ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.288.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 288

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 4. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1038/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar ko paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula) attiecībā uz 2009. un 2010. gada intervences periodiem sviestam un vājpiena pulverim

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1039/2009 (2009. gada 3. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1040/2009 (2009. gada 3. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 428/2008, kas nosaka intervences centrus labībai

5

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2009/135/EK (2009. gada 3. novembris), ar ko atļauj pagaidu atkāpes no nesadalītu asiņu un asins komponentu donoru atbilstības kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2004/33/EK III pielikumā, sakarā ar asins trūkuma risku, kuru izraisījusi A (H1N1) gripas pandēmija ( 1 )

7

 

 

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1041/2009/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (MEDIA Mundus)

10

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2009/804/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 9. oktobris), ar ko atceļ nolīgumus starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Šveices Konfederāciju

18

 

 

2009/805/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 19. oktobris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu

22

 

 

2009/806/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 19. oktobris) par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) Statūtu parakstīšanu, ko veic Eiropas Kopiena

23

 

 

2009/807/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 21. oktobris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Spānijas

24

 

 

2009/808/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 21. oktobris), ar ko ieceļ amatā divus Reģionu komitejas locekļus no Grieķijas

25

 

 

Komisija

 

 

2009/809/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 8. jūlijs) par groepsrentebox shēmu, kuru Nīderlande plāno īstenot (C 4/07 (ex N 465/06)) (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4511)  ( 1 )

26

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1038/2009

(2009. gada 19. oktobris),

ar ko paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula) attiecībā uz 2009. un 2010. gada intervences periodiem sviestam un vājpiena pulverim

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Piena produktu pasaules tirgus cenas ir ievērojami kritušās, ko jo īpaši veicinājis piedāvājuma pieaugums pasaules tirgū un finansiālās un ekonomiskās krīzes izraisīta pieprasījuma samazināšanās. Ievērojami kritušās piena produktu cenas Kopienas tirgū. Dažādie tirgus pasākumi, kurus veica kopš šā gada sākuma, veicinājuši Kopienas cenu stabilizāciju atbalsta cenu līmenī. Ir būtiski, ka šos tirgus atbalsta pasākumus, proti, valsts intervenci, turpina piemērot tik ilgi, cik vajadzīgs, lai novērstu turpmāku cenu kritumu un traucējumus Kopienas tirgū.

(2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (2), 11. panta e) punktā paredzēts, ka sviestam un sausajam vājpienam valsts intervence pieejama no 1. marta līdz 31. augustam.

(3)

Ņemot vērā sagaidāmo tirgus situāciju, būtu jāparedz valsts intervences saglabāšana sviestam un vājpiena pulverim pēc 2009. gada 31. augusta, vajadzības gadījumā līdz 2010. gada 28. februārim.

(4)

Turklāt, ja iespējams ievērojams cenu kritums, tādējādi izraisot tirgus traucējumus vai traucējumu iespēju, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām vajadzības gadījumā turpināt valsts intervenci sviestam un vājpiena pulverim arī pēc 2010. gada 31. augusta, vajadzības gadījumā līdz 2011. gada 28. februārim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta e) punkta, 2009. gada periods, kurā pieejama intervence sviestam un vājpiena pulverim, beidzas 2010. gada 28. februārī.

2. pants

Ja iespējams, ka Kopienas tirgū cenas piena un piena produktu nozarē var ievērojami samazināties, tādējādi izraisot vai draudot izraisīt traucējumus tirgū, Komisija, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta e) punkta, saskaņā ar tās 195. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt turpināt, izmantojot konkursa procedūru, valsts intervenci sviestam un vājpiena pulverim arī pēc 2010. gada 31. augusta, vajadzības gadījumā līdz 2011. gada 28. februārim.

3. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija veic šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2009. gada 19. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  Atzinums sniegts 2009. gada 17. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.


4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1039/2009

(2009. gada 3. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 4. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

45,5

MK

28,8

TR

50,7

ZZ

41,7

0707 00 05

EG

123,8

JO

161,3

TR

122,5

ZZ

135,9

0709 90 70

MA

70,2

TR

85,3

ZZ

77,8

0805 20 10

MA

91,3

ZZ

91,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

AR

49,8

HR

65,7

TR

82,7

UY

49,8

ZZ

62,0

0805 50 10

AR

74,0

TR

76,4

ZA

84,7

ZZ

78,4

0806 10 10

BR

238,2

EG

85,0

TR

121,9

US

245,6

ZZ

172,7

0808 10 80

AU

227,7

CA

73,8

MK

20,3

NZ

101,2

TR

91,6

US

116,0

ZA

82,8

ZZ

101,9

0808 20 50

CN

39,9

ZZ

39,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1040/2009

(2009. gada 3. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 428/2008, kas nosaka intervences centrus labībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 41. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Beļģija ir iesniegusi lūgumu mainīt dažus no intervences centriem, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 428/2008 (2) I pielikumā, lai panāktu to labāku izvietojumu vai labāku atbilstību izvirzītajiem nosacījumiem. Šis lūgums ir jāizpilda.

(2)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 428/2008 ir attiecīgi jāgroza.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 428/2008 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 129, 17.5.2008., 8. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 428/2008 I pielikuma tabulu ar nosaukumu “Beļģija” aizstāj ar šādu tabulu:

1.

Zīme “+” norāda uz to, ka šī vieta uzskatāma par intervences centru minētajiem graudaugiem.

2.

Zīme “–” norāda uz to, ka šī vieta nav uzskatāma par intervences centru minētajiem graudaugiem.

“Intervences centri

Mīkstie kvieši

Mieži

Kukurūza

Sorgo

BEĻĢIJA

Antwerpen

+

+

Brugge

+

+

Farciennes

+

+

Floreffe

+

+

Gent

+

+

Liège

+

+

Andenne

+

+

Tournai

+

+

–”


DIREKTĪVAS

4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/7


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/135/EK

(2009. gada 3. novembris),

ar ko atļauj pagaidu atkāpes no nesadalītu asiņu un asins komponentu donoru atbilstības kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2004/33/EK III pielikumā, sakarā ar asins trūkuma risku, kuru izraisījusi A (H1N1) gripas pandēmija

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (1), un jo īpaši tās 29. panta otrās daļas d) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Pašreizējā A (H1N1) gripas pandēmija, kuru atzinusi Pasaules Veselības Organizācija (PVO) saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (2005) un kā noteikts Komisijas Lēmumā 2000/96/EK (2), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2009/539/EK (3), var uz laiku īstermiņā apdraudēt nesadalītu asiņu un asins komponentu piegādi dalībvalstīs, ietekmējot gan donorus, gan valstu asinsdienestu personālu. Tādēļ var būt nepieciešami ārkārtas rīcības plāni, lai nodrošinātu nepārtrauktu nesadalītu asiņu un asins komponentu piegādi. Šādos plānos jāapvieno darbības, komunikācijas un reglamentējošie līdzekļi.

(2)

Pieejamie reglamentējošie līdzekļi, ko ārkārtas gadījumos un īslaicīgi var izmantot asins piegādes palielināšanai, ir konkrētu tādu donoru atbilstības kritēriju atvieglošana, kuri noteikti III pielikumā Komisijas 2004. gada 22. marta Direktīvai 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem (4).

(3)

Šo kritēriju atvieglošanai jābūt pēdējam līdzeklim pēc tam, kad organizatoriski pasākumi, lai optimizētu asins piegādes ķēdi, donoriem paredzētās komunikācijas kampaņas un asiņu klīniskas izmantošanas optimizācija izrādās nepietiekama, lai kompensētu asiņu trūkumu vai lai novērstu šāda trūkuma iespējamību.

(4)

PVO 2007. gada 11. oktobrī publicēja ieteikumu par drošas un pietiekamas asins piegādes saglabāšanu pandēmiskas gripas gadījumā (5), nosakot, ka jebkāda atbilstības kritēriju atvieglošana jāpiemēro tikai 6. gripas pandēmijas fāzē saskaņā ar PVO globālo sagatavotības plānu gripas apkarošanai (6).

(5)

Direktīvas 2004/33/EK III pielikuma 1.2. punktā noteiktās hemoglobīna robežvērtības ne vienmēr uzrāda pašreizējo dzelzs saturu donora asinīs, un tādēļ tās ne vienmēr ir galvenās atsauces vērtības, lai diagnosticētu anēmiju. Minētās robežvērtības ir noteiktas piesardzībai, jo šīs atsauces vērtības dažās dalībvalstīs ir zemākas nekā citās specifisku ar iedzīvotājiem saistītu iemeslu vai reģionālu apstākļu dēļ. Līdz ar to personas, kuras varētu droši ziedot asinis, tiek noraidītas, jo viņu hemoglobīna līmenis ir zemāks par tiesību aktos noteikto standartu. Tādēļ saistībā ar pašreizējo A (H1N1) gripas pandēmiju šie līmeņi varētu tikt samazināti par maksimāli 5 g/l gan sievietēm, gan vīriešiem, neizraisot risku donoru veselībai. Jebkurā gadījumā ikviena donora atbilstību saskaņā ar Direktīvas 2002/98/EK 19. pantu novērtē kvalificēti medicīnas darbinieki, kuri, novērtējot iespējamo riska situāciju, var attiecīgo donoru noraidīt.

(6)

Eiropas Komisija lūdza Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) veikt riska novērtējumu, lai uz laiku samazinātu pagaidu aizlieguma periodu donoram asiņu nodošanai, kas noteikts pēc izveseļošanās no gripai līdzīgas saslimšanas A (H1N1) gripas pandēmijas situācijā. ECDC2009. gada 9. oktobrī sniegtajā novērtējumā konstatēts, ka tad, ja minēto pagaidu aizlieguma periodu samazina līdz septiņām dienām, iespējamā riska palielināšanās varbūtība asins donoriem un saņēmējiem ir ļoti zema, un jebkurā gadījumā šo risku atsver asins trūkuma risks.

(7)

Tādēļ steidzamības kārtā dalībvalstīm ārkārtas gadījumos un īslaicīgi ir jāļauj atkāpties no minētajiem atbilstības kritērijiem, ja tiek ievēroti šajā direktīvā paredzētie nosacījumi.

(8)

Ņemot vērā draudošo asins trūkuma risku, kas saistīts ar pašreizējo A (H1N1) gripas pandēmiju, šai direktīvai jāstājas spēkā nekavējoties, lai dalībvalstis pēc iespējas ātrāk to varētu transponēt valsts tiesību aktos un ieviest nepieciešamos pasākumus.

(9)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir paredzēti, lai risinātu pagaidu situāciju, kas ir radusies saistībā ar īpašo A (H1N1) gripas vīrusu. Tādēļ šo direktīvu jāpiemēro līdz 2010. gada 30. jūnijam. Līdz tam A (H1N1) gripas pandēmijas 2009./2010. gada lielākais izplatības periods varētu būt pagājis, asins trūkuma risks varētu būt samazinājies, kā arī būs pieejama precīzāka informācija par šīs slimības epidemioloģiju un vakcināciju.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2002/98/EK 28. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Atkāpes no konkrētiem donoru atbilstības kritērijiem

1.   Dalībvalstis, kuras skar nopietns nesadalītu asiņu un asins komponentu piegādes trūkuma risks vai pašreizējs to trūkums, kas tieši saistīts ar A (H1N1) gripas pandēmiju, īslaicīgi var:

a)

atkāpjoties no Direktīvas 2004/33/EK III pielikuma 1.2. punkta, samazināt minimālo hemoglobīna līmenis donora asinīs līdz ne mazāk kā 120 g/l sievietēm un 130 g/l vīriešiem

un/vai,

b)

atkāpjoties no Direktīvas 2004/33/EK III pielikuma 2.2.1. punkta, piemērot pagaidu aizlieguma periodu, kas nav mazāks par septiņām dienām pēc gripai līdzīgas slimības simptomu izzušanas.

2.   Lai īstenotu direktīvas 1. punktā minētās atkāpes, ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)

attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par pasākumiem, ko tā ir paredzējusi veikt vai jau ir veikusi saskaņā ar 1. punktu;

b)

dalībvalsts paziņo Komisijai iemeslus, kas pamato šo pasākumu nepieciešamību, jo īpaši attiecībā uz nesadalītu asiņu un asins komponentu trūkuma riska lielumu vai pašreizēju trūkumu, tostarp tā sniedz kritēriju un metožu aprakstu, kas izmantoti, lai novērtētu pasākumu nepieciešamību;

c)

tiklīdz saskaņā ar tiem pašiem b) punktā minētajiem kritērijiem un metodēm nesadalītu asiņu un asins komponentu piegāde atkal ir atjaunota pietiekamā līmenī, attiecīgā dalībvalsts pārtrauc 1. punktā minēto pagaidu atkāpju īstenošanu un par to informē Komisiju.

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2010. gada 30. jūnijam.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.

(2)  OV L 28, 3.2.2000, 50. lpp.

(3)  OV L 180, 11.7.2009., 22. lpp.

(4)  OV L 91, 30.3.2004., 25. lpp.

(5)  Donor Selection Guidelines in Pandemic Situations (Blood Regulators Network) http://www.who.int/bloodproducts/brn/DonorSelectionincaseofPandemicSituations.pdf

(6)  http://www.who.int/csr/resources/publications/influenza/WHO_CDS_CSR_GIP_2005_5/en/index.html


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI

4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/10


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1041/2009/EK

(2009. gada 21. oktobris),

ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm

(MEDIA Mundus)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 150. panta 4. punktu un 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Audiovizuālā nozare veicina Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, kuri ir šādi: veicināt konkurētspēju, prasmes, izaugsmi un darba vietu radīšanu uz zināšanām balstītā ekonomikā. Tai ir būtiska nozīme i2010 iniciatīvā – visaptverošā politikā Eiropas informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politikas virzieniem –, kas ir daļa no Lisabonas darba kārtības.

(2)

Eiropas Parlaments ir pastāvīgi uzsvēris, ka audiovizuālā nozare sniedz svarīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā, kas pamatojas uz zināšanām un jaunradi, tai ir ārkārtīgi būtiska nozīme kultūras daudzveidības un plurālisma veicināšanā un tā ir arī svarīga vārda brīvības platforma.

(3)

Kultūras un jaunrades nozares sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas kultūras ekonomikā, un 2004. gadā radošajās industrijās bija nodarbināti vismaz 5,8 miljoni cilvēku, kas ir 3,1 % no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita ES-25 valstīs.

(4)

Sniedzot atbalstu audiovizuālajai nozarei, Kopiena ņem vērā Līguma 151. pantu, kurā ir noteikts, ka Kopiena un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām kultūras jomā un ka Kopiena savā rīcībā ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši tādēļ, lai cienītu Kopienas kultūras un veicinātu to daudzveidību.

(5)

Padome 2007. gada 16. novembra Rezolūcijā par Eiropas kultūras plānu (4) pauda uzskatu, ka kultūra ir svarīgs starptautisko attiecību aspekts, un uzsvēra vajadzību palielināt savu nozīmi ES ārējo attiecību un attīstības politikā. Eiropas Parlaments 2008. gada 10. aprīļa Rezolūcijā par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos, atsaucoties uz UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, uzsvēra, cik svarīgi ir iekļaut kultūras aspektus visu jomu politikā un programmās, tostarp ārpolitikā un attīstības politikā.

(6)

Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji 2008. gada 21. novembrī pieņēma Secinājumus par kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšanu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās (5).

(7)

Komisijas 2006. gada 8. jūnija Paziņojumā par “Eiropu pasaulē” ir uzsvērta nesaraujamā saikne starp ES iekšējās un ārējās politikas virzieniem, kā arī Eiropas potenciāls, kas ļauj dalīties jaunajās iespējās, kuras piedāvā jaunradītie tirgi un globalizācija, jo tajā ir atvērta sabiedrība, kas ir atvērta arī cilvēkiem, idejām un jaunām tehnoloģijām.

