ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.001.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 1

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 5. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1/2010 (2010. gada 4. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 2/2010 (2010. gada 4. janvāris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

3

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 3/2010 (2010. gada 4. janvāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1290/2009, ar ko nosaka no 2010. gada 1. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

5

 

 

LĒMUMI

 

 

2010/1/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 23. decembris) par Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvaru pagarināšanu

8

 

 

2010/2/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 24. decembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10251)  ( 1 )

10

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

5.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1/2010

(2010. gada 4. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 5. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 4. janvārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

45,8

TN

99,9

TR

86,1

ZZ

77,3

0707 00 05

EG

196,3

MA

80,6

TR

133,3

ZZ

136,7

0709 90 70

MA

31,0

TR

98,5

ZZ

64,8

0805 10 20

EG

57,9

MA

55,7

TR

55,5

ZZ

56,4

0805 20 10

MA

74,9

ZZ

74,9

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

53,3

IL

67,2

TR

76,3

US

75,0

ZZ

68,0

0805 50 10

TR

75,6

ZZ

75,6

0808 10 80

CA

101,1

CN

97,4

US

95,5

ZZ

98,0

0808 20 50

US

103,1

ZZ

103,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


5.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/3


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 2/2010

(2010. gada 4. janvāris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1271/2009 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 5. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 4. janvārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 339, 22.12.2009., 32. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 5. janvāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

42,90

0,00

1701 11 90 (1)

42,90

2,03

1701 12 10 (1)

42,90

0,00

1701 12 90 (1)

42,90

1,74

1701 91 00 (2)

49,28

2,69

1701 99 10 (2)

49,28

0,00

1701 99 90 (2)

49,28

0,00

1702 90 95 (3)

0,49

0,22


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


5.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/5


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 3/2010

(2010. gada 4. janvāris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1290/2009, ar ko nosaka no 2010. gada 1. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1290/2009 (3) noteica no 2010. gada 1. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)

Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par EUR 5 tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1290/2009.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1290/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1290/2009 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 5. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 4. janvārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3)  OV L 347, 24.12.2009., 11. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2010. gada 5. janvāra

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

2,44

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

38,56

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

18,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

18,00

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

38,56


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

31.12.2009

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

150,20

109,83

FOB cena, ASV

135,93

125,93

105,93

98,22

Piemaksa par Persijas līča reģionu

8,71

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

7,46

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

22,39 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

— EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


LĒMUMI

5.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/8


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 23. decembris)

par Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvaru pagarināšanu

(2010/1/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Eiropas Komisija 1991. gada novembrī nolēma iekļaut ētiku lēmumu pieņemšanas procesā Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikās un šajā sakarā izveidoja Padomdevēju grupu jautājumos par biotehnoloģijas ētiku.

(2)

Komisija 1997. gada 16. decembrī nolēma aizstāt Padomdevēju grupu jautājumos par biotehnoloģijas ētiku ar Eiropas grupu par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām un paplašināt šīs jaunās grupas pilnvaras attiecībā uz visām pētniecības un tehnoloģiju piemērošanas jomām.

(3)

Komisija ar 2001. gada 26. marta lēmumu Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvaras, ar nedaudz mainītiem uzdevumiem, pagarināja uz četriem gadiem (C(2001) 691).

(4)

Lēmums par pašreizējās Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvarām tika pieņemts 2005. gada 11. maijā (Komisijas Lēmums 2005/383/EK (1)) un pagarināts ar Komisijas Lēmumu 2009/757/EK (2).

(5)

Tagad ir lietderīgi pilnvaras pagarināt uz pieciem gadiem un līdz ar to amatā iecelt jaunos locekļus; tomēr ar šo lēmumu netiek skarta iespēja jaunajai Komisijai pārskatīt pilnvaru saturu.

(6)

Ar šo lēmumu aizstāj Lēmumu 2009/757/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija nolemj pagarināt Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvaras uz pieciem gadiem.

2. pants

Uzdevums

Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām uzdevums ir sniegt padomus Komisijai par ētikas jautājumiem saistībā ar zinātni un jaunām tehnoloģijām vai nu pēc Komisijas pieprasījuma, vai arī pēc pašas iniciatīvas. Parlaments un Padome var vērst Komisijas uzmanību uz tiem jautājumiem, kuriem, pēc viņu domām, ir ļoti liela nozīme ētikas ziņā. Ja Komisija vēlas saņemt Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām atzinumu, tad tā nosaka termiņu, kurā šāds atzinums ir jāsniedz.

3. pants

Sastāvs – iecelšana amatā

1.   Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļus ieceļ Komisijas priekšsēdētājs.

