ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.306.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 306

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 20. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1109/2009 (2009. gada 19. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1110/2009 (2009. gada 18. novembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Grieķijas karogu, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° R garuma un Vidusjūrā

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1111/2009 (2009. gada 19. novembris), ar ko pieņem plānu par tādu resursu sadalījumu dalībvalstīm, kas jāiekļauj 2010. budžeta gadā pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā, un atkāpjas no dažiem noteikumiem Regulā (EEK) Nr. 3149/92

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1112/2009 (2009. gada 19. novembris), ar ko pārtrauc importa licenču pieteikumu iesniegšanu cukura nozares produktiem atbilstīgi dažām tarifa kvotām

14

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1113/2009 (2009. gada 19. novembris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1114/2009 (2009. gada 19. novembris), ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

20

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1115/2009 (2009. gada 19. novembris), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

21

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1116/2009 (2009. gada 19. novembris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

23

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/845/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 26. novembris) par valsts atbalstu, ko Austrija piešķīrusi uzņēmumam Postbus Lienz rajonā C 16/07 (ex NN 55/06) (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 7034)  ( 1 )

26

 

 

2009/846/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 20. oktobris) par to, lai noslēgtu administratīvu nolīgumu starp Eiropas Komisiju un Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi par klasificētas informācijas drošību un šādas informācijas apmaiņu

39

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

 

*

Kolēģijas Lēmums 2009–8, ar ko pieņem Eurojust piemērojamu finanšu regulu

45

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1109/2009

(2009. gada 19. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 20. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

38,6

MA

31,6

MK

37,7

TR

59,0

ZZ

41,7

0707 00 05

JO

171,8

MA

46,5

TR

77,7

ZZ

98,7

0709 90 70

MA

57,7

TR

109,5

ZZ

83,6

0805 20 10

MA

68,7

ZZ

68,7

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

52,3

HR

40,9

MA

74,5

TR

76,4

ZZ

61,0

0805 50 10

AR

54,6

TR

71,6

ZA

61,6

ZZ

62,6

0806 10 10

BR

245,4

LB

294,8

TR

143,2

US

293,9

ZZ

244,3

0808 10 80

AU

171,8

CA

63,9

MK

22,6

NZ

102,0

US

94,7

ZA

103,1

ZZ

93,0

0808 20 50

CN

57,0

TR

84,0

US

72,0

ZZ

71,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1110/2009

(2009. gada 18. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Grieķijas karogu, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° R garuma un Vidusjūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2009. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

29/T&Q

Dalībvalsts

Grieķija

Krājums

BFT/AE045W

Suga

Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)

Zona

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° R garuma un Vidusjūra

Datums

2009. gada 17. oktobris


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1111/2009

(2009. gada 19. novembris),

ar ko pieņem plānu par tādu resursu sadalījumu dalībvalstīm, kas jāiekļauj 2010. budžeta gadā pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā, un atkāpjas no dažiem noteikumiem Regulā (EEK) Nr. 3149/92

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta f) un g) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (2), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 2. pantam Komisijas 1992. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā (3), Komisijai ir jāpieņem sadales plāns, ko paredzēts finansēt no 2010. budžeta gadā pieejamajiem līdzekļiem. Šajā plānā jo īpaši jāparedz katrai dalībvalstij, kura īsteno šo pasākumu, finanšu līdzekļu maksimālā summa, kas pieejama, lai šī valsts varētu izpildīt savu plāna daļu, un katra veida produktu daudzums, kas jāizņem no intervences aģentūru rīcībā esošajiem krājumiem.

(2)

Attiecībā uz 2010. budžeta gadu sadales plānā iesaistītās dalībvalstis ir sniegušas Regulas (EEK) Nr. 3149/92 1. pantā pieprasīto informāciju.

(3)

Lai sadalītu līdzekļus, jāņem vērā gūtā pieredze, kā arī tas, cik lielā mērā dalībvalstis ir izmantojušas tām iepriekšējos gados piešķirtos līdzekļus.

(4)

Regulas (EEK) Nr. 3149/92 2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta c) punktā ir paredzēti resursu piešķīrumi, lai tirgū iepirktu produktus, kas uz laiku nav pieejami intervences krājumos. Ņemot vērā, ka patlaban intervences aģentūru rīcībā esošie labības krājumi nav pietiekami, lai veiktu piešķīrumus atbilstoši labības un rīsu pieprasījumiem, ir jānosaka 2010. budžeta gada sadales plāna izpildei nepieciešamo resursu piešķīrumi, lai tirgū varētu iepirkt labību vai rīsus.

(5)

Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka produktus, kas nav tās dalībvalsts intervences krājumos, kur šādi produkti ir vajadzīgi, var pārvest no vienas dalībvalsts citā, kur šie produkti ir vajadzīgi ikgadējā sadales plāna izpildei. Tādēļ šāda pārvešana no vienas Kopienas valsts citā nolūkā izpildīt 2010. gada plānu ir jāatļauj, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. pantā paredzētos nosacījumus.

(6)

Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. panta 3. punktā ir paredzēta iespēja tirgus dalībniekiem gadījumos, ja ir paredzama produktu pārvešana no vienas dalībvalsts rīcībā esošajiem intervences krājumiem citā dalībvalstī, iesniegt piedāvājumu, nepārvedot no intervences krājumiem piešķirtos produktus uz saņēmēju dalībvalsti. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 25. pantā ir noteikts, ka valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic, neradot traucējumus tirgū.

(7)

Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju piensaimniecības nozarē, kurā ir zems cenu līmenis, Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. panta 3. punktā paredzēto iespēju nevar izmantot attiecībā uz 2010. gada sadales plānā iekļauto sviestu un sauso vājpienu, lai neradītu iespējamus traucējumus tirgū pēc šo produktu laišanas atsevišķos tirgos, kuri jau ir labi apgādāti. Tā paša iemesla dēļ ir jāierobežo minētās regulas 4. panta 2. un 2.a punktā tirgus dalībniekiem paredzēto iespēju izmantošana tā, lai piena produkti, kas paredzēti vistrūcīgākajām personām Kopienā, atbilstu noteiktām prasībām attiecībā uz šo produktu ražošanā izmantotā piena sastāvu un daudzumu. Lai uzraudzītu minētā noteikuma ievērošanu, dalībvalstīm savos progresa ziņojumos ir jāsniedz sīki izstrādāts saraksts par izdalītajiem produktiem atbilstoši kategorijām “produkti ar augstu tauku saturu” vai “citi”.

(8)

Lai nodrošinātu, ka piena produkti no intervences krājumiem nenonāk tirgū gada laikā neatbilstošā brīdī, ir jāsaīsina Regulas (EEK) Nr. 3149/92 3. panta 2. punkta trešajā daļā noteiktais periods, kura laikā no intervences krājumiem var izņemt sviestu un sauso vājpienu.

(9)

Ņemot vērā 2010. gada sadales plāna izpildes sarežģītību, jo ir jāveic liela apjoma pārvedumi no vienas Kopienas valsts citai, ir lietderīgi palielināt Regulas (EEK) Nr. 3149/92 3. panta 3. punktā noteikto 5 % robežu.

(10)

Ikgadējā sadales plāna izpildei noteicošā diena Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. panta nozīmē ir diena, kad sākas valsts rezerves intervences krājumu pārvaldības finanšu gads.

(11)

Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 3149/92 2. panta 2. punktam Komisija ikgadējā sadales plāna izstrādes gaitā apspriedās ar lielākajām organizācijām, kas labi pārzina vistrūcīgāko personu problēmas Kopienā.

(12)

Regulas (EEK) Nr. 3149/92 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija ikgadējo sadales plānu pieņem katru gadu līdz 1. oktobrim. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju piensaimniecības nozarē, kā arī nepieciešamību turpināt apspriešanos ar dalībvalstīm par to pieprasījumiem, Komisijai joprojām nav bijis iespējams pieņemt sadales plānu. Tādēļ, lai nodrošinātu ikgadējā sadales plāna savlaicīgu izpildi, šai regulai ir jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(13)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pārtikas produktu sadali vistrūcīgākajām personām Kopienā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantu 2010. gadā īsteno atbilstīgi šīs regulas I pielikumā iekļautajam ikgadējam sadales plānam.

2. pants

Piešķīrumi dalībvalstīm labības iepirkšanai tirgū saskaņā ar 1. pantā minēto plānu ir noteikti II pielikumā.

3. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3149/92 3. panta 2. punkta, attiecībā uz 2010. gada sadales plānu sviests un sausais vājpiens no intervences krājumiem ir jāizņem no 2010. gada 1. maija līdz 30. septembrim. Šādā gadījumā nepiemēro minētās regulas 3. panta 2. punkta piektajā daļā noteikto sešdesmit dienu termiņu produktu izņemšanai.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro 500 tonnu vai mazāka produktu daudzuma piešķīrumiem.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3149/92 3. panta 3. punkta, attiecībā uz 2010. gada sadales plānu, ja pamatotās izmaiņas skar 10 % vai lielākus daudzumus vai vērtības, kuras par katru produktu ir ierakstītas Kopienas plānā, tad plāns ir jāpārskata.

4. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3149/92 4. panta 2. un 2.a punkta, dalībvalstīm, īstenojot 2010. gada sadales plānu, sadalei paredzētie piena produkti ir jāiekļauj vai nu kategorijā “produkti ar augstu tauku saturu”, vai kategorijā “citi”.

2.   Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pirmajā kategorijā iekļautajiem produktiem kopējais piena tauku daudzums ir vismaz 20 % no kopējā produktu svara, un ka otrajā kategorijā iekļauto produktu kopējā daudzuma ražošanā izmantotais piena daudzums ir vismaz 90 % no to kopējā svara.

3.   Regulas (EEK) Nr. 3149/92 10. pantā paredzētajā progresa ziņojumā par 2010. gada sadales plānu ir jāiekļauj sīki izstrādāts saraksts ar izdalītajiem produktiem, kas ir iekļauti vai nu kategorijā “produkti ar augstu tauku saturu”, vai kategorijā “citi”.

5. pants

1.   Ar šo atļauj šīs regulas III pielikumā uzskaitīto produktu pārvešanu no vienas Kopienas valsts citā, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. pantā paredzētos nosacījumus.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. panta 3. punkta, ja šajā regulā ir paredzēta sausā vājpiena vai sviesta pārvešana no vienas dalībvalsts rīcībā esošajiem minēto produktu intervences krājumiem otrā dalībvalstī, kurā šos produktus izmantos ikgadējā sadales plāna izpildei, tirgus dalībnieks nevar izņemtos produktus laist Kopienas tirgū pirmajā dalībvalstī, bet tie būs jāpārved uz otru dalībvalsti.

6. pants

Šīs regulas 1. pantā minētā ikgadējā sadales plāna izpildes nolūkā Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. pantā paredzētā noteicošā diena ir 2009. gada 1. oktobris.

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 313, 30.10.1992., 50. lpp.


I PIELIKUMS

IKGADĒJAIS SADALES PLĀNS 2010. GADAM

a)

Finanšu līdzekļi, kas pieejami 2010. gada plāna izpildei katrā dalībvalstī:

(EUR)

Dalībvalsts

Sadale

Belgique/België

7 806 433

България

8 565 832

Česká republika

133 893

Eesti

761 012

Éire/Ireland

818 816

Elláda

20 044 478

España

52 623 664

France

78 103 609

Italia

122 456 856

Latvija

5 119 849

Lietuva

8 859 115

Luxembourg

107 483

Magyarország

14 770 126

Malta

698 841

Polska

97 405 034

Portugal

22 516 761

România

29 951 704

Slovenija

2 619 927

Suomi/Finland

4 636 567

Kopā

478 000 000

b)

Katra veida produktu daudzums, kas jāizņem no Kopienas intervences krājumiem izdalīšanai katrā dalībvalstī, ievērojot a) punktā noteiktās maksimālās summas:

(tonnās)

Dalībvalsts

Labība

Sviests

Sausais vājpiens

Cukurs

Belgique/België

29 067

1 285

1 507

България

54 104

1 724

Česká republika

302

20

22

9

Eesti

5 147

1

Eire/Ireland

350

Elláda

64 397

5 889

España

181 248

9 335

1 603

3 483

France

168 998

13 033

12 050

3 247

Italia

283 206

20 000

18 166

4 006

Latvija

22 951

969

Lietuva

40 317

145

1 212

1 182

Magyarország

95 687

1 938

Malta

4 740

Polska

387 305

1 901

17 952

10 823

Portugal

47 522

5 079

1 826

1 045

România

135 555

4 500

5 577

Slovenija

9 810

600

289

Suomi/Finland

25 371

500

Kopā

1 555 726

51 148

65 290

34 832

Piešķīrums Luksemburgai sausā piena iepirkšanai ES tirgū: EUR 101 880.


II PIELIKUMS

Piešķīrums dalībvalstīm labības iepirkšanai Kopienas tirgū:

(EUR)

Dalībvalsts

Labība

Belgique/België

1 117 572

България

2 080 196

Česká republika

11 600

Eesti

197 884

Éire/Ireland

Elláda

2 475 950

España

6 968 699

France

6 497 704

Italia

10 888 824

Latvija

882 424

Lietuva

1 550 130

Luxembourg

Magyarország

3 679 017

Malta

182 233

Polska

14 891 236

Portugal

1 827 127

România

5 211 876

Slovenija

377 183

Suomi/Finland

975 485

Kopā

59 815 140


III PIELIKUMS

a)

Saskaņā ar 2010. budžeta gadam izstrādāto plānu atļautā labības pārvešana no vienas Kopienas valsts citā:

 

Daudzums

(tonnās)

Turētājs

Saņēmējs

1.

102 940

SZIF, Česká republika

FEGA, España

2.

87 816

SZIF, Česká republika

FranceAgriMer, France

3.

29 067

BLE, Deutschland

BIRB, Belgique

4.

81 182

BLE, Deutschland

FranceAgriMer, France

5.

31 423

BLE, Deutschland

ARR, Polska

6.

1 022

PRIA, Eesti

Rural Support Service, Latvia

7.

36 172

Lietuvos žemės ūkio ir maisto produktų rinkos reguliavimo agentūra, Lietuva

ARR, Polska

8.

44 239

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

Държавен фонд “Земеделие” — Разплащателна агенция, България

9.

64 397

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

OPEKEPE, Elláda

10.

204 593

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

AGEA, Italia

11.

4 740

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

Ministry for Resources and Rural Affairs Paying Agency, Malta

12.

39 351

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

ARR, Polska

13.

11 640

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

IFAP I.P., Portugal

14.

135 555

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură, România

15.

9 810

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja, Slovenija

16.

6 852

AMA, Austria

Държавен фонд “Земеделие” — Разплащателна агенция, България

17.

65 045

Pôdohospodárska platobná agentúra, Slovenská Republika

FEGA, España

18.

78 613

Pôdohospodárska platobná agentúra, Slovenská Republika

AGEA, Italia

19.

199 816

Agency for Rural Affairs, Suomi/Finland

ARR, Polska

20.

13 263

SJV, Sverige

FEGA, España

21.

21 929

SJV, Sverige

Rural Support Service, Latvia

22.

35 882

SJV, Sverige

IFAP I.P., Portugal

b)

Saskaņā ar 2010. budžeta gadam izstrādāto plānu atļautā cukura pārvešana no vienas Kopienas valsts citā:

 

Daudzums

(tonnās)

Turētājs

Saņēmējs

1.

2 129

SZIF, Česká republika

ARR, Polska

2.

397

OFI, Ireland

BIRB, Belgique

3.

995

OFI, Ireland

FranceAgriMer, France

4.

1 724

AGEA, Italia

Държавен фонд “Земеделие” — Разплащателна агенция, България

5.

3 483

AGEA, Italia

FEGA, España

6.

2 252

AGEA, Italia

FranceAgriMer, France

7.

1 182

AGEA, Italia

Lietuvos žemės ūkio ir maisto produktų rinkos reguliavimo agentūra, Lietuva

8.

1 938

AGEA, Italia

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal, Magyarország

9.

8 694

AGEA, Italia

ARR, Polska

10.

1 045

AGEA, Italia

IFAP I.P., Portugal

11.

5 577

AGEA, Italia

Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură, România

12.

289

AGEA, Italia

Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja, Slovenija

c)

Saskaņā ar 2010. budžeta gadam izstrādāto plānu atļautā sviesta pārvešana no vienas Kopienas valsts citā:

 

Daudzums

(tonnās)

Turētājs

Saņēmējs

1.

9 894

BLE, Deutschland

AGEA, Italia

2.

10 106

Dienst Regelingen Roermond, Netherlands

AGEA, Italia

d)

Saskaņā ar 2010. budžeta gadam izstrādāto plānu atļautā sausā vājpiena pārvešana no vienas Kopienas valsts citā:

 

Daudzums

(tonnās)

Turētājs

Saņēmējs

1.

600

SZIF, Česká republika

Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja, Slovenija

2.

5 889

BLE, Deutschland

OPEKEPE, Elláda

3.

969

PRIA, Eesti

Rural Support Service, Latvia

4.

18 166

FranceAgriMer, France

AGEA, Italia

5.

4 500

Lietuvos žemės ūkio ir maisto produktų rinkos reguliavimo agentūra, Lietuva

Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură, România


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/14


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1112/2009

(2009. gada 19. novembris),

ar ko pārtrauc importa licenču pieteikumu iesniegšanu cukura nozares produktiem atbilstīgi dažām tarifa kvotām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. septembra Regulu (EK) Nr. 891/2009, ar ko atver dažas Kopienas tarifu kvotas cukura nozarē un paredz to pārvaldību (2), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Daudzumi, uz kuriem attiecas importa licenču pieteikumi, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 891/2009 iesniegti kompetentajām iestādēm no 2009. gada 1. līdz 7. novembrim, ir vienādi ar daudzumu, kas pieejams atbilstīgi kārtas numuram 09.4321.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 891/2009 līdz tirdzniecības gada beigām jāpārtrauc turpmāka licenču pieteikumu iesniegšana attiecībā uz kārtas numuru 09.4321,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāku pielikumā norādītajiem kārtas numuriem atbilstošu licenču pieteikumu iesniegšanu pārtrauc līdz 2009./10. tirdzniecības gada beigām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 254, 26.9.2009., 82. lpp.


PIELIKUMS

CXL koncesiju cukurs

2009./10. tirdzniecības gads

No 1.11.2009. līdz 7.11.2009. iesniegtie pieteikumi

Kārtas Nr.

Valsts

Piešķīruma koeficients

(%)

Turpmākie pieteikumi

09.4317

Austrālija

 

09.4318

Brazīlija

 

09.4319

Kuba

 

09.4320

Citas trešās valstis

Pārtraukti

09.4321

Indija

 (1)

Pārtraukti

“—”

:

Nepiemēro, jo Komisijai nav iesniegts neviens licences pieteikums.


Balkānu cukurs

2009./10. tirdzniecības gads

No 1.11.2009. līdz 7.11.2009. iesniegtie pieteikumi

Kārtas Nr.

Valsts

Piešķīruma koeficients

(%)

Turpmākie pieteikumi

09.4324

Albānija

 

09.4325

Bosnija un Hercegovina

 

09.4326

Serbija, Melnkalne un Kosova (2)

 (3)

 

09.4327

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

 

09.4328

Horvātija

 (3)

 

“—”

:

Nepiemēro, jo Komisijai nav iesniegts neviens licences pieteikums.


Īpašais importa un rūpnieciskais importa cukurs

2009./10. tirdzniecības gads

No 1.11.2009. līdz 7.11.2009. iesniegtie pieteikumi

Kārtas Nr.

Veids

Piešķīruma koeficients

(%)

Turpmākie pieteikumi

09.4380

Īpašais

Pārtraukti

09.4390

Rūpnieciskais

 (4)

Pārtraukti

“—”

:

Nepiemēro: Komisijai nav iesniegts neviens licences pieteikums.


(1)  Nepiemēro: pieteikumos norādītie daudzumi nepārsniedz pieejamos daudzumus un tiek piešķirti pilnā apjomā.

(2)  Nepiemēro: pieteikumos norādītie daudzumi nepārsniedz pieejamos daudzumus un tiek piešķirti pilnā apjomā.

(3)  Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244/1999.

(4)  Nepiemēro: pieteikumos norādītie daudzumi nepārsniedz pieejamos daudzumus un tiek piešķirti pilnā apjomā.


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1113/2009

(2009. gada 19. novembris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starpību starp minētās regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Dominikānas Republikai paredzētās eksporta kompensācijas tika diferencētas, lai ņemtu vērā samazinātos muitas nodokļus, ko piemēro importam saskaņā ar importa tarifa kvotu atbilstīgi Saprašanās memorandam starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3). Ņemot vērā to, ka Dominikānas Republikā situācija tirgū ir mainījusies un ir palielinājusies sausā piena konkurence, kvota vairs netiek pilnībā izmantota. Lai maksimāli palielinātu kvotas izmantošanu, jāatceļ eksporta kompensāciju diferencēšana Dominikānas Republikai.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 1282/2006 (4) 3. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 20. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 218, 6.8.1998., 46. lpp.

(3)  OV L 218, 6.8.1998., 45. lpp.

(4)  OV L 234, 29.8.2006., 4. lpp.


