ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.342.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 342

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 22. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem ( 1 )

46

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem ( 1 )

59

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

22.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1221/2009

(2009. gada 25. novembris)

par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Līguma 2. pantā noteikts, ka viens no Kopienas uzdevumiem ir veicināt ilgtspējīgu attīstību visā Kopienā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (4), sadarbības un partnerattiecību uzlabošana ar uzņēmumiem ir noteikta kā stratēģiskā pieeja mērķu sasniegšanai vides jomā. Brīvprātīgas saistības ir būtiska šīs pieejas daļa. Tādēļ uzskata par vajadzīgu veicināt plašāku dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) un veicināt iniciatīvu izstrādi, lai motivētu organizācijas publicēt precīzus un neatkarīgu ekspertu novērtētus vides pārskatus vai pārskatus par veikumu ilgtspējīgas attīstības jomā.

(3)

Komisijas 2007. gada 30. aprīļa Paziņojumā par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatu ir atzīts, ka jāuzlabo rūpniecības nozarē izstrādāto brīvprātīgo instrumentu darbība un ka šiem instrumentiem ir liels potenciāls, kas vēl nav pilnībā izmantots. Komisija ir aicināta pārskatīt šos instrumentus, lai veicinātu šo instrumentu izmantošanu un samazinātu to pārvaldības administratīvo slogu.

(4)

Komisijas 2008. gada 16. jūlija Paziņojumā par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu atzīts, ka EMAS palīdz organizācijām optimizēt ražošanas procesus, samazinot ietekmi uz vidi un racionālāk izmantojot resursus.

(5)

Lai veicinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz Kopienas līmenī izstrādātiem juridiskiem instrumentiem vides aizsardzības jomā, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāapsver, kā reģistrāciju EMAS varētu ņemt vērā, izstrādājot tiesību aktus, vai kā to varētu izmantot kā līdzekli, lai īstenotu tiesību aktus. Lai padarītu EMAS pievilcīgāku organizācijām, Komisijai un dalībvalstīm EMAS būtu jāņem vērā arī savā iepirkumu politikā un attiecīgā gadījumā jāatsaucas uz EMAS vai līdzvērtīgām vides vadības sistēmām, minot tās kā būvdarbu un pakalpojumu līgumu izpildes nosacījumu.

(6)

Saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 761/2001 (2001. gada 19. marts), ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (5), Komisija, ņemot vērā EMAS darbības laikā gūto pieredzi, pārskata EMAS un Eiropas Parlamentam un Padomei ierosina atbilstīgus grozījumus.

(7)

Vides vadības sistēmu, tostarp EMAS, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 761/2001, piemērošana ir apliecinājusi šo sistēmu efektivitāti, veicinot organizāciju veikuma vides jomā uzlabojumus. Tomēr pastāv vajadzība palielināt to organizāciju skaitu, kuras piedalās sistēmā, lai pastiprinātu vides uzlabojumu kopējo ietekmi. Tādējādi šīs regulas īstenošanas laikā gūtā pieredze būtu jāizmanto, lai pastiprinātu EMAS spēju uzlabot organizāciju vispārējo veikumu vides jomā.

(8)

Organizācijas būtu jāaicina brīvprātīgi piedalīties EMAS, tādējādi tās varētu gūt pievienoto vērtību attiecībā uz reglamentējošo kontroli, samazinātām izmaksām un organizācijas tēlu sabiedrībā, ja vien tās var uzskatāmi parādīt labāku veikumu vides jomā.

(9)

EMAS vajadzētu būt pieejamai visām organizācijām, kuras atrodas Kopienā un ārpus tās un kuru darbība ietekmē vidi. EMAS būtu jānodrošina šīm organizācijām līdzekļi, lai minēto ietekmi ierobežotu un uzlabotu organizāciju vispārējo veikumu vides jomā.

(10)

Organizācijas, jo īpaši mazas organizācijas, būtu jāaicina piedalīties EMAS. Šo organizāciju dalība būtu jāveicina, vienkāršojot piekļuvi informācijai, pastāvošajiem atbalsta fondiem un publiskām iestādēm, kā arī ieviešot vai veicinot tehniskās palīdzības pasākumus.

(11)

Organizācijām, kas piemēro citas vides vadības sistēmas un vēlas turpmāk piemērot EMAS, vajadzētu būt iespējai to izdarīt cik iespējams vienkāršāk. Būtu jāņem vērā saikne ar citām vides vadības sistēmām.

(12)

Organizācijām ar objektiem, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, vajadzētu būt iespējai reģistrēt visus vai vairākus no šiem objektiem, veicot tikai vienu reģistrāciju.

(13)

Mehānisms, ar ko nosaka, vai organizācija ievēro visas spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā, būtu jāstiprina, lai palielinātu uzticību EMAS un jo īpaši lai dalībvalstis, atceļot ierobežojumus vai ieviešot normatīvus atvieglojumus, varētu samazināt administratīvo slogu, ar ko saskaras reģistrētās organizācijas.

(14)

EMAS īstenošanas procesā būtu jāiesaista organizācijas darbinieki, jo tādējādi pieaug apmierinātība ar darbu, kā arī zināšanas par vides jautājumiem, kuras var izplatīt gan darbavietā, gan ārpus tās.

(15)

EMAS logotipam būtu jākļūst par pievilcīgu reklāmas un tirdzniecības līdzekli, ko organizācijas izmanto un kas veicina pircēju un citu ieinteresēto personu izpratni par EMAS. EMAS logotipa izmantošanas noteikumi būtu jāvienkāršo, nosakot tikai viena logotipa izmantošanu, un būtu jāatceļ pašreizējie ierobežojumi, izņemot tos, kuri attiecas uz ražojumiem un iepakojumu. Nedrīkstētu būt iespējai to sajaukt ar videi labvēlīgu ražojumu marķējumiem.

(16)

Izmaksām un maksām par reģistrāciju EMAS vajadzētu būt saprātīgām un samērīgām ar organizācijas lielumu, kā arī ar darbu, ko veic kompetentās iestādes. Neskarot EK līguma noteikumus par valsts atbalstu, būtu jāapsver iespēja atcelt vai samazināt maksas, kas jāmaksā mazām organizācijām.

(17)

Organizācijām būtu regulāri jāizstrādā un jādara publiski pieejamas vides deklarācijas, tādējādi sniedzot sabiedrībai un pārējām ieinteresētajām personām informāciju par atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā, kā arī par veikumu šajā jomā.

(18)

Lai nodrošinātu informācijas atbilstību un salīdzināmību, ziņojumi par organizāciju veikumu vides jomā būtu jāizstrādā, pamatojoties uz vispārējiem un nozarei raksturīgiem darbības rādītājiem galvenajās vides jomās ražošanas un ražojumu līmenī, izmantojot piemērotus standartus un normas. Tam būtu jāpalīdz organizācijām salīdzināt veikumu vides jomā gan dažādos pārskata periodos, gan ar citu organizāciju veikumu vides jomā.

(19)

Dalībvalstīm apmainoties ar informāciju un sadarbojoties, būtu jāizstrādā atsauces dokumenti, tostarp vides vadības paraugprakse un veikuma vides jomā rādītāji konkrētām nozarēm. Šādiem dokumentiem būtu jāpalīdz organizācijām labāk koncentrēties uz svarīgākajiem vides aspektiem attiecīgajā nozarē.

(20)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz ražojumu tirdzniecību (6), organizē akreditāciju valstu un Eiropas līmenī un nosaka vispārīgo akreditācijas sistēmu. Šai regulai būtu, ciktāl vajadzīgs, jāpapildina minētie noteikumi, vienlaikus ņemot vērā EMAS īpatnības, piemēram, nepieciešamību nodrošināt augstu uzticamības līmeni iesaistīto personu, jo īpaši dalībvalstu, vidū, un attiecīgā gadījumā jāparedz konkrētāki noteikumi. Ar EMAS noteikumiem būtu jānodrošina un pastāvīgi jāuzlabo vides verificētāju kompetence, ieviešot neatkarīgu un objektīvu akreditācijas vai licencēšanas sistēmu, vides verificētāju apmācību un viņu darbību piemērotu uzraudzību, tādējādi nodrošinot to organizāciju pārredzamību un uzticamību, kas piedalās EMAS.

(21)

Ja dalībvalsts nolemj EMAS neizmantot akreditāciju, būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 5. panta 2. punkts.

(22)

Reklāmas un atbalsta pasākumi būtu jāveic gan dalībvalstīm, gan Komisijai.

(23)

Saskaņā ar shēmām, ar kurām atbalsta ražošanas nozares veikumu vides jomā, dalībvalstīm būtu jāstimulē reģistrētās organizācijas, piemēram, ar piekļuvi finansējumam vai nodokļu atvieglojumiem, vienlaikus neskarot EK līguma noteikumus par valsts atbalstu, ja vien organizācijas var uzskatāmi parādīt labāku veikumu vides jomā.

(24)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizstrādā un jāīsteno īpaši pasākumi, lai panāktu organizāciju, jo īpaši mazu organizāciju, plašāku dalību EMAS.

(25)

Lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, Komisijai pēc tam, kad ir sagatavota prioritāro darbību programma, šīs regulas darbības jomā būtu jāizstrādā nozaru atsauces dokumenti.

(26)

Ņemot vērā gūto pieredzi, šī regula vajadzības gadījumā būtu jāpārskata piecos gados pēc tās stāšanās spēkā.

(27)

Ar šo regulu aizstāj Regulu (EK) Nr. 761/2001, kura tādēļ būtu jāatceļ.

(28)

Ņemot vērā to, ka šajā regulā ir iekļauti lietderīgi elementi no Komisijas Ieteikuma 2001/680/EK (2001. gada 7. septembris) par norādījumiem, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001 (7), un Komisijas Ieteikuma 2003/532/EK (2003. gada 10. jūlijs) par norādījumiem, lai attiecībā uz veikuma vides jomā rādītāju izvēli un izmantošanu īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (8), minētos aktus vairs nevajadzētu piemērot, jo tos aizstāj ar šo regulu.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot vienotu un uzticamu sistēmu un novērst to, ka valstu līmenī tiek izveidotas atšķirīgas sistēmas, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās darbības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(30)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(31)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt procedūras, lai veiktu kompetento iestāžu salīdzinošu vērtējumu, izstrādāt nozaru atsauces dokumentus, atzīt pastāvošo vides vadības sistēmu vai to daļu atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām un grozīt I līdz VIII pielikumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas pareizas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams laiks, dalībvalstīm būtu jādod 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai grozītu procedūras, kuras saskaņā ar šīs regulas atbilstīgajiem noteikumiem piemēro akreditācijas iestādes un kompetentās iestādes. Minētajos 12 mēnešos akreditācijas iestādēm un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesībām turpināt piemērot procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 761/2001,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Ar šo tiek izveidota Kopienas vides vadības un audita sistēma (turpmāk “EMAS”), kurā var brīvprātīgi piedalīties organizācijas, kas atrodas Kopienā vai ārpus tās.

EMAS kā nozīmīga ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāna instrumenta mērķis ir veicināt organizāciju veikuma vides jomā pastāvīgu uzlabošanu, izveidojot un ieviešot organizācijās vides vadības sistēmas, sistemātiski, objektīvi un regulāri novērtējot šo sistēmu darbības rezultātus, sniedzot informāciju par veikumu vides jomā un iesaistoties atklātā dialogā ar sabiedrību un citām ieinteresētajām personām, aktīvi iesaistot organizāciju darbiniekus vides vadības sistēmu izveidē un nodrošinot piemērotas apmācības.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“vides politika” ir organizācijas augstākā līmeņa vadības oficiāli formulētie vispārīgie plāni un darbības virziens attiecībā uz veikumu vides jomā, tostarp uz atbilstību visām spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā, kā arī saistības pastāvīgi uzlabot veikumu vides jomā. Tā ir pamats darbībai un mērķu un uzdevumu noteikšanai vides jomā;

2)

“veikums vides jomā” ir izmērāmi rezultāti, kas izriet no organizācijā veicamās vides aspektu pārvaldības;

3)

“atbilstība tiesību aktiem” ir spēkā esošo tiesisko prasību vides jomā, tostarp atļaujas nosacījumu, pilnīga īstenošana;

4)

“vides aspekts” ir organizācijas darbības, ražojumu vai pakalpojumu elements, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi;

5)

“būtisks vides aspekts” ir vides aspekts, kam ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi;

6)

“tiešs vides aspekts” ir vides aspekts, kas saistīts ar organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, kas atrodas tiešā organizācijas pārvaldības kontrolē;

7)

“netiešs vides aspekts” ir vides aspekts, kas var rasties, organizācijai sadarbojoties ar trešām personām, un kuru organizācija var ietekmēt pienācīgā mērā;

8)

“ietekme uz vidi” ir jebkādas negatīvas vai pozitīvas vides pārmaiņas, ko pilnīgi vai daļēji izraisa organizācijas darbība, ražojumi vai pakalpojumi;

9)

“vides pārskats” ir sākotnēja vispusīga analīze par vides aspektiem, ietekmi uz vidi un veikumu vides jomā, kas saistīts ar organizācijas darbību, ražojumiem un pakalpojumiem;

10)

“vides programma” ietver to pasākumu, pienākumu un līdzekļu aprakstu, kurus veic vai paredzēts veikt, lai sasniegtu mērķus un uzdevumus vides jomā, kā arī termiņus to sasniegšanai;

11)

“mērķis vides jomā” ir no vides politikas izrietošs vispārīgs mērķis vides jomā, ko organizācija ir apņēmusies sasniegt un kas, ja vien iespējams, ir kvantitatīvi mērāms;

12)

“uzdevums vides jomā” ir tāda sīki izstrādāta organizācijai vai kādai tās daļai piemērojama prasība attiecībā uz veikumu vides jomā, kura izriet no mērķiem vides jomā un kura jānosaka un jāizpilda, lai sasniegtu šos mērķus;

13)

“vides vadības sistēma” ir vispārējās pārvaldības sistēmas daļa, kas ietver vides politikas izstrādei, ieviešanai, sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai, kā arī vides aspektu pārvaldībai vajadzīgo organizatorisko struktūru, plānošanu, pienākumus, metodes, procedūras, procesus un resursus;

14)

“vides vadības paraugprakse” ir efektīvākais veids, kā organizācijām īstenot vides vadības sistēmu attiecīgajā nozarē un kas var sniegt labāko veikumu vides jomā, ņemot vērā ekonomiskos un tehniskos nosacījumus;

15)

“būtiskas izmaiņas” ir jebkādas izmaiņas organizācijas darbībā, struktūrā, pārvaldē, procesos, aktivitātēs, produktos vai pakalpojumos, kam ir vai kam var būt būtiska ietekme uz organizācijas vides vadības sistēmu, vidi vai cilvēka veselību;

16)

“iekšējais vides audits” ir sistemātisks, dokumentēts, periodisks un objektīvs vērtējums par organizācijas veikumu vides jomā, vadības sistēmu un vides aizsardzībai izveidotajiem procesiem;

17)

“auditors” ir organizācijai piederoša fiziska persona vai fizisku personu grupa vai attiecīgajai organizācijai nepiederīga fiziska vai juridiska persona, kas darbojas organizācijas uzdevumā, veicot jo īpaši esošās vides vadības sistēmas novērtējumu un nosakot atbilstību organizācijas vides politikai un programmai, tostarp to, vai ir ievērotas spēkā esošās tiesiskās prasības, kas attiecas uz vidi;

18)

“vides deklarācija” ir visaptveroša sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām domāta informācija par organizācijas:

a)

struktūru un darbībām;

b)

vides politiku un vides vadības sistēmu;

c)

vides aspektiem un ietekmi uz vidi;

d)

vides programmu, mērķiem un uzdevumiem;

e)

veikumu vides jomā un atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā, kā norādīts IV pielikumā;

19)

“atjaunināta vides deklarācija” ir visaptveroša sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām paredzēta informācija par atjauninājumiem jaunākajā apstiprinātajā vides deklarācijā, ņemot vērā tikai organizācijas veikumu vides jomā un atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā, kā noteikts IV pielikumā;

20)

“vides verificētājs” ir:

a)

atbilstības novērtēšanas iestāde, kā definēts Regulā (EK) Nr. 765/2008, vai jebkura cita apvienība vai šādu iestāžu grupa, kas ir akreditēta saskaņā ar šo regulu; vai

b)

jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kas ir licencēta veikt verifikāciju un validāciju saskaņā ar šo regulu;

21)

“organizācija” ir uzņēmums, korporācija, firma, iestāde vai struktūra, vai arī kāda tās daļa vai to apvienība, kas atrodas Kopienā vai ārpus tās un kas ir vai nav reģistrēta, kas ir valsts vai privāta un kam ir savas funkcijas un pārvalde;

22)

“objekts” ir konkrēta ģeogrāfiskā vieta, ko pārvalda organizācija un ar ko saistītas organizācijas darbības, ražojumi un pakalpojumi, tostarp visa infrastruktūra, iekārtas un materiāli; objekts ir mazākā struktūra, ko pieņem reģistrēšanai;

23)

“grupa” ir neatkarīgu organizāciju grupa, kas ir savstarpēji saistītas ģeogrāfiska tuvuma vai uzņēmējdarbības dēļ un kopīgi ievieš vides vadības sistēmu;

24)

“verifikācija” ir atbilstības novērtējuma procedūra, ko veic vides verificētājs, lai pārbaudītu, vai organizācijas vides pārskats, vides politika, vides vadības sistēma un iekšējais vides audits un tā īstenošana atbilst šīs regulas prasībām;

25)

“validācija” ir vides verificētāja, kas veica verifikāciju, izsniegts apstiprinājums, ka informācija un dati, kas iekļauti organizācijas vides deklarācijā un atjauninātajā vides deklarācijā, ir precīzi, ticami, pareizi un atbilst šīs regulas prasībām;

26)

“izpildiestādes” ir attiecīgās dalībvalstu noteiktās kompetentās iestādes, kuru uzdevums ir atklāt, novērst un izmeklēt spēkā esošo tiesisko prasību vides jomā pārkāpumus un vajadzības gadījumā veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus;

27)

“veikuma vides jomā rādītājs” ir īpašs rādītājs, ar ko mēra organizācijas veikumu vides jomā;

28)

“mazas organizācijas” ir:

a)

mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (10); vai

b)

vietējās iestādes, kuru darbības joma aptver mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju, vai citas valsts iestādes, kurām ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada budžets nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kuru gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus, ja tās atbilst visiem šiem nosacījumiem:

i)

valsts vai citas publiskas pārvaldes iestādes vai padomdevējas struktūras valsts, reģionu vai vietējā līmenī;

ii)

fiziskas vai juridiskas personas, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem veic valsts pārvaldes funkcijas, tostarp īpašus pienākumus un darbības, vai sniedz pakalpojumus vides jomā; un

iii)

fiziskas vai juridiskas personas, kas b) apakšpunktā minētās struktūras vai personas uzraudzībā veic sabiedriskus pienākumus un funkcijas vai sniedz sabiedriskus pakalpojumus vides jomā;

29)

“korporatīva reģistrācija” ir tādas organizācijas visu vai dažu objektu viena reģistrācija, kuras objekti atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs;

30)

“akreditācijas iestāde” ir valstu akreditācijas iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. pantu un atbild par vides verificētāju akreditāciju un uzraudzību;

31)

“licencēšanas iestāde” ir iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 5. panta 2. punktu un atbild par vides verificētāju licencēšanu un uzraudzību.

II NODAĻA

ORGANIZĀCIJU REĢISTRĀCIJA

3. pants

Kompetentās iestādes noteikšana

1.   Reģistrācijas pieteikumus no dalībvalstu organizācijām iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Organizācija ar objektiem, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs, visu vai vairāku šo objektu reģistrācijas nolūkā var iesniegt vienu korporatīvas reģistrācijas pieteikumu.

Korporatīvas reģistrācijas pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šā punkta nolūkā ir organizācijas galvenā mītne vai vadības centrs.

3.   Reģistrācijas pieteikumus no ārpuskopienas organizācijām, tostarp korporatīvās reģistrācijas pieteikumus, kas attiecas tikai uz ārpuskopienas objektiem, iesniedz jebkurai kompetentajai iestādei tajās dalībvalstīs, kuras reģistrē ārpuskopienas organizācijas saskaņā ar 11. panta 1. punkta otro daļu.

Minētās organizācijas nodrošina, ka vides verificētājs, kas veiks verifikāciju un validēs organizācijas vides vadības sistēmu, ir akreditēts vai licencēts tajā dalībvalstī, kurā organizācija iesniedz reģistrācijas pieteikumu.

4. pants

Sagatavošanās reģistrācijai

1.   Organizācijas, kas vēlas reģistrēties pirmo reizi:

a)

veic vides apskatu par visiem organizācijas vides aspektiem atbilstoši I pielikumā un II pielikuma A.3.1. punktā izklāstītajām prasībām;

b)

ņemot vērā vides apskata rezultātus, izstrādā un īsteno vides vadības sistēmu, kas aptver visas II pielikumā minētās prasības, attiecīgā gadījumā ņemot vērā vides vadības paraugpraksi attiecīgajā nozarē, kā minēts 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

c)

veic iekšējo revīziju saskaņā ar II pielikuma A.5.5. punktā un III pielikumā noteiktajām prasībām;

d)

sagatavo vides deklarāciju saskaņā ar IV pielikumu. Ja konkrētajā nozarē ir pieejami nozares atsauces dokumenti, kā minēts 46. pantā, organizācijas veikuma vides jomā novērtējumu veic, ņemot vērā attiecīgo dokumentu.

2.   Organizācijas var izmantot 32. pantā minēto palīdzību, kas ir pieejama dalībvalstī, kurā organizācija iesniedz reģistrācijas pieteikumu.

3.   Organizācijām ar sertificētu vides vadības sistēmu, kas atzīta saskaņā ar 45. panta 4. punktu, nav jāīsteno tās daļas, kuras atzītas par līdzvērtīgām šai regulai.

4.   Organizācijas iesniedz materiālus vai dokumentārus pieradījumus, kas apliecina, ka organizācija ievēro visas spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā.

Organizācijas no kompetentās izpildiestādes vai izpildiestādēm var pieprasīt informāciju saskaņā ar 32. pantu vai arī šo informāciju var pieprasīt no vides verificētāja.

Arī uz organizācijām, kas atrodas ārpus Kopienas teritorijas, attiecas tās spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā, kuras piemēro līdzīgām organizācijām dalībvalstīs, kurās šīs organizācijas plāno iesniegt pieteikumu.

Ja attiecībā uz konkrēto nozari ir pieejami nozares atsauces dokumenti, kā minēts 46. pantā, organizācijas veikuma vides jomā vērtējumu veic, atsaucoties uz attiecīgo dokumentu.

5.   Sākotnējo vides apskatu, vides vadības sistēmu, audita procedūru un īstenošanu verificē akreditēts vai licencēts vides verificētājs, un šis verificētājs apstiprina vides deklarāciju.

5. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.   Jebkura organizācija, kas atbilst 4. pantā noteiktajām prasībām, var iesniegt reģistrācijas pieteikumu.

2.   Reģistrācijas pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei, kas noteikta saskaņā ar 3. pantu, un pieteikumā iekļauj:

a)

apstiprināto vides deklarāciju elektroniskā vai drukātā formā;

b)

25. panta 9. punktā minēto deklarāciju, ko parakstījis vides verificētājs, kurš apstiprināja vides deklarāciju;

c)

aizpildītu veidlapu, kurā ir vismaz obligāti sniedzamā informācija, kas noteikta VI pielikumā;

d)

vajadzības gadījumā – dokumentu, kas pierāda, ka piemērojamās maksas ir samaksātas.

3.   Pieteikumu raksta (vienā no) tās dalībvalsts valsts valodā(-ām), kurā organizācija iesniedz reģistrācijas pieteikumu.

III NODAĻA

REĢISTRĒTO ORGANIZĀCIJU PIENĀKUMI

6. pants

EMAS reģistrācijas atjaunošana

1.   Reģistrēta organizācija vismaz reizi trijos gados:

a)

saņem verifikāciju attiecībā uz visu vides vadības sistēmu, audita programmu un tās īstenošanu;

b)

sagatavo vides deklarāciju saskaņā ar prasībām, kas noteiktas IV pielikumā, un šai vides deklarācijai ir jābūt vides verificētāja sniegtai validācijai;

c)

nosūta apstiprināto vides deklarāciju kompetentajai iestādei;

d)

nosūta kompetentajai iestādei aizpildītu veidlapu, kurā ir vismaz VI pielikumā noteiktā obligāti sniedzamā informācija;

e)

vajadzības gadījumā – kompetentajai iestādei samaksā nodevu par reģistrācijas atjaunošanu.

2.   Neskarot 1. punktu, reģistrēta organizācija:

a)

saskaņā ar audita programmu veic iekšēju auditu par savu veikumu vides jomā un atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā saskaņā ar III pielikumu;

b)

sagatavo atjauninātu vides deklarāciju saskaņā ar prasībām, kas noteiktas IV pielikumā, un šai vides deklarācijai vides verificētāja sniegtai validācijai;

c)

nosūta apstiprināto atjaunināto vides deklarāciju kompetentajai iestādei;

d)

nosūta kompetentajai iestādei aizpildītu veidlapu, kurā ir vismaz VI pielikumā noteiktā obligāti sniedzamā informācija;

e)

vajadzības gadījumā – maksā kompetentajai iestādei nodevu par reģistrācijas saglabāšanu.

3.   Reģistrētas organizācijas vides deklarāciju un atjauninātu vides deklarāciju dara publiski pieejamu viena mēneša laikā kopš reģistrācijas un vienu mēnesi pēc tam, kad ir pabeigta reģistrācijas atjaunošana.

Šo prasību reģistrētas organizācijas var izpildīt, pēc pieprasījuma nodrošinot piekļuvi vides deklarācijai un atjaunotajai vides deklarācijai vai izveidojot saikni ar interneta vietnēm, kurās ir pieejamas minētās vides deklarācijas.

Veidu, kā tās nodrošina publisku piekļuvi, reģistrētas organizācijas norāda VI pielikumā paredzētajā veidlapā.

7. pants

Uz mazām organizācijām attiecināma atkāpe

1.   Kompetentās iestādes pēc mazas organizācijas pieprasījuma pagarina tai 6. panta 1. punktā minēto triju gadu intervālu līdz četriem gadiem vai 6. panta 2. punktā minēto viena gadu intervālu līdz diviem gadiem, ja vides verificētājs, kurš ir verificējis organizāciju, apstiprina, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

nav ievērojama apdraudējuma videi;

b)

organizācija neplāno veikt 8. pantā noteiktās būtiskās pārmaiņas; un

c)

nav būtisku vietēja mēroga problēmu vides jomā, ko mazas organizācijas pastiprina.

Lai iesniegtu šā punkta pirmajā daļā minēto pieprasījumu, organizācija var izmantot VI pielikumā paredzēto veidlapu.

2.   Kompetentā iestāde noraida pieprasījumu, ja nav ievēroti 1. punktā minētie nosacījumi. Tā nosūta organizācijai pamatojumu.

3.   Organizācijas, uz kurām attiecina 1. punktā minēto pagarinājumu līdz diviem gadiem, katru gadu, kad tās ir atbrīvotas no pienākuma nosūtīt apstiprinātu atjaunināto vides deklarāciju, nosūta kompetentajai iestādei neapstiprinātu atjaunināto vides deklarāciju.

8. pants

Būtiskas pārmaiņas

1.   Ja reģistrētā organizācija plāno īstenot būtiskas pārmaiņas, tā veic vides apskatu par šīm pārmaiņām, tostarp par šo pārmaiņu vides aspektiem un ietekmi uz vidi.

2.   Pēc izmaiņu veikšanas vides apskatā organizācija attiecīgi atjaunina sākotnējo vides pārskatu, groza organizācijas vides politiku, vides programmu un vides vadības sistēmu un pārskata un atjaunina visu vides deklarāciju.

3.   Visus saskaņā ar 2. punktu grozītos un atjauninātos dokumentus verificē un apstiprina sešos mēnešos.

4.   Pēc apstiprināšanas organizācija iesniedz izmaiņas kompetentajai iestādei, izmantojot VI pielikumā iekļauto veidlapu, un dara šīs izmaiņas publiski pieejamas.

9. pants

Iekšējais vides audits

1.   Reģistrēta organizācija izstrādā audita programmu, tādējādi nodrošinot, ka laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus – vai četrus gadus, ja piemēro 7. pantā minēto atrunu –, iekšējo vides auditu veic par visām organizācijas darbībām saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Auditu veic auditori, kam individuāli vai kolektīvi piemīt šādu uzdevumu veikšanai vajadzīgā kompetence un kas ir pietiekami neatkarīgi no viņu veiktā audita aptvertajām darbībām, lai spētu spriest objektīvi.

3.   Organizācijas vides audita programmā nosaka katra audita vai audita cikla mērķus, tostarp to, cik bieži veicams katras darbības audits.

4.   Pēc katra audita un audita cikla auditori sagatavo rakstisku audita ziņojumu.

5.   Auditors paziņo organizācijai par auditā gūtajiem datiem un secinājumiem.

6.   Pēc audita procedūras organizācija sagatavo un īsteno atbilstošu rīcības plānu.

7.   Organizācija ievieš atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu, ka audita rezultāti tiek ņemti vērā.

10. pants

EMAS logotipa izmantošana

1.   Neskarot 35. panta 2. punktu, EMAS logotipu, kas iekļauts V pielikumā, drīkst izmantot tikai reģistrētas organizācijas un tikai tik ilgi, kamēr to reģistrācija ir derīga.

Logotipā vienmēr norāda organizācijas reģistrācijas numuru.

2.   EMAS logotipu izmanto tikai atbilstoši V pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

3.   Ja organizācija saskaņā ar 3. panta 2. punktu izvēlas nereģistrēt visus savus objektus, tā nodrošina, ka, sazinoties ar sabiedrību un izmantojot EMAS logotipu, pastāv skaidrība, uz kuriem objektiem reģistrācija attiecas.

4.   EMAS logotipu neizmanto:

a)

uz ražojumiem vai to iepakojuma; vai

b)

kopā ar citu darbību un pakalpojumu salīdzinošām norādēm, un to izmanto tā, lai nerastos pārpratumi saistībā ar videi labvēlīgu ražojumu marķējumu izmantošanu.

5.   Jebkurai vides informācijai, ko publicē reģistrētā organizācija, var pievienot EMAS logotipu ar nosacījumu, ka šāda informācija sniedz atsauci uz organizācijas jaunāko vides deklarāciju vai atjaunināto vides deklarāciju, kuru izmantoja šīs informācijas iegūšanai, un ka minēto informāciju vides verificētājs ir apstiprinājis kā:

a)

precīzu;

b)

pamatotu un verificējamu;

c)

atbilstīgu un izmantotu attiecīgajā kontekstā;

d)

tādu, kas atspoguļo kopējo organizācijas veikumu vides jomā;

e)

tādu, ko nav iespējams interpretēt nepareizi; un

f)

būtisku attiecībā uz kopējo ietekmi uz vidi.

IV NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

11. pants

Kompetento iestāžu norīkošana un funkcijas

1.   Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas saskaņā ar šo regulu ir atbildīgas par to organizāciju reģistrāciju, kuras atrodas Kopienā.

Dalībvalstis var noteikt, ka to norīkotās kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu nodrošina ārpuskopienas organizāciju reģistrāciju un ir par to atbildīgas.

Kompetentās iestādes pārrauga organizāciju iekļaušanu un saglabāšanu reģistrā, tostarp svītrošanu uz laiku vai pavisam.

2.   Kompetentās iestādes var būt valsts, reģionālas vai vietējas.

3.   Kompetento iestāžu sastāvs garantē to neatkarību un neitralitāti.

4.   Kompetentajām iestādēm ir atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi, lai pienācīgi veiktu tām uzticētos uzdevumus.

5.   Kompetentās iestādes konsekventi piemēro šo regulu un piedalās regulārajā salīdzinošajā novērtēšanā, kā minēts 17. pantā.

12. pants

Pienākumi saistībā ar reģistrācijas procesu

1.   Kompetentās iestādes izstrādā organizāciju reģistrēšanas kārtību. Īpaši svarīgi, lai būtu izstrādāti noteikumi par to, kā:

a)

izskatīt ieinteresēto personu, tostarp akreditācijas iestāžu, licencēšanas iestāžu, kompetento izpildiestāžu un organizāciju pārstāvniecības struktūru apsvērumus par organizācijām, kas iesniegušas pieteikumus, vai reģistrētām organizācijām;

b)

atteikt reģistrāciju, kā arī uz laiku vai pavisam svītrot organizācijas no reģistra;

c)

izskatīt apelācijas un sūdzības par kompetento iestāžu lēmumiem.

2.   Kompetentās iestādes izveido un uztur attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto organizāciju reģistru, kā arī informāciju par to, kā var iegūt šo organizāciju vides deklarācijas vai atjauninātās vides deklarācijas, un izmaiņu gadījumā katru mēnesi veic reģistra atjaunināšanu.

Reģistrs ir publiski pieejams interneta vietnē.

3.   Kompetentās iestādes katru mēnesi tieši vai ar valsts iestāžu starpniecību, par ko lemj attiecīgā dalībvalsts, ziņo Komisijai par 2. punktā minētajām izmaiņām reģistrā.

13. pants

Organizāciju reģistrācija

1.   Kompetentās iestādes izskata organizāciju reģistrācijas pieteikumus saskaņā ar kārtību, kas šim nolūkam izstrādāta.

2.   Ja organizācija iesniedz reģistrācijas pieteikumu, kompetentā iestāde reģistrē organizāciju un piešķir tai reģistrācijas numuru, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

kompetentā iestāde ir saņēmusi reģistrācijas pieteikumu, kurā iekļauti 5. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie dokumenti;

b)

kompetentā iestāde ir pārbaudījusi, ka verificēšana un apstiprināšana ir veikta saskaņā ar 25., 26. un 27. pantu;

c)

pamatojoties uz saņemtajiem lietiskajiem pierādījumiem, piemēram, rakstisku ziņojumu no kompetentās izpildiestādes, kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka nepastāv pierādījumi par to, ka būtu pārkāptas spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā;

d)

ieinteresētās personas nav iesniegušas attiecīgas sūdzības, vai arī sūdzības ir pienācīgi noregulētas;

e)

kompetentā iestāde, pamatojoties uz saņemtajiem pierādījumiem, ir pārliecinājusies, ka organizācija atbilst šīs regulas prasībām; un

f)

attiecīgā gadījumā – kompetentā iestāde ir saņēmusi reģistrācijas maksu.

3.   Kompetentā iestāde informē organizāciju par tās reģistrēšanu un izsniedz organizācijai tās reģistrācijas numuru un EMAS logotipu.

4.   Ja kompetentā iestāde secina, ka pieteikuma iesniedzēja organizācija neatbilst 2. punktā minētajām prasībām, tā atsaka organizācijas reģistrāciju un nosūta tai pamatojumu.

5.   Ja kompetentā iestāde no akreditācijas vai licencēšanas iestādes saņem rakstisku uzraudzības ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka vides verificētājs nav atbilstoši rīkojies, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzēja organizācija ievēro šajā regulā noteiktās prasības, minētajai organizācijai atsaka reģistrāciju. Kompetentā iestāde aicina organizāciju iesniegt jaunu reģistrācijas pieteikumu.

6.   Kompetentā iestāde apspriežas ar iesaistītajām personām, tostarp organizāciju, lai iegūtu vajadzīgos pierādījumus lēmuma pieņemšanai par reģistrācijas atteikšanu organizācijai.

