ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.348.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 348

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 29. decembris


Saturs

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

Lappuse

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

 

 

2009/1010/TI

 

*

Eiropola valdes Lēmums (2009. gada 4. jūnijs) par nosacījumiem saistībā ar datu apstrādi, pamatojoties uz Eiropola lēmuma 10. panta 4. punktu

1

 

 

2009/1011/TI

 

*

Eiropola valdes Lēmums (2009. gada 4. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par Eiropola direktora un direktora vietnieku atlasi, amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata

3

 

 

V   Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

 

 

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA

 

*

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1295/2009 (2009. gada 22. decembris), ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā

9

 

*

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1296/2009 (2009. gada 23. decembris), ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

10

 

*

Padomes Lēmums 2009/1012/KĀDP (2009. gada 22. decembris) par atbalstu ES darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un principus un kritērijus, kas iekļauti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP

16

 

 

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA

 

 

2009/1013/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2009. gada 22. decembris), ar ko Austrijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

21

 

 

2009/1014/ES

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 22. decembris), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus

22

 

 

2009/1015/ES

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 22 decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas 3. pielikuma I daļu par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas lidostas vīzu režīms

51

 

 

2009/1016/ES

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 22. decembris), ar ko atceļ Lēmumu 2009/473/EK par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē

53

 

 

2009/1017/ES

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 22. decembris) par to, lai Ungārijas Republikas iestādes sniegtu valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim

55

 

 

2009/1018/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu ECB/2006/17 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatu (ECB/2009/29)

57

 

 

2009/1019/ES

 

*

Padomes Ieteikums (2009. gada 22. decembris) par vakcināciju pret sezonālo gripu ( 1 )

71

 

 

2009/1020/ES

 

*

Komisijas Ieteikums (2009. gada 21. decembris) par zema sēra satura degvielas izmantošanas drošu īstenošanu Kopienas ostu piestātnēs stāvošajos kuģos ( 1 )

73

 

 

2009/1021/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2006/16 par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2009/28)

75

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas 2009. gada 27. novembra Lēmumā 2009/886/EK, ar ko groza Lēmumu 2002/364/EK par kopējām tehniskām specifikācijām attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm (OV L 318, 4.12.2009.)

94

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/1


EIROPOLA VALDES LĒMUMS

(2009. gada 4. jūnijs)

par nosacījumiem saistībā ar datu apstrādi, pamatojoties uz Eiropola lēmuma 10. panta 4. punktu

(2009/1010/TI)

EIROPOLA VALDE,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (1) (turpmāk tekstā – “Eiropola lēmums”), un jo īpaši tā 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Valde pēc direktora ieteikuma un pēc tam, kad tā ir konsultējusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi, paredz nosacījumus saistībā ar datu apstrādi nolūkā noteikt, vai šādi dati atbilst Eiropola uzdevumiem un vai tos var iekļaut kādā no Eiropola informācijas apstrādes sistēmām, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu, kā arī datu uzglabāšanas un dzēšanas termiņiem.

(2)

Valdei, pieņemot šo lēmumu, ir jāņem vērā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikuma Nr. R(87)15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, principi.

(3)

Valdes lēmums jāiesniedz apstiprināšanai Padomē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)

“personas dati” ir jebkāda informācija, kas saistīta ar identificētu vai identificējamu personu; identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot identifikācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

b)

“personu datu apstrāde” ir jebkāda darbība vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem, arī izmantojot automatizētas apstrādes metodes, piemēram, datu vākšanu, reģistrēšanu, sakārtošanu, glabāšanu, pielāgošanu vai grozīšanu, izgūšanu, meklēšanu, izmantošanu, izpaušanu, pārraidot, izplatot vai citādi darot to pieejamu, salīdzināšanu vai apvienošanu, bloķēšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu;

c)

“informācijas apstrādes sistēmas” ir Eiropola informācijas sistēma, analīzes darba datnes un citas personas datu apstrādes sistēmas, kā noteikts Eiropola lēmuma 10. panta 1. punktā;

d)

“Eiropola informācijas sistēma” ir Eiropola lēmuma 11. panta 1. punktā minētā sistēma;

e)

“analīzes darba datne” ir datne, ko atver analīzes nolūkos, kā noteikts Eiropola lēmuma 14. pantā;

f)

“ES struktūras” ir iestādes, struktūrvienības, biroji un aģentūras, kuras ir izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem vai balstoties uz tiem, kā noteikts Eiropola lēmuma 22. panta 1. punktā;

g)

“trešās puses” ir trešās valstis un organizācijas, kā noteikts Eiropola lēmuma 23. panta 1. punktā;

h)

“attiecīgi pilnvarotas Eiropola amatpersonas” ir Eiropola amatpersonas, kuras saskaņā ar šo lēmumu ir iecēlis direktors datu apstrādes veikšanai.

2. pants

Darbības joma

Šis lēmums attiecas uz personas datiem, kas ir iesniegti Eiropolam, lai noteiktu, vai šie dati atbilst tā uzdevumiem un vai tos var iekļaut Eiropola informācijas apstrādes sistēmā, izņemot:

a)

personas datus, kas ievadīti Eiropola informācijas sistēmā saskaņā ar Eiropola lēmuma 13. panta 1. punktu;

b)

personas datus, kurus dalībvalsts, ES struktūra vai trešā puse piedāvā iekļaut konkrētā analīzes darba datnē, kā arī personas datus, kas iekļauti analīzes darba datnēs saskaņā ar Eiropola lēmuma 14. pantu;

c)

personas datus, kuri ir iesniegti Eiropolam, lai iekļautu tos citā konkrētā personas datu apstrādes sistēmā, kā noteikts Eiropola lēmuma 10. panta 1. punkta pēdējā teikumā.

3. pants

Piekļuve un izmantošana

1.   Piekļuve Eiropolā apstrādātiem personas datiem saskaņā ar šo lēmumu ir atļauta tikai attiecīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām.

2.   Personas datus, ko Eiropolā apstrādā saskaņā ar šo lēmumu, neierobežojot Eiropola lēmuma 17. pantu, izmanto tikai, lai noteiktu, vai attiecīgie dati ir piemēroti tā uzdevumu veikšanai un vai tos var iekļaut Eiropola informācijas apstrādes sistēmās.

3.   Ja Eiropols nosaka, ka dati atbilst tā uzdevumiem un tos var iekļaut Eiropola informācijas sistēmā, Eiropols ierosina sniedzējai dalībvalstij ievadīt datus Eiropola informācijas sistēmā saskaņā ar Eiropola lēmuma 13. panta 1. punktu. Ja dalībvalsts neievēro Eiropola ierosinājumu, piemēro šā lēmuma 5. pantu.

4. pants

Personas datu aizsardzības un datu drošības noteikumi

1.   Eiropols, veicot datu apstrādi saskaņā ar šo lēmumu, ievēro Eiropola lēmumā paredzētos noteikumus attiecībā uz personas datu aizsardzību un datu drošību, jo īpaši 18., 27. un 35. pantu un to ieviešanai pieņemtos noteikumus.

2.   Ja Eiropols nolemj šos datus iekļaut informācijas apstrādes sistēmās vai tos dzēst vai iznīcināt, tam par to jāziņo attiecīgajai sniedzējai dalībvalstij, ES struktūrai vai trešai pusei.

5. pants

Personas datu uzglabāšanas termiņi

1.   Lēmumu par personas datu izmantošanu saskaņā ar 3. panta 2. punktu pieņem cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo datu saņemšanas Eiropolā.

2.   Ja šāds lēmums vēl nav pieņemts pēc sešiem mēnešiem, personas datus dzēš vai iznīcina un par to informē attiecīgo sniedzēju dalībvalsti, ES struktūru vai trešo pusi.

6. pants

Atbildība

Eiropols ir atbildīgs par šā lēmuma 3., 4. un 5. panta ievērošanu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tajā pašā dienā, kurā sāk piemērot Eiropola Lēmumu.

Hāgā, 2009. gada 4. jūnijā

Apstiprināts Padomē 2009. gada 30. novembrī

Priekšsēdētājs

S. CLERTON


(1)  OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/3


EIROPOLA VALDES LĒMUMS

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko paredz noteikumus par Eiropola direktora un direktora vietnieku atlasi, amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata

(2009/1011/TI)

EIROPOLA VALDE,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (1) (turpmāk tekstā – “Eiropola lēmums”), un jo īpaši tā 37. panta 9. punkta g) apakšpunktu, 38. panta 1., 2., 3. un 7. punktu un 39. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk tekstā – “Nodarbināšanas kārtība”), kas izklāstīta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2),

ņemot vērā Nodarbināšanas kārtības 12. pantu attiecībā uz pagaidu darbinieku nodarbināšanas kārtību un Nodarbināšanas kārtības II sadaļas 9. nodaļu attiecībā uz pagaidu darbinieku nodarbināšanas izbeigšanu,

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 12. janvāra Lēmumu SEC(2009) 27/2, kurā sniegti norādījumi par pārvaldes iestāžu, izpildaģentūru un kopuzņēmumu direktoru atlasi un iecelšanu amatā,

ņemot vērā valdes reglamentu,

tā kā:

(1)

Valdes kompetencē ir pieņemt noteikumus attiecībā uz Eiropola direktora un direktora vietnieku atlasi, amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata, un tie pirms stāšanās spēkā Padomei ir jāapstiprina ar kvalificētu balsu vairākumu.

(2)

Direktors un direktora vietnieki ir jāatlasa, ievērojot objektīvu un caurskatāmu procedūru, tomēr neskarot šīs procedūras konfidencialitāti un to personas datu aizsardzību, kas tiek apstrādāti atlases procedūras vajadzībām.

(3)

Ir vēlams apstiprināt tādu procedūru, kas līdzīga Komisijas 2009. gada 12. janvāra Lēmumā SEC(2009) 27/2 noteiktajai kārtībai.

(4)

Atlases procedūras mērķis ir atrast kvalificētākos kandidātus brīvajam amatam.

(5)

Eiropols kā darba devējs nodrošina vienādas iespējas,

IR PIEŅĒMUSI ŠOS NOTEIKUMUS.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1.   Šos noteikumus piemēro direktora un direktora vietnieku atlasei, amata pilnvaru termiņa pagarināšanai un atbrīvošanai no amata saskaņā ar Eiropola lēmuma 38. pantu.

2.   Ja direktors īslaicīgi nespēj pildīt amata pienākumus uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi, vai arī direktora amats ir vakants, viņa pienākumus pilda direktora vietnieks. Šim nolūkam valde nosaka aizvietošanas kārtību.

3.   Šajos noteikumos visas atsauces uz vīriešu dzimuma personu ir uzskatāmas arī par atsaucēm uz sieviešu dzimuma personu un otrādi, ja vien kontekstā nav skaidri norādīts citādi.

2.   NODAĻA

ATLASES PROCEDŪRA

2. pants

Atlases procedūrā ievēro principus, kas noteikti Nodarbināšanas kārtības 12. panta 1. punktā.

3. pants

1.   Direktora vai direktora vietnieka amats ir uzskatāms par vakantu:

a)

deviņus mēnešus pirms viņu attiecīgā amata termiņa beigām;

b)

kad Padome saņem iesniegumu par atkāpšanos no amata;

c)

kad Padome pieņem lēmumu par direktora vai direktora vietnieka atbrīvošanu no amata vai kā citādi izbeidz viņu dienestu saskaņā ar šo noteikumu 4. nodaļu;

d)

deviņus mēnešus pirms datuma, kurā direktors vai direktora vietnieks sasniedz 65 gadu vecumu; vai

e)

direktora vai direktora vietnieka nāves gadījumā.

2.   Par katru vakanto amatu valde sagatavo paziņojumu par vakanci. Attiecībā uz direktora vietnieka amatu valde sagatavo paziņojumu par vakanci pēc apspriešanās ar direktoru.

Paziņojumā par vakanci skaidri un detalizēti tiek izklāstīta šāda informācija:

a)

Eiropola uzdevumu un darbības mērķu vispārīgs raksturojums saskaņā ar Eiropola lēmumu;

b)

atkarībā no vakances – direktora vai direktora vietnieka galveno uzdevumu un pienākumu apraksts, sniedzot atbilstošas atsauces uz Eiropola lēmuma attiecīgajiem noteikumiem;

c)

atbilstības kritēriji, kuriem ir jāatbilst visiem kandidātiem;

d)

attiecīgā amata profils, tostarp visas īpašības, kas uzskatāmas par amatam svarīgām un ko tādēļ izmanto par atlases kritērijiem;

e)

atlases un amatā iecelšanas procedūru pārskats;

f)

nodarbinātības noteikumi, tostarp amata pakāpe iecelšanas brīdī, piedāvātā darba līguma veids un amata pilnvaru termiņš;

g)

informācija par pieteikumu iesniegšanas kārtību un iesniegšanas termiņš.

3.   Atlases procesā ir jāiekļauj kandidātu īpašās kompetences un prasmju novērtējums.

Valde nosaka šā novērtējuma būtību un veidu attiecībā uz katru vakanto amatu, un tā var pieņemt lēmumu izmantot ārēja novērtēšanas centra palīdzību.

4.   Paziņojumā par vakanci vēl norāda, ka kandidātiem sešu nedēļu laikā pēc paziņojuma par vakanci publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir jāiesniedz valdes priekšsēdētājam pieteikumi rakstveidā, pievienojot detalizētu autobiogrāfiju, motivācijas vēstuli un atbilstošas rekomendācijas attiecībā uz piemērotību ar vakanto amatu saistīto pienākumu izpildei.

Paziņojumā par vakanci sniedz arī informāciju par drošības pārbaudi, ko piemēro sekmīgam kandidātam saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši Eiropola lēmuma 40. pantam.

4. pants

1.   Lai panāktu maksimāli plašu informētību visās dalībvalstīs, valde nodrošina, ka 3. panta 2. punktā minēto paziņojumu par vakanci publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citos plašsaziņas līdzekļos, tostarp valstu laikrakstos un specializētajos periodiskajos izdevumos.

2.   Eiropols informē Eiropola pārstāvniecības valstīs par direktora vai direktora vietnieka vakanto amatu. Pārstāvniecības valstīs par šo vakanci informē attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai par minēto vakanci tiktu informēti šo iestāžu departamenti un visi attiecīgie darbinieki.

3.   Eiropols nosūta pieteikumu iesniedzējiem pieteikumu saņemšanas apliecinājumus.

5. pants

1.   Valde izveido pretendentu atlases komiteju (turpmāk tekstā – “komiteja”), kas izvērtē saņemtos pieteikumus un sagatavo pamatotu ziņojumu, ko iesniedz valdei saskaņā ar šo noteikumu 6. pantu.

2.   Attiecībā uz direktora amatu atlases komitejā iekļauj valdes locekli, kurš pārstāv Komisiju, un sešus valdes locekļus, kuri pārstāv dalībvalstis, un valde viņus izvēlas izlozes veidā.

3.   Attiecībā uz direktora vietnieka amatu komitejā iekļauj direktoru vai viņa deleģētu direktora vietnieku, valdes locekli, kurš pārstāv Komisiju, un piecus valdes locekļus, kuri pārstāv dalībvalstis, un valde viņus izvēlas izlozes veidā.

4.   Ja valdes loceklis, kurš izvēlēts saskaņā ar 2. un 3. punktu, nevar piedalīties komitejas darbā, viņu aizstāj cits valdes loceklis, kurš pārstāv Komisiju vai attiecīgo dalībvalsti.

5.   Ja ir pamats uzskatīt, ka komitejas loceklim ir personiskas attiecības ar kādu kandidātu, vai var veidoties kāds cits potenciāls interešu konflikts, viņš nepiedalās komitejas darbā, un saskaņā ar 4. punktu viņu aizstāj cits komitejas loceklis.

6.   Valdes sekretariāts nodrošina sekretariāta pakalpojumus komitejas darbam.

6. pants

1.   Pirmajā sēdē komiteja izvēl priekšsēdētāju no tās dalībnieku vidus.

2.   Komitejai tās uzdevumu veikšanā palīdzību var sniegt ārējs cilvēkresursu konsultants, ja valde tā nolemj pēc savas iniciatīvas vai pēc komitejas lūguma. Ārējam cilvēkresursu konsultantam nav komitejas locekļa statusa.

3.   Komitejai ir šādi uzdevumi:

a)

visu amatam piemēroto kandidātu noteikšana, pamatojoties uz paziņojumā par vakanci izklāstītajiem kritērijiem;

b)

piemēroto kandidātu pieteikumu sākotnējā izvērtēšana, ņemot vērā viņu profesionālo kvalifikāciju, prasmes, pieredzi un atsauksmes par rakstura īpašībām, lai pieņemtu lēmumu, kuri kandidāti komitejai jāvērtē turpmāk;

c)

kandidātu novērtēšanas organizēšana saskaņā ar šo noteikumu 3. panta 3. punktu;

d)

kandidātu intervēšana, lai novērtētu viņu kvalifikāciju un prasmes saskaņā ar paziņojumā par vakanci noteiktajiem kritērijiem; un

e)

pienācīgi pamatota ziņojuma sagatavošana par saņemtajiem pieteikumiem un komitejas ievēroto procedūru, tostarp:

i)

piemēroto kandidātu saraksta sagatavošana, norādot, kurus no tiem komiteja ir intervējusi;

ii)

kandidātu saraksta sagatavošana, sarindojot viņus pēc kvalitātes īpašībām un iekļaujot tos, kuri atbilst visiem kritērijiem un ir uzskatāmi par vislabāk atbilstošiem paziņojumā par vakanci minētajiem atlases kritērijiem.

4.   Komitejas darbs tiek pilnībā dokumentēts, proti, izmantojot novērtējuma lapas, kas izstrādātas saskaņā ar paziņojumā par vakanci minētajiem atlases kritērijiem un visiem papildu norādījumiem, kuri saņemti no valdes. Novērtējuma lapas un kopsavilkumu ar komitejas vispārējiem secinājumiem par katru kandidātu iekļauj attiecīgā pieteikuma lietā.

5.   Rezultātus, ko devis jebkāds darbs, kuru komitejas vajadzībām veicis tās sekretariāts, viens vai vairāki komitejas locekļi vai ārējais cilvēkresursu konsultants, iesniedz pilnam komitejas sastāvam izvērtēšanai un apstiprināšanai.

6.   Komitejas lēmumu, ar ko apstiprina ziņojumu, paraksta tās priekšsēdētājs un kāds cits komitejas loceklis.

7.   Komitejas priekšsēdētājs iespējami ātri pēc interviju rīkošanas nosūta valdei komitejas sagatavoto ziņojumu, kā arī visu informāciju par intervēto kandidātu pieteikumiem.

7. pants

Komitejas neatbalstītos kandidātus komitejas sekretariāts pēc katras atlases kārtas rakstveidā informē par procedūras rezultātiem.

8. pants

1.   Komitejas sēdes rīko Hāgā, ja vien valde nelemj citādi.

2.   Ceļa un uzturēšanās izdevumus, tostarp viesnīcas izdevumus, komitejas locekļiem un kandidātiem, kuri uzaicināti uz pārbaudījumiem un intervijām, atlīdzina saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

9. pants

1.   Valde uzaicina komitejas priekšsēdētāju izskaidrot ievēroto procedūru un iepazīstināt ar komitejas ziņojumu.

2.   Valde var pieņemt lēmumu uzaicināt uz intervijām tos kandidātus, kuri iekļauti komitejas izveidotajā sarakstā, un jebkurus citus piemērotus kandidātus, kurus komiteja intervējusi.

3.   Pamatojoties uz komitejas iesniegto ziņojumu un attiecīgos gadījumos uz to interviju rezultātiem, kas rīkotas saskaņā ar 2. punktu, valde pieņem pamatotu atzinumu, kurā:

a)

iepazīstina ar piemēroto kandidātu sarakstu;

b)

izveido īso sarakstu ar vismaz trim piemērotiem kandidātiem, kas sarindoti pēc to vērtējuma; un

c)

apstiprina, ka pieteikumu iesniedzēji, kuri iekļauti īsajā sarakstā, atbilst Nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punktā iekļautajiem amata nosacījumiem un visiem paziņojumā par vakanci noteiktajiem atbilstības kritērijiem.

4.   Ja kandidātu sarakstā ir arī valdes loceklis vai gadījumā, ja var veidoties kāds cits potenciāls interešu konflikts, šis valdes loceklis nepiedalās valdes atzinuma sagatavošanā.

5.   Valdes priekšsēdētājs nosūta Padomei valdes atzinumu un visu informāciju par katru īsajā sarakstā iekļauto kandidātu, lai tā, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju, varētu pieņemt lēmumu, kā paredzēts Eiropola lēmuma 38. pantā.

