18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1244/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) I un II pielikumā ietverto trešo valstu sarakstu saturam būtu jāatbilst un būtu jāturpina atbilst kritērijiem, kas paredzēti minētās regulas 5. apsvērumā. Dažas trešās valstis, kurās attiecībā uz šiem kritērijiem situācija ir mainījusies, būtu jāpārceļ no viena pielikuma uz otru.

(2)

Ar piecām Rietumbalkānu valstīm – Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Serbiju – vīzu atvieglināšanas nolīgumi stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī kā pirmais konkrētais pasākums, kas izklāstīts Saloniku programmā, lai virzītos uz bezvīzu režīma piemērošanu Rietumbalkānu valstu pilsoņiem. Ar katru no šīm valstīm 2008. gadā tika uzsākts dialogs par vīzu režīma liberalizāciju un izstrādātas norādes vīzu režīma liberalizācijai. Novērtējumā par norāžu īstenošanu, ko Komisija sniedza 2009. gada maijā, tā ņēma vērā, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir izpildījusi visus tās norādēs noteiktos kritērijus, un 2009. gada novērtējumā – ka Melnkalne un Serbija arī izpilda visus to attiecīgajās norādēs noteiktos kritērijus.

(3)	Tāpēc Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija būtu jāpārceļ uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumu. Šis atbrīvojums no vīzu prasības būtu jāpiemēro vienīgi to biometrisko pasu turētājiem, kuras izdevusi katra no trim attiecīgajām valstīm.

(4)

Attiecībā uz personām, kuras pastāvīgi dzīvo Kosovā, kā noteikts ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā Nr. 1244 (turpmāk “Kosova ANODPR 1244”), un personām, kuru pilsonības apliecība izdota attiecībā uz Kosovas (ANODPR 1244) teritoriju, īpaša Koordinācijas direkcija Belgradā būs atbildīga par viņu pasu pieprasījumu vākšanu un pasu izdošanu. Tomēr, jo īpaši ņemot vērā drošības apsvērumus saistībā ar nelegālās migrācijas potenciālu, īpašās Koordinācijas direkcijas izsniegto Serbijas pasu turētāji būtu jāizslēdz no bezvīzu režīma Serbijai.

(5)	Juridiskās skaidrības un drošības apsvērumu dēļ un saskaņā ar 1. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 539/2001 Kosova (ANODPR 1244) būtu jāpievieno minētās regulas I pielikumam. Tas neskar Kosovas (ANODPR 1244) statusu.

(6)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) (4) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(7)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) – šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (6).

(8)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B. punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Lēmumā 2008/261/EK (7).

(9)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(10)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(11)	Šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus vai citādi attiecas uz to nozīmē, kas paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(12)	Šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus vai citādi attiecas uz to nozīmē, kas paredzēta 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi.

Regulas I pielikumu groza šādi:

a)	pielikuma 1. daļā svītro atsauces uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Serbiju;

b)	pielikuma 2. daļā iekļauj šādu atsauci: “Kosova, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244”.

2.	Regulas II pielikuma 1. daļā iekļauj šādas atsauces: “Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (10) Melnkalne (10) Serbija (izņemot īpašās Koordinācijas direkcijas (serbu valodā Koordinaciona uprava) izdoto Serbijas pasu turētājus) (10)

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 19. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) 2009. gada 12. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

(3) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(4) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(5) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(6) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2008/261/EK (2008. gada 28. februāris) par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.).

(8) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(9) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(10) Šo atbrīvojumu no vīzas prasības piemēro vienīgi biometrisko pasu turētājiem.”

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/4

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Mongolijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu aspektiem

(2009/974/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Mongolijas valdību par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (nolīgums) saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes lēmumam, ar ko Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)	Nolīgums Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 3. aprīlī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(4)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Mongolijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu aspektiem ar šo ir apstiprināts Kopienas vārdā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas veikt nolīguma 7. pantā paredzēto paziņošanu.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) 2009. gada 15. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Mongolijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

MONGOLIJAS VALDĪBA,

no otras puses,

(turpmāk “Puses”),

ATZĪMĒJOT, ka starp vairākām Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Mongoliju ir noslēgti divpusēji gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi, kuros iekļauti noteikumi, kas ir pretrunā Kopienas tiesību aktiem,

ATZĪMĒJOT, ka Eiropas Kopienai ir ekskluzīva kompetence vairākos aspektos, uz ko var attiekties divpusēji gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi, kuri noslēgti starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,

ATZĪMĒJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir tiesības bez diskriminācijas piekļūt lidojuma maršrutiem starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka nolīgumi starp Eiropas Kopienu un konkrētām trešām valstīm šo trešo valstu valstspiederīgajiem dod iespēju kļūt par tādu gaisa pārvadātāju īpašniekiem, kam piešķirta licence saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem,

ATZĪSTOT, ka, lai izveidotu labu juridisko pamatu gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Mongoliju un lai saglabātu šo pakalpojumu nepārtrauktību, jānodrošina, lai daži Eiropas Kopienas un Mongolijas divpusējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu noteikumi, kas ir pretrunā Eiropas Kopienu tiesībām, atbilstu tām,

ATZĪSTOT, ka, ja viena dalībvalsts ir izraudzījusi gaisa pārvadātāju, kura reglamentējošo kontroli veic un uztur cita dalībvalsts, tad Mongolijas tiesības saskaņā ar lidojumdrošības noteikumiem nolīgumā starp dalībvalsti, kas gaisa pārvadātāju izraudzījusi, un Mongoliju vienlīdz attiecas arī uz šīs citas dalībvalsts veikto lidojumdrošības standartu pieņemšanu, izpildi vai uzturēšanu, kā arī uz attiecīgā gaisa pārvadātāja darbības atļauju,

ATZĪMĒJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem gaisa pārvadātāji principā nedrīkst slēgt nolīgumus, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un kuru mērķis vai iedarbība ir nepieļaut, ierobežot vai traucēt konkurenci,

ATZĪMĒJOT, ka Eiropas Kopienas mērķis šo sarunu satvarā nav palielināt kopējo gaisa satiksmes apjomu starp Eiropas Kopienu un Mongoliju, izmainīt līdzsvaru starp Kopienas gaisa pārvadātājiem un Mongolijas gaisa pārvadātājiem vai apspriesties par grozījumiem jau spēkā esošajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu noteikumos, kas attiecas uz satiksmes tiesībām,

ATZĪSTOT, ka ar noteikumiem, kas iekļauti divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Mongoliju, i) paredz pieņemt vai atbalsta nolīgumus starp uzņēmumiem, arī – uzņēmumu apvienību lēmumus vai saskaņotas darbības, ar kurām nepieļauj, izkropļo vai ierobežo konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos; vai ii) pastiprina šādu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi; vai iii) deleģē gaisa pārvadātājiem vai citiem privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, lai nepieļautu, kropļotu vai ierobežotu konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos, var padarīt neefektīvus uzņēmumiem piemērojamos konkurences noteikumus,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Šajā nolīgumā “dalībvalstis” ir Eiropas Kopienas dalībvalstis.

2. Visos I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos atsauces uz tādas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas ir šā nolīguma puse, saprot kā atsauces uz Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgajiem.

3. Visos I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos atsauces uz tādas dalībvalsts gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām, kas ir šā nolīguma puse, saprot kā atsauces uz konkrētās dalībvalsts izraudzītajiem gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām.

4. Šajā nolīgumā neparedz papildu satiksmes tiesības līdztekus tām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts un Mongolijas divpusējos nolīgumos. Satiksmes tiesības turpinās nodrošināt ar attiecīgās dalībvalsts un Mongolijas divpusējiem nolīgumiem.

2. pants

Pārvadātāja izraudzīšana dalībvalstī

1. Noteikumi šā panta 2. un 3. punktā aizstāj atbilstīgos noteikumus pantos, kas minēti attiecīgi II pielikuma a) un b) punktā, proti, attiecībā uz gaisa pārvadātāja izraudzīšanu, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts, pilnvarām un atļaujām, ko tam piešķīrusi Mongolija, un, attiecīgi, attiecībā uz gaisa pārvadātāju atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu.

2. Saņemot dalībvalsts norādījumu par izraudzīšanu, Mongolija ar minimālu procesuālu kavēšanos piešķir atbilstīgas pilnvaras un atļaujas ar noteikumu, ka:

i)	gaisa pārvadātājs veic uzņēmējdarbību tās dalībvalsts teritorijā, kas veikusi izraudzīšanu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un tam ir derīga ekspluatācijas atļauja saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

ii)	gaisa pārvadātāja efektīvu reglamentējošo kontroli veic un uztur tā dalībvalsts, kas atbild par gaisakuģa ekspluatanta apliecības izdošanu, un izraudzīšanas dokumentā ir skaidri norādīta attiecīgā aeronavigācijas atbildīgā iestāde; kā arī

iii)	gaisa pārvadātājs tieši vai ar akciju kontrolpaketi pieder un to faktiski kontrolē dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie un/vai citas III pielikumā uzskaitītās valstis un/vai to valstspiederīgie.

3. Mongolija var atteikties izsniegt, var atsaukt, apturēt vai ierobežot dalībvalsts izraudzīta gaisa pārvadātāja pilnvaras vai atļaujas, ja:

i)	gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu neveic uzņēmējdarbību tās dalībvalsts teritorijā, kura to izraudzījusi, vai tam nav derīgas ekspluatācijas licences atbilstīgi Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

ii)	gaisa pārvadātāja efektīvu reglamentējošu kontroli neveic vai neuztur dalībvalsts, kas atbild par gaisakuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, vai izraudzīšanas dokumentā nav skaidri norādīta attiecīgā aeronavigācijas atbildīgā iestāde;

iii)	gaisa pārvadātājs tieši vai ar akciju kontrolpaketi nepieder un to faktiski nekontrolē dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie un/vai citas III pielikumā uzskaitītās valstis un/vai to valstspiederīgie;

iv)

gaisa pārvadātājam ar divpusēju nolīgumu starp Mongoliju un citu dalībvalsti jau ir piešķirta darbības atļauja un Mongolija var pierādīt, ka, izmantojot satiksmes tiesības atbilstīgi šādam nolīgumam maršrutā, kas iekļauj kādu punktu minētajā citā dalībvalstī, gaisa pārvadātājs apietu satiksmes tiesību ierobežojumus, kas noteikti divpusējā nolīgumā starp Mongoliju un minēto citu dalībvalsti; vai

v)	gaisa pārvadātājam ir kādas dalībvalsts izsniegta gaisakuģa ekspluatanta apliecība un nav spēkā neviens divpusējs gaisa pārvadājumu nolīgums starp Mongoliju un šo dalībvalsti, un šī dalībvalsts ir liegusi satiksmes tiesības Mongolijas izraudzītajiem gaisa pārvadātājiem.

Īstenojot savas tiesības saskaņā ar šo punktu, Mongolijas attieksme pret Kopienas gaisa pārvadātājiem nebūs diskriminējoša valstspiederības dēļ.

3. pants

Drošums

1. Ar šā panta 2. punkta noteikumiem papildina atbilstīgos noteikumus II pielikuma c) punktā minētajos nolīgumu pantos.

2. Ja viena dalībvalsts ir izraudzījusi gaisa pārvadātāju, kura efektīvu reglamentējošo kontroli veic un uztur otra dalībvalsts, tad Mongolijas tiesības saskaņā ar drošības noteikumiem nolīgumā starp dalībvalsti, kas gaisa pārvadātāju izraudzījusi, un Mongoliju vienlīdz attiecas arī uz šīs otras dalībvalsts veikto drošības standartu pieņemšanu, izpildi vai uzturēšanu, kā arī uz gaisa pārvadātāja uzņēmējdarbības atļauju.

4. pants

Atbilstība konkurences noteikumiem

1. Neatkarīgi no jebkādiem citiem noteikumiem par pretējo nekas I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos i) neveicina pieņemt tādus nolīgumus starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus vai saskaņotas darbības, ar kurām nepieļauj vai izkropļo konkurenci; ii) nepastiprina šādu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi; vai iii) nedeleģē privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, ar kuriem nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci.

2. Nepiemēro I pielikumā uzskaitīto nolīgumu noteikumus, kuri nav saderīgi ar šā panta 1. punktu.

5. pants

Nolīguma pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

6. pants

Pārskatīšana vai grozīšana

Puses jebkurā laikā var pārskatīt vai grozīt šo nolīgumu, pamatojoties uz abpusēju piekrišanu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienu pēc datuma, kad pa diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais Pušu rakstiskais paziņojums, ka pabeigtas attiecīgās abu Pušu iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā.

8. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Abas Puses var jebkurā laikā izbeigt šo nolīgumu, pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski paziņojot par to otrai Pusei. Izbeigšana stājas spēkā sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad otra Puse saņēmusi šādu paziņojumu.

2. Ja tiek izbeigts kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, vienlaikus spēku zaudē visi šā nolīguma noteikumi, kas saistīti ar attiecīgo I pielikumā uzskaitīto nolīgumu.

3. Ja tiek izbeigti visi I pielikumā uzskaitītie nolīgumi, vienlaikus spēku zaudē arī šis nolīgums.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Ulanbatorā, divos eksemplāros, divtūkstoš devītā gada trešajā aprīlī, angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un mongoļu valodā.

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunitá Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

За Правителството на Монголия

Por el Gobierno de Mongolia

Za vládu Mongolska

For Mongoliets regering

Für die Regierung der Mongolei

Mongoolia valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Μογγολίας

For the Government of Mongolia

Pour le gouvernement de la Mongolie

Per il governo della Mongolia

Mongolijas valdības vārdā

Mongolijos Vyriausybės vardu

Mongólia kormánya részéről

Għall-Gvern tal-Mongolja

Voor de Regering van Mongolië

W imieniu Rządu Mongolii

Pelo Governo da Mongólia

Pentru Guvernul Mongoliei

Za vládu Mongolska

Za vlado Mongolije

Mongolian hallituksen puolesta

För Mongoliets regering

I PIELIKUMS

Šā nolīguma 1. pantā minēto nolīgumu saraksts

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi starp Mongoliju un Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kas šā nolīguma parakstīšanas dienā ir noslēgti, parakstīti un/vai parafēti, ar grozījumiem:

—	Gaisa transporta nolīgums starp Austrijas federālo valdību un Mongolijas valdību, kas parakstīts Vīnē 2007. gada 2. oktobrī, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Austrijas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Mongolijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgts Pekinā 1997. gada 19. jūnijā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Dānijas nolīgums”,

—	Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums starp Somijas Republikas valdību un Mongolijas valdību, kas parakstīts Helsinkos 2000. gada 10. februārī, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Somijas nolīgums”,

—	Gaisa transporta nolīgums starp Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Mongolijas valdību, kas noslēgts Bonnā 1998. gada 29. maijā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Vācijas nolīgums”,

—	Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums starp Ungārijas Republikas valdību un Mongolijas valdību, kas parakstīts Ulanbatorā 1994. gada 13. septembrī, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Ungārijas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Luksemburgas Lielhercogistes valdību un Mongolijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgts Luksemburgā 1995. gada 18. martā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Luksemburgas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Nīderlandes Karalistes valdību un Mongolijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgts Hāgā 1995. gada 9. martā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Nīderlandes nolīgums”,

—	Nolīgums starp Polijas Tautas Republikas valdību un Mongolijas Tautas Republikas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas parakstīts Ulanbatorā 1989. gada 26. maijā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Polijas nolīgums”,

—	Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums starp Rumānijas valdību un Mongolijas valdību, kas parakstīts Ulanbatorā 1990. gada 10. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Rumānijas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Zviedrijas Karalistes valdību un Mongolijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgts Pekinā 1997. gada 19. jūnijā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Zviedrijas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Mongolijas Republikas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgts Londonā 2000. gada 1. martā, turpmāk II pielikumā “Mongolijas un Apvienotās Karalistes nolīgums”.