2.   Piemēro šādus noteikumus:

locekļus ieceļ ad personam. Locekļi strādā privātpersonas statusā, un tos aicina sniegt Komisijai padomus neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes. Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām ir neatkarīga, plurālistiska un daudznozaru,

Eiropas grupā par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām ir ne vairāk kā 15 locekļi,

Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļus ieceļ uz pieciem gadiem. Katru pilnvaru laiku ir iespējams pagarināt maksimāli divas reizes,

Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļu identifikāciju un atlasi veic, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Papildu pieteikumus, kurus saņems no citiem avotiem, arī ņems vērā atlases procedūrā,

Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļu sarakstu Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

piemērotos kandidātus, kuri nav ieceltie locekļi, iekļauj rezerves sarakstā,

ja loceklis vairs nav spējīgs efektīvi piedalīties grupas darbā vai atkāpjas no amata, priekšsēdētājs uz atlikušo sākotnējā locekļa pilnvaru darbības termiņu var iecelt aizstājēju locekli no rezerves saraksta.

4. pants

Darbība

1.   Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļi ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no grupas locekļu vidus uz visu pilnvaru laiku.

2.   Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām darba programmu, tostarp tādus ētikas jautājumu pārskatus, ko pēc savas iniciatīvas ierosinājusi Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām, apstiprina Komisijas priekšsēdētājs. Komisijas Eiropas politikas padomdevēju birojs, darbojoties ciešā sadarbībā ar Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām priekšsēdētāju, ir atbildīgs par Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām un tās sekretariāta darba organizēšanu.

3.   Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām darba sesijas nav atklātas. Ārpus šīm darba sesijām Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām var apspriest savu darbu ar attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām un uzaicināt pārstāvjus no nevalstiskām organizācijām vai pārstāvju organizāciju locekļus, kad tas vajadzīgs viedokļu apmaiņai. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmju darba kārtību izdalīs attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

4.   Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmes notiek Komisijas mītnē atbilstīgi Komisijas noteiktajai kārtībai un kalendāram. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmēm jānotiek vismaz 6 reizes 12 mēnešu laikposmā, kas ir apmēram divpadsmit darba dienu gadā. Locekļiem būtu jāpiedalās vismaz četrās sanāksmēs gada laikā.

5.   Lai sagatavotu atzinumus, un ņemot vērā to sagatavošanai pieejamos resursus, Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām:

var, ja tā uzskata par lietderīgu un/vai vajadzīgu, uzaicināt ekspertus, kuriem ir specifiskas kompetences, lai precizētu un virzītu tās darbu,

var uzsākt pētījumus, lai savāktu visu vajadzīgo zinātnisko un tehnisko informāciju,

var izveidot darba grupas specifisku jautājumu izskatīšanai,

organizē atklātu apaļo galdu attiecībā uz katru atzinumu, ko tā sniedz, lai veicinātu dialogu un uzlabotu pārredzamību,

izveido ciešas saites ar Komisijas struktūrvienībām, uz kurām attiecas grupas izskatāmās tēmas,

var izveidot ciešākas saites ar dažādu ētikas struktūru pārstāvjiem Eiropas Savienībā un kandidātvalstīs.

6.   Katru atzinumu publicē tūlīt pēc tā pieņemšanas. Ja atzinums netiek pieņemts vienprātīgi, tas ietver jebkuru atšķirīgo viedokli. Ja ir operatīva prasība ātrāk sniegt atzinumu par kādu īpašu tēmu, Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām izdod īsas deklarācijas, kurām, ja vajadzīgs, sekos pilnīgāka analīze, nodrošinot pārredzamības ievērošanu, kā tas ir attiecībā uz jebkuru atzinumu. Jebkurā Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām atzinumā izdara atsauci uz attiecīgās tehnoloģijas attīstības stāvokli brīdī, kad atzinums tiek sniegts. Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām var izlemt aktualizēt atzinumus, ja tā uzskata to par vajadzīgu.

7.   Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pieņem savu reglamentu.

8.   Pirms pilnvaru termiņa beigām Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām izstrādā darba pārskatu, par kura izstrādi ir atbildīgs tās priekšsēdētājs. Paziņojumu publicē.

5. pants

Sanāksmju izdevumi

Transporta un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmēm, sedz Komisija atbilstīgi Komisijas noteikumiem.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kad tiek iecelti amatā jaunie Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļi. Ar to aizstāj Lēmumu 2009/757/EK.

Briselē, 2009. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 127, 20.5.2005., 17. lpp.

(2)  OV L 270, 15.10.2009., 18. lpp.


5.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 1/10


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 24. decembris),

ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10251)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/2/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 10.a panta 13. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2), paredz, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu sadales pamatprincips ir izsoles.

(2)

Savienība atbalsta vērienīgu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kas paredz ierobežot temperatūras pieaugumu pasaulē līdz 2 °C. Ja citas rūpnieciski attīstītās valstis un pārējie lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji nepiedalās starptautiskā nolīgumā, var rasties siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums trešās valstīs, kur uz rūpniecību neattiecas līdzvērtīgi oglekļa dioksīda emisiju ierobežojumi, (“oglekļa dioksīda emisiju pārvirze”), un vājināsies Eiropas Savienības pasākumu vides integritāte un rezultativitāte. Lai novērstu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, Direktīvā 2003/87/EK noteikts – atkarībā no starptautisko sarunu iznākuma Eiropas Savienība tajās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktā minētajiem noteikumiem.

