ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.323.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 323

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 10. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva 2009/157/EK (2009. gada 30. novembris) par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem ( 1 )

1

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2009/914/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar kuru groza ar 1990. gada Šengenas Konvenciju izveidotās Izpildu komitejas lēmumu, ar ko groza Finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) tehniskā atbalsta funkcijas ierīkošanas un darbības izmaksām

6

 

 

2009/915/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar kuru groza Padomes Lēmumu 2000/265/EK (2000. gada 27. marts) par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par komunikāciju infrastruktūras izveidi un darbību Šengenas videi SISNET

9

 

 

NOLĪGUMI

 

 

Padome

 

*

Informācija par to, kādā datumā stājas spēkā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumi par izraidīšanu un savstarpēju juridisku palīdzību

11

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Lēmums 2009/916/KĀDP (2009. gada 23. oktobris) par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta

12

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta

14

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

 

*

Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām

20

 

 

IV   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

 

EBTA Uzraudzības iestāde

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 28/08/COL (2008. gada 23. janvāris) par koksnes shēmu (Verdiskapningsprogrammet for tre) (Norvēģija)

31

 

 

V   Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

 

 

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA

 

*

Padomes īstenošanas Regula (ES) Nr. 1202/2009 (2009. gada 7. decembris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes furfurilspirta importam

48

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1203/2009 (2009. gada 9. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

62

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1204/2009 (2009. gada 4. decembris), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā

64

 

 

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA

 

 

2009/918/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 7. decembris) par Kosovai sniegtās Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības pieejamības perioda pagarināšanu

66

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 (1998. gada 9. marts) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (OV L 77, 14.3.1998.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nodaļa, 3. sējums, 273. lpp.)

67

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

DIREKTĪVAS

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/1


PADOMES DIREKTĪVA 2009/157/EK

(2009. gada 30. novembris)

par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem

(kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 77/504/EEK (1977. gada 25. jūlijs) par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Liellopu ražošana ieņem ļoti nozīmīgu vietu Kopienas lauksaimniecībā, un apmierinošus rezultātus lielā mērā nosaka tīršķirnes vaislinieku izmantošana.

(3)

Šķirnes un standartu atšķirības starp dalībvalstīm traucē Kopienas iekšējo tirdzniecību. Ja šīs atšķirības jālikvidē, tādējādi palielinot ražīgumu šajā lauksaimniecības nozarē, tad Kopienas iekšējā tirdzniecība attiecībā uz visiem tīršķirnes vaisliniekiem būtu jāliberalizē.

(4)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt ģenealoģijas sertifikātus, kas sastādīti saskaņā ar Kopienā pastāvošo kārtību.

(5)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(6)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

a)   “liellopu sugu tīršķirnes vaislinieks”: ikviens liellops, arī bifelis, kura vecāki un vecvecāki iegrāmatoti vai reģistrēti tās pašas šķirnes ciltsgrāmatā un kurš pats ir iegrāmatots vai reģistrēts un atbilstīgs ierakstīšanai šādā ciltsgrāmatā;

b)   “ciltsgrāmata”: jebkurš žurnāls, reģistrs, kartotēka vai datu bāze:

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka zootehnisku iemeslu dēļ neaizliedz, neierobežo vai nekavē:

a)

Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem;

b)

Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu tīršķirnes vaislinieku spermu, olšūnām un embrijiem;

c)

ciltsgrāmatu izveidošanu, ar noteikumu, ka tās atbilst 6. panta prasībām;

d)

atzīšanu selekcionāru organizācijām vai apvienībām, kuras uztur ciltsgrāmatas, saskaņā ar 6. pantu; un

e)

Kopienas iekšējo tirdzniecību ar buļļiem, kurus izmanto mākslīgajai apsēklošanai, atbilstīgi Padomes Direktīvai 87/328/EEK (1987. gada 18. jūnijs) par tīršķirnes vaislas liellopu atzīšanu par derīgiem vairošanai (6).

3. pants

Dalībvalstī oficiāli atzītas selekcionāru organizācijas vai apvienības nedrīkst iebilst pret citu dalībvalstu liellopu sugu tīršķirnes vaislinieku ierakstīšanu savās ciltsgrāmatās, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 6. pantu.

4. pants

1.   Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar direktīvas 1. panta b) punkta i) daļā minētajām apstiprinātajām iestādēm, kuras ir oficiāli atzītas, lai tās uzturētu un veidotu ciltsgrāmatas, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

2.   Saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta vienādai piemērošanai.

5. pants

Dalībvalstis var pieprasīt, lai Kopienas iekšējā tirdzniecībā liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem un šo dzīvnieku spermai vai olšūnām un embrijiem būtu pievienoti ģenealoģijas sertifikāti, kas atbilst paraugam, kurš sastādīts saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši attiecībā uz zootehnisko sniegumu.

6. pants

Saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka:

a)

snieguma kontroles metodes un metodes liellopu ģenētiskās vērtības novērtēšanai;

b)

kritērijus, kas reglamentē selekcionāru organizāciju vai apvienību atzīšanas;

c)

kritērijus, kas reglamentē ciltsgrāmatu izveidi;

d)

kritērijus, kas reglamentē reģistrēšanu ciltsgrāmatā;

e)

sīkas ziņas, kas jānorāda ģenealoģijas sertifikātā.

7. pants

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā zootehnikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 77/505/EEK (1977. gada 25. jūlijs), ar ko izveido Pastāvīgo zootehnikas komiteju (7).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

8. pants

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

9. pants

Direktīvu 77/504/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā minētajiem aktiem, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

10. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 2. janvāra.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 30. novembris

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN


(1)  2009. gada 20. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2009. gada 15. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp.

(4)  Skat. I pielikuma A daļu.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 167, 26.6.1987., 54. lpp.

(7)  OV L 206, 12.8.1977., 11. lpp.


I PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minēti 9. pantā)

Padomes Direktīva 77/504/EEK

(OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp.)

 

Padomes Direktīva 79/268/EEK

(OV L 62, 13.3.1979., 5. lpp.)

 

1979. gada Pievienošanās akts, I pielikuma II.A.65 un II.E.6 punkts

(OV L 291, 19.11.1979., 64. un 85. lpp.)

 

Padomes Direktīva 85/586/EEK

(OV L 372, 31.12.1985., 44. lpp.)

tikai 4. pants

Padomes Regula (EEK) Nr. 3768/85

(OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.)

tikai pielikuma 46. punkts

Padomes Direktīva 91/174/EEK

(OV L 85, 5.4.1991., 37. lpp.)

tikai 3. pants

Padomes Direktīva 94/28/EK

(OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.)

tikai 11. pants

1994. gada Pievienošanās akts, I pielikuma V.F.I.A.60 punkts

(OV C 241, 29.8.1994., 155. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 807/2003

(OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.)

tikai III pielikuma 23. punkts

Padomes Direktīva 2008/73/EK

(OV L 219, 14.8.2008., 40. lpp.)

tikai 2. pants

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 9. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

77/504/EEK

1979. gada 1. janvāris, izņemot 7. pantu

Attiecībā uz 7. pantu, katrā no tajā minētajām jomām, tajos pašos datumos, kad panākta dalībvalstu atbilstība noteikumiem, ko piemēro Kopienas iekšējā tirdzniecībā, un jo īpaši lēmumiem, kas pieņemti vēlāk saskaņā ar 6. pantu.

85/586/EEK

1986. gada 1. janvāris

91/174/EEK

1991. gada 31. decembris

94/28/EK

1995. gada 1. jūlijs

2008/73/EK

2010. gada 1. janvāris


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 77/504/EEK

Šī direktīva

1. panta a) apakšpunkts

1. panta a) apakšpunkts

1. panta b) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

1. panta b) apakšpunkta i) un ii) daļa

2. panta pirmās daļas pirmais līdz piektais ievilkums

2. panta a) līdz e) apakšpunkts

2. panta otrā daļa

3. pants

4. pants

3. pants

4.a pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. panta 1. punkta pirmais līdz piektais ievilkums

6. panta a) līdz e) apakšpunkts

6. panta 2. punkts

8. panta 1. un 2. punkts

7. panta 1. un 2. punkts

8. panta 3. punkts

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

I pielikums

II pielikums


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/6


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris),

ar kuru groza ar 1990. gada Šengenas Konvenciju izveidotās Izpildu komitejas lēmumu, ar ko groza Finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) tehniskā atbalsta funkcijas ierīkošanas un darbības izmaksām

(2009/914/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 119. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (1990. gada Šengenas Konvencija) (1),

tā kā:

(1)

1990. gada Šengenas Konvencijas 119. pantā paredzēts, ka 92. panta 3. punktā minētās C.SIS ierīkošanas un darbības izmaksas kopīgi sedz līgumslēdzējas puses.

(2)

Finanšu saistības, kas izriet no C.SIS ierīkošanas un darbības, reglamentē ar īpašu finanšu regulu, kurā grozījumi izdarīti ar Šengenas Izpildu komitejas 1997. gada 15. decembra Lēmumu par grozījumiem C.SIS finanšu regulā (2) (turpmāk “C.SIS finanšu regula”).

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/777/EK (3) C.SIS finanšu regula attiecas uz Dāniju, Somiju un Zviedriju, kā arī uz Islandi un Norvēģiju, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/471/EK (4) tā attiecas uz Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/421/EK (5) – uz Šveici.

(4)

Saistībā ar SIS 1+ Bulgārija un Rumānija jāintegrē pirmās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS 1+) dienā, ko nosaka Padome saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu.

(5)

No minētās dienas Bulgārijai un Rumānijai būtu jāievēro C.SIS finanšu regula.

(6)

Ir pieņemami, ka Bulgārija un Rumānija palīdz segt vēsturiskās C.SIS izmaksas. Tomēr tā kā minētās valstis Eiropas Savienībai pievienojās tikai 2007. gadā, būtu pareizāk, ja tām būtu jāpalīdz segt vēsturiskās izmaksas par C.SIS ierīkošanu, kuras radušās kopš 2007. gada 1. janvāra. Tāpat uzskata par pieņemamu, ka tām būtu jāpalīdz segt vēsturiskās darbības izmaksas no 2010. gada 1. janvāra.

(7)

Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu, Lihtenšteina piemēro no dienas, ko nosaka Padome saskaņā ar 10. pantu Protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. No minētās dienas Lihtenšteinai būtu jāievēro C.SIS finanšu regula.

(8)

Ir pieņemami, ka Lihtenšteina palīdz segt vēsturiskās izmaksas. Tomēr tā kā Protokols tika parakstīts 2008. gada 28. februārī, būtu pareizāk, ja tai būtu jāpalīdz segt vēsturiskās izmaksas par C.SIS ierīkošanu, kuras radušās kopš 2008. gada 1. janvāra. Tāpat uzskata par pieņemamu, ka tai būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas no 2010. gada 1. janvāra.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) (7) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8) - šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (9) un Padomes Lēmumā 2008/149/TI (10).

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (11) un Padomes Lēmumā 2008/262/TI (12).

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (13) Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā.

(13)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (14) Īrija piedalās šajā lēmumā.

(14)

Attiecībā uz Kipras Republiku šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta izpratnē.

(15)

Šis lēmums ir pieņemts saskaņā ar Šengenas acquis vai kā citādi ir saistīts ar to nozīmē, kas ir paredzēta 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

C.SIS finanšu regulas I sadaļas 3. punktam pievieno šādus ievilkumus:

“—

attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju iemaksas aprēķina, ņemot vērā tikai no 2007. gada 1. janvāra radušās C.SIS ierīkošanas izmaksas. Minētās valstis arī palīdz segt C.SIS darbības izmaksas no 2010. gada 1. janvāra;

attiecībā uz Lihtenšteinu iemaksas aprēķina, ņemot vērā tikai no 2008. gada 1. janvāra radušās C.SIS ierīkošanas izmaksas. Lihtenšteina arī palīdz segt C.SIS darbības izmaksas no 2010. gada 1. janvāra.”.

2. pants

II sadaļas 2. punkta pēdējā daļā un III sadaļas 2. punkta astotajā daļā saņēmēju aizstāj ar šādu saņēmēju:

Ministère de l'Intérieur, Direction des systèmes d'information et de communications

(Iekšlietu ministrija, Informācijas un komunikāciju sistēmu departaments).”

3. pants

Lēmuma tekstā terminus “franki” un “Francijas franki” visos locījumos aizstāj ar terminu “euro”.

4. pants

Grozījumi attiecībā uz Lihtenšteinu ir piemērojami, kad stājies spēkā Protokols starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 444. lpp.

(3)  OV L 309, 9.12.2000., 24. lpp.

(4)  OV L 179, 7.7.2007., 46. lpp.

(5)  OV L 149, 7.6.2008., 74. lpp.

(6)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(7)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(8)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(9)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008. 1. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008. 50. lpp.).

(11)  Padomes Lēmums 2008/261/EK (2008. gada 28. februāris) par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums 2008/262/EK (2008. gada 28. februāris ) par Protokola parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 83, 26.3.2008., 5. lpp.).

(13)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(14)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.


10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/9


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris),

ar kuru groza Padomes Lēmumu 2000/265/EK (2000. gada 27. marts) par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par komunikāciju infrastruktūras izveidi un darbību Šengenas videi “SISNET”

(2009/915/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 2. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu Protokolā, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 1999/870/EK (1) un Lēmumu 2007/149/EK (2) Padomes ģenerālsekretāra vietnieku pilnvaroja saistībā ar Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā rīkoties kā noteiktu dalībvalstu pārstāvim tādu līgumu slēgšanas nolūkos, kuri attiecas uz Šengenas videi vajadzīgās komunikāciju infrastruktūras (“SISNET”) ierīkošanu un darbību, kā arī tādu līgumu pārvaldīšanas nolūkos, kamēr tā nav pārcelta uz kādu komunikāciju infrastruktūru Eiropas Kopienas pārziņā.

(2)

Finanšu saistības, ko rada minētie līgumi, sedz no īpaša budžeta (turpmāk “SISNET budžets”), no kura finansē minētajos Padomes lēmumos minēto komunikāciju infrastruktūru.

(3)

Dalībvalstis, kuras Eiropas Savienībai pievienojās ar 2005. gada Pievienošanās aktu, ir jāintegrē pirmās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS 1+) dienā, ko saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu nosaka Padome. No minētās dienas šīm dalībvalstīm būtu jāpiedalās budžetā.

(4)

Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu, Lihtenšteina piemēro no dienas, ko nosaka Padome saskaņā ar 10. pantu Protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. No minētās dienas Lihtenšteinai būtu jāpiedalās budžetā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Lēmumu Nr. 2000/265/EK groza šādi.

1.

Lēmuma 25. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a   Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, 1. punktā minēto valstu sarakstā iekļauj Bulgāriju un Rumāniju.

1.b   Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, 1. punktā minēto valstu sarakstā iekļauj Lihtenšteinu.”.

2.

Svītro 26. panta trešo daļu.

3.

Lēmuma 28. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Šā lēmuma 25. pantā minētajām valstīm prasa samaksāt 70 % no to iemaksām, vēlākais, līdz 1. aprīlim un 30 % – vēlākais, līdz 1. oktobrim.”;

b)

svītro 1.a punktu;

c)

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 49. pantu, Bulgārija un Rumānija līdz 2010. gada 31. decembrim veic savu attiecīgo iemaksu pilnā apmērā. Lihtenšteina līdz 2010. gada 31. decembrim veic savu attiecīgo iemaksu par 2010. gadu pilnā apmērā.”;

d)

svītro 4. punktu.

4.

Lēmuma 37. panta piekto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Padomdevēja komiteja cenšas pieņemt savus atzinumus vienprātīgi. Ja šāda vienprātīga vienošanās nav iespējama, Padomdevēja komiteja pieņem savus atzinumus ar vienkāršu tās pārstāvju balsu vairākumu. Nepieciešams 19 sapulces pārstāvju kvorums, lai tās lēmumi būtu spēkā esoši. Ja balsis dalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Sākot ar 25. panta 1.a punktā noteikto dienu, nepieciešams 21 sapulces pārstāvja kvorums.”.

5.

Lēmuma 49. panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“c)

25. pantā minēto valstu iemaksu pielāgošana, lai noteiktu agrāko SISNET izveidošanas izmaksu daļu, kas jāsedz citai valstij. Procentuālo attiecību aprēķina, pamatojoties uz PVN resursu attiecību, ko cita valsts iemaksā Eiropas Kopienu kopējos PVN resursos par iepriekšējo finanšu gadu. Ja nav pieejama informācija par PVN resursiem, iemaksu pielāgošanu aprēķina, pamatojoties uz katras attiecīgās dalībvalsts daļu visu 25. pantā minēto dalībvalstu kopējā PVN. Procentuālā iemaksa ir 25. pantā minēto valstu “kredītzīme” summai, kas proporcionāla to daļai, kas aprēķināta saskaņā ar 26. pantu.”.

2. pants

Attiecībā uz Lihtenšteinu 1. pantā paredzētos grozījumus piemēro, kad stājies spēkā Protokols starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  OV L 337, 30.12.1999., 41. lpp.

(2)  OV L 66, 6.3.2007., 19. lpp.


NOLĪGUMI

Padome

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/11


Informācija par to, kādā datumā stājas spēkā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumi par izraidīšanu un savstarpēju juridisku palīdzību

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumi par izraidīšanu un savstarpēju juridisku palīdzību, kas abi 2003. gada 25. jūnijā (1) ir parakstīti Vašingtonā, stājas spēkā 2010. gada 1. februārī saskaņā ar izraidīšanas nolīguma 22. pantu un savstarpējas juridiskas palīdzības nolīguma 18. pantu.


(1)  OV L 181, 19.7.2003., 27. lpp.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/12


PADOMES LĒMUMS 2009/916/KĀDP

(2009. gada 23. oktobris)

par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2008. gada 15. maijā ir pieņēmusi Rezolūciju Nr. 1814, kurā aicina valstis un reģionālas organizācijas veikt darbības, lai sargātu kuģus, kas pārvadā un piegādā humāno palīdzību Somālijai un veic ANO atļautas darbības.

(2)

ANO DP 2008. gada 2. jūnijā pieņēma Rezolūciju Nr. 1816 (2008), ar ko valstīm, kas sadarbojas ar Somālijas Federatīvo pagaidu valdību, sešus mēnešus no minētās rezolūcijas pieņemšanas dienas ir atļauts iebraukt Somālijas teritoriālajos ūdeņos un saskaņā ar starptautiskām tiesībām izmantot visus vajadzīgos līdzekļus, lai apkarotu jūras pirātisma un bruņotas laupīšanas aktus. Ar ANO DP 2008. gada 2. decembra Rezolūciju Nr. 1846 (2008) minēto noteikumu darbība ir pagarināta vēl par 12 mēnešiem.

(3)

Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju, lai palīdzētu Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas aktus, un atturēt no tādiem nodarījumiem (1) (operācija Atalanta).

(4)

Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 11. pantā ir paredzēts, ka par Eiropas Savienības vadīto spēku un to personāla statusu, kas atrodas trešo valstu sauszemes teritorijā vai darbojas trešo valstu teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, lēmumi jāpieņem saskaņā ar Līguma 24. pantā izklāstīto procedūru.

(5)

Pēc tam, kad Padome 2007. gada 18. septembrī saskaņā ar 24. pantu Līgumā par Eiropas Savienību to bija atļāvusi, prezidentvalsts, kam palīdzēja ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis, vienojās par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā.

(6)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai uzliktu saistības Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2009. gada 23. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

T. BILLSTRÖM


(1)  OV L 301, 12.11.2008., 33. lpp.


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta

EIROPAS SAVIENĪBA (ES),

no vienas puses, un

SEIŠELU SALU REPUBLIKA, turpmāk “uzņemšanas valsts”,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) Nr. 1814 (2008), Nr. 1838 (2008), Nr. 1846 (2008) un Nr. 1851 (2008),

Seišelu Salu Republikas 2009. gada 2. aprīļa un 2009. gada 21. augusta vēstules, kurās ir lūgta ES jūras spēku klātbūtne tās teritorijā,

Padomes Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP (2008. gada 10. novembris) par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem,

to, ka nolīgums neietekmēs Pušu tiesības un pienākumus, ko tām uzliek starptautiski nolīgumi un citi instrumenti, ar ko ir izveidotas starptautiskas tiesas un tribunāli, arī Starptautiskās Krimināltiesas statūti,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šis nolīgums attiecas uz Eiropas Savienības vadītiem spēkiem un to personālu.

2.   Šis nolīgums ir spēkā tikai uzņemšanas valsts teritorijā, tostarp tās iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā.

3.   Šajā nolīgumā:

a)

“Eiropas Savienības vadītie spēki (EUNAVFOR)” ir ES militārais štābs un ES operācijā Atalanta iesaistītie attiecīgo valstu kontingenti, to kuģi, gaisa kuģi, ekipējums un transportlīdzekļi;

b)

“operācija” ir militāras misijas gatavošana, izstrāde, izpilde un tai sniegts atbalsts, īstenojot pilnvaras, ko dod ANO DPR Nr. 1814 (2008), Nr. 1838 (2008), Nr. 1846 (2008), Nr. 1851 (2008) un visas turpmākas attiecīgas ANO Drošības Padomes Rezolūcijas, ANO Jūras tiesību konvencija un Seišelu Salu Republikas 2009. gada 2. aprīļa un 21. augusta uzaicinājuma vēstules;

c)

“operācijas komandieris” ir komandieris, kas vada operāciju;

d)

“ES spēku komandieris” ir komandieris teritorijā, kur notiek militārās operācijas;

e)

“ES militārais štābs” – neatkarīgi no atrašanās vietas – ir militārs štābs un tā elementi, kas ir pakļauti ES militārajiem komandieriem, kuri veic operācijas militāro vadību vai kontrolē to;

f)

“attiecīgo valstu kontingenti” ir vienības, kuģi, gaisa kuģi un elementi, arī tirdzniecības kuģos izvietoti aizsardzības spēki, kas pieder Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras piedalās operācijā;

g)

EUNAVFOR personāls” ir uz EUNAVFOR norīkots civils un militārs personāls, kā arī personāls, kas ir dislocēts, gatavojot operāciju, EUNAVFOR arestētu personu eskorta personāls un personāls, kas operācijā veic kādas sūtītājvalsts vai ES iestādes uzdevumu, un atrodas – izņemot gadījumus, kad šajā nolīgumā ir paredzēts kas cits – uzņemšanas valsts teritorijā, kas nav vietējais personāls un personāls, ko nodarbina starptautiski komerciāli uzņēmēji;

h)

“vietējais personāls” ir personāls, kurš sastāv no uzņemšanas valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem;

i)

“objekti” ir visas telpas, mitekļi un zemes platības, kas ir vajadzīgas EUNAVFOR un EUNAVFOR personālam;

j)

“sūtītājvalsts” ir valsts, kas nodrošina attiecīgu EUNAVFOR operācijas dalībvalstu, t. i., Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu, kontingentu;

k)

“ūdeņi” ir uzņemšanas valsts iekšējie ūdeņi un teritoriālie ūdeņi, un gaisa telpa virs tādiem ūdeņiem;

l)

“oficiālā sarakste” ir visa sarakste, kas attiecas uz operāciju un tās funkcijām.

2. pants

Vispārēji noteikumi

1.   EUNAVFOR, kā arī EUNAVFOR personāls ievēro uzņemšanas valsts normatīvos aktus un atturas no jebkādām rīcībām vai darbībām, kas nav saderīgas ar operācijas mērķiem.

2.   EUNAVFOR regulāri informē uzņemšanas valsts valdību par EUNAVFOR personāla skaitu, kas ir dislocēts uzņemšanas valsts teritorijā, kā arī to, kādi kuģi, gaisa kuģi un vienības darbojas uzņemšanas valstī vai piestāj tās ostās.

3. pants

Identifikācija

1.   EUNAVFOR personālam, kas atrodas uzņemšanas valsts sauszemes teritorijā, vienmēr jānēsā līdzi pases vai militārās identitātes kartes.

2.   EUNAVFOR transportlīdzekļiem, gaisa kuģiem, kuģiem un citiem transportlīdzekļiem ir īpašas EUNAVFOR atšķirības zīmes un/vai reģistrācijas numuri, ko pirms tam dara zināmu attiecīgām uzņemšanas valsts iestādēm.

3.   EUNAVFOR drīkst pie saviem objektiem, uz transportlīdzekļiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem izkārt un uz tiem attēlot Eiropas Savienības karogu un lietot marķējumus, piemēram, zīmotnes, vienību nosaukumus un oficiālus simbolus. Uz EUNAVFOR personāla formastērpiem ir EUNAVFOR atšķirības zīme. Saskaņā ar ES spēku komandiera lēmumu pie EUNAVFOR objektiem, uz transportlīdzekļiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem, un formastērpiem var būt operācijā iesaistīto kontingentu valstu karogi vai zīmotnes.

4. pants

Robežu šķērsošana un pārvietošanās uzņemšanas valsts teritorijā

1.   Izņemot EUNAVFOR kuģu un gaisa kuģu apkalpes, EUNAVFOR personāls ieceļo uzņemšanas valsts teritorijā, tikai uzrādot 3. panta 1. punktā paredzētos dokumentus. Ierodoties uzņemšanas valsts teritorijā, to atstājot, kā arī uzturoties tajā, uz viņiem neattiecas noteikumi par pasēm un vīzām, ka arī imigrācijas kontrole un muitas kontrole.

2.   Uz EUNAVFOR personālu neattiecas noteikumi par ārvalstnieku reģistrāciju un uzraudzību, bet uzņemšanas valsts teritorijā personāls negūst pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības.

3.   Ieceļojot uzņemšanas valsts lidostā vai ostā, EUNAVFOR respektē sabiedrības veselības aizsardzības un vides veselības aizsardzības normatīvos aktus. Šajā nolūkā var vienoties par īstenošanas kārtību, kā minēts 18. pantā.

4.   Informācijas nolūkos uzņemšanas valstij iesniedz vienotu tās teritorijā ievestu EUNAVFOR aktīvu sarakstu. Aktīviem ir īpaša EUNAVFOR atšķirības zīme. EUNAVFOR aktīvi un transportlīdzekļi, kas, atbalstot operāciju, iebrauc uzņemšanas valsts teritorijā, to šķērso vai izbrauc no tās, ir atbrīvoti no prasības uzrādīt inventāra sarakstus vai citus muitas dokumentus, un uz tiem neattiecas nekādas pārbaudes.

5.   EUNAVFOR personāls, respektējot uzņemšanas valsts normatīvos aktus, var vadīt motorizētus transportlīdzekļus, kuģus un gaisa kuģus uzņemšanas valsts teritorijā ar noteikumu, ka viņam ir derīga attiecīgās valsts, starptautiska, vai militāra vadītāja apliecība, kuģa kapteiņa vai pilota apliecība.

6.   Operācijas vajadzībām uzņemšanas valsts dod EUNAVFOR un EUNAVFOR personālam tiesības brīvi pārvietoties un brīvi ceļot pa tās teritoriju, arī teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā. Brīvība pārvietoties uzņemšanas valsts teritoriālajos ūdeņos ietver apstāšanos un enkura izmešanu jebkādos apstākļos.

7.   Uzņemšanas valsts teritorijā, arī tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā operācijas sakarā EUNAVFOR, ja ir saņemta uzņemšanas valsts atļauja, var palaist un piezemēt jebkādu gaisa kuģi vai militāru iekārtu vai uzņemt personālu un iekraut kravu jebkādā gaisa kuģī vai militārā iekārtā.

8.   Operācijā EUNAVFOR zemūdenēm uzņemšanas valsts teritoriālajos ūdeņos nav jākuģo virs ūdens un jārāda to karogs.

EUNAVFOR un to fraktētie transportlīdzekļi operācijā var izmantot valsts ceļus, tiltus, prāmjus, lidostas un ostas, nemaksājot nodevas, muitas maksājumus, nodokļus un līdzīgus maksājumus. EUNAVFOR nav atbrīvoti no loģiskiem maksājumiem par lūgtiem un saņemtiem pakalpojumiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, ko piemēro uzņemšanas valsts bruņotajiem spēkiem.

5. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņemšanas valsts nodrošina EUNAVFOR

1.   EUNAVFOR objekti, kuģi un gaisa kuģi ir neaizskarami. Uzņemšanas valsts pārstāvji tajos neierodas bez ES spēku komandiera piekrišanas.

2.   EUNAVFOR objektiem, mēbelēm un citiem to aktīviem, kā arī transportlīdzekļiem ir imunitāte attiecībā pret kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai arestu.

3.   EUNAVFOR, to īpašumiem un aktīviem neatkarīgi no atrašanās vietas un valdītāja ir imunitāte attiecībā pret tiesvedību jebkādā formā.

4.   EUNAVFOR arhīvi un dokumenti vienmēr ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

5.   EUNAVFOR oficiālā sarakste ir neaizskarama.

6.   Attiecībā uz operācijas vajadzībām pirktām un importētām precēm, sniegtiem pakalpojumiem un EUNAVFOR izmantotiem objektiem EUNAVFOR, kā arī ar tiem saistītie piegādātāji un darbuzņēmēji ir atbrīvoti no visām valsts, reģionu un pašvaldību nodevām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem. EUNAVFOR nav atbrīvoti no nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, ko iekasē par lūgtiem un sniegtiem pakalpojumiem.

7.   Uzņemšanas valsts ļauj ievest preces operācijas vajadzībām un atbrīvo tās no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un citiem sniegtiem pakalpojumiem.

6. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņemšanas valsts nodrošina EUNAVFOR personālam

1.   EUNAVFOR personālam nepiemēro nekādus arestus vai aizturēšanu.

2.   EUNAVFOR personāla dokumenti, sarakste un īpašums ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja piemēro izpildes pasākumus, ko ir atļauts veikt saskaņā ar 6. punktu.

3.   EUNAVFOR personālam visos apstākļos ir imunitāte pret uzņemšanas valsts kriminālo tiesvedību.

Attiecīga sūtītājvalsts vai ES iestāde var atcelt EUNAVFOR personāla imunitāti pret kriminālo tiesvedību. Šāda atcelšana vienmēr ir jāformulē rakstiski.

4.   EUNAVFOR personālam ir imunitāte pret uzņemšanas valsts civilo un administratīvo tiesvedību par visu teikto vai rakstīto, kā arī par visām darbībām, kas ir veiktas, pildot oficiālus pienākumus. Ja pret EUNAVFOR personālu ceļ civilprasību kādā uzņemšanas valsts tiesā, to tūlīt dara zināmu ES spēku komandierim un kompetentai sūtītājvalsts iestādei vai ES iestādei. Pirms tiesvedības ES spēku komandieris un kompetenta sūtītājvalsts iestāde vai ES iestāde tiesai apliecina, vai attiecīgo aktu EUNAVFOR personāls ir veicis, pildot oficiālus pienākumus.

Ja akts ir veikts, pildot oficiālus pienākumus, tiesvedību nesāk un piemēro 15. pantu. Ja akts nav veikts, pildot oficiālus pienākumus, tiesvedība var turpināties. ES spēku komandiera un kompetentas sūtītājvalsts iestādes vai ES iestādes apliecinājums ir saistošs uzņemšanas valsts tiesai, kas nevar to apstrīdēt.

Ja tiesvedību sāk EUNAVFOR personāla loceklis, viņš zaudē imunitāti pret tiesvedību saistībā ar visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5.   EUNAVFOR personālam nav pienākuma sniegt liecības tiesā. Tomēr EUNAVFOR un sūtītājvalstis cenšas iegūt jebkādos starpgadījumos iesaistīta EUNAVFOR personāla liecības vai ar zvērestu apliecinātas rakstiskas liecības visos starpgadījumos, kuros iesaistītās personas ir pārsūtītas saskaņā ar Eiropas Savienības un uzņemšanas valsts savstarpēju nolīgumu par aizdomās turēto pirātu un bruņoto laupītāju, un viņu aktīvu pārsūtīšanu no EUNAVFOR uzņemšanas valstij.

6.   EUNAVFOR personāla locekļiem nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sāk civillietas, kas nav saistītas ar viņu oficiāliem pienākumiem. EUNAVFOR personāla locekļu īpašumam, par ko ES spēku komandieris apliecina, ka tas ir vajadzīgs oficiāli veicamo pienākumu izpildei, nevar uzlikt arestu, izpildot tiesas spriedumu, lēmumu vai orderi. Civilā tiesvedībā uz EUNAVFOR personālu neattiecas nekādi personas brīvības ierobežojumi vai citi ierobežojoši pasākumi.

7.   EUNAVFOR personāla locekļu imunitāte pret uzņemšanas valsts tiesvedību viņus neatbrīvo no attiecīgo sūtītājvalstu tiesvedības.

8.   Par EUNAVFOR sniegtiem pakalpojumiem EUNAVFOR personāls ir atbrīvots no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas uzņemšanas valstī var būt spēkā.

9.   EUNAVFOR personāls uzņemšanas valstī ir atbrīvots no jebkādiem nodokļiem, ko uzliek EUNAVFOR vai sūtītājvalstu maksātajai algai un atlīdzībām, un jebkuriem ienākumiem, ko saņem ārpus uzņemšanas valsts.

Uzņemšanas valsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko tā var pieņemt, ļauj EUNAVFOR personālam ievest preces personiskām vajadzībām un atbrīvo tās no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem.

EUNAVFOR personāla locekļu bagāža ir atbrīvota no pārbaudēm, ja vien nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka tajā ir priekšmeti, kas nav domāti EUNAVFOR personāla locekļa personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports uzņemšanas valstī ir aizliegts saskaņā ar tiesību aktiem, vai uz ko attiecas karantīnas noteikumi. Tādas pārbaudes izdara vienīgi attiecīga EUNAVFOR personāla locekļa vai pilnvarota EUNAVFOR pārstāvja klātbūtnē.

7. pants

Vietējais personāls

Vietējam personālam ir tikai tādas privilēģijas un imunitāte, ko pieļauj uzņemšanas valsts. Tomēr uzņemšanas valsts īsteno jurisdikciju pār minēto personālu tā, lai lieki netraucētu operācijas darbības.

8. pants

Kriminālā tiesvedība

Kompetentas sūtītājvalsts iestādes ir tiesīgas uzņemšanas valsts teritorijā īstenot jebkādu kriminālo tiesvedību un disciplinārās pilnvaras, kas ar sūtītājvalsts tiesībām ir tām uzticētas par visu EUNAVFOR personālu, uz ko attiecas attiecīgi sūtītājvalsts tiesību akti. Kad vien iespējams, uzņemšanas valsts cenšas atvieglināt kompetentām sūtītājvalsts iestādēm tiesvedības īstenošanu.

9. pants

Formastērps un ieroči

1.   Formastērpu valkāšanu nosaka ES spēku komandiera pieņemti noteikumi.

2.   Jūrā EUNAVFOR militārais personāls un policijas personāls var nēsāt ieročus un munīciju, eskortējot EUNAVFOR arestētas personas – ar nosacījumu, ka viņi ir pilnvaroti to darīt ar pavēlēm, kas stingri aprobežojas ar operatīvām vajadzībām.

3.   Seišelu Salu sauszemes teritorijā EUNAVFOR personāls var nēsāt ieročus, ja atļauja to darīt ir dota ar pavēli, gan savā teritorijā, gan arī tranzītā no vienas šādas teritorijas uz citu, vai to kuģiem un gaisa kuģiem, kā arī eskortējot aizturētas personas, ko tur aizdomās par pirātismu. Visos citos gadījumos ieročus var nēsāt tikai ar iepriekšēju atļauju, kas izdota saskaņā ar Seišelu Salu Šaujamieroču un munīcijas likumu.

10. pants

Uzņemšanas valsts sniegts atbalsts un līgumu slēgšana

1.   Uzņemšanas valsts, ja tai to lūdz, piekrīt palīdzēt EUNAVFOR atrast piemērotus objektus.

2.   Uzņemšanas valsts saskaņā ar tās līdzekļiem un spējām par brīvu nodrošina objektus, kas tai pieder, ciktāl šādi objekti tiek lūgti, lai veiktu administratīvas un operatīvas EUNAVFOR darbības, izņemot pakalpojumu maksājumus un degvielu.

3.   Uzņemšanas valsts saskaņā ar saviem līdzekļiem un iespējām palīdz operācijas sagatavošanā, izvēršanā, veikšanā un tās atbalstīšanā. Uzņemšanas valsts palīdzību un atbalstu operācijai nodrošina saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tā sniedz palīdzību un atbalstu saviem bruņotajiem spēkiem.

4.   To, kādus tiesību aktus piemēro līgumiem, ko EUNAVFOR ir noslēguši uzņemšanas valstī, nosaka līgumā.

5.   Līgumā var paredzēt, ka domstarpībām, kas rodas, īstenojot līgumu, piemēro 15. panta 3. un 4. punktā minēto domstarpību izšķiršanas procedūru.

6.   Uzņemšanas valsts atvieglina tādu līgumu īstenošanu, ko EUNAVFOR un komerciālas vienības ir noslēgušas operācijas nolūkos.

11. pants

Objektu pārveide

1.   Respektējot uzņemšanas valsts normatīvos aktus, EUNAVFOR ir pilnvaroti būvēt, pārbūvēt vai citādi pārveidot objektus atkarībā no tā, kas ir vajadzīgs to operatīvām vajadzībām.

2.   Uzņemšanas valsts nelūdz kompensāciju no EUNAVFOR par tādām būvēm, pārbūvēm vai pārmaiņām.

12. pants

Miruši EUNAVFOR personāla locekļi

1.   ES spēku komandieris ir tiesīgs uzņemties atbildību un veikt piemērotus pasākumus, lai repatriētu ikvienu mirušu EUNAVFOR personāla locekli un viņa personisko īpašumu.

2.   Mirušiem EUNAVFOR locekļiem neveic sekciju bez attiecīgas valsts piekrišanas, kuras valstspiederīgais ir mirušais, un bez EUNAVFOR un/vai attiecīgās valsts pārstāvja klātbūtnes.

3.   Uzņemšanas valsts sadarbojas ar EUNAVFOR, cik pilnīgi vien iespējams, lai pēc iespējas drīz repatriētu mirušus EUNAVFOR locekļus.

13. pants

EUNAVFOR drošība un militārā policija

1.   Uzņemšanas valsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu EUNAVFOR un to personāla drošību un aizsardzību.

2.   ES spēku komandieris var izveidot militārās policijas vienību, lai uzturētu kārtību EUNAVFOR objektos.

3.   Militārās policijas vienība saziņā ar uzņemšanas valsts militāro policiju vai policiju un sadarbībā ar to var ārpus minētiem objektiem veikt darbības, nodrošinot, ka EUNAVFOR personāls ievēro labu kārtību un disciplīnu.

4.   EUNAVFOR personāls, kas šķērso uzņemšanas valsts teritoriju, pavadot EUNAVFOR aizturētas personas, pret minētajām personām var izmantot vajadzīgos piespiedu līdzekļus.

14. pants

Saziņa

1.   EUNAVFOR var uzstādīt un izmantot radioraidītājus un uztvērējus, kā arī satelītu sistēmas. Tie sadarbojas ar kompetentām uzņemšanas valsts iestādēm, izmantojot attiecīgas frekvences, lai izvairītos no konfliktiem. Uzņemšanas valsts bez maksas dod piekļuvi frekvenču diapazonam saskaņā ar uzņemšanas valsts normatīvajiem aktiem.

2.   EUNAVFOR ir tiesības uz neierobežotu saziņu, izmantojot radio (arī satelītradio, pārvietojamus vai pārnēsājamus radio), telefonus, telegrāfa aparātus, faksus un citus līdzekļus, kā arī tiesības uzstādīt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu saziņu EUNAVFOR objektos un tiem savā starpā, arī tiesības operācijas vajadzībām vilkt kabeļus un telefona līnijas.

3.   EUNAVFOR savos objektos var veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pārsūtītu EUNAVFOR vai to personālam adresētu pastu vai pastu, ko sūta EUNAVFOR vai to personāls.

15. pants

Prasības nāves, ievainojuma, bojājuma vai zaudējuma gadījumā

1.   EUNAVFOR un EUNAVFOR personāls nav atbildīgi par civilam vai valsts īpašumam nodarītiem kaitējumiem vai tāda īpašuma zudumiem, ko izraisa EUNAVFOR darbības, īstenojot oficiālus pienākumus, vai ko izraisa darbības saistībā ar iedzīvotāju rīkotām nekārtībām vai EUNAVFOR aizsardzību.

2.   Lai panāktu izlīgumu, prasības par civiliedzīvotāju īpašuma vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas nav minētas 1. punktā, kā arī prasības, ko ceļ personu nāves vai ievainojumu, kā arī EUNAVFOR īpašuma bojājumu vai zaudējumu gadījumā, ar kompetentu uzņemšanas valsts iestāžu starpniecību pārsūta uz EUNAVFOR, ja tas ir saistīts ar juridisku un fizisku uzņemšanas valsts personu celtām prasībām, vai kompetentām uzņemšanas valsts iestādēm, ja tas ir saistīts ar EUNAVFOR celtām prasībām.

3.   Ja izlīgumu nevar panākt, prasību iesniedz prasību komisijai, kurā ir vienāds skaits EUNAVFOR un uzņemšanas valsts pārstāvju. Prasības nokārto, savstarpēji vienojoties.

4.   Ja prasību komisija nevar panākt izlīgumu, domstarpības par:

a)

prasībām līdz un par EUR 40 000 atrisina ar diplomātiskiem līdzekļiem;

b)

prasībām, kas ir lielākas par a) apakšpunktā minēto summu, nodod izskatīšanai šķīrējtiesai, kuras lēmumi ir saistoši.

5.   Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši – vienu ieceļ uzņemšanas valsts, otru EUNAVFOR, un trešo kopīgi ieceļ uzņemšanas valsts un EUNAVFOR. Ja viena puse divos mēnešos neieceļ šķīrējtiesnesi vai uzņemšanas valsts nevar vienoties ar EUNAVFOR par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, attiecīgo šķīrējtiesnesi ieceļ Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs.

EUNAVFOR noslēdz administratīvu vienošanos ar uzņemšanas valsts pārvaldes iestādēm, lai noteiktu prasību komisijas un šķīrējtiesas kompetences, to, kādu procedūru piemērot minētajās struktūrās, un nosacījumus prasību celšanai.

16. pants

Koordinācija un domstarpības

1.   Visas problēmas, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izšķir EUNAVFOR pārstāvji un kompetentas uzņemšanas valsts iestādes.

2.   Ja izlīgumu nepanāk, domstarpības par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu uzņemšanas valsts un ES pārstāvji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

17. pants

Citi noteikumi

1.   Visos gadījumos, kad šajā nolīgumā ir minētas EUNAVFOR un EUNAVFOR personāla privilēģijas, imunitāte un tiesības, uzņemšanas valsts valdība ir atbildīga par to īstenošanu un to, lai tās ievērotu attiecīgas uzņemšanas valsts vietējās pašvaldības.

2.   Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts vai uzskatāms par tādu, kas liek atkāpties no jebkurām tiesībām, kuras var attiecināt uz kādu ES dalībvalsti vai jebkuru citu valsti, kas dod ieguldījumu EUNAVFOR darbībā saskaņā ar citiem nolīgumiem.

18. pants

Īstenošanas noteikumi

Lai īstenotu šo nolīgumu, par operatīviem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem ES operācijas/bruņoto spēku komandieris var slēgt īpašus nolīgumus ar uzņemšanas valsts pārvaldes iestādēm.

19. pants

Stāšanās spēkā un darbības beigas

1.   Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā un paliek spēkā līdz dienai, kad tiek aizvests pēdējais EUNAVFOR elements un aizbrauc pēdējais EUNAVFOR personāla loceklis, kā to dara zināmu EUNAVFOR. Katra puse var izbeigt šo nolīgumu agrāk, rakstiski par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš.

2.   Neskarot 1. punktu, noteikumus, kas ietverti 4. panta 8. punktā, 5. panta 1. līdz 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 5. panta 7. punktā, 6. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 6. panta 4. punktā, 6. panta 6. punktā, 6. panta 8. līdz 10. punktā, 10. panta 2. punktā, 11. pantā, 13. panta 1. punktā un 13. panta 2. punktā un 15. pantā, uzskata par spēkā esošiem no dienas, kad ir dislocēts pirmais EUNAVFOR personāla loceklis, ja minētā diena ir bijusi pirms dienas, kad šis nolīgums stājies spēkā.

3.   Šo nolīgumu var grozīt pēc Pušu savstarpējas rakstiskas vienošanās.

4.   Šā nolīguma darbības izbeigšana neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu pirms šādas izbeigšanas.

Viktorijā, Seišelu salās, divos oriģināleksemplāros angļu valodā, 2009. gada 10. novembrī

Eiropas Savienības vārdā –

Seišelu Salu Republikas vārdā –


TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/20


PADOMES LĒMUMS 2009/917/TI

(2009. gada 30. novembris)

par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Francijas Republikas iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Kopienas teritorijā un pie tās ārējām robežām muitas pārvaldes kopā ar citām kompetentām iestādēm atbild par to, lai tiktu novērsti un izmeklēti ne tikai Kopienas noteikumu, bet arī attiecīgo valstu noteikumu pārkāpumi un lai par tiem sauktu pie atbildības.

(2)

Jebkuras nelikumīgas tirdzniecības attīstība nopietni apdraud sabiedrības veselību, morāli un drošību.

(3)

Ir jānostiprina muitas pārvalžu sadarbība, paredzot procedūras, kas ļautu muitas pārvaldēm kopīgi darboties un apmainīties ar personas un cita veida datiem par nelikumīgas tirdzniecības darbībām, izmantojot jaunu informācijas apstrādes un pārraides tehnoloģiju, ņemot vērā Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (2), un principus Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris), ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijas jomā (turpmāk “Ieteikums Nr. R (87) 15”).

(4)

Ir arī jānodrošina lielāka papildināmība ar pasākumiem, kas veikti saistībā ar Eiropas Policijas biroja (Eiropols) un Eiropas Tiesiskās sadarbības vienību (Eurojust) sadarbību, lai šīs iestādes, pildot uzdevumus savu pilnvaru robežās, varētu piekļūt Muitas informācijas sistēmas datiem, tostarp muitas lietu identifikācijas datu bāzei.

(5)

Piekļuvei Muitas informācijas sistēmai būtu jāļauj Eiropolam pārbaudīt minētajās datu bāzēs pieejamo informāciju, salīdzinot to ar informāciju, kas iegūta ar citiem līdzekļiem, noteikt jaunas saiknes, ko līdz šim nebija iespējams atklāt, un tādējādi veikt plašāku analīzi. Piekļuvei muitas lietu identifikācijas datu bāzei būtu jāļauj Eiropolam atklāt saiknes starp kriminālizmeklēšanas gadījumiem, kuri līdz šim Eiropolam nav bijuši zināmi un kuriem ir ietekme Eiropas Savienībā un ārpus tās.

(6)

Piekļuvei Muitas informācijas sistēmai būtu jāļauj Eurojust nekavējoties iegūt informāciju, kas vajadzīga precīzam sākotnējam pārskatam, lai varētu identificēt juridiskos šķēršļus un pārvarēt tos, un panākt labākus izmeklēšanas rezultātus. Piekļuvei muitas lietu identifikācijas datu bāzei būtu jāļauj Eurojust saņemt informāciju par dažādās dalībvalstīs notiekošām un pabeigtām izmeklēšanām un tādējādi uzlabot atbalstu dalībvalstu tiesu iestādēm.

(7)

Tā kā savā ikdienas darbā muitas pārvaldēm ir jāpiemēro gan Kopienas, gan attiecīgo valstu noteikumi, ir jāgādā, lai minētie noteikumi par savstarpēju palīdzību un administratīvo sadarbību tiktu izstrādāti paralēli. Tādēļ būtu jāņem vērā noteikumi par Muitas informācijas sistēmu un muitas lietu identifikācijas datu bāzi, kas ietverti Regulā (EK) Nr. 766/2008 (3).

(8)

Dalībvalstis atzīst priekšrocības, ko rada iespēja pilnībā izmantot muitas lietu identifikācijas datu bāzi, lai varētu saskaņot un stiprināt cīņu pret pārrobežu noziedzību, un tādēļ ir apņēmušās minētajā datu bāzē ievadīt pēc iespējas vairāk datu.

(9)

Pieredze, kas gūta pēc 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitu vajadzībām (4) (turpmāk “MIS konvencija”) stāšanās spēkā, liecina, ka Muitas informācijas sistēmas izmantošana tikai konstatēšanai un ziņošanai, slepenas uzraudzības vai īpašas kontroles veikšanai neļauj pilnībā sasniegt sistēmas mērķi, proti, palīdzēt novērst un izmeklēt smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus un saukt par tiem pie atbildības.

(10)

Stratēģiskajai analīzei būtu jāpalīdz visaugstākā līmeņa atbildīgajām personām noteikt krāpšanas apkarošanas projektus, mērķus un politikas jomas, plānot pasākumus un iesaistīt resursus, kas vajadzīgi darbības mērķu sasniegšanai.

(11)

Operatīvajai analīzei attiecībā uz dažu tādu personu vai uzņēmumu darbībām, līdzekļiem un nodomiem, kas neievēro vai šķietami neievēro valsts tiesību aktus, būtu jāpalīdz muitas dienestiem veikt konkrētajam gadījumam atbilstīgus pasākumus, lai sasniegtu krāpšanas apkarošanas mērķus.

(12)

Tādēļ MIS konvencija būtu jāaizstāj.

(13)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(14)

Šis lēmums nekavē dalībvalstis piemērot to konstitucionālos noteikumus par piekļuvi oficiāliem dokumentiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

I   NODAĻA

MUITAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZVEIDOŠANA

1. pants

1.   Izveido kopīgu automatizētu informācijas sistēmu atbilstīgi muitu vajadzībām (turpmāk “Muitas informācijas sistēma” vai “sistēma”).

2.   Muitas informācijas sistēmas mērķis saskaņā ar šo lēmumu ir palīdzēt novērst un izmeklēt smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus un saukt par tiem pie atbildības, nodrošinot datu ātrāku pieejamību un tādējādi palielinot dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti.

II   NODAĻA

DEFINĪCIJAS

2. pants

Šajā lēmumā:

1)

“valsts tiesību akti” ir kādas dalībvalsts normatīvie akti, kuru piemērošana pilnīgi vai daļēji ir šīs dalībvalsts muitas pārvaldes kompetencē un kuri attiecas uz:

a)

preču apriti, uz ko attiecas aizliegumi, ierobežojumi vai kontrole, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“EK līgums”) 30. un 296. pantu;

b)

skaidras naudas aprites kontroles pasākumiem Kopienā, ja šādus pasākumus veic saskaņā ar EK līguma 58. pantu;

c)

darbībām ar mērķi nodot, konvertēt, noklusēt vai slēpt īpašumu vai ieņēmumus, kas tieši vai netieši gūti vai izmantoti, veicot nelikumīgu narkotiku tirdzniecību starptautiskā līmenī vai pārkāpjot:

i)

kādas dalībvalsts normatīvos vai administratīvos aktus, kuru piemērošana pilnīgi vai daļēji ir šīs dalībvalsts muitas pārvaldes kompetencē attiecībā uz to preču pārrobežu apriti, kurām piemēro aizliegumus, ierobežojumus vai kontroli, jo īpaši tos pasākumus, kas minēti EK līguma 30. un 296. pantā, kā arī attiecībā uz nesaskaņotiem akcīzes nodokļiem;

ii)

tādu Kopienas noteikumu un saistīto īstenošanas noteikumu kopumu, ar ko reglamentē to preču importu, eksportu, tranzītu un uzglabāšanu, kuras tirgo starp dalībvalstīm un trešām valstīm un starp dalībvalstīm tādu preču gadījumā, kam nav Kopienas statusa EK līguma 23. panta nozīmē, vai precēm, uz ko attiecas papildu uzraudzība vai pārbaudes, lai noteiktu to Kopienas statusu;

iii)

tādu noteikumu kopumu, kas Kopienas līmenī pieņemti saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, un īpašus noteikumus, kas pieņemti attiecībā uz precēm, kuras iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus; vai

iv)

tādu noteikumu kopumu, kas Kopienas līmenī pieņemti par saskaņotiem akcīzes nodokļiem un pievienotās vērtības nodokli, kuru uzliek importam, kopā ar valsts noteikumiem, ar ko īsteno minētos noteikumus vai kas šajā sakarā ir piemēroti;

2)

“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu (datu subjektu), ja identificējama persona ir tāda persona, ko tieši vai netieši var identificēt, konkrēti, norādot personas kodu vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskas, fizioloģiskas, garīgas, saimnieciskas, kultūras vai sociālas identitātes faktorus;

3)

“datu sniedzēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura ievada datus Muitas informācijas sistēmā;

4)

“operatīvā analīze” ir tādu darbību analīze, kuras ir vai šķietami ir valsts tiesību aktu pārkāpumi, un tā ietver šādus posmus:

a)

informācijas, tostarp personas datu, vākšana;

b)

informācijas avota un pašas informācijas ticamības izvērtēšana;

c)

starp šo informāciju vai arī starp šo informāciju un citiem nozīmīgiem datiem pastāvošās saiknes izpēte, metodiska atspoguļošana un interpretācija;

d)

novērojumu, hipotēžu vai ieteikumu formulēšana, kurus kompetentās iestādes var tieši izmantot kā riska informāciju, lai novērstu un atklātu citus valsts tiesību aktu pārkāpumus un/vai precīzi noteiktu personu vai uzņēmumus, kas ir iesaistīti šādās darbībās;

5)

“stratēģiskā analīze” ir valsts tiesību aktu pārkāpumu vispārējo tendenču izpēte un atspoguļošana, novērtējot dažu valsts tiesību aktu pārkāpumu veidu radītos draudus, mērogu un ietekmi, lai noteiktu prioritātes, labāk izprastu šo parādību vai draudus, pārorientētu krāpšanas novēršanas un atklāšanas pasākumus un pārskatītu dienestu organizāciju. Stratēģiskajai analīzei drīkst izmantot tikai datus, kuros nav iekļauti identificējoši faktori.

III   NODAĻA

MUITAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DARBĪBA UN IZMANTOŠANA

3. pants

1.   Muitas informācijas sistēmu veido centrālā datu bāze, kas ir pieejama, izmantojot termināļus katrā dalībvalstī. Tajā ir tikai tādi dati, tostarp arī personas dati, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu 1. panta 2. punktā paredzēto mērķi, un ko iedala šādās kategorijās:

a)

preces;

b)

transportlīdzekļi;

c)

uzņēmumi;

d)

personas;

e)

krāpšanas tendences;

f)

pieejamā ekspertīze;

g)

preču aizturēšana, atsavināšana vai konfiskācija;

h)

skaidras naudas aizturēšana, atsavināšana vai konfiskācija.

2.   Komisija nodrošina Muitas informācijas sistēmas infrastruktūras tehnisko vadību saskaņā ar normām, ko paredz Padomes pieņemtie īstenošanas pasākumi.

Komisija sniedz 27. pantā minētajai komitejai pārskatu par vadību.

3.   Komisija dara minētajai komitejai zināmu pieņemto tehniskās vadības īstenošanas kārtību.

4. pants

1.   Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu sistēmas mērķi, dalībvalstis nosaka, kādi elementi jāievada Muitas informācijas sistēmā saistībā ar katru 3. pantā 1. punktā minēto kategoriju. Personas datu elementus nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt saistībā ar 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto kategoriju.

2.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētajām kategorijām sistēmā ievadāmie personas datu elementi ir tikai šādi:

a)

uzvārds, pirmslaulības uzvārds, vārdi, iepriekšējie uzvārdi un pieņemtie vārdi;

b)

dzimšanas datums un vieta;

c)

valstspiederība;

d)

dzimums;

e)

personu apliecinošu dokumentu (pases, identifikācijas kartes, autovadītāja apliecības) numurs, izdošanas vieta un datums;

f)

adrese;

g)

jebkuras konkrētas objektīvās un pastāvīgās fiziskās pazīmes;

h)

datu ievadīšanas iemesls;

i)

ierosinātā darbība;

j)

brīdinājuma kods, kas norāda, ka persona ir bijusi bruņota, varmācīga vai izvairījusies no iestādēm;

k)

transportlīdzekļa reģistrācijas numurs.

3.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzēto kategoriju sistēmā ievadāmie personas datu elementi ir tikai ekspertu vārdi un uzvārdi.

4.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā paredzētajām kategorijām sistēmā ievadāmie personas datu elementi ir tikai šādi:

a)

uzvārds, pirmslaulības uzvārds, vārdi, iepriekšējie uzvārdi un pieņemtie vārdi;

b)

dzimšanas datums un vieta;

c)

valstspiederība;

d)

dzimums;

e)

adrese.

5.   Muitas informācijas sistēmā nekādā gadījumā neievada tādus personas datus, kas uzskaitīti Pamatlēmuma 2008/977/TI 6. pantā.

5. pants

1.   Datus attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētajām kategorijām ievada Muitas informācijas sistēmā vienīgi konstatēšanas un ziņošanas, slepenas uzraudzības, īpašas kontroles un stratēģiskas vai operatīvas analīzes vajadzībām.

Datus attiecībā uz 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto kategoriju ievada Muitas informācijas sistēmā vienīgi stratēģiskas vai operatīvas analīzes vajadzībām.

2.   Šā panta 1. punktā izklāstīto darbību mērķiem personas datus, kas ietilpst 3. panta 1. punktā minētajās kategorijās, drīkst ievadīt Muitas informācijas sistēmā tikai tad, ja ir faktiskas norādes, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi, izdara vai izdarīs smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus.

6. pants

1.   Ja tiek īstenotas 5. panta 1. punktā minētās darbības, var iegūt un nosūtīt datu sniedzējai dalībvalstij šādu pilnīgu vai daļēju informāciju:

i)

atrasta konkrēta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona;

ii)

kontroles vieta, laiks un iemesls;

iii)

ceļojuma maršruts un galamērķis;

iv)

personas, kas ir kopā ar attiecīgo personu, vai personas attiecīgajā transportlīdzeklī;

v)

izmantotais transportlīdzeklis;

vi)

transportētie priekšmeti;

vii)

apstākļi, kādos tika atklāta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona.

Ja šāda informācija ir iegūta, veicot slepenu uzraudzību, jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka netiek apdraudēta uzraudzības slepenība.

2.   Veicot īpašo kontroli, kas minēta 5. panta 1. punktā, personas, transportlīdzekļus un objektus var pārmeklēt, ciktāl to atļauj normatīvie akti un procedūras dalībvalstī, kur notiek pārmeklēšana. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti nepieļauj īpašo kontroli, minētā dalībvalsts to automātiski pārveido novērošanā un ziņošanā vai slepenā uzraudzībā.

7. pants

1.   Tieša piekļuve Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem ir vienīgi katras dalībvalsts izraudzītām valsts iestādēm. Šīs valsts iestādes ir muitas pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā.