II PIELIKUMS

Šā nolīguma I pielikumā uzskaitīto un 2. un 3. pantā minēto nolīgumu pantu saraksts

Pārvadātāja izraudzīšana dalībvalstī:

—	Mongolijas un Austrijas nolīguma 3. panta 5. punkts,

—	Mongolijas un Dānijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

—	Mongolijas un Vācijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

—	Mongolijas un Ungārijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

—	Mongolijas un Luksemburgas nolīguma 3. panta 4. punkts,

—	Mongolijas un Nīderlandes nolīguma 3. panta 4. punkts,

—	Mongolijas un Polijas nolīguma 3. panta 2. punkts,

—	Mongolijas un Zviedrijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

—	Mongolijas un Apvienotās Karalistes nolīguma 4. panta 4. punkts.

Pilnvaru vai atļauju atteikums, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana:

—	Mongolijas un Austrijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Dānijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Somijas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Vācijas nolīguma 4. pants,

—	Mongolijas un Ungārijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Luksemburgas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Nīderlandes nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Polijas nolīguma 3. panta 3. punkts,

—	Mongolijas un Rumānijas nolīguma 3. panta 4. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Zviedrijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—	Mongolijas un Apvienotās Karalistes nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

Drošums:

—	Mongolijas un Austrijas nolīguma 6. pants,

—	Mongolijas un Somijas nolīguma 13. pants,

—	Mongolijas un Vācijas nolīguma 12. pants,

—	Mongolijas un Ungārijas nolīguma 11. pants,

—	Mongolijas un Luksemburgas nolīguma 7. pants,

—	Mongolijas un Nīderlandes nolīguma 8. pants,

—	Mongolijas un Rumānijas nolīguma 7. pants.

III PIELIKUMS

Šā nolīguma 2. pantā minēto citu valstu saraksts

a)	Islandes Republika (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu);

b)	Lihtenšteinas Firstiste (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu);

c)	Norvēģijas Karaliste (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu);

d)	Šveices Konfederācija (saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu).

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/12

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1245/2009

(2009. gada 17. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 18. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	44,1
	MA	76,0
	TN	125,1
	TR	69,3
	ZZ	78,6
0707 00 05	MA	59,4
	TR	102,6
	ZZ	81,0
0709 90 70	MA	44,2
	TR	98,1
	ZZ	71,2
0709 90 80	EG	175,4
0709 90 80	ZZ	175,4
0805 10 20	MA	56,0
	TR	67,7
	ZA	81,6
	ZZ	68,4
0805 20 10	MA	78,3
	TR	58,0
	ZZ	68,2
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	52,1
	IL	76,1
	TR	71,9
	ZZ	66,7
0805 50 10	TR	67,7
0805 50 10	ZZ	67,7
0808 10 80	CA	99,8
	CN	88,3
	MK	22,6
	US	91,1
	ZZ	75,5
0808 20 50	CN	47,6
	TR	97,0
	US	168,6
	ZZ	104,4

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/14

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1246/2009

(2009. gada 17. decembris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2009 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 18. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4) OV L 330, 16.12.2009., 63. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 18. decembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	41,66	0,00
1701 11 90 (1)	41,66	2,41
1701 12 10 (1)	41,66	0,00
1701 12 90 (1)	41,66	2,11
1701 91 00 (2)	45,73	3,75
1701 99 10 (2)	45,73	0,62
1701 99 90 (2)	45,73	0,62
1702 90 95 (3)	0,46	0,24

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/16

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1247/2009

(2009. gada 17. decembris),

ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepļu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)	Eiropas Komisija (Komisija) 2009. gada 23. februārī saņēma sūdzību par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes konkrētu molibdēna stiepļu importu.

(2)	Eiropas Metālu asociācija (EUROMETAUX) (“sūdzības iesniedzējs”) saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza sūdzību tā ražotāja vārdā, kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no konkrētu molibdēna stiepļu ražošanas Kopienā.

(3)	Sūdzībā bija sniegti prima facie pierādījumi par dempingu un tā rezultātā nodarīto būtisko kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(4)	Procedūru sāka 2009. gada 8. aprīlī, publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

1.2. Procedūrā iesaistītās personas

(5)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja ĶTR ražotājus eksportētājus, zināmos iesaistītos importētājus, tirgotājus, lietotājus un asociācijas Kopienā, kā arī ĶTR iestādes, Kopienas ražotāju, kas iesniedza sūdzību, un citus zināmos Kopienas ražotājus, ko skāra procedūras sākšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(6)

Lai ražotāji eksportētāji saskaņā ar pašu vēlēšanos varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), Komisija ĶTR zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Tikai viena uzņēmumu grupa, kurā iekļauts uzņēmums Jinduicheng Molybdenum Co., Ltd. un ar to saistīts uzņēmums Jinduicheng Molybdenum Mining Guangming Co., Ltd. (“Jinduicheng grupa”), atsaucās un pieprasīja AR.

(7)	Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju un Kopienas importētāju acīmredzami lielo skaitu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var piemērot pārbaudi izlases veidā.

(8)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases veida pārbaude, un, ja ir, veikt atlasi, visi zināmie iesaistītie ĶTR ražotāji eksportētāji un Kopienas importētāji tika aicināti par sevi ziņot Komisijai un atbilstīgi paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(9)	Tā kā uz paziņojumu par izlases veida pārbaudi atsaucās maz uzņēmumu, tika nolemts, ka attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Kopienas importētājiem nav jāpiemēro izlases veida pārbaude.

(10)

Īpašas anketas nosūtīja visām zināmajām iesaistītajām personām, proti, zināmajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un ražotājiem, importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem Kopienā. Atbildes iesniedza viena ražotāju eksportētāju grupa ĶTR, ražotājs Kopienā, kurš iesniedza sūdzību, viens importētājs/tirgotājs un viens lietotājs.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Kopienas intereses, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos.

Ražotāji eksportētāji ĶTR:

Jinduicheng grupa:

—	Jinduicheng Molybdenum Co., Ltd, Xi'an,

—	Jinduicheng Molybdenum Mining Guangming Co., Ltd, Zibo.

RažotājsvKopienā:

—	Plansee Metall GmbH, Reutte, Austrija.

Lietotāji Kopienā:

—	Praxair Surface Technologies Srl, Fornovo Taro, Itālija.

(12)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri nav pieprasījuši TER, normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogas valsts, šajā gadījumā ASV, datiem, pārbaudi veica šāda uzņēmuma telpās:

—	Global Tungsten & Powders Corp, Towanda.

1.3. Izmeklēšanas periods

(13)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2005. gada martam līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir konkrētas molibdēna stieples, kuru molibdēna masa ir vismaz 99,95 % un maksimālais šķērsgriezuma izmērs ir lielāks nekā 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm; šā ražojuma izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums” vai “molibdēna stieple”) un patlaban to klasificē ar KN kodu ex 8102 96 00.

(15)	Molibdēna stieples galvenokārt izmanto automobiļu rūpniecībā metāla pārklājumam, termiski apsmidzinot dzinēja detaļas, kuras pakļautas lielai slodzei, piemēram, virzuļa gredzenus, sinhronizatora gredzenus vai transmisijas mezglus, lai palielinātu to nodilumizturību.

2.2. Līdzīgais ražojums

(16)

Netika konstatētas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un molibdēna stieplēm, ko ražo Kopienas ražošanas nozare un pārdod Kopienas tirgū. Ņemot vērā, ka ĶTR ir valsts ar pārejas ekonomiku un neviens eksportētājs nepieprasīja TER, kā minēts 6. apsvērumā, normālā vērtība jānosaka, izmantojot informāciju, kas iegūta trešā valstī ar tirgus ekonomiku, – ASV. Saskaņā ar pieejamo informāciju molibdēna stieplēm, kas ražotas un pārdotas ASV iekšzemes tirgū, kā arī no ASV uz citiem tirgiem eksportētajām molibdēna stieplēm ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības kā molibdēna stieplēm, kuras ražotas ĶTR un eksportētas uz Kopienu.

(17)	Tādēļ provizoriski secināja, ka visi molibdēna stiepļu veidi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGS

3.1. Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(18)	Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(19)	Tomēr, kā skaidrots iepriekš 6. apsvērumā, Jinduicheng grupa pieprasīja tikai atsevišķu režīmu (AR). Tādēļ izmeklēšanā minētos kritērijus neiekļāva.

3.2. Atsevišķs režīms (AR)

(20)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam parasti valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem un tādēļ tiem var piešķirt atsevišķu režīmu.

(21)

Īsumā un ērtākai atsaucei šie kritēriji minēti kopsavilkumā:

a)	ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, eksportētāji var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu;

b)	eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas nosacījumi un noteikumi ir brīvi noteikti;

c)	vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmums tomēr ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās;

d)	valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei;

e)	iejaucoties valstij, pasākumi netiek apieti, ja atsevišķiem eksportētājiem noteiktas atšķirīgas maksājuma likmes.

(22)

Attiecībā uz c) kritēriju konstatēja, ka mātes uzņēmums Jingduicheng Molybdenum Co., Ltd ir valsts īpašumā. Izrādījās, ka IP laikā tikai 20 % akciju piederēja privātpersonām, un šīs akcijas bija tikai 2,4 % no balsstiesībām. Pārējie 80 % akciju ar 97,6 % balsstiesību piederēja valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem.

(23)	Pamatojoties uz minētajiem konstatējumiem, provizoriski noteica, ka Jinduicheng grupai nevar piešķirt AR, kā noteikts pamatregulas 9. panta 5. punktā.

3.3. Normālā vērtība

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēts izmantot ASV kā analogo valsti. ASV ražotājs Global Tungsten & Powders Corp (“Global Tungsten”) piekrita sadarboties un sniedza visu vajadzīgo informāciju, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR. Jinduicheng grupa apstrīdēja šo izvēli un ierosināja izvēlēties ražotājus Meksikā un Indijā. Tomēr tie uzņēmumi minētajās valstīs, ar kuriem sazinājās, vai nu atteicās sadarboties, kā tas ir Indijas gadījumā, vai arī norādīja, ka neražo līdzīgo ražojumu. Tādējādi ASV apstiprināja par piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu jānorāda, ka analogās valsts ražotājs ir veicis tikai maznozīmīgus pārdevumus ASV iekšzemes tirgū, tādēļ būtu nepamatoti izmantot šos pārdošanas datus, lai noteiktu vai aprēķinātu normālo vērtību. Tādēļ normālo vērtību ĶTR provizoriski noteica, pamatojoties uz ASV cenām, eksportējot uz citām trešām valstīm, tostarp uz Kopienu.

3.4. Eksporta cena

(26)

Kā paskaidrots 9. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās tikai viena uzņēmumu grupa, Jinduicheng grupa, kura veic 60–75 % importa (3) no ĶTR uz Kopienu. Pamatojoties uz to, uzskatīja, ka sadarbošanās līmenis ir zems. Tādēļ eksporta cenas visiem Ķīnas eksportētājiem provizoriski noteica, pamatojoties uz skaitļiem, kurus iesniedza grupa, kura sadarbojās, papildinot tos ar attiecīgi koriģētiem Eurostat datiem par importu, kā paskaidrots turpmāk 34. apsvērumā.

3.5. Salīdzināšana

(27)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums izdarīts, balstoties uz ražotāja noteiktajām cenām. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz to, attiecīgos un pamatotos gadījumos koriģēja transportēšanas izmaksas, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas un netiešus nodokļus.

3.6. Dempinga starpība

(28)	Kā paskaidrots iepriekš 23. apsvērumā, Jinduicheng grupa neatbilda prasībām attiecībā uz AR, kā noteikts pamatregulas 9. panta 5. punktā. Tādēļ Ķīnas Tautas Republikai noteica valsts mēroga dempinga starpību.

(29)	Valsts vienotais dempinga līmenis ĶTR provizoriski tika noteikts 68,4 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas.

4. KAITĒJUMS

4.1. Kopienas ražošana

(30)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienā ir divi ražotāji, kuri ražoja līdzīgo ražojumu brīvajam tirgum. Viens ražotājs izteica neitrālu nostāju par šo procedūru un iesniedza vispārējus datus par ražošanu un pārdošanu. Otrs ražotājs, kura vārdā tika iesniegta sūdzība, pilnībā sadarbojās izmeklēšanā un iesniedza pilnībā aizpildītu anketu. Lai aizsargātu ar šā ražotāja uzņēmējdarbību saistītu konfidenciālu informāciju, visi skaitļi, kuri saistīti ar turpmāk norādītiem jutīgiem datiem, ir indeksēti vai norādīti robežās. Skaitļi iekavās attiecas uz negatīviem skaitļiem.

(31)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Kopienas ražošanas apjomu pamatregulas 4. panta 1. punkta nolūkā aprēķināja, Kopienas ražotāja, kurš pilnībā sadarbojās, ražošanas apjomam pievienojot otra Kopienas ražotāja norādīto ražošanas apjomu.

4.2. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(32)	Izmeklēšanā noskaidroja, ka Kopienas ražotāja, kurš pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, ražošanas apjoms ir vairāk nekā 80 % no Kopienā saražotajām molibdēna stieplēm IP laikā. Tādēļ uzskatīja, ka šis uzņēmums veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(33)

Tā kā minētais Kopienas ražotājs izmanto finanšu gadu no 1. marta līdz nākamā gada 28. februārim, visi dati turpmāk doti pa finanšu gadiem (FG), nevis kalendārajiem gadiem (piemēram, 2005. FG aptver laikposmu no 2004. gada 1. marta līdz 2005. gada 28. februārim). Tomēr IP izmantotie dati, kā norādīts 13. apsvērumā, attiecas uz laikposmu no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam. Dati par importu noteikti, izmantojot to pašu pamatu.

