ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.312.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 312

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 27. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1139/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1140/2009 (2009. gada 20. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)

4

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1141/2009 (2009. gada 26. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

6

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1142/2009 (2009. gada 26. novembris), ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 17. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )

8

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1143/2009 (2009. gada 26. novembris), ar ko apstiprina grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Picodon de l’Ardèche jeb Picodon de la Drôme (ACVN))

14

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1144/2009 (2009. gada 26. novembris), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi ( 1 )

16

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1145/2009 (2009. gada 26. novembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot dziļūdens haizivis V, VI, VII, VIII un IX zonā Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā

38

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1146/2009 (2009. gada 26. novembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

40

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1147/2009 (2009. gada 26. novembris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu

42

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1148/2009 (2009. gada 26. novembris) par piedāvājumiem, kas iesniegti attiecībā uz kukurūzas importu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu

43

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2009/145/EK (2009. gada 26. novembris), ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai ( 1 )

44

 

*

Komisijas Direktīva 2009/146/EK (2009. gada 26. novembris), ar kuru labo Direktīvu 2008/125/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai kā aktīvās vielas iekļautu alumīnija fosfīdu, kalcija fosfīdu, magnija fosfīdu, cimoksanilu, dodemorfu, 2,5-dihlorbenzoskābes metilesteri, metamitronu, sulkotrionu, tebukonazolu un triadimenolu ( 1 )

55

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/851/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 25. novembris) par anketas izveidošanu dalībvalstu ziņojumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem īstenošanu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9105)  ( 1 )

56

 

 

2009/852/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 26. novembris) par pārejas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 ES attiecībā uz prasībām neatbilstīga svaigpiena pārstrādi konkrētos piena pārstrādes uzņēmumos Rumānijā un strukturālajām prasībām šādiem uzņēmumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9083)  ( 1 )

59

 

 

2009/853/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 26. novembris), ar kuru Francijai atļauj noslēgt nolīgumu attiecīgi ar Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Franciju un katru šo teritoriju uzskatītu par pārskaitījumiem Francijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9254)

71

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2009/854/KĀDP (2009. gada 20. novembris), ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa)

73

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1139/2009

(2009. gada 20. novembris),

ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Kopienas iestāžu īstenotajā stratēģijā par likumdošanas procesa uzlabošanu viens no būtiskākajiem elementiem ir Kopienas tiesību pārskatāmības pilnveidošana. Šajā sakarībā ir lietderīgi izslēgt no spēkā esošo tiesību aktu kopuma tos tiesību aktus, kuru darbība ir zaudējusi faktisku nozīmi.

(2)

Padomes Lēmumā 91/373/EEK (1991. gada 8. jūlijs) par to, ka Eiropas Ekonomikas kopiena noslēdz Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par kredīta galvojumu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu eksportam no Kopienas uz Padomju Savienību (1), un Padomes Regulā (EEK) Nr. 599/91 (1991. gada 5. marts), ar ko ievieš kredīta galvojumu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu eksportam no Kopienas, Bulgārijas, Čehoslovākijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Dienvidslāvijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uz Padomju Savienību (2), tika risināta pārejoša situācija, un tādēļ to darbība ir zaudējusi nozīmi.

(3)

Padomes Regula (EK) Nr. 3093/95 (1995. gada 22. decembris) par nodokļu likmēm, kas sakarā ar sarunām, kas notiek saskaņā ar VVTT XXIV panta 6. punktu, Kopienai jāpiemēro līdz ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos Eiropas Savienībai (3), ir iestrādāta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (4), un tādējādi tās darbība ir zaudējusi nozīmi.

(4)

Ar Padomes Lēmumu 96/620/EK (1996. gada 1. oktobris) par Eiropas Kopienas un Marokas Karalistes Nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko no 1994. gada 1. janvāra nosaka papildu summu, kas atskaitāma no maksājumiem vai muitas nodokļiem attiecībā uz Marokas izcelsmes neapstrādātas olīveļļas importu Kopienā (5), īstenoja nolīgumu, kuru pēc tam aizstāja ar citu, un Padomes Lēmumam 2002/958/EK (2002. gada 28. novembris) par Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, ar ko uz laiku attiecībā uz Marokas izcelsmes tomātu ievešanu Kopienā atkāpjas no Lauksaimniecības protokola Nr. 1, kurš pievienots Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (6), bija pagaidu raksturs, tādēļ to darbība ir zaudējusi nozīmi.

(5)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1804/98 (1998. gada 14. augusts), ar ko nosaka autonomu nodokli, kuru piemēro atliekām no kukurūzas cietes ražošanas, uz ko attiecas KN kodi 2303 10 19 un 2309 90 20, un ievieš tarifu likmes kvotu par to atlieku importu, kas iegūtas no kukurūzas cietes ražošanas (kukurūzas lipekļa lopbarība), uz kuru attiecas KN kodi 2303 10 19 un 2309 90 20, un kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (7), pieņēma saistībā ar tirdzniecisku strīdu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, šis strīds ir jau atrisināts, un tādējādi minētās regulas darbība ir zaudējusi praktisku nozīmi.

(6)

Padomes Regulai (EK) Nr. 2249/1999 (1999. gada 22. oktobris), ar ko atver Kopienas tarifu kvotu žāvētas, atkaulotas liellopu gaļas importam (8), bija pagaidu raksturs, un tādēļ tās darbība ir zaudējusi nozīmi.

(7)

Turpmāk uzskaitītie pasākumi attiecībā uz konkrētām valstīm ir novecojuši pēc minēto valstu pievienošanās Eiropas Savienībai: i) Padomes Lēmums 85/211/EEK (1985. gada 26. marts) par Vienošanās noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, kas pagarina Eiropas Ekonomikas kopienas un Rumānijas Sociālistiskās Republikas vienošanās 2. klauzulu par aitu un kazu gaļas tirdzniecību (9); ii) Padomes Lēmums 93/722/EK (1993. gada 23. novembris) par Nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli (10); iii) Padomes Lēmums 93/724/EK (1993. gada 23. novembris) par Nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli (11); iv) Padomes Lēmums 93/726/EK (1993. gada 23. novembris) par Nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli (12); v) Padomes Regula (EK) Nr. 933/95 (1995. gada 10. aprīlis), ar ko dažiem vīniem, kuru izcelsme ir Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā, atver Kopienas tarifu kvotas un paredz to pārvaldību (13); vi) Padomes Regula (EK) Nr. 1926/96 (1996. gada 7. oktobris), ar kuru Kopienas tarifa kvotu veidā dažiem lauksaimniecības produktiem izveido dažas koncesijas un kā autonomu un pārejas pasākumu paredz koriģēt dažas lauksaimniecības koncesijas, kuras paredzētas nolīgumos par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, lai ņemtu vērā Lauksaimniecības nolīgumu, kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas laikā (14); vii) Padomes Regula (EK) Nr. 410/97 (1997. gada 24. februāris) par dažām procedūrām, piemērojot Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem pasākumiem starp Eiropas Kopienu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses (15); viii) Padomes Regula (EK) Nr. 2658/98 (1998. gada 19. janvāris), ar ko apstiprina vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par dažiem importa režīmiem lauksaimniecības produktiem (16); ix) Padomes Lēmums 1999/86/EK (1998. gada 18. maijs) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Igaunijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī lauksaimniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultātus, tostarp uzlabojumus spēkā esošajos preferenciālajos režīmos (17); x) Padomes Regula (EK) Nr. 1037/1999 (1999. gada 17. maijs) par īpašu pasākumu piemērošanu Kipras izcelsmes vīnogu sulas un misas importam (18); xi) Padomes Regula (EK) Nr. 678/2001 (2001. gada 26. februāris), kas attiecas uz Nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas ceļā starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku, Ungārijas Republiku un Rumāniju par savstarpējām koncesijām dažu vīnu un spirtu tirdzniecībai ar atvieglotiem noteikumiem (19); xii) Padomes Lēmums 2002/63/EK (2001. gada 23. oktobris) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Polijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī lauksaimniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultātus, tostarp uzlabojumus spēkā esošajos preferenciālajos režīmos (20); xiii) Padomes Regula (EK) Nr. 1361/2002 (2002. gada 22. jūlijs), ar kuru Kopienas tarifa kvotu veidā dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka koncesijas un kā autonomu un pārejas pasākumu paredz koriģēt dažas lauksaimniecības koncesijas, kas noteiktas Eiropas nolīgumā ar Lietuvu (21); xiv) Padomes Lēmums 2003/18/EK (2002. gada 19. decembris) par tāda protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (22); xv) Padomes Lēmums 2003/285/EK (2003. gada 18. marts) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ungārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (23); xvi) Padomes Lēmums 2003/463/EK (2003. gada 18. marts) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Igaunijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (24); xvii) Padomes Lēmums 2003/286/EK (2003. gada 8. aprīlis) par tāda protokola slēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunu rezultātus par savstarpējām lauksaimniecības koncesijām (25); xviii) Padomes Lēmums 2003/298/EK (2003. gada 14. aprīlis) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Čehijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (26); xix) Padomes Lēmums 2003/299/EK (2003. gada 14. aprīlis) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Slovākijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (27); xx) Padomes Lēmums 2003/452/EK (2003. gada 26. maijs) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (28); xxi) Padomes Lēmums 2004/484/EK (2003. gada 22. septembris) par protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (29).

(8)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad būtu jāatceļ minētās novecojušās regulas un lēmumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Atceļ Regulas (EEK) Nr. 599/91, (EK) Nr. 933/95, (EK) Nr. 3093/95, (EK) Nr. 1926/96, (EK) Nr. 410/97, (EK) Nr. 1804/98, (EK) Nr. 2658/98, (EK) Nr. 1037/1999, (EK) Nr. 2249/1999, (EK) Nr. 678/2001 un (EK) Nr. 1361/2002 un Lēmumus 85/211/EEK, 91/373/EEK, 93/722/EK, 93/724/EK, 93/726/EK, 96/620/EK, 1999/86/EK, 2002/63/EK, 2002/958/EK, 2003/18/EK, 2003/285/EK, 2003/286/EK, 2003/298/EK, 2003/299/EK, 2003/452/EK, 2003/463/EK un 2004/484/EK.

2.   Šā panta 1. punktā minēto regulu un lēmumu atcelšana neskar to Kopienas tiesību aktu spēkā esamību, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētajām regulām un lēmumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 20. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  OV L 202, 25.7.1991., 39. lpp.

(2)  OV L 67, 14.3.1991., 21. lpp.

(3)  OV L 334, 30.12.1995., 1. lpp.

(4)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(5)  OV L 277, 30.10.1996., 35. lpp.

(6)  OV L 333, 10.12.2002., 21. lpp.

(7)  OV L 233, 20.8.1998., 1. lpp.

(8)  OV L 275, 26.10.1999., 2. lpp.

(9)  OV L 96, 3.4.1985., 30. lpp.

(10)  OV L 337, 31.12.1993., 11. lpp.

(11)  OV L 337, 31.12.1993., 93. lpp.

(12)  OV L 337, 31.12.1993., 177. lpp.

(13)  OV L 96, 28.4.1995., 1. lpp.

(14)  OV L 254, 8.10.1996., 1. lpp.

(15)  OV L 62, 4.3.1997., 5. lpp.

(16)  OV L 336, 11.12.1998., 1. lpp.

(17)  OV L 29, 3.2.1999., 9. lpp.

(18)  OV L 127, 21.5.1999., 5. lpp.

(19)  OV L 94, 4.4.2001., 1. lpp.

(20)  OV L 27, 30.1.2002., 1. lpp.

(21)  OV L 198, 27.7.2002., 1. lpp.

(22)  OV L 8, 14.1.2003., 18. lpp.

(23)  OV L 102, 24.4.2003., 32. lpp.

(24)  OV L 156, 25.6.2003., 31. lpp.

(25)  OV L 102, 24.4.2003., 60. lpp.

(26)  OV L 107, 30.4.2003., 12. lpp.

(27)  OV L 107, 30.4.2003., 36. lpp.

(28)  OV L 152, 20.6.2003., 22. lpp.

(29)  OV L 162, 30.4.2004., 78. lpp.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/4


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1140/2009

(2009. gada 20. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Lai pārstrukturizētu piena ražošanu Kopienā, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2) 75. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstis var piešķirt kompensāciju ražotājiem, kuri apņemas pilnīgi vai daļēji pastāvīgi atteikties no savas piena ražošanas, un tādā veidā atbrīvotās individuālās kvotas ieskaitīt valsts rezervē.

(2)

Lai turpinātu veicināt vajadzīgo pārstrukturizēšanu, papildu nodeva, kas jāsamaksā piena ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 78. panta 1. punktu, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz valsts kvotu, kas samazināta saistībā ar individuālajām kvotām, kuras izpirktas saskaņā ar 75. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka attiecīgajā kvotas gadā minētās atbrīvotās kvotas paliek valsts rezervē.

(3)

Tā kā ir jāuzlabo finanšu instrumenti, lai turpinātu nozares pārstrukturizēšanu, dalībvalstīm būtu jāatļauj izmantot tiem pašiem pārstrukturizēšanas mērķiem papildu līdzekļus, kas iegūti, pamatojoties uz jaunu aprēķina metodi.

(4)

Minētā aprēķina metode būtu jāpiemēro pagaidu kārtā divpadsmit mēnešu laikposmos, sākot no 2009. gada 1. aprīļa un 2010. gada 1. aprīļa, un tikai attiecībā uz piena piegādēm, lai pasākumu piemērotu vienīgi tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 186. pantā noteikts, ka, ja iekšējā tirgus cenas būtiski ceļas vai krīt, Komisija var veikt pasākumus noteiktu lauksaimniecības produktu tirgus traucējumu gadījumā. Tomēr piens un piena produkti nav iekļauti minētajā pantā.

(6)

Ņemot vērā to, ka piena nozarē ir nopietnas grūtības un pieaug cenu nestabilitāte, ir lietderīgi paplašināt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 186. panta darbības jomu, iekļaujot tajā pienu un piena produktus, tādējādi ļaujot Komisijai reaģēt uz tirgus traucējumiem elastīgi un ātri.

(7)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1234/2007 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1234/2007 groza šādi.

1.

Regulas 78. pantu groza šādi:

a)

aiz 1. punkta iekļauj šādu punktu:

“1.a   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, divos divpadsmit mēnešu laikposmos, sākot no 2009. gada 1. aprīļa un 2010. gada 1. aprīļa, attiecībā uz piegādēm papildu nodevu maksā par pienu, kas pārdots, pārsniedzot valsts kvotu, kā noteikts II apakšiedaļā, un kura samazināta par individuālajām kvotām, kas ieskaitītas valsts rezervē saskaņā ar 75. panta 1. punkta a) apakšpunktu laikposmā no 2009. gada 30. novembra un atrodas valsts rezervē līdz 31. martam attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā.”;

b)

aiz 2. punkta iekļauj šādu punktu:

“2.a   Lai finansētu pārstrukturizēšanas pasākumus piena nozarē, dalībvalstis izmanto starpību starp papildu nodevas summu, kas iegūta, piemērojot 1.a punktu, un nodevu, kas iegūta, piemērojot 1. punkta pirmo daļu.”

2.

Regulas 79. pantam pievieno šādu daļu:

“Divos divpadsmit mēnešu laikposmos, sākot no 2009. gada 1. aprīļa un 2010. gada 1. aprīļa, attiecībā uz piegādēm papildu nodevu saskaņā ar 80. un 83. pantu pilnībā sadala starp ražotājiem, kuri ir veicinājuši valsts kvotas pārsniegšanu, kā noteikts 78. panta 1.a punktā.”

3.

Regulas 186. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“a)

attiecībā uz produktiem cukura, apiņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, un aitas un kazu gaļas nozarēs, ja kādam no šiem produktiem ievērojami krīt vai ceļas cenas Kopienas tirgū;”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 20. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  2009. gada 22. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1141/2009

(2009. gada 26. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 27. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

37,9

MK

54,6

TR

61,2

ZZ

51,2

0707 00 05

MA

52,9

TR

76,1

ZZ

64,5

0709 90 70

MA

40,4

TR

124,9

ZZ

82,7

0805 20 10

MA

67,6

ZZ

67,6

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

48,0

HR

67,0

MA

63,0

TR

74,1

ZZ

63,0

0805 50 10

AR

64,7

TR

68,8

ZZ

66,8

0808 10 80

AU

142,2

CA

105,6

CN

108,9

MK

20,3

US

97,5

XS

24,5

ZA

115,0

ZZ

87,7

0808 20 50

CN

68,5

TR

91,0

US

163,7

ZZ

107,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1142/2009

(2009. gada 26. novembris),

ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 17. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) 2008. gada 27. novembrī publicēja SFPIK 17. interpretāciju Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem, turpmāk “SFPIK 17. interpretācija”. SFPIK Nr. 17 ir interpretācija, kurā sniegts skaidrojums un vadlīnijas par kārtību, kādā uzskaitāma nenaudas aktīvu sadale kādas vienības īpašniekiem.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka SFPIK 17. interpretācija atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)

Pieņemot SFPIK 17. interpretāciju, secīgi tiek izdarīti grozījumi Starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr. 5 un Starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) Nr. 10, lai nodrošinātu attiecīgo grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1126/2008 ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.

1.

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 17. interpretāciju Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem iekļauj, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2.

Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 5 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

3.

Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 10 groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Katrs uzņēmums piemēro SFPIK 17. interpretāciju un grozījumus SFPS Nr. 5 un SGS Nr. 10, kā noteikts šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2009. gada 31. oktobra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.


PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

17. SFPIK interpretācija

17. SFPIK interpretācija Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem

Pavairošana atļauta Eiropas Ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

17. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem

ATSAUCES

3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana (pārstrādāts 2008. gadā)

5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības

7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)

10. SGS Notikumi pēc pārskata perioda

27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (pārstrādāts 2008. gada maijā)

PAPILDU INFORMĀCIJA

1.

Dažreiz uzņēmums sadala dividendēs īpašniekiem (1), kuri darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, aktīvus, kas nav nauda (nenaudas aktīvus). Šādos gadījumos uzņēmums var ļaut īpašniekiem izvēlēties saņemt nenaudas aktīvus vai to vērtību naudas izteiksmē. SFPIK saņēma lūgumus norādīt vadlīnijās, kā uzņēmumam jāuzskaita šāda sadale.

2.

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) nesatur vadlīnijas, kā uzņēmumā būtu uzskaitāma šāda sadale uzņēmuma īpašniekiem (to parasti sauc par dividendēm). Saskaņā ar 1. SGS uzņēmumam informācija par dividendēm, ko uzskata par labumu sadali īpašniekiem, jāsniedz vai nu pašu kapitāla izmaiņu pārskatā, vai finanšu pārskatu piezīmēs.

DARBĪBAS JOMA

3.

Šī Interpretācija attiecas uz šādu veidu neatgriezenisku uzņēmuma aktīvu sadali uzņēmuma īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām:

(a)

nenaudas aktīvu (piem., 3. SFPS definētu pamatlīdzekļu un uzņēmējdarbības un 5. SFPS definētu citā uzņēmumā vai atsavināšanas grupās esošu līdzdalības daļu) sadali; un

(b)

labumu sadali gadījumos, kad īpašniekiem ļauj izvēlēties saņemt vai nu nenaudas aktīvus, vai to vērtību naudas izteiksmē.

4.

Šī Interpretācija attiecas tikai uz tādu sadali, kad pret visiem vienas klases pašu kapitāla instrumentu turētājiem ir vienāda attieksme.

5.

Šī Interpretācija neattiecas uz tādu nenaudas aktīva sadali, ko gan pirms, gan pēc sadales kontrolē tā pati puse vai puses. Šis izņēmums attiecas uz atsevišķiem individuāliem un konsolidētiem finanšu pārskatiem, kurus sagatavo uzņēmums, kas veic sadali.

6.

Saskaņā ar 5. punktu šī Interpretācija nav piemērojama, ja nenaudas aktīvu pirms un pēc sadales kontrolē tās pašas puses. 3. SFPS B2. punktā ir teikts, ka: “Personu grupa uzskatāma par uzņēmuma kontrolētāju, ja saskaņā ar līgumā noteiktiem nosacījumiem tai kolektīvi pieder vara pārvaldīt uzņēmuma finanšu un pamatdarbības politikas, lai tā darbība būtu saimnieciski izdevīga.” Tādējādi, lai labumu sadale netiktu izskatīta saistībā ar šo Interpretāciju, jo aktīvu pirms un pēc sadales kontrolē tās pašas puses, atsevišķu akcionāru grupai, kas saņēmusi sadali, atbilstoši līgumā noteiktajiem nosacījumiem jāpieder kopīgai varai pār uzņēmumu, kas veic sadali.

7.

Saskaņā ar 5. punktu šī Interpretācija nav spēkā, ja uzņēmums sadala atsevišķas īpašuma daļas meitasuzņēmumā, bet patur kontroli pār šo meitasuzņēmumu. Uzņēmums, kas veic labumu sadali un tās rezultātā iegūst nekontrolējošu līdzdalību meitasuzņēmumā, sadali uzskaita saskaņā ar 27. SGS (pārstrādāts 2008. gadā).

8.

Šī Interpretācija apraksta uzskaiti tikai uzņēmumos, kas veic nenaudas aktīvu sadali. Tā neattiecas uz uzskaiti, kas veicama akcionāriem, kuri saņēmuši šādu sadali.

JAUTĀJUMI

9

Kad uzņēmums paziņo par sadali un apņemas sadalīt attiecīgos aktīvus īpašniekiem, tam jāatzīst saistības attiecībā uz maksājamām dividendēm. Līdz ar to šī Interpretācija apraksta šādus jautājumus:

(a)

Kad uzņēmumam jāatzīst maksājamās dividendes?

(b)

Kā uzņēmumam jāaprēķina maksājamās dividendes?

(c)

Ja uzņēmums veic dividenžu izmaksu, kā tam jāuzskaita starpība starp sadalīto aktīvu un maksājamo dividenžu uzskaites vērtībām?

KOMISIJAS VIEDOKLIS

Kad atzīt maksājamās dividendes

10.

Saistības maksāt dividendes jāatzīst, kad dividendes ir attiecīgi apstiprinātas un to lieluma noteikšana vairs nav uzņēmuma ziņā, un tas ir datums:

(a)

kad vadības vai direktoru padomes paziņojumu par dividenžu izmaksu apstiprinājusi attiecīgā institūcija, piem., akcionāri, ja likums šādu apstiprinājumu pieprasa; vai

(b)

kad vadība vai direktoru padome paziņojusi par dividenžu izmaksu, ja likums nepieprasa papildu apstiprinājumu.

Maksājamo dividenžu novērtēšana

11.

Uzņēmums aprēķina saistību sadalīt nenaudas aktīvu dividendēs īpašniekiem pēc sadalāmo aktīvu patiesās vērtības.

12.

Ja uzņēmums ļauj īpašniekiem izvēlēties saņemt vai nu nenaudas aktīvu, vai tā vērtību naudas izteiksmē, uzņēmumam jānovērtē maksājamās dividendes, ņemot vērā katras izvēles konkrēto vērtību un prognozi par īpašnieku izvēli.

13.

Katra pārskata perioda beigās un dividenžu izmaksas datumā uzņēmumam jāpārskata un jākoriģē maksājamo dividenžu uzskaites vērtība, jebkādas izmaiņas maksājamo dividenžu uzskaites vērtībā jāatzīst pašu kapitālā kā sadales summas korekcija.

Sadalīto aktīvu un maksājamo dividenžu uzskaites vērtību starpības uzskaite, uzņēmumam veicot dividenžu izmaksu

14.

Kad uzņēmums veic dividenžu izmaksu, tam jānosaka starpība starp sadalīto aktīvu un maksājamo dividenžu uzskaites vērtībām, ja tāda pastāv, peļņā vai zaudējumos.

Uzrādīšana un informācijas atklāšana

15.

Uzņēmumam jāuzrāda 14. punktā aprakstītā starpība kā atsevišķa pozīcija peļņā vai zaudējumos.

16.

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija, ja tā attiecināma uz konkrētu gadījumu:

(a)

maksājamo dividenžu uzskaites vērtība perioda sākumā un beigās; un

(b)

konkrētā periodā atzītas uzskaites vērtības palielinājums vai samazinājums saistībā ar 13. punktu kā sadalāmo aktīvu patiesās vērtības mainīšanās rezultāts.

