I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1197/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2115/2005, ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbības jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 2115/2005 (2005. gada 20. decembris) (1) ir Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (turpmāk “NAFO”) pieņemtā Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plāna īstenošanas instruments.

(2)

NAFO 29. gadskārtējā sanāksmē 2007. gada septembrī pieņēma vairākus minētā atjaunošanas plāna grozījumus. Ar šiem grozījumiem pastiprina nozvejas deklarēšanas pasākumus un ievieš papildu kontroles pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt NAFO pārvaldības apgabalā ieejošo un no tā izejošo kuģu inspekcijas jūrā.

(3)	Lai īstenotu minētos atjaunošanas plāna grozījumus, ir jāgroza Regula (EK) Nr. 2115/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2115/2005 groza šādi.

Iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Ieiešana NAFO pārvaldības apgabalā

1. Zvejas kuģi, kas minēti 5. panta 1. punktā, drīkst ieiet NAFO pārvaldības apgabalā, lai zvejotu Grenlandes paltusu, tikai tad, ja:

a)	uz kuģiem atrodas ne vairāk kā 50 tonnas jebkāda veida nozvejas vai ja

b)	tie ievēro 2., 3. un 4. punktā paredzēto kārtību.

2. Ja uz zvejas kuģa ir ārpus NAFO pārvaldības apgabala gūtas nozvejas vismaz 50 tonnu apjomā, NAFO Sekretariātam pa faksu vai pa e-pastu vēlākais 72 stundas pirms ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā paziņo šādu informāciju:

a)	uz kuģa paturētās nozvejas daudzums;

b)	vieta (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā pēc kuģa kapteiņa vērtējuma kuģis sāks zveju; un

c)	paredzamais ierašanās laiks minētajā vietā.

3. Ja pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas inspekcijas kuģis dara zināmu, ka tas paredzējis veikt inspekciju, tas nosūta zvejas kuģim tā kontrolpunkta koordinātas, kurā notiks zvejas kuģa inspekcija. Kontrolpunkts nedrīkst atrasties tālāk par 60 jūras jūdzēm no vietas, kurā pēc zvejas kuģa kapteiņa vērtējuma minētais kuģis sāks zveju.

4. Zvejas kuģis, kas minēts 2. punktā, drīkst uzsākt zveju jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	ja tas ir saņēmis attiecīgu paziņojumu no NAFO Sekretariāta;

b)	ja inspekcijas kuģis, pabeidzis inspekciju, kas veikta saskaņā ar 3. punktu, informē zvejas kuģi, ka tas drīkst uzsākt zveju;

c)	ja trijās stundās pēc zvejas kuģa ierašanās kontrolpunktā, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, inspekcijas kuģis vēl nav uzsācis inspekciju;

d)	ja līdz brīdim, kad zvejas kuģis ieiet NAFO pārvaldības apgabalā, NAFO Sekretariāts vai inspekcijas kuģis nav paziņojis, ka inspekcijas kuģis ir paredzējis veikt inspekciju saskaņā ar 3. punktu.”

Regulas 6. pantu groza šādi:

minētā panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	par Grenlandes paltusa daudzumiem, kas nozvejoti piecu dienu laikposmā, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šo ziņojumu pirmo reizi sniedz ne vēlāk kā līdz desmitās dienas beigām pēc dienas, kurā kuģis ienācis NAFO 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā;”;

minētā panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2. Dalībvalstis pēc 1. punktā minēto ziņojumu saņemšanas tos nosūta Komisijai. Komisija tūlīt pārsūta NAFO Sekretariātam 1. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu.

3. Kad uzskatāms, ka ar Grenlandes paltusa nozvejām, par kurām ziņo saskaņā ar 2. punktu, ir apgūti 75 % no dalībvalstīm iedalītās kvotas, kuģu kapteiņi 1. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu sūta par triju dienu laikposmiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/139/EK

(2009. gada 25. novembris)

par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu

(kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 93/34/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt minētās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Direktīva 93/34/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par Kopienas tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 92/61/EEK (1992. gada 30. jūnijs), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, kura aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/24/EK (2002. gada 18. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (5) un kas nosaka tehniskos priekšrakstus par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu. Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūru, kas paredzēta Direktīvā 2002/24/EK, varētu piemērot attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu. Tātad Direktīvā 2002/24/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai.

(3)

Attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu šai direktīvai nebūtu jāliedz dažām dalībvalstīm nediskriminējot paturēt spēkā īpašus obligātos noteikumus satiksmes noteikumu piemērošanai, ja šādas īpašas prasības saistītas ar transportlīdzekļu izmantošanu un neparedz izmaiņas to uzbūvē, kas varētu radīt šķēršļus šā tipa transportlīdzekļa Kopienas tipa apstiprinājumam.

(4)	Šī direktīva nedrīkstu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz ar tiesību aktiem noteikto marķējumu visu tipu transportlīdzekļiem, kas minēti Direktīvas 2002/24/EK 1. pantā.

2. pants

Procedūru, saskaņā ar kuru piešķir EK detaļas tipa apstiprinājumu attiecībā uz marķējumu, kas ir noteikts ar tiesību aktiem un paredzēts divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipam, un nosacījumus tādu transportlīdzekļu neierobežotai apritei, nosaka Direktīvas 2002/24/EK II un III nodaļā.

3. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai I pielikuma prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/24/EK 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

1. Attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst šīs direktīvas noteikumiem, dalībvalstis nedrīkst ar tiesību aktiem noteikto marķējumu dēļ atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai aizliegt šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai laišanu ekspluatācijā.

2. Dalībvalstis ar tiesību aktiem noteikto marķējumu dēļ atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu jauna tipa divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajam transportlīdzeklim, kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Direktīvu 93/34/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikuma A daļā minētajām direktīvām, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. jūnija.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Å. TORSTENSSON

(1) OV C 77, 31.3.2009., 41. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 10. novembra Lēmums.

(3) OV L 188, 29.7.1993., 38. lpp.

(4) Sk. II pielikuma A daļu.

(5) OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

I PIELIKUMS

PRASĪBAS, KURĀM JĀATBILST DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU AR TIESĪBU AKTIEM NOTEIKTAJAM MARĶĒJUMAM

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.	Visiem transportlīdzekļiem jābūt plāksnītei un marķējumiem, kā aprakstīts turpmāk. Šo plāksnīti un šos marķējumus uzliek ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

2. RAŽOTĀJA DATU PLĀKSNĪTE

2.1.

Ražotāja datu plāksnītei, kuras paraugs parādīts 1. papildinājumā, jābūt stingri piestiprinātai viegli pieejamā vietā pie detaļas, ko parasti nenomaina lietošanas laikā; tai jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamā veidā jāsatur šāda informācija šādā kārtībā:

2.1.1.

ražotāja nosaukums;

2.1.2.

tipa apstiprinājuma zīme, kas aprakstīta Direktīvas 2002/24/EK 8. pantā;

2.1.3.

transportlīdzekļa agregāta numurs (TAN);

2.1.4.

nemainīgais skaņas līmenis: … dB(A) … apgr./min.

2.2.

Tipa apstiprinājuma zīme, kā to pieprasa 2.1.2. punktā, nemainīgais skaņas līmenis un apgriezienu skaits minūtē, kā to pieprasa 2.1.4. punktā, nav iekļauti ar tiesību aktiem noteiktā marķējuma EK detaļas tipa apstiprinājumā. Tomēr šie dati jāuzliek visiem transportlīdzekļiem, kurus ražo atbilstīgi apstiprinātajam tipam.

2.3.	Ražotāji var uzlikt papildu informāciju zem obligātajiem marķējumiem vai vienā pusē ar tiem ārpus skaidri norobežotā taisnstūra, kurā ir tikai 2.1.1. līdz 2.1.4. punktā noteiktā informācija (sk. 1. papildinājumu).

3. TRANSPORTLĪDZEKĻA AGREGĀTA NUMURS

Transportlīdzekļa agregāta numurs ir noteikta rakstu zīmju kombinācija, ko katram transportlīdzeklim piešķir tā ražotājs. Tā mērķis ir ļaut jebkuru transportlīdzekli 30 gadus nepārprotami identificēt ar ražotāja starpniecību – bez nekādas papildu informācijas. Numuram jāatbilst šādām prasībām:

3.1.