4.3. Kopienas patēriņš

(34)

Kopienas patēriņu noteica, zināmo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomam pievienojot no Eurostat iegūtos datus par kopējo importu no trešām valstīm. Jāatgādina, ka KN kods, ar kuru klasificē attiecīgo ražojumu, attiecas arī uz ražojumiem, kas nav attiecīgais ražojums. Tā kā trūkst īpašu statistikas datu par attiecīgā ražojuma importu, Eurostat datus koriģēja atbilstoši sūdzībā ieteiktajai metodei. Šī metode tika atzīta par uzticamu, lai iegūtu datus, kas saistīti ar attiecīgo ražojumu.

(35)

Turpmāk 1. tabulā norādītie dati liecina, ka Kopienas pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma attiecīgajā periodā samazinājies par 10 %. Tas palielinājās par 4 % līdz 2008. gadam un pēc tam krīzes ietekmē samazinājās, jo īpaši skarot automobiļu rūpniecību.

1. tabula

Kopienas patēriņš	2005	2006	2007	2008	IP
Tonnas	397	405	412	411	358
Koeficients	100	102	104	104	90
Avots: Eurostat, sūdzībā norādītie dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

4.4. Imports Kopienā no ĶTR

4.4.1. ĶTR importa apjoms un tirgus daļa

(36)

Iepriekš 34. apsvērumā minēto iemeslu dēļ attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā tika pamatots uz Eurostat datiem, kas koriģēti saskaņā ar sūdzībā ieteikto metodi. Pamatojoties uz to, Ķīnas izcelsmes importa tendences bijušas šādas.

2. tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Apjomi (tonnās)	36	65	69	116	97
Koeficients	100	181	192	322	269
Tirgus daļa
Koeficients	100	176	184	310	297
Cenas (EUR/tonna)	46 712	62 644	56 236	53 019	50 892
Koeficients	100	134	120	114	109
Šaltinis: Eurostato duomenys ir skunde pateikti duomenys

(37)

Imports par dempinga cenām no ĶTR vērā ņemami palielinājās no 36 tonnām 2005. gadā līdz 116 tonnām 2008. gadā, proti, vairāk nekā trīs reizes. Pēc šāda augstākā kāpuma 2008. gadā imports samazinājās IP laikā atbilstoši patēriņa tendencēm Kopienā. Tomēr importa par dempinga cenām tirgus daļa Kopienas tirgū gandrīz trīskāršojās laikposmā no 2005. gada līdz IP.

(38)	Viszemākā vidējā ĶTR importa cena bija 2005. gadā. Tā savu augstāko punktu sasniedza 2006. gadā un pēc tam no 2006. gada līdz IP pakāpeniski samazinājās par 19 %.

4.4.2. Cenu samazinājums

(39)

Lai varētu analizēt cenu samazinājumu, Kopienas ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, salīdzināja ar ĶTR importa vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam, kas noteiktas uz CIF pamata, izdarot atbilstīgu pēcimportēšanas izmaksu un muitas nodokļu korekciju.

(40)	Salīdzinājums liecināja, ka IP laikā importa cenas no ĶTR bija par 30 – 35 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

4.5. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Ievadpiezīmes

(41)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai novērtētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli no 2005. gada līdz IP beigām.

4.5.2. Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

3. tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Ražošana Koeficients	100	98	96	73	67
Jauda Koeficients	100	100	100	100	100
Jaudas izmantojums Koeficients	100	98	96	73	67
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(42)

Kā norādīts tabulā iepriekš, Kopienas ražošanas nozares ražošana attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās par 33 %, savukārt Ķīnas izcelsmes imports šajā periodā ievērojami pieauga vairāk nekā trīs reizes. Vispirms 2005.–2008. gadā Kopienas ražošanas nozares ražošana samazinājās par 27 %. Šī lejupslīdes tendence apstiprinājās laikposmā no 2008. gadam līdz IP, kad ražošana samazinājās vēl par 8 %.

(43)	Tā kā ražošanas jauda bija nemainīga, attiecīgajā periodā jaudas izmantojums samazinājās tāpat kā ražošanas apjoms.

4.5.3. Pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme un vidējās vienības cenas Kopienā

(44)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi indeksētā veidā norāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

4 tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Pārdošanas apjoms Kopienas tirgū Koeficients	100	99	92	75	68
Tirgus daļa Koeficients	100	97	89	72	76
Vidējās pārdošanas cenas Koeficients	100	86	96	95	92
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(45)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 32 %. Šis samazinājums bija daudz lielāks nekā patēriņa samazinājums (–10 %) tajā pašā periodā. Tādēļ Kopienas ražošanas nozare tajā pašā periodā arī zaudēja ievērojamu tirgus daļu.

(46)

Vidējā ražotāja noteiktā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū attiecīgajā periodā samazinājās. Šajā periodā bija vērojams neliels pieaugums 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, vienlaikus palielinoties izejmateriālu cenām minētajā gadā, un pēc tam pārdošanas cenas vēlreiz samazinājās. Kopumā Kopienas ražošanas nozarei bija jāsamazina vidējās pārdošanas cenas Kopienas tirgū par 8 %.

4.5.4. Krājumi

(47)

Nākamajā tabulā sniegti dati par krājumu apjomu katra perioda beigās.

5. tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Krājumi Koeficients	100	179	72	253	233
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(48)	Attiecīgajā periodā krājumi ievērojami palielinājās par 133 %, liecinot par ražošanas nozares arvien lielajām grūtībām pārdot tās ražojumus Kopienas tirgū. Novērotais krājumu samazinājums no 2006. gada līdz 2007. gadam atbilda Kopienas patēriņa tendencei tajā pašā periodā.

4.5.5. Nodarbinātība, algas un darba ražīgums

(49)

Nodarbinātības, darbaspēka izmaksu un darba ražīguma izmaiņas Kopienas ražošanas nozarē bija šādas.

6. tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Nodarbinātība – pilna laika ekvivalents (PLE) Koeficients	100	109	100	73	68
Darbaspēka izmaksas (EUR/PLE) Koeficients	100	106	109	106	106
Darba ražīgums Koeficients	100	90	96	100	98
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(50)

Kopienas ražošanas nozarē laikposmā no 2005. gada līdz IP tika krasi samazināts nodarbināto skaits. Tas notika gan ražošanas apjoma samazināšanās dēļ, gan Kopienas ražošanas nozares centienu dēļ racionalizēt ražošanu un paaugstināt darba ražīgumu. Racionalizācijas procesa rezultāti Kopienas ražošanas nozarē ietekmēja arī darba ražīguma radītājus, kas attiecīgajā periodā bija samērā stabili.

(51)	Vidējais algas līmenis paaugstinājās attiecīgā perioda sākumā, bet samazinājās laikposmā no 2007. gada līdz IP.

4.5.6. Rentabilitāte un naudas plūsma

(52)

Kopienas ražošanas nozares molibdēna stiepļu tirdzniecības rādītāji attiecībā uz peļņas un naudas plūsmas līmeni bija negatīvi attiecīgajā periodā, izņemot 2007. gadu.

7. tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Rentabilitāte Koeficients	(100)	(214)	190	(117)	(151)
Naudas plūsma Koeficients	(100)	(344)	838	(41)	(97)
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(53)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā krasi samazinājās, jo īpaši laikposmā no 2007. gada līdz IP, kad tā sasniedza zemāko līmeni. Izmeklēšanā norādīja, ka rentabilitātes pieaugums 2007. gadā bija saistīts ar pozitīvu attīstību Kopienas patēriņā, Kopienas ražošanas nozares racionalizācijas pasākumiem un Kopienas ražošanas nozares spēju palielināt pārdošanas cenas minētajā gadā.

(54)	Naudas plūsmas tendence, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļoja rentabilitātes attīstību. Kopumā izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgajā periodā naudas plūsma samazinājās.

4.5.7. Ieguldījumi, atdeve no ieguldījumiem un kapitāla piesaistes spēja

(55)	Attiecīgā perioda sākumā Kopienas ražošanas nozare veica vērā ņemamus ieguldījumus ar attiecīgo ražojumu saistītajā nozarē. Tomēr, sākot ar 2006. gadu, ieguldījumi bija jāsamazina.

(56)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka Kopienas ražošanas nozares spējai piesaistīt kapitālu bija tāda pati tendence kā tās rentabilitātei.

8. tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Ieguldījumi Koeficients	100	41	6	5	6
Ienākums no ieguldījumiem Koeficients	(100)	(102)	158	(87)	(106)
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

4.5.8. Faktiskās dempinga starpības lielums

(57)	Konstatētā dempinga starpība, kas norādīta iepriekš 32. apsvērumā, bija ievērojami virs de minimis līmeņa. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu īpaši IP laikā, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Kopienas tirgu nevarētu uzskatīt par nenozīmīgu.

4.6. Secinājums par kaitējumu

(58)

No 2005. gada līdz IP attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR palielinājās par vairāk nekā 150 %, un līdz attiecīgā perioda beigām tas sasniedza 27,0 % no tirgus daļas. IP laikā imports par zemām dempinga cenām no ĶTR būtiski pazemināja pārdošanas cenas Kopienā. IP laikā vidējais svērtais cenu samazinājums sasniedza 30 – 35 %.

(59)	Tajā pašā laikposmā, kad Kopienas patēriņš samazinājās par 10 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 32 %. Tās tirgus daļa samazinājās par 17 procentu punktiem, un pārdošanas cenas bija jāsamazina par 8 %, lai ierobežotu pārdošanas un tirgus daļas pakāpenisku samazināšanos.

(60)

Tādēļ attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Ražošana samazinājās par 33 %, samazinājās jaudas izmantojums, IP laikā sasniedzot īpaši zemu līmeni, un krājumi palielinājās vairāk nekā divas reizes. Par slikto stāvokli Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā liecina arī negatīvās rentabilitātes, naudas plūsmas, nodarbinātības un ieguldījumu tendences.

(61)	Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

5.1. Ievads

(62)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

5.2. Ietekme, ko rada imports par dempinga cenām

(63)

Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās notika vienlaikus ar ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām pieaugumu. No 2005. gada līdz IP importa apjoms palielinājās par vairāk nekā 150 %, un tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga gandrīz trīs reizes. Minētajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās par 32 %. Vienlaikus tika zaudēta nozīmīga tirgus daļa, kā arī gandrīz visi pārējie kaitējuma rādītāji, piemēram, ražošana, jaudas izmantojums, ieguldījumi, rentabilitāte, naudas plūsma un nodarbinātība, attiecīgajā periodā liecināja par krasi negatīvām tendencēm.

(64)

Pat ja importa dempinga cenas attiecīgā perioda sākumā palielinājās, pēc tam tās nepārtraukti un ievērojami samazinājās par 19 %. Lai gan Kopienas ražošanas nozare samazināja cenas par 8 %, ĶTR izcelsmes importa dempinga cenas bija pastāvīgi zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, samazinot tās par 30 – 35 % IP laikā.

(65)

Ņemot vērā negatīvo ekonomisko situāciju, jo īpaši IP laikā, kas saistīta ar ekonomikas krīzi, kura īpaši skāra automobiļu rūpniecību, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās – trīs reizes vairāk nekā Kopienas patēriņš. Tādējādi būtiski samazinājās tirgus daļa, kuru pilnībā pārņēma Ķīnas izcelsmes imports. Vienlaikus krasi samazinājās arī ražošana un jaudas izmantojums, un ievērojami palielinājās krājumi par vairāk nekā 100 %.

(66)	Tāpēc secināja, ka saistībā ar nelabvēlīgo situāciju ekonomikā liela apjoma importam par zemām dempinga cenām no ĶTR bija ievērojami negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli IP laikā.

5.3. Citu faktoru ietekme

(67)	Cēloņsakarības analīzē izskatīja tādus faktorus kā Kopienas patēriņa attīstība, Kopienas ražošanas nozares izmaksu tendences un jo īpaši izejmateriālu (molibdēna oksīds) cenas, eksporta darbība un imports no trešām valstīm visā attiecīgajā periodā.

5.3.1. Pieprasījuma attīstība

(68)	Izmeklēšanā konstatēja, ka pieprasījums Kopienas tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Vispirms 2005.–2008. gadā patēriņš palielinājās par 4 %, savukārt vēlāk saistībā ar ekonomikas krīzi un tās ietekmi uz automobiļu rūpniecību tas samazinājās par 14 % laikposmā no 2008. gada līdz IP.

(69)

Kā paskaidrots iepriekš 65. apsvērumā, attiecīgajā periodā krasi palielinoties importa apjomam no ĶTR, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms (– 32 %) samazinājās daudz ievērojamāk nekā Kopienas patēriņš (– 10 %). Kopienas ražošanas nozares visu zaudēto tirgus daļu pārņēma imports no Ķīnas. Tādējādi patēriņa negatīvās tendences neizskaidro Kopienas ražošanas nozares ekonomiskās situācijas būtisko pasliktināšanos IP laikā.

5.3.2. Izejmateriālu cenas Kopienas tirgū

(70)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare spēja samazināt vienības izmaksas par 6 %. Jānorāda, ka attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotā galvenā izejmateriāla molibdēna oksīda cenai bija tendence samazināties attiecīgajā periodā. Tādēļ negatīvo ekonomisko situāciju un finansiālus zaudējumus IP laikā nevar attiecināt uz palielinātām izmaksām, bet gan uz pārdošanas cenu samazināšanos (– 8 %) šajā periodā.

5.3.3. Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

(71)

Kaitējuma izmeklēšanā uzmanību pievērsa Kopienas ražošanas nozares stāvokļa analīzei Kopienas tirgū, kas ir galvenais šīs ražošanas nozares tirgus. Analizējot tās eksporta darbību kā faktoru, kas, iespējams, radījis kaitējumu, konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā saglabājās samērā pieticīgs. Tas bija mazāks nekā 10 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma IP laikā.

9. tabula

	2005	2006	2007	2008	IP
Eksporta pārdošanas apjoms Koeficients	100	88	105	50	45
Vidējās eksporta pārdošanas cenas Koeficients	100	89	86	93	91
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(72)

Kaut arī attiecīgajā periodā vērojama lejupslīdoša eksporta pārdošanas tendence atbilstoši nelabvēlīgajai situācijai automobiļu rūpniecībā visā pasaulē kopš 2008. gada, Kopienas tirgus vienmēr ir bijis Kopienas ražošanas nozares galvenais tirgus. Tādējādi eksporta apjoma samazināšanās negatīvā ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju varētu būt nenozīmīga.

5.3.4. Imports no citām trešām valstīm

(73)	Visā pasaulē ir tikai daži molibdēna stiepļu ražotāji. Neskaitot ĶTR, ASV ir galvenais importētājs Kopienā. Turklāt attiecīgajā periodā imports no Indijas un Japānas bija maznozīmīgs.