PIELIKUMS

No 2009. gada 20. novembra piemērojamās eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

0401 30 31 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 31 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 31 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 39 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 39 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 39 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 91 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 99 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0401 30 99 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 10 11 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 10 19 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 10 99 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 11 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 17 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 19 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 19 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 19 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 91 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 91 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 91 9350

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9600

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 21 99 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 15 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 15 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 15 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 19 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 19 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 19 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 99 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 29 99 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 91 10 9370

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 91 30 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 91 99 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 99 10 9350

L20

EUR/100 kg

0,00

0402 99 31 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 11 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9200

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 13 9900

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 33 9400

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 59 9310

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 59 9340

L20

EUR/100 kg

0,00

0403 90 59 9370

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 21 9120

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 21 9160

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9120

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9130

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9140

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 23 9150

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 81 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9110

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9130

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9150

L20

EUR/100 kg

0,00

0404 90 83 9170

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 11 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 11 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 19 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 19 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 30 9100

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 30 9300

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 30 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 50 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 50 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 10 90 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 20 90 9500

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 20 90 9700

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 90 10 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0405 90 90 9000

L20

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9640

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9650

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9830

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 10 20 9850

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9913

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9915

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9917

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 20 90 9919

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 31 9730

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 31 9930

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 31 9950

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9500

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9700

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9930

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 30 39 9950

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 40 50 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 40 90 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 13 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 15 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 17 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 21 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 23 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 25 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 27 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 32 9119

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 35 9190

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 35 9990

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 37 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 61 9000

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 63 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 63 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 69 9910

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 73 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 75 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 76 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 76 9400

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 76 9500

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 78 9100

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 78 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 79 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 81 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 85 9930

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 85 9970

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 86 9200

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 86 9400

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 86 9900

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9400

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9951

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9971

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9973

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9974

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9975

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 87 9979

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 88 9300

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

0406 90 88 9500

L04

EUR/100 kg

0,00

L40

EUR/100 kg

0,00

Galamērķi ir noteikti šādi.

L20

:

Visi galamērķi, izņemot:

(a)

trešās valstis: Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteina un Amerikas Savienotās Valstis;

(b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

(d)

galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.) 33. panta 1. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 1. punktā.

L04

:

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbia, Kosova (), Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

L40

:

Visi galamērķi, izņemot:

(a)

trešās valstis: L04, Andora, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Amerikas Savienotās Valstis, Horvātija, Turcija, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Dienvidāfrika;

(b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

(d)

galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.) 33. panta 1. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 1. punktā.


(1)  Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1114/2009

(2009. gada 19. novembris),

ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 17. novembra.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, attiecībā uz konkursa posmu, kurš beidzas 2009. gada 17. novembra, kompensācijas par produktiem un galamērķiem, kas norādīti attiecīgi minētās regulas 1. panta c) apakšpunktā un 2. pantā, netiek piešķirtas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 20. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1115/2009

(2009. gada 19. novembris),

ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 614/2009 par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (2) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.

(3)  OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2009. gada 19. novembra Regulai, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

81,9

2

AR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

111,7

2

BR

106,7

3

AR

0207 14 10

Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali

196,7

32

BR

192,6

34

AR

295,8

1

CL

0207 14 50

Saldētas krūtiņas un to gabali

203,5

3

BR

149,3

19

AR

0207 14 60

Saldētas kājas un to gabali

98,6

13

BR

116,1

8

AR

0207 25 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “80 % cāļi”

162,2

0

BR

0207 27 10

Atkauloti, saldēti tītaru gabali

233,4

19

BR

279,0

5

CL

0408 91 80

Žāvētas olas bez čaumalām

340,9

0

AR

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

218,1

21

BR


(1)  Valstu nomenklatūra noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Ar kodu “ZZ” apzīmē “citu izcelsmi”.”


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1116/2009

(2009. gada 19. novembris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta p) apakšpunktā un I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas uzskaitītas minētās regulas XX pielikuma IV daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I Pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/1999 XX pielikuma IV daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta otrās daļas a) punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 2. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(8)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma XVI daļā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma IV daļā, nosaka, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 20. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2009. gada 20. novembra piemēro dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums  (1)

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likmes

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

ex 0402 10 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu, kas nepārsniedz 1,5 % no svara (PG 2):

 

 

a)

eksportējot preces ar KN kodu 3501

b)

eksportējot citas preces

0,00

0,00

ex 0402 21 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu 26 % no svara (PG 3)

0,00

0,00

ex 0405 10

Sviests ar tauku saturu 82 % no svara (PG 6):

 

 

a)

eksportējot preces, kas atbilst KN kodam 2106 90 98 un kuru piena tauku saturs ir 40 % vai vairāk no svara

0,00

0,00

b)

eksportējot citas preces

0,00

0,00


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz:

a)

trešām valstīm: Andoru, Svēto Krēslu (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteinu, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un eksportētas uz Šveices Konfederāciju;

b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautajām ES dalībvalstu teritorijām: Seūtu, Meliļu, Itālijas pašvaldībām Livinjo un Kampioni, Helgolandi, Grenlandi, Fēru salām un Kipras Republikas apgabaliem, kuros Kipras Republikas valdība neveic faktisku kontroli;

c)

Eiropas teritorijām, par kuru ārējām attiecībām atbild dalībvalsts un kuras nav iekļautas Kopienas muitas teritorijā: Gibraltāru;

d)

galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.) 33. panta 1. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 1. punktā.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/26


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 26. novembris)

par valsts atbalstu, ko Austrija piešķīrusi uzņēmumam Postbus Lienz rajonā C 16/07 (ex NN 55/06)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 7034)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/845/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savas piezīmes atbilstīgi minētajiem pantiem (1),

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Vēstulēs, kas saņemtas 2002. gada 2. augustā (2) un 2003. gada 23. augustā (3), privāts Austrijas autobusu pārvadājumu uzņēmums sūdzējās Komisijai par valsts atbalstu, kuru, kā apgalvots sūdzībās, Tiroles sabiedriskā transporta pārvalde (Verkehrsverbund Tirol GmbH, turpmāk tekstā – Verkehrsverbund Tirol) 2002. gadā piešķīra valstij piederošam šā uzņēmuma konkurentam Postbus AG (turpmāk tekstā – Postbus). 2005. gada 14. jūlija vēstulē (4) Komisija pieprasīja Austrijai papildu informāciju par šo sūdzību. 2005. gada 3. oktobra vēstulē (5) Austrija sniedza Komisijai prasīto informāciju.

(2)

Komisija 2007. gada 30. maija vēstulē (6) informēja Austriju par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz konkrēto atbalstu.

(3)

Komisija lēmumu uzsākt šo procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, aicinot attiecīgās personas iesniegt savus apsvērumus (7).

(4)

Austrija 2007. gada 18. jūlija vēstulē (8) iesniedza savus paskaidrojumus.

(5)

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 24. jūlija vēstulē (9) informēja Komisiju, ka vairs nav ieinteresēts lietas turpināšanā.

(6)

Komisija no attiecīgajām pusēm apsvērumus nesaņēma.

2.   ATBALSTA SĪKS IZKLĀSTS

2.1.   Izmeklējamais atbalsta pasākums

2.1.1.   Priekšvēsture

(7)

Verkehrsverbund Tirol ir valstij piederošs uzņēmums, kura darbību regulē privāttiesības. Līdzīgas saimnieciskās vienības pastāv arī visos citos reģionos, un parasti tās dēvē par Verkehrsverbundgesellschaften. Šie uzņēmumi ir atbildīgi par autobusu satiksmes plānošanu un koordinēšanu savos reģionos. Saskaņā ar Bundesgesetz über die Ordnung des öffentlichen Personennah- und Regionalverkehrs (Federālo likumu par sabiedriskā pasažieru transporta organizāciju, turpmāk tekstā – ÖPNRV-G) šie uzņēmumi saņem ikgadējas dotācijas no savas federālās zemes, lai nodrošinātu atbilstošus sabiedriskos pasažieru pārvadājumus attiecīgajā reģionā.

(8)

Verkehrsverbund Tirol un Postbus2002. gada 12. jūlijā vienojās noslēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu veikšanu autobusu maršrutos ar numuru 5002, 5008, 5010, 5012, 5014, 5050 un 5052 Lienz rajonā.

(9)

Saskaņā ar Austrijas administratīvajām tiesībām autobusu satiksmes operatoram ir nepieciešama licence, lai tas saņemtu atļauju apkalpot autobusa maršrutu. Licences piešķiršana nav saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu līguma noslēgšanu.

(10)

Postbus jau pirms sabiedrisko pakalpojumu līguma noslēgšanas bija licences, kas ļāva apkalpot septiņus līgumā paredzētos maršrutus. Postbus bija pieteicies licenču saņemšanai pēc savas iniciatīvas, nebūdams drošs par kompensācijas saņemšanu. Tāpēc Austrijas tiesību akti atzīst attiecīgos maršrutus par tādiem, ko apkalpo “eigenwirtschaftlich” (komerciālās interesēs). Saskaņā ar Austrijas valsts iepirkuma noteikumiem atšķirība starp eigenwirtschaftlich un gemeinwirtschaftlich (sabiedrības interesēs) ir nozīmīga, jo valsts iepirkuma noteikumi attiecas tikai uz tiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kuri slēgti par maršrutiem, ko apkalpo gemeinwirtschaftlich. Tādējādi šis lēmums attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kurš piešķirts ārpus valsts iepirkuma procedūras.

2.1.2.   Izmeklējamā sabiedrisko pakalpojumu līguma sīks raksturojums

(11)

Kopumā līguma priekšmets bija Postbus autobusu transporta pakalpojumu sniegšana, par to saņemot atlīdzību. Līgums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī ar atpakaļejošu spēku un tas tika noslēgts uz nenoteiktu laiku. Sākot no 2006. gada decembra, katra līgumslēdzēja puse ir tiesīga izbeigt šo līgumu, ja sešus mēnešus iepriekš izsūta attiecīgu brīdinājumu.

(12)

Attiecībā uz atlīdzības aprēķināšanu līgumā izšķir tādus jēdzienus kā Bestelleistungen un Bestandsleistungen.

(13)

Ar Bestelleistungen līgumā saprot autobusu transporta pamata pakalpojumu sniegšanu, par kuriem ir paredzēta fiksēta kompensācija. Līguma IV daļas 3. punktā noteikts, ka Bestelleistungen ir 204 807 km. Līguma XIII daļa paredz, ka Postbus katru gadu saņem maksājumu EUR 527 000 apmērā, kā arī piemaksu par apgrozījumu (plus PVN). Izmaksāšana notiek divpadsmit daļās, kas vienmērīgi sadalītas gada laikā.

(14)

Ar Bestandsleistungen līgumā saprot tādu autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu, par kuriem ir paredzēta kompensācija, ko veido summa no trim daļām. Līguma IV daļas 3. punktā noteikts, ka Bestandsleistungen ir 952 761 km. X daļas 2. punkts par Bestandsleistungen 2002. gadam nosaka atlīdzību EUR 1 690 000 apmērā. X daļas 3. punkts paredz, ka minētā atlīdzība veidojas šādi:

a)

kompensācija par integrētiem satiksmes savienojumiem (Verbundabgeltung), un tās summa katru gadu tiek noteikta attiecībā uz katru maršrutu, pamatojoties uz pasažieru skaitu;

b)

ieņēmumi no biļešu pārdošanas, kuri atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa bez PVN, ko Postbus saņem atpakaļ;

c)

ieņēmumi no kompensācijas, kas saskaņota ar Federālo Vides ministriju, no jauniešu un ģimenes kompensācijām, kas paredzētas, ieviešot samazinātos tarifus skolniekiem un audzēkņiem saskaņā ar ÖPNRV-G 29. pantu, un no līgumiem, kas noslēgti starp ministriju un Postbus saskaņā ar Familien Lasten Ausgleichs Gesetz (FLAG) 30. panta f) un j) apakšpunktu.

(15)

Pirmajam līguma darbības gadam Verbundabgeltung tika noteikts EUR 1 690 000 apmērā, atskaitot ieņēmumus no biļešu pārdošanas un kompensācijas par samazinātajiem tarifiem. Līguma slēgšanas brīdī līgumslēdzējas puses vēl nezināja, kādi būs ieņēmumi no kompensācijām par samazinātajiem tarifiem. Tāpēc līgumā nebija noteikta galīgā summa par Verbundabgeltung.

(16)

Tādējādi cena, kādu Verkehrsverbund Tirol samaksāja Postbus par 2002. gadu, bija EUR 2 217 000 apmērā (tajā skaitā atpakaļ saņemtie ieņēmumi no biļešu pārdošanas). No otras puses, Postbus bija pienākums nodrošināt autobusu satiksmes pakalpojumus 1 157 568 km garumā saskaņā ar autobusu kustības sarakstu un līgumā paredzētajos maršrutos. Par katru kilometru tika maksāta vidējā cena EUR 1,92 apmērā.

2.1.3.   Austrijas sistēmas vēsturisks novērtējums

(17)

Bestellleistungen un Bestandsleistungen izšķiršana galvenokārt ir izskaidrojama ar ÖPNRV-G vēsturisko attīstību, definējot vispārējos noteikumus attiecībā uz transporta finansēšanu un organizāciju Austrijas lauku reģionos.

(18)

ÖPNRV-G 10. panta 1. punkts nosaka, ka autobusu satiksmes uzņēmumi, kuri pieder Austrijas valstij, piemēram, Postbus, ir tiesīgi prasīt federālās valdības kompensāciju par saviem zaudējumiem, kurus līdz 1999. gada 1. jūnijam radījuši pārvadājumu vispārējie ekspluatācijas izdevumi (Alteinnahmegarantie).

(19)

Attiecībā uz laiku pēc 1999. gada 1. jūnija federālā valdība atlīdzina summu, kas atbilst Alteinnahmegarantie ikgadējo izmaksu summai, tiem reģionu uzņēmumiem, kuri ir atbildīgi par vispārējo transporta organizāciju, proti, Verkehrsverbundgesellschaften. Minētie uzņēmumi izmanto šīs summas, lai slēgtu apakšuzņēmuma līgumus par autobusu satiksmes pakalpojumu sniegšanu ar attiecīgiem autobusu pārvadājumu uzņēmumiem. Pirms šo pakalpojumu līgumu slēgšanas Verkehrsverbundgesellschaften ir jāizplāno vispārējā satiksmes organizācija savā reģionā saskaņā ar ÖPNRV-G 11., 20. un 31. pantu, kurā definēti ekonomiskie un kvalitātes kritēriji, ko jāievēro visam piepilsētas sabiedriskajam transportam (ÖPNRV-G 10. panta 2. punkts).

(20)

Sākot no 2001. gada, federālā valdība ik gadu par vienu piektdaļu samazina summu, ko tā atlīdzina Verkehrsverbundgesellschaften (ÖPNRV-G 10. panta 3. punkts).

(21)

ÖPNRV-G 14. pantā un turpmākajos pantos ir definēti nosacījumi Verkehrsverbundgesellschaften izveidošanai un organizācijai. Piemēram, ÖPNRV-G 19. panta 1. punkts uzdod Verkehrsverbundgesellschaften, sākot no 1999. gada, piecu gadu laikā aizstāt Alteinnahmegarantie sistēmu ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu sistēmu.

2.1.4.   Sabiedrisko pakalpojumu līgumā paredzētās cenas pamatojums

(22)

Pirms minētā sabiedrisko pakalpojumu līguma parakstīšanas Verkehrsverbund Tirol izmantoja trīs dažādas metodes, lai pārbaudītu, cik pamatota ir līgumā paredzētā sabiedrisko pakalpojumu kompensācija. Attiecīgās trīs metodes bija šādas: izmaksas uz vienu kilometru (Prüfung nach Kilometersätzen), izmaksas katrā izmaksu pozīcijā (Prüfung nach Kostensätzen) un izmaksas saistībā ar dažādām izmaksu kategorijām (Prüfung nach Einzelkostenpositionen).

2.2.   Komisijas sākotnējais novērtējums

(23)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja, vai sabiedrisko pakalpojumu līgums, kas noslēgts starp Verkehrsverbund Tirol un Postbus, atbilst otrajam t. s. Altmark kritērijam (10). Tā kā visi četri Altmark kritēriji ir kumulatīvi, Komisija sīkāk nevērtēja, vai ir ievērots trešais un ceturtais kritērijs, toties secināja, ka šajā gadījumā nevar izslēgt valsts atbalsta esamību.

(24)

Attiecībā uz šāda valsts atbalsta iespējamo saderību ar kopējo tirgu lēmumā par procedūras uzsākšanu tika atzīts, ka šis atbalsts var būt saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz EK līguma 73. pantu un 14. pantu Padomes 1969. gada 26. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (11). Konkrēti, Komisija atzina, ka Postbus izmaksātās kompensācijas summa nav pārsniegusi izdevumus, kas bija nepieciešami to izmaksu segšanai, kuras radās, pildot līgumā paredzētās sabiedrisko pakalpojumu saistības, ja ņem vērā attiecīgi gūtos ieņēmumus un samērīgu peļņu no šo pienākumu veikšanas.

(25)

Tomēr Komisija atzina, ka, tā kā publisks konkurss netika izsludināts un Postbus tiešais konkurents apgalvoja, ka Postbus ir saņēmis pārmērīgu kompensāciju, šajā gadījumā ir lietderīgi nodrošināt iespēju gan šim konkurentam, gan visām citām ieinteresētajām pusēm izteikt savu viedokli par metodēm, ko Austrijas iestādes izmantoja izmaksu pārbaudei un pārmērīgas kompensācijas novēršanai, lai varētu droši secināt, vai Postbus ir vai nav saņēmis pārmērīgu kompensāciju. Pamatojoties uz to, Komisija izteica šaubas, vai Postbus nav saņēmis pārmērīgu kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu.

3.   AUSTRIJAS PASKAIDROJUMI

(26)

Austrijas sniegtie paskaidrojumi attiecas uz:

a)

saistību starp Altmark kritērijiem un Regulu (EEK) Nr. 1191/69;

b)

otrā Altmark kritērija piemērošanu šajā gadījumā;

c)

trešā un ceturtā Altmark kritērija piemērošanu šajā gadījumā, jo īpaši attiecībā uz metodēm, kas izmantotas izmaksu pārbaudē un pārmērīgas kompensācijas novēršanā;

d)

sabiedrisko pakalpojumu līguma saderību ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69.

(27)

Austrijas iestādes uzskatīja, ka EK līguma 73. pants un Regula (EEK) Nr. 1191/69, kas ar to pamatota, veido lex specialis attiecībā uz EK līguma 87. panta 1. punktu. Tāpēc, ja sabiedrisko pakalpojumu līgums atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. pantā, valsts atbalsta nav, un līdz ar to nav vajadzības novērtēt šā sabiedrisko pakalpojumu līguma atbilstību EK līguma 87. panta 1. punktam un Altmark kritērijiem. Austrija pamatoja savu skaidrojumu ar Altmark sprieduma 37. punktu, proti:

“Vispirms galvenajā procedūrā jāizvērtē, vai Regulu (EEK) Nr. 1191/69 piemēro attiecīgajiem transporta pakalpojumiem. Tikai tad, ja nepiemēro, galvenajā procedūrā jāizvērtē, vai Līguma pamatnoteikumus par valsts atbalstu piemēro attiecīgajām subsīdijām.”

3.1.   Otrā Altmark kritērija piemērošana šajā gadījumā

(28)

Austrijas iestādes apgalvoja, ka pat tad, ja Regula (EEK) Nr. 1191/69 neregulē valsts atbalsta esamību, bet tikai tā saderību ar kopējo tirgu, sabiedrisko pakalpojumu līgums, kas noslēgts starp Verkehrsverbund Tirol un Postbus, jebkurā gadījumā atbilst četriem Altmark kritērijiem.

(29)

Attiecībā uz otro Altmark kritēriju Austrija skaidroja, ka gan atlīdzība par Bestelleistungen, gan atlīdzība par Bestandsleistungen tika jau iepriekš noteikta objektīvā un pārredzamā veidā. Saistībā ar Bestelleistungen Austrija paskaidroja, ka šis līgums ir neto līgums, tāpēc Postbus saņēma fiksētu cenu par katru autobusa nobraukto kilometru, proti, 2,57 EUR/km (12). Tādējādi cena bija noteikta jau iepriekš, izmantojot objektīvu un pārredzamu kritēriju “cena par nobraukto km”.

(30)

Saistībā ar Bestandsleistungen Austrija paskaidroja, ka līgumslēdzējas puses iepriekš bija vienojušās arī par to, ka cena būs fiksēta, proti, EUR 1,69 miljoni par 952 761 nobrauktajiem kilometriem. Iepriekšējas vienošanās nebija par precīzu sadalījumu starp samaksas trim daļām, proti, ieņēmumiem no biļešu pārdošanas, kompensācijas par tarifa saistībām un kompensācijas par integrētas satiksmes sistēmas nodrošināšanu. Austrijas iestādes apgalvoja, ka iemesli ir meklējami pašā šo trīs daļu raksturā, jo divas no tām ir atkarīgas no pārvadāto pasažieru skaita, bet trešo veido starpība starp kopējo nolīgto cenu un pirmo divu elementu summu.

(31)

Arī šajā sakarībā Austrija secināja, ka, tā kā šis ir neto līgums, Postbus saņem fiksētu cenu par katru autobusa nobraukto kilometru, proti, 1,77 EUR/km, tādējādi, cena bija noteikta jau iepriekš, izmantojot objektīvu un pārredzamu kritēriju “cena par nobraukto km”.

3.2.   Trešā un ceturtā Altmark kritērija piemērošana šajā gadījumā, jo īpaši attiecībā uz metodēm, kas izmantotas izmaksu pārbaudē un pārmērīgas kompensācijas novēršanā

(32)

Austrija apgalvoja, ka Verkehrsverbund Tirol izslēdza iespēju izmaksāt Postbus pārmērīgu kompensāciju un salīdzināja Postbus maksāto cenu par vienu kilometru ar nozares vidējo rādītāju, izmantojot trīs dažādas metodes: pārbaudot izmaksas uz vienu kilometru, pārbaudot izmaksas katrā izmaksu pozīcijā un pārbaudot izmaksas saistībā ar dažādajām izmaksu kategorijām.

(33)

Atbildē uz lēmumu par procedūras uzsākšanu Austrija sniedza Komisijai papildu informāciju par divām metodēm, kas tika izmantotas izmaksu pārbaudē attiecībā uz transporta pakalpojumu sniegšanu un pārmērīgas kompensācijas novēršanu, proti, par izmaksu pārbaudi katrā izmaksu pozīcijā un par izmaksu pārbaudi saistībā ar dažādajām izmaksu kategorijām. Tā uzskatīja, ka vairs nav nepieciešami papildu paskaidrojumi par izmaksu pārbaudi uz vienu kilometru (13).