2.   Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 27. pantā, saskaņā ar šā panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir atļauts tieši piekļūt Muitas informācijas sistēmas datiem, attiecībā uz katru iestādi norādot, kuriem datiem tai var būt piekļuve un kādiem nolūkiem.

3.   Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. punkta Padome ar vienprātīgu lēmumu var atļaut starptautiskām vai reģionālām organizācijām piekļuvi Muitas informācijas sistēmai. Pieņemot minēto lēmumu, Padome ņem vērā jebkurus spēkā esošus divpusējus nolīgumus, kā arī jebkurus 25. pantā minētās Apvienotās uzraudzības iestādes atzinumus par datu aizsardzības pasākumu piemērotību.

8. pants

1.   Dalībvalstis, Eiropols un Eurojust var izmantot Muitas informācijas sistēmas datus vienīgi tam, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā. Tomēr ar tās dalībvalsts iepriekšēju atļauju, kas attiecīgos datus ievadījusi sistēmā, un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, dalībvalstis var izmantot tos administratīviem un citiem mērķiem. Šāds cits izmantojums saskan ar normatīvajiem aktiem un procedūrām dalībvalstī, kura vēlas datus izmantot atbilstīgi Pamatlēmumā 2008/977/TI 3. panta 2. punktam, un tam būtu jāņem vērā Ieteikuma Nr. R (87) 15 5.2.i princips.

2.   Neskarot šā panta 1. un 4. punktu, 7. panta 3. punktu un 11. un 12. pantu, katrā dalībvalstī Muitas informācijas sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā.

3.   Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un 27. pantā minētajai komitejai to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā ir izraudzījusies saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4.   Muitas informācijas sistēmas datus ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kura šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt valsts iestādēm, kas nav saskaņā ar šā panta 2. punktu izraudzītās iestādes, trešām valstīm un starptautiskām vai reģionālām organizācijām, kuras vēlas tos izmantot. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos nosūta dienestiem, kas atrodas ārpus tās teritorijas. Šo pasākumu aprakstu nosūta 25. pantā minētajai Apvienotajai uzraudzības iestādei.

9. pants

1.   Datu ievadīšanu Muitas informācijas sistēmā reglamentē ar datu sniedzējas dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām, ja vien šajā lēmumā nav paredzēti stingrāki noteikumi.

2.   No Muitas informācijas sistēmas iegūto datu izmantošanu, tostarp to, kā veic jebkuru darbību saskaņā ar 5. panta 1. punktu, kuru ierosinājusi datu sniedzēja dalībvalsts, reglamentē ar normatīvajiem aktiem un procedūrām dalībvalstī, kas izmanto šos datus, ja vien šajā lēmumā nav paredzēti stingrāki noteikumi.

10. pants

1.   Katra dalībvalsts izraugās kompetentu muitas pārvaldi, kas valstī atbild par Muitas informācijas sistēmu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pārvalde atbild par to, lai attiecīgajā dalībvalstī Muitas informācijas sistēmu izmantotu pareizi, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

3.   Dalībvalstis cita citai dara zināmu 1. punktā minēto pārvaldi.

11. pants

1.   Eiropolam – atbilstīgi savām pilnvarām un lai pildītu savus pienākumus – ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti Muitas informācijas sistēmā saskaņā ar šā lēmuma 1., 3. līdz 6. pantu un 15. līdz 19. pantu, un veikt to meklēšanu.

2.   Ja Eiropola veiktajā meklēšanā konstatē atbilsmi starp Eiropola apstrādāto informāciju un Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem, Eiropols, izmantojot kanālus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (5), par to informē dalībvalsti, kas ievadījusi attiecīgos datus.

3.   Muitas informācijas sistēmā iegūtās informācijas izmantošanai ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kas datus ievadījusi sistēmā. Ja attiecīgā dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, darbības ar šo informāciju reglamentē ar Lēmumu 2009/371/TI. Eiropols var šādu informāciju nosūtīt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas datus ievadījusi sistēmā.

4.   Saskaņā ar Lēmumu 2009/371/TI Eiropols var lūgt attiecīgajai dalībvalstij papildu informāciju.

5.   Neskarot 3. un 4. punktu, Eiropols nesaslēdz Muitas informācijas sistēmas daļas, kurām tas var piekļūt, ne ar vienu datu vākšanas datorsistēmu, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī nepārsūta tajās iekļautos datus uz kādu no šādām sistēmām, neveic nekādu Muitas informācijas sistēmas daļu lejupielādi vai citādu kopēšanu.

Tiesības piekļūt Muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem Eiropols nodrošina vienīgi īpaši pilnvarotam Eiropola personālam.

Eiropols ļauj Apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Lēmuma 2009/371/TI 34. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, tam izmantojot tiesības piekļūt Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem un veikt tajos meklēšanu.

6.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē Lēmuma 2009/371/TI noteikumus par datu aizsardzību un Eiropola darbinieku atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi, vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

12. pants

1.   Eurojust valstu locekļiem un viņu vietniekiem, asistentiem un īpaši pilnvarotam personālam atbilstīgi savām pilnvarām un savu pienākumu pildīšanas labad ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti Muitas informācijas sistēmā saskaņā ar 1., 3. līdz 6. pantu un 15. līdz 19. pantu, un veikt tajos meklēšanu.

2.   Ja Eurojust valsts locekļa, viņa vietnieku, asistentu un īpaši pilnvarota personāla veiktajā meklēšanā konstatē atbilsmi starp Eurojust apstrādāto informāciju un Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem, viņi par to informē dalībvalsti, kas ievadījusi šo informāciju. Šādā meklēšanā iegūtu informāciju var sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas ievadījusi attiecīgos datus.

3.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē noteikumus par datu aizsardzību un par Eurojust valstu locekļu, viņu vietnieku, asistentu un īpaši pilnvarota personāla atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi Padomes Lēmumā 2009/426/TI (2008. gada 16. decembris) par Eurojust stiprināšanu un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (6), vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

4.   Muitas informācijas sistēmas daļas, kam Eurojust valstu locekļi, viņu vietnieki, asistenti un īpaši pilnvarots personāls var piekļūt, nesaslēdz ar datorsistēmu, kuras mērķis ir vākt un apstrādāt personas datus un kura darbojas pašā Eurojust vai tā pakļautībā, un pirmajā minētajā sistēmā esošos datus nepārsūta uz otro minēto sistēmu, kā arī neveic nekādu Muitas informācijas sistēmas daļu lejupielādi.

5.   Tiesības piekļūt Muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem nodrošina vienīgi Eurojust valstu locekļiem, viņu vietniekiem, asistentiem un īpaši pilnvarotam personālam un šīs tiesības neattiecina uz pārējo Eurojust personālu.

IV   NODAĻA

DATU GROZĪŠANA

13. pants

1.   Tikai datu sniedzēja dalībvalsts ir tiesīgi grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tā ievadījusi Muitas informācijas sistēmā.

2.   Ja datu sniedzēja dalībvalsts konstatē vai uzzina, ka dati, kurus tā ievadījusi, ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti vai glabāti pretrunā ar šo lēmumu, tā pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to informē pārējās dalībvalstis, Eiropolu un Eurojust.

3.   Ja dalībvalstij, Eiropolam vai Eurojust ir pierādījumi, kas liek domāt, ka dati ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti vai glabāti Muitas informācijas sistēmā pretrunā ar šo lēmumu, tie cik drīz vien iespējams to paziņo datu sniedzējai dalībvalstij. Pēdējā pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto elementu. Datu sniedzēja dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropolam un Eurojust par jebkuru labojumu un dzēšanu, ko tā veikusi.

4.   Ja, ievadot datus Muitas informācijas sistēmā, kāda dalībvalsts konstatē, ka tās ziņojums pēc satura vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā ar iepriekšējo ziņojumu, tā tūlīt to paziņo dalībvalstij, kas sniedza iepriekšējo ziņojumu. Tad abas dalībvalstis mēģina jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā ar pirmo ziņojumu, ievada sistēmā.

5.   Ievērojot šo lēmumu, ja kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus Muitas informācijas sistēmā, dalībvalstis savstarpēji uzņemas izpildīt šādu lēmumu. Ja šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas iestādes dažādās dalībvalstīs, tostarp 23. panta 1. punktā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai dzēšanu, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus, tos no sistēmas izdzēš.

V   NODAĻA

DATU GLABĀŠANA

14. pants

1.   Muitas informācijas sistēmā ievadītus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie ir ievadīti. Vajadzību datus glabāt vismaz reizi gadā pārbauda datu sniedzēja dalībvalsts.

2.   Datu sniedzēja dalībvalsts pārbaudes laikā var izlemt glabāt šos datus līdz nākamajai pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ šie dati tika ievadīti. Neskarot 22. un 23. pantu, ja lēmums glabāt datus netiek pieņemts, tos automātiski pārsūta uz to Muitas informācijas sistēmas daļu, kurai piekļuve ir ierobežota saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.   Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu ir paredzēta Muitas informācijas sistēmā glabātu datu pārsūtīšana, Muitas informācijas sistēma vienu mēnesi iepriekš par to automātiski informē datu sniedzēju dalībvalsti.

4.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu pārsūtītos datus vienu gadu turpina glabāt Muitas informācijas sistēmā, bet, neskarot 22. un 23. pantu, tie ir pieejami tikai 27. pantā minētās komitejas pārstāvim vai uzraudzības iestādēm, kas minētas 24. pantā un 25. panta 1. punktā. Šajā laikā datos var ielūkoties vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu to precizitāti un likumību, bet pēc tam tie ir jāizdzēš.

VI   NODAĻA

MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZES IZVEIDOŠANA

15. pants

1.   Papildus datiem, kas ietverti saskaņā ar 3. pantu, Muitas informācijas sistēma saskaņā ar šo nodaļu ietver arī datus īpašā datu bāzē (turpmāk “muitas lietu identifikācijas datu bāze”). Neskarot šo nodaļu un VII un VIII nodaļu, visi šā lēmuma noteikumi attiecas arī uz muitas lietu identifikācijas datu bāzi. Tomēr 21. panta 2. punktā noteikto izņēmumu nepiemēro.

2.   Muitas lietu identifikācijas datu bāzes mērķis ir ļaut atbilstīgi 7. pantam izraudzītajām valsts iestādēm, kas atbildīgas par muitas izmeklēšanu, atverot lietu vai uzsākot izmeklēšanu par vienu vai vairākām personām vai uzņēmumiem, un Eiropolam un Eurojust identificēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras veic vai ir veikušas izmeklēšanu par šīm personām vai uzņēmumiem, lai, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu pastāvešanu, sasniegtu 1. panta 2. punktā minēto mērķi.

3.   Muitas lietu identifikācijas datu bāzes vajadzībām katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm, Eiropolam, Eurojust un 27. pantā minētajai komitejai sarakstu par smagiem attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

Sarakstā iekļaujami tikai pārkāpumi, kas ir sodāmi ar:

a)

brīvības atņemšanu vai aizturēšanas rīkojumu vismaz uz 12 mēnešiem; vai

b)

naudas sodu vismaz EUR 15 000 apjomā.

4.   Ja dalībvalstij, kas meklē datus muitas lietu identifikācijas datu bāzē, nepieciešama sīkāka informācija par reģistrētām izmeklēšanas lietām attiecībā uz kādu personu vai uzņēmumu, tā lūdz datu sniedzējas dalībvalsts palīdzību, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem par savstarpēju palīdzību.

VII   NODAĻA

MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZES DARBĪBA UN IZMANTOŠANA

16. pants

1.   Datus no izmeklēšanas lietām ievadīs muitas lietu identifikācijas datu bāzē tikai 15. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Šie dati attiecas tikai uz šādām kategorijām:

a)

persona vai uzņēmums, kas ir vai ir bijis dalībvalsts kompetentās iestādes veiktas izmeklēšanas lietas priekšmets un:

i)

kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tiek turēts aizdomās par to, ka veic vai ir veicis, piedalās vai ir piedalījies smaga valsts tiesību aktu pārkāpuma izdarīšanā;

ii)

uz ko attiecas ziņojums, kurā konstatēts, ka šāds pārkāpums ir noticis; vai

iii)

kam par šādu pārkāpumu ir piemērotas administratīvas vai juridiskas sankcijas;

b)

izmeklēšanas lietas joma;

c)

tās dalībvalsts iestādes, kura izskata lietu, nosaukums, valstspiederība un kontaktinformācija, kā arī attiecīgās lietas numurs.

Datus, kas minēti šā punkta a), b) un c) apakšpunktā, ievada datu reģistrā atsevišķi katrai personai un uzņēmumam. Nav atļauts izveidot saites starp datu reģistriem.

2.   Personas dati, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir tikai šādi:

a)

attiecībā uz personām: uzvārds, pirmslaulības uzvārds, vārdi, iepriekšējie uzvārdi un pieņemtie vārdi, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība un dzimums;

b)

attiecībā uz uzņēmumiem: uzņēmuma nosaukums, nosaukums, kuru izmanto uzņēmējdarbības veikšanā, adrese, PVN maksātāja numurs un akcīzes nodokļa identifikācijas numurs.

3.   Datus ievada uz ierobežotu laiku saskaņā ar 19. pantu.

17. pants

Dalībvalstij nav pienākuma konkrētā gadījumā ievadīt datus atbilstīgi 16. pantam, ja un kamēr tas kaitētu attiecīgās valsts politikai vai citām būtiskām interesēm, īpaši ja tas radītu tūlītējus un nozīmīgus draudus tās sabiedrības drošībai vai citas dalībvalsts vai trešās valsts sabiedrības drošībai; vai ja ir iesaistītas citas tikpat svarīgas intereses; vai ja šādu datu ievadīšana būtiski apdraudētu personu tiesības vai ietekmētu notiekošu izmeklēšanu.

18. pants

1.   Ievadīt datus un iepazīties ar tiem muitas lietu identifikācijas datu bāzē drīkst tikai 15. panta 2. punktā minētās iestādes.

2.   Jebkurā pieprasījumā pēc informācijas no muitas lietu identifikācijas datu bāzes ir šādi personas dati:

a)

attiecībā uz personām: vārds un/vai uzvārds, un/vai pirmslaulības uzvārds, un/vai iepriekšējie uzvārdi, un/vai pieņemtie vārdi, un/vai dzimšanas datums;

b)

attiecībā uz uzņēmumiem: uzņēmuma nosaukums un/vai nosaukums, kuru izmanto uzņēmējdarbības veikšanā, un/vai adrese, un/vai PVN maksātāja numurs, un/vai akcīzes nodokļa identifikācijas numurs.

VIII   NODAĻA

TERMIŅŠ DATU SAGLABĀŠANAI MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZĒ

19. pants

1.   Datu saglabāšanas termiņu nosaka saskaņā ar datu ievadītājas dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām. Tomēr nedrīkst pārsniegt šādus termiņus, ko sāk skaitīt no dienas, kad dati ievadīti lietā:

a)

datus saistībā ar notiekošas izmeklēšanas lietas materiāliem neglabā ilgāk par trim gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā laikposmā noticis pārkāpums. Datus izdzēš, pirms ir beidzies trīs gadu laikposms, ja ir pagājuši 12 mēneši kopš pēdējās izmeklēšanas darbības;

b)

datus saistībā ar izmeklēšanas lietas materiāliem, kuros konstatēts, ka pārkāpums ir noticis, bet kuri vēl bijuši pamatā notiesājošam spriedumam vai naudas soda piemērošanai, neglabā ilgāk par sešiem gadiem;

c)

datus saistībā ar izmeklēšanas lietas materiāliem, kuri ir pamatā notiesājošam spriedumam vai naudas soda piemērošanai, neglabā ilgāk par 10 gadiem.

2.   Visos 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos izmeklēšanas posmos datus par personu vai uzņēmumu, uz kuru attiecas 16. pants, nekavējoties dzēš, tiklīdz attiecīgā persona vai uzņēmums saskaņā ar datu sniedzējas dalībvalsts normatīvajiem aktiem vairs netiek turēts aizdomās.

3.   Datus automātiski dzēš no muitas lietu identifikācijas datu bāzes, tiklīdz beidzies šā panta 1. punktā paredzētais saglabāšanas termiņš.

IX   NODAĻA

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

20. pants

Datu apmaiņas aizsardzībai saskaņā ar šo lēmumu piemēro Pamatlēmumu 2008/977/TI, ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi.

21. pants

1.   Datus drīkst pavairot vienīgi tehniskām vajadzībām ar noteikumu, ka šāda pavairošana ir vajadzīga 7. pantā minēto iestāžu veiktai informācijas meklēšanai.

2.   Ievērojot 8. panta 1. punktu, personas datus, ko ievadījušas citas dalībvalstis, nedrīkst kopēt no Muitas informācijas sistēmas citās valsts datu krātuvēs, izņemot kopēšanu riska pārvaldības sistēmās, ko izmanto tiešām muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai kopēšanu operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai. Šādu kopēšanu var veikt tikai konkrētiem gadījumiem vai izmeklēšanai vajadzīgajā apmērā.

3.   Abos izņēmuma gadījumos, kas paredzēti 2. punktā, tikai katras dalībvalsts iestāžu pilnvarotie analītiķi ir pilnvaroti no Muitas informācijas sistēmas iegūtos personas datus apstrādāt riska pārvaldības sistēmā, ko izmanto muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai.

4.   Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un 27. pantā minētajai komitejai sarakstu ar riska pārvaldības dienestiem, kuros strādājošie analītiķi saskaņā ar šā panta 3. punktu drīkst kopēt un apstrādāt Muitas informācijas sistēmā iekļautos personas datus.

5.   No Muitas informācijas sistēmas nokopētos personas datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kuram tie tika kopēti. Vajadzību tos saglabāt vismaz reizi gadā pārbauda dalībvalsts, kas veica kopēšanu. Saglabāšanas laiks ir ne ilgāk kā desmit gadi. Personas datus, kas nav vajadzīgi operatīvās analīzes turpināšanai, nekavējoties dzēš vai padara anonīmus.

22. pants

Personu tiesības attiecībā uz personas datiem Muitas informācijas sistēmā, jo īpaši to tiesības uz piekļuvi, datu labošanu, dzēšanu vai pieejas liegšanu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām, kas īsteno Pamatlēmumu 2008/977/TI, kurā šīs tiesības paredzētas. Piekļuvi atsaka tiktāl, ciktāl šādas atteikums ir vajadzīgs un proporcionāls, lai neapdraudētu notiekošu valsts izmeklēšanu vai slepenas uzraudzības vai novērošanas un ziņošanas laikā. Novērtējot atteikuma piemērojamību, tiek ņemtas vērā iesaistītās personas likumīgās intereses.

23. pants

1.   Katras dalībvalsts teritorijā jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām var celt prasību vai, attiecīgā gadījumā, iesniegt sūdzību tiesā vai iestādē, kas ir kompetenta saskaņā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām, sakarā ar personas datiem, kas attiecībā uz šo personu ir iekļauti Muitas informācijas sistēmā, lai:

a)

tiktu izlaboti vai dzēsti kļūdaini personas dati;

b)

tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas iekļauti vai tiek glabāti Muitas informācijas sistēmā pretrunā ar šo lēmumu;

c)

iegūtu piekļuvi personas datiem;

d)

liegtu piekļuvi personas datiem;

e)

iegūtu kompensāciju saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

2.   Neskarot 31. pantu, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji uzņemas īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde saskaņā ar šā panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktu.

24. pants

Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi vai iestādes, kas atbild par personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi uzraudzītu šādus Muitas informācijas sistēmā ievadītus datus saskaņā ar Pamatlēmumu 2008/977/TI.

25. pants

1.   Izveido Apvienoto uzraudzības iestādi, kuras sastāvā ir divi pārstāvji no katras dalībvalsts attiecīgās neatkarīgās valsts uzraudzības iestādes vai iestādēm.

2.   Apvienotā uzraudzības iestāde pārrauga un nodrošina to šā lēmuma un Pamatlēmuma 2008/977/TI noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi Muitas informācijas sistēmā.

3.   Šajā nolūkā Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta uzraudzīt Muitas informācijas sistēmas darbību, pārbaudīt visas piemērošanas vai interpretācijas grūtības, kas var rasties sistēmas darbības laikā, izpētīt grūtības, kas var rasties sakarā ar neatkarīgo uzraudzību, ko īsteno dalībvalstu uzraudzības iestādes, vai īstenojot personu tiesības piekļūt sistēmai, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai rastu kopīgus problēmu risinājumus.

4.   Lai Apvienotā uzraudzības iestāde varētu veikt savus uzdevumus, tai ir piekļuve Muitas informācijas sistēmai.

5.   Apvienotās uzraudzības iestādes izstrādātos ziņojumus pārsūta iestādēm, kurām valsts uzraudzības iestādes iesniedz ziņojumus, Eiropas Parlamentam un Padomei.

26. pants

1.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga Komisijas darbības saistībā ar Muitas informācijas sistēmu. Attiecīgi piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2.   Apvienotā uzraudzības iestāde un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina Muitas informācijas sistēmas koordinētu uzraudzību, tostarp attiecībā uz atbilstīgu ieteikumu sniegšanu.

3.   Šajā nolūkā Apvienotā uzraudzības iestāde un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas vismaz vienu reizi gadā. Šādu sanāksmju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

X   NODAĻA

IESTĀŽU SISTĒMA

27. pants

1.   Izveido komiteju, ko veido dalībvalstu muitas pārvalžu pārstāvji. Lēmumus attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktu komiteja pieņem vienprātīgi un lēmumus attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunktu – ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Savu reglamentu Komiteja pieņem vienprātīgi.

2.   Komiteja atbild:

a)

par šā lēmuma noteikumu izpildi un pareizu piemērošanu, neskarot 24. pantā, 25. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā minēto iestāžu pilnvaras;

b)

par to, lai Muitas informācijas sistēma tehniski un funkcionāli darbotos pareizi. Komiteja veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 14. un 28. pantā paredzēto pasākumu pareizu piemērošanu attiecībā uz Muitas informācijas sistēmu.

Piemērojot šo punktu, komitejai var būt tieša piekļuve Muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem un tiesības tos tieši izmantot.

3.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to, cik efektīva ir Muitas informācijas sistēma un vai tā darbojas pareizi, vajadzības gadījumā izvirzot priekšlikumus. Minēto ziņojumu informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam.

4.   Komisija piedalās komitejas darbā.

XI   NODAĻA

MUITAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DROŠĪBA

28. pants

1.   Visus nepieciešamos administratīvos drošības pasākumus veic:

a)

dalībvalstu kompetentās iestādes – attiecībā uz Muitas informācijas sistēmas termināļiem attiecīgajās dalībvalstīs – un Eiropols, un Eurojust;

b)

27. pantā minētā komiteja – attiecībā uz Muitas informācijas sistēmu un termināļiem, kuri atrodas tajās pašās telpās, kur atrodas Muitas informācijas sistēma, un kurus izmanto tehniskām vajadzībām un šā panta 3. punktā paredzētajām pārbaudēm.

2.   Jo īpaši kompetentās iestādes, Eiropols, Eurojust un 27. pantā minētā komiteja veic pasākumus, lai:

a)

personas bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

b)

personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai dzēst datus vai datu nesējus;

c)

nepieļautu, ka datus ievada, ar tiem iepazīstas, tos groza vai dzēš neatļauti;

d)

personas bez atļaujas nevarētu piekļūt Muitas informācijas sistēmas datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;

e)

nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot Muitas informācijas sistēmu, būtu tiesības piekļūt tikai tiem datiem, uz ko attiecas viņu kompetence;

f)

nodrošinātu iespēju pārbaudīt un konstatēt to, kurām iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām;

g)

nodrošinātu iespēju pēc datu ievadīšanas pārbaudīt un konstatēt to, kādi dati ievadīti Muitas informācijas sistēmā, kad un kas to ir veicis, kā arī uzraudzīt šo datu meklēšanu;

h)

nepieļautu, ka laikā, kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, datus var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst.

3.   Komiteja, kas minēta 27. pantā, uzrauga datu pieprasījumu Muitas informācijas sistēmā, lai pārbaudītu, vai veiktie meklējumi bija atļauti un vai tos veikuši lietotāji ar atļaujām. Pārbauda vismaz 1 % veikto meklējumu. Šo meklējumu un pārbaužu pārskatu ievada sistēmā, un tas kalpo vienīgi iepriekš minētajām pārbaudēm, ko veic minētā komiteja un 24. un 25. pantā minētās uzraudzības iestādes. Pārskatu dzēš pēc sešiem mēnešiem.

29. pants

Kompetentā muitas pārvalde, kas minēta 10. panta 1. punktā, atbild par 28. pantā paredzētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz termināļiem, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārbaudēm, kas paredzētas 14. panta 1. un 2. punktā un 19. pantā, kā arī par šā lēmuma pareizu piemērošanu, ciktāl tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām.

XII   NODAĻA

ATBILDĪBA UN PIENĀKUMI

30. pants

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai dati, ko tā ievadījusi Muitas informācijas sistēmā saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/977/TI 3. pantu, 4. panta 1. punktu un 8. pantu, būtu precīzi, aktuāli, pilnīgi, uzticami un likumīgi ievadīti.

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot Muitas informācijas sistēmu. Tas attiecas arī uz kaitējumu, kas radies, dalībvalstij ievadot neprecīzus datus vai ievadot vai glabājot datus nelikumīgi.

3.   Ja saņēmēja dalībvalsts izmaksā kompensāciju par kaitējumu, kas radies tāpēc, ka Muitas informācijas sistēmā neprecīzus datus ievadījusi cita dalībvalsts, šī pēdējā minētā dalībvalsts atmaksā saņēmējai dalībvalstij izmaksāto kompensāciju, ņemot vērā jebkādu iespējamu saņēmējas dalībvalsts vainu.

4.   Eiropols un Eurojust ir atbildīgi saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem tie izveidoti.

31. pants

1.   Izdevumus par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras (datortehnikas), programmatūras un saistīto tīklu savienojumu iegādi, izpēti, izveidošanu un uzturēšanu, kā arī izdevumus par attiecīgiem izstrādes, atbalsta un mācību pakalpojumiem, kurus nevar nošķirt no Muitas informācijas sistēmas darbības Kopienas muitas un lauksaimniecības noteikumu piemērošanas nolūkiem, kā arī dalībvalstu Muitas informācijas sistēmas izmantojumu dalībvalstīs, tostarp saziņas izdevumus, sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta.

2.   Ar valsts darbstaciju/termināļu uzturēšanu saistītus izdevumus, kas radušies, īstenojot šo lēmumu, sedz dalībvalstis.

XIII   NODAĻA

ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Dalībvalstu iestādes tieši apmainās ar informāciju, ko sniedz saskaņā ar šo lēmumu.

33. pants

Dalībvalstis pieņem vajadzīgos tiesību aktus, lai līdz 2011. gada 27. maijam nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

34. pants

1.   No 2011. gada 27. maija šis lēmums aizstāj MIS konvenciju, kā arī 1999. gada 12. marta Protokolu par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā, kas izstrādāts, pamatojoties uz K.3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (8), un 2003. gada 8. maija Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (9).

2.   Tātad MIS konvencija un iepriekšējā punktā minētie protokoli tiek atcelti, sākot no šā lēmuma piemērošanas dienas.

35. pants

Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi, no 2011. gada 27. maija tiek atcelti pasākumi, ar ko īsteno MIS konvenciju un protokolus, kas minēti 34. panta 1. punktā.

36. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2011. gada 27. maija.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  2009. gada 24. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 766/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 218, 13.8.2008., 48. lpp.).

(4)  OV C 316, 27.11.1995., 33. lpp.

(5)  OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(6)  OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV C 91, 31.3.1999., 2. lpp.

(9)  OV C 139, 13.6.2003., 2. lpp.


IV Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

EBTA Uzraudzības iestāde

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/31


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 28/08/COL

(2008. gada 23. janvāris)

par koksnes shēmu (Verdiskapningsprogrammet for tre) (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

ņemot vērā Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (3) un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 4. panta 4. punktu, 6. pantu, 7. panta 5. punktu, 13. un 14. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnes par EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanu un interpretāciju (4) un jo īpaši iedaļas par reģionālo atbalstu un pētniecības un attīstības atbalstu,

ņemot vērā grupveida atbrīvojuma regulas par mācību atbalstu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstu, kā arī regulu par de minimis atbalstu (5),

ņemot vērā Uzraudzības iestādes 2006. gada 17. maija Lēmumu Nr. 147/06/COL sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā,

aicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 6. pantu (6),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Uzraudzības iestāde ar 2005. gada 1. februāra vēstuli (atsauce Nr. 307555) saņēma sūdzību (“sūdzība”) no Norvēģijas Mūrnieku un betona nozares apvienības (byggutengrenser.no) (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzībā, kuru Uzraudzības iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 3. februārī, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Norvēģijas valsts piešķir valsts atbalstu koka konstrukciju būvniecības nozarei, pamatojoties uz Verdiskapningsprogrammet for tre, ko dēvē arī par Treprogrammet (turpmāk – “koksnes shēma”).

Pēc vairākkārtējas sarakstes (7) Uzraudzības iestāde ar 2006. gada 17. maija vēstuli informēja Norvēģijas iestādes, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz koksnes shēmu sākt procedūru, kas paredzēta Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā.

Norvēģijas iestādes iesniedza savus apsvērumus ar Norvēģijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2006. gada 3. jūlija vēstuli, pārsūtot divas Valsts pārvaldes un reformu ministrijas un Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas 2006. gada 26. jūnija vēstules. Uzraudzības iestāde šīs vēstules saņēma un reģistrēja 2006. gada 4. jūlijā (atsauce Nr. 380386, turpmāk – “Norvēģijas iestāžu apsvērumi attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu”).