(74)

Pamatojoties uz datiem, ko iesniedza vienīgais līdzīgā ražojums ražotājs ASV, kurš sadarbojās izmeklēšanā, attiecīgā ražojuma imports no ASV IP laikā bija 15 – 20 % no Kopienas tirgus, savukārt kopumā attiecīgajā periodā šis imports samazinājās par 21 %. Lielākais samazinājums, sasniedzot 17 %, bija no 2008. gada līdz IP. Konfidencialitātes nolūkā dati 10. tabulā ir norādīti indeksētā veidā.

10. tabula

ASV	2005	2006	2007	2008	IP
Imports (tonnās) Koeficients	100	67	81	96	79
Tirgus daļa Koeficients	100	66	78	92	88
Vidējā importa cena Koeficients	100	91	81	87	84
Avots: vienīgā ASV eksportētāja dati.

(75)

Turklāt izmeklēšanā noskaidroja, ka IP laikā ASV importa cenas bija ne tikai ievērojami augstākas par Ķīnas dempinga importa cenām, bet tās bija arī tādā pašā līmenī kā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas, kas liecina par to, ka arī ASV importa cenas ir ietekmējis Ķīnas imports par dempinga cenām. Tādēļ ASV importa negatīvā ietekme Kopienas tirgū nebūtu tāda, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp ĶTR izcelsmes importu par dempinga cenām un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

5.3.5. Citi ražotāji Kopienā

(76)	Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka otram Kopienas ražotājam ir bijis neliels pārdošanas apjoms Kopienas tirgū. Tādējādi minētā ražotāja klātbūtne Kopienas tirgū nevarētu būt cēlonis kaitējumam, kas radies Kopienas ražošanas nozarei.

5.4. Secinājums par cēloņsakarību

(77)

Kaitējums Kopienas ražošanas nozarei galvenokārt izpaudās kā ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās. Apjomradītu ietaupījumu zudums zema jaudas izmantojuma dēļ sekmēja vispārēju nelabvēlīgu ekonomisko situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Turklāt izmeklēšanā norādīja, ka cenu spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām, lika Kopienas ražošanas nozarei samazināt cenas par 8 % un tādējādi vājināja tās finansiālo stāvokli jo īpaši IP laikā.

(78)	Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās notika vienlaikus ar ĶTR izcelsmes importa apjomu krasu palielināšanos par cenām, kas pastāvīgi bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tas izskaidro, kāpēc imports no Ķīnas pārņēma ievērojamu tirgus daļu Kopienas tirgū.

(79)

Izskatot citus zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, konstatēja, ka neviens no tiem nav varējis negatīvi ietekmēt šo ražošanas nozari un nav varējis pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem jo īpaši IP laikā.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no zaudējumus radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tika secināts, ka imports no ĶTR Kopienai ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

6. KOPIENAS INTERESES

6.1. Ievadpiezīme

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai ir pārliecinoši iemesli, kuru dēļ būtu jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana importam no attiecīgās valsts nav Kopienas interesēs. Komisija izsūtīja anketas visiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem, kas bija minēti sūdzībā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena tirgotāja un viena lietotāja.

(82)	Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no personām, kuras sadarbojās, tika izdarīti turpmāk izklāstītie secinājumi.

6.2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(83)

Molibdēna stieples ir galvenais sūdzības iesniedzēja ražojums. Būtībā tā ir apjomīga uzņēmējdarbība, kam vajadzīgs pietiekami apjomi, lai tajā pašā ražošanas ķēdē atbalstītu tādu ražojumu ar lielāku pievienoto vērtību ražošanu, kurus izmanto, piemēram, apgaismojuma nozarē. Apjomīga uzņēmējdarbība ir īpaši vajadzīga, lai fiksētās vienības izmaksas būtu pēc iespējas zemas.

(84)	Ņemot vērā iepriekš minēto, antidempinga maksājumu neuzlikšana varētu vēl negatīvāk ietekmēt darbību, kas saistīta ar molibdēna stieplēm, un varētu radīt situāciju, kur Ķīnas imports izstumj Kopienas ražošanas nozari no molibdēna stiepļu tirgus.

(85)	Uzskata, ka, piemērojot ierosinātos pasākumus, Kopienas ražošanas nozare varētu palielināt ražošanas apjomu, atgūt tirgus daļu, ko tā zaudējusi importa par dempinga cenām dēļ, un tādējādi atgūties no dempinga kaitējošās ietekmes.

(86)	Visbeidzot, piemērojot pagaidu antidempinga pasākumus, Kopienas ražošanas nozare varētu nodrošināt molibdēna stiepļu nozares un attiecīgi visas nozares dzīvotspēju, kas ir atkarīga no šī pamatražojuma pastāvēšanas.

6.3. Importētāju, tirgotāju un lietotāju intereses Kopienā

(87)	Lai gan sazinājās ar vairākām personām, tostarp importētāju un lietotāju asociācijām un atsevišķiem uzņēmumiem, sadarbības līmenis ir bijis ļoti zems.

(88)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka ir tādi tirgotāji, kuri iegūst molibdēna stieples no Kopienas ražošanas nozares vai ražotājiem Ķīnā un tālākpārdod tās tieši automobiļu rūpniecībai. Citi uzņēmēji sniedz pakalpojumus automobiļu rūpniecībai. Jānorāda, ka izmeklēšanā neatsaucās neviens lietotājs no automobiļu rūpniecības. Tas apstiprināja Kopienas ražošanas nozares apgalvojumu, ka attiecīgā ražojuma izmaksas ir tikai niecīga daļa no kopējām automobiļu rūpniecības izmaksām.

(89)	Anketas nosūtīja trim zināmiem importētājiem, kuri minēti sūdzībā. Viens importētājs skaidri norādīja, ka nevēlas sadarboties izmeklēšanā, savukārt otrs importētājs nesniedza nekādu atbildi uz šo aicinājumu. Tikai viens tirgotājs Vācijā atsaucās un sadarbojās.

(90)	Anketas nosūtīja arī 18 lietotājiem, kuri minēti sūdzībā. Tomēr izmeklēšanā sadarbojās tikai viens lietotājs Itālijā, kurš IP laikā importēja 35–50 % molibdēna stiepļu no ĶTR.

(91)	Attiecībā uz importētāju un tirgotāju interesēm saskaņā ar datiem, ko sniedza tirgotājs, kurš sadarbojās, tas ieguva molibdēna stieples tikai no Kopienas ražošanas nozares. Tādējādi ierosināto pasākumu piemērošanai nevajadzētu skart minētā tirgotāja darbību.

(92)	Nelielā interese, ko šajā izmeklēšanā izrādīja attiecīgā ražojuma importētāji un tirgotāji Kopienā, liecina, ka ierosināto pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana būtiski neietekmētu to darbību.

(93)

Attiecībā uz lietotāju Itālijā, kurš sadarbojās, izmeklēšanā konstatēja, ka tas importēja lielu molibdēna stiepļu apjomu no ĶTR. Šis uzņēmums sniedz pārklāšanas pakalpojumus galvenokārt automobiļu rūpniecībai. Uzņēmējdarbība, kurā iesaistīts attiecīgais ražojums, ir 15–25 % no tā kopējā apgrozījuma.

(94)

Tādējādi, piemērojot ierosināto antidempinga maksājumu, varētu palielināties šā lietotāja pārklāšanas pakalpojumu izmaksas. Tomēr tas būtiski neietekmētu uzņēmuma peļņu kopumā. Sliktākā gadījuma scenārijā, pieņemot, ka šis lietotājs nespēs izmaksu palielinājumu attiecināt uz saviem klientiem, IP laikā gūtā peļņa šo pakalpojumu līmenī būtu nedaudz negatīva, un uzņēmuma līmenī IP laikā gūtā peļņa samazinātos par dažiem procentu punktiem.

(95)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir skaidrs, ka antidempinga pasākumu noteikšana negatīvi ietekmētu pārklāšanas pakalpojumus, ko sniedz šis konkrētais lietotājs, kurš iegūst ražojumus tikai no ĶTR. Tomēr, ņemot vērā to, ka minētajam lietotājam ir spēcīgas pozīcijas šajā nišas uzņēmējdarbībā saistībā ar uzticamību un piegādes drošību attiecībā uz klientiem, tam jāspēj vismaz daļu no izmaksu palielinājuma attiecināt uz saviem klientiem un/vai iepirkt molibdēna stieples no citiem avotiem. Tas daļēji samazinātu ierosināto pasākumu negatīvo ietekmi.

(96)	Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka rezultātā antidempinga pasākumi būtiski neietekmēs vispārējo attiecīgā ražojuma lietotāju situāciju Kopienā.

6.4. Konkurenci un tirdzniecību kropļojoša ietekme

(97)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka tikai daži uzņēmēji ražo un pārdod attiecīgo ražojumu pasaules mērogā. Tādēļ tika izskatīts, vai pastāv risks, ka antidempinga pasākumu uzlikšana varētu radīt kropļojošu ietekmi uz tirdzniecību Kopienas tirgū un jo īpaši piegāžu trūkumu. Lai gan iespējams, ka molibdēna stiepļu imports no Ķīnas samazināsies pēc antidempinga pasākumu noteikšanas, šķiet, ka nepastāv deficīta risks Kopienas tirgū, jo izmeklēšana liecina, ka Kopienas ražošanas nozarei ir brīva jauda, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu. Turklāt ir alternatīvi piegādes avoti, piemēram, imports no ASV.

(98)	Ņemot vērā, ka antidempinga maksājums atjaunotu līdzvērtīgus apstākļus, sagaidāms, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji varēs turpināt molibdēna stiepļu pārdošanu Kopienā, kaut arī par cenām, kas nerada kaitējumu.

(99)

No otras puses, nepiemērojot antidempinga pasākumus, kā paskaidrots iepriekš 86. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare nespēs pārvarēt papildu zaudējumus ražošanā un pārdošanas apjomā galvenajā tirgū. Tādēļ tās pastāvēšana nozarē, kas ietver ne tikai līdzīgo ražojumu, būtu apdraudēta. Ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozare apgādā vairāk nekā 50 % Kopienas tirgus, tās izzušana visticamāk radīs molibdēnu stiepļu deficītu Kopienas tirgū, vismaz līdz brīdim, kamēr Kopienas ražošanas nozares pārdevumus aizstās imports.

6.5. Secinājums par Kopienas interesēm

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Kopienas interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes molibdēna stiepļu importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

7. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

7.1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(101)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei turpmāk varētu nodarīt imports par dempinga cenām no ĶTR.

(102)

Šī maksājuma līmeņa noteikšanai ir ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(103)

Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Kopienā normālos konkurences apstākļos, t.i., ja nav importa par dempinga cenām. Jāatgādina, ka 2007. gadā attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare guva peļņu. Tādējādi šajā aprēķinā izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas bija 0–5 %, pamatojoties uz peļņu, kas gūta iepriekš minētajā gadā. Pamatojoties uz šo, tika aprēķināta kaitējumu neradoša cena Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai.

(104)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas koriģēta attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām un muitas nodokļiem un kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar cenu, kas nerada kaitējumu, ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās importa vērtības.

7.2. Pagaidu pasākumi

(105)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājums ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī.

(106)

Ierosinātais antidempinga maksājums ir šāds.

ĶTR	Kaitējuma novēršanas līmenis	Dempinga starpība	Antidempinga maksājuma likme
Visi uzņēmumi	64,3 %	68,4 %	64,3 %

8. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(107)

Iepriekš minētie provizoriskie secinājumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tām lūgs rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Turklāt ir jāmin, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka pagaidu antidempinga maksājumu tādu molibdēna stiepļu importam, kuru molibdēna masa ir vismaz 99,95 % un maksimālais šķērsgriezuma izmērs ir lielāks nekā 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm; šā ražojuma izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un to patlaban klasificē ar KN kodu ex 8102 96 00 (TARIC kods 8102960010).

2. Pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai un pirms nodokļu nomaksas, ir 64,3 %.

3. Par 1. punktā minētā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā iemaksā drošības naudu, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

4. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām darītu zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu iesaistītās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt apsvērumus par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 17. decembris

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) OV C 84, 8.4.2009., 5. lpp.

(3) Pamatojoties uz Jinduicheng grupas kopējā eksporta salīdzinājumu ar koriģētiem Eurostat datiem par attiecīgo KN kodu. Konfidencialitātes nolūkā minētās uzņēmumu grupas eksporta proporcija no kopējā daudzuma, kas importēts no ĶTR, ir norādīts robežās.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/27

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1248/2009

(2009. gada 17. decembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 676/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Spānijā.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo maksimālo nodokļa samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)	Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas nodokļa maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz piedāvājumiem, kas iesniegti no 2009. gada 4. decembra līdz 17. decembrim saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu, ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai nosaka 16,60 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 91 450 tonnu apjomā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 18. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 196, 28.7.2009., 6. lpp.

(3) OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/28

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1249/2009

(2009. gada 17. decembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 677/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Portugālē.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo nodokļa maksimālo samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)	Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz piedāvājumiem, kas iesniegti no 2009. gada 4. decembra līdz 17. decembrim saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu, ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai nosaka 15,60 EUR/t apmērā par kopējo maksimālo daudzumu 31 000 tonnu apjomā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 18. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 196, 28.7.2009., 7. lpp.

(3) OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/29

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/159/ES

(2009. gada 16. decembris),

ar ko groza III pielikumu Padomes Direktīvā 76/768/EEK attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Patērētāju drošības zinātnisko komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar matu krāsvielu drošuma novērtēšanas stratēģiju ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām panāca vienošanos, ka 2007. gada 31. decembris ir piemērots termiņš, lai Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai (PDZK) iesniegtu zinātniskus datus par reakcijas produktiem, kurus veido oksidējošas matu krāsvielas uz galvas ādas, un to drošumu patērētājam.

(2)

Patlaban ir 31 matu krāsviela, kuras, ievērojot Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 2. daļā paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, pagaidām – līdz 2009. gada 31. decembrim – ir atļauts izmantot kosmētikas līdzekļos. Kosmētikas līdzekļu nozare iesniedza PDZK lūgtos zinātniskos datus par to reakcijas produktu drošumu, kurus veido oksidējošas matu krāsvielas, pirms termiņa, par kuru tika panākta vienošanās, proti, pirms 2007. gada 31. decembra.

(3)

Iesniegtos datus par drošumu novērtēja PDZK. PDZK 2009. gada janvāra atzinumā secināja, ka tā nevar galīgi novērtēt oksidējošu matu krāsu reakcijas produktu izraisītos riskus, jo nozares iesniegtā dokumentācija nav pilnīga. 2009. gada septembra beigās kosmētikas līdzekļu nozare sniedza trūkstošos datus.

(4)	Ņemot vērā iepriekšminēto, lai PDZK veiktu papildus iesniegto datu riska novērtējumu un sniegtu galīgo atzinumu par reakcijas produktu drošību, būs vajadzīgs papildu laiks, kas pārsniedz pagaidu termiņu 2009. gada 31. decembrī attiecībā uz vielām, kas ir uzskaitītas III pielikuma 2. daļā.

