11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 25. novembris)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību

(2009/931/EK)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (2) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (turpmāk “Fonds”) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu atlaistajiem darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālo izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)	Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, Fonda darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)	Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu Fondu var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā.

(4)

Beļģija 2009. gada 5. maijā iesniedza divus pieteikumus Fonda izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu tekstilrūpniecības nozarē. Šie pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1972/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu, un tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 9 198 874 apmērā.

(5)

Īrija 2009. gada 29. jūnijā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu datoru ražošanas nozarē. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1972/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu, un tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 14 831 050 apmērā.

(6)	Tādēļ Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Beļģijas un Īrijas iesniegtajiem pieteikumiem,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, lai piešķirtu EUR 24 029 924 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2009. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Å. TORSTENSSON

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/3

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Itālijas

(2009/932/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)	Pēc Piero MARRAZZO kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa amatā tiek iecelts:

Massimo PINESCHI kungs, Consigliere regionale, Regione Lazio.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/4

PADOMES LĒMUMS 2009/933/KĀDP

(2009. gada 30. novembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā paplašinātu teritoriālo piemērošanas jomu Nolīgumam par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. un 38. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2003/516/EK (2003. gada 6. jūnijs) par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par izdošanu un savstarpēju juridisku palīdzību krimināllietās,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pilnvarām sākt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ko Padome 2002. gada 26. aprīlī sniedza prezidentvalstij, kurai palīdz Komisija, ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir risinātas sarunas attiecībā uz diviem nolīgumiem par starptautisku sadarbību krimināllietās – nolīgumu par izdošanu un nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību.

(2)

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 6. jūnija Lēmumu 2003/516/EK (1), Eiropas Savienības vārdā 2003. gada 25. jūnijā tika parakstīts Nolīgums par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (2) un Nolīgums par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (3).

(3)

Saskaņā ar Padomes 2009. gada 23. oktobra Lēmumu 2009/820/KĀDP (4) tika parakstīts Nolīgums par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm un Nolīgums par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Saskaņā ar minēto lēmumu Padomes prezidentvalsts 2009. gada 28. oktobrī apmainījās ar apstiprinājuma instrumentiem ar ASV ģenerālprokuroru Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā.

(4)	Abi minētie nolīgumi stājas spēkā 2010. gada 1. februārī.

(5)

Nīderlande informēja prezidentvalsti, ka tā vēlas paplašināt Nolīguma par izdošanu teritoriālo piemērošanas jomu atbilstīgi tā 20. panta 1. punkta b) apakšpunktam, attiecinot to arī uz Nīderlandes Antiļām un Arubu. Šāda piemērošanas jomas paplašināšana ir notikusi, Padomes Ģenerālsekretariātam 2009. gada 9. jūnijā apmainoties ar diplomātisko notu ar Amerikas Savienoto Valstu misiju Eiropas Savienībā, kā Amerikas Savienoto Valstu misija Eiropas Savienībā apstiprinājusi ar 2009. gada 16. jūnija diplomātisko notu.

(6)	Lai ES un ASV Nolīgums par izdošanu noteikti varētu stāties spēkā, šo piemērošanas jomas paplašināšanu būtu jāapstiprina Padomei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu Nolīgumā par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts, ka minētā nolīguma piemērošanas joma ir paplašināta un tā tiek attiecināta arī uz Nīderlandes Antiļām un Arubu.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV L 181, 19.7.2003., 25. lpp.

(2) OV L 181, 19.7.2003., 27. lpp.

(3) OV L 181, 19.7.2003., 34. lpp.

(4) OV L 291, 7.11.2009., 40. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/6

PADOMES LĒMUMS 2009/934/TI

(2009. gada 30. novembris),

ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (1) (“Eiropola izveides lēmums”) un jo īpaši tā 26. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 59. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā noteikumu projektu, ko iesniegusi valde un par ko Apvienotā uzraudzības iestāde nākusi klajā ar atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā saskaņā ar Eiropola izveides lēmumu Padomei, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, ir jāpieņem īstenošanas noteikumi par Eiropola attiecībām ar partneriem, ietverot personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu (turpmāk “noteikumi”),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajos noteikumos:

a)	“trešās valstis”, kas minētas Eiropola izveides lēmuma 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

“organizācijas”, kas minētas Eiropola izveides lēmuma 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir, piemēram, starptautiskas organizācijas un tām pakārtotas struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, vai citas struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti un kas ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tāda nolīguma pamata;

c)	“trešās personas” ir iepriekš minētās trešās valstis un organizācijas;

d)	“ES struktūras” ir iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kas izveidoti ar Līgumu par Eiropas Savienību un ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem vai uz to pamata, kā minēts Eiropola izveides līguma 22. panta 1. punktā;

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu; identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

f)	“klasificēta informācija” ir jebkura informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana varētu izraisīt dažādas pakāpes kaitējumu Eiropolam, vienai vai vairākām dalībvalstīm vai Eiropola sadarbībai ar partneriem un kurai jāpiemēro atbilstīgi drošības pasākumi;

g)	“stratēģisks nolīgums” ir nolīgums, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju, izņemot personas datus;

h)	“darbības nolīgums” ir nolīgums, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju, tostarp ar personas datiem;

i)	“sadarbības nolīgums” ir vai nu stratēģisks nolīgums, vai darbības nolīgums;

j)	“sadarbības vienošanās” ir vienošanās par Eiropola un kādas ES struktūras sadarbību, kura dod iespēju apmainīties ar informāciju, tostarp ar personas datiem;

“personas datu apstrāde” vai “apstrāde” ir visas tādas darbības vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem, ar vai bez automātiskiem līdzekļiem, piemēram, apkopošana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, pielāgošana vai grozīšana, iegūšana, konsultēšana, izmantošana, izpaušana, pārsūtot tālāk, izplatot vai kā savādāk darot datus pieejamus, kā arī to saskaņošana vai apvienošana, bloķēšana, dzēšana vai iznīcināšana;

l)	“kompetentas iestādes” ir visas kādas dalībvalsts vai kādas trešās valsts iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.

2. pants

Darbības joma

Šie noteikumi reglamentē Eiropola attiecības ar ES struktūrām un trešām personām, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu, un nosaka procedūras, kas piemērojamas sarunām un sadarbības nolīgumu un sadarbības vienošanos noslēgšanai.

II SADAĻA

SADARBĪBAS NOLĪGUMU NOSLĒGŠANA UN VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBAS NOTEIKUMIEM

3. pants

Attiecību veidošana ar ES struktūrām

Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 22. panta 1. punktu Eiropols var veidot un uzturēt sadarbības attiecības ar ES struktūrām, ciktāl tas ir svarīgi tā uzdevumu veikšanai.

Ja Eiropols ir iecerējis sākt sarunas par sadarbības nolīgumu vai sadarbības noteikumiem ar kādu ES struktūru, kas nav skaidri minēta Eiropola izveides lēmuma 22. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, tas vēršas pie valdes pēc atzinuma.

4. pants

Procedūra, lai noslēgtu sadarbības nolīgumu vai vienotos par sadarbības noteikumiem ar ES struktūrām

1. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 22. panta 2. punktu Eiropols noslēdz sadarbības nolīgumus vai vienojas par sadarbības noteikumiem ar ES struktūrām, lai izveidotu sadarbības attiecības. Šādi nolīgumi vai sadarbības noteikumi var attiekties uz operatīvas, stratēģiskas un tehniskas informācijas apmaiņu, ietverot personas datus un klasificētu informāciju.

2. Klasificētas informācijas nosūtīšana ir atļauta tikai tad, ja Eiropolam ar ES struktūru ir nolīgums par slepenību. Drošības komitejai ir informēta par šādu nolīgumu, kuru sekojoši oficiāli iekļauj sadarbības nolīgumā vai sadarbības noteikumos.

3. Visus šādus sadarbības nolīgumus noslēdz vai par sadarbības noteikumiem vienojas tikai pēc valdes apstiprinājuma.

4. Ja sadarbības nolīgums vai sadarbības noteikumi skar apmaiņu ar personas datiem, valde pirms 3. punktā minētās apstiprināšanas lūdz Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu.

5. pants

Attiecību veidošana ar trešām personām

1. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 23. panta 1. punktu Eiropols var veidot un uzturēt sadarbības attiecības ar trešām personām, ciktāl tas ir svarīgi tā uzdevumu veikšanai.

2. Saskaņā Eiropola izveides lēmuma ar 23. panta 2. punktu Eiropols noslēdz nolīgumus ar trešām personām, kas uzskaitītas trešo valstu un organizāciju sarakstā, kurš minēts Eiropola izveides lēmuma 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šādi nolīgumi var attiekties uz operatīvas, stratēģiskas un tehniskas informācijas apmaiņu, ietverot personas datus un klasificēto informāciju. Ja ir nolīgums ar trešo valsti, šādu informāciju nosūta ar norīkota kontaktpunkta starpniecību, kas norādīts nolīgumā.

3. Procedūru, lai noslēgtu nolīgumu ar trešo personu, Eiropols var sākt, kad šī trešā persona ir iekļauta 2. punktā minētajā sarakstā.

4. Ja ar trešo personu ir iecerēts noslēgt darbības nolīgumu, Eiropols izstrādā novērtējumu, vai trešā persona nodrošina līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni. Šo novērtējumu nosūta valdei, kas iepriekš saņēmusi Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu. Minētā novērtējuma izstrādes nolūkos ņem vērā attiecīgās trešās personas tiesisko regulējumu un administrēšanas praksi datu aizsardzības jomā, tostarp, vai ir kāda neatkarīga iestāde, kas ir atbildīga par datu aizsardzības stāvokļa uzraudzību.

6. pants

Procedūra, lai noslēgtu sadarbības nolīgumus ar trešām personām

1. Valde, pamatojoties uz 5. panta 4. punktā minēto novērtējumu un ņemot vērā Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu, pieņem lēmumu, vai direktors var sākt sarunas ar trešo personu par darbības nolīguma noslēgšanu. Kad ir saņemts apstiprinošs valdes lēmums, direktors sāk sarunas ar trešo personu par darbības nolīguma noslēgšanu. Ja lēmums ir noraidošs, valde var apsvērt, vai ar trešo personu ir noslēdzams stratēģisks nolīgums.

2. Klasificētu informāciju Eiropols drīkst nodot tikai tad, ja Eiropolam ar šo trešo personu ir noslēgts nolīgums par slepenību. Drošības komitejai ir informēta par šādu nolīgumu, kuru sekojoši oficiāli iekļauj sadarbības nolīgumā vai sadarbības noteikumos.

3. Pēc tam, kad sarunas par nolīgumu ir noslēgtas, direktors valdei iesniedz nolīguma projektu. Ja tas attiecas uz darbības nolīguma noslēgšanu, valde lūdz Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu. Valde apstiprina nolīguma projektu, pirms to iesniedz apstiprināšanai Padomē.

Ja darbības nolīgums ir apstiprināts, šo nolīguma projektu un Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu iesniedz Padomei.

4. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 23. panta 2. punktu šādus nolīgumus var noslēgt tikai pēc tam, kad ir saņemts Padomes apstiprinājums, kura ir iepriekš ir apspriedusies ar valdi un, ja šāds nolīgums skar personas datu apmaiņu, ar valdes starpniecību ir saņēmusi Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu.

7. pants

Paziņošana valdei

Direktors regulāri informē valdi par attiecīgā brīža stāvokli sarunās ar ES struktūrām un trešām personām.

III SADAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

I NODAĻA

Informācijas saņemšana

8. pants

Informācijas saņemšana pirms nolīguma stāšanās spēkā

Pirms nolīgums vai sadarbības noteikumi ar ES struktūru vai trešo personu stājas spēkā, Eiropols var saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 22. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu tieši saņemt un izmantot informāciju, tostarp personas datus un klasificētu informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai likumīgi veiktu tā uzdevumus, kas uzskaitīti Eiropola izveides lēmuma 5. pantā.

II NODAĻA

Informācijas nosūtīšana

9. pants

Nosacījumi informācijas nosūtīšanai ES struktūrām un trešām personām

Eiropols var nodot informāciju ES struktūrai vai trešai personai tikai ar šādiem nosacījumiem.

1.	Neatkarīgi no 11. līdz 14. panta informāciju var nosūtīt tikai pēc tam, kad ar ES struktūru vai trešo personu saskaņā ar II sadaļas noteikumiem ir noslēgts nolīgums vai notikusi vienošanās par sadarbības noteikumiem.

Ja attiecīgos datus Eiropolam nosūta dalībvalsts, Eiropols nosūta tos ES struktūrām vai trešām personām tikai ar šīs dalībvalsts piekrišanu. Attiecīgā dalībvalsts šādai nosūtīšanai var dot iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

Ja datus nav nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols pārliecinās, ka šādu datu nosūtīšana:

a)	neierobežo pareizu to uzdevumu veikšanu, kas ietilpst dalībvalsts kompetencē;

b)	neapdraud dalībvalsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai nekaitē tās labklājībai citā veidā.

Personas datu nosūtīšana trešām personām ir atļauta vienīgi tad, ja:

a)	tas konkrētā gadījumā ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu Eiropola kompetencē esošus noziedzīgus nodarījumus, un

b)	Eiropols ir noslēdzis darbības nolīgumu ar attiecīgajām trešajām personām, kas ļauj nosūtīt šādus datus, pamatojoties uz novērtējumu, kurš apstiprina, ka minētās trešās personas saskaņā ar 5. panta 4. punktu nodrošina līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni.

Eiropols drīkst nosūtīt klasificētu informāciju tikai tad, ja:

a)	Eiropolam ar ES struktūru vai trešo personu ir noslēgts nolīgums par slepenību saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu; un

b)	ja, pārsūtot datus trešām personām, tas atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu Eiropola kompetencē esošus noziedzīgus nodarījumus.

10. pants

Atbildība par datu nosūtīšanu

Eiropols ir atbildīgs par datu nosūtīšanas likumību. Eiropols reģistrē visus saskaņā ar šim noteikumiem veiktos datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī nosūtīšanas pamatojumu. Datus nosūta tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tiem mērķiem, kādiem tie ir nosūtīti.

11. pants

Informācijas nosūtīšana ES struktūrām, pirms stājies spēkā sadarbības nolīgums vai sadarbības noteikumi

1. Pirms stājies spēkā darbības nolīgums vai sadarbības noteikumi ar ES struktūru, Eiropols saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 22. panta 3. punktu un atbilstīgi šo noteikumu 9. panta 2) un 3) punktā izklāstītajiem nosacījumiem var tieši nosūtīt informāciju, tostarp personas datus, šādai ES struktūrai, ja tas ir nepieciešams likumīgai saņēmēja uzdevumu veikšanai.

2. Eiropols drīkst nosūtīt klasificēto informāciju tikai tad, ja Eiropolam saskaņā ar 4. panta 2. punktu ar šo ES struktūru ir noslēgts nolīgums par slepenību.

12. pants

Informācijas nosūtīšana trešām personām pirms nolīguma stāšanās spēkā

Pirms stājies spēkā nolīgums ar trešo personu, Eiropols saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 23. panta 4. punktu un atbilstīgi šo noteikumu 9. panta 2) un 3) punktā izklāstītajiem nosacījumiem var tieši nosūtīt informāciju, izņemot personas datus un klasificētu informāciju, šai trešai personai, ja tas ir nepieciešams likumīgai saņēmēja uzdevumu veikšanai.

13. pants

Informācijas nosūtīšana trešām personām, kas nav iekļautas Padomes sarakstā

Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 23. panta 5. punktu un atbilstīgi šo noteikumu 9. panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem Eiropols var tieši nosūtīt informāciju, izņemot personas datus un klasificētu informāciju, trešām personām, kas nav iekļautas Eiropola izveides lēmuma 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, ja tas atsevišķos gadījumos ir absolūti nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgus nodarījumus, saistībā ar kuriem Eiropolam ir kompetence.

III NODAĻA

Informācijas nosūtīšana izņēmuma gadījumos

14. pants

Personas datu un klasificētas informācijas nosūtīšana izņēmuma gadījumos

1. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 23. panta 8. un 9. punktu un atbilstīgi šo noteikumu 9. panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem Eiropols var nosūtīt personas datus un klasificētu informāciju trešām personām, ja direktors uzskata, ka to nosūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai aizsargātu attiecīgo dalībvalstu būtiskas intereses, kas ietilpst Eiropola mērķu jomā, vai lai novērstu reālus draudus, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem vai teroristu uzbrukumiem.

2. Ja nosūta klasificētu informāciju, direktors pēc iespējas drīzāk informē valdi un Drošības komiteju par savu lēmumu.

3. Ja nosūta personas datus, direktors jebkurā gadījumā izvērtē attiecīgās trešās personas nodrošināto datu aizsardzības līmeni, lai to samērotu ar attiecīgajām interesēm. To darot, direktors ņem vērā visus svarīgos aspektus, piemēram, draudus, kas varētu rasties gadījumā, ja Eiropols nenosūtītu attiecīgos personas datus. Direktors pēc iespējas ātrāk informē valdi un Apvienoto uzraudzības iestādi par savu lēmumu un par pamatojumu novērtējumam par to, vai attiecīgā trešā persona nodrošina līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni.

4. Pirms nosūta personas datus saskaņā ar 1. punktu, direktors novērtē, vai attiecīgās trešās personas nodrošina līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni, ņemot vērā visus apstākļus, kas ir svarīgi, nosūtot personas datus, konkrēti:

a)	datu veidu;

b)	mērķi, kādam dati ir paredzēti;

c)	plānotās apstrādes ilgumu;

d)	trešai personai piemērojamos vispārējos vai īpašos datu aizsardzības noteikumus;

e)	to, vai šī trešā persona ir piekritusi Eiropola izvirzītajiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz datiem.

IV NODAĻA

Īpaši nosacījumi personas datu nosūtīšanai

15. pants

Personas datu nosūtīšanas mērķi

1. Nenosūta pieprasītos personas datus, ja nav norādīts pieprasījuma mērķis un iemesls.

2. Tādu personas datu, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisku vai filozofisku pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz personas veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu nosūtīšana nav atļauta, ja vien tas nav ārkārtīgi nepieciešami.

16. pants

Personas datu labošana un dzēšana

1. Ja Eiropols nosūta personas datus ES struktūrai vai trešai personai, tas nodrošina, ka saņēmēja ES struktūra vai trešā persona apņemas labot vai dzēst personas datus, ja izrādītos, ka tie nav pareizi, precīzi, vairs nav aktuāli vai tos nevajadzēja nosūtīt. Ja Eiropols pamana, ka personas dati nav pareizi, precīzi, vairs nav aktuāli vai tos nevajadzēja nosūtīt, tas tūlīt par to informē ES struktūru vai trešo personu un lūdz paziņot Eiropolam, ka datus labos vai dzēsīs. Direktors par Eiropola darbībām šajā jomā informē valdi un Apvienoto uzraudzības iestādi.

