I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

9.10.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 923/2009

(2009. gada 16. septembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu un 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas 2006. gada 22. jūnija vidusposma pārskatā “Eiropas dinamisma saglabāšana – Ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā” ir iezīmēts Marco Polo programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1382/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai uzlabotu kravu pārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo programma) (3), kā finansēšanas avota potenciāls pārvadātājiem, lai tiem uz pārslogotiem ceļiem piedāvātu izmantot citu transporta veidu alternatīvas. Tādējādi Marco Polo programma ir pašreizējās transporta politikas pamatelements.

(2)

Ja netiks veikta izšķiroša rīcība, paredzams, ka līdz 2013. gadam kopējais kravu autopārvadājumu apjoms Eiropā pieaugs vairāk nekā par 60 %. Paredzamais starptautisko kravu autopārvadājumu pieaugums Eiropas Savienībā laikposmā līdz 2013. gadam būs 20,5 miljardi tonnkilometru gadā, kas radīs negatīvas sekas autoceļu infrastruktūras papildu izmaksu, ceļu satiksmes negadījumu, pārslogotības, vietēja un globāla mēroga piesārņojuma, videi nodarītā kaitējuma izteiksmē, kā arī radīs piegādes ķēžu un loģistikas procesu nestabilitāti.

(3)

Lai risinātu ar kravu autopārvadājumu pieaugumu saistīto problēmu, tuvsatiksmes kuģošana, dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi ir jāizmanto vēl vairāk nekā pašlaik, kā arī ir jāierosina turpmākas spēcīgas iniciatīvas attiecībā uz transporta un loģistikas nozari, tostarp sauszemes ostām un citām platformām, kas atvieglo vairākveidu pārvadājumus, lai veicinātu jaunas pieejas un tehnisku jauninājumu izmantošanu visos transporta veidos un to pārvaldībā.

(4)	Eiropas Savienības mērķis ir veicināt videi nekaitīgus transporta veidus neatkarīgi no tā, vai tam ir specifiska noslogojumu mazinoša vai novirzoša ietekme kravu autopārvadājumu gadījumā.

(5)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1692/2006 (4) Komisijai bija jāveic Marco Polo II programmas (turpmāk “programma”) novērtējums un vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikumi minētās programmas grozīšanai.

(6)	Marco Polo programmas ārējā novērtējumā tika aprēķināts, ka minētā programma nesasniegs savus mērķus kravu novirzīšanā, un tika sniegti vairāki ieteikumi tās efektivitātes uzlabošanai.

(7)

Komisija veica ietekmes analīzi par pasākumiem, kas ieteikti ārējā novērtējumā, kā arī citiem pasākumiem, kuriem izvirzīts mērķis palielināt programmas efektivitāti. Šī analīze atklāja, ka ir vajadzīgi vairāki grozījumi Regulā (EK) Nr. 1692/2006, lai atvieglotu mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu dalību, pazeminātu rīcību atbilstības slieksni, palielinātu finansēšanas intensitāti un vienkāršotu programmas īstenošanu un administratīvās procedūras.

(8)	Mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu dalība programmā būtu jāpalielina, ļaujot finansēšanai pieteikties atsevišķiem uzņēmumiem un pazeminot atbilstības sliekšņus priekšlikumiem, ko iesniedz iekšzemes ūdensceļu transporta uzņēmumi.

(9)

Atbilstības sliekšņi finansēšanai iesniegtajiem priekšlikumiem būtu jāpazemina un jāizsaka novirzītajos tonnkilometros gadā, izņemot attiecībā uz kopīgu mācību rīcībām. Šie sliekšņi būtu jāaprēķina visam pielikumā minēto rīcību īstenošanas laikposmam, nenosakot nekādu ikgadēju īstenošanas līmeni. Turpmāk vairs nebūtu vajadzīgs īpašs slieksnis, ko piemērot satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībai, un šāda veida rīcībai, kā arī katalizatora un jūras maģistrāļu rīcībām būtu jānosaka minimālais rīcības ilgums.

(10)

Finansēšanas intensitāte būtu jāpalielina, ieviešot definīciju jēdzienam “krava”, lai kravu novirzīšanas aprēķinos ietvertu transporta elementu, kā arī paredzot izņēmuma pagarinājumus maksimālajam rīcības ilgumam saistībā ar to uzsākšanas kavējumiem. Finansēšanas intensitātes izmaiņas no EUR 1 uz EUR 2 atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1692/2006 I pielikumā izklāstītajai procedūrai būtu jāatspoguļo minētās regulas pielikuma grozītajā tekstā.

(11)	Lai vienkāršotu programmas īstenošu, būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 1692/2006 II pielikums par palīginfrastruktūras finansēšanas nosacījumiem. Turklāt būtu jāsvītro komitejas procedūra finansējamo rīcību gada atlasei.

(12)	Būtu jāizveido sīkāk izstrādāta saikne starp programmu un Eiropas Transporta tīkla sistēmu (TEN-T), nosakot pamatu jūras maģistrāļu rīcībām, un būtu jāpaplašina vides apsvērumi, lai tajos ietvertu visas rīcību ārējās izmaksas.

(13)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1692/2006.

(14)	Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētos pasākumus var piemērot maksimāli lietderīgi un ātri, šai regulai pēc tās pieņemšanas būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīz,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1692/2006 groza šādi:

regulas 2. pantā pievieno šādu apakšpunktu:

“p)	“krava”, lai aprēķinātu no autotransporta novirzītu kravu tonnkilometrus, ir pārvadātās preces un vairākveidu transporta vienība, kā arī autotransporta līdzeklis, tostarp tukšas vairākveidu transporta vienības un tukši autotransporta līdzekļi, ja tie ir novirzīti no autotransporta.”;

2)	regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Rīcību pieteikumus iesniedz uzņēmumi vai konsorciji, kas dibināti dalībvalstīs vai iesaistītajās valstīs, kā noteikts 3. panta 3. un 4. punktā.”;