(5)

Tādējādi galīgos noteikumus par 31 matu krāsvielu, kas ir uzskaitītas III pielikuma 2. daļā, pamatojoties uz minēto vielu reakcijas produktu riska novērtējumu, nepieņems un neieviesīs dalībvalstu tiesību aktos pirms pagaidu termiņa. Tādējādi atļauja to pagaidu izmantošanai kosmētikas līdzekļos, ievērojot pašreizējos III pielikuma 2. daļā paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, ir jāpagarina. Jaunais pagarinātais termiņš līdz 2010. gada 31. decembrim ir uzskatāms par pietiekamu, lai pieņemtu galīgos noteikumus par minētajām vielām.

(6)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 76/768/EEK.

(7)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 76/768/EEK

Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 2. daļas g slejā ierakstiem ar atsauces numuru 3, 4, 5, 6, 10, 11, 12, 16, 19, 20, 21, 22, 25, 26, 27, 29, 31, 32, 33, 34, 35, 36, 37, 38, 39, 44, 48, 49, 50, 55 un 56 datumu “31.12.2009.” aizstāj ar “31.12.2010.”.

2. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/31

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 14. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2009/177/EK attiecībā uz konkrētu ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmām un slimības neskartu dalībvalstu, zonu un iecirkņu statusu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9888)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/975/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) un jo īpaši tās 44. panta 2. punkta pirmo daļu un 49. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 31. oktobra Lēmumā 2009/177/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz uzraudzības un izskaušanas programmām un slimības neskartu dalībvalstu, zonu un iecirkņu statusu (2), noteikti to veidlapu paraugi, kuras dalībvalstis iesniedz izskaušanas programmu apstiprināšanai saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK, un dokumenti, ko iesniedz, lai apstiprinātu slimības neskartas teritorijas statusu saskaņā ar šo direktīvu.

(2)

Lēmuma 2009/177/EK I pielikuma B daļā sniegti to dalībvalstu, zonu un iecirkņu saraksti, uz ko attiecas saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprinātās izskaušanas programmas. Minētā pielikuma C daļā sniegti to dalībvalstu, zonu un iecirkņu saraksti, kas saskaņā ar minēto direktīvu ir pasludināti par slimības neskartiem.

(3)

Dānija iesniedza Komisijai daudzgadu programmu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim virusālās hemorāģiskās septicēmijas (VHS) izskaušanai saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (3). Minēto programmu apstiprināja ar Komisijas 2008. gada 28. novembra Lēmumu 2008/897/EK, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu programmas un Kopienas finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2009. gadam un turpmākajiem gadiem (4). Šī programma atbilst apstiprināšanas prasībām, kas noteiktas Lēmumā 2009/177/EK, un tādēļ tā jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 2. punktu. Attiecīgi zonas, uz ko attiecas šī programma, jāieraksta sarakstā, kas sniegti minētā lēmuma I pielikuma B daļā.

(4)

Lēmuma 2009/177/EK 12. pantā paredzēta atkāpe no Direktīvas 2006/88/EK, ar ko dalībvalstīm nav jāiesniedz apstiprināšanai izskaušanas programmas, kas, lai iegūtu apstiprinātas zonas statusu attiecībā uz VHS, apstiprinātas ar Komisijas 2003. gada 28. augusta Lēmumu 2003/634/EK, ar ko apstiprina programmas par apstiprinātu zonu statusu un apstiprinātu saimniecību statusu iegūšanu neapstiprinātās zonās saistībā ar zivju vīrusālo hemorāģisko septicēmiju (VHS) un infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN) (5), ievērojot dažus nosacījumus.

(5)

Ar Lēmumu 2003/634/EK apstiprināja Somijas iesniegto programmu, kuras mērķis ir iegūt apstiprinātas zonas statusu attiecībā uz VHS. Somija tagad ir iesniegusi ziņojumu par šo programmu, atbilstoši Lēmumā 2009/177/EK noteiktajām prasībām. Attiecīgi zonas, uz ko attiecas šī programma, jāieraksta sarakstā, kas sniegts minētā lēmuma I pielikuma B daļā.

(6)

Vācija iesniedza Komisijai Koi herpesvīrusa (KHV) slimības izskaušanas daudzgadu programmu saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK. Šo programmu apstiprināja ar Lēmumu 2008/897/EK laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Šī programma atbilst apstiprināšanas prasībām, kas noteiktas Lēmumā 2009/177/EK, un tādēļ tā jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 2. punktu. Attiecīgi zonas, uz ko attiecas šī programma, jāieraksta sarakstā, kas sniegti minētā lēmuma I pielikuma B daļā.

(7)

Pašlaik visa Apvienotās Karalistes teritorija ir ierakstīta Lēmuma 2009/177/EK I pielikuma C daļā, jo pasludināta par slimības neskartu saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju (ILA). Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par ILA klātbūtni iecirknī, kas iepriekš pasludināts par brīvu no šīs slimības. Tāpēc par šo dalībvalsti attiecībā uz ILA jāgroza saraksts, kas sniegts Lēmuma 2009/177/EK I pielikuma C daļā.

(8)	Apvienotā Karaliste ir iesniegusi apstiprināšanai ILA izskaušanas programmu, kas jāpiemēro Dienvidrietumu Šetlendas salās. Minētā programma atbilst Lēmuma 2009/177/EK prasībām. Tādēļ tā jāapstiprina un Dienvidrietumu Šetlendas salas jāieraksta sarakstā minētā lēmuma I pielikuma B daļā.

(9)

Ar Lēmumu 2003/634/EK apstiprināja Apvienotās Karalistes iesniegto programmu, kuras mērķis ir iegūt apstiprinātas zonas statusu attiecībā uz VHS. Apvienotā Karaliste par šo programmu ir iesniegusi ziņojumu saskaņā ar Lēmuma 2009/177/EK prasībām, lai pasludinātu attiecīgās zonas par teritoriju, kas brīvas no slimībām. Minētais ziņojums atbilst Lēmuma 2009/177/EK prasībām. Attiecīgi šīs zonas jāieraksta sarakstā, kas sniegts minētā lēmuma I pielikuma C daļā.

(10)

Turklāt visa Ziemeļīrijas piekraste, izņemot Lough Foyle, pašlaik ir ietverta Lēmuma 2009/177/EK I pielikuma C daļā, jo pasludināta par slimības neskartu attiecībā uz Bonamia ostreae. Apvienotā Karaliste patlaban ir paziņojusi par Bonamia ostreae infekcijas klātbūtni šajā piekrastē – Strangforth Lough. Tāpēc Strangforth Lough jāsvītro no minētā lēmuma I pielikuma C daļā sniegtā to teritoriju saraksta, kas pasludinātas par slimības neskartām.

(11)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2009/177/EK.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2009/177/EK I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(2) OV L 63, 7.3.2009., 15. lpp.

(3) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(4) OV L 322, 2.12.2008., 39. lpp.

(5) OV L 220, 3.9.2003., 8. lpp.

PIELIKUMS

I pielikuma B un C daļu aizstāj ar šādām daļām.

“B DAĻA

Dalībvalstis, zonas un iecirkņi, uz ko attiecas apstiprinātās izskaušanas programmas

Slimība	Dalībvalsts	ISO kods	Uzraudzības programmas zonas ģeogrāfiskās robežas (dalībvalstis, zonas vai iecirkņi)
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)	Dānija	DK	Ūdens sateces baseini: Tim Å, Hover Å, Heager Å, Velling Å, Skjern Å, Hemmet Mølle Bæk, Lydum Å, Kongeå, Kolding Å, Vejle Å un Holmsland Klit.
	Somija	FI	Ālandes province; Uusikaupunki, Pyhäranta un Rauma pašvaldības.
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)
Koi herpesvīruss (KHV)	Vācija	DE	Saksijas zeme
Lašu infekciozā anēmija (ILA)	Apvienotā Karaliste	UK	Dienvidrietumu Šetlendas salas
Marteilia refringens infekcija
Bonamia ostreae infekcija
White spot slimība

C DAĻA

Dalībvalstis, zonas un iecirkņi, kas pasludināti par slimības neskartām teritorijām

Slimība

Dalībvalsts

ISO kods

Slimības neskartās zonas ģeogrāfiskās robežas (dalībvalstis, zonas vai iecirkņi)

Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

Dānija

Ūdens sateces baseini un piekrastes zonas:

—

Hansted Å

—	Hovmølle Å

—

Grenå

—

Treå

—

Alling Å

—

Kastbjerg

—	Villestrup Å

—

Korup Å

—

Sæby Å

—

Elling Å

—

Uggerby Å

—	Lindenborg Å

—

Øster Å

—	Hasseris Å

—	Binderup Å

—

Vidkær Å

—

Dybvad Å

—	Bjørnsholm Å

—

Trend Å

—	Lerkenfeld Å

—

Vester Å

—	Lønnerup med tilløb

—

Fiskbæk Å

—

Slette Å

—	Bredkær Bæk

—	Vandløb til Kilen

—	Resenkær Å

—	Klostermølle Å

—	Hvidbjerg Å

—

Knidals Å

—

Spang Å

—	Simested Å

—

Skals Å

—

Jordbro Å

—	Fåremølle Å

—

Flynder Å

—

Damhus Å

—

Karup Å

—

Gudenåen

—

Halkær Å

—

Storåen

—

Århus Å

—

Bygholm Å

—

Grejs Å

—

Ørum Å

Īrija

Visas kontinentālās un piekrastes zonas tās teritorijā, izņemot:

1.	Cape Clear salu.

Kipra

Visas kontinentālās zonas tās teritorijā.

Somija

Visas kontinentālās un piekrastes zonas tās teritorijā, izņemot:

1.	Olandes provinci.

2.	Uusikaupunki, Pyhäranta un Rauma pašvaldības.

Zviedrija

Visa teritorija

Apvienotā Karaliste

Visas kontinentālās un piekrastes zonas Lielbritānijas, Ziemeļīrijas, Gērnsijas, Menas salas un Džersijas teritorijā.

Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

Dānija

Visa teritorija

Īrija

Visa teritorija

Kipra

Visas kontinentālās zonas tās teritorijā.

Somija

Visa teritorija

Zviedrija

Visa teritorija

Apvienotā Karaliste

Visas kontinentālās un piekrastes zonas Lielbritānijas, Ziemeļīrijas, Gērnsijas, Menas salas un Džersijas teritorijā.

Koi herpesvīruss (KHV)

Lašu infekciozā anēmija (ILA)

Beļģija

Visa teritorija

Bulgārija

Visa teritorija

Čehija

Visa teritorija

Dānija

Visa teritorija

Vācija

Visa teritorija

Igaunija

Visa teritorija

Īrija

Visa teritorija

Grieķija

Visa teritorija

Spānija

Visa teritorija

Francija

Visa teritorija

Itālija

Visa teritorija

Kipra

Visa teritorija

Latvija

Visa teritorija

Lietuva

Visa teritorija

Luksemburga

Visa teritorija

Ungārija

Visa teritorija

Malta

Visa teritorija

Nīderlande

Visa teritorija

Austrija

Visa teritorija

Polija

Visa teritorija

Portugāle

Visa teritorija

Rumānija

Visa teritorija

Slovēnija

Visa teritorija

Slovākija

Visa teritorija

Somija

Visa teritorija

Zviedrija

Visa teritorija

Apvienotā Karaliste

Visas kontinentālās un piekrastes zonas Lielbritānijas, Ziemeļīrijas, Gērnsijas, Menas salas un Džersijas teritorijā, izņemot Dienvidrietumu Šetlendas salas.

Marteilia refringens infekcija

Īrija

Visa teritorija

Apvienotā Karaliste

Visa Lielbritānijas piekrastes līnija.

Visa Ziemeļīrijas piekrastes līnija.

Visa Gērnsijas un Hermas piekrastes līnija.

Džersijas piekrastes zona: zonā ietilpst plūdmaiņu un tuvākais piekrastes apvidus starp vidējo paisuma līniju Džērsijas salā un iedomātu līniju, kas novilkta trīs jūras jūdzes no vidējās bēguma līnijas Džērsijas salā. Zona atrodas Normandijas un Bretaņas līcī Lamanša dienvidu daļā.

Visa Menas salas piekrastes līnija.

Bonamia ostreae infekcija

Īrija

Visa Īrijas piekrastes līnija, izņemot:

1.	Cork Harbour.

2.	Galway Bay.

3.	Ballinakill Harbour.

Clew Bay.

5.	Achill Sound.

6.	Loughmore, Blacksod Bay.

7.	Lough Foyle.

8.	Lough Swilly.

Apvienotā Karaliste

Visa Lielbritānijas piekrastes līnija, izņemot:

1.	Kornvolas dienvidu krastu no Lizard līdz Stārta zemesragam.

2.	Dorsetas, Hempšīras un Saseksas krastu no Portlandes zemesraga līdz Selsijas zemesragam.

3.	Teritoriju gar Ziemeļkentas un Eseksas krastu no Ziemeļforlandes līdz Felikstovai.

4.	Teritoriju dienvidrietumu Velsā gar krastu no Wooltack Point līdz St. Govan’s Head, ieskaitot Milford Haven un austrumu un rietumu Cleddau upes paisuma un bēguma ūdeņus.

5.	Teritoriju, kurā ir Loch Sunart ūdeņi uz austrumiem no līnijas, kas novilkta dienvidu-dienvidaustrumu virzienā no Maclean’s Nose galējā ziemeļu gala uz Auliston Point.

6.	Teritoriju, kurā ir West Loch Tarbert uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kas novilkta dienvidaustrumu virzienā no Ardpatrick Point NR 734 578 uz North Dunskeig Bay NR 752 568.

Visa Ziemeļīrijas piekrastes līnija, izņemot:

1.	Lough Foyle.

2.	Strangford Lough.

Visa Gērnsijas, Hermas un Menas salas piekrastes līnija.

White spot slimība”

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/36

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 15. decembris),

ar ko groza Padomes Direktīvas 64/432/EEK D pielikumu attiecībā uz govju enzootiskās leikozes diagnostikas testiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9951)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/976/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvu 64/432/EEK piemēro Eiropas Savienības iekšējai tirdzniecībai ar liellopiem un tās D pielikuma II sadaļā ir minēti govju enzootiskās leikozes (GEL) diagnostikas testi, kas paredzēti šīs slimības kontrolei un izskaušanai, uzraudzībai un monitoringam, kā arī no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīva ganāmpulka statusa izveidošanai un saglabāšanai, un Eiropas Savienības iekšējās tirdzniecības sertifikāta izdošanai.

(2)

Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II sadaļā ir noteikts, ka govju enzootiskās leikozes noteikšanai izmanto vai nu agara gēla imūndifūzijas testu (AGID), izmantojot antigēnu, kas standartizēts pret oficiālo EK standartserumu (EI serums), vai arī enzīmu imūnsorbcijas testu (ELISA), kas standartizēts pret E4 serumu. Abus standartserumus piegādā Dānijas Tehniskās universitātes veterinārijas institūts (National Veterinary Institute, Technical University of Denmark).