(3)

Līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā minētajiem kritērijiem, nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, turpmāk sauktu par “nozaru un apakšnozaru sarakstu”.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. punktu, lai noteiktu nozares vai apakšnozares, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, Komisija Eiropas Savienības mērogā novērtē, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē atkarībā no iedalījuma līmeņa ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes tiešās izmaksas un netiešās izmaksas, kas radušās, šīs direktīvas īstenošanas rezultātā paaugstinoties elektroenerģijas cenām, iekļaut galaprodukta cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu iekārtām ārpus Eiropas Savienības, kas ir mazāk oglekļa efektīvas. Šo vērtējumu pamatā ir oglekļa vidējā cena saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu, kas pievienots Īstenošanas pasākumu paketei attiecībā uz ES mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju līdz 2020. gadam, un, ja vien tie ir pieejami, dati par tirdzniecību, ražošanu un pievienoto vērtību par pēdējiem trim gadiem saistībā ar katru nozari vai apakšnozari.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. punktu nozare vai apakšnozare ir uzskatāma par pakļautu būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ja šīs direktīvas īstenošanas rezultātā radušos tiešo un netiešo papildu izmaksu summa ievērojami – vismaz par 5 % – paaugstinātu ražošanas izmaksas, kuras aprēķina kā daļu no bruto pievienotās vērtības, un ja tirdzniecības intensitāte ar trešām valstīm, kuru aprēķina kā kopējās eksporta vērtības uz trešām valstīm, summētas ar kopējām importa vērtībām no trešām valstīm, attiecību pret kopējo Eiropas Savienības tirgus apjomu (gada apgrozījums plus kopējais imports), ir augstāka par 10 %. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 16. punktu nozare vai apakšnozare ir arī uzskatāma par pakļautu būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ja Direktīvas 2003/87/EK īstenošanas rezultātā radušos tiešo un netiešo papildu izmaksu summa īpaši – vismaz par 30 % – paaugstinātu ražošanas izmaksas, kuras aprēķina kā daļu no bruto pievienotās vērtības, vai tirdzniecības intensitāte ar trešām valstīm, kuru aprēķina kā kopējās eksporta vērtības uz trešām valstīm, summētas ar kopējām importa vērtībām no trešām valstīm, attiecību pret kopējo Eiropas Savienības tirgus apjomu (gada apgrozījums plus kopējais imports), ir augstāka par 30 %.

(6)

Lai izveidotu sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku sākotnēji vērtē 3 ciparu līmenī (NACE-3 līmenis) vai attiecīgā gadījumā, ja ir pieejami dati, 4 ciparu līmenī (NACE-4 līmenis). Nozares un apakšnozares nozaru un apakšnozaru sarakstā iekļauj, izmantojot precīzāko NACE aprakstu. Tika atdalītas vairākas nozares NACE-4 līmenī, par kurām konstatēts, ka tajās nepastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, un tika novērtētas vairākas attiecīgās apakšnozares, kuru īpatnību dēļ tika novērota ievērojami atšķirīga ietekme no pārējās nozares.

(7)

Informācija, kas vajadzīga vērtējumam pēc Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā minētajiem kritērijiem, par 2008. gada decembri tika iegūta no dalībvalstīm, Eurostat, publiski un komerciāli pieejamiem avotiem un nozaru asociācijām. Informācija, ko nesniedza dalībvalstis vai citi oficiāli avoti, tika verificēta. Izmantoti arī Eurostat apstrādāti konfidenciāli dati.

(8)

Par precīzāko, uzticamāko un pārredzamāko CO2 emisiju aprēķinu nozarēs, kuru darbība bija ietverta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, pirms tika veikti grozījumi ar Direktīvu 2009/29/EK, tiek uzskatīti Kopienas neatkarīgo darījumu uzskaites žurnāla (CITL) dati, un tāpēc tas tika izmantots kā galvenais avots šo sektoru kvotu tiešo izmaksu aprēķināšanā.

(9)

Attiecībā uz jaunu darbību un siltumnīcefekta gāzu, kas ietvertas 2003/87/EK I pielikumā, ņemot vērā ar Direktīvu 2009/29/EK izdarītos grozījumus, procesa emisijām dažās nozarēs ar ievērojamu skaitu mazu iekārtu vai iekārtu, kas laikposmos no 2005. līdz 2007. gadam un no 2008. līdz 2012. gadam nav ietvertas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, vai nozarēs, par kurām CITL dati nav pieejami vai kurās emisijas nevar izdalīt NACE-4 līmenī, dati par attiecīgajiem gadiem tika iegūti no dalībvalstīm un no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaites. Attiecībā uz elektroenerģijas patēriņa aplēsēm, ko izmanto, lai aprēķinātu augstāku elektroenerģijas cenu netiešās izmaksas, Eurostat dati nav pieejami, un par uzticamāko avotu uzskatāmi tieši no dalībvalstīm iegūtie dati. Aprēķinot bruto pievienoto vērtību, izmantota Eurostat uzņēmējdarbības struktūras statistika, jo tā uzskatāma par precīzāko avotu. Eurostat Comext datubāzes dati par tirdzniecību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ir uzticamākie dati par kopējo eksporta vērtību uz trešām valstīm un importu no trešām valstīm, kā arī kopējo gada apgrozījumu Eiropas Savienībā.