(34)

Austrija uzskatīja, ka šīs trīs izmaksu pārbaudes nodrošina atbilstību gan trešajam (pārmērīgas kompensācijas nepieļaušana), gan ceturtajam (kopumā vidējs labi strādājošs uzņēmums) Altmark kritērijam.

3.2.1.   Izmaksu pārbaude katrā izmaksu pozīcijā

(35)

Ar metodi “izmaksu pārbaude katrā pozīcijā”Verkehrsverbund Tirol salīdzināja Postbus izmaksas katrā pozīcijā ar vidējām izmaksām šajā nozarē.

(36)

Atbilstoši vidējām cenām minētajā nozarē Postbus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu Lienz rajonā vajadzēja iekļauties šādās izmaksu vērtībās.

Izmaksu pozīcija

Izmaksas

Personāla izmaksas

EUR […] (14)

Degvielas un tehniskās apkopes izmaksas

EUR […]

Transportlīdzekļu izmaksas (amortizācija)

EUR […]

Administratīvie izdevumi

EUR […]

Kopā

EUR […]

(37)

Austrija sniedza sīku skaidrojumu par šīm izmaksu pozīcijām.

3.2.1.1.   Personāla izmaksas

(38)

Austrija, aprēķinot personāla izmaksas, pamatojās uz pieņēmumu par 54 290 kopējām brauciena stundām (“Lenkerstunden”). Austrija paskaidroja, ka šis stundu skaits izriet no nepieciešamo kilometru skaita, kas vajadzīgs, lai maršrutā ievērotu kustības sarakstu, ieskaitot arī stāvēšanas laiku, bet neskaitot braucienus turp un atpakaļ uz autobusu galapunktiem un garāžām, atpūtas periodus u. c. Pēc Austrijas domām, Verkehrsverbund Tirol rēķinājās ar 21 km stundā, un tas bija salīdzinoši augsts pakalpojuma rādītājs, skaitot kilometrus stundā (15), jo Austrijas vidējais rādītājs ir 16–18 km stundā.

(39)

Austrija informēja, ka bruto stundas likme par vienu brauciena stundu (tajā skaitā visas nodevas, nodokļi, garāžas un tehniskās apkopes izmaksas, administratīvie un papildu personāla izdevumi) tika novērtēta EUR […] apmērā. Minētā summa veidojas šādi: Austrijas 2002. gada kolektīvais darba līgums autobusu pārvadājumu uzņēmumos, ko regulē privāttiesības, noteica vidējo neto stundas likmi EUR 7,55 apmērā. Šai summai jāpievieno vispirms jau piemaksas par darbu svētdienās un brīvdienās, kā arī samaksa par virsstundu darbu, nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja šīs papildu izmaksas ņem vērā, vidējā stundas likme ir EUR 16,30.

(40)

Minētajai stundas likmei jāpieskaita arī papildu izdevumi aptuveni […] % apmērā par garāžā, dispečerdienestā un administrēšanā nodarbināto personālu. Iekļaujot šīs papildu summas, viena autobusu izmantošanas stunda izmaksā EUR […].

(41)

Ja sareizina brauciena stundu skaitu gadā ar vidējo stundas likmi, iegūst kopējās personāla izmaksas EUR […] apmērā (16).

3.2.1.2.   Degvielas un tehniskās apkopes izmaksas

(42)

Attiecībā uz degvielas un tehniskās apkopes izmaksām Verkehrsverbund Tirol pieņem, ka tās ir EUR […] par katru kustības sarakstā paredzēto kilometru (1 157 568 km), kopā EUR […]. Šajā summā ietilpst visas izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekli, izņemot finansēšanas izmaksas, amortizācijas un uzraudzības izdevumus.

(43)

Austrija sīki izskaidro šos aprēķinus. To pamatā ir pieņēmums, ka maršrutiem Lienz rajonā būs nepieciešami četri autobusi ar garumu 15 m un degvielas patēriņu 45 litri uz 100 km, kā arī 21 autobuss ar garumu 12 m un degvielas patēriņu 36 litri uz 100 km. Šādam autoparkam kopējais novērtētais degvielas patēriņš būs 478 000 litri. Pieņemot, ka dīzeļdegvielas cena ir EUR […]/litrā, kopējās degvielas izmaksas līdz ar to būs EUR […].

(44)

Tehniskās apkopes izmaksas tika novērtētas kā EUR […] katram autobusam (personāla un materiālu izmaksas) un kopā – EUR […] 25 autobusiem. Degvielas un tehniskās apkopes izmaksas kopā ir EUR […].

(45)

Tas jau pārsniedz summu EUR […] apmērā, ko atzīst par standarta izmaksām. Tāpēc Austrijas iestādes secina, ka izmaksu pozīcijā “degviela un tehniskā apkope” novērtējums ir bijis ļoti konservatīvs.

3.2.1.3.   Transportlīdzekļu iegādes un amortizācijas izmaksas

(46)

Transportlīdzekļu iegādes un amortizācijas izmaksu EUR […] apmērā pamatā ir šādi pieņēmumi:

a)

Autobusu maršruti jāapkalpo ar četriem 15 m gariem autobusiem un 21 autobusu 12 m garumā.

b)

Sabiedrisko pakalpojumu līgumā ir paredzēts, ka autoparka vidējais vecums nedrīkst pārsniegt sešus gadus un ka ik gadu ir jāatjauno vismaz 10 % autoparka.

c)

12 m gara autobusa iegādes cena ir EUR […], vidējā kapitāla atdeve gadā ir 5 %, un amortizācijas periods ir 8 gadi. Tātad gada maksa par katru transportlīdzekli ir EUR […].

d)

Tomēr, tā kā līgums ļauj izmantot transportlīdzekļus 12 gadus, 1/3 autoparka vēl joprojām lieto, neraugoties uz to, ka tas ir norakstīts. Tādējādi transportlīdzekļu iegādes un amortizācijas izmaksas attiecas tikai uz 2/3 autoparka jeb 16 transportlīdzekļiem.

(47)

Pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem, transportlīdzekļu iegādes un amortizācijas izmaksas gadā veido summu EUR […] apmērā (17).

3.2.1.4.   Administratīvie izdevumi

(48)

Attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem EUR […] apmērā Verkehrsverbund Tirol savos aprēķinos pieņēma, ka tie veido […] % no visu citu izmaksu pozīciju izmaksām (18). Šī summa sedz biroja nomas maksu un biroja aprīkojumu.

3.2.2.   Izmaksu pārbaudes saistībā ar dažādām izmaksu kategorijām

(49)

Izmaksu pārbaudes saistībā ar dažādām izmaksu kategorijām ir dažādu izmaksu kategoriju ticamības aprēķināšana. Verkehrsverbund Tirol par standartu pieņēma šādas izmaksas.

Izmaksu kategorijas

Izmaksas

Transportlīdzekļu vadītāju izmaksas

EUR […]

Personāla izmaksas (izņemot transportlīdzekļu vadītāju izmaksas)

EUR […]

Transportlīdzekļu izmaksas (amortizācija)

EUR […]

Degvielas izmaksas

EUR […]

Riepu izmaksas

EUR […]

Citas izmaksas (remontdarbi, tehniskā apkope u. c.)

EUR […]

Administratīvie izdevumi

EUR […]

Kopā

EUR […]

(50)

Šie noteiktie standarti atkal tika sīkāk izskaidroti.

3.2.2.1.   Transportlīdzekļu vadītāju izmaksas

(51)

Verkehrsverbund Tirol savos aprēķinos par transportlīdzekļu vadītāju izmaksām ieskaitīja 28 vadītājus, un tas, pēc Austrijas domām, ir ļoti maz 25 autobusiem, ja ņem vērā darbinieku atvaļinājumus, neaktīvos periodus sakarā ar slimošanu u. c. Kaut arī Austrijas kolektīvais darba līgums autobusu pārvadājumu uzņēmumos, kuru darbību regulē privāttiesības, paredz gada bruto algu EUR […] apmērā (bez jebkādiem papildu uzcenojumiem un nodokļiem), Verkehrsverbund Tirol rēķinājās tikai ar EUR […]. Tādēļ kopējās personāla izmaksas bija EUR […].

3.2.2.2.   Personāla izmaksas

(52)

Attiecībā uz citām personāla izmaksām, kas saistītas ar administrēšanu, izvietošanu un garāžu apkalpošanu, Verkehrsverbund Tirol arī rēķināja gada bruto algu EUR […] apmērā katram darbiniekam. Bija nolīgti astoņi darbinieki, tātad citas personāla izmaksas līdzinājās EUR […].

3.2.2.3.   Transportlīdzekļu izmaksas

(53)

Transportlīdzekļu izmaksu pamatā bija tas pats pieņēmums, ko izmantoja, lai veiktu izmaksu pārbaudi katrā izmaksu pozīcijā.

3.2.2.4.   Degvielas izmaksas

(54)

Attiecībā uz degvielas izmaksām Verkehrsverbund Tirol aprēķinu pamatā bija pieņēmums, ka degvielas patēriņš būs 465 000 litri. Tika pieņemts, ka vidējā degvielas cena būs EUR […] litrā. Tātad kopējās degvielas izmaksas tika noteiktas EUR […] apmērā (18).

3.2.2.5.   Riepu izmaksas

(55)

Attiecībā uz riepu izmaksām Verkehrsverbund Tirol pieņēma, ka iepirkuma cena būs EUR […] par diviem riepu pāriem 25 autobusiem katru gadu, kopējās izmaksas – EUR […].

3.2.2.6.   Citas izmaksas

(56)

Ikgadējie izdevumi par transportlīdzekļu materiāliem, tehnisko apkopi, apdrošināšanu, nodokļiem u. c. tika novērtēti aptuveni EUR […] apmērā. Šī summa ietver katra transportlīdzekļa apdrošināšanu par aptuveni EUR […] gadā un materiālu izmaksas EUR […] apmērā par katru nobraukto kilometru. Tehniskā apkope 25 autobusiem kopā veidos EUR […] gadā. Garāžas telpas noma 1 500 m2 platībā izmaksās EUR […] gadā.

3.2.2.7.   Administratīvie izdevumi

(57)

Tika vērtēts, ka administratīvie izdevumi būs aptuveni EUR […] mēnesī, tātad EUR […] gadā.

3.2.3.   Austrijas secinājums par trešo un ceturto Altmark kritēriju

(58)

Austrija secināja, ka Verkehrsverbund Tirol bija vērtējusi Postbus samaksāto cenu, salīdzinot to ar atbilstošu, reālistisku un konservatīvu novērtējumu par to, cik daudz vidēji būtu izdevis autobusu pārvadājumu uzņēmums, izpildot līdzvērtīgu līgumu. Austrija uzsvēra, ka Postbus samaksātā cena, proti, EUR 2 217 000, labi iekļaujas intervālā starp divām izmaksu pārbaudēm, kuru rezultāti bija attiecīgi EUR 2 224 965 un EUR 2 205 619.

(59)

Tādējādi Austrija uzskatīja – var izslēgt iespēju, ka Postbus būtu samaksāta pārmērīga kompensācija, un Postbus samaksātā cena atbils cenai, kādu par šo transporta pakalpojumu sniegšanu būtu prasījis vidējs labi strādājošs uzņēmums, kas atbilstoši apgādāts ar transportlīdzekļiem.

3.3.   Sabiedrisko pakalpojumu līguma saderība ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69

(60)

Austrija 3.3. iedaļā minēto iemeslu dēļ uzskatīja, ka šis sabiedrisko pakalpojumu līgums pilnībā atbilst arī Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. panta prasībām.

4.   TIESISKAIS NOVĒRTĒJUMS

(61)

Vispirms ir jānoraida Austrijas arguments, ka 87. panta 1. punkts nav piemērojams sabiedrisko pakalpojumu līgumam, kas noslēgts saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām Regulas (EEK) Nr. 1191/69 nozīmē.

(62)

Turklāt Regula (EEK) Nr. 1191/69 ir regula, kas jo īpaši ļauj par saderīgiem ar kopējo tirgu noteikt dažus atbalsta veidus, kurus dalībvalstis piešķir kā kompensācijas par pienākuma uzlikšanu sniegt sabiedriskos pakalpojumus un kas atbrīvo dalībvalstis no EK līguma 88. panta 3. punktā paredzētā pienākuma paziņot Komisijai par atbalsta pasākumiem pirms to īstenošanas.

(63)

Tomēr ar Regulā (EEK) Nr. 1191/69 paredzētajiem valsts atbalsta pasākumiem saistītie noteikumi attiecas tikai uz tiem pasākumiem, kuri ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Citiem vārdiem sakot, Regula (EEK) Nr. 1191/69 ir saderības regula.

(64)

Tāpēc vispirms ir jāizanalizē, vai maksājumi, kas paredzēti līgumā starp Postbus un Verkehrsverbund Tirol, ir valsts atbalsta pasākumi EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Ja tas tā ir, pēc tam ir jāanalizē, vai tie ir saderīgi ar kopējo tirgu.

4.1.   Atbalsta esamība

(65)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu, “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(66)

Autobusu operatori, piemēram, Postbus, veic saimniecisku darbību, proti, personu pārvadāšanu par atlīdzību; tāpēc tie ir uzņēmumi EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(67)

Subsīdiju izmaksu Postbus veica Verkehrsverbund Tirol, kuru finansē Tiroles federālā zeme un federālā valdība. Tāpēc šo summu izmaksāšana tika veikta no valsts līdzekļiem.

(68)

Pēc tam rodas jautājums, vai Postbus, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu, par kuru ir pieņemts šis lēmums, ieguva īpašas saimnieciskas priekšrocības. Tiesa savā spriedumā “Altmark Trans” noteica kritērijus, kuri jāpiemēro, lai novērtētu, vai sabiedriskajam pakalpojumam ir sniegta kompensācija (19):

“.. Valsts subsīdijām, kuru mērķis ir nodrošināt pilsētas, piepilsētas vai reģionālā transporta pakalpojumu regulāru sniegšanu, netiek piemērots šis noteikums attiecībā uz pasākumu, kurā minētās subsīdijas tiek uzskatītas par kompensāciju, ar ko atlīdzina tādus pakalpojumus, kurus saņēmēji uzņēmumi sniedz, lai izpildītu saistības sabiedrisko pakalpojumu jomā. […].”

Pēc Tiesas domām, tā tas ir, ja tiek ievēroti šādi četri kritēriji:

“—

pirmkārt, saņēmēja uzņēmumam patiešām ir jāsaņem uzdevums sniegt sabiedrisko pakalpojumu un šiem pienākumiem jābūt skaidri noteiktiem;

otrkārt, parametri, uz kuru pamata aprēķināta kompensācija, ir iepriekš noteikti objektīvā un pārredzamā veidā;

treškārt, kompensācija nepārsniedz nepieciešamo, lai segtu visas vai daļu izmaksu, ko radījusi šāda sabiedriskā pakalpojuma izpilde, ievērojot ar to saistītos ienākumus, kā arī samērīgu peļņu par šo pienākumu veikšanu;

ceturtkārt, kad uzņēmuma, kam uzdots veikt sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, izvēle nav notikusi saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, nepieciešamās kompensācijas līmenis ir jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi vidējā labi strādājošā uzņēmumā, kas ir atbilstoši apgādāts ar transportlīdzekļiem, lai varētu atbilst prasītajiem sabiedriskā pakalpojuma nosacījumiem, kas noteikti, lai šos pienākumus varētu veikt, ņemot vērā ar tiem saistītos ienākumus, kā arī samērīgu peļņu par šo pienākumu veikšanu.”

4.1.1.   Saņēmējs uzņēmums patiešām saņēmis skaidri noteiktu uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus

(69)

Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta 1. punktā dota šāda sabiedrisko pakalpojumu saistību definīcija: “ “Sabiedrisko pakalpojumu saistības” nozīmē saistības, kuras attiecīgs transporta uzņēmums, ja tas būtu ievērojis savas komerciālās intereses, neuzņemtos vispār vai neuzņemtos tādā pašā mērogā, vai ar tādiem pašiem nosacījumiem”.

(70)

Starp Postbus un Verkehrsverbund Tirol noslēgtais līgums paredz konkrētas prasības, kuru izpilde ir uzdota pakalpojumu sniedzējam, lai nodrošinātu līdzsvarotu transporta tīkla darbību, ņemot vērā lauku apstākļus un zemo iedzīvotāju blīvumu, kā arī apkalpoto teritoriju ģeogrāfiskās īpašības. Šie elementi arī palīdz atturēt operatoru no tādu pakalpojumu piedāvāšanas, kuriem būtu vienīgi komerciāls raksturs. Uzņēmumam Postbus ir pienākums piedāvāt minētos pakalpojumus un ievērot kustības sarakstus, kā arī nodrošināt, lai maršruti, attiecībā uz kuriem piedāvājumus izsaka, būtu skaidri noteikti līgumā saskaņā ar šā līguma 2. punktu.

(71)

Tāpēc starp Postbus un Verkehrsverbund Tirol noslēgtais līgums patiešām apliecina, ka Postbus ir uzdots sniegt sabiedriskos transporta pakalpojumus Lienz rajonā. Līdz ar to pirmais Altmark kritērijs ir izpildīts.

4.1.2.   Parametri, uz kuru pamata aprēķināta kompensācija, ir iepriekš noteikti objektīvā un pārredzamā veidā

(72)

Otrkārt, ir jānoskaidro, vai parametri, uz kuru pamata aprēķināta kompensācija, ir iepriekš noteikti objektīvā un pārredzamā veidā.

(73)

Līgums atsevišķi nodala maksājumus par Bestellleistungen un maksājumus par Bestandsleistungen. Kā paskaidroja Austrija savā atbildē uz lēmumu uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru, par divu kategoriju transporta pakalpojumu sniegšanu līgums paredz izmaksāt atlīdzību pēc veikto pārvadājumu kilometru skaita. Cena par kilometru ir noteikta, sākot no 2,57 EUR/km attiecībā uz Bestellleistungen un sākot no 1,77 EUR/km attiecībā uz Bestandsleistungen. Bestandsleistungen atšķiras no Bestellleistungen tikai ar to, ka viena kompensācijas daļa ir koriģēta, lai plānveidīgi ievērotu noteikto summu 1,77 EUR/km.

(74)

Jāņem vērā tas, ka kompensācijas noteikšana, pamatojoties uz cenu par katru pārvadājumu kilometru un kopējo pārvadājumu kilometru skaitu, ir pašlaik izplatīta prakse, slēdzot autobusu pārvadājumu līgumus, proti, ka kāda valsts iestāde, kas atbild par kopējo transporta organizāciju, uzņemas ar biļešu pārdošanas ieņēmumiem saistīto risku. Atkārtoti izvērtējusi līgumu saturu, pamatojoties uz Austrijas papildu paskaidrojumiem, Komisija atzina, ka pretēji rezultātiem, ko deva tās sākotnējā analīze, kura minēta lēmuma par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu lēmuma 64.–71. punktā, līgums starp Postbus un Verkehrsverbund Tirol ir šāda veida līgums.

(75)

Kompensācijas noteikšana, pamatojoties uz cenu par katru nobraukto kilometru un kopējo pārvadājumu kilometru skaitu, atbilst otrajam Altmark kritērijam, ja cena par katru nobraukuma kilometru un kopējais kilometru skaits ir iepriekš noteikti objektīvā un pārredzamā veidā.

(76)

Tāpēc var secināt, ka otrais Altmark kritērijs ir ievērots.

4.1.3.   Pārmērīgas kompensācijas neesība

(77)

No oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas lēmuma 96.–102. punkta izriet Komisijas atzinums, ka metodi, ko Verkehrsverbund Tirol izvēlējās, lai nodrošinātu, ka netiek maksāta pārmērīga kompensācija, proti, autobusu pārvadājumu uzņēmuma pieprasītās cenas pārbaudīšanu ar trim dažādām salīdzināšanas metodēm, veicot salīdzināšanu ar vidējām vērtībām, kas sastopamas attiecīgajā nozarē, var atzīt par pietiekamu pierādījumu, ka nav maksāta pārmērīga kompensācija.

(78)

Šajā gadījumā Komisija tomēr uzskatīja, ka, tā kā konkurss netika izsludināts un Postbus tiešs konkurents apgalvoja, ka Postbus ir saņēmis pārmērīgu kompensāciju, bija lietderīgi nodrošināt iespēju gan šim konkurentam, gan citām ieinteresētajām pusēm izteikt viedokli par metodēm, ko Austrijas iestādes izmantoja izmaksu pārbaudei, lai varētu droši secināt, ka Postbus nav saņēmis pārmērīgu kompensāciju.

(79)

Turklāt, vispirms, būtu jāņem vērā tas, ka sūdzības iesniedzējs ir informējis Komisiju par to, ka vairs nav ieinteresēts šajā lietā. Pēc tam Komisija apstiprināja, ka neviena trešā persona nav apstrīdējusi pārmērīgas kompensācijas neesību.

(80)

Vēl Komisija norādīja, ka Austrija sniegusi papildu paskaidrojumus, apliecinot, ka cena, kādu Verkehrsverbund Tirol maksāja Postbus, bijusi ticama cena, kura atbilda vidējām šajā uzņēmējdarbības nozarē novērotajām izmaksām un valsts iestāžu iepriekšējai pieredzei. Minētā dokumenta 3.3.1.–3.3.3. punktā izvērtētas aprēķinu metodes un ar tām saistītie salīdzinājumi un secinājumi. Vispārīgi runājot, tāda metode kā trīs dažādo kompensācijas aprēķināšanas veidu sistemātiski vēlāki salīdzinājumi ar nozares vidējām izmaksām ļauj pārliecināties, vai nav maksāta pārmērīga kompensācija. Ja šādi salīdzinājumi liktu secināt, ka kompensācija ir bijusi pārmērīga, Austrijai būtu jāpieprasa tās atmaksāšana.

