30.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/1

(1)

Padome 2006. gada 5. oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (2) (“sākotnējā regula”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) un Vjetnamas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa. Noteiktā maksājuma likmes bija 9,7–16,5 % ĶTR un 10 % Vjetnamai. Pasākumus noteica uz diviem gadiem. Izmeklēšana, kuras rezultātā noteica šos pasākumus, turpmāk tekstā minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 388/2008 (3) (“paplašināšanas regula”) paplašināja un attiecināja galīgo antidempinga maksājumu, ko noteica dažu tādu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsma, arī uz importu, kas nosūtīts no Makao īpašās pārvaldes apgabala (“Makao”), neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā. Pasākumus paplašināja pēc tam, kad saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu veica izmeklēšanu, lai novērstu noteikumu apiešanu.

(3)

Prasību iesniedza Eiropas Apavu ražošanas nozares konfederācija (CEC, “prasības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 35 %, no konkrētu apavu, kuriem ir ādas virsa, Savienības produkcijas.

(4)

Šīs izmeklēšanas laikā vairākas dalībvalstu apavu ražotāju apvienības pauda viedokli par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu un pieprasīja, lai tiktu saglabāta konfidencialitāte attiecībā uz to nosaukumiem, paužot bažas, ka to dalībuzņēmumi var saskarties ar pretdarbību no dažu klientu puses. Citas ieinteresētās personas vēlējās noskaidrot, kāpēc ir jāsaglabā konfidencialitāte attiecībā uz oponējošo un atbalstošo apvienību nosaukumiem un viedokli. Komisija vēlreiz vērsās pie apvienībām, lai noskaidrotu, vai tās piekrīt izpaust savu nosaukumu un viedokli. Četras apvienības piekrita nosaukumu un viedokli izpaust, taču pārējās apvienības pret to iebilda, vēlreiz atsaucoties uz bažām par iespējamu pretdarbību pret to dalībuzņēmumiem. Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz šiem ražotājiem patiešām pastāv liels pretdarbības risks zaudēta noieta veidā, un piekrita nosaukumus neizpaust.

(5)

Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka Komisijai nevajadzēja uzsākt termiņa beigu pārskatīšanu, jo sākotnējās regulas 3. pantā ir noteikts, ka pēc stāšanās spēkā tā ir spēkā 2 gadus. Taču sākotnējās regulas 326. apsvērumā ir paskaidrots, ka, neskatoties uz īsāku pasākumu piemērošanas laiku, pamatregulas 11. panta noteikumi piemērojami mutatis mutandis. Saskaņā ar šo apsvērumu paziņojumā par pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4) bija noteikts, ka pasākumu termiņš beidzas 2008. gada 7. oktobrī, ja vien termiņa beigu pārskatīšana netiek uzsākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta noteikumiem. Tā kā antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšana patiešām ir uzsākta, antidempinga pasākumi ir spēkā līdz šai pārskatīšanai.

(6)

Prasība veikt termiņa beigu pārskatīšanu tika iesniegta, pamatojoties uz to, ka pasākumu pārtraukšana, iespējams, var novest pie dempinga turpināšanās vai atkārtošanās un radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(7)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanai, Komisija 2008. gada 3. oktobraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5) publicētajā paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu (“paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu”) paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(8)

Izmeklēšana par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību ietvēra laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude ietvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”). Vajadzības gadījumā tika norādīta atsauce arī uz 2005. gadu un sākotnējo izmeklēšanas periodu, kurš ietvēra laikposmu no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (“sākotnējais izmeklēšanas periods” vai “SIP”).

(9)

Komisija oficiāli informēja prasības iesniedzēju, prasībā minētos Savienības ražotājus, citus zināmus Savienības ražotājus, zināmus importētājus un to apvienības, zināmus mazumtirgotājus/izplatītājus un to apvienības, zināmas patērētāju organizācijas, zināmus ražotājus eksportētājus attiecīgajās valstīs, kā arī to apvienības, un attiecīgo valstu iestādes par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu.

(10)

Ieinteresētajām personām paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu noteiktā termiņā deva iespēju rakstiski darīt zināmu to viedokli un pieprasīt iespēju tikt uzklausītām.

(11)

Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus to uzklausīšanai, tika uzklausītas.

(12)

Ņemot vērā attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un izmeklēšanā iesaistīto importētāju lielo skaitu, paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu paredzēja izlases veida pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par to, vai izlases veida pārbaude ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, ražotājus eksportētājus un to pārstāvjus, Savienības ražotājus un importētājus aicināja pieteikties un sniegt paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu noteikto informāciju.

(14)

No ĶTR pieteicās pavisam 58 uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas (“grupas”) un noteiktā termiņā iesniedza pieprasīto informāciju. Šie uzņēmumi vai grupas, kuru skaits bija 58, izmeklēšanas perioda laikā ražoja un/vai eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu un vēlējās, lai tos iekļauj izlasē. Šos uzņēmumus uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un izvērtēja to piemērotību iekļaušanai izlasē. ĶTR uzņēmumu sadarbošanās līmeni, proti, Ķīnas sadarbojošos uzņēmumu eksporta uz Savienību procentuālā daļa salīdzinājumā ar kopējo Ķīnas eksportu uz Savienību bija aptuveni 22 %.

(15)

Izlasi izveidoja, vienojoties ar Ķīnas iestādēm un ņemot vērā sadarbojošos uzņēmumu eksporta apjomu un ģeogrāfisko izvietojumu. Septiņi izlasē iekļautie uzņēmumi veidoja aptuveni 56 % no 58 uzņēmumu, kas sadarbojās, eksporta apjoma uz Savienību un 13 % no kopējā eksporta apjoma uz Savienību no ĶTR. Visi uzņēmumi iesniedza anketas noteiktajā termiņā.

(16)

Daži izlasē neiekļauti Ķīnas eksportētāji norādīja, ka, tā kā viņi nav iekļauti izlasē, viņi nespēj aizsargāt savas intereses. Taču izlases veidošanas princips paredz, ka tiek izvēlēts reprezentatīvs ražotāju eksportētāju skaits un ka šādas izlases novērtējuma rezultāti ir uzskatāmi par reprezentatīviem arī attiecībā uz citiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Jānorāda, ka visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja piedalīties izmeklēšanā un darīt zināmu to viedokli. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(17)

Pavisam pieteicās 51 uzņēmums vai uzņēmumu grupas no Vjetnamas un noteiktā termiņā sniedza prasīto informāciju. Šie uzņēmumi vai grupas, kuru skaits bija 51, izmeklēšanas perioda laikā ražoja un/vai eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu un vēlējās, lai tos iekļauj izlasē. Šos uzņēmumus uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un izvērtēja to piemērotību iekļaušanai izlasē. Vjetnamas uzņēmumu sadarbošanās līmenis, proti, Vjetnamas sadarbojošos uzņēmumu eksporta uz Savienību procentuālā daļa salīdzinājumā ar kopējo Vjetnamas eksportu uz Savienību bija aptuveni 82 %.

(18)

Izlasi izveidoja, vienojoties ar Vjetnamas iestādēm un ņemot vērā eksporta apjomu. No 51 uzņēmuma, kas sadarbojās, trīs izlasē iekļautie uzņēmumi veidoja aptuveni 27 % no eksporta apjoma uz Savienību un 22 % no Vjetnamas kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Visi uzņēmumi iesniedza anketas noteiktajā termiņā.

(19)

Procedūra, lai iegūtu nepieciešamo informāciju Savienības ražotāju izlases izveidei, bija šāda. CEC, kas rīkojās visu sūdzības iesniedzēju vārdā, apstiprināja, ka visi ražotāji, kas iesniedza sūdzību, bija gatavi sadarboties uz piedalīties izlases veida pārbaudē. Ņemot vērā dokumentācijā (piemēram, sūdzībā, uzdevuma aprakstā un CEC iesniegumos) pieejamo detalizēto un apjomīgo informāciju, nebija nepieciešams nosūtīt izlases veida pārbaudes anketas atsevišķiem ražotājiem. Turklāt paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu ražotājus, kas vēlējās sadarboties izmeklēšanā, aicināja pieteikties. Pēc procedūras uzsākšanas papildus sūdzības iesniedzējiem pieteicās vēl pieci uzņēmumi, kuri vēlējās piedalīties izlases veida pārbaudē. Šiem uzņēmumiem tika nosūtītas izlases veida pārbaudes anketas, pieprasot informāciju, ko jau bija iesnieguši sūdzības iesniedzēji. Tikai divi no šiem pieciem uzņēmumiem iesniedza aizpildītas izlases veida pārbaudes anketas. Taču šos divus uzņēmumus izlasē neiekļāva, jo tos izslēdza no Savienības ražošanas nozares definīcijas (skatīt 198. apsvērumu).

(20)

Attiecīgo ražojumu Savienībā ražo galvenokārt trīs dalībvalstīs, veidojot aptuveni 2/3 no kopējā ražošanas apjoma. Atlikušo daļu ražo pārējās dalībvalstīs. Kā minēts, sākot no 202. apsvēruma, Savienības ražotāju uzņēmējdarbības modeļus galvenokārt raksturo atšķirības ražojumu klāstā/kvalitātē, izplatīšanas kanālu izvēlē, kā arī tas, vai notiek darbību apvienošana un ražošanas procesa posmu nodošana apakšuzņēmējiem Savienībā vai ārpus tās.

(21)

Pamatojoties uz iegūto informāciju, Komisija izveidoja izlasi, ņemot vērā lielākos reprezentatīvos ražošanas un pārdevumu apjomus Savienībā, ko noteiktajā laikā var izmeklēt. Taču, kā norādīts iepriekš, šī nav pilnībā homogēna nozare, un, lai novērtētu izvēlēto uzņēmumu reprezentativitāti, tika ņemts vērā arī ražotāju ģeogrāfiskais izvietojums dalībvalstīs (6), kā arī segmenti, kuros ietilpst to ražojumi. Tādējādi tika izvēlēti 8 uzņēmumi, kas darbojas četrās dalībvalstīs. Izvēlētie uzņēmumi arī pārstāv visus galvenos Savienībā sastopamos uzņēmējdarbības modeļus, ņemot vērā ražojuma izgatavošanas un izplatīšanas procesu, un ražojumu specializāciju. Attiecībā uz ražojumu specializāciju jāsaka, ka visi izvēlētie uzņēmumi izgatavoja ražojumu visos galvenajos cenu segmentos (zema cena, vidēja cena, augsta cena), kā arī visos dzimuma un vecuma segmentos (sieviešu, vīriešu, bērnu apavi, apavi, kas derīgi abiem dzimumiem). Savukārt attiecībā uz ražojuma izplatīšanu jānorāda, ka izvēlētie uzņēmumi pārstāvēja visus galvenos izplatīšanas līmeņus (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, kā arī tiešā pārdošana). Ņemot vērā ražošanas aspektu, tika izvēlēti uzņēmumi, kuri veica iekšējo ražošanu visos galvenajos ražošanas procesa posmos, kā arī uzņēmumi, kuri ražošanas procesa posmu īstenošanai izmantoja ārpakalpojumus (gan Savienībā, gan arī ārpus tās).

(22)

Tāpēc tika uzskatīts, ka izlasē iekļautie 8 ražotāji pārstāvēja visus Savienības ražotājus un veidoja 8,2 % no Savienības ražotāju, kuri iesniedza sūdzību, saražotā apjoma un 3,1 % no Savienības ražošanas kopējā apjoma. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar CEC par izlases izveidi, un tā neizvirzīja iebildumus.

(23)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka viens Savienības ražotājs PIP laikā pakāpeniski pārtrauca ražošanu Savienībā, pilnībā pārvietojot ražošanas darbību ārpus Savienības. Jānorāda, ka uzņēmums nebija tik liels, lai vismaz kvantitatīvā ziņā būtiski ietekmētu izlasē iekļauto uzņēmumu situāciju kopumā, tostarp to reprezentativitāti. Ja šo uzņēmumu izslēgtu no izlases, kvantitatīvie secinājumi attiecībā uz kaitējumu būtiski neatšķirtos. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka i) uzņēmums veica ražošanu Savienībā PIP laikā un ka ii) tas lielu daļu ražošanas procesa posmu nodeva apakšuzņēmējiem, tādējādi izmantojot uzņēmējdarbības modeli, kurš saskaņā ar daudzu ieinteresēto personu viedokli ir būtisks Savienībai, tika nolemts formāli neizslēgt šo uzņēmumu no izlases. Turklāt tādējādi tiek nodrošināts, ka kvantitatīvi izlase pēc iespējas precīzāk atspoguļo situāciju nozarē. Pie tam, ņemot vērā to, ka termiņa beigu pārskatīšanas nolūkā ir jāveic kaitējuma turpināšanās/atkārtošanās analīze, šāda pieeja var palīdzēt precīzāk prognozēt situāciju Savienības tirgū, ja pasākumi netiek turpināti. Taču, kā redzams, tika izmantoti tikai tie dati, kas attiecas uz uzņēmuma kā Savienības ražotāja darbību.

(24)

Ņemot vērā to, ka šā uzņēmuma ražošanas un pārdevumu apjoms Savienībā PIP laikā bija zemāks nekā sākotnēji izlases veidošanas posmā ziņots, Savienības iestādes apsvēra iespēju atbilstīgi samazināt Savienības nozares ražošanas un pārdevumu apjomu, proti, radīto ietekmi uz izlasi attiecināt uz visu uzņēmumu izlasi. Taču tika secināts, ka šis uzņēmums ir pieļāvis kļūdu labticīgi, kļūdaini uzskatot ārpakalpojumus no Savienības kaimiņvalstīm par Savienības ražošanu. Ņemot to vērā, pirmām kārtām jāatzīmē, ka izlasi izmanto galvenokārt, lai novērtētu tos kaitējuma rādītājus, ko nevar atbilstīgi iegūt par Savienības ražošanas nozari kopumā. Ražošanas un pārdošanas rādītāji ir iegūti Savienības ražošanas nozarei kopumā, un tāpēc šis arguments nav būtisks. Turklāt informācija dokumentācijā, tostarp informācija, ko vienlaikus apkopoja šīs izmeklēšanas laikā, veicot valstu apvienību papildu analīzi, nenorāda uz nepieciešamību veikt šādas korekcijas. Visbeidzot attiecībā uz šo argumentu jāpiebilst, ka, ja, ņemot vērā izlases dalībnieka pazeminātos rādītājus, samazinātu Savienības ražošanas nozares kopējos ražošanas un pārdošanas rādītājus PIP, šāda samazināšana neietekmētu ne izlases reprezentativitāti, nedz arī vispārīgos secinājumus par kaitējumu.

(25)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tiek pārkāpts pamatregulas 17. pants, norādot, ka Savienības ražotāju izlase nebija reprezentatīva attiecībā uz ražojuma, uz ko attiecas izmeklēšana, procentuālo daļu, ražojumu klāstu, pārdošanas cenām, attiecību starp ražošanu un pārdošanu, ražotāju ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī rentabilitāti un darbības rezultātiem. Tika arī apgalvots, ka, veidojot izlasi, neņēma vērā lielo ražotāju skaitu, kuri ražošanā izmantoja trešo valstu ārpakalpojumus.

(26)

Šos apgalvojumus rūpīgi izskatīja un, ņemot vērā arī šīs lietas sarežģītību, ne tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet arī valstu apvienībām tika nosūtītas, apstrādātas un uz vietas pārbaudītas papildu anketas. Šai sakarībā izlasē iekļauto uzņēmumu skaits bija jāierobežo līdz tādam skaitam, kādu bija iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā termiņā, proti, līdz 8 uzņēmumiem.

(27)

Turklāt, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā Savienības ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota, ir neizbēgami, ka izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāv relatīvi nelielu daļu no Savienības ražošanas kopējā apjoma. Ņemot vērā nozares sadrumstalotību un to, ka izlasē iekļauti lielākie uzņēmumi, uzņēmumu skaita palielināšana izlasē nekādā ziņā būtiski neietekmētu izlases proporcionalitāti salīdzinājumā ar Savienības ražošanas kopējo apjomu.

(28)

Kā paskaidrots 21. apsvērumā iepriekš tekstā, Komisija, veidojot izlasi, ņēma vērā ražotāju ģeogrāfisko izvietojumu. Jāuzsver, ka, lai izlase būtu reprezentatīva, tai pēc būtības nav jāatspoguļo precīzs visu ražotāju ģeogrāfiskais izvietojums (nedz arī citu kritēriju precīzs sadalījums vai klasifikācija). Kā tas ir šīs izlases, kurā ir pārstāvētas četras dalībvalstis, gadījumā, pietiek ar to, ka izlase atspoguļo lielāko iesaistīto ražojošo valstu būtiskākos segmentus. Citas pieejas būtu administratīvi nerealizējamas, jo īpaši, ja būtu jāņem vērā vairāki atšķirīgi kritēriji, lai nodrošinātu reprezentativitāti. Patiesībā šis apgalvojums liek domāt, ka in fine izlase būtu pietiekami reprezentatīva tikai tādā gadījumā, ja tajā būtu iekļauti visi ražotāji. Tāpēc izmeklēšanā tika uzsvērts, ka izlase, kurā ir pārstāvētas četras dalībvalstis, no kurām trijās tiek saražots lielākais ražošanas apjoms, ir lielā mērā reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanu kopumā, jo īpaši ņemot vērā ražošanu, kas ir balstīta uz apstrādes līgumiem, un tāpēc ir attiecināma uz tā uzņēmuma dalībvalsti, kurš pasūta apstrādes pakalpojumu.

(29)

Izlasē iekļautie uzņēmumi arī pārstāvēja ražojumu klāsta šķērsgriezumus, kuri atspoguļoja būtiskākos Savienības ražošanas apjomus. Turklāt izlasē iekļautie ražojumu veidi atbilda Ķīnas un Vjetnamas eksportētajiem ražojumu veidiem.

(30)

Attiecībā uz pārdošanas cenām tika apgalvots, ka izlases vidējās pārdošanas cenas nebija reprezentatīvas attiecībā uz pārskatīšanas prasībā norādītajām pārdošanas cenām. Tomēr šai sakarībā jāatzīmē, ka, pretēji šim apgalvojumam, izmeklēšana pierādīja, ka izlases vidējās pārdošanas cenas atbilst prasībā norādītajām cenām. Katrā ziņā, pat ja tas tā nebūtu, vidējām izlases pārdošanas cenām nav jābūt tieši tādām, kādas norādīta prasībā, ja vien tās atspoguļo visas ražotāju izlases pārdošanas cenas kopumā.

(31)

Attiecībā uz reprezentativitāti ražošanas un pārdošanas attiecības ziņā tiek atgādināts, ka šajā nozarē ražošana parasti balstās uz pasūtījumu un ir lielā mērā atkarīga no modes tendencēm. Tāpēc krājumu apjoms nav īpaši precīzs rādītājs, un ražošanas apjoms ir samērā tuvs pārdevumu apjomam. Šis aspekts attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un Savienības ražošanas nozari kopumā ir apstiprināts gan sūdzības iesniegšanas posmā, gan arī izmeklēšanas laikā.

(32)

Papildus iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, jāatgādina, ka jebkurā gadījumā pamatregulas 17. pantā ir noteikts, ka izmeklēšanu var ierobežot ar pieņemamu pušu skaitu, kas ir statistiski derīgs, vai ar vislielāko pārstāvēto preču, pārdevumu vai eksporta apjomu, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt. Pamatojoties uz šo noteikumu, ir skaidrs, ka nav sniegta kvantitatīva norāde vai noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kas ir reprezentatīvs apjoms. Vienīgā norāde attiecas uz to, ka apjoms ir tāds, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā termiņā.

(33)

Iepriekš paskaidroto iemeslu dēļ vairāku ieinteresēto personu iesniegtās prasības tika noraidītas, un ar šo tiek apstiprināta izlases juridiskā pamatotība, jo izlase ir reprezentatīva, un tā veikta pilnībā atbilstoši pamatregulas 17. panta noteikumiem.

(34)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika apzināti 139 importētāji. 22 nesaistīti importētāji sniedza atbildes uz izlases veida pārbaudes anketas jautājumiem, un no tiem 21 piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar 21 importētāja sniegtajiem datiem tie veidoja 12 % no ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, importa no Ķīnas un 40 % no attiecīgā ražojuma importa no Vjetnamas (PIP laikā).

(35)

Pieci lielākie importētāji (Adidas, Clarks, Nike, Puma un Timberland) veidoja aptuveni 18 % no attiecīgā ražojuma importa, jo visi šie importētāji sniedza informāciju par būtisku importa apjomu no abām valstīm. Tāpēc tika uzskatīts, ka izlase, iekļaujot tajā šos piecus uzņēmumus, būtu reprezentatīva pamatregulas 17. panta 1. punkta nozīmē, proti, attiecībā uz importa apjomu.

(36)

Taču, lai labāk atspoguļotu importētāju ģeogrāfisko izvietojumu un atšķirības importēto apavu veidos, papildus tika izvēlēti trīs citi importētāji. Šai sakarībā, izskatot iesniegtās izlases veida pārbaudes anketas, varēja secināt, ka daudzi importētāji, kuri sniedza atbildes, darbojās daudz zemākā līmenī apjoma ziņā un importēja mazāk zināmu/populāru zīmolu apavus vai dārgākus apavus. Šo mazāko importētāju uzņēmējdarbības modelis un tirgoto ražojumu segmenti izrādījās atšķirīgi no lielāko importētāju uzņēmējdarbības modeļa un tirgoto ražojumu segmentiem, un šie mazākie importētāji kopumā veidoja ievērojamu attiecīgā ražojuma importa apjoma daļu. Tāpēc tika uzskatīts, ka ir būtiski iekļaut izlasē arī šos importētājus, jo šo uzņēmumu un iepriekš tekstā 35. apsvērumā minēto lielo importētāju ekonomiskais stāvoklis varēja atšķirties.

(37)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izveidota izlase, kas sastāvēja no astoņiem importētājiem, tostarp pieciem lielākajiem un trīs mazākiem importētājiem. Tie veidoja aptuveni 10 % no importa apjoma no Ķīnas un aptuveni 34 % no importa apjoma no Vjetnamas.

(38)

Visiem importētājiem, kuri sadarbojās un norādīja, ka vēlas sadarboties, tika dota iespēja sniegt atsauksmes par izlases izveidi. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tika nosūtītas anketas aizpildīšanai. Septiņi no izlasē iekļautajiem importētājiem atbildēja noteiktajā termiņā. Ņemot vērā to, ka astotais izlasē iekļautais importētājs nesadarbojās, galu galā to no izlases izslēdza.

(39)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un lai aizstāvētu Savienības intereses. Šādu uzņēmumu sniegto informāciju pārbaudīja uz vietas.

—

Yue Yuen Industrial (Holdings) Ltd., Honkonga

—

Guangzhou Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd., Guandunas province

—

HuaJian Industrial (Holding) Co. Ltd., Honkonga, un tā ražošanas uzņēmums Dongguan HuaBao Shoes Co. Ltd, Guandunas province

—

Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd., Džedzjanas province

—

Foshan City Nanhai Golden Step Industrial Co. Ltd., Guandunas province

—

Jianle Footwear Industrial Co. Ltd, Fudzjaņas province

—

General Footwear/Gentfort Shoes Co.Ltd, Guandunas province

—

Pou Yuen Industrial Holdings Limited, Honkonga

—

Golden Star Co. Ltd, Haifonas pilsēta

—

Shyang Hung Cheng Industrials Co Ltd, Biņzionas province

—

Associação Portuguesa dos Industriais de Calçado, Componentes, Artigos de Pele e seus Sucedâneos (APICCAPS) (Portugāle)

—

Federación de Industrias del Calzado Español (FICE) (Spānija)

—

Associazione Nazionale Calzaturifici Italiani (Itālija)

—

British Footwear Association LTd (Lielbritānija)

—

Fachverband der Lederverarbeitenden Industrie (Austrija)

—

Fédération Française de la Chaussure (Francija)

—

HDS Hauptverband der Deutschen Schuhindustrie e.V. (Vācija)

—

Polish Chamber of Shoe and Leather industry (Polija)

(40)

8 izlasē iekļautos Savienības ražotāju uzņēmumos, kas atrodas četrās dažādās dalībvalstīs, tika veikti arī pārbaudes apmeklējumi. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kā arī citi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, pamatojoties uz pamatregulas 19. panta noteikumiem, pieprasīja, lai tiktu saglabāta konfidencialitāte attiecībā uz to identitāti. Šie ražotāji apgalvoja, ka to identitātes izpaušana varētu radīt būtiskas negatīvas ietekmes risku. Vairāki Savienības ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, Savienībā veic piegādes klientiem, kuri arī importē ražojumus no ĶTR un Vjetnamas, tādējādi gūstot tiešu labumu no šāda importa. Tāpēc šie sūdzības iesniedzēji ir delikātā situācijā, jo dažiem to klientiem var būt acīmredzami iemesli, lai iebilstu pret tādas sūdzības iesniegšanu vai atbalstīšanu, kas vērsta pret iespējamu dempinga izraisītu kaitējumu. Minēto iemeslu dēļ šie ražotāji uzskatīja, ka pastāv pretdarbības risks no vairāku to klientu puses, tostarp darījumu attiecību pārtraukšanas risks. Prasību izpildīja, jo tā bija pietiekami pamatota.

(41)

Dažu ražojošo eksportētāju, kā arī nesaistītu importētāju pārstāvji apgalvoja, ka tie pienācīgi nevar īstenot savas tiesības uz aizstāvību, jo netiek izpausta sūdzības iesniedzēju identitāte. Viņi apgalvoja, ka šādos apstākļos nevarēja pārbaudīt, vai izlasē iekļautie uzņēmumi patiešām bija reprezentatīvi. Kā alternatīvu šīs personas ierosināja, ka, ja tomēr ir jāgarantē konfidencialitāte, šādā gadījumā pilnībā jāizpauž atsevišķu uzņēmumu rādītāji.

(42)

Šai sakarībā jāatgādina, ka izlasē iekļautais ražošanas apjoms valstu dalījumā bija pieejams pārbaudīšanai visām ieinteresētajām personām. Attiecībā uz argumentu, ka ir jāizpauž visa informācija, izņemot informāciju par uzņēmumu identitāti, jāņem vērā, ka šādas izpaušanas rezultātā tiktu tieši atklāta izlasē iekļauto uzņēmumu identitāte. Tāpēc arī šajā gadījumā izmantoja parasto praksi, izpaužot anketu atbilžu neierobežotas piekļuves versijas (proti, atbildes ar indeksētiem datiem). Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka personu tiesības uz aizstāvību tika nodrošinātas pienācīgi un tāpēc prasība tika noraidīta.

—

Achten Beheer BV, Waalwijk, Nīderlande

—

Adidas AG, Herzogenaurach, Vācija

—

C&J Clark's International Limited, Street, Somerset, Apvienotā Karaliste

—

Footex International BV, Hazerswoude-dorp, Nīderlande

—

Nike European Operations BV, Laakdal, Beļģija

—

Puma AG Rudolf Dassler Sport, Herzogenaurach, Vācija

—

Timberland Europe BV, Enshede, Nīderlande

—

Henrich & Cia Ltda, Dois Irmãos, Brazīlija

—

Werner Calçados Ltda, Três Coroas, Brazīlija

—

Industria de Calçados West Coast Ltda, Ivoti, Brazīlija

(43)

Dažas ieinteresētās personas procedūras laikā izvirzīja iebildumus attiecībā uz iespējamiem to tiesību uz aizstāvību pārkāpumiem. Tās apgalvoja, ka dokumentācijā, kas pieejama pārbaudīšanai ieinteresētajām personām, informācija par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija nepilnīga un netika sniegta savlaicīgi.

(44)

Šai sakarībā jāuzsver, ka personu atbildes versiju, kas paredzēta pārbaudīšanai ieinteresētajām personām (“publiska atbilde”), visi izlasē iekļautie uzņēmumi sniedza bez nepamatotas kavēšanās un termiņos, kas noteikti citām izmeklēšanā iesaistītajām personām. Ja Komisijai tiek iesniegta publiska atbilde, to var pievienot publiskajai dokumentācijai tikai pēc tam, kad ir atrisināti iespējami konfidencialitātes jautājumi saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem. Jāņem arī vērā, ka Komisijas pienākums ir savlaicīgi pievienot informāciju publiskajai dokumentācijai, lai personas varētu īstenot savas tiesības. Šajā gadījumā šis pienākums ir pienācīgi izpildīts.

(45)

Attiecībā uz publisko atbilžu pilnīgumu jāatzīmē, ka normāla izmeklēšanas procedūru prakse ir, ka iesaistītās personas, sniedzot papildu informāciju, iesniedz papildu iesniegumus. Šie iesniegumi tiek pievienoti dokumentācijai, kas nav konfidenciāla, pēc tam, kad ir atrisināti visi konfidencialitātes jautājumi. Šo procesu, kura laikā visu ieinteresēto personu papildinājumi pakāpeniski tiek pievienoti pierādījumiem, ko izmanto, lai izdarītu secinājumus, un dokumentācijai, kas nav konfidenciāla, nevar jaukt ar nepilnīgās dokumentācijas iesniegšanu.

(46)

Ņemot vērā šīs lietas sarežģītību, personu piekļuvi informācijai nodrošināja šādi. Vispirms ieinteresētajām personām tika nodrošināta elektroniska piekļuve, lai tās pēc pieprasījuma varētu iegūt visu dokumentu pilnas kopijas datnē vai lasāmatmiņas kompaktdiskā. Turklāt elektroniskajiem dokumentiem tika pievienots saprotams rādītājs, kas nodrošināja: i) vieglu piekļuvi daudziem saistībā ar šo lietu iesniegtiem dokumentiem un ii) lietā esošo dokumentu reģistrāciju pa datumiem. Turklāt piezīmju sērijas attiecībā uz dokumentāciju, kuras pievienoja nepabeigtajai dokumentācijai, sniedza atbildes uz jautājumiem, kuri varēja ietekmēt personu tiesības uz aizstāvību.

(47)

Iepriekš minētie pasākumi nodrošināja personām uzlabotu piekļuvi informācijai un iespēju sniegt plašas atsauksmes izmeklēšanas gaitā, kuras pēc tam atbilstīgi izskatīja Komisija. Tāpēc ir jānoraida vairāku personu apgalvojumi par nepabeigtās dokumentācijas nepilnīgumu un nesavlaicīgu iesniegšanu.

(48)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Komisija ir diskriminējusi importētājus un eksportētājus, izmeklēšanas laikā pieļaujot labvēlīgāku attieksmi pret Savienības ražotājiem, kas iesniedza sūdzību. Īpaši tika apgalvots, ka importētājiem un eksportētājiem atšķirībā no ražotājiem netika nodrošināta konfidencialitāte. Izskanēja arī apgalvojumi, ka pret sūdzības iesniedzējiem tika pieļauta labvēlīgāka attieksme, jo tiem, uzsākot procedūru, nebija jāiesniedz izlases veida pārbaudes anketas, un ka sūdzības iesniedzējiem tika atļauta pārāk liela elastība attiecībā uz atbilžu iesniegšanas termiņu un formu, kamēr eksportētājs šajā situācijā tiktu novērtēts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(49)

Šai sakarībā jāņem vērā, ka konfidencialitāti attiecībā uz to Savienības ražotāju identitāti, kuri atbalstīja sūdzību, piemēroja, pamatojoties uz pienācīgi motivētu lūgumu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Ne eksportētāji, nedz arī importētāji šādu prasību neiesniedza, un izmeklēšanas laikā nenotika tādi gadījumi vai nekļuva zināma tāda informācija, kas liecinātu par eksportētāju vai importētāju interešu aizskārumu to identitātes izpaušanas dēļ. Ņemot vērā, ka Savienības ražotāju situācija šai sakarībā pilnībā atšķīrās no eksportētāju un importētāju situācijas, apgalvojums par diskrimināciju nav pamatots.

(50)

Attiecībā uz izlases veikšanu skatīt 19. apsvērumu. Eksportētāju un importētāju situācija lielā mērā atšķīrās no to ražotāju situācijas, kuri iesniedza sūdzību, jo dokumentācijā nebija pieejama plaša informācija par eksportētājiem un importētājiem. Tāpēc izlases veida pārbaudes anketas bija jāaizpilda gan, lai pārbaudītu personu ieinteresētību sadarboties, gan arī, lai iegūtu izlases veikšanai nepieciešamo pamata informāciju. Ņemot to vērā, apgalvojums par diskrimināciju tiek noraidīts.

(51)

Kas attiecas uz Savienības ražotājiem atļauto elastību attiecībā uz informācijas apkopošanu, ko, izmantojot anketas, veica izmeklēšanas nolūkā, un pamatregulas 18. panta piemērošanu, jāatzīmē, ka, ņemot vērā to, ka konsekventi tika izmantota viena pieeja gan attiecībā uz eksportētājiem un importētājiem, gan arī Savienības ražotājiem, nav pamata izvirzīt prasību par diskrimināciju. Tāpēc nepamatotais apgalvojums tiek noraidīts.

(52)

Attiecībā uz analoga valsts izvēli dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka īsi termiņi un anketu iesniegšanas laika grafiks un veids diskriminēja Indijas un Indonēzijas uzņēmumus. Šai sakarībā jānorāda, ka uz Indiju un Indonēziju anketas varēja nosūtīt tikai 2008. gada decembra beigās pēc tam, kad bija iegūtas ražotāju attiecīgās adreses. Komisija nodrošināja, lai uzņēmumiem šajās valstīs tiktu noteikts tāds pats termiņš atbilžu sniegšanai kā Brazīlijas uzņēmumiem. Attiecībā uz faktisko anketu nosūtīšanas veidu Komisija visos gadījumos izmantoja ierakstītas vēstules, kā arī, ja tas bija iespējams, e-pastu. Tāpēc iepriekš minētās prasības tiek noraidītas.

(53)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka informāciju par analoga valsti pievienoja nepabeigtajai dokumentācijai, pieļaujot nepamatotu kavēšanos, un ka šāda kavēšanās ir to tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Komisija norāda, ka šajā izmeklēšanā lielākā daļa no anketas jautājumu atbildēm, kas nebija konfidenciālas un ko sākotnēji saņēma no analoga valsts uzņēmumiem, bija nepilnīgas un tāpēc bija jāpieprasa citas atbilstīgas nepabeigto atbilžu versijas. Pēc saņemšanas bez nepamatotas kavēšanās tās pievienoja nepabeigtajai dokumentācijai. Vienlaikus Komisija pievienoja nepabeigtajai dokumentācijai informācijas kopsavilkumu par uzņēmumiem, ar kuriem notika apspriešanās, un saņemtās atbildes. Tāpēc šīs prasības tiek noraidītas.

(54)

Šajā pārskatīšanā attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas noteikts sākotnējā regulā, proti, konkrēti apavi ar ādas vai mākslīgās ādas virsu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republika un Vjetnama (“attiecīgais ražojums”), un uz ko pašlaik attiecas KN kodi 6403 20 00, ex 6403 51 05, ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 05, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 05, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 05, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00, izņemot sporta apavus, ar speciālām tehnoloģijām izgatavotos apavus, čības un citus telpās valkājamus apavus un apavus ar aizsargplāksnīti purngalā.

(55)

Uz šo izmeklēšanu attiecas sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā noteiktās definīcijas. Šajās definīcijās

(56)

Šajā termiņa beigu pārskatīšanā līdzīgs ražojums ir ražojums, kurš definēts sākotnējā izmeklēšanā, proti, konkrēti apavi ar ādas virsu, kas tiek ražoti un pārdoti vietējā tirgū, analoga tirgū un/vai eksportēti uz Savienību no ĶTC un Vjetnamas.