(8)

Eiropas Savienība bija vadošais dalībnieks procesā, kurā tika pieņemta UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā pēc tam, kad to 2006. gada 18. decembrī ratificēja Eiropas Kopiena un 13 dalībvalstis. Konvencijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību un solidaritāti, lai veicinātu visu valstu kultūras izpausmes. Saskaņā ar konvencijas 12. panta e) punktu konvencijas puses tiek mudinātas noslēgt kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus.

(9)

Daudzu dalībvalstu darbību mērķis ir pastiprināt Eiropas un trešo valstu audiovizuālo nozaru sadarbību, piemēram, starptautisko kopražojumu fondu un kopražošanas līgumu veidā. Kopienas atbalsts papildinās šādas darbības.

(10)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā ir atzīta vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms.

(11)

MEDIA Plus programmas novērtējuma ziņojumā tika atzīts starptautisko tirgu nozīmīgums Eiropas audiovizuālās nozares problēmu pārvarēšanā.

(12)

Situācija starptautiskajā audiovizuālajā jomā pēdējās divās desmitgadēs ir ievērojami mainījusies un pašlaik saskaras ar jaunām problēmām, jo īpaši tādu tehnoloģisko sasniegumu ietekmē kā kinofilmu digitālā demonstrēšana, video pēc pieprasījuma (VOD) un daudzkanālu digitālā televīzija. Tas ir veicinājis spēcīgu finansiālo izaugsmi un daudzsološus ieguldījumus, un līdz ar to arī stingru un pieaugošu pieprasījumu pēc lielāka audiovizuālā satura apjoma, piedāvājot vairākas iespējas uzņēmumiem. Attiecīgi ir radusies ievērojama un pieaugoša interese par tādu projektu izstrādi, kas saistīti ar dažādiem digitālo tehnoloģiju pielietojumiem. Turklāt pastāv cieša saikne starp starptautisko sadarbību projektu izstrādē un Eiropas Savienības spēju popularizēt pasaulē tās audiovizuālo jautājumu reglamentācijas modeli un konverģenci starp audiovizuālo un elektronisko sakaru iespējām.

(13)

Ņemot vērā audiovizuālās nozares starptautiskā konteksta pieaugošo nozīmīgumu, Eiropas Parlaments 2007. gada 13. decembrī pieņēma 2008. gada budžetā sagatavošanās darbību MEDIA International, kas vērsta uz Eiropas Savienības un trešo valstu audiovizuālo tirgu savstarpējo attiecību attīstīšanu un nodrošina iespēju strukturēt un nostiprināt attiecības un tīklus starp Eiropas un trešo valstu audiovizuālās nozares profesionāļiem, lai Eiropas nozare un iesaistītās trešās valstis gūtu savstarpēju labumu. Vēlāk izsludinātais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus piesaistīja lielu Eiropas un trešo valstu profesionāļu interesi. Atbalsta piešķiršanai tika atlasīti astoņpadsmit projekti. Tādējādi sagatavošanās darbības MEDIA International pirmais gads apstiprināja nozares intereses un vajadzības starptautiskajā jomā un nepieciešamību pēc Kopienas rīcības.

(14)

Eiropas Parlaments atjaunoja sagatavošanās darbību MEDIA International, palielinot budžetu 2009. gadam.

(15)

Par audiovizuālajām lietām atbildīgie vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu ministri 2008. gada 19. maijā neoficiālajā tikšanās reizē Kannās atzinīgi novērtēja Eiropas Parlamenta iniciatīvu saistībā ar sagatavošanās darbību MEDIA International un mudināja Komisiju “īstenot šīs iniciatīvas attīstību un izvērtēt to, cik vēlams un iespējams ir izstrādāt priekšlikumu par atbalsta programmu sadarbības veicināšanai starp Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļiem un nozares profesionāļiem trešās valstīs, lai nodrošinātu savstarpēju labumu visiem dalībniekiem”.

(16)

Atklātā publiskā apspriešanā tika pausts stingrs atbalsts sadarbības nostiprināšanai starp Eiropas un trešo valstu audiovizuālās nozares profesionāļiem, jo īpaši apmācības, kopražošanas veicināšanas, audiovizuālo darbu izplatīšanas un aprites (tostarp jaunu platformu, piemēram, VOD, un interneta protokola televīzijas (IPTV)) un filmu izpratnes jomās.

(17)

Būtu jāveicina piekļuve audiovizuālajiem tirgiem trešās valstīs, izplatot tirgus informāciju to profesionāļu vidū, kuri darbojas šajos tirgos, un izveidojot tīklus starp tiem. Šajā nolūkā saistībā ar programmu būtu jāatbalsta projekti, kas paredz apmācību.

(18)

Izplatīšanas nozare nosaka piedāvājumā esošo audiovizuālo darbu daudzveidību un patērētāju izvēli. Eiropas izplatītāji ir mazie uzņēmumi, un tirgus struktūras un sadrumstalotības dēļ tiem – atšķirībā no saviem lielajiem vertikāli integrētajiem konkurentiem – ir nepietiekamas iespējas piekļūt starptautiskajiem tirgiem. Turklāt ir radušies jauni tirgus dalībnieki un izplatīšanas platformas, kas veicina vai pieprasa lielāku audiovizuālā satura apjomu. Tādēļ ir lietderīgi veikt pasākumus, lai veicinātu Eiropas darbu izplatīšanu, apriti un demonstrēšanu trešās valstīs un tajās trešās valstīs, kas atrodas Eiropā.

(19)

Tādēļ ir jāizstrādā Kopienas programma audiovizuālajai nozarei, kas paredzētu finansiālu atbalstu projektiem informācijas apmaiņas un apmācības, konkurētspējas, audiovizuālā satura izplatīšanas, aprites un demonstrēšanas jomās.

(20)

Lai nodrošinātu maksimālu savstarpēju labumu un vienkāršotu projektu pārvaldību, tie saskaņā ar programmu būtu jāierosina un jāīsteno kopīgi profesionāļiem no Eiropas Savienības un trešām valstīm, un tiem būtu jāsekmē starptautisku sadarbības tīklu veidošana. Lai vienkāršotu pārvaldību, projekti būtu jākoordinē profesionālim, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kura piedalās programmā.

(21)

Būtu jāizstrādā un jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un atgūtu zaudētos vai nodotos, vai neatbilstoši izlietotos līdzekļus.

(22)

Ir lietderīgi visam programmas laikam paredzēt finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(23)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(24)

Programmas pārraudzības un izvērtēšanas pasākumiem būtu jāietver sīki izstrādāti gada pārskati, kā arī konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un noteiktā laikā izpildāmi mērķi un rādītāji.

(25)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā ierosināto darbību starpvalstu un starptautisko būtību, un to, ka minēto darbību mēroga un seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Programmas izveide un mērķi

1.   Ar šo lēmumu izveido programmu MEDIA Mundus (“programma”), lai laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim finansētu starptautiskas sadarbības projektus audiovizuālajā nozarē.

2.   Programmas mērķi ir palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, dot Eiropai iespēju efektīvāk īstenot savu nozīmi kultūrā un politikā pasaules mērogā un palielināt patērētāju izvēli un kultūras daudzveidību. Ar programmu tiecas uzlabot piekļuvi trešo valstu tirgiem un radīt uzticību un ilgtermiņa darba attiecības.

2. pants

Programmas darbības joma

Programma ir paredzēta Eiropas un trešo valstu profesionāļiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Eiropas profesionālis” ir profesionālis, kurš:

a)

ir:

i)

ES dalībvalsts valstspiederīgais; vai

ii)

tādas EBTA valsts valstspiederīgais, kura ir EEZ dalībvalsts, saskaņā ar EEZ līguma VI daļu; vai

iii)

tādas valsts valstspiederīgais, kas minēta Lēmuma Nr. 1718/2006/EK (8) 8. panta 1. un 2. punktā un kas nav minēta šā apakšpunkta ii) punktā, ja attiecīgā valsts:

paziņo par savu vēlmi kļūt par programmas dalībnieci un

veic iemaksas, ko aprēķina tāpat kā tās iemaksas MEDIA 2007 programmā;

vai

b)

kā juridiska persona veic uzņēmējdarbību vienā no a) apakšpunkta i) punktā minētajām valstīm vai valstī, kas atbilst a) apakšpunkta ii) vai iii) punkta prasībām, un tieši vai ar akciju kontrolpaketes starpniecību pieder un līdz projekta beigām turpina piederēt vienai vai vairākām šādām valstīm vai vienam vai vairākiem šo valstu valstspiederīgajiem;

2)

“trešās valsts profesionālis” ir profesionālis, kas nav Eiropas profesionālis;

3)

“trešā valsts” ir valsts, kas nav 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētā valsts vai kas atbilst 1. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) punkta prasībām;

4)

“audiovizuālais darbs” ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās. Audiovizuālo darbu piemēri ir mākslas filmas, dokumentālās filmas un animācijas filmas;

5)

“Eiropas darbi” ir audiovizuālie darbi, kuru izcelsme ir 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajās valstīs.

4. pants

Nosacījumi dalībai programmā

1.   Lai projektiem varētu saņemt finansējumu saskaņā ar programmu, tos kopīgi ierosina un īsteno Eiropas un trešo valstu profesionāļi.

2.   Ar katru projektu tiecas sekmēt starptautisku sadarbības tīklu veidošanu. Tādēļ katrā projektā ir vismaz trīs partneri. Tomēr pieņem arī projektus, kuros piedalās tikai divi partneri, ja projekts nodrošina vajadzīgo sadarbības tīkla veidošanu.

3.   Katru projektu koordinē Eiropas profesionālis, un katrā projektā ir iesaistīts vismaz viens partneris no trešās valsts. Koordinators ir atbildīgs par priekšlikuma iesniegšanu, projekta vadību un tā finanšu pārvaldību un izpildi.

II   NODAĻA

PROGRAMMAS ĪPAŠIE MĒRĶI

5. pants

Īpašais mērķis Nr. 1: informācijas apmaiņa, apmācība un tirgus izpēte

Informācijas apmaiņas un apmācības jomā programmas darbības mērķis ir pilnveidot Eiropas un trešo valstu profesionāļu prasmes, jo īpaši:

a)

uzlabojot profesionāļu izpratni, jo īpaši par darbības apstākļiem, tiesiskajiem regulējumiem (tostarp intelektuālā īpašuma tiesību jomā), finansēšanas sistēmām un sadarbības iespējām saistībā ar to attiecīgajiem audiovizuālajiem tirgiem;

b)

nodrošinot un veicinot profesionāļu sadarbību audiovizuālajā jomā, uzlabojot viņu zināšanas par audiovizuālajiem tirgiem;

c)

jo īpaši ar stipendiju starpniecību veicinot sadarbības tīklu veidošanu un ilglaicīgu darba attiecību veidošanos; vai

d)

atbalstot profesionālo pamatizglītību un nepārtrauktu profesionālu izglītošanos.

6. pants

Īpašais mērķis Nr. 2: konkurētspēja un izplatīšana

Attiecībā uz Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspējas un Eiropas darbu izplatīšanas uzlabošanu tirgos ārpus Eiropas un to trešo valstu tirgos, kuras atrodas Eiropā, programmas darbības mērķi ir šādi:

a)

atvieglot trešo valstu sadarbības partneru meklēšanu Eiropas darbiem. Programma atbalsta tādu kopražošanas tirgu un partneru meklēšanas pasākumu organizēšanu, kuru mērķis ir apvienot iespējamos partnerus (piemēram, scenāristus, režisorus, aktierus, producentus un izplatītājus);

b)

veicināt Eiropas darbu starptautisko pārdošanu un popularizēšanu trešo valstu tirgos un trešo valstu audiovizuālo darbu pārdošanu un popularizēšanu Eiropā. Programma veicina līgumu noslēgšanu starp tiesību subjektiem/tirdzniecības aģentiem/izplatītājiem, lai nodrošinātu darbu izplatīšanu (piemēram, kinoteātros, televīzijā, IPTV, Web TV un VOD platformās) un popularizēšanu.

7. pants

Īpašais mērķis Nr. 3: aprite

Lai uzlabotu Eiropas audiovizuālo darbu apriti un saskatāmību trešās valstīs un tajās trešās valstīs, kas atrodas Eiropā, un palielinātu sabiedrības pieprasījumu pēc kultūras ziņā daudzveidīga audiovizuālā satura, jo īpaši jauniešu vidū, programmas darbības mērķi ir šādi:

a)

veicināt to, ka kinoteātru īpašnieki Eiropas un trešās valstīs savstarpēji uzlabo audiovizuālo darbu ekskluzīvo pirmizrāžu programmu izstrādes un demonstrēšanas apstākļus (izrādīšanas ilgums, redzamība un skaits). Programma atbalsta projektus, ar kuriem iepazīstina kinoteātru tīkli, kas veic ekranizācijas Eiropā un trešās valstīs, un kuri veido programmas ievērojamam skaitam audiovizuālo darbu to partnera(-u) teritorijā(-ās);

b)

palielināt audiovizuālā satura piedāvājumu un uzlabot apstākļus trešo valstu audiovizuālo darbu apraidei un izplatīšanai Eiropas izplatīšanas kanālos (TV, IPTV, Web TV, VOD platformās) un Eiropas darbu apraidei un izplatīšanai starptautiskos izplatīšanas kanālos. Programma atbalsta partnerības starp raidorganizācijām (vai VOD platformām) un tiesību subjektiem nolūkā veikt darbu paketes apraidi vai izplatīt darbu katalogu VOD platformās;

c)

veicināt tādu pasākumu un filmu izpratnes iniciatīvu organizēšanu, kuri jo īpaši vērsti uz jaunām skatītāju auditorijām un kuru mērķis ir veicināt audiovizuālo darbu daudzveidību starptautiskā mērogā un palielināt sabiedrības pieprasījumu pēc kultūras ziņā dažāda audiovizuālā satura.

III   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI UN PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

8. pants

Finansēšanas noteikumi

1.   Atbilstoši šim lēmumam finansētos pasākumus īsteno saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (9).

2.   Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (10) 176. panta 2. un 4. punktu Komisija atkarībā no saņēmēja un darbības veida var lemt par to, vai tos atbrīvo no pārbaudes attiecībā uz profesionālajām kompetencēm un kvalifikācijām, kas vajadzīgas, lai sekmīgi īstenotu darbību vai darba programmu.

3.   Ņemot vērā darbību veidu, finansiālo atbalstu var piešķirt kā dotācijas (kompensējams attiecībā uz programmas ieguldījumu, izņemot atbalstu dublēšanai/subtitriem) vai stipendijas. Par saskaņā ar programmu īstenotajiem projektiem vai pasākumiem Komisija var piešķirt prēmijas. Atkarībā no darbību veida saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 181. pantu var atļaut piešķirt vienotas likmes finansējumu vai vienības izmaksu apjoma piemērošanu.

4.   Saskaņā ar programmu piešķirtais finansējums nepārsniedz 50 % no finansējamā projekta izmaksu kopapjoma. Tomēr gadījumos, kas ir skaidri noteikti gada darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, finansējums var būt līdz 80 % no šādām izmaksām.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 1. punktu saistībā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 172. panta 1. punktu saņēmēju iemaksas var būt pilnīgi vai daļēji veiktas natūrā, ja iemaksas vērtību var noteikt, pamatojoties uz izmaksām, kas faktiski radušās un ir pienācīgi pamatotas ar grāmatvedības dokumentiem, vai izmaksām, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū. Līdzfinansējumā var paredzēt arī telpu piešķiršanu apmācību vai popularizēšanas nolūkiem.

