ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.274.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 274

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 20. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 974/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 975/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar kuru groza Direktīvu 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 976/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz tīkla pakalpojumiem

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 977/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar ko apstiprina maznozīmīgas izmaiņas tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Boerenkaas (GTĪ))

19

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/114/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā ( 1 )

25

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Eiropas Parlaments un Padome

 

 

2009/764/EK

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (2009. gada 16. septembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu

28

 

 

Komisija

 

 

2009/765/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 15. oktobris) par Francijas iesniegto pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu no transportlīdzekļu nodokļa noteikumiem atbilstīgi 6. panta 2. punkta b) apakšpunktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7761)  ( 1 )

30

 

 

2009/766/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 16. oktobris) par 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7801)  ( 1 )

32

 

 

2009/767/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 16. oktobris) par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7806)  ( 1 )

36

 

 

Eiropas Centrālā banka

 

 

2009/768/EK

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2009. gada 6. oktobris), ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (ECB/2009/22)

38

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2009/769/KĀDP (2009. gada 19. oktobris), ar ko groza Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo)

45

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 974/2009

(2009. gada 19. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 20. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

54,3

MK

27,3

TR

89,8

ZZ

57,1

0707 00 05

MK

31,4

TR

92,8

ZZ

62,1

0709 90 70

TR

81,6

ZZ

81,6

0805 50 10

AR

53,7

CL

83,5

TR

77,6

US

56,3

ZA

77,9

ZZ

69,8

0806 10 10

BR

220,9

EG

80,3

TR

112,4

US

205,1

ZZ

154,7

0808 10 80

AU

175,3

CL

86,9

CN

78,3

MK

16,1

NZ

83,2

US

103,9

ZA

73,6

ZZ

88,2

0808 20 50

CN

60,6

TR

85,0

ZA

70,1

ZZ

71,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 975/2009

(2009. gada 19. oktobris),

ar kuru groza Direktīvu 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīvu 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (2), tika izveidots to monomēru un citu izejvielu Kopienas saraksts, ko var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā. Nesen Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) sniedza labvēlīgu zinātnisko novērtējumu vairākiem papildu monomēriem un izejvielām, kuras tagad būtu jāiekļauj līdzšinējā sarakstā.

(2)

Direktīvā 2002/72/EK iekļauts arī Kopienas saraksts ar piedevām, kuras var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai. Nesen Iestāde sniedza labvēlīgu zinātnisko novērtējumu vairākām papildu piedevām, kuras tagad būtu jāiekļauj līdzšinējā sarakstā.

(3)

Tāpēc Direktīva 2002/72/EK ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/72/EK 4. panta 1. punktu tās III pielikumā minētais Kopienas piedevu saraksts no 2010. gada 1. janvāra kļūs par “pozitīvo” sarakstu. Attiecīgi minētās direktīvas III pielikuma virsraksti vairs neattieksies uz “nepilnīgu” piedevu sarakstu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2002/72/EK II, III, IVa, V un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I līdz V pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(2)  OV L 220, 15.8.2002., 18. lpp.


I PIELIKUMS

Direktīvas 2002/72/EK II pielikuma A iedaļas tabulā numurētā secībā iekļauj šādas rindas:

Identifikācijas Nr.

CAS Nr.

Nosaukums

Ierobežojumi un/vai specifikācijas

(1)

(2)

(3)

(4)

“14627

0000117-21-5

3-hloroftālanhidrīds

SMR = 0,05 mg/kg, izteikts kā 3-hloroftālskābe

14628

0000118-45-6

4-hloroftālanhidrīds

SMR = 0,05 mg/kg, izteikts kā 4-hloroftālskābe

14876

0001076-97-7

1,4-cikloheksāndikarbonskābe

SMR = 5 mg/kg

Atļauts lietot tikai poliesteru ražošanai

18117

0000079-14-1

glikolskābe

Atļauts lietot tikai netiešā saskarē ar pārtiku aiz polietilēntereftalāta (PET) slāņa

19965

0006915-15-7

ābolskābe

Atļauts lietot tikai kā komonomēru alifātiskos poliesteros, maksimālais saturs ne vairāk kā 1 % uz molārās bāzes

21498

0002530-85-0

[3-(metakriloksi)propil]trimetoksisilāns

SMR = 0,05 mg/kg

Atļauts lietot tikai kā neorganisku pildvielu virsmas apstrādes līdzekli”


II PIELIKUMS

Direktīvas 2002/72/EK III pielikumu groza šādi.

1.

Direktīvas III pielikuma virsrakstā un tā A un B iedaļas virsrakstos svītro vārdu “nepilnīgs”.

2.

A iedaļā numurētā secībā iekļauj šādas rindas:

Identifikācijas Nr.

CAS Nr.

Nosaukums

Ierobežojumi un/vai specifikācijas

(1)

(2)

(3)

(4)

“30607

no dabīgajām eļļām un taukiem iegūtas, nesazarotas virknes (C2-C24) alifātisko monokarbonskābju litija sāls

SMR(T) = 0,6 mg/kg (izteikts kā litijs) (8)

33105

0146340-15-0

C12-14 sekundārie β-(2-hidroksietoksi) etoksilētie spirti

SMR = 5 mg/kg (44)

33535

0152261-33-1

maleīnskābes anhidrīda un 4-amino-2,2,6,6-tetrametilpiperidīna reakcijas produkta un α-alkēnu (C20-C24) kopolimērs

Aizliegts lietot izstrādājumos, kuri ir saskarē ar taukus saturošu pārtiku, kurai noteikts aizstājējs D.

Aizliegts izmantot izstrādājumos, kas ir saskarē ar alkoholu saturošu pārtiku.

38550

0882073-43-0

bis(4-propilbenzilidēn)propilsorbitols

SMR = 5 mg/kg (ieskaitot tā hidrolīzes produktu summu)

40155

0124172-53-8

N,N’-bis(2,2,6,6-tetrametil-4-piperidil)-N,N’-diformilheksametilēndiamīds

SMR = 0,05 mg/kg (1) (44)

49080

0852282-89-4

N-(2,6-diizopropilfenil)-6-[4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenoksi]-1H-benzo[de]izohinolīn-1,3(2H)-dions

SMR = 0,05 mg/kg (39) (45) (46)

Atļauts lietot tikai polietilēntereftalātā (PET).

60027

hidrogenēti homopolimēri un/vai kopolomēri, ko veido 1-heksēns un/vai 1-oktēns, un/vai 1-decēns, un/vai 1-dodecēns, un/vai 1-tetradecēns (molekulārais svars: 440-12 000)

Aizliegts lietot izstrādājumos, kuri ir saskarē ar taukus saturošu pārtiku, kurai noteikts aizstājējs D.

Atbilstoši V pielikumā noteiktajai specifikācijai.

62215

0007439-89-6

dzelzs

SMR = 48 mg/kg

68119

neopentilglikola un benzoskābes un 2-ethilheksānskābes diesteri un monoesteri

SMR = 5 mg/kg

Aizliegts lietot izstrādājumos, kuri ir saskarē ar taukus saturošu pārtiku, kurai noteikts aizstājējs D.

72141

0018600-59-4

2,2’-(1,4-fenilēn)bis[4H-3,1-benzoksazin-4-ons]

SMR = 0,05 mg/kg (ieskaitot tā hidrolīzes produktu summu)

76807

00073018-26-5

adipīnskābes un 1,3-butāndiola, 1,2-propāndiola un 2-etil-1-heksanola poliesteris

SMR = 30 mg/kg

77708

nesazarotu un sazarotu pirmējo (C8-C22) spirtu un polietilēnglikola (EO = 1-50) ēteri

SMR = 1,8 mg/kg

Atbilstoši V pielikumā noteiktajai specifikācijai.

80077

0068441-17-8

oksidētie polietilēna vaski

SMR = 60 mg/kg

80350

0124578-12-7

poli(12-hidroksistearīnskābes) un polietilēnimīna kopolimērs

Atļauts lietot tikai polietilēntereftalātā (PET), polistirolā (PS), īpaši izturīgajā polistirolā (HIPS) un poliamīdā (PA), nepārsniedzot 0,1 % m/m.

Atbilstoši V pielikumā noteiktajai specifikācijai.

80480

0090751-07-8; 0082451-48-7

poli(6-morfolīn-1,3,5-triazīn-2,4-diil)-[(2,2,6,6-tetrametil-4-piperidil)imino)]-heksametilēn-[(2,2,6,6-tetrametil-4-piperidil)imino)]

SMR = 5 mg/kg (47)

Atbilstoši V pielikumā noteiktajai specifikācijai.

80510

1010121-89-7

poli(3-nonil-1,1-dioksi-1-tiopropān-1,3-diil)-blok-poli(x-oleil-7-hidroksi-1,5-diiminooktān-1,8-diils), maisījumu sagatvo ar x = 1 un/vai 5, neitralizējot ar dodecilbenzolsulfoskābi

Atļauts lietot tikai kā polimerizācijas atbalsta vielas polietilēnā (PE), polipropilēnā (PP) un polistirolā (PS).

91530

sulfodzintarskābes alkil- (C4-C20) vai cikloheksildiesteri, sāļi

SMR = 5 mg/kg

91815

sulfodzintarskābes monoalkil- (C10-C16) polietilēnglikolesteri, sāļi

SMR = 2 mg/kg

92200

0006422-86-2

Tereftalskābes un bis(2-etilheksil) esteris

SMR = 60 mg/kg

92470

0106990-43-6

N,N’,N’’,N’’-tetrakis(4,6-bis(N-butil-(N-metil-2,2,6,6-tetrametilpiperidīn-4-il)amino)triazīn-2-il)-4,7-diazadekān-1,10-diamīns

SMR = 0,05 mg/kg

92475

0203255-81-6

3,3’,5,5’-tetrakis(tert-butil)-2,2’-dihidroksibifenila un [3-(3-tert-butil-4-hidroksi-5-metilfenil)propil]oksifosfonskābes cikliskais esteris

SMR = 5 mg/kg (izteikts kā vielas un tās hidrolīzes produktu summa fosfītu un fosfātu veidā)

93450

titāna dioksīds, pārklāts ar n-oktiltrihlorsilāna un [aminotris(metilēnfosfonskābes) penta nātrija sāls] kopolimēru

Atbilstoši V pielikumā noteiktajai specifikācijai.

94000

0000102-71-6

trietanolamīns

SMR = 0,05 mg/kg (ieskaitot hidrohlorīda pievienošanās produktu)

94425

0000867-13-0

trietilfosfonacetāts

Atļauts lietot tikai polietilēntereftalātā (PET).

94985

trimetilolpropāna un benzoskābes un 2-etilheksānskābes jaukti triesteri un diesteri etilheksānskābes

SMR = 5 mg/kg

Aizliegts lietot izstrādājumos, kuri ir saskarē ar taukus saturošu pārtiku, kurai noteikts aizstājējs D.”


III PIELIKUMS

Direktīvas 2002/72/EK IVa pielikumā numurētā secībā iekļauj šādas rindas:

Idenfifikācijas Nr.

CAS Nr.

Nosaukums

“49080

852282-89-4

N-(2,6-diizopropilfenil)-6-[4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenoksi]-1H-benzo[de]izohinolīn-1,3(2H)-dions

72141

0018600-59-4

2,2′-(1,4-fenilēn)bis[4H-3,1-benzoksazin-4-ons]

76807

0007308-26-5

adipīnskābes un 1,3-butāndiola, 1,2-propāndiola un 2-etil-1-heksanola poliesteris

92475

0203255-81-6

3,3′,5,5′-tetrakis(tert-butil)-2,2′-dihidroksibifenila un [3-(3-tert-butil-4-hidroksi-5-metilfenil)propil]oksifosfonskābes cikliskais esteris”


IV PIELIKUMS

Direktīvas 2002/72/EK V pielikuma B daļā numurētā secībā iekļauj šādas rindas:

Identifikācijas Nr.

Citas specifikācijas

“60027

hidrogenēti homopolimēri un/vai kopolomēri, ko veido 1-heksēns un/vai 1-oktēns, un/vai 1-decēns, un/vai 1-dodecēns, un/vai 1-tetradecēns (molekulārais svars: 440-12 000)

Vidējā molekulmasa ne mazāka kā 440 Da.

Viskozitāte pie 100 °C ne mazāka kā 3,8 cSt (3,8 x 10-6 m2/s).

