drīkst pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Īpašais nosacījums	Reglamentēti zvejas rīki	Maksimālais dienu skaits
	Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥60 mm, un grunts āķu jedas	158
5.2. punkta a) apakšpunkts un 5.2. punkta b) apakšpunkts	Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥60 mm, un grunts āķu jedas	Neierobežots

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

10. Dienu nodošana starp kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu

10.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas nodot kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks vai vienāds ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

10.2. Saskaņā ar 10.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

10.3. Dienu nodošana, kas aprakstīta 10.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

10.4. Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto bez atbilstības īpašajam nosacījumam iedalītas zvejas dienas.

10.5. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajām dienu nodošanām. Izklājlapas formātu šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja 3.1., 3.2., un 10. punktu piemēro mutatis mutandis. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodošanu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās zvejas kvotas.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

12. Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko īstenojuši kuģi, kuri apgabalā izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu kW.

13. Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 12. punktā minētos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai arī informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2009. un 2010. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula

Ziņojuma formāts, kādā nosūtama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Valsts	Zvejas rīks	Gads	Summārā zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (3)

L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Valsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR = traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm

LL = grunts āķu jedas

(3)

Gads

2006., 2007., 2008., 2009. vai 2010. gads

(4)	Summārā zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

IV tabula

Ziņojuma formāts, kādā nosūtama ar kuģiem saistīta informācija

Valsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotie zvejas rīki				Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus				Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki				Dienu nodošana
Valsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr.2	Nr.3	…	Nr.1	Nr.2	Nr.3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)	(8)	(8)	(8)	(9)

V tabula

Datu formāts, kādā sagatavojama ar kuģiem saistīta informācija

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4)

L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Valsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

ES zvejas flotes reģistra numurs.

Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs.

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos.

(5)	Paziņotie zvejas rīki

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR = traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm

LL = grunts āķu jedas

(6)	Īpašais nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem

Norāda, kuru no IIB pielikuma 7.2. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a–b) piemēro, ja piemēro kādu no tiem.

(7)	Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums.

(8)	Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam.

(9)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.

(1) OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.

(2) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(3) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

IIC PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe ZONĀ

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Darbības joma

1.1. Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir kāds no 3. punktā norādītajiem zvejas rīkiem vai kuri tādus rīkus izmanto, un kuri atrodas VIIe zonā. Šajā pielikumā 2010. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim.

1.2. Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar zvejas žurnālu 2004. gadā ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ja:

a)	šādi kuģi 2010. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars),

b)	šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī, un

c)	katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2010. gada 31. jūlijam un 2011. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju 2004. gadā un jūrasmēļu nozveju 2010. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc piemērot atbrīvojumu no šā pielikuma noteikumiem.

2. Zvejas rīki

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām izmanto šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a)	rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks;

b)	stacionārie zvejas rīki, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 220 mm.

3. Vispārēji pienākumi un darbības ierobežojumi

3.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26. līdz 34. pantu.

3.2. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu uzskata ICES VIIe zonu.

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA

4. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti

4.1. Kuģiem, kas izmanto 2. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 1. punktā norādītajā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

4.2. Dalībvalsts neatļauj attiecīgajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006., 2007., 2008. vai 2009. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.3. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.4. Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā norādītajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

5. Darbības ierobežojumi

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 6. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīki, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.

ES KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

6. Maksimālais dienu skaits

6.1. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2010. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir un tiek izmantots kāds no 2. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

6.2. Dienu skaits, ko kuģis 2010. gada pārvaldības periodā pavada apgabalā, uz ko attiecas gan šis pielikums, gan IIA pielikums, nepārsniedz šā pielikuma I tabulā noteikto dienu skaitu. Tomēr tad, ja maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli kuģim iedala tikai attiecībā uz tā atrašanos IIA pielikumā norādītajos apgabalos, kuģis ievēro tādā veidā noteikto maksimālo zvejas piepūli.

6.3. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2010. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tā dienu skaita, kas I tabulā norādītai zvejas rīku grupai noteikts tajā pašā tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Katras konkrētas zvejas rīku grupas kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un drīkst izmantot attiecīgo zvejas rīku grupu. Individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja šis punkts nebūtu piemērots.

6.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.3. punktu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

—	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

—	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.3. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.3. punktu.

7. Pārvaldības periodi

7.1. Dalībvalsts I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pa pārvaldības periodiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

7.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 3. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

8.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam, Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam vai Regulai (EK) Nr. 744/2008, vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstīm jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 2. punktā norādītajiem zvejas rīkiem.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.2. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītās dienas, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

—	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts kuģu numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

—	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

8.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var grozīt attiecīgajai dalībvalstij 6.2. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

8.4. Dalībvalsts 2010. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot attiecīgās grupas zvejas rīkus.

8.5. Dalībvalsts 2010. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu.

9. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērotāju izvietošanai

9.1. Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un — attiecībā uz nacionālajām programmām — Regulā (EK) Nr. 665/2008.