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	jūras maģistrāļu rīcības; Eiropas Savienībā šādas rīcības atbilst jūras maģistrāļu prioritārā projekta pazīmēm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (5);

b)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Īpaši finansēšanas nosacījumi un citas prasības attiecībā uz dažādām rīcībām ir noteiktas pielikumā.”;

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Valsts atbalsts

Kopienas finansiālā palīdzība rīcībām, uz kurām attiecas programma, neizslēdz iespēju šīm rīcībām piešķirt valsts atbalstu valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ciktāl šāds atbalsts ir saderīgs ar valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, kas noteikta Līgumā, un ar kumulatīviem ierobežojumiem, kas paredzēti katram pielikumā noteiktajam rīcības veidam.”;

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Rīcību pieteikumi

Rīcību pieteikumus iesniedz Komisijai, ievērojot sīki izstrādātus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 6. pantu. Pieteikumi ietver visu nepieciešamo informāciju, lai ļautu Komisijai veikt atlasi saskaņā ar 9. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Komisija vajadzības gadījumā sniedz palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, lai atvieglotu pieteikšanās procesu, piemēram, izmantojot tiešsaistes palīdzības dienestu.”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Rīcību atlase finansiālās palīdzības piešķiršanai

Iesniegtos rīcību pieteikumus izvērtē Komisija. Izvēloties rīcības programmas finansiālās palīdzības piešķiršanai, Komisija ņem vērā:

a)	mērķus, kas minēti 1. pantā;

b)	nosacījumus, kas izklāstīti pielikuma attiecīgajā slejā;

c)	rīcību ieguldījumu autoceļu pārslogotības samazināšanā;

rīcību relatīvos ekoloģiskos ieguvumus un rīcību relatīvos ieguvumus ārējo izmaksu samazinājuma izteiksmē, ietverot to ieguldījumu tādu videi nodarīto kaitējumu samazināšanā, ko rada tuvsatiksmes kuģošana, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumi. Īpašu uzmanību veltīs rīcībām, kas pārsniedz likumā paredzētās vides prasības;

e)	rīcību vispārējo ilgtspējību.

Komisija pieņem lēmumu par finansiālās palīdzības piešķiršanu pēc tam, kad tā ir informējusi 10. pantā minēto komiteju.

Komisija par savu lēmumu informē saņēmējus.”;

regulas 14. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņojumu par Marco Polo programmu sasniegtajiem rezultātiem laikposmā no 2003. gada līdz 2010. gadam. Komisija dara to pirms priekšlikuma izstrādes trešajai Marco Polo programmai un, izstrādājot minēto priekšlikumu, ņem vērā Komisijas secinājumus.”;

pievieno šādu punktu:

“2.a Paziņojumā, kas minēts 2. punktā, jo īpaši tiek aplūkoti šādi jautājumi:

—

regulas, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 923/2009 (2009. gada 16. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II) (6), darbības ietekme,

—	konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras pieredze programmas pārvaldīšanā,

—	vajadzība diferencēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus atbilstīgi transportlīdzekļu veidiem, ņemot vērā drošību, ekoloģiskās īpašības un energoefektivitāti,

—	satiksmes noslogojuma mazināšanas pasākumu efektivitāte,

—	nepieciešamība noteikt pieprasījumam atbilstīgu palīdzību pieteikuma iesniegšanas procesā, ņemot vērā mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu vajadzības,

—	atzīšana, ka ekonomikas recesija ir īpašs pamats tam, lai pagarinātu rīcību darbības laiku,

—	atbilstības sliekšņu pazemināšana rīcība, kas attiecas uz noteiktiem produktiem,

—	iespēja norādīt minimālos subsīdiju sliekšņus ierosinātajām rīcībām, papildus tonnkilometriem ņemot vērā arī energoefektivitāti un labvēlīgu ietekmi uz vidi,

—	jautājums par to, vai ir atbilstīgi iekļaut transporta vienību “kravas” definīcijā,

—	līdzfinansēto rīcību pilnīgu ikgadējo pārskatu pieejamība,

—	iespēja nodrošināt saskaņotību starp programmu, rīcības plānu loģistikas jomā un TEN-T, veicot atbilstīgus pasākumus, lai koordinētu Kopienas līdzekļu piešķiršanu, jo īpaši saistībā ar jūras maģistrālēm,

—	iespēja atzīt par pamatotām trešā valstī radušās izmaksas, ja rīcību ir veikuši dalībvalsts uzņēmumi,

—	vajadzība ņemt vērā iekšzemes ūdensceļu sektora un tajā strādājošo mazo un vidējo uzņēmumu īpatnības, piemēram, īstenojot programmu, kas paredzēta iekšzemes ūdensceļu sektoram,

—	iespēja paplašināt programmas darbību, attiecinot to arī uz kaimiņvalstīm, un

—	iespēja pielāgot programmu arī dalībvalstīm piederošajām salām un arhipelāgiem.

8)	regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu: “15. pants Atcelšana Regulu (EK) Nr. 1382/2003 atceļ no 2006. gada 14. decembra. Līgumus, kas saistīti ar rīcībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1382/2003, arī turpmāk reglamentē minētā regula līdz to darbības un finanšu slēgšanai.”;

9)	Regulas (EK) Nr. 1692/2006 I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā;

10)	svītro Regulas (EK) Nr. 1692/2006 II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

(1) 2009. gada 24. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(3) OV L 196, 2.8.2003., 1. lpp.

(4) OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.

