ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.001.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 1 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
2010/1/ES |
|
|
* |
||
|
|
2010/2/ES |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2009. gada 24. decembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10251) ( 1 ) |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
5.1.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 1/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1/2010
(2010. gada 4. janvāris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 5. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 4. janvārī
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
MA |
45,8 |
TN |
99,9 |
|
TR |
86,1 |
|
ZZ |
77,3 |
|
0707 00 05 |
EG |
196,3 |
MA |
80,6 |
|
TR |
133,3 |
|
ZZ |
136,7 |
|
0709 90 70 |
MA |
31,0 |
TR |
98,5 |
|
ZZ |
64,8 |
|
0805 10 20 |
EG |
57,9 |
MA |
55,7 |
|
TR |
55,5 |
|
ZZ |
56,4 |
|
0805 20 10 |
MA |
74,9 |
ZZ |
74,9 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
CN |
53,3 |
IL |
67,2 |
|
TR |
76,3 |
|
US |
75,0 |
|
ZZ |
68,0 |
|
0805 50 10 |
TR |
75,6 |
ZZ |
75,6 |
|
0808 10 80 |
CA |
101,1 |
CN |
97,4 |
|
US |
95,5 |
|
ZZ |
98,0 |
|
0808 20 50 |
US |
103,1 |
ZZ |
103,1 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
5.1.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 1/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 2/2010
(2010. gada 4. janvāris),
ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,
tā kā:
(1) |
Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1271/2009 (4). |
(2) |
Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 5. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 4. janvārī
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.
(3) OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.
(4) OV L 339, 22.12.2009., 32. lpp.
PIELIKUMS
Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 5. janvāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95
(EUR) |
||
KN kods |
Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
1701 11 10 (1) |
42,90 |
0,00 |
1701 11 90 (1) |
42,90 |
2,03 |
1701 12 10 (1) |
42,90 |
0,00 |
1701 12 90 (1) |
42,90 |
1,74 |
1701 91 00 (2) |
49,28 |
2,69 |
1701 99 10 (2) |
49,28 |
0,00 |
1701 99 90 (2) |
49,28 |
0,00 |
1702 90 95 (3) |
0,49 |
0,22 |
(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.
(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.
(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.
5.1.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 1/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 3/2010
(2010. gada 4. janvāris),
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1290/2009, ar ko nosaka no 2010. gada 1. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1290/2009 (3) noteica no 2010. gada 1. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē. |
(2) |
Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par EUR 5 tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1290/2009. |
(3) |
Attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1290/2009, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 1290/2009 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 5. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 4. janvārī
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.
(3) OV L 347, 24.12.2009., 11. lpp.
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2010. gada 5. janvāra
KN kods |
Preču apraksts |
Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t) |
1001 10 00 |
Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte |
0,00 |
vidēji augsta kvalitāte |
0,00 |
|
zema kvalitāte |
2,44 |
|
1001 90 91 |
Mīkstie KVIEŠI, sēklas |
0,00 |
ex 1001 90 99 |
Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai |
0,00 |
1002 00 00 |
RUDZI |
38,56 |
1005 10 90 |
KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas |
18,00 |
1005 90 00 |
KUKURŪZA, izņemot sēklas (2) |
18,00 |
1007 00 90 |
Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus |
38,56 |
(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:
— |
3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē, |
— |
2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē. |
(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.
II PIELIKUMS
Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai
31.12.2009
1) |
Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.
|
2) |
Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.
|
(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).
(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).
(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).
LĒMUMI
5.1.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 1/8 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 23. decembris)
par Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvaru pagarināšanu
(2010/1/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
tā kā:
(1) |
Eiropas Komisija 1991. gada novembrī nolēma iekļaut ētiku lēmumu pieņemšanas procesā Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikās un šajā sakarā izveidoja Padomdevēju grupu jautājumos par biotehnoloģijas ētiku. |
(2) |
Komisija 1997. gada 16. decembrī nolēma aizstāt Padomdevēju grupu jautājumos par biotehnoloģijas ētiku ar Eiropas grupu par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām un paplašināt šīs jaunās grupas pilnvaras attiecībā uz visām pētniecības un tehnoloģiju piemērošanas jomām. |
(3) |
Komisija ar 2001. gada 26. marta lēmumu Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvaras, ar nedaudz mainītiem uzdevumiem, pagarināja uz četriem gadiem (C(2001) 691). |
(4) |
Lēmums par pašreizējās Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvarām tika pieņemts 2005. gada 11. maijā (Komisijas Lēmums 2005/383/EK (1)) un pagarināts ar Komisijas Lēmumu 2009/757/EK (2). |
(5) |
Tagad ir lietderīgi pilnvaras pagarināt uz pieciem gadiem un līdz ar to amatā iecelt jaunos locekļus; tomēr ar šo lēmumu netiek skarta iespēja jaunajai Komisijai pārskatīt pilnvaru saturu. |
(6) |
Ar šo lēmumu aizstāj Lēmumu 2009/757/EK, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Komisija nolemj pagarināt Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pilnvaras uz pieciem gadiem.
