ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.265.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 265

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 9. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 940/2009 (2009. gada 8. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 941/2009 (2009. gada 8. oktobris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 942/2009 (2009. gada 8. oktobris), ar ko nosaka sviesta eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 943/2009 (2009. gada 8. oktobris), ar ko nosaka sausā vājpiena eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

7

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 944/2009 (2009. gada 8. oktobris), ar ko nosaka maksimālo vājpiena pulvera iepirkuma cenu 3. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar uzaicinājumu uz konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 733/2009

8

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves

9

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2009/741/EK

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 8. novembris), lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

24

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

25

 

 

2009/742/EK

 

*

ES un Dienvidāfrikas Sadarbības Padomes Lēmums Nr. 1/2009 (2009. gada 16. septembris) par grozījumu IV un VI pielikumā Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem

34

 

 

2009/743/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 24. septembris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Itālijas

38

 

 

2009/744/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 24. septembris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Īrijas

39

 

 

2009/745/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 24. septembris), ar ko ieceļ amatā četrus Reģionu komitejas locekļus un septiņus to aizstājējus no Čehijas Republikas

40

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

 

*

Nīderlandes deklarācija attiecībā uz pamatlēmuma 28. pantu

41

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 680/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 197, 2009. gada 29. jūlij)

42

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 940/2009

(2009. gada 8. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 9. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

28,3

TR

71,2

ZZ

49,8

0707 00 05

TR

114,4

ZZ

114,4

0709 90 70

TR

111,0

ZZ

111,0

0805 50 10

AR

96,4

CL

81,0

TR

79,4

ZA

101,1

ZZ

89,5

0806 10 10

BR

188,8

TR

108,5

US

186,7

ZZ

161,3

0808 10 80

BR

63,1

CL

86,6

NZ

79,1

US

80,3

ZA

72,6

ZZ

76,3

0808 20 50

CN

41,0

TR

102,8

ZA

77,8

ZZ

73,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 941/2009

(2009. gada 8. oktobris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./2010. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 935/2009 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 9. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 264, 8.10.2009., 3. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 9. oktobra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

36,84

0,23

1701 11 90 (1)

36,84

3,85

1701 12 10 (1)

36,84

0,10

1701 12 90 (1)

36,84

3,56

1701 91 00 (2)

40,52

5,31

1701 99 10 (2)

40,52

2,18

1701 99 90 (2)

40,52

2,18

1702 90 95 (3)

0,41

0,27


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 942/2009

(2009. gada 8. oktobris),

ar ko nosaka sviesta eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 6. oktobris.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, attiecībā uz konkursa posmu, kurš beidzas 2009. gada 6. oktobrī, kompensācijas maksimālais apjoms par produktiem un galamērķiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta a) un b) punktā un 2. pantā, ir noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 9. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.


PIELIKUMS

(EUR/100 kg)

Produkts

Eksporta kompensācijas nomenklatūras kods

Maksimālais eksporta kompensācijas apjoms eksportam uz galamērķi, kas minēts Regulas (EK) Nr. 619/2008 2. pantā

Sviests

ex ex 0405 10 19 9700

70,00

Sviesta eļļa

ex ex 0405 90 10 9000

84,50


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 943/2009

(2009. gada 8. oktobris),

ar ko nosaka sausā vājpiena eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 6. oktobra.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, konkursa posmam, kurš beidzas 2009. gada 6. oktobrī, maksimālais kompensācijas apjoms par produktu un galamērķiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta c) punktā un 2. pantā, ir EUR 25,80/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 9. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 944/2009

(2009. gada 8. oktobris),

ar ko nosaka maksimālo vājpiena pulvera iepirkuma cenu 3. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar uzaicinājumu uz konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 733/2009

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. pantu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 733/2009 (2) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 214/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sausā vājpiena pulvera tirgū (3), uzsāk konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkumam laika posmam, kas beidzas 2009. gada 30. novembrī.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 17. pantu nosaka maksimālo iepirkuma cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem pēc 3. individuālā uzaicinājuma, ir jānosaka maksimālā iepirkuma cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

3. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 733/2009 izsludināto konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkšanai, kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2009. gada 6. oktobris, maksimālā iepirkuma cena ir EUR 167,90/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 9. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 208, 12.8.2009., 5. lpp.

(3)  OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp.


DIREKTĪVAS

9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/9


PADOMES DIREKTĪVA 2009/119/EK

(2009. gada 14. septembris),

ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju (3),

tā kā:

(1)

Kopienas apgādei ar jēlnaftu un naftas produktiem joprojām ir ļoti liela nozīme, jo īpaši transporta nozarē un ķīmijas rūpniecībā.

(2)

Pieaugošā ražošanas koncentrācija, naftas rezervju samazināšanās, kā arī naftas produktu patēriņa paaugstināšanās pasaulē palielina risku, ka var rasties piegādes grūtības.

(3)

Eiropadome rīcības plānā (2007.–2009. gadam) “Eiropas enerģētikas politika” uzsvēra, ka ir jāpalielina apgādes drošība gan Eiropas Savienībā kopumā, gan katrā no dalībvalstīm, cita starpā pārskatot naftas krājumu mehānismus Eiropas Savienībā, jo īpaši attiecībā uz pieejamību krīzes situācijā.

(4)

Šis mērķis cita starpā paredz Kopienas sistēmas un Starptautiskās Enerģijas aģentūras (turpmāk – VEA) sistēmas tuvināšanu.

(5)

Saskaņā ar noteikumiem, kurus paredz Padomes Direktīva 2006/67/EK (2006. gada 24. jūlijs), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (4), krājumu novērtēšanu veic attiecībā pret dienas vidējo iekšējo patēriņu iepriekšējā kalendārajā gadā. Savukārt pienākumi, ko uzliek 1974. gada 18. novembra Nolīgums par starptautisko enerģijas programmu (turpmāk - VEA nolīgums), tiek novērtēti, pamatojoties uz naftas un naftas produktu tīrā importa daudzumiem. Šā iemesla dēļ, kā arī citu metodoloģisku atšķirību dēļ krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanas metodika, kā arī metodika Kopienas drošības rezervju novērtēšanai būtu jātuvina aprēķinu metodikai, ko izmanto saistībā ar VEA nolīguma piemērošanu, neraugoties uz faktiem, ka VEA aprēķinu metodes var būt jāizvērtē, ņemot vērā pēdējās desmitgadēs panāktos tehnoloģiskos uzlabojumus un to, ka valstīm, kuras nav VEA dalībvalstis un kuras ir pilnīgi atkarīgas no importa, var būt vajadzīgs vairāk laika, lai pielāgotu savus krājumu uzturēšanas pienākumus. Krājumu apjoma aprēķināšanas metožu un procedūru turpmāki grozījumi var izrādīties vajadzīgi un lietderīgi, lai vēl vairāk paaugstinātu atbilstību VEA praksei, tostarp, piemēram, izmaiņas, kuru rezultātā dažās dalībvalstīs var pazemināt 10 % samazinājuma procentu, ko piemēro krājumu aprēķināšanai, kas ļautu atsevišķi vērtēt ligroīna krājumus vai uzskaitīt tos krājumus, ko uzglabā tankkuģos dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos.

(6)

Naftas iekšzemes ražošana jau pati par sevi var dot ieguldījumu apgādes drošībā un tādēļ varētu pamatot to, ka dalībvalstīm, kas ražo naftu, krājumi ir mazāki nekā pārējās dalībvalstīs. Tomēr šāda atkāpe nedrīkstētu izraisīt būtiskas krājumu uzturēšanas pienākumu izmaiņas salīdzinājumā ar pienākumiem, kas izriet no Direktīvas 2006/67/EK. No tā izriet, ka dažu dalībvalstu krājumu uzturēšanas pienākums būtu jānosaka atkarībā no naftas iekšējā patēriņa, nevis atkarībā no importētajiem daudzumiem.

(7)

Eiropadomes sanāksmē Briselē 2007. gada 8. un 9. martā sniegtajos prezidentvalsts secinājumos ir teikts, ka kļūst arvien svarīgāk un steidzamāk tas, ka Kopienai ir jāizstrādā integrēta enerģētikas politika, kurā būtu paredzēts apvienot Eiropas un dalībvalstu līmenī veiktas darbības. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt krājumu uzturēšanas mehānismu standartu konverģenci, ko izmanto dažādajās dalībvalstīs.

(8)

Naftas krājumu pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir Kopienas un dalībvalstu valsts drošības būtiskas sastāvdaļas. Centrālo krājumu uzturēšanas struktūru (CKUS) pastāvēšana Kopienā ļauj tuvoties šo mērķu sasniegšanai. Lai attiecīgajām dalībvalstīm ļautu pēc iespējas labāk izmantot savus tiesību aktus savas CKUS darba uzdevumu noteikšanai, vienlaikus samazinot finansiālo slogu, ko šādas krājumu uzturēšanas darbības rada galapatērētājiem, aizliegums izmantot krājumus komercdarbībai ir pietiekams, vienlaikus atļaujot krājumu turēšanu jebkurā vietā Kopienā šim nolūkam izveidotai CKUS.

(9)

Ņemot vērā mērķus, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos par naftas krājumiem, iespējamās bažas attiecībā uz drošību, kuras var rasties dažās dalībvalstīs, un vēlmi palielināt dalībvalstu solidaritātes mehānismu stingrību un pārredzamību, CKUS darbība iespēju robežās ir jākoncentrē to valsts teritorijā.

(10)

Vajadzētu būt iespējai naftas krājumus turēt jebkurā vietā Kopienā ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi ņemta vērā to fiziskā pieejamība. Tādēļ uzņēmumiem, uz kuriem attiecas krājumu uzturēšanas pienākumi, vajadzētu būt iespējai no šiem pienākumiem atbrīvoties, tos deleģējot citam uzņēmumam vai kādai no CKUS. Turklāt tad, ja šos pienākumus var deleģēt CKUS, ko var brīvi izvēlēties Kopienas teritorijā, maksājot atlīdzību, kas nepārsniedz izmaksas par pakalpojumiem, samazinātos risks, ka valsts mērogā varētu būt iespējama diskriminācija. Uzņēmuma tiesības deleģēt nevajadzētu nozīmēt, ka citiem iesaistītajiem dalībniekiem ir pienākums pieņemt šādu deleģējumu, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi. Kad dalībvalstis pieņem lēmumu ierobežot uzņēmumu tiesības deleģēt, tām būtu jānodrošina, ka uzņēmējiem tiek garantētas tiesības deleģēt viņu pienākumu noteiktu minimālo procentuālo daļu; tādēļ šīm dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to CKUS pieņems krājumu uzturēšanas pienākuma deleģējumu apjomam, kas vajadzīgs, lai garantētu šo minimālo procentuālo daļu.

(11)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina pilnīga pieejamība tiem krājumiem, kuru uzturēšanu nosaka Kopienas tiesību akti. Lai šādu pieejamību nodrošinātu, īpašumtiesībām attiecībā uz šiem krājumiem nevajadzētu piemērot nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, kas varētu kavēt to izmantošanu naftas piegādes traucējumu gadījumā. Tādu uzņēmumu naftas produktus, kas pakļauti būtiskam piedziņas procedūru riskam, kuras vērstas uz to aktīviem, nevajadzētu ņemt vērā. Ja uzņēmumiem ir noteikts krājumu uzturēšanas pienākums, tad maksātnespējas vai izlīguma procedūras uzsākšanu varētu uzskatīt par norādi, ka pastāv šāds risks.