14. pants

Organizācijas reģistrācijas atjaunošana

1.   Kompetentā iestāde atjauno organizācijas reģistrāciju, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

kompetentā iestāde ir saņēmusi validētu vides deklarāciju, kā minēts 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, validētu atjaunināto vides deklarāciju, kā minēts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā, vai nevalidētu vides deklarāciju, kā minēts 7. panta 3. punktā;

b)

kompetentā iestāde ir saņēmusi aizpildītu veidlapu, kurā ietverts vismaz VI pielikumā norādītais informācijas minimums, kā minēts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 6. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

c)

kompetentajai iestādei nav pierādījumu, ka verificēšana un validēšana nav veikta saskaņā ar 25., 26. un 27. pantu;

d)

kompetentajai iestādei nav pierādījumu par organizācijas neatbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā;

e)

ieinteresētās personas nav iesniegušas attiecīgas sūdzības, vai arī sūdzības ir pienācīgi noregulētas;

f)

kompetentā iestāde, pamatojoties uz saņemtajiem pierādījumiem, ir pārliecinājusies, ka organizācija atbilst šīs regulas prasībām; un

g)

attiecīgā gadījumā – kompetentā iestāde ir saņēmusi reģistrācijas atjaunošanas maksu.

2.   Kompetentā iestāde paziņo organizācijai, ka tās reģistrācija ir atjaunota.

15. pants

Organizāciju svītrošana no reģistra uz laiku vai pavisam

1.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka reģistrēta organizācija nepilda šo regulu, tā dod iespēju organizācijai iesniegt savus apsvērumus šajā jautājumā. Ja organizācija nesniedz apmierinošu atbildi, to uz laiku vai pavisam svītro no reģistra.

2.   Ja kompetentā iestāde no akreditācijas vai licencēšanas iestādes saņem rakstisku ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka vides verificētājs nav atbilstoši rīkojies, lai nodrošinātu, ka reģistrētā organizācija ievēro šajā regulā noteiktās prasības, organizāciju uz laiku svītro no reģistra.

3.   Reģistrētu organizāciju, attiecīgi, uz laiku vai pavisam svītro no reģistra, ja divos mēnešos pēc attiecīgas prasības kompetentā iestāde no minētās organizācijas nav saņēmusi:

a)

apstiprinātu vides deklarāciju, atjauninātu vides deklarāciju vai parakstītu 25. panta 9. punktā minēto deklarāciju;

b)

organizācijas aizpildītu veidlapu, kurā ir vismaz obligāti sniedzamā informācija, kas noteikta VI pielikumā.

4.   Ja kompetentā izpildiestāde ar rakstisku ziņojumu informē kompetento iestādi par to, ka organizācija ir pārkāpusi kādas spēkā esošas tiesiskās prasības vides jomā, kompetentā iestāde, attiecīgi, uz laiku vai pavisam svītro no reģistra atsauci uz šo organizāciju.

5.   Ja kompetentā iestāde nolemj reģistrāciju uz laiku vai pavisam svītrot, tā ņem vērā vismaz šādus apsvērumus:

a)

ietekmi uz vidi, ko izraisījis tas, ka organizācija nav izpildījusi šajā regulā noteiktās prasības;

b)

prognozi, ka organizācija nepildīs šajā regulā noteiktās prasības, vai apstākļus, kas var to izraisīt;

c)

iepriekšējos gadījumus, kad organizācija nav izpildījusi šajā regulā noteiktās prasības; un

d)

īpašus apstākļus saistībā ar organizāciju.

6.   Lai iegūtu vajadzīgos pierādījumus lēmuma pieņemšanai par svītrošanu no reģistra uz laiku vai pavisam, kompetentā iestāde apspriežas ar iesaistītajām personām, tostarp organizāciju.

7.   Ja kompetentā iestāde kā citādi, nevis no akreditācijas vai licencēšanas iestādes rakstiska uzraudzības ziņojuma, ir guvusi pierādījumus, ka vides verificētājs nav pietiekami aktīvi rīkojies, lai nodrošinātu, ka organizācija ievēro šīs regulas prasības, tā apspriežas ar akreditācijas vai licencēšanas iestādi, kuras pakļautībā ir vides verificētājs.

8.   Kompetentā iestāde pamato pieņemtos pasākumus.

9.   Kompetentā iestāde sniedz organizācijai atbilstošu informāciju par apspriešanos ar iesaistītajām personām.

10.   Ja organizācija uz laiku svītrota no reģistra un kompetentā iestāde ir saņēmusi pietiekamu informāciju, ka organizācija atbilst šīs regulas prasībām, to atjauno reģistrā.

16. pants

Kompetento iestāžu forums

1.   Kompetentās iestādes izveido visu dalībvalstu Kompetento iestāžu forumu (turpmāk “Kompetento iestāžu forums”), un tas sanāk vismaz reizi gadā, piedaloties Komisijas pārstāvim.

Kompetento iestāžu forums pieņem savu reglamentu.

2.   Kompetento iestāžu forumā piedalās kompetentās iestādes no katras dalībvalsts. Ja vienā dalībvalstī ir vairākas kompetentās iestādes, veic attiecīgus pasākumus, lai visām iestādēm nodrošinātu informāciju par Kompetento iestāžu foruma darbību.

3.   Kompetento iestāžu forums izstrādā norādījumus, lai nodrošinātu konsekventu kārtību organizāciju reģistrācijai saskaņā ar šo regulu, ietverot organizāciju reģistrācijas atjaunošanu un saglabāšanu, un svītrošanu no reģistra uz laiku vai pavisam gan Kopienā, gan ārpus tās.

Kompetento iestāžu forums nosūta Komisijai pamatnostādņu dokumentus un dokumentus, kas attiecas uz salīdzinošo novērtējumu.

4.   Attiecīgā gadījumā Komisija ierosina norādījumus par Kompetento iestāžu foruma apstiprinātajām saskaņošanas procedūrām, lai tos pieņemtu saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minētos dokumentus padara publiski pieejamus.

17. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā novērtēšana

1.   Kompetento iestāžu forums organizē salīdzinošo novērtēšanu, lai pārbaudītu katras kompetentās iestādes reģistrācijas sistēmas atbilstību šai regulai un izstrādātu vienotu pieeju reģistrācijas noteikumu piemērošanai.

2.   Salīdzinošo novērtēšanu veic regulāri un vismaz reizi četros gados, un tajā ietver 12., 13. un 15. pantā paredzēto noteikumu un procedūru novērtējumu. Salīdzinošajā novērtēšanā piedalās visas kompetentās iestādes.

3.   Komisija izstrādā salīdzinošā novērtējuma veikšanas procedūru, tostarp arī atbilstīgas procedūras salīdzinošā novērtējuma rezultātā pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanai.

Šos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Šā panta 3. punktā minētās procedūras ievieš, pirms tiek veikta pirmā salīdzinošā novērtēšana.

5.   Kompetento iestāžu forums regulāri nosūta Komisijai un saskaņā ar 49. panta 1. punktu izveidotajai komitejai ziņojumu par salīdzinošo novērtējumu.

Pēc tam, kad Kompetento iestāžu forums un šā punkta pirmajā daļā minētā komiteja ir apstiprinājuši ziņojumu, to dara publiski pieejamu.

V NODAĻA

VIDES VERIFICĒTĀJI

18. pants

Vides verificētāju pienākumi

1.   Vides verificētāji vērtē, vai organizācijas vides apskats, vides politika, vadības sistēma, audita procedūras un to īstenošana atbilst šīs regulas prasībām.

2.   Vides verificētāji verificē:

a)

organizācijas atbilstību visām šīs regulas prasībām saistībā ar sākotnējo vides apskatu, vides vadības sistēmu, vides auditu un tā rezultātiem, un vides deklarāciju vai atjauninātu vides deklarāciju;

b)

organizācijas atbilstību spēkā esošajām Kopienas, valsts, reģionālajām un vietējām tiesiskajām prasībām vides jomā;

c)

ilgstošus organizācijas centienus uzlabot veikumu vides jomā; un

d)

to datu un informācijas pamatotību, ticamību un pareizību, kuri ietverti šādos dokumentos:

i)

vides deklarācijā;

ii)

atjauninātajā vides deklarācijā;

iii)

jebkurā citā informācijā par vidi, kura ir jāapstiprina.

3.   Jo īpaši vides verificētāji verificē sākotnējā vides apskata vai audita atbilstību vai citas procedūras, nepieļaujot šo procedūru nevajadzīgu atkārtošanu.

4.   Vides verificētāji verificē, vai iekšējā audita rezultāti ir uzticami. Šim nolūkam viņi var attiecīgā gadījumā izmantot pārbaudes uz vietas.

5.   Veicot verificēšanu, lai sagatavotos organizācijas reģistrēšanai, vides verificētājs pārbauda, vai organizācija atbilst vismaz šādām prasībām:

a)

saskaņā ar II pielikumu darbojas pilnībā funkcionējoša vides vadības sistēma;

b)

pastāv un ir sākta pilnībā plānota audita programma, kā paredzēts III pielikumā, ietverot vismaz visbūtiskāko ietekmi uz vidi;

c)

ir pabeigta II pielikuma A daļā minētās vadības sistēmas pārskatīšana; kā arī

d)

saskaņā ar IV pielikumu ir sagatavota vides deklarācija un tiek ņemti vērā nozares atsauces dokumenti, ja tādi ir pieejami.

6.   Veicot verificēšanu saistībā ar organizācijas atjaunošanu reģistrā, kā minēts 6. panta 1. punktā, vides verificētājs pārbauda, vai organizācija atbilst šādām prasībām:

a)

saskaņā ar II pielikumu organizācijā darbojas pilnībā funkcionējoša vides vadības sistēma;

b)

organizācijā pilnībā darbojas plānotā audita programma un atbilstīgi III pielikumam ir pabeigts vismaz viens audita cikls;

c)

organizācija ir pabeigusi vienu vadības sistēmas pārskatīšanu; un

d)

saskaņā ar IV pielikumu organizācija ir sagatavojusi vides deklarāciju, un tiek ņemti vērā nozares atsauces dokumenti, ja tādi ir pieejami.

7.   Veicot verificēšanu saistībā ar atjaunošanu reģistrā, kā minēts 6. panta 2. punktā, vides verificētājs pārbauda, vai organizācija atbilst vismaz šādām prasībām:

a)

organizācijā ir veikts iekšējais audits attiecībā uz veikumu vides jomā un atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā saskaņā ar III pielikumu;

b)

organizācija var pierādīt, ka joprojām ievēro spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā un joprojām veic uzlabojumus attiecībā uz veikumu vides jomā; un

c)

saskaņā ar IV pielikumu organizācija ir sagatavojusi atjaunotu vides deklarāciju, un attiecīgā gadījumā ir ņemti vērā nozares atsauces dokumenti.

19. pants

Verifikācijas biežums

1.   Apspriežoties ar organizāciju, vides verificētājs izveido programmu, lai nodrošinātu, ka tiek verificēti visi 4., 5. un 6. pantā minētie elementi, kas vajadzīgi reģistrēšanai un atjaunošanai reģistrā.

2.   Vides verificētājs ne retāk kā reizi 12 mēnešos apstiprina visu atjaunināto informāciju vides deklarācijā vai atjaunotajā vides deklarācijā.

Vajadzības gadījumā piemēro 7. pantā paredzēto atkāpi.

20. pants

Prasības attiecībā uz vides verificētājiem

1.   Lai iegūtu akreditāciju vai licenci saskaņā ar šo regulu, vides verificētāja kandidāts iesniedz pieprasījumu akreditācijas vai licencēšanas iestādē, kurā tas vēlas saņemt akreditāciju vai licenci.

Šajā pieprasījumā norāda pieprasīto akreditācijas vai licences jomu atbilstīgi saimniecisko darbību klasifikācijai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (11).

2.   Vides verificētājs akreditācijas vai licencēšanas iestādei sniedz atbilstošus pierādījumus par savu kompetenci, tostarp zināšanām, attiecīgo pieredzi un tehniskajām spējām, kuras ir būtiskas attiecībā uz pieprasīto akreditāciju vai licenci, saistībā ar šādām jomām:

a)

šo regulu;

b)

vides vadības sistēmu vispārīgu funkcionēšanu;

c)

attiecīgajiem nozares atsauces dokumentiem, ko Komisija izdevusi saskaņā ar 46. pantu, attiecībā uz šīs regulas piemērošanu;

d)

tiesiskajām, normatīvajām un administratīvajām prasībām attiecībā uz darbībām, kurām veic verificēšanu un apstiprināšanu;

e)

vides aspektiem un ietekmi uz vidi, tostarp ilgtspējīgu attīstību saistībā ar vidi;

f)

vides jautājumu jomā būtiskiem tehniskiem aspektiem attiecībā uz darbībām, kurām veic verificēšanu un apstiprināšanu;

g)

verificējamās un apstiprināmās darbības funkcionēšanu kopumā, lai novērtētu vadības sistēmas atbilstību saistībā ar organizācijas un tās produktu, pakalpojumu un darbību mijiedarbību ar vidi, tostarp vismaz par:

i)

organizācijas izmantotajām tehnoloģijām;

ii)

terminoloģiju un darbībās izmantotajiem instrumentiem;

iii)

ekspluatācijas darbībām un to mijiedarbības ar vidi raksturlielumiem;

iv)

metodēm būtisku vides aspektu novērtēšanai;

v)

piesārņojuma kontroli un tā mazināšanas tehnoloģijām;

h)

vides audita prasībām un metodēm, tostarp spēju veikt efektīvu vides vadības sistēmas verifikācijas auditu, atbilstošu audita konstatējumu un secinājumu noteikšanu un audita pārskatu sagatavošanu un sniegšanu mutiski vai rakstiski, lai nodrošinātu skaidru verifikācijas audita apliecinājumu;

i)

informācijas auditu, vides deklarāciju un atjaunotu vides deklarāciju attiecībā uz datu pārvaldību, datu glabāšanu un apstrādi, datu izklāstu rakstiskā vai grafiskā veidā, lai konstatētu iespējamās datu kļūdas, pieņēmumu un aplēšu izmantošanu;

j)

ražojumu un pakalpojumu vides dimensiju, tostarp vides aspektiem un veikumu vides jomā ekspluatācijas laikā un pēc tās, kā arī lēmumu pieņemšanai vides jomā sniegto datu integritāti.

3.   Vides verificētājam prasa pierādīt, ka viņš nepārtraukti papildinājis profesionālās zināšanas 2. punktā minētajās kompetences jomās, un jābūt gatavam izturēt akreditācijas vai licencēšanas iestādes pārbaudījumu saistībā ar šīm zināšanām.

4.   Veicot savus pienākumus, vides verificētājs ir ārēja trešā persona, kā arī neatkarīgs, jo īpaši no organizācijas auditora vai konsultanta, neitrāls un objektīvs.

5.   Vides verificētājs nodrošina savu neatkarību no jebkāda komerciāla, finansiāla vai cita veida spiediena, kas varētu ietekmēt viņa spriedumus vai apdraudēt uzticību viņa spriedumu neatkarībai un godīgumam attiecībā uz verifikācijas darbībām. Vides verificētājs nodrošina, ka tiek ievēroti visi noteikumi attiecībā uz minēto.

6.   Lai izpildītu šajā regulā noteiktās verifikācijas un apstiprināšanas prasības, vides verificētāja rīcībā ir dokumentētas metodes un procedūras, tostarp kvalitātes kontroles mehānisms un konfidencialitātes noteikumi.

7.   Ja vides verificētājs ir organizācija, tai ir izstrādāta organizācijas struktūrshēma, kurā norādītas struktūrvienības un pienākumu sadalījums organizācijā, un sagatavota deklarācija par tiesisko statusu, īpašniekiem un finansējuma avotiem.

Organizācijas struktūrshēma ir pieejama pēc pieprasījuma.

8.   Atbilstību šīm prasībām nodrošina, veicot novērtēšanu pirms akreditācijas vai licencēšanas un īstenojot akreditācijas vai licencēšanas iestādes uzraudzības funkciju.

21. pants

Papildu prasības attiecībā uz vides verificētājiem, kas ir fiziskas personas un individuāli veic verifikācijas un apstiprināšanas darbības

Papildus tam, ka tās izpilda 20. pantā izklāstītās prasības, fiziskām personām, kuras pilda vides verificētāja pienākumus un individuāli veic verificēšanu un apstiprināšanu, ir:

a)

vajadzīgā kompetence, lai veiktu verifikācijas un apstiprināšanas darbības jomās, kurās viņi licencēti;

b)

ierobežota licences joma atkarībā no viņu personīgās kompetences.

22. pants

Papildu prasības vides verificētājiem, kuri darbojas trešās valstīs

1.   Ja vides verificētājs plāno veikt verifikācijas un apstiprināšanas darbības trešās valstīs, viņš cenšas saņemt akreditāciju vai licenci attiecībā uz konkrēto valsti.

2.   Lai saņemtu akreditāciju vai licenci attiecībā uz trešo valsti, papildus 20. un 21. pantā izklāstītajām prasībām vides verificētājam:

a)

jābūt zināšanām un izpratnei par tās trešās valsts, attiecībā uz kuru verificētājs mēģina iegūt akreditāciju vai licenci, tiesiskajām, normatīvajām un administratīvajām prasībām vides jomā;

b)

jāzina un jāsaprot tās trešās valsts valoda, kurā tas vēlas saņemt akreditāciju vai licenci.

3.   Ja vides verificētājs pierāda, ka starp viņu un kvalificētu personu vai organizāciju, kas atbilst minētajām prasībām, pastāv līgumsaistības, 2. punktā minētās prasības uzskata par izpildītām.

Minētā persona vai organizācija ir neatkarīga no verificējamās organizācijas.

23. pants

Vides verificētāju uzraudzība

1.   Vides verificētāju īstenoto verifikācijas un apstiprināšanas darbību uzraudzību:

a)

dalībvalstīs, kurās tie ir akreditēti vai licencēti, veic akreditācijas vai licencēšanas iestāde, kura piešķīrusi akreditāciju vai licenci;

b)

trešā valstī veic akreditācijas vai licencēšanas iestāde, kura vides verificētājam piešķīrusi akreditāciju vai licenci minētajām darbībām;

c)

dalībvalstī, kas nav akreditācijas vai licencēšanas dalībvalsts, veic attiecīgās dalībvalsts akreditācijas vai licencēšanas iestāde, kurā notiek verificēšana.

2.   Vismaz četras nedēļas pirms katras verificēšanas dalībvalstī vides verificētājs paziņo akreditācijas vai licencēšanas iestādei, kura atbildīga pat attiecīgā vides verificētāja uzraudzību, savus akreditācijas vai licences datus, kā arī verificēšanas laiku un vietu.

3.   Vides verificētājs nekavējoties ziņo akreditācijas vai licencēšanas iestādei par jebkādām izmaiņām, kas varētu ietekmēt akreditāciju vai licenci vai to jomu.

4.   Ne retāk kā reizi 24 mēnešos akreditācijas licencēšanas iestāde paredz pasākumus, lai pārliecinātos, ka vides verificētājs aizvien atbilst akreditācijas licences prasībām, un pārbaudītu veikto verifikācijas un apstiprināšanas darbību kvalitāti.

5.   Uzraudzība var ietvert administratīvu auditu, pārbaudes uz vietas organizācijās, anketēšanu, vides verificētāju apstiprināto vides deklarāciju vai atjauninātu vides deklarāciju pārskatīšanu un verifikācijas ziņojumu pārskatīšanu.

Uzraudzība ir samērīga ar vides verificētāja veikto darbību.

6.   Organizācijām ir pienākums ļaut akreditācijas vai licencēšanas iestādēm veikt vides verificētāju uzraudzību verifikācijas un apstiprināšanas procesa gaitā.

7.   Akreditācijas vai licencēšanas iestāde pieņem lēmumu anulēt vai apturēt akreditāciju vai licenci vai sašaurināt akreditācijas licences jomu tikai pēc tam, kad vides verificētājam ir dota iespēja izteikties.

8.   Ja uzraugošā akreditācijas vai licencēšanas iestāde uzskata, ka vides verificētāja darbs neatbilst šīs regulas prasībām, tā nosūta rakstisku uzraudzības ziņojumu attiecīgajam vides verificētājam un kompetentajai iestādei, kurā attiecīgā organizācija vēlas saņemt reģistrāciju vai kurā tā ir reģistrēta.

Ja rodas jebkādas turpmākas domstarpības, uzraudzības ziņojumu nosūta Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forumam, kas minēts 30. pantā.

24. pants

Papildu prasības attiecībā uz tādu vides verificētāju uzraudzību, kuri darbojas dalībvalstī, kas nav akreditācijas vai licencēšanas dalībvalsts

1.   Vides verificētājs, kas akreditēts vai licencēts vienā dalībvalstī, vismaz četras nedēļas pirms verifikācijas un apstiprināšanas darbību veikšanas kādā citā dalībvalstī paziņo pēdējās minētās dalībvalsts akreditācijas vai licencēšanas iestādei šādu informāciju:

a)

ziņas par savu akreditāciju vai licenci, kompetenci, jo īpaši zināšanām saistībā ar tiesiskajām prasībām vides jomā un attiecīgās dalībvalsts valsts valodu, un – attiecīgā gadījumā – grupas sastāvu;

b)

verificēšanas un apstiprināšanas laiku un vietu;

c)

organizācijas adresi un saziņas līdzekļus.

Šādu paziņošanu veic pirms katras verifikācijas un apstiprināšanas darbības.

2.   Akreditācijas vai licencēšanas iestāde var lūgt skaidrojumu par verificētāja zināšanām saistībā ar spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā.

3.   Akreditācijas vai licencēšanas iestāde var prasīt izpildīt citus nosacījumus, kas nav 1. punktā minētie nosacījumi, ja vien minētās prasības neskar vides verificētāja tiesības sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kas nav akreditācijas vai licencēšanas dalībvalsts.

4.   Akreditācijas vai licencēšanas iestāde neizmanto 1. punktā minēto procedūru, lai novilcinātu vides verificētāja ierašanos. Ja akreditācijas vai licencēšanas iestāde atbilstīgi 2. un 3. punktam nevar izpildīt savus pienākumus pirms verifikācijas un apstiprināšanas laika, ko verificētājs paziņojis saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, tā sniedz verificētājam pamatotu kavējuma skaidrojumu.

5.   Akreditācijas vai licencēšanas iestādes neiekasē diskriminējošus maksājumus par paziņošanu un uzraudzību.

6.   Ja uzraugošā akreditācijas vai licencēšanas iestāde uzskata, ka vides verificētāja darbs neatbilst šīs regulas prasībām, tā nosūta rakstisku uzraudzības ziņojumu attiecīgajam vides verificētājam, akreditācijas vai licencēšanas iestādei, kura piešķīrusi akreditāciju vai licenci, un kompetentajai iestādei, kurā attiecīgā organizācija vēlas saņemt reģistrāciju vai kurā tā ir reģistrēta. Ja rodas jebkādas turpmākas domstarpības, uzraudzības ziņojumu nosūta Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forumam, kas minēts 30. pantā.

25. pants

Nosacījumi, kas jāievēro, veicot verificēšanu un apstiprināšanu

1.   Vides verificētājs darbojas savas akreditācijas licences jomā, pamatojoties uz rakstisku vienošanos ar organizāciju.

Vienošanās:

a)

precīzi nosaka darbības jomu;

b)

paredz konkrētus nosacījumus, lai vides verificētājs varētu darboties neatkarīgi un profesionāli; un

c)

paredz, ka organizācijai ir pienākums sadarboties vajadzīgajā apmērā.

2.   Vides verificētājs nodrošina, ka organizācijas komponenti ir viennozīmīgi definēti un atbilst faktiskajam pienākumu sadalījumam.

Vides deklarācijā skaidri norāda dažādas organizācijas daļas, kurās tiks veikta verificēšana vai apstiprināšana.

3.   Vides verificētājs veic 18. pantā aprakstīto elementu novērtējumu.

4.   Veicot verifikācijas un apstiprināšanas darbības, vides verificētājs pārbauda dokumentus, apmeklē organizāciju, veic pārbaudes uz vietas un intervē personālu.

5.   Pirms vides verificētāja apmeklējuma organizācija viņam sniedz pamatinformāciju par organizāciju un tās darbībām, vides politiku un programmu, organizācijā īstenotās vides vadības sistēmas aprakstu, informāciju par veikto vides apskatu vai auditu, ziņojumu par minēto apskatu vai auditu un jebkādiem koriģējošiem pasākumiem, kas veikti pēc tam, kā arī vides deklarācijas vai atjauninātas vides deklarācijas projektu.

6.   Vides verificētājs organizācijai sagatavo rakstisku ziņojumu par verifikācijas rezultātiem, kurā norāda:

a)

visus jautājumus, kas attiecas uz vides verificētāja veiktajām darbībām;

b)

aprakstu par atbilstību visām šīs regulas prasībām, tostarp apstiprinošus pierādījumus, konstatējumus un secinājumus;

c)

iepriekšējās vides deklarācijās noteikto mērķu un sasniegumu salīdzinājumu, veikuma vides jomā novērtējumu un novērtējumu par organizācijas veikuma vides jomā pastāvīgu uzlabošanu;

d)

vajadzības gadījumā vides apskata, audita metožu, vides vadības sistēmas vai jebkādu citu būtisku procesu tehniskos trūkumus.

7.   Ja konstatētas neatbilstības šīs regulas prasībām, ziņojumā papildus norāda:

a)

konstatējumus un secinājumus par organizācijas neatbilstību, kā arī pierādījumus, uz kuriem šie konstatējumi un secinājumi ir balstīti;

b)

jautājumus, kuros vides verificētājs nepiekrīt vides deklarācijas vai atjauninātas vides deklarācijas projektam, un sīkākas ziņas par grozījumiem vai papildinājumiem, kuri būtu jāveic vides deklarācijā vai atjauninātā vides deklarācijā.

8.   Vides verificētājs pēc verifikācijas apstiprina organizācijas vides deklarāciju vai atjauninātu vides deklarāciju un apliecina, ka tā atbilst šīs regulas prasībām, ar nosacījumu, ka verifikācijas un apstiprināšanas iznākums apstiprina, ka:

a)

organizācijas vides deklarācijā vai atjauninātā vides deklarācijā sniegtā informācija un dati ir ticami un pareizi, un tie atbilst šīs regulas prasībām; un

b)

nav pierādījumu, ka organizācija nepilda spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā.

9.   Veicot apstiprināšanu, vides verificētājs izdod parakstītu VII pielikumā minēto deklarāciju, kurā apliecina, ka verifikācija un apstiprināšana tika veikta saskaņā ar šo regulu.

10.   Vienā dalībvalstī akreditēti vai licencēti vides verificētāji var veikt verifikācijas un apstiprināšanas darbības jebkurā citā dalībvalstī, ievērojot šajā regulā noteiktās prasības.

Verifikācijas vai apstiprināšanas darbības uzrauga tās dalībvalsts akreditācijas vai licencēšanas iestāde, kurā šīs darbības tiek veiktas. Par darbības uzsākšanu paziņo akreditācijas vai licencēšanas iestādei saskaņā ar grafiku, kas izklāstīts 24. panta 1. punktā.

26. pants

Mazu organizāciju verificēšana un apstiprināšana

1.   Veicot verifikācijas un apstiprināšanas darbības, vides verificētājs ņem vērā mazu organizāciju īpašos raksturlielumus, tostarp šādus:

a)

īsas pakļautības ķēdes;

b)

daudzfunkcionālu personālu;

c)

apmācību darbavietā;

d)

spēju ātri pielāgoties pārmaiņām; un

e)

procedūru ierobežotu dokumentēšanu.

2.   Vides verificētājs veic verifikāciju un apstiprināšanu tādā veidā, lai neradītu nevajadzīgu slogu mazām organizācijām.

3.   Vides verificētājs ņem vērā objektīvus sistēmas efektivitātes pierādījumus, tostarp to, vai organizācijā ir ar darbības apjomu un sarežģītības pakāpi samērīgas procedūras, kāds ir saistītās ietekmes uz vidi veids un kāda ir uzņēmēju kompetence.

27. pants

Nosacījumi, kas jāievēro, veicot verificēšanu un apstiprināšanu trešās valstīs

1.   Dalībvalstī akreditēti vai licencēti vides verificētāji var veikt verifikācijas un apstiprināšanas darbības organizācijā, kas atrodas trešā valstī, ievērojot šajā regulā noteiktās prasības.

2.   Vides verificētājs vismaz sešas nedēļas pirms verifikācijas vai apstiprināšanas darbībām trešā valstī paziņo informāciju par savu akreditāciju vai licenci, kā arī verifikācijas un apstiprināšanas laiku un vietu akreditācijas vai licencēšanas iestādei dalībvalstī, kurā attiecīgā organizācija vēlas saņemt reģistrāciju vai kurā tā ir reģistrēta.

3.   Verifikācijas un apstiprināšanas darbības uzrauga tās dalībvalsts akreditācijas vai licencēšanas iestāde, kurā attiecīgais vides verificētājs ir akreditēts vai licencēts. Par darbības uzsākšanu paziņo akreditācijas vai licencēšanas iestādei saskaņā ar grafiku, kas izklāstīts 2. punktā.

VI NODAĻA

AKREDITĀCIJAS UN LICENCĒŠANAS STRUKTŪRAS

28. pants

Akreditācija un licencēšana

1.   Akreditācijas iestādes, ko dalībvalstis izraugās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. pantu, saskaņā ar šo regulu ir atbildīgas par vides verificētāju akreditāciju un viņu veikto darbību uzraudzību.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 5. panta 2. punktu var izraudzīties licencēšanas iestādi, kura ir atbildīga par licenču izsniegšanu vides verificētājiem un par to uzraudzību.

3.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu neatļaut akreditēt vai nelicencēt fiziskas personas kā vides verificētājus.

4.   Akreditācijas un licencēšanas iestādes novērtē vides verificētāja kompetenci, ņemot vērā 20., 21. un 22. pantā izklāstītos elementus, kas ir būtiski pieprasītās akreditācijas vai licences jomā.

5.   Vides verificētāju akreditācijas vai licences jomu nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1893/2006 noteiktajai saimniecisko darbību klasifikācijai. Minētās jomas robežas ir atkarīgas no vides verificētāja kompetences, un vajadzības gadījumā tiek ņemts vērā darbības apjoms un sarežģītības pakāpe.

6.   Akreditācijas vai licencēšanas iestādes izveido atbilstošas procedūras vides verificētāju akreditācijai vai licencēšanai, akreditācijas vai licences atteikšanai, apturēšanai uz laiku vai atsaukšanai un vides verificētāju uzraudzībai.

Šīs procedūras ietver kārtību, kādā izskata ieinteresēto personu, tostarp kompetento iestāžu un organizācijas pārstāvošo iestāžu, apsvērumus par vides verificētāju kandidātiem un akreditētiem vai licencētiem vides verificētājiem.

7.   Ja akreditāciju vai licenci atsaka, akreditācijas vai licencēšanas iestāde informē vides verificētāju par šāda lēmuma iemesliem.

8.   Akreditācijas vai licencēšanas iestādes izveido, pārskata un atjaunina sarakstu, kurā norādīti vides verificētāji un viņu akreditācijas vai licences jomas attiecīgās dalībvalstīs, un katru mēnesi ziņo par izmaiņām šajā sarakstā Komisijai un tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas akreditācijas vai licencēšanas iestāde.

9.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām attiecībā uz darbību uzraudzību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2008 5. panta 3. punktā, akreditācijas vai licencēšanas iestāde izstrādā uzraudzības ziņojumu, kurā tās pēc apspriešanās ar attiecīgo vides verificētāju nolemj, ka:

a)

vides verificētājs nav pienācīgi veicis darbības, lai nodrošinātu, ka organizācija pilda šajā regulā noteiktās prasības;

b)

vides verificētājs veicis verificēšanu un apstiprināšanu, pārkāpjot vienu vai vairākas šīs regulas prasības.

Šo ziņojumu nosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā organizācija ir reģistrēta vai kurā tā iesniegusi reģistrācijas pieteikumu, un vajadzības gadījumā akreditācijas vai licencēšanas iestādei, kura piešķīrusi akreditāciju vai licenci.

29. pants

Akreditācijas vai licences apturēšana vai atsaukšana

1.   Pirms akreditācijas vai licences apturēšanas vai atsaukšanas apspriežas ar iesaistītajām personām, tostarp vides verificētāju, lai sniegtu akreditācijas vai licencēšanas iestādei lēmuma pieņemšanai vajadzīgos pierādījumus.

2.   Akreditācijas vai licencēšanas iestāde informē vides verificētāju par veikto pasākumu iemesliem un vajadzības gadījumā par apspriešanās procesu ar kompetento izpildiestādi.

3.   Akreditāciju vai licenci aptur vai atceļ uz laiku, kamēr ir gūta pārliecība, ka vides verificētājs atbilst šai regulai, vajadzības gadījumā ņemot vērā kļūdas veidu un jomu vai tiesisko prasību pārkāpumu.

4.   Akreditācijas vai licences apturēšanas gadījumā to atjauno, ja akreditācijas iestāde ir saņēmusi pietiekamu informāciju, ka vides verificētājs atbilst šai regulai.

30. pants

Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forums

1.   Izveido forumu, kurā ir visas akreditācijas un licencēšanas iestādes no visām dalībvalstīm (turpmāk “Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forums”), un tas sanāk vismaz reizi gadā, piedaloties Komisijas pārstāvim.

2.   Akreditācijas un licencēšanas iestāžu foruma mērķis ir nodrošināt konsekventas procedūras šādās jomās:

a)

vides verificētāju akreditācija vai licencēšana saskaņā ar šo regulu, tostarp akreditācijas vai licences atteikšana, apturēšana un atsaukšana;

b)

akreditētu vai licencētu vides verificētāju veikto darbību uzraudzība.

3.   Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forumā izstrādā norādījumus jautājumos, kas ir akreditācijas un licencēšanas iestāžu kompetencē.

4.   Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forums pieņem savu reglamentu.

5.   Norādījumu dokumentus, kas minēti 3. punktā, un reglamentu, kas minēts 4. punktā, nosūta Komisijai.

6.   Norādījumus, kas attiecas uz saskaņošanas procedūrām, kuras apstiprinājis Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forums attiecīga gadījumā ierosina Komisija, lai pieņemtu tos saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šie dokumenti ir publiski pieejami.

31. pants

Akreditācijas un licencēšanas iestāžu salīdzinošā novērtēšana

1.   Salīdzinošo novērtēšanu, ko organizē Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forums, kurš minēts šajā regulā, attiecībā uz vides verificētāju akreditāciju veic regulāri vismaz reizi četros gados, un tajā ietver to noteikumu un procedūru novērtējumu, kas izklāstīti 28. un 29. pantā.

Salīdzinošajā novērtēšanā piedalās visas akreditācijas un licencēšanas iestādes.

2.   Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forums, kas minēts 30. panta 1. punktā, katru gadu sūta Komisijai un saskaņā ar 49. panta 1. punktu izveidotajai komitejai sistemātisku ziņojumu par salīdzinošo novērtējumu.

Minēto ziņojumu dara publiski pieejamu pēc tam, kad to apstiprinājis Akreditācijas un licencēšanas iestāžu forums un licencēšanas iestāde, kā arī šā punkta pirmajā daļā minētā komiteja.

VII NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DALĪBVALSTĪM

32. pants

Atbalsts organizācijām saistībā ar tiesisko prasību vides jomā ievērošanu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka organizācijas saņem piekļuvi informācijai un atbalsta iespējas saistībā ar attiecīgās dalībvalsts tiesiskajām prasībām vides jomā.

2.   Atbalsts ir:

a)

informācija par spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā;

b)

informācija par to, kura izpildiestāde ir kompetenta attiecībā uz katru īpašu tiesisko prasību vides jomā, kura noteikta kā spēkā esoša.

3.   Dalībvalstis var deleģēt 1. un 2. punktā minētos uzdevumus kompetentajām iestādēm vai jebkurai citai iestādei, kurai ir vajadzīgās zināšanas un pienācīgi resursi šā uzdevuma veikšanai.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka izpildiestādes atbild vismaz uz mazo organizāciju pieprasījumiem par spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā, kuras ir attiecīgās organizācijas kompetencē, un sniedz organizācijām informāciju par līdzekļiem, kā pierādīt, ka organizācijas atbilst attiecīgajām tiesiskajām prasībām.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās izpildiestādes paziņo kompetentajai iestādei, kura reģistrējusi organizāciju, ka reģistrētā organizācija neatbilst spēkā esošo tiesību aktu prasībām vides jomā.

Kompetentā izpildiestāde informē šo kompetento iestādi pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc tam, kad tā konstatējusi neatbilstību.

