ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.259.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 259

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 2. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 917/2009 (2009. gada 1. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 918/2009 (2009. gada 1. oktobris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 919/2009 (2009. gada 1. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 915/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

5

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/100/EK (2009. gada 16. septembris) par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu ( 1 )

8

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/109/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK, 78/855/EEK un 82/891/EEK un Direktīvu 2005/56/EK attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos

14

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/730/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 2. jūlijs) par valsts atbalstu C 11/2007, ko īstenojusi Itālija uzņēmumam Ottana Energia S.r.l. (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 3117)  ( 1 )

22

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

2.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 917/2009

(2009. gada 1. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 2. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 1. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

29,8

ZZ

29,8

0707 00 05

TR

114,4

ZZ

114,4

0709 90 70

TR

110,2

ZZ

110,2

0805 50 10

AR

96,7

CL

103,4

TR

77,4

UY

88,0

ZA

75,0

ZZ

88,1

0806 10 10

BR

195,6

EG

159,5

TR

92,9

US

152,0

ZZ

150,0

0808 10 80

CL

85,7

NZ

67,1

US

83,8

ZA

74,1

ZZ

77,7

0808 20 50

AR

82,8

CN

62,5

TR

99,5

ZA

74,6

ZZ

79,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


2.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 918/2009

(2009. gada 1. oktobris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./2010. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./2010. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 2. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 1. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 2. oktobra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

39,12

0,00

1701 11 90 (1)

39,12

3,17

1701 12 10 (1)

39,12

0,00

1701 12 90 (1)

39,12

2,87

1701 91 00 (2)

42,17

4,82

1701 99 10 (2)

42,17

1,69

1701 99 90 (2)

42,17

1,69

1702 90 95 (3)

0,42

0,27


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


2.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 919/2009

(2009. gada 1. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 915/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 915/2009 (3) noteica no 2009. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)

Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 euro tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 915/2009.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 915/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 915/2009 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 2. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 1. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3)  OV L 258, 1.10.2009., 6. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2009. gada 2. oktobra

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

17,20

vidēji augsta kvalitāte

27,20

zema kvalitāte

47,20

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

74,12

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

32,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

32,00

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

74,12


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

30.9.2009

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

137,25

88,56

FOB cena, ASV

115,58

105,58

85,58

58,97

Piemaksa par Persijas līča reģionu

18,38

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

10,11

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

17,59 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

24,24 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


DIREKTĪVAS

2.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/8


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/100/EK

(2009. gada 16. septembris)

par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu

(kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 76/135/EEK (1976. gada 20. janvāris) par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (3) ir būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt minētās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Lai uzlabotu iekšzemes kuģošanas drošību Kopienā, būtu lietderīgi panākt iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu.

(3)

Ir jānosaka, kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem dalībvalstis drīkst aizturēt caurbraucošu kuģi.

(4)

Ir nepieciešams, lai šīs direktīvas noteikumi būtu piemērojami attiecībā uz kuģiem, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (5).

(5)

Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Saskaņā ar Direktīvas 2006/87/EK 21. pantu šī direktīva attiecas uz kuģiem, kurus izmanto preču pārvadāšanai, kuru pilnā kravnesība ir divdesmit tonnas vai vairāk, ja:

a)

to garums ir mazāks par 20 metriem; vai

b)

to garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir mazāks par 100 m3.

Šī direktīva neierobežo noteikumus, kas paredzēti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos un Nolīgumā par bīstamo kravu pārvadājumiem pa Reinu (ADNR).

2. pants

1.   Dalībvalstis, ciktāl vajadzīgs, nosaka visas vajadzīgās procedūras kuģošanas licenču izsniegšanai.

Tomēr dalībvalsts var atbrīvot no šīs direktīvas prasībām kuģus, kas neizbrauc ārpus tās teritorijā esošiem iekšējiem ūdensceļiem.

2.   Kuģošanas licenci izsniedz tā dalībvalsts, kurā kuģis ir reģistrēts vai kurā atrodas tā piederības osta vai dalībvalsts, kurā atrodas kuģa īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta. Ikviena dalībvalsts var lūgt citu dalībvalsti izsniegt kuģošanas licences kuģiem, ko izmanto pēdējās valstspiederīgie. Dalībvalstis var deleģēt savas pilnvaras apstiprinātām iestādēm.

3.   Kuģošanas licenci sagatavo vienā no Eiropas Savienības institūciju oficiālajām valodām; tajās norāda vismaz to informāciju un lieto to numerāciju, kas noteikta I pielikumā.

3. pants

1.   Ievērojot 3. līdz 6. punktu, dalībvalsts atzīst par derīgām kuģošanai pa tās ūdensceļiem tādas kuģošanas licences, ko izsniegusi cita dalībvalsts saskaņā ar 2. pantu, tāpat kā tā atzīst pašu izsniegtās licences.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja licence ir izsniegta vai pēdējo reizi pagarināta ne vairāk kā pirms pieciem gadiem un ja tās derīguma termiņš nav beidzies.

Apliecību, ko izsniedz, ievērojot Reinas Kuģu inspekcijas noteikumus, visu tās spēkā esamības laiku uzskata par pierādījumu 3. un 5. punkta izpratnē.

3.   Dalībvalstis var prasīt atbilstību tehniskajiem raksturojumiem, kas noteikti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos. Tās var prasīt 2. punkta otrajā daļā minēto apliecību, lai šo atbilstību pierādītu.

4.   Dalībvalstis var prasīt, lai kuģi, kas ved bīstamas kravas, kā definēts ADNR, atbilstu minētajā nolīgumā noteiktajām prasībām. Lai to pierādītu, tās var prasīt, lai tiktu uzrādīta minētajā nolīgumā paredzētā atļauja.

5.   Kuģiem, kas atbilst Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos noteiktajām prasībām, ļauj braukt pa Kopienas iekšējiem ūdensceļiem. Atbilstību šīm prasībām var pierādīt, uzrādot 2. punkta otrajā daļā minēto apliecību.

Īpašus nosacījumus bīstamo kravu pārvadājumiem uzskata par izpildītiem visos Kopienas ūdensceļos, ja kuģi atbilst ADNR prasībām. Attiecīgus pierādījumus var sniegt, uzrādot 4. punktā minēto atļauju.

6.   Dalībvalstis attiecībā uz jūras kuģniecības līnijām var prasīt tādu papildu nosacījumu izpildi, kas līdzvērtīgi prasībām pret pašu kuģiem. Dalībvalstis informē Komisiju par savām jūras kuģniecības līnijām, kuru sarakstu Komisija sastāda, pamatojoties uz informāciju, ko tai iesniegušas dalībvalstis.

4. pants

1.   Dalībvalsts var anulēt tās izsniegtu kuģošanas licenci.

2.   Ja pārbaudes laikā atklājas, ka caurbraucoša kuģa stāvoklis nepārprotami apdraud apkārtni, dalībvalsts var aizturēt šo kuģi līdz bojājumu novēršanai. Minētā dalībvalsts var šādi rīkoties arī tad, ja pārbaudes laikā atklājas, ka kuģis vai tā aprīkojums neatbilst prasībām, kas izklāstītas kuģošanas licencē vai, attiecīgā gadījumā, citos 3. pantā minētajos dokumentos.

3.   Dalībvalsts, kas aizturējusi kuģi vai devusi norādi par savu nodomu šādi rīkoties bojājumu nenovēršanas gadījumā, informē par pieņemtā vai sagaidāmā lēmuma iemesliem tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā izsniegta kuģošanas licence vai citi 3. pantā minētie dokumenti.

4.   Visos lēmumos par kuģu aizturēšanu, ko pieņem, ievērojot šīs direktīvas īstenošanai pieņemtos pasākumus, sīki izklāsta iemeslus, ar kuriem šie lēmumi ir pamatoti. Lēmumu paziņo attiecīgajai pusei, to vienlaikus informējot par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā var izmantot saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

5. pants

Direktīvu 76/135/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikuma A daļā minēto direktīvu, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  OV C 204, 9.8.2008., 47. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 21, 29.1.1976., 10. lpp.

(4)  Sk. II pielikuma A daļu.

(5)  OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

LICENCĒS OBLIGĀTI IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

(minēta 2. panta 3. punktā)

Informāciju iedala trīs kategorijās:

I.

:

Obligātā informācija

:

bez īpaša apzīmējuma

II.

:

Informācija, kuras nepieciešamība ir atkarīga no gadījuma

:

(×)

III.

:

Noderīga, bet ne obligāta informācija

:

(+)

1.

Tās iestādes vai apstiprinātās iestādes nosaukums, kurā dokuments izsniegts

2.

a)

Dokumenta nosaukums

b)

(+) Dokumenta numurs

3.

Valsts, kurā dokuments izsniegts

4.

Kuģa īpašnieka vārds un pastāvīgā dzīvesvieta

5.

Kuģa nosaukums

6.

(×) Kuģa reģistrācijas vieta un numurs

7.

(×) Piederības osta

8.

(+) Kuģa veids

9.

(+) Kuģa izmantojums

10.