Lēmums Nr. 147/06/COL par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (8). Uzraudzības iestāde aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus. Tā nesaņēma nekādus ieinteresēto personu apsvērumus.

Visbeidzot, 2007. gada rudenī Uzraudzības iestāde un Norvēģijas iestādes par koksnes shēmu sazinājās neformāli gan pa tālruni, gan e-pastu. Uzraudzības iestādei šādā veidā sniegto informāciju Norvēģijas iestādes bija apkopojušas e-vēstulē, ko Valsts pārvaldes un reformu ministrija nosūtīja 2007. gada 10. decembrī (atsauce Nr. 456845).

2.   Ierosinātā pasākuma apraksts

2.1.   Tiesiskā regulējuma sagatavošanas stadijā aprakstītais koksnes shēmas mērķis un administrācija

Koksnes shēmas mērķis ir izklāstīts Baltajā grāmatā par pievienotās vērtības un iespēju radīšanu meža nozarē (St. meld. nr. 17 (1998–99 Verdiskapning og miljø – muligheter i skogssektoren, turpmāk – “Baltā grāmata”)), ko valdība iesniedza Parlamentam.

Baltās grāmatas mērķis bija izveidot vispārīgu racionālas un ilgtspējīgas meža resursu izmantošanas politiku un palielināt meža nozares ieguldījumu tautsaimniecībā un Norvēģijas sabiedrības vispārējā attīstībā. Lai sasniegtu šo mērķi, Baltajā grāmatā bija ierosināts ieviest vairākus pasākumus, un viens no tiem bija koksnes shēma. Attiecībā uz to Baltajā grāmatā bija ierosināts izveidot piecu gadu shēmu, kuras mērķis būtu palielināt pievienoto vērtību koksnes resursu ieguves un mežrūpniecības nozarē. Konkrētāk, Baltajā grāmatā bija noteikts, ka koksnes shēmas mērķim būtu jābūt pievienotās vērtības palielināšanai mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarē, kā arī meža nozares ieguldījuma palielināšanai, lai panāktu ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu (9). Tādējādi koksnes shēmas uzmanības centrā būtu jābūt i) mežrūpniecības uzlabošanai; ii) koksnes izmantojuma palielināšanai un iii) attiecību uzlabošanai dažādos tirdzniecības līmeņos starp meža nozari un noieta tirgu (10). Baltajā grāmatā bija arī norādīts, ka jaunajai shēmai būtu jāpievēršas iespēju noteikšanai produktu izstrādes, dizaina un arhitektūras jomā un ka šai shēmai būtu jāveicina priekšstats par koksni kā par pievilcīgu būvniecības materiālu, kam ir plašs izmantojums (11). Visbeidzot, vispārīgā līmenī Baltajā grāmatā bija norādīts, ka mežrūpniecības nozares pievienotās vērtības palielināšanas mērķis jāsasniedz pašas valsts līmenī (12).

Koksnes shēmas izveides nosacījumi bija sīkāk izstrādāti Parlamenta pastāvīgās komitejas 1999. gada 3. jūnija ieteikumā Parlamentam (Innst. S. nr. 208 (1998–1999)) (turpmāk – “ieteikums”). Ieteikumā bija ierosināts izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu noteikt jaunās shēmas stratēģijas, īstenošanas procedūras un vajadzīgo finansējumu.

Neilgi pēc tam, 1999. gada jūlijā, tika izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvji no Lauksaimniecības ministrijas, meža īpašnieku un kokmateriālu ražotāju apvienībām, pētniecības un attīstības institūtiem, kā arī mazumtirdzniecības nozares. Darba grupa 2000. gada 14. aprīlī nāca klajā ar ziņojumu (“darba grupas ziņojums”) par koksnes shēmas saturu, organizāciju un finansēšanu.

Darba grupas ziņojumā ir atgādināti Baltajā grāmatā minētie koksnes shēmas mērķi un uzdevumi. Papildus darba grupas ziņojumā precizēts, ka shēmas darbības joma būtu jāierobežo, to attiecinot uz apstrādes ķēdi no mežsaimniecības nozares līdz mehāniskās mežrūpniecības nozarei, tomēr iekļaujot arī izejmateriālu piegādi mežrūpniecības nozarei (lai cita starpā uzlabotu kvalitāti un piegāžu precizitāti un stabilitāti) (13). Darba grupas ziņojumā arī norādīts, ka koksnes shēmas mērķis ir pievērsties Norvēģijas meža resursiem un panākt uzlabojumus Norvēģijas mežrūpniecības nozarē.

Darba grupas ziņojumā ir ierosināts, ka par koksnes shēmas administrāciju un īstenošanu atbildētu i) Statens nærings- og distriktsutviklingsfond, ko parasti sauc par SND (kopš 2004. gada 1. janvāra šis fonds ir reorganizēts un to sauc Innovasjon Norge); un ii) vadības grupa (“vadības grupa”), kurā darbojas pārstāvji no dažādām ministrijām un dažādi tirgus dalībnieki, ko ieceļ Lauksaimniecības ministrija (14).

Saskaņā ar darba grupas ziņojumu praktiskā līmenī vadības grupas uzdevumi būtu izvērtēt un attīstīt shēmu (tostarp nodrošināt vērtību ķēdes dalībnieku iesaisti un pārbaudīt, vai pasākumi atbilst shēmas mērķiem un stratēģijām), savukārt Innovasjon Norge būtu struktūra, kas atbild par shēmas īstenošanu (15). Šajā nolūkā Innovasjon Norge tika pilnvarots apstiprināt un piešķirt finansējumu saskaņā ar šo shēmu.

Oficiālās izmeklēšanas laikā Norvēģijas iestādes skaidri norādīja, ka, īstenojot koksnes shēmu, Innovasjon Norge izmantoja savus parastos darba principus (ko tas izmanto, administrējot citas atbalsta shēmas) (16). Tādējādi Innovasjon Norge koksnes shēmas dotācijas piešķīra, pamatojoties uz i) Innovasjon Norge“augstāko politiku” (17); ii) Innovasjon Norge iekšējām EEZ vadlīnijām; iii) pirmo ikgadējo Lauksaimniecības ministrijas vēstuli par asignējumiem (18); iv) Innovasjon Norge projektu koordinatoru Instrukciju grāmatā izklāstītajām vispārīgajām procedūrām un v) Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēm (19). No praktiskā viedokļa svarīgākie no šiem ir principi, kuri noteikti iekšējās EEZ vadlīnijās, kas vienlaikus ir arī dokuments, uz kura balstās lielākais vairums Norvēģijas iestāžu iesniegto apsvērumu.

Iekšējās EEZ vadlīnijas Innovasjon Norge izstrādāja, par pamatu ņemot tā administrētās Norvēģijas atbalsta shēmas. Vadlīnijās ir valsts atbalsta jēdziena skaidrojums EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, izvilkumi no Valsts atbalsta pamatnostādnēm un noteikumiem par de minimis atbalstu, kā arī tabula ar esošo shēmu atbalsta intensitātes līmeņiem (20). Iekšējās EEZ vadlīnijas tiek periodiski atjauninātas, tādējādi Uzraudzības iestādei tika iesniegtas piecas dažādas versijas (21).

Norvēģijas iestādes norādīja, ka, lai gan darba grupas ziņojumā nebija izklāstīti nosacījumi, kādi jāievēro, lai projektus varētu atbalstīt, šie nosacījumi esot iestrādāti iekšējās EEZ vadlīnijās. Kaut arī iekšējās EEZ vadlīnijas darba grupas ziņojumā nav tieši pieminētas, Norvēģijas iestādes norādīja, ka darba grupas ziņojumā minētais par koksnes shēmas īstenošanas “principu un prakses” noteikšanu (ievērojot EEZ tiesības) ir jāsaprot kā atsauce uz iekšējām EEZ vadlīnijām (22). Norvēģijas iestādes uzskata, ka tādējādi iekšējās EEZ vadlīnijas tika padarītas par neatņemamu koksnes shēmas sastāvdaļu (23). Innovasjon Norge projektu koordinatoriem ir dotas norādes pieteikumu vērtēt, pamatojoties uz konkrētiem iekšējo EEZ vadlīniju noteikumiem, ko viņi uzskata par atbilstīgiem. Ja viņi uzskata, ka konkrētā gadījumā valsts atbalsta vispār nav, projektu var finansēt 100 % apmērā (24).

2.2.   Juridiskais pamats un gada budžets

No attiecīgo gadu valsts budžeta ir redzams, ka koksnes shēmu finansēja tieši no valsts budžeta ar ikgadējiem Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas asignējumiem. Koksnes shēmas finansējums bija paredzēts Parlamentam iesniegtajā valdības priekšlikumā par valsts budžetu 2000. gadam (St. prp. nr. 1 (1999–2000)), kurā koksnes shēmas finansējums bija iekļauts 1142. nodaļas 71. pozīcijā (25). Turpmākajos gados katrā valsts budžetā bija asignētas koksnes shēmai paredzētas summas (26).

Ar pirmo ikgadējo Innovasjon Norge adresēto Lauksaimniecības ministrijas asignējumu vēstuli Innovasjon Norge tiek piešķirts finansējums un tiek dots pilnvarojums šo finansējumu sadalīt, ievērojot darba grupas ziņojumā noteikto mērķi, nozari un mērķgrupas (27).

Ar 2005. gada 29. septembra vēstuli, kuras saturs precizēts ar 2006. gada 3. jūlija vēstuli, Norvēģijas iestādes informēja Uzraudzības iestādi, ka koksnes shēmas budžets 2000.–2005. finanšu gadā bija šāds:

Gada budžets

Gads

Budžets (milj. NOK)

Apstiprinājumi (milj. NOK)

2000

17

8,8

2001

25

25,7

2002

20

18,2

2003

36

39,3

2004

35

28,4

2005

33

39,5

Kopā

166

159,9

Dotācijas tika izmaksātas triju gadu laikā no gada, kurā bija dots apstiprinājums (tilsagn), un pēc tam, kad finansējuma saņēmējs bija pabeidzis projektu. Ja kāda gada budžets nebija pilnībā iztērēts, atlikusī summa tika pārcelta uz nākamo gadu. Tāpēc apstiprinājumu kopējā vērtība jebkurā gadā varēja būt lielāka par šā gada budžetu.

2.3.   Koksnes shēmas atbalsta saņēmēji

Darba grupas ziņojums paredz, ka koksnes shēmai jābūt vērstai uz uzņēmumiem un citiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir konkrēti projekti, kas atbilst shēmas stratēģijām un darbības jomām un veicina pievienotās vērtības palielināšanos (28).

Norvēģijas iestādes precizēja, ka koksnes shēma ir pieejama visām attiecīgajām nozarēm (kas apzīmētas kā “mehāniskās mežrūpniecības nozares”) un nozarēm, kuras var veicināt koksnes shēmas mērķu sasniegšanu, piemēram, nozarēm, kuras pēta iespējas izmantot koksni salikumā ar citiem materiāliem (29). Ievērojot šos nosacījumus, shēma ir pieejama “privātpersonām, uzņēmumiem, iestādēm un apvienībām neatkarīgi no uzņēmuma struktūras vai organizācijas”, kā arī “pētniecības un izglītības iestādēm” neatkarīgi no to reģistrācijas valsts (30).

2.4.   Attaisnotās izmaksas un atbalsta intensitāte

Norvēģijas iestādes norādīja, ka dotācijas saskaņā ar koksnes shēmu ir piešķirtas projektiem, kas “(. .) veicina mērķu sasniegšanu atbilstīgi shēmas stratēģijām un darbības jomām” un sekmē inovācijas. No darba grupas ziņojuma izriet, ka, lai sasniegtu koksnes shēmas mērķus, jāizmanto trīs turpmāk aprakstītās stratēģijas. Katra no šīm stratēģijām jāīsteno, veicot konkrētās stratēģijas pasākumus (31). Attiecīgo pasākumu izmaksas līdz ar to ir attaisnotās izmaksas koksnes shēmas finansējuma kontekstā.

i)

Profila veidošanas un komunikācijas stratēģija (panākt iesaistīšanos un vēlēšanos attīstīt vērtību ķēdi, piesaistīt kompetenci, cilvēkus un kapitālu, palielināt mežsaimniecības un mežrūpniecības pamanāmību un aktivizēt profila veidošanu, pievērst uzmanību koksnes kā materiāla priekšrocībām un izplatīt informāciju).

Pasākumi, kas jāveic, lai īstenotu šo stratēģiju, ietver kampaņas, kas pozitīvā veidā pasniedz mežsaimniecības/mežrūpniecības nozari, informācijas izplatīšanu dizaina/arhitektūras žurnālos, pievēršoties koksnei, un informācijas sniegšanu profesionālajiem lietotājiem, universitātēm, izglītības iestādēm un patērētājiem. Vēl citi pasākumi ir interneta portāla un tīkla izveide, lai izplatītu informāciju visā vērtību ķēdē, bet vienlaikus pildītu vispārīga informācijas avota funkcijas, kā arī valsts un reģionālā līmeņa kontaktu punktu izveide pētniecības un attīstības grupām, arhitektiem, dizaineriem, uz IT vērstām grupām, tendenču pētniekiem, novatoriem, investoriem utt.

ii)

Produktu izstrādes un inovāciju stratēģija (jaunu iespēju, ideju un iniciatīvu izmantošana un inovāciju un jaunrades veicināšana).

Veicamie pasākumi ietver strukturālas attīstības programmas, uz maziem uzņēmumiem vērstu uzņēmējdarbības forumu izveidi, inovāciju projektus kopā ar izglītības iestādēm, dizaina/arhitektūras konkursus, jaunu produktu izstrādi jaunos tirgus segmentos (piemēram, brīvā laika tirgum, objektus/infrastruktūru sabiedriskās vietās, koksnes produktus veselības aprūpei utt.) un attīstības projektus, kas vērsti uz peļņas radīšanu vērtību ķēdē (piemēram, izejmateriāli, blakusprodukti, koksnes tirdzniecība un elektroniskā tirdzniecība). Vēl citi pasākumi ir foruma un struktūru izveide nolūkā attīstīt inovācijas, studentu inovāciju projekti un arhitektūras un dizaina konkursi ar mērķi palielināt konkrētu koksnes materiālu izmantošanu.

iii)

Sadarbības un efektivitātes stratēģija (preču un procesu izplatīšanas uzlabošana vērtību ķēdē, izmaksu lietderības, pievienotās vērtības radīšanas un rentabilitātes uzlabošana, kā arī optimāla cilvēkresursu un infrastruktūras izmantošana).

Pasākumi ietver integrētas loģistikas sistēmas izstrādi nolūkā uzlabot preču izplatīšanas laika aspektu un produktu kvalitāti un cenu, informācijas tehnoloģiju izmantošanu pārdošanas/izplatīšanas izmaksu samazināšanai un IT sistēmu izstrādi saziņas nodrošināšanai visā vērtību ķēdē, lai tādējādi uzlabotu kvalitāti. Vēl citi pasākumi ir konkursi, priekšizpēte attiecībā uz integrētas IT sistēmas izstrādi un preču informācijas digitalizāciju visā vērtību ķēdē, kompetences programmas par izmaksu lietderību pievienotās vērtības radīšanas procesā un peļņas radīšanas pasākumi mežsaimniecības, mežrūpniecības un tirdzniecības nozarē.

Iekšējās EEZ vadlīnijās ir noteiktas attaisnotās izmaksas MVU, mācībām, pētniecībai un attīstībai, kā arī (reģionu un MVU) “ieguldījumiem”. Attaisnoto izmaksu apraksts, kas iekļauts iekšējās EEZ vadlīnijās, tulkotā veidā sniegts I pielikumā (32).

Iekšējās EEZ vadlīnijās atbalsta intensitāte ir noteikta vienīgi attiecībā uz MVU (33), bet citu veidu atbalsta intensitāte ir norādīta, tikai sniedzot atsauci uz tabulu “Innovasjon Norge administrēto shēmu maksimālās finansējuma likmes – uzņēmumu lielums un atbalstāmās jomas”. Šīs tabulas tulkojums ir sniegts II pielikumā, tomēr koksnes shēma tabulā nav minēta.

Tā kā tabulā ir norādītas divas atšķirīgas atbalsta intensitātes attiecībā uz priekšizpēti pētniecības un attīstības jomā attiecīgi OFU/IFU un Omstilling og nyskapning shēmā, iestādes paskaidroja, ka koksnes shēmas gadījumā piemērota atbalsta intensitāte, kas bija noteikta OFU/IFU shēmai. Atbalsta intensitātes atšķiras tādējādi, ka attiecībā uz lielu uzņēmumu veiktu tehnisko priekšizpēti eksperimentālo pētījumu kontekstā (lieliem uzņēmumiem) atbalsta intensitāte Omstilling og nyskapning shēmā var sasniegt 55 %, taču šā paša atbalsta intensitāte OFU/IFU shēmā – tikai 50 %.

Dotācijām saskaņā ar koksnes shēmu principā ir nosacījums, ka saņēmējiem jāiegulda savs finansējums un darbaspēks (34). Tomēr nav noteikts, kādas ir minimālās līdzfinansējuma prasības – tā īpatsvars ir atkarīgs no projekta mērķiem un veida. Attiecībā uz šo Norvēģijas iestādes norādīja, ka koksnes shēmas atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar iekšējās EEZ vadlīnijās noteiktajiem atbalsta intensitātes līmeņiem, tādējādi praksē vienmēr ir kāda daļa līdzfinansējuma.

Tomēr iestādes arī paskaidroja, ka koksnes shēmas ietvaros tās īsteno pieeju, ka dažiem projektiem finansējums tiek sniegts 100 % apmērā no izmaksām, tādējādi šajos gadījumos līdzfinansējuma nav. Saistībā ar šo iestādes atsaucās uz darba grupas ziņojumu, kurā teikts: “Īstenojot shēmu, finansējuma īpatsvars var atšķirties atkarībā no projekta mērķiem un veida. Ja ir grūti noteikt tiešos ieguvējus no projekta, piemēram, tīru pētījumu projektu vai priekšizpētes gadījumā, no shēmas var finansēt visu projektu [projekta izmaksas]. Savukārt no shēmas piešķirtā finansējuma īpatsvars būs mazs, ja paredzams, ka projekts tā dalībniekiem dos ievērojamu un tiešu labumu. Ir jāievēro EEZ valsts atbalsta noteikumi. Ievērojot šos noteikumus, jāizstrādā shēmas principi un administratīvā prakse.” (35)

Papildus tam iestādes paskaidroja, ka prakse piešķirt 100 % finansējumu tika izmantota gadījumos, kad bija grūti noteikt personas, kuras projekta rezultātā būtu tiešās ieguvējas (vai tika uzskatīts, ka konkrēti uzņēmumi gūtu tikai nelielu labumu), piemēram, attiecībā uz priekšizpēti un ziņojumiem par īpašām mērķjomām. Kā piemēru iestādes minēja gadījumu, ka Norsk Treteknisk Institutt projektam par ēvelētu iekšējās apdares paneļu produktu izstrādi tika piešķirts NOK 125 000 (36). Norvēģijas iestādes norādīja, ka (projekta) rezultāti ir pieejami uzņēmumiem, kuri ir biedri, un ka jebkurā gadījumā liela daļa Norsk Treteknisk Institutt informācijas visiem ir pieejama tā bibliotēkā.

2.5.   De minimis atbalsts

Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka saskaņā ar īpašajiem koksnes shēmas noteikumiem piešķirtās dotācijas atbilda de minimis atbalsta nosacījumiem. Iestādes paskaidroja, ka gadījumos, kad tika piešķirts de minimis atbalsts, saņēmējam nosūtītajā “apstiprinājuma vēstulē” tika iekļauta norāde par de minimis robežlielumu un laikposmu, kā arī par atbalsta saņēmēja pienākumu informēt iestādes par atbalstu, kas saņemts no citiem avotiem trīs gadu laikā no dienas, kad sniegts apstiprinājums par atbalsta piešķiršanu (37).

Papildus tam iestādes paskaidroja, ka pastāv administratīva prakse, ka atbalstu, kas piešķirts, piemēram, pētniecībai un attīstībai, var “papildināt” ar de minimis atbalstu. Šī prakse ir konkrēti paredzēta iekšējo EEZ vadlīniju 2004. gada septembra un 2005. gada jūlija versijā (38).

2.6.   Ilgums

Norvēģijas iestādes norādīja, ka koksnes shēma darbojās no 2000. gada 1. jūlija (datums, no kura varēja iesniegt atbalsta pieteikumus) un bija spēkā piecus gadus – līdz 2005. gada beigām (pēdējais apstiprinājums sniegts 2005. gada 30. decembrī) (39).

2.7.   Koksnes produktu tirdzniecība

No valdības sagatavotās un Parlamentam iesniegtās Baltās grāmatas par pievienotās vērtības un iespēju radīšanu meža nozarē redzams, ka Norvēģija koksnes produktus eksportē uz ES. Attiecībā uz to Baltās grāmatas 4.3. iedaļā ir konkrēti norādīts, ka “Norvēģija eksportē aptuveni 85–90 % no koksnes un papīra vairumtirdzniecības produkcijas un aptuveni 35 % no kokmateriāliem. Piegādes ES dalībvalstīm atbilst attiecīgi 70 % un 90 % no kopējā eksporta apjoma. Jebkādas ES stratēģijas vai politiskie pasākumi, kas ietekmētu ES meža nozares produktu importu, var izraisīt būtiskas sekas Norvēģijas meža nozarē” (40). Turklāt no Eurostat statistikas datiem izriet, ka koksnes produkti ES tiek tirgoti ļoti plaši (41). Visbeidzot, no Norvēģijas Statistikas biroja (Statistisk sentralbyrå) sniegtajiem statistikas datiem redzams, ka Norvēģija arī importē ievērojamus kokmateriālu, apstrādātas koksnes un koksnes produktu daudzumus no ES (42).

2.8.   EEZ līguma piemērojamība

EEZ līguma 8. panta 3. punkts nosaka:

“Ja vien nav noteikts citādi, šā līguma noteikumus piemēro vienīgi:

a)

ražojumiem, kas norādīti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, izņemot 2. protokolā uzskaitītos ražojumus;

b)

ražojumiem, kas norādīti 3. protokolā, ievērojot tajā izklāstītos īpašos noteikumus.”

Uz koksni un koksnes izstrādājumiem attiecas 44. nodaļa.

2.9.   Procedūras sākšanas pamatojums

Uzraudzības iestāde sāka oficiālo izmeklēšanas procedūru, pamatojoties uz sākotnējo konstatējumu, ka koksnes shēmā ir izmantots valsts atbalsts, uz kuru nevar attiecināt nevienu no EEZ līgumā paredzētajiem atbrīvojumiem. Līdz ar to Uzraudzības iestāde apšaubīja, vai koksnes shēmu varētu atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Tika norādīts uz faktu, ka dokumentos, kurus Norvēģijas iestādes iesniedza par koksnes shēmu, nebija konkrēti definēti ne atbalstāmie projekti, ne attaisnotās izmaksas, ne piešķiramā atbalsta maksimālās summas.

Norvēģijas iestādēm tika lūgts iesniegt informāciju par to, vai ir kādi iekšējās lietošanas norādījumi, kas noteiktu, ka shēma jāīsteno, ievērojot Valsts atbalsta pamatnostādnes un/vai grupveida atbrīvojuma regulas. Tomēr Uzraudzības iestāde norādīja, ka pat tad, ja šāda administratīvā prakse tiktu pierādīta, Uzraudzības iestāde tik un tā varētu atzīt shēmu par nesaderīgu ar EEZ līguma darbību, ņemot vērā praksi, ka koksnes shēmas ietvaros var piešķirt 100 % atbalstu tādiem projektiem, kuru dotācijas administrējošā iestāde neuzskata par atbalstu, jo pasākumu nevar piedēvēt konkrētiem uzņēmumiem un uzskatāms, ka no pasākuma gūtais labums ir neliels.

Jautājumā par to, vai dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar koksnes shēmu, pamatojoties uz īpašajiem noteikumiem par de minimis atbalstu, atbilst nosacījumiem, lai šīs dotācijas saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai vēlāk pieņemto de minimis regulu (ar kuru šajā jautājumā no 2003. gada 1. februāra ir aizstātas Valsts atbalsta pamatnostādnes) (43) kvalificētu kā de minimis atbalstu, Uzraudzības iestāde uzskatīja, ka attiecīgie noteikumi, šķiet, neatbilst noteikumiem par de minimis atbalsta piešķiršanu.

3.   Norvēģijas iestāžu apsvērumi

3.1.   Procedūra

Norvēģijas iestādes atzīst, ka par shēmu būtu bijis oficiāli jāpaziņo Uzraudzības iestādei, taču apgalvo, ka tas vien, ka par koksnes shēmu netika paziņots, nenozīmē, ka tikai uz šā pamata Uzraudzības iestāde varētu secināt, ka shēma nav saderīga ar EEZ līguma darbību.

3.2.   Būtība

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka praksē EEZ līguma materiālās normas par valsts atbalstu ir tikušas ievērotas. Pirmkārt, Innovasjon Norge augstākajā politikā ir noteikts, ka finansējums jāpiešķir, ievērojot starptautiskos nolīgumus, kuriem Norvēģija ir pievienojusies. Otrkārt, Innovasjon Norge projektu koordinatoriem (ar darba grupas ziņojumu) ir doti norādījumi īstenot koksnes shēmu, ievērojot EEZ līgumu. Lai palīdzētu nodrošināt atbilstību EEZ līgumam, ir izstrādātas iekšējās EEZ vadlīnijas. Treškārt, projektu koordinatoriem ir pieredze darbā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm, un viņi apmeklē kursus par šo tematu. Ja koordinatoriem rodas kādas šaubas, viņi var lūgt padomu Innovasjon Norge juridiskajam departamentam.

Attiecībā uz praksi finansēt 100 % no projekta izmaksām Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka šī prakse tika piemērota projektiem, uz kuriem EEZ līgums neattiecas vai nu tāpēc, ka tajos nav valsts atbalsta EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, vai tāpēc, ka atbalsts piešķirts kā de minimis atbalsts. Iestādes iesniedza tabulu, kurā apkopots, kādā veidā piešķirts viss saskaņā ar koksnes shēmu pieejamais finansējums.

Iestādes apgalvo, ka astoņos gadījumos (par ko sniegti divi piemēri) atbalsts piešķirts projektiem, kuru attiecīgie produkti (piemēram, “koksne uz celma”) nav iekļauti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā un tādējādi neietilpst EEZ līguma darbības jomā.

Iestādes turklāt norāda, ka 114 koksnes shēmas finansējuma saņēmēji nav kvalificējami kā “uzņēmumi” EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, jo tie neveic saimniecisko darbību. Iestādes norāda, ka 15 saņēmēji uzskatāmi par “izglītības un pētniecības iestādēm”, 25 gadījumos atbalsts sniegts “publisko tiesību subjektiem” – pašvaldībām, bet 74 gadījumos atbalsts piešķirts “nozares organizācijām”.

Attiecībā uz gadījumiem, kuros iesaistītas “izglītības un pētniecības iestādes” (par ko sniegti divi piemēri, un vienā no tiem runa ir par bezpeļņas organizāciju), iestādes uzskata, ka EEZ līguma 61. panta 1. pants uz tiem neattiecas, pamatojoties uz Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējās 14. nodaļas par pētniecību un attīstību 2.2. iedaļu, saskaņā ar kuru “uz bezpeļņas augstākās izglītības un pētniecības iestādēm EEZ līguma 61. panta 1. punkts parasti neattiecas” un kurā noteikts, ka, “ja šādu iestāžu par valsts līdzekļiem finansētu PA projektu rezultāti tiek nediskriminējošā veidā darīti pieejami Eiropas uzņēmumiem, EBTA Uzraudzības iestāde parastu apstākļu gadījumā pieņems, ka finansējums nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē”.

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka atbalsts “nozares organizācijām” (bezpeļņas organizācijām, kuras izplata informāciju) nav valsts atbalsts, jo finansējums netiek (tieši) piešķirts uzņēmumiem, bet tiek sniegts ar nozares organizāciju starpniecību un šīs organizācijas nav uzskatāmas par uzņēmumiem. Iestādes atsaucas uz Komisijas lēmumu Aestra lietā, kurš, kā uzskata Norvēģijas iestādes, bija pozitīvs tāpēc, ka Aestra nebija uzņēmums EKL 87. panta 1. punkta nozīmē (44). Tāpat tika norādīts, ka Tiesa vairākās lietās ir interpretējusi “ “ekonomisko priekšrocību” jēdzienu” un ka lietā C-143/99 Adria Wien Tiesas argumentācija norāda, ka abstraktas priekšrocības (t. i., izmaksas, kas parasti netiek “iekļautas [uzņēmuma] budžetā”) ir jānodala no konkrētām priekšrocībām (45).

Iestādes arī apgalvo, ka vēl 31 gadījumā (par ko sniegti vairāki piemēri) finansējuma saņēmēji neguva ekonomiskas priekšrocības, jo tie par tām sniedza pakalpojumu, un tādēļ uz šiem gadījumiem EEZ līguma 61. panta 1. punkts neattiecas.

Norvēģijas iestādes atsaucas uz apstiprinājuma vēstuli, kurā norādīts, ka finansējuma saņēmējam jāsniedz informācija “par atbalstu, kas saņemts, pamatojoties uz citiem publiskā atbalsta pieteikumiem. (..) Šis pienākums ir spēkā trīs gadus no apstiprinājuma vēstules datuma. Atbalsta saņēmējs jebkurā trīs gadu periodā var saņemt de minimis atbalstu, kas kopumā nepārsniedz EUR 100 000 (aptuveni NOK 815 000)”.