2. Visos noslēgtajos nolīgumos jāparedz pienākums labot un dzēst datus saskaņā ar procedūru, kas minēta 1. punktā.

3. Ja Eiropols nosūta personas datus, tas nodrošina, ka saņēmēja ES struktūra vai trešā persona apņemas dzēst datus, kad tie vairs nebūs vajadzīgi tiem mērķiem, kādiem tos nosūtīja.

V NODAĻA

Datu tālāka nosūtīšana ES struktūrām un trešām personām

17. pants

Kompetentas iestādes un tālāka nosūtīšana

1. Eiropola veikta personas datu nosūtīšana trešai valstij un nosūtīšana minētajā valstī ir ierobežota ar kompetentām iestādēm, kuras ir skaidri jānorāda visos noslēgtajos nolīgumos.

2. Risinot sarunas par nolīgumiem, Eiropols vienmēr cenšas nodrošināt, lai, ja iespējams, trešā valsts norāda vienu kompetentu iestādi, kas darbojas kā valsts kontaktpunkts starp Eiropolu un citām šīs trešās valsts kompetentām iestādēm.

3. Nosūtot personas datus, Eiropols nodrošina, ka saņēmēja ES struktūra vai trešā persona apņemas šādus datus tālāk pārsūtīt tikai kompetentām iestādēm un darīt to, ievērojot tādus pašus nosacījumus, ko piemēro sākotnējai nosūtīšanai.

4. Ja trešā valsts nevar norādīt vienu kompetentu iestādi, kas darbotos kā valsts kontaktpunkts, nolīgumos izņēmuma kārtā var paredzēt, ka Eiropols informāciju tieši nosūta vienai vai vairākām kompetentām iestādēm attiecīgajā trešā valstī.

18. pants

Nosacījumi tālākai nosūtīšanai

1. Eiropols nosūta personas datus tikai trešās valsts kompetentai iestādei vai nosūta datus kādai organizācijai vai ES struktūrai, ja šī iestāde, organizācija vai struktūra piekrīt šos personas datus nedarīt zināmus citām ES struktūrām vai trešām personām, izņemot saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 2. punktā.

2. Trešās valsts kompetentā iestāde, organizācija vai ES struktūra, ar kuru Eiropols ir noslēdzis darbības nolīgumu, var personas datus nosūtīt tālāk tikai:

a)	ja Eiropols tam iepriekš ir piekritis gadījumos, kad ES struktūra vai trešā persona, kas saņem personas datus, ar Eiropolu ir noslēgusi darbības nolīgumu, vai

izņēmuma kārtā ar direktora atļauju, ņemot vērā datu aizsardzības līmeni, ko piemēro ES struktūrai vai trešai personai, ja viņš uzskata, ka ir absolūti nepieciešams, lai ES struktūra vai trešā persona nosūtītu datus tālāk:

i)	lai aizstāvētu attiecīgās dalībvalsts būtiskas intereses, kas ietilpst Eiropola darbības jomā; vai

ii)	lai novērstu reālus draudus, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem vai teroristu uzbrukumiem.

3. Eiropols nedrīkst tālāk nosūtīt nekādus datus, ko tam nosūtījusi dalībvalsts, ja attiecīgā dalībvalsts tam iepriekš nav piekritusi. Direktors informē attiecīgo dalībvalsti par iemesliem, kāpēc datus nosūta ar ES struktūras vai trešās personas starpniecību, nevis tieši.

VI NODAĻA

Īpaši nosacījumi, Eiropolam saņemot informāciju no trešām personām

19. pants

Avota un informācijas novērtējums

1. Lai noteiktu Eiropola saņemtās informācijas, kā arī tās avotu ticamību, Eiropols lūdz ES struktūru vai trešo personu pēc iespējas novērtēt informāciju un tās avotu saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 12. pantā Padomes Lēmumā 2009/936/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus Eiropola analīzes darba datnēm (2) (“noteikumi Eiropola analīzes darba datnēm”).

2. Ja šo novērtējumu nesniedz, Eiropols mēģina pēc iespējas novērtēt informācijas vai tās avota ticamību, par pamatu ņemot to informāciju, kas jau ir tā rīcībā saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 12. pantā noteikumos Eiropola analīzes darba datnēm.

3. Eiropols un ES struktūra vai trešā persona var nolīgumā vispārīgi vienoties par konkrētu informācijas veidu un konkrētu avotu novērtēšanu saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 12. pantā noteikumos Eiropola analīzes darba datnēm.

20. pants

Eiropola saņemtās informācijas labošana un dzēšana

1. Nolīgumos nosaka, ka ES struktūra vai trešā persona informē Eiropolu, ja tā labo vai dzēš informāciju, kas nosūtīta Eiropolam.

2. Ja ES struktūra vai trešā persona informē Eiropolu, ka tā ir labojusi vai dzēsusi informāciju, kas nosūtīta Eiropolam, tas attiecīgi labo un dzēš šo informāciju. Eiropols šo informāciju nedzēš, ja tā tam ir vajadzīga, lai apstrādātu informāciju attiecīgā analīzes darba datnes nolūkos vai, ja informāciju glabā citā Eiropola datu datnē, ja Eiropols arī turpmāk tajā ir ieinteresēts, pamatojoties uz izlūkdatiem, kas ir plašāki par tiem, kuri ir tās ES struktūras vai trešās personas rīcībā, kas datus nosūtīja. Eiropols informē attiecīgo ES struktūru vai trešo personu par šādas informācijas saglabāšanu.

3. Ja Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka piesūtītā informācija nav precīza vai vairs nav aktuāla, tas informē ES struktūru vai trešo personu, kas informāciju piesūtīja, un lūdz ES struktūru vai trešo personu paziņot Eiropolam savu nostāju šajā jautājumā. Ja Eiropols informāciju ir labojis vai dzēsis saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 31. panta 1. punktu, Eiropols par labošanu vai dzēšanu paziņo piegādātājai ES struktūrai vai trešai personai.

4. Neskarot Eiropola izveides lēmuma 31. pantu, neapstrādā tādu informāciju, par kuru ir skaidrs, ka to ieguvusi trešā valsts, nepārprotami pārkāpjot cilvēktiesības.

5. Nolīgumos nosaka, ka ES struktūra vai trešā persona pēc iespējas informē Eiropolu, ja ES struktūrai vai trešai personai ir pamats uzskatīt, ka piesūtītā informācija nav precīza vai vairs nav aktuāla.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Stāšanās spēkā

Šie noteikumi stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 14. lappusi.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/12

PADOMES LĒMUMS 2009/935/TI

(2009. gada 30. novembris),

ar kuru nosaka to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (1) (“Eiropola izveides lēmums”), un jo īpaši tā 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/934/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu (2), un jo īpaši tā 5. un 6. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Padomei pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar kvalificētu balsu vairākumu jāpieņem Eiropola izveides lēmuma 23. panta 1. punktā minētais trešo valstu un organizāciju saraksts, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus.

(2)	Šāds saraksts jāsagatavo valdei.

(3)	Ir vēlams izstrādāt procedūru, ar kuru nosaka, kādā veidā papildu trešās valstis un organizācijas var tikt pievienotas to trešo valstu un organizāciju sarakstam, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 23. panta 2. punktu Eiropols slēdz nolīgumus ar tām trešām valstīm un organizācijām, kas minētas sarakstā šā lēmuma pielikumā. Eiropols drīkst uzsākt nolīguma slēgšanas procedūru, tiklīdz attiecīgā trešā valsts vai organizācija ir iekļauta minētajā sarakstā. Eiropols cenšas noslēgt ar attiecīgajām trešām valstīm un organizācijām sadarbības nolīgumu, kas dod iespēju veikt personas datu apmaiņu, ja vien valde nav pieņēmusi citādu lēmumu.

2. Eiropols nosaka prioritātes sadarbības nolīgumu slēgšanai ar sarakstā iekļautajām trešām valstīm un organizācijām, ņemot vērā Eiropola operatīvās vajadzības un pieejamos cilvēku un finanšu resursus. Valde var sniegt direktoram jebkādus papildu rīkojumus attiecībā uz sarunām par konkrētu nolīgumu, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs.

3. Direktors regulāri informē valdi par notiekošo sarunu ar trešām personām norisi un reizi sešos mēnešos iesniedz progresa ziņojumus.

2. pants

1. Eiropola valdes loceklis drīkst ierosināt iekļaut sarakstā jaunu trešo valsti vai organizāciju. To darot, viņi īsi izklāsta operatīvo nepieciešamību slēgt sadarbības nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti vai organizāciju.

2. Valde pieņem lēmumu par to, vai ierosināt Padomei iekļaut sarakstā minēto trešo valsti vai organizāciju vai ne.

3. Padome pieņem lēmumu par trešās valsts vai organizācijas iekļaušanu sarakstā, izdarot grozījumu šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 6. lappusi

PIELIKUMS

To trešo valstu un organizāciju saraksts, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus.

Trešās valstis (alfabēta secībā):

—

Albānija

—	Amerikas Savienotās Valstis

—	Austrālija

—	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

—

Bolīvija

—	Bosnija un Hercegovina

—

Horvātija

—

Indija

—

Islande

—

Izraēla

—

Kanāda

—

Kolumbija

—

Krievija

—

Ķīna

—	Lihtenšteina

—

Maroka

—

Melnkalne

—

Moldova

—

Monako

—

Norvēģija

—

Peru

—

Serbija

—

Šveice

—

Turcija

—

Ukraina.

Organizācijas (alfabēta secībā):

—	Apvienoto Nāciju Organizācijas Birojs narkotiku un noziedzības apkarošanai (UNODC)

—	ICPO-Interpol

—	Pasaules Muitas organizācija.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/14

PADOMES LĒMUMS 2009/936/TI

(2009. gada 30. novembris),

ar ko pieņem īstenošanas noteikumus Eiropola analīzes darba datnēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (1) (“Eiropola izveides lēmums”), un jo īpaši tā 14. panta 1. punktu un 59. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, ko Eiropas Padome pieņēma 1981. gada 28. janvārī,

ņemot vērā Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15, ar ko regulē personas datu izmantošanu policijas jomā, kuru Eiropas Padome pieņēma 1987. gada 17. septembrī,

ņemot vērā valdes iesniegto noteikumu projektu Eiropola analīzes darba datnēm,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā Padomei, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc apspriešanās ar Parlamentu, jāpieņem īstenošanas noteikumi analīzes darba datnēm (turpmāk “noteikumi”),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

Definīcijas

Šajos noteikumos:

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu; identificējama persona ir tāda, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

b)	“analīzes darba datne” ir datne, kura izveidota, lai veiktu analīzi, kā minēts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punktā;

c)	“analīze” ir datu apkopošana, apstrāde vai izmantošana, lai palīdzētu kriminālizmeklēšanai, kā noteikts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 2. punktā;

d)	“analīzes grupas dalībnieki” ir analītiķi un citi Eiropola darbinieki, ko iecēlis direktors, kā arī dalībvalstu sadarbības koordinatori un/vai eksperti, kuri sniedz informāciju vai ir iesaistīti analīzē Eiropola izveides lēmuma 14. panta 4. punkta nozīmē;

“personas datu apstrāde” vai “apstrāde” ir jebkura darbība vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, saglabāšana, pielāgošana vai grozīšana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai apvienošana, bloķēšana, dzēšana vai iznīcināšana.

2. pants

Darbības joma

Šajā lēmumā izklāstītos noteikumus piemēro, lai veiktu datu apstrādi analīzei, kā minēts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punktā.

3. pants

Analīzei iesniegtie dati

1. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 8. panta 2. punktu un 14. panta 3. punktu analīzei iesniegtos datus strukturētā un nestrukturētā veidā nosūta valsts vienības vai – atkarībā no to steidzamības pakāpes – norīkotās kompetentās iestādes tos var tieši nosūtīt Eiropolam iekļaušanai analīzes darba datnē. Datu sniedzēja dalībvalsts informē Eiropolu, kādam nolūkam tos iesniedz, kā arī par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz to izmantošanu, dzēšanu vai iznīcināšanu, tostarp par iespējamiem vispārīgiem vai īpašiem piekļuves ierobežojumiem. Dalībvalsts var arī vēlāk informēt Eiropolu par šādiem ierobežojumiem.

Eiropols nodrošina, lai trešās personas, kuras sniedz šādus datus, to informētu par mērķi, kādam tie ir sniegti, kā arī par jebkādiem to izmantošanas ierobežojumiem.

Pēc šādu datu saņemšanas iespējami drīz nosaka apjomu, kādā tos iekļauj noteiktā datnē.

2. Saskaņā ar 29. panta 1. punktu Eiropola izveides lēmumā 1. punktā minētie dati paliek tās dalībvalsts atbildībā, kura tos ir sniegusi, un uz tiem attiecas minētās dalībvalsts tiesību akti, līdz šos datus iekļaus analīzes darba datnē. Tas neskar Eiropola atbildību par šiem datiem, kā norādīts otrajā un trešajā daļā.

Eiropols ir atbildīgs par to, ka tiek nodrošināts, lai šādiem datiem varētu piekļūt tikai tās dalībvalstis, kuras tos ir sniegušas, vai analītiķi un cits Eiropola personāls, ko iecēlis direktors atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 14. panta 2. punkta a) apakšpunktam, lai noteiktu, vai datus var iekļaut analīzes darba datnē.

Ja pēc iesniegto datu novērtējuma Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka tie ir neprecīzi vai novecojuši, tas attiecīgi informē dalībvalsti, kura tos iesniedza.

3. Dati, kuri pēc izvērtēšanas nav izvēlēti iekļaušanai analīzes darba datnē, kā arī lietas un dokumenti papīra formātā, kuri satur šādā datnē iekļautos datus, paliek datus iesniegušās dalībvalsts atbildībā atbilstīgi 29. panta 1. punktam Eiropola izveides lēmumā, un uz tiem attiecas minētās valsts tiesību akti. Tas neskar Eiropola atbildību, kā noteikts Eiropola izveides lēmumā.

Eiropols ir atbildīgs par to, ka tiek nodrošināts, lai pirmajā daļā minētos datus, lietas un dokumentus papīra formātā glabātu nošķirti no analīzes darba datnēm un lai tiem varētu piekļūt tikai tos iesniegusī dalībvalsts vai analītiķi un citi darbinieki, ko iecēlis direktors atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 14. panta 2. punkta a) apakšpunktam, šādos nolūkos:

a)	datu vēlākai iekļaušanai analīzes darba datnē;

b)	lai pārliecinātos, vai analīzes darba datnē jau iekļautie dati ir precīzi un atbilstīgi; vai

c)	lai pārliecinātos, vai ir izpildītas šajos noteikumos vai Eiropola izveides lēmumā noteiktās prasības.

Šādiem datiem var piekļūt arī tāda datu subjekta interesēs, kam vajadzīga aizsardzība. Šajā gadījumā datus var izmantot tikai ar attiecīgās personas piekrišanu.

Šādus datus, lietas un dokumentus papīra formātā atdod tos iesniegušajai dalībvalstij vai dzēš vai iznīcina, ja tie vairs nav vajadzīgi šajā pantā noteiktajiem nolūkiem. Tie jebkurā gadījumā ir jādzēš vai jāiznīcina pēc analīzes darba datnes slēgšanas.

4. Ja 1. punktā minētos datus ir iesniegusi trešā persona, Eiropols ir atbildīgs par to, ka tiek nodrošināts, lai šādiem datiem piemērotu šajā pantā izklāstītos principus, ievērojot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 26. pantu Eiropola izveides lēmumā.

4. pants

Datu apstrāde

1. Eiropols var apstrādāt personas datus, kā minēts šo noteikumu 5. un 6. pantā, ja tas ir vajadzīgs Eiropola izveides lēmuma 3. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai un ja tie ir piemēroti, precīzi, atbilstīgi un samērīgi tās analīzes darba datnes mērķim, kurā tie ir iekļauti, un ar noteikumu, ka tos glabā ne ilgāk, kā vajadzīgs minētajam mērķim. Saskaņā ar šo noteikumu 7. pantu un Eiropola izveides lēmuma 20. pantu regulāri pārskata, vai datu turpmāka glabāšana ir vajadzīga analīzes darba datnes mērķim.

2. Katra analīzes projektos iesaistītā dalībvalsts atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem lemj par to, kādā apmērā tā var iesniegt šādus datus, kā norādīts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 3. punktā.

5. pants

Rīkojumi par analīzes darba datnes izveidi

1. Katrā rīkojumā par analīzes darba datnes izveidi, kā minēts Eiropola izveides lēmuma 16. pantā, direktors norāda, kura no šo noteikumu 6. pantā uzskaitītajām personas datu kategorijām tiek uzskatīta par nepieciešamu attiecīgās analīzes darba datnes mērķiem.

2. Rīkojumā, kas minēts 1. punktā, direktors arī precizē, vai 6. pantā uzskaitītajās kategorijās analīzes darba datnē iekļauj datus, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī datus, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi, un kādēļ šādi dati tiek uzskatīti par absolūti nepieciešamiem attiecīgās analīzes darba datnes mērķiem. Šādus datus var apstrādāt tikai tad, ja tie papildina citus personas datus, kuri jau ir iekļauti minētajā datnē.

Ja pirmajā daļā minētie dati attiecas uz personu kategorijām, kas minētas 6. panta 3. līdz 6. punktā, rīkojumā par datnes izveidi īpaši jāpamato tādu datu nepieciešamība, un šādus datus apstrādā tikai, ja ir analīzes projektā iesaistīto divu vai vairāku dalībvalstu nepārprotams lūgums. Attiecīgos datus dzēš pēc tam, kad tie vairs nav vajadzīgi tiem mērķiem, kuram tos glabāja.

3. Rīkojumus par analīzes darba datnes izveidi, tostarp tās turpmākos grozījumus, izstrādā saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropola izveides lēmuma 16. pantā.

6. pants

Personas dati analīzes darba datnēs

1. Glabājot personas datus analīzes darba datnēs, pievieno piezīmi, kurā norāda to personu kategoriju, uz kuru attiecas glabājamie dati.