17.

Ja uzņēmums paziņo par nenaudas aktīva izmaksu dividendēs pēc pārskata perioda beigām, bet, pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, tam jāatklāj:

(a)

sadalāmā aktīva veids;

(b)

sadalāmā aktīva uzskaites vērtība uzskaites perioda beigās; un

(c)

prognozējamā sadalāmā aktīva patiesā vērtība pārskata perioda beigās, ja tā atšķiras no uzskaites vērtības, un informācija par patiesās vērtības aprēķināšanā izmantoto metodi, kā pieprasa 7. SFPS 27. punkta (a) un (b) apakšpunkts.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

18.

Šī Interpretācija uzņēmumam jāpiemēro perspektīvi attiecībā uz tiem viena gada periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Nav pieļaujama retrospektīva piemērošana. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo Interpretāciju periodam, kas sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, tam šis fakts jāatklāj, kā arī jāpiemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā), 27. SGS (ar 2008. gada maijā veiktajiem grozījumiem) un 5. SFPS (ar grozījumiem, kas izriet no šīs Interpretācijas).


(1)  Saskaņā ar 1. SGS 7. punktu tiek noteikts, ka īpašnieki ir to finanšu instrumentu turētāji, kas klasificēti kā pašu kapitāls.

Pielikums

Grozījumi 5. SFPS

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības

5. A punkts tiek pievienots.

DARBĪBAS JOMA

5. A

Šajā SFPS paredzētās klasifikācijas, informācijas sniegšanas un novērtēšanas prasības, kuras attiecinātas uz pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), ir attiecināmas arī uz ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), ko paredzēts sadalīt starp īpašniekiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām.

Pēc 5. A punkta ir labots virsraksts un 8. punkts un 12. A punkts ir pievienots.

ILGTERMIŅA AKTĪVU (VAI ATSAVINĀŠANAS GRUPU) KLASIFIKĀCIJA KĀ TURĒTI PĀRDOŠANAI VAI SADALEI ĪPAŠNIEKIEM

8.

Lai būtu lielāka pārdošanas iespējamība, atbilstoša līmeņa vadībai jābūt apņēmībai pārdot aktīvu (vai atsavināšanas grupu) un jābūt uzsāktai aktīvai pircēja atrašanas un plāna izpildīšanas programmai. Turklāt aktīvam (vai atsavināšanas grupai) jātiek aktīvi tirgotam par pārdošanas cenu, kas ir saprātīga, ņemot vērā tā esošo patieso vērtību. Bez tam pārdošanai būtu jātiek atzītai par pabeigtu viena gada laikā no klasifikācijas datuma, izņemot gadījumus, kas paredzēti 9. punktā, un plāna izpildei nepieciešamajām darbībām vajadzētu liecināt, ka būtiskas izmaiņas plānā vai tā atcelšana ir maz ticamas. Iespējamība saņemt akcionāru apstiprinājumu (ja to pieprasa likums) jāiekļauj prognozē, izvērtējot pārdošanas iespējamību.

12. A

Ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu) klasificē kā turētu sadalei īpašniekiem, ja uzņēmums ir apņēmies sadalīt aktīvu (vai atsavināšanas grupu) īpašniekiem. Lai tas tā būtu, aktīviem jābūt pieejamiem tūlītējai sadalei to pašreizējā stāvoklī un sadalei jābūt ar augstu varbūtības pakāpi. Lai sadalei būtu augsta varbūtības pakāpe, jābūt uzsāktām sadales pabeigšanas darbībām un jābūt prognozei to pabeigt gada laikā no klasifikācijas datuma. Darbībām, kas nepieciešamas sadales pabeigšanai, jāliecina par mazu iespējamību, ka sadalē varētu notikt lielas izmaiņas vai sadale varētu tikt atcelta. Iespējamība saņemt akcionāru apstiprinājumu (ja to pieprasa likums) jāiekļauj prognozē, izvērtējot sadales varbūtību.

Pievienots 15. A punkts un zemteksta piezīme.

ILGTERMIŅA AKTĪVU (VAI ATSAVINĀŠANAS GRUPU), KAS TURĒTI PĀRDOŠANAI, NOVĒRTĒŠANA

15. A

Ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa), kas klasificēts kā turēts sadalei īpašniekiem, uzņēmumam jānovērtē pēc zemākās no tā uzskaites vērtības vai tā patiesās vērtības, no kuras atņemtas sadales izmaksas (1).

44. D punkts tiek pievienots.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

44. D

17. SFPIK Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem 2008. gada novembrī pievienoja 5. A, 12. A un 15. A punktu un laboja 8. punktu. Šie labojumi perspektīvi jāpiemēro nenaudas aktīviem (vai atsavināšanas grupām), kas klasificētas kā turētas sadalei īpašniekiem, gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Nav pieļaujama retrospektīva piemērošana. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos labojumus periodam, kas sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, tam šis fakts jāatklāj, kā arī jāpiemēro 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana (pārstrādāts 2008. gadā), 27. SGS (ar 2008. gada maijā veiktajiem grozījumiem) un 17. SFPIK.

10. SGS

Notikumi pēc pārskata perioda

Labots 13. punkts.

DIVIDENDES

13.

Ja par dividendēm ir paziņots pēc pārskata perioda, bet pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, dividendes nav jāatzīst kā saistības pārskata perioda beigās, jo tajā brīdī saistību nebija. Šādas dividendes atklāj pielikumā saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.


(1)  Izplatīšanas izmaksas ir papildizmaksas, kas tieši attiecināmas uz izplatīšanu, neskaitot finanšu izmaksas un ienākumu nodokļa izdevumus.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/14


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1143/2009

(2009. gada 26. novembris),

ar ko apstiprina grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Picodon de l’Ardèche jeb Picodon de la Drôme (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Francijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Picodon de l’Ardèche” jeb “Picodon de la Drôme”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)

Grozījumu pieteikums attiecas arī uz produkta “Picodon de l’Ardèche” jeb “Picodon de la Drôme” nosaukuma grozīšanu – turpmāk to sauks par “Picodon”. Tas ir tradicionāls nosaukums, kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 2. punktu uzskata par cilmes vietas nosaukumu un kurš atbilst tiem pašiem nosacījumiem, kas paredzēti aizsargātam cilmes vietas nosaukumam. Vārds Picodon atbilst saīsinātajam, ierastajam un tirdzniecībā un sarunvalodā tradicionāli lietotajam nosaukumam, lai apzīmētu produktu, kuru iegūst saskaņā ar specifikāciju.

(3)

Izdarītie grozījumi ietver arī definīcijas un ražotāju izmantoto produkta izgatavošanas paņēmienu precizējumus. Šie grozījumi oficiāli ierakstīti specifikācijā, lai pasargātu nosaukumu no ļaunprātīgas izmantošanas un dziļāk raksturotu produktu, uzsverot tā saikni ar izcelsmes vietu. Visbeidzot, atjaunināts tā valsts tiesību akta – dekrēta – nosaukums, kurš aizsargā šo cilmes vietas nosaukumu.

(4)

Ievērojot to, ka minētie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc grozījumi ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina specifikācijas grozījumus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV C 74, 28.3.2009., 74. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

FRANCIJA

Picodon (ACVN)


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1144/2009

(2009. gada 26. novembris),

ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2006. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 474/2006 ir izveidots darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (2) II nodaļā.

(2)

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2111/2005 dažas dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai informāciju, kas attiecas uz Kopienas saraksta atjaunināšanu. Attiecīgu informāciju ir paziņojušas arī trešās valstis. Pamatojoties uz to, Kopienas saraksts ir jāatjaunina.

(3)

Komisija ir informējusi visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai, ja tas nav bijis iespējams, ar to iestāžu starpniecību, kuras atbild par gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, norādot būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatotu lēmumu attiecināt uz tiem darbības aizliegumu Kopienā vai grozīt nosacījumus darbības aizliegumam, kas noteikts Kopienas sarakstā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem.

(4)

Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem ir devusi iespēju iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai 10 darba dienu laikā un Aviācijas drošības komitejai, kas izveidota ar Padomes 1991. gada 16. decembra Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3).

(5)

Komisija un atsevišķos gadījumos arī dažas dalībvalstis ir apspriedušās ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību.

(6)

Aviācijas drošības komiteja ir uzklausījusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un Komisijas izklāstu par tehniskās palīdzības projektiem, ko īsteno valstīs, kuras skar Regula (EK) Nr. 2111/2005. Tā ir informēta par lūgumiem nodrošināt turpmāku tehnisko palīdzību un sadarbību, lai nolūkā novērst jebkuru neatbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem uzlabotu civilās aviācijas iestāžu administratīvās un tehniskās spējas.

(7)

Aviācijas drošības komiteja ir informēta arī par EASA un dalībvalstu veiktajiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu to gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu un tehnisko apkopi, kas ir reģistrēti Eiropas Kopienā un ko ekspluatē trešo valstu civilās aviācijas iestāžu sertificēti gaisa pārvadātāji.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 474/2006.

(9)

Pamatojoties uz informāciju, kuras pamatā ir SAFA perona pārbaudes, kas veiktas dažu Kopienas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem, kā arī konkrētās teritorijās attiecīgo valstu aviācijas iestāžu veiktas pārbaudes un revīzijas, dažas dalībvalstis ir veikušas izpildes nodrošināšanas pasākumus. Dalībvalstis par šiem pasākumiem ir informējušas Komisiju un Aviācijas drošības komiteju: Lietuvas kompetentās iestādes ir atsaukušas gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC) gaisa pārvadātājam FLYLAL Lithuanian Airlines, un Spānijas kompetentās iestādes 2009. gada 30. oktobrī ir sākušas procedūru, lai apturētu gaisa pārvadātāja Euro Continental AOC.

(10)

Pastāv pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Albānijā sertificētā Albanian Airlines MAK trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus ir konstatējušas Francija, Vācija, Itālija, kā arī citas ECAC valstis, veicot perona pārbaudes saskaņā ar SAFA programmu (4). Šie trūkumi skar galvenokārt MD-82 tipa gaisa kuģus.

(11)

Albanian Airlines MAK ir pienācīgi un laicīgi atbildējis uz Francijas, Vācijas un Itālijas civilās aviācijas iestāžu pieprasījumu par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai minētos drošības trūkumus novērstu.

(12)

Tomēr Albānijas kompetentās iestādes (DGCA) ir apstiprinājušas, ka SAFA pārbaudēs konstatētie trūkumi faktiski norāda uz sistēmiskiem trūkumiem Albanian Airlines MAK darbībās un kvalitātes sistēmā. DGCA ir veicis padziļinātu izpēti par šā gaisa pārvadātāja atbilstību spēkā esošajiem drošības standartiem un pēc šīs izpētes nolēmis noteikt ierobežojumus gaisa pārvadātāja darbībai un to, ka tam jāveic strukturālas pārmaiņas. DGCA ir paziņojis Aviācijas drošības komitejai, ka aviosabiedrības gaisa kuģu flote ir samazināta no trim līdz diviem gaisa kuģiem un ka 2009. gada 1. oktobrī MD-82 tipa gaisa kuģis ar reģistrācijas zīmi ZA-ASA ir izslēgts no Albanian Airlines AOC un ir anulēta tā reģistrācija. Turklāt 23. oktobrī DGCA ir ierobežojis minētā gaisa pārvadātāja darbības un galamērķus līdz tajā dienā pastāvošajam mērogam un pieprasījis gaisa pārvadātājam nekavējoties mainīt tā vadību un nostiprināt kvalitātes un drošības pārvaldības sistēmu.

(13)

DGCA 11. novembrī ir sniedzis Aviācijas drošības komitejai paskaidrojumus, apstiprinot, ka minētie korektīvie pasākumi ir īstenoti un ir uzskatāmi par pietiekami efektīviem, lai novērstu konstatētos drošības trūkumus.

(14)

Albānijas kompetentās iestādes ir pierādījušas, ka tās ir rīkojušās, lai nodrošinātu Albanian Airlines MAK drošības uzraudzību.

(15)

Albānijas kompetentās iestādes ir aicinātas paātrināt Regulas (EK) Nr. 787/2007 (5) 32. apsvērumā minētā rīcības plāna īstenošanu un neaizmirst par minētās regulas 33. apsvērumā minēto apņemšanos līdz pārstrukturēšanas programmas sekmīgai īstenošanai nepiešķirt citas AOC. Ievērojot iepriekš teikto, Albānija ir aicināta ātrāk palielināt DGCA rīcībspēju, lai Albānijā sertificēto gaisa pārvadātāju pastāvīgā uzraudzība būtu ilgtspējīga un atbilstu spēkā esošajiem drošības standartiem.

(16)

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra 2010. gada sākumā Albānijā veiks standartizācijas pārbaudi, lai uzraudzītu, kā kompetentās iestādes un to pārraudzībā esošie uzņēmumi īsteno spēkā esošos drošības standartus.

(17)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 619/2009 (6) un pēc korektīvo pasākumu plāna iesniegšanas 2009. gada jūnijā Ēģiptes kompetentās iestādes ir iesniegušas četrus mēneša ziņojumus par 2009. gada jūliju, augustu, septembri un oktobri, lai atspoguļotu, kā pēc to novērojumiem rit šā plāna īstenošana. Pēc šiem ziņojumiem, kuros galvenā uzmanība bija veltīta Egypt Air gaisa kuģu perona pārbaudēm, Ēģiptes kompetentās iestādes bija lūgtas iesniegt revīzijas ziņojumus par šā gaisa pārvadātāja tehniskās apkopes, lidojumderīguma uzturēšanas un lidojuma darbību pārbaudēm. Ēģiptes kompetentās iestādes 10. novembrī ir iesniegušas ziņojumu par 2009. gada oktobrī veikto Egypt Air visaptverošo pārbaudi, pēc kuras ir atjaunota gaisa pārvadātāja AOC. Revīzijas ziņojumi par lidojumderīguma uzturēšanu un lidojuma un lidlauka darbībām nav iesniegti. Iesniegtie dokumenti liecina par būtiskiem gaisa pārvadātāja veiktiem uzlabojumiem, tomēr tehniskās apkopes, mehānikas un ekspluatācijas jomā ir paredzēti papildu uzlabojumi.

(18)

Ēģiptes kompetentās iestādes ir arī apņēmušās sniegt informāciju par to, vai sekmīgi ir novērstas nepilnības, kas atklājās, veicot Egypt Air gaisa kuģu perona pārbaudes 2008. un 2009. gadā. Šajā nolūkā tās ir rakstījušas dažām dalībvalstīm, kurās no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. septembrim ir veiktas Egypt Air gaisa kuģu perona pārbaudes. Šajās pārbaudēs atklāto nepilnību novēršana turpinās un tiks regulāri pārbaudīta.

(19)

Aviācijas drošības komiteja atzinīgi vērtē šos gaisa pārvadātāja centienus, lai īstenotu tā drošības stāvokļa uzlabošanai vajadzīgos pasākumus, kā arī gaisa pārvadātāja un Ēģiptes kompetento iestāžu interesi par sadarbības sekmēšanu. Tomēr, ņemot vērā korektīvo pasākumu plāna apjomu un vērienu, kā arī vajadzību rast ilgtspējīgus risinājumus iepriekš konstatētajiem drošības trūkumiem, Ēģiptes kompetentās iestādes ir aicinātas arī turpmāk katru mēnesi iesniegt ziņojumus par minētā plāna īstenošanas pārbaudēm un SAFA pārbaudēs konstatēto nepilnību novēršanu, kā arī citus ziņojumus par revīzijām, ko tās veikušas Egypt Air.

(20)

Pēc korektīvo pasākumu plāna īstenošanas Ēģiptes kompetentajām iestādēm būtu jāveic galīgā revīzija un jāpaziņo Komisijai tās rezultāti kopā ar ieteikumiem, ja tādi būtu. Komisija patur tiesības rīkot šā gaisa pārvadātāja apmeklējumu, ko veiks Eiropas Aviācijas drošības aģentūra kopā ar dalībvalstīm, lai pārbaudītu, kā ir īstenoti korektīvie pasākumi. Tikmēr dalībvalstīm jāturpina palielināt Egypt Air pārbaužu skaitu, lai būtu pamats šīs lietas atkārtotai izvērtēšanai nākamajā Aviācijas drošības komitejas sanāksmē.

(21)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2008 un Regulu (EK) Nr. 1131/2008 (7) dalībvalstis ir turpinājušas pārbaudīt, vai Yemenia faktiski ievēro attiecīgo drošības standartu prasības, veicot regulāras perona pārbaudes Yemenia gaisa kuģiem, kas nolaižas Kopienas lidostās. Par šādām pārbaudēm 2009. gadā ir ziņojušas Francija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste. Komisija ir saņēmusi dokumentus, kas liecina, ka gaisa pārvadātājs ir pienācīgi un laicīgi rīkojies, lai novērstu pārbaudēs konstatētās nepilnības.

(22)

Pēc Regulas (EK) Nr. 619/2009 pieņemšanas Komisija no Jemenas Republikas kompetentajām iestādēm un no gaisa pārvadātāja Yemenia – Yemen Airways ir saņēmusi papildu informāciju par korektīvo pasākumu plāna īstenošanu tehniskās apkopes un ekspluatācijas jomā.

(23)

Jemenas Republikas kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju par pārbaudi, ko tās pēc tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājuma EASA.145.0177 apturēšanas ir veikušas Yemenia tehniskās apkopes vietās, lai izvērtētu Yemenia atbilstību Jemenā noteiktajam standartam YCAR-145. Jemenas Republikas kompetentās iestādes ir iesniegušas pārskatītu Yemenia korektīvo pasākumu plānu, kas pieņemts 2009. gada 15. septembrī pēc Civilās aviācijas un meteoroloģijas iestādes (CAMA) veiktās Yemenia tehniskās apkopes organizācijas revīzijas saskaņā ar valsts prasībām (YCAR-145), kopā CAMA2009. gada 20. septembrī veiktās papildu revīzijas ziņojumu. Saskaņā ar abiem dokumentiem visas nepilnības ir novērstas. Turklāt Aviācijas drošības komitejas sanāksmē 2009. gada 10. novembrīCAMA ir iesniegusi atsevišķus pamatojuma dokumentus, kas apliecina nepilnību novēršanu.

(24)

Turklāt Aviācijas drošības komiteja ir informēta, ka EASA un Francijas kompetentās iestādes pašreizējos apstākļos pozitīvi vērtē Yemenia īstenotos korektīvos pasākumus, lai atgūtu Eiropas apstiprinājumu tehniskās apkopes jomā.

(25)

Komisija atzinīgi vērtē Yemenia centienus novērst dažādās revīzijās konstatētos drošības trūkumus. Komisija pieņem zināšanai, ka saskaņā ar CAMA veiktajiem novērtējumiem Yemenia ir īstenojusi korektīvo pasākumu plānu tehniskās apkopes jomā. Tiklīdz tas būs praktiski iespējams, EASA un dalībvalstis rīkos pārbaudes apmeklējumu Jemenā, lai pārbaudītu Yemenia stāvokli drošības jomā un novērtētu, vai Yemenia faktiski ievēro starptautisko drošības standartu prasības, kā arī, lai novērtētu, vai CAMA spēj nodrošināt civilās aviācijas uzraudzību Jemenā.

(26)

Dalībvalstis sistemātiski pārbaudīs, vai Yemenia faktiski ievēro attiecīgo drošības standartu prasības, piešķirot prioritāru nozīmi šā gaisa pārvadātāja gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008. Aviācijas drošības komiteja izskatīs šo lietu nākamajā sanāksmē.

(27)

Kongo Demokrātiskā Republika ir informējusi Komisiju par to, ka ir atsauktas darbības licences šādiem gaisa pārvadātājiem: Virunga Air Charter, Air Navette, Air Beni, Air Boyoma, Butembo Airlines, Sun Air services, Rwakabika Bushi Express, Aigle Aviation, Kivu Air, Comair, Free Airlines, Great Lake Business Company, Air Infini, Bel Glob Airlines, Safari Logistics, Tembo Air Services, Katanga Airways, Cargo Bull, Africa One, Malila Airlift, Transport Aérien Congolais (TRACO), El Sam Airlift, Thom's Airways, Piva Airlines, Espace Aviation Service. Šie gaisa pārvadātāji no 2009. gada 30. jūlija darbību ir pārtraukuši.

(28)

Turklāt Kongo Demokrātiskās Republikas kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka ir atsauktas tādu gaisa pārvadātāju darbības licences, par kuriem Komisijai iepriekš nebija zināms, ka tiem ir darbības licences: Air Fox, Trans Kasai Air, Wetrafa, Adala Airways, Executive Aviation, Flight Express, Katana Airways, Showa Air Cargo, Gloria Airways, Soft Trans Air, Lomami Aviation, Pegassus Aviation, African Trading and Transport, Brooks Trading. Šie gaisa pārvadātāji no 2009. gada 30. jūlija darbību ir pārtraukuši.

(29)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka iepriekš minētie Kongo Demokrātiskajā Republikā licencētie gaisa pārvadātāji no A pielikuma būtu jāsvītro.

(30)

Pastāv pārbaudīti pierādījumi, kas liecina, ka iestādes, kuras atbild par Džibutijā licencēto gaisa pārvadātāju uzraudzību, nespēj novērst drošības trūkumus – to pierāda ICAO Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmas (USOAP) kontekstā 2008. gada martā Džibutijā veiktās revīzijas rezultāti. Šajā revīzijā atklājās daudz būtisku nepilnību saistībā ar Džibutijas civilās aviācijas iestāžu spēju pildīt ar aviācijas drošības uzraudzību saistītās funkcijas. Laikā, kad ICAO pabeidza revīziju, nebija īstenoti vairāk kā 96 % ICAO standartu.

(31)

Ir pierādījumi, kas liecina, ka Džibutijas kompetentās iestādes nespēj efektīvi novērst ICAO konstatētās neatbilstības – to pierāda tas, ka ICAO 2009. gada februāra galīgajā ziņojumā norāda, ka būtiska daļa šo iestāžu ierosināto vai īstenoto korektīvo pasākumu faktiski neattiecas uz konstatētajiem trūkumiem. Jo īpaši gaisa kuģa ekspluatācijas jomā vairāk nekā divas trešdaļas no Džibutijas ierosinātajiem pasākumiem ICAO nebija kopumā pieņemami.

(32)

Turklāt ICAO visām Čikāgas Konvencijas valstīm ir paziņojusi par nopietnu drošības problēmu, proti, Džibutijā nav izveidota uzticama to gaisa pārvadātāju uzraudzības sistēma, kuriem Džibutijas kompetentās iestādes izdevušas gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC), un nav sagatavots pieņemams rīcības plāns šīs situācijas novēršanai.

(33)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija ir sākusi apspriešanos ar Džibutijas kompetentajām iestādēm, paužot nopietnas bažas par šajā valstī licencēto gaisa pārvadātāju darbību drošību un lūdzot skaidrojumus par Džibutijas kompetento iestāžu paveikto, lai atbildētu uz ICAO konstatējumiem un apsvērumiem attiecībā uz korektīvo pasākumu pieņemamību.

(34)

Džibutijas kompetentās iestādes (DACM) ir paziņojušas Komisijai, ka ICAO konstatēto nepilnību novēršanai paredzētā rīcības plāna īstenošana kavējas un par novērstām var uzskatīt tikai nelielu daļu nepilnību. DACM nav sniegusi ne sīkāku informāciju par veiktajiem pasākumiem, ne pierādījumus par to, ka attiecīgās nepilnības būtu sekmīgi novērstas. DACM nav atbildējusi uz ICAO apsvērumiem par to 34 pasākumu lietderību, kurus ICAO uzskatīja par nepietiekamiem, lai novērstu nepilnības.

(35)

DACM ir apstiprinājusi, ka 2002. un 2007. gadā ir notikušas divas avārijas ar letālām sekām, kurās bija iesaistīts Let 410 tipa un Antonov 26 tipa gaisa kuģis. Tomēr tā nav sniegusi informāciju ne par gaisa kuģu avāriju izmeklēšanu, ne par pasākumiem, ko tā veikusi, lai novērstu šo avāriju cēloņus.