(5) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.”;

(6) OV L 266, 9.10.2009., 1. lpp.”;

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Finansēšanas noteikumi un prasības saskaņā ar 5. panta 2. punktu

Rīcības veids

A.	Katalizators 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

B.	Jūras maģistrāles 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

C.	Kravu novirzīšana 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts

D.	Satiksmes noslogojuma mazināšana 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts

E.	Kopīgas mācības 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts

1.	Finansēšanas nosacījumi

a)	Katalizatora rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

a)	Jūras maģistrāļu rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

a)	Kravu novirzīšanas rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 36 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

a)	Satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

Kopīgu mācību rīcība veicinās komerciālo pakalpojumu uzlabošanos tirgū, jo īpaši uz autoceļiem veicinot un/vai atvieglojot satiksmes noslogojuma mazināšanu vai kravu novirzīšanu uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļiem, tādējādi uzlabojot sadarbību un dalīšanos pieredzē ar prasmēm; tas notiks, ilgākais, 24 mēnešus;

b)	katalizatora rīcība Eiropas līmenī no loģistikas, tehnoloģijas, metožu, aprīkojuma, produktu, infrastruktūras vai sniegto pakalpojumu viedokļa ir jauninājums;

jūras maģistrāļu rīcība Eiropas līmenī no loģistikas, tehnoloģijas, metožu, aprīkojuma, produktu, infrastruktūras vai sniegto pakalpojumu viedokļa ir jauninājums; tiks ņemti vērā arī augstas kvalitātes pakalpojumi, vienkāršotas procedūras un pārbaudes, kas veicina drošību un drošības standartus, laba piekļuve ostām, efektīvi iekšzemes savienojumi un elastīgi un efektīvi ostu pakalpojumi;

b)	kravu novirzīšanas rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

b)	satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība Eiropas līmenī un no ražošanas loģistikas integrēšanas transporta loģistikā viedokļa ir jauninājums;

b)	kopīgu mācību rīcība ir jauninājums Eiropas līmenī;

c)	katalizatora rīcībai ir jārada faktiska, izmērojama un ilgtspējīga kravu novirzīšana no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem;

jūras maģistrāļu rīcības mērķis ir veicināt ļoti apjomīgus, biežus vairākveidu kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot tuvsatiksmes kuģošanu, attiecīgā gadījumā ietverot jauktus kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, vai apvienojot tuvsatiksmes kuģošanu ar citiem transporta veidiem, kad pārvadājumi pa autoceļiem ir cik iespējams īsi; būtu vēlams, lai rīcība ietvertu integrētus iekšzemes kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot dzelzceļu un/vai iekšzemes ūdensceļus;

c)	kravu novirzīšanas rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai;

satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcības mērķis ir sekmēt starptautisko kravu pārvadājumu efektivitāti Eiropas tirgū, nekavējot ekonomisko izaugsmi, bet galvenokārt cenšoties pārveidot ražošanas un/vai izplatīšanas procesus, tādējādi nodrošinot īsākus attālumus, lielāku slodzes koeficientu, mazāk tukšgaitas, atkritumu plūsmu samazinājumu, apjoma un/vai svara samazinājumu vai jebkuru citu ietekmi, kas būtiski samazina kravu autopārvadājumu apjomu, bet negatīvi neietekmē ražošanas jaudu vai ražošanā nodarbināto skaitu;

c)	kopīgu mācību rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā, līdz tādai pakāpei, kas ir pretrunā kopējām interesēm;

d)	katalizatora rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības;

d)	jūras maģistrāļu rīcībai jārada faktiska, izmērojama un ilgtspējīga kravu novirzīšana, kas pārsniedz kravu autopārvadājumu apjoma paredzamo pieauguma koeficientu, kā rezultātā kravas no autoceļiem tiek novirzītas uz tuvsatiksmes kuģošanu, iekšzemes ūdensceļiem vai dzelzceļu;

d)	ja kravu novirzīšanas rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

d)	kopīgu mācību rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības.

e)	katalizatora rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

e)	jūras maģistrāļu rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības;

d)	satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības;

f)	ja katalizatora rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

f)	jūras maģistrāļu rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

e)	satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

g)	ja jūras maģistrāļu rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

f)	ja satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

2.	Finansēšanas intensitāte un apmērs

Kopienas finansiālā palīdzība katalizatora rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

Kopienas finansiālā palīdzība jūras maģistrāļu rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

Kopienas finansiālā palīdzība kravu novirzīšanas rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

Kopienas finansiālā palīdzība satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

a)	Kopienas finansiālā palīdzība kopīgu mācību rīcībām nav lielāka par 50 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu.

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā;

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību, ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā;

b)	Kopienas finansiālo palīdzību satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām nedrīkst izmantot, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai vai ražošanai, kam nav tieša sakara ar pārvadājumiem vai izplatīšanu;

Kopienas finansiālā palīdzība, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz tonnkilometriem, kas novirzīti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, ir sākotnēji noteikta EUR 2 apmērā par katriem 500 tonnkilometriem kravu, kas novirzītas no autopārvadājumiem. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no rīcības kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma;

c)	Kopienas finansiālā palīdzība sākotnēji ir noteikta EUR 2 apmērā par katru noslogojuma mazināšanu par 500 tonnkilometriem vai 25 autokilometriem kravu autopārvadājumu. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no rīcības kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma;

c)	saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

c)	saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

c)	saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

d)	saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

3.	Subsīdiju nolīguma forma un darbības ilgums

Kopienas finansiālo palīdzību katalizatora rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas ārkārtējas lejupslīdes dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību jūras maģistrāļu rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas attīstības ārkārtējas palēnināšanās dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību kravu novirzīšanas rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 38 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas attīstības ārkārtējas palēnināšanās dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas attīstības ārkārtējas palēnināšanās dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību kopīgu mācību rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 26 mēneši, ko pēc saņēmēja lūguma var pagarināt sākotnējā budžeta ietvaros uz papildu 26 mēnešu laikposmu, ja pirmajos 12 darbības mēnešos ir iegūti pozitīvi rezultāti.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu – vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu – laikposma beigām.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 38 mēnešu – vai izņēmuma gadījumā 44 mēnešu – laikposma beigām.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu – vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu – laikposma beigām.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 52 mēnešu laikposma beigām.

4.	Līguma vērtības slieksnis

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai katalizatora rīcībai ir 30 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu vai mazinātā satiksmes noslogojuma izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai jūras maģistrāļu rīcībai ir 200 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai kravu novirzīšanas rīcībai ir 60 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku. Kravu novirzīšanas rīcībām ar mērķi novirzīt kravas uz iekšzemes ūdensceļiem paredzēts īpašs slieksnis – 13 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā visā subsīdiju nolīguma darbības laikā.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībai ir 80 miljoni tonnkilometru vai 4 miljoni autokilometru mazinātā kravas satiksmes noslogojuma izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai kopīgu mācību rīcībai ir EUR 250 000.