Transportlīdzekļa agregāta numurs jāiekļauj ražotāja datu plāksnītē. Tas arī jāiekaļ vai jāieštancē tā, lai novērstu izdzēšanu vai izmainīšanu, uz šasijas vai rāmja vietā, kas ir viegli pieejama, un tai jāatrodas transportlīdzekļa labajā pusē;

3.1.1.

transportlīdzekļa agregāta numuram jāsastāv no turpmāk norādītām trim daļām:

3.1.1.1.

pirmā daļa sastāv no koda, kas piešķirts transportlīdzekļa ražotājam un kas ļauj identificēt šo personu. Kodu veido trīs zīmes (burti vai cipari), ko piešķīrušas kompetentās iestādes valstī, kur ražotājam ir juridiskā adrese atbilstīgi starptautiskas aģentūras, kura rīkojas ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) atļauju, praksei. Pirmā zīme norāda ģeogrāfisko apgabalu, otrā – valsti ģeogrāfiskajā apgabalā un trešā – pašu ražotāju. Ja ražotājs gadā saražo mazāk nekā 500 transportlīdzekļu, tad trešā zīme vienmēr ir 9. Lai identificētu šo ražotāju, iepriekšminētā iestāde piešķir arī trešās daļas trešo, ceturto un piekto zīmi;

3.1.1.2.

otro daļu veido sešas zīmes (burti vai cipari), lai aprakstītu transportlīdzekļa galvenās pazīmes (tips, variants un mopēdiem – versija); katru parametru var simbolizēt vairākas zīmes. Ja ražotājs neizmanto vienu vai vairākas zīmes, tad tukšās vietas jāaizpilda ar burtiem vai cipariem, kurus izvēlas ražotājs;

3.1.1.3.

trešo daļu veido astoņas zīmes, no kurām pēdējām četrām jābūt skaitliskām un kopā ar divām pārējām daļām skaidri jāidentificē transportlīdzeklis. Katrā neizmantotā vietā jāieraksta 0, lai iegūtu vajadzīgo kopējo zīmju skaitu;

3.1.2.

transportlīdzekļa agregāta numuram, ja iespējams, jāaizņem viena rinda. Katras rindas sākums un beigas jāmarķē ar simbolu, kas nedrīkst būt ne arābu cipars, ne arī lielais latīņu burts, un nedrīkst būt iespēja to sajaukt ar kādu citu šādu zīmi.

Izņēmuma gadījumā un tehnisku iemeslu dēļ tas var aizņemt arī divas rindas. Tomēr šajā gadījumā nevienā no trijām daļām nedrīkst būt atstarpes, un katras rindas sākums un beigas jāmarķē ar simbolu, kas nedrīkst būt ne arābu cipars, ne arī lielais latīņu burts, un nedrīkst būt iespēja to sajaukt ar kādu citu šādu zīmi.

Minēto simbolu atļauts ierakstīt arī rindā starp trim daļām (3.1.1. punkts).

Starp zīmēm nedrīkst būt atstarpes.

4. ZĪMES

4.1.	Visam 2. un 3. punktā noteiktajam marķējumam jāizmanto latīņu burti un arābu cipari. Turklāt latīņu burtiem, ko izmanto 2.1.1., 2.1.3. un 3. punktā noteiktajam marķējumam, jābūt lielajiem burtiem.

4.2.

Transportlīdzekļa agregāta numurā:

4.2.1.

burti I, O un Q vai domuzīmes, zvaigznītes vai citas īpašas zīmes ir aizliegtas;

4.2.2.

burtu un ciparu minimālais augstums ir:

4.2.2.1.

zīmēm, kas tieši marķētas uz šasijas, rāmja vai citas tamlīdzīgas transportlīdzekļa konstrukcijas, – 4 mm;

4.2.2.2.

zīmēm, kas marķētas uz ražotāja datu plāksnītes, – 3 mm.

1. papildinājums

Ražotāja datu plāksnītes paraugs

Turpmāk parādītais paraugs neietekmē datus, ko faktiski norāda ražotāja plāksnītē, ne arī pašas plāksnītes un burtu vai ciparu izmērus. Tas ir parādīts tikai kā paraugs.

Papildu informāciju, kas minēta 2.3. punktā, var ierakstīt zem obligātās informācijas šādā taisnstūrī vai vienā pusē tai:

STELLA FABBRICA MOTOCICLI

e3 5364

3 G S K L M 3 A C 8 B 1 2 0 0 0 0

80 dB(A) — 3 750 rev/min

Uzraksts:

Minētā plāksnītes parauga transportlīdzeklis ir izgatavots Stella Fabbrica Motocicli un tips apstiprināts Itālijā (e3) ar numuru 5364.

Transportlīdzekļa agregāta numurs (3GSKLM3AC8B120000) sniedz šādu informāciju:

—	pirmā daļa (3GS): — 3: ģeogrāfiskais apgabals (Eiropa), — G: valsts ģeogrāfiskajā apgabalā (Vācija), — S: ražotājs (Stella Fabbrica Motocicli),

—	otrā daļa (KLM3AC): — KL: transportlīdzekļa tips, — M3: variants (transportlīdzekļa virsbūve), — AC: versija (transportlīdzekļa motors),

—

trešā daļa (8B120000):

—	:	8B12	:	transportlīdzekļa identifikācija un abu pārējo identifikācijas numura daļu kombinācija,
—	:	0000	:	neizmantotā vietā ieraksta 0, lai iegūtu vajadzīgo kopējo zīmju skaitu.

Nemainīgais skaņas līmenis ir 80 dB(A) pie 3 750 apgr./min.

2. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa ar tiesību aktiem noteikto marķējumu

(jāpievieno pieteikumam par EK detaļas tipa apstiprinājumu, ja to iesniedz atsevišķi no pieteikuma par transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu)

Kārtas Nr. (piešķir pieteikuma iesniedzējs): …

Pieteikumā par EK detaļas tipa apstiprinājumu attiecībā uz marķējumu, kas ir noteikts ar tiesību aktiem un paredzēts divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, jāiekļauj informācija, kura izklāstīta Direktīvas 2002/24/EK II pielikuma I daļas A iedaļas sekojošajos punktos:

—

0.1.,

—

0.2.,

—	0.4. līdz 0.6.,

—	9.3.1. līdz 9.3.3.

3. papildinājums

Administratīvās iestādes nosaukums

EK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz marķējumu, kas ir noteikts ar tiesību aktiem un paredzēts divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem

PARAUGS

Ziņojums Nr. … tehniskais dienests … datums …

EK sastāvdaļas tipa apstiprinājuma Nr. … Attiecinājuma uz citu tipu Nr. …

1.	Transportlīdzekļa preču zīme vai tirdzniecības nosaukums: …

2.	Transportlīdzekļa tips: …

3.	Ražotāja nosaukums un adrese: … …

4.	Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: … …

5.	Datums, kad transportlīdzekli nodod testēšanai: …

6.	EK detaļas tipa apstiprinājums piešķirts/noraidīts (1):

Vieta: …

Datums: …

9.	Paraksts: …

(1) Lieko svītrot.

II PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minēti 5. pantā)

Padomes Direktīva 93/34/EEK

(OV L 188, 29.7.1993., 38. lpp.)

Komisijas Direktīva 1999/25/EK

(OV L 104, 21.4.1999., 19. lpp.)

Komisijas Direktīva 2000/27/EK

(OV L 66, 8.3.2006., 7. lpp.)

tikai 2. pants un II pielikums

B DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 5. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai	Piemērošanas datums
93/34/EEK	1994. gada 14. decembris	1995. gada 14. jūnijs
1999/25/EK	1999. gada 31. decembris	2000. gada 1. janvāris (1)
2006/27/EK	2006. gada 31. decembris (2)	—

(1) Saskaņā ar Direktīvas 1999/25/EK 2. pantu:

“1. Dalībvalstis no 2000. gada 1. janvāra ar tiesību aktiem noteiktā marķējuma dēļ nedrīkst:

—	atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipu,

—	aizliegt reģistrēt, pārdot divriteņu vai trīsriteņu mehāniskos transportlīdzekļus vai sākt to ekspluatāciju,

ja ar tiesību aktiem noteiktais marķējums atbilst prasībām, ko paredz Padomes Direktīva 93/34/EEK, kura grozīta ar šo direktīvu.

2. Dalībvalstis no 2000. gada 1. jūlija atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipam ar tiesību aktiem noteiktā marķējuma dēļ, ja tas neatbilst prasībām, kas noteiktas ar Direktīvu 93/34/EEK, kura grozīta ar šo direktīvu.”