(81)

Pamatojoties uz to, var izdarīt secinājumus, ka Postbus nav saņēmis pārmērīgu kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu līguma izpildi, attiecībā uz kuru ir pieņemts šis lēmums, un tāpēc trešo Altmark kritēriju var uzskatīt par ievērotu.

4.1.4.   Cenas atbilstība izmaksām vidējā labi pārvaldītā uzņēmumā, kas atbilstoši apgādāts ar transportlīdzekļiem

(82)

Atliek pārbaudīt, vai cena, ko Verkehrsverbund Tirol maksāja Postbus, atbilst izmaksām vidējā labi strādājošā uzņēmumā, kas ir atbilstoši apgādāts ar transportlīdzekļiem. Lai pārbaudītu šā kritērija ievērošanu, minētās trīs daļas nepieciešams izanalizēt katru atsevišķi.

4.1.4.1.   Vidēja uzņēmuma izmaksas

(83)

Vispirms būtu jāņem vērā tas, ka Austrija savos pārbaudes aprēķinos izmantojusi standarta parametrus, kādus parasti izmanto attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē. Tāpēc var uzskatīt, ka tie atspoguļo attiecīgajā nozarē valdošo situāciju.

(84)

Līdz ar to Postbus izmaksas atbilst vidēja Austrijas uzņēmuma izmaksām.

4.1.4.2.   Labi pārvaldīta uzņēmuma izmaksas

(85)

Pēc tam rodas jautājums, vai Postbus izmaksas atbilst arī labi pārvaldīta uzņēmuma izmaksām. Autobusu pārvadājumu nozarē, kurā ilgu laiku ir valdījuši monopoluzņēmumi un pasūtījumu piešķiršana ir notikusi bez konkursa, nebūt ne visi šajā jomā aktīvie uzņēmumi ir labi pārvaldīti uzņēmumi.

(86)

Vispirms būtu jāņem vērā tas, ka Austrija nav sniegusi paskaidrojumus par to, vai minētie parametri atspoguļo arī labi pārvaldīta uzņēmuma vidējo situāciju. Piemēram, Komisija norādīja uz apstākli, ka Austrija varēja pamatot savus vidējās situācijas aprēķinus ar to uzņēmumu pieredzi, kuri pēdējo gadu laikā ir spējuši piedalīties daudzos nozīmīgos iepirkuma konkursos šajā nozarē.

(87)

Jāņem vērā arī tas, ka pastāv atšķirība 0,80 EUR/km apmērā starp kilometra cenu attiecībā uz Bestellleistungen un kilometra cenu attiecībā uz Bestandleistungen. Tas viss kopā apliecina, ka Postbus vēl ir zināmas rezerves, lai uzlabotu savas darbības efektivitāti attiecībā uz Bestellleistungen.

(88)

Jāizdara secinājums, ka Austrija nav pierādījusi cenas, ko Verkehrsverbund Tirol maksāja Postbus, atbilstību labi pārvaldīta uzņēmuma izmaksām un ka līdz ar to ceturtais Altmark kritērijs nav ievērots.

4.1.4.3.   Secinājums par Altmark kritēriju ievērošanu.

(89)

Šie četri kritēriji ir kumulatīvi kritēriji, un apstāklis, ka kāds no tiem nav ievērots, automātiski liek Komisijai secināt, ka attiecīgie maksājumi ir jāuzskata par tādiem, kas rada īpašas saimnieciskas priekšrocības uzņēmumam Postbus.

4.1.5.   Konkurences izkropļojumi un to ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(90)

Uzņēmums Postbus aktīvi darbojas autobusu pārvadājumu tirgū visā Austrijā, un tam pieder nozīmīga tirgus daļa. Tāpēc saimniecisku priekšrocību piešķiršana šim uzņēmumam var radīt konkurences izkropļojumus.

(91)

Šajā konkrētajā gadījumā konkurences izkropļojumi var radīt situāciju, ka valsts finansējums tiek piešķirts uzņēmumam, kuram attiecīgajā rajonā pieder autobusu pārvadājumu licence. Šis valsts finansējums tāpēc kopumā var traucēt citiem uzņēmumiem iegūt licences pārvadājumu maršrutu izmantošanai, ja tas nostiprina saņēmēju uzņēmumu pozīcijas un ļauj tiem licenču atjaunošanas brīdī piedāvāt pievilcīgākus komerciālos nosacījumus.

(92)

Attiecībā uz šā atbalsta pasākuma spējām ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm vispirms būtu jāņem vērā tas, ka vietējo vai reģionālo transporta pārvadājumu tirgus kopumā ir atvērts konkurencei Austrijā un citās dalībvalstīs tādā nozīmē, ka tirgū valsts mērogā nepastāv monopolstāvoklis.

(93)

Šajā kontekstā uzmanība būtu jāpievērš “Altmark Trans” sprieduma 77. un turpmākajiem punktiem, kuros Tiesa nosprieda, ka:

“nekādā ziņā nedrīkst izslēgt iespēju, ka valsts subsīdija, kas piešķirta uzņēmumam, kurš sniedz tikai vietēja vai reģionāla mēroga transporta pakalpojumus un nesniedz nekādus transporta pakalpojumus ārpus savas izcelsmes valsts, tomēr var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ja dalībvalsts piešķir valsts subsīdiju kādam uzņēmumam, tā sniegtie transporta pakalpojumi šā iemesla dēļ var tikt uzturēti vai paplašināti un tāpēc uzņēmumiem, kas dibināti citās dalībvalstīs, ir mazāk iespēju sniegt savus transporta pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts tirgū (sk. šajā jautājumā 1988. gada 13. jūlija spriedumu lietā 102/87 “Francija pret Komisiju”, ECR 4067. lpp., 19. punktu; 1991. gada 21. marta spriedumu lietā C-305/89 “Itālija pret Komisiju”, ECR I-1603. lpp., 26. punktu, un spriedumu iepriekš minētajā lietā “Spānija pret Komisiju”, 40. punktu).

(..)

Tāpēc Līguma 92. panta 1. punkta piemērošanas otrs priekšnosacījums, proti, ka atbalstam jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav atkarīgs no sniegto transporta pakalpojumu vietējā vai reģionālā rakstura vai no tā, cik nozīmīga ir attiecīgās darbības joma.”

(94)

Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka apskatāmais atbalsta pasākums varēja mazināt citās dalībvalstīs izveidoto uzņēmumu izredzes sniegt savus transporta pakalpojumus Austrijas tirgū.

(95)

Līdz ar to valsts finansējums, kuru Verkehrsverbund Tirol piešķīra Postbus, var radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

4.1.6.   Secinājums

(96)

Tā kā ceturtais Altmark kritērijs netika ievērots, bet visi pārējie nosacījumi, kas iekļauti EK līguma 87. panta 1. punktā, tika ievēroti, analizējamie maksājumi ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(97)

Tomēr vēl jāpārbauda, vai šo atbalstu var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

4.2.   Atbalsta saderība

(98)

EK līguma 73. pantā paredzēts, ka sauszemes transporta jomā “palīdzība ir saderīga ar šo Līgumu, ja tā vajadzīga transporta koordinācijai vai ja tā ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem”.

4.2.1.   Altmark tiesvedība par 73. panta piemērojamību

(99)

Pēc Tiesas domām, “EK līguma 77. pants (tagad EK līguma 73. pants) paredz, ka atbalsts, kas vajadzīgs transporta koordinācijai vai ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir saderīgs ar Līgumu. […] Pēc Regulas (EEK) Nr. 1107/70 pieņemšanas, kura regulē dzelzceļa, autoceļu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē piešķirtos atbalstus, dalībvalstis vairs nav tiesīgas atsaukties uz Līguma 77. pantu, paredzot, ka atbalsts, kas vajadzīgs transporta koordinācijai vai ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir saderīgs ar Līgumu, izņemot gadījumus, kuri noteikti Kopienas sekundārajos tiesību aktos. Tādējādi tādā mērā, kādā Regulu (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē nepiemēro šajā gadījumā un kādā uz apskatāmajām subsīdijām attiecas Līguma 92. panta 1. punkts (pēc grozījumiem tagad EK līguma 87. panta 1. punkts), Regula (EEK) Nr. 1107/70 izsmeļoši uzskaita visus apstākļus, kādos dalībvalstu iestādes var piešķirt atbalstu saskaņā ar Līguma 77. pantu.” (20).

(100)

Tāpēc rodas jautājums, vai Regula (EEK) Nr. 1191/69 vai Regula (EEK) Nr. 1107/70 paredz tādus valsts atbalsta saderības noteikumus, kurus piemēro šajā lietā.

4.2.2.   Saderība, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 1191/69

4.2.2.1.   Regulas (EEK) Nr. 1191/69 piemērošanas joma

(101)

Regulas (EEK) Nr. 1191/69 piemērošanas joma tās 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikta šādi.

“1.   Šo regulu piemēro transporta uzņēmumiem, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu pakalpojumus. Dalībvalstis var izslēgt no šīs regulas piemērošanas jomas visus uzņēmumus, kuru darbība ierobežojas vienīgi ar pilsētas, piepilsētas vai reģionālo pakalpojumu sniegšanu.

2.   Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:

“pilsētas un piepilsētas pakalpojumi” nozīmē pārvadājumu pakalpojumus, kas atbilst pilsētu centra vai konurbācijas vajadzībām, kā arī pārvadājumu vajadzībām starp to un apkārtējām teritorijām;

“reģionālie pakalpojumi” nozīmē pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz, lai apmierinātu reģiona pārvadājumu vajadzības.”

(102)

Austrija ir izmantojusi iespēju izslēgt dažus uzņēmumus no šīs regulas piemērošanas jomas: saskaņā ar Privatbahnunterstützungsgesetz 1998  (21) 2. pantu uzņēmumi, kuri darbojas tikai pilsētas un piepilsētas pakalpojumu nozarē, ir izslēgti no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 piemērošanas jomas.

(103)

Tomēr šajā gadījumā attiecīgie pakalpojumi ir reģionālie pakalpojumi. Tāpēc tiem piemēro Regulu (EEK) Nr. 1191/69.

4.2.2.2.   Austrijas izvēlētais režīms

(104)

Regulas (EEK) Nr. 1191/69 1. panta 3.–5. punktā raksturoti divi dažādi režīmi, un vienu no tiem dalībvalstis var izvēlēties, lai organizētu un finansētu pārvadājumu sistēmu kopumā, proti, iespēja uzlikt saistības sniegt sabiedriskos pakalpojumus un iespēja slēgt attiecīgus līgumus.

“3.   Dalībvalstu kompetentas iestādes izbeidz visus pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem uzliktās saistības, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā definēts šajā regulā.

4.   Lai nodrošinātu pietiekamus transporta pakalpojumus, ko sniedz, lai īpaši ievērotu sociālus faktorus, vides faktorus un pilsētu un lauku teritoriju plānošanu, vai arī lai dažām pasažieru kategorijām piedāvātu īpašas braukšanas likmes, dalībvalstu kompetentas iestādes var slēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus ar transporta uzņēmumu. Šādu līgumu īstenošanas noteikumi un cita ar tiem saistīta informācija sīki izklāstīti V iedaļā.

5.   Dalībvalstu kompetentas iestādes tomēr var saglabāt vai uzlikt 2. pantā minētās sabiedrisko pakalpojumu saistības pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumi un cita ar tiem saistīta informācija, ieskaitot kompensēšanas metodes, sīki izklāstīta II, III un IV iedaļā. Ja transporta uzņēmums ne tikai sniedz tādus pakalpojumus, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, bet veic arī citu veidu darbību, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana jānodrošina, izveidojot atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības, kas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)

norēķinu kontiem, kas saistīti ar katru no šīm darbībām, jābūt atsevišķiem, un katrai no šīm darbībām jāizmanto aktīvu daļa saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības uzskaites noteikumiem;

b)

izdevumi jāsabalansē ar pamatdarbības ieņēmumiem un valsts iestāžu maksājumiem, izslēdzot jebkādu iespēju līdzekļu pārnešanai no vai uz kontiem, kas saistīti ar citiem uzņēmuma darbības veidiem.”

(105)

Austrija ir izvēlējusies līgumu slēgšanas režīmu (ÖPNRV-G 19 §). Tāpēc noteikumi, ko piemēro apskatāmajiem atbalsta pasākumiem, kas paredzēti Regulas (EEK) Nr. 1191/69 V iedaļā.

4.2.2.3.   Regulas (EEK) Nr. 1191/69 V iedaļas piemērošana.

(106)

Regulas (EEK) Nr. 1191/69 V iedaļā ir tikai viens pants, proti, 14. pants.

“1.   “Sabiedrisko pakalpojumu līgums” nozīmē līgumu, kas noslēgts starp dalībvalsts kompetentām iestādēm un transporta uzņēmumu, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar pietiekamiem transporta pakalpojumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu līgums var īpaši attiekties uz:

pārvadāšanas pakalpojumiem, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, sistemātiskuma, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartiem,

papildu pārvadāšanas pakalpojumiem,

transporta pakalpojumiem par noteiktām likmēm un ar noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši dažām pasažieru kategorijām vai uz dažiem maršrutiem,

pakalpojumu pielāgošanu faktiskajām prasībām.

2.   Sabiedrisko pakalpojumu līgums nosaka, cita starpā, šādus punktus:

a)

sniedzamā pakalpojuma raksturu, īpaši atzīmējot nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartus;

b)

to pakalpojumu cena, uz ko attiecas šis līgums, kura vai nu jāpieliek tarifa ieņēmumiem vai tajā jāiekļauj šie ieņēmumi, un abu pušu finansiālo attiecību sīks apraksts;

c)

līguma grozīšanas un pielāgojumu noteikumi, jo īpaši neparedzētu pārmaiņu gadījumos;

d)

līguma darbības termiņš;

e)

sankcijas līguma neizpildīšanas gadījumā.

3.   Aktīvi, ko izmanto to transporta pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums, var būt uzņēmuma īpašumā vai arī nodoti tā rīcībā.

4.   Katrs uzņēmums, kas plāno pārtraukt sabiedrībai nepārtraukti un regulāri sniegtus transporta pakalpojumus, kuri nav paredzēti līgumā vai sabiedrisko pakalpojumu saistībā, vai ieviest būtiskas pārmaiņas šajos pakalpojumos, par to paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentām iestādēm, vēlākais, trīs mēnešus iepriekš. Kompetentas iestādes var izlemt atteikties no šāda paziņojuma pieprasīšanas. Šis noteikums neskar citas attiecīgajā valstī pieņemtas procedūras attiecībā uz transporta pakalpojumu pārtraukšanas vai pārmaiņu tiesību piešķiršanu.

5.   Pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas kompetentas iestādes var iestāties par attiecīgā pakalpojuma saglabāšanu līdz vienam gadam no paziņojuma dienas, un dara to zināmu uzņēmumam, vēlākais, vienu mēnesi pirms paziņojuma termiņa izbeigšanās. Šīs iestādes var arī uzņemties iniciatīvu par šādu transporta pakalpojuma ieviešanas vai pārmaiņu apspriešanu.

6.   Izdevumus, kas transporta uzņēmumiem rodas 5. punktā minēto saistību pildīšanas dēļ, atlīdzina saskaņā ar II, III un IV iedaļā izklāstītajām kopējām procedūrām.”

(107)

Līgums, kas noslēgts starp Postbus un Verkehrsverbund Tirol, ir līgums, kas noslēgts starp dalībvalsts kompetento iestādi un transporta uzņēmumu, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar pietiekamiem transporta pakalpojumiem.

(108)

Šis līgums jo īpaši attiecas uz: pārvadāšanas pakalpojumiem, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, sistemātiskuma, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartiem; pārvadāšanas pakalpojumiem par konkrētām likmēm, uz kuriem attiecas specifiski nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai atsevišķiem maršrutiem; pakalpojumu pielāgošanu faktiskajām prasībām.

(109)

Tāpēc šo līgumu var klasificēt kā sabiedrisko pakalpojumu līgumu Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. panta izpratnē.

(110)

Jāņem vērā, ka ne pēc galīgā mērķa (“nodrošināt iedzīvotājus ar pietiekamiem transporta pakalpojumiem”), ne pēc satura (“noteikti nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standarti”, tarifu noteikšana, pakalpojumu nosacījumi “atsevišķām pasažieru kategorijām vai atsevišķiem maršrutiem”, “pakalpojumu pielāgošana faktiskajām prasībām” u. c.) sabiedrisko pakalpojumu līgumi ne ar ko neatšķiras no tiem, kuru uzdevums ir valsts vai vietējo pašvaldību uzlikto saistību izpilde sabiedrisko pakalpojumu jomā. Turklāt iepriekš jau tika izskaidrots, ka kompensācija par minētajiem pakalpojumiem ir atbalsts šo pakalpojumu sniedzējam.

(111)

Šajā sakarā vispirms jāņem vērā, ka likumdevēja mērķis, pieņemot Regulu (EEK) Nr. 1191/69, bija noteikt, ar kādiem nosacījumiem “atbalsts, […] ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem”, kas minēts EK līguma 73. pantā, ir saderīgs ar kopējo tirgu. Tomēr 73. panta piemērošanas un tātad arī Regulas (EEK) Nr. 1191/69 piemērošanas priekšnoteikums ir valsts atbalsta esamība EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Bet, ja uz līgumu saturu var attiecināt EK līguma 73. pantā minēto terminu “saistības, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem”, šā instrumenta forma, proti, līguma slēgšana un saistību neuzlikšana vienpusējā kārtā, pati par sevi nevar būt šķērslis, kas kavē šo atbalstu – tas var būt iekļauts arī cenā – atzīt par saderīgu. Tāpēc izšķirošais faktors, kas ļauj klasificēt pakalpojumu – vai tas būtu valsts uzdots, vai iekļauts abu pušu noslēgtā līgumā – kā sabiedrisko pakalpojumu saistības, ir meklējams šā pakalpojuma saturā, nevis formā, kādā tas ir radies (22). Līdz ar to var izdarīt secinājumus, ka juridiski nekas tai neliedz atzīt atbalstu, kas iekļauts sabiedrisko pakalpojumu līgumā paredzētajā pakalpojuma cenā, par saderīgu ar kopējo tirgu. Jāņem vērā arī tas, ka kopīgie likumdevēji ir saglabājuši šo risinājumu arī jaunajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (23). Tomēr saskaņā ar šīs regulas 12. pantu tā stājas spēkā ne agrāk kā 2009. gada 1. decembrī. Tāpēc šo regulu nepiemēro apskatāmajam līgumam, jo tas ir noslēgts pirms regulas spēkā stāšanās.

(112)

Tā kā Regulā (EEK) Nr. 1191/69 nav iekļauti precīzi saderības nosacījumi, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā, lai noteiktu atbalsta saderīgumu, būtu jāpiemēro vispārīgie principi, kas izriet no Līguma, judikatūras un agrāk pieņemtajiem lēmumiem citās jomās.

(113)

Komisija vispārējā veidā šos principus ir apkopojusi iepriekšminēto pamatnostādņu (24) 2.4. daļā. Attiecībā uz tā atbalsta saderību, kurš iekļauts cenā, ko valsts iestādes maksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, šo nostādņu 14. punktā ir paredzēts, ka:

“kompensācijas apjoms nedrīkst būt lielāks par summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas iegūta, pildot šīs saistības. Kompensācijas apjomā iekļauj visas valsts piešķirtās vai ar jebkāda veida valsts līdzekļiem radītās priekšrocības.”

(114)

Tāpēc Verkehrsverbund Tirol maksājumi Postbus ir jāatzīst par saderīgiem ar kopējo tirgu, jo tie atbilst šiem nosacījumiem.

(115)

Minētie nosacījumi ļoti precīzi atbilst trešajam Altmark kritērijam, kā jau iepriekšminēts, tas šajā gadījumā ir ievērots.

(116)

Tāpēc var izdarīt secinājumus, ka valsts atbalsts, ko Verkehrsverbund Tirol piešķīra Postbus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, ir saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. pantu.

4.3.   Izņēmumi attiecībā uz paziņošanas pienākumu

(117)

Austrija uzskata, ka no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punkta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu līgums, kas noslēgts starp Verkehrsverbund Tirol un Postbus, ir atbrīvots no paziņošanas pienākuma saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu.

(118)

Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā teikts, ka “kompensācijas, ko izmaksā saskaņā ar šo regulu, atbrīvo no Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta 3. punktā noteiktās iepriekšējas informēšanas procedūras.”

(119)

Tāpēc rodas jautājums, vai maksājumi, kurus Verkehrsverbund Tirol veica saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kas noslēgts ar Postbus, ir kompensācijas Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punkta izpratnē.

Iepriekš minētajā spriedumā Danske Busvognmænd lietā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka “līgumattiecības, kas starp transporta uzņēmumu un kompetento iestādi izveidojušās iepirkuma konkursa procedūras rezultātā, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. panta 1. un 2. punktu veido īpašu finansēšanas režīmu, kurā nav vietas kompensācijām saskaņā ar metodēm, kas noteiktas šīs regulas II, III un IV iedaļā” (25).

(120)

No šā sprieduma izriet, ka termins “kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu” Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punkta izpratnē ir jāizprot ļoti šaurā nozīmē. Tas attiecas tikai uz kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kuras uzņēmumam ir uzliktas vienpusējā kārtā saskaņā ar regulas 2. pantu, un šīs kompensācijas aprēķina saskaņā ar metodi, kas aprakstīta regulas 10. līdz 13. pantā, un tās nav nepieciešams paziņot Komisijai, ievērojot procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 3. punktā.

(121)

Pretēji tam, maksājumi, kas paredzēti sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumā Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. panta izpratnē, nav kompensācijas šīs regulas 17. panta 2. punkta izpratnē.

