I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

10.10.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 267/7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/110/EK

(2009. gada 16. septembris)

par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (4) tika pieņemta, reaģējot uz jaunu elektronisku iepriekš apmaksātu maksājumu produktu parādīšanos, un tā bija paredzēta, lai izveidotu skaidru tiesisko regulējumu ar mērķi stiprināt iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot adekvātu konsultatīvu uzraudzību.

(2)	Veicot Direktīvas 2000/46/EK pārskatīšanu, Komisija norādīja uz nepieciešamību pārskatīt minēto direktīvu, jo ir uzskatāms, ka daži tās noteikumi ir kavējuši īsta vienota tirgus izveidi elektroniskās naudas pakalpojumiem un šādu lietotājdraudzīgu pakalpojumu attīstību.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (5) ir radījusi mūsdienīgu un saskaņotu tiesisko regulējumu maksājumu pakalpojumiem, tostarp koordinējot valstu noteikumus par piesardzības prasībām jaunai maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijai, proti, maksājumu iestādēm.

(4)	Ar mērķi likvidēt šķēršļus piekļuvei tirgum un atvieglināt elektroniskās naudas emitēšanas uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu ir jāpārskata noteikumi, kas attiecas uz šādām elektroniskās naudas iestādēm, lai varētu nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(5)

Ir lietderīgi ierobežot šīs direktīvas piemērošanu, attiecinot to uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri emitē elektronisko naudu. Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz monetāro vērtību, kuru uzglabā specifiskos priekšapmaksas instrumentos, kas radīti konkrētam pielietojumam un ko var izmantot tikai ierobežoti, gan tādēļ, ka tie ļauj elektroniskās naudas turētājam iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi elektroniskās naudas emitenta telpās vai ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā saskaņā ar tiešu komercvienošanos ar profesionālu emitentu, gan arī tādēļ, ka to var izmantot vienīgi ierobežota preču un pakalpojumu klāsta iegādei. Instruments ir uzskatāms par lietojamu “ierobežotā tīklā”, ja to var izmantot vienīgi tam, lai iegādātos preces un pakalpojumus konkrētā veikalā vai veikalu ķēdē vai lai iegādātos ierobežotu preču un pakalpojumu klāstu, neraugoties uz pārdošanas punkta ģeogrāfisko izvietojumu. Šādi instrumenti var ietvert veikalu kartes, degvielas kartes, biedra kartes, sabiedriskā transporta kartes, ēdināšanas kuponus vai pakalpojumu kuponus (piemēram, bērnu aprūpes kuponus vai sociālo vai pakalpojumu shēmu kuponus, ar ko subsidē darba ņēmējus, lai veiktu tādus mājas darbus kā tīrīšana, gludināšana vai dārza darbi), kuriem dažkārt uzliek īpašu nodokli un uz kuriem attiecas darba tiesiskais regulējums, lai veicinātu šādu instrumentu izmantošanu, tā īstenojot sociālajos tiesību aktos noteiktos mērķus. Ja šāds instruments specifiskai izmantošanai kļūst par universālu instrumentu, uz to vairs nebūtu jāattiecas atbrīvojumam no šīs direktīvas darbības jomas. Instrumenti, ko var izmantot iegādei konkrētu pārdevēju veikalos, nebūtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo šādi instrumenti parasti tiek izstrādāti pakalpojumu sniedzēju tīklam, kurš nepārtraukti aug.

(6)

Tāpat būtu pareizi, ja šī direktīva neattiektos uz monetāro vērtību, kuru izmanto digitālu preču un pakalpojumu iegādei, kur preču un pakalpojumu būtības dēļ operators pievieno būtisku vērtību, piemēram, piekļuves, meklēšanas vai izplatīšanas iespējas veidā, ar noteikumu, ka šo preci vai pakalpojumu var izmantot vienīgi digitālā ierīcē, piemēram, mobilajā tālrunī vai datorā, un ka telekomunikāciju, digitālo pakalpojumu vai informācijas tehnoloģiju operators nedarbojas tikai kā maksājumu pakalpojumu lietotāja un preču un pakalpojumu sniedzēja starpnieks. Tā ir situācija, kad mobilā telefona vai digitālā tīkla lietotājs maksā tieši tīkla operatoram un kad nepastāv ne tiešā maksājuma attiecības, ne debitora un kreditora attiecības starp tīkla lietotāju un kādu trešo personu, kas ir preču vai pakalpojumu piegādātājs šajā darījumā.

(7)

Ir lietderīgi ieviest skaidru elektroniskās naudas definīciju, lai padarītu to tehniski neitrālu. Šai definīcijai būtu jāaptver visas situācijas, kurās maksājumu pakalpojuma sniedzējs emitē iepriekš apmaksātu uzglabātu vērtību apmaiņā pret naudas līdzekļiem, ko var izmantot maksāšanai, jo trešās personas tos pieņem kā maksājumu.

(8)

Elektroniskās naudas definīcijai būtu jāietver elektroniskā nauda, kas vai nu tiek uzglabāta elektroniskās naudas maksāšanas ierīcē, kura ir turētāja rīcībā, vai arī tiek uzglabāta attālināti uz servera, un elektroniskās naudas turētājs ar to var rīkoties ar īpaša elektroniskās naudas maksājuma konta starpniecību. Šai definīcijai vajadzētu būt pietiekami plašai, lai izvairītos no tehnoloģisko inovāciju kavēšanas un lai tā ietvertu ne tikai visus elektroniskās naudas produktus, kas šobrīd ir pieejami tirgū, bet arī produktus, kas varētu attīstīties nākotnē.

(9)

Konsultatīvas uzraudzības režīms elektroniskās naudas iestādēm būtu jāpārskata un vairāk jāpiemēro riskiem, ar kuriem šīs iestādes saskaras. Minētais režīms būtu arī jāsaskaņo ar konsultatīvas uzraudzības režīmu, kas piemērojams maksājumu iestādēm saskaņā ar Direktīvu 2007/64/EK. Tādēļ attiecīgie Direktīvas 2007/64/EK noteikumi elektroniskās naudas iestādēm būtu jāpiemēro mutatis mutandis, neskarot šo direktīvu. Tādēļ Direktīvā 2007/64/EK ietvertā atsauce uz “maksājumu iestādi” ir jālasa kā atsauce uz elektroniskās naudas iestādi; atsauce uz “maksājumu pakalpojumu” ir jālasa kā atsauce uz maksājumu pakalpojumu darbībām un elektroniskās naudas emitēšanu; atsauce uz “maksājumu pakalpojuma lietotāju” ir jālasa kā atsauce uz maksājumu pakalpojuma lietotāju un elektroniskās naudas turētāju; atsauce uz “šo direktīvu” ir jālasa kā atsauce uz Direktīvu 2007/64/EK un šo direktīvu; atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK II sadaļu ir jālasa kā atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK II sadaļu un šīs direktīvas II sadaļu; atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK 6. pantu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas 4. pantu; atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK 7. panta 1. punktu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas 5. panta 1. punktu; atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK 7. panta 2. punktu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas 5. panta 6. punktu; atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK 8. pantu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas 5. panta 2. līdz 5. punktu; atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK 9. pantu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas 7. pantu; atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK 16. panta 1. punktu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas 6. panta 1. punkta c) līdz e) apakšpunktu; un atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK 26. pantu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas 9. pantu.

(10)

Tiek atzīts, ka elektroniskās naudas iestādes izplata elektronisko naudu, tostarp pārdodot un pārpārdodot elektroniskās naudas produktus iedzīvotājiem, klientiem nodrošinot elektroniskās naudas izplatīšanas līdzekļus vai pēc klienta lūguma atpērkot elektronisko naudu, vai papildinot klienta elektroniskās naudas produktus, ar fizisku vai juridisku personu starpniecību atbilstoši attiecīgajam uzņēmējdarbības modelim. Lai gan elektroniskās naudas iestādēm nedrīkstētu atļaut emitēt elektronisko naudu, izmantojot aģentus, tām tomēr būtu jāvar ar aģentu starpniecību sniegt Direktīvas 2007/64/EK pielikumā minētos maksājumu pakalpojumus, ja tiek ievērotas minētās direktīvas 17. panta prasības.

(11)

Ir vajadzīgs režīms sākotnējam kapitālam apvienojumā ar pašu kapitālu, lai nodrošinātu atbilstīgu patērētāju aizsardzības līmeni un saprātīgu un piesardzīgu elektroniskās naudas iestāžu darbību. Ņemot vērā elektroniskās naudas specifiku, būtu jānodrošina papildu metode pašu kapitāla aprēķināšanai. Būtu jāsaglabā visaptverošas izvēles iespējas uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji pret vienādiem riskiem izturētos vienādi, un lai aprēķina metodē ietvertu specifiskas attiecīgās elektroniskās naudas iestādes darbības situācijas. Turklāt būtu jāparedz noteikums, ka elektroniskās naudas iestādēm ir pienākums elektroniskās naudas turētāju līdzekļus turēt atsevišķi no elektroniskās naudas iestādes līdzekļiem, kas paredzēti citai uzņēmējdarbībai. Uz elektroniskās naudas iestādēm būtu arī jāattiecina efektīvi noteikumi, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(12)	Maksājumu sistēmu darbība ir darbības veids, kas nav paredzēts specifiskām iestāžu kategorijām. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka maksājumu sistēmu darbības var veikt arī elektroniskās naudas iestādes, kā tas ir maksājumu iestāžu gadījumā.