2. Attiecībā uz personām, kas minētas Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var apstrādāt šādas personas datu kategorijas, tostarp saistītos administratīvos datus:

personas dati:

1)	pašreizējie un iepriekšējie uzvārdi;

2)	pašreizējie un iepriekšējie vārdi;

3)	pirmslaulību uzvārds;

4)	tēva vārds un uzvārds (ja tas ir vajadzīgs identifikācijai);

5)	mātes vārds un uzvārds (ja tas ir vajadzīgs identifikācijai);

dzimums;

7)	dzimšanas datums;

8)	dzimšanas vieta;

9)	valstspiederība;

10)	ģimenes stāvoklis;

11)	pseidonīmi;

12)

iesauka;

13)	pieņemtie vai neīstie vārdi/uzvārdi;

14)	pašreizējā un iepriekšējā dzīvesvieta un/vai domicils;

ārējā izskata apraksts:

1)	ārējā izskata apraksts;

2)	īpašas pazīmes (īpatnības/rētas/tetovējumi u. tml.);

identificēšanas līdzekļi:

1)	personu apliecinoši dokumenti/vadītāja apliecība;

2)	valsts personas apliecības/pases numuri;

3)	persona kods/sociālā nodrošinājuma numurs (ja tāds ir);

4)	attēli un cita informācija par izskatu;

5)	kriminālistikā lietojama identifikācijas informācija, piemēram, pirkstu nospiedumi, DNS profils (izveidots no DNS nekodētās daļas), balss paraugs, asins grupa, informācija par zobiem;

nodarbošanās un prasmes:

1)	pašreizējā darbavieta un profesija;

2)	iepriekšējās darbavietas un profesijas;

3)	izglītība (skola/akadēmiskā augstskola/profesionālā);

4)	kvalifikācija;

5)	prasmes un citas zināšanu jomas (valodas/citas);

ekonomikas un finanšu informācija:

1)	finanšu dati (banku konti un kodi, kredītkartes u. tml.);

2)	skaidra nauda;

3)	akcijas/citi aktīvi;

4)	dati par īpašumiem;

5)	saiknes ar uzņēmumiem;

6)	banku un kreditēšanas kontakti;

7)	nodokļu situācija;

8)	cita informācija par to, kā persona pārvalda savas finanšu lietas;

dati par uzvedību:

1)	dzīvesveids (piemēram, dzīvošana pāri saviem līdzekļiem) un ikdienas paradumi;

2)	pārvietošanās;

3)	vietas, ko bieži apmeklē;

4)	ieroči un citi bīstami rīki;

5)	bīstamības novērtējums;

6)	īpaši riski, piemēram, izbēgšanas iespējamība, dubultaģentu izmantošana, saiknes ar tiesību aizsardzības iestāžu personālu;

7)	ar noziedzību saistītas iezīmes un to apraksts;

8)	narkotiku lietošana;

g)	kontaktpersonas un sabiedrotas personas, tostarp kontaktu vai biedrošanās veids un būtība;

h)	izmantotie sakaru līdzekļi, piemēram, telefons (fiksētais/mobilais), fakss, peidžeris, elektroniskais pasts, pasta adreses, interneta pieslēgums(-i);

i)	izmantotie transportlīdzekļi, piemēram, autotransports, laivas, gaisa kuģi, tostarp šo transportlīdzekļu identifikācijas informācija (reģistrācijas numuri);

informācija par noziedzīgām darbībām, kuras ir Eiropola kompetencē saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 4. pantu:

1)	agrākas sodāmības;

2)	aizdomas par līdzdalību noziedzīgās darbībās;

3)	darbības metodes;

4)	līdzekļi, kas izmantoti vai ko var izmantot noziegumu sagatavošanā un/vai veikšanā;

5)	dalība noziedzīgās grupās/organizācijās un vieta grupā/organizācijā;

6)	loma noziedzīgā organizācijā;

7)	noziedzīgo darbību ģeogrāfiskā izplatība;

8)	materiāli, kas savākti izmeklēšanas gaitā, piemēram, video un fotoattēli;

atsauces uz citām datu bāzēm, kurās ir informācija par personu:

Eiropols;

2)	policijas/muitas iestādes;

3)	citas tiesībaizsardzības iestādes;

4)	starptautiskas organizācijas;

5)	valsts iestādes;

6)	privātas organizācijas;

informācija par juridiskām personām, kas saistītas ar datiem, kuri minēti e) un j) apakšpunktā:

1)	juridiskās personas nosaukums;

2)	atrašanās vieta;

3)	izveidošanas datums un vieta;

4)	administratīvās reģistrācijas numurs;

5)	juridiskā forma;

kapitāls;

7)	darbības joma;

8)	vietējie un starptautiskie meitasuzņēmumi;

vadītāji;

10)	saiknes ar bankām.

3. “Kontaktpersonas un sabiedrotās personas”, kā minēts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir personas, par kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka no viņām var iegūt analīzei būtisku informāciju par personām, kas minētas šā panta 2. punktā, ja šīs personas vēl nav iekļautas personu kategorijās, kas minētas 2., 4., 5. vai 6. punktā. “Kontaktpersonas” ir personas, kuras tikai reizumis kontaktējas ar 2. punktā minētajām personām. “Sabiedrotās personas” ir personas, kuras regulāri kontaktējas ar 2. punktā minētajām personām.

Attiecībā uz kontaktpersonām un sabiedrotām personām datus atbilstīgi 2. punktam var glabāt pēc vajadzības ar noteikumu, ka ir iemesls uzskatīt, ka šādi dati ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā kontaktpersonu vai sabiedroto personu lomu.

Šajā sakarā ņem vērā šādus apsvērumus:

a)	šo personu attiecības ar Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām noskaidro pēc iespējas ātrāk;

b)	ja pieņēmums par to, ka pastāv attiecības starp šīm personām un Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām, izrādās nepamatots, datus nekavējoties dzēš;

ja par šādām personām ir aizdomas, ka tās veic nodarījumu, kurš saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 4. pantu ir Eiropola kompetencē, vai ja tās ir atzītas par vainīgām šāda nodarījuma veikšanā, vai ja atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai atbilstīgs pamats uzskatīt, ka tās veiks šādu nodarījumu, var glabāt visus datus atbilstīgi 2. punktam;

d)	dati par kontaktpersonu kontaktpersonām un sabiedrotajām personām, kā arī dati par sabiedroto personu kontaktpersonām un sabiedrotajām personām nav jāglabā, izņemot datus par to kontaktu un biedrošanās veidu un būtību ar personām, kas minētas 2. punktā;

e)	ja nav iespējams noskaidrot informāciju atbilstīgi iepriekšējiem apakšpunktiem, to ņem vērā, lemjot par to, vai un cik lielā apjomā dati ir jāglabā turpmākai analīzei.

4. Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir cietušas no izmeklējamajiem nodarījumiem vai attiecībā uz kurām daži fakti dod iemeslu uzskatīt, ka tās varētu būt cietušas no šāda nodarījuma, var glabāt datus, kas minēti no šā panta 2. punkta a) apakšpunkta 1) punkta līdz 2. punkta c) apakšpunkta 3) punktam, kā arī šādas datu kategorijas:

a)	cietušās personas identifikācijas dati;

b)	iemesli, kādēļ persona ir cietusi;

c)	kaitējums (fizisks/finansiāls/psiholoģisks/cits);

d)	vai jānodrošina anonimitāte;

e)	vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā;

f)	Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto personu vai ar viņu starpniecību sniegta informācija par noziegumu, tostarp informācija par viņu saistību ar citām personām, lai identificētu Eiropola izveides lēmuma 12. panta 1. punktā minētās personas.

Pēc vajadzības var glabāt citus datus atbilstīgi 2. punktam, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu personas kā cietušās vai potenciāli cietušās personas lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

5. Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā, varētu tikt aicinātas liecināt par izmeklējamajiem nodarījumiem to izmeklēšanā vai turpmākā kriminālprocesā, var glabāt datus, kas minēti no šā panta 2. punkta a) apakšpunkta 1) punkta līdz 2. punkta c) apakšpunkta 3) punktam, kā arī datu kategorijas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	šādu personu sniegta informācija par noziegumu, tostarp informācija par viņu attiecībām ar citām personām, kas ir iekļautas analīzes darba datnē;

b)	vai jānodrošina anonimitāte;

c)	vai jānodrošina aizsardzība un kurš to nodrošina;

d)	jauna identitāte;

e)	vai iespējama persona dalība lietas izskatīšanā tiesā.

Pēc vajadzības var glabāt citus datus atbilstīgi 2. punktam, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā liecinieku lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

6. Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā, var sniegt informāciju par izmeklējamajiem nodarījumiem, var glabāt datus, kas minēti no šā panta 2. punkta a) apakšpunkta 1) punkta līdz 2. punkta c) apakšpunkta 3) punktam, kā arī datu kategorijas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	kodēta personas informācija;

b)	sniegtās informācijas veids;

c)	vai jānodrošina anonimitāte;

d)	vai jānodrošina aizsardzība un kurš to nodrošina;

e)	jauna identitāte;

f)	vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā;

g)	negatīvā pieredze;

h)	atlīdzība (finansiāla/labvēlīgāka attieksme).

Pēc vajadzības var glabāt citus datus atbilstīgi 2. punktam, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā informatoru lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

7. Ja analīzes laikā kādā brīdī, pamatojoties uz nopietnām un apstiprinātām norādēm, noskaidrojas, ka analīzes darba datnē iekļautā persona būtu jāiekļauj citā personu kategorijā, kā noteikts šajā pantā, nevis tajā kategorijā, kurā tā ir iekļauta sākotnēji, Eiropols var apstrādāt tikai tādus datus par šādu personu, kuri ir atļauti atbilstīgi jaunajai kategorijai, savukārt visus citus datus dzēš.

Ja, pamatojoties uz šādām norādēm, noskaidrojas, ka persona būtu jāiekļauj divās vai vairāk kategorijās, kā noteikts šajā pantā, Eiropols var apstrādāt visus datus, kuri ir atļauti atbilstīgi šādām kategorijām.

7. pants

Termiņi izskatīšanai un glabāšanas ilgums

1. Pieņemot lēmumu par to, vai datus būtu jāturpina glabāt saskaņā ar šo noteikumu 6. pantu, atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 20. pantam novērtē Eiropola intereses saistībā ar tā pienākumu veikšanu un datu subjekta, kura datus glabā, likumīgās intereses datu aizsardzības ziņā.

To, vai jāturpina glabāt visus analīzes darba datnē iekļautos personas datus, atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 20. pantam pārskata ne vēlāk kā trīs gadus pēc datu ievadīšanas vai iepriekšējās pārskatīšanas. Neatkarīgi no šīs pārskatīšanas datu turpmākas glabāšanas vajadzību pārskata, ja rodas apstākļi, kuru dēļ dati ir jādzēš vai jālabo.

Veicot pārskatīšanu, ievēro vajadzību saglabāt datus, ņemot vērā konkrētas lietas izmeklēšanas pabeigšanu, galīgu tiesas lēmumu, jo īpaši attaisnošanu, rīkojumu par reabilitāciju, sodāmības dzēšanu un amnestiju, datu subjekta vecumu un īpašas datu kategorijas.

2. Atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 16. panta 3. punktam Eiropols pārskata vajadzību turpināt analīzes darba datni. Pamatojoties uz šo pārskatīšanu, direktors pieņem lēmumu par datnes turpināšanu vai slēgšanu. Direktors nekavējoties informē valdi un Apvienoto uzraudzības iestādi par tiem datnes elementiem, kuru dēļ absolūti nepieciešams datni saglabāt.

3. Ja pret personām, kas minētas 6. panta 2. punktā, kriminālprocess ir pabeigts bez iespējas to pārsūdzēt – vai nu ar tiesas lēmumu, vai citādi – un ja attiecīgā dalībvalsts vai trešā persona ir informējusi Eiropolu par šādu lēmumu, Eiropols pārbauda, vai datus, uz kuriem attiecas šāds lēmums, arvien var glabāt, grozīt vai izmantot. Ja no šāda lēmuma pamatojuma vai citas informācijas var pieņemt, ka attiecīgā persona nav veikusi nodarījumu vai nav veikusi to nelikumīgi, vai ja lēmuma pamatojumā šis jautājums nav atrisināts, datus, uz kuriem šis lēmums attiecas, dzēš, izņemot, ja ir būtisks pamats uzskatīt, ka tie arvien ir atbilstīgi analīzes darba datnes mērķiem. Tādā gadījumā informāciju par tiesas lēmumu pievieno šajā datnē jau iekļautajiem datiem. Turklāt šos datus var apstrādāt un glabāt tikai, atbilstīgi ievērojot iepriekšminētā lēmuma kontekstu un formulējumu, kā arī tiesības, kas tajā ir piešķirtas attiecīgajai personai.

4. Personas datus nedrīkst glabāt ilgāk par Eiropola izveides lēmuma 20. panta 1. punktā minēto laikposmu. Ja sakarā ar analīzes datnes turpināšanu datus par personām, kā minēts 6. panta 3. līdz 6. punktā, glabā ilgāk par pieciem gadiem, par to attiecīgi informē Apvienoto uzraudzības iestādi, kas minēta Eiropola izveides lēmuma 34. panta 1. punktā.

5. Ja Apvienotā uzraudzības iestāde, pārskatot Eiropola darbības, atklāj, ka personas datus glabā, pārkāpjot šos noteikumus, Apvienotā uzraudzības iestāde pēc sava ieskata informē direktoru atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 34. panta 4. punktam.

Ja Apvienotā uzraudzības iestāde atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 34. panta 4. punktam ir iesniegusi lietu par personas datu glabāšanu, apstrādi vai izmantošanu valdei, attiecīgo datu pārsūtīšana bez valdes iepriekšējas atļaujas ir aizliegta. Izņēmuma gadījumos direktors var atļaut datus pārsūtīt bez valdes iepriekšēja apstiprinājuma, ja to uzskata par absolūti vajadzīgu, lai aizsargātu attiecīgo dalībvalstu būtiskas intereses, kas ietilpst Eiropola mērķu jomā, vai lai novērstu reālus draudus saistībā ar noziedzību vai teroristu nodarījumiem. Šādos gadījumos direktora atļauju izklāsta dokumentā, kuru pārsūta valdei un Apvienotajai uzraudzības iestādei.

8. pants

Trešo personu iesaistīšana

Eiropols var aicināt analīzes grupas darbībā iesaistīties ekspertus no iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas minētas Eiropola izveides lēmuma 22. panta 1. punktā, un ekspertus no trešām valstīm un organizācijām, kas minētas Eiropola izveides lēmuma 23. panta 1. punktā, ievērojot minētā lēmuma 14. panta 8. punktā izklāstītos nosacījumus.

Direktors noslēdz vienošanos ar katru no pirmajā daļā minētajām organizācijām atbilstīgi valdes pieņemtiem noteikumiem, kuros reglamentētas šādas vienošanās. Informāciju par šādu vienošanos nosūta valdei un Apvienotajai uzraudzības iestādei. Apvienotā uzraudzības iestāde var pēc saviem ieskatiem iesniegt jebkādus komentārus valdei.

9. pants

Datu vākšana un reģistrēšana

Datus, kurus glabā datnēs analīzei, nošķir atbilstīgi avota novērtējuma pakāpei un informācijas precizitātes vai ticamības pakāpei saskaņā ar 11. pantu. Datus, kuru pamatā ir fakti, nošķir no datiem, kuru pamatā ir viedokļi vai personīgs novērtējums.

10. pants

Iekšēja datu aizsardzība

Direktors veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu un citu datu aizsardzības noteikumu ievērošanu. Tālab direktors apspriežas ar datu aizsardzības inspektoru, kurš minēts Eiropola izveides lēmuma 28. pantā.

II NODAĻA

KLASIFIKĀCIJA

11. pants

Analīzes darba datņu klases

Analīzes darba datnes var būt:

a)	vispārīgas vai stratēģiskas, kuru mērķis ir apstrādāt atbilstīgu informāciju par konkrētu problēmu vai turpināt vai uzlabot kompetento iestāžu ierosmes, kā noteikts Eiropola izveides lēmuma 3. pantā;

operatīvas, kuru mērķis ir iegūt informāciju par vienu vai vairākām noziedzīgām darbībām, kas minētas Eiropola izveides lēmuma 3. pantā, kura attiecas uz lietu, personu vai organizāciju, lai atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 14. panta 2. punktam sāktu, palīdzētu vai pabeigtu starptautiskas divpusējas vai daudzpusējas izmeklēšanas, ja iesaistīto pušu vidū ir divas vai vairākas dalībvalstis.

12. pants

Avota un informācijas novērtējums

1. Dalībvalsts iesniegtas informācijas avotu pēc iespējas novērtē informāciju iesniegusī dalībvalsts, izmantojot šādus avota novērtējuma kodus:

A	:	ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai ja informāciju ir sniedzis avots, kurš visos gadījumos ir apstiprinājies kā ticams;
B	:	ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir apstiprinājies kā uzticams;
C	:	ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir izrādījies neuzticams;
X	:	avota ticamību nav iespējams novērtēt.

2. Dalībvalsts iesniegtu informāciju pēc iespējas novērtē informāciju iesniegusī dalībvalsts, pamatojoties uz tās ticamību un izmantojot šādus informācijas novērtējuma kodus:

1	:	informācija, par kuras pareizību nav šaubu;
2	:	informācija, kas ir zināma personīgi informācijas avotam, bet nav personīgi zināma amatpersonai, kura to virza tālāk;
3	:	informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam, bet ko apstiprina cita jau reģistrēta informācija;
4	:	informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam un ko nav iespējams apstiprināt.

3. Ja Eiropols, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju, secina, ka novērtējums ir jālabo, tas informē attiecīgo dalībvalsti un mēģina panākt vienošanos par novērtējuma grozīšanu. Eiropols negroza novērtējumu, ja nav šādas vienošanās.

4. Ja Eiropols no dalībvalsts saņem nenovērtētus datus vai informāciju, Eiropols pēc iespējas mēģina pats novērtēt avota vai informācijas ticamību, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju. Konkrētu datu un informācijas novērtēšana jāveic, vienojoties ar iesniedzēju dalībvalsti. Dalībvalsts un Eiropols var arī vispārīgi vienoties par konkrēta veida datu un konkrētu avotu novērtējumu. Par šādu vispārīgu vienošanos informē valdi. Ja datus Eiropolam iesniedz, pamatojoties uz šādu vispārīgu vienošanos, tas jānorāda, iesniedzot attiecīgos datus.

Ja konkrētā gadījumā nav panākta vienošanās vai nepastāv vispārīga vienošanās, Eiropols novērtē informāciju vai datus un piešķir šādai informācijai vai datiem novērtējuma kodu X un 4, kā minēts attiecīgi 1. un 2. punktā.

5. Ja Eiropols saņem datus vai informāciju no trešās personas, atbilstīgi piemēro šo pantu.

6. Ja analīzes darba datnē iekļautā informācija ir analīzes rezultāts, Eiropols novērtē šādu informāciju saskaņā ar šo pantu un vienojoties ar dalībvalstīm, kuras piedalās analīzē.