77708

nesazarotu un sazarotu pirmējo (C8-C22) spirtu un polietilēnglikola (EO = 1-50) ēteri

Maksimālais etilēnoksīda atlieku daudzums materiālā vai izstrādājumā = 1 mg/kg.

80350

poli(12-hidroksistearīnskābes) un polietilēnimīna kopolimērs

Iegūst poli(12-hidroksistearīnskābes) un polietilēnimīna reakcijas rezultātā.

80480

poli(6-morfolīn-1,3,5-triazīn-2,4-diil)-[(2,2,6,6-tetrametil-4-piperidil)imino)]-heksametilēn-[(2,2,6,6-tetrametil-4-piperidil)imino)]

Vidējā molekulmasa ne mazāka kā 2 400 Da.

Morfolīna atlieku saturs ≤ 30 mg/kg, N,N’-bis(2,2,6,6-tetrametilpiperidin-4-il)heksān-1,6-diamīna atlieku saturs < 15 000 mg/kg, un 2,4-dihloro-6-morfolīn-1,3,5-triazīna atlieku saturs ≤ 20 mg/kg.

93450

titāna dioksīds, pārklāts ar n-oktiltrihlorsilāna un [aminotris(metilēnfosfonskābes) penta nātrija sāls] kopolimēru

Pārklātā titāna dioksīda virsmas apstrādes kopolimēra saturs nepārsniedz 1 % m/m.”


V PIELIKUMS

Direktīvas 2002/72/EK VI pielikumu groza šādi.

1.

Ar šādu piezīmi aizstāj 8. piezīmi:

“(8)

SML(T) konkrētajā gadījumā nozīmē to, ka ierobežojumu nedrīkst pārsniegt par to vielu migrācijas summu, kas minētas ar identifikācijas numuriem: 24886, 62020, 30607, 38000, 42400, 64320, 66350, 67896, 73040, 85760, 85840, 85920 un 95725.”

2.

Pievieno šādas piezīmes:

“(44)

Poliolefīni varētu pārsniegt SMR.

(45)

Plastmasa, kas satur vairāk nekā 0,5 % m/m vielas, varētu pārsniegt SMR.

(46)

Saskarē ar pārtiku, kurai ir augsts alkohola saturs, varētu tikt pārsniegta SMR.

(47)

Mīkstais polietilēns (LDPE), kas satur vairāk nekā 0,3 % m/m vielas, varētu pārsniegt SMR, ja nonāk saskarē ar taukus saturošu pārtiku.”


20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 976/2009

(2009. gada 19. oktobris),

ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz tīkla pakalpojumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (1), un jo īpaši tās 16. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2007/2/EK noteikti vispārīgi principi, saskaņā ar kuriem Eiropas Kopienā izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru. Dalībvalstīm ir jāizveido un jāpārvalda pakalpojumu tīkls tām telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kuriem metadati ir izveidoti saskaņā ar minēto direktīvu.

(2)

Lai nodrošinātu šādu pakalpojumu saderību un izmantojamību Kopienas līmenī, tiem jānosaka tehniskās specifikācijas un minimālie veiktspējas kritēriji attiecībā uz tematiem, kas uzskaitītas Direktīvas 2007/2/EK I, II un III pielikumā.

(3)

Lai nodrošinātu, ka publiskajām iestādēm un trešām personām ir tehniski iespējams pievienot savas telpisko datu kopas un pakalpojumus tīkla pakalpojumiem, šiem pakalpojumiem ir jānosaka attiecīgas prasības.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 2007/2/EK 22. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas prasības tīkla pakalpojumu izveidošanai un uzturēšanai, kā paredzēts Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punktā (turpmāk – “tīkla pakalpojumi”), un pienākumi saistībā ar šo pakalpojumu pieejamību dalībvalstu publiskajām iestādēm un trešām personām atbilstīgi minētās direktīvas 12. pantam.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 1205/2008 (2) pielikuma A daļā noteiktās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“sākotnējā darbspēja” ir tīkla pakalpojuma spēja nodrošināt pilnīgu funkcionalitāti, negarantējot pakalpojuma kvalitāti atbilstīgi šīs regulas I pielikumā iekļautajiem noteikumiem vai nodrošināt visiem lietotajiem piekļuvi pakalpojumam caur INSPIRE ģeoportālu;

2)

“veiktspēja” ir minimālais līmenis, kuru sasniedzot, uzskata, ka mērķis ir sasniegts, un tā norāda, cik ātri pieprasījumu var izpildīt INSPIRE tīkla pakalpojumā;

3)

“kapacitāte” ir pakalpojuma vienlaicīgu pieprasījumu maksimālais skaits, kuriem garantē izpildi;

4)

“pieejamība” ir varbūtība, ka tīkla pakalpojums ir pieejams;

5)

“atbildes laiks” ir laiks, pēc kura pakalpojuma operācijas rezultātā ir saņemts rezultāta pirmais baits un kuru mēra pakalpojuma sniegšanas vietā dalībvalstī;

6)

“pakalpojuma pieprasījums” ir atsevišķs pieprasījums izpildīt vienu INSPIRE tīkla pakalpojuma operāciju;

7)

INSPIRE metadatu elements” ir metadatu elements, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1205/2008 pielikuma B daļā;

8)

“publicēt” ir operācija ar mērķi ievietot, dzēst vai atjaunināt INSPIRE metadatu elementus resursiem meklēšanas pakalpojumā;

9)

“dabiska valoda” ir runas, rakstu vai zīmju valoda, kuru cilvēki izmanto vispārējai saziņai;

10)

“vākt” ir darbība, lai no meklēšanas pirmpakalpojuma resursiem iegūtu metadatu elementus un lai ļautu izveidot, dzēst vai atjaunināt šo resursu metadatus meklēšanas mērķpakalpojumā;

11)

“slānis” ir ģeogrāfiskas informācijas pamatvienība, kuru saskaņā ar EN ISO 19128 no servera var pieprasīt kā karti.

3. pants

Prasības tīkla pakalpojumiem

Tīkla pakalpojumi atbilst I pielikumā izklāstītajām pakalpojumu kvalitātes prasībām.

Turklāt katrs tīkla pakalpojumu tips atbilst šādām prasībām:

a)

meklēšanas pakalpojumi atbilst II pielikumā izklāstītajām specifiskajām prasībām un raksturlielumiem;

b)

skatīšanās pakalpojumi atbilst III pielikumā izklāstītajām specifiskajām prasībām un raksturlielumiem.

4. pants

Piekļuve tīkla pakalpojumiem

1.   Ne vēlāk kā 2011. gada 9. maijā dalībvalstis nodrošina meklēšanas un skatīšanās pakalpojumus ar sākotnējo darbspēju.

2.   Ne vēlāk kā 2011. gada 9. novembrī dalībvalstis nodrošina meklēšanas un skatīšanās pakalpojumus atbilstīgi šai regulai.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 326, 4.12.2008., 12. lpp.


I PIELIKUMS

PAKALPOJUMA KVALITĀTE

Lai novērstu rezultāta iespējamu pasliktināšanos, ko izraisa lavīnveida efekts, vērtējot pakalpojuma kvalitāti, neņem vērā trešo personu tīkla pakalpojumus, kas piesaistīti atbilstīgi Direktīvas 2007/2/EK 12. pantam.

Nodrošina šādus pakalpojuma kvalitātes kritēriju izpildi attiecībā uz veiktspēju, kapacitāti un pieejamību.

1.   VEIKTSPĒJA

Normālā situācijā maksimālais atbildes laiks, nosūtot sākotnējo atbildi uz meklēšanas pakalpojuma pieprasījumu nepārsniedz 3 sekundes.

Normālā situācijā 470 kilobaitu attēlam (piemēram, 800 × 600 pikseļi ar krāsu dziļumu 8 biti) atbildes laiks sākotnējās atbildes nosūtīšanai uz skatīšanās pakalpojumu pēc pieprasījuma “iegūt karti” ir ne vairāk kā 5 sekundes.

Normāla situācija nozīmē laikposmu, kurā nav maksimāla noslodze. Normāla situācija pastāv 90 % no visa laika.

2.   KAPACITĀTE

Saskaņā ar pakalpojumu veiktspējas kvalitātes rādītāju minimālais vienlaicīgi apkalpoto pieprasījumu skaits, kas nosūtīti meklēšanas pakalpojumam, ir 30 pieprasījumi sekundē.

Minimālais vienlaicīgi apkalpoto pakalpojumu pieprasījumu skaits skatīšanās pakalpojumam atbilstīgi pakalpojuma kvalitātes veiktspējai ir 20 pieprasījumi sekundē.

3.   PIEEJAMĪBA

Varbūtība, ka tīkla pakalpojums ir pieejams jebkurā laikā, ir 99 %.


II PIELIKUMS

MEKLĒŠANAS PAKALPOJUMI

A   DAĻA

Meklēšanas kritēriji

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 2. punktā noteiktajam meklēšanas kritēriju minimālajam kopumam, meklēšanas pakalpojums atbalsta meklēšanu ar INSPIRE metadatu elementiem, kas iekļauti šā pielikuma 1. tabulā.

1.   tabula

Minimālie meklēšanas kritēriji

INSPIRE metadatu elementi

Atslēgvārdi

Atslēgvārds

Telpisko datu un pakalpojumu klasifikācija

(telpisko datu kopām un telpisko datu kopu grupām)

Temata kategorija

Telpisko datu un pakalpojumu klasifikācija

(telpisko datu pakalpojumiem)

Telpisko datu pakalpojumu tipi

Telpisko datu kopu kvalitāte un validitāte

Izcelsme

Telpisko datu kopu kvalitāte un validitāte

Telpiskā izšķirtspēja

Atbilstības pakāpe īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti Direktīvas 2007/2/EK 7. panta 1. punktā

Specifikācija

Atbilstības pakāpe īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti Direktīvas 2007/2/EK 7. panta 1. punktā

Pakāpe

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

Ģeogrāfiskais izgriezums

Nosacījumi, kas attiecas uz piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem un to lietošanu

Piekļuves un lietošanas nosacījumi

Nosacījumi, kas attiecas uz piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem un to lietošanu

Publiskās piekļuves ierobežojumi

Publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par telpisko datu kopu un pakalpojumu izveidošanu, pārvaldīšanu, uzturēšanu un izplatīšanu

Atbildīgā persona

Publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par telpisko datu kopu un pakalpojumu izveidošanu, pārvaldīšanu, uzturēšanu un izplatīšanu

Atbildīgās personas loma

Kā meklēšanas kritēriji ir pieejami arī šādi INSPIRE metadatu elementi vai elementu kopas:

a)

resursa nosaukums;

b)

resursa atreferējums;

c)

resursa tips;

d)

unikāls resursa identifikators;

e)

laika piesaiste.

Tiek atbalstīti loģiskie un salīdzinājuma operatori, lai resursus varētu meklēt, kombinējot meklēšanas operatorus.

Tiek atbalstīts 2. tabulā iekļautais telpiskais operators, lai resursus varētu sameklēt, pamatojoties uz resursa ģeogrāfisko atrašanās vietu.

2.   tabula

Operatora nosaukums

Īpašība

Krusto

Nosaka to, ka ģeogrāfiskā izgriezuma INSPIRE metadatu elementam jākrusto definēta interešu zona

B   DAĻA

Operācijas

1.   OPERĀCIJU SARAKSTS

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punktam, meklēšanas pakalpojums nodrošina šā pielikuma 3. tabulā iekļautās operācijas.

3.   tabula

Operācija

Funkcija

Iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus

Nodrošina visu nepieciešamo informāciju par pakalpojumu un apraksta pakalpojuma spējas.

Meklēt metadatus

Operācija “meklēt metadatus” ļauj pieprasīt resursu INSPIRE metadatu elementus, pamatojoties uz vaicājuma formulējumu, ko iegūst no meklēšanas mērķpakalpojuma.

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2007/2/EK 12. pantam, meklēšanas pakalpojums atbalsta šā pielikuma 4. tabulā iekļautās operācijas.

4.   tabula

Operācija

Funkcija

Publicēt metadatus

Operācija “publicēt metadatus” ļauj rediģēt INSPIRE metadatu elementus resursos meklēšanas pakalpojumā (metadatu stūmējmehānismi vai vilcējmehānismi. Rediģēšana ir ievietošana, atjaunināšana un dzēšana.