6.   Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 112. panta 1. punktu Komisija var nolemt – ja tā ir paredzēts gada darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus –, ka izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu, var segt no finansējuma, pat ja tās saņēmējam daļēji radušās pirms atlases procedūras.

9. pants

Programmas īstenošana

1.   Komisija ir atbildīga par programmas īstenošanu atbilstoši pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka darbības, kas atbalstītas atbilstoši 5. līdz 7. pantā minētajiem īpašajiem mērķiem, papildina cita citu.

2.   Saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru programmas īstenošanai pieņem šādus pasākumus:

a)

gada darba plānu, kurā norādītas prioritātes;

b)

programmas resursu iekšējo gada sadalījumu, tostarp sadalījumu starp pasākumiem dažādās jomās;

c)

vispārīgās pamatnostādnes programmas īstenošanai;

d)

saturu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, projektu atlases kritērijus un procedūras;

e)

priekšlikumu atlasi, lai piešķirtu Kopienas līdzekļus, kas pārsniedz:

EUR 200 000 vienam saņēmējam gadā attiecībā uz 1. īpašo mērķi,

EUR 300 000 vienam saņēmējam gadā attiecībā uz 2. īpašo mērķi,

EUR 300 000 vienam saņēmējam gadā attiecībā uz 3. īpašo mērķi.

3.   Komisija pieņem atlases lēmumus, kas nav 2. punkta e) apakšpunktā uzskaitītie atlases lēmumi. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un 10. pantā minētajai komitejai visu būtisko informāciju, tostarp par atlases lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, divās darbdienās no šādu lēmumu pieņemšanas.

10. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota saskaņā ar Lēmuma Nr. 1718/2006/EK 11. pantu, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

11. pants

Programmas ieguldījums citos Kopienas politikas virzienos un principos

Programma palīdz nostiprināt Kopienas horizontālos politikas virzienus un principus:

a)

sniedzot ieguldījumu apspriedēs un informācijā par Eiropas Savienību kā miera, labklājības un drošības reģionu;

b)

veicinot vārda brīvības pamatprincipa ievērošanu;

c)

vairojot izpratni par kultūras daudzveidības, kopīgo vērtību, kultūru dialoga un daudzvalodības nozīmīgumu pasaulē;

d)

palielinot Eiropas ekonomikas zināšanu bāzi un sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības konkurētspējas nostiprināšanā pasaulē; un

e)

palīdzot izskaust visa veida diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

12. pants

Atbilstība un papildināmība

Komisija pievērš īpašu uzmanību atbilstībai un papildināmībai starp programmu un citiem attiecīgiem Kopienas politikas virzieniem, instrumentiem un darbībām, jo īpaši koordinēšanai ar programmu MEDIA 2007 un ārējās sadarbības programmām audiovizuālajā un kultūras nozarē ar trešām valstīm, kā arī to īstenošanai.

13. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Komisija regulāri uzrauga projektus. Uzraudzības procesa rezultātus ņem vērā programmas īstenošanā.

2.   Komisija nodrošina to, ka programmu izvērtē neatkarīgi un ārēji eksperti.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)

līdz 2012. gada 31. janvārim – paziņojumu par programmas iespējamo turpināšanu;

b)

līdz 2015. gada 31. decembrim – ex post izvērtējuma ziņojumu.

14. pants

Finansējums

1.   Programmas īstenošanai paredzētais finansējums 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam ir EUR 15 000 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

IV   NODAĻA

STĀŠANĀS SPĒKĀ

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2009. gada 21. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  2009. gada 25. marta Atzinums (OV C 228, 22.9.2009., 100. lpp.).

(2)  2009. gada 21. aprīļa Atzinums (OV C 200, 25.8.2009., 51. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 14. septembra Lēmums.

(4)  OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

(5)  OV C 320, 16.12.2008., 10. lpp.

(6)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris) par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

ĪSTENOJAMĀS DARBĪBAS

1.   Īpašais mērķis Nr. 1: informācijas apmaiņa, apmācība un tirgus izpēte

Darbības mērķis

Stiprināt Eiropas un trešo valstu profesionāļu prasmes un paaugstināt informētības līmeni un zināšanas.

Īstenojamās darbības:

atbalstīt apmācības moduļu izstrādi un īstenošanu, iesaistot apmācāmos un pasniedzējus no Eiropas valstīm un trešām valstīm, īpašu izmanību pievēršot audiovizuālo darbu ražošanas, kopražošanas, izplatīšanas un demonstrēšanas apstākļiem attiecīgajos starptautiskajos tirgos,

atbalstīt apmācības moduļu izstrādi un īstenošanu, iesaistot apmācāmos un pasniedzējus no Eiropas valstīm un trešām valstīm, galvenokārt attiecībā uz jaunu tehnoloģiju iekļaušanu audiovizuālo darbu ražošanai, pēcapstrādei, izplatīšanai (ieskaitot jaunas izplatīšanas platformas, piemēram, VOD, un IPTV, Web TV), tirdzniecībai un arhivēšanai,

veicināt apmaiņu starp iestādēm un/vai pašreizējām tālākapmācības darbībām,

veicināt pasniedzēju apmācību.

2.   Īpašais mērķis Nr. 2: konkurētspēja un izplatīšana

1)   Darbības mērķis

Veicināt partneru meklēšanu kopražošanai.

Īstenojamās darbības

Atbalstīt forumu organizēšanu starptautisko kopražojumu izstrādei, finansēšanai, kopražošanai un pirmspārdošanas darbībām, jo īpaši kopražošanas tirgu un partneru meklēšanas pasākumu organizēšanu, ar mērķi apvienot iespējamos partnerus (piemēram, scenāristus, režisorus, aktierus, producentus un izplatītājus).

2)   Darbības mērķis

Veicināt audiovizuālo darbu starptautisko pārdošanu un popularizēšanu.

Īstenojamās darbības:

veicināt līgumu noslēgšanu starp Eiropas valstu un trešo valstu tiesību subjektu/tirdzniecības aģentu/izplatītāju grupām, lai nodrošinātu to attiecīgo audiovizuālo darbu izplatīšanu (kinoteātros, televīzijā, IPTV, Web TV un VOD platformās) to partnera(-u) teritorijā(-ās),

vairot sabiedrības informētību par Eiropas valstu filmu izlaišanu pasaulē, rīkojot pastiprinātas popularizēšanas kampaņas, un par trešo valstu filmu izlaišanu Eiropā,

atbalstīt dublēšanu un subtitrēšanu Eiropas valstu un trešo valstu audiovizuālo darbu izplatīšanā un pārraidīšanā visos pieejamos kanālos producentu, izplatītāju un raidorganizāciju labā,

veicināt sadarbības tīklu izveidi un konsolidāciju mākslas un rūpniecības jomā starp Eiropas valstu un trešo valstu tiesību subjektiem, tirdzniecības aģentiem/izplatītājiem.

3.   Īpašais mērķis Nr. 3: aprite

1)   Darbības mērķis

Veicināt to, ka kinoteātru īpašnieki Eiropas valstīs un trešās valstīs savstarpēji uzlabo audiovizuālo darbu ekskluzīvo pirmizrāžu programmu izstrādes un demonstrēšanas apstākļus.

Īstenojamās darbības:

atbalstīt projektus, ar kuriem iepazīstina Eiropas valstu un trešo valstu kinoteātru īpašnieki, saistībā ar attiecīgi ES dalībvalstu un trešo valstu filmu būtiskas daļas iekļaušanu komerciālo kinoteātru programmās to ekskluzīvām pirmizrādēm noteiktu minimālo laika posmu. Piešķirtais atbalsts tiks jo īpaši noteikts atbilstoši trešo valstu filmu (vai Eiropas filmu trešo valstu kinoteātru īpašnieku gadījumā) izrādīšanas ilgumam, redzamībai un skaitam šajos kinoteātros atskaites laika periodā,

atbalstīt Eiropas valstu un trešo valstu kinoteātru īpašnieku tīklu izveidi un konsolidēšanu, izstrādājot kopīgu rīcību šāda veida programmu izstrādei.

2)   Darbības mērķis

Palielināt audiovizuālā satura piedāvājumu un uzlabot apstākļus trešo valstu audiovizuālo darbu apraidei un izplatīšanai Eiropas izplatīšanas kanālos un Eiropas darbu apraidei un izplatīšanai trešo valstu izplatīšanas kanālos.

Īstenojamās darbības:

atbalstīt partnerības starp Eiropas valstu un trešo valstu raidorganizācijām (vai VOD platformām utt.) un tiesību subjektiem nolūkā pārraidīt Eiropas valstu un trešo valstu darbu paketi vai izplatīt Eiropas darbu un trešo valstu darbu katalogu VOD platformās,

radīt uzticību un ilgtermiņa darba attiecības starp Eiropas valstu un trešo valstu raidorganizācijām, VOD platformām un tiesību subjektiem.

3)   Darbības mērķis

Veicināt pasākumu un filmu izpratnes iniciatīvu organizēšanu.

Īstenojamās darbības:

veicināt Eiropas valstu un trešo valstu filmu izpratnes iniciatīvu tīklu izveidi, jo īpaši tādas izpratnes iniciatīvas, kas vērstas uz jaunām skatītāju auditorijām, lai popularizētu audiovizuālo darbu daudzveidību starptautiskā mērogā,

atbalstīt partnerības starp Eiropas valstu un trešo valstu raidorganizācijām, lai veiktu jaunām skatītāju auditorijām paredzētu audiovizuālo darbu starptautisko apraidi.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/18


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 9. oktobris),

ar ko atceļ nolīgumus starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Šveices Konfederāciju

(2009/804/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 3. punkta pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma 97. pantu Līguma termiņš beidzās 2002. gada 23. jūlijā.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu dalībvalstu valdību pārstāvju, tiekoties Padomes sanāksmē, Lēmumu 2002/595/EK (1) tiesības un pienākumi, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, ko EOTK slēgusi ar trešām valstīm, tika nodoti Eiropas Kopienai. Kopiena ar Padomes Lēmumu 2002/596/EK (2) pārņēma tiesības un pienākumus, kas izriet no šiem nolīgumiem.

(3)

Tā kā EOTK līguma darbības termiņš ir beidzies, īpaša režīma saglabāšana attiecībā uz ogļu un tērauda produktiem vairs nav pamatota.

(4)

EOTK un Šveices Konfederācijas nolīgumu atcelšana ir daļa no pasākumiem tiesību aktu uzlabošanas jomā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, tiek atcelti šādi nolīgumi starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Šveices Konfederāciju:

1)

1956. gada 7. maija apspriešanās nolīgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augsto iestādi un Šveices Konfederāciju (3);

2)

1972. gada 22. jūlija nolīgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju (4);

3)

1972. gada 22. jūlija papildu nolīgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti (5)

un visi papildu un papildinoši nolīgumi un protokoli, kas ar tiem saistīti.

2. pants

Komisija ar šo tiek pilnvarota atbildēt uz Šveices Misijas Eiropas Kopienās 2004. gada 10. novembra verbālnotu ar verbālnotu, kas pievienota šā lēmuma pielikumā.

Briselē, 2009. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

Å. TORSTENSSON


(1)  Dalībvalstu valdību pārstāvju, tiekoties Padomes sanāksmē, Lēmums 2002/595/EK (2002. gada 19. jūlijs) par sekām, ko Līguma par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK) izbeigšanās radīs attiecībā uz EOTK noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem (OV L 194, 23.7.2002., 35. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2002/596/EK (2002. gada 19. jūlijs) par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma (EOTK) izbeigšanās sekām attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem, ko noslēgusi EOTK (OV L 194, 23.7.2002., 36. lpp.).

(3)  OV 7, 21.2.1957., 85. lpp.

(4)  OV L 350, 19.12.1973., 13. lpp.

(5)  OV L 350, 19.12.1973., 29. lpp.


PIELIKUMS

VERBĀLNOTA

Eiropas Kopienu Komisija pauž gandarījumu par Šveices Misiju Eiropas Kopienās un apstiprina, ka ir saņēmusi tās 2004. gada 10. novembra notu par vairāku nolīgumu, kas noslēgti starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, atcelšanu, kuras formulējums bija šāds:

“Šveices Misija Eiropas Kopienās izsaka savus komplimentus Eiropas Kopienu Komisijai un, atsaucoties uz 1956. gada 7. maija apspriešanās nolīgumu starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augsto iestādi un Šveices Konfederāciju, kā arī uz 1972. gada 22. jūlija nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un visiem ar tiem saistītiem papildu nolīgumiem, informē Komisiju par šo:

Eiropas Savienības Padome 2002. gada 19. jūlijā nolēma nodot Eiropas Kopienai tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, ko Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) slēgusi ar trešām valstīm. EOTK beidza pastāvēt 2002. gada 23. jūlijā; nolīguma noteikumi, kas saistīja EOTK un Šveices Konfederāciju, zaudēja jebkādu praktisku nozīmi. Misija vēlas ierosināt Komisijai atcelt, savstarpēji vienojoties, atbilstoši 54. panta b) punktam Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām šādus nolīgumus:

1956. gada 7. maija apspriešanās nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augsto iestādi,

1972. gada 22. jūlija nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm,

1980. gada 17. jūlija papildu protokolu Eiropas Ogļu un tērauda kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam sakarā ar Grieķijas Republikas pievienošanos Kopienai,

1972. gada 22. jūlija papildu nolīgumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti (ar nobeiguma aktu un deklarāciju),

1980. gada 17. jūlija papildu protokolu papildu nolīgumam par Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti sakarā ar Grieķijas Republikas pievienošanos Kopienai,

papildu protokolu nolīgumam starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm sakarā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas piemērošanu,

papildu protokolu papildu nolīgumam par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti sakarā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas piemērošanu,

papildu protokolu Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīgumam sakarā ar Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Kopienai,

otro papildu protokolu Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīgumam sakarā ar Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Kopienai,

papildu protokolu papildu nolīgumam par Šveices Konfederācijas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu nolīguma spēkā esību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti sakarā ar Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Kopienai

un visus papildu un papildinošos nolīgumus un protokolus, kas ar tiem saistīti.

Ja Komisija piekrīt šim priekšlikumam, Misija vēlas ierosināt, ka šī nota un Komisijas atbilde ir kā vienošanās, lai atceltu minētos nolīgumus, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc Kopienas puses atbildes paziņošanas.”

Komisijai ir tas gods paziņot Misijai, ka saskaņā ar Padomes 2009. gada 9. oktobra lēmumu tā Kopienas vārdā piekrīt priekšlikumam atcelt iepriekš minētos nolīgumus.

Tātad Misijas priekšlikums un šī nota ir vienošanās par minēto nolīgumu atcelšanu, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc šīs atbildes paziņošanas.

Lihtenšteinas Firstiste tiks informēta par šo nolīgumu atcelšanu.

Komisija izmanto šo iespēju atkārtoti paust Misijai savas visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Briselē,


4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/22


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 19. oktobris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu

(2009/805/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. un 133. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu saistībā ar 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu.

(2)

Šis nolīgums līdz ar tā Nobeiguma aktu Kopienas vārdā tika parakstīts 2008. gada 23. decembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu, saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/979/EK (1).

(3)

Šis nolīgums būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu (2), līdz ar deklarāciju, kas pievienota tā Nobeiguma aktam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz Nolīguma 2. pantā paredzēto paziņojumu (3).

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2009. gada 19. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  OV L 352, 31.12.2008., 23. lpp.

(2)  OV L 352, 31.12.2008., 24. lpp.

(3)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/23


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 19. oktobris)

par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) Statūtu parakstīšanu, ko veic Eiropas Kopiena

(2009/806/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras Statūtus (1) (“Statūti”) dibināšanas konferencē Bonnā 2009. gada 26. janvārī parakstīja septiņdesmit piecas valstis, tostarp divdesmit ES dalībvalstis.