6.   Valdes neatbalstītos kandidātus valdes sekretariāts rakstveidā informē par procedūras rezultātiem.

10. pants

Pēc tam, kad Padome ir iecēlusi amatā izvēlēto kandidātu, visi kandidāti, kuri pieteicās uz šo amatu, saņem oficiālu valdes sekretariāta paziņojumu par procedūras rezultātiem. Trīs mēnešu termiņu, kas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu noteikts kā sūdzības iesniegšanas laiks, sāk skaitīt no šīs vēstules paziņojuma datuma.

11. pants

1.   Komitejas un valdes sēdes ir slepenas.

2.   Komitejas locekļi, kā arī valdes locekļi un visi Eiropola darbinieki, jebkura ārējā novērtēšanas centra personāls un ārējais cilvēkresursu konsultants, kas iesaistīts atlases procedūrā, ievēro visstingrāko konfidencialitāti attiecībā uz paveikto darbu.

3.   NODAĻA

AMATA PILNVARU TERMIŅA PAGARINĀŠANA

12. pants

1.   Ja saskaņā ar Eiropola lēmuma 38. pantu amatā ieceltā direktora vai direktora vietnieka amata pilnvaru termiņus var pagarināt atbilstoši Eiropola lēmuma 38. panta 1. vai 2. punktam, valde var nolemt atkāpties no procedūras, kas noteikta 2. nodaļā. Tādos gadījumos valde ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pirms attiecīgā amata termiņa beigām sagatavo atzinumu, iesakot Padomei pagarināt amata pilnvaru termiņu. Valdes atzinumā jo īpaši ņem vērā rezultātus, ko attiecīgais direktors vai direktora vietnieks sasniedzis pirmā termiņa laikā, ikgadējos darbinieku atestācijas ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 15. panta 2. punktu, un Eiropola darbības mērķus un vajadzības turpmākajos gados.

Valdes atzinumu, kurā ieteikts pagarināt direktora vietnieka amata pilnvaru termiņu, sniedz pēc apspriešanās ar direktoru.

2.   Šo noteikumu 2. nodaļā noteikto procedūru ievēro, ja valde pieņem lēmumu neatkāpties no tās, ja Padome pieņem lēmumu nepagarināt attiecīgā direktora vai direktora vietnieka amata pilnvaru termiņu vai ja Padome nepieņem lēmumu šajā jautājumā trīs mēnešu laikā pēc valdes atzinuma saņemšanas.

4.   NODAĻA

DIENESTA IZBEIGŠANA

13. pants

1.   Neņemot vērā dienesta pārtraukšanu nāves dēļ, direktora vai direktora vietnieka dienests saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 47. panta a) punktu beidzas tā mēneša beigās, kurā attiecīgā persona sasniedz 65 gadu vecumu.

2.   Par direktora vai direktora vietnieka dienesta izbeigšanu Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc valdes atzinuma iegūšanas saskaņā ar šo noteikumu 15. un 17. pantu.

3.   Valdes atzinumu par direktora vietnieka dienesta izbeigšanu sniedz pēc apspriešanās ar direktoru.

14. pants

1.   Direktoram vai direktora vietniekam, kurš vēlas atkāpties no amata pirms pilnvaru termiņa beigām, nepārprotamā veidā rakstveidā ir jānorāda vēlme pārtraukt darbu Eiropolā, norādot datumu, kurā stājas spēkā viņa atkāpšanās no amata saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunktu.

2.   Iesniegumu par atkāpšanos no amata adresē Padomes priekšsēdētājam, nosūtot kopiju valdes priekšsēdētājam un arī direktoram, ja no amata atkāpjas direktora vietnieks.

15. pants

1.   Pēc valdes lūguma Padome var izbeigt direktora vai direktora vietnieka dienestu saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punktu, ja tiek ievērots noteiktais paziņošanas periods un citi nosacījumi, kas minēti šā panta ii) vai iii) apakšpunktā.

2.   Padome var izbeigt direktora vai direktora vietnieka dienestu bez iepriekšēja paziņojuma, ja to pieprasa valde un ir ievēroti nosacījumi, kas minēti Nodarbināšanas kārtības 48. panta a) vai b) punktā.

3.   Padome izbeidz direktora vai direktora vietnieka dienestu bez iepriekšēja paziņojuma, ja ir ievēroti nosacījumi, kas minēti Nodarbināšanas kārtības 50. pantā. Šādos gadījumos Padome pēc attiecīgās personas uzklausīšanas un pēc tam, kad ir ievērota disciplinārā procedūra, kas minēta šo noteikumu 16. panta 2. punktā, paziņo, ka darba attiecības ar šo personu ir izbeigtas.

Pirms darba attiecību izbeigšanas attiecīgā direktora vai direktora vietnieka darbību var apturēt, pirmajam – valde, otrajam – direktors, saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 50. panta 2. punktu un Civildienesta noteikumu IX pielikuma 23. un 24. pantu.

16. pants

1.   Ja direktors vai direktora vietnieks tīši vai nolaidības dēļ neveic savus pienākumus, kas noteikti Eiropola lēmumā vai Nodarbināšanas kārtībā, viņš ir sodāms disciplinārā kārtā saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 50.a pantu, Civildienesta noteikumu VI sadaļu un attiecīgos gadījumos – Civildienesta noteikumu IX pielikumu.

Šāds pārkāpums cita starpā ietver gadījumu, kad tiek pierādīts, ka minētā persona ir tīši sniegusi nepatiesu informāciju par tās profesionālo kvalifikāciju vai attiecībā uz Nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta prasībām, ja šī sniegtā nepatiesā informācija ir bijusi izšķirošais faktors, lai minēto personu ieceltu amatā.

2.   Disciplināro procesu uzsāk un īsteno saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikumu.

17. pants

1.   Kad ir beigusies disciplinārā procedūra, kas minēta Civildienesta noteikumu IX pielikumā, Padome disciplināru iemeslu dēļ var izbeigt direktora vai direktora vietnieka dienestu bez iepriekšēja paziņojuma saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 49. pantu nopietnos gadījumos, kad direktors vai direktora vietnieks tīši vai nolaidības dēļ nav pildījis savus pienākumus.

Pirms darba attiecību izbeigšanas attiecīgā direktora vai direktora vietnieka darbību var apturēt, pirmajam – valde, otrajam – direktors, saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 50. panta 2. punktu un Civildienesta noteikumu IX pielikuma 23. un 24. pantu.

2.   Saņemot ziņojumu no Disciplinārlietu kolēģijas, kas minēta Civildienesta noteikumu IX pielikuma 18. pantā, valde pieņem lēmumu par to, vai iesniegt Padomei atzinumu ar ieteikumu izbeigt direktora dienestu saskaņā ar Eiropola lēmuma 38. panta 7. punktu. Tādos gadījumos valde viena mēneša laikā pēc Disciplinārlietu kolēģijas ziņojuma saņemšanas datuma sniedz pienācīgi pamatotu atzinumu par to, kādu sodu vajadzētu piemērot saistībā ar sūdzībā minētajiem faktiem, vai par jebkuru citu līdzekli, ko Padomei vajadzētu piemērot saskaņā ar šiem noteikumiem. Pirms atzinuma sagatavošanas valde dod direktoram iespēju izteikties. Valdes priekšsēdētājs nosūta valdes atzinumu Padomei, kā paredzēts Eiropola lēmuma 38. panta 7. punktā, bet atzinuma kopiju – attiecīgajam direktoram.

Ja valde nolemj, ka Padomei nav jāsniedz nekāds atzinums saskaņā ar Eiropola lēmuma 38. panta 7. punktu, tā ir tiesīga piemērot kādu no tiem sodiem, kas minēti Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punktā un kas neparedz direktora atcelšanu no amata. Pēc direktora uzklausīšanas valde pieņem lēmumu, kā tas paredzēts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. un 10. pantā, divu mēnešu laikā pēc Disciplinārlietu kolēģijas atzinuma saņemšanas datuma. Šis lēmums ir jāpamato.

3.   Saņemot Disciplinārlietu kolēģijas ziņojumu, kas minēts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 18. pantā, direktors bez liekas kavēšanās iesniedz valdei pienācīgi pamatotu atzinuma projektu par sodu, kādu vajadzētu piemērot saistībā ar sūdzībā norādītajiem faktiem, vai par jebkuru citu līdzekli, ko Padomei saskaņā ar šiem noteikumiem vajadzētu piemērot attiecībā uz direktora vietnieku.

Valde pieņem lēmumu, vai Padomei ir jāsniedz atzinums ar ieteikumu izbeigt attiecīgā direktora vietnieka dienestu saskaņā ar Eiropola lēmuma 38. panta 7. punktu. Pirms atzinuma sagatavošanas valde dod attiecīgajam direktora vietniekam iespēju izteikties. Valde sniedz atzinumu viena mēneša laikā pēc datuma, kurā direktors ir saņēmis Disciplinārlietu kolēģijas ziņojumu. Valdes priekšsēdētājs nosūta valdes atzinumu Padomei, kā paredzēts Eiropola lēmuma 38. panta 7. punktā, bet atzinuma kopiju – attiecīgajam direktora vietniekam.

Ja valde lemj, ka Padomei nav jāsniedz nekāds atzinums saskaņā ar Eiropola lēmuma 38. panta 7. punktu, direktors ir tiesīgs piemērot kādu no tiem sodiem, kas minēti Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punktā un kas neparedz attiecīgā direktora vietnieka atcelšanu no amata. Pēc attiecīgā direktora vietnieka uzklausīšanas direktors pieņem lēmumu, kā tas paredzēts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. un 10. pantā, divu mēnešu laikā pēc Disciplinārlietu kolēģijas atzinuma saņemšanas datuma. Šis lēmums ir jāpamato.

4.   Saņemot valdes atzinumu, kas minēts šā panta 2. vai 3. punktā, Padome pēc direktora vai attiecīgā direktora vietnieka uzklausīšanas pieņem lēmumu, vai atbrīvot direktoru vai direktora vietnieku no amata saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunktu vai kā citādi izbeigt viņa dienestu Eiropolā.

Ja Padome nolemj atbrīvot direktoru vai direktora vietnieku no amata vai kā citādi izbeigt viņa dienestu, tā savā lēmumā precīzi norāda, kādu līdzekli piemēro, kā arī datumu, no kura šo līdzekli piemēro. Lēmumu pienācīgi pamato un paziņo attiecīgajai personai un Eiropolam.

Padome pieņem lēmumu atbrīvot direktoru vai direktora vietnieku no amata saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pantu divu mēnešu laikā pēc datuma, kad saņemts Disciplinārlietu kolēģijas atzinums, kas minēts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 18. pantā.

5.   Ja Padome pieņem lēmumu neatbrīvot direktoru vai attiecīgo direktora vietnieku no amata saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunktu vai kā citādi neizbeigt viņa dienestu Eiropolā, lieta tiek nosūtīta atpakaļ valdei direktora gadījumā vai valdei un direktoram – direktora vietnieka gadījumā.

Ja direktora lieta tiek nosūtīta atpakaļ valdei, tā ir tiesīga piemērot kādu no sodiem, kas minēti Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punktā un neparedz direktora atbrīvošanu no amata. Pēc direktora uzklausīšanas valde pieņem lēmumu bez liekas kavēšanās. Šis lēmums ir jāpamato.

Ja direktora vietnieka lieta tiek nosūtīta atpakaļ valdei un direktoram, direktors ir tiesīgs piemērot kādu no sodiem, kas minēti Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punktā un neparedz direktora vietnieka atbrīvošanu no amata. Pēc attiecīgā direktora vietnieka uzklausīšanas direktors pieņem lēmumu bez liekas kavēšanās. Šis lēmums ir jāpamato.

5.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

1.   Šie noteikumi stājas spēkā tajā pašā dienā, kad tiek piemērots Eiropola lēmums.

2.   Valde pārskata šos noteikumus trīs gadu laikā pēc to spēkā stāšanās.

3.   Jebkuru priekšlikumu par šo noteikumu grozīšanu valde izskata, lai Padome to varētu pieņemt saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Eiropola lēmuma 38. panta 3. un 7. punktā.

Hāgā, 2009. gada 4. jūnijā

Apstiprināts Padomē 2009. gada 30. novembrī

Priekšsēdētājs

S. CLERTON


(1)  OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(2)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.


V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA

29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/9


PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 1295/2009

(2009. gada 22. decembris),

ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši Civildienesta noteikumu XII pielikuma 83.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 13. pantu Eurostat2009. gada 1. septembrī iesniedza ziņojumu par 2009. gadā veikto pensiju shēmas aktuāro novērtējumu, kā rezultātā tiek atjaunināti attiecīgajā pielikumā minētie parametri. No šā novērtējuma izriet, ka iemaksu likme, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru, ir 11,3 % no pamatalgas.

(2)

Tāpēc, lai saglabātu Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru, iemaksu likme ir jākoriģē līdz 11,3 % no pamatalgas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punktā minētā iemaksu likme ir 11,3 %.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/10


PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 1296/2009

(2009. gada 23. decembris),

ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti un jo īpaši tā 12. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši Civildienesta noteikumu 63., 64., 65. un 82. pantu un VII, XI un XIII pielikumu, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. panta 1. punktu, 64., 92. un 132. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai garantētu, ka pārmaiņas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pirktspējā notiek paralēli ar pārmaiņām dalībvalstu civildienesta ierēdņu pirktspējā, Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojums un pensijas būtu jākoriģē atbilstīgi 2009. gada izvērtējumam.

(2)

Komisijas ierosināto atalgojumu un pensiju koriģējumu būtu jāgroza, ņemot vērā finanšu un ekonomisko krīzi, un kā daļu no Savienības ekonomikas un sociālās politikas. Situācija būtu jāpārskata attiecīgā brīdī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā datumu “2008. gada 1. jūlijs” aizstāj ar datumu “2009. gada 1. jūlijs”.

2. pants

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 66. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām, kas piemērojamas atalgojuma un pensiju aprēķināšanai, aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2009.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

16

16 600,62

17 298,20

18 025,09

 

 

15

14 672,17

15 288,71

15 931,17

16 374,40

16 600,62

14

12 967,74

13 512,67

14 080,49

14 472,23

14 672,17

13

11 461,32

11 942,94

12 444,80

12 791,03

12 967,74

12

10 129,89

10 555,56

10 999,12

11 305,13

11 461,32

11

8 953,13

9 329,35

9 721,38

9 991,85

10 129,89

10

7 913,07

8 245,59

8 592,08

8 831,12

8 953,13

9

6 993,83

7 287,72

7 593,96

7 805,24

7 913,07

8

6 181,38

6 441,13

6 711,79

6 898,52

6 993,83

7

5 463,30

5 692,88

5 932,10

6 097,14

6 181,38

6

4 828,65

5 031,55

5 242,99

5 388,85

5 463,30

5

4 267,72

4 447,05

4 633,92

4 762,85

4 828,65

4

3 771,95

3 930,45

4 095,61

4 209,56

4 267,72

3

3 333,77

3 473,86

3 619,84

3 720,55

3 771,95

2

2 946,50

3 070,31

3 199,33

3 288,34

3 333,77

1

2 604,21

2 713,64

2 827,67

2 906,34

2 946,50

3. pants

No 2009. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 2. slejā.

No 2010. gada 1. janvāra korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 3. punktu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku veiktajiem pārskaitījumiem, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 3. slejā.

No 2009. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 1. punktu piemēro pensijām, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 4. slejā.

No 2009. gada 16. maija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 5. slejā. Ikgadējā korekcija attiecībā uz šīm darba vietām stājas spēkā 2009. gada 16. maijā.

No 2009. gada 1. maija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 6. slejā. Ikgadējā korekcija attiecībā uz šīm darba vietām stājas spēkā 2009. gada 1. maijā.

1

2

3

4

5

6

Valsts/vieta

Atalgojums

1.7.2009.

Pārskaitījums

1.1.2010.

Pensija

1.7.2009.

Atalgojums

16.5.2009.

Atalgojums

1.5.2009.

Bulgārija

 

62,0

100,0

69,2

 

Čehija

88,3

80,4

100,0

 

 

Dānija

138,7

133,9

133,9

 

 

Vācija

98,4

98,8

100,0

 

 

Bonna

98,6

 

 

 

 

Karlsrūe

95,9

 

 

 

 

Minhene

106,1

 

 

 

 

Igaunija

82,1

79,6

100,0

 

 

Īrija

114,7

110,6

110,6

 

 

Grieķija

94,2

93,5

100,0

 

 

Spānija

99,4

93,5

100,0

 

 

Francija

115,8

108,5

108,5

 

 

Itālija

110,6

106,5

106,5

 

 

Varēze

97,1

 

 

 

 

Kipra

88,7

91,5

100,0

 

 

Latvija

84,5

77,1

100,0

 

 

Lietuva

76,5

71,0

100,0

 

 

Ungārija

81,8

70,9

100,0

 

 

Malta

85,5

86,2

100,0

 

 

Nīderlande

109,3

101,1

101,1

 

 

Austrija

106,9

105,9

105,9

 

 

Polija

 

64,0

100,0

72,2

 

Portugāle

87,8

87,2

100,0

 

 

Rumānija

 

59,1

100,0

 

69,3

Slovēnija

90,8

86,3

100,0

 

 

Slovākija

84,3

79,0

100,0

 

 

Somija

121,3

116,6

116,6

 

 

Zviedrija

 

98,0

100,0

102,8

 

Apvienotā Karaliste

 

100,3

100,3

120,3

 

Kalema

96,5

 

 

 

 

4. pants

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 42.a panta otrajā un trešajā daļā paredzētais bērna kopšanas pabalsts ir EUR 894,57 un EUR 1 192,76 vientuļajiem vecākiem.

5. pants

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētā apgādnieka pabalsta pamatsumma ir EUR 167,31.

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 1. punktā paredzētais apgādājamā bērna pabalsts ir EUR 365,60.

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 248,06.

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 89,31.

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 69. pantā un VII pielikuma 4. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 495,89.

No 2009. gada 14. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 134. pantā paredzētais ekspatriācijas pabalsts ir EUR 356,48.

6. pants

No 2010. gada 1. janvāra Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punktā paredzēto atlīdzību par attālumu koriģē šādi:

EUR 0 par kilometru, ja attālums ir no 0 līdz 200 km

EUR 0,3719 par kilometru, ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km

EUR 0,6198 par kilometru, ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km

EUR 0,3719 par kilometru, ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km

EUR 0,1238 par kilometru, ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km

EUR 0,0597 par kilometru, ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km

EUR 0 par kilometru tad, ja attālums pārsniedz 10 000 km.

Iepriekš norādītajai atlīdzībai par attālumu pievieno vienotas likmes piemaksu:

EUR 185,92, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 725 km līdz 1 450 km,

EUR 371,79, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir lielāks nekā 1 450 km.

7. pants

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punktā paredzētā dienas nauda ir:

EUR 38,43 ierēdnim, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

EUR 30,98 ierēdnim, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

8. pants

No 2009. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

EUR 1 094,01 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

EUR 650,50 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

9. pants

No 2009. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 1 312,02, tas nepārsniedz EUR 2 624,05, un standarta pabalsts ir EUR 1 192,76.

10. pants

No 2009. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 93. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu:

FUNKCIJU GRUPA

1.7.2009.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

6

7

IV

18

5 722,65

5 841,66

5 963,14

6 087,15

6 213,73

6 342,95

6 474,86

17

5 057,83

5 163,01

5 270,38

5 379,98

5 491,86

5 606,07

5 722,65

16

4 470,24

4 563,20

4 658,10

4 754,97

4 853,85

4 954,79

5 057,83

15

3 950,91

4 033,08

4 116,95

4 202,56

4 289,96

4 379,17

4 470,24

14

3 491,92

3 564,54

3 638,66

3 714,33

3 791,58

3 870,43

3 950,91

13

3 086,25

3 150,43

3 215,95

3 282,82

3 351,09

3 420,78

3 491,92

III

12

3 950,85

4 033,01

4 116,87

4 202,48

4 289,87

4 379,08

4 470,14

11

3 491,89

3 564,50

3 638,62

3 714,29

3 791,52

3 870,37

3 950,85

10

3 086,24

3 150,42

3 215,93

3 282,80

3 351,07

3 420,75

3 491,89

9

2 727,71

2 784,44

2 842,34

2 901,44

2 961,78

3 023,37

3 086,24

8

2 410,84

2 460,97

2 512,15

2 564,39

2 617,71

2 672,15

2 727,71

II

7

2 727,65

2 784,38

2 842,30

2 901,42

2 961,76

3 023,37

3 086,25

6

2 410,72

2 460,86

2 512,04

2 564,29

2 617,63

2 672,07

2 727,65

5

2 130,61

2 174,93

2 220,16

2 266,34

2 313,48

2 361,60

2 410,72

4

1 883,05

1 922,22

1 962,20

2 003,01

2 044,67

2 087,20

2 130,61

I

3

2 319,77

2 367,92

2 417,06

2 467,23

2 518,43

2 570,70

2 624,05

2

2 050,78

2 093,34

2 136,79

2 181,14

2 226,40

2 272,61

2 319,77

1

1 812,98

1 850,61

1 889,01

1 928,22

1 968,24

2 009,09

2 050,78

11. pants

No 2009. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 94. pantā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

EUR 822,88 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

EUR 487,86 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

12. pants

No 2009. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 984,02, tas nepārsniedz EUR 1 968,04, un standarta pabalsts ir EUR 894,57.