2. pants
Uzdevums
Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām uzdevums ir sniegt padomus Komisijai par ētikas jautājumiem saistībā ar zinātni un jaunām tehnoloģijām vai nu pēc Komisijas pieprasījuma, vai arī pēc pašas iniciatīvas. Parlaments un Padome var vērst Komisijas uzmanību uz tiem jautājumiem, kuriem, pēc viņu domām, ir ļoti liela nozīme ētikas ziņā. Ja Komisija vēlas saņemt Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām atzinumu, tad tā nosaka termiņu, kurā šāds atzinums ir jāsniedz.
3. pants
Sastāvs – iecelšana amatā
1. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļus ieceļ Komisijas priekšsēdētājs.
2. Piemēro šādus noteikumus:
— |
locekļus ieceļ ad personam. Locekļi strādā privātpersonas statusā, un tos aicina sniegt Komisijai padomus neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes. Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām ir neatkarīga, plurālistiska un daudznozaru, |
— |
Eiropas grupā par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām ir ne vairāk kā 15 locekļi, |
— |
Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļus ieceļ uz pieciem gadiem. Katru pilnvaru laiku ir iespējams pagarināt maksimāli divas reizes, |
— |
Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļu identifikāciju un atlasi veic, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Papildu pieteikumus, kurus saņems no citiem avotiem, arī ņems vērā atlases procedūrā, |
— |
Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļu sarakstu Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
— |
piemērotos kandidātus, kuri nav ieceltie locekļi, iekļauj rezerves sarakstā, |
— |
ja loceklis vairs nav spējīgs efektīvi piedalīties grupas darbā vai atkāpjas no amata, priekšsēdētājs uz atlikušo sākotnējā locekļa pilnvaru darbības termiņu var iecelt aizstājēju locekli no rezerves saraksta. |
4. pants
Darbība
1. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļi ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no grupas locekļu vidus uz visu pilnvaru laiku.
2. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām darba programmu, tostarp tādus ētikas jautājumu pārskatus, ko pēc savas iniciatīvas ierosinājusi Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām, apstiprina Komisijas priekšsēdētājs. Komisijas Eiropas politikas padomdevēju birojs, darbojoties ciešā sadarbībā ar Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām priekšsēdētāju, ir atbildīgs par Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām un tās sekretariāta darba organizēšanu.
3. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām darba sesijas nav atklātas. Ārpus šīm darba sesijām Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām var apspriest savu darbu ar attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām un uzaicināt pārstāvjus no nevalstiskām organizācijām vai pārstāvju organizāciju locekļus, kad tas vajadzīgs viedokļu apmaiņai. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmju darba kārtību izdalīs attiecīgajiem Komisijas dienestiem.
4. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmes notiek Komisijas mītnē atbilstīgi Komisijas noteiktajai kārtībai un kalendāram. Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmēm jānotiek vismaz 6 reizes 12 mēnešu laikposmā, kas ir apmēram divpadsmit darba dienu gadā. Locekļiem būtu jāpiedalās vismaz četrās sanāksmēs gada laikā.
5. Lai sagatavotu atzinumus, un ņemot vērā to sagatavošanai pieejamos resursus, Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām:
— |
var, ja tā uzskata par lietderīgu un/vai vajadzīgu, uzaicināt ekspertus, kuriem ir specifiskas kompetences, lai precizētu un virzītu tās darbu, |
— |
var uzsākt pētījumus, lai savāktu visu vajadzīgo zinātnisko un tehnisko informāciju, |
— |
var izveidot darba grupas specifisku jautājumu izskatīšanai, |
— |
organizē atklātu apaļo galdu attiecībā uz katru atzinumu, ko tā sniedz, lai veicinātu dialogu un uzlabotu pārredzamību, |
— |
izveido ciešas saites ar Komisijas struktūrvienībām, uz kurām attiecas grupas izskatāmās tēmas, |
— |
var izveidot ciešākas saites ar dažādu ētikas struktūru pārstāvjiem Eiropas Savienībā un kandidātvalstīs. |
6. Katru atzinumu publicē tūlīt pēc tā pieņemšanas. Ja atzinums netiek pieņemts vienprātīgi, tas ietver jebkuru atšķirīgo viedokli. Ja ir operatīva prasība ātrāk sniegt atzinumu par kādu īpašu tēmu, Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām izdod īsas deklarācijas, kurām, ja vajadzīgs, sekos pilnīgāka analīze, nodrošinot pārredzamības ievērošanu, kā tas ir attiecībā uz jebkuru atzinumu. Jebkurā Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām atzinumā izdara atsauci uz attiecīgās tehnoloģijas attīstības stāvokli brīdī, kad atzinums tiek sniegts. Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām var izlemt aktualizēt atzinumus, ja tā uzskata to par vajadzīgu.
7. Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām pieņem savu reglamentu.
8. Pirms pilnvaru termiņa beigām Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām izstrādā darba pārskatu, par kura izstrādi ir atbildīgs tās priekšsēdētājs. Paziņojumu publicē.
5. pants
Sanāksmju izdevumi
Transporta un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām sanāksmēm, sedz Komisija atbilstīgi Komisijas noteikumiem.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kad tiek iecelti amatā jaunie Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām locekļi. Ar to aizstāj Lēmumu 2009/757/EK.
Briselē, 2009. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 127, 20.5.2005., 17. lpp.
(2) OV L 270, 15.10.2009., 18. lpp.