Iestādes apgalvo, ka norāde “jebkurā trīs gadu periodā” skaidri nosaka, ka atbalsta saņēmējs nevar saņemt de minimis atbalstu jebkurā trīs gadu periodā pirms vai pēc apstiprinājuma vēstules datuma. Pienākums iesniegt informāciju par atbalstu, kas saņemts trīs gadu laikā no apstiprinājuma vēstules datuma, ir jāskata kontekstā ar tekstu par pienākumu nodrošināt, ka atbalsts netiek saņemts “jebkurā” trīs gadu periodā. Iestādes uzskata, ka tādējādi ir nodrošināta atbilstība de minimis regulai. Turklāt iestādes norāda, ka jebkurā gadījumā lielākā daļa piešķirtā atbalsta summu ir zem de minimis robežas.

Tomēr iestādes arī paskaidroja, ka “atsevišķos gadījumos de minimis atbalsta [procedūras] noteikumi nav tikuši ievēroti, jo ticis uzskatīts, ka atbalsts atbilst materiālajiem noteikumiem un grupveida atbrīvojumiem attiecībā uz atbalstu MVU, PA un mācībām”. Vēlāk iestādes precizēja, ka minētais par “procedūras noteikumu” neievērošanu nozīmē, ka 10 gadījumos atbalsts tika piešķirts, nepārsniedzot atbalsta atļauto intensitāti, taču tas tika papildināts ar de minimis atbalstu, attiecīgo saņēmēju neinformējot par atbalsta de minimis elementu.

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, novērtējot atbalsta saderību ar noteikumiem, Uzraudzības iestāde nav veltījusi pietiekamu vērību Innovsajon Norge praksei un procedūrām.

Pamatā iestādes apgalvo, ka saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts ne reizi nav ticis piešķirts kā reģionālais atbalsts un ka šādu pārpratumu, iespējams, ir radījis pārskats (pievienots iekšējām EEZ vadlīnijām) par atbalsta maksimālās intensitātes līmeņiem (tostarp attiecībā uz reģionālo atbalstu). Turpat tālāk iestādes norāda, ka tomēr ir bijuši gadījumi, kad atbalsts ir piešķirts, nepārsniedzot pētniecības un attīstības atbalstam atļauto maksimālo atbalsta intensitāti, tomēr papildus vēl pieskaitot 5 % kā reģionālo atbalstu. Kā piemērs minēts atbalsts uzņēmumam Trysil Skog AS.

Attiecībā uz 78 pētniecības un attīstības gadījumiem (par kuriem sniegti trīs piemēri) iestādes apgalvo, ka atbalsts ir ticis piešķirts, ievērojot Valsts atbalsta pamatnostādņu pamatprincipus. Ir ņemts vērā tas, cik lielā mērā projekts paredz izstrādāt jaunas tehnoloģijas, zināšanas vai metodes, un priekšroka dota novatoriskākajiem projektiem. Ņemts vērā arī tas, vai projektam var piešķirt finansējumu no citiem avotiem, piemēram, saskaņā ar Skattefunn shēmu.

Iestādes apgalvo, ka, lai gan iekšējās EEZ vadlīnijās nav norādīti attiecīgo MVU un mācību atbalsta grupveida atbrīvojuma regulu nosaukumi un publicēšanas atsauces, šīs regulas ir “lielā mērā iestrādātas” vadlīnijās.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Valsts atbalsta esība EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē

EEZ līguma 61. panta 1. punkts nosaka:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.”

Lai kāds pasākums tiktu uzskatīts par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst visiem četriem šādiem kritērijiem: i) pasākumam jābūt tādam, kas attiecīgajiem saņēmējiem sniedz ekonomisku priekšrocību, kāda tiem nebūtu pieejama parastas saimnieciskās darbības kontekstā; ii) priekšrocībai jābūt tādai, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem; iii) pasākumam jābūt selektīvam – tam jādod priekšroka atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai un iv) pasākumam jābūt tādam, kas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

1.1.   Ekonomiska priekšrocība

Pasākumam jābūt tādam, kas attiecīgajiem saņēmējiem sniedz ekonomisku priekšrocību, kāda tiem nebūtu pieejama parastas saimnieciskās darbības kontekstā.

Norvēģijas iestādes saskaņā ar koksnes shēmu piešķir dotācijas tādiem uzņēmumiem, iestādēm, uzņēmumu apvienībām, savienībām utt., kas var sniegt ieguldījumu shēmas mērķu sasniegšanā. Uzņēmumi, kas iegūst šīs dotācijas, saņem ekonomisku priekšrocību – dotāciju, kuru tie nebūtu saņēmuši parastas saimnieciskās darbības kontekstā.

1.2.   Valsts līdzekļu izmantošana

Priekšrocībai jābūt tādai, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtās dotācijas finansē Lauksaimniecības un pārtikas ministrija, un šīs dotācijas nāk tieši no valsts budžeta.

1.3.   Priekšroka atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai

Pasākumam jābūt tādam, kas dod priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.

No dažādiem koksnes shēmas izveides procesā izstrādātiem tiesiskā regulējuma sagatavošanas dokumentiem (tādiem kā Baltā grāmata, ieteikums un darba grupas ziņojums) izriet, ka shēmas mērķis ir i) palielināt mežrūpniecības nozares radīto pievienoto vērtību un ii) uzlabot attiecības dažādos tirdzniecības līmeņos starp meža nozari un noieta tirgu (kas ietver izejmateriālu piegādi mežrūpniecības nozarei), turklāt vispārīgais mērķis ir palielināt koksnes kopējo izmantojumu.

Dotācijas saskaņā ar koksnes shēmu tiek piešķirtas tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka tās varētu dot labumu mežrūpniecības nozarei un ar to saistītajām nozarēm, kā arī izejmateriālu piegādēm šīm nozarēm. Tādējādi koksnes shēma dod priekšroku uzņēmumiem, kas darbojas meža nozarē, un izslēdz citas nozares – līdz ar to shēma ir selektīva. Šajā jautājumā EBTA Tiesa ir atzinusi, ka pasākumu var uzskatīt par selektīvu pat tad, ja tas attiecas uz veselu nozari (veselas nozares uzņēmumiem) (46).

Jānorāda, ka, lai gan dotācijas saskaņā ar koksnes shēmu var piešķirt arī citu nozaru uzņēmumiem (piemēram, ja šīs nozares pēta iespējas izmantot koksni salikumā ar citiem materiāliem), šī iespēja ir pieejama tikai nozarēm, kuras var veicināt koksnes shēmas vispārīgā mērķa sasniegšanu, proti, kopumā palielināt pievienoto vērtību mežrūpniecības nozarē. Tāpēc Uzraudzības iestāde uzskata, ka pat šī iespēja galu galā ir vērsta uz to, lai dotu priekšroku mežrūpniecības nozarei un ar to saistītajām nozarēm.

1.4.   Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm

Pasākumam jābūt tādam, kas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

Norvēģijas iestādes saskaņā ar koksnes shēmu piešķir dotācijas uzņēmumiem, kas darbojas mežrūpniecības (un saistītajās) nozarēs. Norvēģijas uzņēmumi lielu daļu no kokmateriālu un koksnes pārstrādes vairumtirdzniecības produkcijas (līdz 90 %) eksportē uz citām EEZ valstīm, kurās notiek aktīva koksnes produktu tirdzniecība. Papildus tam Norvēģija arī importē kokmateriālus, apstrādātu koksni un koksnes produktus no ES. Ņemot vērā šos apstākļus, koksnes shēmas atbalsta piešķiršana uzņēmumiem stiprina atbalsta saņēmēju stāvokli salīdzinājumā ar citiem Norvēģijas vai EEZ valstu uzņēmumiem, kuri konkurē mežrūpniecības (un saistītajās) nozarēs. Turklāt, tā kā koksne ir viens no būvniecības nozarē izmantotiem izejmateriāliem, koksnes shēmas dotācijas, ko saņem būvniecības uzņēmumi, stiprina to stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē būvniecības nozarē (47).

Pamatojoties uz minēto, Uzraudzības iestāde uzskata, ka, uzņēmumiem piešķirot finansiālu atbalstu saskaņā ar koksnes shēmu, tiek kropļota konkurence un tiek ietekmēta tirdzniecība.

1.5.   Secinājums par atbalsta shēmas esību

Ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde uzskata, ka koksnes shēma atbilst EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi šī shēma ir uzskatāma par valsts atbalstu. Savukārt Norvēģijas iestādes tika apgalvojušas, ka uz dažām individuālām dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar koksnes shēmu, EEZ līgums neattiecoties vai tās neesot kvalificējamas kā valsts atbalsts.

Uzraudzības iestāde ir ieņēmusi nostāju (ko Norvēģijas iestādes neapstrīd), ka koksnes shēma ir tiesisks regulējums, uz kura pamata, neprasot nekādus atsevišķus īstenošanas pasākumus, var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, ievērojot tiesiskajā regulējumā vispārīgi un abstrakti noteikto. Tādējādi shēma kvalificējama kā atbalsta shēma Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta d) punkta nozīmē. Šajā saistībā Uzraudzības iestāde atgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa lietā C-310/99 atzina: “Apstrīdētajā lēmumā nebija nepieciešams iekļaut analīzi par atbalstu, kas piešķirts konkrētos gadījumos, pamatojoties uz attiecīgo shēmu. Katra konkrētā uzņēmuma situācija jāvērtē tikai atbalsta atgūšanas posmā.” (48) Saskaņā ar minēto judikatūru Uzraudzības iestāde koksnes shēmu vērtēja, pamatojoties uz shēmas īpašībām (nevis konkrētu informāciju par saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta atsevišķiem gadījumiem). Norvēģijas iestāžu argumenti nevar ietekmēt šo vērtējumu – tie tiks ņemti vērā tikai gadījumā, ja būs jāapspriež atbalsta atgūšana. Secinājums par shēmas saderību vai nesaderību ar EEZ līguma darbību nekādā veidā neietekmē atsevišķus piešķirtā atbalsta atgūšanas gadījumus. Kā minēts iepriekš citētajā spriedumā, tas ir otrais posms, un rīkojumi par atgūšanu tiks pieņemti tikai gadījumos, kuros būs faktiski bijuši pārkāpti valsts atbalsta materiālie noteikumi.

Uzraudzības iestāde konstatē, ka Norvēģijas iestādes nav apstrīdējušas faktu, ka saskaņā ar koksnes shēmu attiecīgajiem saņēmējiem var piešķirt finansējumu par tādiem produktiem (piemēram, koksni), uz kuriem attiecas EEZ līgums. Tāpat Norvēģijas iestādes nav apstrīdējušas faktu, ka koksnes shēma paredz iespēju finansēt subjektus, kas kvalificējami kā uzņēmumi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Visbeidzot, nav apstrīdēts tas, ka no koksnes shēmas netika finansēti vienīgi tādi finansējuma saņēmēji, kuri par to sniedza attiecīgu pakalpojumu.

Citiem vārdiem sakot, pašā shēmā bija paredzēts piešķirt valsts atbalstu. Tas, ka atsevišķi koksnes shēmas finansējuma saņēmēji, iespējams, neietilpst EEZ līguma darbības jomā (pamatojoties uz to, ka uz to produktiem Līgums neattiecas vai ka tie nav uzņēmumi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē), nemaina faktu, ka koksnes shēma ir kvalificējama kā atbalsta shēma EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Procedūras prasības

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “par jebkuriem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu EBTA Uzraudzības iestāde ir jāinformē laikus, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus. (..) Attiecīgā valsts nesāk īstenot tās ierosinātos pasākumus tikmēr, kamēr procedūras rezultātā nav pieņemts galīgs lēmums”.

Uzraudzības iestāde pirmām kārtām konstatē, ka, tā kā uz Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 44. nodaļu (par koksni un koksnes izstrādājumiem) attiecas EEZ līgums, koksnes shēma ir jāvērtē, pamatojoties uz Līgumu. Norvēģijas iestādes par koksnes shēmu neinformēja pirms tās īstenošanas, līdz ar to tās nav ievērojušas savu pienākumu, kas noteikts Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā. Tādējādi saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts uzskatāms par “nelikumīgu atbalstu” Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta f) punkta nozīmē.

3.   Atbalsta saderība ar noteikumiem

Vispirms Uzraudzības iestāde konstatē, ka, lai gan koksnes shēmā bija iekļauta informācija, piemēram, par mērķiem un attaisnotajām izmaksām, tajā, šķiet, nebija ietverti nekādi atbalsta piešķiršanas nosacījumi. Tādu shēmu, kurā nav konkrētu ierobežojumu attiecībā uz atbalsta piešķiršanu (piemēram, par atbalsta intensitāti), Uzraudzības iestāde nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Tas, ka praksē konkrētos gadījumos, iespējams, bija ievērotas Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnes, nemaina šo nostāju, bet, kā minēts iepriekš I.-1.5. punktā, ietekmē tikai atzinumu par to, vai jāpieprasa atbalsta atgūšana.

Tomēr Uzraudzības iestāde šajā kontekstā konstatē, ka Norvēģijas iestādes bija norādījušas, ka darba grupas ziņojumā ietvertā atsauce uz shēmas īstenošanu, pamatojoties uz “principiem un praksi”, ievērojot EEZ tiesības, ir netieša atsauce uz iekšējām EEZ vadlīnijām. Kā to saprot Uzraudzības iestāde, arguments ir tāds, ka minētās vadlīnijas, kurās noteikta, piemēram, saskaņā ar EEZ tiesībām dažādās situācijās atļautā atbalsta maksimālā intensitāte, esot uzskatāmas par shēmas noteikumiem un koksnes shēmas atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, shēmā bija ietverts identificējams noteikumu kopums par shēmas atbalsta piešķiršanas ierobežojumiem.

Attiecībā uz Norvēģijas iestāžu norādīto, ka “vadlīnijas tiek periodiski pārskatītas”, ir jāatgādina, ka nelikumīga valsts atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību vērtē saskaņā ar materiālajiem kritērijiem, kuri noteikti tiesību aktā, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī vai, ja runa ir par shēmu, – shēmas izveides brīdī. Papildus tam ir jāvērtē katrs shēmas noteikumu pārskatīšanas gadījums, lai tādējādi noteiktu, vai tas uzskatāms par shēmas grozījumiem Lēmuma Nr. 195/04/COL nozīmē (49). Tāpēc turpmākajā vērtējumā analizēts, vai Innovasjon Norge iekšējās EEZ vadlīnijas un to vēlākie grozījumi koksnes shēmas noteikumu statusā varētu tikt uzskatīti par saderīgiem ar EEZ līguma darbību un jo īpaši ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēm un grupveida atbrīvojuma regulām to redakcijā, kas bija piemērojama katrā attiecīgajā brīdī.

3.1.   Saderība ar EEZ līguma 61. panta 2. punktu

Šajā gadījumā nav piemērojams neviens no EEZ līguma 61. panta 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem, jo koksnes shēmas mērķu vidū nav mērķu, kas noteikti minētajos noteikumos.

3.2.   Saderība ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu

Valsts atbalsta pasākumu var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar šā līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja pasākums ir paredzēts, lai veicinātu ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Tomēr, tā kā Norvēģijas reģionālā atbalsta kartē šādi apgabali nav iezīmēti, minētais noteikums nav piemērojams (50).

Turklāt nav piemērojams arī EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktais izņēmums, jo saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus Norvēģijas tautsaimniecībā.

Tomēr varētu būt piemērojams EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums, kas paredz, ka valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar Līguma noteikumiem, ja tas sekmē atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šāda palīdzība nepasliktina tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Tas ir iespējams, ja pasākums atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai kādai no piemērojamām grupveida atbrīvojuma regulām.

Uzņēmumi var pretendēt uz reģionālo atbalstu, ja tie ir reģistrēti konkrētos reģionos, kas noteikti iepriekš minētajā Norvēģijas reģionālā atbalsta kartē, un ja ir izpildīti Valsts atbalsta pamatnostādnēs izklāstītie reģionālā atbalsta nosacījumi (51).

Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtais atbalsts nav ticis piešķirts kā reģionālais atbalsts. Tomēr Uzraudzības iestāde konstatē, ka koksnes shēma ir īstenota, pamatojoties uz iekšējām EEZ vadlīnijām, kurās ir paredzēta iespēja piešķirt reģionālo (ieguldījumu) atbalstu (52). Turklāt iestādes minēja gadījumus, kuros pētniecības un attīstības atbalsts tika papildināts ar 5 % kā reģionālo atbalstu (viens no piemēriem bija Trysil Skog AS).

Uzraudzības iestāde norāda, ka Valsts atbalsta pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi par reģionālā atbalsta piešķiršanu jāievēro arī gadījumos, kad reģionālo atbalstu piešķir kā papildatbalstu. Tomēr ne darba grupas ziņojumā, ne iekšējās EEZ vadlīnijās nav minēti nosacījumi, kas jāievēro reģionālā atbalsta piešķiršanas gadījumā, piemēram, attiecībā uz reģiona ieguvumiem (produktīvu ieguldījumu vai darba vietu radīšanas veidā), un nav arī iekļauta atsauce uz Norvēģijas reģionālā atbalsta karti. Ņemot vērā šos apstākļus, Uzraudzības iestāde nevar būt pārliecināta, ka koksnes shēmas reģionālā atbalsta noteikumi ir saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm par reģionālo atbalstu.

Valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja ir izpildīti attiecīgie Valsts atbalsta pamatnostādņu nosacījumi (53). Valsts atbalsta pamatnostādnēs ir definēti dažādi pētniecības un attīstības veidi, proti, “fundamentālie pētījumi”, “rūpnieciskie pētījumi” un “eksperimentālā izstrāde”, un katrai kategorijai noteikta attiecīgi piemērojamā atbalsta intensitāte.

Uzraudzības iestāde konstatē, ka iekšējās EEZ vadlīnijās norādītie atbalstāmie pētniecības pasākumi, attaisnotās izmaksas un atbalsta intensitāte atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajam attiecībā uz pētniecību un attīstību, izņemot tehnisko priekšizpēti. Iekšējo EEZ vadlīniju atbalsta intensitātes tabulā norādīti divi atšķirīgi atbalsta intensitātes līmeņi attiecībā uz lielo uzņēmumu veikto tehnisko priekšizpēti eksperimentālo pētījumu kontekstā, proti, 50 % un 55 % (54), savukārt Valsts atbalsta pamatnostādnēs nepārprotami noteikts, ka eksperimentālo pētījumu jomā dažādu papildatbalsta likmju kopējā summa nedrīkst pārsniegt 50 % (55).

Tā kā viens no iekšējās EEZ vadlīnijās noteiktajiem atbalsta intensitātes līmeņiem nav saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm un nav nekādu pierādījumu, ka projektu koordinatoriem būtu dotas norādes attiecībā uz OFU/IFU shēmu piemērot to atbalsta intensitāti, kas atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēm, šķiet, ka koksnes shēmas noteikumi paredz iespēju izraudzīties tādu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz Valsts atbalsta pamatnostādnēs maksimāli noteikto. Turklāt Uzraudzības iestāde nav saņēmusi nekādus argumentus, kāpēc pieļauta augstāka atbalsta intensitāte, nekā noteikts Valsts atbalsta pamatnostādnēs.

Atbalsts, kas piešķirts, ievērojot grupveida atbrīvojuma regulas par MVU un/vai mācību atbalstu, ir uzskatāms par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja shēma atbilst visiem attiecīgās grupveida atbrīvojuma regulas nosacījumiem un ja shēmā ir dota tieša norāde uz šo regulu (ir minēts tās nosaukums un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša publikācijas atsauce) (56). Tomēr ne valsts budžetā, ne darba grupas ziņojumā vai citos koksnes shēmas tiesiskā regulējuma sagatavošanas dokumentos nav ietverta atsauce uz grupveida atbrīvojuma regulas par MVU vai grupveida atbrīvojuma regulas par mācību atbalstu piemērošanu. Turklāt Uzraudzības iestāde no Norvēģijas iestādēm nav saņēmusi nekādu informāciju par grupveida atbrīvojuma regulu piemērošanu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tādējādi Norvēģijas iestādes nav ievērojušas grupveida atbrīvojuma regulu prasības, un tāpēc nav iespējams atzīt, ka koksnes shēma būtu atbilstīga grupveida atbrīvojumiem.

Neraugoties uz to, koksnes shēmu var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz šā līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā materiālos principus, kas noteikti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu. Attiecībā uz šo Uzraudzības iestāde konstatē, ka visas definīcijas, attaisnotās izmaksas un atbalsta intensitāte attiecībā uz mācību atbalstu iekšējās EEZ vadlīnijās (57) atbilst grupveida atbrīvojuma regulai par mācību atbalstu. Turklāt arī definīcijas, attaisnotās izmaksas un piemērojamā atbalsta intensitāte attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem un izstādēm MVU iekšējās EEZ vadlīnijās (58) atbilst grupveida atbrīvojuma regulai par MVU.

Tomēr saskaņā ar iekšējo EEZ vadlīniju 4.3.2. iedaļu MVU atbalstu var piešķirt arī “tīkliem un sadarbībai”, kas nepārprotami ir mērķis, kāda nav grupveida atbrīvojuma regulas par MVU materiālajos noteikumos. Tādējādi rodas jautājums, vai šādiem mērķiem piešķirtu finansējumu var atzīt par saderīgu ar noteikumiem, pamatojoties uz Valsts atbalsta pamatnostādnēm par MVU vai pamatojoties uz tajās noteiktajiem materiālajiem principiem tieši saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (59).

Valsts atbalsta pamatnostādnēs ir noteikts, ka finansējumu “sadarbības” mērķiem MVU var piešķirt tad, ja konkurence netiek ietekmēta tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Pamatojoties uz to, Uzraudzības iestāde uzskata, ka iekšējās EEZ vadlīnijās paredzētā iespēja piešķirt finansējumu MVU, lai “izveides posmā atrastu sadarbības partnerus, izstrādātu stratēģijas un formalizētu sadarbību”, varētu būt pieņemama.

Turpretī attiecībā uz iespēju “darbības posmā” finansēt neprecizētus “kopīgus ārkārtas pasākumus” (60) Uzraudzības iestāde uzskata, ka tādējādi paveras iespēja jebkurā laikā finansēt visdažādākos pasākumus, kuri ne obligāti būtu uzskatāmi par MVU sadarbību un līdz ar to varētu ietekmēt konkurenci tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Atbildot uz šajā saistībā uzdoto jautājumu, Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka finansējums saskaņā ar šo noteikumu ir paredzēts tikai konsultāciju pakalpojumiem. Tomēr šajā pašā jautājumā iestādes norādīja, ka attiecīgais noteikums dod iespēju finansēt arī “saistītus pakalpojumus” tīkla palīdzības kontekstā.

Uzraudzības iestāde uzskata, ka, pamatojoties uz tik nenoteiktiem un dažādi interpretējamiem noteikumiem, tā nevar būt pārliecināta, ka shēmas noteikumi attiecībā uz MVU paredzēto finansējumu ir saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm par MVU vai to materiālajiem principiem, un tāpēc šos noteikumus nevar saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību.

Darba grupas ziņojumā paredzēts, ka no shēmas var finansēt visas projekta izmaksas, ja ir grūti noteikt tiešos ieguvējus no attiecīgā projekta. Iestādes paskaidroja, ka projekta izmaksas finansē 100 % apmērā, piemēram, gadījumos, kad ir grūti noteikt tiešos ieguvējus vai ja tiek uzskatīts, ka finansējuma saņēmēji gūst tikai nelielu labumu (t. i., attiecībā uz priekšizpēti un ziņojumiem par īpašām mērķjomām), pamatojoties uz to, ka šajos gadījumos atbalsta neesot (61).

Attiecībā uz šo praksi izsakāmas divas piezīmes: 1) lai gan Norvēģijas iestādes min priekšizpēti un iepriekšējus ziņojumus kā piemērus gadījumiem, kuros atbalsta nav, Valsts atbalsta pamatnostādnēs attiecībā uz pētniecību un attīstību ir noteikta atbalsta maksimālā intensitāte tehniskās priekšizpētes gadījumā, kas pierāda, ka finansējums pētījumiem (pat sagatavošanās posmā) var ietvert valsts atbalstu (62); 2) ja vien attiecīgā atbalsta summa nav zem de minimis robežlieluma, tas, ka gūtais labums ir neliels, pats par sevi neizslēdz valsts atbalsta esības iespēju.

Pamatojoties uz to, Uzraudzības iestāde uzskata, ka prakse finansēt 100 % no projekta izmaksām nepamatojas uz tādiem kritērijiem, kas izslēgtu valsts atbalsta esību, un, tā kā finansējums 100 % apmērā nav atļauts nevienā Valsts atbalsta pamatnostādņu iedaļā un šajā gadījumā nav pierādīts, ka šāda atbalsta intensitāte būtu tieši attaisnojama saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Uzraudzības iestāde uzskata, ka tāda shēma, kas pieļauj šo praksi, nav saderīga ar EEZ līguma darbību.

Kā izriet no iepriekš minētā, koksnes shēma vairākos tās aspektos neatbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēm un attiecībā uz to nevar piemērot tiešu izņēmumu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to Uzraudzības iestāde uzskata, ka koksnes shēmu nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

3.3.   De minimis atbalsts

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu informāciju koksnes shēmā ir ietverti noteikumi, kas paredz nosacījumus, kuru izpildīšanas gadījumā dotācijas var uzskatīt par de minimis atbalstu. Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgie koksnes shēmas noteikumi neatbilst de minimis noteikumiem.

Ja atbalsta dotācijas atzīst par de minimis atbalstu saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai vēlāk pieņemto de minimis regulu, attiecīgo pasākumu neuzskata par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē un līdz ar to nav paziņošanas pienākuma. Tā kā koksnes shēma tika īstenota laikā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2005. gada beigām, shēma jānovērtē, pamatojoties uz abiem de minimis noteikumu kopumiem (63).

Gan de minimis regula, gan Valsts atbalsta pamatnostādnes paredz, ka valsts iestādes var piešķirt de minimis atbalstu tikai tad, kad tās ir pārliecinājušās, ka attiecīgā uzņēmuma iepriekšējo trīs gadu laikā saņemtā de minimis atbalsta summa jau nav sasniegta, saņemot citu de minimis atbalstu. Gan saskaņā ar de minimis regulu, gan Valsts atbalsta pamatnostādnēm pieņemams veids, kā pārbaudīt de minimis robežlielumu, ir pieprasīt attiecīgu informāciju no atbalsta saņēmēja (64).

Piešķirot atbalstu saskaņā ar koksnes shēmu, tika iekļauta norāde par de minimis noteikumiem un atbalsta saņēmēji tika informēti par pienākumu paziņot iestādēm par citu de minimis atbalstu, kas saņemts trīs gadu laikā no dienas, kad sniegts apstiprinājums par de minimis atbalsta piešķiršanu.

Lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu Uzraudzības iestāde pauda viedokli, ka, tā kā šis informēšanas pienākums bija noteikts tikai attiecībā uz de minimis atbalstu, kas saņemts pēc atbalsta saņemšanas saskaņā ar koksnes shēmu, atbalsta saņēmējiem nav prasīts iesniegt informāciju par to, vai kāds de minimis atbalsts saņemts pirms saskaņā ar koksnes shēmu piešķirtā de minimis atbalsta. Tomēr Norvēģijas iestādes norādīja, ka apstiprinājuma vēstulē bija iekļauts arī noteikums, ka de minimis robežlielumu nedrīkst pārsniegt atbalsts, kas saņemts “jebkurā trīs gadu periodā”.

Uzraudzības iestāde konstatē, ka atbalsta saņēmējam izvirzītā prasība informēt par atbalstu, kas piešķirts “no apstiprinājuma vēstules datuma”, ir pretrunā ar noteikumu, ka de minimis robežlielumu nedrīkst pārsniegt atbalsts, kas saņemts “jebkurā trīs gadu periodā”. Ņemot vērā šos apstākļus, Uzraudzības iestāde nevar būt pārliecināta, ka atbalsta saņēmējs šīs norādes nepārprotami uztvēra kā pienākumu informēt par atbalstu, kas saņemts “jebkurā trīs gadu periodā”. Tāpēc Uzraudzības iestāde paliek pie savas sākotnējās nostājas, ka, ciktāl attiecīgie noteikumi ir uzskatāmi par daļu no shēmas noteikumiem, nav iespējams secināt, ka tie iepriekš nodrošinātu de minimis atbalsta noteikumu ievērošanu (65).

Papildus tam Uzraudzības iestāde konstatē, ka vismaz iekšējo EEZ vadlīniju 2004. gada septembra un 2005. gada jūlija versijā koksnes shēma paredzēja praksi, ka valsts atbalstu, kas apstiprināts, piemēram, pētniecības attīstības jomā, var papildināt ar papildu atbalstu, ko piešķir kā de minimis atbalstu (66). Vadoties no Komisijas lēmuma Kahla Porzellan GmbH lietā, Uzraudzības iestāde uzskata, ka gadījumā, ja atbalsts pārsniedz de minimis robežlielumu, ņemot vērā vienam uzņēmumam trīs gadu laikā piešķirto finansējumu, visa summa jāuzskata par valsts atbalstu (67). Pamatojoties uz to, Uzraudzības iestāde uzskata, ka prakse, saskaņā ar kuru de minimis robežlielumu ievēro tikai attiecībā uz daļu no uzņēmumam piešķirtā atbalsta, principā nozīmē, ka kopējā piešķirtā summa var pārsniegt de minimis robežlielumu (68).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgie koksnes shēmas noteikumi neatbilst de minimis noteikumiem un tādējādi šo shēmu nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

4.   Secinājums

Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju, Uzraudzības iestādes nostāja ir tāda, ka koksnes shēma paredzēja ar EEZ līgumu nesaderīga valsts atbalsta piešķiršanu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr saskaņā ar Komisijas praksi šajā jautājumā Uzraudzības iestāde uzskata, ka, lai gan koksnes shēma kā shēma nav saderīga ar EEZ līguma darbību, atsevišķas atbalsta dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar koksnes shēmu un atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem par MVU un/vai pētniecību un atbalstu vai materiālajiem noteikumiem, kas ietverti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu, var tikt atzītas par saderīgām ar EEZ līguma darbību (69).