(10)

Aplēses pamatā izmantota vidējā oglekļa cena atbilstoši Komisijas ietekmes novērtējumam, kas pievienots Eiropas Savienības 2020. gada klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas mērķu īstenošanas pasākumu dokumentu pakai (3). Oglekļa cena, kas aprēķināta, izmantojot atbilstošāko scenāriju, ietverot kopīgās īstenošanas un tīrās attīstības mehānisma kredītus, ir EUR 30 par tonnu CO2 ekvivalenta.

(11)

Lai novērtētu tiešās papildu izmaksas, ko rada Direktīvas 2003/87/EK īstenošana, jāņem vērā kvotu daudzums, kas nozarei būtu jāpērk, ja netiktu uzskatīts, ka tajās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. Saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 11. punktu bezmaksas kvotu apjoms, ko šādām nozarēm piešķir bez maksas, 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 10.a panta 1. punktā minētajiem noteikumiem, un šīs bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā piešķirtu 30 % bezmaksas kvotu un lai 2027. gadā netiktu piešķirtas bezmaksas kvotas. Sākuma punkts līmeņatzīmēm, ko nosaka saskaņā ar 10.a panta 1. punktu, ir nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējais rādītājs Eiropas Savienībā 2007. un 2008. gadā, ņemot vērā efektīvākos paņēmienus, aizstājējus un alternatīvus ražošanas procesus.

(12)

Līmeņatzīmes, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktu, jāpieņem tikai līdz 2010. gada beigām. Tāpēc tiešo izmaksu novērtējumu, pamatojoties uz šīm līmeņatzīmēm, var ņemt vērā, tikai pārskatot nozaru un apakšnozaru sarakstu. Tāpēc, lai noteiktu nozaru un apakšnozaru sarakstu, jāaprēķina kvotu daudzums, kuras jāpiešķir bez maksas. Šos aprēķinus veic Eiropas Savienības līmenī 2013. un 2014. gadam. Šī lēmuma nolūkā veiktās aplēses, kas atspoguļo stingrākās līmeņatzīmju prasības un lineārā samazinājuma faktora piemērošanu, liecina, ka 2013. un 2014. gadā jāpērk 75 % no kvotām nozarēs bez attiecīgā riska.

(13)

Netiešo izmaksu novērtējuma pamatā ir Eiropas Savienības vidējais emisiju faktors elektroenerģijai 0,465 tonnas CO2/MWh atbilstoši 2008. gada ES klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas politikas dokumentu pakā iekļautajai modeļu analīzei (4), kas izmantota, gatavojot Eiropas Savienības 2020. gada klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas mērķu īstenošanas pasākumu dokumentu pakai pievienoto Komisijas ietekmes vērtējumu. Vidējās Eiropas Savienības vērtības izmantojums ir adekvāts, jo atbilst prasībai veikt novērtējumu Eiropas Savienības līmenī un atspoguļo faktiskās emisijas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas ražošanu Eiropas Savienībā.

(14)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 17. punktu sarakstu, ja attiecīgie dati ir pieejami, var papildināt pēc tam, kad ir pabeigts kvalitatīvs novērtējums, ņemot vērā to, kādā mērā konkrētajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu, tostarp attiecīgā gadījumā ražošanas izmaksu pieaugumu, ko var radīt attiecīgie ieguldījumi, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus, pašreizējos un prognozētos tirgus rādītājus, tostarp, ja tirgus situācija vai tiešā vai netiešā izmaksu pieauguma rādītāji ir tuvi vienai no robežvērtībām, un rentabilitāti kā iespējamo indikatoru ilgtermiņa ieguldījumiem vai lēmumiem par ražotņu pārvietošanu.

(15)

Vairākām nozarēm un apakšnozarēm, par kurām uzskatāms, ka tajās nepastāv oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, izmantojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. un 15. punktā noteiktos kritērijus, veikts kvalitatīvais novērtējums. Kvalitatīvais vērtējums galvenokārt tika izmantots nozarēs, kuras nav pietiekami pārstāvētas kvantitatīvajā vērtējumā, un nozarēs, ko uzskata par robežgadījumiem, par kurām trūkst statistikas datu vai tie nav kvalitatīvi, un kurām dalībvalstis vai nozares pārstāvji ir pieprasījuši veikt kvalitatīvo analīzi, pieprasījumu argumentēti pamatojot. Pēc šī vērtējuma dažās nozarēs konstatēts, ka tajās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. Papildu nozares un apakšnozares, kas pievienotas sarakstam, izdalītas atsevišķi šī lēmuma pielikuma trešajā sadaļā.