33. pants

EMAS popularizēšanas pasākumi

1.   Dalībvalstis sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, izpildiestādēm un citām ieinteresētajām personām veic EMAS popularizēšanas pasākumus, ņemot vērā 34. līdz 38. pantā minētos pasākumus.

2.   Šim nolūkam dalībvalstis var izstrādāt popularizēšanas stratēģiju, ko regulāri pārskata.

34. pants

Informācija

1.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai informētu:

a)

sabiedrību par EMAS mērķiem un galvenajām sastāvdaļām;

b)

organizācijas par šīs regulas saturu.

2.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis izmanto profesionālās publikācijas, vietējos preses izdevumus, popularizēšanas kampaņas vai kādus citus lietderīgus līdzekļus, lai veicinātu EMAS plašāku atpazīstamību.

Dalībvalstis var sadarboties, jo īpaši ar nozaru asociācijām, patērētāju organizācijām, vides organizācijām, arodbiedrībām, vietējām iestādēm un citām ieinteresētajām personām.

35. pants

Popularizēšanas pasākumi

1.   Dalībvalstis veic EMAS popularizēšanas pasākumus. Šie pasākumi var ietvert:

a)

ar EMAS saistītu zināšanu un paraugprakses apmaiņas veicināšanu starp visām iesaistītajām personām;

b)

izstrādā efektīvus instrumentus EMAS popularizēšanai un informē par tiem organizācijas;

c)

tehniska atbalsta sniegšana organizācijām ar EMAS saistītu popularizēšanas pasākumu noteikšanas un īstenošanas gaitā;

d)

veicina partnerības starp organizācijām, lai popularizētu EMAS.

2.   EMAS logotipu bez reģistrācijas numura var izmantot kompetentās iestādes, akreditācijas un licencēšanas iestādes, valsts iestādes un citas ieinteresētās personas, veicot ar EMAS saistītu tirdzniecības veicināšanas un reklāmas darbību. Šādos gadījumos V pielikumā noteiktā EMAS logotipa lietošana nenozīmē, ka logotipa lietotājs ir reģistrēts, ja tas tā nav.

36. pants

Mazu organizāciju dalības veicināšana

Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu mazu organizāciju dalību, inter alia:

a)

veicinot informācijas pieejamību un atbalsta fondus, kas tām īpaši pielāgoti;

b)

nodrošinot, ka pieņemama reģistrācijas maksa veicina to dalību;

c)

atbalstot tehniskās palīdzības pasākumus.

37. pants

Grupāla un posmsecīga pieeja

1.   Dalībvalstis veicina to, ka vietējās iestādes, piedaloties rūpniecības asociācijām, tirdzniecības palātām un citām iesaistītajām personām, sniedz īpašu atbalstu ģeogrāfiskā tuvuma vai uzņēmējdarbības virziena dēļ savstarpēji saistītu organizāciju grupām reģistrācijas prasību sasniegšanā, kā minēts 4., 5. un 6. pantā.

Katru grupas organizāciju reģistrē atsevišķi.

2.   Dalībvalstis aicina organizācijas ieviest vides vadības sistēmu. Jo īpaši tās veicina posmsecīgu pieeju, kuru īstenojot iegūst EMAS reģistrāciju.

3.   Saskaņā ar 1. un 2. punktu izstrādātās sistēmas darbojas ar mērķi novērst nevajadzīgas izmaksas dalībniekiem, jo īpaši mazām organizācijām.

38. pants

EMAS un pārējie Kopienas politikas virzieni un instrumenti

1.   Neierobežojot Kopienas tiesību aktus, dalībvalstis apsver, kā EMAS reģistrācija saskaņā ar šo regulu var tikt:

a)

ņemta vērā jaunu tiesību aktu izstrādē;

b)

izmantota kā instruments tiesību aktu piemērošanas un īstenošanas gaitā;

c)

ņemta vērā publiskos iepirkumos un pasūtījumos.

2.   Neskarot Kopienas tiesību aktus, īpaši tiesību aktus konkurētspējas, nodokļu un valsts atbalsta jomā, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai sekmētu organizāciju reģistrāciju EMAS vai to palikšanu reģistrā.

Šie pasākumi var ietvert, inter alia:

a)

normatīvus atvieglojumus, kuru rezultātā reģistrētu organizāciju uzskata par atbilstošu konkrētām tiesiskajām prasībām vides jomā, kuras noteiktas ar citu juridisku instrumentu palīdzību un uz kuriem norādījušas kompetentās iestādes;

b)

labāku regulējumu, ar kuru groza citus tiesiskos instrumentus, atceļot, samazinot vai vienkāršojot slogu organizācijām, kuras piedalās EMAS, ar mērķi sekmēt tirgu efektīvu darbību un celt konkurētspējas līmeni.

39. pants

Maksājumi

1.   Dalībvalstis var izveidot maksājumu sistēmu, ņemot vērā šādus apsvērumus:

a)

izmaksas, kas radušās, saskaņā ar 32. pantu dalībvalstu izraudzītajām vai izveidotajām iestādēm sniedzot informāciju un atbalstu organizācijām;

b)

izmaksas, kas radušās saistībā ar vides verificētāju akreditāciju, licencēšanu un uzraudzību;

c)

izmaksas, kas kompetentajām iestādēm radušās, veicot reģistrāciju, reģistrācijas atjaunošanu, svītrojot no reģistra uz laiku vai pavisam, kā arī papildu izmaksas saistībā ar šo procesu administrēšanu attiecībā uz organizācijām, kuras atrodas ārpus Kopienas.

Šīs izmaksas nepārsniedz pieņemamas summas, un tās ir proporcionālas organizācijas lielumam un veicamajam darbam.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka organizācijas ir informētas par visiem piemērojamiem maksājumiem.

40. pants

Neatbilstība

1.   Ja konstatē neatbilstību šai regulai, dalībvalstis veic piemērotus tiesiskus vai administratīvus pasākumus.

2.   Dalībvalstīs ir spēkā efektīvi pasākumi pret EMAS logo izmantošanu, pārkāpjot šo regulu.

Var izmantot noteikumus, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (12).

41. pants

Informācijas sniegšana un ziņošana Komisijai

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par kompetento iestāžu un akreditācijas un licencēšanas iestāžu struktūru un procedūrām, kas attiecas uz to darbību, un vajadzības gadījumā regulāri atjaunina šo informāciju.

2.   Dalībvalstis reizi divos gados ziņo Komisijai atjauninātu informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar šo regulu.

Minētajos ziņojumos dalībvalstis ņem vērā jaunāko ziņojumu, ko saskaņā ar 47. pantu Eiropas Parlamentam un Padomei sniegusi Komisija.

VIII NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KOMISIJU

42. pants

Informācija

1.   Komisija informē:

a)

sabiedrību par EMAS mērķiem un galvenajām sastāvdaļām;

b)

organizācijas par šīs regulas saturu.

2.   Komisija uztur un dara publiski pieejamu:

a)

vides verificētāju un reģistrēto organizāciju reģistru;

b)

elektronisku datu bāzi, kurā iekļautas vides deklarācijas;

c)

datu bāzi, kurā iekļauta paraugprakse saistībā ar EMAS, tostarp efektīvi instrumenti EMAS popularizēšanai un tehniska atbalsta piemēri organizācijām;

d)

Kopienas līdzekļu uzskaitījumu, kas paredzēti EMAS īstenošanas un ar to saistītu projektu un pasākumu finansēšanai.

43. pants

Sadarbība un koordinēšana

1.   Komisija vajadzības gadījumā veicina sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši ar mērķi panākt noteikumu vienotu un konsekventu piemērošanu visā Kopienā attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)

organizāciju reģistrācija;

b)

vides verificētāji;

c)

informācijas sniegšana un atbalsts saskaņā ar 32. pantu.

2.   Neskarot Kopienas tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā, Komisija un citas Kopienas iestādes un struktūras vajadzības gadījumā atsaucas uz EMAS vai citām vides vadības sistēmām, kas atzītas saskaņā ar 45. pantu, vai ekvivalentām sistēmām, minot tās kā nosacījumu darbu izpildes un pakalpojumu līgumu slēgšanai.

44. pants

EMAS iekļaušana pārējos Kopienas politikas virzienos un instrumentos

Komisija apsver, kā EMAS reģistrāciju saskaņā ar šo regulu var:

1)

ņemt vērā jaunu tiesību aktu izstrādē un spēkā esošu tiesību aktu pārskatīšanā, jo īpaši piemērojot normatīvus atvieglojumus un labāku regulējumu, kā izklāstīts 38. panta 2. punktā;

2)

izmantot kā instrumentu saistībā ar tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu.

45. pants

Saistība ar citām vides vadības sistēmām

1.   Dalībvalstis var iesniegt Komisijai rakstisku pieprasījumu atzīt par atbilstošām attiecīgajām prasībām šajā regulā tās esošās vides vadības sistēmas vai to daļas, kas ir sertificētas atbilstīgi attiecīgām sertifikācijas procedūrām, kuras atzītas valsts vai reģionālā līmenī.

2.   Dalībvalstis pieprasījumā norāda vides vadības sistēmu attiecīgās daļas, kas atbilst attiecīgajām šīs regulas prasībām.

3.   Dalībvalstis iesniedz pierādījumus par minētās vides vadības sistēmas visu attiecīgo daļu līdzvērtīgumu šai regulai.

4.   Komisija, izskatījusi pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, un saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto apspriešanās procedūru, atzīst vides vadības sistēmas attiecīgās daļas un sertifikācijas iestāžu akreditācijas vai licencēšanas prasības, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir:

a)

pieprasījumā pietiekami skaidri norādījusi vides vadības sistēmu attiecīgās daļas, kas atbilst prasībām šajā regulā;

b)

iesniegusi pietiekamus pierādījumus par minētās vides vadības sistēmas visu attiecīgo daļu līdzvērtīgumu šai regulai.

5.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atsauces uz atzītajām vides vadības sistēmām, tostarp attiecīgās EMAS iedaļas, kas minētas I pielikumā, uz kurām attiecas minētās atsauces, un atzītās akreditācijas vai licencēšanas prasības.

46. pants

Atsauces dokumentu un norādījumu izstrāde

1.   Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm un citām iesaistītajām personām, izstrādā nozares atsauces dokumentus, kuros iekļauj:

a)

vides vadības paraugpraksi;

b)

veikuma vides jomā rādītājus konkrētām nozarēm;

c)

vajadzības gadījumā – izcilības kritērijus un vērtēšanas sistēmas, ar kurām nosaka veikuma vides jomā apjomu.

Komisija var arī izstrādāt atsauces dokumentus vairāku nozaru lietošanai.

2.   Komisija ņem vērā spēkā esošos atsauces dokumentus un rādītājus veikumam vides jomā, kas izstrādāti saskaņā ar citiem Kopienas vides politikas virzieniem un instrumentiem vai starptautiskiem standartiem.

3.   Komisija līdz 2010. gada beigām izstrādā darba plānu, kurā iekļauj indikatīvu to nozaru sarakstu, kuras uzskata par prioritārām, lai pieņemtu nozaru un starpnozaru atsauces dokumentus.

Darba plānu padara publiski pieejamu un regulāri atjaunina.

4.   Komisija sadarbībā ar Kompetento iestāžu forumu izstrādā norādījumus par organizāciju reģistrēšanu ārpus Kopienas.

5.   Komisija sniedz norādījumus par darbībām, kas vajadzīgas, lai piedalītos EMAS.

Šie norādījumi ir pieejami tiešsaistē visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

6.   Saskaņā ar 1. un 4. punktu izstrādātos dokumentus iesniedz pieņemšanai. Šos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

47. pants

Ziņojumu sniegšana

Reizi piecos gados Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, tajā iekļaujot informāciju par darbībām un pasākumiem saskaņā ar šo nodaļu un informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm saskaņā ar 41. pantu.

Ziņojumā iekļauj novērtējumu par sistēmas ietekmi uz vidi un dalībnieku skaita tendenci.

IX NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Pielikumu grozījumi

1.   Vajadzības gadījumā vai ja tas ir lietderīgi, Komisija var grozīt pielikumus, ņemot vērā EMAS darbības gaitā gūto pieredzi, atbildot uz apzināto nepieciešamību sniegt norādījumus par EMAS prasībām, ņemot vērā visas izmaiņas starptautiskajos standartos vai ņemot vērā jaunus standartus, kuri ir būtiski šīs regulas efektivitātei.

2.   Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

49. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

50. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2015. gada 11. janvārim pārskata EMAS, ņemot vērā tās darbības laikā gūto pieredzi un starptautiskās pārmaiņas. Tā ņem vērā Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 47. pantu iesniegtos ziņojumus.

51. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Atceļ šādus tiesību aktus:

a)

Regulu (EK) Nr. 761/2001;

b)

Komisijas Lēmumu 2001/681/EK (2001. gada 7. septembris) par norādījumiem, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (13);

c)

Komisijas Lēmumu 2006/193/EK, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001 nosaka vides vadības un audita sistēmas (EMAS) logotipa izmantošanu transporta iepakojumam un terciāram iepakojumam īpašos gadījumos (14).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta:

a)

turpina darboties valsts akreditācijas iestādes un kompetentās iestādes, kas izveidotas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 761/2001. Dalībvalstis atbilstīgi šai regulai groza procedūras, ko ievēro akreditācijas iestādes un kompetentās iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka sistēmas, ar ko īsteno grozītās procedūras, sāk pilnībā darboties līdz 2011. gada 11. janvārim;

b)

organizācijas, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 761/2001, paliek EMAS reģistrā. Veicot nākamo organizācijas verifikāciju, vides verificētājs pārbauda tās atbilstību jaunajām prasībām šajā regulā. Ja nākamā verifikācija jāveic pirms 2011. gada 11. jūlija, nākamās verifikācijas datumu var pārcelt sešus mēnešus uz priekšu, ja tam piekrīt vides verificētājs un kompetentās iestādes;

c)

saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 761/2001 akreditētie vides verificētāji var turpināt darbu atbilstīgi prasībām, kas noteiktas šajā regulā.

3.   Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 761/2001 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

52. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Å. TORSTENSSON


(1)  2009. gada 25. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 120, 28.5.2009., 56. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 26. oktobra Lēmums.

(4)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(7)  OV L 247, 17.9.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 184, 23.7.2003., 19. lpp.

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(10)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(12)  OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(13)  OV L 247, 17.9.2001., 24. lpp.

(14)  OV L 70, 9.3.2006., 63. lpp.


I PIELIKUMS

VIDES APSKATS

Vides apskats ir par šādām piecām jomām:

1.

Spēkā esošo tiesisko prasību vides jomā identificēšana.

Papildus spēkā esošo tiesisko prasību saraksta izveidei organizācija norāda arī to, kā var sniegt pierādījumus par to, ka tā izpildījusi dažādās prasības.

2.

Visu to tiešo un netiešo vides aspektu identificēšana, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi, iedalot tos attiecīgi no kvalitātes un kvantitātes viedokļa un veidojot to aspektu reģistru, kas identificēti kā būtiski.

Vērtējot vides aspekta nozīmi, organizācija ņem vērā šādus jautājumus:

i)

iespējamība radīt kaitējumu videi;

ii)

vides trauslums vietējā, reģionālā vai pasaules mērogā;

iii)

aspekta vai ietekmes apjoms, biežums un atgriezeniskums;

iv)

attiecīgu tiesību aktu vides jomā esamība un prasības;

v)

nozīme organizācijas ieinteresētajām personām un darbiniekiem.

a)

Tiešie vides aspekti

Tiešie vides aspekti ir saistīti ar organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, kurus tā pārvalda tieši.

Visām organizācijām jāņem vērā to darbību tiešie aspekti.

Tiešie vides aspekti ir saistīti ar šādām jomām (bet ne tikai):

i)

tiesiskās prasības un atļauju ierobežojumi;

ii)

emisijas gaisā;

iii)

noplūde ūdenī;

iv)

cieto un citu, jo īpaši bīstamo, atkritumu rašanās, to pārstrāde, otrreizēja izmantošana, transportēšana un noglabāšana;

v)

zemes izmantošana un piesārņošana;

vi)

dabas resursu un izejvielu (tostarp enerģijas) izmantošana;

vii)

piedevu un palīgvielu, arī pusfabrikātu izmantošana;

viii)

vietēja mēroga jautājumi (troksnis, vibrācijas, smakas, putekļi, izskats u. c.);

ix)

transporta jautājumi (preču un pakalpojumu);

x)

vides avāriju iespējamība un ietekme, ko tās rada vai var radīt incidentu, avāriju un iespējamu ārkārtas situāciju rezultātā;

xi)

ietekme uz bioloģisko daudzveidību.

b)

Netiešie vides aspekti

Netiešie vides aspekti var rasties, organizācijai sadarbojoties ar trešām personām, kuras pienācīgā mērā var ietekmēt organizācija, kas vēlas reģistrēties EMAS.

Ir būtiski, lai nerūpnieciskas organizācijas, piemēram, vietēja mēroga iestādes un finanšu iestādes, arī ņemtu vērā vides aspektus, kas saistīti ar to pamatdarbību. Ar organizācijas objekta un inventāra vides aspektu uzskaitījumu nepietiek.

Tie var būt šādi (bet ne tikai):

i)

ar ražojumu aprites ciklu saistīti jautājumi (dizains, izstrāde, iesaiņojums, transportēšana, izmantošana un atkritumu pārstrāde/noglabāšana);

ii)

kapitālieguldījumi, aizdevumu piešķiršana un apdrošināšanas pakalpojumi;

iii)

jauni tirgi;

iv)

pakalpojumu klāsts un sastāvs (piemēram, transports vai ēdināšana);

v)

administratīvi un ar plānošanu saistīti lēmumi;

vi)

ražojumu klāsts;

vii)

uzņēmēju, apakšuzņēmēju un piegādātāju veikums vides jomā un prakse vides jomā.

Organizācijām jāspēj parādīt, ka ir identificēti būtiskie vides aspekti, kas saistīti ar iepirkuma procedūrām, un ka ar šiem aspektiem saistītā būtiskā ietekme uz vidi ir ņemta vērā vadības sistēmas darbā. Organizācijai būtu jācenšas nodrošināt, lai piegādātāji un personas, kas darbojas organizācijas vārdā, veicot līgumos noteiktās darbības, ievēro organizācijas vides politiku.

Attiecībā uz šiem netiešajiem vides aspektiem organizācija apsver, kā tā var ietekmēt minētos aspektus un kādus pasākumus var veikt, lai mazinātu to ietekmi uz vidi.

3.

Kritēriji, lai vērtētu ietekmes uz vidi nozīmi.

Organizācija nosaka kritērijus, lai vērtētu tās darbību, ražojumu un pakalpojumu vides aspektu nozīmi, lai tādējādi noteiktu, kuriem aspektiem ir būtiska ietekme uz vidi.

Organizācijas izstrādātajos kritērijos ņem vērā Kopienas tiesību aktus, turklāt tie ir vispusīgi, neatkarīgi pārbaudāmi, atjaunojami un publiski pieejami.

Apsvērumi, ko ņem vērā, nosakot kritērijus organizācijas vides aspektu nozīmes novērtēšanai, var ietvert (bet ne tikai):

a)

informāciju par vides stāvokli, lai identificētu organizācijas darbības, ražojumus un pakalpojumus, kuriem var būt ietekme uz vidi;

b)

esošos organizācijas datus par materiālu un enerģijas patēriņu, noplūdi, atkritumiem un emisijām saistībā ar risku;

c)

ieinteresēto personu viedokļus;

d)

organizācijas reglamentētās darbības vides jomā;

e)

ar iepirkumu saistītās darbības;

f)

organizācijas ražojumu dizainu, izstrādi, ražošanu, izplatīšanu, apkopi, izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un noglabāšanu;

g)

organizācijas darbības, kurām ir visaugstākās ar vidi saistītās izmaksas un kurām ir vislabvēlīgākā ietekme uz vidi.

Vērtējot organizācijas darbību radītās ietekmes uz vidi nozīmi, organizācija ņem vērā ne vien parastos darbības apstākļus, bet arī darbības uzsākšanas un pārtraukšanas apstākļus, kā arī loģiski paredzamus ārkārtas apstākļus. Ņem vērā iepriekšējās, pašreizējās un plānotās darbības.

4.

Pastāvošās vides vadības prakses un procedūru pārskatīšana.

5.

Tās informācijas vērtējums, kura saņemta pēc iepriekšējo incidentu izmeklēšanas.


II PIELIKUMS

Vides vadības sistēmas prasības un papildu jautājumi, kas jārisina organizācijām, kuras īsteno EMAS

EMAS vides vadības sistēmas prasības ir tās, kuras izklāstītas EN ISO 14001:2004 standarta 4. iedaļā. Šīs prasības ir norādītas kreisajā ailē turpmāk iekļautajā tabulā, kas ir šā pielikuma A daļa.

Turklāt reģistrētām organizācijām ir jārisina vairāki papildu jautājumi, kas ir tieši saistīti ar vairākiem EN ISO 14001:2004 standarta 4. iedaļas elementiem. Šīs papildu prasības ir uzskaitītas labajā ailē turpmāk iekļautajā tabulā, kas ir šā pielikuma B daļa.

A DAĻA

vides vadības sistēmas prasības saskaņā ar EN ISO 14001:2004

B DAĻA

papildu jautājumi, kas jārisina organizācijām, kuras īsteno EMAS

Organizācijas, kas piedalās vides vadības un audita sistēmā (EMAS), īsteno EN ISO 14001:2004 prasības, kuras aprakstītas Eiropas standarta (1) 4. iedaļā un pilnībā izklāstītas turpmāk:

 

A.

Vides vadības sistēmas prasības

 

A.1.

Vispārīgas prasības

 

Organizācijai jāizstrādā, jādokumentē, jāievieš, jāuztur un pastāvīgi jāuzlabo vides vadības sistēma saskaņā ar šā starptautiskā standarta prasībām un nosaka, kā tā izpildīs šīs prasības.

 

Organizācijai jānoformulē un jādokumentē vides vadības sistēmas darbības joma.

 

A.2.

Vides politika

 

Augstākā līmeņa vadībai jāformulē organizācijas vides politika un jānodrošina, ka tā noformulētajā vides vadības sistēmas darbības jomā:

 

a)

ir piemērota organizācijas darbības raksturam, apjomam un tās darbību, produktu vai pakalpojumu ietekmei uz vidi;

 

b)

ietver saistības pastāvīgai uzlabošanai un piesārņojuma novēršanai;

 

c)

ietver pienākumus izpildīt piemērojamās likumdošanas aktu un citu noteikumu prasības, kuras organizācijai ir saistošas un attiecināmas uz vides aspektiem;

 

d)

nodrošina ietvaru vides mērķu un uzdevumu izstrādāšanai un pārskatīšanai;

 

e)

ir dokumentēta, ieviesta un uzturēta;

 

f)

ir darīta zināma visām organizācijas un tās labā strādājošām personām;

 

g)

ir pieejama sabiedrībai.

 

A.3.

Plānošana

 

A.3.1.

Vides aspekti

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as):

 

a)

tās darbību, produktu un pakalpojumu to vides aspektu identifikācijai definētajā vides vadības sistēmas darbības jomā, kurus organizācija var kontrolēt un ietekmēt, ievērojot arī plānotās vai jaunās izstrādnes vai jaunās vai uzlabotās darbības, produktus un pakalpojumus;

 

b)

to aspektu noteikšanai, kuriem ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi (t. i., būtiskus vides aspektus).

 

Organizācijai šī informācija ir jādokumentē un jāuztur aktualizēta.

 

Organizācijai jānodrošina, ka būtiskie vides aspekti tiek ievēroti vides vadības sistēmas izstrādāšanā, ieviešanā un uzturēšanā.

 

 

B.1.

Vides apskats

 

Organizācijas veic sākotnējo vides apskatu, kā izklāstīts I pielikumā, lai noteiktu un novērtētu savus vides aspektus un identificētu spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā.

 

Arī uz organizācijām, kas atrodas ārpus Kopienas teritorijas, attiecas tās spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā, kuras piemēro līdzīgām organizācijām dalībvalstīs, kurās šīs organizācijas plāno iesniegt pieteikumu.

A.3.2.

Likumdošanas un citas vides prasības

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as):

 

a)

lai identificētu un darītu pieejamu informāciju par piemērojamām likumdošanas un citām vides prasībām, kas organizācijai ir saistošas un attiecināmas uz tās vides aspektiem;

 

b)

noteiktu, kā šīs prasības piemērot vides aspektiem.

 

Organizācijai jānodrošina, ka tās piemērojamās likumdošanas un citas prasības, kuras organizācijai ir saistošas, tiek ievērotas vides vadības sistēmas izstrādāšanā, ieviešanā un uzturēšanā.

 

 

B.2.

Atbilstība tiesību aktiem

 

Organizācijas, kas vēlas reģistrēties EMAS, var apliecināt, ka tās:

 

1)

vides apskata procesā saskaņā ar I pielikumu ir identificējušas visas spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā un apzinās, ko tās nozīmē organizācijai;

 

2)

nodrošina atbilstību tiesību aktiem vides jomā, tostarp atļaujām un atļauju ierobežojumiem; un

 

3)

ir izstrādājušas procedūras, kas pastāvīgi nodrošina organizācijas atbilstību minētajām prasībām.

A.3.3.

Mērķi, uzdevumi un programma(-as)

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur dokumentēti vides mērķi un uzdevumi tās atbilstošajām funkcijām un līmeņiem.

 

Mērķiem un uzdevumiem ir jābūt mērāmiem, kur tas ir praktiski iespējams, un saderīgiem ar vides politiku, tostarp ar saistībām piesārņojuma novēršanai, atbilstību piemērojamām likumdošanas un citām uz organizāciju attiecināmām prasībām, kā arī ar saistībām pastāvīgai uzlabošanai.

 

Izveidojot un pārskatot organizācijas mērķus, organizācijā jāievēro tai saistošās likumdošanas un citas prasības, kā arī tās būtiskie vides aspekti. Organizācijai jāizskata arī tās tehnoloģiskās iespējas, finansiālās, operatīvās un biznesa prasības, kā arī ieinteresēto pušu viedokļi.

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur programma(-as) mērķu un uzdevumu sasniegšanai. Tām jāietver:

 

a)

atbildīgā izpildītāja norīkošana mērķu un uzdevumu sasniegšanai katrā svarīgā organizācijas funkcijā un līmenī;

 

b)

mērķu un uzdevumu sasniegšanas līdzekļi un laika grafiks.

 

 

B.3.

Veikums vides jomā

 

1.

Organizācijas spēj pierādīt, ka vadības sistēma un audita procedūras vērš uzmanību uz organizācijas faktisko veikumu vides jomā, ņemot vērā tiešos un netiešos aspektus, kas identificēti vides apskatā saskaņā ar I pielikumu.

 

2.

Organizācijas veikumu vides jomā saistībā ar tās mērķiem un uzdevumiem vērtē vadības pārskata procesā. Organizācija apņemas arī pastāvīgi uzlabot tās veikumu vides jomā. Tādējādi organizācija par darbības pamatu var izmantot vietēja, reģionāla un valsts mēroga vides programmas.

 

3.

Līdzekļi mērķu un uzdevumu sasniegšanai nav mērķi vides jomā. Ja organizāciju veido viens vai vairāki objekti, katrs objekts, uz ko attiecas EMAS, ievēro visas EMAS prasības, tostarp prasību pastāvīgi uzlabot veikumu vides jomā, kā noteikts 2. panta 2. punktā.

A.4.

Ieviešana un darbība

 

A.4.1.

Resursi, lomas, atbildība un pilnvaras

 

Vadībai jānodrošina pieejamība resursiem, kas ir būtiski vides vadības sistēmas izstrādāšanai, ieviešanai, uzturēšanai un uzlabošanai. Šajos resursos ietilpst cilvēki un viņu specializētā kvalifikācija, organizatoriskā infrastruktūra, tehnoloģija un finansiālie resursi.

 

Lomām, atbildībai un pilnvarām jābūt definētām, dokumentētām un komunicētām nolūkā sekmēt efektīvu vides vadību.

 

Organizācijas augstākā līmeņa vadībai jānorīko konkrēts pārvaldības pārstāvis(-ji), kuram(-iem) neatkarīgi no citiem pienākumiem jānosaka lomas, atbildības un pilnvaras, lai:

 

a)

nodrošinātu, ka vides vadības sistēma ir izstrādāta, ieviesta un uzturēta saskaņā ar šā starptautiskā standarta prasībām;

 

b)

augstākā līmeņa vadībai sniegtu ziņojumus un pārskatīšanai nepieciešamo informāciju par vides vadības sistēmas sniegumu, tostarp ieteikumus tās uzlabošanai.

 

A.4.2.

Kompetence, apmācība un informētība

B.4.

Darbinieku iesaistīšana

 

1.

Organizācijai jāapliecina, ka aktīva darbinieku iesaistīšana ir veiksmīgu uzlabojumu vides jomā virzītājspēks un priekšnoteikums, kā arī būtisks resurss vides veikuma uzlabošanā un piemērota metode vides vadības un audita sistēmas veiksmīgai nostiprināšanai organizācijā.

 

2.

Jēdziens “darbinieku dalība” nozīmē gan individuālā darbinieka dalību, gan viņa (un viņa pārstāvju) informēšanu. Tādēļ visos līmeņos jābūt darbinieku dalības sistēmai. Organizācijai jāapliecina, ka apņemšanās, reaģētspēja un aktīvs vadības atbalsts ir minēto procesu sekmīguma priekšnoteikums. Tādēļ jāuzsver, cik svarīgi ir, lai darbinieki no vadības saņemtu atsauksmes par paveikto.

Organizācijai jānodrošina, ka katra persona, kas izpilda tās labā uzdevumus un potenciāli var izraisīt organizācijas identificētu(-us) būtisku(-us) vides aspektus, ir kompetenta, pamatojoties uz attiecīgu izglītību, apmācību vai pieredzi, un uz to attiecinātie protokoli tiek saglabāti.

 

Organizācijai jāidentificē ar vides aspektiem un tās vides vadības sistēmu saistītu apmācību nepieciešamība. Tai jānodrošina apmācība vai citas darbības šo prasību izpildei un jāsaglabā ar to saistītie protokoli.

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūras, lai tās darbinieki, kā arī tās labā strādājošie darbinieki būtu informēti par:

 

a)

atbilstības nozīmību vides politikai, procedūrām, un vides vadības sistēmas prasībām;

 

b)

būtiskiem vides aspektiem, esošām vai potenciālām ietekmēm uz vidi, kas izriet no viņu darba un vides ieguvumiem no personāla uzlabota veikuma;

 

c)

viņu lomām un atbildību, lai sasniegtu atbilstību vides vadības sistēmas prasībām;

 

d)

potenciālām sekām, kas rastos no atkāpēm no konkrētām procedūrām.

 

 

3.

Papildus minētajām prasībām darbinieki jāiesaista procesā, kas vērsts uz pastāvīgu organizācijas veikuma vides jomā uzlabošanu:

 

a)

izmantojot sākotnējo vides apskatu, status quo analīzi un ievācot un pārbaudot informāciju;

 

b)

ieviešot un īstenojot vides vadības un audita sistēmu, kas uzlabo veikumu vides jomā;

 

c)

izveidojot vides komitejas, lai ievāktu informāciju un nodrošinātu vides jomas ierēdņa/vadības pārstāvju un darbinieku un to pārstāvju dalību;

 

d)

izveidojot kopīgas darba grupas vides rīcības programmai un vides auditam;

 

e)

izstrādājot vides deklarācijas.

 

4.

Šajā nolūkā jāizmanto atbilstīgas dalības formas, piemēram, ierosinājumu grāmatu sistēma vai arī projektu grupu vai vides komiteju darbs. Organizācijas ņem vērā Komisijas norādījumus par paraugpraksi šajā jomā. Iesaista arī darbinieku pārstāvjus, ja viņi to pieprasa.

A.4.3.

Komunikācijas

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as) attiecībā uz vides vadības sistēmu un vides aspektiem šādiem nolūkiem:

 

a)

iekšējām komunikācijām starp dažādiem organizācijas līmeņiem un funkcijām;

 

b)

paziņojumu saņemšanai no ārējām ieinteresētajām personām, to dokumentēšanai un atbilžu sniegšanai.

 

Organizācijai jāpieņem lēmums, vai sniegt informāciju par tās ievērojamiem vides aspektiem ārējām organizācijām, un šis lēmums jādokumentē. Ja lēmums ir pieņemts par sniegšanu, tad organizācijai jāizveido metode(-es) ārējām komunikācijām.

 

 

B.5.

Komunikācija

 

1.

Organizācijas var apliecināt, ka ar sabiedrību un citām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām kopienām un klientiem, norit atklāts dialogs par organizācijas darbību, ražojumu un pakalpojumu ietekmi uz vidi, lai tādējādi apzinātu sabiedrības un citu ieinteresēto personu bažas.

 

2.

Atklātība, pārskatāmība un regulāra informācijas sniegšana ir galvenie faktori, kas nošķir EMAS no citam sistēmām. Šie faktori ir svarīgi arī, organizācijai veidojot ieinteresēto personu uzticību.

 

3.

EMAS nodrošina elastīgumu, kas ļauj organizācijām virzīt attiecīgo informāciju konkrētām auditorijām, vienlaikus nodrošinot, ka visa informācija ir pieejama tiem, kas vēlas to saņemt.

A.4.4.

Dokumentācija

 

Vides vadības sistēmas dokumentācijā jāietver:

 

a)

vides politika, mērķi un uzdevumi;

 

b)

vides vadības sistēmas darbības jomas apraksts;

 

c)

vides vadības sistēmas pamatelementu un to savstarpējās mijiedarbības apraksts un atsauces uz saistītiem dokumentiem;

 

d)

dokumenti, tostarp protokoli, kurus pieprasa šis starptautiskai standarts;

 

e)

organizācijas noteiktie dokumenti, tostarp protokoli, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu un ar būtiskiem vides aspektiem saistītu procesu darbību un kontroli.

 

A.4.5.

Dokumentu vadība

 

Dokumentiem, kurus pieprasa vides vadības sistēma un šis starptautiskais standarts, jābūt vadītiem. Protokoli ir īpašs dokumentu veids, un tie jāvada saskaņā ar prasībām, kas ir dotas A.5.4. punktā.

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as), lai:

 

a)

dokumentus apstiprinātu pirms to izdošanas;

 

b)

dokumentus pārskatītu un aktualizētu, ja nepieciešams, un pēc tam tos atkārtoti apstiprinātu;

 

c)

nodrošinātu, ka izmaiņas dokumentos un to spēkā esošais revīzijas statuss ir identificēts;

 

d)

nodrošinātu, ka attiecīgo dokumentu atbilstošās versijas ir pieejamas to lietošanas vietās;

 

e)

nodrošinātu, ka dokumenti saglabājas salasāmi un viegli identificējami;

 

f)

nodrošinātu, ka organizācijas noteiktie ārējas izcelsmes dokumenti, kas ir nepieciešami vides vadības sistēmas plānošanai un darbībai, ir identificēti un to izplatīšana kontrolēta;

 

g)

novērstu nederīgu dokumentu neparedzētu lietošanu un piemērotu tiem atbilstošu identifikāciju, ja tie ir saglabājami kādam nolūkam.

 

A.4.6.

Operatīvā vadība

 

Organizācijai jāidentificē un jāplāno tās darbības, kuras ir saistītas ar identificētiem būtiskiem vides aspektiem, atbilstošiem vides politikai, mērķiem un uzdevumiem, nolūkā nodrošināt, ka tās tiek veiktas noteiktos apstākļos ar:

 

a)

dokumentētas(-u) procedūras(-u) izstrādāšanu, ieviešanu un uzturēšanu, lai vadītu situācijas, kur šādu procedūru trūkums varētu izraisīt novirzes no vides politikas, mērķiem un uzdevumiem;

 

b)

ekspluatācijas kritēriju noteikšanu procedūrā(-ās);

 

c)

procedūru izstrādāšanu, ieviešanu un uzturēšanu, kas ir saistītas ar organizācijas lietoto preču un pakalpojumu identificētajiem būtiskajiem vides aspektiem, kā arī piemērojamo procedūru un prasību paziņošanu piegādātājiem, tostarp darbuzņēmējiem.