(57)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienībā tirgotais līdzīgais ražojums nebija salīdzināms ar attiecīgo ražojumu, kas eksportēts no ĶTR un Vjetnamas. Taču tika secināts, ka Savienībā tirgotais ražojums (saistībā ar šo pārskatīšanu) bija salīdzināms ar attiecīgo ražojumu, ko eksportēja no attiecīgajām valstīm. Jo īpaši tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietojums, kā arī izplatīšanas kanāli bija līdzīgi un kopš sākotnējās izmeklēšanas nebija mainījušies. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(58)

Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka sistēma, ko izmantoja vairāku izmeklēšanas laikā sadarbojošos uzņēmumu tirgoto ražojumu veidu salīdzināšanai, nebija piemērota, jo tā nebija pietiekami precīza, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Taču izmantotā sistēma (PKN sistēma) ļāva salīdzināt līdz pat 600 dažādas ražojumu kategorijas vai to veidus, ko izšķir, pamatojoties uz pieciem būtiskākajiem kritērijiem, proti, apavu modeļiem, patērētāja veidu, apavu veidu, ārējās zoles un oderes materiālu. Turklāt šo PKN sistēmu izmantoja arī iepriekšējā izmeklēšanā. Nav iesniegti būtiski iemesli, kas pamatotu šīs sistēmas maiņu. Tāpēc sākotnējā izmeklēšanā izmantoto PKN sistēmu izmantoja arī šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(59)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu mainīja metodiku, izmeklēšanas laikā grozot produkta kontroles numura (PKN) definīciju. Taču šis apgalvojums nav pareizs. Izmeklēšanas laikā drīzāk tika konstatēts, ka dažas ieinteresētās personas attiecībā uz vairākiem ražojuma veidiem ir nepareizi interpretējušas un piemērojušas PKN sistēmu. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju, attiecīgos apavu modeļus iedalīja citā kategorijā un uz tiem attiecināja pareizu PKN, ja tas bija nepieciešams. Tādējādi, ja Komisija konstatēja, ka ieinteresētās personas bija sniegušas neprecīzu informāciju, tai bija jāveic korekcijas. Tāpēc šāda informācijas korekcija nav uzskatāma ne par metodikas maiņu, nedz arī par PKN satura maiņu. Gluži pretēji, korekciju veikšanas iemesls bija nepieciešamība ņemt vērā PKN metodiku. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(60)

Vairākās ieinteresētās personas iesniedza prasības, kas bija līdzīgas sākotnējās izmeklēšanas laikā iesniegtajām prasībām. Tās apgalvoja, ka daži apavu veidi līdzīga ražojuma aspektā, piemēram, pārgājienu apavi, boulinga apavi, airēšanas slaloma apavi, ar speciālām tehnoloģijām izgatavotie apavi, jāšanas apavi un īpašu izmēru apavi, bija pārāk atšķirīgi, lai tos iekļautu vienā ražojumu kategorijā. Tika pieprasīts arī samazināt EUR 7,5 vērtības slieksni vienam STAF apavu pārim. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā šo vērtības slieksni samazināja no EUR 9 līdz EUR 7,5 par vienu apavu pāri.

(61)

Šai sakarībā termiņa beigu pārskatīšana nepieļauj izmaiņas tā ražojuma jomā, uz ko attiecas pasākumi. Šādas izmaiņas varētu izskatīt, ja ieinteresētā persona iesniegtu pienācīgi pamatotu prasību saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Tāpēc iepriekš minētās prasības bija jānoraida.

(62)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pēc spēkā esošo pasākumu pret ĶTR un Vjetnamu termiņa beigām pastāv dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

(63)

Kā redzams tabulā turpmāk tekstā, ir mainījies apjoms un cenas importam no abām attiecīgajām valstīm. Importam no Ķīnas līdz 2004. gada 31. decembrim piemēroja kvotas, un, sākot ar šo datumu, importa apjoms ievērojami pieauga un 2006. gadā bija augsts. 2007. gadā un PIP laikā importa apjoms nostabilizējās pēc krituma salīdzinājumā ar 2006. gadu. Pēc izmeklēšanas, lai novērstu pasākumu apiešanu, tos paplašināja, attiecinot arī uz importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, kuram piemēroja reģistrēšanu no 2007. gada septembra.

(64)

Importam no Vjetnamas nepiemēroja kvotas, un tā apjoms SIP laikā bija augsts. Pēc tam līdz 2007. gadam importa apjoms pazeminājās un PIP laikā atkal pieauga.

(65)

Pamatojoties uz šiem rādītājiem, ir redzams, ka, pretēji dažu ieinteresēto personu argumentiem, importa apjoms no attiecīgajām valstīm PIP laikā saglabājās augstā līmenī. Šo valstu kopējā tirgus daļa PIP laikā bija 28,7 %, proti, ievērojami lielāka par tirgus daļu SIP laikā (23,2 %). Lai gan šo valstu attiecīgo tirgus daļu lielums kopš SIP mainījās, tās kopumā saglabājās būtiskas, jo katrai no valstīm PIP laikā tirgus daļa bija lielāka par 10 %.

(66)

Pamatojoties uz Eurostat rādītājiem, vidējās attiecīgo valstu importa cenas laikposmā no SIP līdz 2006. gadam pieauga. Kopš tā laika cenas ir stabilizējušās ĶTR importam un kritušās Vjetnamas importam.

(67)

Tā kā Eurostat informācija nenoliedzami ir vispārīga un, lai gan tā ietver datus par attiecīgo ražojumu, tomēr nenorāda uz iespējamām izmaiņām ražojumu sortimentā, tika veikta analīze, lai pārbaudītu cenu tendences septiņiem izlasē iekļautiem uzņēmumiem no ĶTR un trim izlasē iekļautiem uzņēmumiem no Vjetnamas. Kopumā attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem no abām valstīm tika konstatēts, ka importa cenas laikā no 2006. gada līdz PIP samazinājās.

1.   tabula

Izmeklēšanā iesaistīto valstu importa kopējais apjoms un vērtība

2.   tabula

Izlasē iekļauto uzņēmumu kopējais importa apjoms un vērtība

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, ja preci importē no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas un kurām nevar piešķir tirgus ekonomikas režīmu (TER), un jo īpaši no valstīm, kuras noteiktas pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību atbilstīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku.

(69)

Lai noteiktu normālo vērtību ĶTR un Vjetnamai, Komisija paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu norādīja, ka tā vēlas izmantot Brazīliju kā analoga valsti, jo to kā atbilstīgu analoga valsti izmantoja sākotnējā izmeklēšanā. Komisija aicināja ieinteresētās personas komentēt šo lēmumu.

(70)

Atsauksmes sniedza vairākas ieinteresēto personu grupas, piemēram, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tos pārstāvošās apvienības, attiecīgo valstu iestādes, kā arī importētāju pārstāvji, norādot, ka Taizeme, Indija vai Indonēzija ir piemērotākas analoga valstis nekā Brazīlija. Komisija izskatīja šos priekšlikumus, ņemot vērā kritērijus, ko piemēro analoga valsts izvēlei.

(71)

Šai sakarībā Komisija noteica, ka ādas apavu tirgus lielums PIP laikā varētu būt 189 miljoni apavu pāru Brazīlijā, 800 miljoni apavu pāru Indijā, 109 miljoni apavu pāru Indonēzijā un tikai 6 miljoni apavu pāru Taizemē. Ņemot vērā to, ka Taizemes tirgus ir ļoti mazs, un citas pieejamās alternatīvas, Komisija neturpināja pētīt Taizemi kā iespējamu analoga valsti.

(72)

Attiecīgi Komisija, pamatojoties uz ieinteresēto personu prasībām, aicināja sadarboties apavu ražotājus Brazīlijā, Indijā un Indonēzijā. Anketas nosūtīja uzņēmumiem trīs valstīs, un izsmeļošas atbildes tika saņemtas no pieciem ražotājiem Brazīlijā, viena ražotāja Indijā un pieciem ražotājiem Indonēzijā.

(73)

Komisija izvērtēja to uzņēmumu reprezentativitāti, kuri sniedza atbildes par to pārdevumiem vietējā tirgū.

(74)

Attiecībā uz Brazīliju triju izpētīto uzņēmumu līdzīga ražojuma pārdevumi vietējā tirgū izmeklēšanas periodā bija aptuveni 17 % no Ķīnas un aptuveni 19 % no Vjetnamas izlasē iekļautā eksporta apjoma.

(75)

No Indijas pieteicās tikai viens uzņēmums, kurš informēja, ka tā līdzīga ražojuma pārdevumi vietējā tirgū izmeklēšanas periodā bija aptuveni 5 % no Ķīnas un aptuveni 6 % no Vjetnamas izlasē iekļautā eksporta apjoma.

(76)

Indonēzijas piecu uzņēmumu, kas sadarbojās, līdzīga ražojuma pārdevumi vietējā tirgū izmeklēšanas periodā bija aptuveni 2% no Ķīnas un aptuveni 2% no Vjetnamas izlasē iekļautā eksporta apjoma.

(77)

Tādējādi Brazīlija bija valsts, kuras pārdevumi vietējā tirgū izmeklēšanas periodā bija visreprezentatīvākie.

(78)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, cik Ķīnas un Vjetnamas eksportēto apavu veidi bija iekļauti triju attiecīgo valstu pārdevumos vietējā tirgū.

(79)

Brazīlijas un Indonēzijas ražotāju, kas sadarbojās, pārdevumi vietējā tirgū PIP laikā aptvēra plašu ražojumu klāstu, kuri atbilda lielam skaitam no Ķīnas un Vjetnamas eksportēto apavu PKN. Indijas gadījumā vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, informēja, ka pārdevumi vietējā tirgū PIP laikā ietvēra tikai 1 Ķīnas un Vjetnamas eksportētu PKN.

(80)

Saskaņā ar Komisijas apkopoto informāciju visās trīs pārbaudītajās valstīs ir liels skaits ražotāju, kas nodrošina augstu konkurenci starp vietējiem ražotājiem un to attiecīgajām tirgus daļām. Brazīlijā ir aptuveni 7 800 ādas apavu ražotāju, no kuriem 1 500 ir uzskatāmi par pietiekami lieliem, lai tos varētu salīdzināt ar Ķīnas/Vjetnamas uzņēmumiem. Tika ziņots, ka Indijā ir aptuveni 3 000 ražotāju. Pēc aplēsēm Indonēzijā ir 212 ražotāji. Šīm trijām valstīm ir liels eksporta apjoms (aptuveni 64 miljoni apavu pāru Brazīlijai, 67 miljoni Indijai un 27 miljoni Indonēzijai). Tika secināts, ka Brazīlijā ir augstākais ādas apavu iekšzemes patēriņš uz vienu iedzīvotāju (1), salīdzinot ar Indiju (0,7) un Indonēziju (0,5).

(81)

Importa apjoms uz izmeklētajām valstīm PIP laikā sasniedza aptuveni 2 % no tirgus daļas Brazīlijā, aptuveni 1 % no tirgus daļas Indijā un aptuveni 1,5 % no tirgus daļas Indonēzijā.

(82)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem rādītājiem, Komisija uzskatīja, ka Brazīlija bija piemērotākā analoga valsts izvēle. Īpaši tika secināts, ka apavu ar ādas virsu pārdevumu apjoms vietējā tirgū visreprezentatīvākais bija Brazīlijā. Turklāt Brazīlijas uzņēmumi, kas sadarbojas, izgatavo plašu ražojumu klāstu, kas lielā mērā atbilst Ķīnas un Vjetnamas ražojumiem. Indonēzijas ražotāji, kas sadarbojas un kuru ražojumu klāsts arī bija plašs, uzrādīja daudz zemākus pārdevumus vietējā tirgū, savukārt, lai gan Indijas pārdevumu apjoms vietējā tirgū bija ļoti augsts, ražojumu klāsts bija samērā ierobežots.

(83)

Vairākas personas apgalvoja, ka Brazīliju nevajadzētu izmantot kā analoga tirgu, jo tā specializējas galvenokārt sieviešu apavu ražošanā. Šīs personas apgalvoja, ka to pierāda Brazīlijas sadarbojošos uzņēmumu anketās sniegtās atbildes un fakts, ka Brazīlija eksportē galvenokārt sieviešu apavus.

(84)

Taču izmeklēšana pierādīja, ka vairāk nekā pusi no kopējā pārdevumu apjoma vietējā tirgū, par ko informēja sadarbojošies Brazīlijas uzņēmumi, veidoja vīriešu apavi. Pārbaudes apmeklējumu laikā, ko Komisija veica pie Brazīlijas ražotājiem, tika secināts, ka, lai gan divi mazākie uzņēmumi patiešām vairāk specializējās sieviešu apavu ražošanā, lielākais uzņēmums vietējā tirgū pārdeva galvenokārt vīriešu apavus. Tādējādi gan sieviešu, gan arī vīriešu apavu pārdevumu apjoms vietējā tirgū bija pietiekams. Attiecībā uz argumentu, ka Brazīlijas eksportu veido galvenokārt sieviešu apavi, Komisija neuzskata, ka valsts eksporta modelis vienmēr atbilst ražojumu tirdzniecības modelim tās vietējā tirgū.

(85)

Dažas personas apgalvoja, ka saskaņā ar anketās sniegtajām atbildēm Brazīlija specializējas sandaļu ražošanā, ko nevar salīdzināt ar Ķīnas un Vjetnamas eksportēto apavu klāstu, kas ir ļoti daudzveidīgs. Komisijas veiktā pārbaude neapstiprināja šo apgalvojumu, bet pierādīja, ka Brazīlijas ražotāji tirgoja plašu apavu veidu klāstu, kura atbilstības rādītājs, nosakot atbilstošus PKN, pārsniedza 50 % attiecībā uz modeļiem, ko eksportēja izlasē iekļautie Ķīnas un Vjetnamas uzņēmumi.

(86)

Dažas personas apgalvoja, ka Brazīliju nevar izmantot kā analoga valsti bērnu apaviem, jo tā ražo ļoti maz šāda veida apavu. Komisija norāda, ka tas nav neparasti, ka analoga valsts neražo visus līdzīga ražojuma apakštipus. Taču tas nenozīmē, ka nevar veikt normālās vērtības taisnīgu salīdzinājumu, izdarot atbilstīgas korekcijas attiecībā uz šo apavu veidu. Tā kā neviens no Brazīlijas ražotājiem, kas sadarbojās, patiešām neražoja bērnu apavus, šā apavu veida normālo vērtību aprēķināja tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, atbilstīgi koriģējot aprēķināto pieaugušo apavu normālo vērtību. Tāpēc tiek secināts, ka Brazīliju var izmantot kā analoga valsti visiem ādas apavu veidiem, tostarp bērnu apaviem.

(87)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Brazīlijā apavu ražošanai izmanto augstas kvalitātes ādu un tāpēc šie apavi ir dārgāki nekā Ķīnā un Vjetnamā ražotie. Tādēļ tie nav salīdzināmi ar apaviem, kurus ražo abās valstīs, uz ko attiecas izmeklēšana. Turpretī, vairākas citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Brazīlijā ražoto apavu cenas bija atbilstīgi jākoriģē, jo Brazīlijas apavu ražošanā izmantotā āda salīdzinājumā arī Ķīnā un Vjetnamā izmantoto ādu biju zemākas kvalitātes. Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un secināja, ka cenas un kvalitātes ziņā āda, ko izmantoja apavu ražošanā Brazīlijā, neatšķīrās no ādas, ko izmantoja apavu ražošanā Ķīnā un Vjetnamā. Šai sakarībā jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika koriģēta normālā vērtība, jo tika konstatēts, ka āda, ko izmantoja analoga valsts Brazīlijas ražotāji, bija zemākas kvalitātes un tika tirgota par zemāku cenu salīdzinājumā ar ādu, ko izmantoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētājās valstīs. Brazīlijas ražotāji (un lielākā daļa ražotāju eksportētājās valstīs), kas piedalās šajā pārskatīšanas izmeklēšanā, nav tie paši, kas sadarbojās sākotnējās izmeklēšanas laikā. Tādējādi, iesaistot citus uzņēmumus, tika iegūtas atšķirīgas izmaksas par ādas iegādi.

(88)

Dažas ieinteresētās personas pauda viedokli, ka Brazīlijas un Vjetnamas ražojumi nav salīdzināmi, apgalvojot, ka Brazīlija eksportē dārgus, augstas kvalitātes apavus, bet Vjetnama eksportē lētus ražojumus, bet nesniedza pietiekamu tā pamatojumu. Komisija norāda, ka katrā ziņā Vjetnamas ražojumi būtu jāsalīdzina ar ražojumiem, ko pārdod Brazīlijas vietējā tirgū, nevis ražojumiem, ko eksportē no Brazīlijas. Komisija neguva pierādījumus tam, ka apavi, kuru izcelsmes valsts bija Vjetnama vai kurus tirgoja Brazīlijā, pārstāvēja īpašu tirgus segmentu.

(89)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Brazīlija 2008. gada janvārī palielināja tarifu apaviem no 20 % līdz 35 % un norādīja, ka tādējādi Brazīlija ir kļuvusi par lielā mērā aizsargātu tirgu ar pazeminātu konkurenci. Tās arī apgalvoja, ka tirgus importa daļa Brazīlijā bija pārāk neliela attiecībā pret patēriņu. Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus. Tika secināts, ka Brazīlija 2008. gada sākumā, proti, PIP vidū, patiešām palielināja tarifu no 20 % līdz 35 %. Taču Komisija arī secināja, ka PIP laikā un jo īpaši pēc tarifa ieviešanas Brazīlijā ievērojami pieauga Brazīlijas valsts valūtas vērtība pret USD. Precīzāk, Brazīlijas reāla vērtība, salīdzinot ar PIP sākumu, pieauga par 19 % (proti, pieaugums pārsniedz tarifa pieaugumu). Tādējādi Brazīlijas valsts valūtas vērtības pieaugums attiecībā pret USD lielā mērā kompensēja tarifa pieauguma ietekmi uz importa cenām. Turklāt Komisija neguva pierādījumus tam, ka tarifa palielinājums veicināja būtisku vietējā tirgus cenu pieaugumu vai ka tas traucēja importam. Patiesībā Komisija konstatēja, ka, neskatoties uz tarifa palielinājumu, ādas apavu imports Brazīlijā 2008. gada pirmajā pusē (t. i., pēc tarifa palielinājuma) salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo pusi ievērojami pieauga. Tādējādi var secināt, ka tarifa palielinājums būtiski neietekmēja Brazīlijas tirgu.

(90)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Brazīlijā nav atvērts apavu tirgus, jo apavu importu valstī kavē neautomātiska licencēšana. Komisija secināja, ka Brazīlija piemēro neautomātisku licencēšanu apavu importam, bet norāda, ka, ņemot vērā iepriekš minēto importa apjoma pieaugumu, tā nav bijusi šķērslis importam. Turklāt Komisija konstatēja, ka arī Indonēzija apavu importam piemēro neautomātisku licencēšanu. Komisija norāda, ka neautomātiska importa licencēšana ir prakse, kas ir saderīga ar PTO principiem. Tāpēc Komisija secina, ka nav pamata uzskatīt Brazīlijā piemēroto neautomātisko licencēšanu par importa ierobežojumu, kas var būt par iemeslu secinājumam, ka Brazīlijas tirgus nav atvērts.

(91)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtisks Brazīlijas reāla vērtības pieaugums pēdējos gados negatīvi ietekmēja Brazīlijas konkurētspēju vai ka Brazīlijas reāla vērtības krišanās par 25 % kopš PIP negatīvi ietekmēja Brazīlijas starptautisko konkurētspēju. Šiem argumentiem netika sniegti pietiekami pierādījumi, bet jebkurā gadījumā notikumi pēc PIP nav uzskatāmi par vērā ņemamiem attiecībā uz analoga valsts izvēli.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija neguva pierādījumus tam, ka vispārējie konkurences apstākļi Brazīlijas tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas ir būtiski mainījušies, padarot Brazīliju par nepiemērotu analoga valsts statusam.

(93)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Indija vai Indonēzija ir vairāk piemērota analoga tirgus izvēlei, jo Brazīlija nav līdzīga Ķīnai un Vjetnamai ekonomikas attīstības vai IKP uz vienu iedzīvotāju ziņā.

(94)

Jāatzīmē, ka pēc definīcijas ekonomiskie raksturlielumi ārpustirgus ekonomikas valstij vai pārejas ekonomikai nav tādi paši kā tirgus ekonomikas valstij. Tas nav neparasti, ka pastāv šādas ekonomikas attīstības atšķirības starp analoga valsti un ārpustirgus ekonomikas valsti vai pārejas ekonomiku. Tas attiecas arī uz atšķirībām ienākumos uz vienu iedzīvotāju, kas arī ir ekonomikas attīstības rādītājs. Taču tas nav iemesls, lai Brazīlija netiktu izvēlēta par analoga valsti, ja to uzskata par piemērotāku attiecībā uz citiem vērā ņemtajiem faktoriem.

(95)

Vairākas ieinteresētās personas uzsvēra, ka darbaspēka izmaksas Brazīlijā ir augstākas nekā Ķīnā un Vjetnamā un ka Indija, Indonēzija vai Taizeme, kur darbaspēka izmaksas ir salīdzināmākas, būtu piemērotākas analogās valstis. Tika apgalvots, ka augstāku algu dēļ darbaspēka izmaksas Brazīlijā veido 50–70 % no ražošanas izmaksām salīdzinājumā ar 30 % Ķīnā.

(96)

Šai sakarībā valsti ar atšķirīgu ekonomikas attīstības līmeni patiešām var izvēlēties par analoga valsti ārpustirgus ekonomikas valstij vai pārejas ekonomikai. Līdzīgi arī darbaspēka izmaksas, kas ir valsts ekonomikas attīstības rādītājs, nevar uzskatīt par būtisku kritēriju izslēgšanai no atlases. Katrā ziņā attiecībā uz darbaspēka izmaksu daļu no kopējām ražošanas izmaksām Komisija, veicot pārbaudi uz vietas, konstatēja, ka darbaspēka izmaksas Brazīlijā nepārsniedz 40 % no kopējām ražošanas izmaksām un tādējādi atrodas daudz tuvāk attiecīgajam izmaksu līmenim Ķīnā, nekā apgalvots.

(97)

Vairākas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Brazīlija nav piemērota valsts normālās vērtības noteikšanai, jo Brazīlijas uzņēmumi sedz dizaina izstrādes un pētniecības, un attīstības izmaksas, kuras Ķīnas un Vjetnamas gadījumā sedz to ārvalstu klienti. Komisija secināja, ka šīs izmaksu struktūras atšķirības iespējamas, jo attiecīgo valstu eksportētāji tirgoja attiecīgo ražojumu bijušajiem Savienības ražotājiem Savienībā, kuri joprojām sedz minētās ražošanas izmaksu komponentes un tirgo ražojumu, izmantojot savu zīmolvārdu. Taču tas nav iemesls, lai noraidītu Brazīliju kā piemērotu analoga valsti, jo, nosakot normālo vērtību, šīs izmaksas var koriģēt (skatīt sākot no 118. apsvēruma).

(98)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka atšķirībā no Ķīnas un Vjetnamas Brazīlijas ražotāju noteiktās cenas ietver tirdzniecības izdevumus, īpašus nodokļus un kredīta un piegādes izmaksas. Turklāt tika apgalvots, ka pieskaitāmās izmaksas Brazīlijā bija austākas, jo Brazīlijas uzņēmumi bija mazāki. Arī šai sakarībā Komisija uzskata, ka tas nav iemesls, lai noraidītu Brazīliju kā piemērotu analoga valsti, jo, aprēķinot normālo vērtību, šīs izmaksas var koriģēt (skatīt sākot no 118. apsvēruma).

(99)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Āzijas valstīm salīdzinājumā ar Brazīliju ir labāka piekļuve izejvielām, jo īpaši ādai. Komisija pārbaudīja iesniegtos dokumentus. Saskaņā ar šiem dokumentiem patiešām ir redzams, ka ādas izstrādājumu ražošana Āzijā ir attīstījusies straujāk, bet saistībā ar šo ir jāņem vērā ādas izstrādājumu ražošanas pieaugums Āzijā. Latīņamerikas valstis veido nedaudz vairāk par 15 % no pasaules ādas apavu ražošanas apjoma un tuvu 15 % no pasaules jēlādas ražošanas apjoma. Āzijas valstis saražo vairāk nekā 50 % no pasaulē izgatavotajiem ādas apaviem, bet mazāk nekā 40 % no pasaulē izgatavotās jēlādas. Tādējādi var secināt, ka, neskatoties uz ādas ražošanas absolūto rādītāju atšķirībām, Latīņamerikas valstīm salīdzinājumā ar Āzijas valstīm ir lielāka saimnieciskā pastāvība un tāpēc vieglāka piekļuve jēlādai.

(100)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Brazīlija nav atbilstīga atsauces valsts, jo Brazīlijas apavi nevar aizstāt Ķīnas un Vjetnamas apavus, jo pēc tam, kad Savienība piemēroja antidempinga maksājumu, Brazīlijas izcelsmes imports Savienībā nepalielinājās, bet Indijas un Indonēzijas imports palielinājās. Šai sakarībā jānorāda, ka pēc antidempinga maksājuma piemērošanas Indijas un Indonēzijas izcelsmes imports Savienībā patiešām palielinājās. Taču Komisija novēro, ka uzņēmēji var brīvi izvēlēties piegādātājus, un, kā tika konstatēts vēlāk kaitējuma analīzes laikā, šajā gadījumā tie deva priekšroku ražojumu importam no Ķīnas un Vjetnamas kaimiņvalstīm. Ņemot to vērā, Brazīlija nav nepiemērota analoga valsts. Turklāt analoga valsti izvēlas, lai noteiktu normālo vērtību. Šai sakarībā nav būtiski, vai tā eksportē vai neeksportē uz Savienību. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(101)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Brazīlija nevar būt ar Vjetnamu salīdzināms tirgus, jo Vjetnama ir orientēta uz eksportu, bet Brazīlija ražojumus pārdod galvenokārt vietējā tirgū. Komisija nevar piekrist šā argumenta pamatotībai. Vjetnama salīdzinājumā ar Brazīliju pilnīgi noteikti ir vairāk orientēta uz eksportu, taču nav skaidrs, kā šis aspekts var ietekmēt normālās vērtības aprēķināšanu Brazīlijā, kas pēc definīcijas ir saistīta ar Brazīlijas ražošanas izmaksām un pārdevumiem vietējā tirgū.

(102)

Vairākas ieinteresētās personas izvirzīja argumentu, ka Brazīlijas eksporta cenas ir zemākas par vietējā tirgus cenām. Tas norāda uz to, ka attiecībā uz dažām ieinteresētajām personām normālās vērtības noteikšanai būtu jāizmanto eksporta cenas, nevis vietējā tirgus cenas. Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka šis ir pierādījums Brazīlijas eksportētāju veiktam dempingam un ka tāpēc Brazīlija nebūtu piemērota analoga valsts. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā eksporta cenas nav būtiskas, jo ir pieejamas pietiekami reprezentatīvas un rentablas vietējā tirgus cenas. Otrkārt, apgalvojums par to, ka Brazīlijas eksporta cenām tiek veikts dempings, nav pamatots un katrā ziņā to nevar apstiprināt vai noliegt, neveicot atbilstīgu šā apgalvojuma izmeklēšanu.

(103)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Brazīlija nav piemērota kā analoga valsts, jo Brazīlijas ražotāji saņem valdības atbalstu eksportam. Komisija pirmām kārtām norāda, ka šāda veida atbalsts galvenokārt ietekmētu eksporta cenas, kuras, kā jau minēts iepriekš, nav būtiskas šajā izmeklēšanā. Komisija tomēr pārbaudīja ieinteresēto personu iesniegto pierādījumu un secināja, ka minētais atbalsts bija saistīts ar eksporta veicināšanas programmām, kurām līdzīgas tiek īstenotas daudzās citās valstīs, lai uzlabotu ražojumu atpazīstamību ārvalstīs, īstenojot reklāmas kampaņas un piedaloties starptautiskās izstādēs. Komisija neguva pierādījumu tam, ka atbalsts eksporta veicināšanai Brazīlijā labvēlīgi ietekmēja apavu pārdevumus vietējā tirgū.

(104)

Vairākas ieinteresētās personas paziņoja faktu, ka Brazīlija ir uzsākusi antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes apaviem, kurā Itālija tiek izmantota kā analoga valsts, un apgalvoja, ka Brazīlijas uzņēmumi slepeni vienojās maksimizēt secinājumus par dempingu Savienībā veiktās pārskatīšanas izmeklēšanas laikā. Taču netika iesniegts šo apgalvojumu pamatojums vai citi saistīti pierādījumi. Tāpēc Komisija noraida šo argumentu.

(105)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Brazīlija bija piemērotākā analoga valsts.

(106)

Liels skaits ieinteresēto personu apgalvoja, ka Brazīlijas kā analoga valsts izvēle ir izšķirošs faktors, lai konstatētu dempingu, un ka dempinga faktu nebūtu iespējams konstatēt, ja tiktu izvēlēta cita valsts. Saistībā ar šo argumentu Komisija pārbaudīja, kādi būtu rezultāti, ja tiktu izvēlēta Indonēzija, kura, lai gan, kā redzams no iepriekš minētā, nebūtu labākā izvēle, bija vienīgā piemērotā alternatīva Brazīlijai.

(107)

Pārbaudes rezultāti ir atspoguļoti attiecīgā sadaļā turpmāk tekstā, un tie apstiprina, ka analoga valsts izvēle no pieejamajiem un piemērotajiem variantiem šajā gadījumā nebija izšķirošs faktors attiecībā uz dempinga aprēķinu rezultātiem.

(108)

Tāpēc Brazīliju izvēlējās par analoga valsti.

(109)

Pēc Brazīlijas kā analoga valsts izvēles tika aprēķināta normālā vērtība, pamatojoties uz Brazīlijas ražotāju, kas sadarbojās, uzņēmumos pārbaudītajiem datiem.

(110)

Tika konstatēts, ka šo ražotāju pārdevumi vietējā tirgū salīdzinājumā ar ĶTR un Vjetnamas ražotāju eksportētāju eksporta apjomu uz Savienību bija reprezentatīvi. Tika pārbaudīts, vai pārdevumi vietējā tirgū ir uzskatāmi par sasniegtiem parastā tirdzniecības apritē, nosakot rentablo pārdevumu daļu nesaistītiem klientiem. Izmeklēšana pierādīja, ka pārdošana par cenu, kas vienāda vai augstāka par vienības pašizmaksu, veidoja vairāk nekā 80 % no katra ražotāja kopējā pārdevumu apjoma. Tādējādi normālā vērtība tika balstīta uz faktiskajām vietējā tirgus cenām, ko aprēķināja kā PIP laikā izgatavotā ražojuma veida kopējā pārdevumu apjoma iekšējā tirgū vidējo svērto cenu, neatkarīgi no tā, vai pārdošana iekšējā tirgū bija vai nebija rentabla.

(111)

Attiecībā uz “Golden Step” normālo vērtību noteica, pamatojoties uz uzņēmuma datiem par pārdevumiem vietējā tirgū un ražošanas izmaksām. Šos datus pārbaudīja uz vietas uzņēmumā.

(112)

Vispirms Komisija konstatēja, ka PIP laikā “Golden Step” nepārdeva ražojumu vietējā tirgū. Tāpēc normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz uzņēmuma vietējā tirgus cenām, kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta pirmajā daļā. Tāpēc bija jāizmanto cita metodika.

(113)

Ņemot vērā, ka normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot vietējā tirgus cenas, saliktā normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz konkrētā ražotāja izmaksām. Tādējādi normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu aprēķināja pēc eksportēto apavu modeļa ražošanas izmaksām, kuras vajadzības gadījumos koriģēja, pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA izmaksas) un samērīgu peļņas normu.

(114)

Šai sakarībā PVA izmaksas un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz faktiskajām summām, kas ir konstatētas citiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, jo nevienam citam Ķīnas ražotājam eksportētājam nebija piešķirts TER. Turklāt, tā kā “Golden Step” nebija pārdevis tajā pašā vispārīgajā kategorijā ietilpstošos ražojumus attiecīgās valsts vietējā tirgū, PVA izmaksas un peļņu nevarēja aprēķināt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu. Attiecīgi šie rādītāji bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, proti, pamatojoties uz jebkuru citu saprātīgu metodi.

(115)

Šai sakarībā Komisija PVA izmaksas un peļņas normu novērtēja pēc trīs iespējamiem scenārijiem. Vispirms tā noteica PAV izmaksas un peļņu, izmantojot sākotnējās izmeklēšanas datus. Tā arī izmantoja tādu Ķīnas ražotāju eksportētāju PVA izmaksas un peļņas normas, kuriem nesen veiktas izmeklēšanas laikā piešķirts TER un kuri parastā tirdzniecības apritē realizē ražojumus vietējā tirgū. Saistībā ar trešo scenāriju Komisija pārbaudīja informāciju par PVA izmaksām un peļņas normām, kas iegūta analoga valstī. Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz šiem scenārijiem.

(116)

Ja ražojumi tika eksportēti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(117)

Ja ražojumi tika eksportēti uz Savienību, izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, kas atrodas ārpus Savienības, eksporta cenu noteica attiecīgie ražotāji, pamatojoties uz cenu ražojumam, ko pārdod eksportam tirdzniecības uzņēmumam, proti, nesaistītam pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(118)

Pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā izmantoto metodiku, lai noteiktu normālās vērtības eksportēto ražojumu veidiem, kurus nepārdeva Brazīlijas vietējā tirgū, tika izmantotas vislīdzīgāko ražojumu veidu vietējā tirgus cenas. Tās vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģēja.

(119)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pēc būtības tika koriģētas atšķirības, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta noteikumiem. Īpaši tika izdarītas šādas korekcijas.

(120)

Pārbaudīja, vai tika veiktas korekcijas attiecībā uz tirdzniecības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu. Šai sakarībā konstatēja, ka atšķīrās tirdzniecības līmenis vietējā tirgū un eksporta tirgos. Attiecīgi veica korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. punkta d) līdz i) apakšpunktu, lai ņemtu vērā vairumtirgotāju atlaides Brazīlijas tirgū, ko piešķīra tikai trīs izmeklēšanā iesaistīti Brazīlijas ražotāji, salīdzinājumā ar pārdevumiem mazumtirgotājiem.

(121)

Lai nodrošinātu taisnīgu Ķīnas un Vjetnamas eksporta, no vienas puses, un Brazīlijas pārdevumu vietējā tirgū, no otras puses, salīdzinājumu, tika veikta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas radās, samaksājot komisijas maksu neatkarīgiem aģentiem Brazīlijā.

(122)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu tika veikta korekcija arī attiecībā uz pētniecību un attīstību, un dizaina izstrādi, lai ņemtu vērā Brazīlijas ražotājiem radušās izmaksas, kuras nesedza Ķīnas/Vjetnamas ražotāji.

(123)

Korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu veica arī iepriekšējās izmeklēšanas laikā, lai ņemtu vērā apavu ražošanai izmantotās ādas kvalitātes atšķirības. Šajā izmeklēšanā nebija nepieciešams veikt šādu korekciju, jo Brazīlijas, Ķīnas un Vjetnamas eksportētāji izmantoja līdzīgas kvalitātes ādu (skatīt 87. apsvērumu).

(124)

Citas korekcijas, tostarp korekcijas attiecībā uz transportu un apdrošināšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu, veica visos gadījumos, kad tās bija saprātīgas, precīzas un pamatotas ar pierādījumiem.

(125)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka USD/EUR valūtas maiņas kursa svārstības ietekmēja noteikto dempinga starpību un pieprasīja veikt korekciju. Šī prasība bija jānoraida. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu šādu korekciju var veikt, ja valūtas kursu svārstības ir bijušas ilgstošas. Brīvo valūtas kursu svārstību gadījumā, kā tas ir attiecībā uz USD/EUR kursu, valūtas maiņas kurss regulāri pieaug un samazinās. Šādā gadījumā nevar konstatēt ilgstošas svārstības un attiecīgi nevar veikt korekciju.

(126)

Uzņēmuma “Golden Step” gadījumā tā eksporta cenas salīdzinājums ar normālo vērtību, kā izskaidrots, sākot no 111. apsvēruma, parādīja, ka dempinga starpība ir 5–16 %.

(127)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības pa ražojumu veidiem salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu pa ražojumu veidiem. Visiem izlasē iekļautajiem ĶTR uzņēmumiem ir aprēķināta viena vidējā svērtā dempinga starpība. Šo dempinga starpību attiecināja uz visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(128)

ĶTR dempinga starpība tika noteikta 35–38 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai atkarībā no aprēķina metodes, ko izmantoja attiecībā uz “Golden Step”, kā paskaidrots 115. apsvērumā.