(2) Saskaņā ar Direktīvas 2006/27/EK 5. pantu:

“1. No 2007. gada 1. janvāra attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļiem, kas atbilst noteikumiem, kuri attiecīgi izklāstīti Direktīvā […], Direktīvā 93/34/EK, […], kuras grozītas ar šo direktīvu, dalībvalstis neatsakās piešķirt šāda transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu vai neaizliedz tā reģistrāciju, pārdošanu vai ekspluatācijas sākšanu tādu iemeslu dēļ, kas skar attiecīgās direktīvas priekšmetu.

2. No 2007. gada 1. jūlija dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas skar attiecīgās direktīvas priekšmetu, atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu visiem jauniem divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst noteikumiem, izklāstītiem attiecīgi Direktīvā […], Direktīvā 93/34/EEK, […], kuras grozītas ar šo direktīvu.”

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 93/34/EEK	Direktīva 2006/27/EK	Šī direktīva
1., 2. un 3. pants		1., 2. un 3. pants
4. panta 1. punkts		—
—	5. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
—	5. panta 2. punkts	4. panta 2. punkts
4. panta 2. punkts		4. panta 3. punkts
—		5. pants
—		6. pants
5. pants		7. pants
Pielikums		I pielikums
—		II pielikums
—		III pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/12

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 26. novembris)

par Eiropas Kopienas nostāju atkārtotajās sarunās par monetāro nolīgumu ar Sanmarīno Republiku

(2009/904/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 111. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,

tā kā:

(1)	No euro ieviešanas dienas monetārie un valūtas kursa jautājumi ir Kopienas kompetencē.

(2)	Padomei ir jānosaka kārtība attiecībā uz tādu nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu, kas skar monetārā vai ārvalstu valūtu režīma jautājumus.

(3)	Itālijas Republika Kopienas vārdā 2000. gada 29. novembrī noslēdza monetāro nolīgumu ar Sanmarīno Republiku.

(4)	Savos 2009. gada 10. februāra secinājumos Padome aicināja Komisiju pārskatīt esošo nolīgumu darbību un apsvērt monētu emisijas maksimālā apjoma varbūtēju palielinājumu.

(5)	“Paziņojumā par monetāro nolīgumu ar Monako, Vatikānu un Sanmarīno darbību” Komisija secināja, ka monetārais nolīgums ar Sanmarīno Republiku pašreizējā formā ir jāgroza, lai nodrošinātu konsekventāku pieeju attiecībās starp Kopienu un valstīm, kuras parakstījušas monetāro nolīgumu.

(6)

Tādēļ iespējami drīz būtu jārīko atkārtotas sarunas ar Sanmarīno Republiku par monetāro nolīgumu, lai jaunā kārtība stātos spēkā 2010. gada 1. janvārī reizē ar jaunajiem noteikumiem par euro monētu ieviešanas kārtību, kas noteikta ar Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai domāto euro monētu valsts pusi un emisiju (1), kuru Padome apstiprinājusi savos 2009. gada 10. februāra secinājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Itālijas Republika paziņo Sanmarīno Republikai par vajadzību pēc iespējas drīzāk grozīt pašreizējo monetāro nolīgumu starp Itālijas Republiku Eiropas Kopienas vārdā un Sanmarīno Republiku (turpmāk “nolīgums”) un piedāvā atkārtotas sarunas par attiecīgajiem nolīguma noteikumiem.

2. pants

Atkārtotajās sarunās ar Sanmarīno Republiku par nolīgumu Kopiena tiecas panākt šādas izmaiņas:

a)	nolīgumu noslēdz Kopiena un Sanmarīno Republika. Nolīguma tekstam ir kodificēts pašreizējā nolīguma teksts ar grozījumiem;

Sanmarīno Republika apņemas, veicot tiešu transponēšanu vai ar līdzvērtīgām darbībām, pieņemt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi:

—	lai varētu piemērot visus attiecīgos Kopienas tiesību aktus par banku darbību un finansēm, jo īpaši aktus par attiecīgo iestāžu darbību un uzraudzību,

—	lai varētu piemērot visus attiecīgos Kopienas tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanas un skaidras naudas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršanu, par medaļām un žetoniem un statistikas pārskatu prasībām.

Sanmarīno Republika gādā par visu attiecīgo Kopienas tiesību aktu par banku darbību un finansēm īstenošanu tās teritorijā līdz 2015. gada 1. janvārim. Nolīgumam ir pielikums, kurā precizēti termiņi šādu pasākumu noteikšanai.

Sanmarīno euro monētu emisijas maksimālā apjoma noteikšanas metode tiek pārskatīta. Jauno maksimālo apjomu aprēķina pēc metodes, kurā apvienota fiksēta daļa, kuras mērķis ir novērst numismātu pārmērīgu spekulāciju ar Sanmarīno monētām, apmierinot kolekcionāru monētu tirgus pieprasījumu, un mainīga daļa, ko aprēķina vidējo Itālijas Republikas monētu emisijas apjomu uz vienu iedzīvotāju n-1 gadā reizinot ar Sanmarīno Republikas iedzīvotāju skaitu;

izveido Apvienoto komiteju, kas uzrauga nolīguma īstenošanas gaitu. Tā sastāv no Sanmarīno Republikas, Itālijas Republikas, Komisijas un ECB pārstāvjiem. Tai ir iespēja katru gadu pārskatīt fiksēto daļu, ievērojot inflāciju un kolekcionāru tirgus attīstību. Lēmumus tā pieņem vienprātīgi. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu;

Sanmarīno Republikas euro monētas kaļ Instituto Poligrafico e Zecca dello Stato. Tomēr ar Apvienotās komitejas piekrišanu Sanmarīno Republikai ir iespēja vienoties ar citu darbuzņēmēju no to Eiropas Savienības kaltuvju vidus, kas kaļ euro monētas. Sanmarīno Republikas emitēto monētu apjomu pieskaita Itālijas Republikas monētu emisijas apjomam, lai ECB varētu apstiprināt kopējo emisijas apjomu;

Eiropas Kopienu Tiesa tiek izraudzīta par iestādi, kas risina domstarpības, kuras var izcelties nolīguma piemērošanas gaitā.

Ja Kopiena vai Sanmarīno Republika uzskata, ka otra līgumslēdzēja puse nav izpildījusi kādu no monetārā nolīguma uzliktajiem pienākumiem, tā var celt prasību Tiesā. Tiesas spriedums pusēm ir saistošs, un tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas sprieduma prasības spriedumā noliktajā laikposmā. Ja Kopiena vai Sanmarīno Republika neveic nepieciešamos pasākumus, lai noliktajā laikposmā izpildītu sprieduma prasības, otra puse var nolīgumu nekavējoties izbeigt.

3. pants

Sarunas ar Sanmarīno Republiku risina Itālijas Republika un Komisija Kopienas vārdā. Itālijas Republika un Komisija ir pilnvarotas parafēt nolīgumu Kopienas vārdā. ECB pilnībā iesaistās minētajās sarunās, un tās piekrišanu lūdz jautājumos, kas ir tās kompetences jomā. Itālijas Republika un Komisija iesniedz nolīguma projektu Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK), lai tā sniegtu atzinumu.

4. pants

Parafējot nolīgumu, Komisija ir pilnvarota noslēgt nolīgumu Kopienas vārdā, ja vien EFK un ECB neuzskata, ka minētais nolīgums būtu jāiesniedz Padomei.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai, Komisijai un ECB.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BJÖRKLUND

(1) OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/14

PADOMES PAMATLĒMUMS 2009/905/TI

(2009. gada 30. novembris)

par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Zviedrijas Karalistes un Spānijas Karalistes ierosmi (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi saglabāt un attīstīt Eiropas Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu; ar dalībvalstu kopīgu rīcību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās ir jānodrošina augsts drošības līmenis.

(2)

Minētais mērķis ir sasniedzams, novēršot un apkarojot noziedzību, šai nolūkā dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ciešāk sadarbojoties un vienlaikus ievērojot principus un noteikumus saistībā ar cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un tiesiskumu, kas ir Eiropas Savienības pamatā un kas ir kopīgi visām dalībvalstīm.