No 2009. gada 14. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 136. pantā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 865,73, un tas nepārsniedz EUR 2 037,00.

13. pants

No 2009. gada 1. jūlija pabalsti par maiņu darbu, kas paredzēti Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (2) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir attiecīgi EUR 374,98, EUR 565,98, EUR 618,82 un EUR 843,65.

14. pants

No 2009. gada 1. jūlija summām, kas minētas 4. pantā Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (3), piemēro koeficientu 5,412934.

15. pants

No 2009. gada 1. jūlija tabulu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

1.7.2009.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

6

7

8

16

16 600,62

17 298,20

18 025,09

18 025,09

18 025,09

18 025,09

 

 

15

14 672,17

15 288,71

15 931,17

16 374,40

16 600,62

17 298,20

 

 

14

12 967,74

13 512,67

14 080,49

14 472,23

14 672,17

15 288,71

15 931,17

16 600,62

13

11 461,32

11 942,94

12 444,80

12 791,03

12 967,74

 

 

 

12

10 129,89

10 555,56

10 999,12

11 305,13

11 461,32

11 942,94

12 444,80

12 967,74

11

8 953,13

9 329,35

9 721,38

9 991,85

10 129,89

10 555,56

10 999,12

11 461,32

10

7 913,07

8 245,59

8 592,08

8 831,12

8 953,13

9 329,35

9 721,38

10 129,89

9

6 993,83

7 287,72

7 593,96

7 805,24

7 913,07

 

 

 

8

6 181,38

6 441,13

6 711,79

6 898,52

6 993,83

7 287,72

7 593,96

7 913,07

7

5 463,30

5 692,88

5 932,10

6 097,14

6 181,38

6 441,13

6 711,79

6 993,83

6

4 828,65

5 031,55

5 242,99

5 388,85

5 463,30

5 692,88

5 932,10

6 181,38

5

4 267,72

4 447,05

4 633,92

4 762,85

4 828,65

5 031,55

5 242,99

5 463,30

4

3 771,95

3 930,45

4 095,61

4 209,56

4 267,72

4 447,05

4 633,92

4 828,65

3

3 333,77

3 473,86

3 619,84

3 720,55

3 771,95

3 930,45

4 095,61

4 267,72

2

2 946,50

3 070,31

3 199,33

3 288,34

3 333,77

3 473,86

3 619,84

3 771,95

1

2 604,21

2 713,64

2 827,67

2 906,34

2 946,50

 

 

 

16. pants

No 2009. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 18. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nemainīgais pabalsts, kas minēts līdz 2004. gada 1. maijam spēkā esošo Civildienesta noteikumu VII pielikuma bijušajā 4.a pantā, ir:

EUR 129,36 mēnesī C4 vai C5 pakāpes ierēdņiem,

EUR 198,33 mēnesī C1, C2 vai C3 pakāpes ierēdņiem.

17. pants

No 2009. gada 14. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 133. pantā sniegto mēneša pamatalgu skalu aizstāj ar šādu skalu.

Pakāpe

1

2

3

4

5

6

7

Pilna laika pamatalga

1 649,12

1 921,23

2 083,02

2 258,43

2 448,62

2 654,81

2 878,37

Pakāpe

8

9

10

11

12

13

14

Pilna laika pamatalga

3 120,77

3 383,57

3 668,50

3 977,43

4 312,37

4 675,52

5 069,25

Pakāpe

15

16

17

18

19

 

 

Pilna laika pamatalga

5 496,13

5 958,97

6 460,77

7 004,85

7 594,73

 

 

18. pants

Šo regulu, ja nepieciešams, pārskata, un šajā nolūkā Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu, lai grozītu šo regulu, par ko Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

19. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 23. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. BILDT


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2)  Padomes 1976. gada 9. februāra Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76, ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976., 1. lpp.).

(3)  Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.).


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/16


PADOMES LĒMUMS 2009/1012/KĀDP

(2009. gada 22. decembris)

par atbalstu ES darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un principus un kritērijus, kas iekļauti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 1997. gada 26. jūnijā pieņēma ES Programmu parasto ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, uzliekot par pienākumu ES un tās dalībvalstīm veikt saskaņotu darbību, lai sniegtu palīdzību citām valstīm ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.

(2)

Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 208/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (1), kurā noteikti astoņi kritēriji attiecībā uz parasto ieroču eksportu, izveidots atteikumu paziņojumu un konsultāciju mehānisms un iekļauta pārskatāmības procedūra, kas paredz ES gada ziņojumu par ieroču eksportu publicēšanu. Minētā kopējā nostāja būtiski sekmē valstu ieroču eksporta kontroles politikas saskaņošanu un vairākas trešās valstis ir paudušas oficiālu atbalstu tās principiem un kritērijiem.

(3)

Kopējās nostājas 2008/94/KĀDP 11. pantā paredzēts, ka dalībvalstis pieliek visas pūles, lai mudinātu citas ieroču eksportētājas valstis pieņemt minētās kopējās nostājas principus.

(4)

Eiropas Drošības stratēģijā, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma 2003. gada 12. decembrī, ir formulētas piecas galvenās problēmas, ar ko ES saskaras apstākļos, kas izveidojušies pēc Aukstā kara: terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionāli konflikti, valstu sabrukšana un organizētā noziedzība. Sekas, ko rada parasto ieroču nekontrolēta aprite, ir visbūtiskākais jautājums četrās no minētajām piecām problēmām. Nekontrolēta ieroču nodošana patiesi pasliktina situāciju terorisma un organizētās noziedzības jomā, un tā ir būtisks faktors konfliktu izraisīšanā un izplatīšanā, kā arī valsts struktūru graušanā. Turklāt stratēģijā uzsvērta eksporta kontroles nozīme ieroču izplatīšanas ierobežošanā.

(5)

Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2005. gada 8. decembrī pieņemto starptautisko instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus, ir paredzēts papildināt spēkā esošus divpusējus, reģionālus un starptautiskus nolīgumus, lai novērstu, apkarotu un likvidētu kājnieku un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību jebkādā izpausmē, kā arī uzlabot tādu nolīgumu efektivitāti.

(6)

Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņemtajā ES Stratēģijā nelikumīgas vieglo un kājnieku ieroču (VIKI), kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai ir noteikts, ka ES būtu reģionālā un starptautiskā mērogā jāatbalsta stingrākas eksporta kontroles un kritēriji, kas ietverti Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu, kurš tiek aizstāts ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, inter alia palīdzot trešām valstīm izstrādāt tiesību aktus šajā jomā un sekmējot pasākumus, kas uzlabotu pārskatāmību.

(7)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu 2006. gada 6. decembrī pieņēma rezolūciju “Ceļā uz ieroču tirdzniecības nolīgumu: kopēju starptautisku standartu izveide parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai”. Padomes 2006. gada decembrī un 2007. gada jūnijā un decembrī pieņemtajos secinājumos uzsvērts, ka ES un dalībvalstīm ir svarīgi uzņemties aktīvu lomu un sadarboties ar citām valstīm un reģionālām organizācijām Apvienoto Nāciju Organizācijas procesa ietvaros, lai izveidotu kopējus starptautiskus standartus parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai, kas būtiski palīdzētu risināt parasto ieroču nevēlamu un bezatbildīgu izplatīšanu, kas apdraud mieru, drošību, attīstību un pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu.

(8)

Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP par atbalstu ES darbībām, lai veicinātu ieroču eksporta kontroli un ES Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu ietvertos principus un kritērijus trešās valstīs (2); pēdējā darbība atbilstīgi šai vienotajai rīcībai notika 2009. gada 27. un 28. oktobrī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai praktiski īstenotu:

Eiropas Drošības stratēģiju,

ES Stratēģiju VIKI, kā arī to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai,

Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 11. pantu,

ES Programmu parasto ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanai un apkarošanai,

starptautisko instrumentu, ar kura palīdzību valstis var laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus, un

Padomes secinājumus par starptautisku ieroču tirdzniecības nolīgumu,

Eiropas Savienība atbalsta darbības, kuru mērķi ir šādi:

a)

trešās valstīs veicināt kritērijus un principus, kas ietverti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP;

b)

sniegt palīdzību trešām valstīm tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu efektīvas ieroču eksporta kontroles;

c)

sniegt trešām valstīm palīdzību to amatpersonu apmācībā, kuras izdod atļaujas, lai tādā veidā nodrošinātu, ka tiek ieviestas un īstenotas pienācīgas ieroču eksporta kontroles;

d)

sniegt trešām valstīm un reģioniem palīdzību ieroču eksporta valsts un reģionālo ziņojumu izstrādē un citu pārbaudes formu sekmēšanā, lai veicinātu pārskatāmību un atbildību attiecībā uz ieroču eksportu;

e)

mudināt trešās valstis atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas procesu, kura mērķis ir pieņemt juridiski saistošu starptautisku nolīgumu, ar ko izveidotu kopējus standartus parasto ieroču tirdzniecībai visā pasaulē, un sniegt palīdzību, lai nodrošinātu, ka tās spēj ievērot tādus iespējamus kopējus standartus.

2.   Projektu apraksts, ar ko sekmē šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP), ir atbildīgs par šī lēmuma īstenošanu.

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic šāda īstenošanas struktūra:

Vācijas Federālais ekonomikas un eksporta kontroles birojs, BAFA.

3.   Īstenošanas struktūra veic savus uzdevumus AP aizgādībā. Tādēļ AP stājas vajadzīgos pasākumus ar īstenošanas struktūru.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 787 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no šā panta 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3.   Komisija uzrauga, vai pareizi īsteno šā panta 1. punktā minēto ES ieguldījumu. Šim nolūkam tā noslēdz finansēšanas nolīgumus ar 2. panta 2. punktā minētajām īstenošanas iestādēm. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka īstenošanas iestādēm jānodrošina ES ieguldījuma pārredzamība atbilstoši tā summai.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā ziņo Padomei par jebkurām minētā procesa grūtībām, kā arī dara zināmu nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1.   Kad ir pabeigts pēdējais darba seminārs un beigusies personāla apmaiņa saskaņā ar šo lēmumu, ES misiju vadītāji katrā valstī, kas ir atbalsta saņēmēja, sagatavo informatīvu ziņojumu par to, kādi panākumi ir gūti katrā valstī, kura ir atbalsta saņēmēja. Ziņojumus izstrādās ES misiju vadītāji katrā valstī, kas ir atbalsta saņēmēja.

2.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, balstoties uz regulāriem ziņojumiem, ko izstrādā 2. panta 2. punktā minētā īstenošanas struktūra un šā panta 1. punktā minētie misiju vadītāji. Ziņojumi ir Padomes veikta izvērtējuma pamatā. Komisija sniedz informāciju par 3. panta 3. punktā minēto projektu finansiālo īstenošanu.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc dienas, kad noslēgti 3. panta 3. punktā minētais finansēšanas nolīgums vai sešus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas dienas, ja minētajā laikā nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

6. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.

(2)  OV L 75, 18.3.2008., 81. lpp.


PIELIKUMS

Atbalsts ES darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un principus un kritērijus, kas iekļauti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP

I.   Mērķi

Šā lēmuma vispārējie mērķi ir:

a)

trešās valstīs veicināt kritērijus un principus, kas ietverti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP;

b)

sniegt palīdzību trešām valstīm tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu efektīvas ieroču eksporta kontroles;

c)

sniegt valstīm palīdzību to amatpersonu apmācībā, kuras izdod atļaujas, lai tādā veidā nodrošinātu, ka tiek ieviestas un īstenotas pienācīgas ieroču eksporta kontroles;

d)

sniegt valstīm un reģioniem palīdzību ieroču eksporta valsts un reģionālo ziņojumu izstrādē un citu pārbaudes formu sekmēšanā, lai veicinātu pārskatāmību un atbildību attiecībā uz ieroču eksportu;

e)

mudināt trešās valstis atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas procesu, kura mērķis ir pieņemt juridiski saistošu starptautisku nolīgumu, ar ko izveidotu kopējus standartus parasto ieroču tirdzniecībai visā pasaulē, un sniegt palīdzību, lai nodrošinātu, ka tās spēj ievērot tādus iespējamus kopējus standartus.

II.   Projekti

 

Mērķis:

Nodrošināt tehnisku palīdzību ieinteresētām trešām valstīm, kas ir izrādījušas vēlmi uzlabot savus standartus un praksi militāro tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroles jomā, un saskaņot tos ar standartiem un praksi, par ko vienojušās un ko īsteno Eiropas Savienības dalībvalstis, un kā noteikts Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, kā arī un tam atbilstīgajos norādījumos.

 

Apraksti un izmaksu aprēķini:

i)

Darba semināri valstu grupām

Šis projekts tiks organizēts kā pieci divu dienu darba semināri, uz kuriem uzaicinās attiecīgi izraudzītu valstu valdību amatpersonas, muitas amatpersonas un amatpersonas, kas izdod atļaujas. Arī aizsardzības rūpniecības pārstāvji var būt aicināti piedalīties. Darba semināri var notikt atbalsta saņēmējā valstī vai citā AP noteiktā vietā. Apmācību attiecīgās jomās veiks to ES dalībvalstu valsts iestāžu eksperti, kuras pieskaņojušās Kopējai nostājai 2008/944/KĀDP, kā arī ES Padomes sekretariāta un/vai privātā sektora (tostarp NVO) eksperti;

ii)

Personāla apmaiņa

Šis projekts tiks organizēts kā četri ilgākais viena mēneša mācību apmeklējumi, kuros atbalsta saņēmēju ES kandidātvalstu valdības amatpersonas un/vai amatpersonas, kas izdod atļaujas, apmeklē attiecīgās ES dalībvalstu iestādes, vai arī četri ilgākais viena mēneša mācību apmeklējumi, kuros ES dalībvalstu valdības amatpersonas un/vai amatpersonas, kas izdod atļaujas, apmeklē attiecīgā atbalsta saņēmēju iestādes (1).

III.   Īstenošanas laiks

Kopējais paredzētais projekta īstenošanas laiks ir 24 mēneši.

IV.   Atbalsta saņēmēji

 

2010. gada pirmā puse:

i)

Rietumbalkānu valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija);

ii)

Eiropas kaimiņattiecību politikas Vidusjūras reģiona Ziemeļāfrikas partnervalstis (Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka un Tunisija).

 

2010. gada otrā puse:

Eiropas kaimiņattiecību politikas Austrumeiropas un Kaukāza partnervalstis (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina).

 

2011. gada pirmā puse:

Rietumbalkānu valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija).

 

2011. gada otrā puse:

Eiropas kaimiņattiecību politikas Austrumeiropas un Kaukāza partnervalstis (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina).

Ja neparedzētu apstākļu dēļ rodas vajadzība grozīt darba semināru dalībnieku sarakstus vai darba semināru grafikus, Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupa (COARM) to var darīt pēc AP priekšlikuma.

Ja kāda no minētajām valstīm nevēlas piedalīties darba seminārā, papildus var izraudzīties valstis (2) no šādiem Eiropas kaimiņattiecību politikas partneriem: Izraēla, Jordānija, Libāna, Palestīniešu pašpārvalde un Sīrija.

V.   Ietekmes novērtējums

Šā lēmuma un Vienotās rīcības 2008/230/KĀDP ietekme būtu tehniski jānovērtē pēc tam, kad pabeigts pēdējais darba seminārs un beigusies personāla apmaiņa saskaņā ar šo lēmumu. Novērtējumu veic, izstrādājot informatīvu ziņojumu par to, kā valstīs, kuras ir atbalsta saņēmējas, pieņem attiecīgos tiesību aktus, izveido eksporta kontroles iestādes un veic efektīvu eksporta kontroli. Ziņojumus izstrādās ES misiju vadītāji katrā valstī, kas ir atbalsta saņēmēja.


(1)  Par personāla apmaiņas atlasi jāvienojas saistītajā Padomes darba grupā pēc AP iesniegta priekšlikuma.

(2)  Par to jāvienojas saistītajā Padomes Padomes darba grupā pēc AP iesniegta priekšlikuma.


AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA

29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/21


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2009. gada 22. decembris),

ar ko Austrijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2009/1013/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulē, kas 2009. gada 2. jūnijā reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, Austrijas Republika (turpmāk “Austrija”) lūdza atļauju turpināt piemērot pasākumu, kas ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, kuri regulē nodokļa atskaitījuma tiesības, un kas sākotnēji tika atļauts ar Lēmumu 2004/866/EK (2) saskaņā ar tobrīd piemērojamo Sesto direktīvu 77/388/EK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija 2009. gada 10. septembra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Austrijas lūgumu. Komisija 2009. gada 21. septembra vēstulē paziņoja Austrijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu lūgumu.

(3)

Lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu, atkāpes pasākuma mērķis ir PVN par precēm un pakalpojumiem pilnībā neiekļaut tiesībās atskaitīt nodokli, ja attiecīgās preces un pakalpojumi vairāk nekā 90 % apmērā tiek izmantoti nodokļa maksātāja vai tā darbinieku personiskajām vajadzībām vai vispār tiek izmantoti ar komercdarbību nesaistītiem mērķiem.

(4)

Pasākums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta, kurā ir noteikts vispārējs nodokļa atskaitījuma princips, un tā mērķis ir vienkāršot PVN iekasēšanu. Galapatēriņa stadijā maksājamā nodokļa summa tiek ietekmēta nenozīmīgi.

(5)

Juridiskie un faktiskie apstākļi, uz kuru pamata patlaban piemēro vienkāršošanas pasākumu, nav mainījušies un turpina pastāvēt. Tādēļ ir jāpiešķir Austrijai atļauja piemērot vienkāršošanas pasākumu papildu ierobežotā laikposmā, lai pasākumu varētu izvērtēt.

(6)

Atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz Eiropas Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta, Austrijai tiek dota atļauja PVN par precēm un pakalpojumiem neiekļaut tiesībās atskaitīt nodokli, ja attiecīgās preces un pakalpojumi vairāk nekā 90 % apmērā tiek izmantoti nodokļa maksātāja vai tā darbinieku personiskajām vajadzībām vai vispār tiek izmantoti ar komercdarbību nesaistītiem mērķiem.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Austrijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 371, 18.12.2004., 47. lpp.

(3)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.


29.12.2009   

LV XM XM

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/22


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 22. decembris),

ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus

(2009/1014/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 300. panta 3. punktu un 305. pantu saistībā ar 8. pantu Protokolā par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību,

ņemot vērā dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus,

tā kā:

(1)

Līguma 300. panta 3. punktā paredzēts, ka Reģionu komitejas locekļi vai locekļa aizstājēji - papildus tam, ka viņi ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji - ir personas, “kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam”.

(2)

Līguma 305. pantā ir noteikts, ka Padome uz pieciem gadiem ieceļ Komitejas locekļus un tādu pašu skaitu locekļu aizstājēju saskaņā ar dalībvalstu iesniegtajiem priekšlikumiem.

(3)

Protokola par pārejas noteikumiem 8. pants nosaka Reģionu komitejas locekļu sadalījumu.

(4)

Ņemot vērā to, ka Reģionu komitejas locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš beidzas 2010. gada 25. janvārī, Reģionu komitejā būtu jāieceļ jauni locekļi un locekļu aizstājēji.