(129)

Ņemot vērā secinājumus par analoga valsts izvēli, arī dempingu aprēķināja, izmantojot iepriekš minēto metodiku, izņemot to, ka Brazīlijas normālās vērtības aizstāja ar sadarbojošos Indonēzijas ražotāju normālajām vērtībām. Izmantojot šādu aprēķina metodi, tika noteikts, ka dempinga starpība ir 19–22 % atkarība no aprēķina metodes, ko izmantoja attiecībā uz “Golden Step”.

(130)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības pa ražojumu veidiem salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu pa ražojumu veidiem. Tā kā nevienam no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nepiešķīra TER, Vjetnamai aprēķināja vienu vidējo svērto dempinga starpību. Šo dempinga starpību attiecināja uz visiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem.

(131)

Vjetnamas dempinga starpība bija 43,8 % no CIF cenas līdz Savienības robežai.

(132)

Līdzīgi kā attiecībā uz ĶTR, dempingu aprēķināja, izmantojot iepriekš minēto metodiku, izņemot to, ka Brazīlijas normālās vērtības aizstāja ar sadarbojošos Indonēzijas ražotāju normālajām vērtībām. Veicot aprēķinus, dempinga starpību noteica 28,4 % līmenī.

(133)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka laikā no galīgo pasākumu noteikšanas 2006. gada aprīlī līdz PIP beigām ir samazinājies attiecīgo valstu eksporta apjoms. Tika apgalvots, ka eksporta samazinājums liecināja par ražošanas apjoma un ražošanas jaudas samazinājumu ĶTR un Vjetnamā, ko izraisīja galīgo pasākumu noteikšana, ražošanas pārvietošana no ĶTR un Vjetnamas uz citām valstīm vai to pārdevumu pieaugums vietējā tirgū. Tika arī apgalvots, ka importa cenas pieauga vai palika nemainīgas. Tāpēc ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa apjoms un cenas nav pietiekams pamats secinājumam par liela apmēra dempinga turpināšanos PIP laikā.

(134)

Šie argumenti neietekmē secinājumus, ka tika konstatētas būtiskas dempinga starpības PIP laikā un ka šīs starpības attiecas uz lielu importa apjomu ievērojamās Savienības tirgus daļās. Tāpēc tika secināts, ka ĶTR un Vjetnamas izcelsmes attiecīgā ražojuma dempings turpinājās.

(135)

Iespējamo ĶTR importa attīstību izvērtēja, ņemot vērā paredzamās cenas un apjomus.

(136)

Vispirms tika noteiktas cenas PIP laikā. Dati bija pieejami iesniegtajās izlases veida pārbaudes anketās (iesniedza 58 ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās), kurās bija norādītas pārdošanas cenas vietējā tirgū un eksporta cenas Savienības tirgū un trešo valstu tirgos. Šo informāciju izmantoja, jo to atzina par labāko avotu informācijai par attiecīgā ražojuma cenu, lai salīdzinātu cenu norādes dažādos tirgos. Šos datus atzina par reprezentatīviem, jo tie attiecās uz 22% no importa apjoma Savienības tirgū. Izlases veida pārbaudes anketās norādītajām eksporta cenām uz Savienību tika veikta kontrolpārbaude, salīdzinot tās ar Komisijai pieejamo informāciju, pat, ja statistikas datus nevarēja izmantot cenu salīdzinājumiem, jo tie neietvēra Ķīnas pārdevumus vietējā tirgū un eksportu uz trešām valstīm.

(137)

Lai gan cits drošs avots bija uz Eurostat balstītie dati, tie nedeva iespēju salīdzināt dažādu tirgu cenas, kā tas jau skaidrots 67. apsvērumā.

(138)

Cenas Savienības tirgū ieguva no Savienības ražotāju anketās norādītajiem datiem. Izmeklēšanas laikā konstatēja, ka šīs vidējās cenas bija salīdzināmas ar importēto apavu cenām, jo:

(139)

Tika analizēta arī vairāku notikumu pēc PIP beigām ietekme, jo tā tika atzīta par pietiekami būtisku, lai ietekmētu dempinga turpināšanās iespējamību. Šādas analīzes veikšanu arī pieprasīja ieinteresētās personas.

(140)

Saskaņā ar iesniegtajām anketām Ķīnas vietējā tirgus cenas, ko noteica, pamatojoties uz eksportētāju datiem, bija zemākas par cenām Savienības tirgū. Taču jāņem vērā, ka nevarēja pārbaudīt visu izlasē neiekļauto uzņēmumu datus (tostarp datus par pārdevumiem vietējā tirgū). Tāpēc nevarēja veikt plašu ĶTR vietējā tirgus cenu analīzi. Turklāt tika atzīts, ka, ņemot vērā vispārīgo secinājumu par dempinga turpināšanos, tas nav nepieciešams.

(141)

Saskaņā ar iesniegtajām anketām Ķīnas uzņēmumu, kas sadarbojās, noteiktās cenas lielākajos trešo valstu tirgos bija zemākas par Savienības tirgū dominējošajām cenām. Arī šāds secinājums liecināja par to, ka Ķīnas ražotāji, iespējams, eksportēja lielāku apjomu uz Savienību. Ja pasākumi tiktu pārtraukti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu izdevīgāk novirzīt eksportu uz Savienību. Taču šos datus par Ķīnas uzņēmumu, kas sadarbojās, noteiktajām cenām lielākajos trešo valstu tirgos nevarēja pārbaudīt un tāpēc šo analīzi neturpināja.

(142)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka citi tirgi ir kļuvuši pievilcīgāki par Savienības tirgu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, viena ieinteresētā persona iesniedza Ķīnas muitas statistikas datu analīzi. Taču Komisijas veiktā analīze pierādīja, ka, izņemot Amerikas Savienoto Valstu tirgu, Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgākais tirgus Ķīnas eksportētājiem. Patiesībā laikposmā, uz kuru attiecas šīs ieinteresētās personas iesniegtā analīze (proti, laikposmu no 2005. līdz 2008. gadam) eksporta apjoms palielinājās. Ja antidempinga maksājumus atceltu, Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks un importa apjoms, domājams, pieaugtu.

(143)

No 58 Ķīnas uzņēmumu, kas sadarbojās, saņemtajām izlases veida pārbaudes anketām var secināt, ka eksporta cenas uz lielākajiem trešo valstu tirgiem ir zemākas par cenām, ko tie nosaka vietējā tirgū. Taču šos datus nevarēja pārbaudīt un tāpēc šo analīzi neturpināja.

(144)

Turklāt, salīdzinot eksporta cenu līmeni trešās valstīs ar Brazīlijas normālo vērtību, varēja secināt, ka minētās eksporta cenas kopumā bija ievērojami zemākas. Taču arī šajā gadījumā 140. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ šos datus nevarēja pārbaudīt un tāpēc šo analīzi neturpināja.

(145)

Galu galā pieejamie dati norādīja uz dempinga turpināšanās iespējamību.

(146)

Visi izlasē iekļautie Ķīnas uzņēmumi izmantoja sistēmu “ražošana pēc pasūtījuma”, un tāpēc to krājumi bija gatavie ražojumi, kas bija sagatavoti nosūtīšanai. Sistēmu “ražošana pēc pasūtījuma” izmanto, jo apavu ražošanas nozarei katru sezonu ir jāpielāgojas modes tendencēm, pamatojoties uz klientu pasūtījumiem, un nozares uzņēmumi nevar izmantot ražojumus no krājumiem. Tāpēc, tā kā uzņēmumiem reālu krājumu nebija, šo aspektu nevar uzskatīt par būtisku rādītāju, izvērtējot dempinga turpināšanās iespējamību.

(147)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka visu 58 Ķīnas uzņēmumu, kas sadarbojās, neizmantotā jauda bija aptuveni 9 % no to kopējās apavu ražošanas jaudas. Šis rādītājs atbilstu 14,5 miljoniem apavu pāru, ko saražo 58 uzņēmums, kas sadarbojās, vai aptuveni 65 miljoniem apavu pāru, ko saražo visi ražotāji eksportētāji. Pēdējais apjoms ir aptuveni 10% no kopējā Savienības patēriņa (kā redzams 3. tabulā).

(148)

Tika izvērtēta šīs neizmantotās jaudas iespējamā izmantošana. Ņemot vērā minētās atšķirības cenu līmeņos Savienībā, Ķīnas vietējā tirgū un trešās valstīs, Ķīnas uzņēmumiem, iespējams, būs stimuls izmantot neizmantoto jaudu eksportam uz Savienību. Vēl viens faktors, kas padara Savienības tirgu pievilcīgu Ķīnas eksportētājiem, ir tā lielums.

(149)

Turklāt jānorāda, ka pašreizējos konveijerus var izmantot, lai ražotu ne tikai cita veida apavus, piemēram, STAF un apavus ar tekstilmateriāla virsu, bet arī attiecīgo ražojumu. Izlasē iekļautie uzņēmumi un citi sadarbojošies Ķīnas uzņēmumi ražoja lielu daudzumu apavu, kas nebija attiecīgais ražojums. Pašlaik attiecība starp attiecīgā ražojuma un citu apavu izgatavošanu ir atkarīga no klientu prasībām un Savienības importētāju pasūtīšanas un iegādes politiku. Taču, ja pasākumus atceltu, Savienības importētāji neapšaubāmi pārskatītu to iegādes politiku un, iespējams, pasūtītu lielāku attiecīgā ražojuma daļu no Ķīnas ražotājiem. Tādējādi, iespējams, palielinātos attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz Savienību.

(150)

Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 388/2008, pašreizējie pasākumi, kas attiecas uz ĶTR, tika apieti, izmantojot sūtījumus caur Makao īpašās pārvaldes apgabalu. Tāpēc pasākumus paplašināja, attiecinot tos arī uz attiecīgā ražojuma sūtījumiem, kas izgatavoti Makao īpašās pārvaldes apgabalā un nosūtīti caur to. Šie pasākumu apiešanas gadījumi liecina par Savienības tirgus pievilcību Ķīnas ražojošiem eksportētājiem.

(151)

Izmeklēšana pierādīja, ka, ja pasākumus atceltu, pastāvētu dempinga turpināšanās iespējamība. Šis secinājums ir izdarīts, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcību gan tā lieluma, gan arī cenu salīdzinājuma ziņā Savienības, Ķīnas un trešo valstu tirgos.

(152)

Turklāt vairāki faktori, tostarp relatīvie cenu līmeņi, neizmantotās jaudas pieejamība, pasākumu apiešanas iespējamība un spēja pāriet no cita veida apavu uz attiecīgā ražojuma izgatavošanu, liecina par iespējamu importa apjoma pieaugumu pasākumu atcelšanas gadījumā. Savukārt citi faktori, piemēram, pasaules ekonomikas krīze un tendence pārvietot ražošanu uz citām valstīm, neizbēgami veicinās zināmu importa apjomu samazināšanos. Šie faktori ir plašāk analizēti 5. sadaļā (notikumi pēc PIP) turpmāk tekstā.

(153)

Tiek secināts, ka arī turpmāk Savienībā tiks ievests liels importa apjoms no ĶTR un ka šis lielais ražojumu apjoms tiks pārdots par zemām dempinga cenām, tāpēc, ja pasākumus atļaus pārtraukt, pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

(154)

Iespējamo Vjetnamas importa attīstību analizēja, ņemot vērā paredzamās cenas un apjomus.

(155)

Vispirms tika noteiktas cenas PIP laikā. Dati bija pieejami iesniegtajās izlases veida pārbaudes anketās (tās iesniedza 51 Vjetnamas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās), kurās bija norādītas pārdošanas cenas vietējā tirgū un eksporta cenas Savienības tirgū un trešo valstu tirgos. Šo informāciju izmantoja, jo to atzina par labāko avotu informācijai par attiecīgā ražojuma cenu, lai salīdzinātu cenu norādes dažādos tirgos. Šos datus atzina par reprezentatīviem, jo tie attiecās uz 82% no importa apjoma Savienības tirgū. Attiecībā uz izlases veida pārbaudes anketās norādītajām Savienības pārdošanas cenām tika veikta kontrolpārbaude, izmantojot Komisijai pieejamos statistikas datus (TARIC dati). Taču statistikas datus nevarēja izmantot cenu salīdzināšanai, jo tie neietvēra informāciju par Vjetnamas pārdevumiem vietējā tirgū un eksportu uz trešām valstīm.

(156)

Lai gan cits drošs avots bija uz Eurostat balstītie dati, tie nedeva iespēju salīdzināt dažādu tirgu cenas, kā tas jau skaidrots 67. apsvērumā.

(157)

Cenas Savienības tirgū ieguva no Savienības ražotāju anketās norādītajiem datiem. Izmeklēšanas laikā konstatēja, ka šīs vidējās cenas bija salīdzināmas ar importēto apavu cenām, jo:

(158)

Saskaņā ar iesniegtajām anketām Vjetnamas vietējā tirgus cenas, ko noteica, pamatojoties uz eksportētāju datiem, bija zemākas par cenām Savienības tirgū. Taču jāņem vērā, ka nevarēja pārbaudīt visu izlasē neiekļauto uzņēmumu datus (tostarp datus par pārdevumiem vietējā tirgū). Tāpēc nevarēja veikt plašu Vjetnamas vietējā tirgus cenu analīzi. Turklāt tika atzīts, ka, ņemot vērā vispārīgo secinājumu par dempinga turpināšanos, Vjetnamas gadījumā tas nav nepieciešams.

(159)

Saskaņā ar Vjetnamas Vispārējās statistikas biroja un Vjetnamas Muitas departamenta datiem (2008. kalendārais gads) aptuveni 50 % no Vjetnamas apavu eksporta apjoma tiek nosūtīti uz Savienības tirgu. Turklāt saskaņā ar informāciju, ko ieguva, veicot izlases veida pārbaudi, PIP laikā sadarbojošies eksportētāji pārdeva lielu daļu produkcijas arī uz trešo valstu tirgiem.

(160)

Saskaņā ar iesniegtajām anketām Vjetnamas sadarbojošos uzņēmumu noteiktās cenas lielākajos trešo valstu tirgos bija zemākas par cenām, kas dominē Savienības tirgū. Arī šāds secinājums liecināja par to, ka Vjetnamas ražotāji, iespējams, eksportēja lielāku apjomu uz Savienību.

(161)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju nelielo pārdevumu apjomu Vjetnamas vietējā tirgū, nevar izdarīt būtisku secinājumu attiecībā uz šo salīdzinājumu.

(162)

Visi izlasē iekļautie Vjetnamas uzņēmumi veica ražošanu, pamatojoties uz sistēmu “ražošana pēc pasūtījuma”, un tāpēc to krājumus veidoja tikai gatavie ražojumi, kas bija sagatavoti nosūtīšanai. Sistēmu “ražošana pēc pasūtījuma” izmanto, jo apavu ražošanas nozares uzņēmumiem katru sezonu ir jāpielāgojas jaunām modes tendencēm, pamatojoties uz klientu pasūtījumiem, un tie nevar izmantot ražojumus no krājumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka krājumi šajā gadījumā nav ļoti būtisks rādītājs.

(163)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka visu Vjetnamas uzņēmumu, kas sadarbojās, (51 uzņēmums) neizmantotā jauda bija aptuveni 17 % no to kopējās apavu ražošanas jaudas. Šis rādītājs atbilstu 34 miljoniem apavu pāru, ko saražo 51 uzņēmums, kas sadarbojās, vai aptuveni 42 miljoniem apavu pāru, ko saražo visi ražotāji eksportētāji. Pēdējais apjoms ir aptuveni 6 % no kopējā Savienības patēriņa (kā redzams 3. tabulā).

(164)

Tika izvērtēta šīs neizmantotās jaudas iespējamā izmantošana. Ņemot vērā minētās atšķirības cenu līmeņos Savienībā un trešo valstu tirgos, Vjetnamas uzņēmumiem, iespējams, būs stimuls izmantot neizmantoto jaudu eksportam uz Savienību. Šis secinājums ir izdarīts, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcību tā lieluma ziņā.

(165)

Turklāt jānorāda, ka pašreizējos konveijerus var izmantot, lai ražotu ne tikai cita veida apavus, piemēram, STAF un apavus ar tekstilmateriāla virsu, bet arī attiecīgo ražojumu. Izlasē iekļautie uzņēmumi un citi sadarbojošies Vjetnamas uzņēmumi ražoja lielu daudzumu apavu, kas nebija attiecīgais ražojums. Pašlaik attiecība starp attiecīgā ražojuma un citu apavu izgatavošanu ir atkarīga no klientu prasībām un Savienības importētāju pasūtīšanas un iegādes politiku. Taču, ja pasākumus atceltu, Savienības importētāji neapšaubāmi pārskatītu to iegādes politiku un, iespējams, pasūtītu lielāku attiecīgā ražojuma daļu no Vjetnamas ražotājiem. Tādējādi, iespējams, palielinātos attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz Savienību.

(166)

Papildus tam, ka dempings turpinās lielā apmērā, izmeklēšana pierādīja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāvētu dempinga turpināšanās iespējamība. Šis secinājums ir izdarīts, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcību tā lieluma un cenu līmeņu ziņā.

(167)

Turklāt vairāki faktori, tostarp relatīvie cenu līmeņi, neizmantotās jaudas pieejamība un spēja pāriet no cita veida apavu izgatavošanas uz attiecīgā ražojuma izgatavošanu, liecina par iespējamu importa apjoma pieaugumu pasākumu atcelšanas gadījumā. Savukārt citi faktori, piemēram, pasaules ekonomikas krīze un tendence pārvietot ražošanu uz citām valstīm, neizbēgami veicinās zināmu importa apjomu samazināšanos. Šie faktori ir plašāk analizēti 5. sadaļā (notikumi pēc PIP) turpmāk tekstā.

(168)

Tiek secināts, ka arī turpmāk Savienībā tiks ievests liels importa apjoms no Vjetnamas un ka šis lielais ražojumu apjoms tiks pārdots par zemām dempinga cenām, tāpēc, ja pasākumus atļaus pārtraukt, pastāvēs dempinga turpināšanās iespējamība.

(169)

Tika analizēta arī notikumu pēc PIP ietekme uz ĶTR un Vjetnamu, jo tie tika uzskatīti par pietiekami būtiskiem, lai ietekmētu apjomu un cenas attiecīgajam ražojumam, kas izgatavots attiecīgajās valstīs un eksportēts uz Savienības tirgu.

(170)

Krīze sākās 2008. gada otrajā pusē (proti, pēc PIP beigām). Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tā ietekmēs attiecīgā ražojuma, kura izcelsmes valstis ir attiecīgās valstis, ražošanu un eksportu (tostarp eksportu uz Savienību) pasaules patēriņa un Savienības apavu tirgu samazināšanās dēļ.

(171)

Vispirms jānorāda, ka ieinteresēto personu apgalvojumi par notikumu pēc PIP iespējamo ietekmi uz eksporta apjomiem un attiecīgajām valstīm, un patēriņu Savienībā bija pretrunīgi. Dažas ieinteresētās personas veica aprēķinus, ka eksports no attiecīgajām valstīm varētu samazināties pat par 25–30 % salīdzinājumā ar rādītājiem PIP laikā. Citas ieinteresētās personas paredzēja, ka imports saglabāsies nemainīgs. Pieejamie Eurostat dati par 2009. gada pirmo pusi patiešām liecina par to, ka importa apjoms no Ķīnas ir samazinājies par 25 % un importa apjoms no Vjetnamas – par 28 %. Attiecībā uz cenām Eurostat statistikas dati rāda pieaugumu par 34 % attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas un pieaugumu par 26 % attiecīgā ražojuma importam no Vjetnamas. Taču, ņemot vērā 67. apsvērumā izklāstītos iemeslus, šīs tendences nevar uzskatīt par reprezentatīvām.

(172)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgo valstu izcelsmes ražojumu eksports samazināsies, jo notiks iegādes avotu ĶTR un Vjetnamā aizstāšana ar iegādes avotiem tādās valstīs kā Indonēzija, Kambodža un Indija. Tika apgalvots, ka šis process sākās pēc pasākumu noteikšanas 2006. gada aprīlī un turpināsies, ja pēc šīs pārskatīšanas pasākumi tiks atkārtoti. Tika minēti arī citi pārorientēšanās iemesli, jo īpaši pieaugošās ražošanas izmaksas. Attiecībā uz Ķīnu tika apgalvots, ka ražošanas izmaksas pieaug darbaspēka, energoresursu un vietējo materiālu izmaksu pieauguma, kā arī vides aizsardzības un darba tiesību prasību dēļ. RMB vērtības pieaugums arī tika minēts kā iespējamais iemesls pārejai uz citām valstīm. Attiecībā uz Vjetnamu tika apgalvots, ka iegādes avotu aizstāšana ar iegādes avotiem citās valstīs notika pieaugošo darbaspēka izmaksu dēļ, kā arī tāpēc, ka ir atcelts vispārējās preferenču sistēmas (VPS) atbrīvojums no nodokļiem importam uz Savienību 3,5 % apmērā. Turklāt tika apgalvots, ka iegādes avotu Ķīnā un Vjetnamā aizstāšana kļuva interesantāka apavu ražošanas konkurētspējas uzlabošanās dēļ valstīs, kuras kļuva par jaunajiem iegādes avotiem. Tika arī apgalvots, ka iegādes avotu aizstāšanu atviegloja tas, ka daudzi ražotāji attiecīgajās valstīs piederēja uzņēmumiem citos Dienvidaustrumāzijas reģionos vai tos kontrolēja šādi uzņēmumi, piemēram, Taivānā vai Honkongā, un ka apavu importu Savienības tirgū kontrolē lieli Savienības importētāji, kuri nepieciešamības gadījumā spēj viegli mainīt iegādes avotus.

(173)

Attiecībā uz ĶTR, lai gan bija acīmredzams, ka daži eksportētāji ir pārvietojuši un, iespējams, turpinās pārvietot ražošanu, lai samazinātu savas izmaksas, dažos gadījumos ražošana tika pārvietota uz citiem ĶTR reģioniem (no piekrastes provincēm, kuras tradicionāli bija apavu ražošanas centri). Šādi pasākumi pēc būtības nevarētu veicināt ražošanas un eksporta samazināšanos no ĶTR.

(174)

Attiecībā uz Vjetnamu tiek uzskatīts, ka ir maz ticams, ka nodokļa palielinājums par 3,5 % saistībā ar VPS klasifikāciju ir tik liels, lai veicinātu ražošanas pārvietošanu lielā apmērā. Lai gan nevar izslēgt, ka šī klasifikācija, iespējams, zināmā mērā ietekmēja eksporta apjomu no Vjetnamas, maz ticams, ka tā būtiski ietekmēja lielu Savienības importētāju lēmumus par iegādes avotiem. Jāatgādina, ka, neskatoties uz antidempinga maksājumu noteikšanu, kas bija daudz augstāki par 3,5 %, Vjetnamas un Ķīnas importa apjoms uz Savienību saglabājās augsts.

(175)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka ražošanas pārvietošana nenotika tādā apmērā, lai importētāji būtiski mainītu lēmumus par iegādes avotiem.

(176)

Attiecībā uz citu valstu importu Savienībā tika secināts, ka pēc antidempinga pasākumu piemērošanas, imports no dažām Āzijas valstīm patiešām pieauga. Taču tas neietekmēja faktu, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms no abām izmeklēšanā iesaistītajām valstīm Savienībā saglabājās ļoti augsts un par dempinga cenām.

(177)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka samazināsies eksports no ĶTR Ķīnas iekšzemes patēriņa pieauguma dēļ, ko veicināja Ķīnas iestāžu īstenotā politika. Taču neviena no ieinteresētajām personām nesniedza pierādījumus, kas ļautu novērtēt sagaidāmo patēriņa pieaugumu; šāda novērtējuma veikšanu vēl vairāk sarežģī ekonomiskā krīze.

(178)

Lai gan pamatoti var pieņemt, ka Ķīnas nesenā ekonomiskā izaugsme vismaz vidējā termiņā veicinās zināmu apavu iekšzemes patēriņa pieaugumu, nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka šāds pieaugums veicinās turpmāku eksporta samazināšanos uz Savienību.

(179)

Ekonomiskā krīze negatīvi ietekmē attiecīgo valstu importu Savienībā. Taču pamatoti var pieņemt, ka pēc noteikta laika notiks ekonomikas atlabšana, kas, iespējams, veicinās pārdevumu apjoma pieaugumu. Pat ja 2009. gadā kopumā ekonomikas kritums sasniegtu augstāko prognozēto rādītāju 25–30 %, ĶTR importa apjoms joprojām būtu vairāk nekā 80 miljoni pāru un veidotu 10 % lielu Savienības tirgus daļu un Vjetnamas importa apjoms joprojām būtu aptuveni 48 miljoni pāru un veidotu aptuveni 7 % lielu Savienības tirgus daļu.

(180)

Attiecībā uz Savienības iegādes avotu aizstāšanu tika secināts, ka līdz šim konstatētajai aizstāšanai nebija būtiska ietekme un ka nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē būtiski mainīsies līdzšinējās tendences.

(181)

PIP laikā eksports no attiecīgajām valstīm uz Savienību turpinājās par dempinga cenām. Ņemot vērā ekonomisko krīzi un sagaidāmo pieprasījuma samazināšanos, kā arī informācijas trūkumu par importa cenām laikā pēc PIP, kas liecinātu par pretējo, pamatoti var prognozēt, ka ražojums arī turpmāk tiks eksportēts par dempinga cenām.

(182)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus attiecībā uz notikumiem PIP laikā un pēc tā, tiek secināts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

(183)

Pēc konstatējumu izpaušanas tika saņemti vairāki apsvērumi. Tomēr neviens no tiem neietekmēja secinājumus. Galvenie skartie jautājumi bija šādi.

(184)

Dažas puses atkārtoti minēja apsvērumus par analogās valsts izvēli, ko bija izteikušas izmeklēšanas gaitā. Tās atkātoti pauda, inter alia, viedokli, ka Brazīlija nav piemērota izvēle, jo minētajā valstī pastāv augsts aizsardzības līmenis, kas panākts ar tarifiem un licencēm, kuras nepiešķir automātiski, kā arī labāka sociālekonomiskā attīstība nekā Ķīnā un Vjetnamā, pastāv specializēšanās sieviešu apavu jomā un iespējams dempings. Komisija jau bija rūpīgi izskatījusi minētos apsvērumus izklāstā un šīs regulas 68.–108. apsvērumā. Veiktā analīze skaidri apliecināja, ka šajā gadījumā Brazīlija ir vispiemērotākā kandidatūra analogajai valstij.

(185)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka eksportētāju paraugs nav tik reprezentatīvs kā minēts 15. un 18. apsvērumā, jo dempinga starpība aprēķināta, pamatojoties uz 4 no PIP 12 mēnešiem. Jāatgādina, ka šī ir Komisijas parasti izmantotā aprēķinu metode termiņa beigu pārskatīšanā, lai noteiktu, vai pastāv iespējamība, ka dempings turpināsies vai atkārtosies. Izmeklēšana uz vietas apliecināja, ka 4 mēneši ir reprezentatīvi pilnam 12 mēnešu periodam. Tas tika konstatēts, salīdzinot datus par izmaksām un cenām, kas iesniegti par 4 mēnešiem ar datiem par atlikušajiem 8 mēnešiem. Turklāt 4 izvēlētie mēneši bija katra ceturkšņa pēdējais mēnesis, kas tādējādi sniedza vispārēju ieskatu par visu 12 mēnešu periodu. Tādēļ Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka piemērotā metode samazinājusi parauga reprezentativitāti.

(186)

Dažas no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka labojot eksportētāju, kas sadarbojās, pieļautās PKN kļūdas, kā minēts 59. apsvērumā, Komisija ir mainījusi sākotnējā lietā izmantoto metodoloģiju. Šāds apgalvojums ir nepamatots. Tieši tādēļ, lai izmantotu iepriekšējā lietā pieņemto PKN sistēmu, Komisija laboja dažu eksportētāju pieļautās PKN klasifikācijas kļūdas.

(187)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka pastāv nepietiekama PKN sakritība un ka metode, kurā izmanto kaut ko, kas ļoti atgādina PKN, ir kļūdaina. Šāds apgalvojums nav pieņemams. Minēto sistēmu piemēroja jau sākotnējā izmeklēšanā. Pašreizējā izmeklēšanā pusēm nosūtītajā īpašajā informācijas izpaušanā Komisija pievienoja atbilstību tabulas, kurās paskaidrota katra līdzīgā PKN lietojumu. Līdzīgu PKN izmantojums nodrošina Brazīlijas modeļu un eksportētājvalstu pārdoto modeļu godīgu salīdzinājumu. Turklāt vajadzības gadījumā tika atbilstoši pielāgotas normālās vērtības, kas radušās no līdzīgajiem PKN. Turklāt neviena no pusēm neizteica nekādus apsvērumus par izmantotā vislīdzīgākā PKN iespējamo neprecizitāti.

(188)

Dažas no pusēm apgalvoja, ka dempinga aprēķināšana, izmantojot Indonēziju par analogo valsti, ir kļūdaina, jo izmantotie dati nav nedz pārbaudīti, nedz atbilstoši pielāgoti. Komisija izpētīja Indonēzijas uzņēmumu iesniegtos datus, uz kuru izmantojumu norādīja vairākas personas. Tā kā pielāgojums netika prasīts, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu to piemērot. Katrā gadījumā jāatgādina, ka šajā konkrētajā lietā Indonēzijas datus izmantoja tikai tāpēc, lai vēlreiz pārbaudītu konstatējumus, kas veikti, izmantojot Brazīlijas datus.

(189)

Vairākas personas pauda viedokli, ka importa apjoma samazinājums no Ķīnas un Vjetnamas no 2005. līdz 2008. gadam (kas turpinājās pēc IP) un importa cenu pieaugums tajā pašā periodā liecina, ka nepastāv iespējamība, ka kaitējumu radošs dempings turpināsies. Jāatgādina, ka imports no Ķīnas un Vjetnamas veido vairāk nekā 28 % Savienības tirgus daļas PIP, kas ir ļoti nozīmīgs lielums. Jāatzīmē, ka absolūtos skaitļos importa apjoms no Ķīnas un Vjetnamas PIP bija lielāks nekā SIP, kurā jau konstatēts kaitējumu radošs dempings. Turklāt izlasē iekļauto eksportētāju pārbaudīto datu analīzē bija redzams, ka kopš 2006. gada cenas ir samazinājušās.

(190)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka ražošanas izmaksas Ķīnā un Vjetnamā ir pieaugušas, samazinot uzņēmumu konkurences draudus. Komisija uzskata, ka, tā kā Ķīna un Vjetnama nav tirgus ekonomikas, cenu pieaugums vēl nenozīmē konkurences saasināšanos pasaules tirgū. Izmeklēšanā konstatēja, ka abas valstis aizvien vēl saglabā lielas Savienības tirgus daļas un tādēļ vēl aizvien rada draudus.

(191)

Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka, lai gan Savienība pieņēma, ka pēc PIP imports samazinājās ekonomiskās krīzes dēļ, to nepieņēma kā izšķirošu faktoru saistībā ar dempinga atkārtošanās iespējamību. Kā paskaidrots 179. un 180. apsvērumā, to nepieņēma par izšķirošu faktoru, jo pēc PIP samazinātie apjomi vēl aizvien ir ļoti lieli un aizņem lielu Savienības tirgus daļu par dempinga cenām. Skaidrs, ka tie ir rādītāji, kas liecina par turpmāka dempinga iespējamību ievērojamos apjomos.

(192)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja Savienības tirgus pievilcību un apgalvoja, ka citi noieta tirgi, konkrēti, Amerikas Savienotās Valstis un daļēji Krievija, Ķīnas un Vjetnamas eksportētājiem ir ne mazāk interesanti. Tika minēts, ka nav pienācīgi izskatīti ieinteresētās personas iesniegumi par gaidāmo ievērojamo tirgus pieaugumu pašā Ķīnā. Komisija izskatīja šo jautājumu un konstatēja, ka Savienības tirgus aizvien vēl paliek par vienu no Ķīnas eksportētāju lielākās intereses objektiem. Ja antidempinga maksājumus atceltu, Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks un importa apjoms, domājams, pieaugtu. Kas attiecas uz paredzēto patēriņa pieaugumu Ķīnā, komisija izskatīja šīs ieinteresētās personas sniegtos faktorus, taču neuzskatīja tos par pietiekamiem, lai mainītu secinājumus. Pat, ja šāds pieaugums ir gaidāms, nav nekādu būtisku pierādījumu, ka pieaugums varētu būt tik vērienīgs, lai izraisītu ievērojumu eksporta samazinājumu. Pamatojoties uz šo, iepriekš minētais arguments tika noraidīts.

(193)

Prasību veikt pārskatīšanu iesniedza CEC to Savienības ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 25 % no attiecīgā ražojuma Savienības produkcijas apjoma PIP laikā.

(194)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka vairāki CEC dalībnieki, kuri it kā atbalstīja sūdzību, paši sāka importēt lielus apjomus no attiecīgajām valstīm. Tika arī apgalvots, ka “faktiskās” ražošanas apjoms Savienībā vairs nebija ievērojams. Attiecībā uz šo apgalvojumu netika sniegti pierādījumi, lai to pamatotu.

(195)

Šai sakarībā tika izmantota visa pieejamā informācija, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, ko ieguva no Savienības ražotājiem un valstu apvienībām pirms un pēc izmeklēšanas uzsākšanas, kā arī vispārēji statistikas dati par ražošanu, lai noteiktu kopējo Savienības ražošanas līmeni un atbalstu izmeklēšanai. Izmeklēšanas laikā atklājās, ka neviens no Savienības ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, nav jāizslēdz no Savienības ražošanas definīcijas, jo, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, neviens no tiem nebija saistīts ar ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs un importa apjoms no attiecīgajām valstīm, ja tāds bija, bija minimāls. Katra attiecīgā uzņēmuma šāda veida importa apjoms nepārsniedza 25 % no tā ražošanas apjoma Savienībā.

(196)

Kā paskaidrots, sākot no 23. apsvēruma, tika konstatēts, ka viens no Savienības ražošanas nozares izlasē iekļautajiem uzņēmumiem attiecīgajā periodā pārtrauca ražošanu Savienībā. Tika lemts par to, vai šis uzņēmums būtu izslēdzams no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Taču šā uzņēmuma īpatsvars bija neliels gan kopējā ražošanas apjoma ziņā, gan attiecībā pret pārējiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem (7). Tāpēc, pat ja šo uzņēmumu izslēgtu, kopējā situācija attiecībā uz aizstāvību nemainītos.

(197)

Kopumā izmeklēšana pierādīja, ka Savienībā vairākās dalībvalstīs, nodarbinot aptuveni 262 000 darbinieku, joprojām notiek ādas apavu ražošana ievērojamā apjomā. Apavu ražošanas nozari veido aptuveni 18 000 MVU, kas galvenokārt atrodas septiņās Eiropas valstīs un ir koncentrēti trīs lielās ražotājvalstīs.

(198)

Tomēr izmeklēšanas laikā atklājās, ka divi uzņēmumi, kas piederēja vienai grupai, bija saistīti ar ražotājiem eksportētājiem ĶTR, un ka arī šī grupa importēja lielu attiecīgā ražojuma apjomu, tostarp no saistītajiem eksportētājiem ĶTR. Tāpēc šos uzņēmumus izslēdza no Savienības ražošanas nozares definīcijas pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(199)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē PIP laikā bija 366 miljoni apavu pāru.

(200)

Ņemot vērā to, ka Savienības ražotāji, kuri atbalstīja prasību, saražoja vairāk nekā 25 % no kopējā ražošanas apjoma un ka to ražotāju skaits, kuri noraidīja prasību, nebija vienāds vai lielāks par šo rādītāju, tiek secināts, ka prasību atbalsta lielākā daļa Savienības ražošanas nozares ražotāju pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(201)

Dati šajā lietā attiecas uz paplašināto Savienību, kurā ir 27, nevis sākotnējā lietā izmeklētās 25 valstis. Rumānija, kura pievienojās Savienībai 2007. gadā, ir ievērojama ražotājvalsts. Taču lielu daļu tās ražošanas veido drīzāk izejvielu apstrāde par maksu (“ražošana pēc cita uzņēmuma pasūtījuma”) citiem uzņēmumiem Savienībā. Tāpēc Rumānijas faktiski saražotā apjoma ietekme attiecībā pret kopējo Savienības ražošanas apjomu un citiem rādītājiem ir ierobežota. Šāda ierobežota ietekme ir arī Bulgārijai. Tādējādi paplašināšanās nav būtiski ietekmējuši šo aspektu.