Tā kā par koksnes shēmu Uzraudzības iestādei netika paziņots, jebkurš atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, kas piešķirts saskaņā ar koksnes shēmu, ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta f) punkta nozīmē. Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 14. pantu Uzraudzības iestādei ir jāpieņem lēmums, ka nelikumīgais atbalsts, kas nav saderīgs ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem, ir jāatgūst no tā saņēmējiem. Tomēr tas neskar i) atsevišķu atbalstu, kas piešķirts, ievērojot de minimis atbalsta nosacījumus saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm vai de minimis regulu; un ii) atsevišķu atbalstu, kura piešķiršana atzīta par saderīgu, pamatojoties uz atbilstību Valsts atbalsta pamatnostādnēm par MVU un/vai pētniecību un attīstību vai materiālajiem noteikumiem, kas ietverti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu, un kurš atbilst attiecīgajiem atbalsta intensitātes līmeņiem, kas norādīti šajos noteikumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Koksnes shēma nav saderīga ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Atsevišķu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar koksnes shēmu, neuzskata par valsts atbalstu, ja tas atbilst de minimis nosacījumiem, kas noteikti Valsts atbalsta pamatnostādnēs vai de minimis regulā atkarībā no tā, kurš tiesību akts bija piemērojams atbalsta piešķiršanas brīdī.

3. pants

Atsevišķs atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar koksnes shēmu un atbilst Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem par MVU un/vai pētniecību un atbalstu vai materiālajiem noteikumiem, kas ietverti grupveida atbrīvojuma regulās par MVU un mācību atbalstu, ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, nepārsniedzot summu saskaņā ar atļauto atbalsta intensitāti.

4. pants

Norvēģijas iestādēm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu 1. pantā minēto atbalstu, izņemot 2. un 3. pantā minēto atbalstu.

5. pants

Atgūšanu veic nekavējoties un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, ja tās nodrošina šā lēmuma tūlītēju un efektīvu īstenošanu. Atgūstamā atbalsta summai pieskaita procentus un saliktos procentus par laiku no dienas, kad atbalsts nodots tā saņēmējiem, līdz dienai, kad atbalsts atgūts. Procentus aprēķina, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 195/04/COL (70) 9. pantu.

6. pants

Norvēģijas iestādēm divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas EBTA Uzraudzības iestāde jāinformē par pasākumiem, kas veikti, lai lēmumu izpildītu.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

8. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

Briselē, 2008. gada 23. janvārī

EBTA Uzraudzība iestādes vārdā –

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

Kolēģijas loceklis

Kurt JAEGER


(1)  Turpmāk tekstā – “Uzraudzības iestāde”.

(2)  Turpmāk tekstā – “EEZ līgums”.

(3)  Turpmāk tekstā – “Uzraudzības un Tiesas līgums”.

(4)  Procedūras un materiālo tiesību noteikumi valsts atbalsta jomā – Pamatnostādnes par EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta piemērošanu un interpretāciju, ko Uzraudzības iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. Pamatnostādnēs jaunākie grozījumi izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2007. gada 3. maija Lēmumu Nr. 154/07/COL. Turpmāk tekstā tās dēvētas par “Valsts atbalsta pamatnostādnēm”.

(5)  Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp.), Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.), un Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.). Ar šo pēdējo regulu tika aizstāta Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.) un Valsts atbalsta pamatnostādņu 12. nodaļa (pieņemta ar Uzraudzības iestādes 1996. gada 15. maija Lēmumu Nr. 54/96/COL, OV L 245, 26.9.1996., 28. lpp.). Visas iepriekš minētās regulas ir iestrādātas EEZ līguma 15. pielikumā (1. punkta d)–f) apakšpunkts).

(6)  OV C 272, 9.11.2006., 19. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 55, 9.11.2006.

(7)  Sīkāka informācija par šo saraksti atrodama Lēmumā Nr. 147/06/COL par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, kura kopsavilkums ir publicēts OV C 272, 9.11.2006., un EEZ papildinājumā Nr. 55, 9.11.2006. Pilns lēmuma teksts publicēts Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē: www.eftasurv.int

(8)  Publikācijas atsauce sniegta 7. zemsvītras piezīmē.

(9)  Baltās grāmatas 7.3.3. iedaļa.

(10)  Baltās grāmatas 7.3.3. iedaļa.

(11)  Baltās grāmatas 2.4.1. iedaļa.

(12)  Baltās grāmatas 6.1.1. iedaļa. Saistībā ar koncentrēšanos uz Norvēģijas uzņēmumiem Baltajā grāmatā arī teikts (Uzraudzības iestādes tulkojums), ka “nolūkā palielināt pievienotās vērtības radīšanu ir svarīgi apsvērt gan pārstrādes un tirdzniecības izmaksu samazināšanas iespējas, gan Norvēģijā saražotās koksnes izmantojuma palielināšanas iespējas”.

(13)  Darba grupas ziņojuma 1.4. iedaļā teikts, ka koksnes shēma neattieksies uz meža kultivēšanu, infrastruktūru, transportu, laukiem, apzaļumošanai paredzētajiem meža produktiem un bioenerģiju, norādot, ka šajās jomās jāizmanto citi valdības pasākumi. Darba grupas ziņojuma 2.1. iedaļā “mežsaimniecības vērtību ķēde” (jeb meža nozare) definēta kā visi uzņēmēji, kas iesaistīti posmā no koka līdz galīgajam lietotājam. “Mežs” ietver piedāvājuma pusi (mežu īpašnieki un to apvienības) un komerciālo līmeni (mežsaimniecības uzņēmēji, tostarp transports, kokmateriālu mērījumi un apgrozījums, meža kultivēšana, darbības plānošana utt.). “Ražošana” ietver jebkādu kokmateriālu pārstrādi galīgajam lietotājam derīgos produktos, tomēr uzsvaru liekot uz mehāniskās mežrūpniecības ķēdi (kas ietver tradicionālos kokzāģētavu produktus, galdniecību un turpmāku pārstrādi, ražojot durvis, logus, kāpnes un citus būvniecības produktus, kā arī koka mēbeļu, māju un roku darba izstrādājumu ražošanu). “Tirgus” ietver gan galīgos lietotājus, gan dažādu līmeņu tirdzniecības uzņēmumus un citus mežrūpniecības sistēmā iesaistītos uzņēmējus, piemēram, apakšuzņēmējus, kas piedāvā savas preces un pakalpojumus mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarei.

(14)  Darba grupas ziņojuma 1.5., 6.2. un 6.3. iedaļa. No 2003. gada maija grupā darbojas arī alternatīvu finansētāju un pašvaldību priekšsēdētāju biroju pārstāvji.

(15)  Lauksaimniecības ministrijā jāiesniedz ikgadēji programmas pasākumu un attīstības ziņojumi, ko izmanto par pamatu budžeta sagatavošanai un Innovasjon Norge (bijušais SND) sniedzamo vadlīniju izstrādei; sk. darba grupas ziņojuma 1.5., 6.2. un 6.3. iedaļu.

(16)  Sk. Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(17)  “Augstākā politika” ir vadlīniju dokuments, kurā noteikti Innovasjon Norge finansējuma piešķiršanas ierobežojumi (piemēram, tas, ka nedrīkst piešķirt darbības atbalstu un eksporta atbalstu) un norādīts, ka finansējums jāpiešķir, ievērojot starptautiskos nolīgumus, kuriem Norvēģija ir pievienojusies.

(18)  2000. gada 6. oktobra asignējumu vēstulē ir informācija par koksnes shēmas īstenošanas budžetu, minot arī shēmas mērķi, attiecīgo nozari un mērķgrupas.

(19)  Norvēģijas iestādes atsaucās arī uz likumu, kas nosaka Innovasjon Norge regulējumu, un tā attīstības finansējuma piešķiršanas “standartnoteikumiem”, kuros ir ietverti administratīvie noteikumi par termiņiem, dokumentāciju, kontroles pasākumiem, finansējuma atgūšanu utt.

(20)  Tāpat iekļauti arī noteikumi par atbalsta apvienošanu, pamatlikmēm un atbalsta summas aprēķināšanu.

(21)  Attiecīgās versijas izdotas 2000. gada janvārī, 2001. gada augustā, 2003. gada jūnijā, 2004. gada septembrī un 2005. gada jūlijā, un tās savā starpā būtiski neatšķiras. Vienkāršības labad ar terminu “iekšējās EEZ vadlīnijas” turpmāk tekstā ir apzīmēta vadlīniju jaunākā versija, bet atsauces uz iepriekšējām versijām sniegtas tikai vajadzības gadījumā (ņemot vērā izmaiņas vai papildu tekstu).

(22)  Darba grupas ziņojuma 1.3. iedaļā noteikts, ka finansējums jāpiešķir, ievērojot EEZ noteikumus, un 7.1. iedaļā noteikts, ka “ir jāievēro EEZ līguma noteikumi par valsts atbalstu. Programmas principi un prakse ir jānosaka, ievērojot šos noteikumus”. Sk. arī Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(23)  Sk. Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu un Norvēģijas iestāžu 2008. gada 18. janvāra e-vēstuli (atsauce Nr. 461470).

(24)  Sk. arī I.-2.4. iedaļas apakšiedaļu par projekta izmaksu līdzfinansējumu un finansējumu 100 % apmērā.

(25)  Sk. arī pārskatīto budžetu (St. prp. nr. 61 (1999–2000)). Koksnes shēma ir minēta dažādos veidos, tostarp kā Treprogrammet un Verdiskapningsprogrammet for tre, vai atsaucoties uz Parlamenta pastāvīgās komitejas sākotnējo ieteikumu (Innst. S. nr. 208 (1998–1999)).

(26)  2001. gadā – St. prp. nr. 1 (2000–2001) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 84 (2000–2001)); 2002. gadā – St. prp. nr. 1 (2001–2002) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 1 Tillegg nr. 4 (2001–2002)); 2003. gadā – St. prp. nr. 1 (2002–2003) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 65 (2002–2003)); 2004. gadā – St. prp. nr. 1 (2003–2004) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 63); 2005. gadā – St. prp. nr. 1 (2004–2005) un pārskatītais budžets (St. prp. nr. 65 (2004–2005)). Pirmos četrus gadus (2000.–2003. gadā ieskaitot) koksnes shēmas asignējumi bija iekļauti valsts budžeta 1142. nodaļas 71. pozīcijā, bet pēdējos divus gadus (2004. un 2005. gadā) – valsts budžeta 1149. nodaļas 71. pozīcijā.

(27)  2000. gada 6. oktobra vēstule, kuru Norvēģijas iestādes Uzraudzības iestādei iesniedza kā 3. pielikumu pie Norvēģijas iestāžu apsvērumiem attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(28)  Darba grupas ziņojuma 4.6. iedaļa.

(29)  Sk. Uzraudzības iestādei adresēto Norvēģijas iestāžu 2005. gada 29. septembra vēstuli, kas pievienota Norvēģijas misijas ES 2005. gada 3. oktobra vēstulei (atsauce Nr. 345465).

(30)  Sk. iepriekš 29. zemsvītras piezīmē minēto 2005. gada 29. septembra vēstuli un Norvēģijas iestāžu apsvērumus attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(31)  Darba grupas ziņojuma 4.1.–4.4. un 5. iedaļa.

(32)  Uzraudzības iestādes tulkojums.

(33)  Attiecībā uz ieguldījumiem maksimālā intensitāte vidējiem uzņēmumiem ir 7,5 % un maziem uzņēmumiem – 15 %, savukārt konsultāciju pakalpojumiem un izstādēm noteiktais līmenis ir 50 %.

(34)  Darba grupas ziņojuma 1.4. un 7.1. iedaļa.

(35)  Darba grupas ziņojuma 7.1. iedaļa.

(36)  Lai gan šī summa atbilstu de minimis nosacījumam, Norsk Treteknisk Institutt saņēma vēl arī citu atbalstu.

(37)  Šīs informēšanas prasības bija formulētas šādi: “EØS-regelverket – opplysningsplikt Tildelingen av tilskuddet skjer i henhold til reglene for bagatellmessig støtte. Ved eventuelle nye søknader om offentlig støtte (uansett støttekilde) har støttemottaker plikt til å opplyse om dette tilskuddet. Opplysningsplikten gjelder i 3 år fra tilsagnstidspunktet. Støttemottakeren må ikke motta mer enn til sammen 100 000 Euro (ca. kr 815 000,-) i støtte etter reglene for bagatellmessig støtte over et tidsrom på 3 år.”

(38)  Vadlīniju 4.2. iedaļa.

(39)  To apstiprina komentāri par valsts budžeta priekšlikumu St. prp. nr. 1 (2000–2001) un darba grupas ziņojums.

(40)  Tādā veidā Uzraudzības iestāde tulkojusi šo citātu: “Norge eksporterer ca 85–90 % av produksjonen av tremasse og papirprodukter og ca 35 % av trelast-produksjonen. Leveransene til EU-land utgjør henholdsvis 70 % og 90 % av eksporten. Eventuelle strategier eller politiske vedtak innen EU som kan påvirke EUs import av skogindustriprodukter vil kunne få store konsekvenser for den norske skogsektoren.”

(41)  Eurostat sniegtie dati par 1999.–2004. gadu (par dažāda veida apstrādātas koksnes un kokmateriālu importu un eksportu ES, vērtību izsakot tūkstošos kubikmetru vai tonnās) liecina, ka koksnes produktu tirdzniecība ES notiek ļoti plaši. Attiecīgie statistikas dati ir par i) apaļkoku iekšējo ES-25 importu un eksportu, table fores51; ii) celulozes, papīra un kartona iekšējo ES-25 importu, table fores62; iii) celulozes iekšējo ES-25 eksportu, table fores62; iv) zāģmateriālu un koksnes paneļu iekšējo ES-25 importu, table fores61; un v) zāģmateriālu iekšējo ES-25 eksportu, table fores61. Tie visi ir pieejami tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/eurostat vai sazinoties ar Eurostat ar tā tīmekļa vietnes starpniecību.

(42)  Sk. tīmekļa vietni http://www.ssb.no/muh/tab15-01.shtml kurā ir 15. tabula ar nosaukumu “Tirdzniecība ar atsevišķām valstīm, dalījums pa divciparu SITC. 2006. gada janvāris–marts. Miljonos kronu”.

(43)  Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējā 12. nodaļa tika svītrota ar Uzraudzības iestādes 2003. gada 5. novembra Lēmumu Nr. 198/03/COL. Tomēr šī 12. nodaļa jau no 2003. gada 1. februāra bija svītrota ar Regulu (EK) Nr. 69/2001 (turpmāk – “de minimis regula”).

(44)  Komisijas 2000. gada 31. marta Lēmums par valsts atbalstu N 673/99 (OV C 184, 1.7.2000., 25. lpp.).

(45)  Lieta C-143/99 Adria Wien, 2001, ECR I-8365.

(46)  Spriedums apvienotajās lietās E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil un Finnfjord, 2005, EFTA Court Report, 117. lpp., 77. punkts. Minētais spriedums saskan ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru spriedumā lietā C-75/97 Beļģija pret Komisiju, 1999, ECR I-3671, 33. punkts. Sk. arī spriedumu lietā C-66/02 Itālija pret Komisiju, 2005, ECR I-10901, 95. punkts.

(47)  Attiecībā uz šo sk. spriedumu lietā 730/79 Philip Morris pret Komisiju, 1989, ECR 2671. lpp., 11. punktu, kurā norādīts, ka, “ja valsts finansiālais atbalsts stiprina kāda uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri savstarpēji konkurē Kopienas iekšējā tirgū, uzskatāms, ka minētais atbalsts ietekmē šos uzņēmumus”.

(48)  Spriedums lietā C-310/99 Itālija pret Komisiju, 2002, ECR I-2289. lpp., 91. punkts. Sprieduma lietā C-66/02 Itālija pret Komisiju, 2005, ECR I-10901. lpp., 91. punktā Tiesa atzina: “Atbalstu sistēmas gadījumā Komisija var tikai izpētīt attiecīgās sistēmas vispārīgās īpašības un tai nav jāizskata katrs atsevišķais piemērošanas gadījums (. .), lai pārbaudītu, vai šī sistēma ietver atbalsta elementus.” Sk. arī spriedumu lietā E-2/05, ESA pret Īslandi, 2005, EFTA Court Report, 202. lpp., 24. punkts.

(49)  Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmums Nr. 195/04/COL (OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp.), grozījumi izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2005. gada 14. decembra Lēmumu Nr. 319/05/COL (OV C 286, 23.11.2006., 9. lpp.). Sk. arī spriedumu lietā T-195/01, Gibraltārs pret Komisiju, 2001, ECR II-3915. Jānorāda, ka, tā kā procedūras ziņā shēmas sākotnējā izveidošana bija “nelikumīga”, arī vēlākie shēmas grozījumi uzskatāmi par nelikumīgu atbalstu.

(50)  Sk. Uzraudzības iestādes 1999. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 327/99/COL par atbalstāmo apgabalu un atbalsta līmeņu karti (Norvēģija).

(51)  Valsts atbalsta pamatnostādņu līdzšinējā 25. nodaļa par reģionālo atbalstu tika aizstāta ar jaunām 2006. gada 6. aprīļa pamatnostādnēm un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006 (iestrādāta ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 157/2006, publicēts OV L 89, 29.3.2007., 33. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 15, 29.3.2007., 24. lpp.). Regula stājās spēkā 2006. gada 9. decembrī.

(52)  Sk. (reģionālā atbalsta) maksimālos līmeņus, kas norādīti iekšējām EEZ vadlīnijām pievienotajā tabulā, un skaidrojošo daļu par ieguldījumu atbalstu (4.6. iedaļa).

(53)  Iepriekšējās pamatnostādnes par pētniecību un attīstību tika aizstātas ar jaunām pamatnostādnēm 2007. gada 7. februārī.

(54)  Šķiet, ka 2000. un 2001. gada versijās konkrēta atbalsta intensitāte tehniskajai priekšizpētei vispār nav noteikta.

(55)  Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējās 14. nodaļas par pētniecību un attīstību 5.3.7. iedaļa.

(56)  Sk. attiecīgi grupveida atbrīvojuma regulas par MVU un par mācību atbalstu 3. panta 3. punktu. Ja ir ievēroti grupveida atbrīvojuma regulas formālie nosacījumi, attiecīgais atbalsta pasākums ir atbrīvots no paziņošanas prasības.

(57)  Vadlīniju 4.4. iedaļa.

(58)  Vadlīniju 4.3. un 4.3.1. iedaļa.

(59)  Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējā nodaļa par MVU atbalstu kopš 2002. gada 26. jūnija ir aizstāta ar grupveida atbrīvojuma regulu par MVU.

(60)  Šie pasākumi ietver kompetences uzlabošanai (kompetansehevning) līdzīgus pasākumus.

(61)  Prakse finansēt 100 % no projekta izmaksām rada jautājumus gan par valsts atbalsta esību, gan par tā saderību ar noteikumiem. Tā kā darba grupas ziņojumā ir minēta šāda iespēja, tiek pieņemts, ka shēma paredz šādu praksi, un attiecīgi ir jāizvērtē šo praksi regulējošo noteikumu saderība (vērtējums šajā iedaļā). Jautājums par valsts atbalsta esību (vai neesību) ir jāvērtē tikai atbalsta atgūšanas gadījumā.

(62)  Kādreizējās 14. nodaļas par pētniecību un attīstību 5.3.7. iedaļa.

(63)  Kā norādījušas Norvēģijas iestādes, datums, kas nosaka, vai attiecīgajai dotācijai jāpiemēro Valsts atbalsta pamatnostādņu kādreizējā 12. nodaļa vai vēlāk pieņemtā de minimis regula, ir datums, kurā Norvēģijas iestādes devušas apstiprinājumu (tilsagn).

(64)  Attiecībā uz šo sk. Valsts atbalsta pamatnostādnēs minēto “pārbaudes kārtību”.

(65)  Fakts, ka daudzos gadījumos apstiprinājums sniegts par summām, kas ir krietni mazākas par de minimis robežlielumu, nav svarīgs, jo, analizējot valsts atbalsta saderību ar noteikumiem, Uzraudzības iestādei jāvērtē tikai koksnes shēmas noteikumi. Faktiskā situācija tiek vērtēta atbalsta atgūšanas gadījumā.

(66)  Šīs prakses aprakstu sk. I.-2.5. iedaļā.

(67)  Komisijas 2003. gada 13. maija Lēmums 2003/643/EK par valsts atbalstu, ko Vācija piešķīrusi Kahla Porzellan GmbH un Kahla/Thüringen Porzellan GmbH (OV L 227, 11.9.2003., 12. lpp.). Līdzīgi, vērtējot, vai ir ievēroti attiecīgie Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktie atbalsta intensitātes līmeņi, jāņem vērā visa vienam uzņēmumam piešķirtā atbalsta summa.

(68)  Jāuzsver, ka jāievēro arī attiecīgie atbalsta intensitātes līmeņi. Ja de minimis atbalsts tiek piešķirts apvienojumā ar citu atbalstu, atbalsta kopsumma nedrīkst pārsniegt maksimālos atbalsta intensitātes līmeņus, kas noteikti attiecīgajām atbalsta kategorijām. Tas, protams, attiecas tikai uz gadījumiem, kuros visu atbalstu nevar kvalificēt kā de minimis atbalstu.

(69)  Sk., piemēram, Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmumu 2004/343/EK par atbalsta shēmu, ko Francija īstenojusi attiecībā uz grūtībās nonākušu uzņēmumu pārņemšanu (OV L 108, 16.4.2004., 38. lpp.), un Komisijas 2001. gada 20. decembra Lēmumu 2003/86/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija 1993. gadā īstenojusi attiecībā uz atsevišķiem jaunizveidotiem uzņēmumiem Vizcaya (Spānijā) (OV L 40, 14.2.2003., 11. lpp.).

(70)  Sk. 49. zemsvītras piezīmi.


I PIELIKUMS

IEKŠĒJĀS EEZ VADLĪNIJĀS PAREDZĒTĀS ATTAISNOTĀS IZMAKSAS

Attiecībā uz atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (1) attaisnotās izmaksas ir i) konsultāciju pakalpojumi, ko sniedz ārēji konsultanti (izņemot pastāvīgas vai periodiskas konsultācijas un konsultācijas, kas attiecas uz parastajiem darbības izdevumiem); ii) pirmā piedalīšanās izstādēs un iii) tīklu veidošana un sadarbība uzņēmuma izveides un darbības sākuma posmā. Izveides posmā var saņemt finansējumu, lai atrastu sadarbības partnerus, izstrādātu stratēģijas, strukturētu un formalizētu sadarbību utt. Darbības sākuma posmā var finansēt administrācijas izmaksas par sadarbības administrēšanu pirmo triju gadu laikā (finansējumu pakāpeniski samazinot) un “kopīgus ārkārtas pasākumus”. Viens no pēdējā pasākuma piemēriem ir “kompetences uzlabošana”, taču finansējumu “ārkārtas kopīgu pasākumu” ietvaros var piešķirt arī par citiem līdzīgiem pasākumiem gan uzņēmuma izveides posmā, gan vēlāk – darbības posmā.

Attiecībā uz mācību atbalstu tiek nodalītas attiecīgi speciālas mācības un vispārīgas mācības. Speciālās mācības ir tādas, kuras ir tieši un galvenokārt saistītas ar darba ņēmēja pašreizējo vai turpmāko amatu un kuras nodrošina tādu kvalifikāciju, kas nav (vai ir tikai ierobežoti) izmantojama citos uzņēmumos vai darbības jomās. Vispārīgās mācības ir mācības, kuras ir saistītas ne vien ar darba ņēmēja pašreizējo vai turpmāko amatu, bet nodrošina arī tādu kvalifikāciju, kas ir lielā mērā izmantojama citos uzņēmumos un uzlabo darba ņēmēja nodarbinātības izredzes.

Mācību pasākumu attaisnotās izmaksas ir mācībspēku izmaksas, pasniedzēju un mācību dalībnieku ceļa izdevumi, citi kārtējie izdevumi (piemēram, materiāli un aprīkojums), instrumentu un iekārtu nolietojums (ja tie tiek lietoti vienīgi mācību projektam), orientācijas un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar mācību projektu, mācību dalībnieku personāla izmaksas, nepārsniedzot pārējo minēto attaisnoto izmaksu kopsummu. Var ierēķināt tikai tās stundas, kurās mācību dalībnieki faktiski piedalās mācībās, atņemot iespējamās darba stundas vai to ekvivalentu. Attaisnotās izmaksas jāpamato ar apliecinošiem dokumentiem, kam jābūt pārskatāmiem un izstrādātiem pa pozīcijām.

Attiecībā uz pētniecību un attīstību iekšējās EEZ vadlīnijas paredz, ka attaisnotās izmaksas ir personāla izmaksas (par zinātniekiem, tehniskajiem un atbalsta darbiniekiem, kuri ir nodarbināti vienīgi pētniecības un attīstības pasākumā), instrumentu, iekārtu, telpu un ēku (kuras visu laiku tiek izmantotas vienīgi pētniecības un attīstības pasākumam) izmaksas, konsultāciju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas (vienīgi pētniecības un attīstības pasākuma kontekstā) un administrācijas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo pētniecības un attīstības pasākumu. Attaisnotās izmaksas var būt arī tādi darbības izdevumi kā izdevumi par materiāliem, aprīkojumu un līdzīgiem produktiem, kas ir tieši saistīti ar attiecīgo pētniecības un attīstības pasākumu.

Attiecībā uz “ieguldījumiem” (ko veic MVU reģionālā atbalsta kontekstā) attaisnotās izmaksas ir ēku, iekārtu, mašīnu, fundamentālo ieguldījumu izmaksas, kā arī izdevumi attiecībā uz patentiem un patentu, licenču un tehnisko zināšanu iegūšanu. Projektiem, kuros ieguldījumu izmaksas pārsniedz 50 miljonus euro, tiek piemēroti īpaši noteikumi.

Darbības atbalstu nepiešķir (tas definēts kā parastie izplatīšanas, tirgvedības un grāmatvedības uzdevumi un izdevumi).


(1)  Iekšējās EEZ vadlīnijās sniegti tikai galvenie MVU definīcijas nosacījumi. Konkrētāku skaidrojumu lūgts skatīt Valsts atbalsta pamatnostādnēs sniegtajā oriģinālajā definīcijā.


II PIELIKUMS

INNOVASJON NORGE ADMINISTRĒTO SHĒMU MAKSIMĀLĀS FINANSĒJUMA LIKMES – UZŅĒMUMU LIELUMS UN ATBALSTĀMĀS JOMAS

Iekavas norāda, ka attiecīgā shēma minētajiem mērķiem un/vai uzņēmuma veidiem ir piemērojama tikai izņēmuma kārtā.

Saskaņā ar visām shēmām atbalstu, kas nepārsniedz EUR 100 000, var piešķirt, pamatojoties uz de minimis atbalsta noteikumiem.


Pasākums – shēma

Mērķis

MVU (< 250 darbinieki plus vēl divi kritēriji)

Lielie uzņēmumi

Mazie uzņēmumi

(< 50 darbinieki plus vēl divi kritēriji)

Vidējie uzņēmumi

(< 250 darbinieki plus vēl divi kritēriji)

Landsdekkende innovasjonsordning

Ieguldījumi

15 %

7,5 %

0

 

Nemateriālais atbalsts

50 %

0

 

Mācību atbalsts (pašlaik saskaņā ar šo shēmu to nevar piešķirt)

(Speciālas/vispārīgas mācības: 35 %/70 %)

(Speciālas/vispārīgas mācības: 25 %/50 %)

 

Pētniecība un attīstība

 

 

Izstrādes pasākumi komercializācijas nolūkā

35 %

25 %

Tehniskā priekšizpēte

75 %

50 %

(Individuāli pētījumi, tehniskā priekšizpēte)

(60 % 75 %)

(50 % 75 %)

OFU/IFU

Pētniecība un attīstība

 

 

Izstrādes pasākumi komercializācijas nolūkā

35 % (reģionālā joma + 5 %)

25 % (reģionālā joma + 5 %)

Tehniskā priekšizpēte

75 %

50 %

(Individuāli pētījumi, tehniskā priekšizpēte)

(60 % 75 %)

(50 % 75 %)

Tilskudd til fylkeskommunene for regional udvikling

Ieguldījumi

 

 

— A zona

30 %

25 %

B

25 %

20 %

C

20 % (25 %) (1)

10 % (15 %)

Nemateriālais atbalsts

50 %

0

Mācību atbalsts

Speciālas/vispārīgas mācības: 40 %/75 %

Speciālas/vispārīgas mācības: 30 %/55 %

Pētniecība un attīstība

 

 

Izstrādes pasākumi komercializācijas nolūkā

40 %

30 %

Tehniskā priekšizpēte

75 %

55 %

(Individuāli pētījumi, tehniskā priekšizpēte)

(65 % 75 %)

(55 % 75 %)

Omstilling og nyskapning

Ieguldījumi

 

 

Ārpus reģionālās jomas

15 %

7,5 %

0

Reģionālajā jomā

A zona – 30 %, B – 25 %, C – 20 % (25 %) (2)

A zona – 25 %, B – 20 %, C – 10 % (15 %)

Nemateriālais atbalsts

 

 

Ārpus reģionālās jomas

50 %

 

Reģionālajā jomā

50 %

 

Mācību atbalsts

 

 

Ārpus reģionālās jomas

Speciālas/vispārīgas mācības: 35 %/70 %

Speciālas/vispārīgas mācības: 25 %/50 %

Reģionālajā jomā

Speciālas/vispārīgas mācības: 40 %/75 %

Speciālas/vispārīgas mācības: 30 %/55 %

Pētniecība un attīstība

 

 

Ārpus reģionālās jomas

 

 

Izstrādes pasākumi komercializācijas nolūkā

35 %

25 %

Tehniskā priekšizpēte

75 %

50 %

(Individuāli pētījumi, tehniskā priekšizpēte)

(60 % 75 %)

(50 % 75 %)

Reģionālajā jomā

 

 

Izstrādes pasākumi komercializācijas nolūkā

40 %

30 %

Tehniskā priekšizpēte

75 %

55 %

(Individuāli pētījumi, tehniskā priekšizpēte)

(65 % 75 %)

(55 % 75 %)

Etablererstipend

De minimis atbalsts

Lielākais NOK 400 000 (īpašos gadījumos iespējams vairāk, tomēr nepārsniedzot EUR 100 000)


(1)  Līdz 25 %/15 % var piešķirt par pasākumiem, kuriem paredzama spēcīga ietekme, raugoties no apgabala politikas viedokļa. Vest-Agder, Rogaland un Hordaland pašvaldībās atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 20 %/10 %.