(122)

Tāpēc maksājumi, kas paredzēti sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumā Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. panta izpratnē, piemēram, līgumā, kas noslēgts starp Verkehrsverbund Tirol un Postbus, nav atbrīvoti no paziņošanas pienākuma, kas paredzēts EK līguma 88. panta 3. punktā. Tāpēc Komisijai ir jānovērtē šo maksājumu saderība.

5.   SECINĀJUMS

(123)

Austrija, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi īstenojusi sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kurš noslēgts starp Verkehrsverbund Tirol un Postbus un par kuru ir pieņemts šis lēmums. Tomēr valsts atbalsts, kas paredzēts šajā līgumā, ir jāatzīst par saderīgu, pamatojoties uz EK līguma 73. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Austrija īstenojusi par labu Postbus, ņemot vērā 2002. gada 12. jūlijā ar Verkehrsverbund Tirol noslēgto līgumu, ir saderīgs ar kopējo tirgu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 2. pantā izklāstītie nosacījumi un noteikumi.

2. pants

Austrijai katru gadu jāsalīdzina kompensāciju izmaksas ar šajā nozarē noteiktajām vidējām izmaksām, pamatojoties uz metodēm, kas izklāstītas šā lēmuma 3.3. iedaļā, un jāpieprasa atmaksāt pārmaksātās kompensācijas.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Austrijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV C 162, 14.7.2007., 19. lpp.

(2)  Reģistrācijas numurs: TREN (2002) A/63803.

(3)  Reģistrācijas numurs: TREN (2002) A/68846.

(4)  Reģistrācijas numurs: TREN (2005) D/113701.

(5)  Reģistrācijas numurs: TREN (2006) A/15295.

(6)  Reģistrācijas numurs: C(2007) 2209, galīgā redakcija.

(7)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(8)  Reģistrācijas numurs: TREN (2007) A/38864.

(9)  Reģistrācijas numurs: TREN (2007) A/39395.

(10)  Minētos kritērijus noteica Eiropas Kopienu Tiesa savā 2003. gada 24. jūlija spriedumā: Altmark, lieta C-280/00, ECR I-7747, lai būtu iespējams novērtēt, vai sabiedrisko pakalpojumu kompensācija ir valsts atbalsts vai nav.

(11)  OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp.

(12)  EUR 527 000/204 807 km = EUR 2,57 EUR/km.

(13)  Austrijas sākotnējā novērtējuma posmā šajā jautājumā sniegtos paskaidrojumus sk. lēmuma par procedūras uzsākšanu 98. un 99. punktā.

(14)  Konfidenciāla informācija.

(15)  Rādītāju 21 km var iegūt, izdalot kopējo kilometru skaitu ar brauciena stundu skaitu: 1 157 568 km/54 290 stundas = 21,32 km/stundā.

(16)  54 290 stundas × […] EUR/stundā = EUR […].

(17)  EUR […].

(18)  EUR […] (visu citu izmaksu pozīciju izmaksas) × […] % = EUR […].

(19)  Tiesas spriedums “Altmark Trans”.

(20)  Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 “Altmark Trans”, 101., 106. un 107. punkts. Padomes Regula (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 130, 15.6.1970., 1. lpp.).

(21)  Bundesgesetzblatt I 1994/519.

(22)  Sk. šajā sakarā 2003. gada 24. jūlija Tiesas spriedumu lietā C-280/00, “Altmark Trans”, kas veltīts kādam Vācijas sabiedrisko pakalpojumu līgumam; tas netraucēja Tiesai veikt analīzi par to, kas ir un kas nav atbalsts, pamatojoties uz minētā instrumenta saturu, nevis formu; sk. arī Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmuma 2005/842/EK par EK līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, 4. pantu (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.), un tajā arī netiek ņemta vērā šā instrumenta forma.

(23)  OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.

(24)  OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.

(25)  Pirmās instances tiesas 2004. gada 16. marta spriedums lietā T-157/01, “Danske Busvognmænd”, 77. līdz 79. punkts.


20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/39


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 20. oktobris)

par to, lai noslēgtu administratīvu nolīgumu starp Eiropas Komisiju un Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi par klasificētas informācijas drošību un šādas informācijas apmaiņu

(2009/846/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (1) un jo īpaši tās 13. pantu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 683/2008 12. panta 1. punktam abu programmu publiskās pārvaldības pamatā ir princips, kas paredz, ka ir skaidri nošķirtas Komisijas pārstāvētās Eiropas Kopienas, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (2) izveidotās Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes un Eiropas Kosmosa aģentūras pilnvaras, kamēr par programmu vadību atbild Komisija.

(2)

Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantā par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu drošības jautājumu pārvaldību ir skaidri noteikts, ka Komisija risina visus ar sistēmu drošību saistītos jautājumus, kas aktualizējas šo programmu sakarā.

(3)

Tās pašas regulas 16. pantā ir skaidri noteikts, ka Eiropas GNSS Uzraudzības iestāde – attiecībā uz programmu drošību un saskaņā ar Komisijas formulētajām pamatnostādnēm – nodrošina drošības akreditāciju un Galileo drošības centra darbību.

(4)

Lai gan Komisija, gan Eiropas GNSS Uzraudzības iestāde varētu sekmīgi pildīt uzdevumus, ko programmu Galileo un EGNOS īstenošanas nolūkā uzdod iepriekš minētie noteikumi, tām savstarpēji jāapmainās ar klasificētu informāciju. Pildot šos uzdevumus, ar Komisijas starpniecību notiek arī klasificētas informācijas apmaiņa starp Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi, no vienas puses, un Eiropas Kosmosa aģentūru, Padomi un dalībvalstīm, no otras puses.

(5)

Ar Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (3) Komisija grozīja savu iekšējo reglamentu, lai tajā iekļautu noteikumus par drošības pamatprincipiem un obligātajiem standartiem, kas jāievēro jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1321/2004 20. pantā ir noteikts, ka Eiropas GNSS Uzraudzības iestāde piemēro drošības principus, kas ietverti Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom. Tas jo īpaši attiecas uz noteikumiem par klasificētas informācijas apriti, apstrādi un glabāšanu.

(7)

Pašlaik nav regulējuma ne klasificētas informācijas apmaiņai starp Komisiju un Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi, ne arī informācijas apmaiņai ar Komisijas starpniecību starp Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi, no vienas puses, un Eiropas Kosmosa aģentūru, Padomi un dalībvalstīm, no otras puses.

(8)

Tādēļ ir jānoslēdz nolīgums starp Eiropas Komisiju un Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi par klasificētas informācijas drošību un šādas informācijas apmaiņu. Šis nolīgums, par kuru sarunas ir risinājusi Komisija un Eiropas GNSS Uzraudzības iestāde, ir jāapstiprina un jāparaksta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Komisijas un Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes nolīgumu par klasificētas informācijas drošību un šādas informācijas apmaiņu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir pilnvarots parakstīt šo nolīgumu Komisijas vārdā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.


PIELIKUMS

Eiropas Komisijas un Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes nolīgums par klasificētas informācijas drošību un šādas informācijas apmaiņu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

turpmāk “Komisija”, ko pārstāv Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors,

no vienas puses, un

EIROPAS GNSS UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

turpmāk “GSA”, ko pārstāv tās izpilddirektors,

no otras puses,

turpmāk “Puses” vai “Puse”,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi,

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu,

UZSKATOT, ka, īstenojot Eiropas satelītu radionavigācijas programmas EGNOS un Galileo, nolīguma Pusēm ir pastāvīgi jāapmainās ar klasificētu informāciju,

ATZĪSTOT, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām apspriedēm un sadarbībai var būt vajadzīga piekļuve Pušu klasificētai informācijai, kā arī iespēja Pusēm apmainīties ar klasificētu informāciju,

APZINOTIES, ka šāda piekļuve klasificētai informācijai un apmaiņa ar to rada vajadzību pieņemt atbilstošus drošības pasākumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Šajā nolīgumā:

a)

“klasificēta informācija” ir jebkura informācija (tas ir, zināšanas, ko jebkādā formā var sniegt citiem) vai materiāli, tostarp dokumenti, ko viena vai otra Puse uzskata par tādiem, kas jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem atzīti atbilstīgi drošības klasifikācijai;

b)

“informācijas sniedzēja Puse” ir Puse, kas sniedz klasificēto informāciju, ko paziņo vai izpauž otrajai Pusei, proti, saņēmējai Pusei;

c)

“saņēmēja Puse” ir puse, kas saņem klasificēto informāciju no otras Puses – informācijas sniedzējas Puses;

d)

“drošības noteikumi” ir Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ciktāl tas piemērojams abām Pusēm, kā arī abu Pušu iekšējās procedūras un noteikumi.

2. pants

Šo nolīgumu piemēro klasificētai informācijai, kuru Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (Galileo un EGNOS) īstenošanas nolūkā sniedz kāda no Pusēm vai ar kuru Puses apmainās, ievērojot savus attiecīgos drošības noteikumus.

3. pants

Puses:

a)

aizsargā un glabā klasificētu informāciju, ko Puses sniedz viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās un uz ko attiecas šis nolīgums;

b)

nodrošina to, ka klasificētā informācija, ko Puses sniedz viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās un uz ko attiecas šis nolīgums, saglabā to drošības klasifikāciju, ko tai piešķīrusi sniedzēja Puse. Saņēmēja Puse aizsargā un glabā šādu klasificētu informāciju saskaņā ar saviem drošības noteikumiem par klasificētu informāciju, kam ir līdzvērtīga drošības klasifikācija, kā norādīts drošības pasākumos, kuri jāizstrādā saskaņā ar 9. pantu;

c)

klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, izmanto vienīgi tiem nolūkiem, kādus noteikusi sniedzēja Puse;

d)

klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, neizpauž trešām personām, kas nav 4. panta 4. un 5. punktā minētās personas, ja attiecīgās informācijas sniedzēja Puse tam nav iepriekš piekritusi;

e)

nepieļauj individuālu piekļuvi šādai klasificētai informācijai, izņemot, ja personai ir vajadzība zināt un attiecīgā gadījumā tā ir izturējusi atbilstīga līmeņa drošības pārbaudi.

4. pants

1.   Saskaņā ar izcelsmes iestādes kontroles principu sniedzēja Puse klasificētu informāciju var paziņot vai izpaust saņēmējai Pusei.

2.   Lai klasificēto informāciju izpaustu vai paziņotu trešām personām, kas nav 4. un 5. punktā minētās personas, saņēmēja Puse, iepriekš saņēmusi informācijas sniedzējas Puses rakstisku piekrišanu, pieņem lēmumu saskaņā ar izcelsmes iestādes kontroles principu, kā paredzēts attiecīgās Puses drošības noteikumos.

3.   Piemērojot 1. un 2. punktu, nav atļauta nekāda automātiska informācijas izpaušana trešām personām, kas nav 4. un 5. punktā minētās personas, ja vien Puses nav izstrādājušas procedūras un vienojušās par tām attiecībā uz konkrētu kategoriju informāciju, kas ir būtiska to operatīvām vajadzībām.

4.   GSA sniegto klasificēto informāciju Komisija var automātiski izpaust Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA), Padomei un dalībvalstīm.

5.   Komisija dara visu, lai noslēgtu nolīgumus un vienošanās ar EKA, Padomi un dalībvalstīm, lai tā GSA sniegto klasificēto informāciju varētu automātiski izpaust EKA, Padomei un dalībvalstīm.

5. pants

1.   Lai nodrošinātu, ka klasificētai informācijai, uz ko attiecas šis nolīgums, piemēro līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, katra Puse gādā par to, lai tām būtu izveidota drošības sistēma un ieviesti drošības pasākumi, kuri balstās uz tādiem drošības pamatprincipiem un obligātajiem drošības standartiem, kas paredzēti to attiecīgajos drošības noteikumos un kas iekļauti kārtībā, kura jāizstrādā saskaņā ar 9. pantu.

2.   Puses sniedz savstarpēju palīdzību attiecībā uz klasificētas informācijas drošību, uz kuru attiecas šis nolīgums, un jautājumiem, kas skar kopējas drošības intereses. Iestādes, kas minētas 9. pantā, risina savstarpējas apspriedes par drošības jautājumiem un veic drošības pārbaudes, lai izvērtētu, cik efektīvi ir to kompetencē esošie drošības pasākumi, kas jānosaka saskaņā ar minēto pantu.

3.   Pirms Puses viena otrai sniedz klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, vai apmainās ar to, 9. pantā minētās atbildīgās drošības iestādes vienojas par to, ka saņēmēja Puse spēj aizsargāt un glabāt informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, atbilstīgi pasākumiem, ko izstrādā saskaņā ar minēto pantu.

6. pants

Puses gādā par to, lai visām personām, kurām amata pienākumu pildīšanai ir vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, kas nodota vai saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, vai kuru pienākumi vai funkcijas var dot tām šādu piekļuvi, ir atbilstīga drošības pielaide, kur tā nepieciešama, pirms šīm personām atļauj piekļuvi šādai klasificētai informācijai.

Drošības pielaides procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai konkrētai personai drīkst garantēt piekļuvi klasificētai informācijai, ņemot vērā attiecīgās personas lojalitāti un uzticamību.

7. pants

1.   Šā nolīguma piemērošanas nolūkā:

a)

attiecībā uz Komisiju visu saraksti adresē Komisijas Ģenerālsekretariāta centrālajam birojam:

Commission européenne

Secretariat-General

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË;

b)

attiecībā uz GSA visu saraksti adresē:

GSA

Local Security Officer

Rue de la Loi/Wetstraat 56

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, vienas Puses saraksti, kas ir pieejama tikai konkrētām kompetentām tās Puses amatpersonām, struktūrām vai dienestiem, izņēmuma gadījumos operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētām kompetentām otrās Puses amatpersonām, struktūrām vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot informācijas nepieciešamības principu. Šajā gadījumā:

a)

kas attiecas uz Komisiju, šo saraksti GSA adresē vai nu tieši vietējam birojam, kas apkalpo konkrētās amatpersonas, struktūras vai kompetentos dienestus Komisijā, vai arī ar Komisijas (Ģenerālsekretariāta centrālā biroja) starpniecību gadījumā, ja saņēmējām amatpersonām, struktūrām vai dienestiem nav vietējā biroja;

b)

kas attiecas uz GSA, šo saraksti veic ar GSA drošības departamenta starpniecību.

8. pants

Šā nolīguma īstenošanu pārrauga GSA izpilddirektors un Komisijas Drošības direktorāta direktors.

9. pants

1.   Šā nolīguma īstenošanai 2. un 3. punktā norādītās iestādes kopīgi izstrādā drošības pasākumus, lai noteiktu standartus savstarpējai klasificētas informācijas drošības aizsardzībai un glabāšanai, uz kuru attiecas šis nolīgums.

2.   GSA drošības departaments, rīkojoties GSA ģenerāldirektora pakļautībā, izstrādā drošības pasākumus klasificētas informācijas aizsardzībai un glabāšanai, ko Eiropas Kosmosa aģentūrai sniedz vai ar ko apmainās saskaņā ar šo nolīgumu.

3.   Komisijas drošības direktorāts, rīkojoties par drošības jautājumiem atbildīgā Komisijas locekļa pakļautībā, izstrādā drošības pasākumus klasificētas informācijas aizsardzībai un glabāšanai, kuru sniedz vai kuras apmaiņa saskaņā ar šo nolīgumu notiek Komisijā un tās telpās.

4.   GSA gadījumā 1. punktā minētos drošības pasākumus apstiprina GSA valde.

10. pants

Šā nolīguma 9. pantā minētās iestādes izstrādā procedūras, kas jāievēro, ja ir aizdomas vai pierādījumi, ka klasificētās informācijas slepenība, uz kuru attiecas šis nolīgums, ir apdraudēta, tostarp ziņojot otrai Pusei par attiecīgajiem apstākļiem un veiktajām darbībām.

11. pants

Puses uzņemas atbildību par savu izdevumu segšanu, kas radušies, piemērojot šo nolīgumu.

12. pants

Visus strīdus starp Komisiju un GSA, kuri rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, risina Pušu savstarpējās sarunās.

13. pants

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2.   Viena Puse paziņo otrai Pusei par visām izmaiņām tās reglamentā, kas varētu ietekmēt klasificētās informācijas aizsardzību, uz ko attiecas šis nolīgums.

3.   Pēc vienas vai otras Puses lūguma šo nolīgumu var pārskatīt, lai apsvērtu iespējamos grozījumus.

4.   Jebkurus grozījumus šajā nolīgumā veic vienīgi rakstiski, abām Pusēm savstarpēji vienojoties. Tie stājas spēkā pēc 1. punktā paredzētās savstarpējās paziņošanas.

5.   Šis nolīgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. Abas Puses var šo nolīgumu denonsēt, iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu otrai Pusei. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse saņēmusi denonsēšanas paziņojumu. Tomēr tā neietekmē saistības, kuras Puses jau iepriekš uzņēmušās saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem. Proti, visu klasificēto informāciju, ko paziņo vai ar ko apmainās atbilstīgi šim nolīgumam, turpina aizsargāt saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, līdz saņēmēja Puse to nodot atpakaļ sniedzējai Pusei pēc tās pieprasījuma.

6.   Šā nolīguma teksts ir sagatavots divos eksemplāros angļu valodā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Briselē, 2009. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā

ģenerāldirektors

Matthias RUETE

Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes vārdā

izpilddirektors

Pedro PEDREIRA


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

20.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/45


KOLĒĢIJAS LĒMUMS 2009–8,

ar ko pieņem Eurojust piemērojamu finanšu regulu

EUROJUST KOLĒĢIJA,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu par Eurojust izveidi nolūkā pastiprināt smagu noziegumu apkarošanu (2002/187/TI) (1), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu (2003/659/TI) (2), un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2003 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 (4),

tā kā:

(1)

Pēc pamata Finanšu regulas grozīšanas ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 ir jāpielāgo Eurojust finanšu noteikumi, lai tie atbilstu grozītajai pamata Finanšu regulai.

(2)

Eurojust ir tiesībsubjektība un pilna atbildība par sava budžeta sastādīšanu un izpildi.

(3)

Ir jānosaka Eurojust budžeta sastādīšanas un izpildes noteikumi, kā arī noteikumi par atskaišu uzrādīšanu un auditēšanu.

(4)

Ir arī nepieciešams noteikt Eurojust Kolēģijas, kredītrīkotāja, grāmatveža, avansu pārziņa un iekšējā revidenta atbildību un pilnvaras.

(5)

Ir jāizveido efektīvas kontroles sistēmas, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses.

(6)

Kopienas budžets ar ikgadējām dotācijām finansē Eurojust, budžeta sastādīšanas, pārskatu uzrādīšanas un izpildes apstiprinājuma grafikam ir jābūt pieskaņotam vispārējās Finanšu regulas ekvivalentajiem noteikumiem.

(7)

Tā paša iemesla dēļ Eurojust ir jāievēro tādas pašas prasības kā Kopienas institūcijām attiecībā uz valsts līgumu un dotāciju piešķiršanu; šai ziņā pietiks ar atsaukšanos uz attiecīgajiem noteikumiem vispārējā Finanšu regulā.

(8)

Finanšu regulai ir jāatspoguļo Eurojust kā tiesiskas sadarbības struktūras īpašās vajadzības. Tai ir pilnībā jāņem vērā Eurojust veiktās paaugstināta riska operācijas, it īpaši saistībā ar izmeklēšanu un apsūdzību izvirzīšanu.

(9)

Eurojust budžetam piemērojamā grozītā Finanšu regula Kolēģijai ir vienbalsīgi jāpieņem pēc tam, kad Komisija ir vienbalsīgi piekritusi izmaiņām.

(10)

Komisija ir saskaņojusi šo regulu, tostarp arī atkāpi no Regulas par finanšu struktūrām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Šī regula izklāsta galvenos principus un noteikumus, kas attiecas uz Eurojust budžeta izveidi un izpildi.

2. pants

Šajā regulā:

1)

Eurojust lēmums” ir Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/187/TI par Eurojust izveidi nolūkā pastiprināt smagu noziegumu apkarošanu, kas grozīts ar Padomes 2003. gada 18. jūnija Lēmumu (2003/659/TI);

2)

Eurojust” ir tiesu iestāžu sadarbības institūcija, kuru Lēmums par Eurojust izveido kā Eiropas Savienības struktūru;

3)

“Kolēģija” ir institūcija, kas minēta 10. panta 1. punktā Lēmumā par Eurojust;

4)

“Administratīvais direktors” persona, kas minēta 29. pantā un 36. panta 1. punktā Lēmumā par Eurojust;

5)

“Personāls” ir administratīvais direktors, kā arī personāls, kas minēts 30. pantā Lēmumā par Eurojust;

6)

“Budžets” ir Eurojust budžets saskaņā ar 34. pantu Lēmumā par Eurojust;

7)

“Budžeta lēmējinstitūcija” ir Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome;

8)

“Vispārējā Finanšu regula” ir Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam;

9)

“Regula par pamata Finanšu regulu struktūrām” ir Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002;

10)

“Vispārējās Finanšu regulas noteikumu īstenošana” ir Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 izklāstītie detalizētie noteikumi par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5);

11)

Eurojust Finanšu regulas īstenošanas noteikumi” ir šīs Finanšu regulas īstenošanas kārtība;

12)

Eurojust Finanšu noteikumi” ir Lēmuma par Eurojust, šīs Finanšu regulas un Eurojust Finanšu regulas īstenošanas kārtība;

13)

“Regulas par personālu” ir regulas un noteikumi, kas piemērojami Eiropas Kopienu amatpersonām un citiem ierēdņiem;

II   SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

3. pants

Budžeta izveide un īstenošana atbilst vienotības un budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, kā arī pareizas finanšu vadības principiem, kam nepieciešama efektīva un iedarbīga iekšēja kontrole, un pārredzamības principiem, kā noteikts šajā regulā.