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 6.1. punktā minēto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma.

9.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Zvejas rīks

3. punkts

Nosaukums

Izmanto tikai 3. punktā norādītās zvejas rīku grupas

Lamanša rietumu daļa

3.a

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

164

3.b

Stacionārie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir < 220 mm

164

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

10. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu

10.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks vai vienāds ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

10.2. Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

10.3. Dienu nodošana, kas aprakstīta 10.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kas izmanto to pašu zvejas rīku grupu, kas norādīta 2. punktā, un tajā pašā pārvaldības periodā.

10.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajām dienu nodošanām. Sīki izstrādātu izklājlapas formātu, kādā šos ziņojumus dara pieejamus Komisijai, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja mutatis mutandi ir piemērots 4.2., 4.4., 6. un 10. punkts. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodošanu, tās pirms nodošanas veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

12. Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

13. Attiecīgo datu paziņošana

II tabula

Ziņojuma formāts, kādā nosūtama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Valsts	Zvejas rīks	Gads	Summārā zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Valsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)

Gads

2006., 2007., 2008., 2009. vai 2010. gads

(4)	Summārā zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

IV tabula

Ziņojuma formāts, kādā nosūtama ar kuģiem saistīta informācija

Valsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotie zvejas rīki				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus				Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki				Dienu nodošana
Valsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)

V tabula

Datu formāts, kādā sagatavojama ar kuģiem saistīta informācija

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2)

L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Valsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

ES zvejas flotes reģistra numurs.

Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs.

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos.

(5)	Paziņotie zvejas rīki

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

GN = žaunu tīkli < 220 mm

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)	Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums.

(8)	Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam.

(9)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.

(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(2) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

IID PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIA, IIIA UN IV ZONĀ

1. Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro ES kuģiem, kuri ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

2. Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ICES IV zonas ES ūdeņos, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Savienības un Norvēģijas apspriešanās, kā paredzēts Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā secinājumu protokolā.

3. Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir:

a)	24 stundu laikposms no plkst. 00.00 kalendārajā dienā līdz plkst. 24.00 tajā pašā kalendārajā dienā vai jebkura šāda laikposma daļa, vai

b)	ikviens nepārtraukts zvejas žurnālā ierakstīts 24 stundu laikposms starp jūrā iziešanas datumu un laiku un atgriešanās datumu un laiku vai jebkura šāda laikposma daļa.

4. Katra attiecīgā dalībvalsts uztur datubāzi, kurā par ES ūdeņiem ICES IIa, IIIa un IV zonā un par katru kuģi, kas peld ar tās karogu vai ir reģistrēts Savienībā un kas zvejojis ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ir norādīta šāda informācija:

a)	kuģa vārds un iekšējās reģistrācijas numurs;

b)	uzstādītā dzinēja jauda kilovatos, kas izmērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c)	dienu skaits, kas pavadītas apgabalā, zvejojot ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm;

d)	kilovatdienas, ko nosaka, apgabalā pavadīto dienu skaitu reizinot ar uzstādīto dzinēja jaudu kilovatos.

5. Izpētes zveju tūbīšu daudzuma noteikšanai sāk agrākais 2010. gada 1. aprīlī un beidz vēlākais 2010. gada 6. maijā.

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, ko 2010. gadā drīkst īstenot izpētes zvejā, lai konstatētu tūbīšu daudzumu, nosaka, par pamatu ņemot kopējo zvejas piepūli, ko ES kuģi īstenojuši 2007. gadā saskaņā ar 4. punktu, un to sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar kvotām, kas iedalītas no šīs KPN.

6. Komisija, pamatojoties uz ICES un ZZTEK ieteikumiem par Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2009. gada vecuma grupā, pēc iespējas drīz pārskata I pielikumā noteikto KPN un kvotas tūbīšu zvejai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, ņemot vērā šādus principus, kā arī citus attiecīgus zinātniskajā ieteikumā minētus aspektus.

KPN ICES IIa un IV zonas ES ūdeņos aprēķina šādi:

KPN 2010 = -333+R1,2010*3.692,

kur R1,2010 ir viena gada vecumu sasniegušu tūbīšu krājuma lielums miljardos 2010. gada 1. janvārī; KPN izteikts 1 000 tonnās.