Galvenie raksturlielumi:

a)

kopgarums metros

b)

kopējais platums metros

c)

dziļums zem ūdens virsmas, norādot maksimālo iegrimi metros

11.

(×) Kopējā kravnesība tonnās vai kubikmetros maksimālās iegrimes gadījumā

12.

(×) Norāde par iegrimes atzīmi

13.

(×) Maksimālais atļautais pasažieru skaits

14.

(×) Rotējošo dzinēju kopējā jauda HP vai kW

15.

Minimālais borta augstums centimetros

16.

a)

Deklarācija: iepriekš aprakstītais kuģis ir atestēts, atzīstot to par derīgu kuģošanai

b)

(×) ar šādiem nosacījumiem

c)

(×) norāde uz kuģošanas ierobežojumiem

17.

a)

Derīguma termiņa beigu datums

b)

Izsniegšanas datums

18.

Licenci izsniegušās iestādes vai apstiprinātās iestādes zīmogs un pārstāvja paraksts


II PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu

(minēts 5. pantā)

Padomes Direktīva 76/135/EEK

(OV L 21, 29.1.1976., 10. lpp.)

Padomes Direktīva 78/1016/EEK

(OV L 349, 13.12.1978., 31. lpp.)

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 5. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

76/135/EEK

1977. gada 19. janvāris

78/1016/EEK


III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 76/135/EEK

Šī direktīva

1. panta ievadvārdi un a) punkts

1. panta pirmās daļas ievadvārdi

1. panta b) punkts

1. panta pirmās daļas a) un b) punkts

1. panta pēdējais teikums

1. panta otrā daļa

2. līdz 4. pants

2. līdz 4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

5. pants

6. pants

8. pants

7. pants

Pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums


2.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/14


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/109/EK

(2009. gada 16. septembris),

ar ko groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK, 78/855/EEK un 82/891/EEK un Direktīvu 2005/56/EK attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropadome 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē vienojās, ka, lai uzlabotu Kopienas uzņēmēju konkurētspēju, administratīvais slogs, kas gulstas uz sabiedrībām, līdz 2012. gadam būtu jāsamazina par 25 %.

(2)

Uzņēmējdarbības tiesības ir norādītas kā viena joma, kurā sabiedrībām ir noteikti ļoti daudzi informēšanas pienākumi, no kuriem daži šķiet novecojuši vai pārmērīgi. Tādēļ ir lietderīgi pārskatīt šos pienākumus un vajadzības gadījumā administratīvo slogu, kas gulstas uz sabiedrībām Kopienā, samazināt līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai aizsargātu citu ieinteresēto personu intereses.

(3)

Padomes Otrās direktīvas 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (3), un Padomes Trešās direktīvas 78/855/EEK (1978. gada 9. oktobris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos (4), darbības joma būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu izmaiņas Somijas uzņēmējdarbības tiesībās.

(4)

Dažos gadījumos sabiedrību vai citas interneta vietnes ir alternatīva publicēšanai, izmantojot uzņēmumu reģistrus. Dalībvalstīm vajadzētu spēt izraudzīties šādas citas interneta vietnes, kuras sabiedrības šādai publicēšanai var izmantot bez maksas, piemēram, uzņēmumu asociāciju, tirdzniecības palātu interneta vietnes vai centrālā elektroniskā platforma, kas minēta Padomes Pirmajā direktīvā 68/151/EEK (1968. gada 9. marts) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai izveidotu šādus nodrošinājumus vienādi visā Kopienā (5). Ja ir iespēja izmantot sabiedrības interneta vietnes vai citas interneta vietnes, lai publicētu apvienošanās un/vai sadalīšanas noteikumu projektus un citus dokumentus, kam procesā ir jābūt pieejamiem akcionāriem un kreditoriem, būtu jānodrošina garantijas attiecībā uz interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu.

(5)

Informācijas izpaušanas prasībām attiecībā uz apvienošanās noteikumu projektu pārrobežu apvienošanās gadījumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (6) vajadzētu būt tādām pašām, kādas piemēro attiecībā uz iekšzemes apvienošanos un sadalīšanos saskaņā ar Direktīvu 78/855/EEK un Padomes Sesto direktīvu 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (7).

(6)

Dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka nav nepieciešams izpildīt Direktīvas 78/855/EEK 9. pantā un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī Direktīvas 82/891/EEK 7. pantā un 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētās padziļināto ziņojumu un informēšanas prasības saistībā ar sabiedrību apvienošanos vai sadalīšanu, ja visi apvienošanās vai sadalīšanas procesā iesaistīto sabiedrību akcionāri vienojas, ka to var nedarīt.

(7)

Jebkuram Direktīvas 78/855/EEK un Direktīvas 82/891/EEK grozījumam, lai ļautu akcionāriem panākt šādu vienošanos, nebūtu jāskar minēto sabiedrību kreditoru interešu aizsardzības sistēmas un noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt nepieciešamās informācijas sniegšanu iesaistīto sabiedrību darbiniekiem un valsts iestādēm, piemēram, nodokļu iestādēm, kuras kontrolē apvienošanos vai sadalīšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem.

(8)

Nav jāpiemēro prasība sagatavot grāmatvedības pārskatu, ja emitents, kura vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, publicē pusgada finanšu pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (8).

(9)

Neatkarīga eksperta ziņojums, kas paredzēts saskaņā ar Direktīvu 77/91/EEK, bieži vien nav vajadzīgs, ja neatkarīga eksperta ziņojums, kas aizsargā gan akcionāru, gan kreditoru intereses, arī jāsagatavo saistībā ar apvienošanos vai sadalīšanu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šajos gadījumos atbrīvot sabiedrības no ziņojuma iesniegšanas prasībām saskaņā ar Direktīvu 77/91/EEK vai noteikt, ka abus ziņojumus var sagatavot viens un tas pats eksperts.

(10)

Mātessabiedrību apvienošanai ar meitassabiedrībām ir mazāka ekonomiskā ietekme uz akcionāriem un kreditoriem, ja mātessabiedrības līdzdalība ir vismaz 90 % no akcijām un citiem vērtspapīriem, kas dod meitassabiedrībai balsstiesības. Tas pats attiecas uz konkrētiem sadalīšanas gadījumiem, jo īpaši, kad sabiedrības sadala jaunās sabiedrībās, kas pieder akcionāriem proporcionāli to tiesībām sabiedrībā, kura tiek sadalīta. Tādēļ šajos gadījumos ziņojumu iesniegšanas prasības, kas ir noteiktas Direktīvā 78/855/EEK un 82/891/EEK, būtu jāsamazina.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, samazināt administratīvo slogu, jo īpaši attiecībā uz Kopienā esošu akciju sabiedrību publicēšanas un dokumentēšanas pienākumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka apjoma un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(12)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 77/91/EEK, 78/855/EEK, 82/891/EEK un 2005/56/EK.

(13)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 77/91/EEK

Direktīvu 77/91/EEK ar šo groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 1. punkta četrpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

Somijā: julkinen osakeyhtiö/publikt aktiebolag”;

2)

direktīvas 10. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Dalībvalstis var nolemt, ka šo pantu nepiemēro attiecībā uz jaunas sabiedrības veidošanu, apvienojoties vai sadalot, ja ir sagatavots neatkarīga eksperta ziņojums par apvienošanās vai sadalīšanas noteikumu projektu.

Ja dalībvalstis nolemj piemērot šo pantu gadījumos, kas minēti pirmajā daļā, tās var noteikt, ka neatkarīga eksperta ziņojumu par apvienošanās vai sadalīšanas noteikumu projektu var sagatavot tas pats eksperts vai eksperti.”;

3)

direktīvas 27. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šā panta 2. punktu gadījumos, kad parakstīto kapitālu palielina, lai realizētu apvienošanos, sadalīšanu vai publiskā piedāvājuma akciju pirkšanu vai mainīšanu un samaksātu tās sabiedrības akcionāriem, kura tiek pārņemta vai sadalīta vai kura ir publiskā piedāvājuma objekts akciju pirkšanai vai mainīšanai.

Tomēr apvienošanās vai sadalīšanas gadījumos dalībvalstis piemēro pirmo daļu tikai tad, ja ir sagatavots neatkarīga eksperta ziņojums par apvienošanās vai sadalīšanas noteikumu projektu.

Ja dalībvalstis nolemj apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā piemērot 2. punktu, tās var noteikt, ka ziņojumu saskaņā ar šo pantu un neatkarīga eksperta ziņojumu par apvienošanās vai sadalīšanas noteikumu projektu var sagatavot tas pats eksperts vai eksperti.”