1.   NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

4. pants

Budžets ir akts, ar kuru katram saimnieciskajam gadam prognozē un akceptē ieņēmumus un izdevumus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai īstenotu Lēmumu par Eurojust.

5. pants

Budžets ietver:

a)

pašu ieņēmumus, ko veido visas maksas un atlīdzība un, neskarot 51. pantu, procenti, kurus Eurojust var saņemt par pakalpojumiem, kas veikti papildus tam piešķirtajiem pienākumiem, un jebkādus citus ienākumus;

b)

ieņēmumus, kurus veido jebkādas finanšu iemaksas, ko maksā dalībvalsts, kurā Eurojust struktūra atrodas;

c)

Eiropas Kopienu piešķirto dotāciju;

d)

ieņēmumus, kas piešķirti konkrētiem izdevumu posteņiem saskaņā ar 19. panta 1. punktu;

e)

Eurojust izdevumus, tostarp administratīvos izdevumus.

6. pants

1.   Ieņēmumus neiekasē un izdevumus neapmaksā, ja tie nav iegrāmatoti kādā no budžeta pozīcijām.

2.   Apropriāciju nedrīkst iekļaut budžetā, ja tā nav paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

3.   Nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, pārsniedzot budžetā piešķirtās apropriācijas.

2.   NODAĻA

Gada pārskata princips

7. pants

Apropriācijas, kuras iekļauj budžetā, ir piešķirtas vienam saimnieciskajam gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

8. pants

1.   Budžetā iekļauj nediferencētas apropriācijas un, ja to nosaka darbības vajadzības, diferencētas apropriācijas. Diferencētās apropriācijas ietver saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.

2.   Saistību apropriācijas sedz visas to juridisko saistību izmaksas, kas radušās kārtējā saimnieciskā gada laikā.

3.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu kārtējā saimnieciskajā gadā un/vai iepriekšējos saimnieciskajos gados radušās juridiskās saistības.

4.   Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas. Administratīvus izdevumus, kuri jāizdara saskaņā ar līgumiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuri pārsniedz saimniecisko gadu saskaņā ar vietējām paražām vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm, maksā no tā saimnieciskā gada budžeta, kurā tie tiek izdarīti.

9. pants

1.   Eurojust ieņēmumus, kas minēti 5. pantā, iekļauj saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas saimnieciskā gada laikā.

2.   Eurojust ieņēmumi rada pamatu līdzvērtīga lieluma maksājumu apropriācijām.

3.   Apropriācijas, kas budžetā piešķirtas attiecīgajam gadam, var izlietot tikai tādu izdevumu segšanai, par kuriem radušās saistības un kuri apmaksāti šajā saimnieciskajā gadā, un, lai samaksātu summas, kas maksājamas saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados radītām saistībām.

4.   Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, par kurām līgumi noslēgti līdz 31. decembrim.

5.   Maksājumus iegrāmato saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī.

10. pants

1.   Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā saimnieciskā gada beigām, kuram tās bijušas iekļautas budžetā, atceļ.

Tomēr ar Kolēģijas lēmumu, kas pieņemts ne vēlāk kā 15. februārī, tās var pārgrāmatot uz nākamo saimniecisko gadu, bet tikai saskaņā ar 2.–7. punktu.

2.   Apropriācijas, kas attiecas uz personāla izdevumiem, nevar pārgrāmatot.

3.   Saistību apropriācijas un nediferencētas apropriācijas, par kurām saimnieciskā gada beigās vēl nav radušās saistības, var pārgrāmatot par summām, kas atbilst saistību apropriācijām, par kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu, kas noteikti saistību uzņemšanas procedūrā, kura jāparedz noteikumos, ar kuriem īsteno Eurojust finanšu noteikumus, ir pabeigti līdz 31. decembrim; tādā gadījumā par šīm summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. martam.

4.   Maksājumu apropriācijas var pārgrāmatot par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar pārgrāmatotajām saistību apropriācijām, ja apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā saimnieciskā gada budžetā, nenosedz pieprasījumus. Eurojust vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam saimnieciskajam gadam, un neizmanto pārgrāmatotās apropriācijas, pirms pirmās minētās nav izlietotas.

5.   Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti saimnieciskā gada beigās, automātiski pārgrāmato vienīgi uz nākamo saimniecisko gadu.

6.   Pārgrāmatotās apropriācijas, par kurām nav radušās saistības līdz N + 1 gada 31. martam, automātiski atceļ.

Tādā veidā pārgrāmatotās apropriācijas kontos iezīmē.

7.   Apropriācijas, kas 31. decembrī ir pieejamas no 19. pantā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, pārgrāmato automātiski. Vēlākais līdz N + 1 gada 1. jūnijam Eurojust informē Komisiju par pārgrāmatoto piešķirto ieņēmumu izmantošanu.

Pieejamās apropriācijas, kas atbilst pārgrāmatotajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ir jāizlieto vispirms.

11. pants

Ja summas, par kurām radušās saistības, atceļ tādēļ, ka darbības, kurām tās paredzētas, nav izpildītas pilnīgi vai daļēji jebkurā saimnieciskajā gadā, kas ir pēc tā gada, kurā par apropriācijām radušās saistības, attiecīgās apropriācijas atceļ.

12. pants

Par budžetā iekļautajām apropriācijām var uzņemties saistības no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

13. pants

1.   Katru gadu no 15. novembra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Tādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, par kurām Kolēģija pieņēmusi lēmumu attiecībā uz atbilstošo budžeta pozīciju par kārtējo saimniecisko gadu. Tās nevar attiecināt uz tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pieņemtajā budžetā vēl nav bijuši apstiprināti principā.

2.   Izdevumi, kas jāmaksā avansā, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus no 1. decembra un vēlāk maksā no budžeta apropriācijām nākamajam saimnieciskajam gadam. Šādā gadījumā netiek piemērots 1. punktā minētais ierobežojums.

14. pants

1.   Ja saimnieciskā gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā, tad tādu izdevumu saistību radīšanai un apmaksai, kuras bijis iespējams iegrāmatot konkrētā budžeta pozīcijā, īstenojot pēdējo pienācīgi pieņemto budžetu, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

2.   Saistības par vienu nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējās apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai piešķirta par iepriekšējo saimniecisko gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai bijusi piešķirta iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

Nevar pārsniegt apropriāciju limitu, kas noteikts ieņēmumu un izdevumu tāmē.

3.   Pēc administratīvā direktora pieprasījuma Kolēģija var vienlaikus piešķirt vienu vai vairākas provizoriskās divpadsmitdaļas gan saistībām, gan maksājumiem, pārsniedzot summas, kas automātiski ir pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, ja tas nepieciešams Eurojust darbības turpināšanai un pārvaldes vajadzībām.

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnīgi, un tās nav dalāmas.

3.   NODAĻA

Līdzsvara princips

15. pants

1.   Budžeta ieņēmumiem un maksājumu apropriācijām jābūt līdzsvarā.

2.   Saistību apropriācijas nevar pārsniegt Kopienas dotācijas summu plus pašu ieņēmumus un jebkādus citus ieņēmumus, kas minēti 5. pantā.

3.   Eurojust nedrīkst izdarīt aizņēmumus.

4.   Kopienas līdzekļi, kurus maksā Eurojust struktūrai, veido tā budžeta līdzsvarojošās subsīdijas, kuru uzskata par iepriekšēju finansējumu vispārējās Finanšu regulas 81. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

5.   Eurojust struktūra īsteno naudas līdzekļu stingru vadību, pienācīgi ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, lai nodrošinātu, ka tās naudas līdzekļu atlikumi aprobežojas ar pienācīgi pamatotām prasībām. Ar saviem maksājumu pieprasījumiem Eurojust iesniedz sīku un atjauninātu prognozi par tās faktiskajām naudas vajadzībām attiecīgajā gadā, tostarp informāciju par piešķirtajiem ieņēmumiem.

16. pants

1.   Ja budžeta izlietojuma pārskatā 81. panta nozīmē ir pozitīvs saldo, to atmaksā Komisijai līdz pat gada laikā samaksātās Kopienas dotācijas apmēram. Saldo daļu, kas pārsniedz Kopienas dotācijas summu, kura samaksāta gada laikā, iekļauj nākamā saimnieciskā gada budžetā kā ieņēmumu. Eurojust vēlākais līdz N gada 31. martam sniedz aplēsi par darbības pārpalikumu no N – 1 gada, kas jāatdod Kopienas budžetam vēlāk N gadā, lai papildinātu informāciju, kas jau ir pieejama par N – 2 gada pārpalikumu. Komisija pienācīgi ņem vērā šo informāciju, novērtējot Eurojust finanšu vajadzības N + 1 gadam.

Starpību starp Kopienas dotāciju, kas iekļauta vispārējā budžetā, un institūcijai faktiski samaksāto summu atceļ.

2.   Ja 81. pantā noteiktā budžeta izlietojuma pārskata saldo ir negatīvs, to iekļauj nākamā saimnieciskā gada budžetā.

3.   Ieņēmumu vai maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā budžeta procedūras gaitā, izmantojot labojumu procedūru, vai arī budžeta izpildes laikā, izdarot budžetā grozījumus.

4.   NODAĻA

Norēķinu vienības princips

17. pants

Budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro.

Tomēr, lai nodrošinātu naudas plūsmu, grāmatvedim un avansa kontu gadījumā – avansu pārzinim – ir atļauts veikt operācijas valstu valūtās, kā noteikts Eurojust finanšu noteikumos.

5.   NODAĻA

Universāluma princips

18. pants

Kopējie ieņēmumi nosedz kopējās maksājumu apropriācijas saskaņā ar 19. pantu. Saskaņā ar 21. pantu visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas.

19. pants

1.   Šādus ieņēmumu posteņus izmanto, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus:

a)

ieņēmumi, kas atvēlēti īpašiem mērķiem, piemēram, ienākumi no fondiem, subsīdijas, dāvanas un novēlējumi;

b)

dalībvalstu, trešo valstu vai dažādu organizāciju iemaksas Eurojust darbībām, ciktāl tas paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eurojust un dalībvalstīm, trešām valstīm vai attiecīgajām organizācijām;

c)

ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas trešām personām pēc pieprasījuma, izņemot maksas un atlīdzību, kas minētas 5. panta a) apakšpunktā;

d)

ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas Kopienas iestādēm vai citām Kopienas struktūrām;

e)

ieņēmumi no nepareizi samaksātu summu atmaksas;

f)

ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, aprīkojumu, iekārtas, materiālus un zinātniskiem un tehniskiem mērķiem domātas aparatūras, ko maina vai nodod metāllūžņos, ja uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;

g)

saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

h)

ieņēmumi no maksājumiem, kas saistīti ar izīrēšanu;

i)

ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp arī elektroniskajos datu nesējos.

1.a   Piemērojamā pamatdokumentā var noteikt arī ieņēmumus, kurus paredz īpašiem izdevumu posteņiem.

2.   Visi ieņēmumu posteņi 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nozīmē ietver visus tiešos vai netiešos izdevumus, kas rodas saistībā ar attiecīgo darbību vai mērķi.

3.   Budžetā izveido pozīcijas, kur kārtot piešķirtos ieņēmumus, kas minēti 1. punktā un 1.a punktā, un, kur vien iespējams, norāda summas.

20. pants

1.   Administratīvais direktors var pieņemt jebkādus ziedojumus Eurojust, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.   Lai pieņemtu ziedojumus, kas saistīti ar zināmiem finansiāliem maksājumiem, nepieciešams, lai to vispirms būtu atļāvusi Kolēģija, kas pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad tai iesniegts pieprasījums. Ja Kolēģija šajā termiņā nepieņem lēmumu, ziedojumu uzskata par pieņemtu.

21. pants

1.   Var veikt šādus atskaitījumus no maksājumu pieprasījumiem, faktūrrēķiniem vai aprēķiniem, ko pēc tam iesniedz tīrās summas maksājumam:

a)

sodanauda, kas noteikta iepirkumu līguma pusēm vai dotācijas saņēmējiem;

b)

diskonti, atmaksājumi un atlaides par atsevišķiem faktūrrēķiniem un maksājumu pieprasījumiem;

c)

par priekšfinansējuma maksājumiem radušies procenti.

2.   Samaksu par precēm, citiem produktiem vai pakalpojumiem, ko piegādā vai sniedz Eurojust, sedz no budžeta pilnā apmērā par summu bez nodokļiem, ja minētajā summā iekļauti nodokļi, kurus atmaksā:

a)

dalībvalstis saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti, uzņemšanas valsts, pamatojoties uz Nolīgumu par vietu sadalījumu vai pamatojoties uz citiem attiecīgiem nolīgumiem,

b)

vai dalībvalsts vai trešā valsts, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem.

Jebkādus valstu nodokļus, kurus Eurojust ir pagaidām samaksājis saskaņā ar pirmo daļu, iekļauj pagaidu kontā, līdz attiecīgā dalībvalsts tos atmaksā.

3.   Negatīvu saldo iekļauj budžetā kā izdevumus.

4.   Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot budžetu, rodas valūtas apmaiņas rezultātā. Galīgos ieņēmumus vai zaudējumus iekļauj gada saldo.

6.   NODAĻA

Specifikācijas princips

22. pants

Apropriācijas pilnīgi atvēl konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

23. pants

1.   Administratīvais direktors var izdarīt pārvietojumus no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu bez ierobežojuma, un no vienas sadaļas uz citu maksimums 10 % apmērā no tā saimnieciskā gada apropriācijām, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums.

2.   Ja pārvietojums pārsniedz 1. punktā minēto limitu, administratīvais direktors var iesniegt Kolēģijai priekšlikumu par apropriāciju pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu. Kolēģija trīs nedēļu laikā izsaka iebildumus pret tādu pārvietošanu. Pēc šā termiņa pārvietojumus uzskata par pieņemtiem.

3.   Pārvietošanas priekšlikumiem un pārvietojumiem, ko izdara saskaņā ar 1. un 2. punktu, pievieno attiecīgus sīki izstrādātus apliecinošus dokumentus, kur norādīta apropriāciju izmantošana un pieprasījumu tāmes līdz saimnieciskā gada beigām gan par kreditējamām pozīcijām, gan pozīcijām, no kurām apropriācijas saņem.

4.   Administratīvais direktors cik vien drīz iespējams informē Kolēģiju par visiem izdarītajiem pārvietojumiem. Viņš informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem pārvietojumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.

24. pants

1.   Apropriācijas drīkst pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir piešķirtas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi (p. m. (= pro memoria)).

2.   Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, drīkst pārvietot vienīgi tad, ja tās izlieto mērķim, kuram ieņēmumi piešķirti.

7.   NODAĻA

Pareizas finanšu vadības princips

25. pants

1.   Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Saimnieciskuma princips prasa, lai resursi, ko Eurojust lieto savas darbības veikšanai, būtu pieejami noliktajā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc darbības rādītājiem katrai darbībai, un administratīvais direktors sniedz informāciju Kolēģijai. Informāciju sniedz katru gadu vēlākais līdz ar dokumentiem, kas pievienoti provizoriskajam budžeta projektam.

4.   Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, Eurojust regulāri izdara programmu vai darbību iepriekšēju novērtēšanu un paveiktā novērtēšanu. Tādu vērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtēšanas rezultātus nosūta Kolēģijai.

5.   Mērķi un darbības, kas paredzēti 3. un 4. punktā, neattiecas uz darbu, kas saistīts ar lietām.

25.a pants

1.   Budžetu izpilda saskaņā ar efektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles principiem.

2.   Lai nodrošinātu budžeta izpildi, iekšējā kontrole tiek definēta kā process, ko piemēro visos vadības līmeņos un kas ir paredzēts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par turpmāk minēto mērķu sasniegšanu:

a)

darbības efektivitāte, lietderība un saimnieciskums;

b)

finanšu pārskatu ticamība;

c)

aktīvu un informācijas aizsardzība;

d)

krāpšanas un pārkāpumu novēršana un atklāšana;

e)

atbilstīga to risku pārvaldība, kas saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu, kā arī attiecīgo maksājumu būtību.

8.   NODAĻA

Pārredzamības princips

26. pants

1.   Budžetu veido un izpilda un pārskatus izklāsta, ievērojot pārredzamības principu.

2.   Budžeta un budžeta grozījumu kopsavilkumu galīgajā redakcijā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas.

Kopsavilkumā norāda piecas galvenās ieņēmumu budžeta pozīcijas, piecas galvenās izdevumu budžeta pozīcijas administratīvajam un darbības budžetam, štatu sarakstu un tāmi par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, kuriem budžetā paredzētas apropriācijas, un valsts norīkoto ekspertu skaitu. Tajā norāda arī skaitļus par iepriekšējo gadu.

3.   Budžetu, tostarp štatu sarakstu, un budžeta grozījumus, kad tie pieņemti galīgajā redakcijā, kā arī norādi par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, kuriem budžetā paredzētas apropriācijas, un valsts norīkoto ekspertu skaitu, nosūta informācijai budžeta lēmējinstitūcijai, Revīzijas palātai un Komisijai un publicē Eurojust tīmekļa vietnē četru nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

4.   Eurojust savā tīmekļa vietnē dara pieejamu informāciju par tās budžeta līdzekļu saņēmējiem, tostarp ekspertiem, ar kuriem noslēgts līgums saskaņā ar 74.b pantu. Publicētajai informācijai jābūt viegli pieejamai, pārredzamai un visaptverošai. Informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības un drošību, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts lēmumā par Eurojust un Noteikumos par personīgo datu apstrādes un aizsardzības procedūru.

Ja informāciju publicē tikai anonīmā formā, Eurojust informāciju par attiecīgajiem saņēmējiem sniedz atbilstošā veidā Eiropas Parlamentam pēc pieprasījuma.

III   SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1.   NODAĻA

Budžeta izveide

27. pants

1.   Budžetu veido saskaņā ar lēmumu par Eurojust.

2.   Katru gadu administratīvais direktors izveido un Kolēģijas apstiprināšanai iesniedz provizorisku nākamā saimnieciskā gada ienākumu un izdevumu aprēķina projektu.

3.   Pamatojoties uz administratīvā direktora izveidoto provizorisko projektu, Kolēģija līdz katra gada 10. februārim izveido provizorisku Eurojust ienākumu un izdevumu aprēķinu, tajā ietverot vispārīgas vadlīnijas, uz kurām balstās šis aprēķins. Kolēģija vēlākais līdz 31. martam galīgo aprēķinu nodod Komisijai.

4.   Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāme ietver:

a)

štatu sarakstu, nosakot pastāvīgo un pagaidu amatu skaitu budžeta apropriāciju ietvaros, iedalot tos pēc pakāpēm un kategorijām;

b)

ja ir izmaiņas amatos esošo personu skaitā, – pārskatu, pamatojot pieprasījumu pēc jauniem amatiem;

c)

skaidras naudas izmaksu un saņemšanas ceturkšņa tāmi;

d)

informāciju par visu dažādām darbībām iepriekš nosprausto mērķu sasniegšanu, kā arī jauniem mērķiem, kas aprakstīti ar atbilstošiem rādītājiem.

Vērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas kā uz pierādījumiem par Eurojust ierosinātā budžeta palielinājuma vai samazinājuma iespējamām vērtībām salīdzinājumā ar tās budžetu N gadam.

5.   Eurojust ik gadu vēlākais līdz 31. martam nosūta Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai:

a)

darba programmas projektu;

b)

atjauninātu daudzgadu štatu politikas plānu, kas izveidots atbilstīgi Komisijas noteiktām pamatnostādnēm;

c)

informāciju par ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaitu, kā noteikts Civildienesta noteikumos un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (turpmāk tekstā “Civildienesta noteikumi”) par N – 1 un N gadu, kā arī tāmi par N + 1 gadu;

d)

informāciju par iemaksām natūrā, ko uzņēmēja dalībvalsts piešķīrusi Eurojust;

e)

tāmi par izlietojuma pārskata atlikumu 81. panta nozīmē par N – 1 gadu.

Vispārējā budžeta pieņemšanas procedūrā Komisija nosūta Eurojust tāmju pārskatu budžeta lēmējinstitūcijai un ierosina Eurojust piešķiramās dotācijas apmēru un darbinieku skaitu, kāds pēc tās ieskata ir Eurojust vajadzīgs. Komisija nodrošina Eurojust štatu saraksta projektu un tāmi par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, kuriem ierosinātas apropriācijas.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurojust štata plānu un jebkādus turpmākus grozījumus tajā saskaņā ar 32. panta 1. punktu. Štatu sarakstu publicē pielikumā vispārējā budžeta III sadaļai – Komisija.

7.   Budžetu un štatu sarakstu pieņem Kolēģija. Tie kļūst galīgi pēc vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā, kas nosaka dotācijas summu un štatu sarakstu, un nepieciešamības gadījumā budžetu un štatu sarakstu attiecīgi pielāgo.

28. pants

Jebkādi grozījumi budžetā, ieskaitot štata plānu, ir izdarāmi ar budžeta grozījumiem, kurus pieņem ar tādu pašu procedūru kā sākotnējo budžetu saskaņā ar noteikumiem Lēmumā par Eurojust un 27. panta noteikumiem.

2.   NODAĻA

Budžeta uzbūve un izklāsts

29. pants

Budžetā ietver ieņēmumu pārskatu un izdevumu pārskatu.

30. pants

Ciktāl tas pamatots ar Eurojust darbību raksturu, izdevumu pārskats jāizklāsta, pamatojoties uz nomenklatūru, kas paredz klasifikāciju pēc mērķa. Šo nomenklatūru nosaka Eurojust, un tā skaidri nošķir administratīvās apropriācijas no darbības apropriācijām.

