ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.262.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 262

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 6. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 925/2009 (2009. gada 24. septembris), ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 926/2009 (2009. gada 24. septembris), ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

19

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 927/2009 (2009. gada 5. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

36

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 928/2009 (2009. gada 5. oktobris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

38

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/107/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko attiecībā uz dažu termiņu pagarināšanu groza Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 1 )

40

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2009/735/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 24. septembris), ar ko pagarina termiņu to pasākumu piemērošanai, kas paredzēti Lēmumā 2007/641/EK par apspriežu pabeigšanu ar Fidži Salu Republiku saskaņā ar ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu un Attīstības sadarbības instrumenta 37. pantu

43

 

 

Komisija

 

 

2009/736/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 5. oktobris), ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz inter alia Brazīlijas izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importu

50

 

 

2009/737/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 5. oktobris), ar ko izbeidz pārbaudes procedūru attiecībā uz pasākumiem, kurus noteikusi Urugvajas Austrumu Republika un kuri ietekmē viskija importu un pārdošanu Urugvajā

52

 

 

2009/738/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 5. oktobris), ar kuru atceļ Direktīvu 2009/124/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par arsēna, teobromīna, Datura sp., Ricinus communis L., Croton tiglium L. un Abrus precatorius L. maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7705)  ( 1 )

54

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 925/2009

(2009. gada 24. septembris),

ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 287/2009 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad Eurométaux (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 25 % no alumīnija folijas kopējās ražošanas Kopienā.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 13. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laiku no 2005. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.2.   Turpmākā procedūra

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas lūdza iespēju tās uzklausīt, tādu iespēju deva.

(5)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu piemērošanas Komisija turpināja izmeklēšanu attiecībā uz dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm un veica papildu analīzes un pārbaudes apmeklējumus, lai pārbaudītu datus, ko saturēja atbildes uz anketas jautājumiem, kuras iesniedza daži Kopienas ražotāji eksportētāji un ražotāji.

(6)

Piecus papildu pārbaudes apmeklējumus veica šādu Kopienas ražotāju uzņēmumu telpās:

Novelis UK Limited, Braidnorta, Apvienotā Karaliste,

Novelis Luxembourg, Didelanža, Luksemburgas Lielhercogiste,

Novelis Foil France S.A.S., Rugles, Francija,

Grupa Kęty SA, Keti, Polija,

Hydro Aluminium Inasa, S.A., Irurtzuna, Spānija.

(7)

Vienu papildu apmeklējumu veica šāda ar ražotājiem eksportētājiem saistītu uzņēmuma telpās:

Alcoa Transformación de Productos, S.L., Alikante, Spānija.

(8)

Trīs papildu apmeklējumus veica šādu ražotāju eksportētāju telpās:

Alcoa (Shanghai) Aluminium Products Co., Ltd., Shanghai un Alcoa (Bohai) Aluminium Industries Co., Ltd., Hebei,

Shandong Loften Aluminium Foil Co., Ltd., Shandong,

Zhenjiang Dinsheng Aluminium Industries Joint-Stock Limited Company, Jiangsu.

(9)

Apmeklējumu veica arī Šanhajas Standartizētu nākotnes līgumu biržā, Šanhajā.

(10)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga pasākumu piemērošanu tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un ĶTR, un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Noteica arī termiņu, kurā tās varēja sniegt iebildumus pēc minētās informācijas saņemšanas.

(11)

Ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski iesniegtos komentārus un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja konstatējumus.

1.3.   Izmeklēšanas joma

(12)

Brazīlijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izmeklēšanas jomā vajadzēja iekļaut Krieviju, jo visā attiecīgajā periodā Krievijas importa apjomi un tirgus daļas bija ievērojamas un pat pārsniedza Armēnijas importa apjomus un tirgus daļas. Turklāt Brazīlijas ražotājs eksportētājs minēja, ka Krievijas importa cenas ir tādā pat līmenī kā attiecīgo valstu importa cenas un ka procedūras sākšanas laikā bija prima facie pierādījumi par dempingu.

(13)

Analizējot sūdzību, Komisija secināja, ka attiecībā uz Krieviju nav pietiekamu prima facie pierādījumu par dempingu. Tātad Krievijas neiekļaušanu sūdzībā uzskatīja par pamatotu. Tā kā pierādījumu par dempingu nav, nav svarīgi, vai importa apjomu un/vai tirgus daļas importam, kura izcelsme ir Krievijā, patiešām pārsniedza izmeklēšanas jomā iekļautās valsts vai valstu importa apjomus un/vai tirgus daļas. Tāpēc Brazīlijas ražotāja eksportētāja pieprasījumu noraidīja.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(14)

Pakārtotā ražošanas nozare Kopienā, t. i., “pārtinēji”, atkārtoti apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma definīcijā jāiekļauj arī patēriņa ruļļi, t. i., alumīnija folijas ruļļi, kas sver mazāk par 10 kg, jo, ja galīgos pasākumus piemēro vienīgi tādas alumīnija folijas importam, kuras svars pārsniedz 10 kg (lielie ruļļi), tas būtu iemesls patēriņa ruļļu eksporta apjoma pieaugumam no attiecīgajām valstīm par zemām cenām. Apgalvoja arī, ka abiem ražojumiem pamatā ir vienādas īpašības, vienīgā atšķirība ir iepakojumā.

(15)

Pagaidu regulas 15. līdz 19. apsvērumā secināja, ka patēriņa ruļļi un lielie ruļļi ir atšķirīgi ražojumi fizisko īpašību un galvenā gala lietojuma ziņā. Turpmākajā izmeklēšanā šie konstatējumi apstiprinājās. Patiešām, patēriņa ruļļu un lielo ruļļu fiziskās atšķirības pārsniedz tikai atšķirību iepakojumā, jo attiecīgo ražojumu pirms atkārtotas iepakošanas ir atkārtoti jāpārtin un jāpārdod galapatērētājam. Konstatēja arī, ka atšķiras patērētāji, pārdošanas kanāli un pamata pielietojums. Tāpēc neuzskatīja par atbilstīgu iekļaut patēriņa ruļļus šajā izmeklēšanā ietverto ražojumu klāstā.

(16)

Apgalvojums par to, ka lielo ruļļu importu var aizstāt ar patēriņa ruļļu importu, ir izskatīts 97. līdz 99. apsvērumā.

(17)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemti citi komentāri, ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. līdz 21. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

3.   TIRGUS EKONOMIKAS REŽĪMS (“TER”) UN ANALOGĀ VALSTS

3.1.   Armēnija

(18)

Vienīgais ražotājs eksportētājs Armēnijā apstrīdēja pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 24. līdz 31. apsvērumā.

(19)

Uzņēmums vispirms apgalvoja, ka Komisija kļūdās, uzskatot, ka uzņēmumam Armēnijā būtu vajadzējis pieteikties TER, jo pēc tā domām Armēnija ir valsts, kurā ir tirgus ekonomika atbilstīgi PTO Antidempinga nolīguma noteikumiem, un ka Armēnijas iekļaušanu antidempinga pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta zemsvītras piezīmē ir jāatceļ.

(20)

Taču, kā izklāstīts pagaidu regulas 25. apsvērumā, Armēnija ir tieši minēta pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta zemsvītras piezīmē kā viena no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas. Režīms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas un kuras ir PTO biedres, ir izklāstīts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā. Šajā izmeklēšanā tika pilnībā ievēroti šie noteikumi. Tāpēc šo argumentu atkal noraidīja.

(21)

Uzņēmums tad apgalvoja, ka tas atbilst otrajam TER kritērijam, neatbilstību kuram konstatēja pagaidu regulas 27. līdz 29. apsvērumā. Uzņēmums pamatoja savu apgalvojumu ar pārskatu par 2007. gadu iesniegšanu, kurus neuzrādīja pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmumā pirms pagaidu pasākumu piemērošanas. Uzņēmums atkārtoti apgalvoja, ka neuzskata, ka otrais TER kritērijs pieprasa, lai uzņēmuma pārskati būtu sagatavoti atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un lai Armēnijas valsts grāmatvedības standarti ir pietiekami, jo Armēnija ir PTO biedre.

(22)

Šo argumentu noraidīja. Uzņēmumā ir jābūt vienam skaidram pārskatu komplektam, kas atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Neatbilstības, ko atzīmēja revidenti attiecībā uz 2006. un 2007. finanšu gadu, bija tādas, kas skaidri parādīja, ka pārskati nav sagatavoti atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”), un tāpēc uzņēmums nevarēja pierādīt, ka atbilst otrajam TER kritērijam. TER kritēriji patiesībā norāda uz starptautiskajiem standartiem, un PTO biedra statuss to nemaina. Turklāt PTO biedra statuss pats par sevi negarantē tirgus nosacījumu izpildi kāda uzņēmuma saimnieciskajā darbībā.

(23)

Uzņēmums tad turpināja apgalvot, ka tas atbilst trešajam TER kritērijam, neatbilstību kuram provizoriski konstatēja pagaidu regulas 30. apsvērumā, pamatojoties uz jautājumiem, kuri attiecas uz Armēnijas valsts veikto akciju pārdošanu un arī uz to, ka valsts uzņēmumam bez maksas ir piešķīrusi zemi. Uzņēmums apgalvoja, ka jautājums par zemi, kas uzņēmumam piešķirta bez maksas, nav nozīmīgs un ka tas nav jāizskata kopā ar otru jautājumu par akcijām, kuru uzņēmums arī uzskata par nenozīmīgu.

(24)

Arī šo argumentu noraidīja. Fakts, ka zeme tika iegūta par brīvu un ka to var pārdot, samaksājot valstij tās kadastrālo vērtību (kas ir ievērojami zemāka nekā tās tirgus vērtība), padara šo zemi par nozīmīgu un vērtīgu uzņēmuma aktīvu, kas neparādās uzņēmuma pārskatos un kam tādējādi ir būtiska ietekme uz uzņēmuma izmaksām. Turklāt uzņēmumam neizdevās pierādīt, ka izkropļojums, ko radīja akciju pārdošana par zemākām cenām nekā to nominālvērtība, bija nenozīmīgs.

(25)

Tāpēc var secināt, ka šie divi jautājumi par atbilstību trešajam TER kritērijam norāda uz izkropļojumu, kas radies tādā ekonomiskā situācijā, kura nav tirgus ekonomika.

(26)

Apstiprina konstatējumu, ka šim uzņēmumam TER piešķiršana ir jāatsaka.

3.2.   ĶTR

(27)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs apstrīdēja pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 32. apsvērumā. Tas vairākkārtīgi atkārtoja, ka Komisijai nevajadzēja salīdzināt Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržas (“SHFE”) un Londonas Metālu biržas (“LME”) noteiktās cenas, apskatot abas bez PVN, un ka bez šīs korekcijas cenas izmeklēšanas periodā būtu līdzīgas.

(28)

Šo argumentu noraidīja to iemeslu dēļ, kas izklāstīti pagaidu regulas 38. apsvērumā, jo cenas ir jāsalīdzina uz analogiem pamatiem. Ķīnas attiecīgā ražojuma ražotāji maksā PVN par neapstrādāta alumīnija iepirkumiem. Lielākā daļa no šā PVN vēlāk tiek pieprasīta atpakaļ, pārdodot galaražojumu vai nu iekšzemē (šajā gadījumā pieprasīt atpakaļ var visu), vai eksportam (šajā gadījumā Ķīnas valdība ierobežo PVN pieprasīšanu atpakaļ līdz noteiktam apjomam noteiktām precēm noteiktos laikos). Neliela apjoma atpakaļ neatprasāma PVN ietveršana būtiski neietekmē minētos secinājumus.

(29)

Jāatzīmē arī, ka būtiskā atšķirība starp LME un SHFE cenām IP laikā norāda uz valsts iejaukšanos neapstrādāta alumīnija cenu noteikšanas mehānismā, kas konstatēts pagaidu regulā (32. apsvērums) un apstiprinājās pēc Komisijas dienestu veiktā SHFE apmeklējuma.

(30)

Šajā apmeklējumā apstiprinājās, ka valstij ir galvenā loma SHFE cenu noteikšanā un ka tā ietekmē cenu noteikšanas mehānismus, jo īpaši, ņemot vērā, ka tā darbojas gan kā neapstrādātā alumīnija pārdevējs, gan kā pircējs ar Valsts rezervju biroja un citu valsts iestāžu starpniecību. Turklāt valsts nosaka dienas cenas ierobežojumus SHFE statūtos, ko apstiprinājis valsts regulators, Ķīnas Vērtspapīrus regulējošā komisija (“ĶVRK”). Ir skaidrs arī, ka SHFE ir slēgta birža Ķīnā reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem un ka faktiski nepastāv arbitrāža starp SHFE un starptautiskajām biržām ārpus Ķīnas. Tas parādās būtiskās cenu atšķirībās, ko noteikusi SHFE un tādas starptautiskas biržas kā LME. Turklāt, ja SHFE standartizētais nākotnes līgums paredz fizisku piegādi, tā var notikt tikai apstiprinātā noliktavā ĶTR teritorijā, atšķirībā no starptautiskajām biržām, kur piegāde var notikt visā pasaulē. Šie piegādes noteikumi nodrošina, ka vietējais Ķīnas tirgus paliek izolēts no pasaules tirgus un ka no cenu izkropļojuma labumu gūst tikai Ķīnas uzņēmumi.

(31)

Ar šo apstiprina pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti 22. līdz 40. apsvērumā.

3.3.   ĶTR un Armēnija: Atsevišķais režīms (AR)

(32)

Tā kā nav saņemti komentāri, ar šo apstiprina pagaidu konstatējumus par Armēnijas ražotāju eksportētāju, kas izklāstīti pagaidu regulas 42. apsvērumā.

(33)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja pagaidu regulas 42. apsvērumā izklāstīto pagaidu konstatējumu par AR piešķiršanas atteikšanu. Šis atteikums bija tāpēc, ka uzņēmuma lielākā daļa pieder valstij. Uzņēmums apgalvoja, ka lēmums ir jāmaina, jo valstij īpašumtiesības pieder ar Honkongas Fondu biržā kotēta uzņēmuma starpniecību, un valdē nav valsts amatpersonu.

(34)

Šos argumentus noraidīja. Šā uzņēmuma lielākā daļa pieder valstij, un tāpēc valde, kas pārvalda uzņēmumu, atskaitās lielākajam akciju turētājam – valstij. Uzņēmums arī nevarēja pierādīt un neiesniedza nekādus pierādījumus, ka valsts ar valdes lēmumu starpniecību nevar ietekmēt uzņēmuma ar uzņēmējdarbību saistītos lēmumus.

(35)

Tāpēc apstiprina pagaidu regulas 41. un 42. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

3.4.   Analogā valsts

(36)

Tā kā nav citu komentāru, apstiprina pagaidu regulas 43. līdz 52. apsvērumā izklāstīto pagaidu konstatējumu, ka Turcija ir piemērota un pieņemama analogā valsts.

4.   DEMPINGS

4.1.   Brazīlija

(37)

Tā kā nav citu komentāru, apstiprina pagaidu regulas 53. līdz 68. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

4.2.   Armēnija

(38)

Vienīgais Armēnijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 69. līdz 77. apsvērumā. Uzņēmums apgalvoja, ka nav pamatoti atskaitījumi, kas veikti atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, par pārdošanas, vispārējām un administratīvām izmaksām (“SGA”) un pamatotu peļņu no pārdošanas ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(39)

Pārbaudē konstatēja, ka atsevišķa pārdošana nav veikta ar saistītu importētāju starpniecību Kopienā. Šajos apstākļos korekcijas, kas veiktas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, nebija nodrošinātas, un aprēķinus attiecīgi pārskatīja.

4.3.   ĶTR

(40)

Tā kā nav citu komentāru, apstiprina pagaidu regulas 78. līdz 82. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

(41)

Lai aprēķinātu atlikušo dempinga starpību Ķīnai, grozīja pagaidu regulas 83. apsvērumā izklāstīto pagaidu metodoloģiju tā, ka starpību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto vērtību no i) kopējās dempinga starpības, ko aprēķina uzņēmumam, kuram nav piešķirts ne TER, ne AR, un ii) šā uzņēmuma lielākā dempinga darījuma eksporta cenas noteikšanai, kas atrodams Comext datu bāzē (kura ir reprezentatīva attiecībā uz Ķīnas eksportētājiem, kas nesadarbojas). Pamatojoties uz to, valsts vienoto dempinga līmeni noteica 47,0 % apmērā no CIF cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

4.4.   Galīgā dempinga starpība

Valsts

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Brazīlija

Companhia Brasileira de Aluminio

27,6 %

Visi pārējie uzņēmumi

27,6 %

ĶTR

Alcoa Bohai un Alcoa Shanghai

25,6 %

Shandong Loften

33,7 %

Zhenjiang Dingsheng

37,4 %

Visi pārējie uzņēmumi

47,0 %

Armēnija

RUSAL Armenal

33,4 %

Visi pārējie uzņēmumi

33,4 %

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozares definīcija

(42)

Kā minēts pagaidu regulas 87. apsvērumā, sūdzību četru Kopienas ražotāju, kuri sadarbojās izmeklēšanā, vārdā iesniedza uzņēmums Eurométaux. Vēl viens ražotājs atbalstīja sūdzību, un viens ražotājs iebilda pret to. Tādēļ piecus ražotājus, kuri bija sūdzības iesniedzēji vai atbalstīja sūdzību, uzskata par Kopienas ražošanas nozari (“KRN”) pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(43)

Tā kā nav komentāru par produkciju un Kopienas ražošanas nozares definīciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 86. līdz 87. apsvērumu.

5.2.   Kopienas patēriņš

(44)

Armēnijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja Kopienas patēriņa noteikšanas veidu, pieprasot ņemt vērā KRN pārdošanas apjomus pašu noieta tirgū. Tas pats uzņēmums apgalvoja arī, ka sūdzībā iekļautie aptuvenie dati nav ticams pamats patēriņa noteikšanai Kopienā, un izdarīja atsauci uz kādu neatkarīgu tirgus pētījumu.

(45)

Attiecībā uz minēto pašu izlietojumu konstatēja, ka izmeklēšanas periodā pašu noieta tirgum bija paredzēts tikai ļoti neliels produkcijas apjoms. Tas attiecās tikai uz viena Kopienas ražotāja pārdevumiem attiecīgā perioda pirmajā gadā. Tāpēc uzskatīja, ka tam bija niecīga ietekme, ja tāda bija vispār, uz kopējo situāciju.

(46)

Attiecībā uz Kopienas kopējā patēriņa noteikšanu uzskatīja, ka sākuma posmā izmantotā metodoloģija ir pamatota un ka tā sniedza pilnīgu reālās situācijas atainojumu. Armēnijas ražotājs eksportētājs nepaskaidroja, kāpēc Kopienas iestāžu izmantotā metodoloģija nebija pamatota un kā tā varēja novest pie rezultātiem, kuriem nevar uzticēties. Nekonstatēja, ka Armēnijas ražotāja eksportētāja citētais pētījums ir tieši saistīts, jo tas attiecas uz dažādu veidu alumīnija foliju un tajā bija dati par uzņēmumiem, kuri neatrodas ES un kurus nevarēja pārbaudīt. Turklāt pagaidu konstatējumus par Kopienas kopējo patēriņu, kas iekļauti pagaidu regulas 90. apsvēruma 1. tabulā, apstiprināja citas ieinteresētās personas, tostarp ar KRN nesaistīti importētāji.

(47)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka pagaidu regulā noteiktais Kopienas kopējais patēriņš sniedz ticamu reālās situācijas atainojumu.

(48)

Tā kā nav citu komentāru par Kopienas patēriņu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 88. līdz 90. apsvērumu.

5.3.   Attiecīgā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums

(49)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Brazīlijas ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka ražojums, kura izcelsme ir Brazīlijā, atbilst tādiem visaugstākajiem kvalitātes standartiem kā minimālās prasības attiecībā uz stiepes stiprību un pagarināmību, pieļaujot plašākas izmantošanas jomas un pārdošanu plašākam patērētāju lokam salīdzinājumā ar ražojumu, kuru eksportē pārējās divas attiecīgās valstis. Tādējādi tika apgalvots, ka alumīnija folijai ir dažādi tirgus segmenti atkarībā no ražojuma kvalitātes un vienīgi Brazīlijas ražojums atbilst standartiem, lai tiktu pārdots augstākās kvalitātes tirgus segmentā.

(50)

Brazīlijas eksportētājs arī atkārtoti apgalvoja, ka pārdošanas kanāli un izplatīšanas metodes šiem ražojumiem ir atšķirīgas. Proti, tika apgalvots, ka Brazīlijas eksports galvenokārt tiek veikts ar tirgotāju starpniecību, savukārt Armēnijas un Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod tieši pārtinējiem Kopienā. Tika apgalvots arī, ka Brazīlijas eksportētājam ir ilglaicīgas un stabilas biznesa attiecības ar konkrētiem klientiem Kopienā, kamēr eksportētāji no Armēnijas un ĶTR tikai nesen ir ienākuši Kopienas tirgū.

(51)

Visbeidzot, tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tendences attiecībā uz importa apjomiem un tirgus daļām atšķiras no citu eksportējošo valstu attiecīgajām tendencēm, kas varētu norādīt, ka konkurences apstākļi patiešām ir atšķirīgi.

(52)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, t. i., atšķirību kvalitātes standartos, izmeklēšana noskaidroja, ka, neskatoties uz kvalitātes atšķirībām, alumīnija folijas tirgu galvenokārt virza cena, un kvalitātes atšķirībām ir vien neliela nozīme piegādātāja izvēlē. Šos konstatējumus apstiprināja importētāji, kas sadarbojās, un attiecīgie lietotāji. Tādējādi Brazīlijas ražotāja eksportētāja nepamatoto apgalvojumu, t. i., ka alumīnija folijas tirgus ir sadalīts vairākos segmentos atbilstīgi ražojuma kvalitātes atšķirībām, šajā izmeklēšanā nevarēja apstiprināt, un šajā sakarā iesniegtā prasība ir jānoraida.