2. pants

Grozījumi Direktīvā 78/855/EEK

Direktīvu 78/855/EEK ar šo groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 1. punkta četrpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

Somijā: julkinen osakeyhtiö/publikt aktiebolag”;

2)

direktīvas 6. pantam pievieno šādas daļas:

“Ikvienu apvienošanā iesaistīto sabiedrību atbrīvo no Direktīvas 68/151/EK 3. pantā paredzētās publikācijas prasības, ja tā nepārtrauktu laikposmu, kas sākas vismaz mēnesi pirms dienas, kura noteikta kopsapulcei, kuras laikā ir paredzēts pieņemt lēmumu par apvienošanās noteikumu projektu, un kas beidzas ne agrāk kā šīs sanāksmes noslēguma dienā, šādas apvienošanās noteikumu projektu dara sabiedrībai pieejamu bez maksas tās interneta vietnē. Dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis var pieprasīt, lai publikācija tiktu veikta, izmantojot Direktīvas 68/151/EEK 3. panta 4. punktā minēto centrālo elektronisko platformu. Dalībvalstis var alternatīvi pieprasīt, lai šāda publikācija tiktu ievietota jebkurā citā interneta vietnē, ko dalībvalstis ir šajā nolūkā izraudzījušās. Ja dalībvalstis izmanto kādu no šīm iespējām, tās nodrošina, ka sabiedrībām netiek prasīta īpaša maksa par šādu publicēšanu.

Ja izmanto interneta vietni, kas nav centrālā elektroniskā platforma, centrālajā elektroniskajā platformā vismaz mēnesi pirms dienas, kas noteikta kopsapulcei, publicē atsauci, kura nodrošina piekļuvi attiecīgajai interneta vietnei. Šajā atsaucē ietver dienu, kad apvienošanās noteikumu projekts publicēts interneta vietnē, un tā ir sabiedrībai pieejama bez maksas. Sabiedrībām netiek prasīta īpaša maksa par šādu publicēšanu.

Trešajā un ceturtajā daļā paredzētais aizliegums sabiedrībām prasīt īpašu maksu par publicēšanu neietekmē to, ka dalībvalstis var likt sabiedrībām segt izmaksas par centrālo elektronisko platformu.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai sabiedrības informāciju noteiktu laiku pēc kopsapulces paturētu tās interneta vietnē vai attiecīgā gadījumā centrālajā elektroniskajā platformā vai citā interneta vietnē, ko attiecīgās dalībvalstis ir šajā nolūkā izraudzījušās. Dalībvalstis var noteikt, kādas sekas ir tad, ja uz laiku tehnisku vai citu faktoru dēļ tiek pārtraukta piekļuve interneta vietnei vai centrālajai elektroniskajai platformai.”;

3)

direktīvas 8. pantam pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā piemēro 11. panta 2., 3. un 4. punktu.”;

4)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

1.   Katras apvienošanā iesaistītās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūras rakstiski sagatavo sīku ziņojumu, paskaidrojot apvienošanās noteikumu projektu un izklāstot to juridisko un ekonomisko pamatojumu, jo īpaši akciju apmaiņas proporciju.

Minētajā ziņojumā norāda arī radušās novērtēšanas grūtības.

2.   Katras iesaistītās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūras informē attiecīgās sabiedrības kopsapulci un citu iesaistīto sabiedrību pārvaldes vai vadības struktūras, lai tās savukārt varētu savās kopsapulcēs informēt par jebkurām būtiskām izmaiņām aktīvos un pasīvos laikposmā no apvienošanās noteikumu projekta sagatavošanas līdz kopsapulcei, kurai ir jālemj par apvienošanās noteikumu projektu.

3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētais ziņojums un/vai 2. punktā minētā informācija netiek pieprasīta, ja par to ir vienojušies katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības visi akcionāri un citu tādu vērtspapīru turētāji, kas dod balsstiesības.”;

5)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“c)

attiecīgā gadījumā – atskaites ziņojumu, kas sagatavots dienā, kura nedrīkst būt agrāk par trešā mēneša pirmo dienu pēc apvienošanās noteikumu projekta dienas, ja pēdējās gada atskaites attiecas uz finanšu gadu, kas beidzies vairāk nekā sešus mēnešus pirms šīs dienas;

d)

attiecīgā gadījumā – apvienošanā iesaistīto sabiedrību pārvaldes vai vadības struktūru ziņojumus, kas paredzēti 9. pantā;”;

ii)

pievieno šādu daļu:

“Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, grāmatvedības ziņojums netiek prasīts, ja sabiedrība publicē pusgada finanšu pārskatu saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 5. pantu un padara to pieejamu akcionāriem saskaņā ar šo punktu. Turklāt dalībvalstis var paredzēt, ka atskaites ziņojums nav vajadzīgs, ja tā ir vienojušies katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības visi akcionāri un citu tādu vērtspapīru turētāji, kas dod balsstiesības.”;

b)

panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja akcionārs ir piekritis, ka sabiedrība izmanto elektroniskos līdzekļus informācijas sniegšanai, šādas kopijas var piegādāt pa elektronisko pastu.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“4.   Sabiedrību atbrīvo no prasības 1. punktā minētos dokumentus padarīt pieejamus tās juridiskajā adresē, ja tā padara dokumentus uz nepārtrauktu laikposmu pieejamus tās interneta vietnē vismaz mēnesi pirms dienas, kas noteikta kopsapulcei, kuras laikā ir paredzēts pieņemt lēmumu par apvienošanās noteikumu projektu, un kas beidzas ne agrāk kā šīs sanāksmes noslēguma dienā. Dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja interneta vietnē akcionāriem dota iespēja lejupielādēt un izdrukāt 1. punktā minētos dokumentus laikposmā, kas minēts šā punkta pirmajā daļā. Tomēr šādā gadījumā dalībvalstis var paredzēt, ka sabiedrība minētos dokumentus padara pieejamus juridiskajā adresē, lai akcionāri varētu ar tiem iepazīties.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai sabiedrības informāciju noteiktu laiku pēc kopsapulces paturētu tās interneta vietnē. Dalībvalstis var noteikt, kādas sekas ir tad, ja uz laiku tehnisku vai citu faktoru dēļ tiek pārtraukta piekļuve interneta vietnei.”;

6)

direktīvas 13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šajā nolūkā ar dalībvalstu tiesību aktiem vismaz nodrošina, ka šādiem kreditoriem ir tiesības saņemt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja sabiedrību, kas apvienojas, finansiālā situācija rada aizsardzības nepieciešamību un ja kreditoriem jau nav pieejama šāda aizsardzība.

Dalībvalstis paredz nosacījumus 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktajai aizsardzībai. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kreditori drīkst lūgt attiecīgā administratīvā vai tiesu iestādē atbilstīgu aizsardzību, ja tie var ticami pierādīt, ka apvienošanās dēļ viņu prasījumi ir apdraudēti un ka no sabiedrības nav saņemta atbilstīga aizsardzība.”;

7)

svītro 23. panta 4. punktu;

8)

direktīvas 24. pantu groza šādi:

a)

otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šādas darbības reglamentē ar II nodaļas noteikumiem.”;

b)

pievieno šādu teikumu:

“Tomēr dalībvalstis neizvirza prasības, kas noteiktas 5. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 9. un 10. pantā, 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 20. un 21. pantā.”;

9)

direktīvas 25. pantu groza šādi:

a)

ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

“Dalībvalstis nepiemēro 7. pantu attiecībā uz 24. pantā minētajām darbībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

b)

svītro b) apakšpunkta otro teikumu;

c)

pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos piemēro 11. panta 2., 3. un 4. punktu.”;

10)

direktīvas 27. pantu groza šādi:

a)

ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

“Ja apvienošanos ar iegūšanu veic sabiedrība, kurai katrā no šīm sabiedrībām ir vismaz 90 % akciju, bet ne visas akcijas, un citi vērtspapīri, kuru turēšana dod tiesības balsot iegūto sabiedrību kopsapulcēs, dalībvalstis nepieprasa, lai apvienošanos apstiprinātu ieguvējas sabiedrības kopsapulce, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

b)

panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

vismaz vienu mēnesi pirms a) apakšpunktā minētās dienas ieguvējas sabiedrības akcionāriem jābūt tiesīgiem pārbaudīt 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā 11. panta c), d) un e) apakšpunktā minētos dokumentus sabiedrības juridiskajā adresē;”;

c)

pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos piemēro 11. panta 2., 3. un 4. punktu.”;

11)

direktīvas 28. pantu groza šādi:

a)

ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

“Dalībvalstis neizvirza 9., 10. un 11. pantā noteiktās prasības attiecībā uz apvienošanos 27. panta nozīmē, ja tiek izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:”;

b)

punkta c) apakšpunktā pievieno šādu tekstu:

“vai administratīvā iestāde, ko šajā nolūkā iecēlusi dalībvalsts.”;

c)

pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstij nav jāpiemēro pirmā daļa, ja dalībvalsts tiesību akti ļauj ieguvējai sabiedrībai pirms iepriekšēja publiska pārņemšanas piedāvājuma pieprasīt visiem pārņemamās sabiedrības vai sabiedrību atlikušo vērtspapīru turētājiem pārdot šos vērtspapīrus tai par taisnīgu cenu pirms apvienošanās.”