31. pants

Budžetā uzrāda:

1)

ieņēmumu tāmē:

a)

Eurojust paredzamos ieņēmumus attiecīgajā saimnieciskajā gadā;

b)

paredzētos ieņēmumus iepriekšējā saimnieciskajā gadā un ieņēmumus N – 2 gadā;

c)

attiecīgas piezīmes par katru ieņēmumu posteni;

2)

izdevumu tāmē:

a)

saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam saimnieciskajam gadam;

b)

saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam saimnieciskajam gadam, kā arī radušās izdevumu saistības un izdarītos maksājumus N – 2 gadā;

c)

kopsavilkuma pārskatu par grafiku maksājumiem, kas jāizdara turpmākos saimnieciskajos gados, lai izpildītu budžeta saistības, kas noslēgtas agrākos saimnieciskajos gados;

d)

attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu.

32. pants

1.   Štata plānā, kas minēts 27. pantā, līdzās amatu skaitam, kāds atļauts saimnieciskajam gadam, norāda amatu skaitu, kāds bijis atļauts iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un faktiski ieņemto amatu skaitu.

Tas sastāda absolūto Eurojust limitu; nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

Tomēr Kolēģija var mainīt štata plānu līdz 10 % apmērā no atļautajiem amatiem, izņemot attiecībā uz AD 16, AD 15, AD 14 un AD 13 pakāpēm, ievērojot divus nosacījumus:

a)

ka netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam saimnieciskajam gadam;

b)

ka netiek pārsniegts kopējais amatu skaita limits, kas atļauts štata plānā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko atļāvusi iestāde, kas kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus. Ja darbinieks pieprasa izbeigt piešķirto atļauju pirms tās termiņa beigām, Eurojust veic attiecīgus pasākumus, lai cik drīz vien iespējams ievērotu 1. punkta b) apakšpunktā noteikto limitu.

IV   SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

33. pants

Kredītrīkotāja pienākumus pilda administratīvais direktors. Viņš izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Eurojust finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros. Neierobežojot kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz krāpšanas un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, Eurojust piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos. Šādi pasākumi neietekmē Eurojust operatīvo darbību, kas noteikta Lēmumā par Eurojust, un jo īpaši neietver OLAF piekļuvi jebkādiem ar lietu saistītiem dokumentiem vai to nodošanu OLAF.

34. pants

1.   Administratīvais direktors var deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras Eurojust personālam, uz kuru attiecas “Civildienesta noteikumi”, saskaņā ar Eurojust Finanšu noteikumiem. Pilnvarotie var rīkoties tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

2.   Deleģētā persona var tālāk deleģēt saņemtās pilnvaras atbilstīgi Eurojust Finanšu noteikumiem. Katram tālākas delegācijas aktam nepieciešama administratīvā direktora skaidra piekrišana.

35. pants

1.   Jebkuram šīs sadaļas 2. nodaļā minētajam finanšu dalībniekam un jebkurai citai budžeta izpildē, pārvaldīšanā, revīzijā un kontrolē iesaistītajai personai ir aizliegts veikt jebkādus pasākumus, kā rezultātā varētu rasties interešu konflikts starp viņu interesēm un Eurojust interesēm. Ja tāda situācija izveidojas, attiecīgajai personai jāatturas no šādu pasākumu veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2.   Interešu konflikts ir tad, ja 1. punktā minētas personas funkciju objektīvu izpildi negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai jebkādām citām dalītām interesēm, kas tai ir kopīgas ar saņēmēju.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, ir attiecīgā darbinieka tiešais priekšnieks. Ja darbinieks ir administratīvais direktors, tad kompetentā iestāde ir Kolēģija.

36. pants

1.   Administratīvais direktors izpilda budžetu struktūrvienībās, kas nodotas viņa pakļautībā.

2.   Tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līguma starpniecību var uzticēt ārējiem privātā sektora uzņēmumiem vai institūcijām, ja tas nepieciešams.

2.   NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1. iedaļa –   Pienākumu nošķiršanas princips

37. pants

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un nav savstarpēji savienojami.

2. iedaļa –   Kredītrīkotājs

38. pants

1.   Kredītrīkotājs atbild par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2.   Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

3.   Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sastādīšana, atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

4.   Kredītrīkotājs iedibina minimālus standartus atbilstīgi Eurojust Finanšu noteikumiem. Šie minimālie standarti tiek noteikti, pamatojoties uz standartiem, kurus Komisija noteikusi savai struktūrvienībai, un pienācīgi ņemot vērā riskus, kas saistīti ar vadības vidi un finansējamās darbības raksturu, organizācijas struktūru, iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras, kas pielāgotas viņa pienākumiem, tostarp, kad piemērojams, paveiktās pārbaudes.

Kredītrīkotājs savās struktūrvienībās izveido amatu, kas paredzēts speciālo zināšanu un konsultāciju sniegšanai, lai palīdzētu viņam kontrolēt riskus, kas saistīti ar viņa darbību.

5.   Pirms darbības apstiprināšanas tās darbības un finansiālos aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību. Darbības uzsākšana, tās iepriekšēja pārbaude un paveiktā pārbaude ir atsevišķi amatpienākumi.

6.   Kredītrīkotājs piecus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu, saglabā apstiprinošus dokumentus, kuri attiecas uz veiktajām darbībām. Apliecinošajos dokumentos ietvertos personas datus, ja iespējams, dzēš, ja šie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanai, kontrolei un revīzijai. Jebkurā gadījumā attiecībā uz datu aizsardzību piemēro noteikumus, kas izklāstīti Lēmumā par Eurojust, kā arī Noteikumus par personīgo datu apstrādes un aizsardzības procedūru Eurojust.

39. pants

1.   Ar darbības uzsākšanu, kas minēta 38. panta 5. punktā, saprot visas darbības, ar kurām sagatavo to aktu pieņemšanu, ar kuriem atbildīgie kredītrīkotāji, kas minēti 33. un 34. pantā, izpilda budžetu.

2.   Ar darbības iepriekšēju pārbaudi, kas minēta 38. panta 5. punktā, saprot visas iepriekšējās pārbaudes, ko ieviesis atbildīgais kredītrīkotājs, lai pārbaudītu darbības un finansiālos aspektus.

3.   Katrai darbībai izdara vismaz vienu iepriekšēju pārbaudi. Šīs pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka:

a)

izdevumi ir pareizi un atbilst attiecīgajiem noteikumiem;

b)

ir piemērots 25. pantā minētais pareizas finanšu vadības princips.

Iepriekšējas pārbaudes nolūkā vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un medicīnisko izdevumu atmaksāšana, atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt par vienu darbību.

Otrajā daļā minētajā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar viņa veikto riska novērtējumu veic attiecīgu paveiktā pārbaudi saskaņā ar 4. punktu.

4.   Dokumentu pārbaudi pēc paveiktā un vajadzības gadījumā arī pārbaudes uz vietas izdara ar nolūku pārbaudīt, vai darbības, kuras finansē no budžeta, ir pareizi īstenotas, jo īpaši – vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti 3. punktā. Tādas pārbaudes var rīkot izlases veidā, izmantojot risku analīzi.

5.   Ierēdņi vai citi darbinieki, kas atbild par 2. un 4. punktā noteiktajām pārbaudēm, nav tie paši, kuri veic 1. punktā minētos uzdevumus, nedz arī viņu padotie.

6.   Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju vadības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Viņi ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko pieņēmis Eurojust un kas pamatojas uz standartiem, kādus Komisija noteikusi savām struktūrvienībām.

40. pants

1.   Kredītrīkotājs ziņo valdei par savu pienākumu izpildi, iesniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, apliecinot, ka pārskatā ietvertā informācija sniedz patiesu un godīgu ieskatu, ja vien atrunās attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi.

Gada darbības pārskatā izklāsta viņa veikto darbību rezultātus, atsaucoties uz nospraustajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un lietderību. Iekšējais revidents 71. panta nozīmē pieņem zināšanai gada darbības pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija.

2.   Kolēģija ik gadu ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un Revīzijas palātai atbildīgā kredītrīkotāja gada darbības pārskata analīzi un novērtējumu par iepriekšējo saimniecisko gadu. Šo analīzi un novērtējumu ietver Eurojust gada pārskatā saskaņā ar noteikumiem Lēmumā par Eurojust.

41. pants

Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks liek viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to administratīvo direktoru un, ja tas pieņemamā termiņā neveic nekādus pasākumus, tad informē par to komisiju, kas minēta 47. panta 4. punktā, kā arī Kolēģiju. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, viņš informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

42. pants

Ja budžeta izpildes pilnvaras ir deleģētas vai pastarpināti deleģētas saskaņā ar 34. pantu, tad kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pēc analoģijas piemēro 38. panta 1., 2. un 3. punktu.

3. iedaļa –   Grāmatvedis

43. pants

1.   Kolēģija ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš savu pienākumu veikšanā ir funkcionāli neatkarīgs. Viņš Eurojust struktūrā atbild par:

a)

pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)

pārskatu sagatavošanu un izklāstu saskaņā ar VII sadaļu;

c)

uzskaites kārtošanu saskaņā ar VII sadaļu;

d)

grāmatvedības noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izpildi saskaņā ar VII sadaļu, ievērojot noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis;

e)

uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju; grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju izpildi;

f)

finanšu līdzekļu pārvaldīšanu.

2.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par Eurojust aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotāja, kas galvo par tās ticamību.

2.a   Pirms direktors pieņem gada pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati sniedz patiesu un godīgu ieskatu par Eurojust finansiālo stāvokli.

Tālab grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar vispāratzītajiem grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām un ka pārskatos ir ierakstīti visi ieņēmumi un izdevumi.

Kredītrīkotājs nosūta grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotājs ir pilnībā atbildīgs par viņa pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, kā arī par viņa kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

2.b   Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

2.c   Eurojust grāmatvedis paraksta savus gada pārskatus un nosūta tos Komisijas grāmatvedim.

3.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu un 44. pantu vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudu un naudas ekvivalentus. Viņš ir atbildīgs par to glabāšanu.

4.   Pildot savus pienākumus, grāmatvedis, ja tas nepieciešams viņa pienākumu izpildei, var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

5.   Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajiem, kā arī viņu tiesības un pienākumus.

4. iedaļa –   Avansu pārzinis

44. pants

Ja tas nepieciešams nelielu summu apmaksai un tādu citu ieņēmumu iekasēšanai, kas minēti 5. pantā, var izveidot avansu kontus, kuriem līdzekļus piešķir grāmatvedis un par kuriem atbild grāmatveža iecelti avansu pārziņi.

Maksimālā summa, kādu avansu pārzinis var maksāt trešām personām par katru izdevumu vai ieņēmumu posteni, nedrīkst pārsniegt noteiktu apmēru, kuru nosaka Eurojust Finanšu noteikumi katram izdevumu un ieņēmumu postenim.

Maksājumus no avansu kontiem var izdarīt ar bankas pārskaitījumu, izmantojot tostarp arī 66. panta 1.a punktā minēto tiešā debeta sistēmu, čeku vai citu maksājuma līdzekli atbilstoši grāmatveža dotajiem norādījumiem.

3.   NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa –   Vispārīgi noteikumi

45. pants

1.   Neskarot disciplināro atbildību, kredītrīkotāju pilnvaras, kas tiem tieši vai pastarpināti deleģētas, attiecīgā iestāde jebkurā brīdī var uz laiku vai galīgi atsaukt.

Kredītrīkotājs var jebkurā brīdī atsaukt savu piekrišanu konkrētai tālākai deleģēšanai.

2.   Neskarot disciplināro atbildību, Kolēģija var jebkurā laikā atstādināt grāmatvedi no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

Kolēģija ieceļ pagaidu grāmatvedi.

3.   Neskarot disciplināro atbildību, grāmatvedis var jebkurā laikā atstādināt avansu pārziņus no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

46. pants

1.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt kredītrīkotāju un personas, kas minētas 45. pantā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.

2.   Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras atbildības, un tam jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot 47., 48. un 49. pantu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2. iedaļa –   Noteikumi, ko piemēro kredītrīkotājam un kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

47. pants

1.   Kredītrīkotājam jāmaksā kompensācija, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

1.a   Prasību maksāt kompensāciju jo īpaši piemēro, ja:

a)

kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņem izdevumu saistības vai paraksta maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu un tās īstenošanas noteikumus;

b)

kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos, vai izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi padarot Eurojust atbildīgu attiecībā uz trešo personu civilprasībām.

2.   Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, kurš uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja tādā gadījumā deleģētāja iestāde kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, rakstveidā dod pamatotu norādījumu īstenot minēto lēmumu, kredītrīkotājam tas jāīsteno un viņu nevar saukt pie atbildības.

3.   Deleģēšanas gadījumā kredītrīkotājs aizvien atbild par izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmas efektivitāti un lietderību, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par deleģēto kredītrīkotāju.

4.   Specializētā finanšu pārkāpumu komisija, kuru Komisija ir izveidojusi saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu, izmanto attiecībā pret Eurojust tādas pašas pilnvaras kā attiecībā pret Komisijas struktūrvienībām, ja vien Kolēģija neizlemj izveidot atsevišķu komisiju vai piedalīties apvienotā komisijā, ko ir izveidojušas vairākas Kopienas struktūras. Lietām, kas iesniegtas Eurojust, specializētajā finanšu pārkāpumu komisijā, kuru izveidojusi Komisija, ir viens Kopienas struktūras darbinieks.

Pamatojoties uz šīs komisijas atzinumu, direktors izlemj, vai ierosināt disciplinārlietu vai tiesvedību par kompensācijas samaksu. Ja komisija atklāj sistemātiskas problēmas, tā iesniedz kredītrīkotājam un Komisijas iekšējam revidentam ziņojumu ar ieteikumiem. Ja atzinumā norādīts, ka pārkāpumos iesaistīts direktors, komisija nosūta šo atzinumu Kolēģijai un Komisijas iekšējam revidentam. Direktors anonīmā veidā atsaucas uz komisijas atzinumiem savā gada darbības pārskatā un norāda veiktos pēckontroles pasākumus.

5.   Jebkuram darbiniekam var pieprasīt, lai viņš pilnīgi vai daļēji atlīdzinātu jebkurus zaudējumus, kas Eurojust radušies smaga pārkāpuma rezultātā, ko viņš nodarījis savu pienākumu izpildes gaitā vai to sakarā atbilstīgi Civildienesta noteikumiem.

Amatpersona, kas iecēlusi šo darbinieku amatā, pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad izpildītas formalitātes, kas Civildienesta noteikumos paredzētas attiecībā uz disciplinārlietām.

3. iedaļa –   Grāmatvedim un avansu pārzinim piemērojamie noteikumi

48. pants

Grāmatvedis saucams pie disciplināratbildības un kompensācijas samaksas tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos, jo īpaši gadījumos, kad:

a)

viņš pazaudē naudas līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā, vai nodara tiem kaitējumu, vai nolaidības dēļ izraisa situāciju, ka tie tiek nozaudēti vai tiem tiek nodarīts kaitējums;

b)

viņš maina bankas kontus vai pasta žiro kontus, iepriekš par to nepaziņojot kredītrīkotājam;

c)

viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu rīkojumiem;

d)

pienācīgi neiekasē ieņēmumus.

49. pants

Avansu pārzinis saucams pie disciplināratbildības un kompensācijas samaksas tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos, jo īpaši gadījumos, kad:

a)

viņš pazaudē naudas līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā, vai nodara tiem kaitējumu, vai nolaidības dēļ izraisa situāciju, ka tie tiek nozaudēti vai tiem tiek nodarīts kaitējums;

b)

nespēj iesniegt pienācīgus pavaddokumentus par viņa izdarītajiem maksājumiem;

c)

izdara maksājumus personām, kam tie nepienākas;

d)

pienācīgi neiekasē ieņēmumus.

4.   NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa –   Vispārīgi noteikumi

50. pants

Eurojust saskaņā ar tādiem noteikumiem un tādos termiņos, par kādiem ir vienošanās ar Komisiju, iesniedz Komisijai maksājuma pieprasījumus par visu vai daļu no Kopienas dotācijas saskaņā ar 15. panta 5. punktu.

51. pants

Līdzekļi, kurus Eurojust Komisija maksā kā dotāciju, nes procentus vispārējā budžeta labā.

2. iedaļa –   Debitoru parādu tāme

52. pants

Debitoru parādu tāmi vispirms sagatavo atbildīgais kredītrīkotājs attiecībā uz katru pasākumu vai situāciju, kuras dēļ rodas parāds Eurojust vai kuras dēļ šis parāds mainās.

3. iedaļa –   Debitoru parādu konstatēšana

53. pants

1.   Debitoru parādu konstatēšana ir darbība, ar kuru kredītrīkotājs vai kredītrīkotājs, kam deleģētas pilnvaras:

a)

apzina parāda esību;

b)

nosaka vai pārbauda parāda ticamību un apjomu;

c)

pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties parāds jāatmaksā.

2.   Ikviens debitoru parāds, kas atzīts par drošu, noteikta lieluma un kuram pienācis atmaksas termiņš, ir jākonstatē ar iekasēšanas rīkojumu, ko iesniedz grāmatvedim, pievienojot parādzīmi, kas iesniegta parādniekam. Abus šos dokumentus sastāda un iesniedz atbildīgais kredītrīkotājs.

3.   Eurojust noslēgtie līgumi un dotāciju līgumi nosaka, ka par jebkuru parādu, kas nav atmaksāts parādzīmē noteiktajā termiņā, aprēķina procentus saskaņā ar noteikumiem par vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtību. Nosacījumu, ar ko Eurojust pienākas sodanauda, tostarp soda procentu likme, skaidri norāda līgumos un dotāciju līgumos.

4.   Attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos dažus regulāros ieņēmumu posteņus var konstatēt provizoriski.

Provizoriskie konstatējumi nosedz dažu atsevišķu summu atgūšanu, kas līdz ar to nav jākonstatē atsevišķi.

Kredītrīkotājs līdz saimnieciskā gada beigām izlabo provizoriski konstatētās summas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst faktiski konstatētajiem debitoru parādiem.

4. iedaļa –   Atgūšanas pilnvarojums

54. pants

Atgūšanas pilnvarojums ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs.

5. iedaļa –   Atgūšana

55. pants

1.   Nepareizi samaksātās summas ir atgūstamas.

2.   Grāmatvedis rīkojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis kredītrīkotājs vai atbildīgais kredītrīkotājs. Viņš visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Eurojust saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tā tiesības.

3.   Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties atgūt konstatētu debitoru parādu, viņš nodrošina, ka atteikums ir likumīgs un atbilst pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principam.

Šādu atteikumu sniedz ar kredītrīkotāja pienācīgi pamatotu lēmumu. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par kredītsaistībām, kuras ir mazākas par EUR 5 000.

Atcelšanas lēmumā norāda, kāda darbība veikta, lai nodrošinātu atgūšanu, un likuma pantus un faktus, uz kuriem tas pamatojas.

4.   Atbildīgais kredītrīkotājs atceļ konstatētu debitoru parādu, ja atklāta kļūda attiecībā uz likuma pantu vai faktu liecina, ka summa nav konstatēta pareizi. Tādu atcelšanu izdara ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu un attiecīgi pamato.

5.   Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē konstatētā debitoru parāda summu uz augšu vai uz leju, ja faktu kļūdas atklāšanas rezultātā mainās parāda summa, ar noteikumu, ka Eurojust šīs korekcijas dēļ nezaudē konstatēto prasījumu. Tādu koriģēšanu izdara ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu un attiecīgi pamato.

56. pants

1.   Faktiski atgūstot pienākošos summu, grāmatvedis to iegrāmato uzskaitē un informē par to atbildīgo kredītrīkotāju.

2.   Par visām grāmatveža saņemtajām skaidras naudas iemaksām izraksta kvītis.

57. pants

1.   Ja atgūšana nav notikusi līdz parādzīmē norādītajam samaksas datumam, grāmatvedis par to informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru atgūšanas īstenošanai jebkādiem likumā pieļautiem līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot kompensēšanu un, ja tas nav iespējams, piespiedu atgūšanu.

2.   Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot Eurojust noteikta lieluma drošus prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, kas šiem parādniekiem pašiem ir pret Eurojust, ja tāda kompensēšana ir likumīgi iespējama.

58. pants

Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājuma termiņa pagarinājumu vienīgi pēc parādnieka rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, ja ir ievēroti šādi divi nosacījumi:

a)

parādnieks apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no parādzīmē norādītā datuma, atbilstoši likmei, kāda paredzēta vispārējās Finanšu regulas īstenošanas noteikumos;

b)

lai aizsargātu Eurojust tiesības, parādnieks dod finansiālu nodrošinājumu, kas nosedz gan pamatparādu, gan procentus.

58.a pants

Grāmatvedis sastāda sarakstu par atgūstamajām summām, sagrupējot Eurojust prasījumus pēc iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Viņš norāda arī lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos atgūt konstatētas summas. Sarakstu pievieno Eurojust pārskatam par budžeta un finanšu vadību.

Eurojust izveido sarakstu par struktūras prasījumiem, minot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir pieprasīta ar tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav izdarīts neviens nozīmīgs maksājums. Sarakstu publicē, ņemot vērā attiecīgos tiesību aktus par datu aizsardzību.

58.b pants

Uz Eurojust prasījumiem pret trešām personām un uz trešo personu prasījumiem pret Eurojust attiecas piecu gadu noilguma periods, kuru nosaka Eurojust noslēgtos līgumos un dotāciju līgumos.

6. iedaļa –   Īpaši noteikumi par maksu un atlīdzību

59. pants

Ja Eurojust iekasē maksas un atlīdzību, kas minētas 5. panta a) apakšpunktā, katra saimnieciskā gada sākumā sastāda kopēju provizorisku tāmi par šādām maksām un atlīdzībām.

Ja maksas un atlīdzības ir pilnībā noteiktas tiesību aktos vai valdes lēmumos, kredītrīkotājs var neizdot iekasēšanas rīkojumu, bet sagatavo parādzīmi, tiklīdz ir konstatēts debitora parāds; šādā gadījumā reģistrē Eurojust prasījuma visus datus. Grāmatvedis veido visu parādzīmju sarakstu un norāda parādzīmju skaitu un kopējo summu Eurojust ziņojumā par budžeta un finanšu vadību.