(53)

Attiecībā uz minētajiem atšķirīgajiem pārdošanas kanāliem un izplatīšanas metodēm atzīmē, ka Brazīlijas ražotājs eksportētājs nenoliedz, ka viņš pārdod savus ražojumus gan ar nesaistītu tirgotāju starpniecību, gan tieši pārtinējiem Kopienā. Pamatojoties uz to, uzskatīja, ka pārdošanas kanāli ir tie paši. Vien tas, ka Brazīlijas eksportētājs pēdējo gadu laikā ir izveidojis ilglaicīgas biznesa attiecības, netraucē šiem ražojumiem būt vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar tirgū jaunienākušo konkurentu ražojumiem. Patiešām, ražotājs eksportētājs neapgalvoja vai nenorādīja, ka tā klienti nebūtu pārgājuši pie citiem piegādātājiem, ja tie būtu uzskatījuši to par vajadzīgu. Tādējādi tas, ka Brazīlijas eksportētājs ilgi ir bijis Kopienas tirgū, neļauj secināt, ka tā ražojumiem ir atšķirīgi konkurences apstākļi, salīdzinot ar ražojumiem, kas importēti no Armēnijas un ĶTR. Tāpēc šajā sakarā iesniegto prasību noraidīja.

(54)

Visbeidzot, attiecībā uz atšķirīgām importa tendencēm Brazīlijas ražotājs eksportētājs neiesniedza papildu informāciju vai pierādījumus, un tāpēc ar šo apstiprina 93. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

(55)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Armēnijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, lai veiktu kaitējuma analīzi, Armēnijas importa apjomi nav jākumulē ar citiem, jo importa apjomi un tirgus daļa nav lieli un importa tendences nav nozīmīgas, turklāt ir acīmredzamas kvalitātes atšķirības ražojumiem, kas eksportēti no Armēnijas, un tiem, kas eksportēti no Brazīlijas un ĶTR.

(56)

Šo prasību nevar pieņemt, jo konstatēja, ka ir izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kumulatīvie nosacījumi.

Kā provizoriski noteikts un apstiprināts iepriekš 4.2 līdz 38. apsvērumā, Armēnijai noteiktā dempinga starpība bija virs de minimis sliekšņa, kas definēts pamatregulas 9. panta 3. punktā.

Importa apjoms no Armēnijas nebija niecīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, t. i., tās tirgus daļas sasniedza 5,26 %, kā norādīts pamatregulas 96. apsvērumā (4. tabula). Konstatēja arī, ka no 2006. gada līdz IP beigām importa apjomi no Armēnijas ievērojami palielinājušies, neraugoties uz ĶTR importa atkārtotu ienākšanu tirgū un ievērojamajiem importa apjomiem no Brazīlijas attiecīgajā periodā.

Attiecībā uz konkurences apstākļiem starp ražojumiem, kas importēti no attiecīgajām valstīm, un jo īpaši attiecībā uz argumentiem, kuri izteikti saistībā ar importēto ražojumu ievērojamām kvalitātes atšķirībām, kā izklāstīts 52. apsvērumā, konstatēja, ka Armēnijas ražojumiem ir līdzīgas pamata fiziskās un tehniskās īpašības un tos izmanto vieniem un tiem pašiem galvenajiem mērķiem, neskatoties uz to īpašo kvalitāti. Atzīmē arī to, ka šis ražotājs eksportētājs paziņoja savu nolūku pārslēgt ražošanu pat uz augstākas kvalitātes pārveidotu foliju, kas norāda uz to, ka arguments par izgatavoto ražojumu iespējami slikto kvalitāti var būt pārspīlēts.

(57)

Tāpēc prasības, ko šajā sakarā iesniedza Armēnijas ražotājs eksportētājs, noraidīja.

(58)

Tā kā nav citu komentāru par attiecīgā importa ietekmes kumulatīvo novērtējumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 91. līdz 94. apsvērumā.

5.4.   Imports no attiecīgajām valstīm

5.4.1.   Attiecīgo valstu importa apjoms un tirgus daļa

(59)

Tā kā nav komentāru par importu no attiecīgajām valstīm, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 95. un 96. apsvērumā.

5.4.2.   Cenas

(60)

Tā kā nav komentāru par attiecīgā importa cenām, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 97. apsvērumā.

5.4.3.   Cenu samazinājums

(61)

Brazīlijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja metodoloģiju, kas izmantota, lai aprēķinātu viņam piemērojamo samazinājuma starpību. Šajā sakarā ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka samazinājuma starpības aprēķināšanu neveica vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Tādējādi tika apgalvots, ka eksportu no Brazīlijas galvenokārt veic nesaistītam importētājam, kas ražojumu pārdod tālāk pārtinējiem, kamēr KRN ražojumus pārdod tieši pārtinējiem. Tāpēc apgalvoja, ka eksporta cenai vajadzēja pieskaitīt SGA un tirgotāja peļņu. Izmeklēšanā atklāja, ka pretēji tam, ko apgalvoja Brazīlijas ražotājs eksportētājs, eksporta pārdevumus galvenokārt neveica nesaistītam importētājam, jo vairāk nekā 70 % no tā eksporta pārdevumiem veica tieši pārtinējiem. Tāpat izmeklēšanā atklāja, ka KRN pārdod attiecīgo ražojumu galvenokārt pārtinējiem, kaut gan daži pārdevumi ir veikti tirgotājiem. Tāpēc un lai nodrošinātu, ka salīdzināšana tomēr tiek veikta vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, nolēma izslēgt tirgotājam veiktos pārdevumus un balstīt cenu samazinājuma aprēķinu tikai uz tiešajiem pārdevumiem pārtinējiem. Tā kā šis apjoms pārsniedza 70 % no ražotāja eksportētāja kopējā pārdevuma Kopienai, to atzina par reprezentatīvu.

(62)

Otrs tā paša Brazīlijas ražotāja eksportētāja minētais arguments bija, ka vajadzēja izdarīt korekciju, ņemot vērā importētā ražojuma un KRN ražojuma kvalitātes atšķirības. Taču izmeklēšana skaidri parādīja, ka kvalitātes jautājums nav noteicošais faktors, jo galapatērētāja izvēli vairāk nosaka cena, nevis iespējamās kvalitātes atšķirības (piemēram, folijas biezums).

(63)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, vidējais svērtais cenas samazinājums, kas izteikts procentos no KRN EXW pārdošanas cenām neatkarīgiem klientiem, Brazīlijai bija 9,6 %.

(64)

Tā kā nav citu komentāru par cenu samazinājumu, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 98. līdz 100. apsvērumā.

5.5.   Stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē

(65)

Kā minēts 42. apsvērumā, kaitējuma faktorus noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju no pieciem Kopienas ražotājiem. Sestais Kopienas ražotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem pēc pagaidu konstatējuma, ko tomēr vairs nevarēja pārbaudīt un ko tāpēc neņēma vērā galīgajā konstatējumā. Pēc pārbaudes apmeklējumu uz vietas pabeigšanas dažus kaitējuma faktorus, pamatojoties uz apmeklētajos uzņēmumos atrastajiem pierādījumiem, vajadzēja pārskatīt. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz KRN pārbaudi un visu ekonomisko faktoru, kuri attiecīgajā periodā iespaidoja KRN stāvokli, novērtējumu vajadzēja attiecīgi pārskatīt.

5.5.1.   Ražošana, jauda un jaudas izmantojums

1. tabula.   Ražošana, jauda un jaudas izmantojums

 

2005. g.

2006. g.

2007. g.

IP

Ražošanas apjoms (tonnās)

50 952

48 467

40 071

32 754

Ražošana (indekss)

100

95

79

64

Ražošanas jauda (tonnās)

59 400

59 400

59 400

59 400

Ražošanas jauda (indekss)

100

100

100

100

Ražošanas jaudas izmantojums

86 %

81 %

67 %

55 %

Jaudas izmantojums (indekss)

100

94

79

64

(66)

Kā redzams tabulā, KRN ražošanas apjoms laikā no 2005. gada līdz IP vēl uzrādīja izteikti negatīvu tendenci. Attiecībā uz kopējo ražošanas jaudu galīgie konstatējumi apstiprināja ražošanas jaudas izmantojuma samazināšanos attiecīgajā periodā.

5.5.2.   Pārdošanas apjoms, tirgus daļas, pieaugums un vienības vidējās cenas EK

(67)

Nākamajā tabulā redzami KRN snieguma rādītāji par tās pārdošanas apjomiem neatkarīgiem klientiem Kopienā.

2. tabula.   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa, cenas un vienības vidējās cenas Kopienā

 

2005. g.

2006. g.

2007. g.

IP

Pārdošanas apjoms (t)

43 661

45 191

37 207

30 310

Pārdošanas apjoms (indekss)

100

104

85

70

Tirgus daļa

48 %

53 %

34 %

33 %

Vienības cenas (EUR/t)

2 566

3 045

3 219

3 068

Vienības cenas (indekss)

100

119

125

120

(68)

Saskaņā ar provizoriskajiem secinājumiem Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %, savukārt KRN pārdošanas apjoms samazinājās par 30 %, t. i., KRN nevarēja gūt labumu no pieaugušā patēriņa. Tādēļ KRN tirgus daļa samazinājās no 48 % 2005. gadā līdz 33 % IP laikā.

(69)

Tādējādi attiecībā uz KRN snieguma rādītājiem par tās pārdošanas apjomiem neatkarīgiem klientiem Kopienā galīgie konstatējumi būtiski neizmainīja provizoriski konstatēto stāvokli.

5.5.3.   Krājumi

(70)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās.

3. tabula.   Krājumi

 

2005. g.

2006. g.

2007. g.

IP

Krājumi (tonnās)

1 789

1 711

2 148

2 355

Krājumi (indekss)

100

96

120

132

(71)

Kā minēts pagaidu regulas 107. apsvērumā, izmeklēšanā atklāja, ka krājumus nevar uzskatīt par nozīmīgu kaitējuma faktoru, jo lielāko ražojumu daudzumu izgatavo pēc pasūtījuma. Tādēļ krājumu tendences ir uzrādītas zināšanai. Kaut arī galīgie konstatējumi tagad uzrāda būtisku krājumu līmeņa pieaugumu par 32 %, konstatēja, ka tas radies, pateicoties viena uzņēmuma īslaicīgam krājumu apjoma pieaugumam, kas nekādā ziņā nav reprezentatīvs.

5.5.4.   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

4. tabula.   Ieguldījumi

 

2005. g.

2006. g.

2007. g.

IP

Ieguldījumi (EUR)

7 090 015

807 899

1 355 430

3 998 397

Ieguldījumi (indekss)

100

11

19

56

(72)

KRN ieguldījumi būtiski samazinājās; t. i., apstiprinās pagaidu regulas 108. apsvērumā konstatētā tendence. Tā kā nav nekādu būtisku izmaiņu un nav komentāru par KRN veiktajiem ieguldījumiem laikā no 2005. gada līdz IP, ar šo apstiprina pagaidu regulas 108. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

5.5.5.   Ienesīgums, ieguldījumu atdeve un naudas plūsma

5. tabula.   Ienesīgums, ieguldījumu atdeve un naudas plūsma

 

2005. g.

2006. g.

2007. g.

IP

Ienesīgums no EK pārdošanas apjoma

–2,8 %

–2,6 %

0,2 %

–0,1 %

Atdeve no kopējiem ieguldījumiem

–43,7 %

– 439,1 %

19,3 %

–1,3 %

Naudas plūsma

2 %

1 %

4 %

5 %

(73)

Iepriekšējā tabulā parādīts, ka KRN ienesīgums attiecīgajā periodā ir nedaudz palielinājies, kaut gan IP laikā tas saglabājas negatīvs un, proti, daudz mazāks par peļņas normu 5 % apmērā. Kā parādīts iepriekš 1. un 2. tabulā, izmeklēšanā atklāja, ka KRN stāvokļa pasliktināšanās galvenokārt izpaudās kā KRN ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma būtisks kritums. Tas norāda uz to, ka KRN, saskārusies ar importu par dempinga cenām, ir zaudējusi pārdošanas apjomus un tirgus daļas, mēģinot samazināt zaudējumus. Tātad, neskatoties uz to, ka 2007. gadā KRN guva niecīgu peļņu, IP laikā tā atkal cieta nelielus zaudējumus, un tāpēc var uzskatīt, ka KRN ir cietusi būtisku kaitējumu. Pārskatītie konstatējumi par ienesīgumu nemaina pagaidu secinājumus šajā sakarībā, un galīgie konstatējumi neatkāpjas no secinājuma, ka kopējais ienesīgums saglabājās ļoti zems, ja ne negatīvs, neskatoties uz to, ka 2007. gadā un IP laikā būtiski pieauga patēriņš.

(74)

Ieguldījumu atdevi pārrēķināja, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem no KRN, izmantojot to pašu metodoloģiju, kas aprakstīta pagaidu regulas 110. apsvērumā. Rezultātā konstatēja pozitīvu rādītāju 2007. gadā, tādējādi uzrādot nelielu peļņu, ko KRN guvusi tajā pašā periodā.

(75)

Attiecībā uz naudas plūsmu galīgos konstatējumus tāpat pārskatīja, pamatojoties uz pārbaudītiem KRN datiem. Šis rādītājs apstiprina, ka KRN ir centusies atbildēt uz importa par dempinga cenām pieplūdumu no attiecīgajām valstīm, saglabājot pārdošanas cenas iespējami augstākajā līmenī, samazinot pārdošanas apjomus un tirgus daļas.

5.5.6.   Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

6. tabula.   Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

 

2005. g.

2006. g.

2007. g.

IP

Darbinieku skaits

482

460

386

343

Darbinieku skaits (indekss)

100

95

80

71

Nodarbināšanas izmaksas

13 618 746

13 031 854

10 882 109

9 642 041

Nodarbināšanas izmaksas (indekss)

100

96

80

71

Vidējās darbaspēka izmaksas

28 226

28 359

28 195

28 122

Vidējās darbaspēka izmaksas (indekss)

100

100

100

100

Darba ražīgums (tonnas uz darbinieku)

106

105

104

96

Darba ražīgums (indekss)

100

100

98

90

(76)

Pārskatot datus, var secināt, ka tendences attiecībā uz nodarbinātību, darba ražīgumu un algām KRN laikā no 2005. gada līdz IP vispār saglabājās tādas pašas kā jau pagaidu regulā iezīmētās. Tā kā nav nekādu būtisku izmaiņu un komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 112. apsvērumā.

5.5.7.   Dempinga starpības lielums

(77)

Tā kā par šo jautājumu nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 113. apsvērumā.

5.5.8.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(78)

Tā kā par šo jautājumu nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 114. apsvērumā.

5.5.9.   Pieaugums

(79)

Tā kā par šo jautājumu nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 115. apsvērumā.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(80)

Tā kā par Kopienas ražošanas nozares stāvokli citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 116. līdz 118. apsvēruma secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

6.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(81)

Armēnijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Armēnijas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā vidēji bija nepietiekama, lai radītu kaitējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare. Viens ĶTR ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no ĶTR neradīja nekādu kaitējumu, jo KRN ienesīgums pieauga, tāpat kā ĶTR importa apjoms.

(82)

Kā minēts pagaidu regulas 91. līdz 94. apsvērumā un kā apstiprināts iepriekš 49. līdz 58. apsvērumā, nosacījumi importa kumulācijai no visām izmeklēšanai pakļautajām valstīm, lai novērtētu importa par dempinga cenām ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, tika ievēroti. Līdz ar to katras atsevišķas valsts analīze attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm tika uzskatīta par nelietderīgu un augstākminētie apgalvojumi tika noraidīti.

(83)

Attiecībā uz KRN ienesīguma attīstību pārskatītie skaitļi būtiski nemaina kopējo kaitējuma ainu. KRN piedzīvoja zaudējumu samazināšanos laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam, bet 2007. gadā ražošanas nozarei bija neliela peļņa (0,2 %). Šī peļņa IP laikā samazinājās un pārtapa par nelieliem zaudējumiem – 0,1 % apmērā.

(84)

Jāatgādina arī tas, ka, kā secināts pagaidu regulas 121. apsvērumā un 73. apsvērumā, KRN stāvokļa pasliktināšanās galvenokārt izpaudās kā būtisks KRN ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma samazinājums. Tas norāda uz to, ka KRN, saskārusies ar importu par dempinga cenām, zaudēja pārdošanas apjomus un tirgus daļu, cenšoties samazināt zaudējumus. Tātad, neskatoties uz to, ka KRN guva nelielu peļņu 2007. gadā, apstiprinās tas, ka KRN cieta būtisku kaitējumu, jo pārskatītie konstatējumi par ienesīgumu uzrādīja zaudējumus IP laikā. Tā kā KRN stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 123. apsvērumā.

(85)

Tādēļ secināts, ka spiedienam, ko radīja imports par dempinga cenām, kura apjoms un tirgus daļa no 2006. gada būtiski palielinājās, bija noteicošā nozīme, izraisot Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādēļ minētos apgalvojumus noraida.

6.2.   Citu faktoru ietekme

6.2.1.   Imports ar izcelsmi trešās valstīs, kas nav ĶTR, Armēnija un Brazīlija

(86)

Tā kā par importu ar izcelsmi trešās valstīs, kas nav attiecīgās valstis, nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina pagaidu regulas 124. līdz 126. apsvēruma secinājumus.

6.2.2.   Kopienas ražošanas nozares eksports

(87)

Tā kā nav nekādu komentāru par KRN eksporta veikumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 127. un 128. apsvērumā izdarītos secinājumus.

6.2.3.   Kopienas ražošanas nozares imports

(88)

Viens ražotājs eksportētājs, atsaucoties uz noteiktu informāciju par tirgu, apgalvoja, ka viena Kopienas ražotāja importētais apjoms no saistītā Ķīnas uzņēmuma ir būtisks.

(89)

Taču šos apgalvojumus nevarēja apstiprināt, jo pārbaudītie skaitļi saistībā ar attiecīgo Ķīnas ražotāju eksportētāju un ar to saistīto Kopienas importētāju apstiprināja pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 129. apsvērumā.

6.2.4.   Pašu radīts kaitējums

(90)

Dažas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka Kopienas ražotāji būtu vairāk ieinteresēti izdevīgākajā pārveidotās alumīnija folijas tirgū. Tika apgalvots, ka pārveidoto alumīnija foliju un attiecīgo ražojumu (sauktu arī par alumīnija foliju mājsaimniecības vajadzībām) ražo vienās un tajās pašās ražošanas līnijās un ka tāpēc pārslēgties no viena ražojuma uz otru var salīdzinoši viegli. Tāpēc KRN attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma samazināšanās ir notikusi sakarā ar to, ka pieauguši KRN pārveidotās alumīnija folijas ražošanas, nevis importa apjomi no attiecīgajām valstīm. Tika apgalvots, ka tieši pretēji, importa apjomu pieaugums no attiecīgajām valstīm bija sakarā ar nepietiekamo piegādi no KRN Kopienas tirgū, ko izraisīja palielinātie pārveidotās alumīnija folijas ražošanas apjomi. Pagaidu regulas 132. apsvēruma konstatējumi tika kritizēti, jo tie bija pamatoti ar skaitļiem, kuri attiecās tikai uz vienu Kopienas pārveidotās alumīnija folijas ražotāju.

(91)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka KRN pārveidotās alumīnija folijas ražošanas apjomi būtiski nepalielinājās. Patiešām, papildu izmeklēšana parādīja, ka neviens no sūdzību iesniegušajiem un sūdzību atbalstošajiem Kopienas ražotājiem nav pārveidojis būtisku sava kopējā ražošanas apjoma daļu uz pārveidotas alumīnija folijas ražošanu, un tāpēc apgalvojumi šajā sakarā bija jānoraida. Pamatojoties uz to, nevarēja secināt, ka būtiska ražošanas jauda patiešām bija novirzīta no attiecīgā ražojuma uz pārveidoto alumīnija foliju. Faktiski vienās un tajās pašās velmēšanas iekārtās var ražot dažādu veidu foliju, un tāpēc var arī secināt, ka, ja attiecīgā ražojuma ienesīgums tiktu atjaunots godīgas tirdzniecības apstākļos, KRN varētu būt vairāk jaudas, lai ražotu attiecīgo ražojumu. Tādējādi tas apstiprina pagaidu regulas 132. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus.

6.2.5.   Patēriņa izmaiņas Kopienas tirgū

(92)

Tā kā nav nekādu komentāru par patēriņu Kopienas tirgū, ar šo apstiprina pagaidu regulas 133. un 134. apsvērumā izdarītos secinājumus.

6.2.6.   KRN izmaksu izmaiņas

(93)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka KRN bija spējīga palielināt savu peļņas normu, neskatoties uz izejmateriāla izmaksu pieaugumu, kas ir pretrunā pagaidu regulas 136. apsvērumā izklāstītajam pagaidu secinājumam, t. i., KRN nevarēja palielināt savas pārdošanas cenas tādā pašā tempā, kā pieauga izejmateriālu cenas. Šis apgalvojums bija jānoraida. Pirmkārt, pat ja izmeklēšanā beigās atklāja nelielu ienesīguma pieaugumu 2007. gadā, peļņas pieauguma tendence neatbilda pieaugošajam Kopienas patēriņam. Otrkārt, izmaksu pieaugums un pēc tam pārdošanas cenas pieaugums izraisīja būtisku tirdzniecības apjomu un tirgus daļas samazinājumu, jo tirgū bija imports par dempinga cenām, kas bija zemākas par KRN cenām. Izmeklēšanā arī atklāja, ka ražošanas apjoma samazinājums bija saistīts ar importa pa dempinga cenām pieplūdumu, kamēr ražošanas jaudas saglabājās stabilā līmenī. Tāpēc ražošanas izmaksas tika attiecinātas uz mazākiem ražošanas apjomiem, kas palielināja ražošanas vienības izmaksas.