(2)  Līdz 25 %/15 % var piešķirt par pasākumiem, kuriem paredzama spēcīga reģionālā ietekme. Vest-Agder, Rogaland un Hordaland pašvaldībās atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 20 %/10 %.


V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/48


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1202/2009

(2009. gada 7. decembris),

ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes furfurilspirta importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome 2003. gada oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 1905/2003 (2) noteica galīgos antidempinga pasākumus īpaša maksājuma veidā Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes furfurilspirta (“FS”) importam. Četriem Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, īpašā maksājuma lielums svārstījās no EUR 84 līdz EUR 160 par tonnu, savukārt valsts mēroga maksājums bija noteikts EUR 250 par tonnu (“sākotnējā izmeklēšana”).

2.   Pieprasījums veikt termiņa beigu pārskatīšanu

(2)

Pēc tam, kad 2008. gada maijā tika publicēts paziņojums par Ķīnas izcelsmes furfurilspirta importam piemērojamo antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos (3), Komisija 2008. gada 30. jūlijā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu.

(3)

Pieprasījumu vienīgā Savienības ražotāja vārdā, kura produkcija veido 100 % no furfurilspirta produkcijas Savienībā, iesniedza uzņēmums International Furan Chemicals B.V. (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarē nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par šīs pārskatīšanas sākšanu (4).

3.   Izmeklēšana

3.1.   Procedūra

(5)

Par pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Savienības ražotāju – pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus Ķīnā, Ķīnas iestādes, ražotāju piedāvātajā analogajā valstī – Amerikas Savienotajās Valstīs, zināmos ieinteresētos importētājus/tirgotājus un lietotājus Savienībā. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(6)

Visām personām, kurām bija oficiāli paziņots par pārskatīšanas sākšanu, un personām, kuras bija pieprasījušas anketu paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā, nosūtīja anketas.

(7)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Savienības ražotāja – pieprasījuma iesniedzēja, diviem tirgotājiem, desmit lietotājiem, divām lietotāju apvienībām, viena ražotāja eksportētāja Ķīnā un ražotāja analogajā valstī.

3.2.   Ieinteresētās personas un pārbaudes apmeklējumi

(8)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai novērtētu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un noteiktu Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos.

Savienības ražotājs un saistītie uzņēmumi:

TransFurans Chemicals BVBA, Gēla, Beļģija,

International Furan Chemicals BV, Roterdama, Nīderlande,

Central Romana Corporation, LTD, Laromāna, Dominikānas Republika;

ražotāji eksportētāji Ķīnā:

Zhucheng Taisheng Chemical Co. Ltd.;

ražotājs analogajā valstī:

Penn Speciality Chemicals Inc., Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”);

nesaistītie importētāji/tirgotāji:

S. Chemicals, Nīderlande;

lietotāji:

Kiilto OY, Somija,

Mazzon Flli., Itālija,

SATEF Hüttenes-Albertus, Itālija,

Ashland Sudchemie Kernfest, Vācija,

Hüttenes-Albertus, Vācija.

3.3.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(9)

Izmeklēšana saistībā ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim (“PIP” jeb “pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(10)

Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtējumu aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(11)

Attiecīgais ražojums ir sākotnējā izmeklēšanā aplūkotais ražojums, proti, Ķīnas izcelsmes furfurilspirts, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2932 13 00.

(12)

Furfurilspirts ir ķīmisks produkts. Tas ir bezkrāsains vai bāli dzeltens šķidrums, kas šķīst daudzos parastos organiskos šķīdinātājos. Furfurilspirtu ražo no furfurola (FF) – ķīmiska šķidruma, ko iegūst, pārstrādājot dažāda veida lauksaimniecības atkritumus, piemēram, cukurniedres, kukurūzas vālītes un rīsu čaumalas.

(13)

Furfurilspirts ir patēriņa prece, kuru galvenokārt izmanto sintētisko sveķu ražošanai, ko izmanto liešanas veidņu izgatavošanai, kuras savukārt izmanto metāla karkasu ražošanai rūpnieciskiem mērķiem.

2.   Līdzīgais ražojums

(14)

Šajā izmeklēšanā, līdzīgi kā iepriekšējā izmeklēšanā, ir konstatēts, ka fiziskās un tehniskās pamatīpašības, kas piemīt Savienības ražošanas nozarē ražotajam un Savienībā pārdotajam furfurilspirtam, Ķīnas iekšējā tirgū ražotajam un pārdotajam furfurilspirtam, no Ķīnas Savienībā importētajam furfurilspirtam, kā arī ASV ražotajam un pārdotajam furfurilspirtam, neatšķiras, un visus šos ražojumus izmanto vienādi.

(15)

Tāpēc tika secināts, ka visi šie ražojumi uzskatāmi par vienu līdzīgo ražojumu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā lietotā metodika. Termiņa beigu pārskatīšanā netika gūta informācija par to, ka būtu mainījušies apstākļi, tāpēc jautājums par to, vai ražotājiem būtu nosakāms tirgus ekonomikas režīms (TER), netika aplūkots sīkāk.

1.   Ievadpiezīmes

(18)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā četri Ķīnas ražotāji eksportētāji sadarbojās saistībā ar izmeklēšanu un pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam. Tomēr neviens no šiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neatbilda visiem nosacījumiem, kādi bija jāievēro, lai piešķirtu TER, tāpēc visi TER piešķiršanas pieprasījumi bija jānoraida. Tiem visiem piešķīra atsevišķo režīmu (AR), jo izmeklēšanā konstatēja, ka tie atbilst izvirzītajiem kritērijiem. Jānorāda, ka sākotnējā izmeklēšanā AR piešķīra vienīgi Ķīnas eksportētājam, kurš sadarbojās šajā termiņa beigu pārskatīšanā.

(19)

Vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, produkcija PIP veidoja 23,1 % no importa apjomiem Savienībā. No pārējiem ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams tiešā veidā iegūt ticamu informāciju par attiecīgā ražojuma importa apjomiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā. Šajos apstākļos un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisijai attiecībā uz kopējiem importa daudzumiem un cenām bija jāizmanto pieejamie fakti, proti, Eurostat sniegtā informācija un dokumentācija, ko, pieprasot sākt pārskatīšanu, bija iesniedzis sūdzības iesniedzējs.

(20)

Pašreizējie antidempinga maksājumi, kas svārstās no EUR 84 līdz EUR 160 par tonnu, un atlikušais valsts mēroga maksājums EUR 250 par tonnu atbilst iepriekšējā izmeklēšanā noteiktajam kaitējuma līmenim.

2.   Dempings izmeklēšanas periodā

2.1.   Analogā valsts

(21)

Sākotnējā izmeklēšanā Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) izmantoja kā atbilstošu tirgus ekonomikas valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnu. Paziņojumā par pašreizējās izmeklēšanas sākšanu Komisija norādīja uz ieceri par analogo valsti izmantot ASV. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par šo nodomu. ASV uzskatīja par atbilstošu valsti, ņemot vērā tās iekšzemes tirgus lielumu un atvērtību un to, ka viens ASV ražotājs bija piekritis pilnībā sadarboties izmeklēšanā.

(22)

Importētāju apvienība iebilda pret ieceri ASV izmantot par analogo valsti, apgalvojot, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir tikai viens galvenais ražotājs un ārkārtīgi augstas cenas iekšzemes tirgū. Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka konkurence ASV ir zemāka nekā Ķīnas iekšzemes tirgū, tāpēc šie tirgi nav salīdzināmi. Tomēr tika konstatēts, ka ASV tirgū ir tikai viens ražotājs, tāpēc arī importam bija zināma nozīme, lai nodrošinātu pietiekamu konkurenci šajā lielajā tirgū. Turklāt neviens no zināmajiem ražotājiem, ar kuriem sazinājās citās iespējamajās analogajās valstīs, tostarp Taizemē, Turcijā un Dienvidāfrikā, nepiekrita sadarboties.

(23)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka ASV ir vispiemērotākā un pieņemamākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

2.2.   Normālā vērtība

(24)

Normālo vērtību atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no ražotāja ASV.

(25)

Komisija vispirms konstatēja, ka ASV ražotāja kopējie pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija pietiekami lieli, tāpēc tos varēja uzskatīt par reprezentatīviem pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

(26)

Pēc tam pārbaudīja, vai attiecīgo ražojumu, kas tika pārdots reprezentatīvos daudzumos analogās valsts iekšzemes tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tika konstatēts, ka pārdošanas apjoms pa ražojuma veidiem, kas bija pārdots par neto pārdošanas cenu, kura bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, bija 80 % no kopējā pārdošanas apjoma vai lielāks un ka attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām. Tāpēc varēja izmantot faktiskās pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā visu PIP laikā veikto iekšzemes pārdevumu cenu vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(27)

Tādējādi normālo vērtību noteica atbilstoši pamatregulas 2. panta 1. punktā izklāstītajam, izmantojot cenas, ko neatkarīgie pircēji bija samaksājuši vai kas tiem bija jāmaksā parastā tirdzniecības apritē analogās valsts iekšējā tirgū.

2.3.   Eksporta cena

(28)

Sākotnējā izmeklēšanā vienīgajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, piešķīra atsevišķo režīmu. Šim uzņēmumam attiecīgā ražojuma eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz eksporta cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā Savienībā esošajam pirmajam neatkarīgajam pircējam.

(29)

Ievērojot to, ka sadarbība no Ķīnas bija ļoti neliela, valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem eksportētājiem Ķīnā, aprēķināja, izmantojot Ķīnas eksporta datus.

2.4.   Salīdzinājums

(30)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pieņemamu, precīzu un pamatotu ar pierādījumiem, tika veiktas atbilstošas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, apdrošināšanu un kredītizmaksām.

2.5.   Dempinga starpība

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu ASV noteikto vidējo svērto normālo vērtību, pamatojoties uz ražotāja cenu, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās. Salīdzinājums liecināja, ka pastāv ievērojams dempings un ka dempinga starpība ir lielāka nekā 40 %.

(32)

Pamatojoties uz Eurostat un Ķīnas statistikas datiem, tika konstatēts, ka dempinga starpība visiem pārējiem eksporta apjomiem no Ķīnas uz Savienību ir ievērojama, proti, tādā pašā līmenī, kā minēts iepriekš.

3.   Importa apjoma izmaiņas, ja pasākumus atceltu

3.1.   Ievadpiezīme

(33)

Jāatgādina, ka pasākumi ir spēkā kopš 2003. gada oktobra.

3.2.   Ražošanas attīstība un ražošanas jaudu izmantojums Ķīnā

(34)

Ķīnas ražotāji eksportētāji pašreizējā izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc nav pieejami pārbaudāmi dati par to jaudu un tās izmantojumu.

(35)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm ražošanas jaudas kopapjoms 2006. gadā Ķīnā bija aptuveni 364 900 tonnas furfurilspirta gadā.

(36)

Saskaņā ar Ķīnas Nacionālā ķīmiskās informācijas centra (5) apgalvojumu “Ķīnas furfurola un furfurilspirta ražošanas jauda pēdējos gados ir palielinājusies nepieredzēti ātri. Tādu lejupējā patēriņa nozaru, kā furāna gumijas, kopējā lejupslīde ir izraisījusi ievērojamu pārprodukciju furfurola un furfurilspirta tirgū”(.)“Furfurola un īpaši furfurilspirta ražošana Ķīnā joprojām ir atkarīga no eksporta”. Saskaņā ar šo avotu Ķīnā 2005. gadā bija vairāk nekā 300 furfurilspirta ražotāju. Furfurilspirta ražošanas kopējā jauda bija 240 000 tonnu gadā, un tika saražots aptuveni 140 000 tonnu.

(37)

Saskaņā ar vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, aplēsēm kopējais furfurilspirta ražošanas apjoms 2008. gadā Ķīnā bija 200 000 tonnu.

(38)

Katrā gadījumā Ķīnas ražošanas jauda joprojām ir ievērojama. Turklāt, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, Ķīnas eksporta apjomi uz Savienību aizvien palielinājās. Lai kāds arī nebūtu informācijas avots, ir skaidrs, ka Ķīnas ražošanas jauda ievērojami pārsniedz patēriņu Savienībā.

(39)

Savienībā ir liels un stabils furfurilspirta tirgus un, ievērojot to, ka Amerikas Savienotajās Valstīs importam no Ķīnas piemēro nozīmīgus antidempinga pasākumus diapazonā no 43 % līdz 50 %, kas 2006. gada jūlijā tika pagarināti, sagaidāms, ka, esošos pasākumus pārtraucot, Ķīnas ražotājiem būs stimuls rezerves jaudu nosūtīt uz Savienību.

(40)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka, ievērojot Ķīnā pieejamo milzīgo jaudu un antidempinga maksājumu pastāvēšanu citos nozīmīgos tirgos, piemēram, ASV, pastāv liela iespēja, ka, pasākumus atceļot, imports Savienībā par dempinga cenām palielināsies.

3.3.   No Ķīnas uz Savienību veiktā importa apjoms un cena

(41)

Attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 21 000 tonnu. Vienības cena bija vidēji EUR 1 210 par tonnu (sk. 57. apsvērumu). Šajā pašā laikposmā vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā bija daudz augstāka par šo cenu, tādējādi Savienības tirgus kļūtu ļoti pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, ja pasākumi tiktu atcelti.

3.4.   Uz trešām valstīm veiktā Ķīnas eksporta apjoms un cenas

(42)

Izmantojot informāciju, ko bija sniedzis Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, tika konstatēts, ka šis uzņēmums ir eksportējis lielākus daudzumus uz trešām valstīm nekā uz Savienību par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju cenām Savienības tirgū un zemākas par Ķīnas eksporta cenām uz Savienību.

(43)

To apstiprina publiski pieejamie Ķīnas statistikas dati, kas liecina, ka attiecībā uz lielāko daļu izmeklēšanas perioda Ķīnas uzņēmumi eksportēja galvenokārt uz Āzijas valstīm par cenām, kas bija daudz zemākas par to eksporta cenām uz Savienības tirgu. Šajos apstākļos, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji eksportētāji var novirzīt šos pārdevumus uz Savienības tirgu, kurā cenas ir augstākas, bet kurā aizvien ir dempinga cenas, kas ievērojami pazeminātu Savienības ražošanas nozares cenas.

(44)

Informācija, kas pieejama par pārdošanas cenām Ķīnas iekšzemes tirgū, ir ierobežota.

(45)

Tomēr, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza vienīgais Ķīnas uzņēmums, kurš sadarbojās, ir skaidrs, ka šis uzņēmums pārdeva attiecīgo ražojumu iekšzemes tirgū par cenu, kas bija daudz zemāka par eksporta cenām uz trešajām valstīm un uz Savienību.

3.5.   Secinājums

(46)

Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms PIP bija diezgan liels un dempinga līmenis, kas bija konstatēts attiecībā uz šo importu, bija ievērojams.

(47)

Ņemot vērā Ķīnā pieejamo rezerves jaudu, kas lielā mērā pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, ievērojamās atšķirības cenās, ko maksā Savienība un trešās valstis, un no tā izrietošo Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kā paskaidrots 41. apsvērumā, tiek secināts, ka, pasākumu atceļot, imports par dempinga cenām Savienībā, iespējams, pieaugtu.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(48)

Līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā izmeklēšanā ir tikai viens furfurilspirta ražotājs Savienībā – uzņēmums TransFurans Chemicals Beļģijā (“TFC”). Attiecīgi sūdzības iesniedzēja saražotā produkcija veido kopējo produkciju Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(49)

Visa Savienības ražošana noris vienā saimnieciskā struktūrā, kurā ir trīs uzņēmumi, kas darbojas šādi:

(50)

Uzņēmums TFC Dominikānas Republikā izvietotā mātesuzņēmuma Central Romana Corporation (“CRC”) piegādāto izejvielu furfurolu pārvērš attiecīgajā ražojumā. Nīderlandē izvietotais uzņēmums International Furan Chemicals (“IFC”) darbojas kā pārstāvis, kurš TFC saražoto attiecīgo ražojumu pārdod visā pasaulē. Uzņēmumiem TFC, IFC un CRC ir kopīgs īpašnieks.

(51)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, TFC un tā saistītais uzņēmums IFC veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 5. panta 4. punkta un 4. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ, lai pilnībā novērtētu konkrētus kaitējuma rādītājus, bija jāņem vērā arī daži CRC sniegtie dati.

E.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Ievadpiezīme

(52)

Savienības ražošanas nozarē ir tikai viens ražotājs, tāpēc konkrētie dati saistībā ar Savienības ražošanas nozari, kā norādīts pārbaudītajās atbildēs uz anketas jautājumiem, Ķīnas ražotāju eksportētāju patēriņš un tirgus daļa un citu trešo valstu imports ir atspoguļots indeksētā formā, lai saglabātu iesniegto datu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

2.   Patēriņš Savienībā

(53)

Patēriņu Savienībā aprēķināja, izmantojot Savienības ražošanas nozares saražotā furfurilspirta Savienībā veikto pārdošanas apjomu, no Ķīnas veiktā importa un no citām trešajām valstīm veiktā importa kopējo apjomu.

(54)

Attiecībā uz importa apjomiem no attiecīgās valsts un atbilstoši sākotnējā izmeklēšanā noskaidrotajam izmantoja nevis Eurostat statistikas datus par importu, bet gan Ķīnas oficiālos statistikas datus par eksportu, kas izrādījās precīzāki, jo atsevišķi Eurostat dati par šo ražojumu bija klasificēti kā slepeni un tāpēc nebija vispārpieejami. Nebija citas drošākas informāciju, tāpēc izmantoja Eurostat statistikas datus par citu trešo valstu importa apjomiem.

1. tabula.   Patēriņš Savienībā (pēc pārdošanas apjomiem)

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

108

158

166

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

8 %

47 %

5 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare, Eurostat un Ķīnas oficiālie eksporta dati.

(55)

Uz šā pamata un atbilstoši 1. tabulā norādītajam patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, proti, par 66 %.

(56)

Jānorāda, ka iepriekšminēto pieaugumu var ietekmēt tas, ka, iespējams, ir slepeni dati par importu no Taizemes, kā minēts 61. apsvērumā.

3.   Ķīnas importa apjoms, tirgus daļa un cenas

2. tabula.   Ķīnas importa apjoms, tirgus daļa un importa cena

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Imports (tonnās)

16 010

10 635

19 245

21 002

Indekss

100

66

120

131

Tirgus daļa (indekss)

100

62

76

79

CIF importa cena (EUR par tonnu)

887

738

893

1 210

Indekss

100

83

101

136

Avots: Ķīnas oficiālie eksporta dati.

(57)

Ķīnas importa apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 31 %, no 16 010 tonnām 2005. gadā līdz 21 002 tonnām PIP, tikmēr tirgus daļa šai pašā laikposmā saruka par 21 %. Šī tendence jāaplūko, ņemot vērā to, ka patēriņš Savienībā minētajā periodā ievērojami palielinājās par 66 %.

(58)

Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare PIP no Ķīnas importēja 5 000–9 000 tonnu attiecīgā ražojuma, ko tā pēc tam tālākpārdeva Savienības tirgū. Tādējādi Savienības ražošanas nozare bija arī galvenais attiecīgā ražojuma importētājs no Ķīnas. Savienības ražošanas nozare importēja šo ražojumu, jo, pat ražojot ar pilnu jaudu (sk. 64. un 65. apsvērumu), tā nespēja apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū.

(59)

Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā vidēji palielinājās par 36 %, no EUR 887 par tonnu 2005. gadā līdz EUR 1 210 par tonnu PIP.

(60)

CIF importa cenu, kas pie Savienības robežas bija jāmaksā neatkarīgiem pircējiem un kurā bija ietvertas pēcimportēšanas izmaksas, salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares ražošanas cenām, kas noteiktas viena veida ražojumiem, un atklājās, ka Ķīnas importa cenas nesamazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas PIP.

4.   Citu trešo valstu importa apjoms, tirgus daļa un cenas

3. tabula.   Imports no citām trešajām valstīm

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Taizeme

Tonnas

673

208

10 660

11 450

Indekss

100

31

1 584

1 701

Indeksētā tirgus daļa

100

28

1 017

1 044

Importa cena (EUR par tonnu)

1 059

822

1 086

1 302

Indekss

100

78

103

123

Dienvidāfrika

Tonnas

890

0

123

2 695

Indekss

100

0

14

303

Indeksētā tirgus daļa

100

0

8

183

Importa cena (EUR par tonnu)

682

0

930

1 301

Indekss

100

0

136

191

Citas trešās valstis

Tonnas

160

11

193

239

Indekss

100

7

120

149

Indeksētā tirgus daļa

100

0

75

100

Importa cena (EUR par tonnu)

1 790

7 500

3 051

3 368

Indekss

100

419

170

188

Avots: Eurostat dati.

(61)

Tiek norādīts, ka Eurostat dati attiecībā uz Taizemi liecina, ka importa apjoms attiecīgajā periodā no nenozīmīgiem daudzumiem 2005. un 2006. gadā pieauga līdz 10 660 tonnām 2007. gadā un līdz 11 450 tonnām PIP, turklāt ievērojami palielinājās arī indeksētā tirgus daļa – no 100 līdz 1 044. Tomēr jānorāda, ka Eurostat datos ietilpa daži slepeni dati par importu no Taizemes 2005. un 2006. gadā, un importa un tirgus daļas palielinājums patiesībā bija zemāks, nekā iepriekš norādīts. No Taizemes veiktā importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 23 % un bija augstākas par Ķīnas cenām un Savienības ražošanas nozares cenām PIP.

(62)

Lai gan imports no Dienvidāfrikas attiecīgajā periodā palielinājās, tas aizvien bija diezgan neliels, un importa cenas būtiski neatšķīrās no Taizemes importa cenām.

(63)

Importa apjomi no citām trešajām valstīm nebija ievērojami.

5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.1.   Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(64)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %, bet tās ražošanas jauda šajā periodā nemainījās.

(65)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā pieauga par 8 %, sasniedzot pilnu jaudu. Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda kopš 2006. gada bija lielāka nekā tās teorētiski noteiktā jauda.

4. tabula.   Savienības produkcija

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

104

106

108

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

4 %

1 %

2 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.


5. tabula.   Savienības ražošanas jauda

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

100

100

100

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

0 %

0 %

0 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.


6. tabula.   Jaudas izmantojums

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

104

106

108

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

4 %

1 %

2 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

5.2.   Krājumi

(66)

Krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 50 %, jo šajā periodā, īpaši PIP, bija liels pieprasījums un Savienības ražošanas nozare nespēja pietiekami apgādāt Savienības tirgu. Tādējādi krājumi nepārtraukti samazinājās.

7. tabula.   Krājumi

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

81

89

50

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

–19 %

10 %

–44 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

5.3.   Pārdošanas apjomi, tirgus daļa un cenas

8. tabula.   Pārdošanas apjomi un vērtības

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Pārdošanas apjoms (indekss)

100

151

147

134

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

51 %

–2 %

9 %

Pārdošanas apjomu vērtība (indekss)

100

127

156

175

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

27 %

23 %

12 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

(67)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2005. gada līdz 2006. gadam palielinājās par 51 %, maksimumu sasniedzot 2006. gadā, bet pēc tam nepārtraukti saruka. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā laikā samazinājās par 19 %. Tas izskaidrojams ar to, ka pieprasījums Savienības ražošanas nozarē palielinājās vairāk nekā pārdošanas apjoms kopumā. Savienības ražošanas nozare jau ražoja ar pilnu jaudu, kā minēts iepriekš, tāpēc tā nespēja palielināt pārdošanas apjomu tikpat daudz, cik patēriņu.

9. tabula.   Savienības nozares pārdošanas tirgus daļa

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

140

93

81

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

40 %

–34 %

–13 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare, Eurostat dati un Ķīnas eksporta dati.

(68)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas vispirms no 2005. gada līdz 2006. gadam samazinājās par 16 %, bet pēc tam nepārtraukti palielinājās. Tādējādi Savienības ražošanas nozares vidējās cenas visā attiecīgajā periodā kopumā pieauga par 31 %.

10. tabula.   Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

84

106

131

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

–16 %

26 %

23 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

5.4.   Faktori, kas ietekmēja cenas Savienībā

(69)

Tādējādi pieprasījuma radītais spiediens visā attiecīgajā periodā izraisīja ievērojamu cenu pieaugumu. Lielais pieprasījums PIP pat radīja īslaicīgu ražojuma deficītu Savienības tirgū.

(70)

Cenas Savienības tirgū visu attiecīgo periodu bija augstas. Ķīnas imports par dempinga cenām šajā periodā neradīja ievērojamu cenu spiedienu. Tādējādi šo pašu tendenci var novērot arī attiecībā uz importu no Ķīnas un importu no pārējām trešajām valstīm, izņemot 2006. gadu, kad samazinājās gan apjomi, gan cenas.

(71)

Pilnas ražošanas izmaksas mazāk ietekmēja pārdošanas starpības, un cenas pieauga, galvenokārt pateicoties tirgus attīstībai. Par to liecina arī ārkārtīgi lielais izmaksu pieaugums 2006. gadā, ko bija izraisījis neierasti lielais furfurola ražošanā izmantotā mazuta izmaksu pieaugums, kas gan tieši neietekmēja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu, kas minētajā gadā samazinājās.

5.5.   Nodarbinātība, produktivitāte un darba alga

(72)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā būtiski nemainījās, bet produktivitāte pieauga par 6 % ražošanas apjoma pieauguma dēļ. Furfurola un furfurilspirta pārstrāde ir diezgan vienkāršs process, kas nav darbietilpīgs. Vidējā darba alga attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %.

11. tabula.   Nodarbinātība

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

106

105

102

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

6 %

–1 %

–3 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.


12. tabula.   Produktivitāte

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

98

100

106

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

–2 %

2 %

6 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.


13. tabula.   Darba alga

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

102

95

96

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2 %

–6 %

1 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare.

5.6.   Rentabilitāte

(73)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte no 2005. gada līdz PIP kopumā ievērojami pieauga, proti, par 43 %, un PIP laikā bija ļoti augsta, būtiski pārsniedzot sākotnējā izmeklēšanā izvirzīto peļņas mērķi (15,17 %). Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija augsta visā attiecīgajā periodā, izņemot 2006. gadu. Minētajā gadā īpaši augstas bija degvielas izmaksas, kas ir viens no galvenajiem izmaksu faktoriem furfurola ražošanā un kas kopā ar zemām pārdošanas cenām Savienības ražošanas nozarei radīja zaudējumus.

14. tabula.   Rentabilitāte

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

–27

125

143

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

– 127 %

562 %

14 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

5.7.   Ieguldījumi, atdeve no ieguldījumiem un kapitāla piesaistes spēja

(74)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās, lai gan kopējais apjoms nebija ievērojams, un veidoja nelielu daļu no gūtās peļņas. Savienības ražošanas nozare ieguldīja nevis jaunas jaudas veidošanā, bet gan novirzīja ieguldījumus iekārtu remontam un uzturēšanai. Izmeklēšanā arī atklājās, ka atdeve no ieguldījumiem, proti no līdzīgā ražojuma pārdošanas iegūtā neto peļņa pirms nodokļu samaksas, kas izteikta kā procentuālā daļa no pamatlīdzekļu neto bilances vērtības, kas attiecināma uz līdzīgo ražojumu, attiecīgajā periodā bija ievērojami pieaugusi.

15. tabula.   Ieguldījumi

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

116

150

187

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

16 %

29 %

25 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.


16. tabula.   Atdeve no ieguldījumiem

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Atdeve no ieguldījumiem

4,3 %

–6,1 %

8,3 %

18,4 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

(75)

Izmeklēšanā netika gūti pierādījumi tam, ka Savienības ražošanas nozarei būtu grūtības piesaistīt kapitālu.

5.8.   Naudas plūsma

(76)

Naudas plūsma, līdzīgi kā rentabilitāte, attiecīgajā periodā ievērojami pieauga.