(36)

DACM ir informējusi Komisiju, ka 2009. gada 30. jūlijā tā ir anulējusi Djibouti Airlines AOC un ka šī aviosabiedrība tajā pašā dienā ir pārtraukusi darbību. DACM ir paziņojusi arī, ka 15. septembrī tā ir anulējusi Daallo Airlines AOC. Tomēr Daallo Airlines joprojām ir darbības licence, un šī aviosabiedrība izmanto Komoru salās reģistrētus DC9 tipa gaisa kuģus, Armēnijā reģistrētus Antonov 24 tipa gaisa kuģus un Kazahstānā reģistrētus Ilyushin 18 tipa gaisa kuģus. DACM nav sniegusi informāciju par šo gaisa kuģu faktiskajiem ekspluatantiem. Džibutijas kompetentās iestādes nav apliecinājušas, ka tās spēj efektīvi pildīt Džibutijā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzības pienākumus.

(37)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka visi Džibutijā sertificētie gaisa pārvadātāji būtu jāiekļauj A pielikumā.

(38)

USOAP kontekstā ICAO 2008. gada novembrī ir veikusi revīziju Kongo Republikā. Turpmākie konstatējumi liecina par nopietnu drošības problēmu: “ANAC (Valsts civilās aviācijas aģentūra) ir izdevusi zināmu skaitu gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC), iepriekš neizveidojot un neieviešot gaisa pārvadātāju sertifikācijas un pastāvīgas uzraudzības procedūru. Līdz ar to šīs AOC ir izdotas, lai gan ANAC nav nodrošinājusi ekspluatantu atbilstību Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma standartiem un ICAO dokumentā Nr. 8335 paredzētajiem noteikumiem. Turklāt ir ekspluatanti, kas darbojas ar pagaidu darbības licenci un bez AOC”. Šī nopietnā drošības problēma joprojām pastāv.

(39)

Šīs ICAO revīzijas laikā ir konstatētas 63 nepilnības, kas liecina par faktisku neatbilstību starptautiskajiem drošības standartiem. Kongo Republika vēlāk ir iesniegusi korektīvo pasākumu plānu. Tomēr vairāk nekā trešdaļa ierosināto korektīvo pasākumu ICAO nebija pieņemama.

(40)

Netālu no Brazavillas lidostas 2009. gada 26. augustā avarēja kravas gaisa kuģis, kura ekspluatants bija Kongo Republikā sertificēts gaisa pārvadātājs Aero Fret Business, un bojā gāja visas sešas gaisa kuģī esošās personas. Atgadījuma valsts, t. i., Kongo Republika, ir atbildīga par drošības izmeklēšanu, kurai jānorit saskaņā ar Čikāgas Konvencijas 13. pielikuma noteikumiem, lai noskaidrotu cēloņus un nepieļautu šādu negadījumu atkārtošanos. Tomēr revīzijā Kongo Republikā ICAO ir konstatējusi arī 11 trūkumus negadījumu izmeklēšanas jomā, turklāt 6 no ierosinātajiem korektīvajiem pasākumiem ICAO nebija pieņemami.

(41)

Divās sanāksmēs Briselē Kongo Republikas kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju par nodomu ar ICAO ekspertu atbalstu veikt trīs ekspluatantu atkārtotu sertifikāciju. Šīs iestādes arī ir iesniegušas Komisijai 2009. gada 15. oktobrī pieņemtus lēmumus, ar kuriem ekspluatantiem Aero-Service, Equaflight Services, Société Nouvelle Air Congo un Trans Air Congo uz vienu gadu ir piešķirtas gaisa kuģa ekspluatanta apliecības. Tajā pašā dienā Kongo Republikas kompetentā iestāde ir paziņojusi aviosabiedrībām Aero Fret Business, Canadian Airways, Congo Airways (WAC), Emeraude, Equajet, Heli-Union Congo, Mani Air Fret, Mistral Aviation un Protocole Aviation, ka to AOC ir atsauktas, kamēr nav izskatīti jaunu AOC iegūšanai vajadzīgie dokumenti. Turklāt ir atsauktas šādu aviosabiedrību gaisa kuģa ekspluatanta apliecības: Air Cargo International, BIP Congo, Brazza Airways, Clesh Aviation, Finalair, Heavy Lift Congo, Ligne Aérienne Colombe, Locair Craft, Maouene, Natalco Airlines un United Express Service. Tomēr šīs iestādes nespēja pierādīt ne to, ka sertifikācijas procedūra AOC izsniegšanai atbilst attiecīgajiem ICAO standartiem, ne arī to, ka šiem standartiem atbilst to gaisa pārvadātāju uzraudzība, kuriem šīs iestādes ir izsniegušas AOC.

(42)

Kongo Republikas kompetentās iestādes ir iesniegušas Aviācijas drošības komitejai rakstiskus dokumentus par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu ICAO konstatēto nopietno drošības problēmu, kā arī citas ICAO USOAP revīzijas ziņojumā norādītās neatbilstības. Komisija pieņem zināšanai visus Kongo Republikas kompetento iestāžu līdz šim veiktos pasākumus un aicina tās pielikt vairāk pūļu, lai īstenotu ilgtspējīgus korektīvus pasākumus. Komisija sadarbībā ar ICAO cieši uzraudzīs visas turpmākās norises civilās aviācijas jomā Kongo Republikā un būs ieinteresēta sniegt tehnisko palīdzību, lai stiprinātu šīs valsts uzraugošās iestādes administratīvās un tehniskās spējas.

(43)

Tomēr Kongo Republikas kompetentās iestādes nav spējušas pierādīt, ka pienācīgi spēj īstenot attiecīgos drošības standartus. Tādējādi, kamēr nav ilgtspējīgi novērstas neatbilstības starptautiskajiem standartiem, tostarp nopietnā drošības problēma, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka visiem Kongo Republikā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem būtu jāpiemēro darbības aizliegums un tie būtu jāiekļauj A pielikumā.

(44)

Pastāv pārbaudīti pierādījumi, kas liecina par nopietniem Santome un Prinsipi sertificētā gaisa pārvadātāja Executive Jet Services drošības trūkumiem. Šos trūkumus konstatējušas Beļģija un Francija, veicot perona pārbaudes saskaņā ar SAFA programmu (8). Executive Jet Services nav pienācīgi atbildējis un nav pierādījis, ka šie trūkumi būtu sekmīgi un ilgtspējīgi novērsti.

(45)

Pastāv pārbaudīti pierādījumi, kas liecina par nopietniem Santome un Prinsipi sertificētā gaisa pārvadātāja STP Airways drošības trūkumiem. Šos trūkumus konstatējušas Francija un Apvienotā Karaliste, veicot perona pārbaudes saskaņā ar SAFA programmu (9). Tomēr STP Airways ir pienācīgi un laicīgi atbildējis uz Francijas civilās aviācijas iestādes pieprasījumu sniegt informāciju par tā darbības drošību.

(46)

Ir pierādījumi, kas liecina, ka daži gaisa pārvadātāji, kuriem pašlaik Eiropas Kopienā ir piemērots darbības aizliegums, daļu savas darbības ir pārvietojuši uz Santomi un Prinsipi.

(47)

Jo īpaši pastāv pārbaudīti pierādījumi, kas liecina, ka Kongo Demokrātiskajā Republikā sertificētais gaisa pārvadātājs Hewa Bora Airways, kuram pašlaik Kopienā piemērots darbības aizliegums, saskaņā ar atpakaļnomas līgumu turpina izmantot Boeing 767 tipa gaisa kuģi ar sērijas numuru 23178, kura reģistrācija Kongo Demokrātiskajā Republikā ir anulēta un kurš tagad ir reģistrēts Santomē un Prinsipi ar reģistrācijas zīmi S9-TOPS (10).

(48)

Turklāt gaisa pārvadātājs Africa’s Connection izmanto ar reģistrācijas zīmi S9-RAS Santomē un Prinsipi reģistrētu Dornier 228 tipa gaisa kuģi ar sērijas numuru 8068, kurš agrāk bija reģistrēts Gabonā un kuru ekspluatēja Gabonā sertificētais gaisa pārvadātājs SCD Aviation, kam pašlaik Kopienā ir piemērots darbības aizliegums.

(49)

Turklāt pastāv pārbaudīti pierādījumi, kas liecina, ka Santomē reģistrētais gaisa pārvadātājs British Gulf International ir tas pats British Gulf International, kurš iepriekš bija reģistrēts Kirgizstānā un kuram 2006. gada oktobrī ir piemērots darbības aizliegums (11). British Gulf International arī turpina izmantot Antonov 12 tipa gaisa kuģus ar sērijas numuru 401901. Viens no šā gaisa pārvadātāja ekspluatācijā esošajiem šā tipa gaisa kuģiem 2008. gada 13. novembrī cieta avāriju Al Habniaya (Irākā), kurā gāja bojā gaisa kuģis un seši cilvēki.

(50)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, Komisija ir sākusi apspriešanos ar Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm, paužot nopietnas bažas par Executive Jet Services un STP Airways darbību drošību, kā arī par to gaisa kuģu pārreģistrēšanu Santomē, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kam pašlaik Kopienā ir piemērots darbības aizliegums, un pieprasot paskaidrojumus par pasākumiem, kurus kompetentās iestādes veikušas, lai kliedētu šīs bažas.

(51)

Santomes kompetentās iestādes (INAC) ir paziņojušas Komisijai, ka Executive Jet Services atkārtotajā sertifikācijā tās 2009. gada 26. oktobrī ir nolēmušas uz laiku apturēt šā gaisa pārvadātāja ekspluatācijā esošā Boeing 767 tipa gaisa kuģa ar sērijas numuru 23178 un reģistrācijas zīmi S9-TOP darbību.

(52)

Gaisa pārvadātājs Executive Jet Services lūdza, lai to uzklausa Aviācijas drošības komiteja, un ziņoja par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu SAFA pārbaudēs konstatētos trūkumus.

(53)

INAC ir paziņojis Komisijai, ka STP Airways atkārtotajā sertifikācijā tas 26. oktobrī ir nolēmis apturēt divu Boeing 767 tipa gaisa kuģu ar sērijas numuru 25411 (reģistrācijas zīme nav zināma) un 26208 (ar reģistrācijas zīmi S9-DBY) darbību – šo gaisa kuģu reģistrācija vēlāk ir anulēta. INAC ir paziņojis, ka STP Airways ir derīga AOC, tomēr šajā apliecībā pašlaik nav neviena gaisa kuģa.

(54)

Gaisa pārvadātājs STP Airways lūdza, lai to uzklausa Aviācijas drošības komiteja, un ziņoja par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu SAFA pārbaudēs konstatētos trūkumus. Tas apstiprināja, ka vairs neekspluatē nevienu gaisa kuģi un gatavojas lūgt, lai tā AOC tiktu apturēta.

(55)

Saskaņā ar INAC sniegto informāciju, tas ir izdevis 13 AOC, no kurām trīs ir apturētas vai atsauktas. Tomēr INAC nav sniedzis pierādījumus par gaisa pārvadātāju Sky Wind, Styron Trading un Jet Line AOC apturēšanu vai atsaukšanu.

(56)

INAC iesniegtie dokumenti liecina, ka vairāk nekā pusei gaisa pārvadātāju, kuriem ir šīs iestādes izsniegtas derīgas AOC, galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas ārpus Santomes un Prinsipi. Konkrēti British Gulf International Company Ltd, Global Aviation Operation, Goliaf Air, Transafrik International Ltd, Transcargo un Transliz Aviation galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Santomē – to pierāda šo gaisa pārvadātāju atbildes uz Komisijas pieprasījumu, kā arī to AOC norādītās adreses.

(57)

INAC nav spējis pierādīt, ka tas pilda ar Santomē un Prinsipi sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību saistītos pienākumus saskaņā ar starptautiskajām drošības prasībām, jo ievērojama daļa no šiem gaisa pārvadātājiem Santomē neveic regulāras darbības, turklāt INAC apgalvo, ka daļēji uztic uzraudzību to valstu kompetentajām iestādēm, kurās faktiski notiek minēto gaisa pārvadātāju darbības. Tomēr INAC nevarēja uzrādīt atbilstošus ar šīm iestādēm noslēgtus nolīgumus.

(58)

Turklāt, izpētot Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu izsniegtās AOC, ir atklājušās būtiskas neatbilstības saistībā ar ekspluatējamās gaisa kuģu flotes lidojumderīguma uzturēšanas apstiprinājumu, bīstamu kravu pārvadāšanas apstiprinājumu un atļauju veikt darbības sliktas redzamības apstākļos, kuras apspriežu gaitā neizdevās noskaidrot.

(59)

Ir pierādījumi, kas liecina, ka Santomē un Prinsipi sertificēto gaisa pārvadātāju gaisa kuģi bieži avarē. INAC ir apstiprinājis, ka Santomē un Prinsipi sertificēto gaisa pārvadātāju ekspluatācijā esošie Antonov 12, Ilyushin 76 un DHC 6 tipa gaisa kuģi ir cietuši četrās avārijās ar letālām sekām. INAC norāda, ka, cenšoties novērst šo situāciju, tas 2009. gada 21. februārī ir nolēmis apturēt visas Santomē un Prinsipi reģistrēto Antonov 12 tipa gaisa kuģu darbības. Tomēr INAC atzīst, ka šā tipa gaisa kuģus joprojām ekspluatē Santomē un Prinsipi sertificētie gaisa pārvadātāji British Gulf International, Transliz Aviation un Goliaf Air.

(60)

Ir arī pierādījumi, kas liecina, ka Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes nevēlas nodrošināt atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem – to pierāda tas, ka Santome un Prinsipi ir ilgstoši atlikusi ar Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmu (USOAP) saistīto ICAO revīziju. ICAO revīzija, kas bija paredzēta 2007. gada maijā un 2008. gada aprīlī, šajā laikā nevarēja notikt.

(61)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka Santomē un Prinsipi sertificētie gaisa pārvadātāji neatbilst attiecīgajiem drošības standartiem un tāpēc būtu jāiekļauj A pielikumā.

(62)

Ukrainas kompetentās iestādes 22. septembrī ir paziņojušas Komisijai, ka 2009. gada 17. augustā tās ir pieņēmušas lēmumu Nr. 574, ar kuru no lēmuma pieņemšanas dienas tiek pārtrauktas darbības saskaņā ar Ukraine Cargo Airways2008. gada 20. novembrī izsniegto AOC Nr. 145. Sniedzot paskaidrojumus Aviācijas drošības komitejai 2009. gada 11. novembrī, Ukrainas kompetentās iestādes ir apstiprinājušas, ka “aviosabiedrība Ukraine Cargo Airways nav iekļauta Ukrainā reģistrēto aviosabiedrību skaitā”.

(63)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, Ukraine Cargo Airways no A pielikuma būtu jāsvītro.

(64)

Ukrainas kompetentās iestādes 2009. gada 31. jūlijā ir paziņojušas Komisijai savu 2009. gada 25. maija lēmumu Nr. 357, kas paredz nekavējoties atsaukt Ukrainas gaisa pārvadātāja Volare AOC.

(65)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, gaisa pārvadātājs Volare no A pielikuma būtu jāsvītro.

(66)

Pēc Regulas (EK) Nr. 619/2009 pieņemšanas EK ekspertu grupa Eiropas Aviācijas drošības aģentūras vadībā 2009. gada 27. oktobrī ir apmeklējusi Ukrainas gaisa pārvadātāju Motor Sich (MSI), lai pārbaudītu, kā norit korektīvo pasākumu izpilde un vai iepriekš konstatētie drošības trūkumi ir faktiski un ilgtspējīgi novērsti.

(67)

Saskaņā ar ekspertu grupas apmeklējuma ziņojumā teikto, MSI ir pierādījis, ka ir veikta SAFA pārbaudēs konstatēto nepilnību pirmcēloņu analīze. Šķiet, ka pirmcēloņu analīze, kā arī saskaņā ar tās rezultātiem sagatavotie korektīvo pasākumu plāni ļauj pienācīgi novērst konstatētās nepilnības. Apmeklējuma laikā MSI ir paziņojis, ka visas SAFA pārbaudēs iepriekš konstatētās nepilnības, kas attiecas uz aviosabiedrības gaisa kuģu floti, ir novērstas un izlabotas, tostarp attiecībā uz EGPWS (Enhanced Ground Proximity Warning Systems – uzlabotā zemes tuvuma brīdinājuma sistēma) iekārtām, pilotu kabīnes sēdvietu drošības jostām ar plecu siksnām, kravas fiksācijas tīkliem. Aviosabiedrība turklāt ir paziņojusi, ka ir izstrādātas pacelšanās darbību izpildes aprēķina kartes visiem gaisa kuģu tipiem un visiem ekspluatācijā esošajiem skrejceļiem. Ekspertu grupa, ko vadīja Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, pēc fiziskajām un/vai dokumentu pārbaudēm ir pārliecinājusies, ka a) AN-12, AN-72 un YAK-40 tipa gaisa kuģi ir aprīkoti ar pilotu kabīņu sēdvietu drošības jostām ar plecu siksnām; b) AN-12 tipa gaisa kuģu pilotu kabīnes ir aprīkotas ar ātri uzvelkamām maskām (UR-11316 tipa gaisa kuģu aprīkošana ekspertu grupas apmeklējuma laikā vēl nebija pabeigta un eksperti varēja to pārbaudīt); c) uz AN-12 un AN-140 tipa gaisa kuģiem ir uzstādītas EGPWS iekārtas; d) AN-12 un YAK-40 tipa gaisa kuģi pašlaik izmanto visu ekspluatācijā esošo skrejceļu pacelšanās darbību izpildes kartes. Sniedzot paskaidrojumus Aviācijas drošības komitejai, Ukrainas kompetentās iestādes ir apstiprinājušas, ka gaisa pārvadātājs spēj piemērot kvalitātes pārvaldības sistēmu, un apņēmušās informēt Komisiju par šajā sakarā veicamās pārbaudes rezultātiem.

(68)

Saistībā ar lidojuma darbībām ekspertu grupa apmeklējuma laikā izlases kārtā jo īpaši pārbaudīja obligātā aprīkojuma sarakstus (MEL), ekspluatācijas rokasgrāmatas, lidojuma laika ierobežojumu shēmu, darbību kontroles un lidojumu dispečerapkalpošanas dokumentus un procedūras, iesniegto un aizpildīto lidojuma dokumentu mapes. Eksperti nav konstatējuši neatbilstības ICAO standartiem. Ekspertu grupas apmeklējuma laikā MSI turklāt ir apliecinājis, ka tas analizē reģistrētos lidojuma datus par visiem lidojumiem, ko veic tā ekspluatācijā esošie gaisa kuģi

(69)

Gaisa pārvadātājs lūdza, lai to uzklausa Aviācijas drošības komiteja, un sniedza paskaidrojumus 2009. gada 11. novembra sanāksmē, iesniedzot arī rakstisku pamatojuma informāciju par korektīvajiem pasākumiem, ko tas bija īstenojis, lai novērstu iepriekš konstatētos drošības trūkumus.

(70)

Pēc Ukrainas kompetento iestāžu un gaisa pārvadātāja 2009. gada 11. novembrī sniegtajiem paskaidrojumiem Aviācijas drošības komiteja lūdza Valsts Aviācijas pārvaldi iesniegt šādus dokumentus, lai varētu noteikt, vai pašreizējos apstākļos Motor Sich būtu svītrojams no saraksta: a) gaisa pārvadātāja kvalitātes pārvaldības sistēmas revīzijas ziņojumu; b) apstiprinājumu, ka visi Motor Sich gaisa kuģi, kas veic starptautiskus lidojumus, ir aprīkoti saskaņā ar ICAO standartiem, konkrēti: i) uz AN-12, AN-72 un YAK-40 tipa gaisa kuģiem ir pilotu kabīņu sēdvietu drošības jostas ar plecu siksnām; ii) AN-12 tipa gaisa kuģu pilotu kabīnēs ir ātri uzvelkamas maskas; iii) uz AN-12 un AN-140 tipa gaisa kuģiem ir EGPWS iekārtas; c) apstiprinājumu, ka gaisa pārvadātāja Motor Sich ekspluatācijas rokasgrāmatās AN-12 un YAK-40 tipa gaisa kuģiem ir pieejami visu pašlaik ekspluatācijā esošo skrejceļu pacelšanās darbību izpildes dati; d) pierādījumus, kas liecina, ka ir sekmīgi novērstas 38 nepilnības, ko Ukrainas Valsts Aviācijas pārvalde konstatēja 2009. gadā, veicot gaisa pārvadātāja uzraudzību. Ukrainas kompetentās iestādes šo informāciju iesniedza 16. novembrī.

(71)

Kad no Ukrainas kompetentajām iestādēm tika saņemta pieprasītā informācija, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka Motor Sich būtu jāsvītro no A pielikuma.

(72)

Pēc Regulas (EK) Nr. 619/2009 pieņemšanas EK ekspertu grupa 2009. gada 28. oktobrī ir apmeklējusi Ukrainas gaisa pārvadātāju UMAir, lai pārbaudītu, kā norit korektīvo pasākumu izpilde, un vai iepriekš konstatētie drošības trūkumi ir faktiski un ilgtspējīgi novērsti.

(73)

Apmeklējuma laikā ekspertu grupa tika iepazīstināta ar precizētu korektīvo pasākumu plānu, kurā bija norādīts, ka aviosabiedrības kvalitātes pārvaldītājs ir pārbaudījis veiktos korektīvos pasākumus. Tomēr pārbaudot, vai ir izpildīti korektīvie pasākumi, lai novērstu nepilnības, kas bija konstatētas EK ekspertu grupas apmeklējumā 2009. gada 28. maijā, atklājās, ka, lai gan kopš iepriekšējā apmeklējuma šis gaisa pārvadātājs bija pielicis ievērojamas pūles, lai pienācīgi novērstu konstatētās nepilnības, tomēr dažas nepilnības lidojumu drošības (lidojuma datu uzraudzība uz DC-9 tipa gaisa kuģiem) un lidojumderīguma uzturēšanas, tehniskās apkopes un mehānikas jomā (uz DC-9 un MD-80 tipa gaisa kuģiem vēl neizmanto dzinēja stāvokļa uzraudzības programmu) vēl nevar uzskatīt par novērstām. Turklāt saistībā ar lidojuma darbībām ekspertu grupa konstatēja jaunu nepilnību, proti, neatbilstību DC-9 tipa gaisa kuģu apstiprinātajā obligātā aprīkojuma sarakstā (MEL).

(74)

Aviācijas drošības komitejas 2009. gada 11. novembra sanāksmē UMAir paziņoja, ka ir lūdzis piemērot ierobežojumus savai AOC, izslēdzot no tās lidojumus uz Kopienu ar DC-9 tipa gaisa kuģiem. Ukrainas kompetentās iestādes 2009. gada 11. novembrī izsniedza jaunu AOC, kurā bija izslēgti lidojumi uz ES ar šā tipa gaisa kuģiem.

(75)

Komisija ir pieņēmusi zināšanai uzlabojumus, ko UMAir ir panācis laikposmā kopš EK ekspertu apmeklējuma 2009. gada maijā, kā arī šā gaisa pārvadātāja AOC piemērotos ierobežojumus. Ņemot vērā ievērojamās pūles, ko šis gaisa pārvadātājs ir ieguldījis, lai nodrošinātu lidojumu drošību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, tam būtu jāatļauj atjaunot lidojumus uz Kopienu, izmantojot daļu no tā gaisa kuģu flotes.

(76)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, UMAir būtu jāpārvieto no A pielikuma uz B pielikumu, atļaujot atjaunot lidojumus uz Kopienu ar MD-83 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmi UR-CFF.

(77)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 619/2009 Komisija ir turpinājusi cieši uzraudzīt, kā norit to pasākumu izpilde, ar kuriem Ukrainas kompetentās iestādes iepazīstināja Aviācijas drošības komiteju 2009. gada 1. jūlijā. Šajā nolūkā EK eksperti 26.–29. oktobrī ir apmeklējuši Ukrainas Valsts Aviācijas pārvaldi. Šā apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt, kā norit to korektīvo pasākumu izpilde, kas bija ierosināti, lai novērstu nepilnības, kuras bija norādītas EK ekspertu ziņojumā pēc apmeklējuma 2009. gada 25.–29. maijā, kā arī to korektīvo pasākumu izpilde, kas bija minēti korektīvo pasākumu plānā, ar kuru 23. jūnija nāca klajā Ukrainas Valsts Aviācijas pārvalde, lai uzlabotu tās regulatīvajā kontrolē esošo gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību.