6.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(94)

Tā kā nav komentāru par šo jautājumu, ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 137. un 138. apsvērumā.

7.   KOPIENAS INTERESES

7.1.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(95)

Tā kā nav komentāru par Kopienas ražošanas nozares interesēm, ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 142. līdz 145. apsvērumā.

7.2.   Importētāju intereses

(96)

Tā kā nav komentāru par importētāju interesēm, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 146. līdz 149. apsvērumā.

7.3.   Lietotāju intereses

(97)

Pārtinēju, kuri ir attiecīgā ražojuma galvenie lietotāji Eiropas Kopienā un kurus pārstāvēja Alumīnija folijas asociācija, apgalvojumi bija šādi.

Pretēji pagaidu regulas 153. apsvēruma pagaidu konstatējumiem patēriņa ruļļu transportēšanas izmaksas no Ķīnas veido tikai nelielu procentuālo apjomu no preču vērtības (apmēram 1 % no pārdošanas cenas), un tās gandrīz neatšķiras no attiecīgā ražojuma transportēšanas izmaksām (apmēram 0,2 % no pārdošanas cenas).

Lielais ražojumu klāsts, ko piedāvā Kopienas pārtinēji, nebūtu priekšrocība, jo mazumtirgotāji varētu arī iegūt attiecīgo ražojumu lielos daudzumos, slēdzot atsevišķus līgumus ar patēriņa ruļļu importētājiem/tirgotājiem.

Pretēji pagaidu regulas 154. apsvēruma pagaidu konstatējumiem pārveidotās alumīnija folijas ražošana paliktu prioritāte Kopienas ražotājiem, kuri nav ieinteresēti ražot attiecīgo ražojumu. Gadījumā, ja piemēros galīgos pasākumus, attiecīgā ražojuma piegādes apjoms Kopienā nebūs pietiekams, lai apmierinātu pārtinēju vajadzības.

Pretēji pagaidu regulas 162. apsvēruma pagaidu konstatējumiem galīgie pasākumi, ja tādi tiks piemēroti, būtu jāpiemēro arī ražojumiem, kas sver mazāk par 10 kg. Pretējā gadījumā šie pasākumi izraisītu patēriņa ruļļu importa par dempinga cenām pieplūdumu, jo īpaši no Ķīnas, radot smagas negatīvas sekas Kopienas pārtinējiem, novedot pie 4 000 darba vietu zaudēšanas Kopienā. Šo viedokli atbalstīja ražotāji eksportētāji no divām attiecīgajām valstīm.

(98)

Pierādījumus, kas iesniegti attiecībā uz transportēšanas izmaksām, uzskatīja par ticamiem, un tāpēc tos varēja pieņemt. Taču risks, ka attiecīgā ražojuma importu var aizstāt ar pakārtotā ražojuma importu, netiek uzskatīts par iemeslu nepiemērot antidempinga pasākumus. Patiešām, netika iesniegti vai iegūti nekādi pierādījumi par to, ka šāda importa apjomi varētu palielināties būtiski un par tādām cenām, kas ir zemākas par Kopienas pārtinēju cenām. Pakārtotā ražojuma ražotāju eksportētāju negodīgu tirdzniecības praksi būtu jāizskata atsevišķi, pamatojoties uz pietiekamiem prima facie pierādījumiem. Turklāt uzskata, ka pārslēgšanās uz pakārtoto ražojumu ražošanu ĶTR lielākos daudzumos, ļoti iespējams, aizņemtu kādu laiku, jo tas prasītu jaunus ieguldījumus iekārtās un jaunu pārdošanas kanālu izveidošanu. Tāpēc jebkāda ietekme būs jūtama tikai vidējā termiņā. Attiecībā uz darbavietu skaitu pakārtotajā ražošanas nozarē Kopienā šis apgalvojums nebija pamatots. Tāpēc uz minētajiem skaitļiem nevarēja paļauties. Pamatojoties uz to, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 153. līdz 162. apsvērumā.

(99)

Tā kā nav citu komentāru par Kopienas interesēm, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 150. līdz 163. apsvērumā.

8.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

8.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(100)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķins ir jābalsta uz ražošanas izmaksām, nevis uz attiecīgā ražojuma pārdošanas cenu. Tas pats eksportētājs apgalvoja, ka peļņas norma, ko izmantoja, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni, ir pārāk augsta un ka tai būtu jābūt 1 %, kas vairāk atbilstu pašreizējiem tirgus apstākļiem, jo īpaši ekonomikas lejupslīdei. Turklāt šis ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka ir jāizdara korekcijas attiecībā uz eksportētā ražojuma un KRN ražoto un pārdoto ražojumu Kopienas tirgū kvalitātes atšķirībām.

(101)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, t. i., kaitējuma novēršanas līmeni jānosaka, balstoties uz ražošanas izmaksām, atzīmē, ka šādas metodoloģijas izmantošana nekādi neietekmē rezultātus, un tāpēc to uzskatīja par nebūtisku. Attiecībā uz peļņas normas līmeni, kā minēts pagaidu aprēķina 165. apsvērumā, ražotājiem piemēroja ļoti konservatīvu peļņas normu pirms nodokļu nomaksas - 5 %. Tā bija ieteikts arī sūdzībā un to izmantoja arī iepriekšējā izmeklēšanā. Taču piedāvātā peļņas norma nebija tādā līmenī, kas ļautu KRN saglabāt ražošanas jaudu un jaunus ieguldījumus, un tāpēc tā bija jānoraida. Attiecībā uz apgalvojumu par ražojuma kvalitāti, kā jau minēts 52. apsvērumā, konstatēja, ka visiem ražojumu veidiem ir līdzīgas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un ka to pamata pielietojums ir viens un tas pats, neskatoties uz to īpašo kvalitāti. Tā kā nav nekādu pierādījumu, kas pamatotu šos apgalvojumus, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 164. līdz 166. apsvērumā.

(102)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas līmenim jābūt tādam, lai noteiktās pārdošanas cenas kompensētu reālo zaudējumu. Tas bija jānoraida, jo kaitējuma novēršanas līmenis ir cenu līmenis, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu saprātīgi sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(103)

Tas pats ražotājs eksportētājs vēl apgalvoja, ka peļņas norma būtu jānosaka reālās peļņas, kas iegūta attiecīgā perioda sākumā, šajā gadījumā – zaudējuma, līmenī. Pamatojoties uz to, samazinājuma norma būtu de minimis.

(104)

Šis arguments bija jānoraida, pamatojoties uz to, ka Kopienas ražošanas nozari joprojām ietekmēja iepriekšējā situācija ar dempingu no Krievijas un ĶTR, kā arī Brazīlijas izcelsmes importu par dempinga cenām. Tāpēc uzskatīja, ka 5 % peļņas norma būtu tā peļņas norma, ko ražošanas nozare šajā jomā var pamatoti sasniegt parastos konkurences apstākļos.

(105)

Kā minēts iepriekš 61. apsvērumā, lai nodrošinātu, ka salīdzināšana tiek veikta vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, aprēķinot cenu samazinājumu un arī kaitējuma novēršanas līmeni, izslēdza Brazīlijas ražotāja eksportētāja veiktos pārdevumus savam nesaistītajam tirgotājam.

(106)

Tā kā nav citu komentāru par kaitējuma novēršanas līmeni, ar šo apstiprina pagaidu regulas 164. līdz 166. apsvērumu.

(107)

Galīgā valsts mēroga kaitējuma starpība ĶTR tika aprēķināta, pamatojoties uz vidējo svērto i) tā ĶTR uzņēmuma kaitējuma starpību, kuram tika atteikts TER un AR un ii) minētā Ķīnas uzņēmuma lielāko kaitējuma starpību, pamatojoties uz eksporta cenām no Eurostat datiem (tās ir reprezentatīvas attiecībā uz Ķīnas eksportētājiem, kas nesadarbojās). Pamatojoties uz minēto, valsts mēroga kaitējuma starpību noteica 30 % apmērā no CIF cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

8.2.   Galīgie pasākumi

(108)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(109)

Piedāvā šādas galīgo antidempinga maksājumu likmes.

Valsts

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Galīgā kaitējuma starpība

Galīgais antidempinga maksājums

Brazīlija

Companhia Brasileira de Aluminio

27,6 %

17,6 %

17,6 %

Visi pārējie uzņēmumi

27,6 %

17,6 %

17,6 %

ĶTR

Alcoa Bohai un Alcoa Shanghai

25,6 %

6,4 %

6,4 %

Shandong Loften

33,7 %

20,3 %

20,3 %

Zhenjiang Dingsheng

37,4 %

24,2 %

24,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

47,0 %

30,0 %

30,0 %

Armēnija

RUSAL Armenal

33,4 %

13,4 %

13,4 %

Visi pārējie uzņēmumi

33,4 %

13,4 %

13,4 %

(110)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi. Uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādītājiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šo likmi, un tiem piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(111)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma nomaiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā ar, piemēram, tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības struktūru izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

8.3.   Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(112)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata par vajadzīgu atbilstīgi galīgā antidempinga maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kas noteikts ar pagaidu regulu. Tā kā galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājumu galīgo likmi.

8.4.   Pasākumu veids

(113)

Izmeklēšanas laikā vienīgais sadarbībā iesaistījies ražotājs eksportētājs Armēnijā un vienīgais sadarbībā iesaistījies ražotājs eksportētājs Brazīlijā piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(114)

Abus piedāvājumus pārbaudīja. Brazīlijas eksportētāja piedāvājums nepieļauj kaitējumu nodarošu dempingu un līdz pietiekamai pakāpei ierobežo pasākumu apiešanas risku. Attiecībā uz Armēnijas eksportētāja piedāvājumu ir liels vairākkārtējas kompensācijas risks – viena un tā paša ražojuma pārdošana vienam un tam pašam pircējam, nosūtot no dažādām vietām, un dažādu ražojumu pārdošana vieniem pircējiem, izmantojot vienas grupas dažādus tirdzniecības uzņēmumus, – kura iemesls ir uzņēmumu grupas sarežģītā struktūra un tirdzniecības kanāli. Armēnijas eksportētājs būtiski pārskatītu saistību piedāvājumu iesniedza pēc pamatregulas 8. panta 2. punktā minētā termiņa. Jāmin, ka pārskatītais piedāvājums ne vien netika iesniegts laikā, bet turklāt nav pieņemams šāda iemesla dēļ: lai gan uzņēmums piedāvāja pārdot vien tieši pirmajam neatkarīgajam pircējam ES, proti, tirdzniecības kanālā neiekļaujot savus divus saistītos uzņēmumus, izmeklēšana liecina, ka uzņēmums citus ražojumus pārdevis tiem pašiem pircējiem ES. Turklāt uzņēmums paziņoja, ka plāno ražot un pārdot uz ES jaunu ražojuma veidu, proti, pārveidoto alumīnija foliju. Tā kā pastāv iespēja, ka šis jaunais ražojuma veids tiks pārdots tiem pašiem pircējiem ES, pat pārskatītais piedāvājums pietiekamā mērā neizslēdz vairākkārtējas kompensācijas risku.

(115)

Ar Lēmumu 2009/736/EK (4) Komisija pieņēma Companhia Brasileira de Aluminio (“CBA”) saistību piedāvājumu. Padome atzīst, ka saistības nepieļauj kaitējumu nodarošu dempingu un līdz pietiekamai pakāpei ierobežo pasākumu apiešanas risku. Rusal Armenal piedāvājumu noraida 114. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ un uzņēmuma grāmatvedības ierakstos konstatēto problēmu dēļ, kā paskaidrots iepriekš 21. un 22. apsvērumā.

(116)

Lai Komisija un muitas iestādes turpmāk varētu efektīvi kontrolēt, kā CBA pilda saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei ticis iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no maksājuma piešķirs ar nosacījumu, ka i) ir iesniegts saistību rēķins, proti, faktūra, kurā norādīta vismaz tā informācija un ietverta deklarācija, kas ir minēta II pielikumā; ii) importētās preces ir ražojis, piegādājis un pārdevis pats CBA pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā, un iii) muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja iepriekšminētie nosacījumi nav ievēroti, pieņemot deklarāciju laišanai brīva apgrozībā, piemērojams antidempinga maksājums.

(117)

Ja saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu Komisija pēc pārkāpuma atsauc savu saistību apstiprinājumu, norādot konkrētus darījumus, un attiecīgos saistību rēķinus pasludina par nederīgiem, muitas parāds rodas brīdī, kad pieņem deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā.

(118)

Importētājiem jāņem vērā tas, ka muitas parāds, pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 116. un 117. apsvērumā, var rasties pat tad, ja Komisija ir apstiprinājusi tāda ražotāja piedāvātas saistības, ar kuru importētājiem bijuši tieši vai netieši iegādes darījumi, un tas uzskatāms par normālu tirdzniecības risku.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 7. punktu muitas iestādēm nekavējoties jāinformē Komisija gadījumā, ja konstatēti fakti, kas norāda uz saistību pārkāpumu.

(120)

Iepriekšminēto iemeslu dēļ Komisija uzskata CBA piedāvātās saistības par pieņemamām un Armenal piedāvātās saistības par nepieņemamām, un attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, uz kuriem balstās saistību apstiprinājums vai atteikums.

(121)

Saistību pārkāpuma vai anulēšanas gadījumā, vai tad, ja Komisija anulē saistību apstiprinājumu, antidempinga maksājumu, ko Padome noteikusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, piemēro automātiski, izmantojot pamatregulas 8. panta 9. punktu.

9.   UZRAUDZĪBA

(122)

Lai samazinātu pasākumu apiešanas risku maksājumu likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi.

(123)

Dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(124)

Gadījumā, ja tā uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, tad šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu importētai alumīnija folijai, kuras biezums ir no 0,008 mm līdz 0,018 mm, bez pamatnes, kas nav tālāk citādi apstrādāta, kā vien velmēta, spolēs ar platumu, kurš nepārsniedz 650 mm, un svaru, kas pārsniedz 10 kilogramus, ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910), kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama to ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, kuri minēti 1. punktā un kurus ražo tabulā uzskaitītie uzņēmumi, ir šāda.

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Armēnija

Slēgta akciju sabiedrība Rusal-Armenal

13,4 %

A943

Visi pārējie uzņēmumi

13,4 %

A999

ĶTR

Alcoa (Shanghai) Aluminium Products Co., Ltd. un Alcoa (Bohai) Aluminium Industries Co., Ltd.

6,4 %

A944

Shandong Loften Aluminium Foil Co., Ltd.

20,3 %

A945

Zhenjiang Dingsheng Aluminium Co., Ltd.

24,2 %

A946

Visi pārējie uzņēmumi

30,0 %

A999

Brazīlija

Companhia Brasileira de Aluminio

17,6 %

A947

Visi pārējie uzņēmumi

17,6 %

A999

3.   Neskarot 1. punktu, galīgo antidempinga maksājumu nepiemēro importam, kas laists brīvā apgrozībā saskaņā ar 2. pantu.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

5.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro, ja dalībvalstu muitas iestādēm uzrāda derīgu faktūru, kas atbilst I pielikumā minētajiem noteikumiem. Ja šādu faktūru neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

2. pants

1.   Imports, kas deklarēts laišanai brīvā apgrozībā un kuram faktūras izrakstījuši uzņēmumi, no kuriem Komisija ir pieņēmusi saistības un kuru nosaukumi ir norādīti Lēmumā 2009/736/EK, kurā laiku pa laikam ir izdarīti grozījumi, atbrīvo no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar 1. pantu, ja:

tos ir nepastarpināti ražojuši, nosūtījuši un tiem ir izrakstījuši rēķinu minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, un

šim importam pievienots saistību rēķins, proti, faktūra, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas II pielikumā, un

muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

2.   Pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas:

ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki nosacījumi, kas uzskaitīti minētajā punktā, vai

ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu ar regulu vai lēmumu atsauc savu piekrišanu saistībām, norādot konkrētus darījumus, un paziņo attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem.

3. pants

Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 287/2009 alumīnija folijas importam, kuras biezums nav mazāks par 0,008 mm un nepārsniedz 0,018 mm, bez pamatnes, tālāk citādi neapstrādāta kā vien velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm un kuru svars pārsniedz 10 kilogramus, un kuru deklarē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910), kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un ĶTR, galīgi iekasē saskaņā ar galīgā maksājuma likmi, kas noteikta saskaņā ar 1. pantu. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmes, atmaksā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā, un tā ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. OLOFSSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 94, 8.4.2009., 17. lpp.

(3)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office N-105 4/92, 1049 Brussels, BELGIUM.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 50. lappusi.


I PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 5. punktā minētajā derīgajā faktūrā jābūt izdevēja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1)

rēķina izdevēja uzņēmuma pārstāvja vārds/uzvārds un amats;

2)

šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrā norādītais alumīnija folijas (apjoms), kas pārdots eksportam uz Eiropas Kopienu, ir ražots uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildkods) (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”

3)

Datums un paraksts.


II PIELIKUMS

Faktūrā, kas pievienota uzņēmuma pārdevumiem Kopienā, uz kuriem attiecas saistības, norāda šādu informāciju.

1.

Virsraksts “FAKTŪRA, KAS PIEVIENOTA PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2.

Tā uzņēmuma nosaukums, kas izdevis faktūru.

3.

Faktūras numurs.

4.

Faktūras izdošanas datums.

5.

Taric papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito uz Kopienas robežas.

6.

Precīzs preču apraksts, kurā ietverts:

produkta koda numurs (PKN), kuru izmanto saistību mērķiem,

skaidri formulēts attiecīgajam PKN atbilstīgo preču apraksts,

uzņēmuma produkta koda numurs (UPK),

Taric kods,

daudzums (jānorāda tonnās).

7.

Pārdošanas noteikumu apraksts, kurā norāda:

tonnas cenu

piemērojamos maksāšanas noteikumus,

piemērojamos piegādes noteikumus,

atlaides un rabatus kopā.

8.

Tā uzņēmuma, kurš darbojas kā importētājs Kopienā, nosaukums, kuram uzņēmums tieši izdod faktūru, kas pievienota precēm, uz kurām attiecas saistības.

9.

Uzņēmuma amatpersonas, kas izdevusi faktūru un parakstījusi tālāk norādīto deklarāciju, vārds un uzvārds.

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrā norādīto preču pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu notiek atbilstīgi [UZŅĒMUMA NOSAUKUMS] piedāvāto un Eiropas Komisijas ar Lēmumu 2009/736/EK (1) pieņemto saistību darbības jomai un noteikumiem. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.


(1)  OV L 262, 6.10.2009., 50. lpp.”


6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/19


PADOMES REGULA (EK) Nr. 926/2009

(2009. gada 24. septembris),

ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. un 10. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Komisija 2008. gada 9. jūlijā publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importu Kopienā. Komisija 2009. gada 8. aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 289/2009 (3) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no konkrēto dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

(3)

Saskaņā ar pagaidu regulas 13. apsvērumu dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude notika no 2005. gada 1. janvāra līdz IP beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

2.   Turpmākā procedūra

(4)

Pēc tādu svarīgu faktu un apsvērumu atklāšanas, uz kuru pamata izlēma noteikt pagaidu antidempinga pasākumus (“provizoriska atklāšana”), vairākas ieinteresētās personas rakstiski sniedza informāciju, paužot savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem. Personām, kuras to pieprasīja, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgu konstatējumu izdarīšanai. Komisija izsūtīja papildu anketu atlasītajiem Kopienas ražotājiem, lai ievāktu papildu informāciju par tendencēm tirgū un galveno kaitējuma rādītāju attīstību pēc IP beigām. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas veica papildu pārbaudes apmeklējumus šādu konkrēto bezšuvju cauruļu un caurulīšu ES ražotāju telpās:

Vallourec & Mannesmann Deutschland GmbH, Diseldorfa, Vācija,

Vallourec & Mannesmann France, Buloņa-Bijankūra, Francija,

Tenaris-Dalmine SpA, Dalmine, Itālija,

Tubos Reunidos SA, Amurio, Spānija,

Productos Tubulares SA, Valjedetrapaga, Spānija,

turklāt pārbaudes apmeklējums notika sūdzības iesniedzēja telpās Buloņā-Bijankūrā, Francijā.

(6)

Komisija veica arī visu četru atlasīto ražotāju eksportētāju iesūtīto aptaujas anketu papildu dokumentācijas pārbaudi, tostarp īpaši pārbaudīja šo eksportētāju norādītos darījumus:

Hubei Xinyegang Steel Co., Ltd,

Hengyang Valin Steel Tube Co., Ltd,

Shandong Luxing Steel Pipe Co., Ltd,

Tianjin Pipe International Economic & Trading Corporation.

(7)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ierosināja ieteikt konkrētu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam piemērot galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīga atklāšana”). Tam arī noteica termiņu, kad pēc minētās informācijas saņemšanas ieinteresētās personas varēja pret šo atklāšanu iebilst.

(8)

Ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā konstatējumus attiecīgi grozīja.

3.   Pārbaude izlases veidā

(9)

Piezīmes par ražotāju eksportētāju ĶTR un Kopienas ražotāju pārbaudi izlases veidā netika saņemtas, tāpēc ar šo apstiprina provizoriskos konstatējumus pagaidu regulas 11. un 12. apsvērumā.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(10)

Attiecīgais ražojums ir konkrētas dzelzs vai tērauda bezšuvju caurules un caurulītes, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 atbilstīgi Starptautiskā Metināšanas institūta (IIW) formulai un ķīmiskajām analīzēm (4), kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”) un kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 23 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 20, ex 7304 31 80, ex 7304 39 10, ex 7304 39 52, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 81, ex 7304 51 89, ex 7304 59 10, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (5).