(12)

Lai dotu dalībvalstīm iespēju ātri rīkoties īpaši steidzamos gadījumos vai vietēja mēroga krīžu apstākļos, varētu būt atbilstīgi šādās situācijās ļaut tām izmantot daļu no krājumiem. Šādi steidzami gadījumi vai vietēja mēroga krīzes neattiektos uz situācijām, ko rada jēlnaftas vai naftas produktu cenu izmaiņas, bet varētu attiekties uz dabasgāzes piegādes pārtraukumiem, kuru dēļ kā degviela enerģijas ražošanai jāizmanto cits degvielas veids, piemēram, jēlnafta vai naftas produkti.

(13)

To vajadzību dēļ, kas saistītas ar ārkārtēju situāciju politikas virzienu īstenošanu, valstu krājumu uzturēšanas mehānismu standartu konverģences dēļ, kā arī tādēļ, lai nodrošinātu krājumu apjomu labāku pārredzamību, jo īpaši krīzes gadījumā, dalībvalstu un Kopienas rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem šo krājumu pastiprinātai kontrolei. Saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem uzglabāti krājumi vai līgumiskas tiesības iegādāties noteiktus krājumu daudzumus (“biļetes”), kuras atbilst visām šajā direktīvā noteiktajām saistībām, vajadzētu būt noderīgiem instrumentiem, kas saskan ar mērķi – panākt lielāku konverģenci.

(14)

Tam, ka liela krājumu daļa pieder dalībvalstīm vai CKUS, ko izveidojušas dažādās valstu iestādes, vajadzētu dot iespēju paaugstināt kontroles un pārredzamības līmeni – vismaz attiecībā uz šo krājumu daļu.

(15)

Lai veicinātu apgādes drošību Kopienā, tā saucamajiem “īpašajiem krājumiem”, ko savā īpašumā iegādājušās dalībvalstis vai CKUS un kas izveidoti saskaņā ar dalībvalstu pieņemtiem lēmumiem, būtu jāatbilst reālajām vajadzībām krīzes gadījumā. Turklāt tiem būtu vajadzīgs savs juridiskais statuss, kas krīzes gadījumā nodrošina to pilnīgu pieejamību. Šim nolūkam attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai šos krājumus beznosacījumu kārtā aizsargātu pret jebkādiem piespiedu piedziņas pasākumiem.

(16)

Šajā posmā apjomi, kuriem jābūt šo CKUS vai dalībvalstu īpašumā, būtu jānosaka līmenī, ko neatkarīgi un brīvprātīgi noteikusi katra no attiecīgajām dalībvalstīm.

(17)

Tā kā ir jāpaaugstina kontroles un pārredzamības līmenis, tad attiecībā uz drošības rezervēm, kas nav īpašie krājumi, būtu jāparedz plašāki pārraudzības pienākumi, kā arī noteiktos gadījumos dalībvalstīm būtu jāuzliek pienākums informēt par pasākumiem, kuri nosaka drošības rezervju pieejamību, un par izmaiņām noteikumos, kuri attiecas uz to uzturēšanu.

(18)

Īpašo krājumu daudzuma svārstības, kas notiek atsevišķu krājumu aizstāšanas darbību rezultātā, varētu būt pieļaujamas, lai ļautu veikt vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu krājumu svaigumu, atbilstību mainītām produktu specifikācijām vai lai izsludinātu jaunus konkursus par uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanu.

(19)

Ja drošības rezerves un īpašie krājumi ir sajaukti ar citiem krājumiem, ko uzglabā uzņēmumi, būtu jāuzsver drošības rezervju apjomu pārredzamība.

(20)

Direktīvā 2006/67/EK noteiktais krājumu kopsavilkumu iesniegšanas biežums, kā arī termiņš, kādā tie jāiesniedz, ir atšķirīgs, salīdzinot ar dažādajām naftas krājumu uzturēšanas sistēmām, kas izveidotas citās pasaules daļās. Rezolūcijā par energoresursu cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi Eiropas Parlaments pauda atbalstu biežākas informēšanas pieņemšanai.

(21)

Lai novērstu to, ka informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz par dažādajām produktu kategorijām, netiek sniegta atkārtoti, par pamatu dažādajām naftas produktu kategorijām, kuras minētas šajā direktīvā, būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (5).

(22)

Lai palielinātu piegādes drošību, sniegtu pilnīgāku informāciju tirgiem, radītu patērētājos pārliecību par naftas krājumu apjomu un uzlabotu informācijas nodošanas veidus, būtu jāparedz noteikums, ka statistikas kopsavilkumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtībā vēlāk varēs izdarīt grozījumus un precizējumus.

(23)

To pašu mērķu dēļ statistikas kopsavilkumu sagatavošana un iesniegšana būtu jāpaplašina, to attiecinot ne vien uz drošības rezervēm un īpašajiem krājumiem, bet arī uz citiem krājumiem, un jāparedz, ka šie kopsavilkumi jāiesniedz reizi mēnesī.

(24)

Tā kā Komisijai iesniegtajos kopsavilkumos var būt kļūdas vai novirzes, Komisijas darbiniekiem vai pilnvarotajām personām vajadzētu būt iespējai pārbaudīt dalībvalstu gatavību ārkārtas situācijām un krājumu uzglabāšanu. Dalībvalstu valsts režīmam vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu šādu pārbaužu efektīvu veikšanu saskaņā ar valsts procedūrām.

(25)

Būtu jāveic saņemto un apkopoto datu kompleksa elektroniska un statistiska apstrāde. Apstrādē jāizmanto integrēti rīki un procedūras. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai veikt visus šajā saistībā nepieciešamos pasākumus, jo īpaši jaunu datorsistēmu izstrādi.

(26)

Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, tiesiski regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6), savukārt uz fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Komisija, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7). Šie tiesību akti jo īpaši nosaka, ka personas datu apstrādei ir jābūt pamatotai ar likumīgu nolūku un ka personas dati, kas iegūti nejauši, ir nekavējoties jāizdzēš.

(27)

Naftas produktiem bieži vien piejauc biodegvielu un piedevas. Ja tās ir piejauktas šiem produktiem vai ir iecerēts to darīt, vajadzētu būt iespējai tos ņemt vērā gan krājumu uzturēšanas pienākuma aprēķinā, gan uzturēto krājumu apjomu aprēķinā.

(28)

Attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu atļaut izpildīt pienākumus, kas tām varētu tikt uzlikti saskaņā ar lēmumu par krājumu nodošanu apritē, kurš pieņemts saskaņā ar VEA nolīgumu vai saskaņā ar tā izpildes pasākumiem. Pienācīga un laicīga VEA lēmumu izpilde piegāžu grūtību gadījumos ir efektīvas rīcības būtisks faktors. Lai to nodrošinātu, dalībvalstīm būtu jānodod apritē daļa no savām drošības rezervēm tādā apmērā, kas noteikts attiecīgajā VEA lēmumā. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar VEA un rīcība Kopienas mērogā jābalsta uz VEA metodoloģiju. Jo īpaši Komisijai vajadzētu spēt ieteikt visām dalībvalstīm nodot krājumus apritē, ja tas vajadzīgs, lai papildinātu un veicinātu to, ka tiek īstenots VEA lēmums, ar kuru aicina VEA locekļus nodot krājumus apritē. Dalībvalstīm ir atbilstīgi atsaukties uz tādiem Komisijas ieteikumiem, kas ir spēcīgas Kopienas mēroga solidaritātes un kohēzijas interesēs starp tām dalībvalstīm, kuras ir VEA locekles, un tām dalībvalstīm, kuras tādas nav, reaģējot uz piegādes pārtraukšanu.

(29)

Padomes Direktīvas 73/238/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu sekas, ko rada jēlnaftas un naftas produktu apgādes grūtības (8), mērķis ir novērst vai vismaz mazināt kaitīgo ietekmi, ko rada jebkuras, pat īslaicīgas, grūtības, kuras izraisa ievērojamu jēlnaftas vai naftas produktu krājumu samazināšanos, tostarp nopietnus Kopienas saimnieciskās darbības traucējumus, ko varētu izraisīt šāda samazināšanās. Šajā direktīvā būtu jāparedz līdzīgi pasākumi.

(30)

Direktīvā 73/238/EEK ir arī paredzēts izveidot padomdevēju organizāciju, lai veicinātu dalībvalstu īstenoto vai ierosināto konkrēto pasākumu koordināciju šajā jomā. Šajā direktīvā būtu jāparedz šāda organizācija. Katrai dalībvalstij joprojām ir jāpieņem plāns, ko var piemērot gadījumos, kad rodas jēlnaftas un naftas produktu piegādes grūtības. Katrai dalībvalstij arī būtu jāpieņem noteikumi par organizatoriskajiem pasākumiem, kuri jāveic krīzes gadījumā.

(31)

Ņemot vērā, ka ar šo direktīvu ievieš vairākus jaunus mehānismus, būtu jāpārskata tās īstenošana un darbība.

(32)

Šī direktīva aizstāj vai aptver visus aspektus, uz kuriem attiecas Padomes Lēmums 68/416/EEK (1968. gada 20. decembris) par atsevišķu nolīgumu slēgšanu un īstenošanu starp valdībām attiecībā uz dalībvalstu pienākumu uzturēt minimālos jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumus (9). Tādējādi minētais lēmums zaudē savu nozīmi.

(33)

Ņemot vērā to, ka piedāvātās direktīvas mērķi, proti, uzturēt augstu naftas piegādes drošības līmeni Kopienā, lietojot uzticamus un pārredzamus mehānismus, kuru pamatā ir solidaritāte starp dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot iekšējā tirgus un konkurences noteikumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(34)

Pasākumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(35)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstis ir mudinātas gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(36)

Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 73/238/EEK, Direktīva 2006/67/EK un Lēmums 68/416/EEK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

Šī direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt augstu naftas piegādes drošības līmeni Kopienā, lietojot uzticamus un pārredzamus mehānismus, kuru pamatā ir solidaritāte starp dalībvalstīm, uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves un ieviest vajadzīgos procedūras līdzekļus, lai rīkotos būtiska šo produktu trūkuma situācijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a)

“atskaites gads” ir kalendārais gads, kura patēriņa vai tīro importēto daudzumu datus ņem vērā aprēķinos, ko veic, lai attiecīgi noteiktu uzturamo krājumu apjomu un faktiski uzturēto krājumu apjomu kādā konkrētā brīdī;

b)

“piedevas” ir vielas, kas nav ogļūdeņraži un ko kādam produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības;

c)

“biodegviela” ir transportā izmantojamā šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas, “biomasa” ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos;

d)

“iekšzemes patēriņš” ir kopējs lielums, ko aprēķina saskaņā ar II pielikumu un kas ir kopējais apjoms, kurš konkrētā valstī piegādāts ar enerģētiku saistītām un nesaistītām vajadzībām; šis kopējais apjoms ietver piegādes elektroenerģijas pārstrādes nozarei, kā arī piegādes rūpniecībai, transporta nozarei, mājsaimniecībām un citām nozarēm “galīgam” patēriņam; tas ietver arī enerģētikas nozares pašpatēriņu (izņemot naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo);

e)

“spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē” ir ikviens spēkā esošs lēmums, kuru pieņēmusi Starptautiskās Enerģijas aģentūras Vadības padome un kura mērķis ir nodrošināt jēlnaftas vai naftas produktu pieejamību tirgū, nododot apritē kāda tās dalībnieka krājumus un/vai veicot papildu pasākumus;

f)

“centrālā krājumu uzturēšanas struktūra” (CKUS) ir organizācija vai dienests, kuram var uzticēt pilnvaras rīkoties, lai iegādātos, uzturētu vai pārdotu naftas krājumus, tostarp drošības rezerves un īpašos krājumus;

g)

“būtiski piegādes traucējumi” ir jēlnaftas vai naftas produktu piegādes ievērojama un pēkšņa samazināšanās Kopienā vai kādā dalībvalstī neatkarīgi no tā, vai pēc tās tiek vai netiek pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē;

h)

“starptautiskie kuģu bunkuri” – to nozīme ir noteikta Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 2.1. punktā;

i)

“naftas krājumi” ir energoproduktu krājumi, kā tie noteikti Regulas (EK) Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.1. punkta pirmajā daļā;

j)

“drošības rezerves” ir naftas krājumi, kuri katrai dalībvalstij jāuztur saskaņā ar 3. pantu;

k)

“komerciālie krājumi” ir naftas krājumi, kurus uztur uzņēmumi un kuru uzturēšanu šī direktīva nereglamentē;

l)

“īpašie krājumi” ir naftas krājumi, kas atbilst 9. pantā minētajiem nosacījumiem;

m)

“fiziska pieejamība” ir pasākumi saistībā ar krājumu izvietošanu un pārvadāšanu, lai nodrošinātu to nodošanu apritē vai efektīvu piegādi galapatērētājiem un tirgiem tādos termiņos un ar tādiem nosacījumiem, kas sekmē ar piegādes traucējumiem saistītu problēmu mazināšanu, ja tādas ir radušās.