(5)

Šai iecelšanai vēlāk sekos pārējo locekļu un locekļu aizstājēju iecelšana, kuru kandidatūras nav iesniegtas Padomei līdz 2009. gada 14. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Par Reģionu komitejas locekļiem vai locekļu aizstājējiem laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ:

kā locekļus – personas, kas uzskaitītas šā lēmuma I pielikumā pēc piederības attiecīgai dalībvalstij,

kā locekļu aizstājējus – personas, kas uzskaitītas šā lēmuma II pielikumā pēc piederības attiecīgai dalībvalstij.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


ПРИЛОЖЕНИЕ I — ANEXO I — PŘÍLOHA I — BILAG I — ANHANG I — I LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ Ι — ANNEX I — ANNEXE I — ALLEGATO I — I PIELIKUMS — I PRIEDAS — I. MELLÉKLET — ANNESS I — BIJLAGE I — ZAŁĄCZNIK I — ANEXO I — ANEXA I — PRÍLOHA I — PRILOGA I — LIITE I — BILAGA I

Членове / Miembros / Členové / Medlemmer / Mitglieder / Liikmed / Μέλη / Members / Membres / Membri / Locekļi / Nariai / Tagok / Membri / Leden / Członkowie / Membros / Membri / Členovia / Člani / Jäsenet / Ledamöter

BELGIË / BELGIQUE / BELGIEN

 

De heer Geert BOURGEOIS

Vlaams minister

 

De heer Jos CHABERT

Opvolger in het Brussels Hoofdstedelijk Parlement

 

Monsieur Xavier DESGAIN

Membre du Parlement wallon

 

Mevrouw Mia DE VITS

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

Monsieur Paul FICHEROULLE

Echevin de la Ville de Charleroi

 

Monsieur Jean-François ISTASSE

Membre du Parlement de la Communauté française

 

Herr Karl-Heinz LAMBERTZ

Ministerpräsident der Regierung der Deutschsprachigen Gemeinschaft

 

Monsieur Michel LEBRUN

Membre du Parlement de la Communauté française

 

Monsieur Charles PICQUE

Ministre-Président du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale

 

De heer Jan ROEGIERS

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

De heer Johan SAUWENS

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

De heer Luc VAN DEN BRANDE

Voorzitter van het Vlaams-Europees Verbindingsagentschap

БЪЛГАРИЯ

 

Mr. Hasan AZIS

Mayor, Municipality of Karjali

 

Ms. Katya DOYCHEVA

Mayor, Municipality of Tvarditza

 

Ms. Dora IANKOVA

Mayor, Municipality of Smolyan

 

Mr. Vladimir KISSIOV

Municipal Councilor, Municipality of Sofia

 

Mr. Krasimir MIREV

Mayor, Municipality of Targovishte

 

Mr. Vladimir MOSKOV

Mayor, Municipality of Gotze Delchev

 

Mr. Orhan MUMUN

Mayor, Municipality of Mineralni Bani

 

Ms. Detelina NIKOLOVA

Mayor, Municipality of Dobrich

 

Ms. Penka PENKOVA

Mayor, Municipality of Lom

 

Mr. Georgi SLAVOV

Mayor, Municipality of Yambol

 

Mr. Bozhidar YOTOV

Mayor, Municipality of Ruse

 

Mr. Zlatko ZHIVKOV

Mayor, Municipality of Montana

ČESKÁ REPUBLIKA

 

Pan Pavel BÉM

Primátor hlavního města Prahy

 

RNDr. Jiří BYTEL

Starosta obce Velká Hleďsebe

 

Pan Stanislav EICHLER

Hejtman Libereckého kraje

 

Mgr. Jan KUBATA

Primátor města Ústí nad Labem

 

Paní Helena LANGŠÁDLOVÁ

Místostarostka města Černošce

 

Pan Roman LÍNEK

Náměstek hejtmana Pardubického kraje

 

Pan Josef NOVOTNÝ

Hejtman Karlovarského kraje

 

Ing. Petr OSVALD

Zastupitel města Plzeň

 

Pan Jaroslav PALAS

Hejtman Moravskoslezského kraje

 

Mgr. Juraj THOMA

Primátor města České Budějovice

 

Paní Jana VAŇHOVÁ

Hejtmanka Ústeckého kraje

 

Pan Jiří ZIMOLA

Hejtman Jihočeského kraje

DANMARK

 

Hr. Knud Elmer ANDERSEN

Regionsrådsmedlem

 

Hr. Per BØDKER ANDERSEN

Byrådsmedlem

 

Hr. Jens Christian GJESING

Borgmester

 

Hr. Jens Arne HEDEGAARD JENSEN

Byrådsmedlem

 

Hr. Henning JENSEN

Borgmester

 

Fru Tove LARSEN

Borgmester

 

Hr. Henrik Ringbæk MADSEN

Regionrådsmedlem

 

Hr. Jens Jørgen NYGAARD

Byrådsmedlem

 

Hr. Karsten Uno PETERSEN

Regionrådsmedlem

DEUTSCHLAND

 

Frau Nicola BEER

Hessische Staatssekretärin für Europaangelegenheiten

 

Herr Ralf CHRISTOFFERS

Minister für Wirtschaft und Europaangelegenheiten des Landes Brandenburg

 

Herr Wolfgang GIBOWSKI

Staatssekretär, Bevollmächtigter des Landes Niedersachsen beim Bund

 

Herr Rolf HARLINGHAUSEN MdL

Mitglied der Hamburgischen Bürgerschaft (Landtag)

 

Frau Monika HELBIG

Bevollmächtigte beim Bund und Europabeauftragte des Landes Berlin

 

Herr Niclas HERBST MdL

Mitglied des Landtages von Schleswig-Holstein

 

Herr Helmut M. JAHN

Landrat des Hohenlohekreises

 

Herr Werner JOSTMEIER MdL

Mitglied des Landtages von Nordrhein-Westfalen

 

Herr Norbert KARTMANN MdL

Mitglied des Hessischen Landtages

 

Dr. Kerstin KIESSLER

Staatsrätin, Mitglied des Senats der Freien Hansestadt Bremen

 

Dr. Karl-Heinz KLÄR

Bevollmächtigter des Landes Rheinland-Pfalz beim Bund und für Europa

 

Herr Dieter KLÖCKNER MdL

Mitglied des Landtages Rheinland-Pfalz

 

Frau Uta-Maria KUDER

Justizministerin des Landes Mecklenburg-Vorpommern

 

Herr Heinz LEHMANN MdL

Mitglied des Sächsischen Landtags

 

Dr. Jürgen MARTENS

Sächsischer Staatsminister der Justiz und für Europa

 

Herr Heinz MAURUS

Bevollmächtigter des Landes Schleswig-Holstein beim Bund, Staatssekretär

 

Frau Martina MICHELS MdL

Mitglied des Abgeordnetenhauses von Berlin

 

Frau Emilia MÜLLER

Bayerische Staatsministerin für Bundes- und Europaangelegenheiten

 

Herr Peter MÜLLER MdL

Ministerpräsident des Saarlandes

 

Herr Dr. Holger POPPENHAEGER

Justizminister des Freistaates Thüringen

 

Prof. Dr. Wolfgang REINHART MdL

Mitglied des Landtags von Baden-Württemberg

 

Dr. hc. Petra ROTH

Oberbürgermeisterin der Stadt Frankfurt am Main

 

Dr. Michael SCHNEIDER

Staatssekretär, Bevollmächtigter des Landes Sachsen-Anhalt beim Bund

 

Herr Hans-Josef VOGEL

Bürgermeister der Stadt Arnsberg

EESTI

 

Mr. Väino HALLIKMÄGI

Member of Pärnu City Council

 

Mr. Kaido KAASIK

Mayor of Valjala Rural Municipality Government

 

Mr. Teet KALLASVEE

Member of Haapsalu City Council

 

Mr. Kurmet MÜÜRSEPP

Member of Antsla Rural Municipality Council

 

Mr. Jüri PIHL

Vice- Mayor of Tallinn City Government

 

Mr. Uno SILBERG

Member of Kose Rural Municipality Council

 

Mr. Toomas VITSUT

Chairman of Tallinn City Council

ΕΛΛΑΣ

 

Θεόδωρος ΓΚΟΤΣΟΠΟΥΛΟΣ

Δημοτικός Σύμβουλος Παλλήνης Αττικής

 

Γρηγόριος ΖΑΦΕΙΡΟΠΟΥΛΟΣ

Δήμαρχος Χαλανδρίου Αττικής

 

Νικήτας ΚΑΚΛΑΜΑΝΗΣ

Δήμαρχος Αθηναίων

 

Γεώργιος ΠΑΠΑΣΤΕΡΓΙΟΥ

Νομάρχης Πιερίας

 

Ιωάννης ΣΓΟΥΡΟΣ

Νομάρχης Αθηνών

 

Κωνσταντίνος ΣΙΜΙΤΣΗΣ

Δήμαρχος Καβάλας

 

Ευαγγελία ΣΧΟΙΝΑΡΑΚΗ-ΗΛΙΑΚΗ

Νομάρχης Ηρακλείου Κρήτης

 

Κωνσταντίνος ΤΑΤΣΗΣ

Πρόεδρος Διευρυμένης Ν.Α. Ξάνθης-Δράμας-Καβάλας

 

Κωνσταντίνος ΤΖΑΤΖΑΝΗΣ

Νομαρχιακός Σύμβουλος Πειραιά

 

Δημήτριος ΤΣΙΓΚΟΥΝΗΣ

Δήμαρχος Λεωνιδίου Αρκαδίας

 

Ανδρέας ΦΟΥΡΑΣ

Δήμαρχος Πατρέων

 

Παναγιώτης ΨΩΜΙΑΔΗΣ

Νομάρχης Θεσσαλονίκης

ESPAÑA

 

D.a Esperanza AGUIRRE GIL DE BIEDMA

Presidenta de la Comunidad Autónoma de Madrid

 

D. Vicente Alberto ÁLVAREZ ARECES

Presidente de la Comunidad Autónoma del Principado de Asturias

 

D. Francesc ANTICH OLIVER

Presidente de la Comunidad Autónoma de Illes Balears

 

D.a Rita BARBERÁ NOLLA

Alcaldesa de Valencia

 

D. José María BARREDA FONTES

Presidente de la Comunidad Autónoma de Castilla-La Mancha

 

D. Francisco CAMPS ORTIZ

Presidente de la Comunitat Valenciana.

 

D. Pedro CASTRO VÁZQUEZ

Alcalde de Getafe

 

D. Guillermo FERNÁNDEZ VARA

Presidente de la Junta de Extremadura

 

D.a Dolores GOROSTIAGA SAIZ

Vicepresidenta de la Comunidad Autónoma de Cantabria y Consejera de Empleo y Bienestar Social

 

D. Jose Antonio GRIÑÁN MARTÍNEZ

Presidente de la Junta de Andalucía

 

D. Jordi HEREU I BOHER

Alcalde de Barcelona

 

D. Juan Vicente HERRERA CAMPO

Presidente de la Comunidad Autónoma de Castilla y León

 

D. Marcelino IGLESIAS RICOU

Presidente del Gobierno de Aragón

 

D. Francisco Javier LOPEZ ALVAREZ

Lehendakari del Gobierno Vasco

 

D. José MONTILLA AGUILERA

Presidente de la Generalitat de Catalunya

 

D. Alberto NÚÑEZ FEIJÓO

Presidente de la Xunta de Galicia

 

D. Paulino RIVERO BAUTE

Presidente del Gobierno de Canarias

 

D. Alberto RUIZ-GALLARDÓN JIMÉNEZ

Mandato: Alcalde de Madrid

 

D. Pedro María SANZ ALONSO

Presidente del Gobierno de La Rioja

 

D. Miguel SANZ SESMA

Presidente del Gobierno de Navarra

 

D. Ramón Luis VALCÁRCEL SISO

Presidente de la Comunidad Autónoma de la Región de Murcia

FRANCE

 

M. Jacques BLANC

Maire de La Canourgue

 

Mme Danièle BOEGLIN

Première Vice-présidente du Conseil général de l'Aube

 

M. Jean-Paul BORE

Premier Vice-président du Conseil régional du Languedoc-Roussillon

 

M. Bruno BOURG-BROC

Maire de Châlons en Champagne

 

Mme. Claudette BRUNET-LECHENAULT

Vice-présidente du Conseil général de Saône et Loire

 

M. François COMMEINHES

Maire de Sète

 

M. Michel DELEBARRE

Maire de Dunkerque

 

M. Jean-Louis DESTANS

Président du Conseil général de l'Eure

 

Mme Claude du GRANRUT

Conseillère régionale de Picardie

 

M. Pierre HUGON

Vice-président du Conseil général de la Lozère

 

M. Jean-Louis JOSEPH

Maire de la Bastidonne

 

Mme Anne-Marie KEISER

Vice-présidente du Conseil général de Gironde

 

M. Jean-Yves LE DRIAN

Président du Conseil régional de Bretagne

 

M. Alain LE VERN

Président du Conseil régional de Haute-Normandie

 

M. Pierre MAILLE

Président du Conseil général du Finistère

 

M. Daniel PERCHERON

Président du Conseil régional du Nord-Pas-de-Calais

 

M. Jean-Vincent PLACE

Conseiller régional de l'Ile-de-France

 

M. Jean PRORIOL

Conseiller régional d'Auvergne

 

M. Camille de ROCCA SERRA

Président de l'Assemblée de Corse

 

M. Christophe ROUILLON

Maire de Coulaines

 

M. Alain ROUSSET

Président du Conseil régional d'Aquitaine

 

M. Ange SANTINI

Président du Conseil exécutif de la Collectivité Territoriale de Corse

 

M. René SOUCHON

Président du Conseil régional d'Auvergne

 

M. Bernard SOULAGE

Premier Vice-président du Conseil régional de Rhône-Alpes

ITALIA

 

Sig. Antonio BASSOLINO

Presidente della Regione Campania

 

Sig.ra Mercedes BRESSO

Presidente della Regione Piemonte

 

Sig. Claudio BURLANDO

Presidente della Regione Liguria

 

Sig. Ugo CAPPELLACCI

Presidente della Regione Sardegna

 

Sig. Giuseppe CASTIGLIONE

Presidente della Provincia di Catania

 

Sig. Luciano CAVERI

Consigliere regionale della Regione Valle d'Aosta

 

Sig. Sergio CHIAMPARINO

Sindaco del Comune di Torino

 

Sig. Giovanni CHIODI

Presidente della Regione Abruzzo

 

Sig.ra Maria Luisa COPPOLA

Assessore e Consigliere regionale della Regione Veneto

 

Sig. Luis DURNWALDER

Consigliere regionale/Presidente Provincia autonoma di Bolzano

 

Sig. Giorgio GRANELLO

Sindaco del Comune di Ponzano Veneto

 

Sig. Agazio LOIERO

Presidente della Regione Calabria

 

Sig. Claudio MARTINI

Presidente della Regione Toscana

 

Sig.ra Sonia MASINI

Presidente della Provincia di Reggio Emilia

 

Sig. Graziano MILIA

Presidente della Provincia di Cagliari

 

Sig. Francesco MUSOTTO

Deputato dell'Assemblea Regionale Siciliana

 

Sig. Roberto PELLA

Consigliere del Comune di Valdengo

 

Sig. Massimo PINESCHI

Consigliere della Regione Lazio

 

Sig. Savino Antonio SANTARELLA

Sindaco del Comune di Candela

 

Sig. Vito SANTARSIERO

Sindaco del Comune di Potenza

 

Sig. Gian Mario SPACCA

Presidente della Regione Marche

 

Sig. Nicola VENDOLA

Presidente della Regione Puglia

 

Sig. Riccardo VENTRE

Consigliere del Comune di Caserta

 

Sig.ra Marta VINCENZI

Sindaco del Comune di Genova

ΚYΠΡΟΣ

 

Γεώργιος ΓΕΩΡΓΙΟΥ

Δήμαρχος Κάτω Πολεμιδιών

 

Σάββας ΗΛΙΟΦΩΤΟΥ

Δήμαρχος Στροβόλου

 

Χριστόδουλος Κώστα ΚΑΤΤΙΡΤΖΗ

Πρόεδρος Κοινοτικού Συμβουλίου Κάτω Ζώδιας

 

Ελένη ΛΟΥΚΑΪΔΟΥ

Δημοτικός Σύμβουλος Λευκωσίας

 

Χρίστος ΜΕΣΗΣ

Δήμαρχος Μέσα Γειτονιάς

 

Ευγένιος ΜΙΧΑΗΛ

Πρόεδρος Κοινοτικού Συμβουλίου Ομόδους

LATVIJA

 

Andris JAUNSLEINIS

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

 

Guntars KRIEVIŅŠ

Liepājas pilsētas domes deputāts

 

Aleksandrs LIELMEŽS

Mālpils novada domes priekšsēdētājs

 

Jānis NEIMANIS

Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks

 

Indra RASSA

Saldus novada domes priekšsēdētāja

 

Leonīds SALCEVIČS

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs

 

Ainārs ŠLESERS

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks

LIETUVA

 

Arnoldas ABRAMAVIČIUS

Zarasų rajono savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Vytas APUTIS

Kazlų rūdos savivaldybės tarybos narys

 

Andrius KUPČINSKAS

Kauno miesto savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Virginijus KOMSKIS

Pagėgių savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Ričardas MALINAUSKAS

Druskininkų savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Daiva MATONIENĖ

Šiaulių miesto savivaldybės tarybos narė (mero pavaduotoja)

 

Gediminas PAVIRŽIS

Vilniaus rajono savivaldybės tarybos narys

 

Povilas ŽAGUNIS

Panevėžio rajono savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Odeta ŽERLAUSKIENĖ

Skuodo rajono savivaldybės tarybos narė (mero pavaduotoja)

LUXEMBOURG

 

Mme Simone BEISSEL

Echevin de la Ville de Luxembourg

 

Mme Agnès DURDU

Membre du conseil communal de Wincrange

 

M. Dan KERSCH

Bourgmestre de la commune de Mondercange

 

M. Albert LENTZ

Echevin de la commune de Mersch

 

M. Paul-Henri MEYERS

Membre du conseil communal de Luxembourg

 

M. Marc SCHAEFER

Membre du conseil communal de Vianden

MAGYARORSZÁG

 

Ferenc BENKŐ

Tiszaladány község polgármestere

 

Gábor BIHARY

Budapest Főváros Közgyűlésének tagja

 

György GÉMESI dr.

Gödöllő város polgármestere

 

György IPKOVICH dr.

Szombathely Megyei Jogú Város polgármestere

 

Attila JÓSZAI

Szigetszentmiklós város képviselő-testületének tagja

 

Csaba MOLNÁR dr.

Győr-Moson-Sopron Megyei Közgyűlés tagja

 

Sándor NAGY

Kistelek város polgármestere

 

József RIBÁNYI

Tamási város polgármestere

 

István SÉRTŐ-RADICS dr.

Uszka község polgármestere

 

Gyula SZABÓ

Heves Megyei Közgyűlés tagja

 

András SZALAY dr.