(13)

Elektroniskās naudas emitēšana nav noguldījumu pieņemšanas darbība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (6), jo elektroniskās naudas īpatnība ir tā, ka tā darbojas kā monētu un banknošu elektronisks aizstājējs un parasti ir paredzēta ierobežota apjoma maksājumu veikšanai, bet ne uzkrājumu veidošanai. Elektroniskās naudas iestādes nedrīkstētu izsniegt aizdevumus no līdzekļiem, kuri saņemti vai tiek turēti elektroniskās naudas darījumu veikšanai. Turklāt elektroniskās naudas emitenti nedrīkstētu maksāt procentus vai nodrošināt cita veida finansiālus labumus, ja tie ir saistīti ar laika ilgumu, kurā elektroniskās naudas turētājs uzglabā elektronisko naudu. Nosacījumos, ar kuriem piešķir atļauju elektroniskās naudas iestādei un nodrošina tās spēkā esamību, būtu jāietver piesardzības prasības, kas ir samērīgas ar darbības un finanšu riskiem, ar kuriem saskaras šādas iestādes savas darbības laikā, kas saistīta ar elektroniskās naudas emitēšanu, neatkarīgi no citām komerciālām darbībām, kuras veic elektroniskās naudas iestāde.

(14)

Tomēr attiecībā uz elektroniskās naudas emitēšanu ir nepieciešams saglabāt līdzvērtīgus konkurences apstākļus elektroniskās naudas iestādēm un kredītiestādēm, lai elektroniskās naudas turētāju interesēs nodrošinātu godīgu konkurenci starp daudzveidīgajām iestādēm, kas piedāvā vienu un to pašu pakalpojumu. Tas būtu jāpanāk, līdzsvarojot mazāk apgrūtinošās konsultatīvas uzraudzības režīma prasības, kas piemērojamas elektroniskās naudas iestādēm, un noteikumus, kas ir stingrāki nekā tie, kurus piemēro kredītiestādēm, jo īpaši attiecībā uz elektroniskās naudas līdzekļu nodrošināšanu. Ņemot vērā nodrošinājuma būtisko nozīmi, ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes tiktu iepriekš informētas par būtiskām izmaiņām, piemēram, izmaiņām nodrošinājuma metodē, tās kredītiestādes maiņu, kurā tiek noguldīti nodrošinājuma līdzekļi, vai tās apdrošināšanas sabiedrības vai kredītiestādes maiņu, kura apdrošinājusi vai garantējusi nodrošinātos līdzekļus.

(15)

Visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādiem noteikumiem, ar ko reglamentē tādu elektroniskās naudas iestāžu filiāles, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas. Svarīgi paredzēt, ka šie noteikumi nav izdevīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz tādu elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī. Kopienai būtu jāspēj ar trešām valstīm slēgt līgumus, kas nodrošinātu to, ka piemēro tādus noteikumus, kuri elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, nodrošina vienādus apstākļus visā Kopienas teritorijā. Tādu elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas, nevajadzētu būt ne Līguma 43. pantā noteiktajām tiesībām veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kur tās veic uzņēmējdarbību, ne arī Līguma 49. panta otrajā daļā noteiktajai pakalpojumu sniegšanas brīvībai.

(16)

Ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm atteikties no dažu šīs direktīvas noteikumu piemērošanas attiecībā uz iestādēm, kas emitē tikai ierobežotu elektroniskās naudas apjomu. Iestādēm, uz kurām attiecas šāds atbrīvojums, nedrīkstētu saskaņā ar šo direktīvu būt tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus, un tās nedrīkstētu īstenot šīs tiesības netieši kā maksājumu sistēmas dalībnieces. Tomēr ir vēlams reģistrēt ziņas par visām struktūrām, kas nodrošina elektroniskās naudas pakalpojumus, tostarp par tām, uz kurām attiecas atbrīvojums. Šim nolūkam dalībvalstīm šādas struktūras būtu jāreģistrē elektroniskās naudas iestāžu reģistrā.

(17)

Piesardzības nolūkos dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka elektronisko naudu var emitēt vienīgi tās elektroniskās naudas iestādes, kuras ir atbilstīgi saņēmušas atļauju vai atbrīvojumu saskaņā ar šo direktīvu, kredītiestādes, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, pasta žironorēķinu iestādes, kurām atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir tiesības emitēt elektronisko naudu, Direktīvas 2006/48/EK 2. pantā minētās iestādes, Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas, kad tās nerīkojas kā monetārās vai citas publiskās iestādes, un dalībvalstis un to reģionālās un vietējās iestādes, kad tās rīkojas kā publiskās iestādes.

(18)

Elektroniskajai naudai ir jābūt atpērkamai, lai saglabātu elektroniskās naudas turētāja uzticību. Atpirkšanas iespējamība nenozīmē, ka līdzekļi, kas ir saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu, būtu jāuzskata par noguldījumiem vai citādi atmaksājamiem līdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK. Atpirkšanai vajadzētu būt iespējamai jebkurā laikā par nominālvērtību, neparedzot iespēju vienoties par atpirkšanas minimālo apjomu. Atpirkšanai kopumā vajadzētu būt bez maksas. Tomēr šajā direktīvā atbilstoši norādītos gadījumos vajadzētu būt iespējai noteikt samērīgu un uz izmaksām balstītu maksu, neskarot valstu tiesību aktus par nodokļiem vai sociālajiem jautājumiem vai elektroniskās naudas emitenta pienākumus saskaņā ar citiem attiecīgiem Kopienas vai valstu tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, darbības, kuru mērķis ir iesaldēt naudas līdzekļus, vai specifiskus pasākumus, kas ir saistīti ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu.

(19)

Elektroniskās naudas turētājiem vajadzētu būt pieejamām ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūrām domstarpību izšķiršanai. Tādēļ šīs direktīvas kontekstā Direktīvas 2007/64/EK IV sadaļas 5. nodaļa būtu jāpiemēro mutatis mutandis, neskarot šo direktīvu. Tādēļ Direktīvā 2007/64/EK ietvertā atsauce uz “maksājumu pakalpojuma sniedzēju” ir jālasa kā atsauce uz elektroniskās naudas emitentu; atsauce uz “maksājumu pakalpojuma lietotāju” ir jālasa kā atsauce uz elektroniskās naudas turētāju; un atsauce uz Direktīvas 2007/64/EK III un IV sadaļu ir jālasa kā atsauce uz šīs direktīvas III sadaļu.

(20)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(21)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas noteikumus, lai ņemtu vērā inflāciju vai tehnoloģiju un tirgus attīstību un nodrošinātu atbrīvojumu vienotu piemērošanu saskaņā ar šo direktīvu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)	Būs jāpārskata šīs direktīvas efektīva darbība. Tādēļ Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums trīs gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina Komisijai informācija par atsevišķu šīs direktīvas noteikumu piemērošanu.

(23)

Juridiskās noteiktības nolūkos būtu jāveic pārejas pasākumi, lai nodrošinātu to, ka elektroniskās naudas iestādes, kas sākušas savu darbību saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2000/46/EK, var attiecīgajā dalībvalstī turpināt darbību vēl noteiktu laikposmu. Šim laikposmam vajadzētu būt ilgākam elektroniskās naudas iestādēm, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2000/46/EK 8. pantu.

(24)

Šī direktīva ievieš jaunu definīciju elektroniskajai naudai, kuru emitējot var gūt labumu no atkāpēm Direktīvas 2007/64/EK 34. un 53. pantā. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza arī vienkāršotais klientu uzticamības pārbaudes režīms elektroniskās naudas iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (8).

(25)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK elektroniskās naudas iestādes ir uzskatāmas par kredītiestādēm, lai gan tās nedrīkst ne pieņemt noguldījumus no iedzīvotājiem, ne piešķirt aizdevumus no naudas līdzekļiem, kas ir saņemti no iedzīvotājiem. Ņemot vērā režīmu, ko ievieš ar šo direktīva, Direktīvā 2006/48/EK ir lietderīgi grozīt kredītiestāžu definīciju, lai nodrošinātu to, ka elektroniskās naudas iestādes netiek uzskatītas par kredītiestādēm. Tomēr kredītiestādēm joprojām vajadzētu atļaut emitēt elektronisko naudu un veikt šo darbību visā Kopienā saskaņā ar savstarpēju atzīšanu un visaptverošu konsultatīvas uzraudzības režīmu, kas uz tām attiecas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem banku nozarē. Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kredītiestādēm tomēr būtu jādod alternatīva iespēja minēto darbību veikt ar filiāles palīdzību saskaņā ar šajā direktīvā noteikto konsultatīvas uzraudzības režīmu, bet ne saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK.