Šajā pantā iekļautās definīcijas var tikt precizētas vai grozītas saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3. pants

Drošības rezerves – krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšana

1.   Dalībvalstis pieņem tādus normatīvos un administratīvos aktus, kas ir nepieciešami, lai līdz 2012. gada 31. decembrim nodrošinātu, ka to labā Kopienas teritorijā pastāvīgi tiek uzturēts naftas krājumu apjoms, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.

2.   Dienas vidējā tīrā importa daudzumus, kas jāņem vērā, aprēķina, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendārajā gadā, kuru nosaka saskaņā ar I pielikumā izklāstīto kārtību un metodi.

Dienas vidējo iekšzemes patēriņu, kas jāņem vērā, aprēķina, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendārajā gadā, kuru nosaka un aprēķina saskaņā ar II pielikumā izklāstīto kārtību un metodi.

3.   Tomēr, atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz laikposmu no katra kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. martam minētajā punktā paredzētos dienas vidējā tīrā importa daudzumus un iekšzemes patēriņu nosaka, pamatojoties uz daudzumiem, kas importēti un patērēti priekšpēdējā gadā pirms attiecīgā kalendārā gada.

4.   Šajā pantā paredzēto krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanas kārtību un metodes var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4. pants

Krājumu apjoma aprēķināšana

1.   Uzturamo krājumu apjomus aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas III pielikumā. Gadījumā, ja aprēķinu veic par to krājumu apjomu, kurus uztur katrai kategorijai, kas izvēlēta saskaņā ar 9. pantu, šīs metodes attiecas tikai uz produktiem, kuri pieder pie attiecīgās kategorijas.

2.   Krājumu apjomu, ko uztur kādā konkrētā brīdī, aprēķina, izmantojot atskaites gada datus, kas noteikts, saskaņā ar 3. panta noteikumiem.

3.   Jebkurus naftas krājumus var vienlaicīgi iekļaut gan dalībvalsts drošības rezervju aprēķinos, gan aprēķinot tās īpašos krājumus, ar nosacījumu, ka šie naftas krājumi atbilst visiem šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz abiem krājumu veidiem.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā noteikto krājumu apjoma aprēķināšanas metodes un procedūras var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Jo īpaši, lai nodrošinātu saskaņotību ar VEA praksi, var izrādīties lietderīgi un izdevīgi grozīt šīs metodes un procedūras, tostarp III pielikumā minēto atskaitīšanas piemērošanu.

5. pants

Krājumu pieejamība

1.   Šīs direktīvas mērķiem dalībvalstis nodrošina pastāvīgu pieejamību un fizisku piekļuvi drošības rezervēm un īpašajiem krājumiem. Tās pieņem minēto rezervju un krājumu identifikācijas, uzskaites un kontroles kārtību, lai šīs rezerves varētu pārbaudīt jebkurā brīdī. Šī prasība attiecas arī uz jebkurām drošības rezervēm un īpašajiem krājumiem, kuri ir sajaukti ar citiem krājumiem, ko uzglabā uzņēmumi.

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu visus šķēršļus un apgrūtinājumus, kas varētu kavēt drošības rezervju un īpašo krājumu pieejamību. Katra dalībvalsts var noteikt ierobežojumus vai papildu nosacījumus saistībai ar iespēju paturēt savas drošības rezerves un īpašos krājumus ārpus savas valsts teritorijas.

2.   Gadījumos, kad ir jāīsteno 20. pantā paredzētās ārkārtas procedūras, dalībvalstis aizliedz un neveic nekādus pasākumus, kas traucētu transportēt, izmantot vai laist apritē drošības rezerves vai īpašos krājumus, kas to teritorijā tiek uzglabāti citas dalībvalsts uzdevumā.

6. pants

Drošības rezervju reģistrs – gada pārskats

1.   Katra dalībvalsts izveido pastāvīgi atjauninātu detalizētu reģistru par visām tās uzturētajām drošības rezervēm, kas nav īpašie krājumi. Šajā reģistrā jo īpaši iekļauj informāciju, kas ļauj precīzi identificēt noliktavu, naftas rafinēšanas rūpnīcu vai glabātavu, kurā atrodas attiecīgie krājumi, kā arī noteikt to daudzumus, īpašnieku un veidu atbilstoši kategorijām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.1. punkta pirmajā daļā.

2.   Līdz katra kalendārā gada 25. februārim dalībvalstis nosūta Komisijai 1. punktā minētā krājumu reģistra kopsavilkumu, kurā norāda vismaz to drošības rezervju daudzumu un veidu, kas iekļautas reģistrā iepriekšējā kalendārā gada pēdējā dienā.

3.   Turklāt dalībvalstis 15 dienu laikā pēc Komisijas lūguma nosūta Komisijai minētā reģistra pilnu kopiju; šajā kopijā var aizklāt konfidenciālus datus par krājumu atrašanās vietu. Šādu lūgumu var iesniegt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati, un šādu lūgumu nevar piemērot datiem, kas attiecas uz jebkuru laikposmu līdz 2013. gada 1. janvārim.

7. pants

Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras

1.   Dalībvalstis var izveidot CKUS.

Dalībvalstīm nav atļauts izveidot vairāk kā vienu CKUS vai citu līdzvērtīgu iestādi. Dalībvalsts var izveidot savu CKUS jebkurā vietā Kopienā.

Ja dalībvalsts izveido CKUS, tai ir jābūt struktūrai vai dienestam, kura mērķis nav gūt peļņu un kurš darbojas vispārējās interesēs, un to neuzskata par uzņēmumu šīs direktīvas nozīmē.

2.   CKUS galvenais mērķis ir iegādāties, uzturēt un pārdot naftas krājumus šīs direktīvas nolūkā vai lai ievērotu starptautiskus nolīgumus par naftas krājumu uzturēšanu. Tā ir vienīgā organizācija vai dienests, kuram var uzticēt pilnvaras iegādāties vai pārdot īpašos krājumus.

3.   CKUS vai dalībvalstis uz noteiktu laiku var deleģēt ar drošības rezervju pārvaldīšanu saistītu uzdevumu izpildi, kā arī ar īpašo krājumu pārvaldīšanu saistītu uzdevumu, izņemot pārdošanu un iegādi, izpildi vienīgi:

a)

citai dalībvalstij, kuras teritorijā tādi krājumi tiek uzglabāti, vai šīs dalībvalsts izveidotajai CKUS. Šādi deleģētus uzdevumus nevar deleģēt tālāk citām dalībvalstīm vai to izveidotām CKUS. Dalībvalstij, kura izveido CKUS, kā arī katrai dalībvalstij, kuras teritorijā krājumi tiks uzglabāti, ir tiesības noteikt deleģēšanu par nosacījumu, lai tās izsniegtu atļauju;

b)

uzņēmējiem. Šādi deleģētas pilnvaras tālāk deleģēt nedrīkst. Ja šāds deleģējums vai jebkurš šā deleģējuma grozījums vai pagarinājums ir saistīts ar uzdevumiem, kuri attiecas uz tādu drošības rezervju un īpašo krājumu pārvaldīšanu, kuri tiek uzglabāti citā dalībvalstī, vispirms ir jāsaņem atļauja no tās dalībvalsts, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, un no visām dalībvalstīm, kuru teritorijā šie krājumi tiks uzglabāti.

4.   Katra dalībvalsts, kura ir izveidojusi CKUS, 8. panta 1. un 2. punkta vajadzībām uzliek iestādei pienākumu publiskot:

a)

pastāvīgi pilnīgu informāciju pa produktu kategorijām par krājumu apjomu, kuru uzturēšanu tā var uzticēt uzņēmumiem vai vajadzības gadījumā – ieinteresētajām CKUS;

b)

vismaz septiņus mēnešus iepriekš – nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā vēlas uzņēmumiem nodrošināt ar krājumu uzturēšanu saistītus pakalpojumus. Nosacījumus, kas jāievēro pakalpojumu sniegšanā, tostarp nosacījumus grafiku izstrādei, arī var noteikt kompetentās valstu iestādes vai ar konkursa procedūru, kas iecerēta, lai noskaidrotu labāko piedāvājumu, ko iesnieguši uzņēmumi vai attiecīgā gadījumā – ieinteresētās CKUS.

CKUS pieņem šādus deleģējumus, ievērojot objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus. Maksas, ko uzņēmumi maksā par CKUS sniegtajiem pakalpojumiem, nepārsniedz pilnas sniegto pakalpojumu izmaksas, un tās nevar pieprasīt, pirms krājumi ir izveidoti. CKUS var paredzēt nosacījumu, ka tā pieņems deleģējumu, ja uzņēmums sniegs garantiju vai cita veida nodrošinājumu.

8. pants

Uzņēmumi

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka katram uzņēmumam, kuram tā uzliek krājumu uzturēšanas pienākumus, lai izpildītu savas saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar 3. pantu, tiek piešķirtas tiesības pēc uzņēmuma izvēles vismaz daļu no šiem pienākumiem deleģēt vienīgi:

a)

tās dalībvalsts CKUS, kuras uzskaitē šie krājumi atrodas;

b)

vienai vai vairākām CKUS, kuras ir savlaicīgi paziņojušas savu vēlmi uzturēt šādus krājumus, ar nosacījumu, ka šādiem deleģējumiem iepriekš ir saņemta atļauja no tās dalībvalsts, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, un no visām dalībvalstīm, kuru teritorijā šie krājumi tiks uzglabāti;

c)

citiem uzņēmumiem, kuriem ir krājumu pārpalikumi vai pieejami krājumi ārpus dalībvalsts teritorijas, ja attiecīgie krājumi atrodas uzskaitē Kopienā, ar nosacījumu, ka šādai deleģēšanai ir saņemta atļauja no tās dalībvalsts, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, un no visām dalībvalstīm, kuru teritorijā šie krājumi tiks uzglabāti; un/vai

d)

citiem uzņēmumiem, kuriem ir krājumu pārpalikumi vai pieejami krājumi tās dalībvalsts teritorijā, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, ar noteikumu, ka par šādu deleģējumu dalībvalstij paziņo iepriekš. Dalībvalstis šādiem deleģējumiem var noteikt ierobežojumus vai nosacījumus.