(11)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas konstatēja pārrakstīšanās kļūdu tehniskā ziņojuma numerācijā, kas bija minēts pagaidu regulas 14. apsvēruma zemsvītras piezīmē saistībā ar oglekļa ekvivalentās vērtības (OEV) noteikšanu. Pareizā atsauce ir: tehniskais ziņojums, 1967, IIW doc. IX-555-67, ko publicējis Starptautiskais Metināšanas institūts (IIW).

(12)

Provizoriski atklājot informāciju, Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (“CISA”) apgalvoja, ka KN kodi, kas ietver attiecīgo ražojumu, ietver arī vairākus citus ražojumus, kuri nebūtu izmeklēšanas uzmanības lokā, piemēram, ražojumus, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm vai OEV ir lielāks par 0,86, tādēļ izmeklēšanā izmantotie importa rādītāji būtu pārspīlēti. Šai sakarā jānorāda, ka ražojumi, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm vai OEV ir lielāks par 0,86 saskaņā ar IIW formulu un ķīmisko analīzi, minētajās procedūrās netiek aplūkoti. Turklāt ne no viena no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem nebija gūti pierādījumi tam, ka minētie ražojumi būtu ražoti ĶTR ievērojamos daudzumos. Tāpēc secināja, ka nav ticamu pierādījumu par to, ka šādus Ķīnas ražojumus ievērojamā daudzumā importētu EK.

(13)

Pēc informācijas galīgas atklāšanas CISA vairākkārt pieprasīja attiecīgā ražojuma definīcijā neietvert cauruļveida izstrādājumus izmantošanai naftas valstīs (“OCTG”) un norādīja, ka citas valstis, tostarp ASV, veicot antidempinga izmeklēšanu, OCTG tirgu uzskata par atsevišķu tirgu. Līdzīgus apgalvojumus izteica arī Ķīnas valdība (“MOFCOM”).

(14)

Rūpīgi izvērtēja iepriekš minētos apgalvojumus un secināja, ka ražojuma definīcijā ietvertajām bezšuvju caurulēm un caurulītēm, tostarp OCTG, principā ir vienādas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kas nozīmē, ka tās ietilpst vienā ražojumu kategorijā. Tas ir normāli, ka minēto dažādo ražojumu veidu īpašības, izmaksas un pārdošanas cenas zināmā mērā atšķiras. Turklāt fakts, ka izmeklēšanu par OCTG veic citas izmeklēšanas iestādes, var būt skaidrojams ar šādas izmeklēšanas īpatnībām, t. i., ar pamatā esošās sūdzības jomu. Patiešām konstatēja, ka ASV iestādēm nevajadzēja izmeklēt, vai OCTG piemīt tās pašas pamatīpašības, kas ir citām bezšuvju caurulēm un caurulītēm. Turklāt Kopienas ražošanas nozare sniedza pierādījumus par gludu OCTG un pārējo ražojumu, par kuriem notiek izmeklēšana, savstarpējo aizvietojamību.

(15)

Izskanēja arī apgalvojums, ka, definējot attiecīgo ražojumu, nevajadzīgu nozīmi piedēvēja tādiem elementiem kā sieniņu biezums, ārējais diametrs un OEV robežvērtība, turpretī pienācīgi neņēma vērā tādas tehniskās īpašības kā liela spiedienizturība un korozijizturība un to, ka ir īpašs OCTG standarts, ko izstrādājis Amerikas Naftas institūts (ANI).

(16)

Pirmkārt, jānorāda, ka izmeklēšanas jomas definīcijā sieniņu biezums nav ņemts vērā, bet ārējais diametrs un OEV robežvērtība ir visatbilstīgākie elementi, lai identificētu attiecīgo ražojumu. Ārējais diametrs ir elements, kas arī izmantots, lai ražojumu atšķirtu statistikas un muitas vajadzībām. OEV robežvērtība norāda, kādā līmenī ražojumu var metināt, un, lai no viegli metināmiem ražojumiem nošķirtu grūti metināmus ražojumus, robežvērtība ir noteikta 0,86. Otrkārt, Kopienas ražošanas nozares sniegtā informācija atklāja, ka OCTG un pārējiem cauruļu veidiem varētu piemist augsta un zema korozijizturība/spiedienizturība. Tāpēc ne korozijizturību, nedz spiedienizturību nevarēja izmantot par kritēriju, lai definētu attiecīgo ražojumu. Treškārt, ir izstrādāti īpaši ANI standarti par OCTG un cauruļvadiem, jo tos izmanto naftas nozarē. Tomēr caurules, ko izmanto citās nozarēs, arī atbilst līdzīgiem standartiem, kurus gan izstrādājušas citas organizācijas (piemēram, ASTM). Tādēļ fakts, ka standartus izstrādājusi tā vai cita organizācija, nevar būt faktors, pēc kura definēt antidempinga izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāstu. Secina, ka nedz CISA, nedz MOFCOM nav iesniegušas alternatīvus faktorus, kas būtu derīgi, lai labāk definētu ražojumu klāstu, ne arī ierosinājušas kritērijus, pēc kuriem atbilstīgāk definēt attiecīgo ražojumu, izņemot iepriekš minēto augsto korozijizturību/spiedienizturību. Turklāt neviena no personām neierosināja citu, atbilstīgāku OEV robežvērtību. Tāpēc apgalvojumi par attiecīgā ražojuma definīciju tiek noraidīti.

(17)

Ņemot vērā iepriekšminēto, izdarīja galīgu secinājumu, ka attiecīgais ražojums inter alia ietver arī OCTG, ko izmanto urbumiem, šahtām un cauruļvadiem naftas rūpniecībā, un ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 14. līdz 19. apsvērums.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(18)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes, ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 20. līdz 27. apsvērums saistībā ar konstatējumu par TER.

2.   Atsevišķs režīms (“AR”)

(19)

Pēc provizoriskas atklāšanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viens ražotājs eksportētājs, kam uz laiku piešķirts AR, to saņemt nedrīkstēja arī tādēļ, ka viņa akciju kontrolpakete, iespējams, piederēja valstij.

(20)

Turpmākajā izmeklēšanā noskaidroja, ka Ķīnas valstij patiešām (netieši) piederēja minētā uzņēmuma daļas, bet IP laikā valsts bija mazākumdalībnieks. Tomēr akciju daļu apjoms ievērojami mainījās 2008. gada beigās (pēc IP), kad Ķīnas valsts iegādājās vairāk kontrolakciju sabiedrības akciju, un tādēļ valsts kļuva par daļu vairākuma īpašnieci. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs neatbilstu pamatregulas 9. panta 5. punkta prasībām un viņam nebūtu jāpiešķir AR.

(21)

Pēc galīgas atklāšanas minētais uzņēmums vēlreiz apgalvoja, ka Ķīnas valsts kļuvusi par lielākas akciju daļas īpašnieci pēc IP. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka akciju daļas palielināšana bija tikai un vienīgi ar mērķi finansiāli atbalstīt kontrolakcijas sabiedrību finanšu krīzes dēļ. Minētais uzņēmums konkrēti apgalvoja, ka, palielinot akciju daļu, pārvaldes uzbūve, valdes sastāvs un saimnieciskā darbība netika ietekmēta. Tas arī apgalvoja, ka akciju daļas izmaiņas nekādi neietekmēja uzņēmuma lēmumus par eksporta darbību, kura joprojām notiek neatkarīgi no valsts. Uzņēmums vēl sniedza informāciju, ka neviens pierādījums neapstiprina, ka šajā gadījumā valsts ietekme būtu tāda, kas ļautu apiet pasākumus, ja uzņēmumam piešķirtu individuālu maksājuma likmi.

(22)

Lai piešķirtu AR, ražotājiem eksportētājiem jāpierāda, ka tie ir izpildījuši visus pamatregulas 9. panta 5. punktā uzskaitītos kritērijus. Viens no tiem ir par akciju daļu vairākuma piederēšanu privātpersonām. Tomēr saistībā ar minēto uzņēmumu šis kritērijs netiek ievērots kopš 2008. gada beigām.

(23)

Lai gan īpašumtiesību maiņa notika tikai pēc IP (tomēr pirms izmeklēšanas beigām), ņemot vērā iespējamos konstatējumus attiecībā uz AR, secināja, ka šim uzņēmumam nav jāpiešķir AR, jo tas neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta prasībām.

(24)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par AR, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 28. līdz 32. apsvēruma saturu, izņemot secinājumus par uzņēmumu, kas minēts iepriekš 19. līdz 23. apsvērumā.

3.   Normālā vērtība

3.1.   Analogā valsts

(25)

Pēc provizoriskas atklāšanas trīs personas sniedza ziņas, ka ASV tirgus neatbilst analogajai valstij, jo tirgus nosacījumi ASV un ĶTR būtiski atšķiras. Turklāt tika arī apgalvots, ka normālās vērtības aplēse tika balstīta uz datiem tikai par vienu ražotāju, kas saistīts ar ražotāju Kopienā, un tāpēc šie dati nav reprezentatīvi.

(26)

Pamatregulā noteikts, ka analogo valsti nedrīkst izraudzīties nepamatoti. Iepriekšminētās personas nesniedza pārliecinošus pierādījumus, ka ASV izvēle bija nepamatota. Tās neapšaubīja ASV tirgus konkurētspēju, kuras trūkums, piemēram, varētu iespaidot noteikto cenu līmeni. Tiek arī atzīmēts, ka neviena no šīm personām neierosināja nevienu alternatīvu analogo valsti.

(27)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek izdarīts galīgs secinājums, ka ASV ir atbilstīga analogā valsts, un ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 33. līdz 38. apsvērumu.

3.2.   Normālās vērtības noteikšana

(28)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par normālās vērtības noteikšanu, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 39. līdz 44. apsvēruma provizoriskie konstatējumi.

4.   Eksporta cena

(29)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 45. apsvērumu.

5.   Salīdzinājums

(30)

Pēc provizoriskas atklāšanas viens ražotājs eksportētājs norādīja, ka, vienkāršojot ražojuma kontroles numuru (lai uzlabotu attiecīgā ražojuma un līdzīga ražojuma analogās valsts salīdzināmību), salīdzināšana bija neobjektīva, jo vairākus bezšuvju cauruļu un caurulīšu veidus uzskatīja par vienu ražojuma kategoriju. Pēc šīs piezīmes saņemšanas nolēma, ka ražojuma kontroles numurus var pārgrupēt citādi, lai panāktu līdzīgu salīdzināmības līmeni, proti, attiecībā uz cauruļu diametru un sieniņu biezumu.

(31)

Pēc provizoriskas atklāšanas ir pārskatītas un pazeminātas Ķīnas ražotāju eksporta cenas, lai ņemtu vērā visas transporta izmaksas. Tajā pašā laikā pārskatīja un paaugstināja normālo vērtību, jo tika nedaudz koriģētas atlaides un transporta izmaksas.

(32)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par salīdzinājumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 46. un 47. apsvērums.

6.   Dempinga starpība

(33)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par dempinga starpības aprēķināšanu un ņemot vērā 30. un 31. apsvērumā minētās izmaiņas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 48. līdz 51. apsvēruma saturs.

(34)

Šāds ir galīgi noteiktais dempinga apjoms, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF neto cenas, ietverot piegādi līdz Kopienas robežai, pirms nodokļa samaksas.

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Shandong Luxing Steel Pipe Co., Ltd

64,8 %

Pārējie uzņēmumi, kas sadarbojās

48,6 %

Pārējie uzņēmumi

73,1 %

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas ražošana, Kopienas ražošanas nozare un Kopienas patēriņš

(35)

CISA apgalvoja, ka saskaņā ar specializētas aģentūras publiskoto informāciju (Tērauda rūpniecības ziņojums (Steel Business Briefing)) 2007. gadā ES-27 valstu teritorijā bija vismaz 40 līdzīga ražojuma Kopienas ražotāju, kuru saražotās produkcijas apjoms bija aptuveni 5,8 miljoni tonnas, un tas būtu pretrunā attiecīgajiem datiem, kas minēti pagaidu regulā. CISA arī apgalvoja, ka saskaņā ar Pasaules Tērauda asociācijas (World Steel Association) publiskoto informāciju Kopienas patēriņš 2007. gadā bija aptuveni 4,6 miljoni tonnu, t. i., krietni vairāk, nekā minēts pagaidu regulas 57. apsvērumā. Līdzīgus apgalvojumus izteica arī kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs.

(36)

Pārbaudot sniegto informāciju, atklāja, ka minētie skaitļi attiecas uz visām bezšuvju caurulēm un caurulītēm, nevis uz līdzīgo ražojumu, kas definēts pagaidu regulā un šīs regulas 10. līdz 17. apsvērumā, un šie skaitļi attiecas arī uz citiem ražojumiem, piemēram, uz liela izmēra cauruļvadiem un caurulēm (t. i., to diametrs pārsniedz 406,4 mm) un nerūsējošā tērauda caurulēm un caurulītēm. Tas izskaidro iepriekš 35. apsvērumā sniegtās informācijas neatbilstību informācijai pagaidu regulā. Jāatzīmē, ka visu zināmo attiecīgā ražojuma Kopienas ražotāju nosaukumi un atrašanās vietas bija norādītas sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā. Ja CISA būtu uzskatījusi, ka ES ir vēl kādi citi attiecīgā ražojuma ražotāji, tai būtu bijis laikus jāsniedz pietiekami pierādījumi to noskaidrošanai, lai ņemtu vērā visus šādus uzņēmumus.

(37)

Tāpēc iepriekšminētos apgalvojumus noraida un ar šo apstiprina pagaidu regulas 53. līdz 58. apsvērumu.

2.   Imports no attiecīgās valsts

a)   Attiecīgā importa apjoms, tirgus daļa un importa cenas

(38)

Pēc CISA iesniegtajām piezīmēm ir noskaidrots, ka pagaidu regulas 60. apsvērums nozīmē, ka ĶTR imports ne OCTG, ne elektroenerģijas ražošanas tirgus segmentā nepārsniedza 5 % no kopējā ĶTR importa. Tā kā nav saņemti apgalvojumi vai citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 59. līdz 63. apsvērumu.

b)   Cenu samazinājums

(39)

Kāds ražotājs eksportētājs, trīs Kopienas ražotāji un sūdzības iesniedzējs iesniedza piezīmes attiecībā uz cenu samazinājuma un kaitējuma apmēra aprēķināšanu. Šīs piezīmes tika analizētas, un atbilstīgā gadījumā aprēķinus koriģēja.

(40)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka korekcijas, kas veiktas, lai Ķīnas importa cenas taisnīgi salīdzinātu ar Kopienas ražotāju tirgoto atbilstīgo ražojuma veidu cenām, nebija pietiekamas, jo nebija ņemtas vērā pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un neatkarīga importētāja peļņa. Turpretī sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka minēto korekciju apmērs esot pārmērīgs. Saistībā ar ražotāja eksportētāja sūdzību atklāja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji un Kopienas ražotāji bieži pārdeva preces vieniem un tiem pašiem klientiem. Tādējādi bija nepamatoti vēl vairāk koriģēt importa cenas. Pēc sniegto pierādījumu pārbaudīšanas secināja, ka šie apgalvojumi jānoraida, un abām personām paziņoja tā iemeslus.

(41)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tirdzniecības līmeņa starpības aplēse bija nepareiza tāpēc, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji arī pārdeva tieši lietotājiem, un par šādiem pārdevumiem nav attaisnojams tirdzniecības līmeņa pielāgojums. Secināja, ka šis apgalvojums bija pareizs attiecībā uz dažiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, un tirdzniecības līmeņa pielāgojums tika attiecīgi pārskatīts. Turklāt 40. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā importa pārdevumi un Kopienas ražošanas nozares pārdevumi ļoti atšķīrās, tāpēc šā tirdzniecības līmeņa atšķirību nevar noskaidrot, vienkārši salīdzinot tādu attiecīgo pārdevumu procentuālo daudzumu, kas pārdoti lietotājiem, un ierosināja aprēķināt koriģēto tirdzniecības līmeņa pielāgojumu pēc citas formulas. Tomēr ierosināto formulu uzskatīja par nepiemērotu, jo tā kropļotu rezultātu. Tādēļ apgalvojumu noraidīja.

(42)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 64. apsvērumā aprakstīto metodoloģiju un aprēķināto cenu samazinājumu, kas izskaidrots pagaidu regulas 65. apsvērumā, nosaka 29 %.

3.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(43)

CISA apgalvoja, ka vairāki atlasītie Kopienas ražotāji nav iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem, tādēļ zemais sadarbības līmenis mazinās izlases reprezentativitāti. Jānorāda, ka, izņemot pagaidu regulas 66. apsvēruma ii) punktā norādīto uzņēmumu, kas iesniedza tikai daļēju informāciju, visi pārējie izlases uzņēmumi līdz izmeklēšanas nobeiguma posmam sniedza visu pieprasīto informāciju. Pat neņemot vērā vienīgo uzņēmumu, kas sniedza tikai daļēju informāciju, izlases reprezentativitāte jebkurā gadījumā paliktu aptuveni 60 % no visas Kopienas ražošanas apjoma. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(44)

CISA arī apgalvoja, ka pretēji pagaidu regulas 86. apsvērumā apgalvotajam viena no lielākajām Kopienas ražotāju grupām pēc IP beigām ir veikusi būtiskus ieguldījumus, lai palielinātu kodolenerģijas sektoram paredzētu cauruļu ražošanas jaudu. Šo informāciju pārbaudīja un konstatēja, ka iepriekš minētie ieguldījumi tika veikti, lai palielinātu citu ražojumu (nerūsējošā tērauda vai metināto cauruļu un caurulīšu), nevis līdzīgā ražojuma ražošanas jaudu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(45)

CISA un kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pagaidu regulas 87. apsvērumā sniegtā informācija par to, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām atgūstoties no dempinga radītajām sekām, ir nepareiza, jo vismaz trīs Rumānijas uzņēmējsabiedrībām, kuras atbalsta sūdzību, pašām līdz 2006. gada vidum bija piemēroti antidempinga pasākumi. Tomēr apgalvojumi 87. apsvērumā skaidri attiecas uz visu Kopienas ražošanas nozari, nevis uz atsevišķiem uzņēmumiem; tāpēc ir normāli, ka atšķiras atsevišķu uzņēmumu situācija, bet tas neiespaido vispārējo konstatējumu par Kopienas ražošanas nozari. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(46)

Tā kā nav saņemti citi apgalvojumi vai piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 66. līdz 87. apsvērumu.

4.   Secinājums par kaitējumu

(47)

MOFCOM, CISA un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izmeklēšanas perioda beigās Kopienas ražošanas nozare nebija apdraudēta, sevišķi ņemot vērā tās pēdējā laikā gūto lielo peļņu. Iemesli, kāpēc IP beigās Kopienas ražošanas nozari uzskatīja par apdraudētu, ir sīki izklāstīti pagaidu regulas 89. apsvērumā. Tajā atzīts, ka IP laikā nodarītais kaitējums nebija būtisks, tomēr arī paskaidrots, ka, ņemot vērā importa par dempinga cenām lielo daļu Kopienas tirgū, Kopienas ražošanas nozari apdraudētu kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām, ja pašos pamatos mainītos vispārējie tirgus apstākļi. Tāpēc jānorāda, ka saskaņā ar pagaidu regulas 88. apsvērumu Kopienas ražošanas nozare guva daļēju labumu no būtiska patēriņa pieauguma un ka tās tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par piecu procentu punktiem. Turklāt tas, ka ražošanas nozare guva labu peļņu īpaši labvēlīgā periodā, kad bija ļoti liels pieprasījums tirgū, nepavisam nenozīmē, ka ražošanas nozare struktūras ziņā ir ekonomiski un finansiāli stabila, īpaši – ja iepriekšējos periodos šī nozare guva ārkārtīgi zemu peļņu vai pat piedzīvoja zaudējumus. Kā jau minēts pagaidu regulas 86. apsvērumā, iepriekšējais vājais saimnieciskās darbības sniegums, kam par cēloni bija dempings, neļāva saglabāt atbilstīgu ieguldījumu līmeni, lai nodrošinātu Kopienas ražošanas nozares ilgtermiņa darbību šajā ļoti kapitālietilpīgajā ražošanas nozarē. Visbeidzot, IP beigās ES tirgū atkal bija ievērojama importa daļa par ļoti zemām dempinga cenām. Šāds tirgus stāvoklis potenciāli bija ļoti bīstams, jo jau iepriekšējos gados, kad pieprasījums bija normālā līmenī, līdzīgs tirgus stāvoklis (tas izvērtēts Padomes Regulā (EK) Nr. 954/2006 (6) Kopienas ražošanas nozarei radīja nopietnu kaitējumu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(48)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja arī, ka pagaidu regulas 89. apsvērums nepierāda, ka tajā minētās tirgus apstākļu izmaiņas ir “skaidri paredzamas un nenovēršamas”, kā to paredz PTO Antidempinga nolīgums (“ADA”). Tirgus stāvokļa izmaiņas bija paredzamas, jo patēriņš parasti nevar saglabāties ārkārtīgi augstā līmenī ilgu laiku. Izvērtējums pagaidu regulas 90. līdz 126. apsvērumā pierāda izteiktu pasliktināšanos, kas faktiski notika konkrētā laikposmā. Tas, ka ir nepieciešams konkrēts laiks, lai vairāku elementu un rādītāju vērtības no pozitīvām kļūtu par negatīvām, nav pretrunā tam, ka, ņemot vērā pašreizējās tendences, šādas negatīvas sekas jau bija skaidri paredzamas. IP beigās varēja skaidri paredzēt kaitējuma draudus un bija nenovēršama tādu negatīvu tendenču sākšanās, kas nodarītu kaitējumu, jo jau pēdējos IP perioda mēnešos pieprasījums bija samazinājies. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(49)

Tā kā nav saņemti citi apgalvojumi vai piezīmes, apstiprina pagaidu regulas 88. un 89. apsvēruma secinājumu par kaitējumu.