(3)

Informācijas un izlūkošanas datu apmaiņa par noziegumiem un noziedzīgām darbībām ir svarīga, lai tiesībaizsardzības iestādēm būtu iespēja sekmīgi novērst, konstatēt un izmeklēt noziegumus vai noziedzīgas darbības. Kopīga rīcība policijas sadarbības jomā saskaņā ar Līguma 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu norāda uz vajadzību pēc informācijas apstrādes, kurai būtu jāpiemēro atbilstīgi personas datu aizsardzības noteikumi.

(4)	Pastiprināta informācijas apmaiņa par tiesu ekspertīžu pierādījumiem un arvien lielāka vienā valstī iegūtu pierādījumu izmantošana citā valstī veiktā tiesvedībā norāda uz vajadzību noteikt tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējiem kopīgus standartus.

(5)	Vienā dalībvalstī tiesu ekspertīžu procesos iegūta informācija citā dalībvalstī šobrīd varētu radīt jautājumus attiecībā uz to, kā attiecīgais pierādījums ir apstrādāts, kādas metodes ir izmantotas un kā ir interpretēti rezultāti.

(6)	Padomes un Komisijas Rīcības plāna par to, kā īstenot Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (2), 3.4 punkta h) apakšpunktā dalībvalstis uzsvēra, ka līdz 2008. gadam ir jādefinē tiesu ekspertīžu laboratoriju kvalitātes standarti.

(7)	Īpaši svarīgi ir ieviest tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējiem kopīgus standartus saistībā ar tādiem konfidenciāliem personas datiem kā DNS profili un daktiloskopijas dati.

(8)

Saskaņā ar 7. panta 4. punktu Padomes Lēmumā 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (3), dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu tādu DNS profilu integritāti, kurus dara pieejamus vai sūta citām dalībvalstīm salīdzināšanai, un lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi atbilst starptautiskiem standartiem, piemēram, EN ISO/IEC 17025 – Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgajām prasībām (turpmāk – EN ISO/IEC 17025).

(9)	DNS profilus un daktiloskopijas datus izmanto ne tikai kriminālprocesā, tie ir svarīgi arī upuru identifikācijai, jo īpaši pēc katastrofām.

(10)	Tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditācija, kuri veic laboratoriju darbības, ir svarīgs pasākums, lai panāktu kriminālistikas informācijas drošāku un efektīvāku apmaiņu Eiropas Savienībā.

(11)

Akreditāciju piešķir valsts akreditācijas struktūra, kam ir ekskluzīva kompetence izvērtēt, vai laboratorija atbilst saskaņotos standartos noteiktām prasībām. Akreditācijas struktūras pilnvaras piešķir valsts. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (4), ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi par šādu valsts akreditācijas struktūru kompetenci. Cita starpā minētās regulas 7. pantā ir reglamentēta pārrobežu akreditācija gadījumos, kad akreditāciju var prasīt citas valsts akreditācijas struktūra.

(12)

Tas, ka nav vienošanās par kopīgu akreditācijas standartu piemērošanu zinātnisku pierādījumu analīzei, ir trūkums, kas būtu jānovērš; tāpēc ir jāpieņem juridiski saistošs instruments par visu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju, kas veic laboratoriju darbības, akreditāciju. Akreditācija sniedz vajadzīgās garantijas, ka laboratoriju darbības veic saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem standartiem, īpaši EN ISO/IEC 17025, kā arī atbilstīgi attiecīgām piemērojamām pamatnostādnēm.

(13)	Akreditācijas standarts ļauj jebkurai dalībvalstij, ja tā vēlas, pieprasīt papildu standartus laboratorijas darbībām savas valsts jurisdikcijā.

(14)	Akreditācija palīdzēs veidot savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz izmantoto galveno analītisko metožu likumību. Tomēr akreditācija nenosaka, kuras metodes izmantot, bet vienīgi to, ka izmantotajai metodei jābūt atbilstīgai tās mērķim.

(15)	Šā pamatlēmuma darbības joma neietver nevienu pasākumu, kas veikts ārpus laboratorijas. Tā neaptver, piemēram, ne personas daktiloskopijas datu iegūšanu, ne pasākumus, kas veikti notikuma vai noziedzīga nodarījuma vietā, vai tiesu ekspertīzes analīzes, kas veiktas ārpus laboratorijas.

(16)	Šā pamatlēmuma mērķis nav saskaņot valstu noteikumus par tiesu ekspertīžu pierādījumu juridisku novērtēšanu.

(17)	Ar šo lēmumu neietekmē pirms šā lēmuma īstenošanas veiktā laboratoriju darba rezultātu derīgumu, kas apstiprināts saskaņā ar spēkā esošiem valstu noteikumiem, pat ja tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējs nebija akreditēts, lai atbilstu EN ISO/IEC 17025,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1. pants

Mērķis

1. Šā pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgās par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu atbildīgās iestādes atzītu, ka akreditēta tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēja laboratorijas darbību rezultāti, kas gūti vienā dalībvalstī, ir vienlīdz uzticami kā laboratorijas darbību rezultāti, kuras jebkurā citā dalībvalstī veicis tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir akreditēts kā atbilstīgs EN ISO/IEC 17025.

2. Šo mērķi sasniedz, nodrošinot, ka valsts akreditācijas struktūra akreditē tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējus, kas veic laboratoriju darbības, kā atbilstīgu EN ISO/IEC 17025.

2. pants

Darbības joma

Šo pamatlēmumu piemēro laboratoriju darbībām, kuru rezultāts ir:

a)	DNS profils un

b)	daktiloskopijas dati.

3. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

a)	“laboratorijas darbība” ir pasākumi, kas veikti laboratorijā, atrodot un atjaunojot pēdas uz priekšmetiem, kā arī izstrādājot, analizējot un interpretējot tiesu ekspertīžu pierādījumus, lai sniegtu ekspertu atzinumu vai apmainītos ar tiesu ekspertīžu pierādījumiem;

b)	“laboratorijas darbību rezultāti” ir analīžu rezultāti un ar tiem tieši saistīta interpretācija;

c)	“tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēji” ir organizācijas – publiskas vai privātas –, kas pēc kompetentu tiesībaizsardzības vai tiesu iestāžu pieprasījuma veic tiesu ekspertīžu laboratoriju darbības;

d)	“valsts akreditācijas struktūra” ir vienīgā struktūra dalībvalstī, kas veic akreditāciju, pamatojoties uz attiecīgās valsts piešķirtām pilnvarām, kā minēts Regulā (EK) Nr. 765/2008;

e)	“DNS profils” ir burtu vai ciparu kods, kurā ir atveidots analizētā cilvēka DNS parauga nekodētās daļas identifikācijas parametru komplekss, t. i., konkrēta molekulu struktūra dažādās DNS vietās (loci);

f)	“daktiloskopijas dati” ir pirkstu nospiedumu attēli, latenti pirkstu nospiedumu attēli, plaukstu nospiedumi, latenti plaukstu nospiedumi, kā arī tādu attēlu paraugi (kodēti nospiedumu elementi).

4. pants

Akreditācija

Dalībvalstis nodrošina, ka to akreditācijas struktūras akreditē to tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējus, kas veic laboratoriju darbības, kā atbilstīgus EN ISO/IEC 17025.

5. pants

Rezultātu atzīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, lai tās par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu atbildīgās iestādes atzītu, ka darba rezultāti, kurus ieguvuši akreditēti tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēji, kas veic laboratoriju darbības citās dalībvalstīs, ir vienlīdz uzticami kā rezultāti, kurus ieguvis iekšzemes tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējs, kas veic laboratoriju darbības un kas ir akreditēts kā atbilstīgs EN ISO/IEC 17025.

2. Pamatlēmums neskar valsts noteikumus par pierādījumu novērtēšanu tiesvedībā.

6. pants

Izmaksas

1. Katra dalībvalsts sedz visas ar šo pamatlēmumu saistītās valsts izmaksas saskaņā ar attiecīgās valsts kārtību.

2. Komisija izskata iespējas piešķirt finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta attiecīgiem valsts un transnacionāliem projektiem, ar ko iecerēts sniegt ieguldījumu šā pamatlēmuma īstenošanā, inter alia, lai apmainītos ar pieredzi, izplatītu zinātību un veiktu kvalifikācijas pārbaudes.

7. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2013. gada 30. novembrim izpildītu šā pamatlēmuma prasības attiecībā uz DNS profiliem.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2015. gada 30. novembrim izpildītu šā pamatlēmuma prasības attiecībā uz daktiloskopijas datiem.