(2)

Atbilstīgi Statūtiem Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) mērķis ir “veicināt arvien plašāku un biežāku visu veidu atjaunojamo energoresursu ieviešanu, kā arī to ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā valstu un vietējās prioritātes un priekšrocības, ko sniedz pieeja, kurā apvienoti pasākumi atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā, un atjaunojamo energoresursu ieguldījumu vides saglabāšanā, ierobežojot dabas resursu izmantošanu un samazinot mežu iznīcināšanu, jo īpaši tropu mežu iznīcināšanu, pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; klimata aizsardzībā; ekonomikas izaugsmē un sociālajā kohēzijā, tostarp nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā; energoapgādes pieejamībā un drošībā; reģionālajā attīstībā un atbildības veicināšanā paaudžu starpā”.

(3)

Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm ir kompetence jomās, uz kurām attiecas Statūti. Daži Statūtos paredzētie nosacījumi varētu ietekmēt Kopienas tiesību aktos paredzētos noteikumus vides un enerģētikas jomā.

(4)

Ņemot vērā to, ka Statūti stājas spēkā tikai trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad deponēts divdesmit piektais ratifikācijas instruments, un ka tie līdz minētajam laikam ir pieejami parakstīšanai, Statūti jāparaksta Eiropas Kopienas vārdā saskaņā ar to XIX panta A punktu. IRENA dibināšanas konferencē 2009. gada 26. janvārī tika izveidota IRENA sagatavošanas komisija (2). Saskaņā ar 3. punktu Rezolūcijā par IRENA sagatavošanas komisijas izveidi, ko pieņēma IRENA dibināšanas konferencē, sagatavošanas komisijā ietilpst pa vienam pārstāvim no katra Statūtu parakstītāja. Sagatavošanas komisija ir paredzēta, lai nodrošinātu ātru un efektīvu IRENA izveidi, tostarp nosakot pagaidu darba programmu un budžetu. Tiek uzskatīts par vēlamu pilnībā piedalīties IRENA darbībās no Statūtu parakstīšanas brīža. Tādēļ Kopienai būtu jābūt pārstāvētai un jāpiedalās IRENA sagatavošanas komisijā no parakstīšanas brīža,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personu(-as), kas ir tiesīga(-as) Eiropas Kopienas vārdā parakstīt 2009. gada 26. janvārī Bonnā dibinātās Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras Statūtus.

2. pants

Pamatojoties uz parakstu, Kopiena būs pārstāvēta IRENA sagatavošanas komisijā, kas izveidota IRENA dibināšanas konferencē.

Luksemburgā, 2009. gada 19. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  Konferences deklarācija par to, ka Statūtu autentiskās versijas ir Statūtu neatņemama sastāvdaļa.

(2)  IRENA/FC/res.1: Rezolūcija par IRENA sagatavošanas komisijas izveidi, 2009. gada 26. janvāris, Bonna.


4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/24


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 21. oktobris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Spānijas

(2009/807/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Spānijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Enrique OJEDA VILA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekļa aizstājēju ir iecelts:

Miguel LUCENA BARRANQUERO kungs, Secretario General de Acción Exterior, Andalucía.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2009. gada 21. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.


4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/25


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 21. oktobris),

ar ko ieceļ amatā divus Reģionu komitejas locekļus no Grieķijas

(2009/808/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Grieķijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Christos PALEOLOGOS kunga nāves un Paris KOUKOULOPOULOS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģiona komitejas locekļu vietas,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā ieceļ komitejas locekļus:

Mr Konstantinos SIMITSIS, Mayor of the City of Kavala,

Mr Theodoros GKOTSOPOULOS, Municipal Counsellor of Municipality of Pallini, Attica.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2009. gada 21. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. CARLGREN


(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.


Komisija

4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/26


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 8. jūlijs)

par groepsrentebox shēmu, kuru Nīderlande plāno īstenot (C 4/07 (ex N 465/06))

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4511)

Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/809/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā to apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Nīderlandes iestādes 2006. gada 13. jūlija vēstulē paziņoja par groepsrentebox – “grupas procentu” shēmu, kas paredz mazākus ar grupas iekšējām darbībām saistītos saņemtos vai samaksātos nodokļus un procentu atskaitījumus. Nīderlandes iestādes paziņojumu sniedza tikai juridiskas noteiktības nolūkā, jo tās uzskata shēmu par vispārīgu pasākumu. Turpmāka informācija tika sniegta 2006. gada 5. septembra un 2006. gada 9. novembra vēstulēs.

(2)

Komisija 2007. gada 7. februāra vēstulē informēja Nīderlandi par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz to atbalsta shēmas daļu, kas saistīta ar zemākiem nodokļiem un grupas procentu atskaitījumiem (pasākums A).

(3)

Tajā pašā vēstulē Komisija arī informēja Nīderlandi, ka tā uzskata – mazāki nodokļi par procentiem no īstermiņa noguldījumiem, kas paredzēti, lai iegādātos vismaz 5 % no uzņēmuma (pasākums B), nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(5)

Nīderlandes iestādes savus apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu iesniedza 2007. gada 7. maija vēstulē.

(6)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām. Tā nosūtīja ieinteresēto personu apsvērumus Nīderlandes iestādēm, dodot tām iespēju atbildēt; to apsvērumi tika saņemti 2007. gada 29. jūnija vēstulē.

(7)

Papildu informācija no Nīderlandes iestādēm tika saņemta 2007. gada 8. novembra un 2008. gada 29. janvāra vēstulēs.

(8)

Nīderlandes iestādes 2008. gada 7. oktobrī iesniedza Tilburgas universitātes Eiropas tiesību profesores Leigh Hancher juridisku atzinumu par to, vai paziņotais pasākums ietver valsts atbalstu.

(9)

Nīderlandes iestādes 2008. gada 18. decembra vēstulē informēja Komisiju par savu lēmumu grozīt nodokļu shēmu.

II.   PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS

II.1.   Mērķis

(10)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju šā pasākuma mērķis ir samazināt atšķirīgu attieksmi nodokļu jomā starp diviem grupas iekšējiem finansējuma instrumentiem, t. i., pašu kapitālu un aizņēmumu.

(11)

Ja grupas uzņēmums pašreizējā situācijā iegulda kapitālu citā tās pašas grupas uzņēmumā, tas atlīdzībā saņem dividendes, kuras neapliek ar nodokļiem, pamatojoties uz noteikumiem par kapitāldaļu atbrīvošanu no nodokļiem, turpretim, ja tas aizdod naudu tās pašas grupas uzņēmumam, saņemtie procenti tiek aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli, piemērojot uzņēmuma ienākuma nodokļa pamatlikmi (25,5 %). Finansējuma saņēmēja uzņēmuma līmenī izmaksātās dividendes no kapitāla ieguldījuma nav atskaitāmas, bet samaksātie aizdevuma procenti ir atskaitāmi, piemērojot uzņēmuma ienākuma nodokļa pamatlikmi.

(12)

Nīderlande norāda, ka juridiski patstāvīgu uzņēmumu organizatoriskās struktūras izvēli parasti nosaka uzņēmējdarbības tiesības vai ekonomiski iemesli. Civiltiesībās atšķirībām starp pašu kapitālu un aizņēmumu (saistības, atmaksas nosacījumi, nodrošinājums, balsstiesības utt.) lielākoties nav nozīmes attiecībā uz grupas finansējumu, bet nodokļu sekas ievērojami atšķiras. Grupu uzņēmumos finansēšanas nosacījumus izvēlas, lai iegūtu zemāko nodokļu slogu atbilstīgi piemērojamai nodokļu sistēmai. Līdz ar to lēmumu par aizdevuma kapitāla vai pašu kapitāla nodrošināšanu grupās galvenokārt nosaka nodokļu apsvērumi.

(13)

Profesore Leigh Hancher juridiskajā atzinumā uzsver, ka atšķirīgās attieksmes pret aizņēmumu un pašu kapitālu nodokļu jomā ietekme uzņēmuma līmenī un iespējamie risinājumi šai nelabvēlīgajai ietekmei ir aktuāli daudzu ESAO valstu politikas programmās. Prof. Leigh Hancher norāda, ka Nīderlandes literatūrā par nodokļiem vairākkārt izteikti aicinājumi veikt Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokļu fundamentālu reformu un piemērot neitrālu attieksmi pret aizņēmuma vai kapitāla finansējumu grupu uzņēmumos.

(14)

Nīderlandes iestādes uzsver, ka atšķirības nodokļu piemērošanā rada ekonomiski nevēlamas arbitrāžas darījumu formas starp šiem diviem iekšējiem grupas finansējuma veidiem. Grupas ietvaros ir brīva izvēle starp papildu kapitāla finansēšanu un (papildu) aizņēmuma finansēšanu, bet nodokļu sekas šiem abiem finansējuma veidiem atšķiras. Tas var radīt tādu arbitrāžu, kas izkropļo nodokļu sistēmas neitralitāti. Tādēļ pasākuma mērķis ir novērst arbitrāžas darījumu starp aizņēmuma un kapitāla finansēšanu un palielināt Nīderlandes nodokļu sistēmas neitralitāti.

(15)

Grupas procentu shēmas ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka grupas ietvaros izmantojamo finansēšanas metodi galvenokārt nosaka ekonomiski apsvērumi. Tādā veidā grupas iekšējā līdzdalība tiek labāk pielāgota grupas iekšējo dividenžu nodokļu režīmam un rada lielāku neitralitāti starp grupas iekšējā aizņēmuma un kapitāla finansējumu.

(16)

Arbitrāžas problēma nerodas, ja finansēšana notiek ārpus grupas. Šādā gadījumā atšķirīgās civiltiesiskās sekas ir patiešām svarīgas, lai šāda arbitrāžas darījumu forma nerastos. Ņemot vērā raksturīgās atšķirības starp situācijām grupu ietvaros un ārpus grupām, nodokļu neitralitāte darījumu finansēšanai ārpus grupām nav prasība. Tādēļ lietas būtību raksturo tas, ka pasākums aprobežojas ar aizņēmumiem grupas ietvaros.

(17)

Nīderlandes iestādes norāda arī, ka pēdējā laikā Nīderlandes uzņēmumi arvien vairāk atskaita pārmērīgas procentu summas. Atšķirīgo grupu aizdevumu vai kapitāla nodokļu režīmu uzņēmumi arvien vairāk izmanto uz Valsts kases rēķina.

(18)

Šis pasākums ir paredzēts, lai novērstu šo nodokļu ieņēmumu samazināšanos, veicinot uzņēmumus izmantot pašu kapitālu, nevis aizdevumus, un ierobežot procentu atskaitījumus Nīderlandē. Tādējādi shēma papildina tos Nīderlandes noteikumus par nepietiekamu kapitalizāciju, kuru mērķis ir līdzīgs, jo neatbalsta pārmērīgu finansējumu ar aizņēmuma kapitālu un novērš nodokļu bāzes mākslīgu samazināšanu Nīderlandē.

(19)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka paziņotā shēma ir vienīgi tehnisks pasākums.

II.2.   Juridiskais pamats

(20)

Pasākuma juridiskais pamats ir 1969. gada Likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli (Wet op de vennootschapsbelasting 1969) 12.c pants. Šī norma tika ieviesta 2007. gada 1. janvārī, bet tās stāšanos spēkā atlika, līdz Komisija pieņems nostāju par tās saderību ar valsts atbalsta noteikumiem.

II.3.   Kā pasākums darbosies

(21)

Nīderlandē uzņēmumu ieņēmumiem parasti piemēro 25,5 % uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi (3). Grupas procentu shēmas pasākums paredz atšķirīgu nodokļu režīmu atsevišķiem grupas iekšējiem procentiem. Procentiem, kuri samaksāti vai saņemti grupas iekšējā finansējuma ietvaros, uzņēmuma ienākuma nodokļa pamatlikme 25,5 % apmērā nebūs jāpiemēro. Pozitīvā starpība starp saņemtiem un samaksātiem procentiem grupas iekšējos darījumos tiks aplikta ar grupas procentu shēmas nodokli, parastās 25,5 % likmes vietā piemērojot 5 % likmi. Ja saņemto un samaksāto procentu starpība būs negatīva, to varēs atskaitīt, piemērojot samazināto 5 % likmi, nevis standarta 25,5 % likmi.

(22)

Summa, kuru varēs aplikt ar nodokli vai atskaitīt, piemērojot samazināto likmi, būs ierobežota ar nodokļu maksātāja tīro aktīvu procentu nodokļu mērķiem (fiscale vermogen). Ierobežojuma mērķis ir novērst, ka nepietiekami kapitalizēti uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto šo pasākumu, un nodrošināt, ka samazināto likmi piemēro tikai tad, ja grupas aizdevumu ienākumi ir finansēti ar pašu kapitālu.

(23)

Grupas procentu shēmas pasākumam ir vairāki citi noteikumi ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai. Īpaši minams, ka procentus, kas formāli pienākas trešai personai (bankai), bet kas faktiski izmaksāti grupas uzņēmumam, uzskata par grupas iekšējiem samaksātiem procentiem. Tas, piemēram, ir savstarpējas (back-to-back) shēmas gadījumā (4). Procentus, kas pienākas trešai personai (bankai), arī uzskata par grupas iekšējiem procentiem ar atskaitījuma ierobežojumiem, ja aizdevuma rezultātā iegūtie līdzekļi ir ieguldīti meitasuzņēmumā izmantotā kapitālā, lai grupas iekšējiem procentiem radītu zemus nodokļus meitasuzņēmumā.

(24)

Savā sākotnējā paziņojumā Nīderlandes iestādes norādīja, ka vismaz trīs gadus shēma nebūs obligāta. Ja shēmu izvēlēsies viens grupas uzņēmums, tā būs piemērojama visiem pārējiem grupas uzņēmumiem Nīderlandē. Kā noteikts sākotnējā grupas procentu shēmā, uz to var pretendēt tie uzņēmumi, kas ir vienā grupā, ar īpašu nosacījumu, ka vienam uzņēmumam pieder vismaz 50 % akciju citā uzņēmumā. Citiem vārdiem, grupā jābūt vismaz diviem uzņēmumiem, un mātesuzņēmumam meitasuzņēmumā jākontrolē vairāk nekā 50 % akciju. Visiem uzņēmumiem Nīderlandē jāpiemēro uzņēmuma ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, ka shēma attiecas uz ikvienu Nīderlandē dibinātu uzņēmumu vai jebkuru citu uzņēmumu, kas dibināts ārpus Nīderlandes, bet kura pastāvīgais uzņēmums atrodas Nīderlandē.

II.4.   Grozījumi shēmā

(25)

Procesa gaitā Nīderlandes iestādes skaidri norādīja, ka tās ir iecerējušas noteikt shēmu kā obligātu. Tas tika apstiprināts 2008. gada 18. decembra vēstulē. Grupas procentu shēma attiektos uz visiem uzņēmumiem, kuriem Nīderlandē piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli attiecībā uz tiem procentiem, kas samaksāti grupas uzņēmumiem, un procentiem, kas saņemti no grupas uzņēmumiem.