(202)

Apavu ražošanas nozari Savienībā veido mikrouzņēmumu (nodarbina mazāk par 10 personām) un mazo uzņēmumu tīkli. Uzņēmumi, kuros ir vairāk nekā 500 darbinieku, ir izņēmumi un nodarbina tikai noteiktu daļu no kopējā darbaspēka nozarē. Mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir elastīgāki un vieglāk pielāgojas tirgus pieprasījuma izmaiņām, bet, no otras puses, tie ir finansiāli nestabilāki starptautiskās konkurences un ekonomikas lejupslīdes apstākļos.

(203)

Salīdzinot ar sākotnējās izmeklēšanas laikā konstatēto situāciju, ražošanas struktūras ir mainījušās daudzējādā ziņā. Starptautiskās konkurences spiediena ietekmē daudzi ražotāji ir beiguši pastāvēt – daži uzņēmumi ir likvidēti un citi ir kļuvuši par produkcijas izplatītājiem Āzijas valstīs un kaimiņvalstīs (Bosnija, Horvātija, Maroka, Tunisija, Serbija). Savukārt citi ražotāji ir nolēmuši pārvietot ražošanas procesa posmus uz citām valstīm Savienībā (Rumānija, Ungārija, Polija).

(204)

Uzņēmējdarbības modeļa maiņas procesa laikā daudzi uzņēmēji ir arī apvienojuši ražošanas faktorus, veidojot uzņēmumu pudurus, pamatojoties uz elastīgiem apakšlīgumiem ar citiem ražotājiem. Saskaņā ar šo sistēmu vadošais uzņēmums izstrādā dizainu, nodrošina izejvielas (tās paliek vadošā uzņēmuma īpašumā) un izmanto ģeogrāfiski tuvu esošu dažādu specializētu mikrouzņēmumu ražošanas ārpakalpojumus (vai vienu vai vairākus ražošanas posmus, piemēram, šūšanu), nodrošinot tiem regulāru, sezonālu darbu atbilstoši saskaņotam apjomam. Procesa beigās vadošais uzņēmums veic samaksu par apakšuzņēmēju veikto darbu.

(205)

Daļa nozares uzņēmumu ir arī mainījuši uzņēmējdarbības modeli un sākuši izmantot modeli, kuram ir raksturīga produkcijas maiņa uz augstāka tirgus segmenta ražojumiem, koncentrējoties uz ražojumiem ar augstāku vērtību. Tādējādi daži lielākie Savienības ražotāji varēja izmantot jaunas iespējas, izveidojot savu zīmolu. Daži no šiem ražotājiem, ja iespējams, izmanto viena zīmola franšīzes veikalus, taču citiem ir izdevies panākt, lai neatkarīgi veikali rezervētu vietu to zīmola ražojumiem.

(206)

Turklāt daudzi šīs grupas uzņēmumi ir ieviesuši izmaiņas to izplatīšanas politikā, dodot priekšroku produkcijas realizācijai mazumtirgotājiem (vai pat iegādājoties mazumtirdzniecības uzņēmumus), nevis vairumtirgotājiem. Kopumā šo izmaiņu ietekmē nozarē līdzās pastāv dažādi uzņēmējdarbības modeļi.

(207)

Minētās izmaiņas attiecībā uz ražošanu uzņēmumu puduros, augstākas cenas galaprodukta segmentu un izmaiņām izplatīšanas politikā ir ļāvušas uzlabot elastību un efektivitāti, veicot resursu apvienošanu, lai gūtu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Resursu apvienošana ir arī uzlabojusi uzņēmumu spēju iegūt nepieciešamos finanšu resursus no banku sistēmas.

(208)

Šo izmaiņu ietekmē veidojas nozare, kurā līdzās pastāv dažādi uzņēmējdarbības modeļi. Liela daļa nozares uzņēmumu joprojām ir agrīnā uzņēmējdarbības modeļa maiņas stadijā, un tiem būs nepieciešams vairāk laika, lai pabeigtu šo procesu. Otrā grupa, kura mainīja uzņēmējdarbības modeli, attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, tomēr šīs grupas uzņēmumi nespēja gūt maksimālu labumu no ražotāju skaita samazināšanās tirgū, kā bija sagaidāms.

(209)

Attiecīgajā periodā šķietamais patēriņš samazinājās par 7 %, proti, no 725 miljoniem apavu pāru 2006. gadā līdz 675 miljoniem apavu pāru PIP laikā.

(210)

Patēriņa samazinājums ir jāvērtē, ņemot vērā vienlaicīgu citu ārpus ražojuma jomas esošu apavu veidu (piemēram, tekstilmateriāla, gumijas un plastmasas apavu) patēriņa pieaugumu. Saskaņā ar atsauci tekstilmateriāla, gumijas un plastmasas apavu patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 23 %. Tas norāda uz to, ka notikusi savstarpēja divu ražojuma kategoriju aizvietošana, kas ir saistīta arī ar modes tendencēm (no dažādiem sintētiskiem/ādas materiāliem vai sintētiskiem materiāliem, kas atgādina ādu, izgatavotu apavu ienākšana tirgū). Taču, ņemot vērā to, ka cita veida apavu patēriņa pieaugums ir augstāks (23 %) par ādas apavu patēriņa samazinājumu (7 %), tomēr nevar secināt, ka tekstilmateriālu un citu materiālu apavi ir aizstājuši būtisku ādas apavu daļu. Turklāt, cita veida apavu vidējās importa cenas ir uz pusi zemākas par ādas apavu cenām, un, ņemot vērā šo cenu atšķirību, ir skaidrs, ka, ja būtu notikusi ievērojama abu apavu veidu savstarpējā aizstāšana, daudz dārgāko ādas apavu tirgus segments būtu izzudis. Gluži pretēji, publiski pieejamā tirgus pētījumā (8) ir uzsvērts, ka ādas apavi arī turpmāk ieņems spēcīgu pozīciju tirgū. Patiesībā izrādās, ka patērētāji tagad iegādājas gandrīz tikpat daudz ādas apavu, cik iepriekš, turklāt tie iegādājas daudz vairāk tekstilmateriālu un sintētisko materiālu apavus.

(211)

Attiecīgajā periodā kopējais Ķīnas importa apjoms samazinājās no 157 līdz 125 miljoniem apavu pāru jeb no 21,6 % līdz 18,5 % no Savienības tirgus.

(212)

Taču, kā redzams iepriekš, būtisks Ķīnas importa pieaugums salīdzinājumā ar SIP bija vērojams pēc kvotu sistēmas piemērošanas beigām (2005. gada 1. janvāris) zemo importa cenu dēļ. Importa apjoms samazinājās pēc pasākumu ieviešanas, stabilizējās 2007. gadā un PIP laikā, pārsniedzot 120 miljonus apavu pāru, kas ir gandrīz divas reizes vairāk par importa apjomu SIP laikā.

(213)

Turklāt jāuzsver, ka pasākumu apiešanas izmeklēšanas laikā atklājās, ka par Ķīnas ražojumiem par dempinga cenām netika maksātas nodevas, un tie apdraudēja pasākumu pozitīvo ietekmi, jo minētie pasākumi tika apieti, izmantojot Makao īpašās pārvaldes apgabalu, pamatregulas 13. panta nozīmē. Tas parāda, ka Savienības tirgus joprojām bija ļoti būtisks Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(214)

Vjetnamas importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās no 79 līdz 69 miljoniem apavu pāru. Neskatoties uz šo samazinājumu par vairāk nekā 13 % salīdzinājumā ar SIP, importa apjoms saglabājās būtisks, un tirgus daļas PIP laikā bija diezgan stabilas aptuveni 10 % līmenī.

(215)

Ķīnas un Vjetnamas kopējais importa apjoms bija 237 miljoni apavu pāru 2006. gadā, 185 miljoni apavu pāri 2007. gadā un 194 miljoni apavu pāru PIP. Lai gan attiecīgajā periodā bija vērojams importa apjoma samazinājums, tas tomēr ir augstāks nekā apjoms, saistībā ar kuru noteica pasākumus (166 miljoni apavu pāru). Kopējā Ķīnas un Vjetnamas tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 32,7 % līdz 28,7 %, bet arī šajā gadījumā tirgus daļa PIP laikā ir ievērojami lielāka par 23 % lielo tirgus daļu SIP laikā.

(216)

Komisija apsvēra, vai importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ietekme būtu jāvērtē kumulatīvi, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā pantā noteikts, ka, ja vienlaikus antidempinga izmeklēšanu veic attiecībā uz kādas preces importu no divām vai vairāk valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka: a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci un importēto preču un līdzīgu Savienības preču konkurenci.

(217)

Šai sakarībā vispirms tika konstatēts, ka katras attiecīgās valsts importam noteiktā dempinga starpība pārsniedza definēto minimālo apjomu. Turklāt katras šīs valsts importa apjoms par dempinga cenām nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Patiesībā importa apjoms no ĶTR un Vjetnamas attiecīgi veidoja aptuveni 18 % un 10 % no Savienības patēriņa RIP laikā.

(218)

Izmeklēšana arī pierādīja, ka importēto ražojumu par dempinga cenām savstarpējā konkurence un importēto ražojumu par dempinga cenām un līdzīgu Savienības ražojumu konkurence bija līdzīga. Tika secināts, ka neatkarīgi no to izcelsmes apavi ar ādas virsu, ko ražo/tirgo attiecīgās valstis un ko ražo/tirgo Savienības ražošanas nozares uzņēmumi, savstarpēji konkurē, jo to pamatīpašības sakrīt, patērētāju uztverē tie ir savstarpēji aizstājami un tiek izplatīti tajos pašos izplatīšanas kanālos. Turklāt izmeklēšanas laikā atklājās, ka abās valstīs importa apjoms attīstījās līdzīgi – abas valstis samazināja importu par aptuveni 10–25 % laikā no 2006. gada līdz PIP. Šo abu valstu importa cenu līmenis arī ir līdzīgs. Turklāt tika secināts, ka salīdzināmā tirdzniecības līmenī šīs cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares uzņēmumu cenām.

(219)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka visi kumulēšanas nosacījumi ir ievēroti un tāpēc kaitējuma analīzē attiecīgo valstu izcelsmes importa par dempinga cenām ietekme novērtējama kopīgi.

(220)

Vidējā Ķīnas importa cena attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila, proti, aptuveni EUR 8,4 par apavu pāri. Šī cena ir aptuveni par 20 % augstāka par cenu līmeni SIP (EUR 7,2). Vidējā Vjetnamas importa cena attiecīgajā periodā ir samazinājusies un PIP laikā ir aptuveni EUR 9,2 līmenī, kas ir tuvu cenu līmenim SIP laikā. Taču, novērtējot vidējo cenu tendences, nav ņemtas vērā ražojumu sortimenta izmaiņas, kas varēja rasties attiecīgajā periodā.

(221)

Tiek izmantota tāda pati cenu samazinājuma aprēķināšanas metode kā sākotnējā izmeklēšanā. Izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa cenas, tostarp antidempinga maksājumus, salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares uzņēmumu vidēji svērto cenu salīdzināmiem ražojumu veidiem PIP laikā. Savienības ražošanas nozares uzņēmumu cenas koriģēja, pamatojoties uz ražotāja cenu, un salīdzināja ar CIF importa cenu līdz Savienības robežai, pieskaitot antidempinga maksājumus un muitas nodokļus. Šādu cenu salīdzinājumu veica darījumiem vienā tirdzniecības līmenī, ņemot vērā atlaides un vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, tika veikta korekcija, lai ņemtu vērā izmaksas, kas importētājiem radušās Savienībā, piemēram, dizaina, izejvielu izvēles un citas izmaksas, kuras citādi netiktu ietvertas importa cenā. Šāda korekcija bija pamatota, jo importētos apavus ražo pēc pasūtījuma saskaņā ar specifikācijām (izejvielas, dizains), ko nosaka paši importētāji.

(222)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, cenas, konstatētās cenu samazinājuma starpības, kas izteiktas procentos kā Savienības ražošanas nozares cenas, sadalījumā pa valstīm ir šādas.

6.   tabula

Cenu samazinājuma starpības

(223)

Kā redzams tabulā, kopējais importa apjoms no trešām valstīm attiecīgajā periodā ir palielinājies absolūtā izteiksmē. Kopējais importa apjoms ir palielinājies no 185 miljoniem apavu pāru 2006. gadā līdz 201 miljonam apavu pāru PIP, un to tirgus daļa ir palielinājusies no 26 % līdz 30 % PIP laikā.

(224)

Taču trešo valstu cenas vidēji par 34 % pārsniedz Ķīnas cenas un par 28 % pārsniedz Vjetnamas cenas.

(225)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija novērtēja visus būtiskos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas raksturoja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(226)

Kā jau paskaidrots iepriekš, ņemot vērā nozares īpatnības un lielo Savienības ražotāju skaitu, kas iesniedza sūdzību, bija jāpiemēro noteikumi par izlases izveidi. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos.

(227)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %, galvenokārt atspoguļojot ādas apavu patēriņa samazinājumu šajā periodā.

(228)

Dažas ieinteresētās personas, kuras pārstāvēja importētājus un mazumtirgotājus, nesniedzot pierādījumus, apgalvoja, ka Savienības ražošanas apjoma samazinājums ir uzskatāms drīzāk par pozitīvu rādītāju, nevis pierādījumu tam, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā joprojām tika radīts kaitējums. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka ražošanas apjoma samazinājums ir apzināta pilnveidošanās procesa rezultāts Savienības ražošanas nozarē, veicot pāreju no zemākas cenas segmenta uz vidēji augstas cenas segmentu, kurā Savienības ražošanas nozare vienmēr ir bijusi konkurētspējīga.

(229)

Kā jau tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, šai sakarībā tomēr jāuzsver, ka daudzi Savienības ražotāji ne vienmēr pārtrauca darbību konkurētspējas trūkuma vai strukturāli nepietiekamas konkurētspējas dēļ, bet gan tāpēc, ka tie nespēja konkurēt ar importu par dempinga cenām. Tāpēc apgalvojums, ka Savienības ražošanas samazinājums ir uzskatāms par pozitīvu rādītāju, tiek noraidīts.

(230)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka fakts, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums palika nemainīgs, bija pierādījums tam, ka kaitējums netika nodarīts.

(231)

Kā jau tika secināts sākotnējās izmeklēšanas laikā, faktiskā jauda šajā nozarē ir drīzāk lielā mērā atkarīga no pieejamā darbaspēka, nevis no ražošanas līnijas iekārtu tehniskās jaudas. Tāpēc jaudu visprecīzāk var noteikt, novērtējot nodarbinātības līmeni, kā aprakstīts turpmāk tekstā 2.3. sadaļā. Katrā ziņā, pretēji ieinteresēto personu apgalvojumam, izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka jaudas izmantojums, ko noteica, ņemot vērā tehnisko jaudu, samazinājās no 71 % līdz 66 % attiecīgajā periodā, un tāpēc apgalvojums, ka stabils izmantojuma rādītājs būtu kaitējuma pazīme, nav pamatots.

(232)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms attiecīgajā periodā absolūtos rādītājos samazinājās par 8 %. Taču, ņemot vērā to, ka šajā periodā bija vērojams patēriņa samazinājums par 7 %, Savienības ražošanas nozares uzņēmumiem izdevās saglabāt stabilu tirgus daļu. Salīdzinot ar situāciju sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad bija vērojams pārdevumu apjoma samazinājums par 33 %, ir arī skaidrs, ka brīvais pārdevumu apjoma un tirgus daļu kritiens tika apturēts pēc pasākumu noteikšanas.

(233)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kaitējums nav nodarīts, jo Savienības ražošanas nozares uzņēmumi attiecīgajā periodā ir palielinājuši to tirgus daļu. Taču izmeklēšanas laikā atklājās, ka attiecīgajā periodā vērojamas patiešām nelielas Savienības ražošanas nozares tirgus daļas izmaiņas. Turklāt, kā izklāstīts E.2. sadaļā, varēja gaidīt, ka ražošanas pilnveidošana un uzņēmējdarbības modeļa maiņa nodrošinātu iespēju palikušajiem uzņēmumiem būtiski palielināt to klātbūtni tirgū. Fakts, ka Savienības ražotāju pārdevumu apjoms saglabājās nemainīgs, norāda uz to, ka importa par dempinga cenām radītais spiediens joprojām bija problēma.

(234)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tas, ka pēc maksājumu noteikšanas Savienības ražošanas nozares uzņēmumi nav palielinājuši to tirgus daļu, pierāda, ka Savienības ražošanas nozare nespēja gūt labumu no maksājumiem un ka importētie ražojumi jebkurā gadījumā nav aizstājami ar Savienībā izgatavotiem ražojumiem.

(235)

Vēlreiz jāuzsver, ka tirgus daļa ir tikai viens no novērtētājiem rādītājiem, un, kā izklāstīts turpmāk tekstā attiecībā uz citiem rādītājiem, izmeklēšana pierādīja, ka pastāv ievērojama konkurence starp Savienībā ražotu ražojumu un no attiecīgajām valstīm importētu ražojumu. Lai gan tas tā patiešām ir, ka Savienības ražotāji nespēja būtiski palielināt to tirgus daļu, ievērojamais pārdevumu apjoma samazinājums, ko novēroja sākotnējās izmeklēšanas laikā, ir apturēts, un pasākumi ļāva Savienības ražotājiem stabilizēt pārdevumu apjomu un tirgus daļu. Turpmāku tirgus daļas palielinājumu, iespējams, kavēja cenu spiediens, ko galvenokārt izraisīja imports par dempinga cenām, kā izklāstīts 261. un 262. apsvērumā.

(236)

Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka bija vērojams būtisks Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātu pieaugums un ka tāpēc var secināt, ka kaitējums vairs netika nodarīts.

(237)

Kā redzams tabulā turpmāk tekstā, pretēji šim apgalvojumam, izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji attiecīgajā periodā nevis palielinājās, bet nedaudz pazeminājās.

(238)

Katrā ziņā jāatzīmē, ka eksports veido tikai 25 % no Savienības ražotāju pārdevumu apjoma. Tāpēc Savienības rezultāti joprojām ir visbūtiskākais faktors, kas raksturo Savienības ražotāju finanšu stāvokli. Turklāt izmeklēšanas laikā netika konstatēts, ka eksporta darbības pieaugums veicinātu pārdevumu apjoma samazinājumu Savienībā.

(239)

Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments, ka labāki eksporta rezultāti mazinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, nav pamatots.

11.   tabula

Savienības ražotāju eksports

(240)

Savienības ražotāji nodarbināja aptuveni 260 000 personu, kuras bija tieši iesaistītas attiecīgā ražojuma ražošanā PIP laikā.

(241)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka fakts, ka nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē palika nemainīgs, liecina par to, ka kaitējums vairs netika nodarīts.

(242)

Šai sakarībā tiek atgādināts, ka kaitējuma novērtējumam ir jābalstās nevis uz viena atsevišķa faktora, bet visu būtisko rādītāju analīzi. Turklāt izmeklēšana pierādīja, ka nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē nedaudz pazeminājās (– 2,0 %). Tas, ka liela daļa Savienības ražošanas nozares pārgāja uz uzņēmumu puduru sistēmu ražošanā, iespējams, bija svarīgi, lai apturētu turpmāku nodarbinātības līmeņa pazemināšanos un nodrošinātu būtisku zināšanu saglabāšanu ražošanas uzņēmumos.

(243)

Cita ieinteresētā persona norādīja, ka drīzāk pieejama darbaspēka trūkums Savienībā, nevis attiecīgo valstu importa radītā konkurence bija viens no būtiskākajiem iemesliem problēmām, ar kurām saskārās Savienības ražošanas nozare.

(244)

Taču, ņemot vērā to, ka netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, un tā kā izmeklēšanā konstatētie fakti neliecināja par to, ka darbaspēka pieejamība ir būtiska Savienības ražotāju problēma, šis arguments tiek noraidīts.

(245)

Šajā pārskatīšanā attiecīgā perioda vidējo ražīgumu noteica, ņemot vērā kopējo nodarbinātību, tostarp visu ražošanas uzņēmumu, kas ietilpst puduru sistēmā, darbaspēku. Attiecīgā perioda laikā ražīgums mēreni samazinājās. Kā minēts E.2. sadaļā, ražīgums ir saistīts ar uzņēmumu produkcijas kopējo struktūru un ražoto apavu veidiem un var ievērojami atšķirties dažādās valstīs un dažādos uzņēmumos. Tāpēc ražīguma samazinājumu nevar uzskatīt par būtisku rādītāju.

(246)

Laikā no 2006. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palika nemainīga, bet, ņemot vērā patēriņa samazinājumu, Savienības ražotāji tomēr zaudēja daļu no pārdevumu apjoma absolūtos rādītājos.

(247)

Attiecībā uz faktiskā dempinga starpības apmēra ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu un cenu, šo ietekmi nevar uzskatīt par nebūtisku.

(248)

Antidempinga pasākumi pret dažu apavu ar ādas virsu, kuru izcelsmes valsts ir ĶTR un Vjetnama, tika ieviesti 2006. gada oktobrī. Šajā periodā bija vērojama tikai daļēja Savienības ražotāju atgūšanās no šīs situācijas, kā izklāstīts turpmāk tekstā.

(249)

Krājumi saglabājās nelieli – aptuveni 2 % līmenī no saražotā apjoma. Jāatgādina, ka šā rādītāja nozīmi nevajadzētu pārvērtēt, jo šā ražojuma veida ražošanu veic pēc pasūtījuma un krājumi noteiktā laikā ir ražojumi, kas ir pārdoti, bet vēl nav piegādāti.

(250)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cena palielinājās par 30 %. Šādu palielinājumu veicināja divi būtiskākie faktori. No vienas puses, iepriekš izklāstītās uzņēmējdarbības modeļa izmaiņas, un, no otras puses, izmaksu pieaugums, kas galvenokārt saistīts ar izejvielām.

(251)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ienākuma līmenis pieauga no 1,3 % 2006. gadā līdz 3 % PIP laikā. Rentabilitātes uzlabošanās ietekmēja naudas plūsmas attīstību un ienākumus no ieguldījumiem. Tomēr tas ir jāskata kopā ar sākotnējā izmeklēšanā konstatēto būtisko lejupslīdi un zemo ieguldījumu līmeni.

(252)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares peļņa ir ievērojami palielinājusies un ka gūtā peļņa patiesībā bija daudz augstāka par mērķa peļņu 6 % līmenī, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc tika apgalvots, ka neatkarīgi no pārējiem kaitējuma rādītājiem, kaitējums vairs netiek nodarīts.

(253)

Šai sakarībā jāatzīmē, ka, lai gan rentabilitātes līmenis patiešām ir pieaudzis, izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare nespēja sasniegt sākotnējā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu 6 % līmenī. Bija gaidāms lielāks peļņas līmeņa pieaugums, kaut vai ņemot vērā lielas ražošanas nozares uzņēmumu daļas centienus ieviest jaunos uzņēmējdarbības modeļus. Tas parāda, ka situācija ražošanas nozarē joprojām bija nestabila no rentabilitātes viedokļa. Arguments, ka peļņas līmenis liecina par to, ka Savienības ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts kaitējumam, ir jānoraida.

(254)

Izmeklēšana pierādīja, ka MVU, kuri būtībā veido visu nozari, to sliktās finanšu situācijas dēļ joprojām nespēj nodrošināt atbilstīgas bankas garantijas, un tāpēc tiem ir grūtības ar kapitāla piesaisti.

(255)

Lai gan attiecīgajā periodā bija vērojams ieguldījumu pieaugums, absolūtos rādītājos ieguldījumi PIP laikā atbilda tikai 6 % no apgrozījuma. Turklāt šo pieaugumu ietekmēja viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja veiktie izņēmuma ieguldījumi ēkās. Ja šādi ieguldījumi nebūtu veikti, ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā būtu saglabājies nemainīgi zems. Atkal tas ir jāskata kopā ar sākotnējā izmeklēšanā konstatēto būtisko lejupslīdi un zemo ieguldījumu līmeni.

(256)

Attiecīgajā periodā vidējā alga saglabājās nemainīga, norādot uz to, ka faktiskā alga samazinājās un neatbilda normālai algu tendencei. Tas vēl skaidrāk norāda uz to, ka Savienības ražotāji bija pakļauti spiedienam.

(257)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka ne visi pamatregulā minētie faktori tieši ietekmēja situāciju Savienības apavu ražošanas nozarē saistībā ar kaitējuma noteikšanu. Jo īpaši, ņemot vērā to, ka ražošana notiek pēc pasūtījuma, krājumi parasti netiek veidoti vai arī tie sastāv no pabeigtiem pasūtījumiem, kuri vēl nav piegādāti vai par kuriem vēl nav izrakstīti rēķini, krājumi bija nenozīmīgs faktors kaitējuma analīzē. Līdzīgi arī, tā kā nozarē joprojām ir vajadzīgs liels darbinieku skaits, ražošanas jauda nav tehniski ierobežota un galvenokārt ir atkarīga no ražotāju pieņemto darbinieku skaita.

(258)

Pamatojoties uz to makroekonomisko rādītāju analīzi, kuri tiešāk ietekmē situāciju Savienības ražošanas nozarē, var secināt, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjoms, kā arī pārdevumu apjoms ir samazinājies aptuveni tādā pašā apmērā kā Savienības patēriņš. Tādējādi Savienības ražotāju pārdevumu apjoms, tirgus daļa un nodarbinātības līmenis ir palicis nemainīgs. Ir samazinājies ražīgums, bet samazinājums bija mērens. Lai gan kopumā bija sagaidāms, ka pāreja uz jauno uzņēmējdarbības modeli ļautu palielināt atlikušo Savienības ražotāju pārdevumu un ražošanas apjomu, ir arī skaidrs, ka ekonomikas brīvais kritiens, ko nozare piedzīvoja pirms pasākumu noteikšanas, tika apturēts pēc to noteikšanas. Tādējādi liela daļa Savienības ražošanas nozares uzņēmumu varēja mainīt uzņēmējdarbības modeli, pilnveidojot ražošanas procesu, kura laikā tika veikti tādi pasākumi kā specializētu uzņēmumu puduru izveide, pāreja uz augstāku ražojuma segmentu, kā arī darbības virziena maiņa no izplatīšanas vairumtirdzniecībā uz tiešo piegādi mazumtirdzniecībā.

(259)

Būtisko mikroekonomikas rādītāju analīze arī liecina par Savienības ražošanas nozares daļēju atgūšanos, norādot uz pārdošanas cenas, naudas plūsmas, ieguldījumu un peļņas pieaugumu. Tomēr ražošanas nozare nav atguvusies līdz normālam peļņas un ieguldījumu līmenim, un tajā joprojām pastāv problēmas saistībā ar kapitāla piesaisti un algu pieaugumu, norādot uz to, ka situācija vēl arvien ir nestabila un ka kaitējums nav pilnībā likvidēts.

(260)

Kopumā izmeklēšanas laikā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums.

(261)

Lai gan attiecīgajā periodā bija vērojams kopējā importa apjoma samazinājums no attiecīgajām valstīm, importa apjoms PIP laikā joprojām ievērojami pārsniedz importa apjomu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Importa apjoms no Ķīnas ir gandrīz divas reizes lielāks par importa apjomu SIP laikā, un, lai gan importa apjoms no Vjetnamas šajā periodā ir samazinājies, tā klātbūtne tirgū joprojām ir ievērojama, veidojot aptuveni 10 % lielu tirgus daļu.

(262)

Cenu analīze par attiecīgā perioda importu no attiecīgajām valstīm rāda, ka Ķīnas importa cena palika nemainīga, bet Vjetnamas importa cena samazinājās. Salīdzinājumā ar cenu SIP laikā Ķīnas cena ir palielinājusies par aptuveni 20 %, bet Vjetnamas cena ir tuva tai, ko noteica SIP laikā. Neskatoties uz atšķirībām ražojumu sortimentā un tirdzniecības līmenī, ir skaidrs, ka vidējā importa cena EUR 8,6 ĶTR un EUR 9,51 Vjetnamā joprojām rada bažas Savienības ražotājiem, kuru vidējā pārdošanas cena krietni pārsniedz EUR 30 līmeni. Tas kļūst vēl acīmredzamāk, izvērtējot cenu samazinājuma līmeni, kas salīdzinājumā ar SIP ir dramatiski pieaudzis. Ķīnai cenu samazinājuma līmenis ir pieaudzis no 13,5 % līdz 31,9 % šajā periodā un Vjetnamai rādītāja pieaugums ir līdzīgs – no 15,9 % līdz 38,9 %.

(263)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka imports no attiecīgajām valstīm gan apjoma, gan arī cenas ziņā turpina negatīvi ietekmēt Savienības ražotāju darbības rādītājus.

(264)

Komisija rūpīgi pārbaudīja, vai papildus importam par dempinga cenām citi zināmi faktori varēja ietekmēt nepārtraukto kaitējumu Savienības ražotājiem, lai nodrošinātu, ka šādu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiktu attiecināts uz importa dempingu.

(265)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nepastāv saistība starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem. Jo īpaši tika apgalvots, ka Savienībā ražots līdzīgs ražojums un attiecīgais ražojums nav savstarpēji aizstājami. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka nepastāv konkurence starp Savienībā ražotiem ādas apaviem un apaviem, kas importēti no Ķīnas un Vjetnamas, jo pirmie parasti pārstāv vidējas un augstas cenas tirgus segmentu, bet pēdējie galvenokārt ir paredzēti vidējas un zemas cenas tirgus segmentam. Tas, ka Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt tirgus daļu pēc pasākumu noteikšanas, tika minēts kā pierādījums šai sakarībā. Tā vietā citu kaitējuma rādītāju vispārīgi uzlabojumi varēja būt uzņēmējdarbības modeļa maiņas rezultāts Savienības ražošanas nozarē, bet ražošanas apjoma samazinājums un pāreja uz dārgāku ražojumu izgatavošanu palielināja ražošanas apjomu, tādējādi mazinot kaitējumu, kas iepriekš tika nodarīts Savienības ražošanas nozares daļai. Tika apgalvots, ka problēmas, ar kurām saskārās otra Savienības ražotāju grupa, radīja nespēja pielāgoties, nevis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(266)

Izmeklēšana pierādīja, ka, lai gan daļa no Savienības ražošanas nozares arī pāriet uz augstāku tirgus segmentu, tā joprojām aizņem zināmu daļu zemas cenas apavu segmenta un lielu daļu vidējas cenas apavu segmenta. Imports par dempinga cenām skar ne tikai zemas cenas segmentu, bet arī vidējas cenas segmentu, un dažos gadījumos pat augstas cenas tirgus segmentu. Citiem vārdiem sakot, pastāv ievērojama konkurence starp Savienībā ražotiem un no attiecīgajām valstīm importētiem ādas apaviem.

(267)

Tika arī apgalvots, ka nepastāv konkurence starp Savienības ražotājiem un attiecīgajiem eksportētājiem, jo Savienības ražotāji galvenokārt izgatavo ražojumus noteiktās tirgus nišās un nepiedāvā pilnu speciālo apavu klāstu, piemēram, pārgājienu, boulinga un ortopēdiskos apavus. Taču šai sakarībā jāatzīmē, ka šie speciālie apavi veido tikai nelielu attiecīgā ražojuma daļu, un tāpēc to ietekme nav būtiska. Katrā ziņā izmeklēšana pierādīja, ka, pretēji apgalvojumam, šos speciālos apavus, lai gan ierobežotā daudzumā, tomēr ražo Savienībā, un tie tieši konkurē ar importētajiem speciālajiem apaviem. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, palielinās konkurence starp daudziem šo speciālo apavu veidiem un klasiskajiem “brūnajiem apaviem”, ko tradicionāli ražoja Savienības ražošanas nozarē.

(268)

Attiecībā uz Savienības ražošanas apjoma un importa no attiecīgajām valstīm salīdzinājumu vecuma un dzimumu aspektā izmeklēšana pierādīja, ka Savienībā tiek ražots ievērojams daudzums vīriešu, sieviešu un bērnu apavu. Uzsvars tiek likts uz sieviešu apaviem, kas veido aptuveni 55 % no ražošanas apjoma, bet vīriešu un bērnu apavi attiecīgi veido 35 % un 10 % no ražošanas apjoma. Apskatot no attiecīgajām valstīm importēto apavu sadalījumu pēc vecuma un dzimuma, rādītāji ir atšķirīgi, jo lielāks uzsvars tiek likts uz bērnu apaviem, kuri veido aptuveni 25 % no ražošanas apjoma. Neskatoties uz šīm atšķirībām, ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozares pārstāvji, kā arī eksportētāji Savienības tirgū pārdod ievērojamu daudzumu visu trīs kategoriju apavu.

(269)

Viena ieinteresētā persona, kas pārstāvēja patērētāju intereses, apgalvoja, ka iespējamais dempings nav ietekmējis situāciju Savienības ražošanas nozarē, bet ka drīzāk globalizācijas tendence un ražošanas pārvietošana uz zemāku izmaksu valstīm, nevis negodīga tirdzniecība ir būtiskākais iemesls darbavietu likvidēšanai un ražotņu slēgšanai Savienībā.

(270)

Arī vairākas citas ieinteresētās personas norādīja, ka Savienības ražošanas nozares nespēja gūt labumu no pasākumiem un Savienības ražotāju uzņēmējdarbības modeļa maiņas ietekme ir pierādījums apgalvojumam, ka nepastāv saikne starp importu un Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem.

(271)

Saskaņā ar šiem apgalvojumiem Savienības ražošanas nozare tās struktūras dēļ nespēj konkurēt ar masu produkcijas tirgu galvenokārt tāpēc, ka trūkst nepieciešamais darbaspēks un ir augstas ar to saistītās izmaksas. Tādējādi ievērojama Savienības ražošanas nozares daļa ir sākusi izmantot jauno uzņēmējdarbības modeli un veikusi ieguldījumus ražojumu inovācijās un uzlabošanā, lai no vidējas līdz zemas cenas ražojumu tirgus segmenta pārietu uz vidējas līdz augstas cenas un luksuspreču tirgus segmentu. Šie uzņēmumi, kas izgatavo ražojumus ar augstāku pievienoto vērtību noteiktās tirgus nišās, arī ir sasnieguši labus darbības rezultātus. Un otrādi – tie uzņēmumi, kuri nespēja pielāgoties globalizācijai, joprojām uzrāda sliktus rezultātus. Saskaņā ar šo argumentu Savienības ražotāju situācija ir uzskatāma par to uzņēmējdarbības stratēģijas sasniegumu un nav saistīta ar importu no attiecīgajām valstīm.

(272)

Kā redzams E.2. un G.4. sadaļā iepriekš tekstā, izmeklēšanas laikā patiešām ir konstatēts, ka situācija Savienības ražošanas nozarē ir neviendabīga. Daļa ražošanas nozares uzņēmumu ražo apavus, kas nav saistīti ar zīmoliem, vidējas līdz zemas cenas ražojumu tirgus segmentā, un pārdod tos vairumtirdzniecībā, nevis tieši mazumtirdzniecībā. Bet tas nenozīmē, ka šie uzņēmumi pēc būtības strādā neefektīvi. Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka neatkarīgi no šo uzņēmumu konkurētspējas to sarežģīto situāciju būtībā izraisīja imports par dempinga cenām. Tāpēc šie uzņēmumi ir nokļuvuši ārkārtīgi sarežģītā finanšu situācijā, un to stāvoklis attiecīgajā periodā ir krasi pasliktinājies. Daudzi no šiem uzņēmumiem cenšas pārorientēties uz vidējas līdz augstas cenas tirgus segmentu un mainīt izplatīšanas kanālus, bet pašlaik jūtamais spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām, ievērojami apgrūtina attīstību šajā virzienā.

(273)

Neskatoties uz būtiskajiem uzlabojumiem un uzņēmējdarbības modeļa pielāgošanu, tie uzņēmumi, kuri mainīja uzņēmējdarbības modeli, nav sasnieguši mērķa peļņu 6 % līmenī, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Tas liecina par to, ka arī šo uzņēmumu grupu ietekmēja vispārējais negatīvais spiediens uz visiem tirgus segmentiem, ko izraisīja imports par dempinga cenām. Tāpēc pastāv iespēja, ka šīs grupas uzņēmumi spētu pilnībā atgūties, ja tie nesaskartos ar negatīvo spiedienu uz cenu, ko izraisīja ilglaicīgs (un pat pieaugošs) ādas apavu imports par dempinga cenām.