III NODAĻA

NOTEIKUMI ANALĪZES DARBA DATŅU UN ANALĪZES DATU IZMANTOŠANAI

13. pants

Analīzes darba datņu izveidošana

1. Analīzes darba datnes izveido pēc Eiropola ierosmes vai pēc datus iesniedzošās dalībvalsts lūguma, ievērojot Eiropola izveides lēmuma 16. pantā noteikto procedūru.

2. Valde var aicināt Apvienotās uzraudzības iestādes pārstāvjus piedalīties tās apspriedēs par rīkojumiem par analīzes darba datņu izveidi.

3. Atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 16. panta 2. punktam analīzes darbības un analīzes rezultātu izplatīšanu var sākt uzreiz pēc tam, kad analīzes darba datne ir izveidota. Ja valde direktoram uzdod grozīt rīkojumu par datnes izveidi vai slēgt datni atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 16. panta 4. punktam, datus, ko nedrīkst iekļaut datnē, vai – ja datne jāslēdz – visus attiecīgajā datnē iekļautos datus nekavējoties dzēš.

4. Ja analīzes gaitā rodas nepieciešamība grozīt rīkojumu par analīzes darba datnes izveidi, attiecīgi piemēro Eiropola izveides lēmuma 16. pantā un šajā pantā noteiktās procedūras.

14. pants

Datu iegūšana

1. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu analīzes projekta dalībnieki iegūst datus vienīgi pēc tam, kad Eiropols viņus ir akreditējis, un pēc tam, kad viņi ir apmācīti īpašo pienākumu veikšanā saskaņā ar Eiropola tiesisko regulējumu.

2. Atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 14. panta 2. punkta otrajai daļai visi analīzes grupas locekļi var iegūt datus no datnes. Analīzes grupa vienprātīgi lemj par to, kādā apjomā datus var iegūt un kādi nosacījumi un ierobežojumi ir jāpiemēro.

15. pants

Analīzes darba datnēs iekļautās informācijas pārsūtīšana

1. Analīzes darba datnēs iekļauto datu pārsūtīšanu jebkurai dalībvalstij vai trešai personai reģistrē attiecīgajā datnē.

Sadarbībā ar dalībvalsti vai trešo personu, kura iesniedza datus, Eiropols vajadzības gadījumā ne vēlāk kā pārsūtīšanas laikā pārbauda, vai dati ir precīzi un atbilstīgi Eiropola izveides lēmumam.

Pēc iespējas visā saziņā norāda tiesu lēmumus, kā arī lēmumus nesaukt pie atbildības. Tos datus, kuru pamatā ir personīgs novērtējums, pirms pārsūtīšanas un to precizitātes vai ticamības pakāpes norādīšanas pārbauda sadarbībā ar informāciju iesniegušo dalībvalsti vai trešo personu.

Datu saņēmēja dalībvalsts pēc datu nosūtītājas dalībvalsts lūguma informē to par pārsūtīto datu izmantojumu un gūtajiem rezultātiem, ja to ļauj saņēmējas dalībvalsts tiesību akti.

Ja saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 19. pantu piemēro ierobežojumus datu izmantošanai, šos ierobežojumus reģistrē kopā ar datiem un par tiem informē analīzes rezultātu saņēmējus.

2. Saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 14. panta 7. punktu gadījumos, kad pēc datu iekļaušanas analīzes darba datnē Eiropols konstatē, ka šie dati attiecas uz personu vai priekšmetu, par kuru datnē jau ir iekļauti citas dalībvalsts vai trešās personas iesniegtie dati, tas nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti vai trešo personu par atklāto saikni.

16. pants

Kontroles procedūras

Lai izpildītu Eiropola izveides lēmuma 35. pantā noteiktās datu drošības prasības un lai nodrošinātu datu drošu apstrādi šo noteikumu nozīmē, valde apstiprina analīzes sistēmu saskaņā ar 8. pantu Noteikumos par Eiropola informācijas konfidencialitāti, kas pieņemti ar Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/…/TI (2), iepriekš apspriedusies ar Drošības komiteju, kā paredzēts minēto noteikumu 4. panta 2. punktā. Apstiprinājumu piešķir, pamatojoties uz sistēmas drošības prasībām un citiem dokumentiem attiecībā uz drošību, kurus valde uzskata par vajadzīgiem.

17. pants

Analīzes datu un analīzes rezultātu izmantošana un glabāšana

1. Visus personas datus un analīzes rezultātus, kuri pārsūtīti no analīzes darba datnes, var izmantot vienīgi atbilstīgi datnes mērķim vai lai novērstu un apkarotu citus smagus noziegumu veidus, kā arī atbilstīgi jebkādiem dalībvalsts noteiktiem izmantojuma ierobežojumiem, pamatojoties uz Eiropola izveides lēmuma 19. panta 2. punktu. Šo noteikumu 5. panta 2. punktā minētos datus var pārsūtīt, tikai vienojoties ar šādus datus iesniegušo dalībvalsti.

2. Pēc analīzes darba datnes slēgšanas visus attiecīgajā datnē iekļautos datus Eiropols glabā atsevišķā datnē, kurai var piekļūt tikai, lai veiktu iekšēju vai ārēju kontroli. Neskarot Eiropola izveides lēmuma 20. panta 4. punktu, šādus datus glabā ne ilgāk kā 18 mēnešus pēc analīzes darba datnes slēgšanas.

3. Analīzes darba datnes rezultātus Eiropols var glabāt elektroniskā formā ne ilgāk kā trīs gadus no dienas, kad tiek slēgta attiecīgā datne, tos glabā atsevišķā datnē un tiem nedrīkst pievienot papildu datus. Pēc šā termiņa beigām rezultātus var glabāt vienīgi papīra dokumentā.

18. pants

Datņu apvienošana un saziņa starp datnēm

1. Ja kļūst skaidrs, ka analīzes darba datnē iekļautā informācija var būt atbilstīga vairākām analīzes darba datnēm, ievēro šādu procedūru:

a)	ja ierosina pilnībā apvienot divās datnēs ietverto informāciju, tad izveido jaunu datni, kurā iekļauj visu abu datņu informāciju atbilstīgi Eiropola izveides lēmuma 16. pantam. Lēmumu par abu datņu apvienošanu pieņem visi abu sākotnējo datņu dalībnieki. Tādā gadījumā sākotnējās datnes slēdz;

b)	ja daļa no datnē iekļautās informācijas atbilst citai datnei, minēto informāciju iesniegušās puses lemj, vai šādu informāciju var nodot pēdējai minētajai datnei.

2. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos šāda informācijas nodošana neietekmē termiņus tādu datu pārskatīšanai, kas ir nodoti no vienas analīzes darba datnes citai.

19. pants

Jauni tehniski līdzekļi

Jaunus tehniskus līdzekļus datu apstrādei analīzes mērķiem var ieviest tikai pēc tam, kad ir pieņemti visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka to izmantošana atbilst Eiropolam piemērojamajiem noteikumiem par personas datu aizsardzību. Direktors visos gadījumos, kad šādu tehnisku līdzekļu ieviešana izraisa problēmas saistībā ar šo datu aizsardzības noteikumu piemērošanu, pirms tam apspriežas ar Apvienoto uzraudzības iestādi.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Noteikumu pārskatīšana

Līdz 2013. gada 1. janvārim šos noteikumus izvērtē valdes uzraudzībā.

Jebkādus priekšlikumus šo datu grozīšanai izskata valde, lai tos pieņemtu Padome saskaņā ar Eiropola izveides lēmuma 14. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto procedūru.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šie noteikumi stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/23

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1205/2009

(2009. gada 10. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 11. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	50,4
	MA	51,8
	TN	90,9
	TR	64,0
	ZZ	64,3
0707 00 05	EG	155,5
	MA	49,3
	TR	72,7
	ZZ	92,5
0709 90 70	MA	51,4
	TR	121,0
	ZZ	86,2
0805 10 20	AR	70,4
	MA	48,8
	TR	60,1
	ZA	61,3
	ZZ	60,2
0805 20 10	MA	74,1
0805 20 10	ZZ	74,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	54,0
	IL	75,3
	TR	75,1
	ZZ	68,1
0805 50 10	TR	76,0
0805 50 10	ZZ	76,0
0808 10 80	CA	65,1
	CN	131,4
	MK	23,6
	US	88,2
	ZZ	77,1
0808 20 50	CN	47,8
	US	129,6
	ZZ	88,7

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/25

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1206/2009

(2009. gada 10. decembris),

ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 8. decembrī.

(3)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, attiecībā uz konkursa posmu, kurš beidzas 2009. gada 8. decembrī, kompensācijas par produktiem un galamērķiem, kas norādīti attiecīgi minētās regulas 1. panta c) apakšpunktā un 2. pantā, netiek piešķirtas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 11. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3) OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/26

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1207/2009

(2009. gada 10. decembris),

ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 614/2009 par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (2) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)	Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 10. decembrī

xx Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.

(3) OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.

PIELIKUMS

Komisijas 2009. gada 10. decembra Regulai, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

“I PIELIKUMS

KN kods	Preču apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	77,0	4	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	115,1	1	BR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	104,8	4	AR
0207 14 10	Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali	194,8	33	BR
		185,9	37	AR
		280,9	6	CL
0207 14 50	Saldētas krūtiņas un to gabali	195,0	5	BR
0207 14 60	Saldētas kājas un to gabali	107,4	11	BR
0207 14 60	Saldētas kājas un to gabali	94,5	15	AR
0207 25 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “80 % cāļi”	157,1	1	BR
0207 27 10	Atkauloti, saldēti tītaru gabali	248,4	15	BR
0207 27 10	Atkauloti, saldēti tītaru gabali	283,3	4	CL
0408 11 80	Olu dzeltenumi	341,4	0	AR
0408 91 80	Žāvētas olas bez čaumalām	349,9	0	AR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	225,7	18	BR

(1) Valstu nomenklatūra noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Ar kodu “ZZ” apzīmē “citu izcelsmi”.”

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/28

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1208/2009

(2009. gada 10. decembris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas olu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2. Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteiktajām prasībām par identifikācijas marķējumu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā noteiktajām marķēšanas prasībām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 11. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

PIELIKUMS

Olu eksporta kompensācijas no 2009. gada 11. decembra

Produktu kodi

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0407 00 11 9000

A02

EUR/100 vienības

0,39

0407 00 19 9000

A02

EUR/100 vienības

0,20

0407 00 30 9000

E09

EUR/100 kg

0,00

E10

EUR/100 kg

18,00

E19

EUR/100 kg

0,00

0408 11 80 9100

A03

EUR/100 kg

84,72

0408 19 81 9100

A03

EUR/100 kg

42,53

0408 19 89 9100

A03

EUR/100 kg

42,53

0408 91 80 9100

A03

EUR/100 kg

53,67

0408 99 80 9100

A03

EUR/100 kg

9,00

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

E09	Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals, Krievija, Turcija,
E10	Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna, Filipīnas,
E19	visi galamērķi, izņemot Šveici un E09 un E10 grupas valstis.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/30

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1209/2009

(2009. gada 10. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1159/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 1. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1159/2009 (3) noteica no 2009. gada 1. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)	Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par EUR 5 tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1159/2009.

(3)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1159/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1159/2009 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 11. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3) OV L 314, 1.12.2009., 3. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2009. gada 11. decembra

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	8,78
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	32,76
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	17,53
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	17,53
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	32,76

(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

30.11.2009-9.12.2009

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)
	Mīkstie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši, augsta kvalitāte	Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)	Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)	Mieži
Birža	Minnéapolis	Chicago	—	—	—	—
Kotējums	152,42	103,68	—	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	131,77	121,77	101,77	78,87
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	14,49	—	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	13,89	—	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	22,95 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	46,83 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/33

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1210/2009

(2009. gada 10. decembris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)	Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 11. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.

PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2009. gada 11. decembra piemēro olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Galamērķis (1)

Kompensācijas likme

0407 00

Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas:

– Mājputnu:

0407 00 30

– – Citas:

a)	eksportējot olu albumīnu ar KN kodiem 3502 11 90 un 3502 19 90

0,00

18,00

0,00

b)	eksportējot citas preces

0,00

0408

Putnu olas bez čaumalas un dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem:

– Olu dzeltenumi:

0408 11

– – Žāvēti:

ex 0408 11 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

84,72

0408 19

– – Citi:

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

ex 0408 19 81

– – – – Šķidri:

nesaldināti

42,53

ex 0408 19 89

– – – – Saldēti:

nesaldināti

42,53

– Citi:

0408 91

– – Žāvēti:

ex 0408 91 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

53,67

0408 99

– – Citi:

ex 0408 99 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

9,00

(1) Galamērķi ir šādi:

01	trešās valstis. Šveicei un Lihtenšteinai šīs likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā;
02	Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Turcija, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals un Krievija;
03	Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna un Filipīnas;
04	visi galamērķi, izņemot Šveici un galamērķus 02 un 03.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/35

PADOMES LĒMUMS

(2009 gada 1. decembris),

ar ko pieņem Padomes reglamentu

(2009/937/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Lisabonas Līgums paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz Padomes un tās prezidentūras darbību, Padomes struktūru, kā arī attiecībā uz Savienības juridisko aktu klasifikāciju un aktu pieņemšanas procedūru, jo īpaši nošķirot leģislatīvos aktus un neleģislatīvos aktus.

(2)	Tādēļ 2006. gada 15. septembrī pieņemtais Padomes reglaments (1) būtu jāaizstāj ar reglamentu, kurā būtu ietvertas nepieciešamās izmaiņas, lai īstenotu Lisabonas Līgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2006. gada 15. septembrī pieņemto Padomes reglamentu aizstāj ar noteikumiem šā lēmuma pielikumā.

Atkāpjoties no Padomes reglamenta III pielikuma 2. panta 2. punkta, skaitļus, kas ar šo lēmumu iekļauti minētā pielikuma 1. pantā, piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim.

2. pants

Saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, Padomes reglamenta 3. panta 3. punktu, kā tas pieņemts ar šo lēmumu, piemēro tādu leģislatīvo aktu projektiem, kurus pieņem un nosūta, sākot ar Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009 gada 1. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) Padomes Lēmums 2006/683/EK, Euratom (2006. gada 15. septembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.).

PIELIKUMS

PADOMES REGLAMENTS

1. pants

Vispārīgi noteikumi, paziņojumi par sanāksmēm un to norises vieta

1. Padome sanāk, ja to sasauc tās priekšsēdētājs pēc paša ierosmes vai arī pēc kāda tās locekļa vai Komisijas lūguma (1).

2. Septiņus mēnešus pirms attiecīgā pusgada sākuma un pēc pienācīgas apspriešanās prezidentvalsts attiecībā uz katru Padomes sastāvu paziņo dienas, kad tā paredz rīkot sanāksmes, kuras Padomei būs jārīko, lai veiktu likumdošanas darbu vai pieņemtu ar darbību saistītus lēmumus. Šīs dienas iekļauj vienotā dokumentā, kurš attiecas uz visiem Padomes sastāviem.

3. Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī Padomes sēdes notiek Luksemburgā (2).

Ārkārtējos apstākļos un attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ Padome vai Dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) ar vienprātīgu lēmumu var nolemt, ka Padomes sanāksme notiek citur.

4. (3) Padomes prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs valstu grupa. Šīs grupas izveido, ievērojot dalībvalstu vienlīdzīgas rotācijas principu un ņemot vērā gan to daudzveidību, gan teritoriālo līdzsvaru Savienībā.

Katrs grupas loceklis pēc kārtas pilda visu padomes sastāvu prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, izņemot Ārlietu padomes prezidentūras pienākumus. Pārējie grupas locekļi palīdz prezidentūrai visu tās pienākumu izpildē, pamatojoties uz kopīgu programmu. Grupas locekļi var, savstarpēji vienojoties, paredzēt citus noteikumus.

5. Saskaņā ar šo reglamentu Padome vai Coreper pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad tā paredz citus balsošanas nosacījumus.

Šajā reglamentā, ja nav norādīts citādi, jebkurai personai, kura vada kādu Padomes sastāvu vai vajadzības gadījumā kādu no tās sagatavošanas struktūrām, piemēro prezidentvalsts vai priekšsēdētāja atsauces.

2. pants

Padomes sastāvi, Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes nozīme un programmu izstrāde

1. Padome sanāk vairākos sastāvos, vadoties no izskatāmajiem jautājumiem. Izņemot Vispārējo lietu padomi un Ārlietu padomi, pārējo Padomes sastāvu sarakstu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem Eiropadome (4). Padomes sastāvu saraksts ir iekļauts I pielikumā.

2. Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju (5). Tā ir atbildīga par politiku vispārēju koordinēšanu, institucionāliem un administratīviem jautājumiem, horizontālām lietām, kas ietekmē vairākas Eiropas Savienības politikas, piemēram, daudzgadu finanšu shēma un paplašināšanās, kā arī par jebkuru lietu, kuru tai uztic Eiropadome, ņemot vērā ekonomiskās un monetārās savienības darbības noteikumus.

3. Eiropadomes sanāksmju sagatavošanas kārtība ir paredzēta Eiropadomes reglamenta 3. pantā, kā izklāstīts turpmāk.

Saistībā ar Eiropadomes reglamenta 2. panta 2. punktā minēto sagatavošanas darbu Eiropadomes priekšsēdētājs – ciešā sadarbībā ar Eiropadomes locekli, kurš pārstāv dalībvalsti, kas attiecīgajā pusgadā pilda Padomes prezidentūras pienākumus, un ar Komisijas priekšsēdētāju – vismaz četras nedēļas pirms katras kārtējās Eiropadomes sanāksmes, kā minēts Eiropadomes reglamenta 1. panta 1. punktā, iesniedz Vispārējo lietu padomei darba kārtības projektu ar attiecīgām norādēm.

Citu Padomes sastāvu sagatavotus Eiropadomes darba materiālus iesniedz Vispārējo lietu padomei, vēlākais, divas nedēļas pirms Eiropadomes sanāksmes.

Eiropadomes priekšsēdētājs ciešā sadarbībā, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, sagatavo pamatnostādņu projektu Eiropadomes secinājumiem un, attiecīgā gadījumā, Eiropadomes secinājumu projektus un lēmumu projektus, ko apspriež Vispārējo lietu padomē.

Vispārējo lietu padomes pēdējā sanāksme notiek piecās dienās pirms Eiropadomes sanāksmes. Pamatojoties uz minētajā sanāksmē notikušo apspriešanu, Eiropadomes priekšsēdētājs nosaka provizorisku darba kārtību.

Izņemot ārkārtējus un neparedzamus iemeslus, kas saistīti, piemēram, ar aktuāliem starptautiskiem notikumiem, neviens cits Padomes sastāvs vai tās darba sagatavošanas struktūra laikā starp Vispārējo lietu padomes sanāksmi, kuras rezultātā nosaka provizorisku Eiropadomes darba kārtību, un Eiropadomes sanāksmi nedrīkst apspriest nevienu Eiropadomes izskatīšanai iesniegtu tematu.

c)	Eiropadome apstiprina darba kārtību savas sanāksmes sākumā. Darba kārtībā iekļautajiem punktiem parasti vajadzētu būt izskatītiem iepriekš atbilstīgi šā punkta noteikumiem.