(78)

Apmeklējuma ziņojumā ir norādīts, ka, pamatojoties uz Ukrainas kompetento iestāžu sniegtajiem pierādījumiem, par novērstām var uzskatīt 14 no 33 nepilnībām, ko EK eksperti konstatēja 2009. gada maija apmeklējumā. Pārējās 19 nepilnības vēl jānovērš.

(79)

Komisija ir pieņēmusi zināšanai uzlabojumus, ko kompetentās iestādes ir panākušas laikposmā kopš EK ekspertu apmeklējuma 2009. gada maijā, un jo īpaši sasniegumus Ukrainas gaisa pārvadātāju uzraudzības jomā, kā arī to, ka tās ir izslēgušas no Ukrainas reģistra ievērojamu skaitu gaisa kuģu (2008. gadā vairāk nekā 800 no 1 600 gaisa kuģiem). Iestādes ir aicinātas veltīt vēl vairāk pūļu, lai nostiprinātu drošības uzraudzību.

(80)

Pamatojoties uz šā gaisa pārvadātāja iesniegtajiem dokumentiem, Komisija atzīmē, ka ir mainījusies Ariana Afghan Airlines vadība, gaisa pārvadātājs ir uzaicinājis ārējus ekspertus, lai tie palīdzētu pārstrādāt gaisa pārvadātāja politiku, procedūras un rokasgrāmatas, turklāt aviosabiedrība ir iegādājusies divus Airbus A310 gaisa kuģus un saņēmusi ekspluatācijas atbalstu no Turkish Technic. Turklāt Komisija atzīmē, ka šis gaisa pārvadātājs bija gatavs Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas revīzijai.

(81)

Afganistānas Transporta un civilās aviācijas ministrija (MoTCA) ir sniegusi rakstisku informāciju par MoTCA un Ariana paveikto, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem. MoTCA apstiprina, ka Ariana Afghan Airlines ir īstenojis ievērojamas pārmaiņas attiecībā uz gaisa kuģu aprīkojumu, pārvaldību un dokumentāciju, bet atzīst, ka vēl nav notikusi ekspluatanta revīzija, lai gan līdz 2009. gada beigām revīzija ir paredzēta. Tādējādi MoTCA vēl nevar apgalvot, ka Ariana Afghan Airlines atbilst ICAO standartiem un ir ieviesusi efektīvu drošības pārvaldības sistēmu. Lai gan MoTCA apgalvo, ka šogad ir veikti dažādi uzraudzības pasākumi (piemēram, lidojuma un visaptverošas pārbaudes), tā nav sniegusi nekādus pierādījumus par šo pārbaužu rezultātiem.

(82)

Komisija atzīmē, ka Ariana Afghan Airlines ir guvis pozitīvus rezultātus, cenšoties panākt atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem. Taču, kamēr nav iesniegti papildu pierādījumi par to, ka šis gaisa pārvadātājs ir novērsis iepriekš konstatēto drošības trūkumu pirmcēloņus, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka tas būtu jāatstāj A pielikumā.

(83)

TAAG Angolan Airlines no 2009. gada jūlija bija atļauts apkalpot lidojumus uz Portugāli vienīgi ar Boeing 777-200 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TED, D2-TEE un D2-TEF saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 619/2009 (12) 58. un 59. apsvēruma nosacījumiem.

(84)

Komisija Angolas kompetentajām iestādēm (INAVIC) ir lūgusi sniegt informāciju par gaisa pārvadātāja TAAG Angolan Airlines uzraudzību, jo īpaši par to lidojumu pastiprinātu uzraudzību, kuru galamērķis ir Portugāle, kā arī par šīs uzraudzības rezultātiem.

(85)

INAVIC ir informējis Komisiju, ka ir pastiprināta TAAG Angolan Airlines pastāvīgā uzraudzība, jo īpaši, veicot perona pārbaudes, un ka šo pārbaužu rezultāti neliecina par drošības vai atkārtotiem trūkumiem.

(86)

TAAG Angolan Airlines lūdza, lai to uzklausa Aviācijas drošības komiteja, un sniedza paskaidrojumus 2009. gada 10. novembra sanāksmē, informējot par sava rīcības plāna īstenošanas gaitu un drošības pasākumiem lidojumos uz Lisabonu. Noskaidrojās, ka aviosabiedrība ir veikusi vairāk nekā 100 lidojumu uz Lisabonu ar Boeing 777 tipa gaisa kuģiem bez drošības problēmām un ka 2009. gada 23. oktobrīINAVIC ir sertificējis TAAG Boeing 777 tipa gaisa kuģus ETOPS 120 minūšu darbībām. Gaisa pārvadātājs vēlējās, lai tā B737-700 tipa gaisa kuģu flotei piešķir tādas pašas priekšrocības kā B777 flotei.

(87)

Portugāles kompetentās iestādes ir apstiprinājušas, ka perona pārbaudēs, ko tās veic, kopš TAAG Angolan Airlines ir atjaunojis lidojumus uz Lisabonu, nav konstatēti drošības vai atkārtoti trūkumi.

(88)

Tādējādi, pamatojoties uz kopīgajiem kritērijiem, ir secināts, ka TAAG būtu jāatstāj B pielikumā ar nosacījumu, ka šis gaisa pārvadātājs no Luandas uz Lisabonu neveic vairāk par desmit lidojumiem nedēļā ar Boeing B-777 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TED, D2-TEE un D2-TEF vai ar Boeing B-737-700 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TBF, D2-TBG, D2-TBH un D2-TBJ. Šos lidojumus var apkalpot tikai pēc tam, kad Angolas iestādes ir veikušas gaisa kuģu pirmslidojuma pārbaudes pirms katra lidojuma no Angolas, un Portugāles iestādes ir veikušas gaisa kuģu perona pārbaudes Portugālē. Šis ir pagaidu pasākums, un Komisija izvērtēs šo situāciju, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju un jo īpaši uz Portugāles kompetento iestāžu novērtējumu.

(89)

INAVIC ziņo par ievērojamiem panākumiem, cenšoties novērst pēc pēdējā ES drošības novērtēšanas apmeklējuma 2009. gada 8.–11. jūnijā vēl nenovērstās nepilnības. Tas ir turpinājis atjaunināt īpašos darbības noteikumus saskaņā ar ICAO prasībām, turpinājis pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, jo īpaši lidojuma darbību inspektorus, kas ir kvalificēti darbam uz Boeing 737-700 tipa gaisa kuģiem, tādējādi par 30 % palielinot uzraudzības pārbaužu kopskaitu.

(90)

INAVIC ziņo par to, kā norit Angolas gaisa pārvadātāju atkārtotās sertifikācijas procedūra, kas saskaņā ar prognozēm jāpabeidz līdz 2010. gada beigām, tomēr neviena gaisa pārvadātāja atkārtotā sertifikācija, izņemot TAAG Angolan Airlines, vēl nav pabeigta.

(91)

Komisija mudina INAVIC apņēmīgi turpināt Angolas gaisa pārvadātāju atkārtoto sertifikāciju un pienācīgu uzmanību veltīt šajā kontekstā apzinātajām iespējamajām drošības problēmām. Kamēr saskaņā ar jaunajiem Angolas aviācijas drošības noteikumiem nav pabeigta Aerojet, Air26, Air Gemini, Air Gicango, Air Jet, Air Nave, Alada, Angola Air Services, Diexim, Gira Globo, Heliang, Helimalongo, Mavewa, Pha, Rui & Conceicao, Sal, Servisair un Sonair atkārtotā sertifikācija, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šīs 18 aviosabiedrības būtu jāatstāj A sarakstā.

(92)

Berkut State Aircompany ir informējis Komisiju, ka no tā gaisa kuģu flotes ir izņemts viens IL-76 tipa un viens AN-12 tipa gaisa kuģis un ka 2009. gada augustā tas ir nolēmis ierobežot darbību un veikt tikai iekšējos lidojumus.

(93)

Kazahstānas kompetentās iestādes ir apstiprinājušas iepriekš minēto un sniegušas pierādījumus, kas apliecina, ka tās 2009. gada 30. oktobrīBerkut State Aircompany ir izsniegušas “Darbības apliecību”, kurā nav iekļauti komerciāli lidojumi.

(94)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka Berkut State Aircompany būtu jāsvītro no A pielikuma.

(95)

Kazahstānā sertificētais gaisa pārvadātājs Prime Aviation lūdza, lai to uzklausa Aviācijas drošības komiteja, un sniedza paskaidrojumus 2009. gada 11. novembrī. Tas paziņoja, ka tā komerciālo gaisa kuģu flotē ir tikai viens Challenger 604 tipa gaisa kuģis ar reģistrācijas zīmi P4-CHV, kas reģistrēts ārpus Kazahstānas (Arubā).

(96)

Arubas kompetentā iestāde atbild par šā Challenger 604 tipa gaisa kuģa ar reģistrācijas zīmi P4-CHV uzraudzību saskaņā ar Čikāgas Konvencijas 1. un 8. pielikuma noteikumiem un par lidojumderīguma uzturēšanas aspektiem saskaņā ar 6. pielikuma noteikumiem. Šī iestāde 2009. gada martā ir veikusi gaisa pārvadātāja Prime Aviation revīziju, kurā atklājās daudz trūkumu. Dokumentos, ko gaisa pārvadātājs ir iesniedzis Aviācijas drošības komitejai, nav pierādījumu, kas liecinātu, ka visi korektīvie pasākumi ir sekmīgi izpildīti. Attiecībā uz ICAO 6. pielikuma prasībām šajā revīzijā nav gūti pierādījumi par to, ka kompetentā iestāde veic efektīvu darbību uzraudzību. Jo īpaši trūkst pierādījumu par pienācīgu MEL apstiprināšanu un nav noskaidroti defektu novēršanas nosacījumi.

(97)

Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šis gaisa pārvadātājs būtu jāatstāj A pielikumā.

(98)

Kazahstānas kompetentās iestādes vēlējās, lai tās uzklausa Komisija un Aviācijas drošības komiteja, un sniedza paskaidrojumus 2009. gada 11. novembrī, informējot par uzlabojumiem drošības uzraudzības jomā.

(99)

Tās informēja Aviācijas drošības komiteju par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu divas nopietnās drošības problēmas, par kurām ICAO bija paziņots 2009. gada 30. oktobrī. Kompetentās iestādes pakāpeniski īsteno šos pasākumus, lai līdz 2010. gada oktobrim pabeigtu ar komerciālajā gaisa transportā iesaistītajiem gaisa kuģiem saistītos pasākumus.

(100)

Kazahstānas kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka ir sākušas virkni izpildes nodrošināšanas pasākumu, saskaņā ar kuriem ir apturētas vai atsauktas vairākas gaisa kuģa ekspluatanta apliecības. Konkrēti ir apturētas gaisa pārvadātāju Pankh Center Kazakhstan, Air Flamingo, Arkhabay, Air Company Atyrau Aue Joly un Turgay Avia AOC. Kompetentās iestādes ir apturējušas arī lidojumderīguma apliecības 66 Antonov 2 tipa gaisa kuģiem un svītrojušas no Kazahstānas reģistra 13 gaisa kuģus, tostarp desmit Ilyushin 76, vienu Ilyushin 62, vienu Antonov 28 un vienu Antonov 2 tipa gaisa kuģi.

(101)

Kazahstānas kompetentās iestādes ir arī paziņojušas un pierādījušas, ka ir atsaukta AOC šādiem desmit Kazahstānā sertificētiem gaisa pārvadātājiem: Irbis, Aerotur, MAK Air, Excellent Glide, Tulpar Avia Service, Takhmid Air, Starline KZ, Olimp Air, EOL Air (atsaukta 2009. gada 1. aprīlī), un Sayat Air (atsaukta 2009. gada 19. augustā). Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šie pārvadātāji būtu jāsvītro no A pielikuma.

(102)

Pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka visi Kazahstānā licencētie gaisa pārvadātāji, izņemot Air Astana, būtu jāatstāj A pielikumā.

(103)

Komisija atzīmē, ka Kazahstāna ir sākusi vērienīgu valsts aviācijas nozares reformu, jo īpaši, lai uzlabotu drošību. Komisija atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo aviācijas tiesību aktu reformu un Lidojumu ekspertīzes centra izveidi, kas Kazahstānā nodrošinās labāku civilās aviācijas regulējumu un kam būtu jāsagatavo virzība uz būtiskiem uzlabojumiem, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem. Šajā ziņā Kazahstānas kompetentās iestādes ir aicinātas vispusīgi sadarboties ar ICAO, lai nodrošinātu, ka ierosinātie rīcības plāni ir pieņemami ICAO un tiek laicīgi īstenoti.

(104)

Kirgizstānas kompetentās iestādes 2009. gada 11. novembrī ir sniegušas paskaidrojumus un ziņojušas par apzināto drošības problēmu novēršanai pieņemtā rīcības plāna īstenošanu. Jo īpaši tās ir norādījušas, ka ir pārskatīti tiesību akti aviācijas drošības jomā, tiek veidota neatkarīga civilās aviācijas drošības aģentūra un ir pieņemti stingrāki gaisa pārvadātāju sertifikācijas nosacījumi. Kompetentās iestādes arī ir paziņojušas, ka šo pasākumu rezultātā ir atsaukta ievērojama AOC daļa un ka vairums gaisa kuģu faktiski ir svītroti no reģistra.

(105)

Kirgizstānas kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tās ir izdevušas jaunu AOC gaisa pārvadātājam Asian Air. Pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka Asian Air būtu jāiekļauj A pielikumā.

(106)

Jāatzīst, ka Kirgizstāna ir sākusi vērienīgu valsts aviācijas nozares reformu, jo īpaši, lai uzlabotu drošību. Jāuzsver saskaņā ar Universālo drošības uzraudzības revīzijas programmu (USOAP) 2009. gada aprīlī veiktās ICAO revīzijas nozīme. Kirgizstānas kompetentās iestādes ir aicinātas vispusīgi sadarboties ar ICAO, lai nodrošinātu, ka ierosinātie rīcības plāni ir pieņemami ICAO un tiek laicīgi īstenoti.

(107)

Ir nolemts, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūra Kirgizstānā veiks pārbaudi, lai uzraudzītu, kā kompetentās iestādes un to pārraudzībā esošie uzņēmumi īsteno spēkā esošās drošības prasības. Pārbaude notiks, tiklīdz rīcības plāns būs saskaņots ar ICAO un īstenots.

(108)

Pamatojoties uz pārbaudītiem pierādījumiem (13) par ievērojamiem drošības trūkumiem, kas negatīvi ietekmē Krievijas Federācijā sertificētā gaisa pārvadātāja YAK Service spēju apkalpot lidojumus, Komisija 2009. gada 15. jūlijā ir sākusi ar šo gaisa pārvadātāju saistītu oficiālu izmeklēšanu. Krievijas Federācijas kompetentās iestādes 2009. gada 4. augustā ir paziņojušas Komisijai, ka pēc šo iestāžu veiktajām pārbaudēm, kas ir apstiprinājušas minētos trūkumus, saskaņā ar šo iestāžu 2009. gada 24. jūlija lēmumu šā gaisa pārvadātāja darbības, izmantojot YAK-42 un YAK-40 tipa gaisa kuģus, ir ierobežotas.

(109)

Krievijas Federācijas kompetentās iestādes 2009. gada 6. oktobrī ir paziņojušas Komisijai, ka pēc tam, kad minētais gaisa pārvadātājs bija veicis korektīvos pasākumus, tās ir atcēlušas šā gaisa pārvadātāja gaisa kuģiem piemērotos ekspluatācijas ierobežojumus. Gaisa pārvadātāju, piedaloties tā kompetentajai iestādei, 30. oktobrī uzklausīja Komisija un viena dalībvalsts.

(110)

Krievijas Federācijas kompetentās iestādes 11. novembrī ir sniegušas paskaidrojumus Aviācijas drošības komitejai, informējot par visiem uzraudzības pasākumiem un izpildes nodrošināšanas pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai nodrošinātu, ka gaisa pārvadātājs ilgtspējīgi novērš iepriekš konstatētos drošības trūkumus. Turklāt tās paziņoja, ka YAK Services ekspluatācijā esošajiem gaisa kuģiem regulāri tiks veiktas perona pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija un Aviācijas drošības komitejas locekļi uzskata, ka iepriekš konstatētie YAK Services drošības trūkumi Krievijas Federācijas kompetento iestāžu pārraudzībā ir novērsti.

(111)

Ievērojot kompetento iestāžu sniegto informāciju, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka pašreizējos apstākļos papildu pasākumi nav jāveic. Dalībvalstis sistemātiski pārbaudīs, vai YAK Services faktiski ievēro attiecīgo starptautisko drošības standartu prasības, piešķirot prioritāru nozīmi šā gaisa pārvadātāja gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008.

(112)

Ar 2009. gada 9. novembra vēstuli Krievijas Federācijas kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju par šo iestāžu sertifikācijas komitejas 2009. gada 6. novembra lēmumu atcelt gaisa pārvadātājam Aeroflot Nord iepriekš piemērotos darbības ierobežojumus.

(113)

Krievijas Federācijas kompetentās iestādes 2009. gada 9. novembrī ir informējušas Komisiju par grozījumiem 2008. gada 25. aprīlī pieņemtajā lēmumā, ar ko tās izslēdza no darbības Kopienā 13 Krievijas gaisa pārvadātāju AOC iekļautos gaisa kuģus. Šie gaisa kuģi nebija aprīkoti starptautisku lidojumu veikšanai saskaņā ar ICAO standartiem (uz tiem nebija TAWS/E-GPWS iekārtu), turklāt nebija atjaunotas to lidojumderīguma apliecības, kuru derīguma termiņš bija beidzies.

(114)

Jaunajā lēmumā noteikts, ka no ekspluatācijas, veicot lidojumus uz Kopienu, tās teritorijā un no Kopienas, ir izslēgti šādi gaisa kuģi:

a)

Aircompany Yakutia: Tupolev TU-154: RA-85007; Antonov AN-140: RA-41250; AN-24RV: RA-46496, RA-46665, RA-47304, RA-47352, RA-47353, RA-47360; AN-26: RA-26660;

b)

Atlant Soyuz: Tupolev TU-154M: RA-85672 un RA-85682;

c)

Gazpromavia: Tupolev TU-154M: RA-85625 un RA-85774; Yakovlev Yak-40: RA-87511, RA-88186 un RA-88300; Yak-40K: RA-21505 un RA-98109; Yak-42D: RA-42437; visi (22) helikopteri Kamov Ka-26 (reģistrācija nezināma); visi (49) helikopteri Mi-8 (reģistrācija nezināma); visi (11) helikopteri Mi-171 (reģistrācija nezināma); visi (8) helikopteri Mi-2 (reģistrācija nezināma); visi (1) helikopteri EC-120B: RA-04116;

d)

Kavminvodyavia: Tupolev TU-154B: RA-85494 un RA-85457;

e)

Krasnoyarsky Airlines: TU-154M: RA-85683 tipa gaisa kuģi, kas iepriekš bija iekļauts Krasnoyarsky Airlines AOC, kura šogad agrāk ir atsaukta, pašlaik ekspluatē cits Krievijas Federācijā sertificēts gaisa pārvadātājs;

f)

Kuban Airlines: Yakovlev Yak-42: RA-42331, RA-42336, RA-42350, RA-42538, un RA-42541;

g)

Orenburg Airlines: Tupolev TU-154B: RA-85602; visi TU-134 (reģistrācija nezināma); visi Antonov An-24 (reģistrācija nezināma); visi An-2 (reģistrācija nezināma); visi helikopteri Mi-2 (reģistrācija nezināma); visi helikopteri Mi-8 (reģistrācija nezināma);

h)

Siberia Airlines: Tupolev TU-154M: RA-85613, RA-85619, RA-85622 un RA-85690;

i)

Tatarstan Airlines: Yakovlev Yak-42D: RA-42374, RA-42433; visi Tupolev TU-134A, ieskaitot: RA-65065, RA-65102, RA-65691, RA-65970 un RA-65973; visi Antonov AN-24RV, ieskaitot: RA-46625 un RA-47818; AN24RV tipa gaisa kuģus ar reģistrācijas zīmēm RA-46625 un RA-47818 pašlaik ekspluatē cits Krievijas gaisa pārvadātājs;

j)

Ural Airlines: Tupolev TU-154B: RA-85319, RA-85337, RA-85357, RA-85375, RA-85374, RA-85432 un RA-85508;

k)

UTAir: Tupolev TU-154M: RA-85813, RA-85733, RA-85755, RA-85806, RA-85820; visi (25) TU-134: RA-65024, RA-65033, RA-65127, RA-65148, RA-65560, RA-65572, RA-65575, RA-65607, RA-65608, RA-65609, RA-65611, RA-65613, RA-65616, RA-65620, RA-65622, RA-65728, RA-65755, RA-65777, RA-65780, RA-65793, RA-65901, RA-65902 un RA-65977; gaisa kuģus RA-65143 un RA-65916 ekspluatē cits Krievijas gaisa pārvadātājs; visi (1) TU-134B: RA-65726 ekspluatē cits Krievijas gaisa pārvadātājs; visi (10) Yakovlev Yak-40: RA-87292, RA-87348, RA-87907, RA-87941, RA-87997, RA-88209, RA 88210, RA-88227, RA-88244 un RA-88280; visi helikopteri Mil-26: (reģistrācija nezināma); visi helikopteri Mil-10: (reģistrācija nezināma); visi helikopteri Mil-8: (reģistrācija nezināma); visi helikopteri AS-355: (reģistrācija nezināma); visi helikopteri BO-105: (reģistrācija nezināma); AN-24B (RA-46267 un RA-47289) tipa gaisa kuģus un AN-24RV (RA-46509, RA-46519 un RA-47800) tipa gaisa kuģus ekspluatē cits Krievijas gaisa pārvadātājs;

l)

Rossija (STC Russia): Tupolev TU-134: RA-65904, RA-65905, RA-65911, RA-65921 un RA-65979; TU-214: RA-64504, RA-64505; Ilyushin IL-18: RA-75454 un RA-75464; Yakovlev Yak-40: RA-87203, RA-87968, RA-87971 un RA-88200; gaisa kuģi RA-65555 ekspluatē cits Krievijas gaisa pārvadātājs.

(115)

Lai gan Komisija ir nosūtījusi konkrētus pieprasījumus, līdz šim tā nav saņēmusi pierādījumus, kas liecinātu, ka pārējie 2009. gada 13. jūlijā atjauninātajā Kopienas sarakstā iekļautie gaisa pārvadātāji un par šo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību atbildīgās iestādes būtu pilnā mērā īstenojušas atbilstošus nepilnību novēršanas pasākumus. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šiem gaisa pārvadātājiem arī turpmāk būtu jāpiemēro darbības aizliegums (A pielikums) vai attiecīgos gadījumos darbības ierobežojumi (B pielikums).

(116)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aviācijas drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza šādi:

1.

Regulas A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikumu;

2.

Regulas B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(2)  OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.

(3)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.

(4)  DGAC/F-2009-541, -798, LBA/D-2008-805, LBA/D-2009-8, -921, ENAC-IT-2008-602, -750, -648, ENAC-IT-2009-126, -198, -359, -374, -451, -597, -686, -730, DGCATR-2008-519, -347, DGCATR-2009-445, -559.

(5)  OV L 175, 5.7.2007., 12. lpp.

(6)  OV L 182, 15.7.2009., 4. lpp.

(7)  OV L 197, 25.7.2008., 39. lpp. un OV L 306, 15.11.2008., 49. lpp.

(8)  BCAA-2009-122, DGAC/F-2009-2112, DGAC/F-2009-2113.

(9)  CAA-UK-2009-126, DGAC/F-2009-137, DGAC/F-2009-257, DGAC/F-2009-779, DGAC/F-2009-1776.

(10)  BCAA-2009-122, DGAC/F-2009-2112, DGAC/F-2009-2113

(11)  OV L 283, 14.10.2006., 28. lpp.