(274)

Fakts, ka pat tādus uzņēmumus, kuri pārgāja uz jauno uzņēmējdarbības modeli, joprojām ietekmē kaitējumu izraisošais dempings, neskatoties uz to, ka šie uzņēmumi patiešām efektīvi veica resursu apvienošanu un specializāciju, liecina par to, ka efektivitātes trūkums un strukturālās problēmas nozarē neizjauc sakarību starp dempingu un nodarīto kaitējumu.

(275)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka apavu ražošanas nozares pieaugums citās trešās valstīs veicināja dramatisku eksporta pieaugumu uz Savienību. Šai sakarībā tika apgalvots, ka imports no trešām valstīm būtiski ietekmēja situāciju Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā un ka tas ir uzskatāms par vienlīdz būtisku aspektu, analizējot iespējamo kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos, ja pasākumi tiktu pārtraukti. Saskaņā ar šo ieinteresēto personu apgalvojumiem pasākumu pārtraukšana ietekmētu līdzsvaru starp importu no attiecīgajām valstīm un importu no citām valstīm, jo šie avoti nav savstarpēji aizstājami. Tāpēc pasākumu pārtraukšana neietekmēs Savienības ražošanas nozari.

(276)

Šai sakarībā izmeklēšana pierādīja, ka minētā importa apjoms no citām trešām valstīm par zemām cenām, piemēram, Indijas un Indonēzijas, ir augsts un turpina palielināties. Apavu ražošanas nozari lielā mērā organizē starptautiskas grupas, kurām ir vairāki ražošanas centri dažādās valstīs. Tādējādi tiek nodrošināts zināms elastīgums attiecībā uz ražošanas pārvietošanu, ja ražošanas centri tiek izveidoti citās valstīs. Izmeklēšana pierādīja, ka ražošanas centru jaunā valstī var izveidot viena līdz divu gadu laikā.

(277)

Analizējot tirgus daļu, Ķīnas un Vjetnamas tirgus daļas, iespējams, ieguva citas eksportētājvalstis, galvenokārt Indija un Indonēzija. Taču šo valstu cenu ietekme nav salīdzināma ar importa no Ķīnas un Vjetnamas cenu ietekmi. Neņemot vērā ražojumu sortimenta izmaiņas, cenu atšķirības ir īpaši lielas Indijas gadījumā, kuras vidējā eksporta cena ir par 25,8% augstāka par vidējo eksporta cenu no Vjetnamas importētiem apaviem un par 40,3% augstāka par vidējo eksporta cenu no Ķīnas importētiem apaviem. Tāpēc šo valstu ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir daudz mazāka. Vidējā eksporta cena apaviem, kas importēti no Indonēzijas, ir par 13,2% augstāka par vidējo cenu no Ķīnas importētiem apaviem un pielīdzināma no Vjetnamas importētu apavu vidējai eksporta cenai. Neskatoties uz iepriekš minēto, Indonēzijas importa apjoma ietekme joprojām būtu ierobežota. Ņemot vērā iepriekš minēto, importa no citām Āzijas valstīm relatīvais apjoms un augstās cenas neļauj secināt, ka to ietekme būtu pietiekami liela, lai ietekmētu saistību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un lielo importa par dempinga cenām apjomu no Ķīnas un Vjetnamas.

(278)

Tika arī apgalvots, ka zemie Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji nav saistīti ar importu no attiecīgajām valstīm, bet drīzāk ar patēriņa samazināšanos Savienībā. Šāda patēriņa samazināšanās, iespējams, ir saistīta ar modes tendenču izmaiņām, proti, lietišķu apavu vietā priekšroka tiek dota ikdienas apaviem. Attiecīgi patērētāji izdara izvēli par labu zemas cenas tirgus segmentam, ko parasti veido imports no trešām valstīm.

(279)

Šai sakarībā izmeklēšana pierādīja, ka attiecīgā ražojuma patēriņš ir samazinājies. Tomēr, ja pastāvētu pilnīga savstarpējā aizstājamība starp ādas un citu materiālu apaviem, šāds samazinājums būtu daudz ievērojamāks. Tāpēc patēriņa samazinājums un patērētāju izvēles izmaiņas paši par sevi nešķiet faktori, kas izjauktu cēloņsakarību.

(280)

Izmeklēšanas laikā tika arī konstatēts, ka apavu mazumtirdzniecība ir dažādota, piedāvājot apavus gan tradicionālā apavu veikalā, gan arī vairākās citās tirdzniecības vietās, tostarp universālveikalos, apģērbu veikalos, kā arī lielveikalos/hipermārketos, kuri nodrošina ļoti lielu pārdevumu apjomu, iespējams, pārsniedzot 40 %.

(281)

Tika arī apgalvots, ka šādi augstas konkurences apstākļi veicinājuši cenu pazemināšanos un ka šim apstāklim bijusi lielāka ietekme uz Savienības ražošanas nozari nekā importam par dempinga cenām. Lai gan mazumtirdzniecības nozares radīto spiedienu kā tādu nevar izslēgt kā faktoru, kurš, iespējams, ietekmējis Savienības ražošanas nozari, jāatceras, ka arī šādas struktūras pastāvēšana ir atkarīga no spējas piesaistīt piegādātājus, kas var piegādāt ražojumus par tik zemu cenu. Lielais ražojumu apjoms par dempinga cenām neapšaubāmi bija būtisks faktors šāda cenu radīta spiediena attīstībā un saglabāšanā. Turklāt, ja Savienības ražotājiem būtu izdevies palielināt cenu, tas liecinātu par to, ka mazumtirdzniecības struktūras izmaiņas nav tik būtiskas, lai izjauktu sakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(282)

Kā viens no Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesliem tika minēta arī Savienības ražošanas nozares zemo eksporta darbības rādītāju saistība ar augsto EUR vērtību pret USD, norādot, ka tāpēc šāda saistība ir jānošķir no attiecīgo valstu importa ietekmes aspektiem.

(283)

Taču, salīdzinot vidējo tirgus cenu ar kopējo eksporta apjomu, var secināt, ka Savienības ražotāju eksporta cenas attiecīgajā periodā ir palielinājušās par aptuveni 12 % un ka šīs cenas PIP laikā bija par aptuveni 20 % augstākas par vietējā tirgus cenām. Eksporta apjoms palika nemainīgs un veidoja aptuveni 25 % no ražošanas apjoma. Ņemot vērā izmeklēšanas laikā gūtos pierādījumus, ka Savienības ražotāju eksporta darbības rādītāji ir tikai nedaudz palielinājušies, arguments, ka eksporta darbība varētu būt Savienībai nodarītā kaitējuma iemesls, nav pamatots.

(284)

Kā minēts iepriekš tekstā, vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nevis imports par dempinga cenām, bet citi faktori bija būtiskākais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls.

(285)

Tika noteikti un rūpīgi izvērtēti citi būtiskie faktori. Taču fakti šajā lietā pierāda, ka neviens no citiem zināmajiem faktoriem atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem nebija tik būtisks, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(286)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu importu no valstīm, uz kurām attiecas šī pārskatīšana, novērtēja, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību.

(287)

Attiecībā uz spēkā esošo pasākumu atcelšanas iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari atbilstīgi iepriekš apkopotajiem elementiem tika novērtēti šādi faktori saistībā ar dempinga turpināšanās iespējamību.

(288)

Kā secināts 261.–262. apsvērumā iepriekš tekstā, imports par dempinga cenām no ĶTR turpinājās PIP laikā.

(289)

Arī veicot ĶTR jaudas un vietējā tirgus attīstības analīzi, tika secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā jau tā augstais eksporta līmenis saglabātos. Pat, ja importa apjoms, kā apgalvots, samazinātos pat par 30 % tirgus lejupslīdes dēļ, tā apjoms joprojām būtu ievērojams.

(290)

Tika arī secināts, ka augstāka cenu līmeņa dēļ salīdzinājumā ar Ķīnas vietējo tirgu, kā arī trešo valstu tirgiem pasākumu atcelšanas gadījumā Savienība joprojām būtu pievilcīgs tirgus Ķīnas eksportam. Lai gan nevar noliegt zināmu eksporta cenu pieaugumu, tomēr secināts, ka šis eksports joprojām būs par dempinga cenām.

(291)

Novērotais ievērojamais dempinga un cenu samazinājuma līmenis liecina par to, ka iepriekš minētais apjoms tiktu eksportēts uz Savienību par dempinga cenām, kas būtu daudz zemākas par Savienības ražotāju noteiktajām cenām un izmaksām.

(292)

Šāda apjoma un cenu kopējā ietekme varētu veicināt Savienības ražotāju jau tā nestabilās situācijas pasliktināšanos.

(293)

Arī attiecībā uz Vjetnamu PIP laikā tika konstatēta dempinga turpināšanās lielā apmērā.

(294)

Tika arī secināts, ka Savienība joprojām ir visnozīmīgākais tirgus Vjetnamas eksportētājiem un ka šāda situācija, domājams, saglabāsies arī pasākumu pārtraukšanas gadījumā.

(295)

Ņemot vērā to, ka pastāv lielas neizmantotās jaudas rezerves, un ņemot vērā cenu līmeni Savienībā salīdzinājumā ar cenu līmeni Vjetnamas vietējā tirgū, kā arī citos eksporta tirgos, pastāv iespēja, ka, atceļot pasākumus, ražojumu imports par dempinga cenām turpinās palielināties. Tāpat kā Ķīnas gadījumā, pat ja imports, kā apgalvots, samazināsies ekonomikas lejupslīdes dēļ, importa apjoms joprojām būs ievērojams.

(296)

Tāpat kā ĶTR gadījumā, novērotais ievērojamais dempinga un cenu samazinājuma līmenis liecina par to, ka iepriekš minētais apjoms tiktu eksportēts uz Savienību par dempinga cenām, kas būtu daudz zemākas par Savienības ražotāju noteiktajām cenām un izmaksām. Līdzīgi arī šāda apjoma un cenu kopējā ietekme varētu veicināt Savienības ražotāju jau tā nestabilās situācijas pasliktināšanos.

(297)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nevis imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, bet gan citi faktori liek apšaubīt importa par dempinga cenām iespējamo ietekmi uz situāciju Savienības ražošanas nozarē nākotnē.

(298)

Minētie faktori tika plaši izklāstīti G.5. sadaļā par nodarīto kaitējumu un tāpēc nav nepieciešams tos apskatīt šajā sadaļā. Tomēr daži argumenti attiecās uz notikumiem pēc PIP, un tāpēc attiecībā uz tiem ir jāveic papildu analīze, lai novērtētu to iespējamo ietekmi nākotnē.

(299)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ekonomikas lejupslīdes ietekme ir jānošķir no iespējamās importa ietekmes, jo šis apstāklis attiecībā uz dempinga izraisītā kaitējuma turpināšanās/atkārtošanās iespējamību ir uzskatāms par ārēju apstākli. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka ekonomikas lejupslīde īpaši ietekmēs Savienības ražošanas nozari, jo pirktspējas pazemināšanās dēļ patērētāji šādos apstākļos parasti izvēlas zemākas kvalitātes/cenas ražojumu.

(300)

Tirgus lejupslīde, visticamāk, veicinās vēl lielāku attiecīgā ražojuma patēriņa samazinājumu. Lai gan ādas apaviem joprojām būs stabila pozīcija tirgū, pārdevumu apjoms, visticamāk, būtiski kritīsies, pārsniedzot 7 % samazinājumu, kas bija vērojams vēl pirms lejupslīdes.

(301)

Iespējams, ka ekonomiskie ierobežojumi padarīs patērētājus un mazumtirgotājus jūtīgākus attiecībā uz cenu, un patērētāju pirktspējas pazemināšanās var veicināt cenu griestu veidošanos mazumtirdzniecības līmenī. Šāda situācija savukārt varētu veicināt tirgus segmenta maiņu (patērētāju pāreja no augstas/vidējas cenas tirgus segmenta uz vidējas cenas segmentu, kā arī no vidējas uz vidējas/zemas cenas segmentu) un apavu labošanas apjoma pieaugumu. Šādā situācijā, visticamāk, pieaugs konkurence starp ādas apaviem un citiem līdzīgiem ražojumiem, kas izgatavoti no tekstilmateriāliem un sintētiskiem materiāliem.

(302)

Īsi sakot, ņemot vērā saistīto patēriņa un cenas ietekmi, nevar secināt, ka tirgus lejupslīde veicinās situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē. Tomēr tajā pašā laikā pastāv arī iespēja, ka ekonomikas lejupslīde vēl vairāk pastiprinās importa par dempinga cenām ietekmi. Un tas tā var notikt tāpēc, ka lejupslīde, visticamāk, radīs cenu spiedienu uz visiem uzņēmējiem, tostarp eksportētājiem no attiecīgajām valstīm, kuri vēl vairāk var pazemināt jau tā zemās dempinga cenas. Vēl zemākas cenas radīs spiedienu uz vidējas un augstas cenas segmentu un var piespiest Savienības ražotājus atgriezties vidējas un zemas cenas tirgus segmentā. Tas savukārt veicinātu vēl lielāku konkurenci starp Savienības produkciju un importu par dempinga cenām.

(303)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares snieguma pasliktināšanās nākotnē, ja tāda būs vērojama, nebūtu saistāma ar importu no attiecīgajām valstīm, bet drīzāk ar patēriņa samazināšanos Savienībā. Tika apgalvots, ka šāds patēriņa samazinājums būtu saistīts ne tikai ar modes tendenču izmaiņām, jo lietišķu apavu vietā priekšroka tiek dota ikdienas apaviem, bet arī ar tirgus lejupslīdi. Šādā gadījumā pieaugtu tendence, ka patērētāji izdara izvēli par labu zemas cenas segmentam, ko parasti veido imports no trešām valstīm.

(304)

Kopējā patēriņa samazināšanās, visticamāk, negatīvi ietekmētu Savienības ražotāju darbības rezultātus. Taču pastāv arī iespēja, ka patērētāju pirktspējas pazemināšanās dēļ tirgus sliktāk pielāgosies īstermiņa modes tendencēm, un tas veicinātu popularitātes atjaunošanos klasiskajiem “brūnajiem apaviem”, kas veido segmentu, kurā Savienības ražošanas nozare ir visspēcīgākā. Tāpēc nevar secināt, ka patēriņa samazināšanās Savienībā ražotos apavus skartu lielākā mērā nekā importētos apavus. Kopumā, lai gan Savienības ražotājus, visticamāk, ietekmēs patēriņa samazināšanās, ja pasākumus ļaus pārtraukt, liels importa apjoms par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm joprojām būs būtisks kaitējuma iemesls.

(305)

Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka ekonomikas lejupslīdi īpaši smagi izjutīs Savienības ražošanas nozares eksportētāji.

(306)

Šai sakarībā var pieņemt, ka ekonomikas lejupslīde, kura būs jūtama visā pasaulē, ietekmēs arī Savienības eksportu. Lai gan eksporta darbības samazinājums neapšaubāmi var negatīvi ietekmēt vispārējo nozares attīstību, tomēr jāatceras, ka trīs ceturtdaļas Savienības ražotāju produkcijas ir paredzētas Savienības vietējam tirgum. Ņemot to vērā, nevar secināt, ka eksporta darbības rezultātu pazemināšanās iespējamā ietekme pati par sevi var izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(307)

Tika arī apgalvots, ka Savienības ražotāji iepriekš saskārās ar problēmām, nespējot gūt labumu no pasākumiem, jo problēmu iemesls ir saistīts ar strukturālām problēmām un neefektivitāti nozarē, nevis iespējamo Ķīnas un Vjetnamas dempingu. Saskaņā ar šiem apgalvojumiem ekonomikas lejupslīde pastiprinās strukturālās problēmas nozarē un vēl vairāk mazinās sakarību starp nodarīto kaitējumu un dempingu.

(308)

Pirmām kārtām jāatgādina, ka izmeklēšana pierādīja: neatkarīgi no konkurences Savienības ražotājiem būtisku kaitējumu ir nodarījis imports par dempinga cenām. Katrā ziņā jāatzīmē, kā jau minēts iepriekš, ka, lai gan Savienības ražošanas nozarē situācija joprojām ir nestabila, attiecīgajā periodā bija vērojama vismaz daļēja atgūšanās, un nozare spēja saglabāt stabilu tirgus daļu. Turklāt liela daļa nozares uzņēmumu spēja mainīt uzņēmējdarbības modeli vai mēģina to darīt, i) apkopojot resursus uzņēmumu puduros, lai gūtu maksimālu labumu no specializācijas un ļautu uzņēmumu grupām gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, ii) novirzot pārdevumus tieši mazumtirgotājiem un iii) izgatavojot apavus vidējas/augstas cenas un augstas cenas tirgus segmentos. Maz ticams, ka nozares uzņēmumi spētu īstenot šo procesu, ja nebūtu noteikti pasākumi, un jebkurā gadījumā tie uzņēmumi, kuri pašlaik īsteno uzņēmējdarbības modeļa maiņas procesu, visticamāk, nespēs to pabeigt.

(309)

Taču pastāv arī iespēja, ka tirgus lejupslīde palielinās spiedienu un, iespējams, arī apturēs šo procesu uzņēmumos, kuri vēl nav spējuši pāriet uz citu segmentu, mainot uzņēmējdarbības modeli. Pastāv risks, ka šo uzņēmumu stāvoklis pasliktināsies vēl vairāk, un, pieaugot konkurencei, daudzi šīs grupas uzņēmumi, iespējams, pat pārtrauks uzņēmējdarbību. Uzņēmumi, kuri ir pārgājuši uz progresīvāku uzņēmējdarbības modeli, domājams, nespēs izvairīties no tirgus lejupslīdes ietekmes, jo cenas augstas/vidējas cenas segmentā, kurā tie specializējas, iespējams, arī tiks pakļautas vispārējam lejupvērstam spiedienam.

(310)

Taču saistībā ar attiecīgajā periodā novērotās situācijas izvērtējumu, nevarētu apgalvot, ka ekonomikas lejupslīde pati par sevi izjauktu cēloņsakarību ar importu par dempinga cenām. Gluži pretēji, kā izklāstīts 302. apsvērumā iepriekš tekstā, lejupvērsts spiediens uz cenu, ko rada lētu ražojumu imports par dempinga cenām, visticamāk, radītu arī domino efektu, grūžot vēl lielāku Savienības produkcijas daļu uz to pašu segmentu, kuru skāris imports par dempinga cenām, lai palielinātu šāda dempinga radīto spiedienu uz Savienības ražotājiem. Tāpēc šādos apstākļos Savienības ražotāji vairāk nekā jebkad agrāk būtu atkarīgi no pasākumu noteikšanas nākotnē.

(311)

Tika arī pārbaudīts, vai imports no trešām valstīm skartu ietekmi uz situāciju Savienības ražošanas nozarē, ja pasākumus ļautu atcelt. Šai sakarībā tika apgalvots, ka trešo valstu eksports uz Savienību nepārtraukti palielinās un ka, pieaugot izmaksām Ķīnā un Vjetnamā un ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, šo valstu eksports radīs lielākās problēmas Savienībai nākotnē.

(312)

Taču, ņemot vērā cenu atšķirības starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un importu no trešām valstīm, drīzāk pastāv iespēja, ka Ķīnas un Vjetnamas eksportētie ražojumi būs izdevīgāki cenas ziņā salīdzinājumā ar importu no citām trešām valstīm. Tas savukārt liek domāt par šāda importa relatīvo samazinājumu nākotnē. Kā minēts C.3. un C.4. sadaļā iepriekš tekstā, nekas neliecina par to, ka Ķīnas vai Vjetnamas eksportētāji varētu aiziet no Savienības tirgus. Gluži pretēji, to lielā jauda liek domāt, ka šo valstu mērķis ir palikt tirgū pēc iespējas ilgāk.

(313)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja pasākumus atcels, imports no trešām valstīm, visticamāk, situāciju Savienības ražošanas nozarē ietekmēs vismazāk.

(314)

Tika arī apgalvots, ka kaitējums Savienības ražotājiem, iespējams, samazināsies, pieaugot USD vērtībai pret euro. Valūtas kursa svārstību dēļ palielināsies cenas importam par dempinga cenām, ko tirgo, saņemot samaksu euro, tādējādi mazinot atšķirības starp importa dempinga cenām un Savienības ražotāju cenām.

(315)

Šai sakarībā jāatzīmē, ka izmeklēšanas laikā bija jānosaka, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma ziņā) ir radījis (vai, visticamāk, radīs) būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, vai arī šādu būtisku kaitējumu (vai tā iespējamību) ir radījuši citi faktori. Attiecībā uz to pamatregulas 3. panta 6. punktā ir noteikts, ka ir jāpierāda, ka importa dempinga cenu līmenis rada (vai var radīt) kaitējumu. Tāpēc šie noteikumi attiecas tikai uz cenu līmeņu atšķirībām, un nav noteikta prasība analizēt faktorus, kas ietekmē šo cenu līmeni.

(316)

Importa par dempinga cenām iespējamā ietekmē uz Savienības ražošanas nozares cenām tiek rūpīgi pārbaudīta, nosakot cenu samazinājumu, cenu samazinošu un cenu palielinošu ietekmi. Šai nolūkā tiek salīdzinātas eksporta dempinga cenas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, un reizēm, lai iegūtu salīdzināmus datus, var rasties nepieciešamība konvertēt kaitējuma aprēķināšanai izmantotās eksporta cenas citā valūtā. Tādējādi valūtu maiņas kursu izmantošana šai sakarībā tikai nodrošina iespēju noteikt salīdzināmas cenu atšķirības. Ņemot to vērā, kļūst acīmredzami, ka valūtas maiņas kurss būtībā nevar būt kaitējuma iemesls.

(317)

Iepriekš minēto arī apstiprina pamatregulas 3. panta 7. punkta noteikumi, kuri paredz pārbaudīt arī citus zināmus faktorus, ne tikai importu par dempinga cenām. Šajā pantā norādītajā citu zināmu faktoru uzskaitījumā nav minēts faktors, kas ietekmē cenu līmeni importam par dempinga cenām.

(318)

Taču, pat ja šis faktors tiktu ņemts vērā, paturot prātā iespējamo spiedienu uz patēriņa cenām saistībā ar tirgus lejupslīdi, maz ticams, ka importētāji, kuri iepērk produkciju no attiecīgajām valstīm, varētu palielināt cenas mazumtirdzniecībā, pamatojoties uz USD vērtības pieaugumu. Turklāt valūtas kursu svārstības kā tādas ir ļoti grūti prognozēt, un USD vērtības pret EUR pazemināšanās bija vērojama pēc PIP, un tādēļ nevar secināt, ka valūtas kursa svārstību rezultātā palielināsies cenas importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(319)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar secināt, ka valūtas maiņas kursa attīstība varētu būt vēl viens faktors, kas rada kaitējumu.

(320)

Kā izklāstīts iepriekš tekstā, lai gan nevar secināt, ka citi faktori, tostarp ekonomikas lejupslīde, ietekmēs Savienības ražotāju finanšu situāciju, izmeklēšanas laikā netika konstatēts, ka šie faktori paši par sevi izjauktu sakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējuma turpināšanos attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(321)

Kā secināts G.4. sadaļā iepriekš tekstā, izmeklēšana pierādīja, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums turpinājās. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu kaitējuma turpināšanās pati par sevi ir spēcīgs pierādījums tam, ka kaitējums, visticamāk, turpināsies arī nākotnē, norādot uz nepieciešamību saglabāt pasākumus.

(322)

Secinājumi attiecībā uz importu liecina par to, ka imports par dempinga cenām, visticamāk, turpināsies lielā apmērā un ka cenu spiediens (ne tikai ekonomikas lejupslīdes kontekstā), visticamāk, palielinās konkurenci starp importu par dempinga cenām un Savienībā ražotiem ādas apaviem. Izmeklēšanas laikā tika arī secināts, ka nebūtu citu zināmu faktoru, kas izjauktu spēcīgo sakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, kas tiktu nodarīts Savienības ražotājiem.

(323)

Vispārēja izmeklēšanas rezultātu analīze liecina par to, ka pasākumu atcelšana, iespējams, veicinātu importa no Ķīnas un Vjetnamas turpināšanos lielā apmērā un pat importa apjoma pieaugumu par cenām, kuru dēļ būtu vēl vairāk jāsamazina cenas Savienības ražošanas nozarē. Tirgus lejupslīde, visticamāk, vēl vairāk pastiprinātu attīstību šajā virzienā. Tādēļ importam par dempinga cenām, visticamāk, būtu būtiska negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Šādā situācija Savienības ražošanas nozarē būtu jāveic cenu samazinājums, lai saglabātu tirgus daļu, vai jāsaglabā pārdošanas cena pašreizējā līmenī, tā vietā zaudējot patērētājus un galu galā arī pārdevumu apjomu. Pirmajā gadījumā Savienības ražošanas nozarei būtu jāstrādā ar zaudējumiem un otrajā gadījumā pārdevumu apjoma samazinājums kā tāds galu galā veicinātu izmaksu pieaugumu, kas radītu zaudējumus.

(324)

Turklāt Savienības ražošanas nozare daudzus gadus ir cietusi no importa ietekmes par dempinga cenām, un pašlaik tās ekonomiskā situācija ir nestabila. Taču tika arī konstatēts, ka liela daļa Savienības ražotāju spēja mainīt savu uzņēmējdarbības modeli, koncentrējoties uz augstākas pievienotās vērtības, vidējas un augstas cenas tirgus segmentu un pilnveidojot izplatīšanas kanālus. Šī uzņēmumu grupa arī pakāpeniski pārņem to ražošanas nozares uzņēmumu darbību, kuri vēl nespēj pielāgoties un ieviest jauno uzņēmējdarbības modeli, un būs nepieciešams ilgāks pielāgošanās periods, lai pabeigtu šīs pārmaiņas visā ražošanas nozarē.

(325)

Ja pasākumus pārtrauktu šajā nestabilajā posmā, Savienības ražotāju situācija pasliktinātos, jaunā uzņēmējdarbības modeļa ieviešanas process, visticamāk, tiktu pārtraukts un lielas ražošanas nozares daļas pastāvēšana tiktu apdraudēta.

(326)

Tāpēc izmeklēšanas laikā ir konstatēts, ka importa no Ķīnas un Vjetnamas dēļ īstermiņā/vidējā termiņā – līdz pielāgošanās procesa pabeigšanai – pastāv Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanās iespējamība.

(327)

Pēc konstatējumu izpaušanas tika saņemti vairāki apsvērumi. Tomēr neviens no tiem neietekmēja secinājumus. Galvenie skartie jautājumi bija šādi.

(328)

Vairākas ieinteresētās personas atkārtoti norādīja, ka tās ir nobažījušās par sūdzības iesniedzējam piešķirto konfidencialitātes režīmu, un apgalvoja, ka dokumentācijā nav pierādījumu, kas apstiprinātu pieņēmumu, ka sūdzības iesniedzēja stāvoklis tiktu negatīvi iespaidots, ja tiktu izpausta tā identitāte. Viena ieinteresētā persona piebilda, ka, lai to neizpaustu, saskaņā ar PTO praksi jāspēj uzrādīt pamatots iemesls attiecībā uz visiem dokumentiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav konfidenciāli. Minētā persona norādīja, ka šajā lietā šāda pamatota iemesla nav.

(329)

Turklāt šī persona iebilda, ka tad, ja konfidencialitātes režīms tomēr tiktu piešķirts, tas nozīmētu to, ka vismaz būtu izpaužama visa informācija par parauga vienības cenu un rentabilitātes rādītājiem.

(330)

Atbilstoši 40.–42. apsvērumā minētajam konfidencialitāte saistībā ar sūdzības iesniedzēja un izlasē iekļauto ražotāju identitāti atbilstoši pamatregulas 19. pantam bija noteikta, ievērojot pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Tāpēc nevar apgalvot, ka sūdzības iesniedzējs nebija norādījis pamatotu iemeslu. Attiecībā uz argumentu par to, ka jāpaziņo visa informācija par vienības cenu un rentabilitāti, saistībā ar publiski pieejamo informāciju tiek uzturēts apgalvojums, ka tas varētu netieši atklāt sūdzības iesniedzēja identitāti. Turklāt izlasē iekļauto uzņēmumu grupā šāda paziņošana varētu ietekmēt to pārējo izlasē iekļauto uzņēmumu komercintereses, kuri arī ir konkurenti tirgū.

(331)

Ievērojot iepriekš minēto, saņemtie apsvērumi nemainītu lēmumu noteikt konfidencialitātes režīmu attiecībā uz to Savienības ražotāju identitāti, kuri atbalstīja pieprasījumu.

(332)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi Savienības ražošanas nozares un Savienības produkcijas definīciju.

(333)

Divas personas apgalvoja, ka kaitējuma novērtēšana jāveic, balstoties uz informāciju par sūdzības iesniedzēju un tā atbalstītājiem nevis uz kopējo produkcijas apjomu Savienībā. Saskaņā ar šo personu apgalvojumu tas nozīmēja to, ka izmantotie makroekonomiskie rādītāji nav bijuši reprezentatīvi.

(334)

Turklāt tika apgalvots, ka Komisija nav izslēgusi no izlases uzņēmumu, kurš PIP laikā bija pārtraucis ražošanu Savienībā. Dažas personas apgalvoja, ka, iekļaujot šo uzņēmumu, tika nepareizi atspoguļoti makroekonomiskie rādītāji, kā arī tika sagrozīta analīze, kurā tika aplūkots cenu samazinājums un pārdošana par zemu cenu. Savukārt kāda cita ieinteresētā persona, kura neiebilda tam, ka minētais uzņēmums ir iekļauts izlasē, apgalvoja, ka kaitējuma analīzē jāņem vērā ne tikai dati par tā darbību Savienībā, bet gan visi dati par šo uzņēmumu.

(335)

Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija no Savienības ražošanas nozares definīcijas nebija izslēgusi uzņēmumus, kuri no trešajām valstīm bija importējuši līdz pat 25 % no kopējās produkcijas. Tās minēja, ka šāda prakse uzskatāma par metodikas maiņu, salīdzinot ar 231. apsvērumu regulā, ar ko sākotnējā izmeklēšanā piemēroja pagaidu pasākumus, un norādīja, ka bija izslēgti visi uzņēmumi, kuri bija delokalizējušies. Turklāt tika apgalvots, ka, piemērojot pamatregulas 4. panta 1. punktu, saskaņā ar Komisijas praksi parasti tiek izslēgti uzņēmumi, kuri apmēram 25 % no kopējās produkcijas importē. Saistībā ar šo viena persona arī apgalvoja, ka Komisija ir izdarījusi nepareizu secinājumu par to, ka neviens no CEC locekļiem nebija uzticējis ražošanu citiem ražotājiem, lai gan izmeklēšanas gaitā tika iesniegti pierādījumi par pretējo.

(336)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka vispārējā paziņošanas dokumentā ir pretrunas, jo 3. apsvērumā bija minēts, ka sūdzību atbalstīja 35 %, bet 193. apsvērumā – 25 %.

(337)

Kā redzams 193.–200. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare bija definēta atbilstoši pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzētajam. Stāvokļa novērtējums attiecībā uz visu Savienības produkciju atbilst pamatregulai. Tādējādi arguments par to, ka kaitējuma novērtēšanu veica, balstoties uz nepareizu Savienības ražošanas nozares definīciju, ir jānoraida.

(338)

Attiecībā uz to, ka Komisija nebija izslēgusi no izlases vienu tajā iekļauto uzņēmumu, jāatgādina, ka 23. un 196. apsvērumā ir atrodams pamatojums, kāpēc uzņēmums bija jāsaglabā izlasē. Turklāt tika secināts, ka iespējamā izslēgšana nekādi neietekmētu izlases vai kaitējuma stāvokli, tostarp cenu samazinājumu, jo šim uzņēmumam bija pavisam neliela nozīme izlasē. Tādējādi tas, vai uzņēmums ir vai nav oficiāli izslēgts no izlases, faktiski neietekmē analīzes rezultātus.

(339)

Kā redzams 195. apsvērumā, Savienības produkciju veidoja tikai to uzņēmumu produkcija, kuri atbilst 4. pantā (arī tā 1. punktā) minētajai definīcijai. Balstoties uz dokumentācijā atrodamo informāciju, netika ņemta vērā neviena juridiskā persona, kura būtu mainījusi savu atrašanās vietu un kura atbilstoši 4. panta 1. punktam būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Saistībā ar šo tiek atgādināts, ka ierobežoti importa apjomi paši par sevi neveido delokalizāciju. Pavisam nedaudzi sūdzības iesniedzēji patiešām importēja, taču šie apjomi bija ļoti nelieli un nekādā gadījumā nepārsniedza 25 % no attiecīgā uzņēmuma kopējās saražotās produkcijas. Ievērojot iepriekš minēto, apgalvojums par to, ka Komisija sākotnējā lietā ir atkāpusies no parastās prakses vai no pamatregulas noteikumiem, ir nepatiess.

(340)

Attiecībā uz iespējamo neatbilstību starp 3. un 193. apsvērumā minēto rādītāju saistībā ar atbalstu sūdzībai jānorāda, ka 193. apsvērumā minēts, ka atbalsts pārsniedz obligāto rādītāju 25 %, bet nenorāda faktisko atbalstu, kas pārsniedz šo slieksni.

(341)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav konsekvences attiecībā uz kaitējuma novērtēšanas periodu. Īpaši tika uzsvērts, ka dažu rādītāju noteikšanai izmantojot attiecīgo periodu, bet citu kaitējuma rādītāju noteikšanai izmantojot SIP un 2005. gadu, tika iegūts nekonsekvents rezultāts. Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija paļāvās uz 2005. gada un SIP datiem, gan neizpaužot tos.

(342)

Kaitējuma analīzes novērtēšanu veica, balstoties uz konstatējumiem attiecīgajā periodā, proti, no 2006. gada līdz PIP (ieskaitot to). Atsauces uz SIP un 2005. gadu tika veiktas vienīgi ar mērķi papildināt analīzi, bet tām nebija izšķirīgas nozīmes, izdarot secinājumus. Ievērojot iepriekš minēto, apgalvojums, ka periods, ko izmantoja kaitējuma novērtēšanai, bija par pamatu nekonsekventai analīzei, būs jānoraida.

(343)

Vairākas ieinteresētās personas uzturēja apgalvojumu, ka Savienības ražotāju izlase nebija reprezentatīva ražojumu veidu, lieluma un ģeogrāfiskā izvietojuma ziņā.

(344)

Saistībā ar šo tika apgalvots, ka Komisija nebija pietiekami labi izskaidrojusi, kas jāsaprot ar ģeogrāfisko izvietojumu, un ka tas nekādā gadījumā nebija reprezentatīvs, jo apavi tiek ražoti vismaz septiņās dalībvalstīs, taču tikai četras no tām bija iekļautas izlasē. Turklāt tika apgalvots, ka viena dalībvalsts bija pārstāvēta īpaši lielā mērā. Viena ieinteresētā persona arī pieprasīja Komisijai sniegt informāciju par Savienības ražošanas nozarē konstatēto apstrādes līgumu līmeni.

(345)

Turklāt viena persona apgalvoja, ka izlasē daudz lielākā mērā bija pārstāvēti sieviešu apavi, bet cita persona norādīja, ka izlases rentabilitāte nebija pietiekami reprezentatīva, salīdzinot ar skaitli, ko ieguva, analizējot sūdzību.

(346)

Regulas 28. apsvērumā sniegta sīka informācija par izlases ģeogrāfisko izvietojumu un tā reprezentativitāti, salīdzinot ar vispārējo izvietojumu Savienībā. Saistībā ar šo jāatgādina, ka izlase lielā mērā atspoguļoja visu ražotāju ģeogrāfisko izvietojumu un ka tādējādi tieši identisks ģeogrāfiskais izvietojums nav nepieciešams. Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka aptuveni 60 % izlasē iekļauto ražotāju produkcijas tika saražoti, izmantojot tā sauktos apakšuzņēmumu līgumus vai apstrādes līgumus.