5.1.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 1/10 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 24. decembris),
ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10251)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/2/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 10.a panta 13. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīva 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2), paredz, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu sadales pamatprincips ir izsoles. |
(2) |
Savienība atbalsta vērienīgu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kas paredz ierobežot temperatūras pieaugumu pasaulē līdz 2 °C. Ja citas rūpnieciski attīstītās valstis un pārējie lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji nepiedalās starptautiskā nolīgumā, var rasties siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums trešās valstīs, kur uz rūpniecību neattiecas līdzvērtīgi oglekļa dioksīda emisiju ierobežojumi, (“oglekļa dioksīda emisiju pārvirze”), un vājināsies Eiropas Savienības pasākumu vides integritāte un rezultativitāte. Lai novērstu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, Direktīvā 2003/87/EK noteikts – atkarībā no starptautisko sarunu iznākuma Eiropas Savienība tajās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktā minētajiem noteikumiem. |
(3) |
Līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā minētajiem kritērijiem, nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, turpmāk sauktu par “nozaru un apakšnozaru sarakstu”. |
(4) |
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. punktu, lai noteiktu nozares vai apakšnozares, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, Komisija Eiropas Savienības mērogā novērtē, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē atkarībā no iedalījuma līmeņa ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes tiešās izmaksas un netiešās izmaksas, kas radušās, šīs direktīvas īstenošanas rezultātā paaugstinoties elektroenerģijas cenām, iekļaut galaprodukta cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu iekārtām ārpus Eiropas Savienības, kas ir mazāk oglekļa efektīvas. Šo vērtējumu pamatā ir oglekļa vidējā cena saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu, kas pievienots Īstenošanas pasākumu paketei attiecībā uz ES mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju līdz 2020. gadam, un, ja vien tie ir pieejami, dati par tirdzniecību, ražošanu un pievienoto vērtību par pēdējiem trim gadiem saistībā ar katru nozari vai apakšnozari. |
(5) |
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. punktu nozare vai apakšnozare ir uzskatāma par pakļautu būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ja šīs direktīvas īstenošanas rezultātā radušos tiešo un netiešo papildu izmaksu summa ievērojami – vismaz par 5 % – paaugstinātu ražošanas izmaksas, kuras aprēķina kā daļu no bruto pievienotās vērtības, un ja tirdzniecības intensitāte ar trešām valstīm, kuru aprēķina kā kopējās eksporta vērtības uz trešām valstīm, summētas ar kopējām importa vērtībām no trešām valstīm, attiecību pret kopējo Eiropas Savienības tirgus apjomu (gada apgrozījums plus kopējais imports), ir augstāka par 10 %. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 16. punktu nozare vai apakšnozare ir arī uzskatāma par pakļautu būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ja Direktīvas 2003/87/EK īstenošanas rezultātā radušos tiešo un netiešo papildu izmaksu summa īpaši – vismaz par 30 % – paaugstinātu ražošanas izmaksas, kuras aprēķina kā daļu no bruto pievienotās vērtības, vai tirdzniecības intensitāte ar trešām valstīm, kuru aprēķina kā kopējās eksporta vērtības uz trešām valstīm, summētas ar kopējām importa vērtībām no trešām valstīm, attiecību pret kopējo Eiropas Savienības tirgus apjomu (gada apgrozījums plus kopējais imports), ir augstāka par 30 %. |
(6) |
Lai izveidotu sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku sākotnēji vērtē 3 ciparu līmenī (NACE-3 līmenis) vai attiecīgā gadījumā, ja ir pieejami dati, 4 ciparu līmenī (NACE-4 līmenis). Nozares un apakšnozares nozaru un apakšnozaru sarakstā iekļauj, izmantojot precīzāko NACE aprakstu. Tika atdalītas vairākas nozares NACE-4 līmenī, par kurām konstatēts, ka tajās nepastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, un tika novērtētas vairākas attiecīgās apakšnozares, kuru īpatnību dēļ tika novērota ievērojami atšķirīga ietekme no pārējās nozares. |
(7) |