 

A.4.7.

Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as) tādu potenciālu ārkārtas situāciju un potenciālu negadījumu identificēšanai, kas var izraisīt ietekmi uz vidi, un kā organizācija uz tām var reaģēt.

 

Organizācijai jāreaģē uz notikušām ārkārtas situācijām un negadījumiem un jānovērš vai jāsamazina to izraisīto vides aspektu nelabvēlīga ietekme uz vidi.

 

Organizācijai periodiski jāpārskata un, ja nepieciešams, jārevidē pasākumi, kas ir saistīti ar gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanas procedūrām, it īpaši pēc tam, kad ir notikuši negadījumi vai ārkārtas situācijas.

 

Organizācijai arī periodiski jātestē šādas procedūras, kur tas praktiski iespējams.

 

A.5.

Pārbaudes

 

A.5.1.

Monitorings un mērījumi

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as), lai pastāvīgi uzraudzītu un mērītu to darbību galvenos raksturlielumus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi. Procedūrai(-ām) jāietver informācijas dokumentēšana par veikuma vides jomā uzraudzību, piemērojamo operatīvo vadību un atbilstību organizācijas vides mērķiem un uzdevumiem.

 

Organizācijai jānodrošina, ka verificētas monitoringa un mērīšanas iekārtas tiek lietotas un uzturētas, un jāsaglabā ar to saistītie protokoli.

 

A.5.2.

Atbilstības novērtēšana

 

A.5.2.1.

Saskaņā ar organizācijas saistībām attiecībā uz atbilstību tai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as), lai periodiski novērtētu atbilstību piemērojamām likumdošanas prasībām.

 

Organizācijai jāsaglabā periodisku novērtēšanu rezultātu protokoli.

 

A.5.2.2.

Organizācijai jānovērtē atbilstība citām prasībām, kuras tai ir saistošas. Organizācija, ja vēlas, var apvienot šo novērtēšanu ar A.5.2.1. punktā aprakstīto novērtēšanu atbilstībai likumdošanas prasībām vai izstrādāt atsevišķu(-as) procedūru(-as).

 

Organizācijai jāsaglabā periodisku novērtēšanu rezultātu protokoli.

 

A.5.3.

Neatbilstība, korektīva darbība un preventīva darbība

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur dokumentēta(-as) procedūra(-as) rīcībai ar esošām un potenciālām neatbilstībām, kā arī korektīvu un preventīvu darbību veikšanai. Procedūrai(-ām) jānosaka prasības:

 

a)

neatbilstības(-u) identifikācijai un koriģēšanai, kā arī darbības(-u) veikšanai neatbilstības(-u) izraisītās ietekmes uz vidi mazināšanai;

 

b)

neatbilstību(-as) izpētei ar nolūku noteikt tās cēloni(-ņus) un veikt darbību(-as), lai novērstu neatbilstības(-u) atkārtošanos;

 

c)

darbības(-u) nepieciešamības novērtēšanai, lai novērstu neatbilstību(-as), un piemērotu darbību ieviešanai, lai izsargātos no neatbilstību izraisīšanās;

 

d)

ieviestās(-o) korektīvās(-o) darbības(-u) un preventīvās(-o) darbības(-u) rezultātu protokolēšanai;

 

e)

ieviestās(-o) korektīvās(-o) darbības(-u) un preventīvās(-o) darbības(-u) efektivitātes pārskatīšanai. Jebkurai darbībai jābūt samērojamai ar sagaidāmo problēmu un ietekmju uz vidi lielumu.

 

Organizācijai jānodrošina, ka ir izdarītas jebkuras nepieciešamās izmaiņas vides vadības sistēmas dokumentācijā.

 

A.5.4.

Protokolu vadība

 

Organizācijai jāsastāda un jāuztur protokoli, kas ir nepieciešami, lai parādītu sasniegtos rezultātus un nodemonstrētu atbilstību vides vadības sistēmas un šā starptautiskā standarta prasībām.

 

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra(-as) protokolu identificēšanai, uzglabāšanai, aizsardzībai, iegūšanai, saglabāšanai un likvidēšanai.

 

Protokoliem jābūt un jāpaliek izlasāmiem, identificējamiem un izsekojamiem.

 

A.5.5.

Iekšējais audits

 

Organizācijai jānodrošina, ka vides vadības sistēmas iekšējie auditi tiek veikti plānotos intervālos, lai:

 

a)

noteiktu, vai vides vadības sistēma:

 

atbilst vides vadības plānotajiem pasākumiem, tostarp šā starptautiskā standarta prasībām, un

 

ir pietiekoši prasmīgi ieviesta un uzturēta;

 

b)

nodrošinātu pārvaldību ar informāciju par audita rezultātiem.

 

Organizācijas audita programma(-as) ir jāsaplāno, jāizstrādā un jāievieš, ievērojot veicamā(-o) pasākuma(-u) nozīmīgumu videi un iepriekšējo auditu rezultātus.

 

Audita programma jāizstrādā, jāievieš un jāuztur tā, lai tajā ir:

 

noteiktas atbildības un prasības auditu plānošanai un īstenošanai, rezultātu ziņošanai un atbilstošu protokolu uzturēšanai,

 

noteikti audita kritēriji, darbības joma, biežums un metodes.

 

Auditoru izvēlei un auditu veikšanai jānodrošina audita procesa objektivitāte un neietekmējamība.

 

A.6.

Vadības veikta pārskatīšana

 

Organizācijas augstākā līmeņa vadībai jāpārskata vides vadības sistēma plānotos intervālos, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piemērotību, adekvātumu un efektivitāti. Pārskatīšanai jāietver uzlabošanas iespēju novērtēšana un izmaiņu nepieciešamība vides vadības sistēmā, tostarp vides politikā, vides mērķos un uzdevumos.

 

Jāsaglabā protokoli par vadības veiktām pārskatīšanām.

 

Vadības veiktas pārskatīšanas izejas dati ietver:

 

a)

vides vadības sistēmas auditu rezultātus un novērtēšanas apliecinājumus par atbilstību tiesiskajām un citām prasībām, kuras organizācijai ir saistošas;

 

b)

ziņojumu(-us), kas ir saņemts(-i) no ārējām ieinteresētām personām, tostarp sūdzības;

 

c)

datus par organizācijas veikumu vides jomā;

 

d)

apjomu, kādā ir izpildīti mērķi un uzdevumi;

 

e)

korektīvo un preventīvo darbību statusu;

 

f)

līdzsekošanas darbības iepriekšējām vadības veiktām pārskatīšanām;

 

g)

izmainījušos apstākļus, tostarp tiesību aktu un citu ar vides aspektiem saistītu prasību attīstību;

 

h)

ieteikumus uzlabošanai.

 

Vadības veiktās pārskatīšanas nobeiguma informācijai jāietver jebkurš lēmums un darbības, kas ir attiecināmas uz iespējamām izmaiņām vides politikā, mērķos un citos vides vadības sistēmas elementos, saderīgiem ar pastāvīgas uzlabošanas saistībām.

 

Valsts standartizācijas iestāžu saraksts

BE:IBN/BIN (Institut Belge de Normalisation/Belgisch Instituut voor Normalisatie)

CZ: ČNI (Český normalizační institut)

DK:DS (Dansk Standard)

DE:DIN (Deutsches Institut für Normung e.V.)

EE: EVS (Eesti Standardikeskus)

EL: ELOT (Ελληνικός Οργανισμός Τυποποίησης)

ES:AENOR (Asociacion Espanola de Normalizacion y Certificacion)

FR: AFNOR (Association Française de Normalisation)

IE:NSAI (National Standards Authority of Ireland)

IT: UNI (Ente Nazionale Italiano di Unificazione)

CY: Κυπριακός Οργανισμός Προώθησης Ποιότητας

LV: LVS (Latvijas Standarts)

LT: LST (Lietuvos standartizacijos departamentas)

LU: SEE (Service de l’Energie de l’Etat) (Luxembourg)

HU: MSZT (Magyar Szabványügyi Testület)

MT: MSA (Awtorita' Maltija dwar l-Istandards/Malta Standards Authority)

NL: NEN (Nederlands Normalisatie-Instituut)

AT: ON (Österreichisches Normungsinstitut)

PL: PKN (Polski Komitet Normalizacyjny)

PT: IPQ (Instituto Português da Qualidade)

SI: SIST (Slovenski inštitut za standardizacijo)

SK: SÚTN (Slovenský ústav technickej normalizácie)

FI: SFS (Suomen Standardisoimisliitto r.y)

SE: SIS (Swedish Standards Institute)

UK: BSI (British Standards Institution)

 

 

Valsts standartizācijas iestāžu papildu saraksts

 

EN ISO 14001:2004 sarakstā neiekļautās dalībvalstu valsts standartizācijas iestādes

 

BG: BDS (Българският институт за стандартизация)

 

RO: ASRO (Asociația de Standardizare din România)

 

Valsts standartizācijas iestādes dalībvalstīs, kurās ir nomainīta EN ISO 14001:2004 sarakstā iekļautā valsts standartizācijas iestāde

 

CZ: ÚNMZ (Ústav pro technickou normalizaci, metrologii a státní zkušebnictví)


(1)  Šajā pielikumā pārpublicētais teksts ir iekļauts ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) atļauju. Pilnu tekstu var iegādāties valstu standartizācijas iestādēs, kuru saraksts ir iekļauts šajā pielikumā. Šā pielikuma pārpublicēšana komerciālos nolūkos nav atļauta.


III PIELIKUMS

IEKŠĒJAIS VIDES AUDITS

A.   Audita programma un audita biežums

1.   Audita programma

Audita programma nodrošina, ka organizācijas vadība saņem informāciju, kura tai vajadzīga, lai pārskatītu organizācijas veikumu vides jomā un vides vadības sistēmas efektivitāti un varētu uzskatāmi parādīt, ka šie jautājumi tiek kontrolēti.

2.   Audita programmas mērķi

Mērķi jo īpaši ietver esošo vadības sistēmu vērtēšanu un konstatējumus par atbilstību organizācijas politikai un programmai, tostarp atbilstību attiecīgām reglamentējošām prasībām vides jomā.

3.   Audita programmas darbības joma

Skaidri jānosaka katra atsevišķa audita vai vajadzības gadījumā katra audita cikla posma joma, skaidri norādot:

a)

jomas, uz kurām attiecas audits;

b)

darbības, kuras auditam jāveic;

c)

vērā ņemamos vides kritērijus;

d)

laikposmu, uz kuru attiecas audits.

Vides audits ietver faktisko datu vērtējumu, kuri vajadzīgi, lai novērtētu veikumu vides jomā.

4.   Audita biežums

Auditu vai audita ciklu, kas attiecas uz visām organizācijas darbībām, veic pēc vajadzības ne retāk kā reizi trīs gados vai četros gados, ja piemēro 7. pantā minēto atrunu. Atsevišķas darbības audita biežums atšķiras atkarībā no:

a)

darbības veida, apjoma un sarežģītības;

b)

nozīmes, kāds ir tās radītajai ietekmei uz vidi;

c)

iepriekšējos auditos konstatēto problēmu būtiskuma un tā, cik steidzami tās jārisina;

d)

līdzšinējām problēmām vides jomā.

Auditu attiecībā uz sarežģītākām darbībām, kurām ir būtiskāka ietekme uz vidi, veic biežāk.

Organizācija veic auditu vismaz reizi gadā, jo tas organizācijas vadībai un vides verificētājam palīdz uzskatāmi parādīt, ka būtiskie vides aspekti tiek kontrolēti.

Organizācija veic auditu par:

a)

organizācijas veikumu vides jomā; un

b)

organizācijas atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā.

B.   Audita darbības

Audits ietver sarunas ar darbiniekiem, darba apstākļu un iekārtu pārbaudi, kā arī protokolu, rakstisku procedūru un citu attiecīgu dokumentu pārskatīšanu, lai novērtētu veikumu vides jomā saistībā ar darbību, kuras audits tiek veikts, nosakot, vai tā atbilst piemērojamiem standartiem, noteikumiem, noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem vides jomā un vai pastāvošā sistēma vides pasākumu pārvaldībai ir efektīva un piemērota. Inter alia jāizmanto pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību minētajiem kritērijiem, nosakot visas vadības sistēmas efektivitāti.

Auditā jo īpaši iekļauj šādus pasākumus:

a)

izpratnes gūšana par vadības sistēmām;

b)

vadības sistēmu priekšrocību un trūkumu novērtēšana;

c)

atbilstīgu pierādījumu vākšana;

d)

auditā gūto datu novērtēšana;

e)

audita secinājumu sagatavošana;

f)

pārskata sniegšana par auditā gūtajiem datiem un secinājumiem.

C.   Pārskata sniegšana par audita konstatējumiem un secinājumiem

Rakstiska audita ziņojuma pamatmērķi ir šādi:

a)

dokumentēt jomu, kurā veic auditu;

b)

informēt vadību par to, kā tiek ievērota organizācijas vides politika un kāda ir organizācijas attīstība vides jomā;

c)

informēt vadību par to, cik efektīvi un uzticami ir pasākumi attiecībā uz organizācijas ietekmes uz vidi monitoringu;

d)

vajadzības gadījumā apliecināt koriģējošu pasākumu nepieciešamību.


IV PIELIKUMS

PĀRSKATI PAR VIDI

A.   Ievads

Informācija par vidi jāsniedz skaidri un saskaņoti elektroniskā vai drukātā veidā.

B.   Vides deklarācija

Vides deklarācijā ir vismaz turpmāk izklāstītie elementi, un tā atbilst prasībām, kas izklāstītas turpmāk:

a)

skaidrs un nepārprotams tās organizācijas apraksts, kuru reģistrē EMAS, un attiecīgā gadījumā tās darbību, ražojumu un pakalpojumu kopsavilkums un informācija par tās saistību ar mātesorganizācijām;

b)

organizācijas vides politika un īss izklāsts par organizācijas vides vadības sistēmu;

c)

visu tiešo un netiešo būtisko vides aspektu raksturojums, no kuriem izriet organizācijas būtiskā ietekme uz vidi, kā arī paskaidrojumi par šo aspektu ietekmes veidu (I.2. pielikums);

d)

vides jomā noteikto mērķu un uzdevumu apraksts saistībā ar būtiskajiem vides aspektiem un ietekmi uz vidi;

e)

to datu apkopojums, kuri pieejami par organizācijas veikumu saistībā ar tās mērķiem un uzdevumiem vides jomā, ņemot vērā organizācijas būtisko ietekmi uz vidi. Ziņojumi jāsniedz par pamatrādītājiem un citiem jau esošiem saistītiem rādītājiem attiecībā uz veikumu vides jomā, kā izklāstīts C sadaļā;

f)

citi faktori, kas saistīti ar veikumu vides jomā, tostarp attiecībā uz tiesību normām, ņemot vērā minēto faktoru būtisko ietekmi uz vidi;

g)

atsauce uz piemērojamajām ar vidi saistītajām tiesību normām;

h)

vides verificētāja vārds, uzvārds un akreditācijas vai licences numurs, kā arī deklarācijas apstiprināšanas datums.

Atjauninātajā vides deklarācijā ir vismaz izklāstītie elementi, un tā atbilst no e) līdz h) apakšpunktā izklāstītajām prasībām.

C.   Pamatrādītāji un citi jau esoši saistīti rādītāji attiecībā uz veikumu vides jomā

1.   Ievads

Organizācijas sniedz ziņojumu par pamatrādītājiem gan vides deklarācijā, gan tās atjauninājumos, ciktāl tie attiecas tieši uz organizācijas vides aspektiem un citiem jau esošiem saistītiem rādītājiem attiecībā uz veikumu vides jomā, kā izklāstīts turpmāk.

Ziņojumā iekļauj datus par faktisko ieguldījumu/ietekmi. Ja šādu datu atklāšana nelabvēlīgi ietekmē organizācijas komerciālās vai rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti, kas nodrošināta saskaņā ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, organizācijai var ļaut ziņojumā indeksēt šo informāciju, piemēram, nosakot pirmo atskaites gadu (ar indeksa numuru 100), sākot no kura tiek izvērsts ieguldījuma/ietekmes izklāsts.

Rādītāji:

a)

sniedz precīzu organizācijas veikuma vides jomā vērtējumu;

b)

ir skaidri un nepārprotami;

c)

ļauj tos gadu no gada salīdzināt, lai novērtētu veikuma vides jomā attīstību organizācijā;

d)

vajadzības gadījumā ļauj tos salīdzināt ar nozares, valsts vai reģiona rādītājiem;

e)

vajadzības gadījumā ļauj veikt salīdzinājumu ar reglamentējošām prasībām.

2.   Pamatrādītāji

a)

Pamatrādītājus piemēro visiem organizāciju veidiem. Tie ir vērsti uz veikumu šādās būtiskākajās vides jomās:

i)

energoefektivitāte;

ii)

materiālu izmantošanas efektivitāte;

iii)

ūdens;

iv)

atkritumi;

v)

bioloģiskā daudzveidība; un

vi)

emisijas.

Ja organizācija secina, ka viens vai vairāki pamatrādītāji neattiecas uz nozīmīgiem tās tiešajiem vides aspektiem, šī organizācija var neziņot par šādiem pamatrādītājiem. Organizācija sniedz attiecīgu pamatojumu, atsaucoties uz savu vides apskatu.

b)

Katru pamatrādītāju veido:

i)

skaitlis A, kas norāda kopējo gada ieguldījumu/ietekmi konkrētā jomā;

ii)

skaitlis B, kas norāda organizācijas kopējo gada produkciju; un

iii)

skaitlis R, kas norāda A/B attiecību.

Katra organizācija sniedz ziņojumu par visiem trim elementiem par katru rādītāju.

c)

Norādi par kopējo gada ieguldījumu/ietekmi konkrētajā jomā, t. i., skaitli A, paziņo šādi:

i)

par energoefektivitāti:

attiecībā uz kopīgo tiešo enerģijas patēriņu – kopējais gada enerģijas patēriņš, izsakot megavatstundās (MWh) vai gigadžoulos (GJ),

attiecībā uz kopīgo atjaunojamas enerģijas patēriņu – kopējais gada enerģijas (elektrība un siltums) patēriņš procentos, kurā izmantota organizācijas no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūta enerģija;

ii)

par materiālu izmantošanas efektivitāti

attiecībā uz dažādo izmantoto materiālu gada plūsmu (izņemot enerģijas nesējus un ūdeni), izsakot tonnās;

iii)

par ūdeni:

attiecībā uz gada kopējo ūdens patēriņu, izsakot m3;

iv)

par atkritumiem:

attiecībā uz gada kopējo saražoto atkritumu daudzumu, sadalītu pa veidiem, izsakot tonnās,

attiecībā uz gada kopējo saražoto bīstamo atkritumu daudzumu, izsakot kilogramos vai tonnās;

v)

par bioloģisko daudzveidību:

attiecībā uz zemes izmantošanu, izsakot m2 no apbūvētās platības;

vi)

par emisijām:

attiecībā uz gada kopējām siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām, tostarp vismaz CO2, CH4, N2O, fluorogļūdeņražu (HFC), perfluorogļūdeņražu (PFC) un SF6 emisijām, izsakot CO2 ekvivalenta tonnās,

attiecībā uz gada kopējo izmešu daudzumu atmosfērā, tostarp vismaz SO2, NOX un cieto daļiņu (PM) izmešiem, izsakot kilogramos vai tonnās.

Papildus iepriekš definētajiem rādītājiem organizācija var izmantot arī citus rādītājus, lai izteiktu gada kopējo ieguldījumu/ietekmi konkrētā jomā.

d)

Organizācijas kopējās gada produkcijas rādītājs (skaitlis B) visās ailēs ir vienāds, bet to pielāgo dažādiem organizāciju veidiem atkarībā no to darbības veida, un ziņojumā šis rādītājs ir norādīts, kā minēts turpmāk:

i)

organizācijām, kas darbojas ražošanas nozarē (rūpniecība), tas norāda kopējo gada bruto pievienoto vērtību, kas izteikta miljonos euro (EUR milj.), vai kopējo gada produkcijas apjomu, kas izteikta tonnās, vai mazu organizāciju gadījumā – kopējo gada apgrozījumu vai darbinieku skaitu;

ii)

organizācijām nozarēs, kas nenodarbojas ar ražošanu (administrēšana/pakalpojumi), šis skaitlis ir saistīts ar organizācijas lielumu, kas izteikts ar darbinieku skaitu.

Papildus iepriekš definētajiem rādītājiem organizācija var izmantot arī citus rādītājus, lai izteiktu savu kopējo gada produkciju.

3.   Citi saistīti veikuma vides jomā rādītāji

Ikviena organizācija katru gadu sniedz arī ziņojumu par sniegumu attiecībā uz konkrētiem vides aspektiem, kas noteikti tās vides deklarācijā, un, ja iespējams, ņem vērā nozares atsauces dokumentus, kā minēts 46. pantā.

D.   Pieejamība sabiedrībai

Organizācija var vides verificētājam apliecināt, ka ikviens, kuru interesē organizācijas veikums vides jomā, var viegli un netraucēti piekļūt informācijai, kas paredzēta iepriekšminētajā B un C punktā.

Organizācija nodrošina minētās informācijas pieejamību (vienā vai vairākās) tās dalībvalsts valsts valodā(-ās), kurā organizācija ir reģistrēta, un vajadzības gadījumā visu to dalībvalstu valsts valodā(-ās), kurās atrodas objekti, uz kuriem attiecas organizācijas reģistrācija.

E.   Atbildība vietējā līmenī

Organizācijas, kas reģistrējas EMAS, var iesniegt vienu kopēju vides deklarāciju, kura attiecas uz vairākām atšķirīgām ģeogrāfiskām vietām.

EMAS mērķis ir nodrošināt atbildību vietējā līmenī, tādēļ organizācijas nodrošina, ka katra objekta būtiskā ietekme uz vidi tiek skaidri identificēta un ietverta kopējā vides deklarācijā.


V PIELIKUMS

EMAS LOGOTIPS

Image

1.   Logotipu var lietot jebkurā no 23 valodām, kā norādīts turpmāk:

bulgāru valodā

:

“Проверено управление по околна среда”

čehu valodā

:

“Ověřený systém environmentálního řízení”

dāņu valodā

:

“Verificeret miljøledelse”

holandiešu valodā

:

“Geverifieerd milieuzorgsysteem”

angļu valodā

:

“Verified environmental management”

igauņu valodā

:

“Tõendatud keskkonnajuhtimine”

somu valodā

:

“Todennettu ympäristöasioiden hallinta”

franču valodā

:

“Management environnemental vérifié”

vācu valodā

:

“Geprüftes Umweltmanagement”

grieķu valodā

:

“επιθεωρημένη περιβαλλοντική διαχείριση”

ungāru valodā

:

“Hitelesített környezetvédelmi vezetési rendszer”

itāļu valodā

:

“Gestione ambientale verificata”

īru valodā

:

“Bainistíocht comhshaoil fíoraithe”

latviešu valodā

:

“Verificēta vides vadība”

lietuviešu valodā

:

“Įvertinta aplinkosaugos vadyba”

maltiešu valodā

:

“Immaniggjar Ambjentali Verifikat”

poļu valodā

:

“Zweryfikowany system zarządzania środowiskowego”

portugāļu valodā

:

“Gestão ambiental verificada”

rumāņu valodā

:

“Management de mediu verificat”

slovāku valodā

:

“Overené environmentálne manažérstvo”

slovēņu valodā

:

“Preverjen sistem ravnanja z okoljem”

spāņu valodā

:

“Gestión medioambiental verificada”

zviedru valodā

:

“Verifierat miljöledningssystem”

2.   Logotipu lieto:

vai nu trīs krāsās (Pantone Nr. 355 zaļš; Pantone Nr. 109 dzeltens; Pantone Nr. 286 zils),

vai melnā krāsā,

vai baltā krāsā, vai

izmantojot pelēko toņu skalu.


VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS PRASĪBAS REĢISTRĀCIJAI

(Informācija jāsniedz, ja tā ir piemērojama)

1.

ORGANIZĀCIJA

 

Nosaukums

Adrese

Pilsēta

Pasta indekss

Valsts/teritorija/reģions/autonomais apgabals

Kontaktpersona

Tālrunis

FAKSS

E-pasts

Interneta vietne

Publiska piekļuve vides deklarācijai vai atjauninātajai vides deklarācijai

 

a)

drukātā veidā

b)

elektroniski

Reģistrācijas numurs

Reģistrācijas datums

Datums, kad reģistrāciju pārtrauc uz laiku

Datums, kad reģistrāciju pārtrauc pavisam

Nākamās vides deklarācijas iesniegšanas datums

Nākamās atjauninātās vides deklarācijas iesniegšanas datums

Pieprasījums piemērot atrunu saskaņā ar 7. pantu

JĀ/NĒ

NACE darbības kods

Darbinieku skaits

Apgrozījums vai gada bilance

2.

OBJEKTS

 

Nosaukums

Adrese

Pasta indekss

Pilsēta

Valsts/teritorija/reģions/autonomais apgabals

Kontaktpersona

Tālrunis

FAKSS

E-pasts

Interneta vietne

Publiska piekļuve vides deklarācijai vai atjauninātajai vides deklarācijai

 

a)

drukātā veidā

b)

elektroniski

Reģistrācijas numurs

Reģistrācijas datums

Datums, kad reģistrāciju pārtrauc uz laiku

Datums, kad reģistrāciju pārtrauc pavisam

Nākamās vides deklarācijas iesniegšanas datums

Nākamās atjauninātās vides deklarācijas iesniegšanas datums

Pieprasījums piemērot atrunu saskaņā ar 7. pantu

JĀ/NĒ

NACE darbības kods

Darbinieku skaits

Apgrozījums/vai gada bilance

3.

VIDES VERIFICĒTĀJS

 

Vides verificētāja vārds, uzvārds

Adrese

Pasta indekss

Pilsēta

Valsts/teritorija/reģions/autonomais apgabals

Tālrunis

FAKSS

E-pasts

Akreditācijas vai licences reģistrācijas numurs

Akreditācijas vai licences joma (NACE kodi)

Akreditācijas vai licencēšanas iestāde

…, …/…/20

Organizācijas pārstāvja paraksts


VII PIELIKUMS

VIDES VERIFICĒTĀJA DEKLARĀCIJA PAR VERIFIKĀCIJAS APSTIPRINĀŠANAS DARBĪBĀM

… (vārds, uzvārds)

ar EMAS vides verificētāja reģistrācijas numuru …,

akreditēts vai licencēts … jomā (NACE kods),

deklarē, ka viņš ir verificējis, vai objekts(-i) vai visa organizācija, kā norādīts organizācijas … (nosaukums) vides deklarācijā/atjauninātajā vides deklarācijā (1),

ar reģistrācijas numuru (ja pieejams) …

atbilst visām prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS).

Parakstot šo deklarāciju, es apliecinu, ka:

verifikācija un apstiprināšana veikta, pilnībā ievērojot Regulas (EK) Nr. 1221/2009 prasības,

verifikācijas un apstiprināšanas rezultāti apliecina, ka nav nekādu pierādījumu par neatbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā,

organizācijas/objekta (1) vides deklarācijas/atjauninātās vides deklarācijas (1) dati un informācija precīzi, ticami un pareizi atspoguļo visas organizācijas/objekta (1) darbības vides deklarācijā minētajā jomā.

Šis dokuments nav līdzvērtīgs EMAS reģistrācijai. EMAS reģistrāciju var piešķirt tikai kompetenta iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009. Šo dokumentu neizmanto kā atsevišķu paziņojumu sabiedrībai.

…, …/…/20..

Paraksts


(1)  Svītrot, ja nav piemērojams.


VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 761/2001

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. pants

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

1. panta 2. punkta d) apakšpunkts

2. panta a) punkts

2. panta 1. punkts

2. panta b) punkts

2. panta c) punkts

2. panta 2. punkts

2. panta d) punkts

2. panta e) punkts

2. panta 9. punkta

2. panta f) punkts

2. panta 4. punkts

2. panta g) punkts

2. panta 8. punkts

2. panta h) punkts

2. panta 10. punkts

2. panta i) punkts

2. panta 11. punkts

2. panta j) punkts

2. panta 12. punkts

2. panta k) punkts

2. panta 13. punkts

2. panta l) punkts

2. panta 16. punkts

2. panta l) punkta i) apakšpunkts

2. panta l) punkta ii) apakšpunkts

2. panta m) punkts

2. panta n) punkts

2. panta 17. punkts

2. panta o) punkts

2. panta 18. punkts

2. panta p) punkts

2. panta q) punkts

2. panta 20. punkts

2. panta r) punkts

2. panta s) punkta pirmā daļa

2. panta 21. punkts

2. panta s) punkta otrā daļa

2. panta t) punkts

2. panta 22. punkts

2. panta u) punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa

4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

3. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

4. panta 3. punkts

3. panta 2. punkta b) apakšpunkts

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

3. panta 2. punkta c) apakšpunkts

4. panta 1. punkta d) apakšpunkts

3. panta 2. punkta d) apakšpunkts

4. panta 5. punkts

3. panta 2. punkta e) apakšpunkts

5. panta 2. punkta pirmā daļa; 6. panta 3. punkts

3. panta 3. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

3. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums

6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

3. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais teikums

7. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

51. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 4. punkts

4. panta 5. punkta pirmais teikums

25. panta 10. punkta pirmā daļa

4. panta 5. punkta otrais teikums

25. panta 10. punkta otrās daļas otrais teikums

4. panta 6. punkts

41. pants

4. panta 7. punkts

4. panta 8. punkta pirmā daļa

30. panta 1. punkts

4. panta 8. punkta otrā daļa

30. panta 3. un 5. punkts

4. panta 8. punkta trešās daļas pirmais un otrais teikums

31. panta 1. punkts

4. panta 8. punkta trešās daļas pēdējais teikums

31. panta 2. punkts

5. panta 1. punkts

11. panta 1. punkta pirmā daļa

5. panta 2. punkts

11. panta 3. punkts

5. panta 3. punkta pirmais teikums

12. panta 1. punkts

5. panta 3. punkta otrā teikuma pirmais ievilkums

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

5. panta 3. punkta otrā teikuma otrais ievilkums

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

5. panta 4. punkts

11. panta 1. punkta otrā un trešā daļa

5. panta 5. punkta pirmais teikums

16. panta 1. punkts

5. panta 5. punkta otrais teikums

16. panta 3. punkta pirmais teikums

5. panta 5. punkta trešais teikums

17. panta 1. punkts

5. panta 5. punkta ceturtais teikums

16. panta 3. punkta otrā daļa un 4. punkta otrā daļa

6. panta 1. punkts

13. panta 1. punkts

6. panta 1. punkta pirmais ievilkums

13. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta otrais ievilkums

13. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts

6. panta 1. punkta trešais ievilkums

13. panta 2. punkta f) apakšpunkts un 5. panta 2. punkta d) apakšpunkts

6. panta 1. punkta ceturtais ievilkums

13. panta 2. punkta c) apakšpunkts

6. panta 1. punkta otrā daļa

13. panta 2. punkta pirmais teikums

6. panta 2. punkts

15. panta 3. punkts

6. panta 3. punkta pirmais ievilkums

15. panta 3. punkta a) apakšpunkts

6. panta 3. punkta otrais ievilkums

15. panta 3. punkta b) apakšpunkts

6. panta 3. punkta trešais ievilkums

6. panta 3. punkta pēdējais teikums

15. panta 8. punkts

6. panta 4. punkta pirmā daļa

15. panta 2. punkts

6. panta 4. punkta otrā daļa

15. panta 4. punkts

6. panta 5. punkta pirmais teikums

15. panta 6. punkts

6. panta 5. punkta otrais teikums

15. panta 8. un 9. punkts

6. panta 6. punkts

15. panta 10. punkts

7. panta 1. punkts

28. panta 8. punkts

7. panta 2. punkta pirmais teikums

12. panta 2. punkts

7. panta 2. punkta otrais teikums

12. panta 3. punkts

7. panta 3. punkts

42. panta 2. punkta a) apakšpunkts

8. panta 1. punkta pirmais teikums

10. panta 1. punkts

8. panta 1. punkta otrais teikums

10. panta 2. punkts

8. panta 2. punkta

8. panta 3. punkta pirmā daļa

10. panta 4. punkts

8. panta 3. punkta otrā daļa

9. panta 1. punkta ievadfrāze

4. panta 3. punkts

9. panta 1. punkta a) apakšpunkts

45. panta 4. punkts

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts

45. panta 4. punkts

9. panta 1. punkta otrā daļa

45. panta 5. punkts

9. panta 2. punkts

10. panta 1. punkta

10. panta 2. punkta pirmā daļa

38. panta 1. un 2. punkts

10. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums

41. pants

10. panta 2. punkta otrās daļas otrais teikums

47. pants

11. panta 1. punkta pirmā daļa

36. pants

11. panta 1. punkta pirmais ievilkums

36. panta a) punkts

11. panta 1. punkta otrais ievilkums

36. panta c) punkts

11. panta 1. punkta trešais ievilkums

36. panta b) punkts

11. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums

37. panta 1. punkts

11. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums

11. panta 1. punkta otrās daļas trešais teikums

37. panta 2. punkts

11. panta 1. punkta otrās daļas ceturtais teikums

37. panta 3. punkts

11. panta 2. punkts

43. panta 2. punkts

11. panta 3. punkta pirmais teikums

41. panta 2. punkts

11. panta 3. punkta otrais teikums

47. pants

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

35. panta 1. punkts

12. panta 1. punkta otrā daļa

12. panta 2. punkts

41. panta 2. punkts

12. panta 3. punkts

13. pants

40. panta 1. punkts

14. panta 1. punkts

49. panta 1. punkts

14. panta 2. punkts

14. panta 3. punkts

15. panta 1. punkts

50. pants

15. panta 2. punkts

48. pants

15. panta 3. punkts

16. panta 1. punkts

39. panta 1. punkts

16. panta 2. punkts

42. panta 2. punkts

17. panta 1. punkts

17. panta 2., 3. un 4. punkts

51. panta 2. punkts

17. panta 5. punkts

18. pants

52. pants


22.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/46


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1222/2009

(2009. gada 25. novembris)

par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisijas paziņojumā “Zaļāks transports” (2008. gada 8. jūlijs) uzsvērts, ka svarīgs problēmjautājums Kopienai ir ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana, ņemot vērā klimata pārmaiņas un nepieciešamību nodrošināt Eiropas konkurētspēju.

(2)

Komisijas paziņojumā “Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (2006. gada 19. oktobris) ir uzsvērta iespēja līdz 2020. gadam kopējo energoresursu patēriņu samazināt par 20 %, izmantojot virkni mērķtiecīgu pasākumu, tostarp riepu marķēšanu.

(3)

Komisijas paziņojumā “Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai” (2007. gada 7. februāris) ir uzsvērta iespēja samazināt CO2 emisijas, paredzot papildu pasākumus automobiļu sastāvdaļām, kuras vislielākā mērā ietekmē degvielas patēriņu, piemēram, riepas.

(4)

Riepas, galvenokārt to rites pretestības dēļ, veido 20 līdz 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa. Tādēļ riepu rites pretestības samazināšana var sniegt būtisku ieguldījumu autotransporta energoefektivitātē un attiecīgi arī emisiju samazināšanā.

(5)

Riepas raksturo vairāki savstarpēji saistīti parametri. Uzlabojot vienu parametru, piemēram, rites pretestību, var negatīvi ietekmēt citus parametrus, piemēram, saķeri ar slapju ceļu, savukārt, uzlabojot saķeri ar slapju ceļu, var palielināt ārējo rites troksni. Riepu ražotāji būtu jāmudina uzlabot visus parametrus, nosakot augstākus standartus nekā tie, kuri jau ir sasniegti.