4. Vispārējo lietu padome sadarbībā ar Komisiju nodrošina dažādu Padomes sastāvu darba saskaņotību un nepārtrauktību, izstrādājot daudzgadu programmas saskaņā ar 6. punktu (6).

5. Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci (7). Tā ir atbildīga par visu Savienības ārpolitisko darbību, proti, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kopējo drošības un aizsardzības politiku, kopējo tirdzniecības politiku, kā arī sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību.

Ārlietu padomi vada Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kuru vajadzības gadījumā var aizvietot konkrētā sastāva loceklis, kas pārstāv Padomes prezidentvalsti. (8)

6. Katrā 18 mēnešu laikposmā iepriekš izveidota trīs to dalībvalstu grupa, kura šajā laikposmā nodrošina prezidentūru, saskaņā ar 1. panta 4. punktu izstrādā Padomes darbības programmas projektu attiecīgajam laikposmam. Šo projektu izstrādā kopā ar to Ārlietu padomes priekšsēdētāju, kura vadības laikā konkrētais Padomes sastāvs veiks attiecīgās darbības. Šo programmas projektu izstrādā, cieši sadarbojoties ar Komisiju un Eiropadomes priekšsēdētāju, un pēc pienācīgas apspriešanās. Vēlākais, vienu mēnesi pirms attiecīgā laikposma to iesniedz vienotā dokumentā, lai Vispārējo lietu padome varētu to apstiprināt (9).

7. Prezidentvalsts, kurai attiecīgajā laikposmā ir pilnvaras, katram Padomes sastāvam pēc pienācīgas apspriešanās izstrādā Padomes sanāksmju darba kārtību projektus nākamajiem sešiem mēnešiem, norādot plānoto likumdošanas darbu un ar darbību saistītus lēmumus. Šos projektus sagatavo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms attiecīgā sešu mēnešu laikposma sākuma, pamatojoties uz Padomes 18 mēnešu programmu un pēc apspriešanās ar Komisiju. Tos iekļauj vienotā dokumentā, kas attiecas uz visiem Padomes sastāviem. Vajadzības gadījumā var paredzēt Padomes sanāksmes papildus tām, kas iepriekš plānotas.

Ja kādā sešu mēnešu laikposmā kāda no minētajā laikposmā plānotajām sanāksmēm izrādās nepamatota, prezidentvalsts to nesasauc.

3. pants (10)

Darba kārtība

1. Ņemot vērā Padomes 18 mēnešu programmu, priekšsēdētājs sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību. To nosūta pārējiem Padomes locekļiem un Komisijai vismaz 14 dienas pirms sanāksmes sākuma. To vienlaikus nosūta dalībvalstu parlamentiem.

2. Pagaidu darba kārtībā iekļauj punktus, par kuriem Ģenerālsekretariāts no Padomes locekļa vai no Komisijas vismaz 16 dienas pirms attiecīgās sanāksmes sākuma ir saņēmis pieprasījumu iekļaut tos darba kārtībā, pievienojot ar tiem saistītos dokumentus. Pagaidu darba kārtībā ar zvaigznīti ir atzīmēti arī tie punkti, par kuriem prezidentvalsts, Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt balsojumu. Šādu atzīmi izdara, tiklīdz ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

3. Gadījumā, kad ir piemērojams astoņu nedēļu termiņš, kas paredzēts Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā un Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, punktus, kas ir saistīti ar leģislatīva akta vai pirmā lasījuma nostājas pieņemšanu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neiekļauj pagaidu darba kārtībā lēmuma pieņemšanai, kamēr nav beidzies minētais astoņu nedēļu termiņš.

Padome var atkāpties no šā punkta pirmajā daļā minētā astoņu nedēļu termiņa, ja uz punkta iekļaušanu attiecas izņēmums steidzamības iemeslu dēļ, kā paredzēts Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā. Par attiecīgā akta vai nostājas pieņemšanu Padome lemj saskaņā ar piemērojamajiem balsošanas nosacījumiem.

Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, no dienas, kad leģislatīvā akta projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, līdz dienai, kad pieņem nostāju, ir jāpaiet desmit dienām (11).

4. Pagaidu darba kārtībā var iekļaut tikai tos punktus, attiecībā uz kuriem Padomes locekļiem un Komisijai dokumenti ir nosūtīti, vēlākais, dienā, kad nosūta minētā darba kārtību.

5. Ģenerālsekretariāts nosūta Padomes locekļiem un Komisijai pieprasījumus par punktu iekļaušanu darba kārtībā, kā arī dokumentus, attiecībā uz kuriem netika ievēroti iepriekšminētie termiņi.

Ja vien steidzamības dēļ nav jārīkojas citādi un neskarot 3. punktu, prezidentvalsts svītro no pagaidu darba kārtības punktus attiecībā uz leģislatīvo aktu projektiem, ja Coreper nav beigusi izskatīšanu, vēlākais, tās nedēļas beigās, kas ir pirms nedēļas, kura ir pirms Padomes sanāksmes.

6. Pagaidu darba kārtība ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi ir veltītas leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem. Pirmās daļas nosaukums ir “Leģislatīvu aktu apspriešana” un otrās – “Neleģislatīvi jautājumi”.

Katrā pagaidu darba kārtības daļā iekļautie punkti dalās “A” punktos un “B” punktos. Punktus, kurus Padome var apstiprināt bez apspriešanas, iekļauj kā “A” punktus, taču tas neliedz iespēju jebkuram Padomes vai Komisijas loceklim izteikt viedokli šo punktu apstiprināšanas brīdī un prasīt šo izteikumu iekļaušanu protokolā.

7. Darba kārtību Padome apstiprina katras sanāksmes sākumā. Lai darba kārtībā iekļautu punktu, kas nav paredzēts pagaidu darba kārtībā, Padomei jāpieņem vienprātīgs lēmums. Šādi iekļautus punktus var izvirzīt balsošanai, ja ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

8. Ja vien Padome nenolemj citādi, “A” punktu no darba kārtības tomēr svītro, ja nostāja par šo punktu varētu izraisīt turpmāku apspriešanu vai ja to pieprasa Padomes loceklis vai Komisija.

9. Jebkuram pieprasījumam iekļaut punktu par “citu jautājumu” pievieno skaidrojošu dokumentu.

4. pants

Padomes locekļa pārstāvība

Ievērojot 11. panta noteikumus par balsstiesību deleģēšanu, Padomes loceklis, kurš nevar piedalīties sanāksmē, var norīkot sev pārstāvību.

5. pants

Sanāksmes

1. Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu (12). Pārējos gadījumos Padomes sanāksmes nav atklātas, izņemot 8. pantā minētos gadījumus.

2. Komisiju uzaicina piedalīties Padomes sanāksmēs. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālo banku gadījumos, kad tā īsteno savas iniciatīvas tiesības. Padome tomēr var nolemt apspriesties bez Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes.

3. Padomes un Komisijas locekļus var pavadīt amatpersonas, kas tiem palīdz. Šo amatpersonu vārdus un amatus Ģenerālsekretariātam paziņo iepriekš. Padome var noteikt maksimālo to personu skaitu katrā delegācijā, kuras vienlaikus var atrasties Padomes sanāksmes telpā, ieskaitot Padomes locekļus.

4. Padomes sanāksmēs personas ielaiž tikai tad, ja tās var uzrādīt Ģenerālsekretariāta izsniegtu caurlaidi.

6. pants

Dienesta noslēpums un dokumentu iesniegšana izmantošanai tiesā

1. Neskarot 7., 8. un 9. pantu un noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem, uz Padomes apspriedēm attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, ja vien Padome nenolemj citādi.

2. Padome vai Coreper var atļaut izmantošanai tiesā iesniegt tādu Padomes dokumentu kopiju vai izrakstu, kuri nav vēl darīti publiski pieejami saskaņā ar noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

7. pants

Likumdošanas procedūra un publiskošana

1. Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Tādēļ tās darba kārtībā ir iekļauta daļa “Leģislatīvu aktu apspriešana”.

2. Padomei iesniegtus dokumentus, kas ir uzskaitīti kādā punktā darba kārtības daļā “Leģislatīvu aktu apspriešana”, publisko, tāpat kā tos Padomes protokola elementus, kas attiecas uz šo darba kārtības daļu.

3. Padomes sanāksmju atklātību attiecībā uz darba kārtības daļu “Leģislatīvu aktu apspriešana” īsteno, izmantojot publisku pārraidi ar audiovizuāliem līdzekļiem, jo īpaši klausīšanās telpā un ar video tiešraidi (video streaming) visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās. Ierakstīta versija ir pieejama Padomes interneta vietnē vismaz vienu mēnesi. Balsošanas rezultātus parāda ar vizuāliem līdzekļiem.

Ģenerālsekretariāts nodrošina to, ka iepriekš publiski tiek sniegta informācija par dienām un aptuveno laiku, kad notiks šādas audiovizuālās pārraides, un veic visus vajadzīgos praktiskos pasākumus, lai nodrošinātu šā panta pienācīgu īstenošanu.

4. Publisko balsojumu rezultātus un Padomes locekļu vai to pārstāvju sniegtos balsojumu skaidrojumus Samierināšanas komitejā, ko paredz parastā likumdošanas procedūra, kā arī Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kuri attiecas uz Samierināšanas komitejas sanāksmi.

5. Ja Padome ir saņēmusi leģislatīvu aktu priekšlikumus vai iniciatīvas, tā atturas pieņemt aktus, kas nav paredzēti Līgumos, piemēram, rezolūcijas, secinājumus vai deklarācijas, kuras nav saistītas ar akta pieņemšanu un kuras ir jāiekļauj Padomes protokolā.

8. pants

Publisko Padomes apspriežu un publisko debašu citi gadījumi

1. Ja Padome ir saņēmusi neleģislatīvu priekšlikumu attiecībā uz tādu noteikumu pieņemšanu, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, regulu, direktīvu vai lēmumu veidā, pamatojoties uz attiecīgiem Līgumu noteikumiem, izņemot iekšējās kārtības pasākumus, administratīvus vai budžeta aktus, aktus par iestāžu savstarpējām attiecībām vai starptautiskām attiecībām vai nesaistošus aktus (piemēram, secinājumus, ieteikumus vai rezolūcijas), tad Padomes pirmā apspriede par svarīgiem priekšlikumiem ir atklāta. Prezidentvalsts nosaka, kuri priekšlikumi ir svarīgi, un vajadzības gadījumā Padome vai Coreper var pieņemt citādu lēmumu.

Prezidentvalsts var pieņemt lēmumu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ka Padomes turpmākās apspriedes par kādu no šā punkta pirmajā daļā minētajiem priekšlikumiem ir atklātas, ja vien Padome vai Coreper nepieņem citādu lēmumu.

2. Pēc Padomes vai Coreper lēmuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Padome rīko publiskas debates par svarīgiem jautājumiem, kuri skar Eiropas Savienības un tās pilsoņu intereses.

Prezidentvalsts, jebkurš Padomes loceklis vai Komisija, ņemot vērā jautājuma svarīgumu un pilsoņu interesi par to, var ierosināt jautājumus vai īpašus tematus šādām debatēm.

3. Vispārējo lietu padome rīko publiskas politikas debates par Padomes 18 mēnešu programmu. Atklātas ir arī politikas debates, ko rīko citos Padomes sastāvos par to attiecīgajām prioritātēm. Atklāta ir arī Komisijas veikta iepazīstināšana ar tās piecu gadu programmu, gada darba programmu un gada politikas stratēģiju, kā arī tai sekojošās debates Padomē.

4. Nosūtot pagaidu darba kārtību saskaņā ar 3. pantu:

a)	Padomes darba kārtības punktus, kas ir atklāti saskaņā ar 1. punktu, apzīmē ar vārdiem “publiska apspriešana”;

b)	tos Padomes darba kārtības punktus, kas ir atklāti saskaņā ar 2. un 3. punktu, apzīmē ar vārdiem “publiskas debates”.

Šajā pantā paredzēto Padomes apspriežu un publisko debašu atklātību īsteno, izmantojot publisku pārraidi, kā ir noteikts 7. panta 3. punktā.

9. pants

Balsojumu rezultātu, balsojumu skaidrojumuun protokolu publiskošana citos gadījumos

1. Ja Padome pieņem 8. panta 1. punktā minētos neleģislatīvos aktus, tad publisko balsojumu rezultātus un Padomes locekļu balsojumu skaidrojumus, kā arī Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kas saistīti ar šādu aktu pieņemšanu.

2. Turklāt balsojumu rezultātus publisko:

a)	ja Padome lemj saskaņā ar LES V sadaļu - pieņemot vienprātīgu Padomes vai Coreper lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma;

b)	citos gadījumos - pieņemot Padomes vai Coreper lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma.

Ja Padomes balsojuma rezultātus publisko saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, pēc attiecīgo Padomes locekļu pieprasījuma publisko arī balsojuma laikā sniegtos balsojumu skaidrojumus, ievērojot šo reglamentu, juridisko noteiktību un Padomes intereses.

Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kas saistīti ar šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto aktu pieņemšanu, publisko ar Padomes vai Coreper lēmumu, kas pieņemts pēc viena to locekļa pieprasījuma.

3. Izņemot gadījumus, kad Padomes apspriedes ir atklātas saskaņā ar 7. un 8. pantu, balsojumus nepublisko, ja apspriešanas gaitā notiek indikatīvs balsojums vai pieņem provizoriskus aktus.

10. pants

Publiska piekļuve Padomes dokumentiem

Īpaši noteikumi par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem ir izklāstīti II pielikumā.

11. pants

Balsošanas kārtība un kvorums

1. Padome balso pēc tās priekšsēdētāja ierosmes.

Priekšsēdētājam turklāt balsošanas procedūra jāatklāj pēc Padomes locekļa vai Komisijas ierosmes, ja šādu lēmumu pieņem Padomes locekļu vairākums.

2. Padomes locekļi balso dalībvalstu kārtībā, kāda ir noteikta saskaņā ar prezidentvalstu secību, sākot ar Padomes locekli, kurš saskaņā ar šo kārtību ir nākamais pēc locekļa, kas ir priekšsēdētājs.

3. Balsošanā katrs Padomes loceklis var balsot tikai viena cita locekļa vārdā (13).

4. Lai Padome varētu balsot, ir jābūt klāt to Padomes locekļu vairākumam, kam saskaņā ar Līgumiem ir tiesības balsot. Balsojot priekšsēdētājs ar Ģenerālsekretariāta palīdzību pārbauda, vai ir kvorums.

5. Laikposmā līdz 2014. gada 31. oktobrim, ja Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu un ja kāds Padomes loceklis to prasa, pārbauda, vai dalībvalstis, kas veido šo balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Eiropas Savienības iedzīvotāju kopskaita, kas aprēķināts atbilstīgi iedzīvotāju skaita rādītājiem, kuri ir iekļauti III pielikuma 1. pantā. Šo punktu piemēro arī laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, ja kāds Padomes loceklis to prasa saskaņā ar Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 2. punktu.

12. pants

Parastā rakstiskā procedūra un klusēšanas procedūra

1. Padomes aktus steidzamos jautājumos var pieņemt, balsojot rakstiski, ja Padome vai Coreper vienprātīgi pieņem lēmumu izmantot šo procedūru. Tāpat īpašos apstākļos priekšsēdētājs var ierosināt izmantot šo procedūru; šādā gadījumā rakstisko balsošanu var izmantot, ja visi Padomes locekļi piekrīt šai procedūrai.

Komisijas piekrišana izmantot rakstisko procedūru ir nepieciešama tad, ja rakstiskais balsojums paredzēts jautājumā, kuru Padomei ir ierosinājusi Komisija.

Ģenerālsekretariāts katru mēnesi sagatavo kopsavilkumu par aktiem, kas pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru. Šajā kopsavilkumā ir iekļautas deklarācijas, kuras būtu jāiekļauj Padomes protokolā. Tās kopsavilkuma daļas, kas attiecas uz leģislatīvu aktu pieņemšanu, publisko.

2. Pēc priekšsēdētāja ierosmes, Padome var izmantot vienkāršotu rakstisko procedūru, kas saukta par “klusēšanas procedūru”:

a)	lai pieņemtu tekstu atbildei uz Eiropas Parlamenta deputāta Padomei iesniegtu rakstisku jautājumu vai, attiecīgā gadījumā, mutisku jautājumu, atbildes projektu iepriekš izskatot Coreper (14)

b)	lai ieceltu Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus un Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus, lēmuma projektu iepriekš izskatot Coreper;

c)	lai pieņemtu lēmumu par apspriešanos ar citām iestādēm vai struktūrām, ja Līgumos ir prasīts veikt šādu apspriešanos;

d)	lai ar COREU tīkla starpniecību īstenotu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (“COREU klusēšanas procedūra”) (15).

Šajā gadījumā attiecīgo tekstu uzskata par pieņemtu, kad ir beidzies laikposms, ko priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības, ja neiebilst neviens Padomes loceklis.

3. Ģenerālsekretariāts konstatē, kad ir pabeigtas rakstiskās procedūras.

13. pants

Protokols

1. Katrai sanāksmei sagatavo protokolu, kuru pēc apstiprināšanas paraksta ģenerālsekretārs. Viņš var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

Protokolā katram darba kārtības punktam parasti norāda:

—	Padomei iesniegtos dokumentus,

—	Padomes pieņemtos lēmumus vai secinājumus,

—	Padomes deklarācijas un deklarācijas, kuru iekļaušanu ir pieprasījis Padomes loceklis vai Komisija.

2. Ģenerālsekretariāts 15 dienās sagatavo protokola projektu un iesniedz to Padomei vai Coreper apstiprināšanai.

3. Līdz protokola apstiprināšanai jebkurš Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt, lai to sīkāk izstrādā attiecībā uz kādu darba kārtības punktu. Šādus pieprasījumus var izteikt Coreper.

4. Protokolus, kas attiecas uz Padomes sanāksmju daļu “Leģislatīvu aktu apspriešana”, pēc to apstiprināšanas tieši nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta dalībvalstu valdībām.

14. pants

Apspriedes un lēmumi, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem,kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām

1. Izņemot gadījumus, kad Padome steidzamības dēļ vienprātīgi pieņem citādu lēmumu, Padome apspriežas un pieņem lēmumus, pamatojoties tikai uz dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām.

2. Jebkurš Padomes loceklis var iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru ierosināto grozījumu teksts nav sagatavots viņa norādītajās 1. punktā minētajās valodās.