5.	Izplatīšana

Izplata katalizatora rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

Izplata jūras maģistrāļu rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

Īpašas izplatīšanas darbības kravu novirzīšanas rīcībām nav paredzētas.

Izplata satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

Izplata kopīgu mācību rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.”

9.10.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/11

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 924/2009

(2009. gada 16. septembris)

par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Iekšējā tirgus pareizai darbībai un lai atvieglotu pārrobežu tirdzniecību Kopienā, ir svarīgi, lai maksa par pārrobežu maksājumiem euro būtu tāda pati kā par atbilstošiem maksājumiem dalībvalsts iekšienē. Šis vienādas maksas princips ir noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (2001. gada 19. decembris) par pārrobežu maksājumiem euro (4), kura attiecas uz pārrobežu maksājumiem euro un Zviedrijas kronās līdz EUR 50 000 vai līdzvērtīgai summai.

(2)

Komisijas 2008. gada 11. februāra ziņojumā par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 2560/2001 par pārrobežu maksājumiem euro, tika apstiprināts, ka minētās regulas piemērošana ir faktiski samazinājusi maksu par pārrobežu maksājumu darījumiem euro līdz iekšzemes maksājumu līmenim un ka regula ir mudinājusi Eiropas maksājumu nozari īstenot centienus, lai izveidotu visas Kopienas mēroga maksājumu infrastruktūru.

(3)

Komisijas ziņojumā tika aplūkotas praktiskās problēmas saistībā ar Regulas (EK) Nr. 2560/2001 īstenošanu. Noslēgumā tika ierosināti vairāki grozījumi minētajā regulā, lai risinātu problēmas, kas tika konstatētas pārskatīšanas procesā. Šīs problēmas attiecas uz iekšējā maksājumu tirgus traucējumiem, ko rada atšķirīgi statistikas ziņošanas pienākumi, Regulas (EK) Nr. 2560/2001 piemērošana, ko rada konkrētu valsts kompetento iestāžu trūkums, ārpustiesas pārsūdzības struktūru trūkums, lai risinātu ar regulu saistītus strīdus, un tas, ka regula neattiecas uz tiešo debetu.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (5) paredz mūsdienīgu juridisko pamatu Kopienas mēroga iekšējā tirgus izveidei maksājumiem. Lai starp abiem tiesību aktiem nodrošinātu juridisko konsekvenci, ir ieteicams grozīt Regulas (EK) Nr. 2560/2001 attiecīgos noteikumus, jo īpaši definīcijas.

(5)

Regula (EK) Nr. 2560/2001 aptver pārrobežu pārskaitījumus un pārrobežu elektronisko maksājumu darījumus. Saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK mērķi padarīt iespējamu pārrobežu tiešo debetu ir ieteicams paplašināt Regulas (EK) Nr. 2560/2001 darbības jomu. Joprojām nav ieteicams piemērot vienādas maksas principu attiecībā uz tādiem maksājumu instrumentiem, kuriem galvenokārt vai tikai izmanto papīru, piemēram, čekiem, jo to būtības dēļ tos nav iespējams apstrādāt tikpat efektīvi kā elektroniskos maksājumus.

(6)

Vienādas maksas princips būtu jāpiemēro maksājumiem, kuri uzsākti vai pabeigti papīra dokumenta formā vai skaidrā naudā, kurus elektroniski apstrādā maksājumu izpildes ķēdes garumā, izņemot čekus, kā arī visu veidu maksām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar maksājumu darījumu, tostarp maksām, kas saistītas ar nolīgumu, taču izņemot maksas par valūtas konvertēšanu. Netiešas maksas ir maksas par pastāvīga maksājuma uzdevuma sagatavošanu vai nodevas par maksājuma kartes, debetkartes vai kredītkartes izmantošanu, kurām vajadzētu būt vienādām gan iekšzemes, gan pārrobežu maksājumu darījumiem Kopienas teritorijā.

(7)

Lai nepieļautu maksājumu tirgu sadrumstalotību, ir lietderīgi piemērot vienādas maksas principu. Šim nolūkam katrai pārrobežu maksājumu darījumu kategorijai būtu jānosaka atbilstošs iekšzemes maksājums ar tādām pašām vai ļoti līdzīgām iezīmēm kā attiecīgajam pārrobežu maksājumam. Tostarp vajadzētu būt iespējai izmantot šādus kritērijus, lai noteiktu iekšzemes maksājumu, kas atbilst pārrobežu maksājumam: maksājuma ierosināšanai, izpildei un pabeigšanai izmantotais veids, automatizācijas pakāpe, jebkāda maksājuma garantija, klienta statuss un saikne ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai izmantotais maksājuma instruments, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 23. punktā. Šo kritēriju kopumu nevajadzētu uzskatīt par izsmeļošu.

(8)	Ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu, tām vajadzētu izdot vadlīnijas, lai noteiktu atbilstošos maksājumus. Komisijai, kurai nepieciešamības gadījumā palīdz Maksājumu komiteja, vajadzētu sniegt piemērotus norādījumus un palīdzēt kompetentajām iestādēm.

(9)

Ir svarīgi atvieglot pārrobežu maksājumu veikšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šajā sakarā būtu jāveicina standartizācija, jo īpaši starptautiskā bankas konta numura (IBAN) un bankas identifikācijas koda (BIC) izmantošana. Tādēļ ir lietderīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu maksājumu pakalpojumu lietotājus ar attiecīgā konta IBAN numuru un BIC kodu.