Informācija, kas vajadzīga vērtējumam pēc Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā minētajiem kritērijiem, par 2008. gada decembri tika iegūta no dalībvalstīm, Eurostat, publiski un komerciāli pieejamiem avotiem un nozaru asociācijām. Informācija, ko nesniedza dalībvalstis vai citi oficiāli avoti, tika verificēta. Izmantoti arī Eurostat apstrādāti konfidenciāli dati. |
(8) |
Par precīzāko, uzticamāko un pārredzamāko CO2 emisiju aprēķinu nozarēs, kuru darbība bija ietverta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, pirms tika veikti grozījumi ar Direktīvu 2009/29/EK, tiek uzskatīti Kopienas neatkarīgo darījumu uzskaites žurnāla (CITL) dati, un tāpēc tas tika izmantots kā galvenais avots šo sektoru kvotu tiešo izmaksu aprēķināšanā. |
(9) |
Attiecībā uz jaunu darbību un siltumnīcefekta gāzu, kas ietvertas 2003/87/EK I pielikumā, ņemot vērā ar Direktīvu 2009/29/EK izdarītos grozījumus, procesa emisijām dažās nozarēs ar ievērojamu skaitu mazu iekārtu vai iekārtu, kas laikposmos no 2005. līdz 2007. gadam un no 2008. līdz 2012. gadam nav ietvertas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, vai nozarēs, par kurām CITL dati nav pieejami vai kurās emisijas nevar izdalīt NACE-4 līmenī, dati par attiecīgajiem gadiem tika iegūti no dalībvalstīm un no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaites. Attiecībā uz elektroenerģijas patēriņa aplēsēm, ko izmanto, lai aprēķinātu augstāku elektroenerģijas cenu netiešās izmaksas, Eurostat dati nav pieejami, un par uzticamāko avotu uzskatāmi tieši no dalībvalstīm iegūtie dati. Aprēķinot bruto pievienoto vērtību, izmantota Eurostat uzņēmējdarbības struktūras statistika, jo tā uzskatāma par precīzāko avotu. Eurostat Comext datubāzes dati par tirdzniecību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ir uzticamākie dati par kopējo eksporta vērtību uz trešām valstīm un importu no trešām valstīm, kā arī kopējo gada apgrozījumu Eiropas Savienībā. |
(10) |
Aplēses pamatā izmantota vidējā oglekļa cena atbilstoši Komisijas ietekmes novērtējumam, kas pievienots Eiropas Savienības 2020. gada klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas mērķu īstenošanas pasākumu dokumentu pakai (3). Oglekļa cena, kas aprēķināta, izmantojot atbilstošāko scenāriju, ietverot kopīgās īstenošanas un tīrās attīstības mehānisma kredītus, ir EUR 30 par tonnu CO2 ekvivalenta. |
(11) |
Lai novērtētu tiešās papildu izmaksas, ko rada Direktīvas 2003/87/EK īstenošana, jāņem vērā kvotu daudzums, kas nozarei būtu jāpērk, ja netiktu uzskatīts, ka tajās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. Saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 11. punktu bezmaksas kvotu apjoms, ko šādām nozarēm piešķir bez maksas, 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 10.a panta 1. punktā minētajiem noteikumiem, un šīs bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā piešķirtu 30 % bezmaksas kvotu un lai 2027. gadā netiktu piešķirtas bezmaksas kvotas. Sākuma punkts līmeņatzīmēm, ko nosaka saskaņā ar 10.a panta 1. punktu, ir nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējais rādītājs Eiropas Savienībā 2007. un 2008. gadā, ņemot vērā efektīvākos paņēmienus, aizstājējus un alternatīvus ražošanas procesus. |
(12) |
Līmeņatzīmes, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktu, jāpieņem tikai līdz 2010. gada beigām. Tāpēc tiešo izmaksu novērtējumu, pamatojoties uz šīm līmeņatzīmēm, var ņemt vērā, tikai pārskatot nozaru un apakšnozaru sarakstu. Tāpēc, lai noteiktu nozaru un apakšnozaru sarakstu, jāaprēķina kvotu daudzums, kuras jāpiešķir bez maksas. Šos aprēķinus veic Eiropas Savienības līmenī 2013. un 2014. gadam. Šī lēmuma nolūkā veiktās aplēses, kas atspoguļo stingrākās līmeņatzīmju prasības un lineārā samazinājuma faktora piemērošanu, liecina, ka 2013. un 2014. gadā jāpērk 75 % no kvotām nozarēs bez attiecīgā riska. |
(13) |
Netiešo izmaksu novērtējuma pamatā ir Eiropas Savienības vidējais emisiju faktors elektroenerģijai 0,465 tonnas CO2/MWh atbilstoši 2008. gada ES klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas politikas dokumentu pakā iekļautajai modeļu analīzei (4), kas izmantota, gatavojot Eiropas Savienības 2020. gada klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas mērķu īstenošanas pasākumu dokumentu pakai pievienoto Komisijas ietekmes vērtējumu. Vidējās Eiropas Savienības vērtības izmantojums ir adekvāts, jo atbilst prasībai veikt novērtējumu Eiropas Savienības līmenī un atspoguļo faktiskās emisijas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas ražošanu Eiropas Savienībā. |
(14) |