E.   KAITĒJUMA DRAUDI

1.   Kopienas patēriņa iespējamās izmaiņas, imports no attiecīgās valsts un Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pēc izmeklēšanas perioda beigām

1.1.   Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas veiktā analīze

(50)

Kā minēts iepriekš 5. apsvērumā, atlasītajiem Kopienas ražotājiem un sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta papildu anketa, lai iegūtu sīkāku informāciju par izmaiņām tirgū un galveno kaitējuma rādītāju izmaiņām līdz 2009. gada martam. Ir rūpīgi izvērtēti arī jaunākie Eurostat dati par importu. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu, turpmāk sniegti dati par periodu no IP beigām līdz 2009. gada martam (“periods pēc IP”). Minētie dati ir tikai par deviņiem mēnešiem, tāpēc nav norādīts apjoma indekss.

(51)

Pēc IP beigām patēriņš Kopienā sāka būtiski samazināties, turklāt daudz straujāk, nekā norādīts pagaidu regulas 91. apsvērumā. Faktiski periodā no IP beigām līdz 2009. gada martam Kopienas tirgus ir samazinājies jau gandrīz par 30 % (7).

 

2005

2006

2007

IP

Periods pēc IP

Kopienas patēriņš

2 565 285

2 706 560

3 150 729

3 172 866

1 720 968

(52)

Tajā pašā laikā ir būtiski samazinājies arī imports no ĶTR, bet, ņemot vērā vēl straujāko Kopienas patēriņa samazinājumu, minētā importa daļa ir palielinājusies aptuveni līdz 18 %. Ķīnas importa cenu pieaugums atbilda pagaidu regulas 98. apsvērumā minētajam.

ĶTR

2005

2006

2007

IP

Periods pēc IP

Importa apjoms

26 396

136 850

470 413

542 840

306 866

Tirgus daļa

1,0 %

5,1 %

14,9 %

17,1 %

17,8 %

Indekss (2005 = 100)

100

491

1 451

1 663

1 733

Eksporta cena

766,48

699,90

699,10

715,09

966,63

Indekss (2005 = 100)

100

91

91

93

138

(53)

Šajā pašā periodā būtiski samazinājās Kopienas ražošanas nozares saražotais apjoms, tāpēc 2009. gada martā atlasīto uzņēmumu ražošanas jaudu izmantojums noslīdēja līdz 60 %. Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū ievērojami samazinājās atbilstīgi patēriņa samazinājumam Kopienā, tāpēc Kopienas ražošanas nozares produkcijas tirgus daļa palika nemainīga. Pēc tam, kad 2008. gada otrajā pusē cenas bija paaugstinājušās, 2009. gada pirmajā ceturksnī tās pazeminājās, bet tomēr palika augstākas nekā IP laikā.

Atlasītie Kopienas ražotāji

2005

2006

2007

IP

Periods pēc IP

Ražošana

2 022 596

2 197 964

2 213 956

2 158 096

1 477 198

Jauda

2 451 187

2 469 365

2 446 462

2 398 283

1 889 180

Jaudas izmantojums

83 %

89 %

90 %

90 %

78 %

Indekss (2005 = 100)

100

108

110

109

88

Kopienas ražošana

2005

2006

2007

IP

Periods pēc IP

EK pārdošanas apjoms

1 766 197

1 907 126

2 061 033

2 017 525

1 093 175

Tirgus daļa

68,8 %

70,5 %

65,4 %

63,6 %

63,5 %

Indekss (2005 = 100)

100

102

95

92

90

Atlasītie Kopienas ražotāji

2005

2006

2007

IP

Periods pēc IP

EK pārdošanas cena

983

1 047

1 188

1 192

1 415

Indekss (2005 = 100)

100

106

121

121

135

(54)

Visbeidzot, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ir būtiski samazinājusies, turklāt straujāk, nekā norādīts pagaidu regulas 110. apsvērumā – 2009. gada pirmajā ceturksnī tā bija negatīva (– 60,8 %).

Atlasītie Kopienas ražotāji

2005

2006

2007

IP

Periods pēc IP

Rentabilitāte

12,1 %

17,3 %

17,9 %

15,4 %

3,5 %

Indekss (2005 = 100)

100

143

147

127

20

(55)

Nobeigumā jānorāda, ka papildus savāktā informācija, ko pārbaudīja izmeklēšanas nobeiguma stadijā, apstiprina izvērtējumu pagaidu regulas 90. līdz 112. apsvērumā.

1.2.   Personu iesniegtās piezīmes

(56)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kaitējuma izmeklēšanu, pretēji dempinga izmeklēšanai, veica pēc IP beigām, jo analīze tika balstīta arī uz informāciju un datiem par periodu pēc 2008. gada jūnija.

(57)

Vispirms tiek atgādināts, ka pagaidu regulā kaitējuma draudu novērtējums ir veikts, pamatojoties uz IP un attiecīgo periodu. Tomēr, ja gadījumā pastāv kaitējuma draudi, izmeklēšanas periodā konstatētais kaitējums pēc definīcijas nevar būt būtisks, pretējā gadījumā šī izmeklēšana būtu izmeklēšana, kas pamatota uz faktisku, būtisku kaitējumu. Tāpēc, lai gan IP laikā nodarītais kaitējums nebija būtisks, izmeklēšanas iestādei ir jāpārliecinās, vai, ņemot vērā pamatregulas 3. panta 9. punktā minētos apstākļus, var secināt, ka pastāv būtiska kaitējuma draudi. Tāpēc izmeklēšanas iestāde ir tiesīga pārbaudīt, vai notikumi pēc IP beigām patiešām apstiprina iepriekšējā posma konstatējumus par kaitējuma draudiem.

(58)

MOFCOM, CISA un viens Ķīnas ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka pagaidu regulas 91. apsvērumā nav skaidri norādīts izmantotais informācijas avots un ka pagaidu regulas 99., 101. un 108. apsvērumā minēto prognožu un citas Kopienas ražotāju vai sūdzības iesniedzēja iesniegtās informācijas avots nav objektīvs. MOFCOM arī apgalvoja, ka, izmantojot šādu informāciju, izmeklēšanas iestāde neizrādīja “īpašu rūpīgumu”, ko paredz PTO Antidempinga nolīgums kaitējuma draudu izmeklēšanas gadījumos.

(59)

Tiek apstiprināts, ka sīki pierādījumi attiecībā uz dažādajiem pagaidu regulas 91. apsvērumā minētās publiskās informācijas avotiem krietni pirms pagaidu regulas publicēšanas bija pieejami dokumentos, ar kuriem ieinteresētās personas varēja iepazīties. Prognozes un citu Kopienas ražotāju iesniegto informāciju pārbaudīja un ņēma vērā tikai tad, ja to uzskatīja par pietiekami ticamu un precīzu. Fakts, ka iesniegtā informācija ir pārbaudīta, jau bija īpaši norādīts pagaidu regulas 100. apsvērumā, un iepriekš 5. apsvērumā ir norādīts, ka pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikti papildu apmeklējumi pārbaudes nolūkos.

(60)

Tāpēc iepriekš 56. un 58. apsvērumā minētos apgalvojumus noraida.

(61)

CISA apgalvoja, ka, novērtējot Ķīnas importa attīstību pēc IP beigām, bija jāņem vērā nevis faktiskais imports, bet gan saņemto pasūtījumu daudzums, jo faktisko importu parasti veic trīs līdz četrus mēnešus pēc pasūtījuma izdarīšanas. Ņemot vērā šo laika starpību, faktiskais imports jebkuras pieprasījuma izmaiņas EK tirgū atspoguļotu tikai dažus mēnešus vēlāk, un tas izskaidrotu, kāpēc 2008. gada novembrī un decembrī Ķīnas importa līmenis joprojām bija augsts, kaut arī pieprasījums ES tirgū jau bija sācis samazināties. Līdzīgas piezīmes iesniedza arī kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs.

(62)

Faktisko importu parasti uzskata par pamatu, lai novērtētu no attiecīgās valsts importēto apjomu un vidējās importa cenas. Informāciju par saņemtajiem pasūtījumiem var ņemt vērā, lai pamatotu citu informāciju, tomēr tikai retos gadījumos par to var sniegt pietiekami pārbaudāmus pierādījumus. Jebkurā gadījumā, izvērtējot šo apgalvojumu, noskaidroja, ka 2008. gada 3. ceturksnī Kopienas patēriņš jau sāka samazināties. Tādējādi, ja būtu kavēšanās par trīs līdz četriem mēnešiem, šis samazinājums 2008. gada 4. ceturksnī atspoguļotos jau Ķīnas importa apjomā; tas, gluži pretēji, bija salīdzinoši liels. Turklāt, ja ņem vērā iepriekšminēto trīs līdz četru mēnešu kavēšanos, tad iemesls tam, ka 2009. gada pirmajā ceturksnī tik ievērojami samazinājās imports no Ķīnas, varēja būt antidempinga pasākumu paredzēšana, nevis pieprasījuma samazināšanās. Patiesībā aizvien mazāk importētāju varētu būt gribējuši pasūtīt preces, kuras varētu piegādāt laikā, kad, iespējams, jau būtu noteikti antidempinga pasākumi. Tādēļ uzskata, ka izvērtējums, kura pamatā saņemtie pasūtījumi, nevis faktiskais imports izmeklēšanā radītu tikai vēl lielāku neskaidrību, neļauj izdarīt būtiski citādu secinājumu. Tāpēc šai sakarā noraida apgalvojumu, ko izteica CISA.

(63)

MOFCOM, CISA un kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka saskaņā ar vairākiem paziņojumiem presei un/vai vairāku Kopienas ražotāju grupu publicētiem finanšu pārskatiem 2008. gadā to darbības rezultāti bija labi un līdz ar to tas būtu pretrunā kaitējuma draudu konstatējumiem pagaidu regulā, jo īpaši tās 110. apsvērumā.

(64)

Izskatot šo apgalvojumu, konstatēja, ka CISA minētā informācija neattiecās konkrēti uz Eiropas uzņēmumiem, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā. Kā minēts iepriekš 44. apsvērumā, lielās uzņēmumu grupas veido dažādi uzņēmumi, kas bieži vien ražo ļoti atšķirīgus ražojumus. Tāpēc vispārīgā finanšu informācija par kādu uzņēmumu grupu var neatspoguļot ekonomisko situāciju saistībā ar konkrētajiem uzņēmumiem, kuri līdzīgo ražojumu ražo un pārdod Kopienas tirgū. Visbeidzot, tiek norādīts, ka izmeklēšanā izmantotā informācija par uzņēmumiem, kas ražo līdzīgo ražojumu, bija rūpīgi pārbaudīta. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

(65)

Tā kā nav saņemts cits apgalvojums, kas konkrēti attiektos uz pagaidu regulas 90. līdz 112. apsvērumu, apstiprina minētajos apsvērumos izklāstītos konstatējumus.

2.   Kaitējuma draudi

2.1.   Importa par dempinga cenām apjoma izmaiņas

(66)

CISA apgalvoja, ka pagaidu regulas 114. apsvērumā minēto Ķīnas importa apjoma pieaugumu izraisīja pieprasījuma pieaugums ES tirgū. Līdzīgas piezīmes iesniedza arī MOFCOM un kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs. CISA arī noraidīja secinājumu, ka Ķīnas importa attīstību varēja radīt stratēģija iekļūšanai tirgū, un uzsvēra, ka, tā kā ražojumus no Ķīnas eksportēja daudzi Ķīnas ražotāji, nevarēja uzskatīt, ka tie visi izstrādāja saskaņotu stratēģiju.

(67)

Ja Ķīnas importa attīstība patiešām būtu saistīta ar pieprasījuma pieaugumu EK tirgū, kā apgalvoja CISA, šī importa tirgus daļa būtu palikusi ļoti stabila un attiecīgajā periodā nebūtu pieaugusi no 1 % līdz 17 %. Ķīnas importa tirgus daļas būtiskais pieaugums un tā attīstība, kas pilnīgi atšķīrās gan no Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas attīstības, gan no citu importa avotu attīstības, skaidri liecina, ka importa apjomu pieaugumu no Ķīnas radīja citi apstākļi. Šo secinājumu turklāt pamato arī fakts, ka ražojumus no Ķīnas konsekventi importēja par ļoti zemām (un dempinga) cenām, kas paskaidrots pagaidu regulas 63. līdz 65. apsvērumā. Turklāt eksportētājiem nav jāsaskaņo savas stratēģijas, lai rīkotos līdzīgi. Kad kļūst skaidrs, ka tirgū var veiksmīgi iekļūt, piedāvājot kādu noteiktu, ļoti zemu cenu līmeni, iespējams, eksportētāji tieksies piemērot šādu veiksmīgu tirgus stratēģiju bez jebkādas vajadzības to saskaņot. Līdz ar to iepriekš 66. apsvērumā izklāstītos apgalvojumus noraida un apstiprina konstatējumus pagaidu regulas 114. apsvērumā.

(68)

CISA apgalvoja arī, ka pretēji novērtējumam pagaidu regulas 115. un 116. apsvērumā, pēc IP beigām importa apjoms no ĶTR būtiski samazinājās. Kā norādīts iepriekš 52. apsvērumā, patiešām periodā pēc IP importa apjoms no ĶTR būtiski samazinājās. Tomēr pagaidu regulas 116. apsvēruma formulējums skaidri pauž, ka svarīgs ir nevis šāda importa absolūtais apjoms, bet gan tā relatīvā nozīme attiecībā pret patēriņu jeb, citiem vārdiem sakot, tā tirgus daļu Kopienas kopējā tirgū. Iepriekš 52. apsvērumā ir norādīts arī, ka, lai gan imports no Ķīnas samazinājies absolūtā apjomā, no Ķīnas importētā attiecīgā ražojuma tirgus daļa pēc IP beigām nedaudz palielinājās. Tādēļ, ņemot vērā faktu, ka i) novērtējums, kas ir pamatā argumentācijai pagaidu regulas 115. un 116. apsvērumā, tika veikts, balstoties uz jaunāko ticamo informāciju par importu, kas bija pieejama provizorisko konstatējumu izdarīšanas laikā, t. i., datiem par importu 2008. gada novembrī un decembrī, ii) šie dati atbilda Ķīnas importa attīstībai līdz minētajam brīdim un iii) argumentācija bija balstīta uz relatīviem, nevis absolūtiem daudzumiem, secina, ka secinājums pagaidu regulas 115. un 116. apsvērumā nav pretrunā konstatējumiem, kas minēti iepriekš 52. apsvērumā. Pavisam noteikti jāpiemin tas, ka pagaidu regulas 134. apsvērumā minēto iemeslu dēļ varētu uzskatīt, ka pat tad, ja Ķīnas importa apjomi samazinātos proporcionāli vairāk nekā patēriņš, ievērojamie Ķīnas preču apjomi par zemām cenām patēriņa samazināšanās kontekstā ir tādi, kas rada kaitējumu, jo tas izraisīs nozīmīgu lejupēju spiedienu uz vispārējo cenu līmeni tirgū. Katrā ziņā neviens no atsevišķajiem faktoriem, kas minēti pamatregulas 3. panta 9. punktā, nevar būt izšķirīgs, lai lemtu par kaitējuma draudu pastāvēšanu. Drīzāk jāapsver viss faktoru kopums. Tāpēc šo apgalvojumu noraida un apstiprina pagaidu regulas 115. apsvēruma konstatējumus.

2.2.   Brīvā eksportētāja ražošanas jaudas pieejamība

(69)

CISA apgalvoja, ka pagaidu regulas 118. apsvērumā sniegtais izvērtējums bija pamatots ar datiem, kas iegūti no atlasītajiem eksportētājiem, kuri bija uz eksportu visvairāk orientētie uzņēmumi, līdz ar to dati pareizi neatspoguļo kopējo situāciju saistībā ar eksportu no ĶTR. Tā vietā tika apgalvots, ka to ražojumu daļa, kurus no Ķīnas eksportē uz EK, attiecībā pret visu Ķīnas eksporta apjomu, kas norādīts pagaidu regulas 119. apsvērumā, būtu mainījusies 2008. gadā, samazinoties no 15 % līdz 11 %. Visbeidzot, pagaidu regulas 117. līdz 119. apsvēruma izvērtējumā nav ņemta vērā pieprasījuma attīstība Ķīnas vietējā tirgū, kas, kā prognozēts, absorbētu lielu daļu no produkcijas, kas būtu saražota ar esošo jaudas pārpalikumu; šajā ziņā tika minēti vairāki Ķīnas valdības projekti un plāni iekšējā pieprasījuma uzturēšanai. MOFCOM arī apgalvoja, ka pagaidu regulā nebija aplūkota pieprasījuma attīstība Ķīnas vietējā tirgū.

(70)

Pagaidu regulas 118. apsvērumā minētos konstatējumus par atlasītajiem uzņēmumiem skaidri apstiprina pagaidu regulas 119. apsvērumā norādītās vispārējā eksporta datu tendences, kas attiecīgajā laikposmā pat liecināja par pieaugošu tendenci eksportēt uz EK. Saistībā ar augšupejošo eksporta uz EK tendenci, kura it kā mainījusies uz pretējo attiecībā pret kopējo Ķīnas attiecīgā ražojuma eksportu 2008. gadā, CISA nevarēja iesniegt pārliecinošus pierādījumus savam apgalvojumam. Šai sakarā jānorāda, ka Ķīnas statistikas dati skaidri attiecas uz ražojuma klāstu, kas būtiski atšķiras no attiecīgā ražojuma; par to nepārprotami liecina tas, ka eksports uz Eiropu, kā liecina minētā statistika, ir ne vien ievērojami lielāks nekā attiecīgā ražojuma imports, ko reģistrēja Eurostat par attiecīgo ražojumu, bet eksporta attīstībai ir pilnīgi cita tendence. Tāpēc iesniegto pierādījumu nevarēja pieņemt. Attiecībā uz plānotajiem Ķīnas valdības pasākumiem, lai stimulētu vietējo pieprasījumu, iesniegtie pierādījumi nevar mainīt izvērtējumu, jo nav iespējams droši noteikt ietekmi uz pieprasījumu. Turklāt par vairākumu no minētajiem projektiem nav skaidrs, vai tie tiks pabeigti. Visbeidzot, šķiet, daži no CISA minētajiem lielajiem cauruļvadu projektiem ir projekti, kuros izmanto liela izmēra metinātas caurules, nevis bezšuvju caurules, uz kurām attiecas šī procedūra. Tāpēc iepriekš 69. apsvērumā minētos apgalvojumus noraida.

(71)

CISA arī uzskatīja, ka pagaidu regulas 119. apsvērumā norādītais pārprofilēšanas scenārijs ir nepamatots, jo Ķīna eksportētu uz ASV galvenokārt ražojumus (OCTG), kurus EK neimportē lielos daudzumos. CISA arī apgalvoja, ka uz EK eksportēto ražojumu cenas ne vienmēr ir zemākas par ražojumu cenām, kurus eksportē uz citām valstīm, gluži pretēji – EK līdz šim ir bijis pievilcīgs tirgus Ķīnas eksportam. Saistībā ar šo apgalvojumu jānorāda, ka pagaidu regulas 119. apsvērumā veiktais izvērtējums ir pamatots ar statistikas datiem, kuros nebija sīki norādīti konkrēti ražojumu veidi. Jebkurā gadījumā jānorāda, ka attiecīgā ražojuma saražošanai vajadzīgo ražošanas aprīkojumu pārsvarā var izmantot dažādu bezšuvju cauruļu un caurulīšu veidu ražošanai. Tādēļ, pat ja konkrētu cauruļu veidu, piemēram, OCTG, Eiropā neimportē lielos daudzumos, šis fakts nav būtisks, lai izdarītu secinājumu par potenciāli pieejamo brīvo ražošanas jaudu, jo šī cauruļu veida ražošanai izmantoto aprīkojumu var viegli izmantot citu attiecīgā ražojuma veidu ražošanai, kurus EK tirgū importē daudz lielākā apjomā. Tādēļ iepriekš 66. apsvērumā izvirzītos apgalvojumus noraida un apstiprina pagaidu regulas 117. līdz 119. apsvēruma konstatējumus.

2.3.   No ĶTR importēto ražojumu cenas

(72)

CISA apgalvoja, ka pēc IP no Ķīnas importēto ražojumu cenas ir būtiski pieaugušas, turpretī Kopienas ražošanas nozares ražojumu cenām šāda tendence nav bijusi vērojama, tāpēc IP laikā esošais cenu samazinājums pēc IP beigām būtu ievērojami samazināts vai pat novērsts.

(73)

Kā jau norādīts pagaidu regulas 98. un 122. apsvērumā, ir apstiprināts, ka pēc IP no dažādiem avotiem, tostarp no ĶTR, importēto ražojumu cenas būtiski pieauga, tāpat kā Kopienas ražošanas nozares cenas. Ir izvērtēti Kopienas ražošanas nozares ražojumu cenrāži pēc IP beigām un līdzīgo, no ĶTR importēto ražojumu cenas, un ir konstatēts, ka cenu izmaiņas ir bijušas līdzīgas. Tātad nav atrasti pierādījumi pieņēmumam, ka IP laikā konstatētais cenu samazinājums būtu būtiski ierobežots vai pat novērsts. Tāpēc apstiprina konstatējumus pagaidu regulas 120. līdz 123. apsvērumā.