Saites meklēšanas pakalpojums

Funkcija “saites meklēšanas pakalpojums” ļauj deklarēt meklēšanas pakalpojuma pieejamību resursu meklēšanai, izmantojot dalībvalsts meklēšanas pakalpojumu, vienlaicīgi saglabājot resursa metadatus īpašnieka atrašanās vietā.

Katras operācijas pieprasījuma un atbildes parametri papildina katras operācijas aprakstu un ir meklēšanas pakalpojuma tehniskās specifikācijas neatņemama sastāvdaļa.

2.   OPERĀCIJA “IEGŪT MEKLĒŠANAS PAKALPOJUMA METADATUS”

2.1.   Pieprasījums “iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus”

2.1.1.   Pieprasījuma “iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus” parametri

Pieprasījuma “iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus” parametrs norāda “iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus” atbildes satura dabisko valodu.

2.2.   “Iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus” atbilde

“Iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus” atbildē ietilpst šādas parametru kopas:

meklēšanas pakalpojuma metadati,

operāciju metadati,

valodas.

2.2.1.   “Meklēšanas pakalpojuma metadati” parametri

Meklēšanas pakalpojuma metadatu parametros ietilpst vismaz meklēšanas pakalpojuma INSPIRE metadatu elementi.

2.2.2.   “Operāciju metadati” parametri

“Operāciju metadati” parametrs nodrošina metadatus par meklēšanas pakalpojuma īstenotajām operācijām. Šie metadatu parametri apraksta katru operāciju un vismaz:

1)

“publicēt” metadatiem norāda, vai ir pieejams stūmējmehānisms, vilcējmehānisms vai abi;

2)

apraksta katru operāciju, šādā aprakstā iekļaujot datu apmaiņas aprakstu un tīkla adresi.

2.2.3.   Valodu parametrs

Nodrošina divus valodas parametrus:

atbildes valodas parametrs, kas norāda dabisko valodu, kas izmantota “iegūt meklēšanas pakalpojuma metadatus” atbildes parametros,

atbalstīto valodu parametrs, kurā iekļauts to dabisko valodu saraksts, kuras atbalsta meklēšanas pakalpojums.

3.   OPERĀCIJA “MEKLĒT METADATUS”

3.1.   Pieprasījums “meklēt metadatus”

Pieprasījumā “meklēt metadatus” ietilpst šādi parametri:

valoda,

vaicājums.

3.1.1.   Valodas parametrs

Valodas parametrs norāda dabisko valodu, kas pieprasīta “meklēt metadatus” atbildes saturam.

3.1.2.   Vaicājuma parametrs

Vaicājuma parametrā ietilpst meklēšanas kritēriju kopums, kā specificēts A daļā.

3.2.   “Meklēt metadatus” atbilde

3.2.1.   “Meklēt metadatus” atbildes parametrs

“Meklēt metadatus” atbildes parametrā ietilpst vismaz katra tā resursa INSPIRE metadatu elementi, kurš atbilst vaicājumam.

4.   OPERĀCIJA “PUBLICĒT METADATUS”

Funkcija “publicēt metadatus” ļauj publicēt INSPIRE metadatu elementus resursiem meklēšanas pakalpojumā. Ir divi varianti:

stūmējmehānisms: ir iespējams rediģēt to resursu INSPIRE metadatu elementus, kas pieejami no meklēšanas pakalpojuma,

vilcējmehānisms: ļauj dalībvalsts meklēšanas pakalpojumam attālināti iegūt resursu INSPIRE metadatu elementus.

Jāatbalsta vismaz viens no minētajiem variantiem.

4.1.   Stūmējmehānisms

4.1.1.   Pieprasījums “rediģēt metadatus”

4.1.1.1.   Pieprasījuma “rediģēt metadatus” parametrs

Pieprasījuma “rediģēt metadatus” parametrs nodrošina visu informāciju, kas pieprasīta par meklēšanas pakalpojumā ievietojamo, atjaunināmo vai dzēšamo resursu INSPIRE metadatu elementiem.

4.2.   Vilcējmehānisms

4.2.1.   Pieprasījums “vākt metadatus”

4.2.1.1.   Pieprasījuma “vākt metadatus” parametrs

Pieprasījuma “vākt metadatus” parametrs nodrošina visu informāciju par attālo vietu, kurai jāizgūst resursu pieejamie metadati. Tajā ietilpst vismaz telpisko datu īpašpakalpojuma INSPIRE metadatu elementi.

5.   OPERĀCIJA “SAITES MEKLĒŠANAS PAKALPOJUMS”

Operācija “saites meklēšanas pakalpojums” ļauj deklarēt šai regulai atbilstīgu meklēšanas pakalpojuma pieejamību resursu meklēšanai, izmantojot dalībvalsts meklēšanas pakalpojumu, vienlaicīgi saglabājot resursa metadatus īpašnieka atrašanās vietā.

5.1.   “Saites meklēšanas pakalpojuma” pieprasījums

5.1.1.   “Saites meklēšanas pakalpojuma” pieprasījuma parametrs

“Saites meklēšanas pakalpojuma” pieprasījuma parametrs nodrošina visu informāciju par šai regulai atbilstīgu publiskas iestādes vai trešās personas meklēšanas pakalpojumu, kas ļauj dalībvalsts meklēšanas pakalpojumam iegūt resursu metadatus, pamatojoties uz publiskas iestādes vai trešās personas meklēšanas pakalpojuma meklēšanas kritēriju kombināciju, un salīdzināt tos ar citu resursu metadatiem.


III PIELIKUMS

SKATĪŠANĀS PAKALPOJUMI

A   DAĻA

Operācijas

1.   OPERĀCIJU SARAKSTS

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punktam, skatīšanās pakalpojums nodrošina šā pielikuma 1. tabulā iekļautās operācijas.

1.   tabula

Operācija

Funkcija

Iegūt skatīšanās pakalpojuma metadatus

Nodrošina visu nepieciešamo informāciju par pakalpojumu un apraksta pakalpojuma spējas.

Iegūt karti

Rezultāts ir karte ar ģeogrāfisku un tematisku informāciju, kas iegūta no pieejamajām telpisko datu kopām. Karte ir telpiski piesaistīts attēls.

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2007/2/EK 12. pantam, skatīšanās pakalpojums atbalsta šā pielikuma 2. tabulā iekļautās operācijas.

2.   tabula

Operācija

Funkcija

Saites skatīšanās pakalpojums

Ļauj publiskai iestādei vai trešai personai deklarēt skatīšanās pakalpojumu savu resursu aplūkošanai, izmantojot dalībvalsts skatīšanās pakalpojumu, vienlaicīgi saglabājot skatīšanās spēju publiskās iestādes vai trešās puses atrašanās vietā.

Katras operācijas pieprasījuma un atbildes parametri papildina katras operācijas aprakstu un ir skatīšanās pakalpojuma tehniskās specifikācijas neatņemama sastāvdaļa.

2.   OPERĀCIJA “IEGŪT SKATĪŠANĀS PAKALPOJUMA METADATUS”

2.1.   “Iegūt skatīšanās pakalpojuma metadatus” pieprasījums

2.1.1.   Pieprasījuma “iegūt skatīšanās pakalpojuma metadatus” parametri

“Iegūt skatīšanās pakalpojuma metadatus” pieprasījuma parametrs norāda dabisko valodu, kādā pieprasīts “iegūt skatīšanās pakalpojuma metadatus” atbildes saturs.

2.2.   “Iegūt skatīšanās pakalpojuma metadatus” atbildes parametri

“Iegūt skatīšanās pakalpojuma metadatus” atbildē ietilpst šāda parametru kopa:

skatīšanās pakalpojuma metadati,

operāciju metadati,

valodas,

slāņu metadati.

2.2.1.   Skatīšanās pakalpojuma metadatu parametri

Skatīšanās pakalpojuma metadatu parametros ietilpst vismaz skatīšanās pakalpojuma INSPIRE metadatu elementi.

2.2.2.   Operāciju metadatu parametri

Operāciju metadatu parametrs apraksta skatīšanās pakalpojuma operācijas, un tajā ietilpst vismaz datu apmaiņas apraksts un katras operācijas tīkla adrese.

2.2.3.   Valodu parametri

Nodrošina divus valodas parametrus:

atbildes valodas parametrs, kas norāda dabisko valodu, kas izmantota “iegūt pakalpojuma metadatus” atbildes parametros,

atbalstīto valodu parametrs, kurā iekļauts to dabisko valodu saraksts, kuras atbalsta šis skatīšanās pakalpojums.

2.2.4.   Slāņu metadatu parametri

Katram slānim nodrošina 3. tabulā uzskaitītos metadatu elementus.

3.   tabula

Metadatu elementi

Apraksts

Resursa nosaukums

Slāņa nosaukums, kuru izmanto saziņā starp cilvēkiem, piemēram, slāņa norādīšanai izvēlnē

Resursa atreferējums

Slāņa atreferējums

Atslēgvārds

Papildu atslēgvārdi

Ģeogrāfiskais izgriezums

Minimālais slāņa aptvertās teritorijas izgriezuma taisnstūris visās atbalstītajās koordinātu atskaites sistēmās

Unikāls resursa identifikators

Slāņa izveidošanai izmantotā resursa unikāls resursa identifikators

Katram slānim nodrošina 4. tabulā uzskaitītos specifiskos parametrus.

4.   tabula

Parametrs

Apraksts

Nosaukums

Harmonizēts slāņa nosaukums

Koordinātu atskaites sistēmas

To koordinātu atskaites sistēmu saraksts, kurās slānis ir pieejams.

Stili

Slānim pieejamo renderēšanas stilu saraksts.

Stils sastāv no nosaukuma un unikāla identifikatora.

Apzīmējumu URL

Katra stila, valodas un dimensiju pāra apzīmējuma atrašanās vieta.

Dimensiju pāri

Norāda atbalstītos divdimensiju asu pārus daudzdimensiju telpisko datu kopām un telpisko datu kopu sērijām.

3.   OPERĀCIJA “IEGŪT KARTI”

3.1.   Pieprasījums “iegūt karti”

3.1.1.   Pieprasījuma “iegūt karti” parametri

Nodrošina 5. tabulā uzskaitītos pieprasījuma “iegūt karti” parametrus.

5.   tabula

Parametrs

Apraksts

Slāņi

Kartē iekļaujamo slāņu nosaukumu saraksts.

Stili

Katram slānim izmantojamo stilu saraksts.

Koordinātu atskaites sistēma

Kartes koordinātu atskaites sistēma.

Izgriezums

Divdimensiju kartes 4 stūru koordinātes izraudzītajam dimensijas pārim un izraudzītajā koordinātu atskaites sistēmā.

Attēla platums

Kartes platums pikseļos

Attēla augstums

Kartes augstums pikseļos

Attēla formāts

Izvadītā attēla formāts

Valoda

Atbildei izmantojamā valoda

Dimensiju pāris

Kartei izmantojamā divdimensiju ass Piemēram, ģeogrāfiskā dimensija un laiks

4.   OPERĀCIJA “SAITES SKATĪŠANĀS PAKALPOJUMS”

4.1.   “Saites skatīšanās pakalpojuma” pieprasījums

4.1.1.   “Saites skatīšanās pakalpojuma” pieprasījuma parametrs

Saites skatīšanās pakalpojuma parametrs nodrošina visu informāciju par šai regulai atbilstīgu publiskās iestādes vai trešās personas skatīšanās pakalpojumu, kas ļauj dalībvalsts skatīšanās pakalpojumam iegūt karti no publiskās iestādes vai trešās personas skatīšanās pakalpojuma un salīdzināt to ar citām kartēm.

B   DAĻA

Citi raksturlielumi

Skatīšanās pakalpojumam ir šādi raksturlielumi:

1.   Koordinātu atskaites sistēmas

Slāņiem ir jābūt vienlaicīgi aplūkojamiem, izmantojot vienu koordinātu atskaites sistēmu, un skatīšanās pakalpojumam ir jāatbalsta vismaz Direktīvas 2007/2/EK I pielikuma 1. punktā norādītās koordinātu atskaites sistēmas.

2.   Attēla formāts

Skatīšanās pakalpojumam jāatbalsta vismaz viens no šādiem attēla formātiem:

PNG (Portable Network Graphics) formāts,

nesaspiests GIF (Graphics Interchange Format).