15. pants

Aktu parakstīšana

Eiropas Parlamenta un Padomes saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto aktu tekstu, kā arī Padomes pieņemto aktu tekstu to pieņemšanas brīdī paraksta amatā esošais priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Ģenerālsekretārs var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

16. pants (16)

Nespēja piedalīties balsojumā

Piemērojot šo reglamentu, saskaņā ar IV pielikumu pienācīgi ņems vērā gadījumus, kad saskaņā ar Līgumiem viens vai vairāki Padomes locekļi nevar piedalīties balsojumā.

17. pants

Aktu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

1. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk “Oficiālais Vēstnesis”) ģenerālsekretārs publicē:

a)	LESD 297. panta 1. punktā un 2. punkta otrajā daļā minētos aktus;

b)	pirmā lasījuma nostājas, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kā arī to paskaidrojuma rakstus;

c)	iniciatīvas, kas saskaņā ar LESD 76. pantu iesniegtas Padomei leģislatīva akta pieņemšanai;

d)	Savienības noslēgtus starptautiskus nolīgumus. Oficiālajā Vēstnesī sniedz norādi šādu nolīgumu stāšanos spēkā;

Savienības noslēgtus starptautiskus nolīgumus kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ja vien Padome nepieņem citādu lēmumu, pamatojoties uz 4. un 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (17).

Oficiālajā Vēstnesī sniedz norādi par Oficiālajā Vēstnesī publicēto nolīgumu stāšanos spēkā.

2. Ja Padome vai Coreper nenolemj citādi, ģenerālsekretārs Oficiālajā Vēstnesī publicē:

a)	iniciatīvas, kas Padomei iesniegtas saskaņā ar LESD 76. pantu, tajos gadījumos, kas nav minēti 1. punkta c) apakšpunktā;

b)	direktīvas un lēmumus, kas minēti LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā, ieteikumus un atzinumus, izņemot šā panta 3. punktā minētos lēmumus.

3. Padome vai Coreper, izskatot katru gadījumu atsevišķi, vienprātīgi izlemj, vai ģenerālsekretāram Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē LES 25. pantā minētie lēmumi.

4. Padome vai Coreper, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā iespējamo pamatakta publicēšanu, izlemj, vai ģenerālsekretāram Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē:

a)	lēmumi, ar ko piemēro LES 25. pantā minētos lēmumus;

b)	lēmumi, kurus pieņem saskaņā ar LES 31. panta 2. punkta pirmo un otro ievilkumu;

c)	pārējie Padomes akti, piemēram, secinājumi vai rezolūcijas.

5. Ja ar nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību vai Eiropas Atomenerģijas kopienu un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, izveido struktūru, kurai piešķirtas lēmējtiesības, Padome, noslēdzot šādu nolīgumu, izlemj, vai šīs struktūras pieņemtie lēmumi ir jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Aktu paziņošana

1. LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā minētās direktīvas un lēmumus to adresātiem paziņo ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā.

2. Ja tos nepublicē Oficiālajā Vēstnesī, ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā, to adresātiem paziņo šādus aktus:

a)	ieteikumus;

b)	LES 25. pantā minētos lēmumus.

3. Ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta dalībvalstu valdībām un Komisijai to Padomes direktīvu un lēmumu apliecinātas kopijas, kas minēti LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā, kā arī Padomes ieteikumus.

19 pants (18)

Coreper, komitejas un darba grupas

1. Coreper atbild par visu Padomes sanāksmju darba sagatavošanu un Padomes uzticēto uzdevumu izpildi. Tā jebkurā gadījumā nodrošina (19) Eiropas Savienības politiku un darbību konsekvenci un to, ka tiek ievēroti šādi principi un noteikumi:

a)	likumības, subsidiaritātes, proporcionalitātes un aktu pamatotības principi;

b)	noteikumi, ar kuriem piešķir pilnvaras Savienības iestādēm un struktūrām;

c)	budžeta noteikumi;

d)	noteikumi par procedūru, pārskatāmību un aktu izstrādes kvalitāti.

2. Ja vien Coreper nenolemj citādi, tā iepriekš izskata visus punktus, kas iekļauti Padomes sanāksmes darba kārtībā. Coreper cenšas savā līmenī panākt vienošanos, kas tiks iesniegta pieņemšanai Padomē. Tā nodrošina, lai Padome tiktu pienācīgi iepazīstināta ar lietām, un vajadzības gadījumā iesniedz pamatnostādnes, izvēles iespējas vai priekšlikumus par risinājumiem. Steidzamības gadījumā Padome var vienprātīgi izlemt apspriest jautājumu bez šādas iepriekšējas izskatīšanas.

3. Coreper vai ar tās apstiprinājumu var izveidot komitejas vai darba grupas, lai tās veiktu konkrētus iepriekš noteiktus sagatavošanas darbus vai izpēti.

Ģenerālsekretariāts atjaunina un publisko sagatavošanas struktūru sarakstu. Tikai šajā sarakstā iekļautās komitejas un darba grupas var sanākt kā Padomes sagatavošanas struktūras.

4. Atkarībā no darba kārtībā iekļautajiem punktiem Coreper prezidentūru nodrošina tās dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis vai pastāvīgā pārstāvja vietnieks, kura pilda Vispārējo lietu padomes prezidentūras uzdevumus.

Politikas un drošības komitejas prezidentūru nodrošina Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāvis.

Padomes dažādu sastāvu pārējo sagatavošanas struktūru, izņemot Ārlietu padomes sastāvu, prezidentūru nodrošina tās dalībvalsts delegāts, kura pilda attiecīgā Padomes sastāva prezidentūras pienākumus, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem citādu lēmumu. Šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajā sarakstā uzskaita arī tās sagatavošanas struktūras, attiecībā uz kurām Padome saskaņā ar 4. pantu Eiropadomes Lēmumā par Padomes prezidentūru ir pieņēmusi lēmumu par cita veida prezidentūru.

5. Sagatavojot to Padomes sastāvu sanāksmes, kuri sanāk reizi sešos mēnešos, un ja šīs sanāksmes notiek attiecīgā sešu mēnešu laikposma pirmajā pusē, tad komiteju sanāksmes (izņemot Coreper), kā arī darba grupu sanāksmes, kuras notiek iepriekšējos sešos mēnešos, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs minēto Padomes sanāksmju prezidentūra.

6. Izņemot gadījumus, kad piemēro cita veida prezidentūru, ja lieta būtībā ir jāizskata noteiktā sešu mēnešu laikposmā, tad tās dalībvalsts delegāts, kura ir prezidentvalsts attiecīgajā sešu mēnešu laikposmā, var iepriekšējā sešu mēnešu laikposmā vadīt komiteju (izņemot Coreper) un darba grupu sanāksmes, kad tās izskata attiecīgo lietu. Par šīs daļas praktisko īstenošanu vienojas abas attiecīgās prezidentvalstis.

Konkrētā gadījumā, kad izskata Savienības budžetu noteiktam finanšu gadam, to Padomes sagatavošanas struktūru (izņemot Coreper) sanāksmes, kuras nodarbojas ar Padomes darba kārtības jautājumu sagatavošanu attiecībā uz budžeta izskatīšanu, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs Padomes prezidentvalsts otrajā sešu mēnešu laikposmā iepriekšējā gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Tas pats ar otras prezidentvalsts piekrišanu attiecas uz Padomes sanāksmju vadīšanu, apspriežot minētos budžeta jautājumus. Attiecīgās prezidentvalstis apspriežas par praktisko kārtību.

7. Saskaņā ar turpmāk paredzētajiem attiecīgajiem noteikumiem Coreper var pieņemt turpmāk norādītos procedūras lēmumus, ja ar tiem saistītie punkti ir iekļauti tās pagaidu darba kārtībā vismaz trīs darbadienas pirms sanāksmes. Jebkurai atkāpei no šā termiņa ir vajadzīgs vienprātīgs Coreper lēmums (20):

a)	lēmums rīkot Padomes sanāksmi ārpus Briseles vai Luksemburgas (1. panta 3. punkts);

b)	atļauja Padomes dokumenta kopiju vai izrakstu iesniegt izmantošanai tiesā (6. panta 2. punkts);

c)	lēmums rīkot publiskas debates Padomē vai nerīkot kādu konkrētu Padomes publisku apspriedi (8. panta 1., 2. un 3. punkts);

d)	lēmums publiskot balsojumu rezultātus un Padomes protokolā iekļautās deklarācijas gadījumos, kas paredzēti 9. panta 2. punktā;

e)	lēmums izmantot rakstisko procedūru (12. panta 1. punkts);

f)	Padomes protokola vai tā grozījumu apstiprināšana (13. panta 2. un 3. punkts);

g)	lēmums publicēt vai nepublicēt tekstu vai aktu Oficiālajā Vēstnesī (17. panta 2., 3. un 4. punkts);

h)	lēmums apspriesties ar kādu citu iestādi vai struktūru, ja šāda apspriešanās nav prasīta Līgumos;

i)	lēmums noteikt vai pagarināt termiņu apspriedēm ar kādu iestādi vai struktūru;

j)	lēmums pagarināt termiņus, kas noteikti LESD 294. panta 14. punktā;

k)	kādai iestādei vai struktūrai nosūtāmas vēstules teksta apstiprinājums.

20. pants

Prezidentvalsts un diskusiju lietišķa norise

1. Prezidentvalsts nodrošina šā reglamenta piemērošanu un debašu lietišķu norisi. Prezidentvalsts jo īpaši nodrošina, lai tiktu ievēroti V pielikuma noteikumi par Padomes darba metodēm.

Lai nodrošinātu debašu lietišķu norisi, tā var, ja vien Padome nenolemj citādi, veikt arī jebkādus piemērotus pasākumus, lai veicinātu sanāksmju laika iespējami optimālu izmantošanu, un jo īpaši:

a)	ierobežot katras delegācijas locekļu skaitu, kam atļauts uzturēties telpā, kur notiek diskusija par konkrētu jautājumu, un pieņemt lēmumu, vai atļaut atvērt klausīšanās telpu;

b)	paredzēt kārtību, kādā izskatāmi jautājumi, un noteikt debašu ilgumu par tiem;

c)	organizēt laiku, kas atvēlēts diskusijām par konkrētu jautājumu, jo īpaši ierobežojot dalībnieku uzstāšanās laiku un nosakot kārtību, kādā tie var izteikties;

d)	lūgt delegācijām līdz noteiktai dienai rakstiski iesniegt savus priekšlikumus apspriežamā teksta grozījumiem, tiem attiecīgā gadījumā pievienojot īsu paskaidrojumu;

e)	lūgt delegācijām, kurām par konkrētu jautājumu, tekstu vai tā daļu ir vienāda vai līdzīga nostāja, izvēlēties vienu no šīm delegācijām, lai izteiktu to kopējo nostāju sanāksmē vai rakstiski pirms sanāksmes.

2. Neskarot 19. panta 4. līdz 6. punktu, kā arī prezidentvalsts pilnvaras un tās vispārējo politisko atbildību, pusgada prezidentvalstij visu tās pienākumu izpildē palīdz 1. panta 4. punktā minētā iepriekš izveidotā trīs dalībvalstu grupa, pamatojoties uz 18 mēnešu programmu vai saskaņā ar citu vienošanos. Prezidentvalstij vajadzības gadījumā palīdz arī tās dalībvalsts pārstāvis, kura būs nākamā prezidentvalsts. Pēc prezidentvalsts pieprasījuma un saskaņā ar tās norādījumiem šis pārstāvis vai arī iepriekšminētās grupas pārstāvis to aizstāj, kad tas nepieciešams, un vajadzības gadījumā atbrīvo no dažiem uzdevumiem, kā arī nodrošina Padomes darba nepārtrauktību.

21. pants (21) (22)

Komiteju un darba grupu ziņojumi

Neskarot pārējos šā reglamenta noteikumus, prezidentvalsts organizē dažādu komiteju un darba grupu sanāksmes tā, lai to ziņojumi būtu pieejami pirms Coreper sanāksmēm, kurās tos paredzēts izskatīt.

Ja vien steidzamības apsvērumu dēļ nav jārīkojas citādi, prezidentvalsts atliek uz nākamo Coreper sanāksmi jebkurus tādus punktus saistībā ar leģislatīviem aktiem, attiecībā uz kuriem komiteja vai darba grupa nav beigusi darbu vismaz piecas darbadienas pirms Coreper sanāksmes.

22. pants

Aktu izstrādes kvalitāte (23)

Lai palīdzētu Padomei pildīt tās pienākumu nodrošināt tās pieņemto leģislatīvo aktu izstrādes kvalitāti, Juridiskais dienests atbild par priekšlikumu un aktu projektu izstrādes kvalitātes pārbaudi pieņemamā laikā, kā arī par Padomes un tās struktūru uzmanības vēršanu uz ieteikumiem saistībā ar izstrādi, ievērojot Iestāžu nolīgumu (1998. gada 22. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti (24).

Visā likumdošanas procesā ikviens, kas iesniedz tekstus saistībā ar Padomes darbu, pievērš īpašu uzmanību to izstrādes kvalitātei.

23. pants

Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretariāts

1. Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada ģenerālsekretārs, kuru ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

2. Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi (25).

Tās vadībā ģenerālsekretārs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Ģenerālsekretariāta pienācīgu darbību.

3. Ģenerālsekretariāts ir cieši un nepārtraukti iesaistīts Padomes darba organizēšanā, koordinēšanā un konsekvences nodrošināšanā, kā arī tās 18 mēnešu programmas īstenošanā. Prezidentvalsts pārziņā un vadībā Ģenerālsekretariāts palīdz tai meklēt risinājumus.

4. Ģenerālsekretārs Padomei iesniedz Padomes izdevumu tāmes projektu pietiekami laikus, lai nodrošinātu finanšu noteikumos paredzēto termiņu ievērošanu.

5. Ģenerālsekretārs pilnībā atbild par budžeta II iedaļā - Eiropadome un Padome - paredzēto apropriāciju pārvaldību un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pienācīgu pārvaldību. Viņš īsteno attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Savienības budžetam piemērojamās Finanšu regulas noteikumiem.

24. pants

Drošība

Noteikumus par drošību Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

25. pants

Nolīgumu depozitāra pienākumi

Ja Padomes ģenerālsekretāru ieceļ par depozitāru nolīgumam, ko Savienība vai Eiropas Atomenerģijas kopiena ir noslēgusi ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tad šo nolīgumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Padomē.

Šādos gadījumos ģenerālsekretārs pilda depozitāra pienākumus un nodrošina arī to, ka šādu nolīgumu spēkā stāšanās dienas tiek publicētas Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Pārstāvība Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamentā vai tā komitejās Padomi pārstāv prezidentvalsts vai, ar tās piekrišanu, 1. panta 4. punktā minētās iepriekš izveidotās trīs dalībvalstu grupas loceklis, nākamā prezidentvalsts vai ģenerālsekretārs. Ar prezidentvalsts pilnvarojumu Padomi Eiropas Parlamenta komitejās var pārstāvēt Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas.

Attiecībā uz Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai tā komitejās Padomi pārstāv tās priekšsēdētājs. Vajadzības gadījumā viņu var aizvietot šā sastāva loceklis, kas pārstāv Padomes prezidentvalsti. Ar tās priekšsēdētāja pilnvarojumu Ārlietu padomi Eiropas Parlamenta komitejās var pārstāvēt arī Eiropas Ārpolitiskās darbības dienesta vai, vajadzības gadījumā, Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas.

Padome var iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar savu viedokli, arī izmantojot rakstisku saziņu.

27. pants

Noteikumi par aktu formu

Noteikumi par aktu formu ir izklāstīti VI pielikumā.

28. pants

Padomei adresētā sarakste

Padomei paredzēto saraksti adresē tās priekšsēdētājam uz šādu Padomes adresi:

Conseil de l'Union européenne

rue de la Loi, 175

B-1048 Bruxelles

I PIELIKUMS

Padomes sastāvu saraksts

1.	Vispārējās lietas (26);

2.	Ārlietas (27);

3.	Ekonomika un finanses (28);

4.	Tieslietas un iekšlietas (29);

5.	Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāju tiesību aizsardzība;

6.	Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība) (30).

7.	Transports, telekomunikācijas un enerģētika;

8.	Lauksaimniecība un zivsaimniecība;

Vide;

10.	Izglītība, jaunatne un kultūra (31).

Katra dalībvalsts saskaņā ar LES 16. panta 2. punktu nosaka to, kā tā ir pārstāvēta Padomē.

Vairāki ministri var piedalīties kā tā paša Padomes sastāva pilntiesīgi locekļi, ja attiecīgi pielāgo darba kārtību un darba organizēšanu (32).

II PIELIKUMS

Īpaši noteikumi par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem

1. pants

Darbības joma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir piekļuve Padomes dokumentiem, ievērojot Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētos principus, nosacījumus un ierobežojumus, un šajā pielikumā paredzētos īpašos noteikumus.

2. pants

Apspriešanās par trešo personu dokumentiem

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu un 9. panta 3. punktu un ja dokumenta pārbaude saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu skaidri neparāda, ka tas nav izpaužams, ar attiecīgo trešo personu apspriežas, ja:

a)	dokuments ir slepens dokuments, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 1. punktā;

dokumenta izcelsme ir dalībvalstī un:

—	tas Padomei iesniegts līdz 2001. gada 3. decembrim, vai

—	attiecīgā dalībvalsts ir lūgusi dokumentu neizpaust bez tās iepriekšējas piekrišanas.

2. Visos pārējos gadījumos, kad Padome saņem pieprasījumu par tās rīcībā esošu trešās personas dokumentu, Ģenerālsekretariāts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā apspriežas ar attiecīgo trešo personu, ja vien dokumenta pārbaude saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu skaidri neparāda, vai tas ir izpaužams, vai ne.

3. Ar trešo personu apspriežas rakstiski (tostarp pa e–pastu), un tai dod pietiekamu termiņu atbildei, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pantā noteikto termiņu. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos trešo personu lūdz savu viedokli paziņot rakstiski.

4. Ja uz dokumentu neattiecas 1. punkta a) vai b) apakšpunkts un ja Ģenerālsekretariāts, ņemot vērā trešās personas negatīvo viedokli, neuzskata, ka ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. vai 2. punkts, lietu izskata Padome.

Ja Padome paredz dokumentu publiskot, trešo personu nekavējoties rakstiski informē par Padomes nodomu dokumentu publiskot, kad būs pagājušas ne mazāk kā 10 darbadienas. Vienlaikus trešās personas uzmanību pievērš LESD 279. pantam.

3. pants

Apspriešanās pieprasījumi, ko saņem no citām iestādēm vai no dalībvalstīm

Citas iestādes vai dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus konsultēties ar Padomi par kāda Padomes dokumenta pieprasījumu nosūta pa e-pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz šādu numuru: +32(0)2 281 63 61.