(12)  OV L 182, 15.7.2009., 8. lpp.

(13)  FOCA-2008-320, ACG-2009-82, ACG-2009-150, CAA-N-2008-98, CAALAT-2009-11, ACG-2008-300, CAA-NL-2008-72, HCAAGR-2008-53, LBA/D-2008-482, ACG-2009-176, DGAC/F-2008-545, DGAC/F-2008-2646, DGAC/F-2009-372, ENAC-IT-2009-226.


A PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO PILNĪGU DARBĪBAS AIZLIEGUMU KOPIENĀ  (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs

ICAO aviokompānijas identifikācijas numurs

Gaisa pārvadātāja valsts

AIR KORYO

GACA-AOC/KOR-01

KOR

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

AIR WEST CO. LTD

004/A

AWZ

Sudānas Republika

ARIANA AFGHAN AIRLINES

AOC 009

AFG

Afganistāna

SIEM REAP AIRWAYS INTERNATIONAL

AOC/013/00

SRH

Kambodžas Karaliste

SILVERBACK CARGO FREIGHTERS

Nav zināms

VRB

Ruandas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Angolā, izņemot TAAG Angola Airlines, tostarp šādi:

 

 

Angolas Republika

AEROJET

015

Nav zināms

Angolas Republika

AIR26

004

DCD

Angolas Republika

AIR GEMINI

002

GLL

Angolas Republika

AIR GICANGO

009

Nav zināms

Angolas Republika

AIR JET

003

MBC

Angolas Republika

AIR NAVE

017

Nav zināms

Angolas Republika

ALADA

005

RAD

Angolas Republika

ANGOLA AIR SERVICES

006

Nav zināms

Angolas Republika

DIEXIM

007

Nav zināms

Angolas Republika

GIRA GLOBO

008

GGL

Angolas Republika

HELIANG

010

Nav zināms

Angolas Republika

HELIMALONGO

011

Nav zināms

Angolas Republika

MAVEWA

016

Nav zināms

Angolas Republika

PHA

019

Nav zināms

Angolas Republika

RUI & CONCEICAO

012

Nav zināms

Angolas Republika

SAL

013

Nav zināms

Angolas Republika

SERVISAIR

018

Nav zināms

Angolas Republika

SONAIR

014

SOR

Angolas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Beninā, tostarp šādi:

 

-

Beninas Republika

AERO BENIN

PEA No 014/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS

Nav zināms

Beninas Republika

AFRICA AIRWAYS

Nav zināms

AFF

Beninas Republika

ALAFIA JET

PEA No 014/ANAC/MDCTTTATP-PR/DEA/SCS

N/A

Beninas Republika

BENIN GOLF AIR

PEA No 012/MDCTTP-PR/ANAC/DEA/SCS.

Nav zināms

Beninas Republika

BENIN LITTORAL AIRWAYS

PEA No 013/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS.

LTL

Beninas Republika

COTAIR

PEA No 015/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS.

COB

Beninas Republika

ROYAL AIR

PEA No 11/ANAC/MDCTTP-PR/DEA/SCS

BNR

Beninas Republika

TRANS AIR BENIN

PEA No 016/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS

TNB

Beninas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Republikā, tostarp šādi:

 

 

Kongo Republika

AERO SERVICE

RAC06-002

RSR

Kongo Republika

EQUAFLIGHT SERVICES

RAC 06-003

EKA

Kongo Republika

SOCIETE NOUVELLE AIR CONGO

RAC 06-004

Nav zināms

Kongo Republika

TRANS AIR CONGO

RAC 06-001

Nav zināms

Kongo Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), tostarp šādi:

 

-

Kongo Demokrātiskā Republika

AFRICAN AIR SERVICES COMMUTER

409/CAB/MIN/TVC/051/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

AIR KASAI

409/CAB/MIN/ TVC/036/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

AIR KATANGA

409/CAB/MIN/TVC/031/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

AIR TROPIQUES

409/CAB/MIN/TVC/029/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

BLUE AIRLINES

409/CAB/MIN/TVC/028/08

BUL

Kongo Demokrātiskā Republika

BRAVO AIR CONGO

409/CAB/MIN/TC/0090/2006

BRV

Kongo Demokrātiskā Republika

BUSINESS AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/048/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

BUSY BEE CONGO

409/CAB/MIN/TVC/052/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

CETRACA AVIATION SERVICE

409/CAB/MIN/TVC/026/08

CER

Kongo Demokrātiskā Republika

CHC STELLAVIA

409/CAB/MIN/TC/0050/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

COMPAGNIE AFRICAINE D’AVIATION (CAA)

409/CAB/MIN/TVC/035/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

DOREN AIR CONGO

409/CAB/MIN/TVC/0032/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

ENTREPRISE WORLD AIRWAYS (EWA)

409/CAB/MIN/TVC/003/08

EWS

Kongo Demokrātiskā Republika

FILAIR

409/CAB/MIN/TVC/037/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

GALAXY KAVATSI

409/CAB/MIN/TVC/027/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

GILEMBE AIR SOUTENANCE (GISAIR)

409/CAB/MIN/TVC/053/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

GOMA EXPRESS

409/CAB/MIN/TC/0051/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

GOMAIR

409/CAB/MIN/TVC/045/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

HEWA BORA AIRWAYS (HBA)

409/CAB/MIN/TVC/038/08

ALX

Kongo Demokrātiskā Republika

INTERNATIONAL TRANS AIR BUSINESS (ITAB)

409/CAB/MIN/TVC/033/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

KIN AVIA

409/CAB/MIN/TVC/042/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

LIGNES AÉRIENNES CONGOLAISES (LAC)

Ministerial signature (ordonnance No. 78/205)

LCG

Kongo Demokrātiskā Republika

MALU AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/04008

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

MANGO AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/034/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

SAFE AIR COMPANY

409/CAB/MIN/TVC/025/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

SERVICES AIR

409/CAB/MIN/TVC/030/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

SWALA AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/050/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

TMK AIR COMMUTER

409/CAB/MIN/TVC/044/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

TRACEP CONGO AVIATION

409/CAB/MIN/TVC/046/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

TRANS AIR CARGO SERVICES

409/CAB/MIN/TVC/024/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

WIMBI DIRA AIRWAYS

409/CAB/MIN/TVC/039/08

WDA

Kongo Demokrātiskā Republika

ZAABU INTERNATIONAL

409/CAB/MIN/TVC/049/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Džibutijā, tostarp šādi:

 

 

Džibutija

DAALLO AIRLINES

Nav zināms

DAO

Džibutija

DJIBOUTI AIRLINES

Nav zināms

DJB

Džibutija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Ekvatoriālajā Gvinejā, tostarp šādi:

 

 

Ekvatoriālā Gvineja

CRONOS AIRLINES

Nav zināms

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

CEIBA INTERCONTINENTAL

Nav zināms

CEL

Ekvatoriālā Gvineja

EGAMS

Nav zināms

EGM

Ekvatoriālā Gvineja

EUROGUINEANA DE AVIACION Y TRANSPORTES

2006/001/MTTCT/DGAC/SOPS

EUG

Ekvatoriālā Gvineja

GENERAL WORK AVIACION

002/ANAC

n/a

Ekvatoriālā Gvineja

GETRA — GUINEA ECUATORIAL DE TRANSPORTES AEREOS

739

GET

Ekvatoriālā Gvineja

GUINEA AIRWAYS

738

n/a

Ekvatoriālā Gvineja

STAR EQUATORIAL AIRLINES

Nav zināms

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

UTAGE — UNION DE TRANSPORT AEREO DE GUINEA ECUATORIAL

737

UTG

Ekvatoriālā Gvineja

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Indonēzijā, izņemot Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines, un Ekspres Transportasi Antarbenua, tostarp šādi:

 

 

Indonēzijas Republika

AIR PACIFIC UTAMA

135-020

Nav zināms

Indonēzijas Republika

ALFA TRANS DIRGANTATA

135-012

Nav zināms

Indonēzijas Republika

ASCO NUSA AIR

135-022

Nav zināms

Indonēzijas Republika

ASI PUDJIASTUTI

135-028

Nav zināms

Indonēzijas Republika

AVIASTAR MANDIRI

135-029

Nav zināms

Indonēzijas Republika

CARDIG AIR

121-013

Nav zināms

Indonēzijas Republika

DABI AIR NUSANTARA

135-030

Nav zināms

Indonēzijas Republika

DERAYA AIR TAXI

135-013

DRY

Indonēzijas Republika

DERAZONA AIR SERVICE

135-010

DRZ

Indonēzijas Republika

DIRGANTARA AIR SERVICE

135-014

DIR

Indonēzijas Republika

EASTINDO

135-038

Nav zināms

Indonēzijas Republika

GATARI AIR SERVICE

135-018

GHS

Indonēzijas Republika

INDONESIA AIR ASIA

121-009

AWQ

Indonēzijas Republika

INDONESIA AIR TRANSPORT

135-034

IDA

Indonēzijas Republika

INTAN ANGKASA AIR SERVICE

135-019

Nav zināms

Indonēzijas Republika

JOHNLIN AIR TRANSPORT

135-043

Nav zināms

Indonēzijas Republika

KAL STAR

121-037

KLS

Indonēzijas Republika

KARTIKA AIRLINES

121-003

KAE

Indonēzijas Republika

KURA-KURA AVIATION

135-016

KUR

Indonēzijas Republika

LION MENTARI ARILINES

121-010

LNI

Indonēzijas Republika

MANUNGGAL AIR SERVICE

121-020

Nav zināms

Indonēzijas Republika

MEGANTARA

121-025

MKE

Indonēzijas Republika

MERPATI NUSANTARA AIRLINES

121-002

MNA

Indonēzijas Republika

METRO BATAVIA

121-007

BTV

Indonēzijas Republika

MIMIKA AIR

135-007

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NATIONAL UTILITY HELICOPTER

135-011

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NUSANTARA AIR CHARTER

121-022

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NUSANTARA BUANA AIR

135-041

Nav zināms

Indonēzijas Republika

NYAMAN AIR

135-042

Nav zināms

Indonēzijas Republika

PELITA AIR SERVICE

121-008

PAS

Indonēzijas Republika

PENERBANGAN ANGKASA SEMESTA

135-026

Nav zināms

Indonēzijas Republika

PURA WISATA BARUNA

135-025

Nav zināms

Indonēzijas Republika

REPUBLIC EXPRESS AIRLINES

121-040

RPH

Indonēzijas Republika

RIAU AIRLINES

121-016

RIU

Indonēzijas Republika

SAMPOERNA AIR NUSANTARA

135-036

SAE

Indonēzijas Republika

SAYAP GARUDA INDAH

135-004

Nav zināms

Indonēzijas Republika

SKY AVIATION

135-044

Nav zināms

Indonēzijas Republika

SMAC

135-015

SMC

Indonēzijas Republika

SRIWIJAYA AIR

121-035

SJY

Indonēzijas Republika

SURVEI UDARA PENAS

135-006

Nav zināms

Indonēzijas Republika

TRANSWISATA PRIMA AVIATION

135-021

Nav zināms

Indonēzijas Republika

TRAVEL EXPRESS AVIATION SERVICE

121-038

XAR

Indonēzijas Republika

TRAVIRA UTAMA

135-009

Nav zināms

Indonēzijas Republika

TRI MG INTRA ASIA AIRLINES

121-018

TMG

Indonēzijas Republika

TRIGANA AIR SERVICE

121-006

TGN

Indonēzijas Republika

UNINDO

135-040

Nav zināms

Indonēzijas Republika

WING ABADI AIRLINES

121-012

WON

Indonēzijas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kazahstānā, izņemot Air Astana, tostarp šādi:

 

 

Kazahstānas Republika

AERO AIR COMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AEROPRAKT KZ

Nav zināms

APK

Kazahstānas Republika

AIR ALMATY

AK-0331-07

LMY

Kazahstānas Republika

AIR COMPANY KOKSHETAU

AK-0357-08

KRT

Kazahstānas Republika

AIR DIVISION OF EKA

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AIR FLAMINGO

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AIR TRUST AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

AK SUNKAR AIRCOMPANY

Nav zināms

AKS

Kazahstānas Republika

ALMATY AVIATION

Nav zināms

LMT

Kazahstānas Republika

ARKHABAY

Nav zināms

KEK

Kazahstānas Republika

ASIA CONTINENTAL AIRLINES

AK-0345-08

CID

Kazahstānas Republika

ASIA CONTINENTAL AVIALINES

AK-0371-08

RRK

Kazahstānas Republika

ASIA WINGS

AK-0390-09

AWA

Kazahstānas Republika

ASSOCIATION OF AMATEUR PILOTS OF KAZAKHSTAN

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ATMA AIRLINES

AK-0372-08

AMA

Kazahstānas Republika

ATYRAU AYE JOLY

AK-0321-07

JOL

Kazahstānas Republika

AVIA-JAYNAR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

BEYBARS AIRCOMPANY

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

BERKUT AIR/BEK AIR

AK-0311-07

BKT/BEK

Kazahstānas Republika

BERKUT KZ

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

BURUNDAYAVIA AIRLINES

AK-0374-08

BRY

Kazahstānas Republika

COMLUX

AK-0352-08

KAZ

Kazahstānas Republika

DETA AIR

AK-0344-08

DET

Kazahstānas Republika

EAST WING

AK-0332-07

EWZ

Kazahstānas Republika

EASTERN EXPRESS

AK-0358-08

LIS

Kazahstānas Republika

EURO-ASIA AIR

AK-0384-09

EAK

Kazahstānas Republika

EURO-ASIA AIR INTERNATIONAL

Nav zināms

KZE

Kazahstānas Republika

FENIX

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

FLY JET KZ

AK-0391-09

FJK

Kazahstānas Republika

IJT AVIATION

AK-0335-08

DVB

Kazahstānas Republika

INVESTAVIA

AK-0342-08

TLG

Kazahstānas Republika

IRTYSH AIR

AK-0381-09

MZA

Kazahstānas Republika

JET AIRLINES

AK-0349-09

SOZ

Kazahstānas Republika

JET ONE

AK-0367-08

JKZ

Kazahstānas Republika

KAZAIR JET

AK-0387-09

KEJ

Kazahstānas Republika

KAZAIRTRANS AIRLINE

AK-0347-08

KUY

Kazahstānas Republika

KAZAIRWEST

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

KAZAVIA

Nav zināms

KKA

Kazahstānas Republika

KAZAVIASPAS

Nav zināms

KZS

Kazahstānas Republika

KOKSHETAU

AK-0357-08

KRT

Kazahstānas Republika

MEGA AIRLINES

AK-0356-08

MGK

Kazahstānas Republika

MIRAS

AK-0315-07

MIF

Kazahstānas Republika

NAVIGATOR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

ORLAN 2000 AIRCOMPANY

Nav zināms

KOV

Kazahstānas Republika

PANKH CENTER KAZAKHSTAN

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

PRIME AVIATION

 

 

Kazahstānas Republika

SALEM AIRCOMPANY

Nav zināms

KKS

Kazahstānas Republika

SAMAL AIR

Nav zināms

SAV

Kazahstānas Republika

SAYAKHAT AIRLINES

AK-0359-08

SAH

Kazahstānas Republika

SEMEYAVIA

Nav zināms

SMK

Kazahstānas Republika

SCAT

AK-0350-08

VSV

Kazahstānas Republika

SKYBUS

AK-0364-08

BYK

Kazahstānas Republika

SKYJET

AK-0307-09

SEK

Kazahstānas Republika

SKYSERVICE

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

TYAN SHAN

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

UST-KAMENOGORSK

AK-0385-09

UCK

Kazahstānas Republika

ZHETYSU AIRCOMPANY

Nav zināms

JTU

Kazahstānas Republika

ZHERSU AVIA

Nav zināms

RZU

Kazahstānas Republika

ZHEZKAZGANAIR

Nav zināms

Nav zināms

Kazahstānas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kirgizstānas Republikā, tostarp šādi:

 

 

Kirgizstānas Republika

AIR MANAS

17

MBB

Kirgizstānas Republika

ASIAN AIR

Nav zināms

AAZ

Kirgizstānas Republika

AVIA TRAFFIC COMPANY

23

AVJ

Kirgizstānas Republika

AEROSTAN (EX BISTAIR-FEZ BISHKEK)

08

BSC

Kirgizstānas Republika

CLICK AIRWAYS

11

CGK

Kirgizstānas Republika

DAMES

20

DAM

Kirgizstānas Republika

EASTOK AVIA

15

EEA

Kirgizstānas Republika

GOLDEN RULE AIRLINES

22

GRS

Kirgizstānas Republika

ITEK AIR

04

IKA

Kirgizstānas Republika

KYRGYZ TRANS AVIA

31

KTC

Kirgizstānas Republika

KYRGYZSTAN

03

LYN

Kirgizstānas Republika

MAX AVIA

33

MAI

Kirgizstānas Republika

S GROUP AVIATION

6

SGL

Kirgizstānas Republika

SKY GATE INTERNATIONAL AVIATION

14

SGD

Kirgizstānas Republika

SKY WAY AIR

21

SAB

Kirgizstānas Republika

TENIR AIRLINES

26

TEB

Kirgizstānas Republika

TRAST AERO

05

TSJ

Kirgizstānas Republika

VALOR AIR

07

VAC

Kirgizstānas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Libērijā

 

-

Libērija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Gabonas Republikā, izņemot Gabon Airlines, Afrijet un SN2AG, tostarp šādi:

 

 

Gabonas Republika

AIR SERVICES SA

0002/MTACCMDH/SGACC/DTA

AGB

Gabonas Republika

AIR TOURIST (ALLEGIANCE)

0026/MTACCMDH/SGACC/DTA

NIL

Gabonas Republika

NATIONALE ET REGIONALE TRANSPORT (NATIONALE)

0020/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

SCD AVIATION

0022/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

SKY GABON

0043/MTACCMDH/SGACC/DTA

SKG

Gabonas Republika

SOLENTA AVIATION GABON

0023/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, kam apliecību piešķīrušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Santomē un Prinsipi, tostarp šādi:

-

-

Santome un Prinsipi

AFRICA CONNECTION

10/AOC/2008

Nav zināms

Santome un Prinsipi

BRITISH GULF INTERNATIONAL COMPANY LTD

01/AOC/2007

BGI

Santome un Prinsipi

EXECUTIVE JET SERVICES

03/AOC/2006

EJZ

Santome un Prinsipi

GLOBAL AVIATION OPERATION

04/AOC/2006

Nav zināms

Santome un Prinsipi

GOLIAF AIR

05/AOC/2001

GLE

Santome un Prinsipi

ISLAND OIL EXPLORATION

01/AOC/2008

Nav zināms

Santome un Prinsipi

STP AIRWAYS

03/AOC/2006

STP

Santome un Prinsipi

TRANSAFRIK INTERNATIONAL LTD

02/AOC/2002

TFK

Santome un Prinsipi

TRANSCARG

01/AOC/2009

Nav zināms

Santome un Prinsipi

TRANSLIZ AVIATION (TMS)

02/AOC/2007

TMS

Santome un Prinsipi

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sjerraleonē, tostarp šādi:

-

-

Sjerraleone

AIR RUM, LTD

Nav zināms

RUM

Sjerraleone

DESTINY AIR SERVICES, LTD

Nav zināms

DTY

Sjerraleone

HEAVYLIFT CARGO

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

ORANGE AIR SIERRA LEONE LTD

Nav zināms

ORJ

Sjerraleone

PARAMOUNT AIRLINES, LTD

Nav zināms

PRR

Sjerraleone

SEVEN FOUR EIGHT AIR SERVICES LTD

Nav zināms

SVT

Sjerraleone

TEEBAH AIRWAYS

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Svazilendā, tostarp šādi:

-

-

Svazilenda

AERO AFRICA (PTY) LTD

Nav zināms

RFC

Svazilenda

JET AFRICA SWAZILAND

Nav zināms

OSW

Svazilenda

ROYAL SWAZI NATIONAL AIRWAYS CORPORATION

Nav zināms

RSN

Svazilenda

SCAN AIR CHARTER, LTD

Nav zināms

Nav zināms

Svazilenda

SWAZI EXPRESS AIRWAYS

Nav zināms

SWX

Svazilenda

SWAZILAND AIRLINK

Nav zināms

SZL

Svazilenda

Visi gaisa pārvadātāji, kam apliecību piešķīrušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Zambijā, tostarp šādi:

 

 

Zambija

ZAMBEZI AIRLINES

Z/AOC/001/2009

ZMA

Zambija


(1)  A pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.


B PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO DARBĪBAS IEROBEŽOJUMUS KOPIENĀ  (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs

ICAO aviokompānijas identifikācijas numurs

Gaisa pārvadātāja valsts

Gaisa kuģa tips

Reģistrācijas zīme(-s) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i)

Reģistrācijas valsts

AFRIJET  (2)

CTA 0002/MTAC/ANAC-G/DSA

 

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot divus Falcon 50 tipa gaisa kuģus; vienu Falcon 900 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot TR-LGV; TR-LGY; TR-AFJ

Gabonas Republika

AIR ASTANA  (3)

AK-0388-09

KZR

Kazahstāna

Visa flote, izņemot divus B767 tipa gaisa kuģus; četrus B757 tipa gaisa kuģus; desmit A319/320/321 tipa gaisa kuģus; piecus Fokker 50 tipa gaisa kuģus

Visa flote, izņemot P4-KCA, P4-KCB; P4-EAS, P4-FAS, P4-GAS, P4-MAS; P4-NAS, P4-OAS, P4-PAS, P4-SAS, P4-TAS, P4-UAS, P4-VAS, P4-WAS, P4-YAS, P4-XAS; P4-HAS, P4-IAS, P4-JAS, P4-KAS, P4-LAS

Aruba (Nīderlandes Karaliste)

AIR BANGLADESH

17

BGD

Bangladeša

B747-269B

S2-ADT

Bangladeša

AIR SERVICE COMORES

06-819/TA-15/DGACM

KMD

Komoru salas

Visa flote, izņemot LET 410 UVP

Visa flote, izņemot D6-CAM (851336)

Komoru salas

GABON AIRLINES  (4)

CTA 0001/MTAC/ANAC

GBK

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot vienu Boeing B-767-200 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot TR-LHP

Gabonas Republika

NOUVELLE AIR AFFAIRES GABON (SN2AG)

CTA 0003/MTAC/ANAC-G/DSA

NVS

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot vienu Challenger CL601 tipa gaisa kuģi; vienu HS-125-800 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot TR-AAG, ZS-AFG

Gabonas Republika; Dienvidāfrikas Republika

TAAG ANGOLA AIRLINES  (5)

001

DTA

Angolas Republika

Visa flote, izņemot trīs Boeing B-777 tipa gaisa kuģus un četrus B-737-700 gaisa kuģus

Visa flote, izņemot D2-TED, D2-TEE, D2-TEF, D2-TBF, D2, TBG, D2-TBG, D2-TBJ

Angolas Republika

UKRAINIAN MEDITERRANEAN

164

UKM

Ukraina

Visa flote, izņemot vienu MD-83 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot UR-CFF

Ukraina


(1)  B pielikumā minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.

(2)  Afrijet lidojumiem Eiropas Kopienā ir atļauts izmantot tikai šo konkrēto gaisa kuģi.

(3)  Air Astana lidojumiem Eiropas Kopienā ir atļauts izmantot tikai šo konkrēto gaisa kuģi.

(4)  Gabon Airlines lidojumiem Eiropas Kopienā ir atļauts izmantot tikai šo konkrēto gaisa kuģi.