3. pants

Grozījumi Direktīvā 82/891/EEK

Direktīvu 82/891/EEK ar šo groza šādi:

1)

direktīvas 4. pantam pievieno šādas daļas:

“Ikvienu no sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām atbrīvo no Direktīvas 68/151/EEK 3. pantā paredzētās publikācijas prasības, ja tā nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz mēnesi pirms dienas, kas noteikta kopsapulcei, kuras laikā ir paredzēts pieņemt lēmumu par sadalīšanas noteikumu projektu, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs sanāksmes noslēguma dienā, šādas sadalīšanas noteikumu projektu bez maksas padara sabiedrībai pieejamu tās interneta vietnē. Dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis var pieprasīt, lai publikācija tiktu veikta, izmantojot Direktīvas 68/151/EEK 3. panta 4. punktā minēto centrālo elektronisko platformu. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai šāda publikācija tiktu ievietota jebkurā citā interneta vietnē, ko dalībvalstis ir šajā nolūkā izraudzījušās. Ja dalībvalstis izmanto kādu no šīm iespējām, tās nodrošina, ka sabiedrībām netiek prasīta īpaša maksa par šādu publicēšanu.

Ja izmanto interneta vietni, kas nav centrālā elektroniskā platforma, centrālajā elektroniskajā platformā vismaz mēnesi pirms kopsapulcē noteiktās dienas publicē atsauci, kura nodrošina piekļuvi attiecīgajai interneta vietnei. Šajā atsaucē ietver dienu, kad sadalīšanas noteikumu projekts publicēts interneta vietnē, un tā ir sabiedrībai pieejama bez maksas. Sabiedrībām netiek prasīta īpaša maksa par šādu publicēšanu.

Trešajā un ceturtajā daļā paredzētais aizliegums sabiedrībām prasīt īpašu maksu par publicēšanu neietekmē to, ka dalībvalstis var likt sabiedrībām segt izmaksas par centrālo elektronisko platformu.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai sabiedrības informāciju noteiktu laiku pēc kopsapulces paturētu tās interneta vietnē vai attiecīgā gadījumā centrālajā elektroniskajā platformā vai citā interneta vietnē, ko dalībvalsts ir šajā nolūkā izraudzījusies. Dalībvalstis var noteikt, kādas sekas ir tad, ja uz laiku tehnisku vai citu faktoru dēļ tiek pārtraukta piekļuve interneta vietnei vai centrālajai elektroniskajai platformai.”;

2)

direktīvas 6. pantam pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.”;

3)

direktīvas 7. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Attiecīgā gadījumā tas atklāj, kā sagatavots Direktīvas 77/91/EEK 27. panta 2. punktā minētais ziņojums par atlīdzību saņēmējsabiedrībām, kas nav atlīdzība skaidrā naudā, un norāda reģistru, kurā šis ziņojums jāiesniedz.”;

4)

svītro 8. panta 3. punktu;

5)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“c)

attiecīgā gadījumā – atskaites ziņojumu, kas sagatavots dienā, kura nedrīkst būt agrāk par trešā mēneša pirmo dienu pēc sadalīšanas noteikumu projekta dienas, ja pēdējās gada atskaites attiecas uz finanšu gadu, kas beidzies vairāk nekā sešus mēnešus pirms šīs dienas;

d)

attiecīgā gadījumā – sadalīšanas procesā iesaistīto sabiedrību administrācijas vai vadības struktūru sagatavotos pārskatus, kas paredzēti 7. panta 1. punktā;”;

ii)

pievieno šādu daļu:

“Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, grāmatvedības ziņojums netiek prasīts, ja sabiedrība publicē pusgada finanšu pārskatu saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 5. pantu un padara to pieejamu akcionāriem saskaņā ar šo punktu.”;

b)

panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja akcionārs ir piekritis, ka sabiedrība izmanto elektroniskos līdzekļus informācijas sniegšanai, šādas kopijas var piegādāt pa elektronisko pastu.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“4.   Sabiedrību atbrīvo no prasības 1. punktā minētos dokumentus padarīt pieejamus tās juridiskajā adresē, ja tā padara dokumentus uz nepārtrauktu laikposmu pieejamus tās interneta vietnē vismaz mēnesi pirms dienas, kas noteikta kopsapulcei, kuras laikā ir paredzēts pieņemt lēmumu par sadalīšanas noteikumu projektu, un kas beidzas ne agrāk kā šīs sanāksmes noslēguma dienā. Dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja interneta vietnē akcionāriem dota iespēja lejupielādēt un izdrukāt šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus laikposmā, kas minēts 1. punktā. Tomēr šādā gadījumā dalībvalstis var paredzēt, ka sabiedrība minētos dokumentus padara pieejamus juridiskajā adresē, lai akcionāri varētu ar tiem iepazīties.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai sabiedrības informāciju noteiktu laiku pēc kopsapulces paturētu tās interneta vietnē. Dalībvalstis var noteikt, kādas sekas ir tad, ja uz laiku tehnisku vai citu faktoru dēļ tiek pārtraukta piekļuve interneta vietnei.”;

6)

direktīvas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šajā nolūkā ar dalībvalstu tiesību aktiem vismaz nodrošina, ka šādiem kreditoriem ir tiesības saņemt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja sabiedrības, kuru sadala, un sabiedrības, kam saskaņā ar sadalīšanas noteikumu projektu nodod saistības, finansiālā situācija rada aizsardzības nepieciešamību un ja kreditoriem jau nav pieejama šāda aizsardzība.

Dalībvalstis paredz nosacījumus 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktajai aizsardzībai. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kreditori drīkst lūgt attiecīgā administratīvā vai tiesu iestādē atbilstīgu aizsardzību, ja tie var ticami pierādīt, ka sadalīšanas dēļ viņu prasījumi ir apdraudēti un ka no sabiedrības nav saņemta atbilstīga aizsardzība.”;

7)

direktīvas 20. pantu groza šādi:

a)

ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

“Neskarot 6. pantu, dalībvalstis neprasa, lai sadalāmās sabiedrības kopsapulce apstiprinātu sadalīšanu, ja saņēmēju sabiedrību turējumā kopā ir visas sadalāmās sabiedrības akcijas un visi citi vērtspapīri, kuri piešķir balsstiesības sadalāmās sabiedrības kopsapulcēs, un ja ir ievēroti vismaz šādi nosacījumi:”;

b)

svītro b) apakšpunkta otro teikumu;

c)

svītro c) apakšpunktu;

d)

pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu un 10. pantu.”;

8)

direktīvas 22. pantu groza šādi:

a)

svītro 4. punktu;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Dalībvalstis nepiemēro 7. un 8. panta un 9. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunkta prasības, ja visu jauno sabiedrību akcijas piešķir sadalāmās sabiedrības akcionāriem proporcionāli to tiesībām uz šīs sabiedrības kapitālu.”

4. pants

Grozījumi Direktīvā 2005/56/EK

Direktīvu 2005/56/EK ar šo groza šādi:

1)

direktīvas 6. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Ikvienu apvienošanā iesaistīto sabiedrību atbrīvo no Direktīvas 68/151/EEK 3. pantā paredzētās publikācijas prasības, ja tā nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz mēnesi pirms dienas, kas noteikta kopsapulcei, kuras laikā ir paredzēts pieņemt lēmumu par pārrobežu apvienošanās kopējo noteikumu projektu, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs sanāksmes noslēguma dienā, šādas apvienošanās kopējo noteikumu projektu bez maksas padara sabiedrībai pieejamu tās interneta vietnē. Dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis var pieprasīt, lai publikācija tiktu veikta, izmantojot Direktīvas 68/151/EEK 3. panta 4. punktā minēto centrālo elektronisko platformu. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai šāda publikācija tiktu ievietota jebkurā citā interneta vietnē, ko dalībvalstis ir šajā nolūkā izraudzījušās. Ja dalībvalstis izmanto kādu no šīm iespējām, tās nodrošina, ka sabiedrībām netiek prasīta īpaša maksa par šādu publicēšanu.

Ja izmanto interneta vietni, kas nav centrālā elektroniskā platforma, centrālajā elektroniskajā platformā vismaz mēnesi pirms kopsapulcē noteiktās dienas publicē atsauci, kura nodrošina piekļuvi attiecīgajai interneta vietnei. Šajā atsaucē ietver dienu, kad pārrobežu apvienošanās kopējo noteikumu projekts publicēts interneta vietnē, un tā ir sabiedrībai pieejama bez maksas. Sabiedrībām netiek prasīta īpaša maksa par šādu publicēšanu.