(10)

Atšķirīgi maksājumu bilances statistikas ziņošanas pienākumi, kuri attiecas tikai un vienīgi uz pārrobežu maksājumu darījumiem, kavē integrēta maksājumu tirgus attīstību, jo īpaši saistībā ar vienoto euro maksājumu telpu (SEPA). SEPA sakarā ir ieteicams līdz 2011. gada 31. oktobrim atkārtoti izvērtēt to, cik atbilstīgi ir atcelt šo prasību par informācijas sniegšanu saistībā ar banku veiktajiem maksājumiem. Lai nodrošinātu pastāvīgu, savlaicīgu un efektīvu maksājumu bilances statistikas sniegšanu, ir vēlams arī nodrošināt iespēju apkopot par maksājumiem jau pieejamu informāciju, piemēram, IBAN numuru, BIC kodu un darījumu apjomu, vai apkopotus pamatdatus par dažādiem maksājumu instrumentiem, ja datu vākšanas process netraucē automatizēto maksājumu apstrādi un to var pilnībā automatizēt. Šī regula neietekmē ziņošanas pienākumus citu politikas mērķu īstenošanai, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanai vai fiskāliem nolūkiem.

(11)

Pašlaik valstu tiešā debeta sistēmās izmanto dažādus darījumu veikšanas modeļus. Lai sekmētu SEPA tiešā debeta shēmas ieviešanu, nepieciešams ieviest vienotu darījumu veikšanas modeli un radīt lielāku juridisku skaidrību par daudzpusējām savstarpējās apmaiņas maksām. Attiecībā uz pārrobežu tiešo debetu, izņēmuma kārtā to varētu izdarīt, pārejas posmā nosakot daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas maksimālo apjomu vienam darījumam. Tomēr daudzpusējā nolīguma pusēm vajadzētu būt iespējai brīvi vienoties arī par zemāku maksu vai vispār atteikties no daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas. Attiecībā uz SEPA tiešo debetu valsts robežās starp maksājuma saņēmēja un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var izmantot tādas pašas iekšzemes savstarpējās apmaiņas maksas vai citu saskaņotu starpbanku atlīdzību, kura attiecīgajā valstī bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Ja pārejas posmā šāda valstu daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksa vai cita starpbanku saskaņota atlīdzība tiek samazināta vai atcelta, piemēram, konkurences tiesību piemērošanas rezultātā, tad pārejas posmā attiecībā uz SEPA tiešo debetu valsts robežās vajadzētu piemērot pārskatītos noteikumus. Tomēr, ja tiešā debeta darījumi notiek saskaņā ar divpusēju nolīgumu, šī divpusējā nolīguma noteikumi būtu pārāki par jebkādu daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksu vai citu starpbanku saskaņotu atlīdzību. Nozare var izmantot pārejas posmā sniegtās juridiskās noteiktības iespējas, lai izstrādātu vienotu ilgtermiņa SEPA tiešā debeta darbības modeli un vienotos par to. Pārejas posma beigās vajadzētu būt ieviestam tādam ilgtermiņa risinājumam attiecībā uz SEPA tiešā debeta darbības modeli, kurš atbilst EK konkurences tiesībām un Kopienas reglamentējošiem noteikumiem. Atbilstoši iesāktajam dialogam ar banku nozari un pamatojoties uz attiecīgo tirgus dalībnieku ierosinājumiem, Komisija paredzējusi steidzami sagatavot vadlīnijas par objektīviem un izmērāmiem kritērijiem, ar kuriem nodrošināt šādu daudzpusēju starpbanku atlīdzību, kas varētu ietvert daudzpusējo savstarpējās apmaiņas maksu, atbilstību EK konkurences tiesībām un Kopienas reglamentējošiem noteikumiem.

(12)

Lai tiešā debeta darījums varētu notikt, maksātāja kontam jābūt pieejamam. Tādēļ veiksmīgai SEPA tiešā debeta ieviešanai ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai visi maksātāja konti būtu pieejami tāpat, kā tas pašlaik ir valstu tiešā debeta gadījumā, kas denominēti euro, citādi ne maksātājs, ne maksājuma saņēmējs nevarēs gūt labumu no tiešā debeta pārrobežu darījumiem. Ja maksātāja konts SEPA tiešā debeta sistēmā nebūs pieejams, tad maksātājs (debitors) un maksājuma saņēmējs (kreditors) nevarēs gūt labumu no jaunajām tiešā debeta maksājumu iespējām. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad maksājuma saņēmējs ierosina tiešā debeta maksājumus sērijveida pārskaitījuma veidā (piemēram, ik mēnesi vai ceturksni par elektroenerģijas vai citiem komunālajiem maksājumiem), nevis atsevišķu maksājumu katram klientam. Ja kreditori nevarēs ar vienu darījumu nodrošināt visu debitoru sasniedzamību, būs nepieciešamas manuālas papildu darbības, un tas var palielināt izmaksas. Tādēļ gadījumā, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam netiks noteikta obligāta prasība būt sasniedzamiem, tiešā debeta maksājumu iekasēšanas efektivitāti pilnībā nodrošināt nevarēs un Eiropas mēroga konkurence arī turpmāk būs ierobežota. Tomēr, ņemot vērā uzņēmumu savstarpējā tiešā debeta īpašās pazīmes, šo noteikumu vajadzētu attiecināt tikai uz SEPA tiešā debeta pamatsistēmu un neattiecināt to uz SEPA tiešā debeta sistēmu norēķiniem starp uzņēmumiem. Sasniedzamības prasība paredz arī maksājumu pakalpojumu sniedzēja bankas tiesības neveikt tiešā debeta darījumu saskaņā ar tiešā debeta shēmas noteikumiem attiecībā uz, piemēram, darījumu noraidīšanu, atteikšanu vai nosūtīšanu atpakaļ. Turklāt sasniedzamības prasībai nevajadzētu attiekties uz tiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pilnvaroti nodrošināt un veikt tiešā debeta darījumus, taču nav iesaistījušies šādu darbību komerciālā veikšanā.