(16)

Citas nozares un apakšnozares, kas šoreiz laika ierobežojumu dēļ netika pilnībā analizētas vai par kurām trūka datu vai tie nebija pietiekoši kvalitatīvi, piemēram, ķieģeļu un dakstiņu ražošana, pēc iespējas drīz analizēs vēlreiz saskaņā ar direktīvas 10.a panta 13. punktu un atkarībā no analīzes rezultāta pievienos sarakstam.

(17)

Nozarē “Tekstilmateriālu apdare” (NACE kods 1730) kvalitatīvais vērtējums veikts galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības līmenī nav pieejami oficiāli tirdzniecības dati, kas ļautu novērtēt tirdzniecības intensitāti, kā arī tāpēc, ka visas pārējās tekstilmateriālu nozarēs ir izteikti intensīva tirdzniecība. Novērtējuma rezultāti liecina par spēcīgu starptautiskās konkurences spiedienu, ievērojumu ražošanas kritumu Eiropas Savienībā pēdējos gados un negatīvu vai ļoti mazu rentabilitāti vērtējumā ietvertajos gados, tāpēc iekārtu iespējas investēt un samazināt emisijas ir ierobežotas. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

(18)

Kvalitatīvais vērtējums veikts nozarē “Finierlokšņu ražošana; saplākšņu, saklātņu, kokskaidu plātņu, kokšķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana” (NACE kods 2020). Novērtējuma rezultāti liecina par ierobežotām iespējām samazināt emisijas, vienlaikus ievērojami nepaaugstinot izmaksas, sarežģītām tirgus īpatnībām, piemēram, augsta cenu sensitivitāte un pieaugoša importa tendence no zemu izmaksu ražotājvalstīm, par ievērojamu papildu izmaksu ietekmi uz rentabilitāti, īstenojot Direktīvu 2003/87/EK, tāpēc iekārtu iespējas investēt un samazināt emisijas ir ierobežotas. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

(19)

Kvalitatīvais vērtējums veikts nozarē “Plastmasu primāro formu ražošana” (NACE kods 2416). Ievērojot pašreizējās tirgus īpatnības, novērtējuma rezultāti liecina par spēcīgu integritāti ar citām ķīmiskās rūpniecības nozarēm, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks; pasaules tirgus cenas neļauj vienpusēji celt cenas, un novēroti pasaules vai Eiropas Savienības tirgus kropļojumi, jo ražotāji dažās trešās valstīs piekopj negodīgu tirdzniecības praksi. Attiecībā uz paredzamajām tirgus īpatnībām – lai gan tirdzniecības intensitāte tuvojas 30 % slieksnim, nozarē vērojams straujš importa kāpums, kas turpinās galvenokārt tāpēc, ka tiek veiktas ievērojamas jaunas investīcijas Tuvajos Austrumos. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

(20)

Nozarē “Dzelzs liešana” (NACE kods 2751) kvalitatīvais vērtējums veikts galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības līmenī nav pieejami oficiāli tirdzniecības dati, kas ļautu novērtēt tirdzniecības intensitāti, jo galvenie dzelzs liešanas produkti Eurostat Comext datubāzē ir sadalīti dažādās grupās. Novērtējuma rezultāti liecina, ka samazinājuma potenciāls ir ierobežots, jo ar procesu saistītās emisijas daļēji ir neizbēgamas, un ka iespējas investēt samazināšanas tehnoloģijās nav lielas, jo papildu izmaksas, kas rodas, īstenojot Direktīvu 2003/87/EK, ievērojami ietekmē rentabilitāti. Attiecībā uz tirgus īpatnībām – tirgus koncentrācija ir zema, bet klientu nozarēs tā ir augsta. Tas nozīmē, ka nozarei ir maz iespēju absorbēt papildu izmaksas. Tirdzniecības dati no alternatīviem avotiem arī liecina, ka vieglo metālu liešanas produkcijas tirdzniecība kļūst arvien starptautiskāka. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

(21)

Nozarē “Vieglo metālu liešana” (NACE kods 2753) kvalitatīvais vērtējums veikts galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības līmenī nav pieejami oficiāli tirdzniecības dati, kas ļautu novērtēt tirdzniecības intensitāti, jo galvenie vieglo metālu liešanas produkti Eurostat Comext datubāzē ir sadalīti dažādās grupās. Attiecībā uz tirgus īpatnībām – novērtējuma rezultāti liecina par zemu tirgus koncentrāciju un ievērojamu atkarību no vienas koncentrētas klienta nozares pieprasījuma. Tas nozīmē, ka nozarei ir maz iespēju absorbēt papildu izmaksas. Turklāt vērtējumā ietvertajos gados nozare cieta zaudējumus vai uzrādīja ļoti mazu peļņas maržu, kas negatīvi iespaido iespēju investēt samazināšanas tehnoloģijās un ko papildu izmaksas pasliktinātu vēl vairāk. Tirdzniecības dati no alternatīviem avotiem arī liecina, ka vieglo metālu liešanas produkcijas tirdzniecība kļūst arvien starptautiskāka. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