(6)

Degvielu taupošas riepas ir rentablas, jo degvielas ietaupījums vairāk nekā kompensē riepu augstāku iegādes cenu, ko izraisa ražošanas izmaksu pieaugums.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (3) noteiktas minimālās prasības riepu rites pretestībai. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu rites pretestības radītos enerģijas zudumus samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi rosināt galalietotājus iegādāties degvielu taupošākas riepas, nodrošinot saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(8)

Satiksmes troksnis rada ievērojamu apgrūtinājumu un nelabvēlīgi ietekmē veselību. Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu ārējam rites troksnim. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu ārējo rites troksni samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu satiksmes radīto troksni, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt galalietotājus iegādāties riepas ar mazu ārējo rites troksni, nodrošinot saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(9)

Saskaņotas informācijas sniegšana par ārējo rites troksni arī atvieglotu pret satiksmes troksni vērstu pasākumu īstenošanu un palīdzētu uzlabot informētību par riepu ietekmi satiksmes trokšņa radīšanā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (4).

(10)

Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu saķerei ar slapju ceļu. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu saķeri ar slapju ceļu uzlabot lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības, un tādējādi saīsināt bremzēšanas ceļu uz slapjas virsmas. Tādēļ, lai paaugstinātu satiksmes drošību, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt galalietotājus pirkt tādas riepas, kam ir laba saķere ar slapju ceļu, nodrošinot saskaņotu informāciju par šo parametru.

(11)

Par saķeri ar slapju ceļu sniegtā informācija var neatspoguļot īpaši sniega un ledus apstākļiem paredzētu riepu sākotnējo veiktspēju. Ņemot vērā, ka vēl nav pieejamas saskaņotas testēšanas metodes attiecībā uz šādām riepām, ir lietderīgi paredzēt iespēju vēlākā posmā pielāgot to saķeres klasifikāciju.

(12)

Standarta marķējuma veidā sniegtā informācija par riepu parametriem, domājams, ietekmēs galalietotāju lēmumu riepu izvēlē par labu drošākām, klusākām un degvielu taupošākām riepām. Savukārt šādi lēmumi, domājams, rosinās riepu ražotājus uzlabot tos riepu parametrus, kas padarītu iespējamu ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu.

(13)

Atšķirīgi riepu marķēšanas noteikumi dalībvalstīs radītu šķēršļus Kopienas iekšējai tirdzniecībai un palielinātu administratīvo slogu un testēšanas izmaksas riepu ražotājiem.

(14)

Rezerves riepu tirdzniecība veido 78 % no visa riepu tirgus. Tādēļ ir lietderīgi informēt galalietotājus par rezerves riepu, kā arī jaunu automobiļu komplektācijā ietvertu riepu parametriem.

(15)

Vajadzība pēc plašākas informācijas par riepu degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem ir būtiska patērētājiem, kā arī autoparku vadītājiem un transporta uzņēmumiem, kam nav viegli salīdzināt dažādo zīmolu riepu parametrus, jo nav marķējuma un saskaņotas testēšanas sistēmas. Tādēļ C1, C2 un C3 klases riepas ir lietderīgi ietvert regulas darbības jomā.

(16)

Energoefektivitātes marķējums, kas preces klasificē atbilstīgi A–G skalai un ko attiecina uz sadzīves tehniku saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/75/EEK (1992. gada 22. septembris) par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (5), patērētājiem ir labi pazīstams un ir pierādījis savu lietderību energoefektīvākas sadzīves tehnikas popularizēšanā. Tas pats dizains būtu jāizmanto riepu degvielas patēriņa efektivitātes marķējumam.

(17)

Uz riepām izvietotam marķējumam tirdzniecības vietā, kā arī tehniskos reklāmas materiālos būtu jānodrošina tas, ka pirkuma lēmuma pieņemšanas brīdī un vietā izplatītāji un arī iespējamie galalietotāji saņem saskaņotu informāciju par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni.

(18)

Daži galalietotāji riepas izvēlas pirms ierašanās tirdzniecības vietā vai arī tās iegādājas, pasūtot pa pastu. Lai nodrošinātu to, ka arī šie galalietotāji var pieņemt apzinātu lēmumu, kura pamatā ir saskaņota informācija par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni, marķējums būtu jāattēlo visu veidu tehniskos reklāmas materiālos, tostarp tādos materiālos, kurus publicē internetā. Tehniskie reklāmas materiāli neietver reklāmas uz reklāmas stendiem, laikrakstos, žurnālos, radiopārraidēs, televīzijā un līdzīgos tiešsaistes formātos.

(19)

Potenciālajiem galalietotājiem būtu jāsniedz informācija, kurā izskaidroti visi marķējuma elementi un to atbilstība. Informācija būtu jāsniedz tehniskos reklāmas materiālos, piemēram, piegādātāju tīmekļa vietnēs.

(20)

Informācija būtu jāsniedz atbilstīgi saskaņotām testēšanas metodēm, kam vajadzētu būt uzticamām, precīzām un reproducējamām, lai galalietotāji varētu salīdzināt dažādas riepas un lai varētu samazināt testēšanas izmaksas ražotājiem.

(21)

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu autotransporta drošību, dalībvalstis var izveidot rosinošus pasākumus, kas veicina degvielu taupošu un drošāku riepu ar zemu trokšņa līmeni izmantošanu. Ir lietderīgi noteikt minimālās riepu klases attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un saķeri ar slapju ceļu, par kurām zemākas klases riepām šādus veicinošus pasākumus nevar piemērot, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības. Viens no šādiem veicinošiem pasākumiem var būt valsts atbalsts. Šī regula nedrīkstētu skart jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas attiecībā uz šādiem stimuliem var tikt īstenotas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu, un tai nebūtu jāattiecas uz nodokļu režīmu un fiskāliem jautājumiem.

(22)

Lai sasniegtu šo marķēšanas noteikumu mērķus un Kopienā visiem nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus, ļoti svarīgi ir, lai piegādātāji un izplatītāji ievērotu šos noteikumus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpārrauga šo noteikumu ievērošana, veicot tirgus uzraudzību un regulāras retrospektīvas pārbaudes, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (6).

(23)

Dalībvalstīm, īstenojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, būtu jācenšas atturēties no īstenošanas pasākumiem, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem uzliktu nepamatotus, birokrātiskus un apgrūtinošus pienākumus.

(24)

Riepu piegādātāji un izplatītāji būtu jāmudina ievērot šīs regulas noteikumus pirms 2012. gada, lai paātrinātu marķējuma atpazīstamību un tā priekšrocību īstenošanu.

(25)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(26)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro ieviest prasības saistībā ar C2 un C3 klases riepu klasifikāciju saķerei ar slapju ceļu, lai pielāgotu saķeres klasifikāciju īpaši sniega un ledus apstākļiem paredzētām riepām un pielāgotu pielikumus, tostarp testēšanas metodes un saistītās pielaides, tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Būtu jāveic šīs regulas pārskats, lai noteiktu galalietotāju izpratni par marķējumu un šīs regulas iespējas panākt pārmaiņas tirgū,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un priekšmets

1.   Šīs regulas mērķis ir palielināt autotransporta drošību, kā arī ekonomisko un vides efektivitāti, veicinot degvielu taupošu un drošu riepu ar zemu trokšņa līmeni izmantošanu.

2.   Ar šo regulu izveido sistēmu saskaņotas informācijas sniegšanai par riepu parametriem, tam izmantojot marķējumu, kas ļauj galalietotājiem pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu, iegādājoties riepas.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro C1, C2 un C3 klases riepām.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atjaunotām riepām;

b)

profesionālām riepām apvidus transportlīdzekļiem;

c)

riepām, kuras konstruētas tā, lai tās uzstādītu tikai tiem transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti pirms 1990. gada 1. oktobra;

d)

T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepām;

e)

riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h;

f)

riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm vai ir 635 mm vai lielāks;

g)

riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm, lai uzlabotu ekspluatācijas parametrus (piemēram, riepām ar radzēm);

h)

riepām, kuras konstruētas tā, lai tās uzstādītu tikai tiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi autosacīkstēm.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“C1, C2 un C3 klases riepas” ir riepu klases, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 661/2009 8. pantā;

2)

“T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa” ir pagaidu lietošanas rezerves riepa, kas konstruēta izmantošanai ar spiedienu, kas ir augstāks par standarta un pastiprinātajām riepām noteikto spiedienu;

3)

“tirdzniecības vieta” ir vieta, kur riepas ir izliktas apskatei vai tiek glabātas un piedāvātas tirdzniecībā galalietotājiem, tostarp automobiļu izstāžu zāles, ja tajās galalietotājiem tiek piedāvātas tirdzniecībā riepas, kas nav uzmontētas transportlīdzekļiem;

4)

“tehniski reklāmas materiāli” ir tehniskas rokasgrāmatas, brošūras, informatīvas lapas un katalogi (drukātā, elektroniskā vai tiešsaistes formātā), kā arī tīmekļa vietnes, kuru mērķis ir riepu pārdošana galalietotājiem vai izplatītājiem un kuros raksturoti konkrēti riepas tehniskie parametri;

5)

“tehniskā dokumentācija” ir informācija par riepām, tostarp ziņas par riepu ražotāju un zīmolu, arī riepas tipa parametri vai riepu grupas parametri, kas noteikti, lai varētu norādīt degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un izmērīto ārējā rites trokšņa vērtību, kā arī testu ziņojumi un testēšanas precizitāte;

6)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai liek šo produktu izveidot vai ražot, vai laiž šo produktu tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi;

7)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un laiž kādas trešās valsts ražojumu Kopienas tirgū;

8)

“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz noteiktiem uzdevumiem saistībā ar pēdējā pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

9)

“piegādātājs” ir ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, vai importētājs;

10)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, izņemot piegādātāju vai importētāju, kas riepu dara pieejamu tirgū;

11)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt produktu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū;

12)

“galalietotājs” ir patērētājs, kā arī autoparka vadītājs vai autotransporta uzņēmums, kas pērk vai plāno pirkt riepu;

13)

“būtisks parametrs” ir riepas parametrs, piemēram, rites pretestība, saķere ar slapju ceļu vai ārējais rites troksnis, kas lietošanas laikā ievērojami ietekmē vidi, satiksmes drošību vai veselību.

4. pants

Riepu piegādātāju pienākumi

1.   Piegādātāji nodrošina, ka C1 un C2 klases riepām, kuras piegādā izplatītājiem vai galalietotājiem, ir:

a)

uz riepas protektora piestiprināta marķējuma uzlīme, kurā norādīta degvielas patēriņa efektivitātes klase (atbilstīgi I pielikuma A daļas noteikumiem), ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (atbilstīgi I pielikuma C daļas noteikumiem) un vajadzības gadījumā norādīta arī saķeri ar slapju ceļu raksturojoša klase (atbilstīgi I pielikuma B daļas noteikumiem);

vai

b)

katram piegādātam viena vai vairāku veidu identisku riepu sūtījumam pievienots drukāts marķējums, kurā norādīta degvielas patēriņa efektivitātes klase (atbilstīgi I pielikuma A daļas noteikumiem), ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (atbilstīgi I pielikuma C daļas noteikumiem) un vajadzības gadījumā arī saķeri ar slapju ceļu raksturojoša klase (atbilstīgi I pielikuma B daļas noteikumiem).

2.   Šā panta 1. punktā minētās uzlīmes un marķējuma formāts atbilst II pielikumā iestrādātajiem noteikumiem.

3.   Piegādātāji tehniskajos reklāmas materiālos, tostarp savās tīmekļa vietnēs, degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību un, ja nepieciešams, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi C1, C2 un C3 klases riepām saskaņā ar I pielikuma noteikumiem norāda III pielikumā noteiktajā kārtībā.

4.   Piegādātāji tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu dalībvalstu iestādēm periodā, kas beidzas piecus gadus pēc datuma, kad attiecīgā riepu tipa pēdējā riepa ir tikusi darīta pieejama tirgū. Tehniskā dokumentācija ir pietiekami sīki izstrādāta, lai iestādes varētu pārbaudīt marķējumā sniegto ziņu – degvielas patēriņa efektivitātes, saķeres ar slapju ceļu un ārējā rites trokšņa – precizitāti.

5. pants

Riepu izplatītāju pienākumi

1.   Izplatītāji nodrošina, ka:

a)

tirdzniecības vietā riepām labi redzamā vietā ir piestiprinātas uzlīmes, kuras piegādātāji ir sagatavojuši saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

vai

b)

pirms riepu pārdošanas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais marķējums ir redzams galalietotājam un ir uzskatāmi novietots riepas tiešā tuvumā tirdzniecības vietā.

2.   Ja tirdzniecībā piedāvātās riepas nav redzamas galalietotājam, izplatītājs galalietotāju nodrošina ar ziņām par attiecīgo riepu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību.

3.   C1, C2 un C3 klases riepām izplatītāji norāda degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību un, ja nepieciešams, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi, kā paredzēts I pielikumā, uz vai līdz ar rēķiniem, ko galalietotājiem izsniedz, kad tie iegādājas riepas.

6. pants

Transportlīdzekļu piegādātāju un transportlīdzekļu izplatītāju pienākumi

Ja galalietotājiem tirdzniecības vietā ir piedāvāta iespēja no vairākiem riepu veidiem izvēlēties riepu veidu, ko uzstādīt jaunam automobilim, kuru tie iecerējuši iegādāties, tad transportlīdzekļa piegādātāji un izplatītāji pirms pārdošanas sniedz galalietotājiem informāciju par katra piedāvātā riepu veida degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību un attiecībā uz C1 klases riepām, kā arī vajadzības gadījumā C2 un C3 klases riepām – saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi saskaņā ar I pielikuma noteikumiem un III pielikumā noteiktajā kārtībā. Minētās ziņas iekļauj vismaz tehniskajos reklāmas materiālos.

7. pants

Saskaņotas testēšanas metodes

Informācija, kas saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu jāsniedz par riepu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību un saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi, iegūst, izmantojot I pielikumā norādītās saskaņotās testēšanas metodes.

8. pants

Verifikācijas procedūra

Dalībvalstis saskaņā ar IV pielikumā noteikto procedūru novērtē atbilstību deklarētajām degvielas patēriņa efektivitātes klasēm un saķeri ar slapju ceļu raksturojošām klasēm I pielikuma A un B daļas nozīmē, kā arī atbilstību deklarētajai ārējā rites trokšņa klasei un izmērītajai vērtībai I pielikuma C daļas nozīmē.

9. pants

Iekšējais tirgus

1.   Ja šīs regulas prasības ir izpildītas, dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz ražojuma raksturojošo informāciju, aizliegt vai ierobežot to, ka 2. pantā minētās riepas dara pieejamas tirgū.

2.   Dalībvalstis uzskata, ka marķējums un informācija par ražojumu atbilst šai regulai, ja vien dalībvalstu rīcībā nav pretēju pierādījumu. Deklarēto vērtību un klases precizitātes izvērtēšanas vajadzībām tās var pieprasīt saskaņā ar 4. panta 4. punktu, lai piegādātāji iesniedz tehnisko dokumentāciju.

10. pants

Stimuli

Dalībvalstis nenosaka stimulējošus pasākumus attiecībā uz riepām, kuru klase ir zemāka par C klasi, attiecībā gan uz degvielas patēriņa efektivitāti, gan uz saķeri ar slapju ceļu attiecīgi I pielikuma A un B daļas nozīmē. Šajā regulā nodokļu un fiskāli pasākumi nav stimulējoši pasākumi.

11. pants

Grozījumi un pielāgošana tehnikas attīstībai

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:

a)

informācijas prasību noteikšana attiecībā uz saķeri ar slapju ceļu raksturojošu klasifikāciju C2 un C3 klases riepām – ar nosacījumu, ka ir pieejamas piemērotas saskaņotas testēšanas metodes;

b)

attiecīgā gadījumā saķeres klasifikācijas pielāgošana tādu riepu tehniskajām īpatnībām, kas galvenokārt paredzētas, lai ledus un/vai sniega apstākļos sniegtu labākus rezultātus nekā parastās riepas attiecībā uz to spēju uzsākt, nodrošināt vai apturēt transportlīdzekļa kustību;

c)

šīs direktīvas I līdz IV pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai.

12. pants

Izpilde

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 dalībvalstis nodrošina, ka par tirgus uzraudzību atbildīgās iestādes pārbauda atbilstību šīs regulas 4., 5. un 6. pantam.

13. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

14. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija izvērtē vajadzību pārskatīt šo regulu, inter alia ņemot vērā:

a)

marķējuma efektivitāti, ņemot vērā galalietotāju informētību, jo īpaši – vai 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi šīs regulas mērķu sasniegšanā ir tikpat efektīvi kā 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi;

b)

vai marķēšanas programma būtu jāpaplašina, iekļaujot atjaunotās riepas;

c)

vai būtu jāievieš jauni riepu parametri, piemēram, nobraukums;

d)

ziņas par riepu parametriem, ko transportlīdzekļu piegādātāji un izplatītāji snieguši galalietotājiem.

2.   Komisija šā novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2016. gada 1. martā un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus.

15. pants

Pārejas noteikums

Šīs regulas 4. un 5. pantu nepiemēro riepām, kas ražotas pirms 2012. gada 1. jūlija.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2012. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Å. TORSTENSSON


(1)  OV C 228, 22.9.2009., 81. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 20. novembra Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. novembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.

(5)  OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.


I PIELIKUMS

RIEPU PARAMETRU KLASIFIKĀCIJA

A daļa. Degvielas patēriņa efektivitātes klases

Degvielas patēriņa efektivitātes klase ir jānosaka, par pamatu izmantojot rites pretestības koeficientu (RRC) atbilstīgi tekstā iekļautajai skalai no A līdz G, un jāizmēra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem.

Ja riepu tipu apstiprina vairākās riepu klasēs (piemēram, C1 un C2), šā riepu tipa degvielas patēriņa efektivitātes klases noteikšanai būtu jāizmanto tā klasifikācijas skala, kas attiecas uz augstāko riepu klasi (piemēram, C2, nevis C1).

C1 klases riepas

C2 klases riepas

C3 klases riepas

RRC kg/t

Degvielas patēriņa efektivitātes klase

RRC kg/t

Degvielas patēriņa efektivitātes klase

RRC kg/t

Degvielas patēriņa efektivitātes klase

RRC ≤ 6,5

A

RRC ≤ 5,5

A

RRC ≤ 4,0

A

6,6 ≤ RRC ≤ 7,7

B

5,6 ≤ RRC ≤ 6,7

B

4,1 ≤ RRC ≤ 5,0

B

7,8 ≤ RRC ≤ 9,0

C

6,8 ≤ RRC ≤ 8,0

C

5,1 ≤ RRC ≤ 6,0

C

D

D

6,1 ≤ RRC ≤ 7,0

D

9,1 ≤ RRC ≤ 10,5

E

8,1 ≤ RRC ≤ 9,2

E

7,1 ≤ RRC ≤ 8,0

E

10,6 ≤ RRC ≤ 12,0

F

9,3 ≤ RRC ≤ 10,5

F

RRC ≥ 8,1

F

RRC ≥ 12,1

G

RRC ≥ 10,6

G

G

B daļa. Saķeri ar slapju ceļu raksturojošās klases

C1 klases riepām saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase ir jānosaka, par pamatu izmantojot saķeri ar slapju ceļu raksturojošo indeksu (G) atbilstīgi pielikumā iekļautajai skalai no A līdz G, un tās ir jāmēra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem.

G

Saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase

1,55 ≤ G

A

1,40 ≤ G ≤ 1,54

B

1,25 ≤ G ≤ 1,39

C

D

1,10 ≤ G ≤ 1,24

E

G ≤ 1,09

F

G

C daļa. Ārējā rites trokšņa klases un izmērītā vērtība

Ārējā rites trokšņa izmērītā vērtība (N) jānorāda decibelos un jāaprēķina saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem.

Ārējā rites trokšņa klase jānosaka, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 661/2009 II pielikuma C daļā noteiktajām robežvērtībām (LV), šādi.

N izteikts dB

Ārējā rites trokšņa klase

N ≤ LV – 3

Image

LV-3 < N ≤ LV

Image

N > LV

Image


II PIELIKUMS

MARĶĒJUMA FORMĀTS

1.   Marķējuma dizains

1.1.   Šīs regulas 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā minētajam marķējumam ir jāatbilst šajā attēlā aplūkojamam paraugam:

Image

1.2.   Marķējuma raksturlielumi:

Image

1.3.   Marķējumam ir jābūt vismaz 75 mm platam un 110 mm augstam. Ja marķējumu drukā lielākā formātā, tā saturs jāattēlo, saglabājot iepriekš norādīto elementu proporcijas.

Marķējumam ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

krāsas ir CMYK sistēmas krāsas – ciānkrāsa, fuksīns, dzeltenā un melnā krāsa –, un tās norāda atbilstīgi šim piemēram: 00-70-X-00 (0 % ciānkrāsas, 70 % fuksīna, 100 % dzeltenās krāsas, 0 % melnās krāsas);

b)

šeit turpmāk norādītie numuri skaidro 1.2. punktā redzamā attēla elementus:

Image

Degvielas patēriņa efektivitāte

Paraugā attēlotā piktogramma: platums –19,5 mm; augstums –18,5 mm. Piktogrammas ietvars: 3,5 pt, ietvara platums – 26 mm; augstums – 23 mm. Klases ietvars: biezums – 1 pt. Ietvaru noslēdzošās daļas biezums –3,5 pt, ietvara platums – 36 mm. Krāsa – X-10-00-05.

Image

Saķere ar slapju ceļu

Paraugā attēlotā piktogramma: platums – 19 mm; augstums – 19 mm. Piktogrammas ietvars: biezums –3,5 pt, ietvara platums – 26 mm; augstums – 23 mm. Klases ietvars: biezums – 1 pt. Ietvaru noslēdzošās daļas biezums –3,5 pt, ietvara platums – 26 mm. Krāsa – X-10-00-05.

Image

Ārējais rites troksnis

Paraugā attēlotā piktogramma: platums – 14 mm; augstums – 15 mm. Piktogrammas ietvars: biezums –3,5 pt, ietvara platums – 26 mm; augstums – 24 mm. Vērtības ietvars: biezums – 1 pt. Ietvaru noslēdzošās līnijas biezums –3,5 pt; augstums – 24 mm. Krāsa – X-10-00-05.

Image

Marķējuma robeža: biezums –1,5 pt; krāsa – X-10-00-05.

Image

“A” līdz “G” skala

Bultas: augstums –4,75 mm; atstarpe –0,75 mm; melnās līnijas biezums –0,5 pt; izmanto tālāk norādītās krāsas:

A: X-00-X-00,

B: 70-00-X-00,

C: 30-00-X-00,

D: 00-00-X-00,

E: 00-30-X-00,

F: 00-70-X-00,

G: 00-X-X-00.

Teksts: Helvetica Bold 12 pt, 100 % balts, melnā kontūra –0,5 pt.

Image

Klase

Bulta: platums – 16 mm; augstums – 10 mm; 100 % melns.

Teksts: Helvetica Bold 27 pt, 100 % balts.

Image

Līnijas skalā: biezums –0,5 pt; raustītās līnijas posms –5,5 mm; 100 % melns.

Image

Skalas teksts: Helvetica Bold 11 pt, 100 % melns.

Image

Ārējā rites trokšņa izmērītā vērtība

Bulta: platums –25,25 mm; augstums – 10 mm; 100 % melns.

Teksts: Helvetica Bold 20 pt, 100 % balts.

Vienības teksts: Helvetica Bold 13 pt, 100 % balts.

Image

ES logotips: platums – 9 mm, augstums – 6 mm.

Image

Norāde uz regulu: Helvetica Regular 7,5 pt; 100 % melns.

Norāde uz riepu klasi: Helvetica Bold 7,5 pt; 100 % melns.

Image

Ārējā rites trokšņa klase, kā norādīts I pielikuma C daļā: platums –8,25 mm; augstums –15,5 mm; 100 % melns;

c)

fonam ir jābūt baltam.

1.5.   Riepas klase (C1 vai C2) marķējumā ir jānorāda atbilstoši 1.2. punkta attēlā redzamajam paraugam.

2.   Uzlīme

2.1.   Šīs regulas 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā minētā uzlīme sastāv no divām daļām: i) marķējums, kas drukāts, ievērojot šā pielikuma 1. punktā dotās norādes par formātu; un ii) zīmola laukums, kas atbilst šā pielikuma 2. punkta 2. apakšpunktā dotajiem raksturlielumiem.

2.2.   Zīmola vieta: piegādātājiem uz marķējuma uzlīmes ir jānorāda uzņēmuma nosaukums vai preču zīme, ražojuma līnijas nosaukums, riepas izmēri, noslogojuma indekss, ātruma kategorija un citi tehniskie parametri – jebkādā krāsā, formātā un dizainā ar nosacījumu, ka tas nenovērš uzmanību no uzraksta uz marķējuma, kas definēts šā pielikuma 1. punktā, vai neaizsedz marķējuma tekstu. Kopējais uzlīmes laukums nepārsniedz 250 cm2, bet kopējais uzlīmes augstums nepārsniedz 220 mm.


III PIELIKUMS

Tehniskos reklāmas materiālos sniegta informācija

1.   Informācija par riepām ir jāsniedz šādā kārtībā:

i)

degvielas patēriņa efektivitātes klase (burts no A līdz G);

ii)

saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase (burts no A līdz G);

iii)

ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (dB).

2.   Pielikuma 1. punktā minētajai informācijai ir jāatbilst šādām prasībām:

i)

tai ir jābūt viegli lasāmai;

ii)

tai ir jābūt viegli saprotamai;

iii)

ja riepu tips atkarībā no izmēriem vai citiem parametriem atbilst vairākām klasēm, norāda diapazonu, ko veido riepa ar vissliktākajiem parametriem un riepa ar vislabākajiem parametriem.

3.   Piegādātājiem to tīmekļa vietnēs ir jādara pieejama arī šāda informācija:

i)

saite uz attiecīgo Komisijas tīmekļa lappusi, kas veltīta šai regulai;

ii)

uz marķējuma uzdrukāto piktogrammu skaidrojums;

iii)

paziņojums, kurā uzsvērts, ka faktiskais degvielas ietaupījums un satiksmes drošība lielā mērā ir atkarīga no vadītāja rīcības, un jo īpaši šādiem faktoriem:

ekoloģisks braukšanas stils var būtiski samazināt degvielas patēriņu,

lai uzlabotu saķeri ar slapju ceļu un degvielas patēriņa efektivitāti, regulāri būtu jāpārbauda riepu spiediens,

vienmēr būtu strikti jāievēro apstāšanās ceļam vajadzīgā distance.


IV PIELIKUMS

Verifikācijas procedūra

Katram piegādātāja noteiktajam riepu tipam vai riepu grupai saskaņā ar vienu no šeit izklāstītajām procedūrām ir jānovērtē atbilstība deklarētajai degvielas patēriņa efektivitātei un saķeri ar slapju ceļu raksturojošajām klasēm, kā arī deklarētajai ārējā rites trokšņa klasei un izmērītajai vērtībai:

a)

i)

vispirms testē tikai vienu riepu. Ja izmērītā vērtība atbilst deklarētajai klasei vai ārējā rites trokšņa izmērītajai vērtībai, pārbaude ir izturēta;

un

ii)

ja izmērītā vērtība neatbilst deklarētajai klasei vai ārējā rites trokšņa izmērītajai vērtībai, testē vēl trīs riepas. Lai novērtētu atbilstību deklarētajai informācijai, izmanto šo četru testēto riepu mērījumu vidējo vērtību;

vai

b)

ja marķējumā norādītās klases vai vērtības ir noteiktas, pamatojoties uz riepu tipa apstiprināšanas testu rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvu 2001/43/EK, Regulu (EK) Nr. 661/2009 vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem, tad dalībvalstis var izmantot šādos tipa apstiprinājumos sniegtos datus par riepu ražošanas atbilstību.

Ražošanas atbilstības novērtējumā jāņem vērā ANO/EEK Noteikumu Nr. 117 un to turpmāko grozījumu 8. iedaļā minētās pielaides.


22.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/59


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1223/2009

(2009. gada 30. novembris)

par kosmētikas līdzekļiem

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 76/768/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (3) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā ir jāveic turpmāki grozījumi, šajā konkrētajā gadījumā skaidrības labad būtu lietderīgi to pārstrādāt vienotā tekstā.

(2)

Regula ir piemērots juridisks instruments, jo tas ievieš skaidrus un detalizētus noteikumus, tādējādi nav iespējams tiesību aktu atšķirīgi transponēt dalībvalstīs. Turklāt regula nodrošina to, ka juridiskās prasības ieviestu vienlaikus visā Kopienā.

(3)

Šīs regulas mērķis ir vienkāršot procedūras un uzlabot terminoloģiju, tādējādi samazinot administratīvo slogu un neskaidrības. Turklāt tā nostiprina konkrētus elementus reglamentējošos noteikumos par kosmētikas līdzekļiem, piemēram, tirgus iekšējo kontroli, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

(4)

Ar šo regulu pilnīgi saskaņo noteikumus Kopienā, lai izveidotu kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu, nodrošinot augstu, cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

(5)

Ar vides aizsardzību saistītas bažas, kas var rasties saistībā ar kosmētikas līdzekļu sastāvā esošām vielām, tiek ņemtas vērā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (4), saskaņā ar kuru ir iespējams vērtēt vides drošību starpnozaru veidā.

(6)

Šī regula attiecas tikai uz kosmētikas līdzekļiem, bet ne uz zālēm, medicīnas ierīcēm vai biocīdiem produktiem. Tos var nošķirt jo īpaši tad, ja kosmētikas līdzekļi tiek precīzi definēti gan attiecībā uz pielietošanas vietu, gan izmantošanas mērķi.

(7)

Novērtējums par to, vai izstrādājums ir kosmētikas līdzeklis, jāveic, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā visas izstrādājuma īpašības. Kosmētikas līdzekļi var būt krēmi, emulsijas, losjoni, želejas un eļļas ādai, sejas maskas, tonējoši līdzekļi (šķidrumi, pastas, pūderi), dekoratīvie pūderi, pūderi pēc vannas, higiēniskie pūderi, tualetes ziepes, dezodorējošās ziepes, smaržas, tualetes ūdeņi un odekoloni, vannas un dušas līdzekļi (sāļi, putas, eļļas, želejas), depilatori, dezodoranti un pretsviedru līdzekļi, matu krāsas, līdzekļi matu cirtošanai, matu iztaisnošanai un fiksēšanai, līdzekļi matu sakārtošanai, matu mazgāšanas un attīrīšanas līdzekļi (losjoni, pūderi, šampūni), matu kondicionēšanas līdzekļi (losjoni, krēmi, eļļas), frizūru veidošanas līdzekļi (losjoni, lakas, spīdumi), skūšanās līdzekļi (krēmi, putas, losjoni), līdzekļi dekoratīvās kosmētikas uzlikšanai un noņemšanai, kosmētikas līdzekļi lūpām, zobu un mutes kopšanas līdzekļi, nagu kopšanas un dekorēšanas līdzekļi, līdzekļi ārējai intīmai higiēnai, sauļošanās līdzekļi, iedeguma imitācijas līdzekļi, ādas balināšanas līdzekļi un pretgrumbu līdzekļi.

(8)

Komisijai būtu jādefinē kosmētikas līdzekļu kategorijas, kuras ir nozīmīgas šīs regulas piemērošanai.

(9)

Parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos kosmētikas līdzekļiem vajadzētu būt drošiem. Jo īpaši ar riska/ieguvumu apsvērumiem nedrīkstētu pamatot risku cilvēka veselībai.

(10)

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (5), kosmētikas līdzekļa noformējums un jo īpaši tā veids, smarža, krāsa, izskats, iepakojums, marķējums, apjoms vai lielums nedrīkst apdraudēt patērētāju veselību un drošību, sajaucot to ar pārtikas produktu.

(11)

Lai skaidri noteiktu atbildību, katram kosmētikas līdzeklim vajadzētu būt saistītam ar Kopienā reģistrētu atbildīgo personu.

(12)

Nodrošinot kosmētikas līdzekļa izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma palīdz tirgus uzraudzības iestādēm veikt savu uzdevumu, proti, sekot līdzi komersantu darbībai.

(13)

Nepieciešams noteikt, kādos apstākļos izplatītāju uzskata par atbildīgo personu.

(14)

Atsauce uz izplatītāju attiecas uz visām juridiskām vai fiziskām personām, kas darbojas kā vairumtirgotāji, kā arī uz mazumtirgotājiem, kas pārdod preci tieši patērētājiem. Tādēļ izplatītāju pienākumi būtu attiecīgi jāpielāgo katras komersantu kategorijas lomai un darbības veidam.

(15)

Eiropas kosmētikas nozare ir svarīga rūpniecības joma, ko nopietni skar preču viltošanas problēma, kas var palielināt risku cilvēka veselībai. Dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība horizontālo Kopienas tiesību aktu un pasākumu īstenošanai kosmētikas līdzekļu viltošanas jomā, piemēram, tādu tiesību aktu īstenošanai kā Padomes Regula 1383/2003/EK (2003. gada 22. jūlijs) par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (7). Tirgus iekšējā kontrole ir efektīvs līdzeklis, lai atpazītu kosmētikas līdzekļus, kas neatbilst šīs regulas prasībām.

(16)

Lai nodrošinātu tirgū laisto kosmētikas līdzekļu drošumu, tie jāražo saskaņā ar labu ražošanas praksi.

(17)

Lai efektīvi veiktu tirgus uzraudzību, kosmētikas līdzekļa lietai viegli pieejamā veidā vienā adresē Kopienā vajadzētu būt pieejamai tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kur lieta atrodas.

(18)

Lai neklīniskos drošuma pētījumos, kuros jānovērtē kosmētikas līdzekļa drošums, gūtie rezultāti, būtu salīdzināmi un ļoti kvalitatīvi, tiem būtu jāatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

(19)

Skaidri būtu jāparedz, kādai informācijai jābūt pieejamai kompetentajām iestādēm. Šajā informācijā būtu jāiekļauj visi nepieciešamie dati par kosmētikas līdzekļa nosaukumu, kvalitāti, drošumu cilvēka veselībai un tā apgalvotu ietekmi. Īpaši šajā kosmētikas līdzekļa lietā būtu jāietver kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējuma ziņojums, ar ko apliecina, ka drošuma novērtējums ir veikts.

(20)

Lai nodrošinātu vienotu to ierobežojumu piemērošanu un kontroli, kas attiecas uz vielām, paraugu ņemšana un analīzes būtu jāveic reproducējami un standartizēti.

(21)

Terminam “maisījums”, kā tas definēts šajā regulā, vajadzētu būt tādai pašai nozīmei, kā līdz šim Kopienas tiesību aktos izmantotajam terminam “preparāts”.

(22)

Efektīvas tirgus uzraudzības labad būtu jāpaziņo kompetentajai iestādei konkrēta informācija saistībā ar tirgū laisto kosmētikas līdzekli.

(23)

Lai nodrošinātu tūlītēju un pareizu ārstēšanu sarežģījumu gadījumā, toksikoloģijas kontroles centriem un iestādēm ar līdzīgām funkcijām, ja dalībvalstis šādus centrus ir izveidojušas, būtu jāiesniedz vajadzīgā informācija par kosmētikas līdzekļa sastāvu.

(24)

Lai administratīvais slogs būtu iespējami neliels, kompetentajām iestādēm, toksikoloģijas kontroles centriem un iestādēm ar līdzīgām funkcijām paziņotā informācija Kopienai būtu jāiesniedz centrāli, izmantojot elektronisku saskarni.

(25)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno elektronisko saskarni, komersantiem vajadzētu atļaut darīt zināmu šajā regulā prasīto informāciju pirms regulas piemērošanas datuma.

(26)

Ar ierobežojumiem dažām vielām II un III pielikumā ir jāatbalsta vispārīgais princips, ka par kosmētikas līdzekļa drošumu atbild ražotājs vai importētājs. Turklāt vielas, ko paredzēts lietot kā krāsvielas, konservantus un UV filtrus, lai atļautu šos lietojumus, būtu jāuzskaita attiecīgi IV, V un VI pielikumā.

(27)

Lai izvairītos no neskaidrībām, būtu skaidri jānosaka, ka atļauto krāsvielu saraksts, kas ir ietverts IV pielikumā, satur tikai tās vielas, kas krāso absorbējot vai atstarojot, bet ne vielas, kas krāso, izraisot fotoluminescenci, interferenci vai ķīmisku reakciju.