Trešajā un ceturtajā daļā paredzētais aizliegums sabiedrībām prasīt īpašu maksu par publicēšanu neietekmē to, ka dalībvalstis var likt sabiedrībām segt izmaksas par centrālo elektronisko platformu.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai sabiedrības informāciju noteiktu laikposmu pēc kopsapulces paturētu tās interneta vietnē vai attiecīgā gadījumā centrālajā elektroniskajā platformā vai citā interneta vietnē, ko dalībvalsts ir šajā nolūkā izraudzījusies. Dalībvalstis var noteikt, kādas sekas ir tad, ja uz laiku tehnisku vai citu faktoru dēļ tiek pārtraukta piekļuve interneta vietnei vai centrālajai elektroniskajai platformai.”;

2)

direktīvas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja pārrobežu apvienošanos pievienošanas ceļā veic sabiedrība, kurai pieder vismaz 90 %, bet ne visas pievienojamās sabiedrības vai pievienojamo sabiedrību kapitāla daļas vai citi vērtspapīri, kas piešķir balsstiesības kopsapulcē, tad viena vai vairāku neatkarīgo ekspertu ziņojumi, kā arī pārbaudes veikšanai nepieciešamie dokumenti ir vajadzīgi tikai tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti, kas reglamentē vai nu iegūstošo sabiedrību, vai pievienojamo sabiedrību, to paredz saskaņā ar Direktīvu 78/855/EEK.”

5. pants

Pārskatīšana

Piecus gadus pēc 6. panta 1. punktā noteiktās dienas Komisija pārskata tos Direktīvas 77/91/EEK, 78/855/EEK, 82/891/EEK un 2005/56/EK noteikumus, kas grozīti vai pievienoti ar šo direktīvu, un jo īpaši to ietekmi uz administratīvā sloga samazināšanu sabiedrībām, ievērojot pieredzi, kas gūta to piemērošanā, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievienoti priekšlikumi minēto direktīvu turpmākai grozīšanai.

6. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2011. gada 30. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp.

(4)  OV L 295, 20.10.1978., 36. lpp.

(5)  OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.

(6)  OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

(7)  OV L 378, 31.12.1982., 47. lpp.

(8)  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(9)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

2.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/22


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 2. jūlijs)

par valsts atbalstu C 11/2007, ko īstenojusi Itālija uzņēmumam Ottana Energia S.r.l.

(izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 3117)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/730/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt piezīmes atbilstīgi šiem pantiem (1), un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Itālija 2006. gada 23. februārī paziņoja Komisijai par glābšanas atbalstu, kas 2005. gada 29. decembrī, t. i., pirms paziņojuma iesniegšanas, piešķirts Ottana Energia S.r.l. (turpmāk – Ottana Energia).

(2)

Itālijas iestādes 2006. gada 14. jūlijā iesniedza paziņojumu par pārstrukturēšanas plānu, kura automātisks iznākums būtu glābšanas atbalsta pagarināšana saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“Pamatnostādnes”) (2) 26. punktu.

(3)

Komisija 2006. gada 6. decembrī, pieņemot lēmumu C(2006) 5829 (“glābšanas lēmums”), norādīja, ka tai nav iebildumu pret glābšanas atbalstu. Tā kā pārstrukturēšanas plāns tomēr izrādījās nepiemērots, Komisija pieņēma nostāju, ka pārstrukturēšanas plāns neattaisno glābšanas atbalsta pagarināšanu, un noteica, ka valsts atbalsta sniegšana jāpārtrauc no 2007. gada 8. janvāra.

(4)

Tā kā glābšanas atbalsta sniegšana netika pārtraukta, Komisijai, pamatojoties uz Pamatnostādņu 27. punktu, bija jāierosina lieta par nelikumīgu glābšanas atbalstu. Tā savā 2007. gada 4. aprīļa vēstulē informēja Itāliju par to, ka ir nolēmusi šai sakarā uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Tā arī izteica šaubas par pārstrukturēšanas atbalsta likumību.

(5)

Komisijas lēmums attiecībā uz procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses izteikt savus apsvērumus par atbalstu. Tā nesaņēma nevienu ieinteresēto pušu apsvērumu.

(6)

Itālija savus apsvērumus iesniedza ar 2007. gada 22. maija vēstuli. Ar 2007. gada 11. jūlija, 2007. gada 17. oktobra un 2007. gada 20. decembra vēstulēm tika pieprasīta papildu informācija, un tā tika iesniegta attiecīgi 2007. gada 31. augustā, 2007. gada 12. novembrī un 2008. gada 13. martā. Papildus 2007. gada 7. decembrī notika Komisijas departamentu un Itālijas iestāžu tikšanās. Papildus notika vairākas e-pasta sarakstes; Itālija savas pēdējās atbildes sniedza 2008. gada 14. un 28. maijā.

II.   DETALIZĒTS ATBALSTA APRAKSTS

1.   Atbalsta saņēmējs

(7)

Ottana Energia ir vietējais sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kas atrodas Nuoro provincē Sardīnijā (4). Tā īpašnieks ir PC Holding, Ottana Energia pārvaldītājsabiedrība, kas pieder fiziskai personai, un tas neveic citas nozīmīgas aktivitātes.

(8)

Ottana Energia ir apmēram 115 darbinieku, un glābšanas lēmumā bija minēts, ka uzņēmumu var uzskatīt par MVU (5). Tomēr, tā kā tajā ir vairāk nekā 50 darbinieku, to nevar ierindot mazu uzņēmumu kārtā.

(9)

Ottana Energia pārvalda termoelektrisku spēkstaciju, kas uzbūvēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju un apkuri Ottana rūpnīcā. Līdz ar to tas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un piegādā saspiestu tvaiku, ūdeni, slāpekli un saspiestu gaisu. Spēkstacija sastāv no diviem identiskiem tvaika katliem pārkarsēta augsta spiediena tvaika ražošanai un diviem turbo maiņstrāvas ģeneratoriem elektroenerģijas ražošanai, kā arī ražošanā izmantojamam tvaikam ar diviem dažādiem spiediena līmeņiem.

(10)

Elektroenerģijas tirgū Ottana Energia darbojās Borsa Elettrica pārdošanā MGP (tirdzniecība dienu uz priekšu) segmentā galvenokārt sastrēguma stundās. Tai ir 140 MW jauda, no kuras tā vidēji pārdeva 30 MW. Komisija pieņem, ka Ottana Energia tirgus daļa Sardīnijas elektroenerģijas tirgū jaudas ziņā ir 5 % un ražošanas ziņā – 4 %.

(11)

Ottana Energia 2005. gadā nonāca finansiālās grūtībās, kas galvenokārt izrietēja no tā, ka trūka līdzekļu, ar ko norēķināties par degvieleļļu. Cena patiešām pieauga no EUR 140 tonnā 2004. gadā līdz EUR 279 tonnā 2006. gada pirmajā pusē. Pieaugošās eļļas cenas sastādīja līdz 85 % no uzņēmuma izmaksām. Līdz ar to tika aprēķināts, ka 2006. gada pirmajā pusē būs vajadzīgi apmēram pieci miljoni euro, lai uzņēmums varētu turpināt darboties.

2.   Pasākumi

(12)

2005. gada 29. decembrīOttana Energia saņēma Ekonomiskās attīstības ministrijas galvojumu aizdevumam piecu miljonu euro apmērā. 2006. gada augustā ministrija, pamantojoties uz pārstrukturēšanas plānu, šo pašu aizdevuma galvojumu pārstrukturēšanas ietvaros pagarināja.

(13)

Itālijas iestādes norādīja, ka aizdevums tiktu atmaksāts piecu gadu laikā (no 2009. līdz 2014. gadam), atmaksājot vienu miljonu euro gadā.

3.   Pārstrukturēšanas plāns

(14)

Pašreizējā pārstrukturēšanas plāna pirmā versija tika izstrādāta 2006. gada jūnijā. Tā gada augustā plānu apstiprināja Ekonomiskās attīstības ministrijas komiteja, pakļaujot to galējai apstiprināšanai no Komisijas puses. Tad tas tika iesniegts apstiprināšanai Sardīnijas reģionālajām iestādēm un arodbiedrībām. Tas tika apstiprināts 2007. gada 9. janvārī. Apstiprinājums ietver reģionālo iestāžu apņemšanos pēc iespējas ātri izsniegt visas “otrajam etapam” nepieciešamās atļaujas.

(15)

Plāns ir pamatots ar Electrowatt-Econo-Poyry – labi pazīstamas konsultantu firmas – pirmsizpēti, kurā pētītas vairākas jaudas atjaunošanas iespējas. Šobrīd tā ir papildināta ar tirgus izpēti.

(16)

Plānā kā galvenais uzņēmuma krīzes iemesls ir norādīta atkarība no degvieleļļas un tas, ka nepastāv iespēja, paceļoties degvieleļļas cenām, paaugstināt elektroenerģijas cenu. Sardīnijā elektroenerģijas rezervi patiešām rada ogļu spēkstacijas, kuru izmaksas ir daudz mazākas nekā eļļas spēkstacijai. Līdz ar to Ottana Energia mērķis ir samazināt tiešās izmaksas, jo īpaši tās, kas saistītas ar degvielas izmaksām un ar to saistītajām transportēšanas izmaksām. Uzņēmums ir sagatavojis spēkstacijas pārejas plānu.

(17)

Šim nolūkam Itālijas iestādes Komisijai piedāvāja uzņēmuma nākotnes attīstības perspektīvu, kas ietver divus pārstukturēšanas etapus; trešais etaps nav obligāts un nav saistīts ar valsts atbalstu, ne arī ar pārstrukturēšanas plānā minēto finansējumu. Komisija līdz ar to uzskata, ka pārstrukturēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta pirmajam un otrajam etapam un pārstrukturēšanas periods beigsies 2014. gadā, kad atbalsts būs atmaksāts.