(347)

Tā kā šādi apakšuzņēmumu vai apstrādes līgumi tiek slēgti arī starp dažādu dalībvalstu uzņēmumiem, bija jānodrošina, lai produkciju attiecinātu uz tā uzņēmuma dalībvalsti, kurš bija pasūtījis šo pakalpojumu.

(348)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nelielas novirzes attiecībā uz vienas dalībvalsts nozīmi nepadarīs izlasi nereprezentatīvu. Līdzīgi, ņemot vērā apakšuzņēmumu līgumus un to, ka divas trešdaļas produkcijas tiek saražots trijās dalībvalstīs, nav pamata uzturēt prasību iekļaut ražotājus no septiņām ražotājvalstīm.

(349)

Ievērojot 29. apsvērumu, tiek atgādināts, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji tika atzīti par tādiem, kas pārstāv visdažādāko ražojumu klāstu, kuri lielā mērā atspoguļoja visu ražotāju pārstāvēto ražojumu klāstu. Šāds apgalvojums ir patiess arī attiecībā uz sortimenta dalījumu pa dzimumiem, un, lai gan atšķirības vērojamas visās kategorijās, gan izlasē iekļautie uzņēmumi, gan visi uzņēmumi pārdod ievērojamus daudzumus vīriešu, sieviešu un bērnu apavu. Attiecībā uz peļņas līmeni fakts, ka pastāv atšķirība starp izlasi un to, kas atspoguļots pieprasījumā, neietekmē izlases reprezentativitāti. Jebkurā gadījumā jānorāda, ka izlases rentabilitāte ir tādā pašā līmenī kā rentabilitāte, kas noteikta, analizējot visu sūdzībā norādīto informāciju.

(350)

Dažas personas iebilda, ka jau sākotnējā izmeklēšanā Ķīna tika diskriminēta salīdzinājumā ar Vjetnamu, jo tās importam tika piemērots lielāks maksājums, lai gan Ķīnai konstatētais dempinga līmenis bija zemāks nekā dempinga līmenis Vjetnamai. Tika arī apgalvots, ka Ķīna tika diskriminēta, tai piemērojot metodi, kas tika lietota sākotnējā izmeklēšanā kaitējuma starpības koriģēšanai.

(351)

Pirmkārt, Savienībā maksājumus vienmēr nosaka atbilstoši mazākā maksājuma noteikumam, proti, maksājuma lielumu nosaka, ņemot vērā kaitējuma starpību nevis dempinga starpību. Otrkārt, sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka, piemērojot mazāko iespējamo maksājumu, kas ļautu novērst dempingu, bija jāņem vērā apjomi un vērtības, kas nerada kaitējumu un ko aprēķināja, iegūstot zemāko iespējamo maksājuma līmeni, kas novērstu kaitējumu, ko bija radījis imports no Ķīnas un Vjetnamas, kura dēļ noteica maksājumus. Saistībā ar šo tiek atgādināts, ka termiņa beigu pārskatīšanas mērķis ir novērtēt, vai pieejamie fakti liek domāt, ka pasākumi to pašreizējā veidā ir jāsaglabā arī turpmāk. Ievērojot to, ka šajā pārskatīšanā nevar izmainīt pasākumu līmeni, izvirzītos argumentus nevar ņemt vērā.

(352)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka netika izpildīti kumulācijas nosacījumi, jo tendence attiecībā uz Vjetnamu būtiski atšķīrās no tendences attiecībā uz Ķīnu. Turklāt tika apgalvots, ka importu no Vjetnamas vairs nevarēja uzskatīt par kaitējumu radošu importu, jo apjomi PIP laikā bija mazāki par apjomiem, kas nerada kaitējumu, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(353)

Tiek atgādināts, ka 216. apsvērumā un citos apsvērumos veiktā plašā analīze liecina par to, ka kumulācijas nosacījumi bija izpildīti. Ievērojot šo faktu, argumentam par apjomu, kas nerada kaitējumu, nav būtiskas nozīmes.

(354)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka no informācijas izpaušanas dokumenta ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare aizvien turpina delokalizēties. Saskaņā ar šo personu apgalvojumiem spēkā esošie maksājumi nebija spējuši apturēt minēto procesu.

(355)

Saistībā ar šo tiek atgādināts, ka maksājumu mērķis ir nevis sekmēt vai apturēt delokalizēšanas procesu, bet gan novērst tirdzniecības traucējumus, ko bija radījis imports par dempinga cenām. Turklāt jānorāda, ka vairāki uzņēmumi ir pārvietojuši ražotnes uz citām dalībvalstīm vai uz trešajām valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas. Ievērojot iepriekš minēto, šo argumentu neņem vērā.

(356)

Viena ieinteresētā persona uzskatīja, ka valstu apvienību sniegtās atbildes nebija pietiekami labs avots kaitējuma rādītāju iegūšanai, jo no dažām atbildēm bija iespējams iegūt informāciju tikai par nedaudziem kaitējuma rādītājiem. Tika diskutēts arī par to, ka bija saņemtas tikai deviņas atbildes.

(357)

Dažas personas apstrīdēja makroekonomisko rādītāju pareizību, jo tie bija noteikti, par pamatu ņemot kopējo Savienības produkciju nevis sūdzības iesniedzēju un atbalstītāju sniegto informāciju. Makroekonomisko rādītāju noteikšanas pamatojums sniegts 337. apsvērumā iepriekš, tāpēc turpmāks novērtējums nav nepieciešams. Viena ieinteresētā persona norādīja, ka makroekonomiskie rādītāji nekādā gadījumā nebija ticami. Kā pamatojums tam, kāpēc rādītāji nav uzskatāmi par pamatotiem, tika minēts fakts, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas nodarbinātība bija palielinājusies par 359 %. Šis apgalvojums balstījās uz novērojumu, ka makroekonomiskie rādītāji vairākos gadījumos atšķīrās no izlasē novērotajiem rādītājiem.

(358)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka tendences, kas tika paziņotas saistībā ar patēriņu, bija nekonsekventas, proti, vienā dokumenta daļā bija minēts 7 % samazinājums, bet citviet dokumentā minēts 14 % samazinājums. Līdzīgi par nekonsekventiem tika uzskatīti arī dati par ražošanas jaudu un nodarbinātību, jo, lai gan paziņošanas dokumentā bija secināts, ka tie ir saistīti, citviet dokumentā tie atšķīrās.

(359)

Kas attiecas uz avotiem un kā paskaidrots 225. un 226. apsvērumā, Komisija pieprasīja un saņēma no valstu apvienībām to rīcībā esošo attiecīgo informāciju. Tas, ka šī informācija neaptver visus kaitējuma rādītājus, nav nekas neparasts, bet gan drīzāk liecina par to, ka tām vienkārši nav pieejas datiem par dažiem konkrētiem rādītājiem. Tieši tāpēc izmeklēšanas iestāde iegūst šādus datus no reprezentatīva uzņēmumu parauga. Produkcijas apjoms, uz kuru bija atsauce deviņās atbildēs, ko ieguva no valstu apvienībām, veido lielu produkcijas apjomu (vairāk nekā 80 % no kopējās produkcijas Savienībā), un to papildināja ar pieejamo statistikas informāciju un citiem datiem, ko bija sniegušas ieinteresētās personas.

(360)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā saistībā ar nodarbinātības līmeni skaitlis 57 000 darbinieku tika noteikts, balstoties uz sūdzības iesniedzēju datiem. Pašreizējais nodarbinātības līmenis 262 000 ir makroekonomiskais rādītājs, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari atbilstoši iepriekš dotajai definīcijai. Attiecībā uz atšķirībām starp izlases un visas Savienības ražošanas nozares rādītājiem tiek atgādināts, ka šiem rādītājiem nebūt nav jāsakrīt, lai tie būtu reprezentatīvi. To reprezentativitāti pierāda arī fakts, ka tiem bija raksturīgas vienas un tās pašas tendences. Saistībā ar apgalvojumu par neatbilstību patēriņa ziņā 7 % samazinājums attiecās uz laikposmu no 2006. gada līdz PIP, bet 14 % samazinājums – uz laikposmu no 2005. gada līdz PIP.

(361)

Ievērojot iepriekš minēto, apsvērumi attiecībā uz makroekonomisko rādītāju veidošanu un analīzi ir jānoraida.

(362)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka 3 % peļņa, ko bija sasniegusi Savienības ražošanas nozare, ir uzskatāma par labu rezultātu, īpaši ievērojot tirgus sarukuma tendenci. Turklāt tika norādīts, ka, pārbaudot apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare saskaras ar Ķīnas un Vjetnamas importa radīto cenu spiedienu, netika gūti konstatējumi, kas pierādītu faktu, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā bija izdevies paaugstināt cenas par 30 %.

(363)

Atbilstoši sākotnējā izmeklēšanā konstatētajam peļņas līmenis, kādu varētu gūt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga, ir 6 %, kas būtiski pārsniedz 3 % – Savienības ražošanas nozares gūto peļņu, kas nav pietiekami augsta, lai vidējā termiņā nodrošinātu nozares dzīvotspēju un finansētu notiekošo pārstrukturēšanu. Turklāt tas jāsalīdzina ar ļoti augsto peļņas līmeni, kādu bija guvuši importētāji. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu palielinājums neietekmēja tiešo konkurenci starp ražojumiem un tāpēc ietekmēja cenu samazinājumu un pārdošanu par zemu cenu. Zemais peļņas procents liecina par cenu spiedienu, jo Savienības ražošanas nozare nevar piemērot lielāku uzcenojumu.

(364)

Ievērojot iepriekš minēto, argumenti attiecībā uz mikroekonomisko rādītāju analīzi ir jānoraida.

(365)

Vairākas ieinteresētās personas bija nobažījušās par Komisijas veikto cenu samazinājuma analīzi. Šajā ziņā tika apgalvots, ka Komisija bija mākslīgi palielinājusi ražojumu kontroles numuru atbilstību, dažus apavu veidus pārvietojot no ražojumu grupas E uz ražojumu grupu A.

(366)

Vairākas ieinteresētās personas uzskatīja, ka Komisija nebija izpaudusi, kāpēc sākotnējā izmeklēšanā konstatētais pētniecības un attīstības korekciju līmenis patlaban ir samazināts. Tāpat tās uzskatīja, ka Komisija nebija izpaudusi, cik lielā mērā bija veiktas korekcijas attiecībā uz pārdošanas apjomiem nesaistītiem tirdzniecības uzņēmumiem.

(367)

Apgalvojums, ka ar ražojumu kontroles numuru pārklasificēšanas palīdzību tika panākta mākslīga atbilstība, nav pamatots. Atbilstoši informācijai, kas minēta, sākot ar 57. apsvērumu, ražojumu pārvietošana no vienas uz citu grupu netika veikta, taču attiecīgos gadījumos, ja puses bija deklarējušas apavus nepareizā ražojumu kategorijā, tas tika koriģēts.

(368)

Saistībā ar apgalvojumu, ka netika sniegts pamatojums attiecībā uz pētniecības un attīstības korekcijas maiņu, jānorāda, ka to noteica, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā lietoto metodi, proti, balstoties uz pārbaudīto informāciju, ko bija sniegušas sadarbībā iesaistītās personas un kas attiecas uz PIP. Eksportētāju CIF cenu noteica, balstoties uz pašu uzņēmumu sniegtajiem datiem, kurus vajadzības gadījumā koriģēja.

(369)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida apgalvojumi, ka cenu samazinājuma analīze bija kļūdaina.

(370)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka visi kopējie kaitējuma rādītāji bijuši pozitīvi un ka Komisijas secinājums par kaitējuma turpināšanos bija noteikts, vienīgi balstoties uz rentabilitāti. Turklāt, ievērojot to, ka salīdzinājumā ar laikposmu no 2001. gada rentabilitāte PIP bija visaugstākā, arī šis rādītājs liecina, ka Savienības ražošanas nozarē vairs nav kaitējuma. Pamatojot apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarē vairs nav kaitējuma, vairākas ieinteresētās personas nosauca un norādīja konkrētus uzņēmumus, kuru darbība bija sekmīga.

(371)

Kāda cita ieinteresētā persona uzskatīja, ka Komisija, novērtējot ražošanu un pārdošanu, kā arī kaitējumu kopumā, nav ņēmusi vērā ietekmi, ko radīja uzņēmējdarbības modeļa maiņa. Tāpat tika apgalvots, ka nav ņemta vērā ārpakalpojumu ietekme, un šī persona norādīja, ka izlases vidējā peļņa būtu daudz augstāka, ja būtu ņemtas vērā ārpakalpojumu darbības.

(372)

Saistībā ar šo tiek uzsvērts, ka kaitējuma rādītāju analīzei ir vispārējs raksturs, un ne visiem rādītājiem jābūt sliktākiem, lai konstatētu kaitējumu. Jāņem vērā arī tas, ka analizētajā periodā bija spēkā pasākumi, tāpēc bija sagaidāms, ka kaitējums nedaudz mazināsies. Neraugoties uz to un atbilstoši informācijai, kas minēta, sākot no 257. apsvēruma, attiecīgajā periodā patēriņa, produkcijas, pārdošanas apjomu un jaudas izmantojuma rādītāji pasliktinājās, cenas turpināja samazināties un norisa pārdošana par zemām cenām, rentabilitāte saglabājās ļoti zemā līmenī, kas bija ievērojami zemāks par peļņu, kādu varētu iegūt parastos apstākļos, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga. Kopumā bija skaidrs, ka, pateicoties pasākumiem, kaitējums bija daļēji samazinājies, taču nebija izzudis.

(373)

Nozarē, kurā darbojas vairāk nekā 18 000 uzņēmumu, vienmēr būs vērojams dažāds veikums, taču tas nebūt nenozīmē, ka nozarē kopumā nav kaitējuma. Tiek atgādināts, ka, analizējot makroekonomiskos rādītājus par visu nozari un mikroekonomiskos rādītājus par reprezentatīvu ražotāju izlasi (abos gadījumos saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu), bija vērojama kaitējuma turpināšanās.

(374)

Raksturojot ietekmi, ko izraisīja uzņēmējdarbības modeļa maiņa, aprēķinātā vidējā peļņa attiecas uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Analīzē ņēma vērā visas pārmaiņas (proti, uzņēmējdarbības modeļa maiņu, tirdzniecības līmeņa pārmaiņas). No likuma viedokļa uzņēmēja darbību importētāja statusā nevar piedēvēt viņa darbībai ražotāja statusā.

(375)

Ievērojot iepriekš minēto, secinājumi par kaitējumu atbilstoši 257.–260. apsvērumā konstatētajam nemainās.

(376)

Vairākas ieinteresētās personas uzskatīja, ka Komisija nav pilnībā ņēmusi vērā to, kā Savienības ražotāju finansiālo dzīvotspēju ir ietekmējuši citi apstākļi. Tādējādi tika apgalvots, ka Komisija bija praktizējusi pieeju, kurā tā bija norobežojusies no citu apstākļu ietekmes. Saistībā ar šo tika norādīts, ka, novērtējot katru apstākli atsevišķi, tas nozīmēja, ka visu apstākļu radītā ietekme, izņemot vienu tobrīd novērtēto, tika attiecināta uz importu par dempinga cenām.

(377)

Vairākas ieinteresētās personas uzskatīja, ka Komisija pārāk zemu novērtējusi ietekmi, ko radīja imports no citām trešajām valstīm. Šīs personas apgalvoja, ka vidējā svērtā cena importam no trešajām valstīm bija tikai par EUR 0,39 lielāka nekā importam no ĶTR un Vjetnamas, tāpēc arī tam bija būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Turklāt tika norādīts, ka tad, ja salīdzinājums būtu veikts, izmantojot cenu līdz izkraušanai, nevis CIF vērtības, cenas importam īpaši no Indonēzijas un Indijas būtu zemākas nekā cenas importam no attiecīgajām valstīm.

(378)

Vairākas personas apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pamatojumu secinājumam, ka pastāv konkurence starp attiecīgo ražojumu un Savienībā izgatavotu līdzīgu ražojumu. Turklāt tika apgalvots, ka šis secinājums radītu pretrunas, jo vairākās informācijas paziņošanas dokumenta sadaļās bija minēts, ka Savienības ražošanas nozare koncentrējās uz vidēju un augstu cenu segmentu. Šo konstatējumu bija grūti saskaņot ar secinājumu par to, ka Savienības ražošanas nozares ražojumi konkurē ar Ķīnas un Vjetnamas ražojumiem par zemām cenām. Viena ieinteresētā persona uzskatīja, ka Komisija nav definējusi, kādi ražojumi uzskatāmi par augstas, vidējas un zemas cenas ražojumiem, un tā apgalvoja, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Savienības ražošanas nozare patiešām pārvietojās uz augstāku cenu segmentu.

(379)

Viena ieinteresētā persona uzskatīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā patēriņa izmaiņu un krīzes ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Īpaši tika uzskatīts, ka Komisija ir izdarījusi nepareizu secinājumu par to, ka krīzes rezultātā importa cenas samazinājās, lai gan patiesībā sešu mēnešu laikā pēc PIP bija redzams, ka apjomi samazinās, bet cena palielinās.

(380)

Viena ieinteresētā persona uzskatīja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamus pierādījumus tam, ka nozares problēmu pamatā nav strukturāli trūkumi. Pēc šīs personas uzskata arguments par to, ka kaitējums varētu būt radies arī tiem uzņēmumiem, kuri bija mainījuši uzņēmējdarbības modeli, bija jānoraida, jo tika uzskatīts, ka uzņēmējdarbības modeļa maiņa nebūt nenozīmē to, ka nebija strukturālu problēmu.

(381)

Papildus pārējiem iepriekš minētajiem apstākļiem viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija, veicot citu apstākļu vispārējo analīzi, nav novērtējusi, kā uzņēmējdarbības modeļa pārveidošana ietekmēja Savienības ražotāju peļņu, kā ārpakalpojumu izmantošana ietekmēja Savienības ražošanas nozari un kādu ietekmi radīja kvalificētu darbinieku trūkums.

(382)

Šajā ziņā tiek atgādināts, ka saistībā ar pārskatīšanu tika ļoti rūpīgi un visaptveroši izanalizēti citi faktori. Turklāt tiek atgādināts, ka atbilstoši 285. apsvērumā minētajam secinājumam šie faktori tika analizēti gan atsevišķi, gan visi kopā, tāpēc apgalvojums par to, ka Komisija bija izmantojusi pieeju, kurā nebija ņemti vērā visi faktori, ir jānoraida.

(383)

Attiecībā uz ietekmi, ko radīja imports no trešajām valstīm, izmeklēšanā tika konstatētas ievērojamas atšķirības starp attiecīgo valstu importa cenu un citu trešo valstu importa cenu, vairumā no kurām vidējās cenas ir ievērojami augstākas nekā vidējās importa cenas no ĶTR un Vjetnamas. Ievērojot 277. apsvērumā minēto, jāatgādina, ka minētās atšķirības attiecas arī uz Indiju un, ja salīdzinājums tiek veikts ar ĶTR, tad arī uz Indonēziju. Turklāt pat tad, ja tiktu aplūkota tikai importa cenu atšķirība, Indonēzijas un Indijas tirgus daļa veido tikai attiecīgi 5 % un 8 %, salīdzinot ar tirgus daļu 29 % apmērā, ko veido imports no Vjetnamas un ĶTR. Tāpēc šo cēloņsakarību nepārtrauc ietekme, ko rada importa apjomi.

(384)

Šīs regulas 265. apsvērumā ir visaptveroši analizēta konkurence starp Savienībā ražotajiem un no attiecīgajām valstīm importētajiem apaviem. Šajā ziņā var tikai piebilst, ka konstatējumi attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri bija mainījuši uzņēmējdarbības modeli, skaidri parādīja, ka šī nozares daļa pārvietojās uz lielākas cenas ražojumu segmentu. Ievērojams imports par dempinga cenām tika konstatēts arī vidējo un augsto cenu segmentā. Turklāt dokumentācijā, kas nav konfidenciāla, bija sniegti pierādījumi par Savienībā izgatavotajiem un importētajiem ražojumu veidiem. Kā jau konstatēts iepriekšējā izmeklēšanā, “vidējo/augsto cenu” segmentā būtībā ir iekļauti ar zīmolu marķēti ražojumi par augstāku mazumtirdzniecības cenu. Zemo cenu segmentā ir iekļauti ražojumi, kuri nav marķēti ar zīmolu un kuri tiek pārdoti par zemākām cenām. Ievērojot iepriekš minēto, apgalvojums par faktu trūkumu, analizējot konkurenci starp ražojumiem, ir jānoraida.

(385)

Kā izriet no 278. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos minētā, tika visaptveroši analizēta ietekme, ko radīja patēriņa tendenču maiņa. Attiecībā uz ekonomikas krīzes radīto ietekmi izmeklēšanā rūpīgi sekoja tam, lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu ietekmi, ko izraisīja ekonomikas lejupslīde. Vispirms un galvenokārt saistībā ar šo jānorāda, ka kaitējuma analīzi veica, izmantojot PIP, kas aptver laikposmu pirms krīzes. Tāpēc PIP analīzē netika ņemta vērā ietekme, ko radīja ekonomiskā lejupslīde. Tā kā vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares problēmu pamatā bija ekonomikas krīze, nevis imports par dempinga cenām, tika veikta papildu analīze, kurā īpaši tika novērts laikposms pēc PIP. Importa cenu pieaugums sešu mēnešu periodā pēc PIP nav pretrunā ar 302. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka ekonomiskā lejupslīde varēja pastiprināt dempinga ietekmi. Gaidāmais cenu spiediens attiektos uz visiem cenu līmeņiem un noteikti arī uz mazumtirdzniecības cenām. Ievērojot iepriekš minēto, apgalvojums par to, ka netika ņemta vērā patēriņa samazinājuma un ekonomiskās lejupslīdes radītā ietekme, ir jānoraida.

(386)

Dokumentā tika visaptveroši analizēts stāvoklis Savienības ražošanas nozarē saistībā ar uzņēmējdarbības modeļa maiņu un efektivitāti. Šeit jāpiebilst, ka bija skaidri redzams, ka, pateicoties uzņēmējdarbības modeļa maiņai, bija uzlabojušies kaitējuma rādītāji šai uzņēmumu grupai. Izmaksu un cenu attiecības uzlabošanās liecināja par to, ka šis jaunais uzņēmējdarbības modelis bija balstīts uz efektivitāti un bija dzīvotspējīgs. Tāpēc apgalvojums par to, ka uzņēmējdarbības modeļa maiņa nekalpo par pierādījumu Savienības ražošanas nozares efektivitātei, ir jānoraida.

(387)

Visbeidzot tiek atgādināts, ka pretēji izvirzītajam apgalvojumam bija analizēts tas, kā uzņēmējdarbības modeļa maiņa ietekmē rentabilitāti, pārdošanas apjomus un ražošanu, un šo analīzi ņēma vērā, novērtējot apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarē bija strukturālas problēmas. Līdzīgi, atbilstoši 23. apsvērumā sniegtajam paskaidrojumam analīzē ņēma vērā uzņēmējdarbības modeli, kas ietvēra ārpakalpojumu izmantošanu. Tomēr sadaļā par Savienības interesēm rūpīgi tika analizēta situācija attiecībā uz importētājiem un mazumtirgotājiem un visi dati, ko bija sniedzis viens sadarbībā iesaistītais ražotājs, kurš bija izslēgts no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Attiecībā uz nepamatoto apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares problēmu pamatā bija kvalificētu darbinieku trūkums, šis arguments jau tika aplūkots 244. apsvērumā, tādējādi tas nav jāprecizē sīkāk. Tāpēc, ievērojot iepriekš minēto, apgalvojums par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā citus faktorus, ir noraidāms.

(388)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu Savienības interesēs kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādas intereses, piemēram, Savienības ražošanas nozares, citu Savienības ražotāju, mazumtirgotāju/izplatītāju un patērētāju intereses.

(389)

Lai novērtētu pasākumu turpināšanas vai pārtraukšanas ietekmi, Komisija pieprasīja informāciju no visām iesaistītajām ieinteresētajām personām. Lai gan tas nebija noteikti nepieciešams no juridiskā viedokļa, bet, ņemot vērā lietas sarežģītību, tika uzskatīts par piemērotu, ja iespējams, iegūt papildu informāciju no vairāk un dažādiem avotiem salīdzinājumā ar parasto Savienības praksi. Šāda pieeja ļāva izmeklēšanas iestādei veikt kontrolpārbaudi attiecībā uz iegūto datu derīgumu. Attiecībā uz Savienības ražošanas nozari ne tikai uzņēmumiem, kuri šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā bija iekļauti izlasē, bet arī citiem Savienības ražotājiem bija jāsniedz īpaša informācija. Pavisam varēja ņemt vērā 14 Savienības ražotāju atsauksmes, kā arī informāciju, ko sniedza deviņas apavu ražošanas nozares apvienības. Izlases veida pārbaudes anketas nosūtīja 139 uzņēmumiem, kuri bija zināmi kā attiecīgā ražojuma importētāji, vai bija kā tādi minēti prasībā. Vairākiem citiem uzņēmumiem nosūtīja šo anketu pēc to pieprasījuma. 21 importētājs aizpildīja šo izlases veida pārbaudes anketu un norādīja, ka vēlas, lai to iekļauj izlasē. Lai veiktu šo analīzi, īpašas anketas nosūtīja arī importētāju apvienībām, kā arī vairumtirgotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem un to apvienībām. Šai sakarībā tika saņemtas astoņas atbildes. Visbeidzot tika apzinātas arī patērētāju apvienības, un tām uzdeva īpašus jautājumus. Trīs no šīm apvienībām atbildēja.

(390)

Fakts, ka šī izmeklēšana ir pārskatīšana, kuras laikā analizē situāciju pēc antidempinga pasākumu noteikšanas, ļauj novērtēt, vai pašreizējie antidempinga pasākumi nerada pārmērīgi negatīvu ietekmi uz ieinteresētajām personām. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neskatoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanos, pastāvēja pārliecinoši iemesli, pamatojoties uz kuriem varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs ir neturpināt pasākumus.

(391)

Kā izklāstīts G.2., G.3. un G.4., attiecībā uz Savienības ražošanas nozari izmeklēšana pierādīja, ka ievērojama Savienības ražotāju daļa spēja gūt labumu no pasākumu piemērošanas. Ekonomikas brīvais kritiens, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un noveda pie galēju antidempinga pasākumu noteikšanas, ir apturēts un ir apturēta arī ilgstošā tirgus daļas, rentabilitātes un nodarbinātības pazemināšanās. Šāda Savienības ražošanas nozares situācijas stabilizācija patiešām tiek uzskatīta par būtisku uzlabojumu, ņemot vērā to, ka salīdzinoši īsā laikposmā lielai Savienības ražotāju daļai izdevās mainīt virzienu straujajai lejupslīdes tendencei, kas bija vērojama pirms pasākumu noteikšanas. Pārskatīšanā patiešām tika konstatēts, ka Savienībā joprojām pastāv nozīmīga apavu ar ādas virsu ražošanas/izgatavošanas nozare, kas PIP laikā nodrošināja aptuveni 360 miljonu apavu pāru izgatavošanu un nodrošināja darbavietas aptuveni 260 000 strādājošo. Jāatgādina, ka liela šo ražotāju daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri ir būtiski svarīgi vairāku reģionu labklājībai. Ievērojama šo ražotāju daļa attīstīja uzņēmējdarbības modeļus, kas ļāva uzlabot to konkurētspēju, piemēram, pakāpeniski pārejot uz augstāku tirgus segmentu, koncentrējoties uz augstākas vērtības ražojumiem, veidojot zīmolus, pilnveidojot to izplatīšanas kanālus, veidojot sadarbības tīklus tuvējos vai citos reģionos, kā aprakstīts, sākot no 201. apsvēruma. Attiecībā uz tiem Savienības ražošanas nozares uzņēmumiem, kuru joprojām ir daudz, bet kuru skaits samazinās un kuru situācija, neskatoties uz pasākumu piemērošanu, turpināja pasliktināties visos aspektos, jāsecina, ka šie uzņēmumi guva labumu no pasākumiem, ciktāl šie pasākumi kavēja straujāku situācijas pasliktināšanos un iespējamu maksātnespēju, nodrošinot tik vērtīgo laiku, lai šie uzņēmumi varētu pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem.

(392)

No otras puses, izmeklēšana pierādīja, ka pēc divu gadu ilgas pasākumu piemērošanas situācija Savienības ražošanas nozarē joprojām kopumā ir nestabila un pakļauta importa par dempinga cenām ietekmei, kas samazina cenas Savienības ražošanas nozarē, kā izklāstīts, sākot no 259. apsvēruma.

(393)

Kopumā ražošanas nozare guva labumu no pasākumiem un parādīja tās spēju uzlabot savu situāciju un dzīvotspēju pēc tam, kad pasākumi mazināja kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi.

(394)

Šai sakarībā vairākas ieinteresētās personas apgalvoja un pēc galīgo secinājumu izpaušanas atkārtoti norādīja, ka pasākumi nenodrošināja vēlamo efektu – atgūt noteiktu Savienības ražotāju tirgus daļu, bet galvenokārt nodrošināja ieguvumu citu trešo valstu ražotājiem. Tiek apgalvots, ka, kā redzams 10. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palika nemainīga, bet importa no citām valstīm tirgus daļa ievērojami palielinājās. Tādējādi, ņemot vērā tikai datus, ir redzams, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozare ir stabilizējusi savu pozīciju tirgū. Ņemot vērā pārdevumu apjoma un tirgus daļas nepārtraukto samazinājumu, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, stabilizācija apmēram 40 % līmenī no tirgus daļas ir uzskatāma par ievērojamu Savienības ražošanas nozares sasniegumu. Turklāt tiek uzsvērts, ka antidempinga pasākumus nenosaka, lai radītu jaunas darbavietas Savienībā vai lai atsāktu ražošanu Savienībā (vai apturētu importu), bet gan lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības ražojumiem un importam par dempinga cenām. Antidempinga pasākumus nosaka tikai tāpēc, lai atjaunotu godīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un tādējādi ļautu Savienības ražotājiem atgūties, palielinot to tirdzniecības apjomu un/vai palielinot to cenas līdz ilgtspējīgam līmenim. Turklāt, kā norādīts 8. tabulā, šo trešo valstu importa vidējās importa cenas bija daudz augstākas vai arī tie tika ražoti nosacīti mazā apjomā, un tāpēc to ietekme uz Savienības ražotājiem ir daudz mazāka. Nobeigumā jāsecina, ka Savienības ražotāji guva labumu no pasākumu piemērošanas, jo tika apturēta nepārtrauktā tirgus daļas samazināšanās, tie stabilizēja pārdevumu apjomu un spēja uzlabot rentabilitāti un pārdošanas cenas. Ņemot to vērā, arguments tiek noraidīts.

(395)

Ja pasākumi tiks turpināti, sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare arī turpmāk gūs no tiem labumu, vismaz saglabājot tās relatīvo tirgus pozīciju un uzlabojot to pēc tam, kad būs pārvarēta ekonomikas lejupslīdes negatīvā ietekme. Ekonomikas lejupslīdes laikā šie pasākumi, visticamāk, palīdzēs mazināt sekas, ko radījis lielais importa apjoms par dempinga un pazeminātām cenām, novēršot jaunu importa pieplūdumu, kāds bija novērots pirms pasākumu piemērošanas un jo īpaši 2005. gadā pēc kvotu atcelšanas. Ņemot vērā to, ka ir palielinājusies konkurence starp ražojumu segmentiem, proti, modes tendenču dēļ dažādi ražojumu veidi ir kļuvuši savstarpēji aizstājami, pasākumi palīdzētu arī aizsargāt Savienības ražojumus no importa par dempinga cenām, kas iespiežas to ražojumu segmentos. Kā tika secināts izmeklēšanas laikā, patiešām arī vairāki ražotāji attiecīgajās valstīs pārgāja uz augstākas cenas tirgus segmentu, arvien vairāk ražojot vidējas un pat augstas cenas apavus. Pasākumi ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt tās relatīvo pozīciju tirgū un tādējādi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni.

(396)

Sagaidāms, ka, uzlabojoties ekonomiskajiem apstākļiem un pieaugot patēriņam, pircēji būs gatavi tērēt lielākus līdzekļus apavu iegādei un jo īpaši vērtīgāku apavu iegādei, tādējādi dodot lielāku labumu Savienības ražotājiem. Šādos apstākļos pasākumu turpināšana ļautu arvien lielākai Savienības ražotāju daļai turpināt attīstīt savus uzņēmējdarbības modeļus, ražošanas procesu un izplatīšanas kanālus un tādējādi pakāpeniski uzlabot savu finanšu situāciju, kā tas bija vērojams pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā.

(397)

Ja pasākumi tiks pārtraukti, sagaidāms, ka ievērojami palielināsies jau tā lielā konkurence, jo īpaši vidējas/zemas cenas tirgus segmentā. Sagaidāms arī, ka šī lielā cenu konkurence zemas un vidējas cenas segmentā tieši ietekmēs visu pārējo apavu veidu cenas. Savukārt šāda situācija, visticamāk, apdraudētu arī to lielo Savienības ražotāju grupu, kuriem izdevās mainīt savu uzņēmējdarbības modeli un uzlabot savu situāciju. Tā kā šo ražotāju finanšu situācija un rentabilitāte nav pietiekami stabila, lai pretotos cenu spiedienam, ko rada liela apjoma imports par dempinga cenām, kas ilglaicīgi būtiski samazina cenas Savienības ražošanas nozarē, šāda situācija, visticamāk, veicinātu vēl lielāka ražotāju skaita izzušanu no tirgus un būtiski mazinātu Savienības ražotāju un preču un pakalpojumu piegādātāju Savienības ražošanas nozarei tieši nodarbināto personu skaitu.

(398)

Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražotāju interesēm un papildinātu standarta analīzi par ietekmi uz Savienības ražošanas nozari kopumā, no valstu apavu ražošanas nozares apvienībām un uzņēmumiem, kas bija iekļauti izlasē sākotnējās izmeklēšanas laikā, tika iegūta papildu informācija. Turklāt savu nostāja pauda arī viens ražotājs, kurš sadarbojās un kura ražošanas apjoms Savienībā joprojām bija ievērojams, bet kurš bija izslēgts no Savienības ražošanas nozares.

(399)

Valstu apavu ražošanas apvienību sniegtā papildu informācija atklāja neviennozīmīgu situāciju, kuru lielākoties ietekmēja apstāklis, ka konkrētā dalībvalstī joprojām notika apavu ražošana lielā apjomā vai ka valsts bija lielā mērā ieinteresēta importā. Lai gan piecas valstu apvienības, kuras nodrošināja ievērojamu apavu ražošanas apjomu, atbalstīja pasākumu turpināšanu un uzsvēra ieguvumus no pasākumiem apavu ražotājiem to pārstāvētajās valstīs, četras citas apvienības, kuras pārstāvēja valstis, kurās apavu ražošana lielā mērā vai pilnībā tika veikta, piesaistot ārpakalpojumus no trešām valstīm, vai kurām bija liela ražošanas jauda, bet arī ievērojams importa apjoms, norādīja, ka pasākumu turpināšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Pēdējās minētās apvienības galvenokārt pārstāvēja uzņēmumus, kuri importēja vai nodarbojās ar izplatīšanu/mazumtirdzniecību lielā apmērā. Tāpēc to viedokļi tika analizēti apsvērumos par nesaistītu importētāju un mazumtirgotāju interesēm turpmāk tekstā. Visumā kopējais ražošanas apjoms, ko veidoja šīs četras apvienības, bija daudz mazāks par apjomu, ko veidoja piecas apvienības, kuras apgalvoja, ka pasākumi nodrošināja labumu ražotājiem.

(400)

Turklāt tika apzināti arī Savienības ražotāji, kuri bija iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par situāciju un analizētu vairākus izvirzītos apgalvojumus par to, ka Savienības ražošanas nozare ir izzudusi un tādējādi nav guvusi labumu no pasākumu piemērošanas. Šādas papildu informācijas nepieciešamību no iepriekšējās izmeklēšanas izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem arī pamatoja ar Savienības interesēm, jo apavu ražošanas nozare Savienībā ir tik sadrumstalota un neviendabīga, ka to uzņēmumu izlase, kuriem ir nodarīts kaitējums, neizbēgami ir maza.