(26)

Minētajā vēstulē Nīderlandes iestādes arī informēja Komisiju par diviem papildu grozījumiem shēmā. Pirmais grozījums attiecas uz plašāku grupas definīciju grupas procentu shēmas nolūkā. Saistīto uzņēmumu definīcija ir grozīta, lai aptvertu visus pasākumus, kā rezultātā vienam uzņēmumam tieši vai netieši ir faktiska kontrole pār otra uzņēmuma finansēšanu vai trešai personai vai uzņēmumam ir faktiska kontrole pār abiem aizdevumā iesaistītajiem uzņēmumiem (5). Otrs grozījums pievieno noteikumu, kas atvieglos (otra) uzņēmuma izveidošanu saskaņā ar Nīderlandes civiltiesībām, lai izveidotā grupa varētu gūt labumu no grupas procentu shēmas. Tiktu atcelta pašlaik spēkā esošā ar likumu noteiktā prasība par minimālo pamatkapitālu EUR 18 000 apmērā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (besloten vennootschapBV).

II.5.   Budžets

(27)

Saskaņā ar sākotnējo paziņojumu paziņotā pasākuma gada budžets bija paredzēts EUR 475 miljonu apmērā. Vēlāk Nīderlandes iestādes norādīja, ka obligātā grupas procentu shēma būs budžeta ziņā neitrāla.

III.   PAMATOJUMS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(28)

Komisija 2007. gada 7. februāra lēmumā par procedūras uzsākšanu izteica šaubas par pasākuma vispārīgo raksturu. Tā uzsvēra, ka saskaņā ar shēmu priekšrocības no mazākiem nodokļiem gūs tikai tie uzņēmumi, kuri ir grupas daļa (de jure selektivitāte), un pieņēma, ka shēmas ieguvēji būs starptautiskas uzņēmumu grupas, kam tā nodrošinās selektīvas ekonomiskas priekšrocības (de facto selektivitāte).

(29)

Komisija norādīja, ka valsts kontekstā pasākums, iespējams, būs neitrāls nodokļu ziņā. Taču pārrobežu darījumu kontekstā Nīderlandes uzņēmumam, kas aizdod naudu ārvalstīs dibinātam saistītam uzņēmumam, tiks piemērota pazemināta 5 % nodokļa likme, bet uz saistīto uzņēmumu ārvalstīs neattieksies Nīderlandes tiesību normas par samaksāto procentu atskaitījumiem. Shēma sniegs de facto selektīvas priekšrocības, jo stimuls izmantot šo shēmu būs tikai starptautiskām uzņēmumu grupām, kas iesaistītas pārrobežu grupu iekšējos procentu darījumos tādās nodokļu jurisdikcijās, kurās uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir lielāka par 5 %.

(30)

Tā kā pasākums plānots kā izņēmums nodokļu sistēmas piemērošanā, Komisija šaubījās arī, vai to pamato nodokļu sistēmas būtība un vispārīgie principi.

(31)

Komisija arī uzskatīja, ka nevar izslēgt, ka galvenie shēmas ieguvēji var būt tās starptautiskās finanšu darījumu shēmas iepriekšējie priekšrocību guvēji, kura tika atzīta par nesaderīgu valsts atbalstu (6).

(32)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka grupas procentu shēmu var uzskatīt par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ka attiecībā uz to nav piemērojams neviens no Līguma 87. panta 2. punktā un 3. punktā paredzētajiem atbrīvojumiem.

IV.   NĪDERLANDES IESNIEGTIE APSVĒRUMI

(33)

Nīderlandes apsvērumi attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu tika saņemti 2007. gada 7. maijā, un tiem tika pievienotas papildu piezīmes 2007. un 2008. gadā, tostarp profesores Leigh Hancher sniegtais juridiskais atzinums.

(34)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka Komisijas pieeja tās lēmumā ir kļūdaina trīs punktos. Pirmkārt, Komisija apvieno divus atsevišķus kritērijus “priekšrocība” un “selektivitāte” vienā kritērijā, proti, “selektīvā priekšrocībā”. Tas nav savienojams ar Komisijas pieņemto praksi vai judikatūru, kas nosaka, ka šie divi kritēriji jāpiemēro atsevišķi.

(35)

Otrkārt, Komisija nevērtē grupas procentu shēmas elementus katru atsevišķi. Iespējamais atbalsta elements samazinātajā likmē par saņemtajiem grupas iekšējiem procentiem un iespējamais atbalsta elements samazinātajā likmē par samaksātajiem grupas iekšējiem procentiem ir jāvērtē atsevišķi.

(36)

Treškārt, Komisijai nav taisnība, kopīgi aplūkojot tīro ietekmi uz maksātāju un saņēmēju un secinot, ka tīrā ietekme, iespējams, ir neitrāla vietējām grupām, ja gan maksātājs, gan saņēmējs ir dibināti Nīderlandē, bet tīrās ietekmes priekšrocība starptautiskām grupām rodas, ja maksātājs ir ārvalsts grupas uzņēmums, bet saņēmējs – vietējais uzņēmums. Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju šāda pielīdzināšana nav pamatota Nīderlandes nodokļu tiesībās. Nīderlandes grupas uzņēmumi ir konsolidēti nodokļu nolūkā tikai gadījumā, ja īpašumā ir 95 % akciju vai vairāk.

(37)

Turklāt Nīderlandes iestādes pauž viedokli, ka grupas procentu shēmu nevar uzskatīt par atkāpi no nodokļu piemērošanas standarta metodes. Tā ir korekcija, kurā nodokļu sistēmai pievienots analītiskais elements. Tā tiek radīta jauna standarta nodokļu uzlikšanas metode, rezultātā nepiešķirot priekšrocību.

(38)

Nīderlandes iestādes noliedz, ka ir jebkādas priekšrocības cita iemesla dēļ. Grupas procentu shēmas radītā neto starpība starptautiskām grupām salīdzinājumā ar vietējām grupām varētu būt priekšrocība starptautiskajām uzņēmumu grupām, taču tā var radīt arī zaudējumus. Starptautiskai grupai ar meitasuzņēmumu Nīderlandē var rasties gan priekšrocības, gan zaudējumi atkarībā no tās objektīvā – parādnieka vai kreditora – statusa un piemērojamām nodokļu likmēm citās dalībvalstīs un Nīderlandē.

(39)

Alternatīvi – ja patiešām rodas priekšrocība – Nīderlande uzskata, ka iespējamo tīro priekšrocību starptautiskajām grupām rada nevis zemāka Nīderlandes nodokļu likme par grupas iekšējiem saņemtiem procentiem, bet neierobežoti atskaitījumi par ārvalstīs samaksātiem grupas iekšējiem procentiem. Šī priekšrocība nav piedēvējama Nīderlandes valstij, un to nefinansē no Nīderlandes valsts līdzekļiem.

(40)

Iespējams, daudz izdevīgāka tīrā ietekme starptautiskām uzņēmumu grupām salīdzinājumā ar vietējām uzņēmumu grupām nav vis Nīderlandes grupas procentu shēmas selektīvās darbības jomas dēļ, bet rodas būtisku atšķirību rezultātā dažādos noteikumos par grupas procentu atskaitījumu Eiropas Savienībā. Nīderlande var palielināt vai samazināt šo atšķirību, grozot savu nodokļu sistēmu, ciktāl grozījumi ir vispārīgi piemērojami visiem Nīderlandes nodokļu maksātājiem, kuri atbilstīgi attiecīgā grozījuma paredzētajam mērķim atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā.

(41)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju kopējā nodokļu grozījumu ietekme uz starptautiskām uzņēmumu grupām, kas iesaistītas pārrobežu darījumos, vienmēr atšķirsies no ietekmes uz tām vietējām uzņēmumu grupām, kuras veic tikai iekšzemes darījumus. Uz valsts atbalstu tas attiecas tikai gadījumā, ja atšķirības rada pats dalībvalsts pasākums, piemēram, ja zemāka nodokļu likme ir piemērojama tikai ārvalsts uzņēmumu grupas procentu ienākumiem. Tas nav attiecināms uz gadījumu, kad vispārējo pasākumu piemēro visu uzņēmumu grupu ārvalstīs un iekšzemē gūto procentu ienākumiem, kas rada pārrobežu atšķirības.

(42)

Nesaskaņotu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšana var radīt situāciju, kad pārrobežu darījumu nodokļu tīrā ietekme atšķiras no iekšzemes darījumu tīrās ietekmes. Šī ietekme var būt gan nelabvēlīga (dubulta aplikšana ar nodokli), gan labvēlīga (nodokļu nepiemērošana).

(43)

EK līguma 94. un 95. pantā piedāvāts pamats direktīvu un regulu pašreizējo noteikumu saskaņošanai, ja tas ir vajadzīgs kopējā tirgus izveidei vai pienācīgai darbībai. Turklāt Līguma 96. pantā Komisijai tiek piedāvāta iespēja veikt atbilstīgus pasākumus, ja atšķirības dalībvalstu spēkā esošajos tiesību aktos rada nopietnus konkurences traucējumus kopējā tirgū.

(44)

Otrā alternatīvā Nīderlandes iestādes pauž viedokli, ka tā nav selektivitāte. Selektivitātes novērtējumā, salīdzinot ārvalsts parādnieka un iekšzemes kreditora kombināciju ar iekšzemes parādnieka un iekšzemes kreditora kombināciju, Komisija izvēlas nepareizu pamatprincipu kopumu. Vērtējot Nīderlandes nodokļu režīma selektivitāti, pamatprincipu kopumu nevar paplašināt ārpus visiem Nīderlandes nodokļu maksātājiem. Komisijas noteiktajā praksē pamatprincipu kopums nevar iekļaut tos uzņēmumus, uz kuriem neattiecas aplikšana ar nodokļiem Nīderlandē.

(45)

Nīderlandes iestādes uzsver, ka nodokļu shēma neaprobežojas ar atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķām darbībām vai funkcijām, vai īpašiem reģioniem. Shēmā nav atšķirību starp rezidentu un nerezidentu uzņēmumu grupām. Lai kvalificētos grupas procentu shēmai, netiek piemēroti nekādi atbilstības sliekšņi konkrētām darbībām vai pienākumiem.

(46)

Turklāt, ņemot vērā grupas procentu shēmas mērķi, tikai tie uzņēmumi, kas ir grupas uzņēmumi, atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Tikai šiem uzņēmumiem būtu II.1. sadaļā aprakstītā arbitrāžas problēma.

(47)

Nīderlande norāda, ka uzņēmumu grupās lēmumi par finansējumu ir paredzēti nodokļu sloga samazināšanai piemērojamās nodokļu sistēmas ietvaros. Komerciālās atšķirības starp pašu kapitāla un aizņēmuma finansējumu (atmaksas nosacījumi, saistības, nodrošinājums) pretstatā nodokļu atšķirībām ir diezgan nebūtiskas. Ārpus grupām komerciālas atšķirības starp pašu kapitāla un aizņēmuma finansējumu ir ļoti būtiskas un var aizstāt ar nodokļiem saistītos motīvus.

(48)

Nīderlandes iestādes uzstāj, ka pasākumi, kas aprobežojas ar uzņēmumu grupām, ir tikai tehniski nodokļu pasākumi un nav valsts atbalsts; tās apgalvo, ka lēmumā par Francijas nodokļu nosacījumu Komisija pieņēma, ka pasākums, ar kuru atceļ vispārīgu noteikumu, ka procentu maksājumi ir atskaitāmi izdevumi aizņēmumos starp uzņēmumiem, bija vispārīgs pasākums, bet uzskatīja, ka turpmāks šā noteikuma izņēmums par labu starptautisko uzņēmumu Francijā dibinātām centrālām finanšu nodaļām ir selektīva priekšrocība (7).

(49)

Nīderlandes iestādes apgalvo, ka grupas procentu shēmas darbības jomas paplašināšana faktiski radīs selektivitāti. Ja ar nodokli apliks arī no trešām personām saņemtus procentus, piemērojot samazinātu likmi, tas radīs priekšrocību finanšu iestādēm.

(50)

Tās arī apgalvo, ka nav pareizs pieņēmums, ka īpaši nodokļu noteikumi attiecībā uz procentiem paši par sevi ietver selektivitāti. Finansēšanu uzņēmumu grupas ietvaros nevar raksturot kā saimniecisku darbību, bet vienkārši kā ekonomisku realitāti. Procentu maksājumu plūsma nav atsevišķa saimnieciska darbība vai uzņēmējdarbības veids; tie kalpo tikai saimnieciskas darbības vai uzņēmējdarbības veida finansēšanai. Aizņēmuma finansēšana ir atsevišķa darbība tikai finanšu iestāžu gadījumā, kuru uzņēmējdarbība ir trešo personu finansēšana. Turklāt attiecībā uz procentiem, kas nopelnīti no īstermiņa noguldījumiem, ja tie ir paredzēti vismaz 5 % uzņēmuma akciju iegādei (pasākums B), Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu uzskatīja, ka mazāka nodokļu likme par šādiem procentiem pati par sevi nerada selektivitāti, jo uzskatāma par vispārīgu pasākumu.

(51)

Turklāt Nīderlandes iestādes iebilst, ka starp dividendēm un procentiem nav konceptuālu atšķirību. Abi ir kompensācija par finansējuma – pašu kapitāla vai aizņēmuma – izmantošanu vai piešķiršanu. Abos gadījumos saņēmējs šos līdzekļus izmanto uzņēmējdarbības finansēšanai. Katrā nodokļu sistēmā ir noteikumi, saskaņā ar kuriem izmaksātās dividendes un procenti ir pilnīgi vai daļēji atskaitāmi vai nav atskaitāmi, un noteikumi, saskaņā ar kuriem dividendes un procentus pilnīgi vai daļēji apliek ar nodokļiem vai atbrīvo no tiem. Nav neviena tāda starptautiska nodokļu standarta, kurš noteiktu, kā šie elementi piemērojami nodokļu jomā.

(52)

Nākamajā alternatīvā ierobežota aplikšana ar nodokļiem novērš iekšējo neatbilstību Nīderlandes nodokļu sistēmā un ir pamatota ar sistēmas raksturu un mērķi. Ierobežota aplikšana ar nodokļiem par grupā saņemtiem procentiem ir pamatota ar ierobežotu procentu maksājumu atskaitījumu grupas ietvaros. Tas ļauj grupā organizētiem uzņēmumiem izvairīties no ierobežotu atskaitījumu un pilnīgas nodokļu uzlikšanas radītiem zaudējumiem, savukārt uzņēmumiem, kas organizēti kā atsevišķa saimnieciska vienība, nav iekšēju procentu maksājumu, tādēļ tie necieš šādus zaudējumus.

(53)

Nīderlandes nodokļu tiesību pamatprincips ir simetriska ienākumu un izdevumu vērtēšana. Saskaņā ar Nīderlandes nodokļu sistēmas iekšējo loģiku ienākumi un izdevumi ir vienas medaļas divas puses. Lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli, ierobežota aplikšana ar nodokli ir ierobežota atskaitījuma loģisks iznākums.

(54)

Ierosinātā pasākuma mērķis ir nodrošināt neitralitātes principa piemērošanu Nīderlandes nodokļu sistēmā, likvidējot arbitrāžas darījumus starp aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumu grupas ietvaros. Pasākums samazina atšķirību starp diviem grupas iekšējiem finansēšanas veidiem, tādējādi veicinot nodokļu sistēmas neitralitāti. Līdz ar to grupas procentu ierobežojums pamatojas uz saimnieciskiem apsvērumiem un ir vajadzīgs un funkcionāls, lai nodokļu sistēma būtu efektīva.

(55)

Nīderlandes iestādes norāda, ka to uzņēmumu loks, kas izmantos grupas procentu shēmu, būs daudz plašāks par tiem 87 uzņēmumiem, kuri izmantoja iepriekšējo starptautisko finanšu darbību shēmu. Turklāt tās apgalvo, ka iepriekšējā shēmā ietvertie ierobežojošie nosacījumi, tādi kā divu kontinentu vai četru valstu prasība, nav iekļauti grupas procentu shēmā. Procentu shēma ir vienīgi nodokļu pasākums, kas reglamentē nodokļu spiedienu uz kapitālu kā ražošanas faktoru. Turklāt tas attiecas uz jebkuru grupas ienākošu vai izejošu aizdevumu un ir pilnīgi nošķirts no attiecīgā uzņēmuma veiktās uzņēmējdarbības. Visu šo iemelsu dēļ pasākuma darbības jomu ir pilnīgi neiespējami salīdzināt ar starptautisko finanšu iestāžu shēmas darbības jomu.