(26)	Ar šīs direktīvas noteikumiem aizstāj visus Direktīvas 2000/46/EK attiecīgos noteikumus. Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 2000/46/EK.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas prasa saskaņot daudz dažādu noteikumu, kas šobrīd pastāv dažādu dalībvalstu tiesību sistēmās, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kuri vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(28)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī direktīva paredz noteikumus elektroniskās naudas emitēšanai, un šajā nolūkā dalībvalstis atzīst šādas elektroniskās naudas emitentu kategorijas:

a)	kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem to filiāles minētās direktīvas 4. panta 3. punkta nozīmē, ja šāda filiāle atrodas Kopienā un ja tās galvenais birojs – ārpus Kopienas saskaņā ar minētās direktīvas 38. pantu;

b)	elektroniskās naudas iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu, tostarp saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un šīs direktīvas 8. pantu ar tām saistītas filiāles, ja šāda filiāle atrodas Kopienā un tās galvenais birojs – ārpus Kopienas teritorijas;

c)	pasta žiro norēķinu iestādes, kurām atbilstīgi valstu tiesību aktiem ir tiesības emitēt elektronisko naudu;

d)	Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas, kad tās nerīkojas kā monetārās vai citas publiskās iestādes;

e)	dalībvalstis vai to reģionālās vai vietējās iestādes, kad tās rīkojas kā publiskās iestādes.

2. Šīs direktīvas II sadaļa paredz noteikumus elektroniskās naudas iestāžu uzņēmējdarbības sākšanai, veikšanai un konsultatīvai uzraudzībai.

3. Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atkāpties no šīs direktīvas II sadaļas prasību piemērošanas Direktīvas 2006/48/EK 2. pantā minētajām iestādēm, izņemot iestādes, kas noteiktas minētā panta pirmajā un otrajā ievilkumā.

4. Šo direktīvu nepiemēro monetārajai vērtībai, kas tiek turēta instrumentos, uz kuriem attiecas atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 3. panta k) punktu.

5. Šo direktīvu nepiemēro monetārajai vērtībai, kas tiek izmantota tādu maksājumu darījumu veikšanai, uz kuriem attiecas atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 3. panta l) punktu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“elektroniskās naudas iestāde” ir juridiska persona, kurai saskaņā ar II sadaļu ir piešķirta atļauja emitēt elektronisko naudu;

“elektroniskā nauda” ir elektroniski, tostarp magnētiski, uzglabāta monetāra vērtība, kura ir prasījums pret emitentu un kuru emitē, saņemot naudas līdzekļus, ar mērķi veikt maksājuma darījumus, kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 5. punktā, un kuru pieņem fiziska vai juridiska persona, kas nav elektroniskās naudas emitents;

3)	“elektroniskās naudas emitents” ir struktūras, kas minētas 1. panta 1. punktā, iestādes, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar 1. panta 3. punktu, un juridiskās personas, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar 9. pantu;

“apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apjoms” ir vidējais rādītājs par finansiālo saistību kopsummu, kas attiecas uz emitēto elektronisko naudu katras kalendārās dienas beigās pēdējo sešu kalendāro mēnešu laikā, un to aprēķina katra kalendārā mēneša pirmajā kalendārajā dienā un piemēro attiecīgajam kalendārajam mēnesim.

II SADAĻA

PRASĪBAS ELEKTRONISKĀS NAUDAS IESTĀŽU DARBĪBAS SĀKŠANAI, VEIKŠANAI UN KONSULTATĪVAI UZRAUDZĪBAI

3. pants

Vispārīgi piesardzības noteikumi

1. Neskarot šo direktīvu, Direktīvas 2007/64/EK 5. pantu, 10. līdz 15. pantu, 17. panta 7. punktu un 18. līdz 25. pantu elektroniskās naudas iestādēm piemēro mutatis mutandis.

2. Elektroniskās naudas iestādes iepriekš informē kompetentās iestādes par būtiskām izmaiņām pasākumos, ar kuriem nodrošina līdzekļus, kas saņemti apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu.

3. Fiziskas vai juridiskas personas, kas pieņēmušas lēmumu iegūt vai pārdot tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kādā elektroniskās naudas iestādē Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 11. punkta izpratnē vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt vai samazināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā daļa kapitālā vai balsošanas tiesību daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai kļūtu mazāka par minēto procentuālo daļu, vai elektroniskās naudas iestāde kļūtu vai pārtrauktu būt par to meitasuzņēmumu, informē kompetentās iestādes par savu nodomu pirms šādas iegādes, pārdošanas, palielināšanas vai samazināšanas.

Potenciālais līdzdalības ieguvējs informē kompetento iestādi par plānotās līdzdalības apjomu un sniedz Direktīvas 2006/48/EK 19.a panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Ja šā punkta otrajā daļā minēto personu ietekme var kaitēt iestādes piesardzīgai un pareizai vadībai, kompetentās iestādes izsaka savus iebildumus vai veic piemērotus pasākumus, lai izbeigtu šādu situāciju. Šādi pasākumi var ietvert rīkojumus, sankcijas pret direktoriem vai vadītājiem vai balsstiesību īstenošanas apturēšanu attiecīgajiem akcionāriem vai dalībniekiem.

Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neievēro pienākumu laikus sniegt šajā punktā noteikto informāciju.

Ja līdzdalība iegūta, neskatoties uz kompetento iestāžu iebildumiem, minētās iestādes neatkarīgi no citām pieņemamajām sankcijām nodrošina ieguvēja balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no šā punkta prasību piemērošanas vai atļaut savām kompetentajām iestādēm atbrīvot no šā punkta prasību piemērošanas elektroniskās naudas iestādes, kuras veic vienu vai vairākas no 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām darbībām.

4. Dalībvalstis atļauj elektroniskās naudas iestādēm izplatīt un atpirkt elektronisko naudu, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas, kas darbojas šo iestāžu labā. Ja elektroniskās naudas iestāde vēlas izplatīt elektronisko naudu citā dalībvalstī, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas starpniecību, tā ievēro Direktīvas 2007/64/EK 25. pantā noteiktās procedūras.

5. Neskarot 4. punktu, elektroniskās naudas iestādes neemitē elektronisko naudu ar aģentu starpniecību. Elektroniskās naudas iestādes drīkst ar aģentu starpniecību sniegt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus, ja vien tiek ievērotas Direktīvas 2007/64/EK 17. panta prasības.

4. pants

Sākotnējais kapitāls

Dalībvalstis pieprasa, lai atļaujas piešķiršanas brīdī elektroniskās naudas iestādēm būtu sākotnējais kapitāls, ko veido Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) un b) punktā noteiktās vienības, kuru vērtība ir vismaz EUR 350 000.

5. pants

Pašu kapitāls

1. Elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāls, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 57. līdz 61., 63., 64. un 66. pantā, nedrīkst būt mazāks par summu, kas minēta šā panta 2. līdz 5. punktā vai šīs direktīvas 4. pantā, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

2. Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kuras nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, elektroniskās naudas iestāžu pašu kapitāla prasības tiek aprēķinātas saskaņā ar vienu no trim metodēm (A, B vai C), kas ir noteiktas Direktīvas 2007/64/EK 8. panta 1. un 2. punktā. Atbilstošo metodi nosaka kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz elektroniskās naudas emitēšanu elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar D metodi, kas noteikta 3. punktā.

Elektroniskās naudas iestāžu pašu kapitāls vienmēr ir tāds, kas ir vismaz vienāds ar šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto prasību kopsummu.

3. D metode: elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāls, kas paredzēts elektroniskās naudas emitēšanas darbībām, ir vismaz 2 % no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apjoma.

4. Ja elektroniskās naudas iestāde veic kādas no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kas nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, vai arī darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, un ja nesegtās elektroniskās naudas apjoms nav iepriekš zināms, kompetentās iestādes atļauj elektroniskās naudas iestādei aprēķināt pašu kapitāla prasības, pamatojoties uz reprezentatīvu daļu, kuru uzskata par tādu, ko izmanto elektroniskās naudas emitēšanai, ja šādu reprezentatīvu daļu var ticami aplēst, pamatojoties uz darījumu vēstures datiem vai kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā. Ja elektroniskās naudas iestāde nav veikusi uzņēmējdarbību pietiekami ilgu laiku, tās pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz plānoto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjomu, kas minēts biznesa plānā, kurā kompetentās iestādes var prasīt ieviest grozījumus.

5. Pamatojoties uz riska pārvaldības procesu novērtējumu, riska zaudējumu datubāzēm un elektroniskās naudas iestāžu iekšējās kontroles mehānismiem, kompetentās iestādes var pieprasīt elektroniskās naudas iestādēm turēt pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % lielāka nekā summa, kas atbilst aprēķinu rezultātam, piemērojot atbilstošo metodi saskaņā ar 2. punktu, vai ļaut elektroniskās naudas iestādēm turēt pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % mazāka nekā summa, kas atbilst aprēķinu rezultātam, piemērojot atbilstošo metodi saskaņā ar 2. punktu.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu to elementu vairākkārtēju izmantošanu, kuri atbilst pašu kapitālam:

a)	ja elektroniskās naudas iestāde pieder vienai un tai pašai grupai kopā ar citu elektroniskās naudas iestādi, kredītiestādi, maksājumu iestādi, ieguldījumu sabiedrību, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību;

b)	ja elektroniskās naudas iestāde veic darbības, kas nav elektroniskās naudas emitēšana.