3. Dalībvalstis, vēlākais, līdz 2016. gada 30. maijam nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem tās savos tiesību aktos ir transponē pienākumus, kas tām uzlikti ar šo pamatlēmumu.

4. Pamatojoties uz 3. punktā minēto informāciju un citu informāciju, ko sniedz dalībvalstis, Komisija līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu par šā pamatlēmuma īstenošanu un piemērošanu.

5. Padome līdz 2018. gada beigām izvērtē, ciktāl dalībvalstis ir izpildījušas šā pamatlēmuma prasības.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV C 174, 28.7.2009., 7. lpp.

(2) OV C 198, 12.8.2005., 1. lpp.

(3) OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.

(4) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/17

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1198/2009

(2009. gada 8. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 9. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	29,4
	MA	43,4
	TN	81,6
	TR	64,5
	ZZ	54,7
0707 00 05	MA	52,9
	TR	78,4
	ZZ	65,7
0709 90 70	MA	43,6
	TR	118,8
	ZZ	81,2
0805 10 20	AR	70,4
	MA	53,2
	TR	52,2
	ZA	60,0
	ZZ	59,0
0805 20 10	MA	66,7
0805 20 10	ZZ	66,7
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	132,8
	HR	55,1
	IL	68,7
	TR	77,7
	ZZ	83,6
0805 50 10	TR	69,5
0805 50 10	ZZ	69,5
0808 10 80	AU	161,8
	CA	65,1
	CN	77,8
	MK	24,5
	US	92,3
	ZA	106,2
	ZZ	88,0
0808 20 50	CN	69,2
	US	223,0
	ZZ	146,1

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/19

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1199/2009

(2009. gada 8. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1159/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 1. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1159/2009 (3) noteica no 2009. gada 1. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)	Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par EUR 5 tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1159/2009.

(3)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1159/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1159/2009 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 9. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3) OV L 314, 1.12.2009., 3. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2009. gada 9. decembra

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	8,78
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	37,85
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	17,53
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	17,53
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	37,85

(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

30.11.2009-7.12.2009

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)
	Mīkstie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši, augsta kvalitāte	Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)	Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)	Mieži
Birža	Minnéapolis	Chicago	—	—	—	—
Kotējums	152,42	103,68	—	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	131,77	121,77	101,77	75,75
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	14,49	—	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	13,89	—	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	22,85 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	46,48 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/22

PADOMES LĒMUMS 2009/906/KĀDP

(2009. gada 8. decembris)

par Eiropas Savienības policijas misiju (EUPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 43. panta 2. punktu,

tā kā

(1)	Padome 2007. gada 19. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2007/749/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju (EUPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH) (1). Minētās vienotās rīcības termiņš beidzas 2009. gada 31. decembrī.

(2)	EUPM vadības un kontroles struktūra nedrīkstētu ietekmēt misijas vadītāja līgumsaistības ar Komisiju, īstenojot EUPM budžetu.

(3)	EUPM vajadzībām būtu jāaktivizē Informācijas analīzes un sakaru centrs.

(4)	EUPM īstenos situācijā, kas var pasliktināties un kaitēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai, kuri ir izklāstīti 21. pantā Līgumā par Eiropas Savienību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Misija

1. Bosnijā un Hercegovinā (BiH) izvērsto Eiropas Savienības Policijas misiju (EUPM), kas ir izveidota ar Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP (2), turpina pēc 2010. gada 1. janvāra.

2. EUPM darbojas saskaņā ar 2. pantā izklāstīto pamatuzdevumu un veic 3. pantā izklāstītos svarīgākos uzdevumus.

2. pants

Pamatuzdevums

Kā daļa no plašākas tiesiskuma pieejas Bosnijā un Hercegovinā un visā reģionā, EUPM, saglabājot rudimentāras spējas policijas reformu un kontroles jomā, galvenokārt atbalsta attiecīgas BiH tiesībaizsardzības aģentūras, tām apkarojot organizēto noziedzību un korupciju, īpašu uzmanību pievēršot valsts mēroga tiesībaizsardzības aģentūrām, policijas un prokuratūras sadarbības stiprināšanai, kā arī reģiona un starptautiskai sadarbībai.

EUPM sniedz operatīvas konsultācijas Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim (ESĪP), palīdzot viņam pildīt uzdevumus. EUPM ar darbību un izmantojot kontaktus visā Bosnijā un Hercegovinā dod ieguldījumu plašākos centienos nodrošināt, lai ES būtu pilnībā informēta par notikumiem Bosnijā un Hercegovinā.

EUPM darbojas saskaņā ar vienotiem mērķiem, kas ir ietverti 11. pielikumā Vispārējā pamatnolīgumā par mieru Bosnijā un Hercegovinā, un misijas mērķus atbalsta Eiropas Kopienas instrumenti.

3. pants

Svarīgākie misijas uzdevumi

Lai EUPM īstenotu uzticētos mērķus, svarīgākie misijas uzdevumi ir šādi:

1)	stiprināt organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā iesaistītu tiesībaizsardzības aģentūru operatīvās spējas un apvienotās jaudas;

2)	sistemātiski palīdzēt un atbalstīt plānot un veikt izmeklēšanas, apkarojot organizēto noziedzību un korupciju;

3)	palīdzēt BiH kriminālizmeklēšanas spēju attīstīšanā un veicināt to;

4)	stiprināt policijas un prokuratūras sadarbību;

5)	stiprināt policijas un sodu izciešanas sistēmas sadarbību;

6)	palīdzēt nodrošināt piemērotu atbildības līmeni.

4. pants

Misijas struktūra

1. EUPM struktūra ir šāda:

a)	galvenais štābs atrodas Sarajevā, un tajā ir misijas vadītājs un saskaņā ar operācijas plānu (OPLAN) paredzētais personāls;

b)	četri reģionāli biroji atrodas Sarajevā, Banjalukā, Mostarā un Tuzlā;

darbinieki strādā attiecīgās tiesībaizsardzības aģentūrās, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu, augstākas vadības līmenī, kā arī citos svarīgos līmeņos – kā uzskata par vajadzīgu (Valsts izmeklēšanas un aizsardzības aģentūrā, robežpolicijā, Netiešo nodokļu iestādē, Policijas koordinācijas direktorātā, Valsts prokuratūrā, utt.).

2. Uz minētajiem elementiem attiecas sīkāk izstrādāti OPLAN paredzēti mehānismi. Padome apstiprina operāciju koncepciju (CONOPS) un OPLAN.

5. pants

Civilais operācijas komandieris

1. Civilā plānošanas un īstenošanas centra (Civilian Planning and Conduct Capability – CPCC) direktors ir EUPM civilais operācijas komandieris.

2. Civilais operācijas komandieris stratēģiskā līmenī vada un kontrolē EUPM Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā kontrolē un saskaņā ar tās stratēģiskām norādēm, un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vadībā.

3. Civilais operācijas komandieris nodrošina Padomes un PDK lēmumu pienācīgu un efektīvu īstenošanu, vajadzības gadījumā arī dod stratēģiskas norādes misijas vadītājam, un dod viņam padomus un tehnisku atbalstu.

4. Norīkotais personāls turpina darboties pilnīgā norīkotājas valsts vai attiecīgas ES iestādes pakļautībā. Valstu iestādes civilajam operācijas komandierim uztic operatīvu personāla, grupu un vienību kontroli (OPCON).

5. Civilajam operācijas komandierim ir vispārēja atbildība nodrošināt, lai ES pienācīgi pildītu pienākumu rūpēties par personālu.

6. Vajadzības gadījumā civilais operācijas komandieris un ESĪP savā starpā apspriežas.

6. pants

Misijas vadītājs

1. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUPM vadību un kontroli operācijas vietā, un to īsteno.

2. Misijas vadītājs pēc civilā operācijas komandiera norādījumiem īsteno nosūtītāju dalībvalstu personāla, grupu un vienību vadību un kontroli, kā arī atbild par administratīviem un apgādes jautājumiem, arī par EUPM rīcībā nodotiem aktīviem, līdzekļiem un informāciju.

3. Misijas vadītājs izdod norādes visam EUPM personālam, lai uz vietas efektīvi īstenotu EUPM, uzņemoties koordinācijas un ikdienas jautājumu risināšanu saskaņā ar stratēģiskiem civilā operācijas komandiera norādījumiem.

4. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUPM budžeta īstenošanu. Par to misijas vadītājs slēdz līgumu ar Komisiju.