(56)

Pasākuma obligātais raksturs attiecībā uz visiem tiem nodokļu maksātājiem, kas maksā procentus saistītajiem uzņēmumiem vai saņem procentus no tiem, uzsver grupas procentu shēmas mērķi – paaugstināt nodokļu sistēmas neitralitāti, tādējādi samazinot arbitrāžu un palielinot Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokļu ieņēmumus. Tas izslēdz arī elementu, kas grupas procentu shēmas rezultātā varētu radīt selektīvu priekšrocību.

(57)

Obligāta procentu shēma ne tikai atlīdzina kapitāla saglabāšanu Nīderlandē, bet arī aiztur – līdzīgi nepietiekamās kapitalizācijas noteikumiem – aizņēmuma finansējuma ieplūšanu Nīderlandē. Nīderlandes nepietiekamās kapitalizācijas noteikumi kavē aizdevuma kapitāla pārmērīgu finansēšanu uzņēmumu grupās, ierobežojot grupas iekšējo procentu atskaitījumu, savukārt grupas procentu shēma piedāvā samazinātu nodokļa likmi par grupas iekšējiem saņemtiem procentiem ar nosacījumu, ka tie finansēti ar pašu kapitālu. Grupas procentu shēma nostiprina Nīderlandes nodokļu bāzi, veicinot lielāku pašu kapitāla proporciju aizņēmuma kapitālā, un palīdz novērst pašu kapitāla un līdz ar to nodokļu bāzes aizplūšanu no Nīderlandes.

(58)

Grupas procentu shēma ir vienīgi tehnisks pasākums, kas, pamatojoties uz horizontāliem un objektīviem faktiem un apstākļiem, maina sistēmas traktējumu procentiem darījumos starp grupas uzņēmumiem, palielinot nodokļu slogu dažiem nodokļu maksātājiem un samazinot nodokļu slogu citiem nodokļu maksātājiem. Tiklīdz atteikšanās iespēja būs atcelta, grupas procentu shēma nepiešķirs nekādu ekonomisku priekšrocību, jo tā vienkārši pārvietos nodokļu slogu starp nodokļu maksātājiem, pamatojoties uz horizontāliem un objektīviem kritērijiem.

(59)

Nīderlandes iestādes uzsver, ka de facto selektivitāte var rasties tikai tad, ja pastāv risks, ka, neņemot vērā pasākuma vispārējo raksturu, rezultāts praksē būs tāds, ka tas vienmēr nodrošinās labumu noteiktai uzņēmumu grupai. Šāda veida selektivitāte var rasties, ja tas ir izvēles, nevis obligāts pasākums. Nodokļu maksātāji, kuri cieš zaudējumus vienā gadā, var izmantot priekšrocības nākamajā gadā, un otrādi. Tādējādi shēma nesniedz labumu viendabīgai nodokļu maksātāju kategorijai.

(60)

Nīderlandes iestādes arī uzskata, ka jaunā grupas definīcija, kas balstīta uz efektīvu kontroli, ir labāk saskaņota ar shēmas mērķi. Ja vienam uzņēmumam ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansēšanu, pēdējais vairs nevar brīvi izvēlēties starp aizņēmuma iekšēju un ārēju finansēšanu, ne arī finansēšanu ar aizņēmumu vai pamatkapitālu. Grupas centrālā vadība nolemj, kā ārēji piesaistītus līdzekļus – ārēju aizņēmumu vai ārēju pašu kapitālu – grupā sadalīs, izmantojot iekšēju aizņēmumu vai iekšēju pašu kapitālu. Fakts, ka abi grupas iekšējās finansēšanas instrumenti ir atšķirīgi, ir stimuls izvēlēties noteiktu instrumentu tā nodokļu seku dēļ.

(61)

Visbeidzot, grozījumi likumā par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nākotnē atvieglos nodokļu maksātājam tā juridiskās struktūras reorganizēšanu grupā, jo administratīvais slogs un kapitāla prasības tiks atceltas vai ievērojami atvieglotas.

V.   IEINTERESĒTO PERSONU IESNIEGTIE APSVĒRUMI

(62)

Apsvērumi tika saņemti no Nīderlandes Rūpniecības konfederācijas VNO-NCW  (8), Beļģijas un Ungārijas. Apsvērumi no citas ieinteresētās personas tika saņemti pēc termiņa beigām, tādēļ tos šajā procesā nevarēja ņemt vērā. Jebkurā gadījumā attiecīgo trešo personu apsvērumi neietekmētu novērtējumu un šā lēmuma secinājumus.

V.1.   Nīderlandes Rūpniecības konfederācijas iesniegtie apsvērumi

(63)

VNO-NCW uzskata, ka konkrētā shēma nevar būt nesaderīga ar valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē šādu iemeslu dēļ.

(64)

Pirmkārt, VNO-NCW uzskata, ka grupas procentu shēma ir vispārīgs, no nodokļu viedokļa neitrāls un tehnisks pasākums, jo shēmas mērķis ir samazināt arbitrāžu starp pašu kapitāla un aizņēmuma finansējumu uzņēmumu grupas ietvaros. Ņemot vērā pasākuma neitralitāti, shēma nerada labvēlīgu situāciju atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(65)

Otrkārt, nodokļu priekšrocības starptautisku uzņēmumu grupai rodas tādēļ, ka pastāv būtiskas atšķirības dalībvalstu nodokļu režīmā attiecībā uz procentiem darījumos starp grupas uzņēmumiem, un tās nevar attiecināt uz Nīderlandi. Nodokļu priekšrocības veidojas, jo citā dalībvalstī procentus var atskaitīt, izmantojot tādu nodokļu likmi, kura ir augstāka par grupas procentu shēmā piemērojamo, turpretim iekšzemes situācijā piemērojamā likme ir grupas procentu shēmas likme, – tās ir tiešas to būtisko atšķirību sekas, kas vērojamas dalībvalstu tiesību noteikumos par grupas procentu nodokļu režīmu. Ja Komisija vēlas novērst traucējumus, ko var radīt grupas procentu shēmas likme, VNO-NCW ierosina izmantot EK līguma 94. vai 96. pantu.

(66)

Treškārt, VNO-NCW uzskata, ka, ņemot vērā konkrētās shēmas mērķi, proti, samazināt nodokļu arbitrāžu starp pašu kapitālu un aizņēmumu, grupai piederošie uzņēmumi neatrodas tādā pašā de jure un de facto situācijā kā uzņēmumi, kuri neiekļaujas uzņēmumu grupās. Atšķirības pašu kapitāla un aizņēmuma nodokļu režīmā īpaši rada grupu iekšējus traucējumus, jo mātesuzņēmumam ir kontrole pār meitasuzņēmumiem, tādēļ tas var lielā mērā noteikt to finansēšanas iespējas, un tā ir izvēle, ko bieži vien lielā mērā nosaka nodokļu apsvērumi. Darījumos ar trešām personām finansēšanas iespēju bieži nosaka citi faktori, nevis nodokļu apsvērumi. Tādēļ nevar apgalvot, ka konkrētā shēma ir selektīva EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt VNO-NCW norāda – ja vienīgi fakts, ka nodokļu atvieglojums ir lielākā vai mazākā mērā saistīts ar grupas uzņēmumiem, liek secināt, ka tas ir valsts atbalsts, dalībvalstu uzņēmuma ienākuma nodokļu shēmas daudzos aspektos neatbildīs EK līguma 87. panta 1. punktam.

V.2.   Ungārijas iestāžu iesniegtie apsvērumi

(67)

Ungārijas iestādes uzskata, ka shēma nav valsts atbalsts, un izvirza divus argumentus. Pirmkārt, fakts, ka shēma attiecas uz uzņēmumu grupām, nenozīmē, ka tā ir selektīva. (Starptautiskos) nodokļu jautājumos noteikumi uzņēmumu grupām ir ierasta un nenovēršama prakse. Daudzus noteikumus, kuru darbības joma attiecas vienīgi uz grupu uzņēmumiem, ir ierosinājusi ESAO (transfertcenas) un Komisija (piem., Procentu un honorāru maksājumu direktīva). Otrkārt, Ungārija atgādina, ka tiešo nodokļu joma ir dalībvalstu kompetencē. Nodokļu likmju noteikšana atsevišķiem ar nodokli apliekamiem darījumiem ir to iekšējā lieta. Visbeidzot, Ungārija nesaprot, kā Nīderlandi var saukt pie atbildības par lielākiem atskaitījumiem, ko radījušas augstākas nodokļu likmes citās valstīs, situācijā, kad tiešie nodokļi nav saskaņoti. Komisijas aprakstītā priekšrocība ir acīmredzams nodokļu sistēmu atšķirību rezultāts.

V.3.   Beļģijas iestāžu iesniegtie apsvērumi

(68)

Arī Beļģijas iestādes atbalsta viedokli, ka shēma nav valsts atbalsts, un izvirza citām ieinteresētajām personām līdzīgus argumentus attiecībā uz selektivitātes neesību. Beļģija norāda, ka ir loģiski, ja uzņēmumam, kas nav grupas uzņēmums, pēc definīcijas nevar būt finansiālu darbību grupas ietvaros. Beļģijas iestādes arī iebilst, ka noteikumi par valsts atbalstu nav piemērojami situācijās, kad atšķirības valstu nodokļu sistēmās ir tāpēc, ka tās nav saskaņotas ES līmenī. Tādēļ grupas procentu shēma ir vispārīgs pasākums, uz kuru neattiecas noteikumi par valsts atbalstu, un šajā lietā Komisija savas pilnvaras izmanto nepareizi.

VI.   NĪDERLANDES ATBILDE UZ TREŠO PERSONU APSVĒRUMIEM

(69)

Nīderlandes iestādes norāda, ka visu trešo personu apsvērumi atbalsta iestāžu viedokli. Gan Ungārija, gan Beļģija uzsver, ka, mēģinot novērst traucējumus, kas ir nesaskaņoto atšķirīgo nodokļu sistēmu sekas, Komisija ļaunprātīgi izmanto savas valsts atbalsta pilnvaras. Tas nostiprina Nīderlandes viedokli, ka grupas procentu shēma nav tāds valsts atbalsta pasākums, kas aizliegts EK līguma 87. pantā.

(70)

Nīderlande uzsver, ka tā pilnībā piekrīt VNO-NCW sagatavotajai analīzei. Īpašu nozīmi tā piešķir sīki izklāstītam argumentam par iestāžu struktūru, kas nepārprotami izskaidro dažādos traucējumus vienotajā tirgū, kurus var radīt dalībvalstu veiktie valsts pasākumi, un par pieejamiem instrumentiem šo atšķirību novēršanai atbilstīgi EK līgumam.

(71)

Visbeidzot, Nīderlandes iestādes atbalsta konfederācijas viedokli, ka selektivitātes esības noteikšanas nolūkā jānoskaidro, vai atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai tiek radītas priekšrocības attiecībā pret citiem de jure un de facto salīdzināmiem uzņēmumiem, ņemot vērā konkrētā pasākuma mērķi. Ierobežojums attiecībā uz grupas aizņēmumiem nerada selektivitāti, jo grupas procentu shēmas mērķis ir novērst arbitrāžu starp finansēšanu no pašu kapitāla un aizņēmumiem uzņēmumu grupu ietvaros. Finansēšanā starp grupā nesaistītiem uzņēmumiem arbitrāžai nav nekādas nozīmes. Tādējādi ierobežojums attiecībā uz grupas aizņēmumiem ir loģisks, ņemot vērā shēmas mērķi, lai attiecīgā atskaites sistēma ietvertu visus grupas uzņēmumus.

VII.   SHĒMAS NOVĒRTĒJUMS

(72)

Lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums ir atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai ir jānovērtē, vai tas dod priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, piešķirot ekonomiska rakstura priekšrocības, vai kāda no šīm priekšrocībām traucē vai apdraud konkurenci, vai priekšrocība tiek radīta, izmantojot valsts līdzekļus, un vai priekšrocība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(73)

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, tam jābūt specifiskam vai selektīvam, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.

(74)

Nīderlandes iestādes iebilst, ka aplūkojamais pasākums attiecas uz atsevišķām nozarēm, atsevišķu uzņēmumu veidiem vai atsevišķām Nīderlandes teritorijas daļām. Shēmā nav citu ierobežojumu attiecībā uz apgrozījumu, lielumu, darbinieku skaitu, piederību starptautiskai uzņēmumu grupai vai darbībām, kuras saņēmēji ir tiesīgi veikt.

(75)

Saskaņā ar piemērojamo judikatūru pasākuma selektivitātes noteikšanas nolūkā ir jāpārbauda, vai pasākums attiecīgās tiesību sistēmas ietvaros rada priekšrocību atsevišķiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar tādiem citiem uzņēmumiem, kas atrodas salīdzināmā tiesiskā un faktiskā situācijā (9). Tādēļ var būt, ka nodokļu režīms nav valsts atbalsts, lai arī tas ne visos aspektos atbilst dalībvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļu vispārīgai sistēmai. Tiesa arī vairākos gadījumos spriedumos atzinusi, ka EK līguma 87. panta 1. punkts nenošķir valsts atbalsta pasākumus pēc to cēloņiem vai mērķiem, bet pēc to sekām (10). Īpaši EK līguma 87. panta 1. punkts attiecas uz tādiem nodokļu pasākumiem, kas nav pielāgoti vispārīgai sistēmai, lai atbilstu atsevišķu uzņēmumu specifikai, bet ir ierosināti kā līdzekļi to konkurētspējas uzlabošanai (11).

(76)

Tomēr valsts atbalsta jēdziens neattiecas uz tādiem valsts atbalsta pasākumiem, kuri uzņēmumiem ir piemērojami atšķirīgi, ja šādas atšķirības izriet no tās sistēmas rakstura vai vispārējās struktūras, kurā tie ietilpst. Kā paskaidrots Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (12) (“Paziņojums par nodokļiem”), “dažus nosacījumus var pamatot ar objektīvām nodokļu maksātāju atšķirībām”.

(77)

Pirmkārt, jānoskaidro, kādā līmenī (grupas vai uzņēmuma līmenī) veicams novērtējums. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja sākotnējo viedokli, ka novērtējums jāveic grupas līmenī, apgalvojot – ja vienīgi iekšzemes grupas uzņēmumi izvēlētos grupas procentu shēmu, samazinātu nodokļu priekšrocības attiecībā uz finansējumu piešķīrušā Nīderlandes uzņēmuma saņemtajiem procentiem tiktu samazinātas to zemāku procentu atskaitījumu dēļ, ko samaksājis Nīderlandē finansēts uzņēmums (13).

(78)

Nīderlandes iestādes uzskata – tā kā pasākums ir simetrisks un vienīgi pārvietotu nodokļu slogu starp nodokļu maksātājiem, dažiem uzņēmumiem varētu būt priekšrocības, bet citi ciestu zaudējumus atkarībā no to objektīvā – parādnieka vai kreditora – stāvokļa. Tādējādi grupas procentu shēma neietver valsts atbalstu.

(79)

Kā Nīderlandes iestādes norādīja 2008. gada 18. decembra vēstulē, ja vienam uzņēmumam ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansējumu, pēdējais vairs nevar brīvi pieņemt lēmumus par savu finansējumu vai izvēlēties aizņēmuma vai pašu kapitāla finansējumu. Grupas centrālā vadība nolemj, kā ārēji piesaistīti līdzekļi tiks sadalīti grupā, izmantojot iekšēju aizņēmumu vai pašu kapitālu.