20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 977/2009

(2009. gada 19. oktobris),

ar ko apstiprina maznozīmīgas izmaiņas tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Boerenkaas (GTĪ))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (1) un jo īpaši tās 9. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 11. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija izvērtēja Nīderlandes pieteikumu grozījuma apstiprināšanai specifikācijā attiecībā uz produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām Boerenkaas, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 149/2007 (2).

(2)

Pieteikuma mērķis ir grozīt specifikāciju, lai noteiktu, ka sezonālas ražošanas gadījumā pārbaudes ražošanas perioda laikā veic reizi sešās līdz astoņās nedēļās. Ja Boerenkaas gada ražošanas apjoms uzņēmumā ir mazāks par 25 000 kilogramu, pārbaudes veic divreiz gadā. Šīs izmaiņas ir ierosinātas tādēļ, lai maziem uzņēmumiem novērstu lielus pārbaužu izdevumus.

(3)

Komisija izskatīja minēto grozījumu un nolēma, ka tas ir pamatots. Ņemot vērā, ka grozījums ir maznozīmīgs Regulas (EK) Nr. 509/2006 11. panta 1. punkta nozīmē, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 8. panta 2. punktā un 9. pantā paredzēto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Produkta ar garantētām tradicionālām īpatnībām Boerenkaas specifikāciju groza atbilstīgi šīs regulas I pielikumam.

2. pants

Atjaunināta specifikācija ir sniegta šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 46, 16.2.2007., 18. lpp.


I PIELIKUMS

Produkta ar garantētām tradicionālām īpatnībām Boerenkaas specifikāciju groza šādi.

Ar šādiem teikumiem papildina specifikācijas 3.9. punktu par minimuma prasībām un procedūrām specifisko iezīmju pārbaudei:

“Ja Boerenkaas siera ražošana ir sezonāla, ražošanas perioda laikā pārbaudes veic reizi sešās līdz astoņās nedēļās. Ja Boerenkaas gada ražošanas apjoms uzņēmumā ir mazāks par 25 000 kilogramu, pārbaudes veic divreiz gadā.”


II PIELIKUMS

“3.   Produkta atjaunināta specifikācija

3.1.   Reģistrējamais(-ie) nosaukums(-i) (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 2. pants)

Boerenkaas (tikai holandiešu valodā)

3.2.   Vai nosaukums

ir specifisks pats par sevi

Image

izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Nosaukums Boerenkaas ir īpašā veidā saistīts ar produktu, ko tradicionāli gatavoja lauku saimniecībās no svaigpiena, kurš galvenokārt tika iegūts no šajās saimniecībās turēta ganāmpulka. Boeren nozīmē “lauksaimnieki”, tādējādi Boerenkaas ir siers, ko lauku saimniecībās gatavo lauksaimnieki.

3.3.   Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam

Image

Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu

Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4.   Produkta veids (kā norādīts II pielikumā)

1.3. grupa.

Siers

3.5.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 1. punkts)

Boerenkaas ir (pus-)cietais siers, ko ražo no svaiga govs, kazas, aitas vai bifeļmātes piena. Tauku saturs Boerenkaas sierā var atšķirties atkarībā no tauku satura pienā, kas izmantots kā izejviela.

Sieram var būt pievienotas ķimenes vai citas sēklas, garšaugi un/vai garšvielas. Jo vecāks ir siers un jo ilgāks ir tā nogatavināšanās process, jo cietāks un sausāks tas kļūst, šādi iegūstot cietu sieru.

Šo produktu nosaukumu piemēri ir Goudse Boerenkaas, Goudse Boerenkaas met kruiden, Edammer Boerenkaas, Leidse Boerenkaas, Boerenkaas van geitenmelk un Boerenkaas van schapenmelk.

3.6.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 2. punkts)

Var izmantot šādas izejvielas:

a)

svaigpiens;

b)

krējums vai vājpiens, vai puskrejots piens, kas tieši iegūts no a) apakšpunktā minētā piena;

c)

ūdens.

Izmantotais piens nedrīkst būt termiski apstrādāts virs 40 °C; fosfatāzes darbībai ir jāatbilst svaigpiena reakcijai.

Piens ir jāpārstrādā sierā 40 stundu laikā pēc tā izslaukšanas.

Palīgvielas un piedevas

a)

Pienskābi, propionskābi un smaržvielas veidojošas mikroorganismu kultūras (kas nav ģenētiski modificētas);

b)

himozīns (atbilstīgi lēmuma par piena produktiem 5. panta a) punktam);

c)

kalcija hlorīds;

d)

nātrija nitrāts;

e)

sēklas, garšaugi un/vai garšvielas;

f)

nātrija hlorīds (iesālot).

Ražošanas process

Svaigpienu sarecina aptuveni 30 °C temperatūrā 40 stundu laikā pēc tā izslaukšanas.

Paskābināšanu nodrošina jaukta pienskābes baktēriju celmu kultūra.

Pēc recekļa sagriešanas, izmaisīšanas un daļējas sūkalu notecināšanas sūkalu un siera graudu masu vienu vai divas reizes skalo ar karstu ūdeni, sasildot masu līdz maksimāli 37 °C temperatūrai.

Pēc apstrādes siera graudu masu pilda siera veidnēs.

Pirms presēšanas vai tās laikā sieram uzliek kazeīna marķējumu ar nosaukumu Boerenkaas, kuru var papildināt arī ar norādi par to, kāda veida piens ir izmantots šā siera gatavošanā.

Pēc presēšanas un paskābināšanas, kas ilgst vairākas stundas, sieru iegremdē 18 līdz 22 % vārāmās sāls šķīdumā (nātrija hlorīds).

Minimālais siera nogatavināšanās ilgums saimniecībā ir 13 dienas pēc dienas, kad sākusies pārstrāde vismaz 12 °C temperatūrā.

Lai iegūtu šim sieram raksturīgo garšu, to turpina nogatavināt īpašā nogatavināšanas telpā attiecīgajā saimniecībā vai siera tirdzniecības uzņēmuma noliktavās. Nogatavināšanās procesa ilgums var atšķirties – no dažām nedēļām līdz vairāk nekā gadam.

3.7.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 3. punkts)

Boerenkaas ir siers, ko izgatavo lauku saimniecībā no svaiga govs, kazas, aitas vai bifeļmātes piena. Vismaz pusei no piena jābūt iegūtai no tās pašas saimniecības ganāmpulka. Pārējo pienu drīkst iepirkt ne vairāk kā no divām citām piensaimniecībām, bet kopējais iepirktā piena daudzums nedrīkst pārsniegt pašā saimniecībā saražotā piena daudzumu.

Boerenkaas raksturīgo īpašību un attiecībā uz sastāvu izvirzīto prasību kopsavilkums

Īpašības

Goudse Boerenkaas

Leidse Boerenkaas

Edammer Boerenkaas

Boerenkaas (van geitenmelk), Boerenkaas (van schapenmelk), Boerenkaas (van buffelmelk)

Izejviela

govs piens

govs piens

govs piens

kazas piens, aitas piens, bifeļmātes piens

Forma

Gaudas siera forma (plakans cilindrs ar noapaļotām malām)

Leidenes siera forma (plakans cilindrs ar taisnām malām)

apaļa vai ovāla

 

Miza

balta līdz dzeltena, ja vajadzīgs – ar pārklājumu

sarkana miza, ja vajadzīgs – ar pārklājumu

balta līdz dzeltena, ja vajadzīgs – ar pārklājumu

balta līdz dzeltena, ja vajadzīgs – ar pārklājumu

Konsistence

stingra līdz mīksta un plastiska

stingra līdz mīksta; siers labi sagriežams

mīksta līdz stingra vai cieta, siers labi sagriežams

stingra līdz mīksta un plastiska

Acojums

regulārs visā siera slānī, acu diametrs no 2 līdz apm. 15 mm; bez plaisām (garākām par 1 cm)

ražošanas procesā iegūts neliels mazu acu daudzums, regulāri izvietots visā siera slānī, acu diametrs no 1 līdz 3 mm; bez plaisām

neliels acu daudzums, regulāri izvietots visā siera slānī, acu diametrs no 2 līdz apm. 8 mm; bez plaisām

vienmērīgs acojums viscaur siera slānī vai siera slānis bez acojuma

pH līmenis

pēc 12 dienām starp 5,20 un 5,40

pēc 12 dienām starp 5,20 un 5,30

pēc 12 dienām starp 5,20 un 5,30

pēc 12 dienām starp 5,10 un 5,30

Tauku saturs sausnā (%)

augsts tauku saturs, vismaz 48 %

30 % +, tauku saturs sausnā pārsniedz 30 % +, bet ir mazāks par 35 % vai 35 % +, tauku saturs sausnā pārsniedz 35 %, bet ir mazāks par 40 %

40 % +, tauku saturs sausnā pārsniedz 40 %, bet ir mazāks par 45 %

vismaz 45 % +

Maks. ūdens saturs

42,5 % (12 dienas pēc izgatavošanas)

45 % (12 dienas pēc izgatavošanas)

47 % (12 dienas pēc izgatavošanas)

46 % (12 dienas pēc izgatavošanas)

Sāls saturs (%)

0,4 % līdz maksimāli 4 % sāls sausā sierā

0,4 % līdz maksimāli 4 % sāls sausā sierā

0,4 % līdz maksimāli 5 % sāls sausā sierā

0,4 % līdz maksimāli 4 % sāls sausā sierā

Piedevas

iespējams, ķimenes, sēklas, garšaugi un/vai garšvielas

ķimenes

iespējams, ķimenes

iespējams, sēklas, garšaugi un/vai garšvielas

Minimālais nogatavināšanās termiņš

13 dienas pēc izgatavošanas

13 dienas pēc izgatavošanas

13 dienas pēc izgatavošanas

13 dienas pēc izgatavošanas

Minimālā nogatavināšanās temperatūra

12 °C

12 °C

12 °C

12 °C

Fosfatāzes aktivitāte

svaigpienam raksturīgais normālais līmenis

svaigpienam raksturīgais normālais līmenis

svaigpienam raksturīgais normālais līmenis

svaigpienam raksturīgais normālais līmenis

3.8.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 4. punkts)

Nosaukums Boerenkaas ir īpašā veidā saistīts ar produktu, ko tradicionāli gatavoja lauku saimniecībās no svaigpiena, kurš galvenokārt tika iegūts no šajās saimniecībās turēta ganāmpulka.

Līdz 1874. gadam visu pienu pārstrādāja attiecīgajā saimniecībā. Pēc minētā gada pakāpeniski ieviesa piena rūpniecisku apstrādi. Divdesmitā gadsimta sākumā siera ražošanā izmantoto pienu sāka pasterizēt. Pasterizācijas rezultātā tika zaudētas īpašības, kas raksturīgas lauku saimniecībās gatavotam sieram. Lauku saimniecībās turpināja tradicionālo piena pārstrādes metodi.

No svaigpiena ražotam sieram piemīt īpaši bagātīga garša, jo šādā pienā ir fermenti, proti, piena lipāze, un mikroorganismu flora, kas attīstās pienā slaukšanas laikā un pēc tās. Tāpēc šāda siera garšu raksturo kā bagātīgāku, spēcīgāku un izteiktāku. Pēc daudzu patērētāju domām, tieši šī ir tā īpašība, ar ko Boerenkaas siera garša atšķiras no rūpnieciski ražotu sieru garšas. Jo nogatavināšanas process ilgāks, jo garša ir izteiktāka.

Atbilstīgi lēmumam par siera produktu kvalitāti ar likumu par lauksaimniecības produktu kvalitāti 1982. gadā tika izdoti jauni noteikumi attiecībā uz siera kvalitāti, piena izcelsmi un ražošanas metodi. Attiecīgais valsts marķējums garantē, ka Boerenkaas ir lauku produkts, kas ražots no svaiga piena neilgi pēc tā izslaukšanas no galvenokārt tās pašas saimniecības ganāmpulka lopiem.

Ar šiem normatīvajiem aktiem tika paredzēta arī iespēja izmantot kazas, aitas un bifeļmātes pienu, to pievienojot govs pienam, kā arī ražot sieru no svaigpiena ar pazeminātu tauku saturu.

Iepriekšminētais skaidri apliecina, ka siera ražošanā izmantojamās izejvielas un ražošanas tehnoloģija ir īpaša.