Ja Eurojust lieto atsevišķu faktūrrēķinu pārvaldības sistēmu, grāmatvedis regulāri, vismaz reizi mēnesī, iegrāmato saņemto maksu un atlīdzību summu.

Saskaņā ar parasto kārtību Eurojust pakalpojumus sniedz atbilstīgi tam uzticētajiem uzdevumiem tikai pēc tam, kad attiecīgā maksa vai atlīdzība samaksāta pilnīgi. Ja izņēmuma kārtā pakalpojums sniegts, iepriekš par to nesaņemot attiecīgo atlīdzību vai maksu, piemēro šīs nodaļas 3., 4. un 5. iedaļu.

5.   NODAĻA

Izdevumu operācijas

60. pants

1.   Par ikkatru izdevumu posteni uzņemas saistības, izdevumus apzina, tos akceptē un apmaksā.

2.   Pirms katras izdevumu saistības uzņemšanās pieņem lēmumu par finansējumu. Tas neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar lietām.

3.   Eurojust darba programma ir līdzvērtīga lēmumam par finansējumu attiecībā uz darbībām, kuras tā aptver, ja tās ir skaidri noteiktas un ir precīzi aprakstīti to pamatā esošie kritēriji. Darba programmā norāda sīki izstrādātus mērķus un darbības rādītājus.

4.   Administratīvās apropriācijas var īstenot bez iepriekšēja lēmuma par finansējumu.

1. iedaļa –   Izdevumu saistības

61. pants

1.   Saistību uzņemšanās budžetā ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

2.   Juridiska saistība ir dokuments, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu no budžeta.

3.   Budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi.

4.   Budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms.

5.   Budžeta saistība ir provizoriska, ja tā paredzēta, lai segtu regulārus administratīvos izdevumus, un vai nu summa, vai galīgie ieguvēji nav zināmi galīgi.

Provizorisku budžeta saistību izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas atsevišķas juridiskas saistības, kas rada tiesības uz turpmākiem maksājumiem, vai arī izņēmuma gadījumos, kas attiecas uz personāla vadības izmaksām, tieši samaksājot.

62. pants

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir vispirms jāuzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām.

2.   Kopējās budžeta saistības sedz atbilstošo atsevišķo juridisko saistību kopējās izmaksas, kuras ir noslēgtas līdz N + 1 gada 31. decembrim.

Atsevišķas juridiskas saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz N gada 31. decembrim.

Pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

3.   Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu saimniecisko gadu, un atbilstošajām budžeta saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

Jebkuru tādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā galīgā termiņa, atceļ saskaņā ar 11. pantu.

Budžeta saistību summu, kas atbilst juridiskām saistībām, atceļ, ja triju gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 67. panta nozīmē.

63. pants

Pieņemot budžeta saistības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)

izdevumus sedz no pareizā budžeta posteņa;

b)

apropriācijas ir pieejamas;

c)

izdevumi atbilst Eurojust Finanšu noteikumiem;

d)

ir ievērots pareizas finanšu vadības princips.

2. iedaļa –   Izdevumu apzināšana

64. pants

Izdevumu apzināšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

a)

pārliecinās par kreditora prasījuma esību;

b)

pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties ir jāizdara maksājums;

c)

nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un tā apjomu.

65. pants

1.   Jebkuru izdevumu apzināšana pamatojas uz apstiprinošiem dokumentiem, kuri apliecina kreditora prasījumu, pamatojoties uz pārskatu par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, faktiski izpildītajām piegādēm vai faktiski veiktajiem būvdarbiem vai pamatojoties uz citiem dokumentiem, kas pamato maksājumu.

2.   Lēmumu par apzināšanu pieņem, atbildīgajam kredītrīkotājam parakstot vīzu “nodots samaksai”.

3.   Ja izmanto sistēmu, kas nav datorizēta, vīzu “nodots samaksai” pieņem, uzspiežot zīmogu, kurā iekļauts atbildīgā kredītrīkotāja paraksts. Ja izmanto datorizētu sistēmu, izdevumu apzināšanu ar vīzu “nodots samaksai” izdara, izmantojot atbildīgā kredītrīkotāja personisko paroli.

3. iedaļa –   Izdevumu akceptēšana

66. pants

1.   Izdevumu akceptēšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim apmaksāt izdevumu posteni, ko atbildīgais kredītrīkotājs ir apzinājis.

1.a   Ja par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus un kredītrīkotājam tiem ir jāpiemēro riska analīze, viņš var likt piemērot tiešā debeta sistēmu

2.   Maksājuma rīkojumu datē, to paraksta atbildīgais kredītrīkotājs un pēc tam to nosūta grāmatvedim. Atbildīgais kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 38. panta 6. punktu.

3.   Attiecīgos gadījumos maksājuma rīkojumam, kas nosūtīts grāmatvedim, pievieno dokumentu, kurš apliecina, ka preces iekļautas inventāra sarakstos, kas minēti 90. panta 1. punktā.

4. iedaļa –   Izdevumu apmaksa

67. pants

1.   Maksājumu izdara, ja tiek uzrādīti pierādījumi, ka attiecīgā darbība ir veikta saskaņā ar pamatdokumenta noteikumiem vispārējās Finanšu regulas 49. panta nozīmē vai arī saskaņā ar līgumu vai dotācijas nolīgumu, un tas nosedz vienu no šādām operācijām:

a)

visas pienākošās summas apmaksu;

b)

tādas summas apmaksu, kas pienākas kā:

i)

iepriekšējs finansējums, ko var sadalīt vairākos maksājumos;

ii)

viens vai vairāki starpposma maksājumi;

iii)

atlikušo pienākošos summu apmaksa.

Iepriekšējo finansējumu pilnīgi vai daļēji ieskaita starpposma maksājumos.

Visu iepriekšējo finansējumu un visus starpposma maksājumus ieskaita atlikušo summu maksājumos.

2.   Izdarot maksājumus, kontos izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

68. pants

Izdevumu apmaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

5. iedaļa –   Izdevumu operāciju termiņi

69. pants

Izdevumu apzināšana, akceptēšana un apmaksa jāizdara termiņos, kas noteikti vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumos un saskaņā ar šiem noteikumiem.

6.   NODAĻA

Informācijas tehnoloģiju sistēmas

70. pants

Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas vada, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.

7.   NODAĻA

Iekšējais revidents

71. pants

Eurojust ir iekšējas revīzijas funkcija. Iekšējā revidenta iecelšana un pilnvaru īstenošana notiek saskaņā ar 38. panta 2. un 3. punktu Lēmumā par Eurojust.

72. pants

1.   Iekšējais revidents neatkarīgi konsultē Eurojust par risku pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

Viņš atbild par:

a)

iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes un struktūrvienību snieguma novērtējumu programmu un darbību izpildē, minot ar tām saistītos riskus; un

b)

to iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un lietderības novērtējumu, ko piemēro visām budžeta izpildes operācijām.

2.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Eurojust darbībām un tā struktūrvienībām. Viņam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei.

3.   Iekšējais revidents ziņo Kolēģijai un administratīvajam direktoram par saviem atzinumiem un ieteikumiem. Tie nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas.

4.   Iekšējais revidents iesniedz Eurojust iekšējās revīzijas gada pārskatu, cita starpā norādot izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar tiem veiktos pasākumus. Šajā gada pārskatā min arī sistēmu problēmas, kuras atklājusi specializētā komisija, kas izveidota saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu.

5.   Eurojust katru gadu iesniedz iestādei, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, ziņojumu, ko sastādījis tās administratīvais direktors, apkopojot iekšējā revidenta izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus un sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

6.   Šis pants neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar lietām, un dokumentiem.

73. pants

Iekšējā revidenta atbildību par viņa rīcību, pildot savus pienākumus, nosaka Eurojust Finanšu noteikumi saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 87. pantu.

V   SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

74. pants

1.   Attiecībā uz publisko iepirkumu piemēro attiecīgos vispārējās Finanšu regulas noteikumus, kā arī vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumus atbilstīgi šā panta 4. līdz 7. punktam.

2.   Eurojust pēc tās lūguma var piešķirt līgumslēdzējas iestādes statusu attiecībā uz Komisijas vai starpiestāžu līgumu piešķiršanu un citu Kopienas struktūru līgumu piešķiršanu.

3.   Eurojust piedalās kopējā centrālajā datu bāzē, kuru izveidojusi un pārvalda Komisija, saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 95. pantu.

4.   Eurojust var noslēgt līgumu ar Komisiju, starpiestāžu birojiem un Eiropas Savienības tulkošanas centru, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (6), par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai tulkošanas centra darbu veikšanu, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru.

5.   Neskarot iepriekš minētos noteikumus, Eurojust ir tiesīgs piedalīties vai izmantot publisko iepirkumu procedūras, ko veic uzņemošā valsts vai starptautiska organizācija, ar nosacījumu, ka tās savās publisko iepirkumu procedūrās ievieš standartus, kuri sniedz starptautiski pieņemtiem standartiem līdzvērtīgas garantijas, it īpaši attiecībā uz pārredzamību, nediskrimināciju un interešu konfliktu novēršanu.

Tikai administratīvajam direktoram ir pilnvaras atzīt garantiju līdzvērtīgumu starptautiski pieņemtajiem standartiem.

6.   Vispārējās Finanšu regulas 101. panta piemērošanas nolūkā uzaicinājumā uz konkursu nosaka, ka Kopienas struktūra pirms līguma parakstīšanas var vai nu atteikties no iepirkuma, vai anulēt iepirkuma procedūru, un kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt kompensāciju.

7.   Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā Kopienas struktūras izsludinātos uzaicinājumos uz konkursu nosaka, ka tā var atlikt procedūru un var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, tostarp procedūras anulēšanu saskaņā ar minētajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā līgumos, kurus Kopienas struktūra noslēdz ar uzņēmējiem, nosaka, ka tā var veikt minētajā pantā paredzētos pasākumus saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem.

VA   SADAĻA

PROJEKTI, KURIEM IR BŪTISKA IETEKME UZ BUDŽETU

74.a pants

Kolēģija iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt tās administratīvā budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, ēku noma vai iegāde. Kolēģija par šādiem projektiem informē Komisiju.

Ja kāda budžeta lēmējinstitūcija paredz sniegt atzinumu, tā Eurojust informē par šādu ieceri divu nedēļu laikā no brīža, kad saņemta informācija par projektu. Ja atbildes nav, Eurojust var veikt plānoto darbību.

Šo atzinumu nosūta Eurojust četru nedēļu laikā no informēšanas brīža saskaņā ar otro daļu.

VB   SADAĻA

EKSPERTI

74.b pants

Ekspertu atlasei mutatis mutandis piemēro vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumu 265.a pantu. Šiem ekspertiem maksā noteiktu summu par Eurojust sniegto palīdzību, jo īpaši priekšlikumu un dotāciju pieteikumu vai piedāvājumu izvērtēšanā iepirkumu procedūrās, kā arī par tehnisko palīdzību turpmākajā un galīgajā projektu izvērtēšanā. Eurojust var izmantot arī ekspertu sarakstus, ko sagatavojusi Komisija vai citas Kopienas struktūras.

VI   SADAĻA

EUROJUST PIEŠĶIRTĀS DOTĀCIJAS

75. pants

1.   Ja Eurojust valsts iestādēm piešķir dotācijas Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar 3. pantu Lēmumā par Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai saskaņā ar 26. panta 2. punkta b) apakšpunktu Lēmumā par Eurojust, šī panta 2. un 3. punktam ir piemērojami attiecīgie vispārējās Finanšu regulas un vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumu principi.

2.   Par dotācijām noslēdz rakstiskus līgumus starp Eurojust un saņēmēju.

3.   Vispārējās Finanšu regulas 119. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā Eurojust noslēgtajos dotāciju līgumos nosaka, ka tas var atlikt, samazināt vai izbeigt dotāciju vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumu 183. pantā paredzētajos gadījumos pēc tam, kad saņēmējam ir bijusi dota iespēja izteikt apsvērumus.

VII   SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1.   NODAĻA

Pārskatu izklāsts

76. pants

Eurojust ikgadējos pārskatos ir:

a)

Eurojust finanšu pārskati;

b)

pārskati par budžeta izpildi. Eurojust pārskatiem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu vadību gada laikā.

Eurojust pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā. Pārskatā, inter alia, sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanu kopā ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu dažādu budžeta posteņu starpā.

77. pants

Pārskatiem ir jāatbilst noteikumiem, tiem jābūt precīziem un visaptverošiem un jāsniedz patiess un godīgs ieskats:

a)

finanšu pārskatiem – par aktīviem un pasīviem, maksājumiem un ieņēmumiem, prasījumiem un saistībām, kas nav uzrādīti kā aktīvi un pasīvi, kā arī par naudas plūsmu;

b)

pārskatiem par budžeta izpildi – par ieņēmumu un izdevumu operācijām.

78. pants

Finanšu pārskatus sastāda, ievērojot vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas norādīti vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumos, proti:

a)

nepārtraukta darbība;

b)

piesardzība;

c)

viendabīga uzskaites metode;

d)

datu salīdzināmība;

e)

būtiskums;

f)

saldo neaprēķināšana;

g)

būtības atspoguļojums;

h)

uzkrājumu grāmatvedība.

79. pants

1.   Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības principu finanšu pārskatos uzrāda izdevumus un ieņēmumus par saimniecisko gadu neatkarīgi no to maksāšanas vai iekasēšanas datuma.

2.   Aktīvu un pasīvu vērtību nosaka saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem, ko paredz uzskaites metodes, kas noteiktas vispārējās Finanšu regulas 132. pantā.

80. pants

1.   Finanšu pārskatus izsaka euro, un tie ietver:

a)

bilanci un ekonomisko rezultātu pārskatu, kurā uzrāda aktīvus un pasīvus, finansiālo situāciju un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta, ievērojot struktūru, kas noteikta Padomes direktīvā par noteikta veida uzņēmumu gada pārskatiem, tomēr ņemot vērā Eurojust darbību īpašo raksturu;

b)

naudas plūsmas tabulu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas un kases galīgo stāvokli;

c)

pārskatu par kapitāla izmaiņām, kurā sīki izklāsta palielinājumus un samazinājumus ikvienā kapitāla konta postenī gada laikā.

2.   Finanšu pārskatu pielikumā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visas papildu ziņas, kas jāsniedz saskaņā ar starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja tādas ziņas ir būtiskas attiecībā uz Eurojust darbībām.

81. pants

Budžeta izpildes pārskatus izsaka euro. Tie ietver:

a)

budžeta izlietojuma pārskatu, kurā uzrāda visas budžeta darbības gada laikā ieņēmumu un izdevumu izteiksmē; šā pārskata izklāsta uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve;

b)

budžeta izlietojuma pārskata pielikumu, kurā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta šajā pārskatā.

82. pants

Grāmatvedis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai savus provizoriskos pārskatus līdz ar ziņojumu par budžeta un finanšu vadību šā saimnieciskā gada laikā, kas aprakstīti šī lēmuma 76. pantā lai Komisijas grāmatvedis var konsolidēt pārskatus tā, kā noteikts vispārējās Finanšu regulas 128. pantā.

Grāmatvedis nosūta pārskatu par budžeta un finanšu vadību Eiropas Parlamentam un Padomei vēlākais līdz nākamā gada 31. martam.

83. pants

1.   Saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 129. panta 1. punktu Revīzijas palāta ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem.

2.   Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem, administratīvais direktors saskaņā ar 43. pantu uz savu atbildību izveido Eurojust galīgo pārskatu un nosūta to Kolēģijai, kura sniedz atzinumu par šiem pārskatiem.

3.   Administratīvais direktors vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgos pārskatus līdz ar Kolēģijas atzinumu; iepriekš minētos dokumentus nosūta divu nedēļu laikā, ja Revīzijas palātas apsvērumi tiek saņemti vēlāk par 15. jūniju.

4.   Eurojust galīgos pārskatus, kas konsolidēti ar Komisijas pārskatiem, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā saimnieciskā gada 15. novembrim.

5.   Administratīvais direktors vēlākais līdz nākamā gada 30. septembrim iesniedz Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu. Eurojust atbildi vienlaikus nosūta arī Komisijai.

2.   NODAĻA

Uzskaite

1. iedaļa –   Kopīgi noteikumi

84. pants

1.   Eurojust grāmatvedības sistēma ir sistēma, ar kuru budžeta un finanšu informāciju kārto tā, lai rādītājus var ievadīt, iekļaut lietās un reģistrēt.

2.   Uzskaiti veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Šo uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3.   Rādītājus, ko iekļauj vispārējā uzskaitē un budžeta uzskaitē, pieņem neilgi pirms budžeta gada beigām, lai varētu sastādīt 1. nodaļā minētos pārskatus.

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta kredītrīkotājs var kārtot analītisko uzskaiti.

85. pants

Grāmatvedības noteikumus un metodes, kā arī saskaņoto kontu plānu, kas Eurojust jāpiemēro, pieņem Komisijas grāmatvedis saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 133. pantu.

2. iedaļa –   Vispārējā uzskaite

86. pants

Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido Eurojust saimniecisko un finansiālo stāvokli un tā aktīvus un pasīvus.

87. pants

1.   Kontu apgrozījumu un atlikumus iegrāmato norēķinu grāmatās.

2.   Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz apstiprinošiem dokumentiem, uz kuriem tajos ir norāde.

3.   Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā varētu izsekot visiem uzskaites grāmatojumiem.

88. pants

Eurojust grāmatvedis pēc budžeta gada beigām līdz galīgā pārskata iesniegšanas dienai izdara jebkādas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par šo gadu, bet ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi atspoguļotu uzskaiti atbilstoši noteikumiem.

3. iedaļa –   Budžeta uzskaite

89. pants

1.   Budžeta uzskaite detalizēti iegrāmato budžeta izpildi.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām budžeta uzskaitē iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, kas norādītas šīs regulas IV sadaļā.

3.   NODAĻA

Īpašuma uzskaite

90. pants

1.   Eurojust, ievērojot paraugu, ko sastādījis Komisijas grāmatvedis, kārto inventāra sarakstus, kuros norādīts visu to materiālo, nemateriālo un finanšu aktīvu daudzums un vērtība, kas veido Eurojust īpašumu.

Eurojust pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajai situācijai.

2.   Kustamas mantas pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

VIII   SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN APSTIPRINĀŠANA

1.   NODAĻA

Ārējā revīzija

91. pants

Revīzijas palāta pārbauda Eurojust pārskatus saskaņā EK līguma 248. pantu.

92. pants

1.   Eurojust iesniedz Revīzijas palātai budžetu, kad tas pieņemts galīgajā variantā. Tā, cik drīz vien iespējams, informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 10., 14., 19. un 23. pantu.

2.   Eurojust nosūta Revīzijas palātai pieņemtos iekšējos finanšu noteikumus.

3.   Revīzijas palātu informē par kredītrīkotāju, grāmatvežu un avansu pārziņu iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 34. pantu, 43. panta 1. un 4. punktu un 44. pantu.

93. pants

Uz pārbaudēm, ko izdara Revīzijas palāta, attiecas vispārējās Finanšu regulas 139. līdz 144. pants. Šīs pārbaudes tiek veiktas veidā, kas nodrošina jutīgu, ar lietām saistītu datu aizsardzību.

2.   NODAĻA

Budžeta izpildes apstiprināšana

94. pants

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz N + 2 gada 30. aprīlim sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi. Administratīvais direktors informē Kolēģiju par Eiropas Parlamenta apsvērumiem, kuri iekļauti rezolūcijā, kas pievienota lēmumam par izpildi.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē administratīvo direktoru par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par izpildes apstiprinājuma sniegšanu, administratīvais direktors sadarbībā ar Kolēģiju veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz novērstu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai atvieglotu šo šķēršļu novēršanu.

95. pants

1.   Lēmums par izpildes apstiprināšanu attiecas uz pārskatiem par visiem Eurojust ieņēmumiem un izdevumiem, summas atlikumu un Eurojust aktīviem un pasīviem, kas atspoguļoti finanšu pārskatā.

2.   Nolūkā sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda Eurojust pārskatus un finanšu pārskatus pēc tam, kad tādu pārbaudi veikusi Padome. Tas arī pārbauda gada pārskatu, ko sastādījusi Revīzijas palāta, līdz ar Eurojust administratīvā direktora atbildēm, jebkādiem atbilstošiem Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem par attiecīgo saimniecisko gadu un Revīzijas palātas apliecinājumu par pārskatu ticamību un to pamatā esošo darījumu likumību un pareizumu.

3.   Administratīvais direktors tādā veidā, kā noteikts vispārējās Finanšu regulas 146. panta 3. punktā, iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo saimniecisko gadu.

96. pants

1.   Administratīvais direktors veic attiecīgus pasākumus, lai rīkotos, ņemot vērā apsvērumus, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam apstiprināt budžeta izpildi, ņemot vērā Eurojust uzdevumus.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma administratīvais direktors ziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šos apsvērumus un piezīmes. Direktors iesniedz ziņojuma kopiju Komisijai un Revīzijas palātai.

IX   SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

97. pants

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir pilnvaroti saņemt jebkādu nepieciešamu informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

98. pants

Kolēģija pēc nepieciešamības, ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu un pēc Eurojust administratīvā direktora priekšlikuma pieņem detalizētus noteikumus par Eurojust Finanšu regulas īstenošanu.

99. pants

Šis Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir pieņēmusi Kolēģija un tas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas aizstāj 2006. gada 20. aprīļa Lēmumu par Eurojust finanšu regulu.

Hāgā, 2009. gada 27. martā

Eurojust prezidents

José Luís LOPES DA MOTA


(1)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.

(3)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(4)  OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.