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 17. punktu sarakstu, ja attiecīgie dati ir pieejami, var papildināt pēc tam, kad ir pabeigts kvalitatīvs novērtējums, ņemot vērā to, kādā mērā konkrētajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu, tostarp attiecīgā gadījumā ražošanas izmaksu pieaugumu, ko var radīt attiecīgie ieguldījumi, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus, pašreizējos un prognozētos tirgus rādītājus, tostarp, ja tirgus situācija vai tiešā vai netiešā izmaksu pieauguma rādītāji ir tuvi vienai no robežvērtībām, un rentabilitāti kā iespējamo indikatoru ilgtermiņa ieguldījumiem vai lēmumiem par ražotņu pārvietošanu. |
(15) |
Vairākām nozarēm un apakšnozarēm, par kurām uzskatāms, ka tajās nepastāv oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, izmantojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. un 15. punktā noteiktos kritērijus, veikts kvalitatīvais novērtējums. Kvalitatīvais vērtējums galvenokārt tika izmantots nozarēs, kuras nav pietiekami pārstāvētas kvantitatīvajā vērtējumā, un nozarēs, ko uzskata par robežgadījumiem, par kurām trūkst statistikas datu vai tie nav kvalitatīvi, un kurām dalībvalstis vai nozares pārstāvji ir pieprasījuši veikt kvalitatīvo analīzi, pieprasījumu argumentēti pamatojot. Pēc šī vērtējuma dažās nozarēs konstatēts, ka tajās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. Papildu nozares un apakšnozares, kas pievienotas sarakstam, izdalītas atsevišķi šī lēmuma pielikuma trešajā sadaļā. |
(16) |
Citas nozares un apakšnozares, kas šoreiz laika ierobežojumu dēļ netika pilnībā analizētas vai par kurām trūka datu vai tie nebija pietiekoši kvalitatīvi, piemēram, ķieģeļu un dakstiņu ražošana, pēc iespējas drīz analizēs vēlreiz saskaņā ar direktīvas 10.a panta 13. punktu un atkarībā no analīzes rezultāta pievienos sarakstam. |
(17) |
Nozarē “Tekstilmateriālu apdare” (NACE kods 1730) kvalitatīvais vērtējums veikts galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības līmenī nav pieejami oficiāli tirdzniecības dati, kas ļautu novērtēt tirdzniecības intensitāti, kā arī tāpēc, ka visas pārējās tekstilmateriālu nozarēs ir izteikti intensīva tirdzniecība. Novērtējuma rezultāti liecina par spēcīgu starptautiskās konkurences spiedienu, ievērojumu ražošanas kritumu Eiropas Savienībā pēdējos gados un negatīvu vai ļoti mazu rentabilitāti vērtējumā ietvertajos gados, tāpēc iekārtu iespējas investēt un samazināt emisijas ir ierobežotas. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. |
(18) |
Kvalitatīvais vērtējums veikts nozarē “Finierlokšņu ražošana; saplākšņu, saklātņu, kokskaidu plātņu, kokšķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana” (NACE kods 2020). Novērtējuma rezultāti liecina par ierobežotām iespējām samazināt emisijas, vienlaikus ievērojami nepaaugstinot izmaksas, sarežģītām tirgus īpatnībām, piemēram, augsta cenu sensitivitāte un pieaugoša importa tendence no zemu izmaksu ražotājvalstīm, par ievērojamu papildu izmaksu ietekmi uz rentabilitāti, īstenojot Direktīvu 2003/87/EK, tāpēc iekārtu iespējas investēt un samazināt emisijas ir ierobežotas. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. |
(19) |
Kvalitatīvais vērtējums veikts nozarē “Plastmasu primāro formu ražošana” (NACE kods 2416). Ievērojot pašreizējās tirgus īpatnības, novērtējuma rezultāti liecina par spēcīgu integritāti ar citām ķīmiskās rūpniecības nozarēm, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks; pasaules tirgus cenas neļauj vienpusēji celt cenas, un novēroti pasaules vai Eiropas Savienības tirgus kropļojumi, jo ražotāji dažās trešās valstīs piekopj negodīgu tirdzniecības praksi. Attiecībā uz paredzamajām tirgus īpatnībām – lai gan tirdzniecības intensitāte tuvojas 30 % slieksnim, nozarē vērojams straujš importa kāpums, kas turpinās galvenokārt tāpēc, ka tiek veiktas ievērojamas jaunas investīcijas Tuvajos Austrumos. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. |
(20) |
Nozarē “Dzelzs liešana” (NACE kods 2751) kvalitatīvais vērtējums veikts galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības līmenī nav pieejami oficiāli tirdzniecības dati, kas ļautu novērtēt tirdzniecības intensitāti, jo galvenie dzelzs liešanas produkti Eurostat Comext datubāzē ir sadalīti dažādās grupās. Novērtējuma rezultāti liecina, ka samazinājuma potenciāls ir ierobežots, jo ar procesu saistītās emisijas daļēji ir neizbēgamas, un ka iespējas investēt samazināšanas tehnoloģijās nav lielas, jo papildu izmaksas, kas rodas, īstenojot Direktīvu 2003/87/EK, ievērojami ietekmē rentabilitāti. Attiecībā uz tirgus īpatnībām – tirgus koncentrācija ir zema, bet klientu nozarēs tā ir augsta. Tas nozīmē, ka nozarei ir maz iespēju absorbēt papildu izmaksas. Tirdzniecības dati no alternatīviem avotiem arī liecina, ka vieglo metālu liešanas produkcijas tirdzniecība kļūst arvien starptautiskāka. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. |
