25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1128/2009

(2009. gada 20. novembris),

ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus kopējās lauksaimniecības politikas jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Kopienas tiesību aktu pārredzamības uzlabošana ir būtisks elements labākas tiesību aktu izstrādes stratēģijā, ko īsteno Kopienas iestādes. Šajā saistībā ir lietderīgi atcelt tādus spēkā esošus tiesību aktus, kuru darbība ir zaudējusi faktisku nozīmi.

(2)	Padomes Regulas (EEK) Nr. 2602/69 (1969. gada 18. decembris) par Pārvaldības komitejas procedūras saglabāšanu (2) darbība ir zaudējusi nozīmi, jo tās saturs ir iekļauts vēlāk pieņemtos tiesību aktos.

(3)	Padomes Lēmums 85/360/EEK (1985. gada 16. jūlijs) par lauksaimniecības apsekojumu sistēmas pārstrukturēšanu Grieķijā (3) attiecās uz laika periodu no 1986. gada līdz 1996. gadam, un tādēļ tā darbība ir zaudējusi nozīmi.

(4)	Padomes Regulu (EEK) Nr. 3570/90 (1990. gada 4. decembris) par atkāpēm attiecībā uz lauksaimniecības statistikas apsekojumiem Vācijā saistībā ar Vācijas apvienošanos (4) bija paredzēts piemērot tikai pārejas posmā pēc Vācijas apvienošanās, un tādēļ tās darbība ir zaudējusi nozīmi.

(5)

Padomes Regula (EK) Nr. 2611/95 (1995. gada 25. oktobris), ar ko nosaka iespēju piešķirt valsts palīdzību, lai kompensētu lauksaimniecības ienākumu zudumus, ko radījusi monetārās sistēmas maiņa citās dalībvalstīs, (5) attiecās uz iespēju piešķirt palīdzību uz trim gadiem, un attiecīgi paziņojumi bija jāiesniedz līdz 1996. gada 30. jūnijam, tādēļ tās darbība ir zaudējusi nozīmi.

(6)

Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2007 (2007. gada 26. septembris), ar kuru izdara atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, attiecībā uz zemes atstāšanu atmatā 2008. gadā, (6) attiecās tikai uz 2008. gadu, un tādēļ tās darbība ir zaudējusi nozīmi.

(7)	Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad būtu jāatceļ minētās novecojušās regulas un lēmums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Atceļ Regulu (EEK) Nr. 2602/69, (EEK) Nr. 3570/90, (EK) Nr. 2611/95 un (EK) Nr. 1107/2007 un Lēmumu 85/360/EEK.

2.   Šā panta 1. punktā minēto regulu un lēmuma atcelšana neskar to Kopienas tiesību aktu spēkā esamību, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētajām regulām un lēmumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Atzinums Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 324, 27.12.1969., 23. lpp.

(3)  OV L 191, 23.7.1985., 53. lpp.

(4)  OV L 353, 17.12.1990., 8. lpp.

(5)  OV L 268, 10.11.1995., 3. lpp.

(6)  OV L 253, 28.9.2007., 1. lpp.

---

25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1129/2009

(2009. gada 24. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 25. novembrī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/5

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1130/2009

(2009. gada 24. novembris),

kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus intervences produktu izmantošanas un/vai galamērķa pārbaudei

(kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1) un jo īpaši tās 43. panta f) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1992. gada 16. oktobra Regula (EEK) Nr. 3002/92, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus intervences produktu izlietošanas un/vai adresāta pārbaudei (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)	Regula (EK) Nr. 1234/2007 paredz intervences sistēmas piemērošanu.

(3)	Dažiem produktiem, kas ir izņemti no intervences, var būt īpašs izmantojums un/vai galamērķis. Vajadzētu izveidot uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu, ka netiek mainīts šādu produktu izmantojums un/vai galamērķis.

(4)	Tajos gadījumos, kad uzraudzībā ir iesaistītas divas vai vairāk dalībvalstis, vajadzētu piemērot Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

(5)	Jāizraugās citas iestādes, kā arī muitas dienesti, kuru kompetencē ir kontroleksemplāru T 5 izsniegšana un intervences preču izmantojuma un/vai galamērķa pārbaude.

(6)

Lai nodrošinātu vienādu režīmu tirdzniecībai no intervences krājumiem par pazeminātām cenām un salīdzināmas shēmas, kas paredz sniegt atbalstu, jo īpaši eksporta kompensāciju, lai nodrošinātu vienādu režīmu uzņēmējiem dalībvalstīs un atvieglinātu nepamatoti piešķirto ekonomisko priekšrocību atlīdzināšanu, ir jāparedz tādas summas samaksa, kura atbilst drošības naudas apmēram, kas nepamatoti atmaksāts.

(7)

Vienkāršības un efektivitātes labad ir pamats pieprasīt, lai kontroleksemplārs T 5 pēc nepieciešamajām pārbaudēm tiktu nosūtīts tieši tai iestādei, kura glabā drošības naudu, un gadījumos, ja ir iesaistītas divas un vairāk dalībvalstis, katra dalībvalsts atsevišķi nosūtītu kontroleksemplārus T 5 tieši tai iestādei, kura glabā drošības naudu.

(8)

Lai vienkāršotu administratīvās procedūras, ir vēlams nodrošināt lielāku elastību, nekā pieļauj kontroleksemplārs gadījumos, ja eksports notiek saskaņā ar sistēmu, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 412. līdz 442.a pantā, kura nosaka, ka gadījumos, ja pārvadāšanas darbība sākas Kopienās un tai ir paredzēts beigties ārpus tās, nav jāaizpilda nekādas formalitātes robežposteņa muitas iestādē.

(9)	Dažos gadījumos intervences produktus pārdod par cenu, kas aprēķināta, ņemot vērā kompensācijas summu, ko piemēro trešām valstīm vai konkrētai trešai valstij. Tādēļ tiesības uz eksporta kompensāciju tiek atskaitītas no pārdošanas cenas.

(10)	Lai nodrošinātu darbības pareizu izpildi, jāiemaksā drošības nauda. Šīs drošības naudas apmēru aprēķina pēc dažādiem attiecīgās darbības aspektiem, jo īpaši tirdzniecības plūsmu novirzes riska un uzņēmēju saistību pilnīgas izpildes.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1.   Neskarot īpašās atkāpes, kas paredzētas Kopienas noteikumos par konkrētiem lauksaimniecības produktiem, šī regula paredz kopējus sīki izstrādātus noteikumus par izmantojuma un/vai galamērķa pārbaudi produktiem, kas izņemti no intervences krājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 25. pantu, ja šiem produktiem ir īpašs izmantojums un/vai galamērķis.

2.   Šajā regulā “nosūtīšana” nozīmē preču nosūtīšanu no vienas dalībvalsts uz otru un “eksports” nozīmē preču nosūtīšanu no dalībvalsts uz galamērķi, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas.

3.   Šajā regulā Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība (BLES) uzskatāma par vienu dalībvalsti.

2. pants

1.   No brīža, kad produkti ir izņemti no intervences krājumiem, līdz brīdim, kad ir pārbaudīts to konkrētais izmantojums un/vai galamērķis, 1. pantā minētie produkti tiek pārbaudīti, ieskaitot fiziskās pārbaudes, dokumentu pārbaudi un rēķinu revīziju, ko izdara norīkotās kontroles iestādes, kas turpmāk sauktas par “kompetentajām kontroles iestādēm”.

Lai izvairītos no jebkādas diskriminācijas produktu izcelsmes dēļ, katra dalībvalsts norīko katram konkrētajam pasākumam vai šāda pasākuma daļai atsevišķu kontroles iestādi attiecīgo produktu izmantojuma un/vai galamērķa pārbaudei neatkarīgi no to izcelsmes (Kopienas vai valsts).

2.   Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā pārbaude tiek īstenota un ka intervences produkti netiek aizstāti ar citiem produktiem.

Šajos pasākumos jo īpaši nosaka, ka:

a)

uzņēmumiem, kas nodarbojas ar intervences produktiem vai pārstrādātiem intervences produktiem, piemēram, tos pērk, pārdod, glabā, pārvadā, pārkrauj, pārsaiņo, apstrādā vai pārstrādā, jāpakļaujas visiem pārbaudes vai uzraudzības pasākumiem, ko uzskata par vajadzīgiem, un veic tādu uzskaiti, lai iestādēm būtu iespējamas visas pārbaudes, ko tās uzskata par vajadzīgām;

b)	šīs daļas a) apakšpunktā minētie produkti glabājami un pārvadājami atsevišķi no citiem produktiem tā, lai tos varētu identificēt.

Dalībvalstis paziņo Komisijai, kādi pasākumi veikti saskaņā ar šo punktu.

3.   Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.a panta 2. punktā minēto kontroleksemplāru T 5 izmanto, ja šā panta 1. punktā minēto pārbaudi pilnībā vai daļēji izdara:

a)	dalībvalstī, kura nav tā, kurā produkti izņemti no intervences krājumiem; vai

b)	dalībvalstī, kura nav tā, kurā iemaksāta drošības nauda.

Kontroleksemplāru T 5 izdod un izmanto saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ja šajā regulā nav noteikts citādi.

4.   Ja pārdevēja intervences aģentūra saskaņā ar 3. panta 1. punktu neizsniedz kontroleksemplāru T 5, tā izdod izņemšanas rīkojumu. Dalībvalstis var atļaut izdot izrakstus no izņemšanas rīkojuma.

Šajā regulā gan “intervences aģentūra”, gan “aģentūra” nozīmē maksātāju vai intervences aģentūru.

Izņemšanas rīkojumu vai izrakstu attiecīgā persona uzrāda kompetentajai kontroles iestādei.

3. pants

1.   Šīs regulas 2. panta 3. punktā minēto kontroleksemplāru T 5 izdod:

a)	pārdevēja intervences aģentūra, ja intervences produktus nosūta uz citu dalībvalsti tādā pašā stāvoklī, kādā tie izņemti no intervences krājuma, turpmāk “nemainīts stāvoklis”; vai

b)	kompetentā kontroles iestāde, ja intervences produktus nosūta uz citu dalībvalsti pēc pārstrādes; vai

c)

nosūtītāja muitas iestāde: i) uzrādot izņemšanas rīkojumu, kuru izdevusi intervences aģentūra, ja intervences produktus eksportē nemainītā veidā un tiem jāšķērso vienas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritorija; ii) uzrādot kontroles dokumentu, kuru izdevusi kompetentā kontroles iestāde un kurā norādīts, ka pārstrāde notikusi uzraudzībā, gadījumos, kad intervences produktus eksportē pēc pārstrādes un tiem jāšķērso vienas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritorija.