Veszprém Megyei Jogú Város Közgyűlésének tagja

 

Zoltán VARGA

Békés Megyei Közgyűlés tagja

MALTA

 

Ms. Claudette ABELA BALDACCHINO

Deputy Mayor of Qrendi

 

Dr. Samuel AZZOPARDI

Mayor of Victoria, Gozo

 

Mr. Michael COHEN

Mayor of Kalkara

 

Mr. Joseph CORDINA

Mayor of Xagħra, Gozo

 

Dr. Malcolm MIFSUD

Mayor of Pietà

NEDERLAND

 

Dhr A. (Ahmed) ABOUTALEB

Burgemeester (mayor) of the city of Rotterdam

 

Dhr J.H. (Rob) BATS

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Drenthe

 

Dhr D. (Dick) BUURSINK

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Overijssel

 

Mevr. H.M.C. (Lenie) DWARSHUIS - VAN DE BEEK

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Zuid-Holland

 

Dhr L.J.P.M. (Léon) FRISSEN

Commissaris van de Koningin (Governor: chair of the Council and of the Executive Council) of the Province of Limburg

 

Mevr. A. (Annemarie) JORRITSMA-LEBBINK

Burgemeester (mayor) of the city of Almere

 

Mevr. R. (Rinske) KRUISINGA

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Noord-Holland

 

Dhr C.H.J. (Cor) LAMERS

Burgemeester (mayor) of the municipality of Houten

 

Mevr. K.M.H. (Karla) PEIJS

Commissaris van de Koningin (Governor: chair of the council and of the executive council) of the province of Zeeland

 

Dhr A.G.J.M. (Ton) ROMBOUTS

Burgemeester (mayor) of the city of 's Hertogenbosch

 

Dhr G.A.A. (Bas) VERKERK

Burgemeester (mayor) of the city of Delft

 

Mevr. L.M.B.C. (Luzette) WAGENAAR-KROON

Wethouder (alderman: member of the executive council) of the municipality of Drechterland

ÖSTERREICH

 

Herr Gerhard DÖRFLER

Landeshauptmann von Kärnten

 

Dr. Michael HÄUPL

Bürgermeister und Landeshauptmann von Wien

 

Herr Erwin MOHR

Mitglied des Gemeinderats von Wolfurt

 

Herr Hans NIESSL

Landeshauptmann von Burgenland

 

Herr Johannes PEINSTEINER

Bürgermeister von St. Wolfgang im Salzkammergut

 

Dr. Erwin PRÖLL

Landeshauptmann von Niederösterreich

 

Dr. Josef PÜHRINGER

Landeshauptmann von Oberösterreich

 

Dr. Herbert SAUSGRUBER

Landeshauptmann von Vorarlberg

 

Dr. Heinz SCHADEN

Bürgermeister der Stadt Salzburg

 

Dr. Franz SCHAUSBERGER

Beauftragter des Landes Salzburg für den Ausschuss der Regionen

 

DDr. Herwig VAN STAA

Präsident des Landtags von Tirol

 

Mag. Franz VOVES

Landeshauptmann der Steiermark

POLSKA

 

Jacek CZERNIAK

Przewodniczący Sejmiku Województwa Lubelskiego

 

Konstanty DOMBROWICZ

Prezydent Miasta Bydgoszcz

 

Marcin JABŁOŃSKI

Marszałek Województwa Lubuskiego

 

Adam JARUBAS

Marszałek Województwa Świętokrzyskiego

 

Lech JAWORSKI

Radny m.st. Warszawy

 

Maciej KOBYLIŃSKI

Prezydent Miasta Słupsk

 

Jan KOZŁOWSKI

Marszałek Województwa Pomorskiego

 

Witold KROCHMAL

Burmistrz Miasta i Gminy Wołów

 

Jerzy KROPIWNICKI

Prezydent Miasta Łodzi

 

Marek NAWARA

Marszałek Województwa Małopolskiego

 

Jacek PROTAS

Marszałek Województwa Warmińsko-Mazurskiego

 

Józef SEBESTA

Marszałek Województwa Opolskiego

 

Adam STRUZIK

Marszałek Województwa Mazowieckiego

 

Bogusław ŚMIGIELSKI

Marszałek Województwa Śląskiego

 

Stanisław SZWABSKI

Przewodniczący Rady Miasta Gdynia

 

Leszek ŚWIĘTALSKI

Wójt Gminy Stare Bogaczowice

 

Marek TRAMŚ

Starosta Polkowicki

 

Ludwik WĘGRZYN

Radny Powiatu Bocheńskiego

 

Marek WOŹNIAK

Marszałek Województwa Wielkopolskiego

 

Tadeusz WRONA

Prezydent Miasta Częstochowa

 

Jerzy ZAJĄKAŁA

Wójt Gminy Łubianka

PORTUGAL

 

Exmo. Sr. Manuel Joaquim BARATA FREXES

Presidente da Câmara Municipal do Fundão

 

Exmo. Sr. Alberto João CARDOSO GONÇALVES JARDIM

Presidente do Governo Regional da Madeira

 

Exmo. Sr. José Macário Custódio CORREIA

Presidente da Câmara Municipal de Faro

 

Exmo. Sr. Rui Fernando DA SILVA RIO

Presidente da Câmara Municipal do Porto

 

Exmo. Sr. Fernando DE CARVALHO RUAS

Presidente da Câmara Municipal de Viseu

 

Exmo. Sr. Carlos Manuel MARTINS DO VALE CÉSAR

Presidente do Governo Regional dos Açores

 

Exmo. Sr. José Luís PEREIRA CARNEIRO

Presidente da Câmara Municipal de Baião

 

Exmo. Sr. Carlos Alberto PINTO

Presidente da Câmara Municipal da Covilhã

 

Exmo. Sr. Joaquim Moreira RAPOSO

Presidente da Câmara Municipal da Amadora

 

Exmo. Sr. Carlos Manuel RODRIGUES PINTO DE SÁ

Presidente da Câmara Municipal de Montemor-o-Novo

 

Exmo. Sr. António Luís SANTOS DA COSTA

Presidente da Câmara Municipal de Lisboa

 

Exmo. Sr. Francisco SOARES MESQUITA MACHADO

Presidente da Câmara Municipal de Braga

ROMÂNIA

 

Dl Cristian ANGHEL

Primarul municipiului Baia Mare, județul Maramureș

 

Dl Decebal ARNĂUTU

Primarul orașului Târgu Neamț, județul Neamț

 

Dl Mircea COSMA

Președintele Consiliului Județean Prahova

 

Dl Emil DRĂGHICI

Primarul comunei Vulcana Băi, județul Dâmbovița

 

Dl Gheorghe FALCĂ

Primarul municipiului Arad, județul Arad

 

Dl Răducu George FILIPESCU

Președintele Consiliului Județean Călărași

 

Dna Veronica IONIȚĂ

Primarul comunei Gorgota, județul Prahova

 

Dna Edita Emöke LOKODI

Președintele Consiliului Județean Mureș

 

Dl Alin Adrian NICA

Primarul comunei Dudeștii Noi, județul Timiș

 

Dl Constantin OSTAFICIUC

Președintele Consiliului Județean Timiș

 

Dl Tudor PENDIUC

Primarul municipiului Pitești, județul Argeș

 

Dl Ion PRIOTEASA

Președintele Consiliului Județean Dolj

 

Dl Emil PROȘCAN

Primarul orașului Mizil, județul Prahova

 

Dl Vasile SAVA

Primarul orașului Țăndărei, județul Ialomița

 

Dl Gheorghe Bunea STANCU

Președintele Consiliului Județean Brăila

SLOVENIJA

 

Mr Aleš ČERIN

Podžupan Mestne občine Ljubljana

 

Ms Irena MAJCEN

Županja Občine Slovenska Bistrica

 

Mr Franci ROKAVEC

Župan Občine Litija

 

Mr Anton Tone SMOLNIKAR

Župan Občine Kamnik

 

Mr Robert SMRDELJ

Župan Občine Pivka

 

Ms Jasmina VIDMAR

Članica mestnega sveta Mestne občine Maribor

 

Mr Franci VOVK

Župan Občine Dolenjske Toplice

SLOVENSKO

 

Pán Milan BELICA

Predseda Nitrianskeho samosprávneho kraja

 

Pán Juraj BLANÁR

Predseda Žilinského samosprávneho kraja

 

Pán Andrej ĎURKOVSKÝ

Primátor hl. mesta Bratislava

 

Pán Peter CHUDÍK

Predseda Prešovského samosprávneho kraja

 

Pán František KNAPÍK

Primátor mesta Košice

 

Pán Ján ORAVEC

Primátor mesta Štúrovo

 

Pán Pavol SEDLÁČEK

Predseda Trenčianskeho samosprávneho kraja

 

Pán Zdenko TREBUĽA

Predseda Košického samosprávneho kraja

 

Pán István ZACHARIÁŠ

Primátor mesta Moldava nad Bodvou

SUOMI

 

Pauliina HAIJANEN

Laitilan kaupunginvaltuuston jäsen

 

Sirpa HERTELL

Espoon kaupunginvaltuuston jäsen

 

Anne KARJALAINEN

Keravan kaupunginvaltuuston jäsen

 

Veikko KUMPUMÄKI

Kemin kaupunginvaltuuston jäsen

 

Antti LIIKKANEN

Rovaniemen kaupunginvaltuuston jäsen

 

Markku MARKKULA

Espoon kaupunginvaltuuston jäsen

 

Ossi MARTIKAINEN

Lapinlahden kunnanvaltuuston jäsen

 

Folke SJÖLUND

Ahvenanmaan maakuntapäivien jäsen

 

Satu TIETARI

Säkylän kunnanvaltuuston jäsen

SVERIGE

 

Mr Uno ALDEGREN

Ledamot i regionfullmäktige, Skåne läns landsting

 

Ms Kristina ALVENDAL

Ledamot i kommunfullmäktige, Stockholms kommun

 

Ms Lotta HÅKANSSON HARJU

Ledamot av kommunfullmäktige, Järfälla kommun

 

Mr Kent JOHANSSON

Ledamot i regionfullmäktige, Västra Götalands läns landsting

 

Mr Anders KNAPE

Ledamot i kommunfullmäktige, Karlstads kommun

 

Mr Paul LINDQUIST

Ledamot i kommunfullmäktige, Lidingö kommun

 

Ms Monalisa NORRMAN

Ledamot i landstingsfullmäktige, Jämtlands läns landsting

 

Mr Ilmar REEPALU

Ledamot i kommunfullmäktige, Malmö kommun

 

Ms Yoomi RENSTRÖM

Ledamot av kommunfullmäktige, Ovanåkers kommun

 

Ms Catarina SEGERSTEN-LARSSON

Ledamot i landstingsfullmäktige, Värmlands läns landsting

 

Ms Annelie STARK

Ledamot i regionfullmäktige, Västra Götalands läns landsting

 

Ms Maria WALLHAGER NECKMAN

Ledamot av landstingsfullmäktige, Stockholms läns landsting

UNITED KINGDOM OF GREAT BRITAIN AND NORTHERN IRELAND

 

Cllr Doris ANSARI

Member of Cornwall Council

 

Cllr Jonathan BELL

Member of Ards Borough Council

 

Cllr Sir Albert BORE

Member of Birmingham City Council

 

Cllr Robert BRIGHT

Member of Newport City Council

 

Cllr Amanda BYRNE

Member of Calderdale Metropolitan Borough Council

 

Christine CHAPMAN AM

Member of the National Assembly for Wales

 

Cllr Flo CLUCAS

Member of Liverpool City Council

 

Sir Simon DAY

Member of Devon County Council

 

Cllr Roger EVANS AM

Member of the Greater London Assembly

 

Cllr Linda GILLHAM

Member of Runneymede Borough Council

 

Cllr Gordon KEYMER CBE

Member of Tandridge District Council

 

Cllr Roger KNOX

Member of East Lothian Council

 

Cllr Iain MALCOLM

Member of South Tyneside Metropolitan Borough Council

 

Mr Stewart MAXWELL MSP

Member of the Scottish Parliament

 

Cllr Corrie MCCHORD

Member of Stirling

 

Francie MOLLOY MLA

Member of the Northern Ireland Assembly

 

Ms Irene OLDFATHER MSP

Member of the Scottish Parliament

 

Cllr David PARSONS

Member of Leicestershire County Council

 

Cllr Judith PEARCE

Member of Wychavon District Council

 

Cllr David SIMMONDS

Member of London Borough of Hillingdon

 

Cllr Neil SWANNICK

Member of Manchester City Council

 

Cllr the Lord (Graham) TOPE CBE

Member of the London Borough of Sutton

 

Cllr Kay TWITCHEN

Member of Essex County Council

 

Cllr Dave WILCOX

Member of Derbyshire County Council


ПРИЛОЖЕНИЕ II — ANEXO II — PŘÍLOHA II — BILAG II — ANHANG II — II LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ IΙ — ANNEX II — ANNEXE II — ALLEGATO II — II PIELIKUMS — II PRIEDAS — II. MELLÉKLET — ANNESS II — BIJLAGE II — ZAŁĄCZNIK II — ANEXO II — ANEXA II — PRÍLOHA II — PRILOGA II — LIITE II — BILAGA II

Заместник-членове / Suplentes / Náhradníci / Suppleanter / Stellvertreter / Asendusliikmed / Αναπληρωτές / Alternates / Suppléants / Supplenti / Aizstājēji / Pakaitiniai nariai / Póttagok / Supplenti / Plaatsvervangers / Zastępcy / Suplentes / Supleanți / Náhradníci / Nadomestni člani / Varaedustajat / Suppleanter

BELGIË / BELGIQUE / BELGIEN

 

De heer Ludwig CALUWÉ

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

Monsieur Emmanuel DISABATO

Membre du Parlement wallon

 

De heer Marc HENDRICKX

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

Monsieur Alain HUTCHINSON

Membre du Parlement de la Région de Bruxelles-Capitale

 

Monsieur Michel de LAMOTTE

Membre du Parlement de la Communauté française

 

Mevrouw Fientje MOERMAN

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

Mevrouw Fatma PEHLIVAN

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

Monsieur Yaron PESZTAT

Membre du Parlement de la Région de Bruxelles-Capitale

 

Mevrouw Sabine POLEYN

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

De heer Luckas VAN DER TAELEN

Vlaams volksvertegenwoordiger

 

De heer Jean-Luc VANRAES

Minister van de Brusselse Hoofdstedelijke Regering

 

Madame Olga ZRIHEN

Membre du Parlement wallon

БЪЛГАРИЯ

 

Mr. Ahmed AHMEDOV

Mayor, Municipality of Tsar Kaloyan

 

Mr. Ivo ANDONOV

Mayor, Municipality of Silistra

 

Mr. Ivan ASPARUHOV

Mayor, Municipality of Mezdra

 

Mr. Stanislav BLAGOV

Mayor, Municipality of Svishtov

 

Ms. Shukran IDRIZ

Mayor, Municipality of Kirkovo

 

Mr. Krasimir KOSTOV

Mayor, Municipality of Shumen

 

Ms. Malina LAZAROVA

Municipal Councilor, Municipality of Sofia

 

Mr. Veselin LICHEV

Mayor, Municipality of Sopot

 

Mr. Rumen RASHEV

Mayor, Municipality of Veliko Tarnovo

 

Mr. Emil NAYDENOV

Mayor, Municipality of Gorna Malina

 

Mr. Svetlin TANCHEV

Mayor, Municipality of Stara Zagora

 

Mr. Nayden ZELENOGORSKI

Mayor, Municipality of Pleven

ČESKÁ REPUBLIKA

 

Pan Jiří BĚHOUNEK

Hejtman kraje Vysočina

 

Bc. Jana ČERMÁKOVÁ

Místostarostka obce Proboštov

 

Ing. Ivana ČERVINKOVÁ

Starostka města Kostelec n. Orlicí

 

Mgr. Tomáš CHALUPA

Starosta městské části Praha 6

 

Paní Milada EMMEROVÁ

Hejtmanka Plzeňského kraje

 

Pan Lubomír FRANC

Hejtman Královéhradeckého kraje

 

Ing. Sylva KOVÁČIKOVÁ

Starostka města Bílovec

 

Pan Radko MARTÍNEK

Hejtman Pardubického kraje

 

Pan Stanislav MIŠÁK

Hejtman Zlínského kraje

 

Pan David RATH

Hejtman Středočeského kraje

 

Pan Martin TESAŘÍK

Hejtman Olomouckého kraje

 

Mgr. Tomáš ÚLEHLA

Radní města Zlín

DANMARK

 

Hr. Bo ANDERSEN

Byrådsmedlem

 

Hr. Jan BOYE

Byrådsmedlem

 

Hr. Bent HANSEN

Regionrådsformand og Formand for Danske Regioner

 

Hr. Carl HOLST

Regionsrådsformand

 

Hr. Bent LARSEN

Regionrådsmedlem

 

Fru Jane Findahl LINDSKOV

Byrådsmedlem

 

Hr. Erik Bent NIELSEN

Borgmester

 

Hr. Simon Mønsted STRANGE

Byrådsmedlem

 

Hr. Johnny SØTRUP

Borgmester

DEUTSCHLAND

 

Herr Dietmar BROCKES MdL

Mitglied des Landtages von Nordrhein-Westfalen

 

Frau Hella DUNGER-LÖPER

Staatssekretärin für Stadtentwicklung des Landes Berlin,

 

Herr Rolf FISCHER MdL

Mitglied des Landtages von Schleswig-Holstein

 

Herr Michael GWOSDZ MdL

Mitglied der Hamburgischen Bürgerschaft (Landtag)

 

Herr Heinz-Joachim HÖFER

Bürgermeister der Stadt Altenkirchen

 

Herr Wilhelm HOGREFE MdL

Mitglied des Landtages von Niedersachsen

 

Herr Dr. Ekkehard KLUG

Minister für Bildung und Kultur des Landes Schleswig-Holstein,

 

Frau Jacqueline KRAEGE

Staatssekretärin im Ministerium für Umwelt, Forsten und Verbraucherschutz des Landes Rheinland-Pfalz

 

Dr. Hermann KUHN MdBB

Mitglied der Bremischen Bürgerschaft (Landtag)

 

Herr Clemens LINDEMANN

Landrat des Saarpfalz-Kreises

 

Prof. Ursula MÄNNLE MdL

Mitglied des Bayerischen Landtags

 

Frau Nicole MORSBLECH MdL

Mitglied des Landtages Rheinland-Pfalz

 

Frau Dagmar MÜHLENFELD

Oberbürgermeisterin der Stadt Mülheim an der Ruhr

 

Herr Detlef MÜLLER MdL

Mitglied des Landtages Mecklenburg-Vorpommern

 

Herr Manfred RICHTER MdL

Mitglied des Landtags von Brandenburg

 

Dr. Michael REUTER MdL

Mitglied des Hessischen Landtages

 

Herr Peter SCHOWTKA MdL

Mitglied des Sächsischen Landtags

 

Herr Peter STRAUB MdL

Präsident des Landtags von Baden-Württemberg

 

Herr Tilman TÖGEL MdL

Mitglied des Landtages von Sachsen-Anhalt

 

Herr Stephan TOSCANI MdL

Mitglied des Landtages des Saarlandes

 

Herr Mark WEINMEISTER

Staatssekretär im hessischen Ministerium für Umwelt, Energie, Landwirtschaft und Verbraucherschutz

 

Herr Roland WERNER

Staatssekretär im sächsischen Ministerium für Wirtschaft und Arbeit,

 

Herr Frank ZIMMERMANN MdL

Mitglied des Abgeordnetenhauses von Berlin

EESTI

 

Ms. Urve ERIKSON

Chairperson of Tudulinna Rural Municipality Council

 

Mr. Juri GOTMANS

Member of Sõmerpalu Rural Municipality Council

 

Mr. Andres JAADLA

Vice- Chairman of Rakvere City Council

 

Ms. Saima KALEV

Member of Jõgeva Rural Municipality Council

 

Ms. Kersti KÕOSAAR

Member of Võru City Council

 

Mrs. Kersti SARAPUU

Mayor of Paide City Government

 

Ms. Kadri TILLEMANN

Mayor of Keila Rural Municipality Government

ΕΛΛΑΣ

 

ΔΡΑΚΟΣ Δημήτριος

Νομάρχης Μεσσηνίας

 

ΚΑΛΟΓΕΡΟΠΟΥΛΟΣ Δημήτριος

Δήμαρχος Αιγάλεω Αττικής

 

ΚΑΤΣΑΡΟΣ Λουκάς

Νομάρχης Λάρισας

 

ΚΛΑΠΑΣ Μιλτιάδης

Δήμαρχος Πρέβεζας

 

ΚΟΝΤΟΓΙΩΡΓΟΣ Κωνσταντίνος

Νομάρχης Ευρυτανίας

 

ΚΟΤΡΟΝΙΑΣ Γεώργιος

Δήμαρχος Λαμιέων

 

ΚΟΥΡΑΚΗΣ Ιωάννης

Δήμαρχος Ηρακλείου Κρήτης

 

ΛΑΜΠΡΙΝΟΥΔΗΣ Πολύδωρος

Νομάρχης Χίου

 

ΜΑΧΑΙΡΙΔΗΣ Ιωάννης

Νομάρχης Δωδεκανήσου

 

ΟΙΚΟΝΟΜΙΔΗΣ Παναγιώτης

Δήμαρχος Άρτας

 

ΠΡΕΒΕΖΑΝΟΣ Δημήτριος

Δημοτικός Σύμβουλος Δήμου Σκιάθου Νομού Μαγνησίας

 

ΣΠΥΡΙΔΩΝ Σπύρος

Νομαρχιακός Σύμβουλος Αθηνών — Πειραιώς

ESPAÑA

 

D. Gabriel AMER AMER

Delegado del Gobierno de las Illes Balears en Bruselas

 

Da María Luisa ARAÚJO CHAMORRO

Vicepresidenta de la Junta de Comunidades de Castilla-La Mancha y Consejera de Economía y Hacienda

 

D.a Elsa María CASAS CABELLO

Comisionada de Acción Exterior del Gobierno de Canarias

 

D. Alberto CATALÁN HIGUERAS

Consejero de Educación, y de Relaciones Institucionales y Portavoz del Gobierno de Navarra

 

Da María DE DIEGO DURÁNTEZ

Directora General de Relaciones Institucionales y Acción Exterior de la Comunidad Autónoma de Castilla y León

 

D. Francisco DE LA TORRE PRADO

Alcalde de Málaga

 

D. Emilio DEL RÍO SANZ

Consejero de Presidencia del Gobierno de La Rioja

 

D. Guillermo ECHENIQUE GONZÁLEZ

Secretario General de Acción Exterior del Gobierno vasco

 

Da. Paz FERNÁNDEZ FELGUEROSO

Alcaldesa de Gijón

 

D. Jesús María GAMALLO ALLER

Director General de Relaciones Exteriores y con la Unión Europea de la Xunta de Galicia

 

D. Alberto GARCIA CERVIÑO

Director General de Asuntos Europeos y Cooperación al Desarrollo de la Comunidad Autónoma de Cantabria