7. Ja ir ievēroti Direktīvas 2006/48/EK 69. panta noteikumi, dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm ir izvēles iespējas attiecībā uz šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK ir ietvertas mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, konsolidētajā uzraudzībā.

6. pants

Darbība

1. Papildus elektroniskās naudas emitēšanai elektroniskās naudas iestādes drīkst iesaistīties jebkurā no šīm darbībām:

a)	nodrošināt maksājumu pakalpojumus, kas ir minēti Direktīvas 2007/64/EK pielikumā;

b)	izsniegt aizdevumus, kas ir saistīti ar maksājumu pakalpojumiem, kuri minēti Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 4., 5. vai 7. punktā, ja tiek ievēroti minētās direktīvas 16. panta 3. un 5. punktā paredzētie nosacījumi;

c)	nodrošināt operatīvus pakalpojumus un ar tiem cieši saistītus palīgpakalpojumus saistībā ar elektroniskās naudas emitēšanu vai a) apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu sniegšanu;

d)	nodrošināt maksājumu sistēmu darbību, kā tās definētas Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 6. punktā, un neskarot minētās direktīvas 28. pantu;

e)	ievērojot attiecīgos Kopienas un valstu tiesību aktus, veikt cita veida uzņēmējdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos aizdevumus neizsniedz no līdzekļiem, kuri saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu un kurus tur saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

2. Elektroniskās naudas iestādes nepieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem Direktīvas 2006/48/EK 5. panta izpratnē.

3. Naudas līdzekļus, kurus elektroniskās naudas iestādes saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu. Šādi līdzekļi nav uzskatāmi par noguldījumu vai citu no iedzīvotājiem saņemtu atmaksājamu līdzekli Direktīvas 2006/48/EK 5. panta izpratnē.

4. Direktīvas 2007/64/EK 16. panta 2. un 4. punkts attiecas uz līdzekļiem, kas saņemti, lai veiktu šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, kuras nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu.

7. pants

Nodrošinājuma prasības

1. Dalībvalstis pieprasa, lai elektroniskās naudas iestādes nodrošinātu naudas līdzekļus, kas saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu, kura emitēta saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 9. panta 1. un 2. punktu. Naudas līdzekļi, kas saņemti kā maksājums, kurš veikts ar maksājumu instrumentu, nav jānodrošina, līdz tie tiek kreditēti elektroniskās naudas iestādes maksājumu kontā vai citādi kļūst pieejami elektroniskās naudas iestādei saskaņā ar izpildes laika prasībām, kuras atbilstoši noteiktas Direktīvā 2007/64/EK. Jebkurā gadījumā šādus naudas līdzekļus nodrošina ne vēlāk kā piecās darbdienās pēc elektroniskās naudas emitēšanas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 27. punktu.

2. Šā panta 1. punkta nolūkā par zema riska aktīviem uzskata tādas aktīvu kategorijas, kuras atbilst vienai no kategorijām, kas uzskaitītas I pielikuma 14. punkta 1. tabulā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (10), un kuru īpašā riska kapitāla maksājums nepārsniedz 1,6 %, to neattiecinot uz citām atbilstošām kategorijām, kas uzskaitītas minētā pielikuma 15. punktā.

Šā panta 1. punkta nolūkā par zema riska aktīviem uzskata arī tādu pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) kapitāla sertifikātus, kuri iegulda tikai šā punkta pirmajā daļā uzskaitītajos aktīvos.

Izņēmuma gadījumos un ar atbilstošu pamatojumu kompetentā iestāde, pamatojoties uz šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto aktīvu drošības, termiņa, vērtības vai citu riska elementu novērtējumu, var noteikt, kuri no šiem aktīviem 1. punkta nolūkā nav zema riska aktīvi.

3. Direktīvas 2007/64/EK 9. pants attiecas uz elektroniskās naudas iestādēm saistībā ar darbībām, kas minētas šīs direktīvas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu.

4. Šā panta 1. un 3. punkta piemērošanai dalībvalstis vai to kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var noteikt, kuru metodi elektroniskās naudas iestādes izmanto līdzekļu nodrošināšanai.

8. pants

Attiecības ar trešām valstīm

1. Elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, sākot vai veicot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to elektroniskās naudas iestādēm, kuru galvenie biroji ir Kopienā.

2. Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai visas atļaujas, kas saistībā ar filiālēm piešķirtas elektroniskās naudas iestādēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.

3. Neskarot 1. punktu, Kopiena var ar nolīgumiem, ko noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas piešķir vienādu režīmu visā Kopienā tādu elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.

9. pants

Izvēles izņēmumi

1. Dalībvalstis var nepiemērot vai atļaut savām kompetentajām iestādēm pilnīgi vai daļēji nepiemērot procedūras un nosacījumus, kas noteikti šīs direktīvas 3., 4., 5. un 7. pantā, izņemot Direktīvas 2007/64/EK 20., 22., 23. un 24. pantu, un atļaut juridiskās personas reģistrēt kā elektroniskās naudas iestādes, ja ir izpildītas abas šīs prasības:

a)	uzņēmējdarbības rezultātā iegūtais vidējais apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms nepārsniedz dalībvalsts noteikto ierobežojumu un nekādā gadījumā nav lielāks par EUR 5 000 000; un

b)	neviena fiziskā persona, kas ir atbildīga par uzņēmējdarbības pārvaldību vai vadīšanu, nav tiesāta par noziegumiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai citiem finanšu noziegumiem.

Ja elektroniskās naudas iestāde veic kādas no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kas nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, vai arī darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, un ja apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms nav iepriekš zināms, kompetentās iestādes atļauj šai elektroniskās naudas iestādei piemērot šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu reprezentatīvai daļai, kuru uzskata par tādu, ko izmanto elektroniskās naudas emitēšanai, ja šādu reprezentatīvu daļu var ticami aplēst, pamatojoties uz darījumu vēstures datiem vai kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā. Ja elektroniskās naudas iestāde nav veikusi uzņēmējdarbību pietiekami ilgu laiku, šo prasību izvērtē, pamatojoties uz plānoto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjomu, kas minēts biznesa plānā, kurā kompetentās iestādes var prasīt ieviest grozījumus.

Dalībvalstis var arī nodrošināt tādu izvēles atbrīvojumu piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, uz kuriem attiecas papildu prasības saistībā ar maksimālo apjomu, kuru uzglabā konkrēta klienta maksājuma instrumentā vai maksājumu kontā, kas paredzēts elektroniskās naudas turēšanai.

Juridiskās personas, kas reģistrētas saskaņā ar šo punktu, var sniegt maksājumu pakalpojumus, kuri nav saistīti ar elektronisko naudu, kas emitēta saskaņā ar šo pantu, ja tiek izpildīti Direktīvas 2007/64/EK 26. pantā izklāstītie nosacījumi.

2. Saskaņā ar 1. punktu reģistrētas juridiskās personas galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kur tā faktiski veic savu darbību.

3. Juridiskā persona, kas ir reģistrēta saskaņā ar 1. punktu, uzskatāma par elektroniskās naudas iestādi. Tomēr uz to neattiecas Direktīvas 2007/64/EK 10. panta 9. punkts un 25. pants.

4. Dalībvalstis var noteikt, ka juridiskā persona, kas ir reģistrēta saskaņā ar 1. punktu, var iesaistīties tikai dažās no 6. panta 1. punktā minētajām darbībām.

5. Juridiskās personas, kas ir minētas 1. punktā:

a)	ziņo kompetentajām iestādēm par visām izmaiņām to situācijā, kas ir būtiskas nosacījumiem, kuri minēti 1. punktā; un

b)	vismaz reizi gadā kompetentās iestādes noteiktā dienā paziņo apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apjomu, kas emitēts iepriekšējos sešos kalendārajos mēnešos.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja 1., 2. un 4. punktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, attiecīgajai juridiskajai personai ir 30 kalendārajās dienās jāpieprasa atļauja saskaņā ar 3. pantu. Visām personām, kuras nepieprasa atļauju noteiktajā laikā, saskaņā ar 10. pantu aizliedz emitēt elektronisko naudu.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir atbilstošas pilnvaras, lai pārbaudītu šajā pantā noteikto prasību nepārtrauktu ievērošanu.

8. Šo pantu nepiemēro attiecībā uz Direktīvas 2005/60/EK noteikumiem vai valstu noteikumiem, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

9. Ja dalībvalsts izmanto 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, tā attiecīgi to paziņo Komisijai vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām. Turklāt dalībvalsts paziņo Komisijai attiecīgo juridisko personu skaitu un katru gadu informē Komisiju par emitētās apgrozībā esošās elektroniskās naudas kopējo summu katra kalendārā gada 31. decembrī, kā minēts 1. punktā.