(21) |
Nozarē “Vieglo metālu liešana” (NACE kods 2753) kvalitatīvais vērtējums veikts galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības līmenī nav pieejami oficiāli tirdzniecības dati, kas ļautu novērtēt tirdzniecības intensitāti, jo galvenie vieglo metālu liešanas produkti Eurostat Comext datubāzē ir sadalīti dažādās grupās. Attiecībā uz tirgus īpatnībām – novērtējuma rezultāti liecina par zemu tirgus koncentrāciju un ievērojamu atkarību no vienas koncentrētas klienta nozares pieprasījuma. Tas nozīmē, ka nozarei ir maz iespēju absorbēt papildu izmaksas. Turklāt vērtējumā ietvertajos gados nozare cieta zaudējumus vai uzrādīja ļoti mazu peļņas maržu, kas negatīvi iespaido iespēju investēt samazināšanas tehnoloģijās un ko papildu izmaksas pasliktinātu vēl vairāk. Tirdzniecības dati no alternatīviem avotiem arī liecina, ka vieglo metālu liešanas produkcijas tirdzniecība kļūst arvien starptautiskāka. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. |
(22) |
Veidojot nozaru un apakšnozaru sarakstu, ja ir pieejami attiecīgie dati, jāņem vērā to, kādā mērā trešās valstis, kurām pasaules mērogā ir izšķirošs produkcijas ražošanas īpatsvars nozarēs vai apakšnozarēs, ko uzskata par pakļautām būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ir stingri apņēmušās attiecīgajās nozarēs vai apakšnozarēs samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izdarīt to tādā pašā laikposmā un tādā pašā apjomā kā Eiropas Savienība, kā arī to, kādā mērā šajās valstīs esošo iekārtu oglekļa efektivitāte ir salīdzināma ar attiecīgo Eiropas Savienības iekārtu rādītāju. Patlaban šāda apņemšanās ir tikai Norvēģijai, Īslandei un Šveicei, bet šīm valstīm kopā nav izšķirošs produkcijas ražošanas īpatsvars nozarēs vai apakšnozarēs, ko uzskata par pakļautām būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam. Attiecībā uz oglekļa efektivitāti novērtējumam vajadzīgie atbilstošie dati nav pieejami statistikā izmantoto definīciju nesavietojamības dēļ, kā arī tāpēc, ka kopumā trūkst globālu datu attiecīgajā iedalījumā līmenī un pa nozarēm. Tāpēc Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 18. punktā noteiktie kritēriji neietekmēja nozaru un apakšnozaru sarakstu. |
(23) |
Novērtējums, kas kalpoja par pamatu nozaru un apakšnozaru sarakstam, ietvēra visus NACE kodus no 1010 līdz 3720 ieskaitot, t. i., attiecās uz derīgo izrakteņu ieguves rūpniecību un ražošanu. Dažas citas rūpniecības nozares, kas nepieder norādītajiem NACE kodiem, bet uz kuru stacionārajām iekārtām potenciāli attieksies ES ETS noteikumi par oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, Komisija analizēs 2010. gadā. Ja kāda no šīm rūpniecības nozarēm atbildīs Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā noteiktajiem kritērijiem, to ikgadējā pārskatīšanā pievienos sarakstam. |
(24) |
Saraksts attiecas uz 2013.–2014. gadu, ņemot vērā starptautisko sarunu rezultātus. |
(25) |
Veidojot nozaru un apakšnozaru sarakstu, notika apspriedes ar dažādiem interesentiem, tostarp dalībvalstīm, nozaru asociācijām, nevalstiskām vides organizācijām un akadēmisko aprindu pārstāvjiem; informācija par šo procesu publicēta Komisijas tīmekļa vietnē (5). |
(26) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Uzskatāms, ka pielikumā minētajās nozarēs un apakšnozarēs pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.
Dažas citas rūpniecības nozares, kas nepieder novērtējumā iekļautajiem NACE kodiem (no 1010 līdz 3720 ieskaitot), bet uz kurām potenciāli attieksies ES ETS noteikumi par oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, Komisija analizēs 2010. gadā. Ja kāda no šīm rūpniecības nozarēm atbildīs Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 14. līdz 17. punktā noteiktajiem kritērijiem, to ikgadējā pārskatīšanā pievienos sarakstam.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2009. gada 24. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Stavros DIMAS
(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
(2) OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.
(3) http://ec.europa.eu/energy/climate_actions/doc/2008_res_ia_en.pdf
(4) P. Capros et al., Model-based Analysis of the 2008 EU Policy Package on Climate Change and Renewables, Primes Model – E3MLab/NTUA, 2008. gada jūnijs:
http://ec.europa.eu/environment/climat/pdf/climat_action/analysis.pdf
(5) http://ec.europa.eu/environment/climat/emission/carbon_en.htm
PIELIKUMS
Nozares un apakšnozares, kurās atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punktam pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks
1. NACE-4 LĪMENĪ