(13)

Tā kā sasniedzamības nodrošināšanai jāizpilda noteiktas tehniskas prasības, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu svarīgi dot pietiekamu laiku, lai tas varētu sagatavoties sasniedzamības prasības izpildei. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu dot pārejas periodu, kas nepārsniedz vienu gadu ilgu no šīs regulas piemērošanas dienas, lai tie varētu sagatavoties šīs prasības izpildei. Tā kā lielāks sagatavošanās darbs būs vajadzīgs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no tām dalībvalstīm, kas nav euro zonas dalībnieces, viņiem vajadzētu ļaut atlikt sasniedzamības prasības izpildi, taču ne ilgāk kā uz pieciem gadiem pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas dalībvalstī, kas ieviesusi euro kā savu valūtu četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas, vajadzētu prasīt sākt piemērot sasniedzamības prasību un viena gada laikā no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojusies euro zonai.

(14)	Kompetentajām iestādēm vajadzētu nodrošināt pilnvaras, lai tās varētu efektīvi veikt uzraudzīšanas pienākumus un īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro šo regulu.

(15)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos ir pieejamas pārsūdzības iespējas, dalībvalstīm būtu jāizveido atbilstošas un efektīvas procedūras sūdzību vai pārsūdzību pieņemšanai un jebkādu strīdu atrisināšanai starp maksājumu pakalpojumu lietotāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Ir arī svarīgi, lai tiktu noteiktas kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras, attiecīgā gadījumā izraugoties jau esošas struktūras vai izveidojot jaunas struktūras.

(16)

Ir svarīgi nodrošināt, lai kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras Kopienā aktīvi sadarbotos, nodrošinot saistībā ar šo regulu radušos pārrobežu strīdu raitu un savlaicīgu atrisināšanu. Vajadzētu nodrošināt, lai šādu sadarbību varētu īstenot, veicot apmaiņu ar informāciju par tiesību aktiem vai juridisko praksi to jurisdikcijā, vai, attiecīgā gadījumā, nododot otrai pusei sūdzību un pārsūdzību procedūras vai arī pārņemot tās no otras puses.

(17)	Ir svarīgi, lai dalībvalstis savos tiesību aktos paredzētu iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas par šīs regulas neievērošanu.

(18)

Šīs regulas piemērošanai arī uz citām valūtām, kas nav euro, būtu nepārprotamas priekšrocības, jo īpaši aptverto maksājumu skaita ziņā. Tādēļ, lai atļautu dalībvalstīm, kurās neizmanto euro kā valūtu, šīs regulas piemērošanu attiecināt uz pārrobežu maksājumiem, kas denominēti to valsts valūtā, būtu jāizstrādā paziņošanas procedūra. Tomēr būtu jānodrošina, lai dalībvalstīm, kas jau ir nodrošinājušas atbilstību šai paziņošanas procedūrai, nebūtu jāsniedz jauns paziņojums.

(19)

Ir vēlams, ka Komisija sniedz ziņojumu par to, cik piemēroti būtu atcelt valstīm noteiktos ziņošanas pienākumus, kuru pamatā ir norēķini. Komisijai arī jāsniedz ziņojums par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši izvērtējot IBAN numura un BIC koda izmantošanu maksājumu atvieglošanai Kopienā, kā arī tirgus attīstību saistībā ar tiešā debeta darījumu noteikumu piemērošanu. SEPA attīstības sakarā ir arī vēlams, ka šādā ziņojumā tiktu novērtēts, cik piemērota ir maksimālā robeža EUR 50 000 apmērā, kura pašreiz attiecas uz vienādas maksas principu.

(20)	Juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 2560/2001 būtu jāatceļ.

(21)

Lai nodrošinātu juridisko konsekvenci starp šo regulu un Direktīvu 2007/64/EK, jo īpaši attiecībā uz maksājumu pakalpojumu nosacījumu un informēšanas prasību pārredzamību un attiecībā uz tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, ir atbilstīgi šo regulu piemērot no 2009. gada 1. novembra. Ir atbilstīgi atļaut dalībvalstīm pieņemtu pasākumus, ar kuriem tiek ieviestas sankcijas par šīs regulas noteikumu neievērošanu, līdz 2010. gada 1. jūnijam.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula paredz noteikumus attiecībā uz pārrobežu maksājumiem Kopienā, lai nodrošinātu to, ka maksa par pārrobežu maksājumiem Kopienā būtu tāda pati kā maksa par maksājumiem tajā pašā valūtā, ko veic dalībvalsts teritorijā.

2. Šo regulu piemēro pārrobežu maksājumiem, kuri atbilst Direktīvas 2007/64/EK noteikumiem un kuri denominēti euro vai to dalībvalstu valūtās, kuras paziņojušas par lēmumu paplašināt regulas piemērošanu attiecībā uz savas valsts valūtu saskaņā ar 14. pantu.

3. Šī regula neattiecas uz maksājumiem, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji veikuši savā vai citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju vārdā.

4. Regulas 6., 7. un 8. pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz tiem tiešā debeta darījumiem, kuri starp maksājuma saņēmēja un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem denominēti euro.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“pārrobežu maksājums” ir elektroniski apstrādāts maksājuma darījums, ko ierosina maksātājs vai maksājuma saņēmējs vai ar maksājuma saņēmēja starpniecību, ja maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji atrodas dažādās dalībvalstīs;

2)	“iekšzemes maksājums” ir elektroniski apstrādāts maksājuma darījums, ko ierosina maksātājs vai maksājuma saņēmējs vai ar maksājuma saņēmēja starpniecību, ja maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī;

3)	“maksātājs” ir tāda fiziska vai juridiska persona, kura ir maksājumu konta turētājs un kura atļauj veikt maksājuma uzdevumu no šā maksājumu konta, vai gadījumā, ja nav maksājumu konta, tad fiziska vai juridiska persona, kas dod maksājuma uzdevumu;

4)	“maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu iecerētais saņēmējs;

“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura juridisku personu kategorija, kas minēta Direktīvas 2007/64/EK 1. panta 1. punktā, un fiziskas vai juridiskas personas, kas minētas šīs direktīvas 26. pantā, taču ne tās iestādes, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (6) 2. pantā, un kuras gūst labumu no dalībvalstu atbrīvojuma, ko piešķir saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 2. panta 3. punktu;

6)	“maksājumu pakalpojumu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājuma pakalpojumu kā maksātājs vai maksājuma saņēmējs, vai gan kā maksātājs, gan kā maksājuma saņēmējs;