III SADAĻA

ELEKTRONISKĀS NAUDAS EMITĒŠANA UN ATPIRKŠANA

10. pants

Aizliegums emitēt elektronisko naudu

Neskarot 18. pantu, dalībvalstis aizliedz elektronisko naudu emitēt fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav elektroniskās naudas emitenti.

11. pants

Emitēšana un atpirkšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka elektroniskās naudas emitenti, saņemot naudas līdzekļus, emitē elektronisko naudu par nominālvērtību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc turētāja pieprasījuma elektroniskās naudas emitenti jebkurā laikā un par nominālvērtību atpērk turējumā esošās elektroniskās naudas monetāro vērtību.

3. Elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā skaidri un nepārprotami norāda atpirkšanas nosacījumus, tostarp ar to saistītos maksājumus, un elektroniskās naudas turētāju informē par šiem nosacījumiem, pirms viņš uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai piedāvājumu.

4. Maksu par atpirkšanu var piemērot vienīgi tad, ja tas paredzēts līgumā saskaņā ar 3. punktu, un vienīgi kādā no šiem gadījumiem:

a)	ja atpirkšanu prasa pirms līguma termiņa beigām;

b)	ja līgumā paredzēta tā beigu diena un ja elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas; vai

c)	ja atpirkšanu prasa vairāk nekā vienu gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.

Šāda maksa ir samērīga ar faktiskajām izmaksām, kas ir radušās elektroniskās naudas emitentam, un atbilstoša tām.

5. Ja atpirkšanu prasa pirms līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.

6. Ja elektroniskās naudas turētājs atpirkšanu prasa viena gada laikā pēc līguma termiņa beigu dienas:

a)	atpērk turējumā esošās elektroniskās naudas kopējo monetāro vērtību; vai

b)	ja elektroniskās naudas iestāde veic vienu vai vairākas darbības, kas uzskaitītas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā, un ja nav iepriekš zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, – atpērk visus elektroniskās naudas turētāja pieprasītos līdzekļus.

7. Neskarot 4., 5. un 6. punktu, atpirkšanas tiesības personām, kuras nav patērētāji un kuras pieņem elektronisko naudu norēķiniem, nosaka līgumiska vienošanās starp elektroniskās naudas emitētāju un minētajām personām.

12. pants

Procentu maksājumu aizliegums

Dalībvalstis aizliedz procentu maksāšanu vai cita veida finansiālu ieguvumu saistībā ar to, cik ilgi elektroniskās naudas turētājs elektronisko naudu tur.

13. pants

Ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras domstarpību izšķiršanai

Neskarot šo direktīvu, Direktīvas 2007/64/EK IV sadaļas 5. nodaļu mutatis mutandis piemēro elektroniskās naudas emitentiem saistībā ar minētajā sadaļā tiem noteiktajiem pienākumiem.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

14. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai atjauninātu šīs direktīvas noteikumus nolūkā ņemt vērā inflāciju vai tehnoloģiju un tirgus attīstību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija pieņem pasākumus, lai nodrošinātu 1. panta 4. un 5. punktā minēto atbrīvojumu vienotu piemērošanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

15. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Maksājumu komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 85. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

16. pants

Pilnīga saskaņošana

1. Neskarot 1. panta 3. punktu, 3. panta 3. punkta sesto daļu, 5. panta 7. punktu, 7. panta 4. punktu, 9. pantu un 18. panta 2. punktu un tiktāl, ciktāl šajā direktīvā iekļauti saskaņošanas noteikumi, dalībvalstis nevar paturēt spēkā vai ieviest citus noteikumus, kas nav paredzēti šajā direktīvā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka elektroniskās naudas emitenti – kaitējot elektroniskās naudas turētājiem – neatkāpjas no tiem attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno šo direktīvu vai kas atbilst tai, izņemot gadījumus, ja tas ir skaidri tajos paredzēts.

17. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2012. gada 1. novembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par piesardzības prasību piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par tās pārskatīšanu.

18. pants

Pārejas noteikumi

1. Dalībvalstis ļauj elektroniskās naudas iestādēm, kas dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs, pirms 2011. gada 30. aprīļa ir uzsākušas darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Direktīvu 2000/46/EK, turpināt šo darbību minētajā vai kādā citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvā 2000/46/EK noteikto savstarpējas atzīšanas kārtību, nepieprasot atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu vai neprasot šīm iestādēm ievērot citas prasības, kuras noteiktas šīs direktīvas II sadaļā vai uz kurām tajā izdarīta atsauce.

Dalībvalstis prasa, lai šādas elektroniskās naudas iestādes iesniedz kompetentajām iestādēm visu būtisko informāciju, kas ļautu kompetentajām iestādēm līdz 2011. gada 30. oktobrim izvērtēt, vai elektroniskās naudas iestādes atbilst šīs direktīvas prasībām un, ja tā nav, kādi pasākumi būtu veicami, lai nodrošinātu atbilstību, vai arī ir piemērojama atļaujas atcelšana.

Atbilstīgajām elektroniskās naudas iestādēm piešķir atļauju, tās reģistrē un tām prasa ievērot II sadaļas prasības. Ja elektroniskās naudas iestādes neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām līdz 2011. gada 30. oktobrim, attiecīgajām elektroniskās naudas iestādēm aizliedz emitēt elektronisko naudu.

2. Dalībvalstis var noteikt, ka elektroniskās naudas iestādei automātiski piešķir atļauju un to reģistrē saskaņā ar 3. pantu, ja kompetentajām iestādēm jau ir pierādījumi par to, ka attiecīgā elektroniskās naudas iestāde atbilst 3., 4. un 5. pantā minētajām prasībām. Kompetentās iestādes informē attiecīgās elektroniskās naudas iestādes pirms atļaujas piešķiršanas.

3. Dalībvalstis ļauj juridiskajām personām, kas pirms 2011. gada 30. aprīļa ir uzsākušas darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2000/46/EK 8. pantu, turpināt šīs darbības attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2000/46/EK līdz 2012. gada 30. aprīlim, neprasot, lai tās saņem atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu vai ievēro citas prasības, kuras noteiktas šīs direktīvas II sadaļā vai uz kurām tajā izdarīta atsauce. Elektroniskās naudas iestādēm, kurām šajā laikposmā nepiešķir ne atļauju, ne atbrīvojumu šīs direktīvas 9. panta izpratnē, aizliedz emitēt elektronisko naudu.

19. pants

Direktīvas 2005/60/EK grozījumi

Ar šo Direktīvu 2005/60/EK groza šādi.

Direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)	uzņēmums, kas nav kredītiestāde, bet kas veic vienu vai vairākas darbības, kuras ir ietvertas Direktīvas 2006/48/EK I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 14. un 15. punktā, tostarp darbības, ko veic valūtas maiņas punkti (bureaux de change);”.

Direktīvas 11. panta 5. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

elektronisko naudu, kā noteikts 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (11), ja ierīcē elektroniski uzglabātā maksimālā summa nav lielāka par EUR 250 gadījumā, kad summu nav iespējams papildināt, vai ja noteikts maksimālās summas ierobežojums EUR 2 500 apjomā visiem darījumiem kalendārā gada laikā gadījumā, kad summu ir iespējams papildināt, izņemot gadījumus, kad no elektroniskās naudas turētāja pēc viņa pieprasījuma tā paša kalendārā gada laikā saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 11. pantu ir atpirkti EUR 1 000 vai lielāka summa. Attiecībā uz valsts maksājumu darījumiem dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var palielināt šajā apakšpunktā minēto EUR 250 summu līdz, lielākais, EUR 500.

20. pants

Direktīvas 2006/48/EK grozījumi

Ar šo Direktīvu 2006/48/EK groza šādi:

Direktīvas 4. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1)	“kredītiestāde” ir uzņēmums, kura darbība ir pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem un piešķirt aizdevumus no saviem līdzekļiem;”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5)	“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no I pielikuma 2. līdz 12. un 15. punktā uzskaitītajām darbībām;”.

Direktīvas I pielikumam pievieno šādu punktu:

“15.	Elektroniskās naudas emitēšana”.

21. pants

Atcelšana

Direktīvu 2000/46/EK atceļ no 2011. gada 30. aprīļa, neskarot šīs direktīvas 18. panta 1. un 3. punktu.

Visas atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

22. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 30. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

(1) 2009. gada 26. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 30, 6.2.2009., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(4) OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.

(5) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

(6) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(9) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(10) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(11) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

10.10.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 267/20

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 9. oktobris)

par Kopienas finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un uzraudzības programmās 2009. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7592)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā)

(2009/746/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (1), un jo īpaši tās 21. pantu,

tā kā:

(1)	Dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai savas zivsaimniecības kontroles programmas 2009. gadam kopā ar pieteikumiem Kopienas finanšu ieguldījumam par izdevumiem, kas saistīti ar šajās programmās ietvertiem projektiem.