3.9.   Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 4. pants)

Boerenkaas sieram kā tradicionālam garantētam produktam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 509/2006 piemēro šīs specifikācijas prasības, kas izklāstītas 3.6. punktā (Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam) un 3.7. punktā sniegtajā tabulā (Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 3. punkts)).

Ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām notiek katras saimniecības pārbaude, lai nodrošinātu, ka siera ražošanā izmanto svaigu nepasterizētu pienu (ne vecāku par 40 stundām), un pārbaudītu, kā tiek izmantots kazeīna marķējums. Reizi gadā tiek veiktas administratīvas pārbaudes, lai pārliecinātos, no kurām saimniecībām tiek ņemts ražošanā izmantojamais piens. Sastāva atbilstīguma pārbaudēs nosaka tauku saturu sausnā, ūdens saturu un sāls saturu sausnā. Šos parametrus pārbauda vienā laikā reizi sešās līdz astoņās nedēļās (1).

Turklāt pārbaudes nolūks ir novērtēt atbilstību citu veidu Boerenkaas siera raksturīgām īpašībām, kas norādītas 3.7. punkta tabulā. Šīs raksturīgo īpašību pārbaudes notiek vizuālas kontroles veidā, arī vienā laikā reizi sešās līdz astoņās nedēļās.


(1)  Ja Boerenkaas siera ražošana ir sezonāla, ražošanas perioda laikā pārbaudes veic reizi sešās līdz astoņās nedēļās. Ja ikgadējs Boerenkaas ražošanas apjoms uzņēmumā ir mazāks par 25 000 kilogramu, pārbaudes veic divreiz gadā.”


DIREKTĪVAS

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/25


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/114/EK

(2009. gada 16. septembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 87/372/EEK (3), ko papildina Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikums par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā (4) un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūcija par pēdējo posmu publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (GSM) (5), ir atzīta nepieciešamība Kopienas ekonomiskās attīstības interesēs pilnībā izmantot mūsdienīgu telesakaru tīklu piedāvātos resursus, jo īpaši mobilos radiosakarus. Tāpat ir atzīta arī vienreizējā iespēja, ko Eiropas mēroga mobilo sakaru faktiskai ieviešanai sniedz pāreja uz otrās paaudzes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru sistēmu.

(2)

890–915 MHz un 935–960 MHz frekvenču joslas rezervēja publisku Eiropas mēroga sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumiem, kurus paredzēts sniegt visās dalībvalstīs saskaņā ar kopēju specifikāciju, sauktu par GSM. Vēlāk tā sauktais joslas paplašinājums (880–890 MHz un 925–935 MHz) kļuva pieejams GSM darbībai, un šīs frekvenču joslas kopā ir pazīstamas kā 900 MHz josla.

(3)

Kopš 1987. gada tiek izstrādātas jaunas ciparu radio tehnoloģijas, kas nodrošina inovatīvus Eiropas mēroga elektroniskos sakarus un var darboties līdztekus GSM 900 MHz joslā tehnoloģiski neitrālākā reglamentējošā kontekstā. 900 MHz joslai piemīt labas izplatīšanās iezīmes, kas dod lielāku pārklājumu nekā augstāku frekvenču joslas, un tā ļauj nodrošināt mūsdienīgus balss, datu un multivides pakalpojumus mazapdzīvotos un lauku apvidos.

(4)

Lai palīdzētu sasniegt iekšējā tirgus mērķus un mērķus, kas izklāstīti Komisijas 2005. gada 1. jūnija Paziņojumā “i2010 iniciatīva – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, vienlaikus saglabājot GSM pieejamību lietotājiem visā Eiropā, un lai pēc iespējas palielinātu konkurenci, patērētājiem sniedzot plašu pakalpojumu un tehnoloģiju izvēli, būtu jārada iespēja 900 MHz joslu izmantot citām tehnoloģijām, tādējādi ļaujot papildus piedāvāt saderīgus un mūsdienīgus Eiropas mēroga pakalpojumus, kas darbotos līdztekus GSM.

(5)

Turpmākā 900 MHz joslas izmantošana un jo īpaši jautājums par to, cik ilgi GSM būs atskaites tehnoloģija tehniskai līdzāspastāvēšanai šajā joslā, ir iekšējam tirgum stratēģiski svarīgs jautājums. Tas būtu jāizskata kopā ar citiem Kopienas bezvadu piekļuves politikas jautājumiem turpmākajās radiofrekvenču spektra politikas programmās, kas tiks pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (6). Šajās programmās ciešā sadarbībā ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK (7), tiks noteikti politikas virzieni un radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģiskās plānošanas mērķi.

(6)

Iespējams, ka 900 MHz joslas izmantojuma liberalizācija varētu radīt konkurences izkropļojumus. Jo īpaši, ja atsevišķiem mobilo sakaru operatoriem nav piešķirts frekvenču spektrs 900 MHz joslā, tie varētu atrasties neizdevīgākā situācijā izmaksu un efektivitātes ziņā salīdzinājumā ar operatoriem, kas spēs nodrošināt trešās paaudzes (3G) pakalpojumus šajā joslā. Atbilstīgi reglamentējošajiem noteikumiem par elektroniskajiem sakariem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (8) dalībvalstis var grozīt un/vai pārskatīt frekvenču spektra izmantošanas tiesības, un līdz ar to dalībvalstīm ir mehānisms, ar ko nepieciešamības gadījumā novērst šādus iespējamus konkurences izkropļojumus.

(7)

Dalībvalstīm grozītā Direktīva 87/372/EEK būtu jātransponē sešos mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Lai gan tas neliek dalībvalstīm izmainīt spēkā esošās izmantošanas tiesības vai uzsākt atļaujas izsniegšanas procedūru, tomēr dalībvalstīm jāizpilda Direktīvā 2002/20/EK noteiktās prasības, kad 900 MHz josla ir darīta pieejama saskaņā ar šo direktīvu. To darot, tām jo īpaši būtu jāizpēta, vai šīs direktīvas īstenošana varētu izkropļot konkurenci attiecīgajos mobilo sakaru tirgos. Ja dalībvalstis secina, ka tas tā ir, tām būtu jāapsver, vai ir objektīvi pamatoti un samērīgi grozīt izmantošanas tiesības operatoriem, kam piešķirtas 900 MHz frekvenču izmantošanas tiesības, un atbilstošā gadījumā pārskatīt šīs izmantošanas tiesības un sadalīt tās atkārtoti, lai novērstu šādus konkurences izkropļojumus. Pirms pieņemt jebkādu lēmumu par šādu rīcību, būtu jānotiek sabiedriskai apspriešanai.

(8)

Ikviens spektrs, kas saskaņā ar šo direktīvu darīts pieejams, būtu jāpiešķir pārredzamā veidā un tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgajos tirgos nav konkurences izkropļojumu.

(9)

Lai citas sistēmas varētu darboties līdztekus GSM tajā pašā joslā, būtu jāizvairās no kaitīgiem traucējumiem, izmantojot tehniskā lietojuma noteikumus, kas piemērojami citām sistēmām, kuras nav GSM, darbojoties 900 MHz joslā.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (9) ļauj Komisijai pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvam izmantojumam.

(11)

Pēc Komisijas lūguma Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference (CEPT) izstrādāja tehniskus ziņojumus, kas rāda UMTS (Universal Mobile Telecommunications System) spēju 900 MHz joslā darboties līdztekus GSM sistēmām. Tāpēc 900 MHz josla būtu jāatver UMTS, kas ir sistēma, kura var darboties līdztekus GSM sistēmām, kā arī citām sistēmām, tiklīdz var pierādīt, ka tās spēj darboties līdztekus GSM, saskaņā ar procedūru, kas radiofrekvenču spektra lēmumā noteikta radiofrekvenču spektra pieejamības un efektīva izmantojuma saskaņotu nosacījumu pieņemšanai. Ja dalībvalsts nolemj piešķirt izmantošanas tiesības sistēmām, kas izmanto UMTS 900 specifikāciju, radiofrekvenču spektra lēmuma un Direktīvas 2002/21/EK noteikumu īstenošana nodrošinās, ka šādas sistēmas ir aizsargātas no kaitīgiem traucējumiem, ko izraisa citu sistēmu darbība.

(12)

Būtu jānodrošina atbilstoša aizsardzība starp to joslu lietotājiem, uz kurām attiecas šī direktīva, un blakus esošo joslu lietotājiem. Turklāt būtu jāņem vērā potenciālās sistēmas aviācijas sakariem virs 960 MHz augstākas radiofrekvences un kuras šajā nozarē piedalās ES politikas mērķu īstenošanā. CEPT šajā jautājumā ir sniegusi tehnisku ieteikumu.

(13)

Spektra pārvaldības un pieejamības elastība būtu jāpalielina, lai veicinātu elektronisko sakaru iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu. Tāpēc 900 MHz joslai vajadzētu būt atvērtai citām sistēmām citu Eiropas mēroga pakalpojumu sniegšanai, tiklīdz var pierādīt, ka tās var darboties līdztekus GSM sistēmām.

(14)

Lai 900 MHz joslā līdztekus GSM sistēmām varētu izmantot jaunas ciparu tehnoloģijas, būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 87/372/EEK un jāatceļ šīs joslas rezervācija tikai GSM sistēmām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 87/372/EEK

Direktīvu 87/372/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

1.   Saskaņā ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (10), dalībvalstis 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču joslas (900 MHz josla) dara pieejamas GSM un UMTS sistēmām, kā arī citām zemes sistēmām, kas spējīgas nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, darbojoties līdztekus GSM sistēmām.

2.   Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis pārbauda, vai spēkā esošais 900 MHz joslas piešķīrums konkurējošajiem mobilo sakaru operatoriem attiecīgās dalībvalsts teritorijā neradīs konkurences kropļojumus konkrētajā mobilo sakaru tirgū, un, ja tas ir pamatoti un samērīgi, tās risina šādu konkurences kropļojumu jautājumu saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (11).

2)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“GSM sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētiem GSM standartiem, it īpaši EN 301502 un EN 301511;

b)

“UMTS sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētiem UMTS standartiem, it īpaši EN 301 908-1, EN 301 908-2, EN 301 908-3 un EN 301 908-11.”;

3)

direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 9. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.”;

4)

svītro 4. pantu.

2. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  2009. gada 25. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 196, 17.7.1987., 85. lpp.

(4)  OV L 196, 17.7.1987., 81. lpp.

(5)  OV C 329, 31.12.1990., 25. lpp.

(6)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(7)  OV L 198, 27.7.2002., 49. lpp.

(8)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(9)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(10)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(11)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.”;


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Eiropas Parlaments un Padome

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/28


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 16. septembris)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu

(2009/764/EK)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (2) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu atlaistiem darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem reintegrēties darba tirgū.

(2)

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu šā fonda līdzekļus drīkst izmantot ne vairāk kā EUR 500 miljonu apmērā gadā.

(3)

Spānija 2008. gada 29. decembrī iesniedza pieteikumu izmantot EGF līdzekļus saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu tekstila nozarē. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Tāpēc Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 3 306 750 apmērā.

(4)

Portugāle 2009. gada 23. janvārī iesniedza pieteikumu izmantot EGF līdzekļuss aistībā ar darbinieku skaita samazināšanu tekstila nozarē. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Tāpēc Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 832 800 apmērā.

(5)

Tādēļ jāizmanto EGF līdzekļi, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Spānijas un Portugāles iesniegtajiem pieteikumiem,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus izmanto, lai nodrošinātu summu EUR 4 139 550 apmērā saistību un maksājumu apropriācijām.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Komisija

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/30


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 15. oktobris)

par Francijas iesniegto pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu no transportlīdzekļu nodokļa noteikumiem atbilstīgi 6. panta 2. punkta b) apakšpunktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7761)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/765/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (1) un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Kā noteikts 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā Direktīvā 1999/62/EK, dalībvalstis var piemērot samazinātas nodokļu likmes vai atbrīvojumus transportlīdzekļiem, kuru kustībai pa to reģistrācijas dalībvalsts publiskās lietošanas autoceļiem ir gadījuma raksturs un kurus izmanto fiziskās vai juridiskās personas, kuru galvenā nodarbošanās nav kravu pārvadāšana, – ar nosacījumu, ka šo transportlīdzekļu veiktie pārvadājumi nerada konkurences kropļojumus. Samazinātas nodokļu likmes vai atbrīvojumus drīkst piemērot ar Komisijas atļauju.