Pienākumus, kas deleģēti saskaņā ar c) un d) apakšpunktu, tālāk deleģēt nedrīkst. Iepriekš b) un c) apakšpunktā minētā deleģējuma izmaiņas vai pagarinājumi stājas spēkā tikai tad, ja tiem iepriekš ir saņemta atļauja no visām dalībvalstīm, kuras ir pilnvarojušas tādu deleģējumu. Jebkādas izmaiņas vai papildinājums d) apakšpunktā minētam deleģējumam ir uzskatāms par jaunu deleģējumu.

2.   Katra dalībvalsts var ierobežot uzņēmumu tiesības deleģēt, kuriem tā nosaka vai ir noteikusi krājumu uzturēšanas pienākumus.

Tomēr, ja šāds ierobežojums ierobežo uzņēmuma tiesības deleģēt pienākumu attiecībā uz daudzumiem, kas ir mazāki nekā 10 % no tam noteiktajiem krājumu uzturēšanas pienākumiem, dalībvalsts nodrošina, ka tai ir izveidots CKUS, kuram ir pienākums uzņemties deleģējumu attiecībā uz daudzumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu uzņēmuma tiesības deleģēt vismaz 10 % no tam noteiktajiem krājumu uzturēšanas pienākumiem.

Šajā daļā noteikto minimuma procentuālo daudzumu paaugstina no 10 % līdz 30 % vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim.

3.   Neskarot 1. un 2. punkta noteikumus, dalībvalstis var noteikt pienākumu uzņēmumam deleģēt vismaz daļu no saviem krājumu uzturēšanas pienākumiem dalībvalsts CKUS.

4.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 200 dienas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas attiecīgie pienākumi, veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu uzņēmumus par metodēm, kuras jāizmanto uzņēmumiem noteikto krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanai. Uzņēmumi īsteno tiesības deleģēt krājumu uzturēšanas tiesības CKUS ne vēlāk kā 170 dienas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas attiecīgie pienākumi.

Gadījumā, ja uzņēmumi par laikposmu, uz kuru attiecas krājumu uzturēšanas pienākumi, ir informēti mazāk nekā 200 dienas iepriekš, tie savas deleģēšanas tiesības var īstenot jebkurā brīdī.

9. pants

Īpašie krājumi

1.   Katra dalībvalsts var uzņemties saistības uzturēt obligātu naftas krājumu apjomu, ko izsaka patēriņa dienu skaitā, ievērojot šā panta nosacījumus.

Īpašie krājumi ir dalībvalsts vai tās izveidotās CKUS īpašums, un tie tiek uzturēti Kopienas teritorijā.

2.   Īpašie krājumi var sastāvēt tikai no vienas vai vairākām šādām produktu kategorijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 B pielikuma 4. punktā:

etāns,

sašķidrināta naftas gāze,

benzīns,

aviācijas benzīns,

benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4),

petrolejas tipa reaktīvā degviela,

cita veida petroleja,

gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa),

degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu),

lakbenzīns un SPB,

smērvielas,

bitumens,

parafīna vaski,

naftas kokss.

3.   Naftas produktus, kas veido īpašos krājumus, katra dalībvalsts identificē, pamatojoties uz 2. punktā minētajām kategorijām. Dalībvalstis nodrošina, ka atskaites gadam, kurš noteikts, piemērojot 3. pantā minētos noteikumus un attiecībā uz izmantotajās kategorijās iekļautajiem produktiem, dalībvalstī patērēto daudzumu jēlnaftas ekvivalents atbilst vismaz 75 % no iekšzemes patēriņa, kas aprēķināts, izmantojot II pielikumā iekļauto aprēķināšanas metodi.

Katrā no dalībvalsts izvēlētajām kategorijām īpašos krājumus, ko šī valsts uzņemas uzturēt, atbilst noteiktam vidējā dienas patēriņa dienu skaitam, ko mēra, pamatojoties uz to jēlnaftas ekvivalentu atskaites gadā, kurš noteikts, piemērojot 3. pantā minētos noteikumus.

Pirmajā un otrajā daļā minētos jēlnaftas ekvivalentus aprēķina, reizinot ar 1,2 izmantotajās vai attiecīgajās kategorijās iekļauto produktu “faktisko iekšzemes piegāžu” kopsummu, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.2.1. punktā. Starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj.

4.   Katra dalībvalsts, kas nolēmusi uzturēt īpašos krājumus, nosūta Komisijai paziņojumu, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kurā norāda šādu krājumu apjomu, ko tā uzņemas uzturēt, un uzturēšanas termiņu, kurš ir vismaz viens gads. Paziņojumā norādīto minimālo apjomu piemēro vienādi visām dalībvalsts izmantoto īpašo krājumu kategorijām.

Dalībvalsts nodrošina, ka krājumi tiek uzturēti visā paziņojumā norādītā laikposma garumā, neskarot dalībvalsts tiesības samazināt daudzumu pagaidu kārtā, veicot atsevišķu krājumu aizstāšanas darbības.

Dalībvalsts izmantoto kategoriju saraksts ir spēkā vismaz vienu gadu, un tā grozījumi var stāties spēkā tikai kalendārā mēneša pirmajā dienā.

5.   Katra dalībvalsts, kas nav uzņēmusies saistības visā attiecīgā kalendārā gada garumā uzturēt īpašos krājumus vismaz 30 dienas, nodrošina, ka vismaz viena trešdaļa no tās krājumu uzturēšanas pienākumiem tiek nodrošināta tādu produktu veidā, kas atbilst 2. un 3. punktam.

Dalībvalsts, kurai uzglabā īpašos krājumus mazāk nekā 30 dienu vajadzībām, sagatavo gada pārskatu, kurā analizē valsts iestāžu veiktos pasākumus, lai nodrošinātu un pārbaudītu attiecīgās valsts drošības rezervju pieejamību un fizisku piekļuvi, kā minēts 5. pantā, un tajā pašā pārskatā norāda ieviestos mehānismus, kas dod dalībvalstij iespēju kontrolēt minēto rezervju izmantošanu naftas piegādes traucējumu gadījumos. Šo pārskatu Komisijai nosūta līdz tā kalendārā gada, uz kuru tas attiecas, pirmā mēneša beigām.

10. pants

Īpašo krājumu pārvaldība

1.   Katra dalībvalsts sagatavo pastāvīgi atjauninātu un detalizētu reģistru par visiem īpašajiem krājumiem, ko uztur tās teritorijā. Šajā reģistrā cita starpā iekļauj visu informāciju, kas ļauj precīzi identificēt attiecīgo krājumu atrašanās vietu.

Dalībvalstis 15 dienu laikā pēc Komisijas lūguma saņemšanas nosūta Komisijai minētā reģistra kopiju. Šajā kopijā var aizklāt konfidenciālus datus par krājumu atrašanās vietu. Šādu lūgumu var iesniegt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati.

2.   Ja īpašie krājumi ir sajaukti ar citiem naftas krājumiem, dalībvalstis vai to CKUS veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu šādu sajauktu produktu pārvietošanu, attiecinot šo noteikumu uz piejaukumu daļu īpašajos krājumos, izņemot tad, ja konkrēto krājumu īpašnieks un tās dalībvalsts iestādes vai CKUS, kuras teritorijā attiecīgie krājumi atrodas, ir izdevušas iepriekšēju rakstisku atļauju.

3.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai visiem īpašajiem krājumiem, ko uztur vai pārvadā to teritorijā, piešķirtu beznosacījuma imunitāti pret piedziņas procedūrām neatkarīgi no tā, vai tie ir šo dalībvalstu krājumi vai citu dalībvalstu krājumi.

11. pants

Deleģēšanas sekas

Direktīvas 7. un 8. pantā minētā deleģēšana negroza pienākumus, kas katrai dalībvalstij jāpilda saskaņā ar šo direktīvu.

12. pants

Statistikas kopsavilkumi par 3. pantā minētajiem krājumiem

1.   Attiecībā uz krājumu apjomu, kas jāuztur saskaņā ar 3. pantu, katra dalībvalsts sagatavo un nosūta Komisijai statistikas kopsavilkumu saskaņā ar IV pielikumā noteikto kārtību.

2.   Šā panta 1. punktā minēto kopsavilkumu sagatavošanas kārtību, to apjomu, saturu un iesniegšanas biežumu, kā arī paziņošanas termiņu var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Kārtību, kādā kopsavilkumi jānosūta Komisijai, arī var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3.   Dalībvalstis savos statistikas kopsavilkumos par drošības rezervēm nevar iekļaut jēlnaftas vai naftas produktu daudzumus, pret kuriem vērsti aresta vai piedziņas pasākumi. Tas pats attiecas uz visiem krājumiem tādos uzņēmumos, kuri atrodas maksātnespējas stāvoklī vai noslēguši vienošanos ar kreditoriem.

13. pants

Statistikas kopsavilkumi par īpašajiem krājumiem

1.   Katra attiecīgā dalībvalsts par katru produktu kategoriju sagatavo un nosūta Komisijai statistikas kopsavilkumu par saviem īpašajiem krājumiem, kas pastāv katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, norādot vidējā patēriņa dienu skaitu un daudzumus atskaites kalendārajā gadā, kuram atbilst šie krājumi. Ja daļa no šiem īpašajiem krājumiem tiek turēta ārpus dalībvalsts teritorijas, tad valsts detalizēti norāda krājumus, ko uztur vai nu attiecīgajās dažādajās dalībvalstīs, vai arī ar šo dalībvalstu un CKUS starpniecību. Tā arī detalizēti norāda to, vai tai pilnībā pieder visi šie krājumi vai arī, gluži pretēji, to īpašniece pilnībā vai daļēji ir tās CKUS.

2.   Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo un nosūta Komisijai arī kopsavilkumu par īpašajiem krājumiem, kas atrodas tās teritorijā un pieder citām dalībvalstīm vai CKUS, norādot to apjomu katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, pa produktu kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Šajā kopsavilkumā dalībvalsts visos gadījumos norāda arī attiecīgās dalībvalsts vai CKUS nosaukumu, kā arī daudzumus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos statistikas kopsavilkumus nosūta tā kalendārā mēneša laikā, kurš seko pēc mēneša, uz ko attiecas konkrētie kopsavilkumi.

4.   Arī statistikas kopsavilkumu kopijas pēc Komisijas lūguma nekavējoties nosūta Komisijai. Šādus lūgumus var iesniegt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas attiecīgie dati.

5.   Statistikas kopsavilkumu apjomu, saturu un iesniegšanas biežumu, kā arī paziņošanas termiņu var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Kārtību, kādā kopsavilkumi jānosūta Komisijai, arī var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

14. pants

Kopsavilkumi par komerciālajiem krājumiem

1.   Dalībvalstis Komisijai reizi mēnesī nosūta statistikas kopsavilkumu par to teritorijā glabāto komerciālo krājumu apjomiem. Tās šajā sakarībā nodrošina datu konfidencialitāti un nenorāda attiecīgo krājumu īpašnieku nosaukumus.

2.   Komisija reizi mēnesī publicē statistikas kopsavilkumu par komerciālajiem krājumiem Kopienā, pamatojoties uz kopsavilkumiem, ko tai nosūtījušas dalībvalstis, un izmantojot kopsavilkumus.

3.   Noteikumus par statistikas kopsavilkumu iesniegšanu un publicēšanu, kā arī par to periodiskumu var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

15. pants

Datu apstrāde

Komisija nodrošina to IT resursu izstrādi, izvietošanu, pārvaldību un uzturēšanu, kuri nepieciešami, lai saņemtu, glabātu un jebkādā veidā apstrādātu datus, kas iekļauti statistikas kopsavilkumos, un visu citu informāciju, ko saskaņā ar šo direktīvu nosūta dalībvalstis vai savāc Komisijas dienesti, kā arī tos datus par naftas krājumiem, kuri savākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 un kuri nepieciešami direktīvas noteikto kopsavilkumu izdarīšanai.