Ja produkti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. pantu glabājas dalībvalstī, kas nav tā, kurā atrodas pārdevēja intervences aģentūra, pārdevēja intervences aģentūra izsniedz kontroleksemplāru T 5 vai arī tas tiek izsniegts ar šīs aģentūras ziņu.

Dalībvalstis drīkst:

a)	ļaut izsniegt kontroleksemplārus T 5 iestādei, kuru norīko šim nolūkam pārdošanas aģentūras vietā;

b)	nolemt, ka pilnvaroti intervences produktu krājumu valdītāji var izsniegt kontroleksemplārus T 5 ar intervences aģentūras ziņu. Pilnvarojumu izsniedz krājumu valdītājam ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.g panta nosacījumiem, tos attiecīgi grozot.

Šādos gadījumos kontroleksemplāru T 5 var izsniegt, ja tiek uzrādīts izņemšanas rīkojums.

2.   Izņemšanas rīkojumam un kontroles dokumentam, kas minēti 1. punktā, ir kārtas numurs, un tajā norādīts:

a)	produktu apraksts tādā veidā, kā noteikts 31. ailes aizpildīšanai kontroleksemplārā T 5, kas minēts 2. panta 3. punktā, un vajadzības gadījumā jebkura cita informācija, kas nepieciešama kontrolei;

b)	iepakojumu skaits un veids un zīmes un numuri, kas ir uz šiem iepakojumiem;

c)	produktu bruto un neto masa;

d)	atsauce uz piemērojamo regulu;

e)	informācija, ar ko jāaizpilda 104. un 106. aile kontroleksemplārā T 5, kurā ietilpst arī numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru.

Kontroles dokumentā tiek norādīts iepriekšējā kontroleksemplāra T 5 vai izņemšanas rīkojuma numurs.

Izņemšanas rīkojumu un kontroles dokumentu glabā nosūtītāja iestāde.

3.   Attiecīgā persona izraksta kontroleksemplāru T 5 vienā oriģinālā un divos norakstos. Iestāde, kas izdod kontroleksemplāru T 5, vienu noraksta eksemplāru nosūta informācijai iestādei, kura glabā drošības naudu, kā noteikts 5. pantā, bet vienu noraksta eksemplāru patur.

4.   Kontroleksemplāra T 5 oriģinālu atdod attiecīgajai personai vai tās pārstāvim, un tā iesniedz to kompetentajai kontroles iestādei izmantošanas un/vai galamērķa dalībvalstī.

5.   Kontroleksemplāra T 5 oriģinālu pēc attiecīgas kompetentās kontroles iestādes vīzas uzlikšanas izmantošanas un/vai galamērķa dalībvalstī nosūta tieši atpakaļ iestādei, kura glabā 5. pantā minēto drošības naudu.

Atbildīgā persona ieraksta kontroleksemplāra T 5 B ailē pilnu nosaukumu un adresi iestādei, kura glabā drošības naudu.

6.   Ja tikai daļa produktu, kas minēti kontroleksemplārā T 5, atbilst noteikumiem, atbildīgā iestāde kontroleksemplāra T 5 iedaļā ar nosaukumu “Izmantojuma un/vai galamērķa kontrole” norāda to produktu daudzumu, kuri atbilst šiem noteikumiem, kā arī veiktās darbības datumu vai datumus.

4. pants

Pierādījumus tam, ka prasības pārbaudei, kas noteiktas 2. panta 1. punktā, ir izpildītas, sniedz šādi:

a)	par produktiem, kuru izņemšanu no intervences krājumiem un izmantojumu un/vai galamērķi ir pārbaudījusi vienas dalībvalsts iestāde, – uzrādot dokumentus, kurus šī dalībvalsts ir noteikusi;

b)

par produktiem, kuru izmantojumu un/vai galamērķi ir pārbaudījušas iestādes vienā vai vairākās dalībvalstīs, kurās nav notikusi izņemšana no intervences krājumiem, – ar visiem kontroleksemplāriem T 5, kas izdoti izmantojuma un/vai galamērķa pārbaudei, ko kompetentās kontroles iestādes laikus apstiprinājušas un vizējušas;

c)	par produktiem, kuru izmantojumu un/vai galamērķi ir pārbaudījušas iestādes gan dalībvalstī, kurā notika izņemšana no intervences krājumiem, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, – ar dokumentiem, kas minēti a) un b) punktā;

d)

par produktiem, kuru eksporta formalitātes un izvešana no muitas teritorijas notikusi dalībvalstī, kurā notikusi to pēdējā pārstrāde un kurā glabāta drošības nauda, – ar dokumentu vai dokumentiem, kurus nosaka šī dalībvalsts, lai pierādītu eksportu, un ar dokumentiem, kas minēti a) un/vai b) punktā, ja tie attiecas uz pārstrādi.

5. pants

1.   Ja drošības nauda tiek pieprasīta, lai garantētu produktu pareizu izmantojumu un/vai galamērķi, kā minēts 1. pantā, to iemaksā pirms produktu pārņemšanas. Šādu drošības naudu iemaksā:

a)	ja produktus grasās pārstrādāt vai pārstrādāt un eksportēt – dalībvalstij, kurā plānots veikt vai sākt pārstrādi;

b)	visos citos gadījumos – pārdevējai intervences aģentūrai.

2.   Ja drošības naudu iemaksā intervences aģentūrai dalībvalstī, kura nav tā, kurā atrodas pārdevēja intervences aģentūra, tad intervences aģentūra nekavējoties nosūta pārdevējai intervences aģentūrai paziņojumu, kurā norādīts:

a)	attiecīgās regulas numurs;

b)	konkursa/pārdošanas datums un/vai numurs;

c)	līguma numurs;

d)	pircēja vārds (nosaukums);

e)	drošības naudas apmērs euro;

f)

produkts;

g)	produktu daudzums;

h)	drošības naudas iemaksas diena;

i)	izmantojums un/vai galamērķis (ja nepieciešams).

Pārdevēja intervences aģentūra pārbauda ziņas par drošības naudu.

6. pants

1.   Ja pēc pilnīgas vai daļējas 5. pantā minētās drošības naudas atmaksas tiek konstatēts, ka produktu izmantojums un/vai galamērķis pilnīgi vai daļēji neatbilst paredzētajam, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atmaksāta drošības nauda, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (5) 9. panta 1. punktu liek attiecīgajam uzņēmējam samaksāt summu, kas atbilst drošības naudas summai, kāda būtu atsavināta, ja neizpildīšana būtu ņemta vērā pirms drošības naudas atmaksas. Šai summai pieskaita procentus, ko aprēķina no atmaksas dienas līdz dienai pirms samaksas dienas.

Pirmajā daļā minētā summa, ko saņem kompetentā iestāde, ir atlīdzinājums par nepamatoti piešķirtajām ekonomiskajām priekšrocībām.

2.   Maksājumu izdara 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts maksājuma pieprasījums.

Ja nav ievērots maksājuma termiņš, dalībvalstis var nolemt, ka samaksas vietā saņemamo summu atrēķina no nākamajiem maksājumiem attiecīgajam uzņēmējam.

3.   Procentu likmi aprēķina saskaņā ar dalībvalstu likumu noteikumiem, bet tā nedrīkst būt zemāka par likmi, ko summu atgūšanai piemēro dalībvalstī.

Procentus nepiedzen vai piedzen tikai summu, ko nosaka dalībvalsts, kas atbilst nepamatotajai peļņai, ja drošības naudas atmaksāšana bijusi kompetentās iestādes kļūda.

4.   Dalībvalstis var nepieprasīt 1. punktā minēto maksājumu, ja summa nepārsniedz EUR 60, ar nosacījumu, ka šādos gadījumos piemērojami līdzīgi valsts noteikumi.

5.   Summu, kas atgūta saskaņā ar 1. punktu, pārskaita maksātājam, kas to pieskaita Eiropas Lauksaimniecības un garantiju fonda (ELGF) piešķirtiem ieņēmumiem mēnesī, kad naudu faktiski saņem.

7. pants

1.   Ja noteikumus par izmantojumu un galamērķi nav iespējams izpildīt nepārvaramas varas dēļ, tās dalībvalsts iestāde, kurā iemaksāta drošības nauda, vai, ja drošības nauda nav iemaksāta, iestāde dalībvalstī, kurā notiek izņemšana no intervences krājumiem, pēc attiecīgās personas lūguma nolemj:

a)	ka darījumam noteiktais termiņš tiek pagarināts par tik ilgu laiku, cik varētu būt nepieciešams radušos apstākļu dēļ; vai

b)	ja produkti neglābjami gājuši bojā – ka pārbaude uzskatāma par veiktu.

Tomēr tādos nepārvaramas varas gadījumos, kad a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi nav piemērojami, kompetentā iestāde informē Komisiju, un Komisija var noteikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantā minētajā kārtībā.

2.   Lūgumu, kas minētas 1. punktā, iesniedz 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad attiecīgā persona saņēmusi informāciju, ka ir radušies apstākļi, kas liecina par iespējamo nepārvaramas varas gadījumu, bet termiņā, kas noteikts konkrētajā regulā pierādījumu sniegšanai, kas nepieciešams, lai atmaksātu drošības naudu.

3.   Attiecīgā persona sniedz pierādījumus par apstākļiem, uz kuru pamata tika uzskatīts, ka darbojusies nepārvarama vara.

II   NODAĻA

PRODUKTI, KURIEM IR NOTEIKTS IZMANTOJUMA VEIDS UN/VAI IR KONKRĒTS GALAMĒRĶIS KOPIENĀ

8. pants

1.   Uzskata, ka produktu izmantojums un/vai galamērķis atbilst noteiktajam, ja tiek konstatēts, ka:

a)	attiecībā uz produktiem, kurus paredzēts pārstrādāt un/vai tajos iestrādāt citus produktus, abus šos darbību veidus turpmāk saucot “pārstrāde”, tie ir tikuši pārstrādāti;

b)	attiecībā uz produktiem, kas tiek pārdoti tiešai patērēšanai kā koncentrēti produkti, tie ir tikuši koncentrēti, iesaiņoti mazumtirdzniecībai un tos saņēmusi mazumtirdzniecība;

c)	attiecībā uz produktiem konkrētu iestāžu vai organizāciju vai armijas un tamlīdzīgu spēku patēriņam tie ir piegādāti un ka produkti ir saņemti;

un attiecīgos gadījumos – ka a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības ir paveiktas noteiktajā laikā.

2.   Prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pieder pie primārajām prasībām Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (6) 20. panta nozīmē.

9. pants

1.   Gadījumos, kad tiek izmantots kontroleksemplārs T 5, aizpilda 103., 104., 106. un 107. aili daļā ar nosaukumu “Papildu informācija”.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru un vajadzības gadījumā izņemšanas rīkojuma numurs.