(80)

Komisija tomēr norāda, ka pasākums attiecas uz īpašu darbību (saistītu uzņēmumu finansēšanu), nevis uz konsolidāciju grupas līmenī. Jebkura samazināta nodokļa likme uzņēmumiem tiks piemērota individuāli, ņemot vērā to procentu shēmas atlikumu. Kā norādījušas Nīderlandes iestādes, pat ja sagaidāms, ka lēmumi par finansēšanu tiks pieņemti visas grupas interesēs, analīze grupas līmenī nav pamatota Nīderlandes nodokļu tiesībās. Saskaņā ar Nīderlandes nodokļu tiesībām nodokļu konsolidācija notiek, ja īpašumā ir 95 % akciju vai vairāk. Citiem vārdiem, ar Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokli apliek individuālus uzņēmumus, nevis grupas. Tādēļ “grupas procentu shēmai” piešķirtais nosaukums precīzi neatspoguļo faktu, ka tas attiecas uz atsevišķiem uzņēmumiem, kas iesaistīti īpašos finanšu darījumos. Pasākums neattiecas uz grupas līmenī konsolidēto izmaksu/ieņēmumu bilanci.

(81)

Tādēļ Komisija uzskata, ka shēmas novērtējums jāveic atsevišķu uzņēmumu līmenī. Nīderlandes iestāžu grozīto shēmu var raksturot kā samazinātas likmes nodokli konkrētam ieņēmumu (vai izmaksu) veidam procentos no aizņēmuma, ja darījums notiek starp saistītiem uzņēmumiem (14).

(82)

Turklāt Komisija uzskata, ka pasākuma simetrija un tā neitrālā ietekme grupas līmenī nav pietiekama, lai izslēgtu priekšrocību iespēju atsevišķiem uzņēmumiem. Līdzīgi vienas grupas uzņēmuma procentu aplikšanu ar mazāku nodokli nevar pamatot ar cita uzņēmuma aplikšanu ar samazinātu procentu atskaitījuma nodokli, piemērojot augstāku likmi (15).

(83)

Komisija uzskata, ka konkrētu veidu ieņēmumu aplikšanai ar nodokli, iespējams, svarīgi ir noteikt, vai shēma nediskriminējošā veidā aptver lielas darījumu kategorijas. Jebkura diskriminācija, kuru nevar pamatot ar objektīvām nodokļu maksātāju atšķirībām, var radīt konkurences kropļojumus.

(84)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka daudzām nodokļu sistēmām ir raksturīgi analītiskos elementus papildināt ar nodokļu sistēmas mākslīgo dabu. Šis īpaši ir tāds gadījums, kad konkrētiem ieņēmumu veidiem, tādiem kā procenti vai dividendes, piemēro atšķirīgu nodokļu režīmu.

(85)

Tādēļ ir jānosaka, vai aizdevuma operācijām starp saistītajiem uzņēmumiem objektīvi var piešķirt samazinātu nodokļa likmi. Nīderlandes iestādes un VNO-NCW iebilda, ka vienīgi grupās iespējama arbitrāža finansējumā, izmantojot kapitāla ieguldījumu vai aizdevumu. Grupas uzņēmumi atšķirībā no tiem uzņēmumiem, kas nav grupas uzņēmumi (“neatkarīgi uzņēmumi”), saskaras ar arbitrāžu starp pašu kapitālu un aizdevu kapitālu savas grupas ietvaros. Šādu arbitrāžu vairāk ietekmē nodokļu apsvērumi, nevis ekonomiski apsvērumi.

(86)

Komisija uzskata, ka aplūkojamais pasākums mazinās šo arbitrāžu (iekšzemes situācijā), jo tiks samazināta atšķirība starp grupas iekšējo procentu un grupas iekšējo dividenžu aplikšanu ar nodokli, tādējādi nostiprinot nodokļu sistēmas tehnisko neitralitāti.

(87)

Lai ilustrētu šo punktu, jānošķir trīs dažādu veidu situācijas (sk. 1. attēlu), kas ietver saistītos un neatkarīgos uzņēmumus (tostarp finanšu iestādes attiecībās ar neatkarīgām trešām personām). Pieņemsim, ka A-B-C ir uzņēmumu grupa, kurā A kontrolē B un C finansējumu; X nav grupas uzņēmums (“neatkarīgs uzņēmums”), un Y ir kredītiestāde, kas izsniedz aizdevumus neatkarīgām personām.

1.   attēls

Image

(88)

Pirmā situācija ir finanšu darījums starp saistītiem uzņēmumiem. Mātesuzņēmums nodrošina likviditāti savam meitasuzņēmumam B un C, izmantojot aizdevumu vai pašu kapitālu. Šie finanšu darījumi radīs vai nu procentu, vai dividenžu maksājumu (ko veiks B un C).

(89)

Izvēli par finansējumu, izmantojot aizdevumu vai pašu kapitālu, mātesuzņēmums A pieņem visu saistīto uzņēmumu grupas interesēs. Rezultātā, ja mātesuzņēmums A finansē vienu no saviem meitasuzņēmumiem (vai filiāli), tā patiešām būs aizdevuma un pašu kapitāla arbitrāža, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Lai arī likviditātes nodrošināšanai ilgtermiņā vai ieguldījumam būs vajadzīgs kapitāla ieguldījums, īstermiņa finanšu prasībām būs nepieciešams tikai noteikums par (īstermiņa) aizdevumu. Tomēr šos ekonomiskos apsvērumus var ietekmēt nodokļu apsvērumi.

(90)

Samazinot atšķirības nodokļu režīma piemērošanā grupas iekšējiem ienākumiem (procenti) un grupas iekšējiem kapitāla ienākumiem (dividendes), pasākums vietējā situācijā sašaurinās arbitrāžu starp diviem darījumu veidiem. Otrs darījumu veids ir aizdevuma darījums starp finanšu iestādi (banka Y) un vienu no grupas uzņēmumiem (uzņēmums B). Būtībā šāda situācija rodas, ja likviditāte grupas ietvaros neatbilst finanšu prasībām. Šādā gadījumā tā nav arbitrāža Y, jo kapitāla ieguldījums uzņēmumā B nav alternatīva uzņēmumam Y, kas tikai nodarbojas ar savu uzņēmējdarbību, piešķirot kredītu trešām personām. Arī starp aizdevumu un pašu kapitālu B līmenī (vai grupas līmenī) nav arbitrāžas.

(91)

Finanšu iestādes (kas piešķir aizdevumus neatkarīgām personām) var nošķirt no grupas uzņēmumiem (kas nodrošina likviditāti savām filiālēm) arī citu iemeslu dēļ. Finanšu iestāžu gadījumā ienākumus no šādiem aizdevuma darījumiem dod iestāžu pastāvīgā uzņēmējdarbība, un tie var veidot lielāko to ienākumu daļu. Grupas uzņēmumu gadījumā šādus ieņēmumus atkārtoti izmanto no darījumiem ar neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un pārveido grupas iekšējos ieņēmumos, neradot ieņēmumus grupas līmenī. Procenti, ko uzņēmums B maksā bankai, veidos papildu izmaksas ne tikai uzņēmumam B, bet visai grupai kopumā, savukārt pirmajā gadījumā procenti, kurus uzņēmums B (vai C) maksā savam mātesuzņēmumam, neveidos papildu izmaksas vai ieņēmumus grupai.

(92)

Šajā sakarā ir jānorāda, ka pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī finanšu iestādes neizteica pretenzijas un neiesniedza apsvērumus attiecībā uz grupas procentu shēmas darbības jomu.

(93)

Ja aplūkojam situāciju no parādnieka viedokļa (B pret Y), uzņēmumu var drīzāk salīdzināt ar tādu neatkarīgu uzņēmumu kā X, kurš vienojas par aizdevumu ar banku Y.

(94)

Trešā situācija atspoguļo aizdevuma darījumu starp finanšu iestādi (banka Y) un neatkarīgu uzņēmumu (X). Uzņēmums Y (tāpat kā iepriekšējā situācijā) nesaskaras ar arbitrāžu, jo kapitāla ieguldījums uzņēmumā B nav alternatīva uzņēmumam Y.

(95)

Lai gan dažos gadījumos uzņēmuma X finanšu prasības var apmierināt ar atsevišķa akcionāra aizdevumu vai kapitāla ieguldījumu, šo situāciju nevar salīdzināt ar pirmo, jo potenciāliem likviditātes nodrošinātājiem (fiziskām personām) nepiemēro uzņēmuma ienākuma nodokli. Turklāt šādu darījumu ar privātiem ieguldītajiem iekļaušana pasākuma darbības jomā (samazinot to procentu atskaitījumu, ko uzņēmums X maksā saviem akcionāriem, un vienlaikus samazinot šādu procentu aplikšanu ar nodokli atsevišķu akcionāru līmenī) būtu ārkārtīgi sarežģīta, jo fizisku personu aplikšanai ar nodokļiem ir cita loģika nekā uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem (16).

(96)

Ja, no parādnieka perspektīvas raugoties, uzņēmuma X finanšu prasības var apmierināt, tikai izmantojot aizdevumu no finanšu iestādes, darījums ar uzņēmumu Y būs līdzīgs aizdevuma darījumam starp uzņēmumiem B un Y.

(97)

Tā kā neatkarīgie uzņēmumi, kas nav kredītiestādes vai finanšu iestādes, pamatā nenodarbojas ar aizdevumu piešķiršanu neatkarīgām personām, tie netiek diskriminēti attiecībā uz aizdevumu darījumiem salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuri piešķir aizņēmumus saistītajiem uzņēmumiem.

(98)

Visbeidzot, grupas procentu shēmas mērķiem Nīderlande ir grozījusi “grupas” definīciju. Nīderlandes iestādes iebilst, ka šis grozījums veikts, lai uzlabotu to pieeju nodokļu arbitrāžas novēršanai.

(99)

Jaunajā priekšlikumā uzņēmumi būs saistīti, ļaujot tiem reģistrēt procentus procentu shēmā, kurā vienam uzņēmumam tieši vai netieši ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansējumu. Komisija uzskata šo grozījumu par būtisku, jo, ja vienam uzņēmumam ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansējumu, pēdējais vairs nevar brīvi izvēlēties ne iekšēju vai ārēju aizņēmuma finansējumu, ne arī finansējumu, izmantojot aizņēmumu vai pašu kapitālu. Arbitrāžu visas grupas interesēs veic centrālā vadība.

(100)

Attiecībām starp uzņēmumu A un B jābūt saistītām ar līdzekļu sadali saistīto grupas uzņēmumu ietvaros, bet attiecībām starp uzņēmumu Y un B (vai X un Y), pirmkārt, jābūt saistītām ar komerciālu finansējumu.

(101)

Tādēļ Komisija uzskata, ka jēdziens “tieša vai netieša faktiska kontrole pār citu divu aizņēmuma darījumā iesaistīto uzņēmuma finansējumu (vai trešā uzņēmuma faktiska kontrole) ir atbilstīgs ”pasākuma atbalsta specifikas noteikšanai, ņemot vērā mērķi samazināt arbitrāžas iespēju finansējumā ar kapitāla ieguldījumu vai aizņēmumu un nodrošinot šādā saistībā nodokļu neitralitāti.

(102)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai aplūkojamais pasākums piešķir priekšrocību, ir acīmredzams, ka jānošķir dažādas situācijas atsevišķu uzņēmumu līmenī. Pirmkārt, ikviens tāds nodokļu maksātājs, kurš iesaistīts aizņēmuma finansējuma darījumā ar nesaistītiem uzņēmumiem, Nīderlandē tiek vērtēts vienā veidā, un tam tiek piemērota vienāda nodokļa likme (25 %). Tas attiecas arī uz grupas uzņēmumiem. Otrkārt, ja uzņēmums aizdevumu saņem no saistīta uzņēmuma, tam faktiski tiek piemērots mazāk izdevīgs nodokļu režīms nekā tam uzņēmumam, kurš iesaistīts aizdevuma attiecībās ar nesaistītu uzņēmumu (atskaitījums ir tikai 5 %). Treškārt – un tā ir vienīgā situācija, kad var veidoties nodokļu priekšrocība, – uzņēmumam, kurš piešķir aizdevumu saistītam uzņēmumam, procentu maksājumi tiks aplikti ar nodokli, piemērojot zemāku likmi nekā darījumam ar nesaistītu uzņēmumu.

(103)

Tomēr pasākuma seku ziņā uzņēmumam, kurš nodrošina aizņēmumu saistītajam uzņēmumam, piešķirto priekšrocību nevar uzskatīt par diskriminējošu, jo aizdevumu saistītajam uzņēmumam nevar salīdzināt ar aizdevumu nesaistītam uzņēmumam. Attiecībā uz aizņēmuma finansējuma darbībām saistītie uzņēmumi nav juridiski un faktiski pielīdzināmi tai situācijai, kādā ir nesaistītie uzņēmumi. Iemesls – saistītie uzņēmumi atšķirībā no nesaistītajiem uzņēmumiem nav iesaistīti tikai komerciālā darījumā, kad tie mēģina saņemt aizdevuma vai pašu kapitāla finansējumu grupas ietvaros. Mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumam ir kopīgas intereses, kādu nav komerciāla darījuma gadījumā ar trešās personas finansējuma nodrošinātāju, jo abas puses mēģina palielināt savu peļņu uz otras rēķina. Piedāvājot aizdevumu uzņēmumam B, uzņēmums Y neizdara konkurences spiedienu uz uzņēmumu A, jo uzņēmums A kontrolē ikvienu uzņēmuma B lēmumu par finansējumu.

(104)

Tādā veidā prasība par kontroli pār citu uzņēmumu ir kritērijs, kurš attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, nozares vai citām atšķirībām. Atšķirīgas nodokļa likmes piemērošana aizņēmuma finansējumam starp saistītiem uzņēmumiem vienīgi atspoguļo objektīvas atšķirības un neietekmē nodokļa neitralitāti.

(105)

Kaut arī saskaņā ar nodokļu likumiem dalībvalstīm ir saistoši noteikumi par preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kas aizliedz diskrimināciju valstspiederības dēļ, un tām ir jāievēro valsts atbalsta noteikumi, Komisijai jāatzīst, ka Kopienas tiesību akti nodrošina dalībvalstīm ievērojamu brīvību nodokļu ziņā. Kā norādīts Paziņojuma par nodokļiem 13. punktā, valsts atbalsta noteikumi neierobežo dalībvalstu tiesības lemt par vispiemērotāko ekonomikas politiku, īpaši lai sadalītu nodokļu slogu starp dažādiem ražošanas faktoriem tā, kā tās uzskata atbilstošu.

(106)

Šajā sakarā esošās arbitrāžas ierobežošana starp grupas iekšējo aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumu (kā arī grupas iekšējo procentu ļaunprātīga atskaitījuma novēršana) var radīt pamatotas bažas dalībvalstīm. Komisija īpaši piezīmē, ka arbitrāža starp pašu kapitālu un aizņēmumu var radīt situācijas, kad mātesuzņēmums liek uzņēmumam pašu kapitāla vietā ņemt grupas iekšēju aizņēmumu, neļaujot izmantot kapitālu, lai tādējādi palielinātu finanšu līdzsvarojumu un samazinātu savu uzņēmuma ienākuma nodokli. Tomēr no ekonomiskā viedokļa ne vienmēr ir vēlams augsts aizņēmuma finanšu līdzsvarojums vai pienākums maksāt procentus, nevis izmantot ieguvumu no ilgtermiņa finansējuma kapitāla veidā. Turklāt šķiet, ka Nīderlande aizņēmuma/pašu kapitāla arbitrāžas rezultātā ir zaudējusi nodokļu ieņēmumus.