5. Misijas vadītājs ir atbildīgs par personāla disciplināro kontroli. Norīkotā personāla disciplināro uzraudzību īsteno attiecīga valsts vai ES iestāde.

6. Misijas vadītājs pārstāv EUPM teritorijā, kur ir jāveic operācija, un nodrošina tās pienācīgu pamanāmību.

7. Vajadzības gadījumā misijas vadītājs saskaņo rīcību ar citiem ES darbību veicējiem, kas darbojas uz vietas. Neietekmējot komandķēdi, misijas vadītājs uz vietas saņem vietējas politiskas norādes no ESĪP.

7. pants

EUPM personāls

1. EUPM personāla skaits un kompetence atbilst 2. pantā izklāstītajiem pamatuzdevumiem, 3. pantā izklāstītajiem svarīgākajiem misijas uzdevumiem un 4. pantā izklāstītajai struktūrai.

2. EUPM personālu galvenokārt norīko dalībvalstis vai ES iestādes. Katra dalībvalsts vai ES iestāde sedz ar tās norīkotajiem darbiniekiem saistītās izmaksas, arī ceļa izdevumus uz dislokācijas vietu un no tās, algas, medicīnas aprūpes izdevumus un pabalstus, kas nav attiecīgas dienasnaudas, kā arī piemaksas par grūtībām un apdraudējumiem.

3. Vajadzības gadījumā EUPM var pieņemt darbā arī starptautisku civilu personālu un vietēju personālu, ja dalībvalstu norīkotais personāls nenodrošina vajadzīgās funkcijas. Izņēmuma kārtā attiecīgi pamatotos gadījumos, ja no dalībvalstīm nav pieteikušies kvalificēti darbinieki, vajadzības gadījumā var pieņemt darbā iesaistītu trešo valstu valstspiederīgos.

4. Personāls ievēro misijai īpaši izstrādātus, obligātus operatīvus drošības standartus un misijas drošības plānu, kas atbilst ES drošības politikai konkrētajā vietā. Ciktāl tas attiecas uz tādas klasificētas ES informācijas aizsardzību, kuru personālam uztic pienākumu izpildes gaitā, viss personāls respektē aizsardzības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. martā), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3) (turpmāk “Padomes drošības reglaments”).

8. pants

Misijas un EUPM personāla statuss

1. Veic vajadzīgos pasākumus, lai EUPM darbības laikā spēku nezaudētu ES un BiH2002. gada 4. oktobra nolīgums par EUPM darbību Bosnijā un Hercegovinā.

2. Dalībvalsts vai ES iestāde, kas ir norīkojusi kādu personāla locekli, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar norīkojumu, ja sūdzību iesniedz personāla loceklis vai ir saņemta sūdzība par viņu. Attiecīgā valsts vai ES iestāde ir atbildīga par lietas ierosināšanu pret norīkoto personu.

3. Nodarbinātības nosacījumus un starptautiskā un vietējā civilā personāla tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko misijas vadītājs noslēdz ar personāla locekļiem.

9. pants

Komandķēde

1. EUPM kā krīzes pārvarēšanas operācijas struktūrai ir vienota komandķēde.

2. PDK Padomes uzdevumā politiski kontrolē EUPM un nosaka tās stratēģisko virzību.

3. Civilais operācijas komandieris PDK politiskā kontrolē un saskaņā ar tās stratēģiskām norādēm, un AP vadībā, ir stratēģisks EUPM komandieris, un tādā statusā dod norādes misijas vadītājam, kā arī viņu konsultē un tehniski atbalsta.

4. Civilais operācijas komandieris ar AP starpniecību sniedz ziņojumus Padomei.

5. Misijas vadītājs operācijas vietā vada un kontrolē EUPM, un darbojas civilā operācijas komandiera tiešā pakļautībā.

10. pants

Politiska kontrole un stratēģiska vadība

1. Padomes vārdā PDK politiski kontrolē un stratēģiski vada EUPM. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar Līguma 38. panta trešo daļu. Pilnvarojums paredz tiesības pēc AP priekšlikuma iecelt amatā misijas vadītāju un izdarīt CONOPS un OPLAN grozījumus. Padome patur tiesības pieņemt lēmumus par EUPM mērķiem un darbības izbeigšanu.

2. PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.

3. PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilā operācijas komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par jautājumiem, kas ir viņu kompetencē.

11. pants

Trešo valstu dalība

1. Neskarot ES lēmumu pieņemšanas patstāvību un vienoto organizatorisko sistēmu, EUPM piedalīties var uzaicināt trešās valstis, ja tās sedz ar savu norīkoto personālu saistītas izmaksas, arī algas, visu risku apdrošināšanu, dienasnaudas un ceļa izdevumus uz BiH un no tās, kā arī vajadzības gadījumā piedalās EUPM darbības izmaksu segšanā.

2. Trešām valstīm, kas piedalās EUPM, operācijas ikdienas vadībā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā dalībvalstīm.

3. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus par dalības piedāvājumu pieņemšanu un izveidot Palīdzības sniedzēju komiteju.

4. Sīki izstrādātus mehānismus trešo valstu dalībai paredz nolīgumos, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 37. pantu. AP var risināt sarunas par tādiem nolīgumiem. Ja ES ar kādu trešo valsti noslēdz nolīgumu, kurā paredz sistēmu attiecīgas trešās valsts dalībai ES krīžu pārvarēšanas operācijās, tādu nolīgumu piemēro attiecīgās misijas kontekstā.

12. pants

Finanšu mehānismi

1. Finanšu atsauces summa ar EUPM saistīto izdevumu segšanai 2010. gadā ir EUR 14 100 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Saskaņā ar Finanšu regulu misijas vadītājs var slēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, iesaistītām trešām valstīm un citiem iesaistītiem starptautiskiem darbību veicējiem par EUPM ekipējuma, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu. Misijas vadītājs ir atbildīgs par noliktavas pārvaldību, kurā glabājas izmantojamās iekārtas, kas var tikt izmantotas arī steidzamām vajadzībām sakarā ar ESDP dislocēšanu. Piegādes konkursos var piedalīties iesaistīto trešo valstu un uzņēmējas valsts valstspiederīgie.

3. Misijas vadītājs sniedz pilnīgu pārskatu Komisijai par darbībām, ko viņš veic saskaņā ar noslēgto līgumu.

4. Finanšu mehānismos ņem vērā EUPM operatīvās vajadzības, tostarp ekipējuma saderību un komandu sadarbību.

5. Ar EUPM saistītie izdevumi ir atbilstīgi no 2010. gada 1. janvāra.

13. pants

Drošība

1. Civilais operācijas komandieris vada EUPM drošības pasākumu plānošanu, ar ko nodarbojas misijas vadītājs, un, saskaņojot darbības ar Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības biroju, nodrošina tiem pareizu un efektīvu īstenojumu saskaņā ar 5. un 9. pantu.

2. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUPM drošību un EUPM piemērotu, obligātu drošības prasību ievērošanu saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, ko izvieto ārpus ES, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu un instrumentiem, kas to papildina.

3. Misijas vadītājam palīdz vecākā misijas drošības amatpersona (SMSO), kas ir pakļauta misijas vadītajam un kam ir ciešas darba attiecības ar Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības biroju.

4. Misijas vadītājs četros reģionu papildu štābos ieceļ drošības ierēdņus, kas SMSO pakļautībā ir atbildīgi par attiecīgo EUPM elementu visu drošības aspektu ikdienas vadību.

5. EUPM personāls pirms darbības sākšanas saskaņā ar OPLAN pabeidz obligātas drošības apmācības. Tāpat personālam uz vietas regulāri rīko zināšanu nostiprināšanas apmācības, ko organizē SMSO.

14. pants

Koordinācija

1. Neskarot komandķēdi, misijas vadītājs, cieši koordinē darbības ar ES delegāciju BiH, nodrošinot konsekventas ES darbības BiH atbalstam.

2. Misijas vadītājs cieši koordinē darbības ar ES pārstāvniecību vadītājiem BiH.

3. Misijas vadītājs sadarbojas ar citiem starptautiskiem darbību veicējiem Bosnijā un Hercegovinā, jo īpaši ar EDSO, Eiropas Padomi un Starptautisko Kriminālizmeklēšanas apmācību palīdzības programmu (ICITAP).

15. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

1. AP, ievērojot Padomes drošības reglamentu, attiecīgos gadījumos un saskaņā ar EUPM vajadzībām ir pilnvarots nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm klasificētu ES informāciju un EUPM vajadzībām izstrādātus dokumentus ar slepenības pakāpi līdz “RESTREINT UE”.