(2)	Pieteikumi par darbībām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā, var dot tiesības uz Kopienas finansējuma saņemšanu.

(3)	Kopienas finansējuma saņemšanas nolūkā iesniegtajiem pieteikumiem jāatbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 391/2007 (2) noteikumiem.

(4)	Ir lietderīgi noteikt Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo summu un likmi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktajām robežvērtībām, kā arī šā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumus.

(5)

Lai veicinātu ieguldījumus Komisijas noteiktajās prioritārajās darbībās un ņemot vērā finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz dalībvalstu budžetu, izdevumiem, kas saistīti ar elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS) un kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS), kā arī ar nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas novēršanu, ir jāpiemēro augsta līdzfinansējuma likme, ievērojot Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktos ierobežojumus.

(6)	Automātiskajām lokalizācijas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt minēto finansiālo ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (3).

(7)

Uz zvejas kuģiem uzstādītajām elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt minēto finansiālo ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 1077/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007 (4).

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā paredzēts Kopienas 2009. gada finansiālais ieguldījums to izmaksu segšanā, kas dalībvalstīm 2009. gadā radušās, ieviešot uzraudzības un kontroles sistēmas, kuras piemērojamas saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kā minēts Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā. Ar to nosaka Kopienas finanšu ieguldījumu katrai dalībvalstij, Kopienas finanšu ieguldījuma likmi un nosacījumus, ar kādiem šāds ieguldījums ir piešķirams.

2. pants

Neizpildīto saistību slēgšana

Visus maksājumus, attiecībā uz kuriem ir pieprasīts atlīdzinājums, attiecīgā dalībvalsts veic līdz 2013. gada 30. jūnijam. Maksājumi, ko dalībvalsts veic pēc minētā termiņa beigām, nav atlīdzināmi. Neizmantotās budžeta apropriācijas, kas saistītas ar šo lēmumu, atceļ vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim.

3. pants

Jaunās tehnoloģijas un IT tīkli

1. Izdevumus, kas radušies, iegādājoties un uzstādot datoru iekārtas un sniedzot ar tām saistīto tehnisko palīdzību, kā arī ierīkojot IT tīklus, lai notiktu efektīva un droša datu apmaiņa saistībā ar zvejas darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot I pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Izdevumiem, kas norādīti I pielikumā un ir saistīti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS) vai nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas novēršanu, piemērojamā 1. punktā minētā līdzfinansējuma likme ir 95 %.

4. pants

Automātiskās lokalizācijas ierīces

1. Izdevumus, kas radušies, iegādājoties automātiskās lokalizācijas ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai zvejas uzraudzības centrs ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) palīdzību tos varētu novērot no attāluma, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 95 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot II pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punktā, nepārsniedz EUR 1 500 par kuģi.

3. Automātiskajām lokalizācijas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 2244/2003.

5. pants

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas

Izdevumus, kas radušies saistībā ar elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām nepieciešamo komponentu izstrādi, iegādi un uzstādīšanu, kā arī saistībā ar attiecīgo tehnisko palīdzību, lai notiktu efektīva un droša datu apmaiņa saistībā ar zvejas darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 95 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot III pielikumā noteiktos ierobežojumus.

6. pants

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīces

1. Izdevumus, kas radušies, iegādājoties elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai kuģi varētu elektroniski reģistrēt un paziņot zvejas uzraudzības centram datus par zvejas darbībām, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 95 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot IV pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punktā, nepārsniedz EUR 4 500 par kuģi, neskarot 4. punkta noteikumus.

3. Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīcēm, lai par tām varētu saņemt finansiālu ieguldījumu, jāatbilst prasībām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1077/2008.

4. Ierīcēm, kuras pilda gan ERS, gan VMS funkcijas un atbilst Regulā (EK) Nr. 2244/2003 un (EK) Nr. 1077/2008 noteiktajām prasībām, šā panta 1. punktā minētais finansiālais ieguldījums nepārsniedz EUR 6 000.

7. pants

Izmēģinājuma projekti

Izdevumus, kas radušies saistībā ar jaunu kontroles tehnoloģiju izmēģinājuma projektiem, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 95 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot V pielikumā noteiktos ierobežojumus.

8. pants

Mācību un apmaiņas programmas

Izdevumus, kas radušies saistībā ar mācību un apmaiņas programmām, kuras paredzētas par zvejas darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību atbildīgajiem ierēdņiem, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot VI pielikumā noteiktos ierobežojumus.

9. pants

Inspekcijas un novērošanas izmēģinājuma shēmas

Izdevumus, kas radušies saistībā ar inspekcijas un novērošanas izmēģinājuma shēmām, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot VII pielikumā noteiktos ierobežojumus.

10. pants

Izdevumu novērtēšana

Izdevumus, kas radušies, ieviešot sistēmu kopējās zivsaimniecības politikas kontroles izdevumu novērtēšanai, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot VIII pielikumā noteiktos ierobežojumus.

11. pants

Iniciatīvas, lai palielinātu informētību par KZP noteikumiem

Izdevumus, kas radušies saistībā ar tādām iniciatīvām, tostarp semināru rīkošanu un plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, kuru mērķis ir uzlabot zvejnieku un citu ieinteresēto aprindu, piemēram, inspektoru, prokuroru un tiesnešu, kā arī plašas sabiedrības izpratni par nepieciešamību apkarot bezatbildīgu un nelikumīgu zveju, un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildes izdevumus kompensē ar finansiālu ieguldījumu 75 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot IX pielikumā noteiktos ierobežojumus.

12. pants

Zvejas patruļkuģi un patruļlidmašīnas

1. Izdevumus, kas dalībvalstīm radušies saistībā ar tādu kuģu un gaisakuģu iegādi un modernizēšanu, kurus dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto zvejas darbību inspicēšanai un uzraudzībai, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ievērojot X pielikumā noteiktos ierobežojumus.

2. Finansiālā ieguldījuma apmēru, kurš katrai dalībvalstij ir precizēts X pielikumā, aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu deklarācijām par to, cik lielu procentuālo daļu darbībā pavadītā laika attiecīgais kuģis vai gaisakuģis ir izmantots inspekcijas un uzraudzības vajadzībām.

13. pants

Kopējais maksimālais Kopienas ieguldījums katrai dalībvalstij

Kopējie katrai dalībvalstij plānotie izdevumi, to attiecināmā daļa un kopējais maksimālais Kopienas ieguldījums katrai dalībvalstij attiecībā uz 3. līdz 12. pantā minētajām darbībām ir šāds:

(EUR)
Dalībvalsts	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Beļģija	805 000	805 000	764 750
Bulgārija	352 000	362 000	282 250
Dānija	1 945 552	1 945 552	1 667 139
Vācija	222 000	278 000	220 000
Igaunija	706 000	706 000	645 500
Īrija	120 000	90 000	45 000
Grieķija	16 867 000	8 928 000	4 735 400
Spānija	17 218 103	14 772 123	8 190 517
Francija	2 631 500	2 333 000	1 049 750
Itālija	19 589 925	6 361 340	3 273 170
Lietuva	407 900	407 900	378 300
Malta	1 003 475	1 003 475	922 127
Nīderlande	3 145 000	2 750 000	2 560 750
Polija	497 713	468 713	416 479
Portugāle	783 500	759 250	629 038
Rumānija	80 000	80 000	62 500
Somija	920 000	820 000	659 750
Zviedrija	1 715 000	1 715 000	1 541 750
Apvienotā Karaliste	4 309 798	3 601 555	2 055 830
Kopā	73 319 466	48 186 908	30 100 000

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Lietuvas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2009. gada 9. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(2) OV L 97, 12.4.2007., 30. lpp.

(3) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(4) OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.