(2)

Francija ir pieprasījusi Komisijai atjaunot līdz 2014. gada 31. decembrim Komisijas Lēmumā 2005/449/EK (2) paredzēto nolīgumu par atbrīvojumu no transportlīdzekļu nodokļa atbilstīgi Direktīvai 1999/62/EK attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru masa ir 12 tonnas vai vairāk un kurus izmanto vienīgi saistībā ar sabiedriskajiem un rūpnieciskajiem darbiem Francijā.

(3)

Direktīvas 1999/62/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, jo šos transportlīdzekļus pastāvīgi neizmanto uz koplietošanas ceļiem, nedz arī preču pārvadāšanai, turklāt to atbrīvošana no transportlīdzekļu nodokļa nerada konkurences kropļojumu, jo šos transportlīdzekļus var izmantot vienīgi to preču pārvadāšanai, kuras ir tajos pastāvīgi uzstādītas un ko izmanto darbībām, kurām tās ir paredzētas.

(4)

Lai sniegtu Komisijai iespēju izskatīt pieteikumu atbrīvošanai no transportlīdzekļu nodokļa noteikumiem, atļauja jāpiešķir uz ierobežotu laikposmu.

(5)

Tāpēc Francijas pieprasītais atbrīvojums ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija ar šo sniedz atļauju līdz 2014. gada 31. decembrim atbilstīgi Direktīvas 1999/62/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunktam piešķirt atbrīvojumu no transportlīdzekļu nodokļa turpmāk norādītajiem transportlīdzekļiem, kuru masa ir 12 tonnas vai vairāk un kurus izmanto vienīgi pastāvīgi uzstādīta aprīkojuma pārvadāšanai sabiedriskiem un rūpnieciskiem darbiem Francijā:

1)

pašgājēji pacēlējmehānismi un kraušanas iekārtas (celtņi, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas);

2)

pārvietojami sūkņi vai sūkņu stacijas, kas pastāvīgi uzstādītas uz šasijas;

3)

pārvietojami motorkompresori, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas;

4)

betona maisītāji un betona sūkņi, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas (izņemot betonvedējus-maisītājus betona masas transportēšanai);

5)

pārvietojami ģeneratoragregāti, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas;

6)

pārvietojamas urbšanas mašīnas, kas pastāvīgi uzstādītas uz šasijas.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 15. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.

(2)  OV L 158, 21.6.2005., 23. lpp.


20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/32


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 16. oktobris)

par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7801)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/766/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (1) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Visās dalībvalstīs 890–915 un 935–960 MHz frekvenču josla bija rezervēta un paredzēta publisko Eiropas šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumu darbībai saskaņā ar vienotu standartu, kurš noteikts Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (2), un papildināts ar Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikumu par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā (3) un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūciju par publisku Eiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotas ieviešanas Kopienā beidzamo posmu (GSM) (4).

(2)

Direktīva 87/372/EEK ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/114/EK (5), darot pieejamu 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču joslu (900 MHz joslu) arī universālajai mobilo telesakaru sistēmai (UMTS) un citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus līdztekus globālajai mobilo sakaru sistēmai (GSM), saskaņā ar tehniskajiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Lēmumam Nr. 676/2002/EK (turpmāk – “Radiofrekvenču spektra lēmums”). Tāpēc jāpieņem tehniski pasākumi, lai nodrošinātu GSM un citu sistēmu līdzāspastāvēšanu 900 MHz joslā.

(3)

1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla (1 800 MHz josla) jau ir pieejama GSM sistēmu darbībai, un to šobrīd izmanto GSM sistēmas visā Eiropā. Piekļuve 1 800 MHz joslai, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 900 MHz joslai, būtu jāattiecina arī uz citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus līdztekus GSM sistēmām.

(4)

Pašreizējais GSM izmantojums 1 800 MHz frekvenču joslā ir aizsargājams visā Kopienā, kamēr vien pēc šī pakalpojuma ir vērā ņemams pieprasījums, – atbilstīgi Direktīvā 87/372/EEK piemērotajam principam par GSM lietojuma aizsardzību 900 MHz joslā.

(5)

Saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu Komisija 2006. gada 5. jūlijā pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru pārvalžu konferenci (turpmāk – “CEPT”) izstrādāt pēc iespējas mazāk ierobežojošus tehniskos nosacījumus attiecībā uz frekvenču joslām, ko aplūko WAPECS (bezvadu piekļuves politika elektronisko sakaru pakalpojumiem) kontekstā un kas ietver arī 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu.

(6)

Tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojuma neitralitāte ir politikas mērķi, ko Radiofrekvenču spektra politikas grupas (turpmāk – RSPG) 2005. gada 23. novembra atzinumā par WAPECS dalībvalstis atbalstījušas, lai nodrošinātu elastīgāku spektra izmantojumu. RSPG atzinumā par WAPECS teikts, ka minētie politikas mērķi jāievieš pakāpeniski, nevis pēkšņi, lai tādējādi izvairītos no tirgus traucējumiem. Komisija tās uzskatus par elastīgāku radiofrekvenču spektra izmantojumu izklāstījusi Komisijas paziņojumā “Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību” (6), kurā cita starpā uzsver, ka līdz ar spektra elastīga izmantojuma ieviešanu elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām nepieciešams saskaņots un samērīgs risinājums attiecībā uz otrās un trešās paaudzes mobilo sakaru frekvenču joslām.

(7)

Atbilstīgi Direktīvā 87/372/EEC piemērotajam principam par 900 MHz joslas pieejamības paplašināšanu, arī līdz šim GSM izmantotajai 1 800 MHz joslai jābūt paredzētai GSM un citām sauszemes sistēmām, kas līdztekus GSM sistēmām spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus; turklāt dalībvalstu pienākums ir īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai GSM sistēmu nepārtrauktu darbību aizsargātu no kaitīgiem traucējumiem.

(8)

Jānodrošina jebkuras citas 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslā ieviestās sistēmas tehniskā savietojamība gan ar blakustīkliem, ko minētajās joslās apsaimnieko citi tiesību turētāji, gan tehniskā savietojamība ar 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas blakusjoslu izmantojumu.

(9)

Runājot par harmonizācijas pasākumiem saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, tehnisko savietojamību uzskatāmi parāda savietojamības pētījumi, ko CEPT veikusi Komisijas uzdevumā. Minētie pētījumi varētu palīdzēt definēt tehniskos nosacījumus, lai tādējādi nodrošinātu, ka līdztekus varētu darboties arvien vairāk sauszemes sistēmu, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus. Ir jāizveido minēto tehniski savietojamo sistēmu saraksts, kurā Komisijai ar Radiofrekvenču spektra komitejas palīdzību un saskaņā ar WAPECS principiem pēc vajadzības jāizdara grozījumi, lai to sistēmu skaits, kam būtu harmonizēta piekļuve 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslai, laika gaitā arvien pieaugtu.

(10)

Pamatojoties uz tehniskiem pētījumiem, jo īpaši uz CEPT Elektronisko sakaru komitejas (ESK) 82. un 96. ziņojumu, un rīkojoties saskaņā ar 2006. gada 5. jūlijāCEPT 19. ziņojumā piešķirto pilnvarojumu, CEPT secināja, ka UMTS/900/1 800 tīklus pilsētās, priekšpilsētās un lauku apvidos var ieviest līdztekus GSM900/1 800 tīkliem, ja starp blakustīklu operatoru raidjoslām ir pietiekama distance.

(11)

Ņemot vērā tirgus pieprasījumu minētajās joslās ieviest UMTS, CEPT pilnvarojuma rezultātā gūtie secinājumi būtu piemērojami Kopienā un jāīsteno dalībvalstīs nekavējoties. Turklāt dalībvalstu pienākums ir gādāt, lai UMTS būtu pietiekami droša attiecībā uz blakusjoslu sistēmām.

(12)

Lai palielinātu elastību, vienlaikus harmonizētās joslās saglabājot elektronisko sakaru pakalpojumu nepieciešamo Eiropas mēroga pārklājumu, būtu arī jādod iespēja dalībvalstīm atļaut 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslā (līdztekus GSM un citām noteiktām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus) ieviest arī citas sistēmas, ja vien tās nodrošina šādu sauszemes sistēmu līdzāspastāvēšanu.

(13)

Radiofrekvenču spektra tehniskajā pārvaldībā ietilpst radiofrekvenču spektra harmonizācija un piešķiršana. Minētajai harmonizācijai jāatspoguļo Kopienas līmenī noteiktu vispārējo politikas principu prasības. Tomēr radiofrekvenču spektra tehniskā pārvaldība neattiecas nedz uz piešķiršanas un licencēšanas procedūrām (tostarp uz darbības ilgumu), nedz arī uz lēmuma pieņemšanu par to, vai radiofrekvenču piešķiršanas procesā izmantojamas konkursu procedūras.

(14)

Valstu pašreizējās situācijas atšķirības var radīt konkurences traucējumus. Spēkā esošie reglamentējošie noteikumi ir instrumenti, kurus izmantojot, dalībvalstis šīs problēmas var risināt samērīgi, nediskriminējoši, objektīvi, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 87/372/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (8).

(15)

Uz radiofrekvenču spektra izmantošanu attiecas Kopienas tiesību aktu prasības sabiedrības veselības aizsardzības jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (9) un Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai (10). Radioiekārtu atbilstību veselības aizsardzības prasībām nodrošina šo iekārtu atbilstība pamatprasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (11).

(16)

Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu 900 MHz un 1 800 MHz joslas efektīvu izmantojumu, pārvaldēm jāturpina pētījumi, lai uzlabotu efektivitāti un inovatīvu izmantojumu. Ar nolūku pārskatīt šo lēmumu tā, lai tas attiektos arī uz papildu tehnoloģijām, minētie pētījumi, kā arī turpmākus uzdevumus īstenojot veiktie CEPT pētījumi varētu uzskatāmi parādīt, ka līdztekus GSM un UMTS arī citas sistēmas spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru sauszemes pakalpojumus un (īstenojot piemērotus pasākumus) tehnisko savietojamību ar GSM un UMTS.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma mērķis ir harmonizēt 900 MHz joslas (saskaņā ar Direktīvu 87/372/EEK) un 1 800 MHz joslas pieejamības un efektīva izmantojuma tehniskos nosacījumus sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus.

2. pants

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a)

“GSM sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētajiem GSM standartiem, jo īpaši EN 301 502 un EN 301 511;

b)

“900 MHz josla” ir 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču josla;

c)

“1 800 MHz josla” ir 1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla.

3. pants

Sauszemes sistēmas, kas līdztekus GSM sistēmām spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus 900 MHz joslā Direktīvas 87/372/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē, ir uzskaitītas pielikumā. Uz tām attiecas pielikumā norādītie nosacījumi un īstenošanas termiņi.

4. pants

1.   1 800 MHz joslu līdz 2009. gada 9. novembrim paredz un dara pieejamu GSM sistēmām.

2.   1 800 MHz joslu paredz un dara pieejamu pielikumā uzskaitītajām citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, saskaņā ar tajā norādītajiem nosacījumiem un īstenošanas termiņiem.

5. pants

1.   Dalībvalstis 900 MHz un 1 800 MHz joslu var paredzēt un darīt pieejamu citām pielikumā nenorādītām sauszemes sistēmām, ja vien:

a)

šādas sistēmas iespējams izmantot līdztekus GSM sistēmām;

b)

šādas sistēmas iespējams izmantot līdztekus citām pielikumā uzskaitītajām sistēmām gan to apraides dalībvalstī, gan kaimiņdalībvalstu teritorijā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai 3. pantā un 4. panta 2. punktā, kā arī šī panta 1. punktā minētās citas sistēmas būtu pietiekami drošas attiecībā uz blakusjoslu sistēmām.

6. pants

Dalībvalstis arī turpmāk pārbauda 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas izmantojumu, lai nodrošinātu to efektīvu izmantojumu, un jo īpaši Komisijai ziņo par vajadzību pārskatīt pielikumu.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 16. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Viviane REDING


(1)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 196, 17.7.1987., 85. lpp.

(3)  OV L 196, 17.7.1987., 81. lpp.