7. Ja KPN, kas aprēķināta saskaņā ar 6. punktu, pārsniedz 400 000 tonnu, KPN nosaka 400 000 tonnu apjomā.

8. No 2010. gada 1. augusta līdz 2010. gada 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

III PIELIKUMS

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu (6)	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00' N	93	DK: 32, DE: 6, FR: 1, IE: 9, NL: 11, PL: 1, SV: 12, UK: 21	69
	Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00' N	80	DE: 16, IE 1, ES: 20, FR: 18, PT: 9, UK: 14	50
	Makreles, uz dienvidiem no 62° 00' N, zveja ar riņķvadu	11	DK: 26 (1), DE, 1 (1), FR: 2 (1), NL: 1 (1)	Nepiemēro
	Makreles, uz dienvidiem no 62° 00' N, zveja ar trali	19	DK: 26 (1), DE, 1 (1), FR: 2 (1), NL: 1 (1)	Nepiemēro
	Makreles, uz ziemeļiem no 62° 00' N, zveja ar riņķvadu	11 (2)	DK: 11	Nepiemēro
	Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00' N	480	DK: 450, UK: 30	150
Fēru salu ūdeņi (7)	Visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām	26	BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18	13
Fēru salu ūdeņi (7)	Specializētā mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28' N un uz austrumiem no 6° 30' W	8 (3)		4
	Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20' N un 62° 00' N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām	70	BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20	26
	Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30' N un uz rietumiem no 9° 00' W, apgabalā starp 7° 00' W un 9° 00' W uz dienvidiem no 60° 30' N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30' N, 7° 00' W un 60° 00' W, 6° 00' W	70	DE: 8 (4), FR: 12 (4), UK: 0 (4)	20 (5)
	Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes	70		22 (5)
	Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus piekļuves noteikumus apgabalā, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu”	36	DE: 3, DK: 19, FR: 2, NL: 5, UK: 5	20
	Zveja ar āķu rindām	10	UK: 10	6
	Makreļu zveja	12	DK: 12	12
	Siļķu zveja uz ziemeļiem no 61°N	21	DK: 7, DE: 1, IE: 2, FR: 0, NL: 3, SV: 3, UK: 5	21

(1) Šis sadalījums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(2) Jāizvēlas no 11 zvejas atļaujām makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00' N.

(3) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejniecībai “visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

(4) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu maksimālo skaitu.

(5) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām”.

(6) Zvejas atļaujas zvejas darbībām šajos ūdeņos var piešķirt tikai no datuma, kad ar Norvēģiju noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(7) Zvejas atļaujas zvejas darbībām šajos ūdeņos var piešķirt tikai no datuma, kad ar Fēru salām noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu.

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

1. Maksimālais skaits ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	63
Francija	44
ES	107

2. Maksimālais skaits ES piekrastes amatierzvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	139
Francija	86
Itālija	35
Kipra	25
Malta	89
ES	374

3. Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Itālija	68
ES	68

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A daļa

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsuga	Zona	Aizlieguma periods
Haizivis (visas sugas)	Konvencijas apgabals	Visu gadu
Notothenia rossii	FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju	Visu gadu
Zivis	FAO 48.1 Antarktika (1) FAO 48.2 Antarktika (1)	Visu gadu
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1)	FAO 48.3.	Visu gadu
Dissostichus spp.	FAO 48.5. Antarktika	1.12.2009. līdz 30.11.2010.
Dissostichus spp.	FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20'E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20'E (1) FAO 88.2. Antarktika uz ziemeļiem no 65°S (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.6. Antarktika (1) FAO 58.7. Antarktika (1)	Visu gadu
Lepidonotothen squamifrons	FAO 58.4.4 (1) (2).	Visu gadu
Visas sugas izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides	FAO 58.5.2. Antarktika	1.12.2009. līdz 30.11.2010.
Dissostichus mawsoni	FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko ierobežo 55o 30'S un 57o 20'S platuma paralēles un 25o 30'W un 29o 30'W garuma meridiāni	Visu gadu

B daļa

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2009./10. GADĀ

Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās)	Piezvejas limits (tonnās)
Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās)	Raju dzimtas zivis	Macrourus spp.	Citas sugas
58.4.1.	Viss rajons	1.12.2009. līdz 30.11.2010.	SSRU A, B, D, F un H: 0 SSRU C: 100 SSRU E: 50 SSRU G:60	Kopā 210	Visā rajonā: 50	Visā rajonā: 33	Visā rajonā: 20
58.4.2.	Viss rajons	1.12.2009. līdz 30.11.2010.	SSRU A: 30 SSRU B, C un D: 0 SSRU E: 40	Kopā 70	Visā rajonā: 50	Visā rajonā: 20	Visā rajonā: 20
88.1.	Viss apakšapgabals	no 1.12.2009. līdz 31.8.2010.	SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 372 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 2 104 SSRUs J un L: 374 SSRU M: 0	Kopā 2 850.	142 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 105 SSRU J un L: 50 SSRU M: 0	430 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 SSRU M: 0	20 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 SSRU M: 0
88.2.	Uz dienvidiem no 65oS	no 1.12.2009. līdz 31.8.2010.	SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 214 SSRU E: 361	Kopā 575 (3)	50 (3) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 50 SSRU E: 50	92 (3) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 34 SSRU E: 58	20 SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 80 SSRU E: 20