7)	“maksājuma darījums” ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja vai ar maksājuma saņēmēja starpniecību uzsākta darbība, nododot, pārvedot vai izņemot naudas līdzekļus, neatkarīgi no maksātāja vai maksājuma saņēmēja attiecību pamatā esošajiem pienākumiem;

8)	“maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar ko pieprasa izpildīt maksājuma darījumu;

9)	“maksa” ir jebkāda maksa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotāja un kas ir tieši vai netieši saistīta ar maksājuma darījumu;

10)	“līdzekļi” ir banknotes un monētas, virtuāla nauda un elektroniskā nauda, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un uzraudzību (7) 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

11)	“patērētājs” ir fiziska persona, kas darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas veiktu tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai profesiju;

12)	“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurš maksājumu pakalpojumu nolīguma noslēgšanas brīdī atbilst Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (8) pielikuma 1. pantā un 2. panta 1. un 3. punktā noteiktajām prasībām;

13)	“savstarpējās apmaiņas maksa” ir maksa, ko maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji viens otram maksā par katru tiešā debeta darījumu;

14)	“tiešā debeta maksājums” ir maksājuma pakalpojums no maksātāja maksājumu konta, ja maksājuma darījumu ierosina maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja piekrišanu maksājuma saņēmējam vai arī maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

15)	“tiešā debeta shēma” ir tiešā debeta darījumu veikšanas noteikumu, praktisko darbību un standartu kopums, par kuru vienojušies maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

3. pants

Maksa par pārrobežu maksājumiem un atbilstošiem iekšzemes maksājumiem

1. Maksa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotāja par pārrobežu maksājumiem līdz EUR 50 000, ir tāda pati kā maksa, ko tas pats pakalpojumu sniedzējs iekasē no maksājumu pakalpojumu lietotājiem par tāda paša apjoma atbilstošiem iekšzemes maksājumiem tajā pašā valūtā.

2. Novērtējot pārrobežu maksājumam piemērojamo maksu, lai nodrošinātu 1. punkta ievērošanu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka atbilstošo iekšzemes maksājumu.

Ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu, tās izdod vadlīnijas, lai noteiktu atbilstošos iekšzemes maksājumus. Kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 85. panta 1. punktu izveidotajā Maksājumu komitejā, lai nodrošinātu atbilstīgo iekšzemes maksājumu noteikšanas vadlīniju saskaņotību.

3. Ja dalībvalsts ir paziņojusi par savu lēmumu paplašināt šīs regulas piemērošanu attiecībā uz attiecīgās dalībvalsts valsts valūtu saskaņā ar 14. pantu, iekšzemes maksājumu, kas denominēts šīs dalībvalsts valūtā, var uzskatīt par atbilstošu pārrobežu maksājumam, kas denominēts euro.

4. Šo regulu nepiemēro maksai par valūtas konvertēšanu.

4. pants

Pasākumi maksājumu automatizācijas atvieglošanai

1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecīgā gadījumā paziņo maksājumu pakalpojumu lietotājam maksājumu pakalpojumu lietotāja IBAN numuru un maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu.

Turklāt attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējs konta izrakstos vai to pielikumā norāda maksājumu pakalpojumu lietotāja IBAN numuru un maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojumu lietotājam šajā punktā prasīto informāciju sniedz bez maksas.

2. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu:

a)	attiecībā uz maksātāja ierosinātiem darījumiem maksātājs pēc pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējam paziņo maksājuma saņēmēja IBAN numuru un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu;

b)	attiecībā uz maksājuma saņēmēja ierosinātiem darījumiem maksājuma saņēmējs pēc pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējam paziņo maksātāja IBAN numuru un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu.

3. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt no maksājumu pakalpojumu lietotāja papildmaksu tai maksai, ko iekasē saskaņā ar 3. panta 1. punktu, ja šis lietotājs uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam veikt maksājuma darījumu un nepaziņo tam IBAN numuru un BIC kodu saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šī maksa ir atbilstīga un samērīga ar izmaksām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājumu pakalpojumu lietotājs par šo maksu vienojas. Pirms maksājumu pakalpojumu lietotājs ir saistīts ar šādu vienošanos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs laicīgi informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par papildmaksas lielumu.

4. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma darījuma veidu, attiecībā uz visiem rēķiniem par precēm un pakalpojumiem Kopienā preču un pakalpojumu piegādātājs, kas pieņem maksājumus, uz kuriem attiecas šī regula, saviem klientiem paziņo savu IBAN numuru un sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC kodu.

5. pants

Ziņošanas pienākumi maksājumu bilances jomā

1. No 2010. gada 1. janvāra dalībvalstis atceļ prasību, ka maksājumu bilances statistikas sagatavošanas vajadzībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz informācija par to klientu maksājumu darījumiem līdz EUR 50 000 apmērā.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var turpināt vākt apkopotus datus vai citu attiecīgu viegli pieejamu informāciju, ja šāda vākšana neietekmē maksājumu tūlītēju apstrādi un maksājumu pakalpojumu sniedzēji to var pilnībā automatizēt.

6. pants

Savstarpējās apmaiņas maksa par tiešā debeta pārrobežu darījumiem

Ja starp maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav spēkā nekādi divpusēji nolīgumi, tad par katru tiešā debeta pārrobežu darījumu, kas veikts pirms 2012. gada 1. novembra, piemēro daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksu EUR 0,088 apmērā, kuru maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, izņemot gadījumus, kad attiecīgie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir vienojušies par zemāku daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksu.

7. pants

Savstarpējās apmaiņas maksa par tiešā debeta iekšzemes darījumiem

1. Neskarot 2. un 3. punktu, gadījumā, ja maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksu vai kādu citu saskaņotu atlīdzību par tiešā debeta iekšzemes darījumiem, kas veikti pirms 2009. gada 1. novembra, šādu daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksu vai citu saskaņoto atlīdzību piemēro katram tiešā debeta iekšzemes darījumam, ko veic līdz 2012. gada 1. novembrim.