(3)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) references laboratorija govju enzootiskās leikozes jomā Vācijā (Friedrich-Loeffler-Institute) sadarbībā ar OIE references laboratoriju Apvienotajā Karalistē (Veterinary Laboratories Agency) un Polijā (National Veterinary Research Institute) nesen izstrādājusi jaunu GEL standartserumu (E05 serums), iepriekš to testējot pēc kārtas visās trīs minētajās laboratorijās. E05 serums ir validēts attiecībā pret EI serumu un E4 serumu, izmantojot dažādus AGID un ELISA testus, un pēc tam kā akreditēts OIE standartserums iekļauts OIE Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatas sestā izdevuma (2008) 2.4.11. nodaļas B(2) sadaļā. Šo serumu var dabūt no OIE references laboratorijas govju enzootiskās leikozes jomā Vācijā.

(4)	Turklāt Dānijas Tehniskās universitātes veterinārijas institūts ir informējis Komisiju par to, ka tas vairs nespēj pildīt pašlaik Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II sadaļā noteiktās standartserumu piegādes saistības.

(5)	Vācijas kompetentās iestādes ir vienojušās ar Friedrich-Loeffler-Institute, ka tas kļūs par E05 seruma piegādātāju, un minētais serums pēc tam kļūs par jauno oficiālo Eiropas Savienības (ES) standartserumu govju enzootiskās leikozes noteikšanai.

(6)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 64/432/EEK.

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 64/432/EK D pielikuma II sadaļas tekstu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II sadaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“II SADAĻA

GOVJU ENZOOTISKĀS LEIKOZES TESTI

Govju enzootiskās leikozes testus veic ar agara gēla imūndifūzijas testu (AGID), ievērojot A un B daļā minētos nosacījumus, vai ar enzīmu imūnsorbcijas testu (ELISA), ievērojot C daļā minētos nosacījumus. Agara gēla imūndifūzijas testu drīkst izmantot tikai atsevišķu paraugu testēšanai. Ja rezultāti rada nopietnas šaubas, veic papildu kontroli ar agara gēla imūndifūzijas testu.

AGID un ELISA testu standartizē attiecībā pret E05 serumu, kurš ir oficiālais ES standartserums un kuru piegādā

Friedrich-Loeffler-Institut

Federal Research Institute for Animal Health

OIE Reference Laboratory for Enzootic Bovine Leukosis (EBL)

Südufer 10

17493 Greifswald – Insel Riems

Vācija.

A. Agara gēla imūndifūzijas tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai

1.	Testā izmantotais antigēns satur govju enzootiskās leikozes vīrusa glikoproteīnus. Antigēns ir standartizēts attiecībā pret E05 serumu.

Nosaka, ka valsts institūti, nacionālās references laboratorijas vai oficiāli institūti, kas izraudzīti saskaņā ar 6.a pantu, lai koordinētu govju enzootiskās leikozes testu diagnožu standartus un metodes, ir atbildīgi par laboratorijas standarta darba antigēna kalibrēšanu attiecībā pret E05 serumu.

Laboratorijā izmantojamos standarta antigēnus vismaz reizi gadā iesniedz valsts institūtiem, nacionālajām references laboratorijām vai oficiāliem institūtiem, kas izraudzīti saskaņā ar 6.a pantu, lai šos antigēnus pārbaudītu attiecībā pret E05 serumu. Izņemot šādu standartizāciju, izmantoto antigēnu var kalibrēt, izmantojot B daļā aprakstīto metodi.

Testos izmanto šādus reaģentus:

a)	antigēnu: antigēns satur specifiskus govju enzootiskās leikozes vīrusa glikoproteīnus, kas standartizēti pret E05 serumu;

b)	testa serumu;

c)	zināmu pozitīvu kontroles serumu;

agara gēlu:

—	0,8 % agara,

—	8,5 % NaCl,

—	0,05 M Tris-buffer pH 7,2;

—	15 ml šā agara ievieto Petrī trauciņā ar diametru 85 mm tā, lai agara slāņa biezums būtu 2,6 mm.

5.	Agara platē izveido testa sagatavi ar septiņām sausām iedobēm; testam ir vajadzīga viena centrālā iedobe un sešas iedobes lokā ap to. Centrālās iedobes diametrs: 4 mm Perifēro iedobju diametrs: 6 mm Attālums starp centrālo iedobi un perifērajām iedobēm: 3 mm

6.	Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. 1. un 4. perifēro iedobi (sk. B.3) piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, 2., 3., 5. un 6. iedobi – ar testa serumiem. Iedobes piepilda, līdz pazūd menisks.

Tādējādi iegūst šādus daudzumus:

—	antigēns: 32 μl,

—	kontroles serums: 73 μl,

—	testa serums: 73 μl.

8.	Inkubācija istabas temperatūrā (20–27 °C) noslēgtā mitrā kamerā ilgst 72 stundas.

Testa rezultātus var nolasīt pēc 24 un 48 stundām, taču galīgo rezultātu neiegūst ātrāk kā pēc 72 stundām:

a)	testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar govju leikozes vīrusa (BLV) antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu;

b)	testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar BLV antigēnu un neveido identitātes līniju ar kontroles serumu;

reakciju nevar uzskatīt par skaidru, ja:

i)	testa serums noliec kontroles seruma līniju virzienā uz BLV antigēna iedobi, neveidojot redzamu precipitācijas līniju ar antigēnu; vai

ii)	ja to nevar uzskatīt ne par pozitīvu, ne negatīvu.

Ja reakcija ir neskaidra, testu var atkārtot, izmantojot koncentrētu serumu.

10.	Var izmantot jebkuru citu iedobju konfigurāciju vai izkārtojumu, ja E05 serumu atšķaidījumā 1:10 negatīvā serumā var identificēt kā pozitīvu.

B. Antigēnu standartizācijas metode

Vajadzīgie šķīdumi un materiāli:

a)	40 ml 1,6 % agarozes 0,05 M Tris/HCl buferšķīdumā, pH 7,2 ar 8,5 % NaCl;

b)	15 ml govju leikozes seruma, kurā ir antivielas tikai pret govju leikozes vīrusa glikoproteīniem, atšķaidījumā 1:10 0,05 M Tris/HCl buferšķīdumā, pH 7,2 ar 8,5 % NaCl;

c)	15 ml govju leikozes seruma, kurā ir antivielas tikai pret govju leikozes vīrusa glikoproteīniem, atšķaidījumā 1:5 0,05 M Tris/HCl buferšķīdumā, pH 7,2 ar 8,5 % NaCl;

d)	četri plastmasas Petrī trauciņi ar 85 mm diametru;

e)	perforators ar diametru 4–6 mm;

f)	standarta antigēns;

g)	standartizējamais antigēns;

h)	ūdens vanna (56 °C).

Procedūra

Agarozi (1,6 %), uzmanīgi karsējot līdz 100 °C, atšķaida Tris/HCl buferšķīdumā. Apmēram uz vienu stundu liek ūdens peldē 56 °C temperatūrā. Govju leikozes seruma atšķaidījumu arī liek ūdens peldē 56 °C temperatūrā.

Tad samaisa 15 ml agarozes šķīduma (kura temperatūra ir 56 °C) ar 15 ml govju leikozes seruma (1:10), ātri sakrata un katrā no abiem Petrī trauciņiem ielej 15 ml. Procedūru atkārto ar govju leikozes serumu atšķaidījumā 1:5.

Kad agaroze ir sacietējusi, izveido caurumus šādi:

Antigēna pievienošana

1. un 3. Petrī trauciņš:

i)	A iedobe – neatšķaidīts standarta antigēns;

ii)	B iedobe – standarta antigēns atšķaidījumā 1:2;

iii)	C un E iedobe – standarta antigēns;

iv)	D iedobe – neatšķaidīts testa antigēns;

2. un 4. Petrī trauciņš:

i)	A iedobe – neatšķaidīts testa antigēns;

ii)	B iedobe – testa antigēns atšķaidījumā 1:2;

iii)	C iedobe – testa antigēns atšķaidījumā 1:4;

iv)	D iedobe – testa antigēns atšķaidījumā 1:8.

Papildu instrukcijas

a)	eksperimentu veic ar diviem seruma atšķaidījumiem (1:5 un 1:10), lai panāktu optimālo precipitāciju;

b)	ja precipitācijas diametrs abos atšķaidījumos ir pārāk mazs, serumu atšķaida vairāk;

c)	ja precipitācijas diametrs abos atšķaidījumos ir pārāk liels un neskaidrs, izvēlas vājākās koncentrācijas serumu;

d)	agarozes galīgā koncentrācija ir 0,8 %, bet seruma koncentrācija – attiecīgi 5 % un 10 %;

e)	izmērītos diametrus ieraksta koordinātu sistēmā. Darba antigēns ir testējamais antigēns, kura diametrs atbilst standarta antigēnam.

C. Enzīmu imūnsorbcijas tests (ELISA) govju enzootiskās leikozes noteikšanai

Izmanto šādus materiālus un reaģentus:

a)	cietās fāzes mikroplates, kivetes vai citu cieto fāzi;

antigēnu fiksē pie cietās fāzes, izmantojot poliklonālās vai monoklonālās slimības antivielas, vai arī tās neizmantojot. Ja antigēnu saista tieši pie cietās fāzes, visi testa paraugi, kam konstatē pozitīvu reakciju, ir atkārtoti jātestē attiecībā pret kontroles antigēnu. Kontroles antigēniem jābūt identiskiem ar šo antigēnu, izņemot, ja nekonstatē BLV antigēnus. Ja antigēnus saista pie cietās fāzes, antivielas drīkst reaģēt tikai ar BLV antigēniem;

c)	testējamo bioloģisko šķidrumu;

d)	atbilstošu pozitīvu un negatīvu kontroli;

e)	konjugātu;

f)	izmantotajam enzīmam atbilstošu substrātu;

g)	reakcijas apturēšanas šķīdumu, ja vajadzīgs;

h)	šķīdumus testa paraugu atšķaidīšanai, reaģentu sagatavošanai un mazgāšanai;

i)	izmantotajam substrātam atbilstošu nolasīšanas sistēmu.

Testa standartizācija un jutība

ELISA noteikšanai ir jābūt tik jutīgai, lai E05 serumu par pozitīvu atzītu desmit reizes lielākā atšķaidījumā (seruma paraugiem) vai 250 reizes lielākā atšķaidījumā (piena paraugiem), salīdzinot ar atšķaidījumu, ko iegūst no apvienotajos paraugos iekļautajiem atsevišķajiem paraugiem. Ja paraugus (seruma un piena) testē atsevišķi, E05 serumu atšķaidījumā 1:10 (negatīvā seruma) vai arī 1:250 (negatīvā piena) novērtē kā pozitīvu, ja to testē tādā pašā noteikšanas atšķaidījumā, kā atsevišķos testa paraugus. A daļas 2. punktā minētie institūti atbild par ELISA metodes kvalitātes kontroli, tai skaitā katrai ražošanas partijai nosakot apvienojamo paraugu skaitu, pamatojoties uz skaitu, kas iegūts E05 serumam.

Nosacījumi, ar kādiem ELISA testu izmanto govju enzootiskās leikozes noteikšanai

a)	ELISA testus var izmantot, analizējot seruma un piena paraugus;

ja ELISA testus izmanto sertificēšanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai, lai izveidotu un uzturētu ganāmpulka statusu saskaņā ar D pielikuma I sadaļu, seruma vai piena paraugu apvienošanu veic tā, lai testa rezultātus varētu neapšaubāmi attiecināt uz atsevišķiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas apvienotais paraugs. Visus apstiprinājuma testus veic paraugiem, kas ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem;

c)	ja ELISA testus izmanto nefasēta piena paraugam, šo paraugu ņem no piena, kas ir savākts saimniecībā, kurā ir vismaz 30 % slaucamu piena govju. Visus apstiprinājuma testus veic seruma vai piena paraugiem, kas ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem.”

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/42

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 16. decembris)

par Kopienas 2009. gada finansiālo ieguldījumu to izmaksu segšanā, kas dalībvalstīm radušās saistībā ar atsevišķiem projektiem zvejas kontroles, inspekcijas un uzraudzības jomā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9935)

(Autentisks ir tikai teksts dāņu, vācu, grieķu, spāņu, itāļu, latviešu, holandiešu, portugāļu, rumāņu, zviedru un angļu valodā)

(2009/977/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (1), un jo īpaši tās 21. pantu,

tā kā:

(1)	Pamatojoties uz pieprasījumiem par Kopienas līdzfinansējumu, kurus dalībvalstis iesniedza zvejas kontroles programmās 2009. gadam, Komisija pieņēma Lēmumu 2009/746/EK (2), un neizmantota paliek daļa 2009. gada budžeta, kas pieejams zvejas kontroles vajadzībām.

(2)	Šī neizmantotā 2009. gada budžeta daļa jāiedala ar jaunu lēmumu.

(3)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 861/2006 21. panta 2. punktam dalībvalstis tika aicinātas iesniegt pieprasījumus par papildu finansējumu attiecībā uz Komisijas definētajām prioritārajām jomām, t. i., datu automatizāciju un pārvaldību, jaunajām tehnoloģijām un semināriem par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveja).

(4)	Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā budžeta ierobežojumus, pieprasījumi par Kopienas finansējumu attiecībā uz tādiem pasākumiem kā, piemēram, izmēģinājuma projekti, kā arī patruļkuģu un patruļlidmašīnu būve, tika noraidīti, jo tie nebija saistīti ar iepriekš minētajām prioritārajām jomām.

(5)	Pieprasījumi par darbībām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā, var dot tiesības uz Kopienas finansējuma saņemšanu.

(6)	Kopienas finansējuma saņemšanas nolūkā iesniegtajiem pieprasījumiem jāatbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 391/2007 (3) noteikumiem.

(7)	Ir lietderīgi noteikt Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo summu un likmi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī šā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumus.

(8)

Lai veicinātu ieguldījumus Komisijas noteiktajās prioritārajās darbībās un ņemot vērā finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz dalībvalstu budžetu, izdevumiem, kas saistīti ar iepriekš minētajām prioritārajām jomām, ir jāpiemēro augsta līdzfinansējuma likme, ievērojot Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktos ierobežojumus.

(9)	Automātiskajām lokalizācijas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt minēto finansiālo ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (4).

(10)

Uz zvejas kuģiem uzstādītajām elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt minēto finansiālo ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 1077/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007 (5).

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā paredzēts Kopienas 2009. gada finansiālais ieguldījums to izmaksu segšanā, kas dalībvalstīm 2009. gadā radušās, ieviešot atsevišķus projektus par uzraudzības un kontroles sistēmām, kuras piemērojamas saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kā minēts Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā. Ar to nosaka Kopienas finanšu ieguldījumu katrai dalībvalstij, Kopienas finanšu ieguldījuma likmi un nosacījumus, ar kādiem šāds ieguldījums ir piešķirams.