C daļa

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Līgumslēdzēja puse:

Zvejas sezona:

Kuģa vārds:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Zvejas metode:	 parasta tralēšana
	 nepārtrauktas zvejas sistēma
	 zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi
	 citas apstiprinātas metodes: lūdzu, norādiet

Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti (4)

Produkta veids	% no nozvejas	Pārrēķina koeficients (5)

Apakšapgabals/rajons		Dec.	Janv.	Febr.	Marts	Apr.	Maijs	Jūn.	Jūl.	Aug.	Sept.	Okt.	Nov.
	48.1.
	48.2.
	48.3.
	48.4.
	48.5.
	48.6.
	58.4.1.
	58.4.2.
	88.1.
	88.2.
	88.3.
	X	Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām.
		Piesardzīgi nozvejas limiti nav paredzēti, tādēļ uzskata, ka veic izpētes zveju.

Ņemiet vērā, ka šajā veidlapā norādītie dati ir paredzēti tikai informācijai un neliedz Jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

D daļa

ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m)	Vertikālais atvērums (m)	Horizontālais atvērums (m)

Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs

Plāksne	Garums (m)	Linuma acs izmērs (mm)
1. plāksne
2. plāksne
3. plāksne
…..
Pēdējā plāksne (āmis)

Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.

Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes? (6): Jā Nē

	Zvejas metode	Plānotais izmantošanas laiks (%)
1.
2.
3.
4.
5.
…		Kopā 100 %

Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka? (7): Jā Nē

Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.

(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

(2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

(3) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā.

—	Rajām: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu),

—	Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp.,

—	citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU.

(4) Sniedziet pēc iespējas pilnīgāku informāciju.

(5) Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.

(6) Ja atbilde ir “Jā”, norādiet zvejas metožu maiņas biežumu:

(7) Ja atbilde ir “Jā”, norādiet ierīces konstrukciju.

VI PIELIKUMS

IOTC APGABALS

1. Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC apgabalā

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Zvejas kapacitāte (GT)
Spānija	22	61 364
Francija	21	31 467
Itālija	1	2 137
Portugāle	5	1 627
ES	49	96 595

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Zvejas kapacitāte (GT)
Spānija	27	11 600
Francija	25	1 940
Portugāle	15	6 925
Apvienotā Karaliste	4	1 400
ES	71	21 865

3. 1. punktā minētajiem kuģiem ir arī atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā.

4. 2. punktā minētajiem kuģiem ir arī atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC apgabalā.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20°S

Spānija	14
ES	14

VIII PIELIKUMS

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģija (1)	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00'N	20	20
Fēru salas (2)	Makreles, VIa (uz ziemeļiem 56° 30' N); VIIe, f, h, stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem 56° 30' N), VIIe, f, h; siļķes, VIa (uz ziemeļiem 56° 30' N)	14	14
	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00' N	21	21
	Siļķes, IIIa	4	4
	Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N); tūbīšu rūpnieciskā zveja, IV (tostarp nenovēršama putasu piezveja)	15	15
	Jūras līdakas un brosmes	20	10
	Putasu, II, IVa (uz ziemeļiem no 56° 30' N), VIb, VII (uz rietumiem no 12° 00' W)	20	20
	Zilās jūras līdakas	16	16
Venecuēla	Lutjānzivis (3) (Francijas Gviānas ūdeņi)	41	pm
Venecuēla	Haizivis (3) (Francijas Gviānas ūdeņi)	4	pm

(1) Zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, var piešķirt tikai no datuma, kad ar Norvēģiju noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(2) Zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar Fēru salu karogu, var piešķirt tikai no datuma, kad ar Fēru salām noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu.

(3) Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis licences pieprasījumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas vai vismaz 50 % no haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Minētajam līgumam ir jābūt apstiprinātam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma jaudai un Francijas Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Licences pieteikumam pievieno pienācīgi vīzētu līguma kopiju. Ja iepriekšminēto vizēšanu atsaka, tad Francijas iestādes attiecīgajai pusei un Komisijai paziņo par šo atteikumu un norāda pamatojumu.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.021.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 21

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 26. janvāris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
		Padome
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 23/2010 (2010. gada 14. janvāris), ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1359/2008, (EK) Nr. 754/2009, (EK) Nr. 1226/2009 un (EK) Nr. 1287/2009	1