Ģenerālsekretariāts tūlīt, bet ne vēlāk kā piecās darbadienās, sniedz savu atzinumu Padomes vārdā, ņemot vērā termiņu, kas attiecīgajai iestādei vai dalībvalstij vajadzīgs lēmuma pieņemšanai.

4. pants

Dokumenti, kam ir dalībvalstu izcelsme

Dalībvalsts pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu rakstiski iesniedz Ģenerālsekretariātam.

5. pants

Dalībvalstu pieprasījumu iesniegšana

Ja dalībvalsts iesniedz Padomei pieprasījumu, to apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. un 8. pantu un attiecīgiem šā pielikuma noteikumiem. Ja piekļuvi daļēji vai pilnīgi liedz, pieprasījuma iesniedzēju informē, ka atkārtots pieprasījums jāadresē tieši Padomei.

6. pants

Adrese pieprasījumu iesniegšanai

Pieprasījumus par piekļuvi dokumentam rakstiski adresē Padomes ģenerālsekretāram, rue de la Loi 175, B-1048 Bruxelles, pa e-pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz šādu numuru: +32(0)2 281 63 61.

7. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, jebkuru pieprasījumu par piekļuvi kādam Padomes dokumentam izskata Ģenerālsekretariāts.

8. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, par jebkuriem atkārtotiem pieprasījumiem lēmumu pieņem Padome.

9. pants

Maksa

Maksu par Padomes dokumentu kopiju sagatavošanu un nosūtīšanu nosaka ģenerālsekretārs.

10. pants

Padomes dokumentu publiskais reģistrs

1. Ģenerālsekretariāts atbild par to, ka tiek nodrošināta publiska piekļuve Padomes dokumentu reģistram.

2. Papildus atsaucēm uz dokumentiem reģistrā norāda, kuri pēc 2000. gada 1. jūlija sagatavotie dokumenti ir jau publiskoti. To saturu publicē internetā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (33) un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 16. pantu.

11. pants

Sabiedrībai tieši pieejami dokumenti

1. Šis pants attiecas uz visiem Padomes dokumentiem, ja tie nav klasificēti, un neskarot iespēju iesniegt rakstisku pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. pantu.

2. Šajā pantā:

—	“aprite” ir dokumenta galīgā varianta izplatīšana Padomes locekļiem, to pārstāvjiem vai delegātiem

—	“leģislatīvie dokumenti” ir dokumenti, kas sagatavoti vai saņemti leģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras gaitā.

3. Ģenerālsekretariāts dara publiski pieejamus šādus dokumentus, tiklīdz tie ir laisti apritē:

a)	dokumentus, kuru autors nav ne Padome, ne dalībvalsts un kurus publiskojis to autors, vai kuri publiskoti ar tā autora piekrišanu;

b)	pagaidu darba kārtību Padomes sanāksmēm tās dažādos sastāvos;

c)	jebkuru Padomes pieņemtu tekstu, ko ir paredzēts publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

4. Ja uz dokumentiem viennozīmīgi neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, Ģenerālsekretariāts var publiskot arī šādus dokumentus, tiklīdz tie ir laisti apritē:

a)	komiteju un darba grupu pagaidu darba kārtību;

b)	citus dokumentus, piemēram, informatīvas piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai kādā no tās sagatavošanas struktūrām, ja šie dokumenti neatspoguļo delegāciju atsevišķās nostājas, izņemot Juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

5. Papildus 3. un 4. punktā minētajiem dokumentiem Ģenerālsekretariāts publisko – tiklīdz tie ir laisti apritē - leģislatīvos dokumentus un citus šādus dokumentus:

a)	pavadvēstules un to vēstuļu kopijas, kuras attiecas uz leģislatīviem aktiem un šā reglamenta 8. panta 1. punktā minētajiem aktiem un kuras Padomei adresējušas citas Eiropas Savienības iestādes vai struktūras, vai arī, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu, kāda dalībvalsts;

b)	Padomei iesniegtus dokumentus, kas ir uzskaitīti kādā no punktiem Padomes darba kārtības daļā “Leģislatīvu aktu apspriešana” vai kas saskaņā ar reglamenta 8. pantu ir apzīmēti ar vārdiem “publiska apspriede” vai “publiskas debates”;

piezīmes, kas ir iesniegtas apstiprināšanai Coreper un/vai Padomē (“I/A” un “A” punktu piezīmes) un kas attiecas uz leģislatīvo aktu projektiem un reglamenta 8. panta 1. punktā minēto aktu projektiem, kā arī tādu leģislatīvo aktu un reglamenta 8. panta 1. punktā minēto aktu projektus, uz kuriem šīs piezīmes attiecas;

d)	aktus, ko Padome ir pieņēmusi parastās vai īpašās likumdošanas procedūras gaitā, un kopējos projektus, ko Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi parastās likumdošanas procedūras gaitā.

6. Kad ir pieņemts kāds no 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem aktiem vai ir notikusi attiecīgā akta galīgā pieņemšana, Ģenerālsekretariāts publisko visus dokumentus saistībā ar attiecīgo aktu, kuri sagatavoti pirms minētā akta pieņemšanas un uz kuriem neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. punktā un 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, piemēram, informatīvās piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai kādā no tās sagatavošanas struktūrām (“apspriežu rezultāti”), izņemot Juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma nepublisko dokumentus, kuri ir minēti šā punkta pirmajā daļā un kuros ir atspoguļota attiecīgās dalībvalsts delegācijas nostāja Padomē.

III PIELIKUMS

Sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu noteikumus par balsu sadalījumu Padomē

1. pants

Lai piemērotu LES 16. panta 5. punktu un Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 3. un 4. punktu, katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits laikposmam no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim ir šāds:

Dalībvalsts	Iedzīvotāju kopskaits (x 1 000)
Vācija	82 002,4
Francija	64 350,8
Apvienotā karaliste	61 576,1
Itālija	60 045,1
Spānija	45 828,2
Polija	38 135,9
Rumānija	21 498,6
Nīderlande	16 485,8
Grieķija	11 260,4
Beļģija	10 750,0
Portugāle	10 627,3
Čehijas Republika	10 467,5
Ungārija	10 031,0
Zviedrija	9 256,3
Austrija	8 355,3
Bulgārija	7 606,6
Dānija	5 511,5
Slovākija	5 412,3
Somija	5 326,3
Īrija	4 450,0
Lietuva	3 349,9
Latvija	2 261,3
Slovēnija	2 032,4
Igaunija	1 340,4
Kipra	796,9
Luksemburga	493,5
Malta	413,6
Kopā	499 665,1
slieksnis (62 %)	309 792,4

2. pants

1. Pirms katra gada 1. septembra dalībvalstis Eiropas Savienības Statistikas birojam iesniedz datus par iedzīvotāju kopskaitu kārtējā gada 1. janvārī.

2. Padome saskaņā ar informāciju, kas Eiropas Savienības Statistikas birojam pieejama iepriekšējā gada 30. septembrī, pielāgo 1. pantā noteiktos skaitļus, šādam pielāgojumam stājoties spēkā katra gada 1. janvārī. Šo lēmumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

IV PIELIKUMS

kā minēts 16. pantā

Piemērojot turpmāk norādītos reglamenta noteikumus, un attiecībā uz lēmumiem, kuru pieņemšanā saskaņā ar Līgumiem nevar piedalīties viens vai vairāki Padomes vai Coreper locekļi, šo locekļu balsis neņem vērā:

a)	1. panta 3. punkta otrā daļa (sanāksmes rīkošana ārpus Briseles vai Luksemburgas);

b)	3. panta 7. punkts (tāda punkta iekļaušana darba kārtībā, kas nav iekļauts pagaidu darba kārtībā);

c)	3. panta 8. punkts (“A” punkta saglabāšana darba kārtībā “B” punkta veidā, ja citādi tas būtu no darba kārtības jāizņem);

d)	5. panta 2. punkts, ciktāl tas attiecas uz Eiropas Centrālās bankas klātbūtni (apspriede bez Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes);

e)	9. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts un otrā un trešā daļa (par to, ka publisko balsojumu rezultātus, balsojumu skaidrojumus, Padomes protokolā iekļautās deklarācijas un tos protokola punktus, kas ir saistīti ar gadījumiem, kuri nav minētā panta 1. punktā paredzētie gadījumi);

f)	11. panta 1. punkta otrā daļa (balsošanas procedūras atklāšana);

g)	12. panta 1. punkts (rakstiskas procedūras izmantošana);

h)	14. panta 1. punkts (lēmums apspriesties un pieņemt lēmumus izņēmuma kārtā, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem, kas nav sagatavoti visās valodās) (34)

i)	17. panta 2. punkta a) apakšpunkts (par to, ka Oficiālajā Vēstnesī nepublicē iniciatīvas, ko saskaņā ar LESD 76. pantu ir iesniegusi kāda dalībvalsts);

j)	17. panta 2. punkta b) apakšpunkts (par to, ka Oficiālajā Vēstnesī nepublicē dažas direktīvas, lēmumus, ieteikumus un atzinumus);

k)	17. panta 5. punkts (par to, vai Oficiālajā Vēstnesī publicēt vai nepublicēt lēmumu, ko ir pieņēmusi saskaņā ar starptautisku nolīgumu izveidota struktūra).

Padomes vai Coreper loceklis nedrīkst izmantot turpmāk uzskaitītos šā reglamenta noteikumus saistībā ar lēmumiem, par kuriem viņš saskaņā ar Līgumiem nedrīkst balsot:

a)	3. panta 8. punkts (Padomes locekļa iespēja pieprasīt izņemt no darba kārtības “A” punktu);

b)	11. panta 1. punkta otrā daļa (Padomes locekļa iespēja pieprasīt uzsākt balsošanas procedūru);

c)	11. panta 3. punkts (Padomes locekļa iespēja balsojumā pārstāvēt citu locekli);

d)	14. panta 2. punkts (ikviena Padomes locekļa iespēja iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru piedāvāto grozījumu teksti nav sagatavoti viņa vai viņas norādītajā valodā).

V PIELIKUMS

Padomes darba metodes

Sanāksmju sagatavošana

Prezidentvalsts nodrošina, lai darba grupa vai komiteja iesniegtu lietu Coreper tikai tad, ja ir pamatots iemesls domāt, ka šajā līmenī tiešām panāks progresu vai noskaidros viedokli. Un otrādi, lietas var nodot atpakaļ darba grupai vai komitejai tikai vajadzības gadījumā un, vienīgi dodot uzdevumu atrisināt precīzi definētas problēmas.

Prezidentvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai darbs ritētu uz priekšu laikposmā starp sanāksmēm. Piemēram, tā var ar darba grupas vai komitejas piekrišanu visefektīvākajā veidā uzsākt vajadzīgās apspriedes par īpašām problēmām, lai attiecīgā darba grupa vai komiteja saņemtu atpakaļ piedāvājumu par iespējamiem risinājumiem. Tā var veikt arī rakstiskas apspriedes, pieprasot delegācijām sniegt rakstisku atbildi uz priekšlikumu līdz darba grupas vai komitejas nākamajai sanāksmei.

3.	Vajadzības gadījumā delegācijas līdz nākamajai sanāksmei rakstiski iesniedz savus viedokļus, ko tās nodomājušas ieņemt šajā sanāksmē. Ja tie ietver priekšlikumus par teksta grozījumiem, delegācijas iesaka konkrētu formulējumu. Delegācijas, kuru viedokļi ir identiski, pēc iespējas iesniedz tos kopā.

Coreper atturas no jauna pievērsties jautājumiem, kas jau aplūkoti, gatavojot tās sanāksmi. Tas galvenokārt attiecas uz “I” punktiem, informāciju par organizāciju un aplūkoto punktu kārtību, kā arī informāciju par darba kārtību un turpmāko Padomes sanāksmju organizāciju. “Citus jautājumus” delegācijas pēc iespējas izvirza Coreper sanāksmju gatavošanas laikā, nevis pašā Coreper.

Kad tiek gatavotas Coreper sanāksmes, prezidentvalsts pēc iespējas ātrāk sniedz delegācijām visu informāciju, kas vajadzīga šo sanāksmju kārtīgai sagatavošanai, ieskaitot informāciju par to, ko prezidentvalsts sagaida no apspriedēm par katru darba kārtības punktu. Un otrādi, prezidentvalsts vajadzības gadījumā rosina delegācijas, gatavojot Coreper sanāksmes, sniegt citām delegācijām informāciju, ko tās ieņems Coreper. Šādā kontekstā prezidentvalsts nosaka Coreper sanāksmes galīgo darba kārtību. Vajadzības gadījumā prezidentvalsts var biežāk sasaukt to grupu sanāksmes, kas gatavo Coreper sanāksmes.

Sanāksmju norise

6.	Padomes darba kārtībā neiekļauj nevienu jautājumu, lai par to vienkārši izteiktos Komisija vai Padomes loceklis, izņemot, ja ir plānotas debates par jaunām nozīmīgām ierosmēm.

Prezidentvalsts atturas iekļaut Coreper darba kārtībā tikai informatīvus jautājumus. Tā vietā šādu informāciju, piemēram, par citu forumu sanāksmju vai sanāksmju ar trešo valsti vai citu iestādi rezultātiem, procesuāliem vai organizatoriskiem jautājumiem utt., pēc iespējas rakstiski būtu jānodod delegācijām, gatavojot Coreper sanāksmes, un to atkārtoti neaplūko Coreper.

8.	Sanāksmes sākumā Padomes priekšsēdētājs sniedz visu nepieciešamo informāciju par sanāksmes norisi, jo īpaši norādot laiku, ko paredz veltīt katram jautājumam. Viņš vairās no gariem ievadiem un no informācijas atkārtošanas, kas delegācijām jau ir zināma.

9.	Sākot diskusiju par būtisku jautājumu, Padomes priekšsēdētājs delegācijām atkarībā no diskusiju veida norāda, cik ilgi tās var izteikties par šo jautājumu. Lielākajā daļā gadījumu izteikšanās nepārsniedz divas minūtes.

10.	Būtībā ir iespējamas pēc kārtas veiktas aptaujas, lai izteiktu viedokli; tomēr tās var lietot tikai ārkārtas apstākļos par īpašiem jautājumiem, ievērojot ierobežoto laiku, ko Padomes priekšsēdētājs atvēlējis, lai izteiktos.

11.	Padomes priekšsēdētājs pēc iespējas koncentrējas uz diskusijām, jo īpaši, pieprasot delegācijām sniegt atbildes uz kompromisu formulējumiem vai īpašiem priekšlikumiem.

12.	Sanāksmju laikā un sanāksmju noslēgumā Padomes priekšsēdētājs nesniedz garus diskusiju apkopojumus, bet aprobežojas ar gūto rezultātu īsu kopsavilkumu (būtība un/vai procedūra).

13.	Delegācijas cenšas neatkārtot iepriekšējo runātāju sacīto. To izteikumiem jābūt īsiem, atbilstīgiem pēc būtības un temata.

14.	Līdzīgi noskaņotas delegācijas tiek lūgtas noturēt apspriedes, lai to kopīgo viedokli par konkrētu jautājumu paustu viens runātājs.

15.	Pārrunājot tekstus, delegācijas izvirza konkrētus rakstiskus formulējuma priekšlikumus, nevis tikai iebilst pret attiecīgo priekšlikumu.

16.	Ja Padomes priekšsēdētājs nav norādījis ko citu, delegācijas atturas no uzrunām, ja tās piekrīt attiecīgajam priekšlikumam; šādā gadījumā klusēšanu uzskata par piekrišanu pēc būtības.

VI PIELIKUMS

Noteikumi par aktu formu

A. Regulu forma

Regulās, ko kopīgi pieņem Eiropas Parlaments un Padome, un Padomes regulās ir šādi elementi:

a)	nosaukumā ir vārds “Regula”, kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde uz to priekšmetu. Attiecībā uz īstenošanas regulu, ko Padome ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu, regulas nosaukumā ir vārdi “Īstenošanas regula”;

b)	attiecīgi, vārdi “Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome,” vai “Eiropas Savienības Padome,”;

c)	atsauce uz normām, pamatojoties uz kurām regulu pieņem, un pirms tām ir vārdi “ņemot vērā”;

d)	atsauce uz iesniegtajiem priekšlikumiem un saņemtajiem atzinumiem;

e)	regulas pamatojums, pirms kura ir vārdi “tā kā:”, numurējot apsvērumus;

f)	attiecīgi, vārdi “ir pieņēmuši šo regulu.” vai “ir pieņēmusi šo regulu.”, kam seko regulas normatīvā daļa.

2.	Regulas iedala pantos, kurus vajadzības gadījumā grupē nodaļās un iedaļās.

3.	Regulas pēdējā pantā nosaka spēkā stāšanās dienu, ja šī diena ir agrāk vai vēlāk par divdesmito dienu pēc publicēšanas.

Pēc regulas pēdējā panta ir:

i)	teksts “Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.”; vai

ii)	teksts “Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar līgumiem.” gadījumos, kad akts nav piemērojams visām dalībvalstīm vai visās dalībvalstīs (35)

b)	teksts “… [vieta], … [datums]”, kā datumu norādot regulas pieņemšanas dienu, un

attiecībā uz:

i)	regulu, ko kopīgi ir pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome - teksts: “Eiropas Parlamenta vārdā — priekšsēdētājs” “Padomes vārdā — priekšsēdētājs” pēc tā norādot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārdu;

ii)	Padomes regulu - teksts: “Padomes vārdā — priekšsēdētājs” pēc tā norādot regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārdu.

B. Direktīvu, lēmumu, ieteikumu un atzinumu forma

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemto direktīvu un lēmumu nosaukumā un Padomes direktīvu un lēmumu nosaukumā ir vārds “Direktīva” vai “Lēmums”.

Attiecībā uz īstenošanas direktīvu vai īstenošanas lēmumu, ko Padome ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu, to nosaukumā ir vārdi “Īstenošanas direktīva” vai “Īstenošanas lēmums”.

2.	Padomes ieteikumu un atzinumu nosaukumā ir vārds “Ieteikums” vai “Atzinums”.

3.	Mutatis mutandis piemēro A daļā paredzētos noteikumus par regulām, ievērojot tos Līgumu noteikumus, kuri ir piemērojami direktīvām un lēmumiem.

C. LES 25. pantā minēto lēmumu forma

Minēto lēmumu nosaukumā ir vārdi “Padomes Lēmums”, kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un norāde uz to priekšmetu.

(1) Šajā punktā ir pārņemts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 237. pants.

(2) Šajā punktā ir pārņemts Protokola par Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu vienīgā panta b) punkts.

(3) Šajā punktā ir pārņemts 1. pants Eiropadomes Lēmumā (2009. gada 1. decembris) par Padomes prezidentūru (OV L 315, 2.12.2009., 50. lpp.).