(4)  OV C 329, 31.12.1990., 25. lpp.

(5)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp.

(6)  COM(2007) 50.

(7)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(8)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(9)  OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.

(10)  OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp.

(11)  OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.


PIELIKUMS

SAUSZEMES SISTĒMAS, KAS MINĒTAS 3. PANTĀ UN 4. PANTA 2. PUNKTĀ

Ja starp blakustīkliem nav noslēgti ne divpusēji, ne daudzpusēji nolīgumi, tad tabulā norādītos tehniskos parametrus piemēro kā būtisku blakustīklu līdzāspastāvēšanas nosacījumu; taču tas neizslēdz, ka šādu tīklu operatori var noslēgt vienošanos par mazāk ierobežojošiem tehniskajiem parametriem.

Sistēmas

Tehniskie parametri

Īstenošanas termiņš

UMTS, kas atbilst ETSI publicētajiem UMTS standartiem, jo īpaši EN 301 908-1, EN 301 908-2, EN 301 908-3 un EN 301 908-11

1.

Starp divu UMTS blakustīklu operatoru raidjoslām ir vismaz 5 MHz vai lielāka distance

2.

Starp UMTS un GSM blakustīklu operatoru raidjoslām ir vismaz 2,8 MHz vai lielāka distance

2010. gada 9. maijs


20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/36


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 16. oktobris)

par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7806)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/767/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (1) un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Administratīvās vienkāršošanas pienākumi, kas dalībvalstīm noteikti Direktīvas 2006/123/EK II nodaļā, jo īpaši tās 5. un 8. pantā, ietver pienākumu vienkāršot procedūras un formalitātes, kas piemērojamas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu sniegšanas darbībai un tās veikšanai, un pienākumu nodrošināt, ka šādas procedūras un formalitātes var viegli veikt pakalpojumu sniedzēji no attāluma un elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus.

(2)

Procedūru un formalitāšu veikšanai, izmantojot vienotos kontaktpunktus, jābūt iespējamai starp dalībvalstīm, kā izklāstīts Direktīvas 2006/123/EK 8. pantā.

(3)

Lai izpildītu pienākumu vienkāršot procedūras un formalitātes un veicinātu vienoto kontaktpunktu izmantošanu starp dalībvalstīm, elektroniski veicamajām procedūrām jābūt balstītām uz vienkāršiem risinājumiem, arī attiecībā uz elektronisko parakstu izmantošanu. Ja pēc pienācīga konkrēto procedūru un formalitāšu riska novērtējuma uzskata, ka ir vajadzīgs augsts drošības līmenis vai augsta līdzvērtība parakstam rokrakstā, no pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atsevišķām procedūrām un formalitātēm var pieprasīt uz kvalificēta sertifikāta balstītus uzlabotus elektroniskos parakstus, kas radīti ar drošu paraksta radīšanas ierīci vai bez tās.

(4)

Kopienas e-parakstu sistēma tika noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvā 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (2). Lai veicinātu uz kvalificēta sertifikāta balstītu uzlabotu elektronisko parakstu efektīvu izmantošanu starp dalībvalstīm, ir jāvairo uzticamība šādiem elektroniskajiem parakstiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir nodibināts parakstītājs vai sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kas izsniedz kvalificētu sertifikātu. To varētu īstenot, atvieglojot drošu piekļuvi informācijai, kas vajadzīga elektronisko parakstu validēšanai, jo īpaši informācijai, kas attiecas uz sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, kurus pārrauga/akreditē dalībvalstī, un to piedāvātajiem pakalpojumiem.

(5)

Ir jānodrošina, ka dalībvalstis šo informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot vienotu veidni, lai veicinātu tās izmantošanu un nodrošinātu pietiekamu precizitātes līmeni, kas ļautu saņemošajai personai validēt elektronisko parakstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Elektronisko parakstu izmantošana un pieņemšana

1.   Ja tas ir pamatots ar saistīto risku pienācīgu novērtējumu un ir saskaņā ar Direktīvas 2006/123/EK 5. panta 1. un 3. punktu, dalībvalstis atsevišķu procedūru un formalitāšu veikšanai ar vienoto kontaktpunktu starpniecību atbilstoši Direktīvas 2006/123/EK 8. pantam var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs izmanto uz kvalificēta sertifikāta balstītus uzlabotus elektroniskos parakstus, kas radīti ar drošu paraksta radīšanas ierīci vai bez tās, kā definēts un noteikts Direktīvā 1999/93/EK.

2.   Dalībvalstis pieņem jebkuru uz kvalificēta sertifikāta balstītu uzlabotu parakstu, kas radīts ar drošu paraksta radīšanas ierīci vai bez tās, 1. punktā minēto procedūru un formalitāšu veikšanai, neskarot dalībvalstu iespēju ierobežot šo pieņemšanu līdz uzlabotiem elektroniskajiem parakstiem, kas balstīti uz kvalificētu sertifikātu un radīti, izmantojot drošu paraksta radīšanas ierīci, ja tas ir saskaņā ar 1. punktā minēto riska novērtējumu.

3.   Dalībvalstis nepieņem uz kvalificēta sertifikāta balstītus uzlabotus elektroniskos parakstus, kas radīti ar drošu paraksta radīšanas ierīci vai bez tās, ja noteiktās prasības rada pakalpojumu sniedzējiem šķēršļus procedūru elektroniskā izmantošanā ar vienoto kontaktpunktu starpniecību.

4.   Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm pieņemt elektroniskos parakstus, kas nav uz kvalificēta sertifikāta balstīti uzlaboti elektroniskie paraksti, kuri radīti ar drošu paraksta radīšanas ierīci vai bez tās.

2. pants

Uzticamo sarakstu izveide, uzturēšana un publicēšana

1.   Visas dalībvalstis atbilstīgi pielikumā izklāstītajām tehniskajām specifikācijām izveido, uztur un publicē “uzticamo sarakstu”, kurā ietverta minimālā informācija par sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas izsniedz kvalificētus sertifikātus iedzīvotājiem un ko dalībvalsts pārrauga/akreditē.

2.   Dalībvalstis, kā minimums, izveido un publicē uzticamo sarakstu cilvēklasāmā formā atbilstīgi pielikumā izklāstītajām specifikācijām.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju par struktūru, kura atbild par uzticamā saraksta izveidi, uzturēšanu un publicēšanu, saraksta publicēšanas vietu un izmaiņu veikšanu sarakstā.

3. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no 2009. gada 28. decembra.

4. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 16. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(2)  OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.


Eiropas Centrālā banka

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/38


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2009. gada 6. oktobris),

ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem

(ECB/2009/22)

(2009/768/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 105. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 11.6. pantu, kā arī 17., 22. un 23. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālā banka (ECB) piedalās TARGET2, lai TARGET2 apstrādātu ECB un tās klientu maksājumus un lai ar TARGET2 starpniecību sniegtu norēķinu pakalpojumus klīringa un norēķinu iestādēm, t. sk. ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) izveidotām iestādēm, ar nosacījumu, ka tās uzrauga kompetenta iestāde un ka to piekļuvi TARGET2-ECB apstiprinājusi ECB Padome.

(2)

ECB Valde ir pieņēmusi 2007. gada 24. jūlija Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (1).

(3)

Lēmums ECB/2007/7 būtu jāgroza: a) ņemot vērā Vienotās platformas jauno versiju; b) lai precizētu dažus ar atrašanās vietu saistītus pārraudzības principus, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus euro; c) lai atspoguļotu vairākus citus tehniskus un redakcionālus labojumus un precizējumus un d) lai svītrotu ar migrāciju uz TARGET2 saistītos noteikumus, kurus vairs nepiemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Lēmuma ECB/2007/7 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)

sniedz norēķinu pakalpojumus iestādēm, kas pārvalda papildsistēmas, t. sk. iestādēm, kas dibinātas ārpus EEZ, ar nosacījumu, ka uz tām attiecas kompetentās iestādes veikta pārraudzība, tās atbilst ECB interneta lapā kopā ar grozījumiem publicētajām pārraudzības prasībām par tādas infrastruktūras atrašanās vietu, kas sniedz pakalpojumus euro (2), un to piekļuvi TARGET2-ECB apstiprinājusi Padome.

2. pants

Lēmuma ECB/2007/7 pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šā lēmuma 1. pants un šā lēmuma pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts stājas spēkā 2009. gada 23. oktobrī.

2.   Pārējie šā lēmuma noteikumi stājas spēkā 2009. gada 23. novembrī.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 6. oktobrī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 237, 8.9.2007., 71. lpp.

(2)  Eurosistēmas pašreizējā politika attiecībā uz infrastruktūras atrašanās vietu izklāstīta šādos dokumentos, kas pieejami ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu: a) Policy statement on euro payment and settlement systems located outside the euro area, 1998. gada 3. novembris; b) The Eurosystem’s policy line with regard to consolidation in central counterparty clearing, 2001. gada 27. septembris; c) The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling in euro-denominated payment transactions, 2007. gada 19. jūlijs; d) The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling euro-denominated payment transactions: specification of “legally and operationally located in the euro area”, 2008. gada 20. novembris.”


PIELIKUMS

Lēmuma ECB/2007/7 pielikumu groza šādi.

1.

1. pantu groza šādi:

a)

papildsistēmas (ancillary system) definīciju aizstāj ar šādu:

“—

“ancillary system (AS)” means a system managed by an entity that is subject to supervision and/or oversight by a competent authority and complies with the oversight requirements for the location of infrastructures offering services in euro, as amended from time to time and published on the ECB website (1), in which payments and/or financial instruments are exchanged and/or cleared while the resulting monetary obligations are settled in TARGET2 in accordance with Guideline ECB/2007/2 and a bilateral arrangement between the ancillary system and the relevant CB,

b)

Banku direktīvas (Banking Directive) definīciju svītro;

c)

TARGET2 tehniskās kļūdas (technical malfunction of TARGET2) definīciju aizstāj ar šādu:

“—

“technical malfunction of TARGET2” means any difficulty, defect or failure in the technical infrastructure and/or the computer systems used by TARGET2-ECB, or any other event that makes it impossible to execute and complete the same-day processing of payments in TARGET2-ECB.”

2.

Ar šādu pantu aizstāj 4. pantu:

“Article 4

Access criteria

Entities managing ancillary systems (including entities established outside the EEA) and acting in that capacity, whose access to TARGET2-ECB has been approved by the Governing Council, shall be the only entities that are eligible for participation in TARGET2-ECB.”

3.

7. pantu groza šādi.

Ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.   Unless otherwise requested by the participant, its BIC(s) shall be published in the TARGET2 directory.”

Pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Participants acknowledge that the ECB and other CBs may publish participants’ names and BICs.”

4.

Ar šādu punktu aizstāj 10. panta 1. punktu:

“1.   The ECB shall open and operate at least one PM account for each participant. Upon request by a participant acting as a settlement bank, the ECB shall open one or more sub-accounts in TARGET2-ECB to be used for dedicating liquidity.”

5.

Iekļauj šādu 12. panta 3. punktu:

“3.   The SSP determines the timestamp for the processing of payment orders on the basis of the time when it receives and accepts the payment order.”

6.

Ar šādu pantu aizstāj 13. pantu:

“Article 13

Priority rules

1.   Instructing participants shall designate every payment order as one of the following:

(a)

normal payment order (priority class 2);

(b)

urgent payment order (priority class 1); or

(c)

highly urgent payment order (priority class 0).

If a payment order does not indicate the priority, it shall be treated as a normal payment order.

2.   Highly urgent payment orders may only be designated by:

(a)

CBs; and

(b)

participants, in cases of payments to and from CLS International Bank and liquidity transfers in relation to ancillary system settlement using the Ancillary System Interface.

All payment instructions submitted by an ancillary system through the Ancillary System Interface to debit or credit the participants’ PM accounts shall be deemed to be highly urgent payment orders.

3.   Liquidity transfer orders initiated via the ICM are urgent payment orders.

4.   In the case of urgent and normal payment orders, the payer may change the priority via the ICM with immediate effect. It shall not be possible to change the priority of a highly urgent payment order.”

7.

Ar šādu punktu aizstāj 15. panta 4. punktu:

“4.   After receipt of the reservation request the ECB shall check whether the amount of liquidity on the participant’s PM account is sufficient for the reservation. If this is not the case, only the liquidity available on the PM account shall be reserved. The rest of the requested liquidity shall be reserved if additional liquidity becomes available.”