2. Ja šādu daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību līdz 2012. gada 1. novembrim atceļ vai samazina tās apjomu, šādu samazināšanu vai atcelšanu piemēro visiem tiešā debeta iekšzemes darījumiem, ko veic līdz minētajam datumam.

3. Ja starp maksājuma saņēmēja un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noslēgts divpusējs nolīgums par tiešā debeta iekšzemes darījumiem, 1. un 2. punktu nepiemēro gadījumiem, kad tiešā debeta iekšzemes darījumi tika veikti pirms 2012. gada 1. novembra.

8. pants

Sasniedzamība tiešā debeta darījumiem

1. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ir sasniedzams tiešā debeta iekšzemes darījumiem, kuri denominēti euro, attiecīgā maksātāja maksājumu kontā, atbilstoši tiešā debeta shēmai ir sasniedzams arī tiešā debeta darījumiem, kuri denominēti euro un kurus ierosina maksājuma saņēmējs, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas atrodas jebkurā dalībvalstī.

2. Šā panta 1. punktu attiecina tikai uz tiem tiešā debeta darījumiem, kuri patērētājiem pieejami atbilstoši tiešā debeta shēmai.

3. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina atbilstību 1. un 2. punkta prasībām līdz 2010. gada 1. novembrim.

4. Neatkarīgi no 3. punkta, maksājumu pakalpojumu sniedzēji tajās dalībvalstīs, kuru valsts valūta nav euro, līdz 2014. gada 1. novembrim izpilda 1. un 2. punkta prasības attiecībā uz tiešā debeta darījumiem, kuri izteikti euro. Tomēr gadījumā, ja kādā no šīm dalībvalstīm euro kā valsts valūtu ievieš pirms 2013. gada 1. novembra, attiecīgās dalībvalsts maksājumu pakalpojumu sniedzēji izpilda 1. un 2. punkta prasības viena gada laikā no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojusies euro zonai.

9. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kuru pienākums ir nodrošināt šīs regulas ievērošanu.

Līdz 2010. gada 29. aprīlim dalībvalstis Komisijai paziņo par šīm kompetentajām iestādēm. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm iestādēm.

Dalībvalstis par kompetentajām iestādēm var izraudzīties jau esošās struktūras.

Dalībvalstis prasa kompetentajām iestādēm efektīvi uzraudzīt atbilstību šīs regulas prasībām un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo atbilstību.

10. pants

Sūdzību procedūras par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem

1. Dalībvalstis izstrādā procedūras, kuras ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētām personām iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

Šim nolūkam dalībvalstis var izmantot pašreizējās procedūras vai tās paplašināt.

2. Attiecīgā gadījumā, un neskarot tiesības celt tiesā prasību saskaņā ar procesuāliem attiecīgas valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes informē sūdzības iesniedzēju pusi par ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūrām, kuras izstrādātas saskaņā ar 11. pantu.

11. pants

Ārpustiesas sūdzību un pārsūdzības procedūras

1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas radušies saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs regulas. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras.

2. Līdz 2010. gada 29. aprīlim dalībvalstis paziņo Komisijai par šīm struktūrām. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm struktūrām.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka šis pants attiecas vienīgi uz tiem maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kuri ir patērētāji vai mikrouzņēmumi. Šādā gadījumā dalībvalstis par to attiecīgi informē Komisiju.

12. pants

Pārrobežu sadarbība

Dažādo dalībvalstu kompetentās iestādes un struktūras, kas atbildīgas par 9. un 11. pantā minētajām ārpustiesas sūdzību un pārsūdzības procedūrām, aktīvi un bez kavēšanās sadarbojas, risinot pārrobežu strīdus. Dalībvalstis nodrošina, ka notiek šāda sadarbība.

13. pants

Sankcijas

Neskarot 17. pantu, dalībvalstis līdz 2010. gada 1. jūnijam pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tās tiek piemērotas. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis par šiem noteikumiem paziņo Komisijai vēlākais līdz 2010. gada 29. oktobrim un nekavējoties informē to par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar minētos noteikumus.

14. pants

Piemērošana valūtām, kas nav euro

1. Dalībvalsts, kuras valūta nav euro un kuras nolemj šīs regulas piemērošanu, izņemot 6., 7. un 8. pantu, attiecināt uz savu valsts valūtu, attiecīgi informē Komisiju. Šo paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šīs regulas paplašinātā piemērošana stājas spēkā 14 dienu laikā pēc šādas publikācijas.

2. Dalībvalsts, kuras valūta nav euro un kura nolemj paplašināt 6., 7. vai 8. pantu vai jebkādas šo pantu kombinācijas piemērošanu uz savu valsts valūtu, attiecīgi informē Komisiju par šo lēmumu. Paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētā 6., 7. vai 8. panta darbības jomas paplašināšana stājas spēkā 14 dienu laikā pēc šādas publikācijas.

3. Dalībvalstīm, kuras 2009. gada 29. oktobrī jau ir izpildījušas paziņošanas procedūru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2560/2001 9. pantu, neprasa iesniegt šā panta 1. punktā minēto paziņojumu.

15. pants

Pārskatīšana

1. Līdz 2011. gada 31. oktobrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu par to, cik piemēroti būtu atcelt valstīs noteiktās prasības sniegt informāciju par maksājumiem. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu.

2. Līdz 2012. gada 31. oktobrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj ziņas:

a)	par IBAN numuru un BIC kodu izmantošanu saistībā ar maksājumu automatizāciju;

b)	par 3. panta 1. punktā minētās maksimālās robežas piemērotību; un

c)	par tirgus norisēm saistībā ar 6., 7. un 8. panta piemērošanu.

16. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2560/2001 atceļ no 2009. gada 1. novembra.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

(1) 2009. gada 24. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 21, 28.1.2009., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(4) OV L 344, 28.12.2001., 13. lpp.

(5) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

(6) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(7) OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.

(8) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 923/2009 (2009. gada 16. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II) ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 ( 1 )	11

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.266.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 266

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 9. oktobris


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