(18)

Pirmais etaps, kas norisinās pašlaik, ietver viena spēkstacijas tvaika katla jaudas atjaunošanu, pēc kuras to darbinās ar šķidrajām oglēm (carbone fluido), kamēr otru tvaika katlu turpinās darbināt ar degvieleļļu. Papildus ir izgudrota sistēma elektroenerģijas devu automātiskai kontrolēšanai sekundārās regulēšanas pakalpojumu tirgū. Ir ieplānota arī apgrieztās osmozes iekārta.

(19)

Attiecībā uz elektroenerģijas un apkures sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu Ottana Energia ir mēģinājis nomainīt savu produkciju pret sabiedriskajiem pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību. Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu tas ir nomainījis nākamās dienas tirgu (6) pret balansēšanas tirgu (7), kurā tiek tirgoti Ottana Energia spēkstacijas nacionālā pārraides tirgus pārvaldniekam piegādātie pakalpojumi tīkla frekvences un sprieguma kontrolēšanas vajadzībām. Lielā tirgus blīvuma un ilgtermiņa piegādes līgumu dēļ balansēšanas tirgus elektroenerģijas ražotājiem parasti ir ienesīgāks.

(20)

Otrais etaps attiecas uz otrā ģeneratora pārveidošanu no degvieleļļas par augu eļļas ģeneratoru. Tādā veidā ir plānots samazināt emisijas, lai varētu iegūt un tirgot “zaļos sertifikātus”. Tas šķiet absolūti nepieciešams veiksmīgai plāna realizācijai, lai kompensētu biodegvielu cenas, kas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo cenām ir augstākas un ko vismaz šobrīd nevar kompensēt ar akcīzes nodokļu atlaidēm, jo tam nav saņemta atļauja. Tehniskā pārstrukturēšana paredz jauna aprīkojuma uzstādīšanu spēkstacijā, kas ļaus ražot elektroenerģiju no augu eļļas.

(21)

Lai veiktu otrajā etapā paredzētās investīcijas Ottana Energia 2007. gada sākumā izveidoja kopuzņēmumu ar Azienda-Energetica Etschwerke AG (AE-EW) no Bolzano, Dienvidtiroles enerģētikas tirgus galveno dalībnieku, ar nosaukumu Biopower Sardegna S.r.l. Tās aktīvi sastāv no EUR 14,5 miljonu pašu kapitāla, no kuriem EUR 8,5 miljonus veido naudas līdzekļi un EUR 6 miljonus – Ottana Energia ieguldītā spēkstacija un infrastruktūra. No minētajiem EUR 8,5 miljoniem naudas līdzekļu EUR 1,4 miljoni ir iegūti no PC Holding un EUR 7,1 miljonu pārskaitījis AE-EW. PC Holding tādējādi kontrolēs Biopower kā 10 % savu kapitāldaļu īpašnieks un 41 % Ottana Energia kapitāldaļu īpašnieks. Pašu kapitāls saskaņā ar finanšu institūcijas prasībām sedz 25 % no projekta kopējās summas.

(22)

Vienošanās ar Sardīnijas reģionālajām iestādēm un arodbiedrībām paredz arī 45 štata vietu likvidēšanu. Tiks piemērota “priekšlaicīgās pensionēšanās” shēma.

(23)

Kopumā pirmā un otrā etapa pārstrukturēšanas izmaksas ir šādas.

1. tabula

Pārstrukturēšanas izmaksu pārskats

(EUR)

Pārstrukturēšanas pasākums

Aptuvenās izmaksas

Finansējums

Spēkstacijas modernizācija

900 000

Pašfinansēts

Atlaišanas pabalsts

1 000 000

Pašfinansēts

Pirmais etaps: šķidro ogļu izmantošana

1 090 000

Pašfinansēts

Otrais etaps: augu eļļas dzinēji

42 300 000

25 % pašu kapitāls, no kura:

51 % ir Ottana Energia/PC Holding ieguldījums,

49 % AE-EW ieguldījums,

75 % banku finansējums

(24)

Itālija norādīja, ka pašfinansējums pirmajā fāzē būtu finansējums no uzņēmuma 2006.–2008. gada naudas plūsmām. Otro etapu finansēs no jaunā dalībnieka ieguldījuma pašu kapitālā un banku aizdevumiem, kas tiks nodrošināti ar AE-EW galvojumiem un iekārtu ķīlām.

(25)

Itālija norāda, ka otrajam etapam būs ļoti augsts iekšējās atdeves koeficients (25 %) un ievērojama pašreizējā neto vērtība. Turklāt attiecībā uz dzīvotspējas izredzēm Itālijas iestādes ir pārskatījušas to finansiālās prognozes. Tika paskaidrots, ka, lai arī otrā etapa biznesa prognozes sniedzas līdz 2020. gadam, uzņēmumam jābūt pozitīviem ieņēmumiem no tā darbības un peļņai, sākot ar 2010. gadu. Tiek paredzēts arī, ka, sākot ar 2010. gadu, Ottana Energia pašu kapitāla atdeve būs 2 %, bet, sākot ar 2011. gadu, vidējā pašu kapitāla atdeve būs 3 %, kas saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju ir tāda pati vai lielāka nekā konkurentiem – tiem pašu kapitāla atdeve esot 2 %.

(26)

Trešais etaps ietvertu dabas gāzes izmantošanu no tā sauktajiem GALSI cauruļvadiem, kas savienotu Alžīriju un Itāliju caur Sardīniju (to būvniecību nav paredzēts pabeigt pirms 2009. gada). Tā kā būvniecības grafiks vēl nav pabeigts, šis etaps ir hipotētisks. Nav skaidrības arī par šī projekta finansējumu, kam būs nepieciešami aptuveni 250 miljoni euro. Šo etapu pabeidzot, Ottana Energia plāno esošās degvieleļļas turbīnas un tvaika katlus aizvietot ar jaunu gāzes iekārtu. Tajā pašā laikā augu eļļas izmantošana netiks pārtraukta vismaz zaļā sertifikāta divpadsmit gadu periodā, t. i., ja tas sāksies 2008. gada beigās – līdz 2021. gada beigām.

III.   PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(27)

Lēmumā, ar kuru procedūra tika ierosināta, Komisija norādīja, ka glābšanas atbalsta sniegšana nav pārtraukta. Līdz ar to tā nolēma, ka atbalsta sniegšana tiek turpināta nelikumīgi un ka tai ir pienākums ierosināt lietu saskaņā ar Pamatnostādņu (8) 27. punktu.

(28)

Komisija norādīja, ka nav skaidrs, kādā veidā nelikumīgā glābšanas atbalsta pagarināšana varētu tikt interpretēta kā likumīgs pārstrukturēšanas atbalsts, jo pārstrukturēšanas plānā trūka būtiskas informācijas par to, kā uzņēmums plāno atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju. Jo īpaši tajā nav precīzas informācijas, kas izskaidrotu pārstrukturēšanas stratēģiju un sniegtu ticamas prognozes par uzņēmuma turpmāku darbību, un apliecinātu, ka uzņēmums pats veicis nozīmīgus pasākumus, kā arī apliecinātu kompensējošu pasākumu veikšanu. Šajā sakarā Komisija lūdza Itālijai atbildēt uz dažiem jau iepriekš uzdotiem jautājumiem.

(29)

Papildus Komisija uzdeva jautājumu, vai glābšanas atbalsta pagarināšana uz divpadsmit gadiem, kā sākotnēji bija paredzēts, ir nepieciešama. Tas radītu šaubas par to, vai atbalsts aprobežojas ar stingri noteikto minimumu. Turklāt, tā kā plānā un Itālijas paskaidrojumos atrodama tikai un vienīgi norāde par to, ka uzņēmums ieguldīs pārstrukturēšanā no paša līdzekļiem un ar jauna dalībnieka ārēju atbalstu, detalizēti nenorādot, kā šie pašu līdzekļi tiks iegūti, informācija par pašu ieguldījumu šķita nepietiekama.

(30)

Visbeidzot Komisija nevarēja atrast informāciju par atbilstošiem kompensācijas pasākumiem, jo pārstrukturēšanas plānā šādas informācijas nav.

IV.   ITĀLIJAS APSVĒRUMI

(31)

Savos materiālos Itālija sniedza vairāk informācijas par pārstrukturēšanas plānu. Konkrēti tā iesniedza šādus materiālus:

pirmsizpēte, kas pamato pašreizējās stratēģijas izvēli,

tirgus izpēte, kas norāda, ka Sardīnijas enerģētikas tirgū nav jaudas pārpalikuma,

informācija par pirmā un otrā etapa ieviešanu, kā norādīts 17. apsvērumā,

informācija par jaunā dalībnieka saistībām, kā arī par otrā etapa finansēšanu, kā norādīts 21. un turpmākajos apsvērumos,

jauna uzņēmuma finansiālo prognožu versija, kā norādīts 25. apsvērumā.