107. ailē tiek uzrādīts attiecīgās regulas numurs.

2.   Gadījumos, kad produkti tiek nosūtīti uz trešo dalībvalsti, 22. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

3.   Ja vienā dalībvalstī secīgi notiek viena vai vairākas darbības, 23. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

10. pants

Drošības naudas atmaksa ir atkarīga no 4. pantā minētā pierādījuma iesniegšanas.

11. pants

Ja 3. panta 5. punktā minētā iestāde kontroleksemplāru T 5 nav saņēmusi trīs mēnešu laikā:

a)	pēc tam, kad beidzies termiņš, kas noteikts attiecīgā darījuma veikšanai; vai

b)	pēc tā izdošanas, ja termiņš nav noteikts;

tādu apstākļu dēļ, kas nav attiecīgās puses varā, pēdējā var iesniegt kompetentajām iestādēm lūgumu pieņemt citus dokumentus kā līdzvērtīgus, norādot šāda iesnieguma iemeslu un iesniedzot apliecinošus dokumentus. Šajos apliecinošajos dokumentos jābūt atsaucei uz kontroleksemplāru T 5 un apstiprinājumam no kompetentās iestādes, kura pārbaudījusi vai likusi pārbaudīt produktu izmantojumu, ka produkti izmantoti konkrētajam nolūkam, un datumu, kurā produkti izmantoti un/vai nogādāti galamērķī.

III   NODAĻA

PRODUKTI, KO NO KOPIENAS EKSPORTĒ NEMAINĪTĀ VEIDĀ

12. pants

1.   Produktu piegādāšana tiek uzskatīta par atbilstošu noteiktajam galamērķim, ja tiek konstatēts, ka:

a)

tie ir aizvesti no Kopienas muitas teritorijas nemainītā veidā; šajā regulā tādās produktu piegādēs, kas paredzētas vienīgi urbumu vai ieguves platformām, ieskaitot darba vietas, kuras tādām darbībām sniedz palīdzības pakalpojumus, kas izvietotas Eiropas kontinentālā šelfa teritorijā vai kontinentālā šelfa teritorijā tajā Kopienas daļā, kas neietilpst Eiropā, bet ārpus trīs jūdžu zonas, skaitot no bāzes līnijas, kuru izmanto dalībvalsts teritoriālo ūdeņu noteikšanai, tiek uzskatīts, ka produkti ir atstājuši Kopienas muitas teritoriju; vai

b)	gadījumā, kas aprakstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 33. (7) panta 1. punktā, tie ir nogādāti galamērķī; vai

c)	tie ir novietoti pārtikas krājumu noliktavā, kas ir apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 37. pantu; vai

d)	tie ir pārbaudīti muitas kontrolē, lai tos nodotu patēriņam konkrētā trešā valstī, ja produktus paredzēts importēt šajā konkrētajā valstī;

un attiecīgos gadījumos – ka a) līdz d) apakšpunktā minētās darbības ir paveiktas noteiktajā laikā.

2.   Prasības, kas noteiktas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, pieder pie primārajām prasībām Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē, neskarot šīs regulas 16. panta 2. punkta noteikumus.

3.   Ja produkti ir novietoti pārtikas krājumu noliktavā, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tiek piemēroti Regulas (EK) Nr. 612/2009 37. līdz 40. panta noteikumi, izņemot 39. panta 3. punktu, kaut arī netiek piemērota nekāda kompensācija.

4.   Piemēro Regulas (EK) Nr. 612/2009 7. panta 3. punkta otrās daļas noteikumus.

13. pants

1.   Ja intervences produktus paredzēts eksportēt nemainītā veidā, dalībvalstī, kurā produkti izņemti no krājumiem, muitas dienesti apstiprina eksporta deklarāciju.

2.   Eksporta deklarācijā un visos papildu dokumentos, kas tiek pieprasīti saskaņā ar Kopienas likumiem, atkarībā no apstākļiem ir ieraksts:

a)	“Intervences produkti ar kompensāciju – Regula (EK) Nr. 1130/2009”; vai

b)	“Intervences produkti bez kompensācijas – Regula (EK) Nr. 1130/2009”.

3.   Pat gadījumos, kad nav piemērojama kompensācija produktiem, kurus paredzēts eksportēt, pēc attiecīgās eksporta deklarācijas apstiprināšanas tiek uzskatīts, ka uz tiem vairs neattiecas Līguma 23. panta 2. punkts, un uz to pārvietošanu attiecas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 340.c panta 3. punkta b) apakšpunkta noteikumi.

4.   Nosacījumi attiecībā uz termiņiem, kas jāievēro, lai nodrošinātu kompensāciju un pierādījumus, kas sagādāti šim nolūkam, ir piemērojami tiktāl, cik tie attiecas uz drošības naudas atmaksu.

14. pants

1.   Ja tiek izmantots kontroleksemplārs T 5, aizpilda 103., 104., 106., 107. un vajadzības gadījumā 105. aili daļā ar nosaukumu “Papildu informācija”.

104. un 106. ailē liek vīzas, kas noteiktas attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru; un

b)	izņemšanas rīkojuma numurs.

107. ailē tiek uzrādīts attiecīgās regulas numurs.

2.   Ja kontroleksemplārs T 5, kas pierāda preču eksportu, tiek pieprasīts 5. pantā minētās drošības naudas atmaksai un kompensācijas izmaksai, kompetentā iestāde, kura glabā drošības naudu, nekavējoties izsūta kontroleksemplāra T 5 norakstu, kura atbilstība oriģinālam ir apliecināta, tieši iestādei, kas ir atbildīga par kompensācijas izmaksu.

Tādā gadījumā attiecīgā persona izdara šādu ierakstu kontroleksemplāra T 5 106. ailē:

3.   Ja nav bijis iespējams iekļauties 12 mēnešu termiņā eksporta pierādīšanai, lai tiktu izmaksāta kompensācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 46. panta 2. punktu, administratīvas kavēšanās dēļ, sūtot kontroleksemplāru T 5 no iestādes, kura glabā drošības naudu, uz iestādi, kas atbild par kompensācijas izmaksu, tad diena, kurā to saņēmusi drošības naudas glabātāja iestāde, arī tiek uzskatīta par dienu, kurā to saņēmusi kompensācijas izmaksas iestāde.

15. pants

1.   Ja, muitai pieņemot eksporta deklarāciju, produktiem tiek piemērota kāda no procedūrām, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 412. līdz 442.a pantā aizvešanai uz galamērķi vai nogādāšanai saņēmējam ārpus Kopienas muitas teritorijas, tie tiek uzskatīti par eksportētiem, tiklīdz tiem tiek piemērota šī procedūra.

2.   Ja tiek piemērots 1. punkts, nosūtītāja muitas iestāde, kas pieņem eksporta deklarāciju, nodrošina, lai viena no vīzām, kas atkarībā no apstākļiem norādīta Regulas (EK) Nr. 612/2009 11. panta 4. vai 5. punktā, tiktu ierakstīta dokumentā, kuru izsniedz kā eksporta apliecinājumu.

3.   Nosūtītāja muitas iestāde var atļaut grozīt pārvadājuma līgumu tā, lai pārvadājums beigtos Kopienas teritorijā, tikai tad, ja tiek konstatēts:

a)	ka, ja drošības nauda ir bijusi iemaksāta intervences aģentūrai, lai nodrošinātu, ka eksports notiek, šī drošības nauda nav atmaksāta; vai

b)	ka ir iemaksāta jauna drošības nauda.

Tomēr, ja drošības nauda ir atmaksāta saskaņā ar 1. punktu, bet produkts atvēlētajā laikā faktiski nav izvests no Kopienas muitas teritorijas, nosūtītāja muitas iestāde par to informē aģentūru, kas atbild par drošības naudas atmaksu, un iespējami drīz piegādā tai vajadzīgos datus. Šādos gadījumos drošības naudas atmaksu uzskata par nepareizi izdarītu un ir jāatgūst līdzvērtīga summa.

16. pants

1.   Drošības naudu atmaksā, ja tiek sniegts pierādījums, kas minēts 4. pantā.

Turklāt drošības naudu atmaksā, ja tiek sniegts pierādījums, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 612/2009 16. un 17. pantā:

a)	ja produktus paredzēts importēt konkrētā trešā valstī; vai

b)	ja gadījumos, kad produktus paredzēts eksportēt no Kopienas, pastāv nopietnas šaubas par patieso galamērķi.

Dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst pieprasīt pietiekamus papildu pierādījumus, ka produkti patiešām ir laisti tirgū importētājā trešā valstī.

Ja pastāv nopietnas šaubas par produktu patieso galamērķi, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis piemēro šā punkta noteikumus.

2.   Ja produktu paredzēts importēt konkrētā trešā valstī un kompensācijas apmērs ir atrēķināts no pārdošanas cenas, bet attiecīgie 1. punktā minētie pierādījumi nav sagādāti:

a)	daļa drošības nauda tiek atmaksāta, kad tiek uzrādīts pierādījums, ka produkts ir atstājis Kopienas muitas teritoriju; atmaksātais daudzums atbilst zemākajai kompensācijai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 25. panta 2. punktu, kuru piemēro dienā, kad pieņemta eksporta deklarācija;

b)

papildus a) apakšpunktā minētajam daudzumam atmaksā to drošības naudas daļu, kas atbilst starpībai starp a) apakšpunktā minēto zemāko kompensāciju un kompensācijas apmēru, ko piemēro dienā, kad pieņemta deklarācija par eksportu uz faktisko trešo importa valsti, ciktāl šis daudzums nepārsniedz kompensācijas apmēru, ko piemēro obligātajā galamērķī, ja: i) eksports uz iepriekšminēto trešo valsti nav bijis iespējams nepārvaramas varas dēļ; un ii) importa pierādījums otrā galamērķa valstī ir iesniegts saskaņā ar 1. punktu.

17. pants

1.   Ja tiek piemērots Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (8) 186. un 187. pants:

a)	tiek atsavināta drošības nauda, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punktā, ja tā vēl nav atmaksāta;

b)	atgūst summu, kas ir līdzvērtīga drošības naudai, ja tā jau ir atmaksāta.

2.   Ja produkti, par kuriem 5. panta 1. punktā minētā drošības nauda ir iemaksāta, tiek izvesti no Kopienas muitas teritorijas un formalitātes, lai saņemtu kompensāciju, nav izpildītas, minētās formalitātes, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 185., 186. un 187. pantu, tiek uzskatītas par izpildītām un tiek piemērots 1. punkts.