(22)

Veidojot nozaru un apakšnozaru sarakstu, ja ir pieejami attiecīgie dati, jāņem vērā to, kādā mērā trešās valstis, kurām pasaules mērogā ir izšķirošs produkcijas ražošanas īpatsvars nozarēs vai apakšnozarēs, ko uzskata par pakļautām būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ir stingri apņēmušās attiecīgajās nozarēs vai apakšnozarēs samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izdarīt to tādā pašā laikposmā un tādā pašā apjomā kā Eiropas Savienība, kā arī to, kādā mērā šajās valstīs esošo iekārtu oglekļa efektivitāte ir salīdzināma ar attiecīgo Eiropas Savienības iekārtu rādītāju. Patlaban šāda apņemšanās ir tikai Norvēģijai, Īslandei un Šveicei, bet šīm valstīm kopā nav izšķirošs produkcijas ražošanas īpatsvars nozarēs vai apakšnozarēs, ko uzskata par pakļautām būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam. Attiecībā uz oglekļa efektivitāti novērtējumam vajadzīgie atbilstošie dati nav pieejami statistikā izmantoto definīciju nesavietojamības dēļ, kā arī tāpēc, ka kopumā trūkst globālu datu attiecīgajā iedalījumā līmenī un pa nozarēm. Tāpēc Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 18. punktā noteiktie kritēriji neietekmēja nozaru un apakšnozaru sarakstu.

(23)

Novērtējums, kas kalpoja par pamatu nozaru un apakšnozaru sarakstam, ietvēra visus NACE kodus no 1010 līdz 3720 ieskaitot, t. i., attiecās uz derīgo izrakteņu ieguves rūpniecību un ražošanu. Dažas citas rūpniecības nozares, kas nepieder norādītajiem NACE kodiem, bet uz kuru stacionārajām iekārtām potenciāli attieksies ES ETS noteikumi par oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, Komisija analizēs 2010. gadā. Ja kāda no šīm rūpniecības nozarēm atbildīs Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā noteiktajiem kritērijiem, to ikgadējā pārskatīšanā pievienos sarakstam.

(24)

Saraksts attiecas uz 2013.–2014. gadu, ņemot vērā starptautisko sarunu rezultātus.

(25)

Veidojot nozaru un apakšnozaru sarakstu, notika apspriedes ar dažādiem interesentiem, tostarp dalībvalstīm, nozaru asociācijām, nevalstiskām vides organizācijām un akadēmisko aprindu pārstāvjiem; informācija par šo procesu publicēta Komisijas tīmekļa vietnē (5).

(26)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Uzskatāms, ka pielikumā minētajās nozarēs un apakšnozarēs pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

Dažas citas rūpniecības nozares, kas nepieder novērtējumā iekļautajiem NACE kodiem (no 1010 līdz 3720 ieskaitot), bet uz kurām potenciāli attieksies ES ETS noteikumi par oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, Komisija analizēs 2010. gadā. Ja kāda no šīm rūpniecības nozarēm atbildīs Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā noteiktajiem kritērijiem, to ikgadējā pārskatīšanā pievienos sarakstam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 24. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2)  OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.

(3)  http://ec.europa.eu/energy/climate_actions/doc/2008_res_ia_en.pdf

(4)  P. Capros et al., Model-based Analysis of the 2008 EU Policy Package on Climate Change and Renewables, Primes ModelE3MLab/NTUA, 2008. gada jūnijs:

http://ec.europa.eu/environment/climat/pdf/climat_action/analysis.pdf

(5)  http://ec.europa.eu/environment/climat/emission/carbon_en.htm


PIELIKUMS

Nozares un apakšnozares, kurās atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punktam pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks

1.   NACE-4 LĪMENĪ

1.1.   PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 15. UN 16. PUNKTĀ

NACE kods

Apraksts

1010

Akmeņogļu ieguve un aglomerācija

1430

Minerālo vai ķīmisko mēslošanas līdzekļu ieguve

1597

Iesala ražošana

1711

Kokvilnas tipa šķiedru sagatavošana un vērpšana

1810

Ādas apģērbu ražošana

2310

Koksa ražošana

2413

Citu neorganisko pamata ķīmisko vielu ražošana

2414

Citu organisko pamata ķīmisko vielu ražošana

2415

Mēslošanas līdzekļu un slāpekļa savienojumu ražošana

2417

Mākslīgā kaučuka primāro formu ražošana

2710

Parastās dzelzs un tērauda un ferosakausējumu ražošana

2731

Aukstā stiepšana

2742

Alumīnija ražošana

2744

Vara ražošana

2745

Citu krāsaino metālu ražošana

2931

Lauksaimniecības traktoru ražošana

1.2.   PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 15. PUNKTĀ

NACE kods

Apraksts

1562

Cietes un cietes produktu ražošana

1583

Cukura ražošana

1595

Citu raudzētu dzērienu ražošana pēc tehnoloģijas, kas nav destilācija

1592

Etilspirta ražošana pēc raudzēšanas tehnoloģijas

2112

Papīra un kartona ražošana

2320

Rafinēto naftas produktu ražošana

2611

Lokšņu stikla ražošana

2613

Dobu stikla izstrādājumu ražošana

2630

Keramikas flīžu un plākšņu ražošana

2721

Čuguna cauruļu ražošana

2743

Svina, cinka un alvas ražošana

1.3.   PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 16. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ

NACE kods

Apraksts

2651

Cementa ražošana

2652

Kaļķu ražošana

1.4.   PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 16. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ

NACE kods

Apraksts

1110

Naftas un dabasgāzes ieguve

1310

Dzelzs rūdu ieguve

1320

Krāsainā metāla rūdu ieguve, izņemot urāna un torija rūdas

1411

Dekoratīvo vai būvniecībā izmantojamo akmens materiālu ieguve

1422

Mālu un kaolīna ieguve

1450

Citu derīgo izrakteņu ieguve, citur neminēta

1520

Zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana

1541

Nerafinētu eļļu un tauku ražošana

1591

Dzeramu alkoholisko dzērienu ražošana, izmantojot destilāciju

1593

Vīnu ražošana

1712

Vilnas tipa šķiedru sagatavošana un vērpšana

1713

Ķemmdzijas sagatavošana un vērpšana

1714

Linu tipa šķiedru sagatavošana un vērpšana

1715

Zīda šķeterēšana un sagatavošana, ieskaitot no atsukām iegūto zīdu, un sintētisko vai mākslīgo pavedienu dzijas šķeterēšana un teksturēšana

1716

Šujamo diegu ražošana

1717

Citu tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana

1721

Kokvilnas materiālu aušana

1722

Vilnas materiālu aušana

1723

Ķemmdzijas materiālu aušana

1724

Zīda materiālu aušana

1725

Citu tekstilmateriālu aušana

1740

Pašūtu tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu

1751

Paklāju un grīdsegu ražošana

1752

Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana

1753

Neaustu materiālu un šādu materiālu izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu

1754

Citu tekstilmateriālu ražošana, citur neminēta

1760

Trikotāžas materiālu ražošana

1771

Trikotāžas zeķbikšu ražošana

1772

Puloveru, jaku un līdzīgu izstrādājumu ražošana

1821

Darba apģērbu ražošana

1822

Citu virsdrēbju ražošana

1823

Apakšveļas ražošana

1824

Citu apģērbu un piederumu ražošana

1830

Kažokādu apdarināšana un krāsošana; kažokādas izstrādājumu ražošana

1910

Ādu miecēšana un apdarināšana

1920

Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu un iejūga piederumu ražošana

1930

Apavu ražošana

2010

Kokmateriālu zāģēšana un ēvelēšana; kokmateriālu piesūcināšana

2052

Korķa, salmu un pinumu materiālu izstrādājumu ražošana

2111

Papīra masas ražošana

2124

Tapešu ražošana

2215

Cita veida izdošana

2330

Kodoldegvielas ieguve un pārveide

2412

Krāsvielu un pigmentu ražošana

2420

Pesticīdu un citu agroķīmisko produktu ražošana

2441

Farmācijas pamata izstrādājumu ražošana

2442

Farmācijas preparātu ražošana

2452

Smaržu un personiskās higiēnas līdzekļu ražošana

2463

Ēterisko eļļu ražošana

2464

Foto ķimikāliju ražošana

2465

Datu nesēju ražošana

2466

Citu ķīmijas produktu ražošana, citur neminēta

2470

Ķīmisko šķiedru ražošana

2511

Gumijas riepu un cauruļu ražošana

2615

Cita veida stikla ražošana un apstrāde, ieskaitot tehniskos stikla priekšmetus

2621

Mājsaimniecības un dekoratīvo keramikas priekšmetu ražošana

2622

Keramikas sanitārtehnisko izstrādājumu ražošana

2623

Keramikas izolatoru un izolācijas piederumu ražošana

2624

Citu speciālo keramikas izstrādājumu ražošana

2625

Citu keramikas izstrādājumu ražošana

2626

Ugunsizturīgu keramikas izstrādājumu ražošana

2681

Abrazīvo materiālu ražošana

2722

Tērauda cauruļu ražošana

2741

Dārgmetālu ražošana

2861

Galda piederumu ražošana

2862

Darbarīku ražošana

2874

Spaiļu, skrūvju stiprinājumu izstrādājumu, ķēžu un atsperu ražošana

2875

Veidotu metāla produktu ražošana, citur neminēta

2911

Dzinēju un turbīnu ražošana, izņemot lidaparātu, automobiļu un divriteņu transportlīdzekļu dzinējus