(5)  TAAG Angola Airlines ir atļauts lidot tikai uz Portugāli, izmantojot norādīto gaisa kuģi, saskaņā ar šīs regulas 58. un 59. apsvērumā izklāstītajiem nosacījumiem.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1145/2009

(2009. gada 26. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot dziļūdens haizivis V, VI, VII, VIII un IX zonā Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2008. gada 28. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2008, ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2009. un 2010. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2009. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 352, 31.12.2008., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

8/DSS

Dalībvalsts

SPĀNIJA

Krājums

DWS/56789-

Suga

Dziļūdens haizivis

Zona

V, VI, VII, VIII un IX (EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Datums

2009. gada 17. oktobris


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/40


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1146/2009

(2009. gada 26. novembris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1104/2009 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 27. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 303, 18.11.2009., 62. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 27. novembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

34,42

0,96

1701 11 90 (1)

34,42

4,58

1701 12 10 (1)

34,42

0,82

1701 12 90 (1)

34,42

4,28

1701 91 00 (2)

40,56

5,30

1701 99 10 (2)

40,56

2,17

1701 99 90 (2)

40,56

2,17

1702 90 95 (3)

0,41

0,27


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/42


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1147/2009

(2009. gada 26. novembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 676/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Spānijā.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo maksimālo nodokļa samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)

Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas nodokļa maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz piedāvājumiem, kas iesniegti no 2009. gada 13. novembra līdz 26. novembrim saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu, ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai nosaka 15,49 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 25 500 tonnu apjomā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 27. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 196, 28.7.2009., 6. lpp.

(3)  OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/43


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1148/2009

(2009. gada 26. novembris)

par piedāvājumiem, kas iesniegti attiecībā uz kukurūzas importu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 677/2009 (2) tika izsludināts konkurss par maksimālo ievedmuitas nodokļa samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Portugālē.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru var nolemt noraidīt visus piedāvājumus.

(3)

It īpaši ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā minētos kritērijus, nav norādīts, ka jānosaka maksimālās kompensācijas lielums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Noraida piedāvājumus, kas no 2009. gada 13. novembra līdz 26. novembrim iesniegti saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 677/2009 minēto konkursu par maksimālo ievedmuitas nodokļa samazinājumu kukurūzai.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 27. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 196, 28.7.2009., 7. lpp.

(3)  OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.


DIREKTĪVAS

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/44


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/145/EK

(2009. gada 26. novembris),

ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu, 44. panta 2. punktu un 48. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Kā liecina dažāda veida attīstība starptautiskā un Kopienas mērogā, pēdējos gados ir palielinājusies bioloģiskās daudzveidības un augu ģenētisko resursu uzturēšanas jautājumu aktualitāte. Kā piemērs jāmin Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums 93/626/EEK, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (2), Padomes 2004. gada 24. februāra Lēmums 2004/869/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēgts Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (3), Padomes 2004. gada 24. aprīļa Regula (EK) Nr. 870/2004, ar ko izveido Kopienas programmu ģenētisko resursu saglabāšanai, raksturošanai, vākšanai un izmantošanai lauksaimniecībā un atceļ Regulu (EK) Nr. 1467/94 (4), un Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (5). Saskaņā ar Direktīvu 2002/55/EK jāparedz īpaši nosacījumi, lai ņemtu vērā šos jautājumus attiecībā uz dārzeņu sēklu tirdzniecību.

(2)

Lai nodrošinātu saglabāšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu uzmantošanu, savvaļas sugas un šķirnes, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija (saglabāšanas šķirnes), jāaudzē un jāpārdod, pat ja tās neatbilst vispārīgajām prasībām par šķirņu atzīšanu un sēklu tirdzniecību. Papildus vispārējam mērķim aizsargāt augu ģenētiskos resursus, šīs šķirnes ir jo īpaši jāsaglabā, jo tās ir sevišķi labi pielāgojušās konkrētiem vietējiem apstākļiem.

(3)

Lai nodrošinātu augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu uzmantošanu, šķirnes, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos (šķirnes, kas ir izveidotas audzēšanai konkrētos apstākļos), jāaudzē un jāpārdod, pat ja tās neatbilst vispārīgajām prasībām par šķirņu atzīšanu un sēklu tirdzniecību. Papildus vispārējam mērķim aizsargāt augu ģenētiskos resursus, šīs šķirnes ir jo īpaši jāsaglabā, jo tās ir piemērotas audzēšanai īpašos klimatiskos, augsnei raksturīgos un agrotehniskos apstākļos (piemēram, aprūpe ar rokām, atkārtota ražas novākšana).

(4)

Lai uzturētu saglabāšanas šķirnes un šķirnes, kas ir izveidotas audzēšanai konkrētos apstākļos, jāparedz atkāpes attiecībā uz šo šķirņu atzīšanu, kā arī šo šķirņu sēklu ražošanu un tirdzniecību.

(5)

Minētajām atkāpēm jāattiecas uz pamatprasībām saistībā ar šķirnes atzīšanu un procedūras prasībām, kas paredzētas Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīvā 2003/91/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta nolūkā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu dārzeņu sugu pārbaudes nosacījumiem (6).

(6)

Dalībvalstīm jo īpaši jāatļauj pieņemt noteikumus attiecībā uz atšķirīgumu, stabilitāti un viendabīgumu. Šie noteikumi attiecībā uz atšķirīgumu un stabilitāti jāpamato vismaz uz īpašībām, kas norādītas tehniskajā anketā, kura jāaizpilda pieteikuma iesniedzējam saistībā ar pieteikumu šķirnes atzīšanai, kā minēts Direktīvas 2003/91/EK I un II pielikumā. Ja viendabīgumu nosaka, izmantojot pazīmēm neatbilstošus eksemplārus (off-types), noteikumu pamatā jābūt definētiem standartiem.

(7)

Jāparedz procedūras noteikumi, saskaņā ar kuriem saglabāšanas šķirni vai šķirni, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, var apstiprināt bez oficiālas pārbaudes. Turklāt attiecībā uz šo šķirņu nosaukumu jāparedz atsevišķas atkāpes no noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2002/55/EK un Komisijas 2009. gada 22. jūlija Regulā (EK) Nr. 637/2009, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību (7).

(8)

Attiecībā uz saglabāšanas šķirnēm jāparedz ierobežojumi saistībā ar sēklu ražošanu un tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes reģionu, lai nodrošinātu, ka sēklu tirdzniecība notiek saistībā ar saglabāšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm ir jābūt iespējai apstiprināt papildu reģionus, kuros ir atļauts pārdod sēklas tādos daudzumos, kas pārsniedz attiecīgās saglabāšanas šķirnes tās izcelsmes reģionā nepieciešamo daudzumu, ja šie papildu reģioni ir salīdzināmi no dabīgas un daļēji dabīgas dzīvotnes viedokļa. Lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta saikne ar izcelsmes reģionu, minēto noteikumu nepiemēro, ja dalībvalsts ir apstiprinājusi papildu ražošanas reģionus.

(9)

Jānosaka maksimālais pārdodamais daudzums katrai saglabāšanas šķirnei un katrai šķirnei, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos.

(10)

Attiecībā uz saglabāšanas šķirnēm tirgū laistie sēklu daudzumi vienas šķirnes robežās nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas vajadzīgs, lai iegūtu attiecīgās šķirnes dārzeņus ierobežotā platībā, kas noteikta atbilstoši attiecīgās sugas audzēšanas nozīmei. Lai nodrošinātu, ka šo daudzumu ievēro, dalībvalstīm jāpieprasa, lai ražotāji ziņotu par saglabāšanas šķirņu sēklu daudzumu, ko tās plāno ražot, un vajadzības gadījumā jānosaka ražotājiem daudzums.

(11)

Daudzuma ierobežojumu šķirnēm, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, nosaka ar prasību pārdot sēklas nelielos iepakojumos, tādējādi mazos iepakojumos pārdoto sēklu salīdzinoši augstās izmaksas darbosies kā daudzuma ierobežojums.

(12)

Attiecībā uz saglabāšanas šķirnēm un šķirnēm, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, jānodrošina sēklu izsekojamība, nosakot atbilstošas iepakojuma noslēgšanas un marķēšanas prasības.

(13)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas pareizu piemērošanu, saglabāšanas šķirņu un šķirņu, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklu kultūrām jāatbilst īpašiem noteikumiem par sēklu sertificēšanu un pārbaudi. Jāveic sēklu oficiālas pēcpārbaudes. Visos ražošanas un tirdzniecības posmos jāveic oficiāla uzraudzība. To saglabāšanas šķirņu sēklu apjoms, ko laiž tirgū, piegādātājiem jāpaziņo dalībvalstīm un dalībvalstīm Komisijai.

(14)

Pēc trim gadiem Komisijai jānovērtē, vai ir efektīvi šajā direktīvā paredzētie pasākumi, jo īpaši noteikumi par daudzuma ierobežojumiem saglabāšanas šķirņu un šķirņu, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklu tirdzniecībai.

(15)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā direktīvā noteiktas atsevišķas atkāpes saistībā ar saglabāšanu in situ un ilgtspējīgu augu ģenētisko resursu izmantošanu ar audzēšanu un tirdzniecību attiecībā uz Direktīvā 2002/55/EK iekļautajām dārzeņu sugām:

a)

lai atzītu iekļaušanai valstu katalogos dārzeņu sugu šķirnes, kā noteikts Direktīvā 2002/55/EK, savvaļas sugas un šķirnes, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, turpmāk – “saglabāšanas šķirnes”; un

b)

lai atzītu iekļaušanai a) punktā minētajos katalogos šķirnes, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, turpmāk – “šķirnes, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos”; un

c)

lai tirdzniecībā laistu šādu saglabāšanas šķirņu un šķirņu, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklas.

2.   Ja šajā direktīvā nav paredzēts citādi, piemēro Direktīvu 2002/55/EK.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla uzturēšana dabiskajā vidē un kultivētu sugu gadījumā – lauksaimnieciski izmantotajā vidē, kurā tās izveidojušas atšķirīgās īpašības;

b)

“ģenētiskā erozija” ir pakāpeniska ģenētiskās daudzveidības zaudēšana vienu un to pašu sugu populāciju vai šķirņu starpā un populācijās un šķirnēs vai sugu ģenētiskās bāzes samazināšanās cilvēku iejaukšanās vai vides pārmaiņu dēļ;

c)

“savvaļas sugas” ir tādu augu sugu populāciju vai klonu kopums, kas ir dabiskā veidā pielāgotas vides apstākļiem reģionā.

II   NODAĻA

Saglabāšanas šķirnes

I   iedaļa

Saglabāšanas šķirņu atzīšana

3. pants

Saglabāšanas šķirnes

1.   Dalībvalstis var atzīt saglabāšanas šķirnes, ņemot vērā 4. un 5. pantā paredzētos noteikumus.

2.   Saglabāšanas šķirnes atzīst šādi.

a)

Dalībvalstis var atzīt šķirni kā tādu šķirni, kuras sēklas var sertificēt kā “saglabāšanas šķirnes sertificētas sēklas” vai pārbaudīt kā “saglabāšanas šķirnes standarta sēklas”. Šādu šķirni iekļauj kopējā dārzeņu sugu šķirņu katalogā kā “saglabāšanas šķirni, kuras sēklas jāsertificē saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2009/145/EK 10. pantu vai jāpārbauda saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu”.

b)

Dalībvalstis var atzīt šķirni kā tādu šķirni, kuras sēklas var pārbaudīt tikai kā “saglabāšanas šķirnes standarta sēklas”. Šādu šķirni iekļauj kopējā dārzeņu sugu šķirņu katalogā kā “saglabāšanas šķirni, kuras sēklas jāpārbauda saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2009/145/EK 11. pantu”.

4. pants

Pamatprasības

1.   Lai 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto savvaļas sugu vai šķirni atzītu par saglabāšanas šķirni, tai jābūt nozīmīgai no augu ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa.

2.   Atkāpjoties no Direktīvas 2003/91/EK 1. panta 2. punkta, dalībvalstis var pieņemt noteikumus attiecībā uz saglabāšanas šķirņu atšķirīgumu, stabilitāti un viendabīgumu.

Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, lai attiecībā uz atšķirīgumu un stabilitāti tiktu piemērotas vismaz tās īpašības, kas minētas šādos dokumentos:

a)

tehniskās anketas, kas saistītas ar Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) vadlīnijām par Direktīvas 2003/91/EK I pielikumā norādītajām sugām, un kuras attiecas uz minētajām sugām; vai

b)

tehniskās anketas, kas saistītas ar Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijām par Direktīvas 2003/91/EK II pielikumā norādītajām sugām, un kuras attiecas uz minētajām sugām.

Lai novērtētu viendabīgumu, piemēro Direktīvu 2003/91/EK.

Tomēr, ja viendabīguma pakāpi nosaka, izmantojot pazīmēm neatbilstošus eksemplārus (off-types), tiek piemērots populācijas standarts 10 % un atzīšanas varbūtība vismaz 90 %.

5. pants

Procedūras prasības

Atkāpjoties no Direktīvas 2002/55/EK 7. panta 1. punkta pirmā teikuma, oficiāla pārbaude nav vajadzīga, ja pietiek ar šādu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par saglabāšanas šķirņu atzīšanu:

a)

saglabāšanas šķirnes apraksts un tās nosaukums;

b)

neoficiālu testu rezultāti;

c)

audzēšanas, pavairošanas un izmantošanas periodā iegūtā praktiskā pieredze un zināšanas, kuras pieteikuma iesniedzējs paziņojis attiecīgajai dalībvalstij,

d)

cita informācija, kas iegūta jo īpaši augu ģenētisko resursu iestādēs vai organizācijās, ko šim mērķim atzinušas dalībvalstis.

6. pants

Atzīšanas izslēgšana

Saglabāšanas šķirne netiek atzīta par šķirni, ko drīkst iekļaut valsts šķirņu katalogā, ja

a)

tā jau ir iekļauta kopējā dārzeņu šķirņu katalogā kā šķirne, kas nav “saglabāšanas šķirne”, vai tā ir svītrota no kopējā kataloga pēdējo divu gadu laikā, vai arī saskaņā ar Direktīvas 2002/55/EK 15. panta 2. punktu piešķirtais periods ir beidzies mazāk nekā pirms diviem gadiem; vai

b)

uz to attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 (8), vai valsts augu šķirņu aizsardzība vai ir iesniegts attiecīgs pieteikums.

7. pants

Nosaukums

1.   Attiecībā uz to saglabāšanas šķirņu nosaukumiem, kas bija zināmas līdz 2000. gada 25. maijam, dalībvalstis var atļaut atkāpes no Regulas (EK) Nr. 637/2009, izņemot gadījumus, kad ar šādām atkāpēm tiktu pārkāptas trešās personas primārās tiesības, kas ir aizsargātas saskaņā ar minētās regulas 2. pantu.

2.   Neskarot Direktīvas 2002/55/EK 9. panta 2. punktu, dalībvalstis var atzīt vairāk par vienu nosaukumu vienai šķirnei, ja attiecīgie nosaukumi ir tradicionāli pazīstami.

8. pants

Izcelsmes reģions

1.   Ja dalībvalsts atzīst saglabāšanas šķirni, tai jānosaka apvidus vai apvidi, reģions vai reģioni, kuros šī šķirne tradicionāli tiek audzēta un kuros tā ir dabiskā veidā pielāgota (turpmāk “izcelsmes reģions”). Dalībvalsts ņem vērā informāciju, kas iegūta augu ģenētisko resursu iestādēs vai organizācijās, ko šim mērķim atzinušas dalībvalstis.

Ja izcelsmes reģions ir vairāk nekā vienā dalībvalstī, to nosaka visas attiecīgās dalībvalstis, savstarpēji vienojoties.

2.   Dalībvalsts vai dalībvalstis, kas veic izcelsmes reģiona noteikšanu, informē Komisiju par noteikto reģionu.

9. pants

Saglabāšana

Dalībvalstis nodrošina, ka saglabāšanas šķirne tiek uzturēta tās izcelsmes reģionā.

II   iedaļa

sēklu ražošana un saglabāšanas šķirņu tirdzniecība

10. pants

Sertificēšana

Atkāpjoties no Direktīvas 2002/55/EK 20. panta, dalībvalstis var noteikt, ka saglabāšanas šķirnes sēklas var sertificēt kā saglabāšanas šķirnes sertificētas sēklas, ja tās atbilst šādām prasībām:

a)

sēklas iegūst no sēklām, kas ražotas saskaņā ar noteiktu praksi šķirnes saglabāšanā;

b)

sēklas atbilst Direktīvas 2002/55/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajām sertificēšanas prasībām par “sertificētu sēklu” sertificēšanu, izņemot prasības attiecībā uz minimālo šķirnes tīrību un oficiālu pārbaudi vai pārbaudi oficiālā uzraudzībā;

c)

sēklām piemīt pietiekama šķirnes tīrība.

11. pants

Pārbaude

Atkāpjoties no Direktīvas 2002/55/EK 20. panta, dalībvalstis var noteikt, ka saglabāšanas šķirnes sēklas var pārbaudīt kā saglabāšanas šķirnes standarta sēklas, ja tās atbilst šādām prasībām:

a)

sēklas atbilst Direktīvā 2002/55/EK noteiktajām prasībām par “standarta sēklu” tirdzniecību, izņemot prasībām par minimālo šķirnes tīrību;

b)

sēklām piemīt pietiekama šķirnes tīrība.

12. pants

Sēklu pārbaude

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti testi, lai pārbaudītu saglabāšanas šķirnes sēklu atbilstību 10. un 11. pantā noteiktajām prasībām.

2.   1. punktā minētos testus veic saskaņā ar pašlaik pazīstamām starptautiskām metodēm vai, ja tādu nav, saskaņā ar citām piemērotām metodēm.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta 1. punktā minētajām pārbaudēm paraugi tiktu ņemti no viendabīgām partijām. Tās nodrošina, ka tiek piemērotas prasības par partijas svaru un parauga svaru saskaņā ar Direktīvas 2002/55/EK 25. panta 2. punktu.

13. pants

Sēklu ražošanas reģions

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka saglabāšanas šķirnes sēklas var ražot tikai izcelsmes reģionā.

Ja specifiskas vides problēmas dēļ minētajā reģionā sēklas ražot nevar, dalībvalstis var apstiprināt sēklu ražošanas papildu reģionus, ņemot vērā to augu ģenētisko resursu iestāžu vai organizāciju informāciju, ko šim mērķim atzinušas dalībvalstis. Tomēr minētajos papildu reģionos ražotās sēklas var izmantot tikai izcelsmes reģionā.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm papildu reģionus, kurus tās plāno apstiprināt sēklu ražošanai saskaņā ar 1. punktu.

Komisija un citas dalībvalstis 20 dienu laikā pēc minēto paziņojumu saņemšanas pieprasa jautājumu iesniegt Pastāvīgajā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla komitejā. Lēmumu pieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/55/EK 48. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai vajadzības gadījumā noteiktu ierobežojumus vai nosacījumus šo reģionu apstiprināšanai.

Ja ne Komisija, ne citas dalībvalstis neiesniedz pieprasījumu saskaņā ar otro daļu, attiecīgā dalībvalsts var apstiprināt tos sēklu ražošanas papildu reģionus, par kuriem tā paziņojusi.

14. pants

Tirdzniecības nosacījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka saglabāšanas šķirnes sēklas tirgo vienīgi, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

tās ražotas to izcelsmes reģionā vai 13. pantā minētā reģionā;

b)

tās tirgo tikai to izcelsmes reģionā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, dalībvalstis var savā teritorijā apstiprināt papildu reģionus, kuros atļauta saglabāšanas šķirnes sēklu tirdzniecība, ja šie reģioni un izcelsmes reģions attiecībā uz minēto šķirni ir salīdzināmi no dabīgas un daļēji dabīgas dzīvotnes viedokļa.

Ja dalībvalstis apstiprina šādus papildu reģionus, tās nodrošina, ka šķirnes saglabāšanai attiecīgajā izcelsmes reģionā ir pieejams vismaz tāds sēklu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu vismaz 15. pantā noteikto sēklu daudzumu.

Dalībvalsts informē Komisiju un citas dalībvalstis par šādu papildu reģionu apstiprināšanu.

3.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 13. pantu apstiprina sēklu ražošanas papildu reģionus, tās neizmanto šā panta 2. punktā paredzēto atkāpi.

15. pants

Daudzuma ierobežojumi

Katra dalībvalsts nodrošina, lai katras saglabāšanas šķirnes tirgoto sēklu daudzums gadā nepārsniegtu daudzumu, kas vajadzīgs dārzeņu ražošanai platībā hektāros, kas attiecīgajai sugai noteikta I pielikumā.

16. pants

Daudzuma ierobežojumu piemērošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pirms katra ražošanas perioda ražotāji paziņo tām sēklu ražošanas platības lielumu un vietu.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem paziņojumiem, iespējams, ka saskaņā ar 15. pantu dalībvalstu noteiktie daudzumi tiks pārsniegti, dalībvalstis paziņo katram attiecīgajam ražotājam daudzumu, ko tas var tirgot attiecīgajā ražošanas periodā.

17. pants

Iepakojumu noslēgšana

1.   Dalībvalsts nodrošina, lai saglabāšanas šķirnes sēklas tiktu tirgotas tikai slēgtos iepakojumos ar noslēgšanas ierīci.

2.   Sēklu iepakojumus un konteinerus piegādātājs noslēdz tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot noslēgšanas sistēmu vai neskarot piegādātāja etiķeti vai iepakojumu.

3.   Lai nodrošinātu iepakojuma noslēgšanu saskaņā ar 2. punktu, noslēgšanas sistēmā ietilpst vismaz etiķete vai arī plombas uzlikšana.

18. pants

Marķējums

Dalībvalstis nodrošina, lai uz saglabāšanas šķirnes sēklu iepakojumiem vai konteineriem būtu piegādātāja etiķete vai drukāta vai ar zīmogu uzspiesta atzīme, tostarp šāda informācija:

a)

vārdi “EK noteikumi un standarti”;

b)

personas, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu, vārds un adrese vai pazīšanas zīme;

c)

iepakošanas gads, izteikts kā “iepakots …” (gads), vai pēdējā parauga ņemšanas gads, lai veiktu pēdējo dīgtspējas pārbaudi “paraugs ņemts …” (gads);

d)

suga;

e)

saglabāšanas šķirnes nosaukums;

f)

vārdi “saglabāšanas šķirnes sertificētas sēklas” vai “saglabāšanas šķirnes standarta sēklas”;

g)

izcelsmes reģions;

h)

ja reģions, kurā tiek ražotas sēklas, nav sēklu izcelsmes reģions, norāde par sēklu ražošanas reģionu;

i)

sēklu partijas numurs, ko piešķīrusi persona, kas ir atbildīga par etiķešu uzlikšanu;

j)

deklarētais neto vai bruto svars vai deklarētais sēklu skaits;

k)

ja norāda svaru un izmanto granulētos pesticīdus, granulēšanas vielas vai citas cietas piedevas – ķīmiskās apstrādes vai piedevas veids un arī aptuvena čemuru vai tīro sēklu svara un kopējā svara attiecība.

19. pants

Oficiālā pēcpārbaude

Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar šo direktīvu tirgotajām saglabāšanas šķirnes sēklām tiktu veikta oficiāla pēcpārbaude pēc nejaušas izvēles pārbaudes principa nolūkā pārbaudīt šķirnes īstumu un tīrību.

Pirmajā daļā minēto oficiālo pēcpārbaudi veic saskaņā ar pašlaik pazīstamām starptautiskām metodēm vai, ja tādu nav, saskaņā ar citām piemērotām metodēm.

20. pants

Uzraudzība

Ar oficiālas uzraudzības palīdzību ražošanas un tirdzniecības laikā dalībvalstis nodrošina, lai sēklas atbilstu šīs nodaļas prasībām, īpašu uzmanību pievēršot šķirnei, sēklu atrašanās vietai un daudzumam.

III   NODAĻA

Šķirnes, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos

I   iedaļa

Šķirņu, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, atzīšana

21. pants

Šķirnes, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos

1.   Dalībvalstis var atzīt šķirnes, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, ņemot vērā 22. un 23. pantā paredzētos noteikumus.

2.   Dalībvalstis var atzīt šķirni, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, kā tādu šķirni, kuras sēklas var pārbaudīt tikai kā “šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, standarta sēklas”. Šādu šķirni iekļauj kopējā dārzeņu sugu šķirņu katalogā kā “šķirni, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, un kuras sēklas jāpārbauda saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2009/145/EK 26. pantu”.

22. pants

Pamatprasības

1.   Lai šķirni atzītu kā šķirni, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, kā minēts 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, šķirnei jābūt bez būtiskas vērtības komerciālai augkopībai, bet izveidotai audzēšanai noteiktos apstākļos.

Šķirni uzskata par izveidotu audzēšanai noteiktos apstākļos, ja tā ir piemērota audzēšanai īpašos agrotehniskos, klimatiskos vai augsnei raksturīgos apstākļos.