2. AP ir arī pilnvarots – ja rodas īpašas un steidzamas operatīvas vajadzības – saskaņā ar Padomes drošības reglamentu nodot uzņēmējai valstij klasificētu ES informāciju un EUPM vajadzībām izstrādātus dokumentus ar slepenības pakāpi līdz “RESTREINT UE”. Visos pārējos gadījumos tādu informāciju un dokumentus uzņēmējai valstij nodod saskaņā ar procedūrām, kas atbilst līmenim, kādā uzņēmēja valsts sadarbojas ar ES.

3. AP ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm nodot visus neklasificētus ES dokumentus par Padomes apspriedēm saistībā ar EUPM un uz ko saskaņā ar Padomes Reglamenta (4) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumus.

16. pants

Pārskatīšana

Pārskatīšanā, kas saskaņā ar CONOPS un OPLAN izvērtējuma kritērijiem notiek reizi sešos mēnešos, var pēc vajadzības pielāgot EUPM darbības.

17. pants

Informācijas analīzes un sakaru centrs

EUPM vajadzībām aktivizē Informācijas analīzes un sakaru centru.

18. pants

Stāšanās spēkā un ilgums

Šis lēmums stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

To piemēro līdz no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim. Par 2011. gada budžetu Padome lemj atsevišķi.

19. pants

Publicēšana

1. Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Saskaņā ar 10. panta 1. punktu pieņemtus PDK lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu amatā arī publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 8. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BILDT

(1) OV L 303, 21.11.2007., 40. lpp.

(2) OV L 70, 13.3.2002., 1. lpp.

(3) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(4) Padomes Lēmums 2006/683/EK, Euratom (2006. gada 15. septembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.).

9.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/28

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 1. decembris),

ar ko paredz pasākumus, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru un par Padomes darba sagatavošanas struktūru vadību

(2009/908/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 16. panta 9. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 236. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropadomes Lēmumu (2009. gada 1. decembris) par Padomes prezidentūru (1) un jo īpaši tā 2. panta trešo daļu un 4. pantu,

tā kā:

(1)	Būtu jāparedz pasākumi, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru (turpmāk “Eiropadomes lēmums”).

(2)

Šie īstenošanas pasākumi ietver secību, kādā iepriekš izveidotās trīs dalībvalstu grupas katra pēc kārtas secīgos 18 mēnešus ilgos laikposmos īsteno prezidentūras funkcijas, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Padomes reglamentu kopš 2007. gada 1. janvāra pastāv sistēma, kurā attiecīgā posma trīs prezidentvalstis vienojas par Padomes 18 mēnešu programmām.

(3)	Saskaņā ar Eiropadomes lēmuma 1. pantu, veidojot grupas, ir jāņem vērā dalībvalstu daudzveidība un teritoriālais līdzsvars Savienībā.

(4)	Pienākumu sadale starp katras grupas dalībvalstīm ir noteikta Eiropadomes lēmuma 1. panta 2. punktā. Abos gadījumos, kas paredzēti šā lēmuma 2. panta 1. punktā, katras grupas dalībvalstu sadarbības praktisko kārtību noteiks šīs dalībvalstis, savstarpēji vienojoties.

(5)	Turklāt šajos īstenošanas pasākumos būtu jāietver īpaši noteikumi attiecībā uz Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūru vadību, kā paredzēts Eiropadomes lēmuma 2. panta trešajā daļā.

(6)

Lielāko daļu šo darba sagatavošanas struktūru būtu jāvada Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “Augstais pārstāvis”) pārstāvim, bet dažas no tām būtu jāturpina vadīt sešu mēnešu posma prezidentvalstij. Ja šādu struktūru vada Augstā pārstāvja pārstāvis, var piemērot pārejas laiku.

(7)	Darba sagatavošanas struktūras, kuras nevada sešu mēnešu prezidentūra, arī būtu jāuzskaita šajā lēmumā, kā noteikts Eiropadomes lēmuma 2. panta trešajā daļā.

(8)	Šajā lēmumā neuzskaitītās darba sagatavošanas struktūras vadīs saskaņā ar Eiropadomes lēmuma 2. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Secība, kādā dalībvalstis kopš 2007. gada 1. janvāra īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas, ir noteikta Padomes Lēmumā (2007. gada 1. janvāris), ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas (2).

Šis prezidentūras secības iedalījums trīs dalībvalstu grupās saskaņā ar Eiropadomes lēmuma 1. panta 1. punktu ir izklāstīts šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

1. Katra valsts 1. panta otrajā daļā minētajā grupā secīgā kārtībā sešus mēnešus ilgā laikposmā vada visus Padomes sastāvus, izņemot Ārlietu padomes sastāvu. Pārējās šīs grupas valstis palīdz prezidentvalstij visu tās pienākumu izpildē, pamatojoties uz Padomes 18 mēnešu programmu.

2. Katras 1. pantā minētās grupas valstis var savstarpēji vienoties par atšķirīgu kārtību.

3. Abos 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos katras grupas dalībvalstu sadarbības praktisko kārtību nosaka šīs dalībvalstis, savstarpēji vienojoties.

3. pants

Līdz 2017. gada 1. jūlijam Padome pieņem lēmumu par secību, kādā dalībvalstis īstenos prezidentūras funkcijas no 2020. gada 1. jūlija.

4. pants

Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūras vada saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

5. pants

III pielikumā uzskaitītās Padomes darba sagatavošanas struktūras vada uz noteiktu laiku iecelti priekšsēdētāji, kā izklāstīts minētajā pielikumā.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 1. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV L 315, 2.12.2009., 50. lpp

(2) OV L 1, 4.1.2007., 11. lpp.

I PIELIKUMS

Vācija	janvāris–jūnijs	2007
Portugāle	jūlijs–decembris	2007
Slovēnija	janvāris–jūnijs	2008
Francija	jūlijs–decembris	2008
Čehijas Republika	janvāris–jūnijs	2009
Zviedrija	jūlijs–decembris	2009
Spānija	janvāris–jūnijs	2010
Beļģija	jūlijs–decembris	2010
Ungārija	janvāris–jūnijs	2011
Polija	jūlijs–decembris	2011
Dānija	janvāris–jūnijs	2012
Kipra	jūlijs–decembris	2012
Īrija	janvāris–jūnijs	2013
Lietuva	jūlijs–decembris	2013
Grieķija	janvāris–jūnijs	2014
Itālija	jūlijs–decembris	2014
Latvija	janvāris–jūnijs	2015
Luksemburga	jūlijs–decembris	2015
Nīderlande	janvāris–jūnijs	2016
Slovākija	jūlijs–decembris	2016
Malta	janvāris–jūnijs	2017
Apvienotā Karaliste	jūlijs–decembris	2017
Igaunija	janvāris–jūnijs	2018
Bulgārija	jūlijs–decembris	2018
Austrija	janvāris–jūnijs	2019
Rumānija	jūlijs–decembris	2019
Somija	janvāris–jūnijs	2020

II PIELIKUMS

ĀRLIETU PADOMES DARBA SAGATAVOŠANAS STRUKTŪRU VADĪBA (1)

Turpmāk sniegtajā tabulā 1. un 4. kategorijā minēto Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūru vadību organizē šādi:

1)	1. kategorija (darba sagatavošanas struktūras tirdzniecības un attīstības jomā) Darba sagatavošanas struktūras vada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts.

2)	2. kategorija (ģeogrāfisko jautājumu darba sagatavošanas struktūras) Darba sagatavošanas struktūras vada Augstā pārstāvja pārstāvis.

3. kategorija (horizontālās darba sagatavošanas struktūras, galvenokārt KĀDP)

Darba sagatavošanas struktūras vada Augstā pārstāvja pārstāvis, izņemot šādas darba sagatavošanas struktūras, kuras vada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts:

—	Ārlietu padomnieku darba grupa (RELEX),

—	Terorisma (starptautisko aspektu) jautājumu darba grupa (COTER),

—	Konkrētu terorisma apkarošanas pasākumu īstenošanas darba grupa (COCOP),

—	Konsulāru jautājumu darba grupa (COCON),

—	Starptautisko publisko tiesību jautājumu darba grupa (COJUR), un

—	Jūras tiesību jautājumu darba grupa (COMAR).