 

D. Antonio GONZÁLEZ TEROL

Director General de Asuntos Europeos y Cooperación con el Estado de la Comunidad Autónoma de Madrid

 

D. Francisco Javier LEÓN DE LA RIVA

Alcalde de Valladolid

 

D. Miguel LUCENA BARRANQUERO

Secretario General de Acción Exterior de la Junta de Andalucía

 

D.a Lucía MARTÍN DOMÍNGUEZ

Directora General de Acción exterior de la Junta de Extremadura

 

D.a Esther MONTERRUBIO VILLAR

Comisionada para las Relaciones Exteriores del Gabinete de la Presidencia del Gobierno de Aragón

 

D. Juan Antonio MORALES RODRÍGUEZ

Director General de Relaciones Institucionales y Acción Exterior de la Comunidad Autónoma de la Región de Murcia

 

D. Andrés OCAÑA RABADÁN

Alcalde de Córdoba

 

D. Rafael RIPOLL NAVARRO

Secretario Autonómico de Cohesión Territorial, de Relaciones con el Estado y con la Unión Europea de la Comunitat Valenciana

 

D.a Anna TERRÓN CUSÍ

Secretaria para la Unión Europea de la Generalitat de Catalunya

 

D. Javier VELASCO MANCEBO

Director de la Oficina de Representación del Principado de Asturias en Bruselas

FRANCE

 

M. Jacques AUXIETTE

Président du Conseil régional des Pays-de-la-Loire

 

M. Jean-Paul BACHY

Président du Conseil régional de Champagne-Ardenne

 

M. Pierre BERTRAND

Vice-président du Conseil général du Bas-Rhin

 

M. Philippe BODARD

Maire de Mûrs-Erigné

 

Mme Martine CALDEROLI-LOTZ

Conseillère régionale d’Alsace

 

Mme Anne-Marie COMPARINI

Conseillère régionale de Rhône-Alpes

 

M. Jean-Michel DACLIN

Adjoint au maire de Lyon

 

Mme Nassimah DINDAR

Président du Conseil général de l’Ile de La Réunion

 

Mme Rose-Marie FALQUE

Maire d’Azerailles

 

M. Jean-Jacques FRITZ

Conseiller régional d'Alsace

 

M. Claude GEWERC

Président du Conseil régional de Picardie

 

Mme Arlette GROSSKOST

Vice-présidente du Conseil régional d’Alsace

 

M. Antoine KARAM

Président du Conseil régional de Guyane

 

Mme Mireille LACOMBE

Conseillère générale du Puy-de-Dôme

 

Mme Claudine LEDOUX

Maire de Charleville-Mézières

 

M. Martin MALVY

Président du Conseil régional Midi-Pyrénées

 

M. Didier MARIE

Président du Conseil général de Seine-Maritime

 

M. Michel NEUGNOT

Conseiller régional de Bourgogne

 

M. Yves PAGES

Maire de Saint-Georges

 

Mme Rachel PAILLARD

Maire de Bouzy

 

Mme Gisèle STIEVENARD

Vice présidente du Conseil général de Paris

 

Mme Elisabeth THEVENON-DURANTIN

Conseillère régionale d’Auvergne

 

M. Jean-Louis TOURENNE

Président du Conseil général d’Ille-et-Vilaine

 

M. Michel VAUZELLE

Président du Conseil régional Provence-Alpes-Côte-D’azur

ITALIA

 

Sig. Alvaro ANCISI

Consigliere del Comune di Ravenna

 

Sig. Roberto BOMBARDA

Consigliere regionale e provinciale della Provincia autonoma di Trento

 

Sig.ra Barbara BONINO

Consigliere della Provincia di Torino

 

Sig.ra Carmela CASILE

Consigliere del Comune di Giaveno

 

Sig. Francesco CHIUCCHIURLOTTO

Consigliere del Comune di Castiglione in Teverina

 

Sig. Vito DE FILIPPO

Presidente della Regione Basilicata

 

Sig. Francesco DE MICHELI

Consigliere del Comune di Roma

 

Sig. Mario Sisto FERRANTE

Consigliere della Provincia di Roma

 

Sig. Vincenzo LODOVISI

Consigliere della Provincia di Rieti

 

Sig.ra Maria Rita LORENZETTI

Presidente della Regione Umbria

 

Sig. Salvatore MANGIAFICO

Assessore della Provincia di Siracusa

 

Sig. Matteo MAURI

Consigliere della Provincia di Milano

 

Sig. Luigi MONTANARO

Sindaco del Comune di Ginosa

 

Sig.ra Maria Giuseppina MUZZARELLI

Vice Presidente e Assessore della Regione Emilia-Romagna

 

Sig. Umberto OPPUS

Sindaco del Comune di Mandas

 

Sig. Aristide PELI

Assessore della Provincia di Brescia

 

Sig.ra Alessia ROSOLEN

Consigliere e Assessore della Regione Friuli Venezia Giulia

 

Sig.ra Federica SEGANTI

Assessore della Regione Friuli Venezia Giulia

 

Sig. Fiorenzo SILVESTRI

Consigliere della Provincia di Treviso

 

Sig. Sergio SOAVE

Sindaco del Comune di Savigliano

 

Sig. Giuseppe VARACALLI

Consigliere del Comune di Gerace

 

Sig. Gianfranco VITAGLIANO

Assessore della Regione Molise

 

Sig. Angelo ZUBBANI

Sindaco del Comune di Carrara

 

Sig. Sante ZUFFADA

Consigliere regionale della Regione Lombardia

ΚYΠΡΟΣ

 

Χριστοφής ΑΝΤΩΝΙΟΥ

Πρόεδρος Κοινοτικού Συμβουλίου Επισκοπής

 

Δήμος ΓΙΑΓΚΟΥ

Πρόεδρος Κοινοτικού Συμβουλίου Αγίας Ειρήνης Κερύνειας

 

Ανδρέας ΜΩΥΣΕΩΣ

Δήμαρχος Λάρνακας, Αναπληρωτής

 

Χαράλαμπος ΠΙΤΤΑΣ

Δήμαρχος Μόρφου

 

Κώστας ΧΑΤΖΗΚΑΚΟΥ

Δημοτικός Σύμβουλος Αμμοχώστου

 

Κυριάκος ΧΑΤΖΗΤΤΟΦΗΣ

Δήμαρχος Αγίου Αθανασίου

LATVIJA

 

Edvīns BARTKEVIČS k-gs

Ogres novada domes priekšsēdētājs

 

Inesis BOĶIS k-gs

Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs

 

Sergejs DOLGOPOLOVS k-gs

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

 

Ligita GINTERE k-dze

Jaunpils novada domes priekšsēdētāja

 

Nellija KLEINBERGA k-dze

Skrundas novada domes priekšsēdētāja

 

Jānis TRUPOVNIEKS k-gs

Balvu novada domes priekšsēdētājs

 

Jānis VĪTOLIŅŠ k-gs

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks

LIETUVA

 

Gintautas BABRAVIČIUS

Vilniaus miesto savivaldybės tarybos narys (mero pavaduotojas)

 

Algirdas BAGUŠINSKAS

Vilkaviškio rajono savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Donatas KAUBRYS

Telšių rajono savivaldybės tarybos narys

 

Bronislovas LIUTKUS

Jonavos rajono savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Robertas PIEČIA

Tauragės rajono savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Stasė SKUTULIENĖ

Šilutės rajono savivaldybės tarybos narė (mero pavaduotoja)

 

Viktor TROFIMOV

Panevėžio regiono plėtros tarybos pirmininkas

 

Vytautas VIGELIS

Švenčionių rajono savivaldybės tarybos narys (meras)

 

Algirdas VRUBLIAUSKAS

Alytaus rajono savivaldybės tarybos narys (meras)

LUXEMBOURG

 

M. Roby BIWER

Bourgmestre de la commune de Bettembourg

 

M. Yves CRUCHTEN

Membre du conseil communal de Bascharage

 

M. Fernand ETGEN

Bourgmestre de la commune de Feulen

 

M. Gusty GRAAS

Membre du conseil communal de Bettembourg

 

Mme Martine MERGEN

Membre du conseil communal de Luxembourg

 

M. Gilles ROTH

Bourgmestre de la commune de Mamer

MAGYARORSZÁG

 

László BÁKONYI dr.

Debrecen Megyei Jogú Város Közgyűlésének tagja

 

István BÓKA dr.

Balatonfüred város polgármestere

 

Attila KISS

Hajdúböszörmény város polgármestere

 

Károlyné KOCSIS

Dunapataj község képviselő-testületének tagja

 

Helga MIHÁLYI

Borsod-Abaúj-Zemplén Megyei Közgyűlés tagja

 

Árpád MOLNÁR dr.

Balatonszabadi község polgármestere

 

Zoltán NAGY

Komárom város képviselő-testületének tagja

 

József PAIZS

Szigetvár város polgármestere

 

Imre SZAKÁCS dr.

Győr-Moson-Sopron Megyei Közgyűlés elnöke

 

Szilárd SZÉKELY

Sásd város polgármestere

 

Kata Zsuzsanna TÜTTŐ

Budapest Főváros Közgyűlésének tagja

 

László József VÉCSEY

Szada község polgármestere

MALTA

 

Ms. Doris BORG

Deputy Mayor of Birkirkara

 

Mr. Ian BORG

Mayor of Dingli

 

Mr. Fredrick CUTAJAR

Mayor of Santa Luċija

 

Mr. Paul FARRUGIA

Mayor of Tarxien

 

Mr. Noel FORMOSA

Mayor of San Lawrenz, Gozo

NEDERLAND

 

Dhr J. (Joop) BINNEKAMP

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Utrecht

 

Dhr M.J. (Job) COHEN

Burgemeester (mayor) of the city of Amsterdam

 

Mevr. A.C. (Rinda) DEN BESTEN

Wethouder (alderman: member of the executive council) of the city of Utrecht

 

Dhr H. (Harry) DIJKSMA

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Flevoland

 

Mevr. E.L.M. (Ellie) FRANSSEN

Wethouder (alderman: member of the executive council) of the city of Voerendaal

 

Dhr S.H. (Sjoerd) GALEMA

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Fryslân

 

Dhr M.J. (Martin) JAGER

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Groningen

 

Dhr H. (Hans) KOK

Burgemeester (mayor) of the municipality of 't Hof van Twente

 

Dhr H.P.M. (Henk) KOOL

Wethouder (alderman: member of the executive council) of the city of Den Haag

 

Dhr H.B.I. (Rik) DE LANGE

Wethouder (alderman: member of the executive council) of the municipality of Zutphen

 

Dhr Prof. Dr. W.B.H.J. VAN DE DONK

Commissaris van de Koningin (Governor: chair of the council and of the executive council) of the Province of Brabant

 

Dhr J.C. (Co) VERDAAS

Gedeputeerde (member of the Executive Council) of the Province of Gelderland

ÖSTERREICH

 

Mag. Renate BRAUNER

Vizebürgermeisterin und Landeshauptmann-Stellvertreterin von Wien

 

Mag. Gabriele BURGSTALLER

Landeshauptfrau von Salzburg

 

Frau Marianne FÜGL

Vizebürgermeisterin der Marktgemeinde Traisen

 

Herr Markus LINHART

Bürgermeister von Bregenz

 

Dr. Josef MARTINZ

Mitglied der Kärntner Landesregierung

 

Mag. Johanna MIKL-LEITNER

Mitglied der niederösterreichischen Landesregierung

 

Herr Günther PLATTER

Landeshauptmann von Tirol

 

Herr Walter PRIOR

Präsident des Burgenländischen Landtags

 

Herr Hermann SCHÜTZENHÖFER

Erster Landeshauptmann-Stellvertreter der Steiermark

 

Herr Viktor SIGL

Mitglied der Landesregierung von Oberösterreich

 

Frau Elisabeth VITOUCH

Mitglied des Gemeinderates von Wien

 

Mag. Markus WALLNER

Stellvertreter des Landeshauptmannes von Vorarlberg

POLSKA

 

Adam BANASZAK

Radny Sejmiku Województwa Kujawsko-Pomorskiego

 

Jan BRONŚ

Burmistrz Miasta Oleśnicy

 

Lech DYMARSKI

Przewodniczący Sejmiku Województwa Wielkopolskiego

 

Jan DZIUBIŃSKI

Prezydent Miasta Tarnobrzeg

 

Robert GODEK

Starosta Strzyżowski

 

Władysław HUSEJKO

Marszałek Województwa Zachodniopomorskiego

 

Michał KARALUS

Starosta Pleszewski

 

Marzena KEMPIŃSKA

Starosta Świecki

 

Józef KOTYŚ

Radny Sejmiku Województwa Opolskiego

 

Tadeusz KOWALCZYK

Przewodniczący Sejmiku Województwa Świętokrzyskiego

 

Andrzej KUNT

Burmistrz Miasta Kostrzyn nad Odrą

 

Lucjan KUŹNIAR

Radny Sejmiku Województwa Podkarpackiego

 

Mirosław LECH

Wójt Gminy Korycin

 

Andrzej MATUSIEWICZ

Przewodniczący Sejmiku Województwa Podkarpackiego

 

Marek OLSZEWSKI

Wójt Gminy Lubicz

 

Ewa PANASIUK

Radna Sejmiku Województwa Lubelskiego

 

Elżbieta RUSIELEWICZ

Radna Miasta Bydgoszcz

 

Czesław SOBIERAJSKI

Radny Sejmiku Województwa Śląskiego

 

Robert SOSZYŃSKI

Przewodniczący Sejmiku Województwa Mazowieckiego

 

Tadeusz TRUSKOLASKI

Prezydent Miasta Białegostoku

 

Dariusz WRÓBEL

Burmistrz Opola Lubelskiego

PORTUGAL

 

Exmo. Sr. Américo Jaime AFONSO PEREIRA

Presidente da Câmara Municipal de Vinhais

 

Exmo. Sr. Vítor Manuel CHAVES DE CARO PROENÇA

Presidente da Câmara Municipal de Santiago do Cacém

 

Exmo. Sr. João Carlos CUNHA E SILVA

Vice-presidente do Governo Regional da Madeira

 

Exmo. Sr. Joaquim Carlos DIAS VALENTE

Presidente da Câmara Municipal da Guarda

 

Exmo. Sr. André Jorge DIONÍSIO BRADFORD

Secretário Regional da presidência do Governo Regional dos Açores

 

Exmo. Sr. Álvaro DOS SANTOS AMARO

Presidente da Câmara Municipal de Gouveia

 

Exma. Sr.a Da Isaura Maria ELIAS CRISÓSTOMO BERNARDINO MORAIS

Presidente da Câmara Municipal de Rio Maior

 

Exmo. Sr. António Manuel LEITÃO BORGES

Presidente da Câmara Municipal de Resende

 

Exmo. Sr. Carlos Manuel MARTA GONÇALVES

Presidente da Câmara Municipal de Tondela

 

Exmo. Sr. António Jorge NUNES

Presidente da Câmara Municipal de Bragança

 

Exmo. Sr. Jaime Carlos Marta SOARES

Presidente da Câmara Municipal de Vila Nova de Poiares

 

Exmo. Sr. Aníbal SOUSA REIS COELHO DA COSTA

Presidente da Câmara Municipal de Ferreira do Alentejo

ROMÂNIA

 

Dl Silvian CIUPERCĂ

Președintele Consiliului Județean Ialomița

 

Dl Árpád Szabolcs CSEHI

Președintele Consiliului Județean Satu Mare

 

Dl Alexandru DRĂGAN

Primarul comunei Tașca, Județul Neamț

 

Dl Liviu Nicolae DRAGNEA

Președintele Consiliului Județean Teleorman

 

Dl Dumitru ENACHE

Primarul comunei Stejaru, Județul Tulcea

 

Dl Péter FERENC

Primarul orașului Sovata, Județul Mureș

 

Dl Gheorghe FLUTUR

Președintele Consiliului Județean Suceava

 

Dna Mariana MIRCEA

Primarul orașului Cernavodă, Județul Constanța

 

Dl Mircea Ioan MOLOȚ

Președintele Consiliului Județean Hunedoara

 

Dl Mircia MUNTEAN

Primarul municipiului Deva, Județul Hunedoara

 

Dl Gheorghe NICHITA

Primarul municipiului Iași, Județul Iași

 

Dl Marian OPRIȘAN

Președintele Consiliului Județean Vrancea

 

Dl George SCRIPCARU

Primarul municipiului Brașov, Județul Brașov

 

Dl Adrian Ovidiu TEBAN

Primarul orașului Cugir, Județul Alba

 

Dna Ioana TRIFOI

Primarul comunei Botiza, Județul Maramureș

SLOVENIJA

 

Dr. Štefan ČELAN

Župan Mestne Občine Ptuj

 

Ga. Darja DELAČ FELDA

Podžupanja Občine Kočevje

 

G. Siniša GERMOVŠEK

Član občinskega sveta Občine Bovec

 

G. Branko LEDINEK

Župan Občine Rače-Fram

 

Mag. Jure MEGLIČ

Podžupan Občine Tržič

 

G. Blaž MILAVEC

Župan Občine Sodražica

 

G. Anton ŠTIHEC

Župan Mestne Občine Murska Sobota

SLOVENSKO

 

Pán Ján BLCHÁČ

Primátor mesta Liptovský Mikuláš

 

Pán Remo CICUTTO

Primátor mesta Piešťany

 

Pán Pavol FREŠO

Predseda Bratislavského samosprávneho kraja

 

Pán Milan FTÁČNIK

Starosta mestskej časti Bratislava-Petržalka

 

Pán Pavel HAGYARI

Primátor mesta Prešov

 

Pán Andrej HRNČIAR

Primátor mesta Martin

 

Pani Božena KOVÁČOVÁ

Starostka obce Janova Lehota

 

Pán Tibor MIKUŠ

Predseda Trnavského samosprávneho kraja

 

Pán Jozef PETUŠÍK

Starosta obce Dolný Lopašov

SUOMI

 

Markus AALTONEN

Seinäjoen kaupunginvaltuuston jäsen

 

Ilpo HAALISTO

Nousiaisten kunnanvaltuuston jäsen

 

Mårten JOHANSSON

Raaseporin kaupunginjohtaja

 

Petri KALMI

Nurmijärven kunnanvaltuuston jäsen

 

Britt LUNDBERG

Ahvenanmaan maakuntahallituksen jäsen

 

Hannele LUUKKAINEN

Helsingin kaupunginvaltuuston jäsen

 

Riitta MYLLER

Joensuun kaupunginvaltuuston jäsen

 

Miikka SEPPÄLÄ

Tampereen kaupunginvaltuuston jäsen

 

Katja SORRI

Jyväskylän kaupunginvaltuuston jäsen

SVERIGE

 

Mr Carl Fredrik GRAF

Ledamot av kommunfullmäktige, Halmstads kommun

 

Ms Susanna HABY

Ledamot av kommunfullmäktige, Göteborgs kommun

 

Mr Tore HULT

Ledamot av kommunfullmäktige, Alingsås kommun

 

Mr Bernth JOHNSON

Ledamot i landstingsfullmäktige, Blekinge läns landsting

 

Ms Ewa-May KARLSSON

Ledamot i kommunfullmäktige, Vindelns kommun

 

Ms Ewa LINDSTRAND

Ledamot i kommunfullmäktige, Timrå Kommun

 

Ms Agneta LIPKIN

Ledamot av landstingsfullmäktige, Norrbottens läns landsting

 

Mr Kenth LÖVGREN

Ledamot av kommunfullmäktige, Gävle kommun

 

Mr Jens NILSSON

Ledamot i kommunfullmäktige, Östersunds kommun

 

Ms Ingela NYLUND WATZ

Ledamot av landstingsfullmäktige, Stockholms läns landsting

 

Mr Rolf SÄLLRYD

Ledamot av landstingsfullmäktige, Kronobergs läns landsting

 

Mr Carl-Johan SONESSON

Ledamot av regionfullmäktige, Skåne läns landsting

UNITED KINGDOM OF GREAT BRITAIN AND NORTHERN IRELAND

 

Ms Jennette ARNOLD AM

Member of the Greater London Assembly

 

Cllr Paula BAKER

Member of Basingstoke and Deane Council

 

Cllr Sandra BARNES

Member of South Northamptonshire

 

Mr Ted BROCKLEBANK MSP

Member of the Scottish Parliament

 

Cllr Nilgun CANVER

Member of London Borough of Haringey

 

John DALLAT MLA

Member of the Northern Ireland Assembly

 

Cllr Graham GARVIE

Member of Scottish Borders Council

 

Cllr Arnold HATCH

Member of Craigavon Borough Council

 

Cllr Martin HEATLEY

Member of Warwickshire County Council

 

Cllr Chris HOLLEY

Member of the City and County of Swansea

 

Cllr Doreen HUDDART

Member of Newcastle City Council

 

Cllr Herbert MANLEY

Member of Cheshire West and Chester Council

 

Cllr Alan MELTON

Member of Cambridgeshire County Council

 

Cllr Peter MOORE

Member of Sheffield City Council

 

Cllr Sandy PARK

Member of the Highland Council

 

Cllr Kathy POLLARD

Member of Suffolk County Council

 

Cllr Mary ROBINSON

Member of Eden District Council

 

Cllr David SHAKESPEARE

Member of Buckinghamshire County Council

 

Mr Nicol STEPHEN MSP

Member of the Scottish Parliament

 

Cllr Roger STONE

Member of Rotherham Metropolitan Borough Council

 

Cllr Ann STRIBLEY

Member of Poole Borough Council

 

Cllr Sharon TAYLOR

Member of Stevenage Borough Council

 

Rhodri Glyn THOMAS AM

Member of the National Assembly for Wales

 

Cllr Peter THOMPSON

Member of the London Borough of Hounslow


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/51


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 22 decembris),

ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas 3. pielikuma I daļu par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas lidostas vīzu režīms

(2009/1015/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz atsevišķiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskajām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (1),

ņemot vērā Vācijas Federatīvās republikas iniciatīvu,

tā kā:

(1)

Kopīgās konsulārās instrukcijas 3. pielikuma I daļā ir iekļauts apvienotais to trešo valstu saraksts, uz kuru valstspiederīgajiem visās dalībvalstīs attiecas lidostas tranzīta vīzu (LTV) režīms.