2912

Sūkņu un kompresoru ražošana

2913

Krānu un ventiļu ražošana

2914

Gultņu, zobratu, sazobes un piedziņas elementu ražošana

2921

Kurtuvju un krāšņu degļu ražošana

2923

Rūpniecisku dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana

2924

Citu vispārējas nozīmes mehānismu ražošana, citur neminēta

2932

Citu lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana

2941

Portatīvo rokas mašīnu ražošana

2942

Citu metālapstrādes mašīnu ražošana

2943

Citu citur neklasificētu mašīnu ražošana

2951

Metalurģijā izmantojamu mašīnu ražošana

2952

Derīgo izrakteņu rūpniecībā un būvniecībā izmantojamu mašīnu ražošana

2953

Pārtikas rūpniecībā, dzērienu rūpniecībā un tabakas rūpniecībā izmantojamu mašīnu ražošana

2954

Tekstilrūpniecībā un ādas apstrādes rūpniecībā izmantojamu mašīnu ražošana

2955

Papīra un kartona ražošanā izmantojamu mašīnu ražošana

2956

Citu speciālo mašīnu ražošana, citur neminēta

2960

Ieroču un munīcijas ražošana

2971

Mājsaimniecībā izmantojamu elektroierīču ražošana

3001

Biroja iekārtu ražošana

3002

Datoru un citu informācijas apstrādes iekārtu ražošana

3110

Elektromotoru, elektroģeneratoru un elektrības transformatoru ražošana

3120

Elektrības sadales un kontroles iekārtu ražošana

3130

Izolēto vadu un kabeļu ražošana

3140

Akumulatoru, galvanisko elementu un galvanisko bateriju ražošana

3150

Apgaismes ierīču un elektrisko lampu ražošana

3162

Citu elektroiekārtu ražošana, citur neminēta

3210

Elektronlampu un citu elektronisku sastāvdaļu ražošana

3220

Televīzijas un radio raidaparatūras ražošana telefona un telegrāfa līniju sakariem

3230

Televīzijas un radio uztvērējaparatūras, skaņas un attēla ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūras un saistītu preču ražošana

3310

Medicīnisko un ķirurģisko iekārtu un ortopēdisko ierīču ražošana

3320

Ierīču un aparatūras ražošana mērīšanas, kontroles, noteikšanas, navigācijas un citiem nolūkiem, izņemot rūpnieciska procesa kontroles iekārtas

3340

Optisku ierīču un foto aparatūras ražošana

3350

Pulksteņu ražošana

3511

Kuģu būve un remonts

3512

Izpriecu un sporta laivu būve un remonts

3530

Lidaparātu un kosmisko aparātu ražošana

3541

Motociklu ražošana

3542

Velosipēdu ražošana

3543

Invalīdu ratiņu ražošana

3550

Citu transportlīdzekļu ražošana, citur neminēta

3621

Monētu profilēšana

3622

Juvelierizstrādājumu un saistītu izstrādājumu ražošana, citur neminēta

3630

Mūzikas instrumentu ražošana

3640

Sporta preču ražošana

3650

Spēļu un rotaļlietu ražošana

3661

Dārglietu imitāciju ražošana

3662

Suku un slotu ražošana

3663

Citas rūpniecības nozares, citur neminētas

2.   SĪKĀKS DALĪJUMS PAR NACE-4 LĪMENI, PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 15. UN 16. PUNKTĀ

Prodcom kods

Apraksts

15331427

Koncentrēts tomātu biezenis un pasta

155120

Piens un krējums cietās formās

155153

Kazeīns

155154

Laktoze un laktozes sīrups

15891333

Sausais cepamais raugs

24111150

Ūdeņradis (tostarp ūdeņraža ražošana kombinācijā ar sintētisko gāzi)

24111160

Slāpeklis

24111170

Skābeklis

243021

Gatavi pigmenti, blāvotāji un krāsas, emaljas un stiklveida glazūras, aplējumi, šķidrie spīdumi un līdzīgi izstrādājumi; stiklveida friti

24621030

Želatīns un citi tā atvasinājumi; zivju līme (izņemot kazeīna un kaulu līmes)

261411

Lentes, priekšdzija, dzija un kapāti diegi no stiklšķiedras

26821400

Mākslīgais grafīts, koloidāls, puskoloidāls grafīts un to izstrādājumi

26821620

Lobīts vermikulīts; uzpūsti māli; uzputoti izdedži un tamlīdzīgi uzpūstie minerālmateriāli un to maisījumi

3.   NACE-4 LĪMENĪ, PAMATOJOTIES UZ KVALITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 17. PUNKTĀ

NACE kods

Apraksts

1730

Tekstilmateriālu apdare

2020

Finierlokšņu ražošana; saplākšņu, saklātņu, kokskaidu plātņu, kokšķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana

2416

Plastmasu primāro formu ražošana

2751

Dzelzs liešana

2753

Vieglo metālu liešana