2. pants

Neizpildīto saistību slēgšana

Visus maksājumus, attiecībā uz kuriem ir pieprasīts atlīdzinājums, attiecīgā dalībvalsts veic līdz 2013. gada 30. jūnijam. Maksājumi, ko dalībvalsts veic pēc minētā termiņa beigām, nav atlīdzināmi. Neizmantotās budžeta apropriācijas, kas saistītas ar šo lēmumu, atceļ vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim.

3. pants

Jaunās tehnoloģijas un IT tīkli

1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar I pielikumā minētajiem projektiem, iegādājoties un uzstādot datoru iekārtas un sniedzot ar tām saistīto tehnisko palīdzību, kā arī ierīkojot IT tīklus, lai notiktu efektīva un droša datu apmaiņa saistībā ar zvejas darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Izdevumiem, kas norādīti I pielikumā un ir saistīti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS) vai nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas novēršanu, piemērojamā 1. punktā minētā līdzfinansējuma likme ir 95 %.

4. pants

Automātiskās lokalizācijas ierīces

1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar II pielikumā minētajiem projektiem, iegādājoties automātiskās lokalizācijas ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai zvejas uzraudzības centrs ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) palīdzību tos varētu novērot no attāluma, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 95 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punktā, nepārsniedz EUR 1 500 par kuģi.

3. Automātiskajām lokalizācijas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 2244/2003.

5. pants

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas

Izdevumus, kas radušies saistībā ar III pielikumā minētajiem projektiem attiecībā uz elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām nepieciešamo komponentu izstrādi, iegādi un uzstādīšanu, kā arī saistībā ar attiecīgo tehnisko palīdzību, lai notiktu efektīva un droša datu apmaiņa saistībā ar zvejas darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 95 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos ierobežojumus.

6. pants

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīces

1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar IV pielikumā minētajiem projektiem, iegādājoties elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai kuģi varētu elektroniski reģistrēt un paziņot zvejas uzraudzības centram datus par zvejas darbībām, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 95 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punktā, nepārsniedz EUR 3 000 par kuģi, neskarot 4. punkta noteikumus.

3. Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt finansiālu ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1077/2008.

4. Ierīcēm, kuras pilda gan ERS, gan VMS funkcijas un atbilst Regulā (EK) Nr. 2244/2003 un (EK) Nr. 1077/2008 noteiktajām prasībām, šā panta 1. punktā minētais finansiālais ieguldījums nepārsniedz EUR 4 500.

7. pants

Mācību un apmaiņas programmas

1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar V pielikumā minētajiem projektiem attiecībā uz mācību un apmaiņas programmām, kuras paredzētas par zvejas darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību atbildīgajiem ierēdņiem, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Izdevumiem, kas norādīti V pielikumā un ir saistīti ar semināriem par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas novēršanu, piemērojamā 1. punktā minētā līdzfinansējuma likme ir 95 %.

8. pants

Kopējais maksimālais Kopienas ieguldījums katrai dalībvalstij

Kopējie plānotie izdevumi, kopējie izdevumi par projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu, un kopējais maksimālais Kopienas ieguldījums katrai dalībvalstij, kas piešķirts atbilstīgi šim lēmumam, ir šāds:

(EUR)
Dalībvalsts	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Dānija	3 638 843	1 143 733	1 057 867
Vācija	2 426 282	1 017 000	828 400
Īrija	1 143 000	800 000	300 000
Grieķija	2 500 000	907 895	525 000
Spānija	10 695 000	3 783 000	2 526 000
Itālija	4 990 000	3 140 000	2 897 500
Latvija	15 652	15 652	14 869
Nīderlande	1 910 000	450 000	427 500
Portugāle	7 439 055	4 171 655	2 635 194
Rumānija	15 600	15 600	7 800
Zviedrija	1 550 000	700 000	600 000
Apvienotā Karaliste	1 153 763	911 161	779 870
Kopā	37 477 195	17 055 696	12 600 000

9. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Itālijas Republikai, Latvijas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Portugāles Republikai, Rumānijai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2009. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklīs

Joe BORG

(1) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(2) OV L 267, 10.10.2009., 20. lpp.

(3) OV L 97, 12.4.2007., 30. lpp.

(4) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(5) OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.

I PIELIKUMS

JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS UN IT TĪKLI

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Dānija
DK/09/08	44 000	0	0
DK/09/09	1 333 333	0	0
Starpsumma	1 377 333	0	0
Vācija
DE/09/12	3 782	0	0
DE/09/15	20 000	0	0
DE/09/16	9 000	0	0
DE/09/25	12 000	0	0
DE/09/26	112 500	0	0
DE/09/27	465 000	0	0
Starpsumma	622 282	0	0
Īrija
IE/09/03	63 000	0	0
Starpsumma	63 000	0	0
Grieķija
EL/09/06	1 500 000	750 000	375 000
EL/09/07	1 000 000	157 895	150 000
Starpsumma	2 500 000	907 895	525 000
Nīderlande
NL/09/18	585 000	0	0
NL/09/19	875 000	0	0
Starpsumma	1 460 000	0	0
Portugāle
PT/09/07	1 500 000	0	0
PT/09/08	1 500 800	0	0
PT/09/09	46 600	0	0
PT/09/10	220 000	0	0
Starpsumma	3 267 400	0	0
Rumānija
RO/09/04	15 600	15 600	7 800
Starpsumma	15 600	15 600	7 800
Zviedrija
SE/09/15	100 000	0	0
SE/09/16	500 000	0	0
SE/09/18	250 000	0	0
Starpsumma	850 000	0	0
Apvienotā Karaliste
UK/09/69	9 879	0	0
UK/09/71	1 395	0	0
UK/09/73	5 811	0	0
UK/09/74	6 973	0	0
UK/09/75	51 578	0	0
UK/09/76	5 811	0	0
UK/09/77	814	0	0
UK/09/78	2 529	0	0
UK/09/79	465	0	0
UK/09/80	5 113	0	0
UK/09/81	5 100	0	0
UK/09/83	7 670	0	0
UK/09/86	11 622	0	0
Starpsumma	114 760	0	0
Kopā	10 270 375	923 495	532 800

II PIELIKUMS

AUTOMĀTISKĀS LOKALIZĀCIJAS IERĪCES

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Vācija
DE/09/17	48 000	48 000	24 000
DE/09/18	12 000	0	0
DE/09/19	45 000	0	0
DE/09/20	20 000	0	0
DE/09/28	258 000	258 000	129 000
Starpsumma	383 000	306 000	153 000
Apvienotā Karaliste
UK/09/72	197 573	197 573	102 000
Starpsumma	197 573	197 573	102 000
Kopā	580 573	503 573	255 000

III PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMAS

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Dānija
DK/09/11	100 000	0	0
DK/09/12	100 000	0	0
DK/09/13	133 333	0	0
DK/09/14	200 000	0	0
DK/09/15	166 667	0	0
DK/09/16	133 333	0	0
DK/09/17	284 444	0	0
Starpsumma	1 117 777	0	0
Vācija
DE/09/06	350 000	0	0
DE/09/07	50 000	0	0
DE/09/08	60 000	0	0
DE/09/09	30 000	0	0
DE/09/10	100 000	0	0
DE/09/11	120 000	0	0
Starpsumma	710 000	0	0
Īrija
IE/09/04	80 000	0	0
IE/09/05	200 000	0	0
Starpsumma	280 000	0	0
Latvija
LV/09/01	15 652	15 652	14 869
Starpsumma	15 652	15 652	14 869
Nīderlande
NL/09/20	450 000	450 000	427 500
Starpsumma	450 000	450 000	427 500
Apvienotā Karaliste
UK/09/68	116 220	0	0
UK/09/84	11 622	0	0
Starpsumma	127 842	0	0
Kopā	2 701 271	465 652	442 369

IV PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS IERĪCES

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Dānija
DK/09/10	1 080 000	1 080 000	1 026 000
Starpsumma	1 080 000	1 080 000	1 026 000
Vācija
DE/09/13	84 000	84 000	79 800
DE/09/21	105 000	105 000	99 700
DE/09/29	522 000	522 000	495 900
Starpsumma	711 000	711 000	675 400
Īrija
IE/09/06	800 000	800 000	300 000
Starpsumma	800 000	800 000	300 000
Spānija
ES/09/36	3 753 000	3 753 000	2 502 000
ES/09/37	6 912 000	0	0
Starpsumma	10 665 000	3 753 000	2 502 000
Itālija
ITA/09/14	4 800 000	2 950 000	2 802 500
Starpsumma	4 800 000	2 950 000	2 802 500
Portugāle
PT/09/11	2 091 635	2 091 635	1 224 000
PT/09/12	1 993 500	1 993 500	1 329 000
Starpsumma	4 085 135	4 085 135	2 553 000
Zviedrija
SWE/09/17	700 000	700 000	600 000
Starpsumma	700 000	700 000	600 000
Apvienotā Karaliste
UK/09/70	232 439	232 439	220 800
UK/09/82	453 256	453 256	430 572
UK/09/85	27 893	27 893	26 498
Starpsumma	713 588	713 588	677 870
Kopā	23 554 723	14 792 723	11 136 770

V PIELIKUMS

MĀCĪBU UN APMAIŅAS PROGRAMMAS

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Dānija
DK/09/19	63 733	63 733	31 867
Starpsumma	63 733	63 733	31 867
Spānija
ES/09/38	10 000	10 000	5 000
ES/09/39	20 000	20 000	19 000
Starpsumma	30 000	30 000	24 000
Itālija
IT/09/16	100 000	100 000	50 000
IT/09/17	90 000	90 000	45 000
Starpsumma	190 000	190 000	95 000
Portugāle
PT/09/13	86 520	86 520	82 194
Starpsumma	86 520	86 520	82 194
Kopā	370 253	370 253	233 061

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/50

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 16. decembris)

par grozījumiem Lēmumā 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/978/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (1) Eiropas Savienībā ir izveidots radiofrekvenču spektra politikas tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu politikas pieeju saskaņošanu un, vajadzības gadījumā, harmonizētus nosacījumus radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvam izmantojumam, kas vajadzīgi iekšējā tirgus izveidei un darbībai tādās Eiropas Savienības politikas jomās kā elektroniskie sakari, transports, pētniecība un izstrāde. Šajā lēmumā atgādināts, ka Komisija var organizēt apspriedes, lai ņemtu vērā dalībvalstu, Eiropas Savienības iestāžu, nozares un visu attiecīgo radiofrekvenču spektra komerciālo un nekomerciālo lietotāju, kā arī pārējo interesentu viedokļus par tehnoloģiskajām, tirgus un reglamentējošām norisēm, kas var būt saistītas ar radiofrekvenču spektra izmantošanu. Saskaņā ar šiem noteikumiem Komisija 2002. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu (2) (turpmāk – “grupa”).

(2)

Pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (3), tika konstatēta nepieciešamība grozīt Lēmumu 2002/622/EK, lai pielāgotu grupas uzdevumus šim jaunajam tiesiskajam regulējumam.

(3)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2002/622/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2002/622/EK groza šādi.

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Pienākumi

Grupa palīdz Komisijai un konsultē to par radiofrekvenču spektra politikas jautājumiem, par dažādo politikas pieeju koordināciju, par radiofrekvenču spektra politikas daudzgadu programmu sagatavošanu un, vajadzības gadījumā, par harmonizētiem nosacījumiem attiecībā uz iekšējā tirgus izveidei un darbībai nepieciešamā radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu.

Turklāt grupa palīdz Komisijai sagatavot priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējiem politikas mērķiem, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Savienības interešu efektīvu koordināciju starptautiskajās organizācijās, kuru kompetencē ietilpst radiofrekvenču spektra jautājumi.”

Lēmuma 4. pantā iekļauj šādu otro daļu:

“Ja Eiropas Parlaments un/vai Padome lūdz Eiropas Komisijas atzinumu vai grupas ziņojumu par radiofrekvenču spektra politikas jautājumiem, kas saistīti ar elektroniskajiem sakariem, grupa saskaņā ar iepriekšējā daļā izklāstītajiem noteikumiem pieņem šādu atzinumu vai ziņojumu. Komisija šos atzinumus un ziņojumus nodod iestādei, kas tos pieprasa. Grupas priekšsēdētājs vai grupas pilnvarots pārstāvis attiecīgā gadījumā var tos mutiski izklāstīt Eiropas Parlamentam un/vai Padomei.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 20. dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(2) OV L 198, 27.7.2002., 49. lpp.

(3) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/52

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 17. decembris),

ar ko apstiprina Bulgārijas iesniegto valsts programmu attiecībā uz dzīvu liellopu, kurus eksportē no Eiropas Savienības caur Burgasas ostu, pārvadāšanas apstākļu kontroli un uzraudzību un Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu 2010. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10004)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru valodā)

(2009/979/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (turpmāk “Finanšu regula”), un jo īpaši tās 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3) (turpmāk “Īstenošanas kārtība”), un jo īpaši tās 90. pantu,

tā kā:

(1)	Lēmumā 2009/470/EK noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo ieguldījumu izdevumiem veterinārijas jomā.

(2)

Jo īpaši, Lēmuma 2009/470/EK 37. panta 1. punktā paredzēts, ka, ja dalībvalstij, ieviešot kontroles stratēģiju saistībā ar iekšējā tirgus darbību attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem, rodas personāla vai infrastruktūras problēmas strukturālā vai ģeogrāfiskā aspektā, tā pārejas laikā var saņemt Kopienas finansiālo atbalstu. Turklāt Lēmuma 2009/470/EK 37. panta 2. punktā paredzēts, ka attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz valsts programmu kopā ar visu nepieciešamo finanšu informāciju, kas vajadzīga kontroles sistēmas uzlabošanai.

(3)

Iekšējā tirgus darbībai vajadzīga saskaņota kontroles sistēma attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem, tostarp attiecībā uz tiem dzīvniekiem, kurus eksportē uz trešām valstīm. Ir lietderīgi veicināt šīs stratēģijas īstenošanu, sniedzot Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu minētās stratēģijas īstenošanai.

(4)

Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Regulā (EK) Nr. 639/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā (4), paredzēts, ka dzīvniekus var izvest no Eiropas Savienības muitas teritorijas tikai tādā izvešanas punktā, kur valsts pilnvarots veterinārārsts pārbauda, ka attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem ir pieņemta eksporta deklarācija, no izbraukšanas vietas līdz izvešanas punktam ir ievērotas prasības, kas noteiktas Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (5), un ka pārvadāšanas nosacījumi pārējā pārvadājuma laikā atbilst Regulā (EK) Nr. 1/2005 noteiktajām prasībām.