(107)

Pasākums ir pieejams ikvienam uzņēmumam, uz kuru attiecas uzņēmuma ienākuma nodoklis un kurš saņem vai maksā procentus grupas iekšējo attiecību saistībā, un tas neietver tādus diskriminējošus elementus kā ierobežojums attiecībā uz valsti, kurā notiek darījums.

(108)

Fakts, ka ieviestā shēma būs obligāta, garantē, ka to piemēros visām uzņēmumu grupām (kuras veic grupas iekšējus aizdevumu darījumus), neparedzot iespēju no tās atteikties un nepiemērojot atšķirīgu nodokļu režīmu grupas uzņēmumu starpā. Turklāt pasākuma nolūkā sagatavotā jaunā grupas uzņēmumu definīcija, kas pamatojas uz kontroli, nevis uz minimālo apmēru, samazina potenciālos de jure selektīvos elementus, paplašinot pasākuma darbības jomu.

(109)

Šādā sakarā Komisija norāda, ka pēc lēmuma par procedūras uzsākšanas publicēšanas tā nesaņēma nevienu iebildumu vai apsvērumus no Nīderlandes darba devēju pārstāvjiem, kas sūdzētos, ka mazie un vidējie uzņēmumi nevarētu gūt priekšrocības no šā pasākuma.

(110)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu nošķīra valsts situāciju, kad grupas uzņēmumi izveidoti tikai Nīderlandē, no pārrobežu situācijas, kad Nīderlandes uzņēmums aizdod naudu ārvalstīs izveidotam saistītam uzņēmumam. Attiecībā uz valsts kontekstu Komisija norādīja, ka pasākums nodokļu ziņā varētu būt neitrāls. Savukārt pārrobežu darījumos Nīderlandes uzņēmumam būtu piemērojama samazināta 5 % nodokļu likme, bet uz ārvalstīs dibinātu saistītu uzņēmumu neattiektos Nīderlandes noteikumi par samaksāto procentu atskaitījumu ierobežojumu. Komisija secināja, ka shēma var radīt de facto selektīvu priekšrocību, jo stimuls izmantot šo shēmu būs tikai starptautiskām uzņēmumu grupām, kas iesaistītas pārrobežu grupu iekšējos procentu darījumos tādās nodokļu jurisdikcijās, kurās uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir lielāka par 5 %.

(111)

Komisija uzskata, ka galīgajā novērtējumā tai nav jānošķir valsts un pārrobežu situācija.

(112)

Pirmkārt, shēmas īpašie noteikumi valsts un pārrobežu situācijā nemainās. Shēmā nav ietverti tādi noteikumi, kas nošķir iekšzemes vai ārvalstu ieņēmumus vai izmaksas.

(113)

Otrkārt, kā pareizi norādīja Nīderlandes iestādes un ieinteresētās personas, jebkuras priekšrocības, kas iegūtas pārrobežas situācijā un ir lielākas par valsts situācijā iegūtām priekšrocībām, nosaka nevis zemāka Nīderlandes nodokļu likme par saņemtajiem grupas iekšējiem procentiem, bet neierobežoti atskaitījumi par grupas iekšējiem procentiem, kas samaksāti ārvalstī.

(114)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes Eiropas Savienībā nav saskaņotas, un Nīderlande nevar kontrolēt likmes, ko piemēro citās valstīs. Ja uzņēmumiem izdodas gūt priekšrocību no atšķirīgām nodokļu likmēm, t. i., tādēļ, ka likmes nav saskaņotas, tā nav Nīderlandes atbildība. Kā apstiprinājusi Tiesa (17), uzņēmumi var brīvi izmantot tās priekšrocības, ko piedāvā atšķirīgie nodokļu līmeņi dalībvalstīs.

(115)

Komisija piekrīt, ka priekšrocība, kas rodas starptautiskā situācijā zemākas Nīderlandes nodokļu likmes rezultātā, ko neatspoguļo zema atskaitījuma likme Nīderlandē, bet kas atbilst parastai atskaitījuma likmei ārvalstīs, nav piedēvējama Nīderlandei (18).

(116)

Jāuzsver arī, ka priekšrocību, ko rada atskaitījums, piemērojot parasto atskaitījuma likmi ārvalstīs, nefinansēs no Nīderlandes līdzekļiem, un atskaitījums, piemērojot parasto likmi, attiecīgajā valstī radīsies, piemērojot parastu nodokļu sistēmu (nevis īpašu pasākumu, no kuras tas izriet).

(117)

Tādēļ Komisija uzskata, ka jebkuras priekšrocības starptautisku uzņēmumu grupu līmenī, kuras izrietēs no pārrobežu situācijas, kā aprakstīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, izriet no nodokļu atšķirībām dažādās nodokļu jurisdikcijās, tādēļ tās jāizslēdz no valsts atbalsta novērtējuma jomas.

(118)

Kopumā un attiecībā uz jebkuru nodokļu pasākumu nevar izslēgt to, ka grupas uzņēmumi, kas darbojas īpašās nozarēs, var gūt lielāku ieguvumu no pasākuma to nozares finanšu darījumu augstākas intensitātes rezultātā. Tas īpaši attiecināms uz tādiem uzņēmumiem finanšu nozarē, kuru galvenā darbība ir aizdevumi un kuri šā pasākuma rezultātā var palielināt aizņēmumu izsniegšanu saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr vispirms jāatzīmē, ka, lai izvairītos no pasākuma ļaunprātīgas izmantošanas, Nīderlandes pasākumā ir ietverts noteikums, kas ierobežo apmēru, kuram var piemērot nodokli vai no kura var veikt atskaitījumu, piemērojot samazinātu likmi (sk. II.3. iedaļu). Šis ierobežojums īpaši attieksies uz uzņēmumiem finanšu nozarē, tādā veidā ierobežojot ļaunprātīgas izmantošanas risku. Turklāt Komisijas paziņojumā par nodokļiem ir norādīts, ka tas, ka daži uzņēmumi vai dažas nozares no šiem nodokļu pasākumiem iegūst vairāk nekā citi, vēl nenozīmē, ka tiek pārkāpti valsts atbalstu reglamentējošie konkurences noteikumi (19).

(119)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda viedokli, ka nevar izslēgt to, ka galvenie ieguvēji no šīs shēmas varētu būt tās iepriekšējās starptautisko finansēšanas darbību shēmas ieguvēji, kura tika atzīta par nesaderīgu ar valsts atbalstu.

(120)

Jāatzīmē, ka, lai varētu pretendēt uz starptautisko finansēšanas darbību shēmu, uzņēmumiem cita starpā bija jāatbilst šādiem kritērijiem:

labuma guvējam uzņēmumam bija jāveic finanšu darbības atsevišķās grupas daļās vismaz četrās valstīs vai vismaz divos kontinentos,

piemērotas bija tikai tādas finansēšanas darbības, kuras varēja veikt neatkarīgi no Nīderlandes,

grupas uzņēmumiem Nīderlandē tieši vai netieši varēja piemērot ne vairāk par 10 % no kopējā kapitāla (aizņēmuma vai pašu kapitāla), ko uzņēmums izmantoja savām finanšu darbībām.

(121)

Ņemot vērā šīs prasības un ierobežoto saņēmēju skaitu (87), Komisija uzskatīja, ka starptautiskā finansēšanas darbību shēma ir selektīvs pasākums.

(122)

Kā norādīja Nīderlandes iestādes, grupas procentu shēmā nav šādu prasību. Turklāt uzņēmumu – ieguvēju no grupas procentu shēmas – kopums būs daudz plašāks par tiem 87 uzņēmumiem, kas izmantoja starptautisko finansēšanas darbību shēmu.

(123)

Šajā sakarā nevar apgalvot, ka lielie (starptautiskie) uzņēmumi varēs vieglāk piekļūt shēmai nekā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un tādēļ viņu ieguvums būs neproporcionāls MVU ieguvumam. Kā liecina Nīderlandes iestāžu iesniegtā statistika, kas parāda acīmredzamu atšķirību starp MVU un lielajiem uzņēmumiem, 200 000 uzņēmumiem (no 335 000) ir viens vai vairāki saistīti uzņēmumi, un tādā veidā tie var saņemt vai maksāt grupas iekšējos procentus. No tiem 50 000 uzņēmumu ir viens vai vairāki tādi uzņēmumi, kas iekļaujas grupā ārvalstīs, un 47 000 (95 %) no tiem ir mazi un vidēji uzņēmumi. Tas skaidri parāda, ka šis pasākums nediskriminēs mazos un vidējos uzņēmumus.

(124)

Šajā dokumentā no 83. līdz 123. punktam uzskatāmi parādīts, ka pasākums nepiešķir diskriminējoša veida priekšrocību uzņēmumiem līdzīgās situācijās un ka tam patiešām jāveicina nodokļu neitralitāte.

(125)

Konstatēts arī, ka de facto priekšrocība starptautiskiem uzņēmumiem, kura pārrobežu situācijā var rasties atšķirību dēļ nodokļu sistēmās, nav valsts atbalsta noteikumu darbības jomā, jo šādas atšķirības nevar piedēvēt Nīderlandei.

(126)

Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka pasākums patiešām ir pieejams ikvienam uzņēmumam Nīderlandē, jo nav juridisku vai ekonomisku šķēršļu grupas izveidei.

(127)

Pēdējais Nīderlandes iestāžu ieviestais grozījums atvieglos uzņēmuma izveidošanu Nīderlandē, atceļot ar likumu noteikto prasību par pamatkapitālu EUR 18 000 apmērā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tas ļaus ikvienam uzņēmumam viegli izveidot gan (otru) uzņēmumu Nīderlandē, gan tādējādi arī grupu. Rezultātā grupas procentu shēma būs pieejama ikvienam atsevišķam uzņēmumam, neprasot noteiktu ekonomisku apmēru vai ievērojamus kapitāla resursus. Tā kā grupas izveide kļūs tikai par organizācijas jautājumu bez nesamērīgām izmaksām, prasība par to, ka tai jābūt uzņēmumu grupai, vairs nebūs šķērslis nevienam uzņēmumam, kurš vēlēsies gūt labumu no grupas procentu shēmas.

VIII.   SECINĀJUMS

(128)

Komisija uzskata, ka grupas procentu shēmas pasākums, ko Nīderlandē plāno īstenot, nerada selektīvu priekšrocību, kas piedēvējama Nīderlandei attiecībā uz uzņēmumiem, kuri dibināti Nīderlandē kā grupas uzņēmumi, vai uz ārvalstu uzņēmumiem, kas iekļauti grupā ar pastāvīgu pārstāvniecību Nīderlandē, un līdz ar to tas nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grupas procentu shēma, ko Nīderlande plāno īstenot attiecībā uz grupas iekšējās procentu plūsmas aplikšanu ar nodokli, nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

Tādējādi ir atļauta shēmas īstenošana.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2009. gada 8. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 66, 22.3.2007., 30. lpp.

(2)  Sal. ar 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  20 % likmi piemēro apliekamajiem ienākumiem līdz EUR 40 000 un 23,5 % – apliekamajiem ienākumiem no EUR 40 000 līdz EUR 200 000.

(4)  Savstarpējā (back-to-back) shēma pastāv tādā gadījumā, ja no tiesiskā viedokļa aizdevumu izsniedz banka, bet faktisko risku attiecībā uz parādniekiem un valūtas kursu uzņemas grupas uzņēmums, piemēram, sniedzot garantiju attiecīgajai bankai.

(5)  Faktiska kontrole vienmēr ir tādā gadījumā, ja vienam uzņēmumam ir balsstiesību vairākums citā uzņēmumā vai ja trešai personai vai uzņēmumam ir balsstiesību vairākums abos aizdevumā iesaistītajos uzņēmumos.

(6)  Komisijas Lēmums 2003/515/EK (OV L 180, 18.7.2003., 52. lpp.).

(7)  Komisijas Lēmums 2003/883/EK (OV L 330, 18.12.2003., 23. lpp.).

(8)  Verbond van Nederlandse OndernemingenNederlands Christelijk Werkgeversverbond.

(9)  Sk., inter alia, lieta C-487/06 P British Aggregates pret Komisiju, 22.12.2008., vēl nav paziņota, 82. punkts; lieta C-409/00 Spānija pret Komisiju, 13.2.2003. Recueil I-1487, 47. punkts; lieta C-88/03 Portugāle pret Komisiju, 6.9.2006. Krājums I-7115, 54. punkts; un apvienotās lietas no C-428/06 līdz C-434/06 UGT-Rioja un citi, 11.9.2008., vēl nav paziņotas, 46. punkts.

(10)  Sk., piemēram, lieta C-56/93 Beļģija pret Komisiju, 29.2.1996. Recueil I-723, 79. punkts; lieta C-241/94 Francija pret Komisiju, 26.9.1996. Recueil I-4551, 20. punkts; lieta C-75/97 Beļģija pret Komisiju, 17.6.1999. Recueil I-3671, 25. punkts; un lieta C-409/00 Spānija pret Komisiju, 13.2.2003. Recueil I-10901, 46. punkts.

(11)  Sk., piemēram, lieta C-66/02 Itālija pret Komisiju, 15.12.2005. Krājums I-10901, 101. punkts.

(12)  OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp., 24. punkts.

(13)  Lēmuma par procedūras uzsākšanu 22. punkts.

(14)  Jēdzienu “saistītie uzņēmumi” un “grupa” lieto visā šajā lēmumā, lai ērtības labad ietvertu uzņēmumus, uz kuriem attiecas gan tieša, gan netieša kopīga kontrole – sk. 98. piezīmi.

(15)  Šajā sakarā jāņem vērā, ka savā novērtējumā attiecībā uz Beļģijā izveidotiem koordinācijas centriem piemērojamo nodokļu režīmu (sk. apvienotās lietas C-182/03 un C-217/03 Beļģija pret Komisiju, 22.6.2006. Krājums I-5479, 86.–118. punkts) Tiesa uzskatīja, ka vienotas likmes ieņēmumu novērtējums saskaņā ar uzcenojuma metodi bija ekonomiska priekšrocība EK līguma 87. panta izpratnē un ka “analīzi nevar apdraudēt ne fakts, ka finanšu izmaksu iekļaušana vai grupai uzliktā nodokļu sloga diapazons atsevišķos gadījumos varētu radīt nepamatoti augstu nodokļu bāzi, ne tas, ka centru var aplikt ar nodokļiem, ja tas nav guvis peļņu”. Tiesa arī uzskatīja, ka koordinācijas centru atbrīvošana no īpašuma nodokļa rada tiem ekonomisku priekšrocību. “Fakts, ka tikai 5 % no koordinācijas centriem gūst no tā labumu praksē, jo citi savas ēkas nomā, neietekmē šo novērtējumu, jo izvēle turēt ēku īpašumā vai īrēt to ir vienīgi centru ziņā.”

(16)  Piemēram, dividenžu izmaksu atsevišķu akcionāru līmenī apliek ar nodokļiem, ja tā netiek atskaitīta maksātāja uzņēmuma līmenī.

(17)  Lieta C-196/04 Cadbury Schweppes pret Iekšzemes ieņēmumu komisāru,12.9.2006. Krājums I-7995; īpaši sk. 36. un 37. punktu.

(18)  Sk. arī Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-308/00 Salzgitter pret Komisiju, 1.7.2004. Recueil II-1933, kurā Tiesa pieņēma spriedumu, ka visās dalībvalstīs piemērojamo nodokļu noteikumu vai tikai to daļas salīdzināšana nenovēršami izkropļotu valsts atbalstu uzraugošo noteikumu mērķi vai īstenošanu.

(19)  Sk. 14. punkta 8. zemsvītras piezīmi.