1.1. PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 15. UN 16. PUNKTĀ
NACE kods |
Apraksts |
1010 |
Akmeņogļu ieguve un aglomerācija |
1430 |
Minerālo vai ķīmisko mēslošanas līdzekļu ieguve |
1597 |
Iesala ražošana |
1711 |
Kokvilnas tipa šķiedru sagatavošana un vērpšana |
1810 |
Ādas apģērbu ražošana |
2310 |
Koksa ražošana |
2413 |
Citu neorganisko pamata ķīmisko vielu ražošana |
2414 |
Citu organisko pamata ķīmisko vielu ražošana |
2415 |
Mēslošanas līdzekļu un slāpekļa savienojumu ražošana |
2417 |
Mākslīgā kaučuka primāro formu ražošana |
2710 |
Parastās dzelzs un tērauda un ferosakausējumu ražošana |
2731 |
Aukstā stiepšana |
2742 |
Alumīnija ražošana |
2744 |
Vara ražošana |
2745 |
Citu krāsaino metālu ražošana |
2931 |
Lauksaimniecības traktoru ražošana |
1.2. PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 15. PUNKTĀ
NACE kods |
Apraksts |
1562 |
Cietes un cietes produktu ražošana |
1583 |
Cukura ražošana |
1595 |
Citu raudzētu dzērienu ražošana pēc tehnoloģijas, kas nav destilācija |
1592 |
Etilspirta ražošana pēc raudzēšanas tehnoloģijas |
2112 |
Papīra un kartona ražošana |
2320 |
Rafinēto naftas produktu ražošana |
2611 |
Lokšņu stikla ražošana |
2613 |
Dobu stikla izstrādājumu ražošana |
2630 |
Keramikas flīžu un plākšņu ražošana |
2721 |
Čuguna cauruļu ražošana |
2743 |
Svina, cinka un alvas ražošana |
1.3. PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 16. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ
NACE kods |
Apraksts |
2651 |
Cementa ražošana |
2652 |
Kaļķu ražošana |
1.4. PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 16. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ
NACE kods |
Apraksts |
1110 |
Naftas un dabasgāzes ieguve |
1310 |
Dzelzs rūdu ieguve |
1320 |
Krāsainā metāla rūdu ieguve, izņemot urāna un torija rūdas |
1411 |
Dekoratīvo vai būvniecībā izmantojamo akmens materiālu ieguve |
1422 |
Mālu un kaolīna ieguve |
1450 |
Citu derīgo izrakteņu ieguve, citur neminēta |
1520 |
Zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana |
1541 |
Nerafinētu eļļu un tauku ražošana |
1591 |
Dzeramu alkoholisko dzērienu ražošana, izmantojot destilāciju |
1593 |
Vīnu ražošana |
1712 |
Vilnas tipa šķiedru sagatavošana un vērpšana |
1713 |
Ķemmdzijas sagatavošana un vērpšana |
1714 |
Linu tipa šķiedru sagatavošana un vērpšana |
1715 |
Zīda šķeterēšana un sagatavošana, ieskaitot no atsukām iegūto zīdu, un sintētisko vai mākslīgo pavedienu dzijas šķeterēšana un teksturēšana |
1716 |
Šujamo diegu ražošana |
1717 |
Citu tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana |
1721 |
Kokvilnas materiālu aušana |
1722 |
Vilnas materiālu aušana |
1723 |
Ķemmdzijas materiālu aušana |
1724 |
Zīda materiālu aušana |
1725 |
Citu tekstilmateriālu aušana |
1740 |
Pašūtu tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
1751 |
Paklāju un grīdsegu ražošana |
1752 |
Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana |
1753 |
Neaustu materiālu un šādu materiālu izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
1754 |
Citu tekstilmateriālu ražošana, citur neminēta |
1760 |
Trikotāžas materiālu ražošana |
1771 |
Trikotāžas zeķbikšu ražošana |
1772 |
Puloveru, jaku un līdzīgu izstrādājumu ražošana |
1821 |
Darba apģērbu ražošana |
1822 |
Citu virsdrēbju ražošana |
1823 |
Apakšveļas ražošana |
1824 |
Citu apģērbu un piederumu ražošana |
1830 |
Kažokādu apdarināšana un krāsošana; kažokādas izstrādājumu ražošana |
1910 |
Ādu miecēšana un apdarināšana |
1920 |
Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu un iejūga piederumu ražošana |
1930 |
Apavu ražošana |
2010 |
Kokmateriālu zāģēšana un ēvelēšana; kokmateriālu piesūcināšana |
2052 |
Korķa, salmu un pinumu materiālu izstrādājumu ražošana |
2111 |
Papīra masas ražošana |
2124 |
Tapešu ražošana |
2215 |
Cita veida izdošana |
2330 |
Kodoldegvielas ieguve un pārveide |
2412 |
Krāsvielu un pigmentu ražošana |
2420 |
Pesticīdu un citu agroķīmisko produktu ražošana |
2441 |
Farmācijas pamata izstrādājumu ražošana |
2442 |
Farmācijas preparātu ražošana |
2452 |
Smaržu un personiskās higiēnas līdzekļu ražošana |
2463 |
Ēterisko eļļu ražošana |
2464 |
Foto ķimikāliju ražošana |
2465 |
Datu nesēju ražošana |
2466 |
Citu ķīmijas produktu ražošana, citur neminēta |
2470 |
Ķīmisko šķiedru ražošana |
2511 |
Gumijas riepu un cauruļu ražošana |
2615 |
Cita veida stikla ražošana un apstrāde, ieskaitot tehniskos stikla priekšmetus |
2621 |
Mājsaimniecības un dekoratīvo keramikas priekšmetu ražošana |
2622 |
Keramikas sanitārtehnisko izstrādājumu ražošana |
2623 |
Keramikas izolatoru un izolācijas piederumu ražošana |
2624 |
Citu speciālo keramikas izstrādājumu ražošana |
2625 |