(28)

Lai risinātu izvirzītos drošuma jautājumus, IV pielikumā, kurā patlaban ir iekļautas tikai krāsvielas ādai, jāiekļauj arī matu krāsas, tiklīdz Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (PDZK), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2008/721/EK (2008. gada 5. septembris), ar ko izveido zinātnisko komiteju un ekspertu padomdevēju struktūru patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā un atceļ Lēmumu 2004/210/EK (8), pabeidz riska novērtējumu par minētajām vielām. Tālab Komisijai vajadzētu būt iespējai komitoloģijas procedūrā iekļaut matu krāsas minētā pielikuma darbības jomā.

(29)

Nanomateriālu izmantošanu kosmētikas līdzekļos var veicināt turpmākā tehnoloģijas attīstība. Lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni patērētājiem, preču brīvu apriti un juridisko noteiktību ražotājiem, starptautiskā līmenī ir jāizstrādā vienota nanomateriālu definīcija. Kopienai starptautiskos forumos būtu jācenšas panākt vienošanos par definīciju. Ja šādu vienošanos izdotos panākt, attiecīgi būtu jāpielāgo nanomateriālu definīcija šajā regulā.

(30)

Pašlaik trūkst pienācīgas informācijas par risku, ko rada nanomateriālu izmantošana. Lai labāk novērtētu to drošumu, PDZK sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm būtu jānodrošina pamatnostādnes pārbaužu metodēm, kurās ņemtas vērā nanomateriālu īpatnības.

(31)

Komisijai regulāri būtu jāpārskata nanomateriālu izmantošanas noteikumi, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus.

(32)

Ņemot vērā to vielu bīstamās īpašības, kuras saskaņā ar klasifikāciju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (9), ir 1.A, 1.B un 2. kategorijas kancerogēnās, mutagēnās vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas (KMR), minēto vielu izmantošana kosmētikas līdzekļos būtu jāaizliedz. Tomēr, tā kā vielas bīstamā īpašība ne vienmēr rada risku, būtu jāparedz iespēja atļaut to vielu lietošanu, kuras ir klasificētas kā 2. kategorijas KMR 2 vielas, ja, ņemot vērā iedarbību un koncentrāciju, PDZK tās ir atzinusi par drošām, un Komisija tās reglamentē šīs regulas pielikumos. Attiecībā uz vielām, kuras klasificē kā 1.A vai 1.B kategorijas KMR vielas, vajadzētu būt iespējai izņēmuma gadījumā, ja šīs vielas atbilst pārtikas nekaitīguma prasībām, tostarp tādēļ, ka tās dabiskā veidā ir pārtikas produktu sastāvā, un nepastāv piemērota alternatīva viela, lietot tās kosmētikas līdzekļos ar nosacījumu, ka PDZK ir atzinusi, ka šāds lietojums ir drošs. Ja šie nosacījumi ir ievēroti, Komisijai būtu jāgroza šīs regulas pielikumi vēlākais 15 mēnešu laikā pēc tam, kad vielas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētas kā 1.A vai 1.B kategorijas KMR vielas. PDZK šādas vielas pastāvīgi būtu jāizvērtē atkārtoti.

(33)

Vērtējot vielu drošumu, jo īpaši ja tās pieder pie 1.A vai 1.B. kategorijas KMR vielām, ir jāapsver minēto vielu vispārējā iedarbība no visiem iespējamiem avotiem. Tajā pašā laikā, gatavojot drošuma novērtējumu, ir svarīgi nodrošināt saskaņotu pieeju, nosakot un lietojot šādus vispārējās iedarbības rādītājus. Līdz ar to Komisijai, cieši sadarbojoties ar PDZK, Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un citām ieinteresētajām pusēm, steidzami būtu jāpārskata un jāizstrādā vadlīnijas, kas skar minēto vielu vispārējās iedarbības rādītāju noteikšanu un izmantošanu.

(34)

PDZK, vērtējot 1.A un 1.B kategorijas KMR vielu izmantošanu kosmētikas līdzekļos, būtu jāņem vērā arī tas, ka šo vielu iedarbībai ir pakļautas arī tādas neaizsargātas iedzīvotāju grupas kā bērni vecumā līdz trim gadiem, veci cilvēki, grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, kā arī cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu.

(35)

Vajadzības gadījumā PDZK būtu jāsniedz atzinumi par nanomateriālu izmantošanas drošumu kosmētikas līdzekļos. Šos atzinumus vajadzētu pamatot ar visu iespējamo informāciju, ko ir sniegusi atbildīgā persona.

(36)

Komisijas un dalībvalstu rīcībai, kuras mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, vajadzētu būt balstītai uz piesardzības principu.

(37)

Lai nodrošinātu kosmētikas līdzekļa drošumu, aizliegtām vielām vajadzētu būt pieņemamām zīmju daudzumā tikai tad, ja tās pareizos ražošanas procesos ir tehnoloģiski neizbēgamas un ja kosmētikas līdzeklis ir drošs.

(38)

Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību, kas pievienots pielikumā Līgumam, paredzēts, ka Kopienai un dalībvalstīm, realizējot Kopienas politiku, īpaši attiecībā uz iekšējo tirgu, pilnīgi jāievēro dzīvnieku labturības prasības.

(39)

Padomes Direktīvā 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem (10), ir kopīgi noteikumi dzīvnieku izmantošanai izmēģinājumiem Kopienā un nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādi izmēģinājumi jāveic dalībvalstu teritorijā. Jo īpaši minētās direktīvas 7. pantā ir prasība, ka izmēģinājumi ar dzīvniekiem jāaizstāj ar alternatīvām metodēm, ja tādas metodes ir un ja tās ir zinātniski apmierinošas.

(40)

Kosmētikas līdzekļu un to sastāvdaļu drošumu var nodrošināt ar alternatīvām metodēm, kas var nebūt piemērojamas visiem ķīmisko sastāvdaļu lietojumiem. Tādēļ būtu jāveicina šādu metožu izmantošana visā kosmētikas nozarē un jānodrošina to pieņemšana Kopienas līmenī, ja ar šādām metodēm var nodrošināt līdzvērtīgu patērētāju aizsardzību.

(41)

Gatavo kosmētikas līdzekļu drošumu jau var nodrošināt, pamatojoties uz zināšanām par to sastāvdaļu drošumu. Tādēļ būtu jāparedz noteikumi, ar ko gatavos kosmētikas līdzekļus aizliedz pārbaudīt izmēģinājumos ar dzīvniekiem. Ar Komisijas vadlīnijām jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos varētu veicināt tādu pārbaudes metožu un attiecīgo pieejamo datu novērtēšanas procedūru piemērošanu, tostarp analoģijas un pierādījumu nozīmīguma pieejas izmantošanu, kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu gatavo kosmētikas līdzekļu drošuma pārbaudei.

(42)

Pakāpeniski radīsies iespēja nodrošināt kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu drošumu ar alternatīvām metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus un kuras ir validētas Kopienas līmenī vai kuras Eiropas Centrs Alternatīvo metožu apstiprināšanai (ECVAM) ir apstiprinājis par zinātniski validētām, attiecīgi ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) validēšanas attīstību. Pēc apspriešanās ar PDZK par validēto alternatīvo metožu piemērošanu kosmētikas līdzekļu jomā Komisijai nekavējoties būtu jāpublicē validētās vai apstiprinātās metodes, kas atzītas par piemērojamām šādām sastāvdaļām. Lai sasniegtu dzīvnieku aizsardzības augstāko pakāpi, būtu jānosaka termiņš galīgā aizlieguma ieviešanai.

(43)

Komisija ir noteikusi termiņus līdz 2009. gada 11. martam, aizliedzot laist tirgū tos kosmētikas līdzekļus, kuru galīgais sastāvs, sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas ir pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem, un termiņus, ar kuriem aizliedz katru pārbaudi, ko pašlaik izdara, izmantojot dzīvniekus. Tomēr, ņemot vērā to, ka pārbaudēm, kas attiecas uz atkārtotas devas toksicitāti, reproduktīvo toksicitāti un toksikokinētiku, kosmētikas līdzekļiem, kurus pārbauda attiecībā uz to, ir lietderīgi galīgo aizliegumu laišanai tirgū noteikt no 2013. gada 11. marta. Komisija būtu jāpilnvaro, pamatojoties uz gada ziņojumiem, pielāgot grafikus iepriekš minētā galīgā termiņa robežās.

(44)

Labāka resursu koordinācija Kopienas līmenī veicina tās zinātniskās pieredzes uzkrāšanu, kas vajadzīga alternatīvo metožu izstrādei. Šajā nolūkā Komisijai ir būtiski turpināt un pastiprināt darbu un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu pētījumus un tādu jaunu alternatīvo metožu izstrādi, kurās neizmanto dzīvniekus, īpaši saskaņā ar tās pētniecības pamatprogrammām.

(45)

Būtu jāveicina Kopienā izstrādāto alternatīvo metožu atzīšana trešās valstīs. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas piemēroti, lai veicinātu šādu metožu akceptēšanu ESAO. Komisijai arī būtu jācenšas Eiropas Kopienas sadarbības līgumu ietvaros panākt, ka trešās valstis atzīst to drošuma pārbaužu rezultātus, kas veiktas Kopienā ar alternatīvām eksporta kosmētikas līdzekļu pārbaužu metodēm, lai nodrošinātu to, ka netiek aizkavēts kosmētikas līdzekļu eksports, kuriem izmantotas šādas metodes, un lai nepieļautu to, ka trešās valstis pieprasītu šādu pārbaužu atkārtošanu ar dzīvniekiem.

(46)

Ir nepieciešama pārredzamība attiecībā uz kosmētikas līdzekļos izmantojamām sastāvdaļām Šī pārredzamība būtu jāsasniedz, kosmētikas līdzeklī izmantotās sastāvdaļas uzrādot uz tā iepakojuma. Tad, ja praktisku iemeslu dēļ uz iepakojuma nav iespējams norādīt sastāvdaļas, šādi dati būtu jāiekļauj tā, lai patērētājs varētu uzzināt informāciju.

(47)

Komisijai būtu jāsagatavo sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosārijs, lai nodrošinātu vienotu marķēšanu un atvieglotu kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu noteikšanu. Šis glosārijs nebūtu paredzēts, lai veidotu kosmētikas līdzekļos izmantojamo sastāvdaļu ierobežojošu sarakstu.

(48)

Lai informētu patērētājus, uz kosmētikas līdzekļiem vajadzētu būt precīzām un viegli saprotamām norādēm par derīguma termiņu. Tā kā patērētājiem ir jābūt informētiem par datumu, līdz kuram kosmētikas līdzeklis pilda savas sākotnējās funkcijas un tā lietošana ir droša, ir svarīgi zināt minimālo derīguma termiņu, proti, datumu, līdz kuram kosmētikas līdzekli vēlams izlietot. Ja minimālais derīguma termiņš pārsniedz 30 mēnešus, patērētājs būtu jāinformē par to, cik ilgu laiku pēc iepakojuma atvēršanas kosmētikas līdzekļa lietošana neapdraud patērētāja veselību. Tomēr šai prasībai nevajadzētu attiekties uz gadījumiem, kad derīguma termiņam pēc atvēršanas nav nozīmes, proti, uz vienreizējas lietošanas kosmētikas līdzekļiem, kosmētikas līdzekļiem, kas nebojājas, un kosmētikas līdzekļiem, kas nav atverami.

(49)

PDZK ir identificējusi vairākas vielas, kuras var izraisīt alerģiskas reakcijas un kuru izmantošana būs jāierobežo un/vai kurām būs jānosaka konkrēti nosacījumi. Lai nodrošinātu patērētāju pietiekamu informētību, par šādu sastāvdaļu klātbūtni vajadzētu būt informācijai sastāvdaļu sarakstā un būtu jāvērš patērētāju uzmanība uz to, ka sastāvā ir šādas vielas. Šai informācijai būtu jāuzlabo ādas alerģiju diagnosticēšana patērētājiem un būtu jādod tiem iespēja izvairīties no to kosmētikas līdzekļu lietošanas, pret kuriem viņiem ir alerģija. Būtu jāapsver iespēja noteikt tādus ierobežojošus pasākumus kā aizliegums vai koncentrācijas ierobežojums tām vielām, kas var izraisīt alerģiju ievērojamai daļai cilvēku.

(50)

Vērtējot kosmētikas līdzekļu drošumu, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā riska novērtēšanas rezultātus, kas gūti citās saistītās jomās. Šādu datu izmantošana ir pienācīgi jāpaskaidro un jāpamato.

(51)

Patērētājs būtu jāaizsargā no maldinošiem apgalvojumiem par iedarbīgumu un citām kosmētikas līdzekļa īpašībām. Jo īpaši piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (11). Turklāt Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jānosaka kopēji kritēriji konkrētu apgalvojumu paušanai attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem.

(52)

Vajadzētu būt iespējai prasīt, lai kosmētikas līdzekli izstrādā, tā pārbaudīšanā neizmantojot dzīvniekus. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, ir izstrādājusi vadlīnijas, lai nodrošinātu to, ka apgalvojumiem piemēro kopīgus kritērijus un tos vienoti interpretē, jo īpaši, lai ar šādiem apgalvojumiem nemaldinātu patērētāju. Izstrādājot šādas vadlīnijas, Komisija ir ņēmusi vērā arī to daudzo mazo un vidējo uzņēmumu viedokli, kas veido lielāko daļu ražotāju, kuri izmanto pārbaudes bez dzīvniekiem, attiecīgo nevalstisko organizāciju viedokli un to, ka patērētājiem jāspēj faktiski atšķirt kosmētikas līdzekļus, pamatojoties uz kritērijiem, kas attiecas uz pārbaudēm izmēģinājumos ar dzīvniekiem.

(53)

Papildus informācijai marķējumā būtu jādod iespēja patērētājiem pieprasīt ar kosmētikas līdzekli saistīto informāciju no atbildīgās personas, lai izvēlētos kosmētikas līdzekli, pamatojoties uz informāciju.

(54)

Ir vajadzīga efektīva tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikumi tiek ievēroti. Tālab būtu jāziņo par būtisku nevēlamu ietekmi, un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt no atbildīgās personas kosmētikas līdzekļu sarakstu, kurā ir vielas, kuras ir izraisījušas nopietnas bažas par drošumu.

(55)

Šī regula neskar dalībvalstu iespējas, ievērojot Kopienas tiesību aktus, regulēt to, kādā veidā veselības aprūpes speciālisti vai patērētāji ziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par būtisku nevēlamu ietekmi.

(56)

Šī regula neskar dalībvalstu iespējas, ievērojot Kopienas tiesību aktus, regulēt to komersantu reģistrāciju, kuri darbojas kosmētikas līdzekļu jomā.

(57)

Gadījumos, kad konstatē neatbilstību šai regulai, var būt vajadzīga skaidra un efektīva procedūra kosmētikas līdzekļu izņemšanai un atsaukšanai no tirgus aprites. Šī procedūra pēc iespējas būtu jābalsta uz pašreizējiem Kopienas noteikumiem par nedrošām precēm.

(58)

Lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar kosmētikas līdzekļiem, kuri, lai gan atbilst šīs regulas noteikumiem, var apdraudēt cilvēka veselību, būtu jāievieš drošības procedūra.

(59)

Lai veicinātu konsekventu šīs regulas īstenošanu, Komisijai būtu jāsniedz norādes par būtiska riska jēdziena vienotu interpretāciju un piemērošanu.

(60)

Lai ievērotu labas administratīvas prakses principus, jebkāds kompetentās iestādes lēmums, kas pieņemts, veicot tirgus uzraudzību, būtu pienācīgi jāpamato.

(61)

Lai nodrošinātu efektīvu tirgus iekšējo kontroli, ir vajadzīgs augsts administratīvās sadarbības līmenis starp kompetentajām iestādēm. Tas īpaši attiecas uz savstarpējo palīdzību, pārbaudot kosmētikas līdzekļa lietu, kura atrodas citā dalībvalstī.

(62)

PDZK, kas ir neatkarīga riska novērtētāja iestāde, būtu jāpalīdz Komisijai.

(63)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(64)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot šīs regulas pielikumus tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(65)

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu konkrētus pasākumus attiecībā uz KMR vielām, nanomateriāliem un iespējamo cilvēku veselības apdraudējumu.

(66)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(67)

Komersantiem, dalībvalstīm un Komisijai ir vajadzīgs pietiekams laiks, lai pielāgotos pārmaiņām, ko ievieš ar šo regulu. Tādēļ ir lietderīgi noteikt pietiekami ilgu pārejas periodu šim pielāgošanās procesam. Tomēr, lai nodrošinātu netraucētu pāreju, būtu jāļauj komersantiem līdz pārejas perioda beigām laist tirgū kosmētikas līdzekļus, kas atbilst šīs regulas prasībām.

(68)

Lai uzlabotu kosmētikas līdzekļu drošumu un pastiprinātu tirgus uzraudzību, kosmētikas līdzekļiem, ko laiž tirgū pēc šīs regulas piemērošanas datuma, būtu jāatbilst šīs regulas prasībām attiecībā uz drošuma novērtējumu, kosmētikas līdzekļa lietu un paziņošanu pat tad, ja līdzīgas prasības jau ir izpildītas saskaņā ar Direktīvu 76/768/EEK.

(69)

Direktīva 76/768/EEK būtu jāatceļ. Tomēr, lai sarežģījumu gadījumā nodrošinātu pienācīgu medicīnisko aprūpi un tirgus uzraudzību, kompetentajām iestādēm noteiktu laiku būtu jāglabā informācija par kosmētikas līdzekļiem, kas saņemta saskaņā ar Direktīvas 76/768/EEK 7. panta 3. punktu un 7.a panta 4. punktu, un tikpat ilgu laiku vajadzētu būt pieejamai informācijai, ko glabā atbildīgā persona.

(70)

Šī regula nedrīkstētu ierobežot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IX pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, iekšējā tirgus izveidi un cilvēku veselības aizsardzību augstā līmenī, panākot kosmētikas līdzekļu atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma un mērķis

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kosmētikas līdzeklis” ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām un ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, tos aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu;

b)

“viela” ir ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, tostarp tās stabilizācijai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji, kurus var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;

c)

“maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

d)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu kosmētikas līdzekli vai liek šo kosmētikas līdzekli izveidot vai ražot un tirgo šo kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi;

e)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, izņemot ražotāju vai importētāju, kura dara kosmētikas līdzekli pieejamu Kopienas tirgū;

f)

“gala patērētājs” ir patērētājs vai profesionālis, kas izmanto kosmētikas līdzekli;

g)

“darīt pieejamu tirgū” ir, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt kādu kosmētikas līdzekli izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Kopienas tirgū;

h)

“laist tirgū” ir pirmo reizi darīt kosmētikas līdzekli pieejamu Kopienas tirgū;

i)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta Kopienā un laiž kādas trešās valsts kosmētikas līdzekli Kopienas tirgū;

j)

“saskaņotais standarts” ir standarts, ko pieņēmusi viena no Eiropas standartizācijas iestādēm, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (13), pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu;

k)

“nanomateriāls” ir īpaši izgatavots nešķīstošs vai bioloģiski noturīgs materiāls, kam vismaz viens ārējais parametrs vai iekšējās struktūras izmēri ir no 1 līdz 100 nm;

l)

“konservanti” ir vielas, kuras ir tikai vai galvenokārt paredzētas, lai kavētu mikroorganismu attīstību kosmētikas līdzekļos;

m)

“krāsvielas” ir vielas, kuras ir tikai vai galvenokārt paredzētas, lai krāsotu kosmētikas līdzekli, visu ķermeni vai tā daļas, absorbējot vai atstarojot redzamo gaismu; papildus arī oksidatīvo matu krāsošanas līdzekļu prekursorus uzskata par krāsvielām;

n)

“UV filtri” ir vielas, kuras ir tikai vai galvenokārt paredzētas, lai aizsargātu ādu pret noteikta veida UV starojumu, absorbējot, atstarojot vai izkliedējot UV starojumu;

o)

“nevēlama ietekme” ir nelabvēlīga iedarbība uz cilvēka veselību, kas ir saistīta ar kosmētikas līdzekļa lietošanu parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos;

p)

“būtiska nevēlama ietekme” ir nevēlama ietekme, kuras rezultātā rodas pagaidu vai pastāvīga funkcionāla nespēja, invaliditāte, ir nepieciešama stacionārā aprūpe, rodas iedzimtās anomālijas vai tūlītējs risks dzīvībai, vai iestājas nāve;

q)

“izņemšana” ir pasākums, kura mērķis ir nepieļaut kāda piegādes ķēdē esoša kosmētikas līdzekļa pieejamību tirgū;

r)

“atsaukšana” ir pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ kosmētikas līdzekli, kas jau darīts pieejams gala patērētājam;

s)

“pamatsastāvs” ir sastāvs, kurā minēta kosmētikas līdzeklī esošo sastāvdaļu kategorija vai funkcija un to maksimālā koncentrācija vai attiecīgā informācija par kvantitāti un kvalitāti, ja šāds sastāvs uz kosmētikas līdzekli neattiecas vai attiecas tikai daļēji. Komisija nodrošina norādes par to, kā izstrādāt pamatsastāvu, un regulāri pielāgo tās tehnikas un zinātnes attīstībai.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vielu vai maisījumu, kas ir paredzēts iekšķīgai lietošanai, inhalācijai, injicēšanai vai implantācijai cilvēka organismā, neuzskata par kosmētikas līdzekli.

3.   Ņemot vērā dažādās nanomateriālu definīcijas, ko publicējušas dažādas iestādes, un nemitīgo tehnikas un zinātnes attīstību nanomateriālu jomā, Komisija groza un pielāgo 1. punkta k) apakšpunktu tehnikas un zinātnes attīstībai un definīcijām, par kurām vēlāk panākta vienošanās starptautiskā līmenī. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

II NODAĻA

DROŠUMS, ATBILDĪBA, BRĪVA APRITE

3. pants

Drošums

Kosmētikas līdzeklis, kas darīts pieejams tirgū, parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos ir drošs cilvēka veselībai, jo īpaši ņemot vērā:

a)

noformējumu, tostarp tā atbilstību Direktīvai 87/357/EEK;

b)

marķējumu;

c)

lietošanas un utilizācijas pamācību;

d)

citas norādes vai informāciju, ko ir sniegusi 4. pantā definētā atbildīgā persona.

Brīdinājumu nodrošināšana neatbrīvo 2. un 4. pantā minētās personas no citu šajā regulā paredzēto prasību izpildes.

4. pants

Atbildīgā persona

1.   Tirgū laiž tikai tādus kosmētikas līdzekļus, kuriem kā atbildīgā persona ir noteikta juridiskā vai fiziskā persona Kopienā.

2.   Atbildīgā persona nodrošina katra tirgū laistā kosmētikas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, kas paredzētas šajā regulā.

3.   Par kosmētikas līdzekli, ko ražo Kopienā un pēc eksportēšanas atkārtoti neimportē Kopienā, atbildīgā persona ir Kopienā reģistrēts ražotājs.

Ar rakstisku pilnvaru ražotājs par atbildīgo personu var iecelt Kopienā reģistrētu personu, kura pilnvarojumam piekrīt rakstveidā.

4.   Ja kosmētikas līdzeklim, ko ražo Kopienā un pēc eksportēšanas atkārtoti neimportē Kopienā, ražotājs nav reģistrēts Kopienā, minētais ražotājs ar rakstisku pilnvaru par atbildīgo personu ieceļ Kopienā reģistrētu personu, kura pilnvarojumam piekrīt rakstveidā.

5.   Importēto kosmētikas līdzekļu gadījumā importētājs ir atbildīgā persona par katru atsevišķu kosmētikas līdzekli, ko tas laiž tirgū.

Ar rakstisku pilnvaru importētājs par atbildīgo personu var iecelt Kopienā reģistrētu personu, kura pilnvarojumam piekrīt rakstveidā.

6.   Izplatītājs ir atbildīgā persona gadījumos, kad tas laiž tirgū kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu kosmētikas līdzekli tādā veidā, kas var ietekmēt atbilstību piemērojamajām prasībām.

Informācijas par tirgū laistu kosmētikas līdzekli tulkošana netiek uzskatīta par kosmētikas līdzekļa mainīšanu tādā veidā, kas var ietekmēt atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām.

5. pants

Atbildīgo personu pienākumi

1.   Atbildīgā persona nodrošina atbilstību 3., 8., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. pantam, 19. panta 1., 2. un 5. punktam, 20., 21., 23. un 24. pantam.

2.   Atbildīgās personas, kuras uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka kosmētikas līdzeklis, ko tās ir laidušas tirgū, neatbilst šīs regulas prasībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai attiecīgi panāktu kosmētikas līdzekļa atbilstību, izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

Turklāt, ja kosmētikas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēka veselībai, atbildīgās personas nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tās kosmētikas līdzekli darījušas pieejamu, un dalībvalstī, kurā ir pieejama kosmētikas līdzekļa lieta, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

3.   Atbildīgās personas pēc šo iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādos pasākumos, lai novērstu apdraudējumu, ko rada kosmētikas līdzekļi, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū. Jo īpaši pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma atbildīgās personas šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu konkrētu kosmētikas līdzekļa aspektu atbilstību prasībām.

6. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot kosmētikas līdzekli pieejamu tirgū, izplatītāji savā darbībā pietiekami rūpīgi ievēro piemērojamās prasības.

2.   Pirms kosmētikas līdzekli dara pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka:

marķējumā ir 19. panta 1. punkta a), e) un g) apakšpunktā un 19. panta 3. un 4. punktā minētā informācija;

ir izpildītas 19. panta 5. punkta prasības attiecībā uz valodu;

nav beidzies minimālais derīguma termiņš, ja tas jānorāda saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

3.   Ja izplatītāji uzskata vai tiem ir pamats uzskatīt, ka:

kosmētikas līdzeklis neatbilst šīs regulas prasībām, tie nedara pieejamu tirgū šo kosmētikas līdzekli, kamēr tas neatbilst piemērojamajām prasībām;

kosmētikas līdzeklis, ko tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šīs regulas prasībām, tie nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie koriģējošie pasākumi, lai attiecīgi panāktu šā kosmētikas līdzekļa atbilstību, izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

Turklāt, ja kosmētikas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēka veselībai, izplatītāji nekavējoties par to informē atbildīgo personu un kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi kosmētikas līdzekli darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

4.   Kamēr izplatītāji ir atbildīgi par kosmētikas līdzekli, tie nodrošina, lai tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību šīs regulas prasībām.

5.   Izplatītāji pēc kompetento iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādos pasākumos, lai novērstu apdraudējumu, ko rada kosmētikas līdzekļi, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū. Jo īpaši pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu kosmētikas līdzekļa atbilstību 2. punktā uzskaitītajām prasībām.

7. pants

Identifikācija piegādes ķēdē

Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma:

atbildīgās personas norāda izplatītājus, kuriem tās piegādā kosmētikas līdzekļus;

izplatītājs norāda izplatītāju vai atbildīgo personu, kas piegādājusi kosmētikas līdzekli, un izplatītājus, kuriem tas piegādājis kosmētikas līdzekli.

Šis pienākums jāpilda trīs gadus pēc tam, kad kosmētikas līdzekļa partija tika darīta pieejama izplatītājam.

8. pants

Laba ražošanas prakse

1.   Lai sasniegtu 1. pantā izvirzītos mērķus, ražojot kosmētikas līdzekļus, ievēro labu ražošanas praksi.

2.   Uzskata, ka laba ražošanas prakse ir ievērota, ja ražošana notiek saskaņā ar attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Brīva aprite

Sakarā ar šajā regulā noteiktajām prasībām dalībvalstis nedrīkst noraidīt, aizliegt vai ierobežot to, ka kosmētikas līdzekļi tiek darīti pieejami tirgū, ja tie atbilst šīs regulas prasībām.

III NODAĻA

DROŠUMA NOVĒRTĒJUMS, KOSMĒTIKAS LĪDZEKĻA LIETA, PAZIŅOŠANA

10. pants

Drošuma novērtējums

1.   Lai parādītu, ka kosmētikas līdzeklis atbilst 3. pantam, pirms kosmētikas līdzekli laiž tirgū, atbildīgā persona nodrošina, ka kosmētikas līdzeklim ir veikts drošuma novērtējums, pamatojoties uz attiecīgo informāciju, un ka kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar I pielikumu.

Atbildīgā persona nodrošina, ka:

a)

drošuma novērtējumā ņem vērā kosmētikas līdzekļa paredzamo izmantošanu un galīgajā sastāvā iekļauto atsevišķo sastāvdaļu sagaidāmo sistēmisko iedarbību;

b)

drošuma novērtējumā izmanto pierādījumu nozīmīguma pieeju, pārskatot attiecīgos datus, kas gūti no visiem esošajiem avotiem;

c)

kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojumu pastāvīgi atjaunina, ievērojot attiecīgo papildu informāciju, kas ir gūta pēc kosmētikas līdzekļa laišanas tirgū.

Pirmā daļa attiecas arī uz tiem kosmētikas līdzekļiem, par kuriem ir paziņots atbilstīgi Direktīvas 76/768/EEK prasībām.

Komisija ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām pieņem vajadzīgās vadlīnijas, kas palīdz uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pildīt I pielikumā noteiktās prasības. Minētās vadlīnijas pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2.   Kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējumu, kas paredzēts I pielikuma B daļā, veic persona, kurai ir diploms vai cits pierādījums par oficiālo kvalifikāciju, kas ir piešķirta pēc teorētisku un praktisku studiju programmas apguves augstskolā farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā zinātnes nozarē, vai pēc tādas programmas apguves, ko dalībvalsts ir atzinusi par minētajai programmai līdzvērtīgu.

3.   Neklīniski drošuma pētījumi, kas minēti drošuma novērtējumā saskaņā ar 1. punktu un ir veikti pēc 1988. gada 30. jūnija, lai novērtētu kosmētikas līdzekļa drošumu, atbilst tiem Kopienas tiesību aktiem par labu praksi laboratorijās, kurus piemēroja pētījuma veikšanas laikā, vai citiem starptautiskiem standartiem, ko ir atzinusi Komisija vai ECHA.

11. pants

Kosmētikas līdzekļa lieta

1.   Kad kosmētikas līdzeklis ir laists tirgū, atbildīgā persona glabā tā kosmētikas līdzekļa lietu. Kosmētikas līdzekļa lieta jāglabā 10 gadus pēc tam, kad pēdējā kosmētikas līdzekļa partija tikusi laista tirgū.

2.   Kosmētikas līdzekļa lietā ir ietverta šāda informācija un dati, kurus vajadzības gadījumā atjaunina:

a)

kosmētikas līdzekļa apraksts, kas ļauj kosmētikas līdzekļa lietu nepārprotami attiecināt uz kosmētikas līdzekli;

b)

kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojums, kas minēts 10. panta 1. punktā;

c)

ražošanas metodes apraksts un paziņojums par atbilstību labai ražošanas praksei, kas minēta 8. pantā;

d)

ja tas ir pamatots ar kosmētikas līdzekļa īpašībām vai iedarbību, apgalvotās kosmētikas līdzekļa ietekmes pierādījums;

e)

dati par jebkurām pārbaudēm izmēģinājumos ar dzīvniekiem, ko veicis ražotājs, tā pārstāvji vai piegādātāji un kas attiecas uz kosmētikas līdzekļa vai tā sastāvdaļu drošuma novērtējuma izstrādi, tostarp jebkuru pārbaudi izmēģinājumos ar dzīvniekiem, lai nodrošinātu atbilstību trešo valstu normatīvajām vai administratīvajām prasībām.

3.   Atbildīgā persona nodrošina, lai tās adresē, kas norādīta marķējumā, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm elektroniski vai citādi būtu viegli pieejama kosmētikas līdzekļa lieta.

Informācija, kas iekļauta kosmētikas līdzekļa lietā, ir pieejama dalībvalsts kompetentajām iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Prasības, kas minētas šā panta 1. līdz 3. punktā, attiecas arī uz tiem kosmētikas līdzekļiem, par kuriem ir paziņots atbilstīgi Direktīvas 76/768/EEK prasībām.

12. pants

Paraugu ņemšana un analīze

1.   Kosmētikas līdzekļu paraugu ņemšanu un analīzi veic uzticamā un reproducējamā veidā.

2.   Ja nav Kopienas tiesību aktu, ko piemērot, uzskata, ka uzticamība un reproducējamība ir nodrošināta, ja izmantotā metode atbilst attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Paziņošana

1.   Pirms kosmētikas līdzekli laiž tirgū, atbildīgā persona elektroniskā veidā iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

kosmētikas līdzekļa kategorija un nosaukums vai nosaukumi, kas ļauj to identificēt;

b)

atbildīgās personas vārds/nosaukums un adrese, kur ir viegli pieejama kosmētikas līdzekļa lieta;

c)

importa gadījumā — izcelsmes valsts;

d)

dalībvalsts, kurā kosmētikas līdzeklis tiks laists tirgū;

e)

fiziskās personas kontaktinformācija, lai vajadzības gadījumā ar to sazinātos;

f)

to vielu klātbūtne, kas uzskatāmas par nanomateriāliem un:

i)

to identifikācija, tostarp ķīmiskais nosaukums (IUPAC) un citi identifikatori, kas norādīti šī regulas II līdz VI pielikuma preambulas 2. punktā;

ii)

saprātīgi paredzamie ekspozīcijas nosacījumi;

g)

nosaukums un Ķīmijas referatīvā žurnāla informatīvā dienesta (CAS) vai EK numurs tām vielām, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificētas kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai sistēmai toksiskas (KMR) vielas;

h)

pamatsastāvs, lai sarežģījumu gadījumā varētu veikt tūlītēju un pareizu ārstēšanu.

Pirmais apakšpunkts attiecas arī uz tiem kosmētikas līdzekļiem, par kuriem ir paziņots atbilstīgi Direktīvas 76/768/EEK prasībām.

2.   Laižot kosmētikas līdzekli tirgū, atbildīgā persona dara pieejamu Komisijai oriģinālo marķējumu un, ja to iespējams salasīt, attiecīgā iepakojuma fotogrāfiju.

3.   Sākot ar 2013. gada 11. jūlijs, izplatītājs, kas dalībvalstī dara pieejamu kosmētikas līdzekli, kas jau ir laists tirgū citā dalībvalstī, un pēc savas iniciatīvas tulko kādu no šā kosmētikas līdzekļa marķējuma elementiem, lai izpildītu dalībvalsts tiesību aktu prasības, elektroniskā veidā iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

kosmētikas līdzekļa kategoriju, tā nosaukumu nosūtītājā dalībvalstī un nosaukumu dalībvalstī, kurā to dara pieejamu, pēc kura iespējama tā konkrētā identifikācija;

b)

dalībvalsti, kurā kosmētikas līdzekli dara pieejamu;

c)

savu nosaukumu un adresi;

d)

atbildīgās personas vārdu/nosaukumu un adresi, kur ir viegli pieejama kosmētikas līdzekļa lieta.

4.   Ja kosmētikas līdzekli laiž tirgū pirms 2013. gada 11. jūlijs, bet to vairs nelaiž tirgū pēc minētā datuma, un izplatītājs ievieš šo kosmētikas līdzekli dalībvalstī pēc šī datuma, šis izplatītājs paziņo atbildīgajai personai šādu informāciju:

a)

kosmētikas līdzekļa kategoriju, tā nosaukumu nosūtītājā dalībvalstī un nosaukumu dalībvalstī, kurā to dara pieejamu, pēc kura iespējama tā konkrētā identifikācija;

b)

dalībvalsti, kurā kosmētikas līdzekli dara pieejamu;

c)

savu nosaukumu un adresi.

Pamatojoties uz šo paziņojumu, atbildīgā persona elektroniskā veidā iesniedz Komisijai šā panta 1. punktā minēto informāciju, ja dalībvalstī, kurā kosmētikas līdzeklis ir darīts pieejams, nav sniegts paziņojums saskaņā ar Direktīvas 76/768/EEK 7. panta 3. punktu un 7.a panta 4. punktu.

5.   Komisija visām kompetentajām iestādēm nekavējoties dara pieejamu 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā un 2. un 3. punktā minēto informāciju elektroniskā veidā.