(2)

Vācija un Nīderlande attiecībā uz Etiopijas valstspiederīgajiem vēlas šo lidostas tranzīta vīzu režīmu attiecināt tikai uz personām, kurām nav derīgas dalībvalstu, 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībvalstu, Kanādas, Japānas vai Amerikas Savienoto Valstu izdotas vīzas. Tādēļ būtu jāizdara atbilstīgi grozījumi Kopīgo konsulāro instrukciju 3. pielikuma I daļā.

(3)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma pamatā ir Šengenas acquis atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļai, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas izlems, vai tā šo lēmumu transponēs savos tiesību aktos.

(4)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par pēdējās iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē – šis lēmums ir to Šengenas acquis  (2) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu (3).

(5)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis  (4) īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to skatot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu minēto Nolīgumu (5).

(6)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, – šis lēmums ir to Šengenas acquisnoteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to skatot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (2008. gada 28. februāris) par minētā Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (6).

(7)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kurus nepiemēro Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(8)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tādēļ Īrija nepiedalās tā pieņemšanā, tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta izpratnē.

(10)

Šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopīgās konsulārās instrukcijas 3. pielikuma I daļu groza šādi.

1)

Ierakstā saistībā ar Etiopiju iekļauj šādu zemsvītras piezīmi:

“Attiecībā uz Vāciju un Nīderlandi

lidostas tranzīta vīzu režīms neattiecas uz šādām personām:

valstspiederīgajiem, kam ir derīga vīza, lai uzturētos kādā no dalībvalstīm vai kādā no 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzējām valstīm, Kanādā, Japānā vai Amerikas Savienotajās Valstīs, vai kuri atgriežas no minētajām valstīm pēc vīzas izmantošanas.”.

2)

Aiz trešo valstu saraksta paskaidrojošā daļā aiz trešās daļas pievieno šādu daļu:

“Izņēmumi no lidostas tranzīta vīzu režīma attiecas arī uz tādu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri veic tranzītu caur lidostu, ceļojot uz jebkuru citu trešo valsti, un kuriem ir vīza, kas derīga kādā no dalībvalstīm vai 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzējām valstīm, Kanādā, Japānā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgo veiktajiem lidostas tranzītiem, atgriežoties no jebkuras citas trešās valsts pēc minētās vīzas derīguma termiņa beigām.”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.

(2)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(4)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(5)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(7)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(8)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/53


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 22. decembris),

ar ko atceļ Lēmumu 2009/473/EK par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē

(2009/1016/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. un 8. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Pušu vienošanos, kuru panāca ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas apstiprināts ar Lēmumu 2009/473/EK (1), Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē pievienotais protokols, kuru parafēja 2008. gada 20. decembrī, tiek provizoriski piemērots no 2009. gada 1. janvāra, kamēr nav noslēgts Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē (FPA).

(2)

Tomēr pēc traģiskajiem notikumiem 2009. gada 28. septembrī, kad valdības spēki atklāja uguni uz demonstrantiem, nogalinot vairāk nekā 150 cilvēkus, Komisija pieņēma lēmumu atsaukt priekšlikumu Padomes Regulai par Partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē.

(3)

Tādēļ ir jāatceļ Lēmums 2009/473/EK un saskaņā ar 25. panta 2. punktu Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām iespējami drīz Eiropas Savienības vārdā jāpaziņo Gvinejas Republikai par provizoriskās piemērošanas beigšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek atcelts Padomes Lēmums 2009/473/EK par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas saskaņā ar 25. panta 2. punktu Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām ar šim lēmumam pielikumā pievienoto vēstuli paziņot Gvinejas Republikai par to, ka Eiropas Savienība vairs nevēlas būt līgumslēdzēja puse Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, kas parafēts 2008. gada 20. decembrī. Minēto paziņojumu sniedz vēstules veidā.

Vēstules teksts ir pievienots šim lēmumam.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 156, 19.6.2009., 31. lpp.


PIELIKUMS

Godātais kungs!

Atsaucoties uz Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē pievienoto protokolu, kuru parafēja 2008. gada 20. decembrī, par nolīguma provizorisku piemērošanu, par ko Eiropas Kopiena un Gvinejas Republika vienojās ar 2009. gada 28. maija vēstuļu apmaiņu:

Eiropas Savienība paziņo Gvinejas Republikai, ka saskaņā ar 25. panta 2. punktu Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām tā vairs nevēlas būt par līgumslēdzēju pusi minētajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Eiropas Savienības vārdā


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/55


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 22. decembris)

par to, lai Ungārijas Republikas iestādes sniegtu valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim

(2009/1017/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Ungārijas Republikas valdības 2009. gada 27. novembra lūgumu,

tā kā:

(1)

Ungārijas Republika (turpmāk “Ungārija”) 2009. gada 27. novembrī iesniedza Padomei lūgumu pieņemt lēmumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 88. panta 2. punkta trešo daļu par Ungārijas plānu sniegt valsts atbalstu Ungārijas lauksaimniekiem lauksaimniecības zemes iegādei.

(2)

Zemes privatizācijas process Ungārijā kopš divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma daudzos gadījumos ir novedis pie sadrumstalotiem lauksaimniecības zemes īpašumiem vai nedalīta lauksaimniecības zemes kopīpašuma, tādējādi radot nelabvēlīgu zemes izmantošanas struktūru un lauku saimniecību sliktu ekonomisko dzīvotspēju.

(3)

Ņemot vērā to, ka lauksaimniekiem trūkst finanšu līdzekļu, lauksaimniecības zemes iegādei paredzētu komerciālu aizdevumu procentu likmes ir augstas un pašreizējās krīzes apstākļos bankas aizdevumu piešķiršanai lauksaimniekiem nosaka stingrākas prasības, lauksaimniekiem, īpaši mazu saimniecību īpašniekiem, ir maz izredžu saņemt komerciālus aizdevumus tādiem ieguldījumiem kā zemes iegāde. Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā gada procentu likmes komerciāliem aizdevumiem, kas paredzēti lauksaimniecības zemes iegādei, faktiski pieauga vidēji no 9,5 % 2008. gada jūlijā līdz 15,5 % 2009. gada maijā, un šādam aizdevumam nepieciešamā nodrošinājuma vidējā vērtība tajā pašā laikposmā pieauga gandrīz divkārt.

(4)

Šādā situācijā uzņēmēji, kas nav iesaistīti lauksaimnieciskās darbībās, bet kuriem ir vieglāka piekļuve finanšu līdzekļiem, var sākt aktivizēties, iepērkot zemi spekulatīvos nolūkos.

(5)

Valsts atbalstam, ko sniedz lauksaimniecības zemes iegādei, vajadzētu palīdzēt nodrošināt iztikas līdzekļus daudzu lauksaimnieku ģimeņu izdzīvošanai pašreizējās krīzes apstākļos, radot labvēlīgus apstākļus ražošanas izmaksu samazināšanai un lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes uzlabošanai, tādējādi apturot nabadzības palielināšanos un bezdarbu lauku apvidos. Krīzes rezultātā bezdarbs Ungārijā faktiski pieauga no 7,7 % laikposmā no 2008. gada augusta līdz 2008. gada oktobrim līdz 10,4 % tādā pašā 2009. gada laikposmā, kurpretim Ungārijas iekšzemes kopprodukts (IKP) no 2008. gada trešā ceturkšņa līdz 2009. gada trešajam ceturksnim samazinājās par 7,2 %. Turklāt Ungārijas IKP faktiskajās cenās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē no 2008. gada pirmās puses līdz 2009. gada pirmajai pusei kritās par aptuveni 33 % (no 410 828 miljoniem Ungārijas forintu (HUF) līdz HUF 275 079 miljoniem).

(6)

Piešķiramā valsts atbalsta kopsumma ir HUF 4 000 miljoni, un to būtu jāsaņem aptuveni 5 000 lauksaimniecības produktu ražotāju. To būtu jāpiešķir šādā veidā:

procentu subsīdijas veidā kopsummā līdz HUF 2 000 miljoniem – aizdevumiem privātiem lauksaimniekiem, kas atbilst kritērijiem attiecībā uz reģistrāciju, profesionālo kvalifikāciju, labas lauksaimniecības prakses ievērošanu un ekonomiski dzīvotspējīgas saimniecības prasībām, ļaujot tiem ņemt izdevīgus aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei ar nosacījumu, ka saimniecības kopējā platība nedrīkst pārsniegt 300 hektārus. Procentu subsīdija darbojas kā hipotekārais aizdevums summā līdz HUF 75 miljoniem un uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus, ietverot divu gadu labvēlības laikposmu līdzekļu atmaksāšanai, un tā veido 50 % no Ungārijas valdības obligāciju ar 5 vai 10 gadu dzēšanas termiņu vidējās peļņas, kas palielināta par 1,75 %,

tiešās dotācijas veidā kopsummā līdz HUF 2 000 miljoniem - lauksaimniecības zemes iegādei, nepārsniedzot 20 % no pirkuma līgumā noteiktās iegādes cenas, ar nosacījumu, ka maksimālā summa uz vienu pieteikumu ir HUF 3 miljoni un maksimālais pieteikumu skaits uz vienu atbalsta saņēmēju gadā – divi. Dotāciju var piešķirt privātpersonai, kas iegādes dienā ir iesaistīta lauksaimnieciskā darbībā un kam pieder vismaz 5 hektāri stādījumu vai 1 hektārs cita veida lauksaimniecības zemes vismaz vienu gadu zemes gabalā, kurš atrodas tieši blakus iegādātajam zemes gabalam, un kas apņemas nepārdot iegādāto zemi un izmantot to faktiski tikai lauksaimnieciskās ražošanas mērķiem vismaz piecus gadus pēc atbalsta izmaksas dienas. Atbalstu var piešķirt tikai tad, ja visu esošo un iegādāto zemes gabalu kopējā platība pārsniedz 210 zelta kronu (Gold Crowns) (1) vai 2 hektārus gadījumos, kad lauksaimniecības zemi izmanto kā vīna vai augļu dārzu un kad tā nav reģistrēta kā zeme, ko izmanto mežsaimniecībā.

(7)

Procentu subsīdijas veidā piešķirto valsts atbalstu nav atļauts apvienot ar tiešo dotāciju tā paša lauksaimniecības zemes gabala iegādei.

(8)

Komisija šajā posmā nav sākusi nekādas procedūras un nav ieņēmusi nostāju par atbalsta būtību un saderību.

(9)

Tādējādi pastāv izņēmuma apstākļi, kas, atkāpjoties no nosacījumiem un vienīgi tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai Ungārijas lauku teritorijās ierobežotu nabadzību, šādu atbalstu ļauj uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ungārijas iestāžu izņēmuma kārtā piešķirtais valsts atbalsts procentu subsīdiju un tiešo dotāciju veidā lauksaimniecības zemes iegādei, kurš nepārsniedz HUF 4 000 miljonus un kurš piešķirts no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  Lauksaimniecības zemes kvalitātes mērīšanas vienība Ungārijā.


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/57


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2009. gada 14. decembris),

ar ko groza Lēmumu ECB/2006/17 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatu

(ECB/2009/29)

(2009/1018/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 26.2. pantu,

tā kā:

(1)

2009. gada 2. jūlija Lēmums ECB/2009/16 par nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas īstenošanu (1) nosaka, ka tiek izveidota programma nodrošināto obligāciju pirkšanai. Šīs programmas īstenošanai nepieciešami papildu grozījumi 2006. gada 10. novembra Lēmumā ECB/2006/17 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatu (2).

(2)

Nepieciešams precizēt grāmatvedības procedūru attiecībā uz neapmierinātām prasībām, kas saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām radušās Eurosistēmas darījumu partneru saistību neizpildes gadījumu iestāšanās rezultātā, un procedūru attiecībā uz ar to saistītajiem aktīviem, kā arī grāmatvedības procedūru attiecībā uz uzkrājumiem darījumu partneru riskiem, kas izriet no šādām operācijām.

(3)

Nepieciešamas dažas papildu tehniskas izmaiņas Lēmumā ECB/2006/17.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2006/17,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu ECB/2006/17 groza šādi.

1.

Ar šādu pantu aizstāj 7. pantu:

“7. pants

Uzkrājumi valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam

Ņemot vērā ECB veikto darbību raksturu, ECB Padome ECB bilancē var veidot uzkrājumu valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam. ECB Padome lemj par uzkrājuma apmēru un izmantojumu, balstoties uz pamatotām to risku aplēsēm, kuriem pakļauta ECB.”

2.

Šādi groza 8. pantu:

a)

ar šādu punktu aizstāj 3. punktu:

“3.   Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus, un vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem (arī ISIN kodu), izņemot vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, vai vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, tos uzskatot par atsevišķiem turējumiem.”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.   Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem, vērtē pēc amortizētas cenas un uz tiem attiecina cenas samazinājumu. Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot:

i)

ja pārdotais daudzums netiek uzskatīts par nozīmīgu salīdzinājumā ar līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfeļa kopējo apjomu; vai

ii)

ja vērtspapīri tiek pārdoti mēnesī, kurā iestājas to termiņš; vai

iii)

ārkārtas gadījumos, piemēram, emitenta kredītspējas ievērojama pasliktināšanās vai ECB Padomes tiešs monetārās politikas lēmums.”

3.

Lēmuma ECB/2006/17 I pielikumu un III pielikumu groza saskaņā ar šī lēmuma pielikumu.

2. pants

Nobeiguma noteikums

Šis lēmums stājas spēkā 2009. gada 31. decembrī.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 14. decembrī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 175, 4.7.2009., 18. lpp.

(2)  OV L 348, 11.12.2006., 38. lpp.


PIELIKUMS

Šādi groza Lēmuma ECB/2006/17 I un III pielikumu.

1.

Lēmuma ECB/2006/17 I pielikumā iekļautās tabulas aizstāj ar šādām tabulām:

AKTĪVI

Bilances postenis

Bilances posteņu satura sistematizācija

Vērtēšanas princips

1.

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

Zelts materiālā veidā, t. i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi krājumos vai “ceļā”. Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: i) vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un ii) zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu.

Tirgus vērtība

2.

Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas, iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas

 

2.1.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) debitoru parādi

a)

Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto)

Valsts kvota bez SVF rīcībā esošiem atlikumiem euro. SVF kontu Nr. 2 (euro kontu administratīvajiem izdevumiem) var iekļaut šajā postenī vai postenī “Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem”.

a)

Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto)

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

b)

Īpašās aizņēmumtiesības

Kopējais īpašo aizņēmumtiesību turējums (bruto)

b)

Īpašās aizņēmumtiesības

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

c)

Pārējās prasības

Vispārējais aizņemšanās mehānisms (GAB), aizdevumi saskaņā ar īpašiem aizņemšanās mehānismiem, noguldījumi Nabadzības samazināšanas un izaugsmes iespēju (PRGF) programmā

c)

Pārējās prasības

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

2.2.

Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

b)

Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas rezidenti

b) i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

b) ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

b) iii)

Netirgojami vērtspapīri

Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

b) iv)

Tirgojami kapitāla instrumenti

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

c)

Ārējie kredīti (noguldījumi) ārpus euro zonas rezidentiem, kas nav kredīti aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

c)

Ārējie kredīti

Noguldījumi pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa

d)

Pārējie ārējie aktīvi

Ārpus euro zonas banknotes un monētas

d)

Pārējie ārējie aktīvi

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

3.

Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem

a)

Vērtspapīru ieguldījumi euro zonā, kas nav ieguldījumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši euro zonas rezidenti

a) i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

a) ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

a) iii)

Netirgojami vērtspapīri

Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

a) iv)

Tirgojami kapitāla instrumenti

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

b)

Pārējās prasības pret euro zonas rezidentiem, kas nav prasības aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Kredīti, noguldījumi, reversie repo darījumi, sīki aizdevumi

b)

Pārējās prasības

Noguldījumi un citi kredīti pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa

4.

Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

 

 

4.1.

Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar euro denominētu vērtspapīru pārvaldību

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas

Nominālvērtība

b)

Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Kapitāla instrumenti, parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, visus emitējuši ārpus euro zonas rezidenti

b) i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

b) ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz cenu attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

b) iii)

Netirgojami vērtspapīri

Cena pakļauta samazinājumam

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

b) iv)

Tirgojami kapitāla instrumenti

Tirgus cena

c)

Kredīti ārpus euro zonas rezidentiem, kas nav kredīti aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

c)

Kredīti ārpus euro zonas

Noguldījumi pēc nominālvērtības

d)

Vērtspapīri, ko emitējušas iestādes ārpus euro zonas, kas nav vērtspapīri aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Vērtspapīri, ko emitējušas pārnacionālas vai starptautiskas organizācijas, piem., Eiropas Investīciju banka, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas

d) i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas/diskontus amortizē

d) ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz cenu attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

d) iii)

Netirgojami vērtspapīri

Cena pakļauta samazinājumam

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

4.2.

Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros

Kredīti saskaņā ar VKM II nosacījumiem

Nominālvērtība

5.

Kredīti euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām

Posteņi no 5.1. līdz 5.5.: darījumi atbilstoši attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1)

 

5.1.

Galvenās refinansēšanas operācijas

Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir viena nedēļa

Nominālvērtība vai repo izmaksas

5.2.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši

Nominālvērtība vai repo izmaksas

5.3.

Precizējošās reverse operācijas

Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi precizēšanas nolūkos

Nominālvērtība vai repo izmaksas

5.4.

Strukturālās reversās operācijas

Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram

Nominālvērtība vai repo izmaksas

5.5.

Aizdevumu iespēja uz nakti

Diennakts likviditātes instruments ar noteiktu procentu likmi pret atbilstošajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja)

Nominālvērtība vai repo izmaksas

5.6.

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti

Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm

Nominālvērtība vai cena

6.

Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro”, ieskaitot darījumus, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas, un citas prasības. Korespondentkonti ārvalsts kredītiestādē euro zonā. Citas prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām

Nominālvērtība vai cena

7.

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

 

 

7.1.

Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri

Euro zonā emitēti vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas nolūkiem. ECB parāda sertifikāti, kas nopirkti precizēšanas vajadzībām

i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Cena pakļauta samazinājumam

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

iii)

Netirgojami vērtspapīri

Cena pakļauta samazinājumam

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

7.2.

Pārējie vērtspapīri

Vērtspapīri, kas nav iekļauti aktīvu postenī 7.1. “Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri” un aktīvu postenī 11.3. “Pārējie finanšu aktīvi”; euro denominētas parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, tieši turēti naudas tirgus vērtspapīri, t. sk. valdības vērtspapīri, kas radušies laikā pirms EMS. Kapitāla instrumenti

i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Cena pakļauta samazinājumam

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

iii)

Netirgojami vērtspapīri

Cena pakļauta samazinājumam

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

iv)

Tirgojami kapitāla instrumenti

Tirgus cena

8.

Valdības parāds euro

Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, kredīti)

Noguldījumi/aizdevumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc cenas

9.

Eurosistēmas iekšējās prasības

 

 

9.1.

Prasības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju

Tikai ECB bilances postenis

NCB izdotās īstermiņa parādzīmes saskaņā ar atbalsta līgumu attiecībā uz ECB parāda sertifikātiem

Nominālvērtība

9.2.