17. tabula.   Naudas plūsma

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

– 167

294

661

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

– 267 %

276 %

125 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

5.9.   Izaugsme

(77)

Savienības ražošanas nozare neguva tiešu labumu no tirgus palielināšanās attiecīgajā periodā, jo pieauga tās pārdošanas apjomi, bet samazinājās kopējā tirgus daļa. Tomēr to izraisīja Savienības ražošanas nozares pieņemtais lēmums saglabāt ražošanas jaudu vienā un tai pašā līmenī visu attiecīgo periodu. Lai gan rentabilitāte bija augsta un pieprasījums aizvien pieauga, netika veikti ieguldījumu, lai palielinātu jaudu.

5.10.   Dempinga starpības lielums

(78)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, dempings PIP aizvien bija ievērojams, lai gan zemākā līmenī nekā sākotnējā izmeklēšanā noteikts, izmantojot gan vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, sniegtos datus, gan no pieejamajiem faktiem (Ķīnas statistikas datiem) iegūtos aprēķinus.

5.11.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(79)

Pat tad, ja Savienības ražošanas nozarei būtu bijusi iespēja atgūties no iepriekšējā dempinga īpaši pārdošanas apjoma, pārdošanas cenu un rentabilitātes ziņā, dempinga starpības arvien ir ievērojamas.

5.12.   Savienības ražošanas nozares eksporta darbība

18. tabula.   Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms

 

2005.

2006.

2007.

PIP

Indekss

100

82

78

96

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

–18 %

–5 %

23 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare.

(80)

Savienības ražošanas nozares galvenais eksporta tirgus ir ASV. Lai gan eksporta līmenis 2006. un 2007. gadā samazinājās, 2005. gadā sasniegtais eksporta līmenis PIP laikā tika gandrīz atgūts. Jānorāda, ka uz ASV veiktā eksporta apjoms bija ievērojams, proti, tas atbilda 25 % no kopējā ražošanas apjoma PIP, lai gan, no otras puses, lai apmierinātu savu pircēju pieprasījumu Savienībā, Savienības ražošanas nozare lielus attiecīgā ražojuma apjomus importēja arī no Ķīnas. Savienības ražošanas nozares saražotais furfurilspirts tika eksportēts uz ienesīgāko ASV tirgu, kurā cenas bija vēl augstākas nekā Savienības tirgū.

6.   Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(81)

Antidempinga pasākumi nepārprotami pozitīvi ietekmēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē. Pozitīvu tendenci demonstrēja visi galvenie kaitējumu raksturojošie rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms (+ 8 %) un pārdošanas apjoms (+ 34 %), pārdevumu vērtība (+ 75 %), vidējā pārdošanas cena (+ 31 %), ieguldījumi (+ 87 %), rentabilitāte (+ 43 %), naudas plūsma (+ 561 %), krājumi (– 50 %) un produktivitāte (+ 6 %). Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis bija augsts visā attiecīgajā periodā, izņemot 2006. gadu.

(82)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos nevarētu uzskatīt par tendenci, kas norāda uz kaitējumu. Savienības ražošanas nozare, kas jau ražoja ar maksimālo jaudu, nespēja apmierināt aizvien pieaugošo pieprasījumu, kas, neraugoties uz pārdošanas apjomu pieaugumu, negatīvi ietekmēja tās tirgus daļu.

(83)

Jāsecina, ka, ievērojot Savienības ražošanas nozari raksturojošo rādītāju pozitīvo attīstību, tiek uzskatīts, ka tās stāvoklis ir labs, un nevarēja konstatēt, ka būtiskais kaitējums ir turpinājies Tāpēc tika pārbaudīts, vai kaitējums varētu atkārtoties, ja pasākumus atceltu.

F.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Kopsavilkums analīzei par dempinga turpināšanās un kaitējumu radošā dempinga atkārtošanās iespējamību

(84)

Jāatgādina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Ķīnas ražotāji eksportētāji joprojām veica ievērojamu dempingu, kā paskaidrots 31. apsvērumā. Ja eksporta cenas tiktu atbilstoši samazinātas, pasākumus atceļot, dempinga starpība arvien palielinātos.

(85)

Atbilstoši iepriekšminētajam stimuls palielināt eksporta apjomus uz Savienību ir vērā ņemams, jo otrā lielākajā Ķīnas eksporta tirgū – ASV – ir spēkā ievērojami antidempinga pasākumi, kas aizliedz eksportu no Ķīnas, tāpēc šis tirgus eksportam no Ķīnas faktiski nav pieejams.

(86)

Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas ražotājiem bija ievērojamas rezerves jaudas pārmērīgi lielās strukturālās jaudas dēļ, ko bija izraisījusi pieprasījuma samazināšanās Ķīnas iekšējā tirgū pēc 2008. gada Olimpiskajām spēlēm un vispasaules ekonomiskā krīzes ietekme.

(87)

Tika arī konstatēts, ka Ķīnas eksporta cenas uz trešajām valstīm bija zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību.

(88)

Tāpēc tika secināts, ka tad, ja pasākumus atceltu, dempings, iespējams, turpinātos un importa apjoms palielinātos, kas vismaz īstermiņā pazeminātu cenas Savienībā.

(89)

Par dempinga cenām veiktā importa palielinājums parasti izraisītu lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām un negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kā arī traucētu tai finansiāli atgūties, kā tika novērots PIP.

2.   Par dempinga cenām veiktā importa ietekme uz Savienības ražošanas nozari – norādes un iespējamā attīstība laikposmā pēc PIP

(90)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa kopš 2006. gada samazinājās, bet patēriņš arvien pieauga, tikmēr Ķīnas importa tirgus daļa no minētā gada aizvien palielinājās. Ievērojot šo rādītāju neviennozīmību (proti, Savienības ražošanas nozare kopumā atguvās, bet zaudēja tirgus daļu), tika pārbaudīta attīstība pēc PIP, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par iespējamajām tendencēm nākotnē. Turklāt jāatgādina, ka kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ko izraisa lejupvērsts spiediens uz cenām, var ietekmēt vai sekmēt vispasaules ekonomikas attīstība un tās ietekme uz pieprasījumu un patēriņu.

(91)

Tika savākta papildu informācija, lai noteiktu, vai secinājumi, kas izdarīti, analizējot rādītājus par attiecīgo periodu un jo īpaši PIP, joprojām ir pamatoti arī pēc PIP. Saistībā ar šo Savienības ražošanas nozare iesniedza informāciju par pārdošanas cenu attīstību Savienībā laikposmā no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada aprīlim, kā arī par Ķīnas importa apjomiem un vidējām importa cenām šai pašā periodā.

(92)

Balstoties uz šo, varēja skaidri novērot, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū nepārtraukti samazinās, proti, pārdošanas cenas 2009. gada aprīlī samazinājās par 35 %, salīdzinot ar vidējām pārdošanas cenām PIP. Lai gan nebija vērojama nepārtraukta Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazināšanās, tie 2009. gada aprīlī bija par 33 % zemāki nekā 2009. gada martā. Bija vērojama Savienības ražošanas nozarei izdarīto pasūtījumu samazināšanās.

(93)

Ievērojami ir samazinājusies Savienības ražošanas nozares rentabilitāte. Tādējādi nepārtraukti samazinājās peļņas līmenis, un 2009. gada aprīlī tas bija par gandrīz 80 % mazāks nekā PIP laikā sasniegtais peļņas līmenis. Tādējādi Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis kopš 2009. gada marta ne vien nav sasniedzis sākotnējā izmeklēšanā izvirzīto peļņas līmeni, bet 2009. gada aprīlī tas bija samazinājās vēl vairāk.

(94)

Attiecībā uz Ķīnas importu nepārtraukti samazinājās Ķīnas importa cenas, taču šis samazinājums bija mazāks nekā importa apjomu samazinājums un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu samazinājums Savienības tirgū. Lai gan Ķīnas importa cenas lielākoties bija nedaudz augstākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, dažus mēnešus tās bija zemākas, kas liecina par to, ka šā importa izraisītais cenu spiediens tirgū ir palielinājies. Līdzīgi tika konstatēts, ka šā perioda beigās Ķīnas cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(95)

Ievērojot iepriekšminēto un ņemot vērā izteikto lejupvērsto tendenci attiecībā uz Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli, tika secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā kaitējums, iespējams, atkārtotos.

(96)

Tiek norādīts, ka pasaules ekonomiskās krīzes ietekmē pieprasījums Savienībā ievērojami samazinājās, kas ir negatīvi ietekmējis pārdošanas apjomus, pārdošanas cenas un rentabilitāti Savienības tirgū. Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies, padarot to īpaši neaizsargātu un vieglāk pakļaujamu par dempinga cenām veiktā importa spiedienam no Ķīnas. Līdz ar šāda importa parādīšanos minētais stāvoklis, iespējams, vēl vairāk pasliktinātos, ja pasākumus atceltu.

3.   Secinājumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību

(97)

Kopumā tiek uzskatīts, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, īstermiņā par dempinga cenām veiktā importa no Ķīnas uz Savienību iespējamais pieaugums būtu ievērojams, tādējādi samazinātos cenas un atkal rastos kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(98)

Tomēr jānorāda, ka kopumā stāvoklis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā bija pozitīvs, jo tā bija spējusi atgūties no iepriekšējā dempinga un perioda beigās guva ievērojamu peļņu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei var būt vajadzīgs mazāk laika nekā parastais periods – pieci gadi, lai tā atgūtos no pašreizējās nelabvēlīgās situācijas, kas katrā ziņā ir pārejoša, un lai novērstu kaitējuma atkārtošanos, ja pasākumi tiktu atcelti. Vidējā termiņā pieprasījums Savienības ražošanas nozarē var atkal palielināties. Ja tas tā notiks, ievērojot Savienības tirgus specifiku un īpaši vajadzību Savienības lietotājiem iegūt ātru un drošu piegādes avotu, tiek uzskatīts, ka vidējā termiņā Savienības ražošanas nozare var atgūties no radītā kaitējuma vai ka kaitējuma atkārtošanas vairs nav iespējama. Turpmāk šo situāciju var pārskatīt.

G.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievadpiezīme

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai pašreizējo antidempinga pasākumu turpināšana kopumā būtu pretēja Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika novērtētas visu pārējo iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju dažādās intereses.

(100)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, kurā analizē situāciju, kādā antidempinga pasākumi darbojas.

(101)

Pamatojoties uz to, pārbaudīja, vai, neraugoties uz iepriekšminētajiem secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(102)

Jāatgādina, ka dempings PIP aizvien saglabājās un ka pastāv Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma dempinga turpināšanās un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanās iespējamība.

(103)

Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju un konkurētspēju, ko apstiprina visu galveno kaitējuma rādītāju pozitīvā attīstība attiecīgajā periodā. Iepriekš piemērotie antidempinga pasākumi ir labvēlīgi ietekmējuši PIP noteikto cenu līmeni, dodot iespēju Savienības ražošanas nozarei atjaunot rentabilitāti.

(104)

Tāpēc tādu pasākumu saglabāšana, kas vērsti pret importu par dempinga cenām no Ķīnas, ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

3.   Nesaistīto importētāju/tirgotāju intereses

(105)

Komisija nosūtīja anketas visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem/tirgotājiem. Tikai viens importētājs/tirgotājs sadarbojās izmeklēšanā.

(106)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka apjomi, kurus attiecīgajā periodā bija pārdevis sadarbībā iesaistītais nesaistītais importētājs, bija nelieli un ka attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomi veidoja tikai nelielu daļu no tā pārdošanas kopapjoma.

(107)

Tiek uzskatīts, ka, pasākumiem turpinoties, pašreizējā importētāju/tirgotāju situācija nemainīsies. Ir skaidrs, ka importētāji var atrast citus piegādes avotus, par ko liecina citu trešo valstu, īpaši Taizemes, tirgus daļa, kas ir pierādījums konkurencei Savienības tirgū.

(108)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka pasākumu turpināšana būtiski neietekmētu importētājus/tirgotājus.

4.   Lietotāju intereses

(109)

Komisija nosūtīja anketas visiem zināmajiem nesaistītajiem lietotājiem. Astoņi lietotāji sadarbojās izmeklēšanā un pārstāvēja 44 % no Ķīnas importa kopapjoma. Izmeklēšanā atklājās, ka šie lietotāji bija tieši importējuši attiecīgo ražojumu no Ķīnas. Turklāt divas lietotāju apvienības atbildēja uz anketas jautājumiem un iesniedza piezīmes.

(110)

Galvenie rūpnieciskie furfurilspirta lietotāji Savienībā ir furāna sveķu ražotāji. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, vismaz daži lietotāji PIP joprojām guva diezgan lielu peļņu.

(111)

Turklāt lietotāji norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk jābūt nozīmīgam piegādes avotam, lai īstermiņā nodrošinātu attiecīgā ražojuma pieejamību un panāktu zināmu piegādes drošumu un pastāvību.

(112)

Ievērojot iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka pasākumu turpināšana būtiski negatīvi neietekmētu rūpnieciskos lietotājus.

5.   Secinājums par Savienības interesēm

(113)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu, ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu, kas neļautu pagarināt antidempinga pasākumu termiņu.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(114)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu. Turklāt pēc informācijas izpaušanas tām tika dots laiks, kurā izteikt piezīmes un iesniegt prasības.

(115)

Ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare varēja gūt labumu no spēkā esošajiem pasākumiem, un tās stāvoklis, analizējot lielāko daļu kaitējuma rādītāju, attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās. Savienības ražošanas nozare PIP guva lielu peļņu, un pārdošanas un ražošanas apjoms šajā periodā sasniedza maksimālo līmeni. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pozitīvo ekonomisko attīstību attiecīgajā periodā, nebija iespējams noteikt, vai būtiskais kaitējums ir turpinājies.

(116)

Tomēr, no vienas puses, izmeklēšanā tika konstatēts, ka, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi tirgus daļu, savukārt ir palielinājusies Ķīnas importa tirgus daļa. No otras puses, izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka Ķīnā ir rezerves jauda un ka dempings PIP turpinājās lielos apmēros.

(117)

Izmeklēšanā attiecībā uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību tika noskaidrots, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē pēc PIP bija pasliktinājies un līdz 2009. gada otrā ceturkšņa beigām tajā bija radies kaitējums. Turklāt tika atklāts, ka Ķīnā bija pieejama ievērojama rezerves jauda un, ļoti iespējams, tā tiktu novirzīta uz Savienību, ja pasākumi tiktu atcelti. Iespējams, šī gaidāmā par dempinga cenām veiktā importa parādīšanās palielinās cenu spiedienu Savienībā un negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozares cenas un peļņu. Tāpēc tika konstatēts, ka, pasākumus atceļot, vismaz īstermiņā kaitējums, iespējams, atkārtotos.

(118)

Tas situāciju vēl vairāk pasliktinātu saistībā ar pašreizējo ekonomisko krīzi, kas periodā pēc PIP ir izraisījusi patēriņa samazināšanos. Saskaņā ar šo scenāriju par dempinga cenām veiktā importa pieaugums daudzkārt pastiprinātu negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(119)

Visbeidzot tiek uzskatīts, ka tad, ja vidējā termiņā būs vērojama ekonomikas atgūšanās, pieprasījums pēc furfurilspirta Savienībā pieaugs. Šajos apstākļos Savienības ražošanas nozare spēs attiecīgi palielināt pārdošanas apjomu.

(120)

Tāpēc no iepriekšminētā izriet, ka, neskarot pārējos pamatregulas 11. panta noteikumus, atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktā minētajam furfurilspirta importam no Ķīnas piemērojamie antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1905/2003, būtu jāsaglabā vēl divus gadus.

(121)

Pēc publiskošanas, Savienības ražošanas nozare – norādot, ka pēkšņas tirgus apstākļu pārmaiņas pēc PIP būtu zīme, ka jebkāda turpmāk atirgus attīstība ir nenoteikta un grūti prognozējama – apgalvoja, ka pastāvīgie pasākumi būtu jāpagarina uz pieciem gadiem. Tādējādi Savienības iestāžu vērtējums, proti, ka ekonomikas atveseļošanās var notikt vidēji ilgā termiņā un ka līdz ar to var uzlaboties pieprasījums pēc FS Savienībā, nebūtu pietiekami precīzs.Tomēr, kā minēts 117. līdz 119. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka attīstība pēc PIP, tostarp ekonomiskās krīzes iespaids, visticamāk varētu būt īstermiņa, tādējādi pamatojot pasākumu piemērošanu uz ne vairāk kā diviem gadiem. Tādēļ Savienības ražošanas nozares apgalvojumi šajā sakarā bija jānoraida.

(122)

Lai pēc iespējas samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi.

Dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs faktūrrēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikuma prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(123)

Ja pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski pieaug eksporta apjoms, ko eksportē kāds no četriem uzņēmumiem, kas gūst labumu no zemākām individuālā maksājuma likmēm, tad šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa pārmaiņām, ko izraisījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā, cita starpā, var pārbaudīt, vai ir jāatceļ individuālais maksājums un secīgi jāpiemēro valsts mēroga maksājums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots galīgais antidempinga maksājums tāda furfurilspirta importam, kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 2932 13 00 (Taric kods 2932130090) un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2.   Šā panta 1. punktā aprakstītajam ražojumam piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma likme ir šāda:

Uzņēmumi

Antidempinga maksājuma likme (EUR par tonnu)

Taric papildkods

Gaoping Chemical Industry Co. Ltd

160

A442

Linzi Organic Chemical Inc.

84

A440

Zhucheng Taisheng Chemical Co. Ltd.

97

A441

Henan Huilong Chemical Industry Co. Ltd.

156

A484

Visi pārējie uzņēmumi

250

A999

3.   Gadījumos, kad preces pirms nonākšanas brīvā apgrozībā ir bojātas, un tāpēc cena, kas par tām faktiski samaksāta vai jāmaksā, tiek proporcionāli sadalīta, lai atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Savienības Muitas kodeksa izveidi (6) 145. pantam varētu noteikt attiecīgo preču muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz šā panta 2. punktu, proporcionāli samazina atbilstīgi cenai, kura faktiski samaksāta vai jāmaksā.

4.   Šā panta 2. punktā minētajiem četriem uzņēmumiem noteiktās individuālā maksājuma likmes piemēro tad, ja dalībvalstu muitas iestādēm uzrāda derīgu faktūrrēķinu, kas atbilst šīs regulas pielikuma prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

5.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā zaudē spēku 2011. gada 10. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 7. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 283, 31.10.2003., 1. lpp.

(3)  OV C 111, 6.5.2008., 50. lpp.

(4)  OV C 275, 30.10.2008., 21. lpp.

(5)  Ķīnas Valsts ķīmiskās informācijas centrs (Chem China) tika izveidots 1992. gada oktobrī pēc tam, kad 1959. gadā dibinātais Ķīmiskās rūpniecības ministrijas Zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas izpētes institūts tika apvienots ar 1984. gadā dibināto Ķīmiskās rūpniecības ministrijas Ekonomiskās informācijas centru. Skatīt http://www.chemchina.com.cn/chempwas/en/7under_8.htm

(6)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajam derīgajam rēķinam jāpievieno uzņēmuma pārstāvja parakstīta deklarācija šādā formā:

1.

Rēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja vārds, uzvārds un ieņemamais amats.

2.

Šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka [apjoms] furfurilspirta, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2932 13 00 (Taric papildkods), uz ko attiecas šis rēķins un kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ražots [uzņēmuma nosaukums un adrese] Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”

3.

Datums un paraksts.


10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/62


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1203/2009

(2009. gada 9. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 10. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

37,7

MA

48,4

TN

81,6

TR

64,4

ZZ

58,0

0707 00 05

MA

52,9

TR

78,0

ZZ

65,5

0709 90 70

MA

48,2

TR

131,1

ZZ

89,7

0805 10 20

AR

70,4

MA

49,0

TR

49,3

ZA

57,8

ZZ

56,6

0805 20 10

MA

71,9

ZZ

71,9

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

132,8

HR

55,6

IL

75,3

TR

73,7

ZZ

84,4

0805 50 10

TR

73,4

ZZ

73,4

0808 10 80

AU

161,8

CA

65,1

CN

81,4

MK

24,5

US

92,9

ZZ

85,1

0808 20 50

CN

45,0

US

242,2

ZZ

143,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/64


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1204/2009

(2009. gada 4. decembris),

ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 968/2006 (2) ir noteikti konkrēti termiņi pasākumu īstenošanai saistībā ar restrukturizācijas plāniem un valsts dažādošanas programmām. Tagad ir kļuvis skaidrs, ka nepieciešams noteikt jaunu grafiku cukuru rūpniecības restrukturizācijas pagaidu shēmai, lai ņemtu vērā pasaules finanšu krīzes sekas atsevišķu dalībvalstu tautsaimniecībā un straujās nozīmīgās izmaiņas valsts restrukturizācijas programmās, kas sāktas 2008. gadā un joprojām tiek turpinātas.

(2)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 1. panta 3. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka summu, kas pēc pasākumu finansēšanas ir palikusi restrukturizācijas fondā, piešķir Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam. Lai nodrošinātu atlikušo līdzekļu pareizu finanšu un budžeta pārvaldību, ir atbilstīgi pagarināt pašreizējos galīgos termiņus, kas skar tiesības uz maksājumiem, kurus veic saskaņā ar restrukturizācijas fondu, ja attiecīgie uzņēmumi atjaunina savus restrukturizācijas plānus.

(3)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 968/2006.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 968/2006 groza šādi.

1.

Regulas 6. panta 1. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, dalībvalsts pēc attiecīgā uzņēmuma pamatota pieprasījuma var piešķirt minētajā apakšpunktā noteiktā termiņa pagarinājumu vēlākais līdz 2011. gada 30. septembrim. Šādā gadījumā uzņēmums iesniedz grozīto restrukturizācijas plānu saskaņā ar 11. pantu.”.

2.

Regulas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Valsts restrukturizācijas programmā paredzētās darbības un pasākumus īsteno līdz 2011. gada 30. septembrim.”.

3.

Regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pirmo maksājumu var veikt 2007. gada septembrī. Dažādošanas atbalstu, dažādošanas papildu atbalstu un pārejas posma atbalstu atsevišķām dalībvalstīm neizmaksā pēc 2012. gada 30. septembra.”.

4.

Regulas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Nodrošinājumu neatmaksā, ja vēlākais līdz 2012. gada 30. septembrim nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, izņemot nepārvaramas varas apstākļus.”.

5.

Regulas 24. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līdz 2012. gada 30. jūnijam dalībvalsts iesniedz Komisijai nobeiguma progresa ziņojumu, kurā īstenotie pasākumi vai darbības un radušies izdevumi salīdzināti ar tiem, kas paredzēti restrukturizācijas plānos, valsts restrukturizācijas programmās un uzņēmējdarbības plānos, un paskaidroti noviržu iemesli.”.

6.

Regulas V nodaļā pievieno jaunu 22.b pantu:

“22.b pants

Tiesības uz maksājumu

Kopienas finansējumu par izdevumiem ir tiesības saņemt tikai, ja dalībvalsts tos saņēmējam ir samaksājusi vēlākais līdz 2012. gada 30. septembrim.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

(2)  OV L 176, 30.6.2006., 32. lpp.


AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/66


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 7. decembris)

par Kosovai sniegtās Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības pieejamības perioda pagarināšanu

(2009/918/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. novembra Lēmumu 2006/880/EK par Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības sniegšanu Kosovai (1) un jo īpaši 1. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar iepriekš minēto Lēmumu 2006/880/EK Kopienas ārkārtas finanšu palīdzība Kosovai (2) ir pieejama līdz 2009. gada 11. decembrim.

(2)

Lēmuma 2006/880/EK 1. panta 3. punktā ir paredzēta iespēja, ka Komisija var pagarināt pieejamības periodu par ne vairāk kā vienu gadu.

(3)

Pieejamības periods ir jāpagarina par vienu gadu, lai izpildītu finanšu palīdzības programmu.

(4)

Šis pagarinājums ir pienācīgi apspriests ar Ekonomikas un Finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Kosovai sniegtās Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības pieejamības periods tiek pagarināts par vienu papildu gadu – līdz 2010. gada 11. decembrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 339, 6.12.2006., 36. lpp.

(2)  Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244/1999 (UNSCR 1244/99).


Labojumi

10.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/67


Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 (1998. gada 9. marts) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 77, 1998. gada 14. marts )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nodaļa, 3. sējums, 273. lpp.)

273. lappusē ceturtajā pamatojumā:

tekstu:

“tā kā labākā metode, kā iegūt šādu informāciju Kopienas līmenī, ir izdarīt saskaņotu darbaspēka apsekojumu;”

lasīt šādi:

“tā kā labākā metode, kā iegūt šādu informāciju Kopienas līmenī, ir veikt saskaņotu darbaspēka apsekojumu;”.

273. lappusē piektajā pamatojumā:

tekstu:

“tā kā Padomes 1991. gada 16. decembra Regulā (EEK) Nr. 3711/91 par ikgadēju darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (1) ir noteikts, ka, sākot ar 1992. gadu, apsekojums ir jāizdara katra gada pavasarī;”

lasīt šādi:

“tā kā Padomes 1991. gada 16. decembra Regulā (EEK) Nr. 3711/91 par ikgadēju darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (1) ir noteikts, ka, sākot ar 1992. gadu, apsekojums ir jāveic katra gada pavasarī;”.

274. lappusē 3. panta 5. punktā:

tekstu:

“5.   Svēruma koeficientus aprēķina, jo īpaši ņemot vērā atlases varbūtību un ārējos datus attiecībā uz apsekojamo iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimuma, vecuma (piecu gadu vecuma grupas) un reģioniem (NUTS II līmenis), ja attiecīgā dalībvalsts šādus ārējos datus uzskata par pietiekami ticamiem.”

lasīt šādi:

“5.   Svarus aprēķina, jo īpaši ņemot vērā atlases varbūtību un ārējos datus attiecībā uz apsekojamo iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimuma, vecuma (piecu gadu vecuma grupas) un reģioniem (NUTS II līmenis), ja attiecīgā dalībvalsts šādus ārējos datus uzskata par pietiekami ticamiem.”

274. lappusē 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā:

tekstu:

“—

dzimšanas datums attiecībā uz pārskata laikposmu,”

lasīt šādi:

“—

dzimšanas datums attiecībā pret pārskata perioda beigām,”.

274. lappusē 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta vienpadsmitajā ievilkumā:

tekstu:

“—

dzīvesvietas gadu skaits dalībvalstī,”

lasīt šādi:

“—

uzturēšanās gadu skaits dalībvalstī,”.

275. lappusē 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā:

tekstu:

“e)

otrs darbs:

vairāk nekā viena darba esamība,

profesionālais statuss,

vietējās vienības ekonomiskā aktivitāte,

faktiski nostrādāto stundu skaits;”

lasīt šādi:

“e)

blakus darbs:

vairāk nekā viena darba esamība,

nodarbinātības statuss,

vietējās vienības ekonomiskās darbības veids,

faktiski nostrādāto stundu skaits;”.

275. lappusē 4. panta 1. punkta f) apakšpunkta septītajā ievilkumā:

tekstu:

“—

vēlamais darba stundu skaits (gada apsekojuma gadījumā nav obligāti);”

lasīt šādi:

“—

stundu skaits, ko vēlas strādāt (gada apsekojuma gadījumā nav obligāti);”.

275. lappusē 4. panta 1. punkta i) apakšpunkta ceturtajā, piektajā un sestajā ievilkumā:

tekstu:

“—

profesionālais statuss pēdējā darbā,

vietējās vienības, kurā persona pēdējoreiz strādājusi, ekonomiskā aktivitāte,

amats pēdējā darbavietā;”

lasīt šādi:

“—

nodarbinātības statuss pēdējā darbā,

vietējās vienības, kurā persona pēdējoreiz strādājusi, ekonomiskās darbības veids,

profesija/amats pēdējā darbavietā;”.

275. lappusē 4. panta 1. punkta j) apakšpunktā:

tekstu:

“j)

stāvoklis vienu gadu pirms apsekojuma (1., 3. un 4. ceturksnim nav obligāti):

statuss pamatdarbā,

profesionālais statuss,

vietējās vienības, kurā persona strādājusi, ekonomiskā aktivitāte,”

lasīt šādi:

“j)

situācija vienu gadu pirms apsekojuma (1., 3. un 4. ceturksnim nav obligāti):

statuss pamatdarbā,

nodarbinātības statuss,

vietējās vienības, kurā persona strādājusi, ekonomiskās darbības veids,”.

276. lappusē 4. panta 1. punkta m) apakšpunkta astotajā, devītajā un desmitajā ievilkumā:

tekstu:

“—

mājsaimniecības tips,

iestādes tips,

svēruma koeficients,”

lasīt šādi:

“—

mājsaimniecības veids,

iestādes veids,

svari,”.

276. lappusē 5. panta virsrakstā:

tekstu:

“Apsekojuma izdarīšana”

lasīt šādi:

“Apsekojuma veikšana”.

276. lappusē 6. pantā:

tekstu:

“Rezultātu nodošana

Divpadsmit nedēļu laikā pēc pārskata posma beigām nepārtraukta apsekojuma gadījumā (un deviņu mēnešu laikā pēc pārskata posma beigām, ja apsekojums notiek pavasarī) dalībvalstis nosūta apsekojuma rezultātus, bez tiešiem identifikatoriem, uz Eurostat.”

lasīt šādi:

“Rezultātu nosūtīšana

Divpadsmit nedēļu laikā pēc pārskata perioda beigām nepārtraukta apsekojuma gadījumā (un deviņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, ja apsekojums notiek pavasarī) dalībvalstis nosūta apsekojuma rezultātus, bez tiešiem identifikatoriem, uz Eurostat.”