(5)

Regulā (EK) Nr. 1/2005 paredzēts, ka tad, kad dzīvniekus nogādā izvešanas punktā, dalībvalstu pilnvaroti veterinārārsti pārbauda, ka dzīvnieki tiek pārvadāti saskaņā ar minēto regulu. Ja kompetenta iestāde konstatē, ka dzīvnieki nav piemēroti pārvadājuma turpināšanai, tie kontrolpunktā ir jāizkrauj, jāpadzirdina, jāpabaro un jāatpūtina.

(6)

Padomes 1997. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 1255/97, ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietai, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (6), noteikti kritēriji, kas piemērojami kontrolpunktiem visā Kopienas teritorijā, lai dzīvniekiem, kas caur tiem tiek vesti, nodrošinātu optimālus labturības apstākļus, kā arī risinātu vieglas dzīvnieku veselības problēmas.

(7)

Bulgārija ir saskārusies ar personāla un infrastruktūras problēmām Burgasas ostas izvešanas punktā, īstenojot ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 21. pantu un Regulas (EK) Nr. 639/2003 2. pantu visā Kopienas teritorijā noteiktās veterinārās pārbaudes attiecībā uz dzīviem liellopiem, kurus eksportē caur šo ostu. Jo īpaši – šajā ostā nav ne iekārtu, lai pilnvarotie veterinārārsti varētu pārbaudīt dzīvos liellopus, ne saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1255/97 apstiprināta kontrolpunkta tiešā ostas tuvumā, kur dzīvniekus var izkraut, padzirdināt, pabarot un atpūtināt, ja tie nav piemēroti pārvadājuma turpināšanai vai ja tos nevar pārvest tādā pārvadājuma laikā, kāds noteikts Regulā (EK) Nr. 1/2005.

(8)	Bulgārija 2009. gada 17. septembrī Komisijai iesniedza programmu attiecībā uz dzīvu liellopu, kurus eksportē no Eiropas Savienības caur Burgasas ostu, pārvadāšanas apstākļu kontroli un uzraudzību 2010. gadam, attiecībā uz ko Bulgārija vēlas saņemt finansiālu ieguldījumu no Eiropas Savienības.

(9)

Komisija ir izvērtējusi Bulgārijas iesniegto programmu 2010. gadam gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tika konstatēts, ka minētā programma atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1/2005 21. panta 3. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/97 pielikumā.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Bulgārijas 2009. gada 17. septembrī iesniegto valsts programmu 2010. gadam attiecībā uz dzīvu liellopu, kurus eksportē no Eiropas Savienības caur Burgasas ostu, pārvadāšanas apstākļu kontroli un uzraudzību apstiprina uz laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Šis lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē.

2. pants

Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums ir 80 % apmērā projektēšanas un būvniecības izdevumiem, kas radušies Bulgārijai, lai Burgasas ostā uzceltu pārbaudes iekārtas un kontrolpunktu ar ietilpību no 120 līdz 140 liellopiem.

Finansiālais ieguldījums nepārsniedz EUR 152 000, ko finansē no Eiropas Savienības 2010. gada vispārējā budžeta šādas budžeta pozīcijas, ja to pieņems:

—	budžeta pozīcija Nr. 17 04 02.

3. pants

1. Bulgārijas iesniegtos izdevumus Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanai izsaka euro un aprēķina, neietverot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus.

2. Ja Bulgārijas izdevumi ir valūtā, kas nav euro, Bulgārija tos konvertē euro, piemērojot pēdējo valūtas maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms pirmās tā mēneša dienas, kurā Bulgārija ir iesniegusi maksājuma pieteikumu.

4. pants

1. Eiropas Savienība 1. pantā minētajai valsts programmai sniedz finansiālo ieguldījumu tad, ja Bulgārija:

a)	īsteno programmu saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp konkurences noteikumiem un noteikumiem par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b)	vēlākais līdz 2010. gada 31. jūlijam Komisijai iesniedz tehniskos un finanšu starpziņojumus par 1. pantā minēto programmu saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 7. punkta a) apakšpunktu;

saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 7. punkta b) apakšpunktu vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim Komisijai iesniedz sīki izstrādātu tehnisko nobeiguma ziņojumu, ietverot sasniegto rezultātu novērtējumu un detalizētu tādu izdevumu pārskatu, kuri radušies laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim;

d)	saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 8. punktu vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim Komisijai iesniedz maksājumu pieteikumus attiecībā uz izdevumiem saistībā ar programmu, kas iesniegta 2009. gada 17. septembrī;

e)	attiecībā uz 1. pantā minēto programmu neiesniedz papildu pieprasījumus par citiem Eiropas Savienības ieguldījumiem šajos pasākumos un iepriekš nav iesniegusi šādus pieprasījumus.

2. Novēlotu pieteikumu gadījumā ir piemērojami finansiālā ieguldījuma samazinājumi, kas paredzēti Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 8. punktā.

5. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(4) OV L 93, 10.4.2003., 10. lpp.

(5) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(6) OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.

18.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/55

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 17. decembris)

par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei attiecībā uz ūdenī šķīstoša tomātu koncentrāta ietekmi uz trombocītu salipšanu un par īpašumtiesību datu aizsardzības nodrošināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10113)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/980/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 18. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija nav tām piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) (turpmāk “Iestāde”).

(3)	Pēc pieteikuma saņemšanas iestādei par to ir nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija, kā arī jāsniedz atzinums par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)	Komisijai ir jālemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm, ņemot vērā Iestādes sniegto atzinumu.

(5)

Lai sekmētu jauninājumu ieviešanu, veselīguma norādēm, kas pamatotas ar jaunākajām zinātnes atziņām un/vai ietver prasību par īpašumtiesību datu aizsardzību, atļaujas piešķir paātrināti. Ja pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma aizsargāt īpašumtiesību datus Komisija ierosina ierobežot šādu datu izmantošanu pieteikuma iesniedzēja labā, šāds ierobežojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. pantu ir spēkā piecus gadus.

(6)

Pēc tam, kad uzņēmums Provexis Natural Products Ltd. 2009. gada 7. janvārī iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, Iestādei tika lūgts sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar ūdenī šķīstoša tomātu koncentrāta I un II ietekmi uz trombocītu aktivitāti vesela cilvēka organismā (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00229) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Palīdz nodrošināt veselīgu asins plūsmu un uzlabo asinsriti”.

(7)

Komisija un dalībvalstis 2009. gada 28. maijā saņēma Iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp ūdenī šķīstoša tomātu koncentrāta I un II lietošanu pārtikā un normālas trombocītu salipšanas veicināšanu. Ar nosacījumu, ka veselīguma norādes formulējumu rediģē, īpaši ņemot vērā Regulas EK Nr. 1924/2006 5. panta 2. punktā noteikto prasību, norāde jāuzskata par atbilstošu Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām un jāiekļauj Kopienas atļauto norāžu sarakstā.

(8)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes būtu patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam, un saistībā ar iepriekš minēto jāņem vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad norāžu formulējums patērētājam nozīmē to pašu, ko veselīguma norādes, par kurām ir izsniegtas atļaujas, jo tās norāda, ka pastāv tāda pati saikne, kāda ir starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību, uz tām attiecināmi tādi paši lietošanas nosacījumi, kā minēts šā lēmuma pielikumā.

(9)	Iestāde savā atzinumā norādīja, ka tā nebūtu varējusi nonākt pie šāda secinājuma, neņemot vērā deviņus pētījumus, par kuriem pieprasījuma iesniedzējs ir paziņojis īpašumtiesības.

(10)

Pēc Iestādes atzinuma saņemšanas Komisija vērsās pie pieteikuma iesniedzēja, lūdzot sīkāku skaidrojumu par sniegto pamatojumu attiecībā uz deviņiem pētījumiem, par kuriem ir paziņotas īpašumtiesības, un jo īpaši attiecībā uz “ekskluzīvām tiesībām atsaukties”, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Visa pieteikuma iesniedzēja sniegtā pamatojuma informācija tika novērtēta. Attiecībā uz septiņiem nepublicētajiem pētījumiem uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. panta 1. punktā paredzētajās prasības ir ievērotas. Attiecīgi zinātniskos datus un citu šajos septiņos pētījumos iekļauto informāciju saskaņā ar minētās regulas 21. panta 1. punktā paredzētājiem nosacījumiem nevar izmantot turpmākā pieteikuma iesniedzēja labā piecus gadus pēc atļaujas izsniegšanas dienas. Attiecībā uz diviem pētījumiem, kas publicēti pirms pieteikuma iesniegšanas par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei (3), uzskata, ka, tā kā šie pētījumi ir publicēti un publiski pieejami, to aizsardzība nav pamatota, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķus, tostarp mērķi aizsargāt novatoru ieguldījumu tās informācijas un to datu vākšanā, kuri papildina pieteikumu saskaņā ar minēto regulu, un attiecīgi šādu aizsardzību nevar piešķirt.

(11)	Nosakot šajā lēmumā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu saņemtās atsauksmes no pieteikuma iesniedzēja.

(12)	Ir notikusi apspriešanās ar dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā minēto veselīguma norādi iekļauj Kopienas atļauto norāžu sarakstā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktam.

2. pants

Zinātnisko datu un citas informācijas, kas iekļauta šā lēmuma pielikumā uzskaitītajos pētījumos, izmantošana pieteikuma iesniedzēja labā ir ierobežota uz pieciem gadiem, sākot no atļaujas izsniegšanas dienas, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. panta 1. punktam.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Provexis Natural Products Ltd., kura adrese ir Thames Court, 1 Victoria Street, Windsor, Berkshire, SL4 1YB, Apvienotā Karaliste.

Briselē, 2009. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2) The EFSA Journal (2009) 1101, The American Journal of Clinical Nutrition, 2006, Vol. 84, 1.–15. lpp.

(3) O’Kennedy N, Crosbie L, Whelam S, Luther V, Horgan G, Broom JI, Webb DJ, Duttaroy AK, Effects of tomato extract on platelet function: a double-blinded crossover study in healthy humāns, 561.–569. lpp. un O’Kennedy N, Crosbie L, van Lieshout M, Broom JI, Webb DJ, Duttaroy AK, Effects of antiplatelet components of tomato extract on platelet function in vitro and ex vivo: a time-course cannulation study in healthy humans, 570.–579. lpp.

PIELIKUMS

Pieteikuma iesniedzējs, adrese

Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija

Norāde

Norādes lietošanas nosacījumi

Pārtikas produkta lietošanas nosacījumi un/vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums

Īpašumtiesību dati, kas izmantojami vienīgi pieteikuma iesniedzēja labā

Atsauce uz EFSA atzinumu

Provexis Natural Products Ltd., Thames Court, 1 Victoria Street, Windsor, Berkshire, SL4 1YB, Apvienotā Karaliste

Ūdenī šķīstošs tomātu koncentrāts (ŪŠTK) I un II

Ūdenī šķīstošs tomātu koncentrāts (ŪŠTK) I un II palīdz nodrošināt normālu trombocītu salipšanu, kas veicina veselīgu asins plūsmu

Patērētāja informēšana par to, ka labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu pārtikā lietojot 3 g ŪŠTK I vai 150 mg ŪŠTK II, kas izšķīdināts līdz 250 ml augļu sulas, aromatizēta dzēriena vai jogurta dzēriena (ja tas nav pasterizēts pārāk augstā temperatūrā)

1.	O’ Kennedy N, Crosbie L, van Lieshout M, Broom JI, Webb DJ, Duttaroy AK, 2003a. Persistence of the antiplatelet effect of a single dose of WSTC equivalent to 2 fresh tomatoes over a 24-hour timecourse. REC Nr. 02/0269.

2.	O’ Kennedy et al. 2003b. A 42-day randomised, controlled and double-blinded crossover study to evaluate effects of daily WSTC consumption on platelet function, coagulation and some baseline CVD risk markers. REC Nr. 03/0177.

3.	O’ Kennedy et al. 2005. Effects of overconsuming Sirco®, a one-a-day fruit juice drink containing 12g/L WSTC, on platelet function in healthy subjects. REC Nr. 05/S0802/77.

4.	O’ Kennedy et al. 2006c. A pilot study to compare the antiplatelet effects of WSTC in healthy subjects, after consumption in two different food matrices. REC Nr. 06/S0802/60.

5.	O’ Kennedy et al. 2007. A randomised, controlled and double-blinded crossover study to compare the antiplatelet effects of three different formats of WSTC in healthy humans. REC Nr. 07/S0801/13.

6.	Song V, Sheddon A, Horgan G and O’ Kennedy N. Anticoagulatory and anti-inflammatory activities of WSTC in platelets and endothelial cells. Manuskripts iesniegšanai, 2008.

7.	Zhang F, Song V, Neascu M, Crosbie L, Duncan G, Horgan G, de Roos B and O’ Kennedy N. Flow cytometric and proteomic studies examining the effects of WSTC on platelet function in vitro. Nepublicēts, 2007/2008.

Q-2009-00229

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.336.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 336

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 18. decembris

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1244/2009 (2009. gada 30. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas	1

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/974/EK
*	Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Mongolijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu aspektiem	4
	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Mongolijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem	5

	V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1245/2009 (2009. gada 17. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	12
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1246/2009 (2009. gada 17. decembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	14
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1247/2009 (2009. gada 17. decembris), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepļu importam	16
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1248/2009 (2009. gada 17. decembris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu	27
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1249/2009 (2009. gada 17. decembris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu	28
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA
*	Komisijas Direktīva 2009/159/ES (2009. gada 16. decembris), ar ko groza III pielikumu Padomes Direktīvā 76/768/EEK attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai ( 1 )	29
	2009/975/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu 2009/177/EK attiecībā uz konkrētu ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmām un slimības neskartu dalībvalstu, zonu un iecirkņu statusu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9888) ( 1 )	31
	2009/976/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 15. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvas 64/432/EEK D pielikumu attiecībā uz govju enzootiskās leikozes diagnostikas testiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9951) ( 1 )	36
	2009/977/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 16. decembris) par Kopienas 2009. gada finansiālo ieguldījumu to izmaksu segšanā, kas dalībvalstīm radušās saistībā ar atsevišķiem projektiem zvejas kontroles, inspekcijas un uzraudzības jomā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9935)	42
	2009/978/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 16. decembris) par grozījumiem Lēmumā 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu ( 1 )	50
	2009/979/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 17. decembris), ar ko apstiprina Bulgārijas iesniegto valsts programmu attiecībā uz dzīvu liellopu, kurus eksportē no Eiropas Savienības caur Burgasas ostu, pārvadāšanas apstākļu kontroli un uzraudzību un Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu 2010. gadam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10004)	52
	2009/980/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 17. decembris) par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei attiecībā uz ūdenī šķīstoša tomātu koncentrāta ietekmi uz trombocītu salipšanu un par īpašumtiesību datu aizsardzības nodrošināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10113) ( 1 )	55


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