3.   Drošības naudas summa, kas minēta 1. un 2. punktā, tiek uzskatīta par drošības naudu, kura ir atsavināta, Padomes Regulas (EEK) Nr. 352/78 (9) 2. panta nozīmē.

4.   Attiecīgā persona kompetentajai iestādei ar intervences aģentūras izsniegto sertifikātu pierāda, ka ir izpildīti 1. punkta noteikumi vai ka nav iemaksāta drošības nauda.

18. pants

Ja kontroleksemplāru T 5, kas paredzēts kā pierādījums, ka produkti nogādāti atbilstošajā galamērķī, kas minēts 12. panta 1. punktā, 3. panta 5. punktā minētā iestāde nav saņēmusi trīs mēnešu laikā pēc tā izdošanas tādu apstākļu dēļ, kas nav attiecīgās puses varā, pēdējā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 46. panta 3. punktu var iesniegt kompetentajai iestādei pamatotu lūgumu par līdzvērtīgiem uzskatīt citus dokumentus.

IV   NODAĻA

PRODUKTI, KAS EKSPORTĒJAMI NO KOPIENAS PĒC PĀRSTRĀDES

19. pants

Produktu izmantojums un galamērķis tiek uzskatīti par atbilstošu noteiktajam, ja tiek konstatēts, ka ir izpildītas 8. un 12. panta prasības.

20. pants

Ja preces eksportē pēc pārstrādes, muitas dienesti eksporta deklarāciju apstiprina tajā dalībvalstī, kurā notiek galīgā pārstrāde.

21. pants

1.   Ja preces nosūta nemainītā veidā pārstrādei, kam seko to eksports, pārdošanas intervences aģentūra izdod kontroleksemplāru T 5 un tiek aizpildīta 103., 104., 106. un 107. aile daļā ar nosaukumu “Papildu informācija”.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru;

b)	vajadzības gadījumā izņemšanas rīkojuma numurs; un

c)	vīza “Intervences produkti eksportam, piemērojot Kopienas ārējā tranzīta procedūru”.

107. ailē tiek norādīts attiecīgās regulas numurs.

2.   Ja produktus nosūta pēc pārstrādes dalībvalstī, kur notikusi izņemšana no intervences krājumiem, tālākai pārstrādei, kam seko eksports, kontroleksemplāru T 5 izdod iestāde, kura pārbauda pārstrādi.

Tiek aizpildīta kontroleksemplāra T 5 daļas ar nosaukumu “Papildu informācija” 103., 104., 106. un 107. aile.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru; un

b)	vīza “Intervences produkti eksportam, piemērojot Kopienas ārējā tranzīta procedūru”.

107. ailē tiek norādīts attiecīgās regulas numurs.

3.   Ja preces eksportē pēc pārstrādes un tās šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju, kontroleksemplāru T 5 izdod nosūtītāja muitas iestāde, kad tiek uzrādīts dokuments, kuru izsniegusi iestāde, kas veikusi pārstrādes pārbaudi. Šo dokumentu glabā nosūtītāja muitas iestāde.

Tomēr nepieprasa uzrādīt šo dokumentu, ja nosūtītāja muitas iestāde ir pārbaudījusi attiecīgo pārstrādi.

Tiek aizpildīta kontroleksemplāra T 5 daļas ar nosaukumu “Papildu informācija” 103., 104., 106. un 107. aile un vajadzības gadījumā 105. aile.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru; un

b)	vajadzības gadījumā pirmajā daļā minētā dokumenta numurs.

107. ailē tiek norādīts attiecīgās regulas numurs.

4.   Ja kontroleksemplāru T 5, kas apliecina preču eksportu, pieprasa, lai atmaksātu 5. pantā minēto drošības naudu un lai kompensāciju izmaksātu, kompetentā iestāde, kas glabā drošības naudu, nekavējoties nosūta kontroleksemplāra T 5 norakstu, kas apliecināts kā atbilstošs oriģinālam, tieši iestādei, kuras kompetencē ir kompensācijas izmaksa.

Šādā gadījumā attiecīgā persona izdara šādu ierakstu kontroleksemplāra T 5 106. ailē:

22. pants

1.   Ja produkti ir nosūtīti uz citu dalībvalsti pārstrādei un pārstrādātie produkti:

a)	ir jānosūta uz trešo dalībvalsti vai citu dalībvalsti tālākai pārstrādei; vai

b)	tiem ir jāšķērso trešās dalībvalsts vai citas dalībvalsts teritorija, lai tos varētu eksportēt;

tad 21. panta 2. vai 3. punktā minētā kompetentā iestāde atkarībā no apstākļiem izdod vienu vai vairākus kontroleksemplārus T 5.

Kontroleksemplāru vai kontroleksemplārus T 5 aizpilda:

a)	piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, kā norādīts 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

b)	piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, kā norādīts 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

izmantojot informāciju, kas uzrādīta kontroleksemplāra T 5 oriģinālā. Papildus kontroleksemplāra vai kontroleksemplāru T 5 106. ailē ieraksta iepriekšējā dokumenta reģistrācijas numuru, izdošanas datumu un izdevējas iestādes nosaukumu.

2.   Gadījumā, kas minēts 1. punktā, kompetentā iestāde, kura pārbaudījusi darbību, pēc atbilstošas vizēšanas nekavējoties atdod kontroleksemplāra T 5 oriģinālu tieši iestādei, kas minēta 3. panta 5. punktā, un norāda kontroleksemplāra T 5 oriģināla ailē ar nosaukumu “Izmantojuma un/vai galamērķa kontrole”, ka produkts nosūtīts uz citu dalībvalsti tālākai pārstrādei, iepakošanai, pārņemšanai vai eksportam. Kontroleksemplāra T 5 oriģinālā tiek norādīts kontroleksemplāru T 5, kas izdoti šim mērķim, numurs vai numuri vai atsauce uz tiem.

3.   Dokumentā, kas minēts 4. panta a) punktā, liekamas tādas pašas vīzas kā 2. punktā minētās.

23. pants

1.   Ja divas vai vairākas darbības, izņemot eksportu (piemēram, pārstrāde, iepakošana, pārņemšana) pēc kārtas notiek vienā dalībvalstī, šī dalībvalsts var nolemt, ka šīs darbības tiek uzskatītas par vienu darbību. Šādā gadījumā netiek izdots kontroleksemplārs T 5, kamēr visas attiecīgās darbības nav izpildītas.

Kontroleksemplāra T 5 oriģinālu atdod iestādei, kas minēta 3. panta 5. punktā, kad pārbaudes un visas attiecīgās darbības ir izpildītas. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādas sistēmas nevainojamu darbību.

2.   Ja dalībvalstis nolemj neizmantot kārtību, kas minēta 1. punktā, kompetentā iestāde izdod kontroleksemplāru T 5 pēc katras darbības. Kompetentā iestāde, kas pārbaudījusi darbību, kontroleksemplāra T 5 ailē ar nosaukumu “Izmantojuma un/vai galamērķa kontrole” norāda, ka produkts ir nosūtīts tās pašas dalībvalsts robežās tālākai pārstrādei, iepakošanai, pārņemšanai vai eksportam. Kontroleksemplāra T 5 oriģinālā tiek norādīts kontroleksemplāru T 5, kuri izdoti šim mērķim, numurs vai numuri vai atsauce uz tiem.

3.   Dokumentā, kas minēts 4. panta a) punktā, liek tādas pašas vīzas kā 2. punktā minētās.

24. pants

Uz šo nodaļu attiecas 11. pants, 13. panta 2., 3. un 4. punkts, 14. panta 3. punkts un 15. līdz 18. pants.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

1.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai 2. panta 1. punktā minēto kompetento kontroles iestāžu pilnus nosaukumus un adreses. Komisija tās paziņo citām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis katru gada ceturksni informē Komisiju par gadījumiem, kuros tās piemērojušas 7. panta 1. punktu, norādot apstākļus, kas tos izraisījuši, iesaistītos daudzumus un veiktos pasākumus.

3.   Dalībvalstis katru gadu 1. martā un 1. septembrī nosūta Komisijai pārskatus, kur norāda iesniegumu skaitu, kas izdarīti saskaņā ar 11. vai 18. pantu, iemeslus, ja tie zināmi, kuru dēļ nav atdoti kontroleksemplāri T 5, attiecīgos daudzumus un dokumentu veidu, kuri atzīti par līdzvērtīgiem.

26. pants

Regulu (EEK) Nr. 3002/92 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

27. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 301, 17.10.1992., 17. lpp.

(3)  Sk. I pielikumu.

(4)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(7)  OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.

(8)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(9)  OV L 50, 22.2.1978., 1. lpp.

---

---

---

25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/22

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1131/2009

(2009. gada 24. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Moutarde de Bourgogne (AĢIN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Francijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Moutarde de Bourgogne ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 72, 26.3.2009., 62. lpp.

---

---

25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/24

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1132/2009

(2009. gada 24. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Marroni del Monfenera (AĢIN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Marroni del Monfenera ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 89, 18.4.2009., 9. lpp.

---

---

25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/26

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1133/2009

(2009. gada 24. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1090/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 16. novembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1090/2009 (3) noteica no 2009. gada 16. novembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)	Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 EUR tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1090/2009.

(3)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1090/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1090/2009 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 25. novembra.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3)  OV L 299, 14.11.2009., 3. lpp.

---

---

---

25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/29

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/127/EK

(2009. gada 21. oktobris),

ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ir atzīts, ka pesticīdu lietošana apdraud gan cilvēku veselību, gan vidi. Komisija savā 2006. gada 12. jūlija paziņojumā “Tematiska stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu” pieņēma stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt pesticīdu lietošanas radīto risku cilvēku veselībai un videi. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši Direktīvu 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (3) (“pamatdirektīva”).

(2)

Lai samazinātu pesticīdu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, pesticīdu lietošanas mašīnu projektēšanai, konstrukcijai un apkopei ir liela nozīme. Attiecībā uz pesticīdu lietošanas iekārtām, kuras jau izmanto profesionāliem nolūkiem, ar pamatdirektīvu ievieš šo iekārtu inspekcijas un apkopes prasības.

(3)

Pamatdirektīvu piemēro pesticīdiem, kas ir augu aizsardzības līdzekļi. Tādēļ ir atbilstīgi attiecināt šīs direktīvas jomu tikai uz mašīnām to pesticīdu lietošanai, kas ir augu aizsardzības līdzekļi. Tā kā tomēr sagaidāms, ka pamatdirektīvas joma tiks attiecināta arī uz biocīdajiem produktiem, Eiropas Komisijai vajadzētu līdz 2012. gada 31. decembrim izskatīt jautājumu par vides aizsardzības prasību attiecināšanu arī uz mašīnām, kas paredzētas biocīdo produktu lietošanai.