2.4.   Krājumu apjoms

(74)

Tā kā attiecībā uz šo punktu nav saņemtas nekādas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 124. apsvēruma konstatējumus.

2.5.   Pārējie aspekti

(75)

CISA uzskatīja, ka pagaidu regulas 125. apsvērumā minētā Ķīnas valdības iespējamā intervence ir tikai pieņēmums. Tomēr saskaņā ar iepriekš izklāstīto 19. līdz 23. apsvērumu izmeklēšanā ir pierādīts, ka atsevišķais režīms, kas pagaidu posmā bija noteikts vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, vēlāk bija jāatsauc tieši pieaugošās valsts intervences dēļ, ko pēc IP beigām veicināja ekonomikas stāvoklis, kas pasliktinājās. Šis fakts skaidri pierāda pagaidu regulas 125. apsvēruma konstatējumu, un tāpēc šo apgalvojumu noraida.

2.6.   Secinājumi

(76)

Vispirms tiek norādīts, ka konstatējums par kaitējuma draudiem izdarīts, ievērojot, inter alia, visus dažādos pamatregulas 3. panta 5. un 9. punktā minētos faktorus.

(77)

CISA apgalvoja, ka pagaidu regulā izklāstītie konstatējumi neatbilst standartiem, ko PTO paredz šā tipa izmeklēšanai, proti, konstatējumi jāpamato ar pierādījumiem, un tos nedrīkst izdarīt, balstoties uz nepamatotiem pieņēmumiem, varbūtību vai iespējamību, prognozēm un pieņēmumiem jābūt ļoti ticamiem, un jāpārbauda alternatīvi paskaidrojumi, iekams izdarīt secinājumu.

(78)

Pagaidu regulā ir skaidri norādīts, uz kāda pamata ir izdarīti konstatējumi saistībā ar dažādiem izmeklēšanas aspektiem. To pamatoja ar minētajiem pierādījumiem, piemēram, no Eurostat iegūti statistikas dati, uzņēmumu, kas sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija par neatlasītajiem uzņēmumiem, informācija, kas bija iekļauta ieinteresēto personu iesniegumos, un cita informācija, kas izmeklēšanas laikā tika atrasta internetā. Visa šī informācija, ja vien tā nav konfidenciāla, ir pieejama ieinteresētajām personām.

(79)

Pagaidu regulā atsevišķi un detalizēti ir aplūkoti aspekti, kas saistīti ar kaitējuma draudu pārbaudīšanu, izmeklēšanas nobeiguma posmā pēc iespējas pārskatīja un pārbaudīja pagaidu posmā izdarīto pieņēmumu īstenošanās un prognožu piepildīšanās pakāpi, kā noteikts šīs regulas konstatējumos. Atklāja, ka nav faktu, pierādījumu vai norādījumu, kas būtu pretrunā pagaidu regulā ietvertajiem konstatējumiem. Tāpēc pagaidu regulā minētās prognozes un pieņēmumi nebija tikai pieņēmumi vai apgalvojumi, bet gan tika izdarīti, rūpīgi izvērtējot situāciju.

(80)

Iepriekš 78. apsvērumā minētie alternatīvie paskaidrojumi un interpretācijas, ietverot tās, ko ieinteresētās personas minēja informācijā, ko tās iesniedza, izmeklēšanas periodā ir rūpīgi pārbaudītas un aplūkotas šajā regulā, kā arī pagaidu regulā.

(81)

Noslēgumā secina, ka, pārbaudot faktus, kas norisinājās pēc IP beigām, kā arī izvērtējot ieinteresēto personu piezīmes un novērojumus par pagaidu regulu un par galīgo konstatējumu atklāšanu, neatklāja pierādījumus, kas liktu apšaubīt, ka pēc IP beigām pastāvēja būtiska kaitējuma draudi. Tādēļ iepriekš 77. apsvērumā izklāstīto CISA apgalvojumu noraida un ar šo apstiprina konstatējumus, kas minēti pagaidu regulas 126. apsvērumā.

F.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ietekme, ko rada imports par dempinga cenām

(82)

Tā kā nav saņemtas nekādas konkrētas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 128. līdz 135. apsvērumu.

2.   Citu apstākļu ietekme

a)   Kopienas ražošanas nozares veiktais imports un eksports

(83)

CISA apgalvoja, ka fakts, ka Kopienas ražošanas nozare importēja attiecīgos ražojumus no ĶTR un citām valstīm, pierādīja, ka tas nespēja apmierināt Kopienas tirgū esošo pieprasījumu. Tas tādēļ, ka Kopienas ražotāji nebija ieguldījuši, lai attīstītu jaunu ražošanas jaudu, un koncentrējās lielākoties uz tirgus segmentiem, kuri ir vērtīgāki. Šajā ziņā jāatceras, ka pagaidu regulas 136. apsvērumā bija paskaidrots, ka saskaņā ar aplēsēm šāda importa apjoms bija mazāks nekā 2 % no ĶTR importa kopapjoma, un netika pierādīts, ka šis apjoms bija lielāks.

(84)

CISA arī apšaubīja, tieši kādēļ pagaidu regulas 138. apsvērumā minētajai uzņēmumu grupai bija jāveic minētais imports. Šis jautājums tika rūpīgāk pārbaudīts un apstiprināts, ka rentabilitātes dēļ konkrētus ražojuma veidus ražoja citi šīs grupas uzņēmumi, kas neatrodas Eiropā. Kā jau minēts pagaidu regulas 138. apsvērumā, tomēr pārbaudīja, vai šāds imports nav noticis par pārmērīgi zemām cenām salīdzinājumā ar tā paša veida ražojumu cenām Kopienā.

(85)

Visbeidzot, CISA norādīja uz šķietamu pretrunu starp salīdzinoši pozitīvo Kopienas ražošanas nozares novērtējumu saistībā ar tās eksporta pārdevumiem nākotnē un vispārējo ekonomikas attīstību trešo valstu tirgos, kur prognozē kritumu. Šajā ziņā jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības izvērtējums nekādi neietekmē secinājumus saistībā ar kaitējumu vai kaitējuma draudiem, jo tie skar tikai un vienīgi Kopienas ražošanas nozares darbību saistībā ar līdzīgo ražojumu EK tirgū. Ja daži Kopienas ražotāji optimistiski raugās uz savu eksporta darbību, tā iemesls var būt tikai tas, ka viņi ir pārlieku augstu novērtējuši savus prognozētos vispārējos saimnieciskos rādītājus, bet ne savus darbības rezultātus vietējā tirgū, kas tiek vērtēti atsevišķi.

(86)

Tādēļ iepriekš 83. līdz 85. apsvērumā izklāstītos apgalvojumus noraida un ar šo apstiprina pagaidu regulas 136. līdz 141. apsvēruma konstatējumus.

b)   Imports no trešām valstīm

(87)

Turklāt CISA apgalvoja, ka nepietiek pārbaudīt vidējo cenu ražojumiem, kurus importē no ārpuskopienas valstīm, bet precīzi jāņem vērā arī šo ražojumu veids. Ir apstiprināts, ka visos gadījumos, kad importētāji sniedza pietiekami sīku informāciju par cenām, tika veikts rūpīgs izvērtējums. Diemžēl tirdzniecības statistika nav pietiekami detalizēta un, ņemot vērā importētāju salīdzinoši nelielo sadarbību šajā izmeklēšanā, nebija daudz detalizētas informācijas par cenām katram atsevišķam ražojumam, ko importē no citām valstīm. Tomēr neviena persona nesniedza pamatotu informāciju, lai varētu izdarīt citādu secinājumu, kas atšķirtos no pagaidu regulas 142. līdz 145. apsvērumā minētā secinājuma, tāpēc ar šo apstiprina konstatējumus minētajos pagaidu regulas apsvērumos.

c)   Pārējo Kopienas ražotāju radītā konkurence

(88)

Tā kā attiecībā uz šo punktu nav saņemtas nekādas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 146. apsvērumu.

d)   Ražošanas izmaksas/izejvielu izmaksas

(89)

CISA apgalvoja, ka, lai censtos nepaaugstināt ražošanas izmaksas, Kopienas ražošanas nozarē ir mainīts ražojumu sortiments, koncentrējot jaudu uz tiem ražojuma veidiem, kuru pārdošanas cena ir augstāka. Tas pierādot, ka Kopienas ražošanas nozarei bija pietiekami daudz līdzekļu, lai atspoguļotu izmaksu sadārdzinājumu, paaugstinot pārdošanas cenas, pretēji tam, kas minēts pagaidu regulas 149. apsvērumā.

(90)

Nav šaubu, ka Kopienas ražošanas nozare laika gaitā ir centusies maksimāli palielināt peļņu, atspoguļojot izmaksu palielinājumu, ceļot pārdošanas cenas. Tomēr tas nav bezgalīgs process un pienāk brīdis, kad, ņemot vērā tirgū esošo konkurenci, šādas korekcijas vairs nebūs iespējamas. Tirgū, kur līdzīgas preces tirgo par ievērojami zemākām cenām, mazinās iespēja šādā veidā paaugstināt cenas un attiecīgi pieaug šo zemo cenu preču tirgus daļa. Tāpēc CISA piezīmes nav pretrunā konstatējumiem pagaidu regulas 147. līdz 149. apsvērumā, kurus tādēļ ar šo apstiprina.

e)   Bezšuvju cauruļu un caurulīšu Kopienas tirgus sarukšana ekonomikas lejupslīdes dēļ

(91)

MOFCOM, CISA un kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ekonomikas lejupslīde ir cēlonis Kopienas ražošanas nozares saimnieciskajām grūtībām, tāpēc neesot cēloņsakarības starp importu no Ķīnas un jebkādu iespējamu kaitējumu vai kaitējuma draudiem. Šajā ziņā jānorāda, ka CISA pati atzina, ka tirgus patēriņš, kas dominēja no 2005. gada līdz IP, sasniedza ārkārtēju līmeni un ka pieprasījuma kritums, kas notika pēc IP, lielā mērā varētu būt skaidrojams ar to, ka šā ražojuma tirgus normalizējās. Tāpēc nav skaidrs, vai globālo ekonomikas lejupslīdi var uzskatīt par kaitējuma cēloni, jo pieejamie dati uzrāda tikai EK tirgus patēriņa līmeni periodā pēc IP tādā līmenī, ko jau iepriekš uzskatīja par normālu. Tas arī liecinātu par to, ka Kopienas ražošanas nozarei kaitējums netika nodarīts, pateicoties ārkārtējam Kopienas patēriņa līmenim attiecīgajā periodā, lai gan Ķīnas imports par dempinga cenām bija pārņēmis ievērojamu tirgus daļu un ievērojami samazināja cenas. Katrā ziņā pagaidu regulas 150. apsvērums neizslēdz iespēju, ka ekonomikas lejupslīde var būt ietekmējusi stāvokli, kas nodara kaitējumu, Kopienas ražošanas nozarē pēc IP beigām. Tomēr nevar apgalvot, ka vispārējā ekonomiskā lejupslīde vien būtu negatīvi iespaidojusi Kopienas ražošanas nozari un ka to nekādi neietekmēja imports par dempinga cenām, kaut gan ir skaidrs, ka tam bija ievērojama tirgus daļa un tas ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas. Tāpēc noraida apgalvojumu, ka ekonomikas lejupslīde ir pārtraukusi pagaidu regulas 128. līdz 135. apsvērumā minēto cēloņsakarību, turpretī jautājums par to, ka jaunie ekonomikas apstākļi salīdzinājumā ar apstākļiem IP laikā var ietekmēt pasākumu līmeņa noteikšanu, ir aplūkots turpmāk 104. apsvērumā.

(92)

Tāpēc apgalvojumus noraidīja, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 150. apsvērumu.

f)   Citi apstākļi

(93)

CISA piezīmēja, daži Kopienas ražotāji ir noslēguši pamatlīgumus ar klientiem par fiksētām cenām, līdz ar to šiem klientiem cenas nemainījās. Tajā pašā laikā viņi līdzīgu vienošanos par fiksētu cenu noslēdza arī ar dzelzsrūdas un citu galveno izejvielu piegādātājiem, līdz ar to viņi nevarēja gūt peļņu no ļoti straujā šo izejvielu izmaksu krituma uzreiz pēc IP beigām.

(94)

Pirmkārt, tiek atzīmēts, ka ar klientiem tika noslēgts tikai neliels skaits fiksētu cenu vienošanos, un, ņemot vērā aptvertos periodus, nevar uzskatīt, ka tām bija būtiskas sekas. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka arī Kopienas ražotāju ražojumu cenas ir būtiski palielinājušās. Saistībā ar fiksētu cenu vienošanos par galvenajām izejvielām šķiet, ka tā ir visā pasaulē plaši izplatīta prakse, kas tādējādi Kopienas ražotājiem nerada nedz priekšrocības, nedz arī ir tiem neizdevīga, salīdzinot ar jebkuru citu līdzīgā ražojuma ražotāju pasaules tirgū. Tādēļ to arī nevar uzskatīt par cēloņsakarības pārtraukšanas iemeslu. Tāpēc iepriekš 93. apsvērumā minētos apgalvojumus noraida.

3.   Secinājums par cēloņsakarību

(95)

Tā kā nav saņemtas nekādas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 151. līdz 153. apsvērumu.

G.   KOPIENAS INTERESES

1.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(96)

Sūdzības iesniedzējs, kā arī vairāki Kopienas ražotāji vairākkārt norādīja, ka, ņemot vērā kaitējumu, ko radīja dempings, antidempinga pasākumi bija būtiski viņu saimnieciskās darbības turpināšanai ilgtermiņā. Tā kā nav saņemtas nekādas papildu piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 155. apsvērumu.

2.   Pārējo Kopienas ražotāju intereses

(97)

Tā kā attiecībā uz šo jautājumu nav saņemtas nekādas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 156. apsvērumu.

3.   Nesaistīto importētāju intereses Kopienā

(98)

Kāds attiecīgā ražojuma lietotājs, kas ir arī importētājs, norādīja, ka viņa importētā ražojuma KN kodi nebija minēti paziņojumā par procedūras sākšanu un to, ka izmeklēšana attiecas arī uz šiem ražojuma veidiem, viņš uzzināja tikai pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Viņš apgalvoja, ka šā iemesla dēļ viņam bija jāmaksā neparedzēti antidempinga maksājumi. Šo importētāju informēja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu ir skaidri aprakstīts ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, un ka tur bija minēti KN kodi tikai informatīvos nolūkos. Pareiza attiecīgā ražojuma muitas klasifikācija patiešām ir viens no aspektiem, kas tiek izmeklēts, un tāpēc ir ļoti iespējams, ka pagaidu regulā minētie KN kodi zināmā mērā atšķiras no tiem kodiem, kas norādīti paziņojumā par procedūras sākšanu.

(99)

Tā kā attiecībā uz šo jautājumu nav saņemtas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 157. apsvērumu.

4.   Lietotāju intereses

(100)

Šīs regulas 98. apsvērumā iepriekšminētais lietotājs apgalvoja arī, ka gadījumā, ja attiecīgajam ražojumam tiktu piemēroti galīgi pasākumi, tas viņa uzņēmumam radītu nopietnas problēmas saistībā ar piegādi, ņemot vērā faktu, ka EK ražotāji šo preci piegādā nelabprāt. Šo apgalvojumu izskatīja un secināja, ka problēmas, kas šai personai radās ar ražojuma iegūšanu no Kopienas ražotājiem, attiecās uz iepriekšēju laikposmu, kad ļoti lielā tirgus pieprasījuma dēļ daži Kopienas ražotāji neuzskatīja, ka ir ekonomiski izdevīgi piegādāt nelielu šā ražojuma daudzumu. Tomēr laikā, kad pieprasījums tirgū ir normāls, šim ierobežojumam vairs nevajadzētu pastāvēt, jo īpaši tāpēc, ka, nosakot pasākumus, pārējie šo pašu ražojumu veidu lietotāji vai importētāji var palielināt Kopienā pieprasījumu pēc šiem ražojumiem. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem un uz faktu, ka attiecīgais izmantojums atspoguļo tikai ļoti nelielu daļu no kopējā šā ražojuma patēriņa, secina, ka attiecīgā ražojuma piegādes avotu pieejamībai nevajadzētu būt problēmai.

(101)

Kāds cits lietotājs, kurš līdzīgo ražojumu iepērk tikai no Kopienas ražošanas nozares, vairākkārt pauda savu atbalstu pasākumu piemērošanai. Pārējie lietotāji neiesniedza nekādas piezīmes par provizoriskajiem konstatējumiem. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 158. apsvērumu.

5.   Secinājums par Kopienas interesēm

(102)

Tā kā nav saņemtas konkrētas piezīmes, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 159. apsvērumu.

H.   GALĪGIE PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(103)

Sūdzības iesniedzējs un vairāki Kopienas ražošanas nozares ražotāji apgalvoja, ka 3 % peļņas norma, ko provizoriski izmanto kaitējuma novēršanas līmeņa aplēsēm saskaņā ar pagaidu regulas 161. līdz 163. apsvērumu, ir pārāk maza, ņemot vērā, ka šī ir kapitālietilpīga nozare ar augstām nemainīgajām izmaksām un ka vidējā peļņas norma Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā bija krietni lielāka par 3 %.

(104)

Tiek atzīts, ka līdzīgajam ražojumam ir vajadzīga ļoti kapitāla ietilpīga ražošana. Tomēr uzskata, ka pašreizējā tirgus situācija nav tāda, lai varētu skaidri novērtēt ražošanas jaudu izmantošanas pakāpi tuvākajā laikā, un jo īpaši tajos gados, kad būs spēkā antidempinga pasākumi, un tas var iespaidot tās peļņas normas noteikšanu, kas normālos apstākļos būtu jāsasniedz konkrētajā tirgū, kur nav dempinga. Šajos apstākļos un ņemot vērā faktu, ka Kopienas ražošanas nozarei vienmēr ir iespēja pieprasīt pārskatīt šos pasākumus, ja apstākļi mainās, secināja, ka ir jāsaglabā mērenā 3 % peļņas norma, ko saistībā ar šo pašu ražojumu noteica pagaidu posmā un iepriekšējā izmeklēšanā. Tomēr tiek atzīmēts, ka gadījumā, ja tirgus apstākļi būtiski mainītos, šo 3 % peļņas normu, iespējams, vajadzēs pārskatīt.

(105)

Izdarot nelielu korekciju, kas minēta iepriekš 41. apsvērumā, piemēroja pagaidu regulas 164. un 165. apsvērumā norādīto kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanas metodoloģiju. Kaitējuma novēršanas līmeni valsts mērogā aprēķināja kā vidējo svērto kaitējuma apmēru, kas konstatēts reprezentatīvākajiem ražojuma veidiem, kurus pārdod ražotājs eksportētājs, kam nav piešķirts AR.

(106)

Šādi noteiktais kaitējuma apmērs bija mazāks nekā noteiktā dempinga starpība.

2.   Galīgie pasākumi

(107)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu uzskata, ka jānosaka galīgs antidempinga maksājums ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam kā mazākā starpība (starp konstatēto dempingu un kaitējumu) saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas visos gadījumos ir kaitējuma apmērs.

(108)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, šādiem jābūt galīgajiem maksājumiem:

Ražotājs eksportētājs

Antidempinga maksājums

Shandong Luxing Steel Pipe Co., Ltd

17,7 %

Pārējie uzņēmumi, kas sadarbojās

27,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

39,2 %

(109)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā norādītas atsevišķiem uzņēmumiem, noteica, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ir ražojuši minētie uzņēmumi, tātad konkrētās minētās juridiskās personas. Tiem importētajiem ražojumiem, kurus ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav īpaši norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot vienības, kas saistītas ar šiem īpaši norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un tiem piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(110)

Visi pieprasījumi par atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes piemērošanu (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšana) nekavējoties jāadresē Komisijai (8), sniedzot visu attiecīgo informāciju, īpaši par visām tām pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta apgrozījumu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Tad vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(111)

Visām ieinteresētajām personām paziņoja par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija nodoms ieteikt galīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Tām noteica termiņu, kurā pēc minētās atklāšanas iesniedzami paskaidrojumi. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā un vajadzības gadījumā atbilstīgi grozīja konstatējumus.

(112)

Lai nodrošinātu vienādu attieksmi gan pret jaunajiem eksportētājiem, gan šīs regulas pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija atlasīti, jāparedz, ka vidējo svērto maksājumu, kas noteikts iepriekšminētajiem uzņēmumiem, piemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kas citādi būtu tiesīgi prasīt jaunu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Ja ir piemērota izlases metode, 11. panta 4. punkts nav spēkā.

3.   Saistības

(113)

Kad atklāja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt galīga antidempinga maksājuma piemērošanu, vairāki ĶTR ražotāji eksportētāji, kas nebija atlasīti, pauda gatavību piedāvāt cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Tomēr, lai gan guva paskaidrojumu par visiem nepieciešamajiem apstākļiem, netika iesniegts oficiāls cenu saistību piedāvājums tam paredzētajā termiņā, kas noteikts pamatregulas 8. panta 2. punktā, nedz tika pieprasīts šā termiņa pagarinājums. Tāpēc šajā izmeklēšanā nav nepieciešams turpmāk aplūkot cenu saistību jautājumu.