8.

Iekļauj šādu 15.a pantu:

“Article 15a

Standing instructions for liquidity reservation and dedication of liquidity

1.   Participants may predefine the default amount of liquidity reserved for highly urgent or urgent payment orders via the ICM. Such standing instruction or a change to such instruction shall take effect from the next business day.

2.   Participants may predefine via the ICM the default amount of liquidity set aside for ancillary system settlement. Such standing instruction or a change to such instruction shall take effect from the next business day. Participants shall be deemed to have instructed the ECB to dedicate liquidity on their behalf if the relevant ancillary system so requests.”

9.

Ar šādu pantu aizstāj 19. pantu:

“Article 19

Settlement and return of queued payment orders

1.   Payment orders that are not settled immediately in the entry disposition shall be placed in the queues in accordance with the priority to which they were designated by the relevant participant, as referred to in Article 13.

2.   To optimise the settlement of queued payment orders, the ECB may use the optimisation procedures described in Appendix I.

3.   Except for highly urgent payment orders, the payer may change the queue position of payment orders in a queue (i.e. reorder them) via the ICM. Payment orders may be moved either to the front or to the end of the respective queue with immediate effect at any time during daytime processing, as referred to in Appendix V.

4.   At the request of a payer, the ECB may decide to change the queue position of a highly urgent payment order (except for highly urgent payment orders in the context of settlement procedures 5 and 6) provided that this change would not affect the smooth settlement by ancillary systems in TARGET2 or would not otherwise give rise to systemic risk.

5.   Liquidity transfer orders initiated in the ICM shall be immediately returned as non-settled if there is insufficient liquidity. Other payment orders shall be returned as non-settled if they cannot be settled by the cut-off times for the relevant message type, as specified in Appendix V.”

10.

31. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

2.   “The ECB shall freeze the balance on the sub-account of the participant upon communication by the ancillary system (via a “start-of-cycle” message). Where applicable, the ECB shall thereafter increase or reduce the frozen balance by crediting or debiting cross-system settlement payments to or from the sub-account or crediting liquidity transfers to the sub-account or crediting liquidity transfers to the sub-account. Such freezing shall expire upon communication by the ancillary system (via an “end-of-cycle” message).

3.   By confirming the freezing of the balance on the participant’s sub-account, the ECB guarantees to the ancillary system payment up to the amount of this particular balance. By confirming, where applicable, the increase or reduction of the frozen balance upon crediting or debiting cross-system settlement payments to or from the sub-account or crediting liquidity transfers to the sub-account, the guarantee is automatically increased or reduced in the amount of the payment. Without prejudice to the abovementioned increase or reduction of the guarantee, the guarantee shall be irrevocable, unconditional and payable on first demand. If the ECB is not the ancillary system’s CB, the ECB shall be deemed instructed to issue the abovementioned guarantee to the ancillary system’s CB.”

Šādi groza I papildinājumu.

1.

Šādi groza 2. punktu:

a)

tabulu 1. apakšpunktā aizvieto ar šādu tabulu:

“Message Type

Type of use

Description

MT 103

Mandatory

Customer payment

MT 103+

Mandatory

Customer payment (Straight Through Processing)

MT 202

Mandatory

Bank-to-bank payment

MT 202COV

Mandatory

Cover payments

MT 204

Optional

Direct debit payment

MT 011

Optional

Delivery notification

MT 012

Optional

Sender notification

MT 019

Mandatory

Abort notification

MT 900

Optional

Confirmation of debit

MT 910

Optional

Confirmation of credit

MT 940/950

Optional

(Customer) statement message”;

b)

pievieno šādu 5. apakšpunktu:

“(5)

MT 202COV messages shall be used for making cover payments, i.e. payments made by correspondent banks to settle (cover) credit transfer messages which are submitted to a customer’s bank by other, more direct means. Customer details contained in MT 202COV shall not be displayed in the ICM.”

2.

Šādi groza 8. punktu.

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 4. punkta b) apakšpunktu:

“(b)   User-to-application mode (U2A)

U2A permits direct communication between a participant and the ICM. The information is displayed in a browser running on a PC system (SWIFT Alliance WebStation or another interface, as may be required by SWIFT). For U2A access the IT infrastructure has to be able to support cookies and JavaScript. Further details are described in the ICM User Handbook.”

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 5. apakšpunktu:

“(5)

Each participant shall have at least one SWIFT Alliance WebStation, or another interface, as may be required by SWIFT, to have access to the ICM via U2A.”

Šādi groza II papildinājumu.

2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“(a)

A payer may submit a claim for an administration fee and interest compensation if, due to a technical malfunction of TARGET2, a payment order was not settled on the business day on which it was accepted.”

Šādi groza III papildinājumu.

Norādījumos attiecībā uz ārpus EEZ esošo TARGET2 dalībnieku valstu atzinumiem 3.6.a punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.6.a   Assignment of rights or deposit of assets for collateral purposes, pledge and/or repo

Assignments for collateral purposes will be valid and enforceable under the laws of [jurisdiction]. Specifically, the creation and enforcement of a pledge or repo under the Rules will be valid and enforceable under the laws of [jurisdiction].”

Šādi groza IV papildinājumu.

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 1. punkta b) apakšpunktu:

“(b)

All references to specific times in this Appendix are to the local time at the seat of the ECB, i.e. Central European Time (CET) (2).

V papildinājumu aizstāj ar šādu papildinājumu:

“Appendix V

OPERATING SCHEDULE

1.

TARGET2 is open on all days, except Saturdays, Sundays, New Year’s Day, Good Friday and Easter Monday (according to the calendar applicable at the seat of the ECB), 1 May, Christmas Day and 26 December.

2.

The reference time for the system is the local time at the seat of the ECB, i.e. CET.

3.

The current business day is opened during the evening of the previous business day and operates to the following schedule:

Time

Description

6.45–7.00

Business window to prepare daytime operations (3)

7.00–18.00

Daytime processing

17.00

Cut-off time for customer payments (i.e. payments where the originator and/or the beneficiary of a payment is not a direct or indirect participant as identified in the system by the use of an MT 103 or MT 103+ message)

18.00

Cut-off time for interbank payments (i.e. payments other than customer payments)

18.00–18.45 (4)

End-of-day processing

18.15 (4)

General cut-off time for the use of standing facilities

(Shortly after) 18.30 (5)

Data for the update of accounting systems are available to CBs

18.45–19.30 (5)

Start-of-day processing (new business day)

19.00 (5)–19.30 (4)

Provision of liquidity on the PM account

19.30 (5)

“Start-of-procedure” message and settlement of the standing orders to transfer liquidity from the PM accounts to the sub-account(s)/mirror account (ancillary system-related settlement)

19.30 (5)–22.00

Execution of additional liquidity transfers via the ICM before the ancillary system sends the “start-of-cycle” message; settlement period of night-time ancillary system operations (only for ancillary system settlement procedure 6)

22.00–1.00

Technical maintenance period

1.00–6.45

Settlement procedure of night-time ancillary system operations (only for ancillary system settlement procedure 6)

4.

The ICM is available for liquidity transfers from 19.30 (6) until 18.00 the next day, except during the technical maintenance period from 22.00 until 1.00.

5.

The operating hours may be changed in the event that business continuity measures are adopted in accordance with paragraph 5 of Appendix IV.


(1)  The Eurosystem’s current policy for the location of infrastructure is set out in the following statements, which are all available on the ECB website at www.ecb.europa.eu: (a) the “Policy statement on euro payment and settlement systems located outside the euro area” of 3 November 1998; (b) “The Eurosystem’s policy line with regard to consolidation in central counterparty clearing” of 27 September 2001; (c) “The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling in euro-denominated payment transactions” of 19 July 2007; and (d) “The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling euro-denominated payment transactions: specification of “legally and operationally located in the euro area”” of 20 November 2008.”;

(2)  CET takes into account the change to Central European Summer Time.”

(3)  Daytime operations means daytime processing and end-of-day processing.

(4)  Ends 15 minutes later on the last day of the Eurosystem reserve maintenance period.

(5)  Starts 15 minutes later on the last day of the Eurosystem reserve maintenance period.

(6)  Starts 15 minutes later on the last day of the Eurosystem reserve maintenance period.”


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/45


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/769/KĀDP

(2009. gada 19. oktobris),

ar ko groza Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 12. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo) (1).

(2)

Padome 2008. gada 23. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/485/KĀDP (2), ar ko Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP groza un pagarina līdz 2009. gada 30. jūnijam.

(3)

Padome 2009. gada 15. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2009/466/KĀDP (3), ar ko Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP groza un pagarina līdz 2010. gada 30. jūnijam. Vienotajā rīcībā 2009/466/KĀDP paredzēts, ka Padome nosaka jaunu finanšu atsauces summu, lai laikposmā no 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 30. jūnijam segtu ar minēto misiju saistītos izdevumus.

(4)

Lai cīnītos ar pastāvīgo seksuālo vardarbību un nesodāmību Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši austrumu reģionā, vajadzīgi atjaunoti un iedarbīgāki pasākumi. Tādēļ būtu jāparedz misijai norīkot specializētu personālu, kas veicinātu cīņu pret seksuālo vardarbību un nesodāmību.

(5)

Misijas pilnvaras īsteno drošības situācijā, kura var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķu sasniegšanai.

(6)

Vienotā rīcība 2007/405/KĀDP būtu atbilstīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP groza šādi.

1)

Vienotās rīcības 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Misija atbalsta DSR policijas sektorā un tā sadarbību ar tiesu sistēmu. Ar uzraudzības, padomdevēju un konsultāciju darbībām, kā arī uzsverot stratēģisku dimensiju, EUPOL RD Congo:

veicina Kongo Nacionālās policijas reformēšanu un pārstrukturēšanu, atbalstot dzīvotspējīgu, profesionālu un daudzetnisku/integrētu policijas spēku izveidi, ņemot vērā policijas klātbūtnes nozīmi valstī kopumā un šajā procesā pilnībā līdzdarbojoties Kongo iestādēm,

veicina sadarbības uzlabošanu starp policiju un krimināltiesību sistēmu plašākā nozīmē,

vispusīgi veicina saskaņotības nodrošināšanu starp visiem centieniem DSR jomā, tostarp atbalstot cīņu pret seksuālo vardarbību un nesodāmību,

darbojas ciešā saskarsmē ar EUSEC RD Congo un ar Komisijas projektiem, kā arī koordinē savu darbību ar citiem starptautiskiem centieniem policijas un krimināltiesību sistēmas reformu jomā,

sniedz ieguldījumu Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļas miera procesa aspektos, kas ir saistīti ar policiju, dzimumu līdztiesību, cilvēktiesībām un bērniem un bruņotos konfliktos, jo īpaši tos saistot ar Kongo Nacionālās policijas reformas procesu.”.

2)

Vienotās rīcības 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Misijai ir projektu vienība projektu identificēšanai un īstenošanai. Misija sniedz konsultācijas dalībvalstīm un trešām valstīm un to atbildībā koordinē un atvieglo dalībvalstu projektu īstenošanu jomās, kas ir misijas interesēs un atbilst tās mērķiem.”.

3)

Vienotās rīcības 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Misijai ir pastāvīga klātbūtne Gomā un Bukavu Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, lai sniegtu palīdzību un speciālas zināšanas stabilizācijas procesā Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos. Kriminālizmeklēšanas, jo īpaši seksuālās vardarbības apkarošanas, nolūkā uz Gomu un Bukavu nosūta specializētu personālu, tomēr tas darbosies visā Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā, un tā atrašanās vieta var mainīties atkarībā no drošības apstākļiem un izmaiņām vietējā situācijā. Šis personāls ir tieši pakļauts misijas vadītāja vietniekam, kurš atbildīgs par operācijām.”.

4)

Vienotās rīcības 3. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“g)

eksperti, kas norīkoti kriminālizmeklēšanas, jo īpaši seksuālās vardarbības apkarošanas, jomā.”.

5)

Vienotās rīcības 9. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Finanšu atsauces summa ar misiju saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 30. jūnijam ir EUR 5 150 000.”.

2. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2009. gada 19. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  OV L 151, 13.6.2007., 46. lpp.

(2)  OV L 164, 25.6.2008., 44. lpp.

(3)  OV L 151, 16.6.2009., 40. lpp.