16. pants

Biodegviela un piedevas

1.   Aprēķinot krājumu uzturēšanas pienākumu apjomu saskaņā ar 3. un 9. pantu, biodegvielu un piedevas ņem vērā tikai tad, ja tās ir sajauktas ar attiecīgiem naftas produktiem.

2.   Aprēķinot faktiski uzturēto krājumu apjomus, ņem vērā biodegvielu un piedevas, ja:

a)

tās ir sajauktas ar attiecīgajiem naftas produktiem; vai

b)

tās uzglabā attiecīgās dalībvalsts teritorijā ar noteikumu, ka dalībvalsts ir pieņēmusi noteikumus, ar ko nodrošina, ka tās sajauks ar naftas produktiem, ko glabā atbilstīgi šajā direktīvā izklāstītajām krājumu prasībām, un ka tās izmantos transportēšanā.

3.   Kārtību, kādā biodegvielu un piedevas ņem vērā krājumu uzturēšanas pienākumu un 1. un 2. punktā minēto krājumu apjomu aprēķināšanā, var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

17. pants

Naftas un naftas produktu koordinācijas grupa

1.   Tiek izveidota naftas un naftas produktu koordinācijas grupa (turpmāk – “koordinācijas grupa”). Koordinācijas grupa ir konsultatīva grupa, kas sniedz ieguldījumu analīzes veikšanā par situāciju Kopienā attiecībā uz naftas un naftas produktu apgādes drošību un atvieglo pasākumu koordinēšanu un piemērošanu šajā jomā.

2.   Koordinācijas grupu veido dalībvalstu pārstāvji. To vada Komisija. Pēc Komisijas uzaicinājuma koordinācijas grupas darbā var piedalīties nozares pārstāvji.

18. pants

Pārbaudes par gatavību ārkārtas situācijām un krājumu uzturēšanu

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var veikt dalībvalstu gatavības ārkārtas situācijām pārbaudi un, ja Komisija to atzīst par vajadzīgu, arī tādam nolūkam paredzētu krājumu pārbaudi. Sagatavojoties šādām pārbaudēm, Komisija ņem vērā citu iestāžu un starptautisku organizāciju veikumu un konsultējas ar koordinācijas grupu.

2.   Koordinācijas grupa var vienoties pieaicināt pārbaudēs citu dalībvalstu pilnvarotus aģentus un pārstāvjus. Tās dalībvalsts, kurā notiek pārbaude, ieceltas valsts amatpersonas var pavadīt pārbaudi veicošās personas. Vienas nedēļas laikā no brīža, kad tiek paziņots par 1. punktā minētās pārbaudes veikšanu, ikviena dalībvalsts, kura nav iesniegusi Komisijai konfidenciālos datus par krājumu atrašanās vietu saskaņā ar 6. un 9. pantu, nodod šo informāciju Komisijas darbinieku vai pilnvarotu aģentu rīcībā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to iestādes un personas, kas ir atbildīgas par drošības rezervju un īpašo krājumu uzturēšanu un pārvaldību, piekrīt inspekcijām un sniedz Komisijas pilnvarotajām personām atbalstu šādu pārbaužu veikšanai. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka minētajām personām tiek piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem un reģistriem, kuri attiecas uz šiem krājumiem, kā arī tiesības piekļūt visām krājumu uzglabāšanas vietām un visiem ar to saistītiem dokumentiem.

4.   Saskaņā ar šo pantu veiktās pārbaudes rezultātus paziņo dalībvalstij, kurā pārbaude tika veikta, kā arī tos var nosūtīt koordinācijas grupai.

5.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka amatpersonām, pārstāvjiem un citām personām, kas strādā Komisijas pārraudzībā, kā arī koordinācijas grupas locekļiem ir pienākums neizpaust informāciju, kura savākta vai nosūtīta, piemērojot šo pantu, un uz kuru tās rakstura dēļ attiecas profesionālais noslēpums, piemēram, krājumu īpašnieku identitāte.

6.   Šā panta 1. punktā minēto pārbaudes darbību mērķi neietver personas datu apstrādi. Personas datus, kurus atrod vai ar kuriem saskaras šo pārbaužu laikā, nevāc un neņem vērā, bet nejaušas savākšanas gadījumā nekavējoties iznīcina.

7.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka visi dati, akti, kopsavilkumi un dokumenti, kas attiecas uz drošības rezervēm un īpašajiem krājumiem, tiek glabāti vismaz piecus gadus.

19. pants

Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz datu apstrādi

Šī direktīva neskar un nekādā veidā neietekmē fizisku personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi, ko nodrošina Kopienas un valstu tiesību aktu noteikumi, un jo īpaši nekādā veidā negroza dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi, piemēram, pienākumus, kas tām uzlikti ar Direktīvu 95/46/EK, vai pienākumus, kas Kopienas iestādēm un struktūrām jāpilda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un kas attiecas uz personas datu apstrādi, kuru tās veic, pildot savus pienākumus.

20. pants

Ārkārtas procedūras

1.   Dalībvalstis paredz procedūras un veic pasākumus, kas nepieciešami, lai to kompetentās iestādes būtisku piegādes traucējumu gadījumā varētu ātri, efektīvi un pārredzami nodot apritē visas to drošības rezerves un īpašos krājumus vai to daļu un vispārēji vai specifiski ierobežot patēriņu atkarībā no paredzamo piegāžu deficīta, inter alia prioritārā kārtā piešķirot naftas produktus konkrētām patērētāju kategorijām.

2.   Dalībvalstis pastāvīgi uztur ārkārtas rīcības plānus, ko var piemērot būtisku piegādes traucējumu gadījumā. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek paredzēti organizatoriski pasākumi, ko var īstenot, lai nodrošinātu šādu plānu izpildi. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis to informē par saviem ārkārtas rīcības plāniem un organizatorisko pasākumu plāniem, kuri uz tiem attiecas.

3.   Ja ir pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, kas attiecas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, tad:

a)

attiecīgās dalībvalstis var izmantot savas drošības rezerves un īpašos krājumus, lai izpildītu starptautiskās saistības, kas izriet no šāda lēmuma. Šādā gadījumā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, kura var sasaukt koordinācijas grupu vai apspriesties ar tās locekļiem elektroniskā veidā, lai novērtētu ietekmi, ko rada nodošana apritē;

b)

Komisijai būtu jāiesaka dalībvalstīm nodot apritē visas to drošības rezerves un īpašos krājumus vai šo rezervju un krājumu daļu vai veikt tādus līdzvērtīgas ietekmes pasākumus, kas tiek uzskatīti par atbilstīgiem. Komisija var rīkoties tikai pēc tam, kad tā konsultējusies ar koordinācijas grupu.

4.   Ja nav pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, bet Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā informējot VEA un koordinējot savu rīcību ar VEA, pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu uz konsultāciju sanāksmi. Ja koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi sasauc pēc dalībvalsts lūguma, to rīko vēlākais četru dienu laikā pēc šāda lūguma paziņošanas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt ilgākam laikposmam. Pamatojoties uz koordinācijas grupas veiktā situācijas novērtējuma rezultātiem, Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi.

Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Komisija atļauj pilnībā vai daļēji nodot apritē drošības rezervju un īpašo krājumu daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis.

5.   Dalībvalstis drīkst nodot apritē savas drošības rezerves un īpašos krājumus, kas ir mazāki par šajā direktīvā noteikto minimālo apjomu tādā daudzumā, kas nekavējoties nepieciešams īpašas steidzamības gadījumu sākotnējā stadijā vai vietēju krīžu gadījumos. Šādas nodošanas apritē gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par daudzumu, kas ir nodots apritē. Komisija nodod šo informāciju koordinācijas grupas dalībniekiem.

6.   Ja piemēro 3., 4. vai 5. punktu, dalībvalstīm ir tiesības uz laiku uzturēt mazākus krājumu apjomus, nekā šīs direktīvas noteikumos paredzētie. Šādā gadījumā Komisija, pamatojoties uz konsultāciju ar koordinācijas grupu rezultātiem un vajadzības gadījumā saskaņojot ar VEA, kā arī ņemot vērā situāciju starptautiskajos naftas un naftas produktu tirgos, nosaka pieņemamu termiņu, kādā dalībvalstīm ir savi krājumi jāatjauno, lai no jauna sasniegtu obligātās rezerves.

7.   Lēmumi, ko Komisija pieņem saskaņā ar šo pantu, neskar citas attiecīgo dalībvalstu starptautiskās saistības.

21. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankciju režīmu, ko piemēro to valsts tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, kas pieņemti, piemērojot šo direktīvu, kā arī veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu piemērošanu. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim, kā arī nekavējoties paziņo par visiem turpmākajiem grozījumiem.

22. pants

Pārskatīšana

Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un īstenošanu.

23. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

24. pants

Atcelšana

Direktīvu 73/238/EEK, Direktīvu 2006/67/EK un Lēmumu 68/416/EEK ar šo atceļ no 2012. gada 31. decembra.

Atsauces uz atceltajām direktīvām un atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

25. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2012. gada 31. decembrim.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstīs, kuras nav VEA locekles līdz 2012. gada 31. decembrim un pilnībā sedz savu iekšzemes naftas produktu patēriņu ar importu, stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs direktīvas 3. panta 1. punktu līdz 2014. gada 31. decembrim. Kamēr minētās dalībvalstis nav īstenojušas šādus pasākumus, tās uzglabā naftas produktu krājumus, kas atbilst 81 dienas vidējam ikdienas neto importam.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2009. gada 13. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV C 128, 6.6.2009., 42. lpp.

(4)  OV L 217, 8.8.2006., 8. lpp.

(5)  OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 228, 16.8.1973., 1. lpp.

(9)  OV L 308, 23.12.1968., 19. lpp.

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.


I PIELIKUMS

IMPORTĒTO NAFTAS PRODUKTU DAUDZUMU JĒLNAFTAS EKVIVALENTA APRĒĶINĀŠANAS METODE

Direktīvas 3. pantā minētais importēto naftas produktu daudzumu jēlnaftas ekvivalents jāaprēķina ar šādu metodi:

Importēto naftas produktu daudzumu jēlnaftas ekvivalentu iegūst, saskaitot, no vienas puses, šādu produktu tīrā importa daudzumus: jēlnafta, sašķidrināta dabasgāze, naftas rafinēšanas fabriku izejvielas, citi ogļūdeņraži, kas definēti B pielikuma 4. punktā Regulā (EK) Nr. 1099/2008, kurus koriģē, lai ņemtu vērā iespējamās krājumu izmaiņas, un no kuriem atņem 4 %, kas atbilst ligroīna ražīgumam (vai gadījumā, ja ligroīna ražīguma vidējais līmenis valsts teritorijā pārsniedz 7 %, atņem ligroīna faktisko neto patēriņu vai samazina par ligroīna ražīguma vidējo līmeni), un, no otras puses, visu citu naftas produktu, izņemot ligroīnu, tīrā importa daudzumus, kurus arī koriģē, lai ņemtu vērā krājumu izmaiņas, un reizina ar 1,065.

Starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj.