(4)

Prasības par cilvēku un attiecīgos gadījumos – mājdzīvnieku veselības aizsardzību un drošību, kā arī īpašuma drošību ir jau noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām (4). Tādēļ ir lietderīgi, ka galvenās vides aizsardzības prasības attiecībā uz jaunu pesticīdu lietošanas mašīnu projektēšanu un konstrukciju tiek iekļautas Direktīvā 2006/42/EK, vienlaikus nodrošinot šo prasību konsekvenci ar pamatdirektīvā noteiktajām prasībām attiecībā uz apkopi un inspekcijām.

(5)	Šajā nolūkā Direktīvā 2006/42/EK ir jāiekļauj arī atsauce uz vides aizsardzību, šo mērķi attiecinot uz mašīnu kategoriju un riskiem, uz ko attiecas īpašās vides aizsardzības prasības.

(6)

Ar pesticīdu lietošanas mašīnām saprot pašgājējas mašīnas, velkamas, uz transportlīdzekļa uzstādītas, pusuzkarināmas un lidaparātos uzstādītas mašīnas, kā arī stacionāras mašīnas, kas paredzētas profesionālai un privātai pesticīdu lietošanai. Ar tām saprot arī mehanizētas mašīnas un ar roku vadāmas pārnēsājamas un rokā turamas mašīnas, kurām ir spiediena kamera.

(7)

Šī direktīva attiecas vienīgi uz būtiskajām prasībām, kurām jāatbilst pesticīdu lietošanas mašīnām, pirms tās laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā, savukārt Eiropas standartizācijas organizācijas ir atbildīgas par saskaņoto standartu izstrādi, nodrošinot detalizētas specifikācijas dažādām šādu mašīnu kategorijām, lai ražotāji varētu šīs prasības ievērot.

(8)	Ir svarīgi, ka šādu saskaņoto standartu izstrādē ir vienlīdz iesaistītas visas ieinteresētās personas, tostarp ražotāji, lauksaimnieku un vides organizācijas, lai nodrošinātu, ka tos pieņem, pamatojoties uz nepārprotamu visu ieinteresēto personu konsensu.

(9)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/42/EK.

(10)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(11)

Ja pieejamie zinātniskie pierādījumi ir nepietiekami, lai precīzi novērtētu risku, dalībvalstīm, veicot pasākumus saistībā ar šo direktīvu, būtu jāpiemēro piesardzības princips, kas ir Kopienas tiesību princips, kurš inter alia izklāstīts arī Komisijas 2000. gada 2. februāra paziņojumā, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā citus Direktīvas 2006/42/EK noteikumus un principus, piemēram, preču brīvu apriti un atbilstības prezumpciju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/42/EK grozījumi

Direktīvu 2006/42/EK ar šo groza šādi.

1.

Direktīvas 2. panta otrajai daļai pievieno šādu punktu: “m) “būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības” ir obligāti noteikumi, kas attiecas uz projektēšanu un izgatavošanu ražojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu augstu veselības aizsardzības un drošības līmeni personām un attiecīgos gadījumos – mājdzīvniekiem un īpašumam, kā arī videi. Būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības ir izklāstītas I pielikumā. Būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības vides aizsardzībai ir piemērojamas tikai mašīnām, kas minētas šā pielikuma 2.4. sadaļā.”;

2.

Direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka mašīnu var laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tā atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem un neapdraud cilvēku un attiecīgos gadījumos – mājdzīvnieku veselību un drošību, kā arī īpašuma un vides drošību, ja to pareizi uzstāda, uztur un lieto tai paredzētajā nolūkā vai apstākļos, ko var pamatoti paredzēt.”

3.

Direktīvas 9. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, norādot pasākumus, kādus tā paredz veikt, lai Kopienas līmenī nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni cilvēku un attiecīgos gadījumos – mājdzīvnieku veselībai un drošībai, kā arī īpašuma un vides drošībai.”

4.

Direktīvas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Ja dalībvalsts konstatē, ka mašīnas, uz ko attiecas šī direktīva, kam piestiprināts CE marķējums un pievienota EK atbilstības deklarācija, un ko lieto saskaņā ar tām paredzēto nolūku vai apstākļos, kurus var pamatoti paredzēt, var apdraudēt cilvēku vai attiecīgos gadījumos – mājdzīvnieku veselību vai drošību, īpašuma vai vides drošību, tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai izņemtu šādas mašīnas no tirgus, aizliegtu šādu mašīnu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā vai ierobežotu to brīvu apriti.”

5.

Direktīvas I pielikumu groza šādi: a) sadaļā “Vispārēji principi” 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Šis pielikums sastāv no vairākām daļām. Pirmajai daļai ir vispārējs raksturs, un tā attiecas uz visu veidu mašīnām. Pārējās daļas attiecas uz konkrētiem apdraudējumu veidiem. Tomēr, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas visas attiecīgās būtiskās prasības, ir būtiski izskatīt visu šo pielikumu. Projektējot mašīnu, atkarībā no riska novērtējuma rezultātiem, ko veic saskaņā ar šo vispārējo principu 1. punktu, ņem vērā vispārējās daļas prasības un vienas vai vairāku pārējo daļu prasības. Būtiskās veselības aizsardzības un drošības prasības vides aizsardzībai tiek piemērotas tikai mašīnām, kas minētas 2.4. sadaļā.”; b) pielikuma 2. nodaļu groza šādi: i) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, rokās turamajām un/vai ar roku darbināmām mašīnām, pārnēsājamām stiprināšanas un citām triecienspēka mašīnām, mašīnām koka un tāda materiāla, kura raksturlielumi līdzvērtīgi koka raksturlielumiem, apstrādei, un pesticīdu lietošanas mašīnām jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas aprakstītas šajā nodaļā (sk. sadaļu “Vispārējie principi”, 4. punktu).”; ii) pievieno šādu iedaļu: “2.4.   PESTICĪDU LIETOŠANAS MAŠĪNAS 2.4.1.    Definīcija “Pesticīdu lietošanas mašīna” ir mašīna, kas īpaši paredzēta, lai lietotu augu aizsardzības līdzekļus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (6) 2. panta 1. punkta nozīmē. 2.4.2.    Vispārīgi noteikumi Pesticīdu lietošanas mašīnu ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jānodrošina, ka tiek veikts riska novērtējums saistībā ar netīšu pesticīdu iedarbību uz vidi atbilstīgi riska novērtēšanas un riska samazināšanas procesam, kas minēts sadaļas “Vispārēji principi” 1. punktā. Pesticīdu lietošanas mašīnas jāprojektē un jākonstruē, ņemot vērā pirmajā daļā minētā riska novērtējuma rezultātus, lai tās varētu darbināt, regulēt un apkopt, nepieļaujot netīšu pesticīdu iedarbību uz vidi. Jebkurā gadījumā jānovērš noplūde. 2.4.3.    Kontrole un uzraudzība No operatora darba vietas jābūt iespējai ērti un precīzi vadīt, uzraudzīt un nekavējoties apturēt pesticīdu lietošanu. 2.4.4.    Uzpildīšana un iztukšošana Mašīna jāprojektē un jākonstruē, lai atvieglotu precīzu uzpildīšanu ar vajadzīgo pesticīda daudzumu un nodrošinātu ērtu un pilnīgu iztukšošanu, novēršot pesticīda izšļakstīšanos un izvairoties no ūdens avotu piesārņošanas šo darbību laikā. 2.4.5.    Pesticīdu lietošana 2.4.5.1.   Lietojuma deva Mašīnai jābūt aprīkotai ar līdzekļiem lietojuma devas ērtai, precīzai un drošai regulēšanai. 2.4.5.2.   Pesticīdu izkliedēšana, nogulsnēšanās un noplūde Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai nodrošinātu pesticīda nogulsnēšanos tikai mērķa teritorijā un samazinātu saistībā ar aiznesi uz citām teritorijām un pesticīda noplūdi vidē. Attiecīgi jānodrošina vienmērīga pesticīdu izkliede un homogēna nogulsnēšanās. 2.4.5.3.   Testi Lai pārliecinātos, ka attiecīgās mašīnas daļas atbilst 2.4.5.1. un 2.4.5.2. sadaļā noteiktajām prasībām, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāveic vai jāuzdod veikt katram mašīnas tipam attiecīgas pārbaudes. 2.4.5.4.   Zudumi apturēšanas laikā Mašīnai jābūt projektētai un konstruētai tā, lai novērstu zudumus, kamēr pesticīdu lietošanas funkcija ir izslēgta. 2.4.6.    Apkope 2.4.6.1.   Tīrīšana Mašīnai jābūt projektētai un konstruētai tā, lai to būtu ērti rūpīgi iztīrīt, nepiesārņojot vidi. 2.4.6.2.   Tehniskā apkope Mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai atvieglotu nolietoto daļu nomaiņu, nepiesārņojot vidi. 2.4.7.    Inspekcijas Jābūt iespējai mašīnai ērti pievienot nepieciešamos mērinstrumentus, lai pārbaudītu tās pareizu darbību. 2.4.8.    Sprauslu, sietu un filtru marķējums Sprauslām, sietiem un filtriem jābūt marķētiem tā, lai būtu skaidri saprotams to tips un izmērs. 2.4.9.    Izmantotā pesticīda norādīšana Attiecīgā gadījumā mašīnai jābūt aprīkotai ar īpašu turekli, kur operators var ievietot izmantotā pesticīda nosaukumu. 2.4.10.    Instrukcijas Instrukcijās jāsniedz šāda informācija: a) piesardzības pasākumi, kas veicami, samaisot, iekraujot, smidzinot, iztukšojot, tīrot, apkalpojot un transportējot mašīnu, lai novērstu vides piesārņošanu; b) sīki izstrādāti lietošanas nosacījumi dažādām vidēm, kādās mašīna tiks darbināta, ieskaitot attiecīgo sagatavošanu un regulēšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pesticīda nogulsnēšanos paredzētajās teritorijās, samazinot zudumus blakus teritorijās, lai novērstu noplūdi vidē un attiecīgi nodrošinātu vienmērīgu pesticīda izkliedi un homogēnu nogulsnēšanos; c) mašīnā izmantojamo sprauslu, sietu un filtru tipu un izmēru diapazons; d) pārbaužu biežums un kritēriji un metodes to daļu nomaiņai, kuru nodilšana ietekmē mašīnas pareizu darbību, piemēram, sprauslām, sietiem un filtriem; e) kalibrēšanas, ikdienas apkopes, sagatavošanas ziemai specifikācijas un citas pārbaudes, lai nodrošinātu mašīnas pareizu darbību; f) pesticīdu tipi, kas var izraisīt nepareizu mašīnas darbību; g) norāde, ka operatoram vajadzētu atjaunināt izmantotā pesticīda nosaukumu īpašajā tureklī, kas minēts 2.4.9. sadaļā; h) visu īpašo iekārtu vai piederumu pievienošana un izmantošana, kā arī vajadzīgie piesardzības pasākumi, kas jāievēro; i) norāde, ka uz mašīnu var attiekties dalībvalstu prasības attiecībā uz atbildīgo iestāžu regulārām inspekcijām, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (7); j) mašīnas raksturlielumi, kas jāpārbauda, lai nodrošinātu tās pareizu darbību; k) instrukcijas vajadzīgo mērinstrumentu pievienošanai;

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2011. gada 15. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2011. gada 15. decembris.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādu atsauci.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 182, 4.8.2009., 44. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 24. septembra Lēmums.