(32)

Itālija piedāvāja sekojošos kompensācijas pasākumus:

(..), (9)

nodaļu atsavināšana (..) līdz 2010. gada beigām (..).

(33)

Attiecībā uz pirmo jautājumu, ka Ottana Energia de facto ir mainījis tirgu un līdz ar to savus konkurentus. (..). Šīs nodaļas nav stratēģiskas un tāpēc varētu tikt pārdotas kompensācijas pasākumu veikšanas nolūkā. (..).

(34)

Papildus Itālija apstiprināja, ka Ottana ir apņēmies līdz trešā etapa uzsākšanai un katrā ziņā līdz 2012. gada sākumam ražot ne vairāk kā 90 M no kopējās prognozētās 140 M ražošanas jaudas.

(35)

Itālija apstiprināja arī to, ka Ottana Energia 2009.–2014. gada periodā atmaksās vienu miljonu euro katru gadu un nesaņems citu atbalstu, pirms saņemtie pieci miljoni euro nebūs pilnībā atmaksāti.

V.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Atbalsta esamība

(36)

Kā norādīts 6. decembra Lēmumā, pasākumi uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu, jo, tā kā bez valsts galvojuma Ottana Energia, visdrīzāk, nevarētu saņemt aizdevumu ar tādiem noteikumiem, tie kropļo vai draud kropļot konkurenci (10), radot Ottana Energia labvēlīgākus apstākļus, un tādā apmērā ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā (sk. 12.–15. apsvērumu).

2.   Atbalsta likumība

(37)

Tā kā atbalsts nebija atmaksāts līdz 2007. gada 8. janvārim, tas kā glābšanas atbalsts uzskatāms par nelikumīgu, sākot ar 2007. gada 9. janvāri (sk. 3. apsvērumu).

(38)

Šis fakts viens pats nav pietiekams, lai konstatētu nepareizu atbalsta sniegšanu, nepieciešams arī, lai atbalsta sniegšana būtu pretrunā ar EK līguma 87. panta 3. punktu. Citiem vārdiem, Komisijai ir jānovērtē minēto pasākumu likumība arī pēc visiem pārējiem piemērojamiem kritērijiem (11). Tomēr Pamatnostādņu 20. punkts paredz, ka piemērojami tikai Pamatnostādnēs paredzētie kritēriji. Līdz ar to nelikumīgs glābšanas atbalsts var tikt klasificēts kā pārstrukturēšanas atbalsts.

(39)

Komisija procedūras uzsākšanas lēmumā norādīja, ka atbalstam tādā gadījumā jāatbilst Pamatnostādņu 32.–51.punktu noteikumiem, jo īpaši prasībai iesniegt pārstrukturēšanas plānu, kas paredz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, un faktam, ka atbalsts nedrīkst pārsniegt nepieciešamo minimumu un nedrīkst radīt nepiemērotus konkurences kropļojumus. Lēmumā par procedūras uzsākšanu šajā sakarā izteiktas šaubas, taču izmeklēšana apstiprina, ka šie nosacījumi ir izpildīti.

(40)

Pirmkārt, izmeklēšana apstiprināja, ka uzņēmumam Ottana Energia ir radušies sarežģījumi. Komisija glābšanas lēmumā atzīst, ka Ottana Energia var pretendēt uz pārstrukturēšanas atbalstu. Tomēr tā tajā pašā lēmumā uzdod jautājumu, vai tas maina situāciju, jo uzņēmums tā pārstrukturēšanas finansēšanai varēja saņemt aizdevumus. Šīs šaubas mazina fakts, ka Itālija ir pierādījusi, ka aizdevums tika izsniegts ne tikai glābšanas periodam un ka Ottana Energia nebūtu pietiekamu līdzekļu, lai atmaksātu atbalstu pārstrukturēšanas periodā. Tā kā nozīmīgi ienākumi tam būtu tikai 2008. gadā, bez galvojuma bankas pat nebūtu ļāvušas Ottana Energia īstenot pirmo etapu un līdz ar to būtu pakļāvušas to maksātnespējas riskam Pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

(41)

Izmeklēšana apstiprināja arī to, ka PC Holding, Ottana Energia īpašnieks, nevarēja viens pats sagādāt visus uzņēmuma pārstrukturēšanai nepieciešamos naudas līdzekļus, līdz ar to atbalsta pieņemamība saskaņā ar Pamatnostādņu 13. punktu netiek apšaubīta.

(42)

Komisija, uzsākot procedūru, jautāja, vai pastāv pārstrukturēšanas plāns, kas ļautu atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju.

(43)

Itālija līdz šim ir spējusi sniegt informāciju par pārstrukturēšanas plānu un citu trūkstošo informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu piemērotību. Komisija atzīst, ka, pirmkārt, pārstrukturēšanas plāna pamatā ir pirmsizpēte, kas atbalsta pašreizējās stratēģijas izvēli (kas pastāvēja jau 2006. gadā, bet netika iesniegts Komisijai). Otrkārt, Itālija paskaidroja, ka pirmo un otro etapu īstenošana ir viena otras papildinājums, nevis alternatīvas, kā Komisija sākotnēji pieņēma (alternatīva ir tikai pēc 2020. gada īstenojamais trešais etaps). Treškārt, Itālija paskaidroja, ka atbalsta saņēmējs ir atradis jaunu dalībnieku, kas, kā norādīts 21. apsvērumā, piedalīsies otrā etapa finansēšanā. Visbeidzot tika konstatēts, ka otrais etaps ļaus atbalsta saņēmējam atjaunot dzīvotspēju un ka šim projektam nepieciešamā atļauja, visdrīzāk, tiks izsniegta.

(44)

Pamatojoties uz to, Komisija tagad var precīzi noteikt iekšējos pasākumus, kas būtu piemēroti, lai mainītu uzņēmuma darbības virzienu. Pirmkārt, ļoti dārgā degvieleļļa tiek nomainīta pret šķidrajām oglēm. Tad elektroenerģijas piegādē nākamās dienas tirgus tiek nomainīts pret balansēšanas tirgu, kas ir devis ieguldījumu dzīvotspējā ar to, ka ir nesis Ottana Energia lielāku peļņu, būdams mazāk atkarīgs no cenu svārstībām un piegādāto apjomu izmaiņām.

(45)

Otrkārt, Komisija secina, ka jaunie ieguldījumi bioenerģijā arī ir izdevīgi. Tiem vajadzētu radīt ļoti augstu iekšējās atdeves koeficientu un ievērojamu pašreizējo neto vērtību (sk. 25. apsvērumu).

(46)

Kopumā Itālija demonstrēja, ka, pamatojoties uz uzticamām elektroenerģijas piegādes prognozēm, kas vienmēr var tikt mainītas, un ienākumiem no “greengas” sertifikātiem, uzņēmumam, sākot ar 2008. gadu, būs ievērojami ienākumi. Turklāt ir norādīts, ka, sākot ar 2010. gadu, uzņēmumam būs pozitīvi ienākumi no darbības un tas gūs peļņu. Arī tā atdeve no pašu kapitāla, sākot ar 2010. gadu, būs vismaz tikpat liela kā konkurentiem (sk. 25. apsvērumu). Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka Ottana Energia ir spējīgs nodrošināt savas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(47)

Pieņemot, ka pārstrukturēšanas plānam 2007. gada 9. janvārī bija visi nepieciešamie elementi, reģions tos šajā datumā bija apstiprinājis, un pretēji lēmumā par procedūras uzsākšanu paustajiem pieņēmumiem tie bija piemēroti, lai atjaunotu Ottana Energia dzīvotspēju, Komisija tagad pret pārstrukturēšanas plānu attiecas kā pret glābšanas perioda turpinājumu.

(48)

Turklāt Ekonomiskās attīstības ministrijas komiteja, apstiprinot pārstrukturēšanas plānu, piedāvāja glābšanas atbalsta pasākumu pagarināšanu ar nosacījumu, ka tiks saņemta Komisijas piekrišana. Apstiprinājumam nebūtu jāparedz nosacījums, ka tiks saņemta Komisijas piekrišana, jo tas ir pretrunā ar Pamatnostādņu 59. punktu. Tomēr šāda procesuāla neatbilstība vien nevar būt pietiekams iemesls pārstrukturēšanas atbalsta atzīšanai par nelikumīgu.

(49)

Komisija, uzsākot procedūru, jautāja, vai uzņēmums pats veic nozīmīgu ieguldījumu pārstrukturēšanā, kā to pieprasa Pamatnostādņu 44. punkts, un vai, ņemot vērā, ka atbalsta atmaksa paredzēta tikai pēc divpadsmit gadiem, tas aprobežojas ar nepieciešamo minimumu.