(4) Šie divi teikumi pielāgojot pārņem Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk “LES”) 16. panta 6. punkta pirmo daļu un LESD 236. panta a) punktu.

(5) Šie divi teikumi pārņem LES 16. panta 6. punkta otro daļu.

(6) Šajā punktā ir pārņemts Eiropadomes Lēmuma (2009. gada 1. decembris) par Padomes prezidentūru 3. panta pirmais teikums.

(7) Šajā teikumā ir pārņemta LES 16. panta 6. punkta trešā daļa.

(8) Sk. a) deklarāciju:

a)	Par 2. panta 5. punkta otro daļu: “Ja Ārlietu padomi sasauc, lai izskatītu ar kopējo tirdzniecības politiku saistītus jautājumus, tās priekšsēdētāju aizstās attiecīgā pusgada prezidentvalsts, kā paredzēts 2. panta 5. punkta otrajā daļā.”

(9) Sk. b) deklarāciju:

Par 2. panta 6. punktu:

“18 mēnešu programmā ir vispārēja ievada daļa, kurā programma būs skatīta saistībā ar Savienības ilgtermiņa stratēģiskām nostādnēm. Trīs prezidentvalstis, kas atbildīgas par 18 mēnešu programmas sagatavošanu, saistībā ar šo daļu apspriežas ar nākamajām trīs prezidentvalstīm, veicot 6. punkta trešajā teikumā minēto “pienācīgo apspriešanos”. Šim 18 mēnešu programmas projektam, cita starpā, būtu jāņem vērā arī attiecīgi elementi, kas izriet no dialoga par gada politikas prioritātēm, kuru risina pēc Komisijas iniciatīvas.”

(10) Sk. c) un d) deklarācijas:

Par 3. panta 1. un 2. punktu:

“Priekšsēdētājs cenšas nodrošināt to, lai principā katras Padomes sanāksmes pagaidu darba kārtība saistībā ar tās LESD sadaļas īstenošanu, kas attiecas uz brīvību, drošību un tiesiskumu, un jebkādi ar attiecīgajiem punktiem saistīti dokumenti nonāktu pie Padomes locekļiem vismaz divdesmit vienu dienu pirms sanāksmes sākuma.”

Par 1. un 3. pantu:

“Neskarot LES 30. panta 2. punktu, kurā paredzēts, ka gadījumos, kad lēmumi jāpieņem ātri, Padomes ārkārtas sanāksmi var sasaukt, īsā termiņā sniedzot paziņojumu, Padome apzinās vajadzību ātri un efektīvi izskatīt ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku saistītus jautājumus. Šā reglamenta 3. pantā paredzētā kārtība nekavē šīs vajadzības nodrošināšanu.”

(11) Šajā daļā pārņem Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. panta pēdējo teikumu.

(12) Šajā teikumā ir pārņemts LES līguma 16. panta 8. punkta pirmais teikums.

(13) Šajā punktā ir pārņemts LESD 239. pants.

(14) Sk. e) deklarāciju:

e)	Par 12. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu “Saskaņā ar Padomes pastāvīgo praksi, noteiktais termiņš parasti būs trīs darbadienas.”

(15) Sk. f) deklarāciju:

f)	Par 12. panta 2. punkta d) apakšpunktu “Padome atgādina, ka COREU tīkls ir jāizmanto saskaņā ar Padomes 1995. gada 12. jūnija secinājumiem (dok. 7896/95) par Padomes darba metodēm.”

(16) Sk. g) deklarāciju:

Par 16. pantu un IV pielikumu

“Padome piekrīt, ka 16. panta un IV pielikuma noteikumus piemēro aktiem, par kuru pieņemšanu dažiem Padomes locekļiem saskaņā ar Līgumiem nav tiesību balsot. Tomēr minētie noteikumi neattiecas uz LES 7. panta piemērošanu. Pirmo reizi piemērojot noteikumus par ciešāku sadarbību, Padome, ņemot vērā citās jomās gūto pieredzi, apsvērs vajadzīgos pielāgojumus šā reglamenta 16. pantā un IV pielikumā.”

(17) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(18) Šie noteikumi neskar Ekonomikas un finanšu komitejas nozīmi, kas izriet no LESD 134. panta un no pastāvošajiem Padomes lēmumiem par to (OV L 358, 31.12.1998., 109. lpp un OV L 5, 1.1.1999., 71. lpp.).

(19) Sk. h) deklarāciju:

h)	Par 19. panta 1. punktu “Coreper nodrošina 1. punktā izklāstīto principu konsekvenci un ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz lietām, kuras pēc būtības sagatavo citos forumos.”

(20) Sk. i) deklarāciju:

i)	Par 19. panta 7. punktu “Ja Padomes loceklis uzskata, ka procedūras lēmuma projekts, kas iesniegts pieņemšanai Coreper saskaņā ar 19. panta 7. punktu, izraisa jautājumu pēc būtības, lēmuma projektu iesniedz Padomei.”

(21) Šie noteikumi neskar Ekonomikas un finanšu komitejas nozīmi, kas izriet no LESD 134. panta un no pastāvošajiem Padomes lēmumiem par to (OV L 358, 31.12.1998., 109. lpp. un OV L 5, 1.1.1999., 71. lpp.).

(22) Sk. j) deklarāciju:

j)	Par 21. pantu “Darba grupu ziņojumi un citi dokumenti, ko izmanto par pamatu Coreper diskusijām, būtu jānosūta delegācijām laikus, lai tos varētu izskatīt.”

(23) Sk. k) deklarāciju:

k)	Par 22. pantu “Tāpat Padomes Juridiskajam dienestam ir pienākums sniegt palīdzību dalībvalstīm, kuras sagatavo iniciatīvu LESD 76. panta b) punkta nozīmē, jo īpaši lai pārbaudītu šādu iniciatīvu izstrādes kvalitāti, ja attiecīgā dalībvalsts lūdz šādu palīdzību.”

Sk. l) deklarāciju:

Par 22. pantu

“Padomes locekļi savus apsvērumus par tiesību aktu tekstu oficiālas kodifikācijas priekšlikumiem iesniedz 30 dienās pēc tam, kad Ģenerālsekretariāts izplatījis šādus priekšlikumus. Padomes locekļi nodrošina, ka tos noteikumus tiesību aktu teksta pārstrādāšanas priekšlikumā, kurus bez ievērojamiem grozījumiem pārņem no iepriekšējā tiesību akta, izskata saskaņā ar principiem, kas noteikti kodifikācijas priekšlikumu izskatīšanai.”

(24) OV C 73, 17.3.1999., 1. lpp.

(25) Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā pārņem LESD 240. panta 2. punktu.

(26) Šis sastāvs izveidots ar LES 16. panta 6. punkta otro daļu.

(27) Šis sastāvs izveidots ar LES 16. panta 6. punkta trešo daļu.

(28) Tostarp budžets.

(29) Tostarp civilā aizsardzība.

(30) Tostarp tūrisms.

(31) Tostarp audiovizuālie jautājumi.

(32) Sk. m) deklarāciju:

m)	Par I pielikuma otro daļu “Prezidentvalsts organizē Padomes darba kārtības, savstarpēji grupējot saistītus darba kārtību punktus, lai atvieglotu attiecīgo valstu pārstāvju dalību, jo īpaši ja attiecīgajam Padomes sastāvam ir jāizskata būtiski atšķirīgu lietu kopumi.”

(33) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(34) Sk. n) deklarāciju:

n)	Par IV pielikuma 1. punkta h) apakšpunktu: “Padome apstiprina, ka tiks turpināta pašreizējā prakse, atbilstīgi kurai tekstus, kas ir apspriežu pamatā, sagatavo visās valodās.”

(35) Sk. o) deklarāciju:

o)	Par VI pielikuma A daļas 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktu “Padome atgādina, ka Līgumos paredzētajos gadījumos, kad tiesību akts nav piemērojams visām dalībvalstīm vai visās dalībvalstīs, tā teritoriālā piemērošana jāprecizē attiecīgā akta pamatojumā un saturā.”

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/62

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2009. gada 7. decembris),

ar ko Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 167. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2009/938/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Direktīvu 2006/112/EK (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2007/133/EK (2) Zviedrijas Karalistei (turpmāk “Zviedrija”) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (turpmāk “Apvienotā Karaliste”) tika atļauts, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 167. panta, nodokļa maksātājiem, kuri izmanto izvēles shēmu, ko piemērojot, saskaņā ar minētās direktīvas 66. panta b) punktu pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par viņu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu ir maksājams tikai tad, kad viņi ir saņēmuši attiecīgo maksājumu (tā sauktā naudas līdzekļu uzskaites shēma), tiesību uz PVN atskaitījumu rašanās brīdi pārcelt uz dienu, kad PVN ir samaksāts preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam. Lai izmantotu šo shēmu, uzņēmuma gada apgrozījums nedrīkst būt lielāks par SEK 3 000 000 Zviedrijā un par GBP 1 350 000 Apvienotajā Karalistē.

(2)

Ar vēstulēm, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrētas attiecīgi 2009. gada 3. martā un 2009. gada 15. janvārī, Zviedrija un Apvienotā Karaliste lūdza atļauju pagarināt šo īpašo atkāpes pasākumu. Turklāt Apvienotā Karaliste lūdza palielināt šīs shēmas gada apgrozījuma robežvērtību līdz GBP 1 500 000.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija ar 2009. gada 9. jūlija vēstulēm informēja pārējās dalībvalstis par Zviedrijas un Apvienotās Karalistes lūgumu. Ar 2009. gada 13. jūlija vēstulēm Komisija paziņoja Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu šos lūgumus.

(4)

Naudas līdzekļu uzskaites shēma ir vienkāršota izvēles shēma, kas paredzēta mazajiem uzņēmumiem, kuri nesaņem atbrīvojumu no nodokļa. Shēma ļauj šiem nodokļa maksātājiem piemērot vienkāršu noteikumu, kura pamatā ir konkrētā darījuma izdevumu apmaksas datums, ka arī attiecīgā darījuma ieņēmumu datums, lai noteiktu, kurā brīdī viņiem jāizmanto tiesības uz PVN atskaitījumu un kurā brīdī viņiem jāsamaksā nodoklis attiecīgajai valsts iestādei. Tādējādi minētā shēma šiem nodokļu maksātājiem ir procedūras vienkāršošanas pasākums, kas turklāt var sniegt naudas plūsmas priekšrocības.

(5)

Komisija 2009. gada 28. janvārī iesniedza priekšlikumu direktīvai, ar ko paredzēts grozīt Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem un arī atļaut visām dalībvalstīm nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz robežvērtību, ko dalībvalstis var noteikt līdz EUR 2 000 000, un kuri attiecīgi izmanto izvēles shēmu, saskaņā ar ko PVN par darījumu ir maksājams tikai tad, kad viņi ir saņēmuši attiecīgo maksājumu, tiesību uz PVN atskaitījumu rašanās brīdi pārcelt uz dienu, kad attiecīgais PVN ir samaksāts preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam.

(6)	Minētā īpašā atkāpes pasākuma ietekme uz Zviedrijas un Apvienotās Karalistes PVN ieņēmumu apjomu galapatēriņa posmā ir niecīga, turklāt tā neietekmē Eiropas Savienības pašu resursus, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 167. panta, Zviedrija un Apvienotā Karaliste drīkst brīdi, kad šā panta otrajā daļā minētajiem nodokļa maksātājiem rodas tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitījumu, pārcelt uz dienu, kad attiecīgais nodoklis ir samaksāts preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam.

Minētais noteikums attiecas uz nodokļa maksātājiem, kuri izvēlējušies shēmu, saskaņā ar ko PVN par viņu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu ir maksājams tikai tad, kad viņi ir saņēmuši attiecīgo maksājumu. Saskaņā ar šo shēmu uzņēmuma gada apgrozījums nedrīkst būt lielāks par SEK 3 000 000 Zviedrijā un GBP 1 500 000 Apvienotajā Karalistē.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. janvāra līdz datumam, kad stājas spēkā direktīva, ar ko dalībvalstīm atļauj nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz konkrētu robežvērtību un kuri attiecīgi izmanto izvēles shēmu, saskaņā ar ko nodoklis par viņu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu ir maksājams tikai tad, kad viņi ir saņēmuši attiecīgo maksājumu, tiesību uz PVN atskaitījumu rašanās brīdi pārcelt uz dienu, kad attiecīgais nodoklis ir samaksāts preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam. Jebkurā gadījumā šo lēmumu piemēro vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2009. gada 7. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 57, 24.2.2007., 12. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/64

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2009. gada 7. decembris),

ar ko Slovēnijas Republikai atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 167. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2009/939/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Direktīvu 2006/112/EK (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2007/133/EK (2) Slovēnijas Republikai (turpmāk “Slovēnija”) tika atļauts, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 167. panta, nodokļa maksātājiem – kuri izmanto izvēles shēmu, ko piemērojot, saskaņā ar minētās direktīvas 66. panta b) punktu pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par viņu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu ir maksājams tikai tad, kad viņi ir saņēmuši attiecīgo maksājumu (tā sauktā naudas līdzekļu uzskaites shēma) – tiesību uz PVN atskaitījumu rašanās brīdi pārcelt uz dienu, kad PVN ir samaksāts preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam. Lai izmantotu šo shēmu, uzņēmuma gada apgrozījums nedrīkst būt lielāks par EUR 208 646.

(2)	Ar vēstulēm, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrētas 2009. gada 23. un 31. jūlijā, Slovēnija lūdza atļauju pagarināt šo īpašo atkāpes pasākumu. Slovēnija turklāt lūdza šajā shēmā piemērojamo gada apgrozījuma robežvērtību palielināt līdz EUR 400 000.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija ar 2009. gada 25. septembra vēstuli paziņoja pārējām dalībvalstīm par Slovēnijas lūgumu. Ar 2009. gada 29. septembra vēstuli Komisija paziņoja Slovēnijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu šos lūgumu.

(4)

(5)

(6)	Minētā īpašā atkāpes pasākuma ietekme uz Slovēnijas PVN ieņēmumu apjomu galapatēriņa posmā ir niecīga, turklāt tā neietekmē Eiropas Savienības pašu resursus, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 167. panta, Slovēnija drīkst brīdi, kad šā panta otrajā daļā minētajiem nodokļa maksātājiem rodas tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitījumu, pārcelt uz dienu, kad attiecīgais nodoklis ir samaksāts preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam.

2. pants

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Slovēnijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 7. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 57, 24.2.2007., 12. lpp.

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/66

Labojums Padomes Regulā (EK) 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 257, 1995. gada 27. oktobris )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 10. nodaļa, 1. sējums, 39. lpp.)

40. lappusē 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“SPCI sākas ar indeksu 1997. gada janvārim. Kopējais indeksu atsauces periods ir 1996. gads. Cenu izmaiņu novērtējumu divpadsmit mēnešiem pirms 1997. gada janvāra un nākamiem mēnešiem veic, pamatojoties uz 1996. gada indeksiem.”

lasīt šādi:

“SPCI sākas ar indeksu 1997. gada janvārim. Kopējais indeksu bāzes periods ir 1996. gads. Cenu izmaiņu novērtējumu divpadsmit mēnešiem pirms 1997. gada janvāra un nākamiem mēnešiem veic, pamatojoties uz 1996. gada indeksiem.”

41. lappusē 7. pantā:

tekstu:

“Statistikas struktūrvienībām, ko dalībvalstis aicinājušas sadarboties cenu informācijas iegūšanā vai sniegšanā, ir pienākums atļaut novērot faktiskās cenas un sniegt patiesu un pilnīgu informāciju tad, kad tā tiek pieprasīta.”

lasīt šādi:

“Statistikas vienībām, ko dalībvalstis aicinājušas sadarboties cenu informācijas iegūšanā vai sniegšanā, ir pienākums atļaut novērot faktiskās cenas un sniegt patiesu un pilnīgu informāciju tad, kad tā tiek pieprasīta.”

11.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/66

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 384/2005 (2005. gada 7. marts), ar ko pieņem 2007. līdz 2009. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 61, 2005. gada 8. marts )

23. lappusē 2. apsvēruma 1. teikumā:

tekstu:

“Padomes 2002. gada 18. februāra Lēmumā 2002/177/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2002. gadam ir paredzēts, ka dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešama specifiska statistikas informācija, lai izstrādātu atbilstošus politiskos pasākumus nozarēs, kurās ir negadījumi darbā un ar darbu saistītas veselības problēmas, saistībā ar emigrantu un viņu pēcnācēju stāvokli darba tirgū, kā arī ar jauniešu ienākšanu darba tirgū.”

lasīt šādi:

“Padomes 2002. gada 18. februāra Lēmumā 2002/177/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2002. gadam ir paredzēts, ka dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešama specifiska statistikas informācija, lai izstrādātu atbilstošus politiskos pasākumus nozarēs, kurās ir negadījumi darbā un ar darbu saistītas veselības problēmas, saistībā ar migrantu un viņu pēcnācēju stāvokli darba tirgū, kā arī ar jauniešu ienākšanu darba tirgū.”

24. lappusē pielikuma 2. punktā:

virsrakstu:

lasīt šādi:

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.325.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 325

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 11. decembris

Saturs		II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta	Lappuse
		LĒMUMI
		Eiropas Parlaments un Padome
		2009/931/EK
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (2009. gada 25. novembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību	1
		Padome
		2009/932/EK
	*	Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Itālijas	3

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2009/933/KĀDP (2009. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā paplašinātu teritoriālo piemērošanas jomu Nolīgumam par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm	4
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2009/934/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu	6
*	Padomes Lēmums 2009/935/TI (2009. gada 30. novembris), ar kuru nosaka to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus	12
*	Padomes Lēmums 2009/936/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus Eiropola analīzes darba datnēm	14

	Labojumi
*	Labojums Padomes Regulā (EK) 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 10. nodaļa, 1. sējums, 39. lpp.)	66
*	Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 384/2005 (2005. gada 7. marts), ar ko pieņem 2007. līdz 2009. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 61, 8.3.2005.)	66

	V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1205/2009 (2009. gada 10. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1206/2009 (2009. gada 10. decembris), ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008	25
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1207/2009 (2009. gada 10. decembris), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95	26
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1208/2009 (2009. gada 10. decembris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas olu nozarē	28
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1209/2009 (2009. gada 10. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1159/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 1. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	30
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1210/2009 (2009. gada 10. decembris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	33
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA
	2009/937/ES
*	Padomes Lēmums (2009 gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu	35
	2009/938/ES
*	Padomes Īstenošanas lēmums (2009. gada 7. decembris), ar ko Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 167. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu	62
	2009/939/ES
*	Padomes Īstenošanas lēmums (2009. gada 7. decembris), ar ko Slovēnijas Republikai atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 167. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu	64