(401)

Iepriekšējās izmeklēšanas izlasē iekļauto Savienības ražotāju komentāri par situāciju liecināja, ka visi sākotnējās izmeklēšanas izlasē iekļautie sadarbojošies uzņēmumi ir saglabājuši ievērojumu daļu sava ražošanas apjoma Savienībā. Kopumā tie atbalstīja antidempinga pasākumu turpināšanu un uzsvēra to pozitīvo ietekmi uz nodarbinātību Savienībā. Tajā pašā laikā vairums šo uzņēmumu daļēji pārvietoja apavu ražošanas posmus uz valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, tostarp vienu no attiecīgajām valstīm, un meklēja papildu risinājumus savā uzņēmējdarbības stratēģijā, lai uzlabotu konkurētspēju. Tie uzņēmēji, kuri turpina ražot tikai Savienībā, specializējas augstākas cenas un augstākas kvalitātes ražojumu izgatavošanā ar salīdzinoši īsāku izgatavošanas laiku. Iepriekšējās izmeklēšanas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes apstiprināja, kā jau aprakstīts sadaļā par Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu, ka tika attīstīti dažādi uzņēmējdarbības modeļi, un vairāki Savienības ražotāji pielāgojās mainīgajai situācijai tirgū, veicot vairākus pasākumus, piemēram, daļā no ražošanas procesa izmantojot ārpakalpojumus trešās valstīs un/vai Savienībā, mainot tirdzniecības kanālus, ieguldot līdzekļus kvalitātes uzlabošanā un zīmola izstrādē un veicot citus pasākumus. Saņemtās atbildes arī apstiprināja iepriekš aprakstīto vispārējo situāciju attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ieguvumiem no pasākumu turpināšanas un zaudējumiem no to atcelšanas.

(402)

Visbeidzot, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par ražotāju interesēm Savienībā, tika analizēta arī no Savienības ražošanas nozares definīcijas izslēgtā ražotāja sniegtā atbilde. Šis ražotājs iesniedza Konsolidētu atbildi par visām savām darbībām Eiropā, kā arī atsevišķas atbildes par tā divām ražotnēm Eiropā. Šis ražotājs iebilda pret prasību veikt pārskatīšanu, jo tas bija pret attiecīgo antidempinga pasākumu turpināšanu.

(403)

Uzņēmumam ir divas ražotnes Savienībā, kas ir šūšanas ražotnes, kurās izmanto Āzijā ražotas apavu virsas. Neskatoties uz to, šo divu ražotņu ražošanas apjoms laikposmā no 2005. gada līdz PIP ir ievērojami samazinājies. Lai gan 2005. gadā importētie apavi veidoja mazāk nekā pusi no šā uzņēmuma pārdoto apavu apjoma, šī procentuālā daļa būtiski pieauga līdz PIP, kad uzņēmums lielāko daļu pārdoto apavu tieši iepirka Āzijā. Nesen veikta tirgus izpēte liecina par to, ka uzņēmums turpina samazināt ražošanas darbību Savienībā un aizstāj šo ražošanas apjomu ar importu.

(404)

Lai gan uzņēmums būtiski samazināja ražošanas darbību Savienībā, tā rezultātā tikai nedaudz samazinājās Savienības kopējais nodarbinātības līmenis. Izrādījās, ka kopš 2005. gada uzņēmums ir palielinājis tā apgrozījumu pasaules līmenī un ievērojami uzlabojis rentabilitāti. Tas veicināja papildu darbavietu rašanos Savienībā ar ražošanu nesaistītās nozarēs (administrēšana, dizains un attīstība, tirgvedība un pārdošana u. c.). Pamatojoties uz pieejamo informāciju, var secināt, ka, lai gan antidempinga maksājumi negatīvi ietekmēja uzņēmuma finanšu rādītājus, tie nebija tik būtiski, lai uzlabotu kopējo rentabilitāti. Antidempinga pasākumu noteikšana neliedza uzņēmumam turpināt izmantot trešo valstu, tostarp attiecīgo valstu, ražošanas ārpakalpojumus. No otras puses, pasākumu noteikšana arī neveicināja uzņēmuma ražošanas darbības paplašināšanos Savienībā. Tāpēc var secināt, ka stratēģiskie lēmumi par ražošanas darbību ir pieņemti, pamatojoties uz plašākiem ar izmaksām saistītiem apsvērumiem.

(405)

Ja pasākumi tiktu turpināti, uzņēmumu, visticamāk, arī turpmāk ietekmētu antidempinga maksājumi, ņemot vērā to, ka šis uzņēmums, visticamāk, turpinās importu no attiecīgajām valstīm. Šāda maksājumu negatīvā ietekme, visticamāk, arī turpmāk nebūs būtiska, ņemot vērā to, ka uzņēmums var dažādot importa avotus, kā tas tika darīts iepriekš. No otras puses, ja pasākumus atceltu, uzņēmums gūtu labumu no importa no attiecīgajām valstīm un, domājams, vēl vairāk uzlabotu savu rentabilitāti.

(406)

Visbeidzot jānorāda, ka plašāka pārējo Savienības ražotāju analīze apstiprina vispārējos konstatējumus, proti, ražotāji attīstīja vairākus atšķirīgus uzņēmējdarbības modeļus, un lielākā daļa šo uzņēmumu, kā izrādījās, guva labumu no antidempinga pasākumu piemērošanas, jo tie ziņoja, ka nedaudz ir uzlabojuši savu situāciju un palielinājuši konkurētspēju, cita starpā, pielāgojot ražošanas stratēģijas un pārdošanas kanālus. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var secināt, ka vairums šo ražotāju arī turpmāk gūs labumu no šo pasākumu turpināšanas, vismaz ciktāl tas attiecas uz to lēmumu saglabāt ražošanas darbību Savienībā. Minētie ražotāji savukārt ciestu no šo pasākumu atcelšanas, jo imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radītu lejupvērstu spiedienu uz cenām visos to ražojumu segmentos.

(407)

Kā jau tas bija vērojams iepriekš, un, ņemot vērā to, ka pasākumi neliedza šiem ražotājiem turpināt ārpakalpojumu izmantošanu attiecīgajās valstīs, negatīvā ietekme uz dažiem ražotājiem, kuri izmantoja ražošanas ārpakalpojumus attiecīgajās valstīs, visticamāk, arī turpmāk būtu nesamērīga. Tāpēc antidempinga maksājumu ietekme uz šiem ražotājiem galvenokārt būs atkarīga no uzņēmumu pieņemtajiem lēmumiem par iegādes avotiem. Tādējādi uzņēmumi paši varētu kontrolēt antidempinga maksājumu ietekmi.

(408)

Pārskatīšanas izmeklēšanas laikā tika apstiprināts, ka var izšķirt divas galvenās importētāju kategorijas. Pirmajā kategorijā ietilpst galvenokārt uzņēmumi, kuri importē un pārdod tālāk apavus, izmantojot savu zīmolu, kuru izgatavošanai viņi izmanto trešo valstu ārpakalpojumus. Šie uzņēmumi parasti veic aktīvu darbību Savienībā, piemēram, dizaina izstrādes, izpētes un attīstības, izejmateriālu ieguves jomā, un dažreiz tiem ir arī pašiem savs izplatīšanas tīkls. No iepriekšminētā var secināt, ka šīs kategorijas importētāji Savienībā plaši īsteno darbības “ar pievienoto vērtību”, kuru veikšanai tie parasti nodarbina salīdzinoši lielu skaitu strādājošo. Otrajā kategorijā ietilpst importētāji, kuri galvenokārt ir tikai tirgotāji un kuri pievērš lielāku uzmanību tirdzniecības apjomam, nevis zīmolam; šie importētāji lielākoties tirgo apavus ar “privātiem tirdzniecības nosaukumiem”. Šiem importētājiem kopumā ir zemākas strukturālās izmaksas, un Savienībā tie veic mazāk darbību ar pievienoto vērtību.

(409)

Tika secināts, ka šo abu galveno kategoriju uzņēmumi izmanto atšķirīgus uzņēmējdarbības modeļus. Piemēram, pirmās kategorijas uzņēmumu ražojumu sortimentā var izšķirt ne tikai Eiropas izcelsmes, bet arī citu valstu zīmolus, kā arī lietišķos apavus un ikdienas apavus. Otrajā kategorijā ietilpst ne tikai importētāji, kuriem ir pašiem savi mazumtirdzniecības veikali, bet arī importētāji, kuri tikai pārdod ražojumus vairumtirgotājiem/izplatītājiem. Daži šīs otrās kategorijas uzņēmumi tirgo tikai apavus ar privātiem tirdzniecības nosaukumiem, bet citi ir noslēguši īpašus līgumus par zināmu zīmolu apavu piegādi un/vai licences līgumus, un/vai izveidojuši kopuzņēmumus.

(410)

Ņemot vērā importētāju daudzveidību, kā aprakstīts iepriekš tekstā, un, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu, importētāju situācija tika analizēta vairākos aspektos. Vispirms tika analizētas no importētājiem un to apvienībām saņemtās atsauksmes. Turklāt šai sakarībā tika ņemti vērā un izmantoti arī statistikas dati, kā arī saistītās publikācijas. Visbeidzot, lai iegūtu būtiskus ekonomiskos datus, tika izmantota pārbaudīta informācija no importētāju anketām.

(411)

Kā jau minēts iepriekš, lai iegūtu būtiskus ekonomiskos datus, tika nolemts veikt importētāju izlases veida pārbaudi. Šādu lēmumu pieņēma, ņemot vērā to, ka sākotnējā izmeklēšana pierādīja, ka sadarbojošos importētāju skaits bija liels un daudzi no viņiem bija iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc tika atzīts par piemērotu šajā termiņa beigu pārskatīšanā veikt izlases veida pārbaudi.

(412)

Kā jau minēts 37. apsvērumā, no 21 Savienības importētāja, kas pieteicās un pauda vēlmi sadarboties izmeklēšanas laikā, izlasē iekļāva astoņus importētājus. Izlasi veidoja pieci lielākie uzņēmumi apjoma, kā arī importa un tālākpārdevumu vērtības ziņā Savienībā, kā arī pieci mazāki importētāji; pēdējos izlasē iekļāva, lai iegūtu reprezentatīvāku šķērsgriezumu ar tām ieinteresētajām personām, kuras piedāvāja sadarbību, ņemot vērā to atšķirīgos uzņēmējdarbības modeļus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un tirgoto ražojumu segmentus. Izlasē tika iekļauts vislielākais uzņēmumu skaits, ko bija iespējams pienācīgi izmeklēt atvēlētajā termiņā. Saskaņā ar pieejamajiem datiem attiecīgajā izmeklēšanas posmā izlasē iekļautie importētāji PIP laikā veidoja aptuveni 18 % no attiecīgā ražojuma Savienības importa. Lai gan viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vēlējās tikt iekļauts izlasē, tas tomēr nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un visi centieni sadarboties ar šo nelielo importētāju bija neveiksmīgi. Tāpēc šis uzņēmums galu galā no izlases bija jāizslēdz. Pārējie septiņi izlasē iekļautie importētāji izmeklēšanas laikā pilnībā sadarbojās un noteiktajā termiņā iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(413)

Kā jau minēts iepriekš, kopumā izlasē iekļauto importētāju pārbaudītie dati cita starpā nodrošināja iespēju plašāk analizēt dažus būtiskākos ekonomiskos rādītājus, ko, ņemot vērā lielo uzņēmumu skaitu, varēja pienācīgi veikt, tikai īstenojot izlases veida pārbaudi. Taču importētāju situācijas analīze tika veikta, pamatojoties ne tikai uz izlases veida pārbaudē iegūto informāciju. Analizējot Savienības intereses, tika ņemti vērā arī specializēti materiāli presē un tirgus pētījumi, kā arī informācija, kas tika pieprasīta un saņemta no ieinteresētajām personām. Šādas informācijas izmantošana arī nodrošināja to, ka analīzē tika pienācīgi atspoguļoti visi būtiskākie uzņēmējdarbības modeļi, ko aktīvi izmanto šajā nozarē.

(414)

Pamatojoties uz izlasē iekļauto importētāju pārbaudīto informāciju un citu informāciju dokumentos, ir aprēķināts, ka attiecīgā ražojuma imports un tālākpārdošana izplatītājiem/mazumtirgotājiem PIP laikā nodrošināja darbavietas aptuveni 23 000 strādājošo Savienībā.

(415)

Kā atspoguļots 4. tabulā, Eurostat dati liecina par to, ka kopš 2005. gada attiecīgā ražojuma imports ir būtiski samazinājies, proti, par aptuveni 90 miljoniem pāru. Šajā periodā ādas apavu imports no citām valstīm palielinājās par aptuveni 43 miljoniem apavu pāru, sasniedzot 201 miljonu apavu pāru. Tādējādi, lai gan 2005. gadā importa apjoms no ĶTR un Vjetnamas bija daudz augstāks (+ 80 %) par importa apjomu no visām pārējām valstīm, PIP laikā importa apjoms no citām valstīm pārsniedza importa apjomu no ĶTR un Vjetnamas par 4 %. Eurostat dati arī liecina par to, ka kopš 2005. gada attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms ir samazinājies par 11 %.

(416)

Viens no lielajiem importētājiem, kurš sadarbojās izmeklēšanas laikā, bet nebija iekļauts izlasē, ziņoja par līdzīgu tendenci importa jomā. Šis uzņēmums informēja, ka attiecīgā ražojuma iepirkuma apjoms kopš 2005. gada ir samazinājies par 25 %, bet ādas apavu imports no citām valstīm ir būtiski palielinājies.

(417)

Izlasē iekļauto importētāju ādas apavu importa tendence apjoma ziņā laikā no 2005. gadam līdz PIP bija šāda.

19.   tabula

Izlasē iekļauto importētāju importa apjoms (apavu pāri)

(418)

Saskaņā ar vispārējiem statistikas datiem izlasē iekļautie importētāji būtiski palielināja ādas apavu pirkuma apjomu no citām valstīm. Importa apjoms no ĶTR un Vjetnamas pēc 2005. gada saglabājās samērā stabils, 2007. gadā nedaudz samazinājās, bet PIP laikā gandrīz sasniedza 2005. gada līmeni. No iepriekš minētā var secināt, ka izlasē iekļauto importētāju pārdoto ādas apavu apjoms pēc 2005. gada, neskatoties uz antidempinga pasākumu piemērošanu, kopumā ir palielinājies gandrīz par 1/3 ar stabilu tendenci no attiecīgajām valstīm un ar pieaugošu tendenci no trešām valstīm. No trešām valstīm, kuras ir guvušas labumu no pieaugošā importa apjoma, lielākās ieguvējas ir Indonēzija un Indija.

(419)

Izlasē iekļauto importētāju pirkuma tendence no attiecīgajām valstīm ir stabila, bet tā neatbilst Eurostat konstatētajai tendencei (būtisks samazinājums). Rūpīgāk novērtējot izlasi, var secināt, ka importa no attiecīgajām valstīm stabilā tendence veidojas tāpēc, ka viens no lielākajiem izlasē iekļautajiem importētājiem – ne tikai atšķirībā no Eurostat konstatētās tendences, bet arī pārējo izlasē iekļauto importētāju uzrādītās tendences – ne tikai būtiski palielināja iegādes apjomu no trešām valstīm, bet, lai apmierinātu pieprasījumu, ievērojami palielināja arī importu no attiecīgajām valstīm, tādējādi izlīdzinot kopējo šāda importu samazināšanās tendenci izlasē. Ņemot to vērā, var secināt, ka izlasē iekļauto uzņēmumu attiecīgā ražojuma importa tendence atbilst Eurostat datu bāzes kvantitatīvajā analīzē konstatētajam, proti, ka ir vērojams vispārējs importa samazinājums no attiecīgajām valstīm.

(420)

Kā redzams 5. un 8. tabulā, saskaņā ar Eurostat datiem vidējās importa cenas ādas apaviem no attiecīgajām valstīm un trešām valstīm pēc 2005. gada ir palielinājušās, un CIF importa cenas ādas apaviem no trešām valstīm salīdzinājumā ar CIF importa cenām ādas apaviem no attiecīgajām valstīm ir palielinājušās pat nedaudz vairāk. Taču, ņemot vērā to, ka importēto apavu sortiments būtiski ietekmēja cenas un ka šis apavu sortiments visās eksportējošās valstīs, iespējams, ir ievērojami mainījies, vidējās cenas, ko var aprēķināt, pamatojoties uz Eurostat iesniegtajiem datiem par apjomu un vērtībām, ne vienmēr ir precīzākās cenu izmaiņu noteikšanai. Šai sakarībā izlasē iekļauto importētāju norādītās cenu izmaiņas var uzskatīt par būtiskākām, jo importētāja ražojumu sortiments, domājams, ir mainījies daudz mazākā mērā, ņemot vērā to, ka šie uzņēmumi ilgtermiņā specializējas noteikta veida un stila apavu ražošanā.

(421)

Kā izklāstīts 412., 410. un turpmākajos apsvērumos, izlasē iekļautie importētāji izmantoja atšķirīgus uzņēmējdarbības modeļus, kas cita starpā radīja būtiskas importētāju vidējo cenu atšķirības. Turklāt daži importētāji pārdeva vairākus miljonus apavu pāru gadā, bet citi – “tikai” dažus simtus tūkstošu apavu pāru gadā. Pie tam dažu importētāju tirdzniecības apjoms un attiecīgi arī to ietekme izlasē attiecīgā perioda laikā būtiski svārstījās. Minēto iemeslu dēļ tika uzskatīts, ka vidējie svērtie rezultāti ir jāpapildina ar aritmētisko vidējo analīzi, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par attiecīgajām tendencēm.

(422)

Izlasē iekļauto importētāju vidējās importa cenas laikposmā no 2005. gada līdz PIP bija šādas.

20.   tabula

Izlasē iekļauto importētāju vidējās importa cenas (EUR)

(423)

Veicot importa no ĶTR un Vjetnamas CIF cenu analīzi par periodu no 2005. gada, proti, pēdējā gada, kad netika piemēroti antidempinga pasākumi, līdz PIP, ir konstatēts pieaugums par 2 % (vidējā aritmētiskā cena) vai samazinājums par 9 % (vidējā svērtā cena). Kopumā analizētie dati liecina par stabilām vai nedaudz lejupejošām importa cenām pirms importa nodevas un antidempinga maksājumu nomaksas. Abos gadījumos importa cenas pirms nodevu un maksājumu nomaksas 2006. gadā ievērojami palielinājās un pēc tam samazinājās.

(424)

Tajā pašā laikā vidējās CIF cenas ādas apavu importam no citām valstīm abos gadījumos samazinājās (– 20 % līdz – 6 %). Attiecīgi starpība starp ādas apavu importa cenām pirms nodevu apmaksas importam no attiecīgajām valstīm un citām valstīm ir samazinājusies no aptuveni EUR 2,00 līdz EUR 1,00 (procentuāli no aptuveni 20 % līdz 10 % vidējām aritmētiskajām cenām) vai no EUR 2,00 līdz EUR 0,50 (procentuāli no aptuveni 20 % līdz 5 % vidējām svērtajām cenām) par apavu pāri. Antidempinga maksājumus piemēro tikai ĶTR un Vjetnamai. Tāpēc tagad var uzskatīt, ka vidējās cenas līdz izkraušanai (t. i., importa cenas, kurās iekļautas importēšanas izmaksas, ievedmuitas maksājumi un attiecīgā gadījumā antidempinga maksājumi) ādas apaviem no ĶTR un Vjetnamas, no vienas puses, un no citām valstīm, no otras puses, ir salīdzināmākas. Tāpēc citās valstīs ražotu ādas apavu cenas kļuva pievilcīgākas salīdzinājumā ar attiecīgajās valstīs ražoto apavu cenām.

(425)

Par importētāju tālākpārdošanas cenām plaša informācija tika iegūta, veicot importētāju izlases veida pārbaudi. Tālākpārdošanas cenu izmaiņas izlasē iekļauto importētāju ražojumiem, uz ko attiecas pārskatīšana, bija šādas.

21.   tabula

Izlasē iekļauto importētāju vidējās tālākpārdošanas cenas (EUR)

(426)

Šie dati liecina par to, ka tālākpārdošanas cenas laikposmā no 2005. gada līdz PIP bija stabilas vai nedaudz palielinājās. 2006. gadā tālākpārdošanas cenas palielinājās par 7–10 %, un līdzīgs pieaugums 2006. gadā bija vērojams arī attiecībā uz CIF iepirkuma cenām (skatīt 422. apsvērumu). Laikposmā no 2006. gada līdz PIP tālākpārdošanas cenas pazeminājās.

(427)

Izmeklēšanas laikā netika gūta informācija vai pierādījumi, kas liecinātu par to, ka citu importētāju tālākpārdošanas cenu attīstība atšķirtos no iepriekš aprakstītās.

(428)

Izlasē iekļauto importētāju rentabilitāti noteica pamatojoties uz iepriekš aprakstīto importa un tālākpārdošanas cenu kombināciju un citiem faktoriem, kas ietekmē importētāju izmaksas. Pēc izpaušanas vairāki no izlasē iekļautajiem importētājiem pārbaudīja savus individuālos peļņas rādītājus un lūdza pieņemt pārskatītos datus. Vairākas no šīm prasībām pieņēma un laboja vairākas drukas kļūdas. Pārskatītie rentabilitātes rādītāji ir šādi.

22.   tabula

Izlasē iekļauto importētāju vidējā peļņa no attiecīgo ražojumu pārdošanas

(tīrā peļņa pirms nodokļiem/apgrozījums)

(429)

Šie rādītāji ir aprēķināti, ņemot vērā attiecīgā ražojuma peļņas rādītājus, kurus iesnieguši izlasē iekļautie importētāji. Dažos gadījumos iesniegtie rādītāji bija jākoriģē, ņemot vērā pārbaudes apmeklējumu rezultātus. Kā iepriekš minēts, pēc galīgās informācijas izpaušanas četri izlasē iekļautie importētāji apšaubīja individuālās rentabilitātes analīzes rezultātus un atkārtoti lūdza pieņemt pārskatītos datus, kas iesniegti pēc pārbaudes apmeklējuma. Attiecībā uz vienu no izlasē iekļautajiem importētājiem, jānorāda, ka minētā importētāja iesniegums par pārdošanu, vispārējām un administratīvajām izmaksām (PVA izmaksas) tika daļēji pieņemts, labojot drukas kļūdu, kas radīja nelielu parauga rentabilitātes samazinājumu salīdzinājumā ar to, kas izpausts ieinteresētajām personām. Tomēr šī importētāja iesniegums par sākotnēji iesniegto PVA izmaksu pieņemšanu un par to, lai ņemtu vērā kādam minētā uzņēmuma saistītajam uzņēmumam ārpus Savienības teritorijas it kā samaksāto ievērojamo procentu summu, ir noraidāms. Kas attiecas uz sākotnēji iesniegtajām PVA izmaksām, pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka tās ir pārspīlētas, jo uzņēmums pieprasītos apjomus nevarēja pamatot. Tādēļ korekciju veica, pamatojoties uz pārbaudes apmeklējumā saņemtajiem dokumentiem. Iesniegums par iespējami samaksāto procentu apjomu tika iesniegts tikai pēc pārbaudes apmeklējuma un tas nebija pienācīgi pamatots. Arī otrs izvēlē iekļautais importētājs atkārtoti lūdza pieņemt pārskatītos rentabilitātes datus, pamatojoties uz peļņu, kas iespējami iesniegta ASV iestādēm. Šajā saistībā jāatzīmē, ka uzņēmums par attiecīgo ražojumu iesniedza rentabilitātes tabulu, kuru apstiprināja arī pārbaudē, jo tā pilnībā atbilda pārbaudītajai grāmatvedībai un citiem pieejamajiem datiem.

Pēc pārbaudes saņemtajā dokumentā bija minēts tikai vispārējs peļņas līmenis “Eiropā”, kā arī ietverti visi ražojumi un iespējams arī darbības ārpus 27 dalībvalstīm, bet kas ģeogrāfiski attiecināmas uz Eiropu (Šveice, Balkānu reģions). Šo veidu nebija arī iespējams piesaistīt apmeklējumā pārbaudītajiem datiem un tādēļ iesniegums tika noraidīts. Iesniegumā pēc informācijas izpaušanas uzņēmums sniedza sīkāku informāciju par šo jautājumu, bet, ņemot vērā informācijas iesniegšanu pēc noteiktā laika un apliecinošu pierādījumu trūkumu, šo informāciju arī nevarēja ņemt vērā. Otrs uzņēmuma iesniegums attiecās uz dažiem izmaksu jautājumiem, kuri būtu jāņem vērā, no kuriem divus nevarēja sasaistīt ar pārbaudes apmeklējumā gūto informāciju. Tomēr tika nolemts ņemt vērā trešo izmaksu jautājumu, kuru pārbaudes laikā pilnībā apstiprināja, bet kurš bija tabulā izlaists. Taču ietekme uz vispārējo rentabilitāti bija ierobežota. Trešais importētājs sākotnēji iesniedza peļņas rādītājus tikai par nelielu savu Savienības darbību daļu. Iesniegtos rādītājus nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz uzņēmuma Savienības darbībām kopumā, ņemot vērā, ka reģionos pastāv ievērojamas atšķirības izmaksās un ienākumos. Tādēļ pārbaudes apmeklējumā peļņas radītājus papildināja ar rādītājiem par atlikušajām uzņēmuma darbībām Savienībā, pamatojoties uz visu pieejamo pārbaudāmo informāciju. Uzņēmums apstrīdēja minētā aprēķina rezultātu un pārbaudes apmeklējuma beigās iesniedza pārskatītu rentabilitātes tabulu, kura no Komisijas aprēķina atšķīrās tikai vienā pozīcijā – iegādes izmaksas. Tā kā šīs minētās iegādes izmaksas, pretēji Komisijas noteiktajām iegādes izmaksām, nevarēja piesaistīt pieejamajai informācijai, pārskatītā tabula netika pieņemta. Tādējādi iesniegums tika noraidīts un tika izmantoti pārbaudes apmeklējumā noteiktie rentabilitātes rādītāji. Pēc informācijas izpaušanas ceturtais importētājs apstrīdēja savus iesniegtos rentabilitātes rādītājus, kas pārbaudes apmeklējumā tika pārbaudīti un pieņemti bez turpmākiem pielāgojumiem, paužot viedokli, ka kopumā izmantotā metodoloģija nav precīza. Taču, tā kā uzņēmums neierosināja citu metodoloģiju, lai noteiktu peļņu attiecīgajam ražojumam, iesniegumu noraidīja kā nebūtisku.

(430)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā, pamatojoties uz importētāju, kas sadarbojās, sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka laikposmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam vidējā svērtā tīrā peļņa bija 12 %. Taču šīs pārskatīšanas izmeklēšanas izlasē iekļauto importētāju pārbaudītie liecināja par to, ka minēto izlasē iekļauto importētāju vidējā svērtā peļņa 2005. gadā pārsniedza 20 %. 2006. gadā bija vērojama būtiska rentabilitātes pazemināšanās par vairāk nekā 18 procentu punktiem, aprēķinot vidējo svērto rādītāju, un par vairāk nekā 12 procentu punktiem, aprēķinot vidējo aritmētisko rādītāju. Izrādījās, ka lielākā daļa pārdošanas līgumu jau bija saskaņoti pirms pagaidu pasākumu noteikšanas 2006. gada martā, un daudzos gadījumos, vienojoties par pārdošanas cenām, netika ņemta vērā iespējamā antidempinga maksājuma piemērošana. Attiecīgi 2006. gadā samazinājās izlasē iekļauto importētāju peļņa no attiecīgā ražojuma pārdošanas. 2007. gadā un PIP laikā peļņa atkal pieauga, bet tā joprojām bija par 8–16 procentu punktiem zemāka nekā 2005. gadā gūtā peļņa.

(431)

Ņemot vērā to, ka pēc 2006. gada marta lielākā daļa izlasē iekļauto importētāju pielāgoja to piegādes kanālus un cenu politiku jaunajai situācijai, proti, antidempinga maksājumu piemērošanai, tika veikta rūpīgāka to faktoru analīze, kuri ietekmēja rentibilitāti no 2007. gada. Jāņem vērā šādi aspekti. Pirmkārt, lai gan peļņas samazinājumu 2006. gadā lielā mērā var saistīt ar antidempinga maksājumiem, 2007. gadā un PIP laikā citi, ar atsevišķiem uzņēmumiem saistīti faktori arī radīja būtisku negatīvu ietekmi uz izlasē iekļauto importētāju peļņu. 2007. gadā un PIP laikā vairākiem izlasē iekļautiem importētājiem ievērojami pieauga PVA izmaksas, kas veicināja būtisku bruto peļņas pazemināšanos. Šis apstāklis ietekmēja visai importētāju izlasei aprēķināto peļņu. Nevarēja konstatēt kopēju iemeslu izlasē iekļauto importētāju PVA izmaksu pieaugumam, piemēram, augstākas sporta pasākumu tirgvedības izmaksas.

(432)

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka EUR/USD valūtas kursa izmaiņas palīdzēja importētājiem saglabāt zemas iegādes izmaksas, tostarp attiecīgajam ražojumam. No 2005. gada beigām līdz PIP beigām EUR vērtība attiecībā pret USD pieauga par gandrīz 30 %, un, tā kā importētāji, slēdzot līgumus ar to piegādātājiem, parasti nosaka cenas USD un saskaņā ar importētāju sniegto informāciju tika veikti ierobežoti riska novēršanas pasākumi, šis “ieguvums” mazināja antidempinga maksājumu un citu izmaksu pieauguma ietekmi. Pamatojoties uz viena izlasē iekļautā importētāja sniegto informāciju, var secināt, ka, ja valūtas maiņas kursi paliktu nemainīgi, peļņas līmenis PIP laikā būtu par 6 procentu punktiem zemāks.

(433)

Turklāt tika veikta alternatīva rentabilitātes analīze, nodalot peļņu, kas gūta no apavu pārdošanas ar privātiem tirdzniecības nosaukumiem, no peļņas, kas gūta no zīmolu apavu pārdošanas. Šai sakarībā izlasē iekļauto importētāju sniegtie pārbaudītie dati tika papildināti ar informāciju, kas tika iegūta no cita liela apavu ar privātiem tirdzniecības nosaukumiem importētāja, kurš nepiedalījās izlases veida pārbaudē, bet sadarbojās izmeklēšanas laikā, darot zināmu savu viedokli. Saskaņā ar šo informāciju apavu ar privātiem tirdzniecības nosaukumiem importētāju peļņas līmenis kopumā bija ievērojami zemāks par vairuma zīmolu apavu importētāju peļņas līmeni, taču tas tomēr bija augsts un PIP laikā bija 11–17 % robežās. Šis secinājums apstiprina sākotnējās izmeklēšanas laikā izdarītos secinājumus, ka šīs kategorijas importētāju gūtā peļņa ir vidēji 17 % līmenī. Turklāt šī plašā analīze arī ļāva secināt, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas ir uzlabojusies zīmolu apavu importētāju rentabilitāte. Sākotnējās izmeklēšanas laikā šie importētāji darīja zināmu, ka to vidējā rentabilitāte ir aptuveni 10 %, bet izlasē iekļauto zīmolu apavu importētāju peļņa PIP laikā pārsniedza 20%. Tādējādi var secināt, ka kopumā apavu ar privātiem tirdzniecības nosaukumiem importētāju grupas ekonomiskā situācija pēc sākotnējās izmeklēšanas lielākoties ir saglabājusies nemainīga, taču zīmolu apavu importētāju situācija ir pat uzlabojusies.

(434)

Katrā ziņā izlasē iekļauto importētāju gūtās peļņas līmenis jebkurā gadījumā bija salīdzinoši augsts, un pēc 2006. gada nebija vērojama lejupejoša tendence. Jāņem vērā arī tas, ka izlasē iekļauto importētāju kopējais peļņas līmenis, kas pastāvīgi pārsniedz 10 %, norāda uz samērā stabilu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības jomu.

(435)

Izmeklēšanas laikā netika gūta informācija vai pierādījumi, kas liecinātu par to, ka citu importētāju gūtās peļņas līmeņa tendence varēja atšķirties no iepriekš aprakstītās peļņas gūšanas tendences.

(436)

Ņemot vērā globālo finanšu un ekonomisko krīzi, kura sākās drīz pēc PIP, tika uzskatīts par piemērotu analizēt importētāju situāciju pēc PIP. Vairākos saņemtajos iesniegumos jau bija minēta šīs ekonomikas lejupslīdes tiešā negatīvā ietekme uz nozari, kas pastiprinātu antidempinga maksājumu negatīvo ietekmi. Pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto papildu informāciju un atsauksmēm, kā arī publiski pieejamu informāciju, piemēram, Eurostat datiem, tirgus pētījumiem, var izdarīt šādus secinājumus.

(437)

Iepazīstoties ar pieejamajiem statistikas datiem, var secināt, ka imports no attiecīgajām valstīm turpina samazināties, lai gan samazinājums salīdzinājumā ar laikposmu no 2005. gada līdz PIP ir mērens (– 15 % periodā pēc PIP). Tajā pašā laikā importa apjoms no trešām valstīm turpina pieaugt. Citiem vārdiem sakot, joprojām notiek ražošanas pārvietošana no attiecīgajām valstīm uz trešām valstīm. Eurostat dati arī liecina par būtisku pieaugumu importa cenām, jo īpaši apavu importa cenām no attiecīgajām valstīm (+ 21,5 % salīdzinājumā ar PIP).

(438)

Par līdzīgu tendenci laikposmā pēc PIP informēja arī izlasē iekļautie importētāji, kuri turpināja palielināt piegādi no citām valstīm un samazināt piegādi no attiecīgajām valstīm. Kopumā to attiecīgā ražojuma importa apjoms saglabājās samērā stabils. Importētāji paskaidroja, ka, ņemot vērā aptuveni 6 mēnešus ilgo sagatavošanās laiku, pirkumus pēc PIP veica, pamatojoties uz pasūtījumiem, ko izdarīja pirms ekonomikas lejupslīdes sākuma. Izlasē iekļauto importētāju vidējās iepirkuma cenas euro attiecīgajam ražojumam salīdzinājumā ar PIP palielinājās par aptuveni 15 %. Iemesli šādam cenu pieaugumam, kā informēja importētāji, pirmkārt, ir USD vērtības pazemināšanās 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā, kas palielināja ražojumu iegādes izmaksas no attiecīgajām valstīm euro, un, otrkārt, ražošanas izmaksu, jo īpaši darbaspēka izmaksu, pieaugums attiecīgajās valstīs.

(439)

Tā kā tālākpārdošanas cenas palika nemainīgas vai tikai nedaudz pieauga, var secināt, ka ietekme uz izlasē iekļauto importētāju rentabilitāti saistībā ar attiecīgā ražojuma tirdzniecību varēja būt vēl lielāka. Turklāt importētāji apgalvoja, ka iepriekš izdarītu pirkumu pasūtījumu un vēlāk vērojamā pieprasījuma krituma dēļ būtiski ir palielinājušies viņu krājumi. Taču saskaņā ar importētāju peļņas aprēķiniem laikposmam pēc PIP, kas ir balstīti uz sniegto informāciju par cenām, peļņas samazinājums, visticamāk, būs mērens (aptuveni par 2 procentu punktiem), un kopumā peļņas līmenis joprojām būs pietiekams.

(440)

Tomēr vairāki importētāji minēja, ka kopš 2008. gada rudens patērētāju pieprasījums ir būtiski samazinājies un ka šis pieprasījuma samazinājums vēl neietekmē importa apjomu, jo pasūtījumi ir izdarīti 6–9 mēnešus iepriekš, proti, pirms ekonomikas lejupslīdes sākuma. Tāpēc nākamajā sezonā importētāji gaida lielāku importa apjoma samazinājumu. Turklāt vairāki importētāji informēja, ka daži lielākie izplatīšanas tīkli ir kļuvuši maksātnespējīgi vai nonākuši finanšu grūtībās, tāpēc pasūtījumi ir atcelti, importētāju krājumi pieaug un viņi ir spiesti piešķirt īpašas atlaides saviem klientiem. Daži izlasē iekļautie importētāji jau paziņoja par vērienīgu pārstrukturēšanas plānu īstenošanu saistībā ar ekonomikas lejupslīdi, savukārt citi informēja, ka arvien intensīvāk mēģina kontrolēt izmaksas, izmantojot citus līdzekļus.