I PIELIKUMS

JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS UN IT TĪKLI

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Bulgārija:
BG/09/01	20 000	30 000	15 000
BG/09/02	13 000	13 000	6 500
BG/09/03	12 000	12 000	6 000
BG/09/04	25 000	25 000	23 750
BG/09/05	70 000	70 000	66 500
Starpsumma	140 000	150 000	117 750
Dānija:
DK/09/01	134 176	134 176	127 468
DK/09/02	402 528	402 528	201 264
DK/09/03	670 880	670 880	637 336
DK/09/04	167 720	167 720	159 334
DK/09/05	167 720	167 720	159 334
Starpsumma	1 543 024	1 543 024	1 284 736
Vācija:
DE/09/01	90 000	90 000	85 000
DE/09/02	16 000	72 000	36 000
Starpsumma	106 000	162 000	121 500
Igaunija:
EE/09/01	600 000	600 000	570 000
EE/09/02	50 000	50 000	25 000
Starpsumma	650 000	650 000	595 000
Īrija:
IE/09/01	90 000	60 000	30 000
Starpsumma	90 000	60 000	30 000
Grieķija:
EL/09/01	1 500 000	368 000	64 400
EL/09/02	210 000	0	0
Starpsumma	1 710 000	368 000	64 400
Spānija:
ES/09/01	530 000	530 000	265 000
ES/09/02	146 000	146 000	73 000
ES/09/03	99 000	99 000	49 500
ES/09/04	16 000	0	0
ES/09/05	28 000	28 000	14 000
ES/09/06	353 000	353 000	176 500
ES/09/07	800 000	800 000	760 000
ES/09/24	81 459	0	0
ES/09/28	141 120	141 120	70 560
ES/09/32	282 000	282 000	141 000
ES/09/35	360 000	360 000	342 000
Starpsumma	2 836 579	2 739 120	1 891 560
Francija:
FR/09/01	553 500	410 000	205 000
FR/09/02	130 000	130 000	65 000
FR/09/03	120 000	120 000	60 000
Starpsumma	803 500	660 000	330 000
Itālija:
IT/09/01	220 000	55 000	27 500
Starpsumma	220 000	55 000	27 500
Lietuva:
LT/09/01-01	27 000	27 000	25 650
Starpsumma	27 000	27 000	25 650
Nīderlande:
NL/09/01	300 000	300 000	285 000
NL/09/02	150 000	150 000	142 500
NL/09/03	40 000	40 000	38 000
NL/09/04	75 000	75 000	71 250
NL/09/11	30 000	0	0
NL/09/12	30 000	30 000	28 500
Starpsumma	625 000	595 000	565 250
Polija:
PL/09/01	93 000	64 000	32 000
PL/09/02	10 000	10 000	9 500
PL/09/03	30 000	30 000	28 500
Starpsumma	133 000	104 000	70 000
Portugāle:
PT/09/01-01	2 500	2 500	1 250
PT/09/01-02	218 250	194 000	97 000
PT/09/03	1 500	1 500	750
PT/09/04	7 000	7 000	3 500
PT/09/05-01	40 000	40 000	38 000
PT/09/05-02	30 000	30 000	28 500
PT/09/05-03	35 000	35 000	33 250
PT/09/05-04	125 000	125 000	118 750
PT/09/05-05	9 750	9 750	9 263
PT/09/05-06	9 000	9 000	8 550
Starpsumma	478 000	453 750	338 813
Rumānija:
RO/09/01	15 000	15 000	7 500
Starpsumma	15 000	15 000	7 500
Somija:
FI/09/01	200 000	200 000	100 000
FI/09/02	20 000	20 000	10 000
FI/09/03	15 000	15 000	7 500
Starpsumma	235 000	235 000	117 500
Zviedrija:
SE/09/01	40 000	40 000	20 000
SE/09/02	80 000	80 000	76 000
SE/09/03	135 000	135 000	128 250
SE/09/04	80 000	80 000	76 000
SE/09/05	80 000	80 000	76 000
SE/09/06	50 000	50 000	47 500
SE/09/07	60 000	60 000	30 000
Starpsumma	525 000	525 000	453 750
Apvienotā Karaliste:
UK/09/01	55 880	55 880	53 086
UK/09/03	56 916	56 916	54 071
UK/09/04	113 831	100 000	50 000
UK/09/25	10 245	10 245	9 733
UK/09/26	15 362	15 362	7 681
UK/09/27	3 415	4 000	2 000
UK/09/30	5 123	6 000	3 000
UK/09/34	1 890	1 890	1 796
UK/09/37	1 708	2 000	1 000
UK/09/43	17 758	0	0
UK/09/44	17 075	17 075	8 538
UK/09/45	13 660	13 660	6 830
UK/09/46	10 245	12 000	6 000
UK/09/47	1 196	1 196	598
UK/09/48	797	797	758
UK/09/60	570	570	285
UK/09/64	2 277	2 000	1 000
UK/09/65	4 241	4 241	2 121
UK/09/67	3 159	3 159	3 002
Starpsumma	335 348	306 991	211 499
Kopā	10 472 451	8 648 885	6 252 408

II PIELIKUMS

AUTOMĀTISKĀS LOKALIZĀCIJAS IERĪCES

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Spānija:
ES/09/15	90 000	90 000	45 000
ES/09/26	89 656	89 656	85 174
Starpsumma	179 656	179 656	130 174
Francija:
FR/09/04	1 098 000	1 098 000	366 000
FR/09/05	225 000	225 000	75 000
Starpsumma	1 323 000	1 323 000	441 000
Malta:
MT/09/01	22 000	22 000	7 500
Starpsumma	22 000	22 000	7 500
Kopā	1 524 656	1 524 656	578 674

III PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMAS

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Beļģija:
BE/09/01	280 000	280 000	266 000
BE/09/02	300 000	300 000	285 000
Starpsumma	580 000	580 000	551 000
Bulgārija:
BG/09/06	25 000	25 000	23 750
BG/09/07	80 000	80 000	76 000
Starpsumma	105 000	105 000	99 750
Dānija:
DK/09/06	268 352	268 352	254 935
Starpsumma	268 352	268 352	254 935
Spānija:
ES/09/08	89 553	89 553	85 076
ES/09/09	31 732	31 732	30 146
ES/09/10	34 694	34 694	32 960
ES/09/11	72 764	72 764	69 126
ES/09/12	49 885	49 885	47 391
ES/09/13	7 431	0	0
ES/09/16	70 000	70 000	66 500
Starpsumma	356 059	348 628	331 199
Lietuva:
LT/09/01-02	353 000	353 000	335 350
Starpsumma	353 000	353 000	335 350
Malta:
MT/09/02-01	8 400	8 400	7 980
MT/09/02-02	60 000	60 000	57 000
MT/09/02-03	2 000	2 000	1 900
MT/09/03	32 375	32 375	30 757
MT/09/04	97 200	97 200	92 340
Starpsumma	199 975	199 975	189 977
Nīderlande:
NL/09/05	40 000	40 000	38 000
NL/09/13	200 000	200 000	190 000
Starpsumma	240 000	240 000	228 000
Polija:
PL/09/04	64 883	64 883	61 639
PL/09/05-01	16 665	16 665	15 832
PL/09/05-04	18 443	18 443	17 521
PL/09/05-05	3 556	3 556	3 379
PL/09/05-07	25 000	25 000	23 750
PL/09/06	41 166	41 166	39 108
Starpsumma	169 713	169 713	161 229
Portugāle:
PT/09/02-01	53 500	53 500	50 825
PT/09/02-02	53 500	53 500	50 825
PT/09/06-01	133 000	133 000	126 350
PT/09/06-02	53 500	53 500	50 825
PT/09/06-03	12 000	12 000	11 400
Starpsumma	305 500	305 500	290 225
Somija:
FI/09/04	550 000	550 000	522 500
Starpsumma	550 000	550 000	522 500
Zviedrija:
SE/09/08	300 000	300 000	285 000
Starpsumma	300 000	300 000	285 000
Kopā	3 427 599	3 420 168	3 249 165

IV PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS IERĪCES

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Beļģija:
BE/09/03	225 000	225 000	213 750
Starpsumma	225 000	225 000	213 750
Dānija:
DK/09/07	134 176	134 176	127 468
Starpsumma	134 176	134 176	127 468
Vācija:
DE/09/05	90 000	90 000	85 500
Starpsumma	90 000	90 000	85 500
Igaunija:
EE/09/03	50 000	50 000	47 500
Starpsumma	50 000	50 000	47 500
Grieķija:
EL/09/03	7 510 000	7 510 000	4 146 000
Starpsumma	7 510 000	7 510 000	4 146 000
Spānija:
ES/09/14	2 000 000	0	0
Starpsumma	2 000 000	0	0
Francija:
FR/09/06	225 000	225 000	213 750
Starpsumma	225 000	225 000	213 750
Malta:
MT/09/05	763 200	763 200	715 500
+ MT/09/02-04
Starpsumma	763 200	763 200	715 500
Nīderlande:
NL/09/06	1 800 000	1 800 000	1 710 000
Starpsumma	1 800 000	1 800 000	1 710 000
Polija:
PL/09/05-02	109 200	109 200	103 740
PL/09/05-03	46 800	46 800	44 460
PL/09/05-06	39 000	39 000	37 050
Starpsumma	195 000	195 000	185 250
Rumānija:
RO/09/02	50 000	50 000	47 500
Starpsumma	50 000	50 000	47 500
Zviedrija:
SE/09/09	300 000	300 000	285 000
SE/09/10	200 000	200 000	190 000
Starpsumma	500 000	500 000	475 000
Apvienotā Karaliste:
UK/09/02	418 896	418 896	397 952
Starpsumma	418 896	418 896	397 952
Kopā	13 961 272	11 961 272	8 365 170

V PIELIKUMS

IZMĒĢINĀJUMA PROJEKTI

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Bulgārija:
BG/09/08	25 000	25 000	23 750
Starpsumma	25 000	25 000	23 750
Spānija:
ES/09/34	96 887	96 887	92 043
Starpsumma	96 887	96 887	92 043
Zviedrija:
SE/09/11	40 000	40 000	38 000
SE/09/12	200 000	200 000	190 000
Starpsumma	240 000	240 000	228 000
Kopā	361 887	361 887	343 793