2.   Atkāpjoties no Direktīvas 2003/91/EK 1. panta 2. punkta, dalībvalstis var pieņemt noteikumus attiecībā uz šķirņu, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, atšķirīgumu, stabilitāti un viendabīgumu.

Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz atšķirīgumu un stabilitāti tiek piemērotas vismaz tās pazīmes, kas minētas šādos dokumentos:

a)

tehniskās anketas, kas saistītas ar Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) vadlīnijām par Direktīvas 2003/91/EK I pielikumā norādītajām sugām, un kuras attiecas uz minētajām sugām; vai

b)

tehniskās anketas, kas saistītas ar Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijām par Direktīvas 2003/91/EK II pielikumā norādītajām sugām, un kuras attiecas uz minētajām sugām.

Lai novērtētu viendabīgumu, piemēro Direktīvu 2003/91/EK.

Tomēr, ja viendabīguma pakāpi nosaka, izmantojot pazīmēm neatbilstošus eksemplārus (off-types), tiek piemērots populācijas standarts 10 % un atzīšanas varbūtība vismaz 90 %.

23. pants

Procedūras prasības

Atkāpjoties no Direktīvas 2002/55/EK 7. panta 1. punkta pirmā teikuma, oficiāla pārbaude nav vajadzīga, ja pietiek ar šādu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par šķirņu, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, atzīšanu:

a)

šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, apraksts un nosaukums;

b)

neoficiālu testu rezultāti;

c)

audzēšanas, pavairošanas un izmantošanas periodā iegūtā praktiskā pieredze un zināšanas, kuras pieteikuma iesniedzējs paziņojis attiecīgajai dalībvalstij;

d)

cita informācija, kas iegūta jo īpaši augu ģenētisko resursu iestādēs vai organizācijās, ko šim nolūkam atzinušas dalībvalstis.

24. pants

Atzīšanas izslēgšana

Šķirne, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, netiek atzīta par šķirni, ko drīkst iekļaut valsts šķirņu katalogā, ja:

a)

tā jau ir iekļauta kopējā dārzeņu šķirņu katalogā kā šķirne, kas nav “šķirne, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos”, vai tā ir svītrota no kopējā dārzeņu šķirņu kataloga pēdējo divu gadu laikā, vai arī saskaņā ar Direktīvas 2002/55/EK 15. panta 2. punktu piešķirtais periods ir beidzies mazāk nekā pirms diviem gadiem; vai

b)

uz to attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 2100/94, vai valsts augu šķirņu aizsardzība, vai ir iesniegts attiecīgs pieteikums.

25. pants

Nosaukums

1.   Attiecībā uz nosaukumiem tām šķirnēm, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un kas bija zināmas līdz 2000. gada 25. maijam, dalībvalstis var atļaut atkāpes no Regulas (EK) Nr. 637/2009, izņemot gadījumus, kad ar šādām atkāpēm tiktu pārkāptas trešās personas primārās tiesības, kas ir aizsargātas saskaņā ar minētās regulas 2. pantu.

2.   Neskarot Direktīvas 2002/55/EK 9. panta 2. punktu, dalībvalstis var atzīt vairāk par vienu nosaukumu vienai šķirnei, ja attiecīgie nosaukumi ir tradicionāli pazīstami.

II   iedaļa

Šķirņu, kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklu tirdzniecība

26. pants

Pārbaude

Atkāpjoties no Direktīvas 2002/55/EK 20. panta, dalībvalstis var noteikt, ka šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklas var pārbaudīt kā šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, standarta sēklas, ja tās atbilst šādām prasībām:

a)

sēklas atbilst Direktīvā 2002/55/EK noteiktajām prasībām par “standarta sēklu” tirdzniecību, izņemot prasībām par minimālo šķirnes tīrību;

b)

sēklām piemīt pietiekama šķirnes tīrība.

27. pants

Sēklu pārbaude

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti testi, lai pārbaudītu šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklu atbilstību 26. pantā noteiktajām prasībām.

2.   1. punktā minētos testus veic saskaņā ar pašlaik pazīstamām starptautiskām metodēm vai, ja tādu nav, saskaņā ar citām piemērotām metodēm.

28. pants

Daudzuma ierobežojumi

Dalībvalstis nodrošina, ka šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklas tiek tirgotas nelielos iepakojumos, nepārsniedzot katrai sugai II pielikumā noteikto maksimālo neto svaru.

29. pants

Iepakojumu noslēgšana

1.   Dalībvalsts nodrošina, lai šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklas tiktu tirgotas tikai slēgtos iepakojumos ar noslēgšanas ierīci.

2.   Sēklu iepakojumus un konteinerus piegādātājs noslēdz tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot noslēgšanas sistēmu vai neskarot piegādātāja etiķeti vai iepakojumu.

3.   Lai nodrošinātu iepakojuma noslēgšanu saskaņā ar 2. punktu, noslēgšanas sistēmā ietilpst vismaz etiķete vai arī plombas uzlikšana.

30. pants

Marķējums

Dalībvalstis nodrošina, lai uz šķirņu, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklu iepakojumiem būtu piegādātāja etiķete vai drukāta vai ar zīmogu uzspiesta atzīme, tostarp šāda informācija:

a)

vārdi “EK noteikumi un standarti”;

b)

personas, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu, vārds un adrese vai pazīšanas zīme;

c)

iepakošanas gads, izteikts kā “iepakots …” (gads), vai pēdējā parauga ņemšanas gads, lai veiktu pēdējo dīgtspējas pārbaudi “paraugs ņemts …” (gads);

d)

suga;

e)

šķirnes nosaukums;

f)

vārdi “šķirne, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos”;

g)

sēklu partijas numurs, ko piešķīrusi persona, kas ir atbildīga par etiķešu uzlikšanu;

h)

deklarētais neto vai bruto svars vai deklarētais sēklu skaits;

i)

ja norāda svaru un izmanto granulētos pesticīdus, granulēšanas vielas vai citas cietas piedevas – ķīmiskās apstrādes vai piedevas veids un arī aptuvena čemuru vai tīro sēklu svara un kopējā svara attiecība.

31. pants

Oficiālā pēcpārbaude

Dalībvalstis nodrošina, lai šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklām tiktu veikta oficiāla pēcpārbaude pēc nejaušas izvēles pārbaudes principa nolūkā pārbaudīt šķirnes īstumu un tīrību.

Pirmajā daļā minēto oficiālo pēcpārbaudi veic saskaņā ar pašlaik pazīstamām starptautiskām metodēm vai, ja tādu nav, saskaņā ar citām piemērotām metodēm.

32. pants

Uzraudzība

Ar oficiālas uzraudzības palīdzību ražošanas un tirdzniecības laikā dalībvalstis nodrošina, lai sēklas atbilstu šīs nodaļas prasībām, īpašu uzmanību pievēršot šķirnei un daudzumam.

IV   NODAĻA

Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

33. pants

Ziņošana

Dalībvalstis nodrošina, lai piegādātāji, kas darbojas to teritorijā, sniegtu ziņojumus par katru ražošanas periodu attiecībā uz katras saglabāšanas šķirnes un katras šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklu daudzumu, kas ir laists tirgū.

Pēc pieprasījuma dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par katras saglabāšanas šķirnes un katras šķirnes, kas ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, sēklu daudzumu, kas laists tirgū to teritorijā.

34. pants

Atzītu augu ģenētisko resursu organizāciju paziņošana

Dalībvalstis dara Komisijai zināmas 5. panta d) punktā, 8. panta 1) punktā, 13. panta 1. punktā un 23. panta d) punktā minētās atzītās organizācijas.

35. pants

Novērtēšana

Komisija līdz 2013.gada 31. decembrim novērtē šīs direktīvas īstenošanu.

36. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

38. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(2)  OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 378, 23.12.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 162, 30.4.2004., 18. lpp.

(5)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 254, 8.10.2003., 11. lpp.

(7)  OV L 191, 23.7.2009., 10. lpp.

(8)  OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Daudzuma ierobežojumi saglabāšanas šķirnes sēklu tirdzniecībai, kā minēts 15. pantā

Botāniskais nosaukums

Maksimālā platība hektāros katrai dalībvalstij dārzeņu ražošanai katrai saglabāšanas šķirnei

Allium cepa L. – Cepa grupa

Brassica oleracea L.

Brassica rapa L.

Capsicum annuum L.

Cichorium intybus L.

Cucumis melo L.

Cucurbita maxima Duchesne

Cynara cardunculus L.

Daucus carota L.

Lactuca sativa L.

Lycopersicon esculentum Mill.

Phaseolus vulgaris L.

Pisum sativum L. (partim)

Vicia faba L. (partim)

40

Allium cepa L. – Aggregatum grupa –

Allium porrum L.

Allium sativum L.

Beta vulgaris L.

Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai

Cucumis sativus L.

Cucurbita pepo L.

Foeniculum vulgare Mill.

Solanum melongena L.

Spinacia oleracea L.

20

Allium fistulosum L.

Allium schoenoprasum L.

Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.

Apium graveolens L.

Asparagus officinalis L.

Cichorium endivia L.

Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill

Phaseolus coccineus L.

Raphanus sativus L.

Rheum rhabarbarum L.

Scorzonera hispanica L.

Valerianella locusta (L.) Laterr.

Zea mays L. (partim)

10


II PIELIKUMS

Maksimālais neto svars iepakojumā, kā minēts 28. pantā

Botāniskais nosaukums

Maksimālais neto svars iepakojumā, izteikts gramos

Phaseolus coccineus L.

Phaseolus vulgaris L.

Pisum sativum L. (partim)

Vicia faba L. (partim)

Spinacia oleracea L.

Zea mays L. (partim)

250

Allium cepa L. [Cepa grupa, Aggregatum grupa]

Allium fistulosum L.

Allium porrum L.

Allium sativum L.

Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.

Beta vulgaris L.

Brassica rapa L.

Cucumis sativus L.

Cucurbita maxima Duchesne

Cucurbita pepo L.

Daucus carota L.

Lactuca sativa L.

Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill

Raphanus sativus L.

Scorzonera hispanica L.

Valerianella locusta (L.) Laterr.

25

Allium schoenoprasum L.

Apium graveolens L.

Asparagus officinalis L.

Brassica oleracea L. [visi]

Capsicum annuum L.

Cichorium endivia L.

Cichorium intybus L.

Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai

Cucumis melo L.

Cynara cardunculus L.

Lycopersicon esculentum Mill.

Foeniculum vulgare Mill.

Rheum rhabarbarum L.

Solanum melongena L.

5


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/55


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/146/EK

(2009. gada 26. novembris),

ar kuru labo Direktīvu 2008/125/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai kā aktīvās vielas iekļautu alumīnija fosfīdu, kalcija fosfīdu, magnija fosfīdu, cimoksanilu, dodemorfu, 2,5-dihlorbenzoskābes metilesteri, metamitronu, sulkotrionu, tebukonazolu un triadimenolu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otrās daļas otro ievilkumu,

tā kā:

(1)

Komisijas Direktīvā 2008/125/EK (2) ir terminoloģijas kļūdas attiecībā uz alumīnija fosfīda, kalcija fosfīda, magnija fosfīda iespējamo atļauto izmantošanu. Minētās kļūdas ir jālabo.

(2)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2008/125/EK pielikumu labo šādi.

1.

Pirmo un otro teikumu 266. rindas (Alumīnija fosfīds) septītās slejas (Īpaši noteikumi) A daļā aizstāj ar šādiem teikumiem:

“Drīkst lietot vienīgi kā insekticīdu, rodenticīdu, talpicīdu un leporicīdu lietošanai gatavu alumīnija fosfīdu saturošu līdzekļu veidā.

Kā rodenticīdu, talpicīdu un leporicīdu drīkst lietot vienīgi ārpus telpām.”

2.

Pirmo teikumu 267. rindas (Kalcija fosfīds) septītās slejas (Īpaši noteikumi) A daļā aizstāj ar šādu teikumu:

“Drīkst lietot vienīgi ārpus telpām kā rodenticīdu un talpicīdu lietošanai gatavu kalcija fosfīdu saturošu līdzekļu veidā.”

3.

Pirmo un otro teikumu 268. rindas (Magnija fosfīds) septītās slejas (Īpaši noteikumi) A daļā aizstāj ar šādiem teikumiem:

“Drīkst lietot vienīgi kā insekticīdu, rodenticīdu, talpicīdu un leporicīdu lietošanai gatavu alumīnija fosfīdu saturošu līdzekļu veidā.

Kā rodenticīdu, talpicīdu un leporicīdu drīkst lietot vienīgi ārpus telpām.”

2. pants

Vēlākais līdz 2010. gada 28. februārim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus šīs direktīvas prasību izpildei. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 1. marta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 344, 20.12.2008., 78. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/56


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 25. novembris)

par anketas izveidošanu dalībvalstu ziņojumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem īstenošanu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9105)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/851/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (1) un jo īpaši tās 22. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/66/EK 22. panta 1. punktu dalībvalstīm par minētās direktīvas īstenošanu ir jāziņo regulāri un izmantojot anketu.

(2)

Lai izvairītos no pārmērīga administratīva sloga saistībā ar šāda ziņojuma sastādīšanu, ir lietderīgi nepieciešamās informācijas sarakstā iekļaut tikai tos datus, kas Komisijai ir visbūtiskākie, lai spētu novērtēt vajadzību uzlabot Direktīvas 2006/66/EK īstenošanu.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK 18. panta 1. punktu (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstis sastāda ziņojumus par Direktīvas 2006/66/EK īstenošanu, pamatojoties uz šā lēmuma pielikumā iekļauto anketu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.


PIELIKUMS

ANKETA DALĪBVALSTU ZIŅOJUMIEM PAR DIREKTĪVAS 2006/66/EK ĪSTENOŠANU

1.   Transponēšana valsts tiesību aktos

Informācija, kas dalībvalstij jāsniedz pirmajā ziņojumā:

a)

atsauce uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, tostarp jebkādiem to grozījumiem un, ja tādas pieejamas, elektroniskas saites uz minētajiem dokumentiem;

b)

vai kāds no 8., 15. un 20. pantā izklāstītajiem noteikumiem ir ticis transponēts, izmantojot brīvprātīgas vienošanās starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem?

2.   Ekoloģiskie raksturlielumi

Kādi pasākumi, tostarp 9. pantā minētie ekonomikas instrumenti, ir izmantoti, lai uzlabotu bateriju un akumulatoru ekoloģiskos raksturlielumus atbilstoši direktīvas 5. pantam?

3.   Savākšanas shēmas

Lūgums īsi (ne vairāk kā 100 vārdi) aprakstīt, kā praksē ir īstenots 8. pants.

4.   Savākšanas mērķlielumi

Norādīt sasniegtos savākšanas rādītājus par katru kalendāro gadu, kuru šis ziņojums aptver, tostarp par iekārtās iebūvētām baterijām un akumulatoriem. Pirmajam ziņojumam jāaptver tikai 2011. gads.

5.   Apstrāde un pārstrāde

a)

Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka visi savāktie bateriju un akumulatoru atkritumi, ir pareizi apstrādāti un pārstrādāti atbilstoši Direktīvas 2006/66/EK 12. panta 1. punktam?

b)

Vai ir izmantota iespēja apglabāt savāktās bīstamās pārnēsājamās baterijas vai akumulatorus, kā norādīts 12. panta 1. punkta otrajā daļā? Ja šāda iespēja ir izmantota, sniegt atsauci uz jebkādiem pasākumu projektiem, par kuriem Komisijai ir paziņots atbilstīgi 12. panta 1. punkta trešajai daļai.

c)

Kāds pārstrādes līmenis sasniegts katrā attiecīgajā kalendārajā gadā? Vai visas savāktās baterijas un akumulatori ir tikuši nosūtīti pārstrādei saskaņā ar 12. panta 1. punktu?

d)

Kāds pārstrādes efektivitātes līmenis sasniegts katrā kalendārajā gadā, sākot ar 2011. gada 26. septembri, un iepriekšējā gadā, ja šāda informācija pieejama?

6.   Apglabāšana

a)

Kādi pasākumi veikti, lai nodrošinātu, ka rūpniecībā un automobiļos vai motociklos izmantojamās baterijas vai akumulatori netiktu apglabāti atkritumu poligonos?

b)

Vai ir veikti kādi pasākumi papildus 14. pantā noteiktajam, lai samazinātu bateriju un akumulatoru kā jauktu sadzīves atkritumu apglabāšanu?

7.   Eksports

Cik liels daudzums savākto bateriju un akumulatoru atkritumu ir eksportēts uz trešām valstīm? Norādīt, uz kurām valstīm. Cik lielam daudzumam eksportēto bateriju un akumulatoru atkritumu ir pamatoti pierādīts, ka pārstrādes operācijas ir notikušas apstākļos, kas līdzvērtīgi direktīvas 15. panta noteikumiem?

8.   Finansējums

a)

Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka visu bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, apstrādi un pārstrādi finansē ražotāji vai trešās puses, kas rīkojas to vārdā?

b)

Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka no ražotājiem netiek iekasēta dubulta maksa, ja baterijas un akumulatorus savāc saskaņā ar shēmām, kas izveidotas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/53/EK (1) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/96/EK (2)?

9.   Valstu ziņojumi par īstenošanu

Sniegt informāciju par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 2006/66/EK 22. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktu (ne vairāk kā 50 vārdi par katru pasākumu).

10.   Inspekcijas un izpilde

a)

Sniegt sīku informāciju par inspekcijām un uzraudzības sistēmām, ko dalībvalstī izmanto, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2006/66/EK un jo īpaši tās 4. un 21. pantam.

b)

Cik gadījumos konstatēta neatbilstība Direktīvai 2006/66/EK? Vai no valsts tirgus ir izņemtas kādas neatbilstīgas baterijas vai akumulatori? Norādīt galvenos neatbilstības iemeslus un pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai.

11.   Cita informācija

a)

Pirmajā ziņojumā iekļaut kopsavilkumu par galvenajām grūtībām saistībā ar direktīvas īstenošanu. Kā šīs problēmas tika vai var tikt risinātas?

b)

Norādīt administratīvo iestādi (nosaukums, adrese, e-pasts, cita kontaktinformācija), kas ir atbildīga par šīs anketas atbilžu koordinēšanu.


(1)  OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

(2)  OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/59


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 26. novembris)

par pārejas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 ES attiecībā uz prasībām neatbilstīga svaigpiena pārstrādi konkrētos piena pārstrādes uzņēmumos Rumānijā un strukturālajām prasībām šādiem uzņēmumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9083)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/852/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (1) un jo īpaši tās 12. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2), un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 852/2004 paredzēti vispārēji noteikumi pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem par pārtikas produktu higiēnu, kuru pamatā cita starpā ir riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas principi. Tajā noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem jāievēro konkrētas procedūras, kas balstītas uz minētajiem principiem.

(2)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ir paredzēti īpaši higiēnas noteikumi, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem, un tā papildina noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 852/2004. Regulās (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 paredzētajos noteikumos ir iekļautas strukturālas prasības piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī higiēnas prasības attiecībā uz svaigpienu un piena produktiem.

(3)

Ar Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu (Pievienošanās akts) Rumānijai ir paredzēts pārejas periods, kas noslēdzas 2009. gada 31. decembrī, lai konkrētos piena pārstrādes uzņēmumos nodrošinātu atbilstību Regulās (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 noteiktajām strukturālajām un higiēnas prasībām.

(4)

Ar Pievienošanās akta VII pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas a) punktu līdz 2009. gada 31. decembrim tiek atļauta tādu konkrētu piena pārstrādes uzņēmumu darbība, kuri neatbilst Regulās (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 noteiktajām strukturālajām prasībām.

(5)

Kopš Rumānijas pievienošanās ir palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kuri atbilst strukturālajām prasībām. Tomēr konkrētos piena pārstrādes uzņēmumos vēl joprojām tiek veikti vajadzīgie strukturālie uzlabojumi, lai panāktu atbilstību minētajām prasībām. Ņemot vērā notiekošos strukturālos uzlabojumus, uz laiku ir jāparedz atkāpe no Regulās (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 noteiktajām strukturālajām prasībām. Šā lēmuma I pielikumā ir sniegts to uzņēmumu saraksts, kuri neatbilst minētajām strukturālajām prasībām.

(6)

Turklāt ar Pievienošanās akta VII pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas c) punktu līdz 2009. gada 31. decembrim tiek atļauta tādu konkrētu piena pārstrādes uzņēmumu darbība, kuri neatbilst Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktajām higiēnas prasībām.

(7)

Piena ražošanas saimniecības, kas neatbilst minētajām higiēnas prasībām, ir visā Rumānijas teritorijā. Rumānijā pēdējo gadu laikā tāda svaigpiena apjoma proporcionālā daļa, kas atbilst šīm prasībām un ko piegādā piena pārstrādes uzņēmumiem Rumānijā, ir palielinājusies tikai nedaudz.

(8)

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir lietderīgi uz laiku paredzēt atkāpi no higiēnas prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004, lai ļautu Rumānijai panākt piena nozares atbilstību šīm prasībām.

(9)

Ņemot vērā šo situāciju, konkrētu šā lēmuma II pielikumā uzskatīto piena pārstrādes uzņēmumu darbība ir jāatļauj, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004, lai turpinātu apstrādāt prasībām atbilstīgu un neatbilstīgu pienu ar nosacījumu, ka apstrāde tiek veikta atsevišķās ražošanas līnijās. Turklāt konkrētiem šā lēmuma III pielikumā uzskatītajiem piena pārstrādes uzņēmumiem ir jāatļauj turpināt ražot prasībām neatbilstīgu pienu, neizmantojot atsevišķās ražošanas līnijās.

(10)

Turklāt, lai nenodarītu zaudējumus tiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri atbilst strukturālajām prasībām, ir lietderīgi atļaut šādiem uzņēmumiem saņemt prasībām neatbilstīgu pienu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kurus piemēro tiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri neatbilst minētajām prasībām.

(11)

Produkti, kuri ražoti no prasībām neatbilstīga piena, tirdzniecībā jālaiž tikai Rumānijā vai tie jāizmanto turpmākā pārstrādē tajos piena pārstrādes uzņēmumos, uz kuriem attiecas šajā lēmumā paredzētās atkāpes.

(12)

Šajā lēmumā paredzētais pārejas periods ir jānosaka uz divdesmit četriem mēnešiem no 2010. gada 1. janvāra. Piena nozares stāvoklis Rumānijā ir jāpārskata, pirms šis periods beidzas. Tādēļ Rumānijai ir jāiesniedz Komisijai ikgadēji ziņojumi par šajā dalībvalstī panāktajiem uzlabojumiem piena pārstrādes uzņēmumu, piena ražošanas saimniecību, kuras piegādā svaigpienu minētajiem uzņēmumiem, un prasībām neatbilstīga piena savākšanas un transportēšanas sistēmas modernizēšanā.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šajā lēmumā “prasībām neatbilstīgs piens” ir svaigpiens, kas neatbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas II un III apakšnodaļā.

2. pants

1.   Strukturālās prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II nodaļā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas II un III nodaļā, II sadaļas II un III nodaļā un V sadaļas I nodaļā, līdz 2011. gada 31. decembrim nepiemēro I pielikumā uzskaitītajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Rumānijā.

2.   Piena produktus, kas ražoti 1. punktā minētajos uzņēmumos:

a)

laiž tikai Rumānijas vietējā tirgū; vai

b)

izmanto tikai turpmākai pārstrādei 1. punktā minētajos Rumānijas uzņēmumos.

Uz šādiem piena produktiem ir tāds veselības vai identifikācijas marķējums, kas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā paredzētā veselības vai identifikācijas marķējuma.

3. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas II un III apakšnodaļā noteiktajam prasībām, šā lēmuma II pielikumā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi līdz 2011. gada 31. decembrim var turpināt pārstrādāt prasībām atbilstīgu un neatbilstīgu pienu ar nosacījumu, ka prasībām atbilstīgā un neatbilstīgā piena pārstrāde tiek veikta atsevišķās ražošanas līnijās.

4. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas II un III apakšnodaļā noteiktajam prasībām, šā lēmuma III pielikumā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi līdz 2011. gada 31. decembrim var turpināt pārstrādāt prasībām neatbilstīgu pienu, neizmantojot atsevišķas ražošanas līnijās.