(441)

No iepriekšminētā var secināt, ka līdz 2009. gada jūlijam krīzes ietekme uz importa un pārdevumu apjomu joprojām bija ierobežota, ņemot vērā to, ka pasūtījumi patērētāju līmenī tika izdarīti pirms krīzes sākuma, un tie bija balstīti uz optimistiskākām patēriņa prognozēm. Arī attiecībā uz rentabilitāti var secināt, ka lielākajai daļai importētāju līdz šim ir izdevies ierobežot krīzes ietekmi, veicot dažādus pasākumus izmaksu kontrolēšanai.

(442)

Ja pasākumi tiks turpināti, visticamāk, tie nākotnē vairāk ietekmēs importētājus, jo būtiski ir mainījušies ekonomiskie rādītāji – ņemot vērā nesen vēroto iepirkuma cenu pieaugumu un sagaidāmo kopējo patēriņa samazinājumu, antidempinga maksājumu ietekme būs jūtamāka nekā iepriekš pat tādā gadījumā, ja valūtas kursa izmaiņas mazinās iepirkuma cenas ietekmi, kā tas notika attiecīgajā periodā. Turklāt vairāki importētāji norādīja, ka attiecīgajās valstīs bija vērojams citu būtisku izmaksu, piemēram, darbaspēka un citu izmaksu, pieaugums. Visā visumā paredzams, ka peļņa no attiecīgā ražojuma tuvākajā nākotnē samazināsies, bet tas lielā mērā notiks nevis antidempinga maksājumu, bet citu izmaksu pieauguma dēļ. Taču, tā kā importētāji kopumā guva pietiekamu peļņu, šāds samazinājums, visticamāk, šos uzņēmumus neapdraudēs.

(443)

Kā liecina novērojumi kopš 2005. gada, ņemot vērā to, ka antidempinga maksājums importētājus skars vēl vairāk, tie, iespējams, turpinās vai sāks importēt vēl lielākus apjomus no citām trešām valstīm. Tajā pašā laikā importētāji, domājams, mēģinās attiecināt lielāku vispārējo izmaksu pieauguma daļu uz mazumtirgotājiem/izplatītājiem. Taču, ņemot vērā šo mazumtirgotāju/izplatītāju relatīvo nozīmi importētājiem (kā plašāk paskaidrots 472. apsvērumā), importētāji, visticamāk, pilnībā neattiecinās galīgo izmaksu pieaugumu uz to klientiem. Šāda situācija bija vērojama arī laikposmā no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada martam.

(444)

Tomēr antidempinga maksājumu piemērošanas ietekme uz importētājiem laikā, kad samazinās pieprasījums, pieaug iepirkuma cenas un patērētāji pievērš lielāku uzmanību izmaksām, varētu būt citāda atkarībā no importētāju pielāgošanās spējas. Jāatgādina, ka vairāki importētāji jau ir pierādījuši, ka tie patiešām spēj būt elastīgi attiecībā uz to iegādes stratēģijām un ražojumu sortimentu (piedāvājot vairāk STAF un/vai tekstilmateriālu/plastmasas apavu un/vai aksesuāru). Šāda pieeja tiem ļauj mazināt maksājuma ietekmi nākotnē. To importētāju rentabilitāte un/vai pārdevumu apjoms, kuri saglabā tradicionālos piegādes kanālus attiecīgajās valstīs un galvenokārt nodarbojas ar ādas apavu tirdzniecību, kopumā patiešām varētu samazināties.

(445)

Kā minēts, sākot no 60. apsvēruma, vairākas ieinteresētās personas pieprasīja, lai konkrēti apavu veidi tiktu svītroti no ražojuma jomas. Turklāt vairums ieinteresēto personu apgalvoja, ka, ja šīs izmeklēšanas laikā nav iespējams pārskatīt ražojuma jomu, to importētie apavu veidi ir jāizslēdz no pamatregulas 21. panta darbības jomas. Šīs prasības galvenokārt bija balstītas uz apgalvojumu, ka šāda veida apavus Savienībā neražo (trūkst ražošanas jaudas un vēlēšanās ražot) un tas var veicināt konkurences neesamību, nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un nelabvēlīgas ekonomiskās vides veidošanos, kurā pasākumi daudz negatīvāk ietekmētu Savienības importētājus, izplatītājus, mazumtirgotājus un patērētājus.

(446)

Šai sakarībā ir būtiski uzsvērt, kā izklāstīts, sākot no 267. apsvēruma, ka tika konstatēta liela konkurence starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības izgatavotajiem apavu veidiem. Tas nozīmē arī, ka Savienībā joprojām pastāv nozīmīga ādas apavu ražošana. Ir jāatzīmē arī tas, ka, veicot termiņa beigu pārskatīšanu, neatkarīgi no Savienībā pastāvošā ražošanas modeļa galīgā novērtējuma pasākumu piemērošanas laikā, ražojuma jomu nevar mainīt, paplašināt vai sašaurināt.

(447)

Neskatoties uz iepriekš minēto, Komisija sazinājās ar attiecīgajām apavu ražošanas uzņēmumu apvienībām, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par Savienībā ražoto apavu veidiem/apjomiem. Pamatojoties uz iegūto informāciju, var secināt, ka lielākā daļa apavu, attiecībā uz kuriem tika izvirzīta iepriekš minētā prasība, (joprojām) tiek ražoti Savienībā un ka ražošanas modelis pašreizējo pasākumu piemērošanas laikā nav būtiski mainījies. Pamatojoties uz apkopoto informāciju, nav iespējams izdarīt vispārīgu galīgo secinājumu par to, vai Savienībā izgatavotie noteiktas nišas ražojumu veidi apmierina šo ražojumu pieprasījumu.

(448)

Lielākā daļa šo ražojumu ir specifiski nišas ražojumi, kurus pārdod specializētiem klientiem mazos apjomos, kuriem ir raksturīga augsta kvalitāte un sarežģīti tehniskie parametri un kuri ietilpst augstas cenas kategorijā, piemēram, jāšanas apavi, boulinga apavi vai īpašu izmēru / šaurām pēdām paredzēti apavi. Tāpēc šie ražojumu veidi būtībā atbilst Savienības ražotāju vispārīgajām specifikācijām. Nosakot vai turpinot pasākumus, Savienības ražotājiem būtu stimuls veikt ieguldījumus šādu nišas ražojumu veidu izgatavošanā vai palielināt to pašreizējo ražošanas jaudu. Pretējā gadījumā Savienības ražotājiem nebūtu nekādas intereses veikt ieguldījumus šādās ražojumu līnijās. Turklāt, tā kā pasākumu mērķis nav apturēt importu un tie šajā gadījumā arī neradīja šādas sekas, ir iemesls piemērot antidempinga pasākumus arī šiem nišas ražojumu veidiem, jo starp dažādiem ražojumu veidiem nevar noteikt skaidru robežu. Katrā ziņā attiecībā uz nišas ražojumiem ierobežotie pieejamie dati norāda uz to, ka šo ražojumu daļa kopējā importa apjomā ir patiešām neliela, un tāpēc pasākumu ietekme uz šiem ražojumu veidiem netiek uzskatīta par nesamērīgu salīdzinājumā ar pārējo importa apjoma daļu.

(449)

Daži sporta apavu importētāji un to apvienības apgalvoja, ka tie nespēs rast atbilstīgus alternatīvus iegādes avotus Savienībā.

(450)

Šai sakarībā vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar valstu apavu ražotāju apvienību sniegto informāciju Savienības joprojām tiek ražots ievērojams apjoms sporta apavu, lai gan nevar izslēgt, ka pieprasījums šajā segmentā pārsniedza piedāvājumu. Pat pieņemot, ka Savienības ražoto sporta apavu apjoms nebija pietiekams, izmeklēšana pierādīja, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti, piemēram, Indonēzija un Indija, kuri, kā izklāstīts iepriekš tekstā, piedāvā arvien konkurētspējīgākas cenas.

(451)

Vairāki izlasē iekļauti importētāji, jo īpaši tie, kuri pārstāv lielos, globālos apavu zīmolus, arī apgalvoja, ka tiem ir ilgtermiņa stratēģiska sadarbība ar dažām ražotāju grupām ĶTR un Vjetnamā, kas balstīta uz augstas kvalitātes, sociālajiem, drošības un vides aizsardzības standartiem, kuru ieviešanai bija nepieciešami vairāki gadi. Tāpēc iegādes avotu maiņa, pārvietojot ražošanu, radītu augstas izmaksas un pagarinātu pasūtījumu izpildes termiņus (12–18 mēneši).

(452)

Šai sakarībā ir būtiski uzsvērt, ka attiecīgie antidempinga pasākumi nav aizliedzoši; citiem vārdiem sakot, pasākumu noteikšana, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, nav bijis iemesls importa pārtraukšanai no attiecīgajām valstīm un attiecīgi nepieciešamībai importētājiem veikt pirkumu no citām valstīm. Neņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšana pierādīja, ka pastāv augsts elastīguma līmenis – importētāji parasti iepērk ražojumus no piegādātāju grupām ar ražošanas bāzēm vairākās Āzijas valstīs. Šīs grupas ir elastīgas un var mainīt iegādes avotus vienā valstī uz citas valsts iegādes avotiem, ja ir iemesls to darīt. Izlases veida pārbaudes laikā sniegtā informācija par attiecīgā ražojuma iegādi kopš 2005. gada, kā rezumēts 417. apsvērumā, liecina par to, ka lielākā daļa izlasē iekļauto importētāju 1 vai 2 gadu laikā ir mainījuši izcelsmes valsti būtiskai daļai no iepirkto ādas apavu apjoma. Liels skaits izlasē neiekļauto importētāju arī informēja par importa pieaugumu no citām Āzijas valstīm uz importa no attiecīgajām valstīm samazinājuma rēķina. Tāpēc dokumentos pieejamā informācija norāda uz to, ka, lai gan var rasties papildu izmaksas, ražošanas pārvietošana no vienas valsts un citu netiek uzskatīta par pārāk lielu apgrūtinājumu, un izrādās, ka šāda prakse ir diezgan plaši izplatīta. Tāpēc arguments tiek noraidīts.

(453)

Importētāju apvienības un daži importētāji arī apgalvoja, ka importētāji vairs nespēj pārvarēt maksājumu radītās sekas. Tika apgalvots, lai laikposmā no 2006. gada līdz PIP pasākumu negatīvo ietekmi uz patērētājiem (daļēji) kompensēja valūtas kursa izmaiņas, sākot no 2006. gada, bet saskaņā ar šiem apgalvojumiem, ja maksājumi tiktu saglabāti, valūtas kursa attīstība pretējā virzienā pēc PIP neizbēgami palielinātu importētāju tālākpārdošanas cenas un radītu augstākas cenas patērētājiem veikalos.

(454)

Tiek atzīts, ka euro vērtības pieaugums pret USD pēc antidempinga pasākumu noteikšanas bija ievērojams, kā izklāstīts arī 432. apsvērumā. Valūtas kursa izmaiņas patiešām bija izdevīgas attiecīgā ražojuma importētājiem, sākot no 2005. gada beigām līdz PIP beigām, jo līgumi ar to piegādātājiem parasti tiek slēgti, nosakot summas USD, un euro vērtība pret USD šajā periodā pieauga gandrīz par 30 %.

(455)

Attiecībā uz importētāju apgalvojumu par nespēju absorbēt maksājumu, ņemot vērā pretējās valūtas kursa izmaiņas no 2008. gada vidus, kas veicināja augstākas importa cenas euro, jāatzīmē, ka importētāju gūtās peļņas līmenis no attiecīgā ražojuma pārdošanas, kā tika secināts izlases veida pārbaudē (skatīt 22. tabulu), PIP laikā joprojām bija pietiekams. Ir secināts, ka importētāji spētu turpināt ilgtspējīgu darbību pat tad, ja noteiktā laikposmā valūtas kursa izmaiņas būtu tiem nelabvēlīgas. Turklāt attiecībā uz valūtas kursa izmaiņām nekas neliecina par to, ka euro vērtība salīdzinājumā ar USD ir pakļauta brīvajam kritienam; gluži pretēji – lai gan euro vērtība pret USD laikposmā no 2008. gada jūlija līdz novembrim samazinājās, pēc tam tā atkal pieauga. Tāpēc minējumi par euro vērtības pazemināšanos īstermiņā un vidējā termiņā ir tikai spekulatīvi. Attiecībā uz ādas apavu mazumtirdzniecības cenām ir arī jāatzīmē, ka pastāv vairāki citi ādas apavu iegādes avoti, un importētāji šos avotus izmanto arvien biežāk. Tāpēc dokumentos nav informācijas, kas norādītu uz nepieciešamību importētājiem pilnībā attiecināt maksājumu uz vairumtirgotājiem/mazumtirgotājiem, būtiski palielinot cenas mazumtirdzniecības līmenī. Tāpēc arguments nav pārliecinošs.

(456)

Daži importētāji, no kuriem lielākā daļa ir saistīti ar zīmolu apavu ražotāju grupu, apgalvoja, ka pasākumi negatīvi ietekmēs ievērojamo “ražošanas pievienoto vērtību”, ko tie rada Savienībā, veicot nozīmīgu darbību, jo īpaši tādās jomās kā dizaina izstrāde, attīstība, zīmolu izveide un piegāde. Šai sakarībā izmeklēšana apstiprināja, ka daudzi importētāji patiešām ne tikai nodarbojās ar apavu tirdzniecību, bet Savienībā veica arī darbības ar pievienoto vērtību, piemēram, tādas, kā minēts iepriekš. Šādas darbības veicina augstu nodarbinātības līmeni.

(457)

Šai sakarībā jāatzīmē, ka izlasē iekļauto importētāju sniegtā informācija neliecināja par to, ka šajos uzņēmumos laikposmā no 2005. gada līdz PIP būtu samazinājies to darbinieku skaits, kuri saistīti ar attiecīgo ražojumu. Gluži pretēji, izlasē iekļauto zīmolu apavu ražotāju kopējie nodarbinātības rādītāji drīzāk liecina par nelielu šo darbinieku skaita pieaugumu. Tādējādi, atbilstoši to mērķim, antidempinga pasākumi nav bloķējuši ĶTR un Vjetnamas izcelsmes ādas apavu importu Savienības tirgū, bet gan drīzāk koriģējuši to cenu līmeni, lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Turklāt maksājumu līmenis šajā gadījumā ir mērens, turklāt importētāji var mainīt ražojumu izcelsmes valsti, kā tie dažos gadījumos arī darīja. Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments, ka antidempinga pasākumi apdraud daudzās darbavietas, ko šie importētāji ir izveidojuši Savienībā, tiek noraidīts.

(458)

Pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, var galīgi secināt, ka laikposmā no 2006. gada līdz PIP antidempinga pasākumiem bija ietekme uz ekonomisko situāciju attiecīgā ražojuma Savienības importētājiem, taču, ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto kopumā stabilo importētāju tirgus situāciju, šī ietekme nav uzskatāma par nesamērīgu. Ir konstatēts, ka deviņos mēnešos pēc PIP importētāju ekonomiskā situācija nedaudz pasliktinājās. Taču situācija nozarē kopumā ir laba, un saistībā ar attiecīgo ražojumu gūtā peļņa joprojām ir augsta. Tāpēc tiek uzskatīts, ka, visticamāk, pasākumu turpināšana neradītu būtisku negatīvu ietekmi uz importētāju interesēm.

(459)

Saskaņā ar pieejamo informāciju Savienības mazumtirdzniecības/izplatīšanas tirgū aptuveni 60 % no visiem apaviem tirgo “tradicionāli” specializēti izplatītāji, proti, lielie mazumtirgotāji, kuri nereti paši importē apavus, un tā sauktās “pircēju grupas”, un aptuveni 40 % no visiem apaviem tirgo nespecializēti izplatītāji, un tie ir lielveikali, apģērbu veikali un universālveikali. Ir aprēķināts, ka mazumtirdzniecības/izplatīšanas nozarē Savienībā ir nodarbināti aptuveni 140 000 strādājošo, kuri ir saistīti ar attiecīgā ražojuma pārdošanu patērētājiem. Jāatzīmē, ka Savienības dalībvalstīs, kuras atrodas ziemeļu daļā, dominē lielie mazumtirgotāji, savukārt uz dienvidiem esošajās dalībvalstīs mazumtirdzniecību nereti veic MVU.

(460)

Lai gan lielie mazumtirgotāju tīkli nevēlējās piedalīties importētāju izlases veida pārbaudē un nesniedza atbildes uz sīki izstrādātajām mazumtirgotāju anketām, viens lielais importētājs/mazumtirgotājs, kā arī viena mazumtirgotāju grupa iesniedza rakstiskas atsauksmes, un viņi tika uzklausīti. Tādējādi vienīgais mazumtirgotājs, kura atbildes varēja pārbaudīt, bija uzņēmums Clark's, kurš sadarbojās kā importētājs.

(461)

Atbildes uz vairumtirgotāju, izplatītāju un mazumtirgotāju apvienību anketām tika saņemtas no Eiropas Modes preču mazumtirgotāju apvienības (AEDT), Eiropas Zīmolu apavu apvienības (EBFC), Eiropas Aktīvās atpūtas grupas (EOG), apvienības “EuroCommerce”, kas pārstāv Eiropas mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un starptautiskās tirdzniecības nozares, Eiropas Sporta preču ražošanas nozaru federācijas (FESI), Ārvalstu tirdzniecības apvienības (FTA), Nīderlandes modes preču, apavu un sporta preču mazumtirgotāju apvienības “MITEX” un apvienības “Svenskt Sportforum”. Neviena lielveikalu ķēde nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tomēr “Lidl” sniedza informāciju par tās veiktajiem attiecīgā ražojuma pirkumiem un tālākpārdošanu laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam. Minētās apvienības un mazumtirgotāji iebilda pret pasākumiem un to beigu termiņa pagarināšanu, galvenokārt apgalvojot, ka minētie pasākumi pazemināja rentabilitāti un lika daudziem mazumtirgotājiem meklēt alternatīvus piegādes avotus. Tie arī apgalvoja, ka pasākumu beigu termiņa pagarināšana radīs kaitējumu Eiropas apavu nozarei, kas veiksmīgi ir pielāgojusies izaicinājumiem un iespējām mūsdienu tirgos, kuros izmanto ražošanas ārpakalpojumus. Tie apgalvoja, ka, nosakot pasākumus, neizdevās izvairīties no plaša mēroga ražošanas pārvietošanas, kas vairs netiks veikta Savienībā, jo Savienības ražotāji nespēj apmierināt pieprasījumu pēc dažādas kvalitātes apaviem par zemu cenu.

(462)

Lai novērtētu apgalvojumu par peļņas normas samazinājumu pēc antidempinga pasākumu piemērošanas, vispirms tika analizēts izplatītāju/mazumtirgotāju noteikto iepirkuma cenu salīdzinājums attiecīgajam ražojumam ar pārdošanas cenām, ko tie sasniedza laikposmā no 2005. gada līdz PIP. Kā izklāstīts 425. apsvērumā, pamatojoties uz izlasē iekļauto importētāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka importētāju tālākpārdošanas cenas, kas bija vienādas ar izplatītāju/mazumtirgotāju iepirkuma cenām, laikposmā no 2005. gada līdz PIP bija nemainīgas vai tikai nedaudz pieauga.

(463)

Pēc tam tika pārbaudīta tālākpārdošanas cenu attīstība, un mazumtirgotāju iesniegto datu neprecizitātes dēļ informācija tika iegūta no dalībvalstu statistikas iestādēm, kuras kopumā pārstāvēja 66 % no Savienības iedzīvotājiem. Šī informācija ļauj secināt, ka mazumtirdzniecības cenas attīstību attiecīgajā periodā kopumā raksturoja mērens pieaugums, kā redzams turpmākajā tabulā.

23.   tabula

Vidējās patēriņa cenas dažās dalībvalstīs (indeksētās cenas)

(464)

Iepriekš minētās apavu kategorijas, lai gan tās precīzi neatbilst ražojuma definīcijai, ir dominējošās attiecīgā ražojuma kategorijas, un iepriekš redzamās tendences tādējādi var uzskatīt par derīgu atsauci saistībā ar attiecīgā ražojuma mazumtirdzniecības cenām.

(465)

Iepriekš redzamās tendences apstiprināja vairākas ieinteresētās personas, kuras apgalvoja, ka mazumtirdzniecības cenas ir saglabājušās relatīvi stabilas ilgākā laikposmā un jo īpaši laikposmā no 2005. gada līdz PIP. Tās paskaidroja, ka ilglaicīgu apavu cenu stabilitāti mazumtirdzniecības līmenī nodrošināja: i) tādi izmaksas labvēlīgi ietekmējoši faktori kā nepārtraukta ražošanas pārvietošana uz zemu izmaksu valstīm un labvēlīga valūtas maiņas kursa attīstība un ii) “cenu punktu” princips, ko piemēro mazumtirgotāji, kā arī patērētāju vēlme maksāt. “Cenu punktu” princips nozīmē to, ka apavus parasti pārdod par cenu, kas atbilst noteiktam cenu punktam un nav ne augstāka, nedz arī zemāka par šo punktu; piemēram, noteiktas kategorijas apavus pārdod par EUR 44,95, nākamās kategorijas apavus par EUR 49,95, nākamās – par EUR 54,95 utt.

(466)

Tā kā mazumtirgotāju iesniegtā informācija nebija pietiekami detalizēta, nebija iespējams tieši iegūt informāciju par mazumtirgotāju rentabilitāti. Taču, salīdzinot mazumtirgotāju iepirkuma cenas attīstību, kā izklāstīts 462. apsvērumā, un to tālākpārdošanas cenas attīstību, kā izklāstīts 463. un turpmākajos apsvērumos, nevar secināt, ka samazinātos peļņas norma, ko var saistīt ar maksājumu radīto izmaksu samazinājumu, jo attiecīgā ražojuma iepirkuma cenas palika nemainīgas vai nedaudz palielinājās, bet tālākpārdošanas cenas nedaudz palielinājās.

(467)

Attiecībā uz mazumtirdzniecības nozares kopējo rentabilitātes līmeni dažas pazīmes norāda uz to, ka tas ir zemāks par importētāju sasniegto rentabilitātes līmeni. Turklāt saskaņā ar specializētām publikācijām presē daži reģioni ir īpaši konkurētspējīgi un sarežģīti no mazumtirgotāja viedokļa (spēcīga konkurence, apvienošanās process tirgū, liela atkarība no finanšu tirgus, kura dalībnieki nevēlas veikt ieguldījumus, un stratēģiskās problēmas). Tomēr tajā pašā laikā viens no lielākajiem apavu mazumtirdzniecības tīkliem, kas darbojas Savienībā, presē paziņoja par rekordaugstu peļņu 2008. gadā un informēja par tālejošiem paplašināšanās plāniem.

(468)

Attiecībā uz mazumtirgotāju kopējo rentabilitāti jāatzīmē arī, ka antidempinga maksājuma ietekmi jebkurā gadījumā mazina sasniegtais citu ražojumu apgrozījums, piemēram, STAF, ādas apavu no citām izcelsmes valstīm, citu apavu veidu un aksesuāru apgrozījums.

(469)

Nobeigumā var secināt, ka mazumtirgotāji termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā nespēja pamatot argumentu par peļņas samazināšanos, kā arī izmeklēšanas secinājumi neapstiprināja šādu apgalvojumu. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, var konstatēt, ka, visticamāk, laikposmā no 2006. gada līdz PIP antidempinga pasākumu noteikšana neradīja negatīvu ietekmi uz mazumtirgotājiem vai to radītā ietekme bija ierobežota.

(470)

Ierobežotā pieejamā informācija par ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz apavu mazumtirdzniecības nozari pēc PIP liecina par peļņas un pieprasījuma samazināšanos pirmajos deviņos mēnešos pēc PIP. Taču informāciju iesniedza tikai viens uzņēmums, kurš galvenokārt darbojās vienā konkrētā reģionā, un, tā kā šis uzņēmums bija arī importētājs, šo informāciju nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz mazumtirdzniecības nozari kopumā. Turklāt specializētās preses publikācijās tika ziņots, ka kopš 2009. gada vidus situācija apavu mazumtirdzniecības nozarē attiecīgajā reģionā ir būtiski uzlabojusies (pārdevumu apjomu un ieņēmumu pieaugums). Attiecīgi, tā kā mazumtirdzniecības nozare nenodrošināja reprezentatīvu sadarbību, nevar izdarīt galīgus secinājumus par precīzu ekonomikas lejupslīdes ietekmi.

(471)

Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas lejupslīdi, domājams, ka ādas apavu patēriņš samazināsies un īstermiņā un vidējā termiņā palielināsies spiediens uz cenu, ko izraisa patērētāji, kas arvien lielāku uzmanību pievērš cenai. Savukārt importētāji, iespējams, mēģinās vismaz daļēji attiecināt savu cenu pieaugumu uz mazumtirgotājiem. Tādējādi mazumtirgotāju neizdevīgā situācija, atrodoties starp importētāju un patērētāju, var veicināt arvien sarežģītākas situācijas veidošanos.

(472)

Tie mazumtirgotāji/izplatītāji, kuri veic uzņēmējdarbību spēcīgas konkurences tirgos un ādas apavus iepērk galvenokārt no attiecīgajām valstīm, ņemot vērā to salīdzinoši augstās izmaksas un salīdzinoši zemo tīro peļņu, šādā gadījumā varētu nonākt nestabilā situācijā. Šāda scenārija gadījumā antidempinga pasākumu atcelšana ražojumam, uz ko attiecas pārskatīšana, šiem uzņēmumiem būtu atvieglojums. Taču tiem mazumtirgotājiem/izplatītājiem, kuri iepērk ražojumus arī no trešām valstīm/Savienības un ir dažādojuši ražojumu sortimentu, iespējamā cenu pieauguma ietekmi mazinātu apgrozījums. Turklāt izmeklēšana pierādīja, ka, lai gan lielie mazumtirgotāji un mazumtirgotāju grupas ieņem noteiktu tirgus pozīciju, tie ir pietiekami nozīmīgi, lai neļautu importētājiem izmaksu pieaugumu pilnībā attiecināt uz viņiem.

(473)

Visbeidzot jāsecina, ka tie mazumtirgotāji, kuri turpina iepirkt galvenokārt attiecīgos ražojumus, no pasākumu turpināšanas cietīs vairāk, bet tos mazumtirgotājus, kuri izmanto jauktu un elastīgu uzņēmējdarbības modeli, mainot iegādes avotu uz citiem alternatīviem avotiem un dažādojot savu ražojumu sortimentu, pasākumu turpināšana skars mazāk, lai gan tie var ciest lielākus zaudējumus nekā PIP laikā.

(474)

Tika apgalvots, ka pasākumu dēļ daudzi mazumtirgotāji bija spiesti meklēt alternatīvus iegādes avotus. Saskaņā ar informāciju dokumentācijā daži mazumtirgotāji, iespējams, patiešām mainīja iegādes avotus, bet neviens mazumtirgotājs vai to apvienība neziņoja par piedāvājuma deficītu vai grūtībām atrast alternatīvus avotus pēc pasākumu piemērošanas. Tāpēc, lai gan vairāki mazumtirgotāji patiešām meklēja alternatīvus avotus, saskaņā ar pieejamo informāciju tiem veiksmīgi izdevās atrast alternatīvus konkurētspējīgus iegādes avotus. Lai gan tiek atzīts, ka dažiem mazumtirgotājiem tas bija laikietilpīgs uzdevums, tā tiek uzskatīta par netiešu, nevis nesamērīgu pasākumu piemērošanas ietekmi salīdzinājumā ar ieguvumiem Eiropas ražotājiem, kuri cieta no importa par dempinga cenām.

(475)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka vairs nepastāvēja izmaksas labvēlīgi ietekmējošie faktori, kuri tika konstatēti attiecīgajā periodā, kā izklāstīts 465. apsvērumā. Tā vietā pēc PIP beigām valūtas kursa izmaiņas bija negatīvas, un ražošanas izmaksas ĶTR un Vjetnamā atkal pieauga. Attiecīgi, ja pasākumi tiktu turpināti, mazumtirdzniecības nozare nonāktu sarežģītā situācijā, jo būtu jāpalielina cenas. Tādējādi ne tikai pieaugtu cenas mazumtirdzniecības līmenī, bet arī samazinātos apgrozījums un, ņemot vērā augstās pastāvīgas izmaksas, ievērojami saruktu peļņa.

(476)

Kā minēts 454. apsvērumā, var izdarīt tikai lielā mērā spekulatīvus minējumus par euro vērtības pazemināšanos īstermiņā vai vidējā termiņā. Turklāt, lai gan izmaksu pieaugums ĶTR, iespējams, ietekmēs importētāju situāciju, arguments nav pamatots attiecībā uz mazumtirgotājiem, jo informācija dokumentācijā par importētāju noteiktajām pārdošanas cenām mazumtirgotājiem attiecīgajā periodā un pēc PIP liek domāt, ka cenu pieaugums tikai daļēji tika attiecināts uz mazumtirgotājiem. Tas norāda uz kopumā stabilo mazumtirgotāju tirgus pozīciju.

(477)

Tādēļ, lai gan tiek atzīts, ka apavu mazumtirdzniecības nozarē plaši izmanto “cenu punktu” principu un ka tas ļauj veikt mazākus cenu paaugstinājumus, nepievēršot tik lielu patērētāju uzmanību, dokumentācijā pieejamā informācija neliecina par to, ka mazumtirgotāji ir saskārušies ar būtisku kopējās iepirkuma cenas pieaugumu attiecīgajam ražojumam. Attiecīgi dokumentācijā nav pierādījumu tam, ka mazumtirgotājiem kopumā būtu jāpaaugstina cenu punkti attiecīgajam ražojumam. Turklāt, pa ja mazumtirgotājiem būtu jāpaaugstina cenu punkti dažiem īpašiem apavu modeļiem, šādas paaugstināšanas sekas mazinātu iegādes avotu vai ražojumu sortimenta maiņa. Ņemot to vērā, arguments tiek noraidīts.

(478)

Var secināt, ka, pamatojoties uz ierobežoto pieejamo informāciju, nekas neliecina par to, ka pasākumi radīja būtisku negatīvu ietekmi uz izplatītāju/mazumtirgotāju finanšu situāciju laikposmā no 2006. gada līdz PIP. Ņemot vērā iespējamās ekonomikas lejupslīdes sekas pēc PIP, jo īpaši mazumtirgotāju neizdevīgo situāciju, atrodoties starp importētājiem un patērētājiem, un iespējamo mazumtirgotāju pieticīgo peļņu, tomēr nevar izslēgt, ka pasliktināsies to mazumtirgotāju finanšu situācija, kuri galvenokārt tirgo attiecīgos ražojumus. Tomēr jāatzīmē, ka mazumtirgotāji var brīvi izvēlēties citus ražojumu iegādes avotus un dažādot piedāvātos ražojumus, lai mazinātu antidempinga maksājumu ietekmi uz to apgrozījumu. Kopumā mazumtirgotāji atrodas daudz labākā tirgus pozīcijā nekā Savienības ražotāji, jo tiem piemīt iepriekš aprakstītā pielāgošanās spēja, savukārt Savienības ražotāji ir pilnībā pakļauti cenu spiedienam, ko radīja importētie ražojumi par dempinga cenām.

(479)

Komisija sazinājās ar 39 patērētāju apvienībām Savienībā, lai informētu tās par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu. Šīs apvienības tika nepārprotami aicinātas paskaidrot to nostāju attiecībā pret pašreizējiem pasākumiem un sniegt citu informāciju, kas var izrādīties būtiska izmeklēšanā. Trīs patērētāju organizācijas pieteicās kā ieinteresētās personas un iesniedza rakstiskas atsauksmes.

(480)

Divas valstu patērētāju apvienības pauda atbalstu antidempinga pasākumiem. Viena no tām īpaši norādīja, ka, neskatoties uz pasākumu piemērošanu, cenas apaviem no attiecīgajām valstīm saglabājās ļoti zemas. Eiropas patērētāju organizācija BEUC iebilda pret pasākumiem, cita starpā apgalvojot, ka pasākumi radīja kaitējumu patērētājiem.

(481)

Šai sakarībā sākotnējā izmeklēšanā tika prognozēts, ka ietekme uz patērētājiem būs ierobežota, pieņemot, ka salīdzinoši mērenās maksājumu likmes tiks sadalītas starp dažādiem izplatīšanas tīkla līmeņiem un netiks pilnībā attiecinātas uz patērētājiem. Tomēr tika izstrādāts “sliktākais” scenārijs, proti, maksājumus pilnībā attiecināja uz patērētājiem. Sākotnējā izmeklēšanā tika aprēķināts, ka maksimālais patēriņa cenu pieaugums būtu 2 % vai EUR 1 vienam apavu pārim.

(482)

Pārskatīšanas izmeklēšanas rezultāti patiešām uzskatāmi parāda, ka ādas apavu patēriņa cenas pēc pasākumu piemērošanas tikai nedaudz palielinājās (skatīt 463. un turpmākos apsvērumus). Minētajos apsvērumos un 23. tabulā norādītais vidējās apavu mazumtirdzniecības cenas pieaugums saskaņā ar reprezentatīvo dalībvalstu grupas statistikas iestāžu sniegto informāciju ir no – 0,5 % līdz + 4,1 %, un tas ir zemāks par paziņoto inflāciju šajā periodā.

(483)

Pamatojoties uz importa cenu analīzi, tika konstatēts, ka ĶTR un Vjetnamas ādas apavu cenas saglabājās salīdzinoši zemas pat pēc antidempinga maksājumu piemērošanas (skatīt 422. apsvērumu). Tādējādi, pamatojoties uz informāciju dokumentācijā, nevar secināt, ka pasākumi ir nodarījuši būtisku kaitējumu patērētājiem.

(484)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumi nodarīja kaitējumu patērētājiem un ka tie veicināja cenu pieaugumu. Daži importētāji arī apgalvoja, ka pasākumu ietekme uz patērētājiem kļūs pamanāmāka laikā, kad tie vairs nevarēs iekļaut maksājumus cenā.

(485)

Kā minēts 482. apsvērumā, antidempinga maksājumi nav veicinājuši mazumtirdzniecības cenu manāmu pieaugumu. Attiecībā uz iespējamo importētāju nespēju iekļaut maksājumus cenā pēc PIP veiktā analīze jau ļauj izdarīt dažus secinājumus šai sakarībā. Kā paskaidrots 438. apsvērumā, laikposmā no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada martam importētāju iepirkuma cenas patiešām būtiski palielinājās, bet to tālākpārdošanas cenas palika nemainīgas vai tikai nedaudz pieauga. Informācija ļauj secināt, ka importētājiem nebūt nebija jāattiecina izmaksu pieaugums uz nākamo izplatīšanas tīkla līmeni. Tāpēc arguments tiek noraidīts.

(486)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, piemērojot pasākumus, samazinātos/samazinājās ādas apavu izvēles iespējas patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz vidējā līdz zemākā tirgus segmenta ādas apaviem par pieejamām cenām. Šāds apgalvojums jau tika izvirzīts sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(487)

Minētais apgalvojums netika pamatots. Turklāt, ņemot vērā stabilās mazumtirdzniecības cenas ilgākā laikposmā, maz ticams, ka patērētāji zaudēs interesi par attiecīgo ražojumu cenu attīstības dēļ. Jāatzīmē arī, ka, izņemot vienu asociāciju, kas apgalvoja, ka pasākumu dēļ patērētājiem ir mazākas izvēles iespējas, tomēr šo argumentu nepamatojot ar pierādījumiem, neviens mazumtirgotājs vai mazumtirdzniecības apvienība neiesniedza sūdzību par ierobežotām izvēles iespējām vai nepietiekamu piedāvājumu. Pat ja izmeklēšanā apstiprinājās, ka patērētāji ir nedaudz mainījuši savu izvēli, novēršoties no attiecīgā ražojuma, ņemot vērā attiecīgajā periodā vērojamo ādas apavu patēriņa mēreno samazinājumu un tekstilmateriālu apavu pieprasījuma pieaugumu, šo apstākli drīzāk var attiecināt uz mainīgajām modes tendencēm, nevis uz ierobežotām ādas apavu izvēles iespējām.