VI PIELIKUMS

MĀCĪBU UN APMAIŅAS PROGRAMMAS

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Bulgārija:
BG/09/09	70 000	70 000	35 000
Starpsumma	70 000	70 000	35 000
Vācija:
DE/09/03	21 000	21 000	10 500
DE/09/04	5 000	5 000	2 500
Starpsumma	26 000	26 000	13 000
Igaunija:
EE/09/04	6 000	6 000	3 000
Starpsumma	6 000	6 000	3 000
Īrija:
IE/09/02	30 000	30 000	15 000
Starpsumma	30 000	30 000	15 000
Spānija:
ES/09/17	25 920	25 920	12 960
ES/09/25	70 690	70 690	35 345
ES/09/33	22 000	22 000	11 000
Starpsumma	118 610	118 610	59 305
Francija:
FR/09/07	115 000	115 000	57 500
Starpsumma	115 000	115 000	57 500
Itālija:
IT/09/02	6 871 585	0	0
IT/09/03	342 000	0	0
IT/09/04	26 340	26 340	13 170
IT/09/05	30 000	30 000	15 000
IT/09/06	880 000	880 000	440 000
Starpsumma	8 149 925	936 340	468 170
Lietuva:
LT/09/02	14 500	14 500	7 250
Starpsumma	14 500	14 500	7 250
Malta:
MT/09/06	18 300	18 300	9 150
Starpsumma	18 300	18 300	9 150
Nīderlande:
NL/09/14	45 000	45 000	22 500
NL/09/15	25 000	25 000	12 500
NL/09/16	45 000	45 000	22 500
Starpsumma	115 000	115 000	57 500
Somija:
FI/09/05	30 000	30 000	15 000
Starpsumma	30 000	30 000	15 000
Zviedrija:
SE/09/13	50 000	50 000	25 000
Starpsumma	50 000	50 000	25 000
Apvienotā Karaliste:
UK/09/05	3 415	3 415	1 708
UK/09/06	27 456	27 456	13 728
UK/09/07	11 201	11 201	5 601
UK/09/08	29 141	29 141	14 571
UK/09/09	75 812	75 812	37 906
UK/09/10	18 031	0	0
UK/09/11	23 313	0	0
UK/09/12	46 443	0	0
UK/09/13	12 021	0	0
UK/09/14	3 643	0	0
UK/09/15	8 538	8 538	4 269
UK/09/17	6 830	6 830	3 415
UK/09/28	2 163	2 163	1 082
UK/09/29	797	0	0
UK/09/36	2 145	0	0
UK/09/38	975	975	488
UK/09/39	171	171	86
UK/09/49	3 415	3 415	1 708
UK/09/50	530	0	0
UK/09/51	3 415	3 415	1 708
UK/09/52	5 692	5 692	2 846
UK/09/61	2 277	2 277	1 139
UK/09/62	2 049	2 049	1 025
UK/09/63	1 025	1 025	513
Starpsumma	290 498	183 575	91 793
Kopā	9 033 833	1 713 325	856 668

VII PIELIKUMS

INSPEKCIJAS UN NOVĒROŠANAS IZMĒĢINĀJUMA SHĒMAS

(EUR)
Dalībvalstsun projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Apvienotā Karaliste:
UK/09/40	11 384	11 384	5 692
UK/09/53	18 213	0	0
UK/09/54	36 426	0	0
Starpsumma	66 023	11 384	5 692
Kopā	66 023	11 384	5 692

VIII PIELIKUMS

ANALĪZE UN IZDEVUMU NOVĒRTĒŠANA

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Bulgārija
BG/09/10	12 000	12 000	6 000
Starpsumma	12 000	12 000	6 000
Kopā	12 000	12 000	6 000

IX PIELIKUMS

INICIATĪVAS, LAI PALIELINĀTU INFORMĒTĪBU PAR KZP NOTEIKUMIEM

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Spānija
ES/09/27	165 518	165 518	124 139
Starpsumma	165 518	165 518	124 139
Francija
FR/09/08	15 000	10 000	7 500
Starpsumma	15 000	10 000	7 500
Itālija
IT/09/07	200 000	0	0
IT/09/08	140 000	140 000	105 000
IT/09/09	120 000	120 000	90 000
IT/09/10	110 000	110 000	82 500
Starpsumma	570 000	370 000	277 500
Lietuva
LT/09/03	13 400	13 400	10 050
Starpsumma	13 400	13 400	10 050
Somija
FI/09/06	5 000	5 000	4 750
Starpsumma	5 000	5 000	4 750
Zviedrija
SE/09/14	100 000	100 000	75 000
Starpsumma	100 000	100 000	75 000
Apvienotā Karaliste
UK/09/18	11 384	0	0
UK/09/19	11 384	0	0
UK/09/20	8 538	0	0
UK/09/21	22 767	0	0
UK/09/22	17 075	17 075	12 807
UK/09/23	17 075	17 075	12 807
UK/09/55	911	0	0
Starpsumma	89 134	34 150	25 614
Kopā	958 052	698 068	524 553

X PIELIKUMS

PATRUĻKUĢI UN PATRUĻLIDMAŠĪNAS

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Zvejas kontroles nacionālajā programmā plānotie izdevumi	Attiecināmie izdevumi saskaņā ar šo lēmumu	Kopienas ieguldījums
Grieķija
EL/09/04	3 000 000	1 050 000	525 000
EL/09/05	4 647 000	0	0
Starpsumma	7 647 000	1 050 000	525 000
Spānija
ES/09/18	3 000 000	3 000 000	1 500 000
ES/09/19	2 000 000	2 000 000	1 000 000
ES/09/20	1 344 450	1 344 450	672 470
ES/09/21	1 397 414	1 397 414	698 707
ES/09/22	34 483	0	0
ES/09/23	84 207	0	0
ES/09/29	92 400	0	0
ES/09/30	3 381 840	3 381 840	1 690 920
ES/09/31	130 000	0	0
Starpsumma	11 464 794	11 123 704	5 562 097
Francija
FR/09/09	150 000	0	0
Starpsumma	150 000	0	0
Itālija
IT/09/11	5 000 000	5 000 000	2 500 000
IT/09/12	3 700 000	0	0
IT/09/13	1 950 000	0	0
Starpsumma	10 650 000	5 000 000	2 500 000
Nīderlande
NL/09/07	25 000	0	0
NL/09/08	70 000	0	0
NL/09/09	100 000	0	0
NL/09/10	100 000	0	0
NL/09/17	70 000	0	0
Starpsumma	365 000	0	0
Rumānija
RO/09/03	15 000	15 000	7 500
Starpsumma	15 000	15 000	7 500
Somija
FI/09/07	100 000	0	0
Starpsumma	100 000	0	0
Apvienotā Karaliste
UK/09/24	2 845 760	2 561 184	1 280 592
UK/09/31	48 378	0	0
UK/09/32	19 921	0	0
UK/09/33	2 846	0	0
UK/09/41	45 886	0	0
UK/09/42	24 851	0	0
UK/09/56	25 043	0	0
UK/09/57	11 839	0	0
UK/09/58	22 767	22 767	11 384
UK/09/59	56 916	56 916	28 458
UK/09/66	5 692	5 692	2 846
Starpsumma	3 109 899	2 646 559	1 323 280
Kopā	33 501 693	19 835 263	9 917 877

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 945/2009 (2009. gada 9. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 946/2009 (2009. gada 8. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, zvejot saidas IIIa un IV zonā; EK ūdeņos IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 947/2009 (2009. gada 9. oktobris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	5
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu ( 1 )	7
	*	Komisijas Direktīva 2009/129/EK (2009. gada 9. oktobris), ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, lai tās III pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai ( 1 )	18

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	30,9
	TR	71,2
	ZZ	51,1
0707 00 05	TR	122,8
0707 00 05	ZZ	122,8
0709 90 70	TR	82,7
0709 90 70	ZZ	82,7
0805 50 10	AR	99,8
	CL	83,5
	TR	76,5
	UY	55,5
	ZA	97,8
	ZZ	82,6
0806 10 10	BR	188,8
	TR	103,3
	US	186,7
	ZZ	159,6
0808 10 80	BR	63,1
	CL	86,9
	NZ	77,5
	US	80,3
	ZA	69,1
	ZZ	75,4
0808 20 50	CN	41,0
	TR	88,0
	ZA	79,5
	ZZ	69,5

Nr.	23/T&Q
Dalībvalsts	Zviedrija
Krājums	POK/2A34.
Suga	Saida (Pollachius virens)
Zona	IIIa un IV zona; EK ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā
Datums	28.9.2009.

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	35,41	0,66
1701 11 90 (1)	35,41	4,28
1701 12 10 (1)	35,41	0,53
1701 12 90 (1)	35,41	3,98
1701 91 00 (2)	38,95	5,78
1701 99 10 (2)	38,95	2,65
1701 99 90 (2)	38,95	2,65
1702 90 95 (3)	0,39	0,29

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.267.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 267

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 10. oktobris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/746/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 9. oktobris) par Kopienas finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un uzraudzības programmās 2009. gadam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7592)	20


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