(50)

Itālija līdz šim ir demonstrējusi, ka pastāv nozīmīgs pašu ieguldījums. Tas tomēr neattiecas uz pirmā etapa finansēšanu, kas tiek finansēts no parastās naudas plūsmas – šāds finansējums nerada pašu ieguldījumu, jo tiek uzskatīts, ka tas radies ar valsts atbalsta palīdzību (12). Taču otrais etaps ir pilnībā finansēts ar pašu ieguldījuma palīdzību gan dalībnieka ieguldītā pašu kapitāla, gan dalībnieku garantēta ārēja finansējuma, gan arī produkcijas veidā (un ne ar valsts galvojuma palīdzību). Līdz ar to, ņemot vērā, ka pārstrukturēšanas izmaksu aptuvenais apmērs ir EUR 50 miljoni, no kuriem EUR 5 miljoni tiek finansēti ar valsts atbalsta palīdzību un EUR 42,3 miljoni ar pašu ieguldījuma palīdzību (sk. 23. apsvērumu), Ottana Energia ir veicis pašu ieguldījumu vairāk kā 80 % apmērā. Tas pavisam noteikti pārsniedz Pamatnostādņu 44. punktā minēto slieksni.

(51)

Visbeidzot Ottana Energia tagad ir saīsinājis glābšanas atbalsta aizdevuma atmaksas periodu. Atbalsts tagad tiks atmaksāts no 2009. līdz 2014. gadam maksājumos viena miljona euro apmērā. Tā kā tiek plānots, ka, sākot ar 2008. gadu, uzņēmums gūs ievērojamus ienākumus, tas šķiet pamatoti.

(52)

Komisija izmeklēšanas laikā ir identificējusi vairākus pasākumus, kas būtu piemēroti, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurentiem.

(53)

Pirmkārt, Komisija piekrīt, ka nodaļu atsavināšana (..) var kalpot kā kompensācijas pasākums, jo šāda darbība atbilstoši Itālijas iestāžu sniegtajai informācijai nes peļņu. Tomēr tā neuzskata, ka lielākas iespējas pieprasīt atmaksu (..) būtu kompensācijas pasākums, jo tas jebkurā gadījumā ir pasākums, kas uzņēmumam rada ieguvumu, un līdz ar to nav uzskatāms, ka tas kaut ko upurētu.

(54)

Tālāk Komisija atzīmē, ka Ottana Energia, tā kā tam ir tikai divi tvaika katli, kas abi ir nepieciešami, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju, nevar samazināt savu jaudu. Tāpēc šajā gadījumā ir piemēroti tikai ražošanas ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums un Itālija faktiski ir apņēmušies veikt šādus pasākumus, kas līdz ar to var tikt uzskatīti par kompensācijas pasākumiem.

(55)

Komisija ir secinājusi, ka, tā kā atbalsta saņēmējs ir neliela izmēra un tā pozīcija attiecīgajā Sardīnijas elektroenerģijas tirgū ir nenozīmīga, šādi kompensācijas pasākumi, lai, cik iespējams, mazinātu jebkādu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurentiem, ir pietiekami. Turklāt, tā kā Ottana Energia faktiski ir vienīgais alternatīvais piegādātājs dominējošajiem piegādātājiem Enel un Endessa, kuriem pieder vairāk kā 95 % tirgus, Ottana Energia izdzīvošana dod ieguldījumu konkurences stabilizēšanā Sardīnijas elektroenerģijas tirgū. Līdz ar to Ottana Energia līdzdalība (..) turpmāk veicinās konkurenci šajā visai blīvajā tirgū.

(56)

Turklāt Komisija nevar apstiprināt savu lēmumā par procedūras uzsākšanu iekļauto novērojumu attiecībā uz jaudas pārpalikumu Sardīnijas enerģētikas tirgū. Lai arī šāds jaudas pārpalikums patiešām eksistē, tā vienīgais iemesls ir vienmēr uzturēt noteiktas rezerves salas apgādāšanai.

(57)

Visbeidzot – Komisija par īpaši svarīgu uzskata apņemšanos līdz 2014. gadam Ottana Energia nesniegt nekādu citu investīciju atbalstu. Šajā kontekstā tā secina, ka Sardīnijas elektroenerģijas tirgus piedzīvos pārmaiņas, jo īpaši tad, kad tiks uzbūvēti GALSI cauruļvadi un īstenots projekts, kura ietvaros tiks izveidota īpaši jaudīga kabeļu līnija uz kontinentu. Tad Sardīnijas elektroenerģijas tirgus būs atvērtāks konkurentiem un līdz ar to uzņēmīgāks pret valsts atbalsta radītiem izkropļojumiem. Tāpēc apņemšanās nodrošina, ka trešā etapa laikā izkropļojumi neradīsies, jo pārstrukturēšanas atbalsts līdz tam būs atmaksāts, un tas nevar tikt aizstāts ar jebkādu citu pārstrukturēšanas vai investīciju atbalstu.

(58)

Visbeidzot, tā kā Ottana Energia nekad iepriekš nav saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, “viena reize, pēdējā reize” nosacījums, kas paredzēts Pamatnostādņu 72. un turpmākajos punktos, ir izpildīts. Jo īpaši, pieņemot, ka pārstrukturēšanas plānam 2007. gada 9. janvārī bija visi nepieciešamie elementi, Komisija tagad pārstrukturēšanas projektu uzskata par glābšanas perioda turpinājumu. Tas līdz ar to veido vienotu pārstrukturēšanu, kas nav pretrunā ar Pamatnostādņu 73. punkta a) apakšpunktā minēto “viena reize, pēdējā reize” nosacījumu.

(59)

Ottana saskaņā ar Pamatnostādņu 47. punktu ir pilnībā jārealizē tā pārstrukturēšanas plāns. Atbilstoši Pamatnostādņu 50. un 51. punktam Komisijai būs jābūt informētai par iepriekšminēto kompensācijas pasākumu veikšanu.

VI.   NOBEIGUMS

(60)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija konstatē, ka minētais atbalsts var tikt uzskatīts par pārstrukturēšanas atbalstu. Šāds atbalsts seko tūlīt pēc glābšanas atbalsta. Līdz ar to tā secina, ka, lai arī Itālija pārstrukturēšanas atbalstu Ottana Energia ir sniegusi nelikumīgi un pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Itālija īstenojusi par labu Ottana Energia S.r.l., ir saderīgs ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta un 1999. gada Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai izpratnē, ar nosacījumu, ka tiek pildīti 2. pantā paredzētie noteikumi.

2. pants

1.   Pārstrukturēšanas plāns ir jārealizē pilnībā un ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka plāns tiek realizēts.

2.   Itālija nodrošina, ka nodaļas (..) tiek atsavinātas (..) līdz 2010. gada beigām.

3.   Itālija nodrošina, ka tiek izpildītas šādas apņemšanās:

a)

Ottana Energia S.r.l. ražos ne vairāk kā 90 MW no kopējās iespējamās 140 MW ražošanas jaudas līdz trešā etapa sākumam un jebkurā gadījumā līdz 2012. gada sākumam;

b)

Ottana Energia S.r.l. katru gadu no 2009. gada līdz 2014. gadam atmaksās vienu miljonu euro un nesaņems nekādu citu atbalstu pirms pilnībā nebūs atmaksāti saņemtie pieci miljoni euro.

4.   Lai uzraudzītu 1. līdz 3. punkta ievērošanu, Itālija līdz 2014. gadam katra gada beigās iesniegs īsus ziņojumus par pārstrukturēšanas plāna realizāciju un iepriekšminēto apņemšanos izpildi.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 122, 2.6.2007., 22. lpp.

(2)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(3)  OV C 122, 2.6.2007., 22. lpp.

(4)  Spēkstacija tika uzbūvēta 1970. gadā, un tās īpašnieki, kā norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir vairākkārt mainījušies (sk. 1. atsauci).

(5)  Saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Rekomendācijas 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju pielikuma 2. panta 1. punktu savienojumā ar 4. panta 3. punktu (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6)  Nākamās dienas tirgū tirgotais aktīvs ir elektroenerģija.

(7)  Balansēšanas tirgus nozīmē noteikta elektroenerģijas apjoma piegādi valsts energosistēmas līdzsvarošanai. Piegāde tiek veikta, pamatojoties uz nacionālā pārraides tīkla pārvaldnieka lūgumu saskaņā ar ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumu. Savukārt elektroenerģijas piegāde nākamās dienas tirgū pamatojas uz ikdienas izsolēm.

(8)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(9)  Konfidenciāla informācija.

(10)  Kopienas elektroenerģijas tirgus līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/92/EK (OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.) spēkā stāšanos ir ticis daļēji liberalizēts, un līdz ar to konkurence elektroenerģijas piegādātāju starpā ir iespējama. No tā izriet, ka pasākumi var uzlabot Ottana pozīcijas salīdzinājumā ar tā konkurentiem ES un var ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā.

(11)  Tā ir Komisijas parastā prakse, salīdz. ar Komisijas Lēmumu 2008/344/EK lietā C 23/2006 Technologie Buczek (OV L 116, 30.4.2008., 26. lpp.).

(12)  Pamatnostādņu 43. punkts, salīdz. ar Komisijas Lēmumu 2002/185/EK lietā C 19/2000 Technische Glaswerke Ilmenau (OV L 62, 5.3.2002., 30. lpp., 106. punkts).