Informāciju drīkst izmantot tikai kompetentās iestādes tirgus uzraudzības vajadzībām, tirgus analīzei, novērtēšanai un patērētāju informēšanai atbilstīgi 25., 26. un 27. pantam.

6.   Komisija nekavējoties dara pieejamu 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju elektroniskā veidā toksikoloģijas centriem vai tamlīdzīgām iestādēm, ja dalībvalstis ir izveidojušas šādus centrus vai iestādes.

Minētās iestādes drīkst izmantot šo informāciju tikai ārstēšanas vajadzībām.

7.   Ja 1., 3. un 4. punktā minētā informācija mainās, atbildīgā persona vai izplatītājs nekavējoties nosūta atjauninājumus.

8.   Komisija, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un īpašas, ar tirgus uzraudzību saistītas vajadzības, var grozīt 1. līdz 7. punktu, iekļaujot tajā papildu prasības.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

IV NODAĻA

IEROBEŽOJUMI KONKRĒTĀM VIELĀM

14. pants

Ierobežojumi vielām, kas uzskaitītas pielikumos

1.   Neskarot 3. pantu, kosmētikas līdzekļi nesatur:

a)

aizliegtas vielas,

aizliegtas vielas, kuras uzskaitītas II pielikumā;

b)

vielas, kuru lietošana ierobežota,

vielas, kuru lietošana ir ierobežota un kuras neizmanto saskaņā ar III pielikumā paredzētajiem ierobežojumiem;

c)

krāsvielas

i)

krāsvielas, kas nav uzskaitītas IV pielikumā, un krāsvielas, kas tajā uzskaitītas, bet kuras nelieto saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot matu krāsošanas līdzekļos, kas ir minēti 2. punktā;

ii)

neskarot b) apakšpunktu, d) apakšpunkta i) punktu, un e) apakšpunkta i) punktu, vielas, kas ir uzskaitītas IV pielikumā, bet nav paredzētas lietot kā krāsvielas, un ko nelieto saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem;

d)

konservantus

i)

konservantus, izņemot V pielikumā nosauktos, un konservantus, kas tajā uzskaitīti, bet ko nelieto saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem;

ii)

neskarot b) apakšpunktu, c) apakšpunkta i) punktu un e) apakšpunkta i) punktu, vielas, kas ir uzskaitītas V pielikumā, bet ko nav paredzēts lietot kā konservantus, un ko nelieto saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem;

e)

UV filtrus

i)

UV filtrus, kas nav iekļauti VI pielikumā, un UV filtrus, kas tajā ir iekļauti, bet kurus nelieto saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem;

ii)

neskarot b) apakšpunktu, c) apakšpunkta i) punktu un d) apakšpunkta i) punktu, vielas, kas ir uzskaitītas VI pielikumā, bet ko nav paredzēts lietot kā UV filtrus, un ko nelieto saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Saskaņā ar Komisijas lēmumu attiecināt IV pielikuma darbības jomu uz matu krāsošanas līdzekļiem, šie kosmētikas līdzekļi nesatur matu krāsošanai paredzētās krāsvielas, kas nav uzskaitītas IV pielikumā, un matu krāsošanai paredzētās krāsvielas, kuras tur uzskaitītas, bet kuras neizmanto saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

Pirmajā daļā minēto Komisijas lēmumu, kas paredzēts, lai grozītu šīs regulas nebūtiskos elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

15. pants

Vielas, ko klasificē kā KMR vielas

1.   Kosmētikas līdzekļos aizliegts izmantot vielas, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu ir klasificētas kā 2. kategorijas KMR vielas. Tomēr vielu, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 2. kategorijas viela, drīkst izmantot kosmētikas līdzekļos, ja PDZK vielu ir novērtējusi un atzinusi par drošu izmantošanai kosmētikas līdzekļos. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar šīs regulas 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem vajadzīgos pasākumus.

2.   Kosmētikas līdzekļos aizliegts izmantot vielas, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma trešo daļu ir klasificētas kā 1.A vai 1.B kategorijas KMR vielas.

Tomēr izņēmuma gadījumos šādas vielas drīkst izmantot kosmētikas līdzekļos, ja pēc to klasifikācijas par 1.A vai 1.B kategorijas KMR vielām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļai ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

tās atbilst pārtikas nekaitīguma prasībām, kas ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (14);

b)

atbilstoši alternatīvu analīzes dokumentācijai nav pieejamas piemērotas alternatīvas vielas;

c)

lietojums ir paredzēts konkrētam kosmētikas līdzekļu kategorijas izmantošanas veidam ar zināmu ekspozīciju; un

d)

PDZK šīs vielas ir novērtējusi un atzinusi, ka to izmantošana kosmētikas līdzekļos ir droša, īpaši ņemot vērā šo kosmētikas līdzekļu ekspozīciju, kā arī kopējo ekspozīciju no pārējiem avotiem un pievēršot īpašu vērību mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Lai izvairītos no kosmētikas līdzekļa nepareizas lietošanas, izmanto īpašu marķējumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ņemot vērā iespējamos riskus, kas ir saistīti ar bīstamo vielu klātbūtni un ekspozīcijas veidiem.

Lai īstenotu šo punktu, Komisija 15 mēnešu laikā pēc attiecīgo vielu iekļaušanas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā groza šīs regulas pielikumus saskaņā ar šīs regulas 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot šīs regulas 32. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

Komisija pilnvaro PDZK atkārtoti novērtēt šīs vielas, tiklīdz rodas bažas par drošumu, vēlākais piecus gadus pēc minēto vielu iekļaušanas šīs regulas III līdz VI pielikumā, un turpmāk ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem.

3.   Līdz 2012. gada 11. janvāris Komisija nodrošina pienācīgu vadlīniju izveidi vispārējās iedarbības rādītāju saskaņotai izstrādei un izmantošanai, novērtējot KMR vielu lietošanas drošumu. Šīs vadlīnijas izstrādā, apspriežoties ar PDZK, ECHA, EFSA un citām ieinteresētajām personām un attiecīgā gadījumā pamatojoties uz labākās prakses piemēriem.

4.   Komisija pārskata šo regulu attiecībā uz vielām, kuras postoši iedarbojas uz endokrīno sistēmu, tad, kad Kopienā vai starptautiskā līmenī ir panākta vienošanās par šādu vielu identificēšanas kritērijiem, vai vēlākais 2015. gada 11. janvāris.

16. pants

Nanomateriāli

1.   Attiecībā uz ikvienu kosmētikas līdzekli, kura sastāvā ietilpst nanomateriāli, nodrošināms augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

2.   Šā panta noteikumus nepiemēro nanomateriāliem, kuri, ievērojot 14. panta noteikumus, izmantoti kā krāsvielas, UV filtri vai konservanti, ja nav skaidri noteikts citādi.

3.   Papildus 13. pantā noteiktajam ziņošanas pienākumam atbildīgā persona, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, ziņo Komisijai par kosmētikas līdzekļiem, kuru sastāvā ietilpst nanomateriāli, sešus mēnešus pirms šādu kosmētikas līdzekļu laišanas tirgū, izņemot gadījumus, ja minētā atbildīgā persona laidusi šādus kosmētikas līdzekļus tirgū līdz 2013. gada 11. janvāris.

Šādā gadījumā atbildīgā persona papildus 13. pantā noteiktajam ziņošanas pienākumam, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, ziņo Komisijai par kosmētikas līdzekļiem, kuru sastāvā ietilpst nanomateriāli, laikposmā no 2013. gada 11. janvāris līdz 2013. gada 11. jūlijs.

Otrā un trešā daļa neattiecas uz kosmētikas līdzekļiem, kuru sastāvā ietilpst nanomateriāli un kuri atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajām prasībām.

Komisijai paziņotajā informācijā iekļaujamas vismaz šādas ziņas:

a)

nanomateriāla identifikācija, tostarp ķīmiskais nosaukums (IUPAC) un citi identifikatori, kas norādīti II līdz VI pielikuma preambulas 2. punktā;

b)

nanomateriāla specifikācija, tostarp daļiņu izmērs un fizikālās un ķīmiskās īpašības;

c)

prognozētais nanomateriāla daudzums kosmētikas līdzekļos, ko vienā gadā paredzēts laist tirgū;

d)

nanomateriāla toksikoloģiskās iedarbības raksturojums;

e)

nanomateriāla drošuma dati attiecībā uz kosmētikas līdzekļu kategoriju, kurā tie izmantoti;

f)

saprātīgi paredzamie ekspozīcijas nosacījumi.

Atbildīgā persona, izdodot rakstisku pilnvaru un par šo pilnvarojumu informējot Komisiju, var pilnvarot citu fizisku vai juridisku personu ziņot par nanomateriāliem.

Komisija iesniegtajam toksikoloģiskās iedarbības raksturojumam piešķir atsauces numuru, ar ko var aizstāt informāciju, kas sniedzama atbilstoši d) apakšpunktam.

4.   Ja Komisijai rodas bažas par kāda nanomateriāla drošumu, tā nekavējoties pieprasa PDZK sniegt atzinumu par šāda nanomateriāla drošumu attiecīgo kategoriju kosmētikas līdzekļos un par saprātīgi paredzamajiem ekspozīcijas nosacījumiem. Komisija šo informāciju publisko. PDZK sniedz atzinumu sešu mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Ja PDZK konstatē, ka sniegtie dati ir nepilnīgi, Komisija pieprasa, lai atbildīgā persona sniedz trūkstošos datus skaidri noteiktā un pamatotā termiņā, kurš nav pagarināms. PDZK sniedz galīgo atzinumu sešu mēnešu laikā pēc papildu datu iesniegšanas. PDZK atzinumu dara pieejamu atklātībā.

5.   Komisija jebkurā laikā var izmantot 4. punktā paredzēto procedūru, ja tai rodas bažas par drošumu, piemēram, sakarā ar trešās personas iesniegtu jaunu informāciju.

6.   Ņemot vērā PDZK atzinumu un pastāvot iespējamam riskam cilvēka veselībai, arī tad, ja esošie dati ir nepilnīgi, Komisija var grozīt II un III pielikumu.

7.   Komisija, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, var grozīt 3. punktu, iekļaujot tajā papildu prasības.

8.   Šā panta 6. un 7. punktā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9.   Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 32. panta 4. punktā minēto procedūru.

10.   Komisija dara pieejamu šādu informāciju:

a)

Līdz 2014. gada 11. janvāris Komisija dara pieejamu katalogu, kurā uzskaitīti visi tirgū laistajos kosmētikas līdzekļos izmantotie nanomateriāli, tostarp atsevišķā nodaļā nanomateriāli, ko izmanto kā krāsvielas, UV filtrus un konservantus, norādot kosmētikas līdzekļu kategorijas un saprātīgi paredzamās ekspozīcijas nosacījumus. Šo katalogu regulāri atjaunina un dara pieejamu atklātībā.

b)

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei stāvokļa pārskata ziņojumu, kurā ietver ziņas par izmaiņām Kopienā attiecībā uz nanomateriālu izmantošanu kosmētikas līdzekļos, tostarp atsevišķā nodaļā aplūkojot nanomateriālus, ko izmanto kā krāsvielas, UV filtrus un konservantus. Pirmo pārskata ziņojumu sniedz līdz 2014. gada 11. jūlijs. Atjauninātajā pārskata ziņojumā jo īpaši apkopo informāciju par jaunajiem nanomateriāliem jaunās kosmētikas līdzekļu kategorijās, par paziņojumu skaitu, par nanospecifisku novērtēšanas metožu un drošuma novērtēšanas norādījumu izstrādes norisi, kā arī informāciju par starptautiskām sadarbības programmām.

11.   Komisija regulāri, ņemot vērā zinātnes attīstību, pārskata šīs regulas noteikumus par nanomateriāliem un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus noteikumu grozījumus.

Pirmo pārskatu veic līdz 2018. gada 11. jūlijs.

17. pants

Aizliegto vielu zīmes

Neparedzēta aizliegtas vielas klātbūtne nelielā daudzumā, ja tā radusies no dabisku vai sintētisku sastāvdaļu piemaisījumiem, ražošanas procesā, glabāšanā, nonākot no iepakojuma, ja labā ražošanas praksē tā nav tehniski novēršama, ir atļauta ar nosacījumu, ka ir ievērota atbilstība 3. panta prasībām.

V NODAĻA

PĀRBAUDES IZMĒĢINĀJUMOS AR DZĪVNIEKIEM

18. pants

Pārbaudes izmēģinājumos ar dzīvniekiem

1.   Neskarot vispārējos pienākumus, kas izriet no 3. panta, aizliegtas turpmāk minētās darbības:

a)

laist tirgū kosmētikas līdzekļus, kuru galīgais sastāvs, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām, ir pārbaudīts izmēģinājumos ar dzīvniekiem, izmantojot metodi, kas nav alternatīva metode, pēc tam, kad šāda alternatīva metode ir validēta un pieņemta Kopienas līmenī, attiecīgi ņemot vērā validācijas attīstību ESAO;

b)

laist tirgū kosmētikas līdzekļus, kas satur sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas, kuras, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām, ir pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem, izmantojot metodi, kas nav alternatīva metode, pēc tam, kad šāda alternatīva metode ir validēta un pieņemta Kopienas līmenī, attiecīgi ņemot vērā validācijas attīstību ESAO;

c)

Kopienā gatavos kosmētikas līdzekļus pārbaudīt izmēģinājumos ar dzīvniekiem, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām;

d)

lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām, Kopienā sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas pārbaudīt izmēģinājumos ar dzīvniekiem pēc dienas, kad šādas pārbaudes jāaizstāj ar vienu validētu alternatīvo metodi vai vairākām validētām alternatīvajām metodēm, kas uzskaitītas Komisijas Regulā (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (15) vai šīs regulas VIII pielikumā.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar PDZK un Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centru (ECVAM) un, attiecīgi ņemot vērā validācijas attīstību ESAO, ir noteikusi īstenošanas grafikus noteikumiem 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā, ieskaitot termiņus dažādo testu pārtraukšanai. Grafikus publiskoja 2004. gada 1. oktobrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei. Īstenošanas periods tika noteikts līdz 2009. gada 11. martam attiecībā uz 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu.

Attiecībā uz atkārtotas devas toksicitātes, reproduktīvās toksicitātes un toksikokinētikas testiem, kam vēl nav apspriežamu alternatīvu, 1. punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanas periodu nosaka līdz 2013. gada 11. martam.

Komisija izpēta iespējamās tehniskās grūtības, kas saistītas ar to, ka aizliedz testus, īpaši tos, kuri attiecas uz atkārtotas devas toksicitāti, reproduktīvo toksicitāti un toksikokinētiku un kuriem vēl nav apspriežamu alternatīvu. Informācija par šo pētījumu pagaidu un galīgajiem rezultātiem ir to gada ziņojumu sastāvdaļa, ko iesniedz, ievērojot 35. pantu.

Pamatojoties uz šiem gada ziņojumiem, grafikus, kas noteikti atbilstoši pirmajai daļai, pēc apspriešanās ar struktūrām, kuras minētas pirmajā daļā, varētu pielāgot līdz 2009. gada 11. martam attiecībā uz pirmo daļu un var pieņemt līdz 2013. gada 11. martam attiecībā uz otro daļu.

Komisija pēta virzību un atbilstību termiņiem, kā arī iespējamās tehniskās grūtības, kas saistītas ar atbilstību aizliegumam. Informācija par šo Komisijas pētījumu pagaidu un galīgajiem rezultātiem ir to gada ziņojumu sastāvdaļa, ko iesniedz, ievērojot 35. pantu. Ja šajos pētījumos vismaz divus gadus līdz otrajā daļā minētā maksimālā perioda beigām secina, ka tehnisku iemeslu dēļ vienu testu vai vairākus testus, kas minēti minētajā daļā, līdz tur minētā perioda beigām neizstrādās, tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi un iesniedz likumdošanas priekšlikumu saskaņā ar Līguma 251. pantu.

Izņēmuma apstākļos, ja rodas pamatotas bažas par esošas kosmētikas līdzekļa sastāvdaļas drošumu, dalībvalsts var pieprasīt, lai Komisija piešķir atkāpi no 1. punkta. Pieprasījumā jāiekļauj situācijas vērtējums un jānorāda vajadzīgie pasākumi. Pamatojoties uz to, Komisija pēc apspriešanās ar PDZK un ar motivētu lēmumu var atļaut šādu atkāpi. Ar šo atļauju nosaka atkāpes nosacījumus attiecībā uz īpašiem mērķiem, termiņu un ziņošanu par rezultātiem.

Atkāpi piešķir tikai tad, ja:

a)

sastāvdaļu plaši izmanto un nevar aizstāt ar citu sastāvdaļu, kas var pildīt līdzīgu funkciju;

b)

specifiskā cilvēka veselības problēma apstiprinās, un vajadzība izdarīt pārbaudes izmēģinājumos ar dzīvniekiem ir attaisnojama, un par to iesniedz sīki izstrādātu pētījuma protokolu, kas ir paredzēts par pamatu vērtējumam.

Lēmums par atļauju, ar to saistītie nosacījumi un sasniegtais galīgais rezultāts ir tā gada ziņojuma sastāvdaļa, kas Komisijai jāiesniedz saskaņā ar 35. pantu.

Sestajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Šajā pantā un 20. pantā:

a)

“gatavs kosmētikas līdzeklis” ir kosmētikas līdzeklis savā galīgajā sastāvā, ko laiž tirgū un nodod gala patērētājam, vai tā prototips;

b)

“prototips” ir pirmais paraugs vai dizainparaugs, kas nav ražots sērijveidā un no kā kopē vai galīgi izstrādā gatavo kosmētikas līdzekli.

VI NODAĻA

PATĒRĒTĀJU INFORMĒŠANA

19. pants

Marķēšana

1.   Neskarot citus šā panta noteikumus, kosmētikas līdzekli tirgū laiž tikai tad, ja uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir norādīta šāda informācija:

a)

atbildīgās personas vārds vai reģistrētais komersanta nosaukums un adrese. Šo informāciju var saīsināt tā, lai pēc saīsinājuma varētu noteikt šo personu un tās adresi. Ja ir norādītas vairākas adreses, izceļ to adresi, kur atbildīgā persona viegli pieejamā veidā sniedz kosmētikas līdzekļa lietu. Importētajiem kosmētikas līdzekļiem norāda izcelsmes valsti;

b)

nominālais saturs iepakošanas laikā, kas izteikts ar masu vai ar tilpumu, izņemot tos gadījumus, kad iepakojuma saturs ir mazāks par pieciem gramiem vai pieciem mililitriem, kā arī bezmaksas paraugus un vienas devas paciņas; fasējumiem, kuri parasti tiek pārdoti kā vairāku vienību kopums un kuriem nav svarīgi norādīt masu vai tilpumu, šis saturs nav jānorāda, ja vien vienību skaits ir norādīts uz iepakojuma. Šī informācija nav jānorāda, ja vienību skaits ir skaidri redzams no ārpuses vai ja šo kosmētikas līdzekli parasti pārdod tikai atsevišķi;

c)

datums, līdz kuram šis kosmētikas līdzeklis, ja to pareizi glabā, pilda sākotnējo funkciju un jo īpaši joprojām atbilst 3. panta noteikumiem (“minimālais derīguma termiņš”).

Pirms datuma vai precīzas norādes, kur šis datums redzams uz iepakojuma, norāda VII pielikuma 3. punktā norādīto simbolu vai vārdus “ieteicams līdz”.

Minimālo derīguma termiņu izsaka skaidri, un tas sastāv vai nu no mēneša un gada, vai no dienas, mēneša un gada šādā secībā. Pēc vajadzības šo informāciju papildina ar norādi uz nosacījumiem, kas jāizpilda, lai garantētu noteikto termiņu.

Minimālais derīguma termiņš nav obligāti jānorāda kosmētikas līdzekļiem, kuru minimālais derīguma termiņš pārsniedz 30 mēnešus. Šādiem kosmētikas līdzekļiem norāda termiņu, kurā kosmētikas līdzeklis pēc tā iepakojuma atvēršanas ir drošs un tā lietošana patērētājam nevar nodarīt nekādu kaitējumu. Šo informāciju, izņemot gadījumus, kad parametrs “derīguma termiņš pēc iepakojuma atvēršanas” ir nebūtisks, norāda ar simbolu, kurš ir noteikts VII pielikuma 2. punktā un aiz kura norādīts termiņš (mēnešos un/vai gados);

d)

īpaši piesardzības noteikumi, kas jāievēro lietošanā, un vismaz tie piesardzības noteikumi, kas uzskaitīti III līdz VI pielikumā, un jebkura īpaša piesardzības informācija par kosmētikas līdzekļiem, kas paredzēti profesionālai lietošanai;

e)

ražotāja piešķirtais partijas numurs vai norāde, kas ļauj identificēt kosmētikas līdzekli. Ja tas nav iespējams praktisku iemeslu dēļ, jo kosmētikas līdzekļi ir pārāk mazi, šī informācija jānorāda tikai uz iepakojuma;

f)

kosmētikas līdzekļa funkcija, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma;

g)

sastāvdaļu saraksts. Šo informāciju var norādīt tikai uz iepakojuma. Šā saraksta priekšā ir uzraksts “ingredients” (sastāvdaļas).

Šajā pantā sastāvdaļa ir jebkura viela vai maisījums, ko apzināti izmanto kosmētikas līdzekļa ražošanas procesā. Tomēr par sastāvdaļām neuzskata:

i)

piemaisījumus, kas ir izmantotajā izejvielā,

ii)

tehniskās palīgvielas, ko izmanto maisījumā, bet kuru nav gatavajā kosmētikas līdzeklī.

Uz smaržām un aromātiskiem savienojumiem un to izejvielām norāda ar terminu “parfum” vai “aroma”. Papildus terminiem “parfum” vai “aroma” sastāvdaļu sarakstā norāda arī to vielu klātbūtni, kas jānorāda saskaņā ar prasībām ailē “citi” III pielikumā.

Sastāvdaļas sarakstā norāda dilstošā secībā atbilstīgi to svaram laikā, kad tās pievienotas kosmētikas līdzeklim. Sastāvdaļas, kuru koncentrācija ir mazāka par 1 %, var iekļaut sarakstā jebkurā secībā aiz sastāvdaļām, kuru koncentrācija pārsniedz 1 %.

Sastāvdaļu sarakstā skaidri norāda visas sastāvdaļas, kas ir nanomateriāli. Aiz šādu sastāvdaļu nosaukuma iekavās norāda vārdu “nano”.

Krāsvielas, kas nav paredzētas matu krāsošanai, var iekļaut sarakstā jebkurā secībā aiz pārējām kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām. Dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem, ko laiž tirgū vairākos krāsu toņos, sarakstā var iekļaut visas izmantojamās krāsvielas, kas nav paredzētas matu krāsošanai, ja ir pievienoti vārdi “var saturēt” vai simbols “+/-”. Attiecīgā gadījumā izmanto CI (Colour Index — krāsu indekss) nomenklatūru.

2.   Ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt marķējumā 1. punkta d) un g) apakšpunktā minēto informāciju kā paredzēts:

informāciju norāda uz pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes;

ja tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ, uz šo informāciju norāda ar saīsinātu informāciju vai simbolu, kas minēts VII pielikuma 1. punktā un kam jābūt uz trauka vai iepakojuma, lai norādītu uz 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju, un uz iesaiņojuma un iepakojuma, lai norādītu uz 1. punkta g) apakšpunktā minēto informāciju.

3.   Ja ziepēm, vannas bumbiņām vai citiem maziem kosmētikas līdzekļiem praktisku iemeslu dēļ nav iespējams 1. punkta g) apakšpunktā minētos datus norādīt uz etiķetes, birkas, papīra lentes vai kartītes, vai arī lietošanas pavadinstrukcijā, minētos datus norāda paziņojumā tieši blakus traukam vai iepakojumam, kādā kosmētikas līdzeklis tiek piedāvāts pārdošanai.

4.   Tiem kosmētikas līdzekļiem, kas nav fasēti vai kas tiek fasēti pārdošanas vietā pēc pircēja pieprasījuma, vai kas tiek fasēti tūlītējai pārdošanai, dalībvalstīs pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā norādīt 1. punktā minētos datus.

5.   Valodu, kurā sniedzama 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā minētā informācija, nosaka tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā kosmētikas līdzekli dara pieejamu gala patērētājam.

6.   Informāciju, kas minēta 1. punkta g) apakšpunktā, izsaka, lietojot sastāvdaļas kopīgo nosaukumu, kas ir noteikts 33. pantā minētajā glosārijā. Ja sastāvdaļas kopīgā nosaukuma nav, lieto terminu, kas ir iekļauts vispārpieņemtā nomenklatūrā.

20. pants

Apgalvojumi par kosmētikas līdzekli

1.   To kosmētikas līdzekļu, kurus dara pieejamus tirgū, marķējumā un reklāmas pasākumos neizmanto tādu tekstu, nosaukumus, preču zīmes, attēlus un figurālas vai citas zīmes, kas kosmētikas līdzekļiem piedēvē īpašības vai funkcijas, kādas tiem nepiemīt.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā rīcības plānu saistībā ar apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļu īpašībām un funkcijām un nosaka prioritātes, lai definētu vienotus apgalvojumu izmantošanas kritērijus.

Apspriedusies ar PDZK vai citām atbildīgajām iestādēm, Komisija, ņemot vērā Direktīvas 2005/29/EK noteikumus, saskaņā ar šīs regulas 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru apstiprina vienotus kritērijus attiecībā uz pieļaujamiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem.

Līdz 2016. gada 11. jūlijs Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par apgalvojumu izmantošanu, pamatojoties uz vienotajiem kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta otro daļu. Ja ziņojumā ir izdarīts secinājums, ka apgalvojumi par kosmētikas līdzekļu īpašībām un funkcijām neatbilst vienotajiem kritērijiem, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu šādu atbilstību.

3.   Atbildīgā persona var minēt faktu uz kosmētikas līdzekļa iepakojuma vai jebkurā dokumentā, uz zīmītes, etiķetes, gredzena vai siksniņas, kuru pievieno kosmētikas līdzeklim vai ar kuru norāda uz to, ka gatavā kosmētikas līdzekļa ražošanas nolūkā nav izdarīta neviena pārbaude izmēģinājumos ar dzīvniekiem, ja ne ražotājs, ne tā piegādātāji nav izdarījuši vai pasūtījuši nevienu gatavā kosmētikas līdzekļa vai tā prototipa, vai nevienas tā sastāvdaļas pārbaudi izmēģinājumos ar dzīvniekiem un nav izmantojuši nevienu sastāvdaļu, ko jaunu kosmētikas līdzekļu ražošanas nolūkā izmēģinājumos ar dzīvniekiem pārbaudījuši citi.

21. pants

Sabiedrības piekļuve informācijai

Neskarot aizsardzību, īpaši komercnoslēpuma un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, atbildīgā persona nodrošina to, ka kosmētikas līdzekļa kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs, un smaržām un aromātiskiem maisījumiem — kompozīcijas nosaukums un koda numurs, un piegādātāja nosaukums, kā arī esošie dati par šā kosmētikas līdzekļa nevēlamu ietekmi un būtisku nevēlamu ietekmi uz cilvēka veselību, kas izriet no tā lietošanas, ar attiecīgiem līdzekļiem tiek padarīti viegli pieejami atklātībā.

Kvantitatīvo informāciju par kosmētikas līdzekļa sastāvu, ko prasīts darīt pieejamu atklātībā, aprobežo ar bīstamajām vielām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 3. pantam.

VII NODAĻA

TIRGUS UZRAUDZĪBA

22. pants

Tirgus iekšējā kontrole

Dalībvalstis uzrauga atbilstību šai regulai ar tirgū pieejamo kosmētikas līdzekļu tirgus iekšējās kontroles palīdzību. Dalībvalstis pienācīgi un atbilstošā mērogā veic kosmētikas līdzekļu un komersantu kontroli, pārbaudot kosmētikas līdzekļa lietu un attiecīgā gadījumā veicot fizikālas pārbaudes un laboratoriskas kontroles, kurās izmanto atbilstošus paraugus.

Dalībvalstis uzrauga arī to, kā tiek ievēroti labas ražošanas prakses principi.

Dalībvalstis piešķir tirgus uzraudzības iestādēm nepieciešamās pilnvaras, resursus un zināšanas pienācīgai šo iestāžu uzdevumu izpildei.

Dalībvalstis regulāri pārskata un novērtē savu uzraudzības pasākumu darbību. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic ne retāk kā reizi četros gados, rezultātus paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un dara pieejamus atklātībā, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un attiecīgā gadījumā — citus līdzekļus.

23. pants

Paziņošana par būtisku nevēlamu ietekmi

1.   Būtiskas nevēlamas ietekmes gadījumā atbildīgā persona un izplatītāji nekavējoties paziņo tās dalībvalsts, kurā konstatēta būtiska nevēlama ietekme, kompetentajai iestādei šādu informāciju:

a)

visas būtiskas nevēlamas ietekmes izpausmes, kuras viņiem ir zināmas, vai par kurām var pamatoti uzskatīt, ka viņiem tās ir zināmas;

b)

attiecīgā kosmētikas līdzekļa nosaukumu, kas ļauj to identificēt;

c)

viņu veiktos koriģējošos pasākumus, ja tādi bijuši.

2.   Ja atbildīgā persona paziņojusi par būtisku nevēlamu ietekmi tās dalībvalsts, kurā šāda ietekme konstatēta, kompetentajai iestādei, šī kompetentā iestāde nekavējoties pārsūta 1. punktā minēto informāciju pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.   Ja izplatītājs paziņojis par būtisku nevēlamu ietekmi tās dalībvalsts, kurā šāda ietekme konstatēta, kompetentajai iestādei, šī kompetentā iestāde nekavējoties pārsūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un atbildīgajai personai 1. punktā minēto informāciju.

4.   Ja gala patērētājs vai veselības aprūpes darbinieks ziņojis par būtisku nevēlamu ietekmi tās dalībvalsts, kurā šāda ietekme konstatēta, kompetentajai iestādei, šī kompetentā iestāde nekavējoties pārsūta informāciju par attiecīgo kosmētikas līdzekli pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un atbildīgajai personai.

5.   Kompetentās iestādes drīkst izmantot šajā pantā minēto informāciju tirgus iekšējās kontroles, tirgus analīzes, novērtēšanas un patērētāju informēšanas vajadzībām atbilstīgi 25., 26. un 27. pantam.

24. pants

Informācija par vielām

Ja pastāv nopietnas šaubas par kādas vielas drošumu, kuru satur kosmētikas līdzekļi, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, ir darīts pieejams tirgū, var ar pamatotu pieprasījumu lūgt atbildīgo personu iesniegt visu kosmētikas līdzekļu sarakstu, par kuriem tā ir atbildīga un kuros ir šī viela. Sarakstā ir jānorāda šīs vielas koncentrācija kosmētikas līdzekļos.

Kompetentās iestādes drīkst izmantot šajā pantā minēto informāciju tirgus iekšējās kontroles, tirgus analīzes, novērtēšanas un patērētāju informēšanas vajadzībām atbilstīgi 25., 26. un 27. pantam.

VIII NODAĻA

NEATBILSTĪBA, DROŠĪBAS KLAUZULA

25. pants

Atbildīgās personas nenodrošināta atbilstība

1.   Neskarot 4. pantu, kompetentās iestādes pieprasa, lai atbildīgā persona veic visus atbilstīgos pasākumus, tostarp koriģējošus pasākumus, lai panāktu kosmētikas līdzekļa atbilstību, kosmētikas līdzekļa izņemšanu no tirgus vai tā atsaukšanu skaidri noteiktā termiņā, kas atbilst riska būtībai, ja ir konstatēta neatbilstība kādai no turpmāk minētajām prasībām:

a)

labai ražošanas praksei, kas minēta 8. pantā;

b)

drošuma novērtējumam, kas minēts 10. pantā;

c)

prasībām, kas kosmētikas līdzekļa lietai minētas 11. pantā;

d)

paraugu ņemšanas un analīzes noteikumiem, kas minēti 12. pantā;

e)

ziņošanas prasībām, kas minētas 13. un 16. pantā;

f)

vielām noteiktajiem ierobežojumiem, kas minēti 14., 15. un 17. pantā;

g)

prasībām attiecībā uz pārbaudēm izmēģinājumos ar dzīvniekiem, kas minētas 18. pantā;

h)

marķēšanas prasībām, kas minētas 19. panta 1., 2., 5. un 6. punktā;

i)

prasībām attiecībā uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekli, kas noteiktas 20. pantā;

j)

par informācijas pieejamību atklātībā, kas minēta 21. pantā;

k)

par ziņošanu par būtisku nevēlamu ietekmi, kas minēta 23. pantā;

l)

prasībām attiecībā uz informāciju par vielām, kas minētas 24. pantā.

2.   Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde informē tās dalībvalsts, kurā reģistrēta atbildīgā persona, kompetento iestādi par pasākumiem, kurus tā prasījusi veikt atbildīgajai personai.

3.   Atbildīgā persona nodrošina, lai tiktu veikti 1. punktā minētie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem kosmētikas līdzekļiem, kas darīti pieejami Kopienas tirgū.

4.   Ja pastāv būtisks risks cilvēka veselībai un kompetentā iestāde uzskata, ka neatbilstība neskar tikai tās dalībvalsts teritoriju, kurā kosmētikas līdzeklis darīts pieejams tirgū, tā informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kurus kompetentā iestāde ir pieprasījusi veikt atbildīgajai personai.

5.   Kompetentā iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu kosmētikas līdzekļa pieejamību tirgū vai izņemtu kosmētikas līdzekļus no tirgus vai atsauktu to šādos gadījumos:

a)

ja ir vajadzīga tūlītēja rīcība, jo pastāv būtisks risks cilvēka veselībai, vai

b)

ja atbildīgā persona neveic visus atbilstīgos pasākumus 1. punktā minētajā termiņā.

Ja pastāv būtisks risks cilvēka veselībai, šī kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par veiktajiem pasākumiem.

6.   Ja nepastāv būtisks risks cilvēka veselībai un ja atbildīgā persona neveic visus atbilstīgos pasākumus, kompetentā iestāde nekavējoties informē tās dalībvalsts, kurā reģistrēta atbildīgā persona, kompetento iestādi par veiktajiem pasākumiem.

7.   Šā panta 4. un 5. punkta vajadzībām izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (16) 12. panta 1. punktā paredzēto informācijas apmaiņas sistēmu.

Piemēro arī Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 2., 3., un 4. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (17) 23. pantu.

26. pants

Izplatītāja nenodrošināta atbilstība

Kompetentās iestādes pieprasa, lai izplatītājs veic visus atbilstīgos pasākumus, tostarp koriģējošus pasākumus, lai panāktu kosmētikas līdzekļa atbilstību, kosmētikas līdzekļa izņemšanu no tirgus vai tā atsaukšanu noteiktā pieņemamā termiņā, kas atbilst riska būtībai, ja ir konstatēta neatbilstība kādai no 6. pantā minētajām prasībām.

27. pants

Drošības klauzula

1.   Ja kosmētikas līdzekļi atbilst 25. panta 1. punkta prasībām, taču kompetentā iestāde konstatē vai tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kosmētikas līdzeklis vai kosmētikas līdzekļi, kas darīti pieejami tirgū, rada vai var radīt būtisku risku cilvēka veselībai, tā veic visus atbilstīgos pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgo kosmētikas līdzekli vai kosmētikas līdzekļus izņem vai atsauc no tirgus, vai citādi ierobežo to pieejamību tirgū.

2.   Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par veiktajiem pasākumiem un nosūta apliecinošus datus.

Pirmās daļas vajadzībām izmanto Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 1. punktā paredzēto informācijas apmaiņas sistēmu.

Piemēro Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 2., 3. un 4. punktu.

3.   Komisija iespējami drīz nosaka, vai 1. punktā minētie pagaidu pasākumi ir pamatoti. Šajā nolūkā Komisija, kad vien iespējams, apspriežas ar ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un PDZK.

4.   Ja pagaidu pasākumi ir pamatoti, piemēro 31. panta 1. punktu.

5.   Ja pagaidu pasākumi nav pamatoti, Komisija informē dalībvalstis un attiecīgā kompetentā iestāde atceļ minētos pagaidu pasākumus.