4)	4. kategorija (ar KDAP saistītu jautājumu darba sagatavošanas struktūras) Ar KDAP saistītās darba sagatavošanas struktūras vada Augstā pārstāvja pārstāvis (2).

Augstais pārstāvis un attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts cieši sadarbojas, lai nodrošinātu visu Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūru saskaņotu rīcību.

3. un 4. kategorijas darba sagatavošanas struktūras turpina vadīt sešu mēnešu posma prezidentvalsts, kamēr beigsies ne vairāk kā sešus mēnešus ilgais pārejas laiks pēc Padomes Lēmuma par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizāciju un darbību pieņemšanas. 2. kategorijas struktūrām šis pārejas laiks ilgs ne vairāk kā 12 mēnešus.

Priekšsēdētāju iecelšanas kārtība

Ja Eiropadomes lēmumā vai šajā lēmumā paredzēts, ka darba sagatavošanas struktūru (PDK un attiecīgās darba grupas) vada Augstā pārstāvja pārstāvis, par priekšsēdētāja iecelšanu ir atbildīgs Augstais pārstāvis. Priekšsēdētājus ieceļ, ņemot vērā kompetenci, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu ģeogrāfisku līdzsvaru un pārredzamību. Augstais pārstāvis nodrošina, ka viņa izraudzītajam priekšsēdētāja kandidātam ir dalībvalstu uzticība. Ja šis kandidāts vēl nav EĀDD biedrs, viņš par tādu kļūst saskaņā ar EĀDD darbā pieņemšanas kārtību, vismaz uz priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas laiku. Šo pasākumu darbības novērtējumu veic, sagatavojot 2012. gadā paredzēto EĀDD ziņojumu.

1.	Darba sagatavošanas struktūras tirdzniecības un attīstības jomā

207. panta komiteja

ĀKK jautājumu darba grupa

Attīstības sadarbības jautājumu darba grupa (DEVGEN)

EBTA jautājumu darba grupa

Divējādi lietojamu preču jautājumu darba grupa

Tirdzniecības jautājumu darba grupa

Preču jautājumu darba grupa

Vispārējās preferenču sistēmas jautājumu darba grupa

Starptautisku attīstības konferenču sagatavošanas darba grupa/UNCCD – pārtuksnešošanās/UNCTAD

Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jautājumu darba grupa

Eksporta kredītu jautājumu grupa

2.	Ģeogrāfisko jautājumu darba sagatavošanas struktūras

Mašrikas/Magribas jautājumu darba grupa (COMAG/MaMa )

Austrumeiropas un Vidusāzijas jautājumu darba grupa (COEST)

Rietumbalkānu reģiona jautājumu darba grupa (COWEB)

Tuvo Austrumu/Persijas līča jautājumu darba grupa (COMEM/MOG)

Āzijas un Okeānijas jautājumu darba grupa (COASI)

Latīņamerikas jautājumu darba grupa (COLAT)

Transatlantisko attiecību jautājumu darba grupa (COTRA)

Āfrikas jautājumu darba grupa (COAFR)

3.	Horizontālās darba sagatavošanas struktūras (galvenokārt KĀDS)

Ārlietu padomnieku darba grupa (RELEX)

Nicolaidis grupa

Vispārējas atbruņošanās un ieroču kontroles jautājumu darba grupa (CODUN)

MII neizplatīšanas jautājumu darba grupa (CONOP)

Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupa (COARM)

Cilvēktiesību jautājumu darba grupa (COHOM)

Terorisma (starptautisko aspektu) jautājumu darba grupa (COTER) (3)

Konkrētu terorisma apkarošanas pasākumu īstenošanas darba grupa (COCOP) (3)

EDSO un Eiropas Padomes jautājumu darba grupa (COSCE)

Apvienoto Nāciju Organizācijas jautājumu darba grupa (CONUN)

Tuvo Austrumu miera procesa jautājumu ad hoc darba grupa (COMEP)

Starptautisko publisko tiesību jautājumu darba grupa (COJUR, COJUR-ICC)

Jūras tiesību jautājumu darba grupa (COMAR)

Konsulāru jautājumu darba grupa (COCON)

Administratīvu KĀDP jautājumu un protokola darba grupa (COADM)

4.	Ar KDAP saistītu jautājumu darba sagatavošanas struktūras

Militārā komiteja (ESMK)

Militārās komitejas jautājumu darba grupa (EUMCWG)

Politisku un militāru jautājumu darba grupa (PMG)

Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komiteja (CIVCOM)

Eiropas ieroču politikas jautājumu darba grupa

(1) Pēc 2009. gada 1. decembra steidzami būtu jāpārskata ārlietu jomas darba struktūru kompetences sfēra un organizācija, īpaši attiecībā uz attīstības jomu. Pārskatīto darba grupu vadības organizāciju nepieciešamības gadījumā būtu jāpielāgo šajā pielikumā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem.

(2) Militāro komiteju (ESMK) un Militārās komitejas jautājumu darba grupu (EUMCWG) turpina vadīt vēlēts priekšsēdētājs, kā parādīts III pielikumā, tāpat kā tas bija pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.

(3) Jautājumu par Terorisma (starptautisko aspektu) jautājumu darba grupu un Konkrētu terorisma apkarošanas pasākumu īstenošanas darba grupu risinās arī diskusijās par TI darba sagatavošanas struktūrām.

III PIELIKUMS

PADOMES DARBA SAGATAVOŠANAS STRUKTŪRU PRIEKŠSĒDĒTĀJI UZ NOTEIKTU LAIKU

Struktūras, ko vada vēlēti priekšsēdētāji

Ekonomikas un finanšu komiteja

Nodarbinātības komiteja

Sociālās aizsardzības komiteja

Militārā komiteja (1)

Ekonomikas politikas komiteja

Finanšu pakalpojumu komiteja

Militārās komitejas jautājumu darba grupa (1)

Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi)

Struktūras, ko vada Padomes Ģenerālsekretariāts

Drošības komiteja

Informācijas jautājumu darba grupa

Juridiskas informācijas apstrādes darba grupa

Elektronisko komunikāciju jautājumu darba grupa

Tiesību aktu kodifikācijas darba grupa

Juristu lingvistu darba grupa

Jaunu ēku jautājumu darba grupa

(1) Skat. arī II pielikumu.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1197/2009 (2009. gada 30. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2115/2005, ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbības jomā	1
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/139/EK (2009. gada 25. novembris) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu ( 1 )	3

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
*	Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI (2009. gada 30. novembris) par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības	14

	V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1198/2009 (2009. gada 8. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	17
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1199/2009 (2009. gada 8. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1159/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 1. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	19
	2009/906/KĀDP
*	Padomes Lēmums 2009/906/KĀDP (2009. gada 8. decembris) par Eiropas Savienības policijas misiju (EUPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH)	22
	2009/907/KĀDP
*	Padomes Lēmums 2009/907/KĀDP (2009. gada 8. decembris), ar ko groza Padomes Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem	27
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA
	2009/908/ES
*	Padomes Lēmums (2009. gada 1. decembris), ar ko paredz pasākumus, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru un par Padomes darba sagatavošanas struktūru vadību	28
	2009/909/ES
*	Padomes Lēmums (2009 gada 1. decembris), ar ko nosaka Eiropadomes priekšsēdētāja nodarbināšanas kārtību	35
	2009/910/ES
*	Padomes Lēmums (2009. gada 1. decembris), ar ko nosaka Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos nodarbināšanas kārtību	36
	2009/911/ES
*	Padomes Lēmums (2009. gada 1. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru	37
	2009/912/ES
*	Padomes Lēmums (2009. gada 1. decembris), ar ko nosaka Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra nodarbināšanas kārtību	38
	2009/913/ES
*	Ar kopēju vienošanos starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem pieņemts lēmums (2009. gada 7. decembris) par Energoregulatoru sadarbības aģentūras mītnes atrašanās vietu	39

	Labojumi
*	Labojums Komisijas Lēmumā 2009/442/EK (2009. gada 5. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz uzraudzību un ziņošanu (OV L 148, 11.6.2009.)	40
*	Labojums Komisijas Lēmumā (2009. gada 24. septembris) Nr. 2009/721/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 257, 30.9.2009.)	40

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.322.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 322

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 9. decembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/904/EK
*	Padomes Lēmums (2009. gada 26. novembris) par Eiropas Kopienas nostāju atkārtotajās sarunās par monetāro nolīgumu ar Sanmarīno Republiku	12


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