I.   PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGA IEKASĒŠANA

(114)

Tā kā izmeklēšanā konstatēja, ka IP beigās kaitējuma draudi bija nenovēršami, kā norādīts pagaidu regulas 126. apsvērumā, ņemot vērā konstatējumus šīs regulas 50. līdz 55. apsvērumā, kas apstiprina vairāku kaitējuma rādītāju negatīvu attīstību pēc IP, un konstatēto dempinga starpību, secina, ka šis kaitējums būtu ticis nodarīts, ja nebūtu noteikti pagaidu pasākumi. Tāpēc uzskata par nepieciešamu galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kas noteikts pagaidu regulā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgu antidempinga maksājumu to dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 atbilstīgi Starptautiskā Metināšanas institūta (IIW) formulai un ķīmiskajām analīzēm (9) un kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 23 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 20, ex 7304 31 80, ex 7304 39 10, ex 7304 39 52, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 81, ex 7304 51 89, ex 7304 59 10, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (10) (Taric kodi 7304191020, 7304193020, 7304230020, 7304291020, 7304293020, 7304312020, 7304318030, 7304391010, 7304395220, 7304395830, 7304399230, 7304399320, 7304518120, 7304518930, 7304591010, 7304599230 un 7304599320), un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2.   Šāda ir galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama to ražojumu neto cenai pirms nodokļu samaksas, ietverot piegādi līdz Kopienas robežai, kuri aprakstīti 1. punktā un kurus ražo turpmāk norādītie uzņēmumi:

Uzņēmums

Antidempinga maksājums (%)

Taric papildkods

Shandong Luxing Steel Pipe Co., Ltd, Qingzhou pilsēta, ĶTR

17,7

A949

Pārējie pielikumā minētie uzņēmumi, kas sadarbojās

27,2

A950

Visi pārējie uzņēmumi

39,2

A999

3.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja vien nav noteikts citādi.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 289/2009 par konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, galīgi iekasē pagaidu maksājuma apmērā.

3. pants

Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

tas izmeklēšanas periodā (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam) neeksportēja uz Kopienu 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju Ķīnas Tautas Republikā, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi,

tas ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu pēc izmeklēšanas perioda, uz kuru pamatojas šie pasākumi, vai ka tas ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu ražojumu daudzumu,

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriežoties ar Padomdevēju komiteju, ar vienkāršu balsu vairākumu var grozīt 1. panta 2. punktu, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstā, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un kuriem tādējādi piemēro vidējo svērto maksājuma likmi 27,2 % apmērā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. OLOFSSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV C 174, 9.7.2008., 7. lpp.

(3)  OV L 94, 8.4.2009., 48. lpp.

(4)  OEV nosaka saskaņā ar tehnisko ziņojumu, 1967, IIW doc. IX-555-67, kuru publicējis Starptautiskais Metināšanas institūts (IIW).

(5)  Kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1031/2008 (2008. gada 19. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 291, 31.10.2008., 1. lpp.). Ietvertos ražojumus nosaka, kopā skatot 1. panta 1. punktā un atbilstīgajos KN kodos sniegto ražojuma aprakstu.

(6)  OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp.

(7)  Pamatojoties uz mēneša vidējo apjomu salīdzinājumu.

(8)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office N105 04/092, 1049 Brussels, BELGIUM.

(9)  OEV nosaka saskaņā ar tehnisko ziņojumu, 1967, IIW doc. IX-555-67, kuru publicējis Starptautiskais Metināšanas institūts (IIW).

(10)  Kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1031/2008 (2008. gada 19. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 291, 31.10.2008., 1. lpp.). Ietvertos ražojumus nosaka, kopā skatot 1. panta 1. punktā un atbilstīgajos KN kodos sniegto ražojuma aprakstu.


PIELIKUMS

Ražotāji, kas sadarbojās un kas minēti 1. panta 2. punktā ar Taric papildkodu A950

Uzņēmuma nosaukums

Pilsēta

Handan Precise Seamless Steel Pipes Co., Ltd

Handan

Hengyang Valin MPM Co., Ltd

Hengyang

Hengyang Valin Steel Tube Co., Ltd

Hengyang

Hubei Xinyegang Steel Co., Ltd

Huangshi

Jiangsu Huacheng Industry Group Co., Ltd

Zhangjiagang

Jiangyin City Seamless Steel Tube Factory

Jiangyin

Jiangyin Metal Tube Making Factory

Jiangyin

Pangang Group Chengdu Iron & Steel Co., Ltd

Chengdu

Shenyang Xinda Co., Ltd

Shenyang

Suzhou Seamless Steel Tube Works

Suzhou

Tianjin Pipe (Group) Corporation (TPCO)

Tianjin

Wuxi Dexin Steel Tube Co., Ltd

Wuxi

Wuxi Dongwu Pipe Industry Co., Ltd

Wuxi

Wuxi Seamless Oil Pipe Co., Ltd

Wuxi

Zhangjiagang City Yiyang Pipe Producing Co., Ltd

Zhangjiagang

Zhangjiagang Yichen Steel Tube Co., Ltd

Zhangjiagang


6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/36


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 927/2009

(2009. gada 5. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 6. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 5. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

32,3

ZZ

32,3

0707 00 05

TR

114,4

ZZ

114,4

0709 90 70

TR

109,3

ZZ

109,3

0805 50 10

AR

71,1

CL

103,4

TR

84,6

UY

88,0

ZA

70,3

ZZ

83,5

0806 10 10

BR

235,1

EG

159,5

TR

94,4

US

152,0

ZZ

160,3

0808 10 80

BR

63,5

CL

85,7

NZ

44,5

US

80,9

ZA

66,2

ZZ

68,2

0808 20 50

AR

82,8

CN

51,8

TR

97,2

ZA

79,8

ZZ

77,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 928/2009

(2009. gada 5. oktobris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./2010. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 918/2009 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 6. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 5. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 259, 2.10.2009., 3. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 6. oktobra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

39,12

0,00

1701 11 90 (1)

39,12

3,17

1701 12 10 (1)

39,12

0,00

1701 12 90 (1)

39,12

2,87

1701 91 00 (2)

40,52

5,31

1701 99 10 (2)

40,52

2,18

1701 99 90 (2)

40,52

2,18

1702 90 95 (3)

0,41

0,27


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


DIREKTĪVAS

6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/40


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/107/EK

(2009. gada 16. septembris),

ar ko attiecībā uz dažu termiņu pagarināšanu groza Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Direktīvas 98/8/EK (3) 16. panta 1. punkts nosaka desmit gadu pārejas laiku, kurš sākas 2000. gada 14. maijā, dienā, kad stājās spēkā direktīva, un kura laikā dalībvalstis var piemērot savus valsts tiesību aktus un praksi attiecībā uz biocīdo produktu laišanu tirgū un, jo īpaši, atļaut tādu biocīdo produktu tirdzniecību, kuri satur aktīvās vielas, kas vēl nav iekļautas direktīvas atļauto vielu sarakstā, t. i., tās I, IA vai IB pielikumā.

(2)

Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā paredzēta desmit gadu darba programma, kas arī sākas 2000. gada 14. maijā, kuras laikā jāveic sistemātiskas pārbaudes par visām to biocīdo produktu sastāvā esošajām aktīvajām vielām, kas bija pieejami tirgū pirms šā datuma, un, ja tās atzīst par pieņemamām no cilvēka un dzīvnieku veselības un vides viedokļa, tās jāiekļauj minētās direktīvas atļauto vielu sarakstā.

(3)

Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts un 2. punkta c) apakšpunkta i) punkts nodrošina visai minētās direktīvas piemērošanai iesniegtajai informācijai aizsardzību desmit gadu laikposmā, arī sākot ar 2000. gada 14. maiju, ja vien kādā dalībvalstī nav noteikts īsāks aizsardzības laikposms, un tādā gadījumā šajā valstī piemēros šo īsāko aizsardzības laikposmu. Šī aizsardzība attiecas tikai uz informāciju, kas sniegta tā saukto “esošo”, t. i., aktīvo, vielu, kuras izmanto produktos, kas tika laisti tirgū pirms Direktīvas 98/8/EK stāšanās spēkā, iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK atļauto vielu sarakstā.

(4)

Kad esošā aktīvā viela ir novērtēta un iekļauta Direktīvas 98/8/EK atļauto vielu sarakstā, tās tirgus ir uzskatāms par saskaņotu, un pārejas noteikumus par aktīvo vielu saturošu produktu laišanu tirgū aizstāj ar minētās direktīvas noteikumiem.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktu Komisija iesniegusi ziņojumu par desmit gadu rīcības programmas rezultātiem divus gadus pirms tās pabeigšanas. Pamatojoties uz ziņojuma atzinumiem, ir paredzams, ka pārskatīšana ievērojamam skaitam aktīvo vielu nebūs pabeigta līdz 2010. gada 14. maijam. Turklāt arī attiecībā uz tām aktīvajām vielām, par kuru iekļaušanu Direktīvas 98/8/EK atļauto vielu sarakstā lēmumu pieņems līdz 2010. gada 14. maijam, dalībvalstīm vajadzīgs laiks attiecīgo tiesību aktu transponēšanai un attiecīgo produktu atļauju piešķiršanai, atcelšanai vai grozīšanai tā, lai tās atbilstu saskaņotajiem Direktīvas 98/8/EK noteikumiem. Pastāv nopietns risks, ka pārejas laika beigās 2010. gada 14. maijā valstu tiesību akti vairs nebūs piemērojami, bet attiecīgie saskaņotie noteikumi vēl nebūs pieņemti. Tāpēc, lai pabeigtu visu novērtēšanai iesniegto aktīvo vielu pārskatīšanu, ir vajadzīgs desmit gadu rīcības programmas izpildes termiņa pagarinājums.

(6)

Turklāt ir nepieciešams, lai pārskatīšanas programmas beigu termiņš sakristu ar pārejas laika beigām tā, lai valstu sistēmas vai prakse regulētu biocīdo produktu laišanu tirgū līdz brīdim, kad tās varēs aizstāt ar saskaņotajiem noteikumiem.

(7)

Turklāt konsekvences labad un lai nodrošinātu datu aizsardzību laikā, kad dažas aktīvās vielas vēl novērtē, visu Direktīvas 98/8/EK mērķiem iesniegto datu aizsardzības termiņš būtu jāpagarina tā, lai tas sakristu ar pārskatīšanas programmas izpildes termiņa beigām.

(8)

Ierosinātais pārskatīšanas programmas izpildes termiņa pagarinājums var nebūt pietiekams vairāku aktīvo vielu novērtēšanas pabeigšanai. Tomēr pagarinājums uz ievērojami ilgāku laiku varētu mazināt centienus pabeigt novērtēšanu savlaicīgi. Pārskatīšanas programmas izpildes termiņa un attiecīgo pārejas laiku pagarinājums jebkurai no atlikušajām aktīvajām vielām pēc 2014. gada 14. maija būtu jānosaka ne ilgāks par diviem gadiem, un tam būtu jānotiek tikai tad, ja ir skaidras norādes, ka ierosinātais tiesību akts, ar ko aizstāj Direktīvu 98/8/EK, nestāsies spēkā pirms 2014. gada 14. maija.

(9)

Pasākumi, kas nepieciešami Direktīvas 98/8/EK īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(10)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pagarināt pārskatīšanas laikposmu un attiecīgo pārejas laiku par visām atlikušajām aktīvajām vielām līdz diviem gadiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 98/8/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(11)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi

Direktīvu 98/8/EK groza šādi.

1.

Direktīvas 12. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“i)

līdz 2014. gada 14. maijam jebkuru informāciju, kas iesniegta saistībā ar šo direktīvu, izņemot, ja šādu informāciju aizsargā jau esošie valstu noteikumi par biocīdajiem produktiem. Šādos gadījumos informāciju šajā dalībvalstī turpina aizsargāt līdz jebkura valstu tiesību aktos paredzētā atlikušā datu aizsardzības termiņa beigām, bet ne ilgāk par 2014. gada 14. maiju vai attiecīgā gadījumā – ne ilgāk par datumu, līdz kuram 16. panta 1. punktā minētais pārejas laiks ir pagarināts saskaņā ar 16. panta 2. punktu;”;

b)

panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“i)

līdz 2014. gada 14. maijam jebkuru informāciju, kas iesniegta saistībā ar šo direktīvu, izņemot gadījumu, ja šādu informāciju aizsargā jau esošie valstu noteikumi par biocīdajiem produktiem, kad šādus datus šajā dalībvalstī turpina aizsargāt līdz jebkura atlikušā valstu tiesību aktos paredzētā datu aizsardzības termiņa beigām, bet ne ilgāk par 2014. gada 14. maiju vai attiecīgā gadījumā – ne ilgāk par datumu, līdz kuram 16. panta 1. punktā minētais pārejas laiks ir pagarināts saskaņā ar 16. panta 2. punktu;”.

2.

Direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, 5. panta 1. punkta, 8. panta 2. punkta un 8. panta 4. punkta un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, līdz 2014. gada 14. maijam dalībvalsts var turpināt piemērot tās esošo sistēmu vai praksi biocīdo produktu laišanai tirgū. Ja lēmumā iekļaut aktīvo vielu I vai IA pielikumā noteikts vēlāks datums par 2014. gada 14. maiju, lai nodrošinātu atbilstību 16. panta 3. punktam, šo atkāpi turpina piemērot produktiem, tostarp šai aktīvajai vielai, līdz lēmumā noteiktajam datumam. Dalībvalsts var, jo īpaši saskaņā ar valsts noteikumiem, atļaut savā teritorijā laist tirgū biocīdo produktu, kas satur I vai I A pielikumā neminēto aktīvo vielu šim produkta tipam. Šādas aktīvās vielas jālaiž tirgū 34. panta 1. punktā minētajā datumā kā biocīdā produkta aktīvās vielas citiem nolūkiem nekā tie, kas noteikti 2. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā.”;

b)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“2.   Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija uzsāk sistemātiskās pārbaudes 14 gadu programmu visām aktīvajām vielām, kas jau laistas tirgū 34. panta 1. punktā minētajā datumā kā biocīdo produktu aktīvās vielas citiem mērķiem, nekā tie, kas noteikti 2. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā. Noteikumos paredz programmas izveidošanu un īstenošanu, ietverot dažādu aktīvo vielu novērtēšanas prioritāšu noteikšanu un grafiku. Šos noteikumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ne vēlāk kā divus gadus pirms darba programmas pabeigšanas Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas sasniegumiem. Atkarībā no ziņojuma secinājumiem var nolemt pagarināt 1. punktā minēto pārejas laiku un programmas 14 gadu laikposmu ne vairāk kā par diviem gadiem. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

ii)

punkta otrajā daļā vārdus “Desmit gadu laikā” aizstāj ar vārdiem “Četrpadsmit gadu laikā”.

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2010. gada 14. maijam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalsts nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  OV C 182, 4.8.2009., 75. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/43


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 24. septembris),

ar ko pagarina termiņu to pasākumu piemērošanai, kas paredzēti Lēmumā 2007/641/EK par apspriežu pabeigšanu ar Fidži Salu Republiku saskaņā ar ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu un Attīstības sadarbības instrumenta 37. pantu

(2009/735/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā ĀKK–EK partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) (turpmāk “ĀKK–EK partnerattiecību nolīgums”), un jo īpaši tā 96. pantu,

ņemot vērā Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, lai īstenotu ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (3), un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (4) (turpmāk “Attīstības sadarbības instruments”), un jo īpaši tās 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Nav ievēroti ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma 9. pantā minētie svarīgākie elementi.

(2)

Nav ievērotas Attīstības sadarbības instrumenta 3. pantā minētās vērtības.

(3)

Saskaņā ar ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu un Attīstības sadarbības instrumenta 37. pantu 2007. gada 18. aprīlī sākās oficiālas apspriedes ar ĀKK valstīm un Fidži Salu Republiku, kuru laikā Fidži iestādes pieņēma īpašas apņemšanās, lai novērstu Eiropas Savienības norādītās problēmas un īstenotu šīs apņemšanās.

(4)

Ir veikti daži būtiski pasākumi, kas skar dažas 3. apsvērumā minētās apņemšanās. Tomēr vēl ne tikai ir jāīsteno nozīmīgas apņemšanās attiecībā uz ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma svarīgākajiem elementiem un Attīstības sadarbības instrumentu, bet pēdējā laikā ir bijuši arī nozīmīgi regresīvi notikumi vairāku galveno apņemšanos sakarā, piemēram, Konstitūcijas atcelšana un turpmāka būtiska vilcināšanās organizēt vēlēšanas.

(5)

Lēmums 2007/641/EK (5) zaudē spēku 2009. gada 1. oktobrī.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2007/641/EK spēkā esamības termiņu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Lēmumu 2007/641/EK groza šādi:

1)

lēmuma 3. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šis lēmums ir spēkā līdz 2010. gada 31. martam. Šo lēmumu regulāri pārskata vismaz reizi sešos mēnešos un nekavējoties, ja jauni notikumi Fidži Salu Republikā vai jaunas oficiālas apspriedes ar ĀKK valstīm un Fidži Salu Republiku rada īpašas apņemšanās, kas ir iemesls tā pārskatīšanai.”;

2)

pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 24. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. OLOFSSON


(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.

(3)  OV L 317, 15.12.2000., 376. lpp.

(4)  OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(5)  OV L 260, 5.10.2007., 15. lpp.


PIELIKUMS

Viņa Ekselencei Ratu Epeli Nailatikau

Fidži Salu Republikas prezidenta amata izpildītājam

Suva

Fidži Salu Republika

Ekselence!

Eiropas Savienība piešķir lielu nozīmi ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma (turpmāk “Kotonū nolīgums”) 9. panta un Attīstības sadarbības instrumenta 3. panta noteikumiem. ĀKK–EK partnerattiecības ir balstītas uz cilvēktiesību, demokrātijas principu ievērošanu un tiesiskumu, kas ir Kotonū nolīguma svarīgākie elementi un ir mūsu attiecību pamatā.

Eiropas Savienības Padome 2006. gada 11. decembrī nosodīja militāro apvērsumu Fidži.

Pamatojoties uz Kotonū nolīguma 96. pantu un ņemot vērā to, ka 2006. gada 5. decembra militārais apvērsums ir minētā nolīguma 9. pantā uzskaitīto svarīgāko elementu neievērošana, Eiropas Savienība (turpmāk “ES”) aicināja Fidži uz apspriedēm, lai, kā paredzēts nolīgumā, rūpīgi izanalizētu situāciju un nepieciešamības gadījumā veiktu pasākumus tās labošanai.

Minēto apspriežu oficiālā daļa sākās Briselē 2007. gada 18. aprīlī. ES bija gandarīta, ka tajā laikā pagaidu valdība apstiprināja vairākas galvenās apņemšanās attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, demokrātijas principu ievērošanu un tiesiskumu, kā tas atzīmēts turpmāk, un ierosināja pozitīvus pasākumus attiecībā uz to īstenošanu.

Diemžēl kopš tā laika ir bijuši vairāki regresīvi notikumi, jo īpaši 2009. gada aprīlī, kas nozīmē, ka Fidži tādējādi nav izpildījusi vairākas apņemšanās. Tas īpaši attiecas uz Konstitūcijas atcelšanu, ļoti lielo kavēšanos ar parlamenta vēlēšanu organizēšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem. Lai gan apņemšanos īstenošana ir ievērojami aizkavējusies, šo apņemšanos lielākā daļa ir ārkārtīgi svarīgas Fidži pašreizējā situācijā un tāpēc pievienotas šai vēstulei. Tā kā Fidži ir nolēmusi nepildīt vairākas galvenās apņemšanās, tā ir zaudējusi attīstības līdzekļus.

Tomēr partnerattiecību garā, kas ir Kotonū nolīguma stūrakmens, ES pauž savu gatavību sākt jaunas oficiālas apspriedes, tiklīdz ir pamatotas izredzes šādu apspriežu pozitīvam noslēgumam. Pagaidu premjerministrs nesen ir iesniedzis reformu un vēlēšanu plānu. ES ir gatava sākt dialogu par šo plānu un apsvērt, vai tas var kalpot par pamatu jaunām apspriedēm. Tādējādi ES ir nolēmusi pagarināt esošos atbilstīgos pasākumus pret Fidži, lai radītu iespējas jaunām apspriedēm. Lai gan daži no atbilstīgajiem pasākumiem tagad ir novecojuši, ir secināts, ka tā vietā, lai atjauninātu tos vienpusēji, ES dod priekšroku papildus izpētīt iespējas jaunām apspriedēm ar Fidži. Rezultātā ir īpaši svarīgi, lai pagaidu valdība apņemas īstenot noteicošo vietējo politisko dialogu un nodrošināt elastību attiecībā uz gaidāmā plāna termiņu. Lai gan ES savā nostājā vadās un vienmēr vadīsies pēc pārskatītā Kotonū nolīguma svarīgākajiem elementiem un tā pamatprincipiem, īpaši attiecībā uz dialoga nozīmīgo lomu un savstarpēju saistību izpildi, tiek uzsvērts, ka no ES puses nav iepriekšēju secinājumu par turpmāko apspriežu iznākumu.

Ja jauno apspriežu rezultāts ir būtiskas Fidži apņemšanās, ES apņemas veikt šo atbilstīgo pasākumu drīzu, pozitīvu pārskatīšanu. Un otrādi, ja situācija Fidži neuzlabojas, tad Fidži arī turpmāk zaudēs attīstības līdzekļus.

ES aicina Fidži līdz jauno apspriežu sākšanai turpināt uzlaboto politisko dialogu un padarīt to intensīvāku.