II PIELIKUMS

IEKŠZEMES PATĒRIŅA JĒLNAFTAS EKVIVALENTA APRĒĶINĀŠANAS METODE

Direktīvas 3. pantā minētais iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalents jāaprēķina ar šādu metodi:

Iekšzemes patēriņš ir faktisko bruto iekšzemes piegāžu kopums, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.2.1. punktā, ko veido tikai šādi produkti: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu), kā tie definēti Regulas (EK) Nr. 1099/2008 B pielikuma 4. punktā.

Starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj.

Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu aprēķina, reizinot ar koeficientu 1,2.


III PIELIKUMS

METODES UZTURĒTO KRĀJUMU APJOMA APRĒĶINĀŠANAI

Krājumu apjomu aprēķināšanai jāizmanto šādas metodes:

 

Neskarot 4. panta 3. punktā minēto gadījumu, katru daudzumu iekļaut uzskaitē kā krājumu var tikai vienu reizi.

 

Jēlnaftas krājumus samazina par 4 %, kas atbilst ligroīna ražīguma vidējam līmenim.

 

Ligroīna krājumus, kā arī naftas produktu krājumus, kas paredzēti starptautiskajiem kuģu bunkuriem, neņem vērā.

 

Pārējos naftas produktus krājumos uzskaita, izmantojot vienu no divām turpmāk aprakstītajām metodēm. Dalībvalstīm izvēlētā metode jāturpina izmantot visu attiecīgo kalendāro gadu.

Dalībvalstis var:

a)

iekļaut visus pārējos krājumus, ko veido naftas produkti, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.1. punkta pirmajā daļā, un aprēķināt to jēlnaftas ekvivalentu, attiecīgos daudzumus reizinot ar koeficientu 1,065; vai

b)

iekļaut tikai šādu produktu krājumus: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu), un noteikt to jēlnaftas ekvivalentu, attiecīgos daudzumus reizinot ar koeficientu 1,2.

Aprēķinot krājumus, var ņemt vērā daudzumus, ko tur:

naftas rafinēšanas rūpnīcu tvertnēs,

lielapjoma termināļos,

cauruļvadu barošanas rezervuāros,

liellaivās,

krasta tankkuģos,

tankkuģos ostās,

iekšzemes kuģu bunkuros,

rezervuāru dibenā,

ekspluatācijas krājumu veidā,

lieli patērētāji saskaņā ar likumu vai ja tos kā savādāk kontrolē valdība.

Tomēr šos daudzumus, izņemot tos, kurus uzglabā naftas rafinēšanas rūpnīcu tvertnēs, cauruļvadu barošanas rezervuāros vai lielapjoma termināļos, nevar ņemt vērā īpašo krājumu apjomu aprēķināšanā, ja minētos krājumus aprēķina atsevišķi no drošības rezervēm.

Krājumu aprēķināšanā nekad nedrīkst ņemt vērā:

a)

jēlnaftu, kas vēl nav iegūta;

b)

daudzumus, ko tur:

cauruļvados,

dzelzceļa tvertnēs,

to kuģu bunkuros, kas dodas jūrā,

apkopes servisos/degvielas uzpildes stacijās un mazumtirdzniecībā,

citi patērētāji,

tankkuģos, kuri atrodas jūrā,

militāriem mērķiem.

Aprēķinot savus krājumus, dalībvalstis par 10 % samazina krājumu daudzumus, kas aprēķināti saskaņā ar iepriekš minēto. Šo samazinājumu piemēro visiem daudzumiem, kas ņemti vērā konkrētajā aprēķinā.

Tomēr 10 % samazinājumu piemēro īpašo krājumu apjoma aprēķināšanai vai dažādo īpašo krājumu kategoriju apjoma aprēķināšanai, ja šos krājumus vai kategorijas vērtē atsevišķi no drošības rezervēm, jo īpaši – lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti 9. pantā noteiktie minimālie apjomi.


IV PIELIKUMS

Kārtība, kādā sagatavo un nosūta komisijai statistikas kopsavilkumus par krājumu apjomiem, kas jāuztur saskaņā ar 3. pantu

Katra dalībvalsts katru mēnesi sagatavo un nosūta Komisijai galīgu statistikas kopsavilkumu par krājumu apjomu, kura uzturēšana ir faktiski nodrošināta katra kalendārā mēneša pēdējā dienā un kuru aprēķina vai nu pēc naftas tīrā importa dienu skaita, vai pēc naftas iekšējā patēriņa dienu skaita atkarībā no kritērija, kas jāizvēlas saskaņā ar 3. pantu. Dalībvalsts kopsavilkumā precīzi norāda iemeslus, kuru dēļ aprēķina pamatā ir importēto daudzumu dienu skaits vai, pretēji, patēriņa dienu skaits, un precizē, kura no III pielikumā paredzētajām metodēm izmantota krājumu aprēķināšanai.

Ja daži no krājumiem, ko izmanto 3. pantā paredzētā apjoma aprēķināšanā, tiek turēti ārpus valsts teritorijas, katrā kopsavilkumā detalizēti precizē krājumus, ko attiecīgās dažādās dalībvalstis un CKUS uztur tā laika posma pēdējā dienā, uz kuru attiecas konkrētais kopsavilkums. Dalībvalsts kopsavilkumā visos gadījumos norāda arī to, vai krājumi tiek turēti saskaņā ar viena vai vairāku uzņēmumu deleģētajiem pienākumiem vai arī, gluži pretēji, krājumi tiek uzturēti pēc tās pieprasījuma vai pēc tās CKUS pieprasījuma.

Par visiem krājumiem, ko dalībvalsts savā teritorijā uztur citu dalībvalstu vai CKUS uzdevumā, dalībvalsts sagatavo kopsavilkumu pa produktu kategorijām par krājumiem, kas pastāv katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, un nosūta to Komisijai. Šajā kopsavilkumā dalībvalsts visos gadījumos norāda arī attiecīgās dalībvalsts vai CKUS nosaukumu, kā arī daudzumus.

Šajā pielikumā minētos statistikas kopsavilkumus Komisijai nosūta 55 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas konkrētie kopsavilkumi. Tie paši kopsavilkumi pēc Komisijas lūguma jāiesniedz divu mēnešu laikā. Šādus lūgumus var izteikt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/24


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 8. novembris),

lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

(2009/741/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi nolīgumu ar Azerbaidžānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā Padomes lēmumam, ar ko Komisija ir pilnvarota sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk, Komisijas apspriestais nolīgums būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināta Nolīguma parakstīšana starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, ņemot vērā Padomes lēmumu par minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kuras ir tiesīgas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

3. pants

Līdz tā spēkā stāšanās dienai nolīgumu piemēro provizoriski, sākot no pirmā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad Puses viena otru ir informējušas par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās procedūras.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots sniegt nolīguma 8. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu.

Briselē, 2005. gada 8. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. BROWN


NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKAS VALDĪBA,

no otras puses,

(turpmāk “Puses”),

IEVĒROJOT, ka starp vairākām Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku ir noslēgti divpusēji nolīgumi par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuros ietvertie noteikumi ir pretrunā Kopienas tiesību aktiem,

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz vairākiem aspektiem, kas var tikt iekļauti divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir tiesības uz nediskriminētu piekļuvi lidojuma maršrutiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumus starp Eiropas Kopienu un atsevišķām trešām valstīm, kas nodrošina šo trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju kļūt par tādu gaisa pārvadātāju īpašniekiem, kam dalībvalstis piešķīrušas licenci,

ATZĪSTOT, ka tie noteikumi divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku, kuri ir pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem, ir jāsaskaņo ar šiem Kopienas tiesību aktiem, tādējādi izveidojot stabilu juridisko pamatu gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republiku un saglabājot šo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību,

IEVĒROJOT, ka tie noteikumi divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku, kuri nav pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem, nav jāgroza vai jāaizstāj,

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienas mērķis šajās sarunās nav palielināt kopējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjomu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republiku, ietekmēt līdzsvaru starp Kopienas gaisa pārvadātājiem un Azerbaidžānas Republikas gaisa pārvadātājiem vai apspriest grozījumus esošajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos par satiksmes tiesībām,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Šajā nolīgumā “dalībvalstis” ir Eiropas Kopienas dalībvalstis.

2.   Šā nolīguma I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos esošās atsauces uz tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas ir attiecīgā nolīguma Puse, uzskata par atsaucēm uz Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgajiem.

3.   Šā nolīguma I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos esošās atsauces uz tās dalībvalsts gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām, kas ir attiecīgā nolīguma Puse, uzskata par atsaucēm uz attiecīgās dalībvalsts norādītajiem gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām.

2. pants

Norādīšana, ko veic dalībvalstis

1.   Šā panta 2. un 3. punkts aizstāj atbilstīgos noteikumus pantos, kas uzskaitīti, attiecīgi, II pielikuma a) un b) punktā, saistībā ar, attiecīgi, gaisa pārvadātāja norādīšanu, ko veic attiecīgā dalībvalsts, pilnvarām un atļaujām, ko tiem piešķir Azerbaidžānas Republika, un gaisa pārvadātāju atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu.

2.   Saņemot kādas dalībvalsts norādi, Azerbaidžānas Republika ar mazāko iespējamo procedūras kavēšanos piešķir atbilstīgas pilnvaras un atļaujas, ja:

i)

gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu veic uzņēmējdarbību norādītājas dalībvalsts teritorijā un tam ir derīga darbības licence saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

ii)

dalībvalsts, kas ir atbildīga par aviācijas uzņēmuma sertifikāta izdošanu, īsteno un nodrošina efektīvu reglamentējošu gaisa pārvadātāja kontroli, un norādē ir skaidri identificēta attiecīgā aeronavigācijas iestāde; un

iii)

gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – pieder un turpina piederēt dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem, vai citām valstīm, kas uzskaitītas III pielikumā, un/vai šo citu valstu valstspiederīgajiem, un šīs valstis un/vai šie valstspiederīgie to pastāvīgi faktiski kontrolē.

3.   Azerbaidžānas Republika var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot dalībvalsts norādīta gaisa pārvadātāja pilnvaras vai atļaujas, ja:

i)

gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu neveic uzņēmējdarbību norādītājas dalībvalsts teritorijā vai arī tam nav derīgas darbības licences saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

ii)

dalībvalsts, kas ir atbildīga par aviācijas uzņēmuma sertifikāta izdošanu, neīsteno vai nenodrošina efektīvu reglamentējošu gaisa pārvadātāja kontroli vai arī norādē nav skaidri identificēta attiecīgā aeronavigācijas iestāde; vai

iii)

gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – nepieder dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem, vai arī citām valstīm, kas uzskaitītas III pielikumā, un/vai šo citu valstu valstspiederīgajiem, un minētie to faktiski nekontrolē.

Īstenojot savas tiesības saskaņā ar šo punktu, Azerbaidžānas Republika Kopienas gaisa pārvadātājus nediskriminē valstspiederības dēļ.

3. pants

Tiesības attiecībā uz reglamentējošu kontroli

1.   Šā panta 2. punkts papildina II pielikuma c) punktā uzskaitītos pantus.

2.   Ja dalībvalsts ir norādījusi gaisa pārvadātāju, kura reglamentējošo kontroli īsteno un nodrošina kāda cita dalībvalsts, tad Azerbaidžānas Republikas tiesības saskaņā ar drošības noteikumiem nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, kura norādījusi gaisa pārvadātāju, un Azerbaidžānas Republiku, tāpat piemēro gan attiecībā uz drošības standartu pieņemšanu, īstenošanu vai uzturēšanu, ko veic šī cita dalībvalsts, gan attiecībā uz šā gaisa pārvadātāja darbības atļauju.

4. pants

Nodokļu uzlikšana aviācijas degvielai

1.   Šā panta 2. punkts papildina atbilstīgos noteikumus pantos, kas uzskaitīti II pielikuma d) punktā.