28. pants

Laba administratīvā prakse

1.   Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar 25. un 27. pantu, norāda konkrētus iemeslus, kas ir to pamatā. Par šādu lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo atbildīgajai personai, ko vienlaikus informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas tai pieejami saskaņā ar konkrētajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem un par termiņu, kurā šāda aizsardzība ir pieejama.

2.   Izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama tūlītēja rīcība, jo pastāv būtisks risks cilvēka veselībai, pirms tiek pieņemts lēmums, atbildīgajai personai ir iespējams paust viedokli.

3.   Attiecīgā gadījumā šā panta 1. un 2. punkta noteikumus piemēro visiem lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar 26. un 27. pantu un kuri attiecas uz izplatītājiem.

IX NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

29. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savstarpēji un ar Komisiju, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu un pienācīgu izpildi, un apmainās ar vajadzīgo informāciju, lai šo regulu piemērotu vienādi.

2.   Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai koordinētu šīs regulas vienādu piemērošanu.

3.   Sadarbība var būt daļa no iniciatīvām, ko izstrādā starptautiskā līmenī.

30. pants

Ar kosmētikas līdzekļa lietas pārbaudi saistītā sadarbība

Kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā darīts pieejams kosmētikas līdzeklis, var pieprasīt kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā kosmētikas līdzekļa lieta ir viegli pieejams, pārbaudīt, vai kosmētikas līdzekļa lieta atbilst 11. panta 2. punktā minētajām prasībām un vai tajā iekļautā informācija apliecina kosmētikas līdzekļa drošumu.

Kompetentajai iestādei, kas iesniedz pieprasījumu, jāmotivē minētais pieprasījums.

Pamatojoties uz šo pieprasījumu, kompetentā iestāde, kurai ir iesniegts pieprasījums, bez nepamatotas kavēšanās un ņemot vērā steidzamības pakāpi, veic pārbaudi un informē kompetento iestādi, kura iesniegusi pieprasījumu, par konstatējumiem.

X NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI, NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Pielikumu grozījumi

1.   Ja pastāv tāds potenciāls risks cilvēka veselībai, kuru rada vielu lietošana kosmētikas līdzekļos un kurš jārisina visā Kopienā, Komisija, apspriedusies ar PDZK, var attiecīgi grozīt II līdz VI pielikumu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 32. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

2.   Apspriedusies ar PDZK, Komisija var grozīt III līdz VI pielikumu un VIII pielikumu, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu tirgū laisto kosmētikas līdzekļu drošumu, Komisija, apspriedusies ar PDZK, var grozīt I pielikumu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

32. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā kosmētikas līdzekļu komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

33. pants

Sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosārijs

Komisija sagatavo un atjaunina sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosāriju. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā starptautiski atzītas nomenklatūras, tostarp Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļustarptautisko nomenklatūru (INCI). Glosārijs nav kosmētikas līdzekļos atļauto sastāvdaļu saraksts.

Sastāvdaļas kopīgo nosaukumu piemēro tirgū laisto kosmētikas līdzekļu marķēšanai vēlākais 12 mēnešus pēc glosārija publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

34. pants

Kompetentās iestādes, toksikoloģijas kontroles centri vai iestādes ar tamlīdzīgām funkcijām

1.   Dalībvalstis izraugās savas kompetentās iestādes.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju par 1. punktā minētajām iestādēm un 13. panta 6. punktā minētajiem toksikoloģijas centriem un tamlīdzīgām iestādēm. Vajadzības gadījumā tās atjaunina minēto kontaktinformāciju.

3.   Komisija sagatavo un atjaunina 2. punktā minēto iestāžu un struktūru sarakstu un publisko to.

35. pants

Gada ziņojums par pārbaudēm izmēģinājumos ar dzīvniekiem

Reizi gadā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

1)

alternatīvo metožu izstrādes, validēšanas un tiesiskās akceptēšanas gaitu. Ziņojumā sniedz precīzus datus par to pārbaužu skaitu un veidu, kas sakarā ar kosmētikas līdzekļiem izdarīti izmēģinājumos ar dzīvniekiem. Dalībvalstīm ir pienākums apkopot minēto informāciju papildus statistikai, kas noteikta Direktīvā 86/609/EEK. Komisija īpaši nodrošina to alternatīvo testa metožu izstrādi, validēšanu un tiesisko akceptēšanu, kurās neizmanto dzīvus dzīvniekus;

2)

Komisijas panākumiem darbā, kas vērsts uz to, lai saņemtu ESAO akceptu alternatīvajām metodēm, kuras validētas Kopienas līmenī, un lai trešās valstis atzītu to drošuma testu rezultātus, kas Kopienā izdarīti ar alternatīvām metodēm, īpaši saistībā ar sadarbības līgumiem starp Kopienu un šīm valstīm;

3)

to, kā ņemtas vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības.

36. pants

Oficiāls iebildums pret saskaņotajiem standartiem

1.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka saskaņotais standarts pilnībā neatbilst šīs regulas attiecīgajos noteikumos paredzētajām prasībām, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts šo jautājumu ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar 5. pantu Direktīvā 98/34/EK. Komiteja nekavējoties sniedz atzinumu.

2.   Ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija pieņem lēmumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai svītrot atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu.

3.   Komisija informē dalībvalstis un attiecīgo Eiropas standartizācijas struktūru. Ja nepieciešams, tā pieprasa attiecīgo saskaņoto standartu pārskatīšanu.

37. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kuras piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sankcijas īsteno. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis līdz 2013. gada 11. jūlijs dara zināmus šos noteikumus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākajiem noteikumu grozījumiem.

38. pants

Atcelšana

Direktīvu 76/768/EEK atceļ no 2013. gada 11. jūlijs, izņemot direktīvas 4.b pantu, ko atceļ no 2010. gada 1. decembra.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

Šī regula nedrīkst ierobežot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IX pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Tomēr līdz 2020. gada 11. jūlijs kompetentās iestādes nodrošina pieeju informācijai, ko tās saņēmušas saskaņā ar Direktīvas 76/768/EEK 7. panta 3. punktu un 7a. panta 4. punktu, un atbildīgās personas nodrošina vieglu piekļuvi informācijai, kas apkopota saskaņā ar minētās direktīvas 7.a pantu.

39. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no Direktīvas 76/768/EEK, kosmētikas līdzekļus, kas atbilst šīs regulas prasībām, ir atļauts laist tirgū pirms 2013. gada 11. jūlijs.

Atkāpjoties no Direktīvas 76/768/EEK, saskaņā ar šīs regulas 13. panta noteikumiem, izdarīts paziņojums uzskatāms par atbilstošu minētās direktīvas 7. panta 3. punkta un 7a. panta 4. punkta noteikumiem, sākot ar 2012. gada 11. janvāris.

40. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

1.   Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī].

2.   To piemēro no 2013. gada 11. jūlijs, izņemot:

Regulas 15. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no 2010. gada 1. decembra, kā arī 14., 31. un 32. pantu - ciktāl tie nepieciešami 15. panta 1. un 2. punkta piemērošanai; un

Regulas 16. panta 3. punkta 2. daļu, ko piemēro no 2013. gada 11. janvāris

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembris

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  OV C 27, 3.2.2009., 34. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 20. novembra Lēmums.

(3)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.

(4)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 192, 11.7.1987., 49. lpp.

(6)  OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.

(7)  OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.

(8)  OV L 241, 10.9.2008., 21. lpp.

(9)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(10)  OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

(11)  OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(13)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(14)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(15)  OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.

(16)  OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(17)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.


I PIELIKUMS

KOSMĒTIKAS LĪDZEKĻA DROŠUMA ZIŅOJUMS

Kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojumā jāietver vismaz šāda informācija.

A DAĻA.   Kosmētikas līdzekļa drošuma informācija

1.   Kosmētikas līdzekļa kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs

Kosmētikas līdzekļa kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs, tostarp vielu ķīmiskā identitāte (tostarp ķīmiskais nosaukums, INCI, CAS, EINECS/ELINCS, kad iespējams) un paredzētā funkcija. Smaržām un aromātiskiem maisījumiem — kompozīcijas nosaukuma apraksts un koda numurs, kā arī piegādātāja nosaukums.

2.   Fizikālās/ķīmiskās īpašības un kosmētikas līdzekļa stabilitāte

Vielu vai maisījumu, kā arī kosmētikas līdzekļa fizikālās un ķīmiskās īpašības.

Kosmētikas līdzekļa stabilitāte saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos.

3.   Mikrobioloģiskā kvalitāte

Vielas vai maisījuma un kosmētikas līdzekļa mikrobioloģiskā specifikācija. Īpašu vērību pievērš kosmētikas līdzekļiem, ko lieto ap acīm, uz jebkurām gļotādām, uz bojātas ādas, kā arī bērni vecumā līdz trim gadiem, vecāka gadagājuma cilvēki un personas ar novājinātu imūnsistēmu.

Konservēšanas provokatīvā testa rezultāti.

4.   Piemaisījumi, zīmes, informācija par iepakojuma materiālu

Vielu un maisījumu tīrība.

Ja ir aizliegto vielu zīmes — pierādījumi par tehnisko neizbēgamību.

Attiecīgās iepakojuma materiāla īpašības, īpaši saistībā ar tīrību un stabilitāti.

5.   Parasta un saprātīgi paredzama lietošana

Parasta un saprātīgi paredzama kosmētikas līdzekļa lietošana. Izklāstu pamato jo īpaši attiecībā uz brīdinājumiem un citiem paskaidrojumiem kosmētikas līdzekļa marķējumā.

6.   Kosmētikas līdzekļa ekspozīcija

Ziņas par kosmētikas līdzekļa ekspozīciju, ņemot vērā 5. punktā minētos konstatējumus saistībā ar

1)

pielietošanas vietu(-ām);

2)

pielietošanas virsmu(-ām);

3)

pielietotā kosmētikas līdzekļa daudzumu;

4)

lietošanas ilgumu un biežumu;

5)

parasto(-ajiem) un saprātīgi paredzamo(-ajiem) ekspozīcijas veidu(-iem);

6)

mērķgrupu(-ām) vai ekspozīcijai pakļauto(-ajām) grupu(-ām). Ņem vērā arī iespējamo ekspozīciju uz noteiktām iedzīvotāju grupām.

Ekspozīcijas aprēķinā ņem vērā arī toksikoloģisko ietekmi (piemēram, ekspozīcija varētu būt jāaprēķina uz ādas virsmas laukuma vienību vai ķermeņa masas vienību). Ir jāievēro arī sekundārās ekspozīcijas iespējamība tādos veidos, kas neizriet no tiešās pielietošanas (piemēram, netīša izsmidzināma līdzekļa ieelpošana, netīša kosmētikas līdzekļu lūpām norīšana u. tml.).

Īpašu vērību pievērš iespējamai ietekmei uz ekspozīciju daļiņu izmēra dēļ.

7.   Vielu ekspozīcija

Ziņas par vielu ekspozīciju, kuras satur kosmētikas līdzeklis, attiecībā uz atbilstīgām toksikoloģiskās iedarbības robežvērtībām, ievērojot 6. punktā minēto informāciju.

8.   Vielu toksikoloģiskās iedarbības raksturojums

Neierobežojot 18. pantu — kosmētikas līdzekļa sastāvā esošo vielu toksikoloģiskās iedarbības raksturojums, kurā aplūkotas visas būtiskās toksikoloģiskās robežvērtības. Īpašu vērību pievērš lokālam toksicitātes novērtējumam (ādas un acu kairinājums), ādas sensibilizācijai un, ja konstatē UV absorbciju, fototoksicitātes novērtējumam.

Jāizvērtē visi būtiskie toksiskās absorbcijas veidi un sistēmiskā ietekme, un, pamatojoties uz nenovērotas nelabvēlīgas ietekmes līmeni(NOAEL), jāaprēķina drošuma robeža (MoS). Ja šādu izvērtējumu neveic, to pienācīgi pamato.

Īpašu vērību pievērš iespējamai ietekmei uz toksikoloģiskās iedarbības raksturojumu saistībā ar

daļiņu izmēru, tostarp nanomateriāliem;

izmantoto vielu un izejvielu piemaisījumiem un

vielu mijiedarbību.

Ja izmanto analoģijas (“read-across” pieeja), to argumentē un pamato.

Skaidri norāda informācijas avotu.

9.   Nevēlama ietekme un būtiska nevēlama ietekme

Visa pieejamā informācija par kosmētikas līdzekļa vai attiecīgā gadījumā citu kosmētikas līdzekļu nevēlamu ietekmi un būtisku nevēlamu ietekmi. Šajā informācijā ietver statistikas datus.

10.   Informācija par kosmētikas līdzekli

Cita noderīga informācija, piemēram, par pašreizējiem pētījumiem ar brīvprātīgajiem, vai pienācīgi apstiprināti un pamatoti riska novērtēšanas rezultāti, kas gūti citās svarīgās jomās.

B DAĻA.   Kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējums

1.   Novērtējuma secinājumi

Paziņojums par kosmētikas līdzekļa drošumu saistībā ar 3. pantu.

2.   Brīdinājumi marķējumā un lietošanas pamācība

Paziņojums par vajadzību marķējumā norādīt visus konkrētos brīdinājumus un lietošanas pamācību saskaņā ar 19. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

3.   Pamatojums

Zinātniskā pamatojuma skaidrojums, pēc kura izdara 1. daļā paredzētos novērtējuma secinājumus un veic 2. daļā paredzēto paziņojumu. Paskaidrojumu pamatā ir A daļā paredzētie apraksti. Attiecīgā gadījumā izvērtē un apspriež drošuma robežas.

Cita starpā īpašs vērtējums vajadzīgs kosmētikas līdzekļiem, kas paredzēti bērniem, kuri jaunāki par trim gadiem, un kosmētikas līdzekļiem, kas paredzēti tikai ārīgai intīmajai higiēnai.

Novērtē iespējamo kosmētikas līdzekļa vielu mijiedarbību.

Dažādu toksikoloģiskās iedarbības raksturojumu izskatīšanu un neizskatīšanu pienācīgi pamato.

Pienācīgi izvērtē stabilitātes ietekmi uz kosmētikas līdzekļa drošumu.

4.   Dati par novērtētāju un B daļas apstiprinājums

Drošuma novērtētāja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese.

Drošuma novērtētāja kvalifikācijas pierādījums.

Datums un drošuma novērtētāja paraksts.


II līdz VI pielikuma preambula

1)

II līdz VI pielikumā:

a)

“līdzeklis, ko noskalo” ir kosmētikas līdzeklis, ko pēc uzklāšanas uz ādas, matiem vai gļotādām nomazgā vai noskalo;

b)

“līdzeklis, ko nenoskalo” ir kosmētikas līdzeklis, kam ir paredzēts ilgstoši saskarties ar ādu, matiem vai gļotādām;

c)

“kosmētikas līdzeklis matiem” ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot uz galvas vai sejas matiem, izņemot skropstas;

d)

“kosmētikas līdzeklis ādai” ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot uz ādas;

e)

“kosmētikas līdzeklis lūpām” ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot uz lūpām;

f)

“kosmētikas līdzeklis sejai” ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot uz sejas ādas;

g)

“kosmētikas līdzeklis nagiem” ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot uz nagiem;

h)

“kosmētikas līdzeklis mutes dobumam” ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot uz zobiem vai mutes dobuma gļotādām;

i)

“kosmētikas līdzeklis, ko lieto uz gļotādām”, ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot uz:

mutes dobuma gļotādas,

plakstiņu malu gļotādas,

vai ārējo dzimumorgānu gļotādas;

j)

“kosmētikas līdzeklis acīm” ir kosmētikas līdzeklis, ko paredzēts lietot acu tuvumā;

k)

“profesionālā lietošana” ir kosmētikas līdzekļa izmantošana un lietošana, ko veic personas savā profesionālajā darbībā.

2)

Lai atvieglotu vielu noteikšanu, ir izmantoti šādi identifikatori:

Starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN) zālēm, PVO, Ženēva, 1975. gada augusts;

CAS (Chemical Abstracts Service) numuri;

EK numurs, kas atbilst Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) numuriem vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINC) numuriem, vai Regulā (EK) Nr. 1907/2006 noteiktais reģistrācijas numurs;

XAN, respektīvi, konkrētā valstī (X) apstiprināts nosaukums, piemēram, USAN, kas atbilst ASV apstiprinātam nosaukumam;

nosaukums, kas iekļauts šīs regulas 33. pantā minētajā sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosārijā.

3)

III līdz VI pielikumā uzskaitītajās vielās neietilpst nanomateriāli, izņemot gadījumus, kad tas īpaši norādīts.


II PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, KURAS AIZLIEGTAS KOSMĒTIKAS LĪDZEKĻOS

Atsauces numurs

Vielas identifikācija

Ķīmiskais nosaukums/INN

CAS numurs

EK numurs

a

b

c

d

1.

N-(5-hlorbenzoksazol-2-il)acetamīds

35783-57-4

 

2.

2-acetoksietiltrimetilamonija hidroksīds (acetilholīns) un tā sāļi

51-84-3

200-128-9

3.

Deanola aceglumāts (INN)

3342-61-8

222-085-5

4.

Spironolaktons (INN)

52-01-7

200-133-6

5.

[4-(4-hidroksi-3-jodfenoksi)-3,5-dijodfenil]etiķskābe (tiratrikols (INN)) un tās sāļi

51-24-1

200-086-1

6.

Metotreksāts (INN)

59-05-2

200-413-8

7.

Aminokapronskābe (INN) un tās sāļi

60-32-2

200-469-3

8.

Cinhofens (INN), tā sāļi, atvasinājumi un šo atvasinājumu sāļi

132-60-5

205-067-1

9.

Tiropropīnskābe (INN) un tās sāļi

51-26-3

 

10.

Trihloretiķskābe

76-03-9

200-927-2

11.

Zilās kurpītes (Aconitum napellus L.) (lapas, saknes un galēniskie preparāti)

84603-50-9

283-252-6

12.

Akonitīns (zilo kurpīšu (Aconitum napellus L.) galvenais alkaloīds) un tā sāļi

302-27-2

206-121-7

13.

Pavasara adonis (Adonis vernalis L.) un tā preparāti

84649-73-0

283-458-6

14.

Epinefrīns (INN)

51-43-4

200-098-7

15.

Čūskveida rauvolfijas (Rauwolfia serpentina L.) alkaloīdi un to sāļi

90106-13-1

290-234-1

16.

Alkīnu spirti, to esteri, ēteri un sāļi

 

 

17.

Izoprenalīns (INN)

7683-59-2

231-687-7

18.

Alilizotiocianāts

57-06-7

200-309-2

19.

Aloklamīds (INN) un tā sāļi

5486-77-1

 

20.

Nalorfīns (INN), tā sāļi un ēteri

62-67-9

200-546-1

21.

Simpatikomimētiskie amīni, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu: jebkura viela, kas iekļauta to medikamentu pirmajā sarakstā, kuriem vajadzīga recepte un kuri minēti Eiropas Padomes Rezolūcijā AP (69) 2

300-62-9

206-096-2

22.

Anilīns, tā sāļi un tā atvasinājumi, kas satur halogēnus un sēru

62-53-3

200-539-3

23.

Betoksikaīns (INN) un tā sāļi

3818-62-0

 

24.

Zoksazolamīns (INN)

61-80-3

200-519-4

25.

Prokaīnamīds (INN), tā sāļi un atvasinājumi

51-06-9

200-078-8

26.

Benzidīns

92-87-5

202-199-1

27.

Tuamīnheptāns (INN), tā izomēri un sāļi

123-82-0

204-655-5

28.

Oktodrīns (INN) un tā sāļi

543-82-8

208-851-1

29.

2-amino-1,2-bis-(4-metoksifenil)etanols un tā sāļi

530-34-7

 

30.

1,3-dimetilpentilamīns un tā sāļi

105-41-9

203-296-1

31.

4-aminosalicilskābe un tās sāļi

65-49-6

200-613-5

32.

Toluidīni, to izomēri, sāļi un halogēnus un sēru saturošie atvasinājumi

26915-12-8

248-105-2

33.

Ksilidīni, to izomēri, sāļi un halogēnus un sēru saturošie atvasinājumi

1300-73-8

215-091-4

34.

Imperatorīn(9-(3-metilbut-2-eniloksi)furo[3,2-g]hromēn-7-ons)

482-44-0

207-581-1

35.

Lielā ammija (Ammi majus L.) un tās galēniskie preparāti

90320-46-0

291-072-4

36.

2,3-dihlor-2-metilbutāns

507-45-9

 

37.

Vielas ar androgēnu iedarbību

 

 

38.

Antracēneļļa

120-12-7

204-371-1

39.

Antibiotikas

 

 

40.

Antimons un tā savienojumi

7440-36-0

231-146-5

41.

Kaņepju kendira (Apocynum cannabinum L.) un tās preparāti

84603-51-0

283-253-1

42.

Apomorfīn ((R) 5,6,6a, 7-tetrahidro-6-metil-4H-dibenzo[de,g] hinolīn-10,11-diols) un tā sāļi

58-00-4

200-360-0

43.

Arsēns un tā savienojumi

7440-38-2

231-148-6

44.

Melnā velnoga (Atropa belladonna L.) un tās preparāti

8007-93-0

232-365-9

45.

Atropīns, tā sāļi un atvasinājumi

51-55-8

200-104-8

46.

Bārija sāļi, izņemot bārija sulfīdu saskaņā ar III pielikumā paredzētajiem nosacījumiem un bārija sulfātu, lakas, sāļus un pigmentus, kas gatavoti no krāsvielām, kuras uzskaitītas IV pielikumā

 

 

47.

Benzols

71-43-2

200-753-7

48.

4,5-dihidrobenzimidazol-4-ons

615-16-7

210-412-4

49.

Benzazepīni un benzodiazepīni, to sāļi un atvasinājumi

12794-10-4

 

50.

1-dimetilaminometil-1-metilpropilbenzoāts un tā sāļi (amilokaīns)

644-26-8

211-411-1

51.

2,2,6-trimetil-4-piperidilbenzoāts un tā sāļi (eikaīns)

500-34-5

 

52.

Izokarboksazīds (INN)

59-63-2

200-438-4

53.

Bendroflumetiazīds (INN) un tā atvasinājumi

73-48-3

200-800-1

54.

Berilijs un tā savienojumi

7440-41-7

231-150-7

55.

Broms, elementārais

7726-95-6

231-778-1

56.

Bretilija tozilāts (INN)

61-75-6

200-516-8

57.

Karbromāls (INN)

77-65-6

201-046-6

58.

Bromizovāls (INN)

496-67-3

207-825-7

59.

Bromfeniramīns (INN) un tā sāļi

86-22-6

201-657-8

60.

Benzilonija bromīds (INN)

1050-48-2

213-885-5

61.

Tetrilamonija bromīds (INN)

71-91-0

200-769-4

62.

Brucīns

357-57-3

206-614-7

63.

Tetrakaīns (INN) un tā sāļi

94-24-6

202-316-6

64.

Mofebutazons (INN)

2210-63-1

218-641-1

65.

Tolbutamīds (INN)

64-77-7

200-594-3

66.

Karbutamīds (INN)

339-43-5

206-424-4

67.

Fenilbutazons (INN)

50-33-9

200-029-0

68.

Kadmijs un tā savienojumi

7440-43-9

231-152-8

69.

Mīkstspārnis (Cantharis vesicatoria)

92457-17-5

296-298-7

70.

Kantaridīns

56-25-7

200-263-3

71.

Fenprobamāts (INN)

673-31-4

211-606-1

72.

Karbazola nitroatvasinājumi

 

 

73.

Oglekļa disulfīds

75-15-0

200-843-6

74.

Katalāze

9001-05-2

232-577-1

75.

Cefaelīns un tā sāļi

483-17-0

207-591-6

76.

Aromātiskā balanda (Chenopodium ambrosioides L.) (ēteriskās eļļas)

8006-99-3

 

77.

2,2,2-trihloretān-1,1-diols

302-17-0

206-117-5

78.

Hlors

7782-50-5

231-959-5

79.

Hlorpropamīds (INN)

94-20-2

202-314-5

80.

Pārcelts vai svītrots

 

 

81.

4-fenilazofenilīn-1,3-diamīna citrāta hidrohlorīds (hrizoidīna citrāta hidrohlorīds)

5909-04-6

 

82.

Hlorzoksazons (INN)

95-25-0

202-403-9

83.

2-hlor-6-metilpirimidīn-4-ildimetilamīns (krimidīns, ISO)

535-89-7

208-622-6

84.

Hlorprotiksēns (INN) un tā sāļi

113-59-7

204-032-8

85.

Klofenamīds (INN)

671-95-4

211-588-5

86.

N,N-bis-(2-hloretil)metilamīna N-oksīds un tā sāļi

126-85-2

 

87.

Hlormetīns (INN) un tā sāļi

51-75-2

200-120-5

88.

Ciklofosfamīds (INN) un tā sāļi

50-18-0

200-015-4

89.

Mannomustīns (INN) un tā sāļi

576-68-1

209-404-3

90.

Butanilikaīns (INN) un tā sāļi

3785-21-5

 

91.

Hlormezanons (INN)

80-77-3

201-307-4

92.

Triparanols (INN)

78-41-1

201-115-0

93.

2-[2(4-hlorfenil)-2-fenilacetil]indān-1,3-dions (hlorfacinons, ISO)

3691-35-8

223-003-0

94.

Hlorfenoksamīns (INN)

77-38-3

 

95.

Fenaglikodols (INN)

79-93-6

201-235-3

96.

Hloretāns

75-00-3

200-830-5

97.

Hroms; hromskābe un tās sāļi

7440-47-3

231-157-5

98.

Melnie graudi (Claviceps purpurea Tul.), to alkaloīdi un galēniskie preparāti

84775-56-4

283-885-8

99.

Plankumainais suņstobrs (Conium maculatum L.) (augļi, pulveris, galēniskie preparāti)

85116-75-2

285-527-6

100.

Gliciklamīds (INN)

664-95-9

211-557-6

101.

Kobalta benzēnsulfonāts

23384-69-2

 

102.

Kolhicīns, tā sāļi un atvasinājumi

64-86-8

200-598-5

103.

Kolhikozīds un tā atvasinājumi

477-29-2

207-513-0

104.

Rudens vēlziede (Colchicum autumnale L.) un tās galēniskie preparāti

84696-03-7

283-623-2

105.

Konvalatoksīns

508-75-8

208-086-3

106.

Anamirte (Anamirta cocculus L.) (augļi)

 

 

107.

Krotons (Croton tiglium L.) (eļļa)

8001-28-3

 

108.

1-butil-3-(N-krotonoilsulfanil)urīnviela

52964-42-8

 

109.

Kurāre un kurarīns

8063-06-7/22260-42-0

232-511-1/244-880-6

110.

Sintētiskie kurarizanti

 

 

111.

Ciānūdeņražskābe un tās sāļi

74-90-8

200-821-6

112.

Feklemīns (SNN); 2-alfa-cikloheksilbenzil)-N,N,N',N'-tetraetil)-1,3-propāndiamīns

3590-16-7

 

113.

Ciklomenols (INN) un tā sāļi

5591-47-9

227-002-6

114.

Nātrija heksaciklonāts (INN)

7009-49-6

 

115.

Heksapropimāts (INN)

358-52-1

206-618-9

116.

Pārcelts vai svītrots

 

 

117.

O,O-diacetil-N-alil-N-normorfīns

2748-74-5

 

118.

Pipazetāts (INN) un tā sāļi

2167-85-3

218-508-8

119.

5-(α,β-dibromfenetil)-5-metilhidantoīns

511-75-1

208-133-8

120.

N,N'-pentametilēn-bis-(trimetilamonija) sāļi, piem., pentametonija bromīds (INN)

541-20-8

208-771-7

121.

N,N'-[metilimino)dietilēn]-bis-(etildimetilamonija) sāļi, piem., azametonija bromīds (INN)

306-53-6

206-186-1

122.

Ciklarbamāts (INN)

5779-54-4

227-302-7

123.

Klofenotāns (INN); DDT (ISO)

50-29-3

200-024-3

124.

Heksametilēn-bis-(trimetilamonija) sāļi, piem., heksametonija bromīds (INN)

55-97-0

200-249-7

125.

Dihloretāni (etilēnhlorīdi), piemēram, 1,2-dihloretāns

107-06-2

203-458-1

126.

Dihloretilēni (acetilēnhlorīdi), piemēram, vinilidīna hlorīds (1,1-dihloretilēns)

75-35-4

200-864-0

127.

Lizergīds (INN) (LSD) un tā sāļi

50-37-3

200-033-2

128.

2-dietilaminoetil- 3-hidroksi- 4-fenilbenzoāts un tā sāļi

3572-52-9

222-686-2

129.

Cinhokaīns (INN) un tā sāļi

85-79-0

201-632-1

130.

3-dietilaminopropilcinamāts

538-66-9

 

131.

O,O-dietil-O-4-nitrofenilfosfortioāts (parations, ISO)

56-38-2

200-271-7

132.

[oksalil-bis-(iminoetilēn)]-bis-[(o-hlorbenzil)dietilamonija] sāļi, piem., ambenonija hlorīds (INN)

115-79-7

204-107-5

133.

Metiprilons (INN) un tā sāļi

125-64-4

204-745-4

134.

Digitalīns un visi sarkanās uzpirkstītes (Digitalis purpurea L.) heterozīdi

752-61-4

212-036-6

135.

7-[2-hidroksi-3-(2-hidroksietil-N-metilamino)propil]teofilīns (ksantinols)

2530-97-4

 

136.

Dioksetedrīns (INN) un tā sāļi

497-75-6

207-849-8

137.

Piprokurārija jodīds (INN)

3562-55-8

222-627-0

138.

Propifenazons (INN)

479-92-5

207-539-2

139.

Tetrabenazīns (INN) un tā sāļi

58-46-8

200-383-6

140.

Kaptodiāms (INN)

486-17-9

207-629-1

141.

Mefeklorazīns (INN) un tā sāļi

1243-33-0

 

142.

Dimetilamīns

124-40-3

204-697-4

143.

1,1-bis-(dimetilaminometil)propilbenzoāts un tā sāļi (amidrikaīns, alipīns)

963-07-5

213-512-6

144.

Metapirilēns (INN) un tā sāļi

91-80-5

202-099-8

145.

Metamfepramons (INN) un tā sāļi

15351-09-4

239-384-1

146.

Amitriptilīns (INN) un tā sāļi

50-48-6

200-041-6

147.

Metformīns (INN) un tā sāļi

657-24-9

211-517-8

148.

Izosorbīda dinitrāts (INN)

87-33-2

201-740-9

149.

Malononitrils

109-77-3

203-703-2

150.

Sukcīnnitrils

110-61-2

203-783-9

151.

Dinitrofenola izomēri

51-28-5/329-71-5/573-56-8/25550-58-7

200-087-7/206-348-1/209-357-9/247-096-2

152.

Inprokvons (INN)

436-40-8

 

153.

Dimevamīds (INN) un tā sāļi

60-46-8

200-479-8

154.

Difenilpiralīns (INN) un tā sāļi

147-20-6

205-686-7

155.

Sulfīnpirazons (INN)

57-96-5

200-357-4

156.

N-(3-karbamoil-3,3-difenil-propil)-N,N-diizopropilmetilamonija sāļi, piem., izopropamīda jodīds (INN)

71-81-8

200-766-8

157.

Benaktizīns (INN)

302-40-9

206-123-8

158.

Benzatropīns (INN) un tā sāļi

86-13-5

 

159.

Ciklizīns (INN) un tā sāļi

82-92-8

201-445-5

160.

5,5-difenil-4-imidazolidons (doksenitoīns (INN))

3254-93-1

221-851-6

161.

Probenecīds (INN)

57-66-9

200-344-3

162.

Disulfirāms (INN); tirams (INN)

97-77-8/137-26-8

202-607-8/205-286-2

163.

Emetīns, tā sāļi un atvasinājumi

483-18-1

207-592-1

164.

Efedrīns un tā sāļi

299-42-3

206-080-5

165.

Oksanamīds (INN) un tā atvasinājumi

126-93-2

 

166.

Ezerīns jeb fizostigmīns un tā sāļi

57-47-6

200-332-8

167.

4-aminobenzoskābes esteri ar brīvu aminogrupu, izņemot VI pielikumā norādīto

 

 

168.

Holīna sāļi un to esteri, piem., holīna hlorīds (INN)

67-48-1

200-655-4

169.

Karamifēns (INN) un tā sāļi

77-22-5

201-013-6

170.

Dietil-4-nitrofenilfosfāts (paraoksons - ISO)

311-45-5

206-221-0

171.

Metetoheptazīns (INN) un tā sāļi

509-84-2

 

172.

Oksfeneridīns (INN) un tā sāļi

546-32-7

 

173.

Etoheptazīns (INN) un tā sāļi

77-15-6

201-007-3

174.

Metheptazīns (INN) un tā sāļi

469-78-3

 

175.

Metilfenidāts (INN) un tā sāļi

113-45-1

204-028-6

176.

Doksilamīns (INN) un tā sāļi

469-21-6

207-414-2

177.

Tolboksāns (INN)

2430-46-8

 

178.

4-benziloksifenols un 4-etoksifenols

103-16-2/622-62-8

203-083-3/210-748-1

179.

Paretoksikaīns (INN) un tā sāļi

94-23-5

205-246-4

180.

Fenozolons (INN)

15302-16-6

239-339-6

181.

Glutetimīds (INN) un tā sāļi

77-21-4

201-012-0

182.

Etilēnoksīds

75-21-8

200-849-9

183.

Bemegrīds (INN) un tā sāļi

64-65-3

200-588-0

184.

Valnoktamīds (INN)

4171-13-5

224-033-7

185.

Haloperidols (INN)

52-86-8

200-155-6

186.

Parametazons (INN)

53-33-8

200-169-2

187.

Fluanizons (INN)

1480-19-9

216-038-8

188.

Trifluperidols (INN)

749-13-3

 

189.

Fluorezons (INN)

2924-67-6

220-889-0

190.

Fluoruracils (INN)

51-21-8

200-085-6

191.

Fluorūdeņražskābe, tās normālie sāļi, kompleksie savienojumi un fluorūdeņraži, izņemot tos, kuri minēti III pielikumā

7664-39-3

231-634-8

192.

Furfuriltrimetilamonija sāļi, piem., furtretonija jodīds (INN)

541-64-0

208-789-5

193.

Galantamīns (INN)

357-70-0

 

194.

Progestogēni

 

 

195.

1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (BHC- ISO)

58-89-9

200-401-2

196.

(1R,4S,5R,8S)-1,2,3,4,10,10-heksahlor-6,7-epoksi-1,4,4a,5,6,7,8,8a-oktahidro-1,4:5,8-dimetānnaftalīns (endrīns, ISO)

72-20-8

200-775-7

197.

Heksahloretāns

67-72-1

200-666-4

198.

(1R,4S,5R,8S)-1,2,3,4,10,10-heksahlor-1,4,4a,5,8,8a-heksahidro-1,4:5,8-dimetānnaftalīns (izodrīns, ISO)

465-73-6

207-366-2

199.

Hidrastīns, hidrastinīns un to sāļi

118-08-1/6592-85-4

204-233-0/229-533-9

200.

Hidrazīdi un to sāļi, piemēram, izoniazīds (INN)

54-85-3

200-214-6

201.

Hidrazīns, tā atvasinājumi un to sāļi

302-01-2

206-114-9

202.

Oktamoksīns (INN) un tā sāļi

4684-87-1

 

203.

Varfarīns (INN) un tā sāļi

81-81-2

201-377-6

204.

Etil-bis-(4-hidoksi-2-okso-1-benzopiran-3-il)acetāts un atbilstīgās skābes sāļi

548-00-5

208-940-5

205.

Metokarbamols (INN)

532-03-6

208-524-3

206.

Propatilnitrāts (INN)

2921-92-8

220-866-5

207.

4,4'-dihidroksi-3,3'-(3-metiltiopropilidēn)dikumarīns

 

 

208.

Fenadiazols (INN)

1008-65-7

 

209.

Nitroksolīns (INN) un tā sāļi

4008-48-4

223-662-4

210.

Hiosciamīns, tā sāļi un atvasinājumi

101-31-5

202-933-0