5. pants

Piena produktus, kas iegūti no prasībām neatbilstīga piena:

a)

laiž tikai Rumānijas vietējā tirgū; vai

b)

izmanto tikai turpmākai pārstrādei 2., 3. un 4. pantā minētajos piena pārstrādes uzņēmumos Rumānijā.

Uz šādiem piena produktiem ir tāds veselības vai identifikācijas marķējums, kas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā paredzētā veselības vai identifikācijas marķējuma.

6. pants

Rumānija sniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par panāktajiem uzlabojumiem saistībā ar atbilstību Regulām (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz:

a)

pārstrādes uzņēmumiem, kuri minēti 2. panta 1. punktā, ietverot grafiku šo uzņēmumu atbilstībai strukturālajām prasībām, kuras minētas šajos noteikumos;

b)

ražošanas saimniecībām, kas ražo prasībām neatbilstīgu pienu;

c)

prasībām neatbilstīga piena savākšanas un transportēšanas sistēmām.

Pirmais ikgadējais ziņojums ir jāiesniedz Komisijai vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim, un otrais ikgadējais ziņojums – vēlākais līdz 2011. gada 31. oktobrim.

Minētajiem ziņojumiem izmanto IV pielikumā sniegto veidlapu.

7. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.


I PIELIKUMS

LĒMUMA 2. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO UZŅĒMUMU SARAKSTS

Nr.

Veterinārais Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

1

AB 641

S.C. Biomilk SRL

Lopadea Noua, Jud. Alba, 517395

2

AB 1256

S.C. Binal Mob SRL

Rimetea, Jud. Alba, 517610

3

AB 3386

S.C. Lactate C.H. S.RL

Sanmiclaus, Jud. Alba, 517761

4

AR 563

S.C. Silmar Prod SRL

Santana, Jud. Arad, 317280

5

AG 11

S.C. Agrolact Cosesti

Cosesti, Jud. Arges, 115202

6

BC 2519

S.C. Marlact SRL

Buhoci, Jud. Bacau, 607085

7

BH 4020

S.C. Moisi Serv Com SRL

Borsa, nr. 8, jud. Bihor, 417431

8

BH 5158

S.C. Biolact Bihor SRL

Paleu, Jud. Bihor, 4 17166

9

BN 2120

S.C. Eliezer SRL

Lunca Ilvei, Jud. Bistrita Nasaud, 427125

10

BN 2192

S.C. Simcodrin Com SRL

Budesti-Fanate, Jud. Bistrita-Nasaud, 427021

11

BN 2399

S.C. Carmo- Lact Prod SRL

Monor, Jud. Bistrita-Nasaud, 427175

12

BN 209

S.C. Calatis Group Prod SRL

Bistrita, Jud. Bistrita-Nasaud, 427006

13

BN 2125

S.C. Sinelli SRL

Milas, Jud. Bistrita-Nasaud, 427165

14

BT 8

S.C. General Suhardo SRL

Paltinis, Jud. Botosani, 717295

15

BT 11

S.C. Portas Com SRL

Vlasinesti, Jud. Botosani, 717465

16

BT 109

S.C. Lacto Mac SRL

Bucecea, Jud. Botosani, 717045

17

BT 115

S.C. Comintex SRL

Darabani, Jud. Botosani, 715100

18

BT 263

S.C. Cosmi SRL

Saveni, Jud. Botosani 715300

19

BT 50

S.C. Pris Com Univers SRL

Flamanzi, Jud. Botosani, 717155

20

BV 8

S.C. Prodlacta SA Homorod

Homorod, Jud. Brasov, 507105

21

BV 2451

S.C. Prodlacta SA Fagaras

Fagaras, Jud. Brasov, 505200

22

BR 36

S.C. Hatman SRL

Vadeni, Jud. Braila, 817200

23

BR 63

S.C. Cas SRL

Braila, Jud. Braila, 810224

24

BZ 0098

S.C. Meridian Agroind

Ramnicu Sarat, Jud. Buzau, 125300

25

BZ 0627

S.C. Ianis Cos Lact SRL

C.A. Rosetti, Jud. Buzau, 127120

26

BZ 2012

S.C. Zguras Lacto SRL

Pogoanele, Jud. Buzau, 25200

27

CL 0044

S.C. Ianis Dim SRL

Lehliu Gară, Jud. Calarasi, 915300

28

CL 0368

S.C. Lacto GMG SRL

Jegalia, Jud. Calarasi, 917145

29

CJ 41

S.C. Kazal SRL

Dej, Jud. Cluj, 405200

30

CJ 7584

S.C. Aquasala SRL

Bobalna, Jud. Cluj, 407085

31

CT 04

S.C. Lacto Baneasa SRL

Baneasa, Jud. Constanta, 907035

32

CT 15

S.C. Nic Costi Trade SRL

Dorobantu, Jud. Constanta, 907211

33

CT 225

S.C. Mih Prod SRL

Cobadin, Jud. Constanta, 907065

34

CT 256

S.C. Ian Prod SRL

Targusor, Jud. Constanta, 907275

35

CT 258

S.C. Binco Lact SRL

Sacele, Jud. Constanta, 907260

36

CT 311

S.C. Alltocs Market SRL

Pietreni, Jud. Constanta, 907112

37

CT 11988

S.C. Lacto Baron SRL

Harsova, Jud. Constanta, 905400

38

CT 12203

S.C. Lacto Genimico SRL

Harsova, Jud. Constanta, 905400

39

CT 30

S.C. Eastern European Foods SRL

Mihail Kogalniceanu, Jud. Constanta, 907195

40

CT 294

S.C. Suflaria Import Export SRL

Cheia, Jud. Constanta, 907277

41

L9

S.C. Covalact SA

Sfantu Gheorghe, Jud. Covasna, 520076

42

CV 2451

S.C. Agro Pan Star SRL

Sfantu Gheorghe, Jud. Covasna, 520020

43

DJ 80

S.C. Duvadi Prod Com SRL

Breasta, Jud. Dolj, 207115

44

DJ 730

S.C. Lactido SA

Craiova, Jud. Dolj, 200378

45

GL 4136

S.C. Galmopan SA

Galati, Jud. Galati, 800506

46

GR 5610

S.C. Lacta SA

Giurgiu, Jud. Giurgiu, 080556

47

GJ 231

S.C. Sekam Prod SRL

Novaci, Jud. Gorj, 215300

48

GJ 2202

S.C. Arte Import Export

Targu. Jiu, Jud. Gorj, 210112

49

HR 383

S.C. Lactate Harghita SA

Cristuru Secuiesc, Jud. Harghita, 535400

50

HR 166

S.C. Lactopan SRL

Mujna, Jud. Harghita, 537076

51

HR 119

S.C. Bomilact SRL

Mădăraș, Jud. Harghita, 537071

52

HR 213

S.C. Paulact SA

Mărtiniș, Harghita, 537175

53

HR 625

S.C. Lactis SRL

Odorheiu Secuiesc, Harghita, 535600

54

HD 1014

S.C. Sorilact SA

Risculita, Jud. Hunedoara, 337012

55

IL 0750

S.C. Balsam Med SRL

Țăndărei, Jud. Ialomita, 925200

56

IL 1167

S.C. Sanalact SRL

Slobozia, Jud. Ialomita, 920002

57

IS 1012

S.C. Agrocom S.A.

Strunga, Jud. Iasi, 707465

58

IS 1540

S.C. Promilch S.R.L.

Podu Iloaiei, Jud. Iasi, 707365

59

MM 793

S.C. Wromsal SRL

Satulung, Jud. Maramures 437270

60

MM 6325

S.C. Ony SRL

Larga, Jud. Maramures, 437317

61

MM 1795

S.C. Calitatea SRL

Tautii Magheraus, Jud. Maramures, 437349

62

MM 4714

S.C. Saturil SRL

Giulesti, Jud. Maramures, 437162

63

MH 1304

S.C. IL SA Mehedinti

Drobeta Turnu Severin, Jud. Mehedinti, 220167

64

MS 297

S.C. Rodos S.R.L

Faragau, Jud. Mures, 547225

65

MS 483

S.C. Heliantus Prod

Reghin, Jud. Mures, 545300

66

MS 532

S.C. Horuvio Service SRL

Lunca Santu, Jud. Mures, 547375

67

MS 2462

S.C. Lucamex Com SRL

Gornesti, Jud. Mures, 547280

68

MS 5554

S.C. Globivetpharm S.R.L

Batos, Jud. Mures, 547085

69

L12

S.C. Camytex Prod SRL

Targu Neamt, Jud. Neamt, 615200

70

NT 900

S.C. Complex Agroalimentar SRL

Bicaz, Jud. Neamt, 615100

71

PH 212

S.C. Vitoro SRL

Ploiesti, Jud. Prahova, 100537

72

SM 4189

S.C. Primalact SRL

Satu Mare, Jud. Satu Mare, 440089

73

SJ 282

S.C. Calion SRL

Jibou, Jud. Salaj, 455200

74

SV 1085

S.C. Bucovina SA Falticeni

Falticeni, Jud. Suceava, 725200

75

SV 1562

S.C. Bucovina SA Suceava

Suceava, Jud. Suceava, 720290

76

SV 1888

S.C. Tocar Prod SRL

Fratautii Vechi, Jud. Suceava, 727255

77

SV 4540

S.C. Kinetas SRL

Boroaia, Jud. Suceava, 727040

78

SV 4909

S.C. Zada Prod SRL

Horodnic de Jos, Jud. Suceava, 727301

79

SV 6159

S.C. Ecolact SRL

Milisauti, Jud. Suceava, 727360

80

TR 78

S.C. Interagro SRL

Zimnicea, Jud. Teleorman, 145400

81

TR 27

S.C. Violact SRL

Putineiu, Jud. Teleorman, 147285

82

TR 81

S.C. Big Family SRL

Videle, Jud. Teleorman, 145300

83

TR 239

S.C. Comalact SRL

Nanov, Jud. Teleorman, 147215

84

TR 241

S.C. Investrom SRL

Sfintesti, Jud. Teleorman, 147340

85

TL 965

S.C. Mineri SRL

Mineri, Jud. Tulcea, 827211

86

VN 231

S.C. Vranlact SA

Focsani, Jud. Vrancea, 620122

87

VN 348

S.C. Stercus Lacto SRL

Ciorasti, Jud. Vrancea, 627082

88

VN 35

S.C. Monaco SRL

Vrâncioaia, Jud. Vrancea, 627445


II PIELIKUMS

LĒMUMA 3. PANTĀ MINĒTO UZŅĒMUMU SARAKSTS

Nr.

Veterinārais Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

1

L35

S.C. Danone PDPA Romania SRL

Bucuresti, 032451

2

L81

S.C. Raraul SA

Campulung Moldovenesc, Jud.Suceava, 725100


III PIELIKUMS

LĒMUMA 4. PANTĀ MINĒTO UZŅĒMUMU SARAKSTS

Nr.

Veterinārais Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

1

L18

S.C. Depcoinf MBD SRL

Targu Trotus, Jud. Bacau, 607630

2

L72

S.C. Lactomuntean SRL

Teaca, Jud. Bistrita-Nasaud, 427345

3

L78

S.C. Romfulda Prod SRL

Beclean, Jud. Bistrita-Nasaud, 425100

4

L107

S.C. Bendear Cris Prod Com SRL

Sieu Magherus, Jud. Bistrita-Nasaud, 427295

5

L109

S.C. G&B Lumidan SRL

Rodna, Jud. Bistrita-Nasaud, 427245

6

L110

S.C. Lech Lacto SRL

Lechinta, Jud. Bistrita-Nasaud, 427105

7

L3

S.C. Aby Impex SRL

Sendriceni, Jud. Botosani, 717380

8

L4

S.C. Spicul 2 SRL

Dorohoi, Jud. Botosani, 715200

9

L116

S.C. Ram SRL

Ibanesti, Jud. Botosani, 717215

10

L73

S.C. Eurocheese Productie SRL

Bucuresti, 030608

11

L97

S.C. Terra Valahica SRL

Berca, Jud. Buzau, 127035

12

L129

S.C. Bonas Import Export SRL

Dezmir, Jud. Cluj, 407039

13

L84

S.C. Picolact Prodcom SRL

Iclod, Jud. Cluj, 407335

14

L122

S.C. Napolact SA

Cluj-Napoca, Jud. Cluj, 400236

15

L43

S.C. Lactocorv SRL

Ion Corvin, Jud. Constanta, 907150

16

L40

S.C. Betina Impex SRL

Ovidiu, Jud. Constanta, 905900

17

L41

S.C. Elda Mec SRL

Topraisar, Jud. Constanta, 907210

18

L87

S.C. Niculescu Prod SRL

Cumpana, Jud. Constanta, 907105

19

L118

S.C. Assla Kar SRL

Medgidia, Jud. Constanta, 905600

20

L130

S.C. Muntina Prod SRL

Constanta, Jud. Constanta, 900735

21

L58

S.C. Industrializarea Laptelui SA

Targoviste, Jud. Dambovita, 130062

22

L82

S.C. Totallact Group S.A.

Dragodana, Jud. Dambovita, 137200

23

L91

S.C. Cosmilact SRL

Schela, Jud. Galati, 807265

24

L55

S.C. Gordon Prod SRL

Bisericani, Jud. Harghita, 535062

25

L65

S.C. Karpaten Milk

Suseni, Jud. Harghita, 537305

26

L124

S.C. Primulact SRL

Miercurea Ciuc, Jud. Harghita, 530242

27

L15

S.C. Teletext SRL

Slobozia, Jud. Ialomita, 920066

28

L99

S.C. Valizvi Prod Com SRL

Garbovi, Jud. Ialomita, 927120

29

L47

S.C. Oblaza SRL

Bârsana, Jud. Maramures, 437035

30

L85

S.C. Avi-Seb Impex SRL

Copalnic, Manastur, Jud. Maramures, 437103

31

L86

S.C. Zea SRL

Boiu Mare, Jud. Maramures, 437060

32

L16

S.C. Roxar Prod Com SRL

Cernesti, Jud. Maramures, 437085

33

L54

S.C. Rodlacta S.R.L.

Faragau, Jud. Mures, 547225

34

L32

S.C. Hochland Romania SRL

Sighisoara, Jud. Mures, 545400

35

L21

S.C. Industrializarea Laptelui Mures S.A.

Targu Mures, Jud. Mures, 540390

36

L108

S.C. Lactex Reghin SRL

Solovastru, Jud. Mures, 547571

37

L121

S.C. Mirdatod Prod S.R.L

Ibanesti, Jud. Mures, 547325

38

L96

S.C. Prod A.B.C. Company SRL

Grumazesti, Jud. Neamt, 617235

39

L101

S.C. 1 Decembrie SRL

Targu Neamt, Jud. Neamt, 615235

40

L106

S.C. Rapanu SR. COM SRL

Petricani, Jud. Neamt, 617315

41

L6

S.C Lacta Han Prod SRL

Urecheni, Jud. Neamt, 617490

42

L123

S.C. ProCom Pascal SRL

Pastraveni, Jud. Neamt, 617300

43

L63

S.C. Zoe Gab SRL

Fulga, Jud. Prahova, 107260

44

L50

S.C. Ecolact Prod SRL

Paulesti, Jud. Prahova, 107246

45

L100

S.C. Alto Impex SRL

Provita de Jos, Jud. Prahova, 107477

46

L53

S.C. Friesland Romania SA

Carei, Jud. Satu Mare, 445100

47

L93

S.C. Agrostar Company Lyc SRL

Ciuperceni, Jud. Satu Mare, 447067

48

L120

S.C. Unicarm SRL

Vetis, Jud. Satu Mare, 447355

49

L88

S.C. Agromec Crasna S.A.

Crasna, Jud. Salaj, 457085

50

L89

S.C. Ovinex SRL

Sarmasag, Jud. Salaj, 457330

51

L67

S.C. Gefa Impex SRL

Talmaciu, Jud. Sibiu, 555700

52

L71

S.C. Lacto Sibiana S.A.

Sura Mica, Jud. Sibiu, 557270

53

L5

S.C. Niro Serv Com SRL

Gura Humorului, Jud. Suceava, 725300

54

L36

S.C. Prolact Prod Com SRL

Vicovu de Sus, Jud. Suceava, 727610

55

L83

S.C. Balaceana Prod SRL

Balaceana, Jud. Suceava, 727125

56

L128

S.C. Tudia SRL

Gramesti, Jud. Suceava, 727285

57

L68

S.C. Aida SRL

Galanesti, Jud. Suceava, 727280

58

L80

S.C. Industrial Marian S.R.L.

Drănceni, Jud. Vaslui, 737220

59

L 136

S.C. Campaei Prest SRL

Hidiseul de Sus, Jud. Bihor, 417277

60

L135

S.C. Multilact SRL

Baia Mare, Jud. Maramures, 430015

61

L134

S.C. Lactocrist S.R.L.

Cristian, Jud. Sibiu, 557085

62

L137

S.C. Dunarea Prod S.R.L.

Milcovul, Jud. Vrancea, 627205


IV PIELIKUMS

LĒMUMA 6. PANTĀ MINĒTĀ ZIŅOJUMA VEIDLAPA

Uzņēmuma numurs

Nosaukums

Adrese

Reģions

Panāktie uzlabojumi (īss apraksts)

Paredzamais atbilstības līmenis

(%)

Plānotais atbilstības datums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Reģions

Kopējais piensaimniecību skaits

31.12.2009.

Piensaimniecību skaits, kurās ražo prasībām neatbilstīgu pienu,

31.12.2009.

Prasībām neatbilstīgu piensaimniecību % daļa no kopējā skaita

31.12.2009.

Kopējais piensaimniecību skaits

30.11.2010.

Piensaimniecību skaits, kurās ražo prasībām neatbilstīgu pienu,

30.11.2010.

Prasībām neatbilstīgu piensaimniecību % daļa no kopējā skaita

30.11.2010.

Kopējais piensaimniecību skaits

30.9.2011.

Piensaimniecību skaits, kurās ražo prasībām neatbilstīgu pienu,

30.9.2011.

Prasībām neatbilstīgu piensaimniecību % daļa no kopējā skaita

30.9.2011.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā RO

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Reģions

Kopējais piena savākšanas punktu skaits

31.12.2009.

Prasībām neatbilstīgu piena savākšanas punktu skaits

31.12.2009.

Prasībām neatbilstīgu piena savākšanas punktu % daļa no kopējā skaita

31.12.2009.

Kopējais piena savākšanas punktu skaits

30.11.2010.

Prasībām neatbilstīgu piena savākšanas punktu skaits

30.11.2010.

Prasībām neatbilstīgu piena savākšanas punktu % daļa no kopējā skaita

30.11.2010.

Kopējais piena savākšanas punktu skaits

30.9.2011.

Prasībām neatbilstīgu piena savākšanas punktu % daļa no kopējā skaita

30.9.2011.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā RO

 

 

 

 

 

 

 

 


27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/71


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 26. novembris),

ar kuru Francijai atļauj noslēgt nolīgumu attiecīgi ar Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Franciju un katru šo teritoriju uzskatītu par pārskaitījumiem Francijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9254)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(2009/853/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (1) un jo īpaši tās 17. pantu,

ņemot vērā Francijas lūgumu,

tā kā:

(1)

Francija 2007. gada 28. novembrī lūdza piemērot Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. pantā minēto atkāpi naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp Franciju un attiecīgi Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. panta 2. punktu naudas līdzekļu pārskaitījumi starp Franciju un attiecīgi Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām no 2007. gada 4. decembra ir tikuši provizoriski uzskatīti par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Francijas iekšienē.

(3)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komitejas 2009. gada 16. jūnija sanāksmē dalībvalstis tika informētas, ka Komisija uzskata, ka ir saņēmusi vajadzīgo informāciju Francijas lūguma izvērtēšanai.

(4)

Senpjēra un Mikelona, Majota, Jaunkaledonija, Francijas Polinēzija un Volisa un Futunas salas neietilpst Kopienas teritorijā, kas noteikta saskaņā ar EK līguma 299. pantu. Tomēr Senpjēra un Mikelona un Majota ar Padomes 1998. gada 31. decembra lēmumu, kā arī Jaunkaledonija, Francijas Polinēzija un Volisa un Futunas salas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto 27. protokolu ietilpst Francijas valūtas teritorijā. Līdz ar to Senpjēra un Mikelona, Majota, Jaunkaledonija, Francijas Polinēzija un Volisa un Futunas salas atbilst Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteiktajam kritērijam.

(5)

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji Senpjērā un Mikelonā, Majotā, Jaunkaledonijā, Francijas Polinēzijā un Volisā un Futunas salās tieši piedalās Francijas maksājumu un norēķinu sistēmās, proti, vai nu CORE, vai arī Target2-Banque de France. Tādēļ tie atbilst Regulas (EK) Nr. 1781/2006 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam kritērijam.

(6)

Senpjērai un Mikelonai, Majotai, Jaunkaledonijai, Francijas Polinēzijai un Volisai un Futunas salām piemērojamajās EK regulās ir noteikts, ka Francijai šajā nolūkā ir jāpieņem īpaši tiesību akti. Francijas pieņemtais 2009. gada 30. janvāra Rīkojums Nr. 2009-102 par informāciju par maksātāju, kura pievienota naudas līdzekļu pārskaitījumiem uz Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām, kā arī no šīm teritorijām, nodrošina, ka minētās teritorijas ir iestrādājušas savā tiesību sistēmā noteiktumus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1781/2006 noteikumiem.

(7)

2009. gada 30. janvāra Rīkojums Nr. 2009-103 par aktīvu iesaldēšanu īpaši cīņā pret terorisma finansēšanu nodrošina, ka Senpjērā un Mikelonā, Majotā, Jaunkaledonijā, Francijas Polinēzijā un Volisā un Futunas salās darbojas pienācīgi pasākumi, lai uzliktu finansiālus sodus organizācijām vai personām, kuras ANO vai Eiropas Savienība iekļāvusi īpašos sarakstos.

(8)

2006. gada 19. janvāra Rīkojums Nr. 2006-60, ar kuru modernizē Senpjērai un Mikelonai, Majotai, Jaunkaledonijai, Francijas Polinēzijai un Volisai un Futunas salām piemērojamās finanšu un ekonomikas tiesības, 2006. gada 26. jūnija Dekrēts Nr. 2006-736 par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izmaiņām finanšu un monetārajā kodeksā un 2004. gada 11. februāra Likums Nr. 2004-130 par dažu juridisko profesiju nolikumu reformu nodrošina to, ka Senpjērā un Mikelonā, Majotā, Jaunkaledonijā, Francijas Polinēzijā un Volisā un Futunas salās darbojas režīms cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kurš ir līdzvērtīgs Francijas teritorijā piemērojamajam režīmam attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem.

(9)

Līdz ar to Senpjēra un Mikelona, Majota, Jaunkaledonija, Francijas Polinēzija un Volisa un Futunas salas ir pieņēmušas tādus pašus noteikumus kā tie, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1781/2006, un pieprasa saviem attiecīgajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tos piemērot, tādējādi izpildot minētās regulas 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto kritēriju.

(10)

Tādēļ ir lietderīgi piešķirt Francijai pieprasīto atkāpi.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Francijai ir atļauts noslēgt nolīgumu attiecīgi ar Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Franciju un Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām uzskatītu par pārskaitījumiem Francijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

27.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 312/73


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/854/KĀDP

(2009. gada 20. novembris),

ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2005. gada 25. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa) (1).

(2)

Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/862/KĀDP (2), ar ko Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP groza un pagarina līdz 2009. gada 24. novembrim.

(3)

Vienotā rīcība 2005/889/KĀDP būtu jāpagarina vēlreiz - līdz 2010. gada 24. maijam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP groza šādi.

1.

Vienotās rīcības 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Finanšu atsauces summa ar misiju saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2009. gada 25. novembra līdz 2010. gada 24. maijam ir EUR 1 120 000.”.

2.

Vienotās rīcības 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tā zaudē spēku 2010. gada 24. maijā.”.

3.

Vienotās rīcības 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Pārskatīšana

Šo vienoto rīcību pārskata 2010. gada 15. aprīlī.”.

2. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 20. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  OV L 327, 14.12.2005., 28. lpp.

(2)  OV L 306, 15.11.2008., 98. lpp.