Prasības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

Prasības, kas saistītas ar ECB banknošu emisiju saskaņā ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju (2)

Nominālvērtība

9.3.

Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)

Šādu apakšposteņu neto pozīcija:

a)

Neto prasības, kas rodas no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – skatīt arī pasīvu posteni “Citas pasīvi Eurosistēmā (neto)”

a)

Nominālvērtība

b)

Pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās prasības euro, t. sk. ECB ienākuma no euro banknotēm pagaidu sadalījums NCB

b)

Nominālvērtība

10.

Posteņi, kuros notiek norēķins

Norēķinu kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu

Nominālvērtība

11.

Pārējie aktīvi

 

 

11.1.

Euro zonas monētas

Euro monētas

Nominālvērtība

11.2.

Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas, ietverot datoriekārtas, programmatūra

Izmaksas, atskaitot amortizāciju

Amortizācija ir aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadale uz tā ekspluatācijas laiku. Ekspluatācijas laiks ir laiks, kurā pamatlīdzeklis ir pieejams iestādes izmantošanai. Individuālu materiālo pamatlīdzekļu ekspluatācijas laiku var sistemātiski pārskatīt, ja prognozes atšķiras no iepriekšējām aplēsēm. Lielāki aktīvi var sastāvēt no komponentiem ar atšķirīgu ekspluatācijas laiku. Šādu komponentu ekspluatācijas laiku novērtē atsevišķi.

Nemateriālo aktīvu cena iekļauj nemateriālā aktīva iegādes cenu. Citas tiešās vai netiešās izmaksas iekļauj izdevumos.

Izdevumu kapitalizācija: limitēta (nesasniedzot EUR 10 000, atskaitot PVN, nav kapitalizējami)

11.3.

Pārējie finanšu aktīvi

Līdzdalība un ieguldījumi meitasuzņēmumos, akcijas, kas tiek turētas stratēģiskiem/politikas mērķiem

Vērtspapīri, t. sk. akcijas, un citi finanšu instrumenti un atlikumi, t. sk. noguldījumi ar noteiktu termiņu un pieprasījuma noguldījumu konti, kas tiek turēti kā iezīmēts portfelis

Reversā repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu saskaņā ar šo posteni

a)

Tirgojami akciju instrumenti

Tirgus cena

b)

Līdzdalība un nelikvīdas kapitāla daļas, un jebkuri citi akciju instrumenti, kas tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums

Cena pakļauta samazinājumam

c)

Ieguldījumi meitasuzņēmumos vai būtiska līdzdalība

Tīrā aktīvu vērtība

d)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas/diskontus amortizē

e)

Tirgojami vērtspapīri, kas klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām vai tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums

Cena pakļauta samazinājumam

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

f)

Netirgojami vērtspapīri

Cena pakļauta samazinājumam

g)

Atlikumi bankās un kredīti

Nominālvērtība, kas izteikta atbilstoši valūtas kursa tirgus likmei, ja atlikumi/noguldījumi ir ārvalstu valūtās

11.4.

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai

Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa

11.5.

Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz konkrēto pārskata periodu. Iepriekš apmaksātie izdevumi un uzkrātie procenti (t. i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru)

Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa

11.6.

Dažādi

a)

Avansi, aizdevumi un citi mazie posteņi. Aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata

a)

Nominālvērtība vai cena

b)

Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem

b)

Tirgus vērtība

c)

Neto pensiju aktīvi

c)

kā 22. panta 3. punktā

d)

Neapmierinātās prasības, kas saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām izriet no Eurosistēmas darījumu partneru saistību neizpildes gadījumu iestāšanās

d)

Nominālā/atgūstamā vērtība (pirms/pēc zaudējumu aprēķināšanas)

e)

Aktīvi vai prasījumi (pret trešajām personām), kas pārņemti īpašumā vai iegūti saistībā ar tā nodrošinājuma realizāciju, ko iesnieguši Eurosistēmas darījumu partneri, kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums

e)

Cena (konvertēta pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa iegādes laikā, ja finanšu aktīvi denominēti ārvalstu valūtā)

12.

Gada zaudējumi

 

Nominālvērtība


PASĪVI

Bilances postenis

Bilances posteņu satura sistematizācija

Vērtēšanas princips

1.

Apgrozībā esošās banknotes

Euro banknotes, ko ECB emitējusi saskaņā ar Lēmumu ECB/2001/15

Nominālvērtība

2.

Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām

2.1., 2.2., 2.3. un 2.5. postenis: depozīti euro kā aprakstīts I pielikumā Pamatnostādnei ECB/2000/7

 

2.1.

Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)

Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai

Nominālvērtība

2.2.

Noguldījumu iespēja

Nakts noguldījumi ar noteiktu procentu likmi (pastāvīgā iespēja)

Nominālvērtība

2.3.

Termiņnoguldījumi

Līdzekļi nolūkā samazināt likviditāti sakarā ar precīzas saskaņošanas operācijām

Nominālvērtība

2.4.

Precizējošās reverse operācijas

Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi mazināt likviditāti

Nominālvērtība vai repo izmaksas

2.5.

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi

Kredītiestāžu noguldījumi sakarā ar tādu pakārtoto aktīvu vērtības samazināšanos, kas attiecas uz šīm kredītiestādēm izsniegtiem kredītiem

Nominālvērtība

3.

Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

Repo operācijas saistībā ar vienlaicīgām reversā repo operācijām vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar posteni “Euro rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro valūtā”. Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Izņemot kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumu kontus

Nominālvērtība vai repo izmaksas

4.

ECB emitētie parāda vērtspapīri

Tikai ECB bilances postenis

Parāda sertifikāti, kas aprakstīti Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā. Diskonta dokuments, ko izdod ar mērķi samazināt likviditāti

Nominālvērtība

5.

Saistības euro pret pārējiem euro zonas rezidentiem

 

 

5.1.

Valdība

Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, ka atmaksājami pēc pieprasījuma

Nominālvērtība

5.2.

Pārējās saistības

Personāla, sabiedrību un klientu pieprasījuma noguldījumu konti, ietverot finanšu institūcijas, kas atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves – skatīt pasīva posteni 2.1., utt. Terminētie noguldījumi, noguldījumi, ka atmaksājami pēc pieprasījuma

Nominālvērtība

6.

Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem

Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, ieskaitot kontus, ko tur maksājumu mērķiem, un kontus, ko tur rezervju pārvaldības mērķiem, kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās/pārnacionālās iestādes, ietverot Eiropas Komisiju, citu noguldītāju pieprasījuma noguldījumu konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem euro denominēto vērtspapīru pārvaldībai Atlikumi to centrālo banku TARGET2 kontos, kuru dalībvalstis nav ieviesušas euro

Nominālvērtība vai repo izmaksas

7.

Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem

Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu

Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

8.

Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem

 

 

8.1.

Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu

Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

8.2.

Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros

Aizņemšanās saskaņā ar VKM II noteikumiem

Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

9.

Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros

SAT izteikts postenis, kas uzrāda SAT summu, kas sākotnēji piešķirta attiecīgajai valstij/NCB

Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

10.

Eurosistēmas iekšējās saistības

 

 

10.1.

Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm

Tikai ECB bilances postenis, denominēts euro

Nominālvērtība

10.2.

Pārējās Eurosistēmas saistības (neto)

Šādu apakšposteņu neto pozīcija:

a)

neto pasīvi, kas rodas no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – skatīt arī aktīva posteni “Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)”

a)

Nominālvērtība

b)

pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās saistības euro, t. sk. ECB ienākuma no euro banknotēm pagaidu sadalījums NCB

b)

Nominālvērtība

11.

Posteņi, kuros notiek norēķins

Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu

Nominālvērtība

12.

Pārējās saistības

 

 

12.1.

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai

Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa

12.2.

Uzkrājumi nākamo periodu ienākumi

Izdevumi, ko veiks nākotnes posmā, bet kas saistīti ar pārskata periodu. Pārskata periodā saņemtie ienākumi, kas attiecas uz nākamo periodu

Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa

12.3.

Dažādi

a)

Nodokļu atlikšanas konti. Ārvalstu valūtas kredīta vai garantijas nodrošināšanas konti. Repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar aktīvu posteni “Pārējie finanšu aktīvi”. Obligātie depozīti, kas nav rezerves depozīti. Citi nelieli posteņi. Saistības uz trasta pamata

a)

Nominālvērtība vai repo izmaksas

b)

Klientu zelta noguldījumi

b)

Tirgus vērtība

c)

Neto pensiju saistības

c)

Kā 22. panta 3. punktā

13.

Uzkrājumi

a)

Valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam, zelta cenas riskam un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē un iemaksām saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu attiecībā uz to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma statuss ir atcelts

a)

Cena/nominālvērtība

b)

Darījumu partneru riskiem, kas izriet no monetārās politikas operācijām

b)

Tirgus vērtība

14.

Pārvērtēšanas konti

a)

Pārvērtēšanas konti saistībā ar zelta, visu veidu euro denominētu vērtspapīru, visu veidu ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru, iespējas līgumu cenas svārstībām, tirgus vērtējuma atšķirības saistībā ar procentu likmju riska atvasinātajiem instrumentiem, pārvērtēšanas konti saistībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām katrai valūtai turētā neto postenī, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nākotnes darījumus un SAT

b)

Īpašie pārvērtēšanas konti, kas izriet no iemaksām saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu attiecībā uz to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma statuss ir atcelts – skatīt 11. panta 2. punktu

Pārvērtēšanas starpība starp vidējo cenu un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa

15.

Kapitāls un rezerves

 

 

15.1.

Kapitāls

Apmaksātais kapitāls

Nominālvērtība

15.2.

Rezerves

Likumos noteiktās rezerves saskaņā ar Statūtu 33. pantu un iemaksas saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu attiecībā uz to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma statuss ir atcelts

Nominālvērtība

16.

Gada peļņa

 

Nominālvērtība”

2.

Ar šādu pielikumu aizstāj III pielikumu:

“III PIELIKUMS

PUBLICĒTAIS ECB PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

(milj. euro)

Peļņas un zaudējumu aprēķins par gadu, kas beidzas …. gada 31. decembrī

Pārskata year

Iepriekšējais gads

1.1.1.

Procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem

 

 

1.1.2.

Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā

 

 

1.1.3.

Pārējie procentu ienākumi

 

 

1.1.

Procentu ienākumi

 

 

1.2.1.

Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

 

 

1.2.2.

Pārējie procentu izdevumi

 

 

1.2.

Procentu izdevumi

 

 

1.

Tīrie procentu ienākumi

 

 

2.1.

Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

 

 

2.2.

Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

 

 

2.3.

Pārvedumi uz/no uzkrājumiem valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam

 

 

2.

Finanšu operāciju, vērtības norakstīšanas un riska uzkrājuma neto rezultāts

 

 

3.1.

Maksājumu un komisijas maksu ienākumi

 

 

3.2.

Maksājumu un komisijas maksu izdevumi

 

 

3.

Tīrie maksājumu un komisijas maksu ienākumi/izdevumi (4)

 

 

4.

Ienākumi no kapitāla akcijām un līdzdalības kapitālā

 

 

5.

Pārējie ienākumi

 

 

Kopā tīrie ienākumi

 

 

6.

Personāla izmaksas (5)

 

 

7.

Administratīvie izdevumi (5)

 

 

8.

Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu amortizācija

 

 

9.

Banknošu izgatavošanas pakalpojumi (6)

 

 

10.

Pārējie izdevumi

 

 

Gada (zaudējumi)/peļņa

 

 


(1)  OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

(2)  OV L 337, 20.12.2001., 52. lpp.

(3)  ECB var publicēt arī precīzas euro summas vai summas, kas noapaļotas citā veidā.

(4)  Ienākumu un izdevumu sadalījumu var sniegt arī gada pārskata paskaidrojuma rakstā.

(5)  Ieskaitot administratīvos uzkrājumus.

(6)  Šo posteni izmanto, ja banknošu ražošanu uztic trešajai personai (to ārējo uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksām, kas centrālo banku vārdā veic banknošu ražošanu). Izmaksas saistībā ar euro banknošu emisiju iesaka iekļaut peļņas un zaudējumu pārskatā pēc rēķina izrakstīšanas dienas vai citas dienas, kurā izmaksas radušās; skatīt arī Pamatnostādni ECB/2006/16.”


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/71


PADOMES IETEIKUMS

(2009. gada 22. decembris)

par vakcināciju pret sezonālo gripu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/1019/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 168. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Sezonālā gripa ir lipīga vīrusu izraisīta slimība, kas ziemas mēnešos Eiropā izplatās epidēmijas veidā. Tā ir viena no nozīmīgākajām un visbiežāk sastopamākajām infekcijas slimībām, un tā ir nopietna saslimšanas un mirstības izraisītāja visās dalībvalstīs.

(2)

Dažos gadījumos komplikācijas ir vairāk nekā tikai elpošanas orgānu infekcija un izraisa nopietnu pneimoniju vai citas blakus komplikācijas, kurām dažkārt ir letāls iznākums. Šīs komplikācijas daudz biežāk skar gados vecākus cilvēkus un personas ar hroniskām slimībām.

(3)

Sezonālās gripas izplatību var mazināt ar vakcināciju, taču vīrusu antigēnu sastāvs bieži mainās, tāpēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) speciālistu grupa regulāri pārskata vakcīnas sastāvu.

(4)

Pasaules Veselības asambleja 2003. gadā pieņēma Rezolūciju 56.19, lai paplašinātu vakcināciju pret gripu, iekļaujot visas augsta riska grupu personas, lai līdz 2006. gadam panāktu vismaz 50 % vakcinācijas līmeni gados vecāku iedzīvotāju grupās un 75 % līmeni līdz 2010. gadam.

(5)

Eiropas Parlaments 2005. gada 26. oktobrī un 2006. gada 14. jūnijā pieņēma rezolūcijas, kuras saucās attiecīgi “Stratēģija cīņai pret gripas pandēmiju” un “Gatavība gripas pandēmijai un reaģēšanas pasākumu plānošana Eiropas Kopienā ” un kurās tas aicināja dalībvalstis paplašināt vakcināciju pret gripu saskaņā ar PVO ieteikumiem. Minētajās rezolūcijās dalībvalstis tika mudinātas saskaņā ar PVO ieteikumiem paplašināt vakcināciju pret gripu starppandēmiju periodā.

(6)

Būtu jārīkojas saskaņoti un Eiropas Savienības līmenī, lai mazinātu sezonālās gripas ietekmi, rosinot riska grupu personas un veselības aprūpes darbiniekus vakcinēties. Šā ieteikuma mērķis ir atbilstīgi PVO ieteikumiem pēc iespējas drīz un ieteicams līdz 2014.–2015. gada ziemas sezonai sasniegt 75 % vakcinācijas līmeni gados vecāku cilvēku grupās. Minētais 75 % mērķis būtu, ja iespējams, jāpaplašina, atbilstīgi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (European Centre for Disease Prevention and Control – ECDC) sniegtām norādēm iekļaujot riska grupu, kurā ir personas ar hroniskām slimībām.

(7)

Palielināti vakcinācijas rādītāji riska grupās arī palīdzētu sasniegt augstākus vakcinācijas rādītājus kopumā, tostarp veselības aprūpes darbinieku vidū.

(8)

Lai panāktu šīs pārmaiņas, pirmais nepieciešamais solis ir ar publisku un profesionālu izpratnes veidošanas kampaņu palīdzību informēt visus veselības aprūpes vides dalībniekus, riska grupas, veselības aprūpes darbiniekus, ārstus, veselības aprūpes vadītājus un politikas veidotājus par sezonālās gripas problēmu. Veselības aprūpes darbiniekiem būtu jāapzinās konkrētās briesmas, ar ko saskaras viņu visneaizsargātākie pacienti. Veselības aprūpes darbiniekiem būtu jāapzinās arī sava atbildība, sniedzot saviem pacientiem piemērotu padomu par vakcināciju.

(9)

Īpaši svarīgi ir valstu līmenī apkopot konkrētus un salīdzināmus datus par vakcinācijas līmeni riska grupās, lai pienācīgi izvērtētu situāciju visās dalībvalstīs. Līdz šim šādi dati ne vienmēr bija pieejami. Pamatojoties uz šiem datiem, Komisija un dalībvalstis varēs dalīties ar informāciju un paraugpraksi ar trešām valstīm, izmantojot veselības jomā esošus starptautiskas sadarbības kanālus.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (1) (ECDC), ir jo īpaši paredzēts, ka ECDC uzdevums ir sniegt tehnisku un zinātnisku specializēto informāciju Komisijai un dalībvalstīm. ECDC vada arī īpašo tīklu, kas izveidots sezonālās gripas uzraudzībai saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/96/EK (1999. gada 22. decembris) par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (2). ECDC attiecīgi būtu jāpalīdz dalībvalstīm, sniedzot zinātnisku specializētu informāciju par vakcināciju pret sezonālo gripu.

(11)

Kas attiecas uz vakcināciju pret sezonālo gripu, PVO ieteikto mērķi – sasniegt 75 % vakcinācijas līmeni gados vecāku cilvēku grupās – viennozīmīgi atvieglinās saskaņota rīcība Eiropas Savienības līmenī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Dalībvalstis tiek mudinātas pieņemt un īstenot valsts, reģionālos vai vietējos rīcības plānus vai politikas, lai palielinātu sezonālās gripas vakcinācijas apjomu ar mērķi pēc iespējas drīz un ieteicams līdz 2014.–2015. gada ziemas sezonai sasniegt 75 % vakcinācijas līmeni gados vecāku cilvēku grupās un, ja iespējams, citās 2. punkta a) apakšpunktā minētās riska grupās, ja tas vēl nav sasniegts. Dalībvalstis tiek mudinātas arī palielināt vakcinācijas līmeni veselības aprūpes darbinieku vidū.

Rīcības plānos vai politikās būtu jāņem vērā valsts līmenī konstatētās nepilnības un jāiekļauj 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētie pasākumi.

2.

Saistībā ar 1. punktā minētajiem rīcības plāniem vai politikām dalībvalstis tiek aicinātas:

a)

ņemt vērā “gados vecāku cilvēku grupu” un “riska grupu” definīcijas, kas ir iekļautas ECDC sniegtajās norādēs;

b)

novērtēt vakcinācijas līmeni visās riska grupās un analizēt cēloņus, kāpēc dažas personas nevēlas saņemt vakcīnu;

c)

sekmēt izglītības, mācību un informācijas apmaiņu saistībā ar sezonālo gripu un vakcināciju, organizējot:

i)

informācijas sniegšanu veselības aprūpes darbiniekiem;

ii)

informācijas sniegšanu par ar gripu saistītajiem riskiem un gripas profilaksi cilvēkiem, kas pieder riska grupām, un viņu ģimenēm;

iii)

iedarbīgas informācijas darbības, lai novērstu šķēršļus vakcinācijas saņemšanai.

3.

Dalībvalstis tiek mudinātas brīvprātīgi ziņot Komisijai par šā ieteikuma īstenošanu, jo īpaši par sasniegto vakcinācijas līmeni riska grupās.

4.

Komisija tiek aicināta, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, regulāri ziņot Padomei par šā ieteikuma īstenošanu.

5.

Komisija tiek aicināta ar pētniecības pamatprogrammu palīdzību turpināt atbalstīt pētījumus gripas jomā.

Briselē, 2009. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 28, 3.2.2000., 50. lpp.


29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/73


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2009. gada 21. decembris)

par zema sēra satura degvielas izmantošanas drošu īstenošanu Kopienas ostu piestātnēs stāvošajos kuģos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/1020/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Grozītajā 4.b pantā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (1), ir noteikts maksimālais sēra saturs kuģu degvielai, ko izmanto Kopienas ostu piestātnēs stāvošie kuģi, no 2010. gada 1. janvāra aptverot arī dalībvalstu pienākumus nodrošināt, lai kuģi neizmantotu degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par 0,1 masas %, un lai to teritorijā netiktu laista tirgū kuģu dīzeļdegviela, kuras sēra saturs ir lielāks par 0,1 masas %.

(2)

Direktīvas 6. pants arī nosaka, ka dalībvalstis ar paraugu ņemšanu pārbauda, vai kuģu degvielas sēra saturs atbilst attiecīgajam 4.b panta noteikumam, un ka paraugu ņemšana sākas šās prasības spēkā stāšanās dienā.

(3)

Kā norādīts Komisijas Paziņojumā par paziņojumiem attiecībā uz izpildes termiņu atlikšanu un atbrīvojumu no konkrētu robežlielumu piemērošanas pienākuma saskaņā ar 22. pantu Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (2), vairāk nekā 40 % Kopienas zonu u