(3)  OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

(4)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(5)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(6)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(7)  OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.”

---

25.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/34

---

PADOMES DIREKTĪVA 2009/133/EK

(2009. gada 19. oktobris)

par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu

(kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 94. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 90/434/EEK (1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (3), ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošana, sadalīšana, daļēja sadalīšana, aktīvu pārvešana un akciju maiņa var būt vajadzīga, lai Kopienā radītu nosacījumus, kas ir analogi iekšējā tirgus nosacījumiem, un tādējādi nodrošinātu šāda iekšējā tirgus efektīvu darbību. Ierobežojumiem, nepilnībām vai traucējumiem, ko cita starpā rada dalībvalstu nodokļu noteikumi, nevajadzētu kavēt šādas operācijas. Šā iemesla dēļ attiecībā uz šādām operācijām jāparedz nodokļu noteikumi, kas no konkurences viedokļa ir neitrāli, lai uzņēmumi varētu piemēroties iekšējā tirgus prasībām, kāpināt ražīgumu un uzlabot konkurētspēju starptautiskā mērogā.

(3)	Nodokļu noteikumi – atšķirībā no tiem, kas attiecas uz vienas dalībvalsts uzņēmējsabiedrībām, – kavē šīs operācijas. Šādām nepilnībām ir jādara gals.

(4)	Šo mērķi nevar sasniegt, Kopienas līmenī piemērojot sistēmas, kas ir spēkā dalībvalstīs, jo šo sistēmu atšķirības rada traucējumus. Pietiekamu šā jautājuma risinājumu var nodrošināt tikai kopēja nodokļu sistēma.

(5)	Kopējai nodokļu sistēmai būtu jāvairās uzlikt nodokļus par uzņēmējsabiedrību apvienošanu, sadalīšanu, daļēju sadalīšanu, to aktīvu pārvešanu vai akciju maiņām un reizē būtu jāsargā tās dalībvalsts finanšu intereses, kurā atrodas iegādātā uzņēmējsabiedrība vai pārvedamā uzņēmējsabiedrība.

(6)	Uzņēmējsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai to aktīvu pārvešana parasti pārveido pārvedamo uzņēmējsabiedrību par aktīvu saņēmējas uzņēmējsabiedrības pastāvīgu iestādi vai saista šos aktīvus ar aktīvu saņēmējas sabiedrības pastāvīgu iestādi.

(7)

Sistēma, kas atliek nodokļu uzlikšanu tādai kapitāla peļņai, kura pieder pie pārvestiem aktīviem, pirms tie ir faktiski nodoti, to piemērojot tādiem aktīviem, ko pārved šai pastāvīgajai iestādei, ļauj attiecīgo kapitāla peļņu atbrīvot no nodokļiem, reizē nodrošinot to, ka pēdējā posmā nodokli šai kapitāla peļņai uzliek pārvedamās uzņēmējsabiedrības mītnes dalībvalsts to nodošanas dienā.

(8)

Lai gan uzņēmējsabiedrības, kas uzskaitītas I pielikuma A daļā, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji savā rezidences dalībvalstī, citas dalībvalstis dažas no tām var uzskatīt par fiskāli caurskatāmām. Lai saglabātu šīs direktīvas efektivitāti, dalībvalstīm, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus, kuri nav rezidenti, uzskata par fiskāli caurskatāmiem, šiem nodokļu maksātājiem būtu jāpiešķir šīs direktīvas sniegtās priekšrocības. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nepiemērot direktīvas attiecīgos noteikumus, uzliekot nodokļus šo nodokļa maksātāju tiešajiem vai netiešajiem akcionāriem.

(9)	Ir arī jānosaka nodokļu režīms, ko piemēro dažiem pārvedamās uzņēmējsabiedrības uzkrājumiem, rezervēm vai zaudējumiem, un jāatrisina nodokļu problēmas, kas rodas, ja vienai no divām uzņēmējsabiedrībām pieder kapitāla daļa otrā uzņēmējsabiedrībā.

(10)	Saņēmējas vai iegādātājas uzņēmējsabiedrības vērtspapīru piešķiršanai pārvedamās uzņēmējsabiedrības akcionāriem pašai par sevi nevajadzētu būt par iemeslu nodokļu uzlikšanai šo akcionāru vērtspapīriem.

(11)

SE un SCE lēmumu reorganizēt tās uzņēmējdarbību, pārceļot juridisko adresi, nedrīkstētu kavēt diskriminējoši nodokļu noteikumi vai ierobežojumi, grūtības vai traucējumi, kas izriet no valstu nodokļu tiesību aktiem, kuri ir pretrunā Kopienas tiesību aktiem. Uzņēmējsabiedrības juridiskās adreses pārcelšana vai ar pārcelšanu saistīts notikums var būt par iemeslu sava veida nodokļu uzlikšanai dalībvalstī, no kuras juridiskā adrese ir pārcelta. Ja SE vai SCE aktīvi paliek faktiski saistīti ar pastāvīgu SE vai SCE iestādi dalībvalstī, no kuras juridiskā adrese ir pārcelta, šai pastāvīgajai iestādei būtu jāpiemēro priekšrocības, kas ir līdzīgas 4., 5. un 6. pantā paredzētajām priekšrocībām. Turklāt, pārceļot uzņēmējsabiedrības juridisko adresi, akcionāriem nevajadzētu uzlikt nodokļus.

(12)

Šī direktīva neattiecas uz tiem pastāvīgās iestādes zaudējumiem citā dalībvalstī, kas atzīti SE vai SCE rezidences dalībvalstī. Jo īpaši tad, ja SE vai SCE juridisko adresi pārceļ uz citu dalībvalsti, šāda pārcelšana neliedz iepriekšējai rezidences dalībvalstij attiecīgā laikā ieskaitīt atpakaļ pastāvīgās iestādes zaudējumus.

(13)

Dalībvalstīm ir jādod iespēja atteikties no šīs direktīvas piemērošanas, ja uzņēmējsabiedrību apvienošanas, sadalīšanas, daļējas sadalīšanas, to aktīvu pārvešanas, akciju maiņas vai SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanas mērķis ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļiem vai ja uzņēmējsabiedrība neatkarīgi no tā, vai tā piedalās vai nepiedalās šajās operācijās, vairs neatbilst nosacījumiem, ko prasa darbinieku pārstāvība uzņēmējsabiedrības struktūrās.

(14)	Viens no šīs direktīvas mērķiem ir likvidēt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, piemēram, nodokļu divkāršu uzlikšanu. Ciktāl tas nav pilnīgi panākts ar šīs direktīvas noteikumiem, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu šo mērķi.

(15)	Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Ikviena dalībvalsts šo direktīvu piemēro šādām darbībām:

a)	uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kurā iesaistītas divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējsabiedrības;

b)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (5) paredzētās Eiropas uzņēmējsabiedrības (Societas Europaea jeb SE) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1435/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (6) paredzētās Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu.

2. pants

Šajā direktīvā:

a)

“apvienošana” ir operācija, kurā: i) viena vai vairākas uzņēmējsabiedrības, kas beidz darbību, bet nelikvidējas, pārved visus aktīvus un pasīvus citai pastāvošai uzņēmējsabiedrībai, mainot tos pret to akcionāriem izdotiem vērtspapīriem, kuri pieder pie šīs citas uzņēmējsabiedrības kapitāla, un, ja tas ir lietderīgi, pret maksājumu skaidrā naudā, nepārsniedzot 10 % no šo vērtspapīru nominālvērtības vai, ja nominālvērtības nav, no to grāmatvedības vērtības; ii) divas vai vairākas uzņēmējsabiedrības, kas beidz darbību, bet nelikvidējas, visus aktīvus un pasīvus pārved uzņēmējsabiedrībai, ko tās izveido, mainot tos pret tās akcionāriem izdotiem vērtspapīriem, kuri pieder pie šīs jaunās uzņēmējsabiedrības kapitāla, un, ja tas ir lietderīgi, pret maksājumu skaidrā naudā, nepārsniedzot 10 % no šo vērtspapīru nominālvērtības vai, ja nominālvērtības nav, no to grāmatvedības vērtības; iii) uzņēmējsabiedrība, kas beidz darbību, bet nelikvidējas, visus aktīvus un pasīvus pārved uzņēmējsabiedrībai, kam pieder visi vērtspapīri, kuri pieder pie darbību izbeigušās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

b)

“sadalīšana” ir operācija, ar ko uzņēmējsabiedrība, kas beidz darbību, bet nelikvidējas, pārved visus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām pastāvošām vai jaunām uzņēmējsabiedrībām, mainot tos pret akcionāriem proporcionāli izdotiem vērtspapīriem, kuri pieder pie aktīvu un pasīvu saņēmēju uzņēmējsabiedrību kapitāla, un, ja tas ir lietderīgi, pret maksājumu skaidrā naudā, nepārsniedzot 10 % no šo vērtspapīru nominālvērtības vai, ja nominālvērtības nav, no to grāmatvedības vērtības;

c)

“daļēja sadalīšana” ir operācija, ar ko uzņēmējsabiedrība, nebeidzot darbību, vienu vai vairākas darbības nozares pārved vienai vai vairākām pastāvošām vai jaunām uzņēmējsabiedrībām, pārvedamajā uzņēmējsabiedrībā saglabājot vismaz vienu darbības nozari, apmaiņā pret tās akcionāriem proporcionāli emitētiem vērtspapīriem, kuri pārstāv tās uzņēmējsabiedrības kapitālu, kura saņem aktīvus un pasīvus, un – attiecīgos gadījumos – apmaiņā pret maksājumu skaidrā naudā, nepārsniedzot 10 % no šo vērtspapīru nominālvērtības vai, ja nominālvērtības nav, no to grāmatvedības vērtības;

d)	“aktīvu pārvešana” ir operācija, ar ko uzņēmējsabiedrība, kas nebeidz darbību, pārved citai uzņēmējsabiedrībai visas, vienu vai vairākas savas darbības nozares apmaiņā pret vērtspapīru pārvedumu, kas pieder pie pārveduma saņēmējas uzņēmējsabiedrības kapitāla;

e)