2.   Neatkarīgi no citiem noteikumiem par pretējo II pielikuma d) punktā uzskaitītie nolīgumi neliedz dalībvalstij nediskriminējoši uzlikt nodokļus, nodevas, maksu vai atlīdzību par degvielu, ko tās teritorijā piegādā izmantošanai tādu Azerbaidžānas Republikas norādītu gaisa pārvadātāju gaisa kuģos, kuri veic lidojumus maršrutā no kādas vietas šīs dalībvalsts teritorijā uz citu vietu šīs dalībvalsts vai citas dalībvalsts teritorijā.

3.   Neatkarīgi no jebkuriem citiem noteikumiem par pretējo II pielikuma d) punktā uzskaitītie nolīgumi neliedz Azerbaidžānas Republikai nediskriminējot uzlikt nodokļus, nodevas, maksu vai atlīdzību par degvielu, ko tās teritorijā piegādā izmantošanai tādu dalībvalsts norādītu gaisa pārvadātāju gaisa kuģos, kuri veic lidojumus maršrutā no kādas vietas Azerbaidžānas Republikas teritorijā uz citu vietu Azerbaidžānas Republikas teritorijā.

5. pants

Pārvadājumu tarifi Eiropas Kopienā

1.   Šā panta 2. punkts papildina II pielikuma e) punktā uzskaitītos pantus.

2.   Uz tarifiem, ko saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, kurā ir kāds no II pielikuma e) punktā uzskaitītajiem noteikumiem, Azerbaidžānas Republikas norādīti gaisa pārvadātāji piemēro par pārvadājumiem, kas pilnībā veikti Eiropas Kopienas teritorijā, attiecas Eiropas Kopienas tiesību akti.

6. pants

Šā nolīguma pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

7. pants

Pārskatīšana vai grozīšana

Puses, savstarpēji vienojoties, var jebkurā laikā pārskatīt vai grozīt šo nolīgumu.

8. pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā, kad Puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas, ka ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Puses piekrīt provizoriski piemērot šo nolīgumu no tā mēneša pirmās dienas, kurš ir pēc datuma, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3.   Nolīgumi un citi pasākumi starp dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku, kas šā nolīguma parakstīšanas dienā vēl nav stājušies spēkā un ko vēl nepiemēro provizoriski, ir uzskaitīti I pielikuma b) punktā. Šo nolīgumu piemēro visiem šādiem nolīgumiem un pasākumiem, tiem stājoties spēkā vai tos piemērojot provizoriski.

9. pants

Izbeigšana

1.   Ja tiek izbeigts kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, vienlaikus izbeidzas visi šā nolīguma noteikumi, kas attiecas uz attiecīgo I pielikumā uzskaitīto nolīgumu.

2.   Ja tiek izbeigti visi I pielikumā uzskaitītie nolīgumi, vienlaikus izbeidzas šis nolīgums.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Strasbūrā, divos oriģināleksemplāros, 2009. gada 7. jūlijā, angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un azerbaidžāņu valodā.

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunitá Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

Image

Image

Image

За правителството на Република Азербайджан

Por el Gobierno de la República de Azerbaiyán

Za vládu Ázerbájdžánskou republiky

For Republikken Aserbajdsjans regering

Für die Regierung der Republik Aserbaidschan

Aserbaidžaani Vabariigi valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Δημοκρατίας του Αζερμπαϊτζάν

For the Government of the Republic of Azerbaijan

Pour le gouvernement de la République d'Azerbaïdjan

Per il governo della Repubblica dell'Azerbaigian

Azerbaidžānas Republikas valdības vārdā

Azerbaidžano Vyriausybės Respublikos vardu

Az Azerbajdzsáni Köztársaság Kormánya részéről

Għall-Gvern tar-Repubblika tal-Ażerbajġan

Voor de regering van de Republiek Azerbeidzjan

W imieniu Rządu Republiki Azerbejdżańskiej

Pelo Governo da República do Azerbaijão

Pentru Guvernul Republicii Azerbaidjan

Za vládu Azerbajdžanskej republiky

Za vlado Azerbajdžanske republike

Azerbaidžanin tasavallan hallituksen puolesta

För Republiken Azerbajdzjans regering

Image

Image

I PIELIKUMS

Nolīguma 1. pantā minēto nolīgumu saraksts

a)

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi starp Azerbaidžānas Republiku un Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kuri šā nolīguma parakstīšanas dienā ir noslēgti, parakstīti un/vai tiek piemēroti provizoriski:

Austrijas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Vīnē 2000. gada 4. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Austrijas nolīgums”,

Beļģijas Karalistes valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Baku 1998. gada 13. aprīlī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Beļģijas nolīgums”,

Bulgārijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to attiecīgajām teritorijām un ārpus tām, parakstīts Sofijā 1995. gada 29. jūnijā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Bulgārijas nolīgums”,

Dānijas Karalistes valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Kopenhāgenā 2000. gada 27. aprīlī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Dānijas nolīgums”.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004. gada 1. marta un 2004. gada 17. decembra vēstuļu apmaiņu,

Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības gaisa transporta nolīgums, parakstīts Baku 1995. gada 28. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Vācijas nolīgums”.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru labo un papildina Vācijas Federatīvās Republikas un Azerbaidžānas Republikas 1995. gada 28. jūlija gaisa transporta nolīgumu, parakstīts Baku 1998. gada 29. jūnijā,

Francijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Parīzē 1997. gada 19. jūnijā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Francijas nolīgums”,

Grieķijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Atēnās 1995. gada 5.–6. jūnijā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Grieķijas nolīgums”,

Itālijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Romā 1997. gada 25. septembrī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Itālijas nolīgums”,

Luksemburgas Lielhercogistes valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Baku 2001. gada 3. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Luksemburgas nolīgums”,

Nīderlandes Karalistes un Azerbaidžānas Republikas nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Baku 1996. gada 11. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Nīderlandes nolīgums”,

Polijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par civilo gaisa transportu, parakstīts Varšavā 1997. gada 26. augustā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Polijas nolīgums”,

Rumānijas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Baku 1996. gada 27. martā, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Rumānijas nolīgums”,

Slovākijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Baku 2000. gada 27. oktobrī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Slovākijas nolīgums”,

Spānijas Karalistes un Azerbaidžānas Republikas nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Madridē 2004. gada 18. novembrī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Spānijas nolīgums”,

Zviedrijas Karalistes valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Kopenhāgenā 2000. gada 27. aprīlī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Zviedrijas nolīgums”.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004. gada 1. marta un 2004. gada 17. decembra vēstuļu apmaiņu,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Londonā 1994. gada 23. februārī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Apvienotās Karalistes nolīgums”.

Grozījumi izdarīti ar notu apmaiņu, kas notika Baku 1996. gada 20. jūnijā un 23. decembrī.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar Baku 2000. gada 3.–4. jūlijā parakstīto Saprašanās memorandu.

b)

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi un citi pasākumi, kas parafēti vai parakstīti starp Azerbaidžānas Republiku un Eiropas Kopienas dalībvalstīm un kas šā nolīguma parakstīšanas dienā vēl nav stājušies spēkā un netiek piemēroti provizoriski:

Čehijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības gaisa transporta nolīgums, parakstīts Prāgā 1998. gada 3. decembrī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Čehijas Republikas nolīgums”,

Igaunijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Tallinā 2002. gada 8. novembrī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Igaunijas nolīgums”,

Somijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, parakstīts Baku 2000. gada 29. septembrī, turpmāk II pielikumā “Azerbaidžānas–Somijas nolīgums”.

II PIELIKUMS

I pielikumā uzskaitīto nolīgumu pantu saraksts, kas minēti šā nolīguma 2. līdz 5. pantā

a)

Dalībvalsts norāde:

Azerbaidžānas–Austrijas nolīguma 3. panta 5. punkts,

Azerbaidžānas–Bulgārijas nolīguma 3. panta 5. punkts,

Azerbaidžānas–Čehijas Republikas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Dānijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Igaunijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Vācijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Grieķijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Francijas nolīguma 4. panta 3. punkts,

Azerbaidžānas–Itālijas nolīguma 4. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Luksemburgas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Nīderlandes nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Polijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Rumānijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Slovākijas Republikas nolīguma 4. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Zviedrijas nolīguma 3. panta 4. punkts,

Azerbaidžānas–Apvienotās Karalistes nolīguma 4. panta 4. punkts.

b)

Pilnvaru vai atļauju atteikums, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana:

Azerbaidžānas–Austrijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Beļģijas nolīguma 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Bulgārijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Čehijas Republikas nolīguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Dānijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Igaunijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Grieķijas Republikas nolīguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Francijas nolīguma 5. panta 1. punkts,

Azerbaidžānas–Somijas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Itālijas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Luksemburgas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Nīderlandes nolīguma 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Polijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Rumānijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Slovākijas Republikas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Zviedrijas nolīguma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

Azerbaidžānas–Apvienotās Karalistes nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

c)

Reglamentējošā kontrole:

Azerbaidžānas–Austrijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Beļģijas nolīguma 7. pants,

Azerbaidžānas–Čehijas Republikas nolīguma 7. pants,

Azerbaidžānas–Dānijas nolīguma 14. pants,

Azerbaidžānas–Igaunijas nolīguma 15. pants,

Azerbaidžānas–Vācijas nolīguma 11.a pants,

Azerbaidžānas–Grieķijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Francijas nolīguma 8. pants,

Azerbaidžānas–Somijas nolīguma 13. pants,

Azerbaidžānas–Itālijas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Luksemburgas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Nīderlandes nolīguma 13. pants,

Azerbaidžānas–Slovākijas Republikas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Zviedrijas nolīguma 14. pants.

d)

Nodokļu uzlikšana aviācijas degvielai:

Azerbaidžānas–Austrijas nolīguma 7. pants,

Azerbaidžānas–Beļģijas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Bulgārijas nolīguma 7. pants,

Azerbaidžānas–Čehijas Republikas nolīguma 8. pants,

Azerbaidžānas–Dānijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Igaunijas nolīguma 7. pants,

Azerbaidžānas–Vācijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Grieķijas nolīguma 9. pants,

Azerbaidžānas–Francijas nolīguma 11. pants,

Azerbaidžānas–Somijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Itālijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Luksemburgas nolīguma 8. pants,

Azerbaidžānas–Nīderlandes nolīguma 9. pants,

Azerbaidžānas–Polijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Rumānijas nolīguma 9. pants,

Azerbaidžānas–Spānijas nolīguma 5. pants,

Azerbaidžānas–Slovākijas Republikas nolīguma 9. pants,

Azerbaidžānas–Zviedrijas nolīguma 6. pants,

Azerbaidžānas–Apvienotās Karalistes nolīguma 8. pants.

e)

Tarifi pārvadājumiem Eiropas Kopienā:

Azerbaidžānas–Austrijas nolīguma 11. pants,

Azerbaidžānas–Beļģijas nolīguma 13. pants,

Azerbaidžānas–Bulgārijas nolīguma 9. pants,

Azerbaidžānas–Čehijas Republikas nolīguma 12. pants,

Azerbaidžānas–Dānijas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Igaunijas nolīguma 13. pants,

Azerbaidžānas–Vācijas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Grieķijas nolīguma 12. pants,

Azerbaidžānas–Francijas nolīguma 17. pants,

Azerbaidžānas–Somijas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Itālijas nolīguma 8. pants,

Azerbaidžānas–Luksemburgas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Nīderlandes nolīguma 5. pants,

Azerbaidžānas–Polijas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Rumānijas nolīguma 8. pants,

Azerbaidžānas–Slovākijas Republikas nolīguma 8. pants,

Azerbaidžānas–Zviedrijas nolīguma 10. pants,

Azerbaidžānas–Apvienotās Karalistes nolīguma 7. pants.