Atbilstīgie pasākumi ir šādi:

var turpināt humāno palīdzību, kā arī tiešu atbalstu pilsoniskai sabiedrībai,

var turpināt notiekošos un/vai gatavotos sadarbības pasākumus, jo īpaši saskaņā ar 8. un 9. Eiropas Attīstības fondu (turpmāk “EAF”),

var veikt 9. EAF termiņa beigu pārbaudi,

var īstenot sadarbības pasākumus, kas palīdzētu atjaunot demokrātiju un uzlabot pārvaldību, izņemot ļoti ārkārtējos apstākļos,

var veikt 2006. gadā paredzēto cukura reformas papildu pasākumu īstenošanu. Finansēšanas nolīgumu Fidži tehniskā līmenī parakstīja 2007. gada 19. jūnijā. Tiek atzīmēts, ka finansēšanas nolīgumā ietverta atlikšanas klauzula,

pagaidu valdības 2007. gada 19. jūnijā pieņemtais Klusā okeāna salu foruma neatkarīgo vēlēšanu ekspertu 7. jūnija ziņojums ir saskaņā ar apņemšanos Nr. 1, par kuru 2007. gada 18. aprīlī vienojās pagaidu valdība un ES. Rezultātā var notikt daudzgadu indikatīvās programmas sagatavošana un iespējamā parakstīšana 2008.–2010. gadā paredzētiem cukura reformas papildu pasākumiem,

10. EAF paredzētā Valsts stratēģijas dokumenta un Valsts indikatīvās programmas noformēšana, parakstīšana tehniskajā līmenī un īstenošana ar indikatīvu finanšu dotāciju, kā arī motivēšanas finansējuma iespējamā piešķiršana līdz 25 % apjomā no šīs summas būs atkarīga no tā, kā tiks īstenotas apņemšanās attiecībā uz cilvēktiesībām un tiesiskumu; īpaši svarīgi ir tas, vai pagaidu valdība atbalsta Konstitūciju, vai tiek pilnībā ievērota tiesu iestāžu neatkarība un vai pēc iespējas drīz atceļ Valsts ārkārtējā stāvokļa noteikumus, ko atkārtoti ieviesa 2007. gada 6. septembrī; vai visi iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi tiek izmeklēti vai izskatīti atbilstīgi Fidži tiesību aktos noteiktajām dažādajām procedūrām un tajos paredzētajās instancēs un pagaidu valdība dara visu iespējamo, lai novērstu drošības aģentūru paziņojumus iebiedēšanas nolūkā,

piešķīrums cukura nozarei 2007. gadā būs nulle,

piešķīrums cukura nozarei 2008. gadā kļūs pieejams atkarībā no pierādījumiem par vēlēšanu ticamu un savlaicīgu sagatavošanu, ievērojot pieņemtās apņemšanās; īpaši attiecībā uz tautas skaitīšanu, vēlēšanu iecirkņu atkārtotu noteikšanu un vēlēšanu reformu saskaņā ar Konstitūciju; ir svarīgi, lai tiktu veikti pasākumi, kas nodrošina vēlēšanu biroja funkcionēšanu, tostarp vēlēšanu uzrauga iecelšana līdz 2007. gada 30. septembrim saskaņā ar Konstitūciju,

piešķīrums cukura nozarei 2009. gadā kļūs pieejams atkarībā no likumīgas valdības izveides,

piešķīrums 2010. gadā būs atkarīgs no progresa, kas panākts, īstenojot piešķīrumu cukura nozarei 2009. gadā un turpinot demokrātijas procesu,

iespējams apsvērt papildu atbalstu galveno apņemšanos sagatavošanai un īstenošanai, jo īpaši lai atbalstītu vēlēšanu sagatavošanu un/vai norisi, un šāds papildu atbalsts varētu pārsniegt šajā vēstulē aprakstīto,

netiek ietekmēta reģionāla sadarbība un Fidži dalība tajā,

sadarbība ar Eiropas Investīciju banku un Uzņēmuma attīstības centru var turpināties atkarībā no apņemšanos savlaicīgas izpildes.

Īstenojot turpmākos pasākumus attiecībā uz apņemšanos, ņems vērā apņemšanās par uzraudzību ar regulāru dialogu, sadarbību ar misijām un ziņojumu sniegšanu, kā minēts pielikumā.

Turklāt ES sagaida, ka, īstenojot Ievērojamu cilvēku grupas ieteikumus, kuriem foruma ārlietu ministri piekrituši savā sanāksmē Vanuatu 2007. gada 16. martā, Fidži pilnībā sadarbosies ar Klusā okeāna salu forumu.

Eiropas Savienība turpinās cieši sekot situācijai Fidži. Saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu ar Fidži notiks uzlabots politiskais dialogs, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, demokrātijas atjaunošanu un tiesiskuma ievērošanu, līdz abas puses secinās, ka uzlabotais dialogs ir kalpojis šim mērķim.

Ja pagaidu valdības apņemšanos īstenošana palēninās, tiek pārtraukta vai apdraudēta, ES saglabā tiesības pielāgot atbilstīgos pasākumus.

ES uzsver, ka Fidži privilēģijas sadarbībā ar ES ir atkarīgas no Kotonū nolīguma svarīgāko elementu un Attīstības sadarbības instrumentā minēto vērtību ievērošanas. Lai pārliecinātu ES, ka pagaidu valdība ir pilnībā gatava īstenot apņemšanās, ir svarīgi panākt drīzu un būtisku progresu pieņemto apņemšanos izpildē.

Ar cieņu,

Briselē,

Komisijas vārdā

Padomes vārdā

Pielikuma pielikums

AR FIDŽI SALU REPUBLIKU PIEŅEMTĀS APŅEMŠANĀS

A.   Demokrātijas principu ievērošana

Apņemšanās Nr. 1

Brīvas un taisnīgas parlamenta vēlēšanas notiek 24 mēnešos pēc 2007. gada 1. marta atbilstīgi konstatējumiem novērtējumā, kas ir jāveic neatkarīgiem revidentiem, kurus iecēlis Klusā okeāna salu foruma sekretariāts. Vēlēšanu sagatavošana un norise tiek kopīgi uzraudzīta, pielāgota un pārskatīta pēc nepieciešamības, pamatojoties uz savstarpēji pieņemtiem kritērijiem. Tas jo īpaši nozīmē, ka:

līdz 2007. gada 30. jūnijam pagaidu valdība pieņems grafiku, kurā norādīti datumi dažādo pasākumu pabeigšanai, kuri ir jāveic, lai sagatavotos jaunajām parlamenta vēlēšanām,

grafikā nosaka tautas skaitīšanas laiku, vēlēšanu iecirkņu atkārtotu noteikšanu un vēlēšanu reformu,

vēlēšanu iecirkņu noteikšanu un vēlēšanu reformu veic saskaņā ar Konstitūciju,

tiks veikti pasākumi, lai nodrošinātu vēlēšanu biroja funkcionēšanu, tostarp vēlēšanu uzrauga iecelšanu līdz 2007. gada 30. septembrim saskaņā ar Konstitūciju,

viceprezidenta iecelšanu veic saskaņā ar Konstitūciju.

Apņemšanās Nr. 2

Pagaidu valdība, pieņemot galvenās likumdošanas, finanšu un citas politikas iniciatīvas un izmaiņas, ņem vērā apspriedes ar pilsonisko sabiedrību un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

B.   Tiesiskums

Apņemšanās Nr. 1

Pagaidu valdība dara visu iespējamo, lai novērstu drošības aģentūru paziņojumus iebiedēšanas nolūkā.

Apņemšanās Nr. 2

Pagaidu valdība atbalsta 1997. gada Konstitūciju un garantē konstitucionālu iestāžu, piemēram, Fidži Cilvēktiesību komisijas, Valsts dienesta komisijas un Konstitucionālo iestāžu komisijas, normālu un neatkarīgu funkcionēšanu. Tiks saglabāta Lielās virsaišu padomes būtiska neatkarība un funkcionēšana.

Apņemšanās Nr. 3

Tiek pilnībā ievērota tiesu iestāžu neatkarība, tās var brīvi darboties, un visas attiecīgās personas ievēro to nolēmumus, jo īpaši:

pagaidu valdība apņemas līdz 2007. gada 15. jūlijam iecelt tribunālu saskaņā ar Konstitūcijas 138. panta 3. punktu,

tiesnešu iecelšanu un/vai atlaišanu turpmāk veic, stingri ievērojot konstitucionālus noteikumus un procedūras noteikumus,

karaspēks, policija un pagaidu valdība neiejaucas tiesu darbībā, tostarp pilnībā respektē juridiskās profesijas.

Apņemšanās Nr. 4

Visi kriminālprocesi saistībā ar korupciju notiek ar atbilstīgu tiesas kanālu starpniecību, un jebkuras citas iestādes, kuras var izveidot, lai izmeklētu iespējamus korupcijas gadījumus, darbosies saskaņā ar Konstitūciju.

C.   Cilvēktiesības un pamatbrīvības

Apņemšanās Nr. 1

Pagaidu valdība veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu visu iespējamo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanu vai izskatīšanu atbilstīgi Fidži tiesību aktos noteiktajām dažādajām procedūrām un tajos paredzētajās instancēs.

Apņemšanās Nr. 2

Ja nepastāvēs draudi valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai, pagaidu valdība plāno 2007. gada maijā atcelt Valsts ārkārtējā stāvokļa noteikumus.

Apņemšanās Nr. 3

Pagaidu valdība ir apņēmusies nodrošināt, lai Fidži Cilvēktiesību komisija funkcionētu pilnīgi neatkarīgi un saskaņā ar Konstitūciju.

Apņemšanās Nr. 4

Tiek pilnībā ievērota izpausmes brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība visos tās veidos, kā paredzēts Konstitūcijā.

D.   Turpmākie pasākumi attiecībā uz apņemšanos

Apņemšanās Nr. 1

Pagaidu valdība apņemas uzturēt regulāru dialogu, lai varētu pārbaudīt panākto progresu, un nodrošina ES un EK iestādēm/pārstāvjiem pilnīgu piekļuvi informācijai par visiem jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām, demokrātijas un tiesiskuma atjaunošanu Fidži miermīlīgā ceļā.

Apņemšanās Nr. 2

Pagaidu valdība pilnībā sadarbojas ar ES un EK iespējamām misijām progresa novērtēšanai un uzraudzībai.

Apņemšanās Nr. 3

Pagaidu valdība, sākot no 2007. gada 30. jūnija, reizi trijos mēnešos nosūta progresa ziņojumus par Kotonū nolīguma svarīgākajiem elementiem un apņemšanos.

Tiek atzīmēts, ka atsevišķus jautājumus var efektīvi risināt tikai ar pragmatisku pieeju, kas atzīst faktisko situāciju un ir vērsta uz nākotni.


Komisija

6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/50


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 5. oktobris),

ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz inter alia Brazīlijas izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importu

(2009/736/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. un 9. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 287/2009 (2) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importam Kopienā.

(2)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšanas Komisija turpināja izmeklēšanu attiecībā uz dempingu, kaitējumu un Kopienas interesēm. Izmeklēšanā tika apstiprināti pagaidu konstatējumi par kaitējumu radošu dempingu saistībā ar minēto importu.

(3)

Izmeklēšanas galīgie konstatējumi un secinājumi ir izklāstīti Padomes 2009. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 925/2009, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importam noteikto pagaidu maksājumu (3).

B.   SAISTĪBAS

(4)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšanas vienīgais ražotājs eksportētājs Brazīlijā, kas sadarbojās, proti, Companhia Brasileira de Aluminio (CBA), piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Minētajā saistību piedāvājumā CBA ierosināja pārdot attiecīgo ražojumu par tādu cenu vai lielāku cenu, kas novērš izmeklēšanā konstatētā dempinga kaitīgo ietekmi. CBA ir piedāvājis vienu minimālo importa cenu (“MIC”) visiem dažādajiem ražojuma veidiem, lai ierobežotu pasākumu apiešanas risku.

(5)

Piedāvājumā ierosināja indeksēt MIC, jo attiecīgā ražojuma cena ir tieši saistīta ar svarīgākās izejvielas, proti, primārā alumīnija, cenu, kas ir starptautiski tirgota izejviela; tās atsauces cenu nosaka Londonas Metālu biržā (London Metal Exchange (LME)).

(6)

Uzņēmuma MIC piedāvājums balstījās uz cenu, kas nerada kaitējumu un ko aprēķināja izmeklēšanas periodam, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(7)

CBA saistību piedāvājumā ietvēra arī nosacījumu, ka CBA veiks visus pārdevumus tieši pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā un ka CBA netirgos ražojumus, kas nav iekļauti saistību piedāvājumā, klientiem, kas iegādājas ražojumus, uz kuriem attiecas saistības.

(8)

Turklāt CBA apņēmās regulāri sniegt Komisijai sīku informāciju par uzņēmuma eksportu uz Kopienu, tādējādi Komisija varēs efektīvi uzraudzīt saistību izpildi.

C.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES UN SAISTĪBU PIEŅEMŠANA

(9)

Kopienas ražošanas nozare norādīja, ka Brazīlijas uzņēmuma saistības varētu būt pieņemamas, ievērojot zināmus nosacījumus, tostarp nosakot mākslīgo USD/EUR maiņas kursu un kvantitatīvo ierobežojumu. Abi minētie argumenti attiecībā uz Brazīlijas uzņēmuma saistībām ir noraidāmi turpmāk minēto iemeslu dēļ. Attiecībā uz argumentu, ka būtu jāizmanto mākslīgais maiņas kurss, jāatzīmē, ka LME cena tiks konvertēta no USD uz EUR, izmantojot publicēto mēneša vidējo maiņas kursu, tādējādi EUR summu ietekmē maiņas kursa svārstības, kas ir uzņēmuma risks. Attiecībā uz otro argumentu Komisija neuzskata, ka kvantitatīvs ierobežojums šajā gadījumā ir svarīgs, ņemot vērā, ka attiecīgā ražojuma tirgū Eiropas Kopienā ir liela konkurence un ka izmeklēšanā nav sniegti vai konstatēti pierādījumi, kas apliecinātu šāda elementa vajadzību. Citas piezīmes par attiecīgo saistību piedāvājumu netika sniegtas.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minēto, CBA piedāvātās saistības ir pieņemamas.

(11)

Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt to, kā uzņēmums ievēro saistības, kad attiecīgajam muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka i) ir iesniegts saistību rēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 925/2009 II pielikumā; ii) importētos ražojumus ir ražojis, nosūtījis un par tiem izrakstījis rēķinu minētais uzņēmums pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā; un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja šāds rēķins netiek iesniegts vai tas neatbilst muitā uzrādītajiem ražojumiem, ir jāmaksā antidempinga maksājuma attiecīgā likme.

(12)

Lai nodrošinātu saistību ievērošanu, importētājiem ar minēto Padomes regulu ir darīts zināms, ka minētajā regulā paredzēto nosacījumu neizpilde vai tas, ka Komisija atsauc saistību pieņemšanu, var radīt muitas parādu par attiecīgajiem darījumiem.

(13)

Saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā vai tad, ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu automātiski piemēro pamatregulas 9. panta 4. punktā noteikto antidempinga maksājumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo pieņem saistības, ko turpmāk minētais ražotājs eksportētājs piedāvājis saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importu Kopienā.

Valsts

Uzņēmums

Taric papildu kods

Brazīlija

Companhia Brasileira de Aluminio

A947

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 5. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Catherine ASHTON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 94, 8.4.2009., 17. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.


6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/52


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 5. oktobris),

ar ko izbeidz pārbaudes procedūru attiecībā uz pasākumiem, kurus noteikusi Urugvajas Austrumu Republika un kuri ietekmē viskija importu un pārdošanu Urugvajā

(2009/737/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRAS PRIEKŠVĒSTURE

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3286/94 (turpmāk – “regula”) 4. pantu 2004. gada 2. septembrīSWA (Skotu viskija asociācija (the Scotch Whisky Association)) to savu dalībnieku vārdā, kas pārstāv skotu viskija ražošanas nozari, iesniedza sūdzību.

(2)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dažādie šķēršļi tirdzniecībā regulas 2. panta 1. punkta nozīmē traucē Kopienai pārdot skotu viskiju Urugvajas Austrumu Republikā. Visi sūdzībā minētie tirdzniecības šķēršļi bija tieši saistīti ar IMESI (Impuesto Especifico Interno) akcīzes nodokļiem Urugvajā, un tie bija:

a)

viskijs, kas nogatavots trīs vai vairākus gadus, ir izslēgts no zemāko nodokļu kategorijas;

b)

IMESI sistēmas nepietiekama pārskatāmība un prognozējamība;

c)

prasība uzlīmēt nodokļu markas importētajam viskijam;

d)

prasība samaksāt importa nodokļus avansā.

(3)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka minētā prakse negatīvi ietekmēja tirdzniecību regulas 2. panta 4. punkta nozīmē.

(4)

Tādēļ, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, kura izveidota ar regulu, Komisija nolēma, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato pārbaudes procedūras sākšanu, lai izvērtētu attiecīgos juridiskos un faktu jautājumus. Tādējādi 2004. gada 23. oktobrī tika sākta pārbaudes procedūra (2).

B.   PĀRBAUDES PROCEDŪRAS KONSTATĒJUMI

(5)

Izmeklēšanas procedūras laikā Urugvajas iestādes pauda gatavību izzināt iespējas rast abpusēji pieņemamu risinājumu. Komisijas dienesti piekrita apspriesties par iespējamajiem līdzekļiem sūdzībā izvirzīto jautājumu risināšanai. Apspriedes gaitā Urugvajas iestādes ierosināja šādus lietas risinājuma elementus:

a)

attiecībā uz Urugvajas iestāžu pirmo praksi, saskaņā ar kuru viskijs, kas ir nogatavots trīs vai vairākus gadus, ir izslēgts no zemāko nodokļu kategorijas (un ES noteikumi paredz, ka viskijs ir jānogatavo vismaz trīs gadus), Urugvaja ierosināja no 2005. gada 1. jūlija atcelt minēto prasību;

b)

attiecībā uz diskriminējošo prasību uzlīmēt nodokļu markas uz importētajām viskija pudelēm Urugvaja apņēmās līdz 2005. gada 30. jūnijam grozīt attiecīgos noteikumus un piemērot tos 90 dienu termiņā;

c)

treškārt, SWA arī apgalvoja, ka Urugvajas valsts nodokļu režīms alkoholisko dzērienu jomā ir pretrunā VVTT, jo tas netiek pārvaldīts vienoti, objektīvi un taisnīgi. Urugvajas iestādes ierosināja sekmēt pārmaiņas IMESI akcīzes nodokļa struktūrā, lai “tas atbilstu starptautiski visplašāk atzītajām nodokļu sistēmām” līdz 2006. gadam;

d)

attiecībā uz ceturto aspektu, proti, prasību importa nodokli 80 % apmērā no preču muitas vērtības samaksāt avansā, tika panākta vienošanās, ka Urugvaja var saglabāt IMESI nodokļa avansa maksājumu sistēmu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem.

C.   NOTIKUMU GAITA PĒC IZMEKLĒŠANAS BEIGĀM

(6)

Pirmie divi Urugvajas iestāžu paredzētie pasākumi tika īstenoti saskaņotajā termiņā, savukārt izmaiņas IMESI struktūrā tika aizkavētas līdz 2007. gadam, kad Urugvaja ar 2007. gada 27. decembra Dekrētu Nr. 520/2007 ieviesa jaunus tiesību aktus par akcīzes nodokļiem.

(7)

Komisija 2008. gada sākumā pieprasīja Urugvajai vairākus skaidrojumus attiecībā uz konkrētā valsts nodokļa struktūras pārskatīšanu; tos sniedza 2009. gada maijā. Urugvajas iestāžu sniegtie skaidrojumi apstiprināja, ka Urugvajas sistēma darbojas saskaņā ar attiecīgajām PTO saistībām un Urugvajas apņemšanos strīda izšķiršanas procesā.

D.   SECINĀJUMS UN IETEIKUMI

(8)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, tiek uzskatīts, ka ar pārbaudes procedūru panākta apmierinoša situācija, ciktāl tā saistīta ar šķēršļiem tirdzniecībā, par ko bija SWA iesniegtā sūdzība. Tādēļ saskaņā ar regulas 11. panta 1. punktu pārbaudes procedūra ir jāizbeidz.

(9)

Par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem apspriedās ar Padomdevēju komiteju,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo izbeidz pārbaudes procedūru attiecībā uz pasākumiem, kurus noteikusi Urugvajas Austrumu Republika un kuri ietekmē viskija importu un pārdošanu Urugvajā.

Briselē, 2009. gada 5. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Catherine ASHTON


(1)  OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp.

(2)  OV C 261, 23.10.2004., 3. lpp.


6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/54


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 5. oktobris),

ar kuru atceļ Direktīvu 2009/124/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par arsēna, teobromīna, Datura sp., Ricinus communis L., Croton tiglium L. un Abrus precatorius L. maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7705)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/738/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (1), un jo īpaši tā 5.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (2) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2002/32/EK 8. pants nosaka, ka pasākumi, ar kuriem pielāgo minētās direktīvas I pielikumu, ir paredzēti tam, lai grozītu minētās direktīvas nebūtiskos elementus, tāpēc tie jāpieņem saskaņā ar tās 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

(2)

Lēmuma 1999/468/EK 5.a pants nosaka, ka veicamo pasākumu projekts jāiesniedz izskatīšanai Eiropas Parlamentā un Padomē un ka izskatīšanas periods ir trīs mēneši no pasākumu projekta iesniegšanas dienas.

(3)

Projekts Komisijas direktīvai, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par arsēna, teobromīna, Datura sp., Ricinus communis L., Croton tiglium L. un Abrus precatorius L. maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem, 2009. gada 28. jūlijā tika iesniegts izskatīšanai Eiropas Parlamentā un Padomē.

(4)

Komisijas 2009. gada 25. septembra Direktīva 2009/124/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par arsēna, teobromīna, Datura sp., Ricinus communis L., Croton tiglium L. un Abrus precatorius L. maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem (3), kļūdas dēļ tika pieņemta pirms izskatīšanas perioda beigām.

(5)

Tāpēc ir nekavējoties jāatceļ Direktīva 2009/124/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīva 2009/124/EK ir atcelta.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 5. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(2)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(3)  OV L 254, 26.9.2009., 100. lpp.