“akciju maiņa” ir operācija, ar ko kāda uzņēmējsabiedrība iegūst īpašumā citas uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu tādējādi, ka tā iegūst balsu vairākumu tajā, vai, ja šāds vairākums jau iegūts, veic turpmāku iegādi, apmaiņā pret otrās minētās uzņēmējsabiedrības akcionāru vērtspapīriem emitējot vērtspapīrus, kas pārstāv pirmās minētās uzņēmējsabiedrības kapitālu, un – attiecīgos gadījumos – apmaiņā pret maksājumu skaidrā naudā, nepārsniedzot 10 % no apmaiņā emitēto vērtspapīru nominālvērtības vai, ja nominālvērtības nav, no to grāmatvedības vērtības;

f)	“pārvedama uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kas pārved savus aktīvus un pasīvus vai visas vai vienu darbības nozari;

g)	“saņēmēja uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kas saņem pārvedamās uzņēmējsabiedrības aktīvus un pasīvus vai arī visas vai vienu darbības nozari;

h)	“iegādāta uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kuras kapitāla daļu, mainot vērtspapīrus, iegūst cita uzņēmējsabiedrība;

i)	“iegādātāja uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kas, mainot vērtspapīrus, iegūst kontrolpaketi;

j)	“darbības nozare” ir visi kādas uzņēmējsabiedrības nodaļas aktīvi un pasīvi, ja organizatoriski tā ir neatkarīgs uzņēmums, tas ir, vienība, kas spēj darboties pati ar saviem līdzekļiem;

k)	“juridiskās adreses pārcelšana” ir operācija, ar ko SE vai SCE, nebeidzot darbību un neradot jaunu juridisku personu, pārceļ savu juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu.

3. pants

Šajā direktīvā “uzņēmējsabiedrība no kādas dalībvalsts” ir jebkura uzņēmējsabiedrība:

a)	kas pastāv kādā no formām, kas uzskaitītas I pielikuma A daļā;

b)

ko saskaņā ar kādas dalībvalsts nodokļu likumiem nodokļu vajadzībām uzskata par tās dalībvalsts rezidentu un ko saskaņā ar noteikumiem līgumā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar kādu trešo valsti, nodokļu vajadzībām neuzskata par tādas valsts rezidentu, kura neatrodas Kopienā; un

c)	uz ko bez izvēles tiesībām vai iespējām saņemt atbrīvojumu attiecas kāds no nodokļiem, kas uzskaitīti I pielikuma B daļā, vai jebkurš cits nodoklis, ar ko var aizstāt kādu no minētajiem nodokļiem.

II   NODAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU APVIENOŠANAI, SADALĪŠANAI, DAĻĒJAI SADALĪŠANAI, AKTĪVU PĀRVEŠANAI UN AKCIJU MAIŅAI

4. pants

1.   Uzņēmējsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai daļēja sadalīšana nav iemesls uzlikt nodokļus kapitāla pieaugumam, ko aprēķina kā starpību starp pārvesto aktīvu un pasīvu faktisko vērtību un to vērtību, no kuras aprēķina nodokļus.

2.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“vērtība, no kuras aprēķina nodokļus” ir vērtība, ko izmanto, lai aprēķinātu peļņu vai zaudējumus, uzliekot nodokļus pārvedamās uzņēmējsabiedrības ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam, ja šādi aktīvi vai pasīvi būtu pārdoti uzņēmējsabiedrības apvienošanas, sadalīšanas vai daļējas sadalīšanas laikā, bet neatkarīgi no tās;

b)

“pārvestie aktīvi un pasīvi” ir tie pārvedamās uzņēmējsabiedrības aktīvi un pasīvi, kuri pēc uzņēmējsabiedrību apvienošanas, sadalīšanas vai daļējas sadalīšanas faktiski ir saistīti ar pastāvīgu saņēmējas uzņēmējsabiedrības iestādi pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalstī un kuri ir saistīti ar tās peļņas vai zaudējumu rašanos, ko ņem vērā, aprēķinot nodokļus.

3.   Ja piemēro 1. punktu un ja dalībvalsts uzskata, ka nerezidenta pārvedamā uzņēmējsabiedrība ir fiskāli caurskatāma, pamatojoties uz šīs dalībvalsts veikto attiecīgās uzņēmējsabiedrības juridisko iezīmju novērtējumu, kas izriet no tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tā ir izveidota, un tādēļ šī dalībvalsts uzliek nodokļus akcionāriem par pārvedamās uzņēmējsabiedrības peļņas daļu, kad šāda peļņa rodas, šī dalībvalsts neuzliek nodokļus ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam, ko aprēķina, izmantojot starpību starp pārvesto aktīvu un pasīvu faktisko vērtību un to vērtību, kurai uzliek nodokļus.

4.   Šā panta 1. un 3. punktu piemēro vienīgi tad, ja saņēmēja uzņēmējsabiedrība pārvestajiem aktīviem un pasīviem aprēķina jaunu amortizāciju un peļņu vai zaudējumus saskaņā ar noteikumiem, ko pārvedamajai uzņēmējsabiedrībai vai uzņēmējsabiedrībām piemērotu, ja apvienošana, sadalīšana vai daļēja sadalīšana nebūtu notikusi.

5.   Ja saskaņā ar pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalsts tiesību aktiem saņēmējai uzņēmējsabiedrībai attiecībā uz pārvestajiem aktīviem un pasīviem ir tiesības uz jaunu amortizāciju vai arī tai ir jebkāda peļņa vai zaudējumi, ko aprēķina citādi, nekā paredzēts 4. punktā, tad 1. punktu nepiemēro tiem aktīviem un pasīviem, kuru sakarā ir izmantotas šīs izvēles tiesības.

5. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ja pārvedamās uzņēmējsabiedrības pienācīgi izveidotiem uzkrājumiem vai rezervēm ir piešķirts daļējs vai pilnīgs atbrīvojums no nodokļiem un šie uzkrājumi vai rezerves nav radušies no pastāvīgām iestādēm ārzemēs, tad saņēmējas uzņēmējsabiedrības pastāvīgās iestādes, kas atrodas pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalstī, var pārņemt šādus uzkrājumus vai rezerves ar tādu pašu atbrīvojumu no nodokļiem, tādējādi saņēmējai uzņēmējsabiedrībai uzņemoties pārvedamās uzņēmējsabiedrības tiesības un pienākumus.

6. pants

Ja 1. panta a) punktā minētās operācijas veic uzņēmējsabiedrības no pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalsts, tad tiktāl, ciktāl dalībvalsts piemēro noteikumus, kas saņēmējai uzņēmējsabiedrībai ļauj pārņemt pārvedamās uzņēmējsabiedrības zaudējumus, kuriem vēl nav uzlikti pilnīgi visi nodokļi, dalībvalsts šos noteikumus attiecina arī uz šādu zaudējumu pārņemšanu, ko veic saņēmējas uzņēmējsabiedrības pastāvīgās iestādes, kas atrodas tās teritorijā.

7. pants

1.   Ja saņēmējai uzņēmējsabiedrībai pieder pārvedamās uzņēmējsabiedrības kapitāla daļa, tad nekādus nodokļus neuzliek peļņai, ko iegūst saņēmēja uzņēmējsabiedrība, kas anulē savu kapitāla daļu.

2.   Dalībvalstis var atkāpties no 1. punkta, ja saņēmējas uzņēmējsabiedrības kapitāla daļa pārvedamās uzņēmējsabiedrības kapitālā ir mazāka par 15 %.

No 2009. gada 1. janvāra minimālā kapitāla daļa ir 10 %.

8. pants

1.   Ja apvieno vai sadala uzņēmējsabiedrības vai maina to akcijas, tad saņēmējas vai iegādātājas uzņēmējsabiedrības kapitālu pārstāvošu vērtspapīru piešķiršana pārvedamās vai iegādātās uzņēmējsabiedrības akcionāram apmaiņā pret vērtspapīriem, kas pārstāv pēdējās minētās uzņēmējsabiedrības kapitālu, pati par sevi nav iemesls uzlikt nodokļus šā akcionāra ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam.

2.   Ja daļēji sadala uzņēmējsabiedrības, tad saņēmējas uzņēmējsabiedrības kapitālu pārstāvošu vērtspapīru piešķiršana pārvedamās uzņēmējsabiedrības akcionāram pati par sevi nav iemesls uzlikt nodokļus šā akcionāra ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam.

3.   Ja dalībvalsts akcionāru uzskata par fiskāli caurskatāmu, pamatojoties uz šīs dalībvalsts veikto šā akcionāra juridisko iezīmju novērtējumu, kas izriet no tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tas ir izveidots, un tādēļ tā uzliek nodokļus personām, kam pieder kapitāla daļa akcionāru kapitālā, par tām pienākošos akcionāra peļņas daļu, kad šāda peļņa rodas, tad šī dalībvalsts neuzliek nodokļus šo personu ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam, ko rada saņēmējas vai iegādātājas uzņēmējsabiedrības kapitālu pārstāvošu vērtspapīru piešķiršana akcionāram.

4.   Šā panta 1. un 3. punktu piemēro vienīgi tad, ja akcionārs saņemto vērtspapīru vērtību, no kā aprēķina nodokļus, nav noteicis lielāku, nekā tā ir bijusi mainītajiem vērtspapīriem tieši pirms uzņēmējsabiedrību apvienošanas, sadalīšanas vai to vērtspapīru maiņas.

5.   Šā panta 2. un 3. punktu piemēro vienīgi tad, ja akcionārs saņemto vērtspapīru vērtību un viņam piederošo pārvedamās uzņēmējsabiedrības vērtspapīru vērtību, no kā aprēķina nodokļus, kopsummā nav noteicis lielāku, nekā tā ir bijusi viņam piederošajiem pārvedamās uzņēmējsabiedrības vērtspapīriem tieši pirms uzņēmējsabiedrības daļējas sadalīšanas.

6.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta piemērošana neliedz dalībvalstīm uzlikt nodokļus peļņai, ko rada turpmāka saņemto vērtspapīru pārvešana, tāpat kā tā uzliek nodokļus peļņai, ko rada tādu vērtspapīru pārvešana, kas ir pastāvējuši pirms uzņēmējsabiedrības iegādes.

7.   Šajā pantā “vērtība, no kā aprēķina nodokļus” ir summa, ko izmanto, lai aprēķinātu peļņu vai zaudējumus, uzliekot nodokļus uzņēmējsabiedrības akcionāra ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam.