Citu keramikas izstrādājumu ražošana |
2626 |
Ugunsizturīgu keramikas izstrādājumu ražošana |
2681 |
Abrazīvo materiālu ražošana |
2722 |
Tērauda cauruļu ražošana |
2741 |
Dārgmetālu ražošana |
2861 |
Galda piederumu ražošana |
2862 |
Darbarīku ražošana |
2874 |
Spaiļu, skrūvju stiprinājumu izstrādājumu, ķēžu un atsperu ražošana |
2875 |
Veidotu metāla produktu ražošana, citur neminēta |
2911 |
Dzinēju un turbīnu ražošana, izņemot lidaparātu, automobiļu un divriteņu transportlīdzekļu dzinējus |
2912 |
Sūkņu un kompresoru ražošana |
2913 |
Krānu un ventiļu ražošana |
2914 |
Gultņu, zobratu, sazobes un piedziņas elementu ražošana |
2921 |
Kurtuvju un krāšņu degļu ražošana |
2923 |
Rūpniecisku dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana |
2924 |
Citu vispārējas nozīmes mehānismu ražošana, citur neminēta |
2932 |
Citu lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana |
2941 |
Portatīvo rokas mašīnu ražošana |
2942 |
Citu metālapstrādes mašīnu ražošana |
2943 |
Citu citur neklasificētu mašīnu ražošana |
2951 |
Metalurģijā izmantojamu mašīnu ražošana |
2952 |
Derīgo izrakteņu rūpniecībā un būvniecībā izmantojamu mašīnu ražošana |
2953 |
Pārtikas rūpniecībā, dzērienu rūpniecībā un tabakas rūpniecībā izmantojamu mašīnu ražošana |
2954 |
Tekstilrūpniecībā un ādas apstrādes rūpniecībā izmantojamu mašīnu ražošana |
2955 |
Papīra un kartona ražošanā izmantojamu mašīnu ražošana |
2956 |
Citu speciālo mašīnu ražošana, citur neminēta |
2960 |
Ieroču un munīcijas ražošana |
2971 |
Mājsaimniecībā izmantojamu elektroierīču ražošana |
3001 |
Biroja iekārtu ražošana |
3002 |
Datoru un citu informācijas apstrādes iekārtu ražošana |
3110 |
Elektromotoru, elektroģeneratoru un elektrības transformatoru ražošana |
3120 |
Elektrības sadales un kontroles iekārtu ražošana |
3130 |
Izolēto vadu un kabeļu ražošana |
3140 |
Akumulatoru, galvanisko elementu un galvanisko bateriju ražošana |
3150 |
Apgaismes ierīču un elektrisko lampu ražošana |
3162 |
Citu elektroiekārtu ražošana, citur neminēta |
3210 |
Elektronlampu un citu elektronisku sastāvdaļu ražošana |
3220 |
Televīzijas un radio raidaparatūras ražošana telefona un telegrāfa līniju sakariem |
3230 |
Televīzijas un radio uztvērējaparatūras, skaņas un attēla ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūras un saistītu preču ražošana |
3310 |
Medicīnisko un ķirurģisko iekārtu un ortopēdisko ierīču ražošana |
3320 |
Ierīču un aparatūras ražošana mērīšanas, kontroles, noteikšanas, navigācijas un citiem nolūkiem, izņemot rūpnieciska procesa kontroles iekārtas |
3340 |
Optisku ierīču un foto aparatūras ražošana |
3350 |
Pulksteņu ražošana |
3511 |
Kuģu būve un remonts |
3512 |
Izpriecu un sporta laivu būve un remonts |
3530 |
Lidaparātu un kosmisko aparātu ražošana |
3541 |
Motociklu ražošana |
3542 |
Velosipēdu ražošana |
3543 |
Invalīdu ratiņu ražošana |
3550 |
Citu transportlīdzekļu ražošana, citur neminēta |
3621 |
Monētu profilēšana |
3622 |
Juvelierizstrādājumu un saistītu izstrādājumu ražošana, citur neminēta |
3630 |
Mūzikas instrumentu ražošana |
3640 |
Sporta preču ražošana |
3650 |
Spēļu un rotaļlietu ražošana |
3661 |
Dārglietu imitāciju ražošana |
3662 |
Suku un slotu ražošana |
3663 |
Citas rūpniecības nozares, citur neminētas |
2. SĪKĀKS DALĪJUMS PAR NACE-4 LĪMENI, PAMATOJOTIES UZ KVANTITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 15. UN 16. PUNKTĀ
Prodcom kods |
Apraksts |
15331427 |
Koncentrēts tomātu biezenis un pasta |
155120 |
Piens un krējums cietās formās |
155153 |
Kazeīns |
155154 |
Laktoze un laktozes sīrups |
15891333 |
Sausais cepamais raugs |
24111150 |
Ūdeņradis (tostarp ūdeņraža ražošana kombinācijā ar sintētisko gāzi) |
24111160 |
Slāpeklis |
24111170 |
Skābeklis |
243021 |
Gatavi pigmenti, blāvotāji un krāsas, emaljas un stiklveida glazūras, aplējumi, šķidrie spīdumi un līdzīgi izstrādājumi; stiklveida friti |
24621030 |
Želatīns un citi tā atvasinājumi; zivju līme (izņemot kazeīna un kaulu līmes) |
261411 |
Lentes, priekšdzija, dzija un kapāti diegi no stiklšķiedras |
26821400 |
Mākslīgais grafīts, koloidāls, puskoloidāls grafīts un to izstrādājumi |
26821620 |
Lobīts vermikulīts; uzpūsti māli; uzputoti izdedži un tamlīdzīgi uzpūstie minerālmateriāli un to maisījumi |
3. NACE-4 LĪMENĪ, PAMATOJOTIES UZ KVALITATĪVAJIEM KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.A PANTA 17. PUNKTĀ
NACE kods |
Apraksts |
1730 |
Tekstilmateriālu apdare |
2020 |
Finierlokšņu ražošana; saplākšņu, saklātņu, kokskaidu plātņu, kokšķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana |
2416 |
Plastmasu primāro formu ražošana |
2751 |
Dzelzs liešana |
2753 |
Vieglo metālu liešana |