III PIELIKUMS

Nolīguma 2. pantā minēto citu valstu saraksts

a)

Islandes Republika (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu);

b)

Lihtenšteinas Firstiste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu);

c)

Norvēģijas Karaliste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu);

d)

Šveices Konfederācija (saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa pārvadājumiem).


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/34


ES UN DIENVIDĀFRIKAS SADARBĪBAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2009

(2009. gada 16. septembris)

par grozījumu IV un VI pielikumā Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem

(2009/742/EK)

ES UN DIENVIDĀFRIKAS SADARBĪBAS PADOME,

ņemot vērā Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (turpmāk “TDCA”) (1), kas parakstīts Pretorijā 1999. gada 11. oktobrī, un jo īpaši tā 106. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Būtu jānoskaidro jēdziena “gross weight” (bruto svars) nozīme to tarifu pozīciju sakarā, kas iekļautas TDCA IV pielikuma 6. saraksta sadaļā “Fruit, nuts and other edible parts of plants” (“Augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas”).

(2)

No TDCA IV pielikuma 8. saraksta būtu jāsvītro un 7. sarakstā būtu jāiekļauj daži minētā pielikuma sadaļas “Cheese and curd” sieru nosaukumi, uz kuriem neattiecas ES nosaukumu aizsardzība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2).

(3)

Dienvidāfrikai būtu jāatver noteiktas tarifu kvotas, kas noteiktas TDCA VI pielikuma 4. sarakstā, inter alia attiecībā uz sieru un biezpienu (“Cheese and curd”).

(4)

Trim siera kategorijām, proti, Gouda (EK Muitas kodeksa 0406 90 78. pozīcija), Cheddar (EK Muitas kodeksa 0406 90 21. pozīcija) un kausētam, nerīvētam un ne pulverveida sieram (EK Muitas kodeksa 0406 30. pozīcija), kas minēti TDCA VI pielikuma 4. sarakstā, pašreizējais vislielākā labvēlības režīma kvotas 50 % samazinājums, kas piemērojams to produktu importam Dienvidāfrikā, kuru izcelsme ir Eiropas Kopienā, būtu jāaizstāj ar tarifa kvotu, kurai ir nodokļa nulles likme.

(5)

Kopienai nevajadzētu piešķirt eksporta kompensācijas par šīm trijām siera kategorijām, un par citiem siera produktiem tai nevajadzētu piešķirt eksporta kompensācijas, kas pārsniegtu apjomus, kurus piemēro no 2004. gada 16. jūlija, atkarībā no tā, kā Dienvidāfrika piemēro muitas nodokļus Kopienas izcelsmes produktu importam Dienvidāfrikā. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, no 2007. gada 15. jūnija, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 660/2007 (3), nav jāpiešķir eksporta kompensācijas par siera produktiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

TDCA IV pielikuma 6. saraksta sadaļā “Fruits, nuts and other edible parts of plants” (“Augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas”) iekļautajās tarifa pozīcijās labajā slejā saīsinājumam “g.w.” (bruto svars) pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

In this particular case, the term “gross weight” has to be considered as the aggregate mass of the goods themselves with the immediate packing but excluding any further packing.”

2. pants

1.   TDCA IV pielikuma 7. saraksta sadaļā “Cheese and curd” (“Siers un biezpiens”) iekļauj:

CN code 2007

Notes/tariff quota/reductions

“Cheese and curd

 

0406 20 10 (Glarus herb cheese (known as Schabziger))

 

0406 90 13 (Emmentaler)

 

0406 90 15 (Sbrinz, Gruyère)

 

0406 90 17 (Bergkäse, Appenzell)

 

0406 90 18 (Fromage fribourgeois and tête de moine)

 

0406 90 19 (Glarus herb cheese (known as Schabziger))

 

0406 90 23 (Edam)

 

0406 90 25 (Tilsit)

 

0406 90 27 (Butterkäse)

 

0406 90 29 (Kashkaval)

 

0406 90 35 (Kefalo-Tyri)

 

0406 90 37 (Finlandia)

 

0406 90 39 (Jarlsberg)

 

0406 90 73 (Provolone)

 

ex 0406 90 75 (Caciocavallo)

 

ex 0406 90 76 (Danbo, Fontal, Fynbo, Havarti, Maribo, Samsø)

 

ex 0406 90 79 (Italico, Kernhem, Saint-Paulin)

 

ex 0406 90 81

(Lancashire, Cheshire, Wensleydale, Blamey, Colby, Monterey, Double Gloucester)

 

ex 0406 90 82 (Camembert)

 

ex 0406 90 84 (Brie)”

 

2.   TDCA IV pielikuma 8. sarakstā sarakstu sadaļā “Cheese and curd” (“Siers un biezpiens”) aizstāj ar šādu tekstu:

CN code 2007

Notes/tariff quota/reductions

“0406 40 10 (Roquefort)

 

0406 90 18 (Vacherin Mont d’Or)

 

0406 40 50 (Gorgonzola)

 

0406 90 32 (Feta)

 

0406 90 61 (Grana Padano, Parmigiano Reggiano)

 

ex 0406 90 63 (Fiore Sardo)

 

ex 0406 90 75 (Asiago, Montasio, Ragusano)

 

ex 0406 90 76 (Fontina)

 

ex 0406 90 79 (Esrom, Saint-Nectaire, Taleggio)

 

ex 0406 90 81 (Cantal)

 

0406 90 85 (Kefalograviera, Kasseri)”

 

3. pants

1.   TDCA VI pielikuma 4. sarakstā sarakstu sadaļā “Cheese and curd” aizstāj ar šādu tekstu:

HS code 2007

Notes/tariff quota/reductions

“0406 10 10 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 10 20 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 20 10 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 20 90 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 30 00 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 0 %; agf 3 %

0406 40 10 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 40 90 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 90 10 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 90 25 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 90 35 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 90 99 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 50 %; agf 3 %

0406 90 12 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 0 %; agf 3 %

0406 90 22 (4)

Global cheese and curd 5 000 t; 0 %; agf 3 %

2.   Kopiena atceļ eksporta kompensācijas trim siera produktu kategorijām, uz kurām attiecas KN kodi 0406 90 21, 0406 90 78 un 0406 30, respektīvi, Gouda, Cheddar un kausētā siera eksportam uz Dienvidāfriku.

3.   Neskarot valūtas kursa korekcijas, 2. punktā neminētajiem siera produktiem Kopiena eksportam uz Dienvidāfriku nepalielina eksporta kompensāciju apjomu virs apjoma, kas noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1305/2004 (2004. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka piena un piena produktu eksporta kompensācijas (5).

4.   Par pārējiem muitas nodokļu samazinājumiem un eksporta kompensācijām notiks sarunas saskaņā ar TDCA 17. pantu. TDCA 17. pantā paredzēto paātrināto samazinājumu piemēros attiecībā 1 pret 1,3, proti, Dienvidāfrikas muitas nodokļa samazinājums par EUR 1 nozīmē EK eksporta kompensācijas samazinājumu par EUR 1,3.

5.   Dienvidāfrika atceļ pasākumus, kas vērsti pret EK sieru eksportu, un atver 1. punktā paredzēto vispārējo siera un biezpiena kvotu ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šā lēmuma parakstīšanas dienas.

6.   Dienvidāfrika ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šā lēmuma parakstīšanas dienas izdevumā Government Gazette publicē informatīvu paziņojumu par to pasākumu atcelšanu, kas vērsti pret ES siera eksportu uz Dienvidāfriku, un vispārējas siera un biezpiena kvotas atvēršanu, ievērojot attiecīgos grozījumus, kas minēti 1. punktā.

4. pants

Puses ir vienojušās par pašreizējās Kopienas un Dienvidāfrikas siera tarifa likmes pārvaldības sistēmas aizstāšanu ar rindas kārtības sistēmu, kas piemērojama no 2008. gada 1. jūlija.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc šā lēmuma parakstīšanas.

Briselē, 2009 gada 16. septembrī

Sadarbības padomes vārdā

priekšsēdētāji

M. NKOANA-MASHABANE

J. KOHOUT


(1)  OV L 311, 4.12.1999., 3. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 660/2007 (2007. gada 14. jūnijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem (OV L 155, 15.6.2007., 26. lpp.).

(4)  The annual growth factor (agf) shall be applied annually as from 2000 to the relevant basic quantities.”

(5)  OV L 244, 16.7.2004., 27. lpp.


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/38


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 24. septembris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Itālijas

(2009/743/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī ir pieņēmusi Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Flavio DELBONO kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā tiek iecelta:

Maria Giuseppina MUZZARELLI kundze, Vice Presidente della Regione Emilia Romagna.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2009. gada 24. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. OLOFSSON


(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/39


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 24. septembris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Īrijas

(2009/744/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Īrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Seamus MURRAY kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa amatā tiek iecelta:

Fiona O’LOUGHLIN kundze, Kildēras grāfistes pašpārvaldes (Kildare County Council) locekle.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2009. gada 24. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. OLOFSSON


(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.


9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/40


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 24. septembris),

ar ko ieceļ amatā četrus Reģionu komitejas locekļus un septiņus to aizstājējus no Čehijas Republikas

(2009/745/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Čehijas Republikas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Stanislav JURÁNEK kunga, Josef PAVEL kunga, Evžen TOŠENOVSKÝ kunga un Jan ZAHRADNÍK kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās četras Reģiona komitejas locekļu vietas. Pēc Petr BENDL kunga, Pavel HORÁK kunga, Miloš VYSTRČIL kunga, Rostislav VŠETEČKA kunga, Jiří ŠULC kunga, Petr SKOKAN kunga un Petr ZIMMERMANN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās septiņas locekļu aizstājēju vietas,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā ieceļ:

a)

komitejas locekļus:

Stanislav EICHLER kungu, Liberecas reģiona prezidentu,

Josef NOVOTNÝ kungu, Karlovi Varu reģiona prezidentu,

Jaroslav PALAS kungu, Morāvijas-Silēzijas reģiona prezidentu,

Jiří ZIMOLA kungu, Dienvidbohēmijas prezidentu;

un

b)

komitejas locekļu aizstājējus:

Radko MARTÍNEK, kungu, Pardubices reģiona prezidentu,

Martin TESAŘÍK kungu, Olomoucas reģiona prezidentu,

David RATH kungu, Centrālbohēmijas reģiona prezidentu,

Jiří BĚHOUNEK kungu, Visočinas reģiona prezidentu,

Milada EMMEROVÁ kundzi, Plzeņas reģiona prezidenti,

Stanislav MIŠÁK kungu, Zlīnas reģiona prezidentu,

Lubomír FRANC kungu, Hrādeckrāloves reģiona prezidentu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2009. gada 24. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. OLOFSSON


(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/41


NĪDERLANDES DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ PAMATLĒMUMA 28. PANTU

Saskaņā ar 28. panta 2. punktu Nīderlande ar šo deklarāciju paziņo, ka gadījumos, kad galīgais spriedums ir pieņemts trijos gados pēc pamatlēmuma spēkā stāšanās dienas, Nīderlande – kā sprieduma un izpildes valsts – turpinās piemērot juridiskos instrumentus par notiesāto personu nodošanu, ko piemēroja pirms šā pamatlēmuma stāšanās spēkā.


Labojumi

9.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/42


Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 680/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 197, 2009. gada 29. jūlij )

17. lappusē 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. jūlija.”