8.   Ja saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras rezidents ir akcionārs, viņam ir tiesības izvēlēties nodokļu režīmu, kas atšķiras no 4. un 5. punktā izklāstītā, tad 1., 2. un 3. punktu nepiemēro attiecībā uz vērtspapīriem, uz ko attiecas šādas izvēles tiesības.

9.   Uzliekot nodokļus akcionāriem, šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz dalībvalstij ņemt vērā visus maksājumus skaidrā naudā, kas var būt izdarīti, uzņēmējsabiedrības apvienojot, sadalot, daļēji sadalot vai mainot to akcijas.

9. pants

Aktīvu pārvešanai piemēro 4., 5. un 6. pantu.

III   NODAĻA

PASTĀVĪGU IESTĀŽU PĀRVEŠANAS ĪPAŠS GADĪJUMS

10. pants

1.   Ja pie aktīviem, ko pārved, uzņēmējsabiedrības apvienojot, sadalot, daļēji sadalot vai pārvedot to aktīvus, pieder pastāvīga pārvedamās uzņēmējsabiedrības iestāde, kas atrodas dalībvalstī, kura nav pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalsts, tad pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalsts atsakās no visām tiesībām uzlikt nodokļus šai pastāvīgajai iestādei.

Pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalsts uzņēmējsabiedrības peļņā, kam uzliek nodokļus, var ieskaitīt atpakaļ tādus pastāvīgās iestādes zaudējumus, kuri iepriekš šajā dalībvalstī var būt ieskaitīti uzņēmējsabiedrības peļņā, kam uzliek nodokļus, un kuri nav atgūti.

Dalībvalsts, kurā atrodas pastāvīgā iestāde, un saņēmējas uzņēmējsabiedrības dalībvalsts šādai pārvešanai piemēro šo direktīvu tā, it kā valsts, kurā atrodas pastāvīgā iestāde, būtu pārvedamās uzņēmējsabiedrības valsts.

Šo punktu piemēro arī gadījumā, ja pastāvīgā iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas arī saņēmēja uzņēmējsabiedrība.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja pārvedamās uzņēmējsabiedrības dalībvalsts piemēro tādu nodokļu sistēmu, kas paredz uzlikt nodokļus peļņai, kura gūta visā pasaulē, šai dalībvalstij ir tiesības uzlikt nodokļus pastāvīgās iestādes peļņai vai kapitāla pieaugumam, kas radies, uzņēmējsabiedrības apvienojot, sadalot, daļēji sadalot vai pārvedot to aktīvus, ar nosacījumu, ka dalībvalsts piešķir tā nodokļa atlaidi, kas, ja nepiemērotu šīs direktīvas noteikumus, būtu uzlikts šai peļņai vai kapitāla pieaugumam dalībvalstī, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde, tāpat un tādā pašā apjomā, kā to darītu, ja nodoklis būtu faktiski uzlikts un samaksāts.

IV   NODAĻA

FISKĀLI CAURSKATĀMU STRUKTŪRU ĪPAŠS GADĪJUMS

11. pants

1.   Ja dalībvalsts pārvedamo vai iegādāto uzņēmējsabiedrību, kas nav rezidents, uzskata par fiskāli caurskatāmu, pamatojoties uz šīs dalībvalsts veikto attiecīgās uzņēmējsabiedrības juridisko iezīmju novērtējumu, kas izriet no tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tā ir izveidota, tad šai dalībvalstij ir tiesības nepiemērot šīs direktīvas noteikumus, uzliekot nodokļus šīs uzņēmējsabiedrības tiešajiem vai netiešajiem akcionāriem attiecībā uz šīs uzņēmējsabiedrības ienākumiem, peļņu vai kapitāla pieaugumu.

2.   Dalībvalsts, kas īsteno 1. punktā minētās tiesības, piešķir to nodokļu atlaidi, kuri – ja nebūtu šīs direktīvas – būtu uzlikti fiskāli caurskatāmu uzņēmējsabiedrību ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam, tāpat un tādā pašā apjomā, kā šī dalībvalsts to darītu, ja attiecīgais nodoklis būtu faktiski uzlikts un samaksāts.

3.   Ja dalībvalsts saņēmēju vai iegādātāju uzņēmējsabiedrību, kas nav rezidents, uzskata par fiskāli caurskatāmu, pamatojoties uz šīs dalībvalsts veikto attiecīgās uzņēmējsabiedrības juridisko iezīmju novērtējumu, kas izriet no tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tā ir izveidota, tad šai dalībvalstij ir tiesības nepiemērot 8. panta 1., 2, un 3. punktu.

4.   Ja dalībvalsts saņēmēju uzņēmējsabiedrību, kas nav rezidents, uzskata par fiskāli caurskatāmu, pamatojoties uz šīs dalībvalsts veikto attiecīgās uzņēmējsabiedrības juridisko iezīmju novērtējumu, kas izriet no tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tā ir izveidota, tad šī dalībvalsts tiešajiem vai netiešajiem akcionāriem var piemērot tādu pašu nodokļu režīmu kā gadījumā, ja saņēmēja uzņēmējsabiedrība būtu šīs dalībvalsts rezidents.

V   NODAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO SE VAI SCE JURIDISKĀS ADRESES PĀRCELŠANAI

12. pants

1.   Ja:

a)	SE vai SCE pārceļ savu juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu; vai

b)	saistībā ar savas juridiskās adreses pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu SE vai SCE, kas ir rezidents pirmajā minētajā dalībvalstī, pārstāj būt šīs dalībvalsts rezidents un kļūst par citas dalībvalsts rezidentu,

šāda juridiskās adreses pārcelšana vai rezidences pārtraukšana nerada nekādu nodokļu uzlikšanu kapitāla pieaugumam, kas aprēķināts saskaņā ar 4. panta 1. punktu dalībvalstī, no kuras juridiskā adrese ir pārcelta, un kas rodas no SE vai SCE aktīviem un pasīviem, kuri pēc pārcelšanas paliek faktiski saistīti ar SE vai SCE pastāvīgu iestādi dalībvalstī, no kuras juridiskā adrese ir pārcelta, un kuri ir saistīti ar tās peļņas vai zaudējumu rašanos, ko ņem vērā, aprēķinot nodokļus.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro vienīgi tad, ja SE vai SCE aprēķina jaunu amortizāciju un peļņu vai zaudējumus attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kuri paliek faktiski saistīti ar šo pastāvīgo iestādi, kā to darītu tad, ja juridiskās adreses pārcelšana nebūtu notikusi vai ja SE vai SCE nebūtu pārstājusi būt par rezidentu nodokļu vajadzībām.

3.   Ja saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, no kuras juridiskā adrese tika pārcelta, SE vai SCE attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kas paliek šajā dalībvalstī, ir tiesības uz jaunu amortizāciju vai arī tai ir jebkāda peļņa vai zaudējumi, ko aprēķina citādi, nekā paredzēts 2. punktā, tad 1. punktu nepiemēro tiem aktīviem un pasīviem, attiecībā uz kuriem ir izmantotas šīs izvēles tiesības.

13. pants

1.   Ja:

a)	SE vai SCE pārceļ savu juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu; vai

b)	saistībā ar savas juridiskās adreses pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu SE vai SCE, kas ir rezidents pirmajā minētajā dalībvalstī, pārstāj būt šīs dalībvalsts rezidents un kļūst par citas dalībvalsts rezidentu,

dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka – ja uzkrājumiem vai rezervēm, kurus atbilstīgi izveidojušas SE vai SCE pirms juridiskās adreses pārcelšanas, ir piešķirti daļēji vai pilnīgi atbrīvojumi no nodokļiem un ja šie uzkrājumi vai rezerves nav pārņemtas no pastāvīgām iestādēm ārvalstīs, – SE vai SCE pastāvīgās iestādes, kas atrodas dalībvalstī, no kuras juridiskā adrese ir pārcelta, var pārņemt šādus uzkrājumus vai rezerves ar tādu pašu atbrīvojumu no nodokļiem.

2.   Ciktāl uzņēmējsabiedrībai, kas pārceļ savu juridisko adresi kādas dalībvalsts teritorijā, būtu atļauts pārnest uz priekšu vai atpakaļ zaudējumus, kuriem vēl nav uzlikti visi nodokļi, attiecīgā dalībvalsts atļauj tās SE vai SCE, kura pārceļ savu juridisko adresi, pastāvīgajai iestādei šīs dalībvalsts teritorijā pārņemt šos SE vai SCE zaudējumus, kuriem vēl nav uzlikti visi nodokļi, ar nosacījumu, ka līdzīgos apstākļos zaudējumu pārnešana uz priekšu vai atpakaļ būtu iespējama uzņēmējsabiedrībai, kuras juridiskā adrese arī turpmāk paliktu šajā dalībvalstī vai kura arī turpmāk būtu šīs dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām.

14. pants

1.   SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšana pati par sevi nav iemesls uzlikt nodokļus akcionāru ienākumiem, peļņai vai kapitāla pieaugumam.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošana neliedz dalībvalstīm uzlikt nodokļus peļņai, ko rada tādu vērtspapīru, kas pārstāv tās SE vai SCE kapitālu, kura pārceļ savu juridisko adresi, turpmāka pārvešana.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

1.   Dalībvalsts var atteikties pilnīgi vai daļēji piemērot 4. līdz 14. panta noteikumus vai pilnīgi vai daļēji liegt izmantot to piešķirtās priekšrocības, ja tiek konstatēts, ka vienas no 1. pantā minētajām operācijām:

a)

galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas; fakts, ka operāciju neveic pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, piemēram, lai restrukturētu uzņēmējsabiedrības, kas piedalās šajā operācijā, vai racionalizētu to darbību, var radīt pieņēmumu, ka attiecīgās operācijas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas;

b)	iznākums ir uzņēmējsabiedrība, kas – neatkarīgi no tā, vai tā piedalās šajās operācijās vai ne, – vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem par darbinieku pārstāvību uzņēmējsabiedrības pārvaldes struktūrās saskaņā ar pasākumiem, kas bija spēkā pirms šīs operācijas.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro tiktāl, ciktāl uzņēmējsabiedrībām, uz ko attiecas šī direktīva, nav piemērojami Kopienas likumi ar līdzīgiem noteikumiem par darbinieku pārstāvību uzņēmējsabiedrību struktūrās.

16. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

17. pants

Direktīvu 90/434/EK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikuma A daļā minētajiem aktiem, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

18. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  2009. gada 13. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 100, 30.4.2009., 153. lpp.

(3)  OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp.

(4)  Sk. II pielikuma A daļu.

